|
|
|
|
|
|
Nissaye
(p-c-e)Bhikkhunīpātimokkha 比丘尼波提木叉 (巴漢英對照及文法分析) from Chaṭṭha
Saṅgāyana (CS) 2552 B.E. (2008A.D.) |
|
|
|
|
|
Contents of Bhikkhunīpātimokkha﹝ 目 錄 ﹞
標示 ‘*’ 只有在比丘尼波提木叉, 不在比丘波提木叉
‘*’ only in Bhikkhunīpātimokkha, not in Bhikkhupātimokkha
Pattakalla-aṅgā-4(時機成熟的成分(四項))
1.Methunadhammasikkhāpadaṁ不淨行(=Bhikkhu
Pārājiko 1)
2.Adinnādānasikkhāpadaṁ偷盜(超過五個摩沙迦)
(=Bhikkhu Pārājiko 2)
3.Manussaviggahasikkhāpadaṁ奪取人命(=Bhikkhu
Pārājiko 3)
4.Uttarimanussadhammasikkhāpadaṁ(妄稱得)上人法(=Bhikkhu
Pārājiko 4)
*5.Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpadaṁ(鎖骨以下、)膝蓋以上(撫摸等)
6.Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadaṁ覆藏罪(不告大眾某比丘尼犯驅擯)
(=Bhikkhu P 64)
*7.Ukkhittānuvattikāsikkhāpadaṁ追隨被罷黜(之比丘)
*8.Aṭṭhavatthukāsikkhāpadaṁ八事驅擯
*2.Corīvuṭṭhāpikāsikkhāpadaṁ(接受)賊女受戒
*3.Ekagāmantaragamanasikkhāpadaṁ獨往村(等)
*4.Ukkhittaka-osāraṇasikkhāpadaṁ(將)被罷黜者復權
*5.Bhojanapaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadaṁ接受食物(1)
*6.Bhojanapaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadaṁ接受食物(2)
7.Sañcarittasikkhāpadaṁ作媒人(=Bhikkhu
Saṅghādiseso 5)
8.Duṭṭhadosasikkhāpadaṁ惡意、瞋恨(無憑據地毀謗比丘尼)
(=Bhikkhu Saṅghādiseso 8)
9.Aññabhāgiyasikkhāpadaṁ拿關涉它案作藉口(毀謗為犯驅擯)
(=Bhikkhu Saṅghādiseso 9)
*10.Sikkhaṁpaccācikkhaṇasikkhāpadaṁ捨學(等)
*11.Adhikaraṇakupitasikkhāpadaṁ停止瞋恨
*12.Pāpasamācārapaṭhamasikkhāpadaṁ惡行(1)
*13.Pāpasamācāradutiyasikkhāpadaṁ惡行(2)
14.Saṅghabhedakasikkhāpadaṁ分裂僧團(=Bhikkhu Saṅghādiseso 10)
15.Bhedānuvattakasikkhāpadaṁ與分裂僧團的比丘同黨(=Bhikkhu
Saṅghādiseso11)
16.Dubbacasikkhāpadaṁ惡名望(=Bhikkhu
Saṅghādiseso 12)
17.Kuladūsakasikkhāpadaṁ惡行敗壞在家人(=Bhikkhu
Saṅghādiseso 17)
*1.Pattasannicayasikkhāpadaṁ囤積鉢
*2.Akālacīvarabhājanasikkhāpadaṁ以非時衣(為時衣而)分配
*3.Cīvaraparivattanasikkhāpadaṁ交換衣(之後奪回)
*4.Aññaviññāpanasikkhāpadaṁ索求(更索求)
*5.Aññacetāpanasikkhāpadaṁ購某物(後換購某物)
*6.Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṁ僧伽購某物(1)
*7.Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṁ僧伽購某物(2)
*8.Paṭhamagaṇikacetāpanasikkhāpadaṁ大眾購某物(1)
*9.Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpadaṁ大眾購某物(2)
*10.Puggalikacetāpanasikkhāpadaṁ個人購某物(1)
*11.Garupāvuraṇasikkhāpadaṁ求重衣者(最高可值四個「康沙」)
*12.Lahupāvuraṇasikkhāpadaṁ求輕衣者(最高可值兩個半「康沙」)
13.Kathinasikkhāpadaṁ迦提那(捨後, 額外的布最多可存十天)
(=Bhikkhu NP 1)
14.Udositasikkhāpadaṁ離開三衣過夜(=Bhikkhu
NP 2)
15.Akālacīvarasikkhāpadaṁ非時衣(=Bhikkhu
NP 3)
16.Aññātakaviññattisikkhāpadaṁ(向沒有親戚關係者)乞求衣(=Bhikkhu
NP 6)
17.Tatuttarisikkhāpadaṁ接受非親戚在家人的布料(=Bhikkhu
NP 7)
18.Paṭhama-upakkhaṭasikkhāpadaṁ(指定非親戚在家人)準備布料(1)
(=Bhikkhu NP 8)
19.Dutiya-upakkhaṭasikkhāpadaṁ(指定非親戚在家人)準備布料(2)
(=Bhikkhu NP 9)
20.Rājasikkhāpadaṁ向保管衣資者索取布料(=Bhikkhu
NP 10)
21.Rūpiyasikkhāpadaṁ接受金銀(=Bhikkhu
NP 18)
22.Rūpiyasaṁvohārasikkhāpadaṁ買賣金銀(=Bhikkhu
NP 19)
23.Kayavikkayasikkhāpadaṁ買賣物品(=Bhikkhu
NP 20)
24.Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṁ以未滿五綴(的缽換新缽)
(=Bhikkhu NP 22)
25.Bhesajjasikkhāpadaṁ七日藥(儲存最多儲存七天)
(=Bhikkhu NP 23)
26.Cīvara-acchindanasikkhāpadaṁ(贈衣後)奪回衣(=Bhikkhu
NP 25)
27.Suttaviññattisikkhāpadaṁ乞求紗線(請織工們織成布料)
(=Bhikkhu NP 26)
28.Mahāpesakārasikkhāpadaṁ(未受請而請)織工織布(=Bhikkhu
NP 27)
29.Accekacīvarasikkhāpadaṁ急施衣(存放超過做衣服的時間)
(=Bhikkhu NP 28)
30.Pariṇatasikkhāpadaṁ轉移(僧團的物品轉為己有)
(=Bhikkhu NP 30)
*2.Sambādhalomasikkhāpadaṁ(剃除)陰毛
*4.Jatumaṭṭhakasikkhāpadaṁ(使用)樹膠生支
*5.Udakasuddhikasikkhāpadaṁ以水洗淨(密處)
*6.Upatiṭṭhanasikkhāpadaṁ伺候(作飯的比丘)
*7.Āmakadhaññasikkhāpadaṁ(乞或令乞)生穀
*8.Paṭhama-uccārachaḍḍanasikkhāpadaṁ棄大便(等)(1)
*9.Dutiya-uccārachaḍḍanasikkhāpadaṁ棄大便(等)(1)
*10.Naccagītasikkhāpadaṁ(往觀聽)舞蹈、唱歌
*11.Rattandhakārasikkhāpadaṁ暗夜(與男人一對一站著交談)
*12.Paṭicchannokāsasikkhāpadaṁ隱密處(與男人一對一站著)交談
*13.Ajjhokāsasallapanasikkhāpadaṁ空地(與男子一對一站著)交談
*14.Dutiyika-uyyojanasikkhāpadaṁ打發友伴離去
*15.Anāpucchāpakkamanasikkhāpadaṁ不告(主人)而離去
*16.Anāpucchā-abhinisīdanasikkhāpadaṁ不告(主人)而入座
*17.Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadaṁ不告(主人)而鋪床座
*18.Para-ujjhāpanakasikkhāpadaṁ(因誤解、誤會而)激怒他人
*19.Para-abhisapanasikkhāpadaṁ咒詛他人
22.Udakasāṭikasikkhāpadaṁ沐浴衣(=Bhikkhu
P 91)
*23.Cīvarasibbanasikkhāpadaṁ(拆解某比丘尼衣之後)縫衣
*24.Saṅghāṭicārasikkhāpadaṁ(過五日,不)穿僧伽梨
*25.Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadaṁ穿著不能確定之衣
*26.Gaṇacīvarasikkhāpadaṁ妨礙大眾(得衣)
*27.Paṭibāhanasikkhāpadaṁ阻擋(如法分配衣)
*28.Cīvaradānasikkhāpadaṁ贈衣(給無家者等)
*29.Kāla-atikkamanasikkhāpadaṁ(期待未確定之衣而)過衣時
*30.Kathinuddhārasikkhāpadaṁ(阻擋如法)取消迦絺那(利益)
*31.Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpadaṁ(兩人)同睡一床
*32.Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpadaṁ(兩人)同蓋一被
*33.Aphāsukaraṇasikkhāpadaṁ(對比丘尼故意)惱亂
*34.Na-upaṭṭhāpanasikkhāpadaṁ不伺候(同住之生病比丘尼)
*35.Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṁ(給住屋後,瞋怒不喜即)趕走
*36.Saṁsaṭṭhasikkhāpadaṁ(與居士)住得親近
*37.Antoraṭṭhasikkhāpadaṁ在國內(有危險,卻不結伴而行)
*38.Tiroraṭṭhasikkhāpadaṁ在國外(有危險,卻不結伴而行)
*39.Antovassasikkhāpadaṁ於雨期中遊行
*40.Cārikanapakkamanasikkhāpadaṁ(雨安居後,)不出遊行
*41.Rājāgārasikkhāpadaṁ參觀王宮(等)
*42.Āsandiparibhuñjanasikkhāpadaṁ享用長椅(等)
*44.Gihiveyyāvaccasikkhāpadaṁ為在家人作事
*45.Adhikaraṇasikkhāpadaṁ平息(諍事)
46.Bhojanadānasikkhāpadaṁ(親手)給食(=Bhikkhu
P 41)
*47.Āvasathacīvarasikkhāpadaṁ月華衣(繼續使用)
*48.Āvasathavihārasikkhāpadaṁ不捨住處(而出遊)
*49.Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadaṁ遍學畜生咒
*50.Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadaṁ教畜生咒
*51.Ārāmapavisanasikkhāpadaṁ(未經同意而)進入比丘僧園
*52.Bhikkhu-akkosanasikkhāpadaṁ辱罵比丘
*53.Gaṇaparibhāsanasikkhāpadaṁ責罵大眾
*55.Kulamaccharinīsikkhāpadaṁ慳俗家
*56.Abhikkhukāvāsasikkhāpadaṁ無比丘住處(入安居)
*57.Apavāraṇāsikkhāpadaṁ(於二部僧中)未行自恣
*58.Ovādasikkhāpadaṁ(不為)教誡或共住而往
*59.Ovādūpasaṅkamanasikkhāpadaṁ(應於比丘僧)問布薩及求教誡
*60.Pasākhejātasikkhāpadaṁ肢節生癰瘡(單獨給男子作醫療)
*61.Gabbhinīsikkhāpadaṁ令孕婦(受具戒)
*62.Pāyantīsikkhāpadaṁ令有幼兒之婦女(受具戒)
*63.Paṭhamasikkhamānasikkhāpadaṁ(令未二年學六法戒之)式叉摩那受具戒(1)
*64.Dutiyasikkhamānasikkhāpadaṁ(未得許可令二年學六法戒之)式叉摩那受具戒(1)
*65.Paṭhamagihigatasikkhāpadaṁ有性行為的女人受具戒者(1)
*66.Dutiyagihigatasikkhāpadaṁ有性行為的女人受具戒者(2)
*67.Tatiyagihigatasikkhāpadaṁ有性行為的女人受具戒者(3)
*68.Paṭhamasahajīvinīsikkhāpadaṁ不教護弟子(1)
*69.Pavattinīnānubandhanasikkhāpadaṁ不隨(師)學
*70.Dutiyasahajīvinīsikkhāpadaṁ不教護弟子(2)
71.Paṭhamakumāribhūtasikkhāpadaṁ童女受具戒者(1)
(=Bhikkhunī P
65)
*72.Dutiyakumāribhūtasikkhāpadaṁ童女受具戒者(2)
*73.Tatiyakumāribhūtasikkhāpadaṁ童女受具戒者(3)
*74.Ūnadvādasavassasikkhāpadaṁ未滿十二夏(令人受具戒)
*75.Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpadaṁ滿十二夏(令人受具戒)
*76.Khiyyanadhammasikkhāpadaṁ事後抱怨
*77.Paṭhamasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṁ不使式叉摩那受具戒(1)
*78.Dutiyasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṁ不使式叉摩那受具戒(2)
*79.Sokāvāsasikkhāpadaṁ陷入幽怨(的式叉摩那使受具戒)
*80.Ananuññātasikkhāpadaṁ(令父母及丈夫)未聽許(之式叉摩那受具戒)
*81.Pārivāsikasikkhāpadaṁ由別住者(承諾式叉摩那受具戒)
*82.Anuvassasikkhāpadaṁ年年(使受具戒)
*83.Ekavassasikkhāpadaṁ一年(度兩人受具戒)
Chattupāhanavaggonavamo持傘著履品第九
*84.Chattupāhanasikkhāpadaṁ持傘著履
*87.Itthālaṅkārasikkhāpadaṁ穿戴婦女裝飾物
*88.Gandhavaṇṇakasikkhāpadaṁ塗香、施粉
*90.Bhikkhuni-ummaddāpanasikkhāpadaṁ使比丘尼揉(或按摩)
*91.Sikkhamāna-ummaddāpanasikkhāpadaṁ使式叉摩那揉(或按摩)
*92.Sāmaṇerī-ummaddāpanasikkhāpadaṁ使沙彌尼揉(或按摩)
*93.Gihini-ummaddāpanasikkhāpadaṁ使白衣女揉(或按摩)
*94.Anāpucchāsikkhāpadaṁ(於比丘前)不問而坐
*95.Pañhāpucchanasikkhāpadaṁ(未得許可而)問比丘
*96.Asaṁkaccikasikkhāpadaṁ不著僧祇支(入村)
97.Musāvādasikkhāpadaṁ妄語(=Bhikkhu
P 1)
98.Omasavādasikkhāpadaṁ辱罵(=Bhikkhu
P 2)
99.Pesuññasikkhāpadaṁ誹謗(=Bhikkhu
P 3)
100.Padasodhammasikkhāpadaṁ逐句地(一起誦讀法)
(=Bhikkhu P 4)
101.Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṁ(與未受具足戒)同床睡覺(1)
(=Bhikkhu P 5)
102.Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṁ(與男人)同床睡覺(2)
(=Bhikkhu P 6)
103.Dhammadesanāsikkhāpadaṁ說法(超過五六句)
(=Bhikkhu P 7)
104.Bhūtārocanasikkhāpadaṁ愛真實(告訴未受具者證得上人法)
(=Bhikkhu P 8)
105.Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṁ(告訴未受具比丘尼的)重罪(=Bhikkhu
P 9)
106.Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṁ挖掘土地(=Bhikkhu
P 10)
107.Bhūtagāmasikkhāpadaṁ(砍伐)植物(=Bhikkhu
P 11)
108.Aññavādakasikkhāpadaṁ轉移其它話題(顧左右而言他)
(=Bhikkhu P 12)
109.Ujjhāpanakasikkhāpadaṁ(公開)指責(=Bhikkhu
P 13)
110.Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṁ臥具(不收就離開)(一)
(=Bhikkhu P 14)
111.Dutiyasenāsanasikkhāpadaṁ臥具(不收就離開)(二)
(=Bhikkhu P 15)
112.Anupakhajjasikkhāpadaṁ擠開(先到僧房的比丘尼)
(=Bhikkhu P 16)
113.Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṁ趕人出房(=Bhikkhu
P 17)
114.Vehāsakuṭisikkhāpadaṁ閣樓(使用可拆卸的床椅)
(=Bhikkhu P 18)
115.Mahallakavihārasikkhāpadaṁ(建造)大房子(=Bhikkhu
P 19)
116.Sappāṇakasikkhāpadaṁ有生物的水(澆到草或地上)
(=Bhikkhu P 20)
117.Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṁ在公共施食處(取食一次)
(=Bhikkhu P 31)
118.Gaṇabhojanasikkhāpadaṁ眾食(四人以上一起受邀吃飯)
(=Bhikkhu P 32)
119.Kāṇamātusikkhāpadaṁ瞎女(未分享糕點或乾餅)
(=Bhikkhu P 34)
120.Vikālabhojanasikkhāpadaṁ非時食(=Bhikkhu
P 37)
121.Sannidhikārakasikkhāpadaṁ儲存(超過正午的食物)
(=Bhikkhu P 38)
122.Dantaponasikkhāpadaṁ齒木(=Bhikkhu
P 40)
123.Uyyojanasikkhāpadaṁ(托缽途中)趕走同伴(=Bhikkhu
P 42)
124.Sabhojanasikkhāpadaṁ有情欲的人家(=Bhikkhu
P 43)
125.Rahopaṭicchannasikkhāpadaṁ單獨與男人坐在隱蔽處(=Bhikkhu
P 44)
126.Rahonisajjasikkhāpadaṁ單獨與男人共坐(=Bhikkhu
P 45)
127.Cārittasikkhāpadaṁ(用餐前後到其他人家)拜訪(=Bhikkhu
P 46)
128.Mahānāmasikkhāpadaṁ向摩訶男居士(索求供養)
(=Bhikkhu P 47)
129.Uyyuttasenāsikkhāpadaṁ(往觀)出征的軍隊(=Bhikkhu
P 48)
130.Senāvāsasikkhāpadaṁ軍中住(=Bhikkhu
P 49)
131.Uyyodhikasikkhāpadaṁ(住軍中觀)演習(=Bhikkhu
P 50)
132.Surāpānasikkhāpadaṁ喝穀酒(等) (=Bhikkhu
P 51)
133.Aṅgulipatodakasikkhāpadaṁ手指搔癢(=Bhikkhu
P 52)
134.Hasadhammasikkhāpadaṁ(水中)嬉戲(=Bhikkhu
P 53)
135.Anādariyasikkhāpadaṁ不恭敬(=Bhikkhu
P 54)
136.Bhiṁsāpanasikkhāpadaṁ嚇驚(比丘尼)
(=Bhikkhu P 55)
137.Jotisikkhāpadaṁ點火(取暖)
(=Bhikkhu P 56)
138.Nahānasikkhāpadaṁ洗澡(半個月超過一次)
(=Bhikkhu P 57)
139.Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṁ(新衣染)難看的顏色(=Bhikkhu
P 58)
140.Vikappanasikkhāpadaṁ分享衣服(對方沒有捨出就使用)
(=Bhikkhu P 59)
141.Apanidhāpanasikkhāpadaṁ藏匿比丘尼衣缽(等)(=Bhikkhu
P 60)
142.Sañciccasikkhāpadaṁ故意(奪命)
(=Bhikkhu P 61)
143.Sappāṇakasikkhāpadaṁ有生物(的水)
(=Bhikkhu P 62)
144.Ukkoṭanasikkhāpadaṁ擾亂(明知已經依法處置的案件)
(=Bhikkhu P 63)
145.Theyyasatthasikkhāpadaṁ與賊隊相約(=Bhikkhu
P 66)
146.Ariṭṭhasikkhāpadaṁ殘酷的(主張淫欲不會障礙修行)
(=Bhikkhu P 68)
147.Ukkhittasambhogasikkhāpadaṁ.中止共食(=Bhikkhu
P 69)
148.Kaṇṭakasikkhāpadaṁ障礙(法)
(=Bhikkhu P 70)
149.Sahadhammikasikkhāpadaṁ依法(規勸)
(=Bhikkhu P 71)
150.Vilekhanasikkhāpadaṁ迷惑小小學處(=Bhikkhu
P 72)
151.Mohanasikkhāpadaṁ(不因)無知(而開脫罪狀)
(=Bhikkhu P 73)
152.Pahārasikkhāpadaṁ打(比丘尼)
(=Bhikkhu P 74)
153.Talasattikasikkhāpadaṁ(舉)掌作武器(=Bhikkhu
P 75)
154.Amūlakasikkhāpadaṁ無憑無據地(毀謗比丘尼)
(=Bhikkhu P 76)
155.Sañciccasikkhāpadaṁ故意(導致比丘尼追悔)
(=Bhikkhu P 77)
156.Upassutisikkhāpadaṁ(比丘尼諍論後)竊聽(=Bhikkhu
P 78)
157.Kammappaṭibāhanasikkhāpadaṁ拒絕羯磨(=Bhikkhu
P 79)
158.Chandaṁ-adatvāgamanasikkhāpadaṁ沒有表明同意(如法羯磨)
(=Bhikkhu P 80)
159.Dubbalasikkhāpadaṁ批評如法分配衣服(=Bhikkhu
P 81)
160.Pariṇāmanasikkhāpadaṁ轉移(供養)
(=Bhikkhu P 82)
161.Ratanasikkhāpadaṁ寶物(=Bhikkhu
P 84)
162.Sūcigharasikkhāpadaṁ針盒(=Bhikkhu
P 86)
163.Mañcapīṭhasikkhāpadaṁ新床或長板凳(=Bhikkhu
P 87)
164.Tūlonaddhasikkhāpadaṁ鋪蓋棉花(在床或長板凳上)
(=Bhikkhu P 88)
165.Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadaṁ覆瘡衣(=Bhikkhu
P 90)
166.Nandasikkhāpadaṁ難陀(比丘尼叫人做衣服超過善逝衣尺寸)
(=Bhikkhu P 92)
*1.Sappiviññāpanasikkhāpadaṁ(無病)索求酥
*2.Telaviññāpanasikkhāpadaṁ(無病)索求油
*3.Madhuviññāpanasikkhāpadaṁ(無病)索求蜜
*4.Phāṇitaviññāpanasikkhāpadaṁ(無病)索求糖蜜
*5.Macchaviññāpanasikkhāpadaṁ(無病)索求魚肉
*6.Maṁsaviññāpanasikkhāpadaṁ(無病)索求肉
*7.Khīraviññāpanasikkhāpadaṁ(無病)索求乳
*8.Dadhiviññāpanasikkhāpadaṁ(無病)索求酪
1.~2.Parimaṇḍalasikkhāpadaṁ圓整(穿內裙)
3.~4.Suppaṭicchannasikkhāpadaṁ整齊包好(衣服)
5.~6.Susaṁvutasikkhāpadaṁ.守護威儀
7.~8.Okkhittacakkhusikkhāpadaṁ垂目而視
9.~10.Ukkhittakasikkhāpadaṁ不拉高(衣服)
11.~14.Ujjagghikasikkhāpadaṁ大笑
15.~16.Kāyappacālakasikkhāpadaṁ不晃動身體
17.~18.Bāhuppacālakasikkhāpadaṁ不揮擺手臂
19.~20.Sīsappacālakasikkhāpadaṁ搖頭晃腦
21.~22.Khambhakatasikkhāpadaṁ扠腰
23.~24.Oguṇṭhitasikkhāpadaṁ包著頭
27.Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadaṁ感激接受
28.Pattasaññinīpaṭiggahaṇasikkhāpadaṁ注視缽接受
29.Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadaṁ接受成比例的羹飯
30.Samatittikasikkhāpadaṁ相等(缽)邊緣
31.Sakkaccabhuñjanasikkhāpadaṁ感激
32.Pattasaññinībhuñjanasikkhāpadaṁ注視缽吃
34.Samasūpakasikkhāpadaṁ等(比例)菜
35.Nathūpakatasikkhāpadaṁ不從頂端揉捏食物而吃
36.Odanappaṭicchādanasikkhāpadaṁ覆藏飯
37.Sūpodanaviññattisikkhāpadaṁ要求飯菜
38.Ujjhānasaññinīsikkhāpadaṁ心存不滿(注意他人的缽)
41.Anāhaṭasikkhāpadaṁ未拿來(張口待食)
42.Bhuñjamānasikkhāpadaṁ食時(勿放整個手指入嘴)
44.Piṇḍukkhepakasikkhāpadaṁ投入食物(入口)
45.Kabaḷāvacchedakasikkhāpadaṁ咬斷飯糰
46.Avagaṇḍakārakasikkhāpadaṁ(大口)張頰(吃)
47.Hatthaniddhunakasikkhāpadaṁ甩手地(吃)
48.Sitthāvakārakasikkhāpadaṁ飯粒散落
49.Jivhānicchārakasikkhāpadaṁ舌頭伸出
50.Capucapukārakasikkhāpadaṁ作咀嚼聲
51.Surusurukārakasikkhāpadaṁ(吃時)作囌囌聲
52.Hatthanillehakasikkhāpadaṁ舔手(吃)
53.Pattanillehakasikkhāpadaṁ不舔缽
54.Oṭṭhanillehakasikkhāpadaṁ不舔嘴唇
56.Sasitthakasikkhāpadaṁ含飯粒(任意倒棄)
57.Chattapāṇisikkhāpadaṁ手(拿)遮陽傘
60.Āvudhapāṇisikkhāpadaṁ手(拿)武器
65.Pallatthikasikkhāpadaṁ抱住膝蓋坐著
Pacchatogacchantīsikkhāpadaṁ 走在前面(等)
72.Uppathenagacchantīsikkhāpadaṁ(靠著)路邊走
73.Ṭhitā-uccārasikkhāpadaṁ站著大(小)便
74.Harite-uccārasikkhāpadaṁ在農作物上大(小)便
75.Udake-uccārasikkhāpadaṁ在水上大(小)便
1.當面法則 (Adhikaraṇa samathā
2. )
2.憶念法則 (Adhikaraṇa samathā
2. )
3.不再痴狂的法則 (Adhikaraṇa samathā
3. )
5.服從多數 (Adhikaraṇa samathā
5. )
6.處罰犯罪的人 (Adhikaraṇa samathā
5. )
|
(p-c-e)Bhikkhunīpātimokkha 比丘尼波提木叉 (巴漢英對照及文法分析)檔案說明 本檔參照李鳳媚居士《巴利律比丘戒譯注》,及釋宗戒的《比丘波羅提木叉》。 比丘尼獨有的戒條由明法比丘翻譯及注釋。英語採用Bhikkhu Ṭhanisaro︰ The Bhikkhunī Pāṭimokkha的譯文,其中未譯出的部分,參照Ven. Ñāṇamoli Thera︰The
Patimokkha |
Sammajjanī padīpo ca, udakaṁ āsanena ca;
掃帚(f.) 燈(m.) 及 水(n.) 座位(n.s.Ins.) 及
Uposathassa etāni, “pubbakaraṇan”ti vuccati.
布薩的 這些(p.Nom.) 預備工作 稱為
掃帚﹑燈﹑水﹑及座位,此等為布薩之預備工作。
Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṁ, bhikkhunigaṇanā ca ovādo;
(與)欲(=請假) 清淨 季節(utu+akkhāna) 比丘尼 算數 及 教誡
Uposathassa etāni, “pubbakiccan”ti vuccati.
布薩的 這些(p.Nom.) 預備作業 稱為
與欲﹑清淨﹑季節宣告﹑算比丘尼人數﹑教誡,此等為布薩之前置作業。
Uposatho, yāvatikā ca bhikkhunī kammappattā;
布薩 僅僅 及 比丘尼 羯磨 達到
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
同區的 應到達(出席) 及 不 (他們)存在
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṁ na honti, “pattakallan”ti vuccati.
應被避開的 及 諸人 在這些 無 有 達成預備好的 稱為
還有,布薩,及比丘尼來到羯磨,即是︰同區該出席的出席及
應被避開的不出席,這樣就是時機成熟。
Pubbakaraṇa-pubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa
準備工作 預備作業 完成後 指出 犯戒者 和合
bhikkhunisaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṁ uddisituṁ ārādhanaṁ karoma.
比丘尼僧團的 同意,許可 波提木叉 背誦 邀請 (我們)作
預備工作、前置作業完成之後,擯除犯戒者,和合,
經比丘尼僧團的同意,邀請背誦波提木叉。
~ ~ ~
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Bhikkhunīpātimokkhapāḷi
比丘尼[1]波提木叉
Suṇātu me ayye saṅgho. Ajj’uposatho paṇṇaraso (cātuddasa[2]).
聽 我 大姐 僧團 今日 布薩 第十五 (第十四)
suṇāti ahaṁ ayye saṅgha ajja uposatha paṇṇarasa, pañcadasa
3s.imp. 1s.Dat. f.p.Voc. m.s.Nom. ind. m.s.Nom. m.s.Nom.
諸大姐!請僧團聽我(說)。今天是第十五(十四)日的布薩。
Lady, let the Saṅgha hear me. Today is the Uposatha of the Fifteenth(fourteenth).
Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho uposathaṁ kareyya pātimokkhaṁ uddiseyya.
如果 僧團 已完成 準備 僧團 布薩 作 波提木叉 誦
yadi saṅgha patta+kalla saṅgha uposatha karoti pātimokkha uddisati
ind. m.s.Gen. n.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Acc. 3s.opt.
如果僧團已經準備好了,僧團就可舉行布薩、誦波提木叉。
If there is complete preparedness for the Saṅgha carry out the Uposatha, let it recite the Pātimokkha.
Kiṁ saṅghassa pubbakiccaṁ? Pārisuddhiṁ ayyāyo ārocetha.
什麼 僧團 之前 做 清淨 大姐 宣告
ka saṅgha grd. of pubba+karoti pārisuddhi āroceti
n.s.Nom. m.s.Gen. n.s.Nom. f.s.Acc. f.p.Voc. 2p.imp.
僧團事前應做什麼?諸大姐!請宣告清淨。
What of preliminary duty for the Saṅgha? Let the ladies announce (any declaration of) purity (given to them by absent bhikkhunīs).
Pātimokkhaṁ uddisissāmi, taṁ sabbeva santā sādhukaṁ suṇoma manasikaroma.
波提木叉 將誦 它 所有 強調詞 現存 穩善地 聽 作意 注意
pātimokkha uddisati ta sabba+eva ppr. of atthi sādhuka suṇāti manasikaroti
m.s.Acc. 1s.fut. m.s.Acc. ind. ppr.(m.p.Nom.) adv. 1p.imp. 1p.imp.
我將誦波提木叉,讓我們所有在場的僧眾都好好地注意聽它。
I shall recite the Pātimokkha. Let all present listen and attend carefully.
Yassā siyā āpatti, sā āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṁ,
彼 有 犯戒 她 發露 表白 沒有 犯 沈默 變成
ya atthi āpajjati ta āvi+karoti a+ santa āpajjati tuṇhi grd. of bhavati
f.s.Gen. 3s.opt. f.s.Nom. f.s.Nom. 3s.opt. f.s.Ins. f.s.Ins. ind. f.s.Nom.
如果有犯戒的人就要發露懺悔;沒有犯的人應該保持沈默。
Should anyone have (committed) no fault, let her declare it. Should she have (committed) no fault, let her keep silent.
Tuṇhī bhāvena kho pan’āyyayo parisuddhā’ti vedissāmi.
沈默 保持 而 大姐 清淨 知道
tuṇhi bhāva<bhū kho pana parisuddhā +iti vedati
ind. m.s.Ins. adv. f.p.Acc. pp.(m.p.Nom.) ind. 1s.fut.
就因為保持沈默,我將知道諸大姐「是清淨的」。
I shall by their silence know that the ladies are pure.
Yathā kho pana paccekapuṭṭhassā veyyākaraṇaṁ hoti,
如同 而 各別 被問的 回答 有
yathā kho pana pacceka+<pucchati veyyākaraṇa < hū
ind. ind. f.s.Gen. n.s.Nom. 3s.pr.
如同各別被問的人會回答,
Just as one who is questioned individually has an answer (ready),
evam evaṁ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṁ anussāvitaṁ hoti.
同樣地 這樣的 集會 多達 第三的 宣布 有
evaṁ evaṁ eva+rūpa parisā yāva+ tatiyaṁ pp. of anu+ sāveti < hū
ind. ind. f.s.Loc. f.s.Loc. adv. m.s.Nom. 3s.pr.
就像那樣,在這樣的集會中有多達三次的宣布。
so too, (the Pātimokkha) having been proclaimed three times in such an assembly (as this),
Ya pana bhikkhunī yāvatatiyaṁ anussāviyamāne saramānā santiṁ āpattiṁ
彼 連接詞 比丘尼 直到 第三次 宣布 記得 有 犯
ya pana bhikkhunī yāva+tatiyaṁ pass.ppr. of anu+ sāveti ppr. of sarati ppr. of atthi āpajjati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adv. m.s.Loc. f.s.Nom. f.s.Acc. f.s.Acc.
而到了第三次宣布時,如果任何比丘尼記得(曾犯戒)而不發露(懺悔)有犯,
any lady when it is (so) proclaimed three times, who fails to declare an actual (undeclared) fault on remembering
n’āvikareyya, sampajānamusāvād’assā hoti.
不 發露 故意 妄語 語 她 是
na+āvi+karoti sampajāna+ musā+vāda ta < hū
3s.opt. adj. m.s.Nom. f.s.Gen. 3s.pr.
她就是故意妄語。
it is guilty of false speech in full awareness,
Sampajānamusāvādo kho pan’āyyāyo, antarāyiko dhammo vutto Bhagavatā.
故意 妄語 語 而 大姐 障礙 事項 所說 世尊
sampajāna+musā+vāda kho pana antarāyika dhamma pp. of vuccati Bhagavant
adj. m.s.Nom. ind. adv. f.p.Voc. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Ins.
諸大姐!而世尊說:故意妄語就是障礙(修行)的事情。
The ladies, false speech in full awareness has been pronounced by the Blessed One to be a thing obstructive (to progress);
Tasmā saramānāya bhikkhuniyā āpannāya visuddāpekkhāya santī āpatti āvikātabbā,
因此 記得 比丘尼 犯 清淨 期待 有 犯 發露、表白
ta sarati of ppr. bhikkhunī āpajjati visuddha + apekkha atthi āpajjati āvi+karoti
m.s.Abl. f.s.Ins. f.s.Ins. pp.(f.s.Ins.) pp. adj.(f.s.Ins.) ppr.(f.s.Nom.) f.s.Nom. grd. (f.s.Nom.)
因此,記得曾犯戒的比丘尼希望清淨就應該發露(懺悔)有犯。
therefore any actual (undeclared) fault should be declared by a lady who remembers to have committed it and who looks for purification.
āvikatā hi’ssā phāsu hoti.
表白 真的 這(=她) 安樂 有
āvi+karoti hi + assa phāsu < hū
pp.(m.s.Abl.) ind. f.s.Gen. m.s.Nom. 3s.pr.
因為發露懺,她才有安樂。
To have declared it is for her good.
Uddiṭṭhaṁ kho, ayyāyo, nidānaṁ.
誦 大姐 因緣
uddisati kho nidāna
pp.(n.s.Nom.) adv. f.p.Voc. n.s.Nom.
諸大姐!因緣已經誦出了。
The ladies, the recitation of the Introduction is finished.
Tatth’āyyayo pucchāmi︰ Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大姐 我問 是否 於此 清淨
tattha pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. f.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大姐:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
Herein I ask the ladies︰Are you pure in this?
Dutiyam’pi pucchāmi︰ Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
For the second times I ask the ladies︰Are you pure in this?
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
For the third times I ask the ladies︰Are you pure in this?
Parisuddh’etth’āyyāyo, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大姐 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.) adv. f.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大姐!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
The ladies are pure herein; that is why they are silent. So do I record it.
~Nidānaṁ niṭṭhitaṁ.~
Tatrime aṭṭha pārājikā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這裡 這 八 驅擯 規則 誦 來
tatra + ime aṭṭha parājika dhamma udesa < ud-disati āgacchati
adv. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
在這裡,到了誦出這八驅擯戒。
Here the Eight Rules of Defeat come up for recitation.
1. Yā pana bhikkhunī chandaso methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyya
antamaso
任何 比丘尼 欲 交媾 行為 從事 乃至
ya pana bhikkhunī chanda methuna dhamma paṭiseveti antamaso
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Abl. m.s.Acc. m.s.Acc. 3s.opt. adv.
一、若比丘尼,由於欲望,從事不淨行[3],
tiracchānagatenapi, pārājikā hoti asaṁvāsā.
雌性動物 也 驅擯 是 不 共住
tiracchāna+gata api pārājika < hū a+saṁvāsa
m. f.s.Ins. adv. adj.(f.s.Nom.) 3s.pr. adj.(f.s.Nom.)
即使與雄性動物,犯驅擯、不共住[4]。
1. Should any bhikkhunī willingly engage in sexual intercourse, even with a male animal, she is defeated and no longer in affiliation.
2.Yā pana bhikkhunī gāmā vā araññā vā
adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya,
任何 比丘尼 村莊 或 森林 或 不 給予 偷盜 意思 取
ya pana bhikkhunī gāma vā arañña vā <a+dadati theyya+<saṅkhāyati ādiyati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Abl. conj. m.s.Abl. conj. m.s.Acc. n. pp.(m.s.Acc.) 3s.opt.
二、若比丘尼以偷盜的意圖,從村落[5]或阿蘭若[6]拿了未被給予的東西,
2. Should any bhikkhunī, in what is reckoned a theft, take what is not given from an inhabited area or from the wilderness
yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā
如彼 這樣 不給予 (偷)拿 王 盜賊 抓 殺 或 監禁 或
yathārūpa <a-dadati+ādāna rājan cora gaṇhati hanati vā bandhati vā
adj.(n.s.Loc.) pp. n.s.Loc. m.p.Nom. m.s.Acc. ger. 3p.opt. conj. 3p.opt. conj.
如同偷拿了這樣的未被給的東西時,國王們抓到盜賊後,或處死[7]、或囚禁、
just as when, in the taking of what is not given, kings arresting the criminal would flog, imprison,
pabbājeyyuṁ vā, corāsi bālāsi mūḷhāsi thenāsīti,
驅逐 或 盜賊 是 笨蛋 是 愚痴 是 小偷 是 (引號)
pabbājeti vā corī+ asi bālā +asi mūḷha+asi thenī+ asi+ iti
3p.opt. conj. f.s.Nom.(2s.pr.) f.s.Nom.(2s.pr.) pp.(f.s.Nom.)(2s.pr.) f.s.Nom. (2s.pr.) ind.
或放逐[8],說:「妳是盜賊、笨蛋、痴人、小偷。」
or banish her,
saying, “You are a robber, you are a fool, you are benighted, you are a thief”
tathārūpaṁ bhikkhunī adinnaṁ
ādiyamānā; ayaṁ’pi pārājikā hoti
asaṁvāsā.
如此 這樣 比丘尼 不 給予 取 這 也 驅擯 是 不 共住
tathārūpa bhikkhunī a+dadati ādiyati ayaṁ api pārājika < hū a+saṁvāsa
adj.(m.s.Acc.) f.s.Nom. pp.(m.s.Acc.) ppr.(f.s.Nom.) f.s.Nom. ind. adj.(f.s.Nom.) 3s.pr. adj.(f.s.Nom.)
像那樣,比丘尼偷了未被給予的東西[9],這也犯驅擯,不共住。[10]
a bhikkhunī in the same way
taking what is not given is defeated and no longer in affiliation.
3. Yā pana bhikkhunī sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropeyya,
任何 比丘尼 故意 人 體 生命 奪取
ya pana bhikkhunī <sañcinteti namussa + viggaha jīvita voropeti
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. ger. (adv.) m. m.s.Acc. m.s.Abl. 3s.opt.
3. Should any bhikkhunī intentionally deprive a human being of life,
satthahārakaṁ vāssa pariyeseyya,
maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya,
武器 攜帶 或 它 遍求 死亡 美好 或 盛讚 死亡 或 煽動
sattha+hāraka vā+assa pariyesati maraṇa+vaṇṇa vā saṁ-vaṇṇeti maraṇa vā samādapeti
n. m.s.Acc. conj. m.s.Dat. 3s.opt. n. m.s.Acc. conj. 3s.opt. m.s.Dat. conj. 3s.opt.
或是為她尋找攜帶武器的人,或是盛讚死亡的美好,或是煽動自殺,說:
or search for
an assassin for him, or praise the advantages of death, or incite him to die,
saying,
“Ambho purisa kiṁ tuyh’iminā pāpakena dujjīvitena, mataṁ te jīvitā seyyo”ti,
嘿!你 人 什麼 你 這 可憐 苦 生命 死 她們(=妳) 活 更好 (引號)
ambho purisa ka tvaṁ ayaṁ pāpaka du + jīvita marati tvaṁ jīvita seyya iti
ind. m.s.Voc. m.s.Nom. s.Dat. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Ins. pp.(m.s.Nom.) p.Nom. m.s.Abl. m.s.Nom. ind.
「嘿!人呀!這個悲苦的生命對你有什麼(用)呢?對於你,死比活著更好。」
“My good man, what use is this evil, miserable life to you? Death would be better for you than life,”
iti cittamanā cittasaṅkappā anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya,
如此 心 意 心 思惟 種種的 方法 死亡 美好 或 盛讚
iti citta+manas citta+saṅkappa aneka + pariyāya maraṇa + vaṇṇa vā saṁvaṇṇeti
ind. n. f.s.Nom. n. f.s.Nom. adj. m.s.Ins. n. m.s.Acc. conj. 3s.opt.
有這樣的心意和心思[13],用各種方法盛讚死亡的美好,
or with such an idea in mind, such a purpose in mind, should in various ways praise the advantages of death,
maraṇāya vā samādapeyya; ayaṁ’pi pārājikā hoti asaṁvāsā.
死亡 或 煽動 這 也 驅擯 是 不 共住
maraṇa vā samādapeti ayaṁ api pārājika < hū a + saṁvāsa
n.s.Dat. conj. 3s.opt. f.s.Nom. ind. adj.(f.s.Nom.) 3s.pr. adj.(f.s.Nom.)
或是煽動自殺,這也犯驅擯、不共住。[14]
or incite him to die, she also is defeated and no longer in affiliation.
4. Yā pana bhikkhunī anabhijānaṁ uttarimanussadhammaṁ
任何 比丘尼 沒有 證知 超越 人 法
ya pana bhikkhunī an+abhijānāti uttari+manussa+dhamma
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. pp.(m.s.Acc.) adv. m. m.s.Acc.
四、若比丘尼沒有證知而聲稱自己有超越凡人的法[15]、
4. Should any bhikkhunī, without direct knowledge, boast of a superior human state,
attūpanāyikaṁ alamariyañāṇadassanaṁ samudācareyya: “Iti jānāmi, iti passāmī”ti,
自己有 適合 神聖 知識 洞見 聲稱 如此 知道 如此 看見 (引號)
<attan+upa-neti alaṁ+ariya+ñāṇa+dassana saṁ+ud-ā-carati iti jānāti iti passāmi + iti
n.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. ind. 1s.pr. ind. 1s.pr. ind.
足堪聖者的知識和洞見,說:「我知道這樣,我見到這樣。」
a truly noble knowledge and vision as present in herself, saying, “Thus do I know; thus do I see,”
tato aparena samayena samanuggāhiyamānā vā asamanuggāhiyamānā vā
從此 接著 時候 究明 或 不 究明 或
ta apara samaya saṁ+anu-gāhati vā a+saṁ-anu-gāhati vā
m.s.Abl. m.s.Ins. m.s.Ins. ppr.(f.s.Nom.) conj. ppr.(f.s.Nom.) conj.
從此以後,不管被詢問或未被詢問,
such that regardless of whether or not she is cross-examined on a later occasion,
āpannā visuddhāpekkhā evaṁ vadeyya, “ājānamevaṁ, ayye, avacaṁ, ‘jānāmi’
犯戒 清淨 期望 如此 說 不 知道 如此 大姐 說 知道
<pp. of āpajjati visujjhati+apekkhati evaṁ vadeti a+jānanta<ppr. of jānāti+evaṁ a+vacati jānāti
f.s.Nom. f.s.Nom. adv. 3s.opt. s.Nom. adv. f.p.Voc. 1s.aor. 1s.pr.
希望淨化曾犯的人[16],她這樣說:「大姐!我不知道而如此地說我知道、
she — being remorseful and desirous of purification — might say, “Ladies, not knowing, I said I know;
apassaṁ, ‘passāmi’.
Tucchaṁ musā vilapin” ti,
aññatra adhimānā,
不 見到 看見 虛偽 虛妄 妄說 除了 增上慢
a+passanta<ppr. of passati passati tuccha musā vilapiṁ + iti aññatra adhi-māna
s.Nom. 1s.pr. adj.(s.Acc.) s.Acc. adv. m.s.Abl.
沒見到而說我見到,我虛偽地妄說。」除了高估自己外,
not seeing, I said I see — vainly, falsely, idly,” unless it was from over-estimation, she also is defeated and no longer in affiliation.
ayam’pi pārājikā hoti asaṁvāsā.
這 也 驅擯 是 不 共住
ayaṁ api pārājika < hū a+saṁvāsa
f.s.Nom. ind. adj.(f.s.Nom.) 3s.pr. adj.(f.s.Nom.)
這也犯驅擯、不共住。[17]
she also is defeated and no longer in affiliation.
5. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa,
任何 比丘尼 充滿欲望 充滿欲望的 男人 補伽羅
ya pana bhikkhunī avassuta avasuta purisa + puggala
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(m.s.) pp.( m.s.Gen.) m. m.s.Gen.
5. Should any bhikkhunī, lusting, consent to a lusting man’s
adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ āmasanaṁ vā parāmasanaṁ vā gahaṇaṁ vā chupanaṁ vā
以下 鎖骨 以上 膝 一個圓周的 觸摸 或 抓持、碰觸 或 拿、抓 或 捺 或
adha-akkhaka ubbha + jāṇu+maṇḍalikā āmasana parāmasana gahaṇa chupana
n.s.Gen. ind. n. adj.(n.s.Acc.) n.s.Acc. n.s.Acc. n.s.Acc. n.s.Acc.
由鎖骨以下、膝蓋以上,撫摸、或碰觸、或捉、或捺、
rubbing, rubbing up against, taking hold of, touching, or fondling (her) below the collar-bone and above the circle of the knees,
paṭipīḷanaṁ vā sādiyeyya, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā ubbhajāṇumaṇḍalikā.
抱、壓迫 或 接受 這 也 驅擯 是 共住 以上 膝蓋 一個圓周的
paṭipīḷana sādiyati< (sad坐+i+ya) ayaṁ api pārājika a+saṁvāsa ubbha + jāṇu + maṇḍalikā
n.s.Acc. 3s.opt. f.s.Nom. adj.(f.s.Nom.) 3s.pr. adj.(f.s.Nom.) ind. n. adj.(n.s.Acc.)
或抱[20]者,這也犯驅擯、不共住,膝蓋以上(之罪的原因)。[21]
she also is defeated and no longer in affiliation for being “one above the circle of the knees.”
6.Yā pana
bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodeyya,
任何 比丘尼 明知 驅擯 法 犯罪過 比丘尼 (卻)沒被自己 責備
ya pana bhikkhunī jāna pārājika dhamma ajjhāpanna bhikkhunī na+eva+attanā paṭicodeti
f.s.Nom.adv. f.s.Nom. m.s.Acc. adj.(m.s.Acc.) m.s.Acc. pp.(f.s.Acc.) f.s.Acc. m.s.Ins. 3s.opt.
六、若比丘尼,明知那位比丘尼犯驅擯法而不責備其罪[22],
6. Should any bhikkhunī, knowing that (another) bhikkhunī has fallen into an act (entailing) defeat, neither accuse her herself
na gaṇassa āroceyya, yadā ca sā ṭhitā vā assa cutā vā nāsitā vā avassaṭā vā,
不 眾 告知 其後 她 住 或 有 滅 或 驅逐 或 入外道 或
na gaṇa āroceti yadā ca ta ṭhitā assa cutā nāsitā avassaṭā
m.s.Nom. 3s.opt. adv. f.s.Nom. pp.( f.s.Nom.) 3s.opt. pp.( f.s.Nom.) pp.( f.s.Nom.) f.s.Nom.
不告大眾,其後,該尼或活著、或死亡、或被驅逐、或入外道時[23],
nor inform the group, and then — whether she (the other bhikkhunī) is still alive or has died, has been expelled or gone over to another sect —
sā pacchā evaṁ vadeyya “pubbevāhaṁ, ayye, aññāsiṁ etaṁ bhikkhuniṁ
她 之後 如是 說 先前 我 大姐 知 彼 比丘尼
sā pacchā evaṁ vadeyya “pubbe+ahaṁ aññāsiṁ etaṁ bhikkhunī
f.s.Nom. adv. adv. 3s.opt. adv. 1s.Nom. f.s.Voc. 3s.aor. f.s.Acc. f.s.Acc.
她這樣說:「大姐!我先前已知那比丘尼
she (this bhikkhunī) should say, “Even before, ladies, I knew of this bhikkhunī that
‘evarūpā ca evarūpā ca sā bhaginī’ti, no ca kho attanā paṭicodessaṁ, na gaṇassa ārocessan”ti,
如是 和 如是 和 那 姐妹 不 和 自己 責備 不 大眾 告知
evarūpa evarūpa ta bhaginī atta paṭicodeti gaṇa āroceti
n.s.Acc. n.s.Acc. f.s.Nom. f.s.Nom. m.s.Ins. 3s.opt. m.s.Nom. 3s.opt.
如此這般,乃因是姐妹(的關係),故自己不欲責其罪,不告眾。」
‘This sister is of such-and-such a sort,’ and I didn’t accuse her myself nor did I inform the group,”
ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā vajjappaṭicchādikā.
這 也 驅擯 是 不 共住 罪 覆藏
ayaṁ api pārājika < hū a+saṁvāsa vajja +< paṭicchādeti (paṭi+chad蓋)
f.s.Nom. ind. adj.(f.s.Nom.) 3s.pr. adj.(f.s.Nom.) n. adj.(f.s.Nom.)
這也犯驅擯、不共住,覆藏罪(的原因)。[24]
then she also is defeated and no longer in affiliation for being “one who concealed a fault.”
7. Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuṁ dhammena vinayena
任何 比丘尼 和合 僧伽 中止、罷黜 比丘 法 律
ya pana bhikkhunī samagga saṅgha ukkhitta bhikkhu dhamma vinaya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. pp.(m.s.Acc.) m.s.Acc. m.s.Ins. m.s.Ins.
七、若比丘尼,追隨被和合僧依法、依律、
7. Should any bhikkhunī follow a bhikkhu who has been
suspended by a united Community (of bhikkhus) in line with the Dhamma, in line
with the Vinaya,
satthusāsanena anādaraṁ appaṭikāraṁ akatasahāyaṁ tamanuvatteyya,
(大)師 教法 不敬 未 納受 不做 盟友 這 追隨
satthu+sāsana anādara a + paṭikāra akata+sahāya taṁ+anuvatteti
m. m.s.Ins. m.s.Acc. adj.(m.s.Acc.) pp. m.s.Acc. 3s.opt.
依師教罷黜[25]之不恭敬[26]、未納受[27]、不作盟友[28]之比丘者,
in line with the teacher’s instructions, and
who is disrespectful, has not made amends, has broken off his friendship (with
the bhikkhus), the bhikkhunīs are to admonish her thus:
sā bhikkhunī
bhikkhunīhi evamassa vacanīyā “eso kho, ayye, bhikkhu
samaggena saṅghena ukkhitto,
那 比丘尼 比丘尼 如是 說 這 大姐 比丘 和合 僧伽 中止、罷黜
ya bhikkhunī bhikkhunī evaṁ + atthi vacanīyā eta bhikkhu samagga saṅgha ukkhitta
f.s.Nom.f.s.Nom. f.p.Acc. adv. 3s.opt. grd.(f.s.Nom.)m.s.Nom. adv. f.s.Voc. m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. pp.(m.s.Nom.)
該比丘尼當由諸比丘尼這樣說:「大姐!這比丘被和合僧依法、依律、
“Lady, that bhikkhu has been suspended by a
united Community in line with the Dhamma, in line with the Vinaya,
dhammena vinayena satthusāsanena anādaro
appaṭikāro akatasahāyo, māyye, etaṁ bhikkhuṁ anuvattī”ti.
法 律 (大)師 教法 不敬 未 納受 不做 盟友 勿 大姐 這 比丘 隨順
dhamma vinaya satthu+sāsana anādara a+paṭikāra akata+sahāya ma+ayye eta bhikkhu anuvatti+ ti
依師教罷黜之不恭敬、未納受、不作盟友者。大姐!勿追隨這比丘。」
in line with the teacher’s instructions. He is disrespectful, he has not made amends, he
has broken off his friendship. Do not follow him, lady.”
Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhunī bhikkhunī vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
And should that bhikkhunī, thus admonished by the bhikkhunīs, persist as before,
sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya.
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhunī bhikkhunī yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘尼應該乃至三次勸告該比丘尼放棄它。
the bhikkhunīs are to rebuke her up to three times so as to desist.
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, icc’etaṁ kusalaṁ.
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如是 那 善
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala
adv. conj. ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom.
如果到了第三次被勸告時,(她)放棄它,那就好。如果不放棄,
If while being
rebuked up to three times she desists, that is good. If she does not desist,
No ce paṭinissajjeyya, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā ukkhittānuvattikā.
不 如果 放棄 這 也 驅擯 是 不 共住 中止、罷黜 隨順
no ce paṭinissajjati ayaṁ api pārājika < hū a+saṁvāsa ukkhitta+anuvattikā
adv. conj. 3s.opt. f.s.Nom. ind. f.s.Nom. 3s.pr. adj.(f.s.Nom.) pp. adj.(f.s.Nom.)
這也犯驅擯、不共住,追隨被罷黜(之比丘的原因)。[29]
then she also is defeated and no longer in affiliation for being “a follower of a suspended (bhikkhu).”
8. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa
hatthaggahaṇaṁ vā sādiyeyya,
任何 比丘尼 充滿欲望 充滿欲望的 男人 補伽羅 手 捉 或 接受
ya pana bhikkhunī avassuta avasuta purisa + puggala hattha + gahaṇa sādiyati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(m.s.) pp.( m.s.Gen.) m. m.s.Gen. m. n.s.Acc. 3s.opt.
八、若比丘尼,有染心,(1)接受有染心男子的手
8. Should any bhikkhunī, lusting, consent to a lusting man’s taking hold of her hand
saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṁ vā sādiyeyya, santiṭṭheyya vā, sallapeyya vā, saṅketaṁ vā gaccheyya,
僧伽梨(大衣)邊緣 捉 或 接受 站著 或 交談 或 約定的地方 或 去
saṅghāṭi+kaṇṇa+gahaṇa sādiyati santiṭṭhati sallapati saṅketa gacchati
m. n. n.s.Acc. 3s.opt. 3s.opt. 3s.opt. n.s.Acc. 3s.opt.
(2)或接受捉僧團梨衣角,(3)或站著、(4)或交談、(5)或到約定的地點、
or touching the edge of her outer robe, or should she stand with him or converse with him or go to a rendezvous with him,
purisassa vā abbhāgamanaṁ sādiyeyya, channaṁ vā anupaviseyya,
男人 或 抵達 接受 蓋﹑遮 或 進入
purisa abbhāgamana sādiyati channa anupavisati< (anu隨+pa+vis進入)
m.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. pp.(m.s.Acc.) 3s.opt.
(6)或接受男子的抵達,(7)進入遮掩處,
or should she
consent to his approaching her, or should she enter a hidden place with him,
kāyaṁ vā tadatthāya upasaṁhareyya etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya,
身體 或 對那場合 相靠近 這 非 正法 跟隨 情況
kāya ta+d+attha upasaṁharati eta a + saddhamma paṭisevana+attha
n.s.Acc. f.s.Ins. 3s.opt. m.s.Gen. m.s.Gen. n. m.s.Gen.
(8)或身體倚靠,這種跟隨非正法的情況,[30]
or should she dispose her body to him — (any of these) for the purpose of that unrighteous act (Comm: physical contact) —
ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā aṭṭhavatthukā.
她 也 驅擯 是 不 共住 八 事
ayaṁ api pārājika < hū a+saṁvāsa aṭṭha + vatthuka
m.s.Nom. ind. f.s.Nom. 3s.pr. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
她也犯驅擯、不共住,犯八事(的原因)。[31]
then she also is defeated and no longer in affiliation for “(any of) eight grounds.”
Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pārājikā dhammā.
誦 諸大姐 八 驅擯 規則
< pp. of uddisati kho pārājika dhamma
m.p.Nom. adv. f.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大姐!八驅擯的規則已經誦完了。
The ladies, the Eight Rules of Defeat have been recited,
Yesaṁ bhikkhunī aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjitvā na labhati
bhikkhunīhi
saddhiṁ
任何 比丘尼 隨一 犯 不 得到 比丘尼 一起
ya bhikkhunī aññatara vā aññatara vā āpajjati na labhati bhikkhunī saddhiṁ
f.p.Gen. f.s.Nom. adj. adj.(m.s.Acc.) ger. adv. 3s.pr. f.p.Ins. adv.
比丘尼犯了其中的任何一條,就不能跟諸比丘尼住在一起,
in any one which if a bhikkhunī admits to be at fault she is no longer entitled to (live in) communion with bhikkhunīs ;
saṁvāsaṁ, yathā pure tathā pacchā, pārājikā hoti asaṁvāsā.
共住 如同 前 如同 後 驅擯 是 不 共住
saṁvāsati yathā pura tathā pacchā pārājika < hū a+ saṁvāsa
m.s.Acc. adv. m.s.Loc. adv. adv. f.s.Nom. 3s.pr. adj.(f.s.Nom.)
以後就像是從前(未成為比丘尼)那樣,犯驅擯、不共住(的原因)。
as (she was) before (the admission) so (she is) after (the confession of the fault); she is defeated and no more in communion.
Tatth’āyyyayo, pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大姐 我問 是否 於此 清淨
tattha pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. f.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大姐:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
Herein I ask the ladies︰Are you pure in this?
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
dutiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
For the second times I ask the ladies︰Are you pure in this?
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ +api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
For the third times I ask the ladies︰Are you pure in this?
Parisuddh’etth’āyyāyo, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大姐 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddha ettha ta tuṇhī evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.) adv. f.p.Nom. m.s.Abl. ind. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大姐!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
The ladies are pure herein; that is why they are silent. So do I record it.
~Pārājikaṁ niṭṭhitaṁ.~
Ime kho panāyyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這些 又 諸大姐 十七 僧殘 規則 誦 來
ima kho pana saṅghādisesa dhamma uddesati āgacchati
m.p.Nom. adv. f.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
諸大姐!現在到了誦出這十七僧殘戒。
Now , the ladies, the Seventeen Rules entailing Initial and Subsequent Meeting of the Saṅgha come up for recitation.
1. Yā pana bhikkhunī ussayavādikā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā
任何 比丘尼 訴訟 住 居士 或 居士 子 或
ya pana bhikkhunī ussayavādika viharati gahapati gahapati + putta
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(f. s.Nom.) 3s.opt. m.s.Ins. m. m.s.Ins.
一、若比丘尼,與居士、居士子[32]、
1. Should any bhikkhunī start litigation against a householder, a householder’s son,
dāsena vā kammakārena vā antamaso samaṇaparibbājakenāpi,
奴婢 或 作工者 或 乃至 沙門 遍行者
dāsa kammakāra samaṇa + paribbājakena+ api
m.s.Ins. m.s.Ins. adv. m. m.s.Ins. ind.
a slave, or a worker, or even against a wandering contemplative:
ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 第一次 違犯 法 犯罪 逐出 僧殘
ayaṁ pi bhikkhunī paṭhama + āpattika dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(f.s.Acc.) grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
既使這比丘尼初次犯法,也是犯應被逐出的僧殘。[35]
this bhikkhunī,
as soon as she has fallen into the first act of offence, is to be (temporarily) driven out,and it entails initial
and subsequent meetings of the Community.
2.Yā pana bhikkhunī jānaṁ coriṁ vajjhaṁ viditaṁ anapaloketvā rājānaṁ vā
任何 比丘尼 知 賊女 處罰 已知道 未 請求 王
ya pana bhikkhunī jāna coriṁ vajjha vidita an + apaloketi rājā
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Acc. f.s.Acc. adj.(f. s.Acc.) pp.(f. s.Acc.) ger. m.s.Acc.
二、若比丘尼明知[36]已被處分的賊女[37],未得到王、或僧團、
2. Should any bhikkhunī knowingly give Acceptance (upasampada)
to a woman thief sentenced to death, without
having obtained permission from the king or the Community
saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā pūgaṁ vā seṇiṁ vā, aññatra kappā vuṭṭhāpeyya,
僧團 或 團體 或 社團 或 公會 或 別的 適切(的狀況) 使受具戒
saṅgha gaṇa pūga seṇī aññatra kappa vuṭṭhāpeti
m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. f.s.Acc. adj. m.p.Nom. caus.(3s.opt.)
或團體、或社團、或公會的允許[38],而指使受具足戒者,除了適切的狀況[39],
or the (governing) council or the (governing) committee or the (governing) guild — unless the woman is allowable (i.e., already ordained in another sect or with other bhikkhunīs)
ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 第一次 違犯 法 犯罪 逐出 僧殘
ayaṁ pi bhikkhunī paṭhama + āpattika dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(f.s.Acc.) grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
既使這比丘尼初次犯法,也是犯應被逐出的僧殘。[40]
this bhikkhunī, also, as soon as she has fallen into the first act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial and subsequent meetings of the Community. [See Mv.I.43.1]
3. Yā pana bhikkhunī ekā vā gāmantaraṁ gaccheyya, ekā vā nadīpāraṁ gaccheyya,
任何 比丘尼 單獨 村 內部 去 單獨 或 河 彼岸 去
ya pana bhikkhunī gāma + antara gacchati nadī+pāra gacchati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(f.s.Acc.) m. f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Acc.) f. n.s.Acc. 3s.opt.
三、若比丘尼獨往村[41]中,或獨渡水,
3. Should any bhikkhunī go among villages
alone or go to the other shore of a river alone,
ekā vā rattiṁ vippavaseyya, ekā vā gaṇamhā ohiyeyya,
單獨 或 夜 離家、缺席 單獨 或 大眾 逗留
eka ratti vippavasati gaṇa ohīyati
adj.(f.s.Acc.) f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Acc.) m.s.Abl. 3s.opt.
或晚上獨宿、或離眾而獨留於後者,
or stay away for a night alone or fall behind her companion(s) alone:
ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 第一次 違犯 法 犯罪 逐出 僧殘
ayaṁ pi bhikkhunī paṭhama + āpattika dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(f.s.Acc.) grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
既使這比丘尼初次犯法,也是犯應被逐出的僧殘。[42]
this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the first act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial
and subsequent meetings of the Community.
4.Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena
任何 比丘尼 和合、和諧 僧團 中止 比丘尼 法 律
ya pana bhikkhunī samagga saṅgha ukkhitta bhikkhunī dhamma vinaya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Ins. m.s.Ins. pp.(m.s.Acc.) f.s.Acc. m.s.Ins. m.s.Ins.
四、若比丘尼,不知道大眾的欲願,將和合僧依法、依律、
4. Should any bhikkhunī — without having obtained permission from the Community who performed the act, without knowing the desire of the group —
satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ, anaññāya gaṇassa chandaṁ osāreyya,
(大)師 教法 不 尊敬 作者 僧團 無知 大眾 欲 恢復
satthu+sāsana an + apaloketi kāraka + saṅgha anaññāya gaṇa chanda osāreti (ava+sar動轉)恢復
m. m.s.Ins. ger. m. m.s.Nom. f.s.Gen. m.s.Gen. n.s.Acc. 3s.opt.
依師教罷黜之不恭敬的比丘尼復權者,
restore a bhikkhunī whom a Community acting harmony in line with the Dhamma, in line with the Vinaya, in line with the teacher’s instructions, has suspended:
ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 第一次 違犯 法 犯罪 逐出 僧殘
ayaṁ pi bhikkhunī paṭhama + āpattika dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(f.s.Acc.) grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
既使這比丘尼初次犯法,也是犯應被逐出的僧殘。[43]
this bhikkhunī, also, as soon as she has fallen into the first act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial and subsequent meetings of the Community. [See Cv.I.28-29]
5. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā,
任何 比丘尼 充滿欲望 充滿欲望的 男人 補伽羅 手 硬食 或
ya pana bhikkhunī avassuta avasuta purisa + puggala hattha khādati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom adj.(m.s.) pp.( m.s.Gen.) m. m.s.Gen. m.s.Dat. grd.
五、若比丘尼,有染心,從有染心男子的手,接受硬食、
5. Should any bhikkhunī, lusting, having received staple
bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā,
軟食 或 自手 接受 噉、咀嚼 或 食 或
bhojanīya sahatthā paṭiggaṇhāti khādati bhuñjati
grd. m.s.Dat. ger. 3s.opt. 3s.opt.
接受軟食[44],或親手接受而咀嚼或食用,
or non-staple food from the hand of a lusting man, consume or chew it:
ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 第一次 違犯 法 犯罪 逐出 僧殘
ayaṁ pi bhikkhunī paṭhama + āpattika dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(f.s.Acc.) grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
既使這比丘尼初次犯法,也是犯應被逐出的僧殘。[45]
this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the first act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial
and subsequent meetings of the Community.
6.Yā pana bhikkhunī evaṁ vadeyya “kiṁ te,
ayye, eso purisapuggalo karissati
任何 比丘尼 如是 說 如何 她們(=妳) 大姐 這 男人 補伽羅 作
ya pana bhikkhunī vadati kiṁ ta ayye eta purisa + puggala karoti
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adv. 3s.opt. adv. 3p.Nom. f.s.Voc. m.s.Nom. m. m.s.Nom. 3s.fut.
六、若比丘尼這樣說︰「大姐!若是妳沒有染心,而那男人
6. Should any
bhikkhunī
say, “What does it matter to you whether this man is lusting or not,
avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā, iṅgha, ayye,
(充滿)欲望 或 無 欲望 或 由於 妳 無 欲望 喂、聽我說 大姐
avassuto an+avassuto yato tvaṁ an+avassuta iṅgha
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Abl.
有染心或無染心又如何,聽我說,大姐!
when you are not lusting? Please, lady,
yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā,
這 男人 補伽羅 給 硬食 或 軟食 或
ya so eta purisa+puggala deti khādati bhojanīya
f.s.Voc. m.s.Nom. m.s.Nom. 3s.pr. ger. ger.
taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā”ti,
這 妳 自手 接受 噉、咀嚼 或 食 或
ta tvaṁ sahattha paṭiggaṇhāti khādati bhuñjati
2s.Nom. m.s.Dat. ger. 3s.imp. 3s.imp.
妳可以親手接受這男人給硬食或軟食而噉、食。」
take what the man is giving — staple or non-staple food — with your own hand and consume or chew it”:
ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 第一次 違犯 法 犯罪 逐出 僧殘
ayaṁ pi bhikkhunī paṭhama + āpattika dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(f.s.Acc.) grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
既使這比丘尼初次犯法,也是犯應被逐出的僧殘。[46]
this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the first act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial
and subsequent meetings of the Community.
7.Yā pana bhikkhunī sañcarittaṁ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṁ purisassa vā
任何 連接詞 比丘尼 媒人 成為 女子 或 男子 主意 男子 或
ya pana bhikkhunī sañcaritta
samāpajjati itthī vā
pruisa+mati purisa vā
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Acc. 3s.opt. f.s.Dat. conj. m. f.s.Acc. m.s.Dat. conj.
七、若比丘尼成為媒人,傳達男子的意思給女子或女子的意思給男子,
7. Should any bhikkhunī engage in conveying a man’s intentions to a woman or a woman’s intentions to a man, proposing marriage or paramourage — even if only for a momentary liaison:
itthīmatiṁ, jāyattane vā jārattane vā antamaso taṅkhaṇikāya’pi, saṅghādisesaṁ.
女子 主意 妻子的性質
或 情婦的性質 或 乃至 暫時之妻 也 僧殘
itthī+mati jāyatana vā jāra+tva vā antamaso taṅkhaṇikā api saṅghādisesa
f. f.s.Acc. n.s.Loc. conj. n.s.Loc. conj. adv. f.s.Loc. ind. adj.(f.s.Acc.)
不論成就妻子或情婦[47],乃至只是暫時之妻,犯僧殘。[48]
this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the first act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial
and subsequent meetings of the Community.
8.Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṁ duṭṭhā dosā appatītā amūlakena
pārājikena
dhammena
任何 連接詞 比丘尼 比丘尼 惡意 瞋 不滿 無 根據 驅擯 戒條
ya pana bhikkhunī bhikkhunī duṭṭha dosa appatīta a+mūlaka pārājika dhamma
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. f.s.Nom. f.s.Nom. f.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Ins.
八、若比丘尼懷著惡意、瞋恨、不滿,無憑無據地毀謗比丘尼犯驅擯戒,
8. Should any bhikkhunī — corrupt, aversive, disgruntled — charge a bhikkhunī with an unfounded case entailing defeat,
anuddhaṁseyya, “app’eva
nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyan”ti, tato aparena
毀謗
或許 她 這 梵行 使…脫離 從此 接著
anuddhaṁseti api + eva nāma ta
ima brahmacariyā cāveyyaṁ+iti ta
apara
3s.opt. adv. f.s.Acc. m.s.Abl. f.s.Abl. 1s.opt. ind. m.s.Abl. m.s.Ins.
(心想):「或許我可因此使她脫離梵行。」
(thinking), “Perhaps I may bring about her fall from this celibate life,”
samayena samanuggāhiyamānā vā asamanuggāhiyamānā vā, amūlakañ c’eva taṁ
時候 究明 或 不 究明 或 無 根據 既 這
samaya
saṁ+anu+gāṇhati
vā ā+saṁ+anu+gāṇhati vā a+mūlaka
ca+eva sa
m.s.Ins. ppr.(f.s.Nom.) conj. ppr.(f.s.Nom.) conj. m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
從此之後,不管被詢問或未被詢問,這案件既無根據,
then regardless of whether or not she is cross-examined on a later occasion,
adhikaraṇaṁ hoti, bhikkhunī ca dosaṁ patiṭṭhāti,
案件 是 比丘尼 又 瞋 承認
adhikaraṇa < hū bhikkhunī ca dosa patiṭṭhāti
n.s.Nom. 3s.pr. f.s.Nom. conj. m.s.Acc. 3s.pr.
而且比丘尼承認瞋恨,
if the issue is unfounded and the bhikkhunī confesses her aversion:
ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 第一次 違犯 法 犯罪 逐出 僧殘
ayaṁ pi bhikkhunī paṭhama + āpattika dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(f.s.Acc.) grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
既使這比丘尼初次犯法,也是犯應被逐出的僧殘。[49]
this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the first act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial
and subsequent meetings of the Community.
9.Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṁ duṭṭhā dosā appatītā aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṁ
任何 比丘尼 比丘尼 惡意 瞋 不滿 其他 部分、關連 事件 任何 區域
ya pana bhikkhunī bhikkhunī duṭṭha dosa appatīta añña + bhāgiya adhikaraṇa kiñci + desa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. f.s.Nom. f.s.Nom. f.s.Nom. m.s.Gen. n.s.Gen. ind. m.s.Acc.
九、若比丘尼懷著惡意、瞋恨、不滿,拿關涉到其它案件的某個點作藉口[50],
9. Should any bhikkhunī — corrupt, aversive, disgruntled — using as a mere ploy an aspect of an issue that pertains otherwise,
lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁseyya
瑣事、藉口 抓住 驅擯 法 毀謗
lesa + matta upādāya pārājika dhamma anuddhaṁseti
m. pp.(m.s.Acc.) ger. f.s.Ins. f.s.Ins. 3s.opt.
毀謗為犯驅擯戒,
charge a bhikkhunī with a case entailing defeat, (thinking),
“app’eva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyan”ti, tato aparena samayena
或許 她 這 梵行 使…脫離 從此 接著 時
api + eva nāma ta
ima brahmacariyā <cavati脫離+iti
ta apara samaya
adv. f.s.Acc. m.s.Abl. f.s.Abl. 1s.opt. ind. m.s.Abl. m.s.Ins. n.s.Ins.
(心想):「或許我可因此使她脫離梵行。」
“Perhaps I may bring about her fall from this celibate life,”
samanuggāhiyamānā vā asamanuggāhiyamānā vā, amūlakañ c’eva
究明 或 不 究明 或 無 根據 和
saṁ+anu+gāṇhati vā a+saṁ+anu+gāṇhati vā a + mūlaka
ca+eva
ppr.(f.s.Nom.) conj. ppr.(f.s.Nom.) conj. adj.(m.s.Nom.) adv.
從此之後,不管被詢問或未被詢問,這案件既無根據,
then regardless of whether or not she is cross-examined on a later occasion, if the issue pertains otherwise, an aspect used as a mere ploy,
taṁ adhikaraṇaṁ hoti. Kocideso lesamatto upādinno, bhikkhunī ca dosaṁ patiṭṭhāti,
這 案件 是 某人 說 瑣事、藉口 生起 比丘尼 又 瞋 承認
ta adhikaraṇa <hū koci+deso lesamatto upādinno bhikkhunī ca dosa patiṭṭhāti
n.s.Nom. n.s.Nom. 1s.pr. m.s.Nom. adj.(m.s.Nom.) pp.(m.s.Nom.) f.s.Nom. conj. m.s.Acc. 3s.pr.
而且比丘尼承認瞋恨,
and the bhikkhunī confesses her aversion:
ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 第一次 違犯 法 犯罪 逐出 僧殘
ayaṁ pi bhikkhunī paṭhama + āpattika dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(f.s.Acc.) grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
既使這比丘尼初次犯法,也是犯應被逐出的僧殘。[51]
this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the first act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial
and subsequent meetings of the Community.
10. Yā pana bhikkhunī kupitā anattamanā evaṁ vadeyya “Buddhaṁ paccācikkhāmi
任何 比丘尼 生氣 不 高興 如是 說 佛陀 拒絕
ya pana
bhikkhunī kupita an+attamana vadati Buddha paccācikkhati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt. m.s.Acc. 1s.pr.
十、若比丘尼憤怒不悅時,這樣說︰「我捨佛,
10. Should any bhikkhunī, angry and displeased, say, “I repudiate the Buddha,
Dhammaṁ paccācikkhāmi, Saṅghaṁ paccācikkhāmi, sikkhaṁ paccācikkhāmi,
法 拒絕 僧團 拒絕 學、紀律 拒絕
Dhamma paccācikkhati Saṅgha paccācikkhati sikkhā paccācikkhati
m.s.Acc. 1s.pr. m.s.Acc. 1s.pr. f.s.Acc. 1s.pr.
我捨法,我捨僧,我捨學,
I repudiate the Dhamma, I repudiate the Saṅgha, I repudiate the Training.
kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo
何以 不 僅 沙門尼 彼 沙門尼 釋迦女 其他 也 沙門尼
kiṁ+nu+mā+eva samaṇī ya samaṇī sakyadhītaro santaññā pi samaṇī
f.s.Acc. f.s.Acc. f.s.Acc. f.s.Acc. 1s.pr. f.s.Acc.
哪裡只有這沙門尼是釋迦沙門尼,也有其他
Since when were the Sakyan-daughter contemplatives the only contemplatives? There are other contemplatives who are
lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī”ti.
有羞恥的 謹慎的 學 欲 這 彼處 我 鄰近 梵行 往、漫遊
lajjati kukkuccika sikkhā+kāmā tā +sā+ahaṁ santike brahmacariya carati (car+a) ti
adj.(m.s.Acc.) adj.(m.s.Acc.) adj.(m.s.Acc.) adv. f.s.Acc. 1s.fut.
有羞恥的、謹慎的、有學(戒)欲的沙門尼,我將去那裡修梵行。
conscientious, scrupulous, and desirous of training. I will practice the holy life in their company,”
Sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā “māyye kupitā anattamanā evaṁ avaca
這 比丘尼 比丘尼 如是 有 說、勸告 勿 大姐 生氣 不 高興 如是 說
ta bhikkhunī bhikkhunī evaṁ+atthi vuccati mā kupita an+attamana vadati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(f.s.Nom.) f.s.Voc. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
這比丘尼勸告憤怒不悅時,這樣說︰「大姐!不要憤怒不悅,這樣說︰
the bhikkhunīs are to admonish
her thus: “Lady, don’t — angry and displeased — say,
‘Buddhaṁ paccācikkhāmi, dhammaṁ paccācikkhāmi, saṅghaṁ paccācikkhāmi,
佛陀 拒絕 法 拒絕 僧團 拒絕
Buddha paccācikkhati Dhamma paccācikkhati Saṅgha paccācikkhati
m.s.Acc. 1s.pr. m.s.Acc. 1s.pr. m.s.Acc. 1s.pr.
「我捨佛,我捨法,我捨僧,我捨學,
‘I repudiate the Buddha, I repudiate the Dhamma, I repudiate the Sangha, I repudiate the Training.
sikkhaṁ paccācikkhāmi, kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro,
學、紀律 拒絕 何以 不 僅 沙門尼 彼 沙門女(尼) 釋迦女(尼)
sikkhā paccācikkhati kiṁ+nu+mā+eva samaṇī ya samaṇī sakyadhītaro
f.s.Acc. 1s.pr. adv. f.p.Acc. f.p.Acc. f.p.Acc. f.p.Acc.
哪裡只有這邊的釋迦沙門尼,
Since when were the Sakyan-daughter contemplatives the only contemplatives?
santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā,
有 其他 也 沙門尼 有羞恥的 謹慎的 學 欲
santa+aññā+ pi samaṇī lajjati kukkuccika sikkhā+kāmā
(m.n.p.Nom.) f.p.Acc. adj.(m.p.Acc.) adj.(m.p.Acc.) adj.(m.p.Acc.)
也有其他有羞恥的、謹慎的、欲學(戒)的沙門尼,
There are other
contemplatives who are conscientious, scrupulous, and desirous of training.
tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī”ti. Abhiramāyye,
這 彼處 我 鄰近 梵行 往、漫遊 應歡喜 大姐
tā +sā+ahaṁ santike brahmacariya carati (car+a) ti abhirama+ayye
adv. f.s.Acc. 1s.fut. 2s.imp. f.s.Voc.
我將去那裡修梵行。」大姐!應該高興!
I will practice the holy life in their company.’ Take delight, lady.
svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti,
善 已被說 法 行 梵行 正確地、徹底地 苦的 終止
su+akkhāta dhammo <carati brahmacariya sammā dukkha antakiriyā ti
pp.(m.s.Nom.) m.s.Nom. 2s.imp. f.s.Acc. adj.(f.s.Gen.) f.s.Gen.
法已被善說,當修梵行!徹底地終止苦。
The Dhamma is
well-expounded. Follow the holy life for the right ending of suffering.”
Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhunī bhikkhunī vuccati tathā + eva pa + gaṇhāti<(gah拿+ṇhā)
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
And should that bhikkhunī, thus admonished by the bhikkhunīs, persist as before,
sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya.
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhunī bhikkhunī yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘尼應該乃至三次勸告該比丘尼放棄它。
the bhikkhunīs are to rebuke her up to three times so as to desist.
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya,
icc’etaṁ
kusalaṁ.
No ce paṭinissajjeyya,
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如是 那 善 不 如果 放棄
yāva+tatiyaṁ+ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala no ce paṭinissajjati
m.s.Acc. conj. ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom. adv. conj. 3s.opt.
如果到了第三次被勸告時,(她)放棄它,那就好。如果不放棄,
If while being
rebuked up to three times she desists, that is good. If she does not desist,
ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ
這 也 比丘尼 直到 第三 法 犯 逐出 僧殘
ayam+pi bhikkhunī yāva+tatiyaka dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom.
f.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc.
pp.(f.s.Acc.)
grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
直到第三次,那麼,該比丘尼犯應逐出的僧殘法。
then this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the third act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails
initial and subsequent meetings of the Community.
11.Yā pana bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ vadeyya
任何 比丘尼 某人,任何人 控告 已失望 生氣 不 高興 如是 說
ya pana bhikkhunī kismiñci+d+eva adhikaraṇa paccākata kupitā an+attamana vadati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom adv. n.s.Loc. pp. (f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
十一、「若比丘尼,被某尼控告而心情低落,憤怒不悅時,這樣說︰
11. Should any
bhikkhunī,
overthrown in even a trifling issue, angry and displeased, say,
“chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo
ca bhikkhuniyo,
貪 引導者 和 比丘尼 瞋 引導者 和 比丘尼
chanda+gāmina
ca bhikkhunī
dosa+gāmina ca
bhikkhunī
m. f.p.Nom. conj. f.p.Nom. m. f.p.Nom. conj. f.p.Nom.
「那些比丘尼是被貪欲引導的、那些比丘尼是被瞋恨引導的、
“The bhikkhunīs are biased through favoritism, biased through aversion,
mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo”ti,
痴 引導者 和 比丘尼 害怕 引導者 和 比丘尼
moha + gāmina ca bhikkhunī bhaya+gāmina ca bhikkhunī
m. f.p.Nom. conj. f.p.Nom. n. f.p.Nom. conj. f.p.Nom.
那些比丘尼是被愚痴引導的、那些比丘尼是被恐懼引導的。」
biased through delusion, biased through fear,”
sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā “māyye,
這 比丘尼 比丘尼 如此 勸告 勿 大姐
ta bhikkhunī bhikkhunī evaṁ+assa vuccati mā
f.p.Nom. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. grd.(f.s.Nom.) f.s.Voc.
這位比丘尼勸告該比丘尼說︰「大姐!不要這樣說,
the bhikkhunīs are to admonish her thus: “Lady, don’t —
kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ avaca
某人、任何人 控告 已失望 生氣 不 高興 如是 說
kismiñci+d+eva adhikaraṇa paccākata kupitā an+attamana vadati
adv. n.s.Loc. pp.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.) adv. 3s.aor.
被某尼控告而心情低落,憤怒不悅時,這樣說︰
overthrown in even a trifling issue, angry and displeased — say,
‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo,
欲 引導者 和 比丘尼 瞋 引導者 和 比丘尼
chanda+gāminiyo ca
bhikkhuniyo dosa+gāmina
ca bhikkhunī
m. f.p.Nom. conj. f.p.Nom. m. f.p.Nom. conj. f.p.Nom.
那些比丘尼是被貪欲引導的、那些比丘尼是被瞋恨引導的、
‘The bhikkhunīs are biased through favoritism, biased through aversion,
mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’ti,
痴 引導者 和 比丘尼 害怕 引導者 和 比丘尼
moha + gāmina
ca bhikkhunī bhaya + gāmina ca bhikkhunī
m. f.p.Nom. conj. f.p.Nom. n. f.p.Nom. conj. f.p.Nom.
那些比丘尼是被愚痴引導的、那些比丘尼是被恐懼引導的。」
biased through delusion, biased through fear.
ayyā kho chandāpi gaccheyya, dosāpi gaccheyya, mohāpi gaccheyya, bhayāpi gaccheyyā”ti.
大姐 欲 也 去 瞋 也 去 癡 也 去 恐懼 也 去
ayyā kho chanda api gacchati dosa api gacchati moha api gacchati bhaya api gacchati ti
f.s.Nom. m.p.Nom. 3s.opt. m.p.Nom. 3s.opt. m.p.Nom. 3s.opt. m.p.Nom. 3s.opt.
大姐!妳可能是被貪欲所引導的、被瞋恨所引導的、被愚痴所引導的、被恐懼所引導的。」
It may be that you, lady, are biased through favoritism, biased through aversion, biased through delusion, biased through fear.”
Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhunī bhikkhunī vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
And should that bhikkhunī, thus admonished by the bhikkhunīs, persist as before,
sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya.
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhunī bhikkhunī yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
這位比丘尼應該乃至三次勸告該比丘尼放棄它。
the bhikkhunīs are to rebuke her up to three times so as to desist.
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya,
icc’etaṁ
kusalaṁ.
No ce paṭinissajjeyya,
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如是 那 善 不 如果 放棄
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala no ce paṭinissajjati
m.s.Acc. conj. ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom. adv. conj. 3s.opt.
如果到了第三次被勸告時,(她)放棄它,那就好。如果不放棄,
If while being
rebuked up to three times she desists, that is good. If she does not desist,
ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ
這 也 比丘尼 直到 第三 法 犯 逐出 僧殘
ayam+pi bhikkhunī yāva+tatiyaka dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom. f.s.Nom. m.s.Acc.
m.s.Acc.
pp.(f.s.Acc.)
grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
直到第三次,那麼,該比丘尼犯應逐出的僧殘法。
then this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the third act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails
initial and subsequent meetings of the Community.
12.Bhikkhuniyo paneva saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā
比丘尼 親近 住 惡 行 惡 名聲 惡 名望
bhikkhunī pana+ eva saṁsaṭṭha viharati pāpā+ cārā pāpā + saddā pāpā + silokā
f.p.Nom. pp.(m.s.Nom.) 3p.pr.
m.p.Acc. m.p.Acc. m.p.Acc.
十二、住得親近[52]的比丘尼,行惡行、得惡名聲、壞名望[53],她們是
12. In case bhikkhunīs are living entangled, depraved in their conduct, depraved in their reputation, depraved in their notoriety (depraved in their livelihood),
bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā,
比丘尼 僧團 惱亂 相互 罪 覆藏
bhikkhunī + saṅgha vihesikā aññamaññissā
vajja+paṭicchādika
f. m.s.Gen. f.s.Nom. f.s.Nom. f.s.Nom.
比丘尼僧團的惱亂者,相互掩過飾非者。
exasperating the Bhikkhunī Community, hiding one another’s faults,
tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi evamassu vacanīyā “bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti
彼 諸比丘尼 比丘尼 如是 說 姐妹 親近 住
tā bhikkhunī bhikkhunī evaṁ +
assu vuccati bhaginī kho
saṁsaṭṭha viharati
f.s.Nom. f.s.Nom.
f.p.Acc. adv. 1p.opt. grd.(f.s.Nom.) f.p.Nom.
pp.(m.s.Nom.) 3p.pr.
諸比丘尼應對此比丘尼這樣說:住得親近的姐妹,
the bhikkhunīs are to admonish them thus: “The sisters are living entangled,
pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā
惡 行 惡 名聲 惡 名望 比丘尼 僧團 惱亂
pāpā+ cārā pāpā + saddā pāpā + silokā bhikkhunī + saṅgha vihesika
m.p.Acc. m.p.Acc.
m.p.Acc. f. m.s.Gen. f.s.Nom.
作諸惡行、得諸惡名聲、壞名望,她們是比丘尼僧團的惱亂者,
depraved in their conduct, depraved in their reputation, depraved in their notoriety, exasperating the Bhikkhunī Community, hiding one another’s faults.
aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”ti,
相互 罪 覆藏 離開 大姐 遠離 其他 姐妹 僧團 評論
aññamaññissā
vajja+paṭicchādika
<viviccati viveka+añña+ eva bhaginī saṅgha vaṇṇeti ti
f.s.Nom. n.
f.s.Nom. 2s.pr. f.s.Voc.
m. adj. f.s.Voc.
m.s.Nom. 3s.pr.
互相掩過飾非。大姐!僧團評判妳離開,遠離其他的姐妹。」
Split up (your
group), ladies. The Community recommends strict isolation for the sisters.”
Evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyyuṁ,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhunī bhikkhunī vuccati tathā + eva pa + gaṇhāti
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
And should those bhikkhunīs, thus admonished by the bhikkhunīs, persist as before,
tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya.
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhunī bhikkhunī yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
那些比丘尼應該乃至三次勸告該比丘尼放棄它。
the bhikkhunīs are to rebuke them up to three times so as to desist.
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya,
icc’etaṁ
kusalaṁ.
No ce paṭinissajjeyyuṁ,
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如是 那 善 不 如果 放棄
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala no ce paṭinissajjati
adv. conj. ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom. adv. conj. 3s.opt.
如果到了第三次被勸告時,(她)放棄它,那就好。如果不放棄,
If while being rebuked up to three times by the bhikkhunīs they desist, that is good. If they do not desist,
imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 直到 第三 法 犯 逐出 僧殘
ayam+pi bhikkhunī yāva+tatiyaka dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.p.Nom.
f.p.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc.
pp.(f.s.Acc.)
grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
直到第三次,那麼,該比丘尼犯應逐出的僧殘法。[54]
then these bhikkhunīs, also, as soon as they have fallen into the third act of offence, are to be (temporarily) driven out, and it entails initial and subsequent meetings of the Community.
13.Yā pana bhikkhunī evaṁ vadeyya “saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha,
任何 比丘尼 如是 說 親近 大姐 妳們 住
ya pana bhikkhunī vadati saṁsaṭṭha+eva ayye tumhe viharatha
f.s.Nom.adv. f.s.Nom. adv. 3s.opt. pp. f.s.Voc. 2p.Nom. 2p.pr.
十三、若比丘尼這樣說:「大姐!妳們住得親近,
13. Should any bhikkhunī say (to the bhikkhunīs criticized in the preceding case), “Live entangled, ladies.
mā tumhe nānā viharittha, santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā
勿 妳們 種種 住 有 僧團 其他 比丘尼 行
mā tumhe nānā viharittha atthi saṅgha aññā+pi bhikkhunī eva + cāra
2p.Nom. 2s.pp. 3s.pr. m.s.Loc. f.p.Acc. m.p.Acc.
不要(當作)分開住,僧團中其他比丘尼也是同樣(行惡)行、
Don’t live separately. There are other bhikkhunīs in the Community with the same conduct, the same reputation, the same notoriety,
evaṁsaddā evaṁsilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā,
如此 聲 如此 名望 比丘尼 僧團 惱亂 相互 罪 覆藏
evaṁ+ sadda evaṁ+ siloka bhikkhunī + saṅgha vihesika aññamaññissā vajja+paṭicchādika
m.p.Acc. m.p.Acc. f. m.s.Gen. f.s.Acc. f.s.Nom. n. f.s.Nom.
得同樣(惡)名聲、同樣(壞)名望,為比丘尼僧團之惱亂者、相互掩過飾非,
exasperating the Bhikkhunī Community, hiding one another’s faults,
tā saṅgho na kiñci āha tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena
彼 僧團 不 任何 說 妳們 其他 僧團 鄙視 輕視
ta saṅgha na kiñci
āha tvaṁ+aññā+eva saṅgha uññā paribhava
f.s.Acc. m.s.Nom. adv.
2s. m.s.Nom.
f.s.Ins. m.s.Ins.
僧團卻不對她們說怎樣,那是由於僧團懦弱,而鄙視、輕視、
but the Community doesn’t say anything to them. It’s simply because of your weakness (lack of partisans) that the Community — with contempt, scorn,
akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha– ‘bhaginiyo kho
saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā
無忍耐、難堪 流言 無力 如是 說 姐妹 親近 住 惡 行
akkhanti
vebhassi dubbalyā evaṁ + āha
bhaginī saṁsaṭṭha viharati
pāpā+ cārā
f.s.Nom.
f.s.Ins. n.s.Ins. f.p.Nom. pp. 2p.pr. m.p.Acc.
難堪、流言,才這麼(對我們)說:『諸大姐住得親近,行惡行、
intolerance,
and threats — says, ‘The sisters are living entangled, depraved in their
conduct,
pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā,
惡 名聲 惡 名望 比丘尼 僧團 惱亂 相互 罪 覆藏
pāpā + saddā pāpā + silokā bhikkhunī + saṅgha vihesika aññamaññissā vajja+paṭicchādika
m.p.Acc. m.p.Acc.
f. m.s.Gen. f.s.Nom. f.s.Nom. n.
f.s.Nom.
得壞名聲、壞名望,是比丘尼僧團的惱亂者,互相掩過飾非。
depraved in their reputation, depraved in their notoriety.
viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī’”ti,
離開 大姐 遠離 其他 姐妹 僧團 評論
viviccati
ayye viveka+añña+ eva bhaginī saṅgha vaṇṇeti ti
2s.pr.
f.s.Voc. m. adj.
f.p.Gen. m.s.Nom. 3s.pr.
大姐!僧團評判妳離開,遠離其他的姐妹。』」
Split up (your
group), ladies. The Community recommends strict isolation for the sisters,’”
sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā “māyye, evaṁ avaca,
這 比丘尼 比丘尼 如此 是 勸告 不要 大姐 如此 說
ta bhikkhunī bhikkhunī +hi evaṁ +< atthi vatti mā evaṁ vatti
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(f.s.Nom.) adv. f.s.Voc. adv. 3s.aor.
該比丘尼應該被諸比丘尼這樣勸告:「大姐!不要那樣說:
the bhikkhunīs are to admonish her thus: “Lady, don’t say,
saṁsaṭṭhāva ayye tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha,
親近 大姐 妳們 住 勿 你們 種種 住
saṁsaṭṭha+eva ayye tumhe viharatha nānā viharati
. pp.(f.p.Nom.) f.s.Voc.2p. 2p.pr. adv. 2s.p. adv. 2s.pp.
『大姐!妳們住得親近,妳們不要(當作)分開住。
‘Live entangled, ladies. Don’t live separately.
santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā
有 僧團 其他 比丘尼 行 如此 聲 如此 名望
atthi saṅgha aññā+pi bhikkhunī eva+ cārā evaṁ + saddā evaṁ + silokā
3s.pr. m.s.Loc. f.s.Acc. m.p.Acc. m.p.Acc. m.p.Acc.
僧團有其他比丘尼也是同樣(行惡)行、得同樣(壞)名聲、同樣(壞)名望,
There are other bhikkhunīs in the Community with the same conduct, the same reputation, the same notoriety,
bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā saṅgho na kiñci āha,
比丘尼 僧團 惱亂 相互 罪 覆藏 彼 僧團
不 任何 說
bhikkhunī + saṅgha vihesika aññamaññissā vajja+paṭicchādika ta saṅgha na kiñci āha
f. m.s.Gen. f.s.Nom. f.s.Nom. n.
f.s.Nom. f.s.Acc. m.s.Nom. adv.
是比丘尼僧團的惱亂者,互相掩過飾非;僧團卻不對她說怎樣,
exasperating the Bhikkhunī Community, hiding one another’s faults, but the Community doesn’t say anything to them.
tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha–
妳們 其他 僧團 鄙視 輕視 難堪 流言 無力 說
tvaṁ+aññā+eva saṅgha uññā paribhava akkhanti vebhassi dubbalyā evaṁ + āha
2s. m.s.Nom. f.s.Ins. m.s.Ins. f.s.Nom. f.s.Ins. n.s.Ins adv.
那是由於僧團懦弱,而鄙視、輕視、難堪、流言,才這麼(對我們)說:
It’s simply because of your weakness that the Community — with contempt, scorn, intolerance, and threats — says,
‘bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā
姐妹 親近 住 惡 行 惡 名聲 惡 名望
bhaginī saṁsaṭṭha viharati pāpā+cārā pāpā + saddā pāpā + silokā
f.p.Nom.
pp.(m.s.Nom.)
m.p.Acc. m.p.Acc. m.p.Acc.
大姐!妳們住得親近,這樣行惡行、得壞名聲、壞名望
“The sisters are living entangled, depraved in their conduct,
bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā,
比丘尼 僧團 惱亂 相互 罪 覆藏
bhikkhunī + saṅgha vihesikā aññamaññissā
vajja+paṭicchādika
f.
m.s.Gen. f.s.Nom. f.s.Nom. n.
f.s.Nom.
是比丘尼僧團的惱亂者,互相掩過飾非。
depraved in their reputation, depraved in their notoriety.
viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī’”ti,
離開 大姐 遠離 其他 姐妹 僧團 評論
viviccati ayye
viveka+añña+ eva bhaginī saṅgha vaṇṇeti ti
2s.pr.
f.s.Voc. m. adj.
f.p.Gen. m.s.Nom. 3s.pr.
大姐!僧團評判妳離開,遠離其他的姐妹。』」
Split up (your
group), ladies. The Community recommends strict isolation for the sisters.”
Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhunī bhikkhunī vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
And should that bhikkhunī, thus admonished by the bhikkhunīs, persist as before,
sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya.
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhunī bhikkhunī yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘尼應該乃至三次勸告該比丘尼放棄它。
the bhikkhunīs are to rebuke her up to three times so as to desist.
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya,
icc’etaṁ
kusalaṁ.
No ce paṭinissajjeyya,
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如是 那 善 不 如果 放棄
yāva+tatiyaṁ+ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala no ce paṭinissajjati
adv. conj. ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom. adv. conj. 3s.opt.
如果到了第三次被勸告時,(她)放棄它,那就好。如果不放棄,
If while being
rebuked up to three times she desists, that is good. If she does not desist,
ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ
這 也 比丘尼 直到 第三 法 犯 逐出 僧殘
ayam+pi bhikkhunī yāva+tatiyaka dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom.
f.s.Nom. adv. m.s.Acc.
pp.(f.s.Acc.)
grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
直到第三次,那麼,該比丘尼犯應逐出的僧殘法。[55]
then this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the third act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial
and subsequent meetings of the Community.
14.Yā pana bhikkhunī samaggassa
saṅghassa bhedāya parakkameyya bhedanasaṁvattanikaṁ
任何 比丘尼 和諧 僧團 破壞 致力 破壞 導致
ya pana bhikkhunī samagga saṅgha bheda para-kamati bhedana+saṁvattanika
f.s.Nom.adv. f.s.Nom. m.s.Gen. m.s.Gen. m.s.Dat. 3s.opt. m.s.Acc.
十四、若比丘尼致力於破壞和合的僧團,
14. Should any bhikkhunī agitate for a schism in a united Community,
vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha tiṭṭheyya,
或 案件 採取 努力 安住
vā adhikaraṇa samādiyati pa+gaṇhāti tiṭṭhati
conj. n.s.Acc. ger. ger. 3s.opt.
或者是採取導致破壞的案件,並且持續推動。
or should she persist in taking up an issue conducive to schism,
sā bhikkhunī bhikkhnīhi evam assa vacanīyā
這 比丘尼 比丘尼 如此 是 勸告
ta bhikkhunī bhikkhunī evaṁ atthi vacanīya
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(f.s.Nom.)
這位比丘尼應該被諸比丘如此勸告:
the bhikkhunīs are to admonish her thus:
“Māyyā, samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami bhedanasaṁvattanikaṁ vā
不要 大姐 和諧 僧團 破壞 致力 破壞 導致 或
mā samagga saṅgha bheda para+kamati bhedana+saṁvattanika vā
adv. f.s.Voc. m.s.Gen. m.s.Gen. m.s.Dat. 3s.aor. n. m.s.Acc. conj.
adhikaraṇaṁ samādāya paggayha aṭṭhāsi. sametāyyā, saṅghena,
事件 採取 努力 安住 和合 大姐 僧團
adhi+karaṇa samādiyati pa+gaṇhāti tiṭṭhati sameti saṅgha
n.s.Acc. ger. ger. 3s.aor. 3s.imp. f.s.Nom. m.s.Ins.
「讓大姐不要致力於破壞和合的僧團,也不要採取導致破壞的案件而持續推動」。請大姐與僧團和合,
“Do not, lady, agitate for a schism in a united Community or persist in taking up an issue conducive to schism. Let the lady be reconciled with the Community,
samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti.
和諧 因為 僧團 歡喜 無 諍 一 誦 安樂 生活
samagga hi saṅgha sammodati a+vivadati eka+uddesa phāsu viharati+iti
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. ppr.(m.s.Nom.) ppr.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Nom. 3s.pr. ind.
因為和合的僧團歡喜無諍地一起誦(戒),就生活安樂」。
for a united Community, on courteous terms, without dispute, with a common recitation, dwells in peace.”
Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhunī bhikkhunī vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya.
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhunī bhikkhunī yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘尼應該乃至三次勸告該比丘尼放棄它。
And should that bhikkhunī, thus admonished by the bhikkhunīs, persist as before, the bhikkhunīs are to rebuke her up to three times so as to desist.
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya,
icc’etaṁ
kusalaṁ.
No ce paṭinissajjeyya,
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如是 那 善 不 如果 放棄
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala no ce paṭinissajjati
adv. conj. ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom. adv. conj. 3s.opt.
如果到了第三次被勸告時,(她)放棄它,那就好。如果不放棄,
If while being
rebuked up to three times she desists, that is good. If she does not desist,
ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ
這 也 比丘尼 直到 第三 法 犯 逐出 僧殘
ayam+pi bhikkhunī yāva+tatiyaka dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom.
f.s.Nom. adv. m.s.Acc.
pp.(f.s.Acc.)
grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
直到第三次,那麼,該比丘尼犯應逐出的僧殘法。
then this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the third act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails
initial and subsequent meetings of the Community.
15.Tass’eva
kho pana bhikkhuniyā
bhikkhuniyo honti anuvattakā vaggavādakā, eko vā
她 強調詞 又 比丘尼 比丘尼 是 追隨 別眾 說 一 或
tassā+ eva kho pana bhikkhu bhikkhu < hū anuvattati vagga+vādakā eka vā
f.s.Gen. ind. adv. f.s.Gen. f.p.Nom. 3p.pr. m.p.Nom. f.p.Nom. m.s.Nom. conj.
十五、若比丘尼有一個、兩個、或三個比丘尼追隨者,站在她那邊講話,
15. Should bhikkhunīs — one, two, or three — who are followers and partisans of that bhikkhunī,
dve vā tayo vā, te evaṁ vadeyyuṁ, “Māyyāyo, etaṁ bhikkhuniṁ kiñci avacuttha,
二 或 三 或 她 如此 說 不要 大姐 這個 比丘尼 任何 說
dvi vā ti vā ta evaṁ vadati mā āyasmant eta bhikkhunī kiṁ+ci vatti
m.p.Nom. conj. f.p.Nom.adv. 3p.opt. adv. f.p.Nom. f.s.Acc. f.s.Acc. n.s.Acc.ind. 2p.aor.
如果她們這樣說:「諸大姐!不要說這位比丘尼的任何事情。
say, “Do not, ladies, admonish that bhikkhunī in any way.
dhammavādī c’esā bhikkhunī, vinayavādī c’esā bhikkhunī, amhākañc’esā bhikkhunī
法 主張 和這個 比丘尼 律 主張 和 這個 比丘尼 我 和 這個 比丘尼
dhamma+vādin ca+esa bhikkhuṇī vinaya+vādin ca+esa bhikkhunī amhākaṁ+ca+ esā bhikkhunī
m.s.Nom. f.s.Nom. f.s.Nom. m. m.s.Nom. f.s.Nom. f.s.Nom. m.p.Gen. f.s.Nom. f.s.Nom.
這位比丘尼是講法的人,這位比丘尼是講戒律的人,而且這位比丘尼
She is an exponent of the Dhamma, she is an exponent of the Vinaya. She acts
chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti no bhāsati, amhākamp’etaṁ khamatī”ti.
需要 和 喜好 和 取 說 知道 我們 說 我 也 這個 適合
chanda +ca ruci + ca ādati voharati jānāti ahaṁ bhāstai amhākaṁ + pi + eta khamati + iti
m.s.Acc.conj. m.s.Acc.conj. ger. 3s.pr. 3s.pr. m.p.Gen. 3s.pr. m.p.Gen. ind. m.s.Nom. 3s.pr. ind.
選取我們的需求和喜好來說,知道我們(的需要)而說,那是適合我們的。」
with our consent
and approval. She knows, she speaks for us, and that is pleasing to us,”
tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi evam assu vacanīyā, “Māyyāyo, evam avacuttha.
這 比丘尼 比丘尼 如此 是 勸告 不要 大姐 如此 說
ta bhikkhunī bhikkhunī evaṁ atthi vacanīya mā evaṁ vatti
f.p.Nom. f.p.Nom. f.p.Ins. adv. 3p.opt. grd.(f.p.Nom.) adv. f.p.Nom. adv. 2p.aor.
該比丘尼應該被諸比丘尼這樣勸告:「讓諸大姐不要那樣說,
the bhikkhunīs are to admonish them thus: “Do not say that, ladies.
Na c’esā bhikkhunī dhammavādī, na c’esā bhikkhunī vinayavādī.
不 和 這 比丘尼 法 主張 不 和 這 比丘尼 律 主張
na ca+ esā bhikkhunī dhamma+vādin na ca + esā bhikkhunī vinaya+vādin
adv. f.s.Nom. f.s.Nom. m. m.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Nom. m. m.s.Nom.
這位比丘尼不是講法的人,這位比丘尼不是講律的人。
That bhikkhunī is not an
exponent of the Dhamma and she is not an exponent of the Vinaya.
Māyyānam’pi saṅghabhedo ruccittha, samet’āyyānaṁ saṅghena,
不要 大姐 也 僧團 破壞 贊成 和合 大姐 僧團
mā api saṅgha+ bheda ruccati sameti saṅgha
adv. f.p.Gen. ind. m. m.s.Nom. 2p.aor. 3s.imp. f.p.Gen. m.s.Ins.
諸大姐不要贊成破壞僧團。請諸大姐與僧團和合,
Do not, ladies, approve of a schism in the Community.
samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti.
和諧 因為 僧團 喜悅 無 諍 一 誦 安樂 生活
samagga hi saṅgha sammodati a+vivadati eka+uddesa phāsu viharati+iti
m.s.Nom. conj. m.s.Nom. ppr.(m.s.Nom.) ppr.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Nom. 3s.pr. ind.
因為和合的僧團歡喜、無諍地一起誦戒,就生活安樂」。」
Let the ladies’ (minds) be reconciled with the Community, for a united Community, on courteous terms, without dispute, with a common recitation, dwells in peace.”
Evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyyuṁ,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhunī bhikkhunī vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
And should those bhikkhunīs, thus admonished by the bhikkhunīs, persist as before,
tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya.
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhunī bhikkhunī yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘尼應該乃至三次勸告該比丘尼放棄它。
the bhikkhunīs are to rebuke them up to three times so as to desist.
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyyuṁ. Icc’etaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyyuṁ,
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如是 那 善 不 如果 放棄
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala no ce paṭinissajjati
m.s.Acc. conj. ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom. adv. conj. 3s.opt.
如果到了第三次被勸告時,(她)放棄它,那就好。如果不放棄,
If while being rebuked up to three times by the bhikkhunīs they desist, that is good. If they do not desist,
imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ.
這 也 比丘尼 直到 第三 法 犯 逐出 僧殘
ayam+pi bhikkhunī yāva+tatiyaka dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.p.Nom.
f.p.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc.
pp.(f.s.Acc.) grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
直到第三次,那麼,該比丘尼犯應逐出的僧殘法。
then these bhikkhunīs, also, as soon as they have fallen into the third act of offence, are to be (temporarily) driven out, and it entails initial and subsequent meetings of the Community.
16.Bhikkhu pan’eva dubbacajātikā hoti, uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhunīhi
比丘 連接詞 強調詞 難 勸告 特性 有 誦出 包含 學處 比丘尼
bhikkhu pana+eva du+vaca+jātika < hū uddesa+pariyāpajjati sikkhāpada bhikkhunū
m.s.Nom. ind. adj.(f.s.Nom.) 3s.pr. m. pp.(m.p.Loc.) n.p.Loc. f.p.Ins.
十六、有個性不聽話的比丘尼,在包含於誦出的學處內被諸比丘尼依法勸告,
16. In case a bhikkhunī is by nature difficult to admonish — who, when being legitimately admonished by the bhikkhunīs with reference to the training rules included in the (Pāṭimokkha) recitation,
sahadhammikaṁ vuccamānā attānaṁ avacanīyaṁ karoti, “mā maṁ ayyāyo kiñci
伴隨 法 勸告 自己 不 勸告 造成 不要 我 大姐 任何
saha+dhammaika vatti attan a+ vatti karoti mā ahaṁ kiṁ+ ci
m.s.Acc. ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. grd.(m.s.Acc.) 3s.pr. adv. m.s.Acc. f.p.Nom. n.s.Acc. ind.
她使得自己難以被勸告,(說):「諸大姐!不要勸我任何
makes herself unadmonishable, (saying,) “Do not, ladies, say anything to me,
avacuttha kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, ahampāyyāyo, na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṁ
不 忠告 好的 或 壞的 或 我 也 大姐 不 任何 勸告 好的
a+vatti kalaya vā pāpaka vā ahaṁ+ api na kiṁ+ci vatti kalaya
2p.aor. n.s.Acc. conj. n.s.Acc. conj. m.s.Nom.ind. f.p.Acc. adv. n.s.Acc. 1s.fut. n.s.Acc.
好的或是壞的,我也不會去勸告諸大姐任何好的或是壞的,
good or bad; and I won’t say anything to the ladies, good or bad.
vā pāpakaṁ vā, viramathāyyāyo, mama vacanāyā”ti.
或 壞的 或 避免 大姐 我 勸告
vā pāpaka vā viramatha ahaṁ vacanāya + iti
conj. n.s.Acc. conj. 2p.imp. f.p.Nom. m.s.Gen. m.s.Dat. ind.
請諸大姐免勸告我!」
Refrain, ladies, from admonishing me” —
Sā bhikkhunī bhikkhunīhi evam’assa vacanīyā,
這 比丘尼 比丘尼 這樣 是 勸
sa bhikkhunū bhikkhunī evaṁ atthi vacanīya
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
該比丘尼應該被諸比丘尼這樣勸告:
the bhikkhunīs are to admonish her thus:
“Māyyā, attānaṁ avacanīyaṁ akāsi, vacanīyameva, ayyā, attānaṁ karotu,
不要 大姐 自己 不 勸告 造成 勸告 強調詞 大姐 自己 造成
mā attan a + vatti karoti vacanīya eva attan karoti
adv. f.s.Nom. m.s.Acc. grd.(m.s.Acc.) 3s.aor. grd.(m.s.Acc.) adv. f.s.Nom. m.s.Acc. 3s.imp.
大姐不要使得自己難以被勸告,請大姐使得自己可被勸告。
“Let the lady
not make herself unadmonishable. Let the lady make herself admonishable.
ayyāpi
bhikkhuniyo vadatu sahadhammena, bhikkhuniyopi ayyaṁ vakkhanti
大姐 也 比丘尼 勸告 俱 法 比丘尼 也 大姐 勸告
api bhikkhunī vadati saha + dhamma bhikkhunī +api vadati
f.s.Nom. ind. f.p.Acc. 3s.imp. ind. m.s.Ins. f.p.Nom. ind. f.s.Acc. 3p.fut.
請大姐也依法勸告諸比丘尼,諸比丘尼也會依法勸告大姐,
Let the lady admonish the bhikkhunīs in accordance with what is right, and the bhikkhunīs will admonish the lady in accordance with what is right;
sahadhammena, evaṁ saṁvaḍḍhā hi tassa Bhagavato parisā
俱 法 如此 成長 因為 這個 世尊 團體
saha+ dhamma evaṁ <saṁvaḍḍhati hi ta Bhagavant parisā
prep. m.s.Ins.
adv. pp.(f.p.Nom.) conj.
m.s.Gen. m.s.Gen. f.s.Nom.
因為世尊的徒眾就那樣成長,
for it is thus that the Blessed One’s following is nurtured:
yad’idaṁ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā”ti.
那 如此 互相 勸告 互相 導正錯誤
ya ima aññaṁ+añña+ vacana aññaṁ+añña+vuṭṭhāpanena< vuṭṭhāpeti + iti
m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. ind.
那也靠互相勸告、互相導正錯誤。
through mutual admonition, through mutual rehabilitation.”
Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhunī bhikkhunī vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
And should that bhikkhunī, thus admonished by the bhikkhunīs, persist as before,
sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya.
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhunī bhikkhunī yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘尼應該乃至三次勸告該比丘尼放棄它。
the bhikkhunīs are to rebuke her up to three times so as to desist.
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya,
icc’etaṁ
kusalaṁ.
No ce paṭinissajjeyya,
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如是 那 善 不 如果 放棄
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala no ce paṭinissajjati
adv. conj. ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom. adv. conj. 3s.opt.
如果到了第三次被勸告時,(她)放棄它,那就好。如果不放棄,
If while being
rebuked up to three times she desists, that is good. If she does not desist,
ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ
這 也 比丘尼 直到 第三 法 犯 逐出 僧殘
ayam+pi bhikkhunī yāva+tatiyaka dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom.
f.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc.
pp.(f.s.Acc.)
grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
直到第三次,那麼,該比丘尼犯應逐出的僧殘法。
then this bhikkhunī,
also, as soon as she has fallen into the third act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial
and subsequent meetings of the Community.
17.Bhikkhunī pan’eva aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya
viharati kuladūsikā
比丘尼 連接詞 強調詞 某一 村落 或 城鎮 或 依靠 生活 良家 破壞者
bhikkhunī pana+eva aññatara gāma vā nigama vā upanissayati viharati kula+dūsaka
f.s.Nom. adv. m.s.Acc. m.s.Acc. conj. m.s.Acc. conj. ger. 3s.pr. n. adj.(f.s.Nom.)
十七、比丘尼依靠某一個村落或城鎮而生活,(她)是好家庭的破壞者、
17. In case a bhikkhunī living in dependence on a certain village or town is a corrupter of families, a woman of depraved conduct —
pāpasamācārā, tassā kho pāpakā samācārā dissanti c’eva suyyanti ca, kulāni ca tāya
壞 行為 她 而 壞 行為 見 既 聽 又 良家 和 她
pāpa+samācāra ta kho pāpaka samācāra dassati ca+eva sūṇāti ca kula ca ta
adj. m.s.Nom. f.s.Gen. adv. m.p.Nom. m.p.Nom. pass.3p.pr. adv. pass.3p.pr. conj. n.p.Nom. conj. f.s.Ins.
行為不好。而她的壞行為既被看見又被聽見,
whose depraved conduct is both seen and heard about,
duṭṭhāni dissanti c’eva suyyanti ca. sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā,
破壞 看見 既 聽 又 這 比丘尼 比丘尼 如此 是 勸告
dussati dassati ca + eva suṇāti ca ta bhikkhunī bhikkhunī evaṁ atthi vatti
pp.(m.p.Nom.) pass.3p.pr. adv. pass.3p.pr. conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(f.s.Nom.)
且她所破壞的好家庭既被看見又被聽見。該比丘尼應該這樣被諸比丘尼勸告:
and the families she has corrupted are both seen and heard about — the bhikkhunīs are to admonish her thus:
“ayyā, kho kuladūsikā pāpasamācārā, ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti
大姐 良家 破壞者 壞 實行 大姐 而 壞 行為 見
kho kula+dūsaka pāpa+samācāra kho pāpaka samācāra dassati
f.s.Nom. adv. n. m.s.Nom. adj. m.s.Nom. f.s.Gen. adv. adj.(m.p.Nom.) m.p.Nom. pass.3p.pr.
大姐是好家庭的破壞者、行為不好。
“You, lady, are a corrupter of families, a woman of depraved conduct.
c’eva
suyyanti ca, kulāni cāyyāya,
duṭṭhāni dissanti c’eva
suyyanti ca.
既 聽 又 良家 和 大姐 破壞 看見 既 聽 又
ca+ eva sūṇāti ca kula ca dussati dassati ca+ eva suṇāti ca
conj. adv. pass.3p.pr. conj. n.p.Nom. f.s.Ins. pp.(n.p.Nom.) pass.3p.pr. adv. pass.3p.pr. conj.
而大姐的壞行為既被看見又被聽見,且大姐所破壞的好家庭既被看見又被聽見。
Your depraved conduct is both seen and heard about, and the families you have corrupted are both seen and heard about.
Pakkamat’āyyā imamhā āvāsā, alaṁ te idha vāsenā” ti.
離開 大姐 這 地方 足夠 她們(=妳) 這 住
pakkamati ima āvāsa alaṁ tvaṁ idha vāsena< vāsa + iti
3s.imp. f.s.Nom. m.s.Abl. m.s.Abl. adv. 2p.Nom. adv. m.s.Ins. ind.
請大姐離開這個地方,妳在這裡住夠了。
Leave this monastery, lady. Enough of your staying here.”
Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tā bhikkhuniyo evaṁ vadeyya,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 這 比丘尼 如此 說
evaṁ + ca ta bhikkhunī bhikkhunī vatti ta bhikkhunī evaṁ vadati
adv. conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) f.p.Acc. f.p.Acc. adv. 3s.opt.
當該比丘尼被諸比丘尼那樣勸告時,她這樣地告訴諸比丘尼:
And should that bhikkhunī, thus admonished by the bhikkhunīs, say about the bhikkhunīs,
“chandagāminiyo ca
bhikkhuniyo, dosagāminiyo
ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo,
貪 引導者 和 比丘尼 瞋 引導者 和 比丘尼 痴 引導者 和 比丘尼
chanda+gāmina
ca bhikkhunī dosa+gāmina ca bhikkhunī moha + gāmina
ca bhikkhunī
m. f.p.Nom. conj. f.p.Nom. m. f.p.Nom. conj. f.p.Nom. m. f.p.Nom. conj. f.p.Nom.
「諸比丘尼是被貪欲引導的、被瞋恨引導的、被愚痴引導的、
“The bhikkhunīs are biased through favoritism, biased through aversion, biased through delusion,
bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo, tādisikāya āpattiyā ekaccaṁ pabbājenti,
害怕 引導者 和 比丘尼 像如此的 犯戒 某些人 擯出
bhaya+gāmina
ca bhikkhunī tādisika
āpatti ekacca
pabbājeti
n. f.p.Nom. conj. f.p.Nom. m.s.Ins. f.s.Ins. m.s.Acc. caus.3p.pr.
ekaccaṁ na pabbājentī”ti.
某些人 不 擯出
ekacca na pabbājeti+ iti
m.s.Acc. adv. caus.3p.pr. ind.
且被害怕引導的。因為犯了像這樣的戒,趕走某些人,不趕走某些人」。
biased through fear, in that for this sort of offense they banish some and do not banish others,”
Sā bhikkhunī bhikkhunī hi evam assa vacanīyā, “Māyyā evaṁ avaca,
這 比丘尼 比丘尼 如此 是 勸告 不要 大姐 如此 說
ta bhikkhunī bhikkhunī evaṁ atthi vatti mā evaṁ vatti
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(f.s.Nom.) adv. f.s.Nom. adv. 3s.aor.
該比丘尼應該被諸比丘尼這樣勸告:「大姐不要那樣說,
the bhikkhunīs are to admonish her thus: “Do not say that, lady.
na ca bhikkhuniyo chandagāminiyo, na ca bhikkhuniyo dosagāminiyo
不 和
比丘尼 貪 引導者 不 和 比丘尼 瞋 引導者
na ca bhikkhunī chanda+gāmina
na ca bhikkhunī dosa+ gāmina
adv. conj. f.p.Nom. m. f.p.Nom. adv. conj. f.p.Nom. m. f.p.Nom.
諸比丘尼不是被貪欲引導的、不是被瞋恨引導的、
The bhikkhunīs are not biased through favoritism, are not biased through aversion,
na ca bhikkhuniyo mohagāminiyo, na ca bhikkhuniyo bhayagāminiyo.
不 和 比丘尼 痴 引導者 不 和 比丘尼 害怕 引導者
na
ca bhikkhunī moha+ gāmina na
ca bhikkhunī bhaya+
gāmina
adv. conj. f.p.Nom. m. f.p.Nom. adv. conj. f.p.Nom. n. f.p.Nom.
不是被愚痴引導的、且不是被害怕引導的。
are not biased through delusion, are not biased through fear.
Āyyā kho kuladūsakā pāpasamācārā,
大姐 而 良家 破壞者 壞 行為
kho
kula + dūsaka pāpa+samācāra
f.s.Nom. adv. n. f.s.Nom. adj. f.s.Nom.
大姐是好家庭的破壞者、行為不好,
You, lady, are a corrupter of families, a woman of depraved conduct.
ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti c’eva suyyanti ca,
大姐 而 壞 行為 見 和 還 聽 和
kho pāpaka samācāra dassati ca + eva sūṇāti ca
f.s.Gen. adv. m.p.Nom. m.p.Nom. pass.3p.pr. conj. adv. pass.3p.pr. conj.
而大姐的壞行為既被看見又被聽見,
Your depraved conduct is both seen and heard about,
kulāni c’āyyāya duṭṭhāni dissanti c’eva suyyanti ca.
良家 和 大姐 破壞 看見 和 還 聽 和
kula ca dussati dassati ca + eva suṇāti ca
n.p.Nom. f.s.Ins. pp.(n.p.Nom.) pass.3p.pr. adv. pass.3p.pr. conj.
且大姐所破壞的好家庭既被看見又被聽見。
and the families you have corrupted are both seen and heard about.
Pakkamat’āyyā, imamhā āvāsā, alaṁ te idha vāsenā”ti.
離開 大姐 這 地方 足夠 她們(=妳) 這 住
pakkamati ima āvāsa alaṁ tvaṁ idha vāsena + iti
3s.imp. f.s.Nom. m.s.Abl. m.s.Abl. ind. 2p.Nom. adv. m.s.Ins. ind.
請大姐離開這個地方,妳住在這裡夠(久)了。
Leave this monastery, lady. Enough of your staying here.”
Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhunī bhikkhunī vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
And should that bhikkhunī, thus admonished by the bhikkhunīs, persist as before,
sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya.
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhunī bhikkhunī yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘尼應該乃至三次勸告該比丘尼放棄它。
the bhikkhunīs are to rebuke her up to three times so as to desist.
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya,
icc’etaṁ
kusalaṁ.
No ce paṭinissajjeyya,
直到 第三 如果 勸告 她 放棄 如是 那 善 不 如果 放棄
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala no ce paṭinissajjati
adv. conj. ppr.(f.s.Nom.) f.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom. adv. conj. 3s.opt.
如果到了第三次被勸告時,(她)放棄它,那就好。如果不放棄,
If while being
rebuked up to three times she desists, that is good. If she does not desist,
ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ
這 也 比丘尼 直到 第三 法 犯 逐出 僧殘
ayam+pi bhikkhunī yāva+tatiyaka dhamma āpannā nissāraṇīya saṅghādisesa
f.s.Nom.
f.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc.
p pp.(f.s.Acc.)
grd.(f.s.Acc.) adj.(f.s.Acc.)
直到第三次,那麼,該比丘尼犯應逐出的僧殘法。
then this bhikkhunī, also, as soon as she has fallen into the third act of offence, is to be (temporarily) driven out, and it entails initial and subsequent meetings of the Community.
Uddiṭṭhā kho ayyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, aṭṭha yāvatatiyakā,
誦 諸大姐 十七 僧殘 規則 九 初次 犯 八 達到 第三
uddisati kho sattarasa saṅghādisesa dhamma paṭhama+āpattika yāva+tatiyakā
pp.(m.p.Nom.)adv. f.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大姐!十七僧殘的規則已經誦出了。九條戒是初次即犯,八(條戒)是到了第三次(羯磨才犯)。
The ladies, the Seventeen Rules entailing Initial and Subsequent Meeting of the Saṅgha have been recited, nine being established at once upon being āpatti and eight upon the third (remostration),
Yesaṁ bhikkhunī aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjati,
任何 比丘尼 隨一 犯、進入
ya bhikkhunī aññatara aññatara āpajjati
f.p.Gen. f.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. 3s.pr.
若比丘尼犯了其中的任一條,
in any one of which if a bhikkhunī admits to be at fault,
tāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṁ caritabbaṁ.
這 比丘尼 二部 僧團 半月 摩那埵 應行
ta bhikkhunī ubhato + saṅgha pakkha+mānatta caritabba
f.s.Ins. f.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) m. m.s.Acc. grd.(m.s.Nom.)
這比丘尼應行履行二部僧團的半月摩那埵,
she must live on probation with no choice in the matter for as many days as she knowingly concealed (the fault). When the bhikkhunī has finished the probation she must undertake from both Communities in addition the half-month penance for bhikkhunīs.
Ciṇṇamānattā bhikkhunī yattha
siyā vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho,
舉行 摩那埵、復權 比丘尼 那裡 有 二十 眾 比丘尼 僧團
ciṇṇa (< carati pp.)+mānatta bhikkhunī yattha atthi vīsati+gaṇa bhikkhunī+saṅgha
f.s.Nom. f.s.Nom. adv. 3s.opt. m.s.Nom. f. m.s.Nom.
舉行復權的比丘尼,在那裡應有二十位比丘尼的僧團,
When the bhikkhunī has completed the penance she must be reinstated where is there a Saṅgha of bhikkhunīs comprising a chapter of twenty.
tattha sā bhikkhunī abbhetabbā. Ekāyapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho
這裡 這 比丘尼 應出罪 一 也 如果 不足 二十 眾 比丘尼 僧團
tattha ta bhikkhunī abbheti ekena+ api ce ūna vīsati+gaṇa bhikkhunī+saṅgha
adv. f.s.Nom. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.) f.s.Ins. ind. conj. m.s.Nom. m.s.Nom. f. m.s.Nom
即使只差一位,不足二十位的比丘尼僧團,
If a Saṅgha of bhikkhunīs comprising a chapter of even one less than twenty
taṁ bhikkhuniṁ abbheyya, sā ca
bhikkhunī anabbhitā,
這 比丘尼 出罪 這 和 比丘尼 不 出罪
ta bhikkhunī abbheti ta ca bhikkhunī an+abbeti
f.s.Acc. f.s.Acc. 3s.opt. f.s.Nom. conj. f.s.Nom. adj.(m.s.Nom.)
為這位比丘尼出罪的話,這位比丘尼未出罪,
should (proceed to) reinstate that bhikkhunī then that bhikkhunī is not reinstated,
tā ca bhikkhuniyo gārayhā, Ayaṁ tattha sāmīci.
這些 和 諸比丘尼 應呵責 這 在這裡 正確的
ta ca bhikkhunī garahati ima tattha sāmīcī
f.p.Nom. conj. f.p.Nom. grd.(m.p.Nom.) f.s.Nom. adv. f.s.Nom.
而且這些比丘尼應該被呵責。在這裡這是正確的(過程)。
and those bhikkhunīs are censurable. This is the proper course here.
Tatth’āyyāyo pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 大姐 我問 是否 於此 清淨
tattha pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. f.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大姐:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
Herein I ask the ladies︰Are you pure in this?
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
dutiyaṁ+ api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
For the second times I ask the ladies︰Are you pure in this?
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次我再問:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
For the third times I ask the ladies︰Are you pure in this?
Parisuddh’etth’āyyāyo, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmīti.
清淨 在此 大姐 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddha ettha ta tuṇhi evaṁ eta dharati
m.p.Nom. adv. f.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大姐於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
The ladies are pure herein; that is why they are silent. So do I record it.
~Saṅghādiseso niṭṭhito.~
Ime kho panāyyāyo tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這裡 又 大姐 三十 捨 懺 規則 誦 來
ima kho pana nissaggiya pācittiya dhamma uddesati āgacchati
m.p.Nom. adv. f.p.Voc. adj.(m.p.Nom.) m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
諸大姐!現在到了誦出這三十捨懺戒。
Now, the
ladies, the Thirty Rules entailing Expiation with Forfeiture come up for
recitation.
1. Yā pana bhikkhunī pattasannicayaṁ kareyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 缽 囤積 做 捨懺、尼薩耆 犯懺悔、波逸提
yā pana bhikkhunī patta + sannicaya karoti nissaggiya paccittiya
f.s.Nom.adv. f.s.Nom. n. m.s.Nom. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
一、若比丘尼,囤積缽者,犯捨懺。[56]
1. Should any bhikkhunī make a bowl-hoard (have more than one bowl in her possession), it is to be forfeited and confessed.
2.Yā pana bhikkhunī akālacīvaraṁ “kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpeyya,
任何 比丘尼 非 時 衣 時 衣 執持 分配
yā pana bhikkhunī a+ kāla+cīvara kāla+cīvara adhiṭṭhahati <bhājeti
f.s.Nom.adv. f.s.Nom. m. n.s.Nom. m. n.s.Nom. ger. caus.(3s.opt.)
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissaggiya pācittiya
adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
二、若比丘尼,執持非時衣,分配為時衣者,犯捨懺。[57]
2. Should any bhikkhunī, having determined an out-of-season cloth to be an in-season cloth, distribute it, it is to be forfeited and confessed.
3.Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā sā pacchā evaṁ vadeyya--
任何 比丘尼 比丘尼 和 衣 交換 她 以後 如是 說
ya pana bhikkhunī bhikkhunī saddhiṁ cīvara parivatteti ta pacchā evaṁ <vadati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Ins. adv. n. ger. f.s.Nom. adv. adv. 3s.opt.
三、若比丘尼,與(其他)比丘尼交換衣,之後她這樣說:
3. Should any bhikkhunī, having exchanged robe-cloth with another bhikkhunī, later say to her,
“handāyye, tuyhaṁ cīvaraṁ, āhara metaṁ cīvaraṁ, yaṁ tuyhaṁ tuyhamevetaṁ,
喂 大姐妳 衣 給 我 彼 衣 那 妳 妳 正是 彼
handa+ ayye tuyhaṁ cīvara āhara me + taṁ cīvara yaṁ tuyhaṁ tuyhaṁ + eva + taṁ
f.s.Voc. s.Gen. n.s.Acc. 2s.imp. s.Gen. n.s.Acc. n.s.Acc. n.s.Nom. s.Gen. s.Gen. n.s.Acc.
「喂!大姐!妳的衣,還衣給我。妳的衣是妳的,
“Here, lady. This is your robe-cloth. Bring me that robe-cloth of mine.
yaṁ mayhaṁ mayhamevetaṁ, āhara metaṁ cīvaraṁ, sakaṁ paccāharā”ti
那 我 我 正是 彼 帶來 我的 彼 衣 自己 拿回去
yaṁ ahaṁ mayham+eva+taṁ āharati me+taṁ cīvara sakaṁ paccāhara
n.s.Nom. s.Gen. s.Gen. n.s.Acc. 3s.opt. s.Gen.n.s.Acc. m.s.Nom. adj. 2s.imp.
我的衣是我的。我的衣拿來,(妳)自己的拿去!」
What was yours is still yours. What was mine is still mine. Bring me that one of mine. Take yours back,”
acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
搶奪 或 搶奪 或 捨 懺
acchindati acchindati nissaggiya pācittiya
grd. grd.caus. m.s.Nom. m.s.Nom.
而搶奪或使人搶奪者,犯捨懺。[58]
and then snatch it back or have it snatched back, it is to be forfeited and confessed.
4.Yā pana bhikkhunī aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 另外的 乞討 另外的 乞討 捨 懺
ya pana bhikkhunī aññaṁ vijānāti aññaṁ viññāpeyya nissaggiya pācittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj. ger. adj. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
四、若比丘尼,先索求某物,後索求別的,犯捨懺。[59]
4. Should any bhikkhunī, having had one thing requested, (then send it back and) have another thing requested, it is to be forfeited and confessed.
5.Yā pana bhikkhunī aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 另外的 等值、購 另外的 等值、購 捨 懺
ya pana bhikkhunī aññaṁ cetāpeti aññaṁ cetāpeti nissaggiya pācittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj. ger. adj. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
五、若比丘尼,先交易某物,後換別的,犯捨懺。
5. Should any bhikkhunī, having had one thing bought, (then send it back and) have another thing bought, it is to be forfeited and confessed.
6.Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena
saṅghikena
aññaṁ cetāpeyya,
任何 比丘尼 另外的、某 資財 他物 某 指定、分配 僧伽 某(=他物) 等值、購
ya pana bhikkhunī añña + datthika parikkhāra añña + uddisika saṅghika aññaṁ cetāpeti
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(s.Ins.) s.Ins. s.Ins. s.Ins. m.n.Acc. 3s.opt.
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
六、若比丘尼,使用已為僧團指定交易某物的某資財,卻改交易他物者,犯捨懺。[60]
6. Should any
bhikkhunī,
using a fund intended for one purpose, dedicated to one purpose for a
Community, have something else bought, it is to be forfeited and confessed.
7.Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena
saṅghikena
saññācikena
任何 比丘尼 某 資財 他物 某 指定 僧伽 自己乞求
ya pana bhikkhunī añña+ datthika parikkhāra añña + uddisika saṅghika saññācika
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(s.Ins.) s.Ins. s.Ins. s.Ins. s.Ins.
aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
某(=他物) 交易、購 捨 懺
aññaṁ cetāpeti nissaggiya pācittiya
m.n.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
七、若比丘尼,使用已為僧團指定交易某物的某資財,自己乞求交易他物者,犯捨懺。
7. Should any bhikkhunī, having herself asked for a fund intended for one purpose, dedicated to one purpose for a Community, use it to have something else bought, it is to be forfeited and confessed.
8.Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena
任何 比丘尼 另外的、某 資財 他物 某 指定 大眾
ya pana bhikkhunī añña + datthika parikkhāra añña + uddisika mahājanika
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(s.Ins.) s.Ins. s.Ins. m.s.Ins.
aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
某(=他物) 交易、購 捨 懺
aññaṁ cetāpeti nissaggaiya pācittaika
m.n.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
八、若比丘尼,使用已為大眾指定交易某物的某資財,卻交易他物者,犯捨懺。
8. Should any bhikkhunī, using a fund intended for one purpose, dedicated to one purpose for a group, have something else bought, it is to be forfeited and confessed.
9. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena
任何 比丘尼 某 資財 他物 某 指定 大眾
ya pana bhikkhunī añña+datthika parikkhāra añña + uddisika mahājanika
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(s.Ins.) s.Ins. s.Ins. m.s.Ins.
saññācikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
自己乞求 某(=他物) 交易、購 捨 懺
saññācika aññaṁ cetāpeti nissaggaiya pācittaika
s.Ins. m.n.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
九、若比丘尼,使用已為大眾指定交易某物的某資財,自己乞求交易他物者,犯捨懺。
9. Should any bhikkhunī, having herself asked for a fund intended for one purpose, dedicated to one purpose for a group, use it to have something else bought, it is to be forfeited and confessed.
10.Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena
puggalikena saññācikena
任何 比丘尼 某 資財 他物 某 指定 個人 自己乞求
ya pana bhikkhunī añña+datthika parikkhāra añña + uddisika puggalika saññācika
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(s.Ins.) s.Ins. s.Ins. s.Ins. s.Ins.
aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
某(=他物) 交易、購 捨 懺
añña cetāpeti nissaggaiya pācittaika
m.n.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
一○、若比丘尼,使用已為個人指定交易某物的某資財,自己乞求交易他物者,犯捨懺。
10. Should any bhikkhunī, having herself asked for a fund intended for one purpose, dedicated to one purpose for an individual, use it to have something else bought, it is to be forfeited and confessed.
~Pattavaggo paṭhamo.~
11.Garupāvuraṇaṁ[61] pana bhikkhuniyā cetāpentiyā[62] catukkaṁsaparamaṁ cetāpetabbaṁ.[63]
重 寬大外衣 比丘尼 乞求、告知 四個 銅幣、康沙 最高 等值
garu+ pāvuraṇa bhikkhunī viññāpenta catu + kaṁsa + parama cetāpeti
adj. n.s.Nom. adv. f.s.Ins. pp.(f.s.Ins.) adj.(n.s.Acc.) grd.(n.s.Acc.)
Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
此 如果 超過 等值 捨 懺
ta ce uttari cetāpeti nissaggaiya pācittaika
n.s.Abl. conj. adv. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
十一、若比丘尼乞求重衣者,最高可求值四個「康沙」,若過此等值,犯捨懺。
11. When a bhikkhunī is asking for a heavy cloth, one worth four “bronzes” at most may be asked for. If she asks for more than that, it is to be forfeited and confessed.
12.Lahupāvuraṇaṁ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā aḍḍhateyyakaṁsaparamaṁ cetāpetabbaṁ.
輕 寬大外衣 比丘尼 乞求、告知 三個減半 銅幣 最高 等值
lahu+ pāvuraṇa bhikkhunī viññāpenta aḍḍhateyya+kaṁsa + parama cetāpeti
adj. n.s.Nom. adv. f.s.Ins. pp.(f.s.Ins.) adj.(n.s.Acc.) grd.(n.s.Acc.)
Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
此 如果 超過 等值 捨 懺
ta ce uttari cetāpeti nissaggaiya pācittaika
n.s.Abl. conj. adv. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
十二、若比丘尼乞求輕衣者,最高可求值兩個半「康沙」,若過此等值,犯捨懺。
12. When a bhikkhunī is asking for a light cloth, one
worth two and a half “bronzes” at most may
be asked for. If she asks for more than that, it is to be forfeited and
confessed.
[64]13.Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhuniyā
ubbhatasmiṁ kaṭhine dasāhaparamaṁ atirekacīvaraṁ
完備 衣服 比丘尼 捨,除去 迦提那、嘎廷 十 日 最高 額外的 布
niṭṭhita< niṭṭhāti+cīvara bhikkhunī ubbhata < uddharati kaṭhina dasa+aha+parama atireka + cīvara
pp. n.s.Loc. f.s.Ins. pp.(m.s.Loc.) m.s.Loc. n.s.Acc. adj. n.s.Nom.
十三、當比丘尼備妥了衣服、已經捨去迦提那(雨安居功德衣的特許)時,
13. When a bhikkhunī has finished her robe and the frame is destroyed (her kathina privileges are in abeyance),
dhāretabbaṁ. Taṁ atikkāmentiyā, nissaggiyaṁ
pācittiyaṁ.
保有 它 超過 捨 懺
dharati ta atikkāmaya nissaggaiya pācittaika
grd.(m.s.Nom.) m.s.Acc. adj.(f.s.Abl.) adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
額外的布最多可以保存十天,超過這(期限)的話,犯捨懺。
she is to keep
extra robe-cloth ten days at most. Beyond that, it is to be forfeited and
confessed.
14.Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhuniyā ubbhatasmiṁ kaṭhine ekarattaṁ’pi ce
bhikkhunī
完了 衣服 比丘尼 捨,除去 迦提那 一 夜 甚至 如果 比丘尼
niṭṭhita + cīvara bhikkhunī uddharati kaṭhina eka+rattaṁ +api ce bhikkhunī
pp. m.s.Loc. f.s.Ins. pp.(m.s.Loc.) m.s.Loc. n.s.Acc. ind. conj. f.s.Nom.
十四、當比丘尼備妥好了衣服、已經捨迦提那(功德衣的特許)時,比丘尼即使一個晚上
14. When a bhikkhunī has finished her robe and the frame is destroyed (her kaṭhina privileges are in abeyance): If she dwells apart from (any of) her five robes even for one night
ticīvarena vippavaseyya aññatra bhikkhunisammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
三 衣 離開而住 除了 比丘尼 同意 捨 懺
ti+cīvara vippavasati aññatra bhikkhunī+sammuti nissaggaiya pācittaika
n.s.Ins. 3s.opt. adv. f. f.s.Abl. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
離開三衣而住的話,除了比丘尼(僧團)同意外,犯捨懺。
— unless authorized by the bhikkhunīs — it is to be forfeited and confessed.
15.Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhuniyā ubbhatasmiṁ kaṭhine, bhikkhuniyā pan’eva akālacīvaraṁ
完了 衣服 比丘尼 捨,除去 迦提那 比丘尼 又 強調詞 非 時 衣服
niṭṭhāti cīvara bhikkhunī uddharati kaṭhina bhikkhunī pana+eva a+kāla+cīvara
pp. m.s.Loc. f.s.Ins. pp.(m.s.Loc.) m.s.Loc. f.s.Dat. adv. m. n.s.Nom.
十五、當比丘尼備妥了衣服、已經捨出迦提那(功德衣的特許)時,如果在不恰當的時間
15. When a bhikkhunī has finished her robe and the frame is destroyed (her kaṭhina privileges are in abeyance): Should out-of-season robe-cloth accrue to her,
uppajjeyya, ākaṅkhamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṁ, paṭiggahetvā khippam eva
出現 希望 比丘尼 接受 接受 快速 強調詞
ud-pajjati ākaṇkhati bhikkhunī paṭiggaṇhāti patiggaṇhāti khippa eva
3s.opt. adj.(f.s.Ins.) f.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) ger. adv.(m.s.Acc.) adv.
有布料要給比丘尼,想要(衣)的比丘尼可以接受,接受後應該儘快作好。
she may accept it if she so desires. Having accepted it, she is to make it up immediately (into a cloth requisite).
kāretabbaṁ. No c’assa pāripūrī māsaparamaṁ tāya bhikkhuniyā taṁ cīvaraṁ
作 不 如果 這 足夠 月 最多 這 比丘尼 這 布
karoti no ce ayaṁ pāripūrī māsa+parama ta bhikkhunī ta cīvara
grd.(m.s.Nom.) adv.conj. f.s.Gen. f.s.Nom. m. m.s.Acc. f.s.Ins. f.s.Ins. n.s.Nom. n.s.Nom.
如果這(布料)不夠(作成衣),那位比丘尼最多可以存放這塊布一個月,
But should it not be enough, she may lay it aside for a month at most
nikkhipitabbaṁ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttariṁ nikkhipeyya
存放 不足 完全 是 期待 此 如果 超過 存放
nikkhipati ūna pāri+pūrī atthi pati+āsā(梵āśā)希望 ta ce uttariṁ nikkhipati
grd.(n.s.Nom.) f.s.Gen. f.s.Gen. ppr.(f.s.Loc.) f.s.Loc. m.s.Abl. conj. adv. 3s.opt.
以期補足不夠的。如果存放超過這(期限),
if she has an expectation for filling the lack. If she should keep it beyond that,
satiyā’pi paccāsāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
是 甚至 期待 捨 懺
atthi+api paṭi+āsā nissaggaiya pācittaika
f.s.Loc.ind. f.s.Loc. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
即使是為了期待(補足不夠的),犯捨懺。
even when she
has an expectation (for further cloth), it is to be forfeited and confessed.
16.Yā pana bhikkhunī aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpeyya
任何 比丘尼 無 親戚 在家男 或 在家女 或 布料 乞求
ya pana bhikkhunī a+ñātaka gahapati vā gahapatānī vā cīvara vijānāti
f.s.Nom.adv. f.s.Nom. adj.(m.s.Acc.) m.s.Acc. conj. f.s.Acc. conj. n.s.Acc. 3s.opt.
十六、若比丘尼向沒有親戚關係的在家男或女乞求衣(料),
16. Should any bhikkhunī ask for robe-cloth from a man or woman householder unrelated to her,
aññatra samayā, nissaggiyaṁ pācittiyam. Tatthāyaṁ samayo, acchinnacīvarā vā hoti
除了 情況 時候 捨 懺 在此 這 情況 條件 被偷 衣 或 有
aññatra samaya nissaggaiya pācittaika tattha+ayaṁ samaya <acchindati + cīvara vā < hū
adv. n.s.Abl. m.s.Nom. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. pp. f.s.Nom. conj. 3s.pr.
除了(適當的)情況以外,犯捨懺。這裡的適當情況是這樣:比丘尼的衣服被偷、
except at the proper occasion, it is to be forfeited and confessed. Here the proper occasion is this: The bhikkhunī’s robe has been snatched away
bhikkhunī naṭṭhacīvarā vā, ayaṁ tattha
samayo.
比丘尼 失去 衣 或 這 如此 情況
bhikkhunī nassati cīvara vā ima tattha samaya
f.s.Nom. pp. m.p.Nom. conj. m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
或是衣服破掉。這是這裡的適當情況。
or destroyed. This is the proper occasion here.
17.Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyya
她 如果 無 親戚 在家男 或 在家女 或 許多 布料 拿 邀請 恣意
taṁ + ce a+ñātaka gahapati vā gahapatānī vā bahu cīvara abhiharati pavāreti
m.s.Acc. conj. m.s.Nom. m.s.Nom. conj. f.s.Nom. conj. n.p.Ins. n.p.Ins. inf. 3s.opt.
十七、沒有親戚關係的在家男或女邀請,恣意地拿許多布料,
17. If that unrelated man or woman householder presents the bhikkhunī with many robes (pieces of robe-cloth),
santaruttaraparaman tāya bhikkhuniyā tato cīvaraṁ sāditabbaṁ.
內 上 最多 這 比丘尼 此 布料 接受
santara+uttara+parama ta bhikkhunī ta cīvara sādiyati
m.s.Acc. f.s.Ins. f.s.Ins. n.s.Abl. n.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)
這位比丘尼最多可以接受內裙及上衣(的布料)。
she is to accept at most (enough for) an upper and a lower robe.
Tato ce uttari sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
此 如果 超過 接受 捨 懺
ta ce uttari sādiyati nissaggaiya pācittaika
n.s.Abl. conj. adv. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
如果接受超過這(限量),犯捨懺。
If she accepts more than that, it is to be forfeited and confessed.
18.Bhikkhuniṁ pan’eva
uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpanaṁ
比丘尼 而 強調詞
指定 無 親戚 在家男 或 在家女 或 布料 等值品
bhikkhunī
pana+eva uddisati a+ñātaka
gahapati vā gahapatānī vā cīvara+<cetāpeti
f.s.Acc.
adv. ind. ger.
m.s.Gen. m.s.Gen. conj.
f.s.Gen. conj. n.
n.s.Nom.
十八、若比丘尼,指定非親戚關係的在家男或女備妥了布料的資金,
18. In case a man or woman householder unrelated (to the bhikkhunī)
upakkhaṭaṁ hoti, “Iminā cīvaracetāpannena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ
準備 有 這 布料 等值品 布料 交換 這樣子 稱呼
upa+karoti < hū ima cīvara+<cetāpeti cīvara cetāpeti ittha+nāma
pp.(n.s.Nom.) 3s.pr. m.s.Ins. n. n.s.Ins. n.s.Acc. ger. m.s.Acc.
bhikkhuniṁ cīvarena acchādessāmī” ti,
比丘尼 布料 穿
bhikkhunī cīvara acchādeti + iti
f.s.Acc. n.s.Ins. 1s.fut. ind.
(想︰)「用這布料的資金買布料後,我要送布料給某某比丘尼穿。」
prepares a robe fund for the sake of a bhikkhunī, thinking. “Having purchased a robe with this robe fund, I will clothe the bhikkhunī named so-and-so with a robe.”
tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya,
然後 如果 這 比丘尼 之前 不 邀請 前往 布料 考慮 做 提議
tatra ce + ta bhikkhunī pubba a+pavāreti upa+saṁ+kamati cīvara vikappa āpajjati
adv. conj. f.s.Nom. f.s.Nom. m.s.Loc. pp.(m.s.Nom.) ger. n.s.Loc. m.s.Acc. 3s.opt.
然後,如果這位比丘尼未受邀請前就去對布料提出建議,說:
If the bhikkhunī, not previously invited, approaching (the householder) should make a stipulation with regard to the robe, saying,
“Sādhu vata maṁ āyasmā iminā cīvaracetāpannena evarūpaṁ vā
好 實在 我 大德 這 布料 等值品 如此 形態 或
sādhu vata ahaṁ āyasmant ima cīvara+<cetāpeti eva+ rūpa vā
interj. adv. m.s.Acc. m.s.Nom. m.s.Ins. n. n.s.Ins. n.s.Acc. conj.
「實在很好,請大德用這布料的資金買這樣子那樣子的布料送給我。」
“It would be good indeed, sir, if you clothed me (with a robe), having purchased a robe of such-and-such a sort with this robe fund”
evarūpaṁ vā cīvaraṁ cetāpetvā acchādehī”ti, kalyāṇakamyataṁ upādāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
如此 形態 或 衣服 交換 送 好的 欲求 因於 捨 懺
eva+rūpa vā cīvara cetāpeti acchādeti kalyāṇa+kamyatā upādiyati nissaggaiya pācittaika
n.s.Acc. conj. n.s.Acc. ger. 2s.imp. adj. f.s.Acc. ger. adv. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
出於想要好的布料,犯捨懺。
— out of a desire for something fine — it is to be forfeited and confessed.
19.Bhikkhuniṁ pan’eva uddissa
ubhinnaṁ
aññātakānaṁ gahapatīnaṁ vā gahapatānīnaṁ
比丘尼 而 強調詞 指定 兩個 無 親戚 在家男 或 在家女
bhikkhunī pana+eva uddissati ubhinna a+ñātaka gahapati vā gahapatānī
f.s.Acc. adv. ind. ger. m.p.Gen. m.p.Gen. m.p.Gen. conj. f.p.Gen.
十九、若比丘尼,指定兩位(與該比丘尼)沒有親戚關係的在家男或女
19. In case two householders — men or women — unrelated (to the bhikkhunī)
vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭā
honti, “imehi mayaṁ paccekacīvaracetāpannehi
或 各別 布料 等值品 準備 有 這 我們 各別 布料 等值品
vā pacceka+cīvara+cetāpeti upa+karoti < hū ima ahaṁ pacceka + cīvara + cetāpeti
conj. adj. n.m. n.p.Nom. pp.(m.p.Nom.) 3p.pr. m.p.Ins. m.p.Nom. adj. n. m. n.p.Ins.
備妥了各自的布料資金,(討論說):「用這些各自的布料資金
prepare separate robe funds for the sake of a bhikkhunī, thinking, “Having purchased separate robes with these separate robe funds of ours,
paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuniṁ cīvarehi acchādessāmā” ti.
各別 布料 交換 這樣子 稱呼 比丘尼 衣服 送
pacceka + cīvara cetāpeti ittha+nāma bhikkhunī cīvara acchādeti+iti
adj. m.p.Acc. ger. m.s.Acc. f.s.Acc. n.p.Ins. 1p.fut. ind.
買各自的布料後,我們就送布料給某某比丘尼。」
we will clothe the bhikkhunī named so-and-so with robes”.
Tatra cesā bhikkhūnī pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya,
然後 如果 這 比丘尼 之前 不 邀請 前往 衣服 考慮 做 提議
tatra ce ta bhikkhunī pubba a+pavāreti upa+saṁ+kamati cīvara vikappa āpajjati
adv.conj. f.s.Nom. f.s.Nom. adj.(m.s.Loc.) pp.(m.s.Nom.) ger. n.s.Loc. m.s.Acc. 3s.opt.
然後,如果這位比丘尼未受邀請前就去對布料提出建議,說:
If the bhikkhunī, not previously invited, approaching (them) should make a stipulation with regard to the robe, saying,
“Sādhu vata maṁ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṁ vā evarūpaṁ
好 實在 我 大德 這 各自 布料 等值品 如此 形態 或 如此 形態
sādhu vata ahaṁ āyasmant ima pacceka+cīvara+<cetāpeti eva+rūpa vā eva+rūpa
interj. adv. m.s.Acc. m.p.Nom. m.p.Ins. n.p.Ins. n.s.Acc. conj. n.s.Acc.
vā
cīvaraṁ cetāpetvā acchādetha
ubho’va santā ekenā”ti
或 布料 交換 送 兩個 強調詞 是 一
vā cīvara cetāpeti acchādeti ubho+eva atthi ekena + iti
conj. n.s.Acc. ger. 2p.imp. adv. ppr.(m.p.Nom.) m.s.Ins. ind.
「實在很好,請諸大德用這些各自的布料資金,二人就合買一塊這樣子那樣子的布料送給我。」
“It would be good indeed, sirs, if you clothed me (with a robe), having purchased a robe of such-and-such a sort with these separate robe funds, the two (funds) together for one (robe)”
kalyāṇakamyataṁ upādāya, nissaggiyaṁ
pācittiyaṁ.
好的 欲求 因於 捨 懺
kalyāṇa+kamyatā upādiyati nissaggaiya pācittaika
f.s.Acc. ger.adv. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
出於想要好的(布料),犯捨懺。
— out of a desire for something fine —it is to be forfeited and confessed.
20.Bhikkhuniṁ pan’eva uddissa
rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena
比丘尼 而 強調詞 為了指定 王 或 王 屬下 或 婆羅門 或 在家人 或 使者
bhikkhunī pana+eva uddissati rājan rajabhogga brāhmaṇa gahapatika dūta
f.s.Acc. adv. ger. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Ins.
二十、為了特定的比丘尼,如果國王、國王的臣屬、婆羅門、或在家人
20. In case a king, a royal official, a brahman, or a householder
cīvaracetāpanaṁ pahiṇeyya,
布料 等值品 派遣
cīvara+cetāpana pahiṇati
n.s.Acc. 3s.opt.
派使者送布料的資金(去給她),(說):
sends a robe fund for the sake of a bhikkhunī via a messenger, (saying,)
“iminā cīvaracetāpannena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuniṁ cīvarena
這 布料 等值品 布料 交換 這樣子 稱呼 比丘尼 衣服
ima cīvara+cetāpanna cīvara cetāpeti ittha+nāma bhikkhunī cīvara
n.s.Ins. n. n.s.Ins. n.s.Acc. ger. m.s.Acc. m.s.Acc. n.s.Ins.
「妳用這布料的資金買布料後,送布料給某某比丘尼。」
“Having purchased a robe with this robe fund, clothe the bhikkhunī named so-and-so with a robe”:
acchādehī”ti. So ce dūto taṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya,
送 這 如果 使者 這 比丘尼 參見 如此 說
acchādeti+ iti ta ce dūta ta bhikkhunī upa+saṁ+kamati evaṁ vadati
2s.imp.ind. m.s.Nom. conj. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. ger. adv. 3s.opt.
如果這位使者參見這位比丘尼後,如此說:
If the messenger, approaching the bhikkhunī, should say,
“idaṁ kho, ayye, ayyaṁ uddissa cīvaracetāpanaṁ ābhataṁ,
這 而 大姐 大姐 指定 布料 等值品 帶來
ima kho uddissati cīvara + cetāpana ā+bharati
m.s.Nom. adv. f.s.Voc. f.s.Acc. ger. n. n.s.Nom. pp.(m.s.Nom.)
「大姐!這布料的資金特別為大姐帶來了;
“This is a robe fund being delivered for the sake of the lady.
paṭiggaṇhātāyyā cīvaracetāpanan”ti. Tāya bhikkhuniyā so dūto evam assa vacanīyo,
接受 大姐 布料 等值品 這 比丘尼 這 使者 如此 有 說
(paṭiggaṇhātu+āyyā) cīvara + cetāpanaṁ + iti ta bhikkhunī ta dūta evaṁ atthi vatti
3s.imp. f.s.Nom. n. m.s.Acc. ind. f.s.Ins. f.s.Ins. m.s.Nom. m.s.Nom. adv. 3s.opt. grd.(f.s.Nom.)
請大姐收下布料的資金。」這位比丘尼可以如此告訴這位使者,說:
May the lady accept this robe fund,” then the bhikkhunī is to tell the messenger:
“na kho mayaṁ, āvuso, cīvaracetāpanaṁ paṭiggaṇhāma, cīvarañ ca kho mayaṁ
不 而 我 朋友 布料 等值品 接受 布料 和 而 我
na kho ahaṁ āyasmant cīvara+cetāpana paṭiggaṇhāti cīvara ca kho ahaṁ
adv. adv. m.p.Nom. m.p.Voc. n. n.s.Acc. 1p.imp. m.s.Acc. conj. adv. m.p.Nom.
paṭiggaṇhāma kālena kappiyan”ti.
接受 時 適合,可允許
paṭiggaṇhāti kāla kappiyaṁ< kappiya + iti
1p.imp. m.s.Ins. m.s.Acc. ind.
「朋友!我們不收布料的資金,而布料則我們在恰當的時間適合接受。」
“We do not accept robe funds, my friend. We accept robes (robe-cloth) as are proper according to season.”
So ce dūto taṁ bhikkhuniṁ evaṁ vadeyya,
這 如果 使者 這 比丘尼 如此 說
ta ce dūta ta bhikkhunī evaṁ vadati
m.s.Nom. conj. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. adv. 3s.opt.
如果這位使者如此問這位比丘尼:
If the messenger should say to the bhikkhunī,
“atthi panāyyāya, koci veyyāvaccakaro”ti,
是 而 大姐 任何人 服務 作
atthi pana ka veyyāvacca+karo + iti
3s.pr. adv. m.s.Gen. ind.(m.s.Nom.) m.s.Nom. ind.
「大姐有任何的侍者嗎?」
“Does the lady have a steward?”
cīvaratthikāya, bhikkhave, bhikkhuniyā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā
布料 需求 比丘尼 比丘尼 服務 作 指出 服務道揚的人 或
cīvara+atthika bhikkhunī bhikkhunī veyyāvacca+karoti niddisati ārāmika
n. adj.(f.s.Ins.) f.p.Voc. f.s.Ins. n. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom.
upāsako vā, “Eso kho āvuso bhikkhuniyā veyyāvaccakaro”ti.
優婆塞 或 這 而 朋友 比丘尼 服務 作
upāsaka vā eta kho āvuso bhikkhunī veyyācacca+karo + iti
m.s.Nom. conj. m.s.Nom. adv. m.s.Voc. f.p.Gen. n. m.s.Nom. ind.
諸比丘尼!需要布料的比丘尼可以指出(擔任)侍者的道埸服務員或優婆塞,(說):「朋友!這位是諸比丘尼的侍者。」
then, bhikkhunīs,
if the bhikkhunī desires a robe, she may indicate a steward — either a monastery attendant or a lay follower —
(saying,) “That, sir, is the bhikkhunīs’ steward.”
So ce dūto taṁ veyyāvaccakaraṁ saññāpetvā taṁ bhikkuniṁ upasaṅkamitvā
這 如果 使者 這 服務 作 指導 這 比丘尼 拜見
ta ce dūta ta veyyāvacca+karoti saññāpeti ta bhikkhunī upasaṁ+kamati
m.s.Nom. conj. m.s.Nom. m.s.Acc. n. m.s.Acc. ger. f.s.Acc. f.s.Acc. ger.
如果這位使者指導那侍者、拜見那位比丘尼後,
If the messenger, having instructed the steward and going to the bhikkhunī,
evaṁ vadeyya, “yaṁ kho, ayye, ayyā veyyāvaccakaraṁ niddisi, saññatto so mayā,
如此 說 那位 而 大姐 大姐 服務 作 指出 指導 他 我
evaṁ vadati ya kho veyyāvacca+karoti niddisati saññāpeti ta ahaṁ
adv. 3s.opt. m.s.Acc. adv. f.s.Voc. f.s.Nom. n. m.s.Acc. 3s.aor. pp.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Ins.
如此報告:「大姐!我已經指導大姐指示的那位侍者,
should say, “I have instructed the steward the lady indicated.
upasaṅkamatāyyā kālena, cīvarena taṁ acchādessatī” ti.
前往 大姐 時 布料 妳 送
upasaṁ+kamati kāla cīvara ta(=tvaṁ) acchādeti + iti
3s.imp. f.s.Nom. m.s.Ins. n.s.Ins. m.s.Acc. 3s.fut. ind.
請大姐在恰當的時候去,他就會送布料給妳。」
May the lady go (to her) and she will clothe you with a robe in season,”
Cīvaratthikāya, bhikkhave, bhikkhuniyā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā
布料 需要 比丘尼 比丘尼 服務 作 前往
cīvara+atthika bhikkhunī bhikkhunī veyyāvacca+karoti upa+saṁ+kamati
adj.(f.s.Ins.) f.p.Voc. f.s.Ins. n. m.s.Nom. ger.
諸比丘尼!需要布料的比丘尼前往後,
then the bhikkhunī, desiring a robe and approaching the steward,
dvittikkhattuṁ codetabbo sāretabbo “attho me āvuso cīvarenā”ti.
二 三 次 敦促 使想起 需要 我 朋友 布料
dvi+ti+khattu codeti sāreti
attha ahaṁ āvuso cīvarena + iti
adv.(m.s.Acc.) grd.(m.s.Nom.) grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Voc. m.s.Ins.
ind.
可以敦促侍者兩三次,提醒(他)說:「朋友!我需要布料。」
may prompt and remind her two or three times, “I have need of a robe.”
Dvittikkhattuṁ codayamānā sārayamānā taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya,
二 三 次 敦促 使想起 這 布料 實現、帶來
div+ti+khattu codeti sāreti ta cīvara abhinipphajjati
adv.(m.s.Acc.) pass.ppr.(f.s.Nom.) pass.ppr.(f.s.Nom.) m.s.Acc. n.s.Acc. caus.3s.opt.
icc’etaṁ kusalaṁ.
如此 這 好
iti + eta kusala
n.s.Nom. n.s.Nom.
當(侍者)被敦促提醒兩三次時,這布料到手,這樣那就好。
Should (the steward) produce the robe after being prompted and reminded two or three times, that is good.
No ce abhinipphādeyya, catukkhattuṁ, pañcakkhattuṁ, chakkhattuparamaṁ
不 如果 實現 四 次 五 次 六 次 最多
no ce abhinipphajjati catu+khattu paññca+khattu cha+khattu+parama
adv. conj. caus.3s.opt. adv.(m.s.Acc.) adv.(m.s.Acc.) m.s.Acc.
tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṁ.
沈默 狀態 為了 站
tuṇhī+bhūta uddissati tiṭṭhati
m.s.Ins. ger. grd.(m.s.Acc.)
如果沒有到手,(那比丘尼)可以為了(布料)沈默地站著四次、五次,最多六次。
If she should not produce the robe, (the bhikkhunī) should stand in silence four times, five times, six times at most for that purpose.
Catukkhattuṁ, pañcakkhattuṁ, chakkhattuparamaṁ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamānā
四 次 五 次 六 次 最多 沈默 狀態 為了 站
catu+khattu paññca+khattu cha+ khattu+parama tuṇhi+bhūta uddissa tiṭṭhati
adv.(m.s.Acc.) adv.(m.s.Acc.) m.s.Acc. pp.(m.s.Nom.) ger. ppr.(f.s.Nom.)
taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, icc’etaṁ kusalaṁ.
這 布料 實現 如此 這 好
ta cīvara abhinipphajjati iti + eta kusala
n.s.Acc. n.s.Acc. caus.3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom.
為了(布料)沈默地站著四次、五次,最多六次時,如果這布料到手,這樣就就好。
Should (the steward) produce the robe after (the bhikkhunī) has stood in silence for the purpose four, five, six times at most, that is good.
Tato ce uttariṁ vāyamamāno, taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, nissaggiyaṁ pācittiyam.
它 如果 超過 勤於 這 衣服 實現 捨 懺
ta ce uttariṁ vāyaṁati ta cīvara abhinipphajjati nissaggaiya pācittaika
m.s.Abl. conj. adv. ppr.(m.s.Nom.) n.s.Acc. n.s.Acc. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
如果沒有到手,當(那比丘尼)盡力超了過那(次數)時,這布料到手(的話),犯捨懺。
If she should not produce the robe (at that point), should she then produce the robe after (the bhikkhunī) has endeavored further than that, it is to be forfeited and confessed.
No ce abhinipphādeyya, yat’assā cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ, tattha sāmaṁ vā gantabbaṁ,
不 如果 實現 從哪裡 她 布料 等值品 拿來 這裡 自己 或 去
no ce abhinipphajjati yato+ assā cīvara+<cetāpeti ābharati tattha sāmaṁ vā gacchati
adv. conj. caus.3s.opt. m.s.Abl. f.s.Dat. n.s.Nom. pp.(m.s.Nom.) adv. adv. conj. grd.(m.s.Nom.)
如果(布料)沒有到手,從哪裡為她送來布料資金,(那比丘尼)就應該親自去、
If she should not produce (the robe), then the bhikkhunī herself should go to the place from which the robe fund was brought,
dūto vā pāhetabbo, “yaṁ kho tumhe āyasmanto
bhikkhunim uddissa cīvaracetāpanaṁ pahiṇittha,
使者 或 派 彼 而 妳們 大德 比丘尼 為了 布料 等值品 送
dūta pāhiṇati ya kho tvaṁ āyasmant bhikkhunī uddissati cīvara+cetapeti pahiṇati
m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m.s.Acc. adv. m.p.Nom. m.p.Voc. f.s.Acc. ger. n. m.s.Acc. 2p.aor.
或應該派使者去那裡(說):「諸大德!您為了比丘尼送來的那布料的資金,
or a messenger should be sent (to say), “The robe fund that you, venerable sirs, sent for the sake of the bhikkhunī
na taṁ tassā
bhikkhuniyā kiñci
atthaṁ anubhoti, yuñjant’āyasmanto sakaṁ,
不 此 這 比丘尼 任何 利益 提供 使用 大德 自己的
na ta ta bhikkhunī kim+ci attha anubhoti yuñjati āyasmant saka
m.s.Nom. f.s.Dat. f.s.Dat. n.s.Acc. m.s.Acc. 3s.pr. 3p.imp. m.p.Nom. m.s.Acc.
沒有提供給那位比丘尼任何好處。請大德受用自己的(布料資金),
has given no benefit to the bhikkhunī at all. May the you be united with what is yours.
mā vo sakaṁ vinassī”ti. Ayaṁ tattha sāmīci.
不要 你們的 自己的 失去 這 這裡 正確的
mā tvaṁ saka vinassati ima tattha sāmicī
adv. m.p.Gen. m.s.Nom. 2s.aor. f.s.Nom. adv. f.s.Nom.
您自己的不要失去。在這裡這是正確的(過程)。
May what is yours not be lost.” This is the proper course here.
~Cīvaravaggo dutiyo.~
21.Ya pana bhikkhunī jātarūparajataṁ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṁ vā
任何 比丘尼 黃金 銀 拿取 或 使拿取 或 存放 或
ya pana bhikkhunī jātarūpa+rajata uggaṇhāti uggaṇhāpeti upa+nikkhipati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n. n.s.Acc. 3s.opt. caus.3s.opt. pp.(m.s.Acc.)
sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
接受 捨 懺
sādiyati nissaggaiya pācittaika
3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
二十一、若比丘尼允諾拿、或叫人拿、或存放金、銀[66],犯捨懺。
21. Should any bhikkhunī take gold and silver, or have it taken, or consent to its being deposited (near her), it is to be forfeited and confessed.
22.Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjeyya,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 不同的 種 銀 流通 從事 捨 懺
ya pana bhikkhunī nānā+pakāraka rūpiya + saṁvohāra samāpajjati nissaggaiya pācittaika
f.s.Acc. adv. f.s.Nom. adj. m.s.Acc. n. m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
二十二、若比丘尼從事於買賣各種[67]金銀,犯捨懺。
22. Should any bhikkhunī engage in various types of monetary exchange, it (the income) is to be forfeited and confessed.
23. Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṁ kayavikkayaṁ samāpajjeyya,
nissaggiyaṁ
pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 不同 種 買 賣 從事 捨 懺
ya pana bhikkhunī nānā + pakāraka kaya+ vikkaya samāpajjati nissaggaiya pācittaika
f.s.Nom.adv. f.s.Nom. adj. adj.(m.s.Acc.) m. m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
二十三、若比丘尼從事於各種[68]買賣,犯捨懺。
23. Should any bhikkhunī engage in various types of trade, (the article obtained) is to be forfeited and confessed.
24. Yā pana bhikkhunī ūnapañcabandhanena pattena aññaṁ navaṁ
pattaṁ cetāpeyya,
任何 比丘尼 不足 五 補綴 缽 其它 新 缽 換
ya pana bhikkhunī ūna+ pañca+ bandha patta añña nava patta cetāpeti
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. 3s.opt.
二十四、若比丘尼以不到五個補綴的缽換其它的新缽,
24. Should any bhikkhunī with an alms bowl having less than five mends ask for another new bowl,
nissaggiyaṁ pācittiyam.
捨 懺
nissaggaiya pācittaika
adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
犯捨懺。
it is to be forfeited and confessed.
Tāya bhikkhuniyā so patto
bhikkhuniparisāya
nissajjitabbo. Yo ca tassā bhikkhuniparisāya
這 比丘尼 這 缽 比丘尼 大眾 放棄 彼 而且 這 比丘尼 大眾
ta bhikkhunī ta patta bhikkhunī + parisā nissajjati ya ca ta bhikkhunī +parisā
f.s.Ins. f.s.Ins. m.s.Nom. m.s.Nom. f. f.s.Dat. grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom. conj. f.s.Gen. f. f.s.Gen.
這位比丘尼應該捨這個缽給比丘尼(僧)眾。而那比丘尼眾(輾轉遞捨後的)
The bowl is to be forfeited by the bhikkhunī to the company of bhikkhunīs.
pattapariyanto, so ca tassā bhikkhuniyā padatabbo, “ayaṁ te bhikkhuni patto,
缽 最後 此 而且 這 比丘尼 給予 這 妳的 比丘尼 缽
patta+pariyanta ta ca ta bhikkhunī padati ayaṁ+ te bhikkhunī patta
m. m.s.Nom. m.s.Nom. conj. f.s.Dat. f.s.Dat. grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom. s.Gen. f.s.Voc. m.s.Nom.
任何最後的缽應該交給這位比丘尼,(並說):「比丘尼!這個是妳的缽,
That company of bhikkhunīs’ final bowl should be presented to the bhikkhunī, (saying,) “This, bhikkhunī, is your bowl.
yāvabhedanāya
dhāretabbo”ti. Ayaṁ tattha sāmīci.
直到 破壞 保持 這 這裡 正確
yāva + bhedana dhāreti iti ima tattha sāmīcī
adv. m.s.Dat. grd.(m.s.Nom.) ind. f.s.Nom. adv. f.s.Nom.
應該保持(用)到壞掉為止。」在這裡這是正確的(過程)。
It is to be kept until broken.” This is the proper course here.
25.Yāni kho pana tāni gilānānaṁ bhikkhunīnaṁ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyath’idaṁ:
彼 又 此 生病 比丘尼 服用 藥 正如 這
ya kho pana ta gilāna bhikkhunī paṭisāyati bhesajja seyyathā idaṁ
n.p.Nom. adv. n.p.Nom. n.p.Gen. f.p.Gen. grd.(m.p.Nom.) m.p.Nom. adv.
二十五、有這些生病的比丘尼服用的藥,也就是:
25. There are these tonics to be taken by sick bhikkhunīs:
sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṁ
酥油 奶油 油 蜂蜜 糖漿 此 接受 七 天 最多
sappi navanīta tela madhu phāṇita ta paṭiggahāti satta+aha+parama
n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. m.p.Acc. ger. n. adj.(m.s.Acc.)
酥油、奶油、油、蜂蜜、糖漿[69],接受這些(藥)後,最多儲存七天可以使用。
ghee, fresh butter, oil, honey, sugar/molasses. Having been received, they are to be used from storage seven days at most.
sannidhikārakaṁ
paribhuñjitabbāni. Taṁ atikkāmentiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
儲存 做 使用 這 超過 捨 懺
sannidhi+kāraka paribhuñjati ta atikkāmaya nissaggaiya pācittaika
m. m.s.Acc. grd.(m.p.Nom.) m.s.Acc. adj.(f.s.abl.) adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
如果超過這期限,犯捨懺。
Beyond that, they are to be forfeited and confessed.
26. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupitā anattamanā
acchindeyya vā
任何 比丘尼 比丘尼 自己 衣服 送 生氣 不 高興 取回 或
ya pana bhikkhunī bhikkhunī sāmaṁ cīvara dadati kupita an+attamana acchindati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Dat. adv. n.s.Acc. ger. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.) 3s.opt.
二十六、若比丘尼贈送自己的衣服給(其他)比丘尼後,憤怒不悅地取回或
26. Should any bhikkhunī — having herself given robe-cloth to (another) bhikkhunī and then being angered and displeased — snatch it away
acchindāpeyya vā,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
使取回 或 捨 懺
acchindāpeti vā nissaggaiya pācittaika
3s.opt. conj. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
叫人取回(衣服)的話,犯捨懺。
or have it snatched away, it is to be forfeited and confessed.
27. Yā pana bhikkhunī sāmaṁ
suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpeyya,
任何 比丘尼 自己 紗線 乞求 織工 布料 織
ya pana bhikkhunī sāmaṁ sutta viṇṇāpeti tantavāya cīvara vāyāpeti
f.s.Nom .adv. f.s.Nom. adv. m.s.Acc. ger. m.p.Ins. n.s.Acc. caus.3s.opt.
二十七、若比丘尼自己乞求紗線,請織工們織成布料的話,
27. Should any
bhikkhunī,
having requested thread, have robe-cloth woven by weavers,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissaggaiya pācittaika
adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
犯捨懺。
it is to be forfeited and confessed.
28. Bhikkhuniṁ pan’eva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī
vā tantavāyehi
比丘尼 而 強調詞 指定 非親戚 在家男 或 在家女 或 織工
bhikkhunī pana+eva uddissati a+ñātika gahapati gahapatānī tantavāya
f.s.Acc. adv. ger. adj.(m.s.Nom.) m.s.Nom. f.s.Nom. m.p.Ins.
二十八、為了特定比丘尼,沒有親戚關係的在家男或女
28. In case a man or woman householder unrelated (to the bhikkhunī)
cīvaraṁ vāyāpeyya. Tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā tantavāye upasaṁkamitvā
布料 織 之後 如果 這 比丘尼 之前 不 邀請 織工 前往
cīvara vāyāpeti tatra ce + ta bhikkhunī pubba a+pavāreti tantavāya upa+saṁ+kamati
n.s.Acc. 3s.opt. adv. conj. f.s.Nom. f.s.Nom. adv. pp.(f.s.Nom.) m.p.Acc. ger.
叫織工織布料(給她)。之後,如果這位比丘尼未受邀請就去織工那裡
has robe-cloth woven by weavers for the sake of a bhikkhunī, and if the bhikkhunī, not previously invited (by the householder), having approached the weavers,
cīvare vikappaṁ āpajjeyya, “Idaṁ kho āvuso cīvaraṁ maṁ uddissa vīyati, āyatañca
衣服 考慮 提議 這 朋友 布料 我 指定 織 長 和
cīvara vikappa āpajjati ima kho āvuso cīvara ahaṁ uddissati vīyati āyataṁ + ca
n.s.Loc. m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Acc. adv. m.p.Voc. n.s.Acc. m.s.Acc. ger. pass.3s.pr. adj.(n.s.Acc.) conj.
對布料提出建議:「朋友!這布料是特別為我織的,要織得長一點、
should make stipulations with regard to the cloth, saying, “This cloth, friends, is to be woven for my sake. Make it long,
karotha vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca
做 寬 和 堅固 和 好好地 織 和 好好地 分散 和 好好地 刮擦 和
karoti vitthata appeti su+vītaṁ + ca su+ pavāyataṁ + ca su + vilekhitaṁ + ca
2p.imp. adj.(n.s.Acc.) pp.(n.s.Acc.) pp.(n.s.Acc.) conj. pp.(n.s.Acc.) conj. pp.(n.s.Acc.) conj.
寬一點、緊密一點,好好地織,好好地散布,好好地梳理,
make it broad, make it tightly woven, well woven, well spread, well scraped,
suvitacchitañ ca karotha;
好好地 使平坦 和 做
su+vitacchitaṁ + ca karoti
pp.(m.s.Acc.) conj. 2p.imp.
好好地整平。
well smoothed,
app’eva nāma mayaṁ pi āyasmantānaṁ kiñcimattaṁ anupadajjeyyāmā”ti,
或許 我們 也 大德 某 量 送禮
api + eva nāma ahaṁ pi āyasmant kiṁ+ci+matta anupadajjeyyāma + iti
( adv.) m.p.Nom. ind. m.p.Dat. n. m.s.Acc. 1.p.opt. ind.
或許我們也會送點禮物給大德。」
and perhaps I may reward you with a little something”;
evañca sā bhikkhunī vatvā kiñcimattaṁ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattam’pi,
如此 而 這 比丘尼 說完 某 量 送禮 乃至 乞食 只是 也
evaṁ=ca ta bhikkhunī vatti kiṁ+ci+matta anupadeti antamaso piṇḍa+pāta+mattaṁ + api
conj. f.s.Nom. f.s.Nom. ger. n. m.s.Acc. 3s.opt. adv. m. m. f.s.Acc. ind.
而這位比丘尼那樣說了後,如果送某些禮物,即使只是托缽的食物[70]也算,
and should that bhikkhunī, having said that, reward them with a little something, even as much as almsfood,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissaggaiya pācittaika
adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
犯捨懺。
it (the cloth) is to be forfeited and confessed.
29. Dasāhānāgataṁ kattikatemāsipuṇṇamaṁ, bhikkhuniyā pan’eva
accekacīvaraṁ
十 日 未 到 月份名 三 月 滿月 比丘尼 又 (緊)急 布料
dasa+aha+an+āgata kattika+te+māsi+puṇṇama bhikkhunī pana + eva acceka+cīvara
m. m.s.Acc. f. m.s.Acc. m.s.Dat. adv. adj. n.s.Nom.
二十九、未到三個月(的雨安居)的迦提月滿月[71]的前十天,如果有布料急著(布施)
29. Ten days prior to the third-month Kattika full moon, should robe-cloth offered in urgency accrue to a bhikkhunī,
uppajjeyya, accekaṁ maññamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṁ, paṭiggahetvā
產生 (緊)急 知道,認為 比丘尼 接受 接受
uppajjati acceka maññati bhikkhunī paṭiggaheti paṭiggaheti
3s.opt. adj.(m.s.Acc.) ppr.(f.s.Ins) f.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) ger.
給比丘尼的話,當比丘尼知道是急著(布施的布料)時,可以接受。接受後,
she is to accept it if she regards it as offered in urgency. Once she has accepted it,
yāva cīvarakālasamayaṁ nikkhipitabbaṁ. Tato ce uttari nikkhipeyya,
直到 衣服 正時 時候 存放 那 如果 超過 存放
yāva cīvara+kāla+samaya nikkhipati ta ce uttari nikkhipati
adv. n. m. m.s.Acc. grd.(m.s.Nom.) s.Abl. conj. adv. 3s.opt.
可以存放到適合(做)衣服的時候。如果存放超過那(時限),
she may keep it throughout the robe season. Beyond that,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissaggaiya pācittaika
adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
犯捨懺。
it is to be forfeited and confessed.
30. Yā pana bhikkhunī jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmeyya,
任何 比丘尼 知道 僧團 獲得物 已被轉移 自己 轉換
ya pana bhikkhunī jānati saṅghika labhati pariṇamati attan pariṇāmati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(m.s.Acc.) m.s.Dat. caus.3s.opt.
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissaggaiya pācittaika
adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
三十、若比丘尼明知而轉移供養僧團的物品給自己,犯捨懺。
30. Should any bhikkhunī knowingly divert to herself gains that had been allocated for a Community, they are to be forfeited and confessed.
Pattavaggotatiyo.
Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā.
誦 大姐 三十 捨 懺 規則
uddisati kho tiṁsa nissaggiya dhamma dhamma
pp.(m.p.Nom.) adv. f.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大姐!三十捨懺的規則已經誦出了。
The ladies, the Thirty Rules entailing Expiation with Forfeiture have been recited.
Tatthāyyāyo, pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大姐 我問 是否 於此 清淨
tattha pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. f.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大姐:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
Herein I ask the ladies︰Are you pure in this?
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
For the second times I ask the ladies︰Are you pure in this?
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「妳們於此(類戒)是否清淨?」
For the third times I ask the ladies︰Are you pure in this?
Parisuddh’etth’āyyāyo, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmīti.
清淨 在此 大姐 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha ta tuṇhi evaṁ eta dharati + ti
pp.(m.p.Nom.) adv. f.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大姐於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
The ladies are pure herein; that is why they are silent. So do I record it.
~Nissaggiyapācittiyā niṭṭhitā.~
Ime kho pan’āyyāyo, chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這些 又 大姐 百六十六 犯懺悔 規則 誦 來
ima kho pana pācittiya dhamma uddesati āgacchati
m.p.Nom. adv. f.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
諸大姐!現在到了誦出這百六十六懺悔戒。
Now, the ladies,
the one hundred sixty-six Rules entailing Expiation come up for recitation.
1. Ya pana bhikkhunī lasuṇaṁ khādeyya pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 蒜 吃食 犯懺悔
ya pana bhikkhunī lasuṇa khādati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
一、若比丘尼,吃蒜[72]者,犯懺悔。
1. Should any bhikkhunī eat garlic, it is to be confessed. [Cv.V.34.1]
2. Yā pana bhikkhunī sambādhe lomaṁ saṁharāpeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 密處、陰部 毛 剃除 犯懺悔
ya pana bhikkhunī sambādha loma saṁharāpeti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.n.s.Loc. n.s.Acc. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
二、若比丘尼,剃除密處毛[73]者,犯懺悔。
2. Should any bhikkhunī have the hair in the “confining places” (armpits and pelvic areas) removed, it is to be confessed. [Cv.V.27.4]
3. Talaghātake pācittiyaṁ.
掌摑 犯懺悔
talaghātaka paccittiya
n.s.Loc adj.(f.s.Nom.)
三、以掌打人[74]者,犯懺悔。
3. (Genital) slapping (even to the extent of consenting to a blow with a lotus-leaf) is to be confessed.
4. Jatumaṭṭhake pācittiyaṁ.
紫膠 犯懺悔
jatumaṭṭhaka paccittiya
n.s.Loc adj.(f.s.Nom.)
四、使用樹膠生支[75]者,犯懺悔。
4. (The insertion of) a dildo is to be confessed.
5.Udakasuddhikaṁ pana bhikkhuniyā ādiyamānāya dvaṅgulapabbaparamaṁ ādātabbaṁ.
水 洗淨 比丘尼 抓取 二 指 關節 最多 應該拿
udaka+suddhika bhikkhunī ādiyati dve + aṅgula + pabba + parama ādāti
n. adj.(f.s.Nom.) adv. f.s.Ins. ppr.(f.s.Ins.) n. n adj.(f.s.Acc.) pot.
Taṁ atikkāmentiyā, pācittiyaṁ.
這 超過 犯懺悔
ta atikkāmaya pācittiya
m.s.Acc. adj.(f.s.Abl.) adj.(f.s.Nom.)
五、諸比丘尼以水洗淨(密處)[76]時,最多可入二指節,若過此者,犯懺悔。[77]
5. When a bhikkhunī is giving herself an ablution, is to be given only to the depth of two finger joints (and using no more than two fingers). Beyond that, it is to be confessed.
6.Yā pana bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 比丘 食事 飲料 或 扇 或 伺候 犯懺悔
ya pana bhikkhunī bhikkhu < ppr. of bhuñjati pānīya vidhūpana upatiṭṭhati< (upa近+ṭhā站) paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Gen. n.s.Gen. n.s.Ins. n.s.Ins. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六、若比丘尼,以飲料或扇伺候吃飯的比丘者,犯懺悔。
6. Should any bhikkhunī, when a bhikkhu is eating, attend on him with water or a fan, it is to be confessed.
7.Yā pana bhikkhunī āmakadhaññaṁ viññatvā vā viññāpetvā vā bhajjitvā vā bhajjāpetvā vā
任何 比丘尼 生的 穀粒 乞討 或 令乞討 或 烤、炒 或 令烤、炒 或
ya pana bhikkhunī āmaka+dhañña viññāti viññāpeti bhajjati bhajjāpeti
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj. n.s.Acc. ger. ger.caus. ger. ger.caus.
七、若比丘尼,乞或指使乞生穀,炒或指使炒,
7. Should any bhikkhunī, having requested raw grain or having had it requested, having roasted it or having had it roasted,
koṭṭetvā vā koṭṭāpetvā vā pacitvā vā pacāpetvā vā bhuñjeyya, pācittiyaṁ.
搗、打 或 令搗 或 煮 或 令煮 或 食 犯懺悔
koṭṭeti koṭṭāpeti pacitvā pacāpetvā bhuñjeti paccittiya
ger. ger.caus. ger. ger.caus. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
搗或指使搗,煮或指使煮而食者,犯懺悔。
having pounded it or having had it pounded, having cooked it or having had it cooked, then eat it, it is to be confessed.
8. Yā pana bhikkhunī uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā tirokuṭṭe vā
任何 比丘尼 大便 或 小便 或 垃圾 或 剩飯 或 外 牆 或
ya pana bhikkhunī uccāra passāva saṅkāra vighāsa tiro+kuṭṭa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. m. s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Loc.
八、若比丘尼,以大便、或小便、或垃圾、或剩飯,
tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṁ.
外 牆垣 或 棄 或 令棄 犯懺悔
tiro+pākāra chaḍḍeti(<chaḍḍ) chaḍḍāpeti pācittiya
m.s.Loc. 3s.opt caus. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
棄或指使棄於牆外或牆垣外者,犯懺悔。[78]
8. Should any bhikkhunī toss or get someone else to toss excrement or urine or trash or leftovers over a wall or a fence, it is to be confessed.
9. Yā pana bhikkhunī uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā
任何 比丘尼 大便 或 小便 或 垃圾 或 剩餘飯菜 或
ya pana bhikkhunī uccāra passāva saṅkāra vighāsa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. m. s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc.
harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṁ.
農作物 棄 或 令棄 犯懺悔
harita chaḍḍeti chaḍḍāpeti paccittiya
n.s.Loc. 3s.opt . caus. 3s.opt adj.(f.s.Nom.)
九、若比丘尼,丟棄小便、或大便、或垃圾、或剩餘飯菜於農作物[79]上,或指使棄者,犯懺悔。
9. Should any bhikkhunī toss or get someone else to toss excrement or urine or trash or leftovers on living crops, it is to be confessed.
10. Yā pana bhikkhunī naccaṁ vā gītaṁ vā vāditaṁ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 舞蹈 或 歌謠 或 演奏 觀(聽) 去 犯懺悔
ya pana bhikkhunī nacca gīta vādita dassana gacchati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Acc. n.s.Acc. n.s.Acc. n.s.Dat. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
十、若比丘尼,往觀聽舞蹈、唱歌或演奏[80]者,犯懺悔。
10. Should any bhikkhunī go to see dancing or singing or instrument-playing, it is to be confessed. [Cv.V.2.6]
~Lasuṇavaggo paṭhamo niṭṭhito.~
11. Yā pana bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ
任何 比丘尼 夜 黑暗 少 燈光 男人 和
ya pana bhikkhunī ratta+ andhakāra appa+dīpe purisa
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n. m.s.Loc. m.s.Loc. m.s.Ins. adv.
ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṁ.
一(男)對一(女) 站著 交談 犯懺悔
ekena + ekā santiṭṭhati sallapati pācittiya
f.s.Ins. 3s.opt. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
十一、若比丘尼,在暗夜無燈中與男人一對一站著交談[81]者,犯懺悔。[82]
11. Should any bhikkhunī stand or converse with a man, one on one, in the darkness of the night without a light, it is to be confessed.
12. Yā pana bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ
任何 比丘尼 隱密 空間 男人 和
ya pana bhikkhunī <paṭicchādeti okāsa purisa saddhiṁ
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Loc. m.s.Loc. m.s.Ins. adv.
ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṁ.
一(男)對一(女) 站著 或 交談 或 犯懺悔
ekenekā santiṭṭhati sallapati pācittiya
f.s.Ins. 3s.opt. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
十二、若比丘尼,在隱密處[83]與男人一對一站著交談者,犯懺悔。
12. Should any bhikkhunī stand or converse with a man, one on one, in a concealed place, it is to be confessed.
13.Yā pana bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 露天 男人 和 一(男)對一(女) 站著 交談 犯懺悔
ya pana bhikkhunī ajjhokāsa purisa ekenekā santiṭṭhati sallapati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Loc. m.s.Nom. adv. f.s.Ins. 3s.opt. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
十三、若比丘尼,在空地與男子一對一站著交談者,犯懺悔。
13. Should any bhikkhunī stand or converse with a man, one on one, in the open air, it is to be confessed.
14.Yā pana bhikkhunī rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā
任何 比丘尼 車道 死巷 十字路口
ya pana bhikkhunī rathikā byūha siṅghāṭaka
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Loc. m.s.Loc. m.s.Loc.
purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā nikaṇṇikaṁ vā jappeyya
男子 和 一對一 站著 交談 祕密地 耳語
purisa ekena+ekā santiṭṭhati sallapeyya nikaṇṇika jappeyya
m.s.Ins. adv. f.s.Ins. 3s.opt. 3s.opt. m.s.Nom. 3s.opt.
dutiyikaṁ vā bhikkhuniṁ uyyojeyya, pācittiyaṁ.
第二(=友伴) 比丘尼 離去 犯懺悔
dutiyikā bhikkhunī uyyojeti<uyyuñjati pācittiya
f.s.Acc. f.s.Acc. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
一四、若比丘尼,或在街道、或死巷、或十字路口,與男子一對一站著交談,或密談,或打發友伴比丘尼離去[84]者,犯懺悔。[85]
14. Should any bhikkhunī — along a road, in a cul-de-sac, or at a crossroads — stand or converse with a man one on one, or whisper in his ear, or dismiss the bhikkhunī who is her companion, it is to be confessed.
15. Yā pana bhikkhunī purebhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā
任何 比丘尼 食前、午前 俗家 往詣 座位 坐
ya pana bhikkhunī purebhatta kula upasaṅkamati āsana nisīdati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Acc. n.s.Acc. ger. n.s.Loc. ger.
sāmike anāpucchā pakkameyya, pācittiyaṁ.
主人 不 問 (=未告知) 離去 犯懺悔
sāmika an+apucchā pakkamati pācittiya
m.s.Acc. ger. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
一五、若比丘尼,在食前至俗家坐於座位,不告主人而離去者,犯懺悔。
15. Should any
bhikkhunī,
having gone to family residences before the meal (before noon), having sat down
on a seat, depart without taking the owner’s leave, it is to be confessed.
16. Yā pana bhikkhunī pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā
任何 比丘尼 食前、午前 俗家 往詣 主人 不 問
ya pana bhikkhunī purebhatta kula upasaṅkamati sāmika an+apucchā
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Acc. n.s.Acc. ger. m.s.Acc. ger.
āsane abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṁ.
座位 入坐 臥 犯懺悔
āsana abhinisīdati abhinipajjati pācittiya
n.s.Loc. 3s.opt. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
一六、若比丘尼,在食後到俗家,不告主人而坐或臥者,犯懺悔。
16. Should any bhikkhunī, having gone to family residences after the meal (between noon and sunset), sit or lie down on a seat without asking the owner’s permission, it is to be confessed.
17. Yā pana bhikkhunī vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā
任何 比丘尼 非時 俗家 往詣 主人 不 問
ya pana bhikkhunī vikāla kula upasaṅkamati sāmika an+apucchā
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Loc. n.s.Acc. ger. m.s.Acc. ger.
seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṁ.
床、座 鋪 或 令鋪 或 坐 或 臥 或 犯懺悔
seyyā santharati santharāpetvā abhinisīdati abhinipajjati pācittiya
f.s.Acc. ger. caus.ger. 3s.opt. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
一七、若比丘尼,在非時[86]到俗家,不告主人而鋪床座或指使鋪床座而坐、臥者,犯懺悔。
17. Should any bhikkhunī, having gone to family residences in the wrong time (between sunset and dawn), having spread out bedding or having had it spread out, sit or lie down (there) without asking the owner’s permission, it is to be confessed.
18. Yā pana bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 錯誤的瞭解 錯誤的理解 他人 激怒 犯懺悔
ya pana bhikkhunī duggahita dūpadhārita paraṁ ujjhāpeti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Ins. pp.(n.s.Ins) n.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
一八、若比丘尼,因誤解、誤會而激怒他人者,犯懺悔。
18. Should any bhikkhunī, because of a misapprehension, because of a misunderstanding, malign another (bhikkhunī), it is to be confessed.
19.Yā pana bhikkhunī attānaṁ vā paraṁ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 自己 或 他人 或 地獄 或 梵行 或 咒詛 犯懺悔
ya pana bhikkhunī atta para niraya brahmacariya abhisapati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. s.Acc. s.Acc. m.s.Ins. n.s.Ins. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
一九、若比丘尼,咒詛自己或他人生地獄、去梵行者,犯懺悔。[87]
19. Should any bhikkhunī curse herself or another (bhikkhunī) with regard to hell or the holy life, it is to be confessed.
20. Yā pana bhikkhunī attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 自己 打、殺、處罰 打、殺 哭泣 犯懺悔
ya pana bhikkhunī atta vadheti vadheti rodati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. s.Acc. caus.ger. caus.ger. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
二○、若比丘尼,打自己而哭泣者,犯懺悔。
20. Should any bhikkhunī weep, beating and beating herself, it is to be confessed.
~Rattandhakāravaggo dutiyo niṭṭhito.~
21. Yā pana bhikkhunī naggā nahāyeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 裸體 沐浴 犯懺悔
ya pana bhikkhunī naggā nahāyati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(f.s.Acc.) 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
二一、若比丘尼,裸體沐浴者,犯懺悔。
21. Should any
bhikkhunī
bathe naked, it is to be confessed. [See Mv.VIII.28 & Cv.V.16.2]
22.Udakasāṭikaṁ pana bhikkhuniyā kārayamānāya pamāṇikā kāretabbā,
水 衣 比丘尼 使製作 按照尺寸 應使作
udaka+sāṭika bhikkhunī kāreti pamāṇikā karoti
n. adj.(f.s.Nom.) f.s.Acc. caus.ppr.(f.s.Ins.) f.s.Nom. caus.grd.(f.s.Ins.)
tatr’idaṁ pamāṇaṁ dīghaso catasso
vidatthiyo Sugatavidatthiyā, tiriyaṁ dve vidatthiyo.
那裡 這 量、尺寸 長 四 張手 善逝 張手 寬 二 張手
tatra+idaṁ pamāṇa dīghaso catasso vidatthi Sugata + vidatthi tiriyaṁ dve vidatthiyo
adv. n.s.Nom. n.s.Nom. m.s.Abl. f.p.Nom. f.p.Nom. f.s.Ins. n.s.Acc. f.p.Nom. f.p.Nom.
Taṁ atikkāmentiyā chedanakaṁ pācittiyaṁ.
這 超過 切除 犯懺悔
ta atikkāmaya chedaka pācittiya
m.s.Acc. adj.(f.s.Abl.) m.s.Acc. adj.(f.s.Nom.)
二二、比丘尼作沐浴衣時,應依尺寸作,即依善逝張手[88],長四張手、寬二張手,若超過尺寸者,犯懺悔,應切斷之。[89]
22. When a bhikkhunī is making a bathing cloth, it is to be made to the standard measurement. Here the standard is this: four spans — using the Sugata span — in length, two spans in width. In excess of that, it is to be cut down and confessed.
23.Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā
任何 比丘尼 比丘尼 衣 拆線 或 令拆線 或
ya pana bhikkhunī bhikkhunī cīvara visibbeti visibbāpeti
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. n.s.Acc. ger. ger.caus.
sā pacchā anantarāyikinī neva sibbeyya,
該尼 之後 無 障難 沒有 縫製
ta pacchā an+antarāyikinī na+eva sibbeyya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adv. 3s.opt.
na sibbāpanāya ussukkaṁ kareyya aññatra catūhapañcāhā, pācittiyaṁ.
不 令縫製 努力、熱心 作 別的 四 日 五 日 犯懺悔
sibbāpanāya ussukka karoti aññatra catū+aha+pañca+āhā pācittiya
caus.(3s.opt.) n.s.Acc. 3s.opt. adv. n.p.Acc. adj.(f.s.Nom.)
二三、若比丘尼,拆解或指使拆解某比丘尼的衣之後,若該尼沒有障難,不予縫製,也不請人縫製而盡力,過四五日者,犯懺悔。
23. Should any bhikkhunī, having unsewn (another) bhikkhunī’s robe or having had it unsewn, and then later — when there are no obstructions — neither sew it nor make an effort to have it sewn within four or five days, it is to be confessed.
24. Yā pana bhikkhunī pañcāhikaṁ saṅghāṭicāraṁ atikkāmeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 五日 僧伽梨 動作 超過 犯懺悔
ya pana bhikkhunī pañcāhika saṅghāṭi + cāraṁ atikkamati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(f.s.Acc.) f. adj.(f.s.Acc.) 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
二四、若比丘尼,若不穿僧伽梨,過五日者,犯懺悔。[90]
24. Should any bhikkhunī exceed her five-day outer robe period, it is to be confessed.
25. Yā pana bhikkhunī cīvarasaṅkamanīyaṁ dhāreyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 衣 不能確定 穿著、戴著 犯懺悔
ya pana bhikkhunī cīvara + saṅkati (saṅk懷疑) dhāreti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n. grd.ppr.(3s.opt.) 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
二五、若比丘尼,穿他人之衣[91]者,犯懺悔。
25. Should any bhikkhunī wear a robe that should be given
back (one that she has borrowed from
another bhikkhunī without asking her permission), it is to be
confessed.
26. Yā pana bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṁ antarāyaṁ kareyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 大眾 衣 得 妨礙 作 犯懺悔
ya pana bhikkhunī gaṇa cīvara + lābhaṁ antarāya karoti pācittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Gen. n. adj.(f.s.Acc.) m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
二六、若比丘尼,妨礙大眾得衣者,犯懺悔。[92]
26. Should any bhikkhunī put an obstruction in the way of a group’s receiving robe-cloth, it is to be confessed.
27. Yā pana bhikkhunī dhammikaṁ cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāheyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 如法 衣 分配 擋住 犯懺悔
ya pana bhikkhunī dhammika cīvara + vibhaṅga paṭibāhati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(m.s.Acc.) m. m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
二七、若比丘尼,阻擋如法分配衣者,犯懺悔。[93]
27. Should any bhikkhunī block a robe-cloth distribution that is in accordance with the rule, it is to be confessed.
28. Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā
任何 比丘尼 無家者 或 遍行者 或 女遍行者 或
ya pana bhikkhunī agārika paribbājaka paribbājikā
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Gen. m.s.Gen. f.s.Gen.
samaṇacīvaraṁ dadeyya, pācittiyaṁ.
沙門 衣 給 犯懺悔
samaṇa+cīvara dadāti pācittiya
m. n.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
二八、若比丘尼,贈衣給沙門無家者、遍行者或女遍行者,犯懺悔。
28. Should any bhikkhunī give a contemplative robe (a robe that has been marked so as to be allowable for a bhikkhu or bhikkhunī) to a householder, a male wanderer, or female wanderer, it is to be confessed.
29. Yā pana bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya
cīvarakālasamayaṁ atikkāmeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 微弱的 衣 期待 衣 時 時間 超過 犯懺悔
ya pana bhikkhunī dubbala+cīvara+paccāsāya cīvara+kāla+samaya atikkamati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj. n. f.s.Ins. n. m. m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
二九、若比丘尼,期待未確定之衣而過衣時者,犯懺悔。
29. Should any bhikkhunī let the robe-season (the period for receiving kaṭhina- donations) pass on the basis of a weak expectation for cloth, it is to be confessed.
30. Yā pana bhikkhunī dhammikaṁ kathinuddhāraṁ paṭibāheyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 如法 迦絺那衣 取消(利益) 擋住 犯懺悔
ya pana bhikkhunī dhammika kathina+ uddhāra paṭibāhati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj. m. m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
三○、若比丘尼,阻擋如法取消迦絺那利益者,犯懺悔。
30. Should any bhikkhunī block the dismantling of the kathina privileges in accordance with the rule, it is to be confessed.
~Naggavaggotatiyo
niṭṭhito.~
31. Yā pana bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭeyyuṁ, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 二(人) 一 床 分享 犯懺悔
ya pana bhikkhunī dve eka + mañce tuvaṭṭeti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Loc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
三一、若比丘尼,若兩人同睡一床者,犯懺悔。[94]
31. Should two bhikkhunīs share a single bed, it is to be confessed. [Cv.V.19.2]
32. Yā pana bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṁ, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 二(人) 一 鋪設 毛毯、被褥 分享 犯懺悔
ya pana bhikkhunī dve eka + tharaṇa + pāvuraṇā tuvaṭṭeti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n. n.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
三二、若比丘尼,若兩人同蓋一被者,犯懺悔。
32. Should two bhikkhunīs share a single blanket or sleeping mat, it is to be confessed. [Cv.V.19.2]
33. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṁ kareyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 比丘尼 故意 不安樂 作 犯懺悔
ya pana bhikkhunī bhikkhunī sañcicca aphāsu karoti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. adv. m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
三三、若比丘尼,對比丘尼故意惱亂者,犯懺悔。
33. Should any bhikkhunī intentionally cause annoyance to (another) bhikkhunī, it is to be confessed.
34. Yā pana bhikkhunī dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭhaheyya,
任何 比丘尼 生病的 同生活的(比丘尼) 不 又 伺候
ya pana bhikkhunī dukkhita sahajīvinī neva upaṭṭhahati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(f.s.Acc.) f.s.Acc. 3s.opt. ger.
na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyaṁ.
不 令伺候 努力、熱心 作 犯懺悔
na upaṭṭhapeti ussukka karoti pācittiya
ger.caus. n.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
三四、若比丘尼,不伺候又不找人伺候同住[95]之生病比丘尼者,犯懺悔。
34. Should any bhikkhunī not attend to her ailing student nor make an effort to have her attended to, it is to be confessed. [See Cv.VIII.12.2]
35. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā
任何 比丘尼 比丘尼 住所 給了 生氣 不 適意
ya pana bhikkhunī bhikkhunī upassaya dadāti kupita an+attamana
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. m.s.Acc. ger. adj.(f.s.Nom.) adj.(f.s.Nom.)
nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṁ.
趕走 或 令趕走 或 犯懺悔
nikkaḍḍhati nikkaḍḍhāpeti pācittiya
3s.opt. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
三五、若比丘尼,給比丘尼住屋後,瞋怒不喜即趕走或指使趕走者,犯懺悔。
35. Should any bhikkhunī, having given living space to another bhikkhunī, then — angry and displeased — evict her or have her evicted, it is to be confessed.
36. Yā pana bhikkhunī saṁsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā,
任何 比丘尼 親近 住 居士 或 居士 子 或
ya pana bhikkhunī saṁsaṭṭhā viharati gahapati gahapati+putta
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. pp.(f.s.Nom.) 3s.opt. m.s.Ins. m. m.s.Ins.
三六、若比丘尼,若與居士或居士子住得親近者,
36. Should any bhikkhunī live entangled with a householder or a householder’s son,
sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā “māyye, saṁsaṭṭhā vihari gahapatināpi
那 比丘尼 比丘尼 如是 說 勿 大姐 親近 住 居士 及
ya bhikkhunī bhikkhunī evaṁ + atthi vacanīyā mā ayye saṁsaṭṭha viharati gahapati + pi
f.s.Nom.f.s.Nom. f.p.Acc. adv. 3s.opt. grd.(f.s.Nom.) f.s.Voc. pp. 2s.aor. m.s.Ins.
諸比丘尼應對讓比丘尼這樣說:「大姐!勿與居士
the bhikkhunīs are to admonish her thus: “Lady, don’t live
gahapatiputtenāpi, viviccāyye, vivekaññeva bhaginiyā saṅgho vaṇṇetī”ti.
居士 子 及 分離 大姐 遠離 其他 姐妹 僧團 評論
gahapati + putta + pi viviccati ayye viveka+añña+ eva bhaginī saṅgha vaṇṇeti ti
m. m.s.Ins. 2s.pr. f.s.Voc. m. adj. f.s.Abl. m.s.Nom. 3s.pr.
及居士子住得親近。大姐!僧團評判妳離開,遠離其他的姐妹。」
entangled with a householder or a householder’s son. Live alone, lady. The Community recommends strict isolation for the lady.”
Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyya,
如此 而 這 比丘尼 比丘尼 勸告 如此 仍 努力
ta bhikkhunī bhikkhuṇī <vucati tathā paggaṇhati
adv. f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. ppr.(f.s.Nom.) adv. 3s.opt.
而該比丘尼被諸比丘尼這樣勸告時,仍然那樣堅持,
And should that bhikkhunī, thus admonished, persist as before,
sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā
這 比丘尼 比丘尼 直到 第三 勸告
sa bhikkhunī bhikkhunī yāva +tatiyaṁ samanubhāsati
f.s.Nom. f.s.Nom. f.p.Ins. adv. grd.(f.s.Nom.)
諸比丘尼應該乃至三次勸告這位比丘尼去放棄那(主張)。
the bhikkhunīs are to rebuke her up to three times so as to desist.
yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā
直到 第三 勸告 它 捨棄 直到 第三 如果 勸
yāva +tatiyaṁ samanubhāsita ta paṭinissagga yāva +tatiyaṁ +ce samanubhāsati
adv. grd.(f.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat. adv. ppr.(f.s.Nom.)
如果到了第三次被勸告時,
If while being rebuked up to three times
taṁ paṭinissajjeyya, icce’taṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṁ.
這(=它) 捨棄 如此 這 善 不 如果 捨棄 犯懺悔
ta paṭinissajjati ta kusala paṭinissajjati pācittiya
m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
(她)放棄它,那就好。如果不捨棄,犯懺悔。
by the bhikkhunīs she desists, that is good. If she does not desist, it is to be confessed.
37.Yā pana bhikkhunī antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ careyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 國內 她 呈現的 已知 有 恐怖 不 商隊 遊行 行 犯懺悔
ya pana bhikkhunī antoraṭṭha sā + saṅkasa+mata sa+paṭibhaya a+satthika cārikā carati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Loc. f.s.Nom. adj. pp.(n.s.Loc.) n.s.Loc. adj.(f.s.Acc.) f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
三七、若比丘尼,若在國內,她知道有危險[96],卻不跟遊走的商隊走者,犯懺悔。
37. Should any bhikkhunī, without joining a caravan of merchants, set out within the local king’s territory on a journey considered dubious and risky, it is to be confessed.
38.Yā pana bhikkhunī tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ careyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 外國 她 呈現的 已知 有 恐怖 不 商隊 遊行 行 犯懺悔
ya pana bhikkhunī tiroraṭṭha sā+ saṅkasa+mata sa+paṭibhaya a+satthikā cārikā carati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Loc. f.s.Nom. adj. pp.(n.s.Loc.) n.s.Loc. adj.(f.s.Acc.) f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
三八、若比丘尼,若在國外,她知道有危險,卻不跟遊走的商隊走者,犯懺悔。
38. Should any bhikkhunī, without joining a caravan of merchants, set out outside the local king’s territory on a journey considered dubious and risky, it is to be confessed.
39. Yā pana bhikkhunī antovassaṁ cārikaṁ careyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 內 雨季 遊行 行 犯懺悔
ya pana bhikkhunī anto+vassa cārikā careyya paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
39. Should any bhikkhunī set out on a journey during the Rains-residence, it is to be confessed. [Mv.III.3.2]
40.Yā pana bhikkhunī vassaṁvuṭṭhā cārikaṁ na pakkameyya
任何 比丘尼 雨 下雨 遊行 不 走開
ya pana bhikkhunī vassa+<vassati cārikā pakkamati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m. pp.(f.s.Acc.) f.s.Acc. 3s.opt.
antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṁ.
乃至 六 五 由旬 也 犯懺悔
cha+pañca+yojana + pi paccittiya
adv. n.s.Acc. ind. adj.(f.s.Nom.)
四○、若比丘尼,雨安居結束[99]後,若不出去遊走五六由旬,犯懺悔。
40. Should any bhikkhunī, having completed the Rains-residence, not depart on a journey of at least five or six leagues, it is to be confessed.
~Tuvaṭṭavaggo catuttho niṭṭhito.~
41. Yā pana bhikkhunī rājāgāraṁ vā cittāgāraṁ vā ārāmaṁ vā
任何 比丘尼 王 宮 或 繪畫 堂 或 公園 或
ya pana bhikkhunī rāja+agāra citta+ agāra ārāma
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m. n.s.Acc. n. n.s.Acc. m.s.Acc.
uyyānaṁ vā pokkharaṇiṁ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṁ.
園林 或 蓮池 或 觀看 去 犯懺悔
uyyāna pokkharaṇi dassana gacchati pācittiya
n.s.Acc. f.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
四一、若比丘尼,若去參觀王宮、或畫室、或公園、或園林、或蓮池者,犯懺悔。
41. Should any bhikkhunī go to see a royal pleasure house or a picture gallery (any building decorated for amusement) or a park or a pleasure grove or a lotus pond, it is to be confessed.
42. Yā pana bhikkhunī āsandiṁ vā pallaṅkaṁ vā paribhuñjeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 長椅 或 裝飾尾毛的床 或 享用 犯懺悔
ya pana bhikkhunī āsandi pallaṅka paribhuñjati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
四二、若比丘尼,享用長椅[100]或裝飾尾毛的床[101]者,犯懺悔。
42. Should any
bhikkhunī
make use of a dais or a throne, it is to be confessed. [Cv.VI.8]
43. Yā pana bhikkhunī suttaṁ kanteyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 紗、線 編織 犯懺悔
ya pana bhikkhunī sutta kantati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
四三、若比丘尼,若紡紗者,犯懺悔。
43. Should any bhikkhunī spin yarn (thread), it is to be confessed.
44. Yā pana bhikkhunī gihiveyyāvaccaṁ kareyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 在家 作事、服務 作 犯懺悔
ya pana bhikkhunī gihi + veyyāvacca karoti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m. n.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
四四、若比丘尼,為在家人作事,犯懺悔。
44. Should any bhikkhunī do a chore for a lay person, it is to be confessed.
45. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā “ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī”ti vuccamānā
任何 比丘尼 比丘尼 來 大姐 這 諍事 滅、平息 勸請
ya pana bhikkhunī bhikkhunī ehi+ ayye ima adhikaraṇa vūpasameti + ti <vucati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. imp. of eti f.s.Voc. n.s.Acc. n.s.Acc. 2s.imp. ppr.(f.s.Nom.)
“sādhū”ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyya,
好、妥善 允諾 該尼 之後 無 障難 沒有 平息
sādhu ti paṭissuṇāti ta pacchā an+antarāyikinī na+ eva vūpasameti
3s.opt. ger. f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adv. 3s.opt.
na vūpasamāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyaṁ.
平息 努力、熱心 作 犯懺悔
vūpasama ussukka karoti pācittiya
m.s.Ins. n.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
四五、若比丘尼,受比丘尼之請託:「大姐!請來息諍。」(應諾:)「好!」而後沒有障難,卻沒有去平息,也不盡力行事者,犯懺悔。
45. Should any bhikkhunī — when told by a bhikkhunī, “Come, lady. Help settle this issue,” and having answered, “Very well” — then, when there are no obstructions, neither settle it nor make an effort to have it settled, it is to be confessed.
46. Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā
任何 比丘尼 無家者 或 男遍行者 或 女遍行者 或 自 手
ya pana bhikkhunī agārika paribbājaka paribbājikā sa+hattha
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(n.s.Dat.) m.s.Dat. f.s.Dat. m.s.Ins.
khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dadeyya, pācittiyaṁ.
硬食 或 軟食 或 給予 犯懺悔
khādanīya bhojanīya dadati pācittiya
n.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
四六、若比丘尼,親手送硬食、軟食給無家者、或男遍行者、女遍行者,犯懺悔。
46. Should any bhikkhunī give, with her own hand, staple or non-staple food to a householder, a male wanderer, or a female wanderer, it is to be confessed. [See Bhikkhus’ Pācittiya 41]
47. Yā pana bhikkhunī āvasathacīvaraṁ anissajjetvā paribhuñjeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 住所 衣(=月華衣) 不 放棄 使用 犯懺悔
ya pana bhikkhunī āvasatha + cīvara a + <nissajati paribhuñjati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m. n.s.Acc. ger. 3s.opt. m.s.Nom.
四七、若比丘尼,不丟掉月華衣[102]而(繼續)使用者,犯懺悔。
47. Should any bhikkhunī use a menstrual cloth without having forfeited it (after her previous period), it is to be confessed.
48. Yā pana bhikkhunī āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkameyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 住處 不 放棄 遊行 離開 犯懺悔
ya pana bhikkhunī āvasatha a+ <nissajati cārikā pakkamati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. ger. f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
四八、若比丘尼,若不捨住處而出遊者,犯懺悔。
48. Should any bhikkhunī depart on a journey without having forfeited her dwelling space, it is to be confessed. [See Bhikkhus’ Pācittiya 15]
49. Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 畜生 明咒、技藝 徹底地學習 犯懺悔
ya pana bhikkhunī tiracchāna + vijjā pariyāpuṇāti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m. f.s.Nom. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
49. Should any bhikkhunī study lowly arts (literally, bestial knowledge), it is to be confessed. [Cv.V.33.2 — for a list of lowly arts, see DN 2]
50. Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṁ vāceyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 畜生 明咒、技藝 教讀 犯懺悔
ya pana bhikkhunī tiracchāna + vijjā vāceti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m. f.s.Nom. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
五○、若比丘尼,教畜生咒,犯懺悔。
50. Should any bhikkhunī teach lowly arts, it is to be confessed. [Cv.V.33.2]
~ Cittāgāravaggo pañcamo niṭṭhito. ~
51.Yā pana bhikkhunī jānaṁ sabhikkhukaṁ ārāmaṁ anāpucchā paviseyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 明知 有 比丘 僧園 不問 進入 犯懺悔
ya pana bhikkhunī jāna sa+bhikkhuka ārāma anāpucchā pavisati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. adj.(m.s.Acc.) m.s.Acc. adv. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
五一、若比丘尼,明知有比丘之僧園,未經同意而進入者,犯懺悔。
51. Should any bhikkhunī, without asking permission, knowingly enter a monastery containing a bhikkhu , it is to be confessed. [See Bhikkhus’ Pācittiya 23]
52. Yā pana bhikkhunī bhikkhuṁ akkoseyya vā paribhāseyya vā, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 比丘 辱駡 或 責駡 或 犯懺悔
ya pana bhikkhunī bhikkhu akkosati paribhāsati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. 3s.opt. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
五二、若比丘尼,辱罵或責備比丘者,犯懺悔。
52. Should any bhikkhunī revile or insult a bhikkhu, it is to be confessed.*
53. Yā pana bhikkhunī caṇḍīkatā gaṇaṁ paribhāseyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 瞋的 大眾 責罵 犯懺悔
ya pana bhikkhunī caṇḍīkata gaṇa paribhāsati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(f.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
五三、若含瞋的比丘尼,責罵大眾者,犯懺悔。
53. Should any bhikkhunī, in a fit of temper, revile a group (the Bhikkhunī Community), it is to be confessed.
54. Yā pana bhikkhunī nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā
任何 比丘尼 受請 或 已邀請 或 硬食 或 軟食 或
ya pana bhikkhunī nimanteti pavāreti khādanīya bhojanīya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. pp.(f.s.Nom.) pp.(f.s.Nom.) n.s.Acc. n.s.Acc.
khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ.
咀嚼 或 食 或 犯懺悔
khādati bhuñjeyya pācittiya
3s.opt. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
五四、若已受請的比丘尼,已吃飽,卻又嚼食或噉食者,犯懺悔。
54. Should any bhikkhunī, having eaten and turned down an offer (of further food), chew or consume staple or non-staple food (elsewhere), it is to be confessed. [See Bhikkhus’ Pācittiya 35]
55. Yā pana bhikkhunī kulamaccharinī assa, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 俗家 慳 有 犯懺悔
ya pana bhikkhunī kula + maccharinī atthi paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. n. f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
五五、若比丘尼,慳俗家[105]者,犯懺悔。
55. Should any
bhikkhunī
be stingy with regard to families (supporters), it is to be confessed.
56. Yā pana bhikkhunī abhikkhuke āvāse vassaṁ vaseyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 無比丘 住處 住 入安居 犯懺悔
ya pana bhikkhunī a+bhikkhuka āvāsa vassa vasati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. adj.(m.s.Loc.) m.s.Loc. m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
五六、若比丘尼,在無比丘之住處入安居者,犯懺悔。
56. Should any bhikkhunī spend the Rains-residence in a dwelling where there are no bhikkhus (nearby), it is to be confessed.*
57. Yā pana bhikkhunī vassaṁvuṭṭhā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyya diṭṭhena vā
任何 比丘尼 雨 下雨 二部 僧 三 事 不 自恣 見 或
ya pana bhikkhunī vassa+<vassati ubhato + saṅgha ti ṭhāna pavāreti diṭṭha<pp. of passati
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m. pp.(f.s.Acc.) m.s.Loc. n.s.Loc. ger. pp.(f.s.Ins.)
sutena vā parisaṅkāya vā, pācittiyaṁ.
聽 或 疑 或 犯懺悔
suta parisaṅkā pācittiya
pp.(f.s.Ins.) pp.(f.s.Ins.) adj.(f.s.Nom.)
五七、若比丘尼,安居結束,未於二部僧中依見、聞、疑等三事行自恣者,犯懺悔。
57. Should any bhikkhunī, having completed the Rains-residence, not invite (criticism) from both Communities with regard to three matters — what they have seen, heard, or suspected (her of doing) — it is to be confessed.*
58. Yā pana bhikkhunī ovādāya vā saṁvāsāya vā na gaccheyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 教誡 或 共住 或 不 去 犯懺悔
ya pana bhikkhunī ovāda saṁvāsa na gacchati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
五八、若比丘尼,不為教誡[106]或共住而往者,犯懺悔。
58. Should any bhikkhunī not go for the exhortation or for the (meeting that defines) affiliation (i.e., the Uposatha), it is to be confessed.*
59. Anvaddhamāsaṁ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā
半個月一次 比丘尼 比丘 僧團 二 法 期待、需求
anvaddhamāsa bhikkhunī bhikkhu+saṅgha dve dhamma paccāsiṁsati
adv. f.p.Nom. m. m.s.Abl. m.p.Acc. grd.
uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca. Taṁ atikkāmentiyā pācittiyaṁ.
布薩 發問者 及 教誡 靠近 這 超過 犯懺悔
uposatha+pucchaka + ca ovāda+upasaṅkamana + ca ta atikkāmaya pācittiya
m. m.s.Acc. m. n.s.Acc. n.s.Acc. adj.(f.s.Abl.) adj.(n.s.Nom.)
五九、比丘尼於每半月應於比丘僧求二法,即問布薩及求教誡[107],違此者,犯懺悔。
59. Every half-month a bhikkhunī should request two things from the Bhikkhu Community: the asking of the date of the Uposatha and the approaching for exhortation. In excess of that (half-month), it is to be confessed.*
60. Yā pana bhikkhunī pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ vā rudhitaṁ vā anapaloketvā saṅghaṁ vā
任何 比丘尼 肢節 生 癰 或 瘡 或 不 尊敬 僧伽 或
ya pana bhikkhunī pasākha jāta gaṇḍa rudhita an+apaloketi saṅgha
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Loc. pp.(m.s.Acc.) m.s.Acc. n.s.Acc. ger. m.s.Acc.
gaṇaṁ vā purisena saddhiṁ ekenekā bhedāpeyya vā phālāpeyya vā dhovāpeyya vā
大眾 或 男人 一起 一 一 離開 或 破開 或 洗 或
gaṇa purisa ekena+ekā bhedāpeti phālāpeti dhovāpeti
m.s.Ins. m.s.Ins. adv. f.s.Ins. caus.3s.opt. caus.3s.opt. caus.3s.opt.
ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā, pācittiyaṁ.
塗 或 縛 或 解開 或 犯懺悔
ālimpāpeti bandhāpeti mocāpeti pācittiya
caus.3s.opt. caus.3s.opt. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六○、若比丘尼,在肢節生癰瘡,不敬僧團或大眾,單獨與男子一對一,或分開、或破開、或洗、或塗、或縛、或解者,犯懺悔。
60. Should any bhikkhunī, without having informed a Community or a group (of bhikkhunīs), alone with a man have a boil or scar that has appeared on the lower part of her body (between the navel and the knees) burst or cut open or cleaned or smeared with a salve or bandaged or unbandaged, it is to be confessed.
~Ārāmavaggo chaṭṭho niṭṭhito.~
61. Yā pana bhikkhunī gabbhiniṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 孕婦 使受具戒 犯懺悔
ya pana bhikkhunī gabbhinī vuṭṭhāpeti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六一、若比丘尼,使孕婦受具戒者,犯懺悔。
61. Should any bhikkhunī sponsor (the Acceptance (upasampada) of) a pregnant woman, it is to be confessed.
62. Yā pana bhikkhunī pāyantiṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 有幼兒之婦女 使受具戒 犯懺悔
ya pana bhikkhunī pāyantī vuṭṭhāpeti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六二、若比丘尼,使有幼兒之婦女[108]受具戒者,犯懺悔。
62. Should any bhikkhunī sponsor (the Acceptance of) a woman who is still nursing, it is to be confessed.
63. Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ
任何 比丘尼 二 年 六 法 未 學習 學
ya pana bhikkhunī dve vassa cha dhamma a + sikkhita + sikkhā
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. n.p.Loc. pp. f.s.Acc.
sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
式叉摩那 使受具戒 犯懺悔
sikkhamānā vuṭṭhāpeti paccittiya
f.s.Acc. caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六三、若比丘尼,使未二年學六法戒之式叉摩那受具戒者,犯懺悔。
63. Should any bhikkhunī sponsor (the Acceptance of) a trainee who has not trained for two years in the six precepts, it is to be confessed.*
64. Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ
任何 比丘尼 二 年 六 法 學習 學 式叉摩那
ya pana bhikkhunī dve vassa cha dhamma sikkhita + sikkhā sikkhamānā
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. n.p.Loc. pp. f.s.Acc. f.s.Acc.
saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
僧團 未 批准 使受具戒 犯懺悔
saṅgha a + sammata vuṭṭhāpeti paccittiya
m.s.Ins. pp.(m.s.Acc.) 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六四、若比丘尼,未得僧團之許可而使於二年學六法戒的式叉摩那受具戒者,犯懺悔。
64. Should any bhikkhunī sponsor (the Acceptance of) a trainee who has not trained for two years in the six precepts and who has not been authorized by a Community, it is to be confessed.
65. Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 不足 二十 歲 有性行為(的女人) 使受具戒 犯懺悔
ya pana bhikkhunī ūna+dvādasa+vassa gihigatā vuṭṭhāpeti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六五、若比丘尼,使未滿二十歲之有性行為的女人[109]受具戒者,犯懺悔。
65. Should any bhikkhunī sponsor (the Acceptance of) a
married woman who (has been married) less
than twelve years, it is to be confessed. [See Bhikkhus’ Pācittiya 65]
66. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu
任何 比丘尼 滿 二十 歲 有性行為的女人 二 年 六 法
ya pana bhikkhunī paripuṇṇa+dvādasa+vassa gihigatā dve vassa cha dhamma
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. pp. m.s.Acc. f.s.Acc. m.s.Acc. n.p.Loc.
asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
未 學習 學 使受具戒 犯懺悔
a + sikkhita + sikkhā vuṭṭhāpeti pācittiya
pp. f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六六、若比丘尼,使滿二十歲之有性行為的女人,未於二年學六法戒而受具戒者,犯懺悔。
66. Should any bhikkhunī sponsor (the Acceptance of) a married woman who (has been married) fully twelve years but who has not trained for two years in the six precepts, it is to be confessed. *
67. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu
任何 比丘尼 滿 二十 歲 有性行為的女人 二 年 六 法
ya pana bhikkhunī paripuṇṇa+dvādasa+vassa gihigatā dve vassa cha dhamma
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. pp. m.s.Acc. f.s.Acc. m.s.Acc. n.p.Loc.
sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
學習 學 僧團 未 批准 使受具戒 犯懺悔
sikkhita + sikkhā saṅgha a + sammata vuṭṭhāpeti paccittiya
pp. f.s.Acc. m.s.Ins. pp.(m.s.Acc.) 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六七、若比丘尼,未得僧團之許可而使滿二十歲之有性行為的女人,已於二年學六法戒者,犯懺悔。
67. Should any bhikkhunī sponsor (the Acceptance of) a married woman who (has been married) fully twelve years and who has trained for two years in the six precepts but who has not been authorized by a Community, it is to be confessed.
68. Yā pana bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya
任何 比丘尼 同住者(=弟子) 使受具戒 二 年 不 督導、隨握持
ya pana bhikkhunī sahajīvinī vuṭṭhāpeti dve vassa na+eva anuggaṇhāti
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Acc. 3s.opt.
na anuggaṇhāpeyya, pācittiyaṁ.
不 令督導 犯懺悔
anuggaṇhāpeti pācittiya
3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六八、若比丘尼,使弟子[110]受具戒後,兩年不督導又不指派督導者,犯懺悔。
68. Should any bhikkhunī, having sponsored (the Acceptance of) her student, neither assist her (in her training) nor have her assisted for (the next) two years, it is to be confessed. [See Cv.VIII.12.2-11]
69. Yā pana bhikkhunī vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandheyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 已使受具戒 執行 二 年 不 跟隨 犯懺悔
ya pana bhikkhunī vuṭṭhāpita pavattinī dve vassa na+anubandhati paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. pp.( m.s.Acc.) f.s.Acc. m.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
六九、若比丘尼,受具戒後,兩年不隨(師)學者,犯懺悔。
69. Should any bhikkhunī not attend to her preceptor for two years, it is to be confessed. [See Cv.VIII.11.2-18]
70. Yā pana bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyya na vūpakāsāpeyya
任何 比丘尼 同住者(=弟子) 使受具戒 不 遠離 不 令遠離
ya pana bhikkhunī sahajīvinī vuṭṭhāpeti na+eva vūpakāseti vūpakāsāpeti
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.s.Acc. caus.ger. 3s.opt. caus.3s.opt.
antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṁ.
乃至 五 六 由旬 犯懺悔
antamaso cha+pañca+yojanāni + pi pācittiya
adv. f.s.Nom. ind. adj.(f.s.Nom.)
七十、若比丘尼,使弟子受具戒後,不應遠離或不應指派她遠離五六由旬者,(否則)犯懺悔。
70. Should any bhikkhunī, having sponsored (the Acceptance of) her student, neither take her away nor have her taken away for at least five or six leagues, it is to be confessed.
~Gabbhinivaggo
sattamo niṭṭhito.~
71. Yā pana bhikkhunī ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 不足 二十 歲 童女 使受具戒 犯懺悔
ya pana bhikkhunī ūna+vīsati+vassa kumārī+bhūtā vuṭṭhāpeti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. m.s.Acc. f. f.s.Acc caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
七一、若比丘尼,使未滿二十歲[111]之童女受具戒者,犯懺悔。
71. Should any
bhikkhunī
sponsor (the Acceptance of) a maiden (unmarried woman/ female novice) less than
twenty years old, it is to be confessed. [Bhikkhus’ Pācittiya 65]
72. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu
任何 比丘尼 滿 二十 歲 童女 二 年 六 法
ya pana bhikkhunī paripuṇṇa + vīsati + vassa kumārī+bhūtā dve vassa cha dhamma
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. pp. m.s.Acc. f. f.s.Acc. m.s.Acc. n.p.Loc.
asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
未 學習 學 使受具戒 犯懺悔
a+sikkhita + sikkhā vuṭṭhāpeti paccittiya
pp. f.s.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
七二、若比丘尼,使滿二十歲之童女未於二年學六法戒而受具戒者,犯懺悔。
72. Should any bhikkhunī sponsor (the Acceptance of) a maiden fully twenty years old but who has not trained for two years in the six precepts, it is to be confessed.
73. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu
任何 比丘尼 滿 二十 歲 童女 二 年 六 法
ya pana bhikkhunī paripuṇṇa+vīsati+vassa kumārī+bhūtā dve vassa cha dhamma
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. pp. m.s.Acc. f. f.s.Acc. m.s.Acc. n.p.Loc.
sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
學習 學 僧團 未 批准 使受具戒 犯懺悔
sikkhita + sikkhā saṅgha a + sammata vuṭṭhāpeti paccittiya
pp. f.s.Acc. m.s.Ins. pp.(m.s.Acc.) caus.3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
七三、若比丘尼,未得僧團之許可而使滿二十歲之童女於二年學六法戒者受具戒,犯懺悔。
73. Should any bhikkhunī sponsor (the Acceptance of) a maiden fully twenty years old who has trained for two years in the six precepts but who has not been authorized by a Community, it is to be confessed.
74. Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘尼 未滿 十二 歲 使受具戒 犯懺悔
ya pana bhikkhunī ūna+dvādasa+vassā vuṭṭhāpeti paccittiya
f.s.Nom. adv. f.s.Nom. f.p.Acc. 3s.opt. adj.(f.s.Nom.)
七四、若比丘尼,未滿十二夏而使人受具戒者,犯懺悔。
74. Should any bhikkhunī sponsor (an Acceptance) when she has less than twelve years (seniority), it is to be confessed. [See Mv.I.25.6]