Bhikkhupātimokkha
標示 ‘*’ 只有在比丘波羅提木叉, 不在比丘尼波羅提木叉
‘*’ only in Bhikkhupātimokkha, not in Bhikkhunīpātimokkha
Pattakalla-aṅgā-4 (時機成熟的成分(四項))
【Pārājika 1】不淨行(=Bhikkhunī Pārājikā 1)
【Pārājika 2】偷盜(=Bhikkhunī Pārājikā 2)
【Pārājika 3】殺人(=Bhikkhunī Pārājikā 3)
【Pārājika 4】不實自稱有上人法(=Bhikkhunī Pārājikā 4)
【Saṅghādisesa 5】為男女傳達情意(=Bhikkhunī Saṅghādisesaṁ 5)
【Saṅghādisesa 8】無憑據毀謗比丘犯驅擯戒(=Bhikkhunī Saṅghādisesaṁ 8)
【Saṅghādisesa 9】穿鑿附會地毀謗比丘犯驅擯戒(=Bhikkhunī Saṅghādisesaṁ 9)
【Saṅghādisesa 10】分裂僧團(=Bhikkhunī Saṅghādisesaṁ 14)
【Saṅghādisesa 11】與分裂僧團的比丘同黨(=Bhikkhunī Saṅghādisesaṁ 15)
【Saṅghādisesa 12】不接受如法的勸誡(=Bhikkhunī Saṅghādisesaṁ 16)
【Saṅghādisesa 13】惡行敗壞在家人(=Bhikkhunī Saṅghādisesaṁ 17)
四、三十捨懺(Nissaggiyapācittiyā, NP)
【Nissaggiya 1】非時超過十天存放額外的布(=Bhikkhunī NP 13)
【Nissaggiya 2】離開三衣過夜(=Bhikkhunī NP 14)
【Nissaggiya 3】非時超過一個月存放額外的布(=Bhikkhu NP 15)
【Nissaggiya 6】向非親戚在家人乞衣(=Bhikkhunī NP 16)
【Nissaggiya 7】接受非親戚在家人的過多衣料(=Bhikkhunī NP 17)
【Nissaggiya 8】指定非親戚在家人送某種衣料(=Bhikkhunī NP 18)
【Nissaggiya 9】指定非親戚在家人合送某種衣服(=Bhikkhunī NP 19)
【Nissaggiya 10】向保管衣資的待者索取衣料太急(=Bhikkhunī NP 20)
【Nissaggiya 18】接受金銀(=Bhikkhunī NP 21)
【Nissaggiya 19】買賣金銀(=Bhikkhunī NP 22)
【Nissaggiya 20】買賣物品(=Bhikkhunī NP 23)
【Nissaggiya 21】存放額外的缽超過十天(=Bhikkhunī NP 22)
【Nissaggiya 22】以未滿五綴的缽換新缽(=Bhikkhunī NP 24)
【Nissaggiya 23】七日藥(儲存最多儲存七天) (=Bhikkhunī NP 25)
【Nissaggiya 25】送衣服後奪回(=Bhikkhunī NP 26)
【Nissaggiya 26】叫織工織絲成布(=Bhikkhunī NP 27)
【Nissaggiya 27】未受請而命令織工如何織布(=Bhikkhunī NP 28)
【Nissaggiya 28】存放急施衣超過做衣服的時間(=Bhikkhunī NP 29)
【Nissaggiya 30】轉供養僧團的物品為己有(=Bhikkhunī NP 30)
【Pācittiya 1】故意說謊(=Bhikkhunī P 97)
【Pācittiya 2】辱罵(=Bhikkhunī P 98)
【Pācittiya 3】毀謗(=Bhikkhunī P 99)
【Pācittiya 4】帶領未受戒者朗誦經文(=Bhikkhunī P 100)
【Pācittiya 5】與未受戒者同宿(=Bhikkhunī P 101)
【Pācittiya 6】和女人同宿(=Bhikkhunī P 102)
【Pācittiya 7】對女人說法超過五至六句(=Bhikkhunī P 103)
【Pācittiya 8】實證得聖法而告訴未受戒者(=Bhikkhunī P 104)
【Pācittiya 9】將比丘犯的重罪告訴未受戒者(=Bhikkhunī P 105)
【Pācittiya 10】挖掘土地(=Bhikkhunī P 106)
【Pācittiya 11】砍伐植物(=Bhikkhunī P 107)
【Pācittiya 12】回答其它話題(顧左右而言他) (=Bhikkhunī P 108)
【Pācittiya 13】譏嫌僧團職事(=Bhikkhunī P 109)
【Pācittiya 14】在空地曬坐臥具不收就離開(=Bhikkhunī P 110)
【Pācittiya 15】在房內鋪臥具不收就離開(=Bhikkhunī P 111)
【Pācittiya 16】強行擠開先到僧房的比丘(=Bhikkhunī P 112)
【Pācittiya 17】趕人出房(=Bhikkhunī P 113)
【Pācittiya 18】閣樓(使用可拆卸的床椅) (=Bhikkhunī P 114)
【Pācittiya 19】建大房子塗蓋超過兩三層(=Bhikkhunī P 115)
【Pācittiya 20】澆有生物的水到草上或地上(=Bhikkhunī P 116)
【Pācittiya 31】無病在公共施食處吃超過一次(=Bhikkhunī P 117)
【Pācittiya 32】無故四人以上一起(受邀)吃飯(=Bhikkhunī P 118)
*【Pācittiya 33】無故放棄先前的邀請而食用另一餐
【Pācittiya 34】接受糕餅過限(=Bhikkhunī P 119)
【Pācittiya 37】過午食(=Bhikkhunī P 120)
【Pācittiya 38】食用儲存的食物(=Bhikkhunī P 121)
【Pācittiya 39】無病而為自己乞求營養食品(cf. Bhikkhunī Pāṭidesanīyā)
【Pācittiya 40】不與而食(=Bhikkhunī P 122)
【Pācittiya 41】親手拿食物給外道(=Bhikkhunī P 46)
【Pācittiya 42】托缽途中趕走同伴(=Bhikkhunī P 123)
【Pācittiya 43】擅入懷有情欲的人家(=Bhikkhunī P 124)
【Pācittiya 44】單獨與女人坐在隱蔽處(=Bhikkhunī P 125)
【Pācittiya 45】單獨與女人共坐(=Bhikkhunī P 126)
【Pācittiya 46】接受供養前後拜訪其他居士(=Bhikkhunī P 11127)
【Pācittiya 47】接受超過四個月的藥資具(=Bhikkhunī P 128)
【Pācittiya 48】往觀出征的軍隊(=Bhikkhunī P 129)
【Pācittiya 49】有因住軍中但超過三夜(=Bhikkhunī P 130)
【Pācittiya 50】有因住軍中而往觀軍隊演習(=Bhikkhunī P 131)
【Pācittiya 51】飲酒(=Bhikkhunī P 132)
【Pācittiya 52】對人搔癢(=Bhikkhunī P 133)
【Pācittiya 53】在水中嬉戲(=Bhikkhunī P 134)
【Pācittiya 54】受教時不恭敬(=Bhikkhunī P 135)
【Pācittiya 55】嚇比丘(=Bhikkhunī P 136)
【Pācittiya 56】無故生火取暖(=Bhikkhunī P 137)
【Pācittiya 57】無故不足半個月便洗澡(=Bhikkhunī P 138)
【Pācittiya 58】(新衣染)難看的顏色(=Bhikkhunī P 139)
【Pācittiya 59】與出家眾分享衣服後未經捨出即穿用(=Bhikkhunī P 139)
【Pācittiya 60】藏比丘的物品(=Bhikkhunī P 141)
【Pācittiya 61】故意殺生(=Bhikkhunī P 142)
【Pācittiya 62】明知而使用有生物的水(=Bhikkhunī P 143)
【Pācittiya 63】擾亂依法處置的案件(=Bhikkhunī P 144)
【Pācittiya 64】隱藏比丘的重罪(=Bhikkhunī Parajikā 6 )
【Pācittiya 65】授比丘戒給未滿二十歲的人(=Bhikkhunī P 71)
【Pācittiya 66】與賊隊約定同行(=Bhikkhunī P 145)
【Pācittiya 68】主張淫欲不會障礙修行(=Bhikkhunī P 146)
【Pācittiya 69】中止(與受不共住處罰的比丘)共食(=Bhikkhunī P 149)
【Pācittiya 70】接受被擯除的沙彌(=Bhikkhunī P 148)
【Pācittiya 71】推拖如法的勸告(=Bhikkhunī P 149)
【Pācittiya 72】迷惑小小戒(=Bhikkhunī P 150)
【Pācittiya 73】不專心誦戒(=Bhikkhunī P 151)
【Pācittiya 74】打比丘(=Bhikkhunī P 152)
【Pācittiya 75】作勢要打比丘(=Bhikkhunī P 153)
【Pācittiya 76】無根據毀謗比丘犯僧殘戒(=Bhikkhunī P 154)
【Pācittiya 77】故意導致比丘追悔(=Bhikkhunī P 155)
【Pācittiya 78】竊聽有諍端的比丘的談話(=Bhikkhunī P 156)
【Pācittiya 79】與欲後批評如法的羯磨(=Bhikkhunī P 158)
【Pācittiya 80】羯磨時未與欲就離席(=Bhikkhunī P 159)
【Pācittiya 81】批評如法分配衣服(=Bhikkhunī P 159)
【Pācittiya 82】轉移供養僧團的物品給個人(=Bhikkhunī P 160)
【Pācittiya 84】撿拾住處外的寶物(=Bhikkhunī P 161)
*【Pācittiya 85】非時未告共住比丘而入聚落...
【Pācittiya 86】叫人以骨、象牙、獸角制作針盒(=Bhikkhunī P 162)
【Pācittiya 87】床或長板凳的腳過長(=Bhikkhunī P 163)
【Pācittiya 88】在床或椅長板凳上鋪棉花(=Bhikkhunī P 164)
【Pācittiya 90】覆瘡衣太大(=Bhikkhunī P 165)
【Pācittiya 92】衣服太大(=Bhikkhunī P 166)
*【Pāṭidesanīya 1】親自接受非親戚比丘尼的食物
*【Pāṭidesanīya 2】不斥離「指示居士供養食物」的比丘尼
【sekhiya 72】走在路邊不對無病而走在路中間的人說法
Saṅghuposatha Pubbakaraṇādi Vidhi(布薩預備工作等方式(1))
Saṅghuposatha Pubbakaraṇādi Vidhi(布薩預備工作等方式(2))
四、三十捨懺(Nissaggiyapācittiyā, NP)
八、七解決案件的規則(Adhikaraṇa samathā)
|
(p-c-e)Bhikkhupātimokkha 比丘波羅提木叉 (巴漢對照及文法分析)檔案說明 本檔參照李鳳媚居士《巴利律比丘戒譯注》,及釋宗戒的《比丘波羅提木叉》, 明法比丘補充注釋。 |
|
制定學處十種利益 諸比丘!基於十種利益,我將為比丘們制定學處(Tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca): 1.為了僧團的清淨(saṅghasuṭṭhutāya)、 2.為了僧團的和樂(saṅghaphāsutāya)、 3.為了諸惡人的調伏(dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya)、 4.為了諸善比丘的安樂住(pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya)、 5.為了防止現世諸漏(diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya)、 6.為了擊退來世諸漏(samparāyikanaṁ āsavānaṁ paṭighātāya)、 7.為了引導沒有信的人生信(appasannānaṁ pasādāya)、 8.為了引導已生信的人更增長(pasannānaṁ bhiyyobhāvāya)、 9.為了正法久住(saddhammaṭṭhitiyā)、 10.為戒律的攝受(保護)(vinayānuggahāya)。 ──《律藏》(Vin.Pārā.III,21.;CS:pg.24) |
Pubbakaraṇaṁ-4 (預備工作(四項))Sammajjanī padīpo ca, udakaṁ āsanena ca; 掃帚(f.) 燈(m.) 及 水(n.) 座位(n.s.Ins.) 及 Uposathassa etāni, “pubbakaraṇan”ti vuccati. 布薩的 這些(p.Nom.) 預備工作 稱為 掃帚﹑燈﹑水﹑及座位,此等為布薩之預備工作。 Pubbakiccaṁ-5 (前置作業(五項))Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṁ, bhikkhugaṇanā ca ovādo; (與)欲(=請假) 清淨 季節(utu+akkhāna) 比丘 算數 及 教誡 Uposathassa etāni, “pubbakiccan”ti vuccati. 布薩的 這些(p.Nom.) 預備作業 稱為 與欲﹑清淨﹑季節宣告﹑算比丘人數﹑教誡,此等為布薩之前置作業。 Pattakalla-aṅgā-4 (時機成熟的成分(四項))Uposatho, yāvatikā ca bhikkhū kammappattā; 布薩 僅僅 及 諸比丘 羯磨 達到 Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti; 同一範圍的(sabhāga)犯罪(āpatti) 及 不 (他們)存在 Vajjanīyā ca puggalā tasmiṁ na honti, “pattakallan”ti vuccati. 應被避開的 及 諸人 在這些 無 有 達成預備好的 稱為 還有,布薩,及諸比丘來到羯磨,即是︰同區該出席的出席及 應被避開的不出席,這樣就是時機成熟。 Pubbakaraṇa-pubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa 準備工作 預備作業 完成後 指出(desita) 犯戒者(āpattika) 和合 bhikkhusaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṁ uddisituṁ ārādhanaṁ karoma. 比丘僧團的 同意、許可 波提木叉 背誦 邀請 (我們)作 預備工作、前置作業完成之後,擯除犯戒者,和合, 經比丘僧團的同意,邀請背誦波提木叉。 ~ ~ ~ |
Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa. (Tikkattuṁ)
皈依 這 世尊 阿羅漢 正等 正覺
nama ta Bhagavant arahant sammā+ sambuddha
m.s.Nom. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Dat.
皈依世尊、阿羅漢、正等正覺者 (三次)
Bhikkhupātimokkhapāḷi
比丘 波羅提木叉 巴利文
bhikkhu pātimokkha pāḷi
m.s.Nom. m.s.Nom. f.s.Nom.
《比丘[1]波提木叉》
Suṇātu me bhante (āvuso[2]) saṅgho. Ajj’uposatho paṇṇaraso(cātuddasa[3]).
聽 我 尊者 (朋友們) 僧團 今日 布薩 第十五 (第十四)
suṇāti ahaṁ bhavant (āvuso) saṅgha ajja uposatha paṇṇarasa, pañcadasa
3s.imp. 1s.Dat. m.p.Voc. (m.p.Voc.) m.s.Nom. ind. m.s.Nom. m.s.Nom.
尊者們(朋友們)!請僧團聽我(說)。今天是第十五(十四)日的布薩。
Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho uposathaṁ kareyya pātimokkhaṁ uddiseyya.
如果 僧團 已達到 準備 僧團 布薩 作 波羅提木叉 誦
yadi saṅgha patta+kalla saṅgha uposatha karoti pātimokkha uddisati
ind. m.s.Gen. n.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Acc. 3s.opt.
如果僧團已經準備好了,僧團就可舉行布薩、誦波羅提木叉。
Kiṁ saṅghassa pubbakiccaṁ? Pārisuddhiṁ āyasmanto ārocetha.
什麼 僧團 之前 做 清淨 大德 宣告
ka saṅgha grd. of pubba+kicca pārisuddhi āyasmant āroceti
n.s.Nom. m.s.Gen. n.s.Nom. f.s.Acc. m.p.Voc. 2p.imp.
僧團事前應做什麼呢?諸大德!請宣告清淨。
Pātimokkhaṁ uddisissāmi, taṁ sabbeva santā sādhukaṁ suṇoma manasikaroma.
波羅提木叉 將誦 它 所有 強調詞 現存 穩善地 聽 作意 注意
pātimokkha uddisati ta sabba+eva ppr. of atthi sādhuka suṇāti manasikaroti
m.s.Acc. 1s.fut. m.s.Acc. ind. ppr.(m.p.Nom.) adv. 1p.imp. 1p.imp.
我將誦波羅提木叉,讓我們所有在場的僧眾都好好地注意聽它。
Yassa siyā āpatti, so āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṁ,
彼 有 犯戒 他 發露 表白 沒有 犯 沈默 變成
ya atthi āpajjati ta āvi+karoti a+ santa āpajjati tuṇhi grd. of bhavati
m.s.Gen. 3s.opt. f.s.Nom. m.s.Nom. 3s.opt. f.s.Ins. f.s.Ins. ind. f.s.Nom.
如果有犯戒的人就要發露懺悔;沒有犯的人應該保持沈默。
Tuṇhī bhāvena kho pan’āyasmante parisuddhā’ti vedissāmi.
沈默 保持 而 大德 清淨 知道
tuṇhi bhāva<bhū kho pana+ āyasmant parisuddhā +iti vedati
ind. m.s.Ins. adv. m.p.Acc. pp.(m.p.Nom.)ind. 1s.fut.
就因為保持沈默,我將知道諸大德「是清淨的」。
Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṁ hoti,
如同 而 各別 被問的 回答 有
yathā kho pana pacceka+pucchati veyyākaraṇa hoti
ind. ind. adj. m.s.Gen. n.s.Nom. 3s.pr.
如同各別被問的人會回答,
evam evaṁ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṁ anussāvitaṁ hoti.
同樣地 這樣的 集會 多達 第三的 宣布 有
evaṁ evaṁ eva+rūpa parisā yāva+ tatiyaṁ pp. of anu+ sāveti hoti
ind. ind. f.s.Loc. f.s.Loc. adv. m.s.Nom. 3s.pr.
就像那樣,在這樣的集會中有多達三次的宣布。
Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṁ anussāviyamāne saramāno santiṁ āpattiṁ
彼 連接詞 比丘 直到 第三次 宣布 記得 有 犯
ya pana bhikkhu yāva+tatiyaṁ pass.ppr. of anu+ sāveti ppr. of sarati ppr. of atthi āpajjati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. adv. m.s.Loc. m.s.Nom. f.s.Acc. f.s.Acc.
而到了第三次宣布時,若比丘記得(曾犯戒)而不發露(懺悔)有犯,
n’āvikareyya, sampajānamusāvād’assa hoti.
不 發露 故意 妄語 語 他、此 是
na+āvi+karoti sampajāna+ musā+vāda ta hoti
3s.opt. adj. m.s.Nom. m.s.Gen. 3s.pr.
他就是故意妄語。
Sampajānamusāvādo kho pan’āyasmanto antarāyiko dhammo vutto Bhagavatā.
故意 妄語 語 而 大德 障礙 事項 所說 世尊
sampajāna+musā+vāda kho pana+āyasmant antarāyika dhamma pp. of vuccati Bhagavant
adj. m.s.Nom. ind. adv. m.p.Voc. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Ins.
諸大德!而世尊說:故意妄語就是障礙(修行)的事情。
Tasmā saramānena bhikkhunā āpannena visuddāpekkhena santī āpatti āvikātabbā,
因此 記得 比丘 曾犯 清淨 期待 有 犯 發露、表白
ta sarati of ppr. bhikkhu āpajjati visuddha+apekkha atthi āpajjati āvi+karoti
m.s.Abl. m.s.Ins. m.s.Ins. pp.(m.s.Ins.) pp. m.s.Ins. ppr.(f.s.Nom.)f.s.Nom. grd. (f.s.Nom.)
因此,記得曾犯戒的比丘希望清淨就應該發露(懺悔)有犯。
āvikatā hi’ssa phāsu hoti.
表白 真的 這(=他) 安樂 有
āvi+karoti hi + assa phāsu hoti
pp.(m.s.Abl.) ind. m.s.Gen. m.s.Nom. 3s.pr.
因為發露懺,他才有安樂。
Uddiṭṭhaṁ kho āyasmanto nidānaṁ.
誦 大德 因緣
uddisati kho āyasmant nidāna
pp.(n.s.Nom.) adv. m.p.Voc. n.s.Nom.
諸大德!因緣已經誦出了。
Tatth’āyasmante pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大德 我問 是否 於此 清淨
tattha āyasmant pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. m.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大德:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Parisuddh’etth’ āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha āyasmant ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大德!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
Tatr’ime cattāro pārājikā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這裡 這 四 驅擯 規則 誦 來
tatra + ime catu parājika dhamma udesa< ud-disati āgacchati
adv. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
在這裡,到了誦出這四驅擯戒[4]。
Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṁ
apaccakkhāya
任何 比丘 比丘 (增上戒)學 具有生命的 具有 戒學 不 放棄
ya pana bhikkhu bhikkhu sikkhā + sājīva + samāpajjati sikkhā a+paccakkhāti
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.p.Gen. f. adj. pp.(m.s.Nom.) f.s.Acc. ger.
若比丘在戒上有命的[5]比丘,既不捨戒,
dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ
paṭiseveyya antamaso
意志怯弱 不 表明 交媾 行為 從事 乃至
dubalya an+āvikaroti methuna dhamma paṭiseveti antamaso
m.s.Acc. ger. m.s.Acc. m.s.Acc. 3s.opt. adv.
tiracchānagatāya’pi, pārājiko hoti asaṁvāso.
雌性動物 也 驅擯 是 不 共住
tiracchāna+gatā api pārājika hoti a+saṁvāsa
m. f.s.Ins. adv. adj.(m.s.Nom.) 3s.pr. adj.(m.s.Nom.)
即使只與雌性動物,犯驅擯,不共住。[8]
Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya,
任何 比丘 村莊 或 森林 或 不 給予 偷盜 意思 取
ya pana bhikkhu gāma vā arañña vā a+dadati theyya+saṅkhāyati ādiyati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Abl. conj. m.s.Abl. conj. m.s.Acc. n. pp.(m.s.Acc.) 3s.opt.
若比丘以偷盜的意圖,從村落[9]或阿蘭若[10]拿了未被給予的東西,
yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā
如彼 這樣 不 給予 拿 王 盜賊 抓 殺 或 監禁 或
yathā + rūpa a-dadati+ādāna rājan cora gaṇhati hanati vā bandhati vā
adv. n.s.Loc. pp. n.s.Loc. m.p.Nom. m.s.Acc. ger. 3p.opt. conj. 3p.opt. conj.
如同偷拿了這樣的未被給的東西時,國王們抓到盜賊後,處死[11]、囚禁、
pabbājeyyuṁ vā, “coro’si bālo’si mūḷho’si theno’sī”ti,
驅逐 或 盜賊 是 笨蛋 是 愚痴 是 小偷 是 (引號)
pabbājeti vā cora+ asi(<atthi) bāla +asi mūḷha+asi thena+ asi+ iti
3p.opt. conj. m.s.Nom.(2s.pr.)m.s.Nom.(2s.pr.) m.s.Nom.(2s.pr.) m.s.Nom. (2s.pr.)ind.
或放逐[12],說:「你是盜賊、笨蛋、痴人、小偷。」
tathārūpaṁ bhikkhu adinnaṁ ādiyamāno; ayaṁ’pi pārājiko hoti asaṁvāso.
如此 這樣 比丘 不 給予 取 這 也 驅擯 是 不 共住
tathā + rūpa bhikkhu a+dadati ādiyati ayaṁ api pārājika hoti a+saṁvāsa
m.s.Acc. m.s.Nom. pp.(m.s.Acc.)ppr.(m.s.Nom.)f.s.Nom. ind. adj.(m.s.Nom.)3s.pr. adj.(m.s.Nom.)
像那樣,比丘偷了未被給予的東西[13],這也犯驅擯,不共住。[14]
Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropeyya,
任何 比丘 故意 人 體 生命 奪取
ya pana bhikkhu sañcinteti namussa+viggaha jīvita voropeti
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. ger. (adv.) m. m.s.Acc. m.s.Abl. 3s.opt.
satthahārakaṁ vāssa pariyeseyya,
maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya,
武器 攜帶 或 他 遍求 死亡 美好 或 盛讚 死亡 或 煽動
sattha+hāraka vā+assa pariyesati maraṇa + vaṇṇa vā saṁ-vaṇṇeti maraṇa vā samādapeti
n. m.s.Acc. conj. m.s.Dat. 3s.opt. n. m.s.Acc. conj. 3s.opt. m.s.Dat. conj. 3s.opt.
或是為他尋找攜帶武器的人,或是盛讚死亡的美好,或是煽動自殺,說:
“Ambho purisa kiṁ tuyh’iminā pāpakena dujjīvitena, mataṁ te jīvitā seyyo”ti,
嘿!你 人 什麼 你 這 可憐 苦 生命 死 你 活 更好 (引號)
ambho purisa ka tvaṁ ayaṁ pāpaka du+jīvita marati tvaṁ jīvita seyya iti
ind. m.s.Voc. m.s.Nom. s.Dat. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Ins. pp.(m.s.Nom.)m.s.Dat. m.s.Abl. m.s.Nom. ind.
「嘿!人呀!這個悲苦的生命對你有什麼(用)呢?對於你,死比活著更好。」
iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya,
如此 心 意 心 思惟 種種的 方法 死亡 美好 或 盛讚
iti citta+manas citta+saṅkappa aneka+pariyāya maraṇa + vaṇṇa vā saṁ-vaṇṇeti
ind. n. m.s.Nom. n. m.s.Nom. adj. m.s.Ins. n. m.s.Acc. conj. 3s.opt.
有這樣的心意和心思[17],用各種方法盛讚死亡的美好,
maraṇāya vā samādapeyya; ayaṁ’pi pārājiko hoti asaṁvāso.
死亡 或 煽動 這 也 驅擯 是 不 共住
maraṇa vā samādapeti ayaṁ api pārājika hoti a+saṁvāsa
n.s.Dat. conj. 3s.opt. m.s.Nom. ind. adj.(m.s.Nom.)3s.pr. adj.(m.s.Nom.)
或是煽動自殺,這也犯驅擯,不共住[18]。
Yo pana bhikkhu anabhijānaṁ uttarimanussadhammaṁ
任何 比丘 沒有 證知 超越 人 法
ya pana bhikkhu an+abhijānāti uttari+manussa+dhamma
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. pp.(m.s.Acc.) adv. m. m.s.Acc.
若比丘沒有證知而聲稱自己有超越凡人的法[19]、
attūpanāyikaṁ alamariyañāṇadassanaṁ samudācareyya: “Iti jānāmi, iti passāmī”ti,
自己有 適合 神聖 知識 洞見 聲稱 如此 知道 如此 看見 (引號)
attan+upa-neti alaṁ+ariya+ñāṇa+dassana saṁ+ud-ā-carati iti jānāti iti passāmi + iti
n.s.Acc. adj. n. n.s.Acc. 3s.opt. ind. 1s.pr. ind. 1s.pr. ind.
足堪聖者的知識和洞見,說:「我知道這樣,我見到這樣。」
tato aparena samayena samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā
從此 接著 時候 究明 或 不 究明 或
ta apara samaya saṁ+anu-gāhati vā a+saṁ-anu-gāhati vā
m.s.Abl. m.s.Ins. m.s.Ins. ppr.(m.s.Nom.) conj. ppr.(m.s.Nom.) conj.
從此以後,不管被詢問或未被詢問,
āpanno visuddhāpekkho evaṁ vadeyya, “ājānam evaṁ, āvuso avacaṁ, ‘jānāmi’
犯戒 清淨 期望 如此 說 不 知道 如此 朋友 說 知道
pp. of āpajjati visujjhati+apekkhati evaṁ vadeti ppr. of jānāti evaṁ āvuso a+vacati jānāti
m.s.Nom. m.s.Nom. adv. 3s.opt. s.Nom. adv. m.p.Voc. 1s.aor. 1s.pr.
希望淨化曾犯的人[20],他這樣說:「朋友!我不知道而如此地說我知道、
apassaṁ, ‘passāmi’. Tucchaṁ musā vilapin” ti. Aññatra adhimānā,
不 見到 看見 虛偽 虛妄 妄說 除了 增上慢
a+passanta< ppr. of passati passati tuccha musā vilapiṁ + iti aññatra adhi-māna
s.Nom. 1s.pr. adj.(s.Acc.) s.Acc. 1s.aor. adv. m.s.Abl.
沒見到而說我見到,我虛偽地妄說。」除了高估自己外,
ayam’pi pārājiko hoti asaṁvāso.
這 也 驅擯 是 不 共住
ayaṁ api pārājika hoti a+saṁvāsa
m.s.Nom. ind. adj.(m.s.Nom.) 3s.pr. adj.(m.s.Nom.)
這也犯驅擯,不共住。[21]
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā.
誦 諸大德 四 驅擯 規則
pp. of uddisati kho āyasmant catu pārājika dhamma
m.p.Nom. adv. m.p.Voc. m.p.Nom. adj.(m.p.Nom.) m.p.Nom.
諸大德!四驅擯的規則已經誦完了。
Yesaṁ bhikkhu aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṁ
任何 比丘 隨一 犯 不 得到 比丘 一起
ya bhikkhu aññatara vā aññatara vā āpajjati na labhati bhikkhu saddhiṁ
m.p.Gen. m.s.Nom. adj. adj.(m.s.Acc.) ger. adv. 3s.pr. m.p.Ins. prep.
比丘犯了其中的任何一條,就不能跟諸比丘住在一起,
saṁvāsaṁ, yathā pure tathā pacchā, pārājiko hoti asaṁvāso.
共住 如同 前 如同 後 驅擯 是 不 共住
saṁvāsati yathā pura tathā pacchā pārājika < hū a+ saṁvāsa
m.s.Acc. adv. m.s.Loc. adv. adv. adj.(m.s.Nom.)3s.pr. m.s.Nom.
以後就像是(未成為比丘)前那樣,犯驅擯、不共住(之原因)。
Tatth’āyasmante pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大德 我問 是否 於此 清淨
tattha āyasmant pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. m.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大德:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Parisuddh’etth’ āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha āyasmant ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大德!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
Ime kho pan’āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這些 又 諸大德 十三 僧殘 規則 誦 來
ima kho pana+āyasmant terasa saṅghādisesa dhamma uddesati āgacchati
m.p.Nom. adv. m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
諸大德!現在到了誦出這十三僧殘戒。
Sañcetanikā sukkavisaṭṭhi aññatra supinantā, saṅghādiseso.
故意的 精液 射出 除了 夢 中 僧殘
sañcinteti sukka+visaṭṭhi aññatra supina+anta saṅghādisesa
adj. (f.s.Nom.) n. f.s.Nom. adv. n. m.s.Abl. adj.(m.s.Nom.)
除了在夢中[22]以外,故意射出精液犯僧殘。
Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ
任何 連接詞 比丘 染愛 變壞 心 女人 一起 身體 接觸
ya pana bhikkhu otiṇṇa vipariṇata citta mātugāma saddhiṁ kāya+saṁsagga
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Ins. n.s.Ins. m.s.Ins. prep. m. m.s.Acc.
若比丘有染愛,以變壞的心態和女人發生身體的接觸,
samāpajjeyya, hatthagāhaṁ vā veṇigāhaṁ vā aññatarassa vā aññatarassa vā
發生 手 抓住 或 頭髮 抓住 或 隨一 或 隨一 或
sam+ā+pajjati hattha+gaṇhati vā veṇī+gaṇahati vā aññatara vā aññatara vā
3s.opt. m. m.s.Acc. conj. f. m.s.Acc. conj. m.s.Gen. conj. m.s.Gen. conj.
捉到手、摸到頭髮、
aṅgassa parāmasanaṁ, saṅghādiseso.
部份 碰觸 僧殘
aṅga parāmasana saṅghādisesa
n.s.Gen. n.s.Acc. adj.(m.s.Nom.)
或是碰觸(身體的)任何部分,犯僧殘。
Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi
任何 連接詞 比丘 貪愛 變壞 心 女人 惡 粗俗 言語
ya pana bhikkhu otiṇṇa vipariṇata citta mātugāma duṭṭhulla vācā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Acc. m.p.Ins. m.p.Ins.
若比丘有染愛,以變壞的心態對女人講粗話,
obhāseyya yathā taṁ yuvā yuvatiṁ methunūpasaṁhitāhi, saṅghādiseso.
說 如同 那 少年 少女 不淨 伴隨 僧殘
obhāsati yathā ta yuvan
yuvatī methuna+upasaṁhita
saṅghādisesa
3s.opt. adv. m.s.Acc. m.s.Nom. f.s.Acc.
n. f.p.Ins. adj.(m.s.Nom.)
就像是少男對少女(講到)涉及不淨的一樣,犯僧殘。
Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa santike
任何 連接詞 比丘 貪愛 變壞 心 女人 面前
ya pana bhikkhu ottiṇṇa vipariṇata citta mātugāma santika
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Ins. n.s.Ins. m.s.Gen. n.s.Loc.
attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāseyya,
自己 欲望 服務 稱讚 說
atta+kāma+pāricariyā vaṇṇa bhāsati
m.n. f.s.Gen. m.s.Acc. 3s.opt.
若比丘有染愛,在女人面前,以變壞的心態讚美服侍於他自己的欲望,(暗示說)
“etadaggaṁ hagini, pāricariyānaṁ yā mādisaṁ sīlavantaṁ kalyāṇadhammaṁ
如此 最上 姐妹 服務 我這樣 持戒者 良善 行為
etad agga bhagini pāricariyā ya mādisa sīla+vant kalyāṇa+dhamma
m.s.Nom. m.s.Nom. f.s.Voc. m.p.Gen. f.s.Nom. f.s.Acc. n.s.Acc. adj. m.s.Acc.
「姐妹!諸服侍之最上者是這樣,可以用這種方法服侍像我這樣行為善良的
brahmacāriṁ etena dhammena paricareyyā”ti methunūpasaṁhitena, saṅghādiseso.
梵行者 如此 方式 服務 性交 伴隨 僧殘
brahma-cārin
etad dhamma paricareyya+ iti
methuna+upasaṁhita(pp. of upa+saṁ+dhā)saṅghādisesa
m.s.Acc. m.s.Ins. m.s.Ins. 3s.opt. ind. n. m.s.Ins. adj.(m.s.Nom.)
持戒者梵行者。」涉及用不淨行,犯僧殘。
Yo pana bhikkhu sañcarittaṁ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṁ purisassa vā
任何 連接詞 比丘 媒人 成為 女子 或 男子 主意 男子 或
ya pana
bhikkhu sañcaritta
samāpajjati itthī vā
pruisa+mati purisa vā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. n.s.Acc. 3s.opt. f.s.Dat. conj. m. f.s.Acc. m.s.Dat. conj.
若比丘成為媒人,傳達男子的意思給女子或女子的意思給男子,
itthīmatiṁ, jāyattane vā jārattane vā antamaso taṅkhaṇikāya’pi, saṅghādiseso.
女子 主意 妻子的性質
或 情婦的性質
或 乃至 暫時之妻 也 僧殘
itthī+mati jāyatana vā jāra+tva vā antamaso taṅkhaṇikā api saṅghādisesa
f. f.s.Acc. n.s.Loc. conj. n.s.Loc. conj. adv. f.s.Loc. ind. adj.(m.s.Nom.)
不論成就妻子或情婦[23],乃至只是暫時之妻,犯僧殘。[24]
Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṁ kārayamānena assāmikaṁ attuddesaṁ pamāṇikā
自己 乞求 連接詞 比丘 屋子 使做 建 無 施主 自己 目的 按照尺寸
sayam+yācika pana bhikkhu kuṭī caus. of kārayati a+sāmika attan+uddesa pamāṇika
m.s.Ins. adv. m.s.Ins. f.s.Acc. ppr.(m.s.Ins.) m.s.Acc. m.s.Acc. n.p.Nom.
當比丘沒施主而自行化緣叫人為自己建寮房[25],他應按照尺寸建造。
kāretabbā. Tatr’idaṁ pamāṇaṁ, dīghaso dvādasa vidatthiyo
Sugatavidatthiyā tiriyaṁ
建 這裡 這 尺寸 長度 二 十 張手 善逝 張手 寬
grd. of karoti tatra+ iadaṁ pamāṇa dīghasa dvā+dasa vidatthi Sugata+vidatthi tiriya
n.p.Nom. adv. n.s.Nom. n.s.Nom. m.s.Abl. f.p.Nom. m. f.s.Gen. n.s.Acc.
這裡的尺寸是這樣:長度[26]十二善逝張手[27]、寬度七(張手)。
satt’antarā. Bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthuṁ desetabbaṁ
七 內部 比丘 引導 地點 顯示 這 比丘 地點 指示
satta antara bhikkhu abhineti grd. vatthu+desanā ta bhikkhu vatthu grd. of deseti
n.s.Abl. m.p.Nom. m.p.Nom. n. f.s.Dat. m.p.Ins. m.p.Ins. n.s.Nom. n.s.Nom.
他應帶領諸比丘去指示地點,這些比丘當指示一個
anārambhaṁ saparikkamanaṁ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṁ aparikkamane
無 難處 具有 迴轉 具有 致力 如果 比丘 地點 沒有 周圍的走道
an+ārambha sa+parikkamana sa+ārambha ce bhikkhu vatthu a + parikkamana
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Loc. conj. m.s.Nom. n.s.Loc. n.s.Loc.
未被佔用[28]又可迴轉的地點[29]。如果比丘自行化緣而建寮房在已被佔用又
saññācikāya kuṭiṁ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṁ vā
自己 乞求 小屋 建 比丘 或 不 帶領 地點 指明 尺寸 或
saṁyam+yācika kuṭī karoti bhikkhu vā an+bhi-neti vatthu+desanā pamāṇa vā
m.s.Ins. f.s.Acc. 3s.opt. m.p.Acc. conj. 3s.opt. n. f.s.Dat. n.s.Acc. conj.
不可迴轉的地點,或是不帶領諸比丘去指示地點,或是
atikkāmeyya, saṅghādiseso.
超過 僧殘
ati+kamati saṅghādisesa
3s.opt. adj.(m.s.Nom.)
超過尺寸,犯僧殘。
Mahallakaṁ pana bhikkhunā vihāraṁ kārayamānena sassāmikaṁ attuddesaṁ, bhikkhū
大 連接詞 比丘 房子 使做 建 有 施主 自己 目的 比丘
mahallaka pana bhikkhu vihāra kārayati sa + sāmika attan+uddesa bhikkhu
m.s.Acc. adv. m.s.Ins. m.s.Acc. caus.ppr. m.s.Ins. m.s.Acc. m.s.Acc. m.p.Nom.
當比丘有施主而叫人為自己建大房子,
abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthuṁ desetabbaṁ anārambhaṁ
引導 地點 顯示 這 比丘 地點 指示 無 有難處
abhineti vatthu+desanā ta bhikkhu vatthu deseti an+ārambha
grd.(m.p.Nom.) n. f.s.Dat. m.p.Ins. m.p.Ins. m.s.Nom. grd.(n.s.Nom.) m.s.Nom.
應帶領諸比丘去指示地點,這些比丘當指示一個未被佔用
saparikkamanaṁ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṁ aparikkamane
mahallakaṁ
vihāraṁ
具有 周圍的走道 有 有難處 如果 比丘 地點 沒有 周圍的走道 大 房子
sa+parikkamana sa+ārambha ce bhikkhu vatthu a+parikkamana mahallaka vihāra
m.s.Nom. m.s.Loc. conj. m.s.Nom. n.s.Loc. m.s.Loc. m.s.Acc. m.s.Acc.
又可迴轉的地點。如果比丘建大房子在已被佔用又不可迴轉的地方,
kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso.
建 比丘 或 不 帶領 地點 指明 僧殘
karoti bhikkhu vā an+abhi-neti vatthu+desanā saṅghādisesa
3s.opt. m.p.Acc. conj. 3s.opt. n. f.s.Dat. adj.(m.s.Nom.)
或不帶領諸比丘去指示地點,犯僧殘。
Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena
任何 連接詞 比丘 比丘 惡意 瞋 不滿 無 根據 驅擯 戒條
ya pana bhikkhu bhikkhu duṭṭha dosa appatīta a+mūlaka pārājika dhamma
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Ins.
若比丘懷著惡意、瞋恨、不滿,無憑無據地毀謗比丘犯驅擯戒,
anuddhaṁseyya, “app’eva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyan”ti, tato aparena
毀謗 或許 他 這 梵行 使…脫離 從此 接著
anuddhaṁseti api + eva
nāma ta ima
brahmacariyā cavati脫離+iti ta apara
3s.opt. adv. m.s.Acc. m.s.Abl. f.s.Abl. 1s.opt. ind. m.s.Abl. m.s.Ins.
(心想):「或許我可因此使他脫離梵行。」
samayena samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā, amūlakañ c’eva taṁ
時候 究明 或 不 究明 或 無 根據 既 這
samaya
saṁ+anu+gāṇhati
vā ā+saṁ+anu+gāṇhati vā a+mūlaka
ca+eva ta
m.s.Ins. ppr.(m.s.Nom.) conj. ppr.(m.s.Nom.) conj. m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
從此之後,不管被詢問或未被詢問,這案件既無根據,
adhikaraṇaṁ hoti, bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.
案件 是 比丘 又 瞋 承認 僧殘
adhikaraṇa hoti bhikkhu ca dosa patiṭṭhāti saṅghādisesa
n.s.Nom. 3s.pr. m.s.Nom. conj. m.s.Acc. 3s.pr. adj.(m.s.Nom.)
而且比丘承認瞋恨,犯僧殘。
Yo pana bhikkhu
bhikkhuṁ
duṭṭho
doso appatīto
aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci
任何 比丘 比丘 惡意 瞋 不滿 其它的 關連 事件 任何
ya pana bhikkhu bhikkhu duṭṭha dosa appatīta añña + bhāgiya adhikaraṇa kiṁ +ci
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. n.s.Gen. n.s.Gen. n.s.Acc. ind.
若比丘懷著惡意、瞋恨、不滿,拿關涉到其它案件的某個點作藉口[30],
desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena
anuddhaṁseyya,
“app’eva nāma
naṁ
地方 藉口 只是 取 驅擯 戒條 毀謗 或許 他
desa lesa+matta upādiyati pārājika dhamma anuddhaṁseti api + eva nāma ta
m.s.Acc. m. m.s.Acc. ger. m.s.Ins. m.s.Ins. 3s.opt. adv. m.s.Acc.
毀謗比丘犯驅擯戒,(心想):
imamhā brahmacariyā cāveyyan” ti, tato aparena samayena samanuggāhiyamāno vā
這 梵行 使…脫離 從此 接著 時候 究明 或
imam brahmacariyā cavati iti ta apara samaya saṁ+anu+gāṇhati vā
m.s.Abl. f.s.Abl. 1s.opt. ind. m.s.Abl. m.s.Ins. m.s.Ins. ppr.(m.s.Nom.) conj.
「或許我可因此使他脫離梵行」。從此以後,不管被詢問或未被詢,
asamanuggāhiyamāno vā, aññabhāgiyañ c’eva taṁ adhikaraṇaṁ hoti, koci deso
不 究明 或 其他的 關連 既 這 案件 是 某個 地方
ā+saṁ+snu+gāṇhati vā añña + bhāgiya ca+ eva ta adhikaraṇa hoti ko + ci desa
ppr.(m.s.Nom.) conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. 3s.pr. m.s.Nom.ind. m.s.Nom.
而這案件只取了其它相關(案件)的某個點作為藉口,
lesamatto upādinno, bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.
藉口 只是 取 比丘 又 瞋 承認 僧殘
lesa+matta upādiyati bhikkhu ca dosa patiṭṭhāti saṅghādisesa
m. m.s.Nom. pp.(m.s.Nom.) m.s.Nom. conj. m.s.Acc. 3s.pr. adj.(m.s.Nom.)
且比丘承認瞋恨,犯僧殘。
Yo pana bhikkhu
samaggassa saṅghassa
bhedāya
parakkameyya bhedanasaṁvattanikaṁ
任何 比丘 和諧 僧團 破壞 致力 破壞 導致
ya pana bhikkhu samagga saṅgha bheda para-kamati bhedana + saṁvattanika
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. m.s.Gen. m.s.Gen. m.s.Dat. 3s.opt. m. m.s.Acc.
若比丘致力於破壞[31]和諧的僧團,
vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha tiṭṭheyya,
或 案件 採取 努力 安住
vā adhikaraṇa samādiyati pa+gaṇhāti tiṭṭhati
conj. m.s.Acc. ger. ger. 3s.opt.
或者是採取導致破壞的案件[32],並且持續推動。
so bhikkhu bhikkhūhi evam assa vacanīyo
這 比丘 比丘 如此 是 勸告
ta bhikkhu bhikkhu evaṁ atthi vacanīya
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(m.s.Nom.)
該比丘應該被諸比丘如此勸告:
“Mā āyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami bhedanasaṁvattanikaṁ vā
不要 大德 和諧 僧團 破壞 致力 破壞 導致 或
mā āyasmant samagga saṅgha bheda para+kamati bhedana+saṁvattanika vā
adv. m.s.Voc. m.s.Gen. m.s.Gen. m.s.Dat. 3s.aor. n. m.s.Acc. conj.
adhikaraṇaṁ samādāya paggayha aṭṭhāsi.
事件 採取 努力 安住
adhi+karaṇa samādiyati pa+gaṇhāti tiṭṭhati
n.s.Acc. ger. ger. 3s.aor.
「讓大德不要致力於破壞和合的僧團,也不要採取導致破壞的案件而持續推動」。
Samet’āyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso
和合 大德 僧團 和諧 因為 僧團 歡喜 無 諍 一 誦
sameti āyasmant saṅgha samagga hi saṅgha sammodati a + vivadati eka+uddesa
3s.imp. m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. ppr.(m.s.Nom.) ppr.(m.s.Nom.) m.s.Nom.
phāsu viharatī”ti.
安樂 生活
phāsu viharati+iti
m.s.Nom. 3s.pr. ind.
請大德與僧團和合,因為和諧的僧團歡喜無諍地一起誦(戒),就生活安樂」。
Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 這 比丘 比丘 勸告 如此 仍 努力
evam +ca ta bhikkhu bhikkhu vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv.conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. ppr.(m.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘被諸比丘這樣勸告時,仍然那樣堅持,
so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya.
這 比丘 比丘 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhu bhikkhu yāva+tatiya samanubhāsati ta paṭinissajjati
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. grd.(m.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘應該乃至三次勸告該比丘放棄它。
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, icc’etaṁ kusalaṁ.
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如此 那 善
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+etam kusala
m.s.Acc. conj. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom.
如果到了第三次被勸告時,他放棄它,如此的話,那就好。
No ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
不 如果 放棄 僧殘
no ce paṭinissajjati saṅghādisesa
adv. conj. 3s.opt. adj.(m.s.Nom.)
如果不放棄,犯僧殘。
Tass’eva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā, eko vā
他 強調詞 又 比丘 比丘 是 追隨 別眾 說 一 或
tassa+ eva kho pana bhikkhu bhikkhu hoti anuvattati vagga+vādaka eka vā
m.s.Gen. ind. adv. m.s.Gen. m.p.Nom. 3p.pr. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Nom. conj.
若比丘有一個、兩個、或三個比丘追隨者,站在他那邊講話,
dve vā tayo vā, te evaṁ vadeyyuṁ, “Mā āyasmanto etaṁ bhikkhuṁ kiñci avacuttha,
二 或 三 或 他 如此 說 不要 大德 這個 比丘 任何 說
dvi vā ti vā ta evaṁ vadati mā āyasmant eta bhikkhu kiṁ+ci vatti
m.p.Nom. conj. m.p.Nom.adv. 3p.opt. adv. m.p.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. n.s.Acc.ind. 2p.aor.
如果他們這樣說:「讓諸大德不要說這位比丘的任何事情。
dhammavādī c’eso bhikkhu, vinayavādī c’eso bhikkhu, amhākañc’eso bhikkhu
法 主張 和這個 比丘 律 主張 和 這個 比丘 我 和 這個 比丘
dhamma+vādin ca+eso bhikkhu vinaya+vādin ca+eso bhikkhu amhākaṁ+ca+ eso bhikkhu
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Gen. m.s.Nom. m.s.Nom.
這位比丘是講法的人,這位比丘是講戒律的人,而且這位比丘
chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti no bhāsati, amhākamp’etaṁ khamatī”ti.
需要 和 喜好 和 取 說 知道 我們 說 我 也 這個 適合
chandaṁ+ca ruciṁ+ ca ādati voharati jānāti ahaṁ bhāstai amhākaṁ + pi + eta khamati + iti
m.s.Acc.conj. m.s.Acc.conj. ger. 3s.pr. 3s.pr. m.p.Gen. 3s.pr. m.p.Gen. ind. m.s.Nom. 3s.pr. ind.
選取我們的需求和喜好來說,知道我們(的需要)而說,那是適合我們的。」
Te bhikkhū bhikkhūhi evam assu vacanīyā, “Mā āyasmanto evam avacuttha.
這 比丘 比丘 如此 是 勸告 不要 大德 如此 說
ta bhikkhu bhikkhu evaṁ atthi vacanīya mā āyasmant evaṁ vatti
m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Ins. adv. 3p.opt. grd.(m.p.Nom.) adv. m.p.Nom. adv. 2p.aor.
該比丘應該被諸比丘這樣勸告:「讓諸大德不要那樣說,
Na c’eso bhikkhu dhammavādī, na c’eso bhikkhu vinayavādī.
不 和 這 比丘 法 主張 不 和 這 比丘 律 主張
na ca+ eso bhikkhu dhamma+vādin na ca + eso bhikkhu vinaya+vādin
adv. m.s.Nom. m.s.Nom. m. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. m. m.s.Nom.
這位比丘不是講法的人,這位比丘不是講律的人。
Mā āyasmantānam’pi saṅghabhedo ruccittha, samet’āyasmantānaṁ saṅghena,
不要 大德 也 僧團 破壞 讚成 和合 大德 僧團
mā āyasmantānaṁ + api saṅgha+ bheda ruccati sameti + āyasmant saṅgha
adv. m.p.Gen. ind. m. m.s.Nom. 2p.aor. 3s.imp. m.p.Gen. m.s.Ins.
讓破壞僧也不要是諸大德的選擇。請諸大德的心與僧團和合,
samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti.
和諧 因為 僧團 喜悅 無 諍 一 誦 安樂 生活
samagga hi saṅgha sammodati a+vivadati eka+uddesa phāsu viharati+iti
m.s.Nom. conj. m.s.Nom. ppr.(m.s.Nom.) ppr.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Nom. 3s.pr. ind.
因為和諧的僧團歡喜、無諍地一起誦戒,就生活安樂」。」
Evañca te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā tath’eva paggaṇheyyuṁ,
如此 和 這 比丘 比丘 勸告 如此 仍 執取
evaṁ+ca ta bhikkhu bhikkhu vuccati tathā pa + gaṇhāti
adv.conj. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Ins. ppr.(m.p.Nom.)adv. 3p.opt.
這些比丘被諸比丘這樣勸告時,仍然那樣執取,
te bhikkhū bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya,
這 比丘 比丘 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhu bhikkhu yāva + tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Ins. adv. grd.(m.p.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘應該乃至三次勸告這些比丘去放棄它。
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyyuṁ, icc’etaṁ kusalaṁ.
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如此 那 善
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+etam kusala
m.s.Acc. conj. ppr.(m.p.Nom.) m.s.Acc. 3p.opt. n.s.Nom. n.s.Nom.
如果到了第三次被勸告時,他們放棄它,如此的話,那就好。
No ce paṭinissajjeyyuṁ, saṅghādiseso.
不 如果 放棄 僧殘
no ce paṭinissajjati saṅghādisesa
adv. conj. 3p.opt. adj.(m.s.Nom.)
如果不放棄,犯僧殘。
Bhikkhu pan’eva dubbacajātiko hoti, uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi
比丘 連接詞 強調詞 難 勸告 特性 有 誦出 包含 學處 比丘
bhikkhu pana+eva du+vaca+jātika hoti uddesa+pariyāpajjati sikkhāpada bhikkhu
m.s.Nom. ind. adj.(m.s.Nom.) 3s.pr. m. pp.(m.p.Loc.) n.p.Loc. m.p.Ins.
有個性不聽話[33]的比丘,在包含於誦出的學處內被諸比丘依法勸告,
sahadhammikaṁ vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karoti, “mā maṁ āyasmanto kiñci
伴隨 法 勸告 自己 不 勸告 造成 不要 我 大德 任何
saha+dhammaika vatti attan a + vatti karoti mā ahaṁ āyasmant kiṁ+ ci
m.s.Acc. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Acc. grd.(m.s.Acc.) 3s.pr. adv. m.s.Acc. m.p.Nom. n.s.Acc. ind.
他使得自己不可被勸告,(說):「讓諸大德
avacuttha kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, ahaṁp’ āyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṁ
不 忠告 好的 或 壞的 或 我 也 大德 不 任何 勸告 好的
a+vatti kalaya vā pāpaka vā ahaṁ+ api āyasmant na kiṁ+ci vatti kalaya
2p.aor. n.s.Acc. conj. n.s.Acc. conj. m.s.Nom.ind. m.p.Acc. adv. n.s.Acc. 1s.fut. n.s.Acc.
不要勸我任何好的或是壞的,我也不會去勸告諸大德任何好的或是壞的,
vā pāpakaṁ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā”ti.
或 壞的 或 避免 大德 我 勸告
vā pāpaka vā viramatha + āyasmant ahaṁ vacanāya + iti
conj. n.s.Acc. conj. 2p.imp. m.p.Nom. m.s.Gen. m.s.Dat. ind.
請諸大德避免勸告我!」
So bhikkhu bhikkhūhi evam’assa vacanīyo,
這 比丘 比丘 這樣 是 勸
sa bhikkhu bhikkhu evaṁ atthi vacanīya
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. 3s.opt. adj.(m.s.Nom.)
那位比丘應該被諸比丘這樣勸告:
“Mā āyasmā attānaṁ avacanīyaṁ akāsi vacanīyaṁ eva āyasmā attānaṁ karotu.
不要 大德 自己 不 勸告 造成 勸告 強調詞 大德 自己 造成
mā āyasmant attan a+vatti karoti vacanīya eva āyasmant attan karoti
adv. m.s.Nom. m.s.Acc. grd.(m.s.Acc.) 3s.aor. grd.(m.s.Acc.) adv. m.s.Nom. m.s.Acc. 3s.imp.
讓大德不要使得自己不可被勸告,請大德使得自己可被勸告。
Āyasmā’pi bhikkhū vadetu saha dhammena, bhikkhū’pi āyasmantaṁ vakkhanti
大德 也 比丘 勸告 俱 法 比丘 也 大德 勸告
āyasmant+api bhikkhu vadati saha dhamma bhikkhu +api āysamant vadati
m.s.Nom. ind. m.p.Acc. 3s.imp. ind. m.s.Ins. m.p.Nom. ind. m.s.Acc. 3p.fut.
請大德也依法勸告諸比丘,諸比丘也會依法勸告大德,
sahadhammena, evaṁ saṁvaḍḍhā hi tassa Bhagavato parisā
俱 法 如此 成長 因為 這個 世尊 團體
saha+ dhamma evaṁ saṁvaḍḍhati hi ta Bhagavant parisā
prep. m.s.Ins.
adv. pp.(f.p.Nom.) conj. m.s.Gen.
m.s.Gen. f.s.Nom.
因為世尊的徒眾就是那樣成長,
yad’idaṁ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā”ti.
那 如此 互相 勸告 互相 導正錯誤
ya ima aññaṁ+añña+ vacana aññaṁ+añña+vuṭṭhāpanenavuṭṭhāpeti + iti
m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. ind.
亦即靠著互相勸告、互相導正錯誤。
Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 這 比丘 比丘 勸告 如此 仍 執取
evam+ ca ta bhikkhu bhikkhu vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv.conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. ppr.(m.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘被諸比丘這樣勸告時,仍然那樣執取,
so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya,
這 比丘 比丘 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhu bhikkhu yāva+tatiyaṁ samanubhāsati ta paṭinissajjati
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. m.s.Acc. grd.(m.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘應該乃至三次勸告該比丘去放棄它。
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, icc’etaṁ kusalaṁ.
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如此 那 善
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+etam kusala
m.s.Acc. conj. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom.
如果到了第三次被勸告時,(他)放棄它,如此的話,那就好。
No ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
不 如果 放棄 僧殘
no ce paṭinissajjati saṅghādisesa
adv. conj. 3s.opt. adj.(m.s.Nom.)
如果不放棄,犯僧殘。
Bhikkhu pan’eva aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati kuladūsako
比丘 連接詞 強調詞 某一 村落 或 城鎮 或 依靠 生活 良家 破壞者
bhikkhu pana+eva aññatara gāma vā nigama vā upanissayati viharati kula+dūsaka
m.s.Nom. adv. m.s.Acc. m.s.Acc. conj. m.s.Acc. conj. ger. 3s.pr. n. adj.(m.s.Nom.)
比丘依靠某一個村落或城鎮而生活,(他)是好家庭的破壞者[34]、
pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti c’eva suyyanti ca, kulāni ca tena
壞 行為 他 而 壞 行為 見 既 聽 又 良家 和 他
pāpa+samācāra ta kho pāpaka samācāra dassati ca+eva sūṇāti ca kula ca ta
adj. m.s.Nom. m.s.Gen. adv. m.p.Nom. m.p.Nom. pass.3p.pr. adv. pass.3p.pr. conj. n.p.Nom. conj. m.s.Ins.
(又)有不好的行為。而他的壞行為既被看見又被聽見,
duṭṭhāni dissanti c’eva suyyanti ca. So bhikkhu bhikkhūhi evam assa vacanīyo,
破壞 看見 既 聽 又 這 比丘 比丘 如此 是 勸告
dussati dassati ca + eva suṇāti ca ta bhikkhu bhikkhu evaṁ atthi vatti
pp.(m.p.Nom.)pass.3p.pr. adv. pass.3p.pr. conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(m.s.Nom.)
且他所破壞的好家庭既被看見又被聽見。這位比丘應該這樣被諸比丘勸告:
“āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti
大德 良家 破壞者 壞 實行 大德 而 壞 行為 見
āyasmant kho kula+dūsaka pāpa+samācāra āyasmant kho pāpaka samācāra dassati
m.s.Nom. adv. n. m.s.Nom. adj. m.s.Nom. m.s.Gen. adv. adj.(m.p.Nom.)m.p.Nom. pass.3p.pr.
c’eva suyyanti ca, kulāni c’āyasmatā duṭṭhāni dissanti c’eva suyyanti ca.
既 聽 又 良家 和 大德 破壞 看見 既 聽 又
ca+ eva sūṇāti ca kula ca+āyasmant dussati dassati ca+ eva suṇāti ca
conj. adv. pass.3p.pr. conj. n.p.Nom. m.s.Ins. pp.(n.p.Nom.)pass.3p.pr. adv. pass.3p.pr. conj.
大德是好家庭的破壞者、(又)有不好的行為。而大德的壞行為既被看見又被聽見,且大德所破壞的好家庭既被看見又被聽見。
Pakkamat’āyasmā imamhā āvāsā, alan te idha vāsenā” ti.
離開 大德 這 地方 足夠 你 這 住
pakkamati āyasmant ima āvāsa alaṁ tvaṁ idha vāsenavāsa + iti
3s.imp. m.s.Nom. m.s.Abl. m.s.Abl. adv. m.s.Ins. adv. m.s.Ins. ind.
請大德離開這個地方,你在這裡住夠了。
Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṁ vadeyya,
如此 和 這 比丘 比丘 勸告 這 比丘 如此 說
evaṁ + ca ta bhikkhu bhikkhu vatti ta bhikkhu evaṁ vadati
adv. conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. ppr.(m.s.Nom.)m.p.Acc. m.p.Acc. adv. 3s.opt.
當這位比丘被諸比丘那樣勸告時,他這樣地告訴諸比丘:
“chandagāmino ca bhikkhū, dosagāmino ca bhikkhū, mohagāmino ca bhikkhū,
貪 引導者 和 比丘 瞋 引導者 和 比丘 痴 引導者 和 比丘
chanda+gāmina
ca bhikkhu dosa+gāmina
ca bhikkhu moha+gāmina
ca bhikkhu
m. m.p.Nom. conj. m.p.Nom. m. m.p.Nom. conj. m.p.Nom. m. m.p.Nom. conj. m.p.Nom.
「諸比丘是被貪欲引導的人、被瞋恨引導的人、被愚痴引導的人、
bhayagāmino ca bhikkhū, tādisikāya āpattiyā ekaccaṁ pabbājenti,
害怕 引導者 和 比丘 像如此的 犯戒 某些人 擯出
bhaya+gāmina
ca bhikkhu tādisika āpatti ekacca pabbājeti
n. m.p.Nom. conj. m.p.Nom. m.s.Ins. f.s.Ins. m.s.Acc. caus.3p.pr.
ekaccaṁ na pabbājentī”ti.
某些人 不 擯出
ekacca na pabbājeti+ iti
m.s.Acc. adv. caus.3p.pr. ind.
且被害怕引導的人。因為犯了像這樣的戒,驅出某些人,不驅出某些人」。
So bhikkhu bhikkhūhi evam assa vacanīyo, “Mā āyasmā evaṁ avaca, na ca
這 比丘 比丘 如此 是 勸告 不要 大德 如此 說 不 和
ta bhikkhu bhikkhu evaṁ atthi vatti mā āyasmant evaṁ vatti na ca
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(m.s.Nom.)adv. m.s.Nom. adv. 3s.aor. adv. conj.
該比丘應該被諸比丘這樣勸告:「讓大德不要那樣說,諸比丘
bhikkhū chandagāmino, na ca
bhikkhū
dosagāmino,
na ca bhikkhū
mohagāmino,
na ca
比丘 貪 引導者 不 和 比丘 瞋 引導者 不 和 比丘 痴 引導者 不 和
bhikkhu chanda+gāmina na ca bhikkhu
dosa+ gāmina na
ca bhikkhu moha+ gāmina
na ca
m.p.Nom. m.p.Nom. adv. conj. m.p.Nom. m.p.Nom. adv. conj. m.p.Nom. m.p.Nom. adv. conj.
不是被貪欲引導的人、不是被瞋恨引導的人、不是被愚痴引導的人、且不是
bhikkhū bhayagāmino. Āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā
比丘 害怕 引導者 大德 而 良家 破壞者 壞 行為 大德 而 壞
bhikkhu
bhaya+ gāmina āyasmant kho kula+dūsaka pāpa+samācāra āyasmant
kho pāpaka
m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Nom. adv. n. m.s.Nom. adj. m.s.Nom. m.s.Gen. adv. m.p.Nom.
被害怕引導的人。大德是好家庭的破壞者、(又)有不好的行為,而大德的壞
samācārā dissanti c’eva suyyanti ca, kulāni c’ āyasmatā duṭṭhāni dissanti c’ eva
行為 見 和 還 聽 和 良家 和 大德 破壞 看見 和 還
samācāra dassati ca + eva sūṇāti ca kula ca+āyasmant dussati dassati ca + eva
m.p.Nom. pass.3p.pr. conj. adv. pass.3p.pr. conj. n.p.Nom. m.s.Ins. pp.(n.p.Nom.) pass.3p.pr. adv.
suyyanti ca.
聽 和
suṇāti ca
pass.3p.pr. conj.
行為既被看見又被聽見,且大德所破壞的好家庭既被看見又被聽見。
Pakkamat’āyasmā imamhā āvāsā, alan te idha vāsenā”ti.
離開 大德 這 地方 足夠 你 這 住
pakkamati āyasmant ima āvāsa alaṁ tvaṁ idha vāsena + iti
3s.imp. m.s.Nom. m.s.Abl. m.s.Abl. ind. m.s.Ins. adv. m.s.Ins. ind.
請大德離開這個地方,你住在這裡夠(久)了。
Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tath’eva paggaṇheyya,
如此 和 他 比丘 比丘 勸告 如此 仍 執取
evaṁ + ca ta bhikkhu bhikkhu vuccati tathā + eva pa+gaṇhāti
adv. conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. ppr.(m.s.Nom.) adv. 3s.opt.
該比丘被諸比丘這樣勸告時,仍然那樣執取,
so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya,
他 比丘 比丘 直到 第三 勸告 它 放棄
ta bhikkhu bhikkhu yāva+tatiya samanubhāsati ta paṭinissajjati
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. grd.(m.s.Nom.) m.s.Gen. m.s.Dat.
諸比丘應該乃至三次勸告該比丘去放棄它。
Yāvatatiyañ’ce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, icc’etaṁ kusalaṁ.
直到 第三 如果 勸告 它 放棄 如是 那 善
yāva+tatiyaṁ + ce samanubhāsati ta paṭinissajjati iti+ eta kusala
m.s.Acc. conj. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom.
如果到了第三次被勸告時,(他)放棄它,如此的話,那就好。
No ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
不 如果 放棄 僧殘
no ce paṭinissajjati saṅghādisesa
adv. conj. 3s.opt. adj.(m.s.Nom.)
如果不放棄,犯僧殘。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā.
誦 諸大德 十三 僧殘 規則
uddisati kho āyasmant terasa saṅghādisesa dhamma
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Voc. adj.(m.p.Nom.) m.p.Nom.
諸大德!十三僧殘的規則已經誦出了。
Nava paṭhamāpattikā cattāro yāvatatiyakā. Yesaṁ bhikkhu aññataraṁ vā aññataraṁ vā
九 初次 犯 四 限於 第三 任何 比丘 隨一
nava paṭhama+āpattika catu yāva+tatiyakā ya bhikkhu aññatara vā aññatara vā
m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Gen. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc.
九條戒是初次即犯,四(條戒)是到了第三次(羯磨才犯)。比丘犯了其中的
āpajjitvā yāvatihaṁ jānaṁ paṭicchādeti, tāvatihaṁ tena bhikkhunā akāmā
犯 直到彼 日 知道 隱藏 直到此 日 這 比丘 不 願意
āpajjati yāva + aha jānāti paṭicchādeti tāva + aha ta bhikkhu a+kāma
ger. m.s.Acc. ppr.(m.s.Nom.) 3s.pr. m.s.Acc. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Ins.
任何一條後,明知而隱藏幾天,這位比丘即使不願意,就應別住幾天。
parivatthabbaṁ. Parivutthaparivāsena bhikkhunā uttariṁ chārattaṁ
應別住 已別住 別住 比丘 進一步 六 夜
parivasati parivuṭṭha + parivasati bhikkhu uttariṁ chā+ratta
grd.(m.s.Nom.) pp. m.s.Ins. m.s.Ins. adv. n.s.Acc.
當丘完成別住後,進一步應施行六夜的比丘摩那埵。
bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṁ. Ciṇṇamānatto bhikkhu yattha siyā vīsatigaṇo
比丘 摩那埵、復權 應行動 舉行 摩那埵 比丘 那裡 有 二十 眾
bhikkhu+mānatta paṭipajjati ciṇṇa (carati pp.)+mānatta bhikkhu yattha atthi vīsati+gaṇa
m. m.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Nom. adv. 3s.opt. m.s.Nom.
履行了摩那埵的比丘,他應在有二十位的比丘僧團那裡出罪,
bhikkhusaṅgho tattha so bhikkhu abbhetabbo, ekena’pi ce ūno vīsatigaṇo
比丘 僧團 這裡 這 比丘 應出罪 一 也 如果 不足 二十 眾
bhikkhu+saṁgha tattha ta bhikkhu abbheti ekena+ api ce ūna vīsati+gaṇa
m. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)m.s.Ins. ind. conj. m.s.Nom. m.s.Nom.
bhikkhusaṅgho taṁ bhikkhuṁ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū
比丘 僧團 這 比丘 出罪 這 和 比丘 不 出罪 這些 和 比丘
bhikkhu+saṁgha ta bhikkhu abbheti ta ca bhikkhu an+abbeti ta ca bhikkhu
m. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom. conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Nom. conj. m.p.Nom.
即使只差一個而不足二十位的比丘僧團為這位比丘出罪的話,這位比丘未出罪,而且這些比丘應該被呵責。
gārayhā. Ayaṁ tattha sāmīci.
應呵責 這 在這裡 正確的
garahati ima tattha sāmīcī
grd.(m.p.Nom.)f.s.Nom. adv. f.s.Nom.
在這裡這是正確的(過程)。
Tatth’āyasmante pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大德 我問 是否 於此 清淨
tattha āyasmant pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. m.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大德:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Parisuddh’etth’ āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha āyasmant ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大德!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
Ime kho pan’āyasmanto dve aniyatā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這些 又 大德 二 不定 規則 誦 來
ima kho pana+āyasmant dvi aniyata dhamma uddesati āgacchati
m.p.Nom. adv. m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
諸大德!現在到了誦出這二不定戒。
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane
任何 比丘 女人 與 一 一 單獨 隱密 坐處
ya pana bhikkhu mātugāma saddhiṁ eka ekā raho paṭicchādeti āsana
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. adv. m.s.Nom. f.s.Ins. adv. n.s.Loc. n.s.Loc.
alaṁkammaṇiye nisajjaṁ kappeyya,
適合 可工作的 坐 合適
alaṁ+ kammaṇiya nisajjā kappeti
f.s.Loc. f.s.Acc. 3s.opt.
若比丘與女人一(男)對一(女)單獨地坐在適合做(不淨行)的隱密處[35],
tam’enaṁ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṁ dhammānaṁ aññatarena vadeyya
他 這 可相信 說話 優婆夷 看見 三 (戒)法 其中之一 說
taṁ + eta saddahati+vacasa upāsikā
dassati ti dhamma aññatara
vadati
m.s.Acc. m.s.Acc. f.s.Nom. f.s.Nom. ger. m.p.Gen. m.p.Gen. m.s.Ins. 3s.opt.
pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā.
驅擯 或 僧殘 或 懺悔 或
pārājika vā saṅghādisesa vā pācittiya vā
m.s.Ins. conj. m.s.Ins. conj. m.s.Ins. conj.
說話值得信賴的優婆夷[36]看見他後,她以驅擯、僧殘或懺悔三類戒的其中之一來說的話。
Nisajjaṁ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṁ dhammānaṁ aññatarena kāretabbo pārājikena
坐 比丘 承認 三 教法 其中之一 作 處理 驅擯
nisajjā bhikkhu paṭijānāti ti dhamma aññatara karoti pārājika
f.s.Acc. m.s.Nom. ppr.(m.s.Nom.) m.p.Gen. m.p.Gen. m.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) m.s.Ins.
比丘承認(共)坐時,應該以驅擯、僧殘或懺悔三類戒的其中之一來處置他。
vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya,
或 僧殘 或 捨懺 或 任何 或 那 信賴 說話 優婆夷 說
vā saṅghādisesa vā pācittiya vā ya vā ta saddahati vaco upāsikā vadati
conj. m.s.Ins. conj. m.s.Ins. conj. m.s.Ins. conj. f.s.Nom. 3s.opt. m.s.Ins. f.s.Nom. 3s.opt.
或是那位說話值得信賴的優婆夷以何而說,
tena so bhikkhu kāretabbo. Ayaṁ dhammo aniyato.
這 比丘 作 這 事件 不定
ta ta bhikkhu karoti ima dhamma aniyata
m.s.Ins. m.s.Nom. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom.
就應以此處置那比丘。這事件是不定的。
Na h’eva kho pana paṭicchannaṁ āsanaṁ hoti nālaṁkammaṇiyaṁ. Alañca kho hoti
不 強調詞 又 隱密 坐處 有 不 適合 可工作的 適合 而 有
na hi+eva kho pana paṭicchādeti āsana hoti na+alam+kammaṇiya alaṁ+ca kho hoti
adv. adv. adv. n.s.Nom. n.s.Nom. 3s.pr. n.s.Nom. ind. conj. adv. 3s.pr.
mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṁ.
女人 惡 粗俗 話 說
mātugāma duṭṭhulla vācā obhāsati
m.s.Acc. f.p.Ins. f.p.Ins. inf.
跟女人在不隱密,又不適合做(不淨行)的位置,但適合對女人講粗話。
Yo pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṁ
任何 比丘 如此 座位 女人 與
ya pana bhikkhu tathā+rūpa āsana mātugāma saddhiṁ
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. n.s.Loc. n.s.Loc. m.s.Ins. prep.
若比丘與女人一對一單獨地坐在那樣的位置,
eko ekāya raho nisajjaṁ kappeyya, tam’enaṁ saddheyyavacasā upāsikā disvā
一 一 隱密 坐 合適 他 這 信賴 說話 優婆夷 看見
eka ekā raho nissajjā kappeti taṁ + eta saddhahati vaco upāsikā dassati
m.s.Nom. f.s.Ins. adv. f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Ins. f.s.Nom. ger.
說話值得信賴的優婆夷看見他後,
dvinnaṁ dhammānaṁ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā.
二 教法 其中之一 說 僧殘 或 懺悔 或
dvi dhamma aññatara vadati saṅghādisesa vā pācittiya vā
m.p.Gen. m.p.Gen. m.s.Ins. 3s.opt. m.s.Ins. conj. m.s.Ins. conj.
她以僧殘或懺悔二類戒的其中之一說的話。
Nisajjaṁ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṁ dhammānaṁ aññatarena kāretabbo
坐 比丘 承認 二 教法 其中之一 作
nisajjā bhikkhu paṭijānāti dvi dhamma aññatara karoti
f.s.Acc. m.s.Nom. ppr.(m.s.Nom.) m.p.Gen. m.p.Gen. m.s.Ins. grd.(m.s.Nom.)
比丘承認(共)坐時,應該以僧殘或懺悔二類戒的其中之一來處置他。
saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya,
捨懺 或 懺悔 或 任何 或 那 信賴 說話 優婆夷 說
saṅghādisesa vā pācittiya vā ya vā ta saddahati vaco upāsikā vadati
m.s.Ins. conj. m.s.Ins. conj. m.s.Ins. conj. f.s.Nom. 3s.opt. m.s.Ins. f.s.Nom. 3s.opt.
或是那位說話值得信賴的優婆夷若說了什麼,
tena so bhikkhu kāretabbo. Ayam’pi dhammo aniyato.
這 比丘 作 這 也 事件 不定
ta ta bhikkhu karoti ayaṁ +api dhamma aniyata
m.s.Ins. m.s.Nom. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom.ind. m.s.Nom. m.s.Nom.
就以此處置那比丘。這事件也是不定的。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dve aniyatā dhammā.
誦 大德 二 不定 規則
uddisati kho āyasmant dvi aniyata dhamma
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大德!二不定的規則已經誦完了。
Tatth’āyasmante pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大德 我問 是否 於此 清淨
tattha āyasmant pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. m.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大德:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Parisuddh’etth’ āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha āyasmant ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大德!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
Ime kho pan’āyasmanto tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這裡 又 大德 三十 捨 懺 規則 誦 來
ima kho pana+āyasmant tiṁsa nissaggiya pācittiya dhamma uddesati āgacchati
m.p.Nom. adv. m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
諸大德!現在到了誦出這三十捨懺戒。
Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kaṭhine dasāhaparamaṁ atirekacīvaraṁ
完備 衣服 比丘 捨,除去 迦提那 十 日 最高 額外的 布
niṭṭhitaniṭṭhāti+cīvara bhikkhu ubbhata uddharati kaṭhina dasa+aha+parama atireka + cīvara
pp. n.s.Loc. m.s.Ins. pp.(m.s.Loc.) m.s.Loc. n.s.Acc. adj. n.s.Nom.
一、當比丘備妥了衣服[37]、已經捨去迦提那(雨安居功德衣的特許)時,
dhāretabbaṁ taṁ atikkāmayato, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
保有 它 超過 捨 懺
dharati ta atikkāmaya nissagga+iya pā+citta+ika
grd.(m.s.Nom.)m.s.Acc. adj.(m.s.Abl.) adj.(m.s.Nom.) adj.(m.s.Nom.)
額外的布最多可以保存十天,超過這(期限)的話,犯捨懺。
Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kaṭhine ekarattaṁ’pi ce bhikkhu
完了 衣服 比丘 捨,除去 迦提那 一 夜 甚至 如果 比丘
niṭṭhita + cīvara bhikkhu uddharati kaṭhina eka+rattaṁ +api ce bhikkhu
pp. m.s.Loc. m.s.Ins. pp.(m.s.Loc.) m.s.Loc. n.s.Acc. ind. conj. m.s.Nom.
二、當比丘備妥好了衣服、已經捨迦提那(功德衣的特許)時,比丘即使一個晚上
ticīvarena vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
三 衣 離開而住 除了 比丘 同意 捨 懺
ti+cīvara vippavasati aññatra bhikkhu+sammuti nissagga+iya pā+citta+ika
n.s.Ins. 3s.opt. adv. m. f.s.Abl. m.s.Nom. m.s.Nom.
離開三衣而住的話,除了比丘(僧團)同意外,犯捨懺。
Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kaṭhine, bhikkhuno
pan’eva akālacīvaraṁ
完了 衣服 比丘 捨,除去 迦提那 比丘 又 強調詞 非 時 衣服
niṭṭhāti cīvara bhikkhu uddharati kaṭhina bhikkhu pana+eva a+kāla+cīvara
pp. m.s.Loc. m.s.Ins. pp.(m.s.Loc.) m.s.Loc. m.s.Dat. adv. m. n.s.Nom.
三、當比丘備妥了衣服、已經捨出迦提那(功德衣的特許)時,如果在不恰當的時間
uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṁ, paṭiggahetvā khippam eva
出現 希望 比丘 接受 接受 快速 強調詞
ud-pajjati ākaṇkhati bhikkhu paṭiggaṇhāti patiggaṇhāti khippa eva
3s.opt. adj.(m.s.Ins.) m.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) ger. adv.(m.s.Acc.) adv.
有衣料要給比丘,想要(衣)的比丘可以接受,接受後應該儘快作好。
kāretabbaṁ. No c’assa pāripūrī māsaparamaṁ tena bhikkhunā taṁ cīvaraṁ
作 不 如果 這 足夠 月 最多 這 比丘 這 布
karoti no ce ayaṁ pāripūrī māsa+parama ta bhikkhu ta cīvara
grd.(m.s.Nom.) adv.conj. f.s.Gen. f.s.Nom. m. m.s.Acc. m.s.Ins. m.s.Ins. n.s.Nom. n.s.Nom.
如果這(衣料)不夠(作成衣),那位比丘最多可以存放這塊布一個月,
nikkhipitabbaṁ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya, tato ce uttariṁ nikkhipeyya
存放 不足 完全 是 期待 此 如果 超過 存放
nikkhipati ūna pāri+pūrī atthi pati+āsā(梵āśā)希望 ta ce uttariṁ nikkhipati
grd.(n.s.Nom.) f.s.Gen. f.s.Gen. ppr.(f.s.Loc.) f.s.Loc. m.s.Abl. conj. adv. 3s.opt.
以期補足不夠的。如果存放超過這(期限),
satiyā’pi paccāsāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
是 甚至 期待 捨 懺
atthi+api paṭi+āsā nissagga+iya pā+citta+ika
f.s.Loc.ind. f.s.Loc. m.s.Nom. m.s.Nom.
即使是為了期待(補足不夠的),犯捨懺。
Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpeyya vā rajāpeyya va
任何 比丘 無 親戚 比丘尼 穿過的 衣服 洗 或 染 或
ya pana bhikkhu a+ñātikā bhikkhunī purāṇa + cīvara dhovati vā rajati vā
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. f.s.Ins. f.s.Ins. adj. n.s.Acc. caus.3s.opt. conj. caus.3s.opt. conj.
ākoṭāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捶打 或 捨 懺
ākoṭeti vā nissagga+iya pā+citta+ika
caus.3s.opt. conj. m.s.Nom. m.s.Nom.
四、若比丘叫沒有親戚關係的比丘尼洗、染或捶洗穿過的衣服,犯捨懺。
Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṁ paṭiggaṇheyya
任何 比丘 無 親戚 比丘尼 手 衣服 接受
ya pana bhikkhu a+ñātikā bhikkhunī hattha cīvara paṭiggaṇhāti
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. f.s.Gen. f.s.Gen. m.s.Abl. n.s.Acc. 3s.opt.
五、若比丘從沒有親戚關係的比丘尼的手中接受衣服,
aññatra pārivattakā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
除了 交換 捨 懺
aññatra pārivattaka nissagga+iya pā+citta+ika
adv. n.s.Abl. m.s.Nom. m.s.Nom.
除了交換以外,犯捨懺。
Yo pana bhikkhu aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpeyya
任何 比丘 無 親戚 在家男 或 在家女 或 衣料 乞求
ya pana bhikkhu a+ñātaka gahapati vā gahapatānī vā cīvara vijānāti
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. adj.(m.s.Acc.) m.s.Acc. conj. f.s.Acc. conj. n.s.Acc. 3s.opt.
六、若比丘向沒有親戚關係的在家男或女乞求衣(料),
aññatra samayā, nissaggiyaṁ pācittiyam. Tatthāyaṁ samayo, acchinnacīvaro vā hoti
除了 情況 時候 捨 懺 在此 這 情況、條件 被偷 衣 或 有
aññatra samaya nissagga+iya pā+citta+ika tattha+ayaṁ samaya acchindati cīvara vā hoti
adv. n.s.Abl. m.s.Nom. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. pp. m.s.Nom. conj. 3s.pr.
除了(適當的)情況以外,犯捨懺。這裡的適當情況是這樣:比丘的衣服被偷[38]、
bhikkhu naṭṭhacīvaro vā, ayaṁ tattha samayo.
比丘 失去 衣 或 這 如此 情況
bhikkhu nassati cīvara vā ima tattha samaya
m.s.Nom. pp. m.s.Nom. conj. m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
或是衣服破了。這是這裡的適當情況。
Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyya
他 如果 無 親戚 在家男 或 在家女 或 許多 衣料 拿 邀請 恣意
taṁ+ce a+ñātaka gahapati vā gahapatānī vā bahu cīvara abhiharati pavāreti
m.s.Acc.conj. m.s.Nom. m.s.Nom. conj. f.s.Nom. conj. n.p.Ins. n.p.Ins. inf. 3s.opt.
七、如果沒有親戚關係的在家男或女邀請那(失衣比丘)恣意地拿多少衣料,
santaruttaraparaman tena bhikkhunā tato cīvaraṁ sāditabbaṁ,
內 上 最多 這 比丘 此 衣料 接受
santara+uttara+parama ta bhikkhu ta cīvara sādiyati
m.s.Acc. m.s.Ins. m.s.Ins. n.s.Abl. n.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)
這位比丘最多可以從那(些衣料)接受內裙及上衣(的衣料)。
tato ce uttariṁ sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
此 如果 超過 接受 捨 懺
ta ce uttariṁ sādiyati nissagga+iya pā+citta+ika
n.s.Abl. conj. adv. 3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom.
如果接受超過這(限量),犯捨懺。
Bhikkhuṁ pan’eva uddissa
aññātakassa
gahapatissa vā
gahapatāniyā vā cīvaracetāpanaṁ
比丘 而 強調詞
指定 無 親戚 在家男 或 在家女 或 衣料 等值品
bhikkhu pana+eva uddissati
a+ñātaka gahapati
vā gahapatānī vā cīvara
+ cetāpeti
m.s.Acc. adv. ger. adj.(m.s.Nom.) m.s.Nom. f.s.Nom. n.
m.p.Ins.
八、為了特定的比丘,沒有親戚關係的在家男或女備妥了衣料的資金,
upakkhaṭaṁ hoti, “Iminā cīvaracetāpanena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ
準備 有 這 衣料 等值品 衣料 交換 這樣子 稱呼
upa+karoti hoti ima cīvara+cetāpeti cīvara cetāpeti ittha+nāma
pp.(n.s.Nom.) 3s.pr. m.s.Ins. n. n.s.Ins. n.s.Acc. ger. m.s.Acc.
bhikkhuṁ cīvarena acchādessāmī” ti,
比丘 衣料 穿上 送
bhikkhu cīvara acchādeti+ iti
m.s.Acc. n.s.Ins. 1s.fut. ind.
(想︰)「用這衣料的資金買衣料後,我要送衣料給某某比丘衣料。」
tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya,
然後 如果 這 比丘 之前 不 邀請 前往 衣料 考慮 做 提議
tatra ce ta bhikkhu pubba a+pavāreti upa+saṁ+kamati cīvara vikappa āpajjati
adv. conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Loc. pp.(m.s.Nom.) ger. n.s.Loc. m.s.Acc. 3s.opt.
然後,如果這位比丘未受邀請前就去對衣料提出建議,說:
“Sādhu vata maṁ āyasmā iminā cīvaracetāpanena evarūpaṁ vā
好 實在 我 大德 這 衣料 等值品 如此 形態 或
sādhu vata ahaṁ āyasmant ima cīvara+cetāpeti eva+ rūpa vā
interj. adv. m.s.Acc. m.s.Nom. m.s.Ins. n. n.s.Ins. n.s.Acc. conj.
「實在很好,請大德用這衣料的資金買這樣子那樣子的衣料送給我。」
evarūpaṁ vā cīvaraṁ cetāpetvā acchādehī”ti, kalyāṇakamyataṁ upādāya,
如此 形態 或 衣服 交換 送 好的 欲求 因於
eva+rūpa vā cīvara cetāpeti acchādeti iti kalyāṇa+kamyatā upādiyati
n.s.Acc. conj. n.s.Acc. ger. 2s.imp. ind. adj. f.s.Acc. ger. adv.
出於想要好的衣料,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. m.s.Nom.
犯捨懺。
Bhikkhuṁ pan’eva uddissa ubhinnaṁ aññātakānaṁ gahapatīnaṁ vā gahapatānīnaṁ
比丘 而 強調詞 為了指定 兩個 無 親戚 在家男 或 在家女
bhikkhu pana+eva uddissati ubhinna a+ñātaka gahapati vā gahapatānī
m.s.Acc. adv. ger. m.p.Gen. m.p.Gen. m.p.Gen. conj. f.p.Gen.
九、為了特定的比丘,兩位(與該比丘)沒有親戚關係的在家男或女
vā paccekacīvaracetāpanā upakkhaṭā honti, “imehi mayaṁ paccekacīvaracetāpanehi
或 各別 衣料 等值品 準備 有 這 我們 各別 衣料 等值品
vā pacceka+cīvara+cetāpeti upa+karoti hoti ima ahaṁ pacceka+cīvara + cetāpeti
conj. adj. n.m. n.p.Nom. pp.(m.p.Nom.) 3p.pr. m.p.Ins. m.p.Nom. adj. n. m. n.p.Ins.
備妥了各自的衣料資金,(討論說):「用這些各自的衣料資金
paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarehi acchādessāmā” ti.
各別 衣料 等值、交換 這樣子 稱呼 比丘 衣服 送
pacceka + cīvara cetāpeti ittha+nāma bhikkhu cīvara acchādeti + iti
adj. n.p.Acc. ger. m.s.Acc. m.s.Acc. n.p.Ins. 1p.fut. ind.
買各自的衣料後,我們就送衣料給某某比丘。」
Tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya,
然後 如果 這 比丘 之前 不 邀請 前往 衣服 考慮 做 提議
tatra ce ta bhikkhu pubba a+pavāreti upa+saṁ+kamati cīvara vikappa āpajjati
adv.conj. m.s.Nom. m.s.Nom.adv. pp.(m.s.Nom.) ger. n.s.Loc. m.s.Acc. 3s.opt.
然後,如果這位比丘未受邀請前就去對衣料提出建議,說:
“Sādhu vata maṁ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpanehi evarūpaṁ vā evarūpaṁ
好 實在 我 大德 這 各自 衣料 等值品 如此 形態 或 如此 形態
sādhu vata ahaṁ āyasmant ima pacceka+cīvara+cetāpeti eva+rūpa vā eva+rūpa
interj. adv. m.s.Acc. m.p.Nom. m.p.Ins. n.p.Ins. n.s.Acc. conj. n.s.Acc.
vā cīvaraṁ cetāpetvā acchādetha ubho’va santā ekenā”ti
或 衣料 等值、交換 送 兩個 強調詞 是 一
vā cīvara cetāpeti acchādeti ubho+eva atthi ekena + iti
conj. n.s.Acc. ger. 2p.imp. adv. ppr.(m.p.Nom.) m.s.Ins. ind.
「實在很好,請諸大德用這些各自的衣料資金,二人就合買一塊這樣子那樣子的衣料送給我。」
kalyāṇakamyataṁ upādāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
好的 欲求 因於 捨 懺
kalyāṇa+kamyatā upādiyati nissagga+iya pā+citta+ika
f.s.Acc. ger.adv. m.s.Nom. m.s.Nom.
出於想要好的(衣料),犯捨懺。
Bhikkhuṁ pan’eva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena
比丘 而 強調詞 指定 王 或 王 屬下 或 婆羅門 或 在家人 或 使者
bhikkhu pana+eva uddissati rājan vā rajabhogga vā brāhmaṇa vā gahapatika vā dūta
m.s.Acc. adv. ger. m.s.Nom. conj. m.s.Nom. conj. m.s.Nom. conj. m.s.Nom. conj. m.s.Ins.
十、為了特定的比丘,如果國王、國王的臣屬、婆羅門、或在家人
cīvaracetāpanaṁ pahiṇeyya,
衣料 等值品 派遣
cīvara+cetāpana pahiṇati
n.s.Acc. 3s.opt.
派使者送衣料的資金(去給他),(命令說):
“iminā cīvaracetāpanena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarena
這 衣料 等值品 衣料 交換 這樣子 稱呼 比丘 衣服
ima cīvara+cetāpana cīvara cetāpeti ittha+nāma bhikkhu cīvara
n.s.Ins. n.s.Ins. n.s.Acc. ger. m.s.Acc. m.s.Acc. n.s.Ins.
「你用這衣料的資金買衣料後,送衣料給某某比丘。」
acchādehī”ti. So ce dūto taṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya,
送 這 如果 使者 這 比丘 參見 如此 說
acchādeti+ iti ta ce dūta ta bhikkhu upa+saṁ+kamati evaṁ vadati
2s.imp.ind. m.s.Nom. conj. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. ger. adv. 3s.opt.
如果這位使者參見這位比丘後,如此說:
“idaṁ kho bhante āyasmantaṁ uddissa cīvaracetāpanaṁ ābhataṁ, paṭiggaṇhātu
這 而 尊者 大德 指定 衣料 等值品 帶來 接受
ima kho bhavant āyasmant uddissa cīvara+cetāpana ā+bharati paṭiggaṇhāti
m.s.Nom. adv. m.s.Voc. m.s.Acc. ger. n. n.s.Nom. pp.(m.s.Nom.) 3s.imp.
「尊者!這衣料的資金特別為大德帶來了;
āyasmā cīvaracetāpanan”ti, tena bhikkhunā so dūto evam assa vacanīyo,
大德 衣料 等值品 這 比丘 這 使者 如此 有 說
āyasmant cīvara+cetāpanaṁ + iti ta bhikkhu ta dūta evaṁ atthi vatti
m.s.Nom. m.s.Acc. ind. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Nom. m.s.Nom. adv. 3s.opt. grd.(f.s.Nom.)
請大德收下衣料的資金。」這位比丘可以如此告訴這位使者,說:
“na kho mayaṁ āvuso cīvaracetāpanaṁ paṭiggaṇhāma, cīvarañ ca kho mayaṁ
不 而 我 朋友 衣料 等值品 接受 衣料 和 而 我
na kho ahaṁ āyasmant cīvara+cetāpana paṭiggaṇhāti cīvara ca kho ahaṁ
adv. adv. p.Nom. m.p.Voc. n. n.s.Acc. 1p.imp. n.s.Acc. conj. adv. p.Nom.
paṭiggaṇhāma kālena kappiyan”ti.
接受 時 適合,可允許
paṭiggaṇhāti kāla kappiyaṁkappiya + iti
1p.imp. m.s.Ins. m.s.Acc. ind.
「朋友!我們不收衣料的資金,而衣料則我們在恰當的時間適合接受。」
So ce dūto taṁ bhikkhuṁ evaṁ vadeyya,
這 如果 使者 這 比丘 如此 說
ta ce dūta ta bhikkhu evaṁ vadati
m.s.Nom. conj. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. adv. 3s.opt.
如果這位使者如此問這位比丘:
“atthi pan’āyasmato koci veyyāvaccakaro”ti,
是 而 大德 任何人 服務 作
atthi pana+āyasmant ka veyyāvacca+karo + iti
3s.pr. adv. m.s.Gen. ind.(m.s.Nom.) n. m.s.Nom. ind.
「大德有任何的侍者[39]嗎?」
cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā
衣料 需求 比丘 比丘 服務 作 指出 服務道揚的人 或
cīvara+atthika bhikkhu bhikkhu veyyāvacca+karoti niddisati ārāmika
n. adj.(m.s.Ins.) m.p.Voc. m.s.Ins. n. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom.
upāsako vā, “Eso kho āvuso bhikkhūnaṁ veyyāvaccakaro”ti.
優婆塞 或 這 而 朋友 比丘 服務 作
upāsaka vā eta kho āvuso bhikkhu veyyācacca+karo + iti
m.s.Nom. conj. m.s.Nom. adv. m.s.Voc. m.p.Gen. n. m.s.Nom. ind.
諸比丘!需要衣料的比丘可以指出(擔任)侍者的道埸服務員或優婆塞,(說):「朋友!這位是諸比丘的侍者。」
So ce dūto taṁ veyyāvaccakaraṁ saññāpetvā taṁ bhikkuṁ upasaṅkamitvā
這 如果 使者 這 服務 作 指導 這 比丘 拜見
ta ce dūta ta veyyāvacca+karoti saññāpeti ta bhikkhu upasaṁ+kamati
m.s.Nom. conj. m.s.Nom. m.s.Acc. n. m.s.Acc. ger. m.s.Acc. m.s.Acc. ger.
如果這位使者指導那侍者、拜見那位比丘後,
evaṁ vadeyya, “yaṁ kho bhante āyasmā veyyāvaccakaraṁ niddisi saññatto so mayā,
如此 說 那位 而 尊者 大德 服務 作 指出 指導 他 我
evaṁ vadati ya kho bhavant āyasmant veyyāvacca+karoti niddisati saññāpeti ta ahaṁ
adv. 3s.opt. m.s.Acc. adv. m.s.Voc. m.s.Nom. n. m.s.Acc. 3s.aor. pp.(m.s.Nom.)m.s.Nom. m.s.Ins.
如此報告:「尊者!我已經指導大德指示的那位侍者,
upasaṅkamatu āyasmā kālena, cīvarena taṁ acchādessatī” ti,
前往 大德 時 衣料 您 送
upasaṁ+kamati āyasmant kāla cīvara ta(=tvaṁ) acchādeti + iti
3s.imp. m.s.Nom. m.s.Ins. n.s.Ins. m.s.Acc. 3s.fut. ind.
請大德在恰當的時候去,他就會送衣料給你。」
cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā
衣料 需要 比丘 比丘 服務 作 前往
cīvara+atthika bhikkhu bhikkhu veyyāvacca+karoti upa+saṁ+kamati
adj.(m.s.Ins.) m.p.Voc. m.s.Ins. n. m.s.Nom. ger.
諸比丘!需要衣料的比丘前往後,可以敦促侍者兩三次,
dvittikkhattuṁ codetabbo sāretabbo “attho me āvuso cīvarenā”ti.
二 三 次 敦促 使想起 需要 我 朋友 衣料
dvi+ti+khattu codeti sāreti
attha ahaṁ āvuso cīvarena + iti
adv.(m.s.Acc.)grd.(m.s.Nom.) grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Ins.
m.s.Voc. m.s.Ins. ind.
提醒(他)說:「朋友!我需要衣料。」
Dvittikkhattuṁ codayamāno sārayamāno taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya,
二 三 次 敦促 使想起 這 衣料 實現、帶來
div+ti+khattu codeti sāreti ta cīvara abhinipphajjati
adv.(m.s.Acc.)pass.ppr.(m.s.Nom.)pass.ppr.(m.s.Nom.)m.s.Acc. n.s.Acc. caus.3s.opt.
icc’etaṁ kusalaṁ.
如此 這 好
iti + eta kusala
n.s.Nom. n.s.Nom.
當(侍者)被敦促提醒兩三次時,這衣料到手,這樣那就好。
No ce abhinipphādeyya, catukkhattuṁ, pañcakkhattuṁ, chakkhattuparamaṁ
不 如果 實現 四 次 五 次 六 次 最多
no ce abhinipphajjati catu+khattu paññca+khattu cha+khattu+param
adv. conj. caus.3s.opt. adv.(m.s.Acc.) adv.(m.s.Acc.) m.s.Acc.
tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṁ.
沈默 狀態 為了 站
tuṇhī+bhūta uddissati tiṭṭhati
m.s.Ins. ger. grd.(m.s.Acc.)
如果沒有到手,(那比丘)可以為了(衣料)沈默地站著四次、五次,最多六次。
Catukkhattuṁ, pañcakkhattuṁ, chakkhattuparamaṁ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamāno
四 次 五 次 六 次 最多 沈默 狀態 為了 站
catu+khattu paññca+khattu cha+ khattu+param tuṇhi+bhūta uddissati tiṭṭhati
adv.(m.s.Acc.) adv.(m.s.Acc.) m.s.Acc. pp.(m.s.Nom.) ind. ppr.(m.s.Nom.)
taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, icc’etaṁ kusalaṁ.
這 衣料 實現 如此 這 好
ta cīvara abhinipphajjati iti + eta kusala
n.s.Acc. n.s.Acc. caus.3s.opt. n.s.Nom. n.s.Nom.
為了(衣料)沈默地站著四次、五次,最多六次時,如果這衣料到手,這樣就就好。
Tato ce uttariṁ vāyamamāno, taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, nissaggiyaṁ pācittiyam.
它 如果 超過 勤於 這 衣服 實現 捨 懺
ta ce uttariṁ vāyaṁati ta cīvara abhinipphajjati nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Abl. conj. adv. ppr.(m.s.Nom.)n.s.Acc. n.s.Acc. caus.3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom.
如果沒有到手,當(那比丘)努力超了過那(次數)時,這衣料到手(的話),犯捨懺。
No ce abhinipphādeyya, yat’assa cīvaracetāpanaṁ ābhataṁ tattha sāmaṁ vā gantabbaṁ
不 如果 實現 從哪裡 他 衣料 等值品 拿來 這裡 自己 或 去
no ce abhinipphajjati yato+ assa cīvara + cetāpeti ābharati tattha sāmaṁ vā gacchati
adv. conj. caus.3s.opt. m.s.Abl. m.s.Dat. n.s.Nom. pp.(m.s.Nom.) adv. adv. conj. grd.(m.s.Nom.)
如果(衣料)沒有到手,從哪裡為他送來衣料資金,(那比丘)就應該親自去、
dūto vā pāhetabbo, “yaṁ kho tumhe āyasmanto
bhikkhum uddissa cīvaracetāpanaṁ pahiṇittha,
使者 或 派 彼 而 你 大德 比丘 為了 衣料 等值品 送
dūta vā pāhiṇati ya kho tvaṁ āyasmant bhikkhu uddissati cīvara+cetapeti pahiṇati
m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)m.s.Acc. adv. m.p.Nom. m.p.Voc. m.s.Acc. grd. n. m.s.Acc. 2p.aor.
或應該派使者去那裡(說):「諸大德!您為了比丘送來的那衣料的資金,
pahiṇittha na tan tassa
bhikkhuno kiñci
atthaṁ
anubhoti, yuñjant’āyasmanto sakaṁ,
送 不 此 這 比丘 任何 利益 提供 使用 大德 自己的
pahiṇati na ta ta bhikkhu kim+ci attha anubhoti yuñjati āyasmant saka
2p.aor. adv. m.s.Nom. m.s.Dat. m.s.Dat. n.s.Acc. m.s.Acc. 3s.pr. 3p.imp. m.p.Nom. m.s.Acc.
沒有提供給那位比丘任何好處。請大德受用自己的(衣料資金),
mā vo sakaṁ vinassī”ti. Ayaṁ tattha sāmīci.
不要 你 自己的 失去 這 這裡 正確的
mā tvaṁ saka vinassati ima tattha sāmicī
adv. m.p.Gen. m.s.Nom. 2s.aor. f.s.Nom. adv. f.s.Nom.
您自己的不要失去。在這裡這是正確的(過程)。
Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṁ santhataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
任何 比丘 蠶絲 混合 毯子 被褥 做 捨 懺
ya pana bhikkhu kosiya+missaka santhata kārāpeti nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. adj.(n.s.Acc.) n.s.Acc. caus.3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom.
十一、若比丘叫人做混著蠶絲的毯子,犯捨懺。
Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpeyya,
任何 比丘 純 黑 羊 毛 毯子 做
ya pana bhikkhu suddha + kāḷaka eḷaka+ loma santhata kārāpeti
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. adj. adj.(n.p.Gen.) m. n.p.Gen. n.s.Acc. caus.3s.opt.
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. m.s.Nom.
十二、若比丘叫人做純黑羊毛[40]的毯子,犯捨懺。
Navaṁ pana bhikkhunā santhataṁ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṁ
新 而 比丘 毯子 做 兩 部分 純 黑
nava pana bhikkhu santhata karoti dvi bhāga suddha+kāḷaka
adj.(n.s.Acc.)adv. m.s.Ins. n.s.Acc. ppr.(m.s.Ins.) n.p.Nom. n.p.Nom. adj. n.p.Gen.
十三、比丘叫人做新毯子時,應該採用兩部分[41]純黑的羊毛、
eḷakalomānaṁ ādatabbā tatiyaṁ odatānaṁ catutthaṁ gocariyānaṁ. Anādā ce
羊 毛 取 第三 白 第四 黃褐色 不 取 如果
eḷaka+loma ā+dadati tatiya odata catuttha gocara+iya an+ādiyati ce
n.p.Gen. grd.(n.p.Nom.) n.s.Nom. n.p.Gen. n.s.Nom. n.p.Gen. ger. conj.
第三(部份)白色的、第四(部份)黃褐色的。如果比丘不採用
bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānam eḷakalomānaṁ tatiyaṁ odatānaṁ catutthaṁ
比丘 兩 部分 純 黑 羊 毛 第三 白 第四
bhikkhu dvi bhāga suddha+kāḷaka eḷaka+loma tatiya odata catuttha
m.s.Nom. n.p.Acc. n.p.Acc. n.p.Gen. n.p.Gen. n.s.Acc. n.p.Gen. n.s.Acc.
兩部分純黑的羊毛、第三(部份)白色的、第四(部份)黃褐色的,
gocariyānaṁ navaṁ santhataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
黃褐色 新 被褥 作 捨 懺
gocara+iya nava santhata kārāpeti nissagga+iya pā+citta+ika
n.p.Gen. n.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom.
叫人做新毯子的話,犯捨懺。[42]
Navaṁ pana bhikkhunā santhataṁ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṁ. Orena ce
新 而 比丘 毯子 做 六 年 持有 內 下 如果
nava pana bhikkhu santhata kārāpeti cha+ vassa dhāreti ora ce
n.s.Acc. adv. m.s.Ins. n.s.Acc. ger. m.p.Acc. grd.(m.s.Nom.) m.s.Ins. conj.
十四、比丘叫人做新毯子[43]後,應該持用六年。
channaṁ vassānaṁ taṁ santhataṁ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṁ navaṁ santhataṁ
六 年 這 毯子 捨棄 或 不 捨棄 或 其它 新 被褥
cha vassa ta santhata vissajjeti vā a+vissajjeti vā añña nava santhata
m.p.Gen. m.p.Gen. n.s.Acc. n.s.Acc. ger. conj. ger. conj. n.s.Acc. n.s.Acc. n.s.Acc.
六年內不管捨棄或未捨棄這毯子,而叫人做其它新毯子的話,
kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
做 除了 比丘 同意 捨 懺
kārāpeti aññatra bhikkhu+sammuti nissagga+iya pā+citta+ika
3s.opt. adv. m. f.s.Abl. m.s.Nom. m.s.Nom.
除了比丘(僧團)同意外,犯捨懺。
Nisīdanasanthataṁ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā
坐下 鋪設的布 又 比丘 做 舊 鋪布 邊緣
nisīdana+santhata pana bhikkhu kārayamāna ppr. of karoti purāna+ santhata sāmanta
n. n.s.Acc. adv. m.s.Ins. m.s.Ins. adj. n.s.Gen. n.s.Abl.
十五、比丘叫人做坐著的墊布時,應該從舊坐墊的邊緣取用一善逝張手,
Sugatavidatthi ādatabbā dubbaṇṇakaraṇāya. Ānādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā
佛 掌距 取 不好 形色 做 不 取 如果 比丘 舊 鋪布 邊緣
Sugata+vidatthi ā+dadati du+vaṇṇa+karoti an+ādiyāti ce bhikknu purāṇa+santhata sāmanta
f.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m.s.Dat. ger. conj. m.s.Nom. adj. n.s.Gen. n.s.Abl.
為了使(新坐墊)不好看。如果比丘不從舊坐墊的邊緣取用一善逝張手,
Sugatavidatthiṁ navaṁ nisīdanasanthataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
佛 掌距 新 坐下 鋪設的布 做 捨 懺
Sugata+vidatthi nava nisīdana+santhata kārāpeti nissagga+iya pā+citta+ika
f.s.Acc. n.s.Acc. n. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom.
而叫人做新坐墊的話,犯捨懺。
Bhikkhuno pan’eva addhānamaggapaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṁ
比丘 而 強調詞 路程 道路 走 羊 毛 出現
bhikkhu pana + eva addhāna+magga+paṭipajjati eḷaka + loma uppajjeti
m.s.Dat. adv. n. m. pp.(m.s.Dat.) m. n.p.Nom. 3p.opt.
十六、如果有羊毛要給走在路途中的比丘,
ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṁ sahatthā
希望 比丘 接受 接受 三 由旬 最多 自 手
ākankhati bhikkhu paṭiggaṇhāti paṭiggaṇhāti ti+yojana+parama sa+hattha
ppr.(m.s.Ins) m.s.Ins. grd.(m.p.Nom.) ger. n. m.s.Acc. m.s.Abl.
希望(羊毛)的比丘可以接受,接受後如果沒有人(幫忙)拿,最多可以親手攜帶三由旬[44],
hāretabbāni asante hārake, tato ce uttariṁ hareyya asante pi hārake,
攜帶 沒 有 攜帶者 它 如果 超過 攜帶 沒 有 也 攜帶者
harati a+atthi hāraka ta ce uttariṁ harati a+atthi pi hāraka
grd.(m.p.Nom.)ppr.(m.s.Loc.) m.s.Loc. m.s.Abl. conj. adv. 3s.opt. ppr.(m.s.Loc.)ind. m.s.Loc.
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. m.s.Nom.
(親手)攜帶超過那(距離),又沒有人(幫忙)拿的話,犯捨懺。
Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā
任何 比丘 無 親戚 比丘尼 羊 毛 洗 或 染 或
ya pana bhikkhu a+ñātikā bhikkhunī eḷaka+ loma dhovati vā rajati vā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. f.s.Ins. m. m.p.Acc. caus.3s.opt. conj. caus.3s.opt. conj.
vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
打開結 梳 或 捨 懺
vijaṭati vā nissagga+iya pā+citta+ika
caus.3s.opt. conj. m.s.Nom. m.s.Nom.
十七、若比丘叫沒有親戚關係的比丘尼洗、染或梳羊毛,犯捨懺。
Yo pana bhikkhu jātarūparajataṁ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṁ vā
任何 比丘 黃金 銀 拿取 或 使拿取 或 存放 或
ya pana bhikkhu jātarūpa+rajata uggaṇhāti vā uggaṇhāpeti vā upa+nikkhipati vā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. n. n.s.Acc. 3s.opt. conj. caus.3s.opt. conj. pp.(m.s.Acc.) conj.
sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
接受 捨 懺
sādiyati nissagga+iya pā+citta+ika
3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom.
十八、若比丘允諾拿、或叫人拿、或存放金、銀[45],犯捨懺。
Yo pana bhikkhu nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjeyya,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
任何 比丘 不同的 種 銀 流通 從事 捨 懺
ya pana bhikkhu nānā+pakāraka rūpiya+saṁvohāra samāpajjati nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Acc. adv. m.s.Nom. adj. m.s.Acc. n. m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom.
十九、若比丘從事於買賣各種[46]金銀,犯捨懺。
Yo pana bhikkhu nānappakārakaṁ kayavikkayaṁ samāpajjeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
任何 比丘 不同 種 買 賣 從事 捨 懺
ya pana bhikkhu nānā + pakāraka kaya+ vikkaya samāpajjati nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom.adv.m.s.Nom. adj. adj.(m.s.Acc.) m. m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom.
二十、若比丘從事於各種[47]買賣,犯捨懺。
Dasāhaparamaṁ atirekapatto dhāretabbo, taṁ atikkāmayato, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
十 日 最多 額外的 缽 保持 這 超過 捨 懺
dasa+aha+parama atireka+patta dhāreti ta atikkāmaya nissagga+iya pā+citta+ika
n. adj.(m.s.Acc.) adj. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)m.s.Acc. adj.(m.s.Abl.) m.s.Nom. m.s.Nom.
二十一、額外的缽最多可以保留十天,超過這(期限)的話,犯捨懺。
Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṁ navaṁ pattaṁ cetāpeyya,
任何 比丘 不足 五 補綴 缽 其它 新 缽 換
ya pana bhikkhu ūna+ pañca+ bandha patta añña nava patta cetāpeti
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. adj. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. 3s.opt.
二十二、若比丘以不到五個補綴[48]的缽換其它的新缽,
nissaggiyaṁ pācittiyam.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. m.s.Nom.
犯捨懺。
Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo. Yo ca tassā bhikkhuparisāya
這 比丘 這 缽 比丘 大眾 放棄 彼 而且 這 比丘 大眾
ta bhikkhu ta patta bhikkhu+ parisā nissajjati ya ca ta bhikkhu+ parisā
m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Nom. m.s.Nom. m. f.s.Dat. grd.(m.s.Nom.)m.s.Nom. conj. f.s.Gen. m. f.s.Gen.
這位比丘應該捨這個缽捨給比丘(僧)眾。而那比丘(僧)眾(輾轉遞捨後的)
pattapariyanto so ca tassa bhikkhuno padatabbo, “āyante bhikkhu patto,
缽 最後 此 而且 這 比丘 給予 這 你 比丘 缽
patta+pariyanta ta ca ta bhikkhu padati ayaṁ+ te bhikkhu patta
m. m.s.Nom. m.s.Nom. conj. m.s.Dat. m.s.Dat. grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom.s.Gen. m.s.Voc. m.s.Nom.
任何最後的缽應該交給這位比丘,(並說):「比丘!這是你的缽,
yāva bhedanāya dhāretabbo”ti. Ayaṁ tattha sāmīci.
直到 破壞 保持 這 這裡 正確
yāva bhedana dhāreti iti ima tattha sāmīcī
adv. m.s.Dat. grd.(m.s.Nom.)ind. f.s.Nom. adv. f.s.Nom.
應該保持(用)到壞掉為止。」在這裡這是正確的(過程)。
Yāni kho pana tāni gilānānaṁ bhikkhūnaṁ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyath’idaṁ:
彼 又 此 生病 比丘 服用 藥 正如 這
ya kho pana ta gilāna bhikkhu paṭisāyati bhesajja seyyathā idaṁ
n.p.Nom. adv. n.p.Nom. n.p.Gen. m.p.Gen. grd.(m.p.Nom.) m.p.Nom. adv.
二十三、有這麼些生病諸比丘服用的藥,也就是:
sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṁ
酥油 奶油 油 蜂蜜 糖漿 此 接受 七 天 最多
sappi navanīta tela madhu phāṇita ta paṭiggahāti satta+aha+parama
n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. m.p.Acc. ger. n. adj.(m.s.Acc.)
酥油、奶油、油、蜂蜜、糖漿[49],接受這些(藥)後,最多儲存七天可以使用。
sannidhikārakaṁ paribhuñjitabbāni, taṁ atikkāmayato, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
儲存 做 使用 這 超過 捨 懺
sannidhi+kāraka paribhuñjati ta atikkāmaya nissagga+iya pā+citta+ika
m. m.s.Acc. grd.(m.p.Nom.) m.s.Acc. adj.(m.s.Abl.) m.s.Nom. m.s.Nom.
如果超過這期限,犯捨懺。
Māso seso gimhānan’ti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesitabbaṁ, aḍḍhamāso
一月 剩餘 夏季 比丘 雨 外套 布 材料 尋求 半 月
māsa sesa gimhānaṁgimhāna+iti bhikkhu vassika+ sāṭika+cīvara pariyesati aḍḍha+ māsa
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. ind. m.s.Ins. adj. m. n.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m. m.s.Nom.
二十四、比丘(想到)「夏季(只)剩下一個月」,可以尋求雨衣;
seso gimhānan’ti katvā nivāsetabbaṁ. Orena ce māso seso gimhānan’ti
剩餘 夏季 作 穿上 內 下 如果 一月 剩餘 夏季
sesa gimhānaṁ+ iti karoti nivāsetati ora ce māsa sesa gimhānaṁ + iti
m.s.Nom. m.s.Acc. ind. ger. grd.(m.s.Nom.) m.s.Ins. conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc.
夏季(只)剩下半個月,做好(雨衣)後可以穿用。
vassikasāṭikacīvaraṁ pariyeseyya, oren’aḍḍhamāso seso gimhānan’ti katvā nivāseyya,
雨 外套 布 材料 尋求 內 下 半 月 剩餘 夏季 作 穿
vassika+ sāṭika+ cīvara pariyesitati orena + addha+māsa sesa gimhānaṁ + iti karoti nivāsetati
adj. m. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Ins. m. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. ind. ger. 3s.opt.
如果「還沒有到夏季最後的一個月」,就尋求雨衣;如果「還沒有到夏季最後的半個月」,就作好(雨衣)而穿用的話,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. m.s.Nom.
犯捨懺。
Yo pana bhikkhu
bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindeyya vā
任何 比丘 比丘 自己 衣服 送 生氣 不 高興 取回 或
ya pana bhikkhu bhikkhu sāmaṁ cīvara dadati kupita an+attamana acchindati vā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Dat. adv. n.s.Acc. ger. m.s.Nom. m.s.Nom. 3s.opt. conj.
二十五、若比丘送自己的衣服給(其他)比丘後,憤怒不悅地取回或
acchindāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
使取回 或 捨 懺
acchindāpeti vā nissagga+iya pā+citta+ika
3s.opt. conj. m.s.Nom. m.s.Nom.
叫人取回(衣服)的話,犯捨懺。
Yo pana bhikkhu sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpeyya,
任何 比丘 自己 紗線 乞求 織工 衣料 織
ya pana bhikkhu sāmaṁ sutta viṇṇāpeti tantavāya cīvara vāyāpeti
m.s.Nom .adv. m.s.Nom. adv. m.s.Acc. ger. m.p.Ins. n.s.Acc. caus.3s.opt.
二十六、若比丘自己乞求紗線,命織工們織成衣料的話,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. m.s.Nom.
犯捨懺。
Bhikkhuṁ pan’eva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi
比丘 而 強調詞 指定 非 親戚 在家男 或 在家女 或 織工
bhikkhu pana+eva uddissati a+ ñātika gahapati vā gahapatānī vā tantavāya
m.s.Acc. adv. ger. m.s.Nom. m.s.Nom. conj. f.s.Nom. conj. m.p.Ins.
二十七、為了特定比丘,沒有親戚關係的在家男或女
cīvaraṁ vāyāpeyya. Tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṁkamitvā
衣料 織 之後 如果 這 比丘 之前 不 邀請 織工 前往
cīvara vāyāpeti tatra ce ta bhikkhu pubba a+pavāreti tantavāya upa+saṁ+kamati
n.s.Acc. 3s.opt. adv. conj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Loc. pp.(m.s.Nom.)m.p.Acc. ger.
叫織工織衣料(給他)。之後,如果這位比丘未受邀請就去織工那裡
cīvare vikappaṁ āpajjeyya, “Idaṁ kho āvuso cīvaraṁ maṁ uddissa vīyati,
āyatañca
衣服 考慮 提議 這 朋友 衣料 我 指定 織 長 和
cīvara vikappa āpajjati ima kho āvuso cīvara ahaṁ uddissa vīyati āyataṁ +ca
n.s.Loc. m.s.Acc. 3s.opt. n.s.Acc. adv. m.p.Voc. n.s.Acc. m.s.Acc. ger. pass.3s.pr. adj.(n.s.Acc.)conj.
對衣料提出建議:「朋友!這衣料是特別為我織的,要織得長一點、
karotha vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca
做 寬 和 堅固 和 好好地 織 和 好好地 分散 和 好好地 刮擦 和
karoti vitthata appeti+ ca su+vītaṁ + ca su+ pavāyataṁ + ca su + vilekhitaṁ + ca
2p.imp. adj.(n.s.Acc.) pp.(n.s.Acc.) pp.(n.s.Acc.)conj. pp.(n.s.Acc.) conj. pp.(n.s.Acc.) conj.
suvitacchitañ ca karotha;
好好地 使平坦 和 做
su+vitacchitaṁ + ca karoti
pp.(m.s.Acc.) conj. 2p.imp.
寬一點、緊密一點,好好地織,好好地散布,好好地梳理,好好地整平。
app’eva nāma mayaṁ pi āyasmantānaṁ kiñcimattaṁ anupadajjeyyāmā”ti,
或許 我們 也 大德 某 量 送禮
api + eva nāma ahaṁ pi āyasmant kiṁ+ci+matta anupadajjeyyāma + iti
( adv.) m.p.Nom. ind. m.p.Dat. n. m.s.Acc. 1.p.opt. ind.
或許我們也會送點禮物給大德。」
evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṁ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattam’pi,
如此 而 這 比丘 說完 某 量 送禮 乃至 乞食 只是 也
evaṁ=ca ta bhikkhu vatti kiṁ+ci+matta anupadeti antamaso piṇḍa+pāta+mattaṁ + api
conj. m.s.Nom. m.s.Nom. ger. n. m.s.Acc. 3s.opt. adv. m. m. f.s.Acc. ind.
而這位比丘那樣說了後,如果送某些禮物,即使只是托缽的食物[50]也算,
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. m.s.Nom.
犯捨懺。
Dasāhānāgataṁ kattikatemāsipuṇṇamaṁ, bhikkhuno pan’eva accekacīvaraṁ
十 日 未 到 月份名 三 月 滿月 比丘 又 (緊)急 衣料
dasa+aha+an+āgata kattika+ te + māsi+ puṇṇama bhikkhu pana + eva acceka+cīvara
m. m.s.Acc. f. m.s.Acc. m.s.Dat. adv. adj. n.s.Nom.
二十八、未到三個月(的雨安居)的迦提月滿月[51]的前十天,如果有衣料急著(布施)
uppajjeyya, accekaṁ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṁ, paṭiggahetvā
產生 (緊)急 知道,認為 比丘 接受 接受
uppajjati acceka maññati bhikkhu paṭiggaheti paṭiggaheti
3s.opt. adj.(m.s.Acc.) ppr.(m.s.Ins) m.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) ger.
給比丘的話,當比丘知道是急著(布施的衣料)時,可以接受。接受後,
yāva cīvarakālasamayaṁ nikkhipitabbaṁ. Tato ce uttariṁ nikkhipeyya,
直到 衣服 正時 時候 存放 那 如果 超過 存放
yāva cīvara+kāla+samaya nikkhipati ta ce uttariṁ nikkhipati
adv. n. m. m.s.Acc. grd.(m.s.Nom.) s.Abl. conj. adv. 3s.opt.
可以存放到適合(做)衣服的時候。如果存放超過那(時限),
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. m.s.Nom.
犯捨懺。
Upavassaṁ kho pana kattikapuṇṇamaṁ, yāni kho pana
tāni āraññakāni senāsanāni
安居竟 又 月份名 滿月 彼 又 此 森林 僻靜 住處
upavassaṁ[52] kho pana kattika+puṇṇama ya kho pana ta āraññaka senāsana
adv. adv. f. n.m.s.Nom. m.p.Nom. adv. n.p.Nom. adj.(n.p.Nom.) n.p.Nom.
二十九、比丘結束安居後,至迦提月滿月時,有這種被認為是危險恐佈的
sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto,
危險 認為 可怕 如此 樣子 比丘 住處 住
sāsaṅka+sammata sappaṭibhaya tathārūpa bhikkhu senāsana viharati
adj. n.p.Nom. n.p.Nom. adj.(m.p.Loc.) m.s.Nom. n.p.Loc. ppr.(m.s.Nom.)
森林處所,如果他就住在那樣子的地方,
ākaṅkhamāno tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipeyya.
願意 三 衣服 某一個 衣服 其中 家 放置
ākaṅkhati ti cīvara aññatara cīvara antara+ghara nikkhipati
ppr.(m.s.Nom.) n.p.Gen. n.p.Gen. adj.(m.s.Acc.) n.s.Acc. m. n.s.Loc. 3s.opt.
願意的話,他可以把三衣中的某一件衣服放在(在家人的)家中。
Siyā ca tassa
bhikkhuno kocid’eva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṁ
有 而 這 比丘 任何 強調詞 原因 這 衣服 離開而住 六 夜 至多
atthi ca ta bhikkhu ko + -ci + d+eva paccaya ta cīvara vippavāsa cha + ratta + parama
3s.opt. conj. m.s.Gen. m.s.Gen. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Dat. n. adj.(m.s.Acc.)
而這位比丘不論有任何原因要離開這衣服而住的話,
tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṁ. Tato ce uttariṁ vippavaseyya
這 比丘 這 衣服 離開而住 此 如果 超過 離開而住
ta bhikkhu ta cīvara vippavasati tato ce uttariṁ vippavasati
m.s.Ins. m.s.Ins. n.s.Ins. n.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) s.Abl. conj. adv. 3s.opt.
頂多六夜這位比丘可以離開這衣服而住。如果離開超過那(期限)而住的話,
aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
除了 比丘 同意 捨 懺
aññtra bhikkhu+sammuti nissagga+iya pā+citta+ika
adv. m. f.s.Abl. m.s.Nom. m.s.Nom.
除了比丘僧團同意外,犯捨懺。
Yo pana bhikkhu jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmeyya,
任何 比丘 知道 僧團 獲得物 供養 自己 轉換
ya pana bhikkhu jānati saṅghika labhati pariṇamati attan pariṇāmati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. ppr.(m.s.Acc.)m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(m.s.Acc.) m.s.Dat. caus.3s.opt.
nissaggiyaṁ pācittiyaṁ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
m.s.Nom. m.s.Nom.
三十、若比丘明知而轉移供養僧團的物品給自己,犯捨懺。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā.
誦 大德 三十 捨 懺 規則
uddisati kho āyasmant tiṁsa nissaggiya dhamma dhamma
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大德!三十捨懺的規則已經誦出了。
Tatth’āyasmante pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大德 我問 是否 於此 清淨
tattha āyasmant pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. m.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大德:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Parisuddh’etth’ āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha āyasmant ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大德!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
Ime kho pan’āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這些 又 大德 九十二 懺悔 規則 誦 來
ima kho pana+āyasmant dve + navuti pācittiyā dhamma uddesati āgacchati
m.p.Nom. adv. m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
諸大德!現在到了誦出這九十二懺悔戒。
Sampajānamusāvāde pācittiyaṁ.
知道 故意 虛妄 說 懺悔
sampajāna+musā+vāda pācittiya
adj. m.s.Loc. m.s.Nom.
一、如果故意說謊,犯懺悔。
Omasavāde pācittiyaṁ.
侮辱 說 懺悔
omasavāda pācittiya
m.s.Loc. m.s.Nom.
二、如果辱罵,犯懺悔。
Bhikkhupesuññe pācittiyaṁ.
比丘 誹謗 懺悔
bhikkhu + pesuñña paccittiya
m. n.s.Loc. m.s.Nom.
三、如果誹謗[53]比丘,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu anupasampannaṁ padaso dhammaṁ vāceyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 未 受具足戒者 句 法 誦讀 懺悔
ya pana bhikkhu an+upasampanna pada dhamma vāceti paccittiya
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Abl. m.s.Acc. caus.3s.opt. m.s.Nom.
四、若比丘帶領未受具足戒的人逐句地(一起)誦讀法,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu
anupasampannena uttaridvirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 未 受具足戒者 超過 二 夜 三 夜 同床、睡覺 合適 懺悔
ya pana bhikkhu an+upasampanna uttari+dvi+ratta+ti+ratta saha+seyyā kappeti pācittiya
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. m.s.Ins. adv. n. m.s.Acc. f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
五、若比丘與未受具足戒的人一起睡覺[54],超過兩、三夜的話,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 女人 同 宿 睡覺 合適 懺悔
ya pana bhikkhu mātugāma saha+seyyā kappeti pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
六、若比丘與女人[55]一起睡覺,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ deseyya aññatra
任何 比丘 女人 超過 六 五 話 法 開示 除了
ya pana bhikkhu mātugāma uttari+cha+pañca+vācā dhamma disati aññatra
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Dat. adv. m.p.Ins. m.s.Acc. caus.3s.opt. adv.
viññunā purisaviggahena, pācittiyan.
有知 男子 身體 懺悔
viññū purisa+viggaha pācittiya
adj.(m.s.Ins.) m. m.s.Ins. m.s.Nom.
七、若比丘對女人說法超過五六句,除了能理解的男子[56]在場,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṁ āroceyya bhūtasmiṁ,
任何 比丘 未 受具足戒者 超越 人 法 告訴 真實
ya pana bhikkhu an+upasampanna uttari+manussa+dhamma āroceti bhavati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Dat. adj. m. m.s.Acc. 3s.opt. pp.(m.s.Loc.)
pācittiyaṁ.
懺悔
pācittiya
m.s.Nom.
八、若比丘告訴未受具足戒的人(證得)上人法,即使是真的,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṁ āpattiṁ anupasampannassa āroceyya
任何 比丘 比丘 重 犯罪 未 受具足戒者 告訴
ya pana bhikkhu bhikkhu duṭṭhulla āpatti an+upasampanna āroceti
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Gen. m.s.Acc. f.s.Acc. m.s.Dat. 3s.opt.
aññatra bhikkhusammutiyā, pācittiyaṁ.
除了 比丘 同意 懺悔
aññatra bhikkhu+sammuti pācittiya
adv. m. f.s.Abl. m.s.Nom.
九、若比丘向未受具足戒的人說(某)比丘的粗惡罪[57],除了比丘(僧團)同意外,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu paṭhaviṁ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, pācittiyaṁ.
若有 比丘 土地 挖掘 或 叫人挖掘 或 懺悔
ya pana bhikkhu paṭhavī khaṇati vā khaṇāpeti vā pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. f.s.Acc. 3s.opt. conj. caus.3s.opt. conj. m.s.Nom.
十、若比丘挖掘或叫人挖掘土地[58],犯懺悔。
Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṁ.
植物 砍伐 懺悔
bhūtagāma + pātabyatā pācittiya
m. f.s.Loc. m.s.Nom.
Aññavādake vihesake, pācittiyaṁ.
其他 言論 惱亂 懺悔
añña + vādaka vihesaka pācittiya
m.s.Loc. adj.(m.s.Loc.) m.s.Nom.
十二、如果回答其它話題(顧左右而言他),或(以沈默不答來)製造困擾,犯懺悔。[61]
Ujjhāpanake khiyyanake, pācittiyaṁ.
指責 批評,瞋嫌 懺悔
ujjhāyati khīyati pācittiya
m.s.Loc. m.s.Loc. m.s.Nom.
十三、如果(公開)指責,或(私下)批評(僧職人員)[62],犯懺悔。
Yo pana bhikkhu saṅghikaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā bhisiṁ vā
任何 比丘 僧團的 床 或 長板凳 或 床墊 或
ya pana bhikkhu saṅghika mañca vā pīṭha vā bhisi vā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. conj. n.s.Acc. conj. f.s.Acc. conj.
kocchaṁ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā,
坐墊、籐椅 或 露天 舖設 或 使人舖設 或
koccha vā ajjhokāsa santharati vā santharāpeti vā
n.s.Acc. conj. m.s.Loc. ger. conj. ger. conj.
十四、若比丘在空地上舖(曬)或叫人舖(曬)僧團的床、長板凳、床墊、坐墊,
taṁ pakkamanto n’eva
uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṁ vā gaccheyya, pācittiyaṁ.
它 離開 不 強調詞 收拾 不 使人收 未 請求 或 去 懺悔
ta pakkamati na + eva uddharati na uddharāpeti an+āpuccha vā gacchati pācittiya
m.s.Acc. ppr.(m.s.Nom.) adv. 3s.opt. adv. 3s.opt. ger.(m.s.Acc.) conj. 3s.opt. m.s.Nom.
他離開那(用具)時,既未(自己)收也沒有叫人收或未請(人代收),便走了,犯懺悔。[63]
Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā ,
任何 比丘 僧團的 僧房 臥具 舖設 或 使人舖設 或
ya pana bhikkhu saṅghika vihāra seyya santharati vā santharāpeti vā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Loc. m.s.Loc. m.s.Acc. ger. conj. ger. conj.
十五、若比丘在僧房中舖設或叫人舖設臥具[64],
taṁ pakkamanto n’eva
uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, pācittiyaṁ.
那 離開 不 收拾 不 使人收 未 請求允許 或 去 懺悔
ta pakkamati na + eva uddharati na uddharāpeti an+āpuccha vā gacchati pācittiya
m.s.Acc. ppr.(m.s.Nom.) adv. 3s.opt. adv. 3s.opt. ger.(m.s.Acc.) adv. 3s.opt. m.s.Nom.
他離開那(臥具)時,既未(自己)收也沒叫人收或未請(人代收),便走了,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre jānaṁ pubbūpagataṁ bhikkhuṁ anupakhajja
任何 比丘 僧團 房子 知道 先 到 比丘 擠入、擠開
ya pana bhikkhu saṅghika vihāra jānāti pubba+upagata bhikkhu anupakkhandati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Loc. m.s.Loc. ppr.(m.s.Acc.)pp.(m.s.Acc.) m.s.Acc. ger.
seyyaṁ kappeyya, “yassa sambādho bhavissati, so pakkamissatī,”ti.
床 躺下 合適 彼 擁擠 變得 此 走開
seyyā kappeti ya sambādha bhavati ta pakkamissati+ iti
f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Gen. m.s.Nom. 3s.fut. m.s.Nom. 3s.fut. ind.
十六、若比丘明知而擠進開事先已到僧房裡的比丘,而躺下去,(說):「覺得擁擠的人就會離開。」
Etad eva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ.
如此 正是 理由 作 擠進 不 其它 懺悔
eta eva paccaya karoti an+añña pācittiya
m.s.Acc. adv. m.s.Acc. ger. adj.(m.s.Acc.) m.s.Nom.
就因這樣的理由而擠進去,不為其它(理由),犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā
任何 比丘 比丘 生氣 不 適意 僧團的 房子 拖出 或
ya pana bhikkhu bhikkhu kupita an+attamana saṅghika vihāra nikkaḍḍhati vā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Abl. m.s.Abl. 3s.opt. conj.
nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṁ.
使人驅出 或 懺悔
nikkaḍḍhāpeti vā pācittiya
caus.3s.opt. conj. m.s.Nom.
十七、若比丘生氣、不高興,從僧房中把比丘拖出去或叫人拖出去,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ vā
任何 比丘 僧團的 房子 上 空的 屋子 可被移動 腳 床 或
ya pana bhikkhu saṅghika vihāra upari+vehāsa+kuṭi āhacca+pādaka mañca vā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Loc. m.s.Loc. adj. m. f.s.Loc. adj. adj.(m.s.Acc.) m.s.Acc. conj.
pīṭhaṁ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṁ.
長板凳 或 坐 或 躺 或 懺悔
pīṭha vā abhi-nisīdati vā abhi-nipajjati vā pācittiya
n.s.Acc. conj. 3s.opt. conj. 3s.opt. conj. m.s.Nom.
十八、若比丘在僧房閣樓[65],坐或躺在腳會脫落的床或長板凳上[66],犯懺悔。
Mahallakaṁ pana bhikkhunā vihāraṁ kārayamānena yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya
大 又 比丘 房子 建造 限於 門 倉庫 門楣、門閂 裝設
mahallaka pana bhikkhu vihara kārayati yāva dvārakosa aggaḷa+ṭhapeti
m.s.Acc. adv. m.s.Ins. m.s.Acc. ppr.(m.s.Ins.) adv. m.s.Abl. f. m.s.Dat.
ālokasandhiparikammāya dvitticchadanassa pariyāyaṁ appaharite ṭhitena
窗戶 準備 二 三 層 圍繞 少 植物 站
āloka+sandhi+parikamma dvi+ti+chadana pariyāya appa+harita ṭhiti
m. m. m.s.Dat. n.s.Gen. m.s.Acc. m.s.Loc. pp.(m.s.Ins.)
十九、如果比丘叫人建造大房子時,限於門的附近,為了裝設門楣和預留窗戶,(工作人員)站在植物稀少的地方[67]可以塗蓋兩三層。[68]
Adhiṭṭhātabbaṁ. Tato ce uttariṁ appaharite’pi ṭhito adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṁ.
安排 這 如果 超過 少 植物 也 站 安排 懺悔
adhiṭṭhāti ta ce uttariṁ appa+hariteharita + api ṭhiti adhiṭṭhāti pācittiya
grd.(m.s.Nom.) s.Abl. conj. adv. m.s.Loc. ind. pp.(m.s.Nom.) 3s.opt. m.s.Nom.
即使(工作人員)站在植物稀少的地方,如果塗蓋超過了那(限定),犯懺悔。
Yo pana bhikkhu jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇaṁ vā mattikaṁ vā siñceyya vā
任何 比丘 知道 有 生命的 水 草 或 土 或 澆、灑 或
ya pana bhikkhu jānāti sa-pāṇaka udaka tiṇa vā mattika vā siñcati vā
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. ppr.(m.s.Nom.)m.s.Acc. n.s.Acc. m.s.Acc. conj. f.s.Acc. conj. 3s.opt. conj.
siñcāpeyya vā, pācittiyaṁ.
使人澆 灑 或 懺悔
siñcāpeti vā pācittiya
3s.opt. conj. m.s.Nom.
二十、若比丘明知道而澆有生物的水到草或地上,或叫人澆,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 沒有 選派 比丘尼 教誡 懺悔
ya pana bhikkhu a+ sammatasammannati bhikkhunī ovadati pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. pp.(m.s.Nom.) m.p.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
二一、如果任何非被選派[69]的比丘教誡比丘尼,犯懺悔。
Sammato’pi ce bhikkhu atthaṅgate suriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṁ.
選派 即使 如果 比丘 隱沒 太陽 比丘尼 教誡 懺悔
sammato + api ce bhikkhu attaṁ+gacchati suriya bhikkhunī ovadati pācittiya
pp.(m.s.Nom.)ind. conj. m.s.Nom. pp.(m.s.Loc.) m.s.Loc. m.p.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
二二、即使是被選派的比丘,如果教誡比丘尼至日落時,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhunūpassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra
任何 比丘 比丘尼 住處 前往 比丘尼 教誡 除了
ya pana bhikkhu bhikkhunī+upassaya upasaṅkamati bhikkhuni ovadati aññatra
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. f. m.s.Acc. ger. f.p.Acc. 3s.opt. adv.
samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, gilānā hoti bhikkhunī. Ayaṁ tattha samayo.
情況、條件 懺悔 這裡 這 情況 生病 是 比丘尼 這 這裡 情況
samaya pācittiya tattha+ayaṁima samaya gilāna hoti bhikkhunī ima tattha samaya
m.s.Abl. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. n.s.Nom. 3s.pr. f.s.Nom. m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
二三、若比丘前往比丘尼的住處教導比丘尼,除了適當的情況,犯懺悔。在這裡的適當情況是這樣:比丘尼生病。這是這裡的適當情況。
Yo pana bhikkhu evaṁ vadeyya, “āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo
任何 比丘 如此 說 物品 原因 長老 比丘 比丘尼
ya pana bhikkhu evaṁ vadati āmisa+ hetu thera bhikkhu bhikkhunī
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. adv. 3s.opt. n. m.s.Dat. m.p.Nom. m.p.Nom. f.p.Acc.
ovadantī”ti, pācittiyaṁ.
教誡 懺悔
ovadati pācittiya
3p.pr. m.s.Nom.
二四、若比丘這樣說:「長老比丘為了物質回報教誡比丘尼」,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ dadeyya aññatra pārivattakā, pācittiyaṁ.
任何 比丘 無 親戚的 比丘尼 衣服 送給 除了 交換 懺悔
ya pana bhikkhu a+ñātika bhikkhunī cīvara dadati aññatra parivattati pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Dat. f.s.Dat. n.s.Acc. 3s.opt. adv. adj.(m.s.Abl.) m.s.Nom.
二五、若比丘送衣服給沒有親戚關係的比丘尼,除了交換以外,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbeyya vā sibbāpeyya vā, pācittiyaṁ.
任何 比丘 沒有 親戚的 比丘尼 衣服 縫製 或 使人縫製 或 懺悔
ya pana bhikkhu a+ñātika bhikkhunī cīvara sibbati vā sibbāpeti vā pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Dat. f.s.Dat. n.s.Acc. 3s.opt. conj. 3s.opt. conj. m.s.Nom.
二六、若比丘為沒有親戚關係的比丘尼縫製衣服或叫人縫,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya
任何 比丘 比丘尼 與…一起 約定 一 路程 道路 往行
ya pana bhikkhu bhikkhunī saddiṁ saṁvidahati<ger. of saṁvidahati eka+adhāna+magga paṭipajjati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. f.s.Ins. prep. ger. n. m.s.Acc. 3s.opt.
二七、若比丘與比丘尼相約走上同一條道路,即使只(穿過)村落之間,
antamaso gāmantaraṁ’pi, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo,
即使 村落 中間 也 除了 情況、條件 懺悔 這裡 這 情況
antamaso gāma+antaraṁantara + api aññatra samaya pācittiya tattha+ ayaṁ ima samaya
adv. m. n.s.Acc. ind. adv. m.s.Abl. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom.
除了(適當的)情況外,犯懺悔。在這裡的適當情況是這樣:
satthagamanīyo hoti maggo sāsaṅkasammato sappaṭibhayo. Ayaṁ tattha samayo.
商隊 應走 是 道路 危險 認為 恐怖 可怕 這 這裡 正確時候
sattha+gacchati hoti magga sasaṅka+sammata sappaṭibhaya ima tattha samaya
m. grd.(m.s.Nom.) 3s.pr. m.s.Nom. adj. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
道路被公認危險恐怖而應該與商隊同行。這是這裡的適當情況。
Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhirūheyya
任何 比丘 比丘尼 與…一起 約定 一 船 搭乘
ya pana bhikkhu bhikkhunī saddiṁ saṁvidahati eka nāvā abhirūhati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. prep. ger. m.s.Acc. f.s.Acc. 3s.opt.
二八、若比丘與比丘尼相約搭乘同一條船,
uddhagāminiṁ vā adhogāminiṁ vā aññatra tiriyantaraṇāya, pācittiyaṁ.
往上 走 或 往下 走 或 除了 橫向 渡過 懺悔
uddha+gāminī vā adho+gāminī vā aññatra tiriya+taraṇa pācittiya
adj. m.s.Acc. conj. adj. m.s.Acc. conj. adv. n. m.s.Dat. m.s.Nom.
往上航行或往下航行,除為了橫向渡過(水面)以外,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu jānaṁ bhikkhunīparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjeyya aññatra pubbe
任何 比丘 知道 比丘尼 設法取得 托缽的食物 吃 除了 之前
ya pana bhikkhu jāna bhikkhunī + paripāceti piṇḍapata bhuñjati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. f. pp.(m.s.Acc.) m.s.Acc. 3s.opt. adv. adv.
二九、若比丘吃了明知是比丘尼(用讚揚來)設法取得的缽食,
gihisamārambhā, pācittiyaṁ.
家 安排 懺悔
gihi+samārabhati pācittiya
m. m.s.Abl. m.s.Nom.
除了在家人事先已經(為比丘)安排的,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 比丘尼 與…一起 一 一 單獨 坐 合適 懺悔
ya pana bhikkhu bhikkhunī eka eka raho nisajjā kappeti pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. f.s.Ins. adv. m.s.Nom. f.s.Ins. adv. f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
三○、若比丘與比丘尼一對一單獨地坐在一起,犯懺悔。
Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce
uttariṁ
bhuñjeyya,
pācittiyaṁ.
無 病 比丘 一 處所 食物 食用 這個 如果 超過 吃 懺悔
a+gilāna bhikkhu eka āvasatha+piṇḍa bhuñjati ta bhuñjati pācittiya
adj.(m.s.Ins.)m.s.Ins. m.s.Nom. m. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)s.Abl. conj. adv. 3s.opt. m.s.Nom.
三一、無病比丘可以在公共施食處[70](取)食一次。如果吃超過那(次數),犯懺悔。
Gaṇabhojane aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, gilānasamayo,
眾 食物 除了 情況、條件 懺悔 這裡 這 情況 生病 時候 情況
gaṇa+bhojana samaya pācittiya tattha+ayaṁ samaya gilāna+samaya
m. m.s.Loc. m.s.Abl. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. n. m.s.Nom.
三二、如果(四人以上的比丘)眾一起(受邀)吃飯,除了適當的條件,犯懺悔。
cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo,
布 給予 時 衣服 製作 時 路程 行走 時
cīvara+ dāna+samaya cīvara+kāra+samaya addhāna+gamana+samaya
n. n. m.s.Nom. n. m. m.s.Nom. n. n. m.s.Nom.
這裡的適當時候是這樣:生病時,佈施布時,作衣時,旅行時,
nāvābhirūhanasamayo, mahāsamayo, samaṇabhattasamayo. Ayaṁ tattha samayo.
船 乘 時 大(眾)(集會)時 沙門 食物 時 這 這裡 正確時候
nāvā+abhirūhana+samaya mahā+samaya samaṇa+bhatta+samaya ayaṁ tattha samaya
f. n. m.s.Nom. m.s.Nom. m. n. m.s.Nom. m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
乘船時,大眾集會時,(外道)沙門(供養)食物時。這是這裡的適當條件。
Paramparabhojane aññatra samayā, pācittiyaṁ. Aatthāyaṁ samayo, gilānasamayo,
系列 食物 除了 情況、條件 懺悔 這裡 這 情況、條件 生病 時
paramparā + bhojana samaya pācittiya tattha+ayaṁ samaya gilāna+samaya
f. m.s.Loc. adv. m.s.Abl. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. n. m.s.Nom.
cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo. Ayaṁ tattha samayo.
衣服 給予 時 衣服 製作 時 這 這裡 正確時候
cīvara+dāna+samaya cīvara+kāra+samaya ayaṁ tattha samaya
n. n. m.s.Nom. n. m. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom.
三三、(放棄先前的邀請而)食用另一餐,除了適當的情況以外,犯懺悔。在這裡的適當情況是這樣:生病時,佈施布時,做衣服時。這是這裡的適當情況。
Bhikkhuṁ pan’eva kulaṁ upagataṁ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṁ pavāreyya,
比丘 又 良家 前往 糕點 或 乾餅 或 拿 邀請 恣意
bhikkhu kula upagcchati pūva mantha abhiharati pavāreti
m.s.Acc. n.s.Acc. pp.(m.s.Acc.) m.p.Ins. m.p.Ins. ger. 3s.opt.
三四、如果(主人)邀請到了家裡的比丘恣意地拿糕點或乾餅,
ākaṅkhamānena bhikkhunā dvittipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttariṁ paṭiggaṇheyya,
需要 比丘 二 三 缽 滿 接受 這 如果 超過 接受
ākaṅkhati bhikkhu dvi+ti+patta+pūra paṭiggaṇhati ta paṭigaṇhati
ppr.(m.s.Ins.) m.s.Ins. m. m.p.Nom. grd.(m.p.Nom.) m.s.Abl. 3s.opt.
需要的比丘可以接受二至三滿缽。如果接受超過那(限量),
pācittiyaṁ. Dvittipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi
懺悔 二 三 缽 滿 接受 那(良家) 帶離開 比丘
pācittiya dvi+ti+patta+pūra paṭiggaṇhati ta nīharati bhikkhu
m.s.Nom. m. adj.(m.p.Acc.) ger. m.s.Abl. ger. m.p.Ins.
saddhiṁ saṁvibhajitabbaṁ. Ayaṁ tattha sāmīci.
與 分享 這 這裡 正確
saṁvibhajati ayaṁ tattha sāmīcī
adv. grd.(m.s.Nom.) f.s.Nom. adv. f.s.Nom.
犯懺悔。接受二至三滿缽,從那裡帶回去後,他應該與諸比丘一起分享。這樣(地分享)在這裡是正確的。
Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā
任何 比丘 已吃了的人 拒絕 非 剩餘 硬的食物 或 軟的食物 或
ya pana bhikkhu bhuttāvin pavāreti an+atiriñcati khādanīya bhojanīya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. adj.(m.s.Nom.)pp.(m.s.Nom.) m.s.Acc. n.s.Acc. n.s.Acc.
khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ.
咀嚼、噉 或 食用 或 懺悔
khādati bhuñjati pācittiya
3s.opt. 3s.opt. m.s.Acc.
三五、若比丘已吃過主食又已拒絕(了再吃),他咀嚼或食用非(其他比丘所)剩餘的硬食或軟食,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ bhuttāviṁ pavāritaṁ anatirittena khādanīyena vā
任何 比丘 比丘 已吃了的人 滿足 拒絕 非 剩餘 硬食 或
ya pana bhikkhu bhikkhu bhuñjati pavāreti an+atiriñcati khādanīya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. adj.(m.s.Acc.)m.s.Acc. m.s.Ins. n.s.Ins.
bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṁ pavāreyya “handa bhikkhu khāda vā bhuñja vā”ti
軟食 或 拿 邀請 來吧 比丘 咀嚼 或 吃 或
bhojanīya abhiharati pavāreti bhikkhu khādati bhuñnati
n.s.Ins. ger. 3s.opt. m.s.Voc. 2s.imp. 2s.pr.
三六、若比丘以非剩餘的硬食和軟食,邀請明知已經吃飽而拒絕(再吃)的比丘來接受,期待去批評(而勸他):「來呀!比丘!咬吧!吃吧!」
jānaṁ āsādanāpekkho, bhuttasmiṁ pācittiyaṁ.
知道 接近 期待 吃了 懺悔
jānāti āsādeti + apekkha bhuñjati pācittiya
m.s.Acc. m.s.Nom. m.s.Loc. m.s.Nom.
當(受勸)比丘吃了,(邀請者)犯懺悔。
Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ.
任何 比丘 非 時候 硬食 或 軟食 或 咀嚼 或 食用 或 懺悔
ya pana bhikkhu vi+kāla khādanīya bhojanīya khādati bhuñjati pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Loc. n.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. 3s.opt. m.s.Nom.
三七、若比丘非時[71]咀嚼或食用硬食或軟食,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu sannidhikārakaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā
任何 比丘 儲存 硬食 或 軟食 或 咀嚼 或
ya pana bhikkhu sannidhi+kāraka khādanīya bhojanīya khādati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m. m.s.Acc. n.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt.
bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ.
食用 或 懺悔
bhuñjati pācittiya
3s.opt. m.s.Nom.
三八、若比丘咀嚼或食用儲存(超過正午)的硬食或軟食,犯懺悔。
Yāni kho pana tāni paṇītabhojanāni, seyyathidaṁ, sappi, navanītaṁ, telaṁ, madhu,
彼 又 此 美好的 食物 正如 這 酥油 奶油 油 蜂蜜
paṇīta+bhojana seyyathā idaṁ sappi navanīta tela madhu
m.p.Nom. n.p.Nom. adj. n.p.Nom. adv. m.s.Acc. n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom.
phāṇitaṁ, maccho, maṁsaṁ, khīraṁ, dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni
糖蜜 魚 肉 牛奶 酪 任何 比丘 那樣的
phāṇita maccha maṁsa khīra dadhi bhikkhu evarūpa
n.s.Nom. m.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. m.s.Nom. n.p.Acc.
paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyaṁ.
美好的 食物 無 病 自己 需要、目的 乞求 食用 懺悔
paṇīta + bhojana a+gilāna attana atthāya viññāpeti bhuñjati pācittiya
adj. n.p.Acc. m.s.Nom. m.s.Gen. m.s.Dat. ger. 3s.opt. m.s.Nom.
三九、有這些美味的食物,也就是:酥油、奶油、油、蜂蜜、糖蜜、魚、肉、牛奶、酪。若比丘沒有生病,為了自己的需要乞求那樣的美食來吃,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu
adinnaṁ
mukhadvāraṁ āhāraṁ āhareyya aññatra
udakadantapoṇā,
pācittiyaṁ.
任何 比丘 不 與 嘴 門口 食物 拿到 除了 水 齒木 懺悔
ya pana bhikkhu a+dinna mukha+dvāra āhāra āharati udaka+dantapoṇa pācittiya
m.s.Nom. adv.m.s.Nom. m.s.Acc. n. n.s.Acc. m.s.Acc. 3s.opt. adv. n. m.s.Abl. m.s.Nom.
四○、若比丘拿未給與(他)的食物到嘴吧,犯懺悔。除了水和(刷牙用的)齒木外。
Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā
任何 比丘 無 穿衣 或 男遊行者 或 女遊行者 或 自 手
ya pana bhikkhu a+celaka paribbājaka paribbājikā sa+hattha
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. adj.(m.s.Dat.) m.s.Dat. f.s.Dat. m.s.Ins.
khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dadeyya, pācittiyaṁ.
硬食 或 軟食 或 給予 懺悔
khādanīya bhojanīya dadati pācittiya
n.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
四一、若比丘親手送硬食軟食給裸體外道或男、女遊行外道,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ evaṁ vadeyya: “eh’āvuso gāmaṁ vā nigamaṁ vā
任何 比丘 比丘 如此 說 你來 朋友 鄉村 或 城鎮 或
ya pana bhikkhu bhikkhu vadati eti āyasmanto gāma nigama
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. m.s.Acc. adv. 3s.opt. imp.(2s.pr.)m.s.Voc. m.s.Acc. m.s.Acc.
piṇḍāya pavisissāmā”ti, tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya
食物 進入 他 使給予 或 不 使給予 或 趕走
piṇḍa pavisati ta dāpeti a+dāpeti uyyojeti
m.s.Abl. 1p.fut. m.s.Dat. ger. ger. 3s.opt.
四二、若比丘如此對比丘說:「朋友!來呀,我們(一起)去村裡或鎮上托缽。」不管叫不叫人給他(食物)就趕(他)走,說:
“gacch’āvuso, na me tayā saddhiṁ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti,
你走 朋友 不 我 你 一起 說話 或 坐 或 方便 有
gacchati āvuso ahaṁ tvaṁ katheti nisajjā phāsu hoti
2s.imp. m.s.Voc. m.s.Gen. m.s.Ins. adv. f.s.Nom. f.s.Nom. m.s.Nom. 3s.pr.
「朋友!走吧,和你一起說話或是坐在一起對我不方便,
ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī” ti. Etad’eva paccayaṁ karitvā
一 我 說話 或 坐 或 方便 有 如此 正是 原因 作 趕走
eka ahaṁ katheti nisajjā phāsu hoti etad paccaya karoti
m.s.Gen. m.s.Gen. f.s.Nom. f.s.Nom. m.s.Nom. 3s.pr. m.s.Acc. ger.
anaññaṁ, pācittiyaṁ.
非 其他 懺悔
an+añña pācittiya
adj.(m.s.Acc.) m.s.Nom.
我一個人說話或坐著才方便。」就為了這樣的理由而趕(他走),不是因為其它(理由),犯懺悔。
Yo pana bhikkhu sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 有 (情欲為)食物 良家 擅入 坐 合適 懺悔
ya pana bhikkhu sa+bhojana kula anupakkhandati nisajjā kappeti pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. n.s.Loc. n.s.Loc. ger. f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
四三、若比丘擅入(主人)懷有情欲的人家[72]中坐下來,犯懺悔。[73]
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 女人 一起 單獨 隱密 坐處 坐 作 懺悔
ya pana bhikkhu mātugāma raho paṭicchanna āsana nisajjā kappeti pācittiya
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. m.s.Ins. adv. adv. n.s.Loc. n.s.Loc. f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
四四、若比丘和女人一起單獨地坐在隱密處,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ
任何 比丘 女人 一起 一 一 單獨 坐 合適 懺悔
ya pana bhikkhu mātugāma eka ekā raho nisajjā kappeti pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. adv. m.s.Nom. f.s.Ins. adv. f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
四五、若比丘和女人一對一單獨地坐著,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā
任何 比丘 邀請 具有 食物 已經有 現存 比丘 不 告訴
ya pana bhikkhu nimantita sa+bhatta atthi atthi bhikkhu an+āpucchati
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. pp.(m.s.Nom.)m.s.Nom. m.s.Nom. ppr.(m.s.Acc.) m.s.Acc. ger.
四六、若比丘已經受(某人)邀請吃飯,沒有告訴共住的比丘,
purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjeyya aññatra samayā,
之前 用餐 或 之後 用餐 或 良家 行為 拜訪 發生 除了 條件 情況
pure+bhatta pacchā+bhatta kula cāritta āpajjati samaya
adv. m.s.Acc. adv n.s.Acc. n.p.Loc. n.s.Acc. 3s.opt. adv. m.s.Abl.
就在用餐前或用餐後拜訪(其他)人家,除了適當的情況,
pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo,
懺悔 這裡 這 條件 情況 衣服 給予 時 衣服 作 時
pācittiya tattha+ayaṁ samaya cīvara+dāna+samaya cīvara+kāra+samaya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. n. n. m.s.Nom. n. m. m.s.Nom.
犯懺悔。這裡的適當情況是這樣:佈施布時,作衣時。
Ayaṁ tattha samayo.
這 這裡 時候 情況
ayaṁ tattha samaya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
這是這裡的適當情況。
āgilānena bhikkhunā cātumāsapaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya,
無 病 比丘 四 月 必需品 藥 邀請 供養 可接受 除了 再次 邀請
a+gilāna bhikkhu cātu+māsa+paccaya + pavāraṇā sādiyati puna+pavāraṇā
adj.(m.s.Ins.) m.s.Ins. m. m. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m.s.Abl.
四七、無病比丘可以接受四個月的藥資具供養,除了再次邀請、
aññatra niccapavāraṇāya, tato ce uttariṁ sādiyeyya, pācittiyaṁ.
除了 永久 邀請 這 如果 超過 接受 懺悔
nicca+pavāraṇā ta sādiyati pācittiya
adv. adj. f.s.Abl. s.Abl. adv. 3s.opt. 3s.pr.
永久的邀請以外,如果接受超過那限制,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu
uyyuttaṁ
senaṁ
dassanāya
gaccheyya, aññatra
tathārūpapaccayā, pācittiyaṁ.
任何 比丘 出發 軍隊 觀看 去 除了 適當 理由 懺悔
ya pana bhikkhu uyyuñjati senā dassati gacchati tathārūpa+paccaya pācittiya
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. pp.(f.s.Acc.)f.s.Acc. m.s.Dat. 3s.opt. adv. adj. m.s.Abl. m.s.Nom.
四八、若比丘去看出征的軍隊,除了適當的理由外,犯懺悔。
Siyā ca tassa bhikkhuno kocid’eva paccayo senaṁ gamanāya, dvirattatirattaṁ tena
有 而 這 比丘 任何 強調詞 理由 軍隊 前去 二 夜 三 夜 這
atthi ta bhikkhu paccaya senā gamana<gam dvi + ratta + ti + ratta ta
3s.opt. m.s.Gen. m.s.Gen. m.s.Nom. adv. m.s.Nom. f.s.Acc. n.s.Dat. n. n.s.Acc. m.s.Ins.
四九、然而,如果這位比丘有任何由理要去軍中,
bhikkhunā senāya vasitabbaṁ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṁ.
比丘 軍隊 可以住 這 如果 超過 住 懺悔
bhikkhu senā vasati ta vasati pācittiya
m.s.Ins. f.s.Ins. grd.(m.s.Acc.) s.Abl. 3s.opt. m.s.Nom.
這位比丘可以和軍隊同宿二至三夜,如果住超過那(期限),犯懺悔。
Dvirattatirattañce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaṁ vā balaggaṁ vā
二 夜 三 夜 如果 比丘 軍隊 住 演習 或 集合 或
dvi+ratta+ti+ratta bhikkhu senā vasati uyyodhika bala + agga
n. n.s.Acc. m.s.Nom. f.s.Ins. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Acc. n. m.s.Acc.
五○、當比丘與軍隊同宿二至三夜時,如果他前往(觀看)演習、集合、
senābyūhaṁ vā anīkadassanaṁ vā gaccheyya, pācittiyaṁ.
佈署 或 校閱 或 去 懺悔
senā+byūha anīka+dassana gacchati pācittiya
f. m.s.Acc. n. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
佈署或閱兵,犯懺悔。
Surāmerayapāne, pācittiyaṁ.
穀物酒 水果酒 喝 懺悔
surā+meraya+pānapivati pācittiya
f. n. n.s.Loc. m.s.Nom.
五一、如果喝穀物酒或水果酒[74],犯懺悔。
Aṅgulipatodake, pācittiyaṁ.
手指 用手指輕挪(搔) 懺悔
aṅguli + patodaka pācittiya
f. m.s.Loc. m.s.Nom.
五二、如果以手指搔癢(他人),犯懺悔。
Udake hāsadhamme, pācittiyaṁ.
水 笑 事情 懺悔
udaka hāsa+dhamma pācittiya
n.s.Loc. m. m.s.Loc. m.s.Nom.
五三、如果在水中嬉戲[75],犯懺悔。
Anādariye, pācittiyaṁ.
不 尊敬 懺悔
an+ādariya pācittiya
n.s.Loc. m.s.Nom.
五四、如果(受教誡時態度)不恭敬,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ bhiṁsāpeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 比丘 使恐怖 懺悔
ya pana bhikkhu bhikkhu bhiṁsāpeti pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
五五、若比丘嚇比丘,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiṁ samādaheyya vā samādahāpeyya vā
任何 比丘 無 病 取暖 期望 火、點火 放一起 或 使燃燒 或
ya pana bhikkhu a+gilāna visibbana+ apekkha joti samādahati samādahāpeti
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. n. m.s.Nom. m.s.Acc. 3s.opt. 3s.opt.
aññatra tathārūpapaccayā, pācittiyaṁ.
除了 適當 理由 懺悔
tathārūpa+paccaya pācittiya
adv. adj. m.s.Abl. m.s.Nom.
五六、若比丘無病,想要取暖而點火或叫人點火,除了適當的理由外,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu oren’aḍḍhamāsaṁ nhāyeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ
任何 比丘 內 下 半 月 洗浴 除了 正確時候 懺悔 這裡 這
ya pana bhikkhu orena aḍḍha+māsa nahāyati samaya pācittiya tattha+ayaṁ
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. adv. m.s.Acc. 3s.opt. adv. m.s.Abl. m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
五七、若比丘半個月內洗澡(超過一次),除了適當的情況,犯懺悔。在這裡這
samayo. Diyaḍḍho māso seso gimhānan’ti, vassānassa paṭhamo māso icc’ete
正確時候 一個半 月 剩餘 夏季 雨季 第一個 月 這
samaya diyaḍḍha māsa sesa gimāha vassāna paṭhama māsa iti etad
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Gen. m.s.Gen. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Nom.
是適當情況。認為「夏季剩下一個半月」和「雨季的第一個月」,
aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo,
半 第三 月 暑 時 熱 時 病 時 工作 時
aḍḍha+teyya+māsa uṇha+samaya pariḷāha+samaya gilāna+samaya kamma+samaya
adj. m.p.Nom. adj. m.s.Nom. m. m.s.Nom. m. m.s.Nom. m. m.s.Nom.
這兩個半月是暑時,(還有)熱時,病時,工作時,
addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo. Ayaṁ tattha samayo.
路程 行走 時 風 雨 時 這 這裡 正確時候
addhāna+gamana+samaya vāta+vuṭṭhi+samaya ayaṁ tattha samaya
n. n. m.s.Nom. m. f. m.s.Nom. m.s.Nom. adv. m.s.Nom.
旅行時,風雨時。這是這裡的適當情況。
Navaṁ pana bhikkhunā cīvaralābhena tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ
新 比丘 衣服 得到 三 壞 顏色 狀態 其中之一
nava bhikkhu cīvara+labhati ti du+vaṇṇa+karaṇa aññatara
m.s.Acc. m.s.Ins. n. m.s.Ins. m.p.Gen. m. n.p.Gen. m.s.Nom.
dubbaṇṇakaraṇaṁ ādatabbaṁ nīlaṁ vā kaddamaṁ vā kāḷasāmaṁ vā
壞 顏色 狀態 取 青色 或 泥色 或 黑褐色 或
du+vaṇṇa+karaṇa ā+dadati nīla kaddama kāḷasāma
m. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom.
ānādā ce bhikkhu tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññatraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ
不 取 如果 比丘 三 壞 顏色 狀態 其中之一 壞 顏色 狀態
an+ādiyāti bhikkhu ti du + vaṇṇa + karaṇa aññatra du+ vaṇṇa + karaṇa
ger. m.s.Nom. m.p.Gen. m. m.p.Gen. adj.(m.s.Acc.) m. n.s.Acc.
navaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyya, pācittiyaṁ.
新 衣服 使用 懺悔
nava cīvara paribhuñjati pācittiya
m.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
五八、比丘得到新衣服[76]的時候,應該染上三種不好看的顏色的其中一種,或是青色或泥色或黑褐色[77]。如果比丘未染上三種不好看的顏色的其中一種就穿用新衣服,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā
任何 比丘 比丘 或 比丘尼 或 式叉摩那 或 沙彌 或
ya pana bhikkhu bhikkhu bhikkhunī sikkhamāna sāmaṇera
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Dat. f.s.Dat. f.s.Dat. m.s.Dat.
sāmaṇeriyā vā sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā apaccuddhārakaṁ paribhuñjeyya, pācittiyaṁ.
沙彌尼 或 自己 衣服 分享 不 捨出 使用 懺悔
sāmaṇerī sāmaṁ cīvara vikappeti a+paccuddhāraka paribhuñjati pācittiya
f.s.Dat. adv. n.s.Acc. ger. m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
五九、若比丘與比丘、或比丘尼、或式叉摩那、或沙彌、或沙彌尼分享衣服,(對方)沒有捨出,就使用,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaṁ vā cīvaraṁ vā nisīdanaṁ vā sūcigharaṁ vā
任何 比丘 比丘 缽 或 衣 布 或 墊布 或 針 盒 或
ya pana bhikkhu bhikkhu patta cīvara nisīdana sūci+ghara
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Gen. m.s.Acc. n.s.Acc. n.s.Acc. f. n.s.Acc.
kāyabandhanaṁ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkho’pi pācittiyaṁ.
身 帶子 或 藏匿 或 使人藏匿 或 縱使 玩笑 期望 也是 懺悔
kāyabandhana apanidahati apanidhāpeti hasa+apekkha pācittiya
m.s.Acc. 3s.opt. 3s.opt. adv. m.s.Nom. m.s.Nom.
六○、若比丘藏或叫人藏(其他)比丘的缽、或衣布、或坐具、或針盒、或腰帶,即使只為了開玩笑,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 故意地 生物 生命 剝奪 懺悔
ya pana bhikkhu paṇa jīvita voropeti pācittiya
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. adv. n.s.Acc. m.s.Abl. 3s.opt. m.s.Nom.
六一、若比丘故意奪取生物的性命,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 知道 有 生命的 水 使用 懺悔
ya pana bhikkhu jānāti sa-pāṇaka udaka paribhuñjati pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
六二、若比丘使用明知有生物的水,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ punakammāya ukkoṭeyya,
任何 比丘 知道 如 規則 判定 事件 再 羯磨 擾亂
ya pana bhikkhu jānāti yathā+dhamma nihata+adhikaraṇa puna+kamma ukkoṭeti
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. pp. m.s.Acc. m.s.Dat. 3s.opt.
pācittiyaṁ.
懺悔
pācittiya
m.s.Nom.
六三、若比丘為了重新羯磨,擾亂明知已經依法處置的案件,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaṁ duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 比丘 知道 粗重 犯 罪 隱藏 懺悔
ya pana bhikkhu bhikkhu jānāti duṭṭhulla āpatti paṭicchādati pācittiya
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Dat. m.s.Acc. n.s.Acc. f.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
六四、若比丘明知而隱藏比丘的粗惡罪[78],犯懺悔。
Yo pana bhikkhu jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādeyya, so ca puggalo
任何 比丘 知道 不足 二十 歲 人類 授具足戒 這 人類
ya pana bhikkhu jānāti ūna+vīsati+vassa puggala upasampādati ta puggala
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. caus.3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom.
六五、若比丘[79]明知而授具足戒給未滿二十歲[80]的人為比丘,而這個人
anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā, idaṁ tasmiṁ pācittiyaṁ.
不 被承認 這 且 比丘 應呵責 這 他(=戒師) 懺悔
an+upasampanna ta bhikkhu gārahati idaṁ ta pācittiya
adj.(m.s.Nom.)m.p.Nom. m.p.Nom. grd.(m.p.Nom.) m.s.Nom. m.s.Loc. m.s.Nom.
不得戒,且這些(在場的)比丘應受呵責,這比丘在此犯懺悔。
Yo pana bhikkhu jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ
任何 比丘 知道 竊賊 商隊 一起 約定 一 路程 道路
ya pana bhikkhu jānāti theyya+sattha saṁvidahati eka+adhāna + magga
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Acc. n. m.s.Ins. adv. ger. n. m.s.Acc.
paṭipajjeyya antamaso gāmantaram’pi, pācittiyaṁ.
往走 乃至於 村落 之間 也 懺悔
paṭipajjati gāma+antara pācittiya
3s.opt. adv. m. m.s.Acc. m.s.Nom.
六六、若比丘明知而與賊隊[81]相約,走上同一條道路,即使只(穿過)村落之間,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya
任何 比丘 女人 一起 約定 一 路程 道路 往行
ya pana bhikkhu saṁvidahati eka+adhāna+magga paṭipajjati
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. adv. ger. n. m.s.Acc. 3s.opt.
六七、若比丘明知而與女人相約,走上同一條道路,
antamaso gāmantaram’pi, pācittiyaṁ.
乃至 村落 之間 也 懺悔
gāma+antara pācittiya
adv. m. m.s.Acc. m.s.Nom.
即使只(穿過)村落之間,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu evaṁ vadeyya, “tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi,
任何 比丘 如此 說 如此 我 世尊 法 開示 我理解
ya pana bhikkhu vadati tathā+ahaṁ Bhagavant dhamma deseti ājānāti
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. adv. 3s.opt. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Acc. pp.(m.s.Acc.) 1s.pr.
六八、若比丘如此說:「我如此理解世尊所開示的法,
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāya”ti.
如彼 彼 此 障礙的 事情 說 世尊 此 從事 不 事實上 妨礙
ya ime antarāyika dhamma vucati Bhagavant ta paṭisevati na+alaṁ antarāya
adv. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. pp.(m.p.Nom.)m.s.Ins. m.p.Acc.ppr.(m.s.Dat.)ind. m.s.Dat.
對於從事任何這些世尊所說的障礙法[82]的人,事實上沒有障礙。」
So bhikkhu bhikkhūhi evam’assa vacaniyo, “mā āyasmā evaṁ avaca, mā Bhagavataṁ
這 比丘 諸比丘 如此 有 勸告 不可 大德 如此 說 不 世尊
sa bhikkhu bhikkhu atthi vattti āyasmant vatti Bhagavant
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(m.s.Nom.) m.s.Voc. adv. 2s.aor. m.s.Acc.
該比丘應該被諸比丘如此勸告:「大德!不要這樣說,不要誤解世尊
abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi Bhagavā evaṁ vadeyya.
毀謗 誤解 不 因為 好 世尊 誤解 毀謗 不 因為 世尊 如此 說
abbhācikkhati Bhagavant abbhakkhāti Bhagavant vadati
2s.aor. adv. adv. m.s.Gen. m.s.Nom. m.s.Nom. adv. 3s.opt.
因為誤解世尊是不好的,而且世尊並沒有這樣說。
Anekapariyāyena āvuso antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā alañca pana te
不 一 方法 朋友 障礙 事情 說 世尊 足夠 而且 這些
an+eka+pariyāya āyasmant antarāyika dhamma vucati Bhagavant alaṁ ta
m.s.Ins. m.s.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom. pp.(m.p.Nom.)m.s.Ins. adv. adv. m.p.Acc.
朋友!世尊用許多方法說明障礙法,而且從事這些事情足以造成障礙」
paṭisevato antarāyāyā”ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tath’eva
從事 障礙 如此 而 這 比丘 比丘 勸告 如此 仍
paṭisevati antarāya ta bhikkhu bhikkhu vucati tathā
ppr.(m.s.Dat.) m.s.Dat. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. ppr.(m.s.Nom.) adv.
而這位比丘被諸比丘這樣勸告時,仍然那樣堅持,
paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo
努力 這 比丘 比丘 直到 第三 勸告
paggaṇhati ta bhikkhu bhikkhu yāva+tatiyaṁ samanubhāsati
3s.opt. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. grd.(m.s.Nom.)
諸比丘應該乃至三次勸告該比丘去放棄那(主張)。
tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya,
它 捨棄 直到 第三 如果 勸 它 捨棄
ta paṭinissajjati yāva+tatiyaṁ +ce samanubhāsati ta paṭinissajjati
m.s.Gen. m.s.Dat. adv. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Acc. 3s.opt.
如果到了第三次被勸告時,(他)放棄它,
icc’etaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṁ.
如此 這 善 不 如果 捨棄 懺悔
kusala paṭinissajjati pācittiya
n.s.Nom. n.s.Nom. 3s.opt. adj.(m.s.Nom.)
如此的話,那就好。如果不捨棄,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu jānaṁ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ
任何 比丘 知道 如那樣 說 比丘 不 做 依法 那 (惡)見解
ya pana bhikkhu jānāti tathā+vadīn bhikkhu a+kaṭa+anudhamma ta diṭṭhi
m.s.Nom.adv. m.s.Nom. m.s.Nom. adv. m.s.Ins. m.s.Ins. pp. m.s.Ins. m.s.Acc. m.s.Acc.
六九、若比丘明知(犯戒)比丘那樣子主張(淫行非障道法)、未(被僧團)依法解除[83](不分享生活的處分)、尚未放棄那邪見,
appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ saṁbhuñjeyya vā saṁvaseyya vā
不 捨棄 和 共食 或 共住 或
a+paṭinissajjati saṁbhuñjati saṁvasati
adj.(m.s.Ins.) adv. 3s.opt. 3s.opt.
saha vā seyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ.
一同 或 床 睡覺 準備 懺悔
seyya kappeti pācittiya
m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
Samaṇuddeso pi ce evaṁ vadeyya, “tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi,
沙彌 也 如果 如此 說 如此 我 世尊 法 開示 我理解
samaṇuddesa vadati ahaṁ Bhagavant dhamma deseti ājānāti
m.s.Nom. adv. 3s.opt. adv. m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Acc. pp.(m.s.Acc.) 1s.pr.
七○、如果沙彌也這樣說:「我如此理解世尊所開示的法,
yathā ye’me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāya” ti.
如彼 任何 這些 障礙的 事情 說 世尊 這些 從事 不 事實上 妨礙
ya ime antarāyika dhamma vucati Bhagavant ta paṭisevati na+alaṁ antarāya
adv. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. pp.(m.p.Nom.)m.s.Ins. m.p.Acc. m.p.Acc. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Dat.
對於從事這些世尊所說的障礙法的人,事實上沒有障礙。」
So samaṇuddeso bhikkhūhi evam’assa vacanīyo, “mā āvuso samaṇuddesa evaṁ avaca,
這 沙彌 諸比丘 如此 有 勸告 不可 朋友 沙彌 如此 說
ta samaṇuddesa bhikkhu atthi vatti āyasmant samaṇuddesa vatti
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(m.s.Nom.) m.s.Voc. m.s.Voc. adv. 2s.aor.
這位沙彌應該被諸比丘這樣勸誡:「朋友!沙彌!不要這樣說,
mā Bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi
不可 世尊 毀謗 誤解 不 因為 好 世尊 誤解 毀謗 不 因為
Bhagavant abbhācikkhati Bhagavant abbhakkhāti
m.s.Acc. 2s.imp. adj. m.s.Gen. m.s.Nom.
不要誤解世尊,因為誤解世尊是不好的,而且世尊並沒有這樣說。
Bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyena āvuso samaṇuddesa antarāyikā dhammā
世尊 如此 說 不 一 方法 朋友 沙彌 障礙 事情
Bhagavant vadati an+eka+pariyāya āyasmant samaṇuddesa antarāyika dhamma
m.s.Nom. adv. 3s.opt. adj.(m.s.Ins.) m.s.Voc. m.s.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom.
朋友!沙彌!世尊用許多方法說明障礙的事情,
vuttā Bhagavatā alañca pana te paṭisevato antarāyāyā” ti.
說 世尊 足夠 而且 這些 從事 障礙
vucati Bhagavant ta paṭisevati antarāya
pp.(m.p.Nom.)m.s.Ins. m.p.Acc. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Dat.
而且從事這些事情足以造成障礙。」
Evañca pana so samaṇuddeso bhikkhūhi vuccamāno tath’eva paggaṇheyya,
如此 而且 這位 沙彌 諸比丘 勸告 如此 努力
evaṁ ta samaṇuddesa bhikkhu vucati tathā paggaṇhati
adv. adv. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. ppr.(m.s.Nom.) adv. 3s.opt.
而這位沙彌被諸比丘這樣勸戒時,仍然那樣堅持,
so samaṇuddeso bhikkhūhi evaṁ’assa vacanīyo,
這位 沙彌 比丘 如此 有 勸告
sa samaṇuddesa bhikkhu atthi vatti
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. adv. 3s.opt. grd.(m.s.Nom.)
諸比丘應該如此訓誡這位沙彌:
“Ajjatagge te āvuso samaṇuddesa na c’eva so Bhagavā Satthā apadisitabbo, yaṁ’pi
今後 你 大德 沙彌 不 既 這 世尊 導師 尊稱 引述 彼 也
ajja+agga tvaṁ āyasmant samaṇuddesa ta Bhagavant Satthar apadisati
m.s.Loc. m.s.Ins. m.s.Voc. m.s.Voc. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m.s.Acc.
「朋友!沙彌!今後你既不能尊稱世尊為導師,
c’aññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṁ dvirattatirattaṁ sahaseyyaṁ, sā’pi te
其他 沙彌 得到 比丘 與 二 夜 三 夜 同宿 此 也 你
ca añña sanaṇuddesa labhati bhikkhu dvi+ratta+ti+ratta saha+seyya sa + api tvaṁ
m.p.Nom. m.p.Nom. 3p.pr. m.p.Ins. n. n.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Nom. m.s.Gen.
而且,其他的沙彌得與諸比丘同宿二至三夜(的許可),你也沒有這種(權力)了。
n’atthi, cara pire vinassā”ti. Yo pana bhikkhu jānaṁ tathā nāsitaṁ samaṇuddesaṁ
沒有 走開 喂 消失 任何 比丘 知道 如此 滅擯 沙彌
atthi carati pi+re vinassati ya bhikkhu jānāti nāseti samaṇuddesa
3s.pr. 2s.imp. adv. ind. 2s.imp. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. adv. pp.(m.s.Acc.) m.s.Acc.
喂!你走開,離開。」若有比丘明知如此被滅擯的沙彌,
upalāpeyya vā upaṭṭhāpeyya vā saṁbhuñjeyya vā saha vā seyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ.
安慰 或 令照顧 或 共食 或 共 或 床、睡覺 合適 懺悔
upalāpeti upaṭṭhāpeti saṁbhuñjati seyya kappeti pācittiya
caus.3s.opt. caus.3s.opt. 3s.opt. m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
而安慰他或受他服務,或與他共食或共宿,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno evaṁ vadeyya, “Na tāvāhaṁ
任何 比丘 諸比丘 依 法 勸告時 如此 說 不 直到這 我
bhikkhu bhikkhu saha+dhammika vucati vatti tāva+ahaṁ
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Ins. m.s.Acc. ppr.(m.s.Nom.) adv. 3s.opt. adv. m.s.Nom.
七一、若比丘被諸比丘依法規勸時,他這樣說:
āvuso etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva n’aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ
朋友 這 學處 自我訓練 學習 直到那 不 其他 比丘 有學問的
āyasmant etad sikkhapada sikkhati na+ añña bhikkhu byatta
m.s.Voc. m.s.Loc. n.s.Loc. 1s.fut. adv. adj.(m.s.Acc.) m.s.Acc. adj.(m.s.Acc.)
vinayadharaṁ paripucchāmī”ti, pācittiyaṁ.
律 持 請教 懺悔
vinaya+dhara paripucchati ti pācittiya
m. adj.(m.s.Acc.) 1s.fut. m.s.Nom.
「朋友!我尚未請教其他精通戒律的有學問比丘(之前),我就不遵行這條學處。」犯懺悔。
Sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā aññātabbaṁ paripucchitabbaṁ paripañhitabbaṁ.
學習 諸比丘 比丘 瞭解 請教 詢問
sikkhati bhikkhu bhikkhu ā+jānāti paripucchati paripañhati
ppr.(m.s.Ins.) m.s.Voc. m.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) grd.(m.s.Nom.) grd.(m.s.Nom.)
諸比丘!正在學習的比丘應該請教詢問(以求)理解。
Ayaṁ tattha sāmīci.
這 這裡 正確
ayaṁ
f.s.Nom. adv. f.s.Nom.
在這裡這是正確的(做法)。
Yo pana bhikkhu pāṭimokkhe uddissamāne evaṁ vadeyya, “kimpan’ imehi
任何 比丘 波羅提木叉 誦 如此 說 為什麼 這些
bhikkhu pātimokkha uddisati vatti kim pana ime
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Loc. pass.ppr.(m.s.Loc.)adv. 3s.opt. adv. m.p.Ins.
七二、若比丘在誦波羅提木叉時,他這樣說:
khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvad’eva kukkuccāya vihesāya
小 雜 更小 更雜 學處 誦 最多 只 追悔 困擾
khudda+anukhuddaka sikkhāpada uddisati kukkucca(kud錯誤+kicca作) vihesa
adj. m.p.Ins. n.p.Ins. pp.(m.p.Ins.) adv. n.s.Dat. m.s.Dat.
「為什麼誦出這些細小和更細小的學處呢?最多只是導致追悔、困擾、
vilekhāya saṁvattantī” ti. Sikkhāpadavivaṇṇanake, pācittiyaṁ.
迷惑 導致 學處 毀謗 懺悔
vilekha saṁvattati sikkhāpada + vivaṇṇeti pācittiya
m.s.Dat. 3p.pr. n. m.s.Loc. m.s.Nom.
迷惑而已。」當毀謗學處,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu anvaḍḍhamāsaṁ pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadeyya,
任何 比丘 隨 半 月 波羅提木叉 誦 如此 說
bhikkhu anu+aḍḍha+māsa pātimokkha uddisati vadati
m.s.Nom. m.s.Nom. adj. m.s.Acc. m.s.Loc. ppr.(m.s.Loc.) adv. 3s.opt.
七三、若比丘每半個月在誦波羅提木叉時,他這樣說:
“Idān’eva kho ahaṁ ājānāmi, ayaṁ’pi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno
現在 才 我 知道 這 也 真的 規則 (戒)經 (傳)來 (戒)經 包含
idāni+eva ahaṁ ā-jānāti dhamma sutta+āgata sutta+pariyāpanna
m.s.Nom. 1s.pr. m.s.Nom. m.s.Nom. n. pp.(m.s.Nom.) n. pp.(m.s.Nom.)
anvaḍḍhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī” ti.
每 半 月 誦 來
anu+aḍḍha+māsa uddisati āgacchati
adj. m.s.Acc. m.s.Acc. 3s.pr.
「現在我才知道,這條規則確實也在(戒)經中傳承、包含在(戒)經中,每半個月誦出來。」
Tañce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jāneyyuṁ,”nisinnapubbam iminā bhikkhunā
這 如果 比丘 其他 諸比丘 知道 坐下 出席 以前 這 比丘
taṁ bhikkhu añña bhikkhu jānāti nisīdati pubba bhikkhu
m.s.Acc. m.s.Acc. adj.(m.p.Nom.) m.p.Nom. 3p.opt. pp.(m.s.Acc.) m.s.Ins. m.s.Ins.
如果其他比丘知道這位比丘,
dvittikkhattuṁ pātimokkhe uddissamāne ko pana vādo bhiyyo”ti.
二 三 次 波羅提木叉 誦 何況 說 較多
dvi+ti+khattuṁ patimokkha uddissati vadati bhiyya
m.s.Acc. m.s.Loc. ppr.(m.s.Loc.) m.s.Nom. m.s.Nom.
誦波羅提木叉時這位比丘以前出席過兩三次,更何況說(他已出席)多次。
Na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṁ āpanno
不 而且 這 比丘 無 知 免除 開脫 彼 且 這裡 犯錯 犯
bhikkhu a+ñāṇaka muñcati ya ca āpatti āpajjati
m.s.Gen. m.s.Gen. m.s.Ins. m.s.Nom. 3s.pr. m.s.Acc. adv. f.s.Acc. pp.(m.s.Nom.)
這位比丘既不因無知而開脫,而且應如法地處理(他)在此所犯的錯,
tañca yathādhammo kāretabbo, uttariñ c’assa moho āropetabbo,
此 且 如 法 處理 進一步 且 他 愚痴 加上
ta yathā+dhamma karoti ca ta moha āruhati
m.s.Acc. m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.) m.s.Dat. m.s.Nom. caus.grd.(m.s.Nom.)
(僧團)並應進一步加上愚癡(的罪)給他:
“tassa te āvuso alābhā, tassa te dulladdhaṁ yaṁ tvaṁ pāṭimokkhe udissamāne
這 你 朋友 無 利益 這 你 難 得到 那 你 波羅提木叉 誦出
sa tvaṁ āyasmant a+lābhati ta tvaṁ du+lābhati ya tvaṁ pāṭimokkha uddisati
m.s.Gen. m.s.Dat. m.s.Voc. m.s.Dat. m.s.Gen. m.s.Dat. m.s.Acc. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Loc. ppr.(m.s.Loc.)
na sādhukaṁ aṭṭhikatvā manasikarosī”ti.
不 好好地 目標 做 意 作
sādhuka attha+karoti(=aṭṭhiṁ
katvā) manasa+karoti
adv. ger. 2s.pr.
「朋友!這(誦戒)對你沒有獲益,這(誦戒)對你難以獲益,你在誦波羅提木叉時不好好地集中目標注意(聽)。」
Idaṁ tasmiṁ mohanake, pācittiyaṁ.
這 它 導致愚癡 懺悔
ta mohanaka pācittiya
m.s.Nom. m.s.Loc. m.s.Loc. m.s.Nom.
因為導致愚癡,這犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano pahāraṁ dadeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 比丘 生氣 不 適意 打 擊 給予 懺悔
ya bhikkhu bhikkhu kupita an+attamana paharati dadati pācittiya
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Dat. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
七四、若比丘憤怒不悅而打比丘,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṁ uggireyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 比丘 生氣 不 適意 手掌 武器的 舉起 懺悔
bhikkhu bhikkhu kupita an+attamana tala+sattika uggirati pācittiya
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Dat. adj.(m.s.Nom.)adj.(m.s.Nom.)n. adj.(m.s.Acc.) 3s.opt. m.s.Nom.
七五、若比丘憤怒不悅,對著比丘舉起手掌當作武器,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁseyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 比丘 無 根據 僧殘 毀謗 懺悔
bhikkhu bhikkhu a+mūlaka saṅghādisesa anuddhaṁseti pācittiya
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. adj.(m.s.Ins.) m.s.Ins. 3s.opt. m.s.Nom.
七六、若比丘無憑無據地毀謗比丘犯僧殘戒,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhussa sañcicca kukkuccaṁ upadaheyya, “iti’ssa muhuttaṁ’pi
任何 比丘 比丘 故意地 追悔 引起 加予 如此 他 一下子 也
bhikkhu bhikkhu kukkucca upadahati ta muhutta
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Dat. adv. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Gen. m.s.Acc.
aphāsu bhavissatī”ti etad eva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ.
不安 有 如此 正是 原因 做 非 其它 懺悔
a+phāsu bhavati paccaya karoti an+añña pācittiya
m.s.Nom. 3s.fut. m.s.Acc. m.s.Acc. ger. adj.(m.s.Acc.) m.s.Nom.
七七、若比丘故意導致比丘追悔,(想著):「這樣(一來),他就會有一下子的不安」。就因這樣的理由而做,不是其它理由,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ
任何 比丘 諸比丘 諍論 發生 吵嘴 發生 口角 達到
bhikkhu bhikkhu bhaṇḍana+janati kalaha+janati vivāda+āpajjati
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Gen. n. pp.(m.p.Gen.) m. pp.(m.p.Gen.) m. pp.(m.p.Gen.)
七八、若比丘站著竊聽發生過諍論、吵嘴或口角的比丘(的談話),
upassutiṁ tiṭṭheyya, “yaṁ ime bhaṇissanti taṁ sossāmī”ti. Etad eva paccayaṁ
竊聽 站立 彼 他們 說 此 聽 如此 原因
upassuti tiṭṭhati imaṁ bhaṇati suṇāti paccaya
m.s.Acc. 3s.opt. m.s.Acc. m.p.Nom. 3p.fut. m.s.Acc. 1s.fut. m.s.Acc. m.s.Acc.
(心想):「我要聽聽他們在說什麼」,就因這樣的理由而做,
karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ.
做 其它 懺悔
karoti an+añña pācittiya
ger. adj.(m.s.Acc.) m.s.Nom.
不為其它理由,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu dhammikānaṁ kammānaṁ chandaṁ datvā pacchā
任何 比丘 依法 羯磨 處置 同意 與欲 給予 後來
bhikkhu dhammika kamma chanda dadati
m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Dat. m.p.Dat. m.s.Acc. ger. adv.
khiyyanadhammaṁ āpajjeyya, pācittiyaṁ.
批評 (羯磨)事情 落入 到達 懺悔
khiyyana(=khīyana)+dhamma āpajjati pācittiya
n. m.s.Acc. opt.(3s.pr.) m.s.Nom.
七九、若比丘(未出席集會),(而事先委託餘比丘)表明(自己)同意如法的羯磨,後來卻批評(那)羯磨,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā
任何 比丘 僧團 調查 決定 事情 舉行 同意 未 給予 起立 座位
bhikkhu saṅgha vinicchaya+kathā vatteti chanda a+dadati uṭṭhāya+āsana
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Loc. m. f.s.Loc. ppr.(m.s.Loc.) m.s.Acc. ger. ger. n.s.Abl.
pakkameyya, pācittiyaṁ.
離開 懺悔
pakkamati paccittiya
opt.(3s.pr.) m.s.Nom.
八○、若比丘在僧團討論事情時,沒有表明同意(如法羯磨)就起座離開,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khiyyanadhammaṁ
任何 比丘 和諧 僧團 衣服 給予 之後 批評 (分配)事情
bhikkhu samagga saṅgha cīvara dadati khiyyana+dhamma
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. n.s.Acc. ger. adv. n. m.s.Acc.
āpajjeyya “yathāsanthutaṁ bhikkhū saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇāmentī”ti, pācittiyaṁ.
落入 到達 如 交誼 熟識 諸比丘 僧團的 獲得物 挪(給某人使)用 懺悔
āpajjati yathā+santhuta bhikkhu saṅghika labhati pariṇamati pācittiya
3s.opt. adv. pp.(m.s.Acc.)m.p.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. 3p.caus. m.s.Nom.
八一、若比丘在和合的僧團分給(某比丘)衣服後批評(那)分配,說:「諸比丘依照交情挪用僧團獲得的物品」,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyaṁ.
任何 比丘 知道 僧團的 獲得物 供養 人 轉送 懺悔
bhikkhu jānāti saṅghika lābhati pariṇamati puggala pariṇamati pācittiya
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. adj.(m.s.Acc.)m.s.Acc. pp.(m.s.Acc.) m.s.Dat. caus.3s.opt. m.s.Nom.
八二、若比丘明知而轉移供養僧團的物品給個人,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu rañño khattiyassa muddhābhisittassa anikkhantarājake
任何 比丘 王 剎帝利 頭 登基 澆 未 離開 王
bhikkhu rājan khattiya muddhā+abhisiñcati a+nikkhanta+rājaka
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Gen. m.s.Gen. m. m.s.Gen. pp. m.s.Loc.
八三、若比丘當國王[86]和皇后未離開(寢宮),沒有剎帝利登基王的邀請之前,
aniggataratanake pubbe appaṭisaṁvidito indakhīlaṁ atikkameyya, pācittiyaṁ.
未 出去 寶 皇后 之前 未 通知 門檻 跨越 懺悔
a+niggacchati+ratanaka a+ppaṭisaṁvidati inda+khīla atikkamati pācittiya
m.s.Loc. m.s.Loc. pp.(m.s.Nom.) m. m.n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Nom.
Yo pana bhikkhu ratanaṁ vā ratanasammataṁ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā
任何 比丘 寶物 或 寶物 認為 或 除了 道場 或 住處
bhikkhu ratana ratana+sammannati adhi+ārāma adhi+āvasatha
m.s.Nom. m.s.Nom. n.s.Acc. n. pp.(m.s.Acc.) m.s.Abl. m.s.Abl.
vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṁ. Ratanaṁ vā pana bhikkhunā
或 撿拾 或 使撿拾 或 懺悔 寶物 或 又 比丘
uggaṇhāti uggaṇhāti pācittiya ratana bhikkhu
3s.opt. caus.3s.opt. m.s.Nom. n.s.Nom. m.s.Ins.
ratanasammataṁ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggaṇhāpetvā vā
寶物 認為 或 道場 或 住處 或 撿拾 或 使撿拾 或
ratana+sammannati adhi+ārāma adhi+āvasatha uggaṇhāti uggaṇhāti
n. m.s.Nom. m.s.Loc. m.s.Loc. ger. caus.ger.
八四、若比丘除了在(自己的)道場或住處,撿拾或叫人撿拾寶物或被認為是寶物的東西,犯懺悔。而在自己的道場或住處撿拾或叫人撿拾後,寶物或被認為是寶物的東西,
nikkhipitabbaṁ “yassa bhavissati so harissatī” ti. Ayaṁ tattha sāmīci.
放置 那人 將有 他 帶走 這 這裡 正確的
nikkhipati ya bhavati ta harati
grd.(m.s.Nom.) m.s.Gen. 3s.fut. m.s.Nom. 3s.fut. f.s.Nom. adv. f.s.Nom.
應該(以這種考慮而)而被比丘保存:「那擁有的人會(來)帶走」。在這裡這是正確的(做法)。
Yo pana bhikkhu santaṁ bhikkhuṁ anāpucchaṁ vikāle gāmaṁ paviseyya,
任何 比丘 存在 比丘 未 告訴 非 時 村落 進入
bhikkhu atthi bhikkhu an+āpucchati vi+kāla gāma pavisati
m.s.Nom. m.s.Nom. ppr.(m.s.Acc.) m.s.Acc. ger. m.s.Loc. m.s.Acc. 3s.opt.
八五、若比丘非時(在午後至隔天太陽出來前),沒有告知共住的比丘
aññatra tathārūpā accayikā karaṇīyā, pācittiyaṁ.
除了 某種 緊急 應做 懺悔
accayika karoti pācittiya
adv. adj.(m.s.Abl.) adj.(m.s.Abl.) grd.m.s.Abl. m.s.Nom.
就進入村落,除了有某種應該趕快做的事外,犯懺悔。
Yo pana bhikkhu aṭṭhimayaṁ vā dantamayaṁ vā visānamayaṁ vā sūcigharaṁ
任何 比丘 骨 製 或 (象)牙 製 或 (獸)角 製 或 針 盒
bhikkhu aṭṭhi+maya danta+maya visāṇa+maya sūci+ghara
m.s.Nom. m.s.Nom. n. adj.(n.s.Acc.) n. adj.(n.s.Acc.) n. adj.(n.s.Acc.) f. n.s.Acc.
kārāpeyya, bhedanakaṁ, pācittiyaṁ.
使人作 值得打破的 懺悔
karoti bhedanaka pācittiya
caus.3s.opt. adj.(m.s.Acc.) m.s.Nom.
八六、若比丘叫人作骨製、象牙[89]製或獸角製的針盒,犯懺悔,(而且針盒)應打破[90]。
Navaṁ pana bhikkhunā mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā kārayamānena aṭṭhaṅgulapādakaṁ
新 又 比丘 床 或 長板凳 或 使作 八 指 腳
nava bhikkhu mañca pīṭha kāreti aṭṭha+aṅgula+pādaka
adj.(m.s.Acc.) m.s.Ins. m.s.Acc. n.s.Acc. caus.ppr.(m.s.Ins.) n. adj.(m.s.Nom.)
八七、比丘叫人作新床或長板凳時,腳可以作八(善逝)指的指長,
kāretabbaṁ Sugataṅgulena, aññatra hetthimāya aṭaniyā.
使作 善逝 指 除了 底部 榫頭
kāreti Sugata+aṅgula hetthima aṭani
grd.(m.s.Nom.) m. n.s.Ins. adv. adj.(m.s.Abl.) adj.(m.s.Abl.)
除了下面的接榫部份[91],由於超過這(長度),
Taṁ atikkāmayato, chedanakaṁ, pācittiyaṁ.
這 超過 切除 懺悔
ta atikkāmaya chedaka pācittiya
m.s.Acc. adj.(m.s.Abl.) m.s.Acc. m.s.Nom.
犯懺悔,(而且過長部份)應切除。
Yo pana bhikkhu mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā tūlonaddhaṁ kārāpeyya, uddālanakaṁ, pācittiyaṁ.
任何 比丘 床 或 長板凳 或 棉花 包裝 使作 扯掉 懺悔
bhikkhu mañca pīṭha tūla+onaddha<nandh綁 kārāpeti uddālanaka pācittiya
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. n.s.Acc. n. pp.(m.s.Acc.) 3s.opt. adj.(m.s.Acc.) m.s.Nom.
八八、若比丘叫人鋪蓋棉花在床或長板凳上,犯懺悔,而且棉花應拿掉。[92]
Nisīdanaṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikaṁ kāretabbaṁ. Tatr’idaṁ pamāṇaṁ,
坐下時鋪設的布 又 比丘 使製作 按照尺寸 應使作 這裡 這 尺寸
nisīdana bhikkhu kāreti pamāṇika kāreti tatra pamāṇa
n.s.Acc. m.s.Ins. ppr.(m.s.Ins) n.s.Nom. grd.(n.s.Nom.) adv. n.s.Nom. n.s.Nom.
八九、當比丘叫人作墊布[93]時,應該按照尺寸。這裡的尺寸是這樣:
dīghaso dve vidatthiyo Sugatavidatthiyā tiriyaṁ diyaḍḍhaṁ dasā vidatthi, taṁ
長 二 姆指與中指張開的距離 善逝 指距 寬 二 半 邊緣 指距 這
dīgha vidatthiyo Sugata+vidatthi tiriya di+aḍḍha dasā vidatthi ta
m.s.Abl. f.p.Nom. m. f.s.Gen. n.s.Acc. adj.(m.s.Nom)f.s.Nom. f.s.Nom. m.s.Acc.
長二善逝張手、寬一個半善逝張手、(可以加)邊緣寬一善逝張手,
atikkāmayato, chedanakaṁ, pācittiyaṁ.
超過 切除 懺悔
atikkāmaya chedanaka pācittiya
adj.(m.s.Abl.) m.s.Acc. m.s.Nom.
由於超過這(尺寸),犯懺悔,(而且超過的部份)應剪掉。
Kaṇḍupaṭicchādiṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā.
疥癬 覆蓋 又 比丘 使製作 按照尺寸 應使作
kaṇḍu+paṭicchādī bhikkhu kāreti pamāṇikā kāreti
f. f.s.Acc. m.s.Ins. ppr.(m.s.Ins.) f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
九○、當比丘叫人做覆瘡衣時,應該按照尺寸。這裡的尺寸是這樣:
Tatr’idaṁ pamāṇaṁ, dīghaso catasso vidatthiyo Sugatavidatthiyā tiriyaṁ dve vidatthiyo.
這裡 這 尺寸 長 四 掌距 善逝 掌距 寬 二 掌距
tatra pamāṇa dīgha vidatthiyo Sugata+vidatthi tiriya vidatthi
adv. n.s.Nom. n.s.Nom. m.s.Abl. f.p.Nom. m. f.s.Gen. n.s.Acc. f.p.Nom.
長四善逝張手、寬二善逝張手,
Taṁ atikkāmayato, chedanakaṁ, pācittiyaṁ.
超過 切除 懺悔
atikkāmaya chedanaka pācittiya
m.s.Acc. adj.(m.s.Abl.) m.s.Acc. m.s.Nom.
由於超過這(尺寸),犯懺悔,(而且超過的部份)應剪掉。
Vassikasāṭikaṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā. Tatr’idaṁ
雨 外套 又 比丘 使製作 按照尺寸 應使作 這裡 這
vassika+sāṭikā bhikkhu kāreti pamāṇikā kāreti tatra
adj. f.s.Acc. m.s.Ins. ppr.(m.s.Ins.) f.s.Nom. grd.(f.s.Nom). adv. n.s.Nom.
九一、當比丘叫人做雨衣時,應該按照尺寸。這裡的尺寸是這樣:
pamāṇaṁ, dīghaso cha vidatthiyo Sugatavidatthiyā tiriyaṁ aḍḍhateyyā,
尺寸 長 六 掌距 善逝 掌距 寬 半 三(=三個減半個)
pamāṇa dīgha vidatthiyo Sugata+vidatthi tiriya aḍḍha+teyya
n.s.Nom. m.s.Abl. f.p.Nom. m. f.s.Gen. n.s.Acc. m.p.Nom.
長六善逝張手、寬兩個半善逝張手,
taṁ atikkāmayato, chedanakaṁ, pācittiyaṁ.
超過 切除 懺悔
ta atikkāmaya chedanaka pācittiya
m.s.Acc. adj.(m.s.Abl.) m.s.Abl. m.s.Nom.
由於超過這(尺寸),犯懺悔,(而且超過的部份)應剪掉。
Yo pana bhikkhu Sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ kārāpeyya atirekaṁ vā, chedanakaṁ,
任何 比丘 善逝 衣 尺寸 衣 使製作 超 或 切除
bhikkhu Sugata+cīvara+pamāṇa cīvara kāreti atireka chedanaka
m.s.Nom. m.s.Nom. m. n. n.s.Acc. n.s.Acc. 3s.opt. m.s.Acc. m.s.Acc.
九二、若比丘叫人做衣服,(同於)善逝衣尺寸或超過,
pācittiyaṁ. Tatr’idaṁ Sugatassa Sugatacīvarappamāṇaṁ, dīghaso nava vidatthiyo
懺悔 這裡 這 善逝 善逝 衣 尺寸 長 九 指距
pācittiya Sugata Sugata+cīvara+pamāṇa dīgha vidatthi
m.s.Nom. adv. n.s.Nom. m.s.Gen. m. n. n.s.Nom. m.s.Abl. f.p.Nom.
犯懺悔,(而且超過的部份)應剪掉。這裡的善逝的善逝衣尺寸是這樣:
Sugatavidatthiyā tiriyaṁ cha vidatthiyo. Idaṁ Sugatassa Sugatacīvarappamāṇaṁ.
善逝 掌距 寬 六 掌距 這 善逝 善逝 衣 尺寸
Sugata+vidatthi tiriya vidatthiya Sugata Sugata+cīvara+pamāṇa
m. f.s.Gen. n.s.Acc. f.p.Nom. m.s.Nom. m.s.Gen. m. n. n.s.Nom.
長九善逝張手、寬六善逝張手。這是善逝的善逝衣尺寸。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā.
誦 大德 九十二 懺悔 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp.(m.p.Nom.) m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大德!九十二懺悔的規則已經誦出了。
Tatth’āyasmante pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大德 我問 是否 於此 清淨
tattha āyasmant pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. m.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大德:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Parisuddh’etth’ āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha āyasmant ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大德!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
Ime kho panāyasmanto cattāro pāṭidesanīyā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這些 又 大德 四 應悔過 規則 誦 來
pana+āyasmant pāṭideseti dhamma uddesati āgacchati
m.p.Nom. adv. m.p.Voc. grd.(m.p.Nom.) m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
諸大德!現在到了誦出這四應悔過戒[94]。
Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ
任何 比丘 非 親戚 比丘尼 裡面 家 進入 手 硬食
bhikkhu a+ñātikā bhikkhunī antara+ghara pavisati hattha khādanīya
m.s.Nom. f.s.Gen. f.s.Gen. m. n.s.Acc. pp.(m.s.Gen.) m.s.Abl. n.s.Acc.
一、若比丘親自從進入住宅區裡面(乞食)的非親戚比丘尼手中,
vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā. Paṭidesetabbaṁ
或 軟食 或 自己 手 接受 咀嚼 或 食用 或 應悔過
bhojanīya sa+hattha paṭiggaṇhāti khādati bhuñjati paṭideseti
n.s.Acc. m.s.Ins. ger. 3s.opt. 3s.opt. grd.(m.s.Nom.)
接受硬食、軟食而咀嚼或食用。這位比丘應該悔過,(說):
tena bhikkhunā, “gārayhaṁ āvuso dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ,
這位 比丘 應呵責 朋友 事情 犯 不 適合 應悔過
ta bhikkhu garahati āyasmant dhamma āpajjati a+sappāya paṭideseti
m.s.Ins. m.s.Ins. grd.(m.s.Acc.) m.s.Voc. m.s.Acc. 1s.aor. m.s.Acc. grd.(m.s.Acc.)
「朋友!我犯了應受責備、不合宜、應該悔過的事情。
taṁ paṭidesemī”ti.
這 我悔過
ta paṭideseti
m.s.Acc. 1s.pr.
我悔過這(件事)。」
Bhikkhū pan’eva kulesu nimantitā bhuñjanti. Tatra ce bhikkhunī vosāsamānarūpā
諸比丘 良家 邀請 食用 那裡 如果 比丘尼 指示 樣子
bhikkhu kula nimanteti bhuñjati bhikkhunī vosāsati+rūpa
m.p.Nom. n.s.Loc. pp.(m.p.Nom.) 3p.pr. adv. f.s.Nom. m.s.Nom.
二、受邀請的諸比丘在人家用餐。如果有比丘尼站(在旁邊)這樣指示說:
ṭhitā hoti: “Idha sūpaṁ detha, idha odanaṁ dethā”ti. Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī
站立 有 這裡 湯 您給予 這裡 飯 您給予 這些 諸比丘 這位 比丘尼
tiṭṭhati hoti sūpa dadati odana dadati ta bhikkkhu ta bhikkhunī
m.s.Nom. 3s.pr. adv. m.s.Acc. 2s.imp. m.s.Acc. 2s.imp. m.p.Ins. m.p.Ins. f.s.Nom. f.s.Nom.
「這裡,請給菜!那裡,請給飯!」這些比丘應該責備這位比丘尼,說:
apasādetabbā, “Apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī”ti, ekassa’pi ce
責備 走開 直到這時 姐妹 直到那時 比丘 食用 一個 也 如果
apasādeti apasakkati bhikkhu bhuñjati eka
grd.(m.s.Nom.) 2s.imp. f.s.Voc. m.p.Nom. 3p.pr. m.s.Gen.
「大姐!就諸比丘用餐時妳離去」。如果一個比丘也沒有為了責備那比丘尼
bhikkhuno nappaṭibhāseyya taṁ bhikkhuniṁ apasādetuṁ, “apasakka tāva bhagini,
比丘 不 拒絕 這 比丘尼 責備 走開 姐妹
bhikkhu na paṭibhāsati ta bhikkhuni apasādeti apasakkati
m.s.Gen. opt.(pr.3.s.) f.s.Acc. f.s.Acc. inf. 2s.imp. f.s.Voc.
yāva bhikkhū bhuñjantīti.”
比丘 食用
bhikkhu bhuñjati
m.p.Nom. 3p.pr.
而拒絕她說:「姐妹!就諸比丘用餐時妳離去。」
Paṭidesetabbaṁ tehi bhikkhūhi, “gārayhaṁ āvuso dhammaṁ āpajjimhā asappāyaṁ
應悔過 這些 比丘 應呵責 朋友 事情 犯 不 適合
paṭideseti ta bhikkhu garahati āyasmant dhamma āpajjati a+sappāya
grd.(m.s.Nom.)m.p.Ins. m.p.Ins. grd.(m.s.Acc.) m.s.Voc. m.s.Acc. 1.aor. m.s.Acc.
這些比丘應該悔過說:「朋友!我們犯了應受責備、不合宜、
pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemā”ti.
應悔過 這 悔過
paṭideseti ta paṭideseti
grd.(m.s.Acc.) m.s.Acc. 1p.pr.
應該悔過的事情。我們悔過這(件事)。」
Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni. Yo pana bhikkhu tathārūpesu
彼 又 此 有學 承認 良家 任何 比丘 如此的
sekkha+sammannati kula bhikkhu tatha+rūpa
n.p.Nom. n.p.Nom. pp.(n.p.Nom.) n.p.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Loc.
三、在有學認定的家庭[95],如果任何比丘
sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito agilāno khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā
有學 承認 良家 之前 未 受邀請 無病 硬食 或 軟食 或
sekkha+sammata kula a+nimantei a+gilāna khādanīya bhojanīya
m.p.Loc. n.p.Loc. pp.(m.s.Nom.) m.s.Nom. n.s.Acc. n.s.Acc.
事先未受邀請、無病,在如此被認定為有學家庭,
sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā. Paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā,
親手 接受 咀嚼 或 食用 或 應悔過 這 比丘
sa+hattha paṭiggaṇhāti khādati bhuñjati paṭideseti ta bhikkhu
m.s.Ins. ger. opt.(pr.3.s.) opt.(3s.pr.) grd.(m.s.Nom.) m.s.Ins. m.s.Ins.
親手接受硬食、軟食而咀嚼或食用。這位比丘應該悔過說﹕
“Gārayhaṁ āvuso dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī”ti.
應呵責 大德 事情 犯 不 應做 應悔過 這 我悔過
gārayha āyasmant dhamma āpajjati a+sappāya paṭideseti ta paṭideseti
grd.(m.s.Acc.)m.s.Voc. m.s.Acc. 1s.aor. s.Acc. grd.(m.s.Acc.) m.s.Acc. 1s.pr.
「朋友!我犯了應受責備、不合宜、應該悔過的事情。我悔過這件事」。
Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni. Yo pana
任何 又 僻靜處 住處 危險 認為 恐怖 任何
āraññaka senāsana sāsaṅka+sammannati sappaṭibha
m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. n.p.Nom. m.p.Nom. n.p.Nom. m.s.Nom.
四、這種被認為有危險、有恐怖[96]的僻靜住處。任何住在這種地方的無病比丘,
bhikkhu tathārūpesu senāsanesu viharanto pubbe appaṭisaṁviditaṁ khādanīyaṁ vā
比丘 如此 住處 居住 之前 未 告知 硬食 或
bhikkhu tathā+rūpa senāsana viharati a+paṭisaṁvidati khādanīya
m.s.Nom. m.s.Loc. n.s.Loc. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Acc. n.s.Acc.
就在(這種)道場中,未事先受告知,而無病比丘親自接受硬食、
bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādeyya vā bhuñjeyya vā.
軟食 或 道場 親手 接受 無 病 咀嚼 或 食用 或
bhojanīya adhi+ārāma sa+hattha paṭiggaṇhāti a+gilāna khādati bhuñjati
n.s.Acc. m.s.Loc. m.s.Ins. ger. m.s.Nom. 3s.opt. 3s.opt.
軟食,而咀嚼或食用。
Paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā, “gārayhaṁ āvuso dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ
應悔過 這 比丘 應呵責 朋友 事情 犯 不 適合
paṭideseti ta bhikkhu garahati āyasmant dhamma āpajjati a+sappāya
grd.(m.s.Nom.) m.s.Ins. m.s.Ins. grd.(m.s.Acc.) m.s.Voc. m.s.Acc. 1s.aor. s.Acc.
pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī”ti.
應悔過 這 我悔過
paṭideseti ta patideseti
grd.(m.s.Acc.) m.s.Acc. 1s.pr.
這位比丘應該悔過說﹕「朋友!我犯了應受責備、不合宜、應該悔過的事情。我悔過這(件事)。」
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pāṭidesanīyā dhammā.
誦 大德 四 悔過 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp.(m.p.Nom.) m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大德!四悔過的規則已經誦出了。
Tatth’āyasmante pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大德 我問 是否 於此 清淨
tattha āyasmant pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. m.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大德:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Parisuddh’etth’ āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha āyasmant ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大德!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
比丘與比丘尼的「應學法」完全等同。
Ime kho pan’āyasmanto sekhiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這些 又 大德 學習 規則 誦 來
pana+āyasmant dhamma uddesati āgacchati
adv. m.p.Voc. adj.(m.p.Nom.)m.p.Nom. m.s.Acc. 3p.pr.
諸大德!現在到了誦出這些應當學習的戒。
Parimaṇḍalaṁ nivāsessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
圓 完全 穿內裙 學習 應該
parimaṇḍala nīvāseti sikkhā karoti
m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
一、「我要圓整地整齊穿好(內裙)」,應當學。
Parimaṇḍalaṁ pārupissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
圓 完全 穿上衣 學習 應該
parimaṇḍala pārupati sikkhā karoti
m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二、「我要圓圓地整齊穿好(上衣)」,應當學。
Supaṭicchanno antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
好 包覆 內 屋 我去 學 應該
su+paṭicchādeti antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(m.s.Nom.) m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三、「在住宅區[97],我要包好(衣服)走」,應當學。
Supaṭicchanno antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
好 包覆 內 屋 我坐 學 應該
su+paṭicchādeti antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(m.s.Nom.) m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四、「在住宅區,我要包好(衣服)坐」,應當學。
Susaṁvuto antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
好 防護 內 屋 我去 學 應該
su+saṁvarati antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(m.s.Nom.) m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五、「在住宅區,我要好好守護(威儀)走」,應當學。
Susaṁvuto antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
好 防護 內 屋 我坐 學 應該
su+saṁvarati antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(m.s.Nom.) m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六、「在住宅區,我要好好守護(威儀)坐」,應當學。
Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
下垂 眼睛 內 屋 我去 學 應該
okkhipati+cakkhu antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(n.s.Nom.) m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
七、「在住宅區,我要垂目而視走」,應當學。
Okkhittacakkhu antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
下垂 眼睛 內 屋 我坐 學 應該
okkhipati+cakkhu antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(n.s.Nom.) m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
八、「在住宅區,我要垂目而視坐」,應當學。
Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 拉高 內 屋 我去 學 應該
ukkhittaka antara+ghara gacchati sikkhā karoti
n.s.Dat. m. n.s.Loc. futs.1s.pr. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
九、「在住宅區,我不要拉高(衣服)走」,應當學。
Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 拉高 內 屋 我去 學 應該
ukkhittaka antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
n.s.Dat. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十、「在住宅區,我不要拉高(衣服)[98]坐」,應當學。
Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 大笑 內 屋 我去 學 應該
ujjagghikā antara+ghara gacchati sikkhā karoti
f.s.Dat. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十一、「在住宅區,我不要大笑[99]走」,應當學。
Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 大笑 內 屋 我去 學 應該
ujjagghikā antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
f.s.Dat. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十二、「在住宅區,我不要大笑坐」,應當學。
Appasaddo antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
小 聲音 內 屋 我去 學 應該
appa+sadda antara+ghara gacchati sikkhā karoti
m.s.Nom. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十三、「在住宅區,我要小聲(談話)走」,應當學。
Appasaddo antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
小 聲音 內 屋 我去 學 應該
appa+sadda antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
m.s.Nom. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十四、「在住宅區,我要小聲(談話)坐」,應當學。
Na kāyappacālakaṁ antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 身體 搖晃 內 屋 我去 學 應該
kāya+pacālaka antara+ghara gacchati sikkhā karoti
m. n.s.Nom. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十五、「在住宅區,我不要搖晃身體走」,應當學。
Na kāyappacālakaṁ antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 身體 搖晃 內 屋 我坐 學 應該
kāya+pacālaka antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
m. n.s.Nom. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十六、「在住宅區,我不要搖晃身體坐」,應當學。
Na bāhuppacālakaṁ antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 手臂 搖擺 內 屋 我去 學 應該
bāhu+pacālaka antara+ghara gacchati sikkhā karoti
m. n.s.Nom. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十七、「在住宅區,我不要揮擺手臂走」,應當學。
Na bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 手臂 搖擺 內 屋 我坐 學 應該
bāhu+pacālaka antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
m. n.s.Nom. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十八、「在住宅區,我不要擺動手臂坐」,應當學。
Na sīsappacālakaṁ antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 頭 搖晃 內 屋 我去 學 應該
sīsa+pacālaka antara+ghara gacchati sikkhā karoti
n. n.s.Nom. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
十九、「在住宅區,我不要搖頭晃腦走」,應當學。
Na sīsappacālakaṁ antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 頭 搖晃 內 屋 我坐 學 應該
sīsa+pacālaka antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
n. n.s.Nom. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二十、「在住宅區,我不要搖頭晃腦坐」,應當學。
Na khambhakato antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 支撐 做 內 屋 我去 學 應該
khambha+kata antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(m.s.Nom.) m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二一、「在住宅區,我不要(手)扠腰走」,應當學。
Na khambhakato antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 支撐 做 內 屋 我坐 學 應該
khambha+kato antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(m.s.Nom.) m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二二、「在住宅區,我不要(手)撐著頭坐」,應當學。
Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 包覆 內 屋 我去 學 應該
oguṇṭheti antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(m.s.Nom.) m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二三、「在住宅區,我不要包著(頭)走」,應當學。
Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 包覆 內 屋 我坐 學 應該
oguṇṭheti antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(m.s.Nom.)m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二四、「在住宅區,我不要包著(頭)坐」,應當學。
Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 腳尖或腳腫 內 屋 我去 學 應該
ukkuṭika antara+ghara gacchati sikkhā karoti
m.s.Dat. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二五、「在住宅區,我不要以腳尖或腳腫走」,應當學。
Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 抱住膝蓋 內 屋 我坐 學 應該
pallatthikā antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
f.s.Dat. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二六、「在住宅區,我不要抱住膝蓋坐」,應當學。
Sakkaccaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
感激 缽食 我接受 學 應該
sakkacca piṇḍapāta paṭiggahati sikkhā karoti
ger.(m.s.Acc.) m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二七、「我要心存感激地接受食物」,應當學。
Pattasaññī piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
缽 注意 缽食 我接受 學 應該
patta+saññin piṇḍapāta paṭiggahati sikkhā karoti
m. m.s.Nom. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二八、「我要注視著缽接受食物」,應當學。
Samasūpakaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
等(比例) 羹 缽食 我接受 學 應該
sama+sūpaka piṇḍapāta paṭiggahati sikkhā karoti
m.s.Acc. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
二九、「我要接受與食物成比例的羹[100]」,應當學。
Samatittikaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
相等 (缽)邊緣 缽食 我接受 學 應該
samatittika piṇḍapāta paṭiggahati sikkhā karoti
adj.(m.s.Acc.) m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三十、「我要接受食物(只)齊缽緣(內)」,應當學。
Sakkaccaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
感激 缽食 我吃 學 應該
sakkacca piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
ger.(m.s.Acc.) m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三一、「我要心存感激地吃飯」,應當學。
Pattasaññī piṇḍapātaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
缽 注意 缽食 我吃 學 應該
patta+saññin piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
m. m.s.Acc. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三二、「我要注視著缽吃飯」,應當學。
Sapadānaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
順序 缽食 我吃 學 應該
sapadāna piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
adj.(m.s.Acc.) m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三三、「我要順序(不挑東挑西)地用餐」,應當學。
Samasūpakaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjīssāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
等(比例) 菜 缽食 我吃 學 應該
sama+sūpaka piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
m.s.Acc. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三四、「我要成比例地吃飯與(四分之一的)菜」,應當學。
Na thūpato omadditvā piṇḍapātaṁ bhuñjīssāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 頂端 揉捏 缽食 我吃 學 應該
thūpa omaddati piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
m.s.Abl. ger. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三五、「我不(將缽內食物做成塔形而)從頂端揉捏食物來吃」,應當學。
Na sūpaṁ vā byañjanaṁ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṁ upādāyā’ti,
不 菜 或 佐料 或 飯 覆藏 更多 想要 因於
sūpa byañjana odana paṭicchādati bhiyyo+kamyata upādāyā
m.s.Acc. n.s.Acc. m.n.s.Ins. 1s.fut. adj. m.s.Acc. ger.adv.
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā karoti
f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三六、「我不用飯蓋住菜或佐料,以求更多的(菜或佐料)」,應當學。
Na sūpaṁ vā odanaṁ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 菜 或 飯 或 無 病 自己 利益 要求 食用 學 應該
sūpa odana a+gilāna attan attha viññāpeti bhuñjati sikkhā karoti
m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Nom. m.s.Gen. m.s.Dat. ger. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三七、「無病時,我不要為了自己的需要(主動)要求菜或飯來吃」,應當學。
Na ujjhānasaññī paresaṁ pattaṁ olokessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 不滿 想 其他 缽 注視 學 應該
ujjhāna+saññin para patta oloketi sikkhā karoti
n. m.s.Nom. m.p.Gen. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三八、「我不心存不滿而看注意別人的缽」,應當學。
Nātimahantaṁ kavaḷaṁ karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 過大 飯糰 作 學 應該
na+atimahanta kavaḷa karoti sikkhā karoti
adj.(m.s.Acc.) m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
三九、「我不要做過大的飯糰」,應當學。
Parimaṇḍalaṁ ālopaṁ karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
圓的 一口(食物) 做 學 應該
parimaṇḍala ālopa karoti sikkhā karoti
m.s.Acc. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四十、「我要做圓的飯糰」,應當學。
Na anāhaṭe kavaḷe mukhadvāraṁ vivarissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 未 拿來 飯糰 嘴 門 打開 學 應該
an+āharati kavaḷa(=kabala) mukha+dvāra vivarati sikkhā karoti
pp.(m.s.Loc.) m.n.s.Loc. n. n.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四一、「我不要飯糰未送至(嘴吧)時就張開口」,應當學。
Na bhuñjamāno sabbaṁ hatthaṁ mukhe pakkhipissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 吃時 全部 手(指) 嘴 放入 學 應該
bhuñjati sabba hattha mukha pakkhipati sikkhā karoti
ppr.(m.s.Nom.)adj.(m.s.Acc.)m.s.Acc. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四二、「我(送)食時不要放整個手指進入嘴裡」,應當學。
Na sakavaḷena mukhena byāharissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 含有 飯糰 嘴 說話 學 應該
sa+kavaḷa mukha vyāharati sikkhā karoti
m.n.s.Ins. n.s.Ins. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四三、「我不要口含飯糰說話」,應當學。
Na piṇḍukkhepakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 食物 投入 我吃 學 應該
piṇḍa+ukkhepaka bhuñjati sikkhā karoti
m. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四四、「我不要以投擲食物(入口的方式)來吃」,應當學。
Na kavaḷāvacchedakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 飯糰 咬斷 我吃 學 應該
kavaḷa+ava-chedaka bhuñjati sikkhā karoti
m.n. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四五、「我不要咬斷飯糰來吃」,應當學。
Na avagaṇḍakārakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 膨脹 做 我吃 學 應該
ava-gaṇḍa-kāraka bhuñjati sikkhā karoti
m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四六、「我不要(大口)張頰來吃」,應當學。
Na hatthaniddhūnakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 手 甩 我吃 學 應該
hattha+niddhunaka bhuñjati sikkhā karoti
m. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四七、「我不要甩手地吃」,應當學。
Na sitthāvakārakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 飯粒 散落 我吃 學 應該
sittha+avakāraka bhuñjati sikkhā karoti
n. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四八、「我要不散落飯粒地吃」,應當學。
Na jivhānicchārakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 舌頭 伸出 我吃 學 應該
jivhā+niccharati bhuñjati sikkhā karoti
f. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
四九、「我不要伸出舌頭地吃」,應當學。
Na capucapukārakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 咀嚼聲 作 我吃 學 應該
capu+capu+kāraka bhuñjati sikkhā karoti
m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五十、「我不要咀嚼出聲地吃」,應當學。
Na surusurukārakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 囌囌聲 作 我吃 學 應該
suru+suru+kāraka bhuñjati sikkhā karoti
adv.(m.s.Acc.) 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五一、「我不要囌囌吸吮出聲地吃」,應當學。
Na hatthanillehakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 手 舔 我吃 學 應該
hattha+nillehati bhuñjati sikkhā karoti
m. m.n.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五二、「我不要舔著手地吃」,應當學。
Na pattanillehakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 缽 舔 我吃 學 應該
patta+nillehati bhuñjati sikkhā karoti
m. mn.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五三、「我不要舔著缽吃」,應當學。
Na oṭṭhanillehakaṁ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 嘴唇 舔 我吃 學 應該
oṭṭha+nillehati bhuñjati sikkhā karoti
m.n.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五四、「我不舔著嘴唇吃」,應當學。
Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 有 食物 手 可喝的 水瓶 拿取 學 應該
sa+āmisa hattha pānīya+thālaka paṭiggaṇhati sikkhā karoti
n.s.Ins. m.s.Ins. adj. n.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五五、「我不要用沾過食物的手來拿飲水瓶」,應當學。
Na sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍessāmī’ti, sikkhā karanīyā.
不 具有 飯粒 缽 洗 內 屋 丟棄 學 應該
sa+sitthaka patta+dhovana antara+ghara chaḍḍeti sikkhā karoti
n.s.Acc. m. n.s.Acc. m. n.s.Loc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五六、「我不要將含著飯粒的洗缽水倒棄」,應當學。
Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 遮陽傘 手 無 病 法 開示 學 應該
chatta+pāṇi a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
n. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五七、「我不要對無病而手(拿)遮陽傘的人說法」,應當學。
Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 枴杖 手 無 病 法 開示 學 應該
daṇḍa+pāṇi a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
m. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五八、「我不要對無病而手(拿)拐杖的人說法」,應當學。
Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 刀 手 無 病 法 開示 學 應該
sattha+pāṇi a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
n. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
五九、「我不要對無病而手(拿)刀的人說法」,應當學。
Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 武器 拿 無 病 法 開示 學 應該
āvudha+pāṇi a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
n. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. futs.s. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六十、「我不要對無病而手(拿)武器的人說法」,應當學。
Na pādukārūḷhassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 涼鞋 穿 無 病 法 開示 學 應該
pādukā+ārūḷha a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
f. pp.(m.s.Dat.) m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六一、「我不要對無病而穿涼鞋的人說法」,應當學。
Na upāhanārūḷhassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 鞋子 穿 無 病 法 開示 學 應該
upāhanā+ārūḷha a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六二、「我不對無病而穿鞋子的人說法」,應當學。
Na yānagatassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 車 乘 無 病 法 開示 學 應該
yāna+gata a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六三、「我不要對無病而坐在車上的人說法」,應當學。
Na sayanagatassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 床 躺 無 病 法 開示 學 應該
sayana+gata a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
n. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六四、「我不要對無病而躺在床上的人說法」,應當學。
Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 抱住膝蓋 坐 無 病 法 開示 學 應該
pallatthikā nisīdati a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
f.s.Dat. pp.(m.s.Dat.) m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六五、「我不要對無病而抱住膝蓋坐著的人說法」,應當學。
Na veṭṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 纏繞 頭 無 病 法 開示 學 應該
veṭṭhita+sīsa a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
n.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六六、「我不要對無病而綁頭巾的人說法」,應當學。
Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 包覆 頭 無 病 法 開示 學 應該
oguṇṭhita+sīsa a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
n.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六七、「我不對無病而包住頭的人說法」,應當學。
Na chamāyaṁ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti,
不 地上 坐 坐位 坐 無 病 法 開示
chamā nisīdati āsana nisinna a+gilāna dhamma deseti
f.s.Loc. ger. n.s.Loc. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut.
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā karoti
f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六八、「我坐在地上時,不要對無病而坐在位子的人說法」,應當學。
Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti,
不 低處 坐位 坐 高 坐位 坐 無 病 法 開示
nīca āsana nisīdati ucca āsana nisinna a+gilāna dhamma deseti
adj.(n.s.Loc.)n.s.Loc. ger. adj.(m.s.Loc.)m.s.Loc. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut.
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā karoti
f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
六九、「我坐在低的位子時,不要對無病而坐在高的位子的人說法」,應當學。應當學。
Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 站 坐 無 病 法 開示 學 應該
ṭhitati nisinna a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
ppr.(m.s.Nom.) m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
七十、「我站著時,不要對無病而坐著的人說法」,應當學。
Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti,
不 後面 走 前面 走 無 病 法 開示
pacchato gacchanta pura gacchanta a+gilāna dhamma deseti
adv. (m.s.Abl.)m.s.Nom. adv.(m.s.Abl.) m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut.
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā karoti
f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
七一、「我走在後面時,不要對無病而走在前面的人說法」,應當學。
Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṁ desissāmī’ti,
不 路邊 走 道路 走 無 病 法 開示
uppatha gacchanta patha gacchanta a+gilāna dhamma deseti
m.s.Ins. m.s.Nom. m.s.Ins. m.s.Dat. m.s.Dat. m.s.Acc. 1s.fut.
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā karoti
f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
七二、「我靠著路邊走時,不要對無病而走在路上的人說法」,應當學。[101]
Na ṭhito agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 站 無 病 大便 或 小便 或 作 學 應該
ṭhitati a+gilāna uccāra passāva karoti sikkhā karoti
ppr.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
七三、「我無病時不要站著大小便」,應當學。
Na harite agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 農作物 無 病 大便 或 小便 或 吐 或 作 學 應該
harita a+gilāna uccāra passāva kheḷa karoti sikkhā karoti
n.s.Loc. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
七四、「我無病時不要在農作物上[102]大小便、吐痰」,應當學。
Na udake agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 水 無病 大便 或 小便 或 吐 或 作 學 應該
udaka a+gilāna uccāra passāva kheḷa karoti sikkhā karoti
n.s.Loc. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. 1s.fut. f.s.Nom. grd.(f.s.Nom.)
七五、「我無病不在水上大小便、吐痰」,應當學。
Udiṭṭhā kho āyasmanto sekhiyā dhammā.
誦 大德 眾學 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp.(m.p.Nom.) m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大德!應當學習的規則已經誦出了。
Tatth’āyasmante pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大德 我問 是否 於此 清淨
tattha āyasmant pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. m.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大德:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Parisuddh’etth’ āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha āyasmant ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大德!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
Ime kho pan’āyasmanto sattādhikaraṇasamathā dhammā uddesaṁ āgacchanti.
這些 而 大德 七 案件 止息 規則 誦 來
pana+āyasmant satta+adhikaraṇa+samatha dhamma uddesati āgacchati
m.p.Voc. n. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Acc. 3.p.pr.
諸大德!現在到了誦出七條解決案件的規則
Uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya ūpasamāya,
生起 生起 案件 止息 平息
upanna + upanna adhikaraṇa samatha vūpasama
ppr.(m.p.Gen.) n.p.Gen. m.s.Dat. m.s.Dat.
為了解決平息不斷生起的案件,(有如下的規則:)
Sammukhāvinayo databbo.
面前,現前 規則 應給予
sammukhā+vinaya dadati
m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)
一、應遵行當面的法則。
Sativinayo databbo.
憶念 原則 應給予
sati+vinaya dadati
m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)
二、應遵行憶念的法則。
Amūḷhavinayo databbo.
痴狂 原則 應給予
a+mūḷha+vinaya dadati
m.s.Nom. grd.(m.s.Nom.)
三、應遵行(宣佈犯者已)不痴狂的法則。
Paṭiññātakaraṇaṁ.
表白 自白 作
paṭiññata karoti
m.s.Nom.
四、依(犯者)表白的內容處理。
Yebhuyyasikā.
多數決定
yebhuyasikā
m.s.Nom.
五、依多數(決定)。
Tassa-pāpiyasikā
他 惡行
tassa+papiyasikā
m.s.Nom.
六、(處罰)那犯罪的人。
Tiṇa-vatthārako’ti.
草 遮蓋
tiṇa+vatthāraka
m. m.s.Nom.
七、如草覆蓋(土地般,雙方盡棄過惡)。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto sattādhikaraṇasamathā dhammā.
誦 大德 七 案件 解決 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp.(m.p.Nom.) m.p.Voc. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大德!七條解決案件的規則已經誦出了。
Tatth’āyasmante pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
這裡 諸大德 我問 是否 於此 清淨
tattha āyasmant pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
adv. m.p.Acc. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
在這裡我問諸大德:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Dutiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 於此 清淨
duttayaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第二次我再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Tatiyam’pi pucchāmi: Kacci’ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否 於此 清淨
tatiyaṁ + api pucchati kacci ettha pp. of parisujjhati
m.s.Acc. ind. 1s.pr. ind. adv. m.p.Nom.
第三次再問:「你們於此(類戒)是否清淨?」
Parisuddh’etth’ āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默 如此 這 認為
parisuddhā+ettha āyasmant ta tuṇhi evaṁ eta dharati
pp.(m.p.Nom.)adv. m.p.Nom. m.s.Abl. adv. adv. m.s.Acc. 1s.pr.
諸大德!於此(類戒)是清淨的,所以默然。我如此認定這件事。
Uddiṭṭhaṁ kho āyasmanto nidānaṁ, uddiṭṭhā cattāro pārājikā dhammā,
誦 而 大德 因緣 誦 四 驅擯 規則
uddisati kho āyasmant nidāna uddisati catu pārājika dhamma
pp.(m.s.Nom.)adv. m.p.Voc. m.s.Nom. pp.(m.p.Nom.) m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom.
諸大德!已誦出序言,已誦出四驅擯戒,
uddiṭṭhā terasa saṅghādisesā dhammā, uddiṭṭhā dve aniyatā dhammā,
誦 十三 僧殘 規則 誦 二 不定 規則
uddisati terasa uddisati dhamma uddiṭṭha dvi aniyata dhamma
pp.(m.p.Nom.)m.p.Nom. m.p.Nom. pp.(m.p.Nom.)m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom.
已誦出十三僧殘戒,已誦出二不定戒,
uddiṭṭhā tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā, uddiṭṭhā dvenavuti pācittiyā dhammā,
誦 三十 捨 懺 規則 誦 九十二 懺悔 規則
uddisati uddisati
pp.(m.p.Nom.) m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom.
已誦出三十捨懺戒,已誦出九十二懺悔戒,
uddiṭṭhā cattāro pāṭidesanīyā dhammā, uddiṭṭhā sekhiyā dhammā,
誦 四 悔過 規則 誦 眾學 規則
uddisati uddisati
pp.(m.p.Nom.) m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom.
已誦出四悔過戒,已誦出眾學戒,
uddiṭṭhā sattādhikaraṇasamathā dhammā.
誦 七 案件 解決 規則
uddisati satta+adhikaraṇa+samatha dhamma
pp.(m.p.Nom.) m.p.Nom. m.p.Nom.
已誦出七滅諍戒。
Ettakantassa Bhagavato suttāgataṁ suttapariyāpannaṁ
這諸多 彼 世尊 經 傳來 經 包含
ettaka
ta Bhagavant sutta+āgata
sutta+pariyāpanna
m.s.Nom. m.s.Gen. m.s.Gen. m.s.Nom. m.s.Nom.
這諸多傳承、包含於彼世尊的戒經,
anvaḍḍhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati.
每半月地 誦 去
anu+aḍḍha+māsa uddisati
āgacchati
adj. m.s.Acc. m.s.Nom. 3s.pr.
每由個月要誦出。
Tattha sabbeh’eva samaggehi sammodamānehi avivādamānehi sikkhitabban’ti.
在這裡 一切 都 和合 歡喜 無諍 應學
sabba samagga sammodamāna a+vivadamāna sikkhati
m.p.Ins. m.p.Ins. m.p.Ins. m.p.Ins. grd.(m.s.Nom.)
在這(戒經)裡的,大眾都應該和合歡喜無諍地學習。
~ Bhikkhunipātimokkhaṁ niṭṭhitaṁ. ~
~ 比丘波羅提木叉竟 ~
﹝附錄一﹞
律(Vinaya) 問(pucchā) 同意(sammuti)
問律共許
Namo tassa
Bhagavato, Arahato Sammāsambuddhassa. (3x)
“Suṇātu me, bhante (āvuso), saṅgho.
聽 我 尊者 僧團
suṇāti ahaṁ bhavant (āvuso) saṅgha
3s.imp. 1s.Dat. m.p.Voc. (m.p.Voc.) m.s.Nom.
尊者們(朋友們)!請僧團聽我(說)。
Yadi saṅghassa pattakallaṁ,
如果 僧團 已達到 準備
yadi saṅgha patta+kalla
ind. m.s.Gen. n.s.Nom.
如果僧團已經準備好了,
ahaṁ āyasmantaṁ Tissaṁ bhikkhuṁ[103] vinayaṁ puccheyyaṁ.”
我 具壽 提捨 比丘 律 問
ahaṁ āyasmanta Tissa bhikkhu vinaya pucchati
1s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. 1s.opt.
我當問具壽提舍比丘律。
律(Vinaya) 答(vissajjana) 同意(sammuti)
答律共許
Namo tassa
Bhagavato, Arahato Sammāsambuddhassa. (3x)
“Suṇātu me, bhante (āvuso), saṅgho.
聽 我 尊者 (朋友們) 僧團
suṇāti ahaṁ bhavant (āvuso) saṅgha
3s.imp. 1s.Dat. m.p.Voc. (m.p.Voc.) m.s.Nom.
尊者們(朋友們)!請僧團聽我(說)。
Yadi saṅghassa pattakallaṁ,
如果 僧團 已達到 準備
yadi saṅgha patta+kalla
ind. m.s.Gen. n.s.Nom.
如果僧團已經準備好了,
ahaṁ āyasmatā Nāgena bhikkhunā[104] vinayaṁ puṭṭho vissajjeyyaṁ.”
我 具壽 那嘎 比丘 律 已被問 回答
ahaṁ Nāga bhikkhu vinaya puṭṭha vissajjeti
1s.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Acc. pp.(m.s.Nom.) 1s.opt.
已被問的我當答那嘎比丘律。
Pucchā: “Sammajjanī, padīpo ca udakaṁ āsanena ca,
問 掃帚 燈 及 水 座位 及
pucchā sammajjanī padīpa udaka āsana
f. f.s.Nom. m.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom.
問︰掃帚﹑燈﹑水﹑及座位,
uposathassa etāni pubbakaraṇan’ti vuccati.
布薩 這 預備 工作 稱為
uposatha eta pubba+karaṇa vuccati
m.s.Gen. n.s.Nom. n.s.Nom. 1s.pr.
這稱為布薩之預備工作。
Okāsa, sammajjanī: Sammajjanakaraṇaṁ kataṁ kiṁ?”
請求 掃帚 掃除 工作 已作 如何
okāsa sammajjanī sammajjana+karaṇa kata kiṁ
f.s.Nom. f.s.Nom. n. n.s.Nom. n.s.Nom.
請允許,(我問︰)「掃帚」──打掃的工作已做了嗎?
Vissajjana: “Sammajjanakaraṇaṁ niṭṭhitaṁ.”
答 打掃 工作 已完成
vissajjana sammajjana+karaṇa niṭṭhita
n. n.s.Nom. pp.(n.s.Nom.)
答︰打掃工作已完成。
Pucchā: “Padīpo ca: Padīpujjalanaṁ kataṁ kiṁ?”
問 燈 燈 點亮 已作 如何
pucchā padīpa padīpa + ujjalana kata kiṁ
f.s.Nom. m. n.s.Nom. pp.(n.s.Nom.)
問︰以及「燈」──燈已點亮了嗎?
Vissajjana: “Padīpujjalanaṁ niṭṭhitaṁ.”[105]
答 燈 點亮 完成
padīpa + ujjalana niṭṭhita
m. n.s.Nom. pp.(n.s.Nom.)
答︰以及「燈」──燈已點亮。
Puccha: “Udakaṁ āsanena ca:
問 水 座位 及
udaka āsana
n.s.Nom. n.s.Ins.
問︰「水及座位」──
Āsanena saha pānīya-paribhojanīya-udakaṭṭhapanaṁ kataṁ kiṁ?”
座位 具 飲用水 食用 水 安置 已作 如何
asana saha pānīya + paribhojanīya + udaka+ ṭhapana kata kiṁ
n.s.Ins. m. adj.(m.p.Gen.) n. n.s.Nom. pp.(n.s.Nom.)
座位、及飲水、用水都安置好了嗎?
Vissajjana: “Āsanena saha pānīyaparibhojanīya-udakaṭṭhapanaṁ niṭṭhitaṁ.”
座位 具 飲用水 食用 水 安置 完成
āsana saha pānīya+paribhojanīya-udaka+ṭhapana niṭṭhita
n.s.Ins. m. adj.(m.p.Gen.) n. n.s.Nom. pp.(n.s.Nom.)
座位、及飲水、用水都安置好了。
Pucchā: “Uposathassa etāni pubbakaraṇan’ti vuccati kiṁ?”
問 布薩 這 預備 工作 稱為 如何
uposatha eta pubba+karaṇa vuccati kiṁ
m.s.Gen. n.s.Nom. n.s.Nom. 3s.pr.
問︰為什麼這稱為布薩之預備工作?
Vissajjana: “Etāni cattāri vattāni sammajjanakaraṇādīni saṅghasannipātato
答 這 四 事 打掃 + 工作 僧伽 + 集合
eta vatta sammajjana+karaṇa saṅgha + sannipāta
n.s.Nom. n.s.Nom. n.s.Nom. n. n.s.Nom. m. pp.(n.s.Nom.)
答︰打掃等這四項工作在僧團集合之前,
paṭhamaṁ kattabbattā uposathassa, uposathakammassa pubbakaraṇan’ti vuccati.
首先 要做的 布薩 布薩 工作 預備 工作 稱為
Paṭhama kattabbattā uposatha uposatha + kamma pubba+karaṇa vuccati
adv. f.s.Nom. m.s.Gen. m. n.s.Gen. n.s.Nom. 3s.pr.
首先要做的,因此,稱為布薩之預備工作。
Pubbakaraṇānī’ti akkhātāni.”
預備 工作 宣告
pubba + karaṇa akkhāta
n.s.Nom. pp.(n.s.Nom.)
預備工作已宣告。
Pucchā: “Chandapārisuddhi, utukkhānaṁ bhikkhugaṇanā ca ovādo,
問 與欲 清淨 季節 宣告 比丘 算數 及 教誡
chanda + pārisuddhi utu + akkhāna bhikkhu+gaṇanā ca ovāda
m. f.s.Nom. f.n. n.s.Nom. m. f.s.Nom. m.s.Nom.
問︰與欲﹑清淨﹑季節宣告﹑算比丘人數﹑教誡,
uposathassa etāni pubbakiccan’ti vuccati. Chandapārisuddhi:
布薩 這 預先 作業 稱為 與欲 清淨
uposatha eta pubba + kicca vuccati chanda + pārisuddhi
m.s.Gen. n.s.Nom. n.s.Nom. 1s.pr. m. f.s.Nom.
這稱為布薩之前置作業。「與欲、清淨」──
Chandārahānaṁ bhikkhūnaṁ chandapārisuddhi-āharaṇaṁ kataṁ kiṁ?”
欲 帶來 比丘 與欲 清淨 帶來 已作 如何
chanda+ ārahāna bhikkhu chanda+pārisuddhi-āharaṇaṁ kata kiṁ
m. n.s.Nom. m.p.Nom. m. f. n.s.Nom. pp.(n.s.Nom.)
諸比丘請假與說清淨了嗎?
Vissajjana: “Chandapārisuddhi-āharaṇaṁ niṭṭhitaṁ.”[106]
答 與欲 清淨 帶來 完成
chanda+pārisuddhi-āharaṇa niṭṭhita
m. f. n.s.Nom. pp.(n.s.Nom.)
答︰請假與說清淨已完成。
Pucchā: “Utukkhānaṁ: Hemantādīnaṁ tiṇṇaṁ utūnaṁ ettakaṁ atikkantaṁ,
問 季節 宣告 冬 等 三 季 這麽多 超過
utu+akkhāna hemanta +ādi ti utu ettaka atikkanta
n. n.s.Nom. m. m.p.Nom. n.p.Gen. n.p.Gen. adj.(n.s.Acc.) pp.(n.s.Acc.)
問︰季節宣告︰冬等三季的說法,若干 (布薩)已過去了,
ettakaṁ avasiṭṭhan’ti. Evaṁ utu-ācikkhanaṁ kataṁ kiṁ?”
這麽多 已剩下 如是 季節 告知 已作 如何
ettaka avasiṭṭha evaṁ utu- ācikkhana kata kiṁ
adj.(n.s.Acc.) pp.(n.s.Acc.) adv. n. pp.(n.s.Acc.) pp.(n.s.Nom.)
還剩下若干(布薩)。這樣的季節已宣告了嗎?
Vissajjana:“Utūnīdha pana sāsane hemanta-gimha-vassānānaṁ vasena tīṇi honti.
問 季節 這裡 教 冬 夏 雨季 控制 三
utu+idha pana sāsana hemanta-gimha-vassāna vasa ti hoti<hū存在
n.p.Nom. adv. m.s.Loc. m. m. m.s.Nom. m.s.Ins. n.p.Nom.
在此教法中,季節有冬季、夏季及雨季這三季。
Ayaṁ hemanta-utu (gimhāna-utu / vassāna-utu).
這時 冬 季 ( 夏 季 / 雨 季 )
ayaṁ hemanta-utu (gimhāna-utu / vassāna-utu)
n.s.Nom. m. n.s.Nom. m. n.s.Nom. m. n.s.Nom.
這時是冬季(夏季 / 雨季)。
Tasmiṁ utumhi aṭṭha (dasa) uposathā. Iminā pakkhena eko uposatho sampatto,
這個 季節 八次(十次) 布薩 這個 半月 一次 布薩 來臨
ta utu uposatha ima pakkha eka uposatha sampatta
m.s.Loc. n.p.Ins. m.p.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom.
在這個季節裡有八次(十次)布薩。對這個半月而言,一次布薩已經來臨,
tayo uposathā atikkantā, cattāro uposathā avasiṭṭhā[107].”
三 布薩 過去 四 布薩 剩餘
ti uposatha atikkantā uposatha avasiṭṭha
m.p.Nom. m.p.Nom. pp.(m.p.Nom.) m.p.Nom. m.p.Nom. pp.(m.p.Nom.)
三次布薩已經過去,還剩餘四次布薩。[108]
Pucchā: “Bhikkhugaṇanā ca: Imasmiṁ uposathagge sannipatitānaṁ
問 比丘 算數 及 這 布薩堂 集會
bhikkhu+gaṇanā ca ima uposathagga sannipatita
m. f.s.Nom. m.s.Loc. m. m.s.Loc. pp.(m.p.Acc.)
問:「算比丘人數」──計算在這個布薩堂中集會的
bhikkhūnaṁ gaṇanā, kittakā bhikkhū honti?”
比丘 算數 若干 比丘 有
bhikkhu gaṇanā kittakā bhikkhu hoti
m.p.Acc. f.s.Acc. adv. m.p.Acc. 3p.pr.
比丘人數。有多少位比丘?
Vissajjana: “Imasmiṁ uposathagge sannipatitānaṁ bhikkhūnaṁ gaṇanā
這 布薩堂 集會 比丘 算數
Ima uposathagga sannipatitānaṁ bhikkhu gaṇana
m.s.Loc. m. m.s.Loc. pp.(m.p.Acc.) m.p.Acc. f.s.Acc.
答:計算在這個布薩堂中集會的比丘人數,
cattāro bhikkhū honti.”
四 比丘
bhikkhu hoti
m.p.Acc. 2s.pr.
有四位[109]比丘。
Pucchā: “Ovādo: Bhikkhunīnaṁ ovādo dātabbo, dinno kiṁ?”
問 教誡 比丘尼 教誡 應當給與 給與 如何
ovāda bhikkhunī ovāda dātabba dinna<dadāti kiṁ
m.s.Nom. f.p.Dat. n.s.Nom. 1s.pr. pp.(m.s.Nom.)
問︰「教誡」──應當給與比丘尼的教誡已經給了嗎?
Vissajjana: “Idāni pana tāsaṁ natthitāya, so ca ovādo idha n’atthi.”
答 現在 她們 缺席 它 教誡 這 沒 有、存在
idāni pana ta natthitā ta ca ovāda idha na+atthi< as
adv. f.p.Dat. f.s.Dat. m.s.Nom. m.s.Nom. 3s.pr.
答:由於現在她們已經不存在,所以在此沒有教誡。
Pucchā: “Uposathassa etāni pubbakiccan’ti vuccati kiṁ?”
問 布薩 這 預備 作業 稱為 如何
uposatha eta pubba+kicca vuccati kiṁ
m.s.Gen. n.s.Nom. n.s.Nom. 3s.pr.
問︰這為什麼稱為布薩之前置作業?
Vissajjana: “Etāni pañcakammāni chandāharaṇādīni pātimokkhuddesato
這 五 工作 欲 帶來 波提木叉 誦
eta pañca+kamma chanda+āharaṇa+ādī pātimokkha+ uddesa
n.s.Nom. n.s.Nom. m. n.s.Nom. n.p.Nom. m. m.s.Abl.
答:請假等這五項工作,必須在誦波提木叉
paṭhamaṁ kattabbattā uposathassa, uposathakammassa pubba-kiccan’ti vuccati.
最初 應該做 布薩 布薩 羯磨 事前 作業 稱為
paṭhama kattabbattā uposatha uposatha + kamma pubba-kicca vuccati
adv.
f.s.Nom. m.s.Gen. m.
n.s.Gen.
n.s.Acc. 3s.pr.
之前就應該做好,因此稱為「布薩與布薩羯磨的前置作業」。
Pubbakiccānī’ti akkhātāni.”
預備 作業 宣佈
pubba+kicca akkhāta
n.s.Nom. pp.(n.s.Nom.)
前置作業已經宣告了。
Pucchā: “Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā sabhāgāpattiyo ca
問 布薩 僅僅 及 比丘 即席者 同一範圍的 犯罪 及
uposatha bhikkhu kammapatta sabhāgā + āpatti
m.s.Nom. adv. m.s.Nom. adj.(m.s.Nom.) adj.(n.s.Nom.) f.p.Nom.
問:布薩與即席的比丘沒有犯同分之罪,
na vijjanti vajjanīyā ca puggalā tasmiṁ na honti pattakallan’ti vuccati.
無 存在現 適合被避開的 及 人 這 無 有 適當時機 稱為
na vijjati <vajjati puggala ta hoti pattakalla ti vuccati
3p.pr. adj.(m.p.Acc.) m.p.Acc. n.s.Loc. n.s.Acc. 3s.pr.
此無應被避開者,這稱為時機成熟。
Uposatho: Tīsu uposathadivasesu cātuddasī,
布薩 三 布薩 日 第十四日
uposatha ti uposatha+divasa cātuddasī
m.s.Nom. m.p.Loc. m. m.p.Loc. f.s.Nom.
布薩︰有三種布薩日,第十四日、
paṇṇarasī, sāmaggīsu, ajj’uposatho ko uposatho?”
第十五 和合 今日 布薩 何人 布薩
paṇṇarasī sāmaggī<samagga(a.) ajja+ uposatha ko uposatha
f.s.Nom. f.p.Loc. m.s.Nom. m.s.Nom.
第十五日、和合(日)的布薩當中,今天的布薩是哪一種布薩?
Vissajjana: “Ajj’uposatho paṇṇaraso (cātuddaso).”
答 今日 布薩 第十五 (第十四)
ajja uposatha paṇṇarasa (cātuddasa)
m.s.Nom. m.s.Nom. (m.s.Nom.)
答︰今天是第十五日(十四日)的布薩。
Pucchā: “Yāvatikā ca bhikkhū kammappattā’ti kiṁ?”
問 僅僅 及 諸比丘 羯磨 到達 如何
yvatikā ca bhikkhu kamma+patta kiṁ
adv. m.p.Nom. n. pp.(m.p.Nom.)
問:多少位比丘參加羯磨?
Vissajjana: “Yattakā bhikkhū tassa uposathakammassa, pattā yuttā anurūpā,
答 不管有多少的 比丘 它的 布薩 羯磨 到達 參加 適當的
yattakā bhikkhu ta uposatha + kamma patta yutta anurūpa
adv. m.p.Nom. m.s.Gen. m. n.s.Gen. pp.(m.p.Nom.) pp.(m.p.Nom.)adj.(m.p.Nom.)
答:「凡是參加羯磨的比丘都是合適的,
sabbantimena paricchedena cattāro bhikkhū pakatattā, saṅghena anukkhittā,
一切 最後 界限 四 比丘 健全情況的 僧伽 已抛棄
sabba+antima pariccheda bhikkhu pakatatta saṅgha anukkhitta
adj.(m.s.Ins.) m.s.Ins. m.p.Acc. adj.(m.p.Acc.) m.s.Ins. adj.(m.p.Acc.)
最少要有健全(=清淨)的四位比丘,僧伽已棄離(不合適者),
te ca kho hatthapāsaṁ avijahitvā ekasīmāyaṁ ṭhitā.”
他們 一臂之距 不離開 同一 界、戒壇 住立
ta ca kho hatthapāsa avijahitvā eka + sīmā ṭhita
m.p.Nom. m.s.Acc. ger. f.s.Loc. pp.(m.p.Nom.)
他們在同一戒壇內,彼此不離開於一臂之距之外。」
Pucchā: “Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti kiṁ?”
問 同一範圍的 犯罪 不 存在 如何
sabhāga+āpatti vijjati kiṁ
adj.(n.s.Nom.) f.p.Nom. 3s.pr.
問:什麼是沒有犯同分之罪?
Vissajjana: “Vikālabhojanādi vatthu sabhāgāpattiyo ca na vajjanti.”
答 非時 食 等 項目 同一範圍的 犯罪 及 不 存在
vikāla+bhojana+ādi vatthu sabhāga + āpatti vajjati
m. m. m.s.Nom. n.s.Nom. adj.(n.s.Nom.) f.p.Nom. 3s.pr.
答:(如)沒有全部都犯非時食等項目之罪。
Pucchā: “Vajjanīyā ca puggalā tasmiṁ na honti kiṁ?”
問 應被避開者 及 人 這 不 有 如何
<vajja puggala ta na hoti kiṁ
ppr.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Loc. 3p.pr.
問:「此無應被避開者」是什麼意思?
Vissajjana:“Gahṭṭhapaṇḍakādayo, ekavīsati vajjanīyā puggalā (vajjanīyapuggalā)
答 居士 黃門 等 廿一種 應被避開的 人
gahṭṭha+paṇḍaka+ādi <vajja puggala
m. m. m.p.Nom. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Nom.
答:居士、黃門等廿一種應被避開的人,
hatthapāsato bahikaraṇavasena vajjetabbā, te tasmiṁ na honti.”
一臂之距 外 工作 控制 避免 他們 它 不 存在
hatthapāsa bahi+karaṇa+vasa vajjeti ta ta hoti
m.s.Abl. adj. n. m.s.Ins. 3s.opt. p.Nom. s.Loc. 3s.pr.
必須被遣出於手臂距離之外。他們並不在這裡。
Pucchā: “Pattakallan’ti vuccati kiṁ?”
問 已達到 準備 稱為 如何
patta+kalla vuccati kiṁ
n.s.Nom. 3s.pr.
問︰為什麼稱為時機成熟?
Vissajjana: “Saṅghassa uposathakammaṁ imehi catūhi lakkhaṇehi saṅgahitaṁ
答 僧伽 布薩 羯摩 這 四 相 組成
saṅgha uposatha + kamma ima lakkhaṇa saṅgahita
m. s.Gen. m. n.s.Nom. n.p.Ins. n.p.Ins. n.p.Ins. pp.( n.s.Nom.)
答︰僧伽的布薩羯摩由這四種特相組成,
pattakallan’ti vuccati. Pattakālavantan’ti akkhātaṁ.”
適當時機 稱為 到達 時 已吐 宣告
patta+kalla vuccati patta + kāla + vanta akkhāta
n.s.Nom. 3s.pr. pp. m. pp.(n.s.Nom.) pp.(n.s.Nom.)
稱為「時機成熟」。適當時機已經宣告了。
Vissajjana: “Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa
答 預備 工作 預備 作業 完成 指出 犯戒者 和合
pubba-karaṇa+pubba-kicca samāpeti desita+āpattika samagga
m. n.p.Nom. n.p.Nom. ger. pp. m.s.Gen. adj.(m.s.Nom.)
答︰已完成了預備工作與前置作業,擯除犯戒者,
bhikkhusaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṁ uddisituṁ ārādhanaṁ karomi.”
比丘 僧伽 同意 波提木叉 提出 邀請 作(=誦)
bhikkhu + saṅgha anumati pātimokkha uddisita ārādhana karoti < kar
m. m.s.Gen. f.s.Ins. m.s.Nom. inf. f.s.Acc. 1s.pr.
和諧、和合的比丘僧團的同意下,我提出邀請誦波提木叉。
Sādhu! Sādhu! Sādhu!
很好!很好!很好!
~ ~ ~
﹝附錄二﹞
Uposathakaraṇato[111] pubbe navavidhaṁ pubbakiccaṁ kātabbaṁ hoti :
布薩 應作 之前 九 種類 準備工作 應做 有
uposatha+karaṇata nava + vidha pubba+kicca karoti
m. m.s.Nom. adv. adj.(m.s.Acc.) n.s.Acc. grd.(m.s.Acc.)3s.pr.
布薩前,有九項準備工作應該要作:
Taṇṭhānasammajjanañca; tattha padīpujjalanañca; āsanapaññapanañca;
那 地方 打掃 和 那裡 燈 點 和 坐墊 舖設 和
taṁ+ṭhāna+sammajjanaṁ+ca padīpa+ujjalanaṁ+ca āsana+paññāpanaṁ+ca
n. m.s.Acc. m. n.s.Acc. n. m.s.Acc.
1.打掃那個地方,2.在那裡點燈,3.舖設坐墊,
pānīyaparibhojanīyūpaṭṭhapanañca; chandārahānaṁ bhikkhūnaṁ chandāharaṇañca;
飲用水 食用 準備好 和 同意 有價值的 比丘們 同意 應帶來
pānīya + paribhojanīya + upaṭṭhāpana+ca chanda+ araha bhikkhu chanda+āharaṇaṁ+ca
n. adj. n.s.Acc. m. adj.(m.p.Gen.) m.p.Gen. m. n.s.Acc.
4.準備好要喝的飲用水,5.帶來有同意權的比丘們的同意,
tesaññeva akatuposathānaṁ pārisuddhiyāpi[112] āharaṇañca; utukkhānañca;
那些 也 無法 布薩 清淨 也 帶來 季節 報告 和
tesaṁ+yeva akata+uposatha pārisuddhi api āharaṇa+ca utu+akkhānaṁ
pp. m.p.Gen. f.p.Gen. n.s.Acc. f.n. m.s.Acc.
6.也帶來那些無法布薩的人的清淨,7.並報告季節,
bhikkhugaṇanā ca; bhikkhunīnamovādo cā’ti.
比丘 數目 和 比丘尼 教導
bhikkhu+gaṇanā bhikkhunīnaṁ+ovāda
m. f.s.Nom. f.p. m.s.Nom.
8.比丘數目,9.教導比丘尼。
Tattha purimāni cattāri[113] bhikkhūnaṁ vattaṁ jānantehi
這裡 首先的 四 比丘的 事務 知道
puruma bhikkhu vatta jānāti
n.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Gen. n.s.Acc. ppr.(m.p.Ins.)
在這裡,前四項已經由知道比丘事務的
ārāmikehipi[114] bhikkhūhipi katāni pariniṭṭhitāni honti.
寺男 也 比丘 也 做了 完成 有
ārāmika pi bhikkhu pi kata pariniṭṭhita
m.p.Ins. m.p.Ins. pp.(n.p.Ins.) pp.(m.p.Ins.) 3p.pr.
男淨人們和比丘們做好了。
Chandāharaṇa pārisuddhi-āharaṇāni[115] pana imissaṁ sīmāyaṁ hatthapāsaṁ vijahitvā
欲 帶來 清淨 帶來 這個 界 手臂 投擲 捨棄
chanda+āharaṇa pārisuddhi + āharaṇa ayaṁ sīmā hattha+pāsa vijahati
m. n.s. f. m.p.Nom. f.s.Loc. f.s.Loc. m. m.s.Acc. ger.
nisinnānaṁ bhikkhūnaṁ abhāvato natthi.
坐 比丘 沒 有 沒 有
nisīdati bhikkhu a+bhāva na+atthi
pp.(m.p.Gen.) m.p.Gen. m.s.Abl.
關於帶來同意和帶來清淨的人,因為在這個界內,沒有被隔離在一臂之外坐著的比丘,所以就沒有。
Utukkhānaṁ nāma ettakaṁ atikkantaṁ ettakaṁ avasiṭṭhanti evaṁ utu-ācikkhanaṁ;
季節 報告 稱為 這麼多 經過 這麼多 剩下 如此 季節 宣布
utu+akkhāna ettaka atikkanta ettaka avasiṭṭhaṁ+ti utu+ācikkhana
m.s.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc.
關於季節報告,是指「已經過了這麼多,還剩下這麼多」的意思。這樣宣布季節:
Utūnīdha pana sāsane hemanta-gimha-vassānānaṁ vasena tīṇi honti.
季節 這裡 教說 冬 熱 雨的 按照 三 有
utu idha sāsana vasa hoti
m.p.Nom. m.p.Nom. m.p.Gen. m.s.Ins. 3p.pr.
在這裡,關於季節的一些說法,是按照冬、夏、雨三季的說法。
āyaṁ hemantotu[116] asmiñca utumhi aṭṭha uposathā, iminā pakkhena,
這 冬 這 季節 八 布薩 這 半個月
hemanta+utu ayaṁ utu uposatha ayaṁ pakkha
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Loc. n.s.Loc. m.p.Nom. m.s.Ins. m.s.Ins.
現在是冬季,這個季節裡有八次布薩,由於這半個月
eko uposatho sampatto, satta uposathā avasiṭṭhā; [117]
一 布薩 到達 七 布薩 剩下
eka uposatha sampatta satta uposatha avasiṭṭha
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.p.Nom. m.p.Nom. pp.(m.p.Nom.)
一次布薩到了,還有七次布薩。
īti evaṁ sabbehi āyasmantehi utukkhānaṁ dhāretabbaṁ.[118]
如此 所有的 大德們 季節 報告 應記住
sabba utu+akkhāna dhāreti
m.p.Ins. m.p.Ins. n. n.s.Acc. grd.(m.s.Acc.)
所有的大德們都要記住這樣的季節報告。
Evaṁ bhante.
如是 尊者
adv. m.s.Voc.
(在座比丘回答:)是的,尊者。
Bhikkhugaṇanā nāma imasmiṁ uposathagge uposathatthāya[119] sannipatitā bhikkhū
比丘 數量 名為 在這裡的 布薩堂中 布薩 由於 集合的 比丘
bhikkhu+gaṇanā ayaṁ uposathagga uposatha+attha sannipatati bhikkhu
m.s.Nom. m.s.Loc. m.s.Loc. m. m.s.Abl. pp.(m.p.Nom.) m.p.Nom.
ettakāti bhikkhūnaṁ gaṇanā;
多少 比丘的 數量
ettaka+iti bhikkhu gaṇanā
m.p.Nom. m.p.Gen. f.p.Nom.
關於比丘人數,是將「在這個布薩堂中,為了布薩而集合的比丘」視為比丘人數。
Imasmiṁ pana uposathagge[120] cattāro[121] bhikkhū sannipatitā honti;
這 布薩堂 四 比丘 集合 有
ayaṁ uposathagga bhikkhu sannipatati hoti
m.s.Loc. s.Loc. m.p.Nom. m.p.Nom. pp.(m.p.Nom.)3p.pr.
在這個布薩堂中,集合有(四)位比丘
Iti evaṁ sabbehi āyasmantehi bhikkhugaṇanāpi dhāretabbā.
如此 所有的 大德們 比丘 人數 也 應記住
sabba bhikkhu+gaṇanā+pi dhāreti
m.p.Ins. m.p.Ins. m. f.s.Acc. grd.(m.s.Acc.)
所有的大德們也都要記住這樣的比丘人數。
Evaṁ bhante.
如是 尊者
adv. m.s.Voc.
(在座比丘回答:)是的,尊者。
Bhikkhunīnamovādo pana idāni tāsaṁ natthitāya natthi.
比丘尼的 教導 現在 她們 因為沒有 沒有
bhikkhunīnaṁ+ovāda sā na+atthita na+atthi
m.s.Nom. f.p.Dat. f.s.Ins. 3p.pr.
關於比丘尼的教導,因為現在她們不在,所以沒有。
Iti sakaraṇokāsānaṁ pubbakiccānaṁ katattā nikkaraṇokāsānaṁ pubbakiccānaṁ
如此 有 作事 機會 準備工作 做好了 沒有 做事 機會 準備工作
sakaraṇa+okāsa pubba+kicca karoti ni+karaṇa+okāsa pubba+kicca
m.p.Gen. m.p.Gen. pp.(m.p.Nom.) m.p.Gen. m.p.Gen.
如是,在該做事時把準備工作做好了。當不該做事時,準備工作自然就完成了。
pakatiyā pariniṭṭhitattā evantaṁ navavidhaṁ pubbakiccaṁ pariniṭṭhitaṁ hoti.
自然地 完成 如是 這 九 項 準備 工作 完成 有
pakati pariniṭṭhita evaṁ+taṁ nava+vidha pubba+kicca pariniṭṭhita
adv. m.p.Nom. m.s.Acc. m.s.Acc. m.s.Acc. pp.(m.s.Acc.)
如是這九項準備工作完成了。
Niṭṭhite ca pubbakicce.
完成 而且 準備 工作
niṭṭhita pubba+kicca
m.s.Loc. m.s.Loc.
而且準備工作也結束了。
Sace so divaso cātuddasī-paṇṇarasī-sāmaggīnamaññataro yathājja uposatho[122] paṇṇaraso[123],
如果 這 天 十四 十五 和合集會 其中之一 好像 今天 布薩 十五
divasa sāmaggīnam+aññatara yathā+ajja uposatha
m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom. m.s.Nom.
如果這一天是十四、十五或和合集會的其中一天,就好像今天是十五日的布薩,
yāvatikā ca bhikkhū kammappattā saṅghuposathārahā cattāro vā tato vā atirekā
多少 而 比丘 羯磨 前來 僧團 布薩 值得 四 或 比那些 或 更多
bhikkhu kamma+patta saṅgha+uposatha+arahā
m.p.Nom. m.p.Nom. n. m.p.Nom. m. m. m.p.Nom. m.p.Nom. m.s.Abl. m.p.Nom.
而多少比丘前來羯磨才符合僧團的布薩人數呢?四位或四位以上,
pakatattā pārājikaṁ anāpannā saṅghena vā anukkhitā,
好行為的 驅擯 犯 僧團 或 未 擯棄
pakatatta pārājika anāpanna saṅgha an+ukkhita
adj.(m.p.Nom.)m.s.Acc. m.p.Nom. m.s.Ins. pp.(m.p.Nom.)
具有好行為的人,沒有犯驅擯,或被僧團擯棄,
te ca kho hatthapāsaṁ avijahitvā ekasīmāyaṁ ṭhita,
他們 而且 手臂 遙擲 未 捨棄 一個 界 住
ta hattha+pāsa a+vijahati eka+sīmā tiṭṭhati
m.p.Nom. m. m.s.Acc. ger. f.s.Acc. pp.(m.s.Nom.)
而且他們沒有被隔離在一臂之外,是住在同一個界內的,
tesañca vikālabhojanādivasena vatthu sabhāgāpattiyo ce na vijjanti,
他們 而且 非時 食 非正午 事情 類似的 犯 如果不 被發現
sa ca vikāla+bhojana+a-divasa sabhāga+āpattiya vijjati
m.p.Gen. m. m. m.s.Ins. adj. adj.(f.s.Nom.) 3p.pr.
而且如果他們沒有被發現,有犯了像是過午後非時食等這類的事情。
tesañca hatthapāse hatthapāsato bahikaraṇavasena
vajjetabbo koci vajjanīyapuggalo
他們 一臂 遙擲 一臂 遙擲 外 應該 由於 應命之避開 某些 應避開 人
ta hattha+pāsa hattha+pāsa bahi+karaṇa+vasa vajjeti vajjanīya+puggala
m.p.Gen. m. m.s.Loc. m. m.s.Abl. m.s.Ins. grd.(m.s.Nom.) m.s.Nom.
ce natthi,
如果 沒有
ns+atthi
3p.pr.
而且,由於應該在一臂之外,應該叫他隔離,如果沒有某些應該隔離的人,他們就在一臂的範圍內,
Evantaṁ uposathakammaṁ[124] imehi catūhi lakkhaṇehi[125] saṅgahitaṁ pattakallaṁ nāma
如是 這 布薩 羯磨 這 四 特徵 集合了 準備好 名為
evaṁ+taṁ uposatha+kamma ayaṁ lakkhaṇa saṅgahita pattakalla
m.s.Acc. m. m.s.Acc. m.p.Ins. m.p.Ins. n.p.Ins. ppr.(m..s.Acc.) n.s.Acc.
hoti, katuṁ yuttarūpaṁ.
有 去做 適合
karoti yutta+rūpa
3s.pr. inf. n.s.Acc.
如是,由於具備了這四個特徵,這個布薩羯磨就可以說是準備好了,可以去做了。
ūposathakammassa[126] pattakallattaṁ viditvā idāni kariyamāno uposatho saṅghena
布薩 羯磨 準備好 知道 現在 應做 布薩 僧團
uposatha+kamma pattakallatta vindati karoti uposatha saṅfha
m. m.s.Gen. m.s.Acc. ger. ppr.(m.s.Nom.) m.s.Nom. m.s.Ins.
anumānetabbo[127].
應該同意
anumāneti
grd.(m.s.Nom.)
知道布薩羯磨已經準備好了,現在僧團應該同意布薩了。
Sādhu, bhante.
好的 尊者
好的,尊者。
( 若誦戒者是戒臘最高者,以下兩行字不用念。)
Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā imissa nissinnassa bhikkhusaṅghassa
事先 應作 準備 工作 做好 這 坐著的 比丘 眾
pubba+karaṇa+pubba+kicca samāpeti ayaṁ nisīdati bhikkhu+saṅgha
n.p.Nom. ger. f.s.Gen. f.s.Gen. m. m.s.Gen.
事先應該要做的準備工作已經做好了,
anumatiyā pāṭimokkhaṁ uddesituṁ ajjhesanaṁ karomi.
同意 波羅提木叉 誦讀 懇請 我做
anumati pāṭimokkha uddisati ajjhesana karoti
f.s.Abl. m.s.Acc. inf. m.s.Acc. 1s.pr.
我懇請在座的比丘眾同意誦波羅提木叉。
~ ~ ~
﹝附錄三﹞
1.在僧團之前宣布清淨
Parisuddho ahaṁ bhante, parisuddho’ti maṁ saṅgho dhāretu.
清淨 我 尊者 清淨 我 僧團 記住
parisuddha parisuddha ti ahaṁ saṅgha dhāreti
pp.(m.s.Nom.)m.s.Nom. m.s.Voc. pp.(m.s.Nom.) s.Acc. m.s.Nom. imp.s.3p.
尊者!我是清淨的,請僧團記住我是清淨的。
2.誦波羅提木叉布薩最少要有四位比丘,如果當時只有三位比丘,為了準備工作,
比丘們互相吐露懺悔後動議:
Suṇantu me āyasmantā, ajj’uposatho [paṇṇaraso / cātuddaso].
請聽 我 大德 今天 布薩 十五 十四
suṇāti ahaṁ ajja uposatha
imp.3p.pr. s.Acc. m.p.Voc. m.s.Nom. m.s.Nom.
大德們請聽我說,今天是布薩的十五日/十四日,
Yad’āyasmantānaṁ pattakallaṁ
如果 大德 準備好
yadi + āyasmant pattakalla
m.p.Gen. n.s.Acc.
如果大德們都準備好了,
mayaṁ aññamaññaṁ pārisuddhi uposathaṁ kareyyāma.
我們 互相 清淨 布薩 作
ahaṁ aññaṁ+aññaṁ pārisuddhi uposatha karoti
p.Nom. adv. f.s.Acc. m.s.Acc. opt.1p.
我們應該互相作清淨布薩。
接下來比丘依輩分互相宣布清淨:
Pārisuddho ahaṁ āvuso, pārisuddho’ti maṁ dhārehi[128].(三次)
清淨 我 大德 清淨 我 記住
parisuddha parisuddha ahaṁ dhareti
m.s.Nom. s.Nom. m.s.Voc. m.s.Nom. s.Acc. imp.2p.
大德,我是清淨的,請你們記住我是清淨的。
3.如果是兩位比丘:準備工作後,不必動議,依輩分互相宣布清淨。
4.如果是一位比丘:準備工作後,再作決意:
ājja me uposatho.
今天 我 布薩
ahaṁ uposatha
s.Gen. m.s.Nom.
今天是我的布薩日。
﹝附錄四﹞
標示 ‘*’ 只有在比丘波羅提木叉, 不在比丘尼波羅提木叉
【Pārājika 1】不淨行(=Bhikkhunī Pārājikā 1)
【因緣】佛在毗舍離時,須提那比丘回家鄉乞食,他的母親告訴他說,如果他沒有留下後代,將來財產會被國王沒收。須提那便和以前的妻子行不淨行。
【犯相】1.對象:(1)人﹑鬼神﹑畜生三趣中。(2)雌性的肛門﹑陰道(passāvamagga小便道)﹑口。(3)雄性﹑無男性器官者(paṇḍaka:漢譯「黃門」)的肛門﹑口。
2.動機:(1)主動:自己生起慾心而行不淨行。(2)被動:不是出於本身慾念所構成的不淨行。
3.方式:置入生殖器官。
4.結果:接受樂受。
【無犯】1.不是故意的。2.被動且未產生樂受。3.比丘精神失常﹑情緒不穩定(khittacitta。khitta是「亂﹑攪動」﹑受病痛所苦。4.第一個犯的人[130]。
【Pārājika 2】偷盜(=Bhikkhunī Pārājikā 2)[131]
【因緣】佛在王舍城時,但尼迦比丘燒土造瓦房。佛陀認為燒土會傷及眾生,命比丘拆除瓦房。但尼迦改用木材造房子,尚未得到頻婆娑羅王的允許,就自行取走災害時備用的木材;由於但尼迦是出家人,國王沒有將他送交法辦。
【犯相】1.對象:(1)屬於某人。(2)價值五摩沙迦[132]或五摩沙迦以上的物品。
2.動機:偷盜[133]。
3.方式:取離原處。
【無犯】1.以為是自己的東西。2.確定物主會樂意給予[134]。3.死者﹑畜生的東西。4.以為是別人不要的東西[135]。5.暫時借用。6.比丘精神失常﹑情緒不穩定﹑受病痛所苦。
【Pārājika 3】殺人(=Bhikkhunī Pārājikā 3)
【因緣】佛在毗舍離時,教導比丘不淨觀,讚歎入不淨三昧。諸比丘修不淨觀後厭棄自身,請求鹿杖比丘[136]殺他們;鹿杖殺比丘後生起邪念[137],以為殺人即是助人解脫,有時一天連殺六十個比丘。
【犯相】1.對象:人類[138]。
2.動機:殺害。
3.方式:(1)自己殺人:以器具或藥物等致人於死﹑讚歎死亡﹑設陷阱。
(2)唆使殺人:用言語或書信,間接命令別人去殺。
4.結果:使人斷送性命。
【無犯】1.無意。2.不小心。3.不是故意殺人。4.比丘精神失常。
【Pārājika 4】不實自稱有上人法(=Bhikkhunī Pārājikā 4)
【因緣】佛在毗舍離安居時,跋耆一帶鬧飢荒,生活艱苦。婆裘摩河邊的比丘們為了安穩度過雨安居,尚未證得初禪以上的境界,卻互相讚歎以騙取居士的供養。
【犯相】1.對象:人類
2.方式:不實的言語或行為
3.動機:欺騙別人,使人認為自己有初禪以上的境界。
【無犯】1.增上慢的人。2.不是故意騙人。3.比丘精神失常﹑情緒不穩定﹑受病痛所苦。
根據〈語詞解釋〉 112頁:違犯僧殘戒的比丘,其別住﹑出罪等事,不能由一個或數個比丘作決定,而必須由二十位比丘一起表決。
。《根有律》 617b7:如果比丘犯了四驅擯罪,就會被逐出僧團,不能和僧眾共住;但是犯了這十三個僧殘戒的話,還是可以留在僧團中。也就是說,由最初(ādi)的舉罪到最後(sesa)的出罪,都必須由二十位僧眾(saṅgha)決定。而且相對於驅擯罪,犯了這十三條戒的比丘還可以「殘留」在僧團中,因此漢譯「僧殘」,保留了「由僧眾決定」以及「殘留在僧團中」的意思。筆者也沿用此語。
平川彰在《原始佛教の研究》257頁中提到,梵文的atisesa還保留「殘餘」的意思,巴利文的ādisesa可能是由atisesa轉化而來,但是卻已經失去「殘留」的意思了。
至於僧殘戒的處理方式,Vin.III, 186頁中說明,十三僧殘的前九條戒,初犯便構成僧殘,十至十三項則是犯後受勸三次不改才構成犯罪。如果犯了僧殘戒,覆藏幾天,便離開僧眾「別住」幾天(parivāsa;詳見《小品》〈別住犍度〉,Vin.II, p31~37);別住後,再行「摩那埵」(mānatta)──六夜別住; 之後,由二十位比丘羯磨決定是否能夠出罪,如果不足二十位比丘就不能舉行「出罪羯磨」(詳見《小品》〈羯磨犍度〉,Vin.III, p38~72)。
*【Saṅghādisesa 1】故意出精
【因緣】佛在舍衛城時,施越比丘由於慾念惱害,不喜歡修行。優陀夷比丘見施越憔悴枯瘦,便教他用手自慰,以療貪慾。
【犯相】1.方式:出精[139]。
2.動機:故意。
【無犯】1.夢遺。2.不是故意洩精。3.比丘精神失常﹑情緒不穩定﹑受病痛所苦。
*【Saṅghādisesa 2】染愛心碰觸女人的身體
【因緣】佛在舍衛城時,優陀夷比丘所住的精舍十分優美清淨,因此有很多人前往參觀。某日優陀夷趁機走在一個婆羅門的妻子後面,觸摸她的身體,婆羅門知道後非常生氣,譏嫌佛教沙門。
【犯相】1.對象:人道中的女性。
2.方式:(1)碰觸。(2)撫摸。(3)牽、拉。(4)推、抱、捉3。
3.動機:貪愛。
【無犯】1.無意的。2.不小心的。3.沒有樂受。4.比丘精神失常﹑情緒不穩定﹑受病痛所苦。
*【Saṅghādisesa 3】染愛心對女人講粗話
【因緣】佛在舍衛城時,優陀夷比丘所住的精舍十分優雅清淨。某日很多女人前往參觀,優陀夷請她們進去精舍坐,故意對他們說一些有關肛門、陰道等淫穢的話。
【犯相】1.對象:女人
2.方式:說出像少年男女間調情的淫穢語詞
3.動機:愛慾
【無犯】1.教學需要1。2.比丘精神失常。
*【Saṅghādisesa 4】要求女人服侍不淨行
【因緣】佛在舍衛城時,優陀夷比丘到居士家接受供養,對一婦人說,「不淨行是最上的侍奉」,婦人便入室解衣。優陀夷突然改變心意而離去。
【犯相】1.對象:女人
2.方式:(1)讚歎自己。(2)要求對方用不淨行侍奉。
3.動機:愛慾。
【無犯】1.要求用衣服﹑食物﹑房舍﹑藥物侍奉。2.比丘精神失常。
【Saṅghādisesa 5】為男女傳達情意(=Bhikkhunī Saṅghādisesaṁ 5)
【因緣】佛在舍衛城時,優陀夷比丘在城內認識許多居士,經常去拜訪他們,順便為一些未婚男女介紹對象。某日優陀夷為一位外道信徒提親,婚後這位外道信徒虐待其妻,優陀夷因而受譏嫌。
【犯相】1.對象:男性和女性
2.方式:(1)聽受話語。(2)傳給對方。(3)再把對方的回話帶回來
3.動機:撮合男女雙方
【無犯】1.為了僧團﹑塔廟[140]﹑病人而往返處理事務。2.為離婚夫婦說合 (