(S.6.1./I,136.)

(S.6.)(6) Brahmasaṁyuttaṁ 梵天相應(15suttas)

1. Paṭhamavaggo 第一﹝梵天﹞品

(S.6.1.) (1) Brahmāyācanasuttaṁ 勸請(佛轉法輪)

►《雜阿含1188經》，《別譯雜阿含110經》，A.4.21./ II,131，《增壹阿含19.1經》(T2.593a)，cf. Vinaya, I,4.；Dīgha, II,36~37；M.26./I,167.；；Mahāvastu, III, p.314)

172. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Uruvelāyaṁ viharati najjā Nerañjarāya tīre Ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho Bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṁ duddasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ; pare ca me na ājāneyyuṁ; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti. Apissu Bhagavantaṁ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā--

“Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ;

Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho.

“Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ;

Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā”ti.

(S.6.1./I,137.)Itiha Bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāya.

Atha kho brahmuno sahampatissa Bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi--“Nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā”ti. Atha kho Brahmā sahampati--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--brahmaloke antarahito Bhagavato purato pāturahosi. Atha kho Brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Desetu, bhante, Bhagavā dhammaṁ, desetu Sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca Brahmā sahampati, idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca--

“Pāturahosi Magadhesu pubbe, dhammo asuddho samalehi cintito.

Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ.

“Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, yathāpi passe janataṁ samantato.

Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, pāsādamāruyha samantacakkhu.

Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ.

“Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, satthavāha anaṇa vicara loke.

Desassu Bhagavā dhammaṁ, aññātāro bhavissantī”ti.

(S.6.1./I,138.) Atha kho Bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca Buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. Addasā kho Bhagavā Buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena; evameva Bhagavā Buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Disvāna Brahmānaṁ sahampatiṁ gāthāya paccabhāsi--

“Apārutā tesaṁ amatassa dvārā, ye sotavanto pamuñcantu saddhaṁ.

Vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ, dhammaṁ paṇītaṁ manujesu Brahme”ti.

Atha kho Brahmā sahampati “Katāvakāso khomhi Bhagavatā dhammadesanāyā”ti Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

(S.6.2.) (2) Gāravasuttaṁ 恭敬(無恭敬生活是苦惱)

►《雜阿含1188經》，《別譯雜阿含110經》，A.4.21./ II,131

173. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Uruvelāyaṁ viharati najjā Nerañjarāya tīre Ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho.

(S.6.2./I,139.) Atha kho Bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso, kaṁ nu khvāhaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan”ti?

Atha kho Bhagavato etadahosi--“Aparipuṇṇassa kho sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā sīlasampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.

“Aparipuṇṇassa kho samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke…pe… attanā samādhisampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.

“Aparipuṇṇassa paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake…pe… attanā paññāsampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.

“Aparipuṇṇassa kho vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake…pe… attanā vimuttisampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.

“Aparipuṇṇassa kho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimuttiñāṇadassanasampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Yaṁnūnāhaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan”ti.

Atha kho Brahmā sahampati Bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--brahmaloke antarahito Bhagavato purato pāturahosi. Atha kho Brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--

(S.6.2./I,140.)“Evametaṁ Bhagavā, evametaṁ, Sugata! Yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tepi Bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihariṁsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi Bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho dhammaññeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharatū”ti. Idamavoca Brahmā sahampati, idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca--

“Ye ca atītā sambuddhā, ye ca Buddhā anāgatā;

Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṁ sokanāsano.

“Sabbe saddhammagaruno, vihaṁsu viharanti ca;

Tathāpi viharissanti, esā Buddhāna dhammatā.

“Tasmā hi attakāmena, mahattamabhikaṅkhatā;

Saddhammo garukātabbo, saraṁ Buddhāna sāsanan”ti.

(S.6.3.) (3) Brahmadevasuttaṁ (具壽)梵天

►《雜阿含99經》，《別譯雜阿含265經》

174. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā brāhmaṇiyā Brahmadevo nāma putto Bhagavato santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti.

Atha kho āyasmā Brahmadevo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Brahmadevo arahataṁ ahosi.

Atha kho āyasmā Brahmadevo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakamātu nivesanaṁ tenupasaṅkami. (S.6.3./I,141.) Tena kho pana samayena āyasmato Brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṁ niccaṁ paggaṇhāti Atha kho brahmuno sahampatissa etadahosi--“Ayaṁ kho āyasmato Brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṁ niccaṁ paggaṇhāti. Yaṁnūnāhaṁ taṁ upasaṅkamitvā saṁvejeyyan”ti. Atha kho Brahmā sahampati--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--brahmaloke antarahito āyasmato Brahmadevassa mātu nivesane pāturahosi. Atha kho Brahmā sahampati vehāsaṁ ṭhito āyasmato Brahmadevassa mātaraṁ brāhmaṇiṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Dūre ito brāhmaṇi brahmaloko, yassāhutiṁ paggaṇhāsi niccaṁ.

Netādiso brāhmaṇi brahmabhakkho, kiṁ jappasi brahmapathaṁ ajānaṁ.

“Eso hi te brāhmaṇi Brahmadevo, nirūpadhiko atidevapatto.

Akiñcano bhikkhu anaññaposī, yo te so piṇḍāya gharaṁ paviṭṭho.

“Āhuneyyo vedagu bhāvitatto, narānaṁ devānañca dakkhiṇeyyo.

Bāhitvā pāpāni anūpalitto, ghāsesanaṁ iriyati sītibhūto.

“Na tassa pacchā na puratthamatthi, santo vidhūmo anigho nirāso.

Nikkhittadaṇḍo tasathāvaresu, so tyāhutiṁ bhuñjatu aggapiṇḍaṁ.

“Visenibhūto upasantacitto, nāgova danto carati anejo.

Bhikkhu susīlo suvimuttacitto, so tyāhutiṁ bhuñjatu aggapiṇḍaṁ.

“Tasmiṁ pasannā avikampamānā, (S.6.3./I,142.) patiṭṭhapehi dakkhiṇaṁ dakkhiṇeyye.

Karohi puññaṁ sukhamāyatikaṁ, disvā muniṁ brāhmaṇi oghatiṇṇan”ti.

“Tasmiṁ pasannā avikampamānā, patiṭṭhapesi dakkhiṇaṁ dakkhiṇeyye.

Akāsi puññaṁ sukhamāyatikaṁ, disvā muniṁ brāhmaṇī oghatiṇṇan”ti.

(S.6.4.) (4) Bakabrahmasuttaṁ 婆迦梵天(生惡見:此是常)

►《雜阿含1195經》，《別譯雜阿含108經》，J.405

175. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Bakassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti--“Idaṁ niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ, idaṁ kevalaṁ, idaṁ acavanadhammaṁ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, ito ca panaññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ natthī”ti.

Atha kho Bhagavā Bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--Jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho Bako brahmā Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna Bhagavantaṁ etadavoca--“Ehi kho mārisa, svāgataṁ te, mārisa! Cirassaṁ kho mārisa! Imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Idañhi, mārisa, niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ, idaṁ kevalaṁ, idaṁ acavanadhammaṁ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati. Ito ca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ natthī”ti.

Evaṁ vutte, Bhagavā Bakaṁ brahmānaṁ etadavoca--“Avijjāgato vata, bho, Bako brahmā; avijjāgato vata, bho, Bako brahmā. Yatra hi nāma aniccaṁyeva samānaṁ niccanti vakkhati, adhuvaṁyeva samānaṁ dhuvanti vakkhati, asassataṁyeva samānaṁ sassatanti vakkhati, (S.6.4./I,143.) akevalaṁyeva samānaṁ kevalanti vakkhati, cavanadhammaṁyeva samānaṁ acavanadhammanti vakkhati. Yattha ca pana jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca, tañca tathā vakkhati--‘Idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati’. Santañca panaññaṁ uttari nissaraṇaṁ, ‘Natthaññaṁ uttari nissaraṇan’ti vakkhatī”ti.

“Dvāsattati Gotama puññakammā, vasavattino jātijaraṁ atītā.

Ayamantimā vedagū brahmupapatti, asmābhijappanti janā anekā”ti.

“Appañhi etaṁ na hi dīghamāyu, yaṁ tvaṁ Baka maññasi dīghamāyuṁ.

Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, āyuṁ pajānāmi tavāhaṁ brahme”ti.

“Anantadassī Bhagavāhamasmi, jātijaraṁ sokamupātivatto.

Kiṁ me purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, ācikkha me taṁ yamahaṁ vijaññā”ti.

“Yaṁ tvaṁ apāyesi bahū manusse, pipāsite ghammani samparete.

Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, suttappabuddhova anussarāmi.

“Yaṁ eṇikūlasmiṁ janaṁ gahītaṁ, amocayī gayhakaṁ nīyamānaṁ.

Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, suttappabuddhova anussarāmi.

“Gaṅgāya sotasmiṁ gahītanāvaṁ, luddena nāgena manussakamyā.

Pamocayittha balasā pasayha, taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ,

Suttappabuddhova anussarāmi. (S.6.4./I,144.) “Kappo ca te baddhacaro ahosiṁ,

Sambuddhimantaṁ vatinaṁ amaññi.

Taṁ te purāṇaṁ vatasīlavattaṁ, suttappabuddhova anussarāmī”ti.

“Addhā pajānāsi mametamāyuṁ, aññepi jānāsi tathā hi Buddho.

Tathā hi tyāyaṁ jalitānubhāvo, obhāsayaṁ tiṭṭhati brahmalokan”ti.

(S.6.5. Aññatara diṭṭhi) (5) Aññatarabrahmasuttaṁ某梵天(:無有來梵天之沙門)

►《雜阿含1196經》，《別譯雜阿含109經》

176. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena aññatarassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti--“Natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo idha āgaccheyyā”ti. Atha kho Bhagavā tassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya--seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho Bhagavā tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā.

Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etadahosi--“Kahaṁ nu kho Bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavantaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisinnaṁ tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--Jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno puratthimaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ Bhagavato.

Atha kho āyasmato Mahākassapassa etadahosi--“Kahaṁ nu kho Bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā Mahākassapo Bhagavantaṁ dibbena cakkhunā…pe… Disvāna--seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… Evameva-- (S.6.5./I,145.) Jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā Mahākassapo dakkhiṇaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ Bhagavato.

Atha kho āyasmato Mahākappinassa etadahosi--“Kahaṁ nu kho Bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā Mahākappino Bhagavantaṁ dibbena cakkhunā…pe… tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna--seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… evameva--Jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā Mahākappino pacchimaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ Bhagavato.

Atha kho āyasmato Anuruddhassa etadahosi--“Kahaṁ nu kho Bhagavā etarahi viharatī”ti? Addasā kho āyasmā Anuruddho…pe… tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna--seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā Anuruddho uttaraṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ Bhagavato.

Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno taṁ brahmānaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu.

Passasi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaran”ti.

“Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu;

Passāmi vītivattantaṁ, brahmaloke pabhassaraṁ.

Svāhaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ, ahaṁ niccomhi sassato”ti.

Atha kho Bhagavā taṁ brahmānaṁ saṁvejetvā--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--tasmiṁ brahmaloke antarahito Jetavane pāturahosi. Atha kho so brahmā aññataraṁ brahmapārisajjaṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, mārisa, yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ evaṁ vadehi--‘Atthi nu kho, mārisa Moggallāna, aññepi tassa Bhagavato sāvakā evaṁmahiddhikā (S.6.5./I,146.) evaṁmahānubhāvā seyyathāpi bhavaṁ Moggallāno Kassapo Kappino Anuruddho’”ti? “Evaṁ, mārisā”ti kho so brahmapārisajjo tassa brahmuno paṭissutvā yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavoca--“Atthi nu kho, mārisa Moggallāna, aññepi tassa Bhagavato sāvakā evaṁmahiddhikā evaṁmahānubhāvā; seyyathāpi bhavaṁ Moggallāno Kassapo Kappino Anuruddho”ti? Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno taṁ brahmapārisajjaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāyakovidā;

Khīṇāsavā arahanto, bahū Buddhassa sāvakā”ti.

Atha kho so brahmapārisajjo āyasmato Mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā yena so brahmā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ brahmānaṁ etadavoca--“Ayasmā mārisa, Mahāmoggallāno evamāha--

“Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāyakovidā;

Khīṇāsavā arahanto, bahū Buddhassa sāvakā”ti.

Idamavoca so brahmapārisajjo. Attamano ca so brahmā tassa brahmapārisajjassa bhāsitaṁ abhinandīti.

(S.6.6. Pamādaṁ放逸) (6) Brahmalokasuttaṁ梵世間(化身二千)

►《雜阿含1194經》，《別譯雜阿含107經》

177. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho Subrahmā ca paccekabrahmā Suddhāvāso ca paccekabrahmā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ upanissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho Subrahmā paccekabrahmā Suddhāvāsaṁ paccekabrahmānaṁ etadavoca--“Akālo kho tāva, mārisa, Bhagavantaṁ payirupāsituṁ; divāvihāragato Bhagavā paṭisallīno ca. Asuko ca brahmaloko iddho ceva phīto ca, brahmā ca tatra pamādavihāraṁ viharati. Ayāma, mārisa, yena so brahmaloko tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā taṁ brahmānaṁ saṁvejeyyāmā”ti. (S.6.6./I,147.) “Evaṁ mārisā”ti kho Suddhāvāso paccekabrahmā Subrahmuno paccekabrahmuno paccassosi.

Atha kho Subrahmā ca paccekabrahmā Suddhāvāso ca paccekabrahmā--seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… evameva--Bhagavato purato antarahitā tasmiṁ brahmaloke pāturahesuṁ. Addasā kho so brahmā te brahmāno dūratova āgacchante. Disvāna te brahmāno etadavoca--“Handa kuto nu tumhe, mārisā, āgacchathā”ti? “Agatā kho mayaṁ, mārisa, amha tassa Bhagavato santikā arahato sammāsambuddhassa. gaccheyyāsi pana tvaṁ, mārisa, tassa Bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassā”ti?

Evaṁ vutto kho so brahmā taṁ vacanaṁ anadhivāsento sahassakkhattuṁ attānaṁ abhinimminitvā Subrahmānaṁ paccekabrahmānaṁ etadavoca--“Passasi me no tvaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti? “Passāmi kho tyāhaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti. “So khvāhaṁ, mārisa, evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā upaṭṭhānaṁ gamissāmī”ti?

Atha kho Subrahmā paccekabrahmā dvisahassakkhattuṁ attānaṁ abhinimminitvā taṁ brahmānaṁ etadavoca--“Passasi me no tvaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti? “Passāmi kho tyāhaṁ, mārisa, evarūpaṁ iddhānubhāvan”ti. “Tayā ca kho, mārisa, mayā ca sveva Bhagavā mahiddhikataro ceva mahānubhāvataro ca. gaccheyyāsi tvaṁ, mārisa, tassa Bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassā”ti? Atha kho so brahmā Subrahmānaṁ paccekabrahmānaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

(S.6.6./I,148.) “Tayo supaṇṇā caturo ca haṁsā, byagghīnisā pañcasatā ca jhāyino.

Tayidaṁ vimānaṁ jalate ca brahme, obhāsayaṁ uttarassaṁ disāyan”ti.

“Kiñcāpi te taṁ jalate vimānaṁ, obhāsayaṁ uttarassaṁ disāyaṁ.

Rūpe raṇaṁ disvā sadā pavedhitaṁ, tasmā na rūpe ramatī sumedho”ti.

Atha kho Subrahmā ca paccekabrahmā Suddhāvāso ca paccekabrahmā taṁ brahmānaṁ saṁvejetvā tatthevantaradhāyiṁsu Agamāsi ca kho so brahmā aparena samayena Bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassāti.

(S.6.7.) (7) Kokālikasuttaṁ 瞿迦利迦(比丘)

►《雜阿含1193經》，《別譯雜阿含106，一卷本《雜阿含5經》

178. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho Subrahmā ca paccekabrahmā Suddhāvāso ca paccekabrahmā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho Subrahmā paccekabrahmā Kokālikaṁ bhikkhuṁ ārabbha Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Appameyyaṁ paminanto, kodha vidvā vikappaye;

Appameyyaṁ pamāyinaṁ, nivutaṁ taṁ maññe puthujjanan”ti.

(S.6.8. Tissako) (8) Katamodakatissasuttaṁ (迦達摩達迦‧低沙迦) (比丘)

►《雜阿含1193經》，《別譯雜阿含106，一卷本《雜阿含5經》

179. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho Subrahmā ca paccekabrahmā Suddhāvāso ca paccekabrahmā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho Suddhāvāso paccekabrahmā katamodakatissakaṁ bhikkhuṁ ārabbha Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi--

(S.6.8./I,149.) “Appameyyaṁ paminanto, kodha vidvā vikappaye.

Appameyyaṁ pamāyinaṁ, nivutaṁ taṁ maññe akissavan”ti.

(S.6.9.) (9) Turūbrahmasuttaṁ 都頭梵天(勸瞿迦利迦比丘)

►《雜阿含1193經》，《別譯雜阿含106經》，一卷本《雜阿含5經》

180. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Kokāliko bhikkhu ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho turū paccekabrahmā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ Jetavanaṁ obhāsetvā yena Kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhito Kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Pasādehi, Kokālika, Sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā Sāriputtamoggallānā”ti. “Kosi tvaṁ, āvuso”ti? “Ahaṁ turū paccekabrahmā”ti. “Nanu tvaṁ, āvuso, Bhagavatā anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? Passa, yāvañca te idaṁ aparaddhan”ti.

[3]“Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe;

Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.

“Yo nindiyaṁ pasaṁsati, taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo.

Vicināti mukhena so kaliṁ, kalinā tena sukhaṁ na vindati.

“Appamattako ayaṁ kali, yo akkhesu dhanaparājayo.

Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahantataro kali.

Yo Sugatesu manaṁ padosaye.

“Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, chattiṁsati pañca ca abbudāni.

Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.

(S.6.10.) (10) Kokālikasuttaṁ 瞿迦利迦(謗舍利弗.目犍連)

►《雜阿含1278經》，《別譯雜阿含276經》，《增壹阿含21.5經》，

《經集》Sn.3.10.、A.10.89.

181. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho Kokāliko bhikkhu yena Bhagavā (S.6.10./I,150.) tenupasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Pāpicchā, bhante, Sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. Evaṁ vutte, Bhagavā Kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Mā hevaṁ, Kokālika, avaca; mā hevaṁ, Kokālika, avaca. Pasādehi, Kokālika, Sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā Sāriputtamoggallānā”ti. Dutiyampi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Kiñcāpi me, bhante, Bhagavā saddhāyiko paccayiko; Atha kho pāpicchāva bhante, Sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. Dutiyampi kho Bhagavā Kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Mā hevaṁ, Kokālika, avaca; mā hevaṁ, Kokālika, avaca. Pasādehi, Kokālika, Sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā Sāriputtamoggallānā”ti. Tatiyampi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Kiñcāpi…pe… icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. Tatiyampi kho Bhagavā Kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Mā hevaṁ…pe… pesalā Sāriputtamoggallānā”ti.

Atha kho Kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca Kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṁ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ, āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṁ, beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ, billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu. Pubbañca lohitañca pagghariṁsu. Atha kho Kokāliko bhikkhu teneva ābādhena (S.6.10./I,151.) kālamakāsi Kālaṅkato ca Kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapajji Sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā.

Atha kho Brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ Jetavanaṁ obhāsetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Brahmā sahampati Bhagavantaṁ etadavoca--“Kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, Kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno Sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. Idamavoca Brahmā sahampati, idaṁ vatvā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi--“Imaṁ, bhikkhave, rattiṁ Brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ Jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhikkhave, Brahmā sahampati maṁ etadavoca--‘Kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, Kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno Sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā’ti. Idamavoca, bhikkhave Brahmā sahampati, idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti.

Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Kīvadīghaṁ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti? “Dīghaṁ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṁ. Taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ--ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā”ti. “Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? (S.6.10./I,152.) “Sakkā bhikkhū”ti Bhagavā avoca--

“Seyyathāpi, bhikkhu vīsatikhāriko Kosalako tilavāho. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya; khippataraṁ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko Kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalā nirayā, evameko puṇḍariko nirayo. Seyyathāpi bhikkhu, vīsati puṇḍarikā nirayā, evameko padumo nirayo. Padume pana, bhikkhu, niraye Kokāliko bhikkhu upapanno Sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. Idamavoca Bhagavā, idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe.

Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.

“Yo nindiyaṁ pasaṁsati, taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo.

Vicināti mukhena so kaliṁ, kalinā tena sukhaṁ na vindati.

“Appamattako ayaṁ kali, yo akkhesu dhanaparājayo.

Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahantaro kali.

Yo Sugatesu manaṁ padosaye.

“Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, chattiṁsati pañca ca abbudāni.

(S.6.10./I,153.) Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Āyācanaṁ Gāravo Brahmadevo, Bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi.

Pamādakokālikatissako ca, Turū ca brahmā aparo ca Kokālikoti.

2. Dutiyavaggo 第二﹝梵天﹞品

(S.6.11.) (1) Sanaṅkumārasuttaṁ 常童子(贊師已,請師嘉賞)

►《雜阿含1190經》，《別譯雜阿含103經》

182. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Sappinītīre. Atha kho brahmā Sanaṅkumāro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ Sappinītīraṁ obhāsetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā Sanaṅkumāro Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino;

Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse”ti.

Idamavoca brahmā Sanaṅkumāro. Samanuñño Satthā ahosi. Atha kho Brahmā Sanaṅkumāro “Samanuñño me Satthā”ti Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

(S.6.12.) (2) Devadattasuttaṁ 提婆達多(惡人名譽殺)

183. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate acirapakkante Devadatte. Atha kho Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ Gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. (S.6.12./I,154) Ekamantaṁ ṭhito kho Brahmā sahampati Devadattaṁ ārabbha Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Phalaṁ ve kadaliṁ hanti, phalaṁ veḷuṁ phalaṁ naḷaṁ.

Sakkāro kāpurisaṁ hanti, gabbho assatariṁ yathā”ti.

(S.6.13.) (3) Andhakavindasuttaṁ 闇陀迦頻陀(村,梵天:千人入預流)

►《雜阿含1191經》，《別譯雜阿含104經》

184. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Magadhesu viharati Andhakavinde. Tena kho pana samayena Bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ Andhakavindaṁ obhāsetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Brahmā Sahampati Bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi--

“Sevetha pantāni senāsanāni, careyya saṁyojanavippamokkhā.

Sace ratiṁ nādhigaccheyya tattha, saṅghe vase rakkhitatto satīmā.

“Kulākulaṁ piṇḍikāya caranto, indriyagutto nipako satīmā.

Sevetha pantāni senāsanāni, bhayā pamutto abhaye vimutto.

“Yattha bheravā sarīsapā, vijju sañcarati thanayati devo.

Andhakāratimisāya rattiyā, nisīdi tattha bhikkhu vigatalomahaṁso.

“Idañhi jātu me diṭṭhaṁ, nayidaṁ itihītihaṁ;

Ekasmiṁ brahmacariyasmiṁ, sahassaṁ maccuhāyinaṁ.

“Bhiyyo pañcasatā sekkhā, dasā ca dasadhā dasa;

Sabbe sotasamāpannā, atiracchānagāmino.

“Athāyaṁ itarā pajā, puññabhāgāti me mano.

Saṅkhātuṁ nopi sakkomi, musāṅādassa ottapan”ti.

(S.6.14./I,155.)

(S.6.14.) (4) Aruṇaṅatīsuttaṁ 盧那越提(王都,住尸棄世尊)

►《增壹阿含37.2經》，《大寶積經》密跡金剛力士會(T11.56.3)，cf. S.56.46. Andhakāra

185. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati…pe… tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā ahosi Aruṇavā nāma. Rañño kho pana, bhikkhave, Aruṇavato Aruṇavatī nāma rājadhānī ahosi. Aruṇavatiṁ kho pana, bhikkhave, rājadhāniṁ Sikhī Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Sikhissa kho pana, bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Atha kho, bhikkhave, Sikhī Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi--‘Ayāma, brāhmaṇa, yena aññataro brahmaloko tenupasaṅkamissāma, yāva bhattassa kālo bhavissatī’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho bhikkhave, abhibhū bhikkhu Sikhissa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa paccassosi. Atha kho, bhikkhave, Sikhī Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--Aruṇavatiyā rājadhāniyā antarahitā tasmiṁ brahmaloke pāturahesuṁ.

“Atha kho, bhikkhave, Sikhī Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi--‘Paṭibhātu, brāhmaṇa, taṁ brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammī kathā’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu Sikhissa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā, brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca (S.6.14./I,156.) brahmapārisajjā ca ujjhāyanti khiyyanti vipācenti--‘Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, kathañhi nāma Satthari sammukhībhūte sāvako dhammaṁ desessatī’”ti

“Atha kho, bhikkhave, Sikhī Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi--‘Ujjhāyanti kho te, brāhmaṇa, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca--acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho, kathañhi nāma Satthari sammukhībhūte sāvako dhammaṁ desessatīti! Tena hi tvaṁ brāhmaṇa, bhiyyosomattāya brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṁvejehī’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu Sikhissa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā dissamānenapi kāyena dhammaṁ desesi, adissamānenapi kāyena dhammaṁ desesi, dissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena adissamānena uparimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi, dissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena adissamānena heṭṭhimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittajātā ahesuṁ--‘Acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā’”ti!

“Atha kho abhibhū bhikkhu Sikhiṁ Bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca--‘Abhijānāmi khvāhaṁ, bhante, bhikkhusaṅghassa majjhe evarūpiṁ vācaṁ bhāsitā--pahomi khvāhaṁ āvuso, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpetun’ti. ‘Etassa, brāhmaṇa, kālo, etassa, brāhmaṇa, kālo; yaṁ tvaṁ, brāhmaṇa, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpeyyāsī’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu Sikhissa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā brahmaloke ṭhito imā gāthāyo abhāsi--

“Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha Buddhasāsane;

Dhunātha maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro.

(S.6.14./I,157.) “Yo imasmiṁ dhammavinaye, appamatto vihassati.

Pahāya jātisaṁsāraṁ, dukkhassantaṁ karissatī”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Sikhī ca Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṁvejetvā--seyyathāpi nāma…pe… tasmiṁ brahmaloke antarahitā Aruṇavatiyā rājadhāniyā pāturahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, Sikhī Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi--‘Assuttha no, tumhe, bhikkhave, abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti? ‘Assumha kho mayaṁ, bhante, abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti. ‘Yathā kathaṁ pana tumhe, bhikkhave, assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’”ti? Evaṁ kho mayaṁ, bhante, assumha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassa--

“Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha Buddhasāsane;

Dhunātha maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro.

“Yo imasmiṁ dhammavinaye, appamatto vihassati;

Pahāya jātisaṁsāraṁ, dukkhassantaṁ karissatī”ti.

“‘Evaṁ kho mayaṁ, bhante, assumha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’ti. ‘Sādhu sādhu, bhikkhave; sādhu kho tumhe, bhikkhave! Assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassā’”ti.

Idamavoca Bhagavā, attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.

(S.6.15.) (5) Parinibbānasuttaṁ (世尊於俱尸那羅)般涅槃

►《雜阿含1197經》，《別譯雜阿含110經》，D.16./II,156.

186. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā kusinārāyaṁ viharati Upavattane Mallānaṁ Sālavane antarena yamakasālānaṁ parinibbānasamaye. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Handa dāni, (S.6.15./I,158.) bhikkhave āmantayāmi vo--‘vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā’ti. Ayaṁ Tathāgatassa pacchimā vācā”.

Atha kho Bhagavā paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji. Paṭhamā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji. Akāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajji. Akiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṁ samāpajji.

Saññāvedayitanirodhā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajji. Akiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji. Akāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji. Paṭhamā jhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Dutiyā jhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṁ jhānaṁ samāpajji. Tatiyā jhānā vuṭṭhahitvā catutthaṁ jhānaṁ samāpajji. Catutthā jhānā vuṭṭhahitvā samanantaraṁ Bhagavā parinibbāyi. Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā Brahmā Sahampati imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussayaṁ;

Yattha etādiso Satthā, loke appaṭipuggalo.

Tathāgato balappatto, sambuddho parinibbuto”ti.

Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā Sakko devānamindo imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho”ti.

Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā āyasmā Ānando imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ, tadāsi lomahaṁsanaṁ;

Sabbākāravarūpete, sambuddhe parinibbute”ti.

(S.6.15./I,159.) Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā āyasmā Anuruddho imā gāthāyo abhāsi--

“Nāhu assāsapassāso, ṭhitacittassa tādino;

Anejo santimārabbha, cakkhumā parinibbuto.

“Asallīnena cittena, vedanaṁ ajjhavāsayi;

Pajjotasseva nibbānaṁ, vimokkho cetaso ahū”ti.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Brahmāsanaṁ Devadatto, Andhakavindo Aruṇavatī;

Parinibbānena ca desitaṁ, idaṁ Brahmapañcakanti.

~Brahmasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄 (S.7.1./I,160.)

(S.7)(7) Brāhmaṇasaṁyuttaṁ 婆羅門相應(22 suttas)

1. Arahantavaggo 阿羅漢品

(S.7.1.) (1) Dhanañjānīsuttaṁ 陀然闇仁(夫:殺何物樂寢)

►《雜阿含1158經》，《別譯雜阿含81經》，S.11.21.，DhpA.v.399.

187. Evaṁ me sutaṁ-- Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññatarassa Bhāradvājagottassa brāhmaṇassa Dhanañjānī nāma brāhmaṇī abhippasannā hoti Buddhe ca dhamme ca saṅghe ca. Atha kho Dhanañjānī brāhmaṇī Bhāradvājagottassa brāhmaṇassa bhattaṁ upasaṁharantī upakkhalitvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi--

“Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa;

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa;

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti.

Evaṁ vutte, Bhāradvājagotto brāhmaṇo dhanañjāniṁ brāhmaṇiṁ etadavoca-- “Evamevaṁ panāyaṁ vasalī yasmiṁ vā tasmiṁ vā tassa muṇḍakassa samaṇassa vaṇṇaṁ bhāsati. Idāni tyāhaṁ, vasali, tassa satthuno vādaṁ āropessāmī”ti. “Na khvāhaṁ taṁ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo tassa Bhagavato vādaṁ āropeyya arahato sammāsambuddhassa. Api ca tvaṁ, brāhmaṇa, gaccha, gantvā vijānissasī”ti.

Atha kho Bhāradvājagotto brāhmaṇo kupito anattamano yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. (S.7.1./I,161.) Ekamantaṁ nisinno kho Bhāradvājagotto brāhmaṇo Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Kiṁsu chetvā sukhaṁ seti, kiṁsu chetvā na socati.

Kissassu ekadhammassa, vadhaṁ rocesi Gotama”ti.

“Kodhaṁ chetvā sukhaṁ seti, kodhaṁ chetvā na socati.

Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇa.

Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti, tañhi chetvā na socatī”ti.

Evaṁ vutte, Bhāradvājagotto brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama! Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya--cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, Bhagavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto Gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

Alattha kho Bhāradvājagotto brāhmaṇo Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā Bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

(S.7.2.) (2) Akkosasuttaṁ 讒謗(婆羅墮婆闍婆羅門讒謗世尊)

►《雜阿含1152-1153經》，《別譯雜阿含75經》

188. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Assosi kho Akkosakabhāradvājo brāhmaṇo--“Bhāradvājagotto kira brāhmaṇo samaṇassa Gotamassa santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti kupito anattamano yena Bhagavā tenupasaṅkami; (S.7.2./I,162.) upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati.

Evaṁ vutte, Bhagavā Akkosakabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca--“Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, api nu kho te āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithiyo ”ti? “Appekadā me, bho Gotama, āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithiyo”ti. “‘Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, api nu tesaṁ anuppadesi khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sāyanīyaṁ vā’”ti? “‘Appekadā nesāhaṁ, bho Gotama, anuppademi khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sāyanīyaṁ vā’”ti. “‘Sace kho pana te, brāhmaṇa, nappaṭiggaṇhanti kassa taṁ hotī’”ti? “‘Sace te, bho Gotama, nappaṭiggaṇhanti, amhākameva taṁ hotī’”ti. “Evameva kho, brāhmaṇa, yaṁ tvaṁ amhe anakkosante akkosasi, arosente rosesi, abhaṇḍante bhaṇḍasi, taṁ te mayaṁ nappaṭiggaṇhāma. Tavevetaṁ, brāhmaṇa, hoti; tavevetaṁ, brāhmaṇa, hoti”.

“Yo kho, brāhmaṇa, akkosantaṁ paccakkosati, rosentaṁ paṭiroseti, bhaṇḍantaṁ paṭibhaṇḍati, ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, sambhuñjati vītiharatīti. Te mayaṁ tayā neva sambhuñjāma na vītiharāma. Tavevetaṁ, brāhmaṇa, hoti; tavevetaṁ, brāhmaṇa, hotī”ti. “Bhavantaṁ kho Gotamaṁ sarājikā parisā evaṁ jānāti--‘Arahaṁ Samaṇo Gotamo’ti. Atha ca pana bhavaṁ Gotamo kujjhatī”ti.

“Akkodhassa kuto kodho, dantassa samajīvino;

Sammadaññā vimuttassa, upasantassa tādino.

“Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati;

Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ.

“Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca;

Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati.

“Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ, attano ca parassa ca;

Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti.

(S.7.2./I,163.)Evaṁ vutte, Akkosakabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhoto Gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

Alattha kho Akkosakabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā Akkosakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

(S.7.3.) (3) Asurindakasuttaṁ 阿修羅王(讒謗世尊,世尊默然)

►《雜阿含1151經》，《別譯雜阿含74經》，一卷本《雜阿含25經》

189. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Assosi kho Asurindakabhāradvājo brāhmaṇo--“Bhāradvājagotto brāhmaṇo kira samaṇassa Gotamassa santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti kupito anattamano yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati. Evaṁ vutte, Bhagavā tuṇhī ahosi. Atha kho Asurindakabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Jitosi, samaṇa, jitosi, samaṇā”ti.

“Jayaṁ ve maññati bālo, vācāya pharusaṁ bhaṇaṁ;

Jayañcevassa taṁ hoti, yā titikkhā vijānato.

“Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati;

Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ.

“Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca;

Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati.

“Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ, attano ca parassa ca.

Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti.

(S.7.3./I,164.)Evaṁ vutte, Asurindakabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosī”ti.

(S.7.4.) (4) Bilaṅgikasuttaṁ 毘蘭耆迦(逆風揚塵,還著愚人)

►《雜阿含1154經》，《別譯雜阿含77經》

190. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Assosi kho Bilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo--“Bhāradvājagotto kira brāhmaṇo samaṇassa Gotamassa santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti kupito anattamano yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha kho Bhagavā bilaṅgikassa Bhāradvājassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya Bilaṅgikaṁ Bhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ gāthāya ajjhabhāsi

“Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassa.

Tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ, sukhumo rajo paṭivātaṁva khitto”ti.

Evaṁ vutte, Vilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Bhāradvājo arahataṁ ahosī”ti.

(S.7.5./I,165.)

(S.7.5.) (5) Ahiṁsakasuttaṁ 不害(身語意不害,名實相符)

►《雜阿含1156經》，《別譯雜阿含79經》，一卷本《雜阿含26經》

191. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho Ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Ahiṁsakāhaṁ, bho Gotama, ahiṁsakāhaṁ, bho Gotama”ti.

“Yathā nāmaṁ tathā cassa, siyā kho tvaṁ ahiṁsako.

Yo ca kāyena vācāya, manasā ca na hiṁsati.

Sa ve ahiṁsako hoti, yo paraṁ na vihiṁsatī”ti.

Evaṁ vutte, Ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Ahiṁsakabhāradvājo arahataṁ ahosī”ti.

(S.7.6.) (6) Jaṭāsuttaṁ 縈髻(誰當解此結?)

►《雜阿含經》1186-7經，《別譯雜阿含100經》

192. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho Jaṭābhāradvājo brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Jaṭābhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Antojaṭā bahijaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā;

Taṁ taṁ Gotama pucchāmi, ko imaṁ vijaṭaye jaṭan”ti.

“Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṁ paññañca bhāvayaṁ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṁ vijaṭaye jaṭaṁ.

“Yesaṁ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Khīṇāsavā arahanto, tesaṁ vijaṭitā jaṭā.

“Yattha nāmañca rūpañca, asesaṁ uparujjhati;

Paṭighaṁ rūpasaññā ca, etthesā chijjate jaṭā”ti.

Evaṁ vutte, jaṭābhāradvājo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosī”ti.

(S.7.7.) (7) Suddhikasuttaṁ 淨者(唸咒內不淨)

►《雜阿含1160經》，《別譯雜阿含83經》

193. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho Suddhikabhāradvājo brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. (S.7.7./I,166.) Ekamantaṁ nisinno kho Suddhikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ ajjhabhāsi--

“Na brāhmaṇo sujjhati koci, loke sīlavāpi tapokaraṁ.

Vijjācaraṇasampanno, so sujjhati na aññā itarā pajā”ti.

“Bahumpi palapaṁ jappaṁ, na jaccā hoti brāhmaṇo;

Antokasambu saṅkiliṭṭho, kuhanaṁ upanissito.

“Khattiyo brāhmaṇo vesso, suddo caṇḍālapukkuso.

Āraddhavīriyo pahitatto, niccaṁ daḷhaparakkamo.

Pappoti paramaṁ suddhiṁ, evaṁ jānāhi brāhmaṇā”ti.

Evaṁ vutte, Suddhikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosī”ti.

(S.7.8.) (8) Aggikasuttaṁ 拜火(婆羅門,明行足受乳飯)

►《雜阿含1161經》，《別譯雜阿含84經》

194. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa sappinā pāyaso sannihito hoti--“Aggiṁ juhissāmi, aggihuttaṁ paricarissāmī”ti.

Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Rājagahe sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena Aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Addasā kho Aggikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ piṇḍāya ṭhitaṁ. Disvāna Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Tīhi vijjāhi sampanno, jātimā sutavā bahū;

Vijjācaraṇasampanno, somaṁ bhuñjeyya pāyasan”ti.

“Bahumpi palapaṁ jappaṁ, na jaccā hoti brāhmaṇo;

Antokasambu saṁkiliṭṭho, kuhanāparivārito.

(S.7.8./I,167.) “Pubbenivāsaṁ yo vedī, saggāpāyañca passati.

Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni.

“Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo;

Vijjācaraṇasampanno, somaṁ bhuñjeyya pāyasan”ti.

“Bhuñjatu bhavaṁ Gotamo. Brāhmaṇo bhavan”ti.

“Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo.

Gāthābhigītaṁ panudanti Buddhā, dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

“Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ.

Annena pānena upaṭṭhahassu, khettañhi taṁ puññapekkhassa hotī”ti.

Evaṁ vutte, Aggikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… aññataro ca panāyasmā Aggikabhāradvājo arahataṁ ahosī”ti.

(S.7.9.) (9) Sundarikasuttaṁ 孫陀利迦(婆羅門,問出生)

►《雜阿含1186-1187經》，《別譯雜阿含100經》

195. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu viharati Sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Sundarikāya nadiyā tīre aggiṁ juhati, aggihuttaṁ paricarati. Atha kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṁ juhitvā aggihuttaṁ paricaritvā uṭṭhāyāsanā samantā catuddisā anuvilokesi--“Ko nu kho imaṁ habyasesaṁ bhuñjeyyā”ti? Addasā kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle sasīsaṁ pārutaṁ nisinnaṁ. Disvāna vāmena hatthena habyasesaṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍaluṁ gahetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami. Atha kho Bhagavā Sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṁ vivari. Atha kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo ‘Muṇḍo (S.7.9./I,168.) ayaṁ bhavaṁ, muṇḍako ayaṁ bhavan’ti tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho Sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi--‘Muṇḍāpi hi idhekacce brāhmaṇā bhavanti; yaṁnūnāhaṁ taṁ upasaṅkamitvā jātiṁ puccheyyan’ti.

Atha kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ etadavoca--‘Kiṁjacco bhavan’ti?

“Mā jātiṁ puccha caraṇañca puccha, kaṭṭhā have jāyati jātavedo.

Nīcākulīnopi muni dhitimā, ājānīyo hoti hirīnisedho.

“Saccena danto damasā upeto, vedantagū vusitabrahmacariyo.

Yaññopanīto tamupavhayetha, kālena so juhati dakkhiṇeyye”ti.

“Addhā suyiṭṭhaṁ suhutaṁ mama yidaṁ, yaṁ tādisaṁ vedagumaddasāmi.

Tumhādisānañhi adassanena, añño jano bhuñjati habyasesan”ti.

“Bhuñjatu bhavaṁ Gotamo. Brāhmaṇo bhavan”ti.

“Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo.

Gāthābhigītaṁ panudanti Buddhā, dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

“Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ.

Annena pānena upaṭṭhahassu, khettañhi taṁ puññapekkhassa hotī”ti.

“Atha kassa cāhaṁ, bho Gotama, imaṁ habyasesaṁ dammī”ti? “Na khvāhaṁ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yasseso habyaseso bhutto sammā pariṇāmaṁ (S.7.9./I,169.) gaccheyya aññatra, brāhmaṇa, Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, taṁ habyasesaṁ appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehī”ti.

Atha kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo taṁ habyasesaṁ appāṇake udake opilāpesi. Atha kho so habyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati Seyyathāpi nāma phālo divasaṁsantatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati; evameva so habyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati.

Atha kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Sundarikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ Bhagavā gāthāhi ajjhabhāsi--

“Mā brāhmaṇa dāru samādahāno, suddhiṁ amaññi bahiddhā hi etaṁ.

Na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti, yo bāhirena parisuddhimicche.

“Hitvā ahaṁ brāhmaṇa dārudāhaṁ, ajjhattamevujjalayāmi jotiṁ.

Niccagginī niccasamāhitatto, arahaṁ ahaṁ brahmacariyaṁ carāmi.

“Māno hi te brāhmaṇa khāribhāro, kodho dhumo bhasmani mosavajjaṁ.

Jivhā sujā hadayaṁ jotiṭhānaṁ, attā sudanto purisassa joti.

“Dhammo rahado brāhmaṇa sīlatittho, anāvilo sabbhi sataṁ pasattho.

Yattha have vedaguno sinātā, anallagattāva taranti pāraṁ.

“Saccaṁ dhammo saṁyamo brahmacariyaṁ,

Majjhe sitā brāhmaṇa brahmapatti.

(S.7.9./I,170.) Sa tujjubhūtesu namo karohi, tamahaṁ naraṁ dhammasārīti brūmī”ti.

Evaṁ vutte, Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosī”ti.

(S.7.10.) (10) Bahudhītarasuttaṁ 婆富提低(沙門最安樂)

►《雜阿含1179經》，《別譯雜阿含93經》

196. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa catuddasa balībaddā naṭṭhā honti. Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo te balībadde gavesanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā addasa Bhagavantaṁ tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi--

“Na hi nūnimassa samaṇassa, balībaddā catuddasa;

Ajjasaṭṭhiṁ na dissanti, tenāyaṁ samaṇo sukhī.

“Na hi nūnimassa samaṇassa, tilākhettasmi pāpakā;

Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāyaṁ samaṇo sukhī.

“Na hi nūnimassa samaṇassa, tucchakoṭṭhasmi mūsikā;

Ussoḷhikāya naccanti, tenāyaṁ samaṇo sukhī.

“Na hi nūnimassa samaṇassa, santhāro sattamāsiko;

Uppāṭakehi sañchanno, tenāyaṁ samaṇo sukhī.

“Na hi nūnimassa samaṇassa, vidhavā satta dhītaro.

Ekaputtā duputtā ca, tenāyaṁ samaṇo sukhī.

“Na hi nūnimassa samaṇassa, piṅgalā tilakāhatā;

Sottaṁ pādena bodheti, tenāyaṁ samaṇo sukhī.

“Na hi nūnimassa samaṇassa, paccūsamhi iṇāyikā;

Detha dethāti codenti, tenāyaṁ samaṇo sukhī”ti.

“Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, balībaddā catuddasa;

Ajjasaṭṭhiṁ na dissanti, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

“Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, tilākhettasmi pāpakā.

Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

“Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, tucchakoṭṭhasmi mūsikā;

Ussoḷhikāya naccanti, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

(S.7.10./I,171.) “Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, santhāro sattamāsiko;

Uppāṭakehi sañchanno, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

“Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, vidhavā satta dhītaro;

Ekaputtā duputtā ca, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

“Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, piṅgalā tilakāhatā;

Sottaṁ pādena bodheti, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

“Na hi mayhaṁ brāhmaṇa, paccūsamhi iṇāyikā;

Detha dethāti codenti, tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī”ti.

Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama! Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya--cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto Gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

Alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

Arahantavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Dhanañjānī ca Akkosaṁ, Asurindaṁ Bilaṅgikaṁ;

Ahiṁsakaṁ Jaṭā ceva, Suddhikañceva Aggikā.

Sundarikaṁ Bahudhītarena ca te dasāti.

(S.7.11./I,172.)

2. Upāsakavaggo 優婆塞品

(S.7.11.Kasi) (1) Kasibhāradvājasuttaṁ耕田(婆羅門,你我應耕食)

►《雜阿含98經》，《別譯雜阿含264經》，《經集》Sn.1.4.，一卷本《雜阿含1經》

197. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Magadhesu viharati Dakkhiṇāgirismiṁ ekanāḷāyaṁ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho Bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ piṇḍāya ṭhitaṁ. Disvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Ahaṁ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi. Tvampi, samaṇa, kasassu ca vapassu ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassū”ti. “Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī”ti. Na kho mayaṁ passāma bhoto Gotamassa yugaṁ vā naṅgalaṁ vā phālaṁ vā pācanaṁ vā balībadde vā, atha ca pana bhavaṁ Gotamo evamāha--“Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī”ti Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Kassako paṭijānāsi, na ca passāmi te kasiṁ;

Kassako pucchito brūhi, kathaṁ jānemu taṁ kasin”ti.

“Saddhā bījaṁ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṁ;

Hirī īsā mano yottaṁ, sati me phālapācanaṁ.

“Kāyagutto vacīgutto, āhāre udare yato;

Saccaṁ karomi niddānaṁ, soraccaṁ me pamocanaṁ.

(S.7.11./I,173.) “Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, yogakkhemādhivāhanaṁ.

Gacchati anivattantaṁ, yattha gantvā na socati.

“Evamesā kasī kaṭṭhā, sā hoti amatapphalā;

Etaṁ kasiṁ kasitvāna, sabbadukkhā pamuccatī”ti.

“Bhuñjatu bhavaṁ Gotamo. Kassako bhavaṁ. Yañhi bhavaṁ Gotamo amatapphalampi kasiṁ kasatī”ti.

“Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo.

Gāthābhigītaṁ panudanti Buddhā, dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

“Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ.

Annena pānena upaṭṭhahassu, khettañhi taṁ puññapekkhassa hotī”ti.

Evaṁ vutte, kasibhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.12.) (2) Udayasuttaṁ 優陀耶(婆羅門,勿屢屢來)

►《雜阿含1157經》，《別譯雜阿含80經》

198. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Udayassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Atha kho udayo brāhmaṇo Bhagavato pattaṁ odanena pūresi. Dutiyampi kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Udayassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami…pe… tatiyampi kho Udayo brāhmaṇo Bhagavato pattaṁ (S.7.12./I,174.) odanena pūretvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Pakaṭṭhakoyaṁ Samaṇo Gotamo punappunaṁ āgacchatī”ti.

“Punappunañceva vapanti bījaṁ, punappunaṁ vassati devarājā.

Punappunaṁ khettaṁ kasanti kassakā, punappunaṁ dhaññamupeti raṭṭhaṁ.

“Punappunaṁ yācakā yācayanti, punappunaṁ dānapatī dadanti.

Punappunaṁ dānapatī daditvā, punappunaṁ saggamupenti ṭhānaṁ.

“Punappunaṁ khīranikā duhanti, punappunaṁ vaccho upeti mātaraṁ.

Punappunaṁ kilamati phandati ca, punappunaṁ gabbhamupeti mando.

“Punappunaṁ jāyati mīyati ca, punappunaṁ sivathikaṁ haranti.

Maggañca laddhā apunabbhavāya, na punappunaṁ jāyati bhūripañño”ti .

Evaṁ vutte, Udayo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.13.) (3) Devahitasuttaṁ 提婆比多(婆羅門:何欲何求?)

►《雜阿含1181經》，《別譯雜阿含95經》，《增壹阿含35.7經》，*偈--Dhp.v.423.

199. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Bhagavā vātehābādhiko hoti; āyasmā ca Upavāṇo Bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Upavāṇaṁ āmantesi--“Iṅgha me tvaṁ, Upavāṇa, uṇhodakaṁ jānāhī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā Upavāṇo Bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena devahitassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Addasā kho devahito brāhmaṇo āyasmantaṁ Upavāṇaṁ tuṇhībhūtaṁ ekamantaṁ ṭhitaṁ. Disvāna āyasmantaṁ Upavāṇaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

(S.7.13./I,175.) “Tuṇhībhūto bhavaṁ tiṭṭhaṁ, muṇḍo saṅghāṭipāruto.

Kiṁ patthayāno kiṁ esaṁ, kiṁ nu yācitumāgato”ti.

“Arahaṁ Sugato loke, vātehābādhiko muni;

Sace uṇhodakaṁ atthi, munino dehi brāhmaṇa.

“Pūjito pūjaneyyānaṁ, sakkareyyāna sakkato;

Apacito apaceyyānaṁ, tassa icchāmi hātave”ti.

Atha kho devahito brāhmaṇo uṇhodakassa kājaṁ purisena gāhāpetvā phāṇitassa ca puṭaṁ āyasmato Upavāṇassa pādāsi. Atha kho āyasmā Upavāṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ uṇhodakena nhāpetvā uṇhodakena phāṇitaṁ āloletvā Bhagavato pādāsi. Atha kho Bhagavato ābādho paṭippassambhi.

Atha kho devahito brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho devahito brāhmaṇo Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Kattha dajjā deyyadhammaṁ, kattha dinnaṁ mahapphalaṁ;

Kathañhi yajamānassa, kathaṁ ijjhati dakkhiṇā”ti.

“Pubbenivāsaṁ yo vedī, saggāpāyañca passati;

Atho jātikkhayaṁ patto, abhiññāvosito muni.

“Ettha dajjā deyyadhammaṁ, ettha dinnaṁ mahapphalaṁ.

Evañhi yajamānassa, evaṁ ijjhati dakkhiṇā”ti.

Evaṁ vutte, devahito brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.14.) (4) Mahāsālasuttaṁ 大富者(為四子與媳婦逐出)

►《雜阿含96經》，《別譯雜阿含262經》

200. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro brāhmaṇamahāsālo lūkho (S.7.14./I,176.) lūkhapāvuraṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ brāhmaṇamahāsālaṁ Bhagavā etadavoca--“Kinnu tvaṁ, brāhmaṇa, lūkho lūkhapāvuraṇo”ti? “Idha me, bho Gotama, cattāro puttā. Te maṁ dārehi saṁpuccha gharā nikkhāmentī”ti. “Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, imā gāthāyo pariyāpuṇitvā sabhāyaṁ mahājanakāye sannipatite puttesu ca sannisinnesu bhāsassu--

“Yehi jātehi nandissaṁ, yesañca bhavamicchisaṁ;

Te maṁ dārehi saṁpuccha, sāva vārenti sūkaraṁ.

“Asantā kira maṁ jammā, tāta tātāti bhāsare;

Rakkhasā puttarūpena, te jahanti vayogataṁ.

“Assova jiṇṇo nibbhogo, khādanā apanīyati;

Bālakānaṁ pitā thero, parāgāresu bhikkhati.

“Daṇḍova kira me seyyo, yañce puttā anassavā;

Caṇḍampi goṇaṁ vāreti, atho caṇḍampi kukkuraṁ.

“Andhakāre pure hoti, gambhīre gādhamedhati;

Daṇḍassa ānubhāvena, khalitvā patitiṭṭhatī”ti.

Atha kho so brāhmaṇamahāsālo Bhagavato santike imā gāthāyo pariyāpuṇitvā sabhāyaṁ mahājanakāye sannipatite puttesu ca sannisinnesu abhāsi--

“Yehi jātehi nandissaṁ, yesañca bhavamicchisaṁ;

Te maṁ dārehi saṁpuccha, sāva vārenti sūkaraṁ.

“Asantā kira maṁ jammā, tāta tātāti bhāsare;

Rakkhasā puttarūpena, te jahanti vayogataṁ.

“Assova jiṇṇo nibbhogo, khādanā apanīyati.

Bālakānaṁ pitā thero, parāgāresu bhikkhati.

“Daṇḍova kira me seyyo, yañce puttā anassavā;

Caṇḍampi goṇaṁ vāreti, atho caṇḍampi kukkuraṁ.

“Andhakāre pure hoti, gambhīre gādhamedhati;

Daṇḍassa ānubhāvena, khalitvā patitiṭṭhatī”ti.

(S.7.14./I,177.) Atha kho naṁ brāhmaṇamahāsālaṁ puttā gharaṁ netvā nhāpetvā paccekaṁ dussayugena acchādesuṁ. Atha kho so brāhmaṇamahāsālo ekaṁ dussayugaṁ ādāya yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho brāhmaṇamahāsālo Bhagavantaṁ etadavoca--“Mayaṁ, bho Gotama, brāhmaṇā nāma ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesāma. Paṭiggaṇhatu me bhavaṁ Gotamo ācariyadhanan”ti. Paṭiggahesi Bhagavā anukampaṁ upādāya. Atha kho so brāhmaṇamahāsālo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.15.) (5) Mānatthaddhasuttaṁ 憍傲(婆羅門:應向誰謙讓)

►《雜阿含92經》，《別譯雜阿含258經》

201. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Mānatthaddho nāma brāhmaṇo Sāvatthiyaṁ paṭivasati. So neva mātaraṁ abhivādeti, na pitaraṁ abhivādeti, na ācariyaṁ abhivādeti, na jeṭṭhabhātaraṁ abhivādeti. Tena kho pana samayena Bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. Atha kho Mānatthaddhassa brāhmaṇassa etadahosi--“Ayaṁ kho Samaṇo Gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. Yaṁnūnāhaṁ yena Samaṇo Gotamo tenupasaṅkameyyaṁ. Sace maṁ Samaṇo Gotamo ālapissati, ahampi taṁ ālapissāmi. No ce maṁ Samaṇo Gotamo ālapissati, ahampi nālapissāmī”ti. Atha kho Mānatthaddho brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha kho Bhagavā taṁ nālapi. Atha kho Mānatthaddho brāhmaṇo--‘Nāyaṁ Samaṇo Gotamo kiñci jānātī’ti tatova puna nivattitukāmo ahosi. (S.7.15./I,178.) Atha kho Bhagavā Mānatthaddhassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya Mānatthaddhaṁ brāhmaṇaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Na mānaṁ brāhmaṇa sādhu, atthikassīdha brāhmaṇa;

Yena atthena āgacchi, tamevamanubrūhaye”ti.

Atha kho Mānatthaddho brāhmaṇo--“Cittaṁ me Samaṇo Gotamo jānātī”ti tattheva Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti--“Mānatthaddhāhaṁ, bho Gotama, Mānatthaddhāhaṁ, bho Gotama”ti. Atha kho sā parisā abbhutacittajātā ahosi--‘Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho! Ayañhi Mānatthaddho brāhmaṇo neva mātaraṁ abhivādeti, na pitaraṁ abhivādeti, na ācariyaṁ abhivādeti, na jeṭṭhabhātaraṁ abhivādeti; atha ca pana samaṇe Gotame evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karotī’ti. Atha kho Bhagavā Mānatthaddhaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca--“Alaṁ, brāhmaṇa uṭṭhehi, sake āsane nisīda. Yato te mayi cittaṁ pasannan”ti. Atha kho Mānatthaddho brāhmaṇo sake āsane nisīditvā Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Kesu na mānaṁ kayirātha, kesu cassa sagāravo;

Kyassa apacitā assu, kyassu sādhu supūjitā”ti.

“Mātari pitari cāpi, atho jeṭṭhamhi bhātari;

Ācariye catutthamhi, tesu na mānaṁ kayirātha.

Tesu assa sagāravo, tyassa apacitā assu.

Tyassu sādhu supūjitā.

“Arahante sītībhūte, katakicce anāsave;

Nihacca mānaṁ athaddho, te namasse anuttare”ti.

Evaṁ vutte, Mānatthaddho brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.16./I,179.)

(S.7.16.) (6) Paccanīkasuttaṁ 反對(婆羅門,對世尊唱反調)

►《雜阿含1155經》，《別譯雜阿含78經》

202. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Paccanīkasāto nāma brāhmaṇo Sāvatthiyaṁ paṭivasati. Atha kho Paccanīkasātassa brāhmaṇassa etadahosi--“Yaṁnūnāhaṁ yena Samaṇo Gotamo tenupasaṅkameyyaṁ. Yaṁ yadeva Samaṇo Gotamo bhāsissati taṁ tadevassāhaṁ Paccanīkāssan”ti. Tena kho pana samayena Bhagavā abbhokāse caṅkamati. Atha kho Paccanīkasāto brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ caṅkamantaṁ etadavoca--‘Bhaṇa samaṇadhamman’ti.

“Na Paccanīkasātena, suvijānaṁ subhāsitaṁ;

Upakkiliṭṭhacittena, sārambhabahulena ca.

“Yo ca vineyya sārambhaṁ, appasādañca cetaso;

Āghātaṁ paṭinissajja, sa ve jaññā subhāsitan”ti.

Evaṁ vutte, paccanīkasāto brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.17.) (7) Navakammikasuttaṁ 木匠(婆羅門:瞿曇何為而樂)

►《雜阿含1182經》，《別譯雜阿含96經》

203. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena navakammikabhāradvājo brāhmaṇo tasmiṁ vanasaṇḍe kammantaṁ kārāpeti. Addasā kho navakammikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ aññatarasmiṁ sālarukkhamūle nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvānassa etadahosi--“Ahaṁ kho imasmiṁ vanasaṇḍe kammantaṁ kārāpento ramāmi. Ayaṁ Samaṇo Gotamo kiṁ kārāpento ramatī”ti? Atha kho navakammikabhāradvājo brāhmaṇo yena (S.7.17./I,180.) Bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Ke nu kammantā karīyanti, bhikkhu sālavane tava;

Yadekako araññasmiṁ, ratiṁ vindati Gotamo”ti.

“Na me vanasmiṁ karaṇīyamatthi, ucchinnamūlaṁ me vanaṁ visūkaṁ.

Svāhaṁ vane nibbanatho visallo, eko rame aratiṁ vippahāyā”ti.

Evaṁ vutte, navakammikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.18.) (8) Kaṭṭhahārasuttaṁ 採薪(婆羅門:何故獨於林)

►《雜阿含1183經》，《別譯雜阿含97經》

204. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā yena vanasaṇḍo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā addasaṁsu Bhagavantaṁ tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena bhāradvājagotto brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ--“Yagghe, bhavaṁ jāneyyāsi! Asukasmiṁ vanasaṇḍe samaṇo nisinno pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā”. Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami. Addasā kho Bhagavantaṁ tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Gambhīrarūpe bahubherave vane, suññaṁ araññaṁ vijanaṁ vigāhiya.

(S.7.18./I,181.) Aniñjamānena ṭhitena vaggunā, sucārurūpaṁ vata bhikkhu jhāyasi.

“Na yattha gītaṁ napi yattha vāditaṁ, eko araññe vanavassito muni.

Accherarūpaṁ paṭibhāti maṁ idaṁ, yadekako pītimano vane vase.

“Maññāmahaṁ lokādhipatisahabyataṁ, ākaṅkhamāno tidivaṁ anuttaraṁ.

Kasmā bhavaṁ vijanamaraññamassito, tapo idha kubbasi brahmapattiyā”ti.

“Yā kāci kaṅkhā abhinandanā vā, anekadhātūsu puthū sadāsitā.

Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, sabbā mayā byantikatā samūlikā.

“Svāhaṁ akaṅkho asito anūpayo, sabbesu dhammesu visuddhadassano.

Pappuyya sambodhimanuttaraṁ sivaṁ, jhāyāmahaṁ brahma raho visārado”ti.

Evaṁ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca-- “Abhikkantaṁ, bho Gotama abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.19.) (9) Mātuposakasuttaṁ孝養母者(婆羅門:如法求食.孝養)

►《雜阿含88經》，《別譯雜阿含88經》

205. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho Mātuposako brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mātuposako brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Ahañhi, bho Gotama, dhammena bhikkhaṁ pariyesāmi, dhammena bhikkhaṁ pariyesitvā mātāpitaro posemi. Kaccāhaṁ, bho Gotama, evaṁkārī kiccakārī homī”ti? “Taggha tvaṁ, brāhmaṇa, evaṁkārī kiccakārī hosi. Yo kho, brāhmaṇa, dhammena (S.7.19./I,182.) bhikkhaṁ pariyesati, dhammena bhikkhaṁ pariyesitvā mātāpitaro poseti, bahuṁ so puññaṁ pasavatī”ti.

“Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, macco dhammena posati.

Tāya naṁ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā.

Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti.

Evaṁ vutte, mātuposako brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.20.) (10) Bhikkhakasuttaṁ 乞食(婆羅門:你我皆乞食)

►《雜阿含97經》，《別譯雜阿含263經》，*偈--《法句經》Dhp.vv.266-267.

206. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho bhikkhako brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhikkhako brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Ahampi kho, bho Gotama, bhikkhako, bhavampi bhikkhako, idha no kiṁ nānākaraṇan”ti?

*“Na tena bhikkhako hoti, yāvatā bhikkhate pare;

Vissaṁ dhammaṁ samādāya, bhikkhu hoti na tāvatā.

“Yodha puññañca pāpañca, bāhitvā brahmacariyaṁ;

Saṅkhāya loke carati, sa ve bhikkhūti vuccatī”ti.

Evaṁ vutte, bhikkhako brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.21.) (11) Saṅgāravasuttaṁ 參伽羅婆(婆羅門:洗滌惡業)

207. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Saṅgāravo nāma brāhmaṇo Sāvatthiyaṁ paṭivasati udakasuddhiko, udakena parisuddhiṁ pacceti, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. (S.7.21./I,183.) Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Idha, bhante, Saṅgāravo nāma brāhmaṇo Sāvatthiyaṁ paṭivasati udakasuddhiko udakena suddhiṁ pacceti, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Sādhu, bhante, Bhagavā yena Saṅgāravassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Saṅgāravassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Saṅgāravo brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ Bhagavā etadavoca--“Saccaṁ kira tvaṁ, brāhmaṇa, udakasuddhiko, udakena suddhiṁ paccesi, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharasī”ti? “Evaṁ, bho Gotama”. “Kiṁ pana tvaṁ, brāhmaṇa, atthavasaṁ sampassamāno udakasuddhiko, udakasuddhiṁ paccesi, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharasī”ti? “Idha me, bho Gotama, yaṁ divā pāpakammaṁ kataṁ hoti, taṁ sāyaṁ nhānena pavāhemi, yaṁ rattiṁ pāpakammaṁ kataṁ hoti taṁ pātaṁ nhānena pavāhemi. Imaṁ khvāhaṁ, bho Gotama, atthavasaṁ sampassamāno udakasuddhiko, udakena suddhiṁ paccemi, sāyaṁ pātaṁ udakorohanānuyogamanuyutto viharāmī”ti.

“Dhammo rahado brāhmaṇa sīlatittho, anāvilo sabbhi sataṁ pasattho.

Yattha have vedaguno sinātā, anallagattāva taranti pāran”ti.

Evaṁ vutte, Saṅgāravo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

(S.7.22./I,184.)

(S.7.22.) (12) Khomadussasuttaṁ 庫摩都薩邑(婆羅門,無善人處非集會)

►《雜阿含1180經》，《別譯雜阿含94經》

208. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Khomadussaṁ nāmaṁ sakyānaṁ nigamo. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Khomadussaṁ nigamaṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena Khomadussakā brāhmaṇagahapatikā sabhāyaṁ sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena, devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho Bhagavā yena sā sabhā tenupasaṅkami. Addasaṁsu Khomadussakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna etadavocuṁ--“Ke ca muṇḍakā samaṇakā, ke ca sabhādhammaṁ jānissantī”ti? Atha kho Bhagavā Khomadussake brāhmaṇagahapatike gāthāya ajjhabhāsi--

“Nesā sabhā yattha na santi santo, santo na te ye na vadanti dhammaṁ.

Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, dhammaṁ vadantā ca bhavanti santo”ti.

Evaṁ vutte, Khomadussakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama; seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya--cakkhumanto rūpāni dakkhantīti, evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti.

Upāsakavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Kasi Udayo Devahito, aññataramahāsālaṁ;

Mānathaddhaṁ Paccanīkaṁ, Navakammikakaṭṭhahāraṁ.

Mātuposakaṁ Bhikkhako, Saṅgāravo ca Khomadussena dvādasāti.

~Brāhmaṇasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.8.1./I,185.)

(S.8)(8) Vaṅgīsasaṁyuttaṁ 婆耆沙長老相應(12 suttas)

(S.8.1.) 1. Nikkhantasuttaṁ 出離(見女人,生不快)

►《雜阿含1215經》，《別譯雜阿含250經》，《長老偈》Thag.1209-1213

209. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ āyasmā Vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ. Tena kho pana samayena āyasmā Vaṅgīso navako hoti acirapabbajito ohiyyako vihārapālo. Atha kho sambahulā itthiyo samalaṅkaritvā yena aggāḷavako ārāmo tenupasaṅkamiṁsu vihārapekkhikāyo. Atha kho āyasmato Vaṅgīsassa tā itthiyo disvā anabhirati uppajjati, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. Atha kho āyasmato Vaṅgīsassa etadahosi--“Alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yassa me anabhirati uppannā, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti, taṁ kutettha labbhā, yaṁ me paro anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyya. Yaṁnūnāhaṁ attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyyan”ti. Atha kho āyasmā Vaṅgīso attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi--

“Nikkhantaṁ vata maṁ santaṁ, agārasmānagāriyaṁ;

Vitakkā upadhāvanti, pagabbhā kaṇhato ime.

“Uggaputtā mahissāsā, sikkhitā daḷhadhammino;

Samantā parikireyyuṁ, sahassaṁ apalāyinaṁ.

“Sacepi etato bhiyyo, āgamissanti itthiyo;

Neva maṁ byādhayissanti, dhamme samhi patiṭṭhitaṁ.

(S.8.1./I,186.) “Sakkhī hi me sutaṁ etaṁ, Buddhassādiccabandhuno.

Nibbānagamanaṁ maggaṁ, tattha me nirato mano.

“Evañce maṁ viharantaṁ, pāpima upagacchasi;

Tathā maccu karissāmi, na me maggampi dakkhasī”ti.

(S.8.2.) 2. Aratisuttaṁ 不快(污染心)

►《雜阿含1213經》，《別譯雜阿含229經》，《長老偈》Thag.1214-1218

210. Ekaṁ samayaṁ…pe… āyasmā Vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ. Tena kho pana samayena āyasmā nigrodhakappo pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisati, sāyaṁ vā nikkhamati aparajju vā kāle. Tena kho pana samayena āyasmato Vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. Atha kho āyasmato Vaṅgīsassa etadahosi--“Alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yassa me anabhirati uppannā, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti; taṁ kutettha labbhā, yaṁ me paro anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyya. Yaṁnūnāhaṁ attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyyan”ti. Atha kho āyasmā Vaṅgīso attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi--

“Aratiñca ratiñca pahāya, sabbaso gehasitañca vitakkaṁ.

Vanathaṁ na kareyya kuhiñci, nibbanatho arato sa hi bhikkhu.

“Yamidha pathaviñca vehāsaṁ, rūpagatañca jagatogadhaṁ;

Kiñci parijīyati sabbamaniccaṁ, evaṁ samecca caranti mutattā.

“Upadhīsu janā gadhitāse, diṭṭhasute paṭighe ca mute ca;

Ettha vinodaya chandamanejo, yo ettha na limpati taṁ munimāhu.

(S.8.2./I,187.) “Atha saṭṭhinissitā savitakkā, puthū janatāya adhammā niviṭṭhā.

Na ca vaggagatassa kuhiñci, no pana duṭṭhullabhāṇī sa bhikkhu.

“Dabbo cirarattasamāhito, akuhako nipako apihālu;

Santaṁ padaṁ ajjhagamā muni paṭicca, parinibbuto kaṅkhati kālan”ti.

(S.8.3.) 3. Pesalasuttaṁ 輕蔑溫和者(昏醉於慢道)

►《雜阿含1216經》，《別譯雜阿含251經》，《長老偈》Thag.1219-1222

211. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ. Tena kho pana samayena āyasmā Vaṅgīso attano paṭibhānena aññe pesale bhikkhū atimaññati. Atha kho āyasmato Vaṅgīsassa etadahosi--“Alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yvāhaṁ attano paṭibhānena aññe pesale bhikkhū atimaññāmī”ti. Atha kho āyasmā Vaṅgīso attanāva attano vippaṭisāraṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi--

“Mānaṁ pajahassu Gotama, mānapathañca pajahassu;

Asesaṁ mānapathasmiṁ, samucchito vippaṭisārīhuvā cirarattaṁ.

“Makkhena makkhitā pajā, mānahatā nirayaṁ papatanti;

Socanti janā cirarattaṁ, mānahatā nirayaṁ upapannā.

“Na hi socati bhikkhu kadāci, maggajino sammāpaṭipanno.

Kittiñca sukhañca anubhoti, dhammadasoti tamāhu pahitattaṁ.

(S.8.3./I,188.) “Tasmā akhilodha padhānavā, nīvaraṇāni pahāya visuddho.

Mānañca pahāya asesaṁ, vijjāyantakaro samitāvī”ti.

(S.8.4.) 4. Ānandasuttaṁ (具壽)阿難(說不淨想,令滅欲火)

►《雜阿含1214經》，《別譯雜阿含230經》，《增壹阿含35.9經》

212. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Ānando Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi āyasmatā Vaṅgīsena pacchāsamaṇena. Tena kho pana samayena āyasmato Vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. Atha kho āyasmā Vaṅgīso āyasmantaṁ Ānandaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṁ me pariḍayhati;

Sādhu nibbāpanaṁ brūhi, anukampāya Gotama”ti.

“Saññāya vipariyesā, cittaṁ te pariḍayhati;

Nimittaṁ parivajjehi, subhaṁ rāgūpasaṁhitaṁ.

“Saṅkhāre parato passa, dukkhato mā ca attato;

Nibbāpehi mahārāgaṁ, mā ḍayhittho punappunaṁ.

“Asubhāya cittaṁ bhāvehi, ekaggaṁ susamāhitaṁ;

Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bha.

“Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī”ti.

(S.8.5.) 5. Subhāsitasuttaṁ 善說(.法說.愛說.真說)

►《雜阿含1218經》，《別譯雜阿含253經》，《長老偈》Thag.1227-30經，《經集》Sn.3.3.

213. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā; anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṁ. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu subhāsitaṁyeva bhāsati no dubbhāsitaṁ, dhammaṁyeva bhāsati no adhammaṁ, (S.8.5./I,189.) piyaṁyeva bhāsati no appiyaṁ, saccaṁyeva bhāsati no alikaṁ. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnan”ti. Idamavoca Bhagavā, idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Subhāsitaṁ uttamamāhu santo,

Dhammaṁ bhaṇe nādhammaṁ taṁ dutiyaṁ.

Piyaṁ bhaṇe nāppiyaṁ taṁ tatiyaṁ,

Saccaṁ bhaṇe nālikaṁ taṁ catutthan”ti.

Atha kho āyasmā Vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Paṭibhāti maṁ Bhagavā, paṭibhāti maṁ Sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ Vaṅgīsā”ti Bhagavā avoca. Atha kho āyasmā Vaṅgīso Bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi--

“Tameva vācaṁ bhāseyya, yāyattānaṁ na tāpaye;

Pare ca na vihiṁseyya, sā ve vācā subhāsitā.

“Piyavācaṁva bhāseyya, yā vācā paṭinanditā;

Yaṁ anādāya pāpāni, paresaṁ bhāsate piyaṁ.

“Saccaṁ ve amatā vācā, esa dhammo sanantano.

Sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā.

“Yaṁ Buddho bhāsate vācaṁ, khemaṁ nibbānapattiyā;

Dukkhassantakiriyāya, sā ve vācānamuttamā”ti.

(S.8.6.) 6. Sāriputtasuttaṁ (讚具壽)舍利弗

►《雜阿含1210經》，《別譯雜阿含226經》，《長老偈》Thag.1231-1233

214. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Atha kho āyasmato Vaṅgīsassa etadahosi--“Ayaṁ kho (S.8.6./I,190.) āyasmā Sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yaṁnūnāhaṁ āyasmantaṁ Sāriputtaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti.

Atha kho āyasmā Vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yenāyasmā Sāriputto tenañjaliṁ paṇāmetvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“Paṭibhāti maṁ, āvuso Sāriputta, paṭibhāti maṁ, āvuso Sāriputtā”ti. “Paṭibhātu taṁ, āvuso Vaṅgīsā”ti. Atha kho āyasmā Vaṅgīso āyasmantaṁ Sāriputtaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi--

“Gambhīrapañño medhāvī, maggāmaggassa kovido;

Sāriputto mahāpañño, dhammaṁ deseti bhikkhunaṁ.

“Saṁkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati;

Sāḷikāyiva nigghoso, paṭibhānaṁ udīrayi.

“Tassa taṁ desayantassa, suṇanti madhuraṁ giraṁ;

Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā.

Udaggacittā muditā, sotaṁ odhenti bhikkhavo”ti.

(S.8.7.) 7. Pavāraṇāsuttaṁ (讚)自恣

►《雜阿含1212經》，《別譯雜阿含228經》，《長老偈》Thag.1234-7，

《中阿含121經》請請經》，《增壹阿含32.5經》，大正No. 61

《佛說受新歲經》，大正No.62《佛說新歲經》，大正No.63《佛說解夏經》

215. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme Migāramātupāsāde mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tena kho pana samayena Bhagavā tadahuposathe pannarase pavāraṇāya bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho Bhagavā tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi--“Handa dāni, bhikkhave, pavāremi vo. Na ca me kiñci garahatha kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Na kho mayaṁ, bhante, Bhagavato kiñci garahāma kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Bhagavā (S.8.7./I,191.) hi bhante, anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā ca, bhante, etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā; ahañca kho, bhante, Bhagavantaṁ pavāremi. Na ca me Bhagavā kiñci garahati kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā”ti.

“Na khvāhaṁ te, Sāriputta, kiñci garahāmi kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Paṇḍito tvaṁ, Sāriputta, mahāpañño tvaṁ, Sāriputta puthupañño tvaṁ, Sāriputta, hāsapañño tvaṁ, Sāriputta, javanapañño tvaṁ, Sāriputta, tikkhapañño tvaṁ, Sāriputta, nibbedhikapañño tvaṁ, Sāriputta. Seyyathāpi, Sāriputta, rañño cakkavattissa jeṭṭhaputto pitarā pavattitaṁ cakkaṁ sammadeva anuppavatteti; evameva kho tvaṁ, Sāriputta, mayā anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavattesī”ti.

“No ce kira me, bhante, Bhagavā kiñci garahati kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Imesaṁ pana, bhante, Bhagavā pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ na kiñci garahati kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā”ti. “Imesampi khvāhaṁ, Sāriputta, pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ na kiñci garahāmi kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Imesañhi, Sāriputta, pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ saṭṭhi bhikkhū tevijjā, saṭṭhi bhikkhū chaḷabhiññā, saṭṭhi bhikkhū ubhatoBhagavimuttā, atha itare paññāvimuttā”ti.

Atha kho āyasmā Vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Paṭibhāti maṁ Bhagavā, paṭibhāti maṁ Sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, Vaṅgīsā”ti Bhagavā avoca. Atha kho āyasmā Vaṅgīso Bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi--

“Ajja pannarase visuddhiyā, bhikkhū pañcasatā samāgatā.

Saṁyojanabandhanacchidā anīghā khīṇapunabbhavā isī.

(S.8.7./I,192.) “Cakkavattī yathā rājā, amaccaparivārito.

Samantā anupariyeti, sāgarantaṁ mahiṁ imaṁ.

“Evaṁ vijitasaṅgāmaṁ, satthavāhaṁ anuttaraṁ;

Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.

“Sabbe Bhagavato puttā, palāpettha na vijjati;

Taṇhāsallassa hantāraṁ, vande ādiccabandhunan”ti.

(S.8.8.) 8. Parosahassasuttaṁ 千以上(比丘離塵垢)

►《雜阿含1219經》，《長老偈》Thag.1238-1245

216. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena Bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Atha kho āyasmato Vaṅgīsassa etadahosi--“Ayaṁ kho Bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yaṁnūnāhaṁ Bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti.

Atha kho āyasmā Vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Paṭibhāti maṁ Bhagavā, paṭibhāti maṁ Sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, Vaṅgīsā”ti Bhagavā avoca. Atha kho āyasmā Vaṅgīso Bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi--

“Parosahassaṁ bhikkhūnaṁ, Sugataṁ payirupāsati;

Desentaṁ virajaṁ dhammaṁ, nibbānaṁ akutobhayaṁ.

“Suṇanti dhammaṁ vimalaṁ, sammāsambuddhadesitaṁ;

Sobhati vata sambuddho, bhikkhusaṅghapurakkhato.

“Nāganāmosi Bhagavā, isīnaṁ isisattamo;

Mahāmeghova hutvāna, sāvake abhivassati.

(S.8.8./I,193.) “Divāvihārā nikkhamma, satthudassanakamyatā.

Sāvako te mahāvīra, pāde vandati Vaṅgīso”ti.

“Kiṁ nu te, Vaṅgīsa, imā gāthāyo pubbe parivitakkitā, udāhu ṭhānasova taṁ paṭibhantī”ti? ‘Na kho me, bhante, imā gāthāyo pubbe parivitakkitā, Atha kho ṭhānasova maṁ paṭibhantī’ti. ‘Tena hi taṁ, Vaṅgīsa, bhiyyosomattāya pubbe aparivitakkitā gāthāyo paṭibhantū’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho āyasmā Vaṅgīso Bhagavato paṭissutvā bhiyyosomattāya Bhagavantaṁ pubbe aparivitakkitāhi gāthāhi abhitthavi--

“Ummaggapathaṁ mārassa abhibhuyya, carati pabhijja khilāni.

Taṁ passatha bandhapamuñcakaraṁ, asitaṁ bhāgaso pavibhajaṁ.

“Oghassa nittharaṇatthaṁ, anekavihitaṁ maggaṁ akkhāsi;

Tasmiñce amate akkhāte, dhammaddasā ṭhitā asaṁhīrā.

“Pajjotakaro ativijjha, sabbaṭṭhitīnaṁ atikkamamaddasa.

Ñatvā ca sacchikatvā ca, aggaṁ so desayi dasaddhānaṁ.

“Evaṁ sudesite dhamme, ko pamādo vijānataṁ dhammaṁ.

Tasmā hi tassa Bhagavato sāsane.

Appamatto sadā namassamanusikkhe”ti.

(S.8.9.) 9. Koṇḍaññasuttaṁ (讚具壽)憍陳如

►《雜阿含1209經》，《別譯雜阿含225經》，《長老偈》Thag.1246-1248

217. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā Aññāsikoṇḍañño sucirasseva yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, (S.8.9./I,194.) pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti--“Koṇḍaññohaṁ, Bhagavā, Koṇḍaññohaṁ, Sugatā”ti. Atha kho āyasmato Vaṅgīsassa etadahosi--“Ayaṁ kho āyasmā Aññāsikoṇḍañño sucirasseva yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti--‘Koṇḍaññohaṁ, Bhagavā, Koṇḍaññohaṁ, Sugatā’ti. Yaṁnūnāhaṁ āyasmantaṁ Aññāsikoṇḍaññaṁ Bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti.

Atha kho āyasmā Vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Paṭibhāti maṁ, Bhagavā, paṭibhāti maṁ, Sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, Vaṅgīsā”ti Bhagavā avoca. Atha kho āyasmā Vaṅgīso āyasmantaṁ Aññāsikoṇḍaññaṁ Bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi--

“Buddhānubuddho so thero, Koṇḍañño tibbanikkamo;

Lābhī sukhavihārānaṁ, vivekānaṁ abhiṇhaso.

“Yaṁ sāvakena pattabbaṁ, Satthusāsanakārinā;

Sabbassa taṁ anuppattaṁ, appamattassa sikkhato.

“Mahānubhāvo tevijjo, cetopariyāyakovido;

Koṇḍañño Buddhadāyādo, pāde vandati satthuno”ti.

(S.8.10.) 10. Moggallānasuttaṁ (讚具壽)目犍連

►《雜阿含1211經》，《別譯雜阿含227經》，《長老偈》Thag.1249-1251

218. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Isigilipasse Kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā Mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ. Atha kho āyasmato Vaṅgīsassa etadahosi--“Ayaṁ kho Bhagavā Rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā Mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ. Yaṁnūnāhaṁ āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ Bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti.

(S.8.10./I,195.) Atha kho āyasmā Vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Paṭibhāti maṁ, Bhagavā, paṭibhāti maṁ, Sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, Vaṅgīsā”ti Bhagavā avoca. Atha kho āyasmā Vaṅgīso āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ Bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi--

“Nagassa passe āsīnaṁ, muniṁ dukkhassa pāraguṁ;

Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.

“Te cetasā anupariyeti, Moggallāno mahiddhiko;

Cittaṁ nesaṁ samannesaṁ, vippamuttaṁ nirūpadhiṁ.

“Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ, muniṁ dukkhassa pāraguṁ;

Anekākārasampannaṁ, payirupāsanti Gotaman”ti.

(S.8.11.) 11. Gaggarāsuttaṁ 伽伽羅池(讚世尊)

►《雜阿含1208經》，《別譯雜阿含224經》，《長老偈》Thag.1252

219. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Campāyaṁ viharati Gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi sattahi ca upāsikāsatehi anekehi ca devatāsahassehi. Tyāssudaṁ Bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Atha kho āyasmato Vaṅgīsassa etadahosi--“Ayaṁ kho Bhagavā Campāyaṁ viharati Gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi sattahi ca upāsikāsatehi anekehi ca devatāsahassehi. Tyāssudaṁ Bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Yaṁnūnāhaṁ Bhagavantaṁ sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthaveyyan”ti.

Atha kho āyasmā Vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Paṭibhāti maṁ, Bhagavā, paṭibhāti maṁ, Sugatā”ti. “Paṭibhātu taṁ, Vaṅgīsā”ti Bhagavā avoca. Atha kho āyasmā aṅgīso Bhagavantaṁ sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthavi--

(S.8.11./I,196.) “Cando yathā vigatavalāhake nabhe, virocati vigatamalova bhāṇumā.

Evampi Aṅgīrasa tvaṁ mahāmuni, atirocasi yasasā sabbalokan”ti.

(月出雲翳朗天空，無垢太陽光照耀，鴦耆羅沙大牟尼，絢麗遍照眾世界。) Aṅgīrasa,【陽】輝煌者，佛陀。

(S.8.12.) 12. Vaṅgīsasuttaṁ (具壽)婆耆沙(解脫後自述)

►《雜阿含1217經》，《別譯雜阿含252經》，《長老偈》Thag.1253-1262

220. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Vaṅgīso Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme Tena kho pana samayena āyasmā Vaṅgīso acira-arahattappatto hutvā vimuttisukhaṁ paṭisaṁvedī tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi--

“Kāveyyamattā vicarimha pubbe, gāmā gāmaṁ purā puraṁ;

Athaddasāma sambuddhaṁ, saddhā no upapajjatha.

“So me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo.

Tassāhaṁ dhammaṁ sutvāna, pabbajiṁ anagāriyaṁ.

“Bahunnaṁ vata atthāya, bodhiṁ ajjhagamā muni;

Bhikkhūnaṁ bhikkhunīnañca, ye niyāmagataddasā.

“Svāgataṁ vata me āsi, mama Buddhassa santike.

Tisso vijjā anuppattā, kataṁ Buddhassa sāsanaṁ.

“Pubbenivāsaṁ jānāmi, dibbacakkhuṁ visodhitaṁ;

Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyāyakovido”ti.

~Vaṅgīsasaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

Tassuddānaṁ--

Nikkhantaṁ Arati ceva, Pesalā Atimaññanā;

Ānandena Subhāsitā, Sāriputtapavāraṇā.

Parosahassaṁ Koṇḍañño, Moggallānena Gaggarā.

Vaṅgīsena dvādasāti.

▲top 回目錄

(S.9.1./I,197.)

(S.9.)(9) Vanasaṁyuttaṁ 森林相應(14suttas)

(S.9.1.) 1. Vivekasuttaṁ 遠離(卻游走貪欲)

►《雜阿含1333經》，《別譯雜阿含353經》

221. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi gehanissite. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi--

“Vivekakāmosi vanaṁ paviṭṭho, atha te mano niccharatī bahiddhā.

Jano janasmiṁ vinayassu chandaṁ, tato sukhī hohisi vītarāgo.

“Aratiṁ pajahāsi sato, bhavāsi sataṁ taṁ sārayāmase;

Pātālarajo hi duttaro, mā taṁ kāmarajo avāhari.

“Sakuṇo yathā paṁsukunthito, vidhunaṁ pātayati sitaṁ rajaṁ.

Evaṁ bhikkhu padhānavā satimā, vidhunaṁ pātayati sitaṁ rajan”ti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

(S.9.2.) 2. Upaṭṭhānasuttaṁ 看護(比丘當醒起)

►《雜阿含1332經》，《別譯雜阿含352經》

222. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe.

(S.9.2./I,198.) Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato supati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi--

“Uṭṭhehi bhikkhu kiṁ sesi, ko attho supitena te;

Āturassa hi kā niddā, sallaviddhassa ruppato.

“Yāya saddhāya pabbajito, agārasmānagāriyaṁ.

Tameva saddhaṁ brūhehi, mā niddāya vasaṁ gamī”ti.

“Aniccā addhuvā kāmā, yesu mandova mucchito;

Baddhesu muttaṁ asitaṁ, kasmā pabbajitaṁ tape.

“Chandarāgassa vinayā, avijjāsamatikkamā;

Taṁ ñāṇaṁ paramodānaṁ, kasmā pabbajitaṁ tape.

“Chetvā avijjaṁ vijjāya, āsavānaṁ parikkhayā;

Asokaṁ anupāyāsaṁ, kasmā pabbajitaṁ tape.

“Āraddhavīriyaṁ pahitattaṁ, niccaṁ daḷhaparakkamaṁ;

Nibbānaṁ abhikaṅkhantaṁ, kasmā pabbajitaṁ tape”ti.

(S.9.3.) 3. Kassapagottasuttaṁ (具壽)迦葉種(教誡無智無心獵人)

►《雜阿含1339經》，《別譯雜阿含359經》

223. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Kassapagotto Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā Kassapagotto divāvihāragato aññataraṁ chetaṁ ovadati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmantaṁ Kassapagottaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā Kassapagotto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Kassapagottaṁ gāthāhi ajjhabhāsi--

“Giriduggacaraṁ chetaṁ, appapaññaṁ acetasaṁ;

Akāle ovadaṁ bhikkhu, mandova paṭibhāti maṁ.

“Suṇāti na vijānāti, āloketi na passati;

Dhammasmiṁ bhaññamānasmiṁ, atthaṁ bālo na bujjhati.

(S.9.3./I,199.) “Sacepi dasa pajjote, dhārayissasi Kassapa.

Neva dakkhati rūpāni, cakkhu hissa na vijjatī”ti.

Atha kho āyasmā Kassapagotto tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

(S.9.4.) 4. Sambahulasuttaṁ 多數(比丘遊方去,天神不樂)

►《雜阿含1331經》，《別譯雜阿含351經》

224. Ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū Kosalesu viharanti aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā temāsaccayena cārikaṁ pakkamiṁsu. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā te bhikkhū apassantī paridevamānā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Arati viya mejja khāyati, bahuke disvāna vivitte āsane.

Te cittakathā bahussutā, kome Gotamasāvakā gatā”ti.

Evaṁ vutte, aññatarā devatā taṁ devataṁ gāthāya paccabhāsi--

“Magadhaṁ gatā Kosalaṁ gatā, ekacciyā pana vajjibhūmiyā.

Magā viya asaṅgacārino, aniketā viharanti bhikkhavo”ti.

(S.9.5.) 5. Ānandasuttaṁ (具壽)阿難(雜談在家事)

225. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Ānando Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā Ānando ativelaṁ gihisaññattibahulo viharati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato Ānandassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṁ Ānandaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Rukkhamūlagahanaṁ pasakkiya, nibbānaṁ hadayasmiṁ opiya;

(S.9.5./I,200.) Jhā Gotama mā pamādo, kiṁ te biḷibiḷikā karissatī”ti.

Atha kho āyasmā Ānando tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

(S.9.6.) 6. Anuruddhasuttaṁ (具壽)阿那律(故二:不見歡喜園,不知快樂事)

►《雜阿含1336經》，《別譯雜阿含356經》

226. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Anuruddho Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Atha kho aññatarā Tāvatiṁsakāyikā devatā jālinī nāma āyasmato Anuruddhassa purāṇadutiyikā yenāyasmā Anuruddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Anuruddhaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Tattha cittaṁ paṇidhehi, yattha te vusitaṁ pure;

Tāvatiṁsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu.

Purakkhato parivuto, devakaññāhi sobhasī”ti.

“Duggatā devakaññāyo, sakkāyasmiṁ patiṭṭhitā;

Te cāpi duggatā sattā, devakaññāhi patthitā”ti.

“Na te sukhaṁ pajānanti, ye na passanti nandanaṁ;

Āvāsaṁ naradevānaṁ, tidasānaṁ yasassinan”ti.

“Na tvaṁ bāle vijānāsi, yathā arahataṁ vaco;

Aniccā sabbasaṅkhārā, uppādavayadhammino.

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho.

“Natthi dāni punāvāso, devakāyasmi jālini;

Vikkhīṇo jātisaṁsāro, natthi dāni punabbhavo”ti.

(S.9.7.) 7. Nāgadattasuttaṁ (具壽)那伽達多(與在家人交,將落魔領域)

►《雜阿含1342經》，《別譯雜阿含362經》

227. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Nāgadatto Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā Nāgadatto atikālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato Nāgadattassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṁ Nāgadattaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā Nāgadatto tenupasaṅkami; (S.9.7./I,201.) upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Nāgadattaṁ gāthāhi ajjhabhāsi--

“Kāle pavisa Nāgadatta, divā ca āgantvā ativelacārī.

Saṁsaṭṭho gahaṭṭhehi, samānasukhadukkho.

“Bhāyāmi Nāgadattaṁ suppagabbhaṁ, kulesu vinibaddhaṁ;

Mā heva maccurañño balavato, antakassa vasaṁ upesī”ti.

Atha kho āyasmā Nāgadatto tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

(S.9.8.) 8. Kulagharaṇīsuttaṁ 家婦(私議汝與妾)

►《雜阿含1344經》，《別譯雜阿含364經》

228. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu aññatarasmiṁ kule ativelaṁ ajjhogāḷhappatto viharati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yā tasmiṁ kule kulagharaṇī, tassā vaṇṇaṁ abhinimminitvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Nadītīresu saṇṭhāne, sabhāsu rathiyāsu ca;

Janā saṅgamma mantenti, mañca tañca kimantaran”ti.

“Bahūhi saddā paccūhā, khamitabbā tapassinā;

Na tena maṅku hotabbaṁ, na hi tena kilissati.

“Yo ca saddaparittāsī, vane vātamigo yathā;

Lahucittoti taṁ āhu, nāssa sampajjate vatan”ti.

(S.9.9.) 9. Vajjiputtasuttaṁ跋耆王子(比丘:獨夜誰比我們受罪)

►《雜阿含1340經》，《別譯雜阿含360經》

229. Ekaṁ samayaṁ aññataro Vajjiputtako bhikkhu Vesāliyaṁ viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena Vesāliyaṁ Vajjiputtako sabbaratticāro hoti. (S.9.9./I,202.) Atha kho so bhikkhu Vesāliyā tūriya-tāḷita-vādita-nigghosasaddaṁ sutvā paridevamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Ekakā mayaṁ araññe viharāma, apaviddhaṁva vanasmiṁ dārukaṁ.

Etādisikāya rattiyā, ko su nāmamhehi pāpiyo”ti.

Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Ekakova tvaṁ araññe viharasi, apaviddhaṁva vanasmiṁ dārukaṁ.

Tassa te bahukā pihayanti, nerayikā viya saggagāminan”ti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

(S.9.10.) 10. Sajjhāyasuttaṁ (比丘不勤)誦經

►《雜阿含1337經》，《別譯雜阿含357經》

230. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu yaṁ sudaṁ pubbe ativelaṁ sajjhāyabahulo viharati so aparena samayena appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno dhammaṁ asuṇantī yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Kasmā tuvaṁ dhammapadāni bhikkhu, nādhīyasi bhikkhūhi saṁvasanto.

Sutvāna dhammaṁ labhatippasādaṁ, diṭṭheva dhamme labhatippasaṁsan”ti.

“Ahu pure dhammapadesu chando, yāva virāgena samāgamimha.

(S.9.10./I,203.) Yato virāgena samāgamimha, yaṁ kiñci diṭṭhaṁva sutaṁ mutaṁ vā.

Aññāya nikkhepanamāhu santo”ti.

(S.9.11. Ayoniso) 11. Akusalavitakkasuttaṁ (林住比丘)不善尋

►《雜阿含1334經》，《別譯雜阿含354經》

231. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi, seyyathidaṁ kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi--

“Ayoniso manasikārā, so vitakkehi khajjasi;

Ayoniso paṭinissajja, yoniso anucintaya.

“Satthāraṁ dhammamārabbha, saṅghaṁ sīlāni attano.

Adhigacchasi pāmojjaṁ, pītisukhamasaṁsayaṁ.

Tato pāmojjabahulo, dukkhassantaṁ karissasī”ti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

(S.9.12.) 12. Majjhanhikasuttaṁ 中午(大林聲響生恐怖)

►《雜阿含1335經》，《別譯雜阿含355經》，S.1.15.

232. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Atha kho tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tassa bhikkhuno santike imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Thite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;

Saṇateva brahāraññaṁ, taṁ bhayaṁ paṭibhāti maṁ.

“Thite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;

Saṇateva brahāraññaṁ, sā rati paṭibhāti man”ti.

(S.9.13.) 13. Pākatindriyasuttaṁ (多比丘)不制御根

►《雜阿含1343經》，《別譯雜阿含363經》，S.2.25

233. Ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū Kosalesu viharanti aññatarasmiṁ vanasaṇḍe uddhatā unnaḷā capalā mukharā (S.9.13./I,204.) vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tesaṁ bhikkhūnaṁ anukampikā atthakāmā te bhikkhū saṁvejetukāmā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi--

“Sukhajīvino pure āsuṁ, bhikkhū Gotamasāvakā;

Anicchā piṇḍamesanā, anicchā sayanāsanaṁ.

Loke aniccataṁ ñatvā, dukkhassantaṁ akaṁsu te.

“Dupposaṁ katvā attānaṁ, gāme gāmaṇikā viya;

Bhutvā bhutvā nipajjanti, parāgāresu mucchitā.

“Saṅghassa añjaliṁ katvā, idhekacce vadāmahaṁ;

Apaviddhā anāthā te, yathā petā tatheva te.

“Ye kho pamattā viharanti, te me sandhāya bhāsitaṁ;

Ye appamattā viharanti, namo tesaṁ karomahan”ti.

Atha kho te bhikkhū tāya devatāya saṁvejitā saṁvegamāpādunti.

(S.9.14. Paduma puppha紅蓮) 14. Gandhatthenasuttaṁ(比丘)盜香

►《雜阿含1338經》，《別譯雜阿含358經》

234. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu Kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pokkharaṇiṁ ogāhetvā padumaṁ upasiṅghati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Yametaṁ vārijaṁ pupphaṁ, adinnaṁ upasiṅghasi;

Ekaṅgametaṁ theyyānaṁ, gandhatthenosi mārisā”ti.

“Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṁ.

Atha kena nu vaṇṇena, gandhatthenoti vuccati.

“Yvāyaṁ bhisāni khanati, puṇḍarīkāni bhañjati;

Evaṁ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccatī”ti.

(S.9.14./I,205.) “Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṁva makkhito.

Tasmiṁ me vacanaṁ natthi, tvañcārahāmi vattave.

“Anaṅgaṇassa posassa, niccaṁ sucigavesino;

Vālaggamattaṁ pāpassa, abbhāmattaṁva khāyatī”ti.

“Addhā maṁ yakkha jānāsi, atho me anukampasi;

Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisan”ti.

“Neva taṁ upajīvāma, napi te bhatakāmhase;

Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggatin”ti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

~Vanasaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

Tassuddānaṁ--

Vivekaṁ Upaṭṭhānañca, Kassapagottena Sambahulā;

Ānando Anuruddho ca, Nāgadattañca Kulagharaṇī.

Vajjiputto ca Vesālī, Sajjhāyena Ayoniso;

Majjhanhikālamhi Pākatindriya, Padumapupphena cuddasa bhaveti.

▲top 回目錄

(S.10.1./I,206.)

(S.10.)(10) Yakkhasaṁyuttaṁ 夜叉相應(12 suttas)

(S.10.1.) 1. Indakasuttaṁ 因陀迦(夜叉:骨與肉何處來)

►《雜阿含1300經》，《別譯雜阿含298經》

235. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Indakūṭe pabbate, indakassa yakkhassa bhavane. Atha kho Indako yakkho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Rūpaṁ na jīvanti vadanti Buddhā, kathaṁ nvayaṁ vindatimaṁ sarīraṁ.

Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍameti, kathaṁ nvayaṁ sajjati gabbharasmin”ti.

“Paṭhamaṁ kalalaṁ hoti, kalalā hoti abbudaṁ;

Abbudā jāyate pesi, pesi nibbattatī ghano.

Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhāpi ca.

“Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṁ pānañca bhojanaṁ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro”ti.

(S.10.2.Sakka) 2. Sakkanāmasuttaṁ 釋名(夜叉:你不善教化他人)

►《雜阿含577經》，《別譯雜阿含162經》

236. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakkanāmako yakkho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Sabbaganthappahīnassa vippamuttassa te sato;

Samaṇassa na taṁ sādhu, yadaññamanusāsasī”ti.

“Yena kenaci vaṇṇena, saṁvāso sakka jāyati;

Na taṁ arahati sappañño, manasā anukampituṁ.

“Manasā ce pasannena, yadaññamanusāsati;

Na tena hoti saṁyutto, yānukampā anuddayā”ti.

(S.10.3./I,207.)

(S.10.3.) 3. Sūcilomasuttaṁ 針毛(夜叉:貪瞋何因生)

►《雜阿含1324經》，《別譯雜阿含323經》，《經集》Sn.2.5.

237. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Gayāyaṁ viharati Ṭaṅkitamañce Sūcilomassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho Sūcilomo ca yakkho Bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho Kharo yakkho Sūcilomaṁ yakkhaṁ etadavoca--“Eso samaṇo”ti! “Neso samaṇo, samaṇako eso”. “Yāva jānāmi yadi vā so samaṇo yadi vā pana so samaṇako”ti.

Atha kho Sūcilomo yakkho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavato kāyaṁ upanāmesi. Atha kho Bhagavā kāyaṁ apanāmesi. Atha kho Sūcilomo yakkho Bhagavantaṁ etadavoca--“Bhāyasi maṁ samaṇā”ti? “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, bhāyāmi; api ca te samphasso pāpako”ti. “Pañhaṁ taṁ, samaṇa pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṁ vā te khipissāmi, hadayaṁ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī”ti. “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaṁ vā khipeyya hadayaṁ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya; api ca tvaṁ, āvuso, puccha yadā kaṅkhasī”ti. Atha kho Sūcilomo yakkho Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--( )

“Rāgo ca doso ca kutonidānā, aratī ratī lomahaṁso kutojā.

Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajantī”ti.

“Rāgo ca doso ca itonidānā, aratī ratī lomahaṁso itojā.

Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti.

“Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā;

Puthū visattā kāmesu, māluvāva vitatā vane.

(S.10.4./I,208.)“Ye naṁ pajānanti yatonidānaṁ, te naṁ vinodenti suṇohi yakkha.

Te duttaraṁ oghamimaṁ taranti, atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyā”ti.

(S.10.4.) 4. Maṇibhaddasuttaṁ 摩尼跋陀(夜叉:正念人幸福)

►《雜阿含1319經》，《別譯雜阿含318經》

238. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Magadhesu viharati Maṇimālike cetiye Maṇibhaddassa yakkhassa bhavane. Atha kho Maṇibhaddo yakkho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Satīmato sadā bhaddaṁ, satimā sukhamedhati;

Satīmato suve seyyo, verā ca parimuccatī”ti.

“Satīmato sadā bhaddaṁ, satimā sukhamedhati;

Satīmato suve seyyo, verā na parimuccati.

“Yassa sabbamahorattaṁ, ahiṁsāya rato mano;

Mettaṁ so sabbabhūtesu, veraṁ tassa na kenacī”ti.

(S.10.5.) 5. Sānusuttaṁ 左奴(女,為夜叉所魅惑)

►《雜阿含1325經》，《別譯雜阿含324經》

239. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā upāsikāya Sānu nāma putto yakkhena gahito hoti. Atha kho sā upāsikā paridevamānā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi--

“Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī.

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ.

“Uposathaṁ upaṅasanti, brahmacariyaṁ caranti ye;

Na tehi yakkhā kīḷanti, iti me arahataṁ sutaṁ.

Sā dāni ajja passāmi, yakkhā kīḷanti sānunā”ti.

“Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ.

(S.10.5./I,209.) Uposathaṁ upavasanti, brahmacariyaṁ caranti ye.

“Na tehi yakkhā kīḷanti, sāhu te arahataṁ sutaṁ;

Sānuṁ pabuddhaṁ vajjāsi, yakkhānaṁ vacanaṁ idaṁ.

Mākāsi pāpakaṁ kammaṁ, āvi vā yadi vā raho.

“Sace ca pāpakaṁ kammaṁ, karissasi karosi vā.

Na te dukkhā pamutyatthi, uppaccāpi palāyato”ti.

“Mataṁ vā amma rodanti, yo vā jīvaṁ na dissati;

Jīvantaṁ amma passantī, kasmā maṁ amma rodasī”ti.

“Mataṁ vā putta rodanti, yo vā jīvaṁ na dissati;

Yo ca kāme cajitvāna, punarāgacchate idha.

Taṁ vāpi putta rodanti, puna jīvaṁ mato hi so.

“Kukkuḷā ubbhato tāta, kukkuḷaṁ patitumicchasi;

Narakā ubbhato tāta, narakaṁ patitumicchasi.

“Abhidhāvatha bhaddante, kassa ujjhāpayāmase;

Ādittā nīhataṁ bhaṇḍaṁ, puna ḍayhitumicchasī”ti.

(S.10.6.) 6. Piyaṅkarasuttaṁ 夜叉童子(行善戒脫鬼胎)

►《雜阿含1321經》，《別譯雜阿含320經》

240. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Anuruddho Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Anuruddho rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya dhammapadāni bhāsati. Atha kho Piyaṅkaramātā yakkhinī puttakaṁ evaṁ tosesi--

“Mā saddaṁ kari piyaṅkara, bhikkhu dhammapadāni bhāsati;

Api ca dhammapadaṁ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā.

“Pāṇesu ca saṁyamāmase, sampajānamusā na bhaṇāmase;

Sikkhema susīlyamattano, api muccema pisācayoniyā”ti.

(S.10.7.) 7. Punabbasusuttaṁ富那婆藪(子夫雖可愛,不能脫苦惱)

►《雜阿含1322經》，《別譯雜阿含321經》

241. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. (S.10.7./I,210.) Tena kho pana samayena Bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Atha kho Punabbasumātā yakkhinī puttake evaṁ tosesi--

“Tuṇhī uttarike hohi, tuṇhī hohi punabbasu;

Yāvāhaṁ Buddhaseṭṭhassa, dhammaṁ sossāmi satthuno.

“Nibbānaṁ Bhagavā āha, sabbaganthappamocanaṁ;

Ativelā ca me hoti, asmiṁ dhamme piyāyanā.

“Piyo loke sako putto, piyo loke sako pati;

Tato piyatarā mayhaṁ, assa dhammassa magganā.

“Na hi putto pati vāpi, piyo dukkhā pamocaye;

Yathā saddhammassavanaṁ, dukkhā moceti pāṇinaṁ.

“Loke dukkhaparetasmiṁ, jarāmaraṇasaṁyute;

Jarāmaraṇamokkhāya, yaṁ dhammaṁ abhisambudhaṁ.

Taṁ dhammaṁ sotumicchāmi, tuṇhī hohi punabbasū”ti.

“Ammā na byāharissāmi, tuṇhībhūtāyamuttarā;

Dhammameva nisāmehi, saddhammassavanaṁ sukhaṁ.

Saddhammassa anaññāya, ammā dukkhaṁ carāmase.

“Esa devamanussānaṁ, sammūḷhānaṁ pabhaṅkaro;

Buddho antimasārīro, dhammaṁ deseti cakkhumā”ti.

“Sādhu kho paṇḍito nāma, putto jāto uresayo;

Putto me Buddhaseṭṭhassa, dhammaṁ suddhaṁ piyāyati.

“Punabbasu sukhī hohi, ajjāhamhi samuggatā;

Diṭṭhāni ariyasaccāni, uttarāpi suṇātu me”ti.

(S.10.8.) 8. Sudattasuttaṁ 須達多(長者拜見世尊)

►《雜阿含592經》，《別譯雜阿含186經》

242. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Sītavane. Tena kho pana samayena Anāthapiṇḍiko gahapati Rājagahaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosi kho Anāthapiṇḍiko gahapati--“Buddho kira loke uppanno”ti. Tāvadeva ca pana Bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo hoti. (S.10.8./I,211.) Athassa Anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi--“Akālo kho ajja Bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Sve dānāhaṁ kālena Bhagavantaṁ dassanāya gamissāmī”ti Buddhagatāya satiyā nipajji. Rattiyā sudaṁ tikkhattuṁ vuṭṭhāsi pabhātanti maññamāno. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena sivathikadvāraṁ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu. Atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhamantassa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho Sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi--

“Sataṁ hatthī sataṁ assā, sataṁ assatarīrathā;

Sataṁ kaññāsahassāni, āmukkamaṇikuṇḍalā.

Ekassa padavītihārassa, kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ.

“Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;

Abhikkamanaṁ te seyyo, no paṭikkamanan”ti.

Atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso, so paṭippassambhi. Dutiyampi kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Dutiyampi kho Sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi--

“Sataṁ hatthī sataṁ assā…pe… kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ.

“Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;

Abhikkamanaṁ te seyyo, no paṭikkamanan”ti.

Atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi āloko pāturahosi, yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso, so paṭippassambhi. Tatiyampi kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Tatiyampi kho Sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi--

“Sataṁ hatthī sataṁ assā…pe… kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ.

“Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;

Abhikkamanaṁ te seyyo, no paṭikkamanan”ti.

Atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro (S.10.8./I,212.) antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso, so paṭippassambhi. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena sītavanaṁ yena Bhagavā tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena Bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya abbhokāse caṅkamati. Addasā kho Bhagavā Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca--“Ehi Sudattā”ti. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati, nāmena maṁ Bhagavā ālapatīti, haṭṭho udaggo tattheva Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Kacci, bhante, Bhagavā sukhamasayitthā”ti?

“Sabbadā ve sukhaṁ seti, brāhmaṇo parinibbuto;

Yo na limpati kāmesu, sītibhūto nirūpadhi.

“Sabbā āsattiyo chetvā, vineyya hadaye daraṁ;

Upasanto sukhaṁ seti, santiṁ pappuyya cetasā”ti.

(S.10.9.) 9.Paṭhamasukkāsuttaṁ (夜叉呼籲親近)叔迦羅(比丘尼) (1)

►《雜阿含1327經》，《別譯雜阿含327經》

243. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Sukkā bhikkhunī mahatiyā parisāya parivutā dhammaṁ deseti. Atha kho Sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho Rājagahe rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi--

“Kiṁ me katā Rājagahe manussā, madhupītāva seyare;

Ye sukkaṁ na payirupāsanti, desentiṁ amataṁ padaṁ.

“Tañca pana appaṭivānīyaṁ, asecanakamojavaṁ;

Pivanti maññe sappaññā, valāhakamiva panthagū”ti.

(S.10.10.)10. Dutiyasukkāsuttaṁ (夜叉呼籲親近)叔迦羅(比丘尼) (2)

►《雜阿含1327經》，《別譯雜阿含327經》

244. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. (S.10.10./I,213.) Tena kho pana samayena aññataro upāsako Sukkāya bhikkhuniyā bhojanaṁ adāsi. Atha kho Sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho Rājagahe rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Puññaṁ vata pasavi bahuṁ, sappañño vatāyaṁ upāsako;

Yo sukkāya adāsi bhojanaṁ, sabbaganthehi vippamuttiyā”ti.

(S.10.11.) 11. Cīrāsuttaṁ (夜叉呼籲親近)毘羅(比丘尼)

►《雜阿含1328經》，《別譯雜阿含326經》

245. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññataro upāsako Cīrāya bhikkhuniyā cīvaraṁ adāsi. Atha kho Cīrāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho Rājagahe rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Puññaṁ vata pasavi bahuṁ, sappañño vatāyaṁ upāsako.

Yo cīrāya adāsi cīvaraṁ, sabbayogehi vippamuttiyā”ti.

(S.10.12.Āḷavaṁ) 12. Aḷavakasuttaṁ 阿羅毘(夜叉四度呼世尊進出)

►《雜阿含1326經》，《別譯雜阿含325經》，《經集》Sn.1.10.

246. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā āḷaviyaṁ viharati Āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha kho Āḷavako yakkho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Nikkhama, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti Bhagavā nikkhami. “Pavisa, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti Bhagavā pāvisi. Dutiyampi kho Āḷavako yakkho Bhagavantaṁ etadavoca--“Nikkhama, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti Bhagavā nikkhami. “Pavisa, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti Bhagavā pāvisi. (S.10.12./I,214.) Tatiyampi kho Āḷavako yakkho Bhagavantaṁ etadavoca “Nikkhama, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti Bhagavā nikkhami. “Pavisa, samaṇā”ti. “Sādhāvuso”ti Bhagavā pāvisi. Catutthampi kho Āḷavako yakkho Bhagavantaṁ etadavoca--“Nikkhama, samaṇā”ti. “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, nikkhamissāmi. Yaṁ te karaṇīyaṁ taṁ karohī”ti. “Pañhaṁ taṁ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṁ vā te khipissāmi, hadayaṁ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī”ti. “Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, ye me cittaṁ vā khipeyya hadayaṁ vā phāleyya, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṁ, āvuso, puccha yadā kaṅkhasī”ti.

“Kiṁsūdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ, kiṁsu suciṇṇaṁ sukhamāvahāti.

Kiṁsu have sādutaraṁ rasānaṁ, kathaṁjīviṁ jīvitamāhu seṭṭhan”ti.

“Saddhīdha vittaṁ purissa seṭṭhaṁ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti.

Saccaṁ have sādutaraṁ rasānaṁ, paññājīviṁ jīvitamāhu seṭṭhan”ti.

“Kathaṁsu tarati oghaṁ, kathaṁsu tarati aṇṇavaṁ;

Kathaṁsu dukkhamacceti, kathaṁsu parisujjhatī”ti.

“Saddhāya tarati oghaṁ, appamādena aṇṇavaṁ;

Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhatī”ti.

“Kathaṁsu labhate paññaṁ, kathaṁsu vindate dhanaṁ;

Kathaṁsu kittiṁ pappoti, kathaṁ mittāni ganthati.

Asmā lokā paraṁ lokaṁ, kathaṁ pecca na socatī”ti.

“Saddahāno arahataṁ, dhammaṁ nibbānapattiyā;

Sussūsaṁ labhate paññaṁ, appamatto vicakkhaṇo.

(S.10.12./I,215.) “Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṁ;

Saccena kittiṁ pappoti, dadaṁ mittāni ganthati.

Asmā lokā paraṁ lokaṁ, evaṁ pecca na socati.

“Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;

Saccaṁ dammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socati.

“Iṅgha aññepi pucchassu, puthū samaṇabrāhmaṇe;

Yadi saccā dammā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī”ti.

“Kathaṁ nu dāni puccheyyaṁ, puthū samaṇabrāhmaṇe;

Yohaṁ ajja pajānāmi, yo attho samparāyiko.

“Atthāya vata me Buddho, vāsāyāḷavimāgamā;

Yohaṁ ajja pajānāmi, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

“So ahaṁ vicarissāmi, gāmā gāmaṁ purā puraṁ;

Namassamāno sambuddhaṁ, dhammassa ca sudhammatan”ti.

~Yakkhasaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

Tassuddānaṁ--

Indako sakka Sūci ca, Maṇibhaddo ca Sānu ca;

Piyaṅkara Punabbasu Sudatto ca, dve Sukkā Cīra-Āḷavīti dvādasa.

▲top 回目錄

(S.11.1./I,216.)

(S.11.)(11) Sakkasaṁyuttaṁ 帝釋相應(25 suttas)

1. Paṭhamavaggo 第一﹝帝釋﹞品

(S.11.1.) (1) Suvīrasuttaṁ 須毘羅(天子迎討阿修羅)

►《雜阿含1114經》，《別譯雜阿含43經》

247. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, asurā deve abhiyaṁsu. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Suvīraṁ devaputtaṁ āmantesi--‘Ete, tāta Suvīra, asurā deve abhiyanti. gaccha, tāta Suvīra, asure paccuyyāhī’ti. ‘Evaṁ bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, Suvīro devaputto Sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaṁ āpādesi. Dutiyampi kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Suvīraṁ devaputtaṁ āmantesi--‘Ete, tāta Suvīra, asurā deve abhiyanti. gaccha, tāta Suvīra, asure paccuyyāhī’ti. ‘Evaṁ bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, Suvīro devaputto Sakkassa devānamindassa paṭissutvā dutiyampi pamādaṁ āpādesi. Tatiyampi kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Suvīraṁ devaputtaṁ āmantesi--‘Ete, tāta Suvīra, asurā deve abhiyanti. Gaccha, tāta Suvīra, asure paccuyyāhī’ti ‘Evaṁ bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, Suvīro devaputto Sakkassa devānamindassa paṭissutvā tatiyampi pamādaṁ āpādesi. (S.11.1./I,217.) Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Suvīraṁ devaputtaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Anuṭṭhahaṁ avāyāmaṁ, sukhaṁ yatrādhigacchati;

Suvīra tattha gacchāhi, mañca tattheva pāpayā”ti.

“Alasvassa anuṭṭhātā, na ca kiccāni kāraye.

Sabbakāmasamiddhassa, taṁ me sakka varaṁ disā”ti.

“Yatthālaso anuṭṭhātā, accantaṁ sukhamedhati;

Suvīra tattha gacchāhi, mañca tattheva pāpayā”ti.

“Akammunā devaseṭṭha, sakka vindemu yaṁ sukhaṁ;

Asokaṁ anupāyāsaṁ, taṁ me sakka varaṁ disā”ti.

“Sace atthi akammena, koci kvaci na jīvati;

Nibbānassa hi so maggo, Suvīra tattha gacchāhi.

Mañca tattheva pāpayā”ti.

“So hi nāma, bhikkhave, Sakko devānamindo sakaṁ puññaphalaṁ upajīvamāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārento uṭṭhānavīriyassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taṁ, bhikkhave, sobhetha, yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā uṭṭhaheyyātha ghaṭeyyātha vāyameyyātha appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā”ti.

(S.11.2.) (2) Susīmasuttaṁ 須師摩(天子迎討阿修羅)

248. Sāvatthiyaṁ. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, asurā deve abhiyaṁsu. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Susīmaṁ devaputtaṁ āmantesi--‘Ete, tāta Susīma, asurā deve abhiyanti. gaccha, tāta Susīma, asure paccuyyāhī’ti. ‘Evaṁ bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, Susīmo devaputto Sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaṁ āpādesi. (S.11.2./I,218.) Dutiyampi kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Susīmaṁ devaputtaṁ āmantesi…pe… dutiyampi pamādaṁ āpādesi. Tatiyampi kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Susīmaṁ devaputtaṁ āmantesi…pe… tatiyampi pamādaṁ āpādesi. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Susīmaṁ devaputtaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Anuṭṭhahaṁ avāyāmaṁ, sukhaṁ yatrādhigacchati;

Susīma tattha gacchāhi, mañca tattheva pāpayā”ti.

“Alasvassa anuṭṭhātā, na ca kiccāni kāraye.

Sabbakāmasamiddhassa, taṁ me Sakka varaṁ disā”ti.

“Yatthālaso anuṭṭhātā, accantaṁ sukhamedhati;

Susīma tattha gacchāhi, mañca tattheva pāpayā”ti.

“Akammunā devaseṭṭha, Sakka vindemu yaṁ sukhaṁ;

Asokaṁ anupāyāsaṁ, taṁ me sakka varaṁ disā”ti.

“Sace atthi akammena, koci kvaci na jīvati;

Nibbānassa hi so maggo, Susīma tattha gacchāhi.

Mañca tattheva pāpayā”ti.

“So hi nāma, bhikkhave, Sakko devānamindo sakaṁ puññaphalaṁ upajīvamāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārento uṭṭhānavīriyassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taṁ, bhikkhave, sobhetha, yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā uṭṭhaheyyātha ghaṭeyyātha vāyameyyātha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā”ti.

(S.11.3.) (3) Dhajaggasuttaṁ (看)旗頂(除戰慄)

►《雜阿含981經》，《增壹阿含24.1經》

249. Sāvatthiyaṁ. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi--

‘Sace, mārisā, devānaṁ saṅgāmagatānaṁ (S.11.3./I,219.) uppajjeyya bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, mameva tasmiṁ samaye dhajaggaṁ ullokeyyātha. Mamañhi vo dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati’.

‘No ce me dhajaggaṁ ullokeyyātha, atha Pajapatissa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha. Pajāpatissa hi vo devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati’.

‘No ce Pajapatissa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha, atha Varuṇassa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha. Varuṇassa hi vo devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati’.

‘No ce Varuṇassa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha, atha Īsānassa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha. Isānassa hi vo devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissatī’”ti.

“Taṁ kho pana, bhikkhave, Sakkassa vā devānamindassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, Pajapatissa vā devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, Varuṇassa vā devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, īsānassa vā devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyethāpi nopi pahīyetha.

“Taṁ kissa hetu? Sakko hi, bhikkhave, devānamindo avītarāgo avītadoso avītamoho bhīru chambhī utrāsī palāyīti.

“Ahañca kho, bhikkhave, evaṁ vadāmi--‘Sace tumhākaṁ, bhikkhave, araññagatānaṁ vā rukkhamūlagatānaṁ vā suññāgāragatānaṁ vā uppajjeyya bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, mameva tasmiṁ samaye anussareyyātha--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti. Mamañhi vo, bhikkhave, anussarataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati.

(S.11.3./I,220.) “No ce maṁ anussareyyātha, atha dhammaṁ anussareyyātha-- ‘svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhammañhi vo, bhikkhave, anussarataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati.

“No ce dhammaṁ anussareyyātha, atha saṅghaṁ anussareyyātha--‘suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa Bhagavato sāvakasaṅgho, āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghañhi vo, bhikkhave, anussarataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati.

“Taṁ kissa hetu? Tathāgato hi, bhikkhave, Arahaṁ Sammāsambuddho Vītarāgo vītadoso vītamoho abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī”ti. Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Araññe rukkhamūle vā, suññāgāreva bhikkhavo;

Anussaretha sambuddhaṁ, bhayaṁ tumhāka no siyā.

“No ce Buddhaṁ sareyyātha, lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ;

Atha dhammaṁ sareyyātha, niyyānikaṁ sudesitaṁ.

“No ce dhammaṁ sareyyātha, niyyānikaṁ sudesitaṁ;

Atha saṅghaṁ sareyyātha, puññakkhettaṁ anuttaraṁ.

“Evaṁ Buddhaṁ sarantānaṁ, dhammaṁ saṅghañca bhikkhavo;

Bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā, lomahaṁso na hessatī”ti.

(S.11.4.) (4) Vepacittisuttaṁ 吠波質底(阿修羅王敗)

►《雜阿含1110經》，《別譯雜阿含39經》，《增壹阿含34.8經》

250. Sāvatthinidānaṁ.

(S.11.4./I,221.) “Bhūtapubbaṁ bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, Vepacitti asurindo asure āmantesi--‘Sace, mārisā, devānaṁ asurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṁ devā parājineyyuṁ, yena naṁ Sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti. Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi--‘sace, mārisā, devānaṁ asurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṁ asurā parājineyyuṁ, yena naṁ Vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammasabhan’”ti. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu asurā parājiniṁsu. Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā Vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā Sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammasabhaṁ. Tatra sudaṁ, bhikkhave, Vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho Sakkaṁ devānamindaṁ sudhammasabhaṁ pavisantañca nikkhamantañca asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati. Atha kho, bhikkhave, Mātali saṅgāhako Sakkaṁ devānamindaṁ gāthāhi ajjhabhāsi--

“Bhayā nu maghavā sakka, dubbalyā no titikkhasi;

Suṇanto pharusaṁ vācaṁ, sammukhā Vepacittino”ti.

“Nāhaṁ bhayā na dubbalyā, khamāmi Vepacittino.

Kathañhi mādiso viññū, bālena paṭisaṁyuje”ti.

“Bhiyyo bālā pabhijjeyyuṁ, no cassa paṭisedhako;

Tasmā bhusena daṇḍena, dhīro bālaṁ nisedhaye”ti.

“Etadeva ahaṁ maññe, bālassa paṭisedhanaṁ;

Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammatī”ti.

“Etadeva titikkhāya, vajjaṁ passāmi vāsava;

Yadā naṁ maññati bālo, bhayā myāyaṁ titikkhati.

Ajjhāruhati dummedho, gova bhiyyo palāyinan”ti.

(S.11.4./I,222.) “Kāmaṁ maññatu vā mā vā, bhayā myāyaṁ titikkhati.

Sadatthaparamā atthā, khantyā bhiyyo na vijjati.

“Yo have balavā anto, dubbalassa titikkhati;

Tamāhu paramaṁ khantiṁ, niccaṁ khamati dubbalo.

“Abalaṁ taṁ balaṁ āhu, yassa bālabalaṁ balaṁ;

Balassa dhammaguttassa, paṭivattā na vijjati.

“Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati;

Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ.

“Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca;

Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati.

“Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ, attano ca parassa ca.

Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti.

“So hi nāma, bhikkhave, Sakko devānamindo sakaṁ puññaphalaṁ upajīvamāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārento khantisoraccassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taṁ, bhikkhave, sobhetha yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cā”ti.

(S.11.5.) (5) Subhāsitajayasuttaṁ (帝釋)善語之勝利

►《雜阿含1109經》，《別譯雜阿含38經》

251. Sāvatthinidānaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, Vepacitti asurindo Sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca--‘Hotu, devānaminda, subhāsitena jayo’ti. ‘Hotu, Vepacitti, subhāsitena jayo’ti. Atha kho, bhikkhave, devā ca asurā ca pārisajje ṭhapesuṁ--‘Ime no subhāsitadubbhāsitaṁ ājānissantī’ti. Atha kho, bhikkhave, Vepacittiṁ asurindo Sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca--‘Bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, Sakko devānamindo Vepacitti asurindaṁ etadavoca--‘tumhe khvettha, Vepacitti, pubbadevā. Bhaṇa, Vepacitti, gāthan’ti. (S.11.5./I,223.) Evaṁ vutte, bhikkhave, Vepacitti asurindo imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Bhiyyo bālā pabhijjeyyuṁ, no cassa paṭisedhako;

Tasmā bhusena daṇḍena, dhīro bālaṁ nisedhaye”ti.

“Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, Vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṁsu, devā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, Vepacitti asurindo Sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca--‘Bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, Sakko devānamindo imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Etadeva ahaṁ maññe, bālassa paṭisedhanaṁ;

Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammatī”ti.

“Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, Sakkena devānamindena gāthāya, devā anumodiṁsu, asurā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Vepacittiṁ asurindaṁ etadavoca--‘Bhaṇa, Vepacitti, gāthan’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, Vepacitti asurindo imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Etadeva titikkhāya, vajjaṁ passāmi vāsava;

Yadā naṁ maññati bālo, bhayā myāyaṁ titikkhati.

Ajjhāruhati dummedho, gova bhiyyo palāyinan”ti.

“Kāmaṁ maññatu vā mā vā, bhayā myāyaṁ titikkhati;

Sadatthaparamā atthā, khantyā bhiyyo na vijjati.

“Yo have balavā santo, dubbalassa titikkhati;

Tamāhu paramaṁ khantiṁ, niccaṁ khamati dubbalo.

“Abalaṁ taṁ balaṁ āhu, yassa bālabalaṁ balaṁ;

Balassa dhammaguttassa, paṭivattā na vijjati.

“Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati;

Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ.

“Ubhinnamatthaṁ carati, attano ca parassa ca;

Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā, yo sato upasammati.

(S.11.5./I,224.) “Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ, attano ca parassa ca.

Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti.

“Bhāsitāsu kho pana, bhikkhave, Sakkena devānamindena gāthāsu, devā anumodiṁsu, asurā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, devānañca asurānañca pārisajjā etadavocuṁ--‘Bhāsitā kho Vepacittinā asurindena gāthāyo. Tā ca kho sadaṇḍāvacarā sasatthāvacarā, iti bhaṇḍanaṁ iti viggaho iti kalaho. Bhāsitā kho Sakkena devānamindena gāthāyo. Tā ca kho adaṇḍāvacarā asatthāvacarā, iti abhaṇḍanaṁ iti aviggaho iti akalaho. Sakkassa devānamindassa subhāsitena jayo’ti. Iti kho, bhikkhave Sakkassa devānamindassa subhāsitena jayo ahosī”ti.

(S.11.6.) (6) Kulāvakasuttaṁ 鳥巢(諸天戰敗)

►《雜阿含1222經》，《別譯雜阿含49經》

252. Sāvatthiyaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme asurā jiniṁsu devā parājiniṁsu. Parājitā ca kho, bhikkhave, devā apāyaṁsveva uttarenamukhā, abhiyaṁsveva ne asurā. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Mātali saṅgāhakaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Kulāvakā Mātali simbalismiṁ, isāmukhena parivajjayassu.

Kāmaṁ cajāma asuresu pāṇaṁ, māyime dijā vikulāvakā ahesun”ti.

“‘Evaṁbhaddantavā’ti kho, bhikkhave, Mātali saṅgāhako Sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ paccudāvattesi. Atha kho, bhikkhave, asurānaṁ etadahosi--‘Paccudāvatto kho dāni Sakkassa devānamindassa sahassayutto (S.11.6./I,225.) ājaññaratho Dutiyampi kho devā asurehi saṅgāmessantīti bhītā asurapurameva pāvisiṁsu. Iti kho, bhikkhave, Sakkassa devānamindassa dhammena jayo ahosī’”ti.

(S.11.7.) (7) Nadubbhiyasuttaṁ (帝釋:即使對敵也)無譎詐

►《雜阿含1120經》，《別譯雜阿含48經》

253. Sāvatthiyaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, Sakkassa devānamindassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--‘Yopi me assa supaccatthiko tassapāhaṁ na dubbheyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, Vepacitti asurindo Sakkassa devānamindassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena Sakko devānamindo tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, Sakko devānamindo Vepacittiṁ asurindaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna Vepacittiṁ asurindaṁ etadavoca--‘tiṭṭha, Vepacitti, gahitosī’”ti.

“Yadeva te, mārisa, pubbe cittaṁ, tadeva tvaṁ mā pajahāsī”ti.

“Sapassu ca me, Vepacitti, adubbhāyā”ti.

“Yaṁ musā bhaṇato pāpaṁ, yaṁ pāpaṁ ariyūpavādino;

Mittadduno ca yaṁ pāpaṁ, yaṁ pāpaṁ akataññuno.

Tameva pāpaṁ phusatu, yo te dubbhe sujampatī”ti.

(S.11.8.)(8)Verocana-asurindasuttaṁ (帝釋與)毘留奢那阿修羅王

►《雜阿含1119經》，《別譯雜阿含50經》

254. Sāvatthiyaṁ Jetavane. Tena kho pana samayena Bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho Sakko ca devānamindo Verocano ca asurindo yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho Verocano asurindo Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Vāyametheva puriso, yāva atthassa nipphadā;

Nipphannasobhano attho, verocanavaco idan”ti.

(S.11.8./I,226.) “Vāyametheva puriso, yāva atthassa nipphadā;

Nipphannasobhano attho, khantyā bhiyyo na vijjatī”ti.

“Sabbe sattā atthajātā, tattha tattha yathārahaṁ;

Saṁyogaparamā tveva, sambhogā sabbapāṇinaṁ.

Nipphannasobhano attho, verocanavaco idan”ti.

“Sabbe sattā atthajātā, tattha tattha yathārahaṁ;

Saṁyogaparamā tveva, sambhogā sabbapāṇinaṁ.

Nipphannasobhano attho, khantyā bhiyyo na vijjatī”ti.

(S.11.9. Issyo araññakā) (9) Araññāyatana-isisuttaṁ 森林諸仙(體臭,諸天不厭)

►《雜阿含1115經》，《別譯雜阿含44經》

255. Sāvatthiyaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sambahulā isayo sīlavanto kalyāṇadhammā araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammanti. Atha kho, bhikkhave, Sakko ca devānamindo Vepacitti ca asurindo yena te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā tenupasaṅkamiṁsu. Atha kho, bhikkhave, Vepacitti asurindo paṭaliyo upāhanā ārohitvā khaggaṁ olaggetvā chattena dhāriyamānena aggadvārena assamaṁ pavisitvā te isayo sīlavante kalyāṇadhamme apabyāmato karitvā atikkami. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo paṭaliyo upāhanā orohitvā khaggaṁ aññesaṁ datvā chattaṁ apanāmetvā dvāreneva assamaṁ pavisitvā te isayo sīlavante kalyāṇadhamme anuvātaṁ pañjaliko namassamāno aṭṭhāsi”. Atha kho, bhikkhave, te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā Sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsiṁsu--

“Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, kāyā cuto gacchati mālutena.

Ito paṭikkamma sahassanetta, gandho isīnaṁ asuci devarājā”ti.

“Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, kāyā cuto gacchatu mālutena,

Sucitrapupphaṁ sirasmiṁva mālaṁ.

(S.11.9./I,227.) Gandhaṁ etaṁ paṭikaṅkhāma bhante, na hettha devā paṭikūlasaññino”ti.

(S.11.10. Issyo Samuddakā) (10) Samuddakasuttaṁ 海邊仙人(:善有善報,惡有惡報)

►《雜阿含1115經》，《別譯雜阿含44經》

256. Sāvatthiyaṁ. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sambahulā isayo sīlavanto kalyāṇadhammā samuddatīre paṇṇakuṭīsu sammanti. Tena kho pana samayena devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, tesaṁ isīnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ etadahosi--‘Dhammikā kho devā, adhammikā asurā. Siyāpi no asurato bhayaṁ. Yaṁnūna mayaṁ sambaraṁ asurindaṁ upasaṅkamitvā abhayadakkhiṇaṁ yāceyyāmā’”ti. “Atha kho, bhikkhave, te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--samuddatīre paṇṇakuṭīsu antarahitā sambarassa asurindassa sammukhe pāturahesuṁ. Atha kho, bhikkhave, te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sambaraṁ asurindaṁ gāthāya ajjhabhāsiṁsu--

“Isayo sambaraṁ pattā, yācanti abhayadakkhiṇaṁ;

Kāmaṁkaro hi te dātuṁ, bhayassa abhayassa vā”ti.

“Isīnaṁ abhayaṁ natthi, duṭṭhānaṁ sakkasevinaṁ;

Abhayaṁ yācamānānaṁ, bhayameva dadāmi vo”ti.

“Abhayaṁ yācamānānaṁ, bhayameva dadāsi no;

Paṭiggaṇhāma te etaṁ, akkhayaṁ hotu te bhayaṁ.

“Yādisaṁ vapate bījaṁ, tādisaṁ harate phalaṁ;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṁ, pāpakārī ca pāpakaṁ.

Pavuttaṁ tāta te bījaṁ, phalaṁ paccanubhossasī”ti.

“Atha kho, bhikkhave, te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sambaraṁ asurindaṁ abhisapitvā--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--sambarassa asurindassa sammukhe antarahitā samuddatīre paṇṇakuṭīsu pāturahesuṁ. (S.11.10./I,228.) Atha kho, bhikkhave, sambaro asurindo tehi isīhi sīlavantehi kalyāṇadhammehi abhisapito rattiyā sudaṁ tikkhattuṁ ubbijjī”ti.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Suvīraṁ Susīmañceva, Dhajaggaṁ Vepacittino;

Subhāsitaṁ jayañceva, Kulāvakaṁ Nadubbhiyaṁ.

Verocana Asurindo, Isayo araññakañceva.

Isayo ca samuddakāti.

2. Dutiyavaggo 第二﹝帝釋﹞品

(S.11.11. Devā諸天(1)) (1) Vatapadasuttaṁ (執持七)禁戒足

►《雜阿含1104經》，《別譯雜阿含33經》

257.Sāvatthiyaṁ. “Sakkassa, bhikkhave, devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā Sakko sakkattaṁ ajjhagā. Katamāni satta vatapadāni? ¹Yāvajīvaṁ mātāpettibharo assaṁ, ²yāvajīvaṁ kule jeṭṭhāpacāyī assaṁ, ³yāvajīvaṁ saṇhavāco assaṁ, ⁴yāvajīvaṁ apisuṇavāco assaṁ, ⁵yāvajīvaṁ vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvaseyyaṁ muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato, ⁶yāvajīvaṁ saccavāco assaṁ, ⁷yāvajīvaṁ akkodhano assaṁ--sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naṁ paṭivineyyan”ti. “Sakkassa, bhikkhave, devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā Sakko sakkattaṁ ajjhagā”ti.

“Mātāpettibharaṁ jantuṁ, kule jeṭṭhāpacāyinaṁ;

Saṇhaṁ sakhilasambhāsaṁ, pesuṇeyyappahāyinaṁ.

“Maccheravinaye yuttaṁ, saccaṁ kodhābhibhuṁ naraṁ;

Taṁ ve devā tāvatiṁsā, āhu sappuriso itī”ti.

(S.11.12./I,229.)

(S.11.12. Devā諸天(2)) (2) Sakkanāmasuttaṁ 帝釋之名(2)

►《雜阿含1106經》，《別譯雜阿含35經》

258. Sāvatthiyaṁ Jetavane. Tatra kho Bhagavā bhikkhū etadavoca--“Sakko, bhikkhave, devānamindo pubbe manussabhūto samāno Magho nāma māṇavo ahosi, tasmā Maghavāti vuccati.

“Sakko, bhikkhave, devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure dānaṁ adāsi, tasmā Purindadoti vuccati.

“Sakko, bhikkhave, devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṁ dānaṁ adāsi, tasmā Sakkoti vuccati.

“Sakko bhikkhave, devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvasathaṁ adāsi, tasmā Vāsavoti vuccati.

“Sakko, bhikkhave, devānamindo sahassampi atthānaṁ muhuttena cinteti, tasmā Sahassakkhoti vuccati.

“Sakkassa, bhikkhave, devānamindassa sujā nāma asurakaññā Pajapati, tasmā Sujampatīti vuccati.

“Sakko, bhikkhave, devānamindo devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti, tasmā Devānamindoti vuccati.

“Sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā Sakko sakkattaṁ ajjhagā. Katamāni satta vatapadāni? Yāvajīvaṁ mātāpettibharo assaṁ, yāvajīvaṁ kule jeṭṭhāpacāyī assaṁ, yāvajīvaṁ saṇhavāco assaṁ, yāvajīvaṁ apisuṇavāco assaṁ, yāvajīvaṁ vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvaseyyaṁ muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato, yāvajīvaṁ saccavāco assaṁ, yāvajīvaṁ akkodhano assaṁ--sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naṁ paṭivineyyan”ti. “Sakkassa, bhikkhave, devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā Sakko sakkattaṁ ajjhagā”ti.

(S.11.12./I,230.) “Mātāpettibharaṁ jantuṁ, kule jeṭṭhāpacāyinaṁ.

Saṇhaṁ sakhilasambhāsaṁ, pesuṇeyyappahāyinaṁ.

“Maccheravinaye yuttaṁ, saccaṁ kodhābhibhuṁ naraṁ;

Taṁ ve devā tāvatiṁsā, āhu sappuriso itī”ti.

(S.11.13. Devā諸天(3)) (3) Mahālisuttaṁ摩訶梨(:世尊曾否見帝釋)

►《雜阿含1105經》，《別譯雜阿含34經》，一卷本《雜阿含21經》

259. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho Mahāli Licchavī yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahāli Licchavī Bhagavantaṁ etadavoca--

“Diṭṭho kho bhante, Bhagavatā Sakko devānamindo”ti?

“Diṭṭho kho me, Mahāli, Sakko devānamindo”ti.

“So hi nūna, bhante, sakkapatirūpako bhavissati. Duddaso hi, bhante, Sakko devānamindo”ti.

“Sakkañca khvāhaṁ, Mahāli, pajānāmi sakkakaraṇe ca dhamme, yesaṁ dhammānaṁ samādinnattā Sakko sakkattaṁ ajjhagā, tañca pajānāmi.

“Sakko, Mahāli, devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi, tasmā maghavāti vuccati.

“Sakko, Mahāli, devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṁ dānaṁ adāsi, tasmā Sakkoti vuccati.

“Sakko, Mahāli, devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure dānaṁ adāsi, tasmā purindadoti vuccati.

“Sakko, Mahāli, devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvasathaṁ adāsi, tasmā vāsavoti vuccati.

“Sakko, Mahāli, devānamindo sahassampi atthānaṁ muhuttena cinteti, tasmā sahassakkhoti vuccati.

“Sakkassa Mahāli, devānamindassa sujā nāma asurakaññā Pajapati, tasmā sujampatīti vuccati.

“Sakko, Mahāli, devānamindo devānaṁ tāvatiṁsānaṁ (S.11.13./I,231.) issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti, tasmā devānamindoti vuccati.

“Sakkassa, Mahāli, devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā Sakko sakkattaṁ ajjhagā. Katamāni satta vatapadāni? Yāvajīvaṁ mātāpettibharo assaṁ, yāvajīvaṁ kule jeṭṭhāpacāyī assaṁ, yāvajīvaṁ saṇhavāco assaṁ, yāvajīvaṁ apisuṇavāco assaṁ, yāvajīvaṁ vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvaseyyaṁ muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato, yāvajīvaṁ saccavāco assaṁ, yāvajīvaṁ akkodhano assaṁ--sacepi me kodho uppajeyya, khippameva naṁ paṭivineyyan”ti. “Sakkassa, Mahāli, devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā Sakko sakkattaṁ ajjhagā”ti.

“Mātāpettibharaṁ jantuṁ, kule jeṭṭhāpacāyinaṁ;

Saṇhaṁ sakhilasambhāsaṁ, pesuṇeyyappahāyinaṁ.

“Maccheravinaye yuttaṁ, saccaṁ kodhābhibhuṁ naraṁ;

Taṁ ve devā tāvatiṁsā, āhu sappuriso itī”ti.

(S.11.14.) (4) Daliddasuttaṁ 窮人(信法律等,死後生忉利天容光煥發)

►《雜阿含1223經》，《別譯雜阿含51經》

260. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññataro puriso imasmiṁyeva Rājagahe manussadaliddo ahosi manussakapaṇo manussavarāko. So Tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyi, sīlaṁ samādiyi, sutaṁ samādiyi, cāgaṁ samādiyi, paññaṁ samādiyi. So Tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā(S.11.14./I,232.) sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajji devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Tatra sudaṁ, bhikkhave, devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti--‘Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho! Ayañhi devaputto pubbe manussabhūto samāno manussadaliddo ahosi manussakapaṇo manussavarāko; so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi--‘Mā kho tumhe, mārisā, etassa devaputtassa ujjhāyittha. Eso kho, mārisā, devaputto pubbe manussabhūto samāno Tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyi, sīlaṁ samādiyi, sutaṁ samādiyi, cāgaṁ samādiyi, paññaṁ samādiyi. So Tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā’”ti. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi--

“Yassa saddhā Tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ.

“Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ;

Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ.

“Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ Buddhāna sāsanan”ti.

(S.11.15.) (5) Rāmaṇeyyakasuttaṁ 樂(帝釋:何處有樂土)

►《法句經》Dhp.v.98.

261. Sāvatthiyaṁ Jetavane. Atha kho Sakko devānamindo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Sakko devānamindo Bhagavantaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, bhante, bhūmirāmaṇeyyakan”ti?

(S.11.15./I,233.) “Ārāmacetyā vanacetyā, pokkharañño sunimmitā.

Manussarāmaṇeyyassa, kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ.

*“Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;

Yattha arahanto viharanti, taṁ bhūmirāmaṇeyyakan”ti.

(S.11.16.) (6) Yajamānasuttaṁ 供犧者(積來生功德,施僧有大果)

►《雜阿含1224-5經》，《別譯雜阿含52經》

262. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho Sakko devānamindo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Sakko devānamindo Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Yajamānānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ;

Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, kattha dinnaṁ mahapphalan”ti.

“Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā;

Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito.

“Yajamānānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ;

Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, saṅghe dinnaṁ mahapphalan”ti.

(S.11.17.) (7) Buddhavandanāsuttaṁ禮佛(帝釋與梵天立於世尊門側)

263. Sāvatthiyaṁ Jetavane. Tena kho pana samayena Bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho Sakko ca devānamindo brahmā ca Sahampati yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho Sakko devānamindo Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, pannabhāra anaṇa vicara loke.

Cittañca te suvimuttaṁ, cando yathā pannarasāya rattin”ti.

(S.11.17./I,234.)“Na kho, devānaminda, Tathāgatā evaṁ vanditabbā. Evañca kho, devānaminda, Tathāgatā vanditabbā--

“Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, satthavāha anaṇa vicara loke.

Desassu Bhagavā dhammaṁ, aññātāro bhavissantī”ti.

(S.11.18.) (8) Gahaṭṭhavandanāsuttaṁ 帝釋之禮敬(具戒出家者.梵行在家人) (1)

►《雜阿含1112經》，《別譯雜阿含41經》

264. Sāvatthiyaṁ. Tatra…pe… etadavoca--“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, Sakko devānamindo Mātaliṁ saṅgāhakaṁ āmantesi--‘Yojehi, samma Mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ. Uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyā’ti. ‘Evaṁ bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, Mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi--‘Yutto kho te, mārisa, sahassayutto ājaññaratho. Yassa dāni kālaṁ maññasī’”ti. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto añjaliṁ katvā sudaṁ puthuddisā namassati. Atha kho, bhikkhave, Mātali saṅgāhako Sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Taṁ namassanti tevijjā, sabbe bhummā ca khattiyā;

Cattāro ca mahārājā, tidasā ca yasassino.

Atha ko nāma so yakkho, yaṁ tvaṁ sakka namassasī”ti.

“Maṁ namassanti tevijjā, sabbe bhummā ca khattiyā;

Cattāro ca mahārājā, tidasā ca yasassino.

“Ahañca sīlasampanne, cirarattasamāhite;

Sammāpabbajite vande, brahmacariyaparāyane.

“Ye gahaṭṭhā puññakarā, sīlavanto upāsakā;

Dhammena dāraṁ posenti, te namassāmi Mātali”ti.

“Seṭṭhā hi kira lokasmiṁ, ye tvaṁ sakka namassasi;

Ahampi te namassāmi, ye namassasi vāsavā”ti.

“Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;

Puthuddisā namassitvā, pamukho rathamāruhī”ti.

(S.11.19./I,235.)

(S.11.19.) (9) Satthāravandanāsuttaṁ 帝釋之禮敬(2)

►《雜阿含1111經》，《別譯雜阿含40經》

265. Sāvatthiyaṁ Jetavane. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, Sakko devānamindo Mātaliṁ saṅgāhakaṁ āmantesi--‘Yojehi, samma Mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ, uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyā’ti. ‘Evaṁ bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, Mātali saṅgāhako Sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi ‘Yutto kho te, mārisa, sahassayutto ājaññaratho. Yassa dāni kālaṁ maññasī’”ti. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto añjaliṁ katvā sudaṁ Bhagavantaṁ namassati. Atha kho, bhikkhave, Mātali saṅgāhako Sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Yañhi devā manussā ca, taṁ namassanti vāsava;

Atha ko nāma so yakkho, yaṁ tvaṁ sakka namassasī”ti.

“Yo idha sammāsambuddho, asmiṁ loke sadevake;

Anomanāmaṁ Satthāraṁ, taṁ namassāmi Mātali.

“Yesaṁ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Khīṇāsavā arahanto, te namassāmi Mātali.

“Ye rāgadosavinayā, avijjāsamatikkamā;

Sekkhā apacayārāmā, appamattānusikkhare.

Te namassāmi Mātali”ti.

“Seṭṭhā hi kira lokasmiṁ, ye tvaṁ sakka namassasi;

Ahampi te namassāmi, ye namassasi vāsavā”ti.

“Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;

Bhagavantaṁ namassitvā, pamukho rathamāruhī”ti.

(S.11.20.) (10) Saṅghavandanāsuttaṁ 帝釋之禮敬(比丘眾) (3)

►《雜阿含1113經》，《別譯雜阿含42經》

266. Sāvatthiyaṁ Jetavane. Tatra kho…pe… etadavoca--“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, Sakko devānamindo Mātaliṁ saṅgāhakaṁ āmantesi--‘Yojehi, samma Mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyā’ti. (S.11.20./I,236.) ‘Evaṁ bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, Mātali saṅgāhako Sakkassa devānamindassa paṭissutvā, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā Sakkassa devānamindassa paṭivedesi--‘Yutto kho te, mārisa, sahassayutto ājaññaratho, yassa dāni kālaṁ maññasī’”ti. Atha kho, bhikkhave Sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto añjaliṁ katvā sudaṁ bhikkhusaṅghaṁ namassati. Atha kho, bhikkhave, Mātali saṅgāhako Sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Tañhi ete namasseyyuṁ, pūtidehasayā narā;

Nimuggā kuṇapamhete, khuppipāsasamappitā.

“Kiṁ nu tesaṁ pihayasi, anāgārāna vāsava;

Ācāraṁ isinaṁ brūhi, taṁ suṇoma vaco tavā”ti.

“Etaṁ tesaṁ pihayāmi, anāgārāna Mātali;

Yamhā gāmā pakkamanti, anapekkhā vajanti te.

“Na tesaṁ koṭṭhe openti, na kumbhi na kaḷopiyaṁ.

Paraniṭṭhitamesānā, tena yāpenti subbatā.

“Sumantamantino dhīrā, tuṇhībhūtā samañcarā;

Devā viruddhā asurehi, puthu maccā ca Mātali.

“Aviruddhā viruddhesu, attadaṇḍesu nibbutā;

Sādānesu anādānā, te namassāmi Mātali”ti.

“Seṭṭhā hi kira lokasmiṁ, ye tvaṁ sakka namassasi;

Ahampi te namassāmi, ye namassasi vāsavā”ti.

“Idaṁ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;

Bhikkhusaṅghaṁ namassitvā, pamukho rathamāruhī”ti.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Devā pana tayo vuttā, Daliddañca Rāmaṇeyyakaṁ;

Yajamānañca Vandanā, tayo Sakkanamassanāti.

(S.11.21./I,237.)

3. Tatiyavaggo 第三﹝帝釋﹞品

(S.11.21.) (1) Chetvāsuttaṁ 殺(忿最樂寢)

►《雜阿含1116經》，《別譯雜阿含45經》

267. Sāvatthiyaṁ Jetavane. Atha kho Sakko devānamindo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Sakko devānamindo Bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Kiṁsu chetvā sukhaṁ seti, kiṁsu chetvā na socati;

Kissassu ekadhammassa, vadhaṁ rocesi Gotama”ti.

“Kodhaṁ chetvā sukhaṁ seti, kodhaṁ chetvā na socati;

Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa vāsava.

Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti, tañhi chetvā na socatī”ti.

(S.11.22.) (2) Dubbaṇṇiyasuttaṁ 醜陋(小夜叉,坐帝釋之座)

►《雜阿含1107經》，《別譯雜阿含36經》，《增壹阿含45.5經》

268. Sāvatthiyaṁ Jetavane. Tatra kho…pe… etadavoca--“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññataro yakkho dubbaṇṇo okoṭimako Sakkassa devānamindassa āsane nisinno ahosi. Tatra sudaṁ, bhikkhave, devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti--‘Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata, bho! Ayaṁ yakkho dubbaṇṇo okoṭimako Sakkassa devānamindassa āsane nisinno’”ti! Yathā yathā kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, tathā tathā so yakkho abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca.

“Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā yena Sakko devānamindo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Sakkaṁ devānamindaṁ etadavocuṁ--‘Idha te, mārisa, aññataro yakkho dubbaṇṇo okoṭimako Sakkassa devānamindassa āsane nisinno. Tatra sudaṁ, mārisa, devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti--acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho! Ayaṁ yakkho dubbaṇṇo (S.11.22./I,238.) okoṭimako Sakkassa devānamindassa āsane nisinnoti. Yathā yathā kho, mārisa, devā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, tathā tathā so yakkho abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cāti. So hi nūna, mārisa, kodhabhakkho yakkho bhavissatī’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo yena so kodhabhakkho yakkho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena so kodhabhakkho yakkho tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāveti--‘Sakkohaṁ mārisa, devānamindo, Sakkohaṁ, mārisa, devānamindo’ti. Yathā yathā kho, bhikkhave, Sakko devānamindo nāmaṁ sāvesi, tathā tathā so yakkho dubbaṇṇataro ceva ahosi okoṭimakataro ca. Dubbaṇṇataro ceva hutvā okoṭimakataro ca tatthevantaradhāyī”ti. Atha kho, bhikkhave, Sakko devānamindo sake āsane nisīditvā deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi--

“Na sūpahatacittomhi, nāvattena suvānayo;

Na vo cirāhaṁ kujjhāmi, kodho mayi nāvatiṭṭhati.

“Kuddhāhaṁ na pharusaṁ brūmi, na ca dhammāni kittaye;

Sanniggaṇhāmi attānaṁ, sampassaṁ atthamattano”ti.

(S.11.23.Māyā) (3) Sambarimāyāsuttaṁ (參婆羅)幻術(墮地獄)

►《雜阿含1118經》，《別譯雜阿含47經》

269. Sāvatthiyaṁ....pe…Bhagavā etadavoca--“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, Vepacitti asurindo ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhikkhave, Sakko devānamindo yena Vepacitti asurindo tenupasaṅkami gilānapucchako. Addasā kho, bhikkhave, Vepacitti asurindo Sakkaṁ devānamindaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna Sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca--‘Tikiccha maṁ devānamindā’ti. (S.11.23./I,239.) ‘Vācehi maṁ, Vepacitti, sambarimāyan’ti. ‘Na tāvāhaṁ vācemi, yāvāhaṁ, mārisa, asure paṭipucchāmī’”ti. “Atha kho, bhikkhave, Vepacitti asurindo asure paṭipucchi--‘Vācemahaṁ, mārisā, Sakkaṁ devānamindaṁ sambarimāyan’ti? ‘Mā kho tvaṁ, mārisa, vācesi Sakkaṁ devānamindaṁ sambarimāyan’”ti. Atha kho, bhikkhave, Vepacitti asurindo Sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi--

“Māyāvī maghavā sakka, devarāja sujampati;

Upeti nirayaṁ ghoraṁ, sambarova sataṁ saman”ti.

(S.11.24.) (4) Accayasuttaṁ 罪過(謝罪當接受)

►《雜阿含1108經》，《別譯雜阿含37經》

270. Sāvatthiyaṁ....pe…ārāme. Tena kho pana samayena dve bhikkhū sampayojesuṁ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaṁ accayato deseti; so bhikkhu nappaṭiggaṇhāti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Idha, bhante, dve bhikkhū sampayojesuṁ, tatreko bhikkhu accasarā Atha kho so, bhante, bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaṁ accayato deseti, so bhikkhu nappaṭiggaṇhātī”ti.

“Dveme, bhikkhave, bālā. Yo ca accayaṁ accayato na passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ nappaṭiggaṇhā”ti--Ime kho, bhikkhave, dve bālā. “Dveme, bhikkhave, paṇḍitā. Yo ca accayaṁ accayato passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭiggaṇhā”ti--Ime kho, bhikkhave, dve paṇḍitā.

“Bhūtapubbaṁ bhikkhave, Sakko devānamindo sudhammāyaṁ sabhāyaṁ deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi--

(S.11.24./I,240.) “Kodho vo vasamāyātu, mā ca mittehi vo jarā.

Agarahiyaṁ mā garahittha, mā ca bhāsittha pesuṇaṁ;

Atha pāpajanaṁ kodho, pabbatovābhimaddatī”ti.

(S.11.25.) (5) Akkodhasuttaṁ 無忿(勿勝於忿恨,勿以忿還忿)

►《雜阿含1108經》，《別譯雜阿含37經》

271. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū…pe… Bhagavā etadavoca--“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, Sakko devānamindo sudhammāyaṁ sabhāyaṁ deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi--

“Mā vo kodho ajjhabhavi, mā ca kujjhittha kujjhataṁ.

Akkodho avihiṁsā ca, ariyesu ca paṭipadā.

Atha pāpajanaṁ kodho, pabbatovābhimaddatī”ti.

Tatiyo vaggo.

Tassuddānaṁ

Chetvā Dubbaṇṇiyamāyā, Accayena Akodhano;

Desitaṁ Buddhaseṭṭhena, idañhi Sakkapañcakanti.

~Sakkasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

~Sagāthāvaggo paṭhamo.~

Tassuddānaṁ--

Devatā Devaputto ca, Rājā Māro ca Bhikkhunī;

Brahmā Brāhmaṇa Vaṅgīso, Vanayakkhena Vāsavoti.

~Sagāthāvaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā.~

▲top 回目錄

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

(PTS:II,1~286.；CS:pg.1.243~472)

Saṁyuttanikāyo

(2) Nidānavaggo 因緣篇(S.12~21)(286suttas)

(S.12.1./II,1.)

(S.12.)(1) Nidānasaṁyuttaṁ 因緣相應(93suttas)

Buddhavaggo 佛陀品

(S.12.1. Desanā法說) (1) Paṭiccasamuppādasuttaṁ (世尊說)緣起

►《雜阿含298經》，《增壹阿含49.5經》，大正No.124《緣起經》

1. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--“Paṭiccasamuppādaṁ vo, bhikkhave, desessāmi; taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca --

“Katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

“Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho;(S.12.1./II,2.) saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Paṭhamaṁ.

(S.12.2.) (2) Vibhaṅgasuttaṁ 分別(說緣起)

►《雜阿含298經》，《增壹阿含49.5經》，大正No.124《緣起經》

2. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Paṭiccasamuppādaṁ vo, bhikkhave, desessāmi vibhajissāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye ¹jarā, ²jīraṇatā, ³khaṇḍiccaṁ, ⁴pāliccaṁ, ⁵valittacatā, ⁶āyuno saṁhāni, ⁷indriyānaṁ paripāko; ayaṁ vuccati jarā. Yā (S.12.2./II,3.) tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā ¹cuti ²cavanatā ³bhedo ⁴antaradhānaṁ ⁵maccu ⁶maraṇaṁ ⁷kālaṅkiriyā ⁸khandhānaṁ bhedo ⁹kaḷevarassa nikkhepo, idaṁ vuccati maraṇaṁ. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ.

“Katamā ca, bhikkhave, jāti? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye ¹jāti, ²sañjāti, ³okkanti, ⁴abhinibbatti, ⁵khandhānaṁ pātubhāvo, ⁶āyatanānaṁ paṭilābho. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, jāti.

“Katamo ca, bhikkhave, bhavo? Tayo me, bhikkhave, bhavā-- ¹kāmabhavo, ²rūpabhavo, ³arūpabhavo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhavo.

“Katamañca, bhikkhave, upādānaṁ? Cattārimāni, bhikkhave, upādānāni-- ¹kāmupādānaṁ, ²diṭṭhupādānaṁ, ³sīlabbatupādānaṁ, ⁴attavādupādānaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, upādānaṁ.

“Katamā ca, bhikkhave, taṇhā? Chayime, bhikkhave, taṇhākāyā-- ¹rūpataṇhā, ²saddataṇhā, ³gandhataṇhā, ⁴rasataṇhā, ⁵phoṭṭhabbataṇhā, ⁶dhammataṇhā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, taṇhā.

“Katamā ca, bhikkhave, vedanā? Chayime, bhikkhave, vedanākāyā-- ¹cakkhusamphassajā vedanā, ²sotasamphassajā vedanā, ³ghānasamphassajā vedanā, ⁴jivhāsamphassajā vedanā, ⁵kāyasamphassajā vedanā, ⁶manosamphassajā vedanā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vedanā.

“Katamo ca, bhikkhave, phasso? Chayime, bhikkhave, phassakāyā-- ¹cakkhusamphasso, ²sotasamphasso, ³ghānasamphasso, ⁴jivhāsamphasso, ⁵kāyasamphasso, ⁶manosamphasso. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, phasso.

“Katamañca, bhikkhave, saḷāyatanaṁ? ¹Cakkhāyatanaṁ, ²sotāyatanaṁ, ³ghānāyatanaṁ, ⁴jivhāyatanaṁ, ⁵kāyāyatanaṁ, ⁶manāyatanaṁ-- idaṁ vuccati, bhikkhave, saḷāyatanaṁ.

“Katamañca bhikkhave, nāmarūpaṁ? ¹Vedanā, ²saññā, ³cetanā, ⁴phasso, ⁵manasikāro-- idaṁ vuccati nāmaṁ. Cattāro(S.12.2./II,4.) ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāyarūpaṁ. Idaṁ vuccati rūpaṁ. Iti idañca nāmaṁ, idañca rūpaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, nāmarūpaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, viññāṇaṁ? Chayime, bhikkhave, viññāṇakāyā-- ¹cakkhuviññāṇaṁ, ²sotaviññāṇaṁ, ³ghānaviññāṇaṁ, ⁴jivhāviññāṇaṁ, ⁵kāyaviññāṇaṁ, ⁶manoviññāṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, viññāṇaṁ.

“Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Tayome, bhikkhave, saṅkhārā-- ¹kāyasaṅkhāro,²vacīsaṅkhāro, ³cittasaṅkhāro. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā.

“Katamā ca, bhikkhave, avijjā? Yaṁ kho, bhikkhave, ¹dukkhe aññāṇaṁ, ²dukkhasamudaye aññāṇaṁ, ³dukkhanirodhe aññāṇaṁ, ⁴dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, avijjā.

“Iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dutiyaṁ.

(S.12.3.) (3) Paṭipadāsuttaṁ (邪道跡與正)道跡

3. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Micchāpaṭipadañca vo, bhikkhave, desessāmi sammāpaṭipadañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā.

(S.12.3./II,5.) “Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā”ti. Tatiyaṁ.

(S.12.4.) (4) Vipassīsuttaṁ 毘婆尸(菩薩,正念思維)

►《雜阿含366經》

4. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Vipassissa, bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṁ nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṁ paññāyissati jarāmaraṇassā’”ti?

“Atha kho bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati jāti hoti, kiṁpaccayā jātī’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati bhavo hoti, kiṁpaccayā bhavo’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati upādānaṁ hoti, kiṁpaccayā upādānan’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso (S.12.4./II,6.) manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘taṇhāya kho sati upādānaṁ hoti, taṇhāpaccayā upādānan’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati taṇhā hoti, kiṁpaccayā taṇhā’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘vedanāya kho sati taṇhā hoti, vedanāpaccayā taṇhā’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati vedanā hoti, kiṁpaccayā vedanā’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Phasse kho sati vedanā hoti, phassapaccayā vedanā’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati phasso hoti, kiṁpaccayā phasso’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘saḷāyatane kho sati phasso hoti, saḷāyatanapaccayā phasso’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati saḷāyatanaṁ hoti, kiṁpaccayā saḷāyatanan’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṁ hoti, nāmarūpapaccayā saḷāyatanan’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati nāmarūpaṁ hoti, kiṁpaccayā nāmarūpan’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘viññāṇe kho sati nāmarūpaṁ hoti viññāṇapaccayā nāmarūpan’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho sati viññāṇaṁ hoti, kiṁpaccayā viññāṇan’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘saṅkhāresu kho sati viññāṇaṁ hoti, saṅkhārapaccayā viññāṇan’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa (S.12.4./II,7.) etadahosi ‘Kimhi nu kho sati saṅkhārā honti, kiṁpaccayā saṅkhārā’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Avijjāya kho sati saṅkhārā honti, avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.

“Iti hidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ‘Samudayo, samudayo’ti kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Jātiyā kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati jāti na hoti kissa nirodhā jātinirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Bhave kho asati jāti na hoti, bhavanirodhā jātinirodho’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati bhavo na hoti, kissa nirodhā bhavanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Upādāne kho asati bhavo na hoti, upādānanirodhā bhavanirodho’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati upādānaṁ na hoti, kissa nirodhā upādānanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘taṇhāya kho asati upādānaṁ na hoti, taṇhānirodhā upādānanirodho’”ti.

(S.12.4./II,8.) “Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati taṇhā na hoti, kissa nirodhā taṇhānirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘vedanāya kho asati taṇhā na hoti, vedanānirodhā taṇhānirodho’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati vedanā na hoti, kissa nirodhā vedanānirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Phasse kho asati vedanā na hoti, phassanirodhā vedanānirodho’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati phasso na hoti, kissa nirodhā phassanirodho’ti? Atha kho bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘saḷāyatane kho asati phasso na hoti, saḷāyatananirodhā phassanirodho’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati saḷāyatanaṁ na hoti, kissa nirodhā saḷāyatananirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṁ na hoti, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati nāmarūpaṁ na hoti, kissa nirodhā nāmarūpanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘viññāṇe kho asati nāmarūpaṁ na hoti, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati viññāṇaṁ na hoti, kissa nirodhā viññāṇanirodho’ti? Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘saṅkhāresu kho asati viññāṇaṁ na hoti, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho’”ti.

(S.12.4./II,9.) “Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa etadahosi--‘Kimhi nu kho asati saṅkhārā na honti, kissa nirodhā saṅkhāranirodho’ti Atha kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Avijjāya kho asati saṅkhārā na honti, avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.

“Iti hidaṁ avijjānirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. ‘Nirodho, nirodho’ti kho, bhikkhave, Vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”. Catutthaṁ.

(Sattannampi Buddhānaṁ evaṁ vitthāretabbo.)

(S.12.5.) (5) Sikhīsuttaṁ 尸棄(菩薩,正念思維)

►《雜阿含366經》

5. Sikhissa bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa…pe… .

(S.12.6.) (6) Vessabhūsuttaṁ 毘舍浮(菩薩,正念思維)

►《雜阿含366經》

6. Vessabhussa, bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa…pe… .

(S.12.7.) (7) Kakusandhasuttaṁ 拘留孫(菩薩,正念思維)

►《雜阿含366經》

7. Kakusandhassa, bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa…pe… .

(S.12.8.) (8) Koṇāgamanasuttaṁ 拘那含(菩薩,正念思維)

►《雜阿含366經》

8.Koṇāgamanassa, bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa…pe… .

(S.12.9.) (9) Kassapasuttaṁ 迦葉(菩薩,正念思維)

►《雜阿含366經》

9. Kassapassa, bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa…pe… .

(S.12.10./II,10.)

(S.12.10.Mahā Sakyamuni Gotamo) (10) Gotamasuttaṁ 瞿曇(菩薩,正念思維)

►《雜阿含285經》，S.12.53-54.

10. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṁ nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṁ paññāyissati jarāmaraṇassā’”ti?

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Kimhi nu kho sati jāti hoti…pe… bhavo… upādānaṁ… taṇhā… vedanā… phasso… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhārā honti, kiṁpaccayā saṅkhārā’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Avijjāya kho sati saṅkhārā honti, avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.

“Iti hidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ‘Samudayo, samudayo’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Jātiyā kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Kimhi nu (S.12.10./II,11.) kho asati jāti na hoti…pe… bhavo… upādānaṁ… taṇhā… vedanā… phasso… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhārā na honti, kissa nirodhā saṅkhāranirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Avijjāya kho asati saṅkhārā na honti, avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.

“Iti hidaṁ avijjānirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. ‘Nirodho, nirodho’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Dasamo.

Buddhavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Desanā Vibhaṅgapaṭipadā ca, Vipassī Sikhī ca Vessabhū.

Kakusandho Koṇāgamano Kassapo, Mahāsakyamuni ca Gotamoti.

2. Ahāravaggo 食品

(S.12.11.) (1) Āhārasuttaṁ 食(搏食,觸食,意思食,識食)

►《雜阿含371經》

11. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme…pe… etadavoca--“Cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro--oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya”.

“Ime, bhikkhave, cattāro āhārā kiṁnidānā (S.12.11./II,S.12.) kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Saḷāyatanaṁ nāmarūpanidānaṁ nāmarūpasamudayaṁ nāmarūpajātikaṁ nāmarūpapabhavaṁ. Nāmarūpañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Nāmarūpaṁ viññāṇanidānaṁ viññāṇasamudayaṁ viññāṇajātikaṁ viññāṇapabhavaṁ. Viññāṇañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Viññāṇaṁ saṅkhāranidānaṁ saṅkhārasamudayaṁ saṅkhārajātikaṁ saṅkhārapabhavaṁ. Saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.

(S.12.12. Phagguno)2. Moḷiyaphaggunasuttaṁ(具壽)破群那(何故有識食)

►《雜阿含372經》

12. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.12.12./II,S.13.) “Cattārome bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro--oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāyā”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā Moḷiyaphagguno Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, viññāṇāhāraṁ āhāretī”ti? “No kallo pañho”ti Bhagavā avoca--“‘Ahāretī’ti ahaṁ na vadāmi. ‘Āhāretī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho--‘Ko nu kho, bhante, āhāretī’ti Evaṁ cāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya--‘Kissa nu kho, bhante, viññāṇāhāro’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ--‘viññāṇāhāro āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā paccayo, tasmiṁ bhūte sati saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso’”ti.

“Ko nu kho, bhante, phusatī”ti? “No kallo pañho”ti Bhagavā avoca--“‘Phusatī’ti ahaṁ na vadāmi. ‘Phusatī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho--‘Ko nu kho, bhante, phusatī’ti? Evaṁ cāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya--‘Kiṁpaccayā nu kho, bhante, phasso’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ--‘saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā’”ti.

“Ko nu kho, bhante, vedayatī”ti? “No kallo pañho”ti Bhagavā avoca--“‘vedayatī’ti ahaṁ na vadāmi. ‘Vedayatī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho--‘Ko nu kho, bhante, vedayatī’ti? Evaṁ cāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya--‘Kiṁpaccayā nu kho, bhante, vedanā’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ--‘Phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā’”ti.

“Ko nu kho, bhante, tasatī”ti? “No kallo pañho”ti Bhagavā avoca--“‘tasatī’ti ahaṁ na (S.12.12./II,14.) vadāmi ‘Tasatī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho--‘Ko nu kho, bhante, tasatī’ti? Evaṁ cāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya--‘Kiṁpaccayā nu kho, bhante, taṇhā’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ--‘vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānan’”ti.

“Ko nu kho, bhante, upādiyatī”ti? “No kallo pañho”ti Bhagavā avoca--“‘Upādiyatī’ti ahaṁ na vadāmi. ‘Upādiyatī’ti cāhaṁ vadeyyaṁ, tatrassa kallo pañho--‘Ko nu kho, bhante, upādiyatī’ti? Evaṁ cāhaṁ na vadāmi. Evaṁ maṁ avadantaṁ yo evaṁ puccheyya--‘Kiṁpaccayā nu kho, bhante, upādānan’ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṁ veyyākaraṇaṁ--‘taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo’ti…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Channaṁ tveva, Phagguna, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dutiyaṁ.

(S.12.13.) (3) Samaṇabrāhmaṇasuttaṁ (不知老死等法,非正)沙門婆羅門(1)

►《雜阿含經》352、353經

13. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ nappajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; jātiṁ…pe… bhavaṁ… upādānaṁ… taṇhaṁ… vedanaṁ… phassaṁ… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ (S.12.13./II,15.) nappajānanti na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā; na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ pajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; jātiṁ…pe… bhavaṁ… upādānaṁ… taṇhaṁ… vedanaṁ… phassaṁ… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhāre pajānanti, saṅkhārasamudayaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Tatiyaṁ.

(S.12.14.) (4) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ(不知老死等法,非正)沙門婆羅門(2)

►《雜阿含經》352、353經

14. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, katame dhamme nappajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ nappajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ nappajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti”?

“Jarāmaraṇaṁ nappajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; jātiṁ…pe… bhavaṁ… upādānaṁ… taṇhaṁ… vedanaṁ… phassaṁ… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti. Ime dhamme nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ nappajānanti, imesaṁ (S.12.14./II,16.) dhammānaṁ nirodhaṁ nappajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti. Na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, katame dhamme pajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ pajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ pajānanti, katamesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti?

“Jarāmaraṇaṁ pajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; jātiṁ…pe… bhavaṁ… upādānaṁ… taṇhaṁ… vedanaṁ… phassaṁ… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhāre pajānanti, saṅkhārasamudayaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti. Ime dhamme pajānanti imesaṁ dhammānaṁ samudayaṁ pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhaṁ pajānanti, imesaṁ dhammānaṁ nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti. Te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Catutthaṁ.

(S.12.15.) (5) Kaccānagottasuttaṁ(具壽)迦旃延(此世間非斷非常)

►《雜阿含301經》

15. Sāvatthiyaṁ viharati. (S.12.15./II,17.) Atha kho āyasmā Kaccānagotto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Kaccānagotto Bhagavantaṁ etadavoca--“‘sammādiṭṭhi sammādiṭṭhī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sammādiṭṭhi hotī”ti?

“Dvayanissito khvāyaṁ, Kaccāna, loko yebhuyyena--atthitañceva natthitañca. Lokasamudayaṁ kho, Kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke natthitā sā na hoti. Lokanirodhaṁ kho, Kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke atthitā sā na hoti. Upayupādānābhinivesavinibandho khvāyaṁ, Kaccāna, loko yebhuyyena. Tañcāyaṁ upayupādānaṁ cetaso adhiṭṭhānaṁ abhinivesānusayaṁ na upeti na upādiyati nādhiṭṭhāti--‘Attā me’ti. ‘Dukkhameva uppajjamānaṁ uppajjati, dukkhaṁ nirujjhamānaṁ nirujjhatī’ti na kaṅkhati na vicikicchati aparapaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā kho, Kaccāna, sammādiṭṭhi hoti.

“‘Sabbaṁ atthī’ti kho, Kaccāna, ayameko anto. ‘Sabbaṁ natthī’ti ayaṁ dutiyo anto. Ete te, Kaccāna, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. Pañcamaṁ.

(S.12.16./II,18.)

(S.12.16.) (6) Dhammakathikasuttaṁ說法者(為厭離老死.離貪.滅)

►《雜阿含經》26-27、363-365經

16. Sāvatthiyaṁ…pe… Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Dhammakathiko dhammakathiko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hotī”ti?

“Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘Dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘Diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁ vacanāya.

“Jātiyā ce bhikkhu…pe… bhavassa ce bhikkhu… upādānassa ce bhikkhu… taṇhāya ce bhikkhu… vedanāya ce bhikkhu… phassassa ce bhikkhu… saḷāyatanassa ce bhikkhu… nāmarūpassa ce bhikkhu… viññāṇassa ce bhikkhu… saṅkhārānaṁ ce bhikkhu… avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘Dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Avijjāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘Diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁ vacanāyā”ti.

(S.12.17.) (7) Acelakassapasuttaṁ 阿支羅(迦葉,苦是自作他作?)

►《雜阿含302經》，大正No.499《佛為阿支羅迦葉自化作苦經》

17. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. (S.12.17./II,19.) Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho Acelo Kassapo Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Acelo Kassapo Bhagavantaṁ etadavoca--“Puccheyyāma mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ kañcideva desaṁ, sace no bhavaṁ Gotamo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.

“Akālo kho tāva, Kassapa, pañhassa; antaragharaṁ paviṭṭhamhā”ti. Dutiyampi kho Acelo Kassapo Bhagavantaṁ etadavoca “Puccheyyāma mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ kañcideva desaṁ, sace no bhavaṁ Gotamo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Akālo kho tāva, Kassapa, pañhassa; antaragharaṁ paviṭṭhamhā”ti. Tatiyampi kho Acelo Kassapo…pe… antaragharaṁ paviṭṭhamhāti. Evaṁ vutte, Acelo Kassapo Bhagavantaṁ etadavoca--“Na kho pana mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ bahudeva pucchitukāmā”ti. “Puccha, Kassapa, yadākaṅkhasī”ti.

“Kiṁ nu kho, bho Gotama, ‘sayaṁkataṁ dukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, Kassapā’ti Bhagavā avoca. ‘Kiṁ pana, bho Gotama, paraṁkataṁ dukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, Kassapā’ti Bhagavā avoca. ‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, sayaṁkatañca paraṁkatañca dukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, Kassapā’ti Bhagavā avoca. (S.12.17./II,20.) ‘Kiṁ pana bho Gotama, asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, Kassapā’ti Bhagavā avoca. ‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, natthi dukkhan’ti? ‘Na kho, Kassapa, natthi dukkhaṁ. Atthi kho, Kassapa, dukkhan’ti. ‘Tena hi bhavaṁ Gotamo dukkhaṁ na jānāti, na passatī’ti. ‘Na khvāhaṁ, Kassapa, dukkhaṁ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṁ, Kassapa, dukkhaṁ; passāmi khvāhaṁ, Kassapa, dukkhan’”ti.

“Ki nu kho, bho Gotama, ‘sayaṁkataṁ dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Mā hevaṁ, Kassapā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho Gotama, paraṁkataṁ dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Mā hevaṁ, Kassapā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, sayaṁkatañca paraṁkatañca dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Mā hevaṁ, Kassapā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho Gotama, asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Mā hevaṁ, Kassapā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, natthi dukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Na kho, Kassapa, natthi dukkhaṁ atthi kho, Kassapa, dukkhan’ti vadesi. ‘Tena hi bhavaṁ Gotamo dukkhaṁ na jānāti na passatī’ti iti puṭṭho samāno ‘Na khvāhaṁ, Kassapa, dukkhaṁ na jānāmi na passāmi. Jānāmi khvāhaṁ, Kassapa, dukkhaṁ; passāmi khvāhaṁ, Kassapa, dukkhan’ti vadesi. Acikkhatu ca me, bhante, Bhagavā dukkhaṁ. Desetu ca me, bhante, Bhagavā dukkhan”ti.

“‘So karoti so paṭisaṁvedayatī’ti kho, Kassapa, ādito sato ‘sayaṁkataṁ dukkhan’ti iti vadaṁ sassataṁ etaṁ pareti. ‘Añño karoti añño paṭisaṁvedayatī’ti kho, Kassapa, vedanābhitunnassa sato ‘Paraṁkataṁ dukkhan’ti iti vadaṁ ucchedaṁ etaṁ pareti. Ete te, Kassapa, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva (S.12.17./II,21.) asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.

Evaṁ vutte, Acelo Kassapo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya…pe… cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṁ Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, Bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

“Yo kho, Kassapa, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena (parivutthaparivāsaṁ) āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mayā puggalavemattatā viditā”ti.

“Sace bhante, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, cattāro māse parivasati. Catunnaṁ māsānaṁ accayena (parivutthaparivāsaṁ) āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi catunnaṁ vassānaṁ accayena (parivutthaparivāsaṁ) āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.

Alattha kho Acelo Kassapo Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā Kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--(S.12.17./II,22.) Yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Kassapo arahataṁ ahosīti. Sattamaṁ.

(S.12.18.) (8) Timbarukasuttaṁ (遊方者)玷牟留(苦是自作他作?)

►《雜阿含303經》

18. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho Timbaruko paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Timbaruko paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--

“‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, sayaṁkataṁ sukhadukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, Timbarukā’ti Bhagavā avoca. ‘Kiṁ pana, bho Gotama, paraṁkataṁ sukhadukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, Timbarukā’ti Bhagavā avoca. ‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, sayaṁkatañca paraṁkatañca sukhadukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, Timbarukā’ti Bhagavā avoca. ‘Kiṁ pana, bho Gotama, asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhan’ti? ‘Mā hevaṁ, Timbarukā’ti Bhagavā avoca ‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, natthi sukhadukkhan’ti? ‘Na kho, Timbaruka, natthi sukhadukkhaṁ; atthi kho, Timbaruka, sukhadukkhan’ti. ‘Tena hi bhavaṁ Gotamo sukhadukkhaṁ na jānāti, na passatī’ti? ‘Na khvāhaṁ, Timbaruka, sukhadukkhaṁ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṁ, Timbaruka, sukhadukkhaṁ; passāmi khvāhaṁ, Timbaruka, sukhadukkhan’”ti.

“‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, sayaṁkataṁ sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Mā hevaṁ, Timbarukā’ti vadesi. (S.12.18./II,23.) ‘Kiṁ pana, bho Gotama, paraṁkataṁ sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Mā hevaṁ, Timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, sayaṁkatañca paraṁkatañca sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Mā hevaṁ, Timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho Gotama, asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Mā hevaṁ, Timbarukā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho Gotama, natthi sukhadukkhan’ti iti puṭṭho samāno ‘Na kho, Timbaruka, natthi sukhadukkhaṁ; atthi kho, Timbaruka, sukhadukkhan’ti vadesi. ‘Tena hi bhavaṁ Gotamo sukhadukkhaṁ na jānāti, na passatī’ti iti puṭṭho samāno ‘Na khvāhaṁ, Timbaruka, sukhadukkhaṁ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṁ, Timbaruka, sukhadukkhaṁ; passāmi khvāhaṁ, Timbaruka, sukhadukkhan’ti vadesi. Acikkhatu ca me bhavaṁ Gotamo sukhadukkhaṁ. Desetu ca me bhavaṁ Gotamo sukhadukkhan”ti.

“‘Sā vedanā, so vedayatī’ti kho, Timbaruka, ādito sato ‘sayaṁkataṁ sukhadukkhan’ti evampāhaṁ na vadāmi. ‘Aññā vedanā, añño vedayatī’ti kho, Timbaruka, vedanābhitunnassa sato ‘Paraṁkataṁ sukhadukkhan’ti evampāhaṁ na vadāmi. Ete te, Timbaruka, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.

Evaṁ vutte, Timbaruko paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.12.19. Bālena paṇḍito) (9) Bālapaṇḍitasuttaṁ 愚與賢(之差別)

►《雜阿含294經》

19. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, bālassa taṇhāya (S.12.19./II,24.) sampayuttassa evamayaṁ kāyo samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṁ, itthetaṁ dvayaṁ dvayaṁ paṭicca phasso saḷevāyatanāni, yehi phuṭṭho bālo sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedayati etesaṁ vā aññatarena”.

“Avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, paṇḍitassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṁ kāyo samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṁ, itthetaṁ dvayaṁ, dvayaṁ paṭicca phasso saḷevāyatanāni, yehi phuṭṭho paṇḍito sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedayati etesaṁ vā aññatarena”.

“Tatra bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ paṇḍitassa bālenā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, Bhagavaṁnettikā, Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, Bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.

“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Yāya ca, bhikkhave, avijjāya nivutassa bālassa yāya ca taṇhāya sampayuttassa ayaṁ kāyo samudāgato, sā ceva avijjā bālassa appahīnā sā ca taṇhā aparikkhīṇā. Taṁ kissa hetu? Na, bhikkhave, bālo acari brahmacariyaṁ sammā dukkhakkhayāya. Tasmā bālo kāyassa bhedā kāyūpago hoti, so kāyūpago samāno na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

“Yāya ca, bhikkhave, avijjāya nivutassa paṇḍitassa yāya ca taṇhāya sampayuttassa ayaṁ kāyo samudāgato, sā ceva avijjā paṇḍitassa pahīnā, sā ca taṇhā parikkhīṇā. Taṁ kissa hetu? Acari, bhikkhave, paṇḍito (S.12.19./II,25.) brahmacariyaṁ sammā dukkhakkhayāya. Tasmā paṇḍito kāyassa bhedā na kāyūpago hoti. So akāyūpago samāno parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Ayaṁ kho bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso, idaṁ nānākaraṇaṁ paṇḍitassa bālena yadidaṁ brahmacariyavāso”ti. Navamaṁ.

(S.12.20.) (10) Paccayasuttaṁ 緣(起及緣生法)

►《雜阿含296經》

20. Sāvatthiyaṁ viharati. …pe… “Paṭiccasamuppādañca vo, bhikkhave, desessāmi paṭiccasamuppanne ca dhamme. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Jātipaccayā, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ. Uppādā vā Tathāgatānaṁ anuppādā vā Tathāgatānaṁ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṁ Tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. ‘Passathā’ti cāha--‘Jātipaccayā, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ’”.

“Bhavapaccayā, bhikkhave, jāti…pe… upādānapaccayā, bhikkhave, bhavo… taṇhāpaccayā, bhikkhave, upādānaṁ… vedanāpaccayā, bhikkhave, taṇhā… phassapaccayā, bhikkhave, vedanā… saḷāyatanapaccayā, bhikkhave, phasso… nāmarūpapaccayā, bhikkhave, saḷāyatanaṁ… viññāṇapaccayā, bhikkhave, nāmarūpaṁ… saṅkhārapaccayā, bhikkhave, viññāṇaṁ… avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā uppādā vā Tathāgatānaṁ anuppādā vā Tathāgatānaṁ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṁ Tathāgato abhisambujjhati (S.12.20./II,26.) abhisameti Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. ‘Passathā’ti cāha ‘Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā’. Iti kho, bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

“Katame ca, bhikkhave, paṭiccasamuppannā dhammā? Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammaṁ. Jāti, bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Bhavo, bhikkhave, anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo. Upādānaṁ bhikkhave…pe… taṇhā, bhikkhave… vedanā, bhikkhave… phasso, bhikkhave… saḷāyatanaṁ, bhikkhave… nāmarūpaṁ, bhikkhave… viññāṇaṁ bhikkhave… saṅkhārā, bhikkhave… avijjā, bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Ime vuccanti, bhikkhave, paṭiccasamuppannā dhammā.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ‘Ayañca paṭiccasamuppādo, ime ca paṭiccasamuppannā dhammā’ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, so vata pubbantaṁ vā paṭidhāvissati--‘¹Ahosiṁ nu kho ahaṁ § atītamaddhānaṁ, ²nanu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, ³kiṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, ⁴kathaṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, ⁵kiṁ hutvā kiṁ ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānan’ti; aparantaṁ vā upadhāvissati§ -- ‘⁶Bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānaṁ, ⁷nanu kho bhavissāmi (S.12.20./II,27.) anāgatamaddhānaṁ, ⁸kiṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, ⁹kathaṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, ¹⁰kiṁ hutvā kiṁ bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānan’ti; etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ajjhattaṁ kathaṁkathī bhavissati--‘¹¹Ahaṁ nu khosmi, ¹²no nu khosmi, ¹³kiṁ nu khosmi, ¹⁴kathaṁ nu khosmi, ¹⁵ayaṁ nu kho satto kuto āgato, ¹⁶so kuhiṁ gamissatī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Tathāhi, bhikkhave, ariyasāvakassa ayañca paṭiccasamuppādo ime ca paṭiccasamuppannā dhammā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā”ti. Dasamaṁ.

Āhāravaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Āhāraṁ Phagguno ceva, dve ca Samaṇabrāhmaṇā;

Kaccānagotto Dhammakathikaṁ, Acelaṁ Timbarukena ca.

Bālapaṇḍitato ceva, Dasamo Paccayena cāti.

3. Dasabalavaggo 十力品

(S.12.21.) (1) Dasabalasuttaṁ (如來)十力(1)

►《增壹阿含46.3經》

21. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dasabalasamannāgato, bhikkhave, Tathāgato catūhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti--(S.12.21./II,28.) iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo, iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo, iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṁ samudayo iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo, iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo. Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati. Imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.12.22.) (2) Dutiyadasabalasuttaṁ (如來)十力(2)

►《雜阿含348經》

22. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dasabalasamannāgato, bhikkhave, Tathāgato catūhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavattetti--‘Iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo, iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo, iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṁ samudayo iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo, iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo. Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti’”.

“Evaṁ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte kho, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike alameva saddhāpabbajitena kulaputtena vīriyaṁ ārabhituṁ--‘Kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upasussatu maṁsalohitaṁ. Yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ, na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’”ti.

(S.12.22./II,29.) “Dukkhaṁ bhikkhave, kusīto viharati vokiṇṇo pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṁ parihāpeti. Araddhavīriyo ca kho, bhikkhave, sukhaṁ viharati pavivitto pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṁ paripūreti. Na, bhikkhave, hīnena aggassa patti hoti. Aggena ca kho, bhikkhave, aggassa patti hoti. Maṇḍapeyyamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ, Satthā sammukhībhūto. Tasmātiha, bhikkhave, vīriyaṁ ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. ‘Evaṁ no ayaṁ amhākaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā sa-udrayā. Yesañca mayaṁ paribhuñjāma cīvara-piṇḍapātasenāsana-gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ tesaṁ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṁsā’ti--evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Attatthaṁ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; paratthaṁ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; ubhayatthaṁ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetun”ti. Dutiyaṁ.

(S.12.23.) (3) Upanisasuttaṁ 緣(滅智之緣等)

23. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Jānato ahaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti Iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā…pe… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamoti. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hoti”.

(S.12.23./II,30.) “Yampissa taṁ, bhikkhave, khayasmiṁ khayeññāṇaṁ, tampi sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, khayeñāṇassa upanisā? ‘Vimuttī’tissa vacanīyaṁ. Vimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, vimuttiyā upanisā? ‘Virāgo’tissa vacanīyaṁ. Virāgampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, virāgassa upanisā? ‘Nibbidā’tissa vacanīyaṁ. Nibbidampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, nibbidāya upanisā? ‘Yathābhūtañāṇadassanan’tissa vacanīyaṁ. Yathābhūtañāṇadassanampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, yathābhūtañāṇadassanassa upanisā? ‘Samādhī’tissa vacanīyaṁ. Samādhimpāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ.

“Kā ca, bhikkhave, samādhissa upanisā? ‘Sukhan’tissa vacanīyaṁ. Sukhampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, sukhassa upanisā? ‘Passaddhī’tissa vacanīyaṁ. Passaddhimpāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, passaddhiyā upanisā? ‘Pītī’tissa vacanīyaṁ. Pītimpāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, pītiyā upanisā? ‘Pāmojjan’tissa vacanīyaṁ. Pāmojjampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, pāmojjassa upanisā? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ. Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ.

(S.12.23./II,31.) “Kā ca, bhikkhave, saddhāya upanisā? ‘Dukkhan’tissa vacanīyaṁ. Dukkhampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, dukkhassa upanisā? ‘Jātī’tissa vacanīyaṁ. Jātimpāhaṁ bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, jātiyā upanisā? ‘Bhavo’tissa vacanīyaṁ. Bhavampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, bhavassa upanisā? ‘Upādānan’tissa vacanīyaṁ. Upādānampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, upādānassa upanisā? ‘Taṇhā’tissa vacanīyaṁ. Taṇhampāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ.

“Kā ca, bhikkhave, taṇhāya upanisā? ‘Vedanā’tissa vacanīyaṁ…pe… ‘Phasso’tissa vacanīyaṁ… ‘saḷāyatanan’tissa vacanīyaṁ… ‘Nāmarūpan’tissa vacanīyaṁ… ‘viññāṇan’tissa vacanīyaṁ… ‘saṅkhārā’tissa vacanīyaṁ. Saṅkhārepāhaṁ, bhikkhave, sa-upanise vadāmi, no anupanise. Kā ca, bhikkhave, saṅkhārānaṁ upanisā? ‘Avijjā’tissa vacanīyaṁ.

“Iti kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṁ viññāṇaṁ, viññāṇūpanisaṁ nāmarūpaṁ, nāmarūpūpanisaṁ saḷāyatanaṁ, saḷāyatanūpaniso phasso, phassūpanisā vedanā, vedanūpanisā taṇhā, taṇhūpanisaṁ upādānaṁ, upādānūpaniso bhavo, bhavūpanisā jāti, jātūpanisaṁ dukkhaṁ, dukkhūpanisā saddhā, saddhūpanisaṁ pāmojjaṁ, pāmojjūpanisā pīti, pītūpanisā passaddhi, passaddhūpanisaṁ sukhaṁ, sukhūpaniso samādhi, samādhūpanisaṁ yathābhūtañāṇadassanaṁ, (S.12.23./II,32.) yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā, nibbidūpaniso virāgo, virāgūpanisā vimutti, vimuttūpanisaṁ khayeñāṇaṁ.

“Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti. Pabbatakandarapadarasākhāparipūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti. Mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti. Kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti. Mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ paripūrenti.

“Evameva kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṁ viññāṇaṁ, viññāṇūpanisaṁ nāmarūpaṁ, nāmarūpūpanisaṁ saḷāyatanaṁ, saḷāyatanūpaniso phasso, phassūpanisā vedanā, vedanūpanisā taṇhā, taṇhūpanisaṁ upādānaṁ, upādānūpaniso bhavo, bhavūpanisā jāti, jātūpanisaṁ dukkhaṁ, dukkhūpanisā saddhā, saddhūpanisaṁ pāmojjaṁ, pāmojjūpanisā pīti, pītūpanisā passaddhi, passaddhūpanisaṁ sukhaṁ, sukhūpaniso samādhi, samādhūpanisaṁ yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā, nibbidūpaniso virāgo, virāgūpanisā vimutti, vimuttūpanisaṁ khayeñāṇan”ti. Tatiyaṁ.

(S.12.24.) (4) Aññatitthiyasuttaṁ 異學(苦是自作他作)

►《雜阿含343經》

24. Rājagahe viharati Veḷuvane. Atha kho āyasmā Sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato Sāriputtassa etadahosi--“Atippago kho tāva Rājagahe piṇḍāya carituṁ. Yaṁnūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti.

Atha kho āyasmā Sāriputto yena aññatitthiyānaṁ (S.12.24./II,33.) paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Sāriputtaṁ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ--

“Santāvuso, Sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso Sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santāvuso Sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkatañca paraṁkatañca dukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso Sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti. Idha, panāvuso Sāriputta, Samaṇo Gotamo kiṁvādī kimakkhāyī? Kathaṁ byākaramānā ca mayaṁ vuttavādino ceva samaṇassa Gotamassa assāma, na ca samaṇaṁ Gotamaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti?

“Paṭiccasamuppannaṁ kho, āvuso, dukkhaṁ vuttaṁ Bhagavatā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva Bhagavato assa, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya.

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkatañca paraṁkatañca dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. (S.12.24./II,34.) Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā.

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkatañca paraṁkatañca dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti.

Assosi kho āyasmā Ānando āyasmato Sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho āyasmā Ānando Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando yāvatako āyasmato Sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi.

“Sādhu sādhu, Ānanda, yathā taṁ Sāriputto sammā byākaramāno byākareyya. Paṭiccasamuppannaṁ kho, Ānanda, dukkhaṁ vuttaṁ mayā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya.

“Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. (S.12.24./II,35.) Yepi te…pe… yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā.

“Tatrānanda, yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te…pe… yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

“Ekamidāhaṁ, Ānanda, samayaṁ idheva Rājagahe viharāmi veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha khvāhaṁ, Ānanda, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagahaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Tassa mayhaṁ, Ānanda, etadahosi--‘Atippago kho tāva Rājagahe piṇḍāya carituṁ. Yaṁnūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan’”ti.

“Atha khvāhaṁ, Ānanda, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho maṁ, Ānanda, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ--

‘Santāvuso Gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso Gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santāvuso Gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkatañca paraṁkatañca dukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso Gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti. Idha no āyasmā Gotamo kiṁvādī kimakkhāyī? (S.12.24./II,36.) Kathaṁ byākaramānā ca mayaṁ vuttavādino ceva āyasmato Gotamassa assāma, na ca āyasmantaṁ Gotamaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti?

“Evaṁ vuttāhaṁ, Ānanda, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ--‘Paṭiccasamuppannaṁ kho, āvuso, dukkhaṁ vuttaṁ mayā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti.

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te…pe… yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā.

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te…pe… yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. “Acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante Yatra hi nāma ekena padena sabbo attho vutto bhavissati. Siyā nu kho, bhante, esevattho vitthārena vuccamāno gambhīro ceva assa gambhīrāvabhāso cā”ti?

“Tena Hānanda, taññevettha paṭibhātū”ti. “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Jarāmaraṇaṁ, āvuso Ānanda, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavan’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘Jarāmaraṇaṁ kho, āvuso, jātinidānaṁ jātisamudayaṁ jātijātikaṁ jātipabhavan’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ.

(S.12.24./II,37.) “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Jāti panāvuso Ānanda, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘Jāti kho, āvuso, bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ

“Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Bhavo panāvuso Ānanda, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘Bhavo kho, āvuso, upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavo’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ.

“Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--upādānaṁ panāvuso…pe… taṇhā panāvuso…pe… vedanā panāvuso…pe… sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Phasso panāvuso Ānanda, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘Phasso kho, āvuso, saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanappabhavo’ti. ‘Channaṁtveva, āvuso, phassāyatanānaṁ asesavirāganirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti. Catutthaṁ.

(S.12.25.) (5) Bhūmijasuttaṁ (具壽)浮彌(苦是自作他作)

►《雜阿含343經》

25. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā Bhūmijo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; (S.12.25./II,38.) upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Bhūmijo āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--

“Santāvuso Sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso Sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṁkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti. Santāvuso Sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkatañca paraṁkatañca sukhadukkhaṁ paññapenti. Santi panāvuso Sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti. Idha no, āvuso Sāriputta, Bhagavā kiṁvādī kimakkhāyī kathaṁ byākaramānā ca mayaṁ vuttavādino ceva Bhagavato assāma, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti?

“Paṭiccasamuppannaṁ kho, āvuso, sukhadukkhaṁ vuttaṁ Bhagavatā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva Bhagavato assa, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya.

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te…pe… yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, tadapi phassapaccayā.

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te (S.12.25./II,39.)…pe. Yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti.

Assosi kho āyasmā Ānando āyasmato Sāriputtassa āyasmatā Bhūmijena saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando yāvatako āyasmato Sāriputtassa āyasmatā Bhūmijena saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi.

“Sādhu sādhu, Ānanda, yathā taṁ Sāriputto sammā byākaramāno byākareyya. Paṭiccasamuppannaṁ kho, Ānanda, sukhadukkhaṁ vuttaṁ mayā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya.

“Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā. Yepi te…pe… yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā.

“Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṁkataṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te…pe… yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇākammavādā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ sukhadukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

“Kāye vā Hānanda, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati (S.12.25./II,40.) ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Vācāya vā Hānanda, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Mane vā Hānanda, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ avijjāpaccayā ca.

“Sāmaṁ vā taṁ, Ānanda, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Pare vā taṁ, Ānanda, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Sampajāno vā taṁ, Ānanda, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Asampajāno vā taṁ, Ānanda, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

“Sāmaṁ vā taṁ, Ānanda, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Pare vā taṁ, Ānanda, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Sampajāno vā taṁ, Ānanda…pe… asampajāno vā taṁ, Ānanda, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

“Sāmaṁ vā taṁ, Ānanda, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Pare vā taṁ, Ānanda, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Sampajāno vā taṁ, Ānanda…pe… asampajāno vā taṁ, Ānanda, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

“Imesu Ānanda, dhammesu avijjā anupatitā. Avijjāya tveva, Ānanda, asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Sā vācā na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. So mano na hoti yaṁpaccayāssa taṁ (S.12.25./II,41.) uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Khettaṁ taṁ na hoti…pe… vatthu taṁ na hoti…pe… āyatanaṁ taṁ na hoti…pe… adhikaraṇaṁ taṁ na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhan”ti. Pañcamaṁ.

(S.12.26.) (6) Upavāṇasuttaṁ (具壽)優波摩那(苦是自作他作)

26. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā Upavāṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Upavāṇo Bhagavantaṁ etadavoca--

“Santi, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā paraṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti. Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā sayaṁkatañca paraṁkatañca dukkhaṁ paññapenti. Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti. Idha no, bhante, Bhagavā kiṁvādī kimakkhāyī kathaṁ byākaramānā ca mayaṁ vuttavādino ceva Bhagavato assāma, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti?

“Paṭiccasamuppannaṁ kho, Upavāṇa, dukkhaṁ vuttaṁ mayā. Kiṁ paṭicca? Phassaṁ paṭicca. Iti vadaṁ vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya.

(S.12.26./II,42.) “Tatra, Upavāṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te…pe… yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti tadapi phassapaccayā.

“Tatra Upavāṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṁkataṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata añña phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yepi te…pe… yepi te…pe… yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ dukkhaṁ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.12.27.) (7) Paccayasuttaṁ 緣(知緣起緣滅,入法流)

27. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko--ayaṁ vuccati jarā. Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo; idaṁ vuccati maraṇaṁ. Iti ayañca jarā idañca maraṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ. Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

“Katamā ca, bhikkhave, jāti…pe… (S.12.27./II,43.) katamo ca, bhikkhave, bhavo… katamañca, bhikkhave, upādānaṁ… katamā ca, bhikkhave, taṇhā… katamā ca, bhikkhave, vedanā… katamo ca, bhikkhave phasso… katamañca, bhikkhave, saḷāyatanaṁ… katamañca, bhikkhave, nāmarūpaṁ… katamañca, bhikkhave, viññāṇaṁ…?

“Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Tayome, bhikkhave, saṅkhārā--kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo; avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā. Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ paccayaṁ pajānāti, evaṁ paccayasamudayaṁ pajānāti, evaṁ paccayanirodhaṁ pajānāti, evaṁ paccayanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Sattamaṁ.

(S.12.28.) (8) Bhikkhusuttaṁ比丘(知老死.集.滅.滅之道跡,入法流)

►《雜阿含355經》

28. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… . “Tatra kho…pe… idha, bhikkhave, bhikkhu jarāmaraṇaṁ pajānāti, jarāmaraṇasamudayaṁ pajānāti, jarāmaraṇanirodhaṁ pajānāti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, jātiṁ pajānāti…pe… bhavaṁ pajānāti… upādānaṁ pajānāti…(S.12.28./II,44.) taṇhaṁ pajānāti… vedanaṁ pajānāti… phassaṁ pajānāti… saḷāyatanaṁ pajānāti… nāmarūpaṁ pajānāti… viññāṇaṁ pajānāti… saṅkhāre pajānāti, saṅkhārasamudayaṁ pajānāti saṅkhāranirodhaṁ pajānāti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti.

“Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko--ayaṁ vuccati jarā. Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo; idaṁ vuccati maraṇaṁ. Iti ayaṁ ca jarā idañca maraṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ. Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Katamā ca, bhikkhave, jāti…pe… katamo ca, bhikkhave, bhavo… katamañca, bhikkhave, upādānaṁ… vedanā… phasso… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ….

“Yato kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ jarāmaraṇaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇasamudayaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, evaṁ jātiṁ pajānāti…pe… bhavaṁ… upādānaṁ… taṇhaṁ… vedanaṁ… phassaṁ… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… (S.12.28./II,45.) viññāṇaṁ saṅkhāre… saṅkhārasamudayaṁ… saṅkhāranirodhaṁ… evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.12.29.) (9) Samaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(知老死.集.滅.滅之道跡) (1)

►《雜阿含經》353、354經，S.12.71-81.

29. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Tatra kho…pe… ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ na parijānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ na parijānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ na parijānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na parijānanti, jātiṁ na parijānanti…pe… bhavaṁ… upādānaṁ… taṇhaṁ… vedanaṁ… phassaṁ… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhāre… saṅkhārasamudayaṁ… saṅkhāranirodhaṁ… saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na parijānanti. Na mete, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti”.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ parijānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ parijānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ parijānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ parijānanti, jātiṁ parijānanti…pe… bhavaṁ… upādānaṁ… taṇhaṁ… vedanaṁ… phassaṁ… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhāre parijānanti saṅkhārasamudayaṁ parijānanti, saṅkhāranirodhaṁ (S.12.29./II,46.) parijānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ parijānanti. Te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Navamaṁ.

(S.12.30.) (10) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(知老死.集.滅.滅之道跡) (2)

►《雜阿含經》353、354經，S.12.71-81.

30. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Tatra kho…pe… ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ nappajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti te vata jarāmaraṇaṁ samatikkamma ṭhassantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Jātiṁ nappajānanti…pe… bhavaṁ… upādānaṁ… taṇhaṁ… vedanaṁ… phassaṁ… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti te vata saṅkhāre samatikkamma ṭhassantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati”.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ pajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ pajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti te vata jarāmaraṇaṁ samatikkamma ṭhassantīti ṭhānametaṁ vijjati. Jātiṁ pajānanti…pe… bhavaṁ… upādānaṁ… taṇhaṁ… vedanaṁ… phassaṁ… saḷāyatanaṁ… nāmarūpaṁ… viññāṇaṁ… saṅkhāre pajānanti, saṅkhārasamudayaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhaṁ pajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti. Te vata saṅkhāre samatikkamma ṭhassantīti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. Dasamaṁ.

(S.12.30./II,47.) Dasabalavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Dve Dasabalā Upanisā ca, Aññatitthiyabhūmijo;

Upavāṇo Paccayo Bhikkhu, Dve ca Samaṇabrāhmaṇāti.

4. Kaḷārakhattiyavaggo 伽拉羅剎利品

(S.12.31.) (1) Bhūtasuttaṁ 生者(釋波羅延那(經)阿逸多之所問)

►《雜阿含345經》，《經集》Sn. v.1038.

31. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati. Tatra kho Bhagavā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi--“Vuttamidaṁ, Sāriputta, Pārāyane Ajitapañhe--

“Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekkhā puthū idha;

Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā”ti.

“Imassa nu kho, Sāriputta, saṁkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho Bhagavā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi…pe… dutiyampi kho āyasmā Sāriputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho Bhagavā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi--“Vuttamidaṁ, Sāriputta, Pārāyane Ajitapañhe--

“Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekkhā puthū idha;

Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā”ti.

(S.12.31./II,48.) “Imassa nu kho, Sāriputta, saṁkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? Tatiyampi kho āyasmā Sāriputto tuṇhī ahosi.

“Bhūtamidanti, Sāriputta, passasī”ti? Bhūtamidanti, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṁ kho, bhante, sekkho hoti.

“Kathañca, bhante, saṅkhātadhammo hoti? Bhūtamidanti, bhante, yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidā virāgā (S.12.31./II,49.) nirodhā anupādā vimutto hoti. Evaṁ kho, bhante, saṅkhātadhammo hoti. Iti kho, bhante, yaṁ taṁ vuttaṁ Pārāyane Ajitapañhe--

“Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekkhā puthū idha;

Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā”ti.

“Imassa khvāhaṁ, bhante, saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, Sāriputta, bhūtamidanti, Sāriputta, yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭippanno hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Evaṁ kho, Sāriputta, sekkho hoti.

“Kathañca, Sāriputta, saṅkhātadhammo hoti? Bhūtamidanti, Sāriputta, yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ (S.12.31./II,50.) sammappaññāya passati. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ sammappaññā disvā nirodhadhammassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Evaṁ kho, Sāriputta, saṅkhātadhammo hoti. Iti kho, Sāriputta, yaṁ taṁ vuttaṁ Pārāyane Ajitapañhe--

“Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekkhā puthū idha;

Tesaṁ me nipako iriyaṁ, puṭṭho pabrūhi mārisā”ti.

“Imassa kho Sāriputta saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.12.32.) (2) Kaḷārasuttaṁ 伽立羅(比丘,具壽舍利弗:可與世尊乃至七日問答)

►《雜阿含345經》，《中阿含23經》智經，《經集》Sn. v.1038

32. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho Kaḷārakhattiyo bhikkhu yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Kaḷārakhattiyo bhikkhu āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“Moḷiyaphagguno, āvuso Sāriputta, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattoti. Na hi nūna so āyasmā imasmiṁ dhammavinaye assāsamalatthāti. Tena hāyasmā Sāriputto imasmiṁ dhammavinaye assāsaṁ patto”ti?

“Na khvāhaṁ, āvuso, kaṅkhāmī”ti. “Āyatiṁ, panāvuso”ti?

“Na khvāhaṁ, āvuso, vicikicchāmī”ti.

Atha kho Kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Kaḷārakhattiyo bhikkhu (S.12.32./II,51.) Bhagavantaṁ etadavoca--“Ayasmatā, bhante, Sāriputtena aññā byākatā--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti.

Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena Sāriputtaṁ āmantehi--‘satthā taṁ, āvuso Sāriputta, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“Satthā taṁ, āvuso Sāriputta, āmantetī”ti. “Evaṁ, āvuso”ti kho āyasmā Sāriputto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Sāriputtaṁ Bhagavā etadavoca--“Saccaṁ kira tayā, Sāriputta, aññā byākatā--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? “Na kho, bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho vutto”ti. “Yena kenacipi, Sāriputta, pariyāyena kulaputto aññaṁ byākaroti, Atha kho byākataṁ byākatato daṭṭhabban”ti. “Nanu ahampi bhante, evaṁ vadāmi--‘Na kho, bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho vutto’”ti.

“Sace taṁ, Sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ--‘Kathaṁ jānatā pana tayā, āvuso Sāriputta, kathaṁ passatā aññā byākatā--khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, Sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti?

“Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Kathaṁ jānatā pana tayā, āvuso Sāriputta, kathaṁ passatā aññā byākatā--(S.12.32./II,52.) khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti; evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘Yaṁnidānā, āvuso, jāti, tassa nidānassa khayā khīṇasmiṁ khīṇāmhīti viditaṁ. Khīṇāmhīti viditvā--khīṇājāti vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti.

“Sace pana taṁ, Sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ--‘Jāti panāvuso Sāriputta, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭho taṁ, Sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Jāti panāvuso Sāriputta, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘Jāti kho, āvuso, bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti.

“Sace pana taṁ, Sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ--‘Bhavo panāvuso Sāriputta, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, Sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Bhavo panāvuso Sāriputta, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo’ti Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘Bhavo kho, āvuso, upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavo’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti.

“Sace pana taṁ, Sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ--‘Upādānaṁ panāvuso…pe… sace pana taṁ, Sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ--taṇhā panāvuso Sāriputta, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, Sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? (S.12.32./II,53.) “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--taṇhā panāvuso Sāriputta, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘taṇhā kho, āvuso, vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti.

“Sace pana taṁ, Sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ--‘Kathaṁ jānato pana te, āvuso Sāriputta, kathaṁ passato yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, Sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Kathaṁ jānato pana te, āvuso Sāriputta, kathaṁ passato yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘tisso kho imā, āvuso, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā kho, āvuso, tisso vedanā aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti viditaṁ, yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti. Evaṁ, puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti.

“Sādhu sādhu, Sāriputta. Ayampi kho, Sāriputta, pariyāyo, etasseva atthassa saṁkhittena veyyākaraṇāya--‘Yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’”ti.

“Sace pana taṁ, Sāriputta, evaṁ puccheyyuṁ--‘Kathaṁ vimokkhā pana tayā, āvuso Sāriputta, aññā byākatā--khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, Sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Kathaṁ vimokkhā pana tayā, āvuso Sāriputta, aññā byākatā khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--(S.12.32./II,54.) ‘Ajjhattaṁ vimokkhā khvāhaṁ, āvuso, sabbupādānakkhayā tathā sato viharāmi yathā sataṁ viharantaṁ āsavā nānussavanti, attānañca nāvajānāmī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti.

“Sādhu sādhu, Sāriputta. Ayampi kho Sāriputta, pariyāyo etasseva atthassa saṁkhittena veyyākaraṇāya--ye āsavā samaṇena vuttā tesvāhaṁ na kaṅkhāmi, te me pahīnāti na vicikicchāmī”ti. Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvā Sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.

Tatra kho āyasmā Sāriputto acirapakkantassa Bhagavato bhikkhū āmantesi--“Pubbe appaṭisaṁviditaṁ maṁ, āvuso, Bhagavā paṭhamaṁ pañhaṁ apucchi, tassa me ahosi dandhāyitattaṁ. Yato ca kho me, āvuso, Bhagavā paṭhamaṁ pañhaṁ anumodi, tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--divasaṁ cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. Rattiṁ cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattimpāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. Rattindivaṁ cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi rattindivampāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. (S.12.32./II,55.) Dve rattindivāni cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya…pe… dve rattindivānipāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ…pe… tīṇi rattindivāni cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya…pe… tīṇi rattindivānipāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ…pe… cattāri rattindivāni cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya…pe… cattāri rattindivānipāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ…pe… pañca rattindivāni cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya…pe… pañca rattindivānipāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ…pe… cha rattindivāni cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya…pe… cha rattindivānipāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ…pe… satta rattindivāni cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī”ti.

Atha kho Kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Kaḷārakhattiyo bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Āyasmatā, bhante, Sāriputtena sīhanādo nadito--pubbe appaṭisaṁviditaṁ maṁ, āvuso, Bhagavā paṭhamaṁ pañhaṁ apucchi, tassa me ahosi dandhāyitattaṁ. Yato ca kho me, āvuso, Bhagavā paṭhamaṁ pañhaṁ anumodi tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--divasaṁ cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi; rattiṁ cepi…pe… rattindivaṁ cepi maṁ Bhagavā…pe… dve rattindivāni cepi maṁ Bhagavā…pe… tīṇi… cattāri… pañca… cha… satta rattindivāni cepi maṁ Bhagavā etamatthaṁ (S.12.32./II,56.) puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipāhaṁ Bhagavato etamatthaṁ byākareyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī”ti.

“Sā hi, bhikkhu, Sāriputtassa dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā divasaṁ cepāhaṁ Sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampi me Sāriputto etamatthaṁ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. Rattiṁ cepāhaṁ Sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattimpi me Sāriputto etamatthaṁ byākareyya…pe… rattindivaṁ cepāhaṁ Sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, rattindivampi me Sāriputto etamatthaṁ byākareyya… dve rattindivāni cepāhaṁ Sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, dve rattindivānipi me Sāriputto etamatthaṁ byākareyya… tīṇi rattindivāni cepāhaṁ Sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, tīṇi rattindivānipi me Sāriputto etamatthaṁ byākareyya… cattāri rattindivāni cepāhaṁ Sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, cattāri rattindivānipi me Sāriputto etamatthaṁ byākareyya… pañca rattindivāni cepāhaṁ Sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, pañca rattindivānipi me Sāriputto etamatthaṁ byākareyya… cha rattindivāni cepāhaṁ Sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ, cha rattindivānipi me Sāriputto etamatthaṁ byākareyya… satta rattindivāni cepāhaṁ Sāriputtaṁ etamatthaṁ puccheyyaṁ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipi me Sāriputto etamatthaṁ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī”ti. Dutiyaṁ.

(S.12.33.Ñāṇassa vatthūni) (3) Ñāṇavatthusuttaṁ (四十四)智事(1)

►《雜阿含356經》

33. Sāvatthiyaṁ…pe… “Catucattārīsaṁ vo, bhikkhave, ñāṇavatthūni desessāmi, taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Katamāni, bhikkhave, catucattārīsaṁ ñāṇavatthūni? (S.12.33./II,57.) Jarāmaraṇe ñāṇaṁ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṁ, jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṁ, jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; jātiyā ñāṇaṁ, jātisamudaye ñāṇaṁ, jātinirodhe ñāṇaṁ, jātinirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; bhave ñāṇaṁ, bhavasamudaye ñāṇaṁ, bhavanirodhe ñāṇaṁ, bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; upādāne ñāṇaṁ, upādānasamudaye ñāṇaṁ, upādānanirodhe ñāṇaṁ, upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; taṇhāya ñāṇaṁ, taṇhāsamudaye ñāṇaṁ, taṇhānirodhe ñāṇaṁ, taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; vedanāya ñāṇaṁ, vedanāsamudaye ñāṇaṁ, vedanānirodhe ñāṇaṁ, vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ; phasse ñāṇaṁ…pe… saḷāyatane ñāṇaṁ… nāmarūpe ñāṇaṁ… viññāṇe ñāṇaṁ… saṅkhāresu ñāṇaṁ, saṅkhārasamudaye ñāṇaṁ, saṅkhāranirodhe ñāṇaṁ, saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ. Imāni vuccanti, bhikkhave, catucattārīsaṁ ñāṇavatthūni.

“Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko, ayaṁ vuccati jarā. Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo. Idaṁ vuccati maraṇaṁ. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṁ; idaṁ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṁ.

“Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho; ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ jarāmaraṇaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇasamudayaṁ pajānāti, evaṁ (S.12.33./II,58.) jarāmaraṇanirodhaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, idamassa dhamme ñāṇaṁ So iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgatena yaṁ neti.

“Ye kho keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ abbhaññaṁsu, jarāmaraṇasamudayaṁ abbhaññaṁsu, jarāmaraṇanirodhaṁ abbhaññaṁsu, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññaṁsu, sabbe te evameva abbhaññaṁsu, seyyathāpāhaṁ etarahi.

“Yepi hi keci anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ abhijānissanti, jarāmaraṇasamudayaṁ abhijānissanti, jarāmaraṇanirodhaṁ abhijānissanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhijānissanti, sabbe te evameva abhijānissanti, seyyathāpāhaṁ etarahīti. Idamassa anvaye ñāṇaṁ.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni dve ñāṇāni parisuddhāni honti pariyodātāni--dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipīti.

“Katamā ca, bhikkhave, jāti…pe… katamo ca, bhikkhave, bhavo… katamañca, bhikkhave, upādānaṁ… katamā ca, bhikkhave taṇhā… katamā ca, bhikkhave, vedanā… katamo ca, bhikkhave, phasso… katamañca, bhikkhave saḷāyatanaṁ… katamañca, bhikkhave, nāmarūpaṁ katamañca, bhikkhave, viññāṇaṁ… katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Tayome, (S.12.33./II,59.) bhikkhave saṅkhārā--kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāroti. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā.

“Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo; avijjānirodhā saṅkhāranirodho; ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ saṅkhāre pajānāti, evaṁ saṅkhārasamudayaṁ pajānāti evaṁ saṅkhāranirodhaṁ pajānāti, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti, idamassa dhamme ñāṇaṁ. So iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgatena yaṁ neti.

“Ye kho keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre abbhaññaṁsu, saṅkhārasamudayaṁ abbhaññaṁsu, saṅkhāranirodhaṁ abbhaññaṁsu, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññaṁsu, sabbe te evameva abbhaññaṁsu, seyyathāpāhaṁ etarahi.

“Yepi hi keci anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre abhijānissanti, saṅkhārasamudayaṁ abhijānissanti, saṅkhāranirodhaṁ abhijānissanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhijānissanti, sabbe te evameva abhijānissanti, seyyathāpāhaṁ etarahi. Idamassa anvaye ñāṇaṁ.

(S.12.34. Ñāṇassa vatthūni) (4) Dutiyañāṇavatthusuttaṁ (七十七)智事(2)

►《雜阿含357經》

34. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Sattasattari vo, bhikkhave, ñāṇavatthūni desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

(S.12.34./II,60.) “Katamāni bhikkhave, sattasattari ñāṇavatthūni? Jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṁ asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṁ; atītampi addhānaṁ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṁ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṁ; anāgatampi addhānaṁ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṁ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṁ; yampissa taṁ dhammaṭṭhitiñāṇaṁ tampi khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammanti ñāṇaṁ.

“Bhavapaccayā jātīti ñāṇaṁ…pe… upādānapaccayā bhavoti ñāṇaṁ… taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṁ… vedanāpaccayā taṇhāti ñāṇaṁ… phassapaccayā vedanāti ñāṇaṁ… saḷāyatanapaccayā phassoti ñāṇaṁ… nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṁ… viññāṇapaccayā nāmarūpanti ñāṇaṁ… saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṁ; avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṁ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṁ; atītampi addhānaṁ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṁ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṁ; anāgatampi addhānaṁ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṁ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṁ; yampissa taṁ dhammaṭṭhitiñāṇaṁ tampi khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammanti ñāṇaṁ. Imāni vuccanti, bhikkhave, sattasattari ñāṇavatthūnī”ti. Catutthaṁ.

(S.12.35.) (5)Avijjāpaccayasuttaṁ無明緣(老死者誰?老死屬誰?) (1)

►《雜阿含經》358、359經

35. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Katamaṁ nu kho, bhante, jarāmaraṇaṁ, kassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti? ‘No kallo pañho’ti Bhagavā avoca, ‘Katamaṁ (S.12.35./II,61.) jarāmaraṇaṁ kassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ‘Aññaṁ jarāmaraṇaṁ aññassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti, iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. Taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhu, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.

“Katamā nu kho, bhante, jāti, kassa ca panāyaṁ jātī”ti? “No kallo pañho”ti Bhagavā avoca, “‘Katamā jāti, kassa ca panāyaṁ jātī’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ‘Aññā jāti aññassa ca panāyaṁ jātī’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. Taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhu, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Bhavapaccayā jātī’”ti.

“Katamo nu kho, bhante, bhavo, kassa ca panāyaṁ bhavo”ti? “No kallo pañho”ti Bhagavā avoca, “‘Katamo bhavo, kassa ca panāyaṁ bhavo’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ‘Añño bhavo aññassa ca panāyaṁ bhavo’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. Taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti; aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhu, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Upādānapaccayā bhavo’ti…pe… ‘taṇhāpaccayā upādānanti… vedanāpaccayā taṇhāti… phassapaccayā vedanāti… saḷāyatanapaccayā phassoti… nāmarūpapaccayā saḷāyatananti… (S.12.35./II,62.) viññāṇapaccayā nāmarūpanti… saṅkhārapaccayā viññāṇan’”ti.

“Katame nu kho, bhante, saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārā”ti? “No kallo pañho”ti Bhagavā avoca, “‘Katame saṅkhārā kassa ca panime saṅkhārā’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ‘Aññe saṅkhārā aññassa ca panime saṅkhārā’ti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. Taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti; aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhu, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.

“Avijjāya tveva, bhikkhu, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. ‘Katamaṁ jarāmaraṇaṁ, kassa ca panidaṁ jarāmaraṇaṁ’ iti vā, ‘Aññaṁ jarāmaraṇaṁ, aññassa ca panidaṁ jarāmaraṇaṁ’ iti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni.

“Avijjāya tveva, bhikkhu, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. ‘Katamā jāti, kassa ca panāyaṁ jāti’ iti vā, ‘Aññā jāti, aññassa ca panāyaṁ jāti’ iti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni.

“Avijjāya tveva, bhikkhu, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. Katamo bhavo…pe… katamaṁ upādānaṁ… (S.12.35./II,63.) katamā taṇhā… katamā vedanā… katamo phasso… katamaṁ saḷāyatanaṁ… katamaṁ nāmarūpaṁ… katamaṁ viññāṇaṁ…pe… .

“Avijjāya tveva, bhikkhu, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. ‘Katame saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārā’ iti vā, ‘Aññe saṅkhārā, aññassa ca panime saṅkhārā’ iti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘Aññaṁ jīvaṁ, aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammānī”ti. Pañcamaṁ.

(S.12.36.) (6) Dutiya-avijjāpaccayasuttaṁ無明緣(老死者誰?老死屬誰?)(2)

►《雜阿含經》358、359經

36. Sāvatthiyaṁ viharati…pe…“Avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe…evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“‘Katamaṁ jarāmaraṇaṁ, kassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti iti vā, bhikkhave yo vadeyya, ‘Aññaṁ jarāmaraṇaṁ, aññassa ca panidaṁ jarāmaraṇan’ti iti vā, bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, bhikkhave, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā, bhikkhave, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.

“Katamā jāti…pe… katamo bhavo… katamaṁ upādānaṁ… katamā taṇhā… katamā vedanā… katamo phasso…(S.12.36./II,64.) katamaṁ saḷāyatanaṁ… katamaṁ nāmarūpaṁ… katamaṁ viññāṇaṁ… katame saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārāti iti vā, bhikkhave, yo vadeyya, ‘Aññe saṅkhārā aññassa ca panime saṅkhārā’ti iti vā, bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṁ ekatthaṁ byañjanameva nānaṁ. ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, bhikkhave, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā, bhikkhave, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.

“Avijjāya tveva, bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. ‘Katamaṁ jarāmaraṇaṁ, kassa ca panidaṁ jarāmaraṇaṁ’ iti vā, ‘Aññaṁ jarāmaraṇaṁ, aññassa ca panidaṁ jarāmaraṇaṁ’ iti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘Aññaṁ jīvaṁ, aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni.

“Avijjāya tveva, bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici. Katamā jāti…pe… katamo bhavo… katamaṁ upādānaṁ… katamā taṇhā… katamā vedanā… katamo phasso… katamaṁ saḷāyatanaṁ… katamaṁ nāmarūpaṁ… katamaṁ viññāṇaṁ… ‘Katame saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārā’ iti vā, ‘Aññe saṅkhārā, aññassa ca panime saṅkhārā’ iti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’ iti vā, ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ’ iti vā. Sabbānissa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammānī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.12.37.) (7) Natumhasuttaṁ (此身)非汝之物

►《雜阿含295經》

37. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Nāyaṁ, bhikkhave, kāyo tumhākaṁ napi aññesaṁ.(S.12.37./II,65.) Purāṇamidaṁ bhikkhave, kammaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ vedaniyaṁ daṭṭhabbaṁ”.

“Tatra kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti--‘Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ--avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe…evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. Sattamaṁ.

(S.12.38.)8. Cetanāsuttaṁ思(有識住,識增長,於未來再生,乃此苦蘊之集) (1)

►《雜阿含359經》

38. Sāvatthinidānaṁ. “Yañca, bhikkhave, ceteti yañca pakappeti yañca anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Arammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. Ayatiṁ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṁ jāti jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“No ce, bhikkhave, ceteti no ce pakappeti, atha ce anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Arammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. Ayatiṁ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti no ca pakappeti no ca anuseti, ārammaṇametaṁ na hoti viññāṇassa (S.12.38./II,66.) ṭhitiyā. Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe āyatiṁ punabbhavābhinibbatti na hoti. Ayatiṁ punabbhavābhinibbattiyā asati āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.12.39.) (9) Dutiyacetanāsuttaṁ(有識住,識增長,於未來再生,乃此苦蘊之集) (2)

►《雜阿含360經》

39. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Yañca, bhikkhave, ceteti yañca pakappeti yañca anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Arammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā…pe… taṇhā… upādānaṁ… bhavo… jāti… jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“No ce, bhikkhave, ceteti no ce pakappeti, atha ce anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Arammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti no ca pakappeti no ca anuseti, ārammaṇametaṁ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Arammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe nāmarūpassa avakkanti na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Navamaṁ.

(S.12.40.) (10) Tatiyacetanāsuttaṁ思(有識住,識增長,於未來再生,乃此苦蘊之集) (3)

►《雜阿含361經》

40. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.12.40./II,67.) “Yañca bhikkhave, ceteti yañca pakappeti yañca anuseti ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Arammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nati hoti. Natiyā sati āgatigati hoti. Agatigatiyā sati cutūpapāto hoti. Cutūpapāte sati āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“No ce, bhikkhave, ceteti no ce pakappeti atha ce anuseti, ārammaṇametaṁ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Arammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṁ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nati hoti. Natiyā sati āgatigati hoti. Agatigatiyā sati cutūpapāto hoti. Cutūpapāte sati āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti no ca pakappeti no ca anuseti, ārammaṇametaṁ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Arammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Agatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati āyatiṁ jāti jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dasamaṁ.

Kaḷārakhattiyavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Bhūtamidaṁ Kaḷārañca, Duve ca Ñāṇavatthūni;

(S.12.40./II,68.) Avijjāpaccayā ca dve, Natumhā Cetanā tayoti.

5. Gahapativaggo 家主品

(S.12.41.) (1) Pañcaverabhayasuttaṁ 五罪畏(殺生等) (1)

41. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ Bhagavā etadavoca--

“Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti.

“Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṁ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti.

“Yaṁ, gahapati, adinnādāyī adinnādānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, adinnādānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti.

(S.12.41./II,69.)“Yaṁ gahapati, kāmesumicchācārī kāmesumicchācārapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, kāmesumicchācārā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti.

“Yaṁ, gahapati, musāvādī musāvādapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, musāvādā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti.

“Yaṁ, gahapati, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti.

“Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, gahapati, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’”ti.

“Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti--‘svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’”ti.

“Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti--‘suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa Bhagavato (S.12.41./II,70.) sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’”ti.

“Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

“Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? Idha, gahapati, ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti--‘Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imasmiṁ asati idaṁ na hoti; imassuppādā idaṁ uppajjati, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. Ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho.

“Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti.

(S.12.42.) (2) Dutiyapañcaverabhayasuttaṁ 五罪畏(殺生等) (2)

42. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.12.42./II,71.) “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti.

“Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṁ, bhikkhave, pāṇātipātī…pe… yaṁ, bhikkhave, adinnādāyī…pe… yaṁ, bhikkhave, kāmesumicchācārī… yaṁ, bhikkhave, musāvādī… yaṁ, bhikkhave, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī…pe… imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti.

“Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe…pe… dhamme… saṅghe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

“Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho Idha, bhikkhave, ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti…pe… ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi ca catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya-- ‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti. Dutiyaṁ.

(S.12.43.)3. Dukkhasuttaṁ苦(依眼與色生眼識.觸.受.愛乃苦之集)

43. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.12.43./II,72.) “Dukkhassa bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa samudayo.

“Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ…pe… ghānañca paṭicca gandhe ca…pe… jivhañca paṭicca rase ca…pe… kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ (S.12.43./II,73.) sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo”ti. Tatiyaṁ.

(S.12.44.)4. Lokasuttaṁ世間(依眼與色生眼識.觸.受.愛乃世間之集)

44. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Lokassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Katamo ca, bhikkhave, lokassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo.

“Sotañca paṭicca sadde ca…pe… ghānañca paṭicca gandhe ca… jivhañca paṭicca rase ca… kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā…pe… jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo.

“Sotañca paṭicca sadde ca…pe… (S.12.44./II,74.) ghānañca paṭicca gandhe ca… jivhañca paṭicca rase ca… kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo”ti. Catutthaṁ.

(S.12.45.)5. Ñātikasuttaṁ那提迦(村) (依眼與色生眼識.觸.受.愛乃苦之集)

45. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Ñātike viharati Giñjakāvasathe. Atha kho Bhagavā rahogato paṭisallāno imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi--

“Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Sotañca paṭicca sadde ca…pe… ghānañca paṭicca gandhe ca… jivhañca paṭicca rase ca… kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

(S.12.45./II,75.) “Sotañca paṭicca sadde ca…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu Bhagavato upassuti ṭhito hoti. Addasā kho Bhagavā taṁ bhikkhuṁ upassuti ṭhitaṁ. Disvāna taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Assosi no tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyan”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ; pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ; dhārehi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Atthasaṁhito ayaṁ, bhikkhu, dhammapariyāyo ādibrahmacariyako”ti. Pañcamaṁ.

(S.12.46. Aññataraṁ) (6) Aññatarabrāhmaṇasuttaṁ 異(婆羅門,極端:彼作彼經驗)

►《雜阿含300經》

46. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--

“Kiṁ nu kho, bho Gotama, so karoti so paṭisaṁvedayatī”ti? “‘So karoti so paṭisaṁvedayatī’ti kho, brāhmaṇa, ayameko anto”.

(S.12.46./II,76) “Kiṁ pana, bho Gotama, añño karoti, añño paṭisaṁvedayatī”ti? “‘Añño karoti, añño paṭisaṁvedayatī’ti kho, brāhmaṇa, ayaṁ dutiyo anto. Ete te, brāhmaṇa, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.

Evaṁ vutte, so brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama,…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.12.47.) (7) Jāṇussoṇisuttaṁ 生聞(婆羅門:一切為有或無?)

47. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ…pe… Ekamantaṁ nisinno kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--

“Kiṁ nu kho, bho, Gotama, sabbamatthī”ti? “‘Sabbamatthī’ti kho, brāhmaṇa, ayameko anto”.

“Kiṁ pana, bho Gotama, sabbaṁ natthī”ti? “‘Sabbaṁ natthī’ti kho, brāhmaṇa, ayaṁ dutiyo anto. Ete te, brāhmaṇa, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.

Evaṁ vutte, Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavantaṁ (S.12.47./II,77.) etadavoca “Abhikkantaṁ bho Gotama…pe… pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Sattamaṁ.

(S.12.48.) (8) Lokāyatikasuttaṁ 順世派(婆羅門:一切為有或無?)

48. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho lokāyatiko brāhmaṇo yena Bhagavā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho lokāyatiko brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--

“Kiṁ nu kho, bho Gotama, sabbamatthī”ti? “‘Sabbamatthī’ti kho, brāhmaṇa, jeṭṭhametaṁ lokāyataṁ”.

“Kiṁ pana, bho Gotama, sabbaṁ natthī”ti? “‘Sabbaṁ natthī’ti kho, brāhmaṇa, dutiyametaṁ lokāyataṁ”.

“Kiṁ nu kho, bho Gotama, sabbamekattan”ti? “‘Sabbamekattan’ti kho, brāhmaṇa, tatiyametaṁ lokāyataṁ”.

“Kiṁ pana, bho Gotama, sabbaṁ puthuttan”ti? “‘Sabbaṁ puthuttan’ti kho, brāhmaṇa, catutthametaṁ lokāyataṁ”.

“Ete te, brāhmaṇa, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--‘Avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.

Evaṁ vutte, lokāyatiko brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.12.49.) (9) Ariyasāvakasuttaṁ 聖弟子(不作念:如何無何故無?) (1)

►《雜阿含350經》

49. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.12.49./II,78.) “Na bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti--‘Kiṁ nu kho kismiṁ sati kiṁ hoti, kissuppādā kiṁ uppajjati? (kismiṁ sati saṅkhārā honti, kismiṁ sati viññāṇaṁ hoti,) kismiṁ sati nāmarūpaṁ hoti, kismiṁ sati saḷāyatanaṁ hoti, kismiṁ sati phasso hoti, kismiṁ sati vedanā hoti, kismiṁ sati taṇhā hoti, kismiṁ sati upādānaṁ hoti, kismiṁ sati bhavo hoti, kismiṁ sati jāti hoti, kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hotī’”ti?

“Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti--‘Imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati. (avijjāya sati saṅkhārā honti; saṅkhāresu sati viññāṇaṁ hoti;) viññāṇe sati nāmarūpaṁ hoti; nāmarūpe sati saḷāyatanaṁ hoti saḷāyatane sati phasso hoti; phasse sati vedanā hoti; vedanāya sati taṇhā hoti; taṇhāya sati upādānaṁ hoti; upādāne sati bhavo hoti; bhave sati jāti hoti; jātiyā sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti. So evaṁ pajānāti--‘Evamayaṁ loko samudayatī’”ti.

“Na bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti--‘Kiṁ nu kho kismiṁ asati kiṁ na hoti, kissa nirodhā kiṁ nirujjhati? (kismiṁ asati saṅkhārā na honti, kismiṁ asati viññāṇaṁ na hoti,) kismiṁ asati nāmarūpaṁ na hoti, kismiṁ asati saḷāyatanaṁ na hoti, kismiṁ asati phasso na hoti, kismiṁ asati vedanā na hoti, kismiṁ asati taṇhā na hoti, kismiṁ asati upādānaṁ na hoti, kismiṁ asati bhavo na hoti, kismiṁ asati jāti na hoti, kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’”ti?

“Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti--‘Imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. (avijjāya asati saṅkhārā na honti; saṅkhāresu asati viññāṇaṁ na hoti;) viññāṇe asati nāmarūpaṁ na hoti; nāmarūpe asati saḷāyatanaṁ na hoti…pe… bhavo na hoti… jāti na hoti… jātiyā asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. So evaṁ pajānāti--‘Evamayaṁ loko nirujjhatī’”ti.

(S.12.49./II,79.)“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ lokassa samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi…pe… amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Navamaṁ.

(S.12.50.) (10) Dutiya-ariyasāvakasuttaṁ 聖弟子(不作念:如何無何故無?) (2)

►《雜阿含350經》

50. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti--‘Kiṁ nu kho kismiṁ sati kiṁ hoti, kissuppādā kiṁ uppajjati? Kismiṁ sati saṅkhārā honti, kismiṁ sati viññāṇaṁ hoti, kismiṁ sati nāmarūpaṁ hoti, kismiṁ sati saḷāyatanaṁ hoti, kismiṁ sati phasso hoti, kismiṁ sati vedanā hoti, kismiṁ sati taṇhā hoti, kismiṁ sati upādānaṁ hoti, kismiṁ sati bhavo hoti, kismiṁ sati jāti hoti, kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hotī’”ti?

“Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti--‘Imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati. Avijjāya sati saṅkhārā honti; saṅkhāresu sati viññāṇaṁ hoti; viññāṇe sati nāmarūpaṁ hoti; nāmarūpe sati saḷāyatanaṁ hoti; saḷāyatane sati phasso hoti; phasse sati vedanā hoti vedanāya sati taṇhā hoti; taṇhāya sati upādānaṁ hoti; upādāne sati bhavo hoti; bhave sati jāti hoti; jātiyā sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti. So evaṁ pajānāti--‘Evamayaṁ loko samudayatī’”ti.

“Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti--‘Kiṁ nu kho kismiṁ asati kiṁ na hoti, kissa nirodhā kiṁ nirujjhati? Kismiṁ asati saṅkhārā na honti, kismiṁ asati viññāṇaṁ na hoti, kismiṁ asati nāmarūpaṁ na hoti, kismiṁ asati saḷāyatanaṁ na hoti, kismiṁ asati phasso na hoti, kismiṁ asati vedanā na hoti, kismiṁ asati taṇhā na hoti…pe… upādānaṁ… bhavo… jāti… kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’”ti?

“Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti--‘Imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Avijjāya asati (S.12.50./II,80.) saṅkhārā na honti; saṅkhāresu asati viññāṇaṁ na hoti; viññāṇe asati nāmarūpaṁ na hoti; nāmarūpe asati saḷāyatanaṁ na hoti…pe… jātiyā asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. So evaṁ pajānāti--‘Evamayaṁ loko nirujjhatī’”ti.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ lokassa samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. Dasamaṁ.

Gahapativaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Dve Pañcaverabhayā vuttā, Dukkhaṁ Loko ca Ñātikaṁ;

Aññataraṁ Jāṇussoṇi ca, Lokāyatikena aṭṭhamaṁ.

Dve Ariyasāvakā vuttā, Vaggo tena pavuccatīti.

6. Dukkhavaggo 樹品

(S.12.51.) (1) Parivīmaṁsanasuttaṁ (滅苦,應以何)思量

►《雜阿含292經》

51. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Kittāvatā nu kho, bhikkhave, bhikkhū parivīmaṁsamāno parivīmaṁseyya sabbaso sammā dukkhakkhayāyā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṁnettikā (S.12.51./II,81.) Bhagavaṁpaṭisaraṇā Sādhu vata, bhante, Bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Idha, bhikkhave, bhikkhu parivīmaṁsamāno parivīmaṁsati--‘Yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ; idaṁ nu kho dukkhaṁ kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hoti, kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? So parivīmaṁsamāno evaṁ pajānāti--‘Yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ, idaṁ kho dukkhaṁ jātinidānaṁ jātisamudayaṁ jātijātikaṁ jātippabhavaṁ. Jātiyā sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṁ na hotī’”ti.

“So jarāmaraṇañca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti, yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya.

“Athāparaṁ parivīmaṁsamāno parivīmaṁsati--‘Jāti panāyaṁ kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā, kismiṁ sati jāti hoti, kismiṁ asati jāti na hotī’ti? So parivīmaṁsamāno evaṁ pajānāti--‘Jāti bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā; bhave sati jāti hoti, bhave asati jāti na hotī’”ti.

“So jātiñca pajānāti, jātisamudayañca pajānāti, jātinirodhañca pajānāti, yā ca jātinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jātinirodhāya.

“Athāparaṁ parivīmaṁsamāno parivīmaṁsati--‘Bhavo panāyaṁ kiṁnidāno…pe… upādānaṁ panidaṁ kiṁnidānaṁ… taṇhā panāyaṁ kiṁnidānā… vedanā… phasso… saḷāyatanaṁ panidaṁ kiṁnidānaṁ… nāmarūpaṁ panidaṁ… viññāṇaṁ panidaṁ… saṅkhārā panime kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā; kismiṁ sati saṅkhārā honti, kismiṁ asati saṅkhārā na hontī’ti? So parivīmaṁsamāno evaṁ pajānāti--‘saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā; (S.12.51./II,82.) avijjāya sati saṅkhārā honti, avijjāya asati saṅkhārā na hontī’”ti.

“So saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañca pajānāti, saṅkhāranirodhañca pajānāti, yā ca saṅkhāranirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno saṅkhāranirodhāya.

“Avijjāgato yaṁ, bhikkhave, purisapuggalo puññaṁ ce saṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, puññūpagaṁ hoti viññāṇaṁ. Apuññaṁ ce saṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, apuññūpagaṁ hoti viññāṇaṁ. Aneñjaṁ ce saṅkhāraṁ abhisaṅkharoti āneñjūpagaṁ hoti viññāṇaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti na apuññābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti na āneñjābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. Anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto na kiñci loke upādiyati; anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

“So sukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. Dukkhaṁ ce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. Adukkhamasukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. So sukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. Dukkhaṁ ce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. Adukkhamasukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati.

(S.12.51./II,83.) “So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissanti, sarīrāni avasissantīti pajānāti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kumbhakārapākā uṇhaṁ kumbhaṁ uddharitvā same bhūmibhāge paṭisisseyya. Tatra yāyaṁ usmā sā tattheva vūpasameyya, kapallāni avasisseyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissanti, sarīrāni avasissantīti pajānāti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho khīṇāsavo bhikkhu puññābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyya apuññābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyya āneñjābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sabbaso vā pana saṅkhāresu asati, saṅkhāranirodhā api nu kho viññāṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sabbaso vā pana viññāṇe asati, viññāṇanirodhā api nu kho nāmarūpaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sabbaso vā pana nāmarūpe asati, nāmarūpanirodhā api nu kho saḷāyatanaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sabbaso vā pana saḷāyatane asati, saḷāyatananirodhā api nu kho phasso paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. (S.12.51./II,84.) “Sabbaso vā pana phasse asati, phassanirodhā api nu kho vedanā paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sabbaso vā pana vedanāya asati, vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sabbaso vā pana taṇhāya asati, taṇhānirodhā api nu kho upādānaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sabbaso vā pana upādāne asati, upādānanirodhā api nu kho bhavo paññāyethā”ti. “No hetaṁ, bhante”. “Sabbaso vā pana bhave asati, bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sabbaso vā pana jātiyā asati, jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Sādhu sādhu, bhikkhave, evametaṁ, bhikkhave, netaṁ aññathā. Saddahatha me taṁ, bhikkhave, adhimuccatha, nikkaṅkhā ettha hotha nibbicikicchā. Esevanto dukkhassā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.12.52.) (2) Upādānasuttaṁ 取(住味隨觀,增長愛)

►《雜阿含286經》

52. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“Seyyathāpi bhikkhave, dasannaṁ vā kaṭṭhavāhānaṁ (S.12.52./II,85.) vīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ tiṁsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ mahā-aggikkhandho jaleyya. Tatra puriso kālena kālaṁ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya. Evañhi so, bhikkhave, mahā-aggikkhandho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhava-nirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, dasannaṁ vā kaṭṭhavāhānaṁ vīsāya vā tiṁsāya vā cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ mahā-aggikkhandho jaleyya; tatra puriso na kālena kālaṁ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, na sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, na sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya. Evañhi so, bhikkhave, mahā-aggikkhandho purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati, taṇhānirodhā upādānanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dutiyaṁ.

(S.12.53./II,86.)

(S.12.53.) (3) Saṁyojanasuttaṁ結(住味隨觀,增長愛) (1)

►《雜阿含285經》

53. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“Seyyathāpi bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. Tatra puriso kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhava-nirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. Tatra puriso na kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya na vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Tatiyaṁ.

(S.12.54./II,87.)

(S.12.54.) (4) Dutiyasaṁyojanasuttaṁ 結(住味隨觀,增長愛) (2)

►《雜阿含285經》

54. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. Tatra puriso kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“Seyyathāpi bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. Tatra puriso na kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya na vaṭṭiṁ upasaṁhareyya Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Catutthaṁ.

(S.12.55.) (5) Mahārukkhasuttaṁ大樹(住味隨觀,增長愛) (1)

►《雜阿含284經》

55. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

(S.12.55./II,88.) “Upādāniyesu bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūlaṁ chinditvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. So taṁ rukkhaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā phāleyya, phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā vātātape visoseyya; vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṁ kareyya, masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṁkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Pañcamaṁ.

(S.12.56.) (6) Dutiyamahārukkhasuttaṁ大樹(住味隨觀,增長愛) (2)

►《雜阿含284經》

56. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā (S.12.56./II,89.) upādānaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya…pe… nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.12.57.Taruṇa) (7) Taruṇarukkhasuttaṁ幼樹(住味隨觀,增長愛)

►《雜阿含283經》

57. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, taruṇo rukkho. Tassa puriso kālena kālaṁ mūlāni palimajjeyya kālena kālaṁ paṁsuṁ dadeyya, kālena kālaṁ udakaṁ dadeyya. Evañhi so, bhikkhave, taruṇo rukkho tadāhāro tadupādāno vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

(S.12.57./II,90.) “Seyyathāpi bhikkhave, taruṇo rukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya…pe… nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evañhi so, bhikkhave, taruṇo rukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Sattamaṁ.

(S.12.58.) (8) Nāmarūpasuttaṁ 名色(住味隨觀,名色之顯現)

►cf. 《雜阿含284經》

58. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti hoti…pe… .

“Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti na hoti. (S.12.58./II,91.) Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya…pe… āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.12.59.) (9) Viññāṇasuttaṁ 識(住味隨觀,識之顯現)

►cf. 《雜阿含284經》

59. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato viññāṇassa avakkanti hoti. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni…pe… evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato viññāṇassa avakkanti hoti…pe… .

“Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato viññāṇassa avakkanti na hoti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya…pe… āyatiṁ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato viññāṇassa avakkanti na hoti. Viññāṇassa nirodhā nāmarūpanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Navamaṁ.

(S.12.60./II,92.)

(S.12.60.) (10) Nidānasuttaṁ 因(緣起甚深)

►大正No.52《佛說大生義經》，《長部》D.15. Mahānidānasuttaṁ 大緣經(初分)

60. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā kurūsu viharati Kammāsadhammaṁ nāma Kurūnaṁ nigamo. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante! Yāva gambhīro cāyaṁ, bhante, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca, atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī”ti.

“Mā hevaṁ, Ānanda, mā hevaṁ, Ānanda! Gambhīro cāyaṁ, Ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa, Ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṁ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati.

“Upādāniyesu, Ānanda, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Seyyathāpi, Ānanda, mahārukkho. Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. Evañhi so, Ānanda, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Evameva kho, Ānanda, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā (S.12.60./II,93.) upādānaṁ upādānapaccayā bhavo…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Upādāniyesu, Ānanda, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Seyyathāpi Ānanda, mahārukkho. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. So taṁ rukkhaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya. Khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā phāleyya; phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṁ kareyya, masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evañhi so, Ānanda, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo Evameva kho, Ānanda, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dasamaṁ.

Dukkhavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Parivīmaṁsanupādānaṁ, Dve ca Saṁyojanāni ca;

Mahārukkhena dve vuttā, Taruṇena ca sattamaṁ.

Nāmarūpañca Viññāṇaṁ, Nidānena ca te dasāti.

(S.12.61./II,94)

7. Mahāvaggo大品

(S.12.61.Assutavato) (1) Assutavāsuttaṁ無聞(凡夫於此四大身,應厭.離欲.解脫) (1)

►《雜阿含經》289、290經，《增壹阿含9.3經》

61. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme…pe… “Assutavā, bhikkhave, puthujjano imasmiṁ cātumahābhūtikasmiṁ kāyasmiṁ nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. Taṁ kissa hetu? Dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopi ādānampi nikkhepanampi. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi”.

“Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. Taṁ kissa hetu? Dīgharattañhetaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṁ mamāyitaṁ parāmaṭṭhaṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ.

“Varaṁ bhikkhave, assutavā puthujjano imaṁ cātumahābhūtikaṁ kāyaṁ attato upagaccheyya, na tveva cittaṁ. Taṁ kissa hetu? Dissatāyaṁ, bhikkhave, cātumahābhūtiko kāyo ekampi vassaṁ tiṭṭhamāno dvepi vassāni tiṭṭhamāno tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno cattāripi vassāni tiṭṭhamāno pañcapi vassāni tiṭṭhamāno dasapi vassāni tiṭṭhamāno vīsatipi vassāni tiṭṭhamāno tiṁsampi vassāni tiṭṭhamāno cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno vassasatampi tiṭṭhamāno, (S.12.61./II,95.) bhiyyopi tiṭṭhamāno.

“Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati. Seyyathāpi, bhikkhave, makkaṭo araññe pavane caramāno sākhaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati; evameva kho, bhikkhave, yamidaṁ vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati.

“Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti--‘Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati--yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.12.62.Assutavā)(2)Dutiya-assutavāsuttaṁ無聞(凡夫於此四大身,應厭.離欲.解脫) (2)

►《雜阿含290經》，《增壹阿含9.4經》

62. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Assutavā, bhikkhave, puthujjano imasmiṁ cātumahābhūtikasmiṁ kāyasmiṁ nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. Taṁ kissa hetu? Dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopi ādānampi (S.12.62./II,96.) nikkhepanampi Tasmā tatrāssutavā puthujjano nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. Taṁ kissa hetu? Dīgharattañhetaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṁ mamāyitaṁ parāmaṭṭhaṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ”.

“Varaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano imaṁ cātumahābhūtikaṁ kāyaṁ attato upagaccheyya, na tveva cittaṁ. Taṁ kissa hetu? Dissatāyaṁ, bhikkhave, cātumahābhūtiko kāyo ekampi vassaṁ tiṭṭhamāno dvepi vassāni tiṭṭhamāno tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno cattāripi vassāni tiṭṭhamāno pañcapi vassāni tiṭṭhamāno dasapi vassāni tiṭṭhamāno vīsatipi vassāni tiṭṭhamāno tiṁsampi vassāni tiṭṭhamāno cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno vassasatampi tiṭṭhamāno, bhiyyopi tiṭṭhamāno. Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati.

“Tatra bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti--‘Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhatī’ti. Sukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhavedanā. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhavedanā. (S.12.62./II,97.) Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhavedanā. Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati.

“Seyyathāpi bhikkhave, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭanasamodhānā usmā jāyati tejo abhinibbattati. Tesaṁyeva dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ nānākatavinibbhogā yā tajjā usmā sā nirujjhati sā vūpasammati; evameva kho, bhikkhave, sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhavedanā. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati…pe… adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhavedanā. Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako phassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.12.63.) (3) Puttamaṁsūpamasuttaṁ 子肉(四食譬喻)

►《雜阿含373經》

63. Sāvatthiyaṁ…pe… (S.12.63./II,98.) “Cattārome bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya”.

“Kathañca, bhikkhave, kabaḷīkāro āhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi, bhikkhave, dve jāyampatikā parittaṁ sambalaṁ ādāya kantāramaggaṁ paṭipajjeyyuṁ. Tesamassa ekaputtako piyo manāpo. Atha kho tesaṁ, bhikkhave, dvinnaṁ jāyampatikānaṁ kantāragatānaṁ yā parittā sambalamattā, sā parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Siyā ca nesaṁ kantārāvaseso anatiṇṇo. Atha kho tesaṁ, bhikkhave, dvinnaṁ jāyampatikānaṁ evamassa--‘Amhākaṁ kho yā parittā sambalamattā sā parikkhīṇā pariyādiṇṇā. Atthi cāyaṁ kantārāvaseso anittiṇṇo. Yaṁnūna mayaṁ imaṁ ekaputtakaṁ piyaṁ manāpaṁ vadhitvā vallūrañca soṇḍikañca karitvā puttamaṁsāni khādantā evaṁ taṁ kantārāvasesaṁ nitthareyyāma, mā sabbeva tayo vinassimhā’ti. Atha kho te, bhikkhave, dve jāyampatikā taṁ ekaputtakaṁ piyaṁ manāpaṁ vadhitvā vallūrañca soṇḍikañca karitvā puttamaṁsāni khādantā evaṁ taṁ kantārāvasesaṁ nitthareyyuṁ. Te puttamaṁsāni ceva khādeyyuṁ, ure ca paṭipiseyyuṁ--‘Kahaṁ, ekaputtaka, kahaṁ, ekaputtakā’ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu te davāya vā āhāraṁ āhāreyyuṁ, madāya vā āhāraṁ āhāreyyuṁ, (S.12.63./II,99.) maṇḍanāya vā āhāraṁ āhāreyyuṁ, vibhūsanāya vā āhāraṁ āhāreyyun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanu te, bhikkhave, yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya āhāraṁ āhāreyyun”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, kabaḷīkāro āhāro daṭṭhabbo”ti vadāmi. Kabaḷīkāre, bhikkhave, āhāre pariññāte pañcakāmaguṇiko rāgo pariññāto hoti. Pañcakāmaguṇike rāge pariññāte natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyojanena saṁyutto ariyasāvako puna imaṁ lokaṁ āgaccheyya.

“Kathañca, bhikkhave, phassāhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī niccammā kuṭṭaṁ ce nissāya tiṭṭheyya. Ye kuṭṭanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Rukkhaṁ ce nissāya tiṭṭheyya, ye rukkhanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Udakaṁ ce nissāya tiṭṭheyya, ye udakanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Akāsaṁ ce nissāya tiṭṭheyya, ye ākāsanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Yaṁ yadeva hi sā, bhikkhave, gāvī niccammā nissāya tiṭṭheyya, ye tannissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, “Phassāhāro daṭṭhabbo”ti vadāmi. Phasse, bhikkhave, āhāre pariññāte tisso vedanā pariññātā honti. Tīsu vedanāsu pariññātāsu ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmi.

“Kathañca bhikkhave, manosañcetanāhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi bhikkhave, aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā taṁ aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa ārakāvassa cetanā ārakā patthanā ārakā paṇidhi. (S.12.63./II,100.) Taṁ kissa hetu? Evañhi, bhikkhave, tassa purisassa hoti--‘Imaṁ cāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, ‘Manosañcetanāhāro daṭṭhabbo’ti vadāmi. Manosañcetanāya, bhikkhave, āhāre pariññāte tisso taṇhā pariññātā honti. Tīsu taṇhāsu pariññātāsu ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmi.

“Kathañca, bhikkhave, viññāṇāhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi, bhikkhave, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ-- ‘Ayaṁ te, deva, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya-- ‘Gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ pubbaṇhasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. Tamenaṁ pubbaṇhasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. Atha rājā majjhanhikasamayaṁ evaṁ vadeyya-- ‘Ambho, kathaṁ so puriso’ti? ‘Tatheva, deva, jīvatī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya-- ‘Gacchatha, bho, taṁ purisaṁ majjhanhikasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. Tamenaṁ majjhanhikasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. Atha rājā sāyanhasamayaṁ evaṁ vadeyya-- ‘Ambho, kathaṁ so puriso’ti? ‘Tatheva, deva, jīvatī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya-- ‘Gacchatha, bho, taṁ purisaṁ sāyanhasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. Tamenaṁ sāyanhasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave, api nu so puriso divasaṁ tīhi sattisatehi haññamāno tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti? “Ekissāpi, bhante, sattiyā haññamāno tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha; ko pana vādo tīhi sattisatehi haññamāno”ti! “Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, viññāṇāhāro daṭṭhabboti vadāmi. Viññāṇe, bhikkhave, āhāre pariññāte nāmarūpaṁ pariññātaṁ hoti, nāmarūpe pariññāte ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmī”ti. Tatiyaṁ.

(S.12.64./II,101.)

(S.12.64.) (4) Atthirāgasuttaṁ有貪(於識住.增長,有未來之生.老死)

►《雜阿含經》374-379經

64. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya”.

“Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ sa-upāyāsanti vadāmi.

“Phasse ce, bhikkhave, āhāre…pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre… viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ sa-upāyāsanti vadāmi.

“Seyyathāpi bhikkhave, rajako vā cittakārako vā sati rajanāya vā lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā suparimaṭṭhe vā phalake bhittiyā vā dussapaṭṭe vā itthirūpaṁ vā (S.12.64./II,102.) purisarūpaṁ vā abhinimmineyya sabbaṅgapaccaṅgaṁ; evameva kho, bhikkhave, kabaḷīkāre ce āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ sa-upāyāsanti vadāmi.

“Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi.

(S.12.64./II,103.) “Phasse ce, bhikkhave, āhāre…pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre… viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi.

“Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgāraṁ vā Kūṭāgārasālaṁ vā uttarāya vā dakkhiṇāya vā pācīnāya vā vātapānā sūriye uggacchante vātapānena rasmi pavisitvā kvāssa patiṭṭhitā” ti? “Pacchimāyaṁ, bhante, bhittiyan”ti. “Pacchimā ce, bhikkhave, bhitti nāssa kvāssa patiṭṭhitā”ti? “Pathaviyaṁ, bhante”ti. “Pathavī ce, bhikkhave nāssa kvāssa patiṭṭhitā”ti? “Āpasmiṁ, bhante”ti. “Āpo ce, bhikkhave, nāssa kvāssa patiṭṭhitā”ti? “Appatiṭṭhitā, bhante”ti. “Evameva kho, bhikkhave, kabaḷīkāre ce āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā…pe… .

“Phasse ce, bhikkhave, āhāre… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre… viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ (S.12.64./II,104.) punabbhavābhinibbatti Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmī”ti. Catutthaṁ.

(S.12.65.) (5) Nagarasuttaṁ (古道通往古)城邑

►《雜阿含287經》，《增壹阿含38.4經》，No.713《貝多樹下思惟十二因緣經》，

No.714《緣起聖道經》，No.715《佛說舊城喻經》

65. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Pubbe me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi-- ‘Kicchā vatāyaṁ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṁ nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṁ paññāyissati jarāmaraṇassā’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo-- ‘Jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi-- ‘Kimhi nu kho sati jāti hoti…pe… bhavo hoti… upādānaṁ hoti… taṇhā hoti… vedanā hoti… phasso hoti… saḷāyatanaṁ hoti… nāmarūpaṁ hoti… kiṁpaccayā nāmarūpan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo-- ‘Viññāṇe kho sati nāmarūpaṁ hoti, viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Kimhi nu kho sati viññāṇaṁ hoti, kiṁpaccayā viññāṇan’ti Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Nāmarūpe kho sati viññāṇaṁ hoti, nāmarūpapaccayā viññāṇan’”ti.

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi-- Paccudāvattati kho idaṁ viññāṇaṁ nāmarūpamhā na paraṁ gacchati. Ettāvatā jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā upapajjetha vā, yadidaṁ nāmarūpapaccayā viññāṇaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso…pe… (S.12.65./II,105.) evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ‘Samudayo, samudayo’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi ñāṇaṁ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Kimhi nu kho asati, jarāmaraṇaṁ na hoti; kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Jātiyā kho asati, jarāmaraṇaṁ na hoti; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Kimhi nu kho asati jāti na hoti…pe… bhavo na hoti… upādānaṁ na hoti… taṇhā na hoti… vedanā na hoti… phasso na hoti… saḷāyatanaṁ na hoti… nāmarūpaṁ na hoti. Kissa nirodhā nāmarūpanirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ‘viññāṇe kho asati, nāmarūpaṁ na hoti; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’”ti

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Kimhi nu kho asati viññāṇaṁ na hoti; kissa nirodhā viññāṇanirodho’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo--‘Nāmarūpe kho asati, viññāṇaṁ na hoti; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho’”ti.

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--adhigato kho myāyaṁ maggo bodhāya yadidaṁ--nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. ‘Nirodho, nirodho’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi ñāṇaṁ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso araññe pavane caramāno passeyya purāṇaṁ maggaṁ purāṇañjasaṁ pubbakehi manussehi anuyātaṁ. So tamanugaccheyya Tamanugacchanto passeyya purāṇaṁ nagaraṁ purāṇaṁ rājadhāniṁ (S.12.65./II,106.) pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṁ ārāmasampannaṁ vanasampannaṁ pokkharaṇīsampannaṁ uddhāpavantaṁ ramaṇīyaṁ. Atha kho so, bhikkhave, puriso rañño vā rājamahāmattassa vā āroceyya--‘Yagghe, bhante, jāneyyāsi--ahaṁ addasaṁ araññe pavane caramāno purāṇaṁ maggaṁ purāṇañjasaṁ pubbakehi manussehi anuyātaṁ tamanugacchiṁ. Tamanugacchanto addasaṁ purāṇaṁ nagaraṁ purāṇaṁ rājadhāniṁ pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṁ ārāmasampannaṁ vanasampannaṁ pokkharaṇīsampannaṁ uddhāpavantaṁ ramaṇīyaṁ. Taṁ, bhante, nagaraṁ māpehī’ti. Atha kho so, bhikkhave, rājā vā rājamahāmatto vā taṁ nagaraṁ māpeyya. Tadassa nagaraṁ aparena samayena iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ vuddhivepullappattaṁ. Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, addasaṁ purāṇaṁ maggaṁ purāṇañjasaṁ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātaṁ.

“Katamo ca so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto, tamanugacchiṁ; tamanugacchanto jarāmaraṇaṁ abbhaññāsiṁ; jarāmaraṇasamudayaṁ abbhaññāsiṁ; jarāmaraṇanirodhaṁ abbhaññāsiṁ; jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ. Tamanugacchiṁ; tamanugacchanto jātiṁ abbhaññāsiṁ…pe… bhavaṁ abbhaññāsiṁ… upādānaṁ abbhaññāsiṁ… taṇhaṁ abbhaññāsiṁ… vedanaṁ abbhaññāsiṁ… phassaṁ abbhaññāsiṁ… saḷāyatanaṁ abbhaññāsiṁ… nāmarūpaṁ abbhaññāsiṁ… viññāṇaṁ abbhaññāsiṁ. Tamanugacchiṁ; tamanugacchanto saṅkhāre abbhaññāsiṁ; saṅkhārasamudayaṁ abbhaññāsiṁ; saṅkhāranirodhaṁ abbhaññāsiṁ; saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ. (S.12.65./II,107.) Tadabhiññā ācikkhiṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Tayidaṁ, bhikkhave brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan”ti. Pañcamaṁ.

(S.12.66.) (6) Sammasasuttaṁ 觸(此苦以億波提為因.集.生.轉)

►《雜阿含291經》

66. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kurūsu viharati Kammāsadhammaṁ nāma Kurūnaṁ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--“Sammasatha no tumhe, bhikkhave, antaraṁ sammasan”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ahaṁ kho, bhante, sammasāmi antaraṁ sammasan”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, sammasasi antaraṁ sammasan”ti? Atha kho so bhikkhu byākāsi. Yathā so bhikkhu byākāsi na so bhikkhu Bhagavato cittaṁ ārādhesi.

Evaṁ vutte, āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Etassa, Bhagavā, kālo; etassa, Sugata, kālo; yaṁ Bhagavā antaraṁ sammasaṁ bhāseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tenahānanda, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Idha bhikkhave, bhikkhu sammasamāno sammasati antaraṁ sammasaṁ--‘Yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ. Idaṁ kho dukkhaṁ kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ (S.12.66./II,108.) kiṁpabhavaṁ, kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hoti, kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? So sammasamāno evaṁ jānāti--‘Yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ. Idaṁ kho dukkhaṁ upadhinidānaṁ upadhisamudayaṁ upadhijātikaṁ upadhipabhavaṁ, upadhismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hoti, upadhismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. So jarāmaraṇañca pajānāti jarāmaraṇasamudayañca pajānāti jarāmaraṇanirodhañca pajānāti yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathāpaṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya.

“Athāparaṁ sammasamāno sammasati antaraṁ sammasaṁ--‘Upadhi panāyaṁ kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo, kismiṁ sati upadhi hoti, kismiṁ asati upadhi na hotī’ti? So sammasamāno evaṁ jānāti--‘Upadhi taṇhānidāno taṇhāsamudayo taṇhājātiko taṇhāpabhavo, taṇhāya sati upadhi hoti, taṇhāya asati upadhi na hotī’ti. So upadhiñca pajānāti upadhisamudayañca pajānāti upadhinirodhañca pajānāti yā ca upadhinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno upadhinirodhāya.

“Athāparaṁ sammasamāno sammasati antaraṁ sammasaṁ-- ‘Taṇhā panāyaṁ kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisatī’ti? So sammasamāno evaṁ jānāti--yaṁ kho loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati Kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? Cakkhuṁ loke piyarūpaṁ, sātarūpaṁ. Etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ…pe… (S.12.66./II,109.) ghānaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ… jivhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ… kāyo loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ… mano loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati.

“Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato addakkhuṁ sukhato addakkhuṁ attato addakkhuṁ ārogyato addakkhuṁ khemato addakkhuṁ. Te taṇhaṁ vaḍḍhesuṁ. Ye taṇhaṁ vaḍḍhesuṁ te upadhiṁ vaḍḍhesuṁ. Ye upadhiṁ vaḍḍhesuṁ te dukkhaṁ vaḍḍhesuṁ. Ye dukkhaṁ vaḍḍhesuṁ te na parimucciṁsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimucciṁsu dukkhasmāti vadāmi.

“Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato dakkhissanti sukhato dakkhissanti attato dakkhissanti ārogyato dakkhissanti khemato dakkhissanti. Te taṇhaṁ vaḍḍhissanti. Ye taṇhaṁ vaḍḍhissanti te upadhiṁ vaḍḍhissanti. Ye upadhiṁ vaḍḍhissanti te dukkhaṁ vaḍḍhissanti. Ye dukkhaṁ vaḍḍhissanti te na parimuccissanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi.

“Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti. Te taṇhaṁ vaḍḍhenti Ye taṇhaṁ vaḍḍhenti te upadhiṁ vaḍḍhenti. Ye upadhiṁ vaḍḍhenti te dukkhaṁ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṁ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

(S.12.66./II,110.)“Seyyathāpi bhikkhave, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṁsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ-- ‘Ayaṁ te, ambho purisa, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; so ca kho visena saṁsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṁ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. So taṁ āpānīyakaṁsaṁ sahasā appaṭisaṅkhā piveyya, nappaṭinissajjeyya. So tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ…pe… anāgatamaddhānaṁ…pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti, te taṇhaṁ vaḍḍhenti. Ye taṇhaṁ vaḍḍhenti te upadhiṁ vaḍḍhenti. Ye upadhiṁ vaḍḍhenti te dukkhaṁ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṁ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato addakkhuṁ dukkhato addakkhuṁ anattato addakkhuṁ rogato addakkhuṁ bhayato addakkhuṁ, te taṇhaṁ pajahiṁsu. Ye taṇhaṁ pajahiṁsu te upadhiṁ pajahiṁsu. Ye upadhiṁ pajahiṁsu te dukkhaṁ pajahiṁsu. Ye dukkhaṁ pajahiṁsu te parimucciṁsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṁsu dukkhasmāti vadāmi.

“Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato dakkhissanti dukkhato dakkhissanti anattato dakkhissanti rogato dakkhissanti bhayato dakkhissanti, te taṇhaṁ pajahissanti. Ye taṇhaṁ pajahissanti…pe… parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi.

“Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā (S.12.66./II,111.) vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṁ pajahanti. Ye taṇhaṁ pajahanti te upadhiṁ pajahanti. Ye upadhiṁ pajahanti te dukkhaṁ pajahanti. Ye dukkhaṁ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

“Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṁsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ-- ‘Ayaṁ te, ambho purisa, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno so ca kho visena saṁsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṁ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi; pivitvā ca pana tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa-- ‘Sakkā kho me ayaṁ surāpipāsitā pānīyena vā vinetuṁ dadhimaṇḍakena vā vinetuṁ bhaṭṭhaloṇikāya vā vinetuṁ loṇasovīrakena vā vinetuṁ, na tvevāhaṁ taṁ piveyyaṁ, yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. So taṁ āpānīyakaṁsaṁ paṭisaṅkhā na piveyya, (S.12.66./II,112.) paṭinissajjeyya so tatonidānaṁ na maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato addakkhuṁ dukkhato addakkhuṁ anattato addakkhuṁ rogato addakkhuṁ bhayato addakkhuṁ, te taṇhaṁ pajahiṁsu. Ye taṇhaṁ pajahiṁsu te upadhiṁ pajahiṁsu. Ye upadhiṁ pajahiṁsu te dukkhaṁ pajahiṁsu. Ye dukkhaṁ pajahiṁsu te parimucciṁsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṁsu dukkhasmāti vadāmi.

“Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ…pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṁ pajahanti. Ye taṇhaṁ pajahanti te upadhiṁ pajahanti. Ye upadhiṁ pajahanti te dukkhaṁ pajahanti. Ye dukkhaṁ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.12.67. Naḷakalāpiyaṁ) (7) Naḷakalāpīsuttaṁ 蘆束(互依則立)

►《雜阿含288經》

67. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, āvuso Sāriputta, sayaṁkataṁ jarāmaraṇaṁ, paraṁkataṁ jarāmaraṇaṁ, (S.12.67./II,113.) sayaṁkatañca paraṁkatañca jarāmaraṇaṁ, udāhu asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ jarāmaraṇan”ti? “Na kho, āvuso Koṭṭhika, sayaṁkataṁ jarāmaraṇaṁ, na paraṁkataṁ jarāmaraṇaṁ, na sayaṁkatañca paraṁkatañca jarāmaraṇaṁ, nāpi asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ jarāmaraṇaṁ. Api ca, jātipaccayā jarāmaraṇan”ti.

“Kiṁ nu kho, āvuso Sāriputta, sayaṁkatā jāti, paraṁkatā jāti, sayaṁkatā ca paraṁkatā ca jāti, udāhu asayaṁkārā aparaṁkārā adhiccasamuppannā jātī”ti? “Na kho, āvuso Koṭṭhika, sayaṁkatā jāti, na paraṁkatā jāti, na sayaṁkatā ca paraṁkatā ca jāti, nāpi asayaṁkārā aparaṁkārā adhiccasamuppannā jāti. Api ca, bhavapaccayā jātī”ti.

“Kiṁ nu kho, āvuso Sāriputta, sayaṁkato bhavo…pe… sayaṁkataṁ upādānaṁ… sayaṁkatā taṇhā… sayaṁkatā vedanā… sayaṁkato phasso… sayaṁkataṁ saḷāyatanaṁ… sayaṁkataṁ nāmarūpaṁ, paraṁkataṁ nāmarūpaṁ, sayaṁkatañca paraṁkatañca nāmarūpaṁ, udāhu asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ nāmarūpan”ti “Na kho, āvuso Koṭṭhika, sayaṁkataṁ nāmarūpaṁ, na paraṁkataṁ nāmarūpaṁ, na sayaṁkatañca paraṁkatañca nāmarūpaṁ, nāpi asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ, adhiccasamuppannaṁ nāmarūpaṁ. Api ca, viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti.

“Kiṁ nu kho, āvuso Sāriputta, sayaṅkataṁ viññāṇaṁ, paraṅkataṁ viññāṇaṁ, sayaṁkatañca paraṁkatañca viññāṇaṁ, udāhu asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ viññāṇan”ti? “Na kho, āvuso Koṭṭhika, sayaṁkataṁ viññāṇaṁ, na paraṁkataṁ viññāṇaṁ na sayaṁkatañca paraṁkatañca viññāṇaṁ, nāpi asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ. Api ca, nāmarūpapaccayā viññāṇan”ti.

(S.12.67./II,114.) “Idāneva kho mayaṁ āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma--‘Na khvāvuso Koṭṭhika, sayaṁkataṁ nāmarūpaṁ, na paraṁkataṁ nāmarūpaṁ, na sayaṁkatañca paraṁkatañca nāmarūpaṁ, nāpi asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ nāmarūpaṁ. Api ca, viññāṇapaccayā nāmarūpan’”ti.

“Idāneva ca pana mayaṁ āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma-- ‘Na khvāvuso Koṭṭhika, sayaṁkataṁ viññāṇaṁ, na paraṁkataṁ viññāṇaṁ, na sayaṁkatañca paraṁkatañca viññāṇaṁ nāpi asayaṁkāraṁ aparaṁkāraṁ adhiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ. Api ca, nāmarūpapaccayā viññāṇan’”ti.

“Yathā kathaṁ panāvuso Sāriputta, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? “Tenahāvuso, upamaṁ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ jānanti. Seyyathāpi, āvuso, dve naḷakalāpiyo aññamaññaṁ nissāya tiṭṭheyyuṁ. Evameva kho, āvuso, nāmarūpapaccayā viññāṇaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Tāsaṁ ce, āvuso naḷakalāpīnaṁ ekaṁ ākaḍḍheyya, ekā papateyya; aparaṁ ce ākaḍḍheyya, aparā papateyya. Evameva kho, āvuso, nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. “Acchariyaṁ āvuso Sāriputta; abbhutaṁ, āvuso Sāriputta! Yāvasubhāsitaṁ cidaṁ āyasmatā Sāriputtena. Idañca pana mayaṁ āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ imehi chattiṁsāya vatthūhi anumodāma-- ‘Jarāmaraṇassa ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, dhammakathiko bhikkhūti (S.12.67./II,115.) alaṁ vacanāya. Jarāmaraṇassa ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhūti alaṁ vacanāya. Jarāmaraṇassa ce, āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṁ vacanāya. Jātiyā ce… bhavassa ce… upādānassa ce… taṇhāya ce… vedanāya ce… phassassa ce… saḷāyatanassa ce… nāmarūpassa ce… viññāṇassa ce… saṅkhārānaṁ ce… avijjāya ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṁ vacanāya. Avijjāya ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhūti alaṁ vacanāya Avijjāya ce, āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṁ vacanāyā’”ti. Sattamaṁ.

(S.12.68.) (8) Kosambisuttaṁ 憍賞彌(有滅即涅槃)

►《雜阿含351經》

68. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Musilo āyasmā ca Paviṭṭho āyasmā ca Nārado āyasmā ca Ānando Kosambiyaṁ viharanti Ghositārāme. Atha kho āyasmā Paviṭṭho āyasmantaṁ Musilaṁ etadavoca--“Aññatreva, āvuso Musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Musilassa paccattameva ñāṇaṁ-- ‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi--‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.

(S.12.68./II,116.) “Aññatreva āvuso Musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Musilassa paccattameva ñāṇaṁ--‘Bhavapaccayā jātīti…pe… upādānapaccayā bhavoti… taṇhāpaccayā upādānanti… vedanāpaccayā taṇhāti… phassapaccayā vedanāti… saḷāyatanapaccayā phassoti… nāmarūpapaccayā saḷāyatananti… viññāṇapaccayā nāmarūpanti… saṅkhārapaccayā viññāṇanti… avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi--‘Avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.

“Aññatreva, āvuso Musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Musilassa paccattameva ñāṇaṁ--‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi-- ‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.

“Aññatreva āvuso Musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Musilassa paccattameva ñāṇaṁ-- ‘Bhavanirodhā jātinirodhoti…pe… upādānanirodhā bhavanirodhoti… taṇhānirodhā upādānanirodhoti… vedanānirodhā taṇhānirodhoti… phassanirodhā vedanānirodhoti… saḷāyatananirodhā (S.12.68./II,117.) phassanirodhoti… nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti… viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti… avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi-- ‘Avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.

“Aññatreva, āvuso Musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Musilassa paccattameva ñāṇaṁ--‘Bhavanirodho nibbānan’”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi--‘Bhavanirodho nibbānan’”ti.

“Tenahāyasmā Musilo arahaṁ khīṇāsavo”ti? Evaṁ vutte, āyasmā Musilo tuṇhī ahosi. Atha kho āyasmā Nārado āyasmantaṁ Paviṭṭhaṁ etadavoca--“Sādhāvuso Paviṭṭha, ahaṁ etaṁ pañhaṁ labheyyaṁ. Maṁ etaṁ pañhaṁ puccha. Ahaṁ te etaṁ pañhaṁ byākarissāmī”ti. “Labhatāyasmā Nārado etaṁ pañhaṁ. Pucchāmahaṁ āyasmantaṁ Nāradaṁ etaṁ pañhaṁ. Byākarotu ca me āyasmā Nārado etaṁ pañhaṁ”.

“Aññatreva, āvuso Nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Nāradassa paccattameva ñāṇaṁ-- ‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi-- ‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.

“Aññatreva āvuso Nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Nāradassa paccattameva ñāṇaṁ--bhavapaccayā jāti…pe… avijjāpaccayā saṅkhārā”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi-- ‘Avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.

“Aññatreva, āvuso Nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Nāradassa paccattameva ñāṇaṁ-- ‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi-- ‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.

“Aññatreva, āvuso Nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Nāradassa paccattameva ñāṇaṁ--‘Bhavanirodhā jātinirodhoti…pe… avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi-- ‘Avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.

“Aññatreva, āvuso Nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato Nāradassa paccattameva ñāṇaṁ-- ‘Bhavanirodho nibbānan’”ti? “Aññatreva, āvuso Paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi-- ‘Bhavanirodho nibbānan’”ti.

“Tenahāyasmā Nārado arahaṁ khīṇāsavo”ti? (S.12.68./II,118.) “‘Bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo. Seyyathāpi, āvuso, kantāramagge udapāno. Tatra nevassa rajju na udakavārako. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṁ udapānaṁ olokeyya. Tassa ‘Udakan’ti hi kho ñāṇaṁ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya. Evameva kho, āvuso, ‘Bhavanirodho nibbānan’ti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā Ānando āyasmantaṁ Paviṭṭhaṁ etadavoca--“Evaṁvādī tvaṁ, āvuso Paviṭṭha, āyasmantaṁ Nāradaṁ kiṁ vadesī”ti? “Evaṁvādāhaṁ, āvuso Ānanda, āyasmantaṁ Nāradaṁ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.12.69.) (9) Upayantisuttaṁ (無明膨脹,使諸行)膨脹

69. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho…pe… “Mahāsamuddo, bhikkhave, upayanto mahānadiyo upayāpeti, mahānadiyo upayantiyo kunnadiyo upayāpenti, kunnadiyo upayantiyo mahāsobbhe upayāpenti, mahāsobbhā upayantā kusobbhe upayāpenti. Evameva kho, bhikkhave, avijjā upayantī saṅkhāre upayāpeti, saṅkhārā upayantā viññāṇaṁ upayāpenti, viññāṇaṁ upayantaṁ nāmarūpaṁ upayāpeti, nāmarūpaṁ upayantaṁ saḷāyatanaṁ upayāpeti, saḷāyatanaṁ upayantaṁ phassaṁ upayāpeti, phasso upayanto vedanaṁ upayāpeti, vedanā upayantī taṇhaṁ upayāpeti, taṇhā upayantī upādānaṁ upayāpeti, upādānaṁ upayantaṁ (S.12.69./II,119.) bhavaṁ upayāpeti, bhavo upayanto jātiṁ upayāpeti, jāti upayantī jarāmaraṇaṁ upayāpeti.

“Mahāsamuddo, bhikkhave, apayanto mahānadiyo apayāpeti, mahānadiyo apayantiyo kunnadiyo apayāpenti, kunnadiyo apayantiyo mahāsobbhe apayāpenti, mahāsobbhā apayantā kusobbhe apayāpenti. Evameva kho, bhikkhave, avijjā apayantī saṅkhāre apayāpeti, saṅkhārā apayantā viññāṇaṁ apayāpenti, viññāṇaṁ apayantaṁ nāmarūpaṁ apayāpeti, nāmarūpaṁ apayantaṁ saḷāyatanaṁ apayāpeti, saḷāyatanaṁ apayantaṁ phassaṁ apayāpeti, phasso apayanto vedanaṁ apayāpeti, vedanā apayantī taṇhaṁ apayāpeti, taṇhā apayantī upādānaṁ apayāpeti, upādānaṁ apayantaṁ bhavaṁ apayāpeti, bhavo apayanto jātiṁ apayāpeti, jāti apayantī jarāmaraṇaṁ apayāpetī”ti. Navamaṁ.

(PTS:S.12.70.Susīmo) (10) Susimasuttaṁ須尸摩((須深)慧解脫)

►《雜阿含347經》

70. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsanagilānappaccaya-bhesajjaparikkhārānaṁ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsanagilānappaccaya-bhesajjaparikkhārānaṁ.

Tena kho pana samayena Susimo paribbājako Rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ. (S.12.70./II,120.) Atha kho Susimassa paribbājakassa parisā Susimaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ--“Ehi tvaṁ, āvuso Susima, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ cara. Tvaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi. Taṁ mayaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā gihīnaṁ bhāsissāma. Evaṁ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvara-piṇḍapātasenāsana-gilānappaccaya- bhesajjaparikkhārānan”ti. “Evamāvuso”ti kho Susimo paribbājako sakāya parisāya paṭissuṇitvā yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Susimo paribbājako āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Icchāmahaṁ, āvuso Ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti.

Atha kho āyasmā Ānando Susimaṁ paribbājakaṁ ādāya yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Ayaṁ, bhante, Susimo paribbājako evamāha-- ‘Icchāmahaṁ, āvuso Ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti. “Tenahānanda, Susimaṁ pabbājethā”ti Alattha kho Susimo paribbājako Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.

Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi Bhagavato santike aññā byākatā hoti--“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā”ti. Assosi kho āyasmā Susimo--“Sambahulehi kira (S.12.70./II,121.) bhikkhūhi Bhagavato santike aññā byākatā--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti. Atha kho āyasmā Susimo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Susimo te bhikkhū etadavoca-- “Saccaṁ kirāyasmantehi Bhagavato santike aññā byākatā--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti? “Evamāvuso”ti.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhotha-- ekopi hutvā bahudhā hotha, bahudhāpi hutvā eko hotha; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchatha, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karotha, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchatha, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamatha, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasatha parimajjatha, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattethā”ti? “No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti? “No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānātha--sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānātha; vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānātha; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānātha; vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānātha; samohaṁ vā cittaṁ (S.12.70./II,122.) samohaṁ cittanti pajānātha; vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānātha; saṁkhittaṁ vā cittaṁ saṁkhittaṁ cittanti pajānātha; vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānātha; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajānātha; amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānātha sa-uttaraṁ vā cittaṁ sa-uttaraṁ cittanti pajānātha; anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānātha; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānātha; asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānātha; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānātha avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāthā”ti? “No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaratha, seyyathidaṁ--Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe--‘Amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarathā”ti? “No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha--‘Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena (S.12.70./II,123.) samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāthā”ti? “No hetaṁ, āvuso”.

“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharathā”ti? “No hetaṁ, āvuso”.

“Ettha dāni āyasmanto idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti; idaṁ no, āvuso, kathan”ti? “Paññāvimuttā kho mayaṁ, āvuso Susimā”ti.

“Na khvāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu yathāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti.(S.12.70./II,124.) “Ajāneyyāsi vā tvaṁ, āvuso Susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi Atha kho paññāvimuttā mayan”ti.

Atha kho āyasmā Susimo uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Susimo yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi. “Pubbe kho, Susima, dhammaṭṭhitiñāṇaṁ, pacchā nibbāne ñāṇan”ti.

“Na khvāhaṁ, bhante, imassa Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me, bhante, Bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. “Ajāneyyāsi vā tvaṁ, Susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi, Atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaṁ pubbe, pacchā nibbāne ñāṇaṁ”.

“Taṁ kiṁ maññasi, Susima, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante” “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saññā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…“Saṅkhārā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? (S.12.70./II,125.) “Aniccaṁ bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Tasmātiha, Susima, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Evaṁ passaṁ, Susima, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

“‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’ti, Susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “‘Bhavapaccayā jātī’ti, Susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “‘Upādānapaccayā bhavo’ti, Susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. (S.12.70./II,126.) “‘Taṇhāpaccayā upādānan’ti, Susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Vedanāpaccayā taṇhāti… phassapaccayā vedanāti… saḷāyatanapaccayā phassoti… nāmarūpapaccayā saḷāyatananti… viññāṇapaccayā nāmarūpanti… saṅkhārapaccayā viññāṇanti… avijjāpaccayā saṅkhārāti, Susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”.

“‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti, Susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante” “‘Bhavanirodhā jātinirodho’ti Susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Upādānanirodhā bhavanirodhoti… taṇhānirodhā upādānanirodhoti… vedanānirodhā taṇhānirodhoti… phassanirodhā vedanānirodhoti… saḷāyatananirodhā phassanirodhoti… nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti… viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti… saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti… avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti, Susima, passasī”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, Susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosi--ekopi hutvā bahudhā hosi, bahudhāpi hutvā eko hosi; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchasi, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karosi, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gacchasi, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamasi, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasasi parimajjasi, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattesī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, Susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇasi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti? (S.12.70./II,127.) “No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, Susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāsi--sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāsi…pe… vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānāsī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, Susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasi, seyyathidaṁ--Ekampi jātiṁ…pe… iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, Susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passasi cavamāne…pe… yathākammūpage satte pajānāsī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Api pana tvaṁ, Susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe, āruppā te kāyena phusitvā viharasī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ettha dāni, Susima, idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti, idaṁ no, Susima, kathan”ti?

Atha kho āyasmā Susimo Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathā-akusalaṁ, yvāhaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. Tassa me, bhante, Bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti.

“Taggha tvaṁ, Susima, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathā-akusalaṁ, yo tvaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. (S.12.70./II,128.) Seyyathāpi Susima, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ--‘Ayaṁ te, deva, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya--‘Gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindathā’ti Tamenaṁ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindeyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi, Susima, api nu so puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Yaṁ kho so, Susima, puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha. Yā evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenakassa pabbajjā, ayaṁ tato dukkhavipākatarā ca kaṭukavipākatarā ca, api ca vinipātāya saṁvattati. Yato ca kho tvaṁ, Susima, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, Susima, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiñca saṁvaraṁ āpajjatī”ti. Dasamaṁ.

Mahāvaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Dve Assutavatā vuttā, Puttamaṁsena Cāparaṁ;

Atthirāgo ca Nagaraṁ, Sammasaṁ Naḷakalāpiyaṁ.

Kosambī Upayanti ca, Dasamo Susimena cāti.

(S.12.71./II,129.)

8. Amaṇabrāhmaṇavaggo 沙門婆羅門品

(S.12.71.Aṭṭhamo(沙門婆羅門)義) (1) Jarāmaraṇasuttaṁ 老死

►《雜阿含354經》，S.12.29-30.

71. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā…pe… “Ye hi keci, bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ nappajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ pajānanti…pe… paṭipadaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. (suttanto eko) Paṭhamaṁ.

(S.12.72-81.) (2- 11) Jātisuttādidasakaṁ 生經,等

►《雜阿含354經》，S.12.29-30.

72. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… Jātiṁ nappajānanti…pe… .

(3) Bhavaṁ nappajānanti…pe… .

(4) Upādānaṁ nappajānanti…pe… .

(5) Taṇhaṁ nappajānanti…pe… .

(6) Vedanaṁ nappajānanti…pe… .

(7) Phassaṁ nappajānanti…pe… .

(8) Saḷāyatanaṁ nappajānanti…pe… .

(9) Nāmarūpaṁ nappajānanti…pe… .

(10) Viññāṇaṁ nappajānanti…pe… .

(S.12.72-81./II,130.)(11) “Saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti…pe… saṅkhāre pajānanti…pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Ekādasamaṁ.

Samaṇabrāhmaṇavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Paccayekādasa vuttā, catusaccavibhajjanā;

Samaṇabrāhmaṇavaggo, nidāne bhavati aṭṭhamo.

Vagguddānaṁ--

Buddho Āhāro Dasabalo, Kaḷāro Gahapatipañcamo;

Dukkhavaggo Mahāvaggo, Aṭṭhamo Samaṇabrāhmaṇoti.

9. Antarapeyyālaṁ 中略品

(S.12.82. Satthā) (1) Satthusuttaṁ (不如實知老死,則不能不求)師(1)

73. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇe yathābhūtaṁ ñāṇāya Satthā pariyesitabbo; jarāmaraṇasamudayaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṁ ñāṇāya Satthā pariyesitabbo; jarāmaraṇanirodhaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṁ ñāṇāya Satthā pariyesitabbo; jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṁ ñāṇāya Satthā pariyesitabbo”ti. (suttanto eko) Paṭhamaṁ.

(Sabbesaṁ peyyālo evaṁ vitthāretabbo)

(S.12.83-93.Satthā) (2- 11) Dutiyasatthusuttādidasakaṁ師,等(2)

(S.12.83-93./II,131.) (2) jātiṁ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ…pe… .

(3) bhavaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ…pe… .

(4) upādānaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ…pe… .

(5) taṇhaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ…pe… .

(6) vedanaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ…pe… .

(7) phassaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ…pe… .

(8) saḷāyatanaṁ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ…pe… .

(9) nāmarūpaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ…pe… .

(10) viññāṇaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ…pe… .

(11) “Saṅkhāre, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhāresu yathābhūtaṁ ñāṇāya Satthā pariyesitabbo; saṅkhārasamudayaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhārasamudaye yathābhūtaṁ ñāṇāya Satthā pariyesitabbo; saṅkhāranirodhaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhāranirodhe yathābhūtaṁ ñāṇāya Satthā pariyesitabbo; saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṁ ñāṇāya Satthā pariyesitabbo”ti. Ekādasamaṁ.

(Sabbesaṁ catusaccikaṁ kātabbaṁ)

(S.12.83-93.) (2-12) Sikkhāsuttādipeyyāla-ekādasakaṁ學經,等廣說

►《雜阿含367經》

(2) “jarāmaraṇaṁ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇe yathābhūtaṁ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā.

(Peyyālo. Catusaccikaṁ kātabbaṁ)

(3) jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā…pe… yogo karaṇīyo…pe… .

(S.12.83-93./II,132.)(4) jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā…pe… chando karaṇīyo…pe… .

(5) jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā…pe… ussoḷhī karaṇīyā…pe… .

(6) jarāmaraṇaṁ bhikkhave, ajānatā…pe… appaṭivānī karaṇīyā…pe… .

(7) jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā…pe… ātappaṁ karaṇīyaṁ…pe… .

(8) jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā…pe… vīriyaṁ karaṇīyaṁ…pe… .

(9) jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā…pe… sātaccaṁ karaṇīyaṁ…pe… .

(10) jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā…pe… sati karaṇīyā…pe… .

(11) jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā…pe… sampajaññaṁ karaṇīyaṁ…pe… .

(12) jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā…pe… appamādo karaṇīyo…pe… .

Antarapeyyālo navamo.

Tassuddānaṁ--

Satthā Sikkhā ca Yogo ca, Chando Ussoḷhipañcamī;

Appaṭivāni Ātappaṁ, (S.12.83-93./II,133.) Vīriyaṁ Sātaccamuccati.

Sati ca Sampajaññañca, Appamādena dvādasāti.

Suttantā antarapeyyālā niṭṭhitā.

Pare te dvādasa honti, suttā dvattiṁsa satāni;

Catusaccena te vuttā, peyyāla-antaramhi yeti .

Antarapeyyālesu uddānaṁ samattaṁ.

~Nidānasaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

▲top 回目錄

(S.13.)(2) Abhisamayasaṁyuttaṁ 現觀相應(11 suttas)

(S.13.1./II,133.)

(S.13.1.) 1. Nakhasikhāsuttaṁ 爪尖(之垢少,大地土多)

►《雜阿含891經》

74. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi--“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ mahāpathavī. Appamattako Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti mahāpathaviṁ upanidhāya Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na (S.13.1./II,134.) sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuṁparamatā. Evaṁ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo; evaṁ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho”ti. Paṭhamaṁ.

(S.13.2.) 2. Pokkharaṇīsuttaṁ 蓮池(水與草端掬之水)

►《雜阿含經》109、891經

75. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī paññāsayojanāni āyāmena paññāsayojanāni vitthārena paññāsayojanāni ubbedhena, puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena udakaṁ uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā kusaggena udakaṁ ubbhataṁ yaṁ vā pokkharaṇiyā udakan”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ pokkharaṇiyā udakaṁ. Appamattakaṁ kusaggena udakaṁ ubbhataṁ. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti pokkharaṇiyā udakaṁ upanidhāya kusaggena udakaṁ ubbhatan”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya, yadidaṁ sattakkhattuṁparamatā. Evaṁ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo; evaṁ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho”ti. Dutiyaṁ.

(S.13.3.) 3. Sambhejja-udakasuttaṁ 合流水(與掬二三滴水) (1)

►《雜阿含891經》

76. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.13.3./II,135.) “Seyyathāpi bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ--Gaṅgā Yamunā Aciravatī Sarabhū Mahī, tato puriso dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni yaṁ vā sambhejja-udakan”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ sambhejja-udakaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti sambhejja-udakaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Tatiyaṁ.

(S.13.4.) 4. Dutiyasambhejja-udakasuttaṁ合流水(與掬二三滴水) (2)

►《雜阿含891經》

77. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ--Gaṅgā Yamunā Aciravatī Sarabhū Mahī, taṁ udakaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā sambhejja-udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṁ sambhejja-udakaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti sambhejja-udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Catutthaṁ.

(S.13.5.) 5. Pathavīsuttaṁ (七粒棗較少於)地(1)

►《雜阿含891經》

78. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.13.5./II,136.) “Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahāpathaviyā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā ayaṁ vā mahāpathavī”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ mahāpathavī; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti mahāpathaviṁ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā”ti. “Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Pañcamaṁ.

(S.13.6.) 6. Dutiyapathavīsuttaṁ (七粒棗較少於)地(2)

►《雜阿含891經》

79. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, mahāpathavī parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā mahāpathaviyā parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā”ti?

“Etadeva bhante, bahutaraṁ, mahāpathaviyā, yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti mahāpathaviyā parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā”ti. “Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.13.7.) 7. Samuddasuttaṁ 海(水與掬二三滴水) (1)

►《雜阿含891經》

80. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamuddato dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni yaṁ vā mahāsamudde udakan”ti?

(S.13.7./II,137.) “Etadeva bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ mahāsamudde udakaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti mahāsamudde udakaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Sattamaṁ.

(S.13.8.) 8. Dutiyasamuddasuttaṁ 海(水與掬二三滴水) (2)

►《雜阿含891經》

81. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā mahāsamudde udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṁ mahāsamudde udakaṁ, yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti mahāsamudde udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.13.9.) 9. Pabbatasuttaṁ 山喻(雪山較多,七粒小石少) (1)

►《雜阿含891經》

82. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso Himavato pabbatarājassa satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā yo vā Himavā pabbatarājā”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ Himavā pabbatarājā; appamattikā satta sāsapamattiyo (S.13.9./II,138.) pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti Himavantaṁ pabbatarājānaṁ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā”ti. “Evameva kho…pe… dhammacakkhupaṭilābho”ti. Navamaṁ.

(S.13.10.) 10. Dutiyapabbatasuttaṁ山喻(雪山較多,七粒小石少) (2)

►《雜阿含891經》

83. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, Himavā pabbatarājā parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā Himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṁ Himavato pabbatarājassa yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti Himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādiṇṇaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuṁparamatā. Evaṁ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo, evaṁ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho”ti. Dasamaṁ.

(S.13.11.) 11. Tatiyapabbatasuttaṁ 山喻(雪山較多,七粒小石少) (3)

►《雜阿含891經》

84. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.13.11./II,139.) “Seyyathāpi bhikkhave, puriso Sinerussa pabbatarājassa satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā yo vā Sineru pabbatarājā”ti?

“Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ Sineru pabbatarājā; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Neva satimaṁ kalaṁ upenti na sahassimaṁ kalaṁ upenti na satasahassimaṁ kalaṁ upenti Sineruṁ pabbatarājānaṁ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa adhigamaṁ upanidhāya aññatitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānaṁ adhigamo neva satimaṁ kalaṁ upeti na sahassimaṁ kalaṁ upeti na satasahassimaṁ kalaṁ upeti. Evaṁ mahādhigamo, bhikkhave, diṭṭhisampanno puggalo, evaṁ mahābhiñño”ti. Ekādasamaṁ.

~Abhisamayasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

Tassuddānaṁ--

Nakhasikhā Pokkharaṇī, Sambhejja-udake ca dve;

Dve Pathavī dve Samuddā, tayo ca Pabbatūpamāti.

▲top 回目錄

(S.14.1./II,140.)

(S.14.)(3) Dhātusaṁyuttaṁ 界相應(39 suttas)

1. Nānattavaggo 種種品

(S.14.1. Dhātu) (1) Dhātunānattasuttaṁ (十八)界

►《雜阿含451經》

85. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātunānattaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattan”ti. Paṭhamaṁ.

(S.14.2. Saṁphassaṁ) (2) Phassanānattasuttaṁ 觸

►《雜阿含經》452、453經

86. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Cakkhudhātu sotadhātu ghānadhātu jivhādhātu kāyadhātu manodhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ”.

“Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ? Cakkhudhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati cakkhusamphasso. Sotadhātuṁ paṭicca… ghānadhātuṁ paṭicca jivhādhātuṁ (S.14.2./II,141.) paṭicca… kāyadhātuṁ paṭicca… manodhātuṁ paṭicca uppajjati manosamphasso. Evaṁ kho bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattan”ti. Dutiyaṁ.

(S.14.3. No c’etaṁ) (3) Nophassanānattasuttaṁ非此(緣種種觸,非生種種界)

►《雜阿含經》452、453經

87. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Cakkhudhātu…pe… manodhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ”.

“Kathañca bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ? Cakkhudhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati cakkhusamphasso, no cakkhusamphassaṁ paṭicca uppajjati cakkhudhātu…pe… manodhātuṁ paṭicca uppajjati manosamphasso, no manosamphassaṁ paṭicca uppajjati manodhātu. Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattan”ti. Tatiyaṁ.

(S.14.4.) (4) Vedanānānattasuttaṁ (緣種種觸,生種種)受(1)

►《雜阿含經》452、453經

88. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? (S.14.4./II,142.) Cakkhudhātu…pe… manodhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ”.

“Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ? Cakkhudhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati cakkhusamphasso, cakkhusamphassaṁ paṭicca uppajjati cakkhusamphassajā vedanā…pe… manodhātuṁ paṭicca uppajjati manosamphasso, manosamphassaṁ paṭicca uppajjati manosamphassajā vedanā. Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti. Catutthaṁ.

(S.14.5.) (5) Dutiyavedanānānattasuttaṁ (緣種種觸,生種種)受(2)

►《雜阿含經》452、453經

89. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, no vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Cakkhudhātu…pe… manodhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ”.

“Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, no vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ? Cakkhudhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati cakkhusamphasso, cakkhusamphassaṁ paṭicca uppajjati cakkhusamphassajā vedanā, no cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ (S.14.5./II,143.) paṭicca uppajjati cakkhusamphasso, no cakkhusamphassaṁ paṭicca uppajjati cakkhudhātu…pe… manodhātuṁ paṭicca uppajjati manosamphasso, manosamphassaṁ paṭicca uppajjati manosamphassajā vedanā, no manosamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati manosamphasso, no manosamphassaṁ paṭicca uppajjati manodhātu. Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, no vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattan”ti. Pañcamaṁ.

(S.14.6. Dhātu) (6) Bāhiradhātunānattasuttaṁ (色界等,種種)界

►《雜阿含經》452、453經

90. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātunānattaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha…pe… katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu saddadhātu gandhadhātu rasadhātu phoṭṭhabbadhātu dhammadhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattan”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.14.7. Saññā) (7) Saññānānattasuttaṁ (緣種種界,生種種)想

►《雜阿含454經》

91. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu…pe… dhammadhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ”.

(S.14.7./II,144.) “Kathañca bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ?

“Rūpadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā rūpasaññaṁ paṭicca uppajjati rūpasaṅkappo, rūpasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati rūpacchando, rūpacchandaṁ paṭicca uppajjati rūpapariḷāho, rūpapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati rūpapariyesanā…pe… dhammadhātuṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati dhammasaṅkappo, dhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati dhammacchando, dhammacchandaṁ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho, dhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā.

“Evaṁ, kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattan”ti. Sattamaṁ.

(S.14.8.) (8) Nopariyesanānānattasuttaṁ非此(緣種種界,生種種想等)

►《雜阿含456經》

92. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ; no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati (S.14.8./II,145.) pariḷāhanānattaṁ no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, no chandanānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu…pe… dhammadhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ”.

“Kathañca bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati…pe… pariyesanānānattaṁ; no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, no chandanānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ?

“Rūpadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā…pe… dhammadhātuṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, (S.14.8./II,146.) dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati…pe… dhammapariyesanā; no dhammapariyesanaṁ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho, no dhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati dhammacchando, no dhammacchandaṁ paṭicca uppajjati dhammasaṅkappo, no dhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, no dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati dhammadhātu.

“Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati…pe… pariyesanānānattaṁ; no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, no chandanānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattan”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.14.9.) (9) Bāhiraphassanānattasuttaṁ觸(緣種種界,生種種想) (1)

93. Sāṅatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, chandanānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati lābhanānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu…pe… dhammadhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ”.

“Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati…pe… lābhanānattaṁ?

“Rūpadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca (S.14.9./II,147.) uppajjati rūpasaññā, rūpasaññaṁ paṭicca uppajjati rūpasaṅkappo, rūpasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati rūpasamphasso, rūpasamphassaṁ paṭicca uppajjati rūpasamphassajā vedanā, rūpasamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati rūpacchando, rūpacchandaṁ paṭicca uppajjati rūpapariḷāho, rūpapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati rūpapariyesanā, rūpapariyesanaṁ paṭicca uppajjati rūpalābho…pe… dhammadhātuṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati dhammasaṅkappo, dhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati dhammasamphasso, dhammasamphassaṁ paṭicca uppajjati dhammasamphassajā vedanā, dhammasamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati dhammacchando, dhammacchandaṁ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho, dhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā, dhammapariyesanaṁ paṭicca uppajjati dhammalābho

“Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati…pe… pariyesanānānattaṁ, pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati lābhanānattan”ti. Navamaṁ.

(S.14.10. Phassa) (10) Dutiyabāhiraphassanānattasuttaṁ觸(緣種種界,生種種想) (2)

94. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati (S.14.10./II,148.) saṅkappanānattaṁ phassa… vedanā… chanda… pariḷāha… pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati lābhanānattaṁ; no lābhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ, no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati…pe… chanda… vedanā… phassa… saṅkappa… saññānānattaṁ no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ? Rūpadhātu…pe… dhammadhātu--idaṁ vuccati, bhikkhave, dhātunānattaṁ”.

“Kathañca, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ? Phassa… vedanā… chanda… pariḷāha… pariyesanā… lābha… no lābhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ, no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāha… chanda… vedanā… phassa… no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattaṁ?

“Rūpadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā…pe… dhammadhātuṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati…pe… dhammapariyesanā, dhammapariyesanaṁ paṭicca uppajjati dhammalābho; no dhammalābhaṁ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā, no dhammapariyesanaṁ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho no dhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati dhammacchando, no dhammacchandaṁ paṭicca uppajjati dhammasamphassajā vedanā, no dhammasamphassajaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati dhammasamphasso, no dhammasamphassaṁ paṭicca uppajjati dhammasaṅkappo, no dhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati dhammasaññā, no dhammasaññaṁ paṭicca uppajjati dhammadhātu.

“Evaṁ kho, bhikkhave, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, saññānānattaṁ paṭicca uppajjati…pe… saṅkappa… phassa… vedanā… chanda… pariḷāha… pariyesanā… lābha… no lābhanānattaṁ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṁ, no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṁ, no pariḷāhanānattaṁ paṭicca uppajjati chandanānattaṁ, no chandanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattaṁ, no vedanānānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ, no phassanānattaṁ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṁ, no saṅkappanānattaṁ paṭicca uppajjati saññānānattaṁ, no saññānānattaṁ paṭicca uppajjati dhātunānattan”ti. Dasamaṁ.

Nānattavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Dhātuphassañca No cetaṁ, Vedanā apare duve;

Etaṁ Ajjhattapañcakaṁ, Dhātusaññañca No cetaṁ.

Phassassa apare duve, Etaṁ Bāhirapañcakanti.

2. Dutiyavaggo 無慚愧品

(S.14.11.Sattimā) (1) Sattadhātusuttaṁ此等之七(界:光界.淨界等)

►《雜阿含456經》

95. Sāvatthiyaṁ viharati….pe…(S.14.11./II,150.) “Sattimā bhikkhave, dhātuyo. Katamā satta? Ābhādhātu, subhadhātu, ākāsānañcāyatanadhātu, viññāṇañcāyatanadhātu, ākiñcaññāyatanadhātu, nevasaññānāsaññāyatanadhātu, saññāvedayitanirodhadhātu--imā kho, bhikkhave, satta dhātuyo”ti.

Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Yā cāyaṁ, bhante, ābhādhātu yā ca subhadhātu yā ca ākāsānañcāyatanadhātu yā ca viññāṇañcāyatanadhātu yā ca ākiñcaññāyatanadhātu yā ca nevasaññānāsaññāyatanadhātu yā ca saññāvedayitanirodhadhātu--imā nu kho, bhante, dhātuyo kiṁ paṭicca paññāyantī”ti?

“Yāyaṁ, bhikkhu, ābhādhātu--ayaṁ dhātu andhakāraṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, subhadhātu--ayaṁ dhātu asubhaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, ākāsānañcāyatanadhātu--ayaṁ dhātu rūpaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, viññāṇañcāyatanadhātu--ayaṁ dhātu ākāsānañcāyatanaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, ākiñcaññāyatanadhātu--ayaṁ dhātu viññāṇañcāyatanaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, nevasaññānāsaññāyatanadhātu--ayaṁ dhātu ākiñcaññāyatanaṁ paṭicca paññāyati. Yāyaṁ, bhikkhu, saññāvedayitanirodhadhātu--ayaṁ dhātu nirodhaṁ paṭicca paññāyatī”ti.

“Yā cāyaṁ bhante, ābhādhātu yā ca subhadhātu yā ca ākāsānañcāyatanadhātu yā ca viññāṇañcāyatanadhātu yā ca ākiñcaññāyatanadhātu yā ca nevasaññānāsaññāyatanadhātu yā ca saññāvedayitanirodhadhātu--imā nu kho, bhante, dhātuyo kathaṁ samāpatti pattabbā”ti?

“Yā cāyaṁ, bhikkhu, ābhādhātu yā ca subhadhātu yā ca ākāsānañcāyatanadhātu yā ca viññāṇañcāyatanadhātu yā (S.14.11./II,151.) ca ākiñcaññāyatanadhātu--imā dhātuyo saññāsamāpatti pattabbā. Yāyaṁ, bhikkhu, nevasaññānāsaññāyatanadhātu--ayaṁ dhātu saṅkhārāvasesasamāpatti pattabbā Yāyaṁ, bhikkhu, saññāvedayitanirodhadhātu--ayaṁ dhātu nirodhasamāpatti pattabbā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.14.12.) (2) Sanidānasuttaṁ 有因(而生欲覺,非無因)

►《雜阿含458經》，cf. 一卷本《雜阿含20經》，cf.大正No.111《佛說相應相可經》

96. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Sanidānaṁ, bhikkhave, uppajjati kāmavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati byāpādavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati vihiṁsāvitakko, no anidānaṁ”.

“Kathañca, bhikkhave, sanidānaṁ uppajjati kāmavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati byāpādavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati vihiṁsāvitakko, no anidānaṁ? Kāmadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati kāmasaññā, kāmasaññaṁ paṭicca uppajjati kāmasaṅkappo, kāmasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati kāmacchando, kāmacchandaṁ paṭicca uppajjati kāmapariḷāho, kāmapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati kāmapariyesanā. Kāmapariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno assutavā puthujjano tīhi ṭhānehi micchā paṭipajjati--kāyena, vācāya, manasā.

“Byāpādadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati byāpādasaññā, byāpādasaññaṁ paṭicca uppajjati byāpādasaṅkappo…pe… byāpādacchando… byāpādapariḷāho… byāpādapariyesanā… byāpādapariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno assutavā puthujjano tīhi ṭhānehi micchā paṭipajjati--kāyena, vācāya, manasā.

“Vihiṁsādhātuṁ bhikkhave, paṭicca uppajjati vihiṁsāsaññā; vihiṁsāsaññaṁ paṭicca uppajjati vihiṁsāsaṅkappo…pe… vihiṁsāchando… vihiṁsāpariḷāho… vihiṁsāpariyesanā… vihiṁsāpariyesanaṁ, (S.14.12./II,152.) bhikkhave pariyesamāno assutavā puthujjano tīhi ṭhānehi micchā paṭipajjati--kāyena, vācāya, manasā.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso ādittaṁ tiṇukkaṁ sukkhe tiṇadāye nikkhipeyya; no ce hatthehi ca pādehi ca khippameva nibbāpeyya. Evañhi, bhikkhave, ye tiṇakaṭṭhanissitā pāṇā te anayabyasanaṁ āpajjeyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā uppannaṁ visamagataṁ saññaṁ na khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, so diṭṭhe ceva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ sa-upāyāsaṁ sapariḷāhaṁ; kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā.

“Sanidānaṁ, bhikkhave, uppajjati nekkhammavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati abyāpādavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati avihiṁsāvitakko, no anidānaṁ.

“Kathañca, bhikkhave, sanidānaṁ uppajjati nekkhammavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati abyāpādavitakko, no anidānaṁ; sanidānaṁ uppajjati avihiṁsāvitakko, no anidānaṁ? Nekkhammadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati nekkhammasaññā, nekkhammasaññaṁ paṭicca uppajjati nekkhammasaṅkappo, nekkhammasaṅkappaṁ paṭicca uppajjati nekkhammacchando, nekkhammacchandaṁ paṭicca uppajjati nekkhammapariḷāho, nekkhammapariḷāhaṁ paṭicca uppajjati nekkhammapariyesanā; nekkhammapariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno sutavā ariyasāvako tīhi ṭhānehi sammā paṭipajjati--kāyena, vācāya, manasā.

“Abyāpādadhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati abyāpādasaññā, abyāpādasaññaṁ paṭicca uppajjati abyāpādasaṅkappo…pe… abyāpādacchando… abyāpādapariḷāho… abyāpādapariyesanā, abyāpādapariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno sutavā ariyasāvako tīhi ṭhānehi sammā paṭipajjati--kāyena, vācāya, manasā.

“Avihiṁsādhātuṁ bhikkhave, paṭicca uppajjati (S.14.12./II,153.) avihiṁsāsaññā avihiṁsāsaññaṁ paṭicca uppajjati avihiṁsāsaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappaṁ paṭicca uppajjati avihiṁsāchando, avihiṁsāchandaṁ paṭicca uppajjati avihiṁsāpariḷāho, avihiṁsāpariḷāhaṁ paṭicca uppajjati avihiṁsāpariyesanā; avihiṁsāpariyesanaṁ, bhikkhave, pariyesamāno sutavā ariyasāvako tīhi ṭhānehi sammā paṭipajjati--kāyena, vācāya, manasā.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso ādittaṁ tiṇukkaṁ sukkhe tiṇadāye nikkhipeyya; tamenaṁ hatthehi ca pādehi ca khippameva nibbāpeyya. Evañhi, bhikkhave, ye tiṇakaṭṭhanissitā pāṇā te na anayabyasanaṁ āpajjeyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā uppannaṁ visamagataṁ saññaṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, so diṭṭhe ceva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ; kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā”ti. Dutiyaṁ.

(S.14.13.) (3) Giñjakāvasathasuttaṁ磚瓦之家(緣劣界.中界.勝界)

►《雜阿含457經》

97. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Ñātike viharati Giñjakāvasathe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Dhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati saññā, uppajjati diṭṭhi, uppajjati vitakko”ti. Evaṁ vutte, āyasmā Kaccāno Bhagavantaṁ etadavoca--“Yāyaṁ, bhante, diṭṭhi--‘Asammāsambuddhesu sammāsambuddhā’ti, ayaṁ nu kho, bhante, diṭṭhi kiṁ paṭicca paññāyatī”ti?

“Mahati kho esā, Kaccāna, dhātu yadidaṁ avijjādhātu. (S.14.13./II,154.) Hīnaṁ Kaccāna, dhātuṁ paṭicca uppajjati hīnā saññā, hīnā diṭṭhi, hīno vitakko, hīnā cetanā, hīnā patthanā, hīno paṇidhi, hīno puggalo, hīnā vācā; hīnaṁ ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti; hīnā tassa upapattīti vadāmi.

“Majjhimaṁ Kaccāna, dhātuṁ paṭicca uppajjati majjhimā saññā, majjhimā diṭṭhi, majjhimo vitakko, majjhimā cetanā, majjhimā patthanā, majjhimo paṇidhi, majjhimo puggalo, majjhimā vācā; majjhimaṁ ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti; majjhimā tassa upapattīti vadāmi.

“Paṇītaṁ, Kaccāna, dhātuṁ paṭicca uppajjati paṇītā saññā, paṇītā diṭṭhi, paṇīto vitakko, paṇītā cetanā, paṇītā patthanā, paṇīto paṇidhi, paṇīto puggalo, paṇītā vācā; paṇītaṁ ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti; paṇītā tassa upapattīti vadāmī”ti. Tatiyaṁ.

(S.14.14.) (4) Hīnādhimuttikasuttaṁ劣意志(與界相關連、相和合)

►《雜阿含445經》

98. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti”.

“Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu.

“Anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti.

(S.14.14./II,155.) “Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Catutthaṁ.

(S.14.15. Kamma業) (5) Caṅkamasuttaṁ經行(與界相關連、相和合)

►《雜阿含447經》，《增壹阿含4.1-10經》，《增壹阿含49.3經》

99. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ Bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho Mahāmoggallāno sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ Bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho Mahākassapo sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ Bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho Anuruddho sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ Bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho Puṇṇo Mantāniputto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ Bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho Upāli sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ Bhagavato avidūre caṅkamati; āyasmāpi kho Ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ Bhagavato avidūre caṅkamati; Devadattopi kho sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ Bhagavato avidūre caṅkamati.

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Passatha no tumhe, bhikkhave, Sāriputtaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā. Passatha no tumhe, bhikkhave, Moggallānaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahiddhikā. Passatha no tumhe, bhikkhave, Kassapaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dhutavādā. Passatha no tumhe, bhikkhave, Anuruddhaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? (S.14.15./II,156) “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dibbacakkhukā. Passatha no tumhe, bhikkhave, Puṇṇaṁ Mantāniputtaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dhammakathikā. Passatha no tumhe, bhikkhave, Upāliṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū vinayadharā. Passatha no tumhe, bhikkhave, Ānandaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū bahussutā. Passatha no tumhe, bhikkhave, Devadattaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū pāpicchā”.

“Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu.

(S.14.15./II,157.) “Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Pañcamaṁ.

(S.14.16.) (6) Sagāthāsuttaṁ 有偈(與界相關連、相和合)

►cf. 《雜阿含445經》

100. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu”.

“Anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti.

“Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, gūtho gūthena saṁsandati sameti; muttaṁ muttena saṁsandati sameti; kheḷo kheḷena saṁsandati sameti; pubbo pubbena saṁsandati sameti; lohitaṁ lohitena saṁsandati sameti evameva kho, bhikkhave, dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho addhānaṁ…pe… anāgatampi kho addhānaṁ…pe… etarahipi kho paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti.

(S.14.16./II,158.)“Dhātusova bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu.

“Anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ…pe… etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, khīraṁ khīrena saṁsandati sameti; telaṁ telena saṁsandati sameti; sappi sappinā saṁsandati sameti; madhu madhunā saṁsandati sameti; phāṇitaṁ phāṇitena saṁsandati sameti; evameva kho, bhikkhave, dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho addhānaṁ… anāgatampi kho addhānaṁ… etarahipi kho paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Saṁsaggā vanatho jāto, asaṁsaggena chijjati;

Parittaṁ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave.

“Evaṁ kusītamāgamma, sādhujīvipi sīdati;

Tasmā taṁ parivajjeyya, kusītaṁ hīnavīriyaṁ.

“Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyīhi.

Niccaṁ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase”ti.

(S.14.17./II,159.)

(S.14.17. Assaddha) (7) Assaddhasaṁsandanasuttaṁ不信(與界相關連、相和合)

101. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti”.

“Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu.

“Anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandissanti samessanti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti; anottappino anottappīhi saddhiṁ (S.14.17./II,160.)…pe… appassutā appassutehi saddhiṁ…pe… kusītā kusītehi saddhiṁ…pe… muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ…pe… duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandissanti samessanti.

“Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ…pe… anottappino anottappīhi saddhiṁ…pe… appassutā appassutehi saddhiṁ…pe… kusītā kusītehi saddhiṁ…pe… muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti.

“Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ…pe… anāgatampi kho, bhikkhave…pe… etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Sattamaṁ.

(S.14.18.) (8) Assaddhamūlakasuttaṁ不信(無慚.惡慧.慚.持慧)之根本

102. Sāvatthiyaṁ viharati.…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. (S.14.18./II,161.) Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandiṁsu samiṁsu…pe… anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandissanti samessanti…pe… .

“Etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṁ addhānaṁ dhātusova sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentīti. (1)

“Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti…pe… paṭhamavāro viya vitthāretabbo. (2)

“Dhātusova bhikkhave…pe… assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti…pe… (3)

(S.14.18./II,162.)“Dhātusova, bhikkhave…pe… assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti…pe… . (4)

“Dhātusova bhikkhave…pe… assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentīti…pe… . Aṭṭhamaṁ. (5)

(S.14.19.) (9) Ahirikamūlakasuttaṁ 無慚之根本

103. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātusova…pe… ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, (S.14.19./II,163.) anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ sasandanti samenti, ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti…pe… (1)

“Ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti…pe… . (2)

“Ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti…pe… . (3)

“Ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti, duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti, upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti, paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentīti…pe… . Navamaṁ. (4)

(S.14.20.) (10) Anottappamūlakasuttaṁ 無慚之根本

104. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.14.20./II,164.) “Dhātusova bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti…pe… . (1)

“Anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti…pe… . (2)

“Anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentīti…pe… . Dasamaṁ. (3)

(S.14.21.) (11) Appassutamūlakasuttaṁ 依少聞

►《雜阿含450經》

105. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti…pe… . (1)

“Appassutā appassutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; bahussutā bahussutehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentīti…pe… . Ekādasamaṁ. (2)

(S.14.22.) (12) Kusītamūlakasuttaṁ 懈怠

106. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; āraddhavīriyā āraddhavīriyehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; upaṭṭhitassatino upaṭṭhitassatīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentīti…pe… . Dvādasamaṁ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Sattimā Sanidānañca, Giñjakāvasathena ca;

Hīnādhimutti Caṅkamaṁ, Sagāthā Assaddhasattamaṁ.

(Caṅkamaṁ= PTS ca Kammaṁ)

(S.14.22./II,166.) Assaddhamūlakā pañca, Cattāro ahirikamūlakā;

Anottappamūlakā tīṇi, Duve Appassutena ca.

Kusītaṁ Ekakaṁ vuttaṁ, suttantā tīṇi pañcakā;

Bāvīsati vuttā suttā, Dutiyo vaggo pavuccatīti.

3.Kammapathavaggo 業道品

(S.14.23.) (1) Asamāhitasuttaṁ不寂靜(與不寂靜俱關連、相和合等)

107. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; asamāhitā asamāhitehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti”.

“Saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; samāhitā samāhitehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.14.24.) (2) Dussīlasuttaṁ 惡戒(俱關連、相和合等)

►《雜阿含450經》

108. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ahirikā ahirikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anottappino anottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; dussīlā dussīlehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; duppaññā duppaññehi saddhiṁ saṁsandanti samenti”.

“Saddhā saddhehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; hirimanā hirimanehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; ottappino ottappīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; (S.14.24./II,167.) sīlavanto sīlavantehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; paññavanto paññavantehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Dutiyaṁ.

(S.14.25.) (3) Pañcasikkhāpadasuttaṁ 五學處(俱關連、相和合等)

►《雜阿含449經》

109. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kāmesumicchācārino kāmesumicchācārīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; musāvādino musāvādīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; surāmerayamajjappamādaṭṭhāyino surāmerayamajja-ppamādaṭṭhāyīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti”.

“Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādānā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kāmesumicchācārā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; musāvādā paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Tatiyaṁ.

(S.14.26.) (4) Sattakammapathasuttaṁ 七業道(俱關連、相和合等)

110. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; kāmesumicchācārino kāmesumicchācārīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; musāvādino musāvādīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; pisuṇavācā pisuṇavācehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; pharusavācā pharusavācehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti”.

“Pāṇātipātā paṭiviratā…pe… adinnādānā paṭiviratā… kāmesumicchācārā paṭiviratā… musāvādā paṭiviratā… pisuṇāya vācāya paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; pharusāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; samphappalāpā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Catutthaṁ.

(S.14.27.) (5) Dasakammapathasuttaṁ 十業道(俱關連、相和合等)

111. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.14.27./II,168.) “Dhātusova bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādāyino…pe… kāmesumicchācārino… musāvādino… pisuṇavācā… pharusavācā… samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; abhijjhāluno abhijjhālūhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; byāpannacittā byāpannacittehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti”.

“Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; adinnādānā paṭiviratā…pe… kāmesumicchācārā paṭiviratā… musāvādā paṭiviratā… pisuṇāya vācāya… pharusāya vācāya… samphappalāpā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; anabhijjhāluno anabhijjhālūhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; abyāpannacittā abyāpannacittehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Pañcamaṁ.

(S.14.28.) (6) Aṭṭhaṅgikasuttaṁ 八支(俱關連、相和合等)

112. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchāsaṅkappā…pe… micchāvācā… micchākammantā… micchā-ājīvā… micchāvāyāmā… micchāsatino micchāsamādhino micchāsamādhīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti. Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; sammāsaṅkappā…pe… sammāvācā… sammākammantā… sammā-ājīvā… sammāvāyāmā… sammāsatino… sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.14.29.) (7) Dasaṅgasuttaṁ 十支(俱關連、相和合等)

113. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dhātusova, bhikkhave, sattā saṁsandanti samenti. Micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchāsaṅkappā…pe… micchāvācā… micchākammantā… micchā-ājīvā… micchāvāyāmā… micchāsatino (S.14.29./II,169.) micchāsamādhino micchāsamādhīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchāñāṇino micchāñāṇīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; micchāvimuttino micchāvimuttīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti”.

“Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṁ saṁsandanti samenti; sammāsaṅkappā…pe… sammāvācā… sammākammantā… sammā-ājīvā… sammāvāyāmā… sammāsatino… sammāsamādhino… sammāñāṇino sammāñāṇīhi saddhiṁ saṁsandanti samenti; sammāvimuttino sammāvimuttīhi saddhiṁ saṁsandanti samentī”ti. Sattamaṁ.

Sattannaṁ suttantānaṁ uddānaṁ--

Asamāhitaṁ Dussīlaṁ, Pañca Sikkhāpadāni ca;

Satta kammapathā vuttā, Dasakammapathena ca.

Chaṭṭhaṁ Aṭṭhaṅgiko vutto, Dasaṅgena ca sattamaṁ.

Kammapathavaggo tatiyo.

4. Catutthavaggo 隨喜品

(S.14.30.) (1) Catudhātusuttaṁ 四界(地界、水界、火界、風界)

114. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme…pe… “Catasso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā catasso? Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu--imā kho, bhikkhave, catasso dhātuyo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.14.31.Pubbe) (2) Pubbesambodhasuttaṁ(正覺)前(思:四界之味.患.出離)

115. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.14.31./II,170.) “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Ko nu kho pathavīdhātuyā assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko āpodhātuyā assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko tejodhātuyā assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko vāyodhātuyā assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’”ti?

“Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Yaṁ kho pathavīdhātuṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ pathavīdhātuyā assādo; yaṁ pathavīdhātu aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ pathavīdhātuyā ādīnavo; yo pathavīdhātuyā chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ. Yaṁ āpodhātuṁ paṭicca…pe… yaṁ tejodhātuṁ paṭicca…pe… yaṁ vāyodhātuṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ vāyodhātuyā assādo; yaṁ vāyodhātu aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vāyodhātuyā ādīnavo; yo vāyodhātuyā chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vāyodhātuyā nissaraṇaṁ’”.

“Yāvakīvañcāhaṁ bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ na abbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ.

“Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. (S.14.31./II,171.) Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Dutiyaṁ.

(S.14.32.) (3) Acariṁsuttaṁ﹝我﹞所行(求:四界之味.患.出離)

116. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Pathavīdhātuyāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ, yo pathavīdhātuyā assādo tadajjhagamaṁ, yāvatā pathavīdhātuyā assādo paññāya me so sudiṭṭho. Pathavīdhātuyāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ, yo pathavīdhātuyā ādīnavo tadajjhagamaṁ yāvatā pathavīdhātuyā ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Pathavīdhātuyāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ, yaṁ pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ, yāvatā pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ”.

“Āpodhātuyāhaṁ, bhikkhave…pe… tejodhātuyāhaṁ, bhikkhave… vāyodhātuyāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ, yo vāyodhātuyā assādo tadajjhagamaṁ, yāvatā vāyodhātuyā assādo paññāya me so sudiṭṭho. Vāyodhātuyāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ, yo vāyodhātuyā ādīnavo tadajjhagamaṁ, yāvatā vāyodhātuyā ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Vāyodhātuyāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ, yaṁ vāyodhātuyā nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ, yāvatā vāyodhātuyā nissaraṇaṁ paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ.

“Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ na abbhaññāsiṁ, (S.14.32./II,172.) neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ.

“Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Tatiyaṁ.

(S.14.33.) (4) Nocedaṁsuttaṁ 若無此(四界,眾生不貪求此四界)

117. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “No cedaṁ, bhikkhave, pathavīdhātuyā assādo abhavissa, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā sārajjeyyuṁ Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi pathavīdhātuyā assādo, tasmā sattā pathavīdhātuyā sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, pathavīdhātuyā ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi pathavīdhātuyā ādīnavo, tasmā sattā pathavīdhātuyā nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi pathavīdhātuyā nissaraṇaṁ, tasmā sattā pathavīdhātuyā nissaranti”.

“No cedaṁ, bhikkhave, āpodhātuyā assādo abhavissa…pe… no cedaṁ, bhikkhave, tejodhātuyā…pe… no cedaṁ, bhikkhave, vāyodhātuyā assādo abhavissa, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi vāyodhātuyā assādo, tasmā sattā vāyodhātuyā sārajjanti. (S.14.33./II,173.) No cedaṁ, bhikkhave, vāyodhātuyā ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi vāyodhātuyā ādīnavo, tasmā sattā vāyodhātuyā nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, vāyodhātuyā nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi vāyodhātuyā nissaraṇaṁ, tasmā sattā vāyodhātuyā nissaranti.

“Yāvakīvañcime, bhikkhave, sattā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ na abbhaññaṁsu, neva tāvime bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā vihariṁsu.

“Yato ca kho, bhikkhave, sattā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu, atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā viharantī”ti. Catutthaṁ.

(S.14.34.) (5) Ekantadukkhasuttaṁ (四界)一向是苦

118. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Pathavīdhātu ce hidaṁ, bhikkhave, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, pathavīdhātu sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā pathavīdhātuyā sārajjanti”.

(S.14.34./II,174.)“Āpodhātu ce hidaṁ, bhikkhave…pe… tejodhātu ce hidaṁ, bhikkhave… vāyodhātu ce hidaṁ, bhikkhave, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, vāyodhātu sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā vāyodhātuyā sārajjanti.

“Pathavīdhātu ce hidaṁ, bhikkhave, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, nayidaṁ sattā pathavīdhātuyā nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, pathavīdhātu dukkhā dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā pathavīdhātuyā nibbindanti.

“Āpodhātu ce hidaṁ, bhikkhave…pe… tejodhātu ce hidaṁ, bhikkhave… vāyodhātu ce hidaṁ, bhikkhave, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, nayidaṁ sattā vāyodhātuyā nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, vāyodhātu dukkhā dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā vāyodhātuyā nibbindantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.14.35.) (6) Abhinandasuttaṁ(對四界)全面歡喜(則對苦全面隨喜)

119. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Yo, bhikkhave, pathavīdhātuṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo āpodhātuṁ abhinandati…pe… yo tejodhātuṁ… yo vāyodhātuṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi”.

“Yo ca kho, bhikkhave, pathavīdhātuṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo āpodhātuṁ…pe… yo tejodhātuṁ… yo vāyodhātuṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.14.36.) (7) Uppādasuttaṁ(四界)生起(.住.轉生.顯現,是苦之生.貪.老死之顯現)

120. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Yo, bhikkhave, pathavīdhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṁ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo āpodhātuyā…pe… yo tejodhātuyā… yo vāyodhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṁ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo”.

(S.14.36./II,175.) “Yo ca kho, bhikkhave, pathavīdhātuyā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho rogānaṁ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo āpodhātuyā…pe… yo tejodhātuyā… yo vāyodhātuyā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho rogānaṁ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Sattamaṁ.

(S.14.37.) (8) Samaṇabrāhmaṇasuttaṁ沙門婆羅門(對四界之味.患.離如實不如實知) (1)

121. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Catasso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā catasso? Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca (S.14.37./II,176.) yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā; na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti”.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.14.38.) (9) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ沙門婆羅門(對四界之味.患.離如實不如實知) (2)

122. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Catasso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā catasso? Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… pajānanti…pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Navamaṁ.

(S.14.39.) (10) Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ沙門婆羅門(對四界之味.患.離如實不如實知)(3)

123. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pathavīdhātuṁ nappajānanti, pathavīdhātusamudayaṁ nappajānanti, pathavīdhātunirodhaṁ nappajānanti, pathavīdhātunirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti…pe… (S.14.39./II,177.) āpodhātuṁ nappajānanti… tejodhātuṁ nappajānanti… vāyodhātuṁ nappajānanti, vāyodhātusamudayaṁ nappajānanti, vāyodhātunirodhaṁ nappajānanti, vāyodhātunirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā; na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti”.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pathavīdhātuṁ pajānanti, pathavīdhātusamudayaṁ pajānanti, pathavīdhātunirodhaṁ pajānanti, pathavīdhātunirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti… ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā…pe… āpodhātuṁ pajānanti… tejodhātuṁ pajānanti… vāyodhātuṁ pajānanti, vāyodhātusamudayaṁ pajānanti, vāyodhātunirodhaṁ pajānanti, vāyodhātunirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Dasamaṁ.

Catuttho vaggo.

Tassuddānaṁ--

Catasso Pubbe Acariṁ, Nocedañca Dukkhena ca;

Abhinandañca Uppādo, Tayo Samaṇabrāhmaṇāti.

~Dhātusaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.15.1./II,178.)

(S.15.)(4) Anamataggasaṁyuttaṁ 無始相應(20 suttas)

1. Paṭhamavaggo 薪草品

(S.15.1.) (1) Tiṇakaṭṭhasuttaṁ (以此閻浮提)薪草(算人母, 薪草盡,人母未盡)

►《雜阿含940經》，《別譯雜阿含333經》

124. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Anamataggoyaṁ bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso yaṁ imasmiṁ Jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ chetvā ekajjhaṁ saṁharitvā caturaṅgulaṁ caturaṅgulaṁ ghaṭikaṁ katvā nikkhipeyya--‘Ayaṁ me mātā, tassā me mātu ayaṁ mātā’ti, apariyādinnāva bhikkhave, tassa purisassa mātumātaro assu, atha imasmiṁ Jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Evaṁ dīgharattaṁ vo, bhikkhave, dukkhaṁ paccanubhūtaṁ tibbaṁ paccanubhūtaṁ byasanaṁ paccanubhūtaṁ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccitun”ti. Paṭhamaṁ.

(S.15.2./II,179.)

(S.15.2.) (2) Pathavīsuttaṁ 地(作棗丸,棗丸盡,人父未盡)

►《雜阿含941經》，《別譯雜阿含334經》

125. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Anamataggoyaṁ, bhikkhave saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso imaṁ mahāpathaviṁ kolaṭṭhimattaṁ kolaṭṭhimattaṁ mattikāguḷikaṁ karitvā nikkhipeyya--‘Ayaṁ me pitā, tassa me pitu ayaṁ pitā’ti, apariyādinnāva bhikkhave, tassa purisassa pitupitaro assu, athāyaṁ mahāpathavī parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Evaṁ dīgharattaṁ vo, bhikkhave, dukkhaṁ paccanubhūtaṁ tibbaṁ paccanubhūtaṁ byasanaṁ paccanubhūtaṁ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Dutiyaṁ.

(S.15.3.) (3) Assusuttaṁ淚(長時輪迴,流淚之多,非四大海水所能比擬)

►《雜阿含938經》，《別譯雜阿含331經》，《增壹阿含52.1經》

126. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, yaṁ vā catūsu mahāsamuddesu udakan”ti? “Yathā kho mayaṁ, bhante, Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṁ yaṁ no (S.15.3./II,180.) iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakan”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṁ yaṁ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, mātumaraṇaṁ paccanubhūtaṁ; tesaṁ vā mātumaraṇaṁ paccanubhontānaṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, pitumaraṇaṁ paccanubhūtaṁ…pe… bhātumaraṇaṁ paccanubhūtaṁ… bhaginimaraṇaṁ paccanubhūtaṁ… puttamaraṇaṁ paccanubhūtaṁ… dhītumaraṇaṁ paccanubhūtaṁ… ñātibyasanaṁ paccanubhūtaṁ… bhogabyasanaṁ paccanubhūtaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave rogabyasanaṁ paccanubhūtaṁ, tesaṁ vo rogabyasanaṁ paccanubhontānaṁ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṁ rodantānaṁ assu passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Tatiyaṁ.

(S.15.4.) (4) Khīrasuttaṁ乳(輪迴所飲之母乳,非大海水所能比擬)

►《雜阿含939經》，《別譯雜阿含332經》

127. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā vo iminā dīghena addhunā (S.15.4./II,181.) sandhāvataṁ saṁsarataṁ mātuthaññaṁ pītaṁ, yaṁ vā catūsu mahāsamuddesu udakan”ti? “Yathā kho mayaṁ bhante, Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṁ yaṁ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ mātuthaññaṁ pītaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakan”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṁ yaṁ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ mātuthaññaṁ pītaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Catutthaṁ.

(S.15.5.) (5) Pabbatasuttaṁ 山(輪迴比百千劫多)

►《雜阿含949經》，《別譯雜阿含342經》，《增壹阿含52.4經》

128. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Kīvadīgho nu kho, bhante, kappo”ti? “Dīgho kho, bhikkhu, kappo. So na sukaro saṅkhātuṁ ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā”ti.

“Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, bhikkhū”ti Bhagavā avoca. “Seyyathāpi bhikkhu, mahāselo pabbato yojanaṁ āyāmena yojanaṁ vitthārena yojanaṁ ubbedhena acchinno asusiro ekagghano. Tamenaṁ puriso vassasatassa vassasatassa accayena kāsikena vatthena sakiṁ sakiṁ parimajjeyya. Khippataraṁ kho so, bhikkhu, mahāselo pabbato iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya na tveva kappo. Evaṁ dīgho, bhikkhu, kappo. Evaṁ dīghānaṁ kho, (S.15.5./II,182.) bhikkhu kappānaṁ neko kappo saṁsito, nekaṁ kappasataṁ saṁsitaṁ, nekaṁ kappasahassaṁ saṁsitaṁ, nekaṁ kappasatasahassaṁ saṁsitaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhu, saṁsāro. Pubbā koṭi…pe… yāvañcidaṁ, bhikkhu, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Pañcamaṁ.

(S.15.6.) (6) Sāsapasuttaṁ 芥子(輪迴比百千劫多)

►《雜阿含948經》，《別譯雜阿含341經》，《增壹阿含52.3經》

129. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Kīvadīgho, nu kho, bhante, kappo”ti? “Dīgho kho, bhikkhu, kappo. So na sukaro saṅkhātuṁ ettakāni vassāni iti vā…pe… ettakāni vassasatasahassāni iti vā”ti.

“Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, bhikkhū”ti Bhagavā avoca. “Seyyathāpi, bhikkhu, āyasaṁ nagaraṁ yojanaṁ āyāmena yojanaṁ vitthārena yojanaṁ ubbedhena, puṇṇaṁ sāsapānaṁ guḷikābaddhaṁ. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ sāsapaṁ uddhareyya. Khippataraṁ kho so, bhikkhu mahāsāsaparāsi iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva kappo. Evaṁ dīgho kho, bhikkhu, kappo. Evaṁ dīghānaṁ kho, bhikkhu, kappānaṁ neko kappo saṁsito, nekaṁ kappasataṁ saṁsitaṁ, nekaṁ kappasahassaṁ saṁsitaṁ, nekaṁ kappasatasahassaṁ saṁsitaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhu, saṁsāro…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.15.7.) (7) Sāvakasuttaṁ 聲聞(輪迴乃無始)

►《雜阿含950經》，《別譯雜阿含343經》

130. Sāvatthiyaṁ viharati. (S.15.7./II,183.) Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā…pe… Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Kīvabahukā nu kho, bhante, kappā abbhatītā atikkantā”ti? “Bahukā kho, bhikkhave kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṁ--‘Ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’”ti.

“Sakkā pana, bhante, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, bhikkhave”ti Bhagavā avoca. “Idhassu, bhikkhave, cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino. Te divase divase kappasatasahassaṁ kappasatasahassaṁ anussareyyuṁ. Ananussaritāva bhikkhave, tehi kappā assu, Atha kho te cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena kālaṁ kareyyuṁ. Evaṁ bahukā kho, bhikkhave, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṁ--‘Ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’ti. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Sattamaṁ.

(S.15.8.) (8) Gaṅgāsuttaṁ恆河(輪迴乃眾生為無明所覆,渴愛所縛,不知輪迴本際)

►《雜阿含946經》，《別譯雜阿含339經》

131. Rājagahe viharati Veḷuvane. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Kīvabahukā nu kho, bho Gotama, kappā abbhatītā atikkantā”ti? “Bahukā kho, brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṁ--‘Ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’”ti.

(S.15.8./II,184.) “Sakkā pana, bho Gotama, upamaṁ kātun”ti? “Sakkā, brāhmaṇā”ti Bhagavā avoca. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, yato cāyaṁ Gaṅgā nadī pabhavati yattha ca mahāsamuddaṁ appeti, yā etasmiṁ antare vālikā sā na sukarā saṅkhātuṁ--‘Ettakā vālikā iti vā, ettakāni vālikasatāni iti vā, ettakāni vālikasahassāni iti vā, ettakāni vālikasatasahassāni iti vā’ti. Tato bahutarā kho, brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṁ--‘Ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’ti. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, brāhmaṇa, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Evaṁ dīgharattaṁ kho, brāhmaṇa, dukkhaṁ paccanubhūtaṁ tibbaṁ paccanubhūtaṁ byasanaṁ paccanubhūtaṁ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṁ brāhmaṇa, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti.

Evaṁ vutte, so brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.15.9.) (9) Daṇḍasuttaṁ 杖(輪迴乃無始)

►《雜阿含431、950經》，《別譯雜阿含349經》

132. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṁ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi majjhena nipatati, sakimpi antena nipatati; evameva kho, bhikkhave, (S.15.9./II,185.) avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṁyojanā sandhāvantā saṁsarantā sakimpi asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṁ lokaṁ āgacchanti. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Navamaṁ.

(S.15.10.) (10) Puggalasuttaṁ 人(輪迴乃無始)

►《雜阿含947經》，《別譯雜阿含340經》，一卷本《雜阿含11經》，大正No.150A (30)《佛說七處三觀經》

133. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Anamataggoyaṁ bhikkhave, saṁsāro…pe… ekapuggalassa, bhikkhave, kappaṁ sandhāvato saṁsarato siyā evaṁ mahā aṭṭhikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṁ Vepullo pabbato, sace saṁhārako assa, sambhatañca na vinasseyya. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… alaṁ vimuccitun”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhisañcayo;

Siyā pabbatasamo rāsi, iti vuttaṁ mahesinā.

“So kho panāyaṁ akkhāto, Vepullo pabbato mahā;

Uttaro Gijjhakūṭassa, Magadhānaṁ giribbaje.

“Yato ca ariyasaccāni, sammappaññāya passati;

Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, dukkhassa ca atikkamaṁ.

Ariyaṁ caṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ.

“Sa sattakkhattuṁparamaṁ, sandhāvitvāna puggalo;

(S.15.10./II,186.) Dukkhassantakaro hoti, sabbasaṁyojanakkhayā”ti. Dasamaṁ.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Tiṇakaṭṭhañca Pathavī, Assu Khīrañca Pabbataṁ;

Sāsapā Sāvakā Gaṅgā, Daṇḍo ca Puggalena cāti.

2. Dutiyavaggo 苦惱等品

(S.15.11.) (1) Duggatasuttaṁ 苦惱(輪迴乃無始)

►《雜阿含943經》，《別譯雜阿含336經》

134. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati. Tatra kho Bhagavā bhikkhu āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--“Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Yaṁ, bhikkhave, passeyyātha duggataṁ durūpetaṁ niṭṭhamettha gantabbaṁ--‘Amhehipi evarūpaṁ paccanubhūtaṁ iminā dīghena addhunā’ti. Taṁ kissa hetu…pe… yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ alaṁ virajjituṁ alaṁ vimuccitun”ti. Paṭhamaṁ.

(S.15.12.) (2) Sukhitasuttaṁ 安樂

►《雜阿含942經》，《別譯雜阿含335經》

135. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… yaṁ, bhikkhave, passeyyātha sukhitaṁ susajjitaṁ, (S.15.12./II,187.) niṭṭhamettha gantabbaṁ--‘Amhehipi evarūpaṁ paccanubhūtaṁ iminā dīghena addhunā’ti. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Dutiyaṁ.

(S.15.13.) (3) Tiṁsamattasuttaṁ 約三十(波婆比丘。輪迴乃無始)

►《雜阿含937~8經》，《別譯雜阿含330~1經》，《增壹阿含51.1~2經》

136. Rājagahe viharati Veḷuvane. Atha kho tiṁsamattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṁsukūlikā sabbe tecīvarikā sabbe sasaṁyojanā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho Bhagavato etadahosi--“Ime kho tiṁsamattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṁsukūlikā sabbe tecīvarikā sabbe sasaṁyojanā. Yaṁnūnāhaṁ imesaṁ tathā dhammaṁ deseyyaṁ yathā nesaṁ imasmiṁyeva āsane anupādāya āsavehi cittāni vimucceyyun”ti. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yaṁ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, yaṁ vā catūsu mahāsamuddesu udakan”ti? “Yathā kho mayaṁ, bhante, Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṁ, yaṁ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ (S.15.13./II,188.) sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakan”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṁ, yaṁ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṁ saṁsarataṁ sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, gunnaṁ sataṁ gobhūtānaṁ sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, mahiṁsānaṁ sataṁ mahiṁsabhūtānaṁ sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ…pe… dīgharattaṁ vo, bhikkhave, urabbhānaṁ sataṁ urabbhabhūtānaṁ…pe… ajānaṁ sataṁ ajabhūtānaṁ… migānaṁ sataṁ migabhūtānaṁ… kukkuṭānaṁ sataṁ kukkuṭabhūtānaṁ… sūkarānaṁ sataṁ sūkarabhūtānaṁ… dīgharattaṁ vo, bhikkhave, corā gāmaghātāti gahetvā sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, corā pāripanthikāti gahetvā sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ. Dīgharattaṁ vo, bhikkhave, corā pāradārikāti gahetvā sīsacchinnānaṁ lohitaṁ passannaṁ paggharitaṁ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… alaṁ vimuccitun”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.(S.15.13./II,189.) Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tiṁsamattānaṁ pāveyyakānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsū”ti. Tatiyaṁ.

(S.15.14.) (4) Mātusuttaṁ (難找出未嘗為)母

►《雜阿含937~8經》，《別譯雜阿含330~1經》，《增壹阿含51.1~2經》

137. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo namātābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Catutthaṁ.

(S.15.15.) (5) Pitusuttaṁ (難找出未嘗為)父

►《雜阿含945經》，《別譯雜阿含338經》

138. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro…pe… na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo napitābhūtapubbo…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Pañcamaṁ.

(S.15.16.) (6) Bhātusuttaṁ (難找出未嘗為)兄弟

►《雜阿含945經》，《別譯雜阿含338經》

139. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo nabhātābhūtapubbo…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.15.17.) (7) Bhaginisuttaṁ (難找出未嘗為)姊妹

►《雜阿含945經》，《別譯雜阿含338經》

140. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo nabhaginibhūtapubbo…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Sattamaṁ.

(S.15.18./II,190.)

(S.15.18.) (8) Puttasuttaṁ (難找出未嘗為)子

►《雜阿含945經》，《別譯雜阿含338經》

141. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo naputtabhūtapubbo…pe… alaṁ vimuccitun”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.15.19.) (9) Dhītusuttaṁ (難找出未嘗為)女兒

►《雜阿含945經》，《別譯雜阿含338經》

142. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo na dhītābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Evaṁ dīgharattaṁ vo, bhikkhave, dukkhaṁ paccanubhūtaṁ tibbaṁ paccanubhūtaṁ byasanaṁ paccanubhūtaṁ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Navamaṁ.

(S.15.20.) (10) Vepullapabbatasuttaṁ 毘富羅山(喻諸行是無常)

►《雜阿含956經》，《別譯雜阿含350經》，《增壹阿含50.10經》

143. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, imassa Vepullassa pabbatassa ‘Pācīnavaṁso’tveva samaññā udapādi. Tena kho pana, (S.15.20./II,191.) bhikkhave samayena manussānaṁ ‘tivarā’tveva samaññā udapādi. Tivarānaṁ, bhikkhave, manussānaṁ cattārīsa vassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Tivarā, bhikkhave, manussā pācīnavaṁsaṁ pabbataṁ catūhena ārohanti, catūhena orohanti. Tena kho pana, bhikkhave samayena kakusandho Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa, bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Passatha, bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā, te ca manussā kālaṅkatā, so ca Bhagavā parinibbuto. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ addhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccituṁ.

“Bhūtapubbaṁ bhikkhave, imassa Vepullassa pabbatassa ‘vaṅkako’tveva samaññā udapādi. Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṁ ‘rohitassā’tveva samaññā udapādi. Rohitassānaṁ, bhikkhave, manussānaṁ tiṁsavassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Rohitassā, bhikkhave, manussā vaṅkakaṁ pabbataṁ tīhena ārohanti, tīhena orohanti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena koṇāgamano Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Koṇāgamanassa, bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhiyyosuttaraṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Passatha, bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā, te ca manussā kālaṅkatā, so ca Bhagavā parinibbuto. (S.15.20./II,192.) Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā…pe… alaṁ vimuccituṁ.

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, imassa Vepullassa pabbatassa ‘supasso’tveva samaññā udapādi. Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṁ ‘suppiyā’tveva samaññā udapādi. Suppiyānaṁ, bhikkhave, manussānaṁ vīsativassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi. Suppiyā, bhikkhave, manussā supassaṁ pabbataṁ dvīhena ārohanti, dvīhena orohanti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena Kassapo Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kassapassa, bhikkhave, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa tissabhāradvājaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ. Passatha, bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā, te ca manussā kālaṅkatā, so ca Bhagavā parinibbuto. Evaṁ aniccā bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ addhuvā, bhikkhave, saṅkhārā…pe… alaṁ vimuccituṁ.

“Etarahi kho pana, bhikkhave, imassa Vepullassa pabbatassa ‘Vepullo’tveva samaññā udapādi. Etarahi kho pana, bhikkhave, imesaṁ manussānaṁ ‘Magadhakā’tveva samaññā udapādi. Magadhakānaṁ, bhikkhave, manussānaṁ appakaṁ āyuppamāṇaṁ parittaṁ lahukaṁ; yo ciraṁ jīvati so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo. Magadhakā, bhikkhave, manussā Vepullaṁ pabbataṁ muhuttena ārohanti muhuttena orohanti. Etarahi kho panāhaṁ, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho loke uppanno. Mayhaṁ kho pana, bhikkhave, Sāriputtamoggallānaṁ nāma sāvakayugaṁ aggaṁ bhaddayugaṁ. Bhavissati, bhikkhave, so samayo yā ayañcevimassa (S.15.20./II,193.) pabbatassa samaññā antaradhāyissati, ime ca manussā kālaṁ karissanti, ahañca parinibbāyissāmi. Evaṁ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ addhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṁ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Pācīnavaṁso tivarānaṁ, rohitassāna vaṅkako;

Suppiyānaṁ supassoti, Magadhānañca Vepullo.

“Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho”ti. Dasamaṁ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Duggataṁ Sukhitañceva, Tiṁsa Mātāpitena ca;

Bhātā Bhaginī Putto ca, Dhītā Vepullapabbataṁ.

~Anamataggasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.16.1./II,194.)

(S.16.)(5) Kassapasaṁyuttaṁ 迦葉相應(13 suttas)

(S.16.1.) 1. Santuṭṭhasuttaṁ 滿足(於衣、缽食、床座、藥等)

144. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Santuṭṭhāyaṁ, bhikkhave, Kassapo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati; laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati”.

“Santuṭṭhāyaṁ, bhikkhave, Kassapo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati; laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati.

“Santuṭṭhāyaṁ, bhikkhave, Kassapo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; na ca senāsanahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṁ na paritassati; laddhā ca senāsanaṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati.

“Santuṭṭhāyaṁ, bhikkhave, Kassapo itarītarena gilānappaccayabhesajja-parikkhārena, itarītaragilānappaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; na ca gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati; aladdhā ca gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ na paritassati; laddhā ca gilānappaccaya-bhesajjaparikkhāraṁ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati.

“Tasmātiha bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘santuṭṭhā bhavissāma itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca (S.16.1./II,195.) vaṇṇavādino; na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjissāma; aladdhā ca cīvaraṁ na ca paritassissāma; laddhā ca cīvaraṁ agadhitā amucchitā anajjhāpannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjissāma’”. (evaṁ sabbaṁ kātabbaṁ)

“‘Santuṭṭhā bhavissāma itarītarena piṇḍapātena…pe… santuṭṭhā bhavissāma itarītarena senāsanena…pe… santuṭṭhā bhavissāma itarītarena gilānappaccayabhesajjaparikkhārena, itarītaragilānappaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādino; na ca gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjissāma aladdhā ca gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ na paritassissāma; laddhā ca gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ agadhitā amucchitā anajjhāpannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. Kassapena vā hi vo, bhikkhave, ovadissāmi yo vā panassa Kassapasadiso, ovaditehi ca pana vo tathattāya paṭipajjitabban”ti. Paṭhamaṁ.

(S.16.2.) 2. Anottappīsuttaṁ 無愧(轉生未生之惡不善法)

145. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Mahākassapo āyasmā ca Sāriputto Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Mahākassapena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etadavoca--“Vuccati hidaṁ, āvuso Kassapa, anātāpī anottappī abhabbo sambodhāya abhabbo nibbānāya abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya; ātāpī ca kho (S.16.2./II,196.) ottappī bhabbo sambodhāya bhabbo nibbānāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti.

“Kittāvatā nu kho, āvuso, anātāpī hoti anottappī abhabbo sambodhāya abhabbo nibbānāya abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya; kittāvatā ca panāvuso, ātāpī hoti ottappī bhabbo sambodhāya bhabbo nibbānāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti? “Idhāvuso, bhikkhu ‘Anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ātappaṁ karoti, ‘Uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ātappaṁ karoti, ‘Anuppannā me kusalā dhammānuppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ātappaṁ karoti, ‘Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ātappaṁ karoti. Evaṁ kho, āvuso, anātāpī hoti”.

“Kathañcāvuso, anottappī hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘Anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ottappati, ‘Uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ottappati, ‘Anuppannā me kusalā dhammānuppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ottappati, ‘Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti na ottappati. (S.16.2./II,197.) Evaṁ kho, āvuso, anottappī hoti. Evaṁ kho, āvuso, anātāpī anottappī abhabbo sambodhāya abhabbo nibbānāya abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

“Kathañcāvuso, ātāpī hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘Anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ātappaṁ karoti, ‘Uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ātappaṁ karoti, anuppannā me kusalā dhammā…pe… ātappaṁ karoti. Evaṁ kho, āvuso, ātāpī hoti.

“Kathañcāvuso, ottappī hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘Anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ottappati, ‘Uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ottappati, ‘Anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ottappati, ‘Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṁvatteyyun’ti ottappati. Evaṁ kho, āvuso, ottappī hoti. Evaṁ kho, āvuso, ātāpī ottappī bhabbo sambodhāya bhabbo nibbānāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti. Dutiyaṁ.

(S.16.3.) 3. Candūpamasuttaṁ 月喻(比丘入俗家,當如月喻,整身調心而走近)

►《雜阿含1136經》，《別譯雜阿含111經》，大正No.121《佛說月喻經》

146. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Candūpamā, bhikkhave, kulāni upasaṅkamatha--(S.16.3./II,198.) apakasseva kāyaṁ, apakassa cittaṁ, niccanavakā kulesu appagabbhā. Seyyathāpi bhikkhave, puriso jarudapānaṁ vā olokeyya pabbatavisamaṁ vā nadīviduggaṁ vā--apakasseva kāyaṁ, apakassa cittaṁ; evameva kho, bhikkhave, candūpamā kulāni upasaṅkamatha--apakasseva kāyaṁ, apakassa cittaṁ, niccanavakā kulesu appagabbhā”.

“Kassapo, bhikkhave, candūpamo kulāni upasaṅkamati--apakasseva kāyaṁ, apakassa cittaṁ, niccanavako kulesu appagabbho. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, kathaṁrūpo bhikkhu arahati kulāni upasaṅkamitun”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṁnettikā Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, Bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.

Atha kho Bhagavā ākāse pāṇiṁ cālesi. “Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ ākāse pāṇi na sajjati na gayhati na bajjhati; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kulāni upasaṅkamato kulesu cittaṁ na sajjati na gayhati na bajjhati--‘Labhantu lābhakāmā, puññakāmā karontu puññānī’ti; yathāsakena lābhena attamano hoti sumano, evaṁ paresaṁ lābhena attamano hoti sumano; evarūpo kho, bhikkhave, bhikkhu arahati kulāni upasaṅkamituṁ.

“Kassapassa, bhikkhave, kulāni upasaṅkamato kulesu cittaṁ na sajjati na gayhati na bajjhati--‘Labhantu lābhakāmā, puññakāmā karontu puññānī’ti; yathāsakena lābhena attamano hoti sumano; evaṁ paresaṁ lābhena attamano hoti sumano.

(S.16.3./II,199.) “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, kathaṁrūpassa bhikkhuno aparisuddhā dhammadesanā hoti, kathaṁrūpassa bhikkhuno parisuddhā dhammadesanā hotī”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṁnettikā Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, Bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu evaṁcitto paresaṁ dhammaṁ deseti--‘Aho vata me dhammaṁ suṇeyyuṁ, sutvā ca pana dhammaṁ pasīdeyyuṁ, pasannā ca me pasannākāraṁ kareyyun’ti; evarūpassa kho, bhikkhave, bhikkhuno aparisuddhā dhammadesanā hoti.

“Yo ca kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁcitto paresaṁ dhammaṁ deseti--‘svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Aho, vata me dhammaṁ suṇeyyuṁ, sutvā ca pana dhammaṁ ājāneyyuṁ, ājānitvā ca pana tathattāya paṭipajjeyyun’ti. Iti dhammasudhammataṁ paṭicca paresaṁ dhammaṁ deseti, kāruññaṁ paṭicca anuddayaṁ paṭicca anukampaṁ upādāya paresaṁ dhammaṁ deseti. Evarūpassa kho, bhikkhave, bhikkhuno parisuddhā dhammadesanā hoti.

“Kassapo, bhikkhave, evaṁcitto paresaṁ dhammaṁ deseti--‘svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Aho, (S.16.3./II,200.) vata me dhammaṁ suṇeyyuṁ, sutvā ca pana dhammaṁ ājāneyyuṁ, ājānitvā ca pana tathattāya paṭipajjeyyun’ti. Iti dhammasudhammataṁ paṭicca paresaṁ dhammaṁ deseti, kāruññaṁ paṭicca anuddayaṁ paṭicca anukampaṁ upādāya paresaṁ dhammaṁ deseti. Kassapena vā hi vo, bhikkhave, ovadissāmi yo vā panassa Kassapasadiso, ovaditehi ca pana vo tathattāya paṭipajjitabban”ti. Tatiyaṁ.

(S.16.4.) 4. Kulūpakasuttaṁ 入俗家(不思：唯對我施、勿不施等)

►《雜阿含1137經》，《別譯雜阿含112經》

147. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, kathaṁrūpo bhikkhu arahati kulūpako hotuṁ, kathaṁrūpo bhikkhu na arahati kulūpako hotun”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… Bhagavā etadavoca--

“Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu evaṁcitto kulāni upasaṅkamati--‘Dentuyeva me, mā nādaṁsu; bahukaññeva me dentu, mā thokaṁ; paṇītaññeva me dentu, mā lūkhaṁ; sīghaññeva me dentu, mā dandhaṁ; sakkaccaññeva me dentu, mā asakkaccan’ti. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁcittassa kulāni upasaṅkamato na denti, tena bhikkhu sandīyati; so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Thokaṁ denti, no bahukaṁ…pe… lūkhaṁ denti, no paṇītaṁ… dandhaṁ denti, no sīghaṁ, tena bhikkhu sandīyati; so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Asakkaccaṁ denti, no sakkaccaṁ; tena bhikkhu sandīyati; (S.16.4./II,201.) so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Evarūpo kho, bhikkhave, bhikkhu na arahati kūlūpako hotuṁ.

“Yo ca kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁcitto kulāni upasaṅkamati--‘taṁ kutettha labbhā parakulesu--dentuyeva me, mā nādaṁsu; bahukaññeva me dentu, mā thokaṁ; paṇītaññeva me dentu, mā lūkhaṁ; dīghaññeva me dentu, mā dandhaṁ; sakkaccaññeva me dentu, mā asakkaccan’ti. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁcittassa kulāni upasaṅkamato na denti; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Thokaṁ denti, no bahukaṁ; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Lūkhaṁ denti, no paṇītaṁ; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Dandhaṁ denti, no sīghaṁ; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Asakkaccaṁ denti, no sakkaccaṁ; tena bhikkhu na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Evarūpo kho, bhikkhave, bhikkhu arahati kulūpako hotuṁ.

“Kassapo, bhikkhave, evaṁcitto kulāni upasaṅkamati--‘taṁ kutettha labbhā parakulesu--dentuyeva me, mā nādaṁsu; bahukaññeva me dentu, mā thokaṁ; paṇītaññeva me dentu, mā lūkhaṁ; sīghaññeva me dentu, mā dandhaṁ; sakkaccaññeva me dentu, mā asakkaccan’ti. Tassa ce, bhikkhave, Kassapassa evaṁcittassa kulāni upasaṅkamato na denti; tena Kassapo na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Thokaṁ denti, no bahukaṁ; tena Kassapo na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Lūkhaṁ denti no paṇītaṁ; tena Kassapo na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Dandhaṁ denti, no sīghaṁ; tena Kassapo na sandīyati; so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Asakkaccaṁ denti, no sakkaccaṁ; tena Kassapo na (S.16.4./II,202.) sandīyati so na tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Kassapena vā hi vo, bhikkhave, ovadissāmi yo vā panassa Kassapasadiso. ovaditehi ca pana vo tathattāya paṭipajjitabban”ti. Catutthaṁ.

(S.16.5.) 5. Jiṇṇasuttaṁ老(世尊說:迦葉老矣,可捨粗布糞掃衣等)

►《雜阿含1141經》，《別譯雜阿含116經》，《增壹阿含12.5-6經》，《增壹阿含41.5經》

148. Evaṁ me sutaṁ…pe… Rājagahe Veḷuvane. Atha kho āyasmā Mahākassapo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Mahākassapaṁ Bhagavā etadavoca--“Jiṇṇosi dāni tvaṁ, Kassapa, garukāni ca te imāni sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanāni. Tasmātiha tvaṁ, Kassapa, gahapatāni ceva cīvarāni dhārehi, nimantanāni ca bhuñjāhi, mama ca santike viharāhī”ti.

“Ahaṁ kho, bhante, dīgharattaṁ āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, paṁsukūliko ceva paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, tecīvariko ceva tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, appiccho ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī, santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, pavivitto ceva pavivekassa ca vaṇṇavādī, asaṁsaṭṭho ceva asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī, āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī”ti.

“Kiṁ pana tvaṁ, Kassapa, atthavasaṁ sampassamāno dīgharattaṁ āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva…pe… paṁsukūliko ceva… tecīvariko ceva… appiccho ceva… santuṭṭho ceva… pavivitto ceva… asaṁsaṭṭho ceva… āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī”ti?

“Dve khvāhaṁ, bhante, atthavase sampassamāno dīgharattaṁ āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, (S.16.5./II,203.) piṇḍapātiko ceva…pe… paṁsukūliko ceva… tecīvariko ceva… appiccho ceva… santuṭṭho ceva… pavivitto ceva… asaṁsaṭṭho ceva… āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī. Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sampassamāno, pacchimañca janataṁ anukampamāno--‘Appeva nāma pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ’. ‘Ye kira te ahesuṁ Buddhānubuddhasāvakā te dīgharattaṁ āraññikā ceva ahesuṁ āraññikattassa ca vaṇṇavādino…pe… piṇḍapātikā ceva ahesuṁ…pe… paṁsukūlikā ceva ahesuṁ… tecīvarikā ceva ahesuṁ… appicchā ceva ahesuṁ… santuṭṭhā ceva ahesuṁ… pavivittā ceva ahesuṁ… asaṁsaṭṭhā ceva ahesuṁ… āraddhavīriyā ceva ahesuṁ vīriyārambhassa ca vaṇṇavādino’ti. Te tathattāya paṭipajjissanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāya.

“Ime khvāhaṁ, bhante, dve atthavase sampassamāno dīgharattaṁ āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva…pe… paṁsukūliko ceva… tecīvariko ceva… appiccho ceva… santuṭṭho ceva… pavivitto ceva… asaṁsaṭṭho ceva… āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī”ti.

“Sādhu sādhu, Kassapa. Bahujanahitāya kira tvaṁ, Kassapa, paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Tasmātiha tvaṁ, Kassapa, sāṇāni ceva paṁsukūlāni dhārehi nibbasanāni, piṇḍāya ca carāhi, araññe ca viharāhī”ti. Pañcamaṁ.

(S.16.6.) 6. Ovādasuttaṁ (比丘難)教誡(1)

►《雜阿含1138經》，《別譯雜阿含113經》，《增壹阿含31.11經》

149. Rājagahe Veḷuvane. Atha kho āyasmā Mahākassapo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Mahākassapaṁ Bhagavā etadavoca--“Ovada, Kassapa, bhikkhū; karohi, Kassapa, bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ. Ahaṁ vā, (S.16.6./II,204.) Kassapa bhikkhū ovadeyyaṁ tvaṁ vā; ahaṁ vā bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ kareyyaṁ tvaṁ vā”ti.

“Dubbacā kho, bhante, etarahi bhikkhū, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, akkhamā, appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Idhāhaṁ, bhante, addasaṁ bhaṇḍañca nāma bhikkhuṁ Ānandassa saddhivihāriṁ abhijikañca nāma bhikkhuṁ Anuruddhassa saddhivihāriṁ aññamaññaṁ sutena accāvadante--‘Ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’”ti.

Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena bhaṇḍañca bhikkhuṁ Ānandassa saddhivihāriṁ abhijikañca bhikkhuṁ Anuruddhassa saddhivihāriṁ āmantehi--‘satthā āyasmante āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca--“Satthā āyasmante āmantetī”ti.

“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca--“Saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, aññamaññaṁ sutena accāvadatha--‘Ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Kiṁ nu kho me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha--‘Etha tumhe, bhikkhave, aññamaññaṁ sutena accāvadatha--ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’”ti? (S.16.6./II,205.) “No hetaṁ, bhante”. “No ce kira me tumhe, bhikkhave, evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha, atha kiṁ carahi tumhe, moghapurisā, kiṁ jānantā kiṁ passantā evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṁ sutena accāvadatha--‘Ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’”ti.

Atha kho te bhikkhū Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Accayo no, bhante, accagamā, yathābāle yathāmūḷhe yathā-akusale, ye mayaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṁ sutena accāvadimha--‘Ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’ti. Tesaṁ no, bhante, Bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti.

“Taggha tumhe, bhikkhave, accayo accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathā-akusale, ye tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṁ sutena accāvadittha--‘Ehi, bhikkhu, ko bahutaraṁ bhāsissati, ko sundarataraṁ bhāsissati, ko cirataraṁ bhāsissatī’ti. Yato ca kho tumhe, bhikkhave, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarotha, taṁ vo mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, bhikkhave, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti āyatiñca saṁvaraṁ āpajjatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.16.7.) 7. Dutiya-ovādasuttaṁ (比丘難)教誡(2)

►《雜阿含1139經》，《別譯雜阿含114經》

150. Rājagahe viharati Veḷuvane. Atha kho āyasmā Mahākassapo yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Mahākassapaṁ Bhagavā etadavoca--“Ovada, Kassapa, bhikkhū; karohi, Kassapa, bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ. Ahaṁ vā, (S.16.7./II,206.) Kassapa bhikkhū ovadeyyaṁ tvaṁ vā; ahaṁ vā bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ kareyyaṁ tvaṁ vā”ti.

“Dubbacā kho, bhante, etarahi bhikkhū, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṁ. Yassa kassaci, bhante, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi kusalesu dhammesu, ottappaṁ natthi kusalesu dhammesu, vīriyaṁ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

“Seyyathāpi, bhante, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena. Evameva kho, bhante, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu…pe… hirī natthi… ottappaṁ natthi vīriyaṁ natthi… paññā natthi… kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

“‘Assaddho purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘Ahiriko purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘Anottappī purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘Kusīto purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘Duppañño purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘Kodhano purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘Upanāhī purisapuggalo’ti, bhante, parihānametaṁ; ‘Na santi bhikkhū ovādakā’ti, bhante, parihānametaṁ.

“Yassa kassaci, bhante, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi kusalesu dhammesu, ottappaṁ atthi kusalesu dhammesu, vīriyaṁ atthi kusalesu dhammesu, paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni.

“Seyyathāpi, bhante, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena, vaḍḍhati (S.16.7./II,207.) maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena. Evameva kho, bhante, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu… hirī atthi…pe… ottappaṁ atthi… vīriyaṁ atthi… paññā atthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni.

“‘Saddho purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘Hirimā purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘Ottappī purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘Araddhavīriyo purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘Paññavā purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘Akkodhano purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘Anupanāhī purisapuggalo’ti, bhante, aparihānametaṁ; ‘santi bhikkhū ovādakā’ti, bhante, aparihānametan”ti.

“Sādhu sādhu, Kassapa. Yassa kassaci, Kassapa, saddhā natthi kusalesu dhammesu…pe… hirī natthi… ottappaṁ natthi… vīriyaṁ natthi… paññā natthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

“Seyyathāpi, Kassapa, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena…pe… hāyati ārohapariṇāhena. Evameva kho, Kassapa, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu…pe… hirī natthi… ottappaṁ natthi… vīriyaṁ natthi… paññā natthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. ‘Assaddho purisapuggalo’ti, Kassapa, parihānametaṁ ahiriko…pe… anottappī… kusīto… duppañño… kodhano… ‘Upanāhī purisapuggalo’ti, Kassapa, parihānametaṁ; ‘Na santi bhikkhū ovādakā’ti, Kassapa, parihānametaṁ.

“Yassa kassaci, Kassapa, saddhā atthi kusalesu dhammesu…pe… hirī atthi… ottappaṁ atthi… vīriyaṁ atthi… paññā atthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni.

“Seyyathāpi, Kassapa, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā (S.16.7./II,208.) divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena. Evameva kho, Kassapa, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu hirī atthi… ottappaṁ atthi… vīriyaṁ atthi… paññā atthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni.

“‘Saddho purisapuggalo’ti, Kassapa, aparihānametaṁ; hirimā…pe… ottappī… āraddhavīriyo… paññavā… akkodhano… ‘Anupanāhī purisapuggalo’ti, Kassapa, aparihānametaṁ; ‘santi bhikkhū ovādakā’ti, Kassapa, aparihānametan”ti. Sattamaṁ.

(S.16.8.) 8. Tatiya-ovādasuttaṁ (比丘難)教誡(3)

►《雜阿含1140經》，《別譯雜阿含115經》

151. Rājagahe Kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā Mahākassapo yena Bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Mahākassapaṁ Bhagavā etadavoca--“Ovada, Kassapa, bhikkhū; karohi, Kassapa, bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ. Ahaṁ vā, Kassapa, bhikkhūnaṁ ovadeyyaṁ tvaṁ vā; ahaṁ vā bhikkhūnaṁ dhammiṁ kathaṁ kareyyaṁ tvaṁ vā”ti.

“Dubbacā kho, bhante, etarahi bhikkhū, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, akkhamā, appadakkhiṇaggāhino anusāsanīn”ti. “Tathā hi pana, Kassapa, pubbe therā bhikkhū āraññikā ceva ahesuṁ āraññikattassa ca vaṇṇavādino, piṇḍapātikā ceva ahesuṁ piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādino paṁsukūlikā ceva ahesuṁ paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādino, tecīvarikā ceva ahesuṁ tecīvarikattassa ca vaṇṇavādino, appicchā ceva ahesuṁ appicchatāya ca vaṇṇavādino, santuṭṭhā ceva ahesuṁ santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādino, pavivittā ceva ahesuṁ pavivekassa ca vaṇṇavādino, asaṁsaṭṭhā ceva (S.16.8./II,209.) ahesuṁ asaṁsaggassa ca vaṇṇavādino, āraddhavīriyā ceva ahesuṁ vīriyārambhassa ca vaṇṇavādino.

“Tatra yo hoti bhikkhu āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, paṁsukūliko ceva paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, tecīvariko ceva tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, appiccho ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī, santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, pavivitto ceva pavivekassa ca vaṇṇavādī, asaṁsaṭṭho ceva asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī, āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, taṁ therā bhikkhū āsanena nimantenti--‘Ehi, bhikkhu, ko nāmāyaṁ bhikkhu, bhaddako vatāyaṁ bhikkhu, sikkhākāmo vatāyaṁ bhikkhu; ehi, bhikkhu, idaṁ āsanaṁ nisīdāhī’”ti.

“Tatra, Kassapa, navānaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ hoti--‘Yo kira so hoti bhikkhu āraññiko ceva āraññikattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva…pe… paṁsukūliko ceva… tecīvariko ceva… appiccho ceva… santuṭṭho ceva… pavivitto ceva… asaṁsaṭṭho ceva… āraddhavīriyo ceva vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, taṁ therā bhikkhū āsanena nimantenti--ehi, bhikkhu, ko nāmāyaṁ bhikkhu, bhaddako vatāyaṁ bhikkhu, sikkhākāmo vatāyaṁ bhikkhu; ehi, bhikkhu, idaṁ āsanaṁ nisīdāhī’ti. Te tathattāya paṭipajjanti; tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya.

“Etarahi pana, Kassapa, therā bhikkhū na ceva āraññikā na ca āraññikattassa vaṇṇavādino, na ceva piṇḍapātikā na ca piṇḍapātikattassa vaṇṇavādino, na ceva paṁsukūlikā na ca paṁsukūlikattassa vaṇṇavādino, na ceva tecīvarikā na ca tecīvarikattassa vaṇṇavādino, na ceva appicchā na ca appicchatāya vaṇṇavādino, na ceva santuṭṭhā na ca santuṭṭhiyā vaṇṇavādino, na ceva pavivittā na ca pavivekassa vaṇṇavādino, na ceva asaṁsaṭṭhā na ca asaṁsaggassa (S.16.8./II,210.) vaṇṇavādino na ceva āraddhavīriyā na ca vīriyārambhassa vaṇṇavādino.

“Tatra yo hoti bhikkhu ñāto yasassī lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ taṁ therā bhikkhū āsanena nimantenti--‘Ehi, bhikkhu, ko nāmāyaṁ bhikkhu, bhaddako vatāyaṁ bhikkhu, sabrahmacārikāmo vatāyaṁ bhikkhu; ehi, bhikkhu, idaṁ āsanaṁ nisīdāhī’”ti.

“Tatra, Kassapa, navānaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ hoti--‘Yo kira so hoti bhikkhu ñāto yasassī lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ taṁ therā bhikkhū āsanena nimantenti--ehi, bhikkhu, ko nāmāyaṁ bhikkhu, bhaddako vatāyaṁ bhikkhu, sabrahmacārikāmo vatāyaṁ bhikkhu; ehi, bhikkhu, idaṁ āsanaṁ nisīdāhī’ti. Te tathattāya paṭipajjanti. Tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Yañhi taṁ, Kassapa, sammā vadamāno vadeyya--‘Upaddutā brahmacārī brahmacārūpaddavena abhipatthanā brahmacārī brahmacāri-abhipatthanenā’ti, etarahi taṁ, Kassapa, sammā vadamāno vadeyya--‘Upaddutā brahmacārī brahmacārūpaddavena abhipatthanā brahmacārī brahmacāri-abhipatthanenā’”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.16.9.) 9. Jhānābhiññasuttaṁ 定與勝智

►《雜阿含1142經》，《別譯雜阿含117經》

152. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. (S.16.9./II,211.) Kassapopi bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati”.

“Ahaṁ bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati vitakkavicārānaṁ vūpasamā…pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā…pe… ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘Natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati…pe… ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati…pe… nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave…pe… saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati.

“Ahaṁ bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhomi ekopi hutvā bahudhā homi, bahudhāpi hutvā eko homi; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ, tiropākāraṁ, tiropabbataṁ, asajjamāno gacchāmi, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karomi, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchāmi, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamāmi, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasāmi parimajjāmi; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattemi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāmi, dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati dibbāya sotadhātuyā…pe… dūre santike ca.

(S.16.9./II,213.) “Ahaṁ bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi--sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāmi, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānāmi, sadosaṁ vā cittaṁ…pe… vītadosaṁ vā cittaṁ… samohaṁ vā cittaṁ… vītamohaṁ vā cittaṁ… saṁkhittaṁ vā cittaṁ… vikkhittaṁ vā cittaṁ… mahaggataṁ vā cittaṁ… amahaggataṁ vā cittaṁ… sa-uttaraṁ vā cittaṁ… anuttaraṁ vā cittaṁ… samāhitaṁ vā cittaṁ… asamāhitaṁ vā cittaṁ… vimuttaṁ vā cittaṁ… avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti--sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāti…pe… avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāti.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ--Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe--‘Amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ--Ekampi jātiṁ…pe… iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.

“Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi (S.16.9./II,214.) cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi--‘Ime vata, bhonto, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana, bhonto, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne…pe… yathākammūpage satte pajānāti.

“Ahaṁ, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Navamaṁ.

(S.16.10.) 10. Upassayasuttaṁ 止住處(某尼不喜大迦葉說法)

►《雜阿含1143經》，《別譯雜阿含118經》

153. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahākassapo Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṁ (S.16.10./II,215.) nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā Mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etadavoca--“Ayāma, bhante Kassapa, yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkamissāmā”ti. “Gaccha tvaṁ, āvuso Ānanda, bahukicco tvaṁ bahukaraṇīyo”ti. Dutiyampi kho āyasmā Ānando āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etadavoca--“Ayāma, bhante Kassapa, yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkamissāmā”ti. “Gaccha tvaṁ, āvuso Ānanda, bahukicco tvaṁ bahukaraṇīyo”ti. Tatiyampi kho āyasmā Ānando āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etadavoca--“Ayāma, bhante Kassapa, yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkamissāmā”ti.

Atha kho āyasmā Mahākassapo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā Ānandena pacchāsamaṇena yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sambahulā bhikkhuniyo yenāyasmā Mahākassapo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākassapaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā Mahākassapo dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho āyasmā Mahākassapo tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho thullatissā bhikkhunī anattamanā anattamanavācaṁ nicchāresi--“Kiṁ pana ayyo Mahākassapo, ayyassa Ānandassa Vedehamunino sammukhā dhammaṁ bhāsitabbaṁ maññati? Seyyathāpi nāma sūcivāṇijako (S.16.10./II,216.) sūcikārassa santike sūciṁ vikketabbaṁ maññeyya; evameva ayyo Mahākassapo ayyassa Ānandassa vedehamunino sammukhā dhammaṁ bhāsitabbaṁ maññatī”ti.

Assosi kho āyasmā Mahākassapo thullatissāya bhikkhuniyā imaṁ vācaṁ bhāsamānāya. Atha kho āyasmā Mahākassapo āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, āvuso Ānanda, ahaṁ sūcivāṇijako, tvaṁ sūcikāro; udāhu ahaṁ sūcikāro, tvaṁ sūcivāṇijako”ti? “Khama bhante Kassapa, bālo mātugāmo”ti. “Āgamehi tvaṁ, āvuso Ānanda, mā te saṅgho uttari upaparikkhi”.

“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso Ānanda, api nu tvaṁ Bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto--‘Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ānandopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ahaṁ kho, āvuso, Bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto--‘Ahaṁ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi…pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharatī’ti…pe… (navannaṁ anupubbavihārasamāpattīnaṁ pañcannañca abhiññānaṁ evaṁ vitthāro veditabbo.)

(S.16.10./II,217.) “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso Ānanda, api nu tvaṁ Bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto--‘Ahaṁ, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Ānandopi, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ahaṁ kho, āvuso, Bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto--‘Ahaṁ, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Kassapopi, bhikkhave, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’”ti.

“Sattaratanaṁ vā, āvuso, nāgaṁ aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā tālapattikāya chādetabbaṁ maññeyya, yo me cha abhiññā chādetabbaṁ maññeyyā”ti.

Cavittha ca pana thullatissā bhikkhunī brahmacariyamhāti. Dasamaṁ.

(S.16.11.)11.Cīvarasuttaṁ衣(迦葉指責阿難與不護諸根年少比丘遊於南山)

►《雜阿含1144經》，《別譯雜阿含119經》

154. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahākassapo Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Ānando Dakkhiṇāgirismiṁ cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ.

Tena kho pana samayena āyasmato Ānandassa tiṁsamattā saddhivihārino bhikkhū sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattā bhavanti yebhuyyena kumārabhūtā. (S.16.11./II,218.) Atha kho āyasmā Ānando Dakkhiṇāgirismiṁ yathābhirantaṁ cārikaṁ caritvā yena Rājagahaṁ veḷuvanaṁ Kalandakanivāpo yenāyasmā Mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākassapaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Ānandaṁ āyasmā Mahākassapo etadavoca--“Kati nu kho, āvuso Ānanda, atthavase paṭicca Bhagavatā kulesu tikabhojanaṁ paññattan”ti?

“Tayo kho, bhante Kassapa, atthavase paṭicca Bhagavatā kulesu tikabhojanaṁ paññattaṁ--dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, mā pāpicchā pakkhaṁ nissāya saṅghaṁ bhindeyyuṁ, kulānuddayatāya ca. Ime kho, bhante Kassapa, tayo atthavase paṭicca Bhagavatā kulesu tikabhojanaṁ paññattan”ti.

“Atha kiñcarahi tvaṁ, āvuso Ānanda, imehi navehi bhikkhūhi indriyesu aguttadvārehi bhojane amattaññūhi jāgariyaṁ ananuyuttehi saddhiṁ cārikaṁ carasi? Sassaghātaṁ maññe carasi, kulūpaghātaṁ maññe carasi. olujjati kho te, āvuso Ānanda, parisā; palujjanti kho te, āvuso, navappāyā. Na vāyaṁ kumārako mattamaññāsī”ti.

“Api me, bhante Kassapa, sirasmiṁ palitāni jātāni. Atha ca pana mayaṁ ajjāpi āyasmato Mahākassapassa kumārakavādā na muccāmā”ti. (S.16.11./II,219.) “Tathā hi pana tvaṁ, āvuso Ānanda, imehi navehi bhikkhūhi indriyesu aguttadvārehi bhojane amattaññūhi jāgariyaṁ ananuyuttehi saddhiṁ cārikaṁ carasi, sassaghātaṁ maññe carasi, kulūpaghātaṁ maññe carasi. olujjati kho te, āvuso Ānanda, parisā; palujjanti kho te, āvuso, navappāyā. Na vāyaṁ kumārako mattamaññāsī”ti.

Assosi kho Thullānanda bhikkhunī--“Ayyena kira Mahākassapena ayyo Ānando vedehamuni kumārakavādena apasādito”ti.

Atha kho Thullānanda bhikkhunī anattamanā anattamanavācaṁ nicchāresi--“Kiṁ pana ayyo Mahākassapo aññatitthiyapubbo samāno ayyaṁ Ānandaṁ vedehamuniṁ kumārakavādena apasādetabbaṁ maññatī”ti! Assosi kho āyasmā Mahākassapo Thullānandaya bhikkhuniyā imaṁ vācaṁ bhāsamānāya.

Atha kho āyasmā Mahākassapo āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Tagghāvuso Ānanda, Thullānandaya bhikkhuniyā sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā. Yatvāhaṁ, āvuso, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, nābhijānāmi aññaṁ Satthāraṁ uddisitā, aññatra tena Bhagavatā arahatā sammāsambuddhena. Pubbe me, āvuso, agārikabhūtassa sato etadahosi--‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yaṁnūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena (S.16.11./II,220.) paṭapilotikānaṁ saṅghāṭiṁ kāretvā ye loke arahanto te uddissa kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ.

So evaṁ pabbajito samāno addhānamaggappaṭipanno addasaṁ Bhagavantaṁ antarā ca Rājagahaṁ antarā ca nāḷandaṁ bahuputte cetiye nisinnaṁ. Disvāna me etadahosi--‘satthārañca vatāhaṁ passeyyaṁ, Bhagavantameva passeyyaṁ; Sugatañca vatāhaṁ passeyyaṁ, Bhagavantameva passeyyaṁ; sammāsambuddhañca vatāhaṁ passeyyaṁ; Bhagavantameva passeyyan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, tattheva Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavantaṁ etadavocaṁ--‘Satthā me, bhante, Bhagavā, sāvakohamasmi; Satthā me, bhante, Bhagavā, sāvakohamasmī’ti Evaṁ vutte maṁ, āvuso, Bhagavā etadavoca--‘Yo kho, Kassapa, evaṁ sabbacetasā samannāgataṁ sāvakaṁ ajānaññeva vadeyya jānāmīti, apassaññeva vadeyya passāmīti, muddhāpi tassa vipateyya. Ahaṁ kho pana, Kassapa, jānaññeva vadāmi jānāmīti, passaññeva vadāmi passāmī’ti.

Tasmātiha te, Kassapa, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Tibbaṁ me hirottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavissati theresu navesu majjhimesū’ti. Evañhi te, Kassapa, sikkhitabbaṁ.

Tasmātiha te, Kassapa, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Yaṁ kiñci dhammaṁ suṇissāmi kusalūpasaṁhitaṁ sabbaṁ taṁ aṭṭhiṁ katvā manasi karitvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇissāmī’ti. Evañhi te, Kassapa, sikkhitabbaṁ.

Tasmātiha te, Kassapa, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti. Evañhi te, Kassapa, sikkhitabbanti.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. (S.16.11./II,221.) Sattāhameva khvāhaṁ, āvuso, saraṇo raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjiṁ”. Aṭṭhamiyā aññā udapādi.

“Atha kho, āvuso, Bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami. Atha khvāhaṁ, āvuso, paṭapilotikānaṁ saṅghāṭiṁ catugguṇaṁ paññapetvā Bhagavantaṁ etadavocaṁ--‘Idha, bhante, Bhagavā nisīdatu, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. Nisīdi kho, āvuso, Bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho maṁ, āvuso, Bhagavā etadavoca--‘Mudukā kho tyāyaṁ, Kassapa, paṭapilotikānaṁ saṅghāṭī’ti. ‘Paṭiggaṇhātu me, bhante, Bhagavā paṭapilotikānaṁ saṅghāṭiṁ anukampaṁ upādāyā’ti. ‘Dhāressasi pana me tvaṁ, Kassapa, sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanānī’ti. ‘Dhāressāmahaṁ, bhante, Bhagavato sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanānī’ti. “So khvāhaṁ, āvuso, paṭapilotikānaṁ saṅghāṭiṁ Bhagavato pādāsiṁ. Ahaṁ pana Bhagavato sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanāni paṭipajjiṁ”.

“Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya--‘Bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo, paṭiggahitāni sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanānī’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya--‘Bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo, paṭiggahitāni sāṇāni paṁsukūlāni nibbasanānī’”ti.

“Ahaṁ kho, āvuso, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ (S.16.11./II,222.) vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahaṁ kho, āvuso, yāvade ākaṅkhāmi…pe… (navannaṁ anupubbavihārasamāpattinaṁ pañcannañca abhiññānaṁ evaṁ vitthāro veditabbo)

“Ahaṁ kho, āvuso, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi; sattaratanaṁ vā, āvuso, nāgaṁ aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā tālapattikāya chādetabbaṁ maññeyya, yo me cha abhiññā chādetabbaṁ maññeyyā”ti.

Cavittha ca pana Thullānanda bhikkhunī brahmacariyamhāti. Ekādasamaṁ.

(S.16.12.) 12. Paraṁmaraṇasuttaṁ(如來)死後(存在不存在)

►《雜阿含905經》，《別譯雜阿含120經》

155. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Mahākassapo āyasmā ca Sāriputto Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Mahākassapena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, āvuso Kassapa, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, Bhagavatā--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panāvuso, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Evampi kho, āvuso, abyākataṁ Bhagavatā--‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. (S.16.12./II,223.) “Kiṁ nu kho, āvuso, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, Bhagavatā--‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panāvuso, neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Evampi kho, āvuso, abyākataṁ Bhagavatā--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kasmā cetaṁ, āvuso abyākataṁ Bhagavatā”ti? “Na hetaṁ, āvuso, atthasaṁhitaṁ nādibrahmacariyakaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Tasmā taṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti.

“Atha kiñcarahāvuso, byākataṁ Bhagavatā”ti? “Idaṁ ‘Dukkhan’ti kho āvuso, byākataṁ Bhagavatā; ayaṁ ‘Dukkhasamudayo’ti byākataṁ Bhagavatā; ayaṁ ‘Dukkhanirodho’ti byākataṁ Bhagavatā; ayaṁ ‘Dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti byākataṁ Bhagavatā”ti. “Kasmā cetaṁ, āvuso, byākataṁ Bhagavatā”ti? “Etañhi, āvuso, atthasaṁhitaṁ etaṁ ādibrahmacariyakaṁ etaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Tasmā taṁ byākataṁ Bhagavatā”ti. Dvādasamaṁ.

(S.16.13.) 13. Saddhammappatirūpakasuttaṁ像法(之生,則正法之滅)

►《雜阿含906經》，《別譯雜阿含121經》

156. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Mahākassapo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. (S.16.13./II,224.) Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahākassapo Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena pubbe appatarāni ceva sikkhāpadāni ahesuṁ bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahiṁsu? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yenetarahi bahutarāni ceva sikkhāpadāni appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantī”ti? “Evañcetaṁ, Kassapa, hoti sattesu hāyamānesu saddhamme antaradhāyamāne, bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahanti. Na tāva, Kassapa, saddhammassa antaradhānaṁ hoti yāva na saddhammappatirūpakaṁ loke uppajjati. Yato ca kho, Kassapa, saddhammappatirūpakaṁ loke uppajjati, atha saddhammassa antaradhānaṁ hoti”.

“Seyyathāpi, Kassapa, na tāva jātarūpassa antaradhānaṁ hoti yāva na jātarūpappatirūpakaṁ loke uppajjati. Yato ca kho, Kassapa, jātarūpappatirūpakaṁ loke uppajjati, atha jātarūpassa antaradhānaṁ hoti. Evameva kho, Kassapa, na tāva saddhammassa antaradhānaṁ hoti yāva na saddhammappatirūpakaṁ loke uppajjati. Yato ca kho, Kassapa, saddhammappatirūpakaṁ loke uppajjati, atha saddhammassa antaradhānaṁ hoti.

“Na kho, Kassapa, pathavīdhātu saddhammaṁ antaradhāpeti, na āpodhātu saddhammaṁ antaradhāpeti, na tejodhātu saddhammaṁ antaradhāpeti, na vāyodhātu saddhammaṁ antaradhāpeti; Atha kho idheva te uppajjanti moghapurisā ye imaṁ saddhammaṁ antaradhāpenti. Seyyathāpi, Kassapa, nāvā ādikeneva opilavati; na kho, Kassapa, evaṁ saddhammassa antaradhānaṁ hoti.

“Pañca khome, Kassapa, okkamaniyā dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, Kassapa, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo Satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, (S.16.13./II,225.) sikkhāya agāravā viharanti appatissā, samādhismiṁ agāravā viharanti appatissā--ime kho, Kassapa, pañca okkamaniyā dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṁvattanti.

“Pañca khome, Kassapa, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame pañca? Idha, Kassapa, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo Satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, samādhismiṁ sagāravā viharanti sappatissā--ime kho, Kassapa, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattantī”ti. Terasamaṁ.

~ Kassapasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

Tassuddānaṁ--

Santuṭṭhañca Anottappī, Candūpamaṁ Kulūpakaṁ;

Jiṇṇaṁ tayo ca Ovādā, Jhānābhiññā Upassayaṁ.

Cīvaraṁ Paraṁmaraṇaṁ, Saddhammappatirūpakanti.

▲top 回目錄

(S.17.)(6)Lābhasakkārasaṁyuttaṁ利得與供養相應(13suttas)

1. Paṭhamavaggo 誡品

(S.17.1.) (1) Dāruṇasuttaṁ可怖(利養.名譽,為達無上安穩之障礙)

157. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. (S.17.1./II,226.) Bhagavā etadavoca--

“Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ.

(S.17.2.) (2) Baḷisasuttaṁ (利得.供養.名譽,如)鉤針

158. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, bāḷisiko āmisagataṁ baḷisaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṁ aññataro āmisacakkhu maccho gileyya. Evañhi so, bhikkhave, maccho gilabaḷiso bāḷisikassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo bāḷisikassa”.

“Bāḷisikoti kho, bhikkhave, mārassetaṁ pāpimato adhivacanaṁ. Baḷisanti kho, bhikkhave lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ. Yo hi koci bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ assādeti nikāmeti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilabaḷiso mārassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ.

(S.17.3.) (3) Kummasuttaṁ(利得等,如遠離沼澤他去而被補之)龜

159. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.17.3./II,227.) “Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… adhigamāya. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññatarasmiṁ udakarahade mahākummakulaṁ ciranivāsi ahosi. Atha kho, bhikkhave, aññataro kummo aññataraṁ kummaṁ etadavoca--‘Mā kho tvaṁ, tāta kumma, etaṁ padesaṁ agamāsī’ti. Agamāsi kho, bhikkhave, so kummo taṁ padesaṁ. Tamenaṁ luddo papatāya vijjhi. Atha kho, bhikkhave, so kummo yena so kummo tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, so kummo taṁ kummaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna taṁ kummaṁ etadavoca--‘Kacci tvaṁ, tāta kumma, na taṁ padesaṁ agamāsī’ti? ‘Agamāsiṁ khvāhaṁ, tāta kumma, taṁ padesan’ti. ‘Kacci panāsi, tāta kumma, akkhato anupahato’ti? ‘Akkhato khomhi, tāta kumma, anupahato, atthi ca me idaṁ suttakaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhan’ti. ‘Tagghasi, tāta kumma, khato, taggha upahato. Etena hi te, tāta kumma, suttakena pitaro ca pitāmahā ca anayaṁ āpannā byasanaṁ āpannā. gaccha dāni tvaṁ, tāta kumma, na dāni tvaṁ amhākan’”ti.

“Luddoti kho, bhikkhave, mārassetaṁ pāpimato adhivacanaṁ. Papatāti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ. Suttakanti kho, bhikkhave, nandirāgassetaṁ adhivacanaṁ. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ assādeti nikāmeti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu giddho papatāya anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… (S.17.3./II,228.) evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ.

(S.17.4.) (4) Dīghalomikasuttaṁ(利得等,如)長毛(之牝山羊,走入有刺叢)

160. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko …pe… adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, dīghalomikā eḷakā kaṇṭakagahanaṁ paviseyya. Sā tatra tatra sajjeyya, tatra tatra gayheyya, tatra tatra bajjheyya, tatra tatra anayabyasanaṁ āpajjeyya. ‘Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. So tatra tatra sajjati, tatra tatra gayhati, tatra tatra bajjhati, tatra tatra anayabyasanaṁ āpajjati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban’”ti. Catutthaṁ.

(S.17.5.) (5) Mīḷhakasuttaṁ(利得等,如)糞蟲(在糞堆中)

►《雜阿含1263經》

161. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, mīḷhakā gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa. Purato cassa mahāgūthapuñjo. Sā tena aññā mīḷhakā atimaññeyya--‘Ahamhi gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa, purato ca myāyaṁ mahāgūthapuñjo’ti. (S.17.5./II,229.) Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. So tattha bhuttāvī ca hoti yāvadattho, nimantito ca svātanāya, piṇḍapāto cassa pūro. So ārāmaṁ gantvā bhikkhugaṇassa majjhe vikatthati--‘Bhuttāvī camhi yāvadattho, nimantito camhi svātanāya, piṇḍapāto ca myāyaṁ pūro, lābhī camhi cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānappaccaya-bhesajjaparikkhārānaṁ, ime panaññe bhikkhū appapuññā appesakkhā na lābhino cīvara-piṇḍapātasenāsana-gilānappaccaya-bhesajja-parikkhārānan’ti. So tena lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto aññe pesale bhikkhū atimaññati. Tañhi tassa, bhikkhave moghapurisassa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo bhikkhave, sikkhitabban”ti. Pañcamaṁ.

(S.17.6.) (6) Asanisuttaṁ(利得等,如)雷電

162. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… adhigamāya. Kaṁ, bhikkhave, asanivicakkaṁ āgacchatu, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātu”.

“Asanivicakkanti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.17.7.) (7) Diddhasuttaṁ(利得等,如)塗毒(之刺)

163. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.17.7./II,230.) “Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… adhigamāya. Kaṁ, bhikkhave, diddhagatena visallena sallena

vijjhatu, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātu”.

“Sallanti kho, bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṁ adhivacanaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ.

(S.17.8.) (8) Siṅgālasuttaṁ(敗於利得等,如為疥瘡所惱之老)豺

►《雜阿含1264經》，S.20.11-12.

164. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… adhigamāya. Assuttha no tumhe, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṁ jarasiṅgālassa vassamānassā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, jarasiṅgālo ukkaṇḍakena nāma rogajātena phuṭṭho neva bilagato ramati, na rukkhamūlagato ramati, na ajjhokāsagato ramati; yena yena gacchati, yattha yattha tiṭṭhati, yattha yattha nisīdati, yattha yattha nipajjati; tattha tattha anayabyasanaṁ āpajjati. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto neva suññāgāragato ramati, na rukkhamūlagato ramati, na ajjhokāsagato ramati; yena yena gacchati, yattha yattha tiṭṭhati, yattha yattha nisīdati, yattha yattha nipajjati; tattha tattha anayabyasanaṁ āpajjati. (S.17.8./II,231.) Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.17.9.) (9) Verambhasuttaṁ(敗於利得等,如)毘嵐風(撕裂高空之鳥)

165. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… adhigamāya. Upari, bhikkhave, ākāse Verambhā nāma vātā vāyanti. Tattha yo pakkhī gacchati tamenaṁ Verambhā vātā khipanti. Tassa Verambhavātakkhittassa aññeneva pādā gacchanti, aññena pakkhā gacchanti, aññena sīsaṁ gacchati, aññena kāyo gacchati. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Tassa aññe cīvaraṁ haranti, aññe pattaṁ haranti, aññe nisīdanaṁ haranti, aññe sūcigharaṁ haranti, Verambhavātakkhittasseva sakuṇassa. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṁ.

(S.17.10.) (10) Sagāthakasuttaṁ偈頌經(敗於被極度或不被極度恭敬所制服)

166. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… adhigamāya. Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi (S.17.10./II,232.) sakkārena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. Idha panāhaṁ, bhikkhave ekaccaṁ puggalaṁ passāmi asakkārena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. Idha panāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ passāmi sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Yassa sakkariyamānassa, asakkārena cūbhayaṁ;

Samādhi na vikampati, appamāṇavihārino.

“Taṁ jhāyinaṁ sātatikaṁ, sukhumaṁ diṭṭhivipassakaṁ;

Upādānakkhayārāmaṁ, āhu sappuriso itī”ti. Dasamaṁ.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Dāruṇo Baḷisaṁ Kummaṁ, Dīghalomi ca Mīḷhakaṁ;

Asani Diddhaṁ Siṅgālaṁ, Verambhena Sagāthakanti.

(S.17.11./II,233.)

2.Dutiyavaggo 誡缽品

(S.17.11.) (1) Suvaṇṇapātisuttaṁ缽(1)

167. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… adhigamāya. Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi--‘Na cāyamāyasmā suvaṇṇapātiyāpi rūpiyacuṇṇaparipūrāya hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ.

(S.17.12.) (2) Rūpiyapātisuttaṁ 缽(2)

168. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi--‘Na cāyamāyasmā rūpiyapātiyāpi suvaṇṇacuṇṇaparipūrāya hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ.

(S.17.13-20.) (3- 10) Suvaṇṇanikkhasuttādi-aṭṭhakaṁ 金環～地方之美人

169. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.17.13-20./II,234.) “Idhāhaṁ bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi--‘Na cāyamāyasmā suvaṇṇanikkhassāpi hetu…pe… suvaṇṇanikkhasatassāpi hetu… siṅgīnikkhassāpi hetu… siṅgīnikkhasatassāpi hetu… pathaviyāpi jātarūpaparipūrāya hetu… āmisakiñcikkhahetupi… jīvitahetupi… janapadakalyāṇiyāpi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Dve pāti dve Suvaṇṇā ca, Siṅgīhi apare duve;

Pathavī Kiñcikkhajīvitaṁ, Janapadakalyāṇiyā dasāti.

3. Tatiyavaggo 度量品

(S.17.21.) (1) Mātugāmasuttaṁ 女

170. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… (S.17.21./II,235.) na tassa, bhikkhave, mātugāmo eko ekassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yassa lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ.

(S.17.22.) (2) Kalyāṇīsuttaṁ 美人

171. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… na tassa, bhikkhave, janapadakalyāṇī ekā ekassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yassa lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ.

(S.17.23.) (3) Ekaputtakasuttaṁ 一子

►cf.《增壹阿含9.1經》

172. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… saddhā, bhikkhave, upāsikā ekaputtakaṁ piyaṁ manāpaṁ evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya--‘tādiso, tāta, bhavāhi yādiso citto ca gahapati hatthako ca Āḷavako’ti. Esā, bhikkhave tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ upāsakānaṁ, yadidaṁ citto ca gahapati hatthako ca Āḷavako. Sace kho tvaṁ, tāta, agārasmā anagāriyaṁ pabbajasi; tādiso, tāta, bhavāhi yādisā Sāriputtamoggallānāti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ, yadidaṁ Sāriputtamoggalānā Mā ca kho tvaṁ, tāta, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātūti. Tañce, bhikkhave, (S.17.23./II,236.) bhikkhuṁ sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇāti, so tassa hoti antarāyāya. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ.

(S.17.24.) (4) Ekadhītusuttaṁ 一女兒

►cf.《增壹阿含9.2經》

173. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… saddhā bhikkhave upāsikā ekaṁ dhītaraṁ piyaṁ manāpaṁ evaṁ sammā āyācamānā āyāceyya--‘tādisā, ayye, bhavāhi yādisā khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ upāsikānaṁ, yadidaṁ khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā. Sace kho tvaṁ, ayye, agārasmā anagāriyaṁ pabbajasi; tādisā, ayye, bhavāhi yādisā khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cāti. Esā, bhikkhave, tulā etaṁ pamāṇaṁ mama sāvikānaṁ bhikkhunīnaṁ, yadidaṁ khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā ca. Mā ca kho tvaṁ, ayye, sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātūti. Taṁ ce, bhikkhave, bhikkhuniṁ sekhaṁ appattamānasaṁ lābhasakkārasiloko anupāpuṇāti, so tassā hoti antarāyāya. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Catutthaṁ.

(S.17.25.) (5) Samaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(1)

174. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.17.25./II,237.) “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmantā sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.17.26.) (6) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門 (2)

175. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… pajānanti…pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.17.27.) (7) Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門 (3)

176. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaṁ yathābhūtaṁ nappajānanti, lābhasakkārasilokasamudayaṁ nappajānanti, lābhasakkārasilokanirodhaṁ nappajānanti, lābhasakkārasiloka-nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti…pe… pajānanti…pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Sattamaṁ.

(S.17.28.) (8) Chavisuttaṁ 皮

177. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. (S.17.28./II,238.) Lābhasakkārasiloko bhikkhave, chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo bhikkhave, sikkhitabban”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.17.29.) (9) Rajjusuttaṁ 紐

178. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasiloko, bhikkhave, chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati”.

“Seyyathāpi bhikkhave, balavā puriso daḷhāya vāḷarajjuyā jaṅghaṁ veṭhetvā ghaṁseyya. Sā chaviṁ chindeyya, chaviṁ chetvā cammaṁ chindeyya, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindeyya, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindeyya, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindeyya, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhiṁmiñjaṁ āhacca tiṭṭhati. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṁ.

(S.17.30.) (10) Bhikkhusuttaṁ 比丘

179. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.17.30./II,239.) “Yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo tassapāhaṁ lābhasakkārasiloko antarāyāya vadāmī”ti. Evaṁ vutte, āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Kissa pana, bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno lābhasakkārasiloko antarāyāyā”ti? “Yā hissa sā, Ānanda, akuppā cetovimutti nāhaṁ tassā lābhasakkārasilokaṁ antarāyāya vadāmi. Ye ca khvassa, Ānanda, appamattassa ātāpino pahitattassa viharato diṭṭhadhammasukhavihārā adhigatā tesāhamassa lābhasakkārasilokaṁ antarāyāya vadāmi. Evaṁ dāruṇo kho, Ānanda, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātihānanda, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, Ānanda, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ.

Tatiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Mātugāmo ca Kalyāṇī, Putto ca Ekadhītu ca;

Samaṇabrāhmaṇā tīṇi, Chavi Rajju ca Bhikkhunāti.

4. Catutthavaggo 第四妄語品

(S.17.31.) (1) Bhindisuttaṁ 割截 (PTS=Chindi)

180. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. (S.17.31./II,240.) Lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādiṇṇacitto, bhikkhave, Devadatto saṅghaṁ bhindi. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ.

(S.17.32.) (2) Kusalamūlasuttaṁ 善根

181. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, Devadattassa kusalamūlaṁ samucchedamagamā. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ.

(S.17.33.) (3) Kusaladhammasuttaṁ 善法

182. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, Devadattassa kusalo dhammo samucchedamagamā. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ.

(S.17.34.) (4) Sukkadhammasuttaṁ 白法

183. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, Devadattassa sukko dhammo samucchedamagamā. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… sikkhitabban”ti Catutthaṁ.

(S.17.35./II,241.)

(S.17.35.) (5) Acirapakkantasuttaṁ 離去

184. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate acirapakkante Devadatte. Tatra kho Bhagavā Devadattaṁ ārabbha bhikkhū āmantesi “Attavadhāya, bhikkhave, Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, kadalī attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

“Seyyathāpi, bhikkhave, veḷu attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

“Seyyathāpi bhikkhave, naḷo attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

“Seyyathāpi, bhikkhave, assatarī attavadhāya gabbhaṁ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṁ gaṇhāti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Phalaṁ ve kadaliṁ hanti, phalaṁ veḷuṁ phalaṁ naḷaṁ;

Sakkāro kāpurisaṁ hanti, gabbho assatariṁ yathāti”. Pañcamaṁ.

(S.17.36./II,242.)

(S.17.36.) (6) Pañcarathasatasuttaṁ 五車

►《雜阿含1064經》，A.4.68.，《別譯雜阿含3經》，《增壹阿含12.7經》

185. Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gacchati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Devadattassa, bhante, ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gacchati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyatī”ti. “Mā, bhikkhave, Devadattassa lābhasakkārasilokaṁ pihayittha. Yāvakīvañca, bhikkhave, Devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro āharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, Devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṁ bhindeyyuṁ evañhi so, bhikkhave kukkuro bhiyyosomattāya caṇḍataro assa; evameva, bhikkhave, yāvakīvañca Devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro āharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, Devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko…pe… evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.17.37.) (7) Mātusuttaṁ 母

186. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. (S.17.37./II,243.) Idhāhaṁ bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi--‘Na cāyamāyasmā mātupi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma. Na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ.

(S.17.38-43.) (8- 13) Pitusuttādichakkaṁ 父．兄弟．姊妹．子．女兒．妻

187. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṁ bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi--‘Na cāyamāyasmā pitupi hetu…pe… bhātupi hetu… bhaginiyāpi hetu… puttassapi hetu… dhītuyāpi hetu… Pajapatiyāpi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṁ pariyādiṇṇacittaṁ sampajānamusā bhāsantaṁ. Evaṁ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ-- (S.17.38-43./II,244.) ‘Uppannaṁ lābhasakkārasilokaṁ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Terasamaṁ.

Catuttho vaggo.

Tassuddānaṁ--

Bhindi (=PTS Chindi)Mūlaṁ duve Dhammā, Pakkantaṁ Ratha Mātari;

Pitā Bhātā ca Bhaginī, Putto Dhītā Pajāpatīti.

~ābhasakkārasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.18.)(7) Rāhulasaṁyuttaṁ 羅睺羅相應(22 suttas)

1. Paṭhamavaggo 第一界品

(S.18.1./II,244.)

(S.18.1.) (1) Cakkhusuttaṁ 眼

►《雜阿含897經》

188. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Rāhulo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rāhulo Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, cakkhuṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. (S.18.1./II,245.) “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sotaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…. “Ghānaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…“Kāyo nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”…pe… “Mano nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati…pe… sotasmimpi nibbindati… ghānasmimpi nibbindati… jivhāyapi nibbindati… kāyasmimpi nibbindati… manasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.18.2.) (2) Rūpasuttaṁ 色

►《雜阿含897經》

189. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, rūpā niccā vā aniccā vā”ti? (S.18.2./II,246.) “Aniccā bhante …”pe…saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā niccā vā aniccā vāti? “Aniccā, bhante …”pe…“Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati… saddesupi nibbindati… gandhesupi nibbindati… rasesupi nibbindati… phoṭṭhabbesupi nibbindati… dhammesupi nibbindati; nibbindaṁ virajjati…pe… pajānātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.18.3.) (3) Viññāṇasuttaṁ 識

►《雜阿含897經》

190. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…“Sotaviññāṇaṁ…pe… ghānaviññāṇaṁ… jivhāviññāṇaṁ… kāyaviññāṇaṁ… manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”…pe… “Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhuviññāṇasmimpi nibbindati…pe… sotaviññāṇasmimpi nibbindati… ghānaviññāṇasmimpi nibbindati… jivhāviññāṇasmimpi nibbindati… kāyaviññāṇasmimpi nibbindati… manoviññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati…pe… pajānātī”ti. Tatiyaṁ.

(S.18.4.) (4) Samphassasuttaṁ 觸

►《雜阿含897經》

191. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante …”pe…“Sotasamphasso…pe… ghānasamphasso… jivhāsamphasso… kāyasamphasso… manosamphasso nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante …”pe…“Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusamphassasmimpi nibbindati…pe… sotasamphassasmimpi nibbindati… ghānasamphassasmimpi nibbindati… jivhāsamphassasmimpi nibbindati… kāyasamphassasmimpi nibbindati… manosamphassasmimpi nibbindati; (S.18.4./II,247.) nibbindaṁ virajjati…pe… pajānātī”ti. Catutthaṁ.

(S.18.5.) (5) Vedanāsuttaṁ 受

►《雜阿含897經》

192. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, cakkhusamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…“Sotasamphassajā vedanā…pe… ghānasamphassajā vedanā… jivhāsamphassajā vedanā… kāyasamphassajā vedanā… manosamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā bhante …”pe…“Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusamphassajāya vedanāyapi nibbindati…pe… sota… ghāna… jivhā… kāya… manosamphassajāya vedanāyapi nibbindati…pe… pajānātī”ti. Pañcamaṁ.

(S.18.6.) (6) Saññāsuttaṁ 想

►《雜阿含897經》

193. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, rūpasaññā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…“Saddasaññā…pe… gandhasaññā… rasasaññā… phoṭṭhabbasaññā… dhammasaññā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…“Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasaññāyapi nibbindati…pe… saddasaññāyapi nibbindati… gandhasaññāyapi nibbindati… rasasaññāyapi nibbindati… phoṭṭhabbasaññāyapi nibbindati… dhammasaññāyapi nibbindati…pe… pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.18.7.) (7) Sañcetanāsuttaṁ 思

►《雜阿含897經》

194. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, rūpasañcetanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe… “Saddasañcetanā…pe… gandhasañcetanā…(S.18.7./II,248.) rasasañcetanā phoṭṭhabbasañcetanā… dhammasañcetanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe… “Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasañcetanāyapi nibbindati…pe… saddasañcetanāyapi nibbindati… gandhasañcetanāyapi nibbindati… rasasañcetanāyapi nibbindati… phoṭṭhabbasañcetanāyapi nibbindati… dhammasañcetanāyapi nibbindati…pe… pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.18.8.) (8) Taṇhāsuttaṁ 愛

►《雜阿含897經》

195. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, rūpataṇhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…“Saddataṇhā…pe… gandhataṇhā… rasataṇhā… phoṭṭhabbataṇhā… dhammataṇhā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…“Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako rūpataṇhāyapi nibbindati…pe… saddataṇhāyapi nibbindati… gandhataṇhāyapi nibbindati… rasataṇhāyapi nibbindati… phoṭṭhabbataṇhāya nibbindati… dhammataṇhāyapi nibbindati…pe… pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.18.9.) (9) Dhātusuttaṁ 界

►《雜阿含897經》

196. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, pathavīdhātu niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…“Apodhātu…pe… tejodhātu… vāyodhātu… ākāsadhātu… viññāṇadhātu niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…“Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako pathavīdhātuyāpi nibbindati…pe… āpodhātuyāpi nibbindati… tejodhātuyāpi nibbindati… (S.18.9./II,249.) vāyodhātuyāpi nibbindati… ākāsadhātuyāpi nibbindati… viññāṇadhātuyāpi nibbindati…pe… pajānātī”ti. Navamaṁ.

(S.18.10.) (10) Khandhasuttaṁ 蘊

►《雜阿含897經》

197. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…“Vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…“Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati…pe… vedanāyapi nibbindati… saññāyapi nibbindati… saṅkhāresupi nibbindati… viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dasamaṁ.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Cakkhu Rūpañca Viññāṇaṁ, Samphasso Vedanāya ca;

Saññā Sañcetanā Taṇhā, Dhātu Khandhena te dasāti.

2. Dutiyavaggo 第二品

(S.18.11.) (1) Cakkhusuttaṁ 眼

►《雜阿含897經》

198. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati. (S.18.11./II,250.) Atha kho āyasmā Rāhulo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rāhulaṁ Bhagavā etadavoca--“Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, cakkhuṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sotaṁ…pe… ghānaṁ… jivhā… kāyo… mano nicco vā anicco vā”ti? “Anicco, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati…pe… sotasmimpi nibbindati… ghānasmimpi nibbindati jivhāyapi nibbindati… kāyasmimpi nibbindati… manasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Etena peyyālena dasa suttantā kātabbā. Paṭhamaṁ.

(S.18.12-20.) (2- 10) Rūpādisuttanavakaṁ (title as:S.18.2-10)

►《雜阿含897經》

199. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, (S.18.12-20./II,251.) rūpā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante …”pe…saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā….

“Cakkhuviññāṇaṁ…pe… sotaviññāṇaṁ… ghānaviññāṇaṁ… jivhāviññāṇaṁ… kāyaviññāṇaṁ… manoviññāṇaṁ….

“Cakkhusamphasso…pe… sotasamphasso… ghānasamphasso… jivhāsamphasso… kāyasamphasso… manosamphasso….

“Cakkhusamphassajā vedanā…pe… sotasamphassajā vedanā… ghānasamphassajā vedanā… jivhāsamphassajā vedanā… kāyasamphassajā vedanā… manosamphassajā vedanā….

“Rūpasaññā…pe… saddasaññā…gandhasaññā…rasasaññā…phoṭṭhabbasaññā… dhammasaññā….

“Rūpasañcetanā…pe… saddasañcetanā… gandhasañcetanā… rasasañcetanā… phoṭṭhabbasañcetanā… dhammasañcetanā….

“Rūpataṇhā…pe… saddataṇhā…gandhataṇhā… rasataṇhā… phoṭṭhabbataṇhā… dhammataṇhā….

“Pathavīdhātu…pe… āpodhātu… tejodhātu… vāyodhātu… ākāsadhātu viññāṇadhātu….

(S.18.20./II,252.) “Rūpaṁ…pe… vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? Aniccaṁ, bhante…pe… evaṁ passaṁ Rāhula…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. Dasamaṁ.

(S.18.21.) (11) Anusayasuttaṁ 使

►《雜阿含經》23-4、198、465、897經，S.22.91.，A.4.177

200. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā Rāhulo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rāhulo Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? “Yaṁ kiñci, Rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, Rāhula, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. Ekādasamaṁ.

(S.18.22./II,253.)

(S.18.22.) (12) Apagatasuttaṁ 遠離

►《雜阿含199經》，S.22.92

201. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Rāhulo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rāhulo Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiṁ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti? “Yaṁ kiñci, Rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti”.

“Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Evaṁ kho, Rāhula, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti. Dvādasamaṁ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

(S.18.22./II,254.) Cakkhu Rūpañca Viññāṇaṁ, Samphasso Vedanāya ca;

Saññā Sañcetanā Taṇhā, Dhātu Khandhena te dasa.

Anusayaṁ Apagatañceva, Vaggo tena Pavuccatīti.

~Rāhulasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.19.)(8) Lakkhaṇasaṁyuttaṁ 勒叉那相應(21 suttas)

cf. Pārā.III,104~108.

1. Paṭhamavaggo 惡業品

(S.19.1.) (1) Aṭṭhisuttaṁ 骨鎖

►《雜阿含508經》

202. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca Lakkhaṇo āyasmā ca Mahāmoggallāno Gijjhakūṭe pabbate viharanti. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā Lakkhaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Lakkhaṇaṁ etadavoca--“Ayāmāvuso Lakkhaṇa, Rājagahaṁ piṇḍāya pavisissāmā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā Lakkhaṇo āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosi. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno Gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Atha kho āyasmā Lakkhaṇo āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavoca--“Ko nu kho, āvuso Moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti? “Akālo kho, āvuso Lakkhaṇa, etassa pañhassa. Bhagavato maṁ santike etaṁ pañhaṁ pucchā”ti.

(S.19.1./II,255.) Atha kho āyasmā ca Lakkhaṇo āyasmā ca Mahāmoggallāno Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Lakkhaṇo āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavoca--“Idhāyasmā Mahāmoggallāno Gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Ko nu kho, āvuso Moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti?

“Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā phāsuḷantarikāhi vitudenti vitacchenti virājenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho! Evarūpopi nāma satto bhavissati! Evarūpopi nāma yakkho bhavissati! Evarūpopi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī’”ti!!

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti; ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. Pubbeva me so, bhikkhave, satto diṭṭho ahosi, api cāhaṁ na byākāsiṁ. Ahañcetaṁ byākareyyaṁ, pare ca me na saddaheyyuṁ. Ye me na saddaheyyuṁ, tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe goghātako ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa (S.19.1./II,256.) vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvapaṭilābhaṁ paṭisaṁvedayatī”ti. (sabbesaṁ suttantānaṁ eseva peyyālo) Paṭhamaṁ.

(S.19.2.) (2) Pesisuttaṁ 屠牛者

►《雜阿含509經》

203. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapesiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe goghātako ahosi…pe… . Dutiyaṁ.

(S.19.3.) (3) Piṇḍasuttaṁ 一塊與捕鳥者

204. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapiṇḍaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe sākuṇiko ahosi…pe… . Tatiyaṁ.

(S.19.4.) (4) Nicchavisuttaṁ 無皮膚之屠羊者

►《雜阿含經》510、511經

205. “Idhāhaṁ āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe orabbhiko ahosi…pe… . Catutthaṁ.

(S.19.5./II,257.)

(S.19.5.) (5) Asilomasuttaṁ 刀之屠豬者

►《雜阿含516經》

206. “Idhāhaṁ āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa te asī uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe sūkariko ahosi…pe… . Pañcamaṁ.

(S.19.6.) (6) Sattisuttaṁ 刃之獵師

►《雜阿含515經》

207. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sattilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sattiyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe māgaviko ahosi…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.19.7.) (7) Usulomasuttaṁ 矢之裁

208. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ usulomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa te usū uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe kāraṇiko ahosi…pe… . Sattamaṁ.

(S.19.8.) (8) Sūcilomasuttaṁ 間諜(1)

►《雜阿含513經》

209. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ Sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sūciyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe sūto ahosi…pe… . Aṭṭhamaṁ.

(S.19.9.) (9) Dutiyasūcilomasuttaṁ 間諜(2)

►《雜阿含514經》

210. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ Sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. (S.19.9./II,258.) Tassa tā sūciyo sīse pavisitvā mukhato nikkhamanti; mukhe pavisitvā urato nikkhamanti; ure pavisitvā udarato nikkhamanti; udare pavisitvā ūrūhi nikkhamanti; ūrūsu pavisitvā jaṅghāhi nikkhamanti; jaṅghāsu pavisitvā pādehi nikkhamanti; so sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe sūcako ahosi…pe… . Navamaṁ.

(S.19.10.) (10) Kumbhaṇḍasuttaṁ 腐敗之判官

►《雜阿含518經》

211. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ kumbhaṇḍaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. So gacchantopi teva aṇḍe khandhe āropetvā gacchati. Nisīdantopi tesveva aṇḍesu nisīdati. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe gāmakūṭako ahosi…pe… . Dasamaṁ.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Aṭṭhi pesi ubho Gāvaghātakā, Piṇḍo Sākuṇiyo Nicchavorabbhi.

Asi sūkariko Sattimāgavi, Usu kāraṇiko Sūci sārathi.

Yo ca Sibbiyati(=PTS Sabbiyati)sūcako hi so, Aṇḍabhāri ahu gāmakūṭakoti.

(S.19.11./II,259.)

2. Dutiyavaggo 惡業品

(S.19.11.) (1) Sasīsakasuttaṁ 陷於坑之不義者

►《雜阿含522經》

212. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Rājagahe Veḷuvane. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe sasīsakaṁ nimuggaṁ…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe pāradāriko ahosi…pe… . Paṭhamaṁ.

(S.19.12.) (2) Gūthakhādasuttaṁ 噉糞之邪心婆羅門

►《雜阿含525經》

213. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe nimuggaṁ ubhohi hatthehi gūthaṁ khādantaṁ…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe duṭṭhabrāhmaṇo ahosi. So Kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimantetvā doṇiyo gūthassa pūrāpetvā etadavoca--aho bhonto, yāvadatthaṁ bhuñjantu ceva harantu cāti…pe… . Dutiyaṁ.

(S.19.13.) (3) Nicchavitthisuttaṁ 剝皮膚女─姦婦

►《雜阿含523經》

214. “Idhāhaṁ āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ itthiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… esā, bhikkhave, itthī imasmiṁyeva Rājagahe aticārinī ahosi…pe… . Tatiyaṁ.

(S.19.14./II,260.)

(S.19.14.) (4) Maṅgulitthisuttaṁ 醜女卜占女

►《雜阿含520經》

215. “Idhāhaṁ āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ duggandhaṁ maṅguliṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… esā, bhikkhave, itthī imasmiṁyeva Rājagahe ikkhaṇikā ahosi…pe… . Catutthaṁ.

(S.19.15.) (5) Okilinīsuttaṁ 炙女

►《雜阿含524經》

216. “Idhāhaṁ āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ uppakkaṁ okiliniṁ okiriniṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… esā, bhikkhave, itthī kaliṅgassa rañño aggamahesī ahosi. Sā issāpakatā sapattiṁ aṅgārakaṭāhena okiri…pe… . Pañcamaṁ.

(S.19.16. ) (6) Asīsakasuttaṁ 斷頭、司獄

►《雜阿含517經》

217. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asīsakaṁ kabandhaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa ure akkhīni ceva honti mukhañca. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva Rājagahe hāriko nāma coraghātako ahosi…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.19.17.) (7) Pāpabhikkhusuttaṁ 惡比丘

►《雜阿含530經》

218. “Idhāhaṁ āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ bhikkhuṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa (S.19.17./II,261.) saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, bhikkhu Kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhu ahosi…pe… . Sattamaṁ.

(S.19.18.) (8) Pāpabhikkhunīsuttaṁ 惡比丘尼

►《雜阿含530經》

219. “Addasaṁ bhikkhuniṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tassā saṅghāṭipi ādittā…pe… pāpabhikkhunī ahosi…pe… . Aṭṭhamaṁ.

(S.19.19.) (9) Pāpasikkhamānasuttaṁ 惡式叉摩那

►《雜阿含530經》

220. “Addasaṁ sikkhamānaṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tassā saṅghāṭipi ādittā…pe… pāpasikkhamānā ahosi…pe… . Navamaṁ.

(S.19.20.) (10) Pāpasāmaṇerasuttaṁ 惡沙彌

►《雜阿含530經》

221. “Addasaṁ sāmaṇeraṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa saṅghāṭipi ādittā…pe… pāpasāmaṇero ahosi…pe… . Dasamaṁ.

(S.19.21.) (11) Pāpasāmaṇerīsuttaṁ 惡沙彌尼

►《雜阿含530經》

222. “Idhāhaṁ, āvuso, Gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sāmaṇeriṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tassā saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho! Evarūpopi nāma satto bhavissati! Evarūpopi nāma yakkho bhavissati! Evarūpopi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī’”ti!!

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti; ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. (S.19.21./II,262.) Pubbeva me sā, bhikkhave, sāmaṇerī diṭṭhā ahosi. Api cāhaṁ na byākāsiṁ. Ahañcetaṁ byākareyyaṁ, pare ca me na saddaheyyuṁ. Ye me na saddaheyyuṁ, tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Esā, bhikkhave, sāmaṇerī Kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇerī ahosi. Sā tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvapaṭilābhaṁ paṭisaṁvedayatī”ti. Ekādasamaṁ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Kūpe nimuggo hi so pāradāriko; Gūthakhādi ahu duṭṭhabrāhmaṇo.

Nicchavitthi aticārinī ahu; Maṅgulitthi ahu ikkhaṇitthikā.

Okilini sapattaṅgārokiri; Sīsacchinno ahu coraghātako.

Bhikkhu Bhikkhunī Sikkhamānā; Sāmaṇero Atha Sāmaṇerikā.

Kassapassa vinayasmiṁ pabbajjaṁ; Pāpakammaṁ kariṁsu tāvadeti.

~Lakkhaṇasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.20.)(9) Opammasaṁyuttaṁ 譬喻相應(12 suttas)

(S.20.1.) 1. Kūṭasuttaṁ 棟

223. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. (S.20.1./II,263.) Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--“Seyyathāpi, bhikkhave, Kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭasamosaraṇā kūṭasamugghātā sabbā tā samugghātaṁ gacchanti; evameva kho, bhikkhave, ye keci akusalā dhammā sabbe te avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā avijjāsamugghātā, sabbe te samugghātaṁ gacchanti. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṁ.

(S.20.2.) 2. Nakhasikhasuttaṁ 指端

►《雜阿含1256經》，一卷本《雜阿含22經》

224. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho Bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi--“Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ, yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito ayaṁ vā mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ mahāpathavī. Appamattakoyaṁ Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti upanidhimpi na upeti kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; Atha kho eteyeva bahutarā sattā ye aññatra manussehi paccājāyanti. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ ‘Appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṁ.

(S.20.3.) 3. Kulasuttaṁ 家

►《雜阿含1254經》

225. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… (S.20.3./II,264.) “Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici kulāni bahutthikāni appapurisāni tāni suppadhaṁsiyāni honti corehi kumbhatthenakehi evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno mettācetovimutti abhāvitā abahulīkatā so suppadhaṁsiyo hoti amanussehi. Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici kulāni appitthikāni bahupurisāni tāni duppadhaṁsiyāni honti corehi kumbhatthenakehi, evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno mettācetovimutti bhāvitā bahulīkatā so duppadhaṁsiyo hoti amanussehi. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Mettā no cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Tatiyaṁ.

(S.20.4.) 4. Okkhāsuttaṁ 釜

►《雜阿含1253經》

226. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Yo, bhikkhave, pubbaṇhasamayaṁ okkhāsataṁ dānaṁ dadeyya, yo majjhanhikasamayaṁ okkhāsataṁ dānaṁ dadeyya, yo sāyanhasamayaṁ okkhāsataṁ dānaṁ dadeyya, yo vā pubbaṇhasamayaṁ antamaso gadduhanamattampi mettacittaṁ bhāveyya, yo vā majjhanhikasamayaṁ antamaso gadduhanamattampi mettacittaṁ bhāveyya, yo vā sāyanhasamayaṁ antamaso gadduhanamattampi mettacittaṁ bhāveyya, idaṁ tato mahapphalataraṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Mettā no cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Catutthaṁ.

(S.20.5./II,265.)

(S.20.5.) 5. Sattisuttaṁ 刃

►《雜阿含1255經》

227. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, satti tiṇhaphalā. Atha puriso āgaccheyya--‘Ahaṁ imaṁ sattiṁ tiṇhaphalaṁ pāṇinā vā muṭṭhinā vā paṭileṇissāmi paṭikoṭṭissāmi paṭivaṭṭessāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, bhabbo nu kho so puriso amuṁ sattiṁ tiṇhaphalaṁ pāṇinā vā muṭṭhinā vā paṭileṇetuṁ paṭikoṭṭetuṁ paṭivaṭṭetun”ti? “No hetaṁ bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, satti tiṇhaphalā na sukarā pāṇinā vā muṭṭhinā vā paṭileṇetuṁ paṭikoṭṭetuṁ paṭivaṭṭetuṁ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno mettācetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, tassa ce amanusso cittaṁ khipitabbaṁ maññeyya; Atha kho sveva amanusso kilamathassa vighātassa bhāgī assa. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Mettā no cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Pañcamaṁ.

(S.20.6.) 6. Dhanuggahasuttam 弓術師

►《雜阿含經》612、1257經

228. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Seyyathāpi, bhikkhave, cattāro daḷhadhammā (S.20.6./II,266.) dhanuggahā susikkhitā katahatthā katūpāsanā catuddisā ṭhitā assu. Atha puriso āgaccheyya--‘Ahaṁ imesaṁ catunnaṁ daḷhadhammānaṁ dhanuggahānaṁ susikkhitānaṁ katahatthānaṁ katūpāsanānaṁ catuddisā kaṇḍe khitte appatiṭṭhite pathaviyaṁ gahetvā āharissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, ‘Javano puriso paramena javena samannāgato’ti alaṁ vacanāyā”ti?

“Ekassa cepi, bhante, daḷhadhammassa dhanuggahassa susikkhitassa katahatthassa katūpāsanassa kaṇḍaṁ khittaṁ appatiṭṭhitaṁ pathaviyaṁ gahetvā āhareyya--‘Javano puriso paramena javena samannāgato’ti alaṁ vacanāya, ko pana vādo catunnaṁ daḷhadhammānaṁ dhanuggahānaṁ susikkhitānaṁ katahatthānaṁ katūpāsanānan”ti?

“Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṁ javo, tato sīghataro. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo yathā ca candimasūriyānaṁ javo yathā ca yā devatā candimasūriyānaṁ purato dhāvanti tāsaṁ devatānaṁ javo, tato sīghataraṁ āyusaṅkhārā khiyanti. Tasmātiha bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.20.7.) 7. Aṇisuttaṁ 鼓輻

►《雜阿含1258經》

229. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, Dasārahānaṁ ānako nāma mudiṅgo ahosi. (S.20.7./II,267.) Tassa dasārahā ānake ghaṭite aññaṁ āṇiṁ odahiṁsu. Ahu kho so, bhikkhave, samayo yaṁ ānakassa mudiṅgassa porāṇaṁ pokkharaphalakaṁ antaradhāyi. Aṇisaṅghāṭova avasissi. Evameva kho, bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṁ, ye te suttantā Tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatappaṭisaṁyuttā, tesu bhaññamānesu na sussūsissanti na sotaṁ odahissanti na aññā cittaṁ upaṭṭhāpessanti na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññissanti”.

“Ye pana te suttantā kavikatā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā, tesu bhaññamānesu sussūsissanti, sotaṁ odahissanti, aññā cittaṁ upaṭṭhāpessanti, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññissanti. Evametesaṁ, bhikkhave, suttantānaṁ Tathāgatabhāsitānaṁ gambhīrānaṁ gambhīratthānaṁ lokuttarānaṁ suññatappaṭisaṁyuttānaṁ antaradhānaṁ bhavissati. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Ye te suttantā Tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatappaṭisaṁyuttā, tesu bhaññamānesu sussūsissāma, sotaṁ odahissāma aññā cittaṁ upaṭṭhāpessāma, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ.

(S.20.8.) 8. Kaliṅgarasuttaṁ 槁

►《雜阿含1252經》

230. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Kaliṅgarūpadhānā bhikkhave, etarahi Licchavī (S.20.8./II,268.) viharanti appamattā ātāpino upāsanasmiṁ. Tesaṁ rājā Magadho ajātasattu vedehiputto na labhati otāraṁ na labhati ārammaṇaṁ. Bhavissanti, bhikkhave anāgatamaddhānaṁ Licchavī sukhumālā mudutalunahatthapādā te mudukāsu seyyāsu tūlabimbohanāsu

yāvasūriyuggamanā seyyaṁ kappissanti. Tesaṁ rājā Magadho ajātasattu vedehiputto lacchati otāraṁ lacchati ārammaṇaṁ.

“Kaliṅgarūpadhānā, bhikkhave, etarahi bhikkhū viharanti appamattā ātāpino padhānasmiṁ. Tesaṁ Māro pāpimā na labhati otāraṁ na labhati ārammaṇaṁ. Bhavissanti, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ bhikkhū sukhumā mudutalunahatthapādā. Te mudukāsu seyyāsu tūlabimbohanāsu yāvasūriyuggamanā seyyaṁ kappissanti. Tesaṁ Māro pāpimā lacchati otāraṁ lacchati ārammaṇaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Kaliṅgarūpadhānā viharissāma appamattā ātāpino padhānasmin’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.20.9.) 9. Nāgasuttaṁ 象

►《雜阿含1083經》，《別譯雜阿含22經》

231. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro navo bhikkhu ativelaṁ kulāni upasaṅkamati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu--“Māyasmā ativelaṁ kulāni upasaṅkamī”ti. So bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno evamāha--“Ime hi nāma therā bhikkhū kulāni upasaṅkamitabbaṁ maññissanti, kimaṅgaṁ panāhan”ti?

Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. (S.20.9./II,269.) Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Idha, bhante, aññataro navo bhikkhu ativelaṁ kulāni upasaṅkamati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu--‘Māyasmā ativelaṁ kulāni upasaṅkamī’ti. So bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno evamāha--‘Ime hi nāma therā bhikkhū kulāni upasaṅkamitabbaṁ maññissanti, kimaṅgaṁ panāhan’”ti.

“Bhūtapubbaṁ bhikkhave, araññāyatane mahāsarasī. Taṁ nāgā upanissāya viharanti. Te taṁ sarasiṁ ogāhetvā soṇḍāya bhisamuḷālaṁ abbuhetvā suvikkhālitaṁ vikkhāletvā akaddamaṁ saṅkhāditvā ajjhoharanti. Tesaṁ taṁ vaṇṇāya ceva hoti balāya ca, na ca tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchanti maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tesaṁyeva kho pana, bhikkhave, mahānāgānaṁ anusikkhamānā taruṇā bhiṅkacchāpā taṁ sarasiṁ ogāhetvā soṇḍāya bhisamuḷālaṁ abbuhetvā na suvikkhālitaṁ vikkhāletvā sakaddamaṁ asaṅkhāditvā ajjhoharanti. Tesaṁ taṁ neva vaṇṇāya hoti na balāya. Tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchanti maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ.

“Evameva kho, bhikkhave, idha therā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisanti. Te tattha dhammaṁ bhāsanti. Tesaṁ gihī pasannākāraṁ karonti. Te taṁ lābhaṁ agadhitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti. Tesaṁ taṁ vaṇṇāya ceva hoti balāya ca, na ca tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchanti maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tesaṁyeva kho pana, bhikkhave, therānaṁ bhikkhūnaṁ anusikkhamānā navā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisanti. Te tattha dhammaṁ bhāsanti. Tesaṁ gihī (S.20.9./II,270.) pasannākāraṁ karonti. Te taṁ lābhaṁ gadhitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. Tesaṁ taṁ neva vaṇṇāya hoti na balāya, te tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchanti maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Agadhitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā taṁ lābhaṁ paribhuñjissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti Navamaṁ.

(S.20.10.) 10. Biḷārasuttaṁ 貓

►《雜阿含1260經》

232. Sāvatthiyaṁ viharati. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ativelaṁ kulesu cārittaṁ āpajjati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu--“Māyasmā ativelaṁ kulesu cārittaṁ āpajjī”ti. So bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno na viramati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Idha, bhante, aññataro bhikkhu ativelaṁ kulesu cārittaṁ āpajjati. Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu--‘Māyasmā ativelaṁ kulesu cārittaṁ āpajjī’ti. So bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno na viramatī”ti.

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, biḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre ṭhito ahosi mudumūsiṁ maggayamāno--‘Yadāyaṁ mudumūsi gocarāya pakkamissati, tattheva naṁ gahetvā khādissāmī’ti. Atha kho so, bhikkhave, mudumūsi gocarāya pakkāmi. Tamenaṁ biḷāro gahetvā sahasā saṅkhāditvā ajjhohari. Tassa so mudumūsi antampi khādi, antaguṇampi khādi. So (S.20.10./II,271.) tatonidānaṁ maraṇampi nigacchi maraṇamattampi dukkhaṁ.

“Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsena cittena maraṇaṁ vā nigacchati maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Maraṇañhetaṁ, bhikkhave, ariyassa vinaye yo sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Maraṇamattañhetaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ yadidaṁ aññataraṁ saṁkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati. Yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṁ paññāyati. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena, upaṭṭhitāya satiyā, saṁvutehi indriyehi gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ.

(S.20.11.) 11. Siṅgālasuttaṁ 豺(1)

►《雜阿含經》1262、1264經

233. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Assuttha no tumhe, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṁ jarasiṅgālassa vassamānassā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, jarasiṅgālo ukkaṇḍakena nāma rogajātena phuṭṭho. So yena yena icchati tena tena gacchati; yattha yattha icchati tattha tattha tiṭṭhati; yattha yattha icchati tattha tattha nisīdati; yattha yattha icchati tattha tattha nipajjati; (S.20.11./II,272.) sītakopi naṁ vāto upavāyati. Sādhu khvassa, bhikkhave, yaṁ idhekacco Sakyaputtiyapaṭiñño evarūpampi attabhāvapaṭilābhaṁ paṭisaṁvediyetha. Tasmātiha, bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ ‘Appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Ekādasamaṁ.

(S.20.12.) 12. Dutiyasiṅgālasuttaṁ 豺(2)

►《雜阿含1264經》

234. Sāvatthiyaṁ viharati…pe… “Assuttha no tumhe, bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṁ jarasiṅgālassa vassamānassā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Siyā kho, bhikkhave, tasmiṁ jarasiṅgāle yā kāci kataññutā kataveditā, na tveva idhekacce Sakyaputtiyapaṭiññe siyā yā kāci kataññutā kataveditā. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Kataññuno bhavissāma katavedino; na ca no amhesu appakampi kataṁ nassissatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dvādasamaṁ.

Opammasaṁyuttaṁ samattaṁ.

Tassuddānaṁ--

Kūṭaṁ Nakhasikhaṁ Kulaṁ, Okkhā Satti Dhanuggaho;

Āṇi Kaliṅgaro Nāgo, Biḷāro dve Siṅgālakāti.

▲top 回目錄

(S.21.1./II,273.)

(S.21.)(10) Bhikkhusaṁyuttaṁ 比丘相應(12 suttas)

(S.21.1.) 1. Kolitasuttaṁ 拘離多

►《雜阿含501經》，cf. S.40.1-6.

235. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi--“Āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuṁ.

Āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--“Idha mayhaṁ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--‘Ariyo tuṇhībhāvo, ariyo tuṇhībhāvoti vuccati. Katamo nu kho ariyo tuṇhībhāvo’ti? Tassa mayhaṁ āvuso, etadahosi--‘Idha bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati ariyo tuṇhībhāvo’ti. So khvāhaṁ, āvuso, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihariṁ. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññā manasikārā samudācaranti”.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna, mā, brāhmaṇa, ariyaṁ tuṇhībhāvaṁ pamādo, ariye tuṇhībhāve cittaṁ saṇṭhapehi, ariye tuṇhībhāve cittaṁ ekodibhāvaṁ karohi, ariye tuṇhībhāve cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. (S.21.1./II,274.) Yañhi taṁ, āvuso sammā vadamāno vadeyya--‘satthārā anuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya--‘Satthārā anuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti. Paṭhamaṁ.

(S.21.2.) 2. Upatissasuttaṁ 優波低沙

236. Sāvatthiyaṁ viharati. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi--“Āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā Sāriputto etadavoca--

“Idha mayhaṁ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--‘Atthi nu kho taṁ kiñci lokasmiṁ yassa me vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’ti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Natthi kho taṁ kiñci lokasmiṁ yassa me vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā Ānando āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“Satthupi kho te, āvuso Sāriputta, vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Satthupi kho me, āvuso, vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, api ca me evamassa--‘Mahesakkho vata, bho, Satthā antarahito mahiddhiko mahānubhāvo. Sace hi Bhagavā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. (S.21.2./II,275.) Tathā hi panāyasmato Sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato Sāriputtassa satthupi vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. Dutiyaṁ.

(S.21.3.) 3. Ghaṭasuttaṁ 甕

►《雜阿含503經》

237. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahāmoggallāno Rājagahe viharanti Veḷuvane Kalandakanivāpe ekavihāre. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Mahāmoggallānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavoca--

“Vippasannāni kho te, āvuso Moggallāna, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto santena nūnāyasmā Mahāmoggallāno ajja vihārena vihāsī”ti. “Oḷārikena khvāhaṁ, āvuso, ajja vihārena vihāsiṁ. Api ca, me ahosi dhammī kathā”ti. “Kena saddhiṁ panāyasmato Mahāmoggallānassa ahosi dhammī kathā”ti? “Bhagavatā kho me, āvuso, saddhiṁ ahosi dhammī kathā”ti. “Dūre kho, āvuso, Bhagavā etarahi Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Kiṁ nu kho, āyasmā, Mahāmoggallāno Bhagavantaṁ iddhiyā upasaṅkami; udāhu Bhagavā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ iddhiyā upasaṅkamī”ti? (S.21.3./II,276.) “Na khvāhaṁ, āvuso, Bhagavantaṁ iddhiyā upasaṅkamiṁ; napi maṁ Bhagavā iddhiyā upasaṅkami. Api ca, me yāvatā Bhagavā ettāvatā dibbacakkhu visujjhi dibbā ca sotadhātu. Bhagavatopi yāvatāhaṁ ettāvatā dibbacakkhu visujjhi dibbā ca sotadhātū”ti. “Yathākathaṁ panāyasmato Mahāmoggallānassa Bhagavatā saddhiṁ ahosi dhammī kathā”ti?

“Idhāhaṁ, āvuso, Bhagavantaṁ etadavocaṁ--‘Araddhavīriyo āraddhavīriyoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, āraddhavīriyo hotī’ti? Evaṁ vutte, maṁ, āvuso, Bhagavā etadavoca--‘Idha, Moggallāna, bhikkhu āraddhavīriyo viharati--kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhī ca avasissatu, sarīre upasussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatīti. Evaṁ kho, Moggallāna, āraddhavīriyo hotī’ti. Evaṁ kho me, āvuso, Bhagavatā saddhiṁ ahosi dhammī kathā”ti.

“Seyyathāpi, āvuso, Himavato pabbatarājassa parittā pāsāṇasakkharā yāvadeva upanikkhepanamattāya evameva kho mayaṁ āyasmato Mahāmoggallānassa yāvadeva upanikkhepanamattāya. Ayasmā hi Mahāmoggallāno mahiddhiko mahānubhāvo ākaṅkhamāno kappaṁ tiṭṭheyyā”ti.

“Seyyathāpi āvuso, mahatiyā loṇaghaṭāya parittā loṇasakkharāya yāvadeva upanikkhepanamattāya; evameva kho mayaṁ āyasmato Sāriputtassa yāvadeva upanikkhepanamattāya. (S.21.3./II,277.) Āyasmā hi Sāriputto Bhagavatā anekapariyāyena thomito vaṇṇito pasattho--

“Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca;

Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti.

Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ samanumodiṁsūti. Tatiyaṁ.

(S.21.4.) 4. Navasuttaṁ 年少

►《雜阿含1070經》，《別譯雜阿含9經》

238. Sāvatthiyaṁ viharati. Tena kho pana samayena aññataro navo bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati, na bhikkhūnaṁ veyyāvaccaṁ karoti cīvarakārasamaye. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Idha bhante, aññataro navo bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati, na bhikkhūnaṁ veyyāvaccaṁ karoti cīvarakārasamaye”ti.

Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena taṁ bhikkhuṁ āmantehi ‘satthā taṁ, āvuso, āmantetī’”ti. “Evaṁ bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Satthā taṁ, āvuso, āmantetī”ti. (S.21.4./II,278.) “Evamāvuso”ti kho so bhikkhu tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ bhikkhuṁ Bhagavā etadavoca--“Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyasi, na bhikkhūnaṁ veyyāvaccaṁ karosi cīvarakārasamaye”ti? “Ahampi kho, bhante, sakaṁ kiccaṁ karomī”ti.

Atha kho Bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi--“Mā kho tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno ujjhāyittha. Eso kho, bhikkhave, bhikkhu catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukha-vihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariya-pariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Nayidaṁ sithilamārabbha, nayidaṁ appena thāmasā;

Nibbānaṁ adhigantabbaṁ, sabbadukkhappamocanaṁ.

“Ayañca daharo bhikkhu, ayamuttamapuriso;

Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. Catutthaṁ.

(S.21.5.) 5. Sujātasuttaṁ 善生

►《雜阿含1062經》，《別譯雜阿含1經》

239. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā Sujāto yena Bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho Bhagavā āyasmantaṁ Sujātaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi--“Ubhayenevāyaṁ, bhikkhave, kulaputto sobhati-- (S.21.5./II,279.) Yañca abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajjanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Idamavoca Bhagavā…pe…Satthā --

“Sobhati vatāyaṁ bhikkhu, ujubhūtena cetasā;

Vippayutto visaṁyutto, anupādāya nibbuto.

Dhāreti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. Pañcamaṁ.

(S.21.6.) 6. Lakuṇḍakabhaddiyasuttaṁ 拔提

►《雜阿含1063經》，《別譯雜阿含2經》

240. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā Lakuṇḍakabhaddiyo yena Bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho Bhagavā āyasmantaṁ Lakuṇḍakabhaddiyaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi--“Passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ āgacchantaṁ dubbaṇṇaṁ duddasikaṁ okoṭimakaṁ bhikkhūnaṁ paribhūtarūpan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo, na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Idamavoca Bhagavā…pe…Satthā --

“Haṁsā koñcā mayūrā ca, hatthayo pasadā migā;

Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmiṁ tulyatā.

“Evameva manussesu, daharo cepi paññavā;

So hi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.21.7./II,280.)

(S.21.7.) 7. Visākhasuttaṁ 毘舍佉

►《雜阿含1069經》，《別譯雜阿含8經》

241. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā Visākho pañcālaputto upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāya.

Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Ko nu kho, bhikkhave, upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti? “Āyasmā, bhante, Visākho pañcālaputto upaṭṭhānasālāyaṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti.

Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Visākhaṁ pañcālaputtaṁ āmantesi--“Sādhu sādhu, Visākha, sādhu kho tvaṁ, Visākha, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi…pe… atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Nābhāsamānaṁ jānanti, missaṁ bālehi paṇḍitaṁ;

Bhāsamānañca jānanti, desentaṁ amataṁ padaṁ.

“Bhāsaye jotaye dhammaṁ, paggaṇhe isinaṁ dhajaṁ;

Subhāsitadhajā isayo, dhammo hi isinaṁ dhajo”ti. Sattamaṁ.

(S.21.8./II,281.)

(S.21.8.) 8. Nandasuttaṁ 難陀

►《雜阿含1067經》，《別譯雜阿含6經》

242. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā Nando Bhagavato mātucchāputto ākoṭitapaccākoṭitāni cīvarāni pārupitvā akkhīni añjetvā acchaṁ pattaṁ gahetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Nandaṁ Bhagavā etadavoca--“Na kho te taṁ, nanda, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ ākoṭitapaccākoṭitāni cīvarāni pārupeyyāsi, akkhīni ca añjeyyāsi, acchañca pattaṁ dhāreyyāsi. Etaṁ kho te, nanda, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ āraññiko ca assasi, piṇḍapātiko ca paṁsukuliko ca kāmesu ca anapekkho vihareyyāsī”ti. Idamavoca Bhagavā…pe…Satthā --

“Kadāhaṁ nandaṁ passeyyaṁ, āraññaṁ paṁsukūlikaṁ;

Aññātuñchena yāpentaṁ, kāmesu anapekkhinan”ti.

Atha kho āyasmā Nando aparena samayena āraññiko ca piṇḍapātiko ca paṁsukūliko ca kāmesu ca anapekkho vihāsīti. Aṭṭhamaṁ.

(S.21.9.) 9. Tissasuttaṁ 低沙

►《雜阿含1068經》，《別譯雜阿含7經》

243. Sāvatthiyaṁ viharati. (S.21.9./II,282.) Atha kho āyasmā Tisso Bhagavato pitucchāputto yena Bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi dukkhī dummano assūni pavattayamāno. Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Tissaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho tvaṁ, Tissa, ekamantaṁ nisinno dukkhī dummano assūni pavattayamāno”ti? “Tathā hi pana maṁ, bhante, bhikkhū samantā vācāsannitodakena sañjambharimakaṁsū”ti. “Tathāhi pana tvaṁ, Tissa, vattā no ca vacanakkhamo; na kho te taṁ, Tissa, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ vattā no ca vacanakkhamo. Etaṁ kho te, Tissa, patirūpaṁ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa--‘Yaṁ tvaṁ vattā ca assa vacanakkhamo cā’”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Kiṁ nu kujjhasi mā kujjhi, akkodho Tissa te varaṁ;

Kodhamānamakkhavinayatthañhi, Tissa brahmacariyaṁ vussatī”ti. Navamaṁ.

(S.21.10.) 10. Theranāmakasuttaṁ 名為長老

►《雜阿含1071經》，《別譯雜阿含10經》

244. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu theranāmako ekavihārī ceva hoti ekavihārassa ca vaṇṇavādī. So eko gāmaṁ piṇḍāya pavisati eko paṭikkamati eko raho nisīdati eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā (S.21.10./II,283.) tenupasaṅkamiṁsu upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Idha, bhante, aññataro bhikkhu theranāmako ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti.

Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena theraṁ bhikkhuṁ āmantehi--‘satthā taṁ, āvuso thera, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yenāyasmā thero tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ theraṁ etadavoca--“Satthā taṁ, āvuso thera, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā thero tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ theraṁ Bhagavā etadavoca--“Saccaṁ kira tvaṁ, thera, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, thera, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti? “Idhāhaṁ, bhante, eko gāmaṁ piṇḍāya pavisāmi eko paṭikkamāmi eko raho nisīdāmi eko caṅkamaṁ adhiṭṭhāmi. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī”ti.

“Attheso, thera, ekavihāro neso natthīti vadāmi. Api ca, thera, yathā ekavihāro vitthārena paripuṇṇo hoti taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho…pe… . “Kathañca thera, ekavihāro vitthārena paripuṇṇo hoti. Idha, thera, yaṁ atītaṁ taṁ pahīnaṁ, yaṁ anāgataṁ taṁ paṭinissaṭṭhaṁ, paccuppannesu ca attabhāvapaṭilābhesu chandarāgo suppaṭivinīto. Evaṁ kho, thera, ekavihāro vitthārena paripuṇṇo hotī”ti.

(S.21.10./II,284.) Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Sabbābhibhuṁ sabbaviduṁ sumedhaṁ,

Sabbesu dhammesu anūpalittaṁ.

Sabbañjahaṁ taṇhākkhaye vimuttaṁ,

Tamahaṁ naraṁ ekavihārīti brūmī”ti. Dasamaṁ.

(S.21.11.) 11. Mahākappinasuttaṁ 劫賓那

►*偈--《法句經》Dhp.v.387.

245. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho āyasmā Mahākappino yena Bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho Bhagavā āyasmantaṁ Mahākappinaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi--“Passatha no tumhe bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ āgacchantaṁ odātakaṁ tanukaṁ tuṅganāsikan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo. Na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ, ye gottapaṭisārino;

Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse.

*“Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā;

Sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo.

Atha sabbamahorattiṁ, Buddho tapati tejasā”ti. Ekādasamaṁ.

(S.21.12./II,285.)

(S.21.12.) 12. Sahāyakasuttaṁ 僚友

246. Sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho dve bhikkhū sahāyakā āyasmato Mahākappinassa saddhivihārino yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho Bhagavā te bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna bhikkhū āmantesi--“Passatha no tumhe, bhikkhave, ete bhikkhū sahāyake āgacchante Kappinassa saddhivihārino”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ete kho te bhikkhū mahiddhikā mahānubhāvā. Na ca sā samāpatti sulabharūpā, yā tehi bhikkhūhi asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariya-pariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Sahāyā vatime bhikkhū, cirarattaṁ sametikā;

Sameti nesaṁ saddhammo, dhamme Buddhappavedite.

“Suvinītā Kappinena, dhamme ariyappavedite;

Dhārenti antimaṁ dehaṁ, jetvā māraṁ savāhinin”ti. Dvādasamaṁ.

~Bhikkhusaṁyuttaṁ samattaṁ.~

Tassuddānaṁ--

Kolito Upatisso ca, Ghaṭo cāpi pavuccati;

(S.21.12./II,286.)Navo Sujāto Bhaddi ca, Visākho Nando Tisso ca.

Theranāmo ca Kappino, Sahāyena ca dvādasāti.

Nidānavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Nidānābhisamayadhātu, Anamataggena Kassapaṁ;

Sakkāra Rāhulalakkhaṇo, Opamma-Bhikkhunā vaggo.

Dutiyo tena pavuccatīti.

~Nidānavaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā.~

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

(PTS:III,1~279.；CS.pg.2.1~2.235)

▲top 回目錄

Saṁyuttanikāyo

(3) Khandhavaggo 犍度篇(S.22~34)(715suttas)

(S.22.)(1) Khandhasaṁyuttaṁ 蘊相應(158 suttas)

1. Nakulapituvaggo 那拘羅父品

(S.22.1./III,1.)

(S.22.1.) (1) Nakulapitusuttaṁ 那拘羅父

►《雜阿含107經》，《增壹阿含13.4經》

1. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Bhaggesu viharati Susumāragire Bhesakaḷāvane Migadāye. Atha kho Nakulapitā gahapati yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Nakulapitā gahapati Bhagavantaṁ etadavoca--

“Ahamasmi bhante, jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto āturakāyo abhikkhaṇātaṅko. Aniccadassāvī kho panāhaṁ, bhante, Bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṁ. ovadatu maṁ, bhante, Bhagavā; anusāsatu maṁ, bhante, Bhagavā; yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Evametaṁ, gahapati, evametaṁ, gahapati! Āturo hāyaṁ, gahapati, kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho. Yo hi, gahapati, imaṁ kāyaṁ pariharanto muhuttampi ārogyaṁ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā? Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Aturakāyassa me sato cittaṁ anāturaṁ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabban”ti.

Atha kho Nakulapitā gahapati Bhagavato bhāsitaṁ (S.22.1./III,2.) abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Nakulapitaraṁ gahapatiṁ āyasmā Sāriputto etadavoca--“Vippasannāni kho te, gahapati, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Alattha no ajja Bhagavato sammukhā dhammiṁ kathaṁ savanāyā”ti?

“Kathañhi no siyā, bhante! Idānāhaṁ, bhante, Bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, gahapati, Bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto”ti? “Idhāhaṁ, bhante, yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinno khvāhaṁ, bhante, Bhagavantaṁ etadavocaṁ--‘Ahamasmi, bhante, jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto āturakāyo abhikkhaṇātaṅko. Aniccadassāvī kho panāhaṁ, bhante, Bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṁ. ovadatu maṁ, bhante, Bhagavā; anusāsatu maṁ, bhante, Bhagavā; yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’”ti.

“Evaṁ vutte maṁ, bhante, Bhagavā etadavoca--‘Evametaṁ, gahapati, evametaṁ, gahapati! Āturo hāyaṁ, gahapati, kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho. Yo hi, gahapati, imaṁ kāyaṁ pariharanto muhuttampi ārogyaṁ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā? Tasmātiha te gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ--āturakāyassa me sato cittaṁ anāturaṁ bhavissatīti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabban’ti. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto”ti.

“Na hi pana taṁ, gahapati, paṭibhāsi Bhagavantaṁ uttariṁ paṭipucchituṁ--‘Kittāvatā nu kho, bhante, āturakāyo ceva hoti āturacitto ca, kittāvatā ca pana āturakāyo hi kho hoti no ca āturacitto’”ti. (S.22.1./III,3.) “Dūratopi kho mayaṁ, bhante, āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. Sādhu vatāyasmantaṁyeva Sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho”ti.

“Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho Nakulapitā gahapati āyasmato Sāriputtassa paccassosi. Ayasmā Sāriputto etadavoca--

“Kathañca, gahapati, āturakāyo ceva hoti, āturacitto ca? Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. ‘Ahaṁ rūpaṁ, mama rūpan’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ rūpaṁ, mama rūpan’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

“Vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. ‘Ahaṁ vedanā, mama vedanā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ vedanā, mama vedanā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

“Saññaṁ attato samanupassati, saññāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā saññaṁ, saññāya vā attānaṁ. ‘Ahaṁ saññā, mama saññā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ saññā, mama saññā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā saññā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

“Saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ. ‘Ahaṁ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa (S.22.1./III,4.) saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

“Viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. ‘Ahaṁ viññāṇaṁ, mama viññāṇan’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ viññāṇaṁ, mama viññāṇan’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Evaṁ kho, gahapati, āturakāyo ceva hoti āturacitto ca.

“Kathañca, gahapati, āturakāyo hi kho hoti no ca āturacitto? Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. ‘Ahaṁ rūpaṁ, mama rūpan’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ rūpaṁ, mama rūpan’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā.

“Na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ; na attani vā vedanaṁ, na vedanāya vā attānaṁ ‘Ahaṁ vedanā, mama vedanā’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ vedanā, mama vedanā’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

“Na saññaṁ attato samanupassati, na saññāvantaṁ vā attānaṁ; na attani vā saññaṁ, na saññāya vā attānaṁ. ‘Ahaṁ saññā, mama saññā’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ saññā, mama saññā’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā saññā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā.

(S.22.1./III,5.) Na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ. ‘Ahaṁ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

“Na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. ‘Ahaṁ viññāṇaṁ, mama viññāṇan’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘Ahaṁ viññāṇaṁ, mama viññāṇan’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Evaṁ kho, gahapati, āturakāyo hoti no ca āturacitto”ti.

Idamavoca āyasmā Sāriputto. Attamano Nakulapitā gahapati āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandīti. Paṭhamaṁ.

(S.22.2.) (2) Devadahasuttaṁ 天現

►《雜阿含108經》，《增壹阿含41.4經》

2. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Devadahaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Atha kho sambahulā pacchābhūmagamikā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Icchāma mayaṁ, bhante, pacchābhūmaṁ janapadaṁ gantuṁ, pacchābhūme janapade nivāsaṁ kappetun”ti.

“Apalokito pana vo, bhikkhave, Sāriputto”ti? “Na kho no, bhante, apalokito āyasmā Sāriputto”ti. “Apaloketha, bhikkhave, Sāriputtaṁ. Sāriputto, bhikkhave, paṇḍito, bhikkhūnaṁ anuggāhako sabrahmacārīnan”ti. (S.22.2./III,6.) “Evaṁ bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ.

Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Bhagavato avidūre aññatarasmiṁ eḷagalāgumbe nisinno hoti. Atha kho te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavocuṁ--“Icchāma mayaṁ, āvuso Sāriputta, pacchābhūmaṁ janapadaṁ gantuṁ, pacchābhūme janapade nivāsaṁ kappetuṁ. Apalokito no Satthā”ti.

“Santi hāvuso, nānāverajjagataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchitāro--khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā--‘Kiṁvādī panāyasmantānaṁ Satthā kimakkhāyīti, kacci vo āyasmantānaṁ dhammā sussutā suggahitā sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya, yathā byākaramānā āyasmanto vuttavādino ceva Bhagavato assatha, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyātha, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyātha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti?

“Dūratopi kho mayaṁ, āvuso, āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. Sādhu vatāyasmantaṁyeva Sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho”ti. “Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Ayasmā Sāriputto etadavoca--

(S.22.2./III,7.)“Santi hāvuso, nānāverajjagataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchitāro--khattiyapaṇḍitāpi…pe… samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā --‘Kiṁvādī panāyasmantānaṁ Satthā kimakkhāyī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, āvuso, evaṁ byākareyyātha--‘Chandarāgavinayakkhāyī kho no, āvuso, Satthā’”ti.

“Evaṁ byākatepi kho, āvuso, assuyeva uttariṁ pañhaṁ pucchitāro--khattiyapaṇḍitāpi…pe… samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā--‘Kismiṁ panāyasmantānaṁ chandarāgavinayakkhāyī Satthā’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, āvuso, evaṁ byākareyyātha--‘rūpe kho, āvuso, chandarāgavinayakkhāyī Satthā, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī Satthā’”ti.

“Evaṁ byākatepi kho, āvuso, assuyeva uttariṁ pañhaṁ pucchitāro--khattiyapaṇḍitāpi…pe… samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā--‘Kiṁ panāyasmantānaṁ ādīnavaṁ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī Satthā, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī Satthā’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, āvuso, evaṁ byākareyyātha--‘rūpe kho, āvuso avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu avigatarāgassa…pe… avigatataṇhassa tesaṁ saṅkhārānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Viññāṇe avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Idaṁ kho no, āvuso, ādīnavaṁ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī Satthā, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī Satthā’”ti.

(S.22.2./III,8.)“Evaṁ byākatepi kho, āvuso, assuyeva uttariṁ pañhaṁ pucchitāro--khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṁsakā--‘Kiṁ panāyasmantānaṁ ānisaṁsaṁ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī Satthā, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī Satthā’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe āvuso, evaṁ byākareyyātha--‘rūpe kho, āvuso, vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tesaṁ saṅkhārānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Viññāṇe vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Idaṁ kho no, āvuso, ānisaṁsaṁ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī Satthā, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī Satthā’”ti.

“Akusale cāvuso, dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme sukho vihāro abhavissa avighāto anupāyāso apariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā, nayidaṁ Bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ vaṇṇeyya. Yasmā ca kho, āvuso, akusale dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme dukkho vihāro savighāto sa-upāyāso sapariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā, tasmā Bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ vaṇṇeti.

“Kusale cāvuso, dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme dukkho vihāro abhavissa savighāto (S.22.2./III,9.) sa-upāyāso sapariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā, nayidaṁ Bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ vaṇṇeyya. Yasmā ca kho, āvuso, kusale dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme sukho vihāro avighāto anupāyāso apariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā, tasmā Bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ vaṇṇetī”ti.

Idamavocāyasmā Sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandunti. Dutiyaṁ.

(S.22.3.) (3) Hāliddikānisuttaṁ 訶梨(1)

►《雜阿含551經》

3. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahākaccāno Avantīsu viharati Kuraraghare Papāte pabbate. Atha kho Hāliddikāni gahapati yenāyasmā Mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Hāliddikāni gahapati āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etadavoca--“Vuttamidaṁ, bhante, Bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañhe--

“Okaṁ pahāya aniketasārī,

Gāme akubbaṁ muni santhavāni.

Kāmehi ritto apurakkharāno,

Kathaṁ na viggayha janena kayirā”ti.

“Imassa nu kho, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti?

“Rūpadhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. Rūpadhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṁ ‘Okasārī’ti vuccati. Vedanādhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. (S.22.3./III,10.) Vedanādhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṁ ‘Okasārī’ti vuccati. Saññādhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. Saññādhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṁ ‘Okasārī’ti vuccati. Saṅkhāradhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. Saṅkhāradhāturāga-vinibandhañca pana viññāṇaṁ ‘Okasārī’ti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, okasārī hoti.

“Kathañca, gahapati, anokasārī hoti? Rūpadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā Tathāgato ‘Anokasārī’ti vuccati. Vedanādhātuyā kho, gahapati… saññādhātuyā kho, gahapati… saṅkhāradhātuyā kho, gahapati… viññāṇadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā Tathāgato ‘Anokasārī’ti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, anokasārī hoti.

“Kathañca, gahapati, niketasārī hoti? Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, ‘Niketasārī’ti vuccati. Saddanimitta…pe… gandhanimitta… rasanimitta… phoṭṭhabbanimitta… dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, ‘Niketasārī’ti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, niketasārī hoti.

“Kathañca, gahapati, aniketasārī hoti? Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā Tathāgato ‘Aniketasārī’ti vuccati. Saddanimitta… gandhanimitta… rasanimitta… phoṭṭhabbanimitta… dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā (S.22.3./III,11.) anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā Tathāgato ‘Aniketasārī’ti vuccati. Evaṁ kho, gahapati, aniketasārī hoti.

“Kathañca, gahapati, gāme santhavajāto hoti? Idha, gahapati, ekacco gihīhi saṁsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā tesu yogaṁ āpajjati. Evaṁ kho, gahapati, gāme santhavajāto hoti.

“Kathañca, gahapati, gāme na santhavajāto hoti? Idha, gahapati, bhikkhu gihīhi asaṁsaṭṭho viharati na sahanandī na sahasokī na sukhitesu sukhito na dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu na attanā tesu yogaṁ āpajjati. Evaṁ kho, gahapati, gāme na santhavajāto hoti.

“Kathañca, gahapati, kāmehi aritto hoti? Idha, gahapati, ekacco kāmesu avigatarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Evaṁ kho, gahapati, kāmehi aritto hoti.

“Kathañca, gahapati, kāmehi ritto hoti? Idha, gahapati, ekacco kāmesu vigatarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho Evaṁ kho, gahapati, kāmehi ritto hoti.

“Kathañca, gahapati, purakkharāno hoti? Idha, gahapati, ekaccassa evaṁ hoti--‘Evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁvedano siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsañño siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsaṅkhāro siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti. Evaṁ kho, gahapati, purakkharāno hoti.

“Kathañca, gahapati, apurakkharāno hoti? Idha, gahapati, ekaccassa na evaṁ hoti--‘Evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁvedano siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsañño siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsaṅkhāro siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, (S.22.3./III,12.) evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti. Evaṁ kho, gahapati, apurakkharāno hoti.

“Kathañca gahapati, kathaṁ viggayha janena kattā hoti? Idha, gahapati, ekacco evarūpiṁ kathaṁ kattā hoti--‘Na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi; ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi. Kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi; ahamasmi sammāpaṭipanno. Pure vacanīyaṁ pacchā avaca; pacchā vacanīyaṁ pure avaca. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ. Aropito te vādo; cara vādappamokkhāya. Niggahitosi; nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Evaṁ kho, gahapati, kathaṁ viggayha janena kattā hoti.

“Kathañca gahapati, kathaṁ na viggayha janena kattā hoti? Idha, gahapati, bhikkhu na evarūpiṁ kathaṁ kattā hoti--‘Na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi…pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Evaṁ kho, gahapati, kathaṁ na viggayha janena kattā hoti.

“Iti kho, gahapati, yaṁ taṁ vuttaṁ Bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañhe--

“Okaṁ pahāya aniketasārī, gāme akubbaṁ munisanthavāni.

Kāmehi ritto apurakkharāno, kathaṁ na viggayha janena kayirā”ti.

“Imassa kho, gahapati, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.4.) (4) Dutiyahāliddikānisuttaṁ 訶梨(2)

►《雜阿含552經》

4. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahākaccāno Avantīsu viharati Kuraraghare Papāte pabbate. (S.22.4./III,13.) Atha kho Hāliddikāni gahapati yenāyasmā Mahākaccāno…pe… Ekamantaṁ nisinno kho Hāliddikāni gahapati āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etadavoca--“Vuttamidaṁ, bhante, Bhagavatā sakkapañhe--‘Ye te samaṇabrāhmaṇā taṇhāsaṅkhayavimuttā, te accantaniṭṭhā accantayogakkhemino accantabrahmacārino accantapariyosānā seṭṭhā devamanussānan’”ti.

“Imassa nu kho, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti?

“Rūpadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā cittaṁ suvimuttanti vuccati.

“Vedanādhātuyā kho, gahapati… saññādhātuyā kho, gahapati… saṅkhāradhātuyā kho, gahapati… viññāṇadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā cittaṁ suvimuttanti vuccati.

“Iti kho, gahapati, yaṁ taṁ vuttaṁ Bhagavatā sakkapañhe--‘Ye te samaṇabrāhmaṇā taṇhāsaṅkhayavimuttā te accantaniṭṭhā accantayogakkhemino accantabrahmacārino accantapariyosānā seṭṭhā devamanussānan’”ti.

“Imassa kho, gahapati, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. Catutthaṁ.

(S.22.5.) (5) Samādhisuttaṁ 三昧

►《雜阿含59-60、65經》

5. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--“Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha; samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? Rūpassa samudayañca atthaṅgamañca, vedanāya samudayañca atthaṅgamañca saññāya samudayañca atthaṅgamañca, saṅkhārānaṁ samudayañca atthaṅgamañca, (S.22.5./III,14.) viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca”.

“Ko ca, bhikkhave, rūpassa samudayo, ko vedanāya samudayo, ko saññāya samudayo, ko saṅkhārānaṁ samudayo, ko viññāṇassa samudayo? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.

“Kiñca abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati? Rūpaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa rūpaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā rūpe nandī tadupādānaṁ. Tassupādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Vedanaṁ abhinandati…pe… saññaṁ abhinandati… saṅkhāre abhinandati… viññāṇaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa viññāṇaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā viññāṇe nandī tadupādānaṁ. Tassupādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

“Ayaṁ, bhikkhave, rūpassa samudayo; ayaṁ vedanāya samudayo; ayaṁ saññāya samudayo; ayaṁ saṅkhārānaṁ samudayo; ayaṁ viññāṇassa samudayo.

“Ko ca, bhikkhave, rūpassa atthaṅgamo, ko vedanāya… ko saññāya… ko saṅkhārānaṁ… ko viññāṇassa atthaṅgamo?

Idha, bhikkhave, nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.

“Kiñca nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati? Rūpaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa rūpaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā rūpe nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa vedanaṁ anabhinandato anabhivadato (S.22.5./III,15.) anajjhosā tiṭṭhato yā vedanāya nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Saññaṁ nābhinandati…pe… saṅkhāre nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa saṅkhāre anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā saṅkhāresu nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Viññāṇaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa viññāṇaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā viññāṇe nandī sā nirujjhati. Tassa nandīnirodhā upādānanirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

“Ayaṁ bhikkhave, rūpassa atthaṅgamo, ayaṁ vedanāya atthaṅgamo, ayaṁ saññāya atthaṅgamo, ayaṁ saṅkhārānaṁ atthaṅgamo, ayaṁ viññāṇassa atthaṅgamo”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.6.) (6) Paṭisallāṇasuttaṁ 宴默

►cf. 《雜阿含65經》

6. Sāvatthinidānaṁ. “Paṭisallāṇe, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīṇo, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? Rūpassa samudayañca atthaṅgamañca, vedanāya samudayañca atthaṅgamañca, saññāya samudayañca atthaṅgamañca, saṅkhārānaṁ samudayañca atthaṅgamañca, viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca …” pe…(yathā paṭhamasutte tathā vitthāretabbo.) Chaṭṭhaṁ.

(S.22.7.) (7) Upādāparitassanāsuttaṁ 取著恐懼(1)

►《雜阿含經》43、66經

7. Sāvatthinidānaṁ. “Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādā-aparitassanañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. (S.22.7./III,16.) “Evaṁ bhante”ti, kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.

“Vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.

“Saññaṁ attato samanupassati…pe… saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ. Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.

“Viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. (S.22.7./III,17.) Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. Evaṁ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti.

“Kathañca, bhikkhave, anupādā-aparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.

“Na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ; na attani vā vedanaṁ, na vedanāya vā attānaṁ. Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā na vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.

“Na saññaṁ…pe… na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ. Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā na saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na (S.22.7./III,18.) saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.

“Na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ…pe… tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. Tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. Evaṁ kho, bhikkhave, anupādā aparitassanaṁ hotī”ti. Sattamaṁ.

(S.22.8.) (8) Dutiya-upādāparitassanāsuttaṁ 取著恐懼(2)

►《雜阿含44經》

8. Sāvatthinidānaṁ. “Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādā-aparitassanañca. Taṁ suṇātha…pe… kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā. Vedanaṁ etaṁ mama…pe… saññaṁ etaṁ mama… saṅkhāre etaṁ mama… viññāṇaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Evaṁ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti.

“Kathañca, bhikkhave, anupādā-aparitassanā hoti? (S.22.8./III,19.) Idha bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanaṁ netaṁ mama… saññaṁ netaṁ mama… saṅkhāre netaṁ mama… viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā Evaṁ kho, bhikkhave, anupādā-aparitassanā hotī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.9.) (9) Kālattaya-aniccasuttaṁ 過去.未來.現在(1)

►《雜阿含8、79經》，大正No.103《佛說聖法印經》，大正No.104《佛說法印經》

9. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ rūpasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā aniccā…pe… saññā aniccā… saṅkhārā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; anāgate saṅkhāre nābhinandati; paccuppannānaṁ saṅkhārānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Viññāṇaṁ aniccaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Navamaṁ.

(S.22.10.) (10) Kālattayadukkhasuttaṁ 過去.未來.現在(2)

►《雜阿含經》8、79經，大正No.103《佛說聖法印經》，大正No.104《佛說法印經》

10. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa! (S.22.10./III,20.) Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ rūpasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā dukkhā… saññā dukkhā… saṅkhārā dukkhā… viññāṇaṁ dukkhaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Dasamaṁ.

(S.22.11.) (11) Kālattaya-anattasuttaṁ 過去.未來.現在(3)

►《雜阿含經》8、79經，大正No.103《佛說聖法印經》，大正No.104《佛說法印經》

11. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ rūpasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā anattā… saññā anattā… saṅkhārā anattā… viññāṇaṁ anattā atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Ekādasamaṁ.

Nakulapituvaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Nakulapitā Devadahā, Dvepi Hāliddikāni ca;

Samādhipaṭisallāṇā, (S.22.11./III,21.) Upādāparitassanā duve.

Atītānā Gatapaccuppannā, Vaggo tena pavuccati.

2. Aniccavaggo 無常品

(S.22.12.) (1) Aniccasuttaṁ 無常

►《雜阿含1經》

12. Evaṁ me sutaṁ--Sāvatthiyaṁ. Tatra kho…pe… “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.13.) (2) Dukkhasuttaṁ 苦

►《雜阿含1經》

13. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṁ dukkhaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.14.) (3) Anattasuttaṁ 無我

►《雜阿含1經》

14. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.15./III,22.)

(S.22.15.) (4) Yadaniccasuttaṁ 無常者(1)

►《雜阿含經》2、9經

15. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saññā aniccā…pe… saṅkhārā aniccā… viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Catutthaṁ.

(S.22.16.) (5) Yaṁdukkhasuttaṁ 無常者 (2)

►《雜阿含經》2、10經

16. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā dukkhā… saññā dukkhā… saṅkhārā dukkhā… viññāṇaṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.17.) (6) Yadanattāsuttaṁ 無常者 (3)

►《雜阿含經》2、10經

17. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ (S.22.17./III,23.) mama nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā anattā… saññā anattā… saṅkhārā anattā… viññāṇaṁ anattā Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.18.) (7) Sahetu-aniccasuttaṁ 因 (1)

►《雜阿含11經》

18. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yopi hetu, yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṁ, bhikkhave, rūpaṁ kuto niccaṁ bhavissati! Vedanā aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo vedanāya uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtā bhikkhave, vedanā kuto niccā bhavissati! Saññā aniccā… saṅkhārā aniccā. Yopi hetu yopi paccayo saṅkhārānaṁ uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, saṅkhārā kuto niccā bhavissanti! Viññāṇaṁ aniccaṁ. Yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṁ, bhikkhave, viññāṇaṁ kuto niccaṁ bhavissati! Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.22.19.) (8) Sahetudukkhasuttaṁ 因 (2)

►《雜阿含12經》

19. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṁ, bhikkhave, rūpaṁ kuto sukhaṁ bhavissati! Vedanā dukkhā… saññā dukkhā… saṅkhārā dukkhā… (S.22.19./III,24.) viññāṇaṁ dukkhaṁ. Yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṁ, bhikkhave, viññāṇaṁ kuto sukhaṁ bhavissati! Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.20.) (9) Sahetu-anattasuttaṁ 因(3)

►《雜阿含12經》

20. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, anattā. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṁ, bhikkhave, rūpaṁ kuto attā bhavissati! Vedanā anattā… saññā anattā… saṅkhārā anattā… viññāṇaṁ anattā. Yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṁ, bhikkhave, viññāṇaṁ kuto attā bhavissati! Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Navamaṁ.

(S.22.21.) (10) Ānandasuttaṁ 阿難

21. Sāvatthiyaṁ ārāme. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Nirodho nirodho’ti, bhante, vuccati. Katamesānaṁ kho, bhante, dhammānaṁ nirodho ‘Nirodho’ti vuccatī”ti? “Rūpaṁ kho, Ānanda, aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammaṁ. Tassa nirodho ‘Nirodho’ti vuccati. Vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Tassā nirodho ‘Nirodho’ti vuccati. Saññā… saṅkhārā aniccā saṅkhatā (S.22.21./III,25.) paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Tesaṁ nirodho ‘Nirodho’ti vuccati. Viññāṇaṁ aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammaṁ. Tassa nirodho ‘Nirodho’ti vuccati. Imesaṁ kho, Ānanda, dhammānaṁ nirodho ‘Nirodho’ti vuccatī”ti. Dasamaṁ.

Aniccavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Aniccaṁ Dukkhaṁ Anattā, Yadaniccāpare tayo;

Hetunāpi tayo vuttā, Ānandena ca te dasāti.

3. Bhāravaggo 重擔品

(S.22.22.) (1) Bhārasuttaṁ 重擔

►《雜阿含73經》，《增壹阿含25.4經》

22. Sāvatthiyaṁ tatra kho “Bhārañca vo, bhikkhave, desessāmi bhārahārañca bhārādānañca bhāranikkhepanañca. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, bhāro? Pañcupādānakkhandhā tissa vacanīyaṁ. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhāro”.

“Katamo ca, bhikkhave, bhārahāro Puggalo tissa vacanīyaṁ. Yvāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṁgotto; ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhārahāro.

(S.22.22./III,26.) “Katamañca bhikkhave, bhārādānaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ--kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhārādānaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, bhāranikkhepanaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāranikkhepanan”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Bhārā have pañcakkhandhā, bhārahāro ca puggalo;

Bhārādānaṁ dukhaṁ loke, bhāranikkhepanaṁ sukhaṁ.

“Nikkhipitvā garuṁ bhāraṁ, aññaṁ bhāraṁ anādiya;

Samūlaṁ taṇhamabbuyha, nicchāto parinibbuto”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.23.) (2) Pariññasuttaṁ 徧智

►《雜阿含72經》，S.22.106.

23. Sāvatthinidānaṁ. “Pariññeyye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi pariññañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pariññeyyā dhammā? Rūpaṁ, bhikkhave, pariññeyyo dhammo, vedanā pariññeyyo dhammo, saññā pariññeyyo dhammo, saṅkhārā pariññeyyo dhammo, viññāṇaṁ pariññeyyo dhammo Ime vuccanti, bhikkhave, pariññeyyā dhammā. Katamā ca, bhikkhave, pariññā? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pariññā”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.24.) (3) Abhijānasuttaṁ 徧知(證知)

►《雜阿含經》3、5經

(Abhijāna= PTS Pariijāna)

24. Sāvatthinidānaṁ. (S.22.24./III,27.) “Rūpaṁ bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya; vedanaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya; saññaṁ anabhijānaṁ… saṅkhāre anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya; viññāṇaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rūpañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya; vedanaṁ abhijānaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.25.) (4) Chandarāgasuttaṁ 欲貪

►《雜阿含77經》

25. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpasmiṁ chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Yo vedanāya chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ sā vedanā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yo saññāya chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ sā saññā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yo saṅkhāresu chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ te saṅkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgo taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ āyatiṁ anuppādadhamman”ti. Catutthaṁ.

(S.22.26.) (5) Assādasuttaṁ 味(1)

►《雜阿含14經》

26. Sāvatthinidānaṁ. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Ko nu kho rūpassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko saññāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko saṅkhārānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko viññāṇassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? (S.22.26./III,28.) Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Yaṁ kho rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ rūpassa assādo. Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ rūpassa nissaraṇaṁ. Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ vedanāya assādo. Yaṁ vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vedanāya nissaraṇaṁ. Yaṁ saññaṁ paṭicca uppajjati…pe… yaṁ saṅkhāre paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ saṅkhārānaṁ assādo. Yaṁ saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ saṅkhārānaṁ ādīnavo. Yo saṅkhāresu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ saṅkhārānaṁ nissaraṇaṁ. Yaṁ viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ viññāṇassa assādo. Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ’”.

“Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ evaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ; athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti; ayamantimā jāti; natthi dāni punabbhavo’”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.27./III,29.)

(S.22.27.) (6) Dutiya-assādasuttaṁ 味(2)

►《雜阿含經》3~4、6、14經

27. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpassāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo rūpassa assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpassa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpassāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo rūpassa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpassāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ rūpassa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpassa nissaraṇaṁ paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Vedanāyāhaṁ, bhikkhave… saññāyāhaṁ, bhikkhave… saṅkhārānāhaṁ bhikkhave… viññāṇassāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo viññāṇassa assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā viññāṇassa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Viññāṇassāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo viññāṇassa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā viññāṇassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Viññāṇassāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā viññāṇassa nissaraṇaṁ paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ…pe… abbhaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti; ayamantimā jāti; natthi dāni punabbhavo’”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.28.) (7) Tatiya-assādasuttaṁ 味(3)

►《雜阿含13經》

28. Sāvatthinidānaṁ. “No cedaṁ, bhikkhave, rūpassa assādo abhavissa (S.22.28./III,30.) nayidaṁ sattā rūpasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpassa assādo, tasmā sattā rūpasmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpassa ādīnavo abhavissa nayidaṁ sattā rūpasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpassa ādīnavo, tasmā sattā rūpasmiṁ nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpassa nissaraṇaṁ abhavissa nayidaṁ sattā rūpasmā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpassa nissaraṇaṁ, tasmā sattā rūpasmā nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, vedanāya…pe… no cedaṁ, bhikkhave, saññāya… no cedaṁ, bhikkhave, saṅkhārānaṁ nissaraṇaṁ abhavissa nayidaṁ sattā saṅkhārehi nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi saṅkhārānaṁ nissaraṇaṁ, tasmā sattā saṅkhārehi nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, viññāṇassa assādo abhavissa, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi viññāṇassa assādo, tasmā sattā viññāṇasmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, viññāṇassa ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi viññāṇassa ādīnavo, tasmā sattā viññāṇasmiṁ nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, viññāṇassa nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā viññāṇasmā nissareyyuṁ Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi viññāṇassa nissaraṇaṁ, tasmā sattā viññāṇasmā nissaranti.

“Yāvakīvañca, bhikkhave, sattā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññaṁsu; neva tāva, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā (S.22.28./III,31.) sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṁsu. Yato ca kho, bhikkhave, sattā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu; atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharanti”. Sattamaṁ.

(S.22.29.) (8) Abhinandanasuttaṁ 歡喜

►《雜阿含經》5、7經

29. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo vedanaṁ abhinandati… yo saññaṁ abhinandati… yo saṅkhāre abhinandati… yo viññāṇaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo ca kho, bhikkhave, rūpaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo vedanaṁ nābhinandati… yo saññaṁ nābhinandati… yo saṅkhāre nābhinandati… yo viññāṇaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.30.) (9) Uppādasuttaṁ 生

►《雜阿含78經》

30. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpassa uppādo ṭhiti abhinibbatti (S.22.30./III,32.) pātubhāvo dukkhasseso uppādo rogānaṁ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo vedanāya…pe… yo saññāya…pe… yo saṅkhārānaṁ…pe… yo viññāṇassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṁ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho rogānaṁ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo vedanāya…pe… yo saññāya… yo saṅkhārānaṁ… yo viññāṇassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho rogānaṁ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Navamaṁ.

(S.22.31.) (10) Aghamūlasuttaṁ 痛根

31. Sāvatthinidānaṁ. “Aghañca, bhikkhave, desessāmi aghamūlañca. Taṁ suṇātha. Katamañca bhikkhave aghaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, aghaṁ, vedanā aghaṁ, saññā aghaṁ, saṅkhārā aghaṁ, viññāṇaṁ aghaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, aghaṁ. Katamañca, bhikkhave, aghamūlaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī; seyyathidaṁ--kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, aghamūlan”ti. Dasamaṁ.

(S.22.32.) (11) Pabhaṅgusuttaṁ 壞法

►《雜阿含51經》

32. Sāvatthinidānaṁ. “Pabhaṅguñca, bhikkhave, desessāmi appabhaṅguñca. Taṁ suṇātha. Kiñca, bhikkhave, pabhaṅgu, kiṁ appabhaṅgu? (S.22.32./III,33.) Rūpaṁ bhikkhave, pabhaṅgu. Yo tassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, idaṁ appabhaṅgu. Vedanā pabhaṅgu. Yo tassā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, idaṁ appabhañgu. Saññā pabhaṅgu… saṅkhārā pabhaṅgu. Yo tesaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, idaṁ appabhaṅgu. Viññāṇaṁ pabhaṅgu. Yo tassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, idaṁ appabhaṅgū”ti. Ekādasamaṁ.

Bhāravaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Bhāraṁ Pariññaṁ Abhijānaṁ(= PTS Pariijānaṁ), Chandarāgaṁ Catutthakaṁ;

Assādā ca tayo vuttā, Abhinandanamaṭṭhamaṁ.

Uppādaṁ Aghamūlañca, Ekādasamo Pabhaṅgūti.

4. Natumhākaṁvaggo汝所應法品

(S.22.33.) (1) Natumhākaṁsuttaṁ 非汝所應法(1)

►《雜阿含269經》

33. Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Saññā na tumhākaṁ…(S.22.33./III,34.) saṅkhārā na tumhākaṁ, te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ Jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya. Api nu tumhākaṁ evamassa--‘Amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, rūpaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Saññā na tumhākaṁ… saṅkhārā na tumhākaṁ… viññāṇaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.34.) (2) Dutiyanatumhākaṁsuttaṁ 非汝所應法(2)

►《雜阿含269經》

34. Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā na tumhākaṁ… saññā na tumhākaṁ… saṅkhārā na tumhākaṁ… viññāṇaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.35.) (3) Aññatarabhikkhusuttaṁ 比丘(1)

►《雜阿含16經》

35. Sāvatthinidānaṁ. (S.22.35./III,35.) Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu; yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho, appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, anuseti, tena saṅkhaṁ gacchati; yaṁ nānuseti, na tena saṅkhaṁ gacchatī”ti. “Aññātaṁ, Bhagavā; aññātaṁ, Sugatā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ ce, bhante, anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanaṁ ce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Saññaṁ ce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Saṅkhāre ce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Viññāṇaṁ ce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Rūpaṁ ce, bhante, nānuseti na tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanaṁ ce… saññaṁ ce… saṅkhāre ce… viññāṇaṁ ce nānuseti na tena saṅkhaṁ gacchati. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ ce, bhikkhu, anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanaṁ ce… saññaṁ ce… saṅkhāre ce… viññāṇaṁ ce anuseti tena saṅkhaṁ gacchati. Rūpaṁ ce, bhikkhu, nānuseti na tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanaṁ ce… saññaṁ ce… saṅkhāre ce… viññāṇaṁ ce nānuseti na tena saṅkhaṁ gacchati. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena, bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti.

Atha kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaṁ (S.22.35./III,36.) abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Tatiyaṁ.

(S.22.36.) (4) Dutiya-aññatarabhikkhusuttaṁ 比丘(2)

►《雜阿含15經》

36. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikhu yena Bhagavā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, anuseti taṁ anumīyati; yaṁ anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Yaṁ nānuseti na taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchatī”ti. “Aññātaṁ, Bhagavā; aññātaṁ, Sugatā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ ce, bhante, anuseti taṁ anumīyati; yaṁ (S.22.36./III,37.) anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanaṁ ce anuseti… saññaṁ ce anuseti… saṅkhāre ce anuseti… viññāṇaṁ ce anuseti taṁ anumīyati; yaṁ anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Rūpaṁ ce, bhante, nānuseti na taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanaṁ ce nānuseti… saññaṁ ce nānuseti… saṅkhāre ce nānuseti… viññāṇaṁ ce nānuseti na taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchati. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ ce, bhikkhu, anuseti taṁ anumīyati; yaṁ anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanaṁ ce, bhikkhu… saññaṁ ce, bhikkhu… saṅkhāre ce, bhikkhu… viññāṇaṁ ce, bhikkhu, anuseti taṁ anumīyati; yaṁ anumīyati tena saṅkhaṁ gacchati. Rūpaṁ ce, bhikkhu, nānuseti na taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchati. Vedanaṁ ce nānuseti… saññaṁ ce nānuseti… saṅkhāre ce nānuseti… viññāṇaṁ ce nānuseti na taṁ anumīyati; yaṁ nānumīyati na tena saṅkhaṁ gacchati. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti…pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Catutthaṁ.

(S.22.37.) (5) Ānandasuttaṁ 阿難(1)

►《雜阿含經》49~50經

37. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenpasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Ānandaṁ Bhagavā etadavoca--

“Sace taṁ, Ānanda, evaṁ puccheyyuṁ--‘Katamesaṁ, āvuso Ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, Ānanda, kinti byākareyyāsī”ti? (S.22.37./III,38.) “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Katamesaṁ, āvuso Ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘rūpassa kho, āvuso, uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imesaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti.

“Sādhu sādhu, Ānanda! Rūpassa kho, Ānanda, uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imesaṁ kho, Ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatīti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, Ānanda, evaṁ byākareyyāsī”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.38.) (6) Dutiya-Ānandasuttaṁ 阿難(2)

►《雜阿含經》49~50經

38. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Ānandaṁ Bhagavā etadavoca--

“Sace taṁ, Ānanda, evaṁ puccheyyuṁ--‘Katamesaṁ, āvuso Ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha? Katamesaṁ dhammānaṁ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati? Katamesaṁ dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, Ānanda, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ--‘Katamesaṁ, āvuso Ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha? Katamesaṁ dhammānaṁ uppādo paññāyissati vayo paññāyissati, (S.22.38./III,39.) ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati Katamesaṁ dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyaṁ--‘Yaṁ kho, āvuso, rūpaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā; tassā uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitāya aññathattaṁ paññāyittha. Yā saññā… ye saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā; tesaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Yaṁ viññāṇaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Imesaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha’”.

“Yaṁ kho, āvuso, rūpaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Yā vedanā ajātā apātubhūtā; tassā uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitāya aññathattaṁ paññāyissati. Yā saññā…pe… ye saṅkhārā ajātā apātubhūtā; tesaṁ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Yaṁ viññāṇaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Imesaṁ kho, āvuso dhammānaṁ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati.

“Yaṁ kho, āvuso, rūpaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Yā vedanā jātā pātubhūtā…pe… yā saññā… ye saṅkhārā jātā pātubhūtā; tesaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Yaṁ viññāṇaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imesaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ, bhante, evaṁ byākareyyan”ti.

“Sādhu sādhu, Ānanda! Yaṁ kho, Ānanda, rūpaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Yā (S.22.38./III,40.) vedanā yā saññā… ye saṅkhārā… yaṁ viññāṇaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha. Imesaṁ kho, Ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyittha.

“Yaṁ kho, Ānanda, rūpaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Yā vedanā… yā saññā… ye saṅkhārā… yaṁ viññāṇaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyissati vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati. Imesaṁ kho, Ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyissati.

“Yaṁ kho, Ānanda, rūpaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Yā vedanā jātā pātubhūtā… yā saññā… ye saṅkhārā… yaṁ viññāṇaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ; tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. Imesaṁ kho, Ānanda, dhammānaṁ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatīti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, Ānanda, evaṁ byākareyyāsī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.39.) (7) Anudhammasuttaṁ 隨法(1)

►《雜阿含27經》

39. Sāvatthinidānaṁ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṁ rūpe nibbidābahulo vihareyya, vedanāya nibbidābahulo vihareyya, saññā nibbidābahulo vihareyya, saṅkhāresu nibbidābahulo vihareyya, viññāṇe nibbidābahulo vihareyya. Yo rūpe nibbidābahulo viharanto, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu nibbidābahulo viharanto, viññāṇe nibbidābahulo viharanto rūpaṁ parijānāti, vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ parijānāti, so rūpaṁ parijānaṁ, vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ parijānaṁ parimuccati rūpamhā, parimuccati (S.22.39./III,41.) vedanā parimuccati saññāya parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Sattamaṁ.

(S.22.40.) (8) Dutiya-anudhammasuttaṁ 隨法(2)

►《雜阿含27經》

40. Sāvatthinidānaṁ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṁ rūpe aniccānupassī vihareyya…pe… parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.41.) (9) Tatiya-anudhammasuttaṁ 隨法(3)

►《雜阿含27經》

41. Sāvatthinidānaṁ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṁ rūpe dukkhānupassī vihareyya…pe… parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Navamaṁ.

(S.22.42.) (10) Catuttha-anudhammasuttaṁ 隨法(4)

►《雜阿含27經》

42. Sāvatthinidānaṁ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṁ rūpe anattānupassī vihareyya, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe anattānupassī vihareyya. Yo rūpe anattānupassī viharanto…pe… rūpaṁ parijānāti, vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ parijānāti, so rūpaṁ parijānaṁ, vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ parijānaṁ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Dasamaṁ.

Natumhākaṁvaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

(S.22.42./III,42.) Natumhākena dve vuttā, Bhikkhūhi apare duve;

Ānandena ca dve vuttā, Anudhammehi dve dukāti.

5. Attadīpavaggo 自洲品

(S.22.43.) (1) Attadīpasuttaṁ 自洲

►《雜阿含36經》

43. Sāvatthinidānaṁ. “Attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Attadīpānaṁ, bhikkhave, viharataṁ attasaraṇānaṁ anaññasaraṇānaṁ, dhammadīpānaṁ dhammasaraṇānaṁ anaññasaraṇānaṁ yoni upaparikkhitabbā. Kiṁjātikā sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā, kiṁpahotikā”ti?

“Kiṁjātikā ca, bhikkhave, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, kiṁpahotikā? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati, aññathā ca hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. Tassa sā vedanā vipariṇamati, aññathā ca hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Saññaṁ attato samanupassati… saṅkhāre attato samanupassati… viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. (S.22.43./III,43.) Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati, aññathā ca hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

“Rūpassa tveva, bhikkhave, aniccataṁ viditvā vipariṇāmaṁ virāgaṁ nirodhaṁ, pubbe ceva rūpaṁ etarahi ca sabbaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammanti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā na paritassati, aparitassaṁ sukhaṁ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. Vedanāya tveva, bhikkhave, aniccataṁ viditvā vipariṇāmaṁ virāgaṁ nirodhaṁ, pubbe ceva vedanā etarahi ca sabbā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā na paritassati, aparitassaṁ sukhaṁ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. Saññāya… saṅkhārānaṁ tveva, bhikkhave, aniccataṁ viditvā vipariṇāmaṁ virāgaṁ nirodhaṁ, pubbe ceva saṅkhārā etarahi ca sabbe saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā na paritassati, aparitassaṁ sukhaṁ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. Viññāṇassa tveva, bhikkhave, aniccataṁ viditvā vipariṇāmaṁ virāgaṁ nirodhaṁ, pubbe ceva viññāṇaṁ etarahi ca sabbaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammanti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. Tesaṁ pahānā na paritassati, aparitassaṁ sukhaṁ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.44.) (2) Paṭipadāsuttaṁ 道

►《雜阿含69經》

44. Sāvatthinidānaṁ. (S.22.44./III,44.) “Sakkāyasamudayagāminiñca vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi, sakkāyanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, sakkāyasamudayagāminī paṭipadā? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ attato… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘sakkāyasamudayagāminī paṭipadā, sakkāyasamudayagāminī paṭipadā’ti. Iti hidaṁ, bhikkhave, vuccati ‘Dukkhasamudayagāminī samanupassanā’ti. Ayamevettha attho”.

“Katamā ca, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā? Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Na vedanaṁ attato… na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘sakkāyanirodhagāminī paṭipadā, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti. Iti hidaṁ, bhikkhave, vuccati ‘Dukkhanirodhagāminī samanupassanā’ti. Ayamevettha attho”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.45.) (3) Aniccasuttaṁ 無常(1)

►《雜阿含經》84-85經

45. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ (S.22.45./III,45.) dukkhaṁ yaṁ dukkhaṁ tadanattā yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato cittaṁ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanā aniccā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato cittaṁ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Rūpadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno cittaṁ virattaṁ vimuttaṁ hoti anupādāya āsavehi, vedanādhātuyā…pe… saññādhātuyā… saṅkhāradhātuyā… viññāṇadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno cittaṁ virattaṁ vimuttaṁ hoti anupādāya āsavehi. Vimuttattā ṭhitaṁ. Thitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.46.) (4) Dutiya-aniccasuttaṁ 無常(2)

46. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā aniccā… saññā aniccā… saṅkhārā aniccā… viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ”.

“Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato pubbantānudiṭṭhiyo na honti. Pubbantānudiṭṭhīnaṁ asati, (S.22.46./III,46.) aparantānudiṭṭhiyo na honti. Aparantānudiṭṭhīnaṁ asati, thāmaso parāmāso na hoti. Thāmase parāmāse asati rūpasmiṁ… vedanāya saññāya… saṅkhāresu… viññāṇasmiṁ cittaṁ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vimuttattā ṭhitaṁ. Thitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Catutthaṁ.

(S.22.47.) (5) Samanupassanāsuttaṁ 觀見

►《雜阿含經》45、63經

47. Sāvatthinidānaṁ. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ attānaṁ samanupassamānā samanupassanti, sabbete pañcupādānakkhandhe samanupassanti, etesaṁ vā aññataraṁ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ”.

“Iti ayañceva samanupassanā ‘Asmī’ti cassa avigataṁ hoti. ‘Asmī’ti kho pana, bhikkhave, avigate pañcannaṁ indriyānaṁ avakkanti hoti--cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassa. Atthi, bhikkhave, mano, atthi dhammā, atthi avijjādhātu. Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa ‘Asmī’tipissa hoti; ‘Ayamahamasmī’tipissa hoti; ‘Bhavissan’tipissa hoti; ‘Na bhavissan’tipissa hoti; ‘rūpī bhavissan’tipissa hoti; ‘Arūpī bhavissan’tipissa hoti; ‘saññī bhavissan’tipissa hoti; ‘Asaññī bhavissan’tipissa hoti; ‘Nevasaññīnāsaññī bhavissan’tipissa hoti”.

(S.22.47./III,47.) “Tiṭṭhanteva kho, bhikkhave, tattheva pañcindriyāni. Athettha sutavato ariyasāvakassa avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā ‘Asmī’tipissa na hoti; ‘Ayamahamasmī’tipissa na hoti; ‘Bhavissan’ti… ‘Na bhavissan’ti… rūpī… arūpī saññī… asaññī… ‘Nevasaññīnāsaññī bhavissan’tipissa na hotī”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.48.) (6) Khandhasuttaṁ 蘊

►《雜阿含55經》

48. Sāvatthinidānaṁ. “Pañca, bhikkhave, khandhe desessāmi pañcupādānakkhandhe ca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pañcakkhandhā? Yaṁ kiñci, bhikkhave, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati rūpakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā…pe… ayaṁ vuccati saṅkhārakkhandho. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati viññāṇakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcakkhandhā”.

“Katame ca, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā? Yaṁ kiñci, bhikkhave, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ…pe… yaṁ dūre santike vā sāsavaṁ upādāniyaṁ, ayaṁ vuccati rūpupādānakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yā dūre santike vā sāsavā upādāniyā, ayaṁ vuccati vedanupādānakkhandho. Yā kāci saññā…pe… yā dūre santike vā sāsavā upādāniyā, ayaṁ vuccati saññupādānakkhandho. Ye keci saṅkhārā…pe… sāsavā upādāniyā, ayaṁ vuccati saṅkhārupādānakkhandho. (S.22.48./III,48.) Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ…pe… yaṁ dūre santike vā sāsavaṁ upādāniyaṁ, ayaṁ vuccati viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.49.) (7) Soṇasuttaṁ 輸屢那(1)

►《雜阿含30經》

49. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho Soṇo gahapatiputto yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Soṇaṁ gahapatiputtaṁ Bhagavā etadavoca--

“Ye hi keci, Soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘Hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccāya vedanāya dukkhāya vipariṇāmadhammāya ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘Hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccāya saññāya… aniccehi saṅkhārehi dukkhehi vipariṇāmadhammehi ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘Hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘Hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā?

“Ye ca kho keci, Soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti ‘sadisohamasmī’tipi na (S.22.49./III,49.) samanupassanti ‘Hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā? Aniccāya vedanāya… aniccāya saññāya… aniccehi saṅkhārehi… aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘Hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā?

“Taṁ kiṁ maññasi, Soṇa, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”… “Saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Tasmātiha Soṇa, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ (S.22.49./III,50.) ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Evaṁ passaṁ, Soṇa, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.22.50.) (8) Dutiyasoṇasuttaṁ 輸屢那(2)

►《雜阿含31經》

50. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho Soṇo gahapatiputto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Soṇaṁ gahapatiputtaṁ Bhagavā etadavoca--

“Ye hi keci, Soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā rūpaṁ nappajānanti, rūpasamudayaṁ nappajānanti, rūpanirodhaṁ nappajānanti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; vedanaṁ nappajānanti, vedanāsamudayaṁ nappajānanti, vedanānirodhaṁ nappajānanti, vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; saññaṁ nappajānanti…pe… saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; viññāṇaṁ nappajānanti, viññāṇasamudayaṁ nappajānanti, viññāṇanirodhaṁ nappajānanti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti. Na me te, Soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

“Ye ca kho keci, Soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā rūpaṁ (S.22.50./III,51.) pajānanti rūpasamudayaṁ pajānanti, rūpanirodhaṁ pajānanti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; vedanaṁ pajānanti…pe… saññaṁ pajānanti… saṅkhāre pajānanti… viññāṇaṁ pajānanti, viññāṇasamudayaṁ pajānanti, viññāṇanirodhaṁ pajānanti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti. Te ca kho me, Soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.51.) (9) Nandikkhayasuttaṁ 喜盡(1)

►《雜阿含1經》

51. Sāvatthinidānaṁ. “Aniccaññeva, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Aniccaññeva, bhikkhave, bhikkhu vedanaṁ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Anicceyeva, bhikkhave, bhikkhu saññaṁ aniccanti passati…pe… anicceyeva bhikkhave, bhikkhu saṅkhāre aniccāti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Aniccaññeva, bhikkhave, bhikkhu viññāṇaṁ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Navamaṁ.

(S.22.52.) (10) Dutiyanandikkhayasuttaṁ 喜盡(2)

52. Sāvatthinidānaṁ[4]. (S.22.52./III,52.) “Rūpaṁ bhikkhave, yoniso manasi karotha, rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Rūpaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasi karonto, rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto rūpasmiṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Vedanaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, vedanāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Vedanaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasi karonto, vedanāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto vedanāya nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Saññaṁ bhikkhave… saṅkhāre, bhikkhave, yoniso manasi karotha, saṅkhārāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Saṅkhāre, bhikkhave bhikkhu yoniso manasi karonto, saṅkhārāniccataṁ yathābhūtaṁ samanupassanto saṅkhāresu nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccati. Viññāṇaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, viññāṇāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Viññāṇaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasi karonto, viññāṇāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto viññāṇasmiṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ vimuttaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Dasamaṁ.

Attadīpavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Attadīpā Paṭipadā, dve ca honti Aniccatā;

Samanupassanā Khandhā, dve Soṇā dve Nandikkhayena cāti.

Mūlapaṇṇāsako samatto.

Tassa Mūlapaṇṇāsakassa vagguddānaṁ--

(S.22.52./III,53.) Nakulapitā anicco ca, Bhāro Natumhākena ca;

Attadīpena paññāso, Paṭhamo tena pavuccatīti.

6. Upayavaggo 封滯品

(S.22.53.) (1) Upayasuttaṁ 封滯

►《雜阿含40經》

53. Sāvatthinidānaṁ. “Upayo, bhikkhave, avimutto, anupayo vimutto. Rūpupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyya. Vedanupayaṁ vā…pe… saññupayaṁ vā…pe… saṅkhārupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyya”.

“Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya--‘Ahamaññatra rūpā aññatra vedanāya aññatra saññāya aññatra saṅkhārehi viññāṇassa āgatiṁ vā gatiṁ vā cutiṁ vā upapattiṁ vā vuddhiṁ vā virūḷhiṁ vā Vepullaṁ vā paññāpessāmī’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

“Rūpadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce, bhikkhave… saññādhātuyā ce bhikkhave… saṅkhāradhātuyā ce bhikkhave… viññāṇadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ (S.22.53./III,54.) anabhisaṅkhaccavimuttaṁ Vimuttattā ṭhitaṁ. Thitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.54.) (2) Bījasuttaṁ 種子

►《雜阿含39經》

54. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, bījajātāni. Katamāni pañca? Mūlabījaṁ, khandhabījaṁ, aggabījaṁ, phalubījaṁ, bījabījaññeva pañcamaṁ. Imāni cassu, bhikkhave pañca bījajātāni akhaṇḍāni apūtikāni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni, pathavī ca nāssa, āpo ca nāssa; api numāni, bhikkhave, pañca bījajātāni vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyyun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Imāni cassu, bhikkhave, pañca bījajātāni akhaṇḍāni…pe… sukhasayitāni, pathavī ca assa, āpo ca assa; api numāni, bhikkhave, pañca bījajātāni vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyyun”ti? “Evaṁ, bhante”. “Seyyathāpi, bhikkhave, pathavīdhātu, evaṁ catasso viññāṇaṭṭhitiyo daṭṭhabbā. Seyyathāpi, bhikkhave, āpodhātu, evaṁ nandirāgo daṭṭhabbo. Seyyathāpi, bhikkhave, pañca bījajātāni, evaṁ viññāṇaṁ sāhāraṁ daṭṭhabbaṁ”.

“Rūpupayaṁ bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ (S.22.54./III,55.) tiṭṭheyya rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyya. Vedanupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya…pe… saññupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya…pe… saṅkhārupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyya.

“Rūpadhātuyā ceva, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce… saññādhātuyā ce… saṅkhāradhātuyā ce… viññāṇadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ anabhisaṅkhaccavimuttaṁ. Vimuttattā ṭhitaṁ. Thitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.55.) (3) Udānasuttaṁ 優陀那

►《雜阿含64經》

55. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho Bhagavā udānaṁ udānesi--“‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti--Evaṁ (S.22.55./III,56.) adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṁyojanānī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Yathā kathaṁ pana, bhante, ‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti--Evaṁ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṁyojanānī”ti?

“Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī…pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.

“So aniccaṁ rūpaṁ ‘Aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, aniccaṁ vedanaṁ ‘Aniccā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, aniccaṁ saññaṁ ‘Aniccā saññā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anicce saṅkhāre ‘Aniccā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, aniccaṁ viññāṇaṁ ‘Aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.

“Dukkhaṁ rūpaṁ ‘Dukkhaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, dukkhaṁ vedanaṁ… dukkhaṁ saññaṁ… dukkhe saṅkhāre… dukkhaṁ viññāṇaṁ ‘Dukkhaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.

“Anattaṁ rūpaṁ ‘Anattā rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anattaṁ vedanaṁ ‘Anattā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anattaṁ saññaṁ ‘Anattā saññā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anatte saṅkhāre ‘Anattā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, anattaṁ viññāṇaṁ ‘Anattā viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.

“Saṅkhataṁ rūpaṁ ‘saṅkhataṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, saṅkhataṁ vedanaṁ… saṅkhataṁ saññaṁ… saṅkhate saṅkhāre… saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Rūpaṁ vibhavissatīti yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanā vibhavissati… saññā vibhavissati… saṅkhārā vibhavissanti… viññāṇaṁ vibhavissatīti yathābhūtaṁ nappajānāti.

(S.22.55./III,57.) “Sutavā ca kho, bhikkhu, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati…pe… na vedanaṁ… na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ attato samanupassati.

“So aniccaṁ rūpaṁ ‘Aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Aniccaṁ vedanaṁ… aniccaṁ saññaṁ… anicce saṅkhāre… aniccaṁ viññāṇaṁ ‘Aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Dukkhaṁ rūpaṁ…pe… dukkhaṁ viññāṇaṁ… anattaṁ rūpaṁ…pe… anattaṁ viññāṇaṁ… saṅkhataṁ rūpaṁ…pe… saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Rūpaṁ vibhavissatīti yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ vibhavissatīti yathābhūtaṁ pajānāti.

“So rūpassa vibhavā, vedanāya vibhavā, saññā vibhavā, saṅkhārānaṁ vibhavā, viññāṇassa vibhavā, evaṁ kho, bhikkhu, ‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti--Evaṁ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṁyojanānī”ti. “Evaṁ adhimuccamāno, bhante, bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṁyojanānī”ti.

“Kathaṁ pana, bhante, jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti? “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano atasitāye ṭhāne tāsaṁ āpajjati. Tāso heso bhikkhu assutavato puthujjanassa--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti.

“Sutavā ca kho, bhikkhu, ariyasāvako atasitāye ṭhāne na tāsaṁ āpajjati. Na heso, bhikkhu, tāso sutavato ariyasāvakassa--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Rūpupayaṁ vā, bhikkhu, (S.22.55./III,58.) viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṁ rūpappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyya. Vedanupayaṁ vā, bhikkhu… saññupayaṁ vā, bhikkhu… saṅkhārupayaṁ vā, bhikkhu, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṁ saṅkhārappatiṭṭhaṁ nandūpasecanaṁ vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyya.

“Yo bhikkhu evaṁ vadeyya--‘Ahamaññatra rūpā, aññatra vedanāya, aññatra saññāya, aññatra saṅkhārehi viññāṇassa āgatiṁ vā gatiṁ vā cutiṁ vā upapattiṁ vā vuddhiṁ vā virūḷhiṁ vā Vepullaṁ vā paññāpessāmī’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

“Rūpadhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno… saññādhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno… saṅkhāradhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno… viññāṇadhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṁ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ anabhisaṅkhārañca vimuttaṁ. Vimuttattā ṭhitaṁ. Thitattā santusitaṁ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti…pe… nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.56.) (4) Upādānaparipavattasuttaṁ

56. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho, (S.22.56./III,59.) vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, ime pañcupādānakkhandhe catuparivaṭṭaṁ yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, ime pañcupādānakkhandhe catuparivaṭṭaṁ yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke…pe… sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ”.

“Kathañca catuparivaṭṭaṁ? Rūpaṁ abbhaññāsiṁ, rūpasamudayaṁ abbhaññāsiṁ, rūpanirodhaṁ abbhaññāsiṁ, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ; vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ abbhaññāsiṁ, viññāṇasamudayaṁ abbhaññāsiṁ, viññāṇanirodhaṁ abbhaññāsiṁ, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ.

“Katamañca, bhikkhave, rūpaṁ? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, rūpaṁ. Ahārasamudayā rūpasamudayo; āhāranirodhā rūpanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo rūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpaṁ abhiññāya, evaṁ rūpasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpaṁ abhiññāya…pe… evaṁ rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya, rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā te suvimuttā. Ye suvimuttā te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya.

“Katamā ca, bhikkhave, vedanā? Chayime, bhikkhave, (S.22.56./III,60.) vedanākāyā--cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanaṁ abhiññāya, evaṁ vedanāsamudayaṁ abhiññāya, evaṁ vedanānirodhaṁ abhiññāya, evaṁ vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti.

“Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanaṁ abhiññāya…pe… evaṁ vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya…pe… vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya.

“Katamā ca, bhikkhave, saññā? Chayime, bhikkhave, saññākāyā--rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saññā. Phassasamudayā saññāsamudayo; phassanirodhā saññānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi…pe… vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya.

“Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Chayime, bhikkhave, cetanākāyā--rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. Phassasamudayā saṅkhārasamudayo; phassanirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ saṅkhāre abhiññāya, evaṁ saṅkhārasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya saṅkhārānaṁ nibbidāya (S.22.56./III,61.) virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ saṅkhāre abhiññāya, evaṁ saṅkhārasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya saṅkhārānaṁ nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya.

“Katamañca, bhikkhave, viññāṇaṁ? Chayime, bhikkhave, viññāṇakāyā--cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, viññāṇaṁ. Nāmarūpasamudayā viññāṇasamudayo; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ viññāṇaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ viññāṇaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāyā”ti. Catutthaṁ.

(S.22.57.) (5) Sattaṭṭhānasuttaṁ 七處

►《雜阿含42經》，《增壹阿含41.3經》，大正No.150A 《佛說七處三觀1經》

57. Sāvatthinidānaṁ. “Sattaṭṭhānakusalo, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī imasmiṁ dhammavinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti? (S.22.57./III,62.) Idha bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ pajānāti, rūpasamudayaṁ pajānāti, rūpanirodhaṁ pajānāti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; rūpassa assādaṁ pajānāti, rūpassa ādīnavaṁ pajānāti, rūpassa nissaraṇaṁ pajānāti; vedanaṁ pajānāti saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ pajānāti, viññāṇasamudayaṁ pajānāti, viññāṇanirodhaṁ pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; viññāṇassa assādaṁ pajānāti, viññāṇassa ādīnavaṁ pajānāti, viññāṇassa nissaraṇaṁ pajānāti.

“Katamañca, bhikkhave, rūpaṁ? Cattāro ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, rūpaṁ. Ahārasamudayā rūpasamudayo; āhāranirodhā rūpanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo rūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Yaṁ rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ--ayaṁ rūpassa assādo. Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ--ayaṁ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ--idaṁ rūpassa nissaraṇaṁ.

“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpaṁ abhiññāya, evaṁ rūpasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ rūpassa assādaṁ abhiññāya, evaṁ rūpassa ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ rūpassa nissaraṇaṁ abhiññāya rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpaṁ abhiññāya, evaṁ rūpasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ rūpassa assādaṁ abhiññāya, evaṁ rūpassa ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ rūpassa (S.22.57./III,63.) nissaraṇaṁ abhiññāya rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya.

“Katamā ca, bhikkhave, vedanā? Chayime, bhikkhave, vedanākāyā--cakkhusamphassajā vedanā…pe… manosamphassajā vedanā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ--ayaṁ vedanāya assādo. Yā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā--ayaṁ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ--idaṁ vedanāya nissaraṇaṁ.

“Ye hi, keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanaṁ abhiññāya, evaṁ vedanāsamudayaṁ abhiññāya, evaṁ vedanānirodhaṁ abhiññāya, evaṁ vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ vedanāya assādaṁ abhiññāya, evaṁ vedanāya ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ vedanāya nissaraṇaṁ abhiññāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanaṁ abhiññāya…pe… vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya.

“Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Chayime, bhikkhave, cetanākāyā--rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā. Ime vuccanti bhikkhave saṅkhārā. Phassasamudayā saṅkhārasamudayo; phassanirodhā (S.22.57./III,64.) saṅkhāranirodho Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Yaṁ saṅkhāre paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ--ayaṁ saṅkhārānaṁ assādo. Ye saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā--ayaṁ saṅkhārānaṁ ādīnavo. Yo saṅkhāresu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ--idaṁ saṅkhārānaṁ nissaraṇaṁ.

“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ saṅkhāre abhiññāya, evaṁ saṇkhārasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhaṁ abhiññāya, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya…pe… saṅkhārānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti…pe… vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya.

“Yaṁ viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ--ayaṁ viññāṇassa assādo. Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ--ayaṁ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ--idaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ.

“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ viññāṇaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ viññāṇassa assādaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇassa ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ abhiññāya viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṁ dhammavinaye gādhanti.

(S.22.57./III,65.) “Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ viññāṇaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇasamudayaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abhiññāya; evaṁ viññāṇassa assādaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇassa ādīnavaṁ abhiññāya, evaṁ viññāṇassa nissaraṇaṁ abhiññāya viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhātuso upaparikkhati, āyatanaso upaparikkhati, paṭiccasamuppādaso upaparikkhati Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti. Sattaṭṭhānakusalo, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī, imasmiṁ dhammavinaye kevalī vusitavā ‘Uttamapuriso’ti vuccatī”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.58.) (6) Sammāsambuddhasuttaṁ 等覺者

►《雜阿含經》75、684經，M.12. Mahāsīhanādasuttaṁ 師子吼大經，A.10.21.，《增壹阿含46.4經》，大正No.780《佛說十力經》，大正No.781《佛說佛十力經》，大正No.802《佛說信解智力經》

58. Sāvatthinidānaṁ. “Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

“Tathāgato, bhikkhave, Arahaṁ Sammāsambuddho Vedanāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto vedanāya nibbidā…pe… paññāvimuttoti vuccati.

“Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa nibbidā virāgā (S.22.58./III,66.) nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

“Tatra kho, bhikkhave, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ, Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṁnettikā Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, Bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Tathāgato, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū, maggavidū, maggakovido; maggānugā ca, bhikkhave, etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso, ayaṁ adhippayāso, idaṁ nānākaraṇaṁ Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.59.) (7) Anattalakkhaṇasuttaṁ 無我相經(五群比丘)

►《雜阿含33-34經》，《律藏》〈大品〉Mv.1.6.13.，大正No.102《佛說五蘊皆空經》，大正No.109《佛說轉法輪經》，大正No.110《佛說三轉法輪經》，大正No.1421《五分律》卷15，大正No.1428《四分律》卷32，大正No.1537《法蘊足論》卷六‧〈聖諦品第十〉(T26.479-482)

59. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Bārāṇasiyaṁ viharati Isipatane Migadāye. Tatra kho Bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Rūpaṁ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ rūpaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca rūpe--‘Evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṁ anattā, tasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati rūpe--‘Evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’”ti.

“Vedanā anattā. Vedanā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ vedanā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca vedanāya--‘Evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṁvattati na ca (S.22.59./III,67.) labbhati vedanāya--‘Evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’”ti.

“Saññā anattā…pe… saṅkhārā anattā. Saṅkhārā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissaṁsu, nayidaṁ saṅkhārā ābādhāya saṁvatteyyuṁ, labbhetha ca saṅkhāresu--‘Evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṁvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu--‘Evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’”ti.

“Viññāṇaṁ anattā. Viññāṇañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ viññāṇaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca viññāṇe--‘Evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṁ anattā, tasmā viññāṇaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati viññāṇe--‘Evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’”ti.

“Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā…pe… yā dūre santike vā, sabbā vedanā--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā…pe… ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinanduṁ .

Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. Sattamaṁ.

(S.22.60.) (8) Mahālisuttaṁ 摩訶利

►《雜阿含81經》

60. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho Mahāli Licchavi yena Bhagavā (S.22.60./III,69.) tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho Mahāli Licchavi Bhagavantaṁ etadavoca--

“Pūraṇo, bhante, Kassapo evamāha--‘Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāya; ahetū appaccayā sattā saṁkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhantī’ti. Idha, Bhagavā kimāhā”ti?

“Atthi, Mahāli, hetu atthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāya; sahetū sappaccayā sattā saṁkilissanti. Atthi, Mahāli, hetu, atthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti.

“Katamo pana, bhante, hetu katamo paccayo sattānaṁ saṁkilesāya; kathaṁ sahetū sappaccayā sattā saṁkilissantī”ti?

“Rūpañca hidaṁ, Mahāli, ekantadukkhaṁ abhavissa dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, nayidaṁ sattā rūpasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, Mahāli, rūpaṁ sukhaṁ sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, tasmā sattā rūpasmiṁ sārajjanti; sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṁkilissanti. Ayaṁ kho, Mahāli, hetu, ayaṁ paccayo sattānaṁ saṁkilesāya; evaṁ sahetū sappaccayā sattā saṁkilissanti.

“Vedanā ca hidaṁ, Mahāli, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā vedanāya sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, Mahāli, vedanā sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā vedanāya sārajjanti; sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṁkilissanti. Ayampi kho, Mahāli, hetu, ayaṁ paccayo sattānaṁ saṁkilesāya. Evampi sahetū sappaccayā sattā saṁkilissanti.

“Saññā ca hidaṁ, Mahāli…pe… saṅkhārā ca hidaṁ, Mahāli, ekantadukkhā abhavissaṁsu dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā saṅkhāresu sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, Mahāli, saṅkhārā sukhā sukhānupatitā (S.22.60./III,70.) sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā saṅkhāresu sārajjanti; sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṁkilissanti. Ayampi kho, Mahāli, hetu, ayaṁ paccayo sattānaṁ saṁkilesāya. Evampi sahetū sappaccayā sattā saṁkilissanti.

“Viññāṇañca hidaṁ, Mahāli, ekantadukkhaṁ abhavissa dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho Mahāli, viññāṇaṁ sukhaṁ sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, tasmā sattā viññāṇasmiṁ sārajjanti; sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṁkilissanti. Ayampi kho, Mahāli, hetu ayaṁ paccayo sattānaṁ saṁkilesāya. Evampi sahetū sappaccayā sattā saṁkilissantī”ti.

“Katamo pana, bhante, hetu katamo paccayo sattānaṁ visuddhiyā; kathaṁ sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti? “Rūpañca hidaṁ, Mahāli, ekantasukhaṁ abhavissa sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, nayidaṁ sattā rūpasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, Mahāli, rūpaṁ dukkhaṁ dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, tasmā sattā rūpasmiṁ nibbindanti; nibbindaṁ virajjanti; virāgā visujjhanti. Ayaṁ kho, Mahāli, hetu, ayaṁ paccayo, sattānaṁ visuddhiyā. Evaṁ sahetū sappaccayā sattā visujjhanti”.

“Vedanā ca hidaṁ, Mahāli, ekantasukhā abhavissa…pe… saññā ca hidaṁ, Mahāli…pe… saṅkhārā ca hidaṁ, Mahāli, ekantasukhā abhavissaṁsu…pe… viññāṇañca hidaṁ, Mahāli, ekantasukhaṁ abhavissa sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, Mahāli, viññāṇaṁ dukkhaṁ dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, tasmā sattā viññāṇasmiṁ nibbindanti; nibbindaṁ virajjanti; virāgā visujjhanti. (S.22.60./III,71.) Ayaṁ kho, Mahāli, hetu, ayaṁ paccayo, sattānaṁ visuddhiyā Evampi sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.61.) (9) Ādittasuttaṁ 熾然

►《律藏》〈大品〉Vin. Mv.p.34

61. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, ādittaṁ, vedanā ādittā, saññā ādittā, saṅkhārā ādittā, viññāṇaṁ ādittaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi… saññāyapi… saṅkhāresupi… viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Navamaṁ.

(S.22.62.) (10) Niruttipathasuttaṁ 言路

62. Sāvatthinidānaṁ. “Tayome, bhikkhave, niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katame tayo? Yaṁ, bhikkhave, rūpaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ ‘Ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘Ahosī’ti tassa samaññā, ‘Ahosī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘Atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘Bhavissatī’”ti.

“Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā ‘Ahosī’ti tassā saṅkhā, ‘Ahosī’ti tassā samaññā, ‘Ahosī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘Atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘Bhavissatī’”ti.

“Yā saññā… ye saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā ‘Ahesun’ti tesaṁ saṅkhā, ‘Ahesun’ti tesaṁ samaññā, ‘Ahesun’ti tesaṁ paññatti; na tesaṁ saṅkhā ‘Atthī’ti, na tesaṁ saṅkhā ‘Bhavissantī’”ti.

(S.22.62./III,72.) “Yaṁ viññāṇaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ, ‘Ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘Ahosī’ti tassa samaññā, ‘Ahosī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘Atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘Bhavissatī’”ti.

“Yaṁ, bhikkhave, rūpaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ, ‘Bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘Bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘Bhavissatī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘Atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘Ahosī’”ti.

“Yā vedanā ajātā apātubhūtā, ‘Bhavissatī’ti tassā saṅkhā, ‘Bhavissatī’ti tassā samaññā, ‘Bhavissatī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘Atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘Ahosī’”ti.

“Yā saññā… ye saṅkhārā ajātā apātubhūtā, ‘Bhavissantī’ti tesaṁ saṅkhā, ‘Bhavissantī’ti tesaṁ samaññā, ‘Bhavissantī’ti tesaṁ paññatti; na tesaṁ saṅkhā ‘Atthī’ti, na tesaṁ saṅkhā ‘Ahesun’”ti.

“Yaṁ viññāṇaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ, ‘Bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘Bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘Bhavissatī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘Atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘Ahosī’”ti.

“Yaṁ, bhikkhave, rūpaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ, ‘Atthī’ti tassa saṅkhā, ‘Atthī’ti tassa samaññā, ‘Atthī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘Ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘Bhavissatī’”ti.

“Yā vedanā jātā pātubhūtā, ‘Atthī’ti tassā saṅkhā, ‘Atthī’ti tassā samaññā, ‘Atthī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘Ahosī’ti, na tassā saṅkhā ‘Bhavissatī’”ti.

“Yā saññā… ye saṅkhārā jātā pātubhūtā, ‘Atthī’ti tesaṁ saṅkhā, ‘Atthī’ti tesaṁ samaññā, ‘Atthī’ti tesaṁ paññatti; na tesaṁ saṅkhā ‘Ahesun’ti, na tesaṁ saṅkhā, ‘Bhavissantī’”ti.

“Yaṁ viññāṇaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ, ‘Atthī’ti tassa saṅkhā, ‘Atthī’ti tassa samaññā, ‘Atthī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘Ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘Bhavissatī’”ti.

“Ime kho, bhikkhave, tayo niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, (S.22.62./III,73.) na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi Yepi te, bhikkhave, ahesuṁ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepime tayo niruttipathe adhivacanapathe paññattipathe na garahitabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ amaññiṁsu. Taṁ kissa hetu? Nindāghaṭṭanabyārosa-upārambhabhayā”ti.

Upayavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Upayo Bījaṁ Udānaṁ, Upādānaparivattaṁ;

Sattaṭṭhānañca Sambuddho, Pañcamahāli ādittā.

Vaggo Niruttipathena cāti.

7. Arahantavaggo 阿羅漢品

(S.22.63.) (1) Upādiyamānasuttaṁ 取

►《雜阿含15經》

63. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Upādiyamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato”ti. (S.22.63./III,74.) “Aññātaṁ Bhagavā, aññātaṁ Sugatā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Saññaṁ… saṅkhāre viññāṇaṁ upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ upādiyamāno baddho mārassa anupādiyamāno mutto pāpimato. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti.

Atha kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Paṭhamaṁ.

(S.22.64.) (2) Maññamānasuttaṁ 思

►《雜阿含經》15、21經

64. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ (S.22.64./III,75.) etadavoca-- “Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu…pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Maññamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato”ti. “Aññātaṁ Bhagavā, aññātaṁ Sugatā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti…pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Dutiyaṁ.

(S.22.65.) (3) Abhinandamānasuttaṁ 歡喜

►《雜阿含經》15、74經

65. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena…pe… pahitatto vihareyyan”ti. “Abhinandamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato”ti. “Aññātaṁ Bhagavā, aññātaṁ Sugatā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre viññāṇaṁ abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. (S.22.65./III,76.) Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti…pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Tatiyaṁ.

(S.22.66.) (4) Aniccasuttaṁ 無常

66. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu…pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ Bhagavā; aññātaṁ Sugatā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, aniccaṁ; tatra me chando pahātabbo. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Vedanā aniccā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra kho te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti (S.22.66./III,77.)…pe… Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Catutthaṁ.

(S.22.67.) (5) Dukkhasuttaṁ 苦

67. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca “Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu…pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ Bhagavā; aññātaṁ Sugatā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti “Rūpaṁ kho, bhante, dukkhaṁ; tatra me chando pahātabbo. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho bhikkhu, dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti…pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Pañcamaṁ.

(S.22.68.) (6) Anattasuttaṁ 無我

►《雜阿含17經》

68. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu…pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yo kho, bhikkhu, anattā; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ, Bhagavā; aññātaṁ, Sugatā”ti.

(S.22.68./III,78.) “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, anattā; tatra me chando pahātabbo. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, anattā; tatra te chando pahātabbo Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā; tatra te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti…pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.69.) (7) Anattaniyasuttaṁ 非自所應

►《雜阿含18經》

69. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu…pe… vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, anattaniyaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ, Bhagavā; aññātaṁ, Sugatā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, anattaniyaṁ; tatra me chando pahātabbo. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattaniyaṁ; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu anattaniyaṁ; tatra te chando pahātabbo. (S.22.69./III,79.) Vedanā … saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattaniyaṁ; tatra te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti…pe… Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Sattamaṁ.

(S.22.70.) (8) Rajanīyasaṇṭhitasuttaṁ 所染止住

►《雜阿含19經》

70. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā…pe… vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, bhikkhu, rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. “Aññātaṁ, Bhagavā; aññātaṁ, Sugatā”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? “Rūpaṁ kho, bhante, rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra me chando pahātabbo. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra me chando pahātabbo. Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. Rūpaṁ kho, bhikkhu, rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra te chando pahātabbo. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra te chando pahātabbo. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti…pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.71.) (9) Rādhasuttaṁ 羅陀

►《雜阿含111經》

71. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Rādho yena Bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ etadavoca-- “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? “Yaṁ kiñci, Rādha, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ…pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, Rādha, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti…pe… aññataro ca panāyasmā Rādho arahataṁ ahosīti. Navamaṁ.

(S.22.72.) (10) Surādhasuttaṁ 修羅陀

72. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Surādho Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti, vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti? “Yaṁ kiñci, surādha, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ…pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… (S.22.72./III,81.) Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Evaṁ kho, Surādha, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti…pe… aññataro ca panāyasmā Surādho arahataṁ ahosīti. Dasamaṁ.

Arahantavaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Upādiyamaññamānā, Athābhinandamāno ca;

Aniccaṁ Dukkhaṁ Anattā ca, Anattanīyaṁ Rajanīyasaṇṭhitaṁ.

Rādhasurādhena te dasāti.

8. Khajjanīyavaggo 所食品

(S.22.73.) (1) Assādasuttaṁ 味

73. Sāvatthinidānaṁ. “Assutavā, bhikkhave, puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. (S.22.73./III,82.) Vedanā saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.74.) (2) Samudayasuttaṁ 集 (1)

74. Sāvatthinidānaṁ. “Assutavā, bhikkhave, puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.75.) (3) Dutiyasamudayasuttaṁ 集 (2)

75. Sāvatthinidānaṁ. “Sutavā, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.76.) (4) Arahantasuttaṁ 阿羅漢(1)

76. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ (S.22.76./III,83.) mama nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ”.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi… saññāyapi… saṅkhāresupi… viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Yāvatā, bhikkhave, sattāvāsā, yāvatā bhavaggaṁ, ete aggā, ete seṭṭhā lokasmiṁ yadidaṁ arahanto”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Sukhino vata arahanto, taṇhā tesaṁ na vijjati;

Asmimāno samucchinno, mohajālaṁ padālitaṁ.

“Anejaṁ te anuppattā, cittaṁ tesaṁ anāvilaṁ;

Loke anupalittā te, brahmabhūtā anāsavā.

“Pañcakkhandhe pariññāya, satta saddhammagocarā;

Pasaṁsiyā sappurisā, puttā Buddhassa orasā.

“Sattaratanasampannā, tīsu sikkhāsu sikkhitā;

Anuvicaranti mahāvīrā, pahīnabhayabheravā.

“Dasahaṅgehi sampannā, mahānāgā samāhitā;

Ete kho seṭṭhā lokasmiṁ, taṇhā tesaṁ na vijjati.

“Asekhañāṇamuppannaṁ, antimoyaṁ samussayo;

Yo sāro brahmacariyassa, tasmiṁ aparapaccayā.

(S.22.76./III,84.) “Vidhāsu na vikampanti, vippamuttā punabbhavā;

Dantabhūmimanuppattā, te loke vijitāvino.

“Uddhaṁ tiriyaṁ apācīnaṁ, nandī tesaṁ na vijjati;

Nadanti te sīhanādaṁ, Buddhā loke anuttarā”ti. Catutthaṁ.

(S.22.77.) (5) Dutiya-arahantasuttaṁ 阿羅漢(2)

77. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti…pe… evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ”.

(S.22.78.) (6) Sīhasuttaṁ 師子(1)

A.4.33. Sīhasuttaṁ

78. Sāvatthinidānaṁ. “Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati; āsayā nikkhamitvā vijambhati; vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi; samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati; tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. (S.22.78./III,85.) Ye hi keci, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṁ suṇanti; yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti; bilaṁ bilāsayā pavisanti; dakaṁ dakāsayā pavisanti; vanaṁ vanāsayā pavisanti; ākāsaṁ pakkhino bhajanti. Yepi te, bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu, daḷhehi varattehi baddhā, tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāletvā bhītā muttakarīsaṁ cajamānā, yena vā tena vā palāyanti. Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ, evaṁ mahesakkho, evaṁ mahānubhāvo”.

“Evameva kho, bhikkhave, yadā Tathāgato loke uppajjati ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā. So dhammaṁ deseti--‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā tepi Tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti--‘Aniccāva kira, bho, mayaṁ samānā niccamhāti amaññimha. Addhuvāva kira, bho, mayaṁ samānā dhuvamhāti amaññimha. Asassatāva kira, bho, mayaṁ samānā sassatamhāti amaññimha. Mayampi kira, bho, aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā’ti. Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, Tathāgato sadevakassa lokassa, evaṁ mahesakkho, evaṁ mahānubhāvo”ti. Idamavoca Bhagavā…pe… etadavoca Satthā --

(S.22.78./III,86.) “Yadā Buddho abhiññāya, dhammacakkaṁ pavattayi;

Sadevakassa lokassa, Satthā appaṭipuggalo.

“Sakkāyañca nirodhañca, sakkāyassa ca sambhavaṁ;

Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ.

“Yepi dīghāyukā devā, vaṇṇavanto yasassino;

Bhītā santāsamāpāduṁ, sīhassevitare migā.

Avītivattā sakkāyaṁ, aniccā kira bho mayaṁ;

Sutvā arahato vākyaṁ, vippamuttassa tādino”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.79.) (7) Khajjanīyasuttaṁ 所食

►《雜阿含46經》

79. Sāvatthinidānaṁ. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaramānā anussaranti sabbete pañcupādānakkhandhe anussaranti etesaṁ vā aññataraṁ. Katame pañca? ‘Evaṁrūpo ahosiṁ atītamaddhānan’ti--iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno rūpaṁyeva anussarati. ‘Evaṁvedano ahosiṁ atītamaddhānan’ti--iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno vedanaṁyeva anussarati. ‘Evaṁsañño ahosiṁ atītamaddhānan’ti… ‘Evaṁsaṅkhāro ahosiṁ atītamaddhānan’ti… ‘Evaṁviññāṇo ahosiṁ atītamaddhānan’ti--iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno viññāṇameva anussarati”.

“Kiñca, bhikkhave, rūpaṁ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccati.

“Kiñca, bhikkhave, vedanaṁ vadetha? Vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘vedanā’ti vuccati. Kiñca vedayati? Sukhampi vedayati, dukkhampi vedayati, (S.22.79./III,87.) adukkhamasukhampi vedayati. Vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘vedanā’ti vuccati.

“Kiñca, bhikkhave, saññaṁ vadetha? Sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saññā’ti vuccati. Kiñca sañjānāti? Nīlampi sañjānāti, pītakampi sañjānāti, lohitakampi sañjānāti, odātampi sañjānāti. Sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saññā’ti vuccati.

“Kiñca bhikkhave, saṅkhāre vadetha? Saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saṅkhārā’ti vuccati. Kiñca saṅkhatamabhisaṅkharonti? Rūpaṁ rūpattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, vedanaṁ vedanattāya saṅkhatamabhi-saṅkharonti, saññaṁ saññattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, saṅkhāre saṅkhārattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, viññāṇaṁ viññāṇattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti. Saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saṅkhārā’ti vuccati.

“Kiñca, bhikkhave, viññāṇaṁ vadetha? Vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘viññāṇan’ti vuccati. Kiñca vijānāti? Ambilampi vijānāti, tittakampi vijānāti, kaṭukampi vijānāti, madhurampi vijānāti, khārikampi vijānāti, akhārikampi vijānāti, loṇikampi vijānāti, aloṇikampi vijānāti. Vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘viññāṇan’ti vuccati.

“Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati--‘Ahaṁ kho etarahi rūpena khajjāmi. Atītampāhaṁ addhānaṁ evameva rūpena khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmi. Ahañceva kho pana anāgataṁ rūpaṁ abhinandeyyaṁ, anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva rūpena khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmī’ti. So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṁ rūpasmiṁ anapekkho hoti anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

“‘Ahaṁ kho etarahi vedanāya khajjāmi. Atītampāhaṁ addhānaṁ evameva vedanāya khajjiṁ, seyyathāpi etarahi (S.22.79./III,88.) paccuppannāya vedanāya khajjāmi. Ahañceva kho pana anāgataṁ vedanaṁ abhinandeyyaṁ; anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva vedanāya khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmī’ti. So iti paṭisaṅkhāya atītāya vedanāya anapekkho hoti; anāgataṁ vedanaṁ nābhinandati; paccuppannāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

“‘Ahaṁ kho etarahi saññāya khajjāmi…pe… ahaṁ kho etarahi saṅkhārehi khajjāmi. Atītampāhaṁ addhānaṁ evameva saṅkhārehi khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmīti. Ahañceva kho pana anāgate saṅkhāre abhinandeyyaṁ anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva saṅkhārehi khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmī’ti. So iti paṭisaṅkhāya atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; anāgate saṅkhāre nābhinandati; paccuppannānaṁ saṅkhārānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

“‘Ahaṁ kho etarahi viññāṇena khajjāmi. Atītampi addhānaṁ evameva viññāṇena khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmi. Ahañceva kho pana anāgataṁ viññāṇaṁ abhinandeyyaṁ; anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva viññāṇena khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmī’ti. So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ-- ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā saññā… saṅkhārā…(S.22.79./III,89.) viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ…pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ”.

“Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako apacināti, no ācināti; pajahati, na upādiyati; visineti, na ussineti; vidhūpeti, na sandhūpeti. Kiñca apacināti, no ācināti? Rūpaṁ apacināti, no ācināti; vedanaṁ saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ apacināti, no ācināti. Kiñca pajahati, na upādiyati? Rūpaṁ pajahati, na upādiyati; vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ pajahati, na upādiyati. Kiñca visineti, na ussineti? Rūpaṁ visineti, na ussineti; vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ visineti, na ussineti. (S.22.79./III,90.) Kiñca vidhūpeti, na sandhūpeti? Rūpaṁ vidhūpeti, na sandhūpeti; vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ vidhūpeti, na sandhūpeti.

“Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito neva vidhūpeti na sandhūpeti. Vidhūpetvā ṭhito kiñca nevācināti na apacināti? Apacinitvā ṭhito rūpaṁ nevācināti na apacināti; apacinitvā ṭhito vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ nevācināti na apacināti. Apacinitvā ṭhito kiñca neva pajahati na upādiyati? Pajahitvā ṭhito rūpaṁ neva pajahati na upādiyati; pajahitvā ṭhito vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ neva pajahati na upādiyati. Pajahitvā ṭhito kiñca neva visineti na ussineti? Visinetvā ṭhito rūpaṁ neva visineti na ussineti; visinetvā ṭhito vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ neva visineti na ussineti. Visinetvā ṭhito kiñca neva vidhūpeti na sandhūpeti? Vidhūpetvā ṭhito rūpaṁ neva vidhūpeti na sandhūpeti; vidhūpetvā ṭhito vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ neva vidhūpeti na sandhūpeti. Vidhūpetvā ṭhito evaṁvimuttacittaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuṁ sa-indā devā sabrahmakā saPajapatikā ārakāva namassanti--

(S.22.79./III,91.) “Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī”ti. Sattamaṁ.

(S.22.80.) (8) Piṇḍolyasuttaṁ 乞食

►《雜阿含272經》，《中阿含140經》至邊經〉

80. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Atha kho Bhagavā kismiñcideva pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ paṇāmetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Mahāvanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya Mahāvanaṁ ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho Bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Mayā kho bhikkhusaṅgho pabāḷho. Santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ mamaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo, evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ tesaṁ mamaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo, evameva santettha…pe… tesaṁ mamaṁ alabhantānaṁ dassanāya siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Yaṁnūnāhaṁ yatheva mayā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva etarahi anuggaṇheyyaṁ bhikkhusaṅghan”ti.

Atha kho Brahmā Sahampati Bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evameva--brahmaloke antarahito Bhagavato purato pāturahosi. Atha kho Brahmā Sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Evametaṁ, Bhagavā; evametaṁ, Sugata Bhagavato, bhante, bhikkhusaṅgho pabāḷho. Santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ Bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo, evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ tesaṁ Bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo, evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, tesaṁ Bhagavantaṁ alabhantānaṁ dassanāya siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. Abhinandatu, bhante, Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu, bhante, Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ. Yatheva Bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghan”ti.

Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho Brahmā Sahampati Bhagavato adhivāsanaṁ viditvā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi.

Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena Nigrodhārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā te bhikkhū (ekadvīhikāya sārajjamānarūpā yenāhaṁ tenupasaṅkameyyuṁ. Tepi bhikkhū ekadvīhikāya sārajjamānarūpā (S.22.80./III,93.) yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca--

“Antamidaṁ, bhikkhave, jīvikānaṁ yadidaṁ piṇḍolyaṁ. Abhisāpoyaṁ, bhikkhave, lokasmiṁ piṇḍolo vicarasi pattapāṇīti. Tañca kho etaṁ, bhikkhave, kulaputtā upenti atthavasikā, atthavasaṁ paṭicca; neva rājābhinītā, na corābhinītā, na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā; api ca kho otiṇṇāmha jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇā dukkhaparetā appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti.

“Evaṁ pabbajito cāyaṁ, bhikkhave, kulaputto. So ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Seyyathāpi, bhikkhave chavālātaṁ ubhatopadittaṁ majjhe gūthagataṁ, neva gāme kaṭṭhatthaṁ pharati, nāraññe kaṭṭhatthaṁ pharati. Tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi gihibhogā ca parihīno, sāmaññatthañca na paripūreti.

“Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā--kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. Ime ca bhikkhave, tayo akusalavitakkā kva aparisesā nirujjhanti? Catūsu vā satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato animittaṁ vā samādhiṁ bhāvayato. Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva animitto samādhi bhāvetuṁ. Animitto, bhikkhave, samādhi bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso.

“Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo--bhavadiṭṭhi ca (S.22.80./III,94.) vibhavadiṭṭhi ca. Tatra kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati-- ‘Atthi nu kho taṁ kiñci lokasmiṁ yamahaṁ upādiyamāno na vajjavā assan’ti? So evaṁ pajānāti--‘Natthi nu kho taṁ kiñci lokasmiṁ yamahaṁ upādiyamāno na vajjavā assaṁ. Ahañhi rūpaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṁ vedanaññeva… saññaññeva… saṅkhāreyeva viññāṇaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṁ. Tassa me assa upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhaveyyuṁ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo assā’”ti.

(S.22.81.) (9) Pālileyyasuttaṁ 波陀聚落

►《雜阿含57經》

81. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto sāmaṁ (S.22.81./III,95.) senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo cārikaṁ pakkāmi.

Atha kho aññataro bhikkhu acirapakkantassa Bhagavato yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Esāvuso, Ānanda, Bhagavā sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo cārikaṁ pakkanto”ti. “Yasmiṁ, āvuso, samaye Bhagavā sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo cārikaṁ pakkamati, ekova Bhagavā tasmiṁ samaye viharitukāmo hoti; na Bhagavā tasmiṁ samaye kenaci anubandhitabbo hotī”ti.

Atha kho Bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena pālileyyakaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ Bhagavā pālileyyake viharati bhaddasālamūle. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā Ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavocuṁ--“Cirassutā kho no, āvuso Ānanda, Bhagavato sammukhā dhammī kathā; icchāma mayaṁ, āvuso Ānanda, Bhagavato sammukhā dhammiṁ kathaṁ sotun”ti.

Atha kho āyasmā Ānando tehi bhikkhūhi saddhiṁ yena pālileyyakaṁ bhaddasālamūlaṁ yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. (S.22.81./III,96.) Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Kathaṁ nu kho jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti? Atha kho Bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi--“Vicayaso desito, bhikkhave, mayā dhammo; vicayaso desitā cattāro satipaṭṭhānā; vicayaso desitā cattāro sammappadhānā; vicayaso desitā cattāro iddhipādā; vicayaso desitāni pañcindriyāni; vicayaso desitāni pañca balāni; vicayaso desitā sattabojjhaṅgā; vicayaso desito ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Evaṁ vicayaso desito, bhikkhave, mayā dhammo. Evaṁ vicayaso desite kho, bhikkhave, mayā dhamme atha ca panidhekaccassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi--‘Kathaṁ nu kho jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī’”ti?

“Kathañca, bhikkhave, jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti? Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sāpi vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sopi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi avijjā aniccā saṅkhatā (S.22.81./III,97.) paṭiccasamuppannā. Evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti.

“Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati; api ca kho rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā… sāpi vedanā… sopi phasso… sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti.

“Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati; api ca kho attani rūpaṁ samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi (S.22.81./III,98.) taṇhā… sāpi vedanā… sopi phasso… sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti.

“Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati, na attani rūpaṁ samanupassati; api ca kho rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayite phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā sāpi vedanā… sopi phasso… sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho, bhikkhave, jānato…pe… āsavānaṁ khayo hoti.

“Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ, na attani rūpaṁ, na rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati; api ca kho vedanaṁ attato samanupassati, api ca kho vedanāvantaṁ attānaṁ samanupassati, api ca kho attani vedanaṁ samanupassati, api ca kho vedanāya attānaṁ samanupassati; api ca kho saññaṁ… api ca kho saṅkhāre attato samanupassati, api ca kho saṅkhāravantaṁ attānaṁ samanupassati, api ca kho attani saṅkhāre samanupassati, api ca kho saṅkhāresu attānaṁ samanupassati; api ca kho viññāṇaṁ attato samanupassati, api ca kho viññāṇavantaṁ attānaṁ, api ca kho attani viññāṇaṁ, api ca kho viññāṇasmiṁ attānaṁ samanupassati. Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno…pe… kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayite phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā… sāpi vedanā… sopi phasso sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti.

“Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na vedanaṁ attato samanupassati, na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ attato samanupassati; api ca kho evaṁdiṭṭhi hoti--‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. Yā kho pana sā, bhikkhave, sassatadiṭṭhi saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno…pe… evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti.

“Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na (S.22.81./III,99.) vedanaṁ na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ attato samanupassati; nāpi evaṁdiṭṭhi hoti--‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. Api ca kho evaṁdiṭṭhi hoti--‘No cassaṁ no ca me siyā nābhavissaṁ na me bhavissatī’ti. Yā kho pana sā, bhikkhave, ucchedadiṭṭhi saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco…pe… evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti.

“Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na vedanaṁ… na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ attato samanupassati…pe… na viññāṇasmiṁ attato samanupassati, nāpi evaṁdiṭṭhi hoti--‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti; nāpi evaṁdiṭṭhi hoti--‘No cassaṁ no ca me siyā nābhavissaṁ na me bhavissatī’ti; api ca kho kaṅkhī hoti vicikicchī aniṭṭhaṅgato saddhamme. Yā kho pana sā, bhikkhave, kaṅkhitā vicikicchitā aniṭṭhaṅgatatā saddhamme saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; tatojo so saṅkhāro. Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sāpi vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sopi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti. Navamaṁ.

(S.22.82./III,100.)

(S.22.82.) (10) Puṇṇamasuttaṁ 滿月

►《雜阿含58經》，M.109. Mahāpuṇṇamasuttaṁ 滿月大經，M.110. Cūḷapuṇṇamasuttaṁ滿月小經

82. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Tena kho pana samayena Bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto ajjhokāse nisinno hoti.

Atha kho aññataro bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Puccheyyāhaṁ, bhante, Bhagavantaṁ kiñcideva desaṁ, sace me Bhagavā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti? “Tena hi tvaṁ, bhikkhu, sake āsane nisīditvā puccha yadākaṅkhasī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā sake āsane nisīditvā Bhagavantaṁ etadavoca “Ime nu kho, bhante, pañcupādānakkhandhā, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho”ti.

“Ime kho pana, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā; seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi--

“Ime kho pana, bhante, pañcupādānakkhandhā kiṁmūlakā”ti? “Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā chandamūlakā”ti…pe… taññeva nu kho, bhante, upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra pañcahi upādānakkhandhehi upādānanti? “Na kho, bhikkhu, taññeva upādānaṁ te (S.22.82./III,101.) pañcupādānakkhandhā nāpi aññatra pañcahi upādānakkhandhehi upādānaṁ, api ca yo tattha chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi--

“Siyā pana, bhante, pañcupādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti? “Siyā, bhikkhū”ti Bhagavā avoca--“Idha, bhikkhu, ekaccassa evaṁ hoti--‘Evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁvedano siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsañño siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsaṅkhāro siyaṁ anāgatamaddhānaṁ evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti. Evaṁ kho, bhikkhu, siyā pañcupādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti? “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi--

“Kittāvatā nu kho, bhante, khandhānaṁ khandhādhivacanan”ti? “Yaṁ kiñci, bhikkhu, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati rūpakkhandho. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati viññāṇakkhandho. Ettāvatā kho, bhikkhu, khandhānaṁ khandhādhivacanan”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu…pe… apucchi--

“Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya; ko hetu ko paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya; ko hetu ko paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya; ko hetu ko paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya; ko hetu ko paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti? “Cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetu, cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu phasso paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya. (S.22.82./III,102.) Phasso hetu phasso paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu phasso paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya. Nāmarūpaṁ hetu, nāmarūpaṁ paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu…pe… apucchi--

“Kathaṁ nu kho, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti? “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ… attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu…pe… apucchi--

“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? “Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ… na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti. “Sādhu bhante”ti kho so bhikkhu…pe… apucchi--

“Ko nu kho, bhante, rūpassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; ko vedanāya… ko saññāya… ko saṅkhārānaṁ… ko viññāṇassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Yaṁ kho, bhikkhu, rūpaṁ paṭicc uppajjati sukhaṁ somanassaṁ--ayaṁ rūpassa assādo. Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ--ayaṁ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ--idaṁ rūpassa nissaraṇaṁ. Yaṁ vedanaṁ paṭicca…(S.22.82./III,103.) yaṁ saññaṁ paṭicca… ye saṅkhāre paṭicca… yaṁ viññāṇaṁ paṭicc uppajjati sukhaṁ somanassaṁ--ayaṁ viññāṇassa assādo. Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ--ayaṁ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ--idaṁ viññāṇassa nissaraṇan”ti. “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi--

“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? “Yaṁ kiñci, bhikkhu, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Iti kira bho rūpaṁ anattā, vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā; anattakatāni kammāni kathamattānaṁ phusissantī”ti. Atha kho Bhagavā tassa bhikkhuno cetasā ceto parivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi--

“Thānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā Satthusāsanaṁ atidhāvitabbaṁ maññeyya. Iti kira, bho, rūpaṁ anattā, vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā. Anattakatāni kammāni kathamattānaṁ phusissantīti? Paṭipucchāvinītā kho me tumhe, bhikkhave, tatra tatra tesu tesu dhammesu.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. Tasmātiha…pe… evaṁ (S.22.82./III,104.) passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

“Dve khandhā taññeva siyaṁ, adhivacanañca hetunā;

Sakkāyena duve vuttā, assādaviññāṇakena ca.

Ete dasavidhā vuttā, hoti bhikkhu pucchāyā”ti. Dasamaṁ.

Khajjanīyavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Assādo dve Samudayā, Arahantehi apare dve;

Sīho Khajjanī Piṇḍolyaṁ, Pālileyyena Puṇṇamāti.

(S.22.83./III,105.)

9. Theravaggo 長老品

(S.22.83.) (1) Ānandasuttaṁ 阿難

►《雜阿含261經》

83. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho āyasmā Ānando bhikkhū āmantesi--“Āvuso, bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosuṁ. Āyasmā Ānando etadavoca--

“Puṇṇo nāma, āvuso, āyasmā Mantāṇiputto amhākaṁ navakānaṁ sataṁ bahūpakāro hoti. So amhe iminā ovādena ovadati--‘Upādāya, āvuso Ānanda, asmīti hoti, no anupādāya. Kiñca upādāya asmīti hoti, no anupādāya? Rūpaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya’”.

“Seyyathāpi, āvuso Ānanda, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno upādāya passeyya, no anupādāya; evameva kho, āvuso Ānanda, rūpaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya.

“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso Ānanda, ‘rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’”ti? ‘Aniccaṁ, āvuso’. Vedanā… saññā saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’ti? ‘Aniccaṁ, āvuso’. Tasmātiha…pe… evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. Puṇṇo nāma āvuso āyasmā Mantāṇiputto amhākaṁ (S.22.83./III,106.) navakānaṁ sataṁ bahūpakāro hoti. So amhe iminā ovādena ovadati. Idañca pana me āyasmato Puṇṇassa Mantāṇiputtassa dhammadesanaṁ sutvā dhammo abhisamitoti. Paṭhamaṁ.

(S.22.84.) (2) Tissasuttaṁ 低舍

►《雜阿含271經》

84. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā Tisso Bhagavato pitucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti--“Api me, āvuso, madhurakajāto viya kāyo; disāpi me na pakkhāyanti; dhammāpi maṁ na paṭibhanti; thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati; anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi; hoti ca me dhammesu vicikicchā”ti.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Ayasmā, bhante, Tisso Bhagavato pitucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti--‘Api me, āvuso, madhurakajāto viya kāyo; disāpi me na pakkhāyanti; dhammāpi maṁ na paṭibhanti; thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati; anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi; hoti ca me dhammesu vicikicchā’”ti.

Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena Tissaṁ bhikkhuṁ āmantehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yenāyasmā Tisso tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Tissaṁ etadavoca--“Satthā taṁ, āvuso Tissa, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā Tisso tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Tissaṁ Bhagavā etadavoca--“Saccaṁ kira tvaṁ, Tissa, (S.22.84./III,107.) sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamārocesi--‘Api me, āvuso, madhurakajāto viya kāyo…pe… hoti ca me dhammesu vicikicchā’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, Tissa, rūpe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Sādhu sādhu, Tissa! Evañhetaṁ, Tissa, hoti. Yathā taṁ rūpe avigatarāgassa… vedanāya… saññāya… saṅkhāresu avigatarāgassa…pe… tesaṁ saṅkhārānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Sādhu sādhu, Tissa! Evañhetaṁ, Tissa, hoti. Yathā taṁ viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Sādhu sādhu, Tissa! Evañhetaṁ, Tissa, hoti. Yathā taṁ viññāṇe avigatarāgassa. Taṁ kiṁ maññasi, Tissa, rūpe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa, tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Sādhu sādhu, Tissa! Evañhetaṁ, Tissa, hoti. Yathā taṁ rūpe vigatarāgassa… vedanāya… saññāya… saṅkhāresu vigatarāgassa… viññāṇe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa (S.22.84./III,108.) vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Sādhu sādhu, Tissa! Evañhetaṁ, Tissa, hoti. Yathā taṁ viññāṇe vigatarāgassa. Taṁ kiṁ maññasi, Tissa, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Vedanā saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. Tasmātiha…pe… evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

“Seyyathāpi, Tissa, dve purisā--eko puriso amaggakusalo, eko puriso maggakusalo. Tamenaṁ so amaggakusalo puriso amuṁ maggakusalaṁ purisaṁ maggaṁ puccheyya. So evaṁ vadeyya--‘Ehi, bho purisa, ayaṁ maggo. Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi dvedhāpathaṁ, tattha vāmaṁ muñcitvā dakkhiṇaṁ gaṇhāhi. Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi tibbaṁ vanasaṇḍaṁ. Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi mahantaṁ ninnaṁ pallalaṁ Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi sobbhaṁ papātaṁ. Tena muhuttaṁ gaccha. Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi samaṁ bhūmibhāgaṁ ramaṇīyan’”ti.

“Upamā kho myāyaṁ, Tissa, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṁ cevettha attho--‘Puriso amaggakusalo’ti kho, Tissa, puthujjanassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Puriso maggakusalo’ti kho, Tissa, Tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. ‘Dvedhāpatho’ti kho, Tissa, vicikicchāyetaṁ (S.22.84./III,109.) adhivacanaṁ ‘Vāmo maggo’ti kho, Tissa, aṭṭhaṅgikassetaṁ micchāmaggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ--micchādiṭṭhiyā…pe… micchāsamādhissa. ‘Dakkhiṇo maggo’ti kho, Tissa, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhiyā…pe… sammāsamādhissa. ‘Tibbo vanasaṇḍo’ti kho, Tissa, avijjāyetaṁ adhivacanaṁ. ‘Mahantaṁ ninnaṁ pallalan’ti kho, Tissa, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Sobbho papāto’ti kho, Tissa, kodhūpāyāsassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Samo bhūmibhāgo ramaṇīyo’ti kho, Tissa, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ. Abhirama, Tissa, abhirama, Tissa! Ahamovādena ahamanuggahena ahamanusāsaniyā”ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Tisso Bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Dutiyaṁ.

(S.22.85.) (3) Yamakasuttaṁ 焰摩迦

►《雜阿含104經》

85. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Yamakassa nāma bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti--“Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti.

Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū Yamakassa kira nāma bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti--“Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Yamako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Yamakena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ Yamakaṁ etadavocuṁ--

“Saccaṁ kira te, āvuso Yamaka, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ-- ‘tathāhaṁ (S.22.85./III,110.) Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti? “Evaṁ khvāhaṁ, āvuso, Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi--‘Khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti.

“Mā, āvuso Yamaka, evaṁ avaca, mā Bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu Bhagavato abbhācikkhanaṁ. Na hi Bhagavā evaṁ vadeyya--‘Khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti. Evampi kho āyasmā Yamako tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati--“Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti.

Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu āyasmantaṁ Yamakaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, Atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavocuṁ--“Yamakassa nāma, āvuso Sāriputta, bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ--‘tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’ti. Sādhāyasmā Sāriputto yena Yamako bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi kho āyasmā Sāriputto tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Yamako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Yamakena saddhiṁ sammodi…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Yamakaṁ etadavoca--

“Saccaṁ kira te, āvuso Yamaka, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ--‘Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā (S.22.85./III,111.) khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti? “Evaṁ khvāhaṁ, āvuso, Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso Yamaka, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, āvuso”. “Vedanā niccā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, āvuso”. Tasmātiha…pe… evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso Yamaka, rūpaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso” “Vedanaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”… “Saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”.

“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso Yamaka, rūpasmiṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Aññatra rūpā Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Vedanāya… aññatra vedanāya…pe… saññāya… aññatra saññāya… saṅkhāresu… aññatra saṅkhārehi… viññāṇasmiṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Aññatra viññāṇā Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”.

“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso Yamaka, rūpaṁ… vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”.

(S.22.85./III,112.) “Taṁ kiṁ maññasi, āvuso Yamaka, ayaṁ so arūpī… avedano… asaññī… asaṅkhāro… aviññāṇo Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Ettha ca te, āvuso Yamaka, diṭṭheva dhamme saccato thetato Tathāgate anupalabbhiyamāne, kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ--‘Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti?

“Ahu kho me taṁ, āvuso Sāriputta, pubbe aviddasuno pāpakaṁ diṭṭhigataṁ; idañca panāyasmato Sāriputtassa dhammadesanaṁ sutvā tañceva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ pahīnaṁ, dhammo ca me abhisamito”ti.

“Sace taṁ, āvuso Yamaka, evaṁ puccheyyuṁ--‘Yo so, āvuso Yamaka, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kiṁ hotī’ti? Evaṁ puṭṭho tvaṁ, āvuso Yamaka, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṁ, āvuso, evaṁ puccheyyuṁ--‘Yo so, āvuso Yamaka, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kiṁ hotī’ti? Evaṁ puṭṭhohaṁ, āvuso, evaṁ byākareyyaṁ--‘rūpaṁ kho, āvuso, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ tadatthaṅgataṁ. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ tadatthaṅgatan’ti. Evaṁ puṭṭhohaṁ āvuso, evaṁ byākareyyan”ti.

“Sādhu sādhu, āvuso Yamaka! Tena hāvuso, Yamaka, upamaṁ te karissāmi etasseva atthassa bhiyyosomattāya ñāṇāya. Seyyathāpi, āvuso Yamaka, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo; so ca ārakkhasampanno. Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakKhemakāmo jīvitā voropetukāmo. Tassa (S.22.85./III,113.) evamassa--‘Ayaṁ kho gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo; so ca ārakkhasampanno; nāyaṁ sukaro pasayha jīvitā voropetuṁ. Yaṁnūnāhaṁ anupakhajja jīvitā voropeyyan’ti. So taṁ gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya--‘Upaṭṭhaheyyaṁ taṁ, bhante’ti. Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā upaṭṭhāpeyya. So upaṭṭhaheyya pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṁkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī. Tassa so gahapati vā gahapatiputto vā mittatopi naṁ saddaheyya; suhajjatopi naṁ saddaheyya; tasmiñca vissāsaṁ āpajjeyya. Yadā kho, āvuso, tassa purisassa evamassa--‘Saṁvissattho kho myāyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā’ti, atha naṁ rahogataṁ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeyya.

“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso Yamaka, yadā hi so puriso amuṁ gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā upasaṅkamitvā evaṁ āha--‘Upaṭṭhaheyyaṁ taṁ, bhante’ti, tadāpi so vadhakova. Vadhakañca pana santaṁ na aññāsi--‘vadhako me’ti. Yadāpi so upaṭṭhahati pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṁkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, tadāpi so vadhakova. Vadhakañca pana santaṁ na aññāsi--‘vadhako me’ti. Yadāpi naṁ rahogataṁ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeti, tadāpi so vadhakova. Vadhakañca pana santaṁ na aññāsi--‘vadhako me’”ti. “Evamāvuso”ti. “Evameva kho, āvuso, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ (S.22.85./III,114.) attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ”.

“So aniccaṁ rūpaṁ ‘Aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Aniccaṁ vedanaṁ ‘Aniccā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Aniccaṁ saññaṁ ‘Aniccā saññā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Anicce saṅkhāre ‘Aniccā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Aniccaṁ viññāṇaṁ ‘Aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.

“Dukkhaṁ rūpaṁ ‘Dukkhaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Dukkhaṁ vedanaṁ… dukkhaṁ saññaṁ… dukkhe saṅkhāre… dukkhaṁ viññāṇaṁ ‘Dukkhaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.

“Anattaṁ rūpaṁ ‘Anattā rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Anattaṁ vedanaṁ… anattaṁ saññaṁ… anatte saṅkhāre… anattaṁ viññāṇaṁ ‘Anattaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.

“Saṅkhataṁ rūpaṁ ‘saṅkhataṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Saṅkhataṁ vedanaṁ… saṅkhataṁ saññaṁ… saṅkhate saṅkhāre… saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.

“Vadhakaṁ rūpaṁ ‘vadhakaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Vadhakaṁ vedanaṁ ‘vadhakā vedanā’ti… vadhakaṁ saññaṁ ‘vadhakā saññā’ti… vadhake saṅkhāre ‘vadhakā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Vadhakaṁ viññāṇaṁ ‘vadhakaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.

“So rūpaṁ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ‘Attā me’ti. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ‘Attā me’ti. Tassime pañcupādānakkhandhā upetā upādinnā dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanti.

“Sutavā ca kho, āvuso, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī…pe… sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ; na attani rūpaṁ, na rūpasmiṁ attānaṁ. Na vedanaṁ… na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ attānaṁ; na attani viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ attānaṁ.

(S.22.85./III,115.) “So aniccaṁ rūpaṁ ‘Aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Aniccaṁ vedanaṁ aniccaṁ saññaṁ… anicce saṅkhāre aniccaṁ viññāṇaṁ ‘Aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

“Dukkhaṁ rūpaṁ ‘Dukkhaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Dukkhaṁ vedanaṁ… dukkhaṁ saññaṁ… dukkhe saṅkhāre… dukkhaṁ viññāṇaṁ ‘Dukkhaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

“Anattaṁ rūpaṁ ‘Anattā rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Anattaṁ vedanaṁ… anattaṁ saññaṁ… anatte saṅkhāre… anattaṁ viññāṇaṁ ‘Anattā viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

“Saṅkhataṁ rūpaṁ ‘saṅkhataṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Saṅkhataṁ vedanaṁ… saṅkhataṁ saññaṁ… saṅkhate saṅkhāre… saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

“Vadhakaṁ rūpaṁ ‘vadhakaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Vadhakaṁ vedanaṁ… vadhakaṁ saññaṁ… vadhake saṅkhāre “Vadhakā saṅkhārā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Vadhakaṁ viññāṇaṁ ‘vadhakaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

“So rūpaṁ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti--‘Attā me’ti. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti-- ‘Attā me’ti. Tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya saṁvattantī”ti. “Evametaṁ, āvuso Sāriputta, hoti yesaṁ āyasmantānaṁ tādisā sabrahmacārino anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā. Idañca pana me āyasmato Sāriputtassa dhammadesanaṁ sutvā anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.86./III,116.)

(S.22.86.) (4) Anurādhasuttaṁ 阿羅度

►《雜阿含106經》

86. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā Anurādho Bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yena āyasmā Anurādho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Anurādhena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ Anurādhaṁ etadavocuṁ--“Yo so, āvuso Anurādha, Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ Tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti?

Evaṁ vutte, āyasmā Anurādho te aññatitthiye paribbājake etadavoca--“Yo so āvuso Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṁ Tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti. Evaṁ vutte, aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ Anurādhaṁ etadavocuṁ--“So cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto”ti. Atha kho aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ Anurādhaṁ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

(S.22.86./III,117.) Atha kho āyasmato Anurādhassa acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi--“Sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ pañhaṁ puccheyyuṁ. Kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva Bhagavato assaṁ, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti?

Atha kho āyasmā Anurādho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Anurādho Bhagavantaṁ etadavoca--“Idhāhaṁ, bhante, Bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharāmi. Atha kho, bhante, sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu…pe… maṁ etadavocuṁ--‘Yo so, āvuso Anurādha, Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṁ Tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti--hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti… hoti ca na ca hoti, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā’”ti?

Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ--“Yo so, āvuso, Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ Tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vāti. Evaṁ vutte, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ--‘so cāyaṁ bhikkhu na vo bhavissati acirapabbajito thero vā pana bālo abyatto’ti. Atha kho maṁ, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu”.

(S.22.86./III,118.)“Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi--‘sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ pañhaṁ puccheyyuṁ. Kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva Bhagavato assaṁ, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante …”pe…tasmātiha…pe… evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti”.

“Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, rūpaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, rūpasmiṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Aññatra rūpā Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanāya…pe… aññatra vedanāya…pe… saññāya… aññatra saññāya… saṅkhāresu… aññatra saṅkhārehi… viññāṇasmiṁ… aññatra viññāṇā Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, rūpaṁ… vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, ayaṁ so arūpī avedano asaññī asaṅkhāro aviññāṇo Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ettha ca te, Anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato Tathāgate anupalabbhiyamāne kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ--‘Yo so, āvuso, Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṁ Tathāgato aññatra imehi (S.22.86./III,119.) catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti--hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Sādhu sādhu, Anurādha! Pubbe cāhaṁ, Anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññapemi, dukkhassa ca nirodhan”ti. Catutthaṁ.

(S.22.87.) (5) Vakkalisuttaṁ 跋迦梨

►《雜阿含1265經》，M.28. Mahāhatthipadopamasuttaṁ象跡喻大經，

《中阿含30經》象跡喻經》，《如是語經》It.92.，《增壹阿含26.10經》

87. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Vakkali kumbhakāranivesane viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā Vakkali upaṭṭhāke āmantesi--“Etha tumhe, āvuso, yena Bhagavā tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandatha--‘Vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so Bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadetha--‘sādhu kira, bhante, Bhagavā yena Vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatu; anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Vakkalissa paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so Bhagavato pāde sirasā vandati; evañca pana vadeti--‘sādhu kira, bhante, Bhagavā yena Vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatu; anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho Bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā Vakkali tenupasaṅkami. (S.22.87./III,120.) Addasā kho āyasmā Vakkali Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Vakkaliṁ etadavoca--“Alaṁ, Vakkali, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni; tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaṁ Vakkaliṁ etadavoca--“Kacci te, Vakkali, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ; bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. “Kacci te, Vakkali, na kiñci kukkuccaṁ, na koci vippaṭisāro”ti? “Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ, anappako vippaṭisāro”ti. “Kacci pana taṁ, Vakkali, attā sīlato na upavadatī”ti? “Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. “No ce kira taṁ, Vakkali, attā sīlato upavadati; atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? “Cirapaṭikāhaṁ, bhante, Bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo, natthi ca me kāyasmiṁ tāvatikā balamattā, yāvatāhaṁ Bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyan”ti.

“Alaṁ Vakkali, kiṁ te iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, Vakkali, dhammaṁ passati so maṁ passati; yo maṁ passati so dhammaṁ passati. Dhammañhi, Vakkali, passanto maṁ passati; maṁ passanto dhammaṁ passati.

“Taṁ kiṁ maññasi, Vakkali, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? (S.22.87./III,121.) “Aniccaṁ bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…eso me attāti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātiha…pe… evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Vakkaliṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā yena Gijjhakūṭo pabbato tena pakkāmi. Atha kho āyasmā Vakkali acirapakkantassa Bhagavato upaṭṭhāke āmantesi--“Etha maṁ, āvuso, mañcakaṁ āropetvā yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkamatha. Kathañhi nāma mādiso antaraghare kālaṁ kattabbaṁ maññeyyā”ti? “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṁ Vakkaliṁ mañcakaṁ āropetvā yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkamiṁsu. Atha kho Bhagavā tañca rattiṁ tañca divāvasesaṁ Gijjhakūṭe pabbate vihāsi. Atha kho dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ Gijjhakūṭaṁ obhāsetvā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu…pe… Ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā Bhagavantaṁ etadavoca--“Vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī”ti. Aparā devatā Bhagavantaṁ etadavoca “So hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatī”ti. Idamavocuṁ tā devatāyo. Idaṁ vatvā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu.

Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi--“Etha tumhe, bhikkhave, yena Vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā Vakkaliṁ bhikkhuṁ evaṁ vadetha--

“‘Suṇāvuso tvaṁ, Vakkali, Bhagavato vacanaṁ (S.22.87./III,122.) dvinnañca devatānaṁ. Imaṁ, āvuso, rattiṁ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ Gijjhakūṭaṁ obhāsetvā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, ekā devatā Bhagavantaṁ etadavoca--Vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetīti. Aparā devatā Bhagavantaṁ etadavoca--so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatīti. Bhagavā ca taṁ, āvuso Vakkali, evamāha--mā bhāyi, Vakkali; mā bhāyi, Vakkali! Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā yenāyasmā Vakkali tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Vakkaliṁ etadavocuṁ--“Suṇāvuso Vakkali, Bhagavato vacanaṁ dvinnañca devatānan”ti.

Atha kho āyasmā Vakkali upaṭṭhāke āmantesi-- “Etha maṁ, āvuso, mañcakā oropetha. Kathañhi nāma mādiso ucce āsane nisīditvā tassa Bhagavato sāsanaṁ sotabbaṁ maññeyyā”ti! “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṁ Vakkaliṁ mañcakā oropesuṁ. “Imaṁ, āvuso, rattiṁ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā…pe… Ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, ekā devatā Bhagavantaṁ etadavoca--‘Vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī’ti. Aparā devatā Bhagavantaṁ etadavoca--‘So hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatī’ti. Bhagavā ca taṁ, āvuso Vakkali, evamāha--‘Mā bhāyi, Vakkali; mā bhāyi, Vakkali! Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’”ti. “Tena hāvuso, mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandatha--‘Vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So Bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadetha--‘rūpaṁ aniccaṁ. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. (S.22.87./III,123.) Vedanā aniccā. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. Saññā… saṅkhārā aniccā. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. Viññāṇaṁ aniccaṁ. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmī’”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Vakkalissa paṭissutvā pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā Vakkali acirapakkantesu tesu bhikkhūsu satthaṁ āharesi.

Atha kho te bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno; so Bhagavato pāde sirasā vandati; evañca vadeti--‘rūpaṁ aniccaṁ. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. Vedanā… saññā… saṅkhārā viññāṇaṁ aniccaṁ. Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmī’”ti.

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Ayāma, bhikkhave, yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasackamissāma; yattha Vakkalinā kulaputtena satthamāharitan”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Atha kho Bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkami. Addasā kho Bhagavā āyasmantaṁ Vakkaliṁ dūratova mañcake vivattakkhandhaṁ semānaṁ.

(S.22.87./III,124.) Tena kho pana samayena dhūmāyitattaṁ timirāyitattaṁ gacchateva purimaṁ disaṁ, gacchati pacchimaṁ disaṁ, gacchati uttaraṁ disaṁ, gacchati dakkhiṇaṁ disaṁ, gacchati uddhaṁ disaṁ, gacchati adho disaṁ, gacchati anudisaṁ. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ dhūmāyitattaṁ timirāyitattaṁ gacchateva purimaṁ disaṁ…pe… gacchati anudisan”ti. “Evaṁ, bhante”. “Eso kho, bhikkhave, Māro pāpimā Vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṁ samanvesati--‘Kattha Vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṁ patiṭṭhitan’ti? Appatiṭṭhitena ca, bhikkhave, viññāṇena Vakkali kulaputto parinibbuto”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.88.) (6) Assajisuttaṁ 阿濕波誓

►《雜阿含1024經》

88. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Assaji Kassapakārāme viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā Assaji upaṭṭhāke āmantesi--“Etha tumhe, āvuso, yena Bhagavā tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandatha--‘Assaji, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So Bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadetha--‘sādhu kira, bhante, Bhagavā yena Assaji bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Assajissa paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Assaji, bhante, bhikkhu ābādhiko…pe… sādhu kira, bhante, Bhagavā yena Assaji bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

(S.22.88./III,125.) Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Assaji tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā Assaji Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Assajiṁ etadavoca--“Alaṁ, Assaji, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaṁ Assajiṁ etadavoca--“Kacci te, Assaji, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ…pe… paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti?

“Na me, bhante, khamanīyaṁ…pe… abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti. “Kacci te, Assaji, na kiñci kukkuccaṁ na koci vippaṭisāro”ti? “Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ anappako vippaṭisāro”ti. “Kacci pana taṁ, Assaji, attā sīlato na upavadatī”ti? “Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. “No ce kira taṁ, Assaji, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? “Pubbe khvāhaṁ, bhante, gelaññe passambhetvā passambhetvā kāyasaṅkhāre viharāmi, sohaṁ samādhiṁ nappaṭilabhāmi. Tassa mayhaṁ, bhante, taṁ samādhiṁ appaṭilabhato evaṁ hoti--‘No cassāhaṁ parihāyāmī’”ti. “Ye te, Assaji, samaṇabrāhmaṇā samādhisārakā samādhisāmaññā tesaṁ taṁ samādhiṁ appaṭilabhataṁ evaṁ hoti--‘No cassu mayaṁ parihāyāmā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, Assaji, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…(S.22.88./III,126.) viññāṇaṁ…pe… tasmātiha…pe… evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. So sukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, sā ‘Aniccā’ti pajānāti. ‘Anajjhositā’ti pajānāti. ‘Anabhinanditā’ti pajānāti. Dukkhaṁ ce vedanaṁ vedayati, sā ‘Aniccā’ti pajānāti. ‘Anajjhositā’ti pajānāti. ‘Anabhinanditā’ti pajānāti. Adukkhamasukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, sā ‘Aniccā’ti pajānāti…pe… ‘Anabhinanditā’ti pajānāti. So sukhaṁ ce vedanaṁ vedayati visaṁyutto naṁ vedayati; dukkhaṁ ce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati; adukkhamasukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. So kāyapariyantikaṁ ce vedanaṁ vedayamāno ‘Kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṁ ce vedanaṁ vedayamānā-e ‘Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti.

“Seyyathāpi Assaji, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca, telappadīpo jhāyeyya; tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya. Evameva kho, Assaji, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.89.) (7) Khemakasuttaṁ 差摩

►《雜阿含103經》

89. Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū Kosambiyaṁ viharanti Ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Khemako badarikārāme viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. (S.22.89./III,127.) Atha kho therā bhikkhū sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhitā āyasmantaṁ Dāsakaṁ āmantesuṁ--“Ehi tvaṁ, āvuso Dāsaka, yena Khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā Khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi--‘therā taṁ, āvuso Khemaka, evamāhaṁsu--kacci te, āvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo’”ti? “Evamāvuso”ti kho āyasmā Dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā Khemako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Khemakaṁ etadavoca--“Therā taṁ, āvuso Khemaka, evamāhaṁsu--‘Kacci te, āvuso, khamanīyaṁ…pe… no abhikkamo’”ti? “Na me, āvuso, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ…pe… abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti.

Atha kho āyasmā Dāsako yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca--“Khemako, āvuso, bhikkhu evamāha--‘Na me, āvuso, khamanīyaṁ…pe… abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo’”ti. “Ehi tvaṁ, āvuso Dāsaka, yena Khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā Khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi--‘therā taṁ, āvuso Khemaka, evamāhaṁsu--pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā Bhagavatā, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho Imesu āyasmā Khemako pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassatī’”ti?

“Evamāvuso”ti kho āyasmā Dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā Khemako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… therā taṁ, āvuso Khemaka, evamāhaṁsu--“Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā Bhagavatā, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu āyasmā Khemako pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassatī”ti? (S.22.89./III,128.) “Pañcime āvuso, upādānakkhandhā vuttā Bhagavatā, seyyathidaṁ-- rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmī”ti.

Atha kho āyasmā Dāsako yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca--“Khemako, āvuso, bhikkhu evamāha--‘Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā Bhagavatā, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmī’”ti. “Ehi tvaṁ, āvuso Dāsaka, yena Khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā Khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi--‘therā taṁ, āvuso Khemaka, evamāhaṁsu--pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā Bhagavatā, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. No ce kirāyasmā Khemako imesu pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassati. Tenahāyasmā Khemako arahaṁ khīṇāsavo’”ti.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā Dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā Khemako…pe… therā taṁ, āvuso Khemaka, evamāhaṁsu--“Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā Bhagavatā, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho; no ce kirāyasmā Khemako imesu pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassati, tenahāyasmā Khemako arahaṁ khīṇāsavo”ti. “Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā Bhagavatā, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmi na camhi arahaṁ khīṇāsavo; api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘Asmī’ti adhigataṁ, ‘Ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmī”ti.

(S.22.89./III,129.) Atha kho āyasmā Dāsako yena therā bhikkhū…pe… there bhikkhū etadavoca--“Khemako, āvuso, bhikkhu evamāha--pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā Bhagavatā, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmi, na camhi arahaṁ khīṇāsavo; api ca me āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘Asmī’ti adhigataṁ, ‘Ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmī”ti.

“Ehi tvaṁ, āvuso Dāsaka, yena Khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā Khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi--‘Therā taṁ, āvuso Khemaka, evamāhaṁsu--yametaṁ, āvuso Khemaka, asmīti vadesi, kimetaṁ asmīti vadesi? Rūpaṁ asmīti vadesi, aññatra rūpā asmīti vadesi, vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ asmīti vadesi, aññatra viññāṇā asmīti vadesi. Yametaṁ, āvuso Khemaka, asmīti vadesi. Kimetaṁ asmīti vadesī’”ti?

“Evamāvuso”ti kho āyasmā Dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā Khemako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Khemakaṁ etadavoca--therā taṁ, āvuso Khemaka, evamāhaṁsu--“Yametaṁ, āvuso Khemaka, ‘Asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘Asmī’ti vadesi? Rūpaṁ ‘Asmī’ti vadesi aññatra rūpā ‘Asmī’ti vadesi? Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ ‘Asmī’ti vadesi aññatra viññāṇā ‘Asmī’ti vadesi? Yametaṁ, āvuso Khemaka, ‘Asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘Asmī’ti vadesi”ti? “Alaṁ, āvuso Dāsaka, kiṁ imāya sandhāvanikāya! Āharāvuso, daṇḍaṁ; ahameva yena therā bhikkhū tenupasaṅkamissāmī”ti.

Atha kho āyasmā Khemako daṇḍamolubbha yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā therehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. (S.22.89./III,130.) Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Khemakaṁ therā bhikkhū etadavocuṁ--“Yametaṁ, āvuso Khemaka, ‘Asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘Asmī’ti vadesi? Rūpaṁ ‘Asmī’ti vadesi, aññatra rūpā ‘Asmī’ti vadesi? Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ ‘Asmī’ti vadesi, aññatra viññāṇā ‘Asmī’ti vadesi? Yametaṁ, āvuso Khemaka, ‘Asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘Asmī’ti vadesī”ti? “Na khvāhaṁ, āvuso, rūpaṁ ‘Asmī’ti vadāmi; napi aññatra rūpā ‘Asmī’ti vadāmi. Na vedanaṁ… na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ ‘Asmī’ti vadāmi; napi aññatra viññāṇā ‘Asmī’ti vadāmi. Api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘Asmī’ti adhigataṁ ‘Ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmi”.

“Seyyathāpi, āvuso, uppalassa vā padumassa vā puṇḍarīkassa vā gandho. Yo nu kho evaṁ vadeyya--‘Pattassa gandho’ti vā ‘vaṇṇassa gandho’ti vā ‘Kiñjakkhassa gandho’ti vā sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Yathā kathaṁ, panāvuso, sammā byākaramāno byākareyyā”ti? “‘Pupphassa gandho’ti kho, āvuso, sammā byākaramāno byākareyyā”ti. “Evameva khvāhaṁ, āvuso, na rūpaṁ ‘Asmī’ti vadāmi, napi aññatra rūpā ‘Asmī’ti vadāmi. Na vedanaṁ… na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ ‘Asmī’ti vadāmi, napi aññatra viññāṇā ‘Asmī’ti vadāmi. Api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘Asmī’ti adhigataṁ ‘Ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmi”.

“Kiñcāpi, āvuso, ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni bhavanti, atha khvassa hoti--‘Yo ca pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato asmīti māno, asmīti chando, asmīti anusayo asamūhato. So aparena samayena pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati--iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti (S.22.89./III,131.) rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Tassimesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yopissa hoti pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato ‘Asmī’ti, māno ‘Asmī’ti, chando ‘Asmī’ti anusayo asamūhato, sopi samugghātaṁ gacchati.

“Seyyathāpi āvuso, vatthaṁ saṁkiliṭṭhaṁ malaggahitaṁ. Tamenaṁ sāmikā rajakassa anupadajjuṁ. Tamenaṁ rajako ūse vā khāre vā gomaye vā sammadditvā acche udake vikkhāleti. Kiñcāpi taṁ hoti vatthaṁ parisuddhaṁ pariyodātaṁ, atha khvassa hoti yeva anusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato. Tamenaṁ rajako sāmikānaṁ deti. Tamenaṁ sāmikā gandhaparibhāvite karaṇḍake nikkhipanti. Yopissa hoti anusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato, sopi samugghātaṁ gacchati. Evameva kho, āvuso, kiñcāpi ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni bhavanti, atha khvassa hoti yeva pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato ‘Asmī’ti, māno ‘Asmī’ti, chando ‘Asmī’ti anusayo asamūhato. So aparena samayena pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. ‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Tassa imesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yopissa hoti pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato ‘Asmī’ti, māno ‘Asmī’ti, chando ‘Asmī’ti anusayo asamūhato, sopi samugghātaṁ gacchatī”ti.

Evaṁ vutte, therā bhikkhū āyasmantaṁ Khemakaṁ etadavocuṁ--“Na kho mayaṁ āyasmantaṁ Khemakaṁ vihesāpekhā pucchimha, api cāyasmā (S.22.89./III,132.) Khemako pahosi tassa Bhagavato sāsanaṁ vitthārena ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. Tayidaṁ āyasmatā Khemakena tassa Bhagavato sāsanaṁ vitthārena ācikkhitaṁ desitaṁ paññāpitaṁ paṭṭhapitaṁ vivaritaṁ vibhajitaṁ uttānīkatan”ti.

Idamavoca āyasmā Khemako. Attamanā therā bhikkhū āyasmato Khemakassa bhāsitaṁ abhinanduṁ. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu, āyasmato Khemakassa cāti. Sattamaṁ.

(S.22.90.) (8) Channasuttaṁ 闡陀

►《雜阿含262經》

90. Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Channo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito avāpuraṇaṁ ādāya vihārena vihāraṁ upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca--“Ovadantu maṁ āyasmanto therā, anusāsantu maṁ āyasmanto therā, karontu me āyasmanto therā dhammiṁ kathaṁ, yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan”ti.

Evaṁ vutte, therā bhikkhū āyasmantaṁ Channaṁ etadavocuṁ--“Rūpaṁ kho, āvuso Channa, aniccaṁ; vedanā aniccā; saññā aniccā; saṅkhārā aniccā; viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ anattā; vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā; sabbe dhammā anattā”ti.

Atha kho āyasmato Channassa etadahosi--“Mayhampi kho etaṁ evaṁ hoti--‘rūpaṁ aniccaṁ, vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ; rūpaṁ anattā, (S.22.90./III,133.) vedanā saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Atha ca pana me sabbasaṅkhārasamathe sabbūpadhipaṭinissagge taṇhākkhaye virāge nirodhe nibbāne cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Paritassanā upādānaṁ uppajjati; paccudāvattati mānasaṁ--‘Atha ko carahi me attā’ti Na kho panevaṁ dhammaṁ passato hoti. Ko nu kho me tathā dhammaṁ deseyya yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan”ti.

Atha kho āyasmato Channassa etadahosi--“Ayaṁ kho āyasmā Ānando Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti ca me āyasmā Ānando tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyaṁ; atthi ca me āyasmante Ānande tāvatikā vissaṭṭhi. Yaṁnūnāhaṁ yenāyasmā Ānando tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho āyasmā Channo senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena kosambī Ghositārāmo yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Channo āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--

“Ekamidāhaṁ āvuso Ānanda, samayaṁ Bārāṇasiyaṁ viharāmi Isipatane Migadāye. Atha khvāhaṁ, āvuso, sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito avāpuraṇaṁ ādāya vihārena vihāraṁ upasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavocaṁ--‘Ovadantu maṁ āyasmanto therā, anusāsantu maṁ āyasmanto therā, karontu me āyasmanto therā dhammiṁ kathaṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan’ti. Evaṁ vutte maṁ, āvuso, therā bhikkhū etadavocuṁ--‘rūpaṁ kho, āvuso Channa, aniccaṁ; vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ; rūpaṁ anattā…pe… viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’”ti.

“Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Mayhampi kho (S.22.90./III,134.) etaṁ evaṁ hoti--rūpaṁ aniccaṁ…pe… viññāṇaṁ aniccaṁ, rūpaṁ anattā, vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Atha ca pana me sabbasaṅkhārasamathe sabbūpadhipaṭinissagge taṇhākkhaye virāge nirodhe nibbāne cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Paritassanā upādānaṁ uppajjati; paccudāvattati mānasaṁ--‘Atha ko carahi me attā’ti? Na kho panevaṁ dhammaṁ passato hoti. Ko nu kho me tathā dhammaṁ deseyya yathāhaṁ dhammaṁ passeyyanti!

“Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Ayaṁ kho āyasmā Ānando Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti ca me āyasmā Ānando tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyaṁ. Atthi ca me āyasmante Ānande tāvatikā vissaṭṭhi. Yaṁnūnāhaṁ yenāyasmā Ānando tenupasaṅkameyyan’ti. ovadatu maṁ, āyasmā Ānando; anusāsatu maṁ, āyasmā Ānando; karotu me, āyasmā Ānando dhammiṁ kathaṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan”ti.

“Ettakenapi mayaṁ āyasmato Channassa attamanā api nāma taṁ āyasmā Channo āvi akāsi khīlaṁ chindi. odahāvuso, Channa sotaṁ; bhabbosi dhammaṁ viññātun”ti. Atha kho āyasmato Channassa tāvatakeneva uḷāraṁ pītipāmojjaṁ uppajji--“Bhabbo kirasmi dhammaṁ viññātun”ti.

“Sammukhā metaṁ, āvuso Channa, Bhagavato sutaṁ, sammukhā ca paṭiggahitaṁ Kaccānagottaṁ bhikkhuṁ ovadantassa--dvayanissito khvāyaṁ, Kaccāna, loko (S.22.90./III,135.) yebhuyyena atthitañceva natthitañca. Lokasamudayaṁ kho, Kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hoti. Lokanirodhaṁ kho, Kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke atthitā, sā na hoti. Upayupādānābhinivesavinibandho khvāyaṁ, Kaccāna, loko yebhuyyena taṁ cāyaṁ upayupādānaṁ cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayaṁ na upeti na upādiyati nādhiṭṭhāti ‘Attā me’ti. Dukkhameva uppajjamānaṁ uppajjati, dukkhaṁ nirujjhamānaṁ nirujjhatīti na kaṅkhati na vicikicchati. Aparappaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā kho, Kaccāna, sammādiṭṭhi hoti. Sabbamatthīti kho, Kaccāna, ayameko anto. Sabbaṁ natthīti ayaṁ dutiyo anto. Ete te, Kaccāna, ubho ante anupagamma majjhena Tathāgato dhammaṁ deseti--avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti.

“Evametaṁ, āvuso Ānanda, hoti yesaṁ āyasmantānaṁ tādisā sabrahmacārayo anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā. Idañca pana me āyasmato Ānandassa dhammadesanaṁ sutvā dhammo abhisamito”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.91.) (9) Rāhulasuttaṁ 羅睺羅(1)

►《雜阿含經》23~4經、198、465經，S.18.21.，A.4.177.

91. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Rāhulo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rāhulo (S.22.91./III,136.) Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti?

“Yaṁ kiñci, Rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā…pe… sabbaṁ viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, Rāhula, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. Navamaṁ.

(S.22.92.) (10) Dutiyarāhulasuttaṁ 羅睺羅(2)

►《雜阿含199經》，S.18.22.

92. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rāhulo Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhāsamatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti? “Yaṁ kiñci, Rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā…pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ (S.22.92./III,137.) yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Evaṁ kho, Rāhula jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti. Dasamaṁ.

Theravaggo navamo.

Tassuddānaṁ--

Ānando Tisso Yamako, Anurādho ca Vakkali;

Assaji Khemako Channo, Rāhulā apare duve.

10. Pupphavaggo 華品

(S.22.93.) (1) Nadīsuttaṁ 河流

►《雜阿含268經》

93. Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā ohārinī dūraṅgamā sīghasotā. Tassā ubhosu tīresu kāsā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; kusā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; pabbajā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; bīraṇā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; rukkhā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ. Tassā puriso sotena vuyhamāno kāse cepi gaṇheyya, te palujjeyyuṁ. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjeyya. Kuse cepi gaṇheyya, pabbaje cepi gaṇheyya, bīraṇe cepi gaṇheyya, rukkhe cepi gaṇheyya, te (S.22.93./III,138.) palujjeyyuṁ. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjeyya. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ rūpaṁ palujjati. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjati. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ attani vā viññāṇaṁ viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tassa taṁ viññāṇaṁ palujjati. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante”. “Tasmātiha…pe… evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.94.) (2) Pupphasuttaṁ 華(or Vaddha增長)

►《雜阿含經》37-38經

94. Sāvatthinidānaṁ. “Nāhaṁ, bhikkhave, lokena vivadāmi, lokova mayā vivadati. Na, bhikkhave, dhammavādī kenaci lokasmiṁ vivadati. Yaṁ, bhikkhave, natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, ahampi taṁ ‘Natthī’ti vadāmi. Yaṁ, bhikkhave, atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, ahampi taṁ ‘Atthī’ti vadāmi”.

“Kiñca, bhikkhave, natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, yamahaṁ ‘Natthī’ti vadāmi? (S.22.94./III,139.) Rūpaṁ bhikkhave, niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘Natthī’ti vadāmi. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘Natthī’ti vadāmi. Idaṁ kho, bhikkhave, natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘Natthī’ti vadāmi”.

“Kiñca, bhikkhave, atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, yamahaṁ ‘Atthī’ti vadāmi? Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘Atthī’ti vadāmi. Vedanā aniccā…pe… viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘Atthī’ti vadāmi. Idaṁ kho, bhikkhave, atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘Atthī’ti vadāmi”.

“Atthi, bhikkhave, loke lokadhammo, taṁ Tathāgato abhisambujjhati abhisameti; abhisambujjhitvā abhisametvā taṁ ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti.

“Kiñca bhikkhave, loke lokadhammo, taṁ Tathāgato abhisambujjhati abhisameti, abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti? Rūpaṁ, bhikkhave, loke lokadhammo taṁ Tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti.

“Yo, bhikkhave, Tathāgatena evaṁ ācikkhiyamāne desiyamāne paññapiyamāne paṭṭhapiyamāne (S.22.94./III,140.) vivariyamāne vibhajiyamāne uttānīkariyamāne na jānāti na passati tamahaṁ, bhikkhave, bālaṁ puthujjanaṁ andhaṁ acakkhukaṁ ajānantaṁ apassantaṁ kinti karomi! Vedanā, bhikkhave, loke lokadhammo…pe… saññā, bhikkhave… saṅkhārā, bhikkhave… viññāṇaṁ, bhikkhave, loke lokadhammo taṁ Tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti.

“Yo, bhikkhave, Tathāgatena evaṁ ācikkhiyamāne desiyamāne paññapiyamāne paṭṭhapiyamāne vivariyamāne vibhajiyamāne uttānīkariyamāne na jānāti na passati tamahaṁ, bhikkhave, bālaṁ puthujjanaṁ andhaṁ acakkhukaṁ ajānantaṁ apassantaṁ kinti karomi!

“Seyyathāpi, bhikkhave, uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā udake jātaṁ udake saṁvaḍḍhaṁ udakā accuggamma ṭhāti anupalittaṁ udakena; evameva kho, bhikkhave, Tathāgato loke jāto loke saṁvaḍḍho lokaṁ abhibhuyya viharati anupalitto lokenā”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.95.) (3) Pheṇapiṇḍūpamasuttaṁ 泡沫

►《雜阿含經》265、953經，S.48.50.，《別譯雜阿含346經》，

大正No.105《五陰譬喻經》，大正No.106《佛說水沫所漂經》

95. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā ayujjhāyaṁ viharati Gaṅgāya nadiyā tīre. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--

“Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ Gaṅgā nadī mahantaṁ pheṇapiṇḍaṁ āvaheyya. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, pheṇapiṇḍe sāro? Evameva kho, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ…pe… yaṁ dūre santike vā taṁ (S.22.95./III,141.) bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, rūpe sāro?

“Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante udake udakapubbuḷaṁ uppajjati ceva nirujjhati ca. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, udakapubbuḷe sāro? Evameva kho, bhikkhave, yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā…pe… yā dūre santike vā taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, vedanāya sāro?

“Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse ṭhite majjhanhike kāle marīcikā phandati. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya…pe… kiñhi siyā, bhikkhave, marīcikāya sāro? Evameva kho, bhikkhave, yā kāci saññā…pe… .

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ. Tamenaṁ mūle chindeyya; mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya. So tassa pattavaṭṭiṁ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ! Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso (S.22.95./III,142.) upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, kadalikkhandhe sāro? Evameva kho, bhikkhave, ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā…pe… ye dūre santike vā taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, saṅkhāresu sāro?

“Seyyathāpi, bhikkhave, māyākāro vā māyākārantevāsī vā catumahāpathe māyaṁ vidaṁseyya. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, māyāya sāro? Evameva kho, bhikkhave, yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ…pe… yaṁ dūre santike vā, taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, viññāṇe sāro?

“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi… saññāyapi… saṅkhāresupi viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti”.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Pheṇapiṇḍūpamaṁ rūpaṁ, vedanā bubbuḷūpamā.

Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā.

Māyūpamañca viññāṇaṁ, desitādiccabandhunā.

“Yathā yathā nijjhāyati, yoniso upaparikkhati;

Rittakaṁ tucchakaṁ hoti, yo naṁ passati yoniso.

(S.22.95./III,143.) “Imañca kāyaṁ ārabbha, bhūripaññena desitaṁ;

Pahānaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ, rūpaṁ passatha chaḍḍitaṁ.

“Āyu usmā ca viññāṇaṁ, yadā kāyaṁ jahantimaṁ;

Apaviddho tadā seti, parabhattaṁ acetanaṁ.

“Etādisāyaṁ santāno, māyāyaṁ bālalāpinī;

Vadhako esa akkhāto, sāro ettha na vijjati.

“Evaṁ khandhe avekkheyya, bhikkhu āraddhavīriyo;

Divā vā yadi vā rattiṁ, sampajāno paṭissato.

“Jaheyya sabbasaṁyogaṁ, kareyya saraṇattano;

Careyyādittasīsova, patthayaṁ accutaṁ padan”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.96.) (4) Gomayapiṇḍasuttaṁ 牛糞

►《雜阿含264經》，《中阿含61經》牛糞喻經，《中阿含138經》，《增壹阿含24.4經》

96. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Atthi nu kho, bhante, kiñci rūpaṁ yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci vedanā yā vedanā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci saññā yā saññā…pe… atthi nu kho, bhante, keci saṅkhārā ye saṅkhārā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti? Atthi nu kho, bhante, kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ (S.22.96./III,144.) niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti? “Natthi kho, bhikkhu, kiñci rūpaṁ, yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Natthi kho, bhikkhu, kāci vedanā… kāci saññā… keci saṅkhārā… kiñci viññāṇaṁ yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti.

Atha kho Bhagavā parittaṁ gomayapiṇḍaṁ pāṇinā gahetvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Ettakopi kho, bhikkhu, attabhāvapaṭilābho natthi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ettako cepi, bhikkhu, attabhāvapaṭilābho abhavissa nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakopi attabhāvapaṭilābho natthi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.

“Bhūtapubbāhaṁ, bhikkhu, rājā ahosiṁ khattiyo muddhāvasitto. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītinagarasahassāni ahesuṁ kusāvatī rājadhānippamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītipāsādasahassāni ahesuṁ dhammapāsādappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītiKūṭāgārasahassāni ahesuṁ mahābyūhakūṭāgāra-ppamukhāni . Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītipallaṅkasahassāni ahesuṁ dantamayāni sāramayāni sovaṇṇamayāni goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni (S.22.96./III,145.) kadalimigapavarapaccattharaṇāni sa-uttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītināgasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇaddhajāni hemajālapaṭicchannani uposathanāgarājappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsīti-assasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇaddhajāni hemajālapaṭicchannani valāhaka-assarājappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītirathasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇaddhajāni hemajālapaṭicchannani vejayantarathappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītimaṇisahassāni ahesuṁ maṇiratanappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu…pe… caturāsīti-itthisahassāni ahesuṁ Subhaddādevippamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu…pe… caturāsītikhattiyasahassāni ahesuṁ anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu…pe… caturāsītidhenusahassāni ahesuṁ dukūlasandanāni kaṁsūpadhāraṇāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu…pe… caturāsītivatthakoṭisahassāni ahesuṁ khomasukhumāni koseyyasukhumāni kambalasukhumāni kappāsikasukhumāni. Tassa mayhaṁ, bhikkhu…pe… caturāsītithālipākasahassāni ahesuṁ; sāyaṁ pātaṁ bhattābhihāro abhihariyittha.

“Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā nagarasahassānaṁ ekaññeva taṁ nagaraṁ hoti yamahaṁ tena samayena ajjhāvasāmi--kusāvatī rājadhānī. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā (S.22.96./III,146.) pāsādasahassānaṁ ekoyeva so pāsādo hoti yamahaṁ tena samayena ajjhāvasāmi--dhammo pāsādo. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā Kūṭāgārasahassānaṁ ekaññeva taṁ kūṭāgāraṁ hoti yamahaṁ tena samayena ajjhāvasāmi--mahābyūhaṁ kūṭāgāraṁ. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṁ ekoyeva so pallaṅko hoti yamahaṁ tena samayena paribhuñjāmi--dantamayo vā sāramayo vā sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā nāgasahassānaṁ ekoyeva so nāgo hoti yamahaṁ tena samayena abhiruhāmi--uposatho nāgarājā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā assasahassānaṁ ekoyeva so asso hoti yamahaṁ tena samayena abhiruhāmi--valāhako assarājā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā rathasahassānaṁ ekoyeva so ratho hoti yamahaṁ tena samayena abhiruhāmi--vejayanto ratho. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā itthisahassānaṁ ekāyeva sā itthī hoti yā maṁ tena samayena paccupaṭṭhāti--khattiyānī vā velāmikā vā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṁ ekaññeva taṁ vatthayugaṁ hoti yamahaṁ tena samayena paridahāmi--khomasukhumaṁ vā koseyyasukhumaṁ vā kambalasukhumaṁ vā kappāsikasukhumaṁ vā. Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā thālipākasahassānaṁ ekoyeva so thālipāko hoti yato nāḷikodanaparamaṁ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṁ. Iti kho, bhikkhu, sabbe te saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. Evaṁ aniccā kho, bhikkhu, saṅkhārā. Evaṁ addhuvā kho, bhikkhu, saṅkhārā. Evaṁ anassāsikā kho, bhikkhu, saṅkhārā. (S.22.96./III,147.) Yāvañcidaṁ bhikkhu, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. Catutthaṁ.

(S.22.97.) (5) Nakhasikhāsuttaṁ 指尖

►《增壹阿含24.4經》

97. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Atthi nu kho, bhante, kiñci rūpaṁ yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci vedanā yā vedanā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci saññā…pe… keci saṅkhārā, ye saṅkhārā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti? Atthi nu kho, bhante, kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti? “Natthi kho, bhikkhu, kiñci rūpaṁ, yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Natthi kho, bhikkhu, kāci vedanā… kāci saññā… keci saṅkhārā…pe… kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti.

Atha kho Bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Ettakampi kho, bhikkhu, rūpaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ettakaṁ cepi, bhikkhu, rūpaṁ abhavissa niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakampi rūpaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya”.

(S.22.97./III,148.) “Ettakāpi kho, bhikkhu, vedanā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ettakā cepi, bhikkhu, vedanā abhavissa niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, na yidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakāpi vedanā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.

“Ettakāpi kho, bhikkhu, saññā natthi…pe… ettakāpi kho, bhikkhu, saṅkhārā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti. Ettakā cepi, bhikkhu, saṅkhārā abhavissaṁsu niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, na yidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakāpi saṅkhārā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.

“Ettakampi kho, bhikkhu, viññāṇaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Ettakampi kho, bhikkhu, viññāṇaṁ abhavissa niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, na yidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakampi viññāṇaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.

“Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? (S.22.97./III,149.) “Aniccaṁ bhante …”pe…“Tasmātiha…pe… evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.98.) (6) Suddhikasuttaṁ 清淨 (or samuddaka海)

98. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Atthi nu kho, bhante, kiñci rūpaṁ, yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? Atthi nu kho, bhante, kāci vedanā…pe… kāci saññā… keci saṅkhārā… kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti? “Natthi kho, bhikkhu, kiñci rūpaṁ yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. Natthi kho, bhikkhu, kāci vedanā… kāci saññā… keci saṅkhārā… kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.99.) (7) Gaddulabaddhasuttaṁ 繫繩(1)

►《雜阿含266經》

99. Sāvatthinidānaṁ. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāsamuddo ussussati visussati na bhavati; na tvevāhaṁ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ Sineru pabbatarājā ḍayhati vinassati na bhavati; na tvevāhaṁ, bhikkhave, (S.22.99./III,150.) avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāpathavī ḍayhati vinassati na bhavati; na tvevāhaṁ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, sā gaddulabaddho daḷhe khīle vā thambhe vā upanibaddho tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā anuparidhāvati anuparivattati; evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī…pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati…pe… vedanaṁ attato samanupassati… saññaṁ attato samanupassati… saṅkhāre attato samanupassati… viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. So rūpaññeva anuparidhāvati anuparivattati, vedanaññeva…pe… saññaññeva… saṅkhāreyeva… viññāṇaññeva anuparidhāvati anuparivattati. So rūpaṁ anuparidhāvaṁ anuparivattaṁ, vedanaṁ…pe… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ anuparidhāvaṁ anuparivattaṁ, na parimuccati rūpamhā, na parimuccati vedanāya, na parimuccati saññāya, na parimuccati saṅkhārehi, na parimuccati viññāṇamhā, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi”.

“Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī…pe… sappurisadhamme suvinīto, na rūpaṁ attato samanupassati…pe… na vedanaṁ… na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. So rūpaṁ nānuparidhāvati nānuparivattati, vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ nānuparidhāvati nānuparivattati. So rūpaṁ ananuparidhāvaṁ ananuparivattaṁ, vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ ananuparidhāvaṁ ananuparivattaṁ; parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Sattamaṁ.

(S.22.100./III,151.)

(S.22.100.) (8) Dutiyagaddulabaddhasuttaṁ 繫繩(2)

►《雜阿含267經》

100. Sāvatthinidānaṁ. “Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, sā gaddulabaddho daḷhe khīle vā thambhe vā upanibaddho. So gacchati cepi tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upagacchati; tiṭṭhati cepi tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upatiṭṭhati; nisīdati cepi tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upanisīdati; nipajjati cepi tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upanipajjati. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. So gacchati cepi ime pañcupādānakkhandhe upagacchati; tiṭṭhati cepi ime pañcupādānakkhandhe upatiṭṭhati; nisīdati cepi ime pañcupādānakkhandhe upanisīdati; nipajjati cepi ime pañcupādānakkhandhe upanipajjati. Tasmātiha, bhikkhave, abhikkhaṇaṁ sakaṁ cittaṁ paccavekkhitabbaṁ--‘Dīgharattamidaṁ cittaṁ saṁkiliṭṭhaṁ rāgena dosena mohenā’ti. Cittasaṁkilesā, bhikkhave, sattā saṁkilissanti; cittavodānā sattā visujjhanti.

“Diṭṭhaṁ vo, bhikkhave, caraṇaṁ nāma cittan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tampi kho, bhikkhave, caraṇaṁ nāma cittaṁ citteneva cittitaṁ. Tenapi kho, bhikkhave, caraṇena cittena cittaññeva cittataraṁ. Tasmātiha, bhikkhave, abhikkhaṇaṁ sakaṁ cittaṁ paccavekkhitabbaṁ--‘Dīgharattamidaṁ cittaṁ saṁkiliṭṭhaṁ rāgena dosena mohenā’ti. Cittasaṁkilesā, bhikkhave, sattā saṁkilissanti; cittavodānā sattā visujjhanti.

(S.22.100./III,152.) “Nāhaṁ bhikkhave, aññaṁ ekanikāyampi samanupassāmi evaṁ cittaṁ. Yathayidaṁ, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā, tepi kho, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā citteneva cittitā, tehipi kho, bhikkhave, tiracchānagatehi pāṇehi cittaññeva cittataraṁ. Tasmātiha, bhikkhave, abhikkhaṇaṁ sakaṁ cittaṁ paccavekkhitabbaṁ--‘Dīgharattamidaṁ cittaṁ saṁkiliṭṭhaṁ rāgena dosena mohenā’ti. Cittasaṁkilesā, bhikkhave, sattā saṁkilissanti; cittavodānā sattā visujjhanti.

“Seyyathāpi bhikkhave, rajako vā cittakārako vā rajanāya vā lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā suparimaṭṭhe phalake vā bhittiyā vā dussapaṭṭe vā itthirūpaṁ vā purisarūpaṁ vā abhinimmineyya sabbaṅgapaccaṅgiṁ; evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpaññeva abhinibbattento abhinibbatteti, vedanaññeva…pe… saññaññeva… saṅkhāre yeva… viññāṇaññeva abhinibbattento abhinibbatteti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ…pe… “Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.101.) (9) Vāsijaṭasuttaṁ 手斧之柄 (or navā船舶)

►《雜阿含263經》，A.7.67

101. Sāvatthinidānaṁ. “Jānato ahaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti? ‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti (S.22.101./III,153.) viññāṇassa atthaṅgamo’ti--Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hoti”.

“Bhāvanānuyogaṁ ananuyuttassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya--‘Aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Abhāvitattā’ tissa vacanīyaṁ. Kissa abhāvitattā? Abhāvitattā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, abhāvitattā catunnaṁ sammappadhānānaṁ, abhāvitattā catunnaṁ iddhipādānaṁ, abhāvitattā pañcannaṁ indriyānaṁ, abhāvitattā pañcannaṁ balānaṁ, abhāvitattā sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, abhāvitattā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa.

“Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā na sammā adhisayitāni, na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā evaṁ icchā uppajjeyya--‘Aho, vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, Atha kho abhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi pana, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā; tāni kukkuṭiyā na sammā adhisayitāni, na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni. Evameva kho, bhikkhave, bhāvanānuyogaṁ ananuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya--‘Aho, vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Abhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa abhāvitattā? Abhāvitattā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ…pe… aṭṭhaṅgikassa maggassa.

“Bhāvanānuyogaṁ anuyuttassa, bhikkhave, bhikkhuno (S.22.101./III,154.) viharato kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya--‘Aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Bhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa bhāvitattā? Bhāvitattā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, bhāvitattā catunnaṁ sammappadhānānaṁ, bhāvitattā catunnaṁ iddhipādānaṁ, bhāvitattā pañcannaṁ indriyānaṁ, bhāvitattā pañcannaṁ balānaṁ, bhāvitattā sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, bhāvitattā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa.

“Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṁ icchā uppajjeyya--‘Aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, Atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi pana, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā; tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni. Evameva kho, bhikkhave, bhāvanānuyogaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya--‘Aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Taṁ kissa hetu? ‘Bhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. Kissa bhāvitattā? Bhāvitattā catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ…pe… bhāvitattā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa.

“Seyyathāpi, bhikkhave, palagaṇḍassa vā palagaṇḍantevāsissa vā vāsijaṭe dissanteva aṅgulipadāni dissati aṅguṭṭhapadaṁ. No ca khvassa evaṁ ñāṇaṁ hoti--‘Ettakaṁ vata me ajja vāsijaṭassa khīṇaṁ, ettakaṁ hiyyo, ettakaṁ pare’ti. Atha khvassa khīṇe khīṇantveva ñāṇaṁ hoti. Evameva kho, bhikkhave, bhāvanānuyogaṁ (S.22.101./III,155.) anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ ñāṇaṁ hoti--‘Ettakaṁ vata me ajja āsavānaṁ khīṇaṁ, ettakaṁ hiyyo, ettakaṁ pare’ti, atha khvassa khīṇe khīṇantveva ñāṇaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabaddhāya vassamāsāni udake pariyādāya hemantikena thalaṁ ukkhittāya vātātapaparetāni vettabandhanāni. Tāni pāvusakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasireneva paṭippassambhanti pūtikāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, bhāvanānuyogaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti pūtikāni bhavantī”ti. Navamaṁ.

(S.22.102.) (10) Aniccasaññāsuttaṁ 無常想

►《雜阿含270經》

102. Sāvatthinidānaṁ. “Aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ rūparāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ bhavarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ avijjaṁ pariyādiyati, sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye kassako mahānaṅgalena kasanto sabbāni mūlasantānakāni sampadālento kasati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ rūparāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ bhavarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ avijjaṁ pariyādiyati, sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, pabbajalāyako pabbajaṁ lāyitvā agge gahetvā odhunāti niddhunāti nicchoṭeti; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati…pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Seyyathāpi bhikkhave, ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya (S.22.102./III,156.) yāni tattha ambāni vaṇṭapaṭibandhāni sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā…pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, Kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṁ tāsaṁ aggamakkhāyati evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā…pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci mūlagandhā kāḷānusārigandho tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā…pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā…pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā…pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci kuṭṭarājāno, sabbete rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṁ cakkavatti aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā…pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā, sabbā tā candimappabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candappabhā tāsaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā…pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nataṁ abbhussakkamāno, sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocate ca; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ rūparāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ bhavarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ avijjaṁ pariyādiyati, sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati.

“Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aniccasaññā kathaṁ (S.22.102./III,157.) bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati…pe… sabbaṁ asmimānaṁ samūhanati? ‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti--Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aniccasaññā evaṁ bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ rūparāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ bhavarāgaṁ pariyādiyati, sabbaṁ avijjaṁ pariyādiyati, sabbaṁ asmimānaṁ samūhanatī”ti. Dasamaṁ.

Pupphavaggo dasamo.

Tassuddānaṁ--

Nadī Pupphañca Pheṇañca, Gomayañca Nakhāsikhaṁ;

Suddhikaṁ dve ca gaddulā, Vāsījaṭaṁ Aniccatāti.

Majjhimapaṇṇāsako samatto.

Tassa majjhimapaṇṇāsakassa vagguddānaṁ--

Upayo Arahanto ca, Khajjanī Therasavhayaṁ;

Pupphavaggena paṇṇāsa(PTS: paṇṇāsa), dutiyo tena vuccatīti.

11. Antavaggo 邊品

(S.22.103.) (1) Antasuttaṁ 邊

►《雜阿含70經》

103. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, antā. Katame cattāro? (S.22.103./III,158.) Sakkāyanto sakkāyasamudayanto, sakkāyanirodhanto, sakkāyanirodhagāmini-ppaṭipadanto. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanto? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṁ. Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyanto”.

“Katamo ca, bhikkhave, sakkāyasamudayanto? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ--kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyasamudayanto.

“Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanirodhanto? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodhanto.

“Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminippaṭipadanto? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminippaṭipadanto Ime kho, bhikkhave, cattāro antā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.104.) (2) Dukkhasuttaṁ 苦

104. Sāvatthinidānaṁ. “Dukkhañca vo, bhikkhave, desessāmi dukkhasamudayañca dukkhanirodhañca dukkhanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṁ. Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ. Katamo ca, bhikkhave, dukkhasamudayo? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā…pe… kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayo. Katamo ca, bhikkhave, dukkhanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo--ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodho. (S.22.104./III,159.) Katamā ca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.105.) (3) Sakkāyasuttaṁ 有身

►《雜阿含71經》

105. Sāvatthinidānaṁ. “Sakkāyañca vo, bhikkhave, desessāmi sakkāyasamudayañca sakkāyanirodhañca sakkāyanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyo? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṁ Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyo. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyasamudayo? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā…pe… kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyasamudayo. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya…pe… ayaṁ vuccati bhikkhave, sakkāyanirodho. Katamā ca, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.106.) (4) Pariññeyyasuttaṁ 所徧知

►《雜阿含72經》，S.22.23

106. Sāvatthinidānaṁ. “Pariññeyye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi pariññañca pariññātāviñca puggalaṁ. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pariññeyyā dhammā? Rūpaṁ, bhikkhave, pariññeyyo dhammo. Vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ pariññeyyo dhammo. Ime vuccanti, bhikkhave, pariññeyyā dhammā. (S.22.106./III,160.) Katamā ca, bhikkhave, pariññā? Rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo--ayaṁ vuccati, bhikkhave, pariññā. Katamo ca, bhikkhave, pariññātāvī puggalo? Arahātissa vacanīyaṁ. Yvāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṁgotto--ayaṁ vuccati, bhikkhave, pariññātāvī puggalo”ti. Catutthaṁ.

(S.22.107.) (5) Samaṇasuttaṁ 沙門(1)

107. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… pajānanti, sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.108.) (6) Dutiyasamaṇasuttaṁ 沙門(2)

►《雜阿含經》149-151經

108. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… pajānanti, sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.109.) (7) Sotāpannasuttaṁ 預流

109. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca (S.22.109./III,161.) assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Sattamaṁ.

(S.22.110.) (8) Arahantasuttaṁ 阿羅漢

110. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.111.) (9) Chandappahānasuttaṁ 欲貪(1)

111. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe, bhikkhave, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ āyatiṁ anuppādadhamman”ti. Navamaṁ.

(S.22.112.) (10) Dutiyachandappahānasuttaṁ 欲貪(2)

112. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpe, bhikkhave, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te (S.22.112./III,162.) pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ…pe… vedanāya… saññāya… saṅkhāresu yo chando…pe… evaṁ te saṅkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ āyatiṁ anuppādadhamman”ti. Dasamaṁ.

Antavaggo ekādasamo.

Tassuddānaṁ--

Anto Dukkhañca sakkāyo, Pariññeyyā Samaṇā duve;

Sotāpanno Arahā ca, Duve ca Chandappahānāti.

12. Dhammakathikavaggo 說法品

(S.22.113.) (1) Avijjāsuttaṁ 無明

113. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Avijjā avijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano rūpaṁ nappajānāti, rūpasamudayaṁ nappajānāti, rūpanirodhaṁ nappajānāti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti; vedanaṁ nappajānāti… saññaṁ… saṅkhāre nappajānāti…pe… viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti. (S.22.113./III,163.) Ayaṁ vuccati, bhikkhu, avijjā. Ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.114.) (2) Vijjāsuttaṁ 明

114. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘vijjā vijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? “Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako rūpaṁ pajānāti, rūpasamudayaṁ pajānāti, rūpanirodhaṁ pajānāti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre pajānāti…pe… viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, vijjā. Ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.115.) (3) Dhammakathikasuttaṁ 說法者(1)

►《雜阿含經》26、28-29、288、363經

115. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Dhammakathiko dhammakathiko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hotī”ti “Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti ‘Dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘Diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Vedanāya ce, bhikkhu…pe… saññāya ce, bhikkhu… saṅkhārānaṁ ce, bhikkhu… viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘Dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidā (S.22.115./III,164.) virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘Diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁ vacanāyā”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.116.) (4) Dutiyadhammakathikasuttaṁ 說法者(2)

►《雜阿含經》26、28-29、288、363經

116. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Dhammakathiko dhammakathiko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hoti, kittāvatā dhammānudhammappaṭipanno hoti, kittāvatā diṭṭhadhammanibbānappatto hotī”ti? “Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘Dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Rūpassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘Diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Vedanāya ce, bhikkhu…pe… saññāya ce, bhikkhu… saṅkhārānaṁ ce, bhikkhu… viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘Dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁ vacanāya. Viññāṇassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘Diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁ vacanāyā”ti. Catutthaṁ.

(S.22.117.) (5) Bandhanasuttaṁ 縛

►《雜阿含74經》

117. Sāvatthinidānaṁ. “Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī…pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpabandhanabaddho santarabāhirabandhanabaddho atīradassī apāradassī, baddho jīyati baddho mīyati baddho asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchati. (S.22.117./III,165.) Vedanaṁ attato samanupassati…pe… vedanāya vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, assutavā puthujjano vedanābandhanabaddho santarabāhirabandhanabaddho atīradassī apāradassī, baddho jīyati baddho mīyati baddho asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchati. Saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ attato samanupassati…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, assutavā puthujjano viññāṇabandhanabaddho santarabāhirabandhanabaddho atīradassī apāradassī, baddho jīyati baddho mīyati baddho asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchati”.

“Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī…pe… sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sutavā ariyasāvako na rūpabandhanabaddho, na santarabāhirabandhanabaddho, tīradassī, pāradassī; ‘Parimutto so dukkhasmā’ti vadāmi. Na vedanaṁ attato…pe… na saññaṁ attato…pe… na saṅkhāre attato…pe… na viññāṇaṁ attato samanupassati…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, sutavā ariyasāvako na viññāṇabandhanabaddho, na santarabāhirabandhanabaddho, tīradassī, pāradassī, ‘Parimutto so dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.118.) (6) Paripucchitasuttaṁ 解脫(1)

►cf. 《雜阿含76經》

118. Sāvatthinidānaṁ. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassathā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Rūpaṁ, bhikkhave, ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. “Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… (S.22.118./III,166.) viññāṇaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassathā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Viññāṇaṁ, bhikkhave, ‘Netaṁ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… evaṁ passaṁ…pe… kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.119.) (7) Dutiyaparipucchitasuttaṁ 解脫(2)

►cf. 《雜阿含76經》

119. Sāvatthinidānaṁ. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassathā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sādhu bhikkhave! Rūpaṁ, bhikkhave, ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassathā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sādhu bhikkhave! Viññāṇaṁ, bhikkhave, ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… evaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.22.120.) (8) Saṁyojaniyasuttaṁ 結

120. Sāvatthinidānaṁ. “Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmī saṁyojanañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamaṁ saṁyojanaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, saṁyojaniyo dhammo; yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Vedanā…pe… saññā… saṅkhārā…(S.22.120./III,167.) viññāṇaṁ saṁyojaniyo dhammo; yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, idaṁ saṁyojanan”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.121.) (9) Upādāniyasuttaṁ 取

121. Sāvatthinidānaṁ. “Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamaṁ upādānaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ. Vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ upādāniyo dhammo; yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā, idaṁ upādānan”ti. Navamaṁ.

(S.22.122.) (10) Sīlavantasuttaṁ 戒

►《雜阿含259經》，《增壹阿含34.1經》，S.22.123.

122. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami…pe… etadavoca--“Sīlavatāvuso, Sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā”ti? “Sīlavatāvuso, Koṭṭhika, bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Sīlavatāvuso, Koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Thānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ sīlavā (S.22.122./III,168.) bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato…pe… anattato yoniso manasi karonto sotāpattiphalaṁ sacchikareyyā”ti.

“Sotāpannena panāvuso Sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? Sotāpannenapi kho, āvuso Koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato…pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Thānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ sotāpanno bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato…pe… anattato yoniso manasi karonto sakadāgāmiphalaṁ sacchikareyyā”ti.

“Sakadāgāminā panāvuso Sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sakadāgāmināpi kho, āvuso Koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato…pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Thānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ sakadāgāmī bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato…pe… anattato yoniso manasi karonto anāgāmiphalaṁ sacchikareyyā”ti.

“Anāgāminā panāvuso Sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Anāgāmināpi kho, āvuso Koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato…pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Thānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati yaṁ anāgāmī bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato…pe… anattato yoniso manasi karonto arahattaṁ sacchikareyyā”ti.

“Arahatā panāvuso Sāriputta, katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Arahatāpi kho, āvuso Koṭṭhika, ime pañcupādānakkhandhe aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Natthi, khvāvuso, arahato uttari karaṇīyaṁ katassa vā (S.22.122./III,169.) paticayo api ca ime dhammā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārā ceva saṁvattanti satisampajaññā cā”ti. Dasamaṁ.

(S.22.123.) (11) Sutavantasuttaṁ 有聞

123. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… etadavoca--

“Sutavatāvuso Sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sutavatāvuso Koṭṭhika, bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato…pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Sutavatāvuso Koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato…pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Thānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati--yaṁ sutavā bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato…pe… anattato yoniso manasi karonto sotāpattiphalaṁ sacchikareyyā”ti.

“Sotāpannena panāvuso Sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sotāpannenapi kho āvuso Koṭṭhika bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato…pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Thānaṁ kho panetaṁ, āvuso, vijjati--yaṁ sotāpanno bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato…pe… anattato yoniso manasi karonto sakadāgāmiphalaṁ…pe… anāgāmiphalaṁ…pe… arahattaphalaṁ sacchikareyyā”ti.

“Arahatā panāvuso Sāriputta, katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Arahatāpi khvāvuso, Koṭṭhika, ime pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Natthi, khvāvuso, arahato uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo; api ca kho ime dhammā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṁvattanti satisampajaññā cā”ti. Ekādasamaṁ.

(S.22.124.) (12) Kappasuttaṁ 劫波(1)

►《雜阿含22經》

124. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Kappo yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Kappo Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti?

“Yaṁ kiñci, kappa, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. Evaṁ kho, kappa, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. Dvādasamaṁ.
(S.22.125./III,170.)

(S.22.125.) (13) Dutiyakappasuttaṁ 劫波(2)

►《雜阿含22經》

125. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Kappo Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti?

“Yaṁ kiñci, kappa, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ…pe… sabbaṁ rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Evaṁ kho, kappa, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti. Terasamaṁ.

Dhammakathikavaggo dvādasamo.

Tassuddānaṁ--

Avijjā Vijjā dve Kathikā, Bandhanā Paripucchitā duve;

Saṁyojanaṁ Upādānaṁ, Sīlaṁ Sutavā dve ca Kappenāti.

13. Avijjāvaggo 無明品

(S.22.126.) (1) Samudayadhammasuttaṁ 集法(1)

►《雜阿含256經》

126. Sāvatthinidānaṁ. (S.22.126./III,171.) Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Avijjā avijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

“Idha bhikkhu, assutavā puthujjano samudayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti vayadhammaṁ rūpaṁ ‘vayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; samudayavayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayavayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ vedanaṁ ‘samudayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; vayadhammaṁ vedanaṁ ‘vayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; samudayavayadhammaṁ vedanaṁ ‘samudayavayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ saññaṁ…pe… samudayadhamme saṅkhāre ‘samudayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; vayadhamme saṅkhāre ‘vayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; samudayavayadhamme saṅkhāre ‘samudayavayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; vayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘vayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; samudayavayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayavayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti.

Evaṁ vutte, so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘vijjā vijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti?

“Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako samudayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhammaṁ rūpaṁ ‘vayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ (S.22.126./III,172.) pajānāti samudayavayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayavayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samudayadhammaṁ vedanaṁ ‘samudayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhammaṁ vedanaṁ ‘vayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; samudayavayadhammaṁ vedanaṁ ‘samudayavayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samudayadhammaṁ saññaṁ… samudayadhamme saṅkhāre ‘samudayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhamme saṅkhāre ‘vayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; samudayavayadhamme saṅkhāre ‘samudayavayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samudayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘vayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; samudayavayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayavayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.127.) (2) Dutiyasamudayadhammasuttaṁ 集法(2)

►《雜阿含256經》

127. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso assutavā puthujjano samudayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti; vayadhammaṁ rūpaṁ…pe… ‘samudayavayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ vedanaṁ…pe… vayadhammaṁ vedanaṁ…pe… ‘samudayavayadhammā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ saññaṁ…pe… samudayadhamme saṅkhāre…pe… vayadhamme saṅkhāre…pe… samudayavayadhamme saṅkhāre ‘samudayavayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Samudayadhammaṁ viññāṇaṁ…pe… samudayavayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayavayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccati, āvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.128./III,173.)

(S.22.128.) (3) Tatiyasamudayadhammasuttaṁ 集法(3)

►《雜阿含256經》

128. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“‘Vijjā, vijjā’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso, sutavā ariyasāvako samudayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; vayadhammaṁ rūpaṁ…pe… samudayavayadhammaṁ rūpaṁ ‘samudayavayadhammaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; samudayadhammaṁ vedanaṁ…pe… samudayavayadhammā vedanā samudayadhammaṁ saññaṁ…pe… samudayadhamme saṅkhāre… vayadhamme saṅkhāre… samudayavayadhamme saṅkhāre ‘samudayavayadhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samudayadhammaṁ viññāṇaṁ… vayadhammaṁ viññāṇaṁ… samudayavayadhammaṁ viññāṇaṁ ‘samudayavayadhammaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.129.) (4) Assādasuttaṁ 味(1)

►《雜阿含256經》

129. Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso assutavā puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Catutthaṁ.

(S.22.130.) (5) Dutiya-assādasuttaṁ 味(2)

►《雜阿含256經》

130. Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye…pe… (S.22.13./III,174.) “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.131.) (6) Samudayasuttaṁ 集(1)

►《雜阿含258經》

131. Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye…pe… “‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.132.) (7) Dutiyasamudayasuttaṁ 集(2)

►《雜阿含258經》

132. Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“‘vijjā, vijjā’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Sattamaṁ.
(S.22.133./III,175.)

(S.22.133.) (8) Koṭṭhikasuttaṁ 拘絺羅(1)

►《雜阿含258經》

133. Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahākoṭṭhikaṁ etadavoca “‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso Koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti.

“Idhāvuso sutavā ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.134.) (9) Dutiyakoṭṭhikasuttaṁ拘絺羅(2)

►《雜阿含258經》

134. Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye…pe… “‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso Koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhārānaṁ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. (S.22.134./III,176.) Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahākoṭṭhikaṁ etadavoca--“‘Vijjā, vijjā’ti, āvuso Koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti?

(S.22.135.) (10) Tatiyakoṭṭhikasuttaṁ拘絺羅(3)

►《雜阿含257經》

135. Taññeva nidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahākoṭṭhikaṁ etadavoca--“‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso Koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpaṁ nappajānāti, rūpasamudayaṁ nappajānāti, rūpanirodhaṁ nappajānāti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti. Vedanaṁ nappajānāti…pe… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ nappajānāti, viññāṇasamudayaṁ nappajānāti, viññāṇanirodhaṁ nappajānāti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahākoṭṭhikaṁ etadavoca--“‘vijjā, vijjā’ti, āvuso Koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpaṁ pajānāti, (S.22.135./III,177.) rūpasamudayaṁ pajānāti, rūpanirodhaṁ pajānāti, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ pajānāti, viññāṇasamudayaṁ pajānāti, viññāṇanirodhaṁ pajānāti viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti. Ayaṁ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Dasamaṁ.

Avijjāvaggo terasamo.

Tassuddānaṁ--

Samudayadhamme tīṇi, Assādo apare duve;

Samudaye ca dve vuttā, Koṭṭhike apare tayoti.

14. Kukkuḷavaggo 煻煨品

(S.22.136.) (1) Kukkuḷasuttaṁ 煻煨

136. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, kukkuḷaṁ, vedanā kukkuḷā, saññā kukkuḷā, saṅkhārā kukkuḷā, viññāṇaṁ kukkuḷaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.137.) (2) Aniccasuttaṁ 無常(1)

137. Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? (S.22.137./III,178.) Rūpaṁ bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo. Vedanā aniccā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.138.) (3) Dutiya-aniccasuttaṁ 無常(2)

138. Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo. Vedanā aniccā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo”ti. Tatiyaṁ.

(S.22.139.) (4) Tatiya-aniccasuttaṁ 無常(3)

139. Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Vedanā aniccā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo”ti. Catutthaṁ.

(S.22.140.) (5) Dukkhasuttaṁ 苦(1)

140. Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chando pahātabbo…pe… yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chando pahātabbo”ti. Pañcamaṁ.

(S.22.141.) (6) Dutiyadukkhasuttaṁ 苦(2)

141. Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo…pe… yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.142.) (7) Tatiyadukkhasuttaṁ 苦(3)

142. Sāvatthinidānaṁ. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo…pe… yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo”ti. Sattamaṁ.

(S.22.143.) (8) Anattasuttaṁ 無我(1)

143. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā? Rūpaṁ, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo. Vedanā anattā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā; tatra vo chando pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.22.144.) (9) Dutiya-anattasuttaṁ 無我(2)

144. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo rāgo pahātabbo Ko ca, bhikkhave, anattā? Rūpaṁ, bhikkhave, anattā; tatra vo rāgo pahātabbo. Vedanā anattā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā; tatra vo rāgo pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo rāgo pahātabbo”ti. Navamaṁ.

(S.22.145.)(10) Tatiya-anattasuttaṁ 無我(3)

145. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, anattā; tatra vo chandarāgo pahātabbo. (S.22.145./III,179.) Ko ca, bhikkhave, anattā? Rūpaṁ, bhikkhave, anattā; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Vedanā anattā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yo bhikkhave, anattā; tatra vo chandarāgo pahātabbo”ti. Dasamaṁ.

(PTS.S.22.146.Kulaputtena dukkhā (1)) (11) Nibbidābahulasuttaṁ 多作厭離

►《雜阿含47經》

146. Sāvatthinidānaṁ. “Saddhāpabbajitassa, bhikkhave, kulaputtassa ayamanudhammo hoti--yaṁ rūpe nibbidābahulo vihareyya. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe nibbidābahulo vihareyya. Yo rūpe nibbidābahulo viharanto, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe nibbidābahulo viharanto rūpaṁ parijānāti, vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ parijānāti; so rūpaṁ parijānaṁ vedanaṁ parijānaṁ saññaṁ parijānaṁ saṅkhāre parijānaṁ viññāṇaṁ parijānaṁ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Ekādasamaṁ.

(PTS.S.22.147.Kulaputtena dukkhā (2)) (12) Aniccānupassīsuttaṁ 無常隨觀

►《雜阿含48經》

147. Sāvatthinidānaṁ. “Saddhāpabbajitassa, bhikkhave, kulaputtassa ayamanudhammo hoti--yaṁ rūpe aniccānupassī vihareyya. Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe aniccānupassī vihareyya…pe… (S.22.147./III,180.) ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Dvādasamaṁ.

(S.22.148.) (13) Dukkhānupassīsuttaṁ 苦隨觀

148. Sāvatthinidānaṁ. “Saddhāpabbajitassa, bhikkhave, kulaputtassa ayamanudhammo hoti--yaṁ rūpe dukkhānupassī vihareyya. Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe dukkhānupassī vihareyya…pe… ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Terasamaṁ.

(PTS.S.22.148.Kulaputtena dukkhā (3)) (14) Anattānupassīsuttaṁ 無我隨觀

►《雜阿含146經》，S.35.105.

149. Sāvatthinidānaṁ. “Saddhāpabbajitassa, bhikkhave, kulaputtassa ayamanudhammo hoti--yaṁ rūpe anattānupassī vihareyya. Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe anattānupassī vihareyya. (so rūpe) anattānupassī viharanto, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe anattānupassī viharanto rūpaṁ parijānāti, vedanaṁ…pe… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ parijānāti. So rūpaṁ parijānaṁ vedanaṁ parijānaṁ saññaṁ parijānaṁ saṅkhāre parijānaṁ viññāṇaṁ parijānaṁ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; ‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. Cuddasamaṁ.

Kukkuḷavaggo cuddasamo.

Tassuddānaṁ--

Kukkuḷā tayo Aniccena, Dukkhena apare tayo;

Anattena tayo vuttā, Kulaputtena dve dukāti.

15. Diṭṭhivaggo 見品

(PTS:S.22.149.) (1) Ajjhattasuttaṁ 內

《雜阿含142經》，S.24.2

150. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhan”ti? (S.22.149./III,181.) Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati rūpaṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati viññāṇaṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhadukkhan”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhadukkhan”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.22.150.) (2) Etaṁmamasuttaṁ 我所

《雜阿含152經》

151. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassatī”ti Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa (S.22.150./III,182.)…pe… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupasseyyāti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupasseyyāti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ. .pe…nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.22.151.) (3) So-attāsuttaṁ 我

152. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… . “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. Vedanāya…pe… saññāya… saṅkhāresu…pe… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi (S.22.151./III,183.) uppajjati ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. Tatiyaṁ.

(S.22.152.) (4) Nocamesiyāsuttaṁ 無我所

153. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… (S.22.152./III,184.) viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa, evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Catutthaṁ.

(S.22.153.) (5) Micchādiṭṭhisuttaṁ 邪見

154. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati… micchādiṭṭhi uppajjati. Saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ…pe… api nu taṁ anupādāya micchādiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. (S.22.153./III,185.) “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya micchādiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. ‘Pañcamaṁ.

(S.22.154.) (6) Sakkāyadiṭṭhisuttaṁ 有身

155. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjati. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” “Yaṁ panāniccaṁ…pe… api nu taṁ anupādāya sakkāyadiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ…pe… api nu taṁ anupādāya sakkāyadiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.22.155.) (7) Attānudiṭṭhisuttaṁ 我

156. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjati. (S.22.155./III,186.) vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjati Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ…pe… api nu taṁ anupādāya attānudiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ…pe… api nu taṁ anupādāya attānudiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.22.156.) (8) Abhinivesasuttaṁ 現貪(1)

157. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhā. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ…pe… api nu taṁ anupādāya uppajjeyyuṁ saṁyojanābhinivesavinibandhā”ti? “No hetaṁ, bhante …”pe…“Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ.
(S.22.157./III,187.)

(S.22.157.) (9) Dutiya-abhinivesasuttaṁ 現貪(2)

158. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhājjhosānā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhājjhosānā. Vedanāya sati saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa uppajjanti saṁyojanābhinivesavinibandhājjhosānā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ…pe… api nu taṁ anupādāya uppajjeyyuṁ saṁyojanābhinivesavinibandhājjhosānā”ti? “No hetaṁ, bhante …”pe…“Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Navamaṁ.

(S.22.158.) (10) Ānandasuttaṁ 阿難

159. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, Ānanda, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. (S.22.158./III,188.) “Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dasamaṁ.

Diṭṭhivaggo pañcadasamo.

Tassuddānaṁ--

Ajjhattikaṁ Etaṁmama,So-attā Nocamesiyā;

Micchāsakkāyattānu dve, Abhinivesā Ānandenāti.

(PTS:Ajjhattikaṁ Etaṁ mama, Eso me attā No ca me siyā;

Micchāsakkāy Attānu dve, Abhinivesā Ānandenāti.)

Uparipaṇṇāsako samatto.

Tassa Uparipaṇṇāsakassa vagguddānaṁ--

Anto Dhammakathikā Vijjā, Kukkuḷaṁ Diṭṭhipañcamaṁ;

Tatiyo paṇṇāsako vutto, Nipātoti pavuccatīti.

~Khandhasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.23.)(2) Rādhasaṁyuttaṁ 羅陀相應(46 suttas)

1. Paṭhamavaggo 初品

(S.23.1.)(1) Mārasuttaṁ 魔

►《雜阿含120經》

160. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Rādho yena Bhagavā (S.23.1./III,189.) tenupasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--

“‘Māro, māro’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, māro”ti? “Rūpe kho, Rādha, sati māro vā assa māretā vā yo vā pana mīyati. Tasmātiha tvaṁ, Rādha, rūpaṁ māroti passa, māretāti passa, mīyatīti passa, rogoti passa, gaṇḍoti passa, sallanti passa, aghanti passa, aghabhūtanti passa. Ye naṁ evaṁ passanti te sammā passanti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati māro vā assa māretā vā yo vā pana mīyati. Tasmātiha tvaṁ, Rādha, viññāṇaṁ māroti passa, māretāti passa, mīyatīti passa, rogoti passa, gaṇḍoti passa, sallanti passa, aghanti passa, aghabhūtanti passa. Ye naṁ evaṁ passanti, te sammā passantī”ti.

“Sammādassanaṁ pana, bhante, kimatthiyan”ti? “Sammādassanaṁ kho, Rādha, nibbidatthaṁ”. “Nibbidā pana, bhante, kimatthiyā”ti? “Nibbidā kho, Rādha, virāgatthā”. “Virāgo pana, bhante kimatthiyo”ti? “Virāgo kho, Rādha, vimuttattho”. “Vimutti pana, bhante, kimatthiyā”ti? “Vimutti kho, Rādha, nibbānatthā”. “Nibbānaṁ pana, bhante, kimatthiyan”ti? “Accayāsi, Rādha, pañhaṁ, nāsakkhi pañhassa pariyantaṁ gahetuṁ. Nibbānogadhañhi, Rādha, brahmacariyaṁ vussati, nibbānaparāyanaṁ nibbānapariyosānan”ti. Paṭhamaṁ.

(S.23.2.) (2) Sattasuttaṁ 眾生

►《雜阿含122經》

161. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ (S.23.2./III,190.) etadavoca--“‘satto, satto’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante sattoti vuccatī”ti? “Rūpe kho, Rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto, tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto, tatra visatto, tasmā sattoti vuccati”.

“Seyyathāpi, Rādha, kumārakā vā kumārikāyo vā paṁsvāgārakehi kīḷanti. Yāvakīvañca tesu paṁsvāgārakesu avigatarāgā honti avigatacchandā avigatapemā avigatapipāsā avigatapariḷāhā avigatataṇhā, tāva tāni paṁsvāgārakāni allīyanti keḷāyanti dhanāyanti mamāyanti. Yato ca kho, Rādha, kumārakā vā kumārikāyo vā tesu paṁsvāgārakesu vigatarāgā honti vigatacchandā vigatapemā vigatapipāsā vigatapariḷāhā vigatataṇhā, Atha kho tāni paṁsvāgārakāni hatthehi ca pādehi ca vikiranti vidhamanti viddhaṁsenti vikīḷaniyaṁ karonti. Evameva kho, Rādha, tumhepi rūpaṁ vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Vedanaṁ vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Saññaṁ… saṅkhāre vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Viññāṇaṁ vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha taṇhākkhayāya paṭipajjatha. Taṇhākkhayo hi, Rādha, nibbānan”ti. Dutiyaṁ.

(S.23.3.) (3) Bhavanettisuttaṁ 有綱

►《雜阿含111經》

162. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Bhavanettinirodho, bhavanettinirodho’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, bhavanetti, katamo bhavanettinirodho”ti? (S.23.3./III,191.) “Rūpe kho, Rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā--ayaṁ vuccati bhavanetti. Tesaṁ nirodho bhavanettinirodho. Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu viññāṇe yo chando…pe… adhiṭṭhānābhinivesānusayā ayaṁ vuccati bhavanetti. Tesaṁ nirodho bhavanettinirodho”ti. Tatiyaṁ.

(S.23.4.) (4) Pariññeyyasuttaṁ 所徧知

►《雜阿含112經》

163. Sāvatthinidānaṁ. Ayasmā Rādho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rādhaṁ Bhagavā etadavoca--

“Pariññeyye ca, Rādha, dhamme desessāmi pariññañca pariññātāviṁ puggalañca. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā Rādho Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca--“Katame ca, Rādha, pariññeyyā dhammā? Rūpaṁ kho, Rādha, pariññeyyo dhammo, vedanā pariññeyyo dhammo, saññā pariññeyyo dhammo, saṅkhārā pariññeyyo dhammo, viññāṇaṁ pariññeyyo dhammo. Ime vuccanti, Rādha, pariññeyyā dhammā. Katamā ca, Rādha, pariññā? Yo kho, Rādha, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--ayaṁ vuccati, Rādha, pariññā. Katamo ca, Rādha, pariññātāvī puggalo? ‘Arahā’tissa vacanīyaṁ. Yvāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṁgotto--ayaṁ vuccati, Rādha, pariññātāvī puggalo”ti. Catutthaṁ.

(S.23.5.) (5) Samaṇasuttaṁ 沙門 (1)

164. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rādhaṁ Bhagavā etadavoca--“Pañcime, Rādha, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, Rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ (S.23.5./III,192.) pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti; na me te, Rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Ye ca kho keci, Rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti; te kho me, Rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.23.6.) (6) Dutiyasamaṇasuttaṁ 沙門 (2)

165. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rādhaṁ Bhagavā etadavoca--“Pañcime, Rādha, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, Rādha, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.23.7.) (7) Sotāpannasuttaṁ 預流

166. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rādhaṁ Bhagavā etadavoca--“Pañcime, Rādha, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. (S.23.7./III,193.) Yato kho, Rādha, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti--ayaṁ vuccati, Rādha, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Sattamaṁ.

(S.23.8.) (8) Arahantasuttaṁ 阿羅漢

167. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rādhaṁ Bhagavā etadavoca--“Pañcime, Rādha, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Yato kho, Rādha, bhikkhu imesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti--ayaṁ vuccati, Rādha, arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.23.9.) (9) Chandarāgasuttaṁ 欲貪(1)

►《雜阿含123經》

168. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rādhaṁ Bhagavā etadavoca--“Rūpe kho, Rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Vedanāya yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha Evaṁ sā vedanā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saññāya… saṅkhāresu yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ te saṅkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. (S.23.9./III,194.) Viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṁ pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati…pe… anuppādadhamman”ti. Navamaṁ.

(S.23.10.) (10) Dutiyachandarāgasuttaṁ 欲貪(2)

►《雜阿含123經》

169. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rādhaṁ Bhagavā etadavoca--“Rūpe kho, Rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ taṁ rūpaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Vedanāya yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ sā vedanā pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saññāya… saṅkhāresu yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ te saṅkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṁ taṁ viññāṇaṁ pahīnaṁ bhavissati ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ āyatiṁ anuppādadhamman”ti. Dasamaṁ.

Rādhasaṁyuttassa paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Māro Satto Bhavanetti, Pariññeyyā Samaṇā duve;

Sotāpanno Arahā ca, Chandarāgāpare duveti.

(S.23.11./III,195.)

2. Dutiyavaggo 第二品

(S.23.11.) (1) Mārasuttaṁ 魔

►《雜阿含124經》

170. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Māro, māro’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, māro”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, māro, vedanā māro, saññā māro, saṅkhārā māro, viññāṇaṁ māro. Evaṁ passaṁ, Rādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.23.12.) (2) Māradhammasuttaṁ 魔法

►cf. 《雜阿含120經》

171. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Māradhammo, māradhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, māradhammo”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, māradhammo, vedanā māradhammo, saññā māradhammo, saṅkhārā māradhammo, viññāṇaṁ māradhammo. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.23.13.) (3) Aniccasuttaṁ 無常(1)

172. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Aniccaṁ, aniccan’ti, bhante, vuccati. Katamaṁ nu kho, bhante, aniccan”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Tatiyaṁ.

(S.23.14.) (4) Aniccadhammasuttaṁ 無常(2)

173. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Aniccadhammo, aniccadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, aniccadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, aniccadhammo, vedanā (S.23.14./III,196.) aniccadhammo saññā aniccadhammo, saṅkhārā aniccadhammo, viññāṇaṁ aniccadhammo. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Catutthaṁ.

(S.23.15.) (5) Dukkhasuttaṁ 苦(1)

174. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Dukkhaṁ, dukkhan’ti, bhante, vuccati. Katamaṁ nu kho, bhante, dukkhan”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, dukkhaṁ, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṁ dukkhaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Pañcamaṁ.

(S.23.16.) (6) Dukkhadhammasuttaṁ 苦(2)

175. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Dukkhadhammo, dukkhadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, dukkhadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, dukkhadhammo, vedanā dukkhadhammo, saññā dukkhadhammo, saṅkhārā dukkhadhammo, viññāṇaṁ dukkhadhammo. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.23.17.) (7) Anattasuttaṁ 無我(1)

176. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Anattā, anattā’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, anattā”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.23.18.) (8) Anattadhammasuttaṁ 無我(2)

177. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Anattadhammo, anattadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, anattadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, anattadhammo, vedanā (S.23.18./III,197.) anattadhammo saññā anattadhammo, saṅkhārā anattadhammo, viññāṇaṁ anattadhammo. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.23.19.) (9)Khayadhammasuttaṁ 盡法

►《雜阿含127經》

178. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Khayadhammo, khayadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, khayadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, khayadhammo, vedanā khayadhammo, saññā khayadhammo, saṅkhārā khayadhammo, viññāṇaṁ khayadhammo. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Navamaṁ.

(S.23.20.) (10) Vayadhammasuttaṁ 壞法

►《雜阿含128經》

179. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘vayadhammo, vayadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, vayadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, vayadhammo, vedanā vayadhammo, saññā vayadhammo, saṅkhārā vayadhammo, viññāṇaṁ vayadhammo Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dasamaṁ.

(S.23.21.) (11) Samudayadhammasuttaṁ 集

180. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘samudayadhammo, samudayadhammo’ti, bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, samudayadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, samudayadhammo, vedanā samudayadhammo, saññā samudayadhammo, saṅkhārā samudayadhammo, viññāṇaṁ samudayadhammo. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Ekādasamaṁ.

(S.23.22.) (12) Nirodhadhammasuttaṁ 滅法

181. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Nirodhadhammo, (S.23.22./III,198.) nirodhadhammo’ti bhante, vuccati. Katamo nu kho, bhante, nirodhadhammo”ti? “Rūpaṁ kho, Rādha, nirodhadhammo, vedanā nirodhadhammo, saññā nirodhadhammo, saṅkhārā nirodhadhammo, viññāṇaṁ nirodhadhammo. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dvādasamaṁ.

Rādhasaṁyuttassa dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Māro ca Māradhammo ca, Aniccena apare duve;

Dukkhena ca duve vuttā, Anattena tatheva ca.

Khayavayasamudayaṁ, Nirodhadhammena dvādasāti.

3. Ayācanavaggo 所問品

(S.23.23-33.) (1- 11) Mārādisutta-ekādasakaṁ (標題同S.23.11-21)

►《雜阿含125-130經》

182. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Yo kho, Rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, Rādha, māro? Rūpaṁ kho, Rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Vedanā māro; tatra te chando pahātabbo…pe… saññā māro; tatra te chando pahātabbo…pe… saṅkhārā māro; tatra te chando pahātabbo…pe… viññāṇaṁ māro; tatra te chando pahātabbo…pe… yo kho, Rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

183. Yo kho, Rādha, māradhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo…pe… .

(S.23.23-33./III,199.) 184. Yaṁ kho, Rādha, aniccaṁ…pe… .

185. Yo kho, Rādha, aniccadhammo…pe… .

186. Yaṁ kho, Rādha, dukkhaṁ…pe… .

187. Yo kho, Rādha, dukkhadhammo…pe… .

188. Yo kho, Rādha, anattā…pe… .

189. Yo kho, Rādha, anattadhammo…pe… .

190. Yo kho, Rādha, khayadhammo…pe… .

191. Yo kho, Rādha, vayadhammo…pe… .

192. Yo kho, Rādha, samudayadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo…pe… .

(S.23.34.) (12) Nirodhadhammasuttaṁ 滅法

193. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Yo kho, Rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, Rādha, nirodhadhammo? Rūpaṁ kho, Rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo…pe… vedanā nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo…pe… saññā nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo…pe… saṅkhārā nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo…pe… viññāṇaṁ nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo…pe… yo kho, Rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

Āyācanavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

(S.23.34./III,200.) Māro ca Māradhammo ca, Aniccena apare duve;

Dukkhena ca duve vuttā, Anattena tatheva ca.

Khayavayasamudayaṁ, Nirodhadhammena dvādasāti.

4. Upanisinnavaggo 侍坐品

(S.23.35-45.) (1- 11) Mārādisutta-ekādasakaṁ (標題同S.23.11-21)

►《雜阿含131經》

194. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rādhaṁ Bhagavā etadavoca--“Yo kho, Rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, Rādha, māro? Rūpaṁ kho, Rādha, māro; tatra te chando pahātabbo…pe… viññāṇaṁ māro; tatra te chando pahātabbo…pe… yo kho, Rādha, māro; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

195. Yo kho, Rādha, māradhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo…pe… .

196. Yaṁ kho, Rādha, aniccaṁ…pe… .

197. Yo kho, Rādha, aniccadhammo…pe… .

(S.23.35-45./III,201.) 198. Yaṁ kho, Rādha, dukkhaṁ…pe… .

199. Yo kho, Rādha, dukkhadhammo…pe… .

200. Yo kho, Rādha, anattā…pe… .

201. Yo kho, Rādha, anattadhammo…pe… .

202. Yo kho, Rādha, khayadhammo…pe… .

203. Yo kho, Rādha, vayadhammo…pe… .

204. Yo kho, Rādha, samudayadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo…pe… .

(S.23.46.) (12) Nirodhadhammasuttaṁ 滅法

205. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rādhaṁ Bhagavā etadavoca--“Yo kho, Rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, Rādha, nirodhadhammo? Rūpaṁ kho, Rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Vedanā…pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇaṁ nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yo kho, Rādha, nirodhadhammo; tatra te chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

Upanisinnavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Māro ca Māradhammo ca, Aniccena apare duve;

Dukkhena ca duve vuttā, Anattena tatheva ca.

Khayavayasamudayaṁ, Nirodhadhammena dvādasāti.

~Rādhasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.24.1./III,202.)

(S.24.)(3) Diṭṭhisaṁyuttaṁ 見相應(96 suttas)

1. Sotāpattivaggo 預流品

(S.24.1.) (1) Vātasuttaṁ 風

►《雜阿含164經》

206. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane. Bhagavā etadavoca “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti?

“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṁnettikā Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, Bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante” “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? (S.24.1./III,203.) “No hetaṁ, bhante”.

“Vedanā niccā vā aniccā vā”ti… “Saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Paṭhamaṁ.

(S.24.2.) (2) Etaṁmamasuttaṁ 我所

►《雜阿含142經》，cf. 《雜阿含133經》，S.22.150.

207. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… (S.24.2./III,204.) “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…“Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Dutiyaṁ.

(S.24.3.) (3) So-attāsuttaṁ 我

►《雜阿含152經》，S.22.151. Etaṁmamasuttaṁ 我所

208. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? (S.24.3./III,205.) Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… .

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante …”pe…api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘so attā…pe… avipariṇāmadhammo’ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘so attā…pe… avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

(S.24.4.) (4) Nocamesiyāsuttaṁ 無我所

►S.22.152. So-attāsuttaṁ

209. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… .

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘No cassaṁ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī”ti? “No hetaṁ, bhante”.

(S.24.5.) (5) Natthidinnasuttaṁ 無

►《雜阿含154~156經》

210. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko; natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṁ puriso (S.24.5./III,207.) yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṁ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati. Akāsaṁ indriyāni saṅkamanti. Asandipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti. Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo. Dattupaññattaṁ yadidaṁ dānaṁ. Tesaṁ tucchaṁ musā vilāpo ye keci atthikavādaṁ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ…pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ…pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ…pe… kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ…pe… (S.24.5./III,208.) kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ…pe… ye keci atthikavādaṁ vadanti; bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti--ayaṁ vuccati, bhikkhave ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Pañcamaṁ.

(S.24.6.) (6) Karotosuttaṁ 作

►《雜阿含162經》，cf. D.2. Sāmaññaphalasuttaṁ 沙門果經，

M.76. Sandakasuttaṁ 刪陀迦經，S.42.13.，《中阿含20經》波羅牢經〉

211. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṁ ādiyato sandhiṁ chindato nillopaṁ harato ekāgārikaṁ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṁ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṁ cepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya; (S.24.6./III,209.) hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṁ cepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’”ti. Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Karoto kārayato…pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Karoto kārayato…pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Karoto…pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Karoto kārayato…pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Karoto kārayato…pe… natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

(S.24.7./III,210.)

(S.24.7.) (7) Hetusuttaṁ 因

►《雜阿含155-160經》

212. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāya. Ahetū appaccayā sattā saṁkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṁ natthi vīriyaṁ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Natthi hetu, natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Natthi hetu, natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Natthi hetu, natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Natthi hetu, natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Natthi hetu natthi paccayo…pe… sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā (S.24.7./III,211.) hoti…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti-- ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Sattamaṁ.

(S.24.8.) (8) Mahādiṭṭhisuttaṁ (大)見

►《雜阿含經》161、163經，cf. M.76. Sandakasuttaṁ 刪陀迦經，D.2. Sāmaññaphalasuttaṁ 沙門果經

213. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā, animmitā, animmātā, vañjhā, kūṭaṭṭhā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā; te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṁ byābādhenti; nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Pathavīkāyo, āpokāyo, tejokāyo, vāyokāyo, sukhe, dukkhe, jīve sattame. Ime satta kāyā akaṭā, akaṭavidhā, animmitā, animmātā, vañjhā, kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā; te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṁ byābādhenti; nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṁ chindati, na sopi kañci jīvitā voropeti; sattannaṁtveva kāyānamantarena satthaṁ vivaramanupavisati. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā, dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭhapurisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvakasate, ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgavāsasate, vīse indriyasate, tiṁse nirayasate, chattiṁsarajodhātuyo, satta saññīgabbhā, satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhigabbhā, satta (S.24.8./III,212.) devā satta mānusā, satta pesācā, satta sarā, satta pavuṭā, satta papātā, satta ca papātasatāni, satta supinā, satta supinasatāni, cullāsīti Mahākappino satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti. Tattha natthi imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṁ vā kammaṁ paripācessāmi; paripakkaṁ vā kammaṁ phussa phussa byantīkarissāmīti hevaṁ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṁsāre, natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṁsāvakaṁse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti; evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṁ palentī’”ti?

Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā…pe… sukhadukkhaṁ palentī’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘sattime kāyā akaṭā, akaṭavidhā…pe… sukhadukkhaṁ palentī’”ti. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā…pe… sukhadukkhaṁ palentī’”ti? (S.24.8./III,213.) “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā…pe… nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṁ palentī’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

(S.24.9.) (9) Sassatadiṭṭhisuttaṁ 世間常

►《雜阿含168~169經》

214. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘sassato loko’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘sassato loko’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘sassato loko’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘sassato loko’ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘sassato loko’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ (S.24.9./III,214.) dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘sassato loko’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

(S.24.10.) (10) Asassatadiṭṭhisuttaṁ 世間無常

►《雜阿含168經》

215. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Asassato loko’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati…pe… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--asassato lokoti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante…pe… api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Asassato loko’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

(S.24.11.) (11) Antavāsuttaṁ 有邊

►《雜阿含168經》

216. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Antavā loko’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Ekādasamaṁ.

(S.24.11./III,215.)

(S.24.12.) (12) Anantavāsuttaṁ 無邊

►《雜阿含168經》

217. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Anantavā loko’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Dvādasamaṁ.

(S.24.13.) (13) Taṁjīvaṁtaṁsarīraṁsuttaṁ 命即身

►《雜阿含168經》

218. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Terasamaṁ.

(S.24.14.) (14) Aññaṁjīvaṁ-aññaṁsarīraṁsuttaṁ 命身異

►《雜阿含168經》

219. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Cuddasamaṁ.

(S.24.15.) (15) Hotitathāgatosuttaṁ 如來有

►《雜阿含168經》

220. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Pannarasamaṁ.

(S.24.16.) (16) Nahotitathāgatosuttaṁ 如來無

►《雜阿含168經》

221. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Soḷasamaṁ.

(S.24.17.) (17) Hoticanacahotitathāgatosuttaṁ 如來有無

►《雜阿含168經》

222. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… niyato sambodhiparāyano”ti. Sattarasamaṁ.

(S.24.18.) (18) Nevahotinanahotitathāgatosuttaṁ 如來非有非無

►《雜阿含168經》

223. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ (S.24.18./III,216.) upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti…pe… .

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

(S.24.18./III,217.)

Sotāpattivaggo.

Aṭṭhārasaveyyākaraṇaṁ niṭṭhitaṁ.

Tassuddānaṁ--

Vātaṁ Etaṁ mama, So attā No ca me siyā;

Natthi Karoto Hetu ca, Mahādiṭṭhena aṭṭhamaṁ.

Sassato loko ca, Asassato ca Antavā ca;

Anantavā ca Taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti.

Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti ca.

Hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti;

Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti.

Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti.

2. Dutiyagamanavaggo 重說品

(S.24.19.) (1) Vātasuttaṁ 風

►《雜阿含164經》

224. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati…pe… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? (S.24.19./III,218.) “Aniccaṁ bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya ‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā, esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. Paṭhamaṁ.

225-240. (purimavagge viya aṭṭhārasa veyyākaraṇāni vitthāretabbānīti Sattarasamaṁ.

(S.24.36.) (18) Nevahotinanahotisuttaṁ 非有非無

241. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Vedanā… saññā saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Neva hoti, na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. Aṭṭhārasamaṁ.

(S.24.37.) (19) Rūpī-attāsuttaṁ 有色我

►《雜阿含經》166-167經

242. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ (S.24.37./III,219.) upādāya kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘rūpī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘rūpī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘rūpī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘rūpī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘rūpī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’”ti? “Vedanā…pe… “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘rūpī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’”ti. Ekūnavīsatimaṁ.

(S.24.38.) (20) Arūpī-attāsuttaṁ 無色我

►《雜阿含經》166-167經

243. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Arūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? (peyyālo) vīsatimaṁ.

(S.24.39.) (21) Rūpīca-arūpīca-attāsuttaṁ 有色無色

►《雜阿含經》166-167經

244. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti…pe… . Ekavīsatimaṁ.

(S.24.40.) (22) Nevarūpīnārūpī-attāsuttaṁ 非有色非無色

►《雜阿含經》166-167經

245. “Neva rūpī nārūpī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti…pe… . Bāvīsatimaṁ.

(S.24.41.) (23) Ekantasukhīsuttaṁ 一向樂

►《雜阿含經》166-167經

246. “Ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti…pe… . Tevīsatimaṁ.
(S.24.42./III,220.)

(S.24.42.) (24) Ekantadukkhīsuttaṁ 一向苦

►《雜阿含經》166-167經

247. “Ekantadukkhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti…pe… . Catuvīsatimaṁ.

(S.24.43.) (25) Sukhadukkhīsuttaṁ 樂苦

►《雜阿含經》166-167經

248.“Sukhadukkhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti…pe… . Pañcavīsatimaṁ.

(S.24.44.) (26) Adukkhamasukhīsuttaṁ 非苦非樂

►《雜阿含經》166-167經

249. “Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave dukkhe sati, dukkhaṁ upādāya, dukkhaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. Chabbīsatimaṁ.

Dutiyapeyyālo.

Tassuddānaṁ--

Vātaṁ Etaṁ mama So, attā No ca me siyā;

Natthi Karoto Hetu ca, Mahādiṭṭhena aṭṭhamaṁ.

Sassato (S.24.44./III,221.) Asassato ceva, Antānantavā ca vuccati;

Taṁ jīvaṁ Aññaṁ jīvañca, Tathāgatena cattāro.

Rūpī attā hoti, Arūpī ca attā hoti; Rūpī ca Arūpī ca attā hoti.

Neva rūpī nārūpī attā hoti, Ekantasukhī attā hoti.

Ekantadukkhī attā hoti, Sukhadukkhī attā hoti;

Adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṁ maraṇāti.

Ime chabbīsati suttā, dutiyavārena desitā.

3. Tatiyagamanavaggo 第三說品

(S.24.45.) (1) Navātasuttaṁ﹝風﹞

►《雜阿含164經》

250. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… .

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--na vātā vāyanti…pe… vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Tasmiṁ sati, tadupādāya, evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Tasmiṁ sati, tadupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. Paṭhamaṁ.

251-274. (dutiyavagge viya catuvīsati suttāni pūretabbāni.) Pañcavīsatimaṁ.

(S.24.70./III,222.)

(S.24.70.) (26) Adukkhamasukhīsuttaṁ﹝非苦非樂﹞

275. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… .

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Tasmiṁ sati, tadupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. “Vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante …”pe…vipariṇāmadhammaṁ api nu taṁ anupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjeyya--‘Adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Iti kho, bhikkhave, yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Tasmiṁ sati, tadupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’”ti. Chabbīsatimaṁ.

Tatiyapeyyālo.

4. Catutthagamanavaggo 第四說品

(S.24.71.) (1) Navātasuttaṁ ﹝風﹞

276. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti, na najjo (S.24.71./III,223.) sandanti na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… .

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Vedanāya sati…pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Na vātā vāyanti…pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Tasmātiha bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ--‘Netaṁ mama nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

“Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

277-300. (dutiyavagge viya catuvīsati suttāni pūretabbāni.) Pañcavīsatimaṁ.

(S.24.96.) (26) Adukkhamasukhīsuttaṁ﹝非苦非樂﹞

301. Sāvatthinidānaṁ. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… .

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa evaṁ diṭṭhi uppajjati--‘Adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṁ maraṇā’”ti.

(S.24.96./III,224.) “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante” “Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante . “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ--‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’”ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Tassuddānaṁ--

Purimagamane aṭṭhārasa veyyākaraṇā;

Dutiyagamane chabbīsaṁ vitthāretabbāni.

Tatiyagamane chabbīsaṁ vitthāretabbāni;

Catutthagamane chabbīsaṁ vitthāretabbāni.

~Diṭṭhisaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

▲top 回目錄

(S.25.1./III,225.)

(S.25.)(4) Okkantasaṁyuttaṁ 入相應(10 suttas)

(S.25.1.) 1. Cakkhusuttaṁ 眼

►《雜阿含892經》

302. Sāvatthinidānaṁ. “Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; sotaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; ghānaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; jivhā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; kāyo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī; mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati--ayaṁ vuccati saddhānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti”.

“Yassa kho, bhikkhave, ime dhammā evaṁ paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti, ayaṁ vuccati--‘Dhammānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti’. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ pajānāti evaṁ passati, ayaṁ vuccati--‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti. Paṭhamaṁ.

(S.25.2.) 2. Rūpasuttaṁ 色

►《雜阿含892經》

303. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; saddā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; gandhā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino rasā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; phoṭṭhabbā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; dhammā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. (S.25.2./III,226.) Yo bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati saddhānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti”.

(S.25.3.) 3. Viññāṇasuttaṁ 識

►《雜阿含892經》

304. Sāvatthinidānaṁ. “Cakkhuviññāṇaṁ, bhikkhave, aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; sotaviññāṇaṁ… ghānaviññāṇaṁ… jivhāviññāṇaṁ… kāyaviññāṇaṁ… manoviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yo bhikkhave…pe… sambodhiparāyano”ti. Tatiyaṁ.

(S.25.4.) 4. Samphassasuttaṁ 觸

►《雜阿含892經》

305. Sāvatthinidānaṁ. “Cakkhusamphasso, bhikkhave, anicco vipariṇāmī aññathābhāvī sotasamphasso… ghānasamphasso… jivhāsamphasso… kāyasamphasso… manosamphasso anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī…pe… sambodhiparāyano’”ti. Catutthaṁ.

(S.25.5.) 5. Samphassajāsuttaṁ 受

►《雜阿含892經》

306. Sāvatthinidānaṁ. “Cakkhusamphassajā, bhikkhave, vedanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; sotasamphassajā vedanā…pe… ghānasamphassajā vedanā…pe… jivhāsamphassajā vedanā…pe… kāyasamphassajā vedanā…pe… manosamphassajā vedanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī…pe… sambodhiparāyano’”ti. Pañcamaṁ.
(S.25.6./III,227.)

(S.25.6.) 6. Rūpasaññāsuttaṁ 想

►《雜阿含892經》

307. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpasaññā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; saddasaññā… gandhasaññā… rasasaññā… phoṭṭhabbasaññā… dhammasaññā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī…pe… sambodhiparāyano’”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.25.7.) 7. Rūpasañcetanāsuttaṁ 思

►《雜阿含892經》

308. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpasañcetanā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; saddasañcetanā… gandhasañcetanā… rasasañcetanā… phoṭṭhabbasañcetanā… dhammasañcetanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī…pe… sambodhiparāyano’”ti. Sattamaṁ.

(S.25.8.) 8. Rūpataṇhāsuttaṁ 愛

►《雜阿含892經》

309. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpataṇhā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; saddataṇhā… gandhataṇhā… rasataṇhā… phoṭṭhabbataṇhā… dhammataṇhā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī…pe… sambodhiparāyano’”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.25.9.) 9. Pathavīdhātusuttaṁ 界

►《雜阿含892經》

310. Sāvatthinidānaṁ. “Pathavīdhātu, bhikkhave, aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; āpodhātu… tejodhātu… vāyodhātu… ākāsadhātu… viññāṇadhātu aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati ‘saddhānusārī…pe… sambodhiparāyano’”ti. Navamaṁ.

(S.25.10.) 10. Khandhasuttaṁ 蘊

►《雜阿含892經》

311. Sāvatthinidānaṁ. “Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi; vedanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; saññā… saṅkhārā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; viññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati saddhānusārī, okkanto (S.25.10./III,228.) sammattaniyāmaṁ sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ; abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti”.

Okkantasaṁyuttaṁ samattaṁ.

Tassuddānaṁ--

Cakkhu Rūpañca Viññāṇaṁ, Phasso ca Vedanāya ca;

Saññā ca Cetanā Taṇhā, Dhātu Khandhena te dasāti.

▲top 回目錄

(S.26.)(5) Uppādasaṁyuttaṁ 生相應(10 suttas)

(S.26.1.) 1. Cakkhusuttaṁ 眼

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

312. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, cakkhussa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo sotassa uppādo ṭhiti…pe… yo ghānassa uppādo ṭhiti… yo jivhāya uppādo ṭhiti… yo kāyassa uppādo ṭhiti… yo manassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, (S.26.1./III,229.) dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca, bhikkhave, cakkhussa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo sotassa nirodho…pe… yo ghānassa nirodho… yo jivhāya nirodho… yo kāyassa nirodho… yo manassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.26.2.) 2. Rūpasuttaṁ 色

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

313. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo saddānaṁ… yo gandhānaṁ… yo rasānaṁ… yo phoṭṭhabbānaṁ… yo dhammānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo saddānaṁ… yo gandhānaṁ… yo rasānaṁ… yo phoṭṭhabbānaṁ… yo dhammānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Dutiyaṁ.

(S.26.3.) 3. Viññāṇasuttaṁ 識

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

314. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, cakkhuviññāṇassa uppādo ṭhiti…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo…pe… yo manoviññāṇassa uppādo ṭhiti…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, cakkhuviññāṇassa nirodho…pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo…pe… yo manoviññāṇassa nirodho…pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Tatiyaṁ.
(S.26.4./III,230.)

(S.26.4.) 4. Samphassasuttaṁ 觸

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

315. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, cakkhusamphassassa uppādo ṭhiti…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo…pe… yo manosamphassassa uppādo ṭhiti…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, cakkhusamphassassa nirodho…pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo…pe… yo manosamphassassa nirodho…pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Catutthaṁ.

(S.26.5.) 5. Samphassajasuttaṁ 受

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

316. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, cakkhusamphassajāya vedanāya uppādo ṭhiti…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo…pe… .

Yo manosamphassajāya vedanāya uppādo ṭhiti…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, cakkhusamphassajāya vedanāya nirodho vūpasamo…pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo…pe… yo manosamphassajāya vedanāya nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Pañcamaṁ.

(S.26.6.) 6. Saññāsuttaṁ 想

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

317. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpasaññāya uppādo ṭhiti…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo…pe… yo dhammasaññāya uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpasaññāya nirodho…pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo…pe… yo dhammasaññāya nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.26.7.) 7. Sañcetanāsuttaṁ 思

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

318. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpasañcetanāya uppādo ṭhiti…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo…pe… yo dhammasañcetanāya uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpasañcetanāya nirodho…pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo…pe… yo dhammasañcetanāya nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Sattamaṁ.

(S.26.8.) 8. Taṇhāsuttaṁ 愛

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

319. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpataṇhāya uppādo ṭhiti…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo…pe… yo dhammataṇhāya uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpataṇhāya nirodho…pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo…pe… yo dhammataṇhāya nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.26.9.) 9. Dhātusuttaṁ 界

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

320. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, pathavīdhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo…pe… jarāmaraṇassa pātubhāvo; yo āpodhātuyā… yo tejodhātuyā… yo vāyodhātuyā… yo ākāsadhātuyā… yo viññāṇadhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, pathavīdhātuyā nirodho…pe… jarāmaraṇassa atthaṅgamo; yo āpodhātuyā nirodho… yo tejodhātuyā nirodho… yo vāyodhātuyā nirodho… yo ākāsadhātuyā nirodho… yo viññāṇadhātuyā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Navamaṁ.

(S.26.10.) 10. Khandhasuttaṁ 蘊

►《雜阿含901經》，cf. 《雜阿含315經》

321. Sāvatthinidānaṁ. “Yo kho, bhikkhave, rūpassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo vedanāya… yo saññāya… yo saṅkhārānaṁ… yo viññāṇassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo ca kho, bhikkhave, rūpassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo vedanāya… yo saññāya… yo saṅkhārānaṁ… yo viññāṇassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Dasamaṁ.

~Uppādasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

Tassuddānaṁ--

Cakkhu Rūpañca Viññāṇaṁ, Phasso ca Vedanāya ca;

Saññā ca Cetanā Taṇhā, Dhātu Khandhena te dasāti.

▲top 回目錄

(S.27.1./III,232.)

(S.27.)(6) Kilesasaṁyuttaṁ 煩惱相應(10 suttas)

(S.27.1.) 1. Cakkhusuttaṁ 眼

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

322. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, cakkhusmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo sotasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo ghānasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo jivhāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo kāyasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo manasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imesu chasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Paṭhamaṁ.

(S.27.2.) 2. Rūpasuttaṁ 色

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

323. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpesu chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo saddesu… yo gandhesu… yo rasesu… yo phoṭṭhabbesu… yo dhammesu chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imesu chasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Dutiyaṁ.

(S.27.3.) 3. Viññāṇasuttaṁ 識

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

324. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, cakkhuviññāṇasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo sotaviññāṇasmiṁ… yo ghānaviññāṇasmiṁ… yo jivhāviññāṇasmiṁ… yo kāyaviññāṇasmiṁ… yo manoviññāṇasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho bhikkhave, bhikkhuno imesu chasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa (S.27.3./III,233.) cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Tatiyaṁ.

(S.27.4.) 4. Samphassasuttaṁ 觸

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

325. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, cakkhusamphassasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo sotasamphassasmiṁ… yo ghānasamphassasmiṁ… yo jivhāsamphassasmiṁ… yo kāyasamphassasmiṁ… yo manosamphassasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno…pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Catutthaṁ.

(S.27.5.) 5. Samphassajasuttaṁ 受

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

326. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, cakkhusamphassajāya vedanāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo sotasamphassajāya vedanāya… yo ghānasamphassajāya vedanāya… yo jivhāsamphassajāya vedanāya… yo kāyasamphassajāya vedanāya… yo manosamphassajāya vedanāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno…pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Pañcamaṁ.

(S.27.6.) 6. Saññāsuttaṁ 想

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

327. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpasaññāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo saddasaññāya… yo gandhasaññāya… yo rasasaññāya… yo phoṭṭhabbasaññāya… yo dhammasaññāya chandarāgo, cittasseso upakkileso Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno…pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.27.7.) 7. Sañcetanāsuttaṁ 思

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

328. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpasañcetanāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo saddasañcetanāya… yo gandhasañcetanāya… (S.27.7./III,234.) yo rasasañcetanāya… yo phoṭṭhabbasañcetanāya… yo dhammasañcetanāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno…pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Sattamaṁ.

(S.27.8.) 8. Taṇhāsuttaṁ 愛

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

329. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpataṇhāya chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo saddataṇhāya… yo gandhataṇhāya… yo rasataṇhāya… yo phoṭṭhabbataṇhāya… yo dhammataṇhāya chandarāgo cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno…pe… abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.27.9.) 9. Dhātusuttaṁ 界

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

330. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, pathavīdhātuyā chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yo āpodhātuyā… yo tejodhātuyā… yo vāyodhātuyā… yo ākāsadhātuyā… yo viññāṇadhātuyā chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imesu chasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Navamaṁ.

(S.27.10.) 10. Khandhasuttaṁ 蘊

►《雜阿含900經》，cf. 《雜阿含314經》

331. Sāvatthinidānaṁ. “Yo, bhikkhave, rūpasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso…pe… yo viññāṇasmiṁ chandarāgo, cittasseso upakkileso. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno imesu pañcasu ṭhānesu cetaso upakkileso pahīno hoti, nekkhammaninnañcassa cittaṁ hoti. Nekkhammaparibhāvitaṁ cittaṁ kammaniyaṁ khāyati, abhiññā sacchikaraṇīyesu dhammesū”ti. Dasamaṁ.

~Kilesasaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

Tassuddānaṁ--

(S.27.10./III,235.) Cakkhu Rūpañca Viññāṇaṁ, Phasso ca Vedanāya ca;

Saññā ca Cetanā Taṇhā, Dhātu Khandhena te dasāti.

▲top 回目錄

(S.28.)(7) Sāriputtasaṁyuttaṁ 舍利弗相應(10 suttas)

(S.28.1.) 1. Vivekajasuttaṁ 離

332. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena Jetavanaṁ Anāthapiṇḍikassa ārāmo tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā Ānando āyasmantaṁ Sāriputtaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“Vippasannāni kho te, āvuso Sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā Sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti?

“Idhāhaṁ, āvuso, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti--‘Ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ paṭhamā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. (S.28.1./III,236.) “Tathā hi panāyasmato Sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato Sāriputtassa na evaṁ hoti--‘Ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ paṭhamā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.28.2.) 2. Avitakkasuttaṁ 無尋

333. Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā Ānando…pe… āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“Vippasannāni kho te, āvuso Sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā Sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti?

“Idhāhaṁ āvuso, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti--‘Ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ dutiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. “Tathā hi panāyasmato Sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato Sāriputtassa na evaṁ hoti--‘Ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ dutiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Dutiyaṁ.

(S.28.3.) 3. Pītisuttaṁ 喜

334. Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā Ānando…pe… “Vippasannāni kho te, āvuso Sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā Sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti?

“Idhāhaṁ, āvuso, pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi; yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. (S.28.3./III,237.) Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti--‘Ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ tatiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. “Tathā hi panāyasmato Sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato Sāriputtassa na evaṁ hoti--‘Ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ tatiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Tatiyaṁ.

(S.28.4.) 4. Upekkhāsuttaṁ 捨

335. Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā Ānando…pe… “Vippasannāni kho te, āvuso Sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā Sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti?

“Idhāhaṁ, āvuso, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti--‘Ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ catutthā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. “Tathā hi panāyasmato Sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato Sāriputtassa na evaṁ hoti--‘Ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ catutthā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Catutthaṁ.

(S.28.5.) 5. Akāsānañcāyatanasuttaṁ 虛空

336. Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā Ānando…pe… “Idhāhaṁ, āvuso, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi…pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Pañcamaṁ.

(S.28.6.) 6. Viññāṇañcāyatanasuttaṁ 識

337. Sāvatthinidānaṁ. Addasā kho āyasmā Ānando…pe… “Idhāhaṁ, āvuso, sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi…pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.28.7.) 7. Akiñcaññāyatanasuttaṁ 無所有處

338. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Sāriputto…pe… “Idhāhaṁ, āvuso, sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma, natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi…pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Sattamaṁ.
(S.28.8./III,238.)

(S.28.8.) 8. Nevasaññānāsaññāyatanasuttaṁ 有想

339. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Sāriputto…pe… “Idhāhaṁ, āvuso, ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi…pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.28.9.) 9. Nirodhasamāpattisuttaṁ 滅

340. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Sāriputto…pe… “Idhāhaṁ, āvuso, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, na evaṁ hoti--‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhā vuṭṭhito’ti vā”ti. “Tathā hi panāyasmato Sāriputtassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato Sāriputtassa na evaṁ hoti--‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno’ti vā ‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhā vuṭṭhito’ti vā”ti. Navamaṁ.

(S.28.10.) 10. Sūcimukhīsuttaṁ 淨口

►《雜阿含500經》

341. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā Sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagahe piṇḍāya pāvisi. Rājagahe sapadānaṁ piṇḍāya caritvā taṁ piṇḍapātaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjati. Atha kho Sūcimukhī paribbājikā yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca

“Kiṁ nu kho, samaṇa, adhomukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṁ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṁ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī”ti. (S.28.10./III,239.) “Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṁ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṁ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī”ti.

“‘Kiṁ nu, samaṇa, adhomukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘Na khvāhaṁ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘Na khvāhaṁ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘Na khvāhaṁ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘Na khvāhaṁ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī’ti vadesi”.

“Kathañcarahi samaṇa, bhuñjasī”ti? “Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘Adhomukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘Ubbhamukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘Disāmukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘vidisāmukhā bhuñjantī’”ti.

“So khvāhaṁ, bhagini, na vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappemi, na nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappemi, na dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṁ kappemi, na aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappemi. Dhammena bhikkhaṁ pariyesāmi; dhammena bhikkhaṁ pariyesitvā bhuñjāmī”ti.

(S.28.10./III,240.) Atha kho Sūcimukhī paribbājikā Rājagahe rathiyāya rathiyaṁ, siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā evamārocesi--“Dhammikaṁ samaṇā Sakyaputtiyā āhāraṁ āhārenti; anavajjaṁ samaṇā Sakyaputtiyā āhāraṁ āhārenti. Detha samaṇānaṁ Sakyaputtiyānaṁ piṇḍan”ti. Dasamaṁ.

~Sāriputtasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

Tassuddānaṁ--

Vivekajaṁ Avitakkaṁ, Pīti Upekkhā catutthakaṁ;

Ākāsañceva Viññāṇaṁ, Ākiñcaṁ Nevasaññinā.

Nirodho navamo vutto, Dasamaṁ Sūcimukhī cāti.

▲top 回目錄

(S.29.1./III,240.)

(S.29.)(8) Nāgasaṁyuttaṁ 龍相應(50 suttas)

(S.29.1.) 1. Suddhikasuttaṁ 品類

342. Sāvatthinidānaṁ. “Catasso imā, bhikkhave, nāgayoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā nāgā, jalābujā nāgā, saṁsedajā nāgā, opapātikā nāgā--imā kho, bhikkhave, catasso nāgayoniyo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.29.2.) 2. Paṇītatarasuttaṁ 妙勝

343. Sāvatthinidānaṁ. “Catasso imā, bhikkhave, nāgayoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā nāgā, jalābujā nāgā, saṁsedajā nāgā, opapātikā nāgā. (S.29.2./III,241.) Tatra bhikkhave, aṇḍajehi nāgehi jalābujā ca saṁsedajā ca opapātikā ca nāgā paṇītatarā. Tatra, bhikkhave, aṇḍajehi ca jalābujehi ca nāgehi saṁsedajā ca opapātikā ca nāgā paṇītatarā. Tatra, bhikkhave, aṇḍajehi ca jalābujehi ca saṁsedajehi ca nāgehi opapātikā nāgā paṇītatarā. Imā kho, bhikkhave, catasso nāgayoniyo”ti. Dutiyaṁ.

(S.29.3.) 3. Uposathasuttaṁ 布薩(1)

344. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacce aṇḍajā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti?

“Idha bhikkhu, ekaccānaṁ aṇḍajānaṁ nāgānaṁ evaṁ hoti--‘Mayaṁ kho pubbe kāyena dvayakārino ahumha, vācāya dvayakārino, manasā dvayakārino. Te mayaṁ kāyena dvayakārino, vācāya dvayakārino, manasā dvayakārino, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapannā. Sacajja mayaṁ kāyena sucaritaṁ careyyāma, vācāya sucaritaṁ careyyāma, manasā sucaritaṁ careyyāma, evaṁ mayaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyāma. Handa, mayaṁ etarahi kāyena sucaritaṁ carāma, vācāya sucaritaṁ carāma, manasā sucaritaṁ carāmā’ti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacce aṇḍajā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti. Tatiyaṁ.

(S.29.4./III,242.)

(S.29.4.) 4. Dutiya-uposathasuttaṁ布薩(2)

345. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacce jalābujā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti? “Idha, bhikkhu…pe… ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacce jalābujā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti. Catutthaṁ.

(S.29.5.) 5. Tatiya-uposathasuttaṁ布薩(3)

346. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacce saṁsedajā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti? “Idha, bhikkhu…pe… ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacce saṁsedajā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.29.6.) 6. Catuttha-uposathasuttaṁ布薩(4)

347. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacce opapātikā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti?

“Idha, bhikkhu, ekaccānaṁ opapātikānaṁ nāgānaṁ evaṁ hoti--‘Mayaṁ kho pubbe kāyena dvayakārino ahumha, vācāya dvayakārino, manasā dvayakārino. Te mayaṁ kāyena dvayakārino, vācāya dvayakārino, manasā dvayakārino, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapannā. (S.29.6./III,243.) Sacajja mayaṁ kāyena sucaritaṁ careyyāma vācāya… manasā sucaritaṁ careyyāma, evaṁ mayaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyāma. Handa, mayaṁ etarahi kāyena sucaritaṁ carāma, vācāya… manasā sucaritaṁ carāmā’ti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacce opapātikā nāgā uposathaṁ upavasanti vossaṭṭhakāyā ca bhavantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.29.7.) 7. Sutasuttaṁ聞(1)

348. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti

“Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī hoti, manasā dvayakārī hoti. Tassa sutaṁ hoti--‘Aṇḍajā nāgā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Sattamaṁ.

(S.29.8.) 8. Dutiyasutasuttaṁ聞(2)

349. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? …pe… (S.29.8./III,244.) Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti. Aṭṭhamaṁ.

(S.29.9.) 9. Tatiyasutasuttaṁ 聞(3)

350. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā saṁsedajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? …pe… ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā saṁsedajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti. Navamaṁ.

(S.29.10.) 10. Catutthasutasuttaṁ 聞(4)

351. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti?

“Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti--‘Opapātikā nāgā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dasamaṁ.

(S.29.11-20.) 11- 20. Aṇḍajadānūpakārasuttadasakaṁ布施利益(1)

352-361. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena (S.29.11-20./III,245.) midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti?

“Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti--‘Aṇḍajā nāgā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu…pe… upapajjatīti…pe… so pānaṁ deti…pe… vatthaṁ deti…pe… yānaṁ deti…pe… mālaṁ deti…pe… gandhaṁ deti…pe… vilepanaṁ deti…pe… seyyaṁ deti…pe… āvasathaṁ deti…pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Vīsatimaṁ.

(S.29.21-50.) 21- 50. Jalābujādidānūpakārasuttattiṁsakaṁ布施利益(2-4)

362-391. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ nāgānaṁ…pe… saṁsedajānaṁ nāgānaṁ…pe… opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti?

“Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti--‘Opapātikā nāgā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti…pe… pānaṁ deti…pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena (S.29.-21.50./III,246.) midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ nāgānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti.

(Iminā peyyālena dasa dasa suttantā kātabbā. Evaṁ catūsu yonīsu cattālīsaṁ veyyākaraṇā honti. Purimehi pana dasahi suttantehi saha honti paṇṇāsasuttantāti.)

~ Nāgasaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

Tassuddānaṁ--

Suddhikaṁ Paṇītataraṁ, Caturo ca Uposathā;

Tassa sutaṁ caturo ca, Dānūpakārā ca Tālīsaṁ.

Paṇṇāsa Piṇḍato suttā, Nāgamhi Suppakāsitāti.

▲top 回目錄

(S.30.1./III,246.)

(S.30.)(9) Supaṇṇasaṁyuttaṁ 金翅鳥相應( 46suttas)

(S.30.1.) 1. Suddhikasuttaṁ 品類

►cf. 《增壹阿含27.8經》，《長阿含30經》世記經(龍鳥品)

392. Sāvatthinidānaṁ. “Catasso imā, bhikkhave, supaṇṇayoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā supaṇṇā, jalābujā supaṇṇā, saṁsedajā supaṇṇā, opapātikā supaṇṇā--imā kho, bhikkhave, catasso supaṇṇayoniyo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.30.2.) 2. Harantisuttaṁ 取

►cf. 《增壹阿含27.8經》，《長阿含30經》世記經(龍鳥品)

393. Sāvatthinidānaṁ. “Catasso imā, bhikkhave, supaṇṇayoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā…pe… imā kho, bhikkhave, catasso supaṇṇayoniyo. Tatra, bhikkhave, aṇḍajā supaṇṇā aṇḍajeva nāge haranti, na jalābuje, na saṁsedaje, na opapātike. Tatra, bhikkhave, jalābujā supaṇṇā aṇḍaje ca jalābuje ca nāge haranti, na saṁsedaje, na opapātike. Tatra, bhikkhave, saṁsedajā supaṇṇā aṇḍaje ca jalābuje ca saṁsedaje ca nāge haranti, na opapātike. Tatra, bhikkhave, opapātikā supaṇṇā aṇḍaje ca jalābuje ca saṁsedaje ca opapātike ca nāge haranti. Imā kho, bhikkhave, catasso supaṇṇayoniyo”ti. Dutiyaṁ.
(S.30.3./III,247.)

(S.30.3.) 3. Dvayakārīsuttaṁ 善惡業(1)

394. Sāvatthinidānaṁ. Aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti--‘Aṇḍajā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Tatiyaṁ.
(S.30.4-6./III,248.)

(S.30.4-6.) 4- 6. Dutiyādidvayakārīsuttattikaṁ 善惡業(2-4)

395-397. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ supaṇṇānaṁ…pe… saṁsedajānaṁ supaṇṇānaṁ…pe… opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti--‘Opapātikā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.30.7-16.) 7- 16. Aṇḍajadānūpakārasuttadasakaṁ 布施利益(1)

398-407. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti--‘Aṇḍajā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti…pe… pānaṁ deti… vatthaṁ deti… yānaṁ deti… mālaṁ deti… gandhaṁ deti… vilepanaṁ deti… seyyaṁ deti… āvasathaṁ deti… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā aṇḍajānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Soḷasamaṁ.

(S.30.17-46.) 17- 46. Jalābujādidānūpakārasuttatiṁsakaṁ布施利益(2-4)

408-437. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu (S.30.17-46./III,249.) Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā jalābujānaṁ supaṇṇānaṁ…pe… saṁsedajānaṁ supaṇṇānaṁ…pe… opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṁ hoti--‘Opapātikā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti…pe… pānaṁ deti…pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā opapātikānaṁ supaṇṇānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Chacattālīsamaṁ.

(Evaṁ piṇḍakena chacattālīsaṁ suttantā honti.)

~ Supaṇṇasaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

Tassuddānaṁ--

Suddhikaṁ Haranti ceva, Dvayakārī ca caturo;

Dānūpakārā tālīsaṁ, Supaṇṇe suppakāsitāti.

▲top 回目錄

(S.31.)(10) Gandhabbakāyasaṁyuttaṁ乾達婆相應(112suttas)

(S.31.1.) 1. Suddhikasuttaṁ 品類

438. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme…pe… Bhagavā etadavoca--(S.31.1./III,250.) “Gandhabbakāyike vo, bhikkhave, deve desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, gandhabbakāyikā devā? Santi, bhikkhave, mūlagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, sāragandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, pheggugandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, tacagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, papaṭikagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, pattagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, pupphagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, phalagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, rasagandhe adhivatthā devā. Santi, bhikkhave, gandhagandhe adhivatthā devā. Ime vuccanti, bhikkhave, gandhabbakāyikā devā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.31.2.) 2. Sucaritasuttaṁ 善行

439. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhabbakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti--‘Gandhabbakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhabbakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhabbakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhabbakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.31.3.) 3. Mūlagandhadātāsuttaṁ 施者(1)

440. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu (S.31.3./III,251.) Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti--‘Mūlagandhe adhivatthā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So dātā hoti mūlagandhānaṁ. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu…pe… yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Tatiyaṁ.

(S.31.4-12.) 4- 12. Sāragandhādidātāsuttanavakaṁ 施者(2-10)

441-449. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca “Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sāragandhe adhivatthānaṁ devānaṁ…pe… pheggugandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… tacagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… papaṭikagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… pattagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… pupphagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… phalagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… rasagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti--‘sāragandhe adhivatthā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sāragandhe adhivatthānaṁ devānaṁ…pe… pheggugandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… tacagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… papaṭikagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… pattagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… pupphagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… phalagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… rasagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So dātā hoti sāragandhānaṁ…pe… so dātā hoti pheggugandhānaṁ… so dātā hoti tacagandhānaṁ…(S.31.4-12./III,252.) so dātā hoti papaṭikagandhānaṁ… so dātā hoti pattagandhānaṁ… so dātā hoti pupphagandhānaṁ… so dātā hoti phalagandhānaṁ… so dātā hoti rasagandhānaṁ… so dātā hoti gandhagandhānaṁ. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dvādasamaṁ.

(S.31.13-22.) 13- 22. Mūlagandhadānūpakārasuttadasakaṁ布施利益(1)

450-459. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti--‘Mūlagandhe adhivatthā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti…pe… pānaṁ deti… vatthaṁ deti… yānaṁ deti… mālaṁ deti… gandhaṁ deti… vilepanaṁ deti… seyyaṁ deti… āvasathaṁ deti… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā mūlagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Bāvīsatimaṁ.
(S.31.23-112./III,253.)

(S.31.23-112.)23-112.Sāragandhādidānūpakārasuttanavutikaṁ布施利益(2-10)

460-549. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sāragandhe adhivatthānaṁ devānaṁ…pe… pheggugandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… tacagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ papaṭikagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… pattagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… pupphagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… phalagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… rasagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ… gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti--‘Gandhagandhe adhivatthā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti…pe… pānaṁ deti… vatthaṁ deti… yānaṁ deti… mālaṁ deti… gandhaṁ deti… vilepanaṁ deti… seyyaṁ deti… āvasathaṁ deti… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā gandhagandhe adhivatthānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dvādasasatimaṁ.

(Evaṁ piṇḍakena ekasatañca dvādasa ca suttantā honti.)

~Gandhabbakāyasaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

Tassuddānaṁ--

Suddhikañca Sucaritaṁ, Dātā hi apare dasa;

Dānūpakārā Satadhā, Gandhabbe suppakāsitāti.

▲top 回目錄

(S.32.1./III,254.)

(S.32.)(11) Valāhakasaṁyuttaṁ 雲相應(57 suttas)

(S.32.1.) 1. Suddhikasuttaṁ 說示

►《雜阿含871經》

550. Sāvatthinidānaṁ. “Valāhakakāyike vo, bhikkhave, deve desessāmi. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, valāhakakāyikā devā? Santi, bhikkhave, sītavalāhakā devā; santi uṇhavalāhakā devā; santi abbhavalāhakā devā; santi vātavalāhakā devā; santi vassavalāhakā devā--ime vuccanti, bhikkhave, ‘valāhakakāyikā devā’”ti. Paṭhamaṁ.

(S.32.2.) 2. Sucaritasuttaṁ 善行

►《雜阿含871經》

551. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā valāhakakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti--‘valāhakakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā valāhakakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā valāhakakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā valāhakakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dutiyaṁ.
(S.32.2-12./III,255.)

(S.32.3-12.) 3- 12. Sītavalāhakadānūpakārasuttadasakaṁ 布施利益(1)

►《雜阿含871經》

552-561. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca “Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sītavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti--‘sītavalāhakā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sītavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti…pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sītavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sītavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dvādasamaṁ.

(S.32.13-52.)13- 52.Uṇhavalāhakadānūpakārasuttacālīsakaṁ布施利益(2-5)

►《雜阿含871經》

562-601. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā uṇhavalāhakānaṁ devānaṁ…pe… abbhavalāhakānaṁ devānaṁ…pe… vātavalāhakānaṁ devānaṁ…pe… vassavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati. Tassa sutaṁ hoti--‘vassavalāhakā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṁ hoti--‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā vassavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyyan’ti. So annaṁ deti…pe… padīpeyyaṁ deti. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā vassavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā vassavalāhakānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī”ti. Dvepaññāsamaṁ.

(S.32.53./III,256.)

(S.32.53.) 53. Sītavalāhakasuttaṁ 寒

►《雜阿含871經》

602. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā sītaṁ hotī”ti? “Santi, bhikkhu, sītavalāhakā nāma devā. Tesaṁ yadā evaṁ hoti--‘Yaṁnūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya sītaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā sītaṁ hotī”ti. Tepaññāsamaṁ.

(S.32.54.) 54. Uṇhavalāhakasuttaṁ 熱

►《雜阿含871經》

603. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā uṇhaṁ hotī”ti? “Santi, bhikkhu, uṇhavalāhakā nāma devā. Tesaṁ yadā evaṁ hoti--‘Yaṁnūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya uṇhaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā uṇhaṁ hotī”ti. Catupaññāsamaṁ.

(S.32.55.) 55. Abbhavalāhakasuttaṁ 闇

►《雜阿含871經》

604. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā abbhaṁ hotī”ti? “Santi, bhikkhu, abbhavalāhakā nāma devā. Tesaṁ yadā evaṁ hoti--‘Yaṁnūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya abbhaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā abbhaṁ hotī”ti. Pañcapaññāsamaṁ.

(S.32.56.) 56. Vātavalāhakasuttaṁ 風

►《雜阿含871經》

605. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā vāto hotī”ti? “Santi, bhikkhu, vātavalāhakā nāma devā. Tesaṁ (S.32.56./III,257.) yadā evaṁ hoti--‘Yaṁnūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya vāto hoti. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā vāto hotī”ti. Chappaññāsamaṁ.

(S.32.57.) 57. Vassavalāhakasuttaṁ 雨

►《雜阿含871經》

606. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca “Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenekadā devo vassatī”ti? “Santi, bhikkhu, vassavalāhakā nāma devā. Tesaṁ yadā evaṁ hoti--‘Yaṁnūna mayaṁ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti, tesaṁ taṁ cetopaṇidhimanvāya devo vassati. Ayaṁ kho, bhikkhu, hetu, ayaṁ paccayo, yenekadā devo vassatī”ti. Sattapaññāsamaṁ.

Sattapaññāsasuttantaṁ niṭṭhitaṁ.

~Valāhakasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

Tassuddānaṁ--

Suddhikaṁ Sucaritañca Dānūpakārapaññāsaṁ;

Sītaṁ Uṇhañca Abbhañca Vātavassavalāhakāti.

▲top 回目錄

(S.33.)(12) Vacchagottasaṁyuttaṁ 婆磋種相應(55 suttas)

(S.33.1.) 1. Rūpa-aññāṇasuttaṁ 無知(1)

►《雜阿含963經》，《別譯雜阿含197經》

607. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Vacchagotto paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako (S.33.1./III,258.) Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Rūpe kho, Vaccha, aññāṇā, rūpasamudaye aññāṇā, rūpanirodhe aññāṇā, rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, Vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.33.2.) 2. Vedanā-aññāṇasuttaṁ 無知(2)

►《雜阿含963經》，《別譯雜阿含197經》

608. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Vedanāya kho, Vaccha, aññāṇā, vedanāsamudaye aññāṇā, vedanānirodhe aññāṇā, vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, Vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Dutiyaṁ.

(S.33.3.) 3. Saññā-aññāṇasuttaṁ 無知(3)

►《雜阿含963經》，《別譯雜阿含197經》

609.Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto(S.33.3./III,259.) paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Saññāya kho, Vaccha, aññāṇā, saññāsamudaye aññāṇā, saññānirodhe aññāṇā, saññānirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, Vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Tatiyaṁ.

(S.33.4.) 4. Saṅkhāra-aññāṇasuttaṁ 無知(4)

►《雜阿含963經》，《別譯雜阿含197經》

610. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Saṅkhāresu kho, Vaccha, aññāṇā, saṅkhārasamudaye aññāṇā, saṅkhāranirodhe aññāṇā, saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, Vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Catutthaṁ.

(S.33.5.) 5. Viññāṇa-aññāṇasuttaṁ 無知(5)

►《雜阿含963經》，《別譯雜阿含197經》

611. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti (S.33.5./III,260.) vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? “Viññāṇe kho, Vaccha, aññāṇā, viññāṇasamudaye aññāṇā, viññāṇanirodhe aññāṇā, viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, Vaccha, hetu, ayaṁ paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Pañcamaṁ.

(S.33.6-10.) 6- 10. Rūpa-adassanādisuttapañcakaṁ 無見

612-616. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? Rūpe kho, Vaccha, adassanā…pe… rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya adassanā…pe… vedanāya saññāya saṅkhāresu kho, Vaccha, adassanā…pe… viññāṇe kho, Vaccha, adassanā…pe… viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya adassanā…pe… . Dasamaṁ.

(S.33.11-16.) 11- 15. Rūpa-anabhisamayādisuttapañcakaṁ 不現觀(1-5)

617-621. Sāvatthinidānaṁ. Rūpe kho, Vaccha, anabhisamayā…pe… rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya anabhisamayā…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Vedanāya kho, Vaccha, anabhisamayā…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Saññāya kho, Vaccha, anabhisamayā…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Saṅkhāresu kho, Vaccha, anabhisamayā…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Viññāṇe kho, Vaccha, anabhisamayā…pe… . Pannarasamaṁ.

(S.33.16-20./III,261.)

(S.33.16-20) 16- 20. Rūpa-ananubodhādisuttapañcakaṁ不了悟(1-5)

622-626. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo…pe… rūpe kho, Vaccha, ananubodhā…pe… rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya ananubodhā…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Vedanāya kho, vaccha…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Saññāya kho, vaccha…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Saṅkhāresu kho, vaccha…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Viññāṇe kho, vaccha ananubodhā…pe… viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ananubodhā. Vīsatimaṁ.

(S.33.21-25.) 21- 25. Rūpa-appaṭivedhādisuttapañcakaṁ 不通達(1-5)

627-631. Sāvatthinidānaṁ. Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo…pe… Rūpe kho, Vaccha, appaṭivedhā…pe… viññāṇe kho, Vaccha, appaṭivedhā…pe… . Pañcavīsatimaṁ.

(S.33.26-30.) 26- 30. Rūpa-asallakkhaṇādisuttapañcakaṁ 不等觀(1-5)

632-636. Sāvatthinidānaṁ. Rūpe kho, Vaccha, asallakkhaṇā…pe… viññāṇe kho, Vaccha, asallakkhaṇā…pe… . Tiṁsatimaṁ.

(S.33.31-35.) 31- 35. Rūpa-anupalakkhaṇādisuttapañcakaṁ 不隨觀(1-5)

637-641. Sāvatthinidānaṁ. Rūpe kho, Vaccha, anupalakkhaṇā…pe… viññāṇe kho, Vaccha, anupalakkhaṇā…pe… . Pañcatiṁsatimaṁ.

(S.33.36-40.) 36- 40. Rūpa-appaccupalakkhaṇādisuttapañcakaṁ不近觀(1-5)

642-646. Sāvatthinidānaṁ. Rūpe kho, Vaccha, appaccupalakkhaṇā…pe… viññāṇe kho, Vaccha, appaccupalakkhaṇā…pe… . Cattālīsamaṁ.

(S.33.41-45) 41- 45. Rūpa-asamapekkhaṇādisuttapañcakaṁ 不等察(1-5)

647-651. Sāvatthinidānaṁ. Rūpe kho, Vaccha, asamapekkhaṇā…pe… viññāṇe kho, Vaccha, asamapekkhaṇā…pe… . Pañcacattālīsamaṁ.

(S.33.46-50./III,262.)

(S.33.46-50.) 46- 50. Rūpa-appaccupekkhaṇādisuttapañcakaṁ不近察(1-5)

652-656. Sāvatthinidānaṁ. Rūpe kho, Vaccha, appaccupekkhaṇā…pe… viññāṇe kho, Vaccha, appaccupekkhaṇā…pe… . Paññāsamaṁ.

(S.33.51-54.) 51- 54. Rūpa-appaccakkhakammādisuttacatukkaṁ不現見(1-4)

657-660. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho Vacchagotto paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti? Rūpe kho, Vaccha, appaccakkhakammā, rūpasamudaye appaccakkhakammā rūpanirodhe appaccakkhakammā, rūpanirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Vedanāya kho, Vaccha, appaccakkhakammā…pe… vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā …pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Saññāya kho, Vaccha, appaccakkhakammā…pe… saññānirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā…pe… .

Sāvatthinidānaṁ. Saṅkhāresu kho, Vaccha, appaccakkhakammā…pe… saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā …pe… . Catupaññāsamaṁ.

(S.33.55.) 55. Viññāṇa-appaccakkhakammasuttaṁ 不現見(5)

661. Sāvatthinidānaṁ. “Viññāṇe kho, Vaccha, appaccakkhakammā, viññāṇasamudaye appaccakkhakammā, viññāṇanirodhe appaccakkhakammā, viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya appaccakkhakammā; evamimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke (S.33.55./III,263.) uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vāti. Ayaṁ kho, Vaccha, hetu, ayaṁ paccayo yānimāni anekavihitāni diṭṭhigatāni loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Pañcapaññāsamaṁ.

~Vacchagottasaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

Tassuddānaṁ--

Aññāṇā Adassanā ceva, Anabhisamayā Ananubodhā;

Appaṭivedhā Asallakkhaṇā, Anupalakkhaṇena Appaccupalakkhaṇā.

Asamapekkhaṇā Appaccupekkhaṇā, Appaccakkhakammanti.

▲top 回目錄

(S.34.)(13) Jhānasaṁyuttaṁ 禪定相應(55 suttas)

(S.34.1.) 1. Samādhimūlakasamāpattisuttaṁ 三昧~等至

►《雜阿含883經》

662. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? (S.34.1./III,264.) Idha bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ samāpattikusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ samāpattikusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ samāpattikusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.34.2.) 2. Samādhimūlakaṭhitisuttaṁ 止住

►《雜阿含883經》

663. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ṭhitikusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ ṭhitikusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ ṭhitikusalo ca ayaṁ (S.34.2./III,265.) imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ ṭhitikusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Dutiyaṁ.

(S.34.3.) 3. Samādhimūlakavuṭṭhānasuttaṁ 出起(出觀)

►《雜阿含883經》

664. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ…pe… pavaro cā”ti. Tatiyaṁ.

(S.34.4.) 4. Samādhimūlakakallitasuttaṁ 安樂

►《雜阿含883經》

665. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ kallitakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. (S.34.4./III,266.) Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ kallitakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ kallitakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ kallitakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ…pe… pavaro cā”ti. Catutthaṁ.

(S.34.5.) 5. Samādhimūlaka-ārammaṇasuttaṁ 所緣

►《雜阿含883經》

666. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ ārammaṇakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ ārammaṇakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ…pe… pavaro cā”ti. Pañcamaṁ.

(S.34.6.) 6. Samādhimūlakagocarasuttaṁ 行境

►《雜阿含883經》

667. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ gocarakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. (S.34.6./III,267.) Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ gocarakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ gocarakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ gocarakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ…pe… pavaro cā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.34.7.) 7. Samādhimūlaka-abhinīhārasuttaṁ 引發

►《雜阿含883經》

668. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ abhinīhārakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ abhinīhārakusalo Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ…pe… pavaro cā”ti. Sattamaṁ.

(S.34.8.) 8. Samādhimūlakasakkaccakārīsuttaṁ 恭敬(作)

►《雜阿含883經》

669. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sakkaccakārī. (S.34.8./III,268.) Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ sakkaccakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ sakkaccakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ…pe… pavaro cā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.34.9.) 9. Samādhimūlakasātaccakārīsuttaṁ 常作

►《雜阿含883經》

670. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ sātaccakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ sātaccakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ…pe… pavaro cā”ti. Navamaṁ.

(S.34.10.) 10. Samādhimūlakasappāyakārīsuttaṁ 隨應

►《雜阿含883經》

671. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sappāyakārī hoti, na samādhismiṁ samādhikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samādhikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sappāyakārī. (S.34.10./III,269.) Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti, samādhismiṁ sappāyakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samādhikusalo ca hoti samādhismiṁ sappāyakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ…pe… pavaro cā”ti. Dasamaṁ. (samādhimūlakaṁ.)

(S.34.11.) 11. Samāpattimūlakaṭhitisuttaṁ 等至~止住

►《雜阿含883經》

672. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ṭhitikusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ ṭhitikusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ ṭhitikusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ…pe… pavaro cā”ti. Ekādasamaṁ.

(S.34.12.) 12. Samāpattimūlakavuṭṭhānasuttaṁ 等至~出起

►《雜阿含883經》

673. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ (S.34.12./III,270.) samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī…pe… pavaro cā”ti. Dvādasamaṁ.

(S.34.13.) 13. Samāpattimūlakakallitasuttaṁ 等至~安樂

►《雜阿含883經》

674. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ kallitakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ kallitakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ kallitakusalo ca. Tatra…pe… pavaro cā”ti. Terasamaṁ.

(S.34.14.) 14. Samāpattimūlaka-ārammaṇasuttaṁ 等至~所緣

►《雜阿含883經》

675. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ ārammaṇakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ ārammaṇakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca. Tatra…pe… pavaro cā”ti. Cuddasamaṁ.

(S.34.15.) 15. Samāpattimūlakagocarasuttaṁ 等至~行境

►《雜阿含883經》

676. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ (S.34.15./III,271.) samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ gocarakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ gocarakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ gocarakusalo ca. Tatra…pe… pavaro cā”ti. Pannarasamaṁ.

(S.34.16.) 16. Samāpattimūlaka-abhinīhārasuttaṁ 等至~引發

►《雜阿含883經》

677. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ abhinīhārakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ abhinīhārakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca. Tatra…pe… pavaro cā”ti. Soḷasamaṁ.

(S.34.17.) 17. Samāpattimūlakasakkaccasuttaṁ 等至~恭敬

►《雜阿含883經》

678. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sakkaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ sakkaccakārī ca. Tatra…pe… pavaro cā”ti. Sattarasamaṁ.

(S.34.18.) 18. Samāpattimūlakasātaccasuttaṁ 等至~常作

►《雜阿含883經》

679. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ sātaccakārī ca. Tatra…pe… pavaro cā”ti. Aṭṭhārasamaṁ.

(S.34.19.) 19. Samāpattimūlakasappāyakārīsuttaṁ 等至~隨應

►《雜阿含883經》

680. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? (S.34.19./III,272.) Idha bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sappāyakārī hoti, na samādhismiṁ samāpattikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ samāpattikusalo hoti, na ca samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti, samādhismiṁ sappāyakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti samādhismiṁ sappāyakārī ca ayaṁ Imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ samāpattikusalo ca hoti samādhismiṁ sappāyakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Ekūnavīsatimaṁ. (samāpattimūlakaṁ.)

(S.34.20~27.) 20~27. Thitimūlakavuṭṭhānasuttādi-aṭṭhakaṁ止住~安樂

►《雜阿含883經》

681-688. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave ekacco jhāyī samādhismiṁ ṭhitikusalo hoti, na samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na samādhismiṁ ṭhitikusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ ṭhitikusalo hoti, na ca samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ ṭhitikusalo ca hoti, samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī…pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Vīsatimaṁ. (purimamūlakāni viya yāva sattavīsatimā ṭhitimūlakasappāyakārīsuttā aṭṭha suttāni pūretabbāni. Thitimūlakaṁ )

(S.34.28~34.) 28~34. Vuṭṭhānamūlakakallitasuttādisattakaṁ出起~安樂

►《雜阿含883經》

689-695. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na samādhismiṁ kallitakusalo… samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo… neva samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo hoti, na ca samādhismiṁ kallitakusalo… (S.34.28~34./III,274) samādhismiṁ vuṭṭhānakusalo ca hoti samādhismiṁ kallitakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī…pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Aṭṭhavīsatimaṁ. (purimamūlakāni viya yāva catuttiṁsatimā vuṭṭhānamūlakasappāyakārīsuttā satta suttāni pūretabbāni. Vuṭṭhānamūlakaṁ.)

(S.34.35~40./III,275.)

(S.34.35-40.) 35- 40. Kallitamūlaka-ārammaṇasuttādichakkaṁ 安樂~所緣

►《雜阿含883經》

696-701. Sāvatthinidānaṁ. “Samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na samādhismiṁ ārammaṇakusalo… samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na samādhismiṁ kallitakusalo… neva samādhismiṁ kallitakusalo hoti, na ca samādhismiṁ ārammaṇakusalo… samādhismiṁ kallitakusalo ca hoti, samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī…pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Pañcatiṁsatimaṁ. (purimamūlakāni viya yāva cattālīsamā kallitamūlakasappāyakārīsuttā cha suttāni pūretabbāni. Kallitamūlakaṁ.)

(S.34.41~45.) 41- 45. Arammaṇamūlakagocarasuttādipañcakaṁ 所緣~行境

►《雜阿含883經》

702-706. Sāvatthinidānaṁ. “Samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na samādhismiṁ gocarakusalo… samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ ārammaṇakusalo… neva samādhismiṁ ārammaṇakusalo hoti, na ca samādhismiṁ gocarakusalo… samādhismiṁ ārammaṇakusalo ca hoti, samādhismiṁ gocarakusalo ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī…pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Ekacattālīsamaṁ. (purimamūlakāni viya yāva pañcacattālīsamā ārammaṇamūlakasappāyakārīsuttā pañca suttāni pūretabbāni. Arammaṇamūlakaṁ )
(PTS.S.34-46~49./III,276.)

(S.34.46~49.) 46- 49.Gocaramūlaka-abhinīhārasuttādicatukkaṁ行境~引發

►《雜阿含883經》

707. Sāvatthinidānaṁ. “Samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ abhinīhārakusalo… samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti na samādhismiṁ gocarakusalo… neva samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na ca samādhismiṁ abhinīhārakusalo… samādhismiṁ gocarakusalo ca hoti, samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca… seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ gocarakusalo ca hoti samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ…pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Chacattālīsamaṁ.

708. Samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī…pe… . Vitthāretabbaṁ. Sattacattālīsamaṁ.

709. Samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī…pe… . Aṭṭhacattālīsamaṁ.

710. Samādhismiṁ gocarakusalo hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī…pe… . Ekūnapaññāsamaṁ. (gocaramūlakaṁ.)

(PTS.S34.50.52./III,276-277.)

(S.34.50~52.) 50~52. Abhinīhāramūlakasakkaccasuttāditikaṁ引發~ (恭敬)

►《雜阿含883經》

711. Sāvatthinidānaṁ. “Samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī… samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ abhinīhārakusalo… neva samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na ca samādhismiṁ sakkaccakārī… samādhismiṁ abhinīhārakusalo ca hoti, samādhismiṁ sakkaccakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī…pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Paññāsamaṁ.

712. Samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī…pe… . Ekapaññāsamaṁ.

713. Samādhismiṁ abhinīhārakusalo hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī…pe… . Dvepaññāsamaṁ. (abhinīhāramūlakaṁ.)

(S.34.53~54) 53~54. Sakkaccamūlakasātaccakārīsuttādidukaṁ 恭敬作~常作~隨應作

►《雜阿含883經》

714. Sāvatthinidānaṁ. “Samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī… samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na samādhismiṁ sakkaccakārī neva samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na ca samādhismiṁ sātaccakārī… samādhismiṁ sakkaccakārī ca hoti, samādhismiṁ sātaccakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ…pe… uttamo ca pavaro cā”ti. Tepaññāsamaṁ.

715. Samādhismiṁ sakkaccakārī hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī…pe… . Catupaññāsamaṁ.

(S.34.55.) 55. Sātaccamūlakasappāyakārīsuttaṁ 常作~隨應作

►《雜阿含883經》

716. Sāvatthinidānaṁ. “Catārome, bhikkhave, jhāyī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave ekacco jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na samādhismiṁ sappāyakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sappāyakārī hoti, na samādhismiṁ sātaccakārī. Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī neva samādhismiṁ sātaccakārī hoti, na ca samādhismiṁ sappāyakārī. (S.34.55./III,278.) Idha pana, bhikkhave, ekacco jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī ca hoti, samādhismiṁ sappāyakārī ca. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī ca hoti samādhismiṁ sappāyakārī ca ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo tatra aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, yvāyaṁ jhāyī samādhismiṁ sātaccakārī ca hoti, samādhismiṁ sappāyakārī ayaṁ imesaṁ catunnaṁ jhāyīnaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Pañcapaññāsamaṁ. (yathā pañcapaññāsaṁ veyyākaraṇāni honti tathā vitthāretabbāni.)

~Jhānasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

Tassuddānaṁ--

Samādhi Samāpatti Ṭhiti ca, Vuṭṭhānaṁ Kallitārammaṇena ca;

Gocarā Abhinīhāro Sakkacca, Sātacca athopi Sappāyanti.

~Khandhavaggo tatiyo. ~

Tassuddānaṁ--

Khandha Rādhasaṁyuttañca, Diṭṭhi-Okkanta Uppādā;

Kilesa Sāriputtā ca, Nāgā Supaṇṇa Gandhabbā.

(S.34.55./III,279.) Valāha Vacchajhānanti Khandhavaggamhi terasāti.

~Khandhavaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā.~

▲top 回目錄

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

(PTS:IV,1~403；CS:pg.2.236~567)

Saṁyuttanikāyo

(S.35.1./IV,1.)

(4) Saḷāyatanavaggo 六處品(S.35~44)(395suttas)

(S.35.)(1) Saḷāyatanasaṁyuttaṁ 六處相應(207suttas)

Aniccavaggo 無常品

(S.35.1.) (1) Ajjhattāniccasuttaṁ 內無常(1)

►《雜阿含經》195-196經

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Cakkhuṁ bhikkhave, aniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Sotaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ…pe… ghānaṁ aniccaṁ. Yadaniccaṁ…pe… jivhā aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Kāyo anicco. Yadaniccaṁ…pe… mano anicco. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. (S.35.1./IV,2.) Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.2.) (2) Ajjhattadukkhasuttaṁ 內苦(1)

►《雜阿含195-196經》

2. “Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Sotaṁ dukkhaṁ…pe… ghānaṁ dukkhaṁ… jivhā dukkhā… kāyo dukkho… mano dukkho. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.3.) (3) Ajjhattānattasuttaṁ 內無我(1)

►《雜阿含195-196經》

3. “Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Sotaṁ anattā…pe… ghānaṁ anattā… jivhā anattā… kāyo anattā… mano anattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.4.) (4) Bāhirāniccasuttaṁ 外無常(2)

►《雜阿含195-196經》

4. “Rūpā bhikkhave, aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, (S.35.4./IV,3.) nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā aniccā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Catutthaṁ.

(S.35.5.) (5) Bāhiradukkhasuttaṁ 外苦(2)

►《雜阿含195-196經》

5. “Rūpā bhikkhave, dukkhā. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā dukkhā. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Pañcamaṁ.

(S.35.6.) (6) Bāhirānattasuttaṁ 外無我

►《雜阿含195-196經》

6. “Rūpā, bhikkhave, anattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā anattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.7.) (7) Ajjhattāniccātītānāgatasuttaṁ 內無常

►《雜阿含經》195、333經

(S.35.7./IV,4.) 7. “Cakkhuṁ bhikkhave, aniccaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Sotaṁ aniccaṁ… ghānaṁ aniccaṁ… jivhā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannāya! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Kāyo anicco…pe… mano anicco atītānāgato; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ manaṁ nābhinandati; paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Sattamaṁ.

(S.35.8.) (8) Ajjhattadukkhātītānāgatasuttaṁ 內苦

►《雜阿含經》195、333經

8. “Cakkhuṁ bhikkhave, dukkhaṁ atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Sotaṁ dukkhaṁ…pe… ghānaṁ dukkhaṁ…pe… jivhā dukkhā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannāya! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Kāyo dukkho…pe… mano dukkho atītānāgato; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ manaṁ nābhinandati; paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.9.) (9) Ajjhattānattātītānāgatasuttaṁ 內無我

►《雜阿含經》195、333經

9. “Cakkhuṁ bhikkhave, anattā atītānāgataṁ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā (S.35.9./IV,5.) ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Sotaṁ anattā…pe… ghānaṁ anattā…pe… jivhā anattā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannāya! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Kāyo anattā…pe… mano anattā atītānāgato; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; anāgataṁ manaṁ nābhinandati; paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Navamaṁ.

(S.35.10.) (10) Bāhirāniccātītānāgatasuttaṁ 外無常

►《雜阿含經》195、208、333經

10. “Rūpā bhikkhave, aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; anāgate rūpe nābhinandati; paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekkho hoti; anāgate dhamme nābhinandati; paccuppannānaṁ dhammānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Dasamaṁ.

(S.35.11.) (11) Bāhiradukkhātītānāgatasuttaṁ 外苦

►《雜阿含經》195、208、333經

11. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; anāgate rūpe nābhinandati paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti (S.35.11./IV,6.)…pe. . Ekādasamaṁ.

(S.35.12.) (12) Bāhirānattātītānāgatasuttaṁ 外無我

►《雜阿含經》195、208、333經

12. “Rūpā, bhikkhave, anattā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; anāgate rūpe nābhinandati; paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā anattā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṁ! Evaṁ passaṁ, bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekkho hoti; anāgate dhamme nābhinandati; paccuppannānaṁ dhammānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Dvādasamaṁ.

Aniccavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Aniccaṁ Dukkhaṁ Anattā ca, tayo ajjhattabāhirā;

Yadaniccena tayo vuttā, te te ajjhattabāhirāti.

2. Yamakavaggo 雙雙品

(S.35.13.) (1) Paṭhamapubbesambodhasuttaṁ 由於正覺(1)

13. Sāvatthinidānaṁ. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa (S.35.13./IV,7.) bodhisattasseva sato etadahosi--‘Ko nu kho cakkhussa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko sotassa…pe… ko ghānassa… ko jivhāya… ko kāyassa… ko manassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Yaṁ kho cakkhuṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ cakkhussa assādo. Yaṁ cakkhuṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ cakkhussa ādīnavo. Yo cakkhusmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ cakkhussa nissaraṇaṁ. Yaṁ sotaṁ…pe… yaṁ ghānaṁ…pe… yaṁ jivhaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ jivhāya assādo. Yaṁ jivhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ jivhāya ādīnavo. Yo jivhāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ jivhāya nissaraṇaṁ. Yaṁ kāyaṁ…pe… yaṁ manaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ manassa assādo. Yaṁ mano anicco dukkho vipariṇāmadhammo, ayaṁ manassa ādīnavo. Yo manasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ manassa nissaraṇan’”ti.

“Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ Channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ Channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. (S.35.13./IV,8.) Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.14.) (2) Dutiyapubbesambodhasuttaṁ 由於正覺(2)

14. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Ko nu kho rūpānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko saddānaṁ…pe… ko gandhānaṁ… ko rasānaṁ… ko phoṭṭhabbānaṁ… ko dhammānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Yaṁ kho rūpe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ rūpānaṁ assādo. Yaṁ rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ rūpānaṁ ādīnavo. Yo rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ. Yaṁ sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… yaṁ dhamme paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ dhammānaṁ assādo. Yaṁ dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṁ dhammānaṁ ādīnavo. Yo dhammesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ dhammānaṁ nissaraṇan’”ti.

“Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ Channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ Channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.15.) (3) Paṭhama-assādapariyesanasuttaṁ 由於甘味(1)

►《雜阿含243-244經》

15. “Cakkhussāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo cakkhussa assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā cakkhussa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Cakkhussāhaṁ, (S.35.15./IV,9.) bhikkhave ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo cakkhussa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā cakkhussa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Cakkhussāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ cakkhussa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā cakkhussa nissaraṇaṁ paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Sotassāhaṁ bhikkhave… ghānassāhaṁ, bhikkhave… jivhāyāhaṁ bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo jivhāya assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā jivhāya assādo paññāya me so sudiṭṭho. Jivhāyāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo jivhāya ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā jivhāya ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Jivhāyāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ jivhāya nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā jivhāya nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Manassāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo manassa assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā manassa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Manassāhaṁ, bhikkhave ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo manassa ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā manassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Manassāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ manassa nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā manassa nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ.

“Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ Channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ…pe… paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.16.) (4) Dutiya-assādapariyesanasuttaṁ 由於甘味(2)

►《雜阿含243經》

16. “Rūpānāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo rūpānaṁ assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpānaṁ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṁ, bhikkhave, (S.35.16./IV,10.) ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo rūpānaṁ ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpānaṁ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā rūpānaṁ nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ. Saddānāhaṁ, bhikkhave… gandhānāhaṁ, bhikkhave… rasānāhaṁ, bhikkhave… phoṭṭhabbānāhaṁ, bhikkhave… dhammānāhaṁ, bhikkhave, assādapariyesanaṁ acariṁ. Yo dhammānaṁ assādo tadajjhagamaṁ. Yāvatā dhammānaṁ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Dhammānāhaṁ, bhikkhave, ādīnavapariyesanaṁ acariṁ. Yo dhammānaṁ ādīnavo tadajjhagamaṁ. Yāvatā dhammānaṁ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Dhammānāhaṁ, bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṁ acariṁ. Yaṁ dhammānaṁ nissaraṇaṁ tadajjhagamaṁ. Yāvatā dhammānaṁ nissaraṇaṁ, paññāya me taṁ sudiṭṭhaṁ.

“Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ Channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ…pe… paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. Catutthaṁ.

(S.35.17.) (5) Paṭhamanoce-assādasuttaṁ 若無者(1)

►《雜阿含243經》

17. “No cedaṁ, bhikkhave, cakkhussa assādo abhavissa, nayidaṁ sattā cakkhusmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi cakkhussa assādo tasmā sattā cakkhusmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, cakkhussa ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā cakkhusmiṁ nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi cakkhussa ādīnavo tasmā sattā cakkhusmiṁ nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, cakkhussa nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā cakkhusmā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi cakkhussa nissaraṇaṁ tasmā sattā cakkhusmā nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, sotassa assādo abhavissa… no cedaṁ, bhikkhave, ghānassa assādo abhavissa…(S.35.17./IV,11.) no cedaṁ, bhikkhave, jivhāya assādo abhavissa, nayidaṁ sattā jivhāya sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi jivhāya assādo, tasmā sattā jivhāya sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, jivhāya ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā jivhāya nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi jivhāya ādīnavo, tasmā sattā jivhāya nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, jivhāya nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā jivhāya nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi jivhāya nissaraṇaṁ, tasmā sattā jivhāya nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, kāyassa assādo abhavissa… no cedaṁ, bhikkhave, manassa assādo abhavissa, nayidaṁ sattā manasmiṁ sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi manassa assādo, tasmā sattā manasmiṁ sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, manassa ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā manasmiṁ nibbindeyyuṁ Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi manassa ādīnavo, tasmā sattā manasmiṁ nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, manassa nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā manasmā nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi manassa nissaraṇaṁ, tasmā sattā manasmā nissaranti.

“Yāvakīvañca, bhikkhave, sattā imesaṁ Channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññaṁsu, neva tāva, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṁsu. Yato ca kho, bhikkhave, sattā imesaṁ Channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ (S.35.17./IV,S.12.) abbhaññaṁsu atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.35.18.) (6) Dutiyanoce-assādasuttaṁ 若無者(2)

►《雜阿含243經》

18. “No cedaṁ, bhikkhave, rūpānaṁ assādo abhavissa, nayidaṁ sattā rūpesu sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpānaṁ assādo, tasmā sattā rūpesu sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpānaṁ ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā rūpesu nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpānaṁ ādīnavo, tasmā sattā rūpesu nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, rūpānaṁ nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā rūpehi nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpānaṁ nissaraṇaṁ, tasmā sattā rūpehi nissaranti. No cedaṁ, bhikkhave, saddānaṁ… gandhānaṁ… rasānaṁ… phoṭṭhabbānaṁ… dhammānaṁ assādo abhavissa, nayidaṁ sattā dhammesu sārajjeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi dhammānaṁ assādo, tasmā sattā dhammesu sārajjanti. No cedaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ ādīnavo abhavissa, nayidaṁ sattā dhammesu nibbindeyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi dhammānaṁ ādīnavo, tasmā sattā dhammesu nibbindanti. No cedaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ nissaraṇaṁ abhavissa, nayidaṁ sattā dhammehi nissareyyuṁ. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi dhammānaṁ nissaraṇaṁ, tasmā sattā dhammehi nissaranti.

“Yāvakīvañca, bhikkhave, sattā imesaṁ Channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ (S.35.18./IV,S.13.) nābbhaññaṁsu neva tāva, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṁsu. Yato ca kho, bhikkhave, sattā imesaṁ Channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu, atha, bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.19.) (7) Paṭhamābhinandasuttaṁ 因歡悅(1)

►《雜阿含194經》

19. “Yo bhikkhave, cakkhuṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sotaṁ…pe… yo ghānaṁ…pe… yo jivhaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo kāyaṁ…pe… yo manaṁ abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmā”ti vadāmi.

“Yo ca kho, bhikkhave, cakkhuṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sotaṁ…pe… yo ghānaṁ…pe… yo jivhaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo kāyaṁ…pe… yo manaṁ nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmā”ti vadāmi. Sattamaṁ.

(S.35.20.) (8) Dutiyābhinandasuttaṁ 因歡悅(2)

►《雜阿含194經》

20. “Yo, bhikkhave, rūpe abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sadde…pe… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… dhamme abhinandati, dukkhaṁ so abhinandati. Yo dukkhaṁ abhinandati, aparimutto so dukkhasmā”ti vadāmi.

(S.35.20./IV,14.) “Yo ca kho, bhikkhave, rūpe nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi Yo sadde…pe… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… dhamme nābhinandati, dukkhaṁ so nābhinandati. Yo dukkhaṁ nābhinandati, parimutto so dukkhasmā”ti vadāmi. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.21.) (9) Paṭhamadukkhuppādasuttaṁ 因生起(1)

21. “Yo bhikkhave, cakkhussa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo sotassa…pe… yo ghānassa… yo jivhāya… yo kāyassa… yo manassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo.

“Yo ca kho, bhikkhave, cakkhussa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo sotassa… yo ghānassa… yo jivhāya… yo kāyassa… yo manassa nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Navamaṁ.

(S.35.22.) (10) Dutiyadukkhuppādasuttaṁ 因生起(2)

22. “Yo, bhikkhave, rūpānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo saddānaṁ…pe… yo gandhānaṁ… yo rasānaṁ… yo phoṭṭhabbānaṁ… yo dhammānaṁ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṁ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo.

“Yo ca kho, bhikkhave, rūpānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo saddānaṁ…pe… yo gandhānaṁ… yo rasānaṁ… yo phoṭṭhabbānaṁ…(S.35.22./IV,15.) yo dhammānaṁ nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṁ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo”ti. Dasamaṁ.

Yamakavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Sambodhena duve vuttā, Assādena apare duve;

No cetena duve vuttā, Abhinandena apare duve.

Uppādena duve vuttā, Vaggo tena pavuccatīti.

3. Sabbavaggo 一切品

(S.35.23.) (1) Sabbasuttaṁ 一切

►《雜阿含319經》，cf. Mv.1.6.13.

23. Sāvatthinidānaṁ. “Sabbaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ? Cakkhuñceva rūpā ca, sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca--idaṁ vuccati, bhikkhave, sabbaṁ. Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya--‘Ahametaṁ sabbaṁ paccakkhāya aññaṁ sabbaṁ paññāpessāmī’ti, tassa vācāvatthukamevassa; puṭṭho ca na sampāyeyya, uttariñca vighātaṁ āpajjeyya. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmin”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.24.) (2) Pahānasuttaṁ 捨棄(1)

►《雜阿含經》5、224-225、246經

24. “Sabbappahānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbappahānāya dhammo? Cakkhuṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ, rūpā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṁ pahātabbaṁ, cakkhusamphasso (S.35.24./IV,16.) pahātabbo yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ…pe… yampidaṁ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ… yampidaṁ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ. Jivhā pahātabbā, rasā pahātabbā, jivhāviññāṇaṁ pahātabbaṁ, jivhāsamphasso pahātabbo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ. Kāyo pahātabbo… mano pahātabbo, dhammā pahātabbā, manoviññāṇaṁ pahātabbaṁ, manosamphasso pahātabbo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbappahānāya dhammo”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.25.) (3) Abhiññāpariññāpahānasuttaṁ 捨棄(2)

►《雜阿含經》224-225經

25. “Sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya dhammo? Cakkhuṁ, bhikkhave, abhiññā pariññā pahātabbaṁ, rūpā abhiññā pariññā pahātabbā cakkhuviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, cakkhusamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ…pe… jivhā abhiññā pariññā pahātabbā, rasā abhiññā pariññā pahātabbā, jivhāviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, jivhāsamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ. Kāyo abhiññā pariññā pahātabbo… mano abhiññā pariññā pahātabbo, dhammā abhiññā pariññā pahātabbā, manoviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, manosamphasso abhiññā (S.35.25./IV,17.) pariññā pahātabbo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya dhammo”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.26.) (4) Paṭhama-aparijānanasuttaṁ 曉了(1)

►《雜阿含經》190-191、222-223經

26. “Sabbaṁ bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya? Cakkhuṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuviññāṇaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhusamphassaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya…pe… jivhaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rase…pe… jivhāviññāṇaṁ…pe… jivhāsamphassaṁ…pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Kāyaṁ…pe… manaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Dhamme…pe… manoviññāṇaṁ…pe… manosamphassaṁ…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya.

“Sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. (S.35.26./IV,18.) Kiñca bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya? Cakkhuṁ, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuviññāṇaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhusamphassaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya…pe… jivhaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Rase…pe… jivhāviññāṇaṁ …pe… jivhāsamphassaṁ…pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Kāyaṁ…pe… manaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Dhamme …pe… manoviññāṇaṁ …pe… manosamphassaṁ …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Catutthaṁ.

(S.35.27.) (5) Dutiya-aparijānanasuttaṁ 曉了(2)

►《雜阿含經》3-4、6、190-191、222經，S.22.24.

27. “Sabbaṁ bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya? Yañca, bhikkhave cakkhu, ye ca rūpā, yañca cakkhuviññāṇaṁ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā…pe… (S.35.27./IV,19.) yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṁ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṁ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṁ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā--idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya.

“Sabbaṁ, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya? Yañca, bhikkhave, cakkhu, ye ca rūpā, yañca cakkhuviññāṇaṁ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā…pe… yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṁ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṁ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṁ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā--idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Pañcamaṁ.

(S.35.28.) (6) Ādittasuttaṁ 燃燒

►《雜阿含197經》，《律藏》Vin. Mv. p.35，cf. S.35.33-52.Jāti etc.(生,等)

28. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Gayāyaṁ viharati Gayāsīse saddhiṁ bhikkhusahassena. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Sabbaṁ, bhikkhave, ādittaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ ādittaṁ? Cakkhu, bhikkhave, ādittaṁ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṁ ādittaṁ, cakkhusamphasso āditto. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? ‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi…pe… jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṁ ādittaṁ, (S.35.28./IV,20.) jivhāsamphasso āditto Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? ‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi…pe… mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṁ ādittaṁ, manosamphasso āditto. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? ‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinanduṁ. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.29.) (7) Addhabhūtasuttaṁ 盲闇

(addha= andha)

29. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Sabbaṁ, bhikkhave, addhabhūtaṁ. (S.35.29./IV,21.) Kiñca bhikkhave, sabbaṁ addhabhūtaṁ? Cakkhu, bhikkhave, addhabhūtaṁ, rūpā addhabhūtā, cakkhuviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, cakkhusamphasso addhabhūto, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. Kena addhabhūtaṁ? ‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi…pe… jivhā addhabhūtā, rasā addhabhūtā, jivhāviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, jivhāsamphasso addhabhūto, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. Kena addhabhūtaṁ? ‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi. Kāyo addhabhūto…pe… mano addhabhūto, dhammā addhabhūtā, manoviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, manosamphasso addhabhūto, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. Kena addhabhūtaṁ? ‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ ‘vimutta’miti ñāṇaṁ hoti, ‘Khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.35.30.) (8) Samugghātasāruppasuttaṁ 適宜

30. “Sabbamaññitasamugghātasāruppaṁ vo, bhikkhave, (S.35.30./IV,22.) paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmīti. Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasāruppā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ na maññati, cakkhusmiṁ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṁ meti na maññati. Rūpe na maññati, rūpesu na maññati, rūpato na maññati, rūpā meti na maññati. Cakkhuviññāṇaṁ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṁ na maññati, cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṁ meti na maññati. Cakkhusamphassaṁ na maññati, cakkhusamphassasmiṁ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati…pe… jivhaṁ na maññati, jivhāya na maññati, jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati. Rase na maññati, rasesu na maññati, rasato na maññati, rasā meti na maññati. Jivhāviññāṇaṁ na maññati, jivhāviññāṇasmiṁ na maññati, jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṁ meti na maññati. Jivhāsamphassaṁ na maññati, jivhāsamphassasmiṁ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati…pe… manaṁ na maññati, manasmiṁ na maññati, manato na maññati, mano meti na maññati. Dhamme na maññati, dhammesu na maññati, dhammato na maññati, dhammā meti na maññati. Manoviññāṇaṁ na maññati, manoviññāṇasmiṁ na maññati, manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṁ meti na maññati. Manosamphassaṁ na maññati, manosamphassasmiṁ na maññati, manosamphassato na maññati, manosamphasso meti na (S.35.30./IV,23.) maññati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. Sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ meti na maññati. So evaṁ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasāruppā paṭipadā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.31.) (9) Paṭhamasamugghātasappāyasuttaṁ 有驗(1)

31. “Sabbamaññitasamugghātasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ na maññati, cakkhusmiṁ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṁ meti na maññati. Rūpe na maññati…pe… cakkhuviññāṇaṁ na maññati, cakkhusamphassaṁ na maññati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati…pe… jivhaṁ na maññati, jivhāya na maññati, jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati. Rase na maññati…pe… jivhāviññāṇaṁ na maññati, jivhāsamphassaṁ na maññati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati (S.35.31./IV,24.) vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati…pe… manaṁ na maññati, manasmiṁ na maññati, manato na maññati, mano meti na maññati. Dhamme na maññati…pe… manoviññāṇaṁ na maññati, manosamphassaṁ na maññati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati. Yāvatā, bhikkhave, khandhadhātu-āyatanaṁ tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. So evaṁ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā”ti. Navamaṁ.

(S.35.32.) (10) Dutiyasamugghātasappāyasuttaṁ 有驗(2)

32. “Sabbamaññitasamugghātasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhuṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

(S.35.32./IV,25.) “Dukkhaṁ bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ bhante”.

“Rūpā…pe… cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante …”pe….

“Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante …”pe….

“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā bhante …”pe….

“Rasā… jivhāviññāṇaṁ… jivhāsamphasso…pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante …”pe…dhammā… manoviññāṇaṁ… manosamphasso nicco vā anicco vāti?

“Anicco, bhante”.

“Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

(S.35.32./IV,26.) “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati…pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi…pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā”ti. Dasamaṁ.

Sabbavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Sabbañca dvepi pahānā, Parijānāpare duve;

Ādittaṁ addhabhūtañca, Sāruppā dve ca sappāyā.

Vaggo tena pavuccatīti.

4. Jātidhammavaggo 生法品

(S.35.33-42.) 33- (1- 10) Jātidhammādisuttadasakaṁ 生,等

►《雜阿含196經》

33. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho…pe… “Sabbaṁ, bhikkhave, jātidhammaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ jātidhammaṁ? (S.35.33-42./IV,27.) Cakkhu, bhikkhave, jātidhammaṁ. Rūpā… cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphasso jātidhammo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ…pe… jivhā… rasā… jivhāviññāṇaṁ… jivhāsamphasso… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ. Kāyo…pe.. Mano jātidhammo, dhammā jātidhammā, manoviññāṇaṁ jātidhammaṁ, manosamphasso jātidhammo. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi… cakkhuviññāṇepi… cakkhusamphassepi…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

34. “Sabbaṁ bhikkhave, jarādhammaṁ…pe… saṁkhittaṁ. Dutiyaṁ.

35. “Sabbaṁ, bhikkhave, byādhidhammaṁ…pe… . Tatiyaṁ.

36. “Sabbaṁ, bhikkhave, maraṇadhammaṁ…pe… . Catutthaṁ.

37. “Sabbaṁ, bhikkhave, sokadhammaṁ…pe… . Pañcamaṁ.

38. “Sabbaṁ, bhikkhave, saṁkilesikadhammaṁ…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.35.33-42./IV,28.) 39. “Sabbaṁ bhikkhave, khayadhammaṁ…pe… . Sattamaṁ.

40. “Sabbaṁ, bhikkhave, vayadhammaṁ…pe… . Aṭṭhamaṁ.

41. “Sabbaṁ, bhikkhave, samudayadhammaṁ…pe… . Navamaṁ.

42. “Sabbaṁ, bhikkhave, nirodhadhammaṁ…pe… . Dasamaṁ.

Jātidhammavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Jātijarābyādhimaraṇaṁ, Soko ca Saṁkilesikaṁ;

Khayavayasamudayaṁ, Nirodhadhammena te dasāti.

5. Sabba-aniccavaggo 無常品

(S.35.43-51.) 43- (1- 9) Aniccādisuttanavakaṁ 無常,等

►《雜阿含196經》

43. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho…pe… “Sabbaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ…pe… jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Kāyo anicco…pe… mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati…pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

44. “Sabbaṁ bhikkhave, dukkhaṁ…pe… . Dutiyaṁ.

45. “Sabbaṁ, bhikkhave, anattā…pe… . Tatiyaṁ.

(S.35.43-51./IV,29.) 46. “Sabbaṁ bhikkhave, abhiññeyyaṁ…pe… Catutthaṁ.

47. “Sabbaṁ, bhikkhave, pariññeyyaṁ…pe… . Pañcamaṁ.

48. “Sabbaṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ…pe… . Chaṭṭhaṁ.

49. “Sabbaṁ, bhikkhave, sacchikātabbaṁ…pe… Sattamaṁ.

50. “Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññāpariññeyyaṁ…pe… . Aṭṭhamaṁ.

51. “Sabbaṁ bhikkhave, upaddutaṁ…pe… . Navamaṁ.

(S.35.52.) (10) Upassaṭṭhasuttaṁ 所壓

►《雜阿含196經》

52. “Sabbaṁ bhikkhave, upassaṭṭhaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ upassaṭṭhaṁ? Cakkhu, bhikkhave, upassaṭṭhaṁ, rūpā upassaṭṭhā, cakkhuviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, cakkhusamphasso upassaṭṭho. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ…pe… jivhā upassaṭṭhā, rasā upassaṭṭhā, jivhāviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, jivhāsamphasso upassaṭṭho. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ. Kāyo upassaṭṭho… mano upassaṭṭho, dhammā upassaṭṭhā, manoviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, manosamphasso upassaṭṭho. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ (S.35.52./IV,30.) sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati…pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dasamaṁ.

Sabba-aniccavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Aniccaṁ Dukkhaṁ Anattā, Abhiññeyyaṁ Pariññeyyaṁ;

Pahātabbaṁ Sacchikātabbaṁ, Abhiññeyyapariññeyyaṁ.

Upaddutaṁ Upassaṭṭhaṁ, Vaggo tena pavuccatīti.

Saḷāyatanavagge paṭhamapaṇṇāsako samatto.

Tassa vagguddānaṁ--

Aniccavaggaṁ Yamakaṁ, Sabbaṁ vaggaṁ Jjātidhammaṁ;

Aniccavaggena paññāsaṁ, Pañcamo tena pavuccatīti.

6. Avijjāvaggo 無明品

(S.35.53.) (1) Avijjāpahānasuttaṁ 所壓

►《雜阿含201經》

53. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. (S.35.53./IV,31.) Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphassaṁ… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotaṁ… ghānaṁ… jivhaṁ… kāyaṁ… manaṁ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme manoviññāṇaṁ… manosamphassaṁ… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.54.) (2) Saṁyojanapahānasuttaṁ 繫縛(1)

►《雜阿含201經》

54. “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato, saṁyojanā pahīyantī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. Rūpe…cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphassaṁ… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. Sotaṁ… ghānaṁ… jivhaṁ… kāyaṁ… manaṁ… dhamme… manoviññāṇaṁ… manosamphassaṁ… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato saṁyojanā pahīyantī”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.55.) (3) Saṁyojanasamugghātasuttaṁ 繫縛(2)

►《雜阿含201經》

55. “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchantī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato (S.35.55./IV,32.) saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. Rūpe anattato… cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphassaṁ… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. Sotaṁ… ghānaṁ… jivhaṁ… kāyaṁ… manaṁ… dhamme… manoviññāṇaṁ… manosamphassaṁ… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchantī”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.56.) (4) Āsavapahānasuttaṁ 諸漏(1)

►《雜阿含201經》

56. “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato āsavā pahīyantī”ti…pe… . Catutthaṁ.

(S.35.57.) (5) Āsavasamugghātasuttaṁ 諸漏(2)

►《雜阿含201經》

57. “Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato āsavā samugghātaṁ gacchantī”ti…pe… Pañcamaṁ.

(S.35.58.) (6) Anusayapahānasuttaṁ 隨眠(1)

►《雜阿含201經》

58. “Kathaṁ nu kho…pe… anusayā pahīyantī”ti…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.35.59.) (7) Anusayasamugghātasuttaṁ 隨眠(2)

►《雜阿含201經》

59. “Kathaṁ nu kho…pe… anusayā samugghātaṁ gacchantī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato anusayā samugghātaṁ gacchanti…pe… sotaṁ… ghānaṁ… jivhaṁ… kāyaṁ… manaṁ… dhamme… manoviññāṇaṁ… manosamphassaṁ… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṁ gacchanti. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato anusayā samugghātaṁ gacchantī”ti. Sattamaṁ.

(S.35.60.) (8) Sabbupādānapariññāsuttaṁ 曉了

60. “Sabbupādānapariññāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariññāya dhammo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Evaṁ (S.35.60./IV,33.) passaṁ bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘Pariññātaṁ me upādānan’ti pajānāti. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati… ghānañca paṭicca gandhe ca… jivhañca paṭicca rase ca… kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘Pariññātaṁ me upādānan’ti pajānāti. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariññāya dhammo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.61.) (9) Paṭhamasabbupādānapariyādānasuttaṁ 了悟(1)

61. “Sabbupādānapariyādānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘Pariyādinnaṁ me upādānan’ti pajānāti…pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi (S.35.61./IV,34.) nibbindati manosamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘Pariyādinnaṁ me upādānan’ti pajānāti. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo”ti. Navamaṁ.

(S.35.62.) (10) Dutiyasabbupādānapariyādānasuttaṁ 了悟(2)

62. “Sabbupādānapariyādānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo”?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Rūpā…pe… cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante …”pe….

“Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante …”pe….

“Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante …”pe….

“Sotaṁ… ghānaṁ… jivhā… kāyo… mano… dhammā… manoviññāṇaṁ… manosamphasso… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

(S.35.62./IV,35.) “Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati…pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati…pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo”ti. Dasamaṁ.

Avijjāvaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Avijjā Saṁyojanā dve, Āsavena duve vuttā;

Anusayā apare dve, Pariññā dve Pariyādinnaṁ.

Vaggo tena pavuccatīti.

7. Migajālavaggo 鹿網品

(S.35.63.) (1) Paṭhamamigajālasuttaṁ 鹿網(1)

►《雜阿含經》309-310經

63. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā migajālo yena Bhagavā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā migajālo Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Ekavihārī, ekavihārī’ti, bhante, vuccati. (S.35.63./IV,36.) Kittāvatā nu kho, bhante, ekavihārī hoti, kittāvatā ca pana sadutiyavihārī hotī”ti?

“Santi kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandiyā sati sārāgo hoti; sārāge sati saṁyogo hoti. Nandisaṁyojanasaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu sadutiyavihārīti vuccati. Santi…pe… Santi kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandiyā sati sārāgo hoti; sārāge sati saṁyogo hoti. Nandisaṁyojanasaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu sadutiyavihārīti vuccati. Evaṁvihārī ca, migajāla, bhikkhu kiñcāpi araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni; Atha kho sadutiyavihārīti vuccati. Taṁ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa appahīnā. Tasmā sadutiyavihārī”ti vuccati.

“Santi ca kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandiyā asati sārāgo na hoti; sārāge asati (S.35.63./IV,37.) saṁyogo na hoti. Nandisaṁyojanavisaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu ekavihārīti vuccati…pe… santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā…pe… santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandiyā asati sārāgo na hoti; sārāge asati saṁyogo na hoti. Nandisaṁyojanavippayutto kho, migajāla, bhikkhu ekavihārīti vuccati. Evaṁvihārī ca, migajāla, bhikkhu kiñcāpi gāmante viharati ākiṇṇo bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi Atha kho ekavihārīti vuccati. Taṁ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa pahīnā. Tasmā ekavihārīti vuccatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.64.) (2) Dutiyamigajālasuttaṁ 鹿網(2)

►《雜阿含310經》

64. Atha kho āyasmā migajālo yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā migajālo Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Santi kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Nandisamudayā dukkhasamudayo, migajālāti vadāmi…pe… santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā…pe… santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati (S.35.64./IV,38.) nandī Nandisamudayā dukkhasamudayo, migajālāti vadāmi.

“Santi ca kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandinirodhā dukkhanirodho, migajālāti vadāmi…pe… santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā…pe… santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. Nandinirodhā dukkhanirodho, migajālāti vadāmī”ti.

Atha kho āyasmā migajālo Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā migajālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharato nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā migajālo arahataṁ ahosīti. Dutiyaṁ.

(S.35.65.) (3) Paṭhamasamiddhimārapañhāsuttaṁ三彌離提(比丘) (1)

►《雜阿含231經》

65. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā Samiddhi yena Bhagavā…pe… Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Māro, māro’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, māro vā assa mārapaññatti vā”ti?

“Yattha kho, Samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi (S.35.65./IV,39.) cakkhuviññāṇaṁ atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi sotaṁ, atthi saddā, atthi sotaviññāṇaṁ, atthi sotaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi ghānaṁ, atthi gandhā, atthi ghānaviññāṇaṁ, atthi ghānaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi jivhā, atthi rasā, atthi jivhāviññāṇaṁ, atthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi kāyo, atthi phoṭṭhabbā, atthi kāyaviññāṇaṁ, atthi kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṁ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

“Yattha ca kho, Samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṁ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Natthi sotaṁ…pe… natthi ghānaṁ…pe… natthi jivhā, natthi rasā, natthi jivhāviññāṇaṁ, natthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. Natthi kāyo…pe… . Natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṁ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.66.) (4) Samiddhisattapañhāsuttaṁ 三彌離提(比丘) (2)

►《雜阿含231經》

66. “‘Satto satto’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, satto vā assa sattapaññatti vā”ti…pe… . Catutthaṁ.

(S.35.67.) (5) Samiddhidukkhapañhāsuttaṁ 三彌離提(比丘) (3)

►《雜阿含231經》

67. “‘Dukkhaṁ dukkhan’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dukkhaṁ vā assa dukkhapaññatti vā”ti…pe… . Pañcamaṁ.

(S.35.68.) (6) Samiddhilokapañhāsuttaṁ 三彌離提(比丘) (4)

►《雜阿含231經》

68. “‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, loko vā assa lokapaññatti vā”ti? Yattha kho, Samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi cakkhuviññāṇaṁ, atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vāti…pe… atthi jivhā…pe… (S.35.68./IV,40.) atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṁ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

“Yattha ca kho, Samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṁ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā…pe… natthi jivhā…pe… natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṁ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.69.) (7) Upasena-āsīvisasuttaṁ 優波先那(比丘)

►A.4.67./II,72.Ahirāja蛇王，《律藏》〈小品〉Cv.5.6. Ahi-paritta，《雜阿含252經》，梵 Upasena (Stein，Hoernle)，大正No.505《佛說隨勇尊者經》

69. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Upaseno Rājagahe viharanti sītavane sappasoṇḍikapabbhāre. Tena kho pana samayena āyasmato Upasenassa kāye āsīviso patito hoti. Atha kho āyasmā Upaseno bhikkhū āmantesi--“Etha me, āvuso, imaṁ kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīharatha. Purāyaṁ kāyo idheva vikirati; seyyathāpi bhusamuṭṭhī”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Upasenaṁ etadavoca--“Na kho pana mayaṁ passāma āyasmato Upasenassa kāyassa vā aññathattaṁ indriyānaṁ vā vipariṇāmaṁ. Atha ca panāyasmā Upaseno evamāha--‘Etha me, āvuso, imaṁ kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīharatha. Purāyaṁ kāyo idheva vikirati; seyyathāpi bhusamuṭṭhī’”ti. “Yassa nūna, āvuso Sāriputta, evamassa--‘Ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā…pe… ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā… ahaṁ manoti vā mama manoti vā’. Tassa, āvuso Sāriputta, siyā kāyassa vā aññathattaṁ indriyānaṁ vā vipariṇāmo. Mayhañca kho, āvuso Sāriputta, na evaṁ (S.35.69./IV,41.) hoti ‘Ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā…pe… ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā…pe… ahaṁ manoti vā mama manoti vā’. Tassa mayhañca kho, āvuso Sāriputta, kiṁ kāyassa vā aññathattaṁ bhavissati, indriyānaṁ vā vipariṇāmo”ti!

“Tathā hi panāyasmato Upasenassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayo susamūhato. Tasmā āyasmato Upasenassa na evaṁ hoti--‘Ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā…pe… ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā…pe… ahaṁ manoti vā mama manoti vā’”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmato Upasenassa kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīhariṁsu. Atha kho āyasmato Upasenassa kāyo tattheva vikiri; seyyathāpi bhusamuṭṭhīti. Sattamaṁ.

(S.35.70.) (8) Upavāṇasandiṭṭhikasuttaṁ 優波婆那(比丘)

►A.4.67./II,72.Ahirāja蛇王，《律藏》〈小品〉Cv.5.6. Ahi-paritta，《雜阿含252經》，梵 Upasena (Stein，Hoernle)，大正No.505《佛說隨勇尊者經》

70. Atha kho āyasmā Upavāṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Upavāṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“‘sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti?

“Idha pana, Upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedī ca hoti rūparāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘Atthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, Upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedī ca hoti rūparāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘Atthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, Upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti…pe… .

(S.35.70./IV,42.) “Puna caparaṁ, Upavāṇa, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rasappaṭisaṁvedī ca hoti rasarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rasesu rāgaṁ ‘Atthi me ajjhattaṁ rasesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, Upavāṇa, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rasappaṭisaṁvedī ca hoti rasarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ rasesu rāgaṁ ‘Atthi me ajjhattaṁ rasesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, Upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti…pe… .

“Puna caparaṁ, Upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedī ca hoti dhammarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘Atthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, Upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedī ca hoti dhammarāgappaṭisaṁvedī ca. Santañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘Atthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, Upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti…pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti…pe… .

“Idha pana, Upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedī ca hoti, no ca rūparāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘Natthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, Upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā rūpappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca rūparāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ rūpesu rāgaṁ ‘Natthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, Upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti…pe… .

“Puna caparaṁ, Upavāṇa, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā rasappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca rasarāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ rasesu rāgaṁ ‘Natthi me ajjhattaṁ rasesu rāgo’ti pajānāti…pe… .

(S.35.70./IV,43.)“Puna caparaṁ, Upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca dhammarāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘Natthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Yaṁ taṁ, Upavāṇa, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya dhammappaṭisaṁvedīhi kho hoti, no ca dhammarāgappaṭisaṁvedī. Asantañca ajjhattaṁ dhammesu rāgaṁ ‘Natthi me ajjhattaṁ dhammesu rāgo’ti pajānāti. Evampi kho, Upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.71.) (9) Paṭhamachaphassāyatanasuttaṁ 六觸處(1)

►《雜阿含209經》

71. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu Channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Avusitaṁ tena brahmacariyaṁ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti.

Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Etthāhaṁ, bhante, anassasaṁ. Ahañhi, bhante, Channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāmī”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhuṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi eso me attā’ti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, cakkhu ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Esevanto dukkhassa…pe… jivhaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, jivhā ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Esevanto dukkhassa…pe… manaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, mano ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Esevanto dukkhassā”ti. Navamaṁ.

(S.35.72.) (10) Dutiyachaphassāyatanasuttaṁ 六觸處(2)

►《雜阿含209經》

(S.35.72./IV,44.) 72. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu Channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Avusitaṁ tena brahmacariyaṁ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti.

Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Etthāhaṁ, bhante, anassasaṁ panassasaṁ. Ahañhi, bhante, Channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāmī”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhuṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi na meso attā’ti samanupassasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, cakkhu ‘Netaṁ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Evaṁ te etaṁ paṭhamaṁ phassāyatanaṁ pahīnaṁ bhavissati āyatiṁ apunabbhavāya…pe… .

“Jivhaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Sādhu bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, jivhā ‘Netaṁ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Evaṁ te etaṁ catutthaṁ phassāyatanaṁ pahīnaṁ bhavissati āyatiṁ apunabbhavāya…pe… .

“Manaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, mano ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ bhavissati. Evaṁ te etaṁ chaṭṭhaṁ phassāyatanaṁ pahīnaṁ bhavissati āyatiṁ apunabbhavāyā”ti. Dasamaṁ.

(S.35.73.) (11) Tatiyachaphassāyatanasuttaṁ 六觸處(3)

►《雜阿含209經》

73. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṁ (S.35.73./IV,45.) phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Avusitaṁ tena brahmacariyaṁ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti.

Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Etthāhaṁ, bhante, anassasaṁ panassasaṁ. Ahañhi, bhante, channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāmī”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Sotaṁ… ghānaṁ… jivhā… kāyo… mano nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Ekādasamaṁ.

Migajālavaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Migajālena dve vuttā, Cattāro ca Samiddhinā;

Upaseno Upavāṇo, Chaphassāyatanikā tayoti.

(S.35.74./IV,46.)

8. Gilānavaggo 病品

(S.35.74.) (1) Paṭhamagilānasuttaṁ 病(1)

►《雜阿含1025經》

74. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Amukasmiṁ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, Bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.

Atha kho Bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca, “Appaññāto bhikkhū”ti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. Atha kho Bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Alaṁ, bhikkhu, mā tvaṁ mañcake samadhosi. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho Bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Kacci te, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti?

“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti.

“Kacci te, bhikkhu, na kiñci kukkuccaṁ, na koci vippaṭisāro”ti?

“Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ, anappako vippaṭisāro”ti.

(S.35.74./IV,47.) “Kacci pana taṁ, bhikkhu, attā sīlato upavadatī”ti?

“Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti.

“No ce kira te, bhikkhu, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti?

“Na khvāhaṁ bhante, sīlavisuddhatthaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti .

“No ce kira tvaṁ, bhikkhu, sīlavisuddhatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi, atha kimatthaṁ carahi tvaṁ, bhikkhu, mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsī”ti?

“Rāgavirāgatthaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, rāgavirāgatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi. Rāgavirāgattho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito. Taṁ kiṁ maññasi bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ…pe… sotaṁ… ghānaṁ… jivhā… kāyo… mano nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati…pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamano so bhikkhu Bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhuno virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi--“Yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.75.) (2) Dutiyagilānasuttaṁ 病(2)

►《雜阿含1026經》

75. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… Bhagavantaṁ etadavoca--“Amukasmiṁ, bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, Bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.

“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ…pe… na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti.

“No ce kira te, bhikkhu, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti?

“Na khvāhaṁ, bhante, sīlavisuddhatthaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

(S.35.75./IV,48.) “No ce kira tvaṁ, bhikkhu, sīlavisuddhatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi, atha kimatthaṁ carahi tvaṁ, bhikkhu, mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsī”ti?

“Anupādāparinibbānatthaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, anupādāparinibbānatthaṁ mayā dhammaṁ desitaṁ ājānāsi. Anupādāparinibbānattho hi, bhikkhu, mayā dhammo desito.

“Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ bhante”.

“Yaṁ…pe… sotaṁ… ghānaṁ… jivhā… kāyo… mano… manoviññāṇaṁ… manosamphasso… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati…pe… manasmimpi… manoviññāṇepi… manosamphassepi nibbindati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamano so bhikkhu Bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhussa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccīti. Dutiyaṁ.

(S.35.76.) (3) Rādha-aniccasuttaṁ 羅陀(比丘) (1)

►cf. 《雜阿含128經》

76. Atha kho āyasmā Rādho…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rādho Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, Rādha, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, Rādha, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo? Cakkhu aniccaṁ rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphasso… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Tatra te chando pahātabbo…pe… jivhā… kāyo… mano anicco. Tatra te chando pahātabbo. Dhammā… manoviññāṇaṁ… manosamphasso… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. Tatra te chando pahātabbo. (S.35.76./IV,49.) Yaṁ kho, Rādha, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.77.) (4) Rādhadukkhasuttaṁ 羅陀(比丘) (2)

77. “Yaṁ kho, Rādha, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, Rādha, dukkhaṁ? Cakkhu kho, Rādha, dukkhaṁ. Tatra te chando pahātabbo. Rūpā… cakkhuviññāṇaṁ … cakkhusamphasso … yampidaṁ cakkhusamphassa …pe… adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tatra te chando pahātabbo…pe… mano dukkho… dhammā… manoviññāṇaṁ… manosamphasso… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tatra te chando pahātabbo. Yaṁ kho, Rādha, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo”ti. Catutthaṁ.

(S.35.78.) (5) Rādha-anattasuttaṁ 羅陀(比丘) (3)

78. “Yo kho, Rādha, anattā tatra te chando pahātabbo. Ko ca, Rādha, anattā? Cakkhu kho, Rādha, anattā. Tatra te chando pahātabbo. Rūpā… cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphasso… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā…pe… mano anattā… dhammā… manoviññāṇaṁ… manosamphasso… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattā. Tatra te chando pahātabbo. Yo kho, Rādha, anattā tatra te chando pahātabbo”ti. Pañcamaṁ.

(S.35.79.) (6) Paṭhama-avijjāpahānasuttaṁ 無明(1)

79. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Atthi nu kho, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

“Atthi kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

“Katamo pana, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

(S.35.79./IV,50.) “Avijjā kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

“Kathaṁ pana, bhante, jānato, kathaṁ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe…cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphassaṁ… yampidaṁ, cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati…pe… manaṁ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme… manoviññāṇaṁ… manosamphassaṁ… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.80.) (7) Dutiya-avijjāpahānasuttaṁ 無明(2)

80. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… etadavoca--“Atthi nu kho, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

“Atthi kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

“Katamo pana, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

“Avijjā kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.

“Kathaṁ pana, bhante, jānato, kathaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?

“Idha, bhikkhu, bhikkhuno sutaṁ hoti--‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. Evañcetaṁ, bhikkhu, bhikkhuno sutaṁ hoti--‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, cakkhuṁ aññato passati rūpe…cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphassaṁ… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aññato passati…pe… manaṁ aññato passati, dhamme… manoviññāṇaṁ… manosamphassaṁ… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aññato passati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. Sattamaṁ.

(S.35.81.) (8) Sambahulabhikkhusuttaṁ 眾比丘

►《雜阿含113經》

81. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu…pe… Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ (S.35.81./IV,51.) etadavocuṁ-- “Idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṁ pucchanti-- ‘Kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākaroma--‘Dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Kacci mayaṁ, bhante, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva Bhagavato homa, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṁ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti?

“Taggha tumhe, bhikkhave, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṁ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. Dukkhassa hi, bhikkhave, pariññatthaṁ mayi brahmacariyaṁ vussati. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--‘Katamaṁ pana taṁ, āvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha--‘Cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Rūpā…pe… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati…pe… mano dukkho…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ. Tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Idaṁ kho taṁ, āvuso, dukkhaṁ, tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. (S.35.81./IV,52.) Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.82.) (9) Lokapañhāsuttaṁ 問世間

►《雜阿含231經》，cf. S.35.84. Paloka 壞敗

82. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--

“‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, lokoti vuccatī”ti? “‘Lujjatī’ti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccati. Kiñca lujjati? Cakkhu kho, bhikkhu, lujjati. Rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṁ lujjati, cakkhusamphasso lujjati yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi lujjati…pe… jivhā lujjati…pe… mano lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṁ lujjati, manosamphasso lujjati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi lujjati. Lujjatīti kho, bhikkhu, tasmā lokoti vuccatī”ti. Navamaṁ.

(S.35.83.) (10) Phaggunapañhāsuttaṁ 頗勒具那(比丘)

83. Atha kho Āyasmā Phagguno…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Phagguno Bhagavantaṁ etadavoca--

“Atthi nu kho, bhante, taṁ cakkhu, yena cakkhunā atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya…pe… atthi nu kho, bhante, sā jivhā, yāya jivhāya atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya…pe… atthi nu kho so, bhante, mano, yena manena atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyyā”ti?

“Natthi kho taṁ, Phagguna, cakkhu, yena cakkhunā atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya…pe… natthi kho sā Phagguna, jivhā, yāya jivhāya atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyya…pe… (S.35.83./IV,53.) natthi kho so, Phagguna, mano, yena manena atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivaṭṭe paññāpayamāno paññāpeyyā”ti. Dasamaṁ.

Gilānavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Gilānena duve vuttā, Rādhena apare tayo;

Avijjāya ca dve vuttā, Bhikkhu Loko ca Phaggunoti.

9. Channavaggo 闡陀品

(S.35.84.) (1) Palokadhammasuttaṁ 壞敗法

►cf. 《雜阿含231經》

84. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--

“‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, lokoti vuccatī”ti? “Yaṁ kho, Ānanda, palokadhammaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. Kiñca, Ānanda, palokadhammaṁ? Cakkhu kho, Ānanda, palokadhammaṁ, rūpā palokadhammā, cakkhuviññāṇaṁ palokadhammaṁ, cakkhusamphasso palokadhammo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā…pe… tampi palokadhammaṁ…pe… jivhā palokadhammā, rasā palokadhammā, jivhāviññāṇaṁ palokadhammaṁ, jivhāsamphasso palokadhammo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā…pe… tampi palokadhammaṁ…pe… mano palokadhammo, dhammā palokadhammā, manoviññāṇaṁ palokadhammaṁ, manosamphasso palokadhammo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi palokadhammaṁ. Yaṁ kho, Ānanda, palokadhammaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.85./IV,54.)

(S.35.85.) (2) Suññatalokasuttaṁ (世間是)空

►《雜阿含232經》

85. Atha kho āyasmā Ānando…pe… Bhagavantaṁ etadavoca--“‘suñño loko, suñño loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, suñño lokoti vuccatī”ti? “Yasmā ca kho, Ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā tasmā suñño lokoti vuccati. Kiñca, Ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā? Cakkhu kho, Ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā. Rūpā suññā attena vā attaniyena vā, cakkhuviññāṇaṁ suññaṁ attena vā attaniyena vā, cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi suññaṁ attena vā attaniyena vā. Yasmā ca kho, Ānanda, suññaṁ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.86.) (3) Saṁkhittadhammasuttaṁ 簡約

86. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, Ānanda, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Rūpā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante …”pe….

“Cakkhuviññāṇaṁ…pe… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ (S.35.86./IV,55.) sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante …”pe….

“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante …”pe….

“Jivhāviññāṇaṁ… jivhāsamphasso…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante …”pe….

“Evaṁ passaṁ, Ānanda, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati…pe… cakkhusamphassepi nibbindati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.87.) (4) Channasuttaṁ 闡陀(比丘)

►《雜阿含1266經》，cf. M.144. Channovādasuttaṁ 教闡陀經

87. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahācundo āyasmā ca Channo Gijjhakūṭe pabbate viharanti. Tena kho pana samayena yena āyasmā Channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ (S.35.87./IV,56.) paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahācundo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahācundaṁ etadavoca--“Āyāmāvuso Cunda, yenāyasmā Channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā Mahācundo āyasmato Sāriputtassa paccassosi.

Atha kho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahācundo yenāyasmā Channo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu. Nisajja kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Channaṁ etadavoca--“Kacci te, āvuso Channa, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti?

“Na me, āvuso Sāriputta, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho, āvuso, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ…pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi āvuso, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya; evameva kho, āvuso, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, āvuso, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ…pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya; evameva kho adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ…pe… no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā (S.35.87./IV,57.) santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ; evameva kho, āvuso, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho. Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo. Satthaṁ, āvuso Sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvitan”ti.

“Mā āyasmā Channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā Channo, yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ Channaṁ icchāma. Sace āyasmato Channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṁ āyasmato Channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi. Sace āyasmato Channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṁ āyasmato Channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi. Sace āyasmato Channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṁ āyasmantaṁ Channaṁ upaṭṭhahissāmi. Mā āyasmā Channo satthaṁ āharesi. Yāpetāyasmā Channo, yāpentaṁ mayaṁ āyasmantaṁ Channaṁ icchāmā”ti.

“Na me, āvuso Sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni; atthi me sappāyāni bhojanāni. Napi me natthi sappāyāni bhesajjāni; atthi me sappāyāni bhesajjāni. Napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā; atthi me patirūpā upaṭṭhākā. Api ca me, āvuso, Satthā pariciṇṇo dīgharattaṁ manāpeneva, no amanāpena. Etañhi, āvuso, sāvakassa patirūpaṁ yaṁ Satthāraṁ paricareyya manāpeneva, no amanāpena. ‘Anupavajjaṁ Channo bhikkhu satthaṁ āharissatī’ti--Evametaṁ, āvuso Sāriputta, dhārehī”ti.

“Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ Channaṁ kañcideva desaṁ, sace āyasmā Channo okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. (S.35.87./IV,58.) “Pucchāvuso Sāriputta, sutvā vedissāmā”ti.

“Cakkhuṁ, āvuso Channa, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi…pe… jivhaṁ, āvuso Channa, jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi…pe… manaṁ, āvuso Channa, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?

“Cakkhuṁ, āvuso Sāriputta, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi…pe… jivhaṁ, āvuso Sāriputta, jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi…pe… manaṁ, āvuso Sāriputta, manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

“Cakkhusmiṁ, āvuso Channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi… jivhāya, āvuso Channa, jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya jivhaṁ jivhāviññāṇaṁ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi… manasmiṁ, āvuso Channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṁ disvā kiṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?

“Cakkhusmiṁ āvuso Sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya cakkhuṁ cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi…pe… jivhāya, āvuso Sāriputta, jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya jivhaṁ jivhāviññāṇaṁ (S.35.87./IV,59.) jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi…pe… manasmiṁ, āvuso Sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṁ disvā nirodhaṁ abhiññāya manaṁ manoviññāṇaṁ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā Mahācundo āyasmantaṁ Channaṁ etadavoca--“Tasmātiha, āvuso Channa, idampi tassa Bhagavato sāsanaṁ niccakappaṁ sādhukaṁ manasi kātabbaṁ--‘Nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi. Calite asati passaddhi hoti. Passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Agatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’”ti.

Atha kho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahācundo āyasmantaṁ Channaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā Channo acirapakkantesu tesu āyasmantesu satthaṁ āharesi.

Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaṁ etadavoca--“Āyasmatā, bhante, channena satthaṁ āharitaṁ. Tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti? “Nanu te, Sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā”ti “Atthi, bhante, pubbavijjanaṁ nāma vajjigāmo. Tatthāyasmato Channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī”ti. “Honti hete, Sāriputta, Channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni. Na kho panāhaṁ, (S.35.87./IV,60.) Sāriputta ettāvatā sa-upavajjoti vadāmi. Yo kho, Sāriputta, tañca kāyaṁ nikkhipati, aññañca kāyaṁ upādiyati, tamahaṁ sa-upavajjoti vadāmi. Taṁ Channassa bhikkhuno natthi. ‘Anupavajjaṁ channena bhikkhunā satthaṁ āharitan’ti-- Evametaṁ, Sāriputta, dhārehī”ti. Catutthaṁ.

(S.35.88.) (5) Puṇṇasuttaṁ 富樓那

►《雜阿含經》215、311經，S.35.70，M.145. Puṇṇovādasuttaṁ 教富樓那經，大正No.108《佛說滿願子經》

88. Atha kho āyasmā Puṇṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Puṇṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Santi kho, Puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandisamudayā dukkhasamudayo, Puṇṇā’ti vadāmi…pe… Santi kho, Puṇṇa, jivhāviññeyyā rasā…pe… Santi kho, Puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. ‘Nandisamudayā dukkhasamudayo, Puṇṇā’ti vadāmi.

“Santi kho, Puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nirujjhati nandī. ‘Nandinirodhā dukkhanirodho, Puṇṇā’ti vadāmi…pe… Santi kho, Puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce (S.35.88./IV,61.) bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nirujjhati nandī. ‘Nandinirodhā dukkhanirodho, Puṇṇā’ti vadāmi.

“Iminā tvaṁ, Puṇṇa, mayā saṁkhittena ovādena ovadito katamasmiṁ janapade viharissasī”ti? “Atthi, bhante, sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṁ viharissāmī”ti.

“Caṇḍā kho, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā; pharusā kho, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā. Sace taṁ, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tatra te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

“Sace maṁ, bhante, Sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tatra me evaṁ bhavissati--‘Bhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, Subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime pāṇinā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti.

“Sace pana te, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tatra pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

“Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati--‘Bhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, Subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime leḍḍunā pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti.

“Sace pana te, Puṇṇa, vā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tatra pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

“Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati--‘Bhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, Subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime daṇḍena pahāraṁ (S.35.88./IV,62.) dentī’ti Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti.

“Sace pana Puṇṇa, Sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tatra pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

“Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati--‘Bhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, Subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, yaṁ me nayime satthena pahāraṁ dentī’ti. Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti.

“Sace pana te, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tatra pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

“Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā satthena pahāraṁ dassanti, tatra me evaṁ bhavissati--‘Bhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, Subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, yaṁ maṁ nayime tiṇhena satthena jīvitā voropentī’ti. Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti.

“Sace pana taṁ, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?

“Sace maṁ, bhante, Sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra me evaṁ bhavissati--‘santi kho tassa Bhagavato sāvakā kāyena ca jīvitena ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti, taṁ me idaṁ apariyiṭṭhaññeva satthahārakaṁ laddhan’ti. Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti.

“Sādhu sādhu, Puṇṇa! Sakkhissasi kho tvaṁ, Puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṁ janapade vatthuṁ. Yassa dāni tvaṁ, Puṇṇa, kālaṁ maññasī”ti.

Atha kho āyasmā Puṇṇo Bhagavato vacanaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ (S.35.88./IV,63.) abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sunāparanto janapado tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā Puṇṇo sunāparantasmiṁ janapade viharati. Atha kho āyasmā Puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakasatāni paṭivedesi. Tenevantaravassena pañcamattāni upāsikāsatāni paṭivedesi. Tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi. Tenevantaravassena parinibbāyi.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu…pe… Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Yo so, bhante, Puṇṇo nāma kulaputto Bhagavatā saṁkhittena ovādena ovadito, so kālaṅkato. Tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti?

“Paṇḍito, bhikkhave, Puṇṇo kulaputto, paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Parinibbuto, bhikkhave, Puṇṇo kulaputto”ti. Pañcamaṁ.

(S.35.89.) (6) Bāhiyasuttaṁ 婆醯迦

►《雜阿含625經》，S.47.15. Bāhiyasuttaṁ 婆醯迦

89. Atha kho āyasmā Bāhiyo yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Bāhiyo Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, Bāhiya, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

(S.35.89./IV,64.) “No hetaṁ, bhante”.

“Rūpā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante …”pe… cakkhuviññāṇaṁ…pe… cakkhusamphasso…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, Bāhiya, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Atha kho āyasmā Bāhiyo Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā Bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ-- brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Bāhiyo arahataṁ ahosīti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.90.) (7) Paṭhama-ejāsuttaṁ 動著(1)

►《雜阿含經》226-227經

90. “Ejā bhikkhave, rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, Tathāgato anejo viharati vītasallo. (S.35.90./IV,65.) Tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya ‘Anejo vihareyyaṁ vītasallo’ti, cakkhuṁ na maññeyya, cakkhusmiṁ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhu meti na maññeyya; rūpe na maññeyya, rūpesu na maññeyya, rūpato na maññeyya, rūpā meti na maññeyya; cakkhuviññāṇaṁ na maññeyya, cakkhuviññāṇasmiṁ na maññeyya, cakkhuviññāṇato na maññeyya, cakkhuviññāṇaṁ meti na maññeyya; cakkhusamphassaṁ na maññeyya, cakkhusamphassasmiṁ na maññeyya, cakkhusamphassato na maññeyya, cakkhusamphasso meti na maññeyya. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya.

“Sotaṁ na maññeyya…pe… ghānaṁ na maññeyya…pe… jivhaṁ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya; rase na maññeyya…pe… jivhāviññāṇaṁ na maññeyya…pe… jivhāsamphassaṁ na maññeyya…pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya.

“Kāyaṁ na maññeyya…pe… manaṁ na maññeyya, manasmiṁ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya; dhamme na maññeyya…pe… mano viññāṇaṁ…pe… manosamphassaṁ…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya; sabbaṁ na maññeyya, sabbasmiṁ na maññeyya, sabbato na maññeyya, sabbaṁ meti na maññeyya.

“So evaṁ amaññamāno na kiñcipi loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva (S.35.90./IV,66.) parinibbāyati ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.35.91.) (8) Dutiya-ejāsuttaṁ 動著(2)

►《雜阿含經》226-227經

91. “Ejā bhikkhave, rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, Tathāgato anejo viharati vītasallo. Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya ‘Anejo vihareyyaṁ vītasallo’ti, cakkhuṁ na maññeyya, cakkhusmiṁ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhu meti na maññeyya; rūpe na maññeyya… cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphassaṁ… yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati…pe… .

“Jivhaṁ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya; rase na maññeyya… jivhāviññāṇaṁ… jivhāsamphassaṁ… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati…pe… .

“Manaṁ na maññeyya, manasmiṁ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya… manoviññāṇaṁ… manosamphassaṁ… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati (S.35.91./IV,67.) yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati.

“Yāvatā, bhikkhave, khandhadhātu-āyatanā tampi na maññeyya, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṁ meti na maññeyya. So evaṁ amaññamāno na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.92.) (9) Paṭhamadvayasuttaṁ 二﹝法﹞(1)

►《雜阿含經》213、273經

92. “Dvayaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṁ suṇātha. Kiñca, bhikkhave, dvayaṁ? Cakkhuñceva rūpā ca, sotañceva saddā ca, ghānañceva gandhā ca, jivhā ceva rasā ca, kāyo ceva phoṭṭhabbā ca mano ceva dhammā ca--idaṁ vuccati, bhikkhave, dvayaṁ.

“Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya--‘Ahametaṁ dvayaṁ paccakkhāya aññaṁ dvayaṁ paññapessāmī’ti, tassa vācāvatthukamevassa. Puṭṭho ca na sampāyeyya. Uttariñca vighātaṁ āpajjeyya. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmin”ti. Navamaṁ.

(S.35.93.) (10) Dutiyadvayasuttaṁ 二﹝法﹞(2)

►《雜阿含經》214、273經

93. “Dvayaṁ, bhikkhave, paṭicca viññāṇaṁ sambhoti. Kathañca, bhikkhave, dvayaṁ paṭicca viññāṇaṁ sambhoti? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Cakkhu aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. (S.35.93./IV,68.) Rūpā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Itthetaṁ dvayaṁ calañceva byathañca aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yopi hetu yopi paccayo cakkhuviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppannaṁ cakkhuviññāṇaṁ kuto niccaṁ bhavissati! Yā kho, bhikkhave, imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṁ vuccati cakkhusamphasso. Cakkhusamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yopi hetu yopi paccayo cakkhusamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppanno cakkhusamphasso kuto nicco bhavissati! Phuṭṭho bhikkhave, vedeti, phuṭṭho ceteti, phuṭṭho sañjānāti. Itthetepi dhammā calā ceva byathā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Sotaṁ…pe… .

“Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ. Jivhā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Rasā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Itthetaṁ dvayaṁ calañceva byathañca aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yopi hetu yopi paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppannaṁ jivhāviññāṇaṁ, kuto niccaṁ bhavissati! Yā kho, bhikkhave, imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṁ vuccati jivhāsamphasso. Jivhāsamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yopi hetu yopi paccayo jivhāsamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. (S.35.93./IV,69.) Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppanno jivhāsamphasso, kuto nicco bhavissati! Phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho ceteti, phuṭṭho sañjānāti. Itthetepi dhammā calā ceva byathā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Kāyaṁ…pe… .

“Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Dhammā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Itthetaṁ dvayaṁ calañceva byathañca aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Manoviññāṇaṁ aniccaṁ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yopi hetu yopi paccayo manoviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppannaṁ manoviññāṇaṁ, kuto niccaṁ bhavissati! Yā kho, bhikkhave, imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṁ vuccati manosamphasso. Manosamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yopi hetu yopi paccayo manosamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṁ kho pana, bhikkhave, paccayaṁ paṭicca uppanno manosamphasso, kuto nicco bhavissati! Phuṭṭho, bhikkhave, vedeti, phuṭṭho ceteti, phuṭṭho sañjānāti. Itthetepi dhammā calā ceva byathā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Evaṁ kho, bhikkhave, dvayaṁ paṭicca viññāṇaṁ sambhotī”ti. Dasamaṁ.

Channavaggo navamo.

Tassuddānaṁ--

Palokasuññā Saṁkhittaṁ, Channo Puṇṇo ca Bāhiyo;

Ejena ca duve vuttā, Dvayehi apare duveti.

(S.35.94./IV,70.)

10. Saḷavaggo 棄捨品

(S.35.94.) (1) Adanta-aguttasuttaṁ 執者(1)

►《雜阿含279經》

94. Sāvatthinidānaṁ. “Chayime bhikkhave, phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṁvutā dukkhādhivāhā honti. Katame cha? Cakkhu, bhikkhave, phassāyatanaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ dukkhādhivāhaṁ hoti…pe… jivhā, bhikkhave, phassāyatanaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ dukkhādhivāhaṁ hoti…pe… mano, bhikkhave, phassāyatanaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ dukkhādhivāhaṁ hoti. Ime kho, bhikkhave, cha phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṁvutā dukkhādhivāhā honti”.

“Chayime, bhikkhave, phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṁvutā sukhādhivāhā honti. Katame cha? Cakkhu, bhikkhave, phassāyatanaṁ sudantaṁ suguttaṁ surakkhitaṁ susaṁvutaṁ sukhādhivāhaṁ hoti…pe… jivhā, bhikkhave, phassāyatanaṁ sudantaṁ suguttaṁ surakkhitaṁ susaṁvutaṁ sukhādhivāhaṁ hoti…pe… mano, bhikkhave, phassāyatanaṁ sudantaṁ suguttaṁ surakkhitaṁ susaṁvutaṁ sukhādhivāhaṁ hoti. Ime kho, bhikkhave, cha phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṁvutā sukhādhivāhā hontī”ti. Idamavoca Bhagavā…pe… etadavoca Satthā --

“Saḷeva phassāyatanāni bhikkhavo, asaṁvuto yattha dukkhaṁ nigacchati.

Tesañca ye saṁvaraṇaṁ avedisuṁ, saddhādutiyā viharantānavassutā.

“Disvāna rūpāni manoramāni, athopi disvāna amanoramāni.

Manorame rāgapathaṁ vinodaye, na cāppiyaṁ meti manaṁ padosaye.

(S.35.94./IV,71.)“Saddañca sutvā dubhayaṁ piyāppiyaṁ, piyamhi sadde na samucchito siyā.

Athoppiye dosagataṁ vinodaye, na cāppiyaṁ meti manaṁ padosaye.

“Gandhañca ghatvā surabhiṁ manoramaṁ, athopi ghatvā asuciṁ akantiyaṁ.

Akantiyasmiṁ paṭighaṁ vinodaye, chandānunīto na ca kantiye siyā.

“Rasañca bhotvāna asāditañca sāduṁ, athopi bhotvāna asādumekadā.

Sāduṁ rasaṁ nājjhosāya bhuñje, virodhamāsādusu nopadaṁsaye.

“Phassena phuṭṭho na sukhena majje, dukkhena phuṭṭhopi na sampavedhe.

Phassadvayaṁ sukhadukkhe upekkhe, anānuruddho aviruddha kenaci.

“Papañcasaññā itarītarā narā, papañcayantā upayanti saññino.

Manomayaṁ gehasitañca sabbaṁ, panujja nekkhammasitaṁ irīyati.

“Evaṁ mano chassu yadā subhāvito, phuṭṭhassa cittaṁ na vikampate kvaci.

Te rāgadose abhibhuyya bhikkhavo, bhavattha jātimaraṇassa pāragā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.95./IV,72.)

(S.35.95.) (2) Mālukyaputtasuttaṁ 執者(2)

►《雜阿含312經》

95. Atha kho āyasmā mālukyaputto yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Ettha dāni, mālukyaputta, kiṁ dahare bhikkhū vakkhāma! Yatra hi nāma tvaṁ, bhikkhu, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo-anuppatto saṁkhittena ovādaṁ yācasī”ti.

“Kiñcāpāhaṁ, bhante, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo-anuppatto. Desetu me, bhante Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ, desetu Sugato saṁkhittena dhammaṁ, appeva nāmāhaṁ Bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ. Appeva nāmāhaṁ Bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, mālukyaputta, ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca ghāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti sāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

(S.35.95./IV,73.) “Ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati. Yato kho te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati; tato tvaṁ, mālukyaputta, na tena. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tena; tato tvaṁ, mālukyaputta na tattha. Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha; tato tvaṁ, mālukyaputta, nevidha, na huraṁ, na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti.

“Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi--

“Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.

“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā;

Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.

Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbānamuccati.

“Saddaṁ sutvā sati muṭṭhā, piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.

“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā saddasambhavā;

Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.

Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbānamuccati.

(S.35.95./IV,74.) “Gandhaṁ ghatvā sati muṭṭhā, piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.

“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā gandhasambhavā;

Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.

Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbānamuccati.

“Rasaṁ bhotvā sati muṭṭhā, piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.

“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rasasambhavā;

Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.

Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbānamuccati.

“Phassaṁ phussa sati muṭṭhā, piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.

“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā phassasambhavā;

Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.

Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbānamuccati.

“Dhammaṁ ñatvā sati muṭṭhā, piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.

“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā dhammasambhavā;

Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.

Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbānamuccati.

“Na so rajjati rūpesu, rūpaṁ disvā paṭissato;

Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

“Yathāssa passato rūpaṁ, sevato cāpi vedanaṁ;

Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato.

Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbānamuccati.

“Na so rajjati saddesu, saddaṁ sutvā paṭissato;

Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

“Yathāssa suṇato saddaṁ, sevato cāpi vedanaṁ;

Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato.

Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbānamuccati.

“Na so rajjati gandhesu, gandhaṁ ghatvā paṭissato;

Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

“Yathāssa ghāyato gandhaṁ, sevato cāpi vedanaṁ;

Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato;

Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbānamuccati.

(S.35.95./IV,75.) “Na so rajjati rasesu, rasaṁ bhotvā paṭissato;

Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

“Yathāssa sāyato rasaṁ, sevato cāpi vedanaṁ;

Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato;

Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbānamuccati.

“Na so rajjati phassesu, phassaṁ phussa paṭissato;

Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

“Yathāssa phusato phassaṁ, sevato cāpi vedanaṁ;

Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato;

Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbānamuccati.

“Na so rajjati dhammesu, dhammaṁ ñatvā paṭissato;

Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

“Yathāssa jānato dhammaṁ, sevato cāpi vedanaṁ;

Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato.

Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbānamuccatī”ti.

“Imassa khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. “Sādhu sādhu, mālukyaputta! Sādhu kho tvaṁ, mālukyaputta, mayā saṁkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi--

“Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, piyaṁ nimittaṁ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.

“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā;

Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.

Evaṁ ācinato dukkhaṁ, ārā nibbānamuccati. …pe… .

(S.35.95./IV,76.)“Na so rajjati dhammesu, dhammaṁ ñatvā paṭissato;

Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

“Yathāssa vijānato dhammaṁ, sevato cāpi vedanaṁ;

Khīyati nopacīyati, evaṁ so caratī sato.

Evaṁ apacinato dukkhaṁ, santike nibbānamuccatī”ti.

“Imassa kho, mālukyaputta, mayā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti.

Atha kho āyasmā mālukyaputto Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṁ ahosīti. Dutiyaṁ.

(S.35.96.) (3) Parihānadhammasuttaṁ 退

►《雜阿含278經》

96. “Parihānadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi aparihānadhammañca cha ca abhibhāyatanāni. Taṁ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, parihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā--‘Parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti…pe… puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā (S.35.96./IV,77.) dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā--‘Parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti. Evaṁ kho, bhikkhave, parihānadhammo hoti.

“Kathañca, bhikkhave, aparihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā--‘Na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti…pe… puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ bhikkhave, bhikkhunā--‘Na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti. Evaṁ kho, bhikkhave, aparihānadhammo hoti.

“Katamāni ca, bhikkhave, cha abhibhāyatanāni? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā nuppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā--‘Abhibhūtametaṁ āyatanaṁ’. Abhibhāyatanañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti…pe… puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya nuppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā--‘Abhibhūtametaṁ āyatanaṁ’. Abhibhāyatanañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti. Imāni vuccanti, bhikkhave, cha abhibhāyatanānī”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.97./IV,78.)

(S.35.97.) (4) Pamādavihārīsuttaṁ 不放逸住者

►《雜阿含277經》，大正No.107《佛說不自守意經》

97. “Pamādavihāriñca vo, bhikkhave, desessāmi appamādavihāriñca. Taṁ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hoti? Cakkhundriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati. Cakkhuviññeyyesu rūpesu tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhaṁ gacchati…pe… jivhindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa byāsittacittassa…pe… pamādavihārī tveva saṅkhaṁ gacchati…pe… manindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhaṁ gacchati. Evaṁ kho, bhikkhave, pamādavihārī hoti.

“Kathañca, bhikkhave, appamādavihārī hoti? Cakkhundriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte (S.35.97./IV,79.) dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhaṁ gacchati…pe… jivhindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati…pe… appamādavihārī tveva saṅkhaṁ gacchati. Manindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati, manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhaṁ gacchati. Evaṁ kho, bhikkhave, appamādavihārī hotī”ti. Catutthaṁ.

(S.35.98.) (5) Saṁvarasuttaṁ 攝護

►《雜阿含277經》，大正No.107《佛說不自守意經》

98. “Saṁvarañca vo, bhikkhave, desessāmi, asaṁvarañca. Taṁ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā--‘Parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti…pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā--‘Parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti. Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti.

“Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā--‘Na parihāyāmi (S.35.98./IV,80.) kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti…pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ bhikkhunā--‘Na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṁ vuttaṁ Bhagavatāti. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hotī”ti. Pañcamaṁ.

(S.35.99.) (6) Samādhisuttaṁ 三昧

►《雜阿含207經》，S.35.159.

99. “Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘Cakkhuviññāṇaṁ aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘Cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti…pe… ‘Mano aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Dhammā… manoviññāṇaṁ… manosamphasso… ‘Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.100.) (7) Paṭisallānasuttaṁ 獨想

►《雜阿含206經》，S.35.160.

100. “Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘rūpā (S.35.100./IV,81.) aniccā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘Cakkhuviññāṇaṁ aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘Cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti…pe… ‘Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampmppi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.35.101.) (8) Paṭhamanatumhākaṁsuttaṁ 非汝等有 (1)

►《雜阿含經》269、274經，S.22.33-34.，S.35.137-138.

101. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati Rūpā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Sotaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Saddā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Sotaviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. ghānaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. gandhā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. ghānaviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. ghānasamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Jivhā na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhāsamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati (S.35.101./IV,82.) vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati…pe… .

Mano na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Manosamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ Jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya, api nu tumhākaṁ evamassa--‘Amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kissa hetu”?

“Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁ… cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphasso…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.102.) (9) Dutiyanatumhākaṁsuttaṁ 非汝等有 (2)

►《雜阿含經》269、274經，S.22.33-34.，S.35.137-138.

102. “Yaṁ bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Yampi, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Navamaṁ.

(S.35.103./IV,83.)

(S.35.103.) (10) Udakasuttaṁ 優陀羅(羅摩子)

►《中阿含114經》優陀羅經

103. “Udako sudaṁ, bhikkhave, Rāmaputto evaṁ vācaṁ bhāsati--‘Idaṁ jātu vedagū, idaṁ jātu sabbajī, idaṁ jātu apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, Udako Rāmaputto avedagūyeva samāno ‘vedagūsmī’ti bhāsati, asabbajīyeva samāno ‘sabbajīsmī’ti bhāsati, apalikhataṁyeva gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ me ‘Gaṇḍamūlan’ti bhāsati. Idha kho taṁ, bhikkhave, bhikkhu sammā vadamāno vadeyya--‘Idaṁ jātu vedagū, idaṁ jātu sabbajī, idaṁ jātu apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’”ti.

“Kathañca, bhikkhave, vedagū hoti? Yato kho, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sabbajī hoti? Yato kho, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbajī hoti.

“Kathañca bhikkhave, bhikkhuno apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ hoti? Gaṇḍoti kho, bhikkhave, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddana- bhedanaviddhaṁsanadhammassa Gaṇḍamūlanti kho, bhikkhave, taṇhāyetaṁ adhivacanaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā (S.35.103./IV,84.) tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ hoti.

“Udako sudaṁ, bhikkhave, Rāmaputto evaṁ vācaṁ bhāsati--‘Idaṁ jātu vedagū, idaṁ jātu sabbajī, idaṁ jātu apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, Udako Rāmaputto avedagūyeva samāno ‘vedagūsmī’ti bhāsati, asabbajīyeva samāno ‘sabbajīsmī’ti bhāsati; apalikhataṁyeva gaṇḍamūlaṁ ‘Palikhataṁ me gaṇḍamūlan’ti bhāsati. Idha kho taṁ, bhikkhave, bhikkhu sammā vadamāno vadeyya--‘Idaṁ jātu vedagū, idaṁ jātu sabbajī, idaṁ jātu apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’”ti. Dasamaṁ.

Saḷavaggo dasamo.

Tassuddānaṁ--

Dve Saṁgayhā Parihānaṁ, Pamādavihārī ca Saṁvaro;

Samādhi paṭisallānaṁ, Dve Natumhākena Uddakoti.

Saḷāyatanavagge dutiyapaṇṇāsako samatto.

Tassa vagguddānaṁ--

Avijjā Migajālañca, Gilānaṁ Channaṁ catutthakaṁ;

Saḷavaggena paññāsaṁ, Dutiyo Paṇṇāsako ayanti.

Paṭhamasatakaṁ.

(S.35.104./IV,85.)

11. Yogakkhemivaggo 安穩者品

(S.35.104.) (1) Yogakkhemisuttaṁ 安穩者

104. Sāvatthinidānaṁ. “Yogakkhemipariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, yogakkhemipariyāyo dhammapariyāyo? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Te Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tesañca pahānāya akkhāsi yogaṁ, tasmā Tathāgato ‘Yogakkhemī’ti vuccati…pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Te Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tesañca pahānāya akkhāsi yogaṁ, tasmā Tathāgato ‘Yogakkhemī’ti vuccati. Ayaṁ kho, bhikkhave, yogakkhemipariyāyo dhammapariyāyo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.105.) (2) Upādāyasuttaṁ 執取

►《雜阿含146經》，S.22.149. Anattānupassīsuttaṁ 善男子、苦(3)

105. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti?

“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… .

“Cakkhusmiṁ kho, bhikkhave, sati cakkhuṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ…pe… manasmiṁ sati manaṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti?

“No hetaṁ bhante …”pe….

(S.35.105./IV,86.) “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti?

“No hetaṁ, bhante …”pe….

“Mano nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati…pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.106.) (3) Dukkhasamudayasuttaṁ 苦集

►《雜阿含218經》

106. “Dukkhassa bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ dukkhassa samudayo…pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ dukkhassa samudayo…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa samudayo.

“Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ dukkhassa atthaṅgamo…pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ…pe… (S.35.106./IV,87.) manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.107.) (4) Lokasamudayasuttaṁ 世間

►《雜阿含233經》

107. “Lokassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, lokassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo…pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo.

“Katamo ca, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo…pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo”ti. Catutthaṁ.

(S.35.108./IV,88.)

(S.35.108.) (5) Seyyohamasmisuttaṁ 勝

►《雜阿含經》149-151經

108. “Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya kiṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hotī”ti?

“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā.

“Cakkhusmiṁ kho, bhikkhave, sati cakkhuṁ upādāya cakkhuṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hoti…pe… jivhāya sati…pe… manasmiṁ sati manaṁ upādāya manaṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hoti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya seyyohamasmīti vā assa, sadisohamasmīti vā assa, hīnohamasmīti vā assā”ti?

“No hetaṁ, bhante …”pe…jivhā… kāyo nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante …”pe….

“Mano nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya seyyohamasmīti vā assa, sadisohamasmīti vā assa, hīnohamasmīti vā assā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

(S.35.109./IV,89.)

(S.35.109.) (6) Saṁyojaniyasuttaṁ 繫縛

►《雜阿含239經》

109. “Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi saṁyojanañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamañca saṁyojanaṁ? Cakkhuṁ, bhikkhave, saṁyojaniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ…pe… jivhā saṁyojaniyo dhammo…pe… mano saṁyojaniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, idaṁ saṁyojanan”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.110.) (7) Upādāniyasuttaṁ 執取

►《雜阿含240經》

110. “Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamañca upādānaṁ Cakkhuṁ, bhikkhave, upādāniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ…pe… jivhā upādāniyo dhammo…pe… mano upādāniyo dhammo. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā, idaṁ upādānan”ti. Sattamaṁ.

(S.35.111.) (8) Ajjhattikāyatanaparijānanasuttaṁ 了知(1)

►《雜阿含242經》

111. “Cakkhuṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Sotaṁ… ghānaṁ… jivhaṁ… kāyaṁ… manaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuñca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya…pe… jivhaṁ… kāyaṁ… manaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Aṭṭhamaṁ.
(S.35.112./IV,90.)

(S.35.112.) (9) Bāhirāyatanaparijānanasuttaṁ 了知(2)

►《雜阿含242經》

112. “Rūpe bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… dhamme anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe ca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. Sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… dhamme abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Navamaṁ.

(S.35.113.) (10) Upassutisuttaṁ 侍聞

113. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho Bhagavā rahogato paṭisallīno imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi--“Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti”.

“Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti…pe… jivhañca paṭicca rase ca uppajjati…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho upādānanirodhā…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti.

(S.35.113./IV,91.) Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu Bhagavato upassuti ṭhito hoti. Addasā kho Bhagavā taṁ bhikkhuṁ upassuti ṭhitaṁ. Disvāna taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Assosi no tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Dhārehi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. Atthasaṁhitoyaṁ, bhikkhu, dhammapariyāyo ādibrahmacariyako”ti. Dasamaṁ.

Yogakkhemivaggo ekādasamo.

Tassuddānaṁ--

Yogakkhemi Upādāya, Dukkhaṁ Loko ca Seyyo ca;

Saṁyojanaṁ Upādānaṁ, Dve Parijānaṁ Upassutīti.

12. Lokakāmaguṇavaggo 世間欲類品

(S.35.114.) (1) Paṭhamamārapāsasuttaṁ 魔索(1)

►《雜阿含244經》

114. “Santi bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce, bhikkhu, abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato…pe… .

“Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena…pe… .

“Santi bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, (S.35.114./IV,92.) paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato.

“Santi ca kho, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato…pe… .

“Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato…pe… .

“Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.115.) (2) Dutiyamārapāsasuttaṁ 魔索(2)

►《雜阿含244經》

115. “Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu baddho cakkhuviññeyyesu rūpesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato…pe… .

“Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu baddho manoviññeyyesu dhammesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato…pe… .

“Santi ca kho, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave bhikkhu mutto cakkhuviññeyyehi rūpehi, nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato…pe… .

“Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. (S.35.115./IV,93.) Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu mutto manoviññeyyehi dhammehi, nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.116.) (3) Lokantagamanasuttaṁ 世間欲類(1)

►《雜阿含234經》

116. “Nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī”ti. Idaṁ vatvā Bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi--“Idaṁ kho no, āvuso, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--‘Nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti?

Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi--“Ayaṁ kho āyasmā Ānando satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yaṁnūna mayaṁ yenāyasmā Ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti.

Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ (S.35.116./IV,94.) Ānandaṁ etadavocuṁ--

“Idaṁ kho no, āvuso Ānanda, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--‘Nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi--‘Idaṁ kho no, āvuso, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmīti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi--‘Ayaṁ kho, āvuso, āyasmā Ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yaṁnūna mayaṁ yenāyasmā Ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā Ānando”ti.

“Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva, mūlaṁ atikkammeva, khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya; evaṁ sampadamidaṁ āyasmantānaṁ Satthari sammukhībhūte taṁ Bhagavantaṁ atisitvā amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. So hāvuso, Bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati--cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, Tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ Bhagavantaṁyeva etamatthaṁ (S.35.116./IV,95.) paṭipuccheyyātha Yathā vo Bhagavā byākareyya tathā vo dhāreyyāthā”ti.

“Addhāvuso Ānanda, Bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati--cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, Tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ Bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyāma Yathā no Bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā Ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajatāyasmā Ānando agaruṁ karitvā”ti.

“Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosuṁ. Ayasmā Ānando etadavoca--

“Yaṁ kho vo, āvuso, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--‘Nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti, imassa khvāhaṁ, āvuso, Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Yena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī--ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. Kena cāvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī? Cakkhunā kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. Sotena kho, āvuso… ghānena kho, āvuso… jivhāya kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī Kāyena kho, āvuso… manena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. Yena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī--ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. (S.35.116./IV,96.) Yaṁ kho vo, āvuso, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--‘Nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti, imassa khvāhaṁ, āvuso, Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Akaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto Bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā vo Bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti.

“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--

“Yaṁ kho no, bhante, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--‘Nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi--‘Idaṁ kho no, āvuso, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyāti? Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi--‘Ayaṁ (S.35.116./IV,97.) kho āyasmā Ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yaṁnūna mayaṁ yenāyasmā Ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ bhante, yenāyasmā Ānando tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā Ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti.

“Paṇḍito bhikkhave, Ānando; mahāpañño, bhikkhave, Ānando! Maṁ cepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ Ānandena byākataṁ. Eso cevetassa attho, evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.117.) (4) Kāmaguṇasuttaṁ 世間欲類(2)

►《雜阿含211經》

117. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me cittaṁ bahulaṁ gacchamānaṁ gaccheyya paccuppannesu vā appaṁ vā anāgatesu’. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo’. Tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo cittaṁ bahulaṁ gacchamānaṁ gaccheyya paccuppannesu vā appaṁ vā anāgatesu. Tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso (S.35.117./IV,98.) samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo attarūpehi appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo. Tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. Idaṁ vatvā Bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.

Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi--“Idaṁ kho no, āvuso, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti?

Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi--“Ayaṁ kho āyasmā Ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yaṁnūna mayaṁ yenāyasmā Ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti.

Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ (S.35.117./IV,99.) sammodiṁsu Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavocuṁ--

“Idaṁ kho no, āvuso Ānanda, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho-- ‘Tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha jivhā ca nirujjhati rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi--‘Idaṁ kho no, āvuso, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati se āyatane veditabbe…pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyāti? Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi-- ‘Ayaṁ kho āyasmā Ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yaṁnūna mayaṁ yenāyasmā Ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā Ānando”ti.

“Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa…pe… vibhajatāyasmā Ānando agaruṁ karitvāti.

“Tenahāvuso suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. (S.35.117./IV,100.) “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosuṁ. Ayasmā Ānando etadavoca--

“Yaṁ kho vo, āvuso, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Imassa khvāhaṁ, āvuso, Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Saḷāyatananirodhaṁ no etaṁ, āvuso, Bhagavatā sandhāya bhāsitaṁ--‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe, yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Ayaṁ kho, āvuso, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho-- ‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. Imassa khvāhaṁ, āvuso, Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. Akaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto Bhagavantaṁyeva upasaṅkamatha; upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyātha. Yathā vo Bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti.

“Yaṁ kho no, bhante, Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti, tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi--‘Idaṁ kho no, (S.35.117./IV,101.) āvuso Bhagavā saṁkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ Paviṭṭho--tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe…pe… yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. ‘Ko nu kho imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi--‘Ayaṁ kho āyasmā Ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṁkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yaṁnūna mayaṁ yenāyasmā Ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā Ānando tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no, bhante, āyasmatā Ānandena imehi ākārehi, imehi padehi, imehi byañjanehi attho vibhatto”ti.

“Paṇḍito, bhikkhave, Ānando; mahāpañño, bhikkhave, Ānando! Maṁ cepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ Ānandena byākataṁ. Eso cevetassa attho. Evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. Catutthaṁ.

(S.35.118.) (5) Sakkapañhasuttaṁ 帝釋

118. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho Sakko devānamindo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Sakko devānamindo Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante hetu, ko paccayo (S.35.118./IV,102.) yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti?

“Santi kho, devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Sa-upādāno, devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati…pe… .

“Santi kho, devānaminda, jivhāviññeyyā rasā…pe… Santi kho, devānaminda, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Sa-upādāno, devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati. Ayaṁ kho, devānaminda, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.

“Santi ca kho, devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, devānaminda, bhikkhu parinibbāyati…pe…

“Santi kho, devānaminda, jivhāviññeyyā rasā…pe… Santi kho, devānaminda, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti na tadupādānaṁ. Anupādāno, devānaminda, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, devānaminda, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.35.119./IV,103.)

(S.35.119.) (6) Pañcasikhasuttaṁ 五結乾闥婆子

119. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho Pañcasikho Gandhabbadevaputto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Pañcasikho Gandhabbadevaputto Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? “Santi kho, Pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā…pe… Santi kho, Pañcasikha, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Sa-upādāno, Pañcasikha bhikkhu no parinibbāyati. Ayaṁ kho, Pañcasikha, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti”.

“Santi ca kho, Pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā…pe… Santi kho, Pañcasikha, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, Pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, Pañcasikha, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.120.) (7) Sāriputtasaddhivihārikasuttaṁ 舍利弗

120. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“Saddhivihāriko āvuso Sāriputta, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto”ti.

“Evametaṁ, āvuso, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttassa. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū (S.35.120./IV,104.) jāgariyaṁ ananuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti ṭhānametaṁ vijjati.

“Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā… ghānena gandhaṁ ghāyitvā… jivhāya rasaṁ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Evaṁ kho, āvuso, indriyesu guttadvāro hoti.

“Kathañcāvuso, bhojane mattaññū hoti? Idhāvuso, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti--‘Neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, āvuso, bhojane mattaññū hoti.

“Kathañcāvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti? Idhāvuso, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ (S.35.120./IV,105.) parisodheti Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Evaṁ kho, āvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti. Tasmātihāvuso, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā’ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabban”ti. Sattamaṁ.

(S.35.121.) (8) Rāhulovādasuttaṁ 羅睺羅

►《雜阿含200經》，M.147. Cūḷarāhulovādasuttaṁ 教羅睺羅小經

121. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Paripakkā kho Rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā; yaṁnūnāhaṁ Rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vineyyan”ti. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ Rāhulaṁ āmantesi--“Gaṇhāhi, Rāhula, nisīdanaṁ. Yena andhavanaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā Rāhulo Bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya Bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni Bhagavantaṁ anubandhāni honti--“Ajja Bhagavā āyasmantaṁ Rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vinessatī”ti. Atha kho Bhagavā andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Ayasmāpi kho Rāhulo Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.(S.35.121./IV,106.) Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Rāhulaṁ Bhagavā etadavoca--

“Taṁ kiṁ maññasi, Rāhula, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Rūpā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante …”pe….

“Cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante …”pe….

“Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante …”pe….

“Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante …”pe….

“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante …”pe….

“Jivhāviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante …”pe….

“Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante …”pe….

“Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante …”pe….

“Mano nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, (S.35.121./IV,107.) kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Dhammā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante …”pe….

“Manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante …”pe….

“Manosamphasso nicco vā anicco vā”ti?

“Anicco, bhante …”pe….

“Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, Rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati…pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati…pe… .

“Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Rāhulo Bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato Rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. Anekānañca devatāsahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi--“Yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.122.) (9) Saṁyojaniyadhammasuttaṁ 繫縛

►《雜阿含239經》

122. “Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi saṁyojanañca. Taṁ suṇātha.(S.35.122./IV,108.) Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamañca saṁyojanaṁ? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ…pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṁ tattha saṁyojanan”ti. Navamaṁ.

(S.35.123.)(10) Upādāniyadhammasuttaṁ 取執

►《雜阿含240經》

123. “Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamañca upādānaṁ? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ…pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā. Yo tattha chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti. Dasamaṁ.

Lokakāmaguṇavaggo dvādasamo.

Tassuddānaṁ--

Mārapāsena dve vuttā, Lokakāmaguṇena ca;

Sakko Pañcasikho ceva, Sāriputto ca Rāhulo.

Saṁyojanaṁ Upādānaṁ, Vaggo tena pavuccatīti.

(S.35.124./IV,109.)

13. Gahapativaggo 居士品

(S.35.124.) (1) Vesālīsuttaṁ 毘舍離

►《雜阿含237經》

124. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho uggo gahapati Vesāliko yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati Vesāliko Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti?

“Santi kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Sa-upādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati…pe… Santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā…pe… Santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Sa-upādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati. Ayaṁ kho, gahapati, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti.

“Santi ca kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati…pe… Santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā…pe… Santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato. Na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno gahapati, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.125.) (2) Vajjīsuttaṁ 跋耆(郁伽居士)

125. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vajjīsu viharati Hatthigāme. Atha kho Uggo gahapati Hatthigāmako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati Hatthigāmako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante hetu ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? (yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ) (S.35.125./IV,110.) Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti. Dutiyaṁ.

(S.35.126.) (3) Nāḷandasuttaṁ 那爛陀(優波離居士)

126. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Nāḷandāyaṁ viharati Pāvārikambavane. Atha kho, Upāli gahapati, yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho, Upāli gahapati, Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? (yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ) Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti. Tatiyaṁ.

(S.35.127.) (4) Bhāradvājasuttaṁ (具壽)賓頭盧

127. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Piṇḍolabhāradvājo Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme. Atha kho rājā Udeno yenāyasmā Piṇḍolabhāradvājo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Piṇḍolabhāradvājena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā Udeno āyasmantaṁ Piṇḍolabhāradvājaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bho Bhāradvāja, hetu ko paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti? “Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena--‘Etha tumhe, bhikkhave, mātumattīsu mātucittaṁ upaṭṭhapetha, (S.35.127./IV,110.) bhaginimattīsu bhaginicittaṁ upaṭṭhapetha, dhītumattīsu dhītucittaṁ upaṭṭhapethā’ti. Ayaṁ kho, mahārāja, hetu, ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti.

“Lolaṁ kho, bho Bhāradvāja, cittaṁ. Appekadā mātumattīsupi lobhadhammā uppajjanti, bhaginimattīsupi lobhadhammā uppajjanti, dhītumattīsupi lobhadhammā uppajjanti. Atthi nu kho, bho Bhāradvāja, añño ca hetu, añño ca paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā…pe… addhānañca āpādentī”ti?

“Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena--‘Etha tumhe, bhikkhave, imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhatha--atthi imasmiṁ kāye ¹kesā ²lomā ³nakhā ⁴dantā ⁵taco ⁶maṁsaṁ ⁷nhāru ⁸aṭṭhi ⁹aṭṭhimiñjaṁ ¹⁰vakkaṁ ¹¹hadayaṁ ¹²yakanaṁ ¹³kilomakaṁ ¹⁴pihakaṁ ¹⁵papphāsaṁ ¹⁶antaṁ ¹⁷antaguṇaṁ ¹⁸udariyaṁ ¹⁹karīsaṁ ²⁰pittaṁ ²¹semhaṁ ²²pubbo ²³lohitaṁ ²⁴sedo ²⁵medo ²⁶assu ²⁷vasā ²⁸kheḷo ²⁹siṅghāṇikā ³⁰lasikā ³¹muttan’ti.[5] Ayampi kho, mahārāja, hetu, ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā…pe… addhānañca āpādentī”ti. “Ye te, bho Bhāradvāja, bhikkhū bhāvitakāyā bhāvitasīlā bhāvitacittā bhāvitapaññā, tesaṁ taṁ sukaraṁ hoti. Ye ca kho te bho Bhāradvāja, bhikkhū abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, tesaṁ taṁ dukkaraṁ hoti. Appekadā, bho Bhāradvāja, asubhato manasi karissāmīti subhatova āgacchati. Atthi nu kho, bho (S.35.127./IV,112.) Bhāradvāja añño ca kho hetu añño ca paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā…pe… addhānañca āpādentī”ti?

“Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena--‘Etha tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha. Cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha. Rakkhatha cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjatha. Sotena saddaṁ sutvā…pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā… jivhāya rasaṁ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā… manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha Rakkhatha manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjathā’ti. Ayampi kho, mahārāja, hetu ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti.

“Acchariyaṁ, bho Bhāradvāja; abbhutaṁ, bho Bhāradvāja! Yāva subhāsitaṁ cidaṁ, bho Bhāradvāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena. Esova kho, bho Bhāradvāja, hetu, esa paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentīti. Ahampi kho, bho Bhāradvāja, yasmiṁ samaye arakkhiteneva kāyena, arakkhitāya vācāya, arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi antepuraṁ pavisāmi, ativiya maṁ tasmiṁ samaye lobhadhammā parisahanti. Yasmiñca khvāhaṁ, bho Bhāradvāja, samaye rakkhiteneva kāyena, rakkhitāya vācāya, rakkhitena cittena, upaṭṭhitāya (S.35.127./IV,113.) satiyā saṁvutehi indriyehi antepuraṁ pavisāmi, na maṁ tathā tasmiṁ samaye lobhadhammā parisahanti. Abhikkantaṁ, bho Bhāradvāja; abhikkantaṁ, bho Bhāradvāja! Seyyathāpi bho Bhāradvāja, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṁ bhotā Bhāradvājena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho Bhāradvāja, taṁ Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Bhāradvājo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Catutthaṁ.

(S.35.128.) (5) Soṇasuttaṁ 須那(居士子)

128. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho Soṇo gahapatiputto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Soṇo gahapatiputto Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? (yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ) Ayaṁ kho, Soṇa, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti. Pañcamaṁ.

(S.35.129.) (6) Ghositasuttaṁ 瞿史羅(居士)

►《雜阿含460經》

129. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Ānando Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme. Atha kho Ghosito gahapati yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho Ghosito gahapati āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“‘Dhātunānattaṁ, (S.35.129./IV,114.) dhātunānattan’ti bhante Ānanda, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ Bhagavatā”ti? “Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca manāpā, cakkhuviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca amanāpā, cakkhuviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca manāpā upekkhāvedaniyā, cakkhuviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā…pe… saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca manāpā, jivhāviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca amanāpā, jivhāviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca upekkhāvedaniyā, jivhāviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā…pe… saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca manāpā, manoviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca amanāpā, manoviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca upekkhāvedaniyā, manoviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Ettāvatā kho, gahapati, dhātunānattaṁ vuttaṁ Bhagavatā”ti. Chaṭṭhaṁ.
(S.35.130./IV,115.)

(S.35.130.) (7) Hāliddikānisuttaṁ 訶梨提迦尼(長者)

►《雜阿含553經》

130. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahākaccāno Avantīsu viharati Kuraraghare papāte pabbate. Atha kho Hāliddikāni gahapati yenāyasmā Mahākaccāno tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho Hāliddikāni gahapati āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etadavoca--“Vuttamidaṁ, bhante, Bhagavatā--‘Dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan’ti. Kathaṁ nu kho, bhante, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti? “Idha, gahapati, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā ‘Manāpaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ sukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā ‘Amanāpaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ dukkhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā ‘Upekkhāṭṭhāniyaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ adukkhamasukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.

“Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sotena saddaṁ sutvā…pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā…pe… manasā dhammaṁ viññāya ‘Manāpaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ (S.35.130./IV,116.) sukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya ‘Amanāpaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ dukkhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya ‘Upekkhāṭṭhāniyaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ adukkhamasukhavedaniyañca. Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Evaṁ kho, gahapati, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti. Sattamaṁ.

(S.35.131.) (8) Nakulapitusuttaṁ 那拘羅父(居士)

131. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane Migadāye. Atha kho Nakulapitā gahapati yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho Nakulapitā gahapati Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? “Santi kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Sa-upādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati…pe… Santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā…pe… Santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. Sa-upādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti”.

“Santi ca kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhunābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati…pe… Santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā…pe… Santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ nābhinandato nābhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti na tadupādānaṁ. Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati. Ayaṁ kho, gahapati, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.132.) (9) Lohiccasuttaṁ 魯醯遮(婆羅門)

►《雜阿含255經》

132. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahākaccāno Avantīsu viharati Makkarakate araññakuṭikāyaṁ. (S.35.132./IV,117.) Atha kho Lohiccassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā yenāyasmato Mahākaccānassa araññakuṭikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā parito parito kuṭikāya anucaṅkamanti anuvicaranti uccāsaddā mahāsaddā kānici kānici seleyyakāni karonti--“Ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, imesaṁ bharatakānaṁ sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā”ti. Atha kho āyasmā Mahākaccāno vihārā nikkhamitvā te māṇavake etadavoca--“Mā māṇavakā saddamakattha; dhammaṁ vo bhāsissāmī”ti. Evaṁ vutte, te māṇavakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho āyasmā Mahākaccāno te māṇavake gāthāhi ajjhabhāsi--

(1)“Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ, te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti.

Guttāni dvārāni surakkhitāni, ahesuṁ tesaṁ abhibhuyya kodhaṁ.

(2)“Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṁ, te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti.

Ime ca vokkamma japāmaseti, gottena mattā visamaṁ caranti.

(3)“Kodhābhibhūtā puthu-attadaṇḍā, virajjamānā sataṇhātaṇhesu.

Aguttadvārassa bhavanti moghā, supineva laddhaṁ purisassa vittaṁ.

(S.35.132./IV,118.)(4) “Anāsakā thaṇḍilasāyikā ca; pāto sinānañca tayo ca vedā.

“Kharājinaṁ jaṭāpaṅko, mantā sīlabbataṁ tapo;

(5)Kuhanā vaṅkadaṇḍā ca, udakācamanāni ca.

“Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṁ, katā kiñcikkhabhāvanā;

(6)Cittañca susamāhitaṁ, vippasannamanāvilaṁ.

Akhilaṁ sabbabhūtesu, so maggo brahmapattiyā”ti.

Atha kho te māṇavakā kupitā anattamanā yena Lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ--“Yagghe! Bhavaṁ jāneyya, samaṇo Mahākaccāno brāhmaṇānaṁ mante ekaṁsena apavadati, paṭikkosatī”ti? Evaṁ vutte, Lohicco brāhmaṇo kupito ahosi anattamano. Atha kho Lohiccassa brāhmaṇassa etadahosi--“Na kho pana metaṁ patirūpaṁ yohaṁ aññadatthu māṇavakānaṁyeva sutvā samaṇaṁ Mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ paribhāseyyaṁ. Yaṁnūnāhaṁ upasaṅkamitvā puccheyyan”ti.

Atha kho Lohicco brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yenāyasmā Mahākaccāno tenupasaṅkami; (S.35.132./IV,119.) upasaṅkamitvā āyasmatā Mahākaccānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Lohicco brāhmaṇo āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etadavoca--“Āgamaṁsu nu khvidha, bho Kaccāna, amhākaṁ sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti? “Āgamaṁsu khvidha te, brāhmaṇa, sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti. “Ahu pana bhoto Kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? “Ahu kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti “Yathā kathaṁ pana bhoto Kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti? “Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo--

“Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ,

Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti. …pe… .

Akhilaṁ sabbabhūtesu, so maggo brahmapattiyā”ti.

“Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti.

“‘Aguttadvāro’ti bhavaṁ Kaccāno āha. Kittāvatā nu kho, bho Kaccāna, aguttadvāro hotī”ti? “Idha, brāhmaṇa, ekacco cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso tañca cetovimuttiṁ (S.35.132./IV,120.) paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Sotena saddaṁ sutvā… ghānena gandhaṁ ghāyitvā… jivhāya rasaṁ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe ca dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Evaṁ kho, brāhmaṇa, aguttadvāro hotī”ti. “Acchariyaṁ, bho Kaccāna; abbhutaṁ, bho Kaccāna! Yāvañcidaṁ bhotā Kaccānena aguttadvārova samāno aguttadvāroti akkhāto.

“‘Guttadvāro’ti bhavaṁ Kaccāno āha. Kittāvatā nu kho, bho Kaccāna, guttadvāro hotī”ti? “Idha, brāhmaṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Sotena saddaṁ sutvā… ghānena gandhaṁ ghāyitvā… jivhāya rasaṁ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Evaṁ kho, brāhmaṇa, guttadvāro hotī”ti.

“Acchariyaṁ, bho Kaccāna; abbhutaṁ, bho Kaccāna! (S.35.132./IV,121.) Yāvañcidaṁ bhotā Kaccānena guttadvārova samāno guttadvāroti akkhāto. Abhikkantaṁ, bho Kaccāna; abhikkantaṁ, bho Kaccāna! Seyyathāpi, bho Kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṁ bhotā Kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho Kaccāna, taṁ Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Yathā ca bhavaṁ Kaccāno makkarakate upāsakakulāni upasaṅkamati; evameva Lohiccakulaṁ upasaṅkamatu. Tattha ye māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṁ Kaccānaṁ abhivādessanti paccuṭṭhissanti āsanaṁ vā udakaṁ vā dassanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Navamaṁ.

(S.35.133.) (10) Verahaccānisuttaṁ 毘紐迦旃延(婆羅門尼)

►《雜阿含253經》

133. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Udāyī Kāmaṇḍāyaṁ viharati Todeyyassa brāhmaṇassa Ambavane. Atha kho Verahaccānigottāya brāhmaṇiyā antevāsī māṇavako yenāyasmā Udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Udāyinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ māṇavakaṁ āyasmā Udāyī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho so māṇavako āyasmatā Udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā yena Verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Verahaccānigottaṁ brāhmaṇiṁ etadavoca--“Yagghe, bhoti, jāneyyāsi! Samaṇo Udāyī dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ (S.35.133./IV,122.) pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetī”ti.

“Tena hi tvaṁ, māṇavaka, mama vacanena samaṇaṁ Udāyiṁ nimantehi svātanāya bhattenā”ti “Evaṁ bhotī”ti kho so māṇavako Verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā Udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca--“Adhivāsetu kira, bhavaṁ, Udāyi, amhākaṁ ācariyabhariyāya Verahaccānigottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā Udāyī tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā Udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ Udāyiṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho Verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ Udāyiṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṁ oguṇṭhitvā āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca--“Bhaṇa, samaṇa, dhamman”ti. “Bhavissati, bhagini, samayo”ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkami.

Dutiyampi kho so māṇavako yenāyasmā Udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Udāyinā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ māṇavakaṁ āyasmā Udāyī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Dutiyampi kho so māṇavako āyasmatā Udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā yena Verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Verahaccānigottaṁ brāhmaṇiṁ etadavoca--“Yagghe, bhoti, jāneyyāsi! Samaṇo Udāyī dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ (S.35.133./IV,123.) pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetī”ti.

“Evamevaṁ pana tvaṁ, māṇavaka, samaṇassa Udāyissa vaṇṇaṁ bhāsasi. Samaṇo panudāyī ‘Bhaṇa, samaṇa, dhamman’ti vutto samāno ‘Bhavissati, bhagini, samayo’ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti. “Tathā hi pana tvaṁ, bhoti, pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṁ oguṇṭhitvā etadavoca--‘Bhaṇa, samaṇa, dhamman’ti. Dhammagaruno hi te bhavanto dhammagāravā”ti. “Tena hi tvaṁ, māṇavaka, mama vacanena samaṇaṁ Udāyiṁ nimantehi svātanāya bhattenā”ti. “Evaṁ, bhotī”ti kho so māṇavako Verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā Udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca--“Adhivāsetu kira bhavaṁ Udāyī amhākaṁ ācariyabhariyāya Verahaccānigottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā Udāyī tuṇhībhāvena.

Atha kho āyasmā Udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ Udāyiṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho Verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ Udāyiṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ pādukā orohitvā nīce āsane nisīditvā sīsaṁ vivaritvā āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca--“Kismiṁ nu kho, bhante, sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, kismiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapentī”ti?

“Cakkhusmiṁ kho, bhagini, sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, cakkhusmiṁ asati arahanto (S.35.133./IV,124.) sukhadukkhaṁ na paññapenti…pe… jivhāya sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, jivhāya asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapenti…pe… . Manasmiṁ sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, manasmiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapentī”ti.

Evaṁ vutte, Verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bhante; abhikkantaṁ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṁ ayyena Udāyinā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, ayya Udāyi, taṁ Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsikaṁ maṁ ayyo Udāyī dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dasamaṁ.

Gahapativaggo terasamo.

Tassuddānaṁ--

Vesālī Vajji Nāḷandā, Bhāradvāja Soṇo ca Ghosito;

Hāliddiko Nakulapitā, Lohicco Verahaccānīti.

14. Devadahavaggo 提婆陀訶品

(S.35.134.) (1) Devadahasuttaṁ 提婆陀訶

►《雜阿含212經》

134. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Devadahaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Nāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ chasu (S.35.134./IV,125.) phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi, na ca panāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Ye te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññā vimuttā, tesāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Kataṁ tesaṁ appamādena, abhabbā te pamajjituṁ. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū sekkhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tesāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṁ kissa hetu? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā manoramāpi, amanoramāpi. Tyāssa phussa phussa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, appamādaphalaṁ sampassamāno tesaṁ bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi…pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā manoramāpi amanoramāpi. Tyāssa phussa phussa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, appamādaphalaṁ sampassamāno tesaṁ bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmī”ti. Paṭhamaṁ.
(S.35.135./IV,126.)

(PTS:S.35.135. Saṅgayha執者) (2) Khaṇasuttaṁ剎那

►《雜阿含210經》

135. “Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma nirayā. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati aniṭṭharūpaṁyeva passati, no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaṁyeva passati, no kantarūpaṁ; amanāparūpaṁyeva passati, no manāparūpaṁ. Yaṁ kiñci sotena saddaṁ suṇāti…pe… yaṁ kiñci ghānena gandhaṁ ghāyati…pe… yaṁ kiñci jivhāya rasaṁ sāyati…pe… yaṁ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṁ phusati…pe… yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti aniṭṭharūpaṁyeva vijānāti, no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaṁyeva vijānāti, no kantarūpaṁ; amanāparūpaṁyeva vijānāti, no manāparūpaṁ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati iṭṭharūpaṁyeva passati, no aniṭṭharūpaṁ; kantarūpaṁyeva passati, no akantarūpaṁ; manāparūpaṁyeva passati, no amanāparūpaṁ…pe… yaṁ kiñci jivhāya rasaṁ sāyati…pe… yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti iṭṭharūpaṁyeva vijānāti, no aniṭṭharūpaṁ; kantarūpaṁyeva vijānāti, no akantarūpaṁ; manāparūpaṁyeva vijānāti, no amanāparūpaṁ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāyā”ti. Dutiyaṁ.

(PTS:S.35.136. Agayha不執者) (3) Paṭhamarūpārāmasuttaṁ色園(1)

►《雜阿含經》210、308經

136. “Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Saddārāmā, bhikkhave devamanussā saddaratā saddasammuditā. Saddavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. gandhārāmā… rasārāmā… phoṭṭhabbārāmā… dhammārāmā, bhikkhave, (S.35.136./IV,127.) devamanussā dhammaratā dhammasammuditā. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavaṁ ca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, Tathāgato viharati. Saddānaṁ… gandhānaṁ… rasānaṁ… phoṭṭhabbānaṁ… dhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na dhammārāmo, na dhammarato, na dhammasammudito. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, Tathāgato viharati”. Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Rūpā saddā rasā gandhā, phassā dhammā ca kevalā;

Iṭṭhā kantā manāpā ca, yāvatatthīti vuccati.

“Sadevakassa lokassa, ete vo sukhasammatā;

Yattha cete nirujjhanti, taṁ tesaṁ dukkhasammataṁ.

“Sukhaṁ diṭṭhamariyebhi, sakkāyassa nirodhanaṁ;

Paccanīkamidaṁ hoti, sabbalokena passataṁ.

“Yaṁ pare sukhato āhu, tadariyā āhu dukkhato;

Yaṁ pare dukkhato āhu, tadariyā sukhato vidū.

“Passa dhammaṁ durājānaṁ, sammūḷhettha aviddasu;

Nivutānaṁ tamo hoti, andhakāro apassataṁ.

(S.35.136./IV,128.) “Satañca vivaṭaṁ hoti, āloko passatāmi;

Santike na vijānanti, maggā dhammassa akovidā.

“Bhavarāgaparetebhi bhavarāgānusārībhi.

Māradheyyānupannehi, nāyaṁ dhammo susambudho.

“Ko nu aññatra mariyebhi, padaṁ sambuddhumarahati;

Yaṁ padaṁ sammadaññāya, parinibbanti anāsavā”ti. Tatiyaṁ.

(PTS:S.35.136. Agayha不執者) (4) Dutiyarūpārāmasuttaṁ色園(2)

►《雜阿含274經》，S.22.33.，S.35.101-102.

137. “Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Saddārāmā… gandhārāmā… rasārāmā phoṭṭhabbārāmā… dhammārāmā, bhikkhave, devamanussā dhammaratā dhammasammuditā. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. Tathāgato ca, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito. Rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, Tathāgato viharati. Saddānaṁ… gandhānaṁ… rasānaṁ… phoṭṭhabbānaṁ… dhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na dhammārāmo na dhammarato na dhammasammudito. Dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, Tathāgato viharatī”ti. Catutthaṁ.

(S.35.137./IV,129.)

(PTS:S.35.137. Palāsinā 惡意者(1)) (5) Paṭhamanatumhākaṁsuttaṁ非汝等所有(1)

►《雜阿含274經》，S.22.33.，S.35.101-102.

138. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati…pe… jivhā na tumhākaṁ taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati…pe… mano na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ Jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya, api nu tumhākaṁ evamassa--‘Amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati…pe… jivhā na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati…pe… mano na tumhākaṁ taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Pañcamaṁ.

(PTS:S.35.138. Palāsinā 惡意者(2)) (6) Dutiyanatumhākaṁsuttaṁ非汝等所有(2)

139. “Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? Rūpā, bhikkhave, na tumhākaṁ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā na tumhākaṁ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ Jetavane…pe… evameva kho, bhikkhave, rūpā na tumhākaṁ; te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(PTS:S.35.139.) (7) Ajjhattāniccahetusuttaṁ 內無常因(1)

►《雜阿含經》11-12、248經

140. “Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ. Yopi hetu, yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto niccaṁ bhavissati…pe… (S.35.139./IV,130.) jivhā aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto niccā bhavissati…pe… mano anicco. Yopi, bhikkhave, hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūto, bhikkhave, mano kuto nicco bhavissati! Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati…pe… jivhāyapi nibbindati…pe… nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.35.140.) (8) Ajjhattadukkhahetusuttaṁ 內苦因(2)

141. “Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. Yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto sukhaṁ bhavissati…pe… jivhā dukkhā. Yopi hetu, yopi paccayo jivhāya uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto sukhā bhavissati…pe… mano dukkho. Yopi hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūto, bhikkhave, mano kuto sukho bhavissati! Evaṁ passaṁ…pe… ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.141.) (9) Ajjhattānattahetusuttaṁ 內無我因(3)

142. “Cakkhuṁ bhikkhave, anattā. Yopi hetu, yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto attā bhavissati…pe… jivhā anattā. Yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto attā bhavissati…pe… mano anattā. Yopi hetu yopi paccayo manassa (S.35.141./IV,131.) uppādāya sopi anattā. Anattasambhūto, bhikkhave, mano kuto attā bhavissati! Evaṁ passaṁ…pe… ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Navamaṁ.

(S.35.142.) (10) Bāhirāniccahetusuttaṁ 外因(1)

143. “Rūpā, bhikkhave, aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto niccā bhavissanti! Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā aniccā. Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto niccā bhavissanti! Evaṁ passaṁ…pe… ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dasamaṁ.

(S.35.143.) (11) Bāhiradukkhahetusuttaṁ 外苦因(2)

144. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā. Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto sukhā bhavissanti! Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā dukkhā. Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto sukhā bhavissanti! Evaṁ passaṁ…pe… ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Ekādasamaṁ.

(S.35.144.) (12) Bāhirānattahetusuttaṁ 外因(3)

145. “Rūpā bhikkhave, anattā. Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto attā bhavissanti! Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā anattā. Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto attā bhavissanti! (S.35.144./IV,132.) Evaṁ passaṁ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi… gandhesupi… rasesupi… phoṭṭhabbesupi… dhammesupi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dvādasamaṁ.

Devadahavaggo cuddasamo.

Tassuddānaṁ--

Devadaho Khaṇo rūpā, dve Natumhākameva ca;

Hetunāpi tayo vuttā, Duve ajjhattabāhirāti.

15. Navapurāṇavaggo 新舊品

(S.35.145.) (1) Kammanirodhasuttaṁ 業

146. “Navapurāṇāni bhikkhave, kammāni desessāmi kammanirodhaṁ kammanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmīti. Katamañca, bhikkhave, purāṇakammaṁ? Cakkhu, bhikkhave, purāṇakammaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ vedaniyaṁ daṭṭhabbaṁ…pe… jivhā purāṇakammā abhisaṅkhatā abhisañcetayitā vedaniyā daṭṭhabbā…pe… mano purāṇakammo abhisaṅkhato abhisañcetayito vedaniyo daṭṭhabbo. Idaṁ vuccati, bhikkhave, purāṇakammaṁ. Katamañca, bhikkhave, navakammaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, etarahi kammaṁ karoti kāyena vācāya manasā, idaṁ vuccati, bhikkhave, navakammaṁ. Katamo ca, bhikkhave, kammanirodho? Yo kho, bhikkhave, kāyakammavacīkammamanokammassa nirodhā (S.35.145./IV,133.) vimuttiṁ phusati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammanirodho. Katamā ca, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ mayā purāṇakammaṁ, desitaṁ navakammaṁ, desito kammanirodho, desitā kammanirodhagāminī paṭipadā. Yaṁ kho, bhikkhave, Satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchāvippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.146.) (2) Aniccanibbānasappāyasuttaṁ 無常-涅槃-有驗(1)

►《雜阿含經》219-220經

147. “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha…pe… katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ aniccanti passati, rūpā aniccāti passati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti passati, cakkhusamphasso aniccoti passati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati…pe… jivhā aniccāti passati, rasā aniccāti passati, jivhāviññāṇaṁ aniccanti passati, jivhāsamphasso aniccoti (S.35.146./IV,134.) passati yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati…pe… mano aniccoti passati, dhammā aniccāti passati, manoviññāṇaṁ aniccanti passati, manosamphasso aniccoti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.147.) (3) Dukkhanibbānasappāyasuttaṁ 苦-涅槃-有驗(2)

►《雜阿含219-220經》

148. “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha…pe… katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? Idha, bhikkhave, cakkhuṁ dukkhanti passati, rūpā dukkhāti passati, cakkhuviññāṇaṁ dukkhanti passati, cakkhusamphasso dukkhoti passati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhanti passati…pe… jivhā dukkhāti passati…pe… mano dukkhoti passati, dhammā dukkhāti passati, manoviññāṇaṁ dukkhanti passati, manosamphasso dukkhoti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhanti passati. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.148.) (4) Anattanibbānasappāyasuttaṁ 無我-涅槃-有驗(3)

►《雜阿含219-220經》

149. “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha…pe… katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ anattāti passati, rūpā anattāti passati, cakkhuviññāṇaṁ anattāti passati, cakkhusamphasso anattāti passati, yampidaṁ (S.35.148./IV,135.) cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattāti passati…pe… mano anattāti passati, dhammā anattāti passati, manoviññāṇaṁ anattāti passati, manosamphasso anattāti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattāti passati. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. Catutthaṁ.

(S.35.149.) (5) Nibbānasappāyapaṭipadāsuttaṁ 有驗(4)

►《雜阿含219-220經》

150. “Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha…pe… katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Rūpā niccā vā aniccā vā”ti?

“Aniccā, bhante …”pe….

“Cakkhuviññāṇaṁ… cakkhusamphasso …pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi (S.35.149./IV,136.) nibbindati Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti Pañcamaṁ.

(S.35.150.) (6) Antevāsikasuttaṁ 內住

►《雜阿含235經》

151. “Anantevāsikamidaṁ bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati anācariyakaṁ. Santevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati. Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṁ phāsu viharati. Kathañca, bhikkhu, santevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa anto vasanti, antassa (S.35.150./IV,137.) vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā santevāsikoti vuccati. Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṁ kho bhikkhave, bhikkhu santevāsiko sācariyako dukkhaṁ, na phāsu viharati.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṁ phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anantevāsikoti vuccati. Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṁ phāsu viharati. Anantevāsikamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati Anācariyakaṁ (S.35.150./IV,138.) santevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ, na phāsu viharati. Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṁ phāsu viharatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.151.) (7) Kimatthiyabrahmacariyasuttaṁ 何功德

152. “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--‘Kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha--‘Dukkhassa kho, āvuso, pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--‘Katamaṁ panāvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha--

“Cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ; tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Rūpā dukkhā tesaṁ pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Cakkhuviññāṇaṁ dukkhaṁ; tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Cakkhusamphasso dukkho; tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati…pe… jivhā dukkhā… mano dukkho; tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Idaṁ kho, āvuso dukkhaṁ; yassa pariññāya Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Sattamaṁ.

(S.35.152.) (8) Atthinukhopariyāyasuttaṁ 有因由耶

153. “Atthi nu kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra (S.35.152./IV,139.) diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākareyya--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, Bhagavaṁnettikā Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, Bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--“Atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākareyya--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti.

“Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya…pe… aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Yaṁ taṁ, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Api nume, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? “No hetaṁ bhante”. “Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā santaṁ vā ajjhattaṁ…pe… rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti Yaṁ taṁ, bhikkhave, jivhāya rasaṁ sāyitvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; api nume, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti…pe… .

(S.35.152./IV,140.) “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Yaṁ taṁ, bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; api nume, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.153.) (9) Indriyasampannasuttaṁ 諸根

154. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Indriyasampanno, indriyasampanno’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, indriyasampanno hotī”ti?

“Cakkhundriye ce, bhikkhu, udayabbayānupassī viharanto cakkhundriye nibbindati…pe… jivhindriye ce, bhikkhu, udayabbayānupassī viharanto jivhindriye nibbindati…pe… manindriye ce, bhikkhu, udayabbayānupassī viharanto manindriye nibbindati. Nibbindaṁ virajjati…pe… vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ettāvatā kho, bhikkhu, indriyasampanno hotī”ti. Navamaṁ.
(S.35.154./IV,141.)

(S.35.154.) (10) Dhammakathikapucchasuttaṁ 說法者

►《雜阿含經》28、288、363經，cf. S.22.116.

155. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Dhammakathiko dhammakathiko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hotī”ti?

“Cakkhussa ce, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘Dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Cakkhussa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Cakkhussa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘Diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāya…pe… jivhāya ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘Dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya…pe… manassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, ‘Dhammakathiko bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Manassa ce, bhikkhu, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṁvacanāya. Manassa ce, bhikkhu, nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti, ‘Diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṁvacanāyā”ti. Dasamaṁ.

Navapurāṇavaggo pañcadasamo.

Tassuddānaṁ--

Kammaṁ cattāri Sappāyā, Anantevāsi Kimatthiyā;

Atthi nu kho Pariyāyo, Indriyakathikena cāti.

Saḷāyatanavagge tatiyapaṇṇāsako samatto.

Tassa vagguddānaṁ--

Yogakkhemi ca Loko ca, Gahapati Devadahena ca;

Navapurāṇena paṇṇāso, tatiyo tena vuccatīti.

(S.35.155./IV,142.)

16. Nandikkhayavaggo 喜悅消盡品

(S.35.155.) (1) Ajjhattanandikkhayasuttaṁ 喜悅消盡(1)

►《雜阿含經》188-189經

156. “Aniccaṁyeva bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ aniccanti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati…pe… aniccaṁyeva, bhikkhave, bhikkhu jivhaṁ aniccanti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā…pe… cittaṁ suvimuttanti vuccati…pe… aniccaṁyeva, bhikkhave, bhikkhu manaṁ aniccanti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.156.) (2) Bāhiranandikkhayasuttaṁ 喜悅消盡(2)

►《雜阿含188經》，cf. S.35.179-181.、185.

157. “Anicceyeva, bhikkhave, bhikkhu rūpe aniccāti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati. Anicceyeva, bhikkhave, bhikkhu sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… dhamme aniccāti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Sammā passaṁ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.157.) (3) Ajjhatta-aniccanandikkhayasuttaṁ 喜悅消盡(3)

►《雜阿含190經》

158. “Cakkhuṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha; cakkhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Cakkhuṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, cakkhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto cakkhusmimpi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati. (S.35.157./IV,143.) Sotaṁ bhikkhave, yoniso manasi karotha… ghānaṁ… jivhaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha; jivhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Jivhaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, jivhāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto jivhāyapi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati. Kāyaṁ… manaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karotha; manāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Manaṁ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto manāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto manasmimpi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.158.) (4) Bāhira-aniccanandikkhayasuttaṁ 喜悅消盡(4)

►《雜阿含190經》

159. “Rūpe, bhikkhave, yoniso manasi karotha; rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Rūpe, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, rūpāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto rūpesupi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccati. Sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… dhamme, bhikkhave, yoniso manasi karotha; dhammāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassatha. Dhamme, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, dhammāniccatañca yathābhūtaṁ samanupassanto dhammesupi nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo Nandirāgakkhayā cittaṁ suvimuttanti vuccatī”ti. Catutthaṁ.

(S.35.159.) (5) Jīvakambavanasamādhisuttaṁ 耆婆菴羅林(1)

►《雜阿含207經》，S.35.99.

160. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati jīvakambavane. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti…pe… “Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhitassa, (S.35.159./IV,144.) bhikkhave bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyati. Kiñca yathābhūtaṁ okkhāyati? Cakkhuṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati…pe… jivhā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati…pe… mano aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, dhammā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati. Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhitassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyatī”ti. Pañcamaṁ.

(S.35.160.) (6) Jīvakambavanapaṭisallānasuttaṁ 耆婆菴羅林(2)

►《雜阿含206經》

161. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Jīvakambavane. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi…pe… “Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīnassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyati. Kiñca yathābhūtaṁ okkhāyati? Cakkhuṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, rūpā aniccāti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati…pe… mano aniccoti yathābhūtaṁ okkhāyati, dhammā… manoviññāṇaṁ… manosamphasso… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ (S.35.160./IV,145.) vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti yathābhūtaṁ okkhāyati. Paṭisallāne bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīnassa, bhikkhave, bhikkhuno yathābhūtaṁ okkhāyatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.161.) (7) Koṭṭhika-aniccasuttaṁ 拘瑟他迦(1)

162. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhiko yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Koṭṭhiko Bhagavantaṁ etadavoca “Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

“Yaṁ kho, Koṭṭhika, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, Koṭṭhika, aniccaṁ? Cakkhu kho, Koṭṭhika, aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Rūpā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anicco; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo…pe… jivhā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Rasā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Jivhāsamphasso anicco; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo…pe… mano anicco; tatra te chando pahātabbo. Dhammā aniccā; tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṁ aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso anicco; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. Yaṁ kho, Koṭṭhika, aniccaṁ tatra te chando pahātabbo”ti. Sattamaṁ.
(S.35.162./IV,146.)

(S.35.162.) (8) Koṭṭhikadukkhasuttaṁ 拘瑟他迦(2)

163. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhiko…pe… Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante…pe… vihareyyan”ti. “Yaṁ kho, Koṭṭhika, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, Koṭṭhika, dukkhaṁ? Cakkhu kho, Koṭṭhika, dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Rūpā dukkhā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso dukkho; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo…pe… jivhā dukkhā; tatra te chando pahātabbo…pe… mano dukkho; tatra te chando pahātabbo. Dhammā dukkhā; tatra te chando pahātabbo Manoviññāṇaṁ dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo. Manosamphasso dukkho; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. Yaṁ kho, Koṭṭhika, dukkhaṁ tatra te chando pahātabbo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.163.) (9) Koṭṭhika-anattasuttaṁ 拘瑟他迦(3)

164. Ekamantaṁ…pe… vihareyyanti. “Yo kho, Koṭṭhika, anattā tatra te chando pahātabbo. Ko ca, Koṭṭhika, anattā? Cakkhu kho, Koṭṭhika, anattā; tatra te chando pahātabbo. Rūpā anattā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhuviññāṇaṁ anattā; tatra te chando pahātabbo. Cakkhusamphasso anattā; tatra te chando pahātabbo. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattā; tatra te chando pahātabbo…pe… jivhā anattā; tatra te chando pahātabbo…pe… mano anattā; tatra te chando pahātabbo. Dhammā anattā; tatra te chando pahātabbo. Manoviññāṇaṁ… manosamphasso… yampidaṁ (S.35.163./IV,147.) manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattā; tatra te chando pahātabbo. Yo kho, Koṭṭhika, anattā, tatra te chando pahātabbo”ti. Navamaṁ.

(S.35.164.) (10) Micchādiṭṭhipahānasuttaṁ 邪見

165. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato micchādiṭṭhi pahīyatī”ti?

“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Rūpe aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṁ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṁ aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato micchādiṭṭhi pahīyati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato micchādiṭṭhi pahīyatī”ti. Dasamaṁ.
(S.35.165./IV,148.)

(S.35.165.) (11) Sakkāyadiṭṭhipahānasuttaṁ 己身見

►《雜阿含202經》

166. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… etadavoca--“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Rūpe dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṁ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṁ dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatī”ti. Ekādasamaṁ.

(S.35.166.) (12) Attānudiṭṭhipahānasuttaṁ 斷我見

►《雜阿含202經》

167. Atha kho aññataro bhikkhu…pe… etadavoca “Kathaṁ nu kho bhante, jānato kathaṁ passato attānudiṭṭhi pahīyatī”ti? “Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Rūpe anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhuviññāṇaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Cakkhusamphassaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati…pe… jivhaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati…pe… manaṁ anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyati. Dhamme… manoviññāṇaṁ… manosamphassaṁ… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato attānudiṭṭhi pahīyatī”ti. Dvādasamaṁ.

Nandikkhayavaggo soḷasamo.

Tassuddānaṁ--

Nandikkhayena cattāro, Jīvakambavane duve;

Koṭṭhikena tayo vuttā, Micchā Sakkāya Attanoti.

17. Saṭṭhipeyyālavaggo 乃至廣說(品)

(S.35.167.) (1) Ajjhatta-aniccachandasuttaṁ 內無常欲(1)

168. “Yaṁ bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? (S.35.167./IV,149.) Cakkhu bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chando pahātabbo…pe… jivhā aniccā; tatra vo chando pahātabbo…pe… mano anicco; tatra vo chando pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo”ti.

(S.35.167.) (2) Ajjhatta-aniccarāgasuttaṁ 內無常染(2)

169. “Yaṁ bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo rāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo rāgo pahātabbo…pe… jivhā aniccā; tatra vo rāgo pahātabbo…pe… mano anicco; tatra vo rāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo rāgo pahātabbo”ti.

(S.35.167.) (3) Ajjhatta-aniccachandarāgasuttaṁ 內無常欲染 (3)

170. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ; tatra vo chandarāgo pahātabbo…pe… jivhā aniccā; tatra vo chandarāgo pahātabbo…pe… mano anicco; tatra vo chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chandarāgo pahātabbo”ti.

(S.35.168.) (4- 6) Dukkhachandādisuttaṁ 苦欲

171-173. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, dukkhaṁ? Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo…pe… jivhā dukkhā…pe… mano dukkho; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. (S.35.168./IV,150.) Yaṁ bhikkhave, dukkhaṁ tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

(S.35.169.) (7- 9) Anattachandādisuttaṁ 無我欲

174-176. “Yo bhikkhave, anattā, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā? Cakkhu, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo…pe… jivhā anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo…pe… mano anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

(S.35.170.) (10- 12) Bāhirāniccachandādisuttaṁ外無常.欲等

177-179. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, aniccaṁ? Rūpā, bhikkhave, aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Saddā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. gandhā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Rasā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Phoṭṭhabbā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Dhammā aniccā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

(S.35.171.) (13- 15) Bāhiradukkhachandādisuttaṁ外苦.欲等

180-182. “Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Kiñca, bhikkhave, dukkhaṁ? Rūpā, bhikkhave, dukkhā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā dukkhā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.
(S.35.172./IV,151.)

(S.35.172.) (16- 18) Bāhirānattachandādisuttaṁ外無我.欲等

183-185. “Yo bhikkhave, anattā, tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Ko ca, bhikkhave, anattā? Rūpā, bhikkhave, anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā anattā; tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo. Yo, bhikkhave, anattā tatra vo chando pahātabbo, rāgo pahātabbo, chandarāgo pahātabbo”ti.

(S.35.173.) (19) Ajjhattātītāniccasuttaṁ 內過去.無常

186. “Cakkhu bhikkhave, aniccaṁ atītaṁ…pe… jivhā aniccā atītā…pe… mano anicco atīto. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati…pe… jivhāyapi nibbindati…pe… manasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

(S.35.173.) (20) Ajjhattānāgatāniccasuttaṁ 內未來.無常

187. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ anāgataṁ…pe… jivhā aniccā anāgatā…pe… mano anicco anāgato. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.173.) (21) Ajjhattapaccuppannāniccasuttaṁ 內現在.無常

188. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ paccuppannaṁ…pe… jivhā aniccā paccuppannā…pe… mano anicco paccuppanno. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.
(S.35.173./IV,152.)

(S.35.174.) (22- 24) Ajjhattātītādidukkhasuttaṁ內過去.苦

189-191. “Cakkhu bhikkhave, dukkhaṁ atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ…pe… jivhā dukkhā atītā anāgatā paccuppannā…pe… mano dukkho atīto anāgato paccuppanno. Evaṁ passaṁ bhikkhave…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.175.) (25- 27) Ajjhattātītādi-anattasuttaṁ內過去等.無我

192-194. “Cakkhu bhikkhave, anattā atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ…pe… jivhā anattā…pe… mano anattā atīto anāgato paccuppanno Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.176.) (28- 30) Bāhirātītādi-aniccasuttaṁ 外過去等.無常

195-197. “Rūpā, bhikkhave, aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.177.) (31- 33) Bāhirātītādidukkhasuttaṁ外過去等.苦

198-200. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.178.) (34- 36) Bāhirātītādi-anattasuttaṁ外過去等.無我

201-203. “Rūpā bhikkhave, anattā atītā anāgatā paccuppannā. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā anattā atītā anāgatā paccuppannā. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.179.) (37) Ajjhattātītayadaniccasuttaṁ 內過去等.無常

204. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ atītaṁ. Yadaniccaṁ, (S.35.179./IV,153.) taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… jivhā aniccā atītā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… mano anicco atīto. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.179.) (38) Ajjhattānāgatayadaniccasuttaṁ 內未來等.無常

205. “Cakkhu bhikkhave, aniccaṁ anāgataṁ. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… jivhā aniccā anāgatā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… mano anicco anāgato. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.179.) (39) Ajjhattapaccuppannayadaniccasuttaṁ內現在等.無常

206. “Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ paccuppannaṁ. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… jivhā aniccā paccuppannā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… mano anicco paccuppanno. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.
(S.35.180./IV,154.)

(S.35.180.) (40- 42) Ajjhattātītādiyaṁdukkhasuttaṁ 內過去等.苦

207-209. “Cakkhu bhikkhave, dukkhaṁ atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… jivhā dukkhā…pe… mano dukkho atīto anāgato paccuppanno. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.181.) (43- 45) Ajjhattātītādiyadanattasuttaṁ 內過去等.無我

210-212. “Cakkhu, bhikkhave, anattā atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ…pe… jivhā anattā…pe… mano anattā atīto anāgato paccuppanno. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.182.) (46- 48) Bāhirātītādiyadaniccasuttaṁ 外過去等.無常(10-12)

213-215. “Rūpā, bhikkhave, aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā aniccā atītā anāgatā paccuppannā. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadanattā. Yadanattā taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.
(S.35.183./IV,155.)

(S.35.183.) (49- 51) Bāhirātītādiyaṁdukkhasuttaṁ 外過去等.苦(13-15)

216-218. “Rūpā bhikkhave, dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā dukkhā atītā anāgatā paccuppannā. Yaṁ dukkhaṁ, tadanattā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.184.) (52- 54) Bāhirātītādiyadanattasuttaṁ 外過去等.無我(16-18)

219-221. “Rūpā, bhikkhave, anattā atītā anāgatā paccuppannā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā anattā atītā anāgatā paccuppannā. Yadanattā, taṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.185.) (55) Ajjhattāyatana-aniccasuttaṁ 內處-無常 (1-3) (tayo)

►《雜阿含188-189經》

222. “Cakkhu bhikkhave, aniccaṁ…pe… jivhā aniccā…pe… mano anicco. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.185.) (56) Ajjhattāyatanadukkhasuttaṁ 內處.苦 (1-3) (tayo)

►《雜阿含188-189經》

223. “Cakkhu, bhikkhave, dukkhaṁ…pe… jivhā dukkhā…pe… mano dukkho. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.185./IV,156.)

(S.35.185.) (57) Ajjhattāyatana-anattasuttaṁ 內處.無我 (1-3) (tayo)

►《雜阿含188-189經》

224. “Cakkhu bhikkhave, anattā…pe… jivhā anattā…pe… mano anattā. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.186.) (58) Bāhirāyatana-aniccasuttaṁ 外處.無常 (1-3)

►《雜阿含9經》

225. “Rūpā, bhikkhave, aniccā. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā aniccā. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.186.) (59) Bāhirāyatanadukkhasuttaṁ 外處.苦 (1-3)

►《雜阿含9經》

226. “Rūpā, bhikkhave, dukkhā. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā dukkhā. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

(S.35.186.)(60) Bāhirāyatana-anattasuttaṁ Bāhira 外(1-3)

►《雜阿含9經》

227. “Rūpā bhikkhave, anattā. Saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā anattā. Evaṁ passaṁ…pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Saṭṭhipeyyālavaggo sattarasamo.

Tassuddānaṁ--

Chandenaṭṭhārasa honti, Atītena ca dve nava;

Yadaniccāṭṭhārasa vuttā, tayo Ajjhattabāhirā.

Peyyālo saṭṭhiko vutto, Buddhenādiccabandhunāti.

Suttantāni saṭṭhi.

(S.35.187./IV,157.)

18. Samuddavaggo 海品

(S.35.187.) (1) Paṭhamasamuddasuttaṁ 海(1)

►《雜阿含217經》，cf. 《雜阿含469經》

228. “‘Samuddo samuddo’ti, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati. Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahā-udakaṇṇavo. Cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa rūpamayo vego. Yo taṁ rūpamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari cakkhusamuddaṁ sa-ūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ; tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo…pe… jivhā, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa rasamayo vego. Yo taṁ rasamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari jivhāsamuddaṁ sa-ūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ; tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo…pe… mano, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa dhammamayo vego. Yo taṁ dhammamayaṁ vegaṁ sahati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, atari manosamuddaṁ sa-ūmiṁ sāvaṭṭaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ; tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti. Idamavoca…pe…Satthā --

“Yo imaṁ samuddaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ,

Sa-ūmiṁ sāvaṭṭaṁ sabhayaṁ duttaraṁ accatari.

Sa vedagū vusitabrahmacariyo,

Lokantagū pāragatoti vuccatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.188.) (2) Dutiyasamuddasuttaṁ 海(2)

►《雜阿含216經》

229. “Samuddo, samuddo’ti, bhikkhave, assutavā puthujjano (S.35.188./IV,158.) bhāsati. Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahā-udakaṇṇavo. Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Etthāyaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā, apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati…pe… .

“Santi bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Etthāyaṁ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattatī”ti.

“Yassa rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

So imaṁ samuddaṁ sagāhaṁ sarakkhasaṁ, sa-ūmibhayaṁ duttaraṁ accatari.

“Saṅgātigo maccujaho nirupadhi, pahāsi dukkhaṁ apunabbhavāya;

Atthaṅgato so na puneti, amohayī, maccurājanti brūmī”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.189.) (3) Bāḷisikopamasuttaṁ 漁夫

►《雜阿含經》245、250經

230. “Seyyathāpi, bhikkhave, bāḷisiko āmisagatabaḷisaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṁ (S.35.189./IV,159.) aññataro āmisacakkhu maccho gileyya. Evañhi so, bhikkhave, maccho gilitabaḷiso bāḷisikassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo bāḷisikassa.

Evameva kho, bhikkhave, chayime baḷisā lokasmiṁ anayāya sattānaṁ vadhāya pāṇinaṁ. Katame cha? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce, bhikkhu, abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso, mārassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato…pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe… .

Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce, bhikkhu, abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato.

“Santi ca, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa abhedi baḷisaṁ paribhedi baḷisaṁ na anayaṁ āpanno na byasanaṁ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato…pe… .

“Santi bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe… . Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa abhedi baḷisaṁ paribhedi baḷisaṁ na anayaṁ āpanno na byasanaṁ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.190.) (4) Khīrarukkhopamasuttaṁ 乳樹

231. “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā (S.35.190./IV,160.) vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno tassa parittā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ! Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo, so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno…pe… .

“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthi…pe… .

“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno, tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ! Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo, so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno.

“Seyyathāpi bhikkhave, khīrarukkho assattho vā nigrodho vā pilakkho vā udumbaro vā daharo taruṇo komārako. Tamenaṁ puriso tiṇhāya kuṭhāriyā yato yato ābhindeyya āgaccheyya khīran”ti? “Evaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Yañhi, bhante, khīraṁ taṁ atthī”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno, tassa parittā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ! Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so (S.35.190./IV,161.) atthi, yo doso so atthi yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno…pe… .

“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu yo rāgo so atthi…pe… .

“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno, tassa parittā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti pariyādiyantevassa cittaṁ; ko pana vādo adhimattānaṁ! Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so atthi, yo doso so atthi, yo moho so atthi, yo rāgo so appahīno, yo doso so appahīno, yo moho so appahīno.

“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ! Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno…pe… .

“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu…pe… manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ! Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno. Seyyathāpi bhikkhave, khīrarukkho assattho vā nigrodho vā pilakkho vā udumbaro vā sukkho kolāpo terovassiko. Tamenaṁ puriso tiṇhāya kuṭhāriyā yato yato ābhindeyya āgaccheyya khīran”ti? (S.35.190./IV,162.) “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Yañhi, bhante, khīraṁ taṁ natthī”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ! Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno…pe… .

“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu…pe… .

“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā manoviññeyyesu dhammesu yo rāgo so natthi, yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno, tassa adhimattā cepi manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; ko pana vādo parittānaṁ! Taṁ kissa hetu? Yo, bhikkhave, rāgo so natthi yo doso so natthi, yo moho so natthi, yo rāgo so pahīno, yo doso so pahīno, yo moho so pahīno”ti. Catutthaṁ.

(S.35.191.) (5) Koṭṭhikasuttaṁ 拘絺羅

►《雜阿含250經》

232. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--

“Kiṁ nu kho, āvuso Sāriputta, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ…pe… jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya (S.35.191./IV,163.) saṁyojanaṁ…pe… mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti?

“Na kho, āvuso Koṭṭhika, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ…pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ…pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ.

“Seyyathāpi āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. Yo nu kho evaṁ vadeyya--‘Kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, na odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ. Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā taṁ tattha saṁyojanaṁ.

“Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ…pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ…pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

“Cakkhu vā, āvuso, rūpānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa (S.35.191./IV,164.) saṁyojanaṁ yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya…pe… .

“Jivhā, āvuso, rasānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, rasā vā jivhāya saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya…pe… .

“Mano vā, āvuso, dhammānaṁ saṁyojanaṁ abhavissa, dhammā vā manassa saṁyojanaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. Yasmā ca kho, āvuso, na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya.

“Imināpetaṁ āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ…pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ…pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ.

“Saṁvijjati kho, āvuso, Bhagavato cakkhu. Passati Bhagavā cakkhunā rūpaṁ. Chandarāgo Bhagavato natthi. Suvimuttacitto Bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, Bhagavato sotaṁ. Suṇāti Bhagavā sotena saddaṁ. Chandarāgo Bhagavato natthi. Suvimuttacitto Bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, Bhagavato ghānaṁ. ghāyati Bhagavā ghānena gandhaṁ. Chandarāgo Bhagavato natthi. Suvimuttacitto Bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, Bhagavato jivhā. Sāyati Bhagavā jivhāya rasaṁ. Chandarāgo Bhagavato natthi. Suvimuttacitto Bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, Bhagavato kāyo. Phusati Bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṁ. Chandarāgo Bhagavato natthi. Suvimuttacitto Bhagavā. Saṁvijjati kho, āvuso, Bhagavato mano. Vijānāti Bhagavā (S.35.191./IV,165.) manasā dhammaṁ. Chandarāgo Bhagavato natthi. Suvimuttacitto Bhagavā.

“Iminā kho etaṁ, āvuso, pariyāyena veditabbaṁ yathā na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na sotaṁ… na ghānaṁ… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na kāyo… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti. Pañcamaṁ.

(S.35.192.) (6) Kāmabhūsuttaṁ (具壽)迦摩浮

►《雜阿含559經》

233. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Ānando āyasmā ca Kāmabhū Kosambiyaṁ viharanti Ghositārāme. Atha kho āyasmā Kāmabhū sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Kāmabhū āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--

“Kiṁ nu kho, āvuso Ānanda, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ…pe… jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya saṁyojanaṁ…pe… mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti?

“Na kho, āvuso Kāmabhū, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ…pe… na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ…pe… na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ.

(S.35.192./IV,166.) “Seyyathāpi āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. Yo nu kho evaṁ vadeyya--‘Kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, napi odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ. Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā, taṁ tattha saṁyojanaṁ. Evameva kho āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ…pe… na jivhā…pe… na mano…pe… yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.193.) (7) Udāyīsuttaṁ 優陀夷

►《雜阿含247經》

234. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Ānando āyasmā ca Udāyī Kosambiyaṁ viharanti Ghositārāme. Atha kho āyasmā Udāyī sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Udāyī āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--

“Yatheva nu kho, āvuso Ānanda, ayaṁ kāyo Bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito--‘Itipāyaṁ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṁ pidaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññapetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ--‘Itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti?

“Yatheva kho, āvuso Udāyī, ayaṁ kāyo Bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito--‘Itipāyaṁ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṁ pidaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññapetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ--‘Itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti.

“Cakkhuñca, āvuso, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan”ti? (S.35.193./IV,167.) “Evamāvuso”ti “Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo cakkhuviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya. Api nu kho cakkhuviññāṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena Bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ--‘Itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti…pe… .

“Jivhañcāvuso, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇan”ti? “Evamāvuso”ti. “Yo cāvuso, hetu yo ca paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya, api nu kho jivhāviññāṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena Bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ--‘Itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti…pe… .

“Manañcāvuso, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇan”ti? “Evamāvuso”ti. “Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo manoviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya, api nu kho manoviññāṇaṁ paññāyethā”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena Bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ--‘Itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti.

“Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ. Tamenaṁ mūle (S.35.193./IV,168.) chindeyya mūle chetvā agge chindeyya; agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya. So tattha pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ! Evameva kho, āvuso, bhikkhu chasu phassāyatanesu nevattānaṁ na attaniyaṁ samanupassati. So evaṁ asamanupassanto na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.35.194.) (8) Ādittapariyāyasuttaṁ 燃燒

►《雜阿含241經》，S.35.194.Ādittena燃燒(緬甸版Ādittapariyāyasuttaṁ)；cf.A.7.68.Aggikkhandhopama火堆喻；《增壹阿含51.6經》；《中阿含5經》木積喻經

235. “Ādittapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo? Varaṁ, bhikkhave, tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya, ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya--nirayaṁ vā, tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

“Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva sotaviññeyyesu saddesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṅkareyya, ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya--nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ (S.35.194./IV,169.) vadāmi

“Varaṁ bhikkhave, tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva ghānaviññeyyesu gandhesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. Thānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya--nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

“Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva jivhāviññeyyesu rasesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. Thānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya--nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

“Varaṁ, bhikkhave, tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu anubyañjanaso nimittaggāho. Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. Thānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya--nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

“Varaṁ, bhikkhave, sottaṁ. Sottaṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, vañjhaṁ jīvitānaṁ vadāmi, aphalaṁ jīvitānaṁ vadāmi, momūhaṁ jīvitānaṁ vadāmi, na tveva tathārūpe vitakke vitakkeyya yathārūpānaṁ vitakkānaṁ vasaṁ gato saṅghaṁ bhindeyya. Imaṁ khvāhaṁ, (S.35.194./IV,170.) bhikkhave vañjhaṁ jīvitānaṁ ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi.

“Tattha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati--‘tiṭṭhatu tāva tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi--iti cakkhu aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ’”.

“Tiṭṭhatu tāva tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi--iti sotaṁ aniccaṁ, saddā aniccā, sotaviññāṇaṁ aniccaṁ, sotasamphasso anicco, yampidaṁ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ.

“Tiṭṭhatu tāva tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi--iti ghānaṁ aniccaṁ, gandhā aniccā, ghānaviññāṇaṁ aniccaṁ, ghānasamphasso anicco, yampidaṁ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ…pe… tampi aniccaṁ.

“Tiṭṭhatu tāva tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi--iti jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati…pe… tampi aniccaṁ.

“Tiṭṭhatu tāva tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi--iti kāyo anicco, phoṭṭhabbā (S.35.194./IV,171.) aniccā kāyaviññāṇaṁ aniccaṁ, kāyasamphasso anicco, yampidaṁ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ…pe… tampi aniccaṁ.

“Tiṭṭhatu tāva sottaṁ. Handāhaṁ idameva manasi karomi--iti mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ”.

“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati…pe… yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṁ kho, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.195.) (9) Paṭhamahatthapādopamasuttaṁ 手足喻(1)

►《雜阿含1166經》

236. “Hatthesu bhikkhave, sati ādānanikkhepanaṁ paññāyati; pādesu sati abhikkamapaṭikkamo paññāyati; pabbesu sati samiñjanapasāraṇaṁ paññāyati; kucchismiṁ sati jighacchā pipāsā paññāyati. Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ sati cakkhusamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ…pe… jivhāya sati jivhāsamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ…pe… manasmiṁ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ…pe… .

“Hatthesu, bhikkhave, asati ādānanikkhepanaṁ na paññāyati; pādesu asati abhikkamapaṭikkamo na paññāyati; pabbesu asati samiñjanapasāraṇaṁ na paññāyati; kucchismiṁ asati jighacchā pipāsā na paññāyati. Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ asati (S.35.195./IV,172.) cakkhusamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ…pe… jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nuppajjati…pe… manasmiṁ asati manosamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti. Navamaṁ.

(S.35.196.) (10) Dutiyahatthapādopamasuttaṁ 手足喻(2)

►《雜阿含1166經》

237. “Hatthesu, bhikkhave, sati ādānanikkhepanaṁ hoti; pādesu sati abhikkamapaṭikkamo hoti; pabbesu sati samiñjanapasāraṇaṁ hoti; kucchismiṁ sati jighacchā pipāsā hoti. Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ sati cakkhusamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ…pe… jivhāya sati…pe… manasmiṁ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ…pe… .

“Hatthesu, bhikkhave, asati ādānanikkhepanaṁ na hoti; pādesu asati abhikkamapaṭikkamo na hoti; pabbesu asati samiñjanapasāraṇaṁ na hoti; kucchismiṁ asati jighacchā pipāsā na hoti. Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ asati cakkhusamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ…pe… jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nuppajjati…pe… manasmiṁ asati manosamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti. Dasamaṁ.

Samuddavaggo aṭṭharasamo.

Tassuddānaṁ--

Dve Samuddā Bāḷisiko, Khīrarukkhena Koṭṭhiko;

Kāmabhū Udāyī ceva, Ādittena ca aṭṭhamaṁ.

Hatthapādūpamā dveti, Vaggo tena pavuccatīti.

19. Asīvisavaggo 毒蛇品

(S.35.197.) (1) Āsīvisopamasuttaṁ 毒蛇

►《雜阿含1172經》，《增壹阿含31.6經》

238. “Seyyathāpi bhikkhave, cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisā. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ--‘Ime te, ambho purisa, cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisā (S.35.197./IV,173.) kālena kālaṁ vuṭṭhāpetabbā, kālena kālaṁ nhāpetabbā, kālena kālaṁ bhojetabbā, kālena kālaṁ saṁvesetabbā. Yadā ca kho te, ambho purisa, imesaṁ catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ aññataro vā aññataro vā kuppissati, tato tvaṁ, ambho purisa, maraṇaṁ vā nigacchasi, maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’”ti.

“Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ yena vā tena vā palāyetha. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ--‘Ime kho, ambho purisa, pañca vadhakā paccatthikā piṭṭhito piṭṭhito anubandhā, yattheva naṁ passissāma tattheva jīvitā voropessāmāti. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’”ti.

“Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ yena vā tena vā palāyetha. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ--‘Ayaṁ te, ambho purisa, chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubandho yattheva naṁ passissāmi tattheva siro pātessāmīti. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’”ti.

“Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ, bhīto chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa yena vā tena vā palāyetha. So passeyya suññaṁ gāmaṁ. Yaññadeva gharaṁ paviseyya rittakaññeva paviseyya tucchakaññeva paviseyya suññakaññeva paviseyya. Yaññadeva bhājanaṁ parimaseyya rittakaññeva parimaseyya tucchakaññeva parimaseyya suññakaññeva parimaseyya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ--‘Idāni, ambho purisa, imaṁ suññaṁ gāmaṁ corā gāmaghātakā pavisanti. Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’”ti.

(S.35.197./IV,174.) “Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ, bhīto chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa, bhīto corānaṁ gāmaghātakānaṁ yena vā tena vā palāyetha. So passeyya mahantaṁ udakaṇṇavaṁ orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ. Na cassa nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya. Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa--‘Ayaṁ kho mahā-udakaṇṇavo orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ, natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya. Yaṁnūnāhaṁ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṁkaḍḍhitvā kullaṁ bandhitvā taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ gaccheyyan’”ti.

“Atha kho so, bhikkhave, puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṁkaḍḍhitvā kullaṁ bandhitvā taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ gaccheyya, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

“Upamā kho myāyaṁ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayañcettha attho--cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisāti kho, bhikkhave, catunnetaṁ mahābhūtānaṁ adhivacanaṁ--pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā.

“Pañca vadhakā paccatthikāti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ upādānakkhandhānaṁ adhivacanaṁ, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandhassa, vedanupādānakkhandhassa, saññupādānakkhandhassa, saṅkhārupādānakkhandhassa, viññāṇupādānakkhandhassa.

“Chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsikoti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ.

“Suñño gāmoti kho, bhikkhave, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. Cakkhuto cepi naṁ, bhikkhave, paṇḍito byatto medhāvī upaparikkhati rittakaññeva khāyati, (S.35.197./IV,175.) tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati…pe… jivhāto cepi naṁ, bhikkhave…pe… manato cepi naṁ, bhikkhave, paṇḍito byatto medhāvī upaparikkhati rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati.

“Corā gāmaghātakāti kho, bhikkhave, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. Cakkhu, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu rūpesu; sotaṁ, bhikkhave…pe… ghānaṁ, bhikkhave…pe… jivhā, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu rasesu; kāyo, bhikkhave…pe… mano, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu dhammesu.

“Mahā udakaṇṇavoti kho, bhikkhave, catunnetaṁ oghānaṁ adhivacanaṁ--kāmoghassa, bhavoghassa, diṭṭhoghassa, avijjoghassa.

“Orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayanti kho, bhikkhave, sakkāyassetaṁ adhivacanaṁ.

“Pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayanti kho, bhikkhave, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ.

“Kullanti kho, bhikkhave, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Tassa hatthehi ca pādehi ca vāyāmoti kho, bhikkhave, vīriyārambhassetaṁ adhivacanaṁ.

“Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti kho, bhikkhave, arahato etaṁ adhivacanan”ti. Paṭhamaṁ.

(S.35.198.) (2) Rathopamasuttaṁ 喜樂

239. “Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. Katamehi tīhi? Indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto.

(S.35.198./IV,176.) “Kathañca bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ. Tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā… ghānena gandhaṁ ghāyitvā… jivhāya rasaṁ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā… manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ cātumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṁ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā, dakkhiṇena hatthena patodaṁ gahetvā, yenicchakaṁ yadicchakaṁ sāreyyapi paccāsāreyyapi. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ channaṁ indriyānaṁ ārakkhāya sikkhati saṁyamāya sikkhati, damāya sikkhati, upasamāya sikkhati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti--‘Neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā, yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. (S.35.198./IV,177.) Seyyathāpi bhikkhave, puriso vaṇaṁ ālimpeyya yāvadeva rohanatthāya, seyyathā vā pana akkhaṁ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya; evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti--‘Neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā, yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti. Dutiyaṁ.

(S.35.199.) (3) Kummopamasuttaṁ 龜

240. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, kummo kacchapo sāyanhasamayaṁ anunadītīre gocarapasuto ahosi. Siṅgālopi kho, bhikkhave, sāyanhasamayaṁ anunadītīre gocarapasuto ahosi. Addasā kho, bhikkhave, kummo kacchapo siṅgālaṁ dūratova gocarapasutaṁ. Disvāna soṇḍipañcamāni (S.35.199./IV,178.) aṅgāni sake kapāle samodahitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati. Siṅgālopi kho, bhikkhave, addasa kummaṁ kacchapaṁ dūratova gocarapasutaṁ. Disvāna yena kummo kacchapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kummaṁ kacchapaṁ paccupaṭṭhito ahosi--‘Yadāyaṁ kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṁ aṅgānaṁ aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgaṁ abhininnāmessati, tattheva naṁ gahetvā uddālitvā khādissāmī’ti. Yadā kho, bhikkhave, kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṁ aṅgānaṁ aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgaṁ na abhininnāmi, atha siṅgālo kummamhā nibbijja pakkāmi, otāraṁ alabhamāno.

“Evameva kho, bhikkhave, tumhepi Māro pāpimā satataṁ samitaṁ paccupaṭṭhito--‘Appeva nāmāhaṁ imesaṁ cakkhuto vā otāraṁ labheyyaṁ…pe… jivhāto vā otāraṁ labheyyaṁ…pe… manato vā otāraṁ labheyyan’ti. Tasmātiha, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha. Cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha, rakkhatha cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjatha. Sotena saddaṁ sutvā… ghānena gandhaṁ ghāyitvā… jivhāya rasaṁ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā… manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha, rakkhatha manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjatha. Yato tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharissatha, atha tumhehipi Māro pāpimā nibbijja pakkamissati, otāraṁ alabhamāno--kummamhāva siṅgālo”ti.

(S.35.199./IV,179.) “Kummo aṅgāni sake kapāle, samodahaṁ bhikkhu manovitakke.

Anissito aññamaheṭhayāno, parinibbuto nūpavadeyya kañcī”ti. Tatiyaṁ.

(S.35.200.) (4) Paṭhamadārukkhandhopamasuttaṁ 木塊(1)

241. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosambiyaṁ viharati Gaṅgāya nadiyā tīre. Addasā kho Bhagavā mahantaṁ dārukkhandhaṁ Gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi--“Passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ dārukkhandhaṁ Gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānan”ti? “Evaṁ, bhante”. “Sace so, bhikkhave, dārukkhandho na orimaṁ tīraṁ upagacchati, na pārimaṁ tīraṁ upagacchati, na majjhe saṁsīdissati, na thale ussīdissati, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissati; evañhi so, bhikkhave, dārukkhandho samuddaninno bhavissati samuddapoṇo samuddapabbhāro. Taṁ kissa hetu? Samuddaninno, bhikkhave, Gaṅgāya nadiyā soto samuddapoṇo samuddapabbhāro.

“Evameva kho, bhikkhave, sace tumhepi na orimaṁ tīraṁ upagacchatha, na pārimaṁ tīraṁ upagacchatha; na majjhe saṁsīdissatha, na thale ussīdissatha, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūtī bhavissatha; evaṁ (S.35.200./IV,180.) tumhe bhikkhave, nibbānaninnā bhavissatha nibbānapoṇā nibbānapabbhārā. Taṁ kissa hetu? Nibbānaninnā, bhikkhave, sammādiṭṭhi nibbānapoṇā nibbānapabbhārā”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīraṁ, ko majjhe saṁsādo, ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvaṭṭaggāho, ko antopūtibhāvo”ti?

“‘Orimaṁ tīran’ti kho, bhikkhu, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. ‘Pārimaṁ tīran’ti kho bhikkhu, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. ‘Majjhe saṁsādo’ti kho, bhikkhu, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Thale ussādo’ti kho, bhikkhu, asmimānassetaṁ adhivacanaṁ.

“Katamo ca, bhikkhu, manussaggāho? Idha, bhikkhu, gihīhi saṁsaṭṭho viharati, sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā tesu yogaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, manussaggāho.

“Katamo ca, bhikkhu, amanussaggāho? Idha, bhikkhu, ekacco aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati--‘Imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, amanussaggāho. ‘Āvaṭṭaggāho’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ.

“Katamo ca, bhikkhu, antopūtibhāvo? Idha, bhikkhu, ekacco dussīlo hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño (S.35.200./IV,181.) abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. Ayaṁ vuccati, bhikkhu, ‘Antopūtibhāvo’”ti.

Tena kho pana samayena Nando gopālako Bhagavato avidūre ṭhito hoti. Atha kho Nando gopālako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ahaṁ kho, bhante, na orimaṁ tīraṁ upagacchāmi, na pārimaṁ tīraṁ upagacchāmi, na majjhe saṁsīdissāmi, na thale ussīdissāmi, na maṁ manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissāmi. Labheyyāhaṁ, bhante, Bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Tena hi tvaṁ, nanda, sāmikānaṁ gāvo niyyātehī”ti. “Gamissanti, bhante, gāvo vacchagiddhiniyo”ti. “Niyyāteheva tvaṁ, nanda, sāmikānaṁ gāvo”ti. Atha kho Nando gopālako sāmikānaṁ gāvo niyyātetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Niyyātitā, bhante, sāmikānaṁ gāvo. Labheyyāhaṁ, bhante, Bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. Alattha kho Nando gopālako Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā Nando eko vūpakaṭṭho…pe… aññataro ca panāyasmā Nando arahataṁ ahosīti. Catutthaṁ.

(S.35.201.) (5) Dutiyadārukkhandhopamasuttaṁ 木塊(2)

►《雜阿含1174經》，《增壹阿含43.3經》

242. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kimilāyaṁ viharati Gaṅgāya nadiyā tīre. Addasā kho Bhagavā mahantaṁ dārukkhandhaṁ Gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi--“Passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ (S.35.201./IV,182.) mahantaṁ dārukkhandhaṁ Gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānan”ti? “Evaṁ bhante …”pe…evaṁ vutte, āyasmā Kimilo Bhagavantaṁ etadavoca--kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ…pe… katamo ca, Kimila, antopūtibhāvo. Idha, Kimila, bhikkhu aññataraṁ saṁkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā na vuṭṭhānaṁ paññāyati. Ayaṁ vuccati, Kimila, antopūtibhāvoti. Pañcamaṁ.

(S.35.202.) (6) Avassutapariyāyasuttaṁ 漏泄

►《雜阿含1176經》

243. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena Kapilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho Kapilavatthavā sakyā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho Kapilavatthavā sakyā Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Idha, bhante, Kapilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā (S.35.202./IV,183.) manussabhūtena Taṁ, bhante, Bhagavā paṭhamaṁ paribhuñjatu. Bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā Kapilavatthavā sakyā paribhuñjissanti. Tadassa Kapilavatthavānaṁ sakyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho Kapilavatthavā sakyā Bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena navaṁ santhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ santhāgāraṁ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṁ āropetvā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Sabbasantharisanthataṁ, bhante, santhāgāraṁ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telappadīpo āropito. Yassa dāni bhante, Bhagavā kālaṁ maññatī”ti. Atha kho Bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena navaṁ santhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi Bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Kapilavatthavā sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu Bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Atha kho Bhagavā Kapilavatthave sakye bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi--“Abhikkantā kho, Gotama, ratti. Yassa dāni kālaṁ maññathā”ti. (S.35.202./IV,184.) “Evaṁ bhante”ti kho Kapilavatthavā sakyā Bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.

Atha kho Bhagavā acirapakkantesu Kapilavatthavesu sakyesu āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ āmantesi--“Vigatathinamiddho kho, Moggallāna, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṁ, Moggallāna, bhikkhūnaṁ dhammī kathā. Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṁ āyamissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi--“Āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--“Avassutapariyāyañca vo, āvuso, desessāmi, anavassutapariyāyañca. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Kathaṁ, āvuso, avassuto hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā (S.35.202./IV,185.) nirujjhanti…pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā…pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ayaṁ vuccati, āvuso, bhikkhu avassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu…pe… avassuto jivhāviññeyyesu rasesu…pe… avassuto manoviññeyyesu dhammesu. Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ…pe… jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ labhati māro ārammaṇaṁ…pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ.

“Seyyathāpi, āvuso, naḷāgāraṁ vā tiṇāgāraṁ vā sukkhaṁ kolāpaṁ terovassikaṁ. Puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ, labhetha aggi ārammaṇaṁ; pacchimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya…pe… uttarāya cepi naṁ disāya…pe… dakkhiṇāya cepi naṁ disāya…pe… heṭṭhimato cepi naṁ…pe… uparimato cepi naṁ… yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ labhetha aggi ārammaṇaṁ. Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ…pe… jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati…pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ. Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ rūpā adhibhaṁsu, na bhikkhu rūpe adhibhosi; saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, (S.35.202./IV,186.) na bhikkhu sadde adhibhosi; gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu gandhe adhibhosi; rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu rase adhibhosi; phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu phoṭṭhabbe adhibhosi dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu dhamme adhibhosi. Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhūto, saddādhibhūto, gandhādhibhūto, rasādhibhūto, phoṭṭhabbādhibhūto, dhammādhibhūto, adhibhūto, anadhibhū, adhibhaṁsu naṁ pāpakā akusalā dhammā saṁkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. Evaṁ kho, āvuso, avassuto hoti.

“Kathañcāvuso, anavassuto hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti…pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā…pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu anavassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu…pe… anavassuto manoviññeyyesu dhammesu. Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ…pe… jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati…pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ.

“Seyyathāpi, āvuso, kūṭāgāraṁ vā sālā vā (S.35.202./IV,187.) bahalamattikā addāvalepanā. Puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ, na labhetha aggi ārammaṇaṁ…pe… pacchimāya cepi naṁ… uttarāya cepi naṁ… dakkhiṇāya cepi naṁ… heṭṭhimato cepi naṁ… uparimato cepi naṁ… yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ, na labhetha aggi ārammaṇaṁ. Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ…pe… manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ. Evaṁvihārī cāvuso, bhikkhu rūpe adhibhosi, na rūpā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; sadde bhikkhu adhibhosi, na saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; gandhe bhikkhu adhibhosi, na gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; rase bhikkhu adhibhosi, na rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; phoṭṭhabbe bhikkhu adhibhosi, na phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; dhamme bhikkhu adhibhosi, na dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu. Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhū, saddādhibhū, gandhādhibhū, rasādhibhū, phoṭṭhabbādhibhū, dhammādhibhū, adhibhū, anadhibhūto, adhibhosi te pāpake akusale dhamme saṁkilesike ponobbhavike sadare dukkhavipāke āyatiṁ jātijarāmaraṇiye. Evaṁ kho, āvuso, anavassuto hotī”ti.

Atha kho Bhagavā vuṭṭhahitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ āmantesi--“Sādhu sādhu, Moggallāna! Sādhu kho tvaṁ, Moggallāna, bhikkhūnaṁ avassutapariyāyañca anavassutapariyāyañca abhāsī”ti.

Idamavoca āyasmā Mahāmoggallāno. Samanuñño (S.35.202./IV,188.) Satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinandunti. Chaṭṭhaṁ.

(S.35.203.) (7) Dukkhadhammasuttaṁ 苦法

►《雜阿含1173經》

244. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti. TAtha kho panassa kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti. TAtha kho panassa cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānusenti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti-- Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno kāmā diṭṭhā honti? Yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti. Seyyathāpi, bhikkhave, aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā, taṁ aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. So iticīticeva kāyaṁ sannāmeyya. Taṁ kissa hetu? Ñātañhi, bhikkhave, (S.35.203./IV,189.) tassa purisassa imaṁ cāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchissāmi maraṇamattaṁ vā dukkhanti. Evameva kho bhikkhave bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti? Seyyathāpi, bhikkhave, puriso bahukaṇṭakaṁ dāyaṁ paviseyya. Tassa puratopi kaṇṭako, pacchatopi kaṇṭako, uttaratopi kaṇṭako, dakkhiṇatopi kaṇṭako, heṭṭhatopi kaṇṭako, uparitopi kaṇṭako. So satova abhikkameyya, satova paṭikkameyya--‘Mā maṁ kaṇṭako’ti. Evameva kho, bhikkhave, yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye kaṇṭako”ti. Iti viditvā saṁvaro ca asaṁvaro ca veditabbo.

“Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti…pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā…pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti.

“Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā (S.35.203./IV,190.) pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti…pe… jivhā rasaṁ sāyitvā…pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hoti.

“Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ carato evaṁ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti, pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, dandho, bhikkhave, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso divasaṁsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya. Dandho, bhikkhave, udakaphusitānaṁ nipāto, Atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno evaṁ carato, evaṁ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, dandho, bhikkhave, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti; yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti. Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ evaṁ carantaṁ evaṁ viharantaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ--‘Ehi, bho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, kiṁ muṇḍo kapālamanucarasi, ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu evaṁ caranto evaṁ viharanto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

(S.35.203./IV,191.) “Seyyathāpi bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddāla-piṭakaṁ ādāya--‘Mayaṁ imaṁ Gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ karissāma pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho so mahājanakāyo Gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ kareyya pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Gaṅgā, bhante, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; sā na sukarā pacchāninnā kātuṁ pacchāpoṇā pacchāpabbhārā. Yāvadeva ca pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, tañce bhikkhuṁ evaṁ carantaṁ evaṁ viharantaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ--‘Ehi, bho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, kiṁ muṇḍo kapālamanucarasi, ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu evaṁ caranto evaṁ viharanto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Yañhi taṁ, bhikkhave, cittaṁ dīgharattaṁ vivekaninnaṁ vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ, tathā hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. Sattamaṁ.

(S.35.204.) (8) Kiṁsukopamasuttaṁ 緊叔迦

►《雜阿含1175經》

245. Atha kho aññataro bhikkhu yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ (S.35.204./IV,192.) samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti.

Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti.

Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti.

Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca--“Kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā, kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti.

Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Idhāhaṁ, bhante, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ--kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti? Evaṁ vutte, bhante, so bhikkhu maṁ etadavoca--‘Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa (S.35.204./IV,193.) pañhaveyyākaraṇena yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ--‘Kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti? Evaṁ vutte, bhante, so bhikkhu maṁ etadavoca--‘Yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ…pe… catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti…pe… yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁ. Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti?

“Seyyathāpi, bhikkhu, purisassa kiṁsuko adiṭṭhapubbo assa. So yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya. Upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya--‘Kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya--‘Kāḷako kho, ambho purisa, kiṁsuko--seyyathāpi jhāmakhāṇū’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. Atha kho, so bhikkhu, puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya--‘Kīdiso bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya--‘Lohitako kho, ambho purisa, kiṁsuko--seyyathāpi maṁsapesī’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa (S.35.204./IV,194.) pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya--‘Kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya--‘Ocīrakajāto kho, ambho purisa, kiṁsuko ādinnasipāṭiko--seyyathāpi sirīso’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya--‘Kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? So evaṁ vadeyya--‘Bahalapattapalāso sandacchāyo kho, ambho purisa, kiṁsuko--seyyathāpi nigrodho’ti. Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. Evameva kho, bhikkhu, yathā yathā adhimuttānaṁ tesaṁ sappurisānaṁ dassanaṁ suvisuddhaṁ hoti, tathā tAtha kho tehi sappurisehi byākataṁ.

“Seyyathāpi, bhikkhu, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ chadvāraṁ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī, aññātānaṁ nivāretā, ñātānaṁ pavesetā. Puratthimāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ taṁ dovārikaṁ evaṁ vadeyya--‘Kahaṁ, bho purisa, imassa nagarassa nagarassāmī’ti? So evaṁ vadeyya--‘Eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti. Atha kho taṁ sīghaṁ dūtayugaṁ nagarassāmikassa yathābhūtaṁ vacanaṁ niyyātetvā yathāgatamaggaṁ paṭipajjeyya. Pacchimāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ…pe… uttarāya disāya… dakkhiṇāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ taṁ dovārikaṁ evaṁ vadeyya--‘Kahaṁ, bho purisa, imassa nagarassāmī’ti? So evaṁ vadeyya--‘Eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti. Atha kho taṁ sīghaṁ dūtayugaṁ nagarassāmikassa yathābhūtaṁ vacanaṁ niyyātetvā yathāgatamaggaṁ paṭipajjeyya.

“Upamā kho myāyaṁ, bhikkhu, katā atthassa viññāpanāya. Ayañcettha attho ‘Nagaran’ti kho, bhikkhu, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. ‘Cha dvārā’ti kho, bhikkhu, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. ‘Dovāriko’ti kho, bhikkhu, satiyā etaṁ adhivacanaṁ. (S.35.204./IV,195.) ‘Sīghaṁ dūtayugan’ti kho, bhikkhu, samathavipassanānetaṁ adhivacanaṁ. ‘Nagarassāmī’ti kho, bhikkhu, viññāṇassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Majjhe siṅghāṭako’ti kho bhikkhu, catunnetaṁ mahābhūtānaṁ adhivacanaṁ--pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā. ‘Yathābhūtaṁ vacanan’ti kho, bhikkhu, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Yathāgatamaggo’ti kho, bhikkhu, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhiyā…pe… sammāsamādhissā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.35.205.) (9) Vīṇopamasuttaṁ 琵琶

►《雜阿含1169經》

246. “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso, tato cittaṁ nivāreyya. Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca. Asappurisasevito ceso maggo, na ceso maggo sappurisehi sevito. Na tvaṁ etaṁ arahasīti. Tato cittaṁ nivāraye cakkhuviññeyyehi rūpehi…pe… yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu…pe… manoviññeyyesu dhammesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso tato cittaṁ nivāreyya. Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca. Asappurisasevito ceso maggo, na ceso maggo sappurisehi sevito. Na tvaṁ etaṁ arahasīti. Tato cittaṁ nivāraye manoviññeyyehi dhammehi.

“Seyyathāpi, bhikkhave, kiṭṭhaṁ sampannaṁ. Kiṭṭhārakkho ca pamatto, goṇo ca kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ (S.35.205./IV,196.) otaritvā yāvadatthaṁ madaṁ āpajjeyya pamādaṁ āpajjeyya evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano chasu phassāyatanesu asaṁvutakārī pañcasu kāmaguṇesu yāvadatthaṁ madaṁ āpajjati pamādaṁ āpajjati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, kiṭṭhaṁ sampannaṁ kiṭṭhārakkho ca appamatto goṇo ca kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otareyya. Tamenaṁ kiṭṭhārakkho nāsāyaṁ suggahitaṁ gaṇheyya. Nāsāyaṁ suggahitaṁ gahetvā uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggaṇheyya. Uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷeyya. Daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷetvā osajjeyya. Dutiyampi kho, bhikkhave…pe… tatiyampi kho, bhikkhave, goṇo kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otareyya. Tamenaṁ kiṭṭhārakkho nāsāyaṁ suggahitaṁ gaṇheyya. Nāsāyaṁ suggahitaṁ gahetvā uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggaṇheyya. Uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷeyya. Daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷetvā osajjeyya. Evañhi so, bhikkhave, goṇo kiṭṭhādo gāmagato vā araññagato vā, ṭhānabahulo vā assa nisajjabahulo vā na taṁ kiṭṭhaṁ puna otareyya--tameva purimaṁ daṇḍasamphassaṁ samanussaranto. Evameva kho, bhikkhave, yato kho bhikkhuno chasu phassāyatanesu cittaṁ udujitaṁ hoti sudujitaṁ, ajjhattameva santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, rañño vā rājamahāmattassa vā vīṇāya saddo assutapubbo assa. So vīṇāsaddaṁ suṇeyya. So evaṁ vadeyya--‘Ambho, kassa nu kho eso saddo evaṁrajanīyo evaṁkamanīyo evaṁmadanīyo (S.35.205./IV,197.) evaṁmucchanīyo evaṁbandhanīyo’ti? Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ--‘Esā, kho, bhante, vīṇā nāma, yassā eso saddo evaṁrajanīyo evaṁkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evaṁbandhanīyo’ti. So evaṁ vadeyya--‘Gacchatha me, bho, taṁ vīṇaṁ āharathā’ti. Tassa taṁ vīṇaṁ āhareyyuṁ. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ--‘Ayaṁ kho sā, bhante, vīṇā yassā eso saddo evaṁrajanīyo evaṁkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evaṁbandhanīyo’ti. So evaṁ vadeyya--‘Alaṁ me, bho, tāya vīṇāya, tameva me saddaṁ āharathā’ti. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ--‘Ayaṁ kho, bhante, vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā. Anekehi sambhārehi samāraddhā vadati seyyathidaṁ--doṇiñca paṭicca cammañca paṭicca daṇḍañca paṭicca upadhāraṇe ca paṭicca tantiyo ca paṭicca koṇañca paṭicca purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca evāyaṁ, bhante, vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā. Anekehi sambhārehi samāraddhā vadatī’ti. So taṁ vīṇaṁ dasadhā vā satadhā vā phāleyya, dasadhā vā satadhā vā taṁ phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya. Sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahitvā masiṁ kareyya. Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuneyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. So evaṁ vadeyya--‘Asatī kirāyaṁ, bho, vīṇā nāma, yathevaṁ yaṁ kiñci vīṇā nāma ettha ca panāyaṁ jano ativelaṁ pamatto palaḷito’ti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ samanvesati yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ samanvesati yāvatā vedanāya gati, saññaṁ samanvesati yāvatā saññāya gati, saṅkhāre samanvesati yāvatā saṅkhārānaṁ gati, viññāṇaṁ samanvesati yāvatā viññāṇassa gati. Tassa rūpaṁ samanvesato yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ samanvesato…pe… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ samanvesato yāvatā viññāṇassa gati. Yampissa taṁ (S.35.205./IV,198.) hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā tampi tassa na hotī”ti. Navamaṁ.

(S.35.206.) (10) Chappāṇakopamasuttaṁ 六生物

►《雜阿含經》1170、1171經，《增壹阿含38.8經》

247. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso arugatto pakkagatto saravanaṁ paviseyya. Tassa kusakaṇṭakā ceva pāde vijjheyyuṁ, sarapattāni ca gattāni vilekheyyuṁ. Evañhi so, bhikkhave, puriso bhiyyosomattāya tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu gāmagato vā araññagato vā labhati vattāraṁ--‘Ayañca so āyasmā evaṁkārī evaṁsamācāro asucigāmakaṇṭako’ti. Taṁ kaṇṭakoti iti viditvā saṁvaro ca asaṁvaro ca veditabbo.

“Kathañca bhikkhave, asaṁvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Sotena saddaṁ sutvā… ghānena gandhaṁ ghāyitvā… jivhāya rasaṁ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. Ahiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Susumāraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Pakkhiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Kukkuraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā (S.35.206./IV,199.) bandheyya Siṅgālaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Makkaṭaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Daḷhāya rajjuyā bandhitvā majjhe gaṇṭhiṁ karitvā ossajjeyya. Atha kho, te, bhikkhave chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṁ sakaṁ gocaravisayaṁ āviñcheyyuṁ--ahi āviñcheyya ‘vammikaṁ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘Udakaṁ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘Akāsaṁ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘Gāmaṁ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṁ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṁ pavekkhāmī’ti. Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā, Atha kho yo nesaṁ pāṇakānaṁ balavataro assa tassa te anuvatteyyuṁ, anuvidhāyeyyuṁ vasaṁ gaccheyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, taṁ cakkhu āviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā paṭikūlā honti…pe… mano āviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā paṭikūlā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti.

“Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti…pe… jivhā rasaṁ sāyitvā…pe… manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe (S.35.206./IV,200.) dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. Ahiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Susumāraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Pakkhiṁ gahetvā…pe… kukkuraṁ gahetvā… siṅgālaṁ gahetvā… makkaṭaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. Daḷhāya rajjuyā bandhitvā daḷhe khīle vā thambhe vā upanibandheyya. Atha kho te, bhikkhave, chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṁ sakaṁ gocaravisayaṁ āviñcheyyuṁ--ahi āviñcheyya ‘vammikaṁ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘Udakaṁ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘Akāsaṁ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘Gāmaṁ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṁ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṁ pavekkhāmī’ti Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā atha tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upatiṭṭheyyuṁ, upanisīdeyyuṁ, upanipajjeyyuṁ. Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, taṁ cakkhu nāviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā nappaṭikūlā honti…pe… jivhā nāviñchati manāpiyesu rasesu…pe… mano nāviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā nappaṭikūlā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hoti.

“‘Daḷhe khīle vā thambhe vā’ti kho, bhikkhave, kāyagatāya satiyā etaṁ adhivacanaṁ. Tasmātiha vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Kāyagatā no sati bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ.

(S.35.207./IV,201.)

(S.35.207.) (11) Yavakalāpisuttaṁ 麥把

►《雜阿含1168經》

248. “Seyyathāpi bhikkhave, yavakalāpī cātumahāpathe nikkhittā assa. Atha cha purisā āgaccheyyuṁ byābhaṅgihatthā. Te yavakalāpiṁ chahi byābhaṅgīhi haneyyuṁ. Evañhi sā, bhikkhave, yavakalāpī suhatā assa chahi byābhaṅgīhi haññamānā. Atha sattamo puriso āgaccheyya byābhaṅgihattho. So taṁ yavakalāpiṁ sattamāya byābhaṅgiyā haneyya. Evañhi sā bhikkhave, yavakalāpī suhatatarā assa, sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano cakkhusmiṁ haññati manāpāmanāpehi rūpehi…pe… jivhāya haññati manāpāmanāpehi rasehi…pe… manasmiṁ haññati manāpāmanāpehi dhammehi. Sace so, bhikkhave, assutavā puthujjano āyatiṁ punabbhavāya ceteti, evañhi so, bhikkhave, moghapuriso suhatataro hoti, seyyathāpi sā yavakalāpī sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā.

“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, Vepacitti asurindo asure āmantesi--‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṁ devā parājineyyuṁ, yena naṁ Sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti. Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi--‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṁ asurā parājineyyuṁ, yena naṁ Vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaṁ devasabhan’ti. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā (S.35.207./IV,202.) parājiniṁsu. Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā Vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā Sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammaṁ devasabhaṁ. Tatra sudaṁ, bhikkhave, Vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho hoti. Yadā kho, bhikkhave, Vepacittissa asurindassa evaṁ hoti--‘Dhammikā kho devā, adhammikā asurā idheva dānāhaṁ devapuraṁ gacchāmī’ti. Atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi muttaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Yadā ca kho, bhikkhave, Vepacittissa asurindassa evaṁ hoti--‘Dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṁ asurapuraṁ gamissāmī’ti, atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhaṁ attānaṁ samanupassati. Dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi parihāyati. Evaṁ sukhumaṁ kho, bhikkhave, Vepacittibandhanaṁ. Tato sukhumataraṁ mārabandhanaṁ. Maññamāno kho, bhikkhave, baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato.

“‘Asmī’ti, bhikkhave, maññitametaṁ, ‘Ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘Bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘Na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘Arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘Asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘Nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ. Maññitaṁ, bhikkhave, rogo, maññitaṁ gaṇḍo, maññitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘Amaññamānena cetasā viharissāmā’ti--evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

“‘Asmī’ti, bhikkhave, iñjitametaṁ, ‘Ayamahamasmī’ti iñjitametaṁ, ‘Bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘Na bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘Arūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘Asaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘Nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ. Iñjitaṁ, (S.35.207./IV,203.) bhikkhave rogo, iñjitaṁ gaṇḍo, iñjitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘Aniñjamānena cetasā viharissāmā’ti--evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

“‘Asmī’ti bhikkhave, phanditametaṁ, ‘Ayamahamasmī’ti phanditametaṁ, ‘Bhavissan’ti…pe… ‘Na bhavissan’ti… ‘rūpī bhavissan’ti… ‘Arūpī bhavissan’ti… ‘saññī bhavissan’ti… ‘Asaññī bhavissan’ti… ‘Nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti phanditametaṁ. Phanditaṁ, bhikkhave, rogo, phanditaṁ gaṇḍo, phanditaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘Aphandamānena cetasā viharissāmā’ti--evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

“‘Asmī’ti, bhikkhave, papañcitametaṁ, ‘Ayamahamasmī’ti papañcitametaṁ, ‘Bhavissan’ti…pe… ‘Na bhavissan’ti… ‘rūpī bhavissan’ti… ‘Arūpī bhavissan’ti… ‘saññī bhavissan’ti… ‘Asaññī bhavissan’ti… ‘Nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti papañcitametaṁ Papañcitaṁ, bhikkhave, rogo, papañcitaṁ gaṇḍo, papañcitaṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘Nippapañcena cetasā viharissāmā’ti--evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

“‘Asmī’ti, bhikkhave, mānagatametaṁ, ‘Ayamahamasmī’ti mānagatametaṁ, ‘Bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘Na bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘Arūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘Asaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘Nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ. Mānagataṁ, bhikkhave, rogo, mānagataṁ gaṇḍo, mānagataṁ sallaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, ‘Nihatamānena cetasā viharissāmā’ti--evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Ekādasamaṁ.

Āsīvisavaggo ekūnavīsatimo.

Tassuddānaṁ--

(S.35.207./IV,204.) Āsīviso Ratho Kummo, dve Dārukkhandhā Avassuto;

Dukkhadhammā Kiṁsukā Vīṇā, Chappāṇā Yavakalāpīti.

Saḷāyatanavagge catutthapaṇṇāsako samatto.

Tassa vagguddānaṁ--

Nandikkhayo Saṭṭhinayo, Samuddo Uragena ca;

Catupaṇṇāsakā ete, Nipātesu pakāsitāti.

~Saḷāyatanasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.36.1./IV,205.)

(S.36.)(2) Vedanāsaṁyuttaṁ 受相應(29suttas)

1. Sagāthāvaggo 有偈品

(S.36.1.) (1) Samādhisuttaṁ 三昧

►《雜阿含473經》

249. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā kho, bhikkhave, tisso vedanāti.

“Samāhito sampajāno, sato Buddhassa sāvako;

Vedanā ca pajānāti, vedanānañca sambhavaṁ.

“Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṁ;

Vedanānaṁ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto”ti. Paṭhamaṁ.

(S.36.2.) (2) Sukhasuttaṁ 樂

►《雜阿含473經》

250. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā kho, bhikkhave, tisso vedanāti.

(S.36.2./IV,205.) “Sukhaṁ vā yadi vā dukkhaṁ, adukkhamasukhaṁ saha;

Ajjhattañca bahiddhā ca, yaṁ kiñci atthi veditaṁ.

“Etaṁ dukkhanti ñatvāna, mosadhammaṁ palokinaṁ;

Phussa phussa vayaṁ passaṁ, evaṁ tattha virajjatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.36.3.) (3) Pahānasuttaṁ 捨棄

►《雜阿含468經》

251. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhāya, bhikkhave, vedanāya rāgānusayo pahātabbo, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhāya vedanāya rāgānusayo pahīno hoti, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahīno hoti, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahīno hoti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Bhikkhu niranusayo sammaddaso acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’”ti.

“Sukhaṁ vedayamānassa, vedanaṁ appajānato;

So rāgānusayo hoti, anissaraṇadassino.

“Dukkhaṁ vedayamānassa, vedanaṁ appajānato;

Paṭighānusayo hoti, anissaraṇadassino.

“Adukkhamasukhaṁ santaṁ, bhūripaññena desitaṁ;

Tañcāpi abhinandati, neva dukkhā pamuccati.

(S.36.3./IV,206.) “Yato ca bhikkhu ātāpī, sampajaññaṁ na riñcati;

Tato so vedanā sabbā, parijānāti paṇḍito.

“So vedanā pariññāya, diṭṭhe dhamme anāsavo;

Kāyassa bhedā dhammaṭṭho, saṅkhyaṁ nopeti vedagū”ti. Tatiyaṁ.

(S.36.4.) (4) Pātālasuttaṁ 嶮崖

►《雜阿含469經》

252. “Assutavā bhikkhave, puthujjano yaṁ vācaṁ bhāsati--‘Atthi mahāsamudde pātālo’ti. Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano asantaṁ avijjamānaṁ evaṁ vācaṁ bhāsati--‘Atthi mahāsamudde pātālo’ti. Sārīrikānaṁ kho etaṁ, bhikkhave, dukkhānaṁ vedanānaṁ adhivacanaṁ yadidaṁ ‘Pātālo’ti. Assutavā, bhikkhave, puthujjano sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Assutavā puthujjano pātāle na paccuṭṭhāsi, gādhañca nājjhagā’. Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno neva socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘sutavā ariyasāvako pātāle paccuṭṭhāsi, gādhañca ajjhagā’”ti.

“Yo etā nādhivāseti, uppannā vedanā dukhā;

Sārīrikā pāṇaharā, yāhi phuṭṭho pavedhati.

“Akkandati parodati, dubbalo appathāmako;

Na so pātāle paccuṭṭhāsi, atho gādhampi nājjhagā.

(S.36.4./IV,207.) “Yo cetā adhivāseti, uppannā vedanā dukhā;

Sārīrikā pāṇaharā, yāhi phuṭṭho na vedhati.

Sa ve pātāle paccuṭṭhāsi, atho gādhampi ajjhagā”ti. Catutthaṁ.

(S.36.5.) (5) Daṭṭhabbasuttaṁ 當見(應被見)

►《雜阿含467經》

253. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhā, bhikkhave, vedanā dukkhato daṭṭhabbā, dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā, adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhā vedanā dukkhato diṭṭhā hoti, dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti, adukkhamasukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Bhikkhu sammaddaso acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’”ti.

“Yo sukhaṁ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṁ santaṁ, addakkhi naṁ aniccato.

“Sa ve sammaddaso bhikkhu, parijānāti vedanā;

So vedanā pariññāya, diṭṭhe dhamme anāsavo.

Kāyassa bhedā dhammaṭṭho, saṅkhyaṁ nopeti vedagū”ti. Pañcamaṁ.

(S.36.6.) (6) Sallasuttaṁ 箭

►《雜阿含470經》，cf. A.1.1

254. “Assutavā, bhikkhave, puthujjano sukhampi vedanaṁ vedayati, dukkhampi vedanaṁ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṁ vedayati. Sutavā, bhikkhave, ariyasāvako sukhampi vedanaṁ (S.36.6./IV,208.) vedayati dukkhampi vedanaṁ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṁ vedayati. Tatra, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… assutavā. Bhikkhave, puthujjano dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. So dve vedanā vedayati--kāyikañca, cetasikañca. Seyyathāpi, bhikkhave, purisaṁ sallena vijjheyya. Tamenaṁ dutiyena sallena anuvedhaṁ vijjheyya. Evañhi so, bhikkhave, puriso dvisallena vedanaṁ vedayati. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati. So dve vedanā vedayati--kāyikañca, cetasikañca. Tassāyeva kho pana dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno paṭighavā hoti. Tamenaṁ dukkhāya vedanāya paṭighavantaṁ, yo dukkhāya vedanāya paṭighānusayo, so anuseti. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāmasukhaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Na hi so, bhikkhave, pajānāti assutavā puthujjano aññatra kāmasukhā dukkhāya vedanāya nissaraṇaṁ, tassa kāmasukhañca abhinandato, yo sukhāya vedanāya rāgānusayo, so anuseti. So tāsaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. Tassa tāsaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato, yo adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo, so anuseti. So sukhañce vedanaṁ vedayati, saññutto naṁ vedayati. Dukkhañce vedanaṁ vedayati, saññutto naṁ vedayati. (S.36.6./IV,209.) Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, saññutto naṁ vedayati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Assutavā puthujjano saññutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, saññutto dukkhasmā’ti vadāmi.

“Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. So ekaṁ vedanaṁ vedayati--kāyikaṁ, na cetasikaṁ.

“Seyyathāpi bhikkhave, purisaṁ sallena vijjheyya. Tamenaṁ dutiyena sallena anuvedhaṁ na vijjheyya. Evañhi so, bhikkhave, puriso ekasallena vedanaṁ vedayati. Evameva kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. So ekaṁ vedanaṁ vedayati--kāyikaṁ, na cetasikaṁ. Tassāyeva kho pana dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno paṭighavā na hoti. Tamenaṁ dukkhāya vedanāya appaṭighavantaṁ, yo dukkhāya vedanāya paṭighānusayo, so nānuseti. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāmasukhaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pajānāti hi so, bhikkhave, sutavā ariyasāvako aññatra kāmasukhā dukkhāya vedanāya nissaraṇaṁ. Tassa kāmasukhaṁ nābhinandato yo sukhāya vedanāya rāgānusayo, so nānuseti. So tāsaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavaṁ ca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa tāsaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato, yo adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo, so nānuseti. So sukhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati. Dukkhañce vedanaṁ (S.36.6./IV,210.) vedayati visaññutto naṁ vedayati. Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘sutavā ariyasāvako visaññutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi visaññutto dukkhasmā’ti vadāmi. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso, ayaṁ adhippayāso, idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenā”ti.

“Na vedanaṁ vedayati sapañño, sukhampi dukkhampi bahussutopi.

Ayañca dhīrassa puthujjanena, mahā viseso kusalassa hoti.

“Saṅkhātadhammassa bahussutassa, vipassato lokamimaṁ parañca.

Iṭṭhassa dhammā na mathenti cittaṁ, aniṭṭhato no paṭighātameti.

“Tassānurodhā athavā virodhā, vidhūpitā atthagatā na santi.

Padañca ñatvā virajaṁ asokaṁ, sammā pajānāti bhavassa pāragū”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.36.7.) (7) Paṭhamagelaññasuttaṁ 疾病(1)

►D.16.Mahāparinibbānasuttaṁ大般涅槃經，S.2.12-13.，S.47.2.

255. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena gilānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū (S.36.7./IV,211.) āmantesi.

“Sato, bhikkhave, bhikkhu sampajāno kālaṁ āgameyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… citte cittānupassī viharati…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajānakārī hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu sampajāno kālaṁ āgameyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī.

“Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhā vedanā, so evaṁ pajānāti--‘Uppannā kho myāyaṁ sukhā vedanā. Sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva kāyaṁ paṭicca. Ayaṁ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Aniccaṁ kho pana saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ kāyaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā kuto niccā bhavissatī’ti! So kāye ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. Tassa kāye ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato, vayānupassino viharato, virāgānupassino viharato, nirodhānupassino viharato, (S.36.7./IV,212.) paṭinissaggānupassino viharato, yo kāye ca sukhāya ca vedanāya rāgānusayo, so pahīyati.

“Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati dukkhā vedanā. So evaṁ pajānāti--‘Uppannā kho myāyaṁ dukkhā vedanā. Sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva kāyaṁ paṭicca. Ayaṁ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Aniccaṁ kho pana saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ kāyaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā kuto niccā bhavissatī’ti! So kāye ca dukkhāya vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. Tassa kāye ca dukkhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato…pe… paṭinissaggānupassino viharato, yo kāye ca dukkhāya ca vedanāya paṭighānusayo, so pahīyati.

“Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati adukkhamasukhā vedanā, so evaṁ pajānāti--‘Uppannā kho myāyaṁ adukkhamasukhā vedanā. Sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva kāyaṁ paṭicca. Ayaṁ kho pana kāyo anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Aniccaṁ kho pana saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ kāyaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā kuto niccā bhavissatī’ti! So kāye ca adukkhamasukhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. Tassa kāye ca adukkhamasukhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato…pe… paṭinissaggānupassino viharato, yo kāye ca adukkhamasukhāya ca vedanāya avijjānusayo, so pahīyati.

(S.36.7./IV,213.) “So sukhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti; dukkhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti; adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. So sukhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati; dukkhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati; adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, visaññutto naṁ vedayati. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī”ti. Sattamaṁ.

(S.36.8.) (8) Dutiyagelaññasuttaṁ 疾病(2)

256. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena gilānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--

“Sato bhikkhave, bhikkhu sampajāno kālaṁ āgameyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati… citte cittānupassī viharati… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti.

(S.36.8./IV,214.) “Kathañca bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti…pe… bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu sampajāno kālaṁ āgameyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī.

“Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa sampajānassa appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhā vedanā. So evaṁ pajānāti--‘Uppannā kho myāyaṁ sukhā vedanā; sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva phassaṁ paṭicca. Ayaṁ kho pana phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Aniccaṁ kho pana saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā kuto niccā bhavissatī’ti! So phasse ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassī viharati, vayānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. Tassa phasse ca sukhāya ca vedanāya aniccānupassino viharato, vayānupassino viharato, virāgānupassino viharato, nirodhānupassino viharato, paṭinissaggānupassino viharato yo phasse ca sukhāya ca vedanāya rāgānusayo, so pahīyati.

“Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ satassa…pe… viharato uppajjati dukkhā vedanā…pe… uppajjati adukkhamasukhā vedanā. So evaṁ pajānāti--‘Uppannā kho myāyaṁ adukkhamasukhā vedanā; sā ca kho paṭicca, no appaṭicca. Kiṁ paṭicca? Imameva phassaṁ paṭicca…pe… kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.36.9.) (9) Aniccasuttaṁ 無常

257. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā kho, bhikkhave, tisso vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā”ti. Navamaṁ.

(S.36.10./IV,215.)

(S.36.10.) (10) Phassamūlakasuttaṁ 以觸為根本者

►《雜阿含466經》

258. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā phassajā phassamūlakā phassanidānā phassapaccayā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā, sā nirujjhati, sā vūpasammati. Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā, sā nirujjhati, sā vūpasammati. Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā, sā nirujjhati, sā vūpasammati. Seyyathāpi bhikkhave, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭanasamodhānā usmā jāyati, tejo abhinibbattati. Tesaṁyeva kaṭṭhānaṁ nānābhāvā vinikkhepā, yā tajjā usmā, sā nirujjhati, sā vūpasammati. Evameva kho, bhikkhave, imā tisso vedanā phassajā phassamūlakā phassanidānā phassapaccayā. Tajjaṁ phassaṁ paṭicca tajjā vedanā uppajjanti. Tajjassa phassassa nirodhā tajjā vedanā nirujjhantī”ti. Dasamaṁ.

Sagāthāvaggo paṭhamo

(S.36.10./IV,216.) Tassuddānaṁ--

Samādhi Sukhaṁ Pahānena, Pātālaṁ Daṭṭhabbena ca;

Sallena ceva Gelaññā, Anicca Phassamūlakāti.

2. Rahogatavaggo 獨坐品

(S.36.11.) (1) Rahogatasuttaṁ 獨坐

►《雜阿含477經》，cf. 《雜阿含473-474經》

259. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--‘tisso vedanā vuttā Bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā tisso vedanā vuttā Bhagavatā. Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā--‘Yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’ti. Kiṁ nu kho etaṁ Bhagavatā sandhāya bhāsitaṁ--‘Yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’”ti?

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Tisso imā, bhikkhu, vedanā vuttā mayā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā tisso vedanā vuttā mayā. Vuttaṁ kho panetaṁ, bhikkhu, mayā--‘Yaṁ kiñci vedayitaṁ, taṁ dukkhasmin’ti. Taṁ kho panetaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhārānaṁyeva aniccataṁ sandhāya bhāsitaṁ--‘Yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’ti Taṁ kho panetaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhārānaṁyeva khayadhammataṁ…pe… vayadhammataṁ…pe… (S.36.11./IV,217.) virāgadhammataṁ…pe… nirodhadhammataṁ…pe… vipariṇāmadhammataṁ sandhāya bhāsitaṁ--‘Yaṁ kiñci vedayitaṁ taṁ dukkhasmin’ti. Atha kho pana, bhikkhu, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ nirodho akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā niruddhā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti. Akāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Akiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti, doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. Atha kho, bhikkhu, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ vūpasamo akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā vūpasantā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā vūpasantā honti…pe… saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti, doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. Chayimā, bhikkhu, passaddhiyo. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā paṭippassaddhā honti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti paṭippassaddhā hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāsā paṭippassaddhā (S.36.11./IV,218.) honti Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.36.12.) (2) Paṭhama-ākāsasuttaṁ 虛空(1)

►《雜阿含471經》

260. “Seyyathāpi, bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti. Puratthimāpi vātā vāyanti, pacchimāpi vātā vāyanti, uttarāpi vātā vāyanti, dakkhiṇāpi vātā vāyanti, sarajāpi vātā vāyanti, arajāpi vātā vāyanti, sītāpi vātā vāyanti, uṇhāpi vātā vāyanti, parittāpi vātā vāyanti, adhimattāpi vātā vāyanti. Evameva kho, bhikkhave, imasmiṁ kāyasmiṁ vividhā vedanā uppajjanti, sukhāpi vedanā uppajjati, dukkhāpi vedanā uppajjati, adukkhamasukhāpi vedanā uppajjatī”ti.

“Yathāpi vātā ākāse, vāyanti vividhā puthū;

Puratthimā pacchimā cāpi, uttarā atha dakkhiṇā.

“Sarajā arajā capi, sītā uṇhā ca ekadā;

Adhimattā parittā ca, puthū vāyanti mālutā.

“Tathevimasmiṁ kāyasmiṁ, samuppajjanti vedanā;

Sukhadukkhasamuppatti, adukkhamasukhā ca yā.

“Yato ca bhikkhu ātāpī, sampajaññaṁ na riñcati.

Tato so vedanā sabbā, parijānāti paṇḍito.

“So vedanā pariññāya, diṭṭhe dhamme anāsavo;

Kāyassa bhedā dhammaṭṭho, saṅkhyaṁ nopeti vedagū”ti. Dutiyaṁ.
(S.36.13./IV,219.)

(S.36.13.) (3) Dutiya-ākāsasuttaṁ 虛空(2)

►《雜阿含471經》

261. “Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti. Puratthimāpi vātā vāyanti…pe… adhimattāpi vātā vāyanti. Evameva kho, bhikkhave, imasmiṁ kāyasmiṁ vividhā vedanā uppajjanti, sukhāpi vedanā uppajjati, dukkhāpi vedanā uppajjati, adukkhamasukhāpi vedanā uppajjatī”ti. Tatiyaṁ.

(S.36.14.) (4) Agārasuttaṁ 客舍

►《雜阿含472經》

262. “Seyyathāpi, bhikkhave, āgantukāgāraṁ. Tattha puratthimāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, pacchimāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, uttarāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, dakkhiṇāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti. Khattiyāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, brāhmaṇāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, vessāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, suddāpi āgantvā vāsaṁ kappenti. Evameva kho, bhikkhave, imasmiṁ kāyasmiṁ vividhā vedanā uppajjanti. Sukhāpi vedanā uppajjati, dukkhāpi vedanā uppajjati, adukkhamasukhāpi vedanā uppajjati. Sāmisāpi sukhā vedanā uppajjati, sāmisāpi dukkhā vedanā uppajjati, sāmisāpi adukkhamasukhā vedanā uppajjati. Nirāmisāpi sukhā vedanā uppajjati, nirāmisāpi dukkhā vedanā uppajjati, nirāmisāpi adukkhamasukhā vedanā uppajjatī”ti. Catutthaṁ.

(S.36.15.) (5) Paṭhama-Ānandasuttaṁ 止息(1)

►《雜阿含474經》

263. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Katamā nu kho, bhante, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā (S.36.15./IV,220.) vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇanti? Tisso imā, Ānanda, vedanā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā vuccanti, Ānanda, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ vedanāya assādo. Yā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vedanāya nissaraṇaṁ. Atha kho panĀnanda, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ nirodho akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā niruddhā hoti…pe… saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti, doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. Atha kho panĀnanda, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ vūpasamo akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā vūpasantā hoti…pe… saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca vūpasantā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti, doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. Atha kho Panānanda, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ paṭippassaddhi akkhātā. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti…pe… ākāsānañcāyatanaṁ samāpannassa rūpasaññā paṭippassaddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṁ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā paṭippassaddhā hoti. Akiñcaññāyatanaṁ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā paṭippassaddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā paṭippassaddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti. (S.36.15./IV,221.) Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotī”ti. Pañcamaṁ.

(S.36.16.) (6) Dutiya-Ānandasuttaṁ 止息(2)

►《雜阿含474經》

264. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Ānandaṁ Bhagavā etadavoca--“Katamā nu kho, Ānanda, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavannettikā Bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu, bhante, Bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, Ānanda, suṇohi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca--“Tisso imā, Ānanda, vedanā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā vuccanti, Ānanda, vedanā…pe… phassasamudayā…pe… khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.36.17.) (7) Paṭhamasambahulasuttaṁ 八支(1)

►《雜阿含477經》

265. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Katamā nu kho, bhante, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? (S.36.17./IV,222.) “Tisso imā, bhikkhave, vedanā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā vuccanti, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ vedanāya assādo. Yā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vedanāya nissaraṇaṁ.

“Atha kho pana, bhikkhave, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ nirodho akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā niruddhā hoti…pe… khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo niruddho hoti, doso niruddho hoti, moho niruddho hoti. Atha kho pana, bhikkhave, mayā anupubbasaṅkhārānaṁ vūpasamo akkhāto. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā vūpasantā hoti…pe… khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo vūpasanto hoti, doso vūpasanto hoti, moho vūpasanto hoti. Chayimā, bhikkhave, passaddhiyo. Paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hoti. Dutiyaṁ jhānaṁ samāpannassa vitakkavicārā paṭippassaddhā honti. Tatiyaṁ jhānaṁ samāpannassa pīti paṭippassaddhā hoti. Catutthaṁ jhānaṁ samāpannassa assāsapassāsā paṭippassaddhā honti. Saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa saññā ca vedanā ca paṭippassaddhā honti. Khīṇāsavassa bhikkhuno rāgo paṭippassaddho hoti, doso paṭippassaddho hoti, moho paṭippassaddho hotī”ti. Sattamaṁ.

(S.36.18.) (8) Dutiyasambahulasuttaṁ 八支(2)

►《雜阿含474經》

266. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu…pe… (S.36.18./IV,223.) Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca--“Katamā nu kho, bhikkhave, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… ” “Tisso imā, bhikkhave, vedanā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā vuccanti, bhikkhave, vedanā…pe… phassasamudayā…pe… . (yathā purimasuttante, tathā vitthāretabbo.) Aṭṭhamaṁ.

(S.36.19.) (9) Pañcakaṅgasuttaṁ 般奢康伽(木匠)

►《雜阿含487經》，M.59. Bahuvedanīyasuttaṁ 多受經

267. Atha kho Pañcakaṅgo thapati yenāyasmā Udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Udāyiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca--“Kati nu kho, bhante Udāyi, vedanā vuttā Bhagavatā”ti? “Tisso kho, thapati, vedanā vuttā Bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā Bhagavatā”ti. Evaṁ vutte, Pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca--“Na kho, bhante Udāyi, tisso vedanā vuttā Bhagavatā. Dve vedanā vuttā Bhagavatā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṁ, bhante, adukkhamasukhā vedanā, santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā Bhagavatā”ti. Dutiyampi kho āyasmā Udāyī Pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca--“Na kho, thapati, dve vedanā vuttā Bhagavatā. Tisso vedanā vuttā Bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā tisso vedanā vuttā Bhagavatā”ti. Dutiyampi kho Pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca--“Na kho, bhante Udāyi, tisso vedanā vuttā Bhagavatā. Dve vedanā vuttā Bhagavatā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṁ, bhante, adukkhamasukhā vedanā, santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā Bhagavatā”ti. Tatiyampi kho āyasmā Udāyī Pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca--“Na kho, thapati, dve vedanā vuttā Bhagavatā. Tisso vedanā vuttā Bhagavatā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā tisso vedanā vuttā Bhagavatā”ti. Tatiyampi kho Pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ (S.36.19./IV,224.) Udāyiṁ etadavoca--“Na kho, bhante Udāyi, tisso vedanā vuttā Bhagavatā. Dve vedanā vuttā Bhagavatā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṁ, bhante, adukkhamasukhā vedanā, santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā Bhagavatā”ti. Neva sakkhi āyasmā Udāyī Pañcakaṅgaṁ thapatiṁ saññāpetuṁ, na panāsakkhi Pañcakaṅgo thapati āyasmantaṁ Udāyiṁ saññāpetuṁ. Assosi kho āyasmā Ānando āyasmato Udāyissa Pañcakaṅgena thapatinā saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ.

Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando yāvatako āyasmato Udāyissa Pañcakaṅgena thapatinā saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi.

“Santameva, Ānanda, pariyāyaṁ Pañcakaṅgo thapati Udāyissa bhikkhuno nābbhanumodi; santañca Panānanda, pariyāyaṁ Udāyī bhikkhu Pañcakaṅgassa thapatino nābbhanumodi. Dvepi mayā, Ānanda, vedanā vuttā pariyāyena. Tissopi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Pañcapi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Chapi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Aṭṭhārasāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Chattiṁsāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena. (S.36.19./IV,225.) Aṭṭhasatampmppi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Evaṁ pariyāyadesito kho, Ānanda, mayā dhammo. Evaṁ pariyāyadesite kho, Ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ, na samanumaññissanti, na samanujānissanti, na samanumodissanti, tesaṁ etaṁ pāṭikaṅkhaṁ--bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharissantīti. Evaṁ pariyāyadesito kho, Ānanda, mayā dhammo. Evaṁ pariyāyadesite kho, Ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ samanumaññissanti samanujānissanti samanumodissanti, tesaṁ etaṁ pāṭikaṅkhaṁ--samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharissantī”ti.

“Pañcime, Ānanda, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, Ānanda, pañca kāmaguṇā Yaṁ kho, Ānanda ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ--idaṁ vuccati kāmasukhaṁ. Ye kho, Ānanda, evaṁ vadeyyuṁ--‘Etaṁparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti--idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, Ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. (S.36.19./IV,226.) Ye kho, Ānanda, evaṁ vadeyyuṁ--‘Etaṁparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti--idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, Ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, Ānanda, evaṁ vadeyyuṁ--‘Etaṁparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti--idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, Ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, Ānanda, evaṁ vadeyyuṁ--‘Etaṁparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti--idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, Ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, Ānanda, evaṁ vadeyyuṁ--‘Etaṁparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti--idaṁ nesāhaṁ (S.36.19./IV,227.) nānujānāmi Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Katamañcānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā, paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā, nānattasaññānaṁ amanasikārā, ‘Ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, Ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, Ānanda, evaṁ vadeyyuṁ--‘Etaṁparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti--idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma, ‘Anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, Ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, Ānanda, evaṁ vadeyyuṁ--‘Etaṁparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti--idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma, ‘Natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, (S.36.19./IV,228.) Ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca Ye kho, Ānanda, evaṁ vadeyyuṁ--‘Etaṁparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti--idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Katamañcānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Ye kho, Ānanda, evaṁ vadeyyuṁ--‘Etaṁparamaṁ santaṁ sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī’ti--idaṁ nesāhaṁ nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Atthānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Katamañcānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca? Idhānanda, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho, Ānanda, etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

“Thānaṁ kho panetaṁ, Ānanda, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ--‘saññāvedayitanirodhaṁ Samaṇo Gotamo āha, tañca sukhasmiṁ paññapeti. Tayidaṁ kiṁsu, tayidaṁ kathaṁsū’ti? Evaṁvādino, Ānanda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā--‘Na kho, āvuso Bhagavā sukhaññeva vedanaṁ sandhāya sukhasmiṁ paññapeti. Yattha yattha, āvuso, sukhaṁ upalabbhati, yahiṁ yahiṁ, taṁ taṁ Tathāgato sukhasmiṁ paññapetī’”ti. Navamaṁ.

(S.36.20.) (10) Bhikkhusuttaṁ 比丘

►《雜阿含487經》，M.59. Bahuvedanīyasuttaṁ 多受經

268. “Dvepi mayā, bhikkhave, vedanā vuttā pariyāyena, tissopi mayā vedanā vuttā pariyāyena, pañcapi mayā vedanā vuttā pariyāyena, chapi mayā vedanā vuttā pariyāyena, aṭṭhārasāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena, chattiṁsāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena, aṭṭhasatampi mayā vedanā vuttā pariyāyena. Evaṁ pariyāyadesito, bhikkhave, mayā dhammo. Evaṁ pariyāyadesite kho, bhikkhave, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ na samanumaññissanti, na samanujānissanti, na samanumodissanti, tesaṁ etaṁ (S.36.20./IV,229.) pāṭikaṅkhaṁ--bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharissantīti. Evaṁ pariyāyadesito, bhikkhave, mayā dhammo. Evaṁ pariyāyadesite kho, bhikkhave, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ samanumaññissanti samanujānissanti samanumodissanti, tesaṁ etaṁ pāṭikaṅkhaṁ--samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharissantīti.

“Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā…pe… ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ--‘saññāvedayitanirodhaṁ Samaṇo Gotamo āha, tañca sukhasmiṁ paññapeti. Tayidaṁ kiṁsu, tayidaṁ kathaṁsū’ti? Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā--‘Na kho, āvuso, Bhagavā sukhaññeva vedanaṁ sandhāya sukhasmiṁ paññapeti. Yattha yattha, āvuso, sukhaṁ upalabbhati yahiṁ yahiṁ, taṁ taṁ Tathāgato sukhasmiṁ paññapetī”ti. Dasamaṁ.

Rahogatavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Rahogataṁ dve Ākāsaṁ, Agāraṁ dve ca Ānanda;

Sambahulā duve vuttā, Pañcakaṅgo ca Bhikkhunāti.

(S.36.20./IV,230.)

3. Aṭṭhasatapariyāyavaggo

(S.36.21.) (1) Sīvakasuttaṁ 尸婆

►《雜阿含977經》，《別譯雜阿含211經》

269. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho Moḷiyasīvako paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho moḷiyasīvako paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Santi, bho Gotama, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino--‘Yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti. Idha bhavaṁ Gotamo kimāhā”ti?

“Pittasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṁ, sīvaka, veditabbaṁ yathā pittasamuṭṭhānānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti; lokassapi kho etaṁ, sīvaka, saccasammataṁ yathā pittasamuṭṭhānānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino--‘Yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti. Yañca sāmaṁ ñātaṁ tañca atidhāvanti, yañca loke saccasammataṁ tañca atidhāvanti. Tasmā tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ micchāti vadāmi.

“Semhasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka…pe… vātasamuṭṭhānānipi kho, sīvaka…pe… sannipātikānipi kho, sīvaka…pe… utupariṇāmajānipi kho, sīvaka…pe… visamaparihārajānipi kho, sīvaka…pe… opakkamikānipi kho, sīvaka…pe… (S.36.21./IV,231.) Kammavipākajānipi kho, sīvaka, idhekaccāni vedayitāni uppajjanti. Sāmampi kho etaṁ, sīvaka, veditabbaṁ. Yathā kammavipākajānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti; lokassapi kho etaṁ, sīvaka, saccasammataṁ. Yathā kammavipākajānipi idhekaccāni vedayitāni uppajjanti; tatra, sīvaka, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino--‘Yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti. Yañca sāmaṁ ñātaṁ tañca atidhāvanti yañca loke saccasammataṁ tañca atidhāvanti. Tasmā tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ micchāti vadāmīti. Evaṁ vutte, moḷiyasīvako paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--‘Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan’”ti.

“Pittaṁ semhañca vāto ca, sannipātā utūni ca;

Visamaṁ opakkamikaṁ, kammavipākena aṭṭhamī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.36.22.) (2) Aṭṭhasatasuttaṁ 百八

270. “Aṭṭhasatapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, aṭṭhasatapariyāyo, dhammapariyāyo? Dvepi mayā, bhikkhave, vedanā vuttā pariyāyena; tissopi mayā vedanā vuttā pariyāyena; pañcapi mayā vedanā vuttā pariyāyena; chapi mayā vedanā vuttā pariyāyena; aṭṭhārasāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena; chattiṁsāpi mayā vedanā vuttā pariyāyena; aṭṭhasatampi mayā vedanā vuttā pariyāyena. “Katamā ca, bhikkhave, dve vedanā? Kāyikā ca cetasikā ca--imā vuccanti, bhikkhave, dve vedanā. (S.36.22./IV,232.) Katamā ca, bhikkhave, tisso vedanā? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā vuccanti, bhikkhave, tisso vedanā. Katamā ca, bhikkhave, pañca vedanā? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ--imā vuccanti, bhikkhave, pañca vedanā. Katamā ca, bhikkhave, cha vedanā? Cakkhusamphassajā vedanā…pe… manosamphassajā vedanā--imā vuccanti, bhikkhave, cha vedanā. Katamā ca, bhikkhave, aṭṭhārasa vedanā? Cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā--imā vuccanti, bhikkhave, aṭṭhārasa vedanā. Katamā ca, bhikkhave, chattiṁsa vedanā? Cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā cha nekkhammasitā upekkhā--imā vuccanti, bhikkhave, chattiṁsa vedanā. Katamañca, bhikkhave, aṭṭhasataṁ vedanā? Atītā chattiṁsa vedanā, anāgatā chattiṁsa vedanā, paccuppannā chattiṁsa vedanā--imā vuccanti, bhikkhave, aṭṭhasataṁ vedanā. Ayaṁ, bhikkhave, aṭṭhasatapariyāyo dhammapariyāyo”ti. Dutiyaṁ.

(S.36.23.) (3) Aññatarabhikkhusuttaṁ 一比丘

271. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Katamā nu kho, bhante, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamā vedanāsamudayagāminī paṭipadā? Katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti?

(S.36.23./IV,233.) “Tisso imā, bhikkhu, vedanā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā vuccanti, bhikkhu, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo. Taṇhā vedanāsamudayagāminī paṭipadā. Phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yaṁ vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ vedanāya assādo; yā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ vedanāya ādīnavo; yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ vedanāya nissaraṇan”ti. Tatiyaṁ.

(S.36.24.) (4) Pubbasuttaṁ 過去

►《雜阿含經》475、479經

272. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Katamā nu kho vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamā vedanāsamudayagāminī paṭipadā, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘tisso imā vedanā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā vuccanti vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo. Taṇhā vedanāsamudayagāminī paṭipadā…pe… yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ. Idaṁ vedanāya nissaraṇan’”ti. Catutthaṁ.

(PTS：S.36.24.) (5) Ñāṇasuttaṁ 智

►《雜阿含經》475、479經

273. “‘Imā vedanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Ayaṁ vedanāsamudayo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi…pe… āloko udapādi. ‘Ayaṁ vedanāsamudayagāminī paṭipadā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi…pe… ‘Ayaṁ vedanānirodho’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi…pe… (S.36.24./IV,234.) ‘Ayaṁ vedanānirodhagāminī paṭipadā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi…pe… ‘Ayaṁ vedanāya assādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu…pe… ‘Ayaṁ vedanāya ādīnavo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu…pe… ‘Idaṁ kho nissaraṇan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Pañcamaṁ.

(S.36.25.) (6) Sambahulabhikkhusuttaṁ 眾多比丘

►《雜阿含479經》

274. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā…pe… Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Katamā nu kho, bhante, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamā vedanāsamudayagāminī paṭipadā? Katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? “Tisso imā, bhikkhave, vedanā--sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā vuccanti, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo. Taṇhā vedanāsamudayagāminī paṭipadā. Phassanirodhā…pe… yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ. Idaṁ vedanāya nissaraṇan”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.36.26.) (7) Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(1)

►《雜阿含481經》

275. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti. Na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavaṁ ca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti. Te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca, diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Sattamaṁ.

(S.36.27./IV,235.)

(S.36.27.) (8) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(2)

►《雜阿含481經》

276. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… pajānanti…pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.36.28.) (9) Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(3)

►《雜阿含481經》

277. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmṇā vā vedanaṁ nappajānanti, vedanāsamudayaṁ nappajānanti, vedanānirodhaṁ nappajānanti, vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti…pe… pajānanti…pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Navamaṁ.

(PTS:S.36.29.Suddhikaṁ Nirāmisaṁ清淨無食樂) (10)Suddhikasuttaṁ清淨

►《雜阿含485經》

278. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā kho, bhikkhave, tisso vedanā”ti. Dasamaṁ.

(PTS:S.36.29.Suddhikaṁ Nirāmisaṁ清淨無食樂) (11) Nirāmisasuttaṁ 無食樂

►《雜阿含485經》

279. “Atthi bhikkhave, sāmisā pīti, atthi nirāmisā pīti, atthi nirāmisā nirāmisatarā pīti; atthi sāmisaṁ sukhaṁ, atthi nirāmisaṁ sukhaṁ, atthi nirāmisā nirāmisataraṁ sukhaṁ; atthi sāmisā upekkhā, atthi nirāmisā upekkhā, atthi nirāmisā nirāmisatarā upekkhā; atthi sāmiso vimokkho, atthi nirāmiso vimokkho, atthi nirāmisā nirāmisataro vimokkho. Katamā ca, bhikkhave, sāmisā pīti? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yā kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati pīti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāmisā pīti.

(S.36.29./IV,236.) “Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā pīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā pīti.

“Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā pīti? Yā kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, dosā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, mohā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato uppajjati pīti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā pīti.

“Katamañca bhikkhave, sāmisaṁ sukhaṁ? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, sāmisaṁ sukhaṁ.

“Katamañca bhikkhave, nirāmisaṁ sukhaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisaṁ sukhaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataraṁ sukhaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, dosā cittaṁ vimuttaṁ (S.36.29./IV,237.) paccavekkhato mohā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataraṁ sukhaṁ.

“Katamā ca, bhikkhave, sāmisā upekkhā? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yā kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati upekkhā, ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāmisā upekkhā.

“Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā upekkhā? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā, dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā upekkhā.

“Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā upekkhā? Yā kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, dosā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, mohā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato uppajjati upekkhā, ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā upekkhā.

“Katamo ca, bhikkhave, sāmiso vimokkho? Rūpappaṭisaṁyutto vimokkho sāmiso vimokkho.

“Katamo ca, bhikkhave, nirāmiso vimokkho? Arūpappaṭisaṁyutto vimokkho nirāmiso vimokkho.

“Katamo ca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataro vimokkho? Yo kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, dosā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato, mohā cittaṁ vimuttaṁ paccavekkhato uppajjati vimokkho, ayaṁ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataro vimokkho”ti. Ekādasamaṁ.

Aṭṭhasatapariyāyavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

(S.36.29./IV,238.) Sīvaka-Aṭṭhasataṁ Bhikkhu, Pubbe Ñāṇañca Bhikkhunā;

Samaṇabrāhmaṇā tīṇi, Suddhikañca Nirāmisanti.

~Vedanāsaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.37.)(3) Mātugāmasaṁyuttaṁ 女人相應(34suttas)

(S.37.1./IV,238.)

1. Paṭhamapeyyālavaggo 中略品

(S.37.1.) (1) Mātugāmasuttaṁ 可意不可意

280. “Pañcahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato mātugāmo ekanta-amanāpo hoti purisassa. Katamehi pañcahi? Na ca rūpavā hoti, na ca bhogavā hoti, na ca sīlavā hoti, alaso ca hoti, pajañcassa na labhati--imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato mātugāmo ekanta-amanāpo hoti purisassa. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantamanāpo hoti purisassa. Katamehi pañcahi? Rūpavā ca hoti, bhogavā ca hoti, sīlavā ca hoti, dakkho ca hoti analaso, pajañcassa labhati--imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato mātugāmo ekantamanāpo hoti purisassā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.37.2.) (2) Purisasuttaṁ 可意不可意

281. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato puriso ekanta-amanāpo hoti mātugāmassa. Katamehi pañcahi? Na ca rūpavā hoti, na ca bhogavā hoti, na ca sīlavā hoti, alaso ca hoti, pajañcassa na labhati--imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato puriso ekanta-amanāpo hoti mātugāmassa. (S.37.2./IV,239.) Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato puriso ekantamanāpo hoti mātugāmassa. Katamehi pañcahi? Rūpavā ca hoti, bhogavā ca hoti, sīlavā ca hoti, dakkho ca hoti analaso, pajañcassa labhati--imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato puriso ekantamanāpo hoti mātugāmassā”ti. Dutiyaṁ.

(S.37.3.) (3) Āveṇikadukkhasuttaṁ 特殊

282. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa āveṇikāni dukkhāni, yāni mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave mātugāmo daharova samāno patikulaṁ gacchati, ñātakehi vinā hoti. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa paṭhamaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo utunī hoti. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa dutiyaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo gabbhinī hoti. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa tatiyaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo vijāyati. Idaṁ, bhikkhave, mātugāmassa catutthaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Puna caparaṁ, bhikkhave, mātugāmo purisassa pāricariyaṁ upeti. Idaṁ kho, bhikkhave, mātugāmassa pañcamaṁ āveṇikaṁ dukkhaṁ, yaṁ mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehi. Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa āveṇikāni dukkhāni, yāni mātugāmo paccanubhoti, aññatreva purisehī”ti. Tatiyaṁ.
(S.37.4./IV,240.)

(S.37.4.) (4) Tīhidhammehisuttaṁ 三法

283. “Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, mātugāmo pubbaṇhasamayaṁ maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. Majjhanhikasamayaṁ issāpariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. Sāyanhasamayaṁ kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato mātugāmo yebhuyyena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Catutthaṁ.

(S.37.5.) (5) Kodhanasuttaṁ 有忿

►A.3.127.

284. Atha kho āyasmā Anuruddho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Anuruddho Bhagavantaṁ etadavoca--“Idhāhaṁ, bhante, mātugāmaṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantaṁ. Katīhi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti?

“Pañcahi kho, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, kodhano ca hoti, duppañño ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi (S.37.5./IV,241.) samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Pañcamaṁ.

(S.37.6.) (6) Upanāhīsuttaṁ 有恨

285. “Pañcahi Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, upanāhī ca hoti, duppañño ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.37.7.) (7) Issukīsuttaṁ 有嫉

286. “Pañcahi, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, issukī ca hoti, duppañño ca hoti--imehi kho Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Sattamaṁ.

(S.37.8.) (8) Maccharīsuttaṁ 有慳 (Maccharī)

287. “Pañcahi, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, maccharī ca hoti, duppañño ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Aṭṭhamaṁ.
(S.37.9./IV,242.)

(S.37.9.) (9) Aticārīsuttaṁ 犯行

288. “Pañcahi Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, aticārī ca hoti, duppañño ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… upapajjatī”ti. Navamaṁ.

(S.37.10.) (10) Dussīlasuttaṁ 劣戒

289. “Pañcahi, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, dussīlo ca hoti, duppañño ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… nirayaṁ upapajjatī”ti. Dasamaṁ.

(S.37.11.) (11) Appassutasuttaṁ 寡聞

290. “Pañcahi, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… nirayaṁ upapajjati Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, appassuto ca hoti, duppañño ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… nirayaṁ upapajjatī”ti. Ekādasamaṁ.

(S.37.12.) (12) Kusītasuttaṁ 懈怠

291. “Pañcahi, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, kusīto ca hoti, duppañño ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Dvādasamaṁ.

(S.37.13.) (13) Muṭṭhassatisuttaṁ 忘念

292. “Pañcahi Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? (S.37.13./IV,243.) Assaddho ca hoti, ahiriko ca hoti, anottappī ca hoti, muṭṭhassati ca hoti, duppañño ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… nirayaṁ upapajjatī”ti. Terasamaṁ.

(S.37.14.) (14) Pañcaverasuttaṁ 五禁

293. “Pañcahi, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo…pe… nirayaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī ca hoti, adinnādāyī ca hoti, kāmesumicchācārī ca hoti, musāvādī ca hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhāyī ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. Cuddasamaṁ.

Paṭhamapeyyālavaggo.

Tassuddānaṁ--

Mātugāmo Puriso ca, Āveṇikā Tidhammo ca.

Kodhano Upanāhī ca, Issukī Maccharena ca.

Aticārī ca Dussīlo, Appassuto ca Kusīto.

Muṭṭhassati Pañcaveraṁ, Kaṇhapakkhe Pakāsito.

2. Dutiyapeyyālavaggo中略品

(S.37.15.) (1) Akkodhanasuttaṁ 無忿

294. Atha kho āyasmā Anuruddho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Anuruddho Bhagavantaṁ etadavoca--“Idhāhaṁ, bhante, mātugāmaṁ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantaṁ. Katīhi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti?

“Pañcahi kho, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca hoti, akkodhano ca hoti, paññavā ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.37.16.) (2) Anupanāhīsuttaṁ 無恨

295. “Pañcahi, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca hoti, anupanāhī ca hoti, paññavā ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato (S.37.16./IV,244) mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.37.17.) (3) Anissukīsuttaṁ 無嫉

296. “Pañcahi, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Saddho ca hoti, hirimā ca hoti, ottappī ca hoti, anissukī ca hoti, paññavā ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Tatiyaṁ.

(S.37.18.) (4) Amaccharīsuttaṁ 無慳

297. Amaccharī ca hoti, paññavā ca hoti…pe… . Catutthaṁ.

(S.37.19.) (5) Anaticārīsuttaṁ 無犯行

298. Anaticārī ca hoti, paññavā ca hoti…pe… . Pañcamaṁ.

(S.37.20.) (6) Susīlasuttaṁ 持戒

299. Sīlavā ca hoti, paññavā ca hoti…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.37.21.) (7) Bahussutasuttaṁ 多聞

300. Bahussuto ca hoti, paññavā ca hoti…pe… . Sattamaṁ.

(S.37.22.) (8) Āraddhavīriyasuttaṁ 精進

301. Araddhavīriyo ca hoti, paññavā ca hoti…pe… . Aṭṭhamaṁ.
(S.37.23./IV,245.)

(S.37.23.) (9) Upaṭṭhitassatisuttaṁ 有念

302. “Upaṭṭhitassati ca hoti, paññavā ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Navamaṁ.

Ime aṭṭha suttantasaṅkhepā.

(S.37.24.) (10) Pañcasīlasuttaṁ 五戒

303. “Pañcahi, Anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato ca hoti, adinnādānā paṭivirato ca hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato ca hoti, musāvādā paṭivirato ca hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato ca hoti--imehi kho, Anuruddha, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī”ti. Dasamaṁ.

Dutiyapeyyālavaggo.

Tassuddānaṁ--

Dutiye ca Akkodhano, Anupanāhī Anissukī;

Amaccharī Anaticārī, Sīlavā ca Bahussuto.

Vīriyaṁ Sati Sīlañca(PTS: Pañcasīlā ca), sukkapakkhe pakāsito.
(S.37.24./IV,246.)

3. Balavaggo 第三品

(S.37.25.) (1) Visāradasuttaṁ 無所畏

304. “Pañcimāni bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balāni. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi balehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṁ ajjhāvasatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.37.26.) (2) Pasayhasuttaṁ 抑制

305. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balāni. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi balehi samannāgato mātugāmo sāmikaṁ pasayha agāraṁ ajjhāvasatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.37.27.) (3) Abhibhuyyasuttaṁ 克服

306. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balāni. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi balehi samannāgato mātugāmo sāmikaṁ abhibhuyya vattatī”ti. Tatiyaṁ.

(S.37.28.) (4) Ekasuttaṁ 單一

307. “Ekena ca kho, bhikkhave, balena samannāgato puriso mātugāmaṁ abhibhuyya vattati. Katamena ekena balena? Issariyabalena abhibhūtaṁ mātugāmaṁ neva rūpabalaṁ tāyati, na bhogabalaṁ tāyati, na ñātibalaṁ tāyati, na puttabalaṁ tāyati, na sīlabalaṁ tāyatī”ti. Catutthaṁ.
(S.37.29./IV,247.)

(S.37.29.) (5) Aṅgasuttaṁ 部分

308. “Pañcimāni bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca bhogabalena--Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca--Evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, na ca ñātibalena--Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca--Evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, na ca puttabalena--Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca--Evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca, na ca sīlabalena--Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātugāmo rūpabalena ca samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, puttabalena ca, sīlabalena ca--Evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. Imāni kho bhikkhave, pañca mātugāmassa balānī”ti. Pañcamaṁ.

(S.37.30.) (6) Nāsentisuttaṁ 放逐

309. “Pañcimāni, bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ. (S.37.30./IV,248.) Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti. Rūpabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, bhogabalena ca, ñātibalena ca puttabalena ca, na ca sīlabalena, nāsenteva naṁ, kule na vāsenti. Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca rūpabalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti. Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca bhogabalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti. Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca ñātibalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti. Sīlabalena ca, bhikkhave, mātugāmo samannāgato hoti, na ca puttabalena, vāsenteva naṁ, kule na nāsenti. Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balānī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.37.31.) (7) Hetusuttaṁ 因

310. “Pañcimāni bhikkhave, mātugāmassa balāni. Katamāni pañca? Rūpabalaṁ, bhogabalaṁ, ñātibalaṁ, puttabalaṁ, sīlabalaṁ. Na, bhikkhave, mātugāmo rūpabalahetu vā bhogabalahetu vā ñātibalahetu vā puttabalahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Sīlabalahetu kho, bhikkhave, mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Imāni kho, bhikkhave, pañca mātugāmassa balānī”ti. Sattamaṁ.
(S.37.32./IV,249.)

(S.37.32.) (8) Ṭhānasuttaṁ 位處

311. “Pañcimāni bhikkhave, ṭhānāni dullabhāni akatapuññena mātugāmena. Katamāni pañca? Patirūpe kule jāyeyyanti--idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gaccheyyanti--idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā, patirūpaṁ kulaṁ gantvā, asapatti agāraṁ ajjhāvaseyyanti--idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā, patirūpaṁ kulaṁ gantvā, asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī assanti--idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā, patirūpaṁ kulaṁ gantvā, asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī samānā sāmikaṁ abhibhuyya vatteyyanti--idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ ṭhānaṁ dullabhaṁ akatapuññena mātugāmena Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni dullabhāni akatapuññena mātugāmenāti.

“Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni sulabhāni katapuññena mātugāmena. Katamāni pañca? Patirūpe kule jāyeyyanti--idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gaccheyyanti--idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gantvā asapatti agāraṁ ajjhāvaseyyanti--idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Patirūpe kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gantvā asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī assanti--idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Patirūpe (S.37.32./IV,250.) kule jāyitvā patirūpaṁ kulaṁ gantvā asapatti agāraṁ ajjhāvasantī puttavatī samānā sāmikaṁ abhibhuyya vatteyyanti--idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ ṭhānaṁ sulabhaṁ katapuññena mātugāmena. Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni sulabhāni katapuññena mātugāmenā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.37.33.) (9) Pañcasīlavisāradasuttaṁ 無所畏

312. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṁ ajjhāvasati. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato ca hoti, adinnādānā paṭivirato ca hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato ca hoti, musāvādā paṭivirato ca hoti surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato ca hoti--imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo visārado agāraṁ ajjhāvasatī”ti. Navamaṁ.

(S.37.34.) (10) Vaḍḍhīsuttaṁ 增長

313. “Pañcahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassa. Katamehi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati--imehi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti, varādāyinī ca kāyassā”ti.

“Saddhāya sīlena ca yādha vaḍḍhati,

Paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ.

Sā tādisī sīlavatī upāsikā,

Ādīyati sāramidheva attano”ti. Dasamaṁ.

Balavaggo tatiyo.

(S.37.32./IV,251.) Tassuddānaṁ--

Visāradā pasayha abhibhuyya, ekaṁ aṅgena pañcamaṁ;

Nāsenti hetu ṭhānañca, visārado vaḍḍhinā dasāti.

~Mātugāmasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.38.)(4) Jambukhādakasaṁyuttaṁ 閻浮車相應(16suttas)

(S.38.1./IV,251.)

(S.38.1.) 1. Nibbānapañhāsuttaṁ 涅槃

►《雜阿含490經》

314. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Magadhesu viharati Nālakagāmake. Atha kho Jambukhādako paribbājako yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Jambukhādako paribbājako āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--

“‘Nibbānaṁ, nibbānan’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, nibbānan”ti? “Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ vuccati nibbānan”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. (S.38.1./IV,252.) “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa nibbānassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.38.2.) 2. Arahattapañhāsuttaṁ 阿羅漢果

►《雜阿含490經》

315. “‘Arahattaṁ, arahattan’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso arahattan”ti? “Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ vuccati arahattan”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa arahattassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho āvuso, maggo, ayaṁ paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Dutiyaṁ.

(S.38.3.) 3. Dhammavādīpañhāsuttaṁ 法語者

►《雜阿含490經》

316. “Ke nu kho, āvuso Sāriputta, loke dhammavādino, ke loke suppaṭipannā, ke loke Sugatā”ti? “Ye kho, āvuso, rāgappahānāya dhammaṁ desenti, (S.38.3./IV,253.) dosappahānāya dhammaṁ desenti, mohappahānāya dhammaṁ desenti, te loke dhammavādino. Ye kho, āvuso, rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahānāya paṭipannā, te loke suppaṭipannā. Yesaṁ kho, āvuso, rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, doso pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, te loke Sugatā”ti.

(S.38.3./IV,254.) “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Tatiyaṁ.

(S.38.4.) 4. Kimatthiyasuttaṁ 何在

►《雜阿含490經》

317. “Kimatthiyaṁ āvuso Sāriputta, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī”ti? “Dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā”ti? “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā”ti?

“Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa dukkhassa pariññāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Catutthaṁ.

(S.38.5.) 5. Assāsappattasuttaṁ 安息

►《雜阿含490經》

318. “‘Assāsappatto, assāsappatto’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, assāsappatto hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, assāsappatto hotī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa assāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso maggo ayaṁ paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Pañcamaṁ.

(S.38.6.) 6. Paramassāsappattasuttaṁ 最上安息

►《雜阿含490經》

319. “‘Paramassāsappatto, paramassāsappatto’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, paramassāsappatto hotī”ti? “Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ (S.38.6./IV,255.) samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti, ettāvatā kho, āvuso, paramassāsappatto hotī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Katamo pana, āvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa paramassāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.38.7.) 7. Vedanāpañhāsuttaṁ 受

►《雜阿含490經》

320. “‘Vedanā, vedanā’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vedanā”ti? “Tisso imāvuso, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā kho, āvuso, tisso vedanā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṁ tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Sattamaṁ.
(S.38.8./IV,256.)

(S.38.8.) 8. Asavapañhāsuttaṁ 漏

►《雜阿含490經》

321. “‘Asavo āsavo’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, āsavo”ti? “Tayo me, āvuso, āsavā Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo--ime kho, āvuso, tayo āsavā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṁ āsavānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ āsavānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ āsavānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.38.9.) 9. Avijjāpañhāsuttaṁ 無明

►《雜阿含490經》

322. “‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā”ti? “Yaṁ kho, āvuso, dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ--ayaṁ vuccatāvuso, avijjā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etissā avijjāya pahānāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etissā (S.38.9./IV,257.) avijjāya pahānāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Navamaṁ.

(S.38.10.) 10. Taṇhāpañhāsuttaṁ 愛

►《雜阿含490經》

323. “‘Taṇhā, taṇhā’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, taṇhā”ti? “Tisso imā, āvuso, taṇhā. Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā--imā kho, āvuso, tisso taṇhā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etāsaṁ taṇhānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Dasamaṁ.

(S.38.11.) 11. Oghapañhāsuttaṁ 瀑流

►《雜阿含490經》

324. “‘Ogho, ogho’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, ogho”ti? “Cattārome, āvuso, oghā. Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho--ime kho, āvuso, cattāro oghā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṁ oghānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati (S.38.11./IV,258.) sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ oghānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Ekādasamaṁ.

(S.38.12.) 12. Upādānapañhāsuttaṁ 取

►《雜阿含490經》

325. “‘Upādānaṁ, upādānan’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, upādānan”ti? “Cattārimāni, āvuso, upādānāni. Kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ--imāni kho, āvuso, cattāri upādānānī”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti? (S.38.12./IV,259.) “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṁ upādānānaṁ pahānāya, seyyathidaṁ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ upādānānaṁ pahānāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Dvādasamaṁ.

(S.38.13.) 13. Bhavapañhāsuttaṁ 有

►《雜阿含490經》

326. “‘Bhavo, bhavo’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, bhavo”ti? “Tayo me, āvuso, bhavā. Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo--ime kho, āvuso, tayo bhavā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti. “Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṁ bhavānaṁ pariññāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṁ bhavānaṁ pariññāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Terasamaṁ.

(S.38.14.) 14. Dukkhapañhāsuttaṁ 苦

►《雜阿含490經》

327. “‘Dukkhaṁ dukkhan’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, dukkhan”ti? “Tisso imā, āvuso, dukkhatā. Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā--imā kho, āvuso, tisso dukkhatā”ti. “Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhacgiko maggo, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṁ dukkhatānaṁ pariññāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Cuddasamaṁ.

(S.38.15.) 15. Sakkāyapañhāsuttaṁ 己身

►《雜阿含490經》

328. “‘Sakkāyo sakkāyo’ti, āvuso Sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, sakkāyo”ti? “Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā sakkāyo vutto Bhagavatā, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, (S.38.15./IV,260.) viññāṇupādānakkhandho Ime kho, āvuso, pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto Bhagavatā”ti. “Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti? “Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti. “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa sakkāyassa pariññāya seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Pannarasamaṁ.

(S.38.16.) 16. Dukkarapañhāsuttaṁ 難為

►《雜阿含490經》

329. “Kiṁ nu kho, āvuso Sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye dukkaran”ti? “Pabbajjā kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkarā”ti. “Pabbajitena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti? “Pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā”ti. “Abhiratena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti? “Abhiratena kho, āvuso, dhammānudhammappaṭipatti dukkarā”ti. “Kīvaciraṁ panāvuso, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu arahaṁ assā”ti? “Naciraṁ, āvuso”ti. Soḷasamaṁ.

Jambukhā dakasaṁyuttaṁ samattaṁ.

Tassuddānaṁ--

Nibbānaṁ arahattañca, (S.38.16./IV,261.) dhammavādī kimatthiyaṁ;

Assāso paramassāso, vedanā āsavāvijjā.

Taṇhā oghā upādānaṁ, bhavo dukkhañca sakkāyo.

Imasmiṁ dhammavinaye dukkaranti.

▲top 回目錄

(S.39.)(5) Sāmaṇḍakasaṁyuttaṁ 沙門出家相應(16suttas)

(S.39.1./IV,261.)

(S.39.1.) 1. Sāmaṇḍakasuttaṁ 涅槃

►《雜阿含491經》

330. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto vajjīsu viharati ukkacelāyaṁ Gaṅgāya nadiyā tīre. Atha kho sāmaṇḍako paribbājako yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍako paribbājako āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--

(S.39.1./IV,262.) “Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti? “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa nibbānassa sacchikiriyāya, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho, āvuso, maggo ayaṁ paṭipadā, etassa nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. “Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa nibbānassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso Sāriputta, appamādāyā”ti. Paṭhamaṁ.

(PTS:S.39.2~15.)

(Yathā Jambukhādakasaṁyuttaṁ, tathā vitthāretabbaṁ)

(PTS:S.39.16.) 2. Dukkarasuttaṁ 難為

►《雜阿含491經》

331. “Kiṁ nu kho, āvuso Sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye dukkaran”ti “Pabbajjā kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkarā”ti. “Pabbajitena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti? “Pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā”ti. “Abhiratena panāvuso, kiṁ dukkaran”ti? “Abhiratena kho, āvuso, dhammānudhammappaṭipatti dukkarā”ti. “Kīvaciraṁ panāvuso, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu arahaṁ assā”ti? “Naciraṁ, āvuso”ti. Soḷasamaṁ.

(Purimakasadisaṁ uddānaṁ.)

~Sāmaṇḍakasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.40.)(6) Moggallānasaṁyuttaṁ 目犍連相應(15suttas)

(S.40.1.) 1. Paṭhamajhānapañhāsuttaṁ 有尋

►《雜阿含501經》

332. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahāmoggallāno Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. (S.40.1./IV,263.) Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi--“Āvuso, bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Idha mayhaṁ, āvuso, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--‘Paṭhamaṁ jhānaṁ, paṭhamaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho paṭhamaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati paṭhamaṁ jhānan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna! Mā, brāhmaṇa, paṭhamaṁ jhānaṁ pamādo, paṭhame jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, paṭhame jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, paṭhame jhāne cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya--‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya--‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti. Paṭhamaṁ.

(S.40.2.) 2. Dutiyajhānapañhāsuttaṁ 無尋

►《雜阿含501經》

333. “‘Dutiyaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho dutiyaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Idha bhikkhu (S.40.2./IV,264.) vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati dutiyaṁ jhānan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna! Mā, brāhmaṇa, dutiyaṁ jhānaṁ pamādo, dutiye jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, dutiye jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, dutiye jhāne cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya--‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya--‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti. Dutiyaṁ.

(S.40.3.) 3. Tatiyajhānapañhāsuttaṁ 樂

►《雜阿含501經》

334. “‘Tatiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho tatiyaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--idha bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati tatiyaṁ jhānanti. So khvāhaṁ, āvuso, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

(S.40.3./IV,265.) “Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna! Mā, brāhmaṇa, tatiyaṁ jhānaṁ pamādo, tatiye jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, tatiye jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, tatiye jhāne cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ āvuso sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Tatiyaṁ.

(S.40.4.) 4. Catutthajhānapañhāsuttaṁ 捨

►《雜阿含501經》

335. “‘Catutthaṁ jhānaṁ catutthaṁ jhānan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho catutthaṁ jhānanti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Idha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati catutthaṁ jhānan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato sukhasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna! Mā, brāhmaṇa, catutthaṁ jhānaṁ pamādo, catutthe jhāne cittaṁ saṇṭhapehi, catutthe jhāne cittaṁ ekodiṁ karohi, catutthe jhāne cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva (S.40.4./IV,266.) somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Catutthaṁ.

(S.40.5.) 5. Akāsānañcāyatanapañhāsuttaṁ 虛空

►《雜阿含501經》

336. “‘Ākāsānañcāyatanaṁ, ākāsānañcāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho ākāsānañcāyatananti Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Idha bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati ākāsānañcāyatanan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna! Mā, brāhmaṇa, ākāsānañcāyatanaṁ pamādo, ākāsānañcāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, ākāsānañcāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, ākāsānañcāyatane cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Pañcamaṁ.

(S.40.6.) 6. Viññāṇañcāyatanapañhāsuttaṁ 識

►《雜阿含501經》

337. “‘Viññāṇañcāyatanaṁ, viññāṇañcāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho viññāṇañcāyatananti? (S.40.6./IV,267.) Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Idha bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati viññāṇañcāyatanan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāmi Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna! Mā, brāhmaṇa, viññāṇañcāyatanaṁ pamādo, viññāṇañcāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, viññāṇañcāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, viññāṇañcāyatane cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.40.7.) 7. Akiñcaññāyatanapañhāsuttaṁ 無所有

338. “‘Ākiñcaññāyatanaṁ, ākiñcaññāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho ākiñcaññāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Idha bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati ākiñcaññāyatanan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna! Mā, brāhmaṇa, ākiñcaññāyatanaṁ pamādo, ākiñcaññāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, (S.40.7./IV,268.) ākiñcaññāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, ākiñcaññāyatane cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Sattamaṁ.

(S.40.8.) 8. Nevasaññānāsaññāyatanapañhāsuttaṁ 非非想

339. “‘Nevasaññānāsaññāyatanaṁ, nevasaññānāsaññāyatanan’ti vuccati. Katamaṁ nu kho nevasaññānāsaññāyatananti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Idha bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ vuccati nevasaññānāsaññāyatanan’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna! Mā, brāhmaṇa, nevasaññānāsaññāyatanaṁ pamādo, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ saṇṭhapehi, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ ekodiṁ karohi, nevasaññānāsaññāyatane cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… mahābhiññataṁ patto”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.40.9.) 9. Animittapañhāsuttaṁ 無相

►《雜阿含502經》，cf.S.22.96.，《中阿含83經》，A.7.58./ IV,85.，Thag.vv.1146~1149， T.47《佛說離睡經》

340. “‘Animitto cetosamādhi, animitto cetosamādhī’ti vuccati. Katamo nu kho animitto cetosamādhīti? Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi--‘Idha bhikkhu (S.40.9./IV,269.) sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati animitto cetosamādhī’ti. So khvāhaṁ, āvuso, sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṁ, āvuso, iminā vihārena viharato nimittānusāri viññāṇaṁ hoti.

“Atha kho maṁ, āvuso, Bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca--‘Moggallāna, Moggallāna! Mā, brāhmaṇa, animittaṁ cetosamādhiṁ pamādo, animitte cetosamādhismiṁ cittaṁ saṇṭhapehi, animitte cetosamādhismiṁ cittaṁ ekodiṁ karohi, animitte cetosamādhismiṁ cittaṁ samādahā’ti. So khvāhaṁ, āvuso, aparena samayena sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja vihāsiṁ. Yañhi taṁ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya--‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’ti, mamaṁ taṁ sammā vadamāno vadeyya--‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṁ patto’”ti. Navamaṁ.

(S.40.10.) 10. Sakkasuttaṁ 帝釋

►《雜阿含經》506、988-989經，《律藏》〈小品〉Vin. Cv.5.8.

341. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva--Jetavane Antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi Atha kho Sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; (S.40.10./IV,270.) upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, devānaminda, Buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, Buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa Moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa Moggallāna, saṅgha…pe… sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

Atha kho Sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… Atha kho Sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… Atha kho Sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… Atha kho Sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Sakkaṁ devānamindaṁ (S.40.10./IV,271.) āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, Buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa Moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti…pe… sādhu kho, mārisa Moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

Atha kho Sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti-- (S.40.10./IV,272.) ‘svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

“Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, Buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘Itipi so ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘svākkhāto Bhagavatā dhammo…pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ (S.40.10./IV,273.) puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

Atha kho Sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… . Atha kho Sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… . Atha kho Sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… . Atha kho Sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘Svākkhāto Bhagavatā dhammo…pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

“Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘Suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ (S.40.10./IV,274.) upapajjanti.

“Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, Buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

Atha kho Sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, devānaminda, Buddhasaraṇagamanaṁ hoti. Buddhasaraṇagamanahetu kho, Devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

“Sādhu kho, Devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti. Dhammasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa (S.40.10./IV,275.) bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

“Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti…pe… .

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

Atha kho Sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… Atha kho Sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… (S.40.10./IV,276.) Atha kho Sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… Atha kho Sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, devānaminda, dhammasaraṇagamanaṁ hoti…pe… .

“Sādhu kho, devānaminda, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, Buddhasaraṇagamanaṁ hoti…pe… sādhu kho, mārisa Moggallāna, dhammasaraṇagamanaṁ hoti…pe… sādhu kho mārisa Moggallāna, saṅghasaraṇagamanaṁ hoti. Saṅghasaraṇagamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

Atha kho Sakko devānamindo pañcahi devatāsatehi saddhiṁ yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. (S.40.10./IV,277.) Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, devānaminda, Buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

“Sādhu kho, devānaminda dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘svākkhāto Bhagavatā dhammo…pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti…pe… .

“Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti…pe… .

(S.40.10./IV,278.) “Sādhu kho, mārisa Moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘svākkhāto Bhagavatā dhammo…pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti…pe… .

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

Atha kho Sakko devānamindo chahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… Atha kho Sakko devānamindo sattahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… Atha kho Sakko devānamindo aṭṭhahi devatāsatehi saddhiṁ…pe… Atha kho Sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṁ yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasakami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Sakkaṁ devānamindaṁ āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, devānaminda, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘Svākkhāto (S.40.10./IV,279.) Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

“Sādhu kho, devānaminda, saṅghe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘Suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

“Sādhu kho, devānaminda, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī”ti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, dhamme aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--‘svākkhāto Bhagavatā dhammo…pe… paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, (S.40.10./IV,280.) evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti--dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

(S.40.11.) 11. Candanasuttaṁ 栴檀天子

342. Atha kho candano devaputto…pe… .

Atha kho suyāmo devaputto…pe…

Atha kho santusito devaputto…pe… .

Atha kho sunimmito devaputto…pe… .

Atha kho vasavatti devaputto…pe… .

(Yathā sakkasuttaṁ tathā ime pañca peyyālā vitthāretabbā) Ekādasamaṁ.

(S.40.11./IV,281.)

Moggallānasaṁyuttaṁ samattaṁ.

Tassuddānaṁ--

Savitakkāvitakkañca, sukhena ca upekkhako;

Ākāsañceva viññāṇaṁ, ākiñcaṁ nevasaññinā.

Animitto ca Sakko ca, candanekādasena cāti.

▲top 回目錄

(S.41.)(7) Cittasaṁyuttaṁ 質多相應(10suttas)

(S.41.1.) 1. Saṁyojanasuttaṁ 繫縛

►《雜阿含572經》

343. Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū Macchikāsaṇḍe viharanti Ambāṭakavane. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi--“‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? Tatrekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ hoti--“‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā”ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ hoti--“‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti.

Tena kho pana samayena Citto gahapati migapathakaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. (S.41.1./IV,282.) Assosi kho Citto gahapati sambahulānaṁ kira therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi--“‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? Tatrekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ--“‘saṁyojanan’ti vā, āvuso ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā”ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ ‘saṁyojanan’ti vā, āvuso ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānanti. Atha kho Citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Citto gahapati there bhikkhū etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante, sambahulānaṁ kira therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi--‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ--“‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā”ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṁ byākataṁ “‘saṁyojanan’ti vā, āvuso, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti. “Evaṁ, gahapatī”ti.

“‘Saṁyojanan’ti vā, bhante, ‘saṁyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Tena hi, bhante, upamaṁ vo karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi, bhante, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. Yo nu kho evaṁ vadeyya--‘Kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa (S.41.1./IV,283.) saṁyojanaṁ odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, gahapati! Na kho, gahapati, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, napi odāto balībaddo kāḷassa baḷībaddassa saṁyojanaṁ; yena kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā taṁ tattha saṁyojanan”ti. “Evameva kho, bhante, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na sotaṁ saddānaṁ… na ghānaṁ gandhānaṁ… na jivhā rasānaṁ… na kāyo phoṭṭhabbānaṁ saṁyojanaṁ, na phoṭṭhabbā kāyassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. Na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ; yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanan”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati, yassa te gambhīre Buddhavacane paññācakkhu kamatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.41.2.) 2. Paṭhama-isidattasuttaṁ 隸犀達多(1)

►《雜阿含569經》

344. Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū Macchikāsaṇḍe viharanti Ambāṭakavane. Atha kho Citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā Ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Citto gahapati there bhikkhū etadavoca “Adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. (S.41.2./IV,284.) Atha kho Citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu.

Atha kho Citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca--“‘Dhātunānattaṁ, dhātunānattan’ti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ Bhagavatā”ti? Evaṁ vutte āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho Citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca--“‘Dhātunānattaṁ, dhātunānattan’ti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ Bhagavatā”ti? Dutiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho Citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca--“‘Dhātunānattaṁ, dhātunānattan’ti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ Bhagavatā”ti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.

Atha kho Citto gahapati āyasmato Isidattassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṁ Isidattaṁ etadavoca--“Sādhu kho taṁ, āvuso Isidatta eso pañho paṭibhāsi, neso pañho maṁ paṭibhāsi. Tenahāvuso Isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti. Dutiyaṁ.

(S.41.3.) 3. Dutiya-isidattasuttaṁ 隸犀達多(2)

►《雜阿含570經》

345. Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū Macchikāsaṇḍe viharanti Ambāṭakavane. Atha kho Citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Citto gahapati there bhikkhū etadavoca--“Adhivāsentu me, bhante therā, svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho Citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu.

(S.41.3./IV,286.) Atha kho Citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca--“Yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti--‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti?

Evaṁ vutte, āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho Citto gahapati…pe… tatiyampi kho Citto gahapati āyasmantaṁ theraṁ etadavoca--“Yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī”ti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.

Tena kho pana samayena āyasmā Isidatto tasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā Isidatto āyasmantaṁ theraṁ etadavoca--“Byākaromahaṁ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti? “Byākarohi tvaṁ, āvuso Isidatta, cittassa gahapatino etaṁ pañhan”ti. (S.41.3./IV,287.) “Evañhi tvaṁ, gahapati, pucchasi--‘Yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti--sassato lokoti vā…pe… ; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṁ sati honti, kismiṁ asati na hontī’”ti? “Evaṁ, bhante”. “Yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti--‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’”ti.

“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti? “Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; vedanaṁ attato samanupassati…pe… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti.

“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? “Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; na vedanaṁ… na saññaṁ… na saṅkhāre… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Evaṁ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti.

(S.41.3./IV,288.)“Kuto bhante, ayyo Isidatto āgacchatī”ti? “Avantiyā kho, gahapati, āgacchāmī”ti. “Atthi, bhante, avantiyā Isidatto nāma kulaputto amhākaṁ adiṭṭhasahāyo pabbajito? Diṭṭho so āyasmatā”ti? “Evaṁ, gahapatī”ti. “Kahaṁ nu kho so, bhante, āyasmā etarahi viharatī”ti? Evaṁ vutte, āyasmā Isidatto tuṇhī ahosi. “Ayyo no, bhante, Isidatto”ti? “Evaṁ, gahapatī”ti. “Abhiramatu, bhante, ayyo Isidatto macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṁ ambāṭakavanaṁ. Ahaṁ ayyassa Isidattassa ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. “Kalyāṇaṁ vuccati, gahapatī”ti.

Atha kho Citto gahapati āyasmato Isidattassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṁ Isidattaṁ etadavoca--“Sādhu kho taṁ, āvuso Isidatta, eso pañho paṭibhāsi. Neso pañho maṁ paṭibhāsi. Tenahāvuso Isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā”ti. Atha kho āyasmā Isidatto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṁ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgacchīti. Tatiyaṁ.

(S.41.4.) 4. Mahakapāṭihāriyasuttaṁ 摩訶迦

►《雜阿含571經》

346. Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū Macchikāsaṇḍe viharanti Ambāṭakavane. (S.41.4./IV,289.) Atha kho Citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Citto gahapati there bhikkhū etadavoca--“Adhivāsentu me, bhante therā, svātanāya gokule bhattan”ti. Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho Citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino gokulaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁsu.

Atha kho Citto gahapati there bhikkhū paṇītena sappipāyāsena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Cittopi kho gahapati ‘sesakaṁ vissajjethā’ti vatvā there bhikkhū piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Tena kho pana samayena uṇhaṁ hoti kuthitaṁ; te ca therā bhikkhū paveliyamānena maññe kāyena gacchanti, yathā taṁ bhojanaṁ bhuttāvino.

Tena kho pana samayena āyasmā Mahako tasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā Mahako āyasmantaṁ theraṁ etadavoca--“Sādhu khvassa, bhante thera, sītako ca vāto vāyeyya, abbhasampilāpo ca assa, devo ca ekamekaṁ phusāyeyyā”ti.

“Sādhu khvassa, āvuso Mahaka, yaṁ sītako ca vāto vāyeyya, abbhasampilāpo ca assa, devo ca ekamekaṁ phusāyeyyā”ti. Atha kho āyasmā Mahako tathārūpaṁ (S.41.4./IV,290.) iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhari yathā sītako ca vāto vāyi, abbhasampilāpo ca assa, devo ca ekamekaṁ phusi. Atha kho cittassa gahapatino etadahosi--“Yo kho imasmiṁ bhikkhusaṅghe sabbanavako bhikkhu tassāyaṁ evarūpo iddhānubhāvo”ti Atha kho āyasmā Mahako ārāmaṁ sampāpuṇitvā āyasmantaṁ theraṁ etadavoca--“Alamettāvatā, bhante therā”ti? “Alamettāvatā, āvuso Mahaka! Katamettāvatā, āvuso Mahaka! Pūjitamettāvatā, āvuso Mahako”ti Atha kho therā bhikkhū yathāvihāraṁ agamaṁsu. Ayasmāpi Mahako sakaṁ vihāraṁ agamāsi.

Atha kho Citto gahapati yenāyasmā Mahako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahakaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Citto gahapati āyasmantaṁ Mahakaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, ayyo Mahako uttarimanussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassetū”ti. “Tena hi tvaṁ, gahapati, ālinde uttarāsaṅgaṁ paññapetvā tiṇakalāpaṁ okāsehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho Citto gahapati āyasmato Mahakassa paṭissutvā ālinde uttarāsaṅgaṁ paññapetvā tiṇakalāpaṁ okāsesi. Atha kho āyasmā Mahako vihāraṁ pavisitvā sūcighaṭikaṁ datvā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhari yathā tālacchiggaḷena ca aggaḷantarikāya ca acci nikkhamitvā tiṇāni jhāpesi, uttarāsaṅgaṁ na jhāpesi. Atha kho Citto gahapati uttarāsaṅgaṁ papphoṭetvā saṁviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha kho āyasmā Mahako vihārā nikkhamitvā cittaṁ gahapatiṁ etadavoca--“Alamettāvatā, gahapatī”ti?

(S.41.4./IV,291.)“Alamettāvatā bhante Mahaka! Katamettāvatā, bhante, Mahaka! Pūjitamettāvatā, bhante Mahaka! Abhiramatu, bhante, ayyo Mahako Macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṁ Ambāṭakavanaṁ. Ahaṁ ayyassa Mahakassa ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. “Kalyāṇaṁ vuccati, gahapatī”ti. Atha kho āyasmā Mahako senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṁ Macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi; na puna paccāgacchīti. Catutthaṁ.

(S.41.5.) 5. Paṭhamakāmabhūsuttaṁ 迦摩浮(1)

►《雜阿含566經》

347. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Kāmabhū Macchikāsaṇḍe viharati Ambāṭakavane. Atha kho Citto gahapati yenāyasmā Kāmabhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Kāmabhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cittaṁ gahapatiṁ āyasmā kāmabhū etadavoca--

“Vuttamidaṁ gahapati--

“Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho;

Anīghaṁ passa āyantaṁ, chinnasotaṁ abandhanan”ti.

“Imassa nu kho, gahapati, saṁkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? “Kiṁ nu kho etaṁ, bhante, Bhagavatā bhāsitan”ti? “Evaṁ, gahapatī”ti. “Tena hi, bhante, muhuttaṁ āgamehi yāvassa atthaṁ pekkhāmī”ti. Atha kho Citto gahapati muhuttaṁ tuṇhī hutvā āyasmantaṁ kāmabhuṁ etadavoca--

(S.41.5./IV,292.)“‘Nelaṅgan’ti kho, bhante, sīlānametaṁ adhivacanaṁ. ‘Setapacchādo’ti kho, bhante, vimuttiyā etaṁ adhivacanaṁ. ‘Ekāro’ti kho, bhante, satiyā etaṁ adhivacanaṁ. ‘Vattatī’ti kho, bhante, abhikkamapaṭikkamassetaṁ adhivacanaṁ. ‘Ratho’ti kho, bhante, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. Rāgo kho, bhante, nīgho, doso nīgho, moho nīgho. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā khīṇāsavo bhikkhu ‘Anīgho’ti vuccati. ‘Āyantan’ti kho, bhante, arahato etaṁ adhivacanaṁ. ‘Soto’ti kho, bhante, taṇhāyetaṁ adhivacanaṁ. Sā khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā khīṇāsavo bhikkhu ‘Chinnasoto’ti vuccati. Rāgo kho, bhante, bandhanaṁ, doso bandhanaṁ, moho bandhanaṁ. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā khīṇāsavo bhikkhu ‘Abandhano’ti vuccati. Iti kho, bhante, yaṁ taṁ Bhagavatā vuttaṁ--

“Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho;

Anīghaṁ passa āyantaṁ, chinnasotaṁ abandhanan”ti.

“Imassa kho, bhante, Bhagavatā saṁkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati! Yassa te gambhīre Buddhavacane paññācakkhu kamatī”ti. Pañcamaṁ.

(S.41.6./IV,293.)

(S.41.6.) 6. Dutiyakāmabhūsuttaṁ 迦摩浮(2)

►《雜阿含568經》

348. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Kāmabhū Macchikāsaṇḍe viharati Ambāṭakavane. Atha kho Citto gahapati yenāyasmā Kāmabhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Citto gahapati āyasmantaṁ Kāmabhuṁ etadavoca--“Kati nu kho, bhante, saṅkhārā”ti? “Tayo kho, gahapati, sakhārā--kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro”ti. “Sādhu, bhante”ti kho Citto gahapati āyasmato Kāmabhussa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ Kāmabhuṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi--“Katamo pana, bhante, kāyasaṅkhāro, katamo vacīsaṅkhāro, katamo cittasaṅkhāro”ti? “Assāsapassāsā kho, gahapati, kāyasaṅkhāro, vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti.

“Sādhu, bhante”ti kho Citto gahapati…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi--“Kasmā pana, bhante, assāsapassāsā kāyasaṅkhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti? “Assāsapassāsā kho, gahapati, kāyikā. Ete dhammā kāyappaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro. Pubbe kho, gahapati, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṁ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. Saññā ca vedanā ca cetasikā. Ete dhammā cittappaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti.

Sādhu…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi--“Kathaṁ pana, bhante, saññāvedayitanirodhasamāpatti hotī”ti? “Na kho, gahapati, saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa bhikkhuno evaṁ hoti--‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjissan’ti vā ‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmī’ti vā ‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno’ti (S.41.6./IV,294.) vā. Atha khvassa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti yaṁ taṁ tathattāya upanetī”ti.

Sādhu…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi--“Saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa pana, bhante bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṁ nirujjhanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “Saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa kho, gahapati, bhikkhuno vacīsaṅkhāro paṭhamaṁ nirujjhati, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro”ti.

Sādhu…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi--“Yvāyaṁ, bhante, mato kālaṅkato, yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno, imesaṁ kiṁ nānākaraṇan”ti? “Yvāyaṁ gahapati, mato kālaṅkato tassa kāyasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, vacīsaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, cittasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, āyu parikkhīṇo, usmā vūpasantā, indriyāni viparibhinnāni. Yo ca khvāyaṁ, gahapati, bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno, tassapi kāyasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, vacīsaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, cittasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, āyu aparikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni vippasannāni. Yvāyaṁ, gahapati, mato kālaṅkato, yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno, idaṁ nesaṁ nānākaraṇan”ti.

Sādhu…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi--“Kathaṁ pana, bhante, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṁ hotī”ti? “Na kho, gahapati, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṁ hoti--‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissan’ti vā ‘Ahaṁ saññāvedayitanirodha-samāpattiyā vuṭṭhahāmī’ti vā ‘Ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhito’ti vā. Atha khvassa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti, yaṁ taṁ tathattāya upanetī”ti.

(S.41.6./IV,295.) Sādhu bhante…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi-- “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa pana, bhante, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṁ uppajjanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa, gahapati, bhikkhuno cittasaṅkhāro paṭhamaṁ uppajjati, tato kāyasaṅkhāro, tato vacīsaṅkhāro”ti.

Sādhu…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi--“Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ pana, bhante bhikkhuṁ kati phassā phusanti”? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ kho, gahapati, bhikkhuṁ tayo phassā phusanti--suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito phasso”ti.

Sādhu…pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi--“Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa pana, bhante, bhikkhuno kiṁninnaṁ cittaṁ hoti, kiṁpoṇaṁ, kiṁpabbhāran”ti? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho, gahapati, bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hotiṅvivekapoṇaṁ vivekapabbhāran”ti.

“Sādhu, bhante”ti kho Citto gahapati āyasmato Kāmabhussa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ Kāmabhuṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā pana, bhante, kati dhammā bahūpakārā”ti? “Addhā kho tvaṁ, gahapati, yaṁ paṭhamaṁ pucchitabbaṁ taṁ pucchasi. Api ca tyāhaṁ byākarissāmi. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā kho, gahapati, dve dhammā bahūpakārā--samatho ca vipassanā cā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.41.7.) 7. Godattasuttaṁ 牛達多

►《雜阿含567經》

349. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Godatto Macchikāsaṇḍe viharati Ambāṭakavane. (S.41.7./IV,296.) Atha kho Citto gahapati yenāyasmā Godatto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Godattaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cittaṁ gahapatiṁ āyasmā Godatto etadavoca--“Yā cāyaṁ, gahapati, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti, ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? “Atthi, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Atthi pana, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti.

“Katamo ca, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca? Idha, bhante, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Ayaṁ vuccati, bhante, appamāṇā cetovimutti.

“Katamā ca, bhante, ākiñcaññā cetovimutti? Idha, bhante, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma, ‘Natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhante, ākiñcaññā cetovimutti.

“Katamā ca, bhante, suññatā cetovimutti? Idha, bhante, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati--‘Suññamidaṁ attena vā attaniyena vā’ti. Ayaṁ vuccati, bhante, suññatā cetovimutti.

(S.41.7./IV,297.) “Katamā ca, bhante, animittā cetovimutti? Idha, bhante, bhikkhu sabbanimittānaṁ amanasikārā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhante, animittā cetovimutti. Ayaṁ kho, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca.

“Katamo ca, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānaṁ? Rāgo, bhante, pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho, bhante, appamāṇā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. Rāgo kho, bhante, kiñcanaṁ, doso kiñcanaṁ, moho kiñcanaṁ. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho bhante, ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. Rāgo kho, bhante, nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho, bhante, animittā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. Ayaṁ kho, bhante, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati! Yassa te gambhīre Buddhavacane paññācakkhu kamatī”ti. Sattamaṁ.

(S.41.8.) 8. Nigaṇṭhanāṭaputtasuttaṁ 尼乾陀

►《雜阿含574經》

350. Tena kho pana samayena Nigaṇṭho Nāṭaputto (S41.8./IV,298.) macchikāsaṇḍaṁ anuppatto hoti mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ. Assosi kho Citto gahapati--“Nigaṇṭho kira nāṭaputto macchikāsaṇḍaṁ anuppatto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhin”ti. Atha kho Citto gahapati sambahulehi upāsakehi saddhiṁ yena Nigaṇṭho Nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Nigaṇṭhena Nāṭaputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cittaṁ gahapatiṁ Nigaṇṭho nāṭaputto etadavoca--“Saddahasi tvaṁ, gahapati, samaṇassa Gotamassa--atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṁ nirodho”ti?

“Na khvāhaṁ ettha, bhante, Bhagavato saddhāya gacchāmi. Atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṁ nirodho”ti. Evaṁ vutte, Nigaṇṭho nāṭaputto ulloketvā etadavoca--“Idaṁ bhavanto passantu, yāva ujuko cāyaṁ Citto gahapati, yāva asaṭho cāyaṁ Citto gahapati, yāva amāyāvī cāyaṁ Citto gahapati, vātaṁ vā so jālena bādhetabbaṁ maññeyya, yo vitakkavicāre nirodhetabbaṁ maññeyya sakamuṭṭhinā vā so Gaṅgāya sotaṁ āvāretabbaṁ maññeyya, yo vitakkavicāre nirodhetabbaṁ maññeyyā”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, bhante, katamaṁ nu kho paṇītataraṁ--ñāṇaṁ vā saddhā vā”ti? “Saddhāya kho, gahapati, ñāṇaṁyeva paṇītataran”ti. “Ahaṁ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja (S.41.8./IV,299.) viharāmi. Ahaṁ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vitakkavicārānaṁ vūpasamā…pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahaṁ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahaṁ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Na so khvāhaṁ, bhante, evaṁ jānanto evaṁ passanto kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā saddhāya gamissāmi? Atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṁ nirodho”ti.

Evaṁ vutte, Nigaṇṭho nāṭaputto sakaṁ parisaṁ apaloketvā etadavoca--“Idaṁ bhavanto passantu, yāva anujuko cāyaṁ Citto gahapati, yāva saṭho cāyaṁ Citto gahapati, yāva māyāvī cāyaṁ Citto gahapati”ti.

“Idāneva kho te mayaṁ, bhante, bhāsitaṁ--‘Evaṁ ājānāma idaṁ bhavanto passantu, yāva ujuko cāyaṁ Citto gahapati, yāva asaṭho cāyaṁ Citto gahapati, yāva amāyāvī cāyaṁ Citto gahapati’ti. Idāneva ca pana mayaṁ, bhante, bhāsitaṁ--‘Evaṁ ājānāma idaṁ bhavanto passantu, yāva anujuko cāyaṁ Citto gahapati, yāva saṭho cāyaṁ Citto gahapati, yāva māyāvī cāyaṁ Citto gahapati’ti. Sace te, bhante, purimaṁ saccaṁ, pacchimaṁ te micchā. Sace pana te, bhante, purimaṁ micchā, pacchimaṁ te saccaṁ. Ime kho pana, bhante, dasa sahadhammikā pañhā āgacchanti. Yadā nesaṁ atthaṁ ājāneyyāsi, atha maṁ paṭihareyyāsi saddhiṁ Nigaṇṭhaparisāya. Eko pañho, eko uddeso, ekaṁ veyyākaraṇaṁ. Dve pañhā, dve uddesā, dve veyyākaraṇāni. Tayo pañhā, tayo uddesā, tīṇi veyyākaraṇāni. Cattāro pañhā, cattāro uddesā, cattāri veyyākaraṇāni. Pañca pañhā, pañca uddesā, pañca veyyākaraṇāni. Cha pañhā, cha uddesā, cha veyyākaraṇāni. Satta pañhā, satta uddesā, satta veyyākaraṇāni Aṭṭha pañhā, (S.41.8./IV,300.) aṭṭha uddesā, aṭṭha veyyākaraṇāni. Nava pañhā, nava uddesā, nava veyyākaraṇāni. Dasa pañhā, dasa uddesā, dasa veyyākaraṇānī”ti. Atha kho Citto gahapati Nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ ime dasa sahadhammike pañhe āpucchitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Aṭṭhamaṁ.

(S.41.9.) 9. Acelakassapasuttaṁ 裸形

►《雜阿含573經》

351. Tena kho pana samayena Acelo Kassapo macchikāsaṇḍaṁ anuppatto hoti cittassa gahapatino purāṇagihisahāyo. Assosi kho Citto gahapati--“Acelo kira Kassapo macchikāsaṇḍaṁ anuppatto amhākaṁ purāṇagihisahāyo”ti. Atha kho Citto gahapati yena Acelo Kassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā acelena Kassapena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Citto gahapati acelaṁ Kassapaṁ etadavoca--“Kīvaciraṁ pabbajitassa, bhante, Kassapā”ti? “Tiṁsamattāni kho me, gahapati, vassāni pabbajitassā”ti. “Imehi pana te, bhante, tiṁsamattehi vassehi atthi koci uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Imehi kho me, gahapati, tiṁsamattehi vassehi pabbajitassa natthi koci uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro, aññatra naggeyyā ca muṇḍeyyā ca pāvaḷanipphoṭanāya cā”ti. Evaṁ vutte, Citto gahapati acelaṁ Kassapaṁ etadavoca--“Acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho! Dhammassa svākkhātatā yatra hi nāma tiṁsamattehi vassehi na (S.41.9./IV,301.) koci uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato abhavissa phāsuvihāro, aññatra naggeyyā ca muṇḍeyyā ca pāvaḷanipphoṭanāya cā”ti!

“Tuyhaṁ pana, gahapati, kīvaciraṁ upāsakattaṁ upagatassā”ti? “Mayhampi kho pana, bhante, tiṁsamattāni vassāni upāsakattaṁ upagatassā”ti. “Imehi pana te, gahapati, tiṁsamattehi vassehi atthi koci uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “Gihinopi siyā, bhante. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vitakkavicārānaṁ vūpasamā…pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. Sace kho panāhaṁ, bhante, Bhagavato paṭhamataraṁ kālaṁ kareyyaṁ, anacchariyaṁ kho panetaṁ yaṁ maṁ Bhagavā evaṁ byākareyya--‘Natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyojanena saṁyutto Citto gahapati puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā’”ti. Evaṁ vutte, Acelo Kassapo cittaṁ gahapatiṁ etadavoca--“Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho! Dhammassa svākkhātatā, yatra hi nāma gihī odātavasano evarūpaṁ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ adhigamissati phāsuvihāraṁ. Labheyyāhaṁ, (S.41.9./IV,302.) gahapati imasmiṁ dhammavinaye pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

Atha kho Citto gahapati acelaṁ Kassapaṁ ādāya yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca--“Ayaṁ, bhante, Acelo Kassapo amhākaṁ purāṇagihisahāyo. Imaṁ therā pabbājentu upasampādentu. Ahamassa ussukkaṁ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajja-parikkhārānan”ti. Alattha kho Acelo Kassapo imasmiṁ dhammavinaye pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā Kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Kassapo arahataṁ ahosīti. Navamaṁ.

(S.41.10.) 10. Gilānadassanasuttaṁ 瞻病

►《雜阿含575經》

352. Tena kho pana samayena Citto gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā saṅgamma samāgamma cittaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ--“Paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī”ti.

Evaṁ vutte, Citto gahapati tā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā etadavoca--“Tampi aniccaṁ, tampi addhuvaṁ, tampi pahāya gamanīyan”ti. Evaṁ vutte, cittassa gahapatino mittāmaccā (S.41.10./IV,303.) ñātisālohitā cittaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ--“Satiṁ, ayyaputta, upaṭṭhapehi, mā vippalapī”ti. “Kiṁ tāhaṁ vadāmi yaṁ maṁ tumhe evaṁ vadetha--‘satiṁ, ayyaputta, upaṭṭhapehi, mā vippalapī’”ti? “Evaṁ kho tvaṁ, ayyaputta, vadesi--‘tampi aniccaṁ, tampi addhuvaṁ, tampi pahāya gamanīyan’”ti. “Tathā hi pana maṁ ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā evamāhaṁsu--‘Paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī’ti. Tāhaṁ evaṁ vadāmi--‘Tampi aniccaṁ…pe… tampi pahāya gamanīyan’”ti. “Kiṁ pana tā, ayyaputta, ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā atthavasaṁ sampassamānā evamāhaṁsu--‘Paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī’”ti? “Tāsaṁ kho ārāmadevatānaṁ vanadevatānaṁ rukkhadevatānaṁ osadhitiṇavanappatīsu adhivatthānaṁ devatānaṁ evaṁ hoti--‘Ayaṁ kho Citto gahapati, sīlavā kalyāṇadhammo. Sace paṇidahissati--anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī’ti, ‘tassa kho ayaṁ ijjhissati, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā dhammiko dhammikaṁ phalaṁ anupassatī’ti. Imaṁ kho tā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā atthavasaṁ sampassamānā evamāhaṁsu--‘Paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṁ rājā assaṁ cakkavattī’ti. Tāhaṁ evaṁ vadāmi--‘tampi aniccaṁ, tampi addhuvaṁ, tampi pahāya gamanīyan’”ti.

“Tena hi, ayyaputta, amhepi ovadāhī”ti. “Tasmā hi vo evaṁ sikkhitabbaṁ-- (S.41.10./IV,304.) Buddhe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma--‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgatā bhavissāma--‘svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma--‘suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Yaṁ kho pana kiñci kule deyyadhammaṁ sabbaṁ taṁ appaṭivibhattaṁ bhavissati sīlavantehi kalyāṇadhammehīti evañhi vo sikkhitabban”ti. Atha kho Citto gahapati mittāmacce ñātisālohite Buddhe ca dhamme ca saṅghe ca cāge ca samādapetvā kālamakāsīti. Dasamaṁ.

Cittasaṁyuttaṁ samattaṁ.

Tassuddānaṁ--

Saṁyojanaṁ dve Isidattā, Mahako Kāmabhūpi ca;

Godatto ca Nigaṇṭho ca, acelena gilānadassananti.

▲top 回目錄

(S.42.1./IV,305.)

(S.42.)(8) Gāmaṇisaṁyuttaṁ 聚落主相應(13suttas)

(S.42.1.) 1. Caṇḍasuttaṁ 暴惡

►《雜阿含910經》，《別譯雜阿含125經》

353. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho caṇḍo gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho caṇḍo gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacco caṇḍo caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati. Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacco sorato soratotveva saṅkhaṁ gacchatī”ti? “Idha, gāmaṇi, ekaccassa rāgo appahīno hoti. Rāgassa appahīnattā pare kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ pātukaroti. So caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati. Doso appahīno hoti. Dosassa appahīnattā pare kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ pātukaroti. So caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati. Moho appahīno hoti. Mohassa appahīnattā pare kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ pātukaroti. So caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, hetu, ayaṁ paccayo yena midhekacco caṇḍo caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchati”.

“Idha pana, gāmaṇi, ekaccassa rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahīnattā pare na kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ na pātukaroti. So soratotveva saṅkhaṁ gacchati. Doso pahīno hoti. Dosassa pahīnattā pare na kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ na pātukaroti. So soratotveva saṅkhaṁ gacchati. Moho pahīno hoti. Mohassa pahīnattā pare na kopenti, parehi kopiyamāno kopaṁ na pātukaroti. So soratotveva saṅkhaṁ gacchati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, hetu ayaṁ paccayo yena midhekacco sorato soratotveva saṅkhaṁ gacchatī”ti.

(S.42.1./IV,306.) Evaṁ vutte, caṇḍo gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya--cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṁ Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Paṭhamaṁ.

(S.42.2.) 2. Tālapuṭasuttaṁ 布

►《雜阿含907經》，《別譯雜阿含122經》

354. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho tālapuṭo naṭagāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho tālapuṭo naṭagāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ naṭānaṁ bhāsamānānaṁ--‘Yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha Bhagavā kimāhā”ti? “Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ. Mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Dutiyampi kho tālapuṭo naṭagāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ naṭānaṁ bhāsamānānaṁ--‘Yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha Bhagavā kimāhā”ti? “Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ. Mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Tatiyampi kho tālapuṭo naṭagāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ naṭānaṁ bhāsamānānaṁ--‘Yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti, (S.42.2./IV,307.) so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha Bhagavā kimāhā”ti?

“Addhā kho tyāhaṁ, gāmaṇi, na labhāmi--‘Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ, mā maṁ etaṁ pucchī’ti. Api ca tyāhaṁ byākarissāmi. Pubbe kho, gāmaṇi, sattā avītarāgā rāgabandhanabaddhā. Tesaṁ naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe ye dhammā rajanīyā te upasaṁharati bhiyyosomattāya. Pubbe kho, gāmaṇi, sattā avītadosā dosabandhanabaddhā. Tesaṁ naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe ye dhammā dosanīyā te upasaṁharati bhiyyosomattāya. Pubbe kho, gāmaṇi sattā avītamohā mohabandhanabaddhā. Tesaṁ naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe ye dhammā mohanīyā te upasaṁharati bhiyyosomattāya. So attanā matto pamatto pare madetvā pamādetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāso nāma nirayo tattha upapajjati. Sace kho panassa evaṁdiṭṭhi hoti--‘Yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa kho panāhaṁ, gāmaṇi, purisapuggalassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi--nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā”ti.

Evaṁ vutte, tālapuṭo naṭagāmaṇi, parodi, assūni pavattesi. “Etaṁ kho tyāhaṁ, gāmaṇi, nālatthaṁ--‘Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’”ti. “Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ Bhagavā evamāha; api cāhaṁ, bhante, pubbakehi ācariyapācariyehi naṭehi dīgharattaṁ nikato vañcito paluddho-- ‘Yo so (S.42.2./IV,308.) naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṁ hāseti rameti so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pahāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’”ti. “Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya--cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṁ Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, Bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. Alattha kho tālapuṭo naṭagāmaṇi Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā tālapuṭo…pe… arahataṁ ahosīti. Dutiyaṁ.

(S.42.3.) 3. Yodhājīvasuttaṁ 戰士

►《雜阿含908經》，《別譯雜阿含123經》

355. Atha kho yodhājīvo gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… Ekamantaṁ nisinno kho yodhājīvo gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ yodhājīvānaṁ bhāsamānānaṁ--‘Yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha Bhagavā kimāhā”ti? “Alaṁ gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho yodhājīvo gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ yodhājīvānaṁ bhāsamānānaṁ--‘Yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha Bhagavā kimāhā”ti?

(S.42.3./IV,309.) “Addhā kho tyāhaṁ, gāmaṇi, na labhāmi--‘Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’ti. Api ca tyāhaṁ byākarissāmi. Yo so, gāmaṇi, yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tassa taṁ cittaṁ pubbe gahitaṁ dukkaṭaṁ duppaṇihitaṁ--‘Ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuṁ iti vā’ti. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti; so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajito nāma nirayo tattha upapajjatīti. Sace kho panassa evaṁ diṭṭhi hoti--‘Yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa kho panāhaṁ, gāmaṇi, purisapuggalassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi--nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā”ti.

Evaṁ vutte, yodhājīvo gāmaṇi parodi, assūni pavattesi. “Etaṁ kho tyāhaṁ, gāmaṇi, nālatthaṁ--‘Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’”ti. “Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ Bhagavā evamāha apicāhaṁ, bhante, pubbakehi ācariyapācariyehi yodhājīvehi dīgharattaṁ nikato vañcito paluddho--‘Yo so yodhājīvo saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’”ti. “Abhikkantaṁ, bhante…pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Tatiyaṁ.
(S.42.4./IV,310.)

(S.42.4.) 4. Hatthārohasuttaṁ 象

356. Atha kho hatthāroho gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā…pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti. Catutthaṁ.

(S.42.5.) 5. Assārohasuttaṁ 馬

357. Atha kho assāroho gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho assāroho gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ assārohānaṁ bhāsamānānaṁ--‘Yo so assāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha Bhagavā kimāhā”ti? “Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho assāroho gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante, pubbakānaṁ ācariyapācariyānaṁ assārohānaṁ bhāsamānānaṁ--‘Yo so assāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti. Idha Bhagavā kimāhā”ti?

“Addhā kho tyāhaṁ, gāmaṇi, na labhāmi--‘Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’ti. Api ca kho tyāhaṁ byākarissāmi. Yo so, gāmaṇi, assāroho saṅgāme ussahati vāyamati (S.42.5./IV,311.) tassa taṁ cittaṁ pubbe gahitaṁ dukkaṭaṁ duppaṇihitaṁ--‘Ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā ahesuṁ iti vā’ti. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajito nāma nirayo tattha upapajjati. Sace kho panassa evaṁ diṭṭhi hoti--‘Yo so assāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa kho panāhaṁ gāmaṇi, purisapuggalassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi--nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā”ti.

Evaṁ vutte, assāroho gāmaṇi parodi, assūni pavattesi. “Etaṁ kho tyāhaṁ, gāmaṇi, nālatthaṁ--‘Alaṁ, gāmaṇi, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī’”ti. “Nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmi yaṁ maṁ Bhagavā evamāha. Apicāhaṁ, bhante, pubbakehi ācariyapācariyehi assārohehi dīgharattaṁ nikato vañcito paluddho--‘Yo so assāroho saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā parajitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatī’”ti. “Abhikkantaṁ, bhante…pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ.

(S.42.6.)6. Asibandhakaputtasuttaṁ 西方人

358. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. (S.42.6./IV,312.) Atha kho asibandhakaputto gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho asibandhakaputto gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Brāhmaṇā, bhante, pacchā bhūmakā kāmaṇḍalukā sevālamālikā udakorohakā aggiparicārakā. Te mataṁ kālaṅkataṁ uyyāpenti nāma saññāpenti nāma saggaṁ nāma okkāmenti. Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho pahoti tathā kātuṁ yathā sabbo loko kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti? “Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsī”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko. Tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya--‘Ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatū’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso mahatiṁ puthusilaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya--‘Ummujja, bho puthusile, uplava, bho puthusile thalamuplava, bho (S.42.6./IV,313.) puthusile’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu sā puthusilā mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā ummujjeyya vā uplaveyya vā thalaṁ vā uplaveyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko. Kiñcāpi taṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya--‘Ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatū’”ti, Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhiko. Tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya--‘Ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatū’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso sappikumbhaṁ vā telakumbhaṁ vā gambhīre udakarahade ogāhetvā bhindeyya. Tatra yāssa sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī assa; yañca khvassa tatra sappi vā telaṁ vā taṁ uddhaṁ (S.42.7./IV,314.) gāmi assa. Tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya--‘Osīda, bho sappitela, saṁsīda bho sappitela, adho gaccha, bho sappitelā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu taṁ sappitelaṁ mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikā anuparisakkanahetu vā osīdeyya vā saṁsīdeyya vā adho vā gaccheyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu, abyāpannacitto, sammādiṭṭhiko, kiñcāpi taṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya-- ‘Ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatū’ti, Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti. Evaṁ vutte, asibandhakaputto gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca-- “Abhikkantaṁ, bhante…pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.42.7.) 7. Khettūpamasuttaṁ 說教

►《雜阿含915經》，《別譯雜阿含130經》

359. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. Atha kho asibandhakaputto gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho asibandhakaputto gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Nanu, bhante, Bhagavā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatī”ti? “Evaṁ, gāmaṇi, Tathāgato sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatī”ti. “Atha kiñcarahi, bhante, Bhagavā ekaccānaṁ sakkaccaṁ dhammaṁ deseti, ekaccānaṁ no tathā sakkaccaṁ dhammaṁ desetī”ti? (S.42.7./IV,315.) “Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, idhassu kassakassa gahapatino tīṇi khettāni--Ekaṁ khettaṁ aggaṁ, ekaṁ khettaṁ majjhimaṁ, ekaṁ khettaṁ hīnaṁ jaṅgalaṁ ūsaraṁ pāpabhūmi. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, asu kassako gahapati bījāni patiṭṭhāpetukāmo kattha paṭhamaṁ patiṭṭhāpeyya, yaṁ vā aduṁ khettaṁ aggaṁ yaṁ vā aduṁ khettaṁ majjhimaṁ, yaṁ vā aduṁ khettaṁ hīnaṁ jaṅgalaṁ ūsaraṁ pāpabhūmī”ti? “Asu, bhante, kassako gahapati bījāni patiṭṭhāpetukāmo yaṁ aduṁ khettaṁ aggaṁ tattha patiṭṭhāpeyya Tattha patiṭṭhāpetvā yaṁ aduṁ khettaṁ majjhimaṁ tattha patiṭṭhāpeyya. Tattha patiṭṭhāpetvā yaṁ aduṁ khettaṁ hīnaṁ jaṅgalaṁ ūsaraṁ pāpabhūmi tattha patiṭṭhāpeyyapi, nopi patiṭṭhāpeyya. Taṁ kissa hetu? Antamaso gobhattampi bhavissatī”ti.

“Seyyathāpi, gāmaṇi, yaṁ aduṁ khettaṁ aggaṁ; evameva mayhaṁ bhikkhubhikkhuniyo. Tesāhaṁ dhammaṁ desemi--ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Ete hi, gāmaṇi, maṁdīpā maṁleṇā maṁtāṇā maṁsaraṇā viharanti. Seyyathāpi, gāmaṇi, yaṁ aduṁ khettaṁ majjhimaṁ; evameva mayhaṁ upāsaka-upāsikāyo. Tesaṁ pāhaṁ dhammaṁ desemi--ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Ete hi, gāmaṇi, maṁdīpā maṁleṇā maṁtāṇā maṁsaraṇā viharanti. Seyyathāpi, gāmaṇi, yaṁ aduṁ khettaṁ hīnaṁ (S.42.7./IV,316.) jaṅgalaṁ ūsaraṁ pāpabhūmi; evameva mayhaṁ aññatitthiyā samaṇabrāhmaṇaparibbājakā Tesaṁ pāhaṁ dhammaṁ desemi--ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāma ekaṁ padampi ājāneyyuṁ taṁ nesaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Seyyathāpi, gāmaṇi, purisassa tayo udakamaṇikā--eko udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī, eko udakamaṇiko acchiddo hārī parihārī, eko udakamaṇiko chiddo hārī parihārī. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, asu puriso udakaṁ nikkhipitukāmo kattha paṭhamaṁ nikkhipeyya, yo vā so udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī, yo vā so udakamaṇiko acchiddo hārī parihārī, yo vā so udakamaṇiko chiddo hārī parihārī”ti? “Asu, bhante, puriso udakaṁ nikkhipitukāmo, yo so udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī tattha nikkhipeyya, tattha nikkhipitvā, yo so udakamaṇiko acchiddo hārī parihārī tattha nikkhipeyya, tattha nikkhipitvā, yo so udakamaṇiko chiddo hārī parihārī tattha nikkhipeyyapi, nopi nikkhipeyya. Taṁ kissa hetu? Antamaso bhaṇḍadhovanampi bhavissatī”ti.

“Seyyathāpi, gāmaṇi, yo so udakamaṇiko acchiddo ahārī aparihārī; evameva mayhaṁ bhikkhubhikkhuniyo. Tesāhaṁ dhammaṁ desemi--ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Ete hi, gāmaṇi, maṁdīpā maṁleṇā maṁtāṇā maṁsaraṇā viharanti. Seyyathāpi, gāmaṇi, yo so udakamaṇiko acchiddo hārī parihārī; evameva mayhaṁ upāsaka-upāsikāyo. Tesāhaṁ (S.42.7./IV,317.) dhammaṁ desemi--ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Ete hi, gāmaṇi, maṁdīpā maṁleṇā maṁtāṇā maṁsaraṇā viharanti. Seyyathāpi, gāmaṇi, yo so udakamaṇiko chiddo hārī parihārī; evameva mayhaṁ aññatitthiyā samaṇabrāhmaṇaparibbājakā. Tesāhaṁ dhammaṁ desemi--ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsemi. Taṁ kissa hetu? Appeva nāma ekaṁ padampi ājāneyyuṁ, taṁ nesaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Evaṁ vutte, asibandhakaputto gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bhante…pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Sattamaṁ.

(S.42.8.) 8. Saṅkhadhamasuttaṁ 螺貝

►《雜阿含916經》，《別譯雜阿含131經》

360. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā nāḷandāyaṁ viharati Pāvārikambavane. Atha kho Asibandhakaputto gāmaṇi Nigaṇṭhasāvako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho asibandhakaputtaṁ gāmaṇiṁ Bhagavā etadavoca--“Kathaṁ nu kho, gāmaṇi, Nigaṇṭho Nāṭaputto sāvakānaṁ dhammaṁ desetī”ti? “Evaṁ kho, bhante, Nigaṇṭho Nāṭaputto sāvakānaṁ dhammaṁ deseti--‘Yo koci pāṇaṁ atipāteti, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so āpāyiko nerayiko yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci musā bhaṇati sabbo, so āpāyiko nerayiko. Yaṁbahulaṁ yaṁbahulaṁ viharati, tena tena nīyatī’ti. Evaṁ kho, bhante, Nigaṇṭho Nāṭaputto sāvakānaṁ dhammaṁ desetī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati, tena (S.42.8./IV,318.) tena nīyati’, evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ”.

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, katamo bahutaro samayo, yaṁ vā so pāṇamatipāteti, yaṁ vā so pāṇaṁ nātipātetī”ti? “Yo so, bhante, puriso pāṇātipātī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, appataro so samayo yaṁ so pāṇamatipāteti, Atha kho sveva bahutaro samayo yaṁ so pāṇaṁ nātipātetī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati tena tena nīyatī’ti, evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ”.

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yo so puriso adinnādāyī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, katamo bahutaro samayo, yaṁ vā so adinnaṁ ādiyati, yaṁ vā so adinnaṁ nādiyatī”ti. “Yo so, bhante, puriso adinnādāyī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya appataro so samayo, yaṁ so adinnaṁ ādiyati, Atha kho sveva bahutaro samayo, yaṁ so adinnaṁ nādiyatī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati tena tena nīyatī’ti, evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ”.

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yo so puriso kāmesumicchācārī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, katamo bahutaro samayo, yaṁ vā so kāmesu micchā carati, yaṁ vā so kāmesu micchā na caratī”ti? “Yo so, bhante, puriso kāmesumicchācārī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, appataro so samayo yaṁ so kāmesu micchā carati, Atha kho sveva bahutaro samayo, yaṁ so kāmesu micchā na caratī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati tena tena (S.42.8./IV,319.) nīyatī’ti evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ”.

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yo so puriso musāvādī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya, katamo bahutaro samayo, yaṁ vā so musā bhaṇati, yaṁ vā so musā na bhaṇatī”ti? “Yo so, bhante puriso musāvādī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṁ upādāya appataro so samayo, yaṁ so musā bhaṇati, Atha kho sveva bahutaro samayo, yaṁ so musā na bhaṇatī”ti. “‘Yaṁbahulaṁ yaṁbahulañca, gāmaṇi, viharati tena tena nīyatī’ti, evaṁ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacanaṁ”.

“Idha, gāmaṇi, ekacco Satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi--‘Yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so āpāyiko nerayiko, yo koci musā bhaṇati, sabbo so āpāyiko nerayiko’ti. Tasmiṁ kho pana, gāmaṇi, Satthari sāvako abhippasanno hoti. Tassa evaṁ hoti--‘Mayhaṁ kho Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so āpāyiko nerayikoti. Atthi kho pana mayā pāṇo atipātito, ahampamhi āpāyiko nerayikoti diṭṭhiṁ paṭilabhati. Taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Mayhaṁ kho Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so āpāyiko nerayikoti. Atthi kho pana mayā adinnaṁ ādinnaṁ ahampamhi āpāyiko nerayikoti diṭṭhiṁ paṭilabhati. Taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Mayhaṁ kho Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--yo koci kāmesu micchā carati, sabbo (S.42.8./IV,320.) so āpāyiko nerayiko’ti. Atthi kho pana mayā kāmesu micchā ciṇṇaṁ. ‘Ahampamhi āpāyiko nerayiko’ti diṭṭhiṁ paṭilabhati. Taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Mayhaṁ kho Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--yo koci musā bhaṇati, sabbo so āpāyiko nerayikoti. Atthi kho pana mayā musā bhaṇitaṁ. ‘Ahampamhi āpāyiko nerayiko’ti diṭṭhiṁ paṭilabhati. Taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.

“Idha pana, gāmaṇi, Tathāgato loke uppajjati ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā. So anekapariyāyena pāṇātipātaṁ garahati vigarahati, ‘Pāṇātipātā viramathā’ti cāha. Adinnādānaṁ garahati vigarahati, ‘Adinnādānā viramathā’ti cāha. Kāmesumicchācāraṁ garahati, vigarahati ‘Kāmesumicchācārā viramathā’ti cāha. Musāvādaṁ garahati vigarahati ‘Musāvādā viramathā’ti cāha. Tasmiṁ kho pana, gāmaṇi, Satthari sāvako abhippasanno hoti. So iti paṭisañcikkhati--‘Bhagavā kho anekapariyāyena pāṇātipātaṁ garahati vigarahati, pāṇātipātā viramathāti cāha. Atthi kho pana mayā pāṇo atipātito yāvatako vā tāvatako vā. Yo kho pana mayā pāṇo atipātito yāvatako vā tāvatako vā, taṁ na suṭṭhu, taṁ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṁ. Na metaṁ pāpaṁ kammaṁ akataṁ bhavissatī’ti. So iti paṭisaṅkhāya tañceva pāṇātipātaṁ pajahati. Ayatiñca pāṇātipātā paṭivirato hoti. Evametassa pāpassa kammassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpassa kammassa samatikkamo hoti.

“‘Bhagavā kho anekapariyāyena adinnādānaṁ garahati vigarahati, adinnādānā viramathāti cāha. Atthi kho pana mayā adinnaṁ ādinnaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā. Yaṁ kho pana mayā adinnaṁ ādinnaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā taṁ na suṭṭhu, taṁ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṁ, na metaṁ pāpaṁ kammaṁ akataṁ bhavissatī’ti. So iti paṭisaṅkhāya tañceva (S.42.8./IV,321.) adinnādānaṁ pajahati. Ayatiñca adinnādānā paṭivirato hoti. Evametassa pāpassa kammassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpassa kammassa samatikkamo hoti.

“‘Bhagavā kho pana anekapariyāyena kāmesumicchācāraṁ garahati vigarahati, kāmesumicchācārā viramathāti cāha. Atthi kho pana mayā kāmesu micchā ciṇṇaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā. Yaṁ kho pana mayā kāmesu micchā ciṇṇaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā taṁ na suṭṭhu, taṁ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṁ, na metaṁ pāpaṁ kammaṁ akataṁ bhavissatī’ti. So iti paṭisaṅkhāya tañceva kāmesumicchācāraṁ pajahati, āyatiñca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Evametassa pāpassa kammassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpassa kammassa samatikkamo hoti.

“‘Bhagavā kho pana anekapariyāyena musāvādaṁ garahati vigarahati, musāvādā viramathāti cāha. Atthi kho pana mayā musā bhaṇitaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā. Yaṁ kho pana mayā musā bhaṇitaṁ yāvatakaṁ vā tāvatakaṁ vā taṁ na suṭṭhu, taṁ na sādhu. Ahañceva kho pana tappaccayā vippaṭisārī assaṁ, na metaṁ pāpaṁ kammaṁ akataṁ bhavissatī’ti. So iti paṭisaṅkhāya tañceva musāvādaṁ pajahati, āyatiñca musāvādā paṭivirato hoti. Evametassa pāpassa kammassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpassa kammassa samatikkamo hoti.

“So pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Abhijjhaṁ pahāya anabhijjhālu hoti. (S.42.8./IV,322.) Byāpādappadosaṁ pahāya abyāpannacitto hoti. Micchādiṭṭhiṁ pahāya sammādiṭṭhiko hoti.

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… . Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Seyyathāpi, gāmaṇi, balavā saṅkhadhamo appakasireneva catuddisā viññāpeyya; evameva kho, gāmaṇi, evaṁ bhāvitāya upekkhāya cetovimuttiyā evaṁ bahulīkatāya yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhatī”ti. Evaṁ vutte, asibandhakaputto gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante…pe… upāsakaṁ maṁ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.42.9.) 9. Kulasuttaṁ 家

►《雜阿含914經》，《別譯雜阿含129經》

361. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena nāḷandā (S.42.9./IV,323.) tadavasari Tatra sudaṁ Bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane.

Tena kho pana samayena nāḷandā dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā. Tena kho pana samayena Nigaṇṭho Nāṭaputto nāḷandāyaṁ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ. Atha kho asibandhakaputto gāmaṇi nigaṇṭhasāvako yena Nigaṇṭho Nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho asibandhakaputtaṁ gāmaṇiṁ Nigaṇṭho Nāṭaputto etadavoca--“Ehi tvaṁ, gāmaṇi, samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropehi. Evaṁ te kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati--‘Asibandhakaputtena gāmaṇinā samaṇassa Gotamassa evaṁmahiddhikassa evaṁmahānubhāvassa vādo āropito’”ti.

“Kathaṁ panāhaṁ, bhante, samaṇassa Gotamassa evaṁmahiddhikassa evaṁmahānubhāvassa vādaṁ āropessāmī”ti “Ehi tvaṁ, gāmaṇi, yena Samaṇo Gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇaṁ Gotamaṁ evaṁ vadehi--‘Nanu, bhante, Bhagavā anekapariyāyena kulānaṁ anuddayaṁ vaṇṇeti, anurakkhaṁ vaṇṇeti, anukampaṁ vaṇṇetī’ti? Sace kho, gāmaṇi, Samaṇo Gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti--‘Evaṁ, gāmaṇi, Tathāgato anekapariyāyena kulānaṁ anuddayaṁ vaṇṇeti, anurakkhaṁ vaṇṇeti, anukampaṁ vaṇṇetī’ti, tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi--‘Atha kiñcarahi, bhante, Bhagavā dubbhikkhe dvīhitike setaṭṭhike salākāvutte mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ cārikaṁ carati? Ucchedāya Bhagavā kulānaṁ paṭipanno, anayāya Bhagavā kulānaṁ paṭipanno, upaghātāya Bhagavā kulānaṁ paṭipanno’ti! Imaṁ kho te, gāmaṇi, Samaṇo Gotamo ubhatokoṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho neva sakkhati uggilituṁ, neva sakkhati ogilitun”ti. (S.42.9./IV,324.) “Evaṁ bhante”ti kho asibandhakaputto gāmaṇi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho asibandhakaputto gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--

“Nanu, bhante, Bhagavā anekapariyāyena kulānaṁ anuddayaṁ vaṇṇeti, anurakkhaṁ vaṇṇeti, anukampaṁ vaṇṇetī”ti? “Evaṁ, gāmaṇi, Tathāgato anekapariyāyena kulānaṁ anuddayaṁ vaṇṇeti, anurakkhaṁ vaṇṇeti, anukampaṁ vaṇṇetī”ti. “Atha kiñcarahi, bhante, Bhagavā dubbhikkhe dvīhitike setaṭṭhike salākāvutte mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ cārikaṁ carati? Ucchedāya Bhagavā kulānaṁ paṭipanno, anayāya Bhagavā kulānaṁ paṭipanno, upaghātāya Bhagavā kulānaṁ paṭipanno”ti. “Ito so, gāmaṇi, ekanavutikappe yamahaṁ anussarāmi, nābhijānāmi kiñci kulaṁ pakkabhikkhānuppadānamattena upahatapubbaṁ. Atha kho yāni tāni kulāni aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni, sabbāni tāni dānasambhūtāni ceva saccasambhūtāni ca sāmaññasambhūtāni ca. Aṭṭha kho, gāmaṇi, hetū, aṭṭha paccayā kulānaṁ upaghātāya. Rājato vā kulāni upaghātaṁ gacchanti, corato vā kulāni upaghātaṁ gacchanti, aggito vā kulāni upaghātaṁ gacchanti udakato vā kulāni upaghātaṁ gacchanti, nihitaṁ vā ṭhānā vigacchati, duppayuttā vā kammantā vipajjanti, kule vā kulaṅgāroti uppajjati, yo te bhoge (S.42.9./IV,325.) vikirati vidhamati viddhaṁseti, aniccatāye aṭṭhamīti. Ime kho, gāmaṇi, aṭṭha hetū, aṭṭha paccayā kulānaṁ upaghātāya Imesu kho, gāmaṇi, aṭṭhasu hetūsu, aṭṭhasu paccayesu saṁvijjamānesu yo maṁ evaṁ vadeyya--‘Ucchedāya Bhagavā kulānaṁ paṭipanno, anayāya Bhagavā kulānaṁ paṭipanno, upaghātāya Bhagavā kulānaṁ paṭipanno’ti, taṁ, gāmaṇi, vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”ti. Evaṁ vutte, asibandhakaputto gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante…pe… upāsakaṁ maṁ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Navamaṁ.

(S.42.10.) 10. Maṇicūḷakasuttaṁ 頂髻

►《雜阿含911經》，《別譯雜阿含126經》

362. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājantepure rājaparisāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi--“Kappati samaṇānaṁ Sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, sādiyanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, paṭiggaṇhanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajatan”ti!

Tena kho pana samayena maṇicūḷako gāmaṇi tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho Maṇicūḷako gāmaṇi taṁ parisaṁ etadavoca--“Mā ayyo evaṁ avacuttha. Na kappati samaṇānaṁ Sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, na sādiyanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nappaṭiggaṇhanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā Sakyaputtiyā apetajātarūparajatā”ti. Asakkhi kho maṇicūḷako gāmaṇi taṁ parisaṁ saññāpetuṁ. Atha kho Maṇicūḷako gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. (S.42.10./IV,326.) Ekamantaṁ nisinno kho Maṇicūḷako gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Idha, bhante, rājantepure rājaparisāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi--‘Kappati samaṇānaṁ Sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, sādiyanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, paṭiggaṇhanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajatan’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ parisaṁ etadavocaṁ--‘Mā ayyo evaṁ avacuttha. Na kappati samaṇānaṁ Sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, na sādiyanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nappaṭiggaṇhanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā Sakyaputtiyā apetajātarūparajatā’ti. Asakkhiṁ khvāhaṁ, bhante, taṁ parisaṁ saññāpetuṁ. Kaccāhaṁ, bhante, evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva Bhagavato homi, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaṁ byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti?

“Taggha tvaṁ, gāmaṇi, evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca maṁ abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṁ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. Na hi, gāmaṇi, kappati samaṇānaṁ Sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ, na sādiyanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nappaṭiggaṇhanti samaṇā Sakyaputtiyā jātarūparajataṁ, nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā Sakyaputtiyā apetajātarūparajatā. Yassa kho, gāmaṇi, jātarūparajataṁ kappati, pañcapi tassa kāmaguṇā kappanti. Yassa pañca kāmaguṇā kappanti, ekaṁsenetaṁ gāmaṇi, dhāreyyāsi assamaṇadhammo asakyaputtiya-dhammoti. Api cāhaṁ, gāmaṇi, evaṁ vadāmi--tiṇaṁ tiṇatthikena pariyesitabbaṁ, dāru dārutthikena pariyesitabbaṁ, sakaṭaṁ sakaṭatthikena pariyesitabbaṁ, puriso (S.42.10./IV,327.) purisatthikena pariyesitabbo. Natvevāhaṁ, gāmaṇi, kenaci pariyāyena ‘Jātarūparajataṁ sāditabbaṁ pariyesitabban’ti vadāmī”ti. Dasamaṁ.

(S.42.11.) 11. Bhadrakasuttaṁ 驢姓

►《雜阿含913經》，《別譯雜阿含128經》

363. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Mallesu viharati Uruvelakappaṁ nāma Mallānaṁ nigamo. Atha kho Bhadrako gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Bhadrako gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desetū”ti. “Ahañce te, gāmaṇi, atītamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ--‘Evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti, tatra te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Ahaṁ ce te, gāmaṇi, anāgatamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ--‘Evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti, tatrāpi te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Api cāhaṁ, gāmaṇi, idheva nisinno ettheva te nisinnassa dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇāhi sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho bhadrako gāmaṇi Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca--

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, atthi te Uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Atthi me, bhante, Uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. “Atthi pana te, gāmaṇi, Uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Atthi me, bhante, Uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti. “Ko nu kho, gāmaṇi, hetu, ko paccayo yena te ekaccānaṁ Uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “Yesaṁ me, bhante, Uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, atthi me tesu chandarāgo Yesaṁ pana, bhante, Uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā, natthi me tesu chandarāgo”ti. “Iminā tvaṁ, gāmaṇi, dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṁ nehi--‘Yaṁ kho kiñci atītamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajji sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassa. Yampi hi kiñci anāgatamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjissati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante! Yāva subhāsitaṁ cidaṁ, bhante, Bhagavatā--‘Yaṁ kiñci dukkhaṁ (S.42.11./IV,329.) uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’ti.

Atthi me, bhante, ciravāsī nāma kumāro bahi āvasathe paṭivasati. So khvāhaṁ, bhante, kālasseva vuṭṭhāya purisaṁ uyyojemi--‘Gaccha, bhaṇe, ciravāsiṁ kumāraṁ jānāhī’ti. Yāvakīvañca, bhante, so puriso nāgacchati, tassa me hoteva aññathattaṁ--‘Mā heva ciravāsissa kumārassa kiñci ābādhayitthā’”ti .

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, ciravāsissa kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti “Ciravāsissa me, bhante, kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā”ti. “Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ--‘Yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yadā te ciravāsimātā adiṭṭhā ahosi, assutā ahosi, te ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Dassanaṁ vā te, gāmaṇi, āgamma savanaṁ vā evaṁ te ahosi--‘Ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā’”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, ciravāsimātuyā te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? (S.42.11./IV,330.) “Ciravāsimātuyā me, bhante, vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti! “Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ--‘Yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti. Ekādasamaṁ.

(S.42.12.) 12. Rāsiyasuttaṁ 王髮

►《雜阿含912經》，《別譯雜阿含127經》

364. Atha kho rāsiyo gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rāsiyo gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante, ‘Samaṇo Gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhajīviṁ ekaṁsena upavadati upakkosatī’ti. Ye te, bhante, evamāhaṁsu--‘Samaṇo Gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhajīviṁ ekaṁsena upavadati upakkosatī’ti, kacci te, bhante, Bhagavato vuttavādino, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti? “Ye te, gāmaṇi, evamāhaṁsu--‘Samaṇo Gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhajīviṁ ekaṁsena upavadati upakkosatī’ti, na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṁ te asatā tucchā abhūtena”.

“Dveme, gāmaṇi, antā pabbajitena na sevitabbā--yo cāyaṁ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, yo cāyaṁ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito. Ete te, gāmaṇi, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā Tathāgatena (S.42.12./IV,331.) abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Katamā ca sā, gāmaṇi, majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā--cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā, gāmaṇi, majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā--cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati.

“Tayo kho me, gāmaṇi, kāmabhogino santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Idha, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati, sāhasena adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṁ sukheti na pīṇeti na saṁvibhajati na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena. Adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena. Adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti.

“Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi (S.42.12./IV,332.) na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati, sāhasenapi asāhasenapi Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti.

“Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. Dhammena bhoge pariyesitvā (S.36.12./IV,333.) asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati.

“Tatra gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho. Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na attānaṁ sukheti na pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṁso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṁso? Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā (S.42.12./IV,334.) sāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṁso. Katamena ekena ṭhānena gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso? Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Saṁvibhajati puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī, iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṁso, tīhi ṭhānehi gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na attānaṁ sukheti, na pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṁso, imehi tīhi ṭhānehi gārayho.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena (S.42.12./IV,335.) pāsaṁso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṁso, ekena ṭhānena gārayho. Katamehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Saṁvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso. Katamena ekena ṭhānena gārayho? Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti iminā ekena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso, iminā ekena ṭhānena gārayho.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena, na attānaṁ sukheti, na pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṁso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? Na attānaṁ sukheti, na pīṇetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṁso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.

(S.42.12./IV,336.) “Tatra gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti, na saṁvibhajati, na puññāni karoti. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, ekena ṭhānena gārayho. Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Katamena ekena ṭhānena gārayho Na saṁvibhajati, na puññāni karotīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, iminā ekena ṭhānena gārayho.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṁso, ekena ṭhānena gārayho. Katamehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Saṁvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso Katamena ekena ṭhānena gārayho? Te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso, iminā ekena ṭhānena gārayho.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti. (S.42.12./IV,337.) Te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī catūhi ṭhānehi pāsaṁso. Katamehi catūhi ṭhānehi pāsaṁso? Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Attānaṁ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso. Saṁvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso. Te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatīti, iminā catutthena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi catūhi ṭhānehi pāsaṁso.

“Tayome, gāmaṇi, tapassino lūkhajīvino santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Idha, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti--‘Appeva nāma kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyyaṁ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan’ti. So attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṁ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikaroti.

“Idha pana, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti--‘Appeva nāma kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyyaṁ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan’ti. So attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañhi kho dhammaṁ adhigacchati, uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikaroti.

(S.42.12./IV,338.) “Idha pana, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti--‘Appeva nāma kusalaṁ dhammaṁ adhigaccheyyaṁ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan’ti. So attānaṁ ātāpeti paritāpeti kusalañca dhammaṁ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikaroti.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ tapassī lūkhajīvī attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṁ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikaroti. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī tīhi ṭhānehi gārayho. Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? Attānaṁ ātāpeti paritāpetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Kusalañca dhammaṁ nādhigacchatīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikarotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī, imehi tīhi ṭhānehi gārayho.

“Tatra, gāmaṇi, yvāyaṁ tapassī lūkhajīvī attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañhi kho dhammaṁ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikaroti. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṁso. Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? Attānaṁ ātāpeti paritāpetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. Uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ na sacchikarotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. Katamena ekena ṭhānena pāsaṁso? Kusalañhi kho dhammaṁ adhigacchatīti, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso.

(S.42.12./IV,339.) “Tatra gāmaṇi, yvāyaṁ tapassī lūkhajīvī attānaṁ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṁ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikaroti. Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṁso. Katamena ekena ṭhānena gārayho? Attānaṁ ātāpeti paritāpetīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso? Kusalañca dhammaṁ adhigacchatīti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso. Uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarotīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso Ayaṁ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso.

“Tisso imā, gāmaṇi, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Katamā tisso? Yaṁ ratto rāgādhikaraṇaṁ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. Rāge pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Yaṁ duṭṭho dosādhikaraṇaṁ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. Dose pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. Sandiṭṭhikā (S.42.12./IV,340.) nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Yaṁ mūḷho mohādhikaraṇaṁ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. Mohe pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Imā kho, gāmaṇi, tisso sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhī”ti.

Evaṁ vutte, rāsiyo gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bhante…pe… upāsakaṁ maṁ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dvādasamaṁ.

(S.42.13.) 13. Pāṭaliyasuttaṁ(or Manāpa)波羅牢(或可意)

►《中阿含20經》波羅牢經》

365. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Koliyesu viharati Uttaraṁ nāma Koliyānaṁ nigamo. Atha kho Pāṭaliyo gāmaṇi yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Pāṭaliyo gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutaṁ metaṁ, bhante--‘Samaṇo Gotamo māyaṁ jānātī’ti. Ye te, bhante, evamāhaṁsu--‘Samaṇo Gotamo māyaṁ jānātī’ti, kacci te, bhante, Bhagavato vuttavādino, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? Anabbhācikkhitukāmā hi mayaṁ, bhante, Bhagavantan”ti. “Ye te, gāmaṇi, evamāhaṁsu--‘Samaṇo Gotamo māyaṁ jānātī’ti, vuttavādino ceva me, te na ca maṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatīti, (S.42.13./IV,341.) saccaṁyeva kira, bho, mayaṁ tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ na saddahāma--‘Samaṇo Gotamo māyaṁ jānātīti, samaṇo khalu bho Gotamo māyāvī’ti. Yo nu kho, gāmaṇi, evaṁ vadeti--‘Ahaṁ māyaṁ jānāmī’ti, so evaṁ vadeti--‘Ahaṁ māyāvī’ti. Tatheva taṁ Bhagavā hoti, tatheva taṁ Sugata hotī”ti. Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya, tathā taṁ byākareyyāsi--

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, jānāsi tvaṁ Koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe”ti? “Jānāmahaṁ, bhante, Koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, kimatthiyā Koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā”ti? “Ye ca, bhante, Koliyānaṁ corā te ca paṭisedhetuṁ, yāni ca Koliyānaṁ dūteyyāni tāni ca vahātuṁ, etadatthiyā, bhante, Koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, jānāsi tvaṁ Koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe sīlavante vā te dussīle vā”ti? “Jānāmahaṁ, bhante, Koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe dussīle pāpadhamme ye ca loke dussīlā pāpadhammā Koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā tesaṁ aññatarā”ti. “Yo nu kho, gāmaṇi, evaṁ vadeyya--‘Pāṭaliyo gāmaṇi jānāti Koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe dussīle pāpadhamme, Pāṭaliyopi gāmaṇi dussīlo pāpadhammo’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante! Aññe, bhante, Koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā, aññohamasmi. Aññathādhammā Koliyānaṁ lambacūḷakā bhaṭā, aññathādhammohamasmī”ti. (S.42.13./IV,342.) “Tvañhi nāma, gāmaṇi, lacchasi--‘Pāṭaliyo gāmaṇi jānāti Koliyānaṁ lambacūḷake bhaṭe dussīle pāpadhamme, na ca Pāṭaliyo gāmaṇi dussīlo pāpadhammo’ti, kasmā Tathāgato na lacchati--‘Tathāgato māyaṁ jānāti, na ca Tathāgato māyāvī’ti? Māyaṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, māyāya ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca māyāvī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi”.

“Pāṇātipātaṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, pāṇātipātassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca pāṇātipātī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Adinnādānaṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, adinnādānassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca adinnādāyī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Kāmesumicchācāraṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, kāmesumicchācārassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca kāmesumicchācārī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Musāvādaṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, musāvādassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca musāvādī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Pisuṇavācaṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, pisuṇavācāya ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca pisuṇavāco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Pharusavācaṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, pharusavācāya ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca pharusavāco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. (S.42.13./IV,343.) Samphappalāpaṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, samphappalāpassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca samphappalāpī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Abhijjhaṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, abhijjhāya ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca abhijjhālu kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Byāpādapadosaṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, byāpādapadosassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca byāpannacitto kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi. Micchādiṭṭhiṁ cāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmi, micchādiṭṭhiyā ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca micchādiṭṭhiko kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tañca pajānāmi.

“Santi hi, gāmaṇi, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino--‘Yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayati. Yo koci musā bhaṇati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’”ti.

“Dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricārento. Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso kiṁ akāsi mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? (S.42.13./IV,344.) Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso rañño paccatthikaṁ pasayha jīvitā voropesi. Tassa rājā attamano abhihāramadāsi. Tenayaṁ puriso mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu, itthikāmehi rājā maññe paricāretī’”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “Tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino--‘Yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’ti, saccaṁ vā te āhaṁsu musā vā”ti? “Musā, bhante”. “Ye pana te tucchaṁ musā vilapanti, sīlavanto vā te dussīlā vā”ti? (S.42.13./IV,345.) “Dussīlā bhante”. “Ye pana te dussīlā pāpadhammā micchāpaṭipannā vā te sammāpaṭipannā vā”ti? “Micchāpaṭipannā, bhante” “Ye pana te micchāpaṭipannā micchādiṭṭhikā vā te sammādiṭṭhikā vā”ti? “Micchādiṭṭhikā, bhante”. “Ye pana te micchādiṭṭhikā kallaṁ nu tesu pasīditun”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī…pe… itthikāmehi rājā maññe paricārento. Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso kiṁ akāsi mālī kuṇḍalī…pe… itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso rañño paccatthikassa pasayha ratanaṁ ahāsi. Tassa rājā attamano abhihāramadāsi. Tenayaṁ puriso mālī kuṇḍalī…pe… itthikāmehi rājā maññe paricāretī’”ti.

“Dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā…pe… dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chijjamāno tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso kiṁ akāsi daḷhāya rajjuyā…pe… dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindatī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyi. Tena naṁ rājāno gahetvā evarūpaṁ kammakāraṇaṁ kārentī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. (S.42.13./IV,346.) “Tatra gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino--‘Yo koci adinnaṁ ādiyati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’ti, saccaṁ vā te āhaṁsu musā vāti…pe… kallaṁ nu tesu pasīditun”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī…pe… itthikāmehi rājā maññe paricārento. Tamenaṁ evamāhaṁsu ‘Ambho! Ayaṁ puriso kiṁ akāsi mālī kuṇḍalī…pe… itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso rañño paccatthikassa dāresu cārittaṁ āpajji. Tassa rājā attamano abhihāramadāsi. Tenayaṁ puriso mālī kuṇḍalī…pe… itthikāmehi rājā maññe paricāretī’”ti.

“Dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā…pe… dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chijjamāno. Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso kiṁ akāsi daḷhāya rajjuyā…pe… dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindatī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso kulitthīsu kulakumārīsu cārittaṁ āpajji, tena naṁ rājāno gahetvā evarūpaṁ kammakāraṇaṁ kārentī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā”ti? “Diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “Tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino--‘Yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’ti, saccaṁ vā te āhaṁsu musā vāti…pe… kallaṁ nu tesu pasīditun”ti? “No hetaṁ, bhante”.

(S.42.13./IV,347.) “Dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricārento. Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso kiṁ akāsi mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso rājānaṁ musāvādena hāsesi. Tassa rājā attamano abhihāramadāsi. Tenayaṁ puriso mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricāretī’”ti.

“Dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chijjamāno. Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso kiṁ akāsi daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā, dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā, dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindatī’ti? Tamenaṁ evamāhaṁsu--‘Ambho! Ayaṁ puriso gahapatissa vā gahapatiputtassa vā musāvādena atthaṁ bhañji, tena naṁ rājāno gahetvā evarūpaṁ kammakāraṇaṁ kārentī’ti. Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṁ diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā”ti? “Diṭṭhañca no bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “Tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino--‘Yo koci musā bhaṇati, sabbo so diṭṭheva (S.42.13./IV,348.) dhamme dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī’ti, saccaṁ vā te āhaṁsu musā vā”ti “Musā, bhante”. “Ye pana te tucchaṁ musā vilapanti sīlavanto vā te dussīlā vā”ti? “Dussīlā, bhante”. “Ye pana te dussīlā pāpadhammā micchāpaṭipannā vā te sammāpaṭipannā vā”ti? “Micchāpaṭipannā, bhante”. “Ye pana te micchāpaṭipannā micchādiṭṭhikā vā te sammādiṭṭhikā vā”ti? “Micchādiṭṭhikā, bhante”. “Ye pana te micchādiṭṭhikā kallaṁ nu tesu pasīditun”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante! Atthi me, bhante, āvasathāgāraṁ. Tattha atthi mañcakāni, atthi āsanāni, atthi udakamaṇiko, atthi telappadīpo. Tattha yo samaṇo vā brāhmaṇo vā vāsaṁ upeti, tenāhaṁ yathāsatti yathābalaṁ saṁvibhajāmi. Bhūtapubbaṁ, bhante, cattāro Satthāro nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā, tasmiṁ āvasathāgāre vāsaṁ upagacchuṁ”.

“Eko Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--‘Natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko. Natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’”ti.

“Eko Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--‘Atthi dinnaṁ, atthi (S.42.13./IV,349.) yiṭṭhaṁ atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’”ti.

“Eko Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--‘Karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṁ cepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṁ cepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’”ti.

“Eko Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--‘Karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ (S.42.13./IV,350.) gacchato musā bhaṇato, karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṁ cepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Uttaraṁ cepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, atthi tatonidānaṁ puññaṁ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena atthi puññaṁ, atthi puññassa āgamo’”ti.

“Tassa mayhaṁ, bhante, ahudeva kaṅkhā, ahu vicikicchā--‘Kosu nāma imesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ āha, ko musā’”ti?

“Alañhi te, gāmaṇi, kaṅkhituṁ, alaṁ vicikicchituṁ. Kaṅkhanīye ca pana te ṭhāne vicikicchā uppannā”ti. “Evaṁ pasannohaṁ, bhante, Bhagavati. Pahoti me Bhagavā tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyan”ti.

“Atthi, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi. Evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi. Katamo ca, gāmaṇi, dhammasamādhi? Idha, gāmaṇi, ariyasāvako pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya (S.42.13./IV,351.) paṭivirato hoti pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, abhijjhaṁ pahāya anabhijjhālu hoti, byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiṁ pahāya sammādiṭṭhiko hoti.

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yvāyaṁ Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā, sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. ‘Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, (S.42.13./IV,352.) dhammasamādhi Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi.

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yvāyaṁ Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā, sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. ‘Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi.

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena (S.42.13./IV,353.) abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yvāyaṁ Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’ti. ‘Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi.

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagate cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi (S.42.13./IV,354.) sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yvāyaṁ Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, atthi tatonidānaṁ puññaṁ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena atthi puññaṁ atthi puññassa āgamoti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi.

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato (S.42.13./IV,355.) karuṇāsahagate cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati…pe… muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati…pe… .

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato upekkhāsahagate cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yvāyaṁ Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi.

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato upekkhāsahagate cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena (S.42.13./IV,356.) appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yvāyaṁ Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi.

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato upekkhāsahagate cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yvāyaṁ Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--karoto kārayato, chedato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto na karīyati (S.42.13./IV,357.) pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, natthi tatonidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’ti. ‘Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsi.

“Sa kho so, gāmaṇi, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato upekkhāsahagate cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yvāyaṁ Satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhi--karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, (S.42.13./IV,358.) nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṁ maṁsakhalaṁ ekaṁ maṁsapuñjaṁ kareyya, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, atthi tatonidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, atthi tatonidānaṁ puññaṁ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena atthi puññaṁ, atthi puññassa āgamo’ti. ‘Sace tassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, apaṇṇakatāya mayhaṁ, yvāhaṁ na kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā? Ubhayamettha kaṭaggāho, yaṁ camhi kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto, yañca kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti. Tassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi. Tatra ce tvaṁ cittasamādhiṁ paṭilabheyyāsi, evaṁ tvaṁ imaṁ kaṅkhādhammaṁ pajaheyyāsī”ti.

Evaṁ vutte, Pāṭaliyo gāmaṇi Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante…pe… ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Terasamaṁ.

~Gāmaṇisaṁyuttaṁ samattaṁ. ~

Tassuddānaṁ--

(S.42.13./IV,359.)Caṇḍo Puṭo Yodhājīvo, Hatthasso Asibandhako;

Desanā Saṅkhakulaṁ Maṇicūḷaṁ, Bhadrarāsiyapāṭalīti.

▲top 回目錄

(S.43.)(9) Asaṅkhatasaṁyuttaṁ 無為相應(44suttas)

1. Paṭhamavaggo 第一品

(S.43.1.) 1. Kāyagatāsatisuttaṁ 身

366. Sāvatthinidānaṁ. “Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṁ. Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Kāyagatāsati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo”.

“Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ, desito asaṅkhatagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, Satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Paṭhamaṁ.
(S.43.2./IV,360.)

(S.43.2.) 2. Samathavipassanāsuttaṁ 止觀

367. “Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṁ. Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Samatho ca vipassanā ca. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… . Dutiyaṁ.

(S.43.3.) 3. Savitakkasavicārasuttaṁ 有尋

368. “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakka-avicāro samādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… . Tatiyaṁ.

(S.43.4.) 4. Suññatasamādhisuttaṁ 空 (Suññatasamādhi)

369. “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… . Catutthaṁ.

(S.43.5.) 5. Satipaṭṭhānasuttaṁ 念處

370. “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Cattāro satipaṭṭhānā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… . Pañcamaṁ.

(S.43.6.) 6. Sammappadhānasuttaṁ 正勤

371. “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Cattāro sammappadhānā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.43.7.) 7. Iddhipādasuttaṁ 如意足

372. “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Cattāro iddhipādā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… . Sattamaṁ.
(S.43.8./IV,361.)

(S.43.8.) 8. Indriyasuttaṁ 根

373. “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Pañcindriyāni. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… . Aṭṭhamaṁ.

(S.43.9.) 9. Balasuttaṁ 力

374. “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Pañca balāni. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… . Navamaṁ.

(S.43.10.) 10. Bojjhaṅgasuttaṁ 覺支

375. “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Satta bojjhaṅgā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… . Dasamaṁ.

(S.43.11.) 11. Maggaṅgasuttaṁ 道

►《雜阿含890經》

376. “Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ, desito asaṅkhatagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, Satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Ekādasamaṁ.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Kāyo Samatho Savitakko, Suññato Satipaṭṭhānā;

Sammappadhānā Iddhipādā, Indriyabalabojjhaṅgā.

Maggena ekādasamaṁ, tassuddānaṁ pavuccati.

(S.43.12./IV,362.)

2. Dutiyavaggo 第二品

(S.43.12.) (1) Asaṅkhatasuttaṁ 無為

►《雜阿含890經》

377. “Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṁ. Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Samatho. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ, desito asaṅkhatagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, Satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanīti.

“Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṁ. Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Vipassanā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ…pe… ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanīti.

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? (S.43.12./IV,363.) Savitakko savicāro samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Avitakko vicāramatto samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Avitakko avicāro samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… .

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Suññato samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Animitto samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Appaṇihito samādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… .

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… (S.43.12./IV,364.) Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… .

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ (S.43.12./IV,365.) ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… .

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmi-maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmi-maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vīmaṁsasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… .

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… (S.43.12./IV,366.) Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vīriyindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu satindriyaṁ bhāveti…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhindriyaṁ bhāveti…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu paññindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… .

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vīriyabalaṁ bhāveti…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu satibalaṁ bhāveti…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… (S.43.12./IV,367.) Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhibalaṁ bhāveti…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu paññābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… .

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… .

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe… (S.43.12./IV,368.) Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammāsaṅkappaṁ bhāveti…pe… sammāvācaṁ bhāveti…pe… sammākammantaṁ bhāveti…pe… sammā-ājīvaṁ bhāveti…pe… sammāvāyāmaṁ bhāveti…pe… sammāsatiṁ bhāveti…pe… asaṅkhatañca vo bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṁ…pe… ? Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā asaṅkhataṁ, desito asaṅkhatagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, Satthārā karaṇīyaṁ sāṅakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.43.13.) (2) Anatasuttaṁ止

378. “Anatañca vo, bhikkhave, desessāmi, anatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anataṁ…pe… ”. (yathā asaṅkhataṁ tathā vitthāretabbaṁ) Dutiyaṁ.
(S.43.13./IV,369.)

(S.43.14-43.) (3- 32) Anāsavādisuttaṁ 無漏，等

►《雜阿含890經》

379-408. “Anāsavañca vo, bhikkhave, desessāmi anāsavagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anāsavaṁ…pe… saccañca vo, bhikkhave, desessāmi saccagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, saccaṁ…pe… pārañca vo, bhikkhave, desessāmi pāragāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, pāraṁ…pe… nipuṇañca vo, bhikkhave, desessāmi nipuṇagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, nipuṇaṁ…pe… sududdasañca vo, bhikkhave, desessāmi sududdasagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, sududdasaṁ…pe… ajajjarañca vo, bhikkhave, desessāmi ajajjaragāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, ajajjaraṁ…pe… (S.43.14-43./IV,370.) dhuvañca vo, bhikkhave, desessāmi dhuvagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, dhuvaṁ…pe… apalokitañca vo, bhikkhave, desessāmi apalokitagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, apalokitaṁ…pe… anidassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anidassanagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anidassanaṁ…pe… nippapañcañca vo, bhikkhave, desessāmi nippapañcagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, nippapañcaṁ…pe… ?

“Santañca vo, bhikkhave, desessāmi santagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, santaṁ…pe… amatañca vo, bhikkhave, desessāmi amatagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, amataṁ…pe… paṇītañca vo, bhikkhave, desessāmi paṇītagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, paṇītaṁ…pe… sivañca vo, bhikkhave desessāmi sivagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, sivaṁ…pe… khemañca vo, bhikkhave, desessāmi khemagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, (S.43.14-43./IV,371.) khemaṁ…pe… taṇhākkhayañca vo, bhikkhave, desessāmi taṇhākkhayagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, taṇhākkhayaṁ…pe… ?

“Acchariyañca vo, bhikkhave, desessāmi acchariyagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, acchariyaṁ…pe… abbhutañca vo, bhikkhave, desessāmi abbhutagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, abbhutaṁ…pe… anītikañca vo, bhikkhave, desessāmi anītikagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anītikaṁ…pe… anītikadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi anītikadhammagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, anītikadhammaṁ…pe… nibbānañca vo, bhikkhave, desessāmi nibbānagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, nibbānaṁ…pe… abyāpajjhañca vo, bhikkhave, desessāmi abyāpajjhagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, abyāpajjhaṁ…pe… virāgañca vo, bhikkhave, desessāmi virāgagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, virāgo…pe… ?

(S.43.14-43./IV,372.) “Suddhiñca vo, bhikkhave, desessāmi suddhigāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, suddhi…pe… muttiñca vo, bhikkhave, desessāmi muttigāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, mutti…pe… anālayañca vo, bhikkhave, desessāmi anālayagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, anālayo…pe… dīpañca vo, bhikkhave, desessāmi dīpagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, dīpaṁ…pe… leṇañca vo, bhikkhave, desessāmi leṇagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, leṇaṁ…pe… tāṇañca vo, bhikkhave, desessāmi tāṇagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, tāṇaṁ…pe… saraṇañca vo, bhikkhave, desessāmi saraṇagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, saraṇaṁ…pe… anusāsanī”ti? Bāttiṁsatimaṁ.

(S.43.44.) (33) Parāyanasuttaṁ 到彼岸

►《雜阿含890經》

409. “Parāyanañca vo, bhikkhave, desessāmi parāyanagāmiñca maggaṁ. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, parāyanaṁ? Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ vuccati, bhikkhave, parāyanaṁ. Katamo ca, bhikkhave, parāyanagāmī maggo? Kāyagatāsati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parāyanagāmimaggo. Iti kho, bhikkhave, desitaṁ vo mayā parāyanaṁ, desito parāyanagāmimaggo. Yaṁ, bhikkhave, Satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. (yathā asaṅkhataṁ tathā vitthāretabbaṁ) Tettiṁsatimaṁ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Asaṅkhataṁ Anataṁ Anāsavaṁ, Saccañca Pāraṁ Nipuṇaṁ Sududdasaṁ;

Ajajjaraṁ Dhuvaṁ Apalokitaṁ, Anidassanaṁ Nippapañca Santaṁ.

Amataṁ Paṇītañca Sivañca Khemaṁ, Taṇhākkhayo Acchariyañca Abbhutaṁ;

Anītikaṁ Anītikadhammaṁ, Nibbānametaṁ Sugatena desitaṁ.

Abyāpajjho Virāgo ca, Suddhi Mutti Anālayo;

Dīpo Leṇañca Tāṇañca, Saraṇañca Parāyananti.

~Asaṅkhatasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

▲top 回目錄

(S.44.1./IV,374.)

(S.44.)(10) Abyākatasaṁyuttaṁ 無記說相應(11suttas)

(S.44.1.) 1. Khemāsuttaṁ 讖摩長老尼

410. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena khemā bhikkhunī Kosalesu cārikaṁ caramānā antarā ca Sāvatthiṁ antarā ca sāketaṁ toraṇavatthusmiṁ vāsaṁ upagatā hoti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo sāketā Sāvatthiṁ gacchanto, antarā ca sāketaṁ antarā ca Sāvatthiṁ toraṇavatthusmiṁ ekarattivāsaṁ upagacchi. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aññataraṁ purisaṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, ambho purisa, toraṇavatthusmiṁ tathārūpaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā jāna yamahaṁ ajja payirupāseyyan”ti.

“Evaṁ, devā”ti kho so puriso rañño Pasenadissa Kosalassa paṭissutvā kevalakappaṁ toraṇavatthuṁ āhiṇḍanto nāddasa tathārūpaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā yaṁ rājā Pasenadi Kosalo payirupāseyya. Addasā kho so puriso khemaṁ bhikkhuniṁ toraṇavatthusmiṁ vāsaṁ upagataṁ. Disvāna yena rājā Pasenadi Kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ etadavoca--

“Natthi kho, deva, toraṇavatthusmiṁ tathārūpo samaṇo vā brāhmaṇo vā yaṁ devo payirupāseyya. Atthi ca kho, deva, khemā nāma bhikkhunī, tassa Bhagavato sāvikā arahato sammāsambuddhassa. (S.44.1./IV,375.) Tassā kho pana ayyāya evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato--‘Paṇḍitā, viyattā medhāvinī bahussutā cittakathā kalyāṇapaṭibhānā’ti. Taṁ devo payirupāsatū”ti.

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Khemā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā khemaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo khemaṁ bhikkhuniṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, ayye, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, Bhagavatā--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panayye, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ Bhagavatā--‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, ayye, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, Bhagavatā--‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panayye, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti. “Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ Bhagavatā--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti.

“‘Kiṁ nu kho, ayye, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭhā samānā--‘Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, Bhagavatā--hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ panayye, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā--‘Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ Bhagavatā--na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, ayye, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā--‘Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, Bhagavatā--hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ panayye, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭhā samānā--‘Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ Bhagavatā--neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Ko nu (S.44.1./IV,376.) kho ayye, hetu, ko paccayo yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā’”ti?

“Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti gacgāya vālukaṁ gaṇetuṁ--ettakā vālukā iti vā, ettakāni vālukasatāni iti vā, ettakāni vālukasahassāni iti vā, ettakāni vālukasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṁ, ayye”. “Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṁ gaṇetuṁ--ettakāni udakāḷhakāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasatāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasahassāni iti vā, ettakāni udakāḷhakasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṁ, ayye”. “Taṁ kissa hetu”? “Mahāyye, samuddo gambhīro appameyyo duppariyogāho”ti. “Evameva kho, mahārāja, yena rūpe Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya taṁ rūpaṁ Tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Rūpasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho--seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti.

“Yāya vedanāya tathāgataṁ paññāpayamāno (S.44.1./IV,377.) paññāpeyya, sā vedanā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Vedanāsaṅkhāyavimutto, mahārāja, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho--seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti.

“Yāya saññā Tathāgataṁ…pe… yehi saṅkhārehi Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, te saṅkhārā Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saṅkhārasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho--seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti.

“Yena viññāṇe Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya taṁ viññāṇaṁ Tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Viññāṇasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho--seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upetī”ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā khemaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aparena samayena yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, bhante, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? (S.44.1./IV,378.) “Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, mayā--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bhante, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ mayā--‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, bhante, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti “Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, mayā--‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bhante, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ mayā--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, bhante, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti iti puṭṭho samāno--‘Abyākataṁ kho etaṁ, mahārāja, mayā--hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi…pe… . “‘Kiṁ pana, bhante, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno--“‘Etampi kho, mahārāja, abyākataṁ mayā--neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti?

“Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti Gaṅgāya vālukaṁ gaṇetuṁ ettakā vālukā iti vā…pe… ettakāni vālukasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Atthi pana te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā yo pahoti mahāsamudde udakaṁ gaṇetuṁ--ettakāni udakāḷhakāni iti vā…pe… ettakāni udakāḷhakasatasahassāni iti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Mahā, bhante, samuddo gambhīro appameyyo duppariyogāho. Evameva kho, mahārāja, yena rūpena Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, taṁ rūpaṁ Tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ (S.44.1./IV,379.) āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Rūpasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho--seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti. Yāya vedanāya…pe… yāya saññāya…pe… yehi saṅkhārehi…pe… ”.

“Yena viññāṇena Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, taṁ viññāṇaṁ Tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Viññāṇasaṅkhāyavimutto kho, mahārāja, Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho--seyyathāpi mahāsamuddo. ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upeti, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi na upetī”ti.

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante! Yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati, na virodhayissati yadidaṁ aggapadasmiṁ. Ekamidāhaṁ, bhante, samayaṁ khemaṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ apucchiṁ. Sāpi me ayyā etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṁ byākāsi, seyyathāpi Bhagavā. Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante! Yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati, samessati, na virodhayissati yadidaṁ aggapadasmiṁ. Handa dāni mayaṁ, bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. “Yassa dāni tvaṁ, mahārāja, kālaṁ maññasī”ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavato bhāsitaṁ (S.44.1./IV,380.) abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmīti. Paṭhamaṁ.

(S.44.2.) 2. Anurādhasuttaṁ 阿羅陀

411. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā Anurādho Bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā Anurādho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Anurādhena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ Anurādhaṁ etadavocuṁ--“Yo so, āvuso Anurādha, Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ Tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti? “Yo so, āvuso, Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ Tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā”ti. Evaṁ vutte, te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ Anurādhaṁ etadavocuṁ--“So cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto”ti. Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ Anurādhaṁ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu.

(S.44.2./IV,381.) Atha kho āyasmato Anurādhassa acirapakkantesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi--“Sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ, kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva Bhagavato assaṁ, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? Atha kho āyasmā Anurādho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Anurādho Bhagavantaṁ etadavoca--“Idhāhaṁ, bhante, Bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharāmi. Atha kho, bhante, sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā mayā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ--“Yo so, āvuso Anurādha, Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ Tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti? Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ--“Yo so, āvuso Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ Tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti. Evaṁ vutte, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ--“So cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito thero vā pana bālo abyatto”ti. Atha kho maṁ, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantesu tesu (S.44.2./IV,382.) aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi--“Sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ puccheyyuṁ, kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva Bhagavato assaṁ, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? …pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… “Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti?

“Dukkhaṁ, bhante”.

“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ--‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Tasmātiha, Anurādha, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā…pe… yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā…pe… yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, (S.44.2./IV,383.) na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, Anurādha, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.

“Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, rūpaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saññaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saṅkhāre Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, rūpasmiṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Aññatra rūpā Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanāya…pe… aññatra vedanāya…pe… saññāya…pe… aññatra saññāya…pe… saṅkhāresu…pe… aññatra saṅkhārehi…pe… viññāṇasmiṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Aññatra viññāṇā Tathāgatoti samanupassasī”ti? (S.44.2./IV,384.) “No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, rūpaṁ, vedanaṁ, saññaṁ, saṅkhāre, viññāṇaṁ Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kiṁ maññasi, Anurādha, ayaṁ so arūpī avedano asaññī asaṅkhāro aviññāṇo Tathāgatoti samanupassasī”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Ettha ca te, Anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato Tathāgate anupalabbhiyamāne kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ--yo so, āvuso, Tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ Tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti--“‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Sādhu sādhu, Anurādha! Pubbe cāhaṁ, Anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodhan”ti. Dutiyaṁ.

(S.44.3.) 3. PaṭhamaSāriputtakoṭṭhikasuttaṁ 舍利弗-拘絺羅(1)

412. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto, āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--

“Kiṁ nu kho, āvuso Sāriputta, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, Bhagavatā--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panāvuso, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, āvuso, abyākataṁ Bhagavatā--‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, āvuso, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, Bhagavatā--‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ panāvuso, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, āvuso, abyākataṁ Bhagavatā--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti.

“‘Kiṁ nu kho, āvuso, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno, ‘Abyākataṁ kho etaṁ, āvuso, Bhagavatā--hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi…pe… ‘Kiṁ panāvuso, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno--‘Etampi kho, āvuso, abyākataṁ Bhagavatā--neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, āvuso, hetu, ko paccayo yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti?

“Hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, rūpagatametaṁ. Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, rūpagatametaṁ. Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, rūpagatametaṁ. Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, rūpagatametaṁ. Hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, vedanāgatametaṁ. Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, vedanāgatametaṁ. Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, vedanāgatametaṁ. Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, vedanāgatametaṁ. Hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, saññāgatametaṁ. Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, saññāgatametaṁ. Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, saññāgatametaṁ. Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, saññāgatametaṁ. Hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, (S.44.3./IV,385.) saṅkhāragatametaṁ Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, saṅkhāragatametaṁ. Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, saṅkhāragatametaṁ. Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, saṅkhāragatametaṁ. Hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti kho, āvuso, viññāṇagatametaṁ. Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, viññāṇagatametaṁ. Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, viññāṇagatametaṁ. Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti, viññāṇagatametaṁ. Ayaṁ kho, āvuso, hetu ayaṁ paccayo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti. Tatiyaṁ.

(S.44.4.) 4. DutiyaSāriputtakoṭṭhikasuttaṁ 舍利弗-拘絺羅(2)

413. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto, āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye…pe… (sāyeva pucchā) “Ko nu kho, āvuso, hetu, ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti? “Rūpaṁ kho, āvuso, ajānato apassato yathābhūtaṁ, rūpasamudayaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, rūpanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Vedanaṁ…pe… saññaṁ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, viññāṇasamudayaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, viññāṇanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘Na hoti Tathāgato (S.44.4./IV,387.) paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”tipissa hoti.

“Rūpañca kho, āvuso, jānato passato yathābhūtaṁ, rūpasamudayaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, rūpanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, rūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Vedanaṁ…pe… saññaṁ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, viññāṇasamudayaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, viññāṇanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti; ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti; ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti; ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayaṁ kho, āvuso, hetu ayaṁ paccayo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti. Catutthaṁ.

(S.44.5.) 5. TatiyaSāriputtakoṭṭhikasuttaṁ 舍利弗-拘絺羅(3)

414. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto, āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye…pe… (sāyeva pucchā) “Ko nu kho, āvuso, hetu ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti? “Rūpe kho, āvuso, avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Vedanāya…pe… saññāya…pe… saṅkhāresu…pe… viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti…pe… (S.44.5./IV,388.) ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Rūpe ca kho, āvuso, vigatarāgassa…pe… vedanāya…pe… saññāya…pe… saṅkhāresu…pe… viññāṇe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayaṁ kho, āvuso, hetu, ayaṁ paccayo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti. Pañcamaṁ.

(S.44.6.) 6. CatutthaSāriputtakoṭṭhikasuttaṁ 舍利弗-拘絺羅(4)

415. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto, āyasmā ca Mahākoṭṭhiko Bārāṇasiyaṁ viharanti Isipatane Migadāye. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahākoṭṭhiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Mahākoṭṭhikena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahākoṭṭhikaṁ etadavoca--“‘Kiṁ nu kho, āvuso Koṭṭhika, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti…pe… ‘Kiṁ panāvuso, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti iti puṭṭho samāno--‘Etampi kho, āvuso, abyākataṁ Bhagavatā--neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi”. “Ko nu kho, āvuso, hetu, ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti?

“Rūpārāmassa kho, āvuso, rūparatassa rūpasammuditassa rūpanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘Hoti (S.44.6./IV,389.) Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti; ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Vedanārāmassa kho, āvuso, vedanāratassa vedanāsammuditassa, vedanānirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti…pe… saññārāmassa kho, āvuso…pe… saṅkhārārāmassa kho āvuso…pe… viññāṇārāmassa kho, āvuso, viññāṇaratassa viññāṇasammuditassa viññāṇanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti”.

“Na rūpārāmassa kho, āvuso, na rūparatassa na rūpasammuditassa, rūpanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Na vedanārāmassa kho, āvuso…pe… na saññārāmassa kho, āvuso…pe… na saṅkhārārāmassa kho, āvuso…pe… na viññāṇārāmassa kho, āvuso, na viññāṇaratassa na viññāṇasammuditassa, viññāṇanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayaṁ kho, āvuso, hetu, ayaṁ paccayo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti.

“Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti? “Siyā, āvuso. Bhavārāmassa kho, āvuso, bhavaratassa bhavasammuditassa, bhavanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. (S.44.6./IV,390.) Na bhavārāmassa kho, āvuso, na bhavaratassa na bhavasammuditassa, bhavanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayampi kho, āvuso, pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti.

“Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti? “Siyā, āvuso. Upādānārāmassa kho, āvuso, upādānaratassa upādānasammuditassa, upādānanirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Na upādānārāmassa kho, āvuso, na upādānaratassa na upādānasammuditassa, upādānanirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti…pe… ‘Neva, hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayampi kho āvuso, pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti.

“Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti? “Siyā, āvuso. Taṇhārāmassa kho, āvuso, taṇhāratassa taṇhāsammuditassa, taṇhānirodhaṁ ajānato apassato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. (S.44.6./IV,391.)…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa hoti. Na taṇhārāmassa kho, āvuso, na taṇhāratassa na taṇhāsammuditassa, taṇhānirodhaṁ jānato passato yathābhūtaṁ, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti…pe. ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipissa na hoti. Ayampi kho, āvuso, pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti.

“Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo, yenetaṁ abyākataṁ Bhagavatā”ti? “Ettha dāni, āvuso Sāriputta, ito uttari kiṁ icchasi? Taṇhāsaṅkhayavimuttassa, āvuso Sāriputta, bhikkhuno vaṭṭaṁ natthi paññāpanāyā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.44.7.) 7. Moggallānasuttaṁ 目犍連

►《雜阿含958經》，《別譯雜阿含191經》

416. Atha kho Vacchagotto paribbājako yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Mahāmoggallānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavoca--

“Kiṁ nu kho, bho Moggallāna, sassato loko”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--‘sassato loko’”ti. “Kiṁ pana, bho Moggallāna, asassato loko”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ Bhagavatā--‘Asassato loko’”ti. “Kiṁ nu kho, bho Moggallāna, antavā loko”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--‘Antavā loko’”ti. “Kiṁ pana, bho Moggallāna, anantavā loko”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ Bhagavatā--‘Anantavā loko’”ti. (S.44.7./IV,392.) “Kiṁ nu kho, bho Moggallāna, taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’”ti. “Kiṁ pana, bho Moggallāna, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ Bhagavatā--‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’”ti. “Kiṁ nu kho, bho Moggallāna, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bho Moggallāna, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ Bhagavatā--‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ nu kho, bho Moggallāna, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bho Moggallāna, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ Bhagavatā--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti.

“Ko nu kho, bho Moggallāna, hetu ko paccayo, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā? (S.44.7./IV,393.) Ko pana, bho Moggallāna, hetu ko paccayo, yena samaṇassa Gotamassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--sassato lokotipi, asassato lokotipi, antavā lokotipi, anantavā lokotipi, taṁ jīvaṁ taṁ sarīrantipi, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīrantipi, hoti Tathāgato paraṁ maraṇātipi, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇātipi, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇātipi, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇātipī”ti?

“Aññatitthiyā kho, Vaccha, paribbājakā cakkhuṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti…pe… jivhaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti…pe… manaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti. Tasmā aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--sassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇāti vā. Tathāgato ca kho, Vaccha, arahaṁ sammāsambuddho cakkhuṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati…pe… jivhaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati…pe… manaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tasmā Tathāgatassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--sassato lokotipi…pe… neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇātipī”ti.

Atha kho Vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, bho Gotama, sassato loko”ti? Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, mayā--‘sassato loko’ti…pe… . “Kiṁ pana, bho Gotama, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ mayā--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti.

(S.44.7./IV,394.) “Ko nu kho, bho Gotama, hetu ko paccayo, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho Gotama, hetu ko paccayo, yena bhoto Gotamassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’tipi…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti?

“Aññatitthiyā kho, Vaccha, paribbājakā cakkhuṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi eso me attā’ti samanupassanti…pe… jivhaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti…pe… manaṁ ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassanti. Tasmā aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, Vaccha, arahaṁ sammāsambuddho cakkhuṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati…pe… jivhaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati…pe… manaṁ ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tasmā Tathāgatassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’tipi, ‘Asassato loko’tipi, ‘Antavā loko’tipi, ‘Anantavā loko’tipi, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’tipi, ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’tipi, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti.

“Acchariyaṁ, bho Gotama, abbhutaṁ, bho Gotama! Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṁ aggapadasmiṁ. Idānāhaṁ, bho Gotama, samaṇaṁ Mahāmoggallānaṁ (S.44.7./IV,395.) upasaṅkamitvā etamatthaṁ apucchiṁ. Samaṇopi me Moggallāno etehi padehi etehi byañjanehi tamatthaṁ byākāsi, seyyathāpi bhavaṁ Gotamo. Acchariyaṁ, bho Gotama, abbhutaṁ, bho Gotama Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṁ aggapadasmin”ti. Sattamaṁ.

(S.44.8.) 8. Vacchagottasuttaṁ 婆蹉

►《雜阿含960經》，《別譯雜阿含194經》

417. Atha kho Vacchagotto paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, bho Gotama, sassato loko”ti? Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, mayā--‘sassato loko’ti…pe… . “Kiṁ pana, bho Gotama, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ mayā--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti.

“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yena bhoto Gotamassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’tipi…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti?

“Aññatitthiyā kho, Vaccha, paribbājakā rūpaṁ attato samanupassanti, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ Vedanaṁ attato samanupassanti…pe… saññaṁ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṁ attato samanupassanti, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tasmā aññatitthiyānaṁ (S.44.8./IV,396.) paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, Vaccha, arahaṁ sammāsambuddho na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Na vedanaṁ attato samanupassati…pe… na saññaṁ…pe… na saṅkhāre…pe… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tasmā Tathāgatassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’tipi…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti.

Atha kho Vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Mahāmoggallānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, bho Moggallāna, sassato loko”ti? Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--‘sassato loko’ti…pe… . “Kiṁ pana, bho Moggallāna, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ Bhagavatā--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti.

“Ko nu kho, bho Moggallāna, hetu, ko paccayo, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā? Ko pana, bho Moggallāna, hetu, ko paccayo yena samaṇassa Gotamassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’tipi…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti?

“Aññatitthiyā kho, Vaccha, paribbājakā rūpaṁ attato samanupassanti, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ attato samanupassanti…pe… saññaṁ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṁ attato samanupassanti, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tasmā aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ puṭṭhānaṁ evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’ti vā…pe… ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Tathāgato ca kho, Vaccha, arahaṁ sammāsambuddho na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Na vedanaṁ attato samanupassati…pe… na saññaṁ…pe… na saṅkhāre…pe… na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. Tasmā Tathāgatassa evaṁ puṭṭhassa na evaṁ veyyākaraṇaṁ hoti--‘sassato loko’tipi, ‘Asassato loko’tipi, ‘Antavā loko’tipi, ‘Anantavā loko’tipi, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’tipi, ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’tipi, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipi, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’tipī”ti.

“Acchariyaṁ, bho Moggallāna, abbhutaṁ, bho Moggallāna! Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati, samessati, na virodhayissati, yadidaṁ aggapadasmiṁ. Idānāhaṁ, bho Moggallāna, samaṇaṁ Gotamaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ apucchiṁ. Samaṇopi me Gotamo etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṁ byākāsi, seyyathāpi bhavaṁ Moggallāno. Acchariyaṁ, bho Moggallāna, abbhutaṁ, bho Moggallāna! Yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na virodhayissati, yadidaṁ aggapadasmin”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.44.9./IV,398.)

(S.44.9.) 9. Kutūhalasālāsuttaṁ 論議堂

►《雜阿含經》105、957經，《別譯雜阿含190經》

418. Atha kho Vacchagotto paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--

“Purimāni bho Gotama divasāni purimatarāni sambahulānaṁ nānātitthiyānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ paribbājakānaṁ kutūhalasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi--‘Ayaṁ kho pūraṇo Kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti--‘Asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Yopissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto tampi sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti--‘Asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’”ti.

“Ayampi kho Makkhali Gosālo…pe… ayampi kho Nigaṇṭho Nāṭaputto…pe… ayampi kho Sañcayo Belaṭṭhaputto…pe… ayampi kho Pakudho Kaccāno…pe… ayampi kho Ajito Kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti-- ‘Asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Yopissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto tampi sāvakaṁ abbhatītaṁ (S.44.9./IV,399.) kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti--‘Asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’”ti.

“Ayampi kho Samaṇo Gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu byākaroti--‘Asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Yopissa sāvako uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto tañca sāvakaṁ abbhatītaṁ kālaṅkataṁ upapattīsu na byākaroti--‘Asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Api ca kho naṁ evaṁ byākaroti--‘Acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’ti. Tassa mayhaṁ, bho Gotama, ahu deva kaṅkhā, ahu vicikicchā--‘Kathaṁ nāma samaṇassa Gotamassa dhammo abhiññeyyo’”ti?

“Alañhi te, Vaccha, kaṅkhituṁ, alaṁ vicikicchituṁ. Kaṅkhanīye ca pana te ṭhāne vicikicchā uppannā. Sa-upādānassa khvāhaṁ, Vaccha, upapattiṁ paññāpemi no anupādānassa. Seyyathāpi Vaccha, aggi sa-upādāno jalati, no anupādāno; evameva khvāhaṁ, Vaccha, sa-upādānassa upapattiṁ paññāpemi, no anupādānassā”ti.

“Yasmiṁ bho Gotama, samaye acci vātena khittā dūrampi gacchati, imassa pana bhavaṁ Gotamo kiṁ upādānasmiṁ paññāpetī”ti? “Yasmiṁ kho, Vaccha, samaye acci vātena khittā dūrampi gacchati, tamahaṁ vātūpādānaṁ paññāpemi. Vāto hissa, Vaccha, tasmiṁ samaye upādānaṁ hotī”ti. (S.44.9./IV,400.) “Yasmiñca pana, bho Gotama, samaye imañca kāyaṁ nikkhipati, satto ca aññataraṁ kāyaṁ anupapanno hoti, imassa pana bhavaṁ Gotamo kiṁ upādānasmiṁ paññāpetī”ti? “Yasmiṁ kho, Vaccha, samaye imañca kāyaṁ nikkhipati, satto ca aññataraṁ kāyaṁ anupapanno hoti, tamahaṁ taṇhūpādānaṁ vadāmi. Taṇhā hissa, Vaccha, tasmiṁ samaye upādānaṁ hotī”ti. Navamaṁ.

(S.44.10.) 10. Anandasuttaṁ 阿難

►《雜阿含961經》，《別譯雜阿含195經》

419. Atha kho Vacchagotto paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, bho Gotama, atthattā”ti? Evaṁ vutte, Bhagavā tuṇhī ahosi. “Kiṁ pana, bho Gotama, natthattā”ti? Dutiyampi kho Bhagavā tuṇhī ahosi. Atha kho Vacchagotto paribbājako uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho āyasmā Ānando acirapakkante Vacchagotte paribbājake Bhagavantaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho, bhante, Bhagavā Vacchagottassa paribbājakassa pañhaṁ puṭṭho na byākāsī”ti? “Ahañcānanda, Vacchagottassa paribbājakassa ‘Atthattā’ti puṭṭho samāno ‘Atthattā’ti byākareyyaṁ, ye te, Ānanda, samaṇabrāhmaṇā sassatavādā tesametaṁ saddhiṁ abhavissa. Ahañcānanda, Vacchagottassa paribbājakassa ‘Natthattā’ti puṭṭho samāno ‘Natthattā’ti byākareyyaṁ, ye te, Ānanda, (S.44.10./IV,401.) samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā tesametaṁ saddhiṁ abhavissa. Ahañcānanda, Vacchagottassa paribbājakassa ‘Atthattā’ti puṭṭho samāno ‘Atthattā’ti byākareyyaṁ, api nu me taṁ, Ānanda, anulomaṁ abhavissa ñāṇassa uppādāya--‘sabbe dhammā anattā’”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Ahañcānanda, Vacchagottassa paribbājakassa ‘Natthattā’ti puṭṭho samāno ‘Natthattā’ti byākareyyaṁ sammūḷhassa, Ānanda, Vacchagottassa paribbājakassa bhiyyo sammohāya abhavissa--‘Ahuvā me nūna pubbe attā, so etarahi natthī’”ti. Dasamaṁ.

(S.44.11.) 11. Sabhiyakaccānasuttaṁ (具壽)詵陀

►《雜阿含959經》，《別譯雜阿含192-193經》

420. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sabhiyo Kaccāno Ñātike viharati Giñjakāvasathe. Atha kho Vacchagotto paribbājako yenāyasmā Sabhiyo Kaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Sabhiyena Kaccānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako āyasmantaṁ Sabhiyaṁ Kaccānaṁ etadavoca--“Kiṁ nu kho bho, Kaccāna, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. “Kiṁ pana, bho Kaccāna, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ Bhagavatā--‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti.

“Kiṁ nu kho, bho Kaccāna, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti. (S.44.11./IV,402.) “Kiṁ pana, bho Kaccāna, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti? “Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ Bhagavatā--‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’”ti.

“‘Kiṁ nu kho, bho Kaccāna, hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno--‘Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi ‘Kiṁ pana, bho Kaccāna, na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno--‘Abyākataṁ kho etaṁ, Vaccha, Bhagavatā--na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ nu kho, bho Kaccāna, hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno--‘Abyākataṁ kho etaṁ, vaccha Bhagavatā--hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. ‘Kiṁ pana, bho Kaccāna, neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti, iti puṭṭho samāno--‘Etampi kho, Vaccha, abyākataṁ Bhagavatā--neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vadesi. Ko nu kho, bho Kaccāna, hetu, ko paccayo, yenetaṁ abyākataṁ samaṇena Gotamenā”ti? “Yo ca, Vaccha, hetu, yo ca paccayo paññāpanāya rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya. Kena naṁ paññāpayamāno paññāpeyya rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā”ti. “Kīvaciraṁ pabbajitosi, bho Kaccānā”ti? “Naciraṁ, āvuso, tīṇi vassānī”ti. “Yassapa’ssa, āvuso, etamettakena ettakameva taṁpa’ssa bahu, ko pana vādo evaṁ abhikkante”ti! Ekādasamaṁ.

(S.44.11./IV,403.) ~ Abyākatasaṁyuttaṁ samattaṁ.~

Tassuddānaṁ--

Khemātherī Anurādho, Sāriputtoti Koṭṭhiko;

Moggallāno ca Vaccho ca, Kutūhalasālānando.

Sabhiyo ekādasamanti.

Saḷāyatanavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Saḷāyatanavedanā, Mātugāmo Jambukhādako;

Sāmaṇḍako Moggallāno, Citto Gāmaṇi Saṅkhataṁ.

Abyākatanti dasadhāti.

~Saḷāyatanavaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā.~

▲top 回目錄

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

(PTS:V,1~478；CS:pg.3.1~415)

Saṁyuttanikāyo

(5) Mahāvaggo 大篇(S.45~56)(1162 suttas)

(S.45.1./V,1.)

(S.45.)(1) Maggasaṁyuttaṁ 道相應(180suttas)

1.Avijjāvaggo 無明品

(S.45.1.) (1) Avijjāsuttaṁ 無明

►《雜阿含749經》

“Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā, anvadeva ahirikaṁ anottappaṁ Avijjāgatassa, bhikkhave, aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti; micchādiṭṭhissa micchāsaṅappo pahoti; micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti; micchāvācassa micchākammanto pahoti; micchākammantassa micchā-ājīvo pahoti; micchā-ājīvassa micchāvāyāmo pahoti; micchāvāyāmassa micchāsati pahoti; micchāsatissa micchāsamādhi pahoti.

“Vijjā ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā, anvadeva hirottappaṁ. Vijjāgatassa, (S.45.1./V,2.) bhikkhave viddasuno sammādiṭṭhi pahoti; sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo pahoti; sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti; sammāvācassa sammākammanto pahoti; sammākammantassa sammā-ājīvo pahoti; sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti; sammāvāyāmassa sammāsati pahoti; sammāsatissa sammāsamādhi pahotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.2.) (2) Upaḍḍhasuttaṁ 半

►《雜阿含經》726、768、1238經，《增壹阿含44.10經》

2. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā sakyesu viharati nagarakaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Upaḍḍhamidaṁ, bhante, brahmacariyaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti.

“Mā hevaṁ, Ānanda, mā hevaṁ, Ānanda! Sakalamevidaṁ, Ānanda, brahmacariyaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṁ, Ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati.

“Kathañcānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ; sammāsaṅkappaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāvācaṁ bhāveti…pe… sammākammantaṁ bhāveti…pe… sammā-ājīvaṁ bhāveti…pe… sammāvāyāmaṁ bhāveti…pe… sammāsatiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, Ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti.

(S.45.2./V,3.) “Tadamināpetaṁ Ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamevidaṁ brahmacariyaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, Ānanda, kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkha-domanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṁ, Ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamevidaṁ brahmacariyaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti. Dutiyaṁ.

(S.45.3.) (3) Sāriputtasuttaṁ 舍利弗

►cf. 《雜阿含768經》

3. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaṁ etadavoca--“Sakalamidaṁ, bhante, brahmacariyaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti.

“Sādhu sādhu, Sāriputta! Sakalamidaṁ, Sāriputta, brahmacariyaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṁ, Sāriputta, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, Sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti?

“Idha, Sāriputta, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ (S.45.3./V,4.) nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, Sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti.

“Tadamināpetaṁ, Sāriputta, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamidaṁ brahmacariyaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, Sāriputta, kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṁ, Sāriputta, pariyāyena veditabbaṁ yathā sakalamidaṁ brahmacariyaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā”ti. Tatiyaṁ.

(S.45.4.) (4) Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttaṁ 婆羅門

►《雜阿含經》718、769經

4. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā Ānando Jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ sabbasetena vaḷavābhirathena Sāvatthiyā niyyāyantaṁ. Setā sudaṁ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṁ chattaṁ, setaṁ uṇhīsaṁ setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṁ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṁ jano disvā evamāha--“Brahmaṁ vata, bho, yānaṁ! Brahmayānarūpaṁ vata, bho”ti.

Atha kho āyasmā Ānando Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā (S.45.4./V,5.) tenupasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--

“Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Addasaṁ khvāhaṁ, bhante, Jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ sabbasetena vaḷavābhirathena Sāvatthiyā niyyāyantaṁ. Setā sudaṁ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṁ chattaṁ, setaṁ uṇhīsaṁ, setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṁ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṁ jano disvā evamāha--‘Brahmaṁ vata, bho, yānaṁ! Brahmayānarūpaṁ vata, bho’ti. Sakkā nu kho, bhante, imasmiṁ dhammavinaye brahmayānaṁ paññāpetun”ti?

“Sakkā Ānanda”ti Bhagavā avoca--“Imasseva kho etaṁ, Ānanda, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ--‘Brahmayānaṁ’itipi, ‘Dhammayānaṁ’itipi, ‘Anuttaro saṅgāmavijayo’itipi”ti.

“Sammādiṭṭhi, Ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosavinayapariyosānā hoti, mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsaṅkappo, Ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosavinayapariyosāno hoti, mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvācā, Ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa…pe… mohavinayapariyosānā hoti. Sammākammanto, Ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammā-ājīvo, Ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti Sammāvāyāmo, Ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāsati, Ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa… mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsamādhi, Ānanda, bhāvito bahulīkato (S.45.4./V,6.) rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti.

“Iminā kho etaṁ, Ānanda, pariyāyena veditabbaṁ yathā imassevetaṁ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ--‘Brahmayānaṁ’itipi, ‘Dhammayānaṁ’itipi, ‘Anuttaro saṅgāmavijayo’itipi”ti. Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Yassa saddhā ca paññā ca, dhammā yuttā sadā dhuraṁ;

Hirī īsā mano yottaṁ, sati ārakkhasārathi.

“Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo;

Upekkhā dhurasamādhi, anicchā parivāraṇaṁ.

“Abyāpādo avihiṁsā, viveko yassa āvudhaṁ;

Titikkhā cammasannāho, yogakkhemāya vattati.

“Etadattani sambhūtaṁ, brahmayānaṁ anuttaraṁ;

Niyyanti dhīrā lokamhā, aññadatthu jayaṁ jayan”ti. Catutthaṁ.

(S.45.5.) (5) Kimatthiyasuttaṁ 何義

►《雜阿含783經》

5. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu…pe… Ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--

“Idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṁ pucchanti--‘Kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? Evaṁ puṭṭhā mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākaroma--‘Dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Kacci mayaṁ, bhante, evaṁ puṭṭhā evaṁ byākaramānā vuttavādino ceva Bhagavato homa, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa (S.45.5./V,7.) cānudhammaṁ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī”ti?

“Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ, bhikkhave, maggo, ayaṁ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Pañcamaṁ.

(S.45.6.) (6) Paṭhama-aññatarabhikkhusuttaṁ 一比丘(1)

6. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Brahmacariyaṁ, brahmacariyan’ti, bhante, vuccati. Katamaṁ nu kho, bhante, brahmacariyaṁ, katamaṁ brahmacariyapariyosānan”ti?

“Ayameva kho, bhikkhu, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṁ, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… (S.45.6./V,8.) sammāsamādhi Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ brahmacariyapariyosānan”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.45.7.) (7) Dutiya-aññatarabhikkhusuttaṁ 一比丘(2)

►《雜阿含753經》

7. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--

“‘Rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti, bhante, vuccati. Kissa nu kho etaṁ, bhante, adhivacanaṁ--‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’”ti? “Nibbānadhātuyā kho etaṁ, bhikkhu, adhivacanaṁ--‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti. Asavānaṁ khayo tena vuccatī”ti.

Evaṁ vutte so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Amataṁ, amatan’ti, bhante, vuccati. Katamaṁ nu kho, bhante, amataṁ, katamo amatagāmimaggo”ti? “Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ vuccati amataṁ. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo amatagāmimaggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhī”ti. Sattamaṁ.

(S.45.8.) (8) Vibhaṅgasuttaṁ 分別

►《雜阿含784經》，大正No.112《佛說八正道經》；cf. S.45.21.

8. Sāvatthinidānaṁ. “Ariyaṁ vo, bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ desessāmi vibhajissāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṁ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ dukkhanirodhe ñāṇaṁ, (S.45.8./V,9.) dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi.

“Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Yo kho, bhikkhave, nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo, avihiṁsāsaṅkappo--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo.

“Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Yā kho, bhikkhave, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvācā.

“Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Yā kho, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammākammanto.

“Katamo ca, bhikkhave, sammā-ājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchā-ājīvaṁ pahāya sammā-ājīvena jīvitaṁ kappeti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammā-ājīvo.

“Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti…pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti…pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.

“Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī (S.45.8./V,10.) sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsati.

“Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.45.9.) (9) Sūkasuttaṁ 芒

9. Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā micchāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhindissati, lohitaṁ vā uppādessatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitāya diṭṭhiyā micchāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindissati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.

“Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā sammāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhindissati, lohitaṁ vā uppādessatīti--ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, (S.45.9./V,11.) bhikkhave sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindissati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti--ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindati, vijjaṁ uppādeti, nibbānaṁ sacchikarotīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindati, vijjaṁ uppādeti, nibbānaṁ sacchikarotī”ti. Navamaṁ.

(S.45.10.) (10) Nandiyasuttaṁ 難提

10. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho nandiyo paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho nandiyo paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Kati nu kho, bho Gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā”ti?

“Aṭṭhime kho, nandiya, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, nandiya, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā”ti. Evaṁ vutte nandiyo paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ, bho (S.45.10./V,S.12.) Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Dasamaṁ.

Avijjāvaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Avijjañca Upaḍḍhañca, Sāriputto ca Brāhmaṇo;

Kimatthiyo ca dve Bhikkhū, Vibhaṅgo Sūkanandiyāti.

2. Vihāravaggo 住品

(S.45.11.) (1) Paṭhamavihārasuttaṁ 住(1)

11. Sāvatthinidānaṁ. “Icchāmahaṁ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṁ paṭisalliyituṁ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā nāssudha koci Bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho Bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi--“Yena svāhaṁ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṁ. So evaṁ pajānāmi--‘Micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ…pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṁ; sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṁ; chandapaccayāpi vedayitaṁ; vitakkapaccayāpi vedayitaṁ; saññāpaccayāpi vedayitaṁ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, (S.45.11./V,S.13.) saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ; chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṁ, tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayitan’”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.12.) (2) Dutiyavihārasuttaṁ 住(2)

12. Sāvatthinidānaṁ. “Icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisalliyituṁ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā nāssudha koci Bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho Bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi--“Yena svāhaṁ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṁ. So evaṁ pajānāmi--‘Micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ; micchādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṁ; sammādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ…pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṁ; micchāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ, sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṁ; sammāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; chandapaccayāpi vedayitaṁ; chandavūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; vitakkapaccayāpi vedayitaṁ; vitakkavūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; saññāpaccayāpi vedayitaṁ; saññāvūpasamapaccayāpi vedayitaṁ; (S.45.12./V,14.) chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ; chando ca vūpasanto hoti vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṁ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṁ, tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayitan’”ti. Dutiyaṁ.

(S.45.13.) (3) Sekkhasuttaṁ 有學

►《雜阿含761經》

13. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca “‘sekkho, sekkho’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sekkho hotī”ti?

“Idha, bhikkhu, sekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti…pe… sekkhena sammāsamādhinā samannāgato hoti. Ettāvatā kho, bhikkhu, sekkho hotī”ti. Tatiyaṁ.

(S.45.14.) (4) Paṭhama-uppādasuttaṁ 生起(1)

14. Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra Tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra Tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā”ti. Catutthaṁ.

(S.45.15.) (5) Dutiya-uppādasuttaṁ 生起(2)

15. Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra Sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… (S.45.15./V,15.) sammāsamādhi Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra Sugatavinayā”ti. Pañcamaṁ.

(S.45.16.) (6) Paṭhamaparisuddhasuttaṁ 清淨(1)

►《雜阿含766經》

16. Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra Tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra Tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.45.17.) (7) Dutiyaparisuddhasuttaṁ 清淨(2)

►《雜阿含766經》

17. Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra Sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra Sugatavinayā”ti. Sattamaṁ.

(S.45.18.) (8) Paṭhamakukkuṭārāmasuttaṁ 雞林精舍(1)

►cf. 《雜阿含632經》

18. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Ānando āyasmā ca Bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā Bhaddo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Bhaddo āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--

“‘Abrahmacariyaṁ, abrahmacariyan’ti, āvuso Ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, abrahmacariyan”ti? (S.45.18./V,16.) “Sādhu sādhu, āvuso Bhadda! Bhaddako kho te, āvuso Bhadda, ummaṅgo, Bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso Bhadda, pucchasi--‘Abrahmacariyaṁ, abrahmacariyanti, āvuso Ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, abrahmacariyan’”ti? “Evamāvuso”ti. “Ayameva kho āvuso, aṭṭhaṅgiko micchāmaggo abrahmacariyaṁ, seyyathidaṁ--micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.45.19.) (9) Dutiyakukkuṭārāmasuttaṁ 雞林精舍(2)

►cf. 《雜阿含632經》

19. Pāṭaliputtanidānaṁ. “‘Brahmacariyaṁ, brahmacariyan’ti, āvuso Ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, brahmacariyaṁ, katamaṁ brahmacariyapariyosānan”ti? “Sādhu sādhu, āvuso Bhadda! Bhaddako kho te, āvuso Bhadda, ummaṅgo, Bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso Bhadda, pucchasi--‘Brahmacariyaṁ, brahmacariyanti, āvuso Ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso brahmacariyaṁ, katamaṁ brahmacariyapariyosānan’”ti? “Evamāvuso”ti. “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṁ, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ brahmacariyapariyosānan”ti. Navamaṁ.

(S.45.20.) (10) Tatiyakukkuṭārāmasuttaṁ 雞林精舍(3)

►cf. 《雜阿含632經》

20. Pāṭaliputtanidānaṁ. “‘Brahmacariyaṁ, brahmacariyan’ti, āvuso Ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, brahmacariyaṁ, katamo brahmacārī, katamaṁ brahmacariyapariyosānan”ti? (S.45.20./V,17.) “Sādhu sādhu, āvuso Bhadda! Bhaddako kho te, āvuso Bhadda, ummaṅgo, Bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso Bhadda, pucchasi--‘Brahmacariyaṁ, brahmacariyanti, āvuso Ānanda, vuccati. Katamaṁ nu kho, āvuso, brahmacariyaṁ, katamo brahmacārī, katamaṁ brahmacariyapariyosānan’”ti? “Evamāvuso”ti. “Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṁ, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato--ayaṁ vuccati brahmacārī. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--idaṁ brahmacariyapariyosānan”ti. Dasamaṁ.

Tīṇi suttantāni ekanidānāni.Vihāravaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Dve Vihārā ca Sekkho ca, Uppādā apare duve;

Parisuddhena dve vuttā, Kukkuṭārāmena tayoti.

3. Micchattavaggo 邪性品

(S.45.21.) (1) Micchattasuttaṁ 邪性

►《雜阿含經》770、784經，大正No.112《佛說八正道經》

21. Sāvatthinidānaṁ. “Micchattañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammattañca. Taṁ suṇātha. (S.45.21./V,18.) katamañca bhikkhave, micchattaṁ? Seyyathidaṁ--micchādiṭṭhi …pe… micchāsamādhi Idaṁ vuccati, bhikkhave, micchattaṁ. Katamañca, bhikkhave, sammattaṁ? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sammattan”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.22.) (2) Akusaladhammasuttaṁ 不善法

22. Sāvatthinidānaṁ. “Akusale ca kho, bhikkhave, dhamme desessāmi, kusale ca dhamme. Taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, akusalā dhammā? Seyyathidaṁ--micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, akusalā dhammā. Katame ca, bhikkhave, kusalā dhammā Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, kusalā dhammā”ti. Dutiyaṁ.

(S.45.23.) (3) Paṭhamapaṭipadāsuttaṁ 道(1)

►《雜阿含經》790-791經

23. Sāvatthinidānaṁ. “Micchāpaṭipadañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipadañca. Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṁ--micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā”ti. Tatiyaṁ.

(S.45.24.) (4) Dutiyapaṭipadāsuttaṁ 道(2)

►《雜阿含751經》

24. Sāvatthinidānaṁ. “Gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṁ na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno (S.45.24./V,19.) micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ”.

“Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṁ--micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṁ na vaṇṇemi. gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

“Gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṁ vaṇṇemi. gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā. gihino vāhaṁ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṁ vaṇṇemi. gihi vā, bhikkhave pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇa-hetu ārādhako hoti ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. Catutthaṁ.

(S.45.25.) (5) Paṭhama-asappurisasuttaṁ 不善士(1)

25. Sāvatthinidānaṁ. “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, sappurisañca Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo, micchāvāco, micchākammanto, micchā-ājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso”.

“Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo, sammāvāco, (S.45.25./V,20.) sammākammanto sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso”ti. Pañcamaṁ.

(S.45.26.) (6) Dutiya-asappurisasuttaṁ 不善士(2)

26. Sāvatthinidānaṁ. “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca. Sappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso”.

“Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi, micchāñāṇī, micchāvimutti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro.

“Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso.

“Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi, sammāñāṇī, sammāvimutti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.45.27.) (7) Kumbhasuttaṁ 瓶

27. Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṁ anādhāraṁ suppavattiyaṁ hoti, sādhāraṁ duppavattiyaṁ hoti. (S.45.27./V,21.) Ko ca, bhikkhave, cittassa ādhāro? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ cittassa ādhāro. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṁ anādhāraṁ suppavattiyaṁ hoti, sādhāraṁ duppavattiyaṁ hotī”ti. Sattamaṁ.

(S.45.28.) (8) Samādhisuttaṁ 定

►《雜阿含754經》

28. Sāvatthinidānaṁ. “Ariyaṁ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṁ desessāmi sa-upanisaṁ saparikkhāraṁ. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi sa-upaniso saparikkhāro? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsati. Yā kho, bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā saparikkhāratā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi sa-upaniso itipi saparikkhāro itipī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.45.29.) (9) Vedanāsuttaṁ 受

►《雜阿含759經》

29. Sāvatthinidānaṁ. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… (S.45.29./V,22.) sammāsamādhi. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Navamaṁ.

(S.45.30.) (10) Uttiyasuttaṁ 鬱低迦

►《雜阿含752經》

30. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Uttiyo yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Uttiyo Bhagavantaṁ etadavoca--“Idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--‘Pañca kāmaguṇā vuttā Bhagavatā. Katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā Bhagavatā’”ti? “Sādhu sādhu, Uttiya! Pañcime kho, Uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā--ime kho, Uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā. Imesaṁ kho, uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Imesaṁ kho, Uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Dasamaṁ.

Micchattavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Micchattaṁ Akusalaṁ Dhammaṁ, duve Paṭipadāpi ca;

Asappurisena dve Kumbho, Samādhi Vedanuttiyenāti.
(S.45.31./V,23.)

4. Paṭipattivaggo 行品

(S.45.31.) (1) Paṭhamapaṭipattisuttaṁ 行

31. Sāvatthinidānaṁ. “Micchāpaṭipattiñca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipattiñca Taṁ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipatti? Seyyathidaṁ--micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipatti. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipatti? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipattī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.32.) (2) Dutiyapaṭipattisuttaṁ 行者

32. Sāvatthinidānaṁ. “Micchāpaṭipannañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipannañca. Taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, micchāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave micchāpaṭipanno. Katamo ca, bhikkhave, sammāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipanno”ti. Dutiyaṁ.

(S.45.33.) (3) Viraddhasuttaṁ 失

33. Sāvatthinidānaṁ. “Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. (S.45.33./V,24.) Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. Tatiyaṁ.

(S.45.34.) (4) Pāraṅgamasuttaṁ 到彼岸

►《雜阿含771經》，*偈--《法句經》Dhp.85-89

34. Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattanti. Katame aṭṭha? Seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattantī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

*“Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino;

Athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvati.

“Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino;

Te janā pāramessanti, maccudheyyaṁ suduttaraṁ.

“Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, sukkaṁ bhāvetha paṇḍito;

Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṁ.

“Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano;

Pariyodapeyya attānaṁ, cittaklesehi paṇḍito.

“Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṁ subhāvitaṁ.

Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā.

Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā”ti. Catutthaṁ.

(S.45.35./V,25.)

(S.45.35.) (5) Paṭhamasāmaññasuttaṁ 沙門法(1)

►《雜阿含796-797經》，《雜阿含799經》

35. Sāvatthinidānaṁ. “Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññaphalāni ca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, sāmaññaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṁ. Katamāni ca, bhikkhave, sāmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ--imāni vuccanti, bhikkhave, sāmaññaphalānī”ti. Pañcamaṁ.

(S.45.36.) (6) Dutiyasāmaññasuttaṁ 沙門法(2)

►《雜阿含經》794-795經、《雜阿含798經》

36. Sāvatthinidānaṁ. “Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññatthañca. Taṁ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, sāmaññaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṁ. Katamo ca, bhikkhave, sāmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāmaññattho”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.45.37.) (7) Paṭhamabrahmaññasuttaṁ 婆羅門法(1)

►《雜阿含799-800經》

37. Sāvatthinidānaṁ. “Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññaphalāni ca. Taṁ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, brahmaññaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṁ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmaññaphalāni. (S.45.37./V,26.) Sotāpattiphalaṁ sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ--imāni vuccanti, bhikkhave, brahmaññaphalānī”ti. Sattamaṁ.

(S.45.38.) (8) Dutiyabrahmaññasuttaṁ 婆羅門法(2)

►《雜阿含799-800經》

38. Sāvatthinidānaṁ. “Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññatthañca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmaññaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṁ. Katamo ca, bhikkhave, brahmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--ayaṁ vuccati, bhikkhave, brahmaññattho”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.45.39.) (9) Paṭhamabrahmacariyasuttaṁ 梵行(1)

►《雜阿含799-800經》

39. Sāvatthinidānaṁ. “Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṁ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmacariyaphalāni? Sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaphalaṁ--imāni vuccanti, bhikkhave, brahmacariyaphalānī”ti. Navamaṁ.

(S.45.40.) (10) Dutiyabrahmacariyasuttaṁ 梵行(2)

►《雜阿含經》799-800經

40. Sāvatthinidānaṁ. “Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyatthañca. Taṁ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṁ. (S.45.40./V,27.) Katamo ca, bhikkhave, brahmacariyattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo--ayaṁ vuccati, bhikkhave, brahmacariyattho”ti. Dasamaṁ.

Paṭipattivaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Paṭipatti Paṭipanno ca, Viraddhañca Pāraṁgamā;

Sāmaññena ca dve vuttā, Brahmaññā apare duve.

Brahmacariyena dve vuttā, Vaggo tena pavuccatīti.

5. Aññatitthiyapeyyālavaggo異學廣說品

(S.45.41.) (1) Rāgavirāgasuttaṁ 離染

41. Sāvatthinidānaṁ. “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--‘Kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha--‘rāgavirāgatthaṁ kho, āvuso, Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--‘Atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha--‘Atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti. Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā rāgavirāgāya. (S.45.41./V,28.) Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ-- sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ, bhikkhave, maggo, ayaṁ paṭipadā rāgavirāgāyāti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.42-47.) (2- 7) Saṁyojanappahānādisuttachakkaṁ 智

42-47. “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--‘Kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha--‘saṁyojanappahānatthaṁ kho, āvuso, Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti…pe… ‘Anusayasamugghātanatthaṁ kho, āvuso, Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti…pe… ‘Addhānapariññatthaṁ kho, āvuso, Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti…pe… ‘Asavānaṁ khayatthaṁ kho, āvuso, Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti…pe… ‘vijjāvimuttiphalasacchikiriyatthaṁ kho, āvuso, Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti…pe… ‘ñāṇadassanatthaṁ kho, āvuso, Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti…pe… . Sattamaṁ.
(S.45.48./V,29.)

(S.45.48.) (8) Anupādāparinibbānasuttaṁ 無取

48. Sāvatthinidānaṁ. “Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--‘Kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha--‘Anupādāparinibbānatthaṁ kho, āvuso, Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--‘Atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha ‘Atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā anupādāparinibbānāya? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ, bhikkhave, maggo, ayaṁ paṭipadā anupādāparinibbānāyāti. Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. Aṭṭhamaṁ.

Aññatitthiyapeyyālavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Virāgasaṁyojanaṁ Anusayaṁ, Addhānaṁ Āsavā Khayā;

Vijjāvimuttiñāṇañca, Anupādāya Aṭṭhamī.

6. Sūriyapeyyālavaggo 日輪廣說品

(S.45.49.) (1) Kalyāṇamittasuttaṁ 善友(1)

►cf. 《雜阿含經》717、748經，cf. S.45.84.

49. Sāvatthinidānaṁ. “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--aruṇuggaṁ; evameva kho, (S.45.49./V,30.) bhikkhave bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ-- ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.50-54.) (2- 6) Sīlasampadādisuttapañcakaṁ 戒(1)

50-54. “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--sīlasampadā. Sīlasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ… yadidaṁ chandasampadā… yadidaṁ--attasampadā… yadidaṁ--diṭṭhisampadā… yadidaṁ--appamādasampadā…. Chaṭṭhaṁ.
(S.45.55./V,31.)

(S.45.55.) (7) Yonisomanasikārasampadāsuttaṁ 從根源作意(1)

55. “Sūriyassa bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimmittaṁ, yadidaṁ--yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ.

(S.45.56.) (1) Kalyāṇamittasuttaṁ 善友 (2)

►cf. 《雜阿含經》717、748經，cf. S.45.84.

56. “Sūriyassa bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ yadidaṁ--kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.57-61.) (2- 6) Sīlasampadādisuttapañcakaṁ 戒(1)

57-61. “Sūriyassa bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--sīlasampadā…pe… (S.45.57-61./V,32.) yadidaṁ chandasampadā…pe… yadidaṁ--attasampadā…pe… yadidaṁ--diṭṭhisampadā…pe… yadidaṁ--appamādasampadā…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.45.62.) (7) Yonisomanasikārasampadāsuttaṁ 從根源

62. “Yadidaṁ yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikāra- sampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ.

Sūriyapeyyālavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Kalyāṇamittaṁ Sīlañca, Chando ca Attasampadā;

Diṭṭhi ca Appamādo ca, Yoniso Bhavati sattamaṁ.

7. Ekadhammapeyyālavaggo 一法廣說(1)

(S.45.63.) (1) Kalyāṇamittasuttaṁ 善友(1)

63. Sāvatthinidānaṁ. “Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṁ--kalyāṇamittatā. (S.45.63./V,33.) Kalyāṇamittassetaṁ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.64-68.) (2- 6) Sīlasampadādisuttapañcakaṁ 戒(1)

64-68. “Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṁ--sīlasampadā…pe… yadidaṁ--chandasampadā…pe… yadidaṁ--attasampadā…pe… yadidaṁ--diṭṭhisampadā…pe… yadidaṁ appamādasampadā…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.45.69.) (7) Yonisomanasikārasampadāsuttaṁ 從根源作意(1)

69.“Yadidaṁ--yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, (S.45.69./V,34.) bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ.

(S.45.70.) (1) Kalyāṇamittasuttaṁ 善友

70. Sāvatthinidānaṁ. “Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṁ--kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.71-75.) (2- 6) Sīlasampadādisuttapañcakaṁ 戒(1)

71-75. Sāvatthinidānaṁ. “Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṁ--sīlasampadā…pe… yadidaṁ--chandasampadā…pe… yadidaṁ--attasampadā…pe… yadidaṁ--diṭṭhisampadā…pe… (S.45.71-75./V,35.) yadidaṁ appamādasampadā…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.45.76.) (7) Yonisomanasikārasampadāsuttaṁ 從根源(2)

►cf. S.45.83.，cf. S.45.90.

76.“Yadidaṁ--yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikāra-sampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ.

Ekadhammapeyyālavaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Kalyāṇamittaṁ Sīlañca, Chando ca Attasampadā;

Diṭṭhi ca Appamādo ca, Yoniso Bhavati sattamaṁ.

8. Dutiya-ekadhammapeyyālavaggo 一法廣說(2)

(S.45.77.) (1) Kalyāṇamittasuttaṁ 善友(1)

►S.45.84.

77. Sāvatthinidānaṁ. “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? (S.45.77./V,36.) Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.78-82.) (2- 6) Sīlasampadādisuttapañcakaṁ 戒(1)

78-82. “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, yathayidaṁ bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṁ, bhikkhave, chandasampadā…pe… yathayidaṁ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṁ, bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṁ, bhikkhave, appamādasampadā…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.45.83.) (7) Yonisomanasikārasampadāsuttaṁ 從根源(1)

►《雜阿含716經》，cf. S.45.76.，cf. S.45.90.

83. “Yathayidaṁ bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ.
(S.45.84./V,37.)

(S.45.84.) (1) Kalyāṇamittasuttaṁ 善友(2)

►《雜阿含717經》，S.46.49.

84. “Nāhaṁ bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, yathayidaṁ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.85-89.) (2- 6) Sīlasampadādisuttapañcakaṁ 戒(1)

85-89. “Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, yathayidaṁ, bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṁ, bhikkhave, chandasampadā…pe… yathayidaṁ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṁ bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṁ, bhikkhave, appamādasampadā…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.45.90.) (7) Yonisomanasikārasampadāsuttaṁ 從根源(2)

►cf. S.45.76.，cf. S.45.83.

90. “Yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? (S.45.90./V,38.) Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Sattamaṁ.

Dutiya-ekadhammapeyyālavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Kalyāṇamittaṁ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṁ.

9. Gaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說品

(S.45.91.) (1) Paṭhamapācīnaninnasuttaṁ 東(1)

91. Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.92-95.) (2- 5) Dutiyādipācīnaninnasuttacatukkaṁ 東(2-5)

92-95. “Seyyathāpi, bhikkhave, Yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… (S.45.92-95./V,39.) seyyathāpi bhikkhave, Aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, Sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi bhikkhave, Mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… . . pañcamaṁ.

(S.45.96.) (6) Chaṭṭhapācīnaninnasuttaṁ 東(6)

96. “Seyyathāpi bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ-- Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.45.97.) (1) Paṭhamasamuddaninnasuttaṁ 海(1)

97. “Seyyathāpi bhikkhave, Gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.98-102.) (2- 6) Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṁ海(2-6)

98-102. “Seyyathāpi, bhikkhave, Yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, Aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… (S.45.98-102./V,40.) seyyathāpi bhikkhave, Sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, Mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ-- Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ.

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Cha pācīnato ninnā, Cha ninnā ca samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, Vaggo tena pavuccatīti.

Gaṅgāpeyyālī pācīnaninnavācanamaggī,

Vivekanissitaṁ dvādasakī paṭhamakī.

10. Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo 貪欲調伏

(S.45.103.) (1) Paṭhamapācīnaninnasuttaṁ 東

103. “Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.104-108.) (2- 6) Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṁ 東

104. “Seyyathāpi bhikkhave, Yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṁ.

105. “Seyyathāpi, bhikkhave, Aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṁ.

106. “Seyyathāpi, bhikkhave, Sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṁ.

107. “Seyyathāpi, bhikkhave, Mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṁ.

108. “Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ-- Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… chaṭṭhaṁ.

(S.45.109.) (1) Paṭhamasamuddaninnasuttaṁ 海

109. “Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.110-114.) (2- 6) Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṁ 海

110. “Seyyathāpi, bhikkhave, Yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṁ.

111. “Seyyathāpi, bhikkhave, Aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṁ.

112. “Seyyathāpi bhikkhave, Sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṁ.

113. “Seyyathāpi, bhikkhave, Mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṁ.

114. “Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ-- Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ.

(Rāgavinayadvādasakī dutiyakī samuddaninnanti)
(S.45.115./V,41.)

(S.45.115.) (1) Paṭhamapācīnaninnasuttaṁ 東

115. “Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.116-120.) (2- 6) Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṁ 東

116. Seyyathāpi bhikkhave, Yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṁ.

117. “Seyyathāpi, bhikkhave, Aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṁ.

118. “Seyyathāpi, bhikkhave, Sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṁ.

119. “Seyyathāpi, bhikkhave, Mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṁ.

120. “Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ-- Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… chaṭṭhaṁ.

(S.45.121.) (1) Paṭhamasamuddaninnasuttaṁ 海

121. “Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.122-126.) (2- 6) Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṁ 海

122-126. “Seyyathāpi, bhikkhave, Yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ-- Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ.

(Amatogadhadvādasakī tatiyakī)

(S.45.127.) (1) Paṭhamapācīnaninnasuttaṁ 東

127. “Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.128-132.) (2- 6) Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṁ 東

128-132. “Seyyathāpi bhikkhave, Yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ-- Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.45.133.) (1) Paṭhamasamuddaninnasuttaṁ 海

133. “Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.134-138.) (2- 6) Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṁ 海

134-138. “Seyyathāpi bhikkhave, Yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṁ-- Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Chaṭṭhaṁ.

(Gaṅgāpeyyālī)

Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, Vaggo tena pavuccatīti.

Nibbānaninno dvādasakī, catutthakī chaṭṭhā navakī.

13. Appamādapeyyālavaggo 不放逸品

(S.45.139.) (1) Tathāgatasuttaṁ 如來(1-4)

139. Sāvatthinidānaṁ. “Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā (S.45.139./V,42.) asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, Tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti.

“Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, Tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti.

“Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, Tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? (S.45.139./V,43.) Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti.

“Yāvatā bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, Tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.140.) (2) Padasuttaṁ 足跡 (1-4)

140. “Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti; hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--mahantattena; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Dutiyaṁ.

(S.45.141-145.) (3- 7) Kūṭādisuttapañcakaṁ 屋頂 (1-4)

141. “Seyyathāpi bhikkhave, Kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā; kūṭaṁ tāsaṁ aggamakkhāyati evameva kho, bhikkhave…pe… tatiyaṁ.

(S.45.141-145./V,44.) 142. “Seyyathāpi bhikkhave, ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… catutthaṁ.

143. “Seyyathāpi bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… pañcamaṁ.

144. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… chaṭṭhaṁ.

145. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci kuṭṭarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṁ cakkavatti aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… sattamaṁ.

(S.45.146-148.) (8- 10) Candimādisuttatatiyakaṁ 月(1-4)

146. “Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā, sabbā tā candimappabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candappabhā tāsaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… aṭṭhamaṁ.

147. “Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave…pe… navamaṁ.

(S.45.146-148./V,45.) 148. “Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṁ vatthānaṁ, kāsikavatthaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Dasamaṁ.

(Yadapi Tathāgataṁ, tadapi vitthāretabbaṁ)

Appamādapeyyālavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Tathāgataṁ Padaṁ Kūṭaṁ, Mūlaṁ Sāro ca Vassikaṁ;

Rājā Candimasūriyā ca, Vatthena dasamaṁ padaṁ.
(PTS: Yad api Tathāgataṁ tad api vitthāretabbaṁ.)

14. Balakaraṇīyavaggo 力所作品

(S.45.149.) (1) Balasuttaṁ 力

149. Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ (S.45.149./V,46.) patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti.

(Paragaṅgāpeyyālīvaṇṇiyato paripuṇṇasuttanti vitthāramaggī)

“Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti.

“Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti.

“Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.45.150.) (2) Bījasuttaṁ 種子

150. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjanti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ (S.45.150./V,47.) nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ pāpuṇāti dhammesū”ti. Dutiyaṁ.

(S.45.151.) (3) Nāgasuttaṁ 龍

151. “Seyyathāpi bhikkhave, Himavantaṁ pabbatarājaṁ nissāya nāgā kāyaṁ vaḍḍhenti, balaṁ gāhenti; te tattha kāyaṁ vaḍḍhetvā balaṁ gāhetvā kusobbhe otaranti, kusobbhe otaritvā mahāsobbhe otaranti, mahāsobbhe otaritvā kunnadiyo otaranti, kunnadiyo otaritvā mahānadiyo otaranti, mahānadiyo otaritvā mahāsamuddaṁ otaranti, te tattha mahantattaṁ Vepullattaṁ āpajjanti kāyena; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto mahantattaṁ Vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto mahantattaṁ Vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto mahantattaṁ Vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesū”ti. Tatiyaṁ.

(S.45.152.) (4) Rukkhasuttaṁ 樹

152. “Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro. So mūlacchinno katamena papateyyā”ti? (S.45.152./V,48.) “Yena bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro”ti. “Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Catutthaṁ.

(S.45.153.) (5) Kumbhasuttaṁ 瓶

153. “Seyyathāpi bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṁ, no paccāvamati; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamatī”ti. Pañcamaṁ.

(S.45.154.) (6) Sūkasuttaṁ 芒

154. “Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā sammāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhindissati lohitaṁ vā uppādessatīti--ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. (S.45.154./V,49.) Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindissati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti--ṭhānametaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindati, vijjaṁ uppādeti, nibbānaṁ sacchikaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṁ bhindati, vijjaṁ uppādeti, nibbānaṁ sacchikarotī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.45.155.) (7) Ākāsasuttaṁ 虛空

155. “Seyyathāpi bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti--puratthimāpi vātā vāyanti, pacchimāpi vātā vāyanti, uttarāpi vātā vāyanti, dakkhiṇāpi vātā vāyanti, sarajāpi vātā vāyanti, arajāpi vātā vāyanti, sītāpi vātā vāyanti, uṇhāpi vātā vāyanti, parittāpi vātā vāyanti, adhimattāpi vātā vāyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāparipūriṁ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ (S.45.155./V,50.) maggaṁ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. Sattamaṁ.

(S.45.156.) (8) Paṭhamameghasuttaṁ 雲(1)

156. “Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse ūhataṁ rajojallaṁ, tamenaṁ mahā-akālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.45.157.) (9) Dutiyameghasuttaṁ 雲(2)

157. “Seyyathāpi, bhikkhave, uppannaṁ mahāmeghaṁ, tamenaṁ mahāvāto antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasametī”ti. Navamaṁ.

(S.45.158.) (10) Nāvāsuttaṁ 船舶

►cf. S.22.101.

158. “Seyyathāpi, bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabandhāya cha māsāni udake pariyādāya hemantikena thalaṁ ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasireneva paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayato ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroto appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī”ti. Dasamaṁ.

(S.45.159.) (11) Āgantukasuttaṁ 客

159. “Seyyathāpi, bhikkhave, āgantukāgāraṁ. Tattha puratthimāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, pacchimāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, uttarāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, (S.45.159./V,52.) dakkhiṇāyapi disāya āgantvā vāsaṁ kappenti, khattiyāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, brāhmaṇāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, vessāpi āgantvā vāsaṁ kappenti, suddāpi āgantvā vāsaṁ kappenti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti.

“Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṁ. Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca--ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca--ime, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca--ime, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto, ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti…pe… ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti, ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te (S.45.159./V,53.) dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāvetī”ti. Ekādasamaṁ.

(S.45.160.) (12) Nadīsuttaṁ 河

160. “Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddāla-piṭakaṁ ādāya--‘Mayaṁ imaṁ gacgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ karissāma pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so mahājanakāyo Gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ kareyya pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Gaṅgā, bhante, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Sā na sukarā pacchāninnaṁ kātuṁ pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāraṁ. Yāvadeva pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuṁ ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāventaṁ ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarontaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā ñātisālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ--‘Ehambho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, kiṁ muṇḍo kapālamanusaṁcarasi! Ehi, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvento ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaronto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Yañhi taṁ, bhikkhave, cittaṁ dīgharattaṁ vivekaninnaṁ vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ taṁ vata hīnāyāvattissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? (S.45.160./V,54.) Idha bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarotī”ti. (yadapi balakaraṇīyaṁ, tadapi vitthāretabbaṁ.) Dvādasamaṁ.

Balakaraṇīyavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Balaṁ Bījañca Nāgo ca, Rukkho Kumbhena Sūkiyā;

Ākāsena ca dve Meghā, Nāvā Āgantukā nadīti.

15. Esanāvaggo 尋覓品

(S.45.161.) (1) Esanāsuttaṁ 尋覓(1-4)

161. Sāvatthinidānaṁ. “Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā--imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti.

“Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā--imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti.

“Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā--imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti.

“Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā--imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… (S.45.161./V,55.) sammāsamādhiṁ bhāveti nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti.

“Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā--imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ pariññāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. (yadapi abhiññā, tadapi pariññāya vitthāretabbaṁ.)

“Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā--imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ parikkhayāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. (yadapi abhiññā, tadapi parikkhayāya vitthāretabbaṁ.)

“Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā--imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. (yadapi abhiññā, tadapi pahānāya vitthāretabbaṁ.) Paṭhamaṁ.

(S.45.162./V,56.)

(S.45.162.) (2) Vidhāsuttaṁ 次第(1-4)

162. “Tisso imā, bhikkhave, vidhā. Katamā tisso? ‘Seyyohamasmī’ti vidhā, ‘sadisohamasmī’ti vidhā, ‘Hīnohamasmī’ti vidhā--imā kho, bhikkhave, tisso vidhā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vidhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… imāsaṁ kho, bhikkhave tissannaṁ vidhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. (yathā esanā, evaṁ vitthāretabbaṁ) Dutiyaṁ.

(S.45.163.) (3) Āsavasuttaṁ 漏(1-4)

163. “Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo--Ime kho, bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ āsavānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Tatiyaṁ.

(S.45.164.) (4) Bhavasuttaṁ 有(1-4)

164. “Tayome, bhikkhave, bhavā. Katame tayo? Kāmabhavo rūpabhavo, arūpabhavo--Ime kho, bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ bhavānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Catutthaṁ.

(S.45.165.) (5) Dukkhatāsuttaṁ 苦(1-4)

165. “Tisso imā, bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso? Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā--imā kho, bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ dukkhatānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Pañcamaṁ.
(S.45.166./V,57.)

(S.45.166.) (6) Khilasuttaṁ 礙(1-4)

166. “Tayome bhikkhave, khilā. Katame tayo? Rāgo khilo, doso khilo, moho khilo--Ime kho, bhikkhave, tayo khilā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ khilānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.45.167.) (7) Malasuttaṁ 垢(1-4)

167. “Tīṇimāni, bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi? Rāgo malaṁ, doso malaṁ, moho malaṁ--imāni kho, bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ malānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Sattamaṁ.

(S.45.168.) (8) Nīghasuttaṁ 搖(1-4)

168. “Tayome, bhikkhave, nīghā. Katame tayo? Rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho--Ime kho, bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ nīghānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.45.169.) (9) Vedanāsuttaṁ 受(1-4)

169. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Navamaṁ.
(S.45.170./V,58.)

(S.45.170.) (10) Taṇhāsuttaṁ 渴愛(1-4)

170. “Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā--imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ taṇhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ taṇhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Dasamaṁ.
(S.45.170./V,59.)

(PTS:S.45.170.) (11) Tasināsuttaṁ渴愛

171. “Tisso imā, bhikkhave, tasinā. Katamā tisso? Kāmatasinā, bhavatasinā, vibhavatasinā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ tasinānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ…pe… nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ tasinānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Ekādasamaṁ.

Esanāvaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā Khilā;

Malaṁ Nīgho ca Vedanā, dve Taṇhā Tasināya cāti.

16. Oghavaggo 瀑流品

(S.45.171.) (1) Oghasuttaṁ 瀑流

172. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome bhikkhave, oghā. Katame cattāro? Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho--Ime kho, bhikkhave, cattāro oghā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ oghānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. (yathā esanā, evaṁ sabbaṁ vitthāretabbaṁ.) Paṭhamaṁ.

(S.45.172.) (2) Yogasuttaṁ 軛

173. “Cattārome, bhikkhave, yogā. Katame cattāro? Kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo avijjāyogo--Ime kho, bhikkhave, cattāro yogā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ yogānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Dutiyaṁ.

(S.45.173.) (3) Upādānasuttaṁ 取

174. “Cattārimāni bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ--imāni kho, bhikkhave, cattāri upādānāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ upādānānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Tatiyaṁ.

(S.45.174.) (4) Ganthasuttaṁ 繫

175. “Cattārome bhikkhave, ganthā. Katame cattāro? Abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho--(S.45.174./V,60.) Ime kho, bhikkhave, cattāro ganthā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ ganthānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Catutthaṁ.

(S.45.175.) (5) Anusayasuttaṁ 隨眠

176. “Sattime, bhikkhave, anusayā. Katame satta? Kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo--Ime kho, bhikkhave, sattānusayā. Imesaṁ kho, bhikkhave, sattannaṁ anusayānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Pañcamaṁ.

(S.45.176.) (6) Kāmaguṇasuttaṁ 妙欲

177. “Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā…pe… jivhāviññeyyā rasā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā--Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.45.177.) (7) Nīvaraṇasuttaṁ 蓋

178. “Pañcimāni bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca? Kāmacchanda-nīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Sattamaṁ.

(S.45.178. khandhā) (8) Upādānakkhandhasuttaṁ 蘊

179. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho (S.45.178./V,61.) vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime kho, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.45.179.) (9) Orambhāgiyasuttaṁ 下分[結]

180. “Pañcimāni, bhikkhave, orambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo--imāni kho, bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho bhikkhave, pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Navamaṁ.

(S.45.180.) (10) Uddhambhāgiyasuttaṁ 上分[結]

181. “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā--imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti.

“Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā--imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ (S.45.180./V,62.) uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti…pe… sammāsamādhiṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ… amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ… nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. Dasamaṁ.

Oghavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthaṁ Anusayena ca;

Kāmaguṇā Nīvaraṇaṁ, Khandhā Oruddhambhāgiyāti.

Vagguddānaṁ--

Avijjāvaggo paṭhamo, dutiyaṁ Vihāraṁ vuccati;

Micchattaṁ tatiyo vaggo, catutthaṁ Paṭipanneneva.

Titthiyaṁ pañcamo vaggo, chaṭṭho Sūriyena ca;

Bahukate sattamo vaggo, Uppādo aṭṭhamena ca.

Divasavaggo navamo, dasamo Appamādena ca;

Ekādasabalavaggo, dvādasa Esanā Pāḷiyaṁ.

Oghavaggo bhavati terasāti.

~Maggasaṁyuttaṁ paṭhamaṁ.~

▲top 回目錄
(S.46.1./V,63.)

(S.46.)(2) Bojjhaṅgasaṁyuttaṁ 覺支相應(175suttas)

1. Pabbatavaggo 山品

(S.46.1.) (1) Himavantasuttaṁ 雪山

182. Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, Himavantaṁ pabbatarājānaṁ nissāya nāgā kāyaṁ vaḍḍhenti, balaṁ gāhenti; te tattha kāyaṁ vaḍḍhetvā balaṁ gāhetvā kusobbhe otaranti, kusobbhe otaritvā mahāsobbhe otaranti, mahāsobbhe otaritvā kunnadiyo otaranti, kunnadiyo otaritvā mahānadiyo otaranti, mahānadiyo otaritvā mahāsamuddasāgaraṁ otaranti; te tattha mahantattaṁ Vepullattaṁ āpajjanti kāyena; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṁ Vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṁ Vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesūti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ; (S.46.1./V,64.) dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto mahantattaṁ Vepullattaṁ pāpuṇāti dhammesū”ti. Paṭhamaṁ.

(S.46.2.)(2) Kāyasuttaṁ 身

►《雜阿含715經》，S.46.51

183. Sāvatthinidānaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, subhanimittaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṁ. Tattha (S.46.2./V,65.) ayonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti.

“Seyyathāpi bhikkhave, ayaṁ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

(S.46.2./V,66.) “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnapaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave kāyapassaddhi, cittapassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṁ abyagganimittaṁ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

(S.46.2./V,67.) “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṁ paṭicca tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhantī”ti. Dutiyaṁ.

(S.46.3.) (3) Sīlasuttaṁ 戒

►《雜阿含經》723、724、736、740經

184. “Ye te, bhikkhave, bhikkhū sīlasampannā samādhisampannā ñāṇasampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannā, dassanampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; savanampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; upasaṅkamanampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; payirupāsanampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; anussatimpāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi; anupabbajjampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahukāraṁ vadāmi. Taṁ kissa hetu? Tathārūpānaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ dhammaṁ sutvā dvayena vūpakāsena vūpakaṭṭho viharati--kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. So tathā vūpakaṭṭho viharanto taṁ dhammaṁ anussarati anuvitakketi.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā vūpakaṭṭho viharanto taṁ dhammaṁ anussarati anuvitakketi, (S.46.3./V,68.) satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. So tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Araddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno (S.46.3./V,69.) bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti; upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti; upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, sattasu sambojjhaṅgesu evaṁ bahulīkatesu satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṁsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, atha maraṇakāle aññaṁ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce (S.46.3./V,70.) pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti, no ce pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, sattasu bojjhaṅgesu evaṁ bahulīkatesu ime satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Tatiyaṁ.

(S.46.4.) (4) Vatthasuttaṁ 轉

►《雜阿含718經》

185. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi--“Āvuso, bhikkhavo”ti! (S.46.4./V,71.) “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā Sāriputto etadavoca--

“Sattime, āvuso, bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo--ime kho, āvuso, satta bojjhaṅgā. Imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṁ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhanhikaṁ samayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena majjhanhikaṁ samayaṁ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena sāyanhasamayaṁ viharāmi. Satisambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘Appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘Idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi…pe… upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘Appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘Idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi.

“Seyyathāpi, āvuso, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṁ dussānaṁ dussakaraṇḍako pūro assa. So yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ pubbaṇhasamayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya majjhanhikaṁ samayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ majjhanhikaṁ samayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ sāyanhasamayaṁ pārupeyya. (S.46.4./V,72.) Evameva khvāhaṁ, āvuso, imesaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṁ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhanhikaṁ samayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena majjhanhikaṁ samayaṁ viharāmi; yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tena tena bojjhaṅgena sāyanhasamayaṁ viharāmi. Satisambojjhacgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘Appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘Idappaccayā me cavatī’ti pajānāmi…pe… upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me, āvuso, hoti, ‘Appamāṇo’ti me hoti, ‘susamāraddho’ti me hoti, tiṭṭhantañca naṁ ‘tiṭṭhatī’ti pajānāmi. Sacepi me cavati, ‘Idappaccayā me cavatī’ti pajānāmī”ti. Catutthaṁ.

(S.46.5.) (5) Bhikkhusuttaṁ 比丘

►《雜阿含733經》

186. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Bojjhaṅgā, bojjhaṅgā’ti, bhante, vuccanti. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘Bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti? “Bodhāya saṁvattantīti kho, bhikkhu, tasmā ‘Bojjhaṅgā’ti vuccanti. Idha, bhikkhu, satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Tassime satta bojjhaṅge bhāvayato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. Bodhāya saṁvattantīti, bhikkhu, tasmā ‘Bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti. Pañcamaṁ.
(S.46.6./V,73.)

(S.46.6. Kuṇḍali) (6) Kuṇḍaliyasuttaṁ 毘達利耶(遊行僧)

►《雜阿含281經》

187. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sākete viharati Añjanavane Migadāye. Atha kho Kuṇḍaliyo paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Kuṇḍaliyo paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ahamasmi, bho Gotama, ārāmanissayī parisāvacaro. Tassa mayhaṁ, bho Gotama, pacchābhattaṁ bhuttapātarāsassa ayamācāro hoti--ārāmena ārāmaṁ uyyānena uyyānaṁ anucaṅkamāmi anuvicarāmi. So tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe itivādappamokkhānisaṁsañceva kathaṁ kathente upārambhānisaṁsañca--‘Bhavaṁ pana Gotamo kimānisaṁso viharatī’”ti? “Vijjāvimuttiphalānisaṁso kho, Kuṇḍaliya, Tathāgato viharatī”ti.

“Katame pana, bho Gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti? “Satta kho, Kuṇḍaliya, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. “Katame pana, bho Gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī”ti? “Cattāro kho, Kuṇḍaliya, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī”ti “Katame pana, bho Gotama, dhammā bhāvitā, bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūrentī”ti? “Tīṇi kho, Kuṇḍaliya, sucaritāni bhāvitāni bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrentī”ti. “Katame pana, bho Gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā tīṇi sucaritāni paripūrentī”ti? (S.46.6./V,74.) “Indriyasaṁvaro kho, Kuṇḍaliya, bhāvito bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūretī”ti.

“Kathaṁ bhāvito ca, Kuṇḍaliya, indriyasaṁvaro kathaṁ bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūretīti? Idha, Kuṇḍaliya, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā manāpaṁ nābhijjhati nābhihaṁsati, na rāgaṁ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā amanāpaṁ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto adīnamānaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhito ca kāyo hoti ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ.

“Puna caparaṁ, Kuṇḍaliya, bhikkhu sotena saddaṁ sutvā…pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā… jivhāya rasaṁ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā…pe… manasā dhammaṁ viññāya manāpaṁ nābhijjhati nābhihaṁsati, na rāgaṁ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya amanāpaṁ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto adīnamānaso abyāpannacetaso. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ.

“Yato kho, Kuṇḍaliya, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. Sotena saddaṁ sutvā…pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā…pe… manasā dhammaṁ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ (S.46.6./V,75.) suvimuttaṁ Evaṁ bhāvito kho, Kuṇḍaliya, indriyasaṁvaro evaṁ bahulīkato tīṇi sucaritāni paripūreti.

“Kathaṁ bhāvitāni ca, Kuṇḍaliya, tīṇi sucaritāni kathaṁ bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti? Idha, Kuṇḍaliya, bhikkhu kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti. Evaṁ bhāvitāni kho, Kuṇḍaliya, tīṇi sucaritāni evaṁ bahulīkatāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti.

“Kathaṁ bhāvitā ca, Kuṇḍaliya, cattāro satipaṭṭhānā kathaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Idha, Kuṇḍaliya, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ bhāvitā kho, Kuṇḍaliya, cattāro satipaṭṭhānā evaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

“Kathaṁ bhāvitā ca, Kuṇḍaliya, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti? Idha, Kuṇḍaliya, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, Kuṇḍaliya, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti.

Evaṁ vutte Kuṇḍaliyo paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama, abhikkantaṁ, bho Gotama! Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.46.7.) (7) Kūṭāgārasuttaṁ 屋頂(Kūṭā )

188. “Seyyathāpi bhikkhave, Kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaninnā kūṭapoṇā kūṭapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro.

(S.46.7./V,76.) “Kathañca bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Sattamaṁ.

(S.46.8.Upavāṇa) (8) Upavānasuttaṁ (具壽)優波婆那

►《雜阿含719經》

189. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Upavāno āyasmā ca Sāriputto Kosambiyaṁ viharanti Ghositārāme. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Upavāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Upavānena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Upavānaṁ etadavoca--

“Jāneyya nu kho, āvuso Upavāṇa, bhikkhu ‘Paccattaṁ yonisomanasikārā evaṁ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṁvattantī’”ti? “Jāneyya kho, āvuso Sāriputta bhikkhu ‘Paccattaṁ yonisomanasikārā evaṁ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṁvattantī’”ti.

“Satisambojjhaṅgaṁ kho, āvuso, bhikkhu ārabbhamāno pajānāti ‘Cittañca me suvimuttaṁ, thinamiddhañca me susamūhataṁ, uddhaccakukkuccañca me suppaṭivinītaṁ, āraddhañca me vīriyaṁ, aṭṭhiṁkatvā manasi karomi, no ca līnan’ti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ āvuso, bhikkhu ārabbhamāno pajānāti (S.46.8./V,77.) ‘cittañca me suvimuttaṁ, thinamiddhañca me susamūhataṁ, uddhaccakukkuccañca me suppaṭivinītaṁ, āraddhañca me vīriyaṁ, aṭṭhiṁkatvā manasi karomi, no ca līnan’ti. Evaṁ kho, āvuso Sāriputta, bhikkhu jāneyya ‘Paccattaṁ yonisomanasikārā evaṁ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.46.9.) (9) Paṭhama-uppannasuttaṁ 生(1)

190. “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra Tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo--Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra Tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā”ti. Navamaṁ.

(S.46.10.) (10) Dutiya-uppannasuttaṁ 生(2)

►《雜阿含732經》

191. “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra Sugatavinayā. atame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo-- Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra Sugatavinayā”ti. Dasamaṁ.

Pabbatavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Himavantaṁ Kāyaṁ Sīlaṁ, Vatthaṁ Bhikkhu ca Kuṇḍali;

Kūṭañca Upavānañca, Uppannā apare duveti.
(S.46.11./V,78.)

2. Gilānavaggo 病品

(S.46.11.) (1) Pāṇasuttaṁ 生類

192. “Seyyathāpi bhikkhave, ye keci pāṇā cattāro iriyāpathe kappenti--kālena gamanaṁ, kālena ṭhānaṁ, kālena nisajjaṁ, kālena seyyaṁ, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete cattāro iriyāpathe kappenti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti.

“Kathañca bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, (S.46.11./V,79.) bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.46.12.) (2) Paṭhamasūriyūpamasuttaṁ 日輪喻(1)

193. “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati.

“Kathañca bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Dutiyaṁ.

(S.46.13.) (3) Dutiyasūriyūpamasuttaṁ 日輪喻(2)

194. “Sūriyassa bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--aruṇuggaṁ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--yonisomanasikāro. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Tatiyaṁ.

(S.46.14.) (4) Paṭhamagilānasuttaṁ 病(1)

195. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Mahākassapo Pippaliguhāyaṁ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etadavoca--

“Kacci te, Kassapa, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? (S.46.14./V,80.) “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti.

“Sattime, Kassapa, bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, Kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, Kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Ime kho, Kassapa, satta bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. “Taggha, Bhagavā, bojjhaṅgā; taggha, Sugata, bojjhaṅgā”ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Mahākassapo Bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Vuṭṭhahi cāyasmā Mahākassapo tamhā ābādhā. Tathāpahīno cāyasmato Mahākassapassa so ābādho ahosīti. Catutthaṁ.

(S.46.15.) (5) Dutiyagilānasuttaṁ 病(2)

196. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Mahāmoggallāno Gijjhakūṭe pabbate viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavoca--

“Kacci te, Moggallāna, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti.

“Sattime, Moggallāna, bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, Moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, Moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Ime kho, Moggallāna, satta bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. “Taggha Bhagavā, bojjhaṅgā; taggha, Sugata, bojjhaṅgā”ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. Vuṭṭhahi cāyasmā Mahāmoggallāno tamhā ābādhā. Tathāpahīno cāyasmato Mahāmoggallānassa so ābādho ahosīti. Pañcamaṁ.
(S.46.16./V,81.)

(S.46.16.) (6) Tatiyagilānasuttaṁ 病(3)

►《雜阿含經》727、768、1238經，D.16. Mahāparinibbānasuttaṁ

大般涅槃經(5.1)，《增壹阿含39.6經》、《增壹阿含44.10經》

197. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Bhagavā ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā Mahācundo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Mahācundaṁ Bhagavā etadavoca--“Paṭibhantu taṁ, Cunda, bojjhaṅgā”ti.

“Sattime, bhante, bojjhaṅgā Bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, bhante, Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, bhante, Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Ime kho, bhante, satta bojjhaṅgā Bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. “Taggha Cunda, bojjhaṅgā; taggha, Cunda, bojjhaṅgā”ti.

Idamavocāyasmā Cundo. Samanuñño Satthā ahosi. Vuṭṭhahi ca Bhagavā tamhā ābādhā. Tathāpahīno ca Bhagavato so ābādho ahosīti. Chaṭṭhaṁ.

(S.46.17.) (7) Pāraṅgamasuttaṁ 到彼岸

*偈--《法句經》Dhp.85-89

198. “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo--Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattantī”ti.

(S.46.17./V,82.)* “Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino.

Athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvati.

“Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino;

Te janā pāramessanti, maccudheyyaṁ suduttaraṁ.

“Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, sukkaṁ bhāvetha paṇḍito;

Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṁ.

“Tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano.

Pariyodapeyya attānaṁ, cittaklesehi paṇḍito.

“Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṁ subhāvitaṁ;

Ādānappaṭinissagge, anupādāya ye ratā.

Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā”ti. Sattamaṁ.

(S.46.18.) (8) Viraddhasuttaṁ 失

199. “Yesaṁ kesañci, bhikkhave, satta bojjhaṅgā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, satta bojjhaṅgā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo--yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.46.19.) (9) Ariyasuttaṁ 聖

200. “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā nīyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo--Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā nīyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. Navamaṁ.

(S.46.20.) (10) Nibbidāsuttaṁ 厭患

201. “Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo--Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. Dasamaṁ.

(S.46.20./V,83.)

Gilānavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Pāṇā Sūriyūpamā dve, Gilānā apare tayo;

Pāraṅgāmī Viraddho ca, Ariyo Nibbidāya cāti.

3. Udāyivaggo 優陀夷品

(S.46.21.) (1) Bodhāyasuttaṁ 覺

202. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--

“‘Bojjhaṅgā, bojjhaṅgā’ti, bhante, vuccanti. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘Bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti? “‘Bodhāya saṁvattantī’ti kho, bhikkhu, tasmā bojjhaṅgāti vuccanti. Idha, bhikkhu, satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. ‘Bodhāya saṁvattantī’ti kho, bhikkhu, tasmā ‘Bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.46.22.) (2) Bojjhaṅgadesanāsuttaṁ 說

►《雜阿含728經》

203. “Satta vo, bhikkhave, bojjhaṅge desessāmi; taṁ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo--Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā”ti. Dutiyaṁ.
(S.46.22./V,84.)

(S.46.23.) (3) Ṭhāniyasuttaṁ 處

►《雜阿含709經》

204. “Kāmarāgaṭṭhāniyānaṁ bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Byāpādaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Thinamiddhaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppannañceva thinamiddhaṁ uppajjati, uppannañca thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāyaṁ saṁvattati. Uddhaccakukkuccaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati. Vicikicchāṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati.

“Satisambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikāra-bahulīkārā anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchati…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhāniyānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ manasikārabahulīkārā anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchatī”ti. Tatiyaṁ.

(S.46.24.) (4) Ayonisomanasikārasuttaṁ 非從根源

►《雜阿含經》704、725經

205. “Ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; (S.46.24./V,85.) anuppannañceva thinamiddhaṁ uppajjati, uppannañca thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppanno ceva satisambojjhaṅgo nuppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo nirujjhati…pe… anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo nuppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo nirujjhati.

Yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyati; anuppanno ceva byāpādo nuppajjati, uppanno ca byāpādo pahīyati; anuppannañceva thinamiddhaṁ nuppajjati, uppannañca thinamiddhaṁ pahīyati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ nuppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṁ pahīyati; anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati, uppannā ca vicikicchā pahīyati.

“Anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchati…pe… anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchatī”ti. Catutthaṁ.

(S.46.25.) (5) Aparihāniyasuttaṁ 不損

206. “Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi; taṁ suṇātha. (S.46.25./V,86.) Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yadidaṁ--satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo--Ime kho, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā”ti. Pañcamaṁ.

(S.46.26.) (6) Taṇhakkhayasuttaṁ 盡

207. “Yo, bhikkhave, maggo yā paṭipadā taṇhakkhayāya saṁvattati, taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ bhāvetha. Katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā taṇhakkhayāya saṁvattati? Yadidaṁ--satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo”ti. Evaṁ vutte āyasmā Udāyī Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ bhāvitā nu kho, bhante, satta bojjhaṅgā, kathaṁ bahulīkatā taṇhakkhayāya saṁvattantī”ti?

“Idha Udāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ. Tassa satisambojjhaṅgaṁ bhāvayato vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ taṇhā pahīyati. Taṇhāya pahānā kammaṁ pahīyati. Kammassa pahānā dukkhaṁ pahīyati…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ. Tassa upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāvayato vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ taṇhā (S.46.26./V,87.) pahīyati taṇhāya pahānā kammaṁ pahīyati Kammassa pahānā dukkhaṁ pahīyati. Iti kho, Udāyi, taṇhakkhayā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.46.27.) (7) Taṇhānirodhasuttaṁ 滅

►《雜阿含729經》

208. “Yo bhikkhave, maggo yā paṭipadā taṇhānirodhāya saṁvattati, taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ bhāvetha. Katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā taṇhānirodhāya saṁvattati? Yadidaṁ--satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo. Kathaṁ bhāvitā, ca bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā taṇhānirodhāya saṁvattanti?

“Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā taṇhānirodhāya saṁvattantī”ti. Sattamaṁ.

(S.46.28.) (8) Nibbedhabhāgiyasuttaṁ 決擇

209. “Nibbedhabhāgiyaṁ vo, bhikkhave, maggaṁ desessāmi; taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, nibbedhabhāgiyo maggo? Yadidaṁ--satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo”ti. Evaṁ vutte āyasmā Udāyī Bhagavantaṁ etadavoca--“Kathaṁ bhāvitā nu kho, bhante, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā nibbedhāya saṁvattantī”ti?

“Idha, Udāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ (S.46.28./V,88.) appamāṇaṁ abyāpajjaṁ. So satisambojjhaṅgaṁ bhāvitena cittena anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ lobhakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ dosakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ mohakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ vipulaṁ mahaggataṁ appamāṇaṁ abyāpajjaṁ. So upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāvitena cittena anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ lobhakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ dosakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti; anibbiddhapubbaṁ appadālitapubbaṁ mohakkhandhaṁ nibbijjhati padāleti. Evaṁ bhāvitā kho, Udāyi, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā nibbedhāya saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.46.29.) (9) Ekadhammasuttaṁ 一法

210. “Nāhaṁ bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṁ bhāvito bahulīkato saṁyojanīyānaṁ dhammānaṁ pahānāya saṁvattati, yathayidaṁ, bhikkhave, satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā saṁyojanīyānaṁ dhammānaṁ pahānāya saṁvattanti?

“Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā saṁyojanīyānaṁ dhammānaṁ pahānāya saṁvattanti.

(S.46.29./V,89.) “Katame ca, bhikkhave, saṁyojanīyā dhammā? Cakkhu, bhikkhave, saṁyojanīyo dhammo. Etthete uppajjanti saṁyojanavinibandhā ajjhosānā…pe… jivhā saṁyojanīyā dhammā. Etthete uppajjanti saṁyojanavinibandhā ajjhosānā…pe… mano saṁyojanīyo dhammo. Etthete uppajjanti saṁyojanavinibandhā ajjhosānā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojanīyā dhammā”ti. Navamaṁ.

(S.46.30.) (10) Udāyisuttaṁ (具壽)優陀夷

211. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā sumbhesu viharati setakaṁ nāma sumbhānaṁ nigamo. Atha kho āyasmā Udāyī yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Udāyī Bhagavantaṁ etadavoca--

“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante! Yāva bahukatañca me, bhante, Bhagavati pemañca gāravo ca hirī ca ottappañca. Ahañhi, bhante, pubbe agārikabhūto samāno abahukato ahosiṁ dhammena abahukato saṅghena. So khvāhaṁ Bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Tassa me Bhagavā dhammaṁ desesi--‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā…pe… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti.

“So khvāhaṁ, bhante, suññāgāragato imesaṁ pañcupādānakkhandhānaṁ ukkujjāvakujjaṁ samparivattento ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, (S.46.30./V,90.) ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. Dhammo ca me, bhante, abhisamito, maggo ca me paṭiladdho; yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ tathattāya upanessati yathāhaṁ--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissāmi.

“Satisambojjhaṅgo me, bhante, paṭiladdho, yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ tathattāya upanessati yathāhaṁ--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissāmi…pe… upekkhāsambojjhaṅgo me, bhante, paṭiladdho, yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ tathattāya upanessati yathāhaṁ--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissāmi. Ayaṁ kho me, bhante, maggo paṭiladdho, yo me bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ tathattāya upanessati yathāhaṁ--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissāmī”ti.

“Sādhu sādhu, Udāyi! Eso hi te, Udāyi, maggo paṭiladdho, yo te bhāvito bahulīkato tathā tathā viharantaṁ tathattāya upanessati yathā tvaṁ--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānissasī”ti. Dasamaṁ.

Udāyivaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Bodhāya Desanā Ṭhānā, Ayoniso Cāparihānī.

Khayo Nirodho Nibbedho, Ekadhammo Udāyināti.

(S.46.31./V,91.)

4. Nīvaraṇavaggo 蓋品

(S.46.31.) (1) Paṭhamakusalasuttaṁ 善(1)

212. “Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Appamattassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhañge bahulīkarotī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.46.32.) (2) Dutiyakusalasuttaṁ 善(2)

213. “Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te yonisomanasikāramūlakā yonisomanasikārasamosaraṇā; yonisomanasikāro tesaṁ dhammānaṁ aggamakkhāyati. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Dutiyaṁ.
(S.46.33./V,92.)

(S.46.33.) (3) Upakkilesasuttaṁ 煩惱(1)

214. “Pañcime bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Katame pañca? Ayo, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Lohaṁ, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ…pe… tipu, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso…pe… sīsaṁ, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso…pe… sajjhu, bhikkhave, jātarūpassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya. Ime kho, bhikkhave, pañca jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya.

“Evameva kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, cittassa upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya…pe… (S.46.33./V,93.) Ime kho, bhikkhave, pañca cittassa upekkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ, na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāyā”ti. Tatiyaṁ.

(S.46.34.) (4) Anupakkilesasuttaṁ 煩惱(2)

►《雜阿含705經》

215. “Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattanti Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ.

(S.46.35.) (5) Ayonisomanasikārasuttaṁ 從根源(1)

216. “Ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppanno ceva byāpādo uppajjati, uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannañceva thinamiddhaṁ uppajjati, uppannañca thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati; (S.46.35./V,94.) anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. Pañcamaṁ.

(S.46.36.Ayonisomanasikāra) (6) Yonisomanasikārasuttaṁ 從根源(2)

217. “Yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchati…pe… anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṁ gacchatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.46.37.) (7) Buddhisuttaṁ 增長

►《雜阿含705經》

218. “Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā buddhiyā aparihānāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā buddhiyā aparihānāya saṁvattantī”ti. Sattamaṁ.

(S.46.38.) (8) Āvaraṇanīvaraṇasuttaṁ 障蓋

►《雜阿含707經》

219. “Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso upakkileso paññāya dubbalīkaraṇo. Byāpādo, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso upakkileso paññāya dubbalīkaraṇo. Thinamiddhaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso upakkilesaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Uddhaccakukkuccaṁ bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso upakkilesaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Vicikicchā, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā. Ime kho, bhikkhave, pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso upakkilesā paññāya dubbalīkaraṇā.

“Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphala-sacchikiriyāya saṁvattantīti.

“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbaṁ cetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti, imassa pañca nīvaraṇā tasmiṁ samaye na honti. Satta bojjhaṅgā tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.

“Katame pañca nīvaraṇā tasmiṁ samaye na honti? Kāmacchandanīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti, byāpādanīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti, thinamiddhanīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti, vicikicchānīvaraṇaṁ tasmiṁ samaye na hoti. Imassa pañca nīvaraṇā tasmiṁ samaye na honti.

“Katame satta bojjhaṅgā tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchanti Satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Ime satta bojjhaṅgā tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. (S.46.38./V,96) Yasmiṁ bhikkhave, samaye ariyasāvako aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbaṁ cetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti, imassa pañca nīvaraṇā tasmiṁ samaye na honti. Ime satta bojjhaṅgā tasmiṁ samaye bhāvanāpāripūriṁ gacchantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.46.39.) (9) Rukkhasuttaṁ 樹

►《雜阿含708經》

220. “Santi, bhikkhave, mahārukkhā aṇubījā mahākāyā rukkhānaṁ ajjhāruhā, yehi rukkhā ajjhārūḷhā obhaggavibhaggā vipatitā senti. Katame ca te, bhikkhave, mahārukkhā aṇubījā mahākāyā rukkhānaṁ ajjhāruhā, yehi rukkhā ajjhārūḷhā obhaggavibhaggā vipatitā senti? Assattho, nigrodho, pilakkho, udumbaro, kacchako, kapitthano--ime kho te, bhikkhave, mahārukkhā aṇubījā mahākāyā rukkhānaṁ ajjhāruhā, yehi rukkhā ajjhārūḷhā obhaggavibhaggā vipatitā senti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto yādisake kāme ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so tādisakehi kāmehi tato vā pāpiṭṭhatarehi obhaggavibhaggo vipatito seti.

“Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Byāpādo, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Thinamiddhaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso ajjhāruhaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Uddhaccakukkuccaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso ajjhāruhaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. Vicikicchā, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Ime kho, (S.46.39./V,97.) bhikkhave pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā.

“Sattime bhikkhave, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anajjhāruhā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anajjhāruho bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhavgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anajjhāruhā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. Navamaṁ.

(S.46.40.) (10) Nīvaraṇasuttaṁ 蓋

►《雜阿含706經》

221. “Pañcime, bhikkhave, nīvaraṇā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhiyā anibbānasaṁvattanikā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ, bhikkhave, andhakaraṇaṁ acakkhukaraṇaṁ aññāṇakaraṇaṁ paññānirodhikaṁ vighātapakkhiyaṁ anibbānasaṁvattanikaṁ Byāpādanīvaraṇaṁ, bhikkhave…pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ, bhikkhave… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, bhikkhave… vicikicchānīvaraṇaṁ, bhikkhave, andhakaraṇaṁ acakkhukaraṇaṁ aññāṇakaraṇaṁ paññānirodhikaṁ vighātapakkhiyaṁ anibbānasaṁvattanikaṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhiyā anibbāna-saṁvattanikā.

“Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññābuddhiyā avighātapakkhiyā nibbānasaṁvattanikā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññābuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṁvattaniko…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññābuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṁvattaniko. Ime kho, (S.46.40./V,98.) bhikkhave satta bojjhaṅgā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññābuddhiyā avighātapakkhiyā nibbānasaṁvattanikā”ti. Dasamaṁ.

Nīvaraṇavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Dve Kusalā Kilesā ca, dve Yoniso ca Buddhi ca;

Āvaraṇā Nīvaraṇā Rukkhaṁ, Nīvaraṇañca te dasāti.

5. Cakkavattivaggon 轉輪品

(S.46.41.) (1) Vidhāsuttaṁ 類

►《雜阿含730經》

222. Sāvatthinidānaṁ. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahiṁsu, sabbe te sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahissanti, sabbe te sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahanti, sabbe te sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Katamesaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? Satisambojjhaṅgassa…pe… upekkhāsambojjhaṅgassa. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā tisso vidhā pajahiṁsu…pe… pajahissanti…pe… pajahanti, sabbe te imesaṁyeva sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Paṭhamaṁ.
(S.46.42./V,99.)

(S.46.42.) (2) Cakkavattisuttaṁ 轉輪

►《雜阿含經》721-722經，《中阿含58經》七寶經〉，《增壹阿含39.7經》，

大正No.38《佛說輪王七寶經》，cf. D.17. Mahāsudassana- suttaṁ大善見王經(8-17)

223. “Rañño bhikkhave, cakkavattissa pātubhāvā sattannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo hoti. Katamesaṁ sattannaṁ? Cakkaratanassa pātubhāvo hoti, hatthiratanassa pātubhāvo hoti, assaratanassa pātubhāvo hoti, maṇiratanassa pātubhāvo hoti, itthiratanassa pātubhāvo hoti, gahapatiratanassa pātubhāvo hoti, pariṇāyakaratanassa pātubhāvo hoti Rañño, bhikkhave, cakkavattissa pātubhāvā imesaṁ sattannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo hoti.

“Tathāgatassa, bhikkhave, pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa sattannaṁ bojjhaṅgaratanānaṁ pātubhāvo hoti. Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa ratanassa pātubhāvo hoti…pe… Upekkhāsambojjhaṅgassa ratanassa pātubhāvo hoti. Tathāgatassa, bhikkhave, pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa imesaṁ sattannaṁ bojjhaṅgaratanānaṁ pātubhāvo hotī”ti. Dutiyaṁ.

(S.46.43.) (3) Mārasuttaṁ 魔

224. “Mārasenappamaddanaṁ vo, bhikkhave, maggaṁ desessāmi; taṁ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, mārasenappamaddano maggo? Yadidaṁ--satta bojjhaṅgā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo…pe… Upekkhāsambojjhaṅgo--Ayaṁ kho, bhikkhave, mārasenappamaddano maggo”ti. Tatiyaṁ.

(S.46.44.) (4) Duppaññasuttaṁ 愚癡

225. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Duppañño eḷamūgo, duppañño eḷamūgo’ti bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘Duppañño eḷamūgo’ti vuccatī”ti? “Sattannaṁ kho, bhikkhu, bojjhavgānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā ‘Duppañño eḷamūgo’ti vuccati. (S.46.44./V,100.) Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa…pe… Upekkhāsambojjhaṅgassa-- Imesaṁ kho, bhikkhu sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā ‘Duppañño eḷamūgo’ti vuccatī”ti. Catutthaṁ.

(S.46.45.) (5) Paññavantasuttaṁ 有慧

226. “‘Paññavā aneḷamūgo, paññavā aneḷamūgo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘Paññavā aneḷamūgo’ti vuccatī”ti? “Sattannaṁ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ‘Paññavā aneḷamūgo’ti vuccati. Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa…pe… Upekkhāsambojjhaṅgassa--Imesaṁ kho, bhikkhu, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ‘Paññavā aneḷamūgo’ti vuccatī”ti. Pañcamaṁ.

(S.46.46.) (6) Daliddasuttaṁ 貧窮

227. “‘Daliddo, daliddo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘Daliddo’ti vuccatī”ti? “Sattannaṁ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā ‘Daliddo’ti vuccati. Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa…pe… Upekkhāsambojjhaṅgassa--Imesaṁ kho, bhikkhu, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā ‘Daliddo’ti vuccatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.46.47.) (7) Adaliddasuttaṁ 不貧

228. “‘Adaliddo adaliddo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, ‘Adaliddo’ti vuccatī”ti? “Sattannaṁ kho, bhikkhu, bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ‘Adaliddo’ti vuccati. Katamesaṁ sattannaṁ? Satisambojjhaṅgassa…pe… Upekkhāsambojjhaṅgassa--Imesaṁ kho, bhikkhu, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ‘Adaliddo’ti vuccatī”ti. Sattamaṁ.
(S.46.48./V,101.)

(S.46.48.) (8) Ādiccasuttaṁ 日輪

229. “Ādiccassa bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--aruṇuggaṁ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.46.49.) (9) Ajjhattikaṅgasuttaṁ 內分(1)

230. “Ajjhattikaṁ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya, yathayidaṁ--bhikkhave, yonisomanasikāro. Yonisomanasikārasampannassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Navamaṁ.
(S.46.50./V,102.)

(S.46.50.) (10) Bāhiraṅgasuttaṁ 外分(2)

231. “Bāhiraṁ bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ uppādāya, yathayidaṁ--bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. Dasamaṁ.

Cakkavattivaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Vidhā Cakkavatti Māro, Duppañño Paññavena ca;

Daliddo Adaliddo ca, Ādiccaṅgena te dasāti.

6. Sākacchavaggo 覺支總攝品

(S.46.51.) (1) Āhārasuttaṁ 食

►《雜阿含715經》，S.46.2.

I.Āhāro nīvaraṇānaṁ

232. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcannañca, bhikkhave, nīvaraṇānaṁ sattannañca bojjhaṅgānaṁ āhārañca anāhārañca desessāmi; taṁ suṇātha. Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa (S.46.51./V,103.) bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave subhanimittaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṁ Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṁ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.

II.Āhāro bojjhaṅgānaṁ

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, (S.46.51./V,104.) satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro-- ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro-- ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro-- ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi Tattha yonisomanasikārabahulīkāro-- ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

(S.46.51./V,105.) “Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṁ abyagganimittaṁ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro-- ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

III.Anāhāro nīvaraṇānaṁ

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṁ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro-- ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamanāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro--ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa (S.46.51./V,106.) uppādāya uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro-- ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro--ayamanāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā dhammavicaya-sambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro--ayamanāhāro anuppannassa vā dhammavicaya-sambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā (S.46.51./V,107.) vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha amanasikārabahulīkāro--ayamanāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro--ayamanāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi. Tattha amanasikārabahulīkāro--ayamanāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, samathanimittaṁ abyagganimittaṁ. Tattha amanasikārabahulīkāro--ayamanāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā.

“Ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha amanasikārabahulīkāro--ayamanāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā”ti. Paṭhamaṁ.
(S.46.52./V,108.)

(S.46.52.) (2) Pariyāyasuttaṁ 理趣

►《雜阿含經》713-714經

233. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi--“Atippago kho tāva Sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yaṁnūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti.

Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ--

“Samaṇo, āvuso, Gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti--‘Etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvethā’ti. Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema--‘Etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvethā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā Gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ--dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?

Atha kho te bhikkhū tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁsu nappaṭikkosiṁsu; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu--“Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā”ti. Atha kho te bhikkhū Sāvatthiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. (S.46.52./V,109.) Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--

“Idha mayaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pavisimha. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi--‘Atippago kho tāva Sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ, yaṁnūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodimha. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdimha. Ekamantaṁ nisinne kho amhe, bhante, aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ--

“Samaṇo, āvuso, Gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti ‘Etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvethā’ti. Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema--‘Etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvethā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā Gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ--dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?

“Atha kho mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha--‘Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā’”ti.

“Evaṁvādino bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā--‘Atthi panāvuso, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti, satta bojjhaṅgā catuddasā’ti. Evaṁ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṁ āpajjissanti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmiṁ. “Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā”.

I.Pañca dasa honti

(S.46.52./V,110.) “Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti? Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ kāmacchando tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi bahiddhā kāmacchando tadapi nīvaraṇaṁ. ‘Kāmacchandanīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ byāpādo tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi bahiddhā byāpādo tadapi nīvaraṇaṁ. ‘Byāpādanīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Yadapi, bhikkhave, thinaṁ tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi middhaṁ tadapi nīvaraṇaṁ. ‘Thinamiddhanīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Yadapi, bhikkhave, uddhaccaṁ tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi kukkuccaṁ tadapi nīvaraṇaṁ. ‘Uddhaccakukkuccanīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṁ, yadapi bahiddhā dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṁ. ‘Vicikicchānīvaraṇan’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti.

II.Satta catuddasa honti

“Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasa honti? Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo. ‘Satisambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti.

(S.46.52./V,111.) “Yadapi bhikkhave, ajjhattaṁ dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo. ‘Dhammavicayasambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti.

“Yadapi, bhikkhave, kāyikaṁ vīriyaṁ tadapi vīriyasambojjhaṅgo, yadapi cetasikaṁ vīriyaṁ tadapi vīriyasambojjhaṅgo. ‘Vīriyasambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti.

“Yadapi bhikkhave, savitakkasavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo, yadapi avitakka-avicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo. ‘Pītisambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti.

“Yadapi, bhikkhave, kāyappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo, yadapi cittappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo. ‘Passaddhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti.

“Yadapi, bhikkhave, savitakko savicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo, yadapi avitakka-avicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo. ‘Samādhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti.

“Yadapi, bhikkhave, ajjhattaṁ dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo, yadapi bahiddhā dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo. ‘Upekkhāsambojjhaṅgo’ti iti hidaṁ uddesaṁ gacchati. Tadamināpetaṁ pariyāyena dvayaṁ hoti. Ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasā”ti. Dutiyaṁ.
(S.46.53./V,112.)

(S.46.53.) (3) Aggisuttaṁ 火

234. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiyaṁ piṇḍāya pavisiṁsu (pariyāyasuttasadisaṁ)

“Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā--‘Yasmiṁ, āvuso, samaye līnaṁ cittaṁ hoti, katamesaṁ tasmiṁ samaye bojjhaṅgānaṁ akālo bhāvanāya, katamesaṁ tasmiṁ samaye bojjhaṅgānaṁ kālo bhāvanāya? Yasmiṁ panāvuso, samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, katamesaṁ tasmiṁ samaye bojjhaṅgānaṁ akālo bhāvanāya, katamesaṁ tasmiṁ samaye bojjhaṅgānaṁ kālo bhāvanāyā’ti? Evaṁ puṭṭhā bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṁ āpajjissanti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmiṁ.

“Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.

I.Akālo

“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye līnaṁ cittaṁ hoti, akālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṁ hoti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletukāmo assa. So tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni (S.46.53./V,113.) pakkhipeyya udakavātañca dadeyya, paṁsukena ca okireyya; bhabbo nu kho so puriso parittaṁ aggiṁ ujjālitun”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Evameva kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye līnaṁ cittaṁ hoti, akālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṁ hoti.

II.Kālo

“Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhagassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṁ hoti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletukāmo assa. So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṁsukena okireyya; bhabbo nu kho so puriso parittaṁ aggiṁ ujjālitun”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Evameva kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye līnaṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṁ hoti.

III.Akālo

“Yasmiṁ bhikkhave, samaye uddhattaṁ cittaṁ hoti, akālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo (S.46.53./V,114.) pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi duvūpasamayaṁ hoti.

“Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetukāmo assa. So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṁsukena okireyya; bhabbo nu kho so puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetun”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Evameva kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, akālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo vīriyasambojjhagassa bhāvanāya, akālo pītisambojjhagassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi duvūpasamayaṁ hoti.

IV.Kālo

“Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhagassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi suvūpasamayaṁ hoti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetukāmo assa. So tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañca dadeyya, paṁsukena ca okireyya; bhabbo nu kho so puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetun”ti? “Evaṁ, bhante”.

“Evameva kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye uddhataṁ (S.46.53./V,115.) cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ taṁ etehi dhammehi suvūpasamayaṁ hoti. Satiñca khvāhaṁ, bhikkhave, sabbatthikaṁ vadāmī”ti. Tatiyaṁ.

(S.46.54.) (4) Mettāsahagatasuttaṁ 慈

►《雜阿含743經》

235. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Koliyesu viharati haliddavasanaṁ nāma Koliyānaṁ nigamo. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasanaṁ piṇḍāya pavisiṁsu Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi--“Atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṁ. Yaṁnūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti.

“Samaṇo, āvuso, Gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti--‘Etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena (S.46.54./V,116.) cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’”ti.

“Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema--‘Etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha…pe… karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā Gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ-- (S.46.54./V,117.) dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?

Atha kho te bhikkhū tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁsu nappaṭikkosiṁsu. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu--“Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā”ti. Atha kho te bhikkhū haliddavasane piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--

“Idha mayaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasane piṇḍāya pavisimha. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi--‘Atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṁ. Yaṁnūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’”ti.

“Atha kho mayaṁ, bhante, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamimha, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodimha. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdimha. Ekamantaṁ nisinne kho amhe, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ--

“Samaṇo, āvuso, Gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti--‘Etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha…pe… karuṇāsahagatena cetasā muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena (S.46.54./V,118.) mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’”ti.

“Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema--‘Etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha…pe… karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā Gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ, dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?

Atha kho mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha--‘Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā’ti.

“Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā--‘Kathaṁ bhāvitā panāvuso, mettācetovimutti, kiṁgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Kathaṁ bhāvitā panāvuso, karuṇācetovimutti, kiṁgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Kathaṁ bhāvitā panāvuso, muditācetovimutti, kiṁgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Kathaṁ bhāvitā panāvuso, upekkhācetovimutti, kiṁgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā’”ti? Evaṁ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṁ āpajjissanti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmiṁ. “Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā”.

(S.46.54./V,119.) “Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, mettācetovimutti, kiṁgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… mettāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘Paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘Paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako ca tattha viharati sato sampajāno, subhaṁ vā kho pana vimokkhaṁ upasampajja viharati. Subhaparamāhaṁ, bhikkhave, mettācetovimuttiṁ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṁ appaṭivijjhato.

“Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, karuṇācetovimutti, kiṁgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu karuṇāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… karuṇāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ So sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā pana rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘Ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. (S.46.54./V,120.) Ākāsānañcāyatanaparamāhaṁ bhikkhave, karuṇācetovimuttiṁ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṁ appaṭivijjhato.

“Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, muditācetovimutti, kiṁgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu muditāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… muditāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Sabbaso vā pana ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘Anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Viññāṇañcāyatanaparamāhaṁ, bhikkhave, muditācetovimuttiṁ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṁ appaṭivijjhato.

“Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, upekkhācetovimutti, kiṁgatikā hoti, kiṁparamā, kiṁphalā, kiṁpariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu upekkhāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… upekkhāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘Paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘Paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati ‘Appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. (S.46.54./V,121.) Sabbaso vā pana viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘Natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Akiñcaññāyatanaparamāhaṁ, bhikkhave, upekkhācetovimuttiṁ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṁ appaṭivijjhato”ti. Catutthaṁ.

(S.46.55.) (5) Saṅgāravasuttaṁ 傷歌邏(婆羅門)

236. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho Saṅgāravo brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Saṅgāravo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--

“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo yenekadā dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā? Ko pana, bho Gotama, hetu, ko paccayo yenekadā dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā”ti?

“Yasmiṁ kho, brāhmaṇa, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto saṁsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi (S.46.55./V,122.) tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto agginā santatto pakkuthito usmudakajāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṁ samaye…pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto sevālapaṇakapariyonaddho. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ (S.46.55./V,123.) paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto vāterito calito bhanto ūmijāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto āvilo luḷito kalalībhūto andhakāre nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ na jāneyya (S.46.55./V,124.) na passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ na jānāti na passati; dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenekadā dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā.

“Yasmiñca kho, brāhmaṇa, samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati; dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto asaṁsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti…pe… .

“Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na agginā santatto na pakkuthito na usmudakajāto, tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya (S.46.55./V,125.) passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na sevālapaṇakapariyonaddho. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na uddhaccakukkucca-pariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na vāterito na calito na bhanto na ūmijāto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi…pe… ubhayatthampi… dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati; ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati; dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“Seyyathāpi brāhmaṇa, udapatto accho vippasanno anāvilo āloke nikkhitto. Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ jāneyya passeyya. Evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ jānāti passati; dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. (S.46.55./V,126.) Ayaṁ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenekadā dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā.

“Sattime brāhmaṇa, bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame satta? Satisambojjhaṅgo kho, brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati…pe… upekkhāsambojjhaṅgo kho, brāhmaṇa, anāvaraṇo anīvaraṇo cetaso anupakkileso bhāvito bahulīkato vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattati. Ime kho, brāhmaṇa, satta bojjhaṅgā anāvaraṇā anīvaraṇā cetaso anupakkilesā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. Evaṁ vutte Saṅgāravo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ.

(S.46.56.) (6) Abhayasuttaṁ 無畏

►《雜阿含經》711-712經

237. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho abhayo rājakumāro yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho abhayo rājakumāro Bhagavantaṁ etadavoca--“Pūraṇo, bhante, Kassapo evamāha--‘Natthi hetu, natthi paccayo aññāṇāya adassanāya. Ahetu, appaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hoti. Natthi hetu, natthi paccayo ñāṇāya dassanāya. Ahetu, appaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hotī’ti. Idha Bhagavā kimāhā”ti? (S.46.56./V,127.) “Atthi, rājakumāra, hetu, atthi paccayo aññāṇāya adassanāya. Sahetu, sappaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hoti. Atthi rājakumāra, hetu, atthi paccayo ñāṇāya dassanāya. Sahetu, sappaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hotī”ti.

“Katamo pana, bhante, hetu, katamo paccayo aññāṇāya adassanāya? Kathaṁ sahetu, sappaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hotī”ti? “Yasmiṁ kho, rājakumāra, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ na jānāti na passati--ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṁ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evampi sahetu sappaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hoti.

“Puna caparaṁ, rājakumāra, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena…pe… thinamiddhapariyuṭṭhitena… uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena… vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ na jānāti na passati--ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṁ paccayo aññāṇāya adassanāya. Evampi sahetu sappaccayo aññāṇaṁ adassanaṁ hotī”ti.

“Ko nāmāyaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Nīvaraṇā nāmete, rājakumārā”ti. “Taggha, Bhagavā, nīvaraṇā; taggha, Sugata, nīvaraṇā! Ekamekenapi kho, bhante, nīvaraṇena abhibhūto yathābhūtaṁ na jāneyya na passeyya, ko pana vādo pañcahi nīvaraṇehi?

“Katamo pana, bhante, hetu, katamo paccayo ñāṇāya dassanāya? Kathaṁ sahetu, sappaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hotī”ti? (S.46.56./V,128.) “Idha rājakumāra, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So satisambojjhaṅgaṁ bhāvitena cittena yathābhūtaṁ jānāti passati--ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṁ paccayo ñāṇāya dassanāya. Evampi sahetu, sappaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hoti.

“Puna caparaṁ, rājakumāra, bhikkhu…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. So upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāvitena cittena yathābhūtaṁ jānāti passati--ayampi kho, rājakumāra, hetu, ayaṁ paccayo ñāṇāya dassanāya. Evaṁ sahetu, sappaccayo ñāṇaṁ dassanaṁ hotī”ti.

“Ko nāmāyaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “Bojjhaṅgā nāmete, rājakumārā”ti. “Taggha, Bhagavā, bojjhaṅgā; taggha, Sugata, bojjhaṅgā! Ekamekenapi kho, bhante, bojjhaṅgena samannāgato yathābhūtaṁ jāneyya passeyya, ko pana vādo sattahi bojjhaṅgehi? Yopi me, bhante, Gijjhakūṭaṁ pabbataṁ ārohantassa kāyakilamatho cittakilamatho, sopi me paṭippassaddho, dhammo ca me abhisamito”ti. Chaṭṭhaṁ.

Sākacchavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Āhārā Pariyāyamaggi, Mettaṁ Saṅgāravena ca;

Abhayo pucchito pañhaṁ, Gijjhakūṭamhi pabbateti.
(S.46.57./V,129.)

7. Anāpānavaggo 入出息品

(S.46.57.) (1) Aṭṭhikamahapphalasuttaṁ骨

i. Mahapphala-Mahānisaṁsā大果大功德

238. Sāvatthinidānaṁ. “Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti.

ii. Aññataraphalasuttaṁ二果之一

►《雜阿含經》734、747經

“Aṭṭhikasaññāya, bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Kathaṁ bhāvitāya ca kho bhikkhave, aṭṭhikasaññāya kathaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññāya evaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti.
(S.46.57./V,130.)

iii. Mahatthasuttaṁ 大義利

►《雜阿含747經》

“Aṭṭhikasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahato atthāya saṁvattatī”ti.

iv. Yogakkhemasuttaṁ 大安穩

►《雜阿含747經》

“Aṭṭhikasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahato yogakkhemāya saṁvattatī”ti.

v. Saṁvegasuttaṁ 厭背

►《雜阿含747經》

“Aṭṭhikasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato saṁvegāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahato saṁvegāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahato saṁvegāya saṁvattatī”ti.
(S.46.57./V,131.)

vi. Phāsuvihārasuttaṁ 樂住

►《雜阿含747經》

“Aṭṭhikasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, aṭṭhikasaññā kathaṁ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu aṭṭhikasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… aṭṭhikasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, aṭṭhikasaññā evaṁ bahulīkatā mahato phāsuvihārāya saṁvattatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.46.58.) (2) Puḷavakasuttaṁ 噉

►《雜阿含747經》

239. “Puḷavakasaññā, bhikkhave, bhāvitā…pe… dutiyaṁ.

(S.46.59.) (3) Vinīlakasuttaṁ 青瘀

►《雜阿含747經》

240. “Vinīlakasaññā, bhikkhave…pe… tatiyaṁ.

(S.46.60.) (4) Vicchiddakasuttaṁ 壞

►《雜阿含747經》

241. “Vicchiddakasaññā, bhikkhave…pe… catutthaṁ.

(S.46.61.) (5) Uddhumātakasuttaṁ 膨脹

►《雜阿含747經》

242. “Uddhumātakasaññā, bhikkhave…pe… pañcamaṁ.

(S.46.62.) (6) Mettāsuttaṁ 慈

►《雜阿含744經》

243. “Mettā, bhikkhave, bhāvitā…pe… chaṭṭhaṁ.

(S.46.63.) (7) Karuṇāsuttaṁ 悲

244. “Karuṇā, bhikkhave, bhāvitā…pe… sattamaṁ.

(S.46.64.) (8) Muditāsuttaṁ 喜

245. “Muditā, bhikkhave, bhāvitā…pe… aṭṭhamaṁ.

(S.46.65.) (9) Upekkhāsuttaṁ 捨

246. “Upekkhā bhikkhave, bhāvitā…pe… navamaṁ.
(S.46.66./V,132.)

(S.46.66.) (10) Ānāpānasuttaṁ 入出息

247. “Ānāpānassati bhikkhave, bhāvitā…pe… dasamaṁ.

Ānāpānavaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Aṭṭhikapuḷavakaṁ Vinīlakaṁ, Vicchiddakaṁ Uddhumātena pañcamaṁ;

Mettā Karuṇā Muditā Upekkhā, Ānāpānena te dasāti.

8. Nirodhavaggo 滅品

(S.46.67.) (1) Asubhasuttaṁ 不淨

►《雜阿含741-742經》

248. “Asubhasaññā bhikkhave…pe… paṭhamaṁ.

(S.46.68.) (2) Maraṇasuttaṁ 死

249. “Maraṇasaññā bhikkhave…pe… dutiyaṁ.

(S.46.69.) (3) Āhārepaṭikūlasuttaṁ 食厭

►《雜阿含747經》

250. “Āhāre paṭikūlasaññā, bhikkhave…pe… tatiyaṁ.

(S.46.70.) (4) Anabhiratisuttaṁ 不可樂

►《雜阿含747經》

251. “Sabbaloke anabhiratisaññā, bhikkhave…pe… catutthaṁ.

(S.46.71.) (5) Aniccasuttaṁ 無常

►《雜阿含747經》

252. “Aniccasaññā, bhikkhave…pe… pañcamaṁ.

(S.46.72.) (6) Dukkhasuttaṁ 苦

►《雜阿含747經》

253. “Anicce dukkhasaññā, bhikkhave…pe… chaṭṭhaṁ.
(S.46.73./V,133.)

(S.46.73.) (7) Anattasuttaṁ 無我

►《雜阿含747經》

254. “Dukkhe anattasaññā, bhikkhave…pe… sattamaṁ.

(S.46.74.) (8) Pahānasuttaṁ 斷

►《雜阿含747經》

255. “Pahānasaññā, bhikkhave…pe… aṭṭhamaṁ.

(S.46.75.) (9) Virāgasuttaṁ 離染

►《雜阿含經》745、747經

256. “Virāgasaññā, bhikkhave…pe… navamaṁ.

(S.46.76.) (10) Nirodhasuttaṁ 滅

►《雜阿含747經》

257. “Nirodhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, nirodhasaññā kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu nirodhasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… nirodhasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, nirodhasaññā evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsāti.

“Nirodhasaññāya, bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Kathaṁ bhāvitāya, bhikkhave, nirodhasaññāya kathaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā? Idha, bhikkhave, bhikkhu nirodhasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… nirodhasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, nirodhasaññāya evaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti.

“Nirodhasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati, mahato yogakkhemāya saṁvattati, mahato saṁvegāya saṁvattati, mahato phāsuvihārāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, nirodhasaññā kathaṁ (S.46.76./V,134.) bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati, mahato yogakkhemāya saṁvattati, mahato saṁvegāya saṁvattati, mahato phāsuvihārāya saṁvattati? Idha, bhikkhave bhikkhu nirodhasaññāsahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… nirodhasaññāsahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, nirodhasaññā evaṁ bahulīkatā mahato atthāya saṁvattati, mahato yogakkhemāya saṁvattati, mahato saṁvegāya saṁvattati, mahato phāsuvihārāya saṁvattatī”ti. Dasamaṁ.

Nirodhavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Asubhamaraṇa-Āhāre, Paṭikūla-Anabhiratena;

Aniccadukkha-Anattapahānaṁ, Virāganirodhena te dasāti.

9. Gaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說品(Viveka遠離)

(S.46.77-88.) (1- 12) Gaṅgānadī-ādisuttaṁ恆河等經

►《雜阿含經》716-717經

258-269. “Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu satta bojjhaṅge bhāvento satta bojjhaṅge bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. (yāva esanā pāḷi vitthāretabbā)

Gaṅgāpeyyālavaggo navamo.

(S.46.77-88./V,135.) Tassuddānaṁ--

Cha Pācīnato ninnā, Cha ninnā ca Samuddato.

Dvete cha dvādasa honti, Vaggo tena pavuccatīti.

10. Appamādavaggo 不放逸品(Viveka遠離)

(S.46.89-98.) (1- 10) Tathāgatādisuttaṁ如來等經

270. “Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vāti vitthāretabbaṁ

Appamādavaggo dasamo.

Tassuddānaṁ--

Tathāgataṁ Padaṁ Kūṭaṁ, Mūlaṁ Sārena Vassikaṁ;

Rājā Candimasūriyā ca, Vatthena dasamaṁ padanti.

(Appamādavaggo Bojjhaṅgasaṁyuttassa bojjhaṅgavasena vitthāretabbā)

11. Balakaraṇīyavaggo 力所作品(遠離)

(S.46.99-110.) (1- 12) Balādisuttaṁ力等經

280. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti…pe…

Balakaraṇīyavaggo ekādasamo.

(S.46.99-110./V,136.) Tassuddānaṁ--

Balaṁ Bījañca Nāgo ca, Rukkho Kumbhena Sūkiyā.

Ākāsena ca dve Meghā, Nāvā Āgantukā Nadīti.

(Balakaraṇīyavaggo Bojjhaṅgasaṁyuttassa bojjhaṅgavasena vitthāretabbā)

12. Esanāvaggo 尋覓品(遠離)

(S.46.111-120.) (1- 10) Esanādisuttaṁ尋覓等經

292. “Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanāti vitthāretabbaṁ.

Esanāvaggo dvādasamo.

Tassuddānaṁ--

Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā tisso;

Khilaṁ Malañca Nīgho ca, Vedanā Taṇhā Tasināya cāti.

(Bojjhaṅgasaṁyuttassa Esanāpeyyālaṁ vivekanissitato vitthāretabbaṁ)

13. Oghavaggo 瀑流品(遠離)

(S.46.121-129.) (1- 9) Oghādisuttaṁ瀑流等經

302. “Cattārome bhikkhave oghā. Katame cattāro? Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjoghoti vitthāretabbaṁ.

(S.46.130.) (10) Uddhambhāgiyasuttaṁ 上分結

311. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, (S.46.130./V,137) avijjā imāni kho, bhikkhave pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya satta bojjhaṅgā bhāvetabbā. Katame satta? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ… amatogadhaṁ amataparāyanaṁ amatapariyosānaṁ… nibbānaninnaṁ nibbānapoṇaṁ nibbānapabbhāraṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime satta bojjhaṅgā bhāvetabbā”ti. Dasamaṁ.

Oghavaggo terasamo.

Tassuddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthā Anusayena ca.

Kāmaguṇā Nīvaraṇā, Khandhā Oruddhambhāgiyānīti.
(S.46.131-142./V,138.)

14. Punagaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說品(Rāgaviniya欲貪調伏)

(S.46.131-142.) (1-12) Punagaṅgānadī-ādisuttaṁ再次恆河等經

Vaggo cuddasamo.

Uddānaṁ--

Cha Pācīnato ninnā, Cha ninnā ca Samuddato.

Dvete cha dvādasa honti, Vaggo tena pavuccatīti.

(Bojjhaṅgasaṁyuttassa Gaṅgāpeyyālaṁ rāgavasena vitthāretabbaṁ)

15. Puna-appamādavaggo再次不放逸品(Rāgaviniya欲貪調伏)

(S.46.143-152.) (1-10) Tathāgatādisuttaṁ如來等經

Pannarasamo.

Uddānaṁ--

Tathāgataṁ Padaṁ Kūṭaṁ, Mūlaṁ Sārena Vassikaṁ;

Rājā Candimasūriyā ca, Vatthena dasamaṁ padanti.

(Appamādavaggo rāgavasena vitthāretabbo)

16. Punabalakaraṇīyavaggo再次力所作品(Rāgaviniya欲貪調伏)

(S.46.153-164.) (1-10) Punabalādisuttaṁ再次力等經

Soḷasamo.

Uddānaṁ--

Balaṁ Bījañca Nāgo ca, Rukkho Kumbhena Sūkiyā.

Ākāsena ca dve Meghā, Nāvā Āgantukā Nadīti.

(Bojjhaṅgasaṁyuttassa balakaraṇīyavaggo rāgavasena vitthāretabbo)

(S.46.165-174./V,139.)

17. Puna-esanāvaggo再次尋覓品(Rāgaviniya欲貪調伏)

(S.46.165-174.) (1-10) Puna-esanādisuttaṁ再次尋覓等經

Puna-esanāvaggo sattarasamo.

(S.46.165-174./V,140.) Uddānaṁ--

Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā tisso;

Khilaṁ Malañca Nīgho ca, Vedanā Taṇhā Tasināya cāti.

18. Puna-oghavaggo 再次瀑流品(Rāgaviniya欲貪調伏)

(S.46.175.) (1-10) Puna-oghādisuttaṁ再次瀑流等經

Bojjhaṅgasaṁyutassa puna-oghavaggo aṭṭhārasamo.

Uddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthā Anusayena ca.

Kāmaguṇā Nīvaraṇā, Khandhā Oruddhambhāgiyānīti.

(Rāgavinayapariyosāna-dosavinayapariyosāna-mohavinayapariyosānavaggovitthāretabbo) (yadapi maggasaṁyuttaṁ vitthāretabbaṁ, tadapi bojjhaṅgasaṁyuttaṁ vitthāretabbaṁ)

~Bojjhaṅgasaṁyuttaṁ dutiyaṁ.~

▲top 回目錄

(S.47.1./V,141.)

(S.47.)(3) Satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ 念處相應(103suttas)

1. Ambapālivaggo 菴羅品

(S.47.1.) (1) Ambapālisuttaṁ 菴羅

►《雜阿含經》607、622經，S.47.18.

367. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Ambapālivane. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā”ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Paṭhamaṁ.

(S.47.2./V,142.)

(S.47.2.) (2) Satisuttaṁ 正念

►《雜阿含經》610、622經，一卷本《雜阿含14經》

368. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Ambapālivane. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajānakārī hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Dutiyaṁ.

(S.47.3.) (3) Bhikkhusuttaṁ比丘

►《雜阿含624經》，S.47.15-16.

369. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko (S.47.3./V,143.) vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Evameva panidhekacce moghapurisā mañceva ajjhesanti, dhamme ca bhāsite mameva anubandhitabbaṁ maññantī”ti. “Desetu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ, desetu Sugato saṁkhittena dhammaṁ. Appeva nāmāhaṁ Bhagavato bhāsitassa atthaṁ jāneyyaṁ, appeva nāmāhaṁ Bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Sīlañca suvisuddhaṁ, diṭṭhi ca ujukā. Yato kho te, bhikkhu, sīlañca suvisuddhaṁ bhavissati diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne tividhena bhāveyyāsi.

Katame cattāro? Idha tvaṁ, bhikkhu, ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattaṁ vā vedanāsu…pe… bahiddhā vā vedanāsu…pe… ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattaṁ vā citte…pe… bahiddhā vā citte…pe… ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattaṁ vā dhammesu…pe… bahiddhā vā dhammesu…pe… ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yato kho tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ tividhena bhāvessasi, tato tuyhaṁ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti.

Atha kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaṁ (S.47.3./V,144.) abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Tatiyaṁ.

(S.47.4.) (4) Sālasuttaṁ 薩羅(婆羅門村)

►《雜阿含621經》

370. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu viharati Sālāya brāhmaṇagāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi…pe… etadavoca--

“Ye te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, te vo, bhikkhave, bhikkhū catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. Katamesaṁ catunnaṁ? Etha tumhe, āvuso, kāye kāyānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyassa yathābhūtaṁ ñāṇāya; vedanāsu vedanānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇāya; citte cittānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa yathābhūtaṁ ñāṇāya; dhammesu dhammānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇāya. (S.47.4./V,145.) yepi te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā kāyassa pariññāya; vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṁ pariññāya; citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa pariññāya; dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṁ pariññāya.

“Yepi te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññā vimuttā, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyena visaṁyuttā; vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanāhi visaṁyuttā; citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittena visaṁyuttā; dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammehi visaṁyuttā.

“Yepi te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, te vo, bhikkhave, bhikkhū imesaṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. Catutthaṁ.

(S.47.5.) (5) Akusalarāsisuttaṁ 善聚

►《雜阿含611經》

371. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho Bhagavā etadavoca--“‘Akusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi, yadidaṁ--pañca nīvaraṇā. Katame pañca? (S.47.5./V,146.) Kāmacchandanīvaraṇaṁ byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ. ‘Akusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi, yadidaṁ--pañca nīvaraṇā.

“‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ ‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā”ti. Pañcamaṁ.

(S.47.6.) (6) Sakuṇagghisuttaṁ 鷹

►《雜阿含617經》，cf. 《本生經》J.168.

372. “Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakuṇagghi lāpaṁ sakuṇaṁ sahasā ajjhappattā aggahesi. Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo sakuṇagghiyā hariyamāno evaṁ paridevasi--‘Mayamevamha alakkhikā, mayaṁ appapuññā, ye mayaṁ agocare carimha paravisaye. Sacejja mayaṁ gocare careyyāma sake pettike visaye, na myāyaṁ, sakuṇagghi, alaṁ abhavissa, yadidaṁ--yuddhāyā’ti. ‘Ko pana te, lāpa, gocaro sako pettiko visayo’ti? ‘Yadidaṁ--naṅgalakaṭṭhakaraṇaṁ leḍḍuṭṭhānan’”ti. (S.47.6./V,147.) “Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṁvadamānā lāpaṁ sakuṇaṁ pamuñci--‘Gaccha kho tvaṁ, lāpa, tatrapi me gantvā na mokkhasī’”ti.

“Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo naṅgalakaṭṭhakaraṇaṁ leḍḍuṭṭhānaṁ gantvā mahantaṁ leḍḍuṁ abhiruhitvā sakuṇagghiṁ vadamāno aṭṭhāsi--‘Ehi kho dāni me, sakuṇagghi, ehi kho dāni me, sakuṇagghī’ti. Atha kho sā, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṁvadamānā ubho pakkhe sannayha lāpaṁ sakuṇaṁ sahasā ajjhappattā. Yadā kho, bhikkhave, aññāsi lāpo sakuṇo ‘Bahu-āgato kho myāyaṁ sakuṇagghī’ti, atha tasseva leḍḍussa antaraṁ paccupādi. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi tattheva uraṁ paccatāḷesi. Evañhi taṁ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye.

“Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. Agocare, bhikkhave, carataṁ paravisaye lacchati māro otāraṁ, lacchati māro ārammaṇaṁ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṁ--pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā--ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo.

“Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. gocare, bhikkhave, carataṁ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṁ, na lacchati māro ārammaṇaṁ. (S.47.6./V,148.) Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.47.7.) (7) Makkaṭasuttaṁ 猿猴

►《雜阿含620經》

373. “Atthi, bhikkhave, Himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha neva makkaṭānaṁ cārī na manussānaṁ. Atthi, bhikkhave, Himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha makkaṭānañhi kho cārī, na manussānaṁ. Atthi, bhikkhave, Himavato pabbatarājassa samā bhūmibhāgā ramaṇīyā, yattha makkaṭānañceva cārī manussānañca. Tatra, bhikkhave, luddā makkaṭavīthīsu lepaṁ oḍḍenti makkaṭānaṁ bādhanāya.

“Tatra, bhikkhave, ye te makkaṭā abālajātikā alolajātikā, te taṁ lepaṁ disvā ārakā parivajjanti. Yo pana so hoti makkaṭo bālajātiko lolajātiko, so taṁ lepaṁ upasaṅkamitvā hatthena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Hatthaṁ mocessāmī’ti dutiyena hatthena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmī’ti pādena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmi pādañcā’ti dutiyena pādena gaṇhāti. So tattha bajjhati. ‘Ubho hatthe mocessāmi pāde cā’ti tuṇḍena gaṇhāti. So tattha bajjhati. Evañhi so, bhikkhave, makkaṭo pañcoḍḍito thunaṁ seti anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno (S.47.7./V,149.) yathākāmakaraṇīyo luddassa. Tamenaṁ, bhikkhave, luddo vijjhitvā tasmiṁyeva kaṭṭhakataṅgāre avassajjetvā yena kāmaṁ pakkamati. Evaṁ so taṁ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye.

“Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. gocare, bhikkhave carataṁ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṁ, na lacchati māro ārammaṇaṁ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo”ti. Sattamaṁ.

(S.47.8.) (8) Sūdasuttaṁ 廚士

►《雜阿含616經》

374. “Seyyathāpi, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo rājānaṁ vā rājamahāmattaṁ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa--ambilaggehipi, tittakaggehipi, kaṭukaggehipi, madhuraggehipi, khārikehipi, akhārikehipi, loṇikehipi, aloṇikehipi.

(S.47.8./V,150.) “Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ na uggaṇhāti--‘Idaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṁ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Ambilaggaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṁ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Tittakaggaṁ vā me ajja… kaṭukaggaṁ vā me ajja… madhuraggaṁ vā me ajja… khārikaṁ vā me ajja… akhārikaṁ vā me ajja… loṇikaṁ vā me ajja… aloṇikaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, aloṇikassa vā abhiharati, aloṇikassa vā bahuṁ gaṇhāti, aloṇikassa vā vaṇṇaṁ bhāsatī’”ti.

“Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo na ceva lābhī hoti acchādanassa, na lābhī vetanassa, na lābhī abhihārānaṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ na uggaṇhāti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bālo abyatto akusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṁ na samādhiyati, upakkilesā na pahīyanti. So taṁ nimittaṁ na uggaṇhāti. Vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… citte cittānupassī viharati…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṁ na samādhiyati, upakkilesā na pahīyanti. So taṁ nimittaṁ na uggaṇhāti.

“Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu na ceva lābhī hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṁ, na lābhī (S.47.8./V,151.) satisampajaññassa Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṁ na uggaṇhāti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo rājānaṁ vā rājamahāmattaṁ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa--ambilaggehipi, tittakaggehipi, kaṭukaggehipi, madhuraggehipi, khārikehipi, akhārikehipi, loṇikehipi, aloṇikehipi.

“Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ uggaṇhāti--‘Idaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṁ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Ambilaggaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṁ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Tittakaggaṁ vā me ajja… kaṭukaggaṁ vā me ajja… madhuraggaṁ vā me ajja… khārikaṁ vā me ajja… akhārikaṁ vā me ajja… loṇikaṁ vā me ajja… aloṇikaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, aloṇikassa vā abhiharati, aloṇikassa vā bahuṁ gaṇhāti, aloṇikassa vā vaṇṇaṁ bhāsatī’”ti.

“Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo lābhī ceva hoti acchādanassa, lābhī vetanassa, lābhī abhihārānaṁ. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ uggaṇhāti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco paṇḍito byatto kusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṁ samādhiyati, upakkilesā (S.47.8./V,152.) pahīyanti. So taṁ nimittaṁ uggaṇhāti. Vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… citte cittānupassī viharati…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṁ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti. So taṁ nimittaṁ uggaṇhāti.

“Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu lābhī ceva hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṁ, lābhī hoti satisampajaññassa. Taṁ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṁ uggaṇhātī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.47.9.) (9) Gilānasuttaṁ 病

►D.16. Mahāparinibbānasuttaṁ大般涅槃經，《長阿含2經》遊行經〉，S.2.22.

375. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Veḷuvagāmake. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Etha tumhe, bhikkhave, samantā Vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upetha. Idhevāhaṁ Veḷuvagāmake vassaṁ upagacchāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā samantā Vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upagacchuṁ. Bhagavā pana tattheva Veḷuvagāmake vassaṁ upagacchi.

Atha kho Bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tatra sudaṁ Bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho Bhagavato etadahosi--“Na kho me taṁ patirūpaṁ, yohaṁ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ parinibbāyeyyaṁ. Yaṁnūnāhaṁ imaṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ (S.47.9./V,153.) adhiṭṭhāya vihareyyan”ti. Atha kho Bhagavā taṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihāsi. (Atha kho Bhagavato so ābādho paṭippassambhi)

Atha kho Bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Diṭṭho me, bhante, Bhagavato phāsu; diṭṭhaṁ, bhante, Bhagavato khamanīyaṁ; diṭṭhaṁ, bhante, Bhagavato yāpanīyaṁ. Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṁ nappaṭibhanti Bhagavato gelaññena. Api ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā--‘Na tāva Bhagavā parinibbāyissati, na yāva Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharatī’”ti.

“Kiṁ pana dāni, Ānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati? Desito, Ānanda, mayā dhammo anantaraṁ abāhiraṁ karitvā. Natthānanda, Tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi. Yassa nūna, Ānanda, evamassa--‘Ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘Mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā, so nūna, Ānanda, bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāhareyya. Tathāgatassa kho, Ānanda, na evaṁ hoti--‘Ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā ‘Mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā. Sa kiṁ, Ānanda, Tathāgato bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharissati! Etarahi kho panāhaṁ, Ānanda, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo-anuppatto. Asītiko me vayo vattati. Seyyathāpi, Ānanda, jajjarasakaṭaṁ veḷamissakena yāpeti; evameva kho, Ānanda, vedhamissakena maññe Tathāgatassa kāyo yāpeti.

(S.47.9./V,154.)“Yasmiṁ Ānanda, samaye Tathāgato sabbanimittānaṁ amanasikārā ekaccānaṁ vedanānaṁ nirodhā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, phāsutaro, Ānanda, tasmiṁ samaye Tathāgatassa kāyo hoti. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

“Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, Ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, Ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā tamatagge mete, Ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti. Navamaṁ.

(S.47.10. Bhikkhunivāsako) (10) Bhikkhunupassayasuttaṁ比丘尼住所

►《雜阿含615經》

376. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sambahulā bhikkhuniyo yenāyasmā Ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavocuṁ--

(S.47.10./V,155.)“Idha, bhante Ānanda, sambahulā bhikkhuniyo catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharantiyo uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānantī”ti. “Evametaṁ bhaginiyo, evametaṁ, bhaginiyo! Yo hi koci, bhaginiyo, bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ--‘Uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānissatī’”ti.

Atha kho āyasmā Ānando tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā Ānando Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--

“Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataro bhikkhunupassayo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. Atha kho, bhante, sambahulā bhikkhuniyo yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, tā bhikkhuniyo maṁ etadavocuṁ--‘Idha, bhante Ānanda, sambahulā bhikkhuniyo catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharantiyo uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānantī’ti. Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, tā bhikkhuniyo etadavocaṁ--‘Evametaṁ, bhaginiyo, evametaṁ, bhaginiyo! Yo hi koci, bhaginiyo, bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ--uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānissatī’”ti.

“Evametaṁ, Ānanda, evametaṁ, Ānanda! Yo hi koci, Ānanda, bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ--‘Uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ sañjānissati’” .

“Katamesu catūsu? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. (S.47.10./V,156.) Tassa kāye kāyānupassino viharato kāyārammaṇo vā uppajjati kāyasmiṁ pariḷāho, cetaso vā līnattaṁ, bahiddhā vā cittaṁ vikkhipati. Tenananda, bhikkhunā kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṁ paṇidahitabbaṁ. Tassa kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṁ paṇidahato pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yassa khvāhaṁ atthāya cittaṁ paṇidahiṁ, so me attho abhinipphanno. Handa, dāni paṭisaṁharāmī’ti. So paṭisaṁharati ceva na ca vitakketi na ca vicāreti. ‘Avitakkomhi avicāro, ajjhattaṁ satimā sukhamasmī’ti pajānāti”.

“Puna caparaṁ, Ānanda, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato dhammārammaṇo vā uppajjati kāyasmiṁ pariḷāho, cetaso vā līnattaṁ, bahiddhā vā cittaṁ vikkhipati. Tenananda, bhikkhunā kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṁ paṇidahitabbaṁ. Tassa kismiñcideva pasādanīye nimitte cittaṁ paṇidahato pāmojjaṁ jāyati Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vedayati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. So iti paṭisañcikkhati--‘Yassa khvāhaṁ atthāya cittaṁ paṇidahiṁ, so me attho abhinipphanno. Handa, dāni paṭisaṁharāmī’ti. So paṭisaṁharati ceva na ca vitakketi na ca vicāreti. ‘Avitakkomhi avicāro, ajjhattaṁ satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Evaṁ kho, Ānanda, paṇidhāya bhāvanā hoti.

“Kathañcānanda appaṇidhāya bhāvanā hoti? (S.47.10./V,157.) Bahiddhā Ānanda, bhikkhu cittaṁ appaṇidhāya ‘Appaṇihitaṁ me bahiddhā cittan’ti pajānāti. Atha pacchāpure ‘Asaṁkhittaṁ vimuttaṁ appaṇihitan’ti pajānāti. Atha ca pana ‘Kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Bahiddhā, Ānanda, bhikkhu cittaṁ appaṇidhāya ‘Appaṇihitaṁ me bahiddhā cittan’ti pajānāti. Atha pacchāpure ‘Asaṁkhittaṁ vimuttaṁ appaṇihitan’ti pajānāti. Atha ca pana ‘vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Bahiddhā, Ānanda, bhikkhu cittaṁ appaṇidhāya ‘Appaṇihitaṁ me bahiddhā cittan’ti pajānāti. Atha pacchāpure ‘Asaṁkhittaṁ vimuttaṁ appaṇihitan’ti pajānāti. Atha ca pana ‘Citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Bahiddhā, Ānanda, bhikkhu cittaṁ appaṇidhāya ‘Appaṇihitaṁ me bahiddhā cittan’ti pajānāti. Atha pacchāpure ‘Asaṁkhittaṁ vimuttaṁ appaṇihitan’ti pajānāti. Atha ca pana ‘Dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā sukhamasmī’ti pajānāti. Evaṁ kho, Ānanda, appaṇidhāya bhāvanā hoti.

“Iti kho, Ānanda, desitā mayā paṇidhāya bhāvanā, desitā appaṇidhāya bhāvanā. Yaṁ, Ānanda, Satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. Etāni, Ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni! Jhāyathānanda, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha! Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. Dasamaṁ.

Ambapālivaggo paṭhamo.

(S.47.10./V,158.) Tassuddānaṁ--

Ambapāli Sato Bhikkhu, Sālā Kusalarāsi ca.

Sakuṇagdhi Makkaṭo Sūdo, Gilāno Bhikkhunupassayoti.

2. Nālandavaggo 那羅犍陀品

(S.47.11.) (1) Mahāpurisasuttaṁ 大丈夫

►《雜阿含614經》

377. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Mahāpuriso, mahāpuriso’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, mahāpuriso hotī”ti? “Vimuttacittattā khvāhaṁ, Sāriputta, ‘Mahāpuriso’ti vadāmi. Avimuttacittattā ‘No mahāpuriso’ti vadāmi”.

“Kathañca, Sāriputta, vimuttacitto hoti? Idha, Sāriputta, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṁ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṁ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. Evaṁ kho, Sāriputta, vimuttacitto hoti. Vimuttacittattā khvāhaṁ, Sāriputta, ‘Mahāpuriso’ti vadāmi. Avimuttacittattā ‘No mahāpuriso’ti vadāmī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.47.12./V,159.)

(S.47.12.) (2) Nālandasuttaṁ 那羅犍陀(村)

►《雜阿含498經》，D.28. Sampasādanīyasuttaṁ 自歡喜經，

《長阿含18經》自歡喜經》

378. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Nālandāyaṁ viharati Pāvārikambavane. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaṁ etadavoca--“Evaṁpasanno ahaṁ, bhante, Bhagavati! Na cāhu, na ca bhavissati, na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā bhiyyobhiññataro, yadidaṁ--sambodhiyan”ti. “Uḷārā kho tyāyaṁ, Sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṁso gahito, sīhanādo nadito--‘Evaṁpasanno ahaṁ, bhante, Bhagavati! Na cāhu, na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā bhiyyobhiññataro, yadidaṁ--sambodhiyan’”ti.

“Kiṁ nu te, Sāriputta, ye te ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā--‘Evaṁsīlā te Bhagavanto ahesuṁ’ iti vā, ‘Evaṁdhammā te Bhagavanto ahesuṁ’ iti vā, ‘Evaṁpaññā te Bhagavanto ahesuṁ’ iti vā, ‘Evaṁvihārino te Bhagavanto ahesuṁ’ iti vā, ‘Evaṁvimuttā te Bhagavanto ahesuṁ’ iti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”!

“Kiṁ pana te, Sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā--‘Evaṁsīlā te Bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘Evaṁdhammā te Bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘Evaṁpaññā te Bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘Evaṁvihārino te Bhagavanto bhavissanti’ iti vā, ‘Evaṁvimuttā te Bhagavanto bhavissanti’ iti vā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Kiṁ pana tyāhaṁ, Sāriputta, etarahi, arahaṁ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito--‘Evaṁsīlo Bhagavā’ iti vā, ‘Evaṁdhammo Bhagavā’ iti vā, ‘Evaṁpañño Bhagavā’ iti vā, ‘Evaṁvihārī Bhagavā’ iti vā, ‘Evaṁvimutto Bhagavā’ iti vā”ti? (S.47.12./V,160.) “No hetaṁ, bhante”.

“Ettha ca te, Sāriputta, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṁ natthi. Atha kiñcarahi tyāyaṁ, Sāriputta, uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṁso gahito, sīhanādo nadito--‘Evaṁpasanno ahaṁ, bhante, Bhagavati! Na cāhu, na ca bhavissati, na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā’ bhiyyobhiññataro, yadidaṁ--sambodhiyan”ti?

“Na kho me, bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṁ atthi, api ca me dhammanvayo vidito. Seyyathāpi, bhante, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ ekadvāraṁ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṁ nivāretā ñātānaṁ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṁ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṁ vā pākāravivaraṁ vā, antamaso biḷāranikkhamanamattampi. Tassa evamassa--‘Ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te imināva dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Evameva kho me, bhante, dhammanvayo vidito--‘Yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te Bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya, cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta bojjhaṅge (S.47.12./V,161.) yathābhūtaṁ bhāvetvā, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhiṁsu. Yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te Bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya, cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho pañca nīvaraṇe pahāya, cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’”ti.

“Sādhu sādhu, Sāriputta! Tasmātiha tvaṁ, Sāriputta, imaṁ dhammapariyāyaṁ abhikkhaṇaṁ bhāseyyāsi bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Yesampi hi, Sāriputta, moghapurisānaṁ bhavissati Tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, tesampimaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā yā Tathāgate kaṅkhā vā vimati vā sā pahīyissatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.47.13.) (3) Cundasuttaṁ 純陀(沙彌)

►《雜阿含638經》

379. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Magadhesu viharati Nālakagāmake ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Cundo ca samaṇuddeso āyasmato Sāriputtassa upaṭṭhāko hoti.

Atha kho āyasmā Sāriputto teneva ābādhena parinibbāyi. Atha kho Cundo samaṇuddeso āyasmato Sāriputtassa pattacīvaramādāya yena Sāvatthi Jetavanaṁ Anāthapiṇḍikassa ārāmo yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Cundo (S.47.13./V,162.) samaṇuddeso āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Ayasmā, bhante, Sāriputto parinibbuto. Idamassa pattacīvaran”ti.

“Atthi kho idaṁ, āvuso Cunda, kathāpābhataṁ Bhagavantaṁ dassanāya. Ayāmāvuso Cunda, yena Bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā Bhagavato etamatthaṁ ārocessāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho Cundo samaṇuddeso āyasmato Ānandassa paccassosi.

Atha kho āyasmā ca Ānando Cundo ca samaṇuddeso yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Ayaṁ, bhante, Cundo samaṇuddeso evamāha--‘Ayasmā, bhante, Sāriputto parinibbuto; idamassa pattacīvaran’ti. Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṁ nappaṭibhanti ‘Ayasmā Sāriputto parinibbuto’ti sutvā”.

“Kiṁ nu kho te, Ānanda, Sāriputto sīlakkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, samādhikkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, paññākkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, vimuttikkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto”ti? “Na ca kho me, bhante, āyasmā Sāriputto sīlakkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto, samādhikkhandhaṁ vā…pe… paññākkhandhaṁ vā… vimuttikkhandhaṁ vā… vimuttiñāṇadassanakkhandhaṁ vā ādāya parinibbuto. Api ca me, bhante, āyasmā Sāriputto ovādako ahosi otiṇṇo viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṁsako, akilāsu dhammadesanāya, anuggāhako sabrahmacārīnaṁ. Taṁ mayaṁ āyasmato Sāriputtassa dhammojaṁ dhammabhogaṁ dhammānuggahaṁ anussarāmā”ti.

“Nanu taṁ, Ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṁ--‘sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo (S.47.13./V,163.) aññathābhāvo Taṁ kutettha, Ānanda, labbhā! Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Seyyathāpi, Ānanda, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato yo mahantataro khandho so palujjeyya; evameva kho Ānanda, mahato bhikkhusaṅghassa tiṭṭhato sāravato Sāriputto parinibbuto. Taṁ kutettha, Ānanda, labbhā! Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

“Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, Ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, Ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, Ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti. Tatiyaṁ.

(S.47.14. Ceḷaṁ) (4) Ukkacelasuttaṁ (跋祇國)郁迦支羅

►《雜阿含639經》

380. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vajjīsu viharati Ukkacelāyaṁ Gaṅgāya nadiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aciraparinibbutesu Sāriputtamoggallānesu. Tena kho pana samayena Bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto ajjhokāse nisinno hoti.

Atha kho Bhagavā tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi--(S.47.14./V,164.) “Api myāyaṁ, bhikkhave, parisā suññā viya khāyati parinibbutesu Sāriputtamoggallānesu. Asuññā me, bhikkhave, parisā hoti anapekkhā tassaṁ disāyaṁ hoti, yassaṁ disāyaṁ Sāriputtamoggallānā viharanti. Ye hi te, bhikkhave, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tesampi Bhagavantanaṁ etapparamaṁyeva sāvakayugaṁ ahosi--seyyathāpi mayhaṁ Sāriputtamoggallānā. Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tesampi Bhagavantanaṁ etapparamaṁyeva sāvakayugaṁ bhavissati--seyyathāpi mayhaṁ Sāriputtamoggallānā. Acchariyaṁ, bhikkhave, sāvakānaṁ! Abbhutaṁ, bhikkhave, sāvakānaṁ! Satthu ca nāma sāsanakarā bhavissanti ovādappaṭikarā, catunnañca parisānaṁ piyā bhavissanti manāpā garubhāvanīyā ca! Acchariyaṁ, bhikkhave, Tathāgatassa, abbhutaṁ, bhikkhave, Tathāgatassa! Evarūpepi nāma sāvakayuge parinibbute natthi Tathāgatassa soko vā paridevo vā! Taṁ kutettha, bhikkhave, labbhā! Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Seyyathāpi, bhikkhave, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato ye mahantatarā khandhā te palujjeyyuṁ; evameva kho, bhikkhave, mahato bhikkhusaṅghassa tiṭṭhato sāravato Sāriputtamoggallānā parinibbutā. Taṁ kutettha, bhikkhave, labbhā! Yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Tasmātiha, bhikkhave, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. (S.47.14./V,165.) Ye hi keci, bhikkhave, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, bhikkhave, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti. Catutthaṁ.

(S.47.15.) (5) Bāhiyasuttaṁ (具壽)婆醯迦

►《雜阿含經》624-625經，cf. S.35.89.

381. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Bāhiyo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Bāhiyo Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, Bāhiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Sīlañca suvisuddhaṁ, diṭṭhi ca ujukā. Yato ca kho te, Bāhiya, sīlañca suvisuddhaṁ bhavissati, diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṁ, Bāhiya, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi”.

“Katame cattāro? Idha, tvaṁ, Bāhiya, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yato kho tvaṁ, Bāhiya, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tuyhaṁ, Bāhiya, yā ratti vā divaso vā āgamissati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti.

(S.47.15./V,166.) Atha kho āyasmā Bāhiyo Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā Bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Bāhiyo arahataṁ ahosīti. Pañcamaṁ.

(S.47.16.) (6) Uttiyasuttaṁ (具壽)鬱低迦

►《雜阿含624經》

382. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Uttiyo yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Uttiyo Bhagavantaṁ etadavoca--“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, Uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Sīlañca suvisuddhaṁ, diṭṭhi ca ujukā. Yato ca kho te, Uttiya, sīlañca suvisuddhaṁ bhavissati, diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṁ, Uttiya, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi”.

“Katame cattāro? Idha tvaṁ, Uttiya, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yato kho tvaṁ, Uttiya, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tvaṁ, Uttiya, gamissasi maccudheyyassa pāran”ti.

Atha kho āyasmā Uttiyo Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā Uttiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā Uttiyo arahataṁ ahosīti. Chaṭṭhaṁ.

(S.47.17.) (7) Ariyasuttaṁ 聖(導於出離)

►《雜阿含634經》，S.47.32-34.

383. “Cattārome bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. (S.47.17./V,167.) Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. Sattamaṁ.

(S.47.18.) (8) Brahmasuttaṁ梵天王

►《雜阿含經》607、1189經，《別譯雜阿含104經》，一卷本《雜阿含4經》，S.47.1.

384. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Uruvelāyaṁ viharati najjā Nerañjarāya tīre Ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho Bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Ekāyano ayaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā”.

“Katame cattāro? Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā bhikkhu…pe… citte vā bhikkhu…pe… dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyano ayaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā”ti.

Atha kho Brahmā Sahampati Bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya, evameva--brahmaloke antarahito Bhagavato purato pāturahosi. Atha kho Brahmā Sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Evametaṁ, Bhagavā, evametaṁ, Sugata! Ekāyano ayaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--cattāro (S.47.18./V,168.) satipaṭṭhānā”.

“Katame cattāro? Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā, bhante, bhikkhu…pe… citte vā, bhante, bhikkhu…pe… dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyano ayaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā”ti.

Idamavoca Brahmā Sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca--

“Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, maggaṁ pajānāti hitānukampī.

Etena maggena tariṁsu pubbe, tarissanti ye ca taranti oghan”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.47.19.) (9) Sedakasuttaṁ (孫巴國)私伽陀(孫巴村)

►《雜阿含619經》，《有部律》藥事七(T24.32中)

385. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sumbhesu viharati Sedakaṁ nāma Sumbhānaṁ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, caṇḍālavaṁsiko caṇḍālavaṁsaṁ ussāpetvā medakathālikaṁ antevāsiṁ āmantesi--‘Ehi tvaṁ, samma medakathālike, caṇḍālavaṁsaṁ abhiruhitvā mama uparikhandhe tiṭṭhāhī’ti. ‘Evaṁ, ācariyā’ti kho, bhikkhave, medakathālikā antevāsī caṇḍālavaṁsikassa paṭissutvā caṇḍālavaṁsaṁ abhiruhitvā ācariyassa uparikhandhe aṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, caṇḍālavaṁsiko medakathālikaṁ antevāsiṁ etadavoca--‘Tvaṁ, samma medakathālike, mamaṁ rakkha, ahaṁ taṁ rakkhissāmi. Evaṁ mayaṁ (S.47.19./V,169.) aññamaññaṁ guttā aññamaññaṁ rakkhitā sippāni ceva dassessāma, lābhañca lacchāma, sotthinā ca caṇḍālavaṁsā orohissāmā’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, medakathālikā antevāsī caṇḍālavaṁsikaṁ etadavoca--‘Na kho panetaṁ, ācariya, evaṁ bhavissati. Tvaṁ, ācariya, attānaṁ rakkha, ahaṁ attānaṁ rakkhissāmi. Evaṁ mayaṁ attaguttā attarakkhitā sippāni ceva dassessāma, lābhañca lacchāma, sotthinā ca caṇḍālavaṁsā orohissāmā’”ti. “So tattha ñāyo”ti Bhagavā etadavoca, “Yathā medakathālikā antevāsī ācariyaṁ avoca. Attānaṁ, bhikkhave, rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṁ sevitabbaṁ; paraṁ rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṁ sevitabbaṁ. Attānaṁ, bhikkhave, rakkhanto paraṁ rakkhati, paraṁ rakkhanto attānaṁ rakkhati”.

“Kathañca bhikkhave, attānaṁ rakkhanto paraṁ rakkhati? Āsevanāya, bhāvanāya, bahulīkammena--Evaṁ kho, bhikkhave, attānaṁ rakkhanto paraṁ rakkhati. Kathañca, bhikkhave, paraṁ rakkhanto attānaṁ rakkhati? Khantiyā, avihiṁsāya, mettacittatāya, anudayatāya--Evaṁ kho, bhikkhave, paraṁ rakkhanto attānaṁ rakkhati. Attānaṁ, bhikkhave, rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṁ sevitabbaṁ; paraṁ rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṁ sevitabbaṁ. Attānaṁ, bhikkhave, rakkhanto paraṁ rakkhati, paraṁ rakkhanto attānaṁ rakkhatī”ti. Navamaṁ.

(S.47.20.Janapadaka) (10) Janapadakalyāṇīsuttaṁ 國土第一美女

►《雜阿含623經》，《修行道地經》卷第三，擎缽大臣的故事更具戲劇性(T藏第15冊)。

386. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā sumbhesu viharati sedakaṁ nāma sumbhānaṁ nigamo. (S.47.20./V,170.) Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Seyyathāpi, bhikkhave, ‘Janapadakalyāṇī, janapadakalyāṇī’ti kho, bhikkhave, mahājanakāyo sannipateyya. ‘Sā kho panassa janapadakalyāṇī paramapāsāvinī nacce, paramapāsāvinī gīte. Janapadakalyāṇī naccati gāyatī’ti kho, bhikkhave, bhiyyosomattāya mahājanakāyo sannipateyya. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Tamenaṁ evaṁ vadeyya--‘Ayaṁ te, ambho purisa, samatittiko telapatto antarena ca mahāsamajjaṁ antarena ca janapadakalyāṇiyā pariharitabbo. Puriso ca te ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubandhissati. Yattheva naṁ thokampi chaḍḍessati tattheva te siro pātessatī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṁ telapattaṁ amanasikaritvā bahiddhā pamādaṁ āhareyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”.

“Upamā kho myāyaṁ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṁ cevettha attho--samatittiko telapattoti kho, bhikkhave, kāyagatāya etaṁ satiyā adhivacanaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Kāyagatā sati no bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dasamaṁ.

Nālandavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

(S.47.20./V,171) Mahāpuriso Nālandaṁ, Cundo Celañca Bāhiyo.

Uttiyo Ariyo Brahmā, Sedakaṁ Janapadena cāti.

3. Sīlaṭṭhitivaggo 戒住品

(S.47.21.) (1) Sīlasuttaṁ(具壽跋陀羅問善)戒

►《雜阿含625經》

387. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Ānando āyasmā ca Bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā Bhaddo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Bhaddo āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Yānimāni, āvuso Ānanda, kusalāni sīlāni vuttāni Bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni kimatthiyāni vuttāni Bhagavatā”ti?

“Sādhu sādhu, āvuso Bhadda! Bhaddako kho te, āvuso Bhadda, ummaṅgo, Bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso Bhadda, pucchasi--‘Yānimāni āvuso Ānanda, kusalāni sīlāni vuttāni Bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni kimatthiyāni vuttāni Bhagavatā’”ti? “Evamāvuso”ti. “Yānimāni, āvuso Bhadda, kusalāni sīlāni vuttāni Bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni yāvadeva catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya vuttāni Bhagavatā”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. (S.47.21./V,172.) Yānimāni āvuso Bhadda, kusalāni sīlāni vuttāni Bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni yāvadeva imesaṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya vuttāni Bhagavatā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.47.22. Ṭhiti) (2) Ciraṭṭhitisuttaṁ(具壽跋陀羅問正法久不久)住

388. Taṁyeva nidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Bhaddo āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Ko nu kho, āvuso Ānanda, hetu, ko paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti? Ko panāvuso Ānanda, hetu, ko paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti?

“Sādhu sādhu, āvuso Bhadda! Bhaddako kho te, āvuso Bhadda, ummaṅgo, Bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso Bhadda, pucchasi--‘Ko nu kho, āvuso Ānanda, hetu, ko paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti? Ko panāvuso Ānanda, hetu, ko paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’”ti? “Evamāvuso”ti. “Catunnaṁ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catunnañca kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hoti”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Imesañca kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti. Dutiyaṁ.
(S.47.23./V,173.)

(S.47.23.) (3) Parihānasuttaṁ (正法損不)損滅

►《雜阿含629-630經》

389. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Ānando āyasmā ca Bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā Bhaddo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Bhaddo āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Ko nu kho, āvuso Ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaparihānaṁ hoti? Ko nu kho, āvuso Ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhamma-aparihānaṁ hotī”ti?

“Sādhu sādhu, āvuso Bhadda! Bhaddako kho te, āvuso Bhadda, ummaṅgo, Bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṁ, āvuso Bhadda, pucchasi--‘Ko nu kho, āvuso Ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhammaparihānaṁ hoti? Ko panāvuso Ānanda, hetu, ko paccayo yena saddhamma-aparihānaṁ hotī’”ti? “Evamāvuso”ti. “Catunnaṁ kho, āvuso satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā saddhammaparihānaṁ hoti. Catunnañca kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā saddhamma-aparihānaṁ hoti”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā saddhammaparihānaṁ hoti. Imesañca kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā saddhamma-aparihānaṁ hotī”ti. Tatiyaṁ.

(S.47.24.) (4) Suddhasuttaṁ(四念處)清淨

►《雜阿含606-607經》

390. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; (S.47.24./V,174.) vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā”ti. Catutthaṁ.

(S.47.25.) (5)Aññatarabrāhmaṇasuttaṁ某婆羅門(問正法久不久住)

391. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti? Ko pana, bho Gotama, hetu, ko paccayo yena Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti?

“Catunnaṁ kho, brāhmaṇa, satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catunnañca kho, brāhmaṇa, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hoti.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, brāhmaṇa, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, brāhmaṇa, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ abhāvitattā abahulīkatattā Tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Imesañca kho, brāhmaṇa, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti.

Evaṁ vutte so brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhikkantaṁ bho Gotama…pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ.

(S.47.26.) (6) Padesasuttaṁ(有學:修四念處之)範圍

►《雜阿含627經》

392. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahāmoggallāno āyasmā ca Anuruddho Sākete viharanti Kaṇḍakīvane. Atha kho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahāmoggallāno sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā aniruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Anuruddhena saddhiṁ sammodiṁsu. (S.47.26./V,175.) sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca--“‘sekho, sekho’ti, āvuso Anuruddha, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, sekho hotī”ti? “Catunnaṁ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ padesaṁ bhāvitattā sekho hoti”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ padesaṁ bhāvitattā sekho hotī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.47.27.) (7) Samattasuttaṁ(無學:修習四念處之)全分

393. Taṁyeva nidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca--“‘Asekho asekho’ti, āvuso Anuruddha, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, asekho hotī”ti? “Catunnaṁ kho, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ samattaṁ bhāvitattā asekho hoti”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ samattaṁ bhāvitattā asekho hotī”ti. Sattamaṁ.

(S.47.28.) (8) Lokasuttaṁ(具壽阿那律盡知千)世界

►《雜阿含537經》，S.52.3. Sutanu手成浴池

394. Taṁyeva nidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca--“Katamesaṁ, āvuso Anuruddha, dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto”ti? (S.47.28./V,176.) “Catunnaṁ āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ khvāhaṁ, āvuso catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṁ lokaṁ abhijānāmī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.47.29.) (9) Sirivaḍḍhasuttaṁ尸利阿荼(居士)

►《雜阿含1035經》

395. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Ānando Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Sirivaḍḍho gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Sirivaḍḍho gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā Ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato Ānandassa pāde sirasā vanda--‘Sirivaḍḍho, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi--‘sādhu kira, bhante, āyasmā Ānando yena Sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so puriso Sirivaḍḍhassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Sirivaḍḍho, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandati. Evañca vadeti--‘sādhu kira, bhante, āyasmā Ānando yena Sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. (S.47.29./V,177.) Adhivāsesi kho āyasmā Ānando tuṇhībhāvena.

Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā Ānando Sirivaḍḍhaṁ gahapatiṁ etadavoca--“Kacci te, gahapati, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti.

“Tasmātiha te, gahapati, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Kāye kāyānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassan’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabban”ti.

“Yeme, bhante, Bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā desitā saṁvijjanti, te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yāni cimāni, bhante, Bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni desitāni, nāhaṁ, bhante, tesaṁ kiñci attani appahīnaṁ samanupassāmī”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati! Anāgāmiphalaṁ tayā, gahapati, byākatan”ti. Navamaṁ.
(S.47.30./V,178.)

(S.47.30.) (10) Mānadinnasuttaṁ摩那提那(居士)

►《雜阿含1038經》

396. Taṁyeva nidānaṁ. Tena kho pana samayena Mānadinno gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Mānadinno gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, ambho purisa…pe… na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamoti. Evarūpāya cāhaṁ, bhante, dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yāni cimāni, bhante, Bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni desitāni, nāhaṁ, bhante, tesaṁ kiñci attani appahīnaṁ samanupassāmī”ti. “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati! Anāgāmiphalaṁ tayā, gahapati, byākatan”ti. Dasamaṁ.

Sīlaṭṭhitivaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Sīlaṁ Ṭhiti Parihānaṁ, Suddhaṁ Brāhmaṇapadesaṁ;

Samattaṁ Loko Sirivaḍḍho, Mānadinnena te dasāti.

4. Ananussutavaggo 未聞品

(S.47.31.) (1) Ananussutasuttaṁ 未聞

397. Sāvatthinidānaṁ. “‘Ayaṁ kāye kāyānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe (S.47.31./V,179.) ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṁ kāye kāyānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave…pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi”.

“‘Ayaṁ vedanāsu vedanānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṁ vedanāsu vedanānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave…pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Ayaṁ citte cittānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṁ citte cittānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave…pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Ayaṁ dhammesu dhammānupassanā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Sā kho panāyaṁ dhammesu dhammānupassanā bhāvetabbā’ti me, bhikkhave…pe… bhāvitā’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.47.32.) (2) Virāgasuttaṁ 離貪

►《雜阿含634經》

398. “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti.

“Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. Dutiyaṁ.

(S.47.33.) (3) Viraddhasuttaṁ 失

►《雜阿含634經》

399. “Yesaṁ kesañci, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī.

(S.47.33./V,180.) “Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yesaṁ kesañci bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. Tatiyaṁ.

(S.47.34.) (4) Bhāvitasuttaṁ修習

►《雜阿含經》634、635經

400. “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattanti.

“Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ.

(S.47.35.Sato) (5) Satisuttaṁ正念

401. Sāvatthinidānaṁ. “Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti.

“Kathañca bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā (S.47.35./V,181.) upaṭṭhahanti viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Pañcamaṁ.

(S.47.36.) (6) Aññāsuttaṁ 開悟

402. “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ime kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.47.37.) (7) Chandasuttaṁ 欲

403. “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato yo kāyasmiṁ chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṁ sacchikataṁ hoti.

“Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa vedanāsu vedanānupassino viharato yo vedanāsu chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṁ sacchikataṁ hoti.

(S.47.37./V,182.) “Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa citte cittānupassino viharato yo cittamhi chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṁ sacchikataṁ hoti.

“Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato yo dhammesu chando so pahīyati. Chandassa pahānā amataṁ sacchikataṁ hotī”ti. Sattamaṁ.

(S.47.38.Pariññāya) (8) Pariññātasuttaṁ 徧知

404. “Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa kāye kāyānupassino viharato kāyo pariññāto hoti. Kāyassa pariññātattā amataṁ sacchikataṁ hoti.

“Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa vedanāsu vedanānupassino viharato vedanā pariññātā honti. Vedanānaṁ pariññātattā amataṁ sacchikataṁ hoti.

“Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa citte cittānupassino viharato cittaṁ pariññātaṁ hoti. Cittassa pariññātattā amataṁ sacchikataṁ hoti.

“Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tassa dhammesu dhammānupassino viharato dhammā pariññātā honti. Dhammānaṁ pariññātattā amataṁ sacchikataṁ hotī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.47.39.) (9) Bhāvanāsuttaṁ 修習

405. “Catunnaṁ bhikkhave, satipaṭṭhānānaṁ bhāvanaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha”. “Katamā, bhikkhave, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī (S.47.39./V,183.) sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanā”ti. Navamaṁ.

(S.47.40.) (10) Vibhaṅgasuttaṁ 分別

406. “Satipaṭṭhānañca vo, bhikkhave, desessāmi satipaṭṭhānabhāvanañca satipaṭṭhānabhāvanāgāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha”. “Katamañca, bhikkhave, satipaṭṭhānaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… citte cittānupassī viharati…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānaṁ”.

“Katamā ca, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu samudayadhammānupassī kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī kāyasmiṁ viharati, ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Samudayadhammānupassī vedanāsu viharati…pe… samudayadhammānupassī citte viharati… samudayadhammānupassī dhammesu viharati, vayadhammānupassī dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī dhammesu viharati, ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanā.

“Katamā ca, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Dasamaṁ.

Ananussutavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

(S.47.39./V,184.)Ananussutaṁ Virāgo, Viraddho Bhāvanā Sati(=PTS:Sato).

Aññā Chandaṁ Pariññāya, Bhāvanā Vibhaṅgena cāti.

5. Amatavaggo 不死品

(S.47.41.) (1) Amatasuttaṁ 不死

►《雜阿含608經》

407. Sāvatthinidānaṁ. “Catūsu, bhikkhave, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharatha. Mā vo amataṁ panassa. Katamesu catūsu? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesu, bhikkhave, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharatha. Mā vo amataṁ panassā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.47.42.) (2) Samudayasuttaṁ 集起

►《雜阿含609經》

408. “Catunnaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṁ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇātha. Ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? Āhārasamudayā kāyassa samudayo; āhāranirodhā kāyassa atthaṅgamo. Phassasamudayā vedanānaṁ samudayo; phassanirodhā vedanānaṁ atthaṅgamo. Nāmarūpasamudayā cittassa samudayo; nāmarūpanirodhā cittassa atthaṅgamo. Manasikārasamudayā dhammānaṁ samudayo; manasikāranirodhā dhammānaṁ atthaṅgamo”ti. Dutiyaṁ.
(S.47.43./V,185.)

(S.47.43.) (3) Maggasuttaṁ 道

409. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ Uruvelāyaṁ viharāmi najjā Nerañjarāya tīre Ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--‘Ekāyano ayaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā’”.

“Katame cattāro? Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā bhikkhu vedanānupassī vihareyya…pe… citte vā bhikkhu cittānupassī vihareyya…pe… dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyano ayaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā”ti.

“Atha kho, bhikkhave, Brahmā Sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya, evameva--brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho, bhikkhave, Brahmā Sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca--‘Evametaṁ, Bhagavā, evametaṁ, Sugata! Ekāyano ayaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--(S.47.43./V,186.) cattāro satipaṭṭhānā’”.

“Katame cattāro? Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vā…pe… citte vā…pe… dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ekāyano ayaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā”ti.

“Idamavoca, bhikkhave, Brahmā Sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca--

‘Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, maggaṁ pajānāti hitānukampī.

Etena maggena tariṁsu pubbe, tarissanti ye ca taranti oghan’”ti. Tatiyaṁ.

(S.47.44.) (4) Satisuttaṁ 正念

►cf. S.47.35. Sati.

410. “Sato bhikkhave, bhikkhu vihareyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. Catutthaṁ.

(S.47.45.) (5) Kusalarāsisuttaṁ 善聚

►《雜阿含612經》

411. “‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā.

“Katame cattāro? (S.47.45./V,187.) Idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. ‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ--cattāro satipaṭṭhānā”ti. Pañcamaṁ.

(S.47.46.) (6) Pātimokkhasaṁvarasuttaṁ 波羅提木叉

►《雜阿含615經》

412. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--

“Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Idha tvaṁ, bhikkhu, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharāhi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesu. Yato kho tvaṁ, bhikkhu, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharissasi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhissu sikkhāpadesu; tato tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi”.

“Katame cattāro? Idha tvaṁ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ Yato kho tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tuyhaṁ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti.

Atha kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. (S.47.46./V,188.) Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva--yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ--brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Chaṭṭhaṁ.

(S.47.47.) (7) Duccaritasuttaṁ 惡行

413. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami…pe… “Sādhu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ Bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Idha tvaṁ, bhikkhu, kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāvessasi. Vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāvessasi. Manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāvessasi. Yato kho tvaṁ, bhikkhu, kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāvessasi, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāvessasi, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāvessasi, tato tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi”.

“Katame cattāro? Idha tvaṁ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Yato kho tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tuyhaṁ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti…pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. Sattamaṁ.
(S.47.48./V,189.)

(S.47.48.) (8) Mittasuttaṁ 友

414. “Ye bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca kho sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo, bhikkhave, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

“Katamesaṁ, catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ye, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.47.49.) (9) Vedanāsuttaṁ 受

415. “Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā--imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

“Katame cattāro? Idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Navamaṁ.

(S.47.50.) (10) Āsavasuttaṁ 漏

416. “Tayome bhikkhave āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo Ime kho, bhikkhave, tayo āsavā. (S.47.50./V,190.) Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ āsavānaṁ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

“Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ āsavānaṁ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. Dasamaṁ.

Amatavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Amataṁ Samudayo Maggo, Sati Kusalarāsi ca;

Pātimokkhaṁ Duccaritaṁ, Mittavedanā Āsavena cāti.

6. Gaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說品

(S.47.51-62.) (1- 12) Gaṅgānadī-ādisuttadvādasakaṁ恆河等十二經

417-428. “Seyyathāpi bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti vitthāretabbaṁ.

Gaṅgāpeyyālavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Cha Pācīnato ninnā, Cha ninnā ca Samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, Vaggo tena pavuccatīti.
(S.47.63-72./V,191.)

7. Appamādavaggo不放逸品

(S.47.63-72.) (1- 10) Tathāgatādisuttadasakaṁ如來等十經

429-438. Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vāti vitthāretabbaṁ.

Appamādavaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Tathāgataṁ Padaṁ Kūṭaṁ, Mūlaṁ Sāro ca Vassikaṁ.

Rājā Candimasūriyā, Vatthena dasamaṁ Padanti.

8. Balakaraṇīyavaggo力所作品

(S.47.73-82.) (1- 12) Balādisuttadvādasakaṁ力等十經

439-450. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyantīti vitthāretabbaṁ.

Balakaraṇīyavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Balaṁ Bījañca Nāgo ca, Rukkho Kumbhena Sūkiyā.

Ākāsena ca dve Meghā, Nāvā Āgantukā Nadīti.

9. Esanāvaggo 尋覓品

(S.47.83-92.) 85- (1- 10) Esanādisuttadasakaṁ尋覓等十經

451-460. Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanāti vitthāretabbaṁ.

Esanāvaggo navamo.

Tassuddānaṁ--

Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā tisso;

Khilaṁ Malañca Nīgho ca, Vedanā Taṇhā Tasināya cāti.

(PTS:Esanyo Vidhā Āsavā, Dukkhatāñca tisso Khila;

Mala ca Nīgho ca Vedanā, Taṇhāyenavā Esanavaggo.)

10. Oghavaggo 瀑流品

(S.47.93-102.) (1-10)Uddhambhāgiyādisuttadasakaṁ上分結等十經

461-470. “Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, (S.47.93-102./V,192.) avijjā imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

“Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti.

(Yathā maggasaṁyuttaṁ tathā satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ vitthāretabbaṁ)

Oghavaggo dasamo.

Tassuddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthā Anusayena ca;

Kāmaguṇā Nīvaraṇā, Khandhā Oruddhambhāgiyāti.

~Satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ tatiyaṁ.~

▲top 回目錄
(S.48.1./V,193.)

(S.48.)(4) Indriyasaṁyuttaṁ 根相應(185suttas)

1. Suddhikavaggo 清淨品

(S.48.1.) (1) Suddhikasuttaṁ 清淨

►《雜阿含643經》

471. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.48.2.) (2) Paṭhamasotāpannasuttaṁ 預流(1)

►《雜阿含644經》

472. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Dutiyaṁ.

(S.48.3.) (3) Dutiyasotāpannasuttaṁ 預流(2)

►《雜阿含644經》

473. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca (S.48.3./V,194.) ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Tatiyaṁ.

(S.48.4.) (4) Paṭhama-arahantasuttaṁ 阿羅漢(1)

►《雜阿含645經》

474. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto”ti. Catutthaṁ.

(S.48.5.) (5) Dutiya-arahantasuttaṁ 阿羅漢(2)

►《雜阿含645經》

475. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto”ti. Pañcamaṁ.

(S.48.6.) (6) Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(1)

►《雜阿含650-651經》，S.48.21.

476. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca (S.48.6./V,195.) panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā; te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.48.7.) (7) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(2)

►《雜阿含650-651經》，S.48.21.

477. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saddhindriyaṁ nappajānanti, saddhindriyasamudayaṁ nappajānanti, saddhindriyanirodhaṁ nappajānanti, saddhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; vīriyindriyaṁ nappajānanti…pe… satindriyaṁ nappajānanti…pe… samādhindriyaṁ nappajānanti…pe… paññindriyaṁ nappajānanti, paññindriyasamudayaṁ nappajānanti, paññindriyanirodhaṁ nappajānanti, paññindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saddhindriyaṁ pajānanti, saddhindriyasamudayaṁ pajānanti, saddhindriyanirodhaṁ pajānanti, saddhindriya-nirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; vīriyindriyaṁ pajānanti, vīriyindriyasamudayaṁ pajānanti, vīriyindriyanirodhaṁ pajānanti, vīriyindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; satindriyaṁ pajānanti…pe… samādhindriyaṁ pajānanti…pe… (S.48.7./V,196.) paññindriyaṁ pajānanti, paññindriyasamudayaṁ pajānanti, paññindriyanirodhaṁ pajānanti, paññindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Sattamaṁ.

(S.48.8.) (8) Daṭṭhabbasuttaṁ 應觀

►《雜阿含經》646、675經，A.5.14.，A.5.15.

478. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ. Kattha ca, bhikkhave, saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu--ettha saddhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu sammappadhānesu--ettha vīriyindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu satipaṭṭhānesu--ettha satindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu jhānesu--ettha samādhindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Kattha ca, bhikkhave, paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ? Catūsu ariyasaccesu--ettha paññindriyaṁ daṭṭhabbaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.48.9.) (9) Paṭhamavibhaṅgasuttaṁ 分別(1)

►《雜阿含647經》

479. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ. Katamañca, bhikkhave, saddhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati Tathāgatassa (S.48.9./V,197.) bodhiṁ ‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti--idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, vīriyindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu--idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, satindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā--idaṁ vuccati, bhikkhave, satindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, samādhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṁ karitvā labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, samādhindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, paññindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya, sammā dukkhakkhayagāminiyā--idaṁ vuccati, bhikkhave, paññindriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Navamaṁ.

(S.48.10.) (10) Dutiyavibhaṅgasuttaṁ 分別(2)

►《雜阿含經》647、655經

480. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ. Katamañca, bhikkhave, saddhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiṁ--‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti--idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhindriyaṁ.

(S.48.10./V,198.) “Katamañca bhikkhave, vīriyindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. So anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati--idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyindriyaṁ.

“Katamañca bhikkhave, satindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. So kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, satindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, samādhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṁ karitvā labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati--idaṁ vuccati, bhikkhave, samādhindriyaṁ.

(S.48.10./V,199.) “Katamañca bhikkhave, paññindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya, sammā dukkhakkhayagāminiyā. So ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti--idaṁ vuccati, bhikkhave, paññindriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Dasamaṁ.

Suddhikavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Suddhikañceva dve Sotā, Arahantā apare duve;

Samaṇabrāhmaṇā Daṭṭhabbaṁ, Vibhaṅgā apare duveti.

2. Mudutaravaggo 軟弱品

(S.48.11.) (1) Paṭilābhasuttaṁ 獲得

481. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ…pe… . Katamañca, bhikkhave, saddhindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiṁ--‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti--idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, vīriyindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cattāro sammappadhāne ārabbha vīriyaṁ paṭilabhati--idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyindriyaṁ.

(S.48.11./V,200.) “Katamañca bhikkhave, satindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhāne ārabbha satiṁ paṭilabhati--idaṁ vuccati, bhikkhave, satindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, paññindriyaṁ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā--idaṁ vuccati, bhikkhave, paññindriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.48.12.) (2) Paṭhamasaṁkhittasuttaṁ 略說(1)

►《雜阿含經》648、652、735經

482. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī”ti. Dutiyaṁ.

(S.48.13.) (3) Dutiyasaṁkhittasuttaṁ 略說(2)

►《雜阿含653經》

483. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, indriyavemattatā phalavemattatā hoti, phalavemattatā puggalavemattatā”ti. Tatiyaṁ.
(S.48.14./V,201.)

(S.48.14.) (4) Tatiyasaṁkhittasuttaṁ 略說(3)

►《雜阿含652經》

484. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, paripūraṁ paripūrakārī ārādheti, padesaṁ padesakārī ārādheti. ‘Avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, pañcindriyānī’ti vadāmī”ti. Catutthaṁ.

(S.48.15.) (5) Paṭhamavitthārasuttaṁ廣說(1)

485. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī”ti. Pañcamaṁ.

(S.48.16.) (6) Dutiyavitthārasuttaṁ廣說(2)

486. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, indriyavemattatā phalavemattatā hoti, phalavemattatā puggalavemattatā hotī”ti. Chaṭṭhaṁ.
(S.48.17./V,202.)

(S.48.17.) (7) Tatiyavitthārasuttaṁ 廣說(3)

487. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hoti. Iti kho, bhikkhave, paripūraṁ paripūrakārī ārādheti, padesaṁ padesakārī ārādheti. ‘Avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, pañcindriyānī’ti vadāmī”ti. Sattamaṁ.

(S.48.18.) (8) Paṭipannasuttaṁ 向

►《雜阿含652經》

488. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. Yassa kho, bhikkhave, imāni pañcindriyāni sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ natthi, tamahaṁ ‘Bāhiro puthujjanapakkhe ṭhito’ti vadāmī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.48.19.) (9) Sampannasuttaṁ 寂靜

489. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--

“‘Indriyasampanno, indriyasampanno’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, indriyasampanno hotī”ti? (S.48.19./V,203.) “Idha bhikkhu, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ, vīriyindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ, satindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ samādhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ, paññindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Ettāvatā kho, bhikkhu, bhikkhu indriyasampanno hotī”ti. Navamaṁ.

(S.48.20.) (10) Āsavakkhayasuttaṁ 漏盡

►《雜阿含649經》

490. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Dasamaṁ.

Mudutaravaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Paṭilābho tayo Saṁkhittā, Vitthārā apare tayo;

Paṭipanno ca Sampanno, dasamaṁ Āsavakkhayanti.

3. Chaḷindriyavaggo 六根品

(S.48.21.) (1) Punabbhavasuttaṁ 後有

►《雜阿含經》650-651經，cf. S.48.6-7.

491. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ. Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, (S.48.21./V,204.) neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo’”ti. Paṭhamaṁ.

(S.48.22.) (2) Jīvitindriyasuttaṁ 命

492. “Tīṇimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Itthindriyaṁ, purisindriyaṁ, jīvitindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī”ti. Dutiyaṁ.

(S.48.23.) (3) Aññindriyasuttaṁ 知

►《雜阿含642經》，A.3.84.

493. “Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Anaññātaññassāmītindriyaṁ aññindriyaṁ, aññātāvindriyaṁ-- imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī”ti. Tatiyaṁ.

(S.48.24.) (4) Ekabījīsuttaṁ 一種

►《雜阿含653經》

494. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ samattā paripūrattā arahaṁ hoti, tato mudutarehi antarāparinibbāyī hoti, tato (S.48.24./V,205.) mudutarehi upahaccaparinibbāyī hoti, tato mudutarehi asaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tato mudutarehi uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi ekabījī hoti, tato mudutarehi kolaṁkolo hoti, tato mudutarehi sattakkhattuparamo hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī”ti. Catutthaṁ.

(S.48.25.) (5) Suddhakasuttaṁ 清淨

495. “Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, manindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, cha indriyānī”ti. Pañcamaṁ.

(S.48.26.) (6) Sotāpannasuttaṁ 預流

496. “Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ…pe… manindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.48.27.) (7) Arahantasuttaṁ 阿羅漢(1)

497. “Chayimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, manindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto’”ti. Sattamaṁ.

(S.48.28.) (8) Sambuddhasuttaṁ 阿羅漢(2)

498. “Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, manindriyaṁ. (S.48.28./V,206.) Yāvakīvañcāhaṁ bhikkhave, imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassa maṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo’”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.48.29.) (9) Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(1)

499. “Chayimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni cha? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, manindriyaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti”. “Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ channaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Navamaṁ.

(S.48.30.) (10) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(2)

500. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā cakkhundriyaṁ nappajānanti, cakkhundriyasamudayaṁ nappajānanti, cakkhundriyanirodhaṁ nappajānanti, cakkhundriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; sotindriyaṁ…pe… ghānindriyaṁ…pe… jivhindriyaṁ…pe… kāyindriyaṁ…pe… manindriyaṁ nappajānanti, manindriyasamudayaṁ nappajānanti manindriyanirodhaṁ nappajānanti, manindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti. Na me te, bhikkhave…pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

(S.48.30./V,207.) “Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā cakkhundriyaṁ pajānanti, cakkhundriyasamudayaṁ pajānanti, cakkhundriyanirodhaṁ pajānanti, cakkhundriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, sotindriyaṁ…pe… ghānindriyaṁ…pe… jivhindriyaṁ…pe… kāyindriyaṁ…pe… manindriyaṁ pajānanti, manindriyasamudayaṁ pajānanti, manindriyanirodhaṁ pajānanti, manindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Dasamaṁ.

Chaḷindriyavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Punabbhavo Jīvitaññāya, Ekabījī ca Suddhakaṁ;

Soto Arahasambuddho, dve ca Samaṇabrāhmaṇāti.

4. Sukhindriyavaggo樂根品

(S.48.31.) (1) Suddhikasuttaṁ 清淨

501. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.48.32.) (2) Sotāpannasuttaṁ 預流

502. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Dutiyaṁ.
(S.48.33./V,208.)

(S.48.33.) (3) Arahantasuttaṁ 阿羅漢

503. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto”ti. Tatiyaṁ.

(S.48.34.) (4) Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(1)

504. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te kho me bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Catutthaṁ.

(S.48.35.) (5) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(2)

505. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sukhindriyaṁ nappajānanti, sukhindriyasamudayaṁ nappajānanti, sukhindriyanirodhaṁ nappajānanti, sukhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; dukkhindriyaṁ nappajānanti…pe… somanassindriyaṁ nappajānanti…pe… domanassindriyaṁ nappajānanti…pe… upekkhindriyaṁ nappajānanti, (S.48.35./V,209.) upekkhindriyasamudayaṁ nappajānanti, upekkhindriyanirodhaṁ nappajānanti, upekkhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti; na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sukhindriyaṁ pajānanti, sukhindriyasamudayaṁ pajānanti, sukhindriyanirodhaṁ pajānanti, sukhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti; dukkhindriyaṁ pajānanti…pe… somanassindriyaṁ pajānanti… domanassindriyaṁ pajānanti… upekkhindriyaṁ pajānanti, upekkhindriyasamudayaṁ pajānanti, upekkhindriyanirodhaṁ pajānanti, upekkhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānanti, te ca kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.48.36.) (6) Paṭhamavibhaṅgasuttaṁ 廣說(1)

506. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ.

“Katamañca bhikkhave, sukhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ sukhaṁ kāyikaṁ sātaṁ, kāyasamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, dukkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ dukkhaṁ, kāyikaṁ asātaṁ, kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, somanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ sukhaṁ, cetasikaṁ sātaṁ, manosamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, somanassindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, domanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ dukkhaṁ, cetasikaṁ asātaṁ, manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā nevasātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṁ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.48.37.) (7) Dutiyavibhaṅgasuttaṁ 廣說(2)

507. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ.

(S.48.37./V,210.) “Katamañca bhikkhave, sukhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ sukhaṁ, kāyikaṁ sātaṁ, kāyasamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, dukkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ dukkhaṁ kāyikaṁ asātaṁ, kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhindriyaṁ.

“Katamañca bhikkhave, domanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ dukkhaṁ, cetasikaṁ asātaṁ, manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā nevasātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṁ.

“Tatra, bhikkhave, yañca sukhindriyaṁ yañca somanassindriyaṁ, sukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yañca dukkhindriyaṁ yañca domanassindriyaṁ, dukkhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ upekkhindriyaṁ, adukkhamasukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyānī”ti. Sattamaṁ.

(S.48.38.) (8) Tatiyavibhaṅgasuttaṁ 廣說(3)

508. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ.

“Katamañca bhikkhave, sukhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ sukhaṁ kāyikaṁ sātaṁ, kāyasamphassajaṁ sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, sukhindriyaṁ.

(S.48.38./V,211.) “Katamañca bhikkhave, domanassindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ dukkhaṁ, cetasikaṁ asātaṁ, manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, domanassindriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, upekkhindriyaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā neva sātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, upekkhindriyaṁ.

“Tatra, bhikkhave, yañca sukhindriyaṁ yañca somanassindriyaṁ, sukhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yañca dukkhindriyaṁ yañca domanassindriyaṁ, dukkhā sā vedanā daṭṭhabbā. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ upekkhindriyaṁ, adukkhamasukhā sā vedanā daṭṭhabbā Iti kho, bhikkhave, imāni pañcindriyāni pañca hutvā tīṇi honti, tīṇi hutvā pañca honti pariyāyenā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.48.39.) (9) Kaṭṭhopamasuttaṁ 鑽木

509. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Sukhindriyaṁ, dukkhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, domanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Sukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhindriyaṁ. So sukhitova samāno ‘sukhitosmī’ti pajānāti. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā ‘Yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannaṁ sukhindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti”.

“Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhindriyaṁ. So dukkhitova samāno ‘Dukkhitosmī’ti pajānāti. Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā ‘Yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ (S.48.39./V,212.) phassaṁ paṭicca uppannaṁ dukkhindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti”.

“Somanassavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati somanassindriyaṁ. So sumanova samāno ‘sumanosmī’ti pajānāti. Tasseva somanassavedaniyassa phassassa nirodhā ‘Yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ somanassavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannaṁ somanassindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti”.

“Domanassavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati domanassindriyaṁ. So dummanova samāno ‘Dummanosmī’ti pajānāti. Tasseva domanassavedaniyassa phassassa nirodhā ‘Yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ domanassavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannaṁ domanassindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti”.

“Upekkhāvedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṁ. So upekkhakova samāno ‘Upekkhakosmī’ti pajānāti. Tasseva upekkhāvedaniyassa phassassa nirodhā ‘Yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ upekkhāvedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannaṁ upekkhindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭanasamodhānā usmā jāyati, tejo abhinibbattati; tesaṁyeva kaṭṭhānaṁ nānābhāvāvinikkhepā yā tajjā usmā sā nirujjhati sā vūpasammati; evameva kho, bhikkhave, sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhindriyaṁ. So sukhitova samāno ‘sukhitosmī’ti pajānāti. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā ‘Yaṁ tajjaṁ

Vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhindriyaṁ taṁ (S.48.39./V,213.) nirujjhati taṁ vūpasammatī’ti pajānāti”.

“Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca…pe… somanassavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca…pe… domanassavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca…pe… upekkhāvedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṁ. So upekkhakova samāno ‘Upekkhakosmī’ti pajānāti. Tasseva upekkhāvedaniyassa phassassa nirodhā ‘Yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ upekkhāvedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati upekkhindriyaṁ taṁ nirujjhati, taṁ vūpasammatī’ti pajānāti”. Navamaṁ.

(S.48.40.) (10) Uppaṭipāṭikasuttaṁ 生

510. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Dukkhindriyaṁ domanassindriyaṁ, sukhindriyaṁ, somanassindriyaṁ, upekkhindriyaṁ. Idha, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati dukkhindriyaṁ. So evaṁ pajānāti--‘Uppannaṁ kho me idaṁ dukkhindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. Tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ dukkhindriyaṁ uppajjissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati’. So dukkhindriyañca pajānāti, dukkhindriyasamudayañca pajānāti, dukkhindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ dukkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ dukkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ dukkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Bhikkhu aññāsi dukkhindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharati’”.

“Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati domanassindriyaṁ. So evaṁ pajānāti--‘Uppannaṁ kho me idaṁ domanassindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. Tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ domanassindriyaṁ uppajjissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati’ So domanassindriyañca pajānāti, domanassindriyasamudayañca pajānāti, domanassindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ domanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ domanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ domanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Bhikkhu aññāsi domanassindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharati’”.

(S.48.40./V,215.) “Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati sukhindriyaṁ. So evaṁ pajānāti--‘Uppannaṁ kho me idaṁ sukhindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. Tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ sukhindriyaṁ uppajjissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati’. So sukhindriyañca pajānāti, sukhindriyasamudayañca pajānāti, sukhindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ sukhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ sukhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ sukhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Bhikkhu aññāsi sukhindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharati’”.

“Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati somanassindriyaṁ. So evaṁ pajānāti--‘Uppannaṁ kho me idaṁ somanassindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. Tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ somanassindriyaṁ uppajjissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati’. So somanassindriyañca pajānāti, somanassindriyasamudayañca pajānāti, somanassindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ somanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ somanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ somanassindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Bhikkhu aññāsi somanassindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharati’”.

“Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati upekkhindriyaṁ. So evaṁ pajānāti--‘Uppannaṁ kho me idaṁ upekkhindriyaṁ, tañca kho sanimittaṁ sanidānaṁ sasaṅkhāraṁ sappaccayaṁ. Tañca animittaṁ anidānaṁ asaṅkhāraṁ appaccayaṁ upekkhindriyaṁ uppajjissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati’. So upekkhindriyañca pajānāti, upekkhindriyasamudayañca pajānāti, upekkhindriyanirodhañca pajānāti, yattha cuppannaṁ upekkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati tañca pajānāti. Kattha cuppannaṁ upekkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, ettha cuppannaṁ upekkhindriyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Bhikkhu (S.48.40./V,216.) aññāsi upekkhindriyassa nirodhaṁ, tadatthāya cittaṁ upasaṁharatī’”ti. Dasamaṁ.

Sukhindriyavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Suddhikañca Soto Arahā, duve Samaṇabrāhmaṇā;

Vibhaṅgena tayo vuttā, Kaṭṭho Uppaṭipāṭikanti.

5. Jarāvaggo 老品

(S.48.41.) (1) Jarādhammasuttaṁ 老

511. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena Bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito pacchātape nisinno hoti piṭṭhiṁ otāpayamāno.

Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā Bhagavato gattāni pāṇinā anomajjanto Bhagavantaṁ etadavoca--“Acchariyaṁ, bhante abbhutaṁ, bhante! Na cevaṁ dāni, bhante, Bhagavato tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, sithilāni ca gattāni sabbāni valiyajātāni, purato pabbhāro ca kāyo, dissati ca indriyānaṁ aññathattaṁ--cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassā”ti.

(S.48.41./V,218.) “Evañhetaṁ Ānanda, hoti--jarādhammo yobbaññe, byādhidhammo ārogye, maraṇadhammo jīvite. Na ceva tāva parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto, sithilāni ca honti gattāni sabbāni valiyajātāni, purato pabbhāro ca kāyo, dissati ca indriyānaṁ aññathattaṁ--cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassā”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvā ca Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Dhī taṁ jammi jare atthu, dubbaṇṇakaraṇī jare;

Tāva manoramaṁ bimbaṁ, jarāya abhimadditaṁ.

“Yopi vassasataṁ jīve, sopi maccuparāyaṇo.

Na kiñci parivajjeti, sabbamevābhimaddatī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.48.42.) (2) Uṇṇābhabrāhmaṇasuttaṁ 溫那巴婆羅門

512. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho Uṇṇābho brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Uṇṇābho brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca--

“Pañcimāni, bho Gotama, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhonti. Katamāni pañca? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ Imesaṁ nu kho, bho Gotama, pañcannaṁ indriyānaṁ nānāvisayānaṁ nānāgocarānaṁ na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhontānaṁ kiṁ paṭisaraṇaṁ, ko ca nesaṁ gocaravisayaṁ paccanubhotī”ti?

“Pañcimāni, brāhmaṇa, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhonti. Katamāni pañca? Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ. Imesaṁ kho, brāhmaṇa, pañcannaṁ indriyānaṁ nānāvisayānaṁ nānāgocarānaṁ na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhontānaṁ mano paṭisaraṇaṁ, manova nesaṁ gocaravisayaṁ paccanubhotī”ti.

“Manassa pana, bho Gotama, kiṁ paṭisaraṇan”ti? “Manassa kho, brāhmaṇa, sati paṭisaraṇan”ti. “Satiyā pana, bho Gotama, kiṁ paṭisaraṇan”ti? “Satiyā kho, brāhmaṇa, vimutti paṭisaraṇan”ti. “Vimuttiyā pana, bho Gotama, kiṁ paṭisaraṇan”ti? “Vimuttiyā kho, brāhmaṇa, nibbānaṁ paṭisaraṇan”ti. “Nibbānassa pana, bho Gotama, kiṁ paṭisaraṇan”ti? “Accayāsi, brāhmaṇa, pañhaṁ, nāsakkhi pañhassa pariyantaṁ gahetuṁ. Nibbānogadhañhi, brāhmaṇa, brahmacariyaṁ vussati nibbānaparāyaṇaṁ nibbānapariyosānan”ti.

Atha kho Uṇṇābho brāhmaṇo Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atha kho Bhagavā acirapakkante Uṇṇābhe brāhmaṇe bhikkhū āmantesi--“Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgāre vā Kūṭāgārasālāyaṁ vā pācīnavātapānā sūriye uggacchante vātapānena rasmi pavisitvā kvāssa patiṭṭhitā”ti? “Pacchimāyaṁ, bhante, bhittiyan”ti. (S.48.42./V,219.) “Evameva kho, bhikkhave, Uṇṇābhassa brāhmaṇassa Tathāgate saddhā niviṭṭhā mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṁhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Imamhi ce, bhikkhave, samaye Uṇṇābho brāhmaṇo kālaṅkareyya, natthi saṁyojanaṁ yena saṁyojanena saṁyutto Uṇṇābho brāhmaṇo puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā”ti. Dutiyaṁ.
(S.48.43./V,220.)

(S.48.43.) (3) Sāketasuttaṁ 沙祇城

513. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sākete viharati Añjanavane Migadāye. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Atthi nu kho, bhikkhave pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni hontī”ti?

“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṁnettikā Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, Bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni honti”.

“Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma yāni pañcindriyāni tāni pañca balāni honti, yāni pañca balāni tāni pañcindriyāni honti? Yaṁ, bhikkhave, saddhindriyaṁ taṁ saddhābalaṁ, yaṁ saddhābalaṁ taṁ saddhindriyaṁ; yaṁ vīriyindriyaṁ taṁ vīriyabalaṁ, yaṁ vīriyabalaṁ taṁ vīriyindriyaṁ; yaṁ satindriyaṁ taṁ satibalaṁ, yaṁ satibalaṁ taṁ satindriyaṁ; yaṁ samādhindriyaṁ taṁ samādhibalaṁ, yaṁ samādhibalaṁ taṁ samādhindriyaṁ; yaṁ paññindriyaṁ taṁ paññābalaṁ, yaṁ paññābalaṁ taṁ paññindriyaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā, tassa majjhe dīpo. Atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā eko soto tveva saṅkhyaṁ gacchati. Atthi pana, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā dve sotāni tveva saṅkhyaṁ gacchanti.

(S.48.43./V,220.) “Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā eko soto tveva saṅkhyaṁ gacchati? Yañca, bhikkhave, tassa dīpassa purimante udakaṁ, yañca pacchimante udakaṁ--ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā eko soto tveva saṅkhyaṁ gacchati.

“Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā dve sotāni tveva saṅkhyaṁ gacchanti? Yañca, bhikkhave, tassa dīpassa uttarante udakaṁ, yañca dakkhiṇante udakaṁ--ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma tassā nadiyā dve sotāni tveva saṅkhyaṁ gacchanti. Evameva kho, bhikkhave, yaṁ saddhindriyaṁ taṁ saddhābalaṁ, yaṁ saddhābalaṁ taṁ saddhindriyaṁ; yaṁ vīriyindriyaṁ taṁ vīriyabalaṁ, yaṁ vīriyabalaṁ taṁ vīriyindriyaṁ; yaṁ satindriyaṁ taṁ satibalaṁ yaṁ satibalaṁ taṁ satindriyaṁ; yaṁ samādhindriyaṁ taṁ samādhibalaṁ, yaṁ samādhibalaṁ taṁ samādhindriyaṁ; yaṁ paññindriyaṁ taṁ paññābalaṁ, yaṁ paññābalaṁ taṁ paññindriyaṁ. Pañcannaṁ, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Tatiyaṁ.

(S.48.44.) (4) Pubbakoṭṭhakasuttaṁ 東河

514. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Pubbakoṭṭhake. Tatra kho Bhagavā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi--“Saddahasi tvaṁ, Sāriputta--saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānan”ti?

(S.48.44./V,221.) “Na khvāhaṁ ettha, bhante, Bhagavato saddhāya gacchāmi--saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Yesañhetaṁ, bhante, aññātaṁ assa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya, te tattha paresaṁ saddhāya gaccheyyuṁ--saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Yesañca kho etaṁ, bhante, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya, nikkaṅkhā te tattha nibbicikicchā--saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Mayhañca kho etaṁ, bhante, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya. Nikkaṅkhavāhaṁ tattha nibbicikiccho saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānan”ti.

“Sādhu sādhu, Sāriputta! Yesañhetaṁ, Sāriputta, aññātaṁ assa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya, te tattha paresaṁ saddhāya gaccheyyuṁ--saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Yesañca kho etaṁ, Sāriputta, ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya, nikkaṅkhā te tattha nibbicikicchā saddhindriyaṁ bhāvitaṁ (S.48.44./V,222.) bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānan”ti. Catutthaṁ.

(S.48.45.) (5) Paṭhamapubbārāmasuttaṁ 東園(1)

515. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Katinaṁ nu kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti?

Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Ekassa kho, bhikkhave, indriyassa bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamassa ekassa paññindriyassa paññavato bhikkhave, ariyasāvakassa tadanvayā saddhā saṇṭhāti, tadanvayaṁ vīriyaṁ saṇṭhāti, tadanvayā sati saṇṭhāti, tadanvayo samādhi saṇṭhāti. Imassa kho, bhikkhave, ekassa indriyassa bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Pañcamaṁ.

(S.48.46.) (6) Dutiyapubbārāmasuttaṁ 東園(2)

516. Taṁyeva nidānaṁ. “Katinaṁ nu kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… (S.48.46./V,223.) “Dvinnaṁ kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṁ dvinnaṁ? Ariyāya ca paññāya, ariyāya ca vimuttiyā. Yā hissa, bhikkhave, ariyā paññā tadassa paññindriyaṁ. Yā hissa, bhikkhave, ariyā vimutti tadassa samādhindriyaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, dvinnaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.48.47.) (7) Tatiyapubbārāmasuttaṁ 東園(3)

517. Taṁyeva nidānaṁ. “Katinaṁ nu kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Catunnaṁ kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṁ catunnaṁ? Vīriyindriyassa, satindriyassa, samādhindriyassa, paññindriyassa--imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Sattamaṁ.

(S.48.48.) (8) Catutthapubbārāmasuttaṁ 東園(4)

518. Taṁyeva nidānaṁ. “Katinaṁ nu kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Pañcannaṁ kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṁ pañcannaṁ? (S.48.48./V,224.) Saddhindriyassa vīriyindriyassa, satindriyassa, samādhindriyassa, paññindriyassa--imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā khīṇāsavo bhikkhu aññaṁ byākaroti--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.48.49.) (9) Piṇḍolabhāradvājasuttaṁ 賓頭盧

519. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmatā Piṇḍolabhāradvājena aññā byākatā hoti--“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī”ti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--

“Āyasmatā, bhante, Piṇḍolabhāradvājena aññā byākatā--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Kiṁ nu kho, bhante, atthavasaṁ sampassamānena āyasmatā Piṇḍolabhāradvājena aññā byākatā--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti?

“Tiṇṇannaṁ kho, bhikkhave, indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Katamesaṁ tiṇṇannaṁ? Satindriyassa, samādhindriyassa, paññindriyassa--imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmīti. Imāni ca, bhikkhave, tīṇindriyāni kimantāni? Khayantāni. Kissa khayantāni? Jātijarāmaraṇassa. ‘Jātijarāmaraṇaṁ khayan’ti kho, bhikkhave, sampassamānena (S.48.49./V,225.) Piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā--‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti. Navamaṁ.

(S.48.50. Saddha信) (10) Āpaṇasuttaṁ(鴦伽國)阿巴那村

►《雜阿含經》657、659經

520. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Aṅgesu viharati Āpaṇaṁ nāma Aṅgānaṁ nigamo. Tatra kho Bhagavā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi--“Yo so, Sāriputta, ariyasāvako Tathāgate ekantagato abhippasanno, na so Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā”ti?

“Yo so, bhante, ariyasāvako Tathāgate ekantagato abhippasanno, na so Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā. Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa evaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ āraddhavīriyo viharissati--akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṁ hissa, bhante, vīriyaṁ tadassa vīriyindriyaṁ.

“Saddhassa hi bhante, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ satimā bhavissati, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yā hissa, bhante, sati tadassa satindriyaṁ.

“Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa (S.48.50./V,226.) upaṭṭhitassatino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ vossaggārammaṇaṁ karitvā labhissati samādhiṁ, labhissati cittassa ekaggataṁ. Yo hissa, bhante, samādhi tadassa samādhindriyaṁ.

“Saddhassa hi, bhante, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino samāhitacittassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ evaṁ pajānissati--anamataggo kho saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Avijjāya tveva tamokāyassa asesavirāganirodho santametaṁ padaṁ paṇītametaṁ padaṁ, yadidaṁ--sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Yā hissa, bhante, paññā tadassa paññindriyaṁ.

“Saddho so, bhante, ariyasāvako evaṁ padahitvā padahitvā evaṁ saritvā saritvā evaṁ samādahitvā samādahitvā evaṁ pajānitvā pajānitvā evaṁ abhisaddahati--‘Ime kho te dhammā ye me pubbe sutavā ahesuṁ. Tenahaṁ etarahi kāyena ca phusitvā viharāmi, paññāya ca ativijjha passāmī’ti. Yā hissa, bhante, saddhā tadassa saddhindriyan”ti.

“Sādhu sādhu, Sāriputta! Yo so, Sāriputta, ariyasāvako Tathāgate ekantagato abhippasanno, na so Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā kaṅkheyya vā vicikiccheyya vā. Saddhassa hi, Sāriputta, ariyasāvakassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ āraddhavīriyo viharissati--akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṁ hissa, Sāriputta, vīriyaṁ tadassa vīriyindriyaṁ.

“Saddhassa hi, Sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ satimā bhavissati, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yā hissa, Sāriputta, sati tadassa satindriyaṁ.

“Saddhassa hi, Sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ vossaggārammaṇaṁ karitvā labhissati samādhiṁ, labhissati cittassa ekaggataṁ. Yo hissa, Sāriputta, samādhi tadassa samādhindriyaṁ.

“Saddhassa hi, Sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino samāhitacittassa etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ evaṁ pajānissati--anamataggo kho saṁsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. Avijjāya tveva tamokāyassa asesavirāganirodho santametaṁ padaṁ paṇītametaṁ padaṁ, yadidaṁ--sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Yā hissa, Sāriputta, paññā tadassa paññindriyaṁ.

“Saddho so, Sāriputta, ariyasāvako evaṁ padahitvā padahitvā evaṁ saritvā saritvā evaṁ samādahitvā samādahitvā evaṁ pajānitvā pajānitvā evaṁ abhisaddahati--‘Ime kho te dhammā ye me pubbe sutavā ahesuṁ. Tenahaṁ (S.48.50./V,227.) etarahi kāyena ca phusitvā viharāmi, paññāya ca ativijjha passāmī’ti. Yā hissa, Sāriputta, saddhā tadassa saddhindriyan”ti. Dasamaṁ.

Jarāvaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Jarā Uṇṇābho Brāhmaṇo, Sāketo Pubbakoṭṭhako;

Pubbārāme ca cattāri, Piṇḍolo Āpaṇena(=PTS:Saddhena) cāti.

6. Sūkarakhatavaggo (第六品)

(S.48.51.) (1) Sālasuttaṁ 薩羅

521. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu viharati sālāya brāhmaṇagāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci tiracchānagatā pāṇā, sīho migarājā tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--thāmena javena sūrena; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāya”.

“Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati; vīriyindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati; satindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati; samādhindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati; paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. (S.48.51./V,228.) Seyyathāpi bhikkhave, ye keci tiracchānagatā pāṇā, sīho migarājā tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--thāmena javena sūrena; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāyā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.48.52.) (2) Mallikasuttaṁ 末羅

►《雜阿含經》654-656經

522. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Mallesu viharati Uruvelakappaṁ nāma Mallānaṁ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Yāvakīvañca, bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṁ na uppannaṁ hoti neva tāva catunnaṁ indriyānaṁ saṇṭhiti hoti, neva tāva catunnaṁ indriyānaṁ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṁ uppannaṁ hoti, atha catunnaṁ indriyānaṁ saṇṭhiti hoti, atha catunnaṁ indriyānaṁ avaṭṭhiti hoti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, yāvakīvañca Kūṭāgārassa kūṭaṁ na ussitaṁ hoti, neva tāva gopānasīnaṁ saṇṭhiti hoti, neva tāva gopānasīnaṁ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, Kūṭāgārassa kūṭaṁ ussitaṁ hoti, atha gopānasīnaṁ saṇṭhiti hoti, atha gopānasīnaṁ avaṭṭhiti hoti. Evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca ariyasāvakassa ariyañāṇaṁ na uppannaṁ hoti, neva tāva catunnaṁ indriyānaṁ saṇṭhiti hoti, neva tāva catunnaṁ indriyānaṁ avaṭṭhiti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ariyañāṇaṁ uppannaṁ hoti, atha catunnaṁ indriyānaṁ…pe… avaṭṭhiti hoti.

“Katamesaṁ catunnaṁ? (S.48.52./V,229.) Saddhindriyassa vīriyindriyassa, satindriyassa, samādhindriyassa. Paññavato, bhikkhave, ariyasāvakassa tadanvayā saddhā saṇṭhāti, tadanvayaṁ vīriyaṁ saṇṭhāti, tadanvayā sati saṇṭhāti, tadanvayo samādhi saṇṭhātī”ti. Dutiyaṁ.

(S.48.53.) (3) Sekhasuttaṁ 有學

523. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Atthi nu kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘Asekhosmī’ti pajāneyyā”ti?

Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘Asekhosmī’ti pajāneyya”.

“Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti--ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti”.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati--‘Atthi nu kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā yo evaṁ bhūtaṁ tacchaṁ tathaṁ dhammaṁ (S.48.53./V,230.) deseti yathā Bhagavā’ti? So evaṁ pajānāti--‘Natthi kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā yo evaṁ bhūtaṁ tacchaṁ tathaṁ dhammaṁ deseti yathā Bhagavā’ti. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti”.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, sekho bhikkhu pañcindriyāni pajānāti--saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ--yaṁgatikāni yaṁparamāni yaṁphalāni yaṁpariyosānāni. Na heva kho kāyena phusitvā viharati; paññāya ca ativijjha passati. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘sekhosmī’ti pajānāti”.

“Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘Asekhosmī’ti pajānāti? Idha, bhikkhave, asekho bhikkhu pañcindriyāni pajānāti--saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ--yaṁgatikāni yaṁparamāni yaṁphalāni yaṁpariyosānāni. Kāyena ca phusitvā viharati; paññāya ca ativijjha passati. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘Asekhosmī’ti pajānāti”.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, asekho bhikkhu cha indriyāni pajānāti. ‘Cakkhundriyaṁ, sotindriyaṁ, ghānindriyaṁ, jivhindriyaṁ, kāyindriyaṁ, manindriyaṁ--imāni kho cha indriyāni sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjhissanti, aññāni ca cha indriyāni na kuhiñci kismiñci uppajjissantī’ti pajānāti. Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṁ ṭhito ‘Asekhosmī’ti pajānātī”ti. Tatiyaṁ.
(S.48.54./V,231.)

(S.48.54.) (4) Padasuttaṁ 足跡

524. “Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--mahantattena; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici padāni bodhāya saṁvattanti paññindriyaṁ padaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāya. Katamāni ca, bhikkhave, padāni bodhāya saṁvattanti? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati; vīriyindriyaṁ padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati; satindriyaṁ padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati; samādhindriyaṁ padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati; paññindriyaṁ padaṁ, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--mahantattena; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici padāni bodhāya saṁvattanti, paññindriyaṁ padaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāyā”ti. Catutthaṁ.

(S.48.55.) (5) Sārasuttaṁ 核

525. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Vīriyindriyaṁ…pe… satindriyaṁ…pe… samādhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāyā”ti. Pañcamaṁ.
(S.48.56./V,232.)

(S.48.56.) (6) Patiṭṭhitasuttaṁ 依止

526. “Ekadhamme patiṭṭhitassa, bhikkhave, bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Katamasmiṁ ekadhamme? Appamāde. Katamo ca bhikkhave, appamādo? Idha, bhikkhave, bhikkhu cittaṁ rakkhati āsavesu ca sāsavesu ca dhammesu. Tassa cittaṁ rakkhato āsavesu ca sāsavesu ca dhammesu saddhindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Vīriyindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Satindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Samādhindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Paññindriyampi bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Evampi kho, bhikkhave, ekadhamme patiṭṭhitassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti subhāvitānī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.48.57.) (7) Sahampatibrahmasuttaṁ 梵天

527. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Uruvelāyaṁ viharati najjā Nerañjarāya tīre Ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho Bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Vīriyindriyaṁ…pe… satindriyaṁ…pe… samādhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānānī”ti.

Atha kho Brahmā Sahampati Bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva brahmaloke antarahito Bhagavato purato pāturahosi. (S.48.58./V,233.) Atha kho Brahmā Sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Evametaṁ, Bhagavā, evametaṁ Sugata! Pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ amatogadhaṁ hoti amataparāyaṇaṁ amatapariyosānaṁ. Imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānāni”.

“Bhūtapubbāhaṁ bhante, Kassape sammāsambuddhe brahmacariyaṁ acariṁ. Tatrapi maṁ evaṁ jānanti--‘sahako bhikkhu, sahako bhikkhū’ti. So khvāhaṁ, bhante, imesaṁyeva pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā kāmesu kāmacchandaṁ virājetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ brahmalokaṁ upapanno. Tatrapi maṁ evaṁ jānanti--‘Brahmā Sahampati, Brahmā Sahampatī’”ti. “Evametaṁ, Bhagavā, evametaṁ Sugata! Ahametaṁ jānāmi, ahametaṁ passāmi yathā imāni pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni amatogadhāni honti amataparāyaṇāni amatapariyosānānī”ti. Sattamaṁ.

(S.48.58.) (8) Sūkarakhatasuttaṁ 須迦羅迦陀

528. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate sūkarakhatāyaṁ. Tatra kho Bhagavā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi--“Kiṁ nu kho, Sāriputta, atthavasaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti? (S.48.58./V,234.) “Anuttarañhi bhante, yogakkhemaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti. “Sādhu sādhu, Sāriputta! Anuttarañhi, Sāriputta, yogakkhemaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti.

“Katamo ca, Sāriputta, anuttaro yogakkhemo yaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti? “Idha, bhante, khīṇāsavo bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ, vīriyindriyaṁ bhāveti…pe… satindriyaṁ bhāveti…pe… samādhindriyaṁ bhāveti…pe… paññindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Ayaṁ kho, bhante, anuttaro yogakkhemo yaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti. “Sādhu sādhu, Sāriputta! Eso hi, Sāriputta, anuttaro yogakkhemo yaṁ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti.

“Katamo ca, Sāriputta, paramanipaccakāro yaṁ khīṇāsavo bhikkhu Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti? “Idha, bhante, khīṇāsavo bhikkhu Satthari sagāravo viharati sappatisso, dhamme sagāravo viharati sappatisso, saṅghe sagāravo viharati sappatisso, sikkhāya sagāravo viharati sappatisso, samādhismiṁ sagāravo viharati sappatisso. Ayaṁ kho, bhante, paramanipaccakāro yaṁ khīṇāsavo bhikkhu Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti. (S.48.58./V,235.) “Sādhu sādhu, Sāriputta! Eso hi Sāriputta, paramanipaccakāro yaṁ khīṇāsavo bhikkhu Tathāgate vā Tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṁ pavattamāno pavattatī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.48.59.) (9) Paṭhama-uppādasuttaṁ 生(1)

529. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra Tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra Tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā”ti. Navamaṁ.

(S.48.60.) (10) Dutiya-uppādasuttaṁ 生(2)

530. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra Sugatavinayā. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anuppannāni uppajjanti, nāññatra Sugatavinayā”ti. Dasamaṁ.

Sūkarakhatavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Sālaṁ Mallikaṁ Sekho ca, Padaṁ Sāraṁ Patiṭṭhitaṁ;

Brahmasūkarakhatāyo, Uppādā apare duveti.
(S.48.61./V,236.)

7. Bodhipakkhiyavaggo 覺分品

(S.48.61.) (1) Saṁyojanasuttaṁ 結

531. Sāvatthinidānaṁ. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṁyojanappahānāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṁyojanappahānāya saṁvattantī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.48.62.) (2) Anusayasuttaṁ 隨眠

532. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anusaya-samugghātāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni anusayasamugghātāya saṁvattantī”ti. Dutiyaṁ.

(S.48.63.) (3) Pariññāsuttaṁ 徧知

533. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni addhānapariññāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni addhānapariññāya saṁvattantī”ti. Tatiyaṁ.

(S.48.64.) (4) Āsavakkhayasuttaṁ 漏盡

534. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni āsavānaṁ khayāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni āsavānaṁ khayāya saṁvattantī”ti.

“Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṁyojanappahānāya saṁvattanti, anusayasamugghātāya saṁvattanti, addhānapariññāya saṁvattanti, āsavānaṁ khayāya saṁvattanti. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni bhāvitāni bahulīkatāni saṁyojanappahānāya saṁvattanti, anusayasamugghātāya saṁvattanti, addhānapariññāya saṁvattanti, āsavānaṁ khayāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ.

(S.48.65.) (5) Paṭhamaphalasuttaṁ 果(1)

535. “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Pañcamaṁ.
(S.48.66./V,237.)

(S.48.66.) (6) Dutiyaphalasuttaṁ 果(2)

536. “Pañcimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṁsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, atha maraṇakāle aññaṁ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti, atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ime satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.48.67.) (7) Paṭhamarukkhasuttaṁ 樹(1)

537. “Seyyathāpi bhikkhave, ye keci Jambudīpakā rukkhā, jambū tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Vīriyindriyaṁ…pe… satindriyaṁ…pe… samādhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci Jambudīpakā rukkhā, jambū tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāyā”ti. Sattamaṁ.
(S.48.68./V,238.)

(S.48.68.) (8) Dutiyarukkhasuttaṁ 樹(2)

538. “Seyyathāpi bhikkhave, ye keci devānaṁ tāvatiṁsānaṁ rukkhā, pārichattako tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Vīriyindriyaṁ…pe… satindriyaṁ…pe… samādhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave ye keci devānaṁ tāvatiṁsānaṁ rukkhā, pārichattako tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāyā”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.48.69.) (9) Tatiyarukkhasuttaṁ 樹(3)

539. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci asurānaṁ rukkhā, cittapāṭali tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāya. Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati…pe… paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi bhikkhave, ye keci asurānaṁ rukkhā, cittapāṭali tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāyā”ti. Navamaṁ.

(S.48.70.) (10) Catuttharukkhasuttaṁ 樹(4)

540. “Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci supaṇṇānaṁ rukkhā, kūṭasimbalī tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāya. (S.48.70./V,239.) Katame ca, bhikkhave, bodhipakkhiyā dhammā? Saddhindriyaṁ, bhikkhave, bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati…pe… paññindriyaṁ bodhipakkhiyo dhammo, taṁ bodhāya saṁvattati. Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci supaṇṇānaṁ rukkhā, kūṭasimbalī tesaṁ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci bodhipakkhiyā dhammā, paññindriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ--bodhāyā”ti. Dasamaṁ.

Bodhipakkhiyavaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Saṁyojanā Anusayā, Pariññā Āsavakkhayā;

Dve Phalā caturo Rukkhā, Vaggo tena pavuccatīti.

8. Gaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說

(S.48.71.-82.) (1- 12) Pācīnādisuttadvādasakaṁ Viveka遠離

541-552. “Seyyathāpi bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, vīriyindriyaṁ…pe… satindriyaṁ… samādhindriyaṁ… paññindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ.

(S.48.71-82./V,240.)

Gaṅgāpeyyālavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato.

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

Appamādavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Tathāgataṁ Padaṁ Kūṭaṁ, Mūlaṁ Sārena Vassikaṁ;

Rājā Candimasūriyā, Vatthena dasamaṁ padanti.

Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Balaṁ Bījañca Nāgo ca, Rukkho Kumbhena Sūkiyā;

Ākāsena ca dve Meghā, Nāvā Āgantukā Nadīti.

Esanāvaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā tisso.

Khilaṁ Malañca Nīgho ca, Vedanā Taṇhā Tasinā cāti.
(S.48.118-128./V,241.)

12. Oghavaggo 瀑流品

(S.48.118-128) (1- 10) Oghādisuttadasakaṁ瀑流等十經

587-596. “Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā--imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañcindriyāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… paññindriyaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañcindriyāni bhāvetabbānī”ti. Dasamaṁ. (yathā maggasaṁyuttaṁ, tathā vitthāretabbaṁ.)

Oghavaggo dvādasamo.

Tassuddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthā Anusayena ca;

Kāmaguṇā Nīvaraṇā, Khandhā Oruddhambhāgiyāti.

13. Gaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說品

(S.48.129-140.)(1- 12.) pācīnādisuttadvādasakaṁ積集等十經

597-608. “Seyyathāpi bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… paññindriyaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcindriyāni bhāvento pañcindriyāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ.

Gaṅgāpeyyālavaggo terasamo.

Tassuddānaṁ--

(S.48.129-140./V,242.) Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato.

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

Appamādavagga-balakaraṇīyavagga-esanāvaggā vitthāretabbā.

17. Oghavaggo 瀑流品

(S.48.176-185.) (1- 10) Oghādisuttadasakaṁ瀑流等十經

641-650. “Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā--imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañcindriyāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Vīriyindriyaṁ…pe… (S.48.176-185./V,243.) satindriyaṁ… samādhindriyaṁ … paññindriyaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañcindriyāni bhāvetabbānī”ti.

Oghavaggo sattarasamo.

Tassuddānaṁ--

Ogho yogo upādānaṁ, ganthā anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.

~Indriyasaṁyuttaṁ catutthaṁ. ~

▲top 回目錄

(S.49.1-12./V,244.)

(S.49.)(5) Sammappadhānasaṁyuttaṁ 正勤相應(110suttas)

1. Gaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說品

(S.49.1-12.) (1- 12) Pācīnādisuttadvādasakaṁ積集等十經

651-662. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho Bhagavā etadavoca--“Cattārome, bhikkhave, sammappadhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime kho, bhikkhave, cattāro sammappadhānāti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? (S.49.1-12./V,245.) Idha bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ. (sammappadhānasaṁyuttassa Gaṅgāpeyyālī sammappadhānavasena vitthāretabbā)

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato.

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

2. Appamādavaggo不放逸品

(S.49.13-22.) 13- 22.

(Appamādavaggo sammappadhānavasena vitthāretabbo)

Tassuddānaṁ--

Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, mūlaṁ sārena vassikaṁ;

Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṁ padanti.

(S.49.23-34./V,246.)

3. Balakaraṇīyavaggo 力所作品

(S.49.23-34.) (1- 12) Balakaraṇīyādisuttadvādasakaṁ力所作等十經

673-684. “Seyyathāpi bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā kayiranti, sabbe te pathaviṁ nissāya pathaviyaṁ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā kayiranti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati…pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkarotī”ti. (evaṁ balakaraṇīyavaggo sammappadhānavasena vitthāretabbo) Dvādasamaṁ.

Balakaraṇīyavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Balaṁ Bījañca Nāgo ca, Rukkho Kumbhena Sūkiyā;

Ākāsena ca dve Meghā, Nāvā Āgantukā Nadīti.

4. Esanāvaggo 尋覓品

(S.49.35-44.) (1- 10) Esanādisuttadasakaṁ尋覓等十經

685-694. “Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā--imā kho, bhikkhave, tisso esanā. (S.49.35-44./V,247.) Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ…pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ esanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbā”ti. (vitthāretabbaṁ) Dasamaṁ.

Esanāvaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā tisso.

Khilaṁ Malañca Nīgho ca, Vedanā Taṇhā Tasinā cāti.

5. Oghavaggo 瀑流品

(S.49.45-54.) (1- 10) Oghādisuttadasakaṁ

695-704. “Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā--imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ…pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ (S.49.45-54./V,248.) janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbā”ti. (vitthāretabbā) Dasamaṁ.

Oghavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthā Anusayena ca;

Kāmaguṇā Nīvaraṇā, Khandhā Oruddhambhāgiyāti.

~Sammappadhānasaṁyuttaṁ pañcamaṁ.~

▲top 回目錄

(S.50.1./V,249.)

(S.50.)(6) Balasaṁyuttaṁ力相應(110suttas)

1. Gaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說

(S.50.1-12.) (1- 12) Balādisuttadvādasakaṁ

705-716. “Pañcimāni bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ--imāni kho, bhikkhave, pañca balānīti. Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañcabalāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, vīriyabalaṁ…pe… satibalaṁ… samādhibalaṁ… paññābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ.

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

(S.50.1./V,250.) Tassuddānaṁ--

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato.

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

2. Appamādavaggo 不放逸品

(S.50.13-22.) 13- 24.

Appamādavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Tathāgataṁ Padaṁ Kūṭaṁ, Mūlaṁ Sārena Vassikaṁ;

Rājā Candimasūriyā, Vatthena dasamaṁ padanti.

Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Balaṁ Bījañca Nāgo ca, Rukkho Kumbhena Sūkiyā;

Ākāsena ca dve Meghā, Nāvā Āgantukā Nadīti.

Esanāvaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā tisso.

Khilaṁ Malañca Nīgho ca, Vedanā Taṇhā Tasinā cāti.
(S.50.47-56./V,251.)

5. Oghavaggo 瀑流品

(S.50.47-56.) (1- 10) Oghādisuttadasakaṁ

749-758. “Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā--imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañca balāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu, saddhābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, vīriyabalaṁ…pe… satibalaṁ…pe… samādhibalaṁ…pe… paññābalaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañca balāni bhāvetabbānī”ti. (evaṁ vitthāretabbā) Dasamaṁ.

Oghavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthā Anusayena ca;

Kāmaguṇā Nīvaraṇā, Khandhā Oruddhambhāgiyāti.

6. Gaṅgāpeyyālavaggo

(S.50.57-68.) (1- 12) Pācīnādisuttadvādasakaṁ

759-770. “Seyyathāpi bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā evameva kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. (S.50.57-68./V,252.) Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu, saddhābalaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañca balāni bhāvento pañca balāni bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. (vitthāretabbā) dvādasamaṁ.

Gaṅgāpeyyālavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

Appamāda-balakaraṇīyavaggā vitthāretabbā.

9. Esanāvaggo 尋覓品

(S.50.91-100.) (1- 12) Esanādisuttadvādasakaṁ

792-802. Evaṁ esanāpāḷi vitthāretabbā--rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ.

Esanāvaggo navamo.

Tassuddānaṁ--

Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā tisso.

Khilaṁ Malañca Nīgho ca, Vedanā Taṇhā Tasinā cāti.
(S.50.101-110./V,253.)

10. Oghavaggo 瀑流品(77~86)

(S.50.101-110.) (1- 10) Oghādisuttadasakaṁ

803-812. “Pañcimāni bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ avijjā--imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya pañca balāni bhāvetabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṁ bhāveti…pe… paññābalaṁ bhāveti rāgavinayapariyosānaṁ dosavinayapariyosānaṁ mohavinayapariyosānaṁ. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya imāni pañca balāni bhāvetabbānī”ti. Dasamaṁ.

Oghavaggo dasamo.

Tassuddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthā Anusayena ca;

Kāmaguṇā Nīvaraṇā, Khandhā Oruddhambhāgiyāti.

~Balasaṁyuttaṁ chaṭṭhaṁ. ~

▲top 回目錄

(S.51.1./V,254.)

(S.51.)(7) Iddhipādasaṁyuttaṁ 神足相應(86suttas)

1. Cāpālavaggo 遮婆羅品

(S.51.1.) (1) Apārasuttaṁ 此岸

813. “Cattārome bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṁ gamanāya saṁvattantī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.51.2.) (2) Viraddhasuttaṁ 失

814. “Yesaṁ kesañci, bhikkhave, cattāro iddhipādā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, cattāro iddhipādā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. (S.51.2./V,255.) Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime cattāro iddhipādā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci, bhikkhave, ime cattāro iddhipādā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti. Dutiyaṁ.

(S.51.3.) (3) Ariyasuttaṁ 聖

815. “Cattārome bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… iddhipādaṁ bhāveti, vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. Tatiyaṁ.

(S.51.4.) (4) Nibbidāsuttaṁ 厭患

816. “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. Catutthaṁ.

(S.51.5.) (5) Iddhipadesasuttaṁ 神足之一分

817. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādesuṁ sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. (S.51.5./V,256.) Ye hi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādessanti sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādenti sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādesuṁ, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādessanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā iddhipadesaṁ abhinipphādenti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Pañcamaṁ.

(S.51.6.) (6) Samattasuttaṁ (神足之)全分

818. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādesuṁ, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādessanti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādenti sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhi-ppadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādesuṁ, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādessanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā samattaṁ iddhiṁ abhinipphādenti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Chaṭṭhaṁ.
(S.51.7./V,257.)

(S.51.7.) (7) Bhikkhusuttaṁ 比丘

819. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsu, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhi-ppadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsu sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Sattamaṁ.

(S.51.8.) (8) Buddhasuttaṁ 佛

820. “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhāna-saṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgato ‘Arahaṁ sammāsambuddho’ti vuccatī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.51.9.) (9) Ñāṇasuttaṁ 智

821. “‘Ayaṁ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu (S.51.9./V,258.) dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṁ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave…pe… ‘Bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Ayaṁ vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṁ vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave…pe… ‘Bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Ayaṁ cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṁ cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave…pe… ‘Bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Ayaṁ vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘So kho panāyaṁ vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo’ti me, bhikkhave…pe… ‘Bhāvito’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Navamaṁ.

(S.51.10.) (10) Cetiyasuttaṁ 塔

822. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. (S.51.10./V,259.) Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi--“Gaṇhāhi, Ānanda, nisīdanaṁ. Yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṁ bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya Bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho Bhagavā yena cāpālaṁ cetiyaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Ayasmāpi kho Ānando Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Ānandaṁ Bhagavā etadavoca--

“Ramaṇīyā, Ānanda, Vesālī, ramaṇīyaṁ Udenaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ Gotamakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ Sattambaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ Bahuputtaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ Sārandadaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, Ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, Ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Akaṅkhamāno, Ānanda, Tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti.

Evampi kho āyasmā Ānando Bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṁ; na Bhagavantaṁ yāci--“Tiṭṭhatu, bhante, Bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu Sugato kappaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti yathā taṁ mārena pariyuṭṭhitacitto.

Dutiyampi kho Bhagavā…pe… (S.51.10./V,260.) Tatiyampi kho Bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi--“Ramaṇīyā, Ānanda, Vesālī, ramaṇīyaṁ Udenaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ Gotamakaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ Sattambaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ bahuputtaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ Sārandadaṁ cetiyaṁ, ramaṇīyaṁ Cāpālaṁ cetiyaṁ. Yassa kassaci, Ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā. Tathāgatassa kho, Ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Akaṅkhamāno, Ānanda, Tathāgato kappaṁ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṁ vā”ti.

Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi--“Gaccha kho tvaṁ, Ānanda, yassa dāni kālaṁ maññasī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Atha kho Māro pāpimā, acirapakkante āyasmante Ānande, yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā, parinibbātu dāni Sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, Bhagavatā vācā--‘Na tāvāhaṁ, (S.51.10./V,261.) pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’”ti.

Santi kho pana, bhante, etarahi bhikkhū Bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā, parinibbātu dāni, Sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato.

“Bhāsitā kho panesā, bhante, Bhagavatā vācā--‘Na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’”ti.

“Santi kho pana, bhante, etarahi bhikkhuniyo Bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā, parinibbātu dāni, Sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato.

“Bhāsitā kho panesā, bhante, Bhagavatā vācā--‘Na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā…pe… yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā (S.51.10./V,262.) dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desessantī’”ti.

“Santi kho pana, bhante, etarahi upāsakā…pe… upāsikā Bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṁ ācariyakaṁ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetvā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā, parinibbātu dāni, Sugato! Parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato.

“Bhāsitā kho panesā, bhante, Bhagavatā vācā--‘Na tāvāhaṁ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṁ brahmacariyaṁ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthāritaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan’ti. Tayidaṁ, bhante, Bhagavato brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthāritaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitaṁ. Parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā, parinibbātu dāni Sugato. Parinibbānakālo dāni, bhante, Bhagavato”ti.

Evaṁ vutte Bhagavā māraṁ pāpimantaṁ etadavoca--“Appossukko tvaṁ, pāpima, hohi. Na ciraṁ Tathāgatassa parinibbānaṁ bhavissati. Ito tiṇṇaṁ māsānaṁ accayena Tathāgato parinibbāyissatī”ti. Atha kho Bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṁ ossaji. ossaṭṭhe ca Bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṁsanako lomahaṁso, devadundubhiyo ca phaliṁsu. Atha kho Bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi--

(S.51.10./V,263.) “Tulamatulañca sambhavaṁ, bhavasaṅkhāramavassaji muni.

Ajjhattarato samāhito, abhindi kavacamivattasambhavan”ti. Dasamaṁ.

Cāpālavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Apārāpi Viraddho ca, Ariyā Nibbidāpi ca;

Padesaṁ Samattaṁ Bhikkhu, Buddhaṁ Ñāṇañca Cetiyanti.

2. Pāsādakampanavaggo(鹿母)殿震動品

(S.51.11.) (1) Pubbasuttaṁ 前

《增壹阿含29.7經》

823. Sāvatthinidānaṁ. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Ko nu kho hetu, ko paccayo iddhipādabhāvanāyā’ti? Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Idha bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti’”.

(S.51.11./V,264.) “Vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti-- iti me vīriyaṁ na ca atilīnaṁ bhavissati, na ca atippaggahitaṁ bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhittaṁ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṁ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.

“Cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--iti me cittaṁ na ca atilīnaṁ bhavissati, na ca atippaggahitaṁ bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhittaṁ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṁ bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.

“Vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhittā bhavissati na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.

“Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi (S.51.11./V,265.) pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti.

“Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti--dibbe ca mānuse ca, dūre santike cāti.

“Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti; vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti; sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānāti; vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānāti; samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānāti; vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānāti; saṁkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṁkhittaṁ cittan’ti pajānāti; vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti; mahaggataṁ vā cittaṁ ‘Mahaggataṁ cittan’ti pajānāti; amahaggataṁ vā cittaṁ ‘Amahaggataṁ cittan’ti pajānāti; sa-uttaraṁ vā cittaṁ ‘sa-uttaraṁ cittan’ti pajānāti; anuttaraṁ vā cittaṁ ‘Anuttaraṁ cittan’ti pajānāti; samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānāti; asamāhitaṁ vā cittaṁ ‘Asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti; vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti pajānāti; avimuttaṁ vā cittaṁ ‘Avimuttaṁ cittan’ti pajānāti”.

“Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ--Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo (S.51.11./V,266.) paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe--‘Amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkha-ppaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.

“Evaṁ bhāvitesu kho bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti--‘Ime vata, bhonto, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana, bhonto, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

“Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhu, catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Paṭhamaṁ.
(S.51.12./V,267.)

(S.51.12.) (2) Mahapphalasuttaṁ 大果

824. “Cattārome bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṁ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--‘Iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.

“Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--‘Iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṁ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā.

“Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti…pe… .

(S.51.12./V,268.) “Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.51.13.) (3) Chandasamādhisuttaṁ 欲

825. “Chandaṁ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ--ayaṁ vuccati chandasamādhi. So anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti ayañca chando, ayañca chandasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘Chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’”.

“Vīriyaṁ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ--ayaṁ vuccati ‘vīriyasamādhi’. So anuppannānaṁ…pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti idañca vīriyaṁ, ayañca vīriyasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’”.

(S.51.13./V,269.) “Cittaṁ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ--ayaṁ vuccati ‘cittasamādhi’. So anuppannānaṁ pāpakānaṁ…pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti. Iti idañca cittaṁ, ayañca cittasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’”.

“Vīmaṁsaṁ ce, bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṁ, labhati cittassa ekaggataṁ--ayaṁ vuccati ‘vīmaṁsāsamādhi’. So anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati…pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘padhānasaṅkhārā’ti Iti ayañca vīmaṁsā, ayañca vīmaṁsāsamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhāra-samannāgato iddhipādo’”ti. Tatiyaṁ.

(S.51.14.) (4) Moggallānasuttaṁ 目犍連

826. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā.

Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ āmantesi--“Ete kho, Moggallāna, sabrahmacārino (S.51.14./V,270.) heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā. gaccha, Moggallāna, te bhikkhū saṁvejehī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato paṭissutvā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāresi yathā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādaṁ saṅkampesi sampakampesi sampacālesi. Atha kho te bhikkhū saṁviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu--“Acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho! Nivātañca vata ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito”ti!

Atha kho Bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū Bhagavā etadavoca--“Kiṁ nu tumhe, bhikkhave, saṁviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṁ ṭhitā”ti? “Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ bhante! Nivātañca vata ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī, atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālito”ti! “Tumheva kho, bhikkhave, saṁvejetukāmena Moggallānena bhikkhunā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādo, saṅkampito sampakampito sampacālito. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamesaṁ dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, Bhagavaṁnettikā Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, Bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.

(S.51.14./V,271.) “Tena hi, bhikkhave, suṇātha. Catunnaṁ kho, bhikkhave, iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, Moggallāno bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--‘Iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati; na ca ajjhattaṁ saṁkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Moggallāno bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti…pe… imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Moggallāno bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Catutthaṁ.

(S.51.15.) (5) Uṇṇābhabrāhmaṇasuttaṁ 婆羅門

►《雜阿含561經》

827. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ āyasmā Ānando Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme. (S.51.15./V,272.) Atha kho uṇṇābho brāhmaṇo yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uṇṇābho brāhmaṇo āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Kimatthiyaṁ nu kho, bho Ānanda, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ vussatī”ti? “Chandappahānatthaṁ kho, brāhmaṇa, Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī”ti.

“Atthi pana, bho Ānanda, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyā”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyā”ti.

“Katamo pana, bho Ānanda, maggo katamā paṭipadā etassa chandassa pahānāyā”ti? “Idha, brāhmaṇa, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--ayaṁ kho, brāhmaṇa, maggo ayaṁ paṭipadā etassa chandassa pahānāyā”ti.

“Evaṁ sante, bho Ānanda, santakaṁ hoti no asantakaṁ. Chandeneva chandaṁ pajahissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati”. “Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā taṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, ahosi te pubbe chando ‘Arāmaṁ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yo tajjo chando so paṭippassaddho”ti? “Evaṁ bho”. “Ahosi te pubbe vīriyaṁ ‘Arāmaṁ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yaṁ tajjaṁ vīriyaṁ taṁ paṭippassaddhan”ti? (S.51.15./V,273.) “Evaṁ, bho”. “Ahosi te pubbe cittaṁ ‘Arāmaṁ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yaṁ tajjaṁ cittaṁ taṁ paṭippassaddhan”ti? “Evaṁ, bho”. “Ahosi te pubbe vīmaṁsā ‘Arāmaṁ gamissāmī’ti? Tassa te ārāmagatassa yā tajjā vīmaṁsā sā paṭippassaddhā”ti? “Evaṁ, bho”.

“Evameva kho, brāhmaṇa, yo so bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto, tassa yo pubbe chando ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yo tajjo chando so paṭippassaddho; yaṁ pubbe vīriyaṁ ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yaṁ tajjaṁ vīriyaṁ taṁ paṭippassaddhaṁ; yaṁ pubbe cittaṁ ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yaṁ tajjaṁ cittaṁ taṁ paṭippassaddhaṁ; yā pubbe vīmaṁsā ahosi arahattappattiyā, arahattappatte yā tajjā vīmaṁsā sā paṭippassaddhā. Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, iti evaṁ sante, santakaṁ vā hoti no asantakaṁ vā”ti?

“Addhā, bho Ānanda, evaṁ sante, santakaṁ hoti no asantakaṁ. Abhikkantaṁ, bho Ānanda, abhikkantaṁ, bho Ānanda! Seyyathāpi, bho Ānanda, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya--cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṁ bhotā Ānandena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bho Ānanda, taṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Ānando dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Pañcamaṁ.

(S.51.16.) (6) Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門.婆羅門(1)

828. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṁ mahānubhāvā, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā bhavissanti mahānubhāvā, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā.

“Katamesaṁ catunnaṁ? (S.51.16./V,274.) Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṁ mahānubhāvā, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā bhavissanti mahānubhāvā, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.51.17.) (7) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門.婆羅門(2)

829. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosuṁ--ekopi hutvā bahudhā ahesuṁ, bahudhāpi hutvā eko ahesuṁ; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā agamaṁsu, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ akaṁsu, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne agamaṁsu, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamiṁsu, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasiṁsu parimajjiṁsu; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattesuṁ, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā.

“Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhossanti--ekopi hutvā bahudhā bhavissanti, bahudhāpi hutvā eko bhavissanti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gamissanti seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karissanti, (S.51.17./V,275.) seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gamissanti, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamissanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasissanti parimajjissanti; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattissanti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā.

“Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti--ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattenti, sabbe te catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattāti.

“Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhossanti--ekopi hutvā bahudhā bhavissanti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattissanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā.

“Ye hi keci bhikkhave etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti--ekopi hutvā bahudhā honti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattenti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā”ti. Sattamaṁ.

(S.51.18.) (8) Bhikkhusuttaṁ 比丘

830. “Catunnaṁ, bhikkhave, iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ (S.51.18./V,276.) khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.51.19.) (9) Iddhādidesanāsuttaṁ 說示

831. “Iddhiṁ vo, bhikkhave, desessāmi iddhipādañca iddhipādabhāvanañca iddhipādabhāvanāgāminiñca paṭipadaṁ. Taṁ suṇātha.

“Katamā ca, bhikkhave, iddhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhi.

“Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo so, bhikkhave, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṁvattati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādo.

“Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanā.

“Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Navamaṁ.

(S.51.20.) (10) Vibhaṅgasuttaṁ 分別

832. “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā”.

“Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṁ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--‘Iti me chando (S.51.20./V,277.) na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati--‘Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ yathā rattiṁ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--‘Iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati--‘Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.

“Katamo ca, bhikkhave, atilīno chando? Yo, bhikkhave, chando kosajjasahagato kosajjasampayutto--ayaṁ vuccati, bhikkhave, atilīno chando.

“Katamo ca, bhikkhave, atippaggahito chando? Yo, bhikkhave, chando uddhaccasahagato uddhaccasampayutto--ayaṁ vuccati, bhikkhave, atippaggahito chando.

“Katamo ca, bhikkhave, ajjhattaṁ saṁkhitto chando? Yo, bhikkhave, chando thinamiddhasahagato thinamiddhasampayutto--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṁ saṁkhitto chando.

“Katamo ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando? Yo, bhikkhave, chando bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhitto anuvisaṭo--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure? (S.51.20./V,278.) Idha bhikkhave, bhikkhuno pacchāpuresaññā suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati--‘Atthi imasmiṁ kāye ¹kesā ²lomā ³nakhā ⁴dantā ⁵taco ⁶maṁsaṁ ⁷nhāru ⁸aṭṭhi ⁹aṭṭhimiñjaṁ ¹⁰vakkaṁ ¹¹hadayaṁ ¹²yakanaṁ ¹³kilomakaṁ ¹⁴pihakaṁ ¹⁵papphāsaṁ ¹⁶antaṁ ¹⁷antaguṇaṁ ¹⁸udariyaṁ ¹⁹karīsaṁ ²⁰pittaṁ ²¹semhaṁ ²²pubbo ²³lohitaṁ ²⁴sedo ²⁵medo ²⁶assu ²⁷vasā ²⁸kheḷo ²⁹siṅghāṇikā ³⁰lasikā ³¹muttan’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho viharati.

“Kathañca bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṁ chandasamādhippadhānasaṅkhāra-samannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti; yehi vā pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṁ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhāra-samannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā viharati.

“Kathañca bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.

(S.51.20./V,279.) “Katamañca bhikkhave, atilīnaṁ vīriyaṁ? Yaṁ, bhikkhave, vīriyaṁ kosajjasahagataṁ kosajjasampayuttaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, atilīnaṁ vīriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṁ vīriyaṁ? Yaṁ, bhikkhave, vīriyaṁ uddhaccasahagataṁ uddhaccasampayuttaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṁ vīriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, ajjhattaṁ saṁkhittaṁ vīriyaṁ? Yaṁ, bhikkhave, vīriyaṁ thinamiddhasahagataṁ thinamiddhasampayuttaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṁ saṁkhittaṁ vīriyaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṁ vīriyaṁ? Yaṁ, bhikkhave, vīriyaṁ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṁ anuvisaṭaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṁ vīriyaṁ…pe… .

(S.51.20./V,280.)“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti Idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.

“Katamañca, bhikkhave, atilīnaṁ cittaṁ? Yaṁ, bhikkhave, cittaṁ kosajjasahagataṁ kosajjasampayuttaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, atilīnaṁ cittaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṁ cittaṁ? Yaṁ, bhikkhave, cittaṁ uddhaccasahagataṁ uddhaccasampayuttaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṁ cittaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, ajjhattaṁ saṁkhittaṁ cittaṁ? Yaṁ, bhikkhave, cittaṁ thinamiddhasahagataṁ thinamiddhasampayuttaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṁ saṁkhittaṁ cittaṁ.

“Katamañca bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṁ cittaṁ? Yaṁ, bhikkhave, cittaṁ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṁ anuvisaṭaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṁ cittaṁ…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.

“Katamā ca, bhikkhave, atilīnā vīmaṁsā? Yā, bhikkhave, vīmaṁsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, atilīnā vīmaṁsā.

“Katamā ca, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṁsā? Yā, bhikkhave, vīmaṁsā uddhaccasahagatā uddhaccasampayuttā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṁsā.

“Katamā ca, bhikkhave, ajjhattaṁ saṁkhittā vīmaṁsā? Yā, bhikkhave, vīmaṁsā thinamiddhasahagatā thinamiddhasampayuttā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṁ saṁkhittā vīmaṁsā.

“Katamā ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṁsā? Yā, bhikkhave, vīmaṁsā bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittā anuvisaṭā--ayaṁ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṁsā…pe… evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṁ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā.

“Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ (S.51.20./V,281.) cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Dasamaṁ.

Pāsādakampanavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Pubbaṁ Mahapphalaṁ Chandaṁ, Moggallānañca Uṇṇābhaṁ;

Dve Samaṇabrāhmaṇā Bhikkhu, Desanā Vibhaṅgena cāti.

3. Ayoguḷavaggo 鐵丸品

(S.51.21.) (1) Maggasuttaṁ 道

833. Sāvatthinidānaṁ. “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Ko nu kho maggo, kā paṭipadā iddhipādabhāvanāyā’ti Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi--‘Idha bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchāpuresaññī ca viharati--yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ yathā rattiṁ tathā divā’--iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.

(S.51.21./V,282.) “Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Evaṁ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṁ bahulīkatesu, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Paṭhamaṁ.

(Chapi abhiññāyo vitthāretabbā)

(S.51.22.) (2) Ayoguḷasuttaṁ 鐵丸

834. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Abhijānāti nu kho, bhante, Bhagavā iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṁ upasaṅkamitā”ti? “Abhijānāmi khvāhaṁ, Ānanda, iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṁ upasaṅkamitā”ti. “Abhijānāti pana, bhante, Bhagavā iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṁ upasaṅkamitā”ti “Abhijānāmi khvāhaṁ, Ānanda, iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṁ upasaṅkamitā”ti.

“Yañca kho, omāti, bhante, Bhagavā iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṁ upasaṅkamituṁ, (S.51.22./V,283.) yañca kho abhijānāti, bhante, Bhagavā iminā cātumahābhūtikena kāyena iddhiyā brahmalokaṁ upasaṅkamitā tayidaṁ, bhante, Bhagavato acchariyañceva abbhutañcā”ti. “Acchariyā ceva, Ānanda, Tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca, abbhutā ceva, Ānanda, Tathāgatā abbhutadhammasamannāgatā ca”.

“Yasmiṁ, Ānanda, samaye Tathāgato kāyampi citte samodahati cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṁ, Ānanda, samaye Tathāgatassa kāyo lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca.

“Seyyathāpi, Ānanda, ayoguḷo divasaṁ santatto lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca; evameva kho, Ānanda, yasmiṁ samaye Tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṁ, Ānanda, samaye Tathāgatassa kāyo lahutaro ceva hoti mudutaro ca kammaniyataro ca pabhassarataro ca.

“Yasmiṁ, Ānanda, samaye Tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṁ, Ānanda, samaye Tathāgatassa kāyo appakasireneva pathaviyā vehāsaṁ abbhuggacchati, so anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti.

(S.51.22./V,284.) “Seyyathāpi Ānanda, tūlapicu vā kappāsapicu vā lahuko vātūpādāno appakasireneva pathaviyā vehāsaṁ abbhuggacchati; evameva kho, Ānanda, yasmiṁ samaye Tathāgato kāyampi citte samodahati, cittampi kāye samodahati, sukhasaññañca lahusaññañca kāye okkamitvā viharati; tasmiṁ, Ānanda, samaye Tathāgatassa kāyo appakasireneva pathaviyā vehāsaṁ abbhuggacchati, so anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattetī”ti. Dutiyaṁ.

(S.51.23.) (3) Bhikkhusuttaṁ 比丘

835. “Cattārome bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Tatiyaṁ.

(S.51.24.) (4) Suddhikasuttaṁ 清淨

836. “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā”ti. Catutthaṁ.
(S.51.25./V,285.)

(S.51.25.) (5) Paṭhamaphalasuttaṁ 果(1)

837. “Cattārome bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhāna-saṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhunā dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Pañcamaṁ.

(S.51.26.) (6) Dutiyaphalasuttaṁ 果(2)

838. “Cattārome bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhāna-saṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--Ime kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā.

“Katame satta phalā sattānisaṁsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti; atha maraṇakāle aññaṁ ārādheti, no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti, no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti; atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ime satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.51.27.) (7) Paṭhama-Ānandasuttaṁ 阿難(1)

839. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--

“Katamā nu kho, (S.51.27./V,286.) bhante iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti? “Idhānanda, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti--ayaṁ vuccatānanda, iddhi”.

“Katamo cānanda, iddhipādo? Yo, Ānanda, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṁvattati--ayaṁ vuccatĀnanda, iddhipādo.

“Katamā cānanda, iddhipādabhāvanā? Idhānanda, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--ayaṁ vuccatānanda, iddhipādabhāvanā.

“Katamā cānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi--ayaṁ vuccatānanda, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Sattamaṁ.

(S.51.28.) (8) Dutiya-Ānandasuttaṁ 阿難(2)

840. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Ānandaṁ Bhagavā etadavoca--“Katamā nu kho, Ānanda, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṁnettikā…pe… .

“Idhānanda, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti--ayaṁ vuccatānanda, iddhi.

“Katamo cānanda, iddhipādo? Yo, Ānanda, maggo yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṁvattati--ayaṁ vuccatānanda, iddhipādo.

(S.51.29.) (9) Paṭhamabhikkhusuttaṁ 比丘(1)

(S.51.29./V,287.) 841. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Katamā nu kho, bhante, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti?

“Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhi.

“Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo, bhikkhave, maggo, yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṁvattati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādo.

“Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi--ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Navamaṁ.

(S.51.30.) (10) Dutiyabhikkhusuttaṁ 比丘(2)

842. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu…pe… Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca--“Katamā nu kho, bhikkhave, iddhi, katamo iddhipādo, katamā iddhipādabhāvanā, katamā iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṁnettikā…pe… .

“Katamā ca, bhikkhave, iddhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti--ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhi.

“Katamo ca, bhikkhave, iddhipādo? Yo, bhikkhave, maggo, yā paṭipadā iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya saṁvattati--ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādo.

(S.51.30./V,288.) “Katamā ca, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. Dasamaṁ.

(S.51.31.) (11) Moggallānasuttaṁ 目犍連

843. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamesaṁ dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā Bhagavaṁnettikā…pe… “Catunnaṁ kho, bhikkhave, iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, Moggallāno bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--‘Iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati--‘Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--‘Iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati …’pe…iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Moggallāno bhikkhu evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo.

(S.51.31./V,289.) “Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā moggalāno bhikkhu evaṁ anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Moggallāno bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Ekādasamaṁ.

(S.51.32.) (12) Tathāgatasuttaṁ 如來

844. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamesaṁ dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti? Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Catunnaṁ kho, bhikkhave, iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idha, bhikkhave, Tathāgato chandasamādhi-ppadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--‘Iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati--‘Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti--‘Iti me vīmaṁsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atipaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṁ saṁkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’. Pacchāpuresaññī ca viharati--‘Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṁ, yathā uddhaṁ tathā adho; yathā divā tathā rattiṁ, yathā rattiṁ tathā divā’. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṁ cittaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgato evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo.

“Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgato anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti--ekopi hutvā bahudhā hoti…pe… (S.51.32./V,290.) yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. Imesañca pana, bhikkhave, catunnaṁ iddhipādānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā Tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. Dvādasamaṁ.

(Chapi abhiññāyo vitthāretabbā)

Ayoguḷavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Maggo Ayoguḷo Bhikkhu, Suddhikañcāpi dve Phalā;

Dve Cānanda duve Bhikkhū, Moggallāno Tathāgatoti.

4. Gaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說品

(S.51.33-44.) (1-12)Gaṅgānadī-ādisuttadvādasakaṁ恆河等十二經

845-856. “Seyyathāpi bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti.

“Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro (S.51.33-44./V,291.) iddhipāde bhāvento cattāro iddhipāde bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ.

Gaṅgāpeyyālavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

Appamādavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Tathāgataṁ Padaṁ Kūṭaṁ, Mūlaṁ Sārena Vassikaṁ;

Rājā Candimasūriyā, Vatthena dasamaṁ padanti.

Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Balaṁ Bījañca Nāgo ca, Rukkho Kumbhena Sūkiyā;

Ākāsena ca dve Meghā, Nāvā Āgantukā Nadīti.

Esanāvaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

(S.51.33-44./V,292.) Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā tisso.

Khilaṁ Malañca Nīgho ca, Vedanā Taṇhā Tasinā cāti.

8. Oghavaggo 瀑流品

(S.51.77-86.) (1- 10) Oghādisuttadasakaṁ

889-898. “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā--imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro iddhipādā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṁsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbā”ti.

(Yathā maggasaṁyuttaṁ tathā vitthāretabbaṁ)

Oghavaggo aṭṭhamo.

(S.51.77-86./V,293.)Tassuddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthā Anusayena ca;

Kāmaguṇā Nīvaraṇā, Khandhā Oruddhambhāgiyāti.

~Iddhipādasaṁyuttaṁ sattamaṁ.~

▲top 回目錄
(S.52.1./V,294.)

(S.52.)(8) Anuruddhasaṁyuttaṁ 阿那律相應(24suttas)

1. Rahogatavaggo 獨一品

(S.52.1.) (1) Paṭhamarahogatasuttaṁ 獨一(1)

►《雜阿含535經》

899. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ āyasmā Anuruddho Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato Anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Yesaṁ kesañci cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṁ kesañci cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti.

Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno āyasmato Anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya, evameva--āyasmato Anuruddhassa sammukhe pāturahosi. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca--“Kittāvatā nu kho, āvuso Anuruddha, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī”ti?

“Idhāvuso, bhikkhu ajjhattaṁ kāye samudayadhammānupassī viharati, ajjhattaṁ kāye vayadhammānupassī viharati, ajjhattaṁ kāye samudayavayadhammānupassī (S.52.1./V,295.) viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Bahiddhā kāye samudayadhammānupassī viharati, bahiddhā kāye vayadhammānupassī viharati, bahiddhā kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattabahiddhā kāye samudayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye vayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“So sace ākaṅkhati--‘Appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati--‘Paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati--‘Appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati--‘Paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati--‘Appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.

“Ajjhattaṁ vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, ajjhattaṁ vedanāsu vayadhammānupassī viharati, ajjhattaṁ vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ Bahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu vayadhammānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu vayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu (S.52.1./V,296.) samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Ajjhattaṁ citte…pe… bahiddhā citte…pe… ajjhattabahiddhā citte samudayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā citte vayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā citte samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī…pe… abhijjhādomanassaṁ.

“So sace ākaṅkhati--‘Appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… upekkhako tattha viharati sato sampajāno.

“Ajjhattaṁ dhammesu…pe… bahiddhā dhammesu…pe… ajjhattabahiddhā dhammesu samudayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā dhammesu vayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā dhammesu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“So sace ākaṅkhati--‘Appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.52.2.) (2) Dutiyarahogatasuttaṁ 獨一(2)

►《雜阿含536經》

900. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmato Anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi--“Yesaṁ kesañci cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī; yesaṁ kesañci cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṁ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī”ti.

Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno āyasmato Anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya--seyyathāpi (S.52.2./V,297.) nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya, evameva--āyasmato Anuruddhassa sammukhe pāturahosi

Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca--“Kittāvatā nu kho, āvuso Anuruddha, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī”ti?

“Idhāvuso bhikkhu ajjhattaṁ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Bahiddhā kāye kāyānupassī viharati…pe… ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Ajjhattaṁ vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Ajjhattaṁ citte…pe… bahiddhā citte…pe… ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Ajjhattaṁ dhammesu…pe… bahiddhā dhammesu…pe… ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī”ti. Dutiyaṁ.

(S.52.3.) (3) Sutanusuttaṁ 手成浴池

►《雜阿含537經》，S.47.28.Lokasuttaṁ(具壽阿那律盡知千)世界

901. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Anuruddho Sāvatthiyaṁ viharati Sutanutīre. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā Anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Anuruddhena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. (S.52.3./V,298.) Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavocuṁ--“Katamesaṁ āyasmā Anuruddho dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto”ti?

“Catunnaṁ khvāhaṁ, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā hīnaṁ dhammaṁ hīnato abbhaññāsiṁ, majjhimaṁ dhammaṁ majjhimato abbhaññāsiṁ, paṇītaṁ dhammaṁ paṇītato abbhaññāsin”ti. Tatiyaṁ.

(S.52.4.) (4) Paṭhamakaṇḍakīsuttaṁ(裟祇城)坎它契(林) (1)

►《雜阿含542經》

902. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahāmoggallāno Sākete viharanti Kaṇḍakīvane. Atha kho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahāmoggallāno sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā Anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Anuruddhena saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca--“Sekhenāvuso Anuruddha, bhikkhunā katame dhammā upasampajja vihātabbā”ti?

“Sekhenāvuso Sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; (S.52.4./V,299.) vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--sekhenāvuso Sāriputta, bhikkhunā ime cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā”ti. Catutthaṁ.

(S.52.5.) (5) Dutiyakaṇḍakīsuttaṁ(裟祇城)坎它契(林)(2)

►《雜阿含543經》

903. Sāketanidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca--“Asekhenāvuso Anuruddha, bhikkhunā katame dhammā upasampajja vihātabbā”ti? “Asekhenāvuso Sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--asekhenāvuso Sāriputta, bhikkhunā ime cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā”ti. Pañcamaṁ.

(S.52.6.) (6) Tatiyakaṇḍakīsuttaṁ(裟祇城)坎它契(林)(3)

904. Sāketanidānaṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca--“Katamesaṁ āyasmā Anuruddho dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto”ti? “Catunnaṁ khvāhaṁ, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṁ lokaṁ abhijānāmī”ti. Chaṭṭhaṁ.
(S.52.7./V,300.)

(S.52.7.) (7) Taṇhakkhayasuttaṁ愛盡

905. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho āyasmā Anuruddho bhikkhū āmantesi--“Āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Anuruddhassa paccassosuṁ. Āyasmā Anuruddho etadavoca--

“Cattārome āvuso, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhakkhayāya saṁvattanti. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--ime kho, āvuso, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhakkhayāya saṁvattantī”ti. Sattamaṁ.

(S.52.8.) (8) Salaḷāgārasuttaṁ松林精舍

906. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Anuruddho Sāvatthiyaṁ viharati Salaḷāgāre. Tatra kho āyasmā Anuruddho bhikkhū āmantesi…pe… etadavoca--“Seyyathāpi, āvuso, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya--‘Mayaṁ imaṁ Gaṅgānadiṁ pacchāninnaṁ karissāma pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran’ti. Taṁ kiṁ maññathāvuso, api nu so mahājanakāyo Gaṅgānadiṁ pacchāninnaṁ kareyya pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran”ti? “No hetaṁ, āvuso”. “Taṁ kissa hetu”? “Gaṅgā, āvuso, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Sā na sukarā pacchāninnaṁ kātuṁ pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāraṁ. Yāvadeva ca pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.

“Evameva kho, āvuso, bhikkhuṁ cattāro satipaṭṭhāne bhāventaṁ cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarontaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā (S.52.8./V,301.) vā bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ--‘Ehambho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti? Kiṁ muṇḍo kapālamanusañcarasi? Ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī’”ti.

“So vata, āvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Yañhi taṁ, āvuso, cittaṁ dīgharattaṁ vivekaninnaṁ vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ taṁ vata hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Kathañcāvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāveti, cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarotīti? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Evaṁ kho, āvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāveti, cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarotī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.52.9.) (9) Ambapālivanasuttaṁ菴婆婆梨園

907. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Sāriputto Vesāliyaṁ viharanti Ambapālivane. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca--

“Vippasannāni kho te, āvuso Anuruddha, indriyāni, parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā Anuruddho vihārena etarahi bahulaṁ viharatī”ti? “Catūsu khvāhaṁ, āvuso, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto etarahi bahulaṁ viharāmi. Katamesu catūsu? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī (S.52.9./V,302.) sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--imesu khvāhaṁ, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto etarahi bahulaṁ viharāmi. Yo so, āvuso, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto, so imesu catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto bahulaṁ viharatī”ti.

“Lābhā vata no, āvuso, suladdhaṁ vata no, āvuso! Ye mayaṁ āyasmato Anuruddhassa sammukhāva assumha āsabhiṁ vācaṁ bhāsamānassā”ti. Navamaṁ.

(S.52.10.) (10) Bāḷhagilānasuttaṁ重病

908. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Anuruddho Sāvatthiyaṁ viharati Andhavanasmiṁ ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā Anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavocuṁ--

“Katamenāyasmato Anuruddhassa vihārena viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhantī”ti? “Catūsu kho me, āvuso, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. Katamesu catūsu? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--imesu kho me, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhantī”ti. Dasamaṁ.

Rahogatavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

(S.52.0./V,303.) Rahogatena dve vuttā, Sutanu Kaṇḍakī tayo.

Taṇhakkhayasalaḷāgāraṁ, Ambapāli ca Gilānanti.

2. Dutiyavaggo第二品

(S.52.11.) (1) Kappasahassasuttaṁ千劫

909. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Anuruddho Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā Anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā Anuruddhena saddhiṁ…pe… Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavocuṁ--

“Katamesaṁ āyasmā Anuruddho dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto”ti? “Catunnaṁ khvāhaṁ, āvuso, satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāhaṁ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ--imesaṁ khvāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṁ patto. Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā kappasahassaṁ anussarāmī”ti. Paṭhamaṁ.

(S.52.12.) (2) Iddhividhasuttaṁ神變

910. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhomi--ekopi hutvā bahudhā homi…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattemī”ti. Dutiyaṁ.
(S.52.12./V,304.)

(S.52.13.) (3) Dibbasotasuttaṁ天耳界

911. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāmi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti. Tatiyaṁ.

(S.52.14.) (4) Cetopariyasuttaṁ 心

912. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāmi…pe… avimuttaṁ vā cittaṁ ‘Avimuttaṁ cittan’ti pajānāmī”ti. Catutthaṁ.

(S.52.15.) (5) Ṭhānasuttaṁ 處

913. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Pañcamaṁ.

(S.52.16.) (6) Kammasamādānasuttaṁ 處

914. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.52.17.) (7) Sabbatthagāminisuttaṁ 道

915. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā sabbatthagāminippaṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Sattamaṁ.

(S.52.18.) (8) Nānādhātusuttaṁ 種種界

916. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā anekadhātunānādhātulokaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Aṭṭhamaṁ.
(S.52.19./V,305.)

(S.52.19.) (9) Nānādhimuttisuttaṁ 種種勝解

917. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Navamaṁ.

(S.52.20.) (10) Indriyaparopariyattasuttaṁ 根

918. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Dasamaṁ.

(S.52.21.) (11) Jhānādisuttaṁ 靜慮

919. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṁkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. Ekādasamaṁ.

(S.52.22.) (12) Pubbenivāsasuttaṁ 明(1)

920. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ--Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmī”ti. Dvādasamaṁ.

(S.52.23.) (13) Dibbacakkhusuttaṁ 明(2)

921. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne…pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yathākammūpage satte pajānāmī”ti. Terasamaṁ.

(S.52.24.) (14) Āsavakkhayasuttaṁ 明(3)

922. “Imesañca panāhaṁ, āvuso, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ (S.52.24./V,306.) diṭṭhe dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī”ti. Cuddasamaṁ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Mahābhiññaṁ Iddhi dibbaṁ, Cetopariyaṁ Ṭhānaṁ Kammaṁ.

Sabbatthadhātudhimutti, Indriyaṁ Jhānaṁ tisso Vijjāti.

(PTS: Sahassa ca Iddhi atha ca pana, Cetoparicca Ṭhānaṁ etī ti.

Paṭidoliko Nānāvimutti, Indriyaṁ Jhānaṁ tisso Vijjāti.)

~Anuruddhasaṁyuttaṁ aṭṭhamaṁ.~

▲top 回目錄

(S.53.1-12./V,307.)

(S.53.)(9) Jhānasaṁyuttaṁ 靜慮相應(54suttas)

1. Gaṅgāpeyyālavaggo 恆河廣說

(S.53.1-12.) (1- 12) Jhānādisuttadvādasakaṁ 初清淨

923-934. Sāvatthinidānaṁ. “Cattāro me, bhikkhave, jhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, cattāro jhānā”ti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, Gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu (S.53.1-12./V,308.) cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā…pe… dutiyaṁ jhānaṁ…pe… tatiyaṁ jhānaṁ…pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dvādasamaṁ.

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.

Appamādavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Tathāgataṁ Padaṁ Kūṭaṁ, Mūlaṁ Sārena Vassikaṁ;

Rājā Candimasūriyā, Vatthena dasamaṁ padanti.

Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

(S.53.1-12./V,309.) Balaṁ Bījañca Nāgo ca, Rukkho Kumbhena Sūkiyā;

Ākāsena ca dve Meghā, Nāvā Āgantukā Nadīti.

Esanāvaggo vitthāretabbo.

Tassuddānaṁ--

Esanā Vidhā Āsavo, Bhavo ca Dukkhatā tisso.

Khilaṁ Malañca Nīgho ca, Vedanā Taṇhā Tasinā cāti.

5. Oghavaggo 瀑流品

(S.53.45-54.) (1- 10) Oghādisuttaṁ

967-976. “Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā--imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro jhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ…pe… tatiyaṁ jhānaṁ…pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. (S.53.45-54./V,310.) Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro jhānā bhāvetabbā”ti vitthāretabbaṁ. Dasamaṁ. (yathā maggasaṁyuttaṁ tathā vitthāretabbaṁ)

Oghavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Ogho Yogo Upādānaṁ, Ganthā Anusayena ca;

Kāmaguṇā Nīvaraṇā, Khandhā Oruddhambhāgiyāti.

~Jhānasaṁyuttaṁ navamaṁ.~

▲top 回目錄

(S.54.1./V,311.)

(S.54.)(10) Ānāpānasaṁyuttaṁ 入出息相應(20suttas)

1. Ekadhammavaggo 一法品

(S.54.1.) (1) Ekadhammasuttaṁ 一法

►《雜阿含803經》，一卷本《雜阿含15經》

977. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho…pe… etadavoca--“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso. Katamo ekadhammo? Ānāpānassati. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘Dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘Dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati; (S.54.1./V,312.) ‘Pītippaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Pītippaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘Cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘Cittappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Cittappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘Abhippamodayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘Abhippamodayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati ‘samādahaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘Aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘Nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.54.2.) (2) Bojjhaṇgasuttaṁ 覺支

►《雜阿含804經》

978. “Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu ānāpānassatisahagataṁ satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, ānāpānassatisahagataṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… (S.54.2./V,313.) ānāpānassatisahagataṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti. Dutiyaṁ.

(S.54.3.) (3) Suddhikasuttaṁ 清淨

►《雜阿含804經》

979. “Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti. Tatiyaṁ.

(S.54.4.) (4) Paṭhamaphalasuttaṁ 果(1)

►《雜阿含804經》

980. “Ānāpānassati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. (S.54.4./V,314.) Evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṁ bahulīkatāya dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ--diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Catutthaṁ.

(S.54.5.) (5) Dutiyaphalasuttaṁ 果(2)

►《雜阿含804經》

981. “Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā. Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā.

“Evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṁ bahulīkatāya satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṁsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti. Atha maraṇakāle aññaṁ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṁ ārādheti no ce maraṇakāle aññaṁ ārādheti. Atha pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti… upahaccaparinibbāyī hoti… asaṅkhāraparinibbāyī hoti… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti… uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī--Evaṁ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṁ bahulīkatāya ime satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. Pañcamaṁ.

(S.54.6.) (6) Ariṭṭhasuttaṁ 阿梨瑟吒

►《雜阿含805經》

982. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho Bhagavā…pe… etadavoca--“Bhāvetha no tumhe bhikkhave, ānāpānassatin”ti? Evaṁ vutte āyasmā ariṭṭho Bhagavantaṁ etadavoca--“Ahaṁ kho, bhante, bhāvemi ānāpānassatin”ti. (S.54.6./V,315.) “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, ariṭṭha, bhāvesi ānāpānassatin”ti? “Atītesu me, bhante, kāmesu kāmacchando pahīno, anāgatesu me kāmesu kāmacchando vigato, ajjhattabahiddhā ca me dhammesu paṭighasaññā suppaṭivinītā. So satova assasissāmi, satova passasissāmi. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, bhāvemi ānāpānassatin”ti.

“‘Atthesā, ariṭṭha, ānāpānassati, nesā natthī’ti vadāmi. Api ca, ariṭṭha, yathā ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ariṭṭho Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca--

“Kathañca, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti? Idha, ariṭṭha, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘Dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ kho, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hotī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.54.7.) (7) Mahākappinasuttaṁ 罽賓那

►《雜阿含806經》

983. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā mahāKappino Bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Addasā kho Bhagavā āyasmantaṁ Mahākappinaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna bhikkhū āmantesi--

“Passatha no tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṁ vā phanditattaṁ vā”ti? “Yadāpi mayaṁ, bhante, taṁ āyasmantaṁ passāma saṅghamajjhe vā nisinnaṁ ekaṁ vā raho nisinnaṁ, (S.54.7./V,316.) tadāpi mayaṁ tassa āyasmato na passāma kāyassa iñjitattaṁ vā phanditattaṁ vā”ti.

“Yassa, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, tassa so, bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamassa ca, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā?

“Ānāpānassatisamādhissa, bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā. Kathaṁ bhāvite ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi kathaṁ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā?

“Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvite ca kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṁ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā”ti. Sattamaṁ.

(S.54.8.) (8) Padīpopamasuttaṁ 燈

►《雜阿含814經》

984. “Ānāpānassatisamādhi bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso. Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso?

(S.54.8./V,317.) “Idha bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘Dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso.

“Ahampi sudaṁ, bhikkhave, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno iminā vihārena bahulaṁ viharāmi. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iminā vihārena bahulaṁ viharato neva kāyo kilamati na cakkhūni; anupādāya ca me āsavehi cittaṁ vimucci.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘Neva me kāyo kilameyya na cakkhūni, anupādāya ca me āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘Ye me gehasitā sarasaṅkappā te pahīyeyyun’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘Appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘Paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--(S.54.8./V,318.)‘Paṭikūle ca appaṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘Paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘Appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṁ sato sampajāno’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṁ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeyyaṁ, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti--upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ (S.54.8./V,319.) viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya--‘sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja vihareyyan’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṁ manasi kātabbo.

“Evaṁ bhāvite kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṁ bahulīkate, sukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, sā ‘Aniccā’ti pajānāti, ‘Anajjhositā’ti pajānāti, ‘Anabhinanditā’ti pajānāti; dukkhaṁ ce vedanaṁ vedayati, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘Anajjhositā’ti pajānāti, ‘Anabhinanditā’ti pajānāti; adukkhamasukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘Anajjhositā’ti pajānāti, ‘Anabhinanditā’ti pajānāti”.

“Sukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati; dukkhaṁ ce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati; adukkhamasukhaṁ ce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti”.

“Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu (S.54.8./V,320.) kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.54.9.) (9) Vesālīsuttaṁ 毘舍離

►《雜阿含809經》

985. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena Bhagavā bhikkhūnaṁ anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ bhāsati.

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Icchāmahaṁ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṁ paṭisallīyituṁ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā nāssudha koci Bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho te bhikkhū--“Bhagavā anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ bhāsatī”ti anekākāravokāraṁ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṁ āharanti, vīsampi…pe… tiṁsampi bhikkhū ekāhena satthaṁ āharanti.

Atha kho Bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi--“Kiṁ nu kho, Ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅgho”ti? “Tathā hi pana, bhante, ‘Bhagavā bhikkhūnaṁ anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ (S.54.8./V,321.) bhāsatī’ti anekākāravokāraṁ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṁ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṁ āharanti, vīsampi bhikkhū… tiṁsampi bhikkhū ekāhena satthaṁ āharanti. Sādhu, bhante, Bhagavā aññaṁ pariyāyaṁ ācikkhatu yathāyaṁ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyā”ti.

“Tenahānanda, yāvatikā bhikkhū Vesāliṁ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū Vesāliṁ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ etadavoca--“Sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho. Yassa dāni, bhante, Bhagavā kālaṁ maññatī”ti.

Atha kho Bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Ayampi kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti”.

“Seyyathāpi bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse ūhataṁ rajojallaṁ, tamenaṁ mahā-akālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto (S.54.8./V,322.) ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti?

“Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī”ti. Navamaṁ.

(S.54.10.) (10) Kimilasuttaṁ 金毘羅

►《雜阿含813經》

986. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kimilāyaṁ viharati veḷuvane. Tatra kho Bhagavā āyasmantaṁ Kimilaṁ āmantesi--“Kathaṁ bhāvito nu kho, Kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso”ti?

Evaṁ vutte āyasmā Kimilo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho Bhagavā…pe… tatiyampi kho Bhagavā āyasmantaṁ Kimilaṁ āmantesi--“Kathaṁ bhāvito nu kho, Kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso”ti? Tatiyampi kho āyasmā Kimilo tuṇhī ahosi.

(S.54.10./V,323.) Evaṁ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Etassa, Bhagavā, kālo; etassa, Sugata, kālo! Yaṁ Bhagavā ānāpānassatisamādhiṁ bhāseyya Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.

“Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca--“Kathaṁ bhāvito ca, Ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṁ bhāvito kho, Ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso”.

“Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘Dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘Dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati--kāye kāyānupassī, Ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṁ, Ānanda, etaṁ vadāmi yadidaṁ--assāsapassāsaṁ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu ‘Pītippaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Pītippaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; (S.54.10./V,324.) ‘Cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati--vedanāsu vedanānupassī, Ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṁ, Ānanda, etaṁ vadāmi, yadidaṁ--assāsapassāsānaṁ sādhukaṁ manasikāraṁ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu ‘Cittappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Cittappaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; abhippamodayaṁ cittaṁ…pe… samādahaṁ cittaṁ…pe… ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati--citte cittānupassī, Ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Nāhaṁ, Ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṁ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu ‘Aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati--dhammesu dhammānupassī, Ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. So yaṁ taṁ hoti abhijjhādomanassānaṁ pahānaṁ taṁ paññāya disvā sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Seyyathāpi Ānanda, catumahāpathe mahāpaṁsupuñjo. Puratthimāya cepi disāyaṁ āgaccheyya sakaṭaṁ vā ratho vā, upahanateva taṁ paṁsupuñjaṁ; pacchimāya cepi disāya āgaccheyya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya sakaṭaṁ vā ratho vā, upahanateva taṁ paṁsupuñjaṁ. Evameva kho, Ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme”ti. Dasamaṁ.

Ekadhammavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Ekadhammo ca Bojjhaṅgo, Suddhikañca duve Phalā.

Ariṭṭho Kappino Dīpo, Vesālī Kimilena cāti.

2. Dutiyavaggo 第二品

(S.54.11.) (1) Icchānaṅgalasuttaṁ 一奢能伽羅

►《雜阿含807-808經》

987. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā nāssudha koci Bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

(S.54.11./V,326.) Atha kho Bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi--“Sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--‘Katamenāvuso, vihārena Samaṇo Gotamo vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī’ti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha--‘Ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, Bhagavā vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī’ti. Idhāhaṁ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṁ assasanto ‘Dīghaṁ assasāmī’ti pajānāmi, dīghaṁ passasanto ‘Dīghaṁ passasāmī’ti pajānāmi; rassaṁ assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāmi, rassaṁ passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāmi; ‘sabbakāyappaṭisaṁvedī assasissāmī’ti pajānāmi…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti pajānāmi, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti pajānāmi”.

“Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya--‘Ariyavihāro’itipi, ‘Brahmavihāro’itipi, ‘Tathāgatavihāro’itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya--‘Ariyavihāro’itipi, ‘Brahmavihāro’itipi, ‘Tathāgatavihāro’itipi. Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṁ khayāya saṁvattati. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññā vimuttā tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṁvattati satisampajaññāya ca.

(S.54.12.) (2) Kaṅkheyyasuttaṁ 盧夷強耆

►《雜阿含808經》

988. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Lomasakaṁbhiyo Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Atha kho Mahānāmo sakko yenāyasmā Lomasakambhiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Lomasakambhiyaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo sakko āyasmantaṁ Lomasakambhiyaṁ etadavoca--“So eva nu kho, bhante, sekho vihāro so Tathāgatavihāro, udāhu aññova sekho vihāro añño Tathāgatavihāro”ti?

“Na kho, āvuso Mahānāma, sveva sekho vihāro, so Tathāgatavihāro. Añño kho, āvuso Mahānāma, sekho vihāro, añño Tathāgatavihāro. Ye te, āvuso Mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahāya viharanti, byāpādanīvaraṇaṁ…pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ…pe… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ…pe… vicikicchānīvaraṇaṁ pahāya viharanti.

“Yepi te, āvuso Mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.

“Ye ca kho te, āvuso Mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṁ pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ; byāpādanīvaraṇaṁ pahīnaṁ…pe… thinamiddhanīvaraṇaṁ…pe… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ…pe… vicikicchānīvaraṇaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṁkataṁ (S.54.12./V,328.) āyatiṁ anuppādadhammaṁ.

“Ye te, āvuso Mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṁ ime pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṁkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tadamināpetaṁ, āvuso Mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ yathā--aññova sekho vihāro, añño Tathāgatavihāro.

“Ekamidaṁ, āvuso Mahānāma, samayaṁ Bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho, āvuso Mahānāma, Bhagavā bhikkhū āmantesi--‘Icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’ti. ‘Evaṁ, bhante’ti kho, āvuso Mahānāma, te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā nāssudha koci Bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

“Atha kho, āvuso, Bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi--‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ--katamenāvuso, vihārena Samaṇo Gotamo vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsīti, evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha--ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, Bhagavā vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsīti. Idhāhaṁ, bhikkhave sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṁ assasanto dīghaṁ assasāmīti pajānāmi, dīghaṁ passasanto dīghaṁ passasāmīti pajānāmi…pe… paṭinissaggānupassī assasissāmīti pajānāmi, paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti pajānāmi”.

“Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṁ khayāya saṁvattati.

“Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṁ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭheva dhamme sukhavihārāya ceva saṁvattati satisampajaññāya ca.

“Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya--ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, Tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṁ sammā vadamāno vadeyya--ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, Tathāgatavihāro itipī”ti. “Iminā kho etaṁ, āvuso Mahānāma, pariyāyena veditabbaṁ, yathā--aññova sekho vihāro, añño Tathāgatavihāro”ti. Dutiyaṁ.

(S.54.13.) (3) Paṭhama-Ānandasuttaṁ 阿難(1)

►《雜阿含810經》

989. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Atthi nu kho, bhante ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti?

(S.54.13./V,329.) “Atthi kho, Ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti.

“Katamo pana, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti? “Ānāpānassatisamādhi kho, Ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti”.

“Kathaṁ bhāvito, Ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘Dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘Dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati”. “Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘Dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘Dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā…pe… ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati--kāye kāyānupassī, Ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṁ, Ānanda, etaṁ vadāmi, yadidaṁ-- (S.54.13./V,330.) assāsapassāsaṁ Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ”.

“Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu ‘Pītippaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati…pe… sukhappaṭisaṁvedī…pe… cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī…pe… ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati-- vedanāsu vedanānupassī, Ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṁ, Ānanda, etaṁ vadāmi, yadidaṁ--assāsapassāsānaṁ sādhukaṁ manasikāraṁ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu aniccānupassī…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati--dhammesu dhammānupassī, Ānanda, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. So yaṁ taṁ hoti abhijjhādomanassānaṁ pahānaṁ taṁ paññāya disvā sādhukaṁ (S.54.13./V,331.) ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Evaṁ bhāvito kho, Ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

“Kathaṁ bhāvitā cānanda, cattāro satipaṭṭhānā kathaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati--upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā--satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“So tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati. Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati--dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ. Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato (S.54.13./V,332.) āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ--vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā--pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati--passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati. Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati--samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti--upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati--upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. (S.54.13./V,333.) Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā--satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. (yathā paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ)

“So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, Ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti--upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Evaṁ bhāvitā kho, Ānanda, cattāro satipaṭṭhānā evaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

“Kathaṁ bhāvitā, Ānanda, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti? Idhānanda, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, Ānanda, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. Tatiyaṁ.

(S.54.14.) (4) Dutiya-Ānandasuttaṁ 阿難(2)

►《雜阿含810經》

990. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Ānandaṁ Bhagavā etadavoca--“Atthi nu kho, Ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā, satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti. Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… “Atthānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro (S.54.14./V,334.) dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti.

“Katamo cānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, Ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. “Kathaṁ bhāvito cānanda, ānāpānassatisamādhi, kathaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā…pe… evaṁ bhāvitā kho, Ānanda, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. Catutthaṁ.

(S.54.15.) (5) Paṭhamabhikkhusuttaṁ 比丘(1)

►《雜阿含811-812經》

991. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Atthi nu kho, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti? “Atthi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta (S.54.15./V,335.) dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti.

“Katamo pana, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti? “Ānāpānassatisamādhi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti.

“Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. Pañcamaṁ.

(S.54.16.) (6) Dutiyabhikkhusuttaṁ 比丘(2)

►《雜阿含811-812經》

992. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca--“Atthi nu kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī”ti? “Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā…pe… Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Atthi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti”.

“Katamo ca, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentīti.

(S.54.16./V,336.) “Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati”.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘Dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘Dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti…pe… sabbakāyappaṭisaṁvedī…pe… ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati--kāye kāyānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṁ, bhikkhave, etaṁ vadāmi, yadidaṁ--assāsapassāsaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītippaṭisaṁvedī…pe… sukhappaṭisaṁvedī…pe… cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī…pe… ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati--vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṁ, bhikkhave, etaṁ vadāmi, yadidaṁ--assāsapassāsānaṁ sādhukaṁ manasikāraṁ. (S.54.16./V,337.) Tasmātiha bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu cittappaṭisaṁvedī…pe… abhippamodayaṁ cittaṁ…pe… ‘samādahaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati--citte cittānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Taṁ kissa hetu? Nāhaṁ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṁ vadāmi. Tasmātiha, bhikkhave citte cittānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu aniccānupassī…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘Paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati--dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. So yaṁ taṁ hoti abhijjhādomanassānaṁ pahānaṁ taṁ paññāya disvā sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

“Evaṁ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

“Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati--upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno (S.54.16./V,338.) upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā--satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“So tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṁsamāpajjati--dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṁsamāpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ--vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā--pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati--passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati--samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, (S.54.16./V,339.) samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti--upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.

“Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati--upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā--satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti--satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati…pe… .

So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti--upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

(S.54.16./V,340.) “Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ; dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.54.17.) (7) Saṁyojanappahānasuttaṁ 結

993.Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, bhāvito bahulīkato saṁyojanappahānāya saṁvattati…pe… . Sattamaṁ.

(S.54.18.) (8) Anusayasamugghātasuttaṁ 隨眠

994. …Anusayasamugghātāya saṁvattati…. Aṭṭhamaṁ.

(S.54.19.) (9) Addhānapariññāsuttaṁ 行路

995. …Addhānapariññāya saṁvattati…. Navamaṁ.

(S.54.20.) (10) Āsavakkhayasuttaṁ 漏盡

996. Āsavānaṁ khayāya saṁvattati. Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato saṁyojanappahānāya saṁvattati… anusayasamugghātāya saṁvattati… addhānapariññāya saṁvattati… āsavānaṁ khayāya saṁvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā…pe. (S.54.20./V,341.) Paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṁ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato saṁyojanappahānāya saṁvattati…pe… anusayasamugghātāya saṁvattati…pe… addhānapariññāya saṁvattati…pe… āsavānaṁ khayāya saṁvattatīti. Dasamaṁ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṁ--

Icchānaṅgalaṁ Kaṅkheyyaṁ, Ānanda apare duve;

Bhikkhū Saṁyojanānusayā, Addhānaṁ Āsavakkhayanti.

~Ānāpānasaṁyuttaṁ dasamaṁ.~

▲top 回目錄

(S.55.1./V,342.)

(S.55.)(11) Sotāpattisaṁyuttaṁ 預流相應(74suttas)

1. Veḷudvāravaggo 鞞紐多羅品

(S.55.1.) (1) Cakkavattirājasuttaṁ 王

►《雜阿含835經》

997. Sāvatthinidānaṁ. Tatra kho Bhagavā…pe… etadavoca--“Kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī catunnaṁ dīpānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāretvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ, so tattha Nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, so catūhi dhammehi asamannāgato, Atha kho so aparimuttova nirayā aparimutto tiracchānayoniyā aparimutto pettivisayā aparimutto apāyaduggativinipātā. Kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako piṇḍiyālopena yāpeti, nantakāni ca dhāreti, so catūhi dhammehi samannāgato, Atha kho so parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā”.

“Katamehi catūhi? (S.55.1./V,343.) Idha bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti--‘svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti--‘suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ--cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. Imehi catūhi dhammehi samannāgato hoti. Yo ca, bhikkhave, catunnaṁ dīpānaṁ paṭilābho, yo catunnaṁ dhammānaṁ paṭilābho catunnaṁ dīpānaṁ paṭilābho catunnaṁ dhammānaṁ paṭilābhassa kalaṁ nāgghati soḷasin”ti. Paṭhamaṁ.

(S.55.2.) (2) Brahmacariyogadhasuttaṁ 預流

►《雜阿含1127經》

998. “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā’ti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. (S.55.2./V,344.) Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Yesaṁ saddhā ca sīlañca, pasādo dhammadassanaṁ;

Te ve kālena paccenti, brahmacariyogadhaṁ sukhan”ti. Dutiyaṁ.

(S.55.3.) (3) Dīghāvu-upāsakasuttaṁ 長壽

►《雜阿含1034經》

999. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Dīghāvu upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Dīghāvu upāsako pitaraṁ Jotikaṁ gahapatiṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, gahapati, yena Bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vanda--‘Dīghāvu, bhante upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So Bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi--‘sādhu kira, bhante, Bhagavā yena Dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. “Evaṁ, tātā”ti kho Jotiko gahapati Dīghāvussa upāsakassa paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Jotiko gahapati Bhagavantaṁ etadavoca--“Dīghāvu, bhante, upāsako ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno So Bhagavato pāde sirasā vandati. Evañca vadeti--‘sādhu kira, bhante, Bhagavā yena Dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho Bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Dīghāvussa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami;(S.55.3./V,345.) upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā Dīghāvuṁ upāsakaṁ etadavoca--“Kacci te, Dīghāvu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. “Tasmātiha te, Dīghāvu, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Buddhe aveccappasādena samannāgato bhavissāmi--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹ Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato bhavissāmi akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi’. Evañhi te, Dīghāvu, sikkhitabban”ti.

“Yānimāni, bhante, Bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṁvijjante te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, Buddhe aveccappasādena samannāgato-- itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹ Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehī”ti. “Tasmātiha tvaṁ, Dīghāvu, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu patiṭṭhāya cha vijjābhāgiye dhamme uttari bhāveyyāsi. Idha tvaṁ, Dīghāvu, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāhi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññīti. Evañhi te, Dīghāvu, sikkhitabban”ti.

“Yeme, bhante, Bhagavatā cha vijjābhāgiyā dhammā desitā, saṁvijjante te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharāmi, anicce dukkhasaññī, dukkhe anattasaññī pahānasaññī virāgasaññī nirodhasaññī. Api ca me, bhante, evaṁ hoti--‘Mā hevāyaṁ Jotiko gahapati mamaccayena vighātaṁ āpajjī’”ti. (S.55.3./V,346.) “Mā tvaṁ, tāta Dīghāvu, evaṁ manasākāsi. Iṅgha tvaṁ, tāta Dīghāvu, yadeva te Bhagavā āha, tadeva tvaṁ sādhukaṁ manasi karohī”ti.

Atha kho Bhagavā Dīghāvuṁ upāsakaṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho Dīghāvu upāsako acirapakkantassa Bhagavato kālamakāsi. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Yo so, bhante, Dīghāvu nāma upāsako Bhagavatā saṁkhittena ovādena ovadito so kālavkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Paṇḍito, bhikkhave, Dīghāvu upāsako, paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Dīghāvu, bhikkhave, upāsako pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti. Tatiyaṁ.

(S.55.4.) (4) PaṭhamaSāriputtasuttaṁ 舍利弗(1)

►《雜阿含844經》

1000. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Ānando Sāvatthiyaṁ viharanti Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito…pe… Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--“Katinaṁ nu kho, āvuso Sāriputta, dhammānaṁ samannāgamanahetu evamayaṁ pajā Bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti (S.55.4./V,347.) “Catunnaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ samannāgamanahetu evamayaṁ pajā Bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Idhāvuso, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu evamayaṁ pajā Bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. Catutthaṁ.

(S.55.5.) (5) DutiyaSāriputtasuttaṁ 舍利弗(2)

►《雜阿含843經》

1001. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Sāriputtaṁ Bhagavā etadavoca--“‘sotāpattiyaṅgaṁ, sotāpattiyaṅgan’ti hidaṁ, Sāriputta, vuccati. Katamaṁ nu kho Sāriputta, sotāpattiyaṅgan”ti? “Sappurisasaṁsevo hi, bhante, sotāpattiyaṅgaṁ, saddhammassavanaṁ sotāpattiyaṅgaṁ, yonisomanasikāro sotāpattiyaṅgaṁ, dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅgan”ti. “Sādhu sādhu, Sāriputta! Sappurisasaṁsevo hi, Sāriputta, sotāpattiyaṅgaṁ, saddhammassavanaṁ sotāpattiyaṅgaṁ, yonisomanasikāro sotāpattiyaṅgaṁ, dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅgaṁ”.

“‘Soto, soto’ti hidaṁ, Sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, Sāriputta, soto”ti? “Ayameva hi, bhante, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhī”ti. “Sādhu sādhu, Sāriputta! Ayameva hi, Sāriputta, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi”.

(S.55.5./V,348.) “‘Sotāpanno sotāpanno’ti hidaṁ, Sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, Sāriputta, sotāpanno”ti “Yo hi, bhante, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṁ vuccati sotāpanno, svāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṁgotto”ti. “Sādhu sādhu, Sāriputta! Yo hi, Sāriputta, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṁ vuccati sotāpanno, svāyaṁ āyasmā evaṁnāmo evaṁgotto”ti. Pañcamaṁ.

(S.55.6.) (6) Thapatisuttaṁ 工匠

►《雜阿含860經》

1002. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti--“Niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. Tena kho pana samayena Isidattapurāṇā thapatayo Sādhuke paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho Isidattapurāṇā thapatayo--“Sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti--‘Niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’”ti.

Atha kho Isidattapurāṇā thapatayo magge purisaṁ ṭhapesuṁ--“Yadā tvaṁ, ambho purisa, passeyyāsi Bhagavantaṁ āgacchantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ, atha amhākaṁ āroceyyāsī”ti. Dvīhatīhaṁ ṭhito kho so puriso addasa Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna yena Isidattapurāṇā thapatayo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Isidattapurāṇe thapatayo etadavoca--“Ayaṁ so, bhante, Bhagavā āgacchati arahaṁ sammāsambuddho. Yassa dāni kālaṁ maññathā”ti.

Atha kho Isidattapurāṇā thapatayo yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā Bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṁsu. Atha kho Bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte (S.55.6./V,349.) āsane nisīdi. Isidattapurāṇā thapatayo Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te Isidattapurāṇā thapatayo Bhagavantaṁ etadavocuṁ--

“Yadā mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Sāvatthiyā Kosalesu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Sāvatthiyā Kosalesu cārikaṁ pakkanto’ti hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā’”ti.

“Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Kosalehi Mallesu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante Bhagavantaṁ suṇāma--‘Kosalehi Mallesu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā’”ti.

“Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Mallehi vajjīsu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Mallehi vajjīsu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā’”ti.

“Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘vajjīhi kāsīsu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante Bhagavantaṁ suṇāma--‘vajjīhi kāsīsu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā’”ti.

“Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Kāsīhi Magadhe cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye (S.55.6./V,350.) anattamanatā hoti domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Kāsīhi Magadhe cārikaṁ pakkanto’ti, hoti anappakā no tasmiṁ samaye anattamanatā hoti anappakaṁ domanassaṁ--‘Dūre no Bhagavā’”ti.

“Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Magadhehi kāsīsu cārikaṁ pakkamissatī’ti hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ--‘Asanne no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Magadhehi kāsīsu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ--‘Asanne no Bhagavā’”ti.

“Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Kāsīhi vajjīsu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ ‘Asanne no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Kāsīhi vajjīsu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ--‘Asanne no Bhagavā’”ti.

“Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘vajjīhi Mallesu cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ--‘Asanne no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘vajjīhi Mallesu cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ--‘Asanne no Bhagavā’”ti.

“Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Mallehi Kosale cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ--‘Asanne no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Mallehi Kosale cārikaṁ pakkanto’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ--‘Asanne no Bhagavā’”ti.

“Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Kosalehi Sāvatthiṁ cārikaṁ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṁ samaye attamanatā hoti somanassaṁ--‘Asanne no Bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṁ, bhante, Bhagavantaṁ suṇāma--‘Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme’ti, hoti anappakā no tasmiṁ samaye attamanatā hoti anappakaṁ somanassaṁ--‘Asanne no Bhagavā’”ti.

“Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāyā”ti. “Atthi kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti. (S.55.6./V,351.) “Katamo pana vo, thapatayo, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti?

“Idha mayaṁ, bhante, yadā rājā Pasenadi Kosalo uyyānabhūmiṁ niyyātukāmo hoti, ye te rañño Pasenadissa Kosalassa nāgā opavayhā te kappetvā, yā tā rañño Pasenadissa Kosalassa Pajapatiyo piyā manāpā tā ekaṁ purato ekaṁ pacchato nisīdāpema. Tāsaṁ kho pana, bhante, bhaginīnaṁ evarūpo gandho hoti, seyyathāpi nāma gandhakaraṇḍakassa tāvadeva vivariyamānassa, yathā taṁ rājakaññānaṁ gandhena vibhūsitānaṁ. Tāsaṁ kho pana, bhante, bhaginīnaṁ evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā, yathā taṁ rājakaññānaṁ sukhedhitānaṁ. Tasmiṁ kho pana, bhante, samaye nāgopi rakkhitabbo hoti, tāpi bhaginiyo rakkhitabbā honti, attāpi rakkhitabbo hoti. Na kho pana mayaṁ, bhante, abhijānāma tāsu bhaginīsu pāpakaṁ cittaṁ uppādetā. Ayaṁ kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti.

“Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāya. Catūhi kho, thapatayo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“Katamehi catūhi? Idha, thapatayo, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹ Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… vigatamalamaccherena cetasā ajjhāgāraṁ vasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Imehi kho, thapatayo, catūhi dhammehi (S.55.6./V,352.) samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“Tumhe kho, thapatayo, Buddhe aveccappasādena samannāgatā--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… yaṁ kho pana kiñci kule deyyadhammaṁ sabbaṁ taṁ appaṭivibhattaṁ sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Taṁ kiṁ maññatha, thapatayo, katividhā te Kosalesu manussā ye tumhākaṁ samasamā, yadidaṁ--dānasaṁvibhāge”ti? “Lābhā no, bhante, suladdhaṁ no, bhante! Yesaṁ no Bhagavā evaṁ pajānātī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.55.7.) (7) Veḷudvāreyyasuttaṁ 鞞紐多羅

►《雜阿含1044經》

1003. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena veḷudvāraṁ nāma Kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṁ kho te Veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā--“Samaṇo khalu, bho, Gotamo Sakyaputto sakyakulā pabbajito Kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ veḷudvāraṁ anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ Gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato--‘Itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti’. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

(S.55.7./V,353.) Atha kho te Veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce Bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce Bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te Veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Mayaṁ, bho Gotama, evaṁkāmā evaṁchandā evaṁ-adhippāyā-- puttasambādhasayanaṁ ajjhāvaseyyāma, kāsikacandanaṁ paccanubhaveyyāma, mālāgandhavilepanaṁ dhāreyyāma, jātarūparajataṁ sādiyeyyāma, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyāma. Tesaṁ no bhavaṁ Gotamo amhākaṁ evaṁkāmānaṁ evaṁchandānaṁ evaṁ-adhippāyānaṁ tathā dhammaṁ desetu yathā mayaṁ puttasambādhasayanaṁ ajjhāvaseyyāma…pe… sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyāmā”ti.

“Attūpanāyikaṁ vo, gahapatayo, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṁ, bho”ti kho te Veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca--

“Katamo ca, gahapatayo, attupanāyiko dhammapariyāyo? Idha, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati--‘Ahaṁ khosmi jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. Yo kho maṁ jīvitukāmaṁ amaritukāmaṁ sukhakāmaṁ dukkhappaṭikūlaṁ jīvitā voropeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana paraṁ jīvitukāmaṁ amaritukāmaṁ sukhakāmaṁ dukkhappaṭikūlaṁ jīvitā voropeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa (S.55.7./V,354.) peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti! So iti paṭisaṅkhāya attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ kāyasamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati--‘Yo kho me adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana parassa adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti So iti paṭisaṅkhāya attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ kāyasamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati--‘Yo kho me dāresu cārittaṁ āpajjeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana parassa dāresu cārittaṁ āpajjeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti! So iti paṭisaṅkhāya attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ kāyasamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati--‘Yo kho me musāvādena atthaṁ bhañjeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana parassa musāvādena atthaṁ bhañjeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. (S.55.7./V,355.) Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti! So iti paṭisaṅkhāya attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati--yo kho maṁ pisuṇāya vācāya mitte bhindeyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana paraṁ pisuṇāya vācāya mitte bhindeyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ…pe… evamassāyaṁ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati--yo kho maṁ pharusāya vācāya samudācareyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana paraṁ pharusāya vācāya samudācareyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo…pe… evamassāyaṁ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“Puna caparaṁ, gahapatayo, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati--‘Yo kho maṁ samphabhāsena samphappalāpabhāsena samudācareyya, na metaṁ assa piyaṁ manāpaṁ. Ahañceva kho pana paraṁ samphabhāsena samphappalāpabhāsena samudācareyyaṁ, parassapi taṁ assa appiyaṁ amanāpaṁ. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassa peso dhammo appiyo amanāpo. Yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, kathāhaṁ paraṁ tena saṁyojeyyan’ti! So iti paṭisaṅkhāya attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati. Evamassāyaṁ vacīsamācāro tikoṭiparisuddho hoti.

“So Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti; (S.55.7./V,356.) dhamme…pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Yato kho, gahapatayo, ariyasāvako imehi sattahi saddhammehi samannāgato hoti imehi catūhi ākaṅkhiyehi ṭhānehi, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti.

Evaṁ vutte Veḷudvāreyyakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavantaṁ etadavocuṁ--“Abhikkantaṁ, bho Gotama…pe… ete mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Sattamaṁ.

(S.55.8.) (8) Paṭhamagiñjakāvasathasuttaṁ 繁耆迦精舍(1)

►《雜阿含852經》

1004. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Ñātike viharati Giñjakāvasathe. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--

“Sāḷho nāma, bhante, bhikkhu kālaṅkato; tassa kā gati ko abhisamparāyo? Nandā nāma, bhante, bhikkhunī kālaṅkatā; tassā kā gati ko abhisamparāyo? Sudatto nāma, bhante, upāsako kālaṅkato; tassa kā gati ko abhisamparāyo? Sujātā nāma, bhante, upāsikā kālaṅkatā; tassā kā gati, ko abhisamparāyo”ti?

“Sāḷho Ānanda, bhikkhu kālaṅkato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā, Ānanda, bhikkhunī kālaṅkatā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ (S.55.8./V,357.) saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto, Ānanda, upāsako kālaṅkato tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī; sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissati. Sujātā, Ānanda, upāsikā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā.

“Anacchariyaṁ kho panetaṁ, Ānanda, yaṁ manussabhūto kālaṁ kareyya; tasmiṁ tasmiṁ ce maṁ kālaṅkate upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipucchissatha. Vihesā pesā, Ānanda, assa Tathāgatassa. Tasmātihānanda dhammādāsaṁ nāma dhammapariyāyaṁ desessāmi; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”.

“Katamo ca so, Ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”?

“Idha, Ānanda, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ kho so, Ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Aṭṭhamaṁ.

(Tīṇipi suttantāni ekanidānāni)

(S.55.9.) (9) Dutiyagiñjakāvasathasuttaṁ 繁耆迦精舍(2)

►《雜阿含852經》

1005. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Asoko nāma, bhante, bhikkhu Kālaṅkato; tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Asokā nāma, bhante, bhikkhunī Kālaṅkatā…pe… Asoko nāma, bhante, upāsako Kālaṅkato…pe… Asokā nāma, bhante, upāsikā Kālaṅkatā; tassā kā gati, ko abhisamparāyo”ti?

“Asoko, Ānanda, bhikkhu Kālaṅkato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi…pe… (purimaveyyākaraṇena ekanidānaṁ)

“Ayaṁ kho so, Ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Navamaṁ.

(S.55.10.) (10) Tatiyagiñjakāvasathasuttaṁ 繁耆迦精舍(3)

►《雜阿含853經》

1006. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Kakkaṭo nāma, bhante, Ñātike upāsako Kālaṅkato; tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Kaḷibho nāma, bhante, Ñātike upāsako…pe… Nikato nāma, bhante, Ñātike upāsako…pe… Kaṭissaho nāma, bhante, Ñātike upāsako…pe… Tuṭṭho nāma, bhante, Ñātike upāsako…pe… Santuṭṭho nāma, bhante, Ñātike upāsako…pe… Bhaddo nāma, bhante, Ñātike upāsako…pe… SuBhaddo nāma, bhante, Ñātike upāsako Kālaṅkato; tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti?

“Kakkaṭo Ānanda, upāsako Kālaṅkato pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. (S.55.10./V,359.) Kaḷibho, Ānanda…pe… Nikato, Ānanda…pe… Kaṭissaho, Ānanda pe…Tuṭṭho, Ānanda…pe… Santuṭṭho, Ānanda…pe… Bhaddo, Ānanda…pe… SuBhaddo, Ānanda, upāsako Kālaṅkato pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. (sabbe ekagatikā kātabbā)

“Paropaññāsa, Ānanda, Ñātike upāsakā Kālaṅkatā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikanavuti, Ānanda, Ñātike upāsakā Kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino; sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. Chātirekāni kho, Ānanda, pañcasatāni Ñātike upāsakā Kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā.

“Anacchariyaṁ kho panetaṁ, Ānanda, yaṁ manussabhūto kālaṁ kareyya; tasmiṁ tasmiṁ ce maṁ kālaṅkate upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipucchissatha. Vihesā pesā, Ānanda, assa Tathāgatassa. Tasmātihānanda, dhammādāsaṁ nāma dhammapariyāyaṁ desessāmi; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”.

(S.55.10./V,360.) “Idhānanda ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ kho so, Ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Dasamaṁ.

Veḷudvāravaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Rājā Ogadhadīghāvu, Sāriputtāpare duve;

Thapatī Veḷudvāreyyā, Giñjakāvasathe tayoti.

2. Rājakārāmavaggo王園品

(S.55.11.) (1) Sahassabhikkhunisaṅghasuttaṁ 千(比丘尼僧)

1007. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Rājakārāme. Atha kho sahassabhikkhunisaṅgho yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo Bhagavā etadavoca--

“Catūhi kho, bhikkhuniyo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhuniyo, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. (S.55.11./V,361.) Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhuniyo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.55.12.) (2) Brāhmaṇasuttaṁ 婆羅門

►《雜阿含842經》

1008. Sāvatthinidānaṁ. “Brāhmaṇā, bhikkhave, udayagāminiṁ nāma paṭipadaṁ paññapenti. Te sāvakaṁ evaṁ samādapenti--‘Ehi tvaṁ, ambho purisa, kālasseva uṭṭhāya pācīnamukho yāhi. So tvaṁ mā sobbhaṁ parivajjehi, mā papātaṁ, mā khāṇuṁ, mā kaṇḍakaṭhānaṁ, mā candaniyaṁ, mā oḷigallaṁ. Yattha papateyyāsi tattheva maraṇaṁ āgameyyāsi. Evaṁ tvaṁ, ambho purisa, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissasī’”ti.

“Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, brāhmaṇānaṁ bālagamanametaṁ mūḷhagamanametaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Ahañca kho, bhikkhave, ariyassa vinaye udayagāminiṁ paṭipadaṁ paññapemi; yā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati.

“Katamā ca sā, bhikkhave, udayagāminī paṭipadā; yā ekantanibbidāya…pe… nibbānāya saṁvattati? (S.55.12./V,362.) Idha bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti; dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, udayagāminī paṭipadā ekantanibbidāya…pe… nibbānāya saṁvattatī”ti. Dutiyaṁ.

(S.55.13.) (3) Ānandattherasuttaṁ 阿難長老

1009. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca Ānando āyasmā ca Sāriputto Sāvatthiyaṁ viharanti Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Katinaṁ kho, āvuso Ānanda dhammānaṁ pahānā, katinaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu, evamayaṁ pajā Bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti? “Catunnaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ pahānā, catunnaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu, evamayaṁ pajā Bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Yathārūpena kho, āvuso, Buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati (S.55.13./V,363.) tathārūpassa Buddhe appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, Buddhe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpassa Buddhe aveccappasādo hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavā”ti.

“Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa dhamme appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpassa dhamme aveccappasādo hoti--svākkhāto Bhagavatā dhammo…pe… viññūhīti.

“Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa saṅghe appasādo na hoti. Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpassa saṅghe aveccappasādo hoti--suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti.

“Yathārūpena ca kho, āvuso, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa dussīlyaṁ na hoti. Yathārūpehi ca kho, āvuso, ariyakantehi sīlehi samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpāni ariyakantāni sīlāni honti akhaṇḍāni…pe… samādhisaṁvattanikāni. (S.55.13./V,364.) Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ dhammānaṁ pahānā imesaṁ catunnaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu evamayaṁ pajā Bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. Tatiyaṁ.

(S.55.14.) (4) Duggatibhayasuttaṁ惡趣畏(1)

1010. “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṁ samatikkanto hoti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṁ samatikkanto hotī”ti. Catutthaṁ.

(S.55.15.) (5) Duggativinipātabhayasuttaṁ惡趣畏(2)

1011. “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggativinipātabhayaṁ samatikkanto hoti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggativinipātabhayaṁ samatikkanto hotī”ti. Pañcamaṁ.

(S.55.16.) (6) Paṭhamamittāmaccasuttaṁ 朋友(1)

►《雜阿含836經》，cf. S.56.26.

1012. “Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ--mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā--te, bhikkhave, catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā. Katamesu catūsu? (S.55.16./V,365.) Buddhe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantesu sīlesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā akhaṇḍesu…pe… samādhisaṁvattanikesu. Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ--mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā--te, bhikkhave, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.55.17.) (7) Dutiyamittāmaccasuttaṁ 朋友(2)

►《雜阿含836經》，cf. S.56.26.

1013. “Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ--mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā--te, bhikkhave, catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā. Katamesu catūsu? Buddhe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho Bhagavā”ti.

“Siyā, bhikkhave, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ--pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā--na tveva Buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ. Tatridaṁ aññathattaṁ--so vata Buddhe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatī”ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantesu sīlesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā akhaṇḍesu…pe… samādhisaṁvattanikesu. Siyā, bhikkhave, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ--pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā--na tveva (S.55.17./V,366.) ariyakantehi sīlehi samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ. Tatridaṁ aññathattaṁ--so vata ariyakantehi sīlehi samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatīti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ--mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā--te, bhikkhave imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā”ti. Sattamaṁ.

(S.55.18.) (8) Paṭhamadevacārikasuttaṁ 天上遊行(1)

►《雜阿含1135經》

1014. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya, evameva--Jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā Tāvatiṁsakāyikā devatāyo yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatāyo āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, āvuso, Buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, āvuso, dhamme…pe… saṅghe…pe… sādhu kho, āvuso, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. (S.55.18./V,367.) Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, Buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. Sādhu kho, mārisa Moggallāna, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.55.19.) (9) Dutiyadevacārikasuttaṁ 天上遊行(2)

►《雜阿含1135經》

1015. Sāvatthinidānaṁ. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya, evameva--Jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā Tāvatiṁsakāyikā devatāyo yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatāyo āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

“Sādhu kho, āvuso, Buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. Sādhu kho, āvuso, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti.

“Sādhu kho, mārisa Moggallāna, Buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. Sādhu kho, mārisa Moggallāna, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa Moggallāna, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Navamaṁ.

(S.55.20.) (10) Tatiyadevacārikasuttaṁ 天上遊行(3)

►《雜阿含1135經》

1016. Atha kho Bhagavā--seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya, evameva--Jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. Atha kho sambahulā Tāvatiṁsakāyikā devatāyo yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ (S.55.20./V,368.) abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatāyo Bhagavā etadavoca--

“Sādhu kho, āvuso, Buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Sādhu kho, āvuso dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evamidhekacce sattā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti.

“Sādhu kho, mārisa, Buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa, evamayaṁ pajā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Sādhu kho, mārisa, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa, evamayaṁ pajā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. Dasamaṁ.

Rājakārāmavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Sahassabrāhmaṇānanda Duggati apare duve;

Mittāmaccā duve vuttā, tayo ca Devacārikāti.

3. Saraṇānivaggo 百手品

(S.55.21./V,369.)

(S.55.21.) (1) Paṭhama-Mahānāmasuttaṁ 摩訶男(1)

►《雜阿含930經》，《別譯雜阿含155經》

1017. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Atha kho Mahānāmo sakko yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo sakko Bhagavantaṁ etadavoca--“Idaṁ, bhante, Kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ sambādhabyūhaṁ. So khvāhaṁ, bhante, Bhagavantaṁ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṁ Kapilavatthuṁ pavisanto; bhantenapi hatthinā samāgacchāmi bhantenapi assena samāgacchāmi; bhantenapi rathena samāgacchāmi; bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi; bhantenapi purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṁ, bhante, tasmiṁ samaye mussateva Bhagavantaṁ ārabbha sati, mussati dhammaṁ ārabbha sati, mussati saṅghaṁ ārabbha sati. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti--‘Imamhi cāhaṁ samaye kālaṁ kareyyaṁ, kā mayhaṁ gati, ko abhisamparāyo’”ti?

“Mā bhāyi, Mahānāma, mā bhāyi, Mahānāma! Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati apāpikā kālaṁkiriyā. Yassa kassaci, Mahānāma, dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ cittaṁ sīlaparibhāvitaṁ cittaṁ sutaparibhāvitaṁ cittaṁ cāgaparibhāvitaṁ cittaṁ paññāparibhāvitaṁ cittaṁ, tassa yo hi khvāyaṁ kāyo rūpī cātumahābhūtiko (S.55.21./V,370.) mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādana-parimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo. Taṁ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti sivgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṁ dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ…pe… paññāparibhāvitaṁ taṁ uddhagāmi hoti visesagāmi.

“Seyyathāpi, Mahānāma, puriso sappikumbhaṁ vā telakumbhaṁ vā gambhīraṁ udakarahadaṁ ogāhitvā bhindeyya. Tatra yā assa sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī assa, yañca khvassa tatra sappi vā telaṁ vā taṁ uddhagāmi assa visesagāmi. Evameva kho, Mahānāma, yassa kassaci dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ cittaṁ…pe… paññāparibhāvitaṁ cittaṁ tassa yo hi khvāyaṁ kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo taṁ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; yañca khvassa cittaṁ dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ…pe… paññāparibhāvitaṁ taṁ uddhagāmi hoti visesagāmi. Tuyhaṁ kho pana, Mahānāma, dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ cittaṁ…pe… paññāparibhāvitaṁ (S.55.21./V,371.) cittaṁ Mā bhāyi, Mahānāma mā bhāyi, Mahānāma! Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālaṁkiriyā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.55.22.) (2) Dutiya-Mahānāmasuttaṁ 摩訶男(2)

►《雜阿含930經》，《別譯雜阿含155經》

1018. Evaṁ me sutaṁ--Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Atha kho Mahānāmo sakko yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo sakko Bhagavantaṁ etadavoca--“Idaṁ, bhante, Kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ sambādhabyūhaṁ. So khvāhaṁ, bhante, Bhagavantaṁ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṁ Kapilavatthuṁ pavisanto; bhantenapi hatthinā samāgacchāmi; bhantenapi assena samāgacchāmi; bhantenapi rathena samāgacchāmi; bhante, napi sakaṭena samāgacchāmi; bhante, napi purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṁ, bhante, tasmiṁ samaye mussateva Bhagavantaṁ ārabbha sati, mussati dhammaṁ ārabbha sati, mussati saṅghaṁ ārabbha sati. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti--‘Imamhi cāhaṁ samaye kālaṁ kareyyaṁ, kā mayhaṁ gati, ko abhisamparāyo’”ti?

“Mā bhāyi, Mahānāma, mā bhāyi, Mahānāma! Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati apāpikā kālaṁkiriyā. Catūhi kho, Mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Katamehi catūhi? Idha, Mahānāma, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi.

“Seyyathāpi Mahānāma, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro, so mūlacchinno katamena papateyyā”ti? “Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro”ti. “Evameva kho, Mahānāma, imehi catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. Dutiyaṁ.

(S.55.23.) (3) Godhasakkasuttaṁ 沙陀

►《雜阿含935經》，《別譯雜阿含159經》

1019. Kapilavatthunidānaṁ Atha kho Mahānāmo sakko yena Godhā sakko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Godhaṁ sakkaṁ etadavoca --(S.55.23./V,372.) “Katihi tvaṁ, Godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti?

“Tīhi khvāhaṁ, Mahānāma, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Katamehi tīhi? Idha, Mahānāma, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti--suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Imehi khvāhaṁ, Mahānāma, tīhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ.

“Tvaṁ pana, Mahānāma, katihi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti? “Catūhi khvāhaṁ, Godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Katamehi catūhi? Idha, Godhe, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi khvāhaṁ, Godhe, catūhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti.

“Āgamehi tvaṁ, Mahānāma, āgamehi tvaṁ, Mahānāma! Bhagavāva etaṁ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṁ vā asamannāgataṁ vā”ti. “Ayāma, Godhe, yena Bhagavā tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā Bhagavato etamatthaṁ ārocessāmā”ti. (S.55.23./V,373.) Atha kho Mahānāmo sakko Godhā ca sakko yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo sakko Bhagavantaṁ etadavoca--

“Idhāhaṁ bhante, yena Godhā sakko tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā Godhaṁ sakkaṁ etadavocaṁ--‘Katihi tvaṁ, Godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ’? Evaṁ vutte, bhante, Godhā sakko maṁ etadavoca--

“Tīhi khvāhaṁ, Mahānāma, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Katamehi tīhi? Idha, Mahānāma, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti-- itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti-- suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Imehi khvāhaṁ, Mahānāma, tīhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Tvaṁ pana, Mahānāma, katamehi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti?

“Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, Godhaṁ sakkaṁ etadavocaṁ--‘Catūhi khvāhaṁ, Godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. Katamehi catūhi? Idha, Godhe, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti-- itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi khvāhaṁ, Godhe, catūhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan’”ti.

“Evaṁ vutte, bhante, Godhā sakko maṁ etadavoca--‘Agamehi tvaṁ, Mahānāma, āgamehi tvaṁ, Mahānāma! Bhagavāva etaṁ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṁ vā asamannāgataṁ vā’”ti. (S.55.23./V,374.) “Idha bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa Bhagavā ekato bhikkhusaṅgho ca. Yeneva Bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, Bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa Bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho ca. Yeneva Bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, Bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa Bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho ca upāsakā ca. Yeneva Bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, Bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa Bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho upāsakā upāsikāyo ca. Yeneva Bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, Bhagavā dhāretu. Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa Bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho upāsakā upāsikāyo sadevako ca loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā. Yeneva Bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, Bhagavā dhāretū”ti. “Evaṁvādī tvaṁ, Godhe, Mahānāmaṁ sakkaṁ kiṁ vadesī”ti? “Evaṁvādāhaṁ, bhante, Mahānāmaṁ sakkaṁ na kiñci vadāmi, aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti. Tatiyaṁ.
(S.55.24./V,375.)

(S.55.24.) (4) Paṭhamasaraṇānisakkasuttaṁ 百手(1)

►《雜阿含936經》，《別譯雜阿含160經》

1020. Kapilavatthunidānaṁ Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. So Bhagavatā byākato--“Sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Tatra sudaṁ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti--“Acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho! Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so Bhagavatā byākato--‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti.

Atha kho Mahānāmo sakko yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo sakko Bhagavantaṁ etadavoca--“Idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. So Bhagavatā byākato--‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṁ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti--“Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho! Ettha dāni ko na sotapanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; so Bhagavatā byākato ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti.

“Yo so, Mahānāma, dīgharattaṁ upāsako Buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya! Yañhi taṁ, Mahānāma, sammā vadamāno vadeyya--‘Dīgharattaṁ upāsako Buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato’ti, saraṇāni sakkaṁ sammā vadamāno vadeyya. (S.55.24./V,376.) Saraṇāni Mahānāma, sakko dīgharattaṁ upāsako Buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato. So kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya!

“Idha, Mahānāma, ekacco puggalo Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato. So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, Mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

“Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe … hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, Mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

“Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti Ayampi kho, Mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

“Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti; dhamme…pe… saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti Ayampi kho, Mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

(S.55.24./V,377.) “Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo na heva kho Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti… na dhamme…pe… na saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. Api cassa ime dhammā honti--saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti. Ayampi kho, Mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ.

“Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo na heva kho Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti… na dhamme…pe… na saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato, api cassa ime dhammā honti saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ. Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ. Ayampi kho, Mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ. Ime cepi, Mahānāma, mahāsālā subhāsitaṁ dubbhāsitaṁ ājāneyyuṁ, ime cāhaṁ mahāsāle byākareyyaṁ--‘sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti; kimaṅgaṁ pana saraṇāniṁ sakkaṁ. Saraṇāni, Mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhaṁ samādiyī”ti. Catutthaṁ.

(S.55.25.) (5) Dutiyasaraṇānisakkasuttaṁ 百手(2)

(S.55.25./V,378.) 1021. Kapilavatthunidānaṁ. Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. So Bhagavatā byākato--“Sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Tatra sudaṁ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti--“Acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho! Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato. So Bhagavatā byākato--‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Saraṇāni sakko sikkhāya aparipūrakārī ahosī”ti. Atha kho Mahānāmo sakko yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo sakko Bhagavantaṁ etadavoca--

“Idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. So Bhagavatā byākato--‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṁ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti--‘Acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho! Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati! Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato. So Bhagavatā byākato--sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. Saraṇāni sakko sikkhāya aparipūrakārī ahosī’”ti.

“Yo so, Mahānāma, dīgharattaṁ upāsako Buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya! Yañhi taṁ, Mahānāma, sammā vadamāno vadeyya--‘Dīgharattaṁ upāsako Buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato’, saraṇāniṁ sakkaṁ sammā vadamāno vadeyya. Saraṇāni, Mahānāma, sakko dīgharattaṁ upāsako Buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya!

“Idha, Mahānāma, ekacco puggalo Buddhe ekantagato hoti abhippasanno--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, (S.55.25./V,379.) Mahānāma puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

“Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo Buddhe ekantagato hoti abhippasanno--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayampi kho, Mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

“Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo Buddhe ekantagato hoti abhippasanno--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. Ayampi kho, Mahānāma puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

“Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo Buddhe ekantagato hoti abhippasanno--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Ayampi kho, Mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

“Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo na heva kho Buddhe ekantagato hoti abhippasanno…pe… na dhamme…pe… na saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato; api cassa ime dhammā honti--saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti. Ayampi kho, Mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ.

“Idha pana, Mahānāma, ekacco puggalo na heva kho Buddhe ekantagato hoti abhippasanno… na dhamme…pe… na saṅghe…pe… na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato; api cassa ime dhammā honti--saddhindriyaṁ…pe… paññindriyaṁ. Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ. Ayampi kho, Mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ.

“Seyyathāpi, Mahānāma, dukkhettaṁ dubbhūmaṁ avihatakhāṇukaṁ, bījāni cassu khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni asārādāni asukhasayitāni, devo ca na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyyun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Evameva kho, Mahānāma, idha dhammo durakkhāto hoti duppavedito aniyyāniko anupasamasaṁvattaniko asammāsambuddhappavedito--idamahaṁ dukkhettasmiṁ vadāmi. (S.55.25./V,380.) Tasmiñca dhamme sāvako viharati dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī--idamahaṁ dubbījasmiṁ vadāmi”.

“Seyyathāpi, Mahānāma, sukhettaṁ subhūmaṁ suvihatakhāṇukaṁ, bījāni cassu akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni; devo ca sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ Vepullaṁ āpajjeyyun”ti? “Evaṁ, bhante”. “Evameva kho, Mahānāma, idha dhammo svākkhāto hoti suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito--idamahaṁ sukhettasmiṁ vadāmi. Tasmiñca dhamme sāvako viharati dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī--idamahaṁ subījasmiṁ vadāmi. Kimaṅgaṁ pana saraṇāniṁ sakkaṁ! Saraṇāni, Mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhāya paripūrakārī ahosī”ti. Pañcamaṁ.

(S.55.26.) (6) Paṭhama-Anāthapiṇḍikasuttaṁ 破戒(1)

1022. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vanda--‘Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi--‘sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti.

(S.55.26./V,381.) “Evaṁ bhante”ti kho so puriso Anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca--

“Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandati. Evañca vadati--‘sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā Sāriputto tuṇhībhāvena.

Atha kho āyasmā Sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā Ānandena pacchāsamaṇena yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā Sāriputto Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca--“Kacci te, gahapati, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti.

“Yathārūpena kho, gahapati, Buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpo te Buddhe appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, Buddhe aveccappasādo--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Tañca pana te Buddhe aveccappasādaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpena kho, gahapati, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ (S.55.26./V,382.) maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te dhamme appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, dhamme aveccappasādo--svākkhāto Bhagavatā dhammo…pe… paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Tañca pana te dhamme aveccappasādaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpena kho, gahapati, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te saṅghe appasādo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, saṅghe aveccappasādo--suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Tañca pana te saṅghe aveccappasādaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpena kho, gahapati, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpaṁ te dussīlyaṁ natthi. Atthi ca kho te, gahapati, ariyakantāni sīlāni…pe… samādhisaṁvattanikāni. Tāni ca pana te ariyakantāni sīlāni attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpāya kho, gahapati, micchādiṭṭhiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchādiṭṭhi natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammādiṭṭhi. Tañca pana te sammādiṭṭhiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpena kho, gahapati, micchāsaṅkappena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpo te micchāsaṅkappo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsaṅkappo. Tañca pana te sammāsaṅkappaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

(S.55.26./V,383.) “Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvācāya samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchāvācā natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvācā. Tañca pana te sammāvācaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpena kho, gahapati, micchākammantena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchākammanto natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammākammanto. Tañca pana te sammākammantaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpena kho, gahapati, micchā-ājīvena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchā-ājīvo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammā-ājīvo. Tañca pana te sammā-ājīvaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpena kho, gahapati, micchāvāyāmena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchāvāyāmo natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvāyāmo. Tañca pana te sammāvāyāmaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpāya kho, gahapati, micchāsatiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchāsati natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsati. Tañca pana te sammāsatiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpena kho, gahapati, micchāsamādhinā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpo te micchāsamādhi natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāsamādhi. Tañca pana te sammāsamādhiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

(S.55.26./V,384.) “Yathārūpena kho, gahapati, micchāñāṇena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpaṁ te micchāñāṇaṁ natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāñāṇaṁ. Tañca pana te sammāñāṇaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya.

“Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvimuttiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchāvimutti natthi. Atthi ca kho te, gahapati, sammāvimutti. Tañca pana te sammāvimuttiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyā”ti.

Atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa ṭhānaso vedanā paṭippassambhiṁsu. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantañca Sāriputtaṁ āyasmantañca Ānandaṁ sakeneva thālipākena parivisi. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantaṁ Sāriputtaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcāsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ āyasmā Sāriputto imāhi gāthāhi anumodi--

“Yassa saddhā Tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ.

“Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ;

Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ.

“Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ Buddhānasāsanan”ti.

Atha kho āyasmā Sāriputto Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

(S.55.26./V,385.) Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Ānandaṁ Bhagavā etadavoca--“Handa! Kuto nu tvaṁ, Ānanda, āgacchasi divādivassā”ti? “Āyasmatā, bhante, Sāriputtena Anāthapiṇḍiko gahapati iminā ca iminā ca ovādena ovadito”ti. “Paṇḍito, Ānanda, Sāriputto; mahāpañño, Ānanda, Sāriputto, yatra hi nāma cattāri sotāpattiyaṅgāni dasahākārehi vibhajissatī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.55.27.) (7) Dutiya-Anāthapiṇḍikasuttaṁ 破戒(2)

►《雜阿含1031經》

1023. Sāvatthinidānaṁ. Tena kho pana samayena Anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi--“Ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā Ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato Ānandassa pāde sirasā vanda--‘Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi--‘sādhu kira, bhante, āyasmā Ānando yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho so puriso Anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca--“Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandati. Evañca vadati--‘sādhu kira, bhante, āyasmā Ānando yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. Adhivāsesi kho āyasmā Ānando tuṇhībhāvena.

Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā Ānando Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca--“Kacci te, gahapati, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? “Na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti.

(S.55.27./V,386.) “Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, assutavā puthujjano Buddhe appasādena samannāgato hoti. Tañca panassa Buddhe appasādaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ.

“Puna caparaṁ, gahapati, assutavā puthujjano dhamme appasādena samannāgato hoti. Tañca panassa dhamme appasādaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ.

“Puna caparaṁ, gahapati, assutavā puthujjano saṅghe appasādena samannāgato hoti. Tañca panassa saṅghe appasādaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ.

“Puna caparaṁ, gahapati, assutavā puthujjano dussīlyena samannāgato hoti. Tañca panassa dussīlyaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ.

“Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgatassa sutavato ariyasāvakassa na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Tañca panassa Buddhe aveccappasādaṁ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ.

“Puna caparaṁ, gahapati, sutavā ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti--svākkhāto Bhagavatā dhammo…pe… paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Tañca panassa dhamme aveccappasādaṁ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ.

“Puna caparaṁ, gahapati, sutavā ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti--suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Tañca panassa saṅghe aveccappasādaṁ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ.

“Puna caparaṁ, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Tāni ca panassa ariyakantāni sīlāni attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, (S.55.27./V,387.) na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgatassa sutavato ariyasāvakassa na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayan”ti.

“Nāhaṁ, bhante Ānanda, bhāyāmi. Kyāhaṁ bhāyissāmi! Ahañhi, bhante, Buddhe aveccappasādena samannāgato homi--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe aveccappasādena samannāgato homi--suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Yāni cimāni, bhante, Bhagavatā gihisāmīcikāni sikkhāpadāni desitāni, nāhaṁ tesaṁ kiñci attani khaṇḍaṁ samanupassāmī”ti “Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati! Sotāpattiphalaṁ tayā, gahapati, byākatan”ti. Sattamaṁ.

(S.55.28.) (8) Paṭhamabhayaverūpasantasuttaṁ 怨讎

►《雜阿含846經》

1024. Sāvatthinidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ Bhagavā etadavoca--“Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni ca honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggati-vinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”.

“Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? Yaṁ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi (S.55.28./V,388.) bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyati. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. Yaṁ, gahapati, adinnādāyī…pe… yaṁ, gahapati, kāmesumicchācārī…pe… yaṁ, gahapati, musāvādī…pe… yaṁ, gahapati, surāmerayamajjappamādaṭṭhāyī surāmerayamajjappamāda-ṭṭhānappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyati. Surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti.

“Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? Idha, gahapati, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

“Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? Idha, gahapati, ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti--iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; iti imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati; yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho…pe… phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. (S.55.28./V,389.) Ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho.

“Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho So ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.55.29.) (9) Dutiyabhayaverūpasantasuttaṁ 怖畏

►《雜阿含845經》

1025. Sāvatthinidānaṁ....pe…“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho; so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya--‘Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. Navamaṁ.

(S.55.30.) (10) NandakaLicchavisuttaṁ 離車

►《雜阿含833經》

1026. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho Nandako Licchavimahāmatto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Nandakaṁ Licchavimahāmattaṁ Bhagavā etadavoca--

“Catūhi kho, Nandaka, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Katamehi catūhi? Idha, Nandaka, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, Nandaka, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“Imehi ca pana, Nandaka, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako āyunā saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi; vaṇṇena saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi; sukhena saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi; yasena saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi; ādhipateyyena saṁyutto hoti dibbenapi mānusenapi. Taṁ kho panāhaṁ, Nandaka nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Api ca yadeva mayā sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ, tadevāhaṁ vadāmī”ti.

Evaṁ vutte aññataro puriso Nandakaṁ Licchavimahāmattaṁ etadavoca--“Nahānakālo, bhante”ti. “Alaṁ dāni, bhaṇe, etena bāhirena nahānena. Alamidaṁ ajjhattaṁ nahānaṁ bhavissati, yadidaṁ--Bhagavati pasādo”ti. Dasamaṁ.

Saraṇānivaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Mahānāmena dve vuttā, Godhā ca Saraṇā duve;

Duve Anāthapiṇḍikā, duve Verabhayena ca.

Licchavī dasamo vutto, Vaggo tena pavuccatīti.
(S.55.31./V,391.)

4. Puññābhisandavaggo 福德潤澤品

(S.55.31.) (1) Paṭhamapuññābhisandasuttaṁ 福德潤澤(1)

►《雜阿含838經》，cf. 《雜阿含1131經》

1027. Sāvatthinidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti--svākkhāto Bhagavatā dhammo…pe… paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Ayaṁ dutiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti--suppaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. Ayaṁ tatiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā”ti. Paṭhamaṁ.

(S.55.32.) (2) Dutiyapuññābhisandasuttaṁ 福德潤澤(2)

►《雜阿含840經》，cf. 《雜阿含1132-1133經》

1028. “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā ¹Arahaṁ ²Sammāsambuddho ³Vijjācaraṇasampanno ⁴Sugato ⁵Lokavidū ⁶Anuttaro purisadamma-sārathī ⁷Satthā (S.55.32./V,392.) Devamanussānaṁ ⁸Buddho ⁹Bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā”ti. Dutiyaṁ.

(S.55.33.) (3) Tatiyapuññābhisandasuttaṁ 福德潤澤(3)

►《雜阿含1134經》

1029. “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā”ti. Tatiyaṁ.

(S.55.34.) (4) Paṭhamadevapadasuttaṁ 天道(1)

►《雜阿含847經》

1030. Sāvatthinidānaṁ. Cattārimāni, bhikkhave, devānaṁ devapadāni avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya.

Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Idaṁ paṭhamaṁ devānaṁ devapadaṁ avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya.

(S.55.34./V,393.)“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Idaṁ catutthaṁ devānaṁ devapadaṁ avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya. Imāni kho, bhikkhave, cattāri devānaṁ devapadāni avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāyā”ti. Catutthaṁ.

(S.55.35.) (5) Dutiyadevapadasuttaṁ 天道(2)

►《雜阿含經》847、850經

1031. “Cattārimāni, bhikkhave, devānaṁ devapadāni avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya.

“Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. So iti paṭisañcikkhati--‘Kiṁ nu kho devānaṁ devapadan’ti? So evaṁ pajānāti--‘Abyābajjhaparame khvāhaṁ etarahi deve suṇāmi. Na ca kho panāhaṁ kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā. Addhāhaṁ devapadadhammasamannāgato viharāmī’”ti. Idaṁ paṭhamaṁ devānaṁ devapadaṁ avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. So iti paṭisañcikkhati--‘Kiṁ nu kho devānaṁ devapadan’ti So evaṁ pajānāti--‘Abyābajjhaparame khvāhaṁ etarahi deve suṇāmi. Na kho panāhaṁ kiñci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā. Addhāhaṁ devapadadhammasamannāgato viharāmī’ti. (S.55.35./V,394.) Idaṁ catutthaṁ devānaṁ devapadaṁ avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāya. Imāni kho, bhikkhave, cattāri devānaṁ devapadāni avisuddhānaṁ sattānaṁ visuddhiyā apariyodātānaṁ sattānaṁ pariyodapanāyā”ti. Pañcamaṁ.

(S.55.36.) (6) Devasabhāgasuttaṁ 朋輩

►《雜阿含1124經》

1032. “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgataṁ attamanā devā sabhāgataṁ kathenti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Yā tā devatā Buddhe aveccappasādena samannāgatā ito cutā tatrūpapannā tāsaṁ evaṁ hoti--‘Yathārūpena kho mayaṁ Buddhe aveccappasādena samannāgatā tato cutā idhūpapannā, ariyasāvakopi tathārūpena Buddhe aveccappasādena samannāgato ehīti devānaṁ santike’”ti.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Yā tā devatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā ito cutā tatrūpapannā tāsaṁ evaṁ hoti--‘Yathārūpehi kho mayaṁ ariyakantehi sīlehi samannāgatā tato cutā idhūpapannā, ariyasāvakopi tathārūpehi ariyakantehi sīlehi samannāgato ehīti devānaṁ santike’ti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgataṁ attamanā devā sabhāgataṁ kathentī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.55.35./V,395.)

(S.55.37.) (7) Mahānāmasuttaṁ 摩訶男

►《雜阿含927經》，《別譯雜阿含152經》

1033. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Atha kho Mahānāmo sakko yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo sakko Bhagavantaṁ etadavoca--

“Kittāvatā nu kho, bhante, upāsako hotī”ti? “Yato kho, Mahānāma, Buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti--ettāvatā kho, Mahānāma, upāsako hotī”ti.

“Kittāvatā pana, bhante, upāsako sīlasampanno hotī”ti? “Yato kho, Mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭivirato hoti,--ettāvatā kho, Mahānāma, upāsako sīlasampanno hotī”ti.

“Kittāvatā pana, bhante, upāsako saddhāsampanno hotī”ti? “Idha, Mahānāma, upāsako saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiṁ--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Ettāvatā kho, Mahānāma, upāsako saddhāsampanno hotī”ti.

“Kittāvatā pana, bhante, upāsako cāgasampanno hotī”ti? “Idha, Mahānāma, upāsako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato--ettāvatā kho, Mahānāma, upāsako cāgasampanno hotī”ti.

“Kittāvatā pana, bhante, upāsako paññāsampanno hotī”ti? “Idha, Mahānāma, upāsako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā--ettāvatā kho, Mahānāma, upāsako paññāsampanno hotī”ti. Sattamaṁ.

(S.55.38./V,396.)

(S.55.38.) (8) Vassasuttaṁ 雨

►A.3.93、A.4.147、A.10.61

1034. “Seyyathāpi bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ paripūrenti; evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa yo ca Buddhe aveccappasādo, yo ca dhamme aveccappasādo, yo ca saṅghe aveccappasādo, yāni ca ariyakantāni sīlāni--ime dhammā sandamānā pāraṁ gantvā āsavānaṁ khayāya saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.55.39. Kāḷi) (9) Kāḷigodhasuttaṁ迦里哥達(釋迦族女居士)

►《雜阿含1036經》

1035. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Kāḷigodhāya sākiyāniyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Kāḷigodhā sākiyānī yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Kāḷigodhaṁ sākiyāniṁ Bhagavā etadavoca--

“Catūhi kho, Godhe, dhammehi samannāgatā ariyasāvikā sotāpannā hoti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Katamehi catūhi? Idha, godhe, ariyasāvikā Buddhe aveccappasādena samannāgatā hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… (S.55.39./V,397.) vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dānasaṁvibhāgaratā. Imehi kho, godhe, catūhi dhammehi samannāgatā ariyasāvikā sotāpannā hoti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti.

“Yānimāni, bhante, Bhagavatā cattāri sotāpattiyagāni desitāni, saṁvijjante te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahañhi, bhante, Buddhe aveccappasādena samannāgatā--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… yaṁ kho pana kiñci kule deyyadhammaṁ sabbaṁ taṁ appaṭivibhattaṁ sīlavantehi kalyāṇadhammehī”ti. “Lābhā te, godhe, suladdhaṁ te, godhe! Sotāpattiphalaṁ tayā, godhe, byākatan”ti. Navamaṁ.

(S.55.40.) (10) Nandiyasakkasuttaṁ (釋氏)難提

►《雜阿含855經》

1036. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Atha kho Nandiyo sakko yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Nandiyo sakko Bhagavantaṁ etadavoca--“Yasseva nu kho, bhante, ariyasāvakassa cattāri sotāpattiyaṅgāni sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ natthi sveva nu kho, bhante, ariyasāvako pamādavihārī”ti.

“‘Yassa kho, Nandiya, cattāri sotāpattiyaṅgāni sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ natthi tamahaṁ bāhiro puthujjanapakkhe ṭhito’ti vadāmi. Api ca, Nandiya, yathā ariyasāvako pamādavihārī ceva hoti, appamādavihārī ca taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. (S.55.40./V,398.) “Evaṁ bhante”ti kho Nandiyo sakko Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca--

“Kathañca, Nandiya, ariyasāvako pamādavihārī hoti? Idha Nandiya, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. So tena Buddhe aveccappasādena santuṭṭho na uttari vāyamati divā pavivekāya, rattiṁ paṭisallānāya. Tassa evaṁ pamattassa viharato pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati, pīti na hoti. Pītiyā asati, passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati, dukkhaṁ viharati. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhyaṁ gacchati.

“Puna caparaṁ, Nandiya, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. So tehi ariyakantehi sīlehi santuṭṭho na uttari vāyamati divā pavivekāya rattiṁ paṭisallānāya. Tassa evaṁ pamattassa viharato pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati, pīti na hoti. Pītiyā asati, passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati, dukkhaṁ viharati. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhyaṁ gacchati. Evaṁ kho, Nandiya, ariyasāvako pamādavihārī hoti.

“Kathañca, Nandiya, ariyasāvako appamādavihārī hoti? Idha, Nandiya, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. So tena Buddhe aveccappasādena asantuṭṭho uttari vāyamati divā pavivekāya rattiṁ paṭisallānāya. Tassa evaṁ appamattassa viharato pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhyaṁ gacchati

(S.55.40./V,399.) “Puna caparaṁ, Nandiya, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. So tehi ariyakantehi sīlehi asantuṭṭho uttari vāyamati divā pavivekāya rattiṁ paṭisallānāya Tassa evaṁ appamattassa viharato pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhyaṁ gacchati. Evaṁ kho, Nandiya, ariyasāvako appamādavihārī hotī”ti. Dasamaṁ.

Puññābhisandavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Abhisandā tayo vuttā, duve Devapadāni ca;

Sabhāgataṁ Mahānāmo, vassaṁ Kāḷī ca Nandiyāti.

5. Sagāthakapuññābhisandavaggo 有偈福德潤澤品

(S.55.41.) (1) Paṭhama-abhisandasuttaṁ 潤澤(1)

►《雜阿含841經》

1037. “Cattārome bhikkhave, puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Ayaṁ catuttho puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro. (S.55.41./V,400.) Ime kho, bhikkhave cattāro puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā.

“Imehi kho, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ--‘Ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhyaṁ gacchati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ--‘Ettakāni udakāḷhakānī’ti vā ‘Ettakāni udakāḷhakasatānī’ti vā ‘Ettakāni udakāḷhakasahassānī’ti vā ‘Ettakāni udakāḷhakasatasahassānī’ti vāti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahā-udakakkhandho tveva saṅkhyaṁ gacchati. Evameva kho, bhikkhave, imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ--‘Ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Mahodadhiṁ aparimitaṁ mahāsaraṁ,

Bahubheravaṁ ratanagaṇānamālayaṁ.

Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā,

Puthū savantī upayanti sāgaraṁ.

“Evaṁ naraṁ annapānavatthadadaṁ,

Seyyāni paccattharaṇassa dāyakaṁ.

Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṁ,

Najjo yathā vārivahāva sāgaran”ti. Paṭhamaṁ.

(S.55.42.) (2) Dutiya-abhisandasuttaṁ 潤澤(2)

►《雜阿含841經》

(S.55.42./V,401.)1038. “Cattārome bhikkhave, puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā.

“Imehi kho, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ--‘Ettako puññābhisando, kusalābhisando sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhyaṁ gacchati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ-- Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, tattha na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ--‘Ettakāni udakāḷhakānī’ti vā ‘Ettakāni udakāḷhakasatānī’ti vā ‘Ettakāni udakāḷhakasahassānī’ti vā ‘Ettakāni udakāḷhakasatasahassānī’ti vāti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahā-udakakkhandho tveva saṅkhyaṁ gacchati. Evameva kho, bhikkhave, imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gaṇetuṁ--‘Ettako puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti. Idamavoca Bhagavā…pe…Satthā --

“Mahodadhiṁ aparimitaṁ mahāsaraṁ,

Bahubheravaṁ ratanagaṇānamālayaṁ.

Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā,

Puthū savantī upayanti sāgaraṁ.

“Evaṁ naraṁ annapānavatthadadaṁ,

Seyyāni paccattharaṇassa dāyakaṁ.

Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṁ,

Najjo yathā vārivahāva sāgaran”ti. Dutiyaṁ.

(S.55.43.) (3) Tatiya-abhisandasuttaṁ 潤澤(3)

1039. “Cattārome, bhikkhave, puññābhisandā, kusalābhisandā, sukhassāhārā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Ayaṁ paṭhamo puññābhisando, kusalābhisando, sukhassāhāro.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme…pe… saṅghe…pe… .

“Puna caparaṁ, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya (S.55.43./V,402.) samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṁ catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā.

“Yo puññakāmo kusale patiṭṭhito,

Bhāveti maggaṁ amatassa pattiyā.

So dhammasārādhigamo khaye rato,

Na vedhati maccurājāgamanasmin”ti. Tatiyaṁ.

(S.55.44.) (4) Paṭhamamahaddhanasuttaṁ 大寶(1)

►《雜阿含834經》

1040. “Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘Aḍḍho mahaddhano mahābhogo’ti vuccati.

“Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti; dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘Aḍḍho mahaddhano mahābhogo’ti vuccatī”ti. Catutthaṁ.

(S.55.45.) (5) Dutiyamahaddhanasuttaṁ 大寶(2)

►《雜阿含834經》

1041. “Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘Aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahāyaso’ti vuccati.

“Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako ‘Aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahāyaso’ti vuccatī”ti. Pañcamaṁ.
(S.55.46./V,403.)

(S.55.46.) (6) Suddhakasuttaṁ 比丘

►《雜阿含1126-1127經》

1042. “Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.55.47.) (7) Nandiyasuttaṁ 難提

►《雜阿含856經》

1043. Kapilavatthunidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Nandiyaṁ sakkaṁ Bhagavā etadavoca--“Catūhi kho, Nandiya, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”.

“Katamehi catūhi? Idha, Nandiya, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, Nandiya, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Sattamaṁ.

(S.55.48.) (8) Bhaddiyasuttaṁ 跋提

►《雜阿含1123經》

1044. Kapilavatthunidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Bhaddiyaṁ sakkaṁ Bhagavā etadavoca--“Catūhi kho, Bhaddiya, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“Katamehi catūhi? Idha, Bhaddiya, ariyasāvako Buddhe…pe… dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, Bhaddiya, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Aṭṭhamaṁ.
(S.55.49./V,404.)

(S.55.49.) (9) Mahānāmasuttaṁ 摩訶男

►《雜阿含928經》，《別譯雜阿含153經》

1045. Kapilavatthunidānaṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Mahānāmaṁ sakkaṁ Bhagavā etadavoca--“Catūhi kho, Mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti…pe… sambodhiparāyaṇo”.

“Katamehi catūhi? Idha, Mahānāma, ariyasāvako Buddhe…pe… dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, Mahānāma, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Navamaṁ.

(S.55.50.) (10) Aṅgasuttaṁ 支

►《雜阿含1125經》

1046. “Cattārimāni bhikkhave, sotāpattiyaṅgāni. Katamāni cattāri? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti--imāni kho, bhikkhave, cattāri sotāpattiyaṅgānī”ti. Dasamaṁ.

Sagāthakapuññābhisandavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Abhisandā tayo vuttā, duve Mahaddhanena ca;

Suddhaṁ Nandiyaṁ Bhaddiyaṁ, Mahānāmaṅgena te dasāti.

6. Sappaññavaggo 有慧品

(S.55.51.) (1) Sagāthakasuttaṁ 有偈

1047. “Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

“Katamehi catūhi? (S.55.51./V,405.) Idha bhikkhave, ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Yassa saddhā Tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ.

“Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṁ;

Adaliddoti taṁ āhu, amoghaṁ tassa jīvitaṁ.

“Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṁ dhammadassanaṁ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṁ Buddhānasāsanan”ti. Paṭhamaṁ.

(S.55.52.) (2) Vassaṁvutthasuttaṁ 雨安居

1048. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu Sāvatthiyaṁ vassaṁvuttho Kapilavatthuṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosuṁ kho Kapilavatthavā sakyā--“Aññataro kira bhikkhu Sāvatthiyaṁ vassaṁvuttho Kapilavatthuṁ anuppatto”ti.

Atha kho Kapilavatthavā sakyā yena so bhikkhu tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho Kapilavatthavā sakyā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ--“Kacci, bhante, Bhagavā arogo ceva balavā cā”ti? “Arogo cāvuso, Bhagavā balavā cā”ti. (S.55.52./V,406.) “Kacci pana, bhante, Sāriputtamoggallānā arogā ceva balavanto cā”ti? “Sāriputtamoggallānāpi kho, āvuso, arogā ceva balavanto cā”ti. “Kacci pana, bhante, bhikkhusaṅgho arogo ca balavā cā”ti. “Bhikkhusaṅghopi kho, āvuso, arogo ca balavā cā”ti. “Atthi pana te, bhante, kiñci iminā antaravassena Bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitan”ti? “Sammukhā metaṁ, āvuso, Bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ--‘Appakā te, bhikkhave, bhikkhū ye āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Atha kho eteva bahutarā bhikkhū ye pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā’”ti.

“Aparampi kho me, āvuso, Bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ--‘Appakā te, bhikkhave, bhikkhū ye pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Atha kho eteva bahutarā bhikkhū ye tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissantī’”ti.

“Aparampi kho me, āvuso, Bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ--‘Appakā te, bhikkhave, bhikkhū ye tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. Atha kho eteva bahutarā bhikkhū ye tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. Dutiyaṁ.

(S.55.53.) (3) Dhammadinnasuttaṁ 達摩提那

►《雜阿含1033經》

1049. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Bārāṇasiyaṁ viharati Isipatane Migadāye. (S.55.53./V,407.) Atha kho Dhammadinno upāsako pañcahi upāsakasatehi saddhiṁ yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Dhammadinno upāsako Bhagavantaṁ etadavoca--“Ovadatu no, bhante, Bhagavā; anusāsatu no, bhante, Bhagavā yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Tasmātiha vo, Dhammadinnaṁ, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Ye te suttantā Tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṁyuttā te kālena kālaṁ upasampajja viharissāmā’ti. Evañhi vo, Dhammadinna, sikkhitabban”ti. “Na kho netaṁ, bhante, sukaraṁ amhehi puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantehi kāsikacandanaṁ paccanubhontehi mālāgandhavilepanaṁ dhārayantehi jātarūparajataṁ sādiyantehi--ye te suttantā Tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṁyuttā te kālena kālaṁ upasampajja viharituṁ. Tesaṁ no, bhante, Bhagavā amhākaṁ pañcasu sikkhāpadesu ṭhitānaṁ uttaridhammaṁ desetū”ti.

“Tasmātiha vo, Dhammadinna, evaṁ sikkhitabbaṁ--‘Buddhe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgatā bhavissāma akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehī’ti. Evañhi vo, Dhammadinna, sikkhitabban”ti.

“Yānimāni, bhante, Bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṁvijjante te dhammā amhesu, mayañca tesu dhammesu sandissāma. Mayañhi bhante, Buddhe aveccappasādena samannāgatā--itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ (S.55.53./V,408.) Buddho Bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgatā akhaṇḍehi…pe… samādhisaṁvattanikehī”ti. “Lābhā vo Dhammadinna, suladdhaṁ vo, Dhammadinna! Sotāpattiphalaṁ tumhehi byākatan”ti. Tatiyaṁ.

(S.55.54.) (4) Gilānasuttaṁ 疾病

►《雜阿含1122經》

1050. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti--“Niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. Assosi kho Mahānāmo sakko--“Sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti--‘Niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’”ti Atha kho Mahānāmo sakko yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo sakko Bhagavantaṁ etadavoca--“Sutametaṁ, bhante--‘sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti--niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’ti. Na kho netaṁ, bhante, Bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ sappaññena upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno ovaditabbo”ti.

“Sappaññena Mahānāma, upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno catūhi assāsanīyehi dhammehi assāsetabbo--‘Assāsatāyasmā--atthāyasmato Buddhe aveccappasādo itipi so Bhagavā…pe…Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavāti Assāsatāyasmā--atthāyasmato dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantāni sīlāni akhaṇḍāni…pe… samādhisaṁvattanikānī’”ti.

“Sappaññena Mahānāma, upāsakena sappañño upāsako ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno imehi catūhi assāsanīyehi dhammehi assāsetvā evamassa vacanīyo--‘Atthāyasmato mātāpitūsu apekkhā’ti? So ce evaṁ vadeyya--‘Atthi me mātāpitūsu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo--‘Ayasmā kho māriso maraṇadhammo. Sace pāyasmā mātāpitūsu apekkhaṁ karissati, marissateva; no ce pāyasmā mātāpitūsu apekkhaṁ karissati, marissateva. Sādhāyasmā, yā te mātāpitūsu apekkhā taṁ pajahā’”ti.

“So ce evaṁ vadeyya--‘Yā me mātāpitūsu apekkhā sā pahīnā’ti, so evamassa vacanīyo--‘Atthi panāyasmato puttadāresu apekkhā’ti? So ce evaṁ vadeyya--‘Atthi me puttadāresu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo--‘Ayasmā kho māriso maraṇadhammo. Sace pāyasmā puttadāresu apekkhaṁ karissati, marissateva; no ce pāyasmā puttadāresu apekkhaṁ karissati, marissateva. Sādhāyasmā, yā te puttadāresu apekkhā taṁ pajahā’”ti.

“So ce evaṁ vadeyya--‘Yā me puttadāresu apekkhā sā pahīnā’ti, so evamassa vacanīyo--‘Atthi panāyasmato mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti? So ce evaṁ vadeyya--‘Atthi me mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo--‘Mānusakehi kho, āvuso, kāmehi dibbā kāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Sādhāyasmā, mānusakehi kāmehi cittaṁ vuṭṭhāpetvā cātumahārājikesu devesu cittaṁ adhimocehī’”ti.

“So ce evaṁ vadeyya--‘Mānusakehi me kāmehi cittaṁ vuṭṭhitaṁ, cātumahārājikesu devesu cittaṁ adhimocitan’ti, so evamassa vacanīyo--‘Cātumahārājikehi kho, (S.55.54./V,409.) āvuso devehi tāvatiṁsā devā abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. Sādhāyasmā, cātumahārājikehi devehi cittaṁ vuṭṭhāpetvā tāvatiṁsesu devesu cittaṁ adhimocehī’”ti.

“So ce evaṁ vadeyya--‘Cātumahārājikehi me devehi cittaṁ vuṭṭhitaṁ, tāvatiṁsesu devesu cittaṁ adhimocitan’ti, so evamassa vacanīyo--‘tāvatiṁsehi kho, āvuso, devehi yāmā devā…pe… tusitā devā…pe… nimmānaratī devā…pe… paranimmitavasavattī devā…pe… paranimmitavasavattīhi kho, āvuso, devehi brahmaloko abhikkantataro ca paṇītataro ca. Sādhāyasmā, paranimmitavasavattīhi devehi cittaṁ vuṭṭhāpetvā brahmaloke cittaṁ adhimocehī’ti. So ce evaṁ vadeyya--‘Paranimmitavasavattīhi me devehi cittaṁ vuṭṭhitaṁ, brahmaloke cittaṁ adhimocitan’ti, so evamassa vacanīyo--‘Brahmalokopi kho, āvuso, anicco addhuvo sakkāyapariyāpanno. Sādhāyasmā, brahmalokā cittaṁ vuṭṭhāpetvā sakkāyanirodhe cittaṁ upasaṁharāhī’”ti.

“So ce evaṁ vadeyya--‘Brahmalokā me cittaṁ vuṭṭhitaṁ, sakkāyanirodhe cittaṁ upasaṁharāmī’ti; evaṁ vimuttacittassa kho, Mahānāma, upāsakassa āsavā vimuttacittena bhikkhunā na kiñci nānākaraṇaṁ vadāmi, yadidaṁ--vimuttiyā vimuttan”ti. Catutthaṁ.

(S.55.55.) (5) Sotāpattiphalasuttaṁ 果(1)

►《雜阿含經》1125、1128-1129經

1051. “Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame cattāro? (S.55.55./V,411.) Sappurisasaṁsevo saddhammassavanaṁ yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti--Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṁvattantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.55.56.) (6) Sakadāgāmiphalasuttaṁ 果(2)

►《雜阿含1128經》

1052. “Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṁvattanti. Katame cattāro? …pe… saṁvattantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.55.57.) (7) Anāgāmiphalasuttaṁ 果(3)

►《雜阿含1128經》

1053. …pe… anāgāmiphalasacchikiriyāya…pe… saṁvattantī”ti. Sattamaṁ.

(S.55.58.) (8) Arahattaphalasuttaṁ 果(4)

►《雜阿含1128經》

1054. …pe… arahattaphalasacchikiriyāya…pe… saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.55.59.) (9) Paññāpaṭilābhasuttaṁ 獲得(慧)

1055. …pe… paññāpaṭilābhāya…pe… saṁvattantī”ti. Navamaṁ.

(S.55.60.) (10) Paññāvuddhisuttaṁ 增長(慧)

1056. …pe… paññāvuddhiyā…pe… saṁvattantī”ti. Dasamaṁ.

(S.55.61.) (11) Paññāvepullasuttaṁ 廣大(慧)

1057. …pe… . Paññāvepullāya…pe… saṁvattantī”ti. Ekādasamaṁ.

Sappaññavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Sagāthakaṁ Vassaṁvutthaṁ, Dhammadinnañca Gilānaṁ;

Caturo Phalā Paṭilābho, Vuddhi Vepullatāya cāti.
(S.55.62./V,412.)

7. Mahāpaññavaggo 大慧品

(S.55.62.) (1) Mahāpaññāsuttaṁ 大(慧)

1058. “Cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññatāya saṁvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti--Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññatā saṁvattantī”ti. Paṭhamaṁ. (Puthupaññā)

(S.55.63.) (2) Puthupaññāsuttaṁ 廣(慧)

1059. … Puthupaññatā saṁvattantī”ti. Dutiyaṁ.

(S.55.64.) (3) Vipulapaññāsuttaṁ 廣大(慧)

1060. … Vipulapaññatā saṁvattantī”ti. Tatiyaṁ.

(S.55.65.) (4) Gambhīrapaññāsuttaṁ 深(慧)

1061. … Gambhīrapaññatā saṁvattantī”ti. Catutthaṁ.

(S.55.66.) (5) Appamattapaññāsuttaṁ 無等(慧)

1062. … Appamattapaññatā saṁvattantī”ti. Pañcamaṁ.

(S.55.67.) (6) Bhūripaññāsuttaṁ 宏慧(慧)

1063. … Bhūripaññatā saṁvattantī”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.55.68.) (7) Paññābāhullasuttaṁ 多多(慧)

1064. … Paññābāhullā saṁvattantī”ti. Sattamaṁ.

(S.55.69.) (8) Sīghapaññāsuttaṁ 迅(慧)

1065. … Sīghapaññatā saṁvattantī”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.55.70.) (9) Lahupaññāsuttaṁ 輕(慧)

1066. … Lahupaññatā saṁvattantī”ti. Navamaṁ.

(S.55.71.) (10) Hāsapaññāsuttaṁ 捷(慧) (Hāsapaññā)

1067. … Hāsapaññatā saṁvattantī”ti. Dasamaṁ.
(S.55.72./V,413.)

(S.55.72.) (11) Javanapaññāsuttaṁ 速(慧)

1068. …Javanapaññatā saṁvattantī”ti. Ekādasamaṁ.

(S.55.73.) (12) Tikkhapaññāsuttaṁ 利(慧)

1069. … Tikkhapaññatā saṁvattantī”ti. Dvādasamaṁ.

(S.55.74.) (13) Nibbedhikapaññāsuttaṁ 抉擇(慧)

1070. … Nibbedhikapaññatā saṁvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaṁsevo, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhamma-ppaṭipatti--Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbedhikapaññatāya saṁvattantī”ti. Terasamaṁ.

Mahāpaññavaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Mahā Puthu Vipula-Gambhīraṁ, Appamatta-Bhūri-Bāhullaṁ.

Sīgha-Lahu-Hāsa-Javana,Tikkha-Nibbedhikāya cāti.

~Sotāpattisaṁyuttaṁ ekādasamaṁ.~

▲top 回目錄
(S.56.1./V,414.)

(S.56.)(12) Saccasaṁyuttaṁ 諦相應(131suttas)

1. Samādhivaggo 定品

(S.56.1.) (1) Samādhisuttaṁ 定

►《雜阿含429經》

1071. Sāvatthinidānaṁ. “Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti”.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.56.2.) (2) Paṭisallānasuttaṁ 宴默

►《雜阿含428經》

1072. “Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. (S.56.2./V,415.) Paṭisallāne bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti.

“Tasmātiha bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṁ.

(S.56.3.) (3) Paṭhamakulaputtasuttaṁ 善男子(1)

►《雜阿含393經》

1073. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁsu, sabbe te catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissanti, sabbe te catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, sabbe te catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁsu…pe… pabbajissanti…pe… pabbajanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya.

(S.56.4.) (4) Dutiyakulaputtasuttaṁ 善男子(2)

►《雜阿含393經》

1074. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā yathābhūtaṁ abhisamesuṁ, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisamesuṁ. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā (S.56.4./V,416.) yathābhūtaṁ abhisamessanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisamessanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā yathābhūtaṁ abhisamenti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisamenti.

“Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā yathābhūtaṁ abhisamesuṁ…pe… abhisamessanti…pe… abhisamenti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisamenti.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ.

(S.56.5.) (5) Paṭhamasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(1)

►《雜阿含經》390-391經

1075. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambojjhiṁsu, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambojjhiṁsu. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambojjhissanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambojjhissanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambojjhanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambojjhanti.

“Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambojjhiṁsu…pe… abhisambojjhissanti…pe… abhisambojjhanti, sabbe te imāni cattāri (S.56.5./V,417.) ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambojjhanti.

“Tasmātiha bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ.

(S.56.6.) (6) Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṁ 沙門婆羅門(2)

►《雜阿含經》390-391經

1076. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsesuṁ, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsesuṁ. Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsessanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsessanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsenti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsenti.

“Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsesuṁ…pe… pakāsessanti…pe… pakāsenti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambuddhaṁ pakāsenti.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.56.7.) (7) Vitakkasuttaṁ 尋

►《雜阿含經》409-410經

1077. “Mā, bhikkhave, pāpake akusale vitakke vitakkeyyātha, seyyathidaṁ kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ. Taṁ kissa hetu? Nete, bhikkhave, vitakkā atthasaṁhitā (S.56.7./V,418.) nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattanti.

“Vitakkentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti vitakkeyyātha, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti vitakkeyyātha, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti vitakkeyyātha, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti vitakkeyyātha. Taṁ kissa hetu? Ete, bhikkhave, vitakkā atthasaṁhitā ete ādibrahmacariyakā ete nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ.

(S.56.8.) (8) Cintasuttaṁ 思

►《雜阿含408經》

1078. “Mā, bhikkhave, pāpakaṁ akusalaṁ cittaṁ cinteyyātha--‘sassato loko’ti vā ‘Asassato loko’ti vā, ‘Antavā loko’ti vā ‘Anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Taṁ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati.

“Cintentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti cinteyyātha, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti cinteyyātha, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti cinteyyātha, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti cinteyyātha. Taṁ kissa hetu? Esā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya (S.56.8./V,419.) abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.56.9.) (9) Viggāhikakathāsuttaṁ 諍

►《雜阿含412經》

1079. “Mā bhikkhave, viggāhikakathaṁ katheyyātha--‘Na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi. Kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi! Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ me, asahitaṁ te. Purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca. Adhiciṇṇaṁ te viparāvattaṁ. Āropito te vādo, cara vādappamokkhāya. Niggahitosi, nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Taṁ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, kathā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati.

“Kathentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti katheyyātha ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti katheyyātha, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti katheyyātha, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti katheyyātha…pe… yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ.

(S.56.10.) (10) Tiracchānakathāsuttaṁ 畜生論

►《雜阿含411經》

1080. “Mā bhikkhave, anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ katheyyātha, seyyathidaṁ--rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ, bhayakathaṁ yuddhakathaṁ, annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ, ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ (S.56.10./V,420.) visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ, pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ, lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. Taṁ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, kathā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati.

“Kathentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti katheyyātha, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti katheyyātha, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti katheyyātha, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti katheyyātha. Taṁ kissa hetu? Esā, bhikkhave, kathā atthasaṁhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati.

“Tasmātiha bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ.

Samādhivaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Samādhi Paṭisallānā, Kulaputtā apare duve;

Samaṇabrāhmaṇā Vitakkaṁ, Cintā Viggāhikā kathāti.

2. Dhammacakkappavattanavaggo 如來所說(1)

(S.56.11.) (1) Dhammacakkappavattanasuttaṁ轉法輪經

►《雜阿含379經》(T2.103.3)，大正No.109《佛說轉法輪經》(T2.503)，No.110《佛說三轉法輪經》(T2.504)，《律藏》〈大品〉Vin. I，10-12，《四分律》卷32(T22.788)，《五分律》卷15(T22.104)；《法蘊足論》(T26.479-482)，M.141. Saccavibhaṅgasuttaṁ 諦分別經；及其他亦有梵本。

1081. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Bārāṇasiyaṁ viharati Isipatane Migadāye. (S.56.11./V,421.) Tatra kho Bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi--“Dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. Katame dve? Yo cāyaṁ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, yo cāyaṁ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito. Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati”.

“Katamā ca sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati.

“Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ--jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṁ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ--saṁkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ--yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ--kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ--yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī (S.56.11./V,422.) paṭipadā ariyasaccaṁ--ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

“‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan’ti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññātan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban’ti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahīnan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabban’ti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikatan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabban’ti me, bhikkhave, pubbe…pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvitan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ na suvisuddhaṁ ahosi, neva tāvāhaṁ, (S.56.11./V,423.) bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ.

“Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ suvisuddhaṁ ahosi, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘Anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi--‘Akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo’”ti. Idamavoca Bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.

Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato Koṇḍaññassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi--“Yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti.

Pavattite ca pana Bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddamanussāvesuṁ--“Etaṁ Bhagavatā Bārāṇasiyaṁ Isipatane Migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṁ--“Etaṁ Bhagavatā Bārāṇasiyaṁ Isipatane Migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ, appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Cātumahārājikānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā tāvatiṁsā devā…pe… yāmā devā…pe… tusitā devā…pe… nimmānaratī devā…pe… paranimmitavasavattī devā…pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ--“Etaṁ Bhagavatā Bārāṇasiyaṁ Isipatane Migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ (S.56.11./V,424.) appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti.

Itiha tena khaṇena (tena layena) tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Ayañca dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi atikkamma devānaṁ devānubhāvanti.

Atha kho Bhagavā imaṁ udānaṁ udānesi--“Aññāsi vata, bho, Koṇḍañño, aññāsi vata, bho, Koṇḍañño”ti! Iti hidaṁ āyasmato Koṇḍaññassa ‘Aññāsikoṇḍañño’ tveva nāmaṁ ahosīti. Paṭhamaṁ.

(S.56.12.) (2) Tathāgatasuttaṁ 如來所說 (2)

►《雜阿含379經》(T2.103.3)，大正No.109《佛說轉法輪經》(T2.503)，No.110《佛說三轉法輪經》(T2.504)，《律藏》〈大品〉Vin. I，10-12，《四分律》卷32(T22.788)，《五分律》卷15(T22.104)；《法蘊足論》(T26.479-482)，M.141. Saccavibhaṅgasuttaṁ 諦分別經；及其他亦有梵本。

1082. “‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan’ti bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe…pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññātan’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan’ti bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe…pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahīnan’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabban’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe…pe. Udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ (S.56.12./V,425.) sacchikatan’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

“‘Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabban’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe…pe… udapādi. ‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvitan’ti, bhikkhave, Tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. Dutiyaṁ.

(S.56.13.) (3) Khandhasuttaṁ 蘊

►《雜阿含388經》

1083. “Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ.

“Katamañca bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? ‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṁ, seyyathidaṁ--rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ--kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ.

“Katamañca bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo--idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ--sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi--idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. (S.56.12./V,426.) Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ.

(S.56.14.) (4) Ajjhattikāyatanasuttaṁ 內入處

►《雜阿含388經》

1084. “Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? ‘Cha ajjhattikāni āyatanānī’ tissa vacanīyaṁ. Katamāni cha? Cakkhāyatanaṁ…pe… manāyatanaṁ--idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ--kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā--idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ.

“Katamañca bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo--idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ.

(S.56.15.) (5) Paṭhamadhāraṇasuttaṁ 受持(1)

►《雜阿含416經》

1085. “Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? Evaṁ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ (S.56.15./V,427.) etadavoca-- “Ahaṁ kho, bhante, dhāremi Bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti. “Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? “Dukkhaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi; dukkhasamudayaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā dutiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi; dukkhanirodhaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā tatiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi; dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, dhāremi Bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. Dukkhaṁ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi; dukkhasamudayaṁ kho, bhikkhu, mayā dutiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi; dukkhanirodhaṁ kho, bhikkhu, mayā tatiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi; dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho, bhikkhu, mayā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi. Evaṁ kho, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti.

“Tasmātiha bhikkhu, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ.

(S.56.16.) (6) Dutiyadhāraṇasuttaṁ 受持(2)

►《雜阿含經》418、836經，S.55.26.

1086. “Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? Evaṁ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Ahaṁ kho, bhante, dhāremi Bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti.

“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? (S.56.16./V,428.) “Dukkhaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi. Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya--‘Netaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena Gotamena desitaṁ. Ahametaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Dukkhasamudayaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā…pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ khvāhaṁ, bhante, Bhagavatā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi. Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya--‘Netaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena Gotamena desitaṁ. Ahametaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, dhāremi Bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. Dukkhaṁ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi. Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya--‘Netaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena Gotamena desitaṁ. Ahametaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Dukkhasamudayaṁ kho, bhikkhu…pe… dukkhanirodhaṁ kho, bhikkhu…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho, bhikkhu, mayā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi. Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ (S.56.16./V,429.) vadeyya ‘Netaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena Gotamena desitaṁ Ahametaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Evaṁ kho tvaṁ, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti.

“Tasmātiha, bhikkhu, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.56.17.) (7) Avijjāsuttaṁ 無明

1087. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘Avijjā, avijjā’ti bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, avijjā; kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? “Yaṁ kho, bhikkhu, dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ--ayaṁ vuccati, bhikkhu, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti.

“Tasmātiha, bhikkhu, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ.

(S.56.18.) (8) Vijjāsuttaṁ 明

1088. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“‘vijjā, vijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? (S.56.18./V,430.) “Yaṁ kho, bhikkhu, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ--ayaṁ vuccati, bhikkhu, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti.

“Tasmātiha bhikkhu, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.56.19.) (9) Saṅkāsanasuttaṁ 辯

1089. “‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti bhikkhave, mayā paññattaṁ. Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā--‘Itipidaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti idaṁ dukkhasamudayaṁ…pe… idaṁ dukkhanirodhaṁ…pe… ‘Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti, bhikkhave, mayā paññattaṁ. Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā--‘Itipidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ.

(S.56.20.) (10) Tathasuttaṁ 如

►《雜阿含417經》

1090. “Cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? ‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ; ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ; ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ--imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāni avitathāni anaññathāni.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ.

Dhammacakkappavattanavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ--

Dhammacakkaṁ Tathāgataṁ, Khandhā Āyatanena ca;

Dhāraṇā ca dve Avijjā, Vijjā Saṅkāsanā tathāti.

3. Koṭigāmavaggo 拘利村品

(S.56.21.) (1) Paṭhamakoṭigāmasuttaṁ 跋耆(國)(1)

►《雜阿含經》392、403經，《增壹阿含25.1經》

1091. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vajjīsu viharati Koṭigāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Catunnaṁ, bhikkhave, ariyasaccānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca”.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa (S.56.21./V,432.) ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Tayidaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ; ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti; natthidāni punabbhavo”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Catunnaṁ ariyasaccānaṁ, yathābhūtaṁ adassanā;

Saṁsitaṁ dīghamaddhānaṁ, tāsu tāsveva jātisu.

“Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā.

Ucchinnaṁ mūlaṁ dukkhassa, natthidāni punabbhavo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.56.22.) (2) Dutiyakoṭigāmasuttaṁ 跋耆(國) (2)

►《雜阿含經》390、392經

1092. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, (S.56.21./V,433.) te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti.

Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etadavoca Satthā --

“Ye dukkhaṁ nappajānanti, atho dukkhassa sambhavaṁ;

Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, asesaṁ uparujjhati.

“Tañca maggaṁ na jānanti, dukkhūpasamagāminaṁ;

Cetovimuttihīnā te, atho paññāvimuttiyā.

Abhabbā te antakiriyāya, te ve jātijarūpagā.

“Ye ca dukkhaṁ pajānanti, atho dukkhassa sambhavaṁ.

Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, asesaṁ uparujjhati.

“Tañca maggaṁ pajānanti, dukkhūpasamagāminaṁ;

Cetovimuttisampannā, atho paññāvimuttiyā.

Sabbā te antakiriyāya, na te jātijarūpagā”ti. Dutiyaṁ.

(S.56.23.) (3) Sammāsambuddhasuttaṁ 正等覺者

►《雜阿含經》402、393經

1093. Sāvatthinidānaṁ. Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ…pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ-- imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisambuddhattā Tathāgato ‘Arahaṁ sammāsambuddho’ti vuccati.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ.

(S.56.24.) (4) Arahantasuttaṁ 阿羅漢

►《雜阿含402經》

1094. Sāvatthinidānaṁ. Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhiṁsu, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhiṁsu. (S.56.24./V,434.) Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhissanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhissanti. Ye hi keci, bhikkhave, etarahi arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhanti.

“Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Ye hi, keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhiṁsu…pe… abhisambujjhissanti…pe… abhisambujjhanti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhanti.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ.

(S.56.25.) (5) Āsavakkhayasuttaṁ 漏盡

►《雜阿含384經》

1095. “Jānatohaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti? ‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hoti.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ.

(S.56.26.) (6) Mittasuttaṁ 友

►cf. 《雜阿含836經》，cf. S.55.16-17.

1096. “Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ--mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā (S.56.26./V,435.) vā te vo, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

“Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ--mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā te vo, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.56.27.) (7) Tathasuttaṁ 如

►《雜阿含417經》

1097. “Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ--imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni; tasmā ‘Ariyasaccānī’ti vuccanti.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ.

(S.56.28.) (8) Lokasuttaṁ 世間

1098. “Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. Sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya Tathāgato ariyo; tasmā ‘Ariyasaccānī’ti vuccanti”.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.56.29./V,436.)

(S.56.29.) (9) Pariññeyyasuttaṁ 應徧知

►《雜阿含382經》，《雜阿含427經》

1099. “Cattārimāni bhikkhave, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ--imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ atthi ariyasaccaṁ pariññeyyaṁ, atthi ariyasaccaṁ pahātabbaṁ, atthi ariyasaccaṁ sacchikātabbaṁ, atthi ariyasaccaṁ bhāvetabbaṁ.

“Katamañca, bhikkhave, ariyasaccaṁ pariññeyyaṁ? Dukkhaṁ, bhikkhave, ariyasaccaṁ pariññeyyaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabbaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabbaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabbaṁ.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ.

(S.56.30.) (10) Gavampatisuttaṁ (具壽)伽梵婆提

►《雜阿含383經》

1100. Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū cetesu viharanti Sahañcanike. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi--“Yo nu kho, āvuso, dukkhaṁ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passatī”ti.

Evaṁ vutte āyasmā Gavampati thero bhikkhū etadavoca--“Sammukhā metaṁ, āvuso, Bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ--(S.56.30./V,438.) ‘Yo bhikkhave, dukkhaṁ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passati. Yo dukkhasamudayaṁ passati dukkhampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passati. Yo dukkhanirodhaṁ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passati. Yo dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhampi passatī’”ti. Dasamaṁ.

Koṭigāmavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ--

Dve Vajjī Sammāsambuddho, Arahaṁ Āsaṅakkhayo;

Mittaṁ Tathā ca Loko ca, Pariññeyyaṁ Gavampatiti.

4. Sīsapāvanavaggo 申恕林品

(S.56.31.) (1) Sīsapāvanasuttaṁ 申恕林

►《雜阿含404經》

1101. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosambiyaṁ viharati Sīsapāvane. Atha kho Bhagavā parittāni Sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahetvā bhikkhū āmantesi--“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yāni vā mayā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni yadidaṁ upari Sīsapāvane”ti? “Appamattakāni bhante, Bhagavatā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni; Atha kho etāneva bahutarāni yadidaṁ upari Sīsapāvane”ti. “Evameva kho, bhikkhave, etadeva bahutaraṁ yaṁ vo mayā abhiññāya anakkhātaṁ. Kasmā cetaṁ, bhikkhave, mayā anakkhātaṁ? Na hetaṁ, bhikkhave, atthasaṁhitaṁ nādibrahmacariyakaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati; tasmā taṁ mayā anakkhātaṁ”.

“Kiñca, bhikkhave, mayā akkhātaṁ? ‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, mayā akkhātaṁ, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti mayā akkhātaṁ, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti mayā akkhātaṁ, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti mayā akkhātaṁ”.

“Kasmā cetaṁ, bhikkhave, mayā akkhātaṁ? Etañhi, bhikkhave, atthasaṁhitaṁ etaṁ ādibrahmacariyakaṁ etaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati; tasmā taṁ mayā akkhātaṁ

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.56.32.) (2) Khadirapattasuttaṁ 佉提羅(樹葉)

►《雜阿含397經》

1102. “Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

“Seyyathāpi bhikkhave, yo evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ Khadirapattānaṁ vā saralapattānaṁ vā āmalakapattānaṁ vā (S.56.32./V,439.) puṭaṁ karitvā udakaṁ vā tālapattaṁ vā āharissāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

“Yo ca kho, bhikkhave, evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti--ṭhānametaṁ vijjati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ padumapattānaṁ vā palāsapattānaṁ vā māluvapattānaṁ vā puṭaṁ karitvā udakaṁ vā tālapattaṁ vā āharissāmī’ti--ṭhānametaṁ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti--ṭhānametaṁ vijjati.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṁ.

(S.56.33.) (3) Daṇḍasuttaṁ 杖

►《雜阿含經》430-431經，S.15.9.

1103. “Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṁ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi aggena nipatati; evameva kho, bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṁyojanā sandhāvantā saṁsarantā sakimpi asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṁ lokaṁ āgacchanti. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

(S.56.33./V,440.) “Tasmātiha bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ.

(S.56.34.) (4) Celasuttaṁ 衣

►《雜阿含400經》

1104. “Āditte bhikkhave, cele vā sīse vā kimassa karaṇīyan”ti? “Āditte, bhante, cele vā sīse vā, tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyan”ti.

“Ādittaṁ, bhikkhave, celaṁ vā sīsaṁ vā ajjhupekkhitvā amanasikaritvā anabhisametānaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ.

(S.56.35.) (5) Sattisatasuttaṁ 百槍

►《雜阿含401經》

1105. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso vassasatāyuko vassasatajīvī. Tamenaṁ evaṁ vadeyya--‘Ehambho purisa, pubbaṇhasamayaṁ taṁ sattisatena hanissanti, majjhanhikasamayaṁ sattisatena hanissanti, sāyanhasamayaṁ sattisatena hanissanti. So kho tvaṁ, ambho purisa, divase divase tīhi tīhi sattisatehi haññamāno vassasatāyuko vassasatajīvī vassasatassa accayena anabhisametāni cattāri (S.56.35./V,441.) ariyasaccāni abhisamessasī’”ti.

“Atthavasikena, bhikkhave, kulaputtena alaṁ upagantuṁ. Taṁ kissa hetu? Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro; pubbā koṭi nappaññāyati sattippahārānaṁ asippahārānaṁ usuppahārānaṁ pharasuppahārānaṁ. Evañcetaṁ, bhikkhave, assa. Na kho panāhaṁ, bhikkhave, saha dukkhena, saha domanassena catunnaṁ ariyasaccānaṁ abhisamayaṁ vadāmi; api cāhaṁ, bhikkhave, sahāva sukhena, sahāva somanassena catunnaṁ ariyasaccānaṁ abhisamayaṁ vadāmi. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“Tasmātiha bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ.

(S.56.36.) (6) Pāṇasuttaṁ 生類

►《雜阿含438經》

1106. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso yaṁ imasmiṁ Jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ tacchetvā ekajjhaṁ saṁhareyya; ekajjhaṁ saṁharitvā sūlaṁ kareyya. Sūlaṁ karitvā ye mahāsamudde mahantakā pāṇā te mahantakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde majjhimakā pāṇā te majjhimakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde sukhumakā pāṇā te sukhumakesu sūlesu āvuneyya. Apariyādinnā ca, bhikkhave, mahāsamudde oḷārikā pāṇā assu.

“Atha imasmiṁ Jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. Ito bahutarā kho, bhikkhave, mahāsamudde sukhumakā pāṇā, ye na sukarā sūlesu āvunituṁ. Taṁ kissa hetu? (S.56.36./V,442.) Sukhumattā bhikkhave, attabhāvassa. Evaṁ mahā kho, bhikkhave, apāyo. Evaṁ mahantasmā kho, bhikkhave, apāyasmā parimutto diṭṭhisampanno puggalo ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.56.37.) (7) Paṭhamasūriyasuttaṁ 日喻(1)

►《雜阿含經》394、395經

1107. “Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--aruṇuggaṁ. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ--sammādiṭṭhi. Tassetaṁ bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ--‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānissati…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānissati.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ.

(S.56.38.) (8) Dutiyasūriyasuttaṁ 日喻(2)

►《雜阿含經》394、395經

1108. “Yāvakīvañca bhikkhave, candimasūriyā loke nuppajjanti, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Andhatamaṁ tadā hoti andhakāratimisā Neva tāva rattindivā paññāyanti, na māsaddhamāsā paññāyanti, na utusaṁvaccharā paññāyanti.

“Yato ca kho, bhikkhave, candimasūriyā loke uppajjanti, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. (S.56.38./V,443.) Neva andhakāratamaṁ tadā hoti na andhakāratimisā. Atha rattindivā paññāyanti, māsaddhamāsā paññāyanti, utusaṁvaccharā paññāyanti. Evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca Tathāgato loke nuppajjati arahaṁ sammāsambuddho, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Andhatamaṁ tadā hoti andhakāratimisā. Neva tāva catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ.

“Yato ca kho, bhikkhave, Tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. Neva andhatamaṁ tadā hoti na andhakāratimisā. Atha kho catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.56.39.) (9) Indakhīlasuttaṁ 因陀羅柱

►《雜阿含398經》

1109. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti--‘Ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’”ti.

“Seyyathāpi bhikkhave, tūlapicu vā kappāsapicu vā lahuko vātūpādāno same bhūmibhāge nikkhitto. Tamenaṁ puratthimo vāto pacchimena saṁhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṁhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṁhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṁhareyya. Taṁ kissa hetu? Lahukattā, bhikkhave, kappāsapicuno. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti--‘Ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti--‘Ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’”ti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, ayokhīlo vā indakhīlo vā gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. Taṁ kissa hetu? Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā indakhīlassa. Evameva kho, bhikkhave, ye ca kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti…pe… ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti--‘Ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. Taṁ kissa hetu? Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? (S.56.39./V,445.) Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ.

(S.56.40.) (10) Vādatthikasuttaṁ 論師

►《雜阿含399經》

1110. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī--‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī--‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, silāyūpo soḷasa kukkuko. Tassassu aṭṭha kukku heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukku uparinemassa. Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. Taṁ kissa hetu? Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā silāyūpassa. Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci bhikkhu ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ (S.56.40./V,446.) pajānāti; puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Pacchimāya cepi disāya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī--‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kissa hetu? Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“Tasmātiha bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ.

Sīsapāvanavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ--

Sīsapā khadiro daṇḍo, celā sattisatena ca.

Pāṇā suriyūpamā dvedhā, indakhīlo ca vādinoti.

5. Papātavaggo 深嶮品

(S.56.41.) (1) Lokacintāsuttaṁ 世間思惟

►《雜阿含407經》

1111. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññataro puriso Rājagahā nikkhamitvā (S.56.41./V,447.) ‘Lokacintaṁ cintessāmī’ti yena Sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdi lokacintaṁ cintento. Addasā kho, bhikkhave, so puriso Sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṁ senaṁ bhisamuḷālaṁ pavisantaṁ. Disvānassa etadahosi--‘Ummattosmi nāmāhaṁ, vicetosmi nāmāhaṁ! Yaṁ loke natthi taṁ mayā diṭṭhan’”ti.

“Atha kho so, bhikkhave, puriso nagaraṁ pavisitvā mahājanakāyassa ārocesi--‘Ummattosmi nāmāhaṁ, bhante, vicetosmi nāmāhaṁ, bhante! Yaṁ loke natthi taṁ mayā diṭṭhan’”ti. “Kathaṁ pana tvaṁ, ambho purisa, ummatto kathaṁ viceto? Kiñca loke natthi yaṁ tayā diṭṭhan”ti? “Idhāhaṁ, bhante, Rājagahā nikkhamitvā ‘Lokacintaṁ cintessāmī’ti yena Sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā Sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdiṁ lokacintaṁ cintento. Addasaṁ khvāhaṁ, bhante, Sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṁ senaṁ bhisamuḷālaṁ pavisantaṁ. Evaṁ khvāhaṁ, bhante, ummatto evaṁ viceto. Idañca loke natthi yaṁ mayā diṭṭhan”ti. “Taggha tvaṁ, ambho purisa, ummatto taggha viceto. Idañca loke natthi yaṁ tayā diṭṭhan”ti.

“Taṁ kho pana, bhikkhave, so puriso bhūtaṁyeva addasa, no abhūtaṁ. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. Parājitā (S.56.41./V,448.) ca kho, bhikkhave, asurā bhītā bhisamuḷālena asurapuraṁ pavisiṁsu devānaṁyeva mohayamānā.

“Tasmātiha, bhikkhave, mā lokacintaṁ cintetha--‘sassato loko’ti vā ‘Asassato loko’ti vā, ‘Antavā loko’ti vā ‘Anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā ‘Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. Taṁ kissa hetu? Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati.

“Cintentā kho tumhe, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti cinteyyātha…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti cinteyyātha. Taṁ kissa hetu? Esā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā esā ādibrahmacariyakā esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.56.42.) (2) Papātasuttaṁ 深嶮

►《雜阿含421經》

1112. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Ayāma, bhikkhave, yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. (S.56.42./V,449.) Atha kho Bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkami. Addasā kho aññataro bhikkhu paṭibhānakūṭe mahantaṁ papātaṁ. Disvāna Bhagavantaṁ etadavoca--“Mahā vatāyaṁ, bhante, papāto subhayānako, bhante, papāto. Atthi nu kho, bhante, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Atthi kho, bhikkhu, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā”ti.

“Katamo pana, bhante, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, jarāsaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti maraṇasaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti. Te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jarāsaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiratā maraṇasaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiratā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiratā jātisaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, jarāsaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, maraṇasaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharonti. Te jātisaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jarāsaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā maraṇasaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikepi saṅkhāre abhisaṅkharitvā jātipapātampi papatanti, jarāpapātampi papatanti, maraṇapapātampi papatanti, (S.56.42./V,450.) sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi papatanti. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi”.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, jarāsaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, maraṇasaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti. Te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, jarāsaṁvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, maraṇasaṁvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikesu saṅkhāresu anabhiratā, jātisaṁvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, jarāsaṁvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, maraṇasaṁvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikepi saṅkhāre nābhisaṅkharonti. Te jātisaṁvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, jarāsaṁvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, maraṇasaṁvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṁvattanikepi saṅkhāre anabhisaṅkharitvā, jātipapātampi nappapatanti, jarāpapātampi nappapatanti, maraṇapapātampi nappapatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi nappapatanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi”.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṁ.

(S.56.43.) (3) Mahāpariḷāhasuttaṁ 熱煩

►《雜阿含422經》

1113. “Atthi, bhikkhave, mahāpariḷāho nāma nirayo. Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati, aniṭṭharūpaññeva (S.56.43./V,451.) passati no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaññeva passati no kantarūpaṁ; amanāparūpaññeva passati no manāparūpaṁ. Yaṁ kiñci sotena saddaṁ suṇāti…pe… yaṁ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṁ phusati…pe… yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti, aniṭṭharūpaññeva vijānāti no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaññeva vijānāti no kantarūpaṁ; amanāparūpaññeva vijānāti no manāparūpan”ti.

Evaṁ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Mahā vata so, bhante, pariḷāho, sumahā vata so, bhante, pariḷāho! Atthi nu kho, bhante, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ceva bhayānakataro cā”ti? “Atthi kho, bhikkhu, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ca bhayānakataro cā”ti.

“Katamo pana, bhante, etamhā pariḷāhā añño pariḷāho mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti…pe… abhiratā…pe… abhisaṅkharonti…pe… abhisaṅkharitvā jātipariḷāhenapi pariḍayhanti, jarāpariḷāhenapi pariḍayhanti, maraṇapariḷāhenapi pariḍayhanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapariḷāhenapi pariḍayhanti Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi”.

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti. Te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti…pe… anabhiratā…pe… nābhisaṅkharonti…pe… anabhisaṅkharitvā jātipariḷāhenapi na pariḍayhanti, jarāpariḷāhenapi na pariḍayhanti, maraṇapariḷāhenapi na pariḍayhanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapariḷāhenapi na pariḍayhanti. Te parimuccanti jātiyā (S.56.43./V,452.) jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi”.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ.

(S.56.44.) (4) Kūṭāgārasuttaṁ 重閣

►《雜阿含經》436-437經

1114. “Yo hi, bhikkhave, evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

“Seyyathāpi bhikkhave, yo evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ Kūṭāgārassa heṭṭhimaṁ gharaṁ akaritvā uparimaṁ gharaṁ āropessāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati; evameva kho, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya-- ‘Ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti--netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

“Yo ca kho, bhikkhave, evaṁ vadeyya-- ‘Ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti--ṭhānametaṁ vijjati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ Kūṭāgārassa heṭṭhimaṁ gharaṁ karitvā uparimaṁ gharaṁ āropessāmī’ti--ṭhānametaṁ vijjati; evameva kho bhikkhave, yo evaṁ vadeyya--‘Ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca…pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti--ṭhānametaṁ vijjati.

(S.56.44./V,453.) “Tasmātiha bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ.

(S.56.45.) (5) Vālasuttaṁ 毛

►《雜阿含405經》

1115. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā Ānando sambahule Licchavikumārake santhāgāre upāsanaṁ karonte, dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipātente, poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitaṁ. Disvānassa etadahosi--“Sikkhitā vatime Licchavikumārakā, susikkhitā vatime Licchavikumārakā; yatra hi nāma dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipātessanti poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitan”ti.

Atha kho āyasmā Ānando Vesāliṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca--“Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Vesāliṁ piṇḍāya pāvisiṁ Addasaṁ khvāhaṁ, bhante sambahule Licchavikumārake santhāgāre upāsanaṁ karonte dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipātente poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitaṁ’. Disvāna me etadahosi--“Sikkhitā vatime Licchavikumārakā, susikkhitā vatime Licchavikumārakā; yatra hi nāma dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipātessanti poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitan”ti.

(S.56.45./V,454.) “Taṁ kiṁ maññasi, Ānanda, katamaṁ nu kho dukkarataraṁ vā durabhisambhavataraṁ vā--yo dūratova sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṁ atipāteyya poṅkhānupoṅkhaṁ avirādhitaṁ, yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṁ paṭivijjheyyā”ti? “Etadeva, bhante, dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṁ paṭivijjheyyā”ti. “Atha kho, Ānanda, duppaṭivijjhataraṁ paṭivijjhanti, ye ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ paṭivijjhanti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ paṭivijjhanti”.

“Tasmātihānanda, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ.

(S.56.46.) (6) Andhakārasuttaṁ 闇黑

►《雜阿含經》423-426經

1116. “Atthi, bhikkhave, lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā, yatthamimesaṁ candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁ mahānubhāvānaṁ ābhāya nānubhontī”ti.

Evaṁ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca--“Mahā vata so, bhante, andhakāro, sumahā vata so, bhante, andhakāro! Atthi nu kho, bhante, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Atthi kho, bhikkhu, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā”ti.

“Katamo pana, bhante, etamhā andhakārā añño andhakāro mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? “Ye hi keci, bhikkhu, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu abhiramanti…pe… abhiratā…pe… abhisaṅkharonti…pe… abhisaṅkharitvā jātandhakārampi papatanti, jarandhakārampi papatanti, maraṇandhakārampi papatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsandhakārampi papatanti. Te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi”.

“Ye ca kho keci, bhikkhu, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti…pe… ‘Ayaṁ (S.56.46./V,455.) dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te jātisaṁvattanikesu saṅkhāresu nābhiramanti…pe… anabhiratā…pe… nābhisaṅkharonti…pe… anabhisaṅkharitvā jātandhakārampi nappapatanti jarandhakārampi nappapatanti, maraṇandhakārampi nappapatanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsandhakārampi nappapatanti. Te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. ‘Parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi”.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ.

(S.56.47.) (7) Paṭhamachiggaḷayugasuttaṁ 孔(1)

►《雜阿含406經》

1117. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamudde ekacchiggaḷaṁ yugaṁ pakkhipeyya. Tatrapissa kāṇo kacchapo. So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjanto amusmiṁ ekacchiggaḷe yuge gīvaṁ paveseyyā”ti? (S.56.47./V,456.) “Yadi nūna, bhante, kadāci karahaci dīghassa addhuno accayenā”ti.

“Khippataraṁ kho so, bhikkhave, kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjanto amusmiṁ ekacchiggaḷe yuge gīvaṁ paveseyya, na tvevāhaṁ, bhikkhave, sakiṁ vinipātagatena bālena manussattaṁ vadāmi”.

Taṁ kissa hetu? Na hettha, bhikkhave, atthi dhammacariyā, samacariyā, kusalakiriyā, puññakiriyā. Aññamaññakhādikā ettha, bhikkhave, vattati dubbalakhādikā. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ.

(S.56.48.) (8) Dutiyachiggaḷayugasuttaṁ 孔(2)

►《雜阿含406經》

1118. “Seyyathāpi bhikkhave, ayaṁ mahāpathavī ekodakā assa. Tatra puriso ekacchiggaḷaṁ yugaṁ pakkhipeyya. Tamenaṁ puratthimo vāto pacchimena saṁhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṁhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṁhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṁhareyya. Tatrassa kāṇo kacchapo. So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, api nu kho kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ (S.56.48./V,457.) ummujjanto amusmiṁ ekacchiggaḷe yuge gīvaṁ paveseyyā”ti? “Adhiccamidaṁ, bhante, yaṁ so kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṁ sakiṁ ummujjanto amusmiṁ ekacchiggaḷe yuge gīvaṁ paveseyyā”ti.

“Evaṁ adhiccamidaṁ, bhikkhave, yaṁ manussattaṁ labhati. Evaṁ adhiccamidaṁ, bhikkhave, yaṁ Tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho. Evaṁ adhiccamidaṁ, bhikkhave, yaṁ Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbati. Tassidaṁ, bhikkhave, manussattaṁ laddhaṁ, Tathāgato loke uppanno arahaṁ sammāsambuddho, Tathāgatappavedito ca dhammavinayo loke dibbati.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ.

(S.56.49.)(9) Paṭhamasinerupabbatarājasuttaṁ 須彌(1)

►《雜阿含439經》

1119. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso Sinerussa pabbatarājassa satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, yo vā Sinerupabbatarājā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ--Sinerupabbatarājā; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Savkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti Sinerupabbatarājānaṁ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā”ti. (S.56.49./V,458.) “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuparamatā; yo ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti”.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ.

(S.56.50.) (10) Dutiyasinerupabbatarājasuttaṁ 須彌(2)

►《雜阿含439經》

1120. “Seyyathāpi, bhikkhave, Sinerupabbatarājāyaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yaṁ vā Sinerussa pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ, yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ Sinerussa pabbatarājassa yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti Sinerussa pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ (S.56.50./V,459.) dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuparamatā; yo ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti”.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ.

Papātavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ--

Cintā Papāto Pariḷāho, Kūṭaṁ Vālandhakāro ca;

Chiggaḷena ca dve vuttā, Sineru apare duveti.

6. Abhisamayavaggo 現觀品

(S.56.51.) (1) Nakhasikhasuttaṁ 爪尖

►《雜阿含442經》

1121. Atha kho Bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi--“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ yadidaṁ--mahāpathavī; appamattakāyaṁ Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. (S.56.51./V,460.) “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuparamatā; yo ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti”.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.56.52.) (2) Pokkharaṇīsuttaṁ 湖池

►《雜阿含440經》

1122. “Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī paññāsayojanāni āyāmena, paññāsayojanāni vitthārena, paññāsayojanāni ubbedhena, puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena udakaṁ uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yaṁ vā kusaggena ubbhataṁ, yaṁ vā pokkharaṇiyā udakan”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ--pokkharaṇiyā udakaṁ; appamattakaṁ kusaggena udakaṁ ubbhataṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti pokkharaṇiyā udakaṁ upanidhāya kusaggena udakaṁ ubbhatan”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo”ti. Dutiyaṁ.

(S.56.53.) (3) Paṭhamasaṁbhejjasuttaṁ 合流 (1)

►《雜阿含440經》

1123. “Seyyathāpi bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ--Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, tato puriso dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. (S.56.53./V,461.) Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṁ vā saṁbhejja-udakan”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ--saṁbhejja-udakaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṁbhejja-udakaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo”ti. Tatiyaṁ.

(S.56.54.) (4) Dutiyasaṁbhejjasuttaṁ 合流 (2)

►《雜阿含440經》

1124. “Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samenti, seyyathidaṁ--Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī, taṁ udakaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yaṁ vā saṁbhejja-udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ saṁbhejja-udakaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṁbhejja-udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo”ti. Catutthaṁ.
(S.56.55./V,462.)

(S.56.55.) (5) Paṭhamamahāpathavīsuttaṁ 地(1)

►《雜阿含441經》

1125. “Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahāpathaviyā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ--mahāpathavī; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāpathaviṁ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo”ti. Pañcamaṁ.

(S.56.56.) (6) Dutiyamahāpathavīsuttaṁ 地(2)

►《雜阿含441經》

1126. “Seyyathāpi bhikkhave, mahāpathavī parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya ṭhapetvā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yaṁ vā mahāpathaviyā parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ mahāpathaviyā yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāpathaviyā parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo”ti. Chaṭṭhaṁ.
(S.56.57./V,463.)

(S.56.57.) (7) Paṭhamamahāsamuddasuttaṁ 海(1)

1127. “Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahāsamuddato dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṁ vā mahāsamudde udakan”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ--mahāsamudde udakaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo”ti. Sattamaṁ.

(S.56.58.) (8) Dutiyamahāsamuddasuttaṁ 海(2)

1128. “Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde udakaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yaṁ vā mahāsamudde udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ mahāsamudde udakaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāsamudde udakaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo”ti. Aṭṭhamaṁ.
(S.56.59./V,464.)

(S.56.59.) (9) Paṭhamapabbatūpamasuttaṁ 山喻(1)

1129. “Seyyathāpi bhikkhave, puriso Himavato pabbatarājassa satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, ayaṁ vā Himavā pabbatarājā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ--Himavā pabbatarājā; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti Himavantaṁ pabbatarājānaṁ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe… yogo karaṇīyo”ti. Navamaṁ.

(S.56.60.) (10) Dutiyapabbatūpamasuttaṁ 山喻(2)

1130. “Seyyathāpi, bhikkhave, Himavā pabbatarājā parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, ṭhapetvā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yaṁ vā Himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ, yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ Himavato pabbatarājassa yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti Himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā”ti. “Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ (S.56.60./V,465.) dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuparamatā; yo ‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti”.

“Tasmātiha bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Dasamaṁ.

Abhisamayavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṁ--

Nakhasikhā Pokkharaṇī, Saṁbhejja apare duve;

Pathavī dve Samuddā dve, dvemā ca Pabbatūpamāti.

7. Paṭhama-āmakadhaññapeyyālavaggo生穀粒廣說品(1)

(S.56.61.) (1) Aññatrasuttaṁ 餘處

►《雜阿含442經》，S.56.51

1131. Atha kho Bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi--“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? (S.56.61./V,466.) “Etadeva bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ--mahāpathavī; appamattakāyaṁ Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, appamattakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye aññatra manussehi paccājāyanti. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa”.

“Tasmātiha bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Paṭhamaṁ.

(S.56.62.) (2) Paccantasuttaṁ 邊地

►《雜阿含442經》，S.56.51

1132. Atha kho Bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi--“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ--mahāpathavī; appamattakāyaṁ Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, appamattakā te sattā ye majjhimesu janapadesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye paccantimesu janapadesu paccājāyanti aviññātāresu milakkhesu…pe… . Dutiyaṁ.
(S.56.63./V,467.)

(S.56.63.) (3) Paññāsuttaṁ 慧

►《雜阿含442經》，S.56.51

1133.…”Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pana ariyena paññācakkhunā samannāgatā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye avijjāgatā sammuḷhā…pe… . Tatiyaṁ.

(S.56.64.) (4) Surāmerayasuttaṁ 酒

►《雜阿含442經》，S.56.51

1134.…“Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye surāmerayamajjappamādaṭṭhānā apaṭiviratā…pe… . Catutthaṁ.

(S.56.65.) (5) Odakasuttaṁ 水

►《雜阿含442經》，S.56.51

1135. … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye thalajā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye udakajā. Taṁ kissa hetu…pe… . Pañcamaṁ.

(S.56.66.) (6) Matteyyasuttaṁ 母

►《雜阿含442經》，S.56.51

1136. … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye matteyyā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye amatteyyā…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.56.67.) (7) Petteyyasuttaṁ 父

►《雜阿含442經》，S.56.51

1137. … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye petteyyā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye apetteyyā…pe… . Sattamaṁ.
(S.56.68./V,468.)

(S.56.68.) (8) Sāmaññasuttaṁ 沙門

►《雜阿含442經》，S.56.51

1138. …”Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye sāmaññā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye asāmaññā…pe… . Aṭṭhamaṁ.

(S.56.69.) (9) Brahmaññasuttaṁ 婆羅門

►《雜阿含442經》，S.56.51

1139. … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye brahmaññā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye abrahmaññā…pe… . Navamaṁ.

(S.56.70.) (10) Pacāyikasuttaṁ 尊重

►《雜阿含442經》，S.56.51

1140. … “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kule jeṭṭhāpacāyino; Atha kho eteva bahutarā sattā ye kule ajeṭṭhāpacāyinoti…pe… . Dasamaṁ.

Paṭhama-āmakadhaññapeyyālavaggo sattamo.

Tassuddānaṁ--

Aññatra Paccantaṁ Paññā, Surāmeraya-Odakā;

Matteyya Petteyyā cāpi, Sāmaññaṁ Brahmapacāyikanti.

8. Dutiya-āmakadhaññapeyyālavaggo生穀粒廣說品(2)

(S.56.71.) (1) Pāṇātipātasuttaṁ 殺生

1141. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pāṇātipātā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye pāṇātipātā appaṭiviratā. Taṁ kissa hetu? …pe… . Paṭhamaṁ.
(S.56.72./V,469.)

(S.56.72.) (2) Adinnādānasuttaṁ 不予

1142. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye adinnādānā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye adinnādānā appaṭiviratā…pe… . Dutiyaṁ.

(S.56.73.) (3) Kāmesumicchācārasuttaṁ 邪淫行

1143. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kāmesumicchācārā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye kāmesumicchācārā appaṭiviratā…pe… . Tatiyaṁ.

(S.56.74.) (4) Musāvādasuttaṁ 妄語

1144. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye musāvādā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye musāvādā appaṭiviratā…pe… . Catutthaṁ.

(S.56.75.) (5) Pesuññasuttaṁ 離間語

1145. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pisuṇāya vācāya paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye pisuṇāya vācāya appaṭiviratā…pe… . Pañcamaṁ.

(S.56.76.) (6) Pharusavācāsuttaṁ 麤惡語

1146. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pharusāya vācāya paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye pharusāya vācāya appaṭiviratā…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.56.77.) (7) Samphappalāpasuttaṁ雜穢語

1147. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye samphappalāpā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye samphappalāpā appaṭiviratā…pe… . Sattamaṁ.
(S.56.78./V,470.)

(S.56.78.) (8) Bījagāmasuttaṁ種子

1148. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye bījagāmabhūtagāmasamārambhā appaṭiviratā…pe… . Aṭṭhamaṁ.

(S.56.79.) (9) Vikālabhojanasuttaṁ非時食

1149. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye vikālabhojanā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye vikālabhojanā appaṭiviratā…pe… . Navamaṁ.

(S.56.80.) (10) Gandhavilepanasuttaṁ薰香.塗香

1150. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā appaṭiviratā…pe… . Dasamaṁ.

Dutiya-āmakadhaññapeyyālavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṁ--

Pāṇaṁ Adinnaṁ Kāmesu, Musāvādañca Pesuññaṁ;

Pharusaṁ Samphappalāpaṁ, Bījañca Vikālaṁ Gandhanti.

Tatiya-āmakadhaññapeyyālavaggo生穀粒廣說品(3)

(S.56.81.) (1) Naccagītasuttaṁ歌舞

1151. …pe…

“Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye naccagītavāditavisūkadassanā paṭiviratā; Atha kho eteva (S.56.81./V,471.) bahutarā sattā ye naccagītavāditavisūkadassanā appaṭiviratā. Taṁ kissa hetu…pe… . Paṭhamaṁ.

(S.56.82.) (2) Uccāsayanasuttaṁ高床

1152. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye uccāsayanamahāsayanā appaṭiviratā…pe… . Dutiyaṁ.

(S.56.83.) (3) Jātarūparajatasuttaṁ金銀

1153. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye jātarūparajatapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe… . Tatiyaṁ.

(S.56.84.) (4) Āmakadhaññasuttaṁ生穀粒

1154. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakadhaññapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe… . Catutthaṁ.

(S.56.85.) (5) Āmakamaṁsasuttaṁ肉

1155. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye āmakamaṁsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe… . Pañcamaṁ.

(S.56.86.) (6) Kumārikasuttaṁ 童女

1156. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye itthikumārikapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe… . Chaṭṭhaṁ.
(S.56.87./V,472.)

(S.56.87.) (7) Dāsidāsasuttaṁ 婢

1157. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye dāsidāsapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe… . Sattamaṁ.

(S.56.88.) (8) Ajeḷakasuttaṁ 山羊、羊

1158. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye ajeḷakapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe… . Aṭṭhamaṁ.

(S.56.89.) (9) Kukkuṭasūkarasuttaṁ 雞、豚

1159. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe… . Navamaṁ.

(S.56.90.) (10) Hatthigavassasuttaṁ 象

1160. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe… . Dasamaṁ.

Tatiya-āmakadhaññapeyyālavaggo navamo.

Tassuddānaṁ--

Naccaṁ Sayanaṁ Rajataṁ, Dhaññaṁ Maṁsaṁ Kumārikā;

Dāsī Ajeḷakañceva, Kukkuṭasūkarahatthīti.
(S.56.91./V,473.)

10. Catuttha-āmakadhaññapeyyālavaggo生穀粒廣說品(4)

(S.56.91.) (1) Khettavatthusuttaṁ 田事

1161. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye khettavatthupaṭiggahaṇā appaṭiviratā…pe… . Paṭhamaṁ.

(S.56.92.) (2) Kayavikkayasuttaṁ 賣買

1162. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye kayavikkayā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye kayavikkayā appaṭiviratā…pe… . Dutiyaṁ.

(S.56.93.) (3) Dūteyyasuttaṁ 使

1163. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dūteyyapahinagamanānuyogā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye dūteyyapahinagamanānuyogā appaṭiviratā…pe… . Tatiyaṁ.

(S.56.94.) (4) Tulākūṭasuttaṁ 偽秤

1164. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā appaṭiviratā…pe… . Catutthaṁ.

(S.56.95.) (5) Ukkoṭanasuttaṁ 賄賂

1165. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭiviratā; Atha kho eteva bahutarā sattā ye ukkoṭanavañcananikatisāciyogā appaṭiviratā…pe… . Pañcamaṁ.

(S.56.96-101.) (6- 11) Chedanādisuttaṁ 掠奪強盜

1166-1171. …pe… evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā (S.56.96-101./V,474.) paṭiviratā Atha kho eteva bahutarā sattā ye chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā appaṭiviratā Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa”.

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘Idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe… ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. Ekādasamaṁ.

Catuttha-āmakadhaññapeyyālavaggo dasamo.

Tassuddānaṁ--

Khettaṁ Kāyaṁ Dūteyyañca, Tulākūṭaṁ Ukkoṭanaṁ;

Chedanaṁ Ṅadhabandhanaṁ, Viparālopaṁ Sāhasanti.

11. Pañcagatipeyyālavaggo 五趣廣說品

(S.56.102.) (1) Manussacutinirayasuttaṁ人-死-地獄

1172. Atha kho Bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi--“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ--yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? “Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ--mahāpathavī; appamattakāyaṁ Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya Bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti…pe… . Paṭhamaṁ.

(S.56.103.) (2) Manussacutitiracchānasuttaṁ人-死-畜生

1173. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… . Dutiyaṁ.
(S.56.103./V,475.)

(S.56.104.) (3) Manussacutipettivisayasuttaṁ人-死-餓鬼

1174.…pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā pettivisaye paccājāyanti…pe… . Tatiyaṁ.

(S.56.105-106-107.) (4- 5- 6) Manussacutidevanirayādisuttaṁ人-死-天-地獄等

1175-1177. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe… . Chaṭṭhaṁ.

(S.56.108-110.) (7- 9) Devacutinirayādisuttaṁ天-死-地獄等

1178-1180. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe… . Navamaṁ.

(S.56.111-113.) (10- 12) Devamanussanirayādisuttaṁ天-人-地獄等

1181-1183. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe… . Dvādasamaṁ.

(S.56.114-116.) (13- 15) Nirayamanussanirayādisuttaṁ地獄-人-地獄等

1184-1186. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe… . Pannarasamaṁ.
(S.56.117-119./V,476.)

(S.56.117-119.) (16- 18) Nirayadevanirayādisuttaṁ地獄-天-地獄等

1187-1189. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe… . Aṭṭhārasamaṁ.

(S.56.120-122.) (19- 21) Tiracchānamanussanirayādisuttaṁ畜生-人-地獄等

1190-1192. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe… . Ekavīsatimaṁ.

(S.56.123-125.) (22- 24) Tiracchānadevanirayādisuttaṁ畜生-天-地獄等

1193-1195. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe… . Catuvīsatimaṁ.

(S.56.126-128.) (25- 27) Pettimanussanirayādisuttaṁ餓鬼-人-地獄等

1196-1198. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti…pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… pettivisaye paccājāyanti…pe… . Sattavīsatimaṁ.

(S.56.129-130.) (28- 29) Pettidevanirayādisuttaṁ餓鬼-天-地獄等

1199-1200. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti…pe… (S.56.129-130./V,477.) evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti…pe… . Ekūnatiṁsatimaṁ.

(S.56.131.) (30) Pettidevapettivisayasuttaṁ餓鬼-天-餓鬼等

1201. …pe… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; Atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti. Taṁ kissa hetu? Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Katamesaṁ catunnaṁ Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa”.

Pañcagatipeyyālavaggo ekā dasamo.

Tassuddānaṁ--

Manussato Cutā Chāpi, Devā Cutā Nirayato;

Tiracchānapettivisayā, Tiṁsamatto Gativaggoti.

~Saccasaṁyuttaṁ dvādasamaṁ.~

~Mahāvaggo pañcamo.~

Tassuddānaṁ--

(S.56.131./V,478.) Maggabojjhaṅgaṁ Satiyā, Indriyaṁ Sammappadhānaṁ.

Baliddhipādānuruddhā, Jhānānāpānasaṁyutaṁ.

Sotāpatti Saccañcāti, Mahāvaggoti vuccatīti.

~Mahāvaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā.~

▲top 回目錄

===============================================================================================

Saṁyutta (2829 suttas)

1-Sagāthāvaggo(271 suttas) (PTS:I,1~240.；CS.pg.1.1~1.242 )

(S.1.)1.Devatāsaṁyuttaṁ (81 suttas)

(S.2.)2.Devaputtasaṁyuttaṁ(30 suttas)

(S.3.)3.Kosalasaṁyuttaṁ (25 suttas)

(S.4.)4.Mārasaṁyuttaṁ(25 suttas)

(S.5.)5.Bhikkhunīsaṁyuttaṁ (10 suttas)

(S.6.)6.Brahmasaṁyuttaṁ (15 suttas)

(S.7.)7.Brāhmaṇasaṁyuttaṁ (22 suttas)

(S.8.)8.Vaṅgīsasaṁyuttaṁ(12 suttas)

(S.9.)9.Vanasaṁyuttaṁ(14 suttas)

(S.10.)10.Yakkhasaṁyuttaṁ (12 suttas)

(S.11.)11.Sakkasaṁyuttaṁ (25 suttas)

2-Nidānavaggo(286 suttas) (PTS:II,1~286.；CS:pg.1.243~472)

(S.12.) 1.Nidānasaṁyuttaṁ (93 suttas)

(S.13.) 2. Abhisamayasaṁyuttaṁ (11 suttas)

(S.14.) 3. Dhātusaṁyuttaṁ (39 suttas)

(S.15.) 4. Anamataggasaṁyuttaṁ (20 suttas)

(S.16.) 5. Kassapasaṁyuttaṁ (13 suttas)

(S.17.) 6. Lābhasakkārasaṁyuttaṁ (43 suttas)

(S.18.)7. Rāhulasaṁyuttaṁ (22 suttas)

(S.19.)(8) Lakkhaṇasaṁyuttaṁ (21 suttas)

(S.20.) 9. Opammasaṁyuttaṁ (12 suttas)

(S.21.)(10) Bhikkhusaṁyuttaṁ (12 suttas)

3-Khandhavaggo (715 suttas) (PTS: III,1~279.；CS.pg.2.1~235)

(S.22.) 1. Khandhasaṁyuttaṁ (158 suttas)

(S.23.) 2. Rādhasaṁyuttaṁ (46 suttas)

(S.24.) 3. Diṭṭhisaṁyuttaṁ (96 suttas)

(S.25.) 4. Okkantasaṁyuttaṁ (10 suttas)

(S.26.) 5. Uppādasaṁyuttaṁ (10 suttas)

(S.27.) 6. Kilesasaṁyuttaṁ (10 suttas)

(S.28.)7. Sāriputtasaṁyuttaṁ (10 suttas)

(S.29.)8. Nāgasaṁyuttaṁ (50 suttas)

(S.30.) 9. Supaṇṇasaṁyuttaṁ (46 suttas)

(S.31.) 10. Gandhabbakāyasaṁyuttaṁ (112 suttas)

(S.32.) 11. Valāhakasaṁyuttaṁ(57 suttas)

(S.33.) 12. Vacchagottasaṁyuttaṁ(55 suttas)

(S.34.) 13. Jhānasaṁyuttaṁ(55 suttas)

4-Saḷāyatanavaggo (395 suttas) (PTS:IV,1~403；CS:pg.2.236~567)

(S.35.) 1.Saḷāyatanasaṁyuttaṁ(207suttas)

(S.36.) 2.Vedanāsaṁyuttaṁ(29suttas)

(S.37.) 3.Mātugāmasaṁyuttaṁ(34suttas)

(S.38.) 4.Jambukhādakasaṁyuttaṁ(16suttas)

(S.39.) 5.Sāmaṇḍakasaṁyuttaṁ(16suttas)

(S.40.) 6.Moggallānasaṁyuttaṁ(15suttas)

(S.41.)7.Cittasaṁyuttaṁ(10suttas)

(S.42.) 8.Gāmaṇisaṁyuttaṁ(13suttas)

(S.43.) 9.Asaṅkhatasaṁyuttaṁ(44suttas)

(S.44.) 10.Abyākatasaṁyuttaṁ(11suttas)

5-Mahāvaggo (1162 suttas) (PTS:V,1~478；CS:pg.3.1~415)

(S.45.) 1.Maggasaṁyuttaṁ(180suttas)

(S.46.) 2.Bojjhaṅgasaṁyuttaṁ(175suttas)

(S.47.) 3.Satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ(103suttas)

(S.48.) 4.Indriyasaṁyuttaṁ(185suttas)

(S.49.) 5.Sammappadhānasaṁyuttaṁ(110suttas)

(S.50.)(6) Balasaṁyuttaṁ(110suttas)

(S.51.)(7) Iddhipādasaṁyuttaṁ(86suttas)

(S.52.)(8) Anuruddhasaṁyuttaṁ(24suttas)

(S.53.)(9) Jhānasaṁyuttaṁ (54suttas)

(S.54.)(10) Ānāpānasaṁyuttaṁ(20suttas)

(S.55.)(11) Sotāpattisaṁyuttaṁ(74suttas)

(S.56.)(12) Saccasaṁyuttaṁ (131suttas)

[3] S.6.9./I,149.(=S.6.10./I,152., Sn.657, A.V,174.)︰“Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṁ, bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.(當人出生時，斧在口中生，愚人說惡語，以斧斬自己。)

[5] Khuddakapāṭha (Kh.)《小誦》(3.Dvattiṁsākāro)︰Atthi imasmiṁ kāye-- ¹kesā ²lomā ³nakhā ⁴dantā ⁵taco, ⁶maṁsaṁ ⁷nhāru ⁸aṭṭhi ⁹aṭṭhimiñjaṁ ¹⁰vakkaṁ, ¹¹hadayaṁ ¹²yakanaṁ ¹³kilomakaṁ ¹⁴pihakaṁ ¹⁵papphāsaṁ ¹⁶antaṁ ¹⁷antaguṇaṁ ¹⁸udariyaṁ ¹⁹karīsaṁ ²⁰ matthaluṅgaṁ, ²¹pittaṁ ²²semhaṁ ²³pubbo ²⁴lohitaṁ ²⁵sedo ²⁶medo, ²⁷assu ²⁸vasā ²⁹kheḷo ³⁰siṅghāṇikā ³¹lasikā ³²muttan’ti.

► 56saṁyuttas, 2889 suttas ◄

(PTS:I,1~240.；CS:pg.1.1~1.242 )

Sagāthāvaggo有偈篇(S.1~11)(271suttas)

(S.1.)(1) Devatāsaṁyuttaṁ 諸天相應(81suttas)

1.Naḷavaggo 葦品

(S.1.1.Ogha) (1) Oghataraṇasuttaṁ (如何)渡瀑流

►《雜阿含1267經》，《別譯雜阿含180經》

(S.1.2.)(2) Nimokkhasuttaṁ (如何)解脫

►《雜阿含1268經》，《別譯雜阿含179經》

(S.1.3. Upaneyyam) (3) Upanīyasuttaṁ 引近了(死)

►《雜阿含1001經》，《別譯雜阿含138經》，S.2.19.

(S.1.4.)(4) Accentisuttaṁ時光流逝

►《別譯雜阿含139經》

(S.1.5.) (5) Katichindasuttaṁ 斷多少

►《雜阿含經》1002、1312經，《別譯雜阿含經》140、311經，*偈--《法句經》Dhp.v.370.

(S.1.6.) (6) Jāgarasuttaṁ 醒(多少.眠多少)

►《雜阿含1003經》，《別譯雜阿含141經》

(S.1.7.) (7) Appaṭividitasuttaṁ 不了知(法,入異教)

►《雜阿含579經》，《別譯雜阿含164經》

(S.1.8.) (8) Susammuṭṭhasuttaṁ 迷(法,入異教)

►《雜阿含580經》，《別譯雜阿含165經》

(S.1.9.) (9) Mānakāmasuttaṁ 慢.欲(無調御)

►《雜阿含996經》，《別譯雜阿含133經》

(S.1.10.) (10) Araññasuttaṁ 住森林(.一食.如何悅顏)

►《雜阿含995經》，《別譯雜阿含132經》

2. Nandanavaggo 歡喜園品

(S.1.11.) (1) Nandanasuttaṁ (不見)歡喜園(不知他快樂)

►《雜阿含576經》，《別譯雜阿含161經》，《增壹阿含31.9經》

(S.1.12.) (2) Nandatisuttaṁ (有子依子)喜

►《雜阿含1004經》，《別譯雜阿含142經》，cf. 《經集》Sn.33-34

(S.1.13.) (3) Natthiputtasamasuttaṁ(可愛)莫若子

►《雜阿含1006經》，《別譯雜阿含232經》

(S.1.14.) (4) Khattiyasuttaṁ 剎帝利(兩足尊)

►《雜阿含1007經》，《別譯雜阿含233經》

(S.1.15.) (5) Saṇamānasuttaṁ 大林(響,令我恐怖)

►《雜阿含1335經》，《別譯雜阿含355經》，S.9.12.

(S.1.16.) (6) Niddātandīsuttaṁ 睡眠.懶惰(打呵欠)

►《雜阿含598經》，《別譯雜阿含175經》

(S.1.17.) (7) Dukkarasuttaṁ 難為(難忍)

►《雜阿含600經》，《別譯雜阿含174經》

(S.1.18.) (8) Hirīsuttaṁ 慚(制止、減少(惡))

►《雜阿含578經》，《別譯雜阿含163經》，《法句經》Dhp.v.143.

(S.1.19.) (9) Kuṭikāsuttaṁ 茅屋(有否)

►《雜阿含584經》，《別譯雜阿含168經》

(S.1.20.) (10) Samiddhisuttaṁ (具壽)三彌提(行乞不享樂)

►《雜阿含1078經》，《別譯雜阿含17經》

3. Sattivaggo 劍品

(S.1.21.) (1) Sattisuttaṁ (如)矛(刺,如頭燃)

►《雜阿含586經》，《別譯雜阿含170經》，S.2.16.

(S.1.22.) (2) Phusatisuttaṁ 觸(犯無觸者)

►《雜阿含1275經》，《別譯雜阿含273經》，*偈--《法句經》Dhp.v.125.，

(S.1.23.) (3) Jaṭāsuttaṁ (內結與外)結

►《雜阿含599經》，《別譯雜阿含173經》

(S.1.24.) (4)Manonivāraṇasuttaṁ(從哪裡)制止心(,從那裡心不苦)

►《雜阿含1281經》，《別譯雜阿含279經》

(S.1.25. Arahaṁ) (5) Arahantasuttaṁ 阿羅漢(依慣例說‘我’)

►《雜阿含581經》，《別譯雜阿含166經》

(S.1.26.) (6) Pajjotasuttaṁ(世有多少)光

►《雜阿含1310經》，《別譯雜阿含309經》，S.2.4

(S.1.27.) (7) Sarasuttaṁ 流(何處不流)

►《雜阿含601經》，《別譯雜阿含176經》

(S.1.28.) (8) Mahaddhanasuttaṁ 大富(勿貪.欲.不滿)

►《雜阿含589經》，《別譯雜阿含183經》

(S.1.29.) (9) Catucakkasuttaṁ 四輪(九門,不淨)

►《雜阿含588經》，《別譯雜阿含172經》，S.2.28

(S.1.30.) (10) Eṇijaṅghasuttaṁ 羚羊(悠悠不因欲望分心)

►《雜阿含602經》，《別譯雜阿含177經》

4. Satullapakāyikavaggo 沙睹羅巴天群品

(S.1.31.) (1) Sabbhisuttaṁ (與)好品德者(結交.相識)

►《雜阿含1287經》，《別譯雜阿含285經》

(S.1.32.) (2) Maccharisuttaṁ慳(.放逸.不施)

►《雜阿含1288經》，《別譯雜阿含286經》

(S.1.33.) (3) Sādhusuttaṁ 善哉(布施)

(S.1.34.) (4) Nasantisuttaṁ (欲)不和平

►《雜阿含1286經》，《別譯雜阿含284經》，

*1偈--A.6.63.；*2偈--《法句經》Dhp.v.221.

(S.1.35.) (5) Ujjhānasaññisuttaṁ 找喳(自己現這樣,實際是別樣)

►《雜阿含1277經》，《別譯雜阿含275經》

(S.1.36.) (6) Saddhāsuttaṁ 信(為伴侶)

►《雜阿含1286經》，《別譯雜阿含284經》

¹偈--A.6.63.；²偈--《法句經》Dhp.v.221.