Suttapiṭake

Majjhimanikāyo 《中部》

from Chaṭṭha Saṅgāyana

Revised by Dhammavassārāma

by Bhikkhu Subhadda

2550 B.E. (2006 A.D.)

( 萬國碼 UTF-8 font; with notes )

 

 

 

 

Majjhimanikāyo 《中部》目錄

(M.1.) Mūlapariyāyasuttaṁ.. 1

(M.2.) Sabbasavasuttaṁ.. 21

(M.3.)Dhammadāyādasuttaṁ.. 29

(M.4.)Bhayabheravasuttaṁ.. 34

(M.5.)Anaṅgaṇasuttaṁ.. 42

(M.6.) Ākaṅkheyyasuttaṁ.. 52

(M.7.) Vatthūpamasuttaṁ.. 57

(M.8.)Sallekhasuttaṁ.. 64

(M.9.)Sammādiṭṭhisuttaṁ.. 72

(M.10.) Satipaṭṭhānasuttaṁ.. 83

(M.11.) Cūḷasīhanādasuttaṁ.. 97

(M.12.) Mahāsīhanādasuttaṁ.. 101

(M.13.)Mahādukkhakkhandhasuttaṁ.. 123

(M.14.) Cūḷadukkhakkhandhasuttaṁ.. 132

(M.15.) Anumānasuttaṁ.. 137

(M.16.) Cetokhilasuttaṁ.. 144

(M.17.) Vanapatthasuttaṁ.. 148

(M.18.)Madhupiṇḍikasuttaṁ.. 157

(M.19.) Vekhanassasuttaṁ.. 164

(M.20.) Vitakkasaṇṭhānasuttaṁ.. 167

(M.21.) Kakacūpamasuttaṁ.. 171

(M.22.) Alagaddūpamasuttaṁ.. 179

(M.23.)Vammikasuttaṁ.. 192

(M.24.) Rathavinītasuttaṁ.. 196

(M.25.) Nivāpasuttaṁ.. 201

(M.26.) Ariyapariyesanasuttaṁ.. 210

(M.27.) Cūḷahatthipadopamasuttaṁ.. 226

(M.28.) Mahāhatthipadopamasuttaṁ.. 236

(M.29.) Mahāsāropamasuttaṁ.. 246

(M.30.) Cūḷasāropamasuttaṁ.. 250

(M.31.) Cūḷagosiṅgasuttaṁ.. 256

(M.32.)Mahāgosiṅgasuttaṁ.. 263

(M.33.) Mahāgopālakasuttaṁ.. 270

(M.34.) Cūḷagopālakasuttaṁ.. 276

(M.35.) Cūlasaccakasuttaṁ.. 278

(M.36.) Mahāsaccakasuttaṁ.. 289

(M.37.) Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṁ.. 304

(M.38.) Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṁ.. 308

(M.39.) Mahāassapurasuttaṁ.. 322

(M.40.) Cūḷaassapurasuttaṁ.. 332

(M.41.) Sāleyyakasuttaṁ.. 339

(M.42.) Veraṁjakāsuttaṁ.. 350

(M.43.) Mahāvedallasuttaṁ.. 361

(M.44.) Cūḷavedallasuttaṁ.. 368

(M.45.) Cūḷadhammasamādānasuttaṁ.. 373

(M.46.) Mahādhammasamādānasutta. 377

(M.47.) Vīmaṁsakasuttaṁ.. 384

(M.48.) Kosambiyasuttaṁ.. 387

(M.49.) Brahmanimantanikasuttaṁ.. 392

(M.50.) Mūlapaṇṇāsakaṁ.. 400

(M.51.) Kandaraka suttaṁ.. 409

(M.52.) Aṭṭhakanāgarasuttaṁ.. 417

(M.53.) Sekhasuttaṁ.. 422

(M.54.)Potaliya suttaṁ.. 427

(M.55.) Jīvakasuttaṁ.. 436

(M.56.) Upālisuttaṁ.. 440

(M.57.) Kukkuravatiya suttaṁ.. 456

(M.58.) Abhayarājakumārasuttaṁ.. 460

(M.59.) Bahuvedaniya suttaṁ.. 464

(M.60.) Apaṇṇaka suttaṁ.. 467

(M.61.) Ambalaṭṭhika Rāhulovāda suttaṁ.. 480

(M.62.) Mahārāhulovādasuttaṁ.. 485

(M.63.) Cūḷamāluṅkyasuttaṁ.. 490

(M.64.) Mahāmāluṅkyasuttaṁ.. 495

(M65.) Bhaddāli suttaṁ.. 500

(M.66.) Laṭukikopama suttaṁ chaṭṭhaṁ. 509

(M.67.) Cātuma suttaṁ.. 517

(M.68.) Naḷakapāna suttaṁ.. 522

(M.69.)Gulissāni suttaṁ.. 527

(M.70.) Kīṭāgirisuttaṁ.. 531

(M.71.) Tevijjavacchagotta suttaṁ.. 538

(M.72.) Aggivacchagotta suttaṁ.. 540

(M.73.) Mahāvacchagottasuttaṁ.. 545

(M.74.) Dīghanakhasuttaṁ.. 550

(M.75.) Māgandiyasuttaṁ.. 553

(M.76.) Sandakasuttaṁ.. 562

(M.77.) Mahāsakuludāyi suttaṁ.. 575

(M.78.) Samaṇamaṇḍikā suttaṁ.. 592

(M.79.) Culasakuludāyisuttaṁ navamaṁ. 596

(M.80.) Vekhanassasuttaṁ.. 605

Namo Tassa Bhagavato Arahato Sammā-Sambuddhassa.

(M.1.) Mūlapariyāyasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Ukkaṭṭhāyaṁ viharati[1] Subhagavane Sālarājamūle. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:[2] ‘Bhikkhavo’ti. ‘Bhadante’ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ.[3] Bhagavā etadavoca:

2. “Sabbadhammamūlapariyāyaṁ[4] vo bhikkhave desessāmi.[5] Taṁ suṇātha[6] sādhukaṁ[7] manasikarotha[8] bhāsissāmī”ti.[9] “Evaṁ bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

3. “Idha bhikkhave assutavā[10] puthujjano[11] ariyānaṁ[12] adassāvī[13] ariyadhammassa akovido[14] ariyadhamme avinīto,[15] sappurisānaṁ[16] adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, paṭhaviṁ[17] paṭhavito sañjānāti.[18] Paṭhaviṁ paṭhavito saññatvā paṭhaviṁ maññati,[19] paṭhaviyā maññati, paṭhavito maññati, paṭhaviṁ ‘me’ti[20] maññati, paṭhaviṁ abhinandati.[21] Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ[22] tassā”ti vadāmi.[23]

4. “Āpaṁ[24] āpato sañjānāti. Āpaṁ āpato saññatvā āpaṁ maññati, āpasmiṁ maññati, āpato maññati, āpaṁ ‘me’ti maññati, āpaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

5. “Tejaṁ[25] tejato sañjānāti. Tejaṁ tejato saññatvā tejaṁ maññati, tejasmiṁ maññati, tejato maññati, tejaṁ ‘me’ti maññati, tejaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

6. “Vāyaṁ[26] vāyato sañjānāti. Vāyaṁ vāyato saññatvā vāyaṁ maññati, vāyasmiṁ maññati, vāyato maññati, vāyaṁ ‘me’ti maññati, vāyaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

7. “Bhūte[27] bhūtato sañjānāti. Bhūte bhūtato saññatvā bhūte maññati, bhūtesu maññati, bhūtato maññati, bhūte ‘me’ti maññati, bhūte abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

8. “Deve[28] devato sañjānāti. Deve devato saññatvā deve maññati, devesu maññati, devato maññati, deve ‘me’ti maññati, deve abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

9. “Pajāpatiṁ[29] pajāpatito sañjānāti. Pajāpatiṁ pajāpatito saññatvā pajāpatiṁ maññati, pajāpatismiṁ maññati, pajāpatito maññati, pajāpatiṁ ‘me’ti maññati, pajāpatiṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

10. “Brahmaṁ[30] brahmato sañjānāti. Brahmaṁ brahmato saññatvā brahmaṁ maññati, brahmasmiṁ maññati, brahmato maññati, brahmaṁ ‘me’ti maññati, brahmaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

11. “Ābhassare[31] ābhassarato sañjānāti. Ābhassare ābhassarato saññatvā ābhassare maññati, ābhassaresu maññati, ābhassarato maññati, ābhassare ‘me’ti maññati, ābhassare abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

12. “Subhakiṇṇe[32] subhakiṇṇato sañjānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato saññatvā subhakiṇṇe maññati, subhakiṇṇesu maññati, subhakiṇṇato maññati, subhakiṇṇe ‘me’ti maññati, subhakiṇṇe abhinandati. Taṁ kissa hetu. Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

13. “Vehapphale[33] vehapphalato sañjānāti. Vehapphale vehapphalato saññatvā vehapphale maññati, vehapphalesu maññati, vehapphalato maññati, vehapphale ‘me’ti maññati, vehapphale abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

14. “Abhibhuṁ[34] abhibhuto sañjānāti. Abhibhuṁ abhibhuto saññatvā abhibhuṁ maññati, abhibhusmiṁ maññati, abhibhuto maññati, abhibhuṁ ‘me’ti maññati, abhibhuṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

15. “Ākāsānañcāyatanaṁ[35] ākāsānañcāyatanato sañjānāti. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato saññatvā ākāsānañcāyatanaṁ maññati, ākāsānañcāyatanasmiṁ maññati, ākāsānañcāyatanato maññati, ākāsānañcāyatanaṁ ‘me’ti maññati, ākāsānañcāyatanaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

16. “Viññāṇañcāyatanaṁ[36] viññāṇañcāyatanato sañjānāti. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato saññatvā viññāṇañcāyatanaṁ maññati, viññāṇañcāyatanasmiṁ maññati, viññāṇañcāyatanato maññati, viññāṇañcāyatanaṁ ‘me’ti maññati, viññāṇañcāyatanaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

17. “Ākiñcaññāyatanaṁ[37] ākiñcaññāyatanato sañjānāti. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato saññatvā ākiñcaññāyatanaṁ maññati, ākiñcaññāyatanasmiṁ maññati, ākiñcaññāyatanato maññati, ākiñcaññāyatanaṁ ‘me’ti maññati, ākiñcaññāyatanaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

18. “Nevasaññānāsaññāyatanaṁ[38] nevasaññānāsaññāyatanato sañjānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato saññatvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiṁ maññati, nevasaññānāsaññāyatanato maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ ‘me’ti maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

19. “Diṭṭhaṁ[39] diṭṭhato sañjānāti. Diṭṭhaṁ diṭṭhato saññatvā diṭṭhaṁ maññati, diṭṭhasmiṁ maññati, diṭṭhato maññati, diṭṭhaṁ ‘me’ti maññati, diṭṭhaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

20. “Sutaṁ[40] sutato sañjānāti. Sutaṁ sutato saññatvā sutaṁ maññati, sutasmiṁ maññati, sutato maññati, sutaṁ ‘me’ti maññati, sutaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

21. “Mutaṁ[41] mutato sañjānāti. Mutaṁ mutato saññatvā mutaṁ maññati, mutasmiṁ maññati, mutato maññati, mutaṁ ‘me’ti maññati, mutaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

22. “Viññātaṁ[42] viññātato sañjānāti. Viññātaṁ viññātato saññatvā viññātaṁ maññati, viññātasmiṁ maññati, viññātato maññati, viññātaṁ ‘me’ti maññati, viññātaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

23. “Ekattaṁ[43] ekattato sañjānāti. Ekattaṁ ekattato saññatvā ekattaṁ maññati, ekattasmiṁ maññati, ekattato maññati, ekattaṁ ‘me’ti maññati, ekattaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

24. “Nānattaṁ[44] nānattato sañjānāti. Nānattaṁ nānattato saññatvā nānattaṁ maññati, nānattasmiṁ maññati, nānattato maññati, nānattaṁ ‘me’ti maññati, nānattaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

25. “Sabbaṁ[45] sabbato sañjānāti. Sabbaṁ sabbato saññatvā sabbaṁ maññati, sabbasmiṁ maññati, sabbato maññati, sabbaṁ ‘me’ti maññati, sabbaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

26. “Nibbānaṁ[46] nibbānato sañjānāti. Nibbānaṁ nibbānato saññatvā nibbānaṁ maññati, nibbānasmiṁ maññati, nibbānato maññati, nibbānaṁ ‘me’ti maññati, nibbānaṁ abhinandati. Taṁ kissa hetu? Apariññātaṁ tassā”ti vadāmi.                                                                                                              (Assutavanta-puthujjanaha-vaseni paṭhamakabhūmi paricchedi.)

27. “Yo ’pi so bhikkhave bhikkhu sekho[47] appattamānaso[48] anuttaraṁ yogakkhemaṁ[49] patthayamāno[50] viharati, so ’pi paṭhaviṁ paṭhavito abhijānāti.[51] Paṭhaviṁ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṁ mā maññi,[52] paṭhaviyā mā maññi, paṭhavito mā maññi, paṭhaviṁ ‘me’ti mā maññi, paṭhaviṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ[53] tassā”ti vadāmi.

28. “Āpaṁ āpato abhijānāti. Āpaṁ āpato abhiññāya āpaṁ mā maññi, āpasmiṁ mā maññi, āpato mā maññi, āpaṁ ‘me’ti mā maññi, āpaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

29. “Tejaṁ tejato abhijānāti. Tejaṁ tejato abhiññāya tejaṁ mā maññi, tejasmiṁ mā maññi, tejato mā maññi, tejaṁ ‘me’ti mā maññi, tejaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

30. “Vāyaṁ vāyato abhijānāti. Vāyaṁ vāyato abhiññāya vāyaṁ mā maññi, vāyasmiṁ mā maññi, vāyato mā maññi, vāyaṁ ‘me’ti māmaññi, vāyaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

31. “Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte mā maññi, bhūtesu mā maññi, bhūtato mā maññi, bhūte ‘me’ti mā maññi, bhūte mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

32. “Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve mā maññi, devesu mā maññi, devato mā maññi, deve ‘me’ti mā maññi, deve mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

33. “Pajāpatiṁ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṁ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṁ mā maññi, pajāpatismiṁ mā maññi, pajāpatito mā maññi, pajāpatiṁ ‘me’ti mā maññi, pajāpatiṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

34. “Brahmaṁ brahmato abhijānāti. Brahmaṁ brahmato abhiññāya brahmaṁ mā maññi, brahmasmiṁ mā maññi, brahmato mā maññi, brahmaṁ ‘me’ti mā maññi, brahmaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

35. “Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare mā maññi, ābhassaresu mā maññi, ābhassarato mā maññi, ābhassare ‘me’ti mā maññi, ābhassare mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

36. “Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe mā maññi, subhakiṇṇesu mā maññi, subhakiṇṇato mā maññi, subhakiṇṇe ‘me’ti mā maññi, subhakiṇṇe mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

37. “Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale mā maññi, vehapphalesu mā maññi, vehapphalato mā maññi, vehapphale ‘me’ti mā maññi, vehapphale mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

38. “Abhibhuṁ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṁ abhibhuto abhiññāya abhibhuṁ mā maññi, abhibhusmiṁ mā maññi, abhibhuto mā maññi, abhibhuṁ ‘me’ti mā maññi, abhibhuṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

39. “Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṁ mā maññi, ākāsānañcāyatanasmiṁ mā maññi, ākāsānañcāyatanato mā maññi, ākāsānañcāyatanaṁ ‘me’ti mā maññi, ākāsānañcāyatanaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

40. “Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṁ mā maññi, viññāṇañcāyatanasmiṁ mā maññi, viññāṇañcāyatanato mā maññi, viññāṇañcāyatanaṁ ‘me’ti mā maññi, viññāṇañcāyatanaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

41. “Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṁ mā maññi, ākiñcaññāyatanasmiṁ mā maññi, ākiñcaññāyatanato mā maññi, ākiñcaññāyatanaṁ ‘me’ti mā maññi, ākiñcaññāyatanaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

42. “Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṁ mā maññi, nevasaññānāsaññāyatanasmiṁ mā maññi, nevasaññānāsaññāyatanato mā maññi, nevasaññānāsaññāyatanaṁ ‘me’ti mā maññi, nevasaññānāsaññāyatanaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

43. “Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṁ mā maññi, diṭṭhasmiṁ mā maññi, diṭṭhato mā maññi, diṭṭhaṁ ‘me’ti mā maññi, diṭṭhaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

44. “Sutaṁ sutato abhijānāti. Sutaṁ sutato abhiññāya sutaṁ mā maññi, sutasmiṁ mā maññi, sutato mā maññi, sutaṁ ‘me’ti mā maññi, sutaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

45. “Mutaṁ mutato abhijānāti. Mutaṁ mutato abhiññāya mutaṁ mā maññi, mutasmiṁ mā maññi, mutato mā maññi, mutaṁ ‘me’ti mā maññi, mutaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā” ti vadāmi.

46. “Viññātaṁ viññātato abhijānāti. Viññātaṁ viññātato abhiññāya viññātaṁ mā maññi, viññātasmiṁ mā maññi, viññātato mā maññi, viññātaṁ ‘me’ti mā maññi, viññātaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

47. “Ekattaṁ ekattato abhijānāti. Ekattaṁ ekattato abhiññāya ekattaṁ mā maññi, ekattasmiṁ mā maññi, ekattato mā maññi, ekattaṁ ‘me’ti mā maññi, ekattaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

48. “Nānattaṁ nānattato sañjānāti. Nānattaṁ nānattato abhiññāya nānattaṁ mā maññati, nānattasmiṁ mā maññati, nānattato mā maññati, nānattaṁ ‘me’ti mā maññati, nānattaṁ mābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

49. “Sabbaṁ sabbato abhijānāti. Sabbaṁ sabbato abhiññāya sabbaṁ mā maññi, sabbasmiṁ mā maññi, sabbato mā maññi, sabbaṁ ‘me’ti māmaññi, sabbaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

50. “Nibbānaṁ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ mā maññi, nibbānato mā maññi, nibbānaṁ ‘me’ti mā maññi, nibbānaṁ mābhinandi. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.                                                                                                                                                            (Sekhaha vivaṭṭavaseni dutiyakabhūmi paricchedi.)

51. “Yo ‘pi so bhikkhave bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo[54] vusitavā[55] katakaraṇīyo[56] ohitabhāro[57] anuppattasadattho[58] parikkhīṇabhavasaṁyojano[59] sammadaññā[60] vimutto,[61] so ‘pi paṭhaviṁ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṁ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṁ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhaviṁ ‘me’ti na maññati, paṭhaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

52. “Āpaṁ āpato abhijānāti. Āpaṁ āpato abhiññāya āpaṁ na maññati, āpasmiṁ na maññati, āpato na maññati, āpaṁ ‘me’ti na maññati, āpaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

53. “Tejaṁ tejato abhijānāti. Tejaṁ tejato abhiññāya tejaṁ na maññati, tejasmiṁ na maññati, tejato na maññati, tejaṁ ‘me’ti na maññati, tejaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

54. “Vāyaṁ vāyato abhijānāti. Vāyaṁ vāyato abhiññāya vāyaṁ na maññati, vāyasmiṁ na maññati, vāyato na maññati, vāyaṁ ‘me’ti na maññati, vāyaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā” ti vadāmi.

55. “Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati, bhūtesu na maññati, bhūtato na maññati, bhūte ‘me’ti na maññati, bhūte nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

56. “Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati, devesu na maññati. devato na maññati, deve ‘me’ti na maññati, deve nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

57. “Pajāpatiṁ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṁ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṁ na maññati, pajāpatismiṁ na maññati, pajāpatito na maññati, pajāpatiṁ ‘me’ti na maññati, pajāpatiṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

58. “Brahmaṁ brahmato abhijānāti. Brahmaṁ brahmato abhiññāya brahmaṁ na maññati, brahmasmiṁ na maññati, brahmato na maññati, brahmaṁ ‘me’ti na maññati, brahmaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

59. “Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati, ābhassaresu na maññati, ābhassarato na maññati, ābhassare ‘me’ti na maññati, ābhassare nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

60. “Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati, subhakiṇṇato na maññati, subhakiṇṇesu na maññati, subhakiṇṇe ‘me’ti na maññati, subhakiṇṇe nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

61. “Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati, vehapphalesu na maññati, vehapphalato na maññati, vehapphale ‘me’ti na maññati, vehapphale nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

62. “Abhibhuṁ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṁ abhibhuto abhiññāya abhibhuṁ na maññati, abhibhusmiṁ na maññati, abhibhuto na maññati, abhibhuṁ ‘me’ti na maññati, abhibhuṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

63. “Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṁ na maññati, ākāsānañcāyatanasmiṁ na maññati, ākāsānañcāyatanato na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

64. “Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṁ na maññati, viññāṇañcāyatanasmiṁ na maññati, viññāṇañcāyatanato na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

65. “Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṁ na maññati, ākiñcaññāyatanasmiṁ na maññati, ākiñcaññāyatanato na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

66. “Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanato na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

67. “Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṁ na maññati, diṭṭhasmiṁ na maññati, diṭṭhato na maññati, diṭṭhaṁ ‘me’ti na maññati, diṭṭhaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

68. “Sutaṁ sutato abhijānāti. Sutaṁ sutato abhiññāya sutaṁ na maññati, sutasmiṁ na maññati, sutato na maññati, sutaṁ ‘me’ti na maññati, sutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

69. “Mutaṁ mutato abhijānāti. Mutaṁ mutato abhiññāya mutaṁ na maññati, mutasmiṁ na maññati, mutato na maññati, mutaṁ ‘me’ti na maññati, mutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

70. “Viññātaṁ viññātato abhijānāti. Viññātaṁ viññātato abhiññāya viññātaṁ na maññati, viññātasmiṁ na maññati, viññātato na maññati, viññātaṁ ‘me’ti na maññati, viññātaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

71. “Ekattaṁ ekattato abhijānāti. Ekattaṁ ekattato abhiññāya ekattaṁ na maññati, ekattasmiṁ na maññati, ekattato na maññati, ekattaṁ ‘me’ti na maññati, ekattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.

72. “Nānattaṁ nānattato abhijānāti. Nānattaṁ nānattato abhiññāya nānattaṁ na maññati, nānattasmiṁ na maññati, nānattato na maññati, nānattaṁ ‘me’ti na maññati, nānattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññeyyaṁ tassā”ti vadāmi.

73. “Sabbaṁ sabbato abhijānāti. Sabbaṁ sabbato abhiññāya sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ ‘me’ti na maññati, sabbaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.  

74. “Nibbānaṁ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ ‘me’ti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ tassā”ti vadāmi.                                                                                       (Khīṇāsavaha paṭhamakanaye tatiyakabhūmi paricchedi.)

75. Yo ‘pi so bhikkhave bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto, so ‘pi paṭhaviṁ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṁ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṁ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhaviṁ ‘me’ti na maññati, paṭhaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā[62] rāgassa[63] vītarāgattā.[64]

76. Āpaṁ āpato abhijānāti. Āpaṁ āpato abhiññāya āpaṁ na maññati, āpasmiṁ na maññati, āpato na maññati, āpaṁ ‘me’ti na maññati, āpaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

77. Tejaṁ tejato abhijānāti. Tejaṁ tejato abhiññāya tejaṁ na maññati, tejasmiṁ na maññati, tejato na maññati, tejaṁ ‘me’ti na maññati, tejaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

78. Vāyaṁ vāyato abhijānāti. Vāyaṁ vāyato abhiññāya vāyaṁ na maññati, vāyasmiṁ na maññati, vāyato na maññati, vāyaṁ ‘me’ti na maññati, vāyaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

79. Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati, bhūtesu na maññati, bhūtato na maññati, bhūte ‘me’ti na maññati, bhūte nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

80. Deve devato abhijānāti, deve devato abhiññāya deve na maññati, devesu na maññati, devato na maññati, deve ‘me’ti na maññati, deve nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

81. Pajāpatiṁ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṁ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṁ na maññati, pajāpatismiṁ na maññati, pajāpatito na maññati, pajāpatiṁ ‘me’ti na maññati, pajāpatiṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

82. Brahmaṁ brahmato abhijānāti. Brahmaṁ brahmato abhiññāya brahmaṁ na maññati, brahmasmiṁ na maññati, brahmato na maññati, brahmaṁ ‘me’ti na maññati. Brahmaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

83. Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati, ābhassaresu na maññati, ābhassarato na maññati, ābhassare ‘me’ti na maññati, ābhassare nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

84. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati, subhakiṇṇesu na maññati, subhakiṇṇato na maññati, subhakiṇṇe ‘me’ti na maññati, subhakiṇṇe nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

85. Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati, vehapphalesu na maññati, vehapphalato na maññati, vehapphale ‘me’ti na maññati, vehapphale nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

86. Abhibhuṁ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṁ abhibhuto abhiññāya abhibhuṁ na maññati, abhibhusmiṁ na maññati, abhibhuto na maññati, abhibhuṁ ‘me’ti na maññati, abhibhuṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

87. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṁ na maññati, ākāsānañcāyatanasmiṁ na maññati, ākāsānañcāyatanato na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

88. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṁ na maññati, viññāṇañcāyatanasmiṁ na maññati, viññāṇañcāyatanato na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

89. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhijānāti, ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṁ na maññati, ākiñcaññāyatanasmiṁ na maññati, ākiñcaññāyatanato na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

90. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanato na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

91. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṁ na maññati, diṭṭhasmiṁ na maññati, diṭṭhato na maññati, diṭṭhaṁ ‘me’ti na maññati, diṭṭhaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

92. Sutaṁ sutato abhijānāti. Sutaṁ sutato abhiññāya sutaṁ na maññati, sutasmiṁ na maññati, sutato na maññati, sutaṁ ‘me’ti na maññati, sutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

93. Mutaṁ mutato abhijānāti. Mutaṁ mutato abhiññāya mutaṁ na maññati, mutasmiṁ na maññati, mutato na maññati, mutaṁ ‘me’ti na maññati, mutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

94. Viññātaṁ viññātato abhijānāti. Viññātaṁ viññātato abhiññāya viññātaṁ na maññati, viññātasmiṁ na maññati, viññātato na maññati, viññātaṁ ‘me’ti na maññati, viññātaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

95. Ekattaṁ ekattato abhijānāti. Ekattaṁ ekattato abhiññāya ekattaṁ na maññati, ekattasmiṁ na maññati, ekattato na maññati, ekattaṁ ‘me’ti na maññati, ekattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

96. Nānattaṁ nānattato abhijānāti. Nānattaṁ nānattato abhiññāya nānattaṁ na maññati, nānattasmiṁ na maññati, nānattato na maññati, nānattaṁ ‘me’ti na maññati, nānattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

97. Sabbaṁ sabbato abhijānāti. Sabbaṁ sabbato abhiññāya sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ ‘me’ti na maññati, sabbaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

98. Nibbānaṁ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ ‘me’ti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.                                                                                    (Khīṇāsavaha dutiyakanaye cataravanakabhūmi paricchedi.)

99. Yo ‘pi so bhikkhave bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto, so ‘pi paṭhaviṁ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṁ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṁ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhaviṁ ‘me’ti na maññati, paṭhaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa[65] vītadosattā.

100. Āpaṁ āpato abhijānāti. Āpaṁ āpato abhiññāya āpaṁ na maññati, āpasmiṁ na maññati, āpato na maññati, āpaṁ ‘me’ti na maññati, āpaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

101. Tejaṁ tejato abhijānāti. Tejaṁ tejato abhiññāya tejaṁ na maññati, tejasmiṁ na maññati, tejato na maññati, tejaṁ ‘me’ti na maññati, tejaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

102. Vāyaṁ vāyato abhijānāti. Vāyaṁ vāyato abhiññāya vāyaṁ na maññati, vāyasmiṁ na maññati, vāyato na maññati, vāyaṁ ‘me’ti na maññati, vāyaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

103. Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati, bhūtesu na maññati, bhūtato na maññati, bhūte ‘me’ti na maññati, bhūte nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

104. Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati, devesu na maññati, devato na maññati, deve ‘me’ti na maññati, deve nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

105. Pajāpatiṁ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṁ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṁ na maññati, pajāpatismiṁ na maññati, pajāpatito na maññati, pajāpatiṁ ‘me’ti na maññati, pajāpatiṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

106. Brahmaṁ brahmato abhijānāti. Brahmaṁ brahmato abhiññāya brahmaṁ na maññati, brahmasmiṁ na maññati, brahmato na maññati, brahmaṁ ‘me’ti na maññati, brahmaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

107. Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati, ābhassaresu na maññati, ābhassarato na maññati, ābhassare ‘me’ti na maññati, ābhassare nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

108. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati, subhakiṇṇato na maññati, subhakiṇṇesu na maññati, subhakiṇṇe ‘me’ti na maññati, Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

109. Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati, vehapphalesu na maññati, vehapphalato na maññati, vehapphale ‘me’ti na maññati, vehapphale nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

110. Abhibhuṁ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṁ abhibhuto abhiññāya abhibhuṁ na maññati, abhibhusmiṁ na maññati, abhibhuto na maññati, abhibhuṁ ‘me’ti na maññati, abhibhuṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

111. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṁ na maññati, ākāsānañcāyatanasmiṁ na maññati, ākāsānañcāyatanato na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

112. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṁ na maññati, viññāṇañcāyatanasmiṁ na maññati, viññāṇañcāyatanato na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

113. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṁ na maññati, ākiñcaññāyatanasmiṁ na maññati, ākiñcaññāyatanato na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

114. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanato na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

115. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṁ na maññati, diṭṭhasmiṁ na maññati, diṭṭhato na maññati, diṭṭhaṁ ‘me’ti na maññati, diṭṭhaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

116. Sutaṁ sutato abhijānāti. Sutaṁ sutato abhiññāya sutaṁ na maññati, sutasmiṁ na maññati, sutato na maññati, sutaṁ ‘me’ti na maññati, sutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

117. Mutaṁ mutato abhijānāti. Mutaṁ mutato abhiññāya mutaṁ na maññati, mutasmiṁ na maññati, mutato na maññati, mutaṁ ‘me’ti na maññati, mutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

118. Viññātaṁ viññātato abhijānāti. Viññātaṁ viññātato abhiññāya viññātaṁ na maññati, viññātasmiṁ na maññati, viññātato na maññati, viññātaṁ ‘me’ti na maññati, viññātaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

119. Ekattaṁ ekattato abhijānāti. Ekattaṁ ekattato abhiññāya ekattaṁ na maññati, ekattasmiṁ na maññati, ekattato na maññati, ekattaṁ ‘me’ti na maññati, ekattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

120. Nānattaṁ nānattato abhijānāti. Nānattaṁ nānattato abhiññāya nānattaṁ na maññati, nānattasmiṁ na maññati, nānattato na maññati, nānattaṁ ‘me’ti na maññati, nānattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

121. Sabbaṁ sabbato abhijānāti. Sabbaṁ sabbato abhiññāya sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ ‘me’ti na maññati, sabbaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

122. Nibbānaṁ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ ‘me’ti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.                                                                                          (Khīṇāsavaha tatiyakanaye pañcakavanaka bhūmi paricchedi.)

123. Yo ‘pi so bhikkhave bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññā vimutto, so ‘pi paṭhaviṁ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṁ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṁ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhaviṁ ‘me’ti na maññati, paṭhaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa[66] vītamohattā.

124. Āpaṁ āpato abhijānāti. Āpaṁ āpato abhiññāya āpaṁ na maññati, āpasmiṁ na maññati, āpato na maññati, āpaṁ ‘me’ti na maññati, āpaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

125. Tejaṁ tejato abhijānāti. Tejaṁ tejato abhiññāya tejaṁ na maññati, tejasmiṁ na maññati, tejato na maññati, tejaṁ ‘me’ti na maññati, tejaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

126. Vāyaṁ vāyato abhijānāti. Vāyaṁ vāyato abhiññāya vāyaṁ na maññati, vāyasmiṁ na maññati, vāyato na maññati, vāyaṁ ‘me’ti na maññati, vāyaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

127. Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati, bhūtesu na maññati, bhūtato na maññati, bhūte ‘me’ti na maññati, bhūte nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

128. Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati, devesu na maññati, devato na maññati, deve ‘me’ti na maññati, deve nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

129. Pajāpatiṁ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṁ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṁ na maññati, pajāpatismiṁ na maññati, pajāpatito na maññati, pajāpatiṁ ‘me’ti na maññati, pajāpatiṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

130. Brahmaṁ brahmato abhijānāti. Brahmaṁ brahmato abhiññāya brahmaṁ na maññati, brahmasmiṁ na maññati, brahmato na maññati, brahmaṁ ‘me’ti na maññati, brahmaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

131. Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati, ābhassaresu na maññati, ābhassarato na maññati, ābhassare ‘me’ti na maññati, ābhassare nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

132. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati, subhakiṇṇato na maññati, subhakiṇṇesu na maññati, subhakiṇṇe ‘me’ti na maññati, subhakiṇṇe nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

133. Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati, vehapphalesu na maññati, vehapphalato na maññati, vehapphale ‘me’ti na maññati, vehapphale nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

134. Abhibhuṁ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṁ abhibhuto abhiññāya abhibhuṁ na maññati, abhibhusmiṁ na maññati, abhibhuto na maññati, abhibhuṁ ‘me’ti na maññati, abhibhuṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

135. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṁ na maññati, ākāsānañcāyatanasmiṁ na maññati, ākāsānañcāyatanato na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

136. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṁ na maññati, viññāṇañcāyatanasmiṁ na maññati, viññāṇañcāyatanato na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

137. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṁ na maññati, ākiñcaññāyatanasmiṁ na maññati, ākiñcaññāyatanato na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

138. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanato na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

139. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṁ na maññati, diṭṭhasmiṁ na maññati, diṭṭhato na maññati, diṭṭhaṁ ‘me’ti na maññati, diṭṭhaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

140. Sutaṁ sutato abhijānāti. Sutaṁ sutato abhiññāya sutaṁ na maññati, sutasmiṁ na maññati, sutato na maññati, sutaṁ ‘me’ti na maññati, sutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

141. Mutaṁ mutato abhijānāti. Mutaṁ mutato abhiññāya mutaṁ na maññati, mutasmiṁ na maññati, mutato na maññati, mutaṁ ‘me’ti na maññati, mutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

142. Viññātaṁ viññātato abhijānāti. Viññātaṁ viññātato abhiññāya viññātaṁ na maññati, viññātasmiṁ na maññati, viññātato na maññati, viññātaṁ ‘me’ti na maññati, viññātaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

143. Ekattaṁ ekattato abhijānāti. Ekattaṁ ekattato abhiññāya ekattaṁ na maññati, ekattasmiṁ na maññati, ekattato na maññati, ekattaṁ ‘me’ti na maññati, ekattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

144. Nānattaṁ nānattato abhijānāti. Nānattaṁ nānattato abhiññāya nānattaṁ na maññati, nānattasmiṁ na maññati, nānattato na maññati, nānattaṁ ‘me’ti na maññati, nānattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.  

145. Sabbaṁ sabbato abhijānāti. Sabbaṁ sabbato abhiññāya sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ ‘me’ti na maññati, sabbaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

146. Nibbānaṁ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ ‘me’ti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.                                                                                     (Khīṇāsavaha catutthakanaye javanaka bhūmi paricchedi.)

147. “Tathāgato ‘pi bhikkhave arahaṁ sammāsambuddho[67] paṭhaviṁ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṁ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṁ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhaviṁ ‘me’ ti na maññati, paṭhaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

148. “Āpaṁ āpato abhijānāti. Āpaṁ āpato abhiññāya āpaṁ na maññati, āpasmiṁ na maññati, āpato na maññati, āpaṁ ‘me’ti na maññati, āpaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti, vadāmi.

149. “Tejaṁ tejato abhijānāti. Tejaṁ tejato abhiññāya tejaṁ na maññati tejasmiṁ na maññati, tejato na maññati, tejaṁ ‘me’ti na maññati, tejaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā” ti vadāmi.

150. “Vāyaṁ vāyato abhijānāti. Vāyaṁ vāyato abhiññāya vāyaṁ na maññati, vāyasmiṁ maññati, vāyato na maññati, vāyaṁ ‘me’ti na maññati, vāyaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

151. “Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati, bhūtesu na maññati, bhūtato na maññati, bhūte ‘me’ ti, na maññati, bhūte nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

152. “Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati, devesu na maññati, devato na maññati, deve ‘me’ ti na maññati, deve nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

153. “Pajāpatiṁ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṁ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṁ na maññati, pajāpatismiṁ na maññati, pajāpatito na maññati, pajāpatiṁ ‘me’ti na maññati, pajāpatiṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

154. “Brahmaṁ brahmato abhijānāti. Brahmaṁ brahmato abhiññāya brahmaṁ na maññati, brahmasiṁ na maññati, brahmato na maññati, brahmaṁ ‘me’ti na maññati, brahmaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

155. “Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati, ābhassaresu na maññati, ābhassarato na maññati, ābhassare ‘me’ti na maññati, ābhassare nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

156. “Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati, subhakiṇṇesu na maññati, subhakiṇṇato na maññati, subhakiṇṇe ‘me’ti na maññati, subhakiṇṇe nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

157. “Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati, vehapphalesu na maññati, vehapphalato na maññati, vehapphale ‘me’ti na maññati, vehapphale nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ  Tathāgatassā”ti vadāmi.

158. “Abhibhuṁ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṁ abhibhuto abhiññāya abhibhuṁ na maññati, abhibhusmiṁ na maññati, abhibhuto na maññati, abhibhuṁ ‘me’ti na maññati, abhibhuṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

159. “Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṁ na maññati, ākāsānañcāyatanasmiṁ na maññati, ākāsānañcāyatanato na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

160. “Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṁ na maññati, viññāṇañcāyatanasmiṁ na maññati, viññāṇañcāyatanato na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

161. “Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṁ na maññati, ākiñcaññāyatanasmiṁ na maññati, ākiñcaññāyatanato na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

162. “Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanato na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

163. “Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṁ na maññati, diṭṭhasmiṁ na maññati, diṭṭhato na maññati, diṭṭhaṁ ‘me’ti na maññati, diṭṭhaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

164. “Sutaṁ sutato abhijānāti. Sutaṁ sutato abhiññāya sutaṁ na maññati, sutasmiṁ na maññati, sutato na maññati, sutaṁ ‘me’ti na maññati, sutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

165. “Mutaṁ mutato abhijānāti. Mutaṁ mutato abhiññāya mutaṁ na maññati, mutasmiṁ na maññati, mutato na maññati, mutaṁ ‘me’ti na maññati, mutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

166. “Viññātaṁ viññātato abhijānāti. Viññātaṁ viññātato abhiññāya viññātaṁ na maññati, viññātasmiṁ na maññati, viññātato na maññati, viññātaṁ ‘me’ti na maññati, viññātaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

167. “Ekattaṁ ekattato abhijānāti. Ekattaṁ ekattato abhiññāya ekattaṁ na maññati, ekattasmiṁ na maññati, ekattato na maññati, ekattaṁ ‘me’ti na maññati, ekattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

168. “Nānattaṁ nānattato abhijānāti. Nānattaṁ nānattato abhiññāya nānattaṁ na maññati, nānattasmiṁ na maññati, nānattato na maññati, nānattaṁ ‘me’ti na maññati, nānattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

169. “Sabbaṁ sabbato abhijānāti. Sabbaṁ sabbato abhiññāya sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ ‘me’ti na maññati, sabbaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.

170. “Nibbānaṁ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ ‘me’ti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? Pariññātaṁ taṁ Tathāgatassā”ti vadāmi.                                                                     (Satthāraha paṭhamakanaye sattavanaka bhūmi paricchedi.)

171. “Tathāgato ‘pi bhikkhave arahaṁ Sammāsambuddho paṭhaviṁ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṁ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṁ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhaviṁ ‘me’ ti na maññati, paṭhaviṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu ? ‘Nandi[68] dukkhassa mūlan’ti iti,[69] viditvā:[70] ‘bhavā jāti,[71] bhūtassa jarāmaraṇan’ti.[72] Tasmātiha[73] bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ[74] khayā virāgā[75] nirodhā[76] cāgā[77] paṭinissaggā[78] anuttaraṁ[79] sammāsambodhiṁ[80] abhisambuddho”ti[81] vadāmi.

172. “Āpaṁ āpato abhijānāti. Āpaṁ āpato abhiññāya āpaṁ na maññati, āpasmiṁ na maññati, āpato na maññati, āpaṁ ‘me’ti na maññati, āpaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti iti, viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammā sambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

173. “Tejaṁ tejato abhijānāti. Tejaṁ tejato abhiññāya tejaṁ na maññati, tejasmiṁ na maññati, tejato na maññati, tejaṁ ‘me’ti na maññati, tejaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti iti, viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammā sambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

174. “Vāyaṁ vāyato abhijānāti. Vāyaṁ vāyato abhiññāya vāyaṁ na maññati, vāyasmiṁ maññati, vāyato na maññati, vāyaṁ ‘me’ti na maññati, vāyaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti iti, viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammā sambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

175. “Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati, bhūtesu na maññati, bhūtato na maññati, bhūte ‘me’ti na maññati, bhūte nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti iti, viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammā sambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

176. “Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati, devesu na maññati, devato na maññati, deve ‘me’ti na maññati, deve nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti iti, viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

177. “Pajāpatiṁ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṁ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṁ na maññati, pajāpatismiṁ na maññati, pajāpatito na maññati, pajāpatiṁ ‘me’ti na maññati, pajāpatiṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti iti, viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

178. “Brahmaṁ brahmato abhijānāti. Brahmaṁ brahmato abhiññāya brahmaṁ na maññati, brahmasiṁ na maññati, brahmato na maññati, brahmaṁ ‘me’ti na maññati, brahmaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti iti, viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

179. “Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati, ābhassaresu na maññati, ābhassarato na maññati, ābhassare ‘me’ti na maññati, ābhassare nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

180. “Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe na maññati, subhakiṇṇato na maññati, subhakiṇṇesu na maññati, subhakiṇṇe ‘me’ti na maññati, subhakiṇṇe nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

181. “Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na maññati, vehapphalesu na maññati, vehapphalato na maññati, vehapphale ‘me’ti na maññati, vehapphale nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

182. “Abhibhuṁ abhibhūto abhijānāti. Abhibhuṁ abhibhuto abhiññāya abhibhuṁ na maññati, abhibhusmiṁ na maññati, abhibhūto na maññati, abhibhuṁ ‘me’ti na maññati, abhibhuṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

183. “Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṁ ākāsānañcāyatanato abhiññāya ākāsānañcāyatanaṁ na maññati, ākāsānañcāyatanasmiṁ na maññati, ākāsānañcāyatanato na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākāsānañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

184. “Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṁ na maññati, viññāṇañcāyatanasmiṁ na maññati, viññāṇañcāyatanato na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, viññāṇañcāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

185. “Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṁ ākiñcaññāyatanato abhiññāya ākiñcaññāyatanaṁ na maññati, ākiñcaññāyatanasmiṁ na maññati, ākiñcaññāyatanato na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, ākiñcaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammā sambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

186. “Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti. Nevasaññānāsaññāyatanaṁ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiṁ na maññati, nevasaññānāsaññāyatanato na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ ‘me’ti na maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

187. “Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṁ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṁ na maññati, diṭṭhasmiṁ na maññati, diṭṭhato na maññati, diṭṭhaṁ ‘me’ti na maññati, diṭṭhaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

188. “Sutaṁ sutato abhijānāti. Sutaṁ sutato abhiññāya sutaṁ na maññati, sutasmiṁ na maññati, sutato na maññati, sutaṁ ‘me’ti na maññati, sutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammā sambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

189. “Mutaṁ mutato abhijānāti. Mutaṁ mutato abhiññāya mutaṁ na maññati, mutasmiṁ na maññati, mutato na maññati, mutaṁ ‘me’ti na maññati, mutaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

190. “Viññātaṁ viññātato abhijānāti. Viññātaṁ viññātato abhiññāya viññātaṁ na maññati, viññātasmiṁ na maññati, viññātato na maññati, viññātaṁ ‘me’ti na maññati, viññātaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

191. “Ekattaṁ ekattato abhijānāti. Ekattaṁ ekattato abhiññāya ekattaṁ na maññati, ekattasmiṁ na maññati, ekattato na maññati, ekattaṁ ‘me’ti na maññati, ekattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

192. Nānattaṁ nānattato abhijānāti. Nānattaṁ nānattato abhiññāya nānattaṁ na maññati, nānattasmiṁ na maññati, nānattato na maññati, nānattaṁ ‘me’ti na maññati, nānattaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

193. “Sabbaṁ sabbato abhijānāti. Sabbaṁ sabbato abhiññāya sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ ‘me’ti na maññati, sabbaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmi.

194. “Nibbānaṁ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṁ nibbānato abhiññāya nibbānaṁ na maññati, nibbānasmiṁ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṁ ‘me’ti na maññati, nibbānaṁ nābhinandati. Taṁ kissa hetu? ‘Nandi dukkhassa mūlan’ti, iti viditvā: ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti vadāmī”ti.                                                                               (Satthāraha dutiyakanaye aṭṭhavānakabhūmi paricchedi.)

“Idamavoca Bhagavā. Na te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

Mūlapariyāyasuttaṁ paṭhamaṁ

(Phāsu Vihāra in K. L. 13-07-03.)

 

(M.2.) Sabbasavasuttaṁ

1. Evaṁ mesutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. “Sabbāsavasaṁvarapariyāyaṁ[82] vo bhikkhave desissāmi, taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha bhāsissāmī”ti. “Evaṁ bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

3. Jānato[83] ahaṁ bhikkhave passato[84] āsavānaṁ[85] khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñ ca[86] bhikkhave jānato, kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti? Yoniso[87] ca manasikāraṁ,[88] ayoniso ca manasikāraṁ. Ayoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā[89] c’ eva āsavā uppajjanti,[90] uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti.[91] Yoniso ca kho bhikkhave manasikaroto anuppannā c’ eva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti.[92]

4. Atthi bhikkhave āsavā dassanā[93] pahātabbā. Atthi āsavā saṁvarā[94] pahātabbā. Atthi āsavā paṭisevanā[95] pahātabbā. Atthi āsavā adhivāsanā[96] pahātabbā. Atthi āsavā parivajjanā[97] pahātabbā. Atthi āsavā vinodanā[98] pahātabbā. Atthi āsavā bhāvanā[99] pahātabbā.[100]

5. Katame ca bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā? Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, manasikaraṇīye dhamme nappajānāti,[101] amanasikaraṇīye dhamme nappajānāti. So manasikaraṇīye dhamme appajānanto, amanasikaraṇīye dhamme appajānanto; ye dhammā na manasikaraṇīyā, te dhamme manasikaroti; ye dhammā manasikaraṇīyā, te dhamme na manasikaroti.[102]

6. Katame[103] ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā, ye dhamme manasikaroti? Y’ assa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo[104] uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā bhavāsavo[105] uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā avijjāsavo[106] uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati. Ime dhammā na manasikaraṇīyā, ye dhamme manasikaroti.                                                               Katame[107] ca bhikkhave dhammā manasikaraṇīyā, ye dhamme na manasikaroti? Y’ assa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno kāmāsavo pahīyati; anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pahīyati; anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati. Ime dhammā manasikaraṇīyā, ye dhamme na manasikaroti.                                                                               Tassa amanasikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ manasikārā, manasikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ amanasikārā, anuppannā c’ eva āsavā uppajjanti, uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti.

7. So evaṁ ayoniso manasikaroti: “Ahosiṁ[108] nu kho ahaṁ atītamaddhānaṁ,[109] na nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kinnu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kathannu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ?[110] Kiṁ hutvā, kiṁ ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānaṁ?[111]                                   Bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānaṁ,[112] na nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kinnu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kathannu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ? Kiṁ hutvā, kiṁ bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānan”ti?[113]                                           Etarahi[114] vā paccuppannaṁ[115] addhānaṁ ajjhattaṁ[116] kathaṁkathī[117] hoti: “Ahaṁ nu kho ‘smi, no nu kho ‘smi, kinnu kho ‘smi, kathaṁ nu kho ‘smi? Ayaṁ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṁ gāmī bhavissatī”ti?[118]

8. Tassa evaṁ ayoniso manasikaroto channaṁ diṭṭhīnaṁ[119] aññatarā[120] diṭṭhi uppajjati: “‘Atthi me attā’ti[121] vā ‘ssa saccato[122] thetato[123] diṭṭhi uppajjati: ‘natthi me attā’ti[124] vā ‘ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati: ‘attanā va attānaṁ sañjānāmī’ti,[125] vā ‘ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati: ‘attanā va anattānaṁ sañjānāmī’ti,[126] vā ‘ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati: ‘anattanā ‘va attānaṁ sañjānāmī’”ti,[127] vā ‘ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati. Atha vā pan’ assa evaṁ diṭṭhi hoti: ‘Yo me ayaṁ attā vado[128] vedeyyo[129] tatra tatra kalyāṇapāpakānaṁ[130] kammānaṁ[131] vipākaṁ[132] paṭisaṁvedeti,[133] so kho pana me ayaṁ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ[134] tatheva[135] ṭhassatī’ti.[136] Idaṁ vuccati bhikkhave diṭṭhigataṁ[137] diṭṭhigahanaṁ[138] diṭṭhikantāro[139] diṭṭhivisūkaṁ[140] diṭṭhivipphanditaṁ[141] diṭṭhisaṁyojanaṁ.[142] Diṭṭhisaṁyojanasaṁyutto[143] bhikkhave assutavā puthujjano na parimuccati[144] jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā’”ti vadāmi.

9. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, manasikaraṇīye dhamme pajānāti, amanasikaraṇīye dhamme pajānāti; so manasikaraṇīye dhamme pajānanto, amanasikaraṇīye dhamme pajānanto; ye dhammā na manasikaraṇīyā, te dhamme na manasikaroti; ye dhammā manasikaraṇīyā, te dhamme manasikaroti.

10. “Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā, ye dhamme na manasikaroti? Yassa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā bhavāsavo uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati. Ime dhammā na manasikaraṇīyā, ye dhamme na manasikaroti.                                                               Katame ca bhikkhave dhammā manasikaraṇīyā, ye dhamme manasikaroti? Yassa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pahīyati; anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pahīyati; anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati. Ime dhammā manasikaraṇīyā, ye dhamme manasikaroti.                                                                     Tassa amanasikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ amanasikārā, manasikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ manasikārā, anuppannā c’ eva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti.

11. So: “‘Idaṁ dukkhan’ti yoniso manasikaroti. ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yoniso manasikaroti. ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yoniso manasikaroti. ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā’ti yoniso manasikaroti. Tassa evaṁ yoniso manasikaroto tīṇi[145] saṁyojanāni pahīyanti: Sakkāyadiṭṭhi[146] vicikicchā[147] sīlabbataparāmāso.[148] Ime vuccanti bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā.

12. Katame ca bhikkhave āsavā saṁvarā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā[149] yoniso cakkhundriyasaṁvarasaṁvuto[150] viharati. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave cakkhundriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā;[151] cakkhundriyasaṁvarasaṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso sotindriyasaṁvarasaṁvuto viharati. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave sotindriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; sotindriyasaṁvarasaṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.          Paṭisaṅkhā yoniso ghānindriyasaṁvarasaṁvuto viharati. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave ghānindriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; ghānindriyasaṁvarasaṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso jivhindriyasaṁvarasaṁvuto viharati. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave jivhindriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; jivhindriyasaṁvarasaṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso kāyindriyasaṁvarasaṁvuto viharati. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave kāyindriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; kāyindriyasaṁvarasaṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.     Paṭisaṅkhā yoniso manindriyasaṁvarasaṁvuto viharati. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave manindriyasaṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; manindriyasaṁvarasaṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave saṁvaraṁ asaṁvutassa viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; saṁvarasaṁvutassa viharato evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā saṁvarā pahātabbā.

13. Katame ca bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṁ[152] paṭisevati:[153] “Yāvadeva sītassa[154] paṭighātāya[155] uṇhassa paṭighātāya ḍaṁsamakasa- vātātapasiriṁsapasamphassānaṁ paṭighātāya, yāvadeva hirikopīnapaṭicchādanatthaṁ.”[156]

14. Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaṁ[157] paṭisevati: “Neva davāya[158] na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā[159] yāpanāya[160] vihiṁsūparatiyā[161] brahmacariyānuggahāya.[162] Iti[163] purāṇañca[164] vedanaṁ paṭihaṅkhāmi,[165] navañca vedanaṁ na uppādessāmi;[166] yātrā[167] ca me bhavissati anavajjatā[168] ca phāsuvihāro[169] cā”ti.

15. Paṭisaṅkhā yoniso senāsanaṁ[170] paṭisevati: “Yāvadeva[171] sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṁsamakasavātātapasiriṁsapasamphassānaṁ paṭighātāya yāvadeva utuparissayavinodanaṁ[172] paṭisallānārāmatthaṁ.”[173]

16. Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ[174] paṭisevati: “Yāvadeva uppannānaṁ veyyābādhikānaṁ[175] vedanānaṁ paṭighātāya abyāpajjhaparamatāya.”[176]

17. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave apaṭisevato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; paṭisevato evaṁ sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā.

18. Katame ca bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso khamo[177] hoti: sītassa uṇhassa jighacchāya[178] pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasiriṁsapa- samphassānaṁ, duruttānaṁ[179] durāgatānaṁ vacanapathānaṁ,[180] uppannānaṁ sārīrikānaṁ[181] vedanānaṁ dukkhānaṁ tippānaṁ[182] kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko[183] hoti. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave anadhivāsayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; adhivāsayato evaṁ sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā.

19. Katame ca bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṁ[184] hatthiṁ parivajjeti,[185] caṇḍaṁ assaṁ parivajjeti, caṇḍaṁ goṇaṁ parivajjeti, caṇḍaṁ kukkuraṁ parivajjeti ahiṁ, khāṇuṁ[186] kaṇṭakādhānaṁ, sobbhaṁ[187] papātaṁ candanikaṁ oḷigallaṁ. Yathārūpe[188] anāsane nisinnaṁ, yathārūpe agocare[189] carantaṁ, yathārūpe pāpake mitte bhajantaṁ,[190] viññū sabrahmacārī pāpakesu ṭhānesu okappeyyuṁ.[191] So tañca anāsanaṁ, tañca agocaraṁ, te ca pāpake mitte paṭisaṅkhā yoniso parivajjeti. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave aparivajjayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; parivajjayato evaṁ sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā.

20. Katame ca bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso uppannaṁ kāmavitakkaṁ[192] nādhivāseti[193] pajahati vinodeti[194] byantīkaroti,[195] anabhāvaṁ[196] gameti. Uppannaṁ vyāpādavitakkaṁ[197] nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ[198] nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave avinodayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; vinodayato evaṁ sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā.

21. Katame ca bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso satisambojjhaṅgaṁ[199] bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ[200] vossaggapariṇāmiṁ.[201] Paṭisaṅkhā yoniso dhammavicayasambojjhaṅgaṁ[202] bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Paṭisaṅkhā yoniso viriyasambojjhaṅgaṁ[203] bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Paṭisaṅkhā yoniso pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Paṭisaṅkhā yoniso passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Paṭisaṅkhā yoniso samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Paṭisaṅkhā yoniso upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Yaṁ hi ‘ssa bhikkhave abhāvayato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā; bhāvayato evaṁ sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā.

22. Yato ca bhikkhave bhikkhuno ye āsavā dassanā pahātabbā, te dassanā pahīnā honti. Ye āsavā saṁvarā pahātabbā, te saṁvarā pahīnā honti. Ye āsavā paṭisevanā pahātabbā, te paṭisevanā pahīnā honti. Ye āsavā adhivāsanā pahātabbā, te adhivāsanā pahīnā honti. Ye āsavā parivajjanā pahātabbā, te parivajjanā pahīnā honti. Ye āsavā vinodanā pahātabbā, te vinodanā pahīnā honti. Ye āsavā bhāvanā pahātabbā, te bhāvanā pahīnā honti. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu sabbāsavasaṁvarasaṁvuto viharati. Acchecchi[204] taṇhaṁ, vāvattayi[205] saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā[206] antamakāsi[207] dukkhassā”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

Sabbasavasuttaṁ dutiyaṁ.

 

(Phāsu Vihāra in K. L. 25-11-03.)

 

(M.3.)Dhammadāyādasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo” ti. “Bhadante” ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Dhammadāyādā[208] me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā.[209] Atthi me tumhesu anukampā: “‘Kin’ti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṁ no āmisadāyādā’ti?[210] Tumhe ca me bhikkhave āmisadāyādā bhaveyyātha no dhammadāyādā, tumhe ‘pi tena ādissā[211] bhaveyyātha: ‘Āmisadāyādā Satthusāvakā viharanti no dhammadāyādā; ahampi tena ādisso bhaveyyaṁ: Āmisadāyādā Satthusāvakā viharanti no dhammadāyādā’ti. Tumhe ca me bhikkhave dhammadāyādā bhaveyyātha no āmisadāyādā, tumhe ‘pi tena na ādissāmbhaveyyātha: ‘Dhammadāyādā Satthusāvakā viharanti no āmisadāyādā’ti; ahampi tena na ādisso bhaveyyaṁ: ‘Dhammadāyādā satthusāvakā viharanti no āmisadāyādā’”ti.                                                                                                                  Tasmātiha[212] me bhikkhave dhammadāyādā bhavatha mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā: “‘Kin’ti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṁ no āmisadāyādā’”ti?

3. Idhāhaṁ bhikkhave bhuttāvī[213] assaṁ pavārito paripuṇṇo[214] pariyosito[215] suhito[216] yāvadattho.[217] Siyā ca me piṇḍapāto[218] atirekadhammo[219] chaḍḍiyadhammo.[220] Atha dve bhikkhū āgaccheyyuṁ jighacchādubbalyaparetā,[221] tyāhaṁ evaṁ vadeyyaṁ: “Ahaṁ kho ‘mhi bhikkhave bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho. Atthi ca me ayaṁ piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo. Sace ākaṅkhatha[222] bhuñjatha,[223] sace tumhe na bhuñjissatha; idānāhaṁ appaharite[224] vā chaḍḍessāmi, appāṇake[225] vā udake opilāpessāmī”ti.[226]                                                                        Tatrekassa bhikkhuno evamassa: “Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho. Atthi cāyaṁ Bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo. Sace mayaṁ na bhuñjissāma, idāni Bhagavā appaharite vā chaḍḍessati, appāṇake vā udake opilāpessati.” Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā: ‘Dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā’ti. Āmisaññataraṁ kho panetaṁ yadidaṁ piṇḍāpāto. ‘Yannūnāhaṁ imaṁ piṇḍapātaṁ abhuñjitvā iminā jighacchādubbalyena evaṁ imaṁ rattindivaṁ[227] vītināmeyyan’”ti.[228] So taṁ piṇḍapātaṁ abhuñjitvā teneva jighacchādubbalyena evaṁ taṁ rattindivaṁ vītināmeyya.

4. Atha dutiyassa bhikkhuno evamassa: “Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho. Atthi cāyaṁ Bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo. Sace mayaṁ na bhuñjissāma, idāni Bhagavā appaharite vā chaḍḍessati, appāṇake vā udake opilāpessati. Yannūnāhaṁ imaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā, jighacchādubbalyaṁ paṭivinetvā[229] evaṁ imaṁ rattindivaṁ vītināmeyyanti.  So naṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā, jighacchādubbalyaṁ paṭivinetvā evaṁ rattindivaṁ vītināmeyya. Kiñcāpi so bhikkhave bhikkhu naṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṁ paṭivinetvā, evaṁ taṁ rattindivaṁ vītināmeyya. Atha kho asuyeva me purimo[230] bhikkhu pujjataro[231] ca pāsaṁsataro ca. Taṁ kissa hetu? Taṁ hi tassa bhikkhave bhikkhuno dīgharattaṁ[232] appicchatāya[233] santuṭṭhiyā[234] sallekhāya[235] subharatāya[236] viriyārambhāya[237] saṁvattissati.[238] Tasmātiha bhikkhave dhammadāyādā bhavatha mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā: ‘Kin’ti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṁ no āmisadāyādā’”ti.

5. Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvā Sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Tatra kho āyasmā Sāriputto acirapakkantassa[239] Bhagavato bhikkhū āmantesi: ‘Āvuso bhikkhavo’ti. ‘Āvuso’ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā Sāriputto etadavoca:

6. “Kittāvatā[240] nu kho āvuso Satthu pavivittassa[241] viharato, sāvakā vivekaṁ[242] nānusikkhantī”ti,[243] “kittāvatā ca pana Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekamanusikkhantī”ti? “Dūrato[244] pi kho mayaṁ āvuso āgaccheyyāma, āyasmato Sāriputtassa santike[245] etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ.[246] Sādhu vatāyasmantaṁ yeva Sāriputtaṁ paṭibhātu[247] etassa bhāsitassa attho. Āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.[248]  “Tenahāvuso suṇātha sādhukaṁ manasikarotha bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca:                                                                                                                                                                                             “Kittāvatā nu kho āvuso Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekaṁ nānusikkhanti? Idhāvuso Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekaṁ nānusikkhanti. Yesañca dhammānaṁ Satthā pahānamāha,[249] te ca dhamme nappajahanti.[250] Bāhulikā[251] ca honti sāthalikā[252] okkamane[253] pubbaṅgamā,[254] paviveke[255] nikkhittadhurā.[256]                                                                                                                                     “Tatrāvuso therā[257] bhikkhū tīhi ṭhānehi[258] gārayhā[259] bhavanti. “Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekaṁ nānusikkhantī”ti, iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. “Yesañca dhammānaṁ Satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahantī”ti, iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. “Bāhulikā ca sāthalikā okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā”ti, iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. Therā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti.                                                                                                                                            “Tatrāvuso majjhimā[260] bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. “Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekaṁ nānusikkhantī”ti, iminā paṭhamena ṭhānena majjhimā bhikkhū gārayhā bhavanti. “Yesañca dhammānaṁ Satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahantī”ti, iminā dutiyena ṭhānena majjhimā bhikkhū gārayhā bhavanti. “Bāhulikā ca sāthalikā ca okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā” ti, iminā tatiyena ṭhānena majjhimā bhikkhū gārayhā bhavanti. Majjhimā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti.                                                                                                                         “Tatrāvuso navā[261] bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. “Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekaṁ nānusikkhantī”ti, iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. “Yesañca dhammānaṁ Satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahantī”ti, iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. “Bāhulikā ca sāthalikā ca okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā”ti, iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. Navā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. Ettāvatāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhanti.

7. Kittāvatā ca panāvuso Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekamanusikkhanti? Idhāvuso Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekamanusikkhanti. Yesañca dhammānaṁ Satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahanti. Na ca bāhulikā honti na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā,[262] paviveke pubbaṅgamā.                                                                                                                                         “Tatrāvuso therā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṁsā[263] bhavanti. “Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekamanusikkhantī”ti, iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. “Yesañca dhammānaṁ Satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahantī”ti, iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. “Na ca bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā”ti, iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. Therā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁsā bhavanti.                                                                                                                                   “Tatrāvuso majjhimā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṁsā bhavanti. “Satthu pavivittassa viharato, sāvakā vivekamanusikkhantī”ti, iminā paṭhamena ṭhānena majjhimā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. “Yesañca dhammānaṁ Satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahantī”ti, iminā dutiyena ṭhānena majjhimā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. “Na ca bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā”ti, iminā tatiyena ṭhānena majjhimā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. Majjhimā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁsā bhavanti.                                                                                       “Tatrāvuso navā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṁsā bhavanti. “Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī”ti, iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. “Yesañca dhammānaṁ Satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahantī”ti, iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. “Na ca bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā”ti, iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṁsā bhavanti. Navā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁsā bhavanti. Ettāvatā kho āvuso Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti.

8. Tatrāvuso lobho[264] ca pāpako,[265] doso[266] ca pāpako.[267] Lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya: atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṁ: Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati.

9. Tatrāvuso kodho[268] ca pāpako, upanāho[269] ca pāpako. Kodhassa ca pahānāya upanāhassa ca pahānāya: atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṁ: Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati.

10. Tatrāvuso makkho[270] ca pāpako, palāso[271] ca pāpako. Makkhassa ca pahānāya palāsassa ca pahānāya: atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṁ: Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati.

11. Tatrāvuso issā[272] ca pāpikā, maccherañca[273] pāpakaṁ. Issāya ca pahānāya maccherassa ca pahānāya: atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṁ: Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati.

12. Tatrāvuso māyā[274] ca pāpikā, sāṭheyyañca[275]  pāpakaṁ. Māyāya ca pahānāya sāṭheyyassa ca pahānāya: atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṁ: Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati.

13. Tatrāvuso thambho[276] ca pāpako, sārambho[277] ca pāpako. Thambhassa ca pahānāya sārambhassa ca pahānāya: atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṁ: Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati.

14. Tatrāvuso māno[278] ca pāpako, atimāno[279] ca pāpako. Mānassa ca pahānāya atimānassa ca pahānāya: atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṁ: Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati.

15. Tatrāvuso mado[280] ca pāpako, pamādo[281] ca pāpako. Madassa ca pahānāya pamādassa ca pahānāya: atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṁ: Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṁvattati.

“Idamavoca āyasmā Sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandun”ti.

Dhammadāyādasuttaṁ tatiyaṁ.

 

 

(Phāsu Vihāra in K. L. 25 November 2003.)

(M.4.)Bhayabheravasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi,[282] sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā[283] ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Jāṇussoṇī brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca: “Ye ’me bho Gotama kulaputtā bhavantaṁ Gotamaṁ uddissa[284] saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, bhavaṁ tesaṁ Gotamo pubbaṅgamo[285] bhavaṁ tesaṁ Gotamo bahukāro,[286] bhavaṁ tesaṁ Gotamo samādapetā,[287] bhoto ca Gotamassa sā janatā[288] diṭṭhānugatiṁ[289] āpajjatī”ti?[290]                                                       “Evametaṁ brāhmaṇa, evametaṁ brāhmaṇa! Ye te brāhmaṇa kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, ahaṁ tesaṁ pubbaṅgamo ahaṁ tesaṁ bahukāro, ahaṁ tesaṁ samādapetā, mamañca pana sā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjatī”ti.                     “Durabhisambhavāni[291] hi bho Gotama, araññe vanapatthāni[292] pantāni senāsanāni,[293] dukkaraṁ pavivekaṁ[294] durabhiramaṁ[295] ekatte.[296] Haranti:[297] ‘Maññe[298] mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno’”ti.                                                 “Evametaṁ brāhmaṇa, evametaṁ brāhmaṇa! Durabhisambhavāni hi brāhmaṇa araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṁ pavivekaṁ durabhiramaṁ ekatte. Haranti: ‘Maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno’”ti.

3. Mayhampi kho brāhmaṇa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa Bodhisattass’ eva[299] sato etadahosi: “Durabhisambhavāni hi kho araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṁ pavivekaṁ durabhiramaṁ ekatte. Haranti: ‘Maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno’”ti.

4. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddha- kāyakammantā[300] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti,[301] aparisuddhakāyakammanta- sandosahetu[302] have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ[303] avhayanti.[304] Na kho panāhaṁ aparisuddhakāyakammanto araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi, parisuddhakāyakammantohamasmi. Ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo.[305] Etamahaṁ brāhmaṇa parisuddhakāya- kammantataṁ attani sampassamāno[306] bhiyyo[307] pallomamāpādiṁ[308] araññe vihārāya.

5. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddha- vacīkammantā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhavacīkammanta- sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ aparisuddhavacīkammanto araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi parisuddhavacīkammantohamasmi. Ye hi vo ariyā parisuddhavacīkammantā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa parisuddhavacīkammantanaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

6. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhamano- kammantā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, Aparisuddha manokammanta- sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ aparisuddhamanokammanto araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi parisuddhamanokammantohamasmi. Ye hi vo ariyā parisuddhamanokammantā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa parisuddhamano- kammantataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

7. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa, etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhājīvā[309] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhājīvasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ aparisuddhājīvo araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi parisuddhājīvohamasmi. Ye hi vo ariyā parisuddhājīvā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa parisuddhājīvataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

8. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā abhijjhālūkāmesu[310] tibbasārāgā[311] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, abhijjhālūkāmesu tibbasārāga- sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ abhijjhālūkāmesu tibbasārāgo araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi anabhijjhāluhamasmi. Ye hi vo ariyā anabhijjhālū araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa anabhijjhālutaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

9. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā byāpannacittā[312] paduṭṭhamanasaṅkappā[313] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, vyāpannacitta- paduṭṭhamanasaṅkappasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi mettacitto hamasmi. Ye hi vo ariyā mettacittā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa mettacittataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

10. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā thīnamiddha- pariyuṭṭhitā[314] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti thīnamiddhapariyuṭṭhānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ thīnamiddhapariyuṭṭhito araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi vigatathīnamiddhohamasmi. Ye hi vo ariyā vigatathīnamiddhā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa vigatathīnamiddhataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

11. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhatā- avupasantacittā[315] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, uddhataavupasannacittasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ uddhato avupasantacitto araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi vūpasantacittohamasmi. Ye hi vo ariyā vūpasantacittā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa vūpasantacittataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

12. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kaṅkhī[316] vecikicchī[317] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, kaṅkhāvicikicchā sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ kaṅkhī vecikicchī araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi tiṇṇavicikicchohamasmi. Ye hi vo ariyā tiṇṇavicikicchā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa tiṇṇavicikicchataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

13. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā attukkaṁsakā[318] paravambhī araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, attukkaṁsanaparavambhana- sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ attukkaṁsako paravambhī araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi anattukaṁsako aparavambhīhamasmi. Ye hi vo ariyā anattukkaṁsakā aparavambhī araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa anattukkaṁsakataṁ aparavambhitaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

14. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā chambhī[319] bhīruka- jātikā[320] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, chambhī bhīrukajātikasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ chambhī bhīrukajātiko araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi vigatalomahaṁsohamasmi. Ye hi vo ariyā vigatalomahaṁsā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa vigatalomahaṁsataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

15. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaṁ[321] nikāmayamānā[322] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, lābhasakkārasilokaṁ nikāmayamāna sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ lābhasakkārasilokaṁ nikāmayamāno araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi, appicchohamasmi. Ye hi vo ariyā appicchā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa appicchataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.”

16. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusītā[323] hīnaviriyā[324] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, kusītahīna viriyasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ kusīto hīnaviriyo araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi āraddhaviriyohamasmi. Ye hi vo ariyā āraddhaviriyā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa āraddhaviriyataṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

17. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “ Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā muṭṭhassati[325] asampajānā[326] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, muṭṭhassati asampajānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ muṭṭhassati asampajāno araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi upaṭṭhitasatihamasmi. Ye hi vo ariyā upaṭṭhitasatī araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa upaṭṭhisatitaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

18. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā asamāhitā[327] vibbhantacittā[328] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, asamāhitavibbhantacitta- sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ asamāhito vibbhantacitto araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi samādhisampannohamasmi. Ye hi vo ariyā samādhisampannā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa samādhisampadaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.

19. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā duppaññā[329] elamūgā[330] araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, duppañña elamūgasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṁ bhayabheravaṁ avhayanti. Na kho panāhaṁ duppañño elamūgo araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi paññāsampannohamasmi. Ye hi vo ariyā paññāsampannā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam ahaṁ aññatamo. Etamahaṁ brāhmaṇa paññāsampadaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya.”                                                                       Soḷasapariyāyaṁ.

20. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosī: “Yannūnāhaṁ yā tā rattiyo abhiññātā[331] abhilakkhitā[332] cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa,[333] tathārūpāsu[334] rattisu yāni, tāni ārāmacetiyāni[335] vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṁsanakāni[336] salomahaṁsāni,[337] tathārūpesu senāsanesu vihareyyaṁ? Appevanāma[338] taṁ bhayabheravaṁ passeyyan” ti.[339] So kho ahaṁ brāhmaṇa aparena samayena[340] yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa, tathārūpāsu rattisu yāni, tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṁsanakāni salomahaṁsāni, tathārūpesu senāsanesu viharāmi. Tatra ca me brāhmaṇa viharato mago[341] vā āgacchati, moro vā kaṭṭhaṁ[342] pāteti, vāto[343] vā paṇṇasaṭaṁ[344] ereti. Tassa mayhaṁ evaṁ hoti: “Etaṁ nūna taṁ bhayabheravaṁ āgacchatī”ti? Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi: “Kinnu kho ahaṁ aññadatthu[345] bhayapāṭikaṅkhī[346] viharāmi? Yannūnāhaṁ yathābhūtaṁ yathābhūtassa me taṁ bhayabheravaṁ āgacchati, tathābhūtaṁ tathābhūto va taṁ bhayabheravaṁ paṭivineyyan”ti.[347] Tassa mayhaṁ brāhmaṇa caṅkamantassa[348] taṁ bhayabheravaṁ āgacchati; so kho ahaṁ brāhmaṇa neva tāva tiṭṭhāmi,[349] na nisīdāmi,[350] na nipajjāmi,[351] yāva caṅkamantova taṁ bhayabheravaṁ paṭivinemi. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa ṭhitassa taṁ bhayabheravaṁ āgacchati, so kho ahaṁ brāhmaṇa neva tāva caṅkamāmi, na nisīdāmi, na nipajjāmi, yāva ṭhitova taṁ bhayabheravaṁ paṭivinemi. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa nisinnassa taṁ bhayabheravaṁ āgacchati, so kho ahaṁ brāhmaṇa neva tāva nipajjāmi, na tiṭṭhāmi, na caṅkamāmi, yāva nisinnova taṁ bhayabheravaṁ paṭivinemi. Tassa mayhaṁ brāhmaṇa nipannassa taṁ bhayabheravaṁ āgacchati, so kho ahaṁ brāhmaṇa neva tāva nisīdāmi, na tiṭṭhāmi, na caṅkamāmi, yāva nipannova taṁ bhayabheravaṁ paṭivinemi.

21. Santi kho pana brāhmaṇa eke samaṇabrāhmaṇā rattiṁyeva samānaṁ[352] ‘divā’ti sañjānanti,[353] divāyeva samānaṁ ‘rattī’ti sañjānanti. Idamahaṁ tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sammohavihārasmiṁ[354] vadāmi. Ahaṁ kho pana brāhmaṇa rattiṁyeva samānaṁ ‘rattī’ti sañjānāmi, divāyeva samānaṁ ‘divā’ti sañjānāmi. Yaṁ kho taṁ brāhmaṇa sammāvadamāno[355] vadeyya: “Asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti, mameva naṁ sammāvadamāno vadeyya: “Asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti.

22. Āraddhaṁ[356] kho pana me brāhmaṇa viriyaṁ ahosi asallīnaṁ,[357] upaṭṭhitā[358] sati asammuṭṭhā,[359] passaddho[360] kāyo asāraddho,[361] samāhitaṁ[362] cittaṁ ekaggaṁ.[363]

23. So kho ahaṁ brāhmaṇa vivicceva[364] kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ[365] vivekajaṁ[366] pītisukhaṁ,[367] paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja[368] vihāsiṁ.

24. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā[369] ajjhattaṁ sampasādanaṁ[370] cetaso ekodibhāvaṁ,[371] avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ[372] pītisukhaṁ, dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.

25. Pītiyā ca virāgā upekhako[373] ca vihāsiṁ sato ca sampajāno[374] sukhañca kāyena paṭisaṁvedesiṁ.[375] Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti:[376] ‘Upekhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.

26. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā,[377] pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā,[378] adukkhaṁ asukhaṁ upekhāsatipārisuddhiṁ, catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.

27. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte,[379] anaṅgaṇe[380] vigatūpakkilese,[381] mudubhūte[382] kammaniye,[383] ṭhite[384] āneñjappatte,[385] pubbenivāsānussatiñāṇāya[386] cittaṁ abhininnāmesiṁ,[387] so anekavihitaṁ[388] pubbenivāsaṁ anussarāmi[389] seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo, dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo, tiṁsampi jātiyo, cattārīsampi jātiyo, paññāsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi,[390] anekepi saṁvaṭṭakappe,[391] anekepi vivaṭṭakappe,[392] anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘Amutrāsiṁ evannāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo[393] evamāhāro, evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī, evamāyupariyanto,[394] so tato cuto[395] amutra udapādiṁ;[396] tatra p’ āsiṁ evannāmo ,evaṁ gotto, evaṁ vaṇṇo, evamāhāro, evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī, evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ[397] sauddesaṁ[398] anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi.

28. Ayaṁ kho me brāhmaṇa rattiyā paṭhame yāme[399] paṭhamā vijjā adhigatā.[400] Avijjā vihatā[401] vijjā uppannā, tamo[402] vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa[403] viharato.

29. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte, sattānaṁ cutūpapātañāṇāya[404] cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena[405] cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena[406] satte passāmi, cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte, suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate. Yathākammūpage[407] satte pajānāmi: “Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena[408] samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā; ariyānaṁ upavādakā,[409] micchādiṭṭhikā, micchādiṭṭhikammasamādānā,[410] te kāyassa bhedā parammaraṇā, apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā; ariyānaṁ anupavādakā, sammādiṭṭhikā, sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā, sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi, cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte, suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāmi.

30. Ayaṁ kho me brāhmaṇa rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā. Avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

31. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte, āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. ‘So idaṁ dukkhan’ ti yathābhūtaṁ[411] abbhaññāsiṁ:[412] ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ: ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ: ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ: ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ: ‘Ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ: ‘Ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ: ‘Ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

32. Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha,[413] bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ ‘Vimuttami’ti ñāṇaṁ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsiṁ.

33. Ayaṁ kho me brāhmaṇa rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā. Avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

34. Siyā kho pana te brāhmaṇa evamassa: “Ajjāpi[414] nūna samaṇo Gotamo avītarāgo avītadoso avītamoho, tasmā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevatī”ti. Na kho panetaṁ brāhmaṇa evaṁ daṭṭhabbaṁ.[415] Dve kho ahaṁ brāhmaṇa atthavase[416] sampassamāno, araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi: ‘Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṁ sampassamāno, pacchimañca[417] janataṁ anukampamāno’”ti.

35. “Anukampitarūpāyaṁ[418] bhotā Gotamena pacchimā janatā, yathā taṁ Arahatā Sammāsambuddhena. Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama! Seyyathāpi bho Gotama: ‘Nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya; mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintī’ti. Evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan’”ti.

~ Bhayabheravasuttaṁ catutthaṁ. ~

 

(M.5.)Anaṅgaṇasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi: “Āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā Sāriputto etadavoca:

2. Cattāro ’me āvuso puggalā santo saṁvijjamānā[419] lokasmiṁ. Katame cattāro? “Idhāvuso ekacco puggalo sāṅgaṇo[420] va samāno: ‘Atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti[421] yathābhūtaṁ nappajānāti. Idha panāvuso ekacco puggalo sāṅgaṇo va samāno: ‘Atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.[422] Idhāvuso ekacco puggalo anaṅgaṇo va samāno: ‘Natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti[423] yathābhūtaṁ nappajānāti. Idha panāvuso ekacco puggalo anaṅgaṇo va samāno: ‘Natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti.                                                                             Tatrāvuso[424] yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇo va samāno: ‘Atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ayaṁ imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ sāṅgaṇānaṁ yeva sataṁ hīnapuriso[425] akkhāyati.[426] Tatrāvuso yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇo va samāno: ‘Atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ sāṅgaṇānaṁ yeva sataṁ seṭṭhapuriso[427] akkhāyati. Tatrāvuso yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇo va samāno: ‘Natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ayaṁ imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ anaṅgaṇānaṁ yeva sataṁ hīnapuriso akkhāyati. Tatrāvuso yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇo va samāno: ‘Natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ anaṅgaṇānaṁ yeva sataṁ seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti.

3. Evaṁ vutte, āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca: “Ko nu kho āvuso Sāriputta hetu ko paccayo,[428] yenimesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ sāṅgaṇānaṁ yeva sataṁ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati? Ko panāvuso Sāriputta hetu ko paccayo, yenimesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ anaṅgaṇānaṁ yeva sataṁ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti?

4. Tatrāvuso yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇo va samāno: ‘Aatthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ:[429] “Na chandaṁ janessati, na vāyamissati, na viriyaṁ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya, so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. Seyyathāpi[430] āvuso kaṁsapāti[431] ābhatā āpaṇā[432] vā kammārakulā[433] vā rajena ca malena[434] ca pariyonaddhā,[435] tamenaṁ sāmikā[436] na ceva paribhuñjeyyuṁ,[437] na ca pariyodapeyyuṁ, rajāpathe[438] ca naṁ nikkhipeyyuṁ.[439] Evaṁ hi sā āvuso kaṁsapāti aparena samayena saṅkiliṭṭhatarā[440] assa malaggahītā”ti.[441] ‘Evamāvuso’ti. Evameva kho āvuso yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇo va samāno: ‘Atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘Na chandaṁ janessati, na vāyamissati, na viriyaṁ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya, so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati.

5. Tatrāvuso yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇo va samāno: ‘Atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Chandaṁ janessati, vāyamissati, viriyaṁ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya, so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati. Seyyathāpi āvuso kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā, tamenaṁ sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñ ca, na ca naṁ rajāpathe nikkhipeyyuṁ. Evaṁ hi sā āvuso kaṁsapāti aparena samayena parisuddhā assa pariyodātā”ti. ‘Evamāvuso’ti. Evameva kho āvuso yvāyaṁ puggalo sāṅgaṇo va samāno: ‘Atthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘Chandaṁ janessati, vāyamissati, viriyaṁ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya, so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati.

6. Tatrāvuso yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇova samāno: ‘Natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Subhanimittaṁ[442] manasikarissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṁ anuddhaṁsessati,[443] so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati.                                                                         Seyyathāpi āvuso kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaṁ sāmikā na ceva paribhuñjeyyuṁ, na ca pariyodapeyyuṁ, rajāpathe ca naṁ nikkhipeyyuṁ. Evaṁ hi sā āvuso kaṁsapāti aparena samayena saṅkiliṭṭhā assa malaggahītā”ti. ‘Evamāvuso’ti. Evameva kho āvuso yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇo va samāno: ‘Natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘Subhanimittaṁ manasikarissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṁ anuddhaṁsessati, so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati.

7. Tatrāvuso yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇo va samāno: ‘Natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Subhanimittaṁ na manasikarissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaṁ nānuddhaṁsessati, so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati.                                                                      Seyyathāpi āvuso kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaṁ sāmikā paribhuñjeyyuñ ceva pariyodapeyyuñ ca, na ca naṁ rajāpathe nikkhipeyyuṁ. Evaṁ hi sā āvuso kaṁsapāti aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā”ti. ‘Evamāvuso’ti. Evameva kho āvuso yvāyaṁ puggalo anaṅgaṇo va samāno: ‘Natthi me ajjhattaṁ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘Subhanimittaṁ na manasikarissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaṁ nānuddhaṁsessati, so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati.

8. Ayaṁ kho āvuso Moggallāna hetu, ayaṁ paccayo; yenimesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ sāṅgaṇānaṁ yeva sataṁ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati. Ayaṁ panāvuso Moggallāna hetu, ayaṁ paccayo; yenimesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ anaṅgaṇānaṁyeva sataṁ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti.

9. ‘Aṅgaṇaṁ aṅgaṇan’ti āvuso vuccati. “Kissa nu kho etaṁ āvuso adhivacanaṁ[444] yadidaṁ aṅgaṇan”ti? “Pāpakānaṁ kho etaṁ āvuso akusalānaṁ icchāvacarānaṁ[445] adhivacanaṁ, yadidaṁ aṅgaṇan”ti.

10. Ṭhānaṁ[446] kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya:[447] “ ‘Āpattiñca[448] vata āpanno assaṁ,[449] na ceva maṁ bhikkhū jāneyyuṁ:[450] ‘āpattiṁ āpanno’ ”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ taṁ bhikkhuṁ bhikkhū jāneyyuṁ: ‘āpattiṁ āpanno’ti. ‘Jānanti maṁ bhikkhū āpattiṁ āpanno’ti iti. So kupito[451] hoti appatīto,[452] yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

11. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Āpattiñca vata āpanno assaṁ, anuraho[453] maṁ bhikkhū codeyyuṁ[454] no saṅghamajjhe”ti.[455] Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ taṁ bhikkhuṁ bhikkhū saṅghamajjhe codeyyuṁ no anuraho: “Saṅghamajjhe maṁ bhikkhū codenti, no anuraho”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

12. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Āpattiñca vata āpanno assaṁ, sappaṭipuggalo[456] maṁ codeyya no appaṭipuggalo”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ taṁ bhikkhuṁ appaṭipuggalo codeyya, no sappaṭipuggalo: “Appaṭipuggalo maṁ codeti, no sappaṭipuggalo”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

13. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata mameva Satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā[457] bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya, na aññaṁ bhikkhuṁ Satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyyā”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ aññaṁ bhikkhuṁ Satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya, na taṁ bhikkhuṁ Satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya: “Aññaṁ bhikkhuṁ Satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti, na maṁ Satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṁ dhammaṁ desetī”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

14. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata mameva bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā[458] gāmaṁ bhattāya[459] paviseyyuṁ,[460] na aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya paviseyyun”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya paviseyyuṁ, na taṁ bhikkhuṁ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya paviseyyuṁ: “Aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya pavisanti, na maṁ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṁ bhattāya pavisantī”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

15. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva labheyyaṁ bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ,[461] na añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ, na so bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ: “Añño bhikkhu labhati bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ, nāhaṁ labhāmi bhattagge aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

16. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva bhattagge bhuttāvī[462] anumodeyyaṁ,[463] na añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyyā”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya, na so bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya: “Añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodati, nāhaṁ bhattagge bhuttāvī anumodāmī”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

17. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyyaṁ,[464] na añño bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyyā”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyya: “Añño bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseti, nāhaṁ ārāmagatānaṁ bhikkhūnaṁ dhammaṁ desemī”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

18. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva ārāmagatānaṁ bhikkhunīnaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, na añño bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhunīnaṁ dhammaṁ deseyyā”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhunīnaṁ dhammaṁ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṁ: “Añño bhikkhu ārāmagatānaṁ bhikkhunīnaṁ dhammaṁ deseti, nāhaṁ ārāmagatānaṁ bhikkhunīnaṁ dhammaṁ desemī”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ

19. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva ārāmagatānaṁ upāsakānaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, na añño bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsakānaṁ dhammaṁ deseyyā”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsakānaṁ dhammaṁ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsakānaṁ dhammaṁ deseyya: “Añño bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsakānaṁ dhammaṁ deseti, nāhaṁ ārāmagatānaṁ upāsakānaṁ dhammaṁ desemī”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

20. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, na añño bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ deseyyā”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ deseyya: “Añño bhikkhū ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ deseti, nāhaṁ ārāmagatānaṁ upāsikānaṁ dhammaṁ desemī”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

21. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata mameva bhikkhū sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ,[465] na aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na taṁ bhikkhuṁ bhikkhū sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ: “Aññaṁ bhikkhuṁ bhikkhū sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, na maṁ bhikkhū sakkaronti garukaronti mānenti pūjentī”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

22. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata mameva bhikkhuniyo sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na aññaṁ bhikkhuniṁ bhikkhunī sakkareyyuṁ garu kareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ aññaṁ bhikkhuniṁ bhikkhunī sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na taṁ bhikkhuniṁ bhikkhunī sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ: “Aññaṁ bhikkhuniṁ bhikkhunī sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, na maṁ bhikkhunī sakkaronti garukaronti mānenti pūjentī”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

23. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata mameva upāsakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na aññaṁ bhikkhuṁ upāsakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ aññaṁ bhikkhuṁ upāsakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na taṁ bhikkhuṁ upāsakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ: “Aññaṁ bhikkhuṁ upāsakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, na maṁ upāsakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjentī”tī iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

24. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata mameva upāsikā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na aññaṁ bhikkhuṁ upāsikā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ aññaṁ bhikkhuṁ upāsikā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, na taṁ bhikkhuṁ upāsikā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ: “Aññaṁ bhikkhuṁ upāsikā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, na maṁ upāsikā sakkaronti garukaronti mānenti pūjentī”tī iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

25. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva lābhī assaṁ paṇītānaṁ[466] cīvarānaṁ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ cīvarānan”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ cīvarānaṁ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ cīvarānaṁ: “Añño bhikkhu lābhī paṇītānaṁ cīvarānaṁ, nāhaṁ lābhī paṇītānaṁ cīvarānan”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

26. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva lābhī assaṁ paṇītānaṁ piṇḍapātānaṁ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ piṇḍapātānan”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ piṇḍapātānaṁ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ piṇḍapātānaṁ: “Añño bhikkhu lābhī paṇītānaṁ piṇḍapātānaṁ, nāhaṁ lābhī paṇītānaṁ piṇḍapātānan”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

27. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva lābhī assaṁ paṇītānaṁ senāsanānaṁ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ snosanan”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ senāsanānaṁ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ senāsanānaṁ: “Añño bhikkhu lābhī paṇītānaṁ senāsanānaṁ, nāhaṁ lābhī paṇītānaṁ senāsanan”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.

28. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ idhekaccassa bhikkhuno evaṁ icchā uppajjeyya: “Aho vata ahameva lābhī assaṁ paṇītānaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ āvuso vijjati, yaṁ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ: “Añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, nāhaṁ lābhī assaṁ paṇītānaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti iti. So kupito hoti appatīto, yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṁ aṅgaṇaṁ.                                                 “Imesaṁ kho etaṁ āvuso pāpakānaṁ akusalānaṁ icchāvacarānaṁ adhivacanaṁ yadidaṁ aṅgaṇan”ti.

29. “Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca. Kiñcāpi so hoti āraññako[467] pantasenāsano[468] piṇḍapātiko[469] sapadānacārī[470] paṁsukūliko[471] lūkhacīvaradharo,[472] atha kho naṁ sabrahmacārī neva sakkaronti, na garukaronti, na mānenti, na pūjenti. Taṁ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca.                                                                         Seyyathāpi āvuso kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaṁ sāmikā ahikuṇapaṁ vā kukkurukuṇapaṁ vā manussakuṇapaṁ[473] vā racayitvā[474] aññissā kaṁsapātiyā paṭikujjitvā[475] antarāpaṇaṁ paṭipajjeyyuṁ,[476] tamenaṁ jano disvā evaṁ vadeyya: “Ambho kimevidaṁ harīyati,[477] jaññajaññaṁ[478] viyā”ti? Tamenaṁ uṭṭhahitvā[479] avāpuritvā[480] olokeyya,[481] tassa sahadassanena amanāpatā[482] ca saṇṭhaheyya,[483] paṭikkūlatā[484] ca saṇṭhaheyya, jigucchatā[485] ca saṇṭhaheyya, jighacchitānampi[486] na bhottukamyatā[487] assa, pageva suhitānaṁ.[488]                                               Evameva kho āvuso yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññako pantasenāsano piṇḍapātiko sapadānacārī paṁsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naṁ sabrahmacārī neva sakkaronti, na garukaronti, na mānenti, na pūjenti. Taṁ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyantī ca.

30. Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī[489] nemantaniko[490] gahapaticīvaradharo,[491] atha kho naṁ sabrahmacārī sakkaronti, garukaronti, mānenti, pūjenti. Taṁ kissa hetu? Tehi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca.                                          Seyyathāpi āvuso kaṁsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaṁ sāmikā sālīnaṁ[492] odanaṁ[493] vicitakāḷakaṁ[494] anekasūpaṁ[495] anekabyañjanaṁ[496] racayitvā aññissā kaṁsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaṁ paṭipajjeyyuṁ, tamenaṁ jano disvā evaṁ vadeyya: “Ambho kimevidaṁ harīyati jaññajaññaṁ viyā”ti? Tamenaṁ uṭṭhahitvā avāpuritvā olokeyya, tassa sahadassanena manāpatā[497] ca saṇṭhaheyya, appakkuṭilatā[498] ca saṇṭhaheyya, ajegucchatā[499] ca saṇṭhaheyya, suhitānampi bhottukamyatā assa, pageva jighacchitānaṁ.                                   Evameva kho āvuso yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho naṁ sabrahmacārī sakkaronti, garukaronti, mānenti, pūjenti. Taṁ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti cā”ti.

31. Evaṁ vutte, āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca: “Upamā[500] maṁ āvuso Sāriputta paṭibhātī”ti.[501] “Paṭibhātu taṁ āvuso Moggallānā”ti. Ekamidāhaṁ āvuso samayaṁ Rājagahe viharāmi Giribbaje. Atha khvāhaṁ āvuso pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagahaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Tena kho pana samayena Sāmītiyānakāraputto[502] rathassa[503] nemiṁ[504] tacchati,[505] tamenaṁ Paṇḍuputto Ājīvako purāṇayānakāraputto[506] paccupaṭṭhito[507] hoti. Atha kho āvuso Paṇḍuputtassa Ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa evaṁ cetaso parivitakko[508] udapādi: “Aho vatāyaṁ Sāmītiyānakāraputto imissā nemiyā, imañca vaṅkaṁ,[509] imañca jimhaṁ,[510] imañca dosaṁ[511] taccheyya, evāyaṁ nemi apagatavaṅkā[512] apagatajimhā apagatadosā suddhāssa[513] sāre[514] patiṭṭhitā”ti.[515] Yathā yathā kho āvuso Paṇḍuputtassa Ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa cetaso parivitakkitaṁ hoti, tathā tathā Sāmītiyānakāraputto tassā nemiyā tañca vaṅkaṁ tañca jimhaṁ tañca dosaṁ tacchati. Atha kho āvuso Paṇḍuputto Ājīvako purāṇayānakāraputto attamano attamanavācaṁ nicchāresi:[516] “Hadayā hadayaṁ ‘maññe:’ aññāya tacchatī”ti.[517]

32. “Evameva kho āvuso ye te puggalā assaddhā jīvikatthā[518] na saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, saṭhā[519] māyāvino[520] keṭubhino[521] uddhatā[522] unnaḷā[523] capalā[524] mukharā[525] vikiṇṇavācā[526] indriyesu aguttadvārā[527] bhojane amattaññuno[528] jāgariyaṁ ananuyuttā[529] sāmaññe anapekkhavanto[530] sikkhāya natibbagāravā[531] bāhulikā[532] sāthalikā[533] okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā[534] kusītā[535] hīnaviriyā[536] muṭṭhassatī[537] asampajānā asamāhitā vibbhantacittā[538] duppaññā[539] elamūgā.[540] Tesaṁ āyasmā Sāriputto iminā dhammapariyāyena hadayaṁ maññe aññāya tacchati.                   Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, asaṭhā, amāyāvino, akeṭubhino, anuddhatā, anunnaḷā, acapalā, amukharā, avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā, sāmaññe apekkhavanto, sikkhāyatibbagāravā, na bāhulikā, na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, āraddhaviriyā, pahitattā, upaṭṭhitasatī, sampajānā, samāhitā, ekaggacittā, paññāvanto, anelamūgā. Te āyasmato Sāriputtassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā pivanti, maññe ghasanti[541] maññe vacasā manasā ca. Sādhu vata bho sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā[542] kusale patiṭṭhāpetī”ti.[543]

33. Seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā[544] maṇḍanakajātiko[545] sīsaṁ nahāto[546] uppalamālaṁ vā vassikamālaṁ vā atimuttakamālaṁ[547] vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā[548] uttamaṅge[549] sirasmiṁ patiṭṭhāpeyya.[550]                                                      Evameva kho āvuso ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, asaṭhā amāyāvino akeṭubhino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṁ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāyatibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhaviriyā pahitattā upaṭṭhitasatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññāvanto anelamūgā. Te āyasmato Sāriputtassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā pivanti, maññe ghasanti, maññe vacasā ceva manasā ca. Sādhu vata bho sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī”ti.                                        

“Iti ha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṁ samanumodiṁsū”ti.

Anaṅgaṇasuttaṁ pañcamaṁ

 

(Phāsu Vihāra in K. L. 25-11-03. )

 

(M.6.) Ākaṅkheyyasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Sampannasīlā[551] bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā[552] viharatha ācāragocarasampannā,[553] aṇumattesu[554] vajjesu[555] bhayadassāvī,[556] samādāya[557] sikkhatha sikkhāpadesu.[558]

3. Ākaṅkheyya[559] ce bhikkhave bhikkhu: “Sabrahmacārīnaṁ[560] piyo[561] c’ assaṁ manāpo garu bhāvanīyo[562] cā”ti, sīlesv ev’ assa paripūrakārī,[563] ajjhattaṁ[564] cetosamathamanuyutto[565] anirākatajjhāno,[566] vipassanāya[567] samannāgato,[568] brūhetā[569] suññāgārānaṁ.[570]

4. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Lābhī assaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya- bhesajjaparikkhārānan”ti,[571] sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ ceto samathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

5. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Yesāhaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhāraṁ paribhuñjāmi,[572] tesaṁ te kārā[573] mahapphalā assu mahānisaṁsā”ti,[574] sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

6. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Ye me ñātisālohitā,[575] petā kālakatā[576] pasannacittā[577] anussaranti,[578] tesaṁ taṁ mahapphalaṁ assa mahānisaṁsan”ti, sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

7. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Aratiratisaho[579] assaṁ, na ca maṁ arati saheyya, uppannaṁ aratiṁ abhibhuyya abhibhuyya[580] vihareyyan”ti, sīlesvev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

8. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Bhayabheravasaho assaṁ, na ca maṁ bhayabheravaṁ saheyya, uppannaṁ[581] bhayabheravaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan”ti, sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

9. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ[582] diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ[583] nikāmalābhī[584] assaṁ akicchalābhī[585] akasiralābhī”ti,[586] sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

10. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Ye te santā[587] vimokkhā[588] atikkamma[589] rūpe āruppā,[590] te kāyena phassitvā vihareyyan”ti, sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

11. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Tiṇṇaṁ[591] saṁyojanānaṁ[592] parikkhayā,[593] sotāpanno[594] assaṁ avinipātadhammo[595] niyato[596] sambodhiparāyaṇo”ti,[597] sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

12. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā,[598] sakadāgāmī[599] assaṁ sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā[600] dukkhass’ antaṁ kareyyan”ti,[601] sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

13. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ[602] saṁyojanānaṁ parikkhayā, opapātiko[603] assaṁ, tattha[604] parinibbāyī anāvattidhammo[605] tasmā lokā”ti, sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

14. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Anekavihitaṁ[606] iddhividhaṁ[607] paccanubhaveyyaṁ:[608] eko pi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhā pi hutvā eko assaṁ; āvībhāvaṁ[609] tirobhāvaṁ[610] tirokuḍḍaṁ[611] tiropākāraṁ tiropabbataṁ, asajjamāno[612] gaccheyyaṁ seyyathāpi ākāse; paṭhaviyā pi ummujjanimujjaṁ[613] kareyyaṁ seyyathā pi udake; udake pi abhijjamāne[614] gaccheyyaṁ seyyathā pi paṭhaviyaṁ; ākāse pi pallaṅkena[615] kameyyaṁ[616] seyyathā pi pakkhī sakuṇo;[617] ime pi candimasuriye[618] evaṁ mahiddhike evaṁ mahānubhāve,[619] pāṇinā[620] parimaseyyaṁ parimajjeyyaṁ;[621] yāva brahmalokā pi kāyena vasaṁ[622] vatteyyan”ti, sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ. 

15. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Dibbāya[623] sotadhātuyā[624] visuddhāya atikkantamānusakāya[625] ubho sadde[626] suṇeyyaṁ dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike[627] cā”ti, sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

16. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Parasattānaṁ parapuggalānaṁ[628] cetasā ceto paricca[629] pajāneyyaṁ: “Sarāgaṁ vā cittaṁ: ‘sarāgaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ, ‘vītarāgaṁ vā cittaṁ: ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ; ‘sadosaṁ vā cittaṁ: ‘sadosaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ, ‘vītadosaṁ vā cittaṁ: ‘vītadosaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ; ‘samohaṁ vā cittaṁ: ‘samohaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ, ‘vītamohaṁ vā cittaṁ: ‘vītamohaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ; ‘saṅkhittaṁ[630] vā cittaṁ: ‘saṅkhittaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ, ‘vikkhittaṁ[631] vā cittaṁ: ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ; ‘mahaggataṁ[632] vā cittaṁ: ‘mahaggataṁ cittan’ti pajāneyyaṁ, ‘amahaggataṁ vā cittaṁ: ‘amahaggataṁ cittan’ti pajāneyyaṁ; ‘sauttaraṁ[633] vā cittaṁ: ‘sauttaraṁ cittan’ti pajāneyyaṁ, ‘anuttaraṁ vā cittaṁ: ‘anuttaraṁ cittan’ti pajāneyyaṁ; ‘samāhitaṁ[634] vā cittaṁ: ‘samāhitaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ, ‘asamāhitaṁ vā cittaṁ: ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ; ‘vimuttaṁ vā cittaṁ: ‘vimuttaṁ cittan’ti pajāneyyaṁ, ‘avimuttaṁ vā cittaṁ: ‘avimuttaṁ cittan’ti pajāneyyan”ti; sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

17. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Anekavihitaṁ[635] pubbenivāsaṁ[636] anussareyyaṁ[637] seyyathīdaṁ: ‘Ekam pi jātiṁ, dve pi jātiyo, tisso pi jātiyo, catasso pi jātiyo, pañca pi jātiyo, dasa pi jātiyo, vīsatim pi jātiyo, tiṁsam pi jātiyo, cattālīsam pi jātiyo, paññāsam pi jātiyo, jātisatam pi, jātisahassam pi, jātisatasahassam pi;[638] aneke pi saṁvaṭṭakappe,[639] aneke pi vivaṭṭakappe,[640] aneke pi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: amutr’ āsiṁ evan nāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro,[641] evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī, evamāyupariyanto,[642] so tato cuto[643] amutra upapādiṁ.[644] Tatrāp’ āsiṁ evaṁ nāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro, evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī, evamāyupariyanto, so tato cuto idhuppanno’ti. Iti sākāraṁ[645] sauddesaṁ[646] anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan”ti, sīlesvev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

18. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ, cavamāne[647] upapajjamāne,[648] hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate,[649] yathākammūpage satte[650] pajāneyyaṁ: ‘Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā,[651] micchādiṭṭhikā, micchādiṭṭhikammasamādānā,[652] te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā, ariyānaṁ anupavādakā, sammādiṭṭhikā, sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ, cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajāneyyan”ti, sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

19. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: “Āsavānaṁ[653] khayā,[654] anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭhe va dhamme sayaṁ abhiññā[655] sacchikatvā[656] upasampajja[657] vihareyyan”ti,[658] sīlesv ev’ assa paripūrakārī, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṁ.

20. “Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhatha sikkhāpadesū’ti iti yantaṁ vuttaṁ idam etaṁ paṭicca vuttan”ti.                                              “Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

Ākaṅkheyyasuttaṁ chaṭṭhaṁ. 

(Phāsu Vihāra in K. L. 25-11-03.)

 

(M.7.) Vatthūpamasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Seyyathāpi[659] bhikkhave vatthaṁ[660] saṅkiliṭṭhaṁ malaggahitaṁ,[661] tamenaṁ rajako[662] yasmiṁ yasmiṁ raṅgajāte[663] upasaṁhareyya,[664] yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjeṭṭhakāya;[665] durattavaṇṇam evassa aparisuddhavaṇṇam[666] evassa. Taṁ kissa hetu? Aparisuddhattā bhikkhave vatthassa. Evameva kho bhikkhave citte saṅkiliṭṭhe duggati[667] pāṭikaṅkhā.[668] Seyyathāpi bhikkhave vatthaṁ parisuddhaṁ pariyodātaṁ,[669] tamenaṁ rajako yasmiṁ yasmiṁ raṅgajāte upasaṁhareyya, yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjeṭṭhakāya; surattavaṇṇamevassa[670] parisuddhavaṇṇamevassa. Taṁ kissa hetu? Parisuddhattā bhikkhave vatthassa. Evameva kho bhikkhave citte asaṅkiliṭṭhe sugati pāṭikaṅkhā.

3. Katame ca bhikkhave cittassa upakkilesā?[671] Abhijjhāvisamalobho[672] cittassa upakkileso. Byāpādo[673] cittassa upakkileso. Kodho[674] cittassa upakkileso. Upanāho[675] cittassa upakkileso. Makkho[676] cittassa upakkileso. Paḷāso[677] cittassa upakkileso. Issā[678] cittassa upakkileso. Macchariyaṁ[679] cittassa upakkileso. Māyā[680] cittassa upakkileso. Sāṭheyyaṁ[681] cittassa upakkileso. Thambho[682] cittassa upakkileso. Sārambho[683] cittassa upakkileso. Māno[684] cittassa upakkileso. Atimāno[685] cittassa upakkileso. Mado[686] cittassa upakkileso. Pamādo[687] cittassa upakkileso.

4. Sa kho so bhikkhave bhikkhu: ‘abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’ti iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Byāpādo cittassa upakkileso’ti,iti viditvā byāpādaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Kodho cittassa upakkileso’ti iti viditvā kodhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Upanāho cittassa upakkileso’ti iti viditvā upanāhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Makkho cittassa upakkileso’ti iti viditvā makkhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Paḷāso cittassa upakkileso’ti iti viditvā paḷāsaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Issā cittassa upakkileso’ti iti viditvā issaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Macchariyaṁ cittassa upakkileso’ti iti viditvā macchariyaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Māyā cittassa upakkileso’ti iti viditvā māyaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Sāṭheyyaṁ cittassa upakkileso’ti iti viditvā sāṭheyyaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Thambho cittassa upakkileso’ti iti viditvā thambhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Sārambho cittassa upakkileso’ti iti viditvā sārambhaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Māno cittassa upakkileso’ti iti viditvā mānaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Atimāno cittassa upakkileso’ti iti viditvā atimānaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Mado cittassa upakkileso’ti iti viditvā madaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati. ‘Pamādo cittassa upakkileso’ti iti viditvā pamādaṁ cittassa upakkilesaṁ pajahati.

5. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno: ‘abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’ti iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Byāpādo cittassa upakkileso’ti iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Kodho cittassa upakkileso’ti iti viditvā kodho cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Upanāho cittassa upakkileso’ti iti viditvā upanāho cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Makkho cittassa upakkileso’ti iti viditvā makkho cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Paḷāso cittassa upakkileso’ti iti viditvā paḷāso cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Issā cittassa upakkileso’ti iti viditvā issā cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Macchariyaṁ cittassa upakkileso’ti iti viditvā macchariyaṁ cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Māyā cittassa upakkileso’ti iti viditvā māyā cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Sāṭheyyaṁ cittassa upakkileso’ti iti viditvā sāṭheyyaṁ cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Thambho cittassa upakkileso’ti iti viditvā thambho cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Sārambho cittassa upakkileso’ti iti viditvā sārambho cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Māno cittassa upakkileso’ti iti viditvā māno cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Atimāno cittassa upakkileso’ti iti viditvā atimāno cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Mado cittassa upakkileso’ti iti viditvā mado cittassa upakkileso pahīno hoti. ‘Pamādo cittassa upakkileso’ti iti viditvā pamādo cittassa upakkileso pahīno hoti. So Buddhe aveccappasādena[688] samannāgato[689] hoti: “Itipi so Bhagavā Arahaṁ Sammāsambuddho Vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū Anuttaro Purisadammasārathī Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā”ti.

6. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: “Svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti.

7. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: “Supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho; yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti.

8. Yatopi kho panassa cattaṁ[690] hoti vantaṁ[691] muttaṁ[692] pahīnaṁ[693] paṭinissaṭṭhaṁ.[694] So: “Buddhe aveccappasādena samannāgato mahī”ti, labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ,[695] labhati dhammūpasaṁhitaṁ[696] pāmujjaṁ.[697] Pamuditassa pīti[698] jāyati[699] pītimanassa kāyo passambhati,[700] passaddhakāyo sukhaṁ vedeti,[701] sukhino cittaṁ samādhiyati.[702]

9. “Dhamme aveccappasādena samannāgato mhī”ti, labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati.

10. “Saṅghe aveccappasādena samannāgato mhī”ti, labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati.

11. “Yatopi kho pana me cattaṁ vantaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhan”ti, labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati.

12. Sa kho so bhikkhave bhikkhu evaṁ sīlo evaṁ dhammo evaṁ pañño, sālīnañ[703] cepi piṇḍapātaṁ bhuñjati vicitakāḷakaṁ[704] anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ,[705] nevassa naṁ hoti antarāyāya.[706] Seyyathāpi bhikkhave vatthaṁ saṅkiliṭṭhaṁ malaggahitaṁ, acchaṁ udakaṁ āgamma,[707] parisuddhaṁ hoti pariyodātaṁ; ukkāmukhaṁ[708] vā panāgamma, jātarūpaṁ[709] parisuddhaṁ hoti pariyodātaṁ. Evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṁ sīlo evaṁ dhammo evaṁ pañño sālīnañcepi piṇḍapātaṁ bhuñjati vicitakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ, nevassa naṁ hoti antarāyāya.

13. So mettāsahagatena cetasā[710] ekaṁ disaṁ pharitvā[711] viharati, tathā[712] dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ;[713] iti[714] uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi[715] sabbatthatāya,[716] sabbāvantaṁ lokaṁ[717] mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena[718] pharitvā viharati.                                                               

14. Karuṇāsahagatena[719] cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbatthatāya, sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.                          

15. Muditāsahagatena[720] cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbatthatāya, sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.                    

16. Upekkhāsahagatena[721] cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbatthatāya, sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.

17. So: “Atthi idaṁ, atthi hīnaṁ, atthi paṇītaṁ,[722] atthi imassa saññāgatassa[723] uttariṁ[724] nissaraṇan”ti[725] pajānāti.

18. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ ‘vimuttami’ti ñāṇaṁ hoti: ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu sināto[726] antarena[727] sinānenā’ti.

19. Tena kho pana samayena Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavato avidūre[728] nisinno hoti. Atha kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca: ‘Gacchati pana bhavaṁ Gotamo Bāhukaṁ nadiṁ sināyitun’ti?[729] ‘Kiṁ brāhmaṇa Bāhukāya nadiyā? Kiṁ Bāhukā nadī karissatī’ti? ‘Mokkhasammatā hi bho Gotama Bāhukā nadī bahujanassa, puññasammatā[730] hi bho Gotama Bāhukā nadī bahujanassa, Bāhukāya ca pana nadiyā bahujano pāpakaṁ kataṁ kammaṁ pavāhetī’ti.[731]

20. Atha kho Bhagavā Sundarīkabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:                 

“Bāhukaṁ Adhikakkañ ca Gayaṁ Sundarikāmapi,                                           Sarassatiṁ Payāgañ ca atho Bāhumatiṁ nadiṁ.                                               Niccam pi[732] bālo pakkhanno[733] kaṇhakammo[734] na sujjhati.[735]                                                

Kiṁ Sundarikā karissati, kiṁ Payāgo, kiṁ Bāhukā nadī?                                           Veriṁ[736] katakibbisaṁ[737] naraṁ, na hi naṁ sodhaye[738] pāpakamminaṁ.                               

Suddhassa[739] ve sadā phaggu,[740] suddhassuposatho[741] sadā,                                             Suddhassa sucikammassa[742] sadā sampajjate[743] vataṁ.[744]                                               

Idh eva sināhi brāhmaṇa, sabbabhūtesu karohi khemataṁ.[745]                                            Sace musā na bhaṇasi,[746] sace pāṇaṁ na hiṁsasi,[747]                                                    Sace adinnaṁ nādiyasi, saddahāno[748] amaccharī,[749]                                                        Kiṁ kāhasi Gayaṁ gantvā? Udapāno[750] pi te Gayā”ti.[1]

21. “Evaṁ vutte, Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca: ‘Abhikkantaṁ[751] bho Gotama! Abhikkantaṁ bho Gotama! Seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya,[752] paṭicchannaṁ vā vivareyya,[753] mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya,[754] andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya:[755] ‘Cakkhumanto rūpāni dakkhintī’ti,[756] evam evaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena[757] dhammo pakāsito.[758] Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca. Labheyyāhaṁ[759] bhoto Gotamassa santike pabbajjaṁ[760] labheyyaṁ upasampadan”ti.[761]

22. “Alattha kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā Bhāradvājo eko vūpakaṭṭho[762] appamatto[763] ātāpī[764] pahitatto[765] viharanto, na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ[766] diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi: ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti, abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā Bhāradvājo Arahataṁ ahosī”ti.

Vatthūpamasuttaṁ sattamaṁ.

 

Phāsu Vihāra in K. L. 25-11-03.

 

(M.8.)Sallekhasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho āyasmā Mahācundo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito[767] yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahācundo Bhagavantaṁ etadavoca:

3. “Yā imā bhante anekavihitā[768] diṭṭhiyo loke uppajjanti attavādapaṭisaṁyuttā[769] vā lokavādapaṭisaṁyuttā[770] vā. Ādim[771] eva nu kho bhante bhikkhuno manasikaroto evam etāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evam etāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo[772] hotī”ti?                                         “Yā imā Cunda anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti attavādapaṭisaṁyuttā vā lokavādapaṭisaṁyuttā vā: Yattha[773] cetā diṭṭhiyo uppajjanti, yattha cetā anusenti,[774] yattha cetā samudācaranti[775] taṁ: ‘Netaṁ mama, neso ‘hamasmi, na me so attā’ti,[776] evam etaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato, evam etāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evam etāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo hoti.

4. Ṭhānaṁ kho panetaṁ Cunda vijjati, yaṁ idhekacco bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘Sallekhena[777] viharāmī’ti, na kho panete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti: Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

5. Ṭhānaṁ kho panetaṁ Cunda vijjati, yaṁ idhekacco bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘Sallekhena viharāmī’ti, na kho panete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti: Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

6. Ṭhānaṁ kho panetaṁ Cunda vijjati, yaṁ idhekacco bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyya, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeyya, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘Sallekhena viharāmī’ti, na kho panete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti: Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

7. Ṭhānaṁ kho panetaṁ Cunda vijjati, yaṁ idhekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajjavihareyya. Tassa evamassa: ‘Sallekhena viharāmī’ti, na kho panete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti: Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

8. Ṭhānaṁ kho panetaṁ Cunda vijjati, yaṁ idhekacco bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā, paṭighasaññānaṁ[778] atthaṅgamā, nānattasaññānaṁ amanasikārā: “ananto ākāso”ti, ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘Sallekhena viharāmī’ti, na kho panete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti: Santā[779] ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

9. Ṭhānaṁ kho panetaṁ Cunda vijjati, yaṁ idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma: “Anantaṁ viññāṇan”ti, viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘Sallekhena viharāmī’ti, na kho panete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti: Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

10. Ṭhānaṁ kho panetaṁ Cunda vijjati, yaṁ idhekacco bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma: “Natthi kiñcī”ti, ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘Sallekhena viharāmī’ti, na kho panete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti: Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

11. Ṭhānaṁ kho panetaṁ Cunda vijjati, yaṁ idhekacco bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: ‘Sallekhena viharāmī’ti, na kho panete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti: Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

Sallekhapariyāyo

12. Idha kho pana vo Cunda sallekho karaṇīyo:[780]                                               1. ‘Pare[781] vihiṁsakā[782] bhavissanti; mayam ettha avihiṁsakā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.             2. ‘Pare pāṇātipātī bhavissanti; mayam ettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.   3. ‘Pare adinnādāyī bhavissanti; mayam ettha adinnādānā paṭiviratā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                                                                                   4. ‘Pare abrahmacārī bhavissanti; mayam ettha brahmacārī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.        5. ‘Pare musāvādī bhavissanti; mayam ettha musāvādā paṭiviratā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.   6. ‘Pare pisuṇavācā bhavissanti; mayam ettha pisuṇā vācā paṭiviratā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                                                                                  7. ‘Pare pharusāvācā bhavissanti; mayam ettha pharusāvācā paṭiviratā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                                                                                 8. ‘Pare samphappalāpī bhavissanti; mayam ettha samphappalāpā paṭiviratā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                                                                                9. ‘Pare abhijjhālu bhavissanti; mayam ettha anabhijjhālū bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.         10. ‘Pare byāpannacittā bhavissanti; mayam ettha abyāpannacittā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.        11. ‘Pare micchādiṭṭhī bhavissanti; mayam ettha sammādiṭṭhi bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.       12. ‘Pare micchāsaṅkappā bhavissanti; mayam ettha sammāsaṅkappā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                                                                                13. ‘Pare micchāvācā bhavissanti; mayam ettha sammāvācā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.             14. ‘Pare micchākammantā bhavissanti; mayam ettha sammākammantā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                                                                                 15. ‘Pare micchāājīvā bhavissanti; mayam ettha sammāājīvā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.        16. ‘Pare micchāvāyāmā bhavissanti; mayam ettha sammāvāyāmā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.   17. ‘Pare micchāsatī bhavissanti; mayam ettha sammāsatī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.         18. ‘Pare micchāsamādhī bhavissanti; mayam ettha sammāsamādhī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                                                                       19. ‘Pare micchāñāṇī bhavissanti; mayam ettha sammāñāṇī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.        20. ‘Pare micchāvimuttī bhavissanti; mayam ettha sammāvimuttī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.   21. ‘Pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā[783] bhavissanti mayam ettha vigatathīnamiddhā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                                                                                   22. ‘Pare uddhatā[784] bhavissanti; mayam ettha anuddhatā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                 23. ‘Pare vecikicchī[785] bhavissanti; mayam ettha tiṇṇavicikicchā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.           24. ‘Pare kodhanā[786] bhavissanti; mayam ettha akkodhanā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                 25. ‘Pare upanāhī[787] bhavissanti; mayam ettha anupanāhī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                    26. ‘Pare makkhī[788] bhavissanti; mayam ettha amakkhī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                  27. ‘Pare paḷāsī[789] bhavissanti; mayam ettha apaḷāsī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                       28. ‘Pare issukī[790] bhavissanti; mayam ettha anissukī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                      29. ‘Pare maccharī[791] bhavissanti; mayam ettha amaccharī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                   30. ‘Pare saṭhā[792] bhavissanti; mayam ettha asaṭhā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                        31. ‘Pare māyāvī[793] bhavissanti; mayam ettha amāyāvī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                      32. ‘Pare thaddhā[794] bhavissanti; mayam ettha atthaddhā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.             33. ‘Pare atimānī[795] bhavissanti; mayam ettha anatimānī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                  34. ‘Pare dubbacā[796] bhavissanti; mayam ettha subbacā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                      35. ‘Pare pāpamittā[797] bhavissanti; mayam ettha kalyāṇamittā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                36. ‘Pare pamattā[798] bhavissanti; mayam ettha appamattā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                   37. ‘Pare assaddhā[799] bhavissanti; mayam ettha saddhā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.               38. ‘Pare ahirikā[800] bhavissanti; mayam ettha hirimanā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                     39. ‘Pare anottāpī[801] bhavissanti; mayam ettha ottāpī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                        40. ‘Pare appassutā[802] bhavissanti; mayam ettha bahussutā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                   41. ‘Pare kusītā[803] bhavissanti; mayam ettha āraddhaviriyā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.                  42. ‘Pare muṭṭhassatī[804] bhavissanti; mayam ettha upaṭṭhitasatī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.               43. ‘Pare duppaññā[805] bhavissanti; mayam ettha paññāsampannā bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.          44. ‘Pare sandiṭṭhiparāmāsī[806] ādhānagāhī[807] duppaṭinissaggī[808] bhavissanti; mayam ettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānagāhī suppaṭinissaggī bhavissāmā’ti, sallekho karaṇīyo.

Cittuppādapariyāyo

13. Cittuppādampi[809] kho ahaṁ Cunda kusalesu dhammesu bahukāraṁ[810] vadāmi, ko pana vādo kāyena vācāya anuvidhīyanāsu?[811] Tasmātiha Cunda:                                             1. ‘Pare vihiṁsakā bhavissanti; mayam ettha avihiṁsakā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.[812]             2. ‘Pare pāṇātipātī bhavissanti; mayam ettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                         3. ‘Pare adinnādāyī bhavissanti; mayam ettha adinnādānā paṭiviratā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                            4. ‘Pare abrahmacārī bhavissanti; mayam ettha brahmacārī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.       5. ‘Pare musāvādī bhavissanti; mayam ettha musāvādā paṭiviratā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                            6. ‘Pare pisuṇāvācā bhavissanti; mayam ettha pisuṇāvācā paṭiviratā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                                  7. ‘Pare pharusāvācā bhavissanti; mayam ettha pharusāvācā paṭiviratā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                           8. ‘Pare samphappalāpī bhavissanti; mayam ettha samphappalāpā paṭiviratā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                             9. ‘Pare abhijjhālū bhavissanti; mayam ettha anabhijjhālū bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.              10. ‘Pare byāpannacittā bhavissanti; mayam ettha abyāpannacittā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                          11. ‘Pare micchādiṭṭhī bhavissanti; mayam ettha sammādiṭṭhi bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.  12. ‘Pare micchāsaṅkappā bhavissanti; mayam ettha sammāsaṅkappā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                          13. ‘Pare micchāvācā bhavissanti; mayam ettha sammāvācā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.            14. ‘Pare micchākammantā bhavissanti; mayam ettha sammākammantā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                           15. ‘Pare micchāājīvā bhavissanti; mayam ettha sammāājīvā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                16. ‘Pare micchāvāyāmā bhavissanti; mayam ettha sammāvāyāmā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                            17. ‘Pare micchāsatī bhavissanti; mayam ettha sammāsatī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.              18. ‘Pare micchāsamādhī bhavissanti; mayam ettha sammāsamādhī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                         19. ‘Pare micchāñāṇī bhavissanti; mayam ettha sammāñāṇī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.              20. ‘Pare micchāvimuttī bhavissanti; mayam ettha sammāvimuttī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                   21. ‘Pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti; mayam ettha vigatathīnamiddhā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                                                                            22. ‘Pare uddhatā bhavissanti; mayam ettha anuddhatā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                     23. ‘Pare vecikicchī bhavissanti; mayam ettha tiṇṇavicikicchā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.    24. ‘Pare kodhanā bhavissanti; mayam ettha akkodhanā bhavissāmāti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                   25. ‘Pare upanāhī bhavissanti; mayam ettha anupanāhī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                    26. ‘Pare makkhī bhavissanti; mayam ettha amakkhī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                     27. ‘Pare paḷāsī bhavissanti; mayam ettha apaḷāsī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                        28. ‘Pare issukī bhavissanti; mayam ettha anissukī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                       29. ‘Pare maccharī bhavissanti; mayam ettha amaccharī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                 30. ‘Pare saṭhā bhavissanti; mayam ettha asaṭhā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                        31. ‘Pare māyāvī bhavissanti; mayam ettha amāyāvī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.               32. ‘Pare thaddhā bhavissanti; mayam ettha atthaddhā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.              33. ‘Pare atimānī bhavissanti; mayam ettha anatimānī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                     34. ‘Pare dubbacā bhavissanti; mayam ettha subbacā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                      35. ‘Pare pāpamittā bhavissanti; mayam ettha kalyāṇamittā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.               36. ‘Pare pamattā bhavissanti; mayam ettha appamattā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                   37. ‘Pare assaddhā bhavissanti; mayam ettha saddhā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                  38. ‘Pare ahirikā bhavissanti; mayam ettha hirimanā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.               39. ‘Pare anottāpī bhavissanti; mayam ettha ottāpī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                40. ‘Pare appassutā bhavissanti; mayam ettha bahussutā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.             41. ‘Pare kusītā bhavissanti; mayam ettha āraddhaviriyā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.                   42. ‘Pare muṭṭhassatī bhavissanti; mayam ettha upaṭṭhitasatī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.            43. ‘Pare duppaññā bhavissanti; mayam ettha paññāsampannā bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.          44. ‘Pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī bhavissanti; mayam ettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānagāhī suppaṭinissaggī bhavissāmā’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.

Parikkamanapariyāyo

14. Seyyathāpi Cunda visamo[813] maggo, tassāssa añño samo[814] maggo parikkamanāya;[815] seyyathāpi pana Cunda visamaṁ titthaṁ,[816] tassāssa aññaṁ samaṁ titthaṁ parikkamanāya:                       1. Evameva kho Cunda vihiṁsakassa purisapuggalassa avihiṁsā hoti parikkamanāya.                 2. Pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parikkamanāya.                       3. Adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parikkamanāya.                    4. Abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parikkamanāya.                  5. Musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parikkamanāya.                      6. Pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāyavācāya veramaṇī hoti parikkamanāya.                7. Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya.                    8. Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parikkamanāya.             9. Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parikkamanāya.                                  10. Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parikkamanāya.                         11. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parikkamanāya.                        12. Micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parikkamanāya.                    13. Micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parikkamanāya.                                14. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parikkamanāya.                 15. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parikkamanāya.                               16. Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parikkamanāya.                              17. Micchā satissa purisapuggalassa sammāsati hoti parikkamanāya.                            18. Micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parikkamanāya.                        19. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṁ hoti parikkamanāya.                         20. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parikkamanāya.                              21. Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathīnamiddhatā hoti parikkamanāya.                22. Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṁ hoti parikkamanāya.                              23. Vecikicchissa purisapuggalassatiṇṇavicikicchatā hoti parikkamanāya.                           24. Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parikkamanāya.                                 25. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parikkamanāya.                                      26. Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parikkamanāya.                                   27. Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parikkamanāya.                                           28. Issukissa purisapuggalassa anissā hoti parikkamanāya.                                         29. Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṁ hoti parikkamanāya.                                  30. Saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṁ hoti parikkamanāya.                                    31. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parikkamanāya.                                    32. Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṁ hoti parikkamanāya.                               33. Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parikkamanāya.                                        34. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parikkamanāya.                              35. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parikkamanāya.                                36. Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parikkamanāya.                                 37. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parikkamanāya.                                   38. Ahirikassa purisapuggalassa hiri hoti parikkamanāya.                                        39. Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṁ hoti parikkamanāya.                                   40. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṁ hoti parikkamanāya.                                41. Kusītassa purisapuggalassa viriyārambho hoti parikkamanāya.                                   42. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitasatitā hoti parikkamanāya.                               43. Duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parikkamanāya.                              44. Sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānagāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānagāhi-suppaṭinissaggitā hoti parikkamanāya.

Uparibhāvapariyāyo

15. Seyyathāpi Cunda ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhāvaṁgamanīyā,[817] ye keci kusalā dhammā sabbe te uparibhāvaṁgamanīyā:                                                  1. Evameva kho Cunda vihiṁsakassa purisapuggalassa avihiṁsā hoti uparibhāvāya.                  2. Pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti uparibhāvāya.                       3. Adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti uparibhāvāya.                     4. Abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti uparibhāvāya.                  5. Musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti uparibhāvāya.                                   6. Pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāyavācāya veramaṇī hoti uparibhāvāya.                  7. Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti uparibhāvāya.               8. Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti uparibhāvāya.                    9. Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti uparibhāvāya.                               10. Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti uparibhāvāya.                                  11. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti uparibhāvāya.                               12. Micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti uparibhāvāya.                    13. Micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti uparibhāvāya.                               14. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti uparibhāvāya.                   15. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti uparibhāvāya.                               16. Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti uparibhāvāya.                       17. Micchā satissa purisapuggalassa sammāsati hoti uparibhāvāya.                            18. Micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti uparibhāvāya.                     19. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṁ hoti uparibhāvāya.                              20. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti uparibhāvāya.                           21. Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathīnamiddhatā hoti uparibhāvāya.                22. Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṁ hoti uparibhāvāya.                            23. Vecikicchissa purisapuggalassatiṇṇavicikicchatā hoti uparibhāvāya.                          24. Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti uparibhāvāya.                                   25. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti uparibhāvāya.                                 26. Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti uparibhāvāya.                                      27. Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti uparibhāvāya.                                       28. Issukissa purisapuggalassa anissā hoti uparibhāvāya.                                           29. Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṁ hoti uparibhāvāya.                              30. Saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṁ hoti uparibhāvāya.                                    31. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti uparibhāvāya.                                       32. Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṁ hoti uparibhāvāya.                                33. Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti uparibhāvāya.                                   34. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti uparibhāvāya.                                   35. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti uparibhāvāya.                                36. Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti uparibhāvāya.                                      37. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti uparibhāvāya.                                        38. Ahirikassa purisapuggalassa hiri hoti uparibhāvāya.                                         39. Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṁ hoti uparibhāvāya.                                   40. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṁ hoti uparibhāvāya.                                    41. Kusītassa purisapuggalassa viriyārambho hoti uparibhāvāya.                               42. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitasatitā hoti uparibhāvāya.                            43. Duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti uparibhāvāya.                                 44. Sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhi duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsī anādhānagāhī suppaṭinissaggitā hoti uparibhāvāya.

Parinibbānapariyāyo

16. So: ‘Vata Cunda attanā palipapalipanno,[818] paraṁ palipapalipannaṁ uddharissatī’ti,[819] netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So: ‘Vata Cunda attanā apalipapalipanno, paraṁ palipapalipannaṁ uddharissatī’ti, ṭhānametaṁ vijjati. So: ‘Vata Cunda attanā adanto avinīto aparinibbuto,[820] paraṁ damessati[821] vinessati[822] parinibbāpessatī’ti,[823] netaṁ ṭhānaṁ vijjati. So: ‘Vata Cunda attanā danto vinīto parinibbuto, paraṁ damessati vinessati parinibbāpessatī’ti, ṭhānametaṁ vijjati.                                1. Evameva kho Cunda vihiṁsakassa purisapuggalassa avihiṁsā hoti parinibbānāya.[824]                2. Pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parinibbānāya.                              3. Adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parinibbānāya.                           4. Abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parinibbānāya.                                5. Musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parinibbānāya.                             6. Pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāyavācāya veramaṇī hoti parinibbānāya.                            6. Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya.                      7. Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parinibbānāya.                   8. Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parinibbānāya.                                     9. Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parinibbānāya.                                     11. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parinibbānāya.                                 12. Micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parinibbānāya.                            13. Micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parinibbānāya.                                 14. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parinibbānāya.                          15. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parinibbānāya.                                  16. Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parinibbānāya.                               17. Micchā satissa purisapuggalassa sammāsati hoti parinibbānāya.                                   18. Micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parinibbānāya.                    19. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṁ hoti parinibbānāya.                            20. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parinibbānāya.                              21. Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathīnamiddhatā hoti parinibbānāya.                       22. Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṁ hoti parinibbānāya.                                23. Vecikicchissa purisapuggalassatiṇṇavicikicchatā hoti parinibbānāya.                              24. Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parinibbānāya.                                       25. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parinibbānāya.                                      26. Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parinibbānāya.                                        27. Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parinibbānāya.                                             28. Issukissa purisapuggalassa anissā hoti parinibbānāya.                                           29. Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṁ hoti parinibbānāya.                                   30. Saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṁ hoti parinibbānāya.                                       31. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parinibbānāya.                                            32. Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṁ hoti parinibbānāya.                                    33. Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parinibbānāya.                               34. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parinibbānāya.                                    35. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parinibbānāya.                                36. Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parinibbānāya.                                       37. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parinibbānāya.                                         38. Ahirikassa purisapuggalassa hiri hoti parinibbānāya.                                            39. Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṁ hoti parinibbānāya.                                         40. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṁ hoti parinibbānāya.                                   41. Kusītassa purisapuggalassa viriyārambho hoti parinibbānāya.                                    42. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitasatitā hoti parinibbānāya.                                   43. Duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parinibbānāya.                                 44. Sandiṭṭhiparāmāsiādhānagāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānagāhisuppaṭinissaggitā hoti parinibbānāya.

17. Iti kho Cunda desito mayā sallekhapariyāyo, desito cittuppādapariyāyo, desito parikkamanapariyāyo, desito uparibhāvapariyāyo, desito parinibbānapariyāyo.

18. “Yaṁ kho Cunda Satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā[825] anukampakena,[826] anukampaṁ upādāya,[827] kataṁ vo taṁ mayā. Etāni Cunda rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyatha Cunda mā pamādattha,[828] mā pacchāvippaṭisārino[829] ahuvattha, ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti.[830]

“Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Mahācundo Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.            

Sallekhasuttaṁ aṭṭhamaṁ.

Phāsu Vihāra in K. L. 25-11-03.

 

 

(M.9.)Sammādiṭṭhisuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi: “Āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

2. “‘Sammādiṭṭhi[831] sammādiṭṭhī’ti āvuso vuccati, kittāvatā[832] nu kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa[833] diṭṭhi, dhamme aveccappasādena[834] samannāgato,[835] āgato[836] imaṁ saddhamman”ti?[837]   “Dūrato[838] pi kho mayaṁ āvuso āgaccheyyāma, āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. Sādhu vatāyasmantaṁ yeva Sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.[839]                                               “Tenahāvuso suṇātha sādhukaṁ[840] manasikarotha bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā Sāriputto etadavoca:

3. “Yato kho āvuso ariyasāvako akusalañ ca pajānāti, akusalamūlañca pajānāti; kusalañ ca pajānāti, kusalamūlañca pajānāti; ettāvatāpi[841] kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

4. “Katamaṁ panāvuso akusalaṁ,[842] katamaṁ akusalamūlaṁ, katamaṁ kusalaṁ, katamaṁ kusalamūlan”ti? Pāṇātipāto kho āvuso akusalaṁ; adinnādānaṁ akusalaṁ; kāmesumicchācāro akusalaṁ; musāvādo akusalaṁ; pisuṇāvācā akusalaṁ; pharusāvācā akusalaṁ; samphappalāpo akusalaṁ; abhijjhā akusalaṁ; byāpādo akusalaṁ; micchādiṭṭhi akusalaṁ. Idaṁ vuccatāvuso akusalaṁ.

5. Katamañcāvuso akusalamūlaṁ? Lobho[843] akusalamūlaṁ; doso[844] akusalamūlaṁ; moho[845] akusalamūlaṁ. Idaṁ vuccatāvuso akusalamūlaṁ.

6. Katamañcāvuso kusalaṁ? Pāṇātipātā veramaṇī kusalaṁ; adinnādānā veramaṇī kusalaṁ; kāmesu micchācārā veramaṇī kusalaṁ; musāvādā veramaṇī kusalaṁ; pisuṇāvācā veramaṇī kusalaṁ; pharusāvācā veramaṇī kusalaṁ; samphappalāpā veramaṇī kusalaṁ; anabhijjhā kusalaṁ; abyāpādo kusalaṁ; sammādiṭṭhi kusalaṁ. Idaṁ vuccatāvuso kusalaṁ.

7. Katamañcāvuso kusalamūlaṁ?[846] Alobho kusalamūlaṁ; adoso kusalamūlaṁ; amoho kusalamūlaṁ. Idaṁ vuccatāvuso kusalamūlaṁ.

8. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ akusalaṁ pajānāti, evaṁ akusalamūlaṁ pajānāti, evaṁ kusalaṁ pajānāti, evaṁ kusalamūlaṁ pajānāti, so sabbaso[847] rāgānusayaṁ[848] pahāya, paṭighānusayaṁ[849] paṭivinodetvā[850] ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ[851] samūhanitvā,[852] avijjaṁ[853] pahāya,[854] vijjaṁ uppādetvā,[855] diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

9. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso añño pi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

10. “Yato kho āvuso ariyasāvako āhārañ ca pajānāti, āhārasamudayañca pajānāti, āhāranirodhañca pajānāti, āhāranirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

11. Katamo panāvuso āhāro,[856] katamo āhārasamudayo, katamo āhāranirodho, katamo āhāra nirodhagāminī paṭipadāti? Cattāro ’me āvuso āhārā, bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā[857] sambhavesīnaṁ[858] vā anuggahāya.[859] Katame cattāro? Kabaliṅkāro[860] āhāro oḷāriko[861] vā sukhumo[862] vā, phasso[863] dutiyo, manosañcetanā[864] tatiyā, viññāṇaṁ[865] catutthaṁ.                              Taṇhāsamudayā āhārasamudayo, taṇhānirodhā āhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āhāra nirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

12. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ āhāraṁ pajānāti, evaṁ āhārasamudayaṁ pajānāti, evaṁ āhāranirodhaṁ pajānāti, evaṁ āhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sababaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                                        Āhāravāro

13. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

14. “Yato kho āvuso ariyasāvako dukkhañ ca pajānāti, dukkhasamudayañca pajānāti, dukkhanirodhañca pajānāti, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

15. “Katamaṁ panāvuso dukkhaṁ,[866] katamo dukkhasamudayo, katamo dukkhanirodho, katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti? Jātipi dukkhā; jarāpi dukkhā; vyādhipi dukkho; maraṇampi[867] dukkhaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi[868] dukkhā; yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ; saṅkhittena pañcupādānakkhandhā[869] dukkhā. Idaṁ vuccatāvuso dukkhaṁ.

16. Katamo cāvuso dukkhasamudayo? Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā[870] nandirāgasahagatā[871] tatra tatrābhinandinī;[872] seyyathīdaṁ, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Ayaṁ vuccatāvuso dukkhasamudayo.

17. Katamo cāvuso dukkhanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo.[873] Ayaṁ vuccatāvuso dukkhanirodho.

18. Katamā cāvuso dukkhanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

19. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ dukkhaṁ pajānāti, evaṁ dukkhasamudayaṁ pajānāti, evaṁ dukkhanirodhaṁ pajānāti, evaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                               Saccavāro

20. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

21. “Yato kho āvuso ariyasāvako jarāmaraṇañca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

22. “Katamaṁ panāvuso jarāmaraṇaṁ,[874] katamo jarāmaraṇasamudayo, katamo jarāmaraṇanirodho, katamā jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā”ti? Yā tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye[875] jarā, jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni, indriyānaṁ paripāko.[876] Ayaṁ vuccatāvuso jarā. Katamañcāvuso maraṇaṁ? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti, cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccumaraṇaṁ kālakiriyā khandhānaṁ bhedo, kalebarassa nikkhepo.[877] Idaṁ vuccatāvuso maraṇaṁ. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṁ. Idaṁ vuccatāvuso jarāmaraṇaṁ.                                                                    Jāti samudayā jarāmaraṇasamudayo. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇa nirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

23. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ jarāmaraṇaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇasamudayaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhaṁ pajānāti, evaṁ jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                            Jarāmaraṇavāro

24. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

25. “Yato kho āvuso ariyasāvako jātiñca pajānāti, jātisamudayañca pajānāti, jātinirodhañca pajānāti, jātinirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

26. “Katamā panāvuso jāti,[878] katamo jātisamudayo, katamo jātinirodho, katamā jātinirodhagāminī paṭipadā”ti? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jāti, sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo, āyatanānaṁ paṭilābho.[879] Ayaṁ vuccatāvuso jāti.                      Bhavasamudayā jāti- samudayo. Bhavanirodhā jātinirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jātinirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammā vāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

27. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ jātiṁ pajānāti, evaṁ jātisamudayaṁ pajānāti, evaṁ jātinirodhaṁ pajānāti, evaṁ jātinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                                       Jātivāro

28. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

29. “Yato kho āvuso ariyasāvako bhavañca pajānāti, bhavasamudayañca pajānāti, bhavanirodhañca pajānāti, bhavanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

30. “Katamo panāvuso bhavo,[880] katamo bhavasamudayo, katamo bhavanirodho, katamā bhavanirodhagāminī paṭipadā”ti? Tayo ’me āvuso bhavā: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo.[881] Upādānasamudayā bhavasamudayo. Upādānanirodhā bhavanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhavanirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

31. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ bhavaṁ pajānāti, evaṁ bhavasamudayaṁ pajānāti, evaṁ bhavanirodhaṁ pajānāti, evaṁ bhavanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                                Bhava vāro

32. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

33. “Yato kho āvuso ariyasāvako upādānañca pajānāti, upādānasamudayañca pajānāti, upādānanirodhañca pajānāti, upādānanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

34. “Katamaṁ panāvuso upādānaṁ,[882] katamo upādānasamudayo, katamo upādānanirodho, katamā upādānanirodhagāminī paṭipadā”ti? Cattārimāni āvuso upādānāni: kāmūpādānaṁ[883] diṭṭhūpādānaṁ[884] sīlabbatūpādānaṁ[885] attavādūpādānaṁ.[886]                                              Taṇhāsamudayā upādānasamudayo. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upādānanirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

35. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ upādānaṁ pajānāti, evaṁ upādānasamudayaṁ pajānāti, evaṁ upādānanirodhaṁ pajānāti, evaṁ upādānanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                              Upādānavāro

36. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

37. “Yato kho āvuso ariyasāvako taṇhañca pajānāti, taṇhāsamudayañca pajānāti, taṇhānirodhañca pajānāti, taṇhānirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

38. Katamā panāvuso taṇhā,[887] katamo taṇhāsamudayo, katamo taṇhānirodho, katamā taṇhānirodhagāminī paṭipadā? Chayime āvuso taṇhākāyā: rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā poṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā.[888]                                               Vedanāsamudayā taṇhāsamudayo. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo taṇhārodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

39. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ taṇhaṁ pajānāti, evaṁ taṇhāsamudayaṁ pajānāti, evaṁ taṇhānirodhaṁ pajānāti, evaṁ taṇhānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                                    Taṇhāvāro

40. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

41. “Yato kho āvuso ariyasāvako vedanañca pajānāti, vedanāsamudayañca pajānāti, vedanānirodhañca pajānāti, vedanānirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

42. “Katamā panāvuso vedanā,[889] katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā”ti? Chayime āvuso vedanākāyā: cakkhusamphassajā[890] vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasampassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā.                                                 Phassasamudayā vedanāsamudayo. Phassa nirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

43. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ vedanaṁ pajānāti, evaṁ vedanāsamudayaṁ pajānāti, evaṁ vedanānirodhaṁ pajānāti, evaṁ vedanānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                                  Vedanāvāro

44. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

45. “Yato kho āvuso ariyasāvako phassañca pajānāti, phassasamudayañca pajānāti, phassanirodhañca pajānāti, phassanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

46. “Katamo panāvuso phasso,[891] katamo phassasamudayo, katamo phassanirodho, katamā phassanirodhagāminī paṭipadā”ti? Chayime āvuso phassakāyā: cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso.                           Saḷāyatanasamudayā phassasamudayo. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo phassanirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

47. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ phassaṁ pajānāti, evaṁ phassasamudayaṁ pajānāti, evaṁ phassanirodhaṁ pajānāti, evaṁ phassanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                                  Phassavāro

48. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

49. “Yato kho āvuso ariyasāvako saḷāyatanañca pajānāti, saḷāyatanasamudayañca pajānāti, saḷāyatananirodhañca pajānāti, saḷāyatananirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

50. “Katamaṁ panāvuso saḷāyatanaṁ,[892] katamo saḷāyatanasamudayo, katamo saḷāyatananirodho, katamā saḷāyatananirodhagāminī paṭipadā”ti? Chayimāni āvuso āyatanāni: cakkhāyatanaṁ, sotāyatanaṁ, ghānāyatanaṁ, jivhāyatanaṁ, kāyāyatanaṁ, manāyatanaṁ.                        Nāmarūpasamudayā saḷāyatanasamudayo. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saḷāyatananirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammā vāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

51. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ saḷāyatanaṁ pajānāti, evaṁ saḷāyatanasamudayaṁ pajānāti, evaṁ saḷāyatananirodhaṁ pajānāti, evaṁ saḷāyatananirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                           Saḷāyatanavāro

52. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

53. “Yato kho āvuso ariyasāvako nāmarūpañca pajānāti, nāmarūpasamudayañca pajānāti, nāmarūpanirodhañca pajānāti, nāmarūpanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

54. Katamaṁ panāvuso nāmarūpaṁ,[893] katamo nāmarūpasamudayo, katamo nāmarūpanirodho, katamā nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā”ti? Vedanā, saññā, cetanā, phasso, manasikāro. Idaṁ vuccatāvuso nāmaṁ. Cattāri ca mahābhūtāni[894] catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ.[895] Idaṁ vuccatāvuso rūpaṁ. Iti idañca nāmaṁ, idañca rūpaṁ. Idaṁ vuccatāvuso nāmarūpaṁ. Viññāṇasamudayā nāmarūpasamudayo. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

55. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ nāmarūpaṁ pajānāti, evaṁ nāmarūpasamudayaṁ pajānāti, evaṁ nāmarūpanirodhaṁ pajānāti, evaṁ nāmarūpanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                              Nāmarūpavāro

56. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

57. “Yato kho āvuso ariyasāvako viññāṇañca pajānāti, viññāṇasamudayañca pajānāti, viññāṇanirodhañca pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

58. “Katamaṁ panāvuso viññāṇaṁ,[896] katamo viññāṇasamudayo, katamo viññāṇanirodho, katamā viññāṇanirodhagāminī paṭipadā”ti? Chayime āvuso viññāṇakāyā: cakkhuviññāṇaṁ, sotaviññāṇaṁ, ghānaviññāṇaṁ, jivhāviññāṇaṁ, kāyaviññāṇaṁ, manoviññāṇaṁ.                        Saṅkhārasamudayā viññāṇasamudayo. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

59. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ viññāṇaṁ pajānāti, evaṁ viññāṇasamudayaṁ pajānāti, evaṁ viññāṇanirodhaṁ pajānāti, evaṁ viññāṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                                Viññāṇavāro

60. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

61. “Yato kho āvuso ariyasāvako saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañca pajānāti, saṅkhāranirodhañca pajānāti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

62. “Katame panāvuso saṅkhārā,[897] katamo saṅkhārasamudayo, katamo saṅkhāranirodho, katamā saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā”ti? Tayo ’me āvuso saṅkhārā: kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro.                                                                Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

63. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ saṅkhāre pajānāti, evaṁ saṅkhārasamudayaṁ pajānāti, evaṁ saṅkhāranirodhaṁ pajānāti, evaṁ saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                          Saṅkhāravāro

64. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

65. “Yato kho āvuso ariyasāvako avijjañca pajānāti, avijjāsamudayañca pajānāti, avijjānirodhañca pajānāti, avijjānirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

66. “Katamā panāvuso avijjā,[898] katamo avijjāsamudayo, katamo avijjānirodho, katamā avijjānirodhagāminī paṭipadā”ti? Yaṁ kho āvuso dukkhe aññāṇaṁ,[899] dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ. Ayaṁ vuccatāvuso avijjā. Āsavasamudayā avijjāsamudayo. Āsavanirodhā avijjānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo avijjā nirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

67. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ avijjaṁ pajānāti, evaṁ avijjāsamudayaṁ pajānāti, evaṁ avijjānirodhaṁ pajānāti, evaṁ avijjānirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                                    Avijjāvāro

68. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā, āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchuṁ: “Siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti? Siyā āvuso.

69. “Yato kho āvuso ariyasāvako āsavañca pajānāti, āsavasamudayañca pajānāti, āsavanirodhañca pajānāti, āsavanirodhagāminiṁ paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.

70. “Katamo panāvuso āsavo,[900] katamo āsavasamudayo, katamo āsavanirodho, katamā āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti? Tayo ’me āvuso āsavā: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Avijjāsamudayā āsavasamudayo. Avijjānirodhā āsavanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āsavanirodhagāminī paṭipadā; seyyathīdaṁ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

71. “Yato kho āvuso ariyasāvako evaṁ āsavaṁ pajānāti, evaṁ āsavasamudayaṁ pajānāti, evaṁ āsavanirodhaṁ pajānāti, evaṁ āsavanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ pajānāti; so sabbaso rāgānusayaṁ pahāya, paṭighānusayaṁ paṭivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusayaṁ samūhanitvā, avijjaṁ pahāya, vijjaṁ uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṁ saddhamman”ti.                                                                   Āsavavāro

“Idamavoca āyasmā Sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandun”ti.

Sammādiṭṭhisuttaṁ navamaṁ.

 

(Phāsu Vihāra in K. L. 25-11-03.)

 

 

(M.10.) Satipaṭṭhānasuttaṁ

 

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kurūsu viharati Kammāssadammaṁ nāma Kurūnaṁ

nigamo. Tatra[901] kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato

paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

 

2. Ekāyano[902] ayaṁ bhikkhave maggo sattānaṁ visuddhiyā,[903] sokapariddavānaṁ[904] samatikkamāya,[905]

dukkhadomanassānaṁ[906] atthagamāya,[907] ñāyassa[908] adhigamāya,[909] nibbānassa[910] sacchikiriyāya,[911]

yadidaṁ[912]cattāro satipaṭṭhānā.[913]

Uddesavāro[914] [2]

 

3. “Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā[915]

vineyya[916] loke abhijjhādomanassaṁ.[917] Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā

vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṁ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṁ.

 

Kāyānupassanā Satipaṭṭhānaṁ[3]

 

Ānāpānapabbaṁ[918]

 

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī[919] viharati? Idha bhikkhave bhikkhu araññagato

vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato[920] vā nisīdati,[921] pallaṅkaṁ ābhujitvā,[922] ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya,[923]

parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.[924] So sato va assasati, sato passasati.[925] Dīghaṁ vā assasanto:

‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto: ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ[926] vā

assasanto: ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto: ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti.[927]

‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti[928] sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti[929] sikkhati.

‘Passambhayaṁ[930] kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti[931] sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ

passasissāmī’ti sikkhati.[932] Seyyathāpi bhikkhave dakkho[933] bhamakāro[934] vā bhamakārantevāsī vā

dīghaṁ vā añchanto:[935] ‘dīghaṁ añchāmī’ti[936] pajānāti, rassaṁ vā añchanto: ‘rassaṁ añchāmī’ti[937]

pajānāti. Evameva kho bhikkhave bhikkhu dīghaṁ vā assasanto: ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti,

dīghaṁ vā passasanto: ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ vā assasanto: ‘rassaṁ assasāmī’ti

pajānāti, rassaṁ vā passasanto: ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti

sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ

assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati.

 

5. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā[938] vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati,

vayadhammānupassī[939] vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati.

‘Atthi kāyo’ti[940] vā panassa sati paccupaṭṭhitā[941] hoti yāvadeva[942] ñāṇamattāya patissatimattāya.[943]

Anissito[944] ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.[945] Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī

viharati.

 

Iriyāpathapabbaṁ[946] [4]

 

6. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu gacchanto vā: ‘gacchāmī’ti[947] pajānāti; ṭhito vā: ‘ṭhitomhī’ti[948]

pajānāti; nisinno vā: ‘nisinnomhī’ti[949] pajānāti; sayāno vā: ‘sayānomhī’ti[950] pajānāti; yathā yathā[951]

vā panassa kāyo paṇihito[952] hoti, tathā tathā[953] naṁ pajānāti.

 

7. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati,

vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati.

‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca

viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

Sampajaññapabbaṁ[954] [5]

 

8. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante[955] sampajānakārī[956] hoti; ālokite

vilokite[957] sampajānakārī hoti; sammiñjite pasārite[958] sampajānakārī hoti; sṅghāṭipattacīvara-

dhāraṇe[959] sampajānakārī hoti; asite pīte khāyite sāyite[960] sampajānakārī hoti; uccārapassāvakamme[961] sampajānakārī hoti; gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve[962] sampajānakārī hoti.

 

9. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati,

vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati.

‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito ca

viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

Paṭikkūlamanasikārapabbaṁ[963] [6]

 

10. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā[964] adho kesamatthakā,[965]

tacapariyantaṁ[966] pūraṁ nānappakārassa[967] asucino paccavekkhati:[968] “Atthi imasmiṁ kāye kesā lomā

nakhā dantā taco maṁsaṁ[969] nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ[970] vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ

pīhakaṁ papphāsaṁ[971] antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ[972] semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo

medo assu[973] vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan”ti.[974]

Seyyathāpi bhikkhave ubhatomukhā mūtoḷī[975] pūrā nānāvihitassa dhaññassa[976] seyyathīdaṁ: sālīnaṁ

vīhīnaṁ muggānaṁ māsānaṁ tilānaṁ taṇḍulānaṁ,[977] tamenaṁ cakkhumā puriso muñcitvā[978]

paccavekkheyya: “Ime sālī, ime vīhī, ime muggā, ime māsā, imetilā, ime taṇḍulā”ti.

Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā

tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati: “Atthi imasmiṁ kāye kesā lomā

nakhā dantā taco maṁsaṁ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ

pīhakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo

medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan”ti.

 

11. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati,

vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati.

‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito

ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

Dhātumanasikārapabbaṁ[979] [7]

 

12. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ[980] dhātuso

paccavekkhati: “Atthi imasmiṁ kāye paṭhavīdhātu[981] āpodhātu[982] tejodhātu[983] vāyodhātū”ti.[984]

Seyyathāpi bhikkhave dakkho goghātako vā goghātakantevāsī[985] vā gāviṁ[986] vadhitvā[987]

cātummahāpathe[988] bilaso paṭivibhajitvā[989] nisinno assa.

Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso

paccavekkhati: “Atthi imasmiṁ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū”ti.

 

13. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati,

vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati.

‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito

ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

Navasīvathikāpabbaṁ[990] [8]

 

14. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ[991] sīvathikāya chaḍḍitaṁ,[992] ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ[993] vā uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātaṁ.[994] So imameva kāyaṁ upasaṁharati:[995] “Ayampi kho kāyo evaṁ dhammo evam bhāvī evaṁ anatīto”ti.[996]

 

15. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

16. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ, kākehi vā khajjamānaṁ kulalehi vā khajjamānaṁ gijjhehi vā khajjamānaṁ supāṇehi vā khajjamānaṁ sigālehi vā khajjamānaṁ vividhehi vā pāṇakajātehi[997] khajjamānaṁ.[998] So imameva kāyaṁ upasaṁharati: “Ayampi kho kāyo evaṁ dhammo evam bhāvī evaṁ anatīto”ti.

 

17. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

18. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ, aṭṭhikasaṅkhalikaṁ[999] samaṁsalohitaṁ[1000] nahārusambandhaṁ.[1001] So imameva kāyaṁ upasaṁharati: “Ayampi kho kāyo evaṁ dhammo evam bhāvī evaṁ anatīto”ti.

 

19. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

20. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ, aṭṭhikasaṅkhalikaṁ nimmaṁsalohitamakkhittaṁ[1002] nahārusambandhaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: “Ayampi kho kāyo evaṁ dhammo evam bhāvī evaṁ anatīto”ti.

 

21. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

22. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ, aṭṭhikasaṅkhalikaṁ apagatamaṁsalohitaṁ[1003] nahārusambandhaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati: “Ayampi kho kāyo evaṁ dhammo evam bhāvī evaṁ anatīto”ti.

 

23. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

24. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ, aṭṭhikāni apagatasambandhāni[1004] disā vidisāsu vikkhittāni,[1005] aññena[1006] hatthaṭṭhikaṁ aññena pādaṭṭhikaṁ aññena jaṅghaṭṭhikaṁ aññena ūraṭṭhikaṁ aññena kaṭaṭṭhikaṁ aññena piṭṭhikaṇṭakaṁ aññena sīsakaṭāhaṁ.[1007] So imameva kāyaṁ upasaṁharati : “Ayampi kho kāyo evaṁ dhammo evam bhāvī evaṁ anatīto”ti.

 

25. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati,

vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati.

‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito

ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

26. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ,

aṭṭhikāni setāni[1008] saṅkhavaṇṇūpanibhāni.[1009] So imameva kāyaṁ upasaṁharati: “Ayampi kho kāyo

evaṁ dhammo evam bhāvī evaṁ anatīto”ti.

 

27. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati,

vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati.

‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito

ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

28. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ,

aṭṭhikāni puñjakitāni[1010] terovassikāni.[1011] So imameva kāyaṁ upasaṁharati: “Ayampi kho kāyo evaṁ

dhammo evam bhāvī evaṁ anatīto’ti.

 

29. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati,

vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati.

‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito

ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

30. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ,

aṭṭhikāni pūtīni[1012] cuṇṇakajātāni.[1013] So imameva kāyaṁ upasaṁharati: “Ayampi kho kāyo evaṁ

dhammo evam bhāvī evaṁ anatīto”ti.

 

31. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati;

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati,

vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati.

‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito

ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

 

Vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṁ[1014] [9]

 

32. Kathañca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī[1015] viharati? Idha bhikkhave bhikkhu

sukhaṁ vedanaṁ vediyamāno: “Sukhaṁ vedanaṁ vediyāmī”ti[1016] pajānāti, dukkhaṁ vedanaṁ

vediyamāno: “Dukkhaṁ vedanaṁ vediyāmī”ti[1017] pajānāti; adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyamāno: “Adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyāmī”ti[1018] pajānāti. Sāmisaṁ[1019] vā sukhaṁ vedanaṁ vediyamāno:

“Sāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyāmī”ti pajānāti, nirāmisaṁ[1020] vā sukhaṁ vedanaṁ vediyamāno:

“Nirāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyāmī”ti pajānāti; sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vediyamāno:

“Sāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyāmī”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vediyamāno:

“Nirāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyāmī”ti pajānāti; sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ

vediyamāno: “Sāmīsaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyāmī”ti pajānāti, nirāmisaṁ vā

adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyamāno: “Nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyāmī”ti

pajānāti.

 

33. Iti ajjhattaṁ vā vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī

viharati; ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā

vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati; samudayavayadhammānupassī vā

vedanāsu viharati. ‘Atthi vedanā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya

patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu

vedanāsu vedanānupassī viharati.

 

Cittānupassanāsatipaṭṭhānaṁ[1021] [10]

 

34. Kathañca bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī[1022] viharati? Idha bhikkhave bhikkhu sarāgaṁ[1023] vā

cittaṁ: “Sarāgaṁ cittan”ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ: “Vītarāgaṁ cittan”ti pajānāti. Sadosaṁ vā

cittaṁ: “Sadosaṁ cittan”ti pajānāti, vītadosaṁ vā cittaṁ: “Vītadosaṁ cittan”ti pajānāti. Samohaṁ

vā cittaṁ: “Samohaṁ cittan”ti pajānāti, vītamohaṁ vā cittaṁ: “Vītamohaṁ cittan”ti pajānāti.

Saṅkhittaṁ vā cittaṁ: “Saṅkhittaṁ cittan”ti pajānāti, vikkhittaṁ[1024] vā cittaṁ: “Vikkhittaṁ cittan”ti

pajānāti. Mahaggataṁ vā cittaṁ: “Mahaggataṁ cittan”ti pajānāti, amahaggataṁ[1025] vā cittaṁ:

“Amahaggataṁ cittan”ti pajānāti. Sauttaraṁ vā cittaṁ: “Sauttaraṁ cittan”ti pajānāti, anuttaraṁ[1026] vā

cittaṁ: “Anuttaraṁ cittan”ti pajānāti. Samāhitaṁ vā cittaṁ: “Samāhitaṁ cittan”ti pajānāti, asamāhitaṁ[1027] vā cittaṁ: “Asamāhitaṁ cittan”ti pajānāti. Vimuttaṁ vā cittaṁ: “Vimuttaṁ cittan”ti

pajānāti, avimuttaṁ[1028] vā cittaṁ: “Avimuttaṁ cittan”ti pajānāti.

 

35. Iti ajjhattaṁ vā citte cittānupassī viharati, bahiddhā vā citte cittānupassī viharati; ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati; samudayavayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati. ‘Atthi cittan’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati.

 

Dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ[1029]

Nīvaraṇapabbaṁ[1030] [11]

 

36. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī[1031] viharati? Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu? Idha bhikkhave bhikkhu santaṁ[1032] vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ:[1033] “Atthi me ajjhattaṁ kāmacchando”ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ kāmacchando”ti pajānāti. Yathā[1034] ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa[1035] kāmacchandassa pahānaṁ[1036] hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṁ[1037] anuppādo hoti, tañca pajānāti.  Santaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ:[1038] “Atthi me ajjhattaṁ byāpādo”ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ byāpādo”ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa byāpādassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa byāpādassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa byāpādassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Santaṁ vā ajjhattaṁ thīnamiddhaṁ:[1039] “Atthi me ajjhattaṁ thīnamiddhan”ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ thīnamiddhaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ thīnamiddhan”ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa thīnamiddhassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa thīnamiddhassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa thīnamiddhassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Santaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ:[1040] “Atthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan”ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan”ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa uddhaccakukkuccassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Santaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ:[1041] “Atthi me ajjhattaṁ vicikicchā”ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ vicikicchā”ti pajānāti. Yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

 

37. Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati; samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu.

 

Khandhapabbaṁ[1042] [12]

 

38. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasupādānakkhandhesu.[1043] Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasupādānakkhandhesu? Idha bhikkhave bhikkhu: “Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṁ samudayo, iti saṅkhārānaṁ atthagamo; iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamo”ti.

 

39. Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati; samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasupādānakkhandhesu.

 

Āyatanapabbaṁ[1044] [13]

 

40. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu[1045] ajjhattikabāhiresu āyatanesu.[1046] Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuñ ca[1047] pajānāti, rūpe[1048] ca pajānāti; yañca tadubhayaṁ[1049] paṭicca[1050] uppajjati saṁyojanaṁ,[1051] tañca pajānāti. Yathā[1052] ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Sotañca[1053] pajānāti, sadde[1054] ca pajānāti; yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ, tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti. Ghāṇañca[1055] pajānāti, gandhe[1056] ca pajānāti; yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Jivhañca[1057] pajānāti, rase[1058] ca pajānāti; yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ, tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Kāyañca[1059] pajānāti, phoṭṭhabbe[1060] ca pajānāti; yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ, tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Manañca[1061] pajānāti, dhamme[1062] ca pajānāti; yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ, tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti, tañca pajānāti; yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

 

41. Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī

viharati; ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā

dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati; samudayavayadhammānupassī vā

dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya

patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu

dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu.

 

Bojjhaṅgapabbaṁ[1063] [14]

 

42. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu[1064] bojjhaṅgesu.

Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu? Idha bhikkhave bhikkhu santaṁ vā ajjhattaṁ satisambojjhaṅgaṁ:[1065] “Atthi me ajjhattaṁ satisambojjhaṅgo”ti pajānāti. Asantaṁ vā ajjhattaṁ satisambojjhaṅgaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ satisambojjhaṅgo”ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanā[1066] pāripūrī[1067] hoti, tañca pajānāti.

Santaṁ vā ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ:[1068] “Atthi me ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo”ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ:  “Natthi me ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo”ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañca pajānāti; yathā ca uppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanā pāripūrī hoti, tañca pajānāti.

Santaṁ vā ajjhattaṁ viriyasambojjhaṅgaṁ:[1069] “Atthi me ajjhattaṁ viriyasambojjhaṅgo”ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ viriyasambojjhaṅgaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ viriyasambojjhaṅgo”ti pajānāti.

Yathā ca anuppannassa viriyasambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa

viriyasambojjhaṅgassa bhāvanā pāripūrī hoti, tañca pajānāti.

Santaṁ vā ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgaṁ:[1070] “Atthi me ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgo”ti pajānāti,

asantaṁ vā ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgo”ti pajānāti. Yathā

ca anuppannassa pītisambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañca pajānāti, yathā ca uppannassa

pītisambojjhaṅgassa bhāvanā pāripūrī hoti, tañca pajānāti.

Santaṁ vā ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgaṁ:[1071] “Atthi me ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgo”ti

pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ

passaddhisambojjhaṅgo”ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa passaddhisambojjhaṅgassa uppādo hoti,

tañca pajānāti, yathā ca uppannassa passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanā pāripūrī hoti, tañca

pajānāti.

Santaṁ vā ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgaṁ:[1072] “Atthi me ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgo”ti

pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ

samādhisambojjhaṅgo”ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa samādhisambojjhaṅgassa uppādo hoti,

tañca pajānāti, yathā ca uppannassa samādhisambojjhaṅgassa bhāvanā pāripūrī hoti, tañca pajānāti.

Santaṁ vā ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ:[1073] “Atthi me ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgo”ti

pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ: “Natthi me ajjhattaṁ

upekkhāsambojjhaṅgo”ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti,

tañca pajānāti, yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanā pāripūrī hoti, tañca pajānāti.

 

43. Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī

viharati; ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā

dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati; samudayavayadhammānupassī vā

dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya

patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu

dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu.

 

Saccapabbaṁ[1074] [15]

 

44. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu[1075] ariyasaccesu.

Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu? Idha

bhikkhave bhikkhu: “Idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Ayaṁ dukkhasamudayo”ti

yathābhūtaṁ pajānāti. “Ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Ayaṁ

dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti.

 

45. Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī

viharati; ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā

dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati; samudayavayadhammānupassī vā

dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti; yāvadeva ñāṇamattāya

patissati mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu

dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu.

 

Niṭṭhānapabbaṁ[1076] [16]

 

46. Yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya[1077] satta vassāni,[1078] tassa dvinnaṁ phalānaṁ[1079] aññataraṁ[1080] phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ:[1081] “Diṭṭheva dhamme aññā,[1082] sati vā upādisese anāgāmitā.”[1083]

Tiṭṭhantu[1084] bhikkhave satta vassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya chabbassāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave chabbassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya pañcavassāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave pañcavassāni, yo hi ko

ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya cattāri vassāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ

aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu

bhikkhave cattāri vassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya tīṇi vassāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā

upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave tīṇi vassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro

satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya dve vassāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ:

“Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave dve vassāni, yo hi ko ci

bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya ekaṁ vassaṁ, tassa dvinnaṁ phalānaṁ

aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.”

Tiṭṭhantu bhikkhave ekaṁ vassaṁ, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya

satta māsāni,[1085] tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā,

sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave satta māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro

sati satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya cha māsāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave cha māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya pañca māsāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave pañca māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya cattāri māsāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave cattāri māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya tīṇi māsāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave tīṇi māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya dve māsāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhantu bhikkhave dve māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya māsaṁ, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ:

“Diṭṭheva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā.”

Tiṭṭhatu bhikkhave māsaṁ, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya addhamāsaṁ,[1086] tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.” Tiṭṭhatu bhikkhave addhamāso, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya sattāhaṁ,[1087] tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ:

“Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.”

 

47. “Ekāyano ayaṁ bhikkhave maggo sattānaṁ visuddhiyā sokapariddavānaṁ samatikkamāya

dukkhadomanassānaṁ atthagamāya, ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ

cattāro satipaṭṭhānā”ti iti yantaṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttanti.

Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

 

~Satipaṭṭhānasuttaṁ dasamaṁ. ~

 

~Mūlapariyāyavaggo paṭhamo.~

 

 

(M.11.) Cūḷasīhanādasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Idh’eva[1088] bhikkhave samaṇo,[1089] idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo. “Suññā[1090] parappavādā[1091] samaṇehi aññe”ti.[1092] Evameva bhikkhave sammā[1093] sīhanādaṁ[1094] nadatha.[1095]

3. Ṭhānaṁ kho panetaṁ bhikkhave vijjati, yaṁ idha aññatitthiyā[1096] paribbājakā[1097] evaṁ vadeyyuṁ:[1098] “Ko panāyasmantānaṁ assāso, kiṁ balaṁ?[1099] Yena tumhe āyasmanto evaṁ vadetha: ‘Idh’eva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇehi aññe’”ti. Evaṁ vādino[1100] bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā:[1101] “Atthi kho no āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā.[1102] Ye mayaṁ attani sampassamānā evaṁ vadema: ‘Idh’eva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇehi aññe’”ti. Katame cattāro? Atthi kho no āvuso satthari pasādo,[1103] atthi dhamme pasādo, atthi sīlesu paripūrakāritā,[1104] sahadhammikā kho pana piyā manāpā[1105] gahaṭṭhā[1106] ceva pabbajitā ca. Ime kho no āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā, ye mayaṁ attani sampassamānā evaṁ vadema: ‘idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇehi aññe’”ti.

4. Ṭhānaṁ kho panetaṁ bhikkhave vijjati, yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: “Amhākampi kho āvuso atthi satthari pasādo, yo amhākaṁ satthā; amhākampi atthi dhamme pasādo, yo amhākaṁ dhammo; mayampi sīlesu paripūrakārino, yāni amhākaṁ sīlāni; amhākampi sahadhammikā piyā manāpā gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Idha no āvuso ko viseso,[1107] ko adhippāyo,[1108] kiṁ nānākaraṇaṁ[1109] yadidaṁ tumhākañceva amhākañcā”ti?

5. Evaṁ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: “kim panāvuso ekā niṭṭhā,[1110] udāhu[1111] puthu[1112] niṭṭhā’ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vyākareyyuṁ:[1113] ‘ekā hāvuso niṭṭhā, na puthu niṭṭhā’ti. ‘Sā panāvuso niṭṭhā sarāgassa, udāhu vītarāgassā’ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vyākareyyuṁ: ‘vītarāgassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sarāgassā’ti. ‘Sā panāvuso niṭṭhā sadosassa, udāhu vītadosassā’ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vyākareyyuṁ: ‘vītadosassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sadosassā’ti. ‘Sā panāvuso niṭṭhā samohassa, udāhu vītamohassā’ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vyākareyyuṁ: ‘vītamohassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā samohassā’ti. ‘Sā panāvuso niṭṭhā sataṇhassa, udāhu vītataṇhassā’ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vyākareyyuṁ: ‘vītataṇhassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sataṇhassā’ti. ‘Sā panāvuso niṭṭhā saupādānassa, udāhu anupādānassā’ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vyākareyyuṁ: ‘anupādānassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā saupādānassā’ti. ‘Sā panāvuso niṭṭhā viddasuno,[1114] udāhu aviddasuno’ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vyākareyyuṁ: ‘viddasuno āvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā aviddasuno’ti. ‘Sā panāvuso niṭṭhā anuruddhapaṭiviruddhassa,[1115] udāhu ananuruddha-appaṭiviruddhassā’ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vyākareyyuṁ: ‘ananuruddhaappaṭiviruddhassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā anuruddhapaṭiviruddhassā’ti. ‘Sā panāvuso niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino,[1116] udāhu nippapañcārāmassa nippapañcaratino’ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vyākareyyuṁ: ‘nippapañcārāmassāvuso sā niṭṭhā nippapañcaratino papañcaratino, na sā niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino’ti.

6. Dvemā bhikkhave diṭṭhiyo: bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiṁ allīnā[1117] bhavadiṭṭhiṁ upagatā[1118] bhavadiṭṭhiṁ ajjhositā,[1119] vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā.[1120] Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavadiṭṭhiṁ allīnā vibhavadiṭṭhiṁ upagatā vibhavadiṭṭhiṁ ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā.

7. ‘Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ dvinnaṁ diṭṭhīnaṁ samudayañ ca[1121] atthagamañ ca[1122] assādañ ca[1123] ādīnavañ ca[1124] nissaraṇañ ca[1125] yathābhūtaṁ nappajānanti, te sarāgā te sadosā te samohā te sataṇhā te saupādānā te aviddasuno te anuruddhapaṭiviruddhā te papañcaratino; te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi.

8. ‘Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ dvinnaṁ diṭṭhīnaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te ananuruddhaappaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino; te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi.

9. Cattārimāni bhikkhave upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmūpādānaṁ diṭṭhūpādānaṁ sīlabbatūpādānaṁ attavādūpādānaṁ.

10. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā, te na sammā sabbūpādānapariññaṁ paññāpenti.[1126] Kāmūpādānassa pariññaṁ[1127] paññāpenti, na diṭṭhūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, na sīlabbatūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, na attavādūpādānassa pariññaṁ paññāpenti. Taṁ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni[1128] yathābhūtaṁ nappajānanti. Tasmā[1129] te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā, te na sammā sabbūpādānapariññaṁ paññāpenti, kāmūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, na diṭṭhūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, na sīlabbatūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, na attavādūpādānassa pariññaṁ pariññāpenti.

11. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā, te na sammā sabbūpādānapariññaṁ paññāpenti, kāmūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, diṭṭhūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññāpenti, na attavādūpādānassa pariññaṁ paññāpenti. Taṁ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaṁ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā, te na sammā sabbūpādānapariññaṁ paññāpenti, kāmūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, diṭṭhūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññāpenti, na attavādūpādānassa pariññaṁ paññāpenti.

12. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā, te na sammā sabbūpādānapariññaṁ paññāpenti, kāmūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, diṭṭhūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññāpenti, na attavādūpādānassa pariññaṁ paññāpenti. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā ekaṁ ṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā, te na sammā sabbūpādānapariññaṁ paññāpenti, kāmupādānassa pariññaṁ paññāpenti, diṭṭhūpādānassa pariññaṁ paññāpenti, sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññāpenti, na attavādūpādānassa pariññaṁ paññāpenti.

13. Evarūpe[1130] kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo, so na sammaggato[1131] akkhāyati;[1132] yo dhamme pasādo, so na sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā, sā na sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piya manāpatā, sā na sammaggatā akkhāyati. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti, yathā taṁ durakkhāte[1133] dhammavinaye duppavedite[1134] aniyyānike[1135] anupasamasaṁvattanike[1136] asammāsambuddhappavedite.

14. Tathāgato ca kho bhikkhave Arahaṁ Sammāsambuddho sabbūpādānapariññāvādo paṭijānamāno, sammā sabbūpādānapariññaṁ paññāpeti; kāmūpādānassa pariññaṁ paññāpeti; diṭṭhūpādānassa pariññaṁ paññāpeti; sīlabbatūpādānassa pariññaṁ paññāpeti; attavādūpādānassa pariññaṁ paññāpeti.

15. Evarūpe kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo, so sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo, so sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā, sā sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā, sā sammaggatā akkhāyati. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṁvattanike sammāsambuddhappavedite.

16. Ime ca bhikkhave cattāro upādānā kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā?[1137] Ime cattāro upādānā: taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṁ bhikkhave kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā? Taṇhā: vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṁ bhikkhave kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā? Vedanā: phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṁ bhikkhave kiṁ nidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo? Phasso: saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṁ bhikkhave kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ? Saḷāyatanaṁ: nāmarūpanidānaṁ nāmarūpasamudayaṁ nāmarūpajātikaṁ nāmarūpapabhavaṁ. Nāmarūpañcidaṁ bhikkhave kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ? Nāmarūpaṁ: viññāṇanidānaṁ viññāṇasamudayaṁ viññāṇajātikaṁ viññāṇapabhavaṁ. Viññāṇañcidaṁ bhikkhave kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ? Viññāṇaṁ: saṅkhāranidānaṁ saṅkhārasamudayaṁ saṅkhārajātikaṁ saṅkhārapabhavaṁ. Saṅkhārācime bhikkhave kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā? Saṅkhārā: avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.

17. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīṇā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva kāmūpādānaṁ upādiyati, na diṭṭhūpādānaṁ upādiyati, na sīlabbatūpādānaṁ upādiyati, na attavādupādānaṁ upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati.[1138] Aparitassaṁ paccattaṁyeva[1139] parinibbāyati. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Cūḷasīhanādasuttaṁ paṭhamaṁ. ~

 

 

(M.12.) Mahāsīhanādasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati bahinagare[1140] avarapure[1141] Vanasaṇḍe.

2. Tena kho pana samayena Sunakkhatto Licchaviputto acirapakkanto[1142] hoti imasmā dhammavinayā. So Vesāliyaṁ parisatiṁ[1143] evaṁ vācaṁ bhāsati: “Natthi samaṇassa Gotamassa uttariṁ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso.[1144] Takkapariyāhataṁ[1145] samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ[1146] sayampaṭibhānaṁ, [1147] yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito, so niyyāti[1148] takkarassa[1149] sammā dukkhakkhayāyā”ti.  

3. Atha kho āyasmā Sāriputto pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Assosi kho āyasmā Sāriputto Sunakkhattassa Licchaviputtassa Vesāliyaṁ parisatiṁ evaṁ vācaṁ bhāsamānassa: “Natthi samaṇassa Gotamassa uttariṁ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ, yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. Atha kho āyasmā Sāriputto Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaṁ etadavoca: “Sunakkhatto bhante Licchaviputto acirapakkanto imasmā dhammavinayā. So Vesāliyaṁ parisatiṁ evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘Natthi samaṇassa Gotamassa uttariṁ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ, yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’”ti.

4. Kodhano[1150] Sāriputta Sunakkhatto moghapuriso.[1151] Kodhā ca panassa esā vācā bhāsitā: “Avaṇṇaṁ bhāsissāmī”ti. So Sāriputta Sunakkhatto moghapuriso vaṇṇaṁyeva Tathāgatassa bhāsati. Vaṇṇo h’ eso Sāriputta Tathāgatassa yo evaṁ vadeyya: “Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti.

5. Ayampi hi nāma Sāriputta Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo[1152] na bhavissati: “Itipi so Bhagavā Arahaṁ Sammāsambuddho Vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū Anuttaro purisadammasārathī Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā”ti.

6. Ayampi hi nāma Sāriputta Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: “Itipi so Bhagavā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti:[1153] ‘Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvībhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; paṭhaviyampi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi paṭhaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhīsakuṇo; imepi candimasuriye evaṁ mahiddhike evaṁ mahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattetī’”ti. （神足通）

7. Ayampi hi nāma Sāriputta Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: “Itipi so Bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti. （天耳通）

8. Ayampi hi nāma Sāriputta Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: “Itipi so Bhagavā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: ‘Sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittan’ti pajānāti, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittan’ti pajānāti; samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittan’ti pajānāti, vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittan’ti pajānāti; saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittan’ti pajānāti, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittan’ti pajānāti, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittan’ti pajānāti; sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittan’ti pajānāti, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittan’ti pajānāti; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittan’ti pajānāti, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittan’ti pajānāti, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittan’ti pajānā”ti.（它心通）

9. Dasa kho panimāni Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalāni,[1154] yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ[1155] paṭijānāti,[1156] parisāsu sīhanādaṁ nadati,[1157] brahmacakkaṁ[1158] pavatteti.[1159] Katamāni dasa? （如來的十力）

10. Idha Sāriputta Tathāgato ṭhānañca ṭhānato,[1160] aṭṭhānañca aṭṭhānato[1161] yathābhūtaṁ pajānāti, yampi Sāriputta Tathāgato ṭhānañca ṭhānato, aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma[1162] Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. (1. 知道可能和不可能的事)

11. Puna ca paraṁ Sāriputta Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ[1163] kammasamādānānaṁ[1164] ṭhānaso hetuso[1165] vipākaṁ[1166] yathābhūtaṁ pajānāti, yampi Sāriputta Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti.                          (2. 知道三世受持業的果報)

12. Puna ca paraṁ Sāriputta Tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ[1167] yathābhūtaṁ pajānāti, yampi Sāriputta Tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgata balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. (3. 知道一切實行的法門)

13. Puna ca paraṁ Sāriputta Tathāgato anekadhātunānādhātulokaṁ[1168] yathābhūtaṁ pajānāti, yampi Sāriputta Tathāgato anekadhātu nānādhātulokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. (4. 知道世間不同的各種各樣的元素)

14. Puna ca paraṁ Sāriputta Tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ[1169] yathābhūtaṁ pajānāti. Yampi Sāriputta Tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. (5. 知道眾生不同的傾向或性情)

15. Puna ca paraṁ Sāriputta Tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ[1170] yathābhūtaṁ pajānāti, yampi Sāriputta Tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. (6. 知道個別眾生根性的差別)

16. Puna ca paraṁ Sāriputta Tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ[1171] saṅkilesaṁ vodānaṁ[1172] vuṭṭhānaṁ[1173] yathābhūtaṁ pajānāti, yampi Sāriputta Tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṁkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti.                               (7. 知道清除汙穢和使奮起成就禪定和解脫)

17. Puna ca paraṁ Sāriputta Tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁ nāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra upapādiṁ. Tatrāpāsiṁ evaṁ nāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, yampi Sāriputta Tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁ nāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra upapādiṁ.Tatrāpāsiṁ evaṁ nāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. (8. 宿命通)

18. Puna ca paraṁ Sāriputta Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti, yampi Sāriputta Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. (9. 天眼通)

19. Puna ca paraṁ Sāriputta Tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, yampi Sāriputta Tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idampi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. (10. 親證涅盤)

20. Imāni kho Sāriputta dasa Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti.

21. Yo kho maṁ Sāriputta evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: “Natthi samaṇassa Gotamassa uttariṁ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānan”ti. Taṁ Sāriputta vācaṁ appahāya, taṁ cittaṁ appahāya, taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā,[1174] yathābhataṁ nikkhitto[1175] evaṁ niraye. Seyyathāpi Sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya,[1176] evaṁ sampadam[1177] idaṁ Sāriputta vadāmi: taṁ vācaṁ appahāya, taṁ cittaṁ appahāya, taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā, yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.

22. Cattārimāni Sāriputta Tathāgatassa vesārajjāni,[1178] yehi vesārajjehi samannāgato Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni cattāri?

23. ‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato[1179] ime dhammā anabhisambuddhā’ti, tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatī’ti,[1180] nimittametaṁ[1181] Sāriputta na samanupassāmi.[1182] Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto[1183] abhayappatto[1184] vesārajjappatto viharāmi. (1. 沒有覺悟)

24. ‘Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti, ‘tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatī’ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. (2. 沒有漏盡)

25. ‘Ye kho pana te antarāyikā[1185] dhammā vuttā te paṭisevato[1186] nālaṁ antarāyāyā’ti, tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatī’ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. (3. 妨礙)

26. ‘Yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti, ‘tatra vata maṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ sahadhammena paṭicodessatī’ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.                     (4. 不能導向苦的止息)

27. Imāni kho Sāriputta cattāri Tathāgatassa vesārajjāni, yehi vesārajjehi samannāgato Tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti.

28. Yo kho maṁ Sāriputta evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: “Natthi samaṇassa Gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānan”ti. Taṁ Sāriputta vācaṁ appahāya, taṁ cittaṁ appahāya, taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā, yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Seyyathāpi Sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, evaṁ sampadamidaṁ Sāriputta vadāmi: taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.

29. Aṭṭha[1187] kho imā Sāriputta parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā brāhmaṇaparisā gahapatiparisā samaṇaparisā cātummahārājikaparisā tāvatiṁsaparisā māraparisā brahmaparisā. Imā kho Sāriputta aṭṭha parisā. Imehi kho Sāriputta catūhi vesārajjehi samannāgato Tathāgato imā aṭṭha parisā upasaṅkamati ajjhogāhati.

30. “Abhijānāmi[1188] kho panāhaṁ Sāriputta anekasataṁ[1189] khattiyaparisaṁ upasaṅkamitā, tatrapi mayā sannisinnapubbañceva[1190] sallapitapubbañca[1191] sākacachā[1192] ca samāpajjitapubbā.[1193] Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ[1194] vā okkamissatī”ti,[1195] nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.   “Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta anekasataṁ brāhmaṇaparisaṁ upasaṅkamitā, tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatī”ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.         “Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta anekasataṁ gahapatiparisaṁ upasaṅkamitā, tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatī”ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.             “Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta anekasataṁ samaṇaparisaṁ upasaṅkamitā, tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatī”ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.             “Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta anekasataṁ cātummahārājikaparisaṁ upasaṅkamitā, tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatī”ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.             “Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta anekasataṁ tāvatiṁsaparisaṁ upasaṅkamitā, tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatī”ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.                 “Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta anekasataṁ māraparisaṁ upasaṅkamitā, tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatī”ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.                “Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta anekasataṁ brahmaparisaṁ upasaṅkamitā, tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatī”ti, nimittametaṁ Sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṁ Sāriputta nimittaṁ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

31. Yo kho maṁ Sāriputta evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: “Natthi samaṇassa Gotamassa uttariṁ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānan”ti. Taṁ Sāriputta vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Seyyathāpi Sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, evaṁ sampadamidaṁ Sāriputta vadāmi: taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.

32. Catasso kho imā Sāriputta yoniyo.[1196] Katamā catasso? Aṇḍajā[1197] yoni, jalābujā[1198] yoni, saṁsedajā[1199] yoni, opapātikā[1200] yoni.

33. Katamā ca Sāriputta aṇḍajā yoni? Ye kho te Sāriputta sattā aṇḍakosaṁ[1201] abhinibbhijja[1202] jāyanti;

ayaṁ vuccati Sāriputta aṇḍajā yoni. Katamā ca Sāriputta jalābujā yoni? Ye kho te Sāriputta sattā

vatthikosaṁ[1203] abhinibbhijja jāyanti; ayaṁ vuccati Sāriputta jalābujā yoni. Katamā ca Sāriputta

saṁsedajā yoni? Ye kho te Sāriputta sattā pūtimacche[1204] vā jāyanti, pūtikuṇape[1205] vā pūtikummāse[1206]

vā candanikāye[1207] vā oḷigalle[1208] vā jāyanti; ayaṁ vuccati Sāriputta saṁsedajā yoni. Katamā ca

Sāriputta opapātikā yoni? Devā nerayikā[1209] ekacce ca manussā ekacce ca vinipātikā;[1210] ayaṁ vuccati

Sāriputta opapātikā yoni. Imā kho Sāriputta catasso yoniyo.

34. Yo kho maṁ Sāriputta evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: natthi samaṇassa Gotamassa uttariṁ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānanti. Taṁ Sāriputta vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Seyyathāpi Sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, evaṁ sampadamidaṁ Sāriputta vadāmi: taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.

35. Pañca kho imā Sāriputta gatiyo.[1211] Katamā pañca? Nirayo tiracchānayoni pettivisayo manussā devā.

36. Nirayañcāhaṁ[1212] Sāriputta pajānāmi nirayagāmiñca maggaṁ, nirayagāminiñca paṭipadaṁ. Yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tañca pajānāmi. Tiracchānayoniñcāhaṁ[1213] Sāriputta pajānāmi tiracchānayonigāmiñca ca maggaṁ, tiracchānayonigāminiñca paṭipadaṁ. Yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṁ upapajjati, tañca pajānāmi. Pettivisayañcāhaṁ[1214] Sāriputta pajānāmi pettivisayagāmiñca maggaṁ pettivisayagāminiñca paṭipadaṁ. Yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṁ upapajjati, tañca pajānāmi. Manusse[1215] cāhaṁ Sāriputta pajānāmi manussalokagāmiñca maggaṁ, manussalokagāminiñca paṭipadaṁ Yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu upapajjati, tañca pajānāmi. Deve[1216] cāhaṁ Sāriputta pajānāmi devalokagāmiñca maggaṁ, devalokagāminiñca paṭipadaṁ. Yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjati, tañca pajānāmi. Nibbānañcāhaṁ[1217] Sāriputta pajānāmi nibbānagāmiñca maggaṁ nibbānagāminiñca paṭipadaṁ. Yathāpaṭipanno ca āsavānaṁ khayā, anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, tañca pajānāmi.

37. Idāhaṁ Sāriputta ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno, tathā ca irīyati[1218] tañca maggaṁ samārūḷho,[1219] yathā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena  cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ  vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ, ekantadukkhā[1220] tippā[1221] kaṭukā[1222] vedanā vediyamānaṁ. Seyyathāpi Sāriputta aṅgārakāsu[1223] sādhikaporisā[1224] pūraṅgārānaṁ[1225] vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ;[1226] atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto[1227] kilanto tasito pipāsito[1228] ekāyanena maggena tameva aṅgārakāsuṁ paṇidhāya.[1229] Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno, tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imaṁ yeva aṅgārakāsuṁ āgamissatī”ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena tassā aṅgārakāsuyā patitaṁ[1230] ekantadukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṁ. Evameva kho ahaṁ Sāriputta idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno, tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannaṁ ekantadukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṁ. (1)

38. Idha panāhaṁ Sāriputta ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṁ upapajjissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṁ uppannaṁ, dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṁ. Seyyathāpi Sāriputta gūthakūpo[1231] sādhikaporiso pūro gūthassa; atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, ekāyanena maggena tameva gūthakūpaṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imaṁ yeva gūthakūpaṁ āgamissatī”ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena tasmiṁ gūthakūpe patitaṁ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṁ. Evameva kho ahaṁ Sāriputta idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṁ upapajajissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṁ upapannaṁ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṁ. (2)

39. Idha panāhaṁ Sāriputta ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṁ[1232] upapajjissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṁ uppannaṁ, dukkhabahulā vedanā vediyamānaṁ. Seyyathāpi Sāriputta rukkho[1233] visame[1234] bhūmibhāge[1235] jāto[1236] tanupattapalāso[1237] kabaracchāyo;[1238] atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, ekāyanena maggena tameva rukkhaṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imaṁ yeva rukkhaṁ āgamissatī”ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaṁ vā nipannaṁ[1239] vā dukkhabahulā vedanā vediyamānaṁ. Evameva kho ahaṁ Sāriputta idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṁ upapajajissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṁ upapannaṁ dukkhabahulā vedanā vediyamānaṁ. (3)

40. Idha panāhaṁ Sāriputta ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu upapajjissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu uppannaṁ, sukhabahulā vedanā vediyamānaṁ. Seyyathāpi Sāriputta rukkho same[1240] bhūmibhāge jāto bahalapattapalāso[1241] sandacchāyo;[1242] atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkhaṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho yathā imaṁ yeva rukkhaṁ āgamissatī”ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaṁ vā nipannaṁ vā sukhabahulā vedanā vediyamānaṁ. Evameva kho ahaṁ Sāriputta idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu upapajajissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu upapannaṁ sukhabahulā vedanā vediyamānaṁ. (4)

41. Idha panāhaṁ Sāriputta ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppannaṁ ekantasukhā vedanā vediyamānaṁ. Seyyathāpi Sāriputta pāsādo[1243] tatrassa kūṭāgāraṁ[1244] ullittāvalittaṁ[1245] nivātaṁ[1246] phussitaggaḷaṁ[1247] pihitavātapānaṁ,[1248] tatrassa pallaṅko[1249] gonakatthato[1250] paṭikatthato paṭalikatthato[1251] kadalimigapavarapaccattharaṇo[1252] sauttaracchado[1253] ubhatolohitakūpadhāno;[1254] atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pāsādaṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imaṁ yeva pāsādaṁ āgamissatī”ti.Tamenaṁ passeyya aparena samayena tasmiṁ pāsāde tasmiṁ kūṭāgāre tasmiṁ pallaṅke nisinnaṁ vā nipannaṁ vā ekantasukhā vedanā vediyamānaṁ. Evameva kho ahaṁ Sāriputta idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṁ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajajissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannaṁ ekantasukhā vedanā vediyamānaṁ. (5)

42. Idha panāhaṁ Sāriputta ekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṁ samārūḷho, yathā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaṁ, ekantasukhā vedanā vediyamānaṁ. Seyyathāpi Sāriputta pokkharaṇī[1255] acchodikā[1256] sātodikā[1257] sītodikā[1258] setakā[1259] sūpatitthā[1260] ramaṇīyā[1261] avidūre[1262] cassā tibbo vanasaṇḍo;[1263] atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pokkharaṇiṁ paṇidhāya. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Tathāyaṁ bhavaṁ puriso paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṁ samārūḷho, yathā imaṁyeva pokkharaṇiṁ āgamissatī”ti. Tamenaṁ passeyya aparena samayena taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā[1264] nahāyitvā[1265] pītvā[1266] ca sabbadarathakiḷamathapariḷāhaṁ[1267] paṭippassamhetvā[1268] paccuttaritvā[1269] tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ vā nipannaṁ vā ekantasukhā vedanā vediyamānaṁ. Evameva kho ahaṁ Sāriputta idhekaccaṁ puggalaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: “Tathāyaṁ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṁ samārūḷho, yathā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī”ti. Tamenaṁ passāmi aparena samayena āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaṁ ekantasukhā vedanā vediyamānaṁ. Imā kho Sāriputta pañca gatiyo. (6)

43. Yo kho maṁ Sāriputta evaṁ jānantaṁ evaṁ passantaṁ evaṁ vadeyya: “Natthi samaṇassa Gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānan”ti. Taṁ Sāriputta vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Seyyathāpi Sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṁ ārādheyya, evaṁ sampadamidaṁ Sāriputta vadāmi: taṁ vācaṁ appahāya taṁ cittaṁ appahāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissajjitvā yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.

44. Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta caturaṅgasamannāgataṁ[1270] brahmacariyaṁ caritā.[1271] Tapassissudaṁ[1272] homi paramatapassī. Lūkhassudaṁ[1273] homi paramalūkho. Jegucchī[1274] sudaṁ homi paramajegucchī. Pavivittassudaṁ[1275] homi paramapavivitto.

45. Tatrassu me idaṁ Sāriputta tapassitāya hoti: Acelako[1276] homi muttācāro[1277] hatthāpalekhano;[1278] na ehibhadantiko,[1279] na tiṭṭhabhadantiko;[1280] na abhihaṭaṁ,[1281] na uddissakaṭaṁ,[1282] na nimantanaṁ[1283] sādiyāmi.[1284] So na kumbhimukhā[1285] patigaṇhāmi,[1286] na kaḷopimukhā[1287] patigaṇhāmi; na eḷakamantaraṁ,[1288] na daṇḍamantaraṁ,[1289] na musalamantaraṁ,[1290] na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ,[1291] na gabbhiniyā,[1292] na pāyamānāya,[1293] na purisantaragatāya;[1294] na saṅkittīsu,[1295] na yattha sā upaṭṭhito[1296] hoti, na yattha[1297] makkhikā[1298] saṇḍasaṇḍacārinī;[1299] na macchaṁ, na maṁsaṁ,[1300] na suraṁ, na merayaṁ, na thusodakaṁ[1301] pivāmi. So ekāgāriko vā homi ekālopiko,[1302] dvāgāriko vā homi dvālopiko, ... sattāgāriko vā homi sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpemi,[1303] dvīhipi dattīhi[1304] yāpemi, ... sattahipi dattīhi yāpemi.[1305] Ekāhikampi[1306] āhāraṁ āhāremi,[1307] dvīhikampi āhāraṁ āhāremi, ... sattāhikampi āhāraṁ āhāremi. Iti evarūpaṁ addhamāsikampi[1308] pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto[1309] viharāmi. So sākabhakkho[1310] vā homi, sāmākabhakkho[1311] vā homi, nīvārabhakkho[1312] vā homi, daddulabhakkho[1313] vā homi, haṭabhakkho[1314] vā homi, kaṇabhakkho[1315] vā homi, ācāmabhakkho[1316] vā homi, piññākabhakkho[1317] vā homi, tiṇabhakkho[1318] vā homi, gomayabhakkho[1319] vā homi. Vanamūlaphalāhāro vā yāpemi pavattaphalabhojī.[1320] So sāṇānipi[1321] dhāremi, masāṇānipi[1322] dhāremi, chavadussānipi[1323] dhāremi, paṁsukūlāni[1324] dhāremi, tirīṭānipi[1325] dhāremi, ajinampi[1326] dhāremi, ajinakkhipampi[1327] dhāremi, kusacīrampi[1328] dhāremi, vākacīrampi[1329] dhāremi, phalakacīrampi[1330] dhāremi, kesakambalampi[1331] dhāremi, vālakambalampi[1332] dhāremi, ulūkapakkhampi[1333] dhāremi.[1334] So kesamassulocakopi[1335] homi, kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbhaṭṭhakopi[1336] homi āsanapaṭikkhitto.[1337] Ukkuṭikopi[1338] homi ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayikopi[1339] homi kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappemi.[1340] Sāyatatiyakampi[1341] udakorohanānuyogamanuyutto[1342] viharāmi.          Iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto[1343] viharāmi.                                      Idaṁsu me Sāriputta tapassitāya hoti. (1. 極端的苦行)

46. Tatrassu me idaṁ Sāriputta lūkhasmiṁ hoti: nekavassagaṇikaṁ[1344] rajojallaṁ[1345] kāye sannicitaṁ[1346] hoti papaṭikajātaṁ.[1347] Seyyathāpi Sāriputta tindukakhāṇu[1348] nekavassagaṇiko sannicito hoti papaṭikajāto, evamevassu me Sāriputta nekavassagaṇikaṁ rajojallaṁ kāye sannicitaṁ hoti papaṭikajātaṁ. Tassa mayhaṁ Sāriputta na evaṁ hoti: ‘ahovatāhaṁ imaṁ rajojallaṁ pāṇinā[1349] parimajjeyyaṁ,[1350] aññe vā pana me imaṁ rajojallaṁ pāṇinā parimajjeyyun’ti. Evampi me Sāriputta na hoti. Idaṁ su me Sāriputta lūkhasmiṁ hoti. (2. 堆聚骯髒的灰塵)

47. Tatrassu me idaṁ Sāriputta jegucchismiṁ hoti: “So kho ahaṁ Sāriputta satova abhikkamāmi[1351] sato paṭikkamāmi.[1352] Yāva udabindumhipi[1353] me dayā[1354] paccupaṭṭhitā[1355] hoti, māhaṁ khuddake[1356] pāṇe[1357] visamagate[1358] saṅghātaṁ[1359] āpādessan”ti.[1360] Idaṁsu me Sāriputta jegucchismiṁ hoti.             (3. 謹慎)

48. Tatrassu me idaṁ Sāriputta pavivittasmiṁ hoti: “So kho ahaṁ Sāriputta aññataraṁ araññāyatanaṁ ajjhogahetvā viharāmi. Yadā passāmi gopālakaṁ[1361] vā pasupālakaṁ[1362] vā tiṇahārakaṁ[1363] vā kaṭṭhahārakaṁ[1364] vā vanakammikaṁ[1365] vā, vanena vanaṁ, gahanena gahanaṁ,[1366] ninnena ninnaṁ,[1367] thalena thalaṁ[1368] papatāmi.[1369] Taṁ kissa hetu? ‘Mā maṁ te addasaṁsu, ahañca vā ne addasan’ti. Seyyathāpi Sāriputta āraññako[1370] migo manusse disvā, vanena vanaṁ, gahanena gahanaṁ, ninnena ninnaṁ, thalena thalaṁ papatati. Evameva kho ahaṁ Sāriputta yadā passāmi gopālakaṁ vā pasupālakaṁ vā tiṇahārakaṁ vā kaṭṭhahārakaṁ vā vanakammikaṁ vā, vanena vanaṁ, gahanena gahanaṁ, ninnena ninnaṁ, thalena thalaṁ papatāmi. Taṁ kissa hetu? ‘Mā maṁ te addasaṁsu, ahañca vā ne addasan’”ti. Idaṁsu me Sāriputta pavivittasmiṁ hoti. (4. 隔離)

49. (Tatrassu me idaṁ Sāriputta mahāvikaṭa[1371] bhojanasmiṁ hoti:) So kho ahaṁ Sāriputta ye te goṭṭhā[1372] paṭṭhitagāvo[1373] apagatagopālā[1374] tattha catukuṇḍiko[1375] upasaṅkamitvā, yāni tāni vacchakānaṁ[1376] taruṇakānaṁ[1377] dhenupakānaṁ[1378] gomayāni,[1379] tāni sudaṁ[1380] āhāremi.[1381] Yāvakīvañca me Sāriputta sakaṁ muttakarīsaṁ[1382] apariyādiṇṇaṁ[1383] hoti, sakaṁ yeva sudaṁ muttakarīsaṁ āhāremi. Idaṁ su me Sāriputta mahāvikaṭabhojanasmiṁ hoti. (5. 吃汙穢物)

50. So kho ahaṁ Sāriputta aññataraṁ bhiṁsanakaṁ[1384] vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā[1385] viharāmi. Tatra sudaṁ Sāriputta bhiṁsanakassa vanasaṇḍassa bhiṁsanakatasmiṁ hoti. Yo ko ci avītarāgo[1386] taṁ vanasaṇḍaṁ pavisati, yebhuyyena[1387] lomāni[1388] haṁsanti.[1389] So kho ahaṁ Sāriputta yā tā rattiyo sītā hemantikā[1390] antaraṭṭhake[1391] himapātasamaye;[1392] tathārūpāsu rattisu rattiṁ abbhokāse[1393] viharāmi divā[1394] vanasaṇḍe. Gimhānaṁ[1395] pacchime māse[1396] divā abbhokāse viharāmi rattiṁ vanasaṇḍe. Apissu maṁ Sāriputta ayaṁ anacchariyā[1397] gāthā paṭibhāsi[1398] pubbe assutapubbā:                            “Sotatto[1399] sosīno[1400] ceve, eko bhiṁsanake vane,                                                    Naggo[1401] na caggimāsīno,[1402] esanā[1403] pasuto[1404] munī”ti.[1405]（進入森林）                                                                                         

51. So kho ahaṁ Sāriputta susāne[1406] seyyaṁ kappemi[1407] chavaṭṭhikāni[1408] upadhāya.[1409] Apissu maṁ Sāriputta gomaṇḍalā[1410] upasaṅkamitvā oṭṭhubhantipi[1411] omuttentipi,[1412] paṁsukenapi[1413] okiranti,[1414] kaṇṇasotesu’pi[1415] salākaṁ[1416] pavesenti.[1417] Na kho panāhaṁ Sāriputta abhijānāmi[1418] tesu pāpakaṁ cittaṁ uppādetā.[1419] Idaṁ su me Sāriputta upekkhā vihārasmiṁ hoti. （忍耐）

52. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino[1420] evaṁ diṭṭhino: ‘Āhārena suddhī’ti.[1421] Te evamāhaṁsu: ‘Kolehi[1422] yāpemā’ti, te kolampi khādanti, kolacuṇṇampi[1423] khādanti, kolodakampi pivanti, anekavihitampi kolavikatiṁ[1424] paribhuñjanti. Abhijānāmi[1425] kho panāhaṁ Sāriputta ekaṁ yeva kolaṁ āhāraṁ āharitā. Siyā kho pana te Sāriputta evamassa: ‘Mahā nūna tena samayena[1426] kolo ahosī’ti, na kho panetaṁ Sāriputta evaṁ daṭṭhabbaṁ:[1427] ‘Tadāpi eta paramoyeva kolo ahosi, seyyathāpi etarahi.’ Tassa mayhaṁ Sāriputta ekaṁ yeva kolaṁ āhāraṁ āhārayato adhimattakasimānaṁ[1428] patto kāyo hoti: Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni[1429] vā kāḷapabbāni[1430] vā evamevassu me aṅgapaccaṅgāni[1431] bhavanti tāyevappāhāratāya.[1432] Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ[1433] evamevassu me ānisadaṁ[1434] hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī[1435] evamevassu me piṭṭhikaṇṭako[1436] uṇṇatāvanato[1437] hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya[1438] gopānasiyo[1439] oluggaviluggā[1440] bhavanti evamevassu me phāsuḷiyo[1441] oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre[1442] udapāne[1443] udakatārakā[1444] gambhīragatā[1445] okkhāyikā[1446] dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu-āmakacchinno[1447] vātātapena[1448] samphuṭito[1449] hoti sammilāto,[1450] evamevassu me sīsacchavi[1451] samaphuṭītā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta ‘udaracchaviṁ[1452] parimasissāmī’ti,[1453] piṭṭhikaṇṭakaṁ[1454] yeva parigaṇhāmi;[1455] ‘piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmi’ti, udaracchaviṁyeva parigaṇhāmi. Yāvassu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā[1456] hoti tāyevappāhāratāya. ‘So kho ahaṁ Sāriputta vaccaṁ vā muttaṁ[1457] vā karissāmī’ti, tattheva avakujjo[1458] papatāmi[1459] tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta tameva kāyaṁ assāsento[1460] pāṇinā[1461] gattāni anomajjāmi.[1462] Tassa mayhaṁ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni[1463] lomāni[1464] kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya.         （斷食）

53. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘āhārena suddhī’ti. Te evamāhaṁsu: ‘muggehi[1465] yāpemā’ti. Te muggampi khādanti, muggacuṇṇampi khādanti, muggodakampi pivanti, anekavihitampi muggavikatiṁ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta ekaṁyeva muggaṁ āhāraṁ āharitā. Siyā kho pana te Sāriputta evamassa: ‘mahā nūna tena samayena muggo ahosī’ti. Na kho panetaṁ Sāriputta evaṁ daṭṭhabbaṁ. Tadāpi eta paramoyeva muggo ahosi, seyyathāpi etarahi. Tassa mayhaṁ Sāriputta ekaṁyeva muggaṁ āhāraṁ āhārayato adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti: seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ, evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā, tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta, udaracchaviṁ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṁ yeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmīti udaracchaviṁ yeva parigaṇhāmi. Yāvassu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta , tameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṁ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. （斷食）

54. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘āhārena suddhī’ti. Te evamāhaṁsu: ‘tilehi[1466] yāpemā’ti. Te tilampi khādanti, tilacuṇṇampi khādanti, tilokampi pivanti, anekavihitampi tilehivikatiṁ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta ekaṁyeva tilaṁ āhāraṁ āharitā. Siyā kho pana te Sāriputta evamassa: mahā nūna tena samayena tilo ahosīti. Na kho panetaṁ Sāriputta evaṁ daṭṭhabbaṁ. Tadāpi eta paramoyeva tilo ahosi, seyyathāpi etarahi. Tassa mayhaṁ Sāriputta ekaṁyeva tilaṁ āhāraṁ āhārayato adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti: seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ, evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti,evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā, tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta, udaracchaviṁ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṁyeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmīti udaracchaviṁ yeva parigaṇhāmi. Yāvassu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta, vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta, tameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṁ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. （斷食）

55. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘āhārena suddhī’ti. Te evamāhaṁsu: ‘taṇḍulehi[1467] yāpemā’ti. Te taṇḍulampi khādanti, taṇḍulacuṇṇampikhādanti, taṇḍulodakampi pivanti, anekavihitampi taṇḍulavikatiṁ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṁ Sāriputta ekaṁyeva taṇḍulaṁ āhāraṁ āharitā. Siyā kho pana te Sāriputta evamassa: mahā nūna tena samayena taṇḍulo ahosīti. Na kho panetaṁ Sāriputta evaṁ daṭṭhabbaṁ.Tadāpi eta paramoyeva taṇḍulo ahosi, seyyathāpi etarahi. Tassa mayhaṁ Sāriputta ekaṁyeva taṇḍulaṁ āhāraṁ āhārayato adhimattakasīmānaṁ patto kāyo hoti: seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ, evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā, tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta udaracchaviṁ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṁ yeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmiti udaracchaviṁyeva parigaṇhāmi. Yāvassu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta, vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Sāriputta tameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṁ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. （斷食）

56. Tāyapi kho ahaṁ Sāriputta iriyāya[1468] tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya, na ajjhagamaṁ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ. Taṁ kissa hetu? Imissāyeva ariyāya paññāya anadhigamā, yāyaṁ ariyā paññā adhigatā, ariyā niyyānikā[1469] niyyāti, takkarassa sammā dukkhakkhayāya.

57. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Saṁsārena[1470] suddhī’ti.[1471] Na kho paneso Sāriputta saṁsāro sulabharūpo,[1472] yo mayā asaṁsaritapubbo, iminā dīghena addhunā,[1473] aññatra[1474] suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse[1475] cāhaṁ Sāriputta deve saṁsareyyaṁ, nayimaṁ lokaṁ punarāgaccheyyaṁ.[1476]

58. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Upapattiyā[1477] suddhī’ti. Na kho panesā Sāriputta upapatti sulabharūpā, yā mayā anupapannapubbā iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṁ Sāriputta deve upapajjeyyaṁ, nayimaṁ lokaṁ punarāgaccheyyaṁ.

59. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Āvāsena[1478] suddhī’ti. Na kho paneso Sāriputta āvāso sulabharūpo, yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṁ Sāriputta deve vaseyyaṁ, nayimaṁ lokaṁ punarāgaccheyyaṁ.

60. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Yaññena[1479] suddhī’ti. Na kho paneso Sāriputta yañño sulabharūpo, yo mayā ayiṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññāva satā khattiyena muddhāvasittena[1480] brāhmaṇena vā mahāsālena.

61. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Aggiparicariyāya[1481] suddhī’ti. Na kho paneso Sāriputta aggisulabharūpo yo mayā apariciṇṇapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññāva satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaṇena vā mahāsālena.

62. Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Yāvadevāyaṁ bhavaṁ puriso daharo hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, tāvadeva paramena paññāveyyattiyena[1482] samannāgato hoti. Yato ca kho ayaṁ bhavaṁ puriso jiṇṇo[1483] hoti vuddho[1484] mahallako[1485] addhagato[1486] vayo anuppatto,[1487] āsītiko[1488] vā nāvutiko[1489] vā vassasatiko[1490] vā jātiyā, atha tamhā paññāveyyattiyā parihāyatī’ti.[1491] Na kho panetaṁ Sāriputta evaṁ daṭṭhabbaṁ. Ahaṁ kho pana Sāriputta etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, āsītiko me vayo vattati.[1492] Idha me assu Sāriputta cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino paramāya[1493] satiyā ca gatiyā[1494] ca dhitiyā[1495] ca samannāgatā paramena ca paññāveyyattiyena. Seyyathāpi Sāriputta daḷhadhammo[1496] dhanuggāho[1497] sikkhito[1498] katahattho[1499] katupāsano[1500] lahukena[1501] asanena[1502] appakasireneva[1503] tiriyaṁ[1504] tālacchāyaṁ[1505] atipāteyya.[1506] Evaṁ adhimattasatimanto[1507] evaṁ adhimattagatimanto evaṁ adhimattadhitimanto evaṁ paramena paññāveyyattiyena samannāgatā. Te maṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ upādāyupādāya pañhaṁ puccheyyuṁ, puṭṭho puṭṭho cāhaṁ tesaṁ vyākareyyaṁ. Vyākatañca me vyātato dhāreyyuṁ.[1508] Na ca maṁ dutiyakaṁ uttariṁ paṭipuccheyyuṁ, aññatra asitapītakhāyitasāyitā,[1509] aññatra uccārapassāvakammā,[1510] aññatra niddākiḷamathapaṭivinodanā.[1511] Apariyādiṇṇā[1512] yevassa Sāriputta Tathāgatassa dhammadesanā. Apariyādiṇṇaṁ yevassa Tathāgatassa dhammapada[1513] byañjanaṁ.[1514] Apariyādiṇṇaṁ yevassa Tathāgatassa pañhapaṭibhānaṁ.[1515] Atha me te cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena[1516] kālaṁ kareyyuṁ. Mañcakena[1517] cepi maṁ Sāriputta pariharissatha[1518] nevatthi Tathāgatassa paññāveyyattiyassa aññathattaṁ.[1519]

63. Yaṁ kho panetaṁ Sāriputta sammā vadamāno vadeyya: ‘asammohadhammo[1520] satto loke upapanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti, mameva taṁ sammā vadamāno vadeyya: ‘asammohadhammo satto loke upapanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti.

64. Tena kho pana samayena āyasmā Nāgasamālo Bhagavato piṭṭhito[1521] ṭhito[1522] hoti Bhagavantaṁ vījayamāno.[1523] Atha kho āyasmā Nāgasamālo Bhagavantaṁ etadavoca: “acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante, api ca me bhante imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā lomāni haṭṭhāni. Ko nāmo ayaṁ bhante dhammapariyāyo”ti? Tasmātiha tvaṁ Nāgasamāla imaṁ dhammapariyāyaṁ lomahaṁsanapariyāyo tveva naṁ dhārehī’”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Nāgasamālo Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

Mahāsīhanādasuttaṁ dutiyaṁ.

 

(M.13.)Mahādukkhakkhandhasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanhasamayaṁ nivāsetvā[1524] pattacīvaraṁ ādāya Sāvatthiyaṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “Atippago[1525] kho tāva Sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yannūna mayaṁ yenaññatitthiyānaṁ[1526] paribbājakānaṁ[1527] ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti. Atha kho te bhikkhū yenaññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ:

3. “Samaṇo āvuso Gotamo kāmānaṁ pariññaṁ[1528] paññāpeti,[1529] mayampi kāmānaṁ pariññaṁ paññāpema; samaṇo āvuso Gotamo rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, mayampi rūpānaṁ pariññaṁ paññāpema; samaṇo āvuso Gotamo vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti, mayampi vedanānaṁ pariññaṁ paññāpema. Idha no āvuso ko viseso,[1530] ko adhippāyo,[1531] kiṁ nānākaraṇaṁ;[1532] samaṇassa vā Gotamassa amhākaṁ vā yadidaṁ dhammadesanāya[1533] vā dhammadesanaṁ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?[1534]  

4. Atha kho te bhikkhū tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁsu nappaṭikkosiṁsu, anabhinanditvā[1535] appaṭikkositvā[1536] uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu: “Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā”ti.

5. Atha kho te bhikkhū Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ: “Idha mayaṁ bhante pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Sāvatthiyaṁ piṇḍāya pāvisimha. Tesaṁ no bhante amhākaṁ etadahosi: ‘Atippago kho tāva Sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ, yannūna mayaṁ yenaññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ bhante yenaññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamimha, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodimha sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdimha. Ekamantaṁ nisinne kho bhante te aññatitthiyā paribbājakā amhe etadavocuṁ: ‘Samaṇo āvuso Gotamo kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, mayampi kāmānaṁ pariññaṁ paññāpema; samaṇo āvuso Gotamo rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, mayampi rūpānaṁ pariññaṁ paññāpema; samaṇo āvuso Gotamo vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti, mayampi vedanānaṁ pariññaṁ paññāpema. Idha no āvuso ko viseso, ko adhippāyo, kiṁ nānākaraṇaṁ, samaṇassa vā Gotamassa amhākaṁ vā yadidaṁ dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ anusāsaniyā vā anusāsanin’ti? Atha kho mayaṁ bhante tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā, appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha: ‘Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā’”ti.

6. Evaṁ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā:[1537] “Ko panāvuso kāmānaṁ assādo,[1538] ko ādīnavo,[1539] kiṁ nissaraṇaṁ?[1540] Ko rūpānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? Ko

vedanānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? Evaṁ puṭṭhā[1541] bhikkhave aññatitthiyā

paribbājakā na ceva sampāyissanti,[1542] uttariñca[1543] vighātaṁ[1544] āpajjissanti.[1545] Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ

bhikkhave avisayasmiṁ.[1546] Nāhaṁ taṁ bhikkhave passāmi sadevake loke samārake sabrahmake

sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ

ārādheyya,[1547] aññatra[1548] Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.

7. Ko ca bhikkhave kāmānaṁ assādo? Pañcime bhikkhave kāmāguṇā.[1549] Katame pañca? Cakkhuviññeyyā[1550] rūpā[1551] iṭṭhā[1552] kantā[1553] manāpā[1554] piyarūpā[1555] kāmūpasaṁhitā[1556] rajanīyā.[1557]                          Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho bhikkhave ime pañca kāmaguṇe paṭicca[1558] uppajjati sukhaṁ[1559] somanassaṁ,[1560] ayaṁ kāmānaṁ assādo.

8. Ko ca bhikkhave kāmānaṁ ādīnavo? Idha bhikkhave kulaputto yena sippaṭṭhānena[1561] jīvikaṁ[1562] kappeti,[1563] yadi muddāya,[1564] yadi gaṇanāya,[1565] yadi saṅkhānena,[1566] yadi kasiyā,[1567] yadi vaṇijjāya,[1568] yadi gorakkhena,[1569] yadi issatthena,[1570] yadi rājaporisena,[1571] yadi sippaññatarena;[1572] sītassa purakkhato,[1573] uṇhassa purakkhato, ḍaṁsamakasavātātapasiriṁsapasamphassehi[1574] rissamāno,[1575] khuppipāsāya[1576] mīyamāno.[1577] Ayampi bhikkhave kāmānaṁ ādīnavo, sandiṭṭhiko[1578] dukkhakkhandho kāmahetu, kāmanidānaṁ[1579] kāmādhikaraṇaṁ[1580] kāmānameva hetu.

9. Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato[1581] ghaṭato[1582] vāyamato[1583] bhogā[1584] nābhinipphajjanti.[1585] So socati[1586] kilamati[1587] paridevati[1588] urattāḷiṁ[1589] kandati[1590] sammohaṁ[1591] āpajjati: “Moghaṁ[1592] vata me uṭṭhānaṁ aphalo vata me vāyāmo”ti. Ayampi bhikkhave kāmānaṁ ādīnavo, sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu, kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

10. Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato, te bhogā abhinipphajjanti, so tesaṁ bhogānaṁ ārakkhādhikaraṇaṁ[1593] dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti:[1594] “Kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi ḍaheyya,[1595] na udakaṁ vaheyya,[1596] na appiyā dāyādā hareyyun”ti?[1597] Tassa evaṁ ārakkhato gopayato[1598] te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati: “Yampi me ahosi tampi no natthī”ti.[1599] Ayampi bhikkhave kāmānaṁ ādīnavo, sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu, kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

11. Puna ca paraṁ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu, rājānopi rājūhi vivadanti,[1600] khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gapahatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā[1601] aññamaññaṁ[1602] pāṇīhipi upakkamanti,[1603] leḍḍūhipi[1604] upakkamanti, daṇḍehipi[1605] upakkamanti, satthehipi[1606] upakkamanti; te tattha maraṇampi nigacchanti[1607] maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi bhikkhave kāmānaṁ ādīnavo, sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu, kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

12. Puna ca paraṁ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu, asicammaṁ[1608] gahetvā dhanukalāpaṁ[1609] sannayhitvā,[1610] ubhato[1611] viyūḷhaṁ[1612] saṅgāmaṁ[1613] pakkhandanti;[1614] usūsupi[1615] khippamānesu, sattīsupi[1616] khippamānāsu,[1617] asīsupi vijjotalantesu;[1618] te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti,[1619] asināpi sīsaṁ chindanti;[1620] te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi bhikkhave kāmānaṁ ādīnavo, sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu, kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

13. Puna ca paraṁ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu, asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā addāvalepanā[1621] upakāriyo[1622] pakkhandanti, usūsupi khippamānāsu, sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu; te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti; pakkaṭṭhiyāpi[1623] osiñcanti,[1624] abhivaggenapi[1625] omaddanti,[1626] asināpi sīsaṁ chindanti; te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi bhikkhave kāmānaṁ ādīnavo, sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu, kāmanidānaṁ kāmādhirakaraṇaṁ kāmānameva hetu.

14. Puna ca paraṁ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu, sandhimpi chindanti,[1627] nillopampi haranti,[1628] ekāgārikampi[1629] karonti, paripanthepi tiṭṭhanti,[1630] paradārampi gacchanti.[1631] Tamenaṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti: kasāhipi[1632] tāḷenti, vettehipi[1633] tāḷenti, addhadaṇḍakehipi[1634] tāḷenti;[1635] hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti; kaṇṇampi[1636] chindanti, nāsampi[1637] chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti; bilaṅgathālikampi[1638] karonti, saṅkhamuṇḍikampi[1639] karonti, rāhumukhampi[1640] karonti, jotimālikampi[1641] karonti, hatthapajjotikampi[1642] karonti, erakavattikampi[1643] karonti, cīrakavāsikampi[1644] karonti, eṇeyyakampi[1645] karonti, baḷisamaṁsikampi[1646] karonti, kahāpaṇakampi[1647] karonti, khārāpatacchikampi[1648] karonti, palighaparivattikampi[1649] karonti, palālapīṭhakampi[1650] karonti;[1651] tattenapi[1652] telena osiñcanti, sunakhehipi[1653] khādāpenti,[1654] jīvantampi[1655] sūle[1656] uttāsenti;[1657] asināpi sīsaṁ chindanti; te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi bhikkhave kāmānaṁ ādīnavo, sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu, kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

15. Puna ca paraṁ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu, kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti; te kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Ayaṁ bhikkhave kāmānaṁ ādīnavo, samparāyiko[1658] dukkhakkhandho kāmahetu, kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

16. Kiñca bhikkhave kāmānaṁ nissaraṇaṁ? Yo kho bhikkhave kāmesu chandarāgavinayo[1659] chandarāgappahānaṁ. Idaṁ kāmānaṁ nissaraṇaṁ.

17. “Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ kāmānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nappajānanti, te vata sāmaṁ[1660] vā kāme parijānissanti,[1661] paraṁ vā tathattāya[1662] samādapessanti,[1663] yathā paṭipanno kāme parijānissatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ kāmānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ pajānanti, te vata sāmaṁ vā kāme parijānissanti, paraṁ vā tathattāya samādapessanti, yathā paṭipanno kāme parijānissatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati.

18. Ko ca bhikkhave rūpānaṁ assādo? ‘Seyyathāpi bhikkhave khattiyakaññā[1664] vā brāhmaṇakaññā vā gahapatikaññā vā paṇṇarasavassuddesikā[1665] vā soḷasavassuddesikā vā nātidīghā nātirassā,[1666] nātikisā nātithūlā,[1667] nātikāḷī nāccodātā.[1668] Paramā sā bhikkhave tasmiṁ samaye subhā vaṇṇanibhā’ti?[1669] ‘Evaṁ bhante.’ Yaṁ kho bhikkhave subhaṁ vaṇṇanibhaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ. Ayaṁ rūpānaṁ assādo.

19. Ko ca bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo? Idha bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya aparena samayena āsītikaṁ vā nāvutikaṁ[1670] vā vassasatikaṁ vā jātiyā, jiṇṇaṁ gopānasivaṅkaṁ[1671] bhoggaṁ[1672] daṇḍaparāyanaṁ[1673] pavedhamānaṁ[1674] gacchantiṁ, āturaṁ[1675] gatayobbanaṁ[1676] khaṇḍadantaṁ[1677] palitakesaṁ[1678] vilūnaṁ[1679] khalitasiraṁ[1680] valitaṁ[1681] tilakāhatagattaṁ.[1682] Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave? “Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā,[1683] ādīnavo pātubhūto’ti?[1684] ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

20. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya ābādhikaṁ[1685] dukkhitaṁ bāḷhagilānaṁ,[1686]                sake muttakarīse palipannaṁ semānaṁ,[1687] aññehi vuṭṭhāpiyamānaṁ[1688] aññehi saṁvesiyamānaṁ.[1689] Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

21. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ[1690] sīvathikāya chaḍḍitaṁ ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā, uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

22. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ kākehi vā khajjamānaṁ kulalehi vā khajjamānaṁ gijjhehi vā khajjamānaṁ suvāṇehi vā khajjamānaṁ sigālehi vā khajjamānaṁ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

23. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsalohitaṁ nahārusambandhaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

24. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhisaṅkhalikaṁ nimmaṁsalohitamakkhitaṁ nahārusambandhaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

25. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ apagatamaṁsalohitaṁ nahārusambandhaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

26. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikāni apagatasambandhāni disā vidisā vikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaṁ aññena pādaṭṭhikaṁ aññena jaṅghaṭṭhikaṁ aññena ūraṭṭhikaṁ aññena kaṭaṭṭhikaṁ aññena piṭṭhikaṇṭakaṁ aññena sīsakaṭāhaṁ. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

27. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇūpanibhāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

28. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikāni pūñjakitāni terovassikāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

29. Puna ca paraṁ bhikkhave tameva bhaginiṁ passeyya sarīraṁ sīvathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto’ti? ‘Evaṁ bhante.’ Ayampi bhikkhave rūpānaṁ ādīnavo.

30. Kiñca bhikkhave rūpānaṁ nissaraṇaṁ? Yo bhikkhave rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ. Idaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ

31. “Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nappajānanti, te vata sāmaṁ vā rūpe parijānissanti, paraṁ vā tathattāya samādapessanti, yathā paṭipanno rūpe parijānissatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Ye ca kho ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ rūpānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ pajānanti, te vata sāmaṁ vā rūpe parijānissanti, paraṁ vā tathattāya samādapessanti, yathā paṭipanno rūpe parijānissatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati.

32. Ko ca bhikkhave vedanānaṁ assādo? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ samaye bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; neva tasmiṁ samaye attavyābādhāya[1691] ceteti,[1692] na paravyābādhāya ceteti, na ubhayavyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaṁyeva[1693] tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Abyāpajjhaparamāhaṁ bhikkhave vedanānaṁ assādaṁ vadāmi.

33. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ samaye bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; neva tasmiṁ samaye attavyābādhāya ceteti, na paravyābādhāya ceteti, na ubhayavyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Abyāpajjhaparamāhaṁ bhikkhave vedanānaṁ assādaṁ vadāmi.

34. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti, taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ samaye bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihirī’ti, taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; neva tasmiṁ samaye attavyābādhāya ceteti, na paravyābādhāya ceteti, na ubhayavyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Abyāpajjhaparamāhaṁ bhikkhave vedanānaṁ assādaṁ vadāmi.

35. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthagamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ samaye bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthagamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; neva tasmiṁ samaye attavyābādhāya ceteti, na paravyābādhāya ceteti, na ubhayavyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Abyāpajjhaparamāhaṁ bhikkhave vedanānaṁ assādaṁ vadāmi.

36. Ko ca bhikkhave vedanānaṁ ādīnavo? Yaṁ bhikkhave vedanā aniccā[1694] dukkhā vipariṇāmadhammā.[1695] Ayaṁ vedanānaṁ ādīnavo.

37. Kiñca bhikkhave vedanānaṁ nissaraṇaṁ? Yo bhikkhave vedanāsu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ. Idaṁ vedanānaṁ nissaraṇaṁ.

38. “Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nappajānanti, te vata sāmaṁ vā vedanā parijānissanti, paraṁ vā tathattāya samādapessanti, yathā paṭipanno vedanā parijānissatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Ye ca kho ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṁ vedanānaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ pajānanti, te vata sāmaṁ vā vedanā parijānissanti, paraṁ vā tathattāya samādapessanti, yathā paṭipanno vedanā parijānissatī”ti, ṭhānametaṁ vijjatī’ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

Mahādukkhakkhandhasuttaṁ tatiyaṁ.

(M.14.) Cūḷadukkhakkhandhasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme.

2. Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaṁ etadavoca: “Dīgharattāhaṁ[1696] bhante Bhagavatā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ajānāmi: ‘Lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso’ti. Evañcāhaṁ bhante Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi: ‘Lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso’ti. Atha ca pana me ekadā[1697] lobhadhammāpi cittaṁ pariyādāya[1698] tiṭṭhanti,[1699] dosadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. Tassa mayhaṁ bhante evaṁ hoti: ‘Ko su nāma me dhammo ajjhattaṁ appahīno, yena me ekadā lobhadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhantī’”ti?

3. So eva kho te Mahānāma dhammo ajjhattaṁ appahīno, yena te ekadā lobhadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti; so ca hi te Mahānāma dhammo ajjhattaṁ pahīno abhavissa,[1700] na tvaṁ agāraṁ ajjhāvaseyyāsi,[1701] na kāme paribhuñjeyyāsi.[1702] Yasmā ca kho te Mahānāma so eva dhammo ajjhattaṁ appahīno, tasmā tvaṁ agāraṁ ajjhāvasasi, kāme paribhuñjasi.

4. “Appassādā[1703] kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā,[1704] ādīnavo ettha[1705] bhiyyo”ti.[1706] Iti cepi Mahānāma ariyasāvakassa yathābhūtaṁ sammappaññāya[1707] sudiṭṭhaṁ[1708] hoti, so ca aññatreva[1709] kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati[1710] aññaṁ vā tato[1711] santataraṁ;[1712] atha kho so neva tāva anāvaṭṭī[1713] kāmesu hoti. Yato ca kho Mahānāma ariyasāvakassa: ‘Appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ hoti, so ca aññatreva kāmehi, aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ; atha kho so anāvaṭṭī kāmesu hoti.

5. Mayhampi kho Mahānāma pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato: ‘Appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ ahosi, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nājjhagamaṁ aññaṁ vā tato santataraṁ; atha khvāhaṁ neva tāva anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsiṁ.[1714] Yato ca kho me Mahānāma: ‘Appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ ahosi, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṁ ajjhagamaṁ aññañca tato santataraṁ; athāhaṁ anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsiṁ.

6. Ko ca Mahānāma kāmānaṁ assādo? Pañcime Mahānāma kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho Mahānāma pañca kāmaguṇā, yaṁ kho Mahānāma ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ. Ayaṁ kāmānaṁ assādo.

7. Ko ca Mahānāma kāmānaṁ ādīnavo? Idha Mahānāma kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṁ kappeti: yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṁṅkhātena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena; sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato, ḍaṁsamakasavātātapasiriṁsapasamphassehi rissamāno, khuppipāsāya mīyamāno. Ayampi Mahānāma kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu, kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

8. Tassa ce Mahānāma kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati: ‘Moghaṁ vata me uṭṭhānaṁ aphalo vata me vāyāmo’ti. Ayampi Mahānāma kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

9. Tassa ce Mahānāma kulaputtassa evaṁ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti, so tesaṁ bhogānaṁ ārakkhādhikaraṇaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti: ‘Kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi ḍaheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti.

10. Tassa evaṁ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti; so socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati sammohaṁ āpajjati: ‘Yampi me ahosi tampi no natthī’ti. Ayampi Mahānāma kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

11. Puna ca paraṁ Mahānāma kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati; te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṁ pāṇīhipi upakkamanti. Leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti; te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi Mahānāma kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

12. Puna ca paraṁ Mahānāma kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā ubhato viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ pakkhandanti, usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu; te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi Mahānāma kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

13. Puna ca paraṁ Mahānāma kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā addāvalepanā upakāriyo pakkhandanti, usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu; te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, pakkaṭṭhiyāpi osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi Mahānāma kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho, kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

14. Puna ca paraṁ Mahānāma kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, paradārampi gacchanti. Tamenaṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti, kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, biḷaṅgathālikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṁ. Ayampi Mahānāma kāmānaṁ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.

15. Puna ca paraṁ Mahānāma kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. Te kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Ayaṁ Mahānāma kāmānaṁ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ kāmānameva hetu.                  Ekamidāhaṁ Mahānāma samayaṁ Rājagahe viharāmi Gijjhakūṭe pabbate.[1715] Tena kho pana samayena sambahulā Nigaṇṭhā Isigilipasse[1716] Kāḷasilāyaṁ ubbhaṭṭhakā[1717] honti āsanapaṭikkhittā;[1718] opakkamikā[1719] dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti.

16. Atha khohaṁ Mahānāma sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena Isigilipasse Kāḷasilā yena te Nigaṇṭhā tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā te Nigaṇṭhe etadavocaṁ: “Kinnu tumhe āvuso Nigaṇṭhā ubbhaṭṭhakā āsanapaṭikkhittā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyathā”ti?

17. Evaṁ vutte, Mahānāma te Nigaṇṭhā maṁ etadavocuṁ: “Nigaṇṭho āvuso Nātaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ[1720] ñāṇadassanaṁ paṭijānāti:[1721] ‘Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa[1722] ca jāgarassa[1723] ca satataṁ[1724] samitaṁ[1725] ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitanti.’ So evamāha: ‘Atthi vo Nigaṇṭhā pubbe pāpaṁ kammaṁ kataṁ, taṁ imāya kaṭukāya[1726] dukkarakārikāya[1727] nijjaretha.[1728] Yaṁ panettha etarahi[1729] kāyena saṁvutā vācāya saṁvutā manasā saṁvutā,[1730] taṁ āyatiṁ pāpassa kammassa akaraṇaṁ; iti purāṇānaṁ[1731] kammānaṁ tapasā[1732] vyantībhāvā,[1733] navānaṁ kammānaṁ akaraṇā,[1734] āyatiṁ anavassavo.[1735] Āyatiṁ anavassavā kammakkhayo. Kammakkhayā dukkhakkhayo. Dukkhakkhayā vedanākkhayo. Vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī’”ti.                                                                                                                                    Tañca panamhākaṁ ruccati[1736] ceva khamati[1737] ca tena camhā attamanā”ti.[1738]

18. Evaṁ vutte, ahaṁ Mahānāma te Nigaṇṭhe etadavocuṁ: “Kimpana tumhe āvuso Nigaṇṭhā jānātha: ‘Ahuvamheva mayaṁ pubbe, na nāhuvamhā’ti?[1739] ‘No hidaṁ āvuso.’ ‘Kimpana tumhe āvuso Nigaṇṭhā jānātha: ‘Akaramheva mayaṁ pubbe pāpaṁ kammaṁ nākaramhā’ti?[1740] ‘No hidaṁ āvuso.’ ‘Kimpana tumhe āvuso Nigaṇṭhā jānātha: ‘Evarūpaṁ[1741] vā evarūpaṁ vā pāpaṁ kammaṁ akaramhā’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ ‘Kimpana tumhe āvuso Nigaṇṭhā jānātha: ‘Ettakaṁ[1742] vā dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ, ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjaretabbaṁ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ ‘Kimpana tumhe āvuso Nigaṇṭhā jānātha: ‘Diṭṭheva dhamme akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadan’”ti?[1743] ‘No hidaṁ āvuso.’

19. Iti kira tumhe āvuso Nigaṇṭhā na jānātha: ‘Ahuvamheva mayaṁ pubbe na nāhuvamhā’ti. Na jānātha: ‘Akaramheva mayaṁ pubbe pāpaṁ kammaṁ na nākaramhā’ti. Na jānātha: ‘Evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā pāpaṁ kammaṁ akaramhā’ti. Na jānātha: ‘Ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ, ettakaṁ vā dukkhaṁ nijjaretabbaṁ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissatī’ti. Na jānātha: ‘Diṭṭheva dhamme akusalānaṁ dhammānaṁ pahānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ. Evaṁ sante āvuso Nigaṇṭhā ye loke luddā[1744] lohitapāṇino[1745] kurūrakammantā[1746] manussesu paccājātā,[1747] te Nigaṇṭhesu pabbajantī’”ti.

20. “Na kho āvuso Gotama sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabbaṁ. Sukhena ca hāvuso Gotama sukhaṁ adhigantabbaṁ abhavissa.[1748] Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro sukhaṁ adhigaccheyya. Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā Gotamenā”ti. Addhāyasmantehi[1749] Nigaṇṭhehi sahasā[1750] appaṭisaṅkhā[1751] vācā bhāsitā: ‘Na kho āvuso Gotama sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabbaṁ. Sukhena ca hāvuso Gotama sukhaṁ adhigantabbaṁ abhavissa. Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro sukhaṁ adhigaccheyya, Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā Gotamenā’”ti? Api ca ahameva tattha paṭipucchitabbo: ‘Ko nu kho āyasmantānaṁ sukhavihāritaro Rājā vā Māgadho Seniyo Bimbisāro āyasmā vā Gotamo’ti? Addhāvuso Gotama amhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā: ‘Na kho āvuso Gotama sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabbaṁ, sukhena ca hāvuso Gotama sukhaṁ adhigantabbaṁ abhavissa. Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro sukhaṁ adhigaccheyya, Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā Gotamenā’ti. Api ca tiṭṭhatetaṁ,[1752] idānipi mayaṁ āyasmantaṁ Gotamaṁ pucchāma: ‘Ko nu kho āyasmantānaṁ sukhavihāritaro Rājā vā Māgadho Seniyo Bimbisāro āyasmā vā Gotamo’ti?

21. Tena hāvuso Nigaṇṭhā tumheva tattha paṭipucchissāmi. Yathā vo khameyya, tathā naṁ byākareyyātha: Taṁ kiṁ maññathāvuso Nigaṇṭhā? ‘Pahoti[1753] Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro aniñjamāno[1754] kāyena abhāsamāno[1755] vācaṁ, satta rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedi viharitun’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ Taṁ kiṁ maññathāvuso Nigaṇṭhā? ‘Pahoti Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, charattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharitun’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ Taṁ kiṁ maññathāvuso Nigaṇṭhā? ‘Pahoti Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, pañca rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharitun’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ Taṁ kiṁ maññathāvuso Nigaṇṭhā? ‘Pahoti Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, cattāri rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharitun’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ Taṁ kiṁ maññathāvuso Nigaṇṭhā? ‘Pahoti Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, tīṇi rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharitun’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ Taṁ kiṁ maññathāvuso Nigaṇṭhā? ‘Pahoti Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, dve rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharitun’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ Taṁ kiṁ maññathāvuso Nigaṇṭhā? ‘Pahoti Rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, ekaṁ rattindivaṁ ekantasukhapaṭisaṁvedī viharitun’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’

22. Ahaṁ kho āvuso Nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, ekaṁ rattindivaṁ ekantasukhapaṭisaṁvedī viharituṁ. Ahaṁ kho āvuso Nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, dve rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharituṁ. Ahaṁ kho āvuso Nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, tīṇi rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharituṁ. Ahaṁ kho āvuso Nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, cattāri rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharituṁ. Ahaṁ kho āvuso Nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, pañca rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharituṁ. Ahaṁ kho āvuso Nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, cha rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharituṁ. Ahaṁ kho āvuso Nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vācaṁ, satta rattindivāni ekantasukhapaṭisaṁvedī viharituṁ. Taṁ kiṁ maññathāvuso Nigaṇṭhā? ‘Evaṁ sante ko sukhavihāritaro Rājā vā Māgadho Seniyo Bimbisāro ahaṁ vā’ti? ‘Evaṁ sante āyasmāva Gotamo sukhavihāritaro Raññā Māgadhena Seniyena Bimbisārenā’”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamano Mahānāmo Sakko Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Cūḷadukkhakkhandhasuttaṁ catutthaṁ. ~

 

(M.15.) Anumānasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahāmoggallāno Bhaggesu viharati Suṁsumāragire Bhesakalāvane Migadāye. Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “Āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuṁ. Āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca:

2. Pavāreti[1756] cepi āvuso bhikkhū: “Vadantu[1757] maṁ āyasmanto, vacanīyomhi[1758] āyasmantehī”ti,[1759] so ca hoti dubbaco[1760] dovacassakaraṇīyehi[1761] dhammehi samannāgato, akkhamo[1762] appadakkhiṇaggāhī[1763] anusāsaniṁ.[1764] Atha kho naṁ sabrahmacārī na ceva vattabbaṁ[1765] maññanti,[1766] na ca anusāsitabbaṁ maññanti, na ca tasmiṁ puggale[1767] vissāsaṁ[1768] āpajjitabbaṁ[1769] maññanti.

3. Katame cāvuso dovacassakaraṇā dhammā?[1770] Idhāvuso bhikkhu pāpiccho hoti pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ[1771] gato; yampāvuso bhikkhu pāpiccho hoti pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (1)                                                        Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu attukkaṁsako hoti paravambhī; yampāvuso bhikkhu attukkaṁsako hoti paravambhī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (2)                                           Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto;[1772] yampāvuso bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (3)                                          Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī; yampāvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (4)                                           Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī;[1773] yampāvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (5)                                     Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā[1774] vācaṁ nicchāretā;[1775] yampāvuso bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (6)                   Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu cudito[1776] codakena[1777] codakaṁ paṭippharati;[1778] yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakaṁ paṭippharati, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (7)                               Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaṁ apasādeti;[1779] yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakaṁ apasādeti, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (8)                             Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu cudito codakena codakassa paccāropeti;[1780] yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakassa paccāropeti, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (9)                             Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu cudito codakena aññenaññaṁ paṭicarati,[1781] bahiddhā kathaṁ[1782] apanāmeti,[1783] kopañca dosañca appaccayañca[1784] pātukaroti;[1785] yampāvuso bhikkhu cudito codakena aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (10)                                                                    Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu codakena apadāne[1786] na sampāyati;[1787] yampāvuso bhikkhu cudito codakena apadāne na sampāyati, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (11)                                          Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu makkhī hoti paḷāsī; yampāvuso bhikkhu makkhī hoti paḷāsī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (12)                                                             Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu issukī hoti maccharī; yampāvuso bhikkhu issukī hoti maccharī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (13)                                                      Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu saṭho hoti māyāvī; yampāvuso bhikkhu saṭho hoti māyāvī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (14)                                                              Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu thaddho hoti atimānī; yampāvuso bhikkhu thaddho hoti atimānī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (15)                                                      Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī[1788] hoti ādhānagāhī,[1789] duppaṭinissaggī;[1790] yampāvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(16) Ime vuccantāvuso dovacassakaraṇā dhammā.

4. No cepi āvuso bhikkhu pavāreti: “Vadantu maṁ āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehī”ti, so ca hoti suvaco sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Atha kho naṁ sabrahmacārī vattabbañceva maññanti, anusāsitabbañca maññanti, tasmiñca puggale vissāsaṁ āpajjitabbaṁ maññanti.

5. Katame cāvuso sovacassakaraṇā dhammā?[1791]                                                  Idhāvuso bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato; yampāvuso bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (1)                 Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu anattukkaṁsako hoti aparavambhī; yampāvuso bhikkhu anattukkaṁsako hoti aparavambhī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (2)                                Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto; yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (3)                                      Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu kodhano hoti na kodhahetu upanāhī; yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (4)                                      Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī; yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (5)                             Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā sāmantā vācaṁ nicchāretā; yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (6)                                                                           Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaṁ na paṭippharati; yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakaṁ na paṭippharati, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (7)                              Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaṁ na apasādeti; yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakaṁ na apasādeti, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (8)                                 Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu cudito codakena codakassa na paccāropeti, yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakassa na paccāropeti ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (9)                            Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu cudito codakena na aññenaññaṁ paṭicarati, na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti; yampāvuso bhikkhu cudito codakena na aññenaññaṁ paṭicarati, na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (10)                                                            Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu cudito codakena apadāne sampāyati; yampāvuso bhikkhu cudito codakena apadāne sampāyati, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (11)                                   Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī; yampāvuso bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (12)                                                   Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu anissukī hoti amaccharī; yampāvuso bhikkhu anissukī hoti amaccharī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (13)                                                           Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī; yampāvuso bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (14)                                                                   Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu atthaddho hoti anatimānī; yampāvuso bhikkhu atthaddho hoti anatimānī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (15)                                                   Puna ca paraṁ āvuso bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānagāhī suppaṭinissaggī; yampāvuso bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānagāhī suppaṭinissaggī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo. (16) Ime vuccantāvuso sovacassakaraṇā dhammā.

6. Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ anuminitabbaṁ:[1792]                                         ‘Yo khvāyaṁ puggalo pāpiccho pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṁ pāpiccho pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato; ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā: ‘Na pāpiccho bhavissāmi, na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ.[1793] (1)                                         ‘Yo khvāyaṁ puggalo attukkaṁsako paravambhī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṁ attukkaṁsako paravambhī, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā anattukkaṁsako bhavissāmi, aparavambhī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (2)                        ‘Yo khvāyaṁ puggalo kodhano kodhābhibhūto ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṁ kodhano kodhābhibhūto, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā na kodhano bhavissāmi, na kodhābhibhūto’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (3)                        ‘Yo khvāyaṁ puggalo kodhano kodhahetu upanāhī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṁ kodhano kodhahetu upanāhī, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā na kodhano bhavissāmi, na kodhahetu upanāhī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (4)                                                                                          ‘Yo khvāyaṁ puggalo kodhano kodhahetu abhisaṅgī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṁ kodhano kodhahetu abhisaṅgī, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā na kodhano bhavissāmi na kodhahetu abhisaṅgī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (5)                                                                                      ‘Yo khvāyaṁ puggalo kodhano kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho panassaṁ kodhano kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā na kodhano bhavissāmi. Na kodhasāmantā vācaṁ nicchāressāmī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (6)                                                    ‘Yo khvāyaṁ puggalo cudito codakena paṭippharati, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho pana cudito codakena codakaṁ paṭipphareyyaṁ, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā cudito codakena codakaṁ na paṭippharissāmī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (7)                                                                          ‘Yo khvāyaṁ puggalo cudito codakena codakaṁ apasādeti, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho pana cudito codakena codakaṁ apasādeyyaṁ, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā cudito codakena codakaṁ na apasādessāmī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (8)                                                                          ‘Yo khvāyaṁ puggalo cudito codakena codakassa paccāropeti, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho pana cudito codakena codakassa paccāropeyyaṁ, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā cudito codakena codakassa na paccāropessāmī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (9)                                                                           ‘Yo khvāyaṁ puggalo cudito codakena aññenaññaṁ paṭicarati, bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho pana cudito codakena aññenaññaṁ paṭicareyyaṁ bahiddhā kathaṁ apanāmeyyaṁ kopañca dosañca appaccayañca pātukareyyaṁ, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā cudito codakena na aññenaññaṁ paṭicarissāmi, na bahiddhā kathaṁ apanāmessāmi, na kopañca dosañca appaccayañca pātukarissāmī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (10)                            ‘Yo khvāyaṁ puggalo cudito codakena apadāne na sampāyati, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho pana cudito codakena apadāne na sampāyeyyaṁ, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā cudito codakena apadāne sampāyissāmi’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (11)                                                                          ‘Yo khvāyaṁ puggalo makkhī paḷāsi, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṁ makkhī paḷāsī, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā amakkhī bhavissāmi apaḷāsī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (12)                                                   ‘Yo khvāyaṁ puggalo issukī maccharī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṁ issukī maccharī , ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā anissukī bhavissāmi amaccharī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (13)                                                  ‘Yo khvāyaṁ puggalo saṭho māyāvī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṁ saṭho māyāvī, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā asaṭho bhavissāmi amāyāvī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (14)                                                ‘Yo khvāyaṁ puggalo thaddho atimānī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṁ thaddho atimānī, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā atthaddho bhavissāmi anatimānī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (15)                                        ‘Yo khvāyaṁ puggalo sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī, ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṁ sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī, ahampassaṁ paresaṁ appiyo amanāpo’ti. Evaṁ jānantenāvuso bhikkhunā: ‘asandiṭṭhiparāmāsī bhavissāmi, anādhānagāhī suppaṭinissaggī’ti, cittaṁ uppādetabbaṁ. (16)

7. Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ:[1794]                               ‘Kinnu khomhi pāpiccho pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato’ti? Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Pāpiccho khomhi pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Na khomhi pāpiccho na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ[1795] ahorattānusikkhinā[1796] kusalesu dhammesu. (1)                                                                            Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi attukkaṁsako paravambhī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Attukkaṁsako khomhi paravambhī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Anattukkaṁsako khomhi aparavambhī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (2)                                                           Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi kodhano kodhābhibhūto’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Kodhano khomhi kodhābhibhūto’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Na khomhi kodhano na kodhābhibhūto’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (3)                                                                            Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi kodhano kodhahetu upanāhī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Kodhano khomhi kodhahetu upanāhī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Na khomhi kodhano na kodhahetu upanāhī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (4)                                                     Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi kodhahetu abhisaṅgī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Kodhano khomhi kodhahetu abhisaṅgī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Na khomhi kodhano na kodhahetu abhisaṅgī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (5)                                                    Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi kodhano kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Kodhano khomhi kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Na khomhi kodhano na kodhasāmantā vācaṁ nicchāretā’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (6)                               Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi cudito codakena codakaṁ paṭippharāmī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cudito khomhi codakena codakaṁ paṭippharāmi’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cūdito khomhi codakena codakaṁ na paṭipparāmi’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (7)                                         Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi cudito codakena codakaṁ apasādemī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cūdito khomhi codakena codakaṁ apasādemī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cudito khomhi codakena codakaṁ na apasādemī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (8)                                          Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi cudito codakena codakassa paccāropemi’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cudito khomhi codakena codakassa paccāropemī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cudito khomhi codakena codakassa na paccāropemī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (9)                               Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi cudito codakena aññenaññaṁ paṭicarāmi, bahiddhā kathaṁ apanāmemi, kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cudito khomhi codakena aññenaññaṁ paṭicarāmi, bahiddhā kathaṁ apanāmemi, kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cudito khomhi codakena na aññenaññaṁ paṭicarāmi, na bahiddhā kathaṁ apanāmemi, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (10)                                                                          Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi cudito codakena apadāne na sampāyāmī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cudito khomhi codakena apadāne na sampāyāmī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Cudito khomhi codakena apadāne sampāyāmī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (11)                                           Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi makkhī paḷāsī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Makkhī khomhi paḷāsī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Amakkhī khomhi apaḷāsī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (12)                          Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi issukī maccharī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Issukī khomhi maccharī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhū paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Anissukī khomhi amaccharī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (13)                 Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi saṭho māyāvī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Saṭho khomhi māyāvī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Asaṭho khomhi amāyāvī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (14)                        Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi thaddho atimānī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Thaddho khomhi atimānī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Atthaddho khomhi anatimānī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pīti pāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (15)                                                                            Puna ca paraṁ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṁ evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘Kinnu khomhi sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī’ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Sandiṭṭhiparāmāsī khomhi ādhānagāhī duppaṭinissaggī’ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: ‘Asandiṭṭhiparāmāsī khomhi anādhānagāhī suppaṭinissaggī’ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. (16)

 

8. “Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesaṁ yeva imesaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.                                                Seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā[1797] maṇḍanakajātiko[1798] ādāse[1799] vā parisuddhe pariyodāte, acche[1800] vā udakapatte sakaṁ mukhanimittaṁ[1801] paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaṁ[1802] vā aṅgaṇaṁ[1803] vā tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati; no ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā teneva attamano[1804] hoti: ‘Lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me’ti. Evameva kho āvuso sace bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesaṁ yeva imesaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya vāyamitabbaṁ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṁ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesū”ti.

Idamavocāyasmā Mahāmoggallāno, attamanā te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinandunti.

~ Anumānasuttaṁ pañcamaṁ. ~

 

(M.16.) Cetokhilasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. “Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno pañca cetokhilā[1805] appahīnā, pañca cetaso vinibandhā[1806] asamucchinnā,[1807] so vatimasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ[1808] virūḷhiṁ[1809] vepullaṁ[1810] āpajjissatī”ti,[1811] netaṁ ṭhānaṁ vijjati.[1812]

3. Katamassa pañca cetokhilā appahīnā honti? Idha bhikkhave bhikkhu Satthari kaṅkhati[1813] vicikicchati[1814] nādhimuccati[1815] na sampasīdati.[1816] Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati[1817] ātappāya[1818] anuyogāya[1819] sātaccāya[1820] padhānāya.[1821] Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti. (1)

4. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ dutiyo cetokhilo appahīno hoti. (2)

5. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ tatiyo cetokhilo appahīno hoti. (3)

6. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ catuttho cetokhilo appahīno hoti. (4)

7. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu[1822] kupito hoti anattamano āhatacitto[1823] khilajāto.[1824] Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. (5)                            Imassa pañca cetokhilā appahīnā honti.

8. Katamassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti? Idha bhikkhave bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo[1825] avigatapipāso avigatapariḷāho[1826] avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhātāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. (1)

9. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ dutiyo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. (2)

10. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu rūpe avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu rūpe avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ tatiyo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. (3)

11. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu yāvadatthaṁ[1827] udarāvadehakaṁ[1828] bhuñjitvā seyyasukhaṁ[1829] passasukhaṁ[1830] middhasukhaṁ[1831] anuyutto[1832] viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ catuttho cetaso vinibandho asamucchinno hoti. (4)

12. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu aññataraṁ[1833] devanikāyaṁ[1834] paṇidhāya[1835] brahmacariyaṁ carati:[1836] “Imināhaṁ sīlena vā vatena[1837] vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro[1838] vā”ti. Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: “Imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariye vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ pañcamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. (5)                                                                                Imassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti.

13. “Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ āpajjissatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

14. “Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā, so vatimasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati.

15. Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti? Idha bhikkhave bhikkhu Satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. (1)

16. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ dutiyo cetokhilo pahīno hoti. (2)

17. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ tatiyo cetokhilo pahīno hoti. (3)

18. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ catuttho cetokhilo pahīno hoti. (4)

19. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano anāhatacitto akhilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano anāhatacitto akhilajāto, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. (5)                  Imassa pañca cetokhilā pahīnā honti.

20. Katamassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti? Idha bhikkhave bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātacacāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. (1)

21. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ dutiyo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. (2)

22. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu rūpe vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu rūpe vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ tatiyo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. (3)

23. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu na yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu na yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ catuttho cetaso vinibandho susamucchinno hoti. (4)

24. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: “Imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti. Yo so bhikkhave bhikkhu na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: “Imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariye vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṁ pañcamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. (5) Imassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti.

25. “Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā, ime pañca cetaso vinibandhā susumucchinnā, so vatimasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati.

26. So chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ[1839] iddhipādaṁ[1840] bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ[1841] iddhipādaṁ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ[1842] iddhipādaṁ bhāveti. Vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ[1843] iddhipādaṁ bhāveti.[1844] Ussoḷhiyeva[1845] pañcamī.

27. Sa kho so bhikkhave evaṁ ussoḷhīpannarasaṅgasamannāgato[1846] bhikkhu bhabbo[1847]

abhinibbhidāya,[1848] bhabbo sambodhāya,[1849] bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Seyyathāpi bhikkhave kukkuṭiyā[1850] aṇḍāni[1851] aṭṭha vā dasa va dvādasa[1852] vā, tānassu kukkuṭiyā sammā

adhisayitāni,[1853] sammā pariseditāni,[1854] sammā paribhāvitāni.[1855] Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṁ

icchā uppajjeyya: “Aho vatime kukkuṭapotakā[1856] pādanakhasikhāya[1857] vā mukhatuṇḍakena[1858] vā

aṇḍakosaṁ[1859] padāletvā[1860] sotthinā[1861] abhinibbhijjeyyun”ti![1862] Atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā

pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. Evameva

kho bhikkhave evaṁ ussoḷhīpannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo sambodhāya, bhabbo

abhinibbhidāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Cetokhilasuttaṁ chaṭṭhaṁ. ~

 

(M.17.) Vanapatthasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. “Vanapatthapariyāyaṁ[1863] vo bhikkhave desissāmi. Taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

3. Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṁ[1864] vanapatthaṁ upanissāya[1865] viharati. Tassa taṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā[1866] ceva sati na upaṭṭhāti,[1867] asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā[1868] samudānetabbā:[1869] cīvarapiṇḍapāta- senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena[1870] samudāgacchanti.[1871] Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ:[1872] “Ahaṁ kho imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchantī’”ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ[1873] vā tamhā vanapatthā pakkamitabbaṁ,[1874] na vatthabbaṁ.[1875]

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ vanapatthaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena[1876] samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu[1877] agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajja- parikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana[1878] me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi[1879] tamhā vanapatthā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ.

5. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ vanapatthaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajja- parikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṁ vanapatthe vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

6. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ vanapattha upanissāya viharati. Tassa taṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ vanapatthaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te appakasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā yāvajīvampi[1880] tasmiṁ vanapatthe vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

7. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ[1881] upanissāya viharati. Tassa taṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ gāmaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ vā tamhā gāmā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ.

8. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ gāmaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajja- parikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana imaṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tamhā gāmantā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ.

9. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya- bhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ gāmaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya- bhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana imaṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṁ gāme vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

10. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ gāmaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ gāmaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṁ gāme vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

11. Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṁ nigamaṁ[1882] upanissāya viharati. Tassa taṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ nigamaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ vā tamhā nigamā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ.

12. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ nigamaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ nigamaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajja- parikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tamhā nigamā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ.

13. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ nigamaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ nigamaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti, na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṁ nigame vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

14. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ nigamaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ nigamaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ nigamaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṁ nigame vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

15. Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṁ nagaraṁ[1883] upanissāya viharati. Tassa taṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ nagaraṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ vā tamhā nagarā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ.

16. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ nagaraṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ nagaraṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajja- parikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tamhā nagarā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ.

17. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ nagaraṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ nagaraṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṁ nagare vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

18. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ nagaraṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ. ‘Ahaṁ kho imaṁ nagaraṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ nagaraṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsana gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṁ nagare vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

19. Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṁ janapadaṁ[1884] upanissāya viharati. Tassa taṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ janapadaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ vā tamhā janapadā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ.

20. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ janapadaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ janapadaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajja- parikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tamhā janapadā pakkamitabbaṁ, na vatthabbaṁ.

21. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ janapadaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ janapadaṁ upanissāya viharāmi. Tassa taṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṁ janapade vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

22. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ janapadaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ janapadaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ janapadaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṁ janapade vatthabbaṁ, na pakkamitabbaṁ.

23. Idha pana pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ puggalaṁ[1885] upanissāya viharati. Tassa taṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍāpātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ puggalaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchantī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ vā puggalo anāpucchā[1886] pakkamitabbaṁ, nānubandhitabbo.[1887]

24. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ puggalaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍāpātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ puggalaṁ upanissāya viharāmi tassa me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi so puggalo āpucchā pakkamitabbaṁ, nānubandhitabbo.

25. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ puggalaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ puggalaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Atha ca pana me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāmī’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaṁ.

26. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṁ puggalaṁ upanissāya viharati. Tassa taṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍāpātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṁ: ‘Ahaṁ kho imaṁ puggalaṁ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṁ puggalaṁ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṁ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ nānupāpuṇāmi; ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti’ti. Tena bhikkhave bhikkhunā yāvajīvampi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaṁ api panujjamānenapī”ti.[1888]

“Idamavoca Bhagavā, attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Vanapatthasuttaṁ sattamaṁ. ~

 

(M.18.)Madhupiṇḍikasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme.

2. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya Kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Mahāvanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya, Mahāvanaṁ ajjhogahetvā Beluvalaṭṭhikāya[1889] mūle divāvihāraṁ nisīdi.

3. Daṇḍapāṇīpi[1890] kho Sakko jaṅghāvihāraṁ[1891] anucaṅkamamāno anuvicaramāno[1892] yena Mahāvanaṁ tenupasaṅkami, Mahāvanaṁ ajjhogahetvā yena Beluvalaṭṭhikā yena Bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā daṇḍamolubbha[1893] ekamantaṁ aṭṭhāsi, ekamantaṁ ṭhito kho Daṇḍapāṇī Sakko Bhagavantaṁ etadavoca: ‘Kiṁvādī samaṇo, kimakkhāyī’ti?[1894]

4. “Yathāvādī[1895] kho āvuso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, na kenaci loke viggayha[1896] tiṭṭhati; yathā ca pana kāmehi visaṁyuttaṁ[1897] viharantaṁ taṁ brāhmaṇaṁ akathaṅkathiṁ[1898] chinnakukkuccaṁ[1899] bhavābhave[1900] vītataṇhaṁ[1901] saññā nānusenti,[1902] evaṁvādī kho ahaṁ āvuso evamakkhāyī”ti.

5. Evaṁ vutte, Daṇḍapāṇī Sakko sīsaṁ okampetvā[1903] jivhaṁ nillāḷetvā[1904] tivisākhaṁ[1905] naḷāṭikaṁ[1906]

naḷāṭe[1907] vuṭṭhāpetvā[1908] Daṇḍamolubbha pakkāmi.  

6. Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ patisallāṇā vuṭṭhito yena Nigrodhārāmo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

7. “Idhāhaṁ bhikkhave pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Kapilavatthusmiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Mahāvanaṁ tenupasaṅkamiṁ divāvihārāya, Mahāvanaṁ ajjhogahetvā Beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṁ nisīdiṁ. Daṇḍapāṇīpi kho bhikkhave Sakko jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena Mahāvanaṁ tenupasaṅkami, Mahāvanaṁ ajjhogahetvā yena Beluvalaṭṭhikā yenāhaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mama saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇiyaṁ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho bhikkhave Daṇḍapāṇī Sakko maṁ etadavoca: ‘Kiṁvādī samaṇo, kimakkhāyī’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ bhikkhave Daṇḍapāṇiṁ Sakkaṁ etadavocaṁ: ‘Yathāvādī kho āvuso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, na kenaci loke viggayha tiṭṭhati; yathā ca pana kāmehi visaṁyuttaṁ viharantaṁ taṁ brāhmaṇaṁ akathaṅkathiṁ chinnakukkuccaṁ bhavābhave vītataṇhaṁ saññā nānusenti, evaṁ vādī kho ahaṁ āvuso evamakkhāyī’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave Daṇḍapāṇī Sakko sīsaṁ okampetvā jivhaṁ nillāḷetvā tivisākhaṁ naḷāṭikaṁ naḷāṭe vuṭṭhāpetvā Daṇḍamolubbha pakkāmī’ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca: ‘Kiṁvādī pana bhante Bhagavā sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, na kenaci loke viggayha tiṭṭhati? Kathañca pana bhante Bhagavantaṁ kāmehi visaṁyuttaṁ viharantaṁ taṁ brāhmaṇaṁ akathaṅkathiṁ chinnakukkuccaṁ bhavābhave vītataṇhaṁ saññā nānusentī’ti?

8. Yatonidānaṁ[1909] bhikkhu purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā[1910] samudācaranti:[1911] “Ettha[1912] ce natthi abhinanditabbaṁ[1913] abhivaditabbaṁ[1914] ajjhosetabbaṁ,[1915] esevanto[1916] rāgānusayānaṁ, esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ, esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvantuvampesuññamusāvādānaṁ;[1917] etthe te pāpakā akusalā dhammā aparisesā[1918] nirujjhantī”ti.[1919]

9. Idamavoca Bhagavā. Idaṁ vatvā Sugato, uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.

10. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi: “Idaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho. Yatonidānaṁ bhikkhu purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhosetabbaṁ, esevanto rāgānusayānaṁ, esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ, esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvantuvampesuññamusāvādānaṁ; etthe te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti. ‘Ko nu kho imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: “Ayaṁ ceva āyasmā Mahākaccāno Satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito[1920] ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā Mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti.

11. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Mahākaccāno tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmatā Mahākaccānena saddhiṁ sammodiṁsu. Samamodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etadavocuṁ: “Idaṁ kho no āvuso Kaccāna Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho. Yatonidānaṁ bhikkhu purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhosetabbaṁ, esevanto rāgānusayānaṁ, esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvantuvampesuññamusāvādānaṁ; etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti. Tesaṁ no āvuso Kaccāna amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi: “Idaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho. Yatonidānaṁ bhikkhu purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhosetabbaṁ, esevanto rāgānusayānaṁ, esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ, esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatu- vantuvampesuññamusāvādānaṁ; etthe te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti. “Ko nu kho imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? Tesaṁ no āvuso Kaccāna amhākaṁ etadahosi: “Ayaṁ kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrambhacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā Mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti. Vibhajatāyasmā[1921] Mahākaccāno”ti.

12. “Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī[1922] sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato, sāravato atikkammeva, mūlaṁ atikkamma, khandhaṁ sākhāpalāse[1923] sāraṁ pariyesitabbaṁ[1924] maññeyya, evaṁ sampadamidaṁ[1925] āyasmantānaṁ. Satthari sammukhībhūte[1926] taṁ Bhagavantaṁ atisitvā[1927] amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. So hāvuso Bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati; cakkhubhūto[1928] ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto; vattā[1929] pavattā,[1930] atthassa ninnetā,[1931] amatassa dātā, dhammassāmi Tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṁ Bhagavantaṁ yeva etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naṁ dhāreyyāthā”ti.

13. “Addhāvuso[1932] Kaccāna Bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati; cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto; vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmi Tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi, yaṁ Bhagavantaṁ yeva etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā Mahākaccāno Satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajatāyasmā Mahākaccāno agarukatvā”ti.[1933]

14. “Tenahāvuso suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsisasāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa paccassosuṁ. Āyasmā Mahākaccāno etadavoca:

15. Yaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘Yatonidānaṁ bhikkhu purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhosetabbaṁ, esevanto rāgānusayānaṁ, esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ, esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvantuvampesuññamusāvādānaṁ; etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti. Imassa kho ahaṁ āvuso Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi:

16. Cakkhuñcāvuso paṭicca[1934] rūpe ca uppajjati[1935] cakkhuviññāṇaṁ.[1936] Tiṇṇaṁ saṅgati[1937] phasso, phassapaccayā vedanā, yaṁ vedeti[1938] taṁ sañjānāti,[1939] yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi,[1940] yaṁ vitakketi taṁ papañceti,[1941] yaṁ papañceti. Tatonidānaṁ[1942] purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, atītānāgatapaccuppannesu cakkhuviññeyyesu rūpesu. Sotañcāvuso paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṁ vedeti taṁ sañjānāti. Yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi. Yaṁ vitakketi taṁ papañceti. Yaṁ papañceti tatonidānaṁ; purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, atītānāgatapaccuppannesu sotaviññeyyesu saddesu. Ghānañcāvuso paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṁ vedeti taṁ sañjānāti. Yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi. Yaṁ vitakketi taṁ papañceti. Yaṁ papañceti tatonidānaṁ; purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, atītānāgatapaccuppannesu ghānaviññeyyesu gandhesu. Jivhañcāvuso paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṁ vedeti taṁ sañjānāti. Yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi. Yaṁ vitakketi taṁ papañceti. Yaṁ papañceti tatonidānaṁ; purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, atītānāgatapaccuppannesu jivhāviññeyyesu rasesu. Kāyañcāvuso paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṁ vedeti taṁ sañjānāti. Yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi. Yaṁ vitakketi taṁ papañceti. Yaṁ papañceti tatonidānaṁ; purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, atītānāgatapaccuppannesu kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu. Manañcāvuso paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṁ vedeti taṁ sañjānāti. Yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi. Yaṁ vitakketi taṁ papañceti. Yaṁ papañceti tatonidānaṁ; purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, atītānāgatapaccuppannesu manoviññeyyesu dhammesu.

17. “So vatāvuso cakkhusmiṁ sati rūpe sati cakkhuviññāṇe sati phassapaññattiṁ[1943] paññāpessatī”ti,[1944] ṭhānametaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “So vatāvuso sotasmiṁ sati sadde sati sotaviññāṇe sati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “So vatāvuso ghānasmiṁ sati gandhe sati ghānaviññāṇe sati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “So vatāvuso jivhāya sati rase sati jivhāviññāṇe sati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “So vatāvuso kāyasmiṁ sati phoṭṭhabbe sati kāyaviññāṇe sati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “So vatāvusomanasmiṁ sati dhamme sati manoviññāṇe sati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, ṭhānametaṁ vijjati.

18. “So vatāvuso cakkhusmiṁ asati rūpe asati cakkhuviññāṇe asati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “So vatāvuso sotasmiṁ asati sadde asati sotaviññāṇe asati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “So vatāvuso ghānasmiṁ asati gandhe asati ghānaviññāṇe asati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “So vatāvuso jivhāya asati rase asati jivhāviññāṇe asati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “So vatāvuso kāyasmiṁ asati phoṭṭhabbe asati kāyaviññāṇe asati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “So vatāvuso manasmiṁ asati dhamme asati manoviññāṇe asati phassapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhā samudācaraṇapaññattiṁ paññāpessatī”ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

19. Yaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “Yathonidānaṁ bhikkhu purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhosetabbaṁ, esevanto rāgānusayānaṁ esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ, esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvantuvampe- suññamusāvādānaṁ; etthe te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti. Imassa kho ahaṁ āvuso Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. “Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto Bhagavantaṁ yeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā no Bhagavā vyākaroti, tathā naṁ dhāreyyāthā”ti.

20. Atha kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ: “Yaṁ kho no bhante Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: ‘Yatho nidānaṁ bhikkhu purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhosetabbaṁ, esevanto rāgānusayānaṁ, esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ, esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādāna kalahaviggahavivādatuvantuvampesuññamusāvādānaṁ; etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti. Tesaṁ no bhante amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi: ‘Idaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: “Yatho nidānaṁ bhikkhu purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhosetabbaṁ, esevanto rāgānusayānaṁ, esevanto paṭighānusayānaṁ, esevanto diṭṭhānusayānaṁ, esevanto vicikicchānusayānaṁ, esevanto mānānusayānaṁ, esevanto bhavarāgānusayānaṁ, esevanto avijjānusayānaṁ, esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvantuvampesuññamusāvādānaṁ; etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? Tesaṁ no bhante amhākaṁ etadahosi: “Ayaṁ kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yannūna mayaṁ yenāyasmā Mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti. “Atha kho mayaṁ bhante yenāyasmā Mahākaccāno tenupasaṅkamimha, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. Tesaṁ no bhante āyasmatā Mahākaccānena imehi ākārehi[1945] imehi padehi byañjanehi attho vibhatto”ti.[1946]

21. “Paṇḍito bhikkhave Mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave Mahākaccāno. Mañcepi tumhe bhikkhave etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi naṁ evamevaṁ vyākareyyaṁ, yathā taṁ Mahākaccānena vyākataṁ eso cevetassa attho, evañca naṁ dhārethā”ti.

22. Evaṁ vutte, āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca: “Seyyathāpi bhante puriso jighacchādubbalyapareto[1947] madhupiṇḍikaṁ[1948] adhigaccheyya, so yato yato sāyeyya[1949] labhetheva sāduṁ[1950] rasaṁ asecanakaṁ.[1951] Evameva kho bhante cetaso bhikkhu dabbajātiko[1952] yato yato imassa dhammapariyāyassa paññāya atthaṁ upaparikkheyya,[1953] labhetheva attamanataṁ, labhetha cetaso pasādaṁ.[1954] Ko nāmo ayaṁ bhante dhammapariyāyo”ti?

“Tasmātiha tvaṁ Ānanda, imaṁ dhammapariyāyaṁ madhupiṇḍikapariyāyotveva naṁ dhārehī”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Madhupiṇḍikasuttaṁ aṭṭhamaṁ. ~

 

(M.19.) Vekhanassasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho Vekhanasso paribbājako yena Bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Vekhanasso paribbājako Bhagavato santike udānaṁ udānesi: “Ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo”ti! Kiṁ pana tvaṁ Kaccāna evaṁ vadesi: “Ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo”ti? “Katamo Kaccāna so paramo vaṇṇo”ti? “Yasmā bho Gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na’ tthi, so paramo vaṇṇo”ti. “Katamo pana so Kaccāna vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā na’ tthī”ti? “Yasmā bho Gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītarovā paṇītataro vā na’ tthi, so paramo vaṇṇo”ti.

3~11. Dīghā pi kho te esā Kaccāna phareyya. Yasmā bho Gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇitataro vā na’ tthi, so paramo vaṇṇo ti vadesi; tañ ca vaṇṇaṁ na paññāpesi. Seyyathāpi Kaccāna puriso evaṁ vadeyya: “Ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī, taṁ icchāmi taṁ kāmemī”ti. Tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: Ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi tvaṁ janapadakalyāṇī: Khattiyi vā brāhmaṇī vā vessī vā suddi vā ti? Iti puṭṭho no ti vadeyya. Tam enaṁ vadeyyuṁ: Ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, janāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ: Evaṁ nāmā evaṁ gottā iti cā ti. Tam enaṁ vadeyyuṁ: Ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapada kalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ evaṁ nāmā evaṁ gottā iti cā ti. Dīghā vā rassā vā majjhamā vā kāḷi vā sāmā vā maṅguracchavī vā ti? Amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā ti? Iti pūṭṭho no ti vadeyya. Tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesī ti? Iti puṭṭho āmāti vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti? Addhā kho bho Gotama evaṁ sante tassa purisassa appāṭihirakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. Evam eva kho tvaṁ Kaccāna, yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā na’ tthi, so paramo vaṇṇo ti vadesi, tañ ca vaṇṇaṁ na paññāpesī ti.

Seyyathāpi bho Gotama maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; evaṁ vaṇṇo attā hoti arogo param maraṇā ti.

Taṁ kiṁ maññasi kaccāna? Yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopaṇako, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotama rattandhakāratimisāya kimi khajjopaṇako, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopaṇako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ ho Gotama rattandhakāratimisāya telappadīpo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotama, rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, yā vā rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotama rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi maññasi Kaccāna? Yā vā rattiyā paccūsasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadītārakā, yo vā tadahu’ posathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattisamayaṁ cando, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotamo tadahu’ posathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattisamayaṁ cando, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Yo vā tadahu’ posathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattisamayaṁ cando, yo vā vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṁ suriyo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotama vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṁ suriyo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Ato kho te Kaccāna, bahūhi bahutarā devā ye imesaṁ candimasuriyānaṁ ābhā nānubhonti; tyāhaṁ pajānāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na’ tthi ti. Atha ca pana tvaṁ Kaccāna yvāyaṁ vaṇṇo kiminā khajjopaṇakena hīnataro ca patikiṭṭhataro ca, so paramo vaṇṇo ti vadesi, tañ ca vaṇṇaṁ na paññāpesi.

12. Pañca kho ime Kaccāna kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho Kacchāna pañca kāmaguṇā.

13. Yaṁ kho Kaccāna ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati kāmasukhaṁ. Iti kāmehi kāmasukhaṁ kāmasukhā kāmaggasukhaṁ tattha aggam akkhāyatī ti.

14. Evaṁ vutte Vekhanasso paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Acchariyaṁ bho Gotama, abbhutaṁ bho Gotama. Yāva subhāsitañ c’ idaṁ bhotā Gotamena: Kāmehi kāmasukhaṁ, kāmasukhā kāmaggasukhaṁ tattha aggam akkhāyatī”ti. Dujjānaṁ[1955] kho etaṁ Kaccāna, tayā aññadiṭṭhikena  aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena aññathācariyakena[1956] kāmaṁ vā kāmasukhaṁ vā kāmaggasukhaṁ vā. Ye kho te Kaccāna bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇiyā ohitabhārā anuppattasadatthāparikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, te kho etaṁ jāneyyuṁ: Kāmaṁ vā kāmasukhaṁ vā kāmaggasukhaṁ vā ti.

15. Evaṁ vutte Vekhanasso paribbājako kupito anattamano Bhagavantaṁ yeva khuṁsento[1957] Bhagavantaṁ yeva vamhento[1958] Bhagavantaṁ yeva vadamāno: “Samaṇo ca Gotamo pāpito bhavissati”ti. Bhagavantaṁ etadavoca: “Evam eva pan’ idh’ eke samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṁ, apassantā aparantaṁ,[1959] atha ca pana: Khiṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇiyaṁ nāparaṁ itthāttāyā”ti. Paṭijānanti: “Tesam idaṁ bhāsitaṁ hassakaṁ[1960] yeva sampajjati,[1961] nāmakaṁ[1962] yeva sampajjati, rittakaṁ yeva sampajjati, tucchakaṁ[1963] yeva sampajjatī”ti.

16. Ye kho te Kaccāna, samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṁ, apassantā aparantaṁ: “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāni pajānāmā”ti paṭijānanti; tesaṁ so yeva sahadhammiko niggaho[1964] hoti. Api ca Kaccāna, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī[1965] ujjujātiko:[1966] “Aham anusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi, yathānusiṭṭhaṁ[1967] tathā paṭipajjamāno[1968] na cirass’ eva sāmaññeva ñassati, sāmaṁ dakkhī”ti.[1969] Evaṁ kira sammā bandhanā vippamokkho[1970] hoti yadidaṁ avijjābandhanā. Seyyathāpi Kaccāna daharo kumāro mando[1971] uttānaseyyako kaṇṭhapañcamehi[1972] bandhanehi baddho[1973] assa suttabandhanehi, tassa vuddhim anvāya[1974] indriyānaṁ paripākam[1975] anvāya tāni bandhanāni mucceyyuṁ; so mokkho’ mhī”ti kho jāneyya no ca bandhanaṁ. Evam eva kho Kaccāna, etu viññū puriso asaṭho amāyāvi ujjujātiko: “Aham anusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi; yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno na cirass’ eva sāmañ ñeva ñassati, sāmaṁ dakkhī”ti. Evaṁ kira sammā bandhanā vippamokkho hoti yadidaṁ avijjābandhanā”ti.

17. Evaṁ vutte, Vekhanasso paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama,seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vīvareyya,mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī ti, evam evaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṅgatan”ti.

~ Vekhanassasuttaṁ dasamaṁ  ~

 

 

 

(M.20.) Vitakkasaṇṭhānasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Adhicittamanuyuttena[1976] bhikkhave bhikkhunā pañca nimittāni[1977] kālena kālaṁ[1978] manasikātabbāni.[1979] Katamāni pañca?

3. Idha bhikkhave bhikkhunā yaṁ nimittaṁ āgamma[1980] yaṁ nimittaṁ manasikaroto, uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā[1981] chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi.[1982] Tena bhikkhave bhikkhunā tamhā nimittā aññaṁ[1983] nimittaṁ manasikātabbaṁ kusalūpasaṁhitaṁ, tassa tamhā nimittā aññaṁ nimittaṁ manasikaroto kusalūpasaṁhitaṁ, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti;[1984] tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati[1985] sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi bhikkhave dakkho palagaṇḍo[1986] vā palagaṇḍantevāsī vā sukhumāya[1987] āṇiyā[1988] oḷārikaṁ[1989] āṇiṁ abhinīhaneyya[1990] abhinīhareyya[1991] abhinivajjeyya.[1992] Evameva kho bhikkhave bhikkhuno yaṁ nimittaṁ āgamma yaṁ nimittaṁ manasikaroto, uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena bhikkhave bhikkhunā tamhā nimittā[1993] aññaṁ nimittaṁ manasikātabbaṁ kusalūpasaṁhitaṁ. Ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.                    (1. Aññanimittapabbaṁ)

4. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tamhā nimittā aññaṁ nimittaṁ manasikaroto kusalūpasaṁhitaṁ, uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ ādīnavo upaparikkhitabbo:[1994] ‘Itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā,[1995] itipime vitakkā dukkhavipākā’ti. Tassa tesaṁ vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti, ye abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi bhikkhave itthī vā vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ahikuṇapena[1996] vā kukkurakuṇapena[1997] vā manussakuṇapena[1998] vā kaṇṭhe[1999] āsattena[2000] aṭṭīyeyya[2001] harāyeyya[2002] jiguccheyya.[2003] Evameva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tamhāpi nimittā aññaṁ nimittaṁ manasikaroto kusalūpasaṁhitaṁ, uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ ādīnavo upaparikkhitabbo: ‘itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā’ti. Tassa tesaṁ vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.        (2. Ādīnavapabbaṁ)

5. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesaṁ vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato, uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ asatiamanasikāro[2004] āpajjitabbo,[2005] tassa tesaṁ vitakkānaṁ asatiamanasikāraṁ āpajjato, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti. Tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi bhikkhave cakkhumā puriso āpāthagatānaṁ[2006] rūpānaṁ adassanakāmo[2007] assa, so nimīleyya[2008] vā aññena vā apalokeyya.[2009] Evameva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato, uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ asatiamanasikāro āpajjitabbo, tassa tesaṁ vitakkānaṁ asatiamanasikāraṁ āpajjato, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādiyati. (3. Asatipabbaṁ)

6. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ asatiamanasikāraṁ āpajjato, uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ[2010] manasikātabbaṁ, tassa tesaṁ vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikaroto, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi bhikkhave puriso sīghaṁ[2011] gaccheyya, tassa evamassa: ‘Kinnu kho ahaṁ sīghaṁ gacchāmi, yannūnāhaṁ saṇikaṁ[2012] gaccheyyan’ti? So saṇikaṁ gaccheyya, tassa evamassa: ‘Kinnu kho ahaṁ saṇikaṁ gacchāmi, yannūnāhaṁ tiṭṭheyyan’ti? So tiṭṭheyya, tassa evamassa: ‘Kinnu kho ahaṁ ṭhito, yannūnāhaṁ nisīdeyyan’ti? So nisīdeyya, tassa evamassa: ‘Kinnu kho ahaṁ nisinno, yannūnāhaṁ nipajjeyyan’ti?[2013] So nipajjeyya. Evaṁ hi so bhikkhave puriso oḷārikaṁ[2014] oḷārikaṁ iriyāpathaṁ[2015] abhinivajjetvā[2016] sukhumaṁ[2017] sukhumaṁ iriyāpathaṁ kappeyya.[2018] Evameva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ asatiamanasikāraṁ āpajjato, uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṁ vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikātabbaṁ, tassa tesaṁ vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikaroto, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. (4. Vitakkamūlabhedapabbaṁ)

7. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikaroto, uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena bhikkhave bhikkhunā dante’ bhidantamādhāya[2019] jivhāya[2020] tāluṁ[2021] āhacca,[2022] cetasā cittaṁ

abhiniggaṇhitabbaṁ[2023] abhinippīḷetabbaṁ[2024] abhisantāpetabbaṁ,[2025] tassa dante’ bhidantamādhāya

jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato, ye pāpakā

akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti, te abbhatthaṁ

gacchantī; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

Seyyathāpi bhikkhave balavā puriso dubbalataraṁ[2026] purisaṁ sīse[2027] vā gale[2028] vā khandhe[2029] vā gahetvā[2030] abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya. Evameva kho bhikkhave tassa ce

bhikkhuno tesampi vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ manasikaroto, uppajjanteva pāpakā

akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tena bhikkhave bhikkhunā

dante’ bhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato

abhisantāpayato, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi,

te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati

ekodi hoti samādhiyati. (5. Abhiniggaṇhanapabbaṁ)

8. Yato kho bhikkhave bhikkhuno yaṁ nimittaṁ āgamma yaṁ nimittaṁ manasikaroto, uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi. Tassa tamhā nimittā aññaṁ nimittaṁ manasikaroto kusalūpasaṁhitaṁ, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi; te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṁ ādīnavaṁ upaparikkhato, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi; te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṁ asati- amanasikāraṁ āpajjato, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi; te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṁ vitakkasaṅkhārasanthānaṁ manasikaroto, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi; te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Dante ’bhidantamādhāya jivahāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato, ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṁhitāpi dosūpasaṁhitāpi mohūpasaṁhitāpi, te pahīyanti, te abbhatthaṁ gacchanti; tesaṁ pahānā ajjhattameva cittaṁ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu vasī[2031] vitakkapariyāyapathesu. Yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhissati, taṁ vitakkaṁ vitakkessati; yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhissati, na taṁ vitakkaṁ vitakkessati. Acchecchi[2032] taṇhaṁ, vāvattayi[2033] saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā,[2034] antamakāsi dukkhassā”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Vitakkasaṇṭhānasuttaṁ dasamaṁ. ~

 

Sīhanādavaggo dutiyo.

Tassa vaggassa uddānaṁ.

Cūḷamahāmigapopamanādā dukkha duve'pi sahattanumānā

Khīlapathā madhudvedhavitakkā pañcanimittakathesa dutiyo.

 

 

(M.21.) Kakacūpamasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Tena kho pana samayena āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ ativelaṁ[2035] saṁsaṭṭho[2036] viharati. Evaṁ saṁsaṭṭho āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ viharati. Sace koci bhikkhu āyasmato Moliyaphaggunassa sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ avaṇṇaṁ[2037] bhāsati, tenāyasmā Moliyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi[2038] karoti; sace pana koci bhikkhu tāsaṁ bhikkhunīnaṁ sammukhā āyasmato Moliyaphaggunassa avaṇṇaṁ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṁ saṁsaṭṭho āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ viharati.

3. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca: ‘Āyasmā bhante Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ ativelaṁ saṁsaṭṭho viharati. Evaṁ saṁsaṭṭho bhante āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṁ viharati. Sace koci bhikkhu āyasmato Moliyaphaggunassa sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ avaṇṇaṁ bhāsati, tenāyasmā Moliyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti; sace pana koci bhikkhu tāsaṁ bhikkhunīnaṁ sammukhā āyasmato Moliyaphaggunassa avaṇṇaṁ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṁ saṁsaṭṭho bhante āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhī saddhiṁ viharatī’ti.

4. Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: Ehi tvaṁ bhikkhu mama vacanena Moliyaphaggunaṁ bhikkhuṁ āmantehi: “Satthā taṁ āvuso Phagguna āmantetī”ti. ‘Evambhante’ti, kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yenāyasmā Moliyaphagguno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Moliyaphaggunaṁ etadavoca: ‘Satthā taṁ āvuso Phagguna āmantetī’ti. ‘Evamāvuso’ti, kho āyasmā Moliyaphagguno tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Moliyaphaggunaṁ Bhagavā etadavoca:

5. ‘Saccaṁ kira[2039] tvaṁ Phagguna bhikkhunīhi saddhiṁ ativelaṁ saṁsaṭṭho viharasi? Evaṁ saṁsaṭṭho kira tvaṁ Phagguna bhikkhunīhi saddhiṁ viharasi. Sace koci bhikkhu tuyhaṁ sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ avaṇṇaṁ bhāsati, tena tvaṁ kupito anattamano adhikaraṇampi karosi; sace pana koci bhikkhu tāsaṁ bhikkhunīnaṁ sammukhā tuyhaṁ avaṇṇaṁ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṁ saṁsaṭṭho kira tvaṁ Phagguna bhikkhunīhi saddhiṁ viharasī’ti. ‘Evambhante’ti. Nanu tvaṁ Phagguna kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito’ti? ‘Evambhante’ti.

6. Na kho te etaṁ Phagguna patirūpaṁ[2040] kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa, yaṁ tvaṁ bhikkhunīhī saddhiṁ ativelaṁ saṁsaṭṭho vihareyyāsi. Tasmātiha[2041] Phagguna tava cepi koci sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ avaṇṇaṁ bhāseyya, tatrāpi tvaṁ Phagguna ye gehasitā[2042] chandā ye gehasitā vitakkā, te pajaheyyāsi.[2043] Tatrāpi[2044] te Phagguna evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Na ceva me cittaṁ vipariṇataṁ[2045] bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāmi;[2046] hitānukampī ca viharissāmi, mettacitto na dosantaro’ti. Evaṁ hi te Phagguna sikkhitabbaṁ.

  Tasmātiha Phagguna tava cepi koci sammukhā tāsaṁ bhikkhunīnaṁ pāṇinā[2047] pahāraṁ[2048] dadeyya, leḍḍunā[2049] pahāraṁ dadeyya, daṇḍena[2050] pahāraṁ dadeyya, satthena[2051] pahāraṁ dadeyya,[2052] tatrāpi tvaṁ Phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā, te pajaheyyāsi. Tatrāpi te Phagguna evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Na ceva me cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāmi; hitānukampī ca viharissāmi mettacitto na dosantaro’ti. Evaṁ hi te Phagguna sikkhitabbaṁ.

  Tasmātiha Phagguna tava cepi koci sammukhā avaṇṇaṁ bhāseyya, tatrāpi tvaṁ Phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā, te pajaheyyāsi. Tatrāpi te Phagguna evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Na ceva me cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāmi; hitānukampī ca viharissāmi mettacitto na dosantaro’ti. Evaṁ hi te Phagguna sikkhitabbaṁ.

  Tasmātiha Phagguna tava cepi koci pāṇinā pahāraṁ dadeyya, leḍḍunā pahāraṁ dadeyya, daṇḍena pahāraṁ dadeyya, satthena pahāraṁ dadeyya, tatrāpi tvaṁ Phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā, te pajaheyyāsi. Tatrāpi te Phagguna evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Na ceva me cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāmi; hitānukampī ca viharissāmi mettacitto na dosantaro’ti. Evaṁ hi te Phagguna sikkhitabbaṁ.

7. Atha kho Bhagavā bhikkhu āmantesi: ‘Ārādhayiṁsu[2053] vata me bhikkhave bhikkhū ekaṁ samayaṁ cittaṁ. Idhāhaṁ bhikkhave bhikkhū āmantesiṁ: ‘Ahaṁ kho bhikkhave ekāsanabhojanaṁ[2054] bhuñjāmi. Ekāsanabhojanaṁ kho ahaṁ bhikkhave bhuñjamāno appābādhatañca[2055] sañjānāmi appātaṅkatañca[2056] lahuṭṭhānañca[2057] balañca[2058] phāsuvihārañca.[2059] Etha tumhepi bhikkhave ekāsana bhojanaṁ bhuñjatha. Ekāsanabhojanaṁ kho bhikkhave tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā’ti. Na me bhikkhave tesu bhikkhūsu anusāsanī[2060] karaṇīyā ahosi;[2061] satuppādakaraṇīyameva[2062] me bhikkhave tesu bhikkhusu ahosi. Seyyathāpi bhikkhave subhūmiyaṁ[2063] cātummahāpathe[2064] ājaññaratho[2065] yutto assa ṭhito[2066] odhastapatodo,[2067] tamenaṁ dakkho yoggācariyo[2068] assadammasārathī[2069] abhirūhitvā[2070] vāmena hatthena[2071] rasmiyo[2072] gahetvā dakkhiṇena[2073] hatthena patodaṁ[2074] gahetvā[2075] yenicchakaṁ yadicchakaṁ sāreyyāpi[2076] paccāsāreyyāpi.[2077] Evameva kho bhikkhave na me tesu bhikkhusu anusāsanī karaṇīyā ahosi; satuppādakaraṇīyameva me bhikkhave tesu bhikkhusu ahosi.

8. Tasmātiha bhikkhave tumhepi akusalaṁ pajahatha, kusalesu dhammesu āyogaṁ[2078] karotha; evaṁ hi tumhepi imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatha. Seyyathāpi bhikkhave gāmassa vā nigamassa avidūre[2079] mahantaṁ sālavanaṁ, tañcassa phalaṇḍehi[2080] sañchannaṁ;[2081] tassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo.[2082] So yā tā sālalaṭṭhiyo[2083] kuṭilā[2084] ojāpaharaṇīyo,[2085] tā tacchetvā[2086] bahiddhā[2087], nīhareyya[2088] antovanaṁ[2089] suvisodhitaṁ visodheyya,[2090] yā pana tā sālalaṭṭhiyo ujukā sujātā tā sammā parihareyya.[2091] Evaṁ hetaṁ bhikkhave sālavanaṁ aparena samayena vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. Evameva kho bhikkhave tumhepi akusalaṁ pajahatha, kusalesu dhammesu āyogaṁ karotha; evaṁ hi tumhepi imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatha.

9. Bhūtapubbaṁ[2092] bhikkhave imissāyeva Sāvatthiyā Vedehikā nāma gahipatānī ahosi. Vedehikāya bhikkhave gahapatāniyā[2093] evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:[2094] ‘Soratā[2095] Vedehikā gahapatānī, nivātā[2096] Vedehikā gahapatānī, upasantā[2097] Vedehikā gahapatānī’ti. Vedehikāya kho pana bhikkhave gahapatāniyā Kāḷī nāma dāsī[2098] ahosi, dakkhā analasā[2099] susaṁvihitakammantā.[2100] Atha kho bhikkhave Kāḷiyā dāsiyā etadahosi: ‘Mayhaṁ kho ayyāya evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: “Soratā Vedehikā gahapatānī, nivātā Vedehikā gahapatānī, upasantā Vedehikā gahapatānī”ti. Kinnu kho me ayyā santaṁyeva[2101] nu kho ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti,[2102] udāhu asantaṁ? Udāhu mayhevete kammantā susaṁvihitā,[2103] yena me ayyā santaṁyeva ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti, no asantaṁ? Yannūnāhaṁ ayyaṁ vīmaṁseyyan’ti.[2104] Atha kho bhikkhave Kāḷī dāsī divā[2105] uṭṭhāsi.[2106] Atha kho bhikkhave Vedehikā gahapatānī Kāḷiṁ dāsiṁ etadavoca: ‘He[2107] je[2108] kāḷī’ti. ‘Kiṁ ayye’ti? ‘Kiṁ je divā uṭṭhāsī’ti? ‘Na kho ayye kiñcī’ti. ‘No vata re kiñci pāpidāsī[2109] divā uṭṭhāsī’ti, kupitā anattamanā bhākuṭiṁ[2110] akāsi. Atha kho bhikkhave Kāḷiyā dāsiyā etadahosi: ‘Santaṁyeva kho me ayyā ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti no asantaṁ, mayhevete kammantā susaṁvihitā, yena me ayyā santaṁyeva ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti no asantaṁ. Yannūnāhaṁ bhiyyosomattāya[2111] ayyaṁ vīmaṁseyyan’ti.

  Atha kho bhikkhave Kāḷī dāsī divātaraṁ uṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave Vedehikā gahapatānī Kāḷiṁ dāsiṁ etadavoca: ‘He je kāḷī’ti. ‘Kiṁ ayye’ti? ‘Kiṁ je divātaraṁ uṭṭhāsī’ti? ‘Na kho ayye kiñci’ti. ‘No vata re kiñci, pāpī dāsi divātaraṁ uṭṭhāsī’ti, kupitā anattamanā anattamanavācaṁ nicchāresi.[2112] Atha kho bhikkhave Kāḷiyā dāsiyā etadahosi: ‘Santaṁyeva kho me ayyā ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti no asantaṁ, mayhevete kammantā susaṁvihitā, yena me ayyā santaṁyeva ajjhattaṁ kopaṁ na pātukaroti no asantaṁ; yannūnāhaṁ bhiyyosomattāya ayyaṁ vīmaṁseyyan’ti.

  Atha kho bhikkhave Kāḷī dāsī divātaraṁyeva uṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave Vedehikā gahapatānī Kāḷiṁ dāsiṁ etadavoca: ‘He je kāḷī’ti. ‘Kiṁ ayye’ti? ‘Kiṁ je divātaraṁ uṭṭhāsī’ti? ‘Na kho ayye kiñcī’ti. ‘No vata re kiñci, pāpī dāsi divātaraṁ uṭṭhāsī’ti, kupitā anattamanā aggaḷasūciṁ[2113] gahetvā sīse pahāraṁ adāsi[2114], sīsaṁ vobhindi.[2115]

Atha kho bhikkhave Kāḷī dāsī bhinnena[2116] sīsena lohitena gaḷantena[2117] paṭivissakānaṁ[2118] ujjhāpesi:[2119] ‘Passathayyā soratāya kammaṁ! Passathayyā nivātāya kammaṁ! Passathayyā upasantāya kammaṁ! Kathaṁ hi nāma ekadāsikāya: “Divā uṭṭhāsī”ti, kupitā anattamanā aggaḷasūciṁ gahetvā sīse pahāraṁ dassati, sīsaṁ vobhindissatī’ti? Atha kho bhikkhave Vedehikāya gahapatāniyā aparena samayena evaṁ pāpako kittisaddo abbhuggañchi: ‘Caṇḍī[2120] Vedehikā gahapatānī, anivātā[2121] Vedehikā gahapatānī, anupasantā[2122] Vedehikā gahapatānī’ti.

10. Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu tāvadeva[2123] soratasorato hoti, nivātanivāto hoti, upasantupasanto hoti, yāva na amanāpā[2124] vacanapathā[2125] phusanti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuṁ amanāpā vacanapathā phusanti. Atha bhikkhu: ‘sorato’ti veditabbo, ‘nivāto’ti veditabbo, ‘upasanto’ti veditabbo, nāhaṁ taṁ bhikkhave bhikkhuṁ ‘suvaco’ti,[2126] vadāmi, yo cīvarapiṇḍapāta-senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu suvaco hoti, sovacassataṁ āpajjati. Taṁ kissa hetu? Taṁ hi so bhikkhave bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ alabhamāno na suvaco hoti, na sovacassataṁ āpajjati. Yo ca kho bhikkhave bhikkhu dhammaṁyeva sakkaronto dhammaṁ garukaronto dhammaṁ apacāyamāno[2127] suvaco hoti, sovacassataṁ āpajjati; tamahaṁ ‘suvaco’ti, vadāmi. Tasmātiha bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Dhammaṁyeva sakkarontā dhammaṁ garukarontā dhammaṁ apacāyamānā suvacā bhavissāma, sovacassataṁ āpajjissāmā’ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.

11. Pañcime bhikkhave vacanapathā, yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ: ‘Kālena[2128] vā akālena vā, bhūtena[2129] vā abhūtena vā, saṇhena[2130] vā pharusena[2131] vā, atthasaṁhitena[2132] vā anatthasaṁhitena vā, mettacittā vā dosantarā[2133] vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ[2134] akālena vā; bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ abhūtena vā; saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ pharusena vā; atthasaṁhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ dosantarā vā. Tatrāpi[2135] vo bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Na ceva no[2136] cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma; hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.

12. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ[2137] ādāya so evaṁ vadeyya: ‘Ahaṁ imaṁ mahāpaṭhaviṁ apaṭhaviṁ karissāmī’ti. So tatra tatra khaṇeyya,[2138] tatra tatra vikireyya,[2139] tatra tatra oṭṭhubheyya,[2140] tatra tatra omutteyya:[2141] ‘Apaṭhavī bhavasi, apaṭhavī bhavasī’ti! Taṁ kiṁ maññatha? Bhikkhave: ‘Api nu so puriso imaṁ mahāpaṭhaviṁ apaṭhaviṁ kareyyā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’ Taṁ kissa hetu? Ayaṁ hi bhante mahāpaṭhavī gambhīrā[2142] appameyyā;[2143] sā na sukarā[2144] apaṭhaviṁ kātuṁ. Yāvadeva[2145] ca pana so puriso kilamathassa[2146] vighātassa[2147] bhāgī[2148] assā'ti.

13. Evameva kho bhikkhave pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ: Kālena vā akālena vā, bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaṁhitena vā anatthasaṁhitena vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ akālena vā; bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ abhūtena vā; saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ pharusena vā; atthasaṁhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ dosantarā vā. Tatrāpi vo bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Na ceva no cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma; hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ paṭhavīsamena[2149] cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.

14. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya lākhaṁ[2150] vā haliddiṁ[2151] vā nīlaṁ[2152] vā mañjiṭṭhaṁ[2153] vā ādāya so evaṁ vadeyya: ‘Ahaṁ imasmiṁ ākāse rūpāni likhissāmi,[2154] rūpapātubhāvaṁ karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha? Bhikkhave ‘api nu so puriso imasmiṁ ākāse rūpāni likheyya, rūpapātubhāvaṁ kareyyā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’ Taṁ kissahetu? ‘Ayaṁ hi bhante ākāso arūpī anidassano;[2155] tattha na sukaraṁ rūpaṁ likhituṁ, rūpapātubhāvaṁ kātuṁ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’ti.

15. Evameva kho bhikkhave pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ: Kālena vā akālena vā, bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaṁhitena vā anatthasaṁhitena vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ akālena vā; bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ abhūtena vā; saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ pharusena vā; atthasaṁhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ dosantarā vā. Tatrāpi vo bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Na ceva no cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma; hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ ākāsasamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.

16. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya ādittaṁ[2156] tiṇukkaṁ[2157] ādāya so evaṁ vadeyya: ‘Ahaṁ imāya ādittāya tiṇukkāya Gaṅgaṁ nadiṁ santāpessāmi,[2158] samaparitāpessāmī’ti.[2159] Taṁ kiṁ maññatha? ‘Bhikkhave api nu so puriso ādittāya tiṇukkāya Gaṅgaṁ nadiṁ santāpeyya samparitāpeyyā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’ Taṁ kissa hetu? ‘Gaṅgā hi bhante nadī gambhīrā appameyyā; sā na sukarā ādittāya tiṇukkāya santāpetuṁ samparitāpetuṁ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’ti.

17. Evameva kho bhikkhave pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ kālena vā akālena vā, bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaṁhitena vā anatthasaṁhitena vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ akālena vā; bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ abhūtena vā; saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ pharusena vā; atthasaṁhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ dosantarā vā. Tatrāpi vo bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Na ceva no cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma; hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ Gaṅgāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.

18. Seyyathāpi bhikkhave biḷārabhastā[2160] madditā[2161] sumadditā supari[2162]-madditā mudukā[2163] tūlinī[2164] chinnasassarā[2165] chinnababbharā.[2166] Atha puriso āgaccheyya kaṭṭhaṁ[2167] vā kaṭhalaṁ[2168] vā ādāya so evaṁ vadeyya: ‘Ahaṁ imaṁ biḷārabhastaṁ madditaṁ sumadditaṁ suparimadaditaṁ mudukaṁ tuliniṁ chinnasassaraṁ chinnababbharaṁ kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sarasaraṁ[2169] karissāmi, bharabharaṁ[2170] karissāmī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Api nu so puriso amuṁ biḷārabhastaṁ madditaṁ sumadditaṁ suparimadditaṁ mudukaṁ tuliniṁ chinnasassaraṁ chinnabhabbharaṁ kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sarasaraṁ kareyya, bharabharaṁ kareyyā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’ Taṁ kissa hetu? ‘Asu hi bhante biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā mudukā tulinī chinnasassarā chinnabhabbharā, sā na sukarā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sarasaraṁ kātuṁ bharabharaṁ kātuṁ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’ti.

19. Evameva kho bhikkhave pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṁ: Kālena vā akālena vā, bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaṁhitena vā anatthasaṁhitena vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ akālena vā; bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ abhūtena vā; saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ pharusena vā; atthasaṁhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ anatthasaṁhitena vā; mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṁ dosantarā vā. Tatrāpi vo bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Na ceva no cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma; hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ biḷārabhastāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.

20. Ubhatodaṇḍakena[2171] pi ce bhikkhave kakacena[2172] corā ocarakā[2173] aṅgamaṅgāni[2174] okanteyyuṁ,[2175] tatrāpi[2176] yo mano padūseyya,[2177] na me so tena sāsanakaro.[2178] Tatrāpi vo bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘Naceva no cittaṁ vipariṇataṁ bhavissati, na ca pāpikaṁ vācaṁ nicchāressāma; hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṁ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.

21. ‘Imañca tumhe bhikkhave kakacūpamaṁ ovādaṁ[2179] abhikkhaṇaṁ[2180] manasikareyyātha, passatha no tumhe bhikkhave taṁ vacanapathaṁ aṇuṁ[2181] vā thūlaṁ[2182] vā, yaṁ tumhe nādhivāseyyathā’ti?[2183] ‘No hetaṁ bhante.’ ‘Tasmātiha bhikkhave imaṁ kakacūpamaṁ ovāda abhikkhaṇaṁ manasikarotha. Taṁ vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti.

Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.

~ Kakacūpamasuttaṁ paṭhamaṁ. ~

 

 

(M.22.) Alagaddūpamasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Tena kho pana samayena Ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa[2184] evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: ‘Tathāhaṁ Bhagavatā dhammā desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā[2185] dhammaṁ antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato[2186] nālaṁ[2187] antarāyāyā’ti.

3. Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū Ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno Gaddhabādhipubassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti. Atha kho te bhikkhū yena Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ etadavocuṁ: ‘Saccaṁ kira te āvuso Ariṭṭha evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: “Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”’ti?

  ‘Evaṁbyā kho ahaṁ āvuso Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā, antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti.

  Atha kho te bhikkhū Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā, vivecetukāmā[2188] samanuyuñjanti[2189] samanugāhanti[2190] samanubhāsanti:[2191] ‘Mā hevaṁ āvuso Ariṭṭha avaca. Mā Bhagavantaṁ abbhācikkhi;[2192] na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaṁ.[2193] Na hi Bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenahāvuso Ariṭṭha antarāyikā dhammā, antarāyikā vuttā Bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā[2194] kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā[2195] kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā[2196] kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā[2197] kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā[2198] kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā[2199] kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā[2200] kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā[2201] kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā[2202] kāmā vuttā Bhagavatā, bahūdukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā[2203] kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.

  Evampi kho Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno, tameva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā[2204] parāmassa[2205] abhinivissa[2206] voharati:[2207] ‘Evaṁvyā kho ahaṁ āvuso Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāya’ti.

4. Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu[2208] Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha te bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ: ‘Ariṭṭhassa nāma bhante bhikkhuno Gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: “Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Assumha kho mayaṁ bhante Ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno Gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: “Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti.’ Atha kho mayaṁ bhante yena Ariṭṭho bhikkhū Gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamimha, upasaṅkamitvā Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ etadavocumha: “Saccaṁ kira te āvuso Ariṭṭha evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti?” Evaṁ vutte, bhante Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādipubbo amhe etadavoca: ‘Evaṁ vyā kho ahaṁ āvuso Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti, Atha kho mayaṁ bhante Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimbha: “Mā hevaṁ āvuso Ariṭṭha avaca. Mā Bhagavantaṁ abbhācikkhi; na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaṁ; na hi Bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyena hāvuso Ariṭṭha antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahūdukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. Evampi kho bhante Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādipubbo amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno, tadeva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: ‘Evaṁ vyā kho ahaṁ āvuso Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti. ‘Yato kho mayaṁ bhante nāsakkhimha Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha mayaṁ etamatthaṁ Bhagavato ārocemā’ti.[2209]

5. Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: ‘Ehi tvaṁ bhikkhu, mama vacanena Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ āmantehi: “Satthā taṁ āvuso Ariṭṭha āmantetī”ti. ‘Evaṁ bhante’ti, kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yena Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādipubbo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ etadavoca: ‘Satthā taṁ āvuso Ariṭṭha āmantetī’ti.

  ‘Evamāvuso’ti, kho Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādipubbo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ Bhagavā etadavoca: ‘Saccaṁ kira te Ariṭṭha evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ, tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti?

  ‘Evaṁ vyā kho ahaṁ bhante Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti.

6. Kassa[2210] kho nāma tvaṁ moghapurisa mayā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāsi? Nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya? ‘Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmāvuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. ‘Atha ca pana tvaṁ moghapurisa attanā duggahītena[2211] amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khaṇasi,[2212] bahuñca apuññaṁ pasavasi;[2213] taṁ hi te moghapurisa bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’ti.

7. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave api nāyaṁ Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādhipubbo usmīkatopi[2214] imasmiṁ dhammavinaye’ti?

  ‘Kiṁ hi siyā bhante? No hetaṁ bhante’ti.

  Evaṁ vutte, Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādhipubbo tuṇhībhūto[2215] maṅkubhūto[2216] pattakkhandho[2217] adhomukho[2218] pajjhāyanto[2219] appaṭibhāno[2220] nisīdi. Atha kho Bhagavā Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ Gaddhabādhipubbaṁ etadavoca: ‘Paññāyissasi[2221] kho tvaṁ moghapurisa etena sakena pāpakena diṭṭhigatena. Idhāhaṁ bhikkhū paṭipucchissāmī’ti.

8. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘Tumhepi me bhikkhave evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha, yathāyaṁ Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādhipubbo attanā duggahītena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṁ pasavatī’ti?

  ‘No hetaṁ bhante. Anekapariyāyena hi no bhante antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā Bhagavatā, bahūdukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.

  ‘Sādhu bhikkhave. Sādhu kho me tumhe bhikkhave evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha, anekapariyāyena hi vo bhikkhave antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā mayā, alaṁ ca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca panāyaṁ Ariṭṭho bhikkhu Gaddhabādhipubbo attanā duggahītena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṁ pasavati. Taṁ hi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.

9. ‘So vata bhikkhave aññatreva[2222] kāmehi aññatra kāmasaññāya aññatra kāmavitakkehi kāme paṭisevissatī’ti, netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

10. Idha bhikkhave ekacce moghapurisā dhammaṁ pariyāpuṇanti:[2223] suttaṁ[2224] geyyaṁ[2225] veyyākaraṇaṁ[2226] gāthaṁ[2227] udānaṁ[2228] itivuttakaṁ[2229] jātakaṁ[2230] abbhutadhammaṁ[2231] vedallaṁ.[2232] Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā tesaṁ dhammānaṁ paññāya atthaṁ na upaparikkhanti,[2233] tesaṁ te dhammā paññāya atthaṁ anupaparikkhataṁ na nijjhānaṁ[2234] khamanti.[2235] Te upārambhānisaṁsā[2236] ceva dhammaṁ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṁsā[2237] ca, yassa catthāya dhammaṁ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṁ nānubhonti.[2238] Tesaṁ te dhammā duggahītā[2239] dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Duggahītattā bhikkhave dhammānaṁ.

  Seyyathāpi bhikkhave puriso alagaddatthiko[2240] alagaddagavesī alagaddapariyesanaṁ caramāno, so passeyya mahantaṁ alagaddaṁ, tamenaṁ bhoge[2241] vā naṅguṭṭhe[2242] vā gaṇheyya;[2243] tassa so alagaddo paṭiparivattitvā[2244] hatthe vā bāhāya[2245] vā aññatarasmiṁ vā aṅgapaccaṅge ḍaseyya,[2246] so tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya[2247] maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Taṁ kissa hetu? Duggahītattā bhikkhave alagaddassa. Evameva kho bhikkhave idhekacce moghapurisā dhammaṁ pariyāpuṇanti: suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā tesaṁ dhammānaṁ paññāya atthaṁ na upaparikkhanti; tesaṁ te dhammā paññāya atthaṁ anupaparikkhataṁ na nijjhānaṁ khamanti, te upārambhānisaṁsā ceva dhammaṁ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṁsā ca; yassa catthāya dhammaṁ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṁ nānubhonti. Tesaṁ te dhammā duggahītā dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Duggahītattā bhikkhave dhammānaṁ.

11. Idha pana bhikkhave ekacce kulaputtā dhammaṁ pariyāpuṇanti: suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā tesaṁ dhammānaṁ paññāya atthaṁ upaparikkhanti, tesaṁ te dhammā paññāya atthaṁ upaparikkhataṁ nijjhānaṁ khamanti; te na ceva upārambhānisaṁsā dhammaṁ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṁsā ca, yassa catthāya dhammaṁ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṁ anubhonti. Tesaṁ te dhammā suggahītā dīgharattaṁ hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Suggahītattā bhikkhave dhammānaṁ.

  Seyyathāpi bhikkhave puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṁ caramāno, so passeyya mahantaṁ alagaddaṁ, tamenaṁ ajapadena[2248] daṇḍena suniggahītaṁ niggaṇheyya, ajapadena daṇḍena suniggahītaṁ niggahetvā gīvāya[2249] suggahītaṁ gaṇheyya. Kiñcāpi so bhikkhave alagaddo tassa purisassa hatthaṁ vā bāhaṁ vā aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ bhogehi paliveṭheyya.[2250] Atha kho so neva tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Taṁ kissa hetu? Suggahītattā bhikkhave alagaddassa. Evameva kho bhikkhave idhekacce kulaputtā dhammaṁ pariyāpuṇanti, suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthaṁ udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ ababhūtadhammaṁ vedallaṁ. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā tesaṁ dhammānaṁ paññāya atthaṁ upaparikkhanti, tesaṁ te dhammā paññāya atthaṁ upaparikkhataṁ nijjhānaṁ khamanti. Te na ceva upārambhānisaṁsā dhammaṁ pariyāpuṇanti na itivādappamokkhānisaṁsā ca, yassa catthāya dhammaṁ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṁ anubhonti. Tesaṁ te dhammā suggahītā dīgharattaṁ hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Suggahītattā bhikkhave dhammānaṁ.

12. Tasmātiha bhikkhave yassa me bhāsitassa atthaṁ ājāneyyātha, tathā naṁ dhāreyyātha. Yassa ca pana me bhāsitassa atthaṁ na ājāneyyātha, ahaṁ vā paṭipucchitabbo ye vā panassu viyattā[2251] bhikkhū.

13. Kullūpamaṁ[2252] vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi nittharaṇatthāya[2253] no gahaṇatthāya.[2254] Taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha. ‘Bhāsissāmī’ti. ‘Evambhante’ti ko te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

  Seyyathāpi bhikkhave puriso addhānamaggapaṭipanno,[2255] so passeyya mahantaṁ udakaṇṇavaṁ[2256] orimaṁ tīraṁ[2257] sāsaṅkaṁ[2258] sappaṭibhayaṁ,[2259] pārimaṁ[2260] tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ; na cassa nāvā[2261] santāraṇī[2262] uttarasetu[2263] vā apārāpāraṁ[2264] gamanāya.[2265] Tassa evamassa: ‘Ayaṁ kho mahā udakaṇṇavo orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ; natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārāpāraṁ gamanāya. Yannūnāhaṁ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ[2266] saṅkaḍḍhitvā[2267] kullaṁ bandhitvā,[2268] taṁ kullaṁ nissāya[2269] hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ uttareyyan’ti.[2270]Atha kho so bhikkhave puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṅkaḍḍhitvā kullaṁ bandhitvā, taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ uttareyya. Tassa purisassa uttiṇṇassa[2271] pāraṁgatassa evamassa: ‘Bahukāro kho me ayaṁ kullo, imāhaṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ uttiṇṇo; yannūnāhaṁ imaṁ kullaṁ sīse vā āropetvā[2272] khandhe vā uccāretvā[2273] yena kāmaṁ pakkameyyan’ti.[2274] Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Api nu so puriso evaṁ kārī[2275] tasmiṁ kulle kiccakārī[2276] assā’ti?

  ‘No hetaṁ bhante.’

  Kathaṁkārī ca so bhikkhave puriso tasmiṁ kulle kiccakārī assa? Idha bhikkhave tassa purisassa uttiṇṇassa pāraṁ gatassa evamassa: ‘Bahukāro kho me ayaṁ kullo, imāhaṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ uttiṇṇo. Yannūnāhaṁ imaṁ kullaṁ thale[2277] vā ussādetvā[2278] udake vā opilāpetvā[2279] yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. Evaṁ kārī kho so bhikkhave puriso tasmiṁ kulle kiccakārī assa. Evameva kho bhikkhave kullūpamo mayā dhammo desito nittharaṇatthāya no gahaṇatthāya.

14. Kullūpamaṁ vo bhikkhave dhammaṁ desitaṁ ājānantehi dhammāpi vo pahātabbā, pageva[2280] adhammā.

15. Chayimāni bhikkhave diṭṭhiṭṭhānāni.[2281] Katamāni cha? Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto; rūpaṁ: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti, samanupassati.[2282] Vedanaṁ: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti, samanupassati. Saññaṁ: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti, samanupassati. Saṅkhāre: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti, samanupassati. Yampidaṁ diṭṭhaṁ[2283] sutaṁ[2284] mutaṁ[2285] viññātaṁ[2286] pattaṁ[2287] pariyesitaṁ[2288] anuvicaritaṁ[2289] manasā,[2290] tampi: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti, samanupassati. Yampidaṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ: ‘So loko so attā; so pecca[2291] bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo; sassatisamaṁ[2292] tatheva ṭhassāmī’ti, tampi: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti, samanupassati.

16. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, rūpaṁ: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso me attā’ti, samanupassati. Vedanaṁ: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, samanupassati. Saññaṁ: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, samanupassati. Saṅkhāre: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, samanupassati. Yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, samanupassati. Yampidaṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ: ‘So loko so attā; so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo; sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī’ti, tampi: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, nameso attā’ti, samanupassati.

17 ‘So evaṁ samanupassanto asati[2293] na paritassatī’ti.[2294]

18. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca: ‘Siyā nu kho bhane bahiddhā[2295] asati paritassanā’ti? ‘Siyā bhikkhū’ti. Bhagavā avoca: ‘Idha bhikkhu ekaccassa evaṁ hoti: ‘Ahu vata me! Taṁ vata me natthi! Siyā vata me! Taṁ vatāhaṁ na labhāmī’ti![2296] So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Evaṁ kho bhikkhu bahiddhā asati paritassanā hotī’ti.

19. ‘Siyā pana bhante bahiddhā asati aparitassānā’ti? ‘Siyā bhikkhū’ti. Bhagavā avoca: ‘Idha bhikkhu ekaccassa na evaṁ hoti: Ahu vata me! Taṁ vata me natthi! Siyā vata me! Taṁ vatāhaṁ na labhāmī’ti! So na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Evaṁ kho bhikkhu bahiddhā asati aparitassanā hotī’ti.

20. ‘Siyā nukho bhante ajjhattaṁ[2297] asati paritassanā’ti? ‘Siyā bhikkhū’ti. Bhagavā avoca: ‘Idha bhikkhu ekaccassa evaṁ diṭṭhi hoti: ‘So loko so attā; so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī’ti. So suṇāti Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā sabbesaṁ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṁ[2298] samugghātāya[2299] sabbasaṅkhārasamathāya[2300] sabbūpadhipaṭinissaggāya[2301] taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaṁ desentassa. Tassa evaṁ hoti: ‘Ucchijjissāmi nāma su![2302] Vinassissāmi nāma su![2303] Na su nāma bhavissāmī’ti.[2304] So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Evaṁ kho bhikkhu ajjhattaṁ asati paritassanā hotī’ti.

21. ‘Siyā pana bhante ajjhattaṁ asati aparitassanā’ti? ‘Siyā bhikkhū’ti. Bhagavā avoca: ‘Idha bhikkhu ekaccassa na evaṁ diṭṭhi hoti: ‘So loko so attā; so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī’ti. So suṇāti Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā sabbesaṁ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṁ samugghātāya sabbasaṅkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaṁ desentassa. Tassa na evaṁ hoti: ‘Ucchijjissāmi nāma su! Vinassissāmi nāma su! Na su nāma bhavissāmī’ti. So na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Evaṁ kho bhikkhu ajjhattaṁ asati aparitassanā hotī’ti.

22. Taṁ bhikkhave pariggahaṁ[2305] parigaṇheyyātha,[2306] yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyya. ‘Passatha no tumhe bhikkhave taṁ pariggahaṁ, yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyyā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’ ‘Sādhu bhikkhave.’ Ahampi kho taṁ bhikkhave pariggahaṁ na samanupassāmi, yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva tiṭṭheyya.

23. Taṁ bhikkhave attavādūpādānaṁ[2307] upādiyetha,[2308] yaṁsa attavādūpādānaṁ upādiyato na uppajjeyyuṁ,[2309] sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. ‘Passatha no tumhe bhikkhave taṁ attavādupādānaṁ, yaṁsa attavādūpādānaṁ upādiyato na uppajjeyyuṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’ ‘Sādhu bhikkhave.’ Ahampi kho taṁ bhikkhave attavādūpādānaṁ na samanupassāmi, yaṁsa attavādūpādānaṁ upādiyato na uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

24. Taṁ bhikkhave diṭṭhinissayaṁ nisseyyātha,[2310] yaṁsa diṭṭhinissayaṁ nissayato na uppajjeyyuṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. ‘Passatha no tumhe bhikkhave taṁ diṭṭhinissayaṁ, yaṁsa diṭṭhinissayaṁ nissayato na uppajjeyyuṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’ti. ‘No hetaṁ bhante.’ ‘Sādhu bhikkhave.’ Ahampi kho taṁ bhikkhave diṭṭhinissayaṁ na samanupassāmi, yaṁsa diṭṭhinissayaṁ nissayato na uppajjeyyuṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

25. “Attani vā bhikkhave sati:[2311] ‘Attaniyaṁ me’ti, assā”ti?[2312] ‘Evaṁ bhante.’ “Attaniye vā bhikkhave sati: ‘Attā me’ti, assā”ti?[2313] ‘Evaṁ bhante.’ ‘Attani ca bhikkhave attaniye ca saccato[2314] thetato[2315] anupalabbhamāne,[2316] yampidaṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ: ‘So loko so attā; so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī’ti. ‘Nanāya bhikkhave kevalo[2317] paripūro[2318] bāladhammo’ti?[2319]

  ‘Kiṁ hi no siyā bhante? Kevalo paripūro bāladhammo’ti.

26. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’ti? ‘Aniccaṁ bhante.’ ‘Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti? ‘Dukkhaṁ bhante.’ Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’

  Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Vedanā niccā vā aniccā vā’ti? ‘Aniccā bhante.’ ‘Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti? ‘Dukkhaṁ bhante.’ Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’

  Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Saññā niccā vā aniccā vā’ti? ‘Aniccā bhante.’ ‘Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti? ‘Dukkhaṁ bhante.’ Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’

  Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Saṅkhārā niccā vā aniccā vā’ti? ‘Aniccā bhante.’ ‘Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti? ‘Dukkhaṁ bhante.’ Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’

  Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? ‘Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’ti? ‘Aniccaṁ bhante.’ ‘Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti? ‘Dukkhaṁ bhante.’ Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘Etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti? ‘No hetaṁ bhante.’

  Tasmātiha bhikkhave yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā; sabbaṁ rūpaṁ: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

  Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā; sabbā vedanā: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

  Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā; sabbā saññā: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

  Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yaṁ dūre santike vā; sabbe saṅkhārā: ‘Nete mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

  Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā; sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

28. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmiṁ nibbindati, vedanāya nibbindati, saññāya nibbindati, saṅkhāresu nibbindati, viññāṇasmiṁ nibbindati.

29. Nibbindaṁ virajjati,[2320] virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ ‘vimuttami’ti, ñāṇaṁ hoti: ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti, pajānāti.

30. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho[2321] itipi, saṅkiṇṇaparikho[2322] itipi, abbūḷhesiko[2323] itipi, niraggaḷo[2324] itipi, ariyo pannaddhajo[2325] pannabhāro[2326] visaṁyutto[2327] itipi.

31. Kathañca bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīnā hoti, ucchinnamūlā[2328] tālāvatthukatā[2329] anabhāvakatā,[2330] āyatiṁ anuppādadhammā.[2331] Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti.

32. Kathañca bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno ponobhaviko[2332] jātisaṁsāro[2333] pahīno hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato, āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti.

33. Kathañca bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā, āyatiṁ anuppādadhammā. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti.

34. Kathañca bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni[2334] pahīnāni honti, ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni, āyatiṁ anuppādadhammāni. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti.

35. Kathañca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno ‘asmimāno’[2335] pahīno hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato, āyatiṁ anuppādadhammo. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṁyutto hoti.

36. Evaṁ vimuttacittaṁ kho bhikkhave bhikkhuṁ saindā[2336] devā sabrahmakā sapajāpatikā anvesaṁ[2337] nādhigacchanti:[2338] ‘Idaṁ nissitaṁ[2339] Tathāgatassa viññāṇan’ti. Taṁ kissa hetu? ‘Diṭṭhevāhaṁ bhikkhave dhamme Tathāgataṁ ananuvejjo’ti,[2340] vadāmi.

37. Evaṁ vādiṁ kho maṁ bhikkhave evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā[2341] tucchā[2342] musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘Venayiko[2343] samaṇo Gotamo sato sattassa ucchedaṁ[2344] vināsaṁ[2345] vibhavaṁ[2346] paññāpetī’ti.[2347] Yathā vāhaṁ bhikkhave na, yathā vāhaṁ na vadāmi, tathā maṁ te bhonto samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘Venayiko samaṇo gotamo sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpetī’ti.

38. Pubbe cāhaṁ bhikkhave etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodhaṁ. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataṁ akkosanti[2348] paribhāsanti[2349] rosenti[2350] vihesenti,[2351] tatra bhikkhave Tathāgatassa na hoti āghāto,[2352] na appaccayo,[2353] na cetaso anabhiraddhi.[2354] Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataṁ sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tatra bhikkhave Tathāgatassa na hoti ānando[2355] na somanassaṁ, na cetaso ubbilāvitattaṁ.[2356] Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataṁ sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tatra bhikkhave Tathāgatassa evaṁ hoti: ‘Yaṁ kho idaṁ pubbe pariññātaṁ,[2357] tatr’ ime evarūpā kārā karīyantī’ti.[2358]

39. Tasmātiha bhikkhave tumhe cepi pare akkoseyyuṁ paribhāseyyuṁ roseyyuṁ viheseyyuṁ, tatra tumhehipi na āghāto, na appaccayo, na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā. Tasmātiha bhikkhave tumhe cepi pare sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, tatra tumhehipi na ānando, na somanassaṁ, na cetaso ubbilāvitattaṁ karaṇīyaṁ. Tasamātiha bhikkhave tumhe cepi pare sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, tatra tumhepi evamassa: ‘Yaṁ kho idaṁ pubbe pariññātaṁ, tatr’ ime evarūpā kārā karīyantī’ti.

40. Tasmātiha bhikkhave yaṁ na tumhākaṁ[2359] taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṁ? Rūpaṁ bhikkhave na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā bhikkhave na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṁ. Taṁ pajagahatha. Sā vo pahīnā, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā bhikkhave na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavisasanti. Viññāṇaṁ bhikkhave na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

41. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? Yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ, taṁ jano hareyya[2360] vā ḍaheyya[2361] vā yathāpaccayaṁ vā kareyya. Api nu tumhākaṁ evamassa: ‘Amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ karotī’ti? ‘No hetaṁ bhante.’ Taṁ kissa hetu? ‘Na hi no[2362] etaṁ bhante attā attaniyaṁ vā’tī. Evameva kho bhikkhave yaṁ na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṁ? Rūpaṁ bhikkhave na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā bhikkhave na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Sā vo pahīnā, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā bhikkhave na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṁ bhikkhave na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ, dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

42. Evaṁ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno[2363] vivaṭo[2364] pakāsito[2365] chinnapilotiko.[2366] Evaṁ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā, vusitavanto katakaraṇīyā, ohitabhārā anuppattasadatthā, parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā, vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya. (四果)

43. Evaṁ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, yesaṁ bhikkhūnaṁ pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, sabbe te opapātikā, tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. (三果)

44. Evaṁ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, yesaṁ bhikkhūnaṁ tīṇi saṁyojanāni pahīnāni, rāgadosamohā tanubhūtā, sabbe te sakadāgāmino sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. (二果)

45. Evaṁ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, yesaṁ bhikkhūnaṁ tīṇi saṁyojanāni pahīnāni, sabbe te sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā. (初果)

46. Evaṁ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, ye te bhikkhū dhammānusārino[2367] saddhānusārino[2368] sabbe te sambodhiparāyanā. (法和信行人)

47. Evaṁ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṁ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, yesaṁ mayi saddhāmattaṁ,[2369] pemamattaṁ[2370] sabbe te saggaparāyanā”ti.[2371] (信和熱誠)

  ‘Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun’ti.

~ Alagaddūpamasuttaṁ dutiyaṁ. ~

 

(M.23.)Vammikasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Kumārakassapo Andhavane[2372] viharati. Atha kho aññatarā Devatā[2373] abhikkantāya[2374] rattiyā abhikkantavaṇṇā[2375] kevalakappaṁ[2376] Andhavanaṁ obhāsetvā[2377] yenāyasmā Kumārakassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā Devatā āyasmantaṁ Kumārakassapaṁ etadavoca:

2. “Bhikkhu bhikkhu! Ayaṁ vammiko[2378] rattiṁ dhūpāyati,[2379] divā pajjalati.”[2380]                                          Brāhmaṇo evamāha: ‘Abhikkhaṇa[2381] Sumedha[2382] satthaṁ[2383] ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa[2384] laṅgiṁ:[2385] ‘Laṅgī bhadante’ti.                                                                                           Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa[2386] laṅgiṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa uddhumāyikaṁ:[2387] ‘Uddhumāyikā bhadante’ti.                                     Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa uddhumāyikaṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa dvidhāpathaṁ:[2388] ‘Dvidhāpatho bhadante’ti.                                        Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa dvidhāpathaṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa caṅgavāraṁ:[2389] ‘Caṅgavāraṁ bhadante’ti.                                            Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa caṅgavāraṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa kummaṁ:[2390] ‘Kummo bhadante’ti.                                                       Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa kummaṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa asisūnaṁ:[2391] ‘Asisūnā bhadante’ti.                                                       Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa asisūnaṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa maṁsapesiṁ:[2392] ‘Maṁsapesī bhadante’ti.                                       Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa maṁsapesiṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa nāgaṁ:[2393] ‘Nāgo bhadante’ti.                                                                  Brāhmaṇo evamāha: ‘Tiṭṭhatu[2394] nāgo; mā nāgaṁ ghaṭṭesi;[2395] namo[2396] karohi nāgassā’ti.                                   Ime kho tvaṁ bhikkhu pañhe[2397] Bhagavantaṁ upasaṅkamitvā puccheyyāsi. Yathā te Bhagavā byākaroti, tathā naṁ dhāreyyāsi. Nāhaṁ taṁ bhikkhu passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya;[2398] aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā’ti.[2399]                                 Idamavoca sā Devatā, idaṁ vatvā tatthe ’vantaradhāyi.[2400]

3. Atha kho āyasmā Kumārakassapo tassā rattiyā accayena yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Kumārakassapo Bhagavantaṁ etadavoca:                                                                                                  “Imaṁ bhante rattiṁ aññatarā Devatā abhikkantāya rattiyā, abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ Andhavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho bhante sā Devatā maṁ etadavoca:                                                                                                        Bhikkhu, bhikkhu, ayaṁ vammiko rattiṁ dhūpāyati, divā pajjalati.                                                       Brāhmaṇo evamāha: “Abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā”ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa laṅgiṁ: ‘Laṅgī bhadante’ti.                                                                                                        Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa laṅgiṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa uddhumāyikaṁ: ‘Uddhumāyikā bhadante’ti.                                            Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa uddhumāyikaṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa dvidhāpathaṁ: ‘Dvidhāpatho bhadante’ti.                                              Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa dvidhāpathaṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa caṅgavāraṁ: ‘Caṅgavāraṁ bhadante’ti.                                                  Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa caṅgavāraṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa kummaṁ: ‘Kummo bhadante’ti.                                                         Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa kummaṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa asisūnaṁ: ‘Asisūnā bhadante’ti.                                                             Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa asisūnaṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa maṁsapesiṁ: ‘Maṁsapesi bhadante’ti.                                               Brāhmaṇo evamāha: ‘Ukkhipa maṁsapesiṁ; abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti. Abhikkhaṇanto Sumedho satthaṁ ādāya addasa nāgaṁ: ‘Nāgo bhadante’ti.                                                                   Brāhmaṇo evamāha: ‘Tiṭṭhatu nāgo; mā nāgaṁ ghaṭṭesi, namo karohi nāgassā’ti.                                           Ime kho tvaṁ bhikkhu pañhe Bhagavantaṁ upasaṅkamitvā puccheyyāsi. Yathā te Bhagavā byākaroti, tathā naṁ dhāreyyāsi. Nāhaṁ taṁ bhikkhu passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya; aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā’ti.                                    Idamavoca sā Devatā, idaṁ vatvā tatthe ’vantaradhāyī”ti.                                                                     “Ko nu kho bhante vammiko? Kā rattiṁ dhūpāyanā? Kā divā pajjalanā? Ko brāhmaṇo? Ko Sumedho? Kiṁ satthaṁ? Kiṁ abhikkhaṇaṁ? Kā laṅgī? Kā uddhumāyikā? Ko dvidhāpatho? Kiṁ caṅgavāraṁ? Ko kummo? Kā asisūnā? Kā maṁsapesi? Ko nāgo”ti?

4. ‘Vammiko’ti kho bhikkhu imasse ‘taṁ cātummahābhūtikassa[2401] kāyassa adhivacanaṁ[2402] mātāpettikasambhavassa[2403] odanakummāsūpacayassa[2404] aniccucchādanaparimaddanabhedana-viddhaṁsanadhammassa.[2405]                                                                                                                                 Yaṁ kho bhikkhu divā kammante ārabbha,[2406] rattiṁ anuvitakketi[2407] anuvicāreti,[2408] ayaṁ rattiṁ dhūpāyanā.      Yaṁ kho bhikkhu rattiṁ anuvitakketvā anuvicāretvā, divā kammante payojeti[2409] kāyena vācāya manasā, ayaṁ divā pajjalanā.                                                                                                                             ‘Brāhmaṇo’ti kho bhikkhu Tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ Arahato Sammā-Sambuddhassa. ‘Sumedho'ti kho bhikkhu sekhassetaṁ[2410] bhikkhuno adhivacanaṁ.                                                          ‘Satthan’ti kho bhikkhu ariyāyetaṁ paññāya adhivacanaṁ.                                                           ‘Abhikkhaṇan’ti kho bhikkhu viriyārambhassetaṁ[2411] adhivacanaṁ.                                                         ‘Laṅgī’ti kho bhikkhu avijjāyetaṁ adhivacanaṁ. Ukkhipa laṅgiṁ pajaha avijjaṁ: ‘Abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti ayametassa attho.                                                                              ‘Uddhumāyikā’ti kho bhikkhu kodhūpāyāsassetaṁ adhivacanaṁ. Ukkhipa uddhumāyikaṁ pajaha kodhūpāyāsaṁ: ‘Abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti ayametassa attho.                                ‘Dvidhāpatho’ti kho bhikkhu vicikicchāyetaṁ adhivacanaṁ. Ukkhipa dvidhāpathaṁ pajaha vicikicchaṁ: ‘Abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti ayametassa attho.                                      ‘Caṅgavāran’ti kho bhikkhu pañcannetaṁ nīvaraṇānaṁ[2412] adhivacanaṁ. Seyyathidaṁ: kāmacchandanīvaraṇassa byāpādanīvaraṇassa thīnamiddhanīvaraṇassa uddhaccakukkuccanīvaraṇassa vicikicchānīvaraṇassa. Ukkhipa caṅgavāraṁ pajaha pañca nīvaraṇe: ‘Abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti ayametassa attho.                                                                                                                   ‘Kummo’ti kho bhikkhu pañcannetaṁ upādānakkhandhānaṁ adhivacanaṁ. Seyyathīdaṁ: rūpūpādānakkhandhassa vedanūpādānakkhandhassa saññūpādānakkhandhassa saṅkhārūpādānakkhandhassa viññāṇūpādānakkhandhassa. Ukkhipa kummaṁ pajaha pañcupādānakkhandhe: ‘Abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti ayametassa attho.                             ‘Asisūnā’ti kho bhikkhu pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ.                                   Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ.                                                                                                                       Sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ.                                                                                                                  Ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ.                                                                                                                                  Jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ.                                                                                                                                  Kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ piyarūpānaṁ kāmūpasaṁhitānaṁ rajanīyānaṁ. Ukkhipa asisūnaṁ pajaha pañcakāmaguṇe: ‘Abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti ayametassa attho.                                                                                                                           ‘Maṁsapesī’ti kho bhikkhu nandirāgassetaṁ adhivacanaṁ. Ukkhipa maṁsapesiṁ pajaha nandirāgaṁ: ‘Abhikkhaṇa Sumedha satthaṁ ādāyā’ti ayametassa attho.                                                                        ‘Nāgo’ti kho bhikkhu khīṇāsavassetaṁ bhikkhuno adhivacanaṁ. ‘Tiṭṭhatu nāgo mā nāgaṁ ghaṭṭesi namo karohi nāgassā’ti ayametassa attho”ti.                                                                                             ‘Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Kumārakassapo Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī’ti.

~ Vammikasuttaṁ tatiyaṁ. ~

 

(M.24.) Rathavinītasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veluvane Kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā jātibhūmakā[2413] bhikkhū jātibhūmiyaṁ vassaṁ[2414] vutthā[2415] yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca:

2. Ko nu kho bhikkhave jātibhūmiyaṁ jātibhūmakānaṁ bhikkhūnaṁ sabrahmacārīnaṁ evaṁ sambhāvito:[2416] “Attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṁ kattā;[2417] attanā ca santuṭṭho[2418] santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca pavivitto[2419] pavivekakathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca asaṁsaṭṭho[2420] asaṁsaggakathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca āraddhaviriyo viriyārambhakathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca sīlasampanno sīlasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca samādhisampanno samādhisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca paññāsampanno paññāsampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā: ovādako[2421] viññāpako[2422] sandassako[2423] samādapako[2424] samuttejako[2425] sampahaṁsako[2426] sabrahmacārīnan”ti?  

Puṇṇo nāma bhante āyasmā Mantāṇiputto jātibhūmiyaṁ jātibhūmakānaṁ bhikkhūnaṁ sabrahmacārīnaṁ evaṁ sambhāvito: “Attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca santuṭṭho santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca pavivitto pavivekakathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca asaṁsaṭṭho asaṁsaggakathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca āraddhaviriyo viriyārambhakathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca sīlasampanno sīlasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca samādhisampanno samādhisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca paññāsampanno paññāsampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā: ovādako viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnan”ti.

3. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato Sāriputtassa etadahosi: “Lābhā āyasmato Puṇṇassa Mantāṇiputtassa, yassa viññū sabrahmacārī Satthu sammukhā anumāssa anumāssa[2427] vaṇṇaṁ bhāsanti, tañca Satthā abbhanumodati.[2428] Appevanāma mayaṁ kadāci[2429] karahaci[2430] āyasmatā puṇṇena Mantāṇiputtena saddhiṁ samāgaccheyyāma, appevanāma siyā          kocideva[2431] kathāsallāpo”ti.

4. Atha kho Bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena Sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

5. Assosi kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto: “Bhagavā kira Sāvatthiṁ anuppatto Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme”ti. Atha kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto senāsanaṁ saṁsāmetvā[2432] pattacīvaraṁ ādāya yena Sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena Sāvatthi Jetavanaṁ Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Puṇṇaṁ Mantāṇiputtaṁ Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi[2433] samādapesi[2434] samuttejesi[2435] sampahaṁsesi.[2436] Atha kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena Andhavanaṁ tena pakkāmi divāvihārāya.

6. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca: “Yassa kho tvaṁ āvuso Sāriputta Puṇṇassa nāma bhikkhuno Mantāṇiputtassa abhinhaṁ[2437] kittayamāno[2438] ahosi, so Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena Andhavanaṁ tena pakkanto divāvihārāyā”ti.

7. Atha kho āyasmā Sāriputto taramānarūpo[2439] nisīdanaṁ[2440] ādāya āyasmantaṁ Puṇṇaṁ Mantāṇiputtaṁ piṭṭhito piṭṭhito[2441] anubandhi[2442] sīsānulokī.[2443] Atha kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Āyasmāpi kho Sāriputto Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

8. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaṁ patisallāṇā vuṭṭhito yenāyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā Puṇṇena Mantāṇiputtena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Puṇṇaṁ Mantāṇiputtaṁ etadavoca:

9. ‘Bhagavati no[2444] āvuso brahmacariyaṁ vussatī’ti?[2445] ‘Evamāvuso’ti.                                                               ‘Kinnu kho āvuso sīlavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ ‘Kimpanāvuso cittavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’              ‘Kinnu kho āvuso diṭṭhivisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ ‘Kimpanāvuso kaṅkhāvitaraṇa[2446]-visuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti?                                   ‘No hidaṁ āvuso.’                                                                                                                                                  ‘Kinnu kho āvuso maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti?               ‘No hidaṁ āvuso.’                                                                                                                             ‘Kampanāvuso paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti?                            ‘No hidaṁ āvuso.’                                                                                                                                           ‘Kinnu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’

10. ‘Kinnu kho āvuso sīlavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                      ‘Kimpanāvuso cittavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                                              ‘Kinnu kho āvuso diṭṭhivisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                        ‘Kimpanāvuso kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                         ‘Kinnu kho āvuso maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                 ‘Kinnu kho āvuso paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                              ‘Kinnu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                     ‘Kimatthaṁ carahāvuso Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti? ‘Anupādā[2447]-parinibbānatthaṁ kho āvuso Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti.

11. ‘Kinnu kho āvuso sīlavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’                            ‘Kimpanāvuso cittavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’                                                 ‘Kinnu kho āvuso diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbānan’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’                              ‘Kimpanāvuso kaṅkhāvitaraṇavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’                                ‘Kinnu kho āvuso maggāmaggañāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’ ‘Kimpanāvuso paṭipadāñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’                      ‘Kinnu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’                            ‘Aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbānan’ti? ‘No hidaṁ āvuso.’

12. ‘Kinnu ko āvuso sīlavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                                            ‘Kimpanāvuso cittavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi. ‘Kinnu kho āvuso diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbānan’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                                                       ‘Kinnu kho āvuso kaṅkhāvitaraṇavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                                ‘Kimpanāvuso maggāmaggañāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                       ‘Kimpanāvuso paṭipadāñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                                        ‘Kinnu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                                  ‘Kimpanāvuso aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbānan’ti? Iti puṭṭho samāno: ‘No hidaṁ āvuso’ti vadesi.                                                                                                                                             ‘Yathā kathaṁ panāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo’ti?

13. Sīlavisuddhiñce āvuso Bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññāpessa,[2448] sa-upādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññāpessa. Cittavisuddhiñce āvuso Bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññāpessa, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññāpessa. Diṭṭhivisuddhiñce āvuso Bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññāpessa, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññāpessa. Kaṅkhāvitaraṇavisuddhiñce āvuso Bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññāpessa, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññāpessa. Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiñce āvuso Bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññāpessa, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññāpessa. Paṭipadāñāṇadassanavisuddhiñce āvuso Bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññāpessa, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññāpessa. ¥āṇadassanavisuddhiñce āvuso Bhagavā anupādāparinibbānaṁ paññāpessa, saupādānaṁyeva samānaṁ anupādāparinibbānaṁ paññāpessa. Aññatra ce āvuso imehi dhammehi anupādāparinibbānaṁ abhavissa, puthujjano parinibbāyeyya. Puthujjano hi āvuso aññatra imehi dhammehi.

14. Tena hāvuso upamaṁ te karissāmi, upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi āvuso Rañño Pasenadissa Kosalassa Sāvatthiyaṁ paṭivasantassa[2449] Sākate kiñcideva[2450] accāyikaṁ[2451] karaṇīyaṁ[2452] uppajjeyya,[2453] tassa antarā ca Sāvatthiṁ antarā ca Sāketaṁ satta rathavinītāni[2454] upaṭṭhapeyuṁ.[2455] Atha kho āvuso Rājā Pasenadi Kosalo Sāvatthiyā nikkhamitvā[2456] antepuradvārā[2457] paṭhamaṁ rathavinītaṁ abhirūheyya,[2458] paṭhamena rathavinītena dutiyaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya;[2459] paṭhamaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya,[2460] dutiyaṁ rathavinītaṁ abhirūheyya, dutiyena rathavinītena tatiyaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya; dutiyaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, tatiyaṁ rathavinītaṁ abhirūheyya, tatiyena rathavinītena catutthaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya; tatiyaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, catutthaṁ rathavinītaṁ abhirūheyya, catutthena rathavinītena pañcamaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya; catutthaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, pañcamaṁ rathavinītaṁ abhirūheyya, pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya; pañcamaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ abhirūheyya, chaṭṭhena rathavinītena sattamaṁ rathavinītaṁ pāpuṇeyya; chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ vissajjeyya, sattamaṁ rathavinītaṁ abhirūheyya, sattamena rathavinītena Sāketaṁ anupāpuṇeyya antepuradvāraṁ. Tamenaṁ antepuradvāragataṁ samānaṁ mittāmaccā[2461] ñātisālohitā[2462] evaṁ puccheyyuṁ: ‘Iminā tvaṁ Mahārāja rathavinītena Sāvatthiyā Sāketaṁ anuppatto antepuradvāran’ti?                                            ‘Kathaṁ byākaramāno nu kho āvuso Rājā Pasenadi Kosalo sammā byākaramāno byākareyyā’ti?

“Evaṁ byākaramāno kho āvuso Rājā Pasenadi Kosalo sammā byākaramāno byākareyya: ‘Idha me Sāvatthiyaṁ paṭivasantassa Sākete kiñcideva accāyikaṁ karaṇīyaṁ uppajji, tassa me antarā ca Sāvatthiṁ antarā ca Sāketaṁ sattarathavinītāni upaṭṭhapesuṁ. Atha khvāhaṁ Sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṁ rathavinītaṁ abhirūhiṁ, paṭhamena rathavinītena dutiyaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ; paṭhamaṁ rathavinītaṁ nissajiṁ, dutiyaṁ rathavinītaṁ abhirūhiṁ, dutiyena rathavinītena tatiyaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ; dutiyaṁ rathavinītaṁ nissajiṁ, tatiyaṁ rathavinītaṁ abhirūhiṁ, tatiyena rathavinītena catutthaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ; tatiyaṁ rathavinītaṁ nissajiṁ, catutthaṁ rathavinītaṁ abhirūhiṁ, catutthena rathavinītena pañcamaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ; catutthaṁ rathavinītaṁ nissajiṁ, pañcamaṁ rathavinītaṁ abhirūhiṁ, pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ; pañcamaṁ rathavinītaṁ nissajiṁ, chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ abhirūhiṁ, chaṭṭhena rathavinītena sattamaṁ rathavinītaṁ pāpuṇiṁ; chaṭṭhaṁ rathavinītaṁ nissajiṁ, sattamaṁ rathavinītaṁ abhirūhiṁ, sattamena hi rathavinītena Sāketaṁ anuppatto antepuradvāran’ti. Evaṁ byākaramāno kho āvuso Rājā Pasenadi Kosalo sammā byākaramāno byākareyyā”ti.

15. ‘Evameva kho āvuso sīlavisuddhi yāvadeva cittavisuddhatthā; cittavisuddhi yāvadeva diṭṭhivisuddhatthā; diṭṭhivisuddhi yāvadeva kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthā; kaṅkhāvitaraṇavisuddhi yāvadeva maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthā; maggāmaggañāṇadassanavisuddhi yāvadeva paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthā; paṭipadāñāṇadassanavisuddhi yāvadeva ñāṇadassanavisuddhatthā; nāṇadassanavisuddhi yāvadeva anupādāparinibbānatthā; anupādāparinibbānatthaṁ kho āvuso Bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti.

16. Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Puṇṇaṁ Mantāṇiputtaṁ etadavoca: ‘Ko nāmo āyasmā, kathañca pana āyasmantaṁ sabrahmacārī jānanti’tī?

  “Puṇṇo”ti kho me āvuso nāmaṁ, ‘Mantāṇiputto’ti ca pana maṁ sabrahmacārī jānantī”ti.

 “Acchariyaṁ āvuso, abbhutaṁ āvuso! Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva Satthusāsanaṁ ājānantena, evamevaṁ āyasmatā Puṇṇena Mantāṇiputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumāssa anumāssa byākatā. Lābhā sabrahmacārīnaṁ, suladdhalābhā sabrahmacārīnaṁ; ye āyasmantaṁ Puṇṇaṁ Mantāṇiputtaṁ labhanti dassanāya. Labhanti payirupāsanāya.[2463] Celaṇḍukena[2464] cepi sabrahmacārī āyasmantaṁ Puṇṇaṁ Mantāṇiputtaṁ muddhanā[2465] pariharantā labheyyuṁ dassanāya, labheyyuṁ payirupāsanāya, tesampi lābhā. Tesampi suladdhaṁ, amhākampi lābhā, amhākampi suladdhaṁ, ye mayaṁ āyasmantaṁ Puṇṇaṁ Mantāṇiputtaṁ labhāma dassanāya, labhāma payirupāsanāyā’ti.

17. “Evaṁ vutte, āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca: ‘Ko nāmo āyasmā, kathañca pana āyasmantaṁ sabrahmacārī jānantī’ti?

  ‘Upatisso’ti kho me āvuso nāmaṁ, ‘Sāriputto’ti ca pana maṁ sabrahmacārī jānantī”ti.

“Satthukappena[2466] vata kira bho sāvakena saddhiṁ mantayamānā na jānimha: ‘Āyasmā Sāriputto’ti. Sace hi mayaṁ jāneyyāma: ‘Āyasmā Sāriputto’ti ettakampi no nappaṭibhāseyya.[2467] Acchariyaṁ āvuso, abbhutaṁ āvuso! Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva Satthusāsanaṁ ājānantena, evamevaṁ āyasmatā Sāriputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumāssa anumāssa pucchitā. Lābhā sabrahmacārīnaṁ, suladdhalābhā sabrahmacārīnaṁ, ye āyasmantaṁ Sāriputtaṁ labhanti dassanāya. Labhanti payirupāsanāya. Celaṇḍukena cepi sabrahmacārī āyasmantaṁ Sāriputtaṁ muddhanā pariharantā labheyyuṁ dassanāya, labheyyuṁ payirupāsanāya, tesampi lābhā, tesampi suladdhaṁ. Amhākampi lābhā, amhākampi suladdhaṁ, ye mayaṁ āyasmantaṁ Sāriputtaṁ labhāma dassanāya. Labhāma payirupāsanāyā”ti.

“Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṁ samanumodiṁsu”ti.

~ Rathavinītasuttaṁ catutthaṁ. ~

 

(M.25.) Nivāpasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa Ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Na bhikkhave nevāpiko[2468] nivāpaṁ[2469] nivapati[2470] migajātānaṁ:[2471] ‘Imaṁ me nivāpaṁ nivuttaṁ[2472] migajātā paribhuñjantā dīghāyukā vaṇṇavanto ciraṁ dīghamaddhānaṁ yāpentu’ti.[2473] Evañca kho bhikkhave nevāpiko nivāpaṁ nivapati migajātānaṁ: ‘Imaṁ me nivāpaṁ nivuttaṁ migajātā anupakhajja[2474] mucchitā[2475] bhojanāni bhuñjissanti; anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ[2476] āpajjissanti;[2477] mattā samānā pamādaṁ[2478] āpajjissanti; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā bhavissanti[2479] imasmiṁ nivāpe’ti.

3. Tatra bhikkhave paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja, mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te bhikkhave paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.[2480]

4. Tatra bhikkhave dutiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ:[2481] ‘Ye kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja, mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma,[2482] bhayabhogā paṭiviratā[2483] araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṁsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihariṁsu. Tesaṁ gimhānaṁ[2484] pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye[2485] adhimattakasimānaṁ[2486] patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balaviriyaṁ parihāyi;[2487] balaviriye parihīne tameva nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa paccāgamiṁsu; te tattha anupakhajja, mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te bhikkhave dutiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

5. Tatra bhikkhave tatiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja, mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.’

Yepi te dutiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṁsu; bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihariṁsu; tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balaviriyaṁ parihāyi; balaviriye parihīne tameva nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa paccāgamiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te dutiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Yannūna mayaṁ amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa upanissāya,[2488] āsayaṁ[2489] kappeyyāma,[2490] tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma; ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma; amattā samānā nappamādaṁ āpajjissāma; appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṁ nivāpe’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa upanissāya āsayaṁ kappayiṁsu; tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu; amattā samānā nappamādaṁ āpajjiṁsu; appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe.

Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya[2491] ca etadahosi: ‘Saṭhassu[2492] nāmime tatiyā migajātā keṭubhino,[2493] iddhimantassu[2494] nāmime tatiyā migajātā parajanā.[2495] Imañca nāma nivāpaṁ nivuttaṁ paribhuñjanti, na ca nesaṁ jānāma āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūna mayaṁ imaṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi[2496] daṇḍavākarāhi[2497] samantā sappadesaṁ[2498] anuparivāreyyāma;[2499] appevanāma tatiyānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ passeyyāma; yattha te gāhaṁ[2500] gaccheyyun’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāresuṁ, addasāsuṁ kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ, yattha te gāhaṁ agamaṁsu. Evaṁ hi te bhikkhave tatiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

6. Tatra bhikkhave catutthā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘Yo kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Yepi te dutiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattāsamānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma; bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṁsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihariṁsu; tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṁ patetā kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balaviriyaṁ parihāyi; balaviriye parihīne tameva nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa paccāgamiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu, mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te dutiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Yepi te tatiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattāsamānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu. Nevāpikassa iddhānubhāvā ye pi te dutiyā migajātā evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā migajātā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattāsamānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma; bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṁsu; bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihariṁsu. Tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balaviriyaṁ parihāyi, balaviriye parihīne tameva nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa paccāgamiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Evaṁ hi te dutiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā. ‘Yannūna mayaṁ amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa upanissāya āsayaṁ kappeyyāma. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma; ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma; amattā samānā nappamādaṁ āpajjissāma appamattā samānā; na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṁ nivāpe’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa upanissāya āsayaṁ kappayiṁsu; tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu; amattā samānā nappamādaṁ āpajjiṁsu; appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe. Tatra nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: ‘Saṭhassu nāmime tatiyā migajātā keṭubhino; iddhimantassu nāmime tatiyā migajātā parajanā; imañca nāma nivāpaṁ nivuttaṁ paribhuñjanti; na ca nesaṁ jānāma āgatiṁ vā gatiṁ vā; yannūna mayaṁ imaṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāreyyāma, appevanāma tatiyānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ passeyyāma; yattha te gāhaṁ gaccheyyun’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāresuṁ. Addasāsuṁ kho nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ yattha te gāhaṁ agamaṁsu. Evaṁ hi te tatiyāpi migajātā na parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Yannūna mayaṁ yattha agati[2501] nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca, tatrāsayaṁ kappeyyāma, tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma; ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma; amattā samānā nappamādaṁ āpajjissāma; appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma, nevāpikassa amuṁ nivāpe’ti. Te yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāyaṁ kappayiṁsu. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ ājjiṁsu; amattā samānā nappamādaṁ āpajjiṁsu appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ nevāpikassa amusmiṁ nivāpe.

Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: ‘Saṭhassu nāmime catutthā migajātā keṭubhino. Iddhimantassu nāmime catutthā migajātā parajanā, imañca nāma nivāpaṁ nivuttaṁ paribhuñjanti; na ca nesaṁ jānāma āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūna mayaṁ imaṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāreyyāma, appevanāma catutthānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ passeyyāma; yattha te gāhaṁ gaccheyyun’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṁ anuparivāresuṁ. Neva kho bhikkhave addasāsuṁ nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthānaṁ migajātānaṁ āsayaṁ, yattha te gāhaṁ gaccheyyuṁ. Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: ‘Sace kho mayaṁ catutthe migajāte ghaṭṭessāma,[2502] te ghaṭṭitā[2503] aññe[2504] ghaṭṭessanti, tepi ghaṭṭitā aññe ghaṭṭessanti. Evaṁ imaṁ nivāpaṁ nivuttaṁ sabbaso migajātā parimuñcissanti. Yannūna mayaṁ catutthe migajāte ajjhupekkheyyāmā’ti,[2505] ajjhupekkhiṁsu kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthe migajāte. Evaṁ hi te bhikkhave catutthā migajātā parimucciṁsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

7. Upamā kho me ayaṁ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya.[2506] Ayañcettha attho:                               ‘Nivāpo’ti kho bhikkhave pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ.                                        ‘Nevāpiko’ti kho bhikkhave mārassetaṁ pāpimato adhivacanaṁ.                                             ‘Nevāpikaparisā’ti kho bhikkhave māraparisāyetaṁ adhivacanaṁ.                                                ‘Migajātā’ti kho bhikkhave samaṇabrāhmaṇānetaṁ adhivacanaṁ.

8. Tatra bhikkhave paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa, amūni ca lokāmisāni[2507] anupakhajja, mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te bhikkhave paṭhamā samaṇabrāhamaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā.                                                                                                 Seyyathāpi te bhikkhave paṭhamā migajātā, tathūpame ahaṁ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

9. Tatra bhikkhave dutiyā samaṇabrāhmaṇā. Evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhamaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa, amūni ca lokāmisāni anupakhajja, mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathā kāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā.

Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṁsu; bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihariṁsu. Te tattha sākabhakkhāpi[2508] ahesuṁ, sāmākabhakkhāpi[2509] ahesuṁ, nīvarabhakkhāpi[2510] ahesuṁ, daddulabhakkhāpi[2511] ahesuṁ, haṭabhakkhāpi[2512] ahesuṁ, kaṇabhakkhāpi[2513] ahesuṁ, ācāmabhakkhāpi[2514] ahesuṁ, piññākabhakkhāpi[2515] ahesuṁ, tiṇabhakkhāpi ahesuṁ, gomayabhakkhāpi[2516] ahesuṁ; vanamūlaphalāhārā yāpesuṁ, pavattaphalabhojī.[2517] Tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balaviriyaṁ parihāyi; balaviriye parihīne cetovimutti parihāyi; cetovimuttiyā parihīnāya, tameva nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa paccāgamiṁsu tāni ca lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te bhikkhave dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā.                                                 Seyyathāpi te bhikkhave dutiyā migajātā tathūpame ahaṁ ime dutiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

10. Tatra bhikkhave tatiyā samaṇabrāhmaṇā. Evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā, amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhamaṇā, amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te paṭhamaṁ samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna yaṁ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṁsu. Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṁ, sāmākabhakkhāpi ahesuṁ, nīvārabhakkhāpi ahesuṁ, daddulabhakkhāpi ahesuṁ, haṭabhakkhāpi ahesuṁ, kaṇabhakkhāpi ahesuṁ, ācāmabhakkhāpi ahesuṁ, piññākabhakkhāpi ahesuṁ, tiṇabhakkhāpi ahesuṁ, gomayabhakkhāpi ahesuṁ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṁ, pavattaphalabhojī. Tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balaviriyaṁ parihāyi, balaviriye parihīne cetovimutti parihāyi, cetovimuttiyā parihīnāya, tameva nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa paccāgamiṁsu tāni ca lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā.

Yannūna mayaṁ amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa, amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṁ kappeyyāma, tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma, amattā samānā nappamādaṁ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa, amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṁ kappayiṁsu. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa, amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu; amattā samānā nappamādaṁ āpajjiṁsu; appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Api ca kho evaṁ diṭṭhikā ahesuṁ:                                                                         ‘Sassato loko’[2518]itipi, ‘asassato loko’ itipi;                                                                                                      ‘antavā loko’[2519]itipi, ‘anantavā loko’ itipi;                                                                                                            ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ’[2520]itipi, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīra’[2521]itipi;                                                                     ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’[2522]itipi, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’[2523]itipi;                                                       ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato paraṁ maraṇā[2524] ’itipi,                                                                                       ‘neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’[2525]itipi.                                                                                     Evaṁ hi te bhikkhave tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā.                Seyyathāpi te bhikkhave tatiyā migajātā tathūpame ahaṁ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

11. Tatra bhikkhave catutthā samaṇabrāhmaṇā. Evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhamaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa, amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathā kāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhamaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathā kāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. ‘Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma; bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṁsu; bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihariṁsu. Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṁ, sāmāka bhakkhāpi ahesuṁ, nīvarabhakkhāpi ahesuṁ, daddulabhakkhāpi ahesuṁ, haṭabhakkhāpi ahesuṁ, kaṇabhakkhāpi ahesuṁ, ācāmabhakkhāpi ahesuṁ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṁ pavattaphalabhojī. Tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse tinodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti; tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balaviriyaṁ parihāyi; balaviriye parihīne cetovimutti parihāyi; cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa paccāgamiṁsu tāni ca lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhamaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathā kāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṁ samacintesuṁ: ‘Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu; pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. ‘Yannūna mayaṁ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā’ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṁsu; bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihariṁsu. Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṁ sāmāka bhakkhāpi ahesuṁ, nīvarabhakkhāpi ahesuṁ, daddulabhakkhāpi ahesuṁ, haṭabhakkhāpi ahesuṁ, kaṇabhakkhāpi ahesuṁ, ācāmabhakkhāpi ahesuṁ, piññākabhakkhāpi ahesuṁ, tiṇabhakkhāpi ahesuṁ, gomayabhakkhāpi ahesuṁ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṁ pavattaphalabhojī. Tesaṁ gimhānaṁ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti. Tesaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyānaṁ balaviriyaṁ parihāyi; balaviriye parihīne cetovimutti parihāyi; cetovimuttiyā parihīnāya, tameva nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa paccāgamiṁsu tāni ca lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṁ āpajjiṁsu; mattā samānā pamādaṁ āpajjiṁsu, pamattā samānā yathā kāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā. ‘Yannūna mayaṁ amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṁ kappeyyāma, tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma, amattā, samānā nappamādaṁ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise’ti. Te amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṁ kappayiṁsu. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu. Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu; amattā samānā nappamādaṁ āpajjiṁsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Api ca kho evaṁ diṭṭhikā ahesuṁ: ‘Sassato loko itipi asassato loko itipi, antavā loko itipi, anantavā loko itipi, taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ itipi, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ itipi, hoti Tathāgato parammaraṇā itipi, na hoti Tathāgato parammaraṇā itipi, neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā itipi. Evaṁ hi te tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṁsu mārassa iddhānubhāvā.

Yannūna mayaṁ yattha agati mārassa ca māraparisāyā ca tatrāsayaṁ kappeyyāma, tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjissāma, amattā samānā nappamādaṁ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise’ti. Te yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṁ kappayiṁsu. Tatrāsayaṁ kappetvā amuṁ nivāpaṁ nivuttaṁ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṁsu; te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṁ āpajjiṁsu; amattā samānā nappamādaṁ āpajjiṁsu; appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṁ mārassa amusmiṁ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṁ hi te bhikkhave catutthā samaṇabrāhmaṇā pamucciṁsu mārassa iddhānubhāvā.                         Seyyathāpi te bhikkhave catutthā migajātā tathūpame ahaṁ ime catutthe samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

12. Kathañca bhikkhave agati mārassa ca māraparisāya ca?                                                                          Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehī savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.                                                                Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi[2526] māraṁ, apadaṁ vadhitvā,[2527] māracakkhuṁ adassanaṁ[2528] gato pāpimato.

13. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.

14. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.                                                                                                                   Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vaditvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.

15. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthagamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.                                                                                                                                     Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.

16. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthagamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.

17. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati.                                                                                  Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.

18. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.                                                                                                       Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.

19. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.                                                                                          Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.

20. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ[2529] upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.                           Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu andhamakāsi māraṁ, apadaṁ vadhitvā māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato; tiṇṇo[2530] loke visattikan”ti.[2531]

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Nivāpasuttaṁ pañcamaṁ. ~

 

(M.26.) Ariyapariyesanasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

 

2. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Atha

kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā Ānando tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ

Ānandaṁ etadavocuṁ: “Cirassutā[2532] no[2533] āvuso Ānanda Bhagavato sammukhā[2534] dhammī kathā. Sādhu

mayaṁ āvuso Ānanda labheyyāma Bhagavato sammukhā dhammīṁ kathaṁ savaṇāyā”ti.[2535]

“Tena ’hāyasmanto yena Ramakassa brāhmaṇassa assamo[2536] tenupasaṅkamatha. App’ eva nāma

labheyyātha Bhagavato sammukhā dhammiṁ kathaṁ savaṇāyā”ti. “Evam āvuso”ti kho te bhikkhū

āyasmato Ānandassa paccassosuṁ.

 

3. Atha kho Bhagavā Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto[2537] āyasmantaṁ

Ānandaṁ āmantesi: “Āyām’ Ānanda yena Pubbārāmo Migāramātupāsādo[2538] tenupasaṅkamissāma

divāvihārāyā”ti.[2539] “Evam bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā

āyasmatā Ānandena saddhiṁ yena Pubbārāmo Migāramātu pāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya. Atha

kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallāṇā[2540] vuṭṭhito[2541] āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: “Āyām’

Ānanda yena Pubbakoṭṭhako tenupasaṅkamissāma gattāni[2542] parisiñcitun”ti.[2543] “Evam bhante”ti kho

āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā āyasmatā Ānandena saddhiṁ yena

Pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā[2544]

ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.[2545] Atha kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca: “Ayaṁ

bhante Ramakassa brāhmaṇassa assamo avidūre.[2546] Ramaṇīyo bhante Ramakassa brāhmaṇassa

assamo[2547] pāsādiko,[2548] bhante Ramakassa brāhmaṇassa assamo. Sādhu bhante Bhagavā yena Ramakassa

brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkamatu, anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

 

4. Atha kho Bhagavā yena Ramakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena

sambahulā bhikkhū Ramakassa brāhmaṇassa assame dhammiyā kathāya sannisinnā[2549] honti. Atha kho

Bhagavā bahidvārakoṭṭhake[2550] aṭṭhāsi kathāpariyosānaṁ[2551] āgamayamāno.[2552] Atha kho Bhagavā

kathāpariyosānaṁ viditvā ukkāsitvā[2553] aggaḷaṁ[2554] ākoṭesi.[2555] Vivariṁsu[2556] kho te bhikkhū Bhagavato

dvāraṁ. Atha kho Bhagavā Ramakassa brāhmaṇassa assamaṁ pavisitvā paññattena āsane nisīdi.

Nisajja[2557] kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Kāya nu ’ttha bhikkhave etarahi[2558] kathāya sannisinnā, kā ca

pana vo antarākathā vippakatā”ti?[2559] “Bhagavantameva kho no bhante ārabbha[2560] dhammī kathā

vippakatā, atha Bhagavā anuppatto”ti.[2561] “Sādhu bhikkhave etaṁ kho bhikkhave tumhākaṁ patirūpaṁ[2562]

kulaputtānaṁ saddhā[2563] agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ, yaṁ tumhe dhammiyā kathāya

sannisīdeyyātha. Sannipatitānaṁ[2564] vo bhikkhave dvayaṁ karaṇīyaṁ: ‘Dhammī vā kathā, ariyo vā

tuṇhībhāvo. ’”

 

5. Dvemā bhikkhave pariyesanā:[2565] Ariyā ca pariyesanā anariyā ca pariyesanā. Katamā ca bhikkhave

anariyā pariyesanā? Idha bhikkhave ekacco attanā[2566] jātidhammo samāno[2567] jātidhammaññeva

pariyesati; attanā jarādhammo samāno jarādhammaññeva pariyesati; attanā byādhidhammo samāno

byādhidhammaññeva pariyesati; attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaññeva pariyesati;

attanā sokadhammo samāno sokadhammaññeva pariyesati; attanā saṅkilesadhammo samāno

saṅkilesadhammaññeva pariyesati.[2568]

 

6. Kiñca bhikkhave jātidhammaṁ vadetha?[2569] Puttabhariyaṁ[2570] bhikkhave jātidhammaṁ, dāsidāsaṁ[2571]

jātidhammaṁ, ajeḷakaṁ[2572] jātidhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ[2573] jātidhammaṁ, hatthigavāssavaḷavaṁ[2574]

jātidhammaṁ, jātarūparajataṁ[2575] jātidhammaṁ. Jātidhammā h’ ete bhikkhave upadhayo.[2576] Etthāyaṁ

gathito[2577] mucchito[2578] ajjhopanno[2579] attanā jātidhammo samāno jātidhammaññeva pariyesati.

 

7. Kiñca bhikkhave jarādhammaṁ vadetha? Puttabhariyaṁ bhikkhave jarādhammaṁ, dāsidāsaṁ

jarādhammaṁ, ajeḷakaṁ jarādhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ jarādhammaṁ, hatthigavāssavaḷavaṁ

jarādhammaṁ, jātarūparajataṁ jarādhammaṁ. Jarādhammā h’ ete bhikkhave upadhayo. Etthāyaṁ

gathito mucchito ajjhūpanno attanā jarādhammo samāno jarādhammaññeva pariyesati.

 

8. Kiñca bhikkhave byādhidhammaṁ vadetha? Puttabhariyaṁ bhikkhave byādhidhammaṁ, dāsidāsaṁ

byādhidhammaṁ, ajeḷakaṁ byādhidhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ byādhidhammaṁ,

hatthigavāssavaḷavaṁ byādhidhammaṁ. Byādhidhammā h’ ete bhikkhave upadhayo. Etthāyaṁ gathito

mucchito ajjhūpanno attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaññeva pariyesati.

 

9. Kiñca bhikkhave maraṇadhammaṁ vadetha? Puttabhariyaṁ bhikkhave maraṇadhammaṁ,

dāsidāsaṁ maraṇadhammaṁ, ajeḷakaṁ maraṇadhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ maraṇadhammaṁ,

hatthigavāssavaḷavaṁ maraṇadhammaṁ. Maraṇadhammā h’ ete bhikkhave upadhayo. Etthāyaṁ

gathito mucchito ajjhūpanno attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaññeva pariyesati.

 

10. Kiñca bhikkhave sokadhammaṁ[2580] vadetha? Puttabhariyaṁ bhikkhave sokadhammaṁ, dāsidāsaṁ

sokadhammaṁ, ajeḷakaṁ sokadhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ sokadhammaṁ, hatthigavāssavaḷavaṁ

sokadhammaṁ. Sokadhammā h’ ete bhikkhave upadhayo. Etthāyaṁ gathito mucchito ajjhūpanno

attanā sokadhammo samāno sokadhammaññeva pariyesati.

 

11. Kiñca bhikkhave saṅkilesadhammaṁ[2581] vadetha? Puttabhariyaṁ bhikkhave saṅkilesadhammaṁ,

dāsidāsaṁ saṅkilesadhammaṁ, ajeḷakaṁ saṅkilesadhammaṁ, kukkuṭasūkaraṁ saṅkilesadhammaṁ,

hatthigavāssavaḷavaṁ saṅkilesadhammaṁ, jātarūparajataṁ saṅkilesadhammaṁ. Saṅkilesadhammā

h’ ete bhikkhave upadhayo. Etthāyaṁ gathito mucchito ajjhūpanno attanā saṅkilesadhammo samāno

saṅkilesadhammaññeva pariyesati. Ayaṁ bhikkhave anariyā[2582] pariyesanā.

 

12. Katamā ca bhikkhave ariyā pariyesanā? Idha bhikkhave ekacco attanā jātidhammo samāno

jātidhamme ādīnavaṁ[2583] viditvā ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ[2584] nibbānaṁ pariyesati; attanā

jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṁ viditvā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ

pariyesati; attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṁ viditvā abyādhiṁ anuttaraṁ

yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati; attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṁ viditvā

amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati; attanā sokadhammo samāno sokadhamme

ādīnavaṁ viditvā asokaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati; attanā saṅkilesadhammo

samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṁ viditvā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ

pariyesati. Ayaṁ bhikkhave ariyā[2585] pariyesanā.

 

13. Ahampi sudaṁ[2586] bhikkhave pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova[2587] samāno attanā

jātidhammo samāno jātidhammaññeva pariyesāmi; attanā jarādhammo samāno jarādhammaññeva

pariyesāmi; attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaññeva pariyesāmi; attanā maraṇadhammo

samāno maraṇadhammaññeva pariyesāmi; attanā sokadhammo samāno sokadhammaññeva pariyesāmi;

attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhammaññeva pariyesāmi. Tassa mayhaṁ bhikkhave

etadahosi:[2588] “Kinnu kho ahaṁ attanā jātidhammo samāno jātidhammaññeva pariyesāmi; attanā

jarādhammo samāno jarādhammaññeva pariyesāmi; attanā byādhidhammo samāno

byādhidhammaññeva pariyesāmi; attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaññeva pariyesāmi;

attanā sokadhammo samāno sokadhammaññeva pariyesāmi; attanā saṅkilesadhammo samāno

saṅkilesadhammaññeva pariyesāmi.

Yannūnāhaṁ[2589] attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṁ viditvā ajātaṁ anuttaraṁ

yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyaṁ; attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṁ viditvā

ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyaṁ; attanā byādhidhammo samāno

byādhidhamme ādīnavaṁ viditvā abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyaṁ; attanā

maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṁ viditvā amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ

nibbānaṁ pariyeseyyaṁ; attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṁ viditvā asokaṁ

anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyaṁ; attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhamme

ādīnavaṁ viditvā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyeseyyan”ti?

 

14. So kho ahaṁ bhikkhave aparena samayena,[2590] daharova[2591] samāno susukāḷakeso[2592] bhadrena[2593]

yobbanena[2594] samannāgato[2595] paṭhamena vayasā;[2596] akāmakānaṁ[2597] mātāpitunnaṁ assumukhānaṁ[2598]

rudantānaṁ,[2599] kesamassuṁ[2600] ohāretvā[2601] kāsāyāni[2602] vatthāni acchādetvā[2603] agārasmā anagāriyaṁ[2604]

pabbajiṁ.[2605]

 

15. So evaṁ pabbajito samāno: “Kiṁ kusalagavesī[2606] anuttaraṁ santivarapadaṁ[2607] pariyesamāno yena

Āḷāro Kālāmo ten’ upasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā Āḷāraṁ Kālāmaṁ etadavocaṁ: ‘Icchāmahaṁ āvuso

Kālāma imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’”ti.

Evaṁ vutte, bhikkhave Āḷāro Kālāmo maṁ etadavoca: “Viharat’ āyasmā. Tādiso[2608] ayaṁ dhammo

yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ[2609] ācariyakaṁ sayaṁ[2610] abhiññā sacchikatvā upasampajja

vihareyyā”ti.

So kho ahaṁ bhikkhave nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ.[2611] So kho ahaṁ

bhikkhave tāvatakeneva[2612] oṭṭhapahatamattena[2613] lapitalāpanamattena[2614] ñāṇavādañca vadāmi

theravādañca.[2615] “Jānāmi passāmī”ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe[2616] ca.

Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Na kho Āḷāro Kālāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ[2617] 

saddhāmattakena: ‘Sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti pavedeti. Addhā[2618] Āḷāro

Kālāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ viharatī”ti.

Atha khvāhaṁ bhikkhave yena Āḷāro Kālāmo tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā Āḷāraṁ Kālāmaṁ

etadavoca: “Kittāvatā[2619] no āvuso Kālāma imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja

pavedesī”ti.

“Evaṁ vutte, bhikkhave Āḷāro Kālāmo ākiñcaññāyatanaṁ[2620] pavedesi.”

Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Na[2621] kho Ālārass’ eva Kālāmassa atthi saddhā, mayham

p’ atthi saddhā, na kho Ālārass’ eva Kālāmassa atthi viriyaṁ, mayham p’ atthi viriyaṁ, na kho Ālārass’

eva Kālāmassa atthi sati, mayham p’ atthi sati, na kho Ālārass’ eva Kālāmassa atthi samādhi, mayham

p’ atthi samādhi, na kho Ālārass’ eva Kālāmassa atthi paññā, mayham p’ atthi paññā.

Yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ, Ālāro Kālāmo: ‘Sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti

pavedeti; tassa dhammassa sacchikiriyāya[2622] padaheyyan”ti.[2623] So kho ahaṁ bhikkhave nacirasseva

khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ.

Atha khvāhaṁ bhikkhave yena Ālāro Kālāmo tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā Ālāraṁ Kālāmaṁ

etadavocaṁ: “Ettāvatā no āvuso Kālāma imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja

pavedesī”ti. “Ettāvatā kho ahaṁ āvuso imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja

pavedemī”ti. “Ahampi kho āvuso ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharāmī”ti. “Lābhā no āvuso, suladdhaṁ no āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ

passāma.” Iti yāhaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taṁ tvaṁ

dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharasi, tamahaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja

pavedemi. Iti yāhaṁ dhammaṁ jānāmi, taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi; yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi,

tamahaṁ dhammaṁ jānāmi. Iti yādiso ahaṁ tādiso tvaṁ, yādiso tvaṁ tādiso ahaṁ.

Ehi dāni āvuso ubho va santā imaṁ gaṇaṁ[2624] pariharāmā”ti.[2625]

Iti kho bhikkhave Ālāro Kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṁ[2626] maṁ samānaṁ[2627] attano samasamaṁ

ṭhapesi, uḷārāya[2628] ca maṁ pūjāya pūjesi.

Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na

upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati; yāvadeva

ākiñcaññāyatanūpapattiyā”ti.

So kho ahaṁ bhikkhave taṁ dhammaṁ analaṁ karitvā[2629] tasmā dhammā nibbijja[2630] apakkamiṁ.

 

16. So kho ahaṁ bhikkhave: Kiṁ kusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena Uddako

Rāmaputto tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā Uddakaṁ Rāmaputtaṁ etadavocaṁ: “Icchām’ ahaṁ

āvuso imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti.

Evaṁ vutte, bhikkhave Uddako Rāmaputto maṁ etadavoca: “Viharat’ āyasmā tādiso ayaṁ dhammo

yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja

vihareyyā”ti.

So kho ahaṁ bhikkhave nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ bhikkhave

tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca. “Jānāmi

passāmī”ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca.

Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Na kho Rāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena

sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī”ti pavedesi. Addhā Rāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ

passaṁ vihāsī”ti.

Atha khvāhaṁ bhikkhave yena Uddako Rāmaputto tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā Uddakaṁ

Rāmaputtaṁ etadavocaṁ: “Kittāvatā no āvuso Rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā

upasampajja pavedesī”ti?

Evaṁ vutte, bhikkhave Uddako Rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṁ pavedesi.

Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Na kho Rāmass’ eva ahosi saddhā, mayham p’ atthi saddhā, na

kho Rāmass’ eva ahosi viriyaṁ, mayham p’ atthi viriyaṁ, na kho Rāmass’ eva ahosi sati, mayha p’

atthi sati, na kho Rāmass’ eva ahosi samādhi, mayham p’ atthi samādhi, na kho Rāmass’ eva ahosi

paññā, mayham p’ atthi paññā.

Yan nūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ Rāmo: “‘Sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti pavedesi,

tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan”ti.

So kho ahaṁ bhikkhave nacirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihāsiṁ.

Atha khvāhaṁ bhikkhave yena Uddako Rāmaputto tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā Uddakaṁ

Rāmaputtaṁ etadavocaṁ: “Ettāvatā no āvuso Rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā

upasampajja pavedesī”ti?

“Ettāvatā kho āvuso Rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī”ti.

“Ahampi kho āvuso ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī”ti.

“Lābhā no āvuso, suladdhaṁ no āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yaṁ dhammaṁ Rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiñā sacchikatvā

upasampajja viharasi, taṁ dhammaṁ Rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaṁ

dhammaṁ Rāmo aññāsi, taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi, taṁ dhammaṁ

Rāmo aññāsi. Iti yādiso Rāmo ahosi, tādiso tvaṁ. Yādiso tvaṁ, tādiso Rāmo ahosi. Ehi ’dāni āvuso,

tvaṁ imaṁ gaṇaṁ pariharā”ti.

Iti kho bhikkhave Uddako Rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne va maṁ ṭhapesi, uḷārāya

ca maṁ pūjāya pūjesi.

Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na

nibbānāya saṁvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā”ti.

So kho ahaṁ bhikkhave taṁ dhammaṁ analaṁkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ.

17. So kho ahaṁ bhikkhave: Kiṁ kusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno Magadhesu

anupubbena cārikaṁ caramāno yena Uruvelā Senānigamo tadavasariṁ. Tatth’ addasaṁ ramaṇīyaṁ[2631]

bhūmibhāgaṁ[2632] pāsādikañ[2633] ca vanasaṇḍaṁ[2634] nadiñ ca sandantiṁ[2635] setakaṁ[2636] supatitthaṁ[2637] ramaṇīyaṁ,

samantā[2638] ca gocaragāmaṁ.[2639]

Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Ramaṇīyo vata bhūmibhāgo pāsādiko ca vanasaṇḍo nadī ca

sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo. Alaṁ[2640] vat’ idaṁ kulaputtassa

padhānatthikassa[2641] padhānāyā”ti.

“So kho ahaṁ bhikkhave tattheva nisīdiṁ, alam idaṁ padhānāyā”ti.

 

18. So kho ahaṁ bhikkhave attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṁ viditvā ajātaṁ anuttaraṁ

yogakkhemaṁ nibbānaṁ, pariyesamāno ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ;

attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṁ viditvā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ,

pariyesamāno ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ; attanā byādhidhammo samāno

byādhidhamme ādīnavaṁ viditvā abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ, pariyesamāno

abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ; attanā maraṇadhammo samāno

maraṇadhamme ādīnavaṁ viditvā amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ, pariyesamāno amataṁ

anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ; attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṁ

viditvā asokaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ, pariyesamāno asokaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ

nibbānaṁ ajjhagamaṁ; attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṁ viditvā

asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ, pariyesamāno asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ

yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁ. ¥āṇañ ca pana me dassanaṁ udapādi: “Akuppā me vimutti,

ayam antimā jāti; natth’ idāni punabbhavo”ti.

 

19. Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Adhigato[2642] kho myāyaṁ[2643] dhammo gambhīro[2644] duddaso[2645]

duranubodho[2646] santo paṇīto[2647] atakkāvacaro[2648] nipuṇo[2649] paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā[2650] kho pan’ āyaṁ

pajā[2651] ālayaratā[2652] ālayasammuditā.[2653] Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya,

duddasaṁ idaṁ, ṭhānaṁ yadidaṁ, idappaccayatā paṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṁ duddasaṁ

yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho[2654] sabbūpadhipaṭinissaggo[2655] taṅhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ.

Ahañ c’ eva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ;[2656] so mam’ assa kilamatho, sā

mam’ assa vihesā’ti.[2657] Apissu[2658] maṁ bhikkhave imā anacchariyā[2659] gāthā paṭibhaṁsu[2660] pubbe

assutapubbā:

 

‘Kiccena[2661] me adhigataṁ h’ alan ’dāni pakāsituṁ,[2662]

Rāgadosaparetehi[2663] n’ āyaṁ dhammo susambudho.

Paṭisota[2664]-gāmiṁ nipuṇaṁ gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ,[2665]

Rāgarattā na dakkhinti[2666] tamokkhandhena āvaṭā’[2667]ti.[17]

 

Itiha me bhikkhave paṭisañcikkhato[2668] appossukkatāya[2669] cittaṁ namati,[2670] no dhammadesanāya.

 

20. Atha kho bhikkhave Brahmuno Sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya[2671] etadahosi:

“Nassati[2672] vata bho[2673] loko, vinassati[2674] vata bho loko, yatra hi nāma Tathāgatassa Arahato

Sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā”ti.

Atha kho bhikkhave Brahmā Sahampati seyyathāpi: nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ

pasāreyya,[2675] pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evamevaṁ brahmaloke antarahito mama purato

pāturahosi. Atha kho bhikkhave Brahmā Sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā[2676] yenāhaṁ ten’

añjaliṁ paṇāmetvā[2677] maṁ etadavoca:

“Desetu bhante Bhagavā dhammaṁ. Desetu Sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā,[2678]

assavanatā[2679] dhammassa parihāyanti.[2680] Bhavissanti dhammassa aññātāro”ti.[2681]

Idam avoca bhikkhave Brahmā Sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:

 

‘Pāturahosi Magadhesu pubbe,

Dhammo asuddho[2682] sa-malehi[2683] cintito.[2684]

Avāpur[2685]’ etaṁ amatassa dvāraṁ,

Suṇantu dhammaṁ vimalen[2686]-ānubuddhaṁ.

 

Sele[2687] yathā pabbatamuddhani[2688]-ṭṭhito,

Yathāpi passe janataṁ samantato,[2689]

Tathūpamaṁ dhammamayaṁ Sumedha,

Pāsādam āruyha[2690] Samantacakkhu,

Sokāvatiṇṇaṁ[2691] janatam apeta[2692]-soko,

Avekkhassu[2693] jāti-jarā-bhibhūtaṁ.[2694]

 

Uṭṭhehi,[2695] Vīra, Vijitasaṅgāma,[2696]

Satthavāha,[2697] Anaṇa,[2698] vicara[2699] loke,

Desassu Bhagavā dhammaṁ,

aññātāro bhavissantī’ ti.[18]

 

21. Atha khvāhaṁ bhikkhave Brahmuno ca ajjhesanaṁ[2700] viditvā sattesu ca kāruññataṁ[2701] paṭicca

Buddhacakkhunā lokaṁ volokesiṁ.[2702] Addasaṁ kho ahaṁ bhikkhave Buddhacakkhunā lokaṁ

volokento satte apparajakkhe[2703] mahārajakkhe, tikkhindriye[2704] mudindriye,[2705] svākāre[2706] dvākāre,[2707]

suviññāpaye[2708] duviññāpaye, appekacce[2709] paralokavajjabhayadassāvine[2710] viharante, (appekacce na

paralokavajjabhayadassāvine viharante).

 

Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ[2711] vā paduminiyaṁ[2712] vā puṇḍarīkiniyaṁ[2713] vā appekaccāni uppalāni

vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaddhāni[2714] udakā’ nuggatāni[2715]

antonimuggaposīni.[2716] Appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍrīkāni vā udake jātāni udake

saṁvaddhāni samodakaṁ[2717] ṭhitāni. Appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍrīkāni vā udake jātāni

udake saṁvaddhāni udakā accuggamma[2718] tiṭṭhanti anupalittāni[2719] udakena.

Evam eva kho ahaṁ bhikkhave Buddhacakkhunā lokaṁ volokento, addasaṁ satte apparajakkhe

mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre (dvākāre), suviññāpaye (duviññāpaye), appekacce

paralokavajjabhayadassāvine viharante, (appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante). Atha

khvāhaṁ bhikkhave Brahmānaṁ Sahampatiṁ gāthāya paccabhāsiṁ:

 

‘Apārutā tesaṁ amatassa dvārā,

Ye sotavanto pamuñcantu[2720] saddhaṁ;[2721]

Vihiṁsasaññī[2722] paguṇaṁ[2723] na bhāsiṁ,

Dhammaṁ paṇītaṁ[2724] manujesu[2725] rahme’ti.[19]

 

Atha kho bhikkhave Brahmā Sahampati: “Katāvakāso[2726] kho ’mhi Bhagavatā dhammadesanāyā”ti;

maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatth’ ev’antaradhāyi.

 

22. Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, ko

imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti? Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Ayaṁ kho Āḷāro

Kālāmo paṇḍito byatto[2727] medhāvī,[2728] dīgharattaṁ apparajakkhajātiko. Yan nūnāhaṁ Āḷārassa

Kālāmassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ; so imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti. Atha kho

maṁ bhikkhave devatā upasaṅkamitvā etadavoca: “Sattāhakālakato[2729] bhante, Āḷāro Kālāmo”ti. ¥āṇañ

ca pana me dassanaṁ udapādi: “Sattāhakālakato Āḷāro Kālāmo”ti. Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi:

“Mahājāniyo[2730] kho Āḷāro Kālāmo. Sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya khippameva ājāneyyā”ti.

 

23. Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, ko

imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti? Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Ayaṁ kho Uddako

Rāmaputto paṇḍito byatto medhāvī, dīgharattaṁ apparajakkhajātiko. Yan nūnāhaṁ Uddakassa

Rāmaputtassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, so imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti. Atha kho

maṁ bhikkhave devatā upasaṅkamitvā etadavoca: “Abhidosakālakato[2731] bhante Uddako Rāmaputto”ti.

¥āṇañ ca pana me dassanaṁ udapādi: “Abhidosakālakato Uddako Rāmaputto”ti. Tassa mayhaṁ

bhikkhave etadahosi: “Mahājāniyo kho Uddako Rāmaputto. Sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya

khippameva ājāneyyā”ti.

 

24. Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, ko

imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti? Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Bahukārā kho me

pañcavaggiyā bhikkhū ye maṁ padhānapahitattaṁ[2732] upaṭṭhahiṁsu.[2733] Yan nūnāhaṁ pañcavaggiyānaṁ

bhikkhūnaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyan”ti. Tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: “Kahan nu kho

etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī”ti? Addasaṁ kho ahaṁ bhikkhave dibbena cakkhunā

visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū Bārāṇasiyaṁ viharante Isipatane Migadāye.

 

25.       Atha khvāhaṁ bhikkhave Uruvelāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Bārāṇasī tena cārikaṁ

pakkamiṁ. Addasā kho maṁ bhikkhave Upako ājīvako antarā ca Gayaṁ antarā ca bodhiṁ

addhānamaggapaṭipannaṁ. Disvāna maṁ etadavoca:

“Vippasannāni[2734] kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo[2735] pariyodāto.[2736] Kaṁ ’si tvaṁ āvuso

uddissa[2737] pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī’[2738]ti?

Evaṁ vutte, ahaṁ bhikkhave Upakaṁ ājīvakaṁ gāthāhi ajjhabhāsiṁ:

 

“Sabbābhibhū[2739] sabbavidū[2740]’ ham asmī

Sabbesu dhammesu anūpalitto,[2741]

Sabbañjaho[2742] taṇhakkhaye vimutto

Sayaṁ abhiññāya, kam uddiseyyaṁ?

 

Na me ācariyo atthi, sadiso[2743] me na vijjati,[2744]

Sadevakasmiṁ lokasmiṁ n’atthi me paṭipuggalo.[2745]

 

Ahaṁ hi arahā loke, ahaṁ satthā anuttaro,

Eko ’mhi sammāsambuddho, sītibhūto[2746] ’smi nibbuto.[2747]

 

Dhammacakkaṁ pavattetuṁ[2748] gacchāmi Kāsinaṁ puraṁ,[2749]

Andha-bhūtasmiṁ[2750] lokasmiṁ āhañc’ haṁ[2751] amatadundubhin”ti.[2752]

“Yathā kho tvaṁ āvuso paṭijānāsi arahasi ananta[2753]-jino’ti?[2754]

Mādisā[2755] ve[2756] jinā honti ye pattā āsavakkhayaṁ,

Jitā[2757] me pāpakā dhammā tasmāhaṁ, Upakā jino’ti.[20]

 

Evaṁ vutte, bhikkhave Upako ājīvako Huveyyapāvuso’ti;[2758] vatvā sīsaṁ okampetvā[2759] ummaggaṁ[2760]

gahetvā pakkāmi.

 

26. Atha khvāhaṁ bhikkhave anupubbena cārikaṁ caramāno yena Bārāṇasī Isipatanaṁ Migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṁ. Addasāsuṁ kho maṁ bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū

dūrato va āgacchantaṁ. Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhapesuṁ:[2761]

“Ayaṁ kho āvuso samaṇo Gotamo āgacchati bāhuliko[2762] padhānavibbhanto[2763] āvatto[2764] bāhullāya.[2765] So

neva abhivādetabbo,[2766] na paccuṭṭhātabbo,[2767] nāssa pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ.[2768] Api ca kho

āsanaṁ ṭhapetabbaṁ sace ākaṅkhissati nisīdissatī”ti.

Yathā yathā kho ahaṁ bhikkhave upasaṅkamāmi, tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṁsu

sakāya katikāya[2769] saṇṭhātuṁ. App’ ekace maṁ paccuggantvā, pattacīvaraṁ paṭiggahesuṁ. App’ ekace

āsanaṁ paññāpesuṁ. App’ ekaca pādodakaṁ[2770] upaṭṭhapesuṁ. Api ca kho maṁ nāmena ca

āvusovādena ca samudācaranti.[2771]

27. Evaṁ vutte, ahaṁ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: “Mā bhikkhave Tathāgataṁ

nāmena ca āvusovādena ca samudācarittha. Arahaṁ bhikkhave Tathāgato Sammāsambuddho.

Odahatha[2772] bhikkhave sotaṁ: ‘amatam adhigataṁ, aham anusāsāmi,[2773] ahaṁ dhammaṁ desemi.

Yathānusiṭṭhaṁ[2774] tathā paṭipajjamānā[2775] nacirass’ eva yass’ atthāya kulaputtā sammadeva agārasmā

anagāriyaṁ pabbajanti, tad’ anuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭh’ eva dhamme sayaṁ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharissathā’”ti.

 

Evaṁ vutte, bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maṁ etadavocuṁ: “Tāya ’pi kho tvaṁ āvuso Gotama

iriyāya[2776] tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya[2777] nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇa-

dassanavisesaṁ.[2778] Kim pana tvaṁ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi

uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan”ti?

Evaṁ vutte, ahaṁ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: “Na bhikkhave Tathāgato bāhuliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaṁ bhikkhave Tathāgato Sammāsambuddho. Odahatha

bhikkhave sotaṁ, amatamadhigataṁ aham anusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā

paṭijānamānā na cirass’ eva yass’ atthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tad’

anuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭh’ eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharissathā”ti.

 

Dutiyam pi kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maṁ etadavocuṁ: “Tāya pi kho tvaṁ āvuso

Gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā

alamariyañāṇadassanavisesaṁ. Kim pana tvaṁ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya

adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan”ti?

Dutiyam pi kho ahaṁ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ: “Na bhikkhave Tathāgato

bāhuliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaṁ bhikkhave Tathāgato Sammāsambuddho.

Odahatha bhikkhave sotaṁ, amatamadhigataṁ aham anusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi.

Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā na cirass’ eva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā

anagāriyaṁ pabbajanti, tad’ anuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭh’ eva dhamme sayaṁ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti.

 

Tatiyam pi kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maṁ etadavocuṁ: “Tāya pi kho tvaṁ āvuso

Gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā

alamariyañāṇadassanavisesaṁ. Kim pana tvaṁ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya

adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan”ti?

 

28. Evaṁ vutte, ahaṁ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ:

“Abhijānātha[2779] me no tumhe, bhikkhave ito pubbe evarūpaṁ vabbhāvitam[2780] etan”ti.

“No h’ etaṁ bhante.”

“Na bhikkhave Tathāgato bāhuliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaṁ bhikkhave

Tathāgato Sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave sotaṁ, amatam adhigataṁ, aham anusāsāmi, ahaṁ

dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā na cirass’ eva yass’ atthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tad’ anuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭh’ eva

dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti.

 

29. Asakkhiṁ[2781] kho ahaṁ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṁ.[2782] Dve pi sudaṁ[2783] bhikkhave

ovadāmi,[2784] tayo bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṁ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggā

yāpema. Tayo pi sudaṁ bhikkhave bhikkhū ovadāmi, dve bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṁ dve bhikkhū

piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggā yāpema.

 

30. Atha kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṁ ovadiyamānā[2785] evaṁ anusāsiyamānā[2786]

attanā jātidhammā samānā jātidhamme ādīnavaṁ viditvā ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ

pariyesamānā ajātaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁsu; attanā jarādhammā samānā

jarādhamme ādīnavaṁ viditvā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamānā ajaraṁ

anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁsu; attanā byādhidhammā samānā byādhidhamme

ādīnavaṁ viditvā abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamānā abyādhiṁ anuttaraṁ

yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁsu; attanā maraṇadhammā samānā maraṇadhamme ādīnavaṁ

viditvā amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamānā amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ

nibbānaṁ ajjhagamaṁsu; attanā sokadhammā samānā sokadhamme ādīnavaṁ viditvā asokaṁ

anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamānā asokaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ

ajjhagamaṁsu; attanā saṅkilesadhammā samānā saṅkilesadhamme ādīnavaṁ viditvā asaṅkiliṭṭhaṁ

anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesamānā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ

ajjhagamaṁsu. ¥āṇañ ca pana nesaṁ dassanaṁ udapādi: “Akuppā no vimutti, ayam antimā jāti,

natthidāni punabbhavo”ti.

 

Kāmaguṇā[2787]

31. Pañc’ ime bhikkhave kāmaguṇā. Katame pañca?

Cakkhu viññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā;[2788] sotaviññeyyā saddā iṭṭhā

kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; ghānaviñañeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṁhitā rajanīyā; jivhā viññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā;

kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.

Ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā.

 

32. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā[2789] mucchitā[2790]

ajjhāpannā[2791] anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā[2792] paribhuñjanti, te evam assu veditabbā:

anayam[2793]-āpannā[2794] byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā[2795] pāpimato.

Seyyathāpi bhikkhave āraññako migo baddho[2796] pāsarāsiṁ[2797] adhisayeyya,[2798] so evam assa

veditabbo: “Anayamāpanno byasanamāpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa,[2799] āgacchante ca pana

ludde na yena kāmaṁ pakkamissatī”ti.

Evam eva kho bhikkhave ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe, gathitā mucchitā

ajjhāpannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evam assu veditabbā: anayamāpannā

byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato.

 

33. Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā

anajjhāpannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evam assu veditabbā: “Na

anayamāpannā na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato.”

 

Seyyathāpi bhikkhave āraññako migo abaddho pāsarāsiṁ adhisayeyya, so evam assa veditabbo: “Na

anayamāpanno na byasanamāpanno na yathākāmakaraṇīyo luddassa, āgacchante ca pana ludde yena

kāmaṁ pakkamissatī”ti.

Evam eva kho bhikkhave ye keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā

anajjhāpannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evam assu veditabbā: “na

anayamāpannā na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato.”

 

34. Seyyathāpi: bhikkhave āraññako migo araññe pavane[2800] vissattho[2801] gacchati, vissattho tiṭṭhati,

vissattho nisīdati, vissattho seyyaṁ kappeti. Taṁ kissa hetu? Anāpāthagato[2802] bhikkhave luddassa.

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ

savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave

bhikkhu: ‘Andhamakāsi[2803] Māraṁ apadaṁ[2804] vadhitvā[2805] Māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.’

 

35. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso

ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu: ‘andham akāsi Māraṁ apadaṁ vadhitvā Māracakkhuṁ adassanaṁ

gato pāpimato.’

 

36. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno,

sukhañ ca kāyena paṭisaṁvedeti yan taṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ ti;

tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu: ‘andham akāsi Māraṁ

apadaṁ vadhitvā Māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.’

 

37. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa-

domanassānaṁ atthagamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhā-sati-pārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ

upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu: ‘andham akāsi Māraṁ apadaṁ vadhitvā

Māracakkhuṁ adassanaṁ gato pāpimato.’

 

38. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpa-saññānaṁ samatikkamā, paṭighasaññānaṁ[2806]

atthagamā, nānatta-saññānaṁ amanasikārā, ‘Ananto ākāso’ti; ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja

viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu: ‘andham akāsi Māraṁ apadaṁ vadhitvā Māracakkhuṁ

adassanaṁ, gato pāpimato.’

 

39. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma, ‘Anantaṁ

viññāṇan’ ti; viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu: ‘andham

akāsi Māraṁ apadaṁ vadhitvā Māracakkhuṁ, adassanaṁ gato pāpimato.’

 

40. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma, ‘Natthi kiñcī’ ti;

ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu: ‘andham akāsi Māraṁ

apadaṁ vadhitvā Māracakkhuṁ, adassanaṁ gato pāpimato. ’

41. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma, ‘Anantaṁ

viññāṇan’ti; nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu:

‘andham akāsi Māraṁ apadaṁ vadhitvā Māracakkhuṁ, adassanaṁ gato pāpimato.’

 

42. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma,

saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Paññāya c’assa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ

vuccati bhikkhave bhikkhu: ‘andham akāsi Māraṁ apadaṁ, vadhitvā Māracakkhuṁ, adassanaṁ gato

pāpimato, tiṇṇo loke visattikaṁ.[2807] So vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho

seyyaṁ kappeti. Taṁ kissa hetu? ‘Anāpāthagato bhikkhave pāpimato’ti.

 

‘Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun’ti.

 

~ Ariyapariyesanasuttaṁ niṭṭhitaṁ ~

 

(M.27.) Cūḷahatthipadopamasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Tena kho pana samayena Jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetena[2808] vaḷabhīrathena[2809] Sāvatthiyā niyyāti[2810]       divādivassa.[2811] Addasā kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Pilotikaṁ paribbājakaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna Pilotikaṁ paribbājakaṁ etadavoca:                                                                                                                  

“Handa[2812] kuto nu bhavaṁ Vacchāyano āgacchati divādivassā”ti?                                                                     “Ito hi kho ahaṁ bho āgacchāmi samaṇassa Gotamassa santikā”ti.[2813]                                                              “Taṁ kiṁ maññati bhavaṁ Vacchāyano samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaṁ[2814] paṇaḍito maññe”ti?[2815]                                                                                                                                                         “Ko cāhaṁ bho, ko ca samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaṁ jānissāmi,[2816] sopi nūnassa tādisova[2817] yo samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaṁ jāneyyā’ti?                                                                                  “Uḷārāya[2818] khalu[2819] bhavaṁ Vacchāyano samaṇaṁ Gotamaṁ pasaṁsāya pasaṁsatī”ti.[2820]                               “Ko vāhaṁ bho, ko ca samaṇaṁ Gotamaṁ pasaṁsissāmi, pasatthapasatthova[2821] so bhavaṁ Gotamo, seṭṭho[2822] devamanussānan”ti?                                                                                                                    “Kampana bhavaṁ Vacchāyano atthavasaṁ[2823] sampassamāno, samaṇe Gotame evaṁ abhippasanno”ti?[2824]

3. Seyyathāpi bho kusalo nāgavaniko nāgavanaṁ[2825] paviseyyā,[2826] so passeyya nāgavane mahantaṁ hatthipadaṁ[2827] dīghato ca āyataṁ[2828] tiriyañca[2829] vitthataṁ.[2830] So niṭṭhaṁ gaccheyya:[2831] “Mahā vata bho nāgo”ti. Evameva kho ahaṁ bho yato addasaṁ samaṇe Gotame cattāri padāni, athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti.                                                                                                                   Katamāni cattāri?

4. Idhāhaṁ bho passāmi ekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe[2832] kataparappavāde[2833] vālavedhirūpe;[2834] vo bhindantā[2835] ‘maññe’ caranti paññāgatena diṭṭhigatāni.[2836] Te suṇanti: “Samaṇo khalu bho Gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osarissatī”ti.[2837] Te pañhaṁ abhisaṅkharonti:[2838] “Imaṁ mayaṁ pañhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ upasaṅkamitvā pucchissāma. Evañce no puṭṭho evaṁ vyākarissati; evamassa mayaṁ vādaṁ āropessāma,[2839] evañcepi no puṭṭho evaṁ vyākarissati, evampissa mayaṁ vādaṁ[2840] āropessāmā”ti.

Te suṇanti: “Samaṇo khalu bho Gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osaṭo”ti.[2841] Te yena samaṇo Gotamo tenupasaṅkamanti, te samaṇo Gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te samaṇena Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā, na ceva samaṇaṁ Gotamaṁ pañhaṁ pucchanti, kutassa vādaṁ āropessanti? Aññadatthu[2842] samaṇasseva Gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaṁ bho samaṇe Gotame imaṁ paṭhamaṁ padaṁ addasaṁ, athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti. (paṭhamaṁ ñāṇapadaṁ)

5. Puna ca parāhaṁ bho passāmi idhekacce brāhmaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, vo bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanni: “Samaṇo khalu bho Gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osarissatī”ti. Te pañhaṁ abhisaṅkharonti: “Imaṁ mayaṁ pañhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ upasaṅkamitvā pucchissāma, evañce no puṭṭho evaṁ vyākarissati, evamassa mayaṁ vādaṁ āropessāma, evañcepi no puṭṭho evaṁ vyākarissati. Evampissa mayaṁ vādaṁ āropessāmā”ti.

Te suṇanti: “Samaṇo khalu bho Gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osaṭo”ti. Te yena samaṇo Gotamo tenupasaṅkamanti, te samaṇo Gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te samaṇena Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā, na ceva samaṇaṁ Gotamaṁ pañhaṁ pucchanti, kutassa vādaṁ āropessanti? Aññadatthu samaṇasseva Gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaṁ bho samaṇe Gotame imaṁ dutiyaṁ padaṁ addasaṁ, athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti. (Dutiyaṁ ñāṇapadaṁ)

6. Puna ca parāhaṁ bho passāmi idhekacce gahapatipaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, vo bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: “Samaṇo khalu bho Gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osarissatī”ti. Te pañhaṁ abhisaṁkharonti: “Imaṁ mayaṁ pañhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ upasaṅkamitvā pucchissāma. Evañce no puṭṭho evaṁ vyākarissati, evamassa mayaṁ vādaṁ āropessāma, evañcepi no puṭṭho evaṁ vyākarissati, evampissa mayaṁ vādaṁ āropessāmā”ti.

Te suṇanti: “Samaṇo khalu bho Gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osaṭo”ti. Te yena samaṇo Gotamo tenupasaṅkamanti, te samaṇo Gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te samaṇena Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā, na ceva samaṇaṁ Gotamaṁ pañhaṁ pucchanti, kutassa vādaṁ āropessanti? Aññadatthu samaṇasseva Gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaṁ bho samaṇe Gotame imaṁ tatiyaṁ padaṁ addasaṁ, athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti. (Tatiyaṁ ñāṇapadaṁ.)

7. Puna ca parāhaṁ bho passāmi idhekacce samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, vo bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: “Samaṇo khalu bhe Gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osarissatī”ti. Te pañhaṁ abhisaṁkharonti: “Imaṁ mayaṁ pañhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ upasaṅkamitvā pucchissāma, evañcepi no puṭṭho evaṁ vyākarissati. Evampissa mayaṁ vādaṁ āropessāmā”ti.

Te suṇanti: “Samaṇo khalu bho Gotamo amukaṁ nāma gāmaṁ vā nigamaṁ vā osaṭo”ti. Te yena samaṇo Gotamo tenupasaṅkamanti, te samaṇo Gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te samaṇena Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā, na ceva samaṇaṁ Gotamaṁ pañhaṁ pucchanti, kutassa vādaṁ āropessanti? Aññadatthu samaṇaññeva Gotamaṁ okāsaṁ[2843] yācanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Te samaṇo Gotamo pabbājeti[2844] upasampādeti.[2845] Te tattha pabbajitā samānā eko vūpakaṭṭhā[2846] appamattā ātāpino pahitattā[2847] viharantā nacirasseva, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaṁsu: “Manaṁ vata bho anassāma,[2848] manaṁ vata bho panassāma,[2849] mayaṁ hi pubbe assamaṇāva samānā samaṇamhāti paṭijānimha;[2850] abrāhmaṇāva samānā brāhmaṇamhāti paṭijānimha; anarahantova samānā arahantamhāti paṭijānimha. Idāni khomha samaṇā, idāni khomha brāhmaṇā, idāni khomha arahanto”ti. Yadāhaṁ bho samaṇe Gotame imaṁ catutthaṁ padaṁ addasaṁ, athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti. (Catutthaṁ ñāṇapadaṁ)

Yato kho ahaṁ bho samaṇe Gotame imāni cattāri padāni addasaṁ, athāhaṁ niṭṭhamagamaṁ: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭinno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti.

8. Evaṁ vutte, Jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetā vaḷabhīrathā orohitvā[2851] ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ[2852] udānaṁ udānesi:[2853] “Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa! Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa! Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa! Appevanāma mayaṁ kadāci karahaci tena bhotā Gotamena saddhiṁ samāgaccheyyāma, appevanāma siyā kocideva kathāsallāpo’ti.

9. Atha kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yāvatako[2854] ahosi Pilotikāya paribbājakena saddhiṁ kathāsallāpo,[2855] taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi.                                                                                                                                    Evaṁ vutte, Bhagavā Jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “Na kho brāhmaṇa ettāvatā[2856] hatthipadopamo vitthārena[2857] paripūro hoti. Api ca brāhmaṇa yathā hatthipadopamo vitthārena paripūro hoti, taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti.                                                                                                       “Evaṁ bho”ti kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

10. Seyyathāpi brāhmaṇa nāgavaniko nāgavanaṁ paviseyya, so passeyya nāgavane mahantaṁ hatthipadaṁ dīghato ca āyataṁ tiriyañca vitthataṁ. Yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭhaṁ gacchati: “Mahā vata bho nāgo”ti. “Taṁ kissa hetu? Santi hi brāhmaṇa nāgavane vāmanikā[2858] nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsampetaṁ padaṁ assā”ti.                                                                                      So tamanugacchati[2859] tamanugacchanto passati nāgavane mahantaṁ hatthipadaṁ dīghato ca āyataṁ tiriyañca vitthataṁ uccā[2860] ca nisevitaṁ.[2861] yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭhaṁ gacchati: “Mahā vata bho nāgo”ti. “Taṁ kissa hetu? Santi hi brāhmaṇa nāgavane uccā kāḷārikā[2862] nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsampetaṁ padaṁ assā”ti.                                                                                                    So tamanugacchati tamanugacchanto passati nāgavane mahantaṁ hatthipadaṁ dīghato ca āyataṁ tiriyañca vitthataṁ uccā ca nisevitaṁ uccā ca dantehi[2863] ārañjitāni.[2864] Yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭhaṁ gacchati: “Mahā vata bho nāgo”ti. “Taṁ kissa hetu? Santi hi brāhmaṇa nāgavane uccā kaṇerukā[2865] nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsampetaṁ padaṁ assā”ti.                                                               So tamanugacchati tamanugacchanto passati nāgavane mahantaṁ hatthipadaṁ dīghato ca āyataṁ, tiriyañca vitthataṁ uccā ca nisevitaṁ, uccā ca dantehi ārañjitāni, uccā ca sākhābhaṅgaṁ.[2866] Tañca nāgaṁ passati rukkhamūlagataṁ vā abbhokāsagataṁ vā gacchantaṁ vā ṭhitaṁ vā nisinnaṁ vā nipannaṁ vā. So niṭṭhaṁ gacchati: “Ayameva so mahānāgo”ti.

11. Evameva kho brāhmaṇa idha Tathāgato loke upapajjati: “Arahaṁ Sammāsambuddho Vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū Anuttaro Purisadammasārathī Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti: ‘Ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ[2867] sabyañjanaṁ[2868] kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ, brahmacariyaṁ pakāseti.

12. “Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ[2869] vā kule paccājāto.[2870] So taṁ dhammaṁ sutvā Tathāgate saddhaṁ paṭilabhati.[2871] So tena saddhā paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati:[2872] ‘Sambādho[2873] gharāvāso[2874] rajāpatho;[2875] abbhokāso[2876] pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ,[2877] agāraṁ[2878] ajjhāvasatā,[2879] ekanta[2880]-paripuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ[2881] brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ[2882] ohāretvā[2883] kāsāyāni[2884] vatthāni acchādetvā[2885] agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ[2886] pahāya,[2887] mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya; appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ[2888] pahāya, mahantaṁ cā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya; kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.  

13. So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno.[2889] Pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti; nihitadaṇḍo nihitasattho[2890] lajjī[2891] dayāpanno[2892] sabbapāṇabhūtahitānukampī[2893] viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti; dinnādāyī[2894] dinnapāṭikaṅkhī [2895]athenena[2896] sucibhūtena[2897] attanā viharati.                                                                                                                                    Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti; ārācārī[2898] virato methunā[2899] gāmadhammā.[2900]                          Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭirato hoti; saccavādī saccasandho[2901] theto[2902] paccayiko[2903] avisaṁvādako[2904] lokassa.

Pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunā vācā paṭivirato hoti; ito[2905] sutvā[2906] na amutra[2907] akkhātā,[2908] imesaṁ[2909]

bhedāya;[2910] amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā, amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ[2911] vā sandhātā[2912]

sahitānaṁ[2913] vā anuppadātā,[2914] samaggārāmo samaggarato samaggakaraṇiṁ[2915] vācaṁ bhāsitā hoti.

Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā[2916] kaṇṇasukhā[2917] pemanīyā[2918]

hadayaṅgamā[2919] porī[2920] bahujanakantā[2921] bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti; kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ[2922] vācaṁ bhāsitā, kālena sāpadesaṁ[2923] pariyantavatiṁ[2924] atthasaṁhitaṁ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā[2925] paṭivirato hoti. Ekabhattiko[2926] hoti rattūparato[2927] virato vikālabhojanā.[2928] Naccagītavāditavisūkadassanā[2929] paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana-vibhūsanaṭṭhānā[2930] paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā[2931] paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā[2932] paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā[2933] paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā[2934] paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā[2935] paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā[2936] paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā[2937] paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā[2938] paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā[2939] paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā[2940] paṭivirato hoti. Kayavikkayā[2941] paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakūṭa[2942] mānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā[2943] paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā[2944] paṭivirato hoti.

14. So santuṭṭho[2945] hoti kāyaparihārikena[2946] cīvarena, kucchiparihārikena[2947] piṇḍapātena. So yena yeneva[2948] pakkamati,[2949] samādāyeva[2950] pakkamati.                                                                                          Seyyathāpi nāma pakkhī[2951] sakuṇo yena yeneva ḍeti[2952] sapattabhārova[2953] ḍeti.                                              Evameva kho bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ[2954] paṭisaṁvedeti.[2955]

15. So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī[2956] hoti nānubyañjanaggāhī.[2957] Yatvādhikaraṇamenaṁ[2958] cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ[2959] viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ;[2960] tassa saṁvarāya[2961] paṭipajjati,[2962] rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.[2963]                                                                                                                                                     Sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṁ, sotindriye saṁvaraṁ āpajjati.                                                               Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṁ, ghānindriye saṁvaraṁ āpajjati.                            Jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ jivihindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṁ, jivhindriye saṁvaraṁ āpajjati.                                                            Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṁ, kāyindriye saṁvaraṁ āpajjati.                                Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati.                                         So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ[2964] paṭisaṁvedeti.

16. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī[2965] hoti; ālokite vilokite sampajānakārī hoti; sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti; saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti; asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti; uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti; gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

17. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato; vivittaṁ[2966] senāsanaṁ bhajati:[2967] araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.

18. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati, pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati; abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati; sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho viharati; ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati; ajjhattaṁ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati; akathaṅkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṁ parisodheti.

19. So ime pañca nīvaraṇe[2968] pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe,[2969] vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaṁ itipi, Tathāgatanisevitaṁ itipi, Tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti.

20. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaṁ itipi, Tathāgatanisevitaṁ itipi, Tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti.

21. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaṁ itipi, Tathāgatanisevitaṁ itipi, Tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato savakasaṅgho”ti.

22. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaṁ itipi, Tathāgatanisevitaṁ itipi, Tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti.

23. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati: seyyathīdaṁ ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi; anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: amutrāsiṁ evaṁ nāmo evaṁ gotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra upapādiṁ, tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Idampi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaṁ itipi, Tathāgatanisevitaṁ itipi, Tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti.

24. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Idampi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaṁ itipi, Tathāgatanisevitaṁ itipi, Tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gacchati: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipasanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti

25. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Idampi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaṁ itipi, Tathāgatanisevitaṁ itipi, Tathāgatārañjitaṁ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṁ gato hoti. Api ca kho niṭṭhaṁ gacchati: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti.

26. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmasāvāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti: “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti. Idampi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaṁ itipi, Tathāgatanisevitaṁ itipi, Tathāgatārañjitaṁ itipi. Ettāvatā kho brāhmaṇa ariyasāvako niṭṭhaṁ gato hoti: “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho”ti. Ettāvatā brahmaṇa hatthipadopamo vitthārena paripūro hotī”ti.

27. Evaṁ vutte, Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca: “Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama, seyyathāpi bho Gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: “cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti. Evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

~ Cūḷahatthipadopamasuttaṁ sattamaṁ. ~

 

(M.28.) Mahāhatthipadopamasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi: “Āvuso bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā Sāriputto etadavoca:

2. Seyyathāpi āvuso yāni kānici jaṅgalānaṁ[2970] pāṇānaṁ padajātāni,[2971] sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ[2972] gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggam akkhāyati[2973] yadidaṁ mahattanena.[2974]                     Evameva kho āvuso ye keci kusalā dhammā, sabbe te catusu ariyasaccesu saṅgahaṁ[2975] gacchanti. Katamesu catusu?                                                                                                                                       Dukkhe ariyasacce, dukkhasamudaye ariyasacce, dukkhanirodhe ariyasacce, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasacce.

3. Katamañcāvuso dukkhaṁ ariyaccaṁ?                                                                                                       Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ, saṅkhittena pañcupādānakkhandho dukkhā.

4. Katame cāvuso pañcupādānakkhandho?                                                                                   Seyyathīdaṁ rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho.

5. Katamo cāvuso rūpūpādānakkhandho?                                                                                                   Cattārī ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ.                                                         Katame cāvuso cattāro mahābhūtā?                                                                                                  Paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu.

6. Katamā cāvuso paṭhavīdhātu?[2976]                                                                                                    Paṭhavīdhātu siyā ajjhattikā[2977] siyā bāhirā.                                                                                                       Katamā cāvuso ajjhattikā paṭhavīdhātu?                                                                                                        Yaṁ[2978] ajjhattaṁ paccattaṁ[2979] kakkhaḷaṁ[2980] kharigataṁ[2981] upādinnaṁ:[2982] Seyyathīdaṁ kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, yaṁ vā panaññampi[2983] kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ. Ayaṁ vuccatāvuso ajjhattikā paṭhavīdhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu, yā ca bāhirā paṭhavīdhātu paṭhavīdhāturevesā.[2984] Taṁ: ‘Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā paṭhavīdhātuyā nibbindati,[2985] paṭhavīdhātuyā cittaṁ virājeti.[2986]

7. Hoti kho so āvuso samayo yaṁ bāhirā āpodhātu pakuppati,[2987] antarahitā[2988] tasmiṁ samaye bāhirā paṭhavīdhātu hoti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya paṭhavīdhātuyā, tāva mahallikāya[2989] aniccatā[2990] paññāyissati, khayadhammatā[2991] paññāyissati, vayadhammatā[2992] paññāyissati, viparināmadhammatā[2993] paññāyissati.[2994]                                                                                                                                                          Kim panimassa mattaṭṭhakassa[2995] kāyassa taṇahūpādinnassa?[2996]                                                                       “Ahan”ti vā “maman”ti vā “asmī”ti vā. Atha khvassa no cevettha[2997] hoti.

8. Tañce āvuso bhikkhuṁ pare akkosanti[2998] paribhāsanti[2999] rosenti[3000] vihesenti,[3001] so evaṁ pajānāti: “Uppannā kho me ayaṁ sotasamphassajā dukkhā vedanā. Sā ca kho paṭicca,[3002] no appaṭicca.                  Kiṁ paṭicca?                                                                                                                                                Phassaṁ paṭicca.                                                                                                                                                 So: “Phasso anicco”ti passati, “vedanā aniccā”ti passati, “saññā aniccā”ti passati, “saṅkhārā aniccā”ti passati, “viññāṇaṁ aniccan”ti passati. Tassa dhātārammaṇameva[3003] cittaṁ pakkhandati[3004] pasīdati[3005] santiṭṭhati[3006] adhimuccati.[3007]

9. Tañce āvuso bhikkhuṁ pare aniṭṭhehi[3008] akantehi[3009] amanāpehi[3010] samudācaranti,[3011] pāṇisamphassenapi[3012] leḍḍusamphassenapi[3013] daṇḍasamphassenapi satthasamphassenapi; so evaṁ pajānāti: “Tathābhūto[3014] kho ayaṁ kāyo yathābhūtasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamanti,[3015] leḍḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.                                                                            Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā: “Kakacūpamovāde,[3016] ubhatodaṇḍakena[3017] cepi bhikkhave kakacena[3018] corā ocarakā[3019] aṅgamaṅgāni[3020] okanteyyuṁ;[3021] tatrāpi yo mano padūseyya,[3022] na me so tena sāsanakaro”ti.[3023]                                                                                                                                        Āraddhaṁ[3024] kho pana me viriyaṁ bhavissati asallīnaṁ,[3025] upaṭṭhitā[3026] sati apammuṭṭhā.[3027] Passaddho[3028] kāyo asāraddho,[3029] samāhitaṁ[3030] cittaṁ ekaggaṁ.[3031] Kāmaṁ dāni imasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi kamantu, satthasamphassāpi kamantu; karīyati[3032] hidaṁ Buddhānaṁ sāsanan”ti.

10. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṁ Buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato;[3033] upekkhā kusalanissitā[3034] na saṇṭhāti,[3035] so tena saṁvijjati,[3036] saṁvegaṁ[3037] āpajjati: “Alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ. Yassa me evaṁ Buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato; upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī”ti.                                                                                                                                               Seyyathāpi āvuso suṇisā[3038] sasuraṁ[3039] disvā saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati.                                                     Evameva kho āvuso tassa ce bhikkhuno evaṁ Buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati: “Alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ. Yassa me evaṁ Buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato; upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī”ti. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṁ Buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato; upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti. So tena attamano hoti, ettāvatāpi[3040] kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ[3041] hoti.

11. Katamā cāvuso āpodhātu?                                                                                                                  Āpodhātu siyā[3042] ajjhattikā siyā bāhirā.                                                                                                             Katamā cāvuso ajjhattikā āpodhātu?                                                                                                            Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ[3043] upādinnaṁ; [3044] seyyathīdaṁ: pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṁghāṇikā lasikā muttaṁ. Yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ, ayaṁ vuccatāvuso ajjhattikā āpodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā.[3045] Taṁ: “Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṁ virājeti.

12. Hoti kho so āvuso samayo yaṁ bāhirā āpodhātu pakuppati.[3046] Sā gāmampi vahati, nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati.                                                                Hoti kho so āvuso samayo yaṁ mahāsamudde[3047] yojanasatikānipi[3048] udakāni ogacchanti,[3049] dviyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, catuyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, pañcayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, chayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, sattayojanasatikānipi udakāni ogacchanti.                                                                                  Hoti kho so āvuso samayo yaṁ mahāsamudde sattatālampi[3050] udakaṁ saṇṭhāti,[3051] chatālampi udakaṁ saṇṭhāti, pañcatālampi udakaṁ saṇṭhāti, catutālampi udakaṁ saṇṭhāti, titālampi udakaṁ saṇṭhāti, dvitālampi udakaṁ saṇṭhāti, tālampi udakaṁ saṇṭhāti.                                                                                    Hoti kho so āvuso samayo yaṁ mahāsamudde sattaporisampi[3052] udakaṁ saṇṭhāti, chaporisampi udakaṁ saṇṭhāti, pañcaporisampi udakaṁ saṇṭhāti, catuporisampi udakaṁ saṇṭhāti, tiporisampi udakaṁ saṇṭhāti, dviporisampi udakaṁ saṇṭhāti, porisampi udakaṁ saṇṭhāti.                                                            Hoti kho so āvuso samayo yaṁ mahāsamudde addhaporisampi[3053] udakaṁ saṇṭhāti, kaṭimattampi[3054] udakaṁ saṇṭhāti, jaṇṇumattampi[3055] udakaṁ saṇṭhāti, gopphakamattampi[3056] udakaṁ saṇṭhāti.                          Hoti kho so āvuso samayo yaṁ mahāsamudde aṅgulipabbatemanamattampi[3057] udakaṁ na hoti.                    Tassā hi nāma āvuso bāhirāya āpodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, viparināmadhammatā paññāyissati.                                           Kim[3058] panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇahūpādinnassa?[3059]                                                                     “Ahan”ti vā “maman”ti vā “asmī”ti vā. Atha khvassa no cevettha hoti.[3060]

13-15. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṁ Buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato; upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti. So tena attamano hoti, ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ hoti.

16. Katamā cāvuso tejodhātu?                                                                                                                    Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā.                                                                                                                  Katamā cāvuso ajjhattikā tejodhātu?                                                                                                             Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ[3061] upādinnaṁ; seyyathīdaṁ: yena ca santappati,[3062] yena ca jarīyati,[3063] yena ca pariḍayhati,[3064] yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ[3065] sammā pariṇāmaṁ[3066] gacchati. Yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ, ayaṁ vuccatāvuso ajjhattikā tejodhātu.[3067] Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhāturevesā. Taṁ: “Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejo dhātuyā cittaṁ virājeti.

17. Hoti kho so āvuso samayo yaṁ bāhirā tejodhātu pakuppati. Sā gāmampi ḍahati, nigamampi ḍahati, nagarampi ḍahati, janapadampi ḍahati, janapadapadesampi ḍahati.[3068] Sā haritantaṁ[3069] vā panthantaṁ[3070] vā selantaṁ[3071] vā udakantaṁ vā ramaṇīyaṁ[3072] vā bhūmibhāgaṁ[3073] āgamma anāhārā[3074] nibbāyati.[3075]                  Hoti kho so āvuso samayo yaṁ kukkuṭapattenapi[3076] nahārudaddulenapi[3077] aggiṁ gavesanti.[3078] Tassā hi  nāma āvuso bāhirāya tejodhātuyā tāva mallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, viparināmadhammatā paññāyissati. Kimpanimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇahūpādinnassa? ‘Ahan’ti vā ‘maman’ti vā ‘asmī’ti vā. Atha khvassa no cevettha hoti.

18-20. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṁ Buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato; upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti. So tena attamano hoti, ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ hoti.

21. Katamā cāvuso vāyodhātu?                                                                                                            Vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā.                                                                                                            Katamā cāvuso ajjhattikā vāyodhātu?                                                                                                             Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ seyyathīdaṁ: uddhaṅgamā[3079] vātā, adhogamā vātā, kucchisayā[3080] vātā, koṭṭhasayā vātā, aṅgamaṅgānusārino[3081] vātā, assāso[3082] passāso iti vā. Yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ: Ayaṁ vuccatāvuso ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā.[3083] Taṁ: “Netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṁ virājeti.

22. Hoti kho so āvuso samayo yaṁ bāhirā vāyodhātu pakuppati, sā gāmampi vahati,[3084] nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati.                                                    Hoti kho so āvuso samayo yaṁ gimhānaṁ[3085] pacchime māse tālavaṇṭenapi[3086] vidhūpanenapi[3087] vātaṁ pariyesanti,[3088] ossāvanepi[3089] tiṇāni na iñjanti.[3090] Tassā hi nāma āvuso bāhirāya vāyodhātuyā, tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati.                                                                                                Kimpanimassa mattaṭṭhakassa, kāyassa taṇahūpādinnassa?                                                                    “Ahan”ti vā “maman”ti vā “asmī”ti vā. Atha khvassa no cevettha hoti.  

23. Tañce āvuso bhikkhuṁ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaṁ pajānāti: Uppannā kho me ayaṁ sotasamphassajā dukkhā vedanā, sā ca kho paṭicca, no appaṭicca.                                            Kiṁ paṭicca?                                                                                                                                            Phassaṁ paṭicca.                                                                                                                                                  So “phasso anicco”ti passati, “vedanā aniccā”ti passati, “saññā aniccā”ti passati, “saṅkhārā aniccā”ti passati, “viññāṇaṁ aniccan”ti passati. Tassa dhātārammaṇameva cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.

24. Tañce āvuso bhikkhuṁ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti: pāṇisamphassenapi leḍaḍusamphassenapi daṇḍasamphassenapi satthasamphassenapi, so evaṁ pajānāti: tathābhūto kho ayaṁ kāyo yathābhūtasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamanti, leḍaḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.                                                                           Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā kakacūpamovāde: “Ubhatodaṇḍakena cepi bhikkhave kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṁ, tatrāpi yo mano padoseyya, na me so tena sāsanakaro”ti. Āraddhaṁ kho pana me viriyaṁ bhavissati, asallīnaṁ upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. Kāmaṁ dāni imasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍaḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi kamantu, satthasamphassāpi kamantu, karīyati hidaṁ Buddhānaṁ sāsanan”ti.

25. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṁ Buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati: “alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaṁ vata me na vata me suladdhaṁ, yassa me evaṁ Buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī”ti. Seyyathāpi āvuso suṇisā sasuraṁ disvā saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati.                                                 Evameva kho āvuso tassa ce bhikkhuno evaṁ Buddhaṁ anussarato evaṁ dhammaṁ anussarato evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: “alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaṁ vata me na vata me suladdhaṁ, yassa me evaṁ Buddhaṁ anussarato evaṁ dhammaṁ anussarato evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī”ti. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṁ Buddhaṁ anussarato evaṁ dhammaṁ anussarato evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ hoti.

26. Seyyathāpi āvuso kaṭṭhañca[3091] paṭicca, valliñca[3092] paṭicca, tiṇañca paṭicca, mattikañca[3093] paṭicca, ākāso parivārito[3094] ‘agāran’teva[3095] saṅkhaṁ[3096] gacchati; evameva kho āvuso aṭṭhiñca paṭicca, nahāruñca paṭicca, maṁsañca paṭicca, cammañca[3097] paṭicca ākāso parivārito ‘rūpan’teva saṅkhaṁ gacchati.

27. Ajjhattikañ ce āvuso cakkhuṁ aparibhinnaṁ[3098] hoti, bāhirā ca rūpā na āpāthaṁ[3099] āgacchanti, no ca tajjo[3100] samannāhāro[3101] hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo[3102] hoti. Ajjhattikañ ce āvuso cakkhuṁ aparibhinnaṁ hoti, bāhirā ca rūpā āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattikañ ce cakkhuṁ aparibhinnaṁ hoti, bāhirā ca rūpā āpāthaṁ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṁ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.

28. Yaṁ tathābhūtassa rūpaṁ, taṁ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā, sā vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ya tathābhūtassa saññā, sā saññūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā, te saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchanti. Yaṁ tathābhūtassa viññāṇaṁ, taṁ viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. So evaṁ pajānāti: ‘Evaṁ kira’[3103] mesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ saṅgaho sannipāto[3104] samavāyo[3105] hoti.                      Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā: “Yo paṭiccasamuppādaṁ passati, so dhammaṁ passati; yo dhammaṁ passati, so paṭiccasamuppādaṁ passatī”ti.                                                                               Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṁ pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando[3106] ālayo[3107] anunayo[3108] ajjhosānaṁ,[3109] so dukkhasamudayo.                                                                           Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, so dukkhanirodho”ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ hoti.

29. Ajjhattikañ ce āvuso sotaṁ aparibhinnaṁ hoti, bāhirā ca saddā na āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattikañ ce āvuso sotaṁ aparibhinnaṁ hoti, bāhirā ca saddā āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattikañ ce sotaṁ aparibhinnaṁ hoti. Bāhirā ca saddā āpāthaṁ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṁ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṁ tathābhūtassa rūpaṁ, taṁ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā, sā vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Yaṁ tathābhūtassa saññā, sā saññūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā, te saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchanti. Yaṁ tathābhūtassa viññāṇaṁ, taṁ viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. So evaṁ pajānāti: “Evaṁ kiramesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti.                               Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā: “Yo paṭiccasamuppādaṁ passati, so dhammaṁ passati; yo dhammaṁ passati, so paṭiccasamuppādaṁ passatī”ti.                                                                                     Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṁ pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosānaṁ, so dukkhasamudayo.                                                                               Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, so dukkhanirodho”ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ hoti.

30. Ajjhattikañ ce āvuso ghānaṁ aparibhinnaṁ hoti, bāhirā ca gandhā na āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattikañ ce āvuso ghānaṁ aparibhinnaṁ hoti, bāhirā ca gandhā āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattikañ ce ghānaṁ aparibhinnaṁ hoti. Bāhirā ca gandhā āpāthaṁ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṁ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṁ tathābhūtassa rūpaṁ, taṁ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā, sā vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ya tathābhūtassa saññā, sā saññūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā, te saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchanti. Yaṁ tathābhūtassa viññāṇaṁ, taṁ viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. So evaṁ pajānāti: “Evaṁ kiramesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti.                                                                          Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā: “Yo paṭiccasamuppādaṁ passati, so dhammaṁ passati; yo dhammaṁ passati, so paṭiccasamuppādaṁ passatī”ti.                                                                                     Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṁ pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosānaṁ, so dukkhasamudayo.                                                                                    Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, so dukkhanirodho”ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ hoti.

31. Ajjhattikā ce āvuso jivhā aparibhinnā hoti, bāhirā ca rasā na āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattikā ce āvuso jivhā aparibhinnā hoti, bāhirā ca rasā āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattikā ce jivhā aparibhinnā hoti. Bāhirā ca rūpā āpāthaṁ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṁ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṁ tathābhūtassa rūpaṁ, taṁ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā, sā vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ya tathābhūtassa saññā, sā saññūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā, te saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchanti. Yaṁ tathābhūtassa viññāṇaṁ, taṁ viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. So evaṁ pajānāti: “Evaṁ kiramesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti.                                      Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā: “Yo paṭiccasamuppādaṁ passati, so dhammaṁ passati; yo dhammaṁ passati, so paṭiccasamuppādaṁ passatī”ti.                                                                                    Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṁ pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosānaṁ, so dukkhasamudayo.                                                                           Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, so dukkhanirodho”ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ hoti.

32. Ajjhattiko ce āvuso kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poṭṭhabbā na āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattiko ce āvuso kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poṭṭhabbā āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattiko ce kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poṭṭhabbā āpāthaṁ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṁ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṁ tathābhūtassa rūpaṁ taṁ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā sā vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Yā tathābhūtassa saññā sā saññūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā te saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchanti. Yaṁ tathābhūtassa viññāṇaṁ taṁ viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. So evaṁ pajānāti: “Evaṁ kiramesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti.                                    Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā: “Yo paṭiccasamuppādaṁ passati, so dhammaṁ passati; yo dhammaṁ passati, so paṭiccasamuppādaṁ passatī”ti.                                                                                  Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṁ pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosānaṁ, so dukkhasamudayo.                                                                                Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, so dukkhanirodho”ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ hoti.

33. Ajjhattiko ce āvuso mano aparibhinno hoti. Bāhirā ca dhammā na āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattiko ce āvuso mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpāthaṁ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattiko ce mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpāthaṁ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṁ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṁ tathābhūtassa rūpaṁ, taṁ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā, sā vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ya tathābhūtassa saññā, sā saññūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā, te saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchanti. Yaṁ tathābhūtassa viññāṇaṁ, taṁ viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṁ gacchati. So evaṁ pajānāti: “Evaṁ kiramesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti.                                                                                                                                                          Vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatā: “Yo paṭiccasamuppādaṁ passati, so dhammaṁ passati; yo dhammaṁ passati, so paṭiccasamuppādaṁ passatī”ti.                                                                                Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṁ pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosānaṁ, so dukkhasamudayo.                                                                                Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, so dukkhanirodho”ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṁ hoti.

“Idamavocāyasmā Sāriputto. Attamanā te bhikkhu āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Mahāhatthipadopamasuttaṁ aṭṭhamaṁ. ~

 

(M.29.) Mahāsāropamasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate; acirapakkante[3110] Devadatte.[3111] Tatra kho Bhagavā Devadattaṁ ārabbha[3112] bhikkhū āmantesi.

2. “Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi[3113] jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto.[3114] Appeva nāma[3115] imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā[3116] paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno, lābhasakkārasilokaṁ[3117] abhinibbatteti,[3118] so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena attānukkaṁseti,[3119] paraṁ vamheti:[3120] “Ahamasmi lābhasakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā[3121] appesakkhā”ti.[3122] So tena lābhasakkārasilokena majjati,[3123] pamajjati,[3124] pamādaṁ[3125] āpajjati, pamatto[3126] samāno dukkhaṁ viharati.

Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko[3127] sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ,[3128] atikkamma tacaṁ,[3129] atikkamma papaṭikaṁ,[3130] sākhāpalāsaṁ[3131] chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyeyanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, abhikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, atikkamma tacaṁ, atikkamma papaṭikaṁ, sākhāpalāsaṁ chetvā, ādāya pakkhanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ, tañcassa atthaṁ nānubhavissatī”ti.[3132]

Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena attānukkaṁseti, paraṁ vamheti: “Ahamasmi lābhīsakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā”ti. So tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati.                                                 Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu sākhāpalāsaṁ aggahesi[3133] brahmacariyassa, tena ca vosānaṁ[3134] āpādi.

3. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vamheti, so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati.                                                 Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti.[3135] So tāya sīlayampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tāya sīlasampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: “Ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā”ti. So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati.

Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, atikkamma tacaṁ, papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, atikkamma tacaṁ, papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ, tañcassa atthaṁ nānubhavissatī”ti.

Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na puripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti, so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati.                                                    Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: “Ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā”ti. So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati.                                                                                                              Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu papaṭikaṁ aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaṁ āpādi.

4. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati.                                                                                                                                                Appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaṁseti paraṁ vamheti: “Ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā”ti. So tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati.

Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, tacaṁ chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, tacaṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ, tañcassa atthaṁ nānubhavissatī”ti.

Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati.                                                                                                                                                     Appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti: “Ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā”ti. So tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati.                                                       Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu tacaṁ aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaṁ āpādi.

5. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati.                                                  Appamatto samāno ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena attānukkaṁseti paraṁ vamheti: “Ahamasmi jānaṁ passaṁ viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajānaṁ apassaṁ viharantī”ti. So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati. 

Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, phegguṁ chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, phegguṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ, tañcassa atthaṁ nānubhavissatī”ti.

Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na puripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vambheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati.                                                      Appamatto samāno ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena attānukkaṁseti, paraṁ vamheti: “Ahamasmi jānaṁ passaṁ viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajānaṁ apassaṁ viharantī”ti. So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaṁ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṁ viharati.                                                                                                           Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu phegguṁ aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaṁ āpādi.

6. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tena ñāṇadassanena majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati.                                       Appamatto samāno asamayavimokkhaṁ[3136] ārādheti. Aṭṭhānametaṁ[3137] bhikkhave anavakāso,[3138] yaṁ so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha.[3139]

Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti jānamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Aññāsi vatāyaṁ bhavaṁ puriso sāraṁ aññāsi phegguṁ, aññāsi tacaṁ, aññāsi papaṭikaṁ, aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, sāraññeva chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti jānamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ, tañcassa atthaṁ anubhavissatī”ti.

Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na puripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vambheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. So tena ñāṇadassanena na majjati nappamajjati nappamādaṁ āpajjati.                                                                                                                                                        Appamatto samāno asamayavimokkhaṁ ārādheti. Aṭṭhānametaṁ bhikkhave anavakāso, yaṁ so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha.

7. “Iti kho bhikkhave nayidaṁ brahmacariyaṁ lābhasakkārasilokānisaṁsaṁ,[3140] na silasampadā nisaṁsaṁ, na samādhisampadānisaṁsasaṁ, na ñāṇadassanānisaṁsaṁ. Yā ca kho ayaṁ bhikkhave akuppā[3141] cetovimutti, etadatthamidaṁ[3142] bhikkhave brahmacariyaṁ. Etaṁ sāraṁ, etaṁ pariyosānan”ti.[3143]

  “Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Mahāsāropamasuttaṁ navamaṁ. ~

 

(M.30.) Cūḷasāropamasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samasaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho Piṅgalakoccho brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammādanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Piṅgalakoccho brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca:

“Yeme bho Gotama samaṇabrāhmaṇā saṅghino[3144] gaṇino[3145] gaṇācariyā[3146] ñātā[3147] yasassino[3148] titthakarā[3149] sādhusammatā[3150] bahujanassa[3151] seyyathīdaṁ: Pūraṇo Kassapo, Makkhalī Gosālo, Ajito Kesakambalo, Pakudho Kaccāyano, Sañjayo Belaṭṭhiputto, Nigaṇṭho Nātaputto. Sabbe te sakāya[3152] paṭiññāya[3153] abbhaññaṁsu,[3154] sabbeva nābbhaññaṁsu, udāhu ekacce abbhaññaṁsu, ekacce nābbhaññaṁsū”ti?

Alaṁ[3155] brāhmaṇa tiṭṭhatetaṁ:[3156] “Sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññaṁsu, sabbeva nābbhaññaṁsu, udāhu ekacce abbhaññaṁsu, ekacce nābbhaññaṁsū”ti?

“Dhammaṁ te brāhmaṇa desissāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ bho”ti kho Piṅgalakoccho brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

3. Seyyathāpi brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, atikkamma tacaṁ, atikkamma papaṭikaṁ, sākhāpalāsaṁ chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, atikkamma tacaṁ, atikkamma papaṭikaṁ, sākhāpalāsaṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī”ti.

4. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, atikkamma tacaṁ, papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, atikkamma tacaṁ, papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī”ti.

5. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, tacaṁ chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, tacaṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī”ti.

6. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, phegguṁ chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti maññamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Na vatāyaṁ bhavaṁ puriso aññāsi sāraṁ, na aññāsi phegguṁ, na aññāsi tacaṁ, na aññāsi papaṭikaṁ, na aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, phegguṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissatī”ti.

7. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya, ‘sāran’ti jānamāno. Tamenaṁ cakkhumā puriso disvā evaṁ vadeyya: “Aññāsi vatāyaṁ bhavaṁ puriso sāraṁ, aññāsi phegguṁ, aññāsi tacaṁ, aññāsi papaṭikaṁ, aññāsi sākhāpalāsaṁ. Tathā hayaṁ bhavaṁ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, sāraññeva chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti jānamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ anubhavissatī”ti.

8. Evameva kho brāhmaṇa idhekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena attānukkaṁseti paraṁ vamheti: “Ahamasmi lābhī-sakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā”ti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā[3157] ca paṇītatarā[3158] ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya;[3159] na chandaṁ janeti,[3160] na vāyamati;[3161] olīnavuttiko[3162] ca hoti sāthaliko.[3163]

Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, atikkamma tacaṁ, atikkamma papaṭikaṁ, sākhāpalāsaṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissati.’ Tathūpamāhaṁ brāhmaṇa imaṁ puggalaṁ vadāmi.

9. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya attānukkaṁseti, paraṁ vamheti: ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; na chandaṁ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.

Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, atikkamma tacaṁ, papaṭikaṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissati. Tathūpamāhaṁ brāhmaṇa imaṁ puggalaṁ vadāmi.

10. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaṁseti paraṁ vamheti: ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti. Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; na chandaṁ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. 

Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, atikkamma phegguṁ, tacaṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissati. Tathūpamāhaṁ brāhmaṇa imaṁ puggalaṁ vadāmi.

11. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vamheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena attānukkaṁseti, paraṁ vamheti: “Ahamasmi jānaṁ passaṁ viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajānaṁ apassaṁ viharantī”ti. ¥āṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; na chandaṁ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.

Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, atikkammeva sāraṁ, phegguṁ chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ nānubhavissati. Tathūpamāhaṁ brāhmaṇa imaṁ puggalaṁ vadāmi.

12. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṁ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṁseti na paraṁ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṁ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaṁ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṁseti, na paraṁ vamheti. Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So ñāṇadassanaṁ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena na attānukkaṁseti, na paraṁ vamheti. ¥āṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya; chandaṁ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.

Katame ca brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca?

13. Idha brāhmaṇa bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītatarā ca.

14. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

15. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

16. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthagamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

17. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthagamā nānattasaññānaṁ amanasikārā: ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

18. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma: ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

19. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma: ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

20. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

21. Puna ca paraṁ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ[3164] upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Ime kho brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca.

22. Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato, sāraññeva chetvā ādāya pakkanto, ‘sāran’ti jānamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṁ tañcassa atthaṁ anubhavissati. Tathūpamāhaṁ brāhmaṇa imaṁ puggalaṁ vadāmi.

23. Iti kho brāhmaṇa nayidaṁ brahmacariyaṁ lābhasakkārasilokānisaṁsaṁ, na sīlasampadānisaṁsaṁ, na samādhisampadānisaṁsaṁ, na ñāṇadassanānisaṁsaṁ. Yā ca kho ayaṁ brāhmaṇa akuppā cetovimutti. Etadatthamidaṁ brāhmaṇa brahmacariyaṁ, etaṁ sāraṁ, etaṁ pariyosānan”ti.

24. “Evaṁ vutte, Piṅgalakoccho brāhmaṇo Bhagavantaṁ etadavoca: “Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya; paṭicchannaṁ vā vivareyya; mūḷhassa vā magga ācikkheyya; andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhintī’”ti. Evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

~ Cūḷasāropamasuttaṁ dasamaṁ. ~

  Opammavaggo tatiyo.

  Tassa vaggassa uddānaṁ:

  Moliyaphaggunariṭṭha ca nāmo andhavane kathi puṇṇanivāpā

  Rāsi kaṇeru mahāgajanāmā sārupamo puna piṅgalakoccho,

  Esa varo ṭhapito asamoyaṁ cārutaro tatiyo varavaggoti.

 

(M.31.) Cūḷagosiṅgasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Nādike viharati Giñjakāvasathe.[3165]

2. Tena kho pana samayena āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo Gosiṅgasālavanadāye[3166] viharanti.

3. Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ patisallāṇā vuṭṭhito yena Gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkami. Addasā kho Dāyapālo[3167] Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna Bhagavantaṁ etadavoca:                “Mā samaṇa etaṁ dāyaṁ pāvisi, santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā[3168] viharanti, mā tesaṁ aphāsumakāsī”ti.[3169]

4. Assosi kho āyasmā Anuruddho Dāyapālassa Bhagavatā saddhiṁ mantayamānassa,[3170] sutvāna Dāyapālaṁ etadavoca:                                                                                                                                             “Mā āvuso Dāyapāla Bhagavantaṁ vāresi,[3171] Satthā no Bhagavā anuppatto”ti.                                                   Atha kho āyasmā Anuruddho yenāyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantañca Nandiyaṁ āyasmantañca Kimbilaṁ etadavoca: “Abhikkamathāyasmanto,[3172] abhikkamathāyasmanto, Satthā no Bhagavā anuppatto”ti.

5. Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo Bhagavantaṁ paccuggantvā.[3173] Eko Bhagavato pattacīvaraṁ paṭiggahesi,[3174] eko āsanaṁ paññāpesi,[3175] eko pādodakaṁ upaṭṭhapesi.[3176] Nisīdi Bhagavā paññatte āsane, nisajja kho Bhagavā pāde pakkhālesi.[3177] Tepi kho āyasmanto Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Anuruddhaṁ Bhagavā etadavoca:                                                                                                                   “Kacci[3178] vo Anuruddhā khamanīyaṁ,[3179] kacci yāpanīyaṁ,[3180] kacci piṇḍakena na kilamathā”ti?[3181] “Khamanīyaṁ Bhagavā, yāpanīyaṁ Bhagavā, na ca mayaṁ bhante piṇḍakena kilamāmā”ti.

6. “Kacci pana vo Anuruddhā samaggā[3182] sammodamānā[3183] avivadamānā[3184] khīrodakībhūtā[3185] aññamaññaṁ piyacakkhūhi[3186] sampassantā[3187] viharathā”ti?                                                                                                       “Taggha[3188] mayaṁ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti.                                                                                                         “Yathā kathaṁ pana[3189] tumhe Anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti?

7. “Idha mayhaṁ bhante evaṁ hoti: ‘Lābhā[3190] vata me, suladdhaṁ vata me; yohaṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmī’ti.                                                                                                                 Tassa mayhaṁ bhante imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ[3191] āvī[3192] ceva raho[3193] ca. Mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvī ceva raho ca. Mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvī ceva raho ca.                                                                                                                                                         Tassa mayhaṁ bhante evaṁ hoti: ‘Yannūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā,[3194] imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena[3195] vatteyyan’ti?[3196]                                                                                                        So kho ahaṁ bhante sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā, imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi, nānā[3197] hi kho no bhante kāyā, ekañca pana maññe cittan”ti.

Āyasmāpi kho Nandiyo Bhagavantaṁ etavoca: “Mayhampi kho bhante evaṁ hoti: ‘Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me; yohaṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmī’ti. Tassa mayhaṁ bhante imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvī ceva raho ca. Mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvī ceva raho ca. Mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvī ceva raho ca. Tassa mayhaṁ bhante evaṁ hoti: ‘Yannūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā, imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vatteyyan’ti. So kho ahaṁ bhante sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā, imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi, nānā hi kho no bhante kāyā, ekañca pana maññe cittan”ti.

Āyasmāpi kho Kimbilo Bhagavantaṁ etavoca: “Mayhampi kho bhante evaṁ hoti: ‘Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me; yohaṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmī’ti. Tassa mayhaṁ bhante imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvī ceva raho ca. Mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvī ceva raho ca. Mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvī ceva raho ca. Tassa mayhaṁ bhante evaṁ hoti: ‘Yannūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā, imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vatteyyan’ti. So kho ahaṁ bhante sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā, imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi, nānā hi kho no bhante kāyā, ekañca pana maññe cittan”ti.     “Evaṁ kho mayaṁ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā, aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti.

8. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Kacci pana vo Anuruddhā appamattā[3198] ātāpino[3199] pahitattā[3200] viharathā”ti?   “Taggha mayaṁ bhante appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti.                                                                 “Yathā katham pana tumhe Anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti?

9. “Idha pana bhante amhākaṁ yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati,[3201] so āsanāni paññāpeti, pānīyaṁ[3202] paribhojanīyaṁ[3203] upaṭṭhapeti, avakkārapātiṁ[3204] upaṭṭhapeti. Yo pacchā[3205] gāmato piṇḍāya paṭikkamati. Sace hoti bhuttāvaseso,[3206] sace ākaṅkhati bhuñjati, no ce ākaṅkhati; appaharite[3207] vā chaḍḍeti,[3208] appāṇake[3209] vā udake opilāpeti.[3210] So āsanāni paṭisāmeti,[3211] pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paṭisāmeti, avakkārapātiṁ paṭisāmeti, bhattaggaṁ[3212] sammajjati.[3213] Yo[3214] passati pānīyaghaṭaṁ vā paribhojanīyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ[3215] vā rittaṁ[3216] tucchaṁ,[3217] so upaṭṭhapeti. Sacassa hoti avisayhaṁ,[3218] hatthavikārena[3219] dutiyaṁ āmantetvā[3220] hatthavilaṅghakena[3221] upaṭṭhapema. Natveva mayaṁ bhante tappaccayā[3222] vācaṁ bhindāma.[3223] Pañcāhikaṁ[3224] kho pana mayaṁ bhante sabbarattikaṁ dhammiyā kathāya[3225] sannisīdāma.[3226] Evaṁ kho mayaṁ bhante appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti.

10. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Atthi pana vo Anuruddhā evaṁ appamattānaṁ ātāpīnaṁ pahitattānaṁ viharantānaṁ, uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso[3227] adhigato phāsuvihāro”ti?[3228]                    Kiṁ hi no siyā[3229] bhante?                                                                                                                                    Idha mayaṁ bhante yāvadeva ākaṅkhāma: “Vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāma. Ayaṁ kho no bhante amhākaṁ appamattānaṁ ātāpīnaṁ pahitattānaṁ viharataṁ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti.

11. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya[3230] etassa vihārassa paṭippassaddhiyā[3231] atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?                                                                                                                                             Kiṁ hi no siyā bhante?                                                                                                                                   Idha mayaṁ bhante yāvadeva ākaṅkhāma: “Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ  upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti.

12. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?                                                                                                                                                  Kiṁ hi no siyā bhante?                                                                                                                                     Idha mayaṁ bhante yāvadeva ākaṅkhāma: “Pītiyā ca virāgā upekkhakā ca viharāma satā ca sampajānā, sukhañca kāyena paṭisaṁvedema. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti.

13. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?                                                                                                                                                 Kiṁ hi no siyā bhante?                                                                                                                                       Idha mayaṁ bhante yāvadeva ākaṅkhāma: “Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthagamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti.

14. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?                                                                                                                                                 Kiṁ hi no siyā bhante?                                                                                                                                     Idha mayaṁ bhante yāvadeva ākaṅkhāma: “Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthagamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti.

15. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?                                                                                                                                               Kiṁ hi no siyā bhante?                                                                                                                                     Idha mayaṁ bhante yāvadeva ākaṅkhāma: “Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti.

16. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?                                                                                                                                                      Kiṁ hi no siyā bhante?                                                                                                                                     Idha mayaṁ bhante yāvadeva ākaṅkhāma: “Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti.

17. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?                                                                                                                                          Kiṁ hi no siyā bhante?                                                                                                                                         Idha mayaṁ bhante yāvadeva ākaṅkhāma: “Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti.

18. “Sādhu sādhu Anuruddhā! Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?                                                                                                                                                      Kiṁ hi no siyā bhante?                                                                                                                                        Idha mayaṁ bhante yāvadeva ākaṅkhāma: “Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharāma. Paññāya  ca no disvā āsavā parikkhīṇā. Etassa bhante vihārassa samatikakamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro.                                                                                  Imasmā ca mayaṁ bhante phāsuvihārā aññaṁ phāsuvihāraṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ[3232] vā na samanupassāmā”ti.                                                                                                                                       “Sādhu sādhu Anuruddhā! Etasmā Anuruddhā phāsuvihārā añño phāsuvihāro uttaritaro vā paṇītataro vā natthī”ti.

19. Atha kho Bhagavā āyasmantañca Anuruddhaṁ āyasmantañca Nandiyaṁ āyasmantañca Kimbilaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā[3233] samādapetvā[3234] samuttejetvā[3235] sampahaṁsetvā[3236] uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

20. Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo Bhagavantaṁ anusaṁsāvetvaṁ[3237] tato paṭinivattitvā[3238] āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavocuṁ:                                                                                                                             “Kinnu mayaṁ āyasmato Anuruddhassa evam ārocimha:[3239] ‘Imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ[3240] mayaṁ lābhino’ti, yaṁ no āyasmā Anuruddho Bhagavato sammukhā yāva āsavānaṁ khayā pakāsesī”ti?[3241]                                                                                                                                              “Na kho me āyasmanto evamārocesuṁ: ‘Imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ mayaṁ lābhino’ti. Api ca me āyasmantānaṁ cetasā ceto paricca vidito: ‘Imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ ime āyasmanto lābhino’ti. Devatāpi me etamatthaṁ ārocesuṁ: ‘Imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṁ āyasmanto lābhino’ti. Taṁ me Bhagavatā pañhābhipuṭṭhena[3242] byākatan”ti.

21. Atha kho Dīgho Parajano yakkho[3243] yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Dīgho Parajano yakkho Bhagavantaṁ etadavoca:                                                                                                                                                          “Lābhā bhante Vajjīnaṁ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati Arahaṁ Sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā, āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo”ti.                                                                                                                                                Dīghassa Parajanassa yakkhassa saddaṁ sutvā bhummā devā saddamanussāvesuṁ: “Lābhā vata bho Vajjīnaṁ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati Arahaṁ Sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo”ti.                                  Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāvesuṁ: “Lābhā vata bho Vajjīnaṁ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati Arahaṁ Sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo”ti.                          Cātummahārājikānaṁ devā saddaṁ sutvā tāvatiṁsā devā saddamanussāvesuṁ: “Lābhā vata bho Vajjīnaṁ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati Arahaṁ Sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo”ti.                            Tāvatiṁsānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā yāmā devā saddamanussāvesuṁ: “Lābhā vata bho Vajjīnaṁ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati Arahaṁ Sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo”ti.                                        Yāmānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā tusitā devā saddamanussāvesuṁ: “Lābhā vata bho Vajjīnaṁ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati Arahaṁ Sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo”ti.                                    Tusitānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā nimmānaratī devā saddamanussāvesuṁ: “Lābhā vata bho Vajjīnaṁ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati Arahaṁ Sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo”ti.                         Nimmānaratīnaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā paranimmitavasavattino devā saddamanussāvesuṁ: “Lābhā vata bho Vajjīnaṁ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati Arahaṁ Sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo”ti. Paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ: “Lābhā vata bho Vajjīnaṁ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati Arahaṁ Sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo”ti.                             Itiha te āyasmanto tena khaṇena[3244] tena muhuttena[3245] yāva brahmalokā viditā ahesuṁ.

22. Evametaṁ Dīgha, evametaṁ Dīgha yasmāpi Dīgha! Kulā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, tañcepi kulaṁ ete tayo kulaputte pasannacittaṁ[3246] anussareyya, tassapassa kulassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                                                                                                                                          Dīgha yasmāpi kulaparivaṭṭā[3247] ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, so cepi kulaparivaṭṭo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa kulaparivaṭṭassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Yasmā pi Dīgha gāmā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, so cepi gāmo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa gāmassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                               Yasmā pi Dīgha nigamā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, so cepi nigamo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa nigamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                           Yasmā pi Dīgha nagarā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, tañcepi nagaraṁ ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa nagarassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                               Yasmā pi Dīgha janapadā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, so cepi janapado ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa janapadassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                          Sabbe cepi Dīgha Khattiyā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṁ, sabbe sānampassa Khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                                                                                                    Sabbe cepi Dīgha Brāhmaṇā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṁ, sabbe sānampassa Brāhmaṇānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                                                                                                   Sabbe cepi Dīgha vessā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṁ, sabbe sānampassa vessānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                                                                                                                          Sabbe cepi Dīgha Suddā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṁ, sabbe sānampassa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                                                                                                                       Sadevako cepi Dīgha loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyya, sadevakassa passa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāya.                                               Passa Dīgha yāvañce te tayo kulaputtā bahujanahitāya paṭipannā[3248] bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamano Dīgho Parajano yakkho Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Cūḷagosiṅgasuttaṁ paṭhamaṁ. ~

 

(M.32.)Mahāgosiṅgasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Gosiṅgasālavanadāye viharati sambahulehi[3249] abhiññātehi[3250] abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ: Āyasmatā ca Sāriputtena āyasmatā ca Mahāmoggallānena āyasmatā ca Anuruddhena āyasmatā ca Revatena āyasmatā ca Ānandena aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ.

2. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno sāyanhasamayaṁ paṭisallāṇā vuṭṭhito yenāyasmā Mahākassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etadavoca:                                         “Āyāmāvuso Kassapa yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammasavaṇāyā”ti.[3251]  “Evamāvuso”ti kho āyasmā Mahākassapo āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca Mahāmoggallāno āyasmā ca Mahākassapo āyasmā ca Anuruddho yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkamiṁsu dhammasavaṇāya.

3. Addasā kho āyasmā Ānando āyasmantañca Mahāmoggallānaṁ āyasmantañca Mahākassapaṁ āyasmantañca Anuruddhaṁ yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkamante dhammasavaṇāya; disvāna yenāyasmā Revato tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Revataṁ etadavoca:               “Upasaṅkamantā kho amū āvuso Revata sappurisā[3252] yenāyasmā Sāriputto tena dhammasavaṇāya. Āyāmāvuso Revata yenāyasmā Sāriputto tenusaṅkamissāma dhammasavaṇāyā”ti.                      “Evamāvuso”ti kho āyasmā Revato āyasmato Ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca Revato āyasmā ca Ānando yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkamiṁsu dhammasavaṇāya.

4. Addasā kho āyasmā Sāriputto āyasmantañca Revataṁ āyasmantañca Ānandaṁ dūratova āgacchante, disvāna āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca:                                                                                                    “Etu[3253] kho āyasmā Ānando, svāgataṁ[3254] āyasmato Ānandassa Bhagavato upaṭṭhākassa[3255] Bhagavato santikāvacarassa.[3256] Ramaṇīyaṁ[3257] āvuso Ānanda Gosiṅgasālavanaṁ dosinā ratti,[3258] sabbaphāliphullā sālā,[3259] dibbā[3260] maññe[3261] gandhā[3262] sampavanti.[3263] Kathaṁ rūpena āvuso Ānanda bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”tī?[3264]

“Idhāvuso Sāriputta bhikkhu bahussuto[3265] hoti sutadharo[3266] sutasannicayo.[3267] Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti;[3268] tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā[3269] vacasā[3270] paricitā[3271] manusānupekkhitā,[3272] diṭṭhiyā suppaṭividdhā.[3273] So catassannaṁ parisānaṁ[3274] dhammaṁ deseti parimaṇḍalehi[3275] padabyañjanehi[3276] appabaddhehi[3277] anusayasamugghātāya.[3278] Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

5. Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Revataṁ etadavoca: “Byākataṁ[3279] kho āvuso Revata āyasmatā Ānandena yathā sakaṁ paṭibhānaṁ.[3280] Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Revataṁ pucchāma: ‘Ramaṇīyaṁ āvuso Revata Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso Revata bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

“Idhāvuso Sāriputta bhikkhu paṭisallāṇārāmo[3281] hoti paṭisallāṇarato, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto,[3282] anirākatajjhāno,[3283] vipassanāya[3284] samannāgato,[3285] brūhetā[3286] suññāgārānaṁ.[3287] Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

6. Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavoca: “Byākataṁ kho āvuso Anuruddha āyasmatā Revatena yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Anuruddhaṁ pucchāma: ‘Ramaṇīyaṁ āvuso Anuruddha Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁ rūpena āvuso Anuruddha bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

“Idhāvuso Sāriputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ[3288] lokānaṁ oloketi.[3289] Seyyathāpi āvuso Sāriputta cakkhumā puriso uparipāsādavaragato[3290] sahassaṁ nemimaṇḍalānaṁ[3291] olokeyya. Evameva kho āvuso Sāriputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokānaṁ oloketi. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

7. Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etadavoca: “Byākataṁ kho āvuso Kassapa āyasmatā Anuruddhena yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Mahākassapaṁ pucchāma: ‘Ramaṇīyaṁ āvuso Kassapa Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso Kassapa bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

“Idhāvuso Sāriputta bhikkhu attanā ca āraññako hoti āraññakattassa ca vaṇṇavādī;[3292] attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca paṁsukūliko[3293] hoti paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī; attanā ca santuṭṭho[3294] hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; attanā ca pavivitto[3295] hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī; attanā ca asaṁsaṭṭho[3296] hoti asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī; attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhassa ca vaṇṇavādī; attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

8. Evaṁ vutte, āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavoca: “Byākataṁ kho āvuso Moggallāna āyasmatā Mahākassapena yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ pucchāma: ‘Ramaṇīyaṁ āvuso Moggallāna Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso moggallāna bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

“Idhāvuso Sāriputta dve bhikkhū abhidhammakathaṁ[3297] kathenti,[3298] te aññamaññaṁ pañhaṁ pucchanti, aññamaññassa pañhaṁ puṭṭhā vissajjenti,[3299] no ca saṁsādenti,[3300] dhammī ca nesaṁ kathā pavattanī[3301] hoti. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

9. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca: “Byākataṁ kho āvuso Sāriputta amhehi sabbeheva yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Sāriputtaṁ pucchāma: ‘Ramaṇīyaṁ āvuso Sāriputta Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapālipullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

“Idhāvuso Moggallāna bhikkhu cittaṁ vasaṁ vatteti,[3302] no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā[3303] ākaṅkhati pubbanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikaṁ samayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaṁ samayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharati.

Seyyathāpi āvuso Moggallāna rañño vā rājamahāmattassa[3304] vā nānārattānaṁ[3305] dussānaṁ[3306] dussakaraṇḍako[3307] pūro[3308] assa. So yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya pubbanhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ pubbanhasamayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya majjhantikaṁ samayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ majjhantikaṁ samayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ sāyanhasamayaṁ pārupeyya.

Evameva kho āvuso Moggallāna bhikkhu cittaṁ vasaṁ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikaṁ samayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaṁ samayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharati. Evarūpena kho āvuso Moggallāna bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

10. Atha kho āyasmā Sāriputto te āyasmante etadavoca: “Byākataṁ kho āvuso amhehi sabbeheva yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Āyāmāvuso yena Bhagavā tenupasaṅkamitvā etamatthaṁ Bhagavato ārocessāma.[3309] Yathā no Bhagavā byākarissati, tathā naṁ dhāressāmā”ti.                                  “Evamāvuso”ti kho te āyasmanto āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. Atha kho te āyasmanto yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaṁ etadavoca:

11. “Idha bhante āyasmā ca Revato āyasmā ca Ānando yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu dhammasavaṇāya. Addasaṁ kho ahaṁ bhante āyasmantañca Revataṁ āyasmantañca Ānandaṁ dūratova āgacchante. Disvāna āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavocaṁ: ‘Etu kho āyasmā Ānando, svāgataṁ āyasmato Ānandassa Bhagavato upaṭṭhākassa Bhagavato santikāvacarassa. Ramaṇīyaṁ āvuso Ānanda Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso Ānanda bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

Evaṁ vutte, bhante āyasmā Ānando maṁ etadavoca: “Idhāvuso Sāriputta bhikkhū bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So catassannaṁ parisānaṁ dhammaṁ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi appabaddhehi anusayasamugghātāya. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

“Sādhu sādhu Sāriputa, yathā taṁ Ānandova sammā byākaramāno byākareyya. Ānando hi Sāriputta bahussuto sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So catassannaṁ parisānaṁ dhammaṁ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi appabaddhehi anusayasamugghātāyā”ti.

12. Evaṁ vutte, ahaṁ bhante āyasmantaṁ Revataṁ etadavocaṁ: “Byākataṁ kho āvuso Revata āyasmatā Ānandena yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Revataṁ pucchāma: ‘Ramaṇīyaṁ āvuso Revata Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso Revata bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

Evaṁ vutte, bhante āyasmā Revato maṁ etadavoca: “Idhāvuso Sāriputta bhikkhu paṭisallāṇārāmo hoti paṭisallāṇarato, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

“Sādhu sādhu Sāriputta, yathā taṁ Revatova sammā byākaramāno byākareyya. Revato hi Sāriputta paṭisallāṇārāmo paṭisallāṇarato, ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānan”ti.

13. Evaṁ vutte, ahaṁ bhante āyasmantaṁ Anuruddhaṁ etadavocaṁ: “Byākataṁ kho āvuso Anuruddha āyasmatā Revatena yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Anuruddhaṁ pucchāma: ‘Ramaṇīyaṁ āvuso Anuruddha Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso anuruddha bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

Evaṁ vutte, bhante āyasmā Anuruddho maṁ etadavoca: “Idhāvuso Sāriputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokānaṁ oloketi. Seyyathāpi āvuso Sāriputta cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassaṁ nemimaṇḍalānaṁ olokeyya. Evameva kho āvuso Sāriputta bhikkhu visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokānaṁ oloketi. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

“Sādhu sādhu Sāriputta, yathā taṁ Anuruddhova sammā byākaramāno byākareyya. Anuruddho hi Sāriputta dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokānaṁ oloketī”ti.

14. Evaṁ vutte, ahaṁ bhante āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etadavocaṁ: “Byākataṁ kho āvuso Kassapa āyasmatā Anuruddhena yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Mahākassapaṁ pucchāma: ‘Ramaṇīyaṁ āvuso Kassapa Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso Kassapa bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

Evaṁ vutte, bhante āyasmā Mahākassapo maṁ etadavoca: “Idhāvuso Sāriputta bhikkhu attanā ca āraññako hoti āraññakattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca paṁsukūliko hoti paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī; attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī; attanā ca asaṁsaṭṭho hoti asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī; attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhassa ca vaṇṇavādī; attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

“Sādhu sādhu Sāriputta, yathā taṁ Kassapova sammā byākaramāno byākareyya. Kassapo hi Sāriputta attanā ca āraññako āraññakattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca piṇḍapātiko piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca paṁsukūliko paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca tecīvariko tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī; attanā ca appiccho appicchatāya ca vaṇṇavādī; attanā ca santuṭṭho santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; attanā ca pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī; attanā ca asaṁsaṭṭho asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī; attanā ca āraddhaviriyo viriyārambhassa ca vaṇṇavādī; attanā ca sīlasampanno sīlasampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca samādhisampanno samādhisampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca paññāsampanno paññāsampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī”ti.

15. Evaṁ vutte, ahaṁ bhante āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavocaṁ: “Byākataṁ kho āvuso Moggallāna āyasmatā Mahākassapena yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ pucchāma: ‘Ramaṇīyaṁ āvuso Moggallāna Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso Moggallāna bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

Evaṁ vutte, bhante āyasmā Mahāmoggallāno maṁ etadavoca: “Idhāvuso Sāriputta dve bhikkhū abhidhammakathaṁ kathenti, te aññamaññaṁ pañhaṁ pucchanti, aññamaññassa pañhaṁ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṁsādenti. Dhammī ca nesaṁ kathā pavattanī hoti. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

“Sādhu sādhu Sāriputta, yathā taṁ Moggallānova sammā byākaramāno byākareyya. Moggallāno hi Sāriputta dhammakathiko”ti.

16. Evaṁ vutte, āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavantaṁ etadavoca: “Atha khvāhaṁ bhante āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavocaṁ: ‘Byākataṁ kho āvuso Sāriputta amhehi sabbaheva yathā sakaṁ paṭibhānaṁ. Tatthadāni mayaṁ āyasmantaṁ Sāriputtaṁ pucchāma: “Ramaṇīyaṁ āvuso Sāriputta Gosiṅgasālavanaṁ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṁrūpena āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā’”ti?

Evaṁ vutte, bhante āyasmā Sāriputto maṁ etadavoca: “Idhāvuso Moggallāna bhikkhu cittaṁ vasaṁ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikaṁ samayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaṁ samayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharati. Seyyathāpi āvuso Moggallāna rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṁ dussānaṁ dussakaraṇḍako pūro assa. So yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya pubbanhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ pubbanhasamayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya majjhantikaṁ samayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ majjhantikaṁ samayaṁ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṁ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṁ pārupituṁ, taṁ tadeva dussayugaṁ sāyanhasamayaṁ pārupeyya. Evameva kho āvuso Moggallāna bhikkhu cittaṁ vasaṁ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikaṁ samayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaṁ samayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharati. Evarūpena kho āvuso Moggallāna bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

“Sādhu sādhu Moggallāna, yathā taṁ Sāriputtova sammā byākaramāno byākareyya. Sāriputto hi Moggallāna cittaṁ vasaṁ vatteti, no ca Sāriputto cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikaṁ samayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaṁ samayaṁ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṁ viharituṁ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṁ viharati”ti.

17. Evaṁ vutte āyasmā Sāriputto Bhagavantaṁ etadavoca: “Kassa nu kho bhante subhāsitan”ti?[3310]

“Sabbesaṁ vo Sāriputta subhāsitaṁ pariyāyena.

Api ca mamapi suṇātha, yathārūpena bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyya. Idha Sāriputta bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati, pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā: ‘Na tāvāhaṁ imaṁ pallaṅkaṁ bhindissāmi,[3311] yāva me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatī’ti. Evarūpena kho Sāriputta bhikkhunā Gosiṅgasālavanaṁ sobheyyā”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te āyasmanto Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Mahāgosiṅgasuttaṁ dutiyaṁ. ~

 

(M.33.) Mahāgopālakasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti.                                                                      “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Ekādasahi[3312] bhikkhave aṅgehi[3313] samannāgato gopālako,[3314] abhabbo[3315] gogaṇaṁ pariharituṁ[3316] phātikattuṁ.[3317]                                                                                                                                                         Katamehi ekādasahi?                                                                                                                                           Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū[3318] hoti, na lakkhaṇakusalo[3319] hoti, na āsāṭikaṁ[3320] sāṭetā[3321] hoti, na vaṇaṁ[3322] paṭicchādetā[3323] hoti, na dhūmaṁ[3324] kattā[3325] hoti, na titthaṁ[3326] jānāti, na pītaṁ[3327] jānāti, na vīthiṁ[3328] jānāti, na gocarakusalo[3329] hoti, anavasesadohī[3330] ca hoti, ye te usabhā[3331] gopitaro gopariṇāyakā[3332] te na atirekapūjāya[3333] pūjetā hoti.                                                                                                                           Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikattuṁ.

3. Evameva ko bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu, abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ.                                                                          Katamehi ekādasahi?                                                                                                                                           Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ sāṭetā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū rattaññū[3334] cirapabbajitā[3335] saṅghapitaro[3336] saṅghapariṇāyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti?                                                                                             Idha bhikkhave bhikkhu: “Yaṁ kiñci rūpaṁ sabbaṁ rūpaṁ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpan”ti[3337] yathābhūtaṁ nappajānāti.                                                                         Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. (1)

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti?                                                                                       Idha bhikkhave bhikkhu: “Kammalakkhaṇo[3338] bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito”ti yathābhūtaṁ nappajānāti.                                                                                                                                                     Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti. (2)

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṁ sāṭetā hoti?                                                                                          Idha bhikkhave bhikkhu: uppannaṁ kāmavitakkaṁ adhivāseti,[3339] nappajahati,[3340] na vinodeti,[3341] na byantīkaroti,[3342] na anabhāvaṁ gameti.[3343]                                                                                                     Uppannaṁ byāpādavitakkaṁ adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na anabhāvaṁ gameti.                                                                                                                                                    Uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na anabhāvaṁ gameti.                                                                                                                                            Uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na anabhāvaṁ gameti.                                                                                                                                           Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṁ sāṭetā hoti. (3)

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti?                                                                         Idha bhikkhave bhikkhu: cakkhunā rūpaṁ disvā nimittaggāhī[3344] hoti anubyañjanaggāhī.[3345] Yatvādhikaraṇamenaṁ[3346] cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ;[3347] tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye na saṁvaraṁ āpajjati.                                                                                                                             Sotena saddaṁ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ; tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṁ, sotindriye na saṁvaraṁ āpajjati.                                                                 Ghānena gandhaṁ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ; tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṁ, ghānindriye na saṁvaraṁ āpajjati.                                              Jivhāya rasaṁ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ; tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṁ, jivhindriye na saṁvaraṁ āpajjati.                                                Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ; tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṁ, kāyindriye na saṁvaraṁ āpajjati.                         Manasā dhammaṁ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ; tassa saṁvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṁ, manindriye na saṁvaraṁ āpajjati.                                                     Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti. (4)

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṁ kattā hoti?                                                                                    Idha bhikkhave bhikkhu: yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ[3348] dhammaṁ na vitthārena[3349] paresaṁ desetā[3350] hoti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na dhūmaṁ kattā hoti. (5)

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṁ jānāti?                                                                                              Idha bhikkhave bhikkhu: ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā[3351] dhammadharā[3352] vinayadharā[3353] mātikādharā,[3354] te kālena kālaṁ[3355] upasaṅkamitvā na paripucchati,[3356] na paripañhati:[3357]                                           ‘Idaṁ bhante kathaṁ,[3358] imassa ko attho’ti?[3359]                                                                                                    Tassa te āyasmanto avivaṭañceva[3360] na vivaranti,[3361] anuttānīkatañca[3362] na uttānīkaronti, anekavihitesu[3363] ca kaṅkhāṭhānīyesu[3364] dhammesu kaṅkhaṁ na paṭivinodenti.[3365]                                                                              Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na titthaṁ jānāti. (6)

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṁ jānāti?                                                                                             Idha bhikkhave bhikkhu: Tathāgatappavedite[3366] dhammavinaye desiyamāne, na labhati atthavedaṁ,[3367]    na labhati dhammavedaṁ, na labhati dhammūpasaṁhitaṁ[3368] pāmojjaṁ.[3369]                                                             Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṁ jānāti. (7)

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṁ jānāti?                                                                                           Idha bhikkhave bhikkhu: ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti.                                               Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṁ jānāti. (8)

12. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti?                                                                                      Idha bhikkhave bhikkhu: cattāro satipaṭṭhāne[3370] yathābhūtaṁ nappajānāti.                                                              Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti. (9)

13. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti?                                                                                     Idha bhikkhave bhikkhuṁ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṁ[3371] pavārenti[3372] cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, tatra bhikkhu na mattaṁ[3373] jānāti paṭiggahaṇāya.[3374]                                                                                                                                             Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti. (10)

14. Kathañca bhikkhave bhikkhu: ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti?                                                                                           Idha bhikkhave bhikkhu: ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu na mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī[3375] ceva raho[3376] ca; na mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca; na mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca.               Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu: ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti. (11)                                                                                Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu, abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ.

15. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikattuṁ. Katamehi ekādasahi?                                                                                                                                          Idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṁ sāṭetā hoti, vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, dhūmaṁ kattā hoti, titthaṁ jānāti, pītaṁ jānāti, vīthiṁ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvassedohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti.                                                             Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikattuṁ.

16. Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ.                                                                            Katamehi ekādasahi?                                                                                                                                          Idha bhikkhave bhikkhu: rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṁ sāṭetā hoti, vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, dhūmaṁ kattā hoti, titthaṁ jānāti, pītaṁ jānāti, vīthīṁ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti.

17. Kathañca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti?                                                                                             Idha bhikkhave bhikkhu: “Yaṁ kiñci rūpaṁ sabbaṁ rūpaṁ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpan”ti yathābhūtaṁ pajānāti.                                                                                Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti. (1)

18. Kathañca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti?                                                                                  Idha bhikkhave bhikkhu: “Kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti. (2)

19. Kathañca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṁ sāṭetā hoti?                                                                                    Idha bhikkhave bhikkhu: uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti.                                                                                                                                Uppannaṁ byāpādavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti.   Uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti.                                                                                                                                                              Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṁ sāṭetā hoti. (3)

20. Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇaṁ paṭicchādetā hoti?                                                                            Idha bhikkhave bhikkhu: cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.                                                                                                                                 Sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṁ, sotindriye saṁvaraṁ āpajjati.                                                                 Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṁ, ghānindriye saṁvaraṁ āpajjati.                                Jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṁ, jivhindriye saṁvaraṁ āpajjati.                                                               Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṁ, kāyindriye saṁvaraṁ āpajjati.                                       Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati.                                    Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu vaṇaṁ paṭicchādetā hoti. (4)

21. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhūmaṁ kattā hoti?                                                                                       Idha bhikkhave bhikkhu: yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ desetā hoti.  Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu dhūmaṁ kattā hoti. (5)

22. Kathañca bhikkhave bhikkhu titthaṁ jānāti?                                                                                           Idha bhikkhave bhikkhu: ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ‘Idaṁ bhante kathaṁ, imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti.                                                                                               Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu titthaṁ jānāti. (6)

23. Kathañca bhikkhave bhikkhu pītaṁ jānāti?                                                                                             Idha bhikkhave bhikkhu: Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ.                                                                             Evaṁ kho bhikkhave bhikkhū pītaṁ jānāti. (7)

24. Kathañca bhikkhave bhikkhu vīthiṁ jānāti?                                                                                             Idha bhikkhave bhikkhu: ariyaṁ aṭaṅgikaṁ maggaṁ yathābhūtaṁ pajānāti.                                                  Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu vīthiṁ jānāti. (8)

25. Kathañca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti?                                                                                      Idha bhikkhave bhikkhu: cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṁ pajānāti.                                                                Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. (9)

26. Kathañca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti?                                                                                       Idha bhikkhave bhikkhuṁ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṁ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, tatra bhikkhu mattaṁ jānāti paṭiggahaṇāya.                                                                                                                                              Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti. (10)

27. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atīrekapūjāya pūjetā hoti?                                                                                                Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca; mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca; mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca.                                                               Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti. (11)                                                                                   “Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjitun”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Mahāgopālakasuttaṁ tatiyaṁ. ~

 

(M.34.) Cūḷagopālakasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vajjīsu viharati Ukkacelāyaṁ Gaṅgāya nadiyā tīre.[3377] Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti.                                                                             “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Bhūtapubbaṁ bhikkhave Māgadhako gopālako[3378] duppaññajātiko[3379] vassānaṁ[3380] pacchime māse saradasamaye,[3381] asamavekkhitvā[3382] Gaṅgāya nadiyā orimaṁ[3383] tīraṁ, asamavekkhitvā pārimaṁ[3384] tīraṁ, atittheneva[3385] gāvo patāresi[3386] uttaraṁ tīraṁ Suvidehānaṁ. Atha kho bhikkhave gāvo majjhe Gaṅgāya nadiyā sote[3387] āmaṇḍaliyaṁ[3388] karitvā tattheva anayabyasanaṁ[3389] āpajjiṁsu.                                                      Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                          Tathā hi so bhikkhave Māgadhako gopālako duppaññajātiko vassānaṁ pacchime māse saradasamaye, asamavekkhitvā Gaṅgāya nadiyā orimaṁ tīraṁ, asamavekkhitvā pārimaṁ tīraṁ, atittheneva gāvo patāresi uttaraṁ tīraṁ Suvidehānaṁ.

3. Evameva kho bhikkhave ye keci samaṇā vā brāhmaṇā vā akusalā[3390] imassa lokassa, akusalā parassa lokassa; akusalā māradheyyassa,[3391] akusalā amāradheyyassa; akusalā maccudheyyassa,[3392] akusalā amaccudheyyassa; tesaṁ ye sotabbaṁ[3393] saddahātabbaṁ[3394] maññissanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.

4. Bhūtapubbaṁ bhikkhave Māgadhako gopālako sappaññajātiko[3395] vassānaṁ pacchime māse saradasamaye, samavekkhitvā Gaṅgāya nadiyā orimaṁ tīraṁ, samavekkhitvā pārimaṁ tīraṁ, tittheneva gāvo patāresi uttaraṁ tīraṁ Suvidehānaṁ. So paṭhamaṁ patāresi, ye te usabhā[3396] gopitaro gopariṇāyakā,[3397] te tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā[3398] sotthinā pāraṁ agamaṁsu.[3399] Athāpare patāresi balavagāvo dammagāvo,[3400] tepi tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Athāpare patāresi vacchatare vacchatariyo,[3401] tepi tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Athāpare patāresi vacchake[3402] kisabalake,[3403] tepi tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu.                                                                                                                                               Bhūtapubbaṁ bhikkhave vacchako taruṇako[3404] tāvadeva jātako[3405] mātugoravakena[3406] vuyhamāno,[3407] sopi tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamāsi.                                                                                 Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                             Tathā hi so bhikkhave Māgadhako gopālako sappaññajātiko vassānaṁ pacchime māse saradasamaye, samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṁ tīraṁ, samavakkhitvā pārimaṁ tīraṁ, tittheneva gāvo patāresi uttaraṁ tīraṁ Suvidehānaṁ.

5. Evameva kho bhikkhave ye keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusalā imassa lokassa, kusalā parassa lokassa; kusalā māradheyyassa, kusalā amāradheyyassa; kusalā maccudheyyassa, kusalā amaccudheyyassa; tesaṁ ye sotabbaṁ saddahātabbaṁ maññissanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāya.

6. Seyyathāpi bhikkhave ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā, tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto[3408] katakaraṇīyā ohitabhārā[3409] anuppattasadatthā[3410] parikkhīṇabhavasaṁyojanā[3411] sammadaññā vimuttā, te tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gatā.

7. Seyyathāpi te bhikkhave balavagāvo dammagāvo, tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā, tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā, tepi tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gamissanti.

8. Seyyathāpi te bhikkhave vacchatarā vacchatariyo, tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti, tepi tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gamisanti.

9. Seyyathāpi te bhikkhave vacchakā kisabalakā, tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamaṁsu. Evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā sambodhiparāyanā, tepi tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gamissanti.

10. Seyyathāpi so bhikkhave vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno, tiriyaṁ Gaṅgāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ agamāsi. Evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino, tepi tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gamissanti.

11. Ahaṁ kho pana bhikkhave kusalo imassa lokassa, kusalo parassa lokassa; kusalo māradheyyassa, kusalo amāradheyyassa; kusalo maccudheyyassa, kusalo amaccudheyyassa; tassa mayhaṁ bhikkhave ye sotabbaṁ saddahātabbaṁ maññissanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

12. Idamavoca Bhagavā, idaṁ vatvā Sugato; athāparaṁ etadavoca Satthā:

  “Ayaṁ loko paro loko, jānatā[3412] suppakāsito;[3413]

Yañca mārena samappattaṁ,[3414] appattaṁ[3415] yañca maccunā.

 

Sabbaṁ lokaṁ abhiññāya,[3416] sambuddhena pajānatā;[3417]

Vivaṭaṁ[3418] amatadvāraṁ, khemaṁ nibbānapattiyā.

 

Chinnaṁ pāpimato sotaṁ, viddhastaṁ[3419] vinaḷīkataṁ;[3420]

Pāmujjabahulā[3421] hotha, khemaṁ patthetha[3422] bhikkhavo”ti.[3423]

~ Cūḷagopālakasuttaṁ catutthaṁ. ~

 

(M.35.) Cūlasaccakasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kuṭāgārasālāya.[3424]

2. Tena kho pana samayena Saccako Nigaṇṭhaputto Vesāliyaṁ paṭivasati,[3425] bhassappavādiko[3426] paṇḍitavādo[3427] sādhusammato[3428] bahujanassa.[3429] So Vesāliyaṁ parisati[3430] evaṁ vācaṁ bhāsati:                         “Nāhaṁ taṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā saṅghiṁ[3431] gaṇiṁ[3432] gaṇācariyaṁ,[3433] api Arahantaṁ Sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ;[3434] yo mayā vādena vādaṁ samāraddho[3435] na saṅkampeyya[3436] na sampakampeyya[3437] na sampavedheyya,[3438] yassa na kacchehi[3439] sedā[3440] mucceyyuṁ.[3441] Thūṇañ[3442] cepāhaṁ acetanaṁ[3443] vādena vādaṁ samārabheyyaṁ.[3444] Sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya, ko pana vādo manussabhūtassā”ti?[3445]

3. Atha kho āyasmā Assaji pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho Saccako Nigaṇṭhaputto Vesāliyaṁ jaṅghāvihāraṁ[3446] anucaṅkamamāno anuvicaramāno āyasmantaṁ Assajiṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna yenāyasmā Assaji tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā Assajinā saddhiṁ sammodiṁ. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Saccako Nigaṇṭhaputto āyasmantaṁ Assajiṁ etadavoca:

4. “Kathaṁ pana bho Assaji samaṇo Gotamo sāvake vineti,[3447] kathambhāgā ca pana samaṇassa Gotamassa sāvakesu anusāsanī[3448] bahulā pavattatī”ti?                                                                        “Evaṁ kho Aggivessana Bhagavā sāvake vineti, evambhāgā ca pana Bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: ‘Rūpaṁ bhikkhave aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṁ kho Aggivessana Bhagavā sāvake vineti, evambhāgā ca pana Bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.                                             “Dussutaṁ[3449] vata bho Assaji assumha, ye mayaṁ evaṁ vādiṁ samaṇaṁ Gotamaṁ assumha. Appevanāma[3450] mayaṁ kadāci karahaci tena bhotā Gotamena saddhiṁ samāgaccheyyāma,[3451] appevanāma siyā kocideva kathāsallāpo,[3452] appevanāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmā”ti.[3453]

5. Tena kho pana samayeta pañcamattāni[3454] Licchavisatāni santhāgāre[3455] sannipatitāni[3456] honti kenacideva[3457] karaṇīyena.[3458] Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto yena te Licchavī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te Licchavī etadavoca:                                                                                                                     “Abhikkamantu[3459] bhonto licchavī! Abhikkamantu bhonto licchavī! Ajja me samaṇena Gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaṇo Gotamo tathā patiṭṭhissati,[3460] yathāssa me ñātaññatarena[3461] sāvakena Assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṁ.                                                           Seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṁ[3462] eḷakaṁ[3463] lomesu gahetvā ākaḍḍheyya[3464] parikaḍḍheyya[3465] samparikaḍḍheyya.[3466] Evamevāhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.                                                                                                 Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakaro[3467] mahantaṁ soṇḍikākilañjaṁ[3468] gambhīre udakarahade[3469] pakkhipitvā[3470] kaṇṇe[3471] gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya. Evamevāhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.                                      Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto[3472] vālaṁ[3473] kaṇṇe gahetvā odhuneyya[3474] niddhuneyya[3475] nicchodeyya.[3476] Evamevāhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nicchodessāmi.                                                                                                                              Seyyathāpi nāma Kuñjaro saṭṭhihāyano[3477] gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogahetvā saṇadhovikaṁ[3478] nāma kīḷitajātaṁ[3479] kīḷati.[3480] Evamevāhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ saṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi. Abhikkamantu bhonto Licchavī! Abhikkamantu bhonto Licchavī! Ajja me samaṇena Gotamena saddhiṁ kathāsallāpo bhavissatī”ti.

6. Tatrekacce[3481] Licchavī evamāhaṁsu: “Kiṁ samaṇo Gotamo Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessati,[3482] atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropessatī”ti?                          Ekacce Licchavī evamāhaṁsu: “Kiṁ so bhavamāno Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato vādaṁ āropessati, atha kho Bhagavā Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa vādaṁ āropessatī”tī?                                        Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto pañcamattehi Licchavisatehi parivuto[3483] yena mahāvanaṁ Kūṭāgārasālā tenupasaṅkami.

7. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca:                        “Kahaṁ nu kho bho etarahi so bhavaṁ Gotamo viharati, dassanakāmā[3484] hi mayaṁ taṁ bhavantaṁ Gotaman”ti?                                                                                                                                                   “Esa Aggivessana Bhagavā mahāvanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno”ti.

8. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto mahatiyā Licchaviparisāya saddhiṁ mahāvanaṁ ajjhogahetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Tepi kho Licchavī appekacce Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce Bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce yena Bhagavā tenañjaliṁ panāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce Bhagavato santike nāma Gottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.

9. Ekamantaṁ nisinno kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaṁ etadavoca:                               “Puccheyyāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ kañcideva desaṁ,[3485] sace me bhavaṁ Gotamo okāsaṁ karoti[3486] pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.                                                                                            “Pucchaggivessana yadākaṅkhasī”ti.[3487]                                                                                                    “Kathaṁ pana bhavaṁ Gotamo sāvake vineti, kathambhāgā ca pana bhoto Gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti?                                                                                                                   “Evaṁ kho ahaṁ Aggivessana sāvake vinemi, evambhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: ‘Rūpaṁ bhikkhave aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccaṁ. Rūpaṁ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattaṁ. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṁ kho ahaṁ Aggivessana sāvake vinemi, evambhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.

10. “Upamā maṁ bho Gotama paṭibhātī”ti.[3488]                                                                                           “Paṭibhātu taṁ Aggivessanā”ti[3489] Bhagavā avoca:                                                                                   “Seyyathāpi bho Gotama ye kecime bījagāmabhūtagāmā[3490] vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti, sabbe te paṭhaviṁ nissāya paṭhaviyaṁ patiṭṭhāya, evam ete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti.                                                                                                                                                   Seyyathāpi vā pana bho Gotama ye kecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṁ nissāya paṭhaviyaṁ patiṭṭhāya, evam ete balakaraṇīyā kammantā karīyanti.                                             Evameva kho bho Gotama rūpattāyaṁ[3491] purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati.[3492]                                                                                                                                                 Vedanattāyaṁ purisapuggalo vedanāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati.                      Saññattāyaṁ purisapuggalo saññāyaṁ patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati.                         Saṅkhārattāyaṁ purisapuggalo saṅkhāresu patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavati.  Viññāṇattāyaṁ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṁ vā apuññaṁ vā pasavatī”ti.

11. Nanu tvaṁ Aggivessana evaṁ vadesi: “Rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā”ti?                                                                                                                           “Ahaṁ hi bho Gotama evaṁ vadāmi: ‘Rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’ti. Ayañca mahatī[3493] janatā”ti.[3494]                                                                                    “Kiṁ hi te Aggivessana mahatī janatā karissati, iṅgha[3495] tvaṁ Aggivessana sakaṁyeva vādaṁ nibbeṭhehī”ti?[3496]                                                                                                                                             “Ahaṁ hi bho Gotama evaṁ vadāmi: ‘Rūpaṁ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṁ me attā’”ti. 

12. Tena hi Aggivessana taṁ yevettha[3497] paṭipucchissāmi, yathā te khameyya,[3498] tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?                                                                                                “Vatteyya[3499] Rañño Khattiyassa muddhāvasittassa,[3500] sakasmiṁ vijite,[3501] vaso[3502] ghātetāyaṁ[3503] vā ghātetuṁ,[3504] jāpetāyaṁ[3505] vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ[3506] vā pabbājetuṁ. Seyyathāpi Rañño Pasenadissa Kosalassa, seyyathāpi vā pana Rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehiputtassā”ti?                                              “Vatteyya bho Gotama Rañño Khattiyassa muddhāvasittassa, sakasmiṁ vijite, vaso ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ. Seyyathāpi Rañño Pasenadissa Kosalassa, seyyathāpi vā pana Rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehiputtassa.                                Imesampi hi bho Gotama saṅghānaṁ gaṇānaṁ, seyyathīdaṁ Vajjīnaṁ Mallānaṁ vattati sakasmiṁ vijite, vaso ghātetāyaṁ vā ghātetuṁ, jāpetāyaṁ vā jāpetuṁ, pabbājetāyaṁ vā pabbājetuṁ. Kiṁ pana Rañño Khattiyassa muddhāvasittassa, seyyathāpi Rañño Pasenadissa Kosalassa, seyyathāpi vā pana Rañño Māgadhassa Ajātasattussa vedehiputtassa. Vatteyya bho Gotama, vattituñca marahatī”ti.[3507]

13. “Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?                                                                                                             Yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘Rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rape, vaso evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti?                                                                                                                                    Evaṁ vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi.                                                                        “Dutiyampi kho Bhagavā Saccakaṁ Nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca: ‘Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? Yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘Rūpaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ rūpe vaso evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’”ti? Dutiyampi kho Saccako Nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi.                                                       Atha kho Bhagavā Saccakaṁ Nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca: “Byākaroh’idāni Aggivessana nadāni te tuṇhībhāvassa kālo. Yo koci Aggivessana Tathāgatena yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā[3508] muddhā[3509] phalatī”ti.[3510]

14. Tena kho pana samaye Vajirapāṇī[3511] yakkho āyasaṁ[3512] vajiraṁ ādāya, ādittaṁ [3513]sampajjalitaṁ[3514] sajotibhūtaṁ,[3515] Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṁ[3516] ṭhito hoti: “Sacāyaṁ Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavatā yāvatatiyaṁ sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho na byākarissati, etthevassa sattadhā muddhaṁ phālessāmī”ti. Taṁ kho pana Vajirapāṇiṁ yakkhaṁ Bhagavā ceva passati Saccako ca Nigaṇṭhaputto. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto bhīto[3517] saṁviggo[3518] lomahaṭṭhajāto,[3519] Bhagavantaṁyeva tāṇaṁ[3520] gavesī, Bhagavantaṁ leṇaṁ[3521] gavesī, Bhagavantaṁ saraṇaṁ gavesī,[3522] Bhagavantaṁ etadavoca: “Pucchatu maṁ bhavaṁ Gotamo byākarissāmī”ti.

15. Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?                                                                                                               Yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘Rūpaṁ me attā’ti vattati te tasmiṁ rūpe vaso: ‘Evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosi’ti?                                                                                                                                        “No hidaṁ bho Gotama.”

16. Manasikarohi Aggivessana manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi! Na kho te sandhīyati[3523] purimena[3524] vā pacchimaṁ,[3525] pacchimena vā purimaṁ.                                                                                             Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? Yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘Vedanā me attā’ti, vattati te tāyaṁ vedanāyaṁ vaso: ‘Evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosi’ti. ‘No hidaṁ bho Gotama.’

17. Manasikarohi Aggivessana manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi! Na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.                                                                                           Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? Yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘Saññā me attā’ti, vattati te tāyaṁ saññāyaṁ vaso: ‘Evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosi’ti. ‘No hidaṁ bho Gotama.’

18. Manasikarohi Aggivessana manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi! Na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.                                                                                          Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? Yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘Saṅkhārā me attā’ti, vattati te tāsu saṅkhāresu vaso: ‘Evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. ‘No hidaṁ bho Gotama.’

19. Manasikarohi Aggivessana manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi? Na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.                                                                                            Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? Yaṁ tvaṁ evaṁ vadesi: ‘Viññāṇaṁ me attā’ti, vattati te tasmiṁ viññāṇe vaso: ‘Evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosi’ti. ‘No hidaṁ bho Gotama.’

20. Manasikarohi Aggivessana manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi! Na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ.                                                                                              Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? ‘Rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’ti. ‘Aniccaṁ bho Gotama.’ ‘Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti. ‘Dukkhaṁ bho Gotama.’ Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. ‘No hidaṁ bho Gotama.’                                                                                                                                  Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? ‘Vedanā niccā vā aniccā vā’ti. ‘Aniccā bho Gotama.’ ‘Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti. ‘Dukkhaṁ bho Gotama.’ Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. ‘No hidaṁ bho Gotama.’                                                                                                                                           Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? ‘Saññā niccā vā aniccā vā’ti. ‘Aniccā bho Gotama.’ ‘Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti. ‘Dukkhaṁ bho Gotama.’ Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. ‘No hidaṁ bho Gotama.’                                                                                                                                           Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? ‘Saṅkhārā niccā vā aniccā vā’ti. ‘Aniccā bho Gotama.’ ‘Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti. ‘Dukkhaṁ bho Gotama.’ Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. ‘No hidaṁ bho Gotama.’                                                                                                                                           Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana? ‘Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’ti. ‘Aniccaṁ bho Gotama.’ ‘Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā’ti. ‘Dukkhaṁ bho Gotama.’ Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallannu taṁ samanupassituṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. ‘No hidaṁ bho Gotama.’

21. Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?                                                                                                                  “Yo nu kho dukkhaṁ allīno,[3526] dukkhaṁ upagato,[3527] dukkhaṁ ajjhosito;[3528] dukkhaṁ: ‘etaṁ mama, eso hamasmi, eso me attā’ti samanupassati.                                                                                                              Api nu kho so sāmaṁ vā dukkhaṁ parijāneyya,[3529] dukkhaṁ vā parikkhepetvā[3530] vihareyyā”ti?                                                             “Kiṁ hi siyā bho Gotama?[3531] No hidaṁ bho Gotamā”ti.                                                                                              Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?                                                                                                                       “Na nu tvaṁ evaṁ sante dukkhaṁ allīno, dukkhaṁ upagato, dukkhaṁ ajjhosito; dukkhaṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?                                                                                            “Kiṁ hi no siyā bho Gotama? Evamidaṁ bho Gotamā”ti.

22. Seyyathāpi Aggivessana puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ[3532] kuṭhāriṁ[3533] ādāya vanaṁ paviseyya, so tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ[3534] ujuṁ navaṁ[3535] akukkukajātaṁ.[3536] Tamenaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā agge[3537] chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṁ[3538] vinibbhujeyya;[3539] so tattha pattavaṭṭiṁ vinibbhujanto, pheggumpi[3540] nādhigaccheyya, kuto sāraṁ? Evameva kho tvaṁ Aggivessana mayā sakasmiṁ vāde samanuyuñjiyamāno[3541] samanugāhiyamāno[3542] samanubhāsiyamāno,[3543] ritto[3544] tuccho[3545] aparaddho.[3546] Bhāsitā[3547] kho pana te esā Aggivessana Vesāliyaṁ parisatiṁ vācā: “Nāhantaṁ passāmi samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā saṅghiṁ gaṇiṁ gaṇācariyaṁ, api Arahantaṁ Sammāsambuddhaṁ paṭijānamānaṁ, ye mayā vādena vādaṁ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṁ. Thūnaṁ cepahaṁ acetanaṁ vādena vādaṁ samārabheyyaṁ, sāpi mayā vādena vādaṁ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya, ko pana vādo manussabhūtassā”ti?                                                     “Tuyhaṁ kho pana Aggivessana appekaccāni sedaphusitāni[3548] nalāṭā[3549] muttāni[3550] uttarāsaṅgaṁ vinibhinditvā[3551] bhūmiyaṁ patiṭṭhitāni.[3552] Mayhaṁ kho pana Aggivessana natthi etarahi kāyasmiṁ sedo”ti. Iti Bhagavā tasmiṁ parisatiṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ kāyaṁ vivari.[3553]                                                       Evaṁ vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto[3554] pattakkhandho[3555] adhomukho[3556] pajjhāyanto[3557] appaṭibhāno[3558] nisīdi.

23. Atha kho Dummukho Licchaviputto Saccakaṁ Nigaṇṭhaputtaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā, Bhagavantaṁ etadavoca: “Upamā maṁ Bhagavā paṭibhātī”ti. “Paṭibhātu taṁ Dummukhā”ti Bhagavā avoca:                                        “Seyyathāpi bhante gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī, tatrassa kakkaṭako.[3559] Atha kho bhante sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṁ, upasaṅkamitvā taṁ pokkharaṇiṁ ogahetvā,[3560] taṁ kakkaṭakaṁ udakā uddharitvā,[3561] thale[3562] patiṭṭhāpeyyuṁ.[3563] Yaññadeva[3564] hi so bhante kakkaṭako aḷaṁ[3565] abhininnāmeyya,[3566] tantadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena[3567] vā kaṭhalena[3568] vā saṁchindeyyuṁ[3569] sambhañjeyyuṁ[3570] sampalibhañjeyyuṁ.[3571] Evaṁ hi so bhante kakkaṭako sabbehi aḷehi saṁchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo[3572] taṁ pokkharaṇiṁ puna otarituṁ[3573] seyyathāpi pubbe.               Evameva kho bhante yāni Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni[3574] visevitāni[3575] vipphanditāni[3576] kānici kānici, tāni Bhagavatā saṁchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni. Abhabbo ca dāni bhante Saccako Nigaṇṭhaputto puna Bhagavantaṁ upasaṅkamituṁ yadidaṁ vādādhippāyo”ti.[3577]

24. Evaṁ vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto Dummukhaṁ Licchaviputtaṁ etadavoca: “Āgamehi[3578] tvaṁ Dummukha, āgamehi tvaṁ Dummukha! Na mayaṁ tayā saddhiṁ mantema,[3579] idha mayaṁ bhotā Gotamena saddhiṁ mantema.”                                                                                                                 “Tiṭṭhatesā bho Gotama amhākañceva,[3580] aññesañca puthu[3581]-samaṇabrāhmaṇānaṁ vācā, vilāpaṁ[3582] vilapitaṁ ‘maññe.’ Kittāvatā nu kho bhoto Gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapaṭikaro[3583] tiṇṇavicikiccho[3584] vigatakathaṅkatho[3585] vesārajjappatto[3586] aparappaccayo[3587] Satthusāsane viharatī”ti?                “Idha Aggivessana mama sāvako yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgata paccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā; sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati.                                   Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā; sabbā vedanā: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati.                                                                                                             Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā; sabbā saññā: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati.                                                                                                         Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā; sabbe saṅkhārā: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati.                                                                                                           Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgata paccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā; sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati.                                                                               Ettāvatā kho Aggivessana mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī”ti.

25. “Kittāvatā pana bho Gotama bhikkhu Arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto”ti?                                                        “Idha Aggivessana bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgata paccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā subumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre sannike vā; sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Yā kāci vedanā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre sannike vā; sabbā vedanā: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.                                                                               Yā kāci saññā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre sannike vā; sabbā saññā: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.                                                                                Ye keci saṅkhārā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre sannike vā; sabbe saṅkhārā: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, nameso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.                                                                          Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgata paccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre vā santike vā; sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.                       Ettāvatā kho Aggivessana bhikkhu Arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto.

26. Evaṁ vimuttacitto kho Aggivessana bhikkhu tīhi anuttariyehi[3588] samannāgato hoti: dassanānuttariyena paṭipadānuttariyena vimuttānuttariyena. Evaṁ vimuttacitto kho Aggivessana bhikkhu Tathāgataññeva sakkaroti garukaroti māneti pūjeti: “Buddho so Bhagavā bodhāya dhammaṁ deseti, danto[3589] so Bhagavā damathāya[3590] dhammaṁ deseti, santo so Bhagavā samathāya dhammaṁ deseti, tiṇṇo so Bhagavā taraṇāya dhammaṁ deseti, parinibbuto so Bhagavā parinibbānāya dhammaṁ desetī”ti.

27. Evaṁ vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaṁ etadavoca: “Mayameva bho Gotama dhaṁsī,[3591] mayaṁ pagabbhā,[3592] ye mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ[3593] amaññimha.               Siyā hi bho Gotama hatthippabhinnaṁ[3594] āsajja[3595] purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ Gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.                                                                                                                      Siyā hi bho Gotama pajjalitaṁ[3596] aggikkhandhaṁ[3597] āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ Gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.                                                                                                  Siyā hi bho Gotama āsīvisaṁ[3598] ghoravisaṁ[3599] āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṁ Gotamaṁ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.                                                                                          Mayameva bho Gotama dhaṁsī, mayaṁ pagabbhā, ye mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ vādena vādaṁ āsādetabbaṁ amaññimha.                                                                                                                    “Adhivāsetu me bhavaṁ Gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

28. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato adhivāsanaṁ viditvā te Licchavī āmantesi: “Suṇantu me bhonto Licchavī! Samaṇo me Gotamo nimannito[3600] svātanāya bhattena saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Tena me abhihareyyātha[3601] yamassa[3602] paṭirūpaṁ[3603] maññeyyāthā”ti.

29. Atha kho te Licchavī tassā rattiyā accayena Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni[3604] bhattābhihāraṁ[3605] abhihariṁsu. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā, Bhagavato kālaṁ ārocāpesi: “Kālo bho Gotama niṭṭhitaṁ bhattan”ti.

30. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ, aññataraṁ nīcaṁ[3606] āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaṁ etadavoca:                                              “Yamidaṁ bho Gotama dāne[3607] puññaṁ puññamahī[3608] ca, taṁ dāyakānaṁ[3609] sukhāya hotū”ti. Yaṁ kho Aggivessana tādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ[3610] āgamma[3611] avītarāgaṁ avītadosaṁ avītamohaṁ, taṁ dāyakānaṁ bhavissati. Yaṁ kho Aggivessana mādisaṁ dakkhiṇeyyaṁ āgamma vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ, taṁ tuyhaṁ bhavisasatī”ti.

~ Cūlasaccakasuttaṁ pañcamaṁ. ~

 

(M.36.) Mahāsaccakasuttaṁ

1. Evamme sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālayaṁ.

2. Tena kho pana samayena Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Vesāliṁ piṇḍāya pavisitukāmo[3612] hoti.

3. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena Mahāvanaṁ Kūṭāgarasālā tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā Ānando Saccakaṁ Nigaṇṭhaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna Bhagavantaṁ etadavoca:                                                                              “Ayaṁ bhante Saccako Nigaṇṭhaputto āgacchati bhassappavādiko[3613] paṇḍitavādo[3614] sādhusammato[3615] bahujanassa.[3616] Eso kho bhante avaṇṇakāmo[3617] Buddhassa, avaṇṇakāmo dhammassa, avaṇṇakāmo saṅghassa. Sādhu bhante Bhagavā muhuttaṁ[3618] nisīdatu anukampaṁ upādāyā”ti.                                        Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Atha kho Saccako Nigaṇḍaputto yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaṁ etadavoca:

4. Santi bho Gotama eke samaṇabrāhmaṇā kāyabhāvanānuyogamanuyuttā[3619] viharanti, no cittabhāvanaṁ.[3620] Phusanti[3621] hi te bho Gotama sārīrikaṁ[3622] dukkhaṁ vedanaṁ. Bhūtapubbaṁ[3623] bho Gotama sārīrikāya dukkhāya vedanāya puṭṭhassa sato, ūrukkhambhopi[3624] nāma bhavissati, hadayampi[3625] nāma phālissati,[3626] uṇhampi[3627] lohitaṁ mukhato uggamissati,[3628] ummādampi[3629] pāpuṇissati[3630] cittakkhepaṁ.[3631] Tassa kho etaṁ bho Gotama kāyanvayaṁ[3632] cittaṁ hoti, kāyassa vasena vattati.[3633]     Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                        Abhāvitattā[3634] cittassa.                                                                                                                                           Santi pana bho Gotama eke samaṇabrāhmaṇā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvanaṁ. Phusanti hi te bho Gotama cetasikaṁ dukkhaṁ vedanaṁ. Bhūtapubbaṁ bho Gotama cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato, ūrukkhambhopi nāma bhavissati, hadayampi nāma phālissati, uṇhampi lohitaṁ mukhato uggamissati, ummādampi pāpuṇissati cittakkhepaṁ.Tassa kho eso bho Gotama cittanvayo kāyo hoti, cittassa vasena vattati.                                                                            Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                      Abhāvitattā kāyassa.                                                                                                                                       Tassa mayhaṁ bho Gotama evaṁ hoti: “Addhā[3635] bhoto Gotamassa sāvakā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvananti.

5. “ ‘Kin’ti pana te Aggivessana kāyabhāvanā sutā”ti?[3636]                                                                     Seyyathīdaṁ:[3637] “Nando Vaccho, Kiso Saṁkicco, Makkhali Gosālo. Ete hi bho Gotama acelakā muttācārā hatthāpalekhanā, na ehi bhadantikā, na tiṭṭha bhadantikā, na abhihaṭaṁ na uddissakaṭaṁ na nimantaṇaṁ sādiyanti, te na kumbhimukhā patigaṇhanti, na kaḷopimukhā patigaṇhanti, na eḷakamantaraṁ, na daṇḍamantaraṁ, na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍacārinī, na macchaṁ, na maṁsaṁ, na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivanti. Te ekāgārikā vā honti ekālopikā, dvāgārikā vā honti dvālopikā, ... sattāgārikā vā honti sattālopikā. Ekissāpi dattiyā yāpenti, dvīhipi dattīhi yāpenti, ... sattahipi dantīhi yāpenti. Ekāhikampi āhāraṁ āhārenti, dvīhikampi āhāraṁ āhārenti, ... sattāhikampi āhāraṁ āhārenti. Iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānu yogamanuyuttā viharantī”ti.

6. “Kiṁ pana te Aggivessana tāvatakeneva yāpentī”ti?[3638]                                                                                         “No hidaṁ bho Gotama. Appekadā[3639] bho Gotama uḷārāni[3640] uḷārāni khādanīyānī khādanti,[3641] uḷārāni uḷārāni bhojanīyāni bhuñjanti, uḷārāni uḷārāni sāyaniyāni sāyanti,[3642] uḷārāni uḷārāni pānāni pivanti. Te imaṁ kāyaṁ gāhenti[3643] nāma, brūhenti[3644] nāma, medenti[3645] nāmā”ti.                                                                         “Yaṁ kho te Aggivessana purimaṁ[3646] pahāya, pacchā[3647] upacinānti,[3648] evaṁ imassa kāyassa ācayāpacayo[3649] hoti.                                                                                                                                   “Kinni pana te Aggivessana cittabhāvanā sutā”ti?[3650]                                                                               Cittabhāvanāya kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavatā puṭṭho samāno, na sampāyāsi.[3651]

7. Atha kho Bhagavā Saccakaṁ Nigaṇṭhaputtaṁ etadavoca:                                                                          “Yāpi kho te esā Aggivessana purimā kāyabhāvanā bhāsitā,[3652] sāpi ariyassa vinaye no dhammikā kāyabhāvanā. Kāyabhāvanaṁ hi kho tvaṁ Aggivessana na aññāsi,[3653] kuto pana tvaṁ cittabhāvanaṁ jānissasi? Api ca Aggivessana yathā abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca, bhāvitakāyo ca bhāvitacitto ca, taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti.                                                                                       “Evaṁ bho”ti kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

8. “Kathañca Aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca?                                                                    Idha Aggivessana assutavato puthujjanassa uppajjati[3654] sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī[3655] ca hoti, sukhasārāgitañca āpajjati.[3656] Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati.[3657] Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno, socati kilamati paridevati urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. Tassa kho esā Aggivessana uppannāpi sukhā vedanā, cittaṁ pariyādāya[3658] tiṭṭhati[3659] abhāvitattā kāyassa. Uppannāpi dukkhā vedanā, cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa. Yassa kassaci Aggivessana evaṁ ubhatopakkhaṁ,[3660] uppannāpi sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa; uppannāpi dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa. Evaṁ kho Aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca.

9. Kathañca Aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca? Idha Aggivessana sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno na sukhasārāgī ca hoti, na sukhasārāgitañca āpajjati. Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati, sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. Tassa kho esā Aggivessana uppannāpi sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa. Uppannāpi dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. Yassa kassaci Aggivessana evaṁ ubhatopakkhaṁ uppannāpi sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa; uppannāpi dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. Evaṁ kho Aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cā”ti.

10. “Evaṁ pasanno[3661] ahaṁ bhoto Gotamassa: ‘Bhavaṁ hi Gotamo bhāvitakāyo ca bhāvitacitto cā’ti. Addhā kho te ayaṁ Aggivessana āsajja[3662] upanīya[3663] vācā bhāsitā, api ca te ahaṁ byākarissāmi.        ‘Yato kho ahaṁ Aggivessana kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, taṁ vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya ṭhassati, uppannā vā dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti netaṁ kho ṭhānaṁ vijjatī”ti.

11. Nahanūna bhoto Gotamassa uppajjati tathārūpā sukhā vedanā yathārūpā uppannā sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭheyya? Nahanūna bhoto Gotamassa uppajjati tathārūpā dukkhā vedanā yathārūpā uppannā dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭheyyā”ti?

12. Kiṁ hi no[3664] siyā Aggivessana?                                                                                                                 Idha me Aggivessana pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa Bodhisattasseva sato etadahosi: “Sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ, agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṁkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti.

13. So kho ahaṁ Aggivessana aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṁ mātāpitunnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ.

14. So evaṁ pabbajito samāno kiṁkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena Āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṁ. Upasaṅkamitvā Āḷāraṁ kālāmaṁ etadavocaṁ: “icchāmahaṁ āvuso Kālāma imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti. Evaṁ vutte Aggivessana Āḷāro Kālāmo maṁ etadavoca: “viharatāyasmā tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti. So kho ahaṁ Aggivessana nacirasse va khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ Aggivessana tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca. ‘Jānāmi passāmi’ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “na kho Āḷāro Kālāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti. Addhā Āḷāro Kālāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ viharatī”ti. Ati khvāhaṁ Aggivessana yena Āḷāro Kālāmo tenupasaṅkamiṁ. Upasaṅkamitvā Āḷāraṁ Kālāmaṁ etadavocaṁ: “kittāvatā no āvuso Kālāma imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī”ti? Evaṁ vutte Aggivessana Āḷāro Kālāmo ākiñcaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “na kho Āḷārasse va Kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā, na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi viriyaṁ, mayhampatthi viriyaṁ, na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati, na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi samādhi, mayhampatthi samādhi, na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ Āḷāro Kālāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī”ti pavedeti. Tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti: “so kho ahaṁ Aggivessana na cirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. Atha khvāhaṁ Aggivessana yena Āḷāro Kālāmo tenupasaṅkamiṁ. Upasaṅkamitvā Āḷāraṁ Kālāmaṁ etadavocaṁ: “ettāvatā no āvuso Kālāma imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī”ti. “Ettāvatā kho ahaṁ āvuso imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī”ti. “Ahampi kho āvuso ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī”ti. Lābhā no āvuso, suladdhaṁ no āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma: “iti yāhaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, tamahaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaṁ dhammaṁ jānāmi, taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi, tamahaṁ dhammaṁ jānāmi. Iti yādiso ahaṁ, tādiso tvaṁ. Yādiso tvaṁ, tādiso ahaṁ. Ehidāni āvuso, ubhova santā imaṁ gaṇaṁ pariharāmā”ti. Iti kho Aggivessana Āḷāro Kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṁ maṁ samānaṁ attano samasamaṁ ṭhapesi. Uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanuppattiyā”ti. So kho ahaṁ Aggivessana taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ.

15. So kho ahaṁ Aggivessana kiṁkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena Uddako Rāmaputto tenupasaṅkamiṁ. Upasaṅkamitvā Uddakaṁ Rāmaputtaṁ etadavocaṁ: “icchāmahaṁ āvuso imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti. Evaṁ vutte Aggivessana Uddako Rāmaputto maṁ etadavoca: “viharatāyasmā tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso na cirasseva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti. So kho ahaṁ Aggivessana na cirasseva khippameva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ. So kho ahaṁ Aggivessana tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca. ‘Jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “na kho Rāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhāmattakena sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī”ti pavedesi. “Addhā Rāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ vihāsī”ti. Atha khvāhaṁ Aggivessana yena Uddako Rāmaputto tenupasaṅkamiṁ. Upasaṅkamitvā Uddakaṁ Rāmaputtaṁ etadavocaṁ: “kittāvatā no āvuso Rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī”ti. Evaṁ vutte Aggivessana Uddako Rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṁ pavedesi. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “na kho Rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā, na kho Rāmasseva ahosi viriyaṁ, mayhampatthi viriyaṁ, na kho Rāmasseva ahosi sati, mayhampatthi sati, na kho Rāmasseva ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi, na kho Rāmasseva ahosi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṁ yaṁ dhammaṁ Rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi. Tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan”ti. So kho ahaṁ Aggivessana na cirasseva khippameva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṁ. Atha khvāhaṁ Aggivessana yena Uddako Rāmaputto tenupasaṅkamiṁ. Upasaṅkamitvā Uddakaṁ Rāmaputtaṁ etadavocaṁ: “ettāvatā no āvuso Rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī”ti. “Ettāvatā kho āvuso Rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī”ti. “Ahampi kho āvuso ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī”ti. Lābhā no āvuso, suladdhaṁ no āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahmacāriṁ passāma. Iti yaṁ dhammaṁ Rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṁ dhammaṁ Rāmo sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaṁ dhammaṁ Rāmo aññāsi, taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi. Yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi, taṁ dhammaṁ Rāmo aññāsi. Iti yādiso Rāmo ahosi, tādiso tvaṁ. Yādiso tvaṁ, tādiso Rāmo ahosi. Ehidāni āvuso tvaṁ imaṁ gaṇaṁ pariharā”ti. Iti kho Aggivessana Uddako Rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ca maṁ ṭhapesi, uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “nāyaṁ dhammā nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā”ti. So kho ahaṁ Aggivessana taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ.

16. So kho ahaṁ Aggivessana kiṁkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārikaṁ caramāno yena uruvelā senā-nigamo tadavasariṁ. Tatthaddasaṁ ramaṇīyaṁ bhūmibhāgaṁ pāsādikañca vanasaṇḍaṁ, nadiñca sandantiṁ setakaṁ supatitthaṁ ramaṇīyaṁ, samantā ca gocaragāmaṁ. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “ramaṇīyā vata bhūmibhāgo pāsādiko ca vanasaṇḍo. Nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo. Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā”ti. So kho ahaṁ Aggivessana tattheva nisīdiṁ alamidaṁ padhānāyā”ti.

17. Apissu maṁ Aggivessana tisso upamā[3665] paṭibhaṁsu[3666] anacchariyā[3667] pubbe assutapubbā.               Seyyathāpi Aggivessana allaṁ[3668] kaṭṭhaṁ[3669] sasnehaṁ[3670] udake nikkhittaṁ.[3671] Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ[3672] ādāya: “Aggiṁ abhinibbattessāmi,[3673] tejo pātukarissāmī”ti.[3674]                                                         Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?                                                                                                                           Api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya, abhimanthento[3675] aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?                                                                                                       “No hidaṁ bho Gotama.”                                                                                                                                  “Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                                  Aduṁ hi bho Gotama allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, tañca pana udake nikkhittaṁ. Yāvadeva[3676] ca pana so puriso kilamathassa[3677] vighātassa[3678] bhāgīassā”ti.[3679]                                                                                Evameva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva kāmehi avūpakaṭṭhā[3680] viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando[3681] kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho[3682] opakkamikā.[3683] Cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya; no cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.                                                                                                  Ayaṁ kho maṁ Aggivessana paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

18. Aparāpi kho maṁ Aggivessana dutiyā upamaṁ paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi Aggivessana allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā[3684] udakā thale[3685] nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: “Aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī”ti.                                 “Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?                                                                                                                      Api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya, abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?                                                                              “No hidaṁ bho Gotama.”                                                                                                                               “Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                            Aduṁ hi bho Gotama allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṁ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgīassā”ti.                                                                              Evameva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena kho kāmehi vūpakaṭṭhā[3686] viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho opakkamikā. Cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya; no cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.                                                                                                   Ayaṁ kho maṁ Aggivessana dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

19. Aparāpi kho maṁ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.                   Seyyathāpi Aggivessana sukkhaṁ[3687] kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ[3688] ārakā udakā thale nikkhittaṁ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya: “Aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī”ti.                                        “Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?                                                                                                                      Api nu so puriso amuṁ sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ, uttarāraṇiṁ ādāya, abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?                                                                         “Evaṁ bho Gotama.”                                                                                                                                         “Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                               Aduṁ hi bho Gotama sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittan”ti.  Evameva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhattaṁ suppahīno hoti suppaṭippassaddho opakkamikā. Cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya; no cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.                                                                                                              Ayaṁ kho maṁ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.                                Imā kho maṁ Aggivessana tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe assutapubbā.

20. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Yannūnāhaṁ dantebhi dantamādhāya[3689] jivhāya tāluṁ[3690] āhacca,[3691] cetasā cittaṁ abhiniggaṇheyyaṁ[3692] abhinippīḷeyyaṁ[3693] abhisantāpeyyan”ti.[3694] So kho ahaṁ Aggivessana dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi. Tassa mayhaṁ Aggivessana dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi[3695] sedā[3696] muccanti. Seyyathāpi Aggivessana balavā puriso dubbalataraṁ purisaṁ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya.                                                                                    Evameva kho me Aggivessana dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.                                        Āraddhaṁ[3697] kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho[3698] ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho[3699] teneva dukkhappadhānena[3700] padhānābhitunnassa[3701] sato.      Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na paridāya[3702] tiṭṭhati.

21 Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Yannūnāhaṁ appāṇakaṁ[3703] jhānaṁ jhāyeyyan”ti. So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato[3704] ca assāsapassāse[3705] uparundhiṁ.[3706] Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu, kaṇṇasotehi[3707] vātānaṁ nikkhamantānaṁ[3708] adhimatto[3709] saddo hoti.                                                                                                                         Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā[3710] dhamamānāya[3711] adhimatto saddo hoti.                                       Evameva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu, kaṇṇasotehi vātānaṁ nikkhamantānaṁ adhimatto saddo hoti.                                                                                Āraddhaṁ kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tena ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.                                                                                         Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

22. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Yannūnāhaṁ appāṇakaññeva jhānaṁ jhāyeyyan”ti. So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhāni[3712] ūhananti.[3713]                                                                                                                           Seyyathāpi Aggivessana balavā puriso tiṇhena[3714] sikharena[3715] muddhāni abhimantheyya.[3716]                       Evameva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu, adhimattā vātā muddhāni ūhananti.                                                                                                            Āraddhaṁ kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.                     Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

23. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Yannūnāhaṁ appāṇakaññeva jhānaṁ jhāyeyyan”ti. So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā[3717] honti.                                                                                                                                                          Seyyathāpi Aggivessana balavā puriso daḷhena[3718] varattakabandhanena[3719] sīse sīsaveṭhaṁ[3720] dadeyya.[3721] Evameva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu, adhimattā sīse sīsavedanā honti.                                                                                                             Āraddhaṁ kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.               Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

24. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Yannūnāhaṁ appāṇakaññeva jhānaṁ jhāyeyyan”ti. So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu, adhimattā vātā kucchiṁ[3722] parikantanti.[3723]                                                                                                                                            Seyyathāpi Aggivessana dakkho goghātako[3724] vā goghātakantevāsī vā tiṇhena[3725] govikantanena[3726] kucchiṁ parikanteyya.                                                                                                                                       Evameva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu, adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti.                                                                                                    Āraddhaṁ kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.            Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

25. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Yannūnāhaṁ appāṇakaññeva jhānaṁ jhāyeyyan”ti. So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ. Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho[3727] hoti.                                                                                                                                              Seyyathāpi Aggivessana dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu[3728] gahetvā aṅgārakāsuyā[3729] santāpeyyuṁ[3730] samparitāpeyyuṁ.[3731]                                                                                    Evameva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu, adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti.                                                                                                                Āraddhaṁ kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene va dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.               Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

26. Apissu maṁ Aggivessana devatā disvā evamāhaṁsu: “Kālakato samaṇo Gotamo”ti.[3732]                        Ekaccā devatā evamāhaṁsu: “Na kālakato samaṇo Gotamo, api ca kālaṁ karotī”ti.[3733]                                Ekaccā devatā evamāhaṁsu: “Na kālakato samaṇo Gotamo, napi kālaṁ karoti; Arahaṁ samaṇo Gotamo, vihārotveve so Arahato evarūpo hotī”ti.[3734]

27. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Yannūnāhaṁ sabbaso āhārūpacchedāya[3735] paṭipajjeyyan”ti.[3736] Atha kho maṁ Aggivessana devatā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: “Mā kho tvaṁ mārisa[3737] sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajji. Sace kho tvaṁ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṁ dibbaṁ ojaṁ[3738] lomakūpehi[3739] ajjhohāressāma,[3740] tāva tvaṁ yāpessasī”ti.                                              Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Ahañceva kho pana sabbaso ajaddhukā[3741] paṭijāneyyaṁ, imā ca me devatā dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāreyyuṁ, tāya cāhaṁ yāpeyyaṁ, taṁ mama assa musā”ti.[3742] So kho ahaṁ Aggivessana tā devatā paccācikkhāmi,[3743] ‘halan’ti[3744] vadāmi.

28. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Yannūnāhaṁ thokaṁ thokaṁ[3745] āhāraṁ āhāreyyaṁ pasataṁ pasataṁ,[3746] yadi vā muggayūsaṁ[3747] yadi vā kulatthayūsaṁ[3748] yadi vā kaḷāyayūsaṁ[3749] yadi vā hareṇukayūsan”ti.[3750] So kho ahaṁ Aggivessana thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāresiṁ pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ yadi vā kulatthayūsaṁ yadi vā kaḷāyayūsaṁ yadi vā hareṇukayūsaṁ. Tassa mayhaṁ Aggivessana thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhārayato pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ yadi vā kulatthayūsaṁ yadi vā kaḷāyayūsaṁ yadi vā hareṇukayūsaṁ, adhimattakasimānaṁ[3751] patto kāyo hoti. Seyyathāpināma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya.                                                                                                                                  Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ, evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya.                                   Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya.                                                                                         Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya.                                   Seyyathāpi nāma tittakālāpu āmakacchinno vātātapena sampuṭito hoti sammilāto.                          Evamevassu me sīsacchavi sampuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya; so kho ahaṁ Aggivessana udaracchaviṁ parāmasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṁyeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṁ parāmasissāmī’ti udaracchaviññeva parigaṇhāmi . Yāvassu me Aggivessana udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Aggivessana vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṁ Aggivessana imameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaṁ Aggivessana pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatan’ti tāyevappāhāratāya.

29. Apissu maṁ Aggivessana manussā disvā evamāhaṁsu: “Kāḷo samaṇo Gotamo”ti.[3752]                          Ekacce manussā evamāhaṁsu: “Na kāḷo samaṇo Gotamo, sāmo[3753] samaṇo Gotamo”ti.[3754]                              Ekacce manussā evamāhaṁsu: “Na kāḷo samaṇo Gotamo napi sāmo, maṅguracchavī[3755] samaṇo Gotamo”ti.[3756] Yāvassu me Aggivessana tāva parisuddho chavivaṇṇo[3757] pariyodāto upahato[3758] hoti tāyevappāhāratāya.

30. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Ye kho keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiṁsu, etāvaparamaṁ nayito bhiyyo.[3759]                                  Yepi hi keci anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyissanti, etāvaparamaṁ nayito bhiyyo.                                                                                                      Yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, etāvaparamaṁ nayito bhiyyo. Na kho panāhaṁ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ. Siyā nu kho añño maggo bodhāyā”ti?[3760]

31. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Abhijānāmi[3761] kho paṇāhaṁ pitu-sakkassa kammante,[3762] sītāya jambucchāyāya[3763] nisinno, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitā. Siyā nu kho eso maggo bodhāyā”ti?[3764] Tassa mayhaṁ Aggivessana satānusāriviññāṇaṁ ahosi: “Esova maggo bodhāyā”ti.[3765] 

32. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Kinnu kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi, yantaṁ sukhaṁ, aññatreva kāmehi, aññatra akusalehi dhammehī”ti?[3766]                                                                                       Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Na kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi, yantaṁ sukhaṁ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī”ti.[3767]

33. Tassa mayhaṁ Aggivessana etadahosi: “Na taṁ sukaraṁ[3768] sukhaṁ adhigantuṁ evaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyena. Yannūnāhaṁ oḷārikaṁ[3769] āhāraṁ āhāreyya odanakummāsan”ti.[3770] So kho ahaṁ Aggivessana oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ.                                                             Tena kho pana maṁ Aggivessana samayena pañca bhikkhū paccupaṭṭhitā[3771] honti: “Yaṁ kho samaṇo Gotamo dhammaṁ adhigamissati taṁ no ārocessatī”ti.                                                                                   Yato kho ahaṁ Aggivessana oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ, atha kho te pañca bhikkhū nibbijja pakkamiṁsu: “Bāhuliko samaṇo Gotamo padhānavibbhanto āvatto[3772] bāhullāyā”ti.

34. So kho ahaṁ Aggivessana oḷārikaṁ āhāraṁ āhārito balaṁ gahetvā, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

35. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

36. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṁvedesiṁ. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: “Upekkhako satimā sukhavihārī”ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

37. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthagamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

38. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi seyyathīdaṁ: “Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo  dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra uppādiṁ. Tatrāpāsiṁ evaṁ nāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno’ti iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi.

39. Ayaṁ kho pana me Aggivessana rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

40. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi: “cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne uppajjamāne. Hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi.

41. Ayaṁ kho pana me Aggivessana rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

42. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

43. Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi: “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ , kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsiṁ.

44. Ayaṁ kho pana me Aggivessana rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

45. Abhijānāmi kho panāhaṁ Aggivessana anekasatāya[3773] parisāya dhammaṁ desetā. Apissu maṁ ekameko evaṁ maññati: “Mameva ārabbha[3774] samaṇo Gotamo dhammaṁ desetī”ti. Na kho panetaṁ Aggivessana evaṁ daṭṭhabbaṁ; yāvadeva viññāpanatthāya[3775] Tathāgato paresaṁ dhammaṁ deseti. So kho ahaṁ Aggivessana tassāyeva kathāya pariyosāne[3776] tasmiṁyeva purimasmiṁ[3777] samādhinimitte[3778] ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapemi[3779] sannisīdāpemi,[3780] ekodiṁ karomi samādahāmi, yena sudaṁ[3781] niccakappaṁ[3782] viharāmī”ti.                                                                                                   “Okappaniyametaṁ[3783] bhoto Gotamassa yathātaṁ Arahato sammā Sambuddhassa. Abhijānāti pana bhavaṁ Gotamo divā supitā”ti?[3784]

46. “Abhijānāmahaṁ Aggivessana gimhānaṁ pacchime māse, pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā, dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṁ okkamitā”ti.               “Etaṁ kho bho Gotama eke samaṇabrahmaṇā sammohavihārasmiṁ[3785] vadantī”ti.                                         “Na kho Aggivessana ettāvatā sammūḷho[3786] vā hoti asammūḷho vā. Api ca Aggivessana yathā ca sammūḷho hoti asammūḷho ca, taṁ suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti.                                     “Evaṁ bho Gotamā”ti kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

47. “Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā[3787] dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā appahīnā, tamahaṁ sammūḷho”ti vadāmi; āsavānaṁ hi Aggivessana appahānā sammūḷho hoti.                                                                                                                                              “Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā pahīnā, tamahaṁ asammūḷho”ti vadāmi; āsavānaṁ hi Aggivessana pahānā asammūḷho hoti.                                                                                                                                 Tathāgatassa kho Aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā pahīnā, ucchinnamūlā tālavatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā. Seyyathāpi Aggivessana tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā.                                              Evameva kho Aggivessana Tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā”ti.

48. Evaṁ vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaṁ etadavoca: “Acchariyaṁ bho Gotama, abbhutaṁ bho Gotama, yāvañcidaṁ bhoto Gotamassa evaṁ āsajja[3788] āsajja[3789] vuccamānassa upanītehi[3790] vacanapathehi[3791] samudācariyamānassa[3792] chavivaṇṇo ceva pariyodāyati,[3793] mukhavaṇṇo ca vippasīdati,[3794] yathā taṁ Arahato sammā Sambuddhassa.                                                                                       Abhijānāmahaṁ bho Gotama Pūraṇaṁ Kassapaṁ vādena vādaṁ samārabhitā.[3795] Sopi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari,[3796] bahiddhā kathaṁ[3797] apanāmesi,[3798] kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi.[3799] Bhoto kho pana Gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṁ Arahato Sammāsambuddhassa.                                                                                             Abhijānāmahaṁ bho Gotama Makkhaliṁ Gosālaṁ vādena vādaṁ samārabhitā. Sopi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana Gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṁ Arahato Sammāsambuddhassa.                                                                  Abhijānāmahaṁ bho Gotama Ajitaṁ Kesakambalaṁ vādena vādaṁ samārabhitā. Sopi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana Gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṁ Arahato Sammāsambuddhassa.                                                                  Abhijānāmahaṁ bho Gotama Pakudhaṁ Kaccāyanaṁ vādena vādaṁ samārabhitā. Sopi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana Gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṁ Arahato Sammāsambuddhassa.                                                                                               Abhijānāmahaṁ bho Gotama Sañjayaṁ Belaṭṭhiputtaṁ vādena vādaṁ samārabhitā. Sopi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana Gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṁ Arahato Sammāsambuddhassa.                                                                             Abhijānāmahaṁ bho Gotama Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ vādena vādaṁ samārabhitā. Sopi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana Gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṁ Arahato Sammāsambuddhassa.”                                                                                                          “Handa ca dāni mayaṁ bho Gotama gacchāma, bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti.                            “Yassadāni tvaṁ Aggivessana kālaṁ maññasī”ti.                                                                                       Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmī”ti.

~ Mahāsaccakasuttaṁ chaṭṭhaṁ. ~

 

(M.37.) Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṁ

1. Evamme sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde.

2. Atha kho Sakko devānamindo[3800] yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Sakko devānamindo Bhagavantaṁ etadavoca: “Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṅkhittena[3801] taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho[3802] accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno[3803] seṭṭho[3804] devamanussānan”ti?

3. Idha Devānaminda bhikkhuno sutaṁ hoti: “Sabbe dhammā nālaṁ[3805] abhinivesāyā”ti.[3806] Evañca taṁ Devānaminda bhikkhuno sutaṁ hoti: “Sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti, so sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti;[3807] sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya, sabbaṁ dhammaṁ parijānāti;[3808] sabbaṁ dhammaṁ pariññāya. Yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī[3809] viharati, virāgānupassī[3810] viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī[3811] viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto, na ca kiñci loke upādiyati,[3812] anupādiyaṁ na paritassati.[3813] Aparitassaṁ paccattaññeva[3814] parinibbāyati:[3815] “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti.                                                                                                                                Ettāvatā kho Devānaminda bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti.

4. Atha kho Sakko Devānamindo Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi.

5. Tena kho pana samayena āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etadahosi: “Kinnu kho so Yakkho Bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca[3816] anumodi, udāhu no? Yannūnāhaṁ taṁ Yakkhaṁ jāneyyaṁ yadi vā so Yakkho Bhagavato bhāsitaṁ abhisamecca anumodi, yadivā no”ti?

6. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evamevaṁ Pubbārāme Migāramātupāsāde antarahito devesu Tāvatiṁsesu pāturahosi.

7. Tena kho pana samayena Sakko Devānamindo ekapuṇḍarīke[3817] uyyāne,[3818] dibbehi pañcahi[3819] turiyasatehi[3820] samappito[3821] samaṅgībhūto[3822] paricāreti.[3823] Addasā kho Sakko Devānamindo āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna tāni dibbāni pañca turiyasatāni paṭippaṇāmetvā,[3824] yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etadavoca:                                                                                                                                                      “Ehi kho mārisa Moggallāna sāgataṁ[3825] mārisa Moggallāna! Cirassaṁ[3826] kho mārisa Moggallāna, imaṁ pariyāyamakāsi,[3827] yadidaṁ idhāgamanāya.[3828] Nisīda mārisa Moggallāna, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi kho āyasmā Mahāmoggallāno paññatte āsane. Sakkopi kho Devānamindo aññataraṁ nīcaṁ[3829] āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Sakkaṁ Devānamindaṁ āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca:

8. “Yathākathaṁ pana te Kosiya Bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi? Sādhu mayampi etissā kathāya[3830] bhāgino[3831] assāma savaṇāyā”ti.[3832]                                                                                        “Mayaṁ kho mārisa Moggallāna bahukiccā, mayaṁ bahukaraṇīyā, appeva sakena karaṇīyena, api ca devānaṁyeva Tāvatiṁsānaṁ karaṇīyena. Api ca mārisa Moggallāna sussutaṁyeva[3833] hoti suggahītaṁ[3834] sumanasikataṁ[3835] sūpadhāritaṁ,[3836] yaṁ no khippameva[3837] antaradhāyati.                                            Bhūtapubbaṁ mārisa Moggallāna devāsurasaṅgāmo[3838] samupabbūḷho[3839] ahosi.

Tasmiṁ kho pana mārisa Moggallāna saṅgāme devā vijiniṁsu,[3840] Asurā parājiniṁsu.[3841] So kho ahaṁ mārisa Moggallāna taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā[3842] vijitasaṅgāmo tato paṭinivattitvā,[3843] Vejayantaṁ nāma pāsādaṁ māpesiṁ.[3844] Vejayantassa kho pana mārisa Moggallāna pāsādassa ekasataṁ niyyūhaṁ.[3845] Ekamekasmiṁ niyyuhe satta satta kūṭāgārasatāni.[3846] Ekamekasmiṁ kūṭāgāre satta satta accharāyo.[3847] Ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo.[3848] Iccheyyāsi no tvaṁ mārisa Moggallāna Vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ daṭṭhun”ti? Adhivāsesi kho āyasmā Mahāmoggallāno tuṇhī bhāvena.

9. Atha kho Sakko ca devānamindo Vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ purakkhatvā[3849] yena Vejayanto pāsādo tenupasaṅkamiṁsu. Addasaṁsu kho Sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna ottappamānā[3850] hirīyamānā[3851] sakasakaṁ[3852] ovarakaṁ[3853] pavisiṁsu.                                                                                       Seyyathāpi nāma suṇisā[3854] sasuraṁ[3855] disvā ottapati hirīyati.                                                                      Evamevaṁ Sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ disvā ottappamānā hirīyamānā Sakasakaṁ ovarakaṁ pavisiṁsu.

10. Atha kho Sakko ca devānamindo Vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ Vejayante pāsāde anucaṅkamāpenti[3856] anuvicarāpenti:[3857]                                                                                “Idampi mārisa Moggallāna passa Vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṁ, idampi mārisa Moggallāna passa Vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakan”ti.                                                                                     “Sobhati[3858] idaṁ āyasmato Kosiyassa, yathā taṁ pubbe katapuññassa; manussāpi kiñcideva rāmaṇeyyakaṁ diṭṭhā evamāhaṁsu: ‘Sobhati vata bho devānaṁ Tāvatiṁsānan’ti. Tayidaṁ āyasmato Kosiyassa sobhati yathātaṁ pubbe katapuññassā”ti.

11. Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etadahosi: “Atibāḷhaṁ[3859] kho ayaṁ Yakkho pamatto[3860] viharati. Yannūnāhaṁ imaṁ Yakkhaṁ saṁvejeyyan”ti?[3861]                                                                       Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno tathārūpaṁ iddhābhisaṁkhāraṁ abhisaṁkhāsi,[3862] yathā Vejayantaṁ pāsādaṁ pādaṅguṭṭhakena[3863] saṅkampesi[3864] sampakampesi[3865] sampavedhesi.[3866]                                                      Atha kho Sakko ca devānamindo Vessavaṇo ca maharaja devā ca Tāvatiṁsā acchariyabbhutacittā[3867] ahesuṁ: “Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma dibbaṁ bhavanaṁ pādaṅguṭṭhakena saṅkampessati sampakampessati sampavedhessatī”ti!

12. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno Sakkaṁ devānamindaṁ saṁviggaṁ[3868] lomahaṭṭhajātaṁ[3869] viditvā Sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: “Yathākathaṁ pana te Kosiya Bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṁkhayavimuttiṁ abhāsi? Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savaṇāyā”ti. “Idhāhaṁ mārisa Moggallāna yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsiṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho ahaṁ mārisa Moggallāna Bhagavantaṁ etadavocaṁ: ‘Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’ti.                               Evaṁ vutte mārisa Moggallāna Bhagavā maṁ etadavoca: ‘Idha Devānaminda bhikkhuno sutaṁ hoti: “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. Evañcetaṁ Devānaminda bhikkhuno sutaṁ hoti: “sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā”ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya, sabbaṁ dhammaṁ parijānāti. Sabbaṁ dhammaṁ pariññāya. Yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā; so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto, na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.                                                                   Ettāvatā kho Devānaminda bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti.                         Evaṁ kho me mārisa Moggallāna Bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ abhāsi”ti.

13. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno Sakkassa devānamindassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā. Seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evameva devesu Tāvatiṁsesu antarahito Pubbārāme Migāramātupāsāde pāturahosi.

14. Atha kho Sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante Mahāmoggallāne Sakkaṁ devānamindaṁ etadavocuṁ: “Eso nu kho te mārisa so Bhagavā Satthā”ti?[3870]                                     “Na kho me mārisā so Bhagavā Satthā, sabrahmacārī me eso āyasmā Mahāmoggallāno”ti.                      “Lābhā te mārisa, yassa te sabrahmacārī evaṁ mahiddhiko mahānubhāvo. Aho nūna te so Bhagavā Satthā”ti.

15. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavantaṁ etadavoca: “Abhijānāti no[3871] bhante Bhagavā ahu ñātaññatarassa mahesakkhassa Yakkhassa saṁkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā?”                                                                                              “Abhijānāmahaṁ Moggallāna: “Idha Sakko devānamindo yenāhaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Moggallāna Sakko devānamindo maṁ etadavoca: “Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṁkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti.                              Evaṁ vutte ahaṁ Moggallāna Sakkaṁ devānamindaṁ etadavocaṁ: “Idha Devānaminda bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. Evañcetaṁ Devānaminda bhikkhuno sutaṁ hoti: ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti. So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti; sabba dhammaṁ abhiññāya, sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya. Yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto, na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati: “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāya”ti pajānāti.                                                             Ettāvatā kho Devānaminda bhikkhu saṁkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti.                               Evaṁ kho ahaṁ Moggallāna abhijānāmi Sakkassa devānamindassa saṁkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ bhāsitā”ti.                                                                                                         “Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṁ sattamaṁ. ~

 

(M.38.) Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṁ

1. Evamme sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Tena kho pana samayena Sātissa nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa[3872] evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati[3873] saṁsarati,[3874] anaññan”ti.[3875]

3. Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū Sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: “Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan”ti.                                                                                                                   Atha kho te bhikkhū yena Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etadavocuṁ: “Saccaṁ kira te āvuso Sāti evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’”ti?                                                                                                                               “Evaṁ byā kho ahaṁ āvuso Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ajānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan”ti.                                                                                                                    Atha kho te bhikkhū Sātiṁ bhikkhu kevaṭṭaputtaṁ, etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā[3876] samanuyuñjanti[3877] samanugāhanti[3878] samanubhāsanti:[3879] “Mā evaṁ āvuso Sāti avaca,[3880] mā Bhagavantaṁ abbhācikkhi,[3881] nahi sādhu Bhagavato abbhakkhānaṁ, nahi Bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyena āvuso Sāti paṭiccasamuppannaṁ[3882] viññāṇaṁ vuttaṁ Bhagavatā, aññatra[3883] paccayā, natthi viññāṇassa sambhavo”ti.[3884]                                                                                                                                                Evampi kho Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno, tadeva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā[3885] parāmassa[3886] abhinivissa[3887] voharati:[3888] “Evaṁ byā kho ahaṁ āvuso Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan”ti.

4. Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu[3889] Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ. Atha yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ: “Sātissa nāma bhante bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’ti. Assumha kho mayaṁ bhante: ‘Sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: “Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan”ti. Atha kho mayaṁ bhante yena Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamimha, upasaṅkamitvā Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etadavocumha: ‘Saccaṁ kira te āvuso Sāti evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: “Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’ti. Evaṁ vutte bhante Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhe etadavoca: “Evaṁ byā kho ahaṁ āvuso Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan”ti. Atha kho mayaṁ bhante Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha: “Mā evaṁ āvuso Sāti avaca, mā Bhagavantaṁ abbhācikkhi; na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaṁ. Na hi Bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyena āvuso Sāti paṭiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ vuttaṁ Bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti. Evampi kho bhante Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno, tadeva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: ‘Evaṁ byā kho ahaṁ āvuso Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’ti. Yato kho mayaṁ bhante nāsakkhimha Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ, etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha mayaṁ etamatthaṁ Bhagavato ārocemā’”ti.

5. Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “Ehi tvaṁ bhikkhu mama vacanena Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ āmantesi: ‘Satthā taṁ āvuso Sāti āmantetī’”ti.                                                            “Evaṁ bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā, yena Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etadavoca: “Satthā taṁ āvuso Sāti āmanteti”ti. “Evamāvuso”ti kho Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tassa bhikkhuno paṭissutvā, yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinnaṁ kho Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ Bhagavā etadavoca: “Saccaṁ kira te Sāti evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: ‘Tathāhaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ajānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan’”ti?                                                                                                            “Evaṁ byā kho ahaṁ bhante Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā tadevidaṁ viññāṇaṁ sandhāvati saṁsarati, anaññan”ti.                                                                                                            “Katamaṁ taṁ Sāti viññāṇan”ti?[3890]                                                                                                                 “Yvāyaṁ bhante vado[3891] vedeyyo,[3892] tatra tatra[3893] kalyāṇapāpakānaṁ kammānaṁ vipākaṁ paṭisaṁvedetī”ti.[3894]                                                                                                                                         “Kassa nu kho nāma tvaṁ moghapurisa mayā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāsi? Nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena paṭiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ vuttaṁ, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti?                                                                                                                                 Atha ca pana tvaṁ moghapurisa attanā duggahītena[3895] amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khaṇasi,[3896] bahuñca apuññaṁ pasavasi;[3897] taṁ hi te moghapurisa bhavissati, dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.

6. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave? Api nayaṁ Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto usmīkatopi[3898] imasmiṁ dhammavinaye”ti.                                                                                      “Kiṁ hi siyā bhante? No hetaṁ bhante”ti.                                                                                                      Evaṁ vutte, Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. Atha kho Bhagavā Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā, Sātiṁ bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ etadavoca: “Paññāyissasi[3899] kho tvaṁ moghapurisa etena sakena pāpakena diṭṭhigatena.                         Idhāhaṁ bhikkhū paṭipucchissāmi”ti.

7. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Tumhepi me bhikkhave evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha, yathāyaṁ Sāti bhikkhu kevaṭṭaputtā attanā duggahītena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṁ pasavatī”ti?                                                                                                                            “No hetaṁ bhante. Anekapariyāyena hi no bhante paṭiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ vuttaṁ Bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti.                                                                                          “Sādhu bhikkhave. Sādhu kho me tumhe bhikkhave evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha. Anekapariyāyena hi vo bhikkhave paṭiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ vuttaṁ mayā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti. Atha ca panāyaṁ Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahītena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṁ pasavati. Taṁ hi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. (Sātikaṇḍaṁ)

8. Yaññadeva bhikkhave paccayaṁ paṭicca uppajjati viññāṇaṁ, tena teneva saṅkhaṁ[3900] gacchati. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṁ, cakkhuviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati;                        sotañca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaṁ, sotaviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati;                                ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaṁ, ghānaviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati;                      jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaṁ, jivhāviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati;                                kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaṁ, kāyaviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati;                 manañca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaṁ, manoviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati.                 Seyyathāpi bhikkhave yaññadevā paccayaṁ paṭicca aggi jalati,[3901] tena teneva saṅkhaṁ gacchati. Kaṭṭhañca[3902] paṭicca aggi jalati, kaṭṭhaggiteva saṅkhaṁ gacchati.                                                         Sakalikañca[3903] paṭicca aggi jalati, sakalikaggiteva saṅkhaṁ gacchati.                                                        Tiṇañca paṭicca aggi jalati, tiṇaggiteva saṅkhaṁ gacchati.                                                                Gomayañca[3904] paṭicca aggi jalati, gomayaggiteva saṅkhaṁ gacchati.                                                        Thusañca[3905] paṭicca aggi jalati, thusaggiteva saṅkhaṁ gacchati.                                                                Saṅkārañca[3906] paṭicca aggi jalati, saṅkāraggiteva saṅkhaṁ gacchati.                                                  Evameva kho bhikkhave yaññadeva paccayaṁ paṭicca uppajjati viññāṇaṁ, tena teneva saṅkhaṁ gacchati. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṁ, cakkhuviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaṁ, sotaviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati; ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaṁ, ghānaviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati; jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaṁ, jivhāviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati; kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaṁ, kāyaviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati; manañca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaṁ, manoviññāṇanteva saṅkhaṁ gacchati.

9. “‘Bhūtamidan’ti[3907] bhikkhave passathā”ti?[3908] “Evambhante.”                                             “‘Tadāhārasambhavan’ti[3909] bhikkhave passathā”ti? “Evambhante.”                                            “‘Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhamman’ti bhikkhave passathā”ti? “Evambhante.”

10. “‘Bhūtamidaṁ nossū’ti[3910] bhikkhave kaṅkhāto[3911] uppajjati vicikicchā’”ti?[3912] “Evambhante.” “‘Tadāhārasambhavaṁ nossū’ti bhikkhave kaṅkhāto uppajjati vicikicchā”ti? “Evambhante.” “‘Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhammaṁ nossū’ti bhikkhave kaṅkhāto uppajjati vicikicchā”ti? “Evambhante.”

11. “‘Bhūtamidan’ti bhikkhave yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti? “Evambhante.”                                                                                                                     “‘Tadāhārasambhavan’ti bhikkhave yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti? “Evambhante.”                                                                                                                          “‘Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhamman’ti bhikkhave yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti? “Evambhante.”

12. “‘Bhūtamidan’ti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchā”ti?[3913] “Evambhante.” “‘Tadāhārasambhavan’ti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchā”ti? “Evambhante.”               “‘Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhamman’ti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchā”ti? “Evambhante.”

13. “‘Bhūtamidan’ti bhikkhave yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhan”ti?[3914] “Evambhante.” “‘Tadāhārasambhavan’ti bhikkhave yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? “Evambhante.” “‘Tadāhāranirodhā yaṁ bhūtaṁ taṁ nirodhadhamman’ti bhikkhave yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? “Evambhante.”

14. “Imañce tumhe bhikkhave diṭṭhiṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ, allīyetha[3915] keḷāyetha[3916] dhanāyetha[3917] mamāyetha.[3918] Api nu tumhe bhikkhave kullūpamaṁ dhammaṁ desitaṁ ājāneyyātha, nittharaṇatthāya[3919] no gahaṇatthāyā”ti?[3920] “No hetambhante.”                                                                          “Imañce tumhe bhikkhave diṭṭhiṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ, na allīyetha na keḷāyetha na dhanāyetha na mamāyetha. Api nu tumhe bhikkhave kullūpamaṁ dhammaṁ desitaṁ ājāneyyātha, nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyā”ti? “Evambhante.”

15. Cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā[3921] sambhavesīnaṁ[3922] vā anuggahāya.[3923] Katame cattāro?                                                                                                                                   Kabaliṅkāro[3924] āhāro oḷāriko[3925] vā sukhumo[3926] vā; phasso[3927] dutiyo; manosañcetanā[3928] tatiyā; viññāṇaṁ catutthaṁ.

16. Ime ca bhikkhave cattāro āhārā, kinnidānā kiṁsamudayā kiñjātikā kimpabhavā?[3929]                                Ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā.                                               Taṇhā cāyaṁ bhikkhave kinnidānā kiṁsamudayā kiñjātikā kimpabhavā?                                                Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā.                                                     Vedanā cāyaṁ bhikkhave kinnidānā kiṁsamudayā kiñjātikā kimpabhavā?                                              Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā.                                                         Phasso cāyaṁ bhikkhave kinnidāno kiṁsamudayo kiñjātiko kimpabhavo?                                               Phasso saḷāyatananidāno saḷasāyatanasamudayo saḷasāyatanajātiko saḷāyatanappabhavo. Saḷāyatanañcidaṁ bhikkhave kinnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiñjātikaṁ kimpabhavaṁ?                 Saḷāyatanaṁ nāmarūpanidānaṁ nāmarūpasamudayaṁ nāmarūpajātikaṁ nāmarūpappabhavaṁ. Nāmarūpañcidaṁ bhikkhave kiṁ nidānaṁ kiṁ samudayaṁ kiṁ jātikaṁ kiṁ pabhavaṁ?              Nāmarūpaṁ viññāṇanidānaṁ viññāṇasamudayaṁ viññāṇajātikaṁ viññāṇappabhavaṁ.       Viññāṇañcidaṁ bhikkhave kinnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiñjātikaṁ kimpabhavaṁ?                         Viññāṇaṁ saṅkhāranidānaṁ saṅkhārasamudayaṁ saṅkhārajātikaṁ saṅkhārappabhavaṁ.          Saṅkhārā cime bhikkhave kinnidānā kiṁsamudayā kiñjātikā kimpabhavā?                                        Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.

17. Iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.                                                  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

18. “‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Jātipaccayā nu kho bhikkhave jarāmaraṇaṁ no[3930] vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?[3931]                                                                                                         “Jātipaccayā bhante jarāmaraṇaṁ. Evaṁ no ettha hoti:[3932] ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.                  “‘Bhavapaccayā jātī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Bhavapaccayā nu kho bhikkhave jāti no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                                                                    “Bhavapaccayā bhante jāti. Evaṁ no ettha hoti: ‘bhavapaccayā jātī’”ti.                                  “‘Upādānapaccayā bhavo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Upādānapaccayā nu kho bhikkhave bhavo no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                                                     “Upādānapaccayā bhante bhavo. Evaṁ no ettha hoti: ‘upādānapaccayā bhavo’”ti.                        “‘Taṇhāpaccayā upādānan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Taṇhāpaccayā nu kho bhikkhave upādānaṁ no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                                             “Taṇhāpaccayā bhante upādānaṁ. Evaṁ no ettha hoti: ‘taṇhāpaccayā upādānan’”ti.                  “‘Vedanāpaccayā taṇhā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Vedanāpaccayā nu kho bhikkhave taṇhā no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                                     “Vedanāpaccayā bhante taṇhā. Evaṁ no ettha hoti: ‘vedanāpaccayā taṇhā’”ti.                         “‘Phassapaccayā vedanā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Phassapaccayā nu kho bhikkhave vedanā no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                                                  “Phassapaccayā bhante vedanā. Evaṁ no ettha hoti: ‘phassapaccayā vedanā’”ti.                       “‘Saḷāyatanapaccayā phasso’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Saḷāyatanapaccayā nu kho bhikkhave phasso no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                                               “Saḷāyatanapaccayā bhante phasso. Evaṁ no ettha hoti: ‘saḷasāyatanapaccayā phasso’”ti. “‘Nāmarūpapaccayā saḷāyatanan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Nāmarūpapaccayā nu kho bhikkhave saḷāyatanaṁ no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                              “Nāmarūpapaccayā bhante saḷāyatanaṁ. Evaṁ no ettha hoti: ‘nāmarūpapaccayā saḷāyatanan’”ti. “‘Viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Viññāṇapaccayā nu kho bhikkhave nāmarūpaṁ no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                   “Viññāṇapaccayā bhante nāmarūpaṁ. Evaṁ no ettha hoti: ‘viññāṇapaccayā nāmarūpan’”ti. “‘Saṅkhārapaccayā viññāṇan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Saṅkhārapaccayā nu kho bhikkhave viññāṇaṁ no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                        “Saṅkhārapaccayā bhante viññāṇaṁ, evaṁ no ettha hoti: ‘saṅkhārapaccayā viññāṇan’”ti. “‘Avijjāpaccayā saṅkhārā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Avijjāpaccayā nu kho bhikkhave saṅkhārā no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                                            “Avijjāpaccayā bhante saṅkhārā. Evaṁ no ettha hoti: ‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.

19. Sādhu bhikkhave! Iti kho bhikkhave tumhepi evaṁ vadetha,[3933] ahampi evaṁ vadāmi:[3934] “Imasmiṁ sati,[3935] idaṁ hoti;[3936] imassuppādā,[3937] idaṁ uppajjati.”[3938]                                                                                    Yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.                                                                        Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

20. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.                                                                          Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

21. “‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Jātinirodhā nu kho bhikkhave jarāmaraṇanirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                             “Jātinirodhā bhante jarāmaraṇanirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti. “‘Bhavanirodhā jātinirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Bhavanirodhā nu kho bhikkhave jātinirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                                            “Bhavanirodhā bhante jātinirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘Bhavanirodhā jātinirodho’”ti. “‘Upādānanirodhā bhavanirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Upādānanirodhā nu kho bhikkhave bhavanirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                             “Upādānanirodhā bhante bhavanirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘upādānanirodhā bhavanirodho’”ti. “‘Taṇhānirodhā upādānanirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Taṇhānirodhā nu kho bhikkhave upādānanirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                              “Taṇhānirodhā bhante upādānanirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘taṇhānirodhā upādānanirodho’”ti. “‘Vedanānirodhā taṇhānirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ vedanānirodhā nu kho bhikkhave taṇhānirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                       “Vedanānirodhā bhante taṇhānirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘vedanānirodhā taṇhānirodho’”ti. “‘Phassanirodhā vedanānirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Phassanirodhā nu kho bhikkhave vedanānirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                               “Phassanirodhā bhante vedanānirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘phassanirodhā vedanānirodho’”ti. “‘Saḷāyatananirodhā phassanirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Saḷāyatananirodhā nu kho bhikkhave phassanirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                           “Saḷāyatananirodhā bhante phassanirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘saḷāyatananirodhā phassanirodho’”ti. “‘Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Nāmarūpanirodhā nu kho bhikkhave saḷāyatananirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                       “Nāmarūpanirodhā bhante saḷāyatananirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho’”ti.                                                                                                               “‘Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Viññāṇanirodhā nu kho bhikkhave nāmarūpanirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                                 “Viññāṇanirodhā bhante nāmarūpanirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’”ti. “‘Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Saṅkhāranirodhā nu kho bhikkhave viññāṇanirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                       “Saṅkhāranirodhā bhante viññāṇanirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho’”ti. “‘Avijjānirodhā saṅkhāranirodho’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ. Avijjānirodhā nu kho bhikkhave saṅkhāranirodho no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti?                                                                            “Avijjānirodhā bhante saṅkhāranirodho. Evaṁ no ettha hoti: ‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.

22. Sādhu bhikkhave. Iti kho bhikkhave tumhepi evaṁ vadetha, ahampi evaṁ vadāmi: “Imasmiṁ asati, idaṁ na hoti; imassa nirodhā, idaṁ nirujjhati.”                                                                             Yadidaṁ avijjānirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhā nirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.                                                                              Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

23. Api nu tumhe bhikkhave evaṁ jānantā evaṁ passantā pubbantaṁ[3939] vā paṭidhāveyyātha:[3940]        “Ahosimha nu kho mayaṁ atītamaddhānaṁ?[3941] Na nukho ahosimha atītamaddhānaṁ?[3942] Kinnu kho ahosimha atītamaddhānaṁ?[3943] Kathannu kho ahosimha atītamaddhānaṁ?[3944] Kiṁ hutvā,[3945] kiṁ ahosimha nu kho mayaṁ atītamaddhānan”ti?[3946]                                                                                                                      “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                              Api nu tumhe bhikkhave evaṁ jānantā evaṁ passantā aparantaṁ[3947] vā paṭidhāveyyātha:                   “Bhavissāma nu kho mayaṁ anāgatamaddhānaṁ? Na nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṁ? Kinnu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṁ? Kathannu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṁ? Kiṁ hutvā, kiṁ bhavissāma nu kho mayaṁ anāgatamaddhānan”ti?                                                                                          “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                        Api nu tumhe bhikkhave evaṁ jānantā evaṁ passantā etarahi vā paccuppannaṁaddhānaṁ[3948] ajjhattaṁ kathaṅkathī[3949] assatha: “Ahannukhosmi? No nu khosmi? Kinnu khosmi? Kathannu khosmi? Ayannu kho satto kuto āgato? So kuhiṅgāmī bhavissatī”ti?[3950]                                                                             “No hetaṁ bhante.”

24. Api nu tumhe bhikkhave evaṁ jānantā evaṁ passantā evaṁ vadeyyātha:                                             “Satthā no garu.[3951] Satthugāravena ca mayaṁ evaṁ vademā”ti?                                                                      “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                          Api nu tumhe bhikkhave evaṁ jānantā evaṁ passantā evaṁ vadeyyātha:                                               “Samaṇo no evamāha, samaṇavacanena ca mayaṁ evaṁ vademā”ti?[3952]                                                             “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                          “Api nu tumhe bhikkhave evaṁ jānantā evaṁ passantā aññaṁ satthāraṁ uddiseyyāthā”ti?[3953]                     “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                         “Api nu tumhe bhikkhave evaṁ jānantā evaṁ passantā yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ vatakotūhalamaṅgalāni,[3954] tāni sārato[3955]  paccāgaccheyyāthā”ti?[3956]                                                                           “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                        “Nanu bhikkhave yadeva tumhākaṁ sāmaṁ ñātaṁ, sāmaṁ diṭṭhaṁ, sāmaṁ viditaṁ, tadeva tumhe vadethā”ti?                                                                                                                                    “Evambhante.”

25. Sādhu bhikkhave. Upanītā[3957] kho me tumhe bhikkhave iminā sandiṭṭhikena dhammena, akālikena ehipassikena opanayikena paccattaṁ veditabbena viññūhi: “Sandiṭṭhiko ayaṁ bhikkhave dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti.                                                                            Iti yantaṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

26. Tiṇṇaṁ kho pana bhikkhave sannipātā[3958] gabbhassāvakkanti[3959] hoti:                                                                    Idha mātāpitaro sannipatitā honti, mātā ca na utunī[3960] hoti, gandhabbo[3961] ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti hoti.                                                                                                                           Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti hoti.                                                                                                                                 Yato ca kho bhikkhave mātāpitaro sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti.                                                                                                                                                                    Evaṁ tiṇṇaṁ sannipātā gabbhassāvakkanti hoti.

27. Tamenaṁ bhikkhave mātā nava vā dasa vā māse gabbhaṁ kucchinā[3962] pariharati[3963] mahatā[3964] saṁsayena[3965] garumbhāraṁ.[3966] Tamenaṁ bhikkhave mātā navannaṁ vā dasannaṁ cā māsānaṁ accayena vijāyati[3967] mahatā saṁsayena garumbhāraṁ. Tamenaṁ jātaṁ samānaṁ sakena lohitena[3968] poseti.[3969] Lohitaṁ hetaṁ bhikkhave ariyassa vinaye, yadidaṁ mātuthaññaṁ.[3970]

28. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhimanvāya[3971] indriyānaṁ paripākamanvāya,[3972] yāni tāni kumārakānaṁ[3973] kīḷāpanakāni[3974] tehi kīḷati. Seyyathīdaṁ vaṅkakaṁ[3975] ghaṭikaṁ[3976] mokkhacikaṁ[3977] ciṅgulakaṁ[3978] pattāḷhakaṁ[3979] rathakaṁ[3980] dhanukaṁ.[3981]

29. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya, pañcahi kāmaguṇehi samappito[3982] samaṅgibhūto[3983] parivāreti:[3984]                                                                                         cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; sotaviññeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi.

30. So cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe[3985] rūpe sārajjati;[3986] appiyarūpe rūpe byāpajjati.[3987] Anupaṭṭhitakāyasati[3988] ca viharati parittacetaso;[3989] tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā[3990] nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhaṁ[3991] samāpanno,[3992] yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So taṁ vedanaṁ abhinandati[3993] abhivadati[3994] ajjhosāya[3995] tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī.[3996] Yā vedanāsu nandī tadupadānaṁ. Tassupādāna paccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.                                                                         Sotena saddaṁ sutvā piyarūpe sadde sārajjati, appiyarūpe sadde byāpajjati. Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhaṁ samāpanno yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So taṁ vedanaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tadupadānaṁ. Tassupādāna paccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.                                                 Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.                                                                      Ghānena gandhaṁ ghāyitvā piyarūpe gandhe sārajjati, appiyarūpe gandhe byāpajjati. Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhaṁ samāpanno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So taṁ vedanaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tadupadānaṁ. Tassupādāna paccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.                                                                         Jivhāya rasaṁ sāyitvā piyarūpe rase sārajjati, appiyarūpe rase byāpajjati. Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhaṁ samāpanno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So taṁ vedanaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tadupadānaṁ. Tassupādāna paccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.                                                         Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.                                                                         Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe sārajjati, appiyarūpe phoṭṭhabbe byāpajjati. Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhaṁ samāpanno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So taṁ vedanaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tadupadānaṁ. Tassupādāna paccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.                                                                    Manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme sārajjati, appiyarūpe dhamme byāpajjati. Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhaṁ samāpanno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā. So taṁ vedanaṁ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tadupadānaṁ. Tassupādāna paccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

31. Idha bhikkhave Tathāgato loke uppajjati Arahaṁ Sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū anuttaro purisadammasārathī Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ, sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā Tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: “Sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.

32. So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno, pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti. Ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti: yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti: kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.

33. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭa-kaṁsakūṭa- mānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāciyogā paṭivirato hoti. Chedana-vadha-bandhana -viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.

34. So santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhisakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti, evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena silakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

35. So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṁ, sotindriye saṁvaraṁ āpajjati. Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṁ, ghānindriye saṁvaraṁ āpajjati. Jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṁ, jivhindriye saṁvaraṁ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṁ, kāyindriye saṁvaraṁ āpajjati. Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

36. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti. Sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti. Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asitena pite khāyite sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

37. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati: araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍāpātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

38. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṁ parisodheti.

39. So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: “upekkhako satimā sukhavihārī”ti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa domanassānaṁ atthagamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

40. So cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe na sārajjati. Appiyarūpe rūpe na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathā bhūtaṁ pajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhavippahīno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato, yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Sotena saddaṁ sutvā piyarūpe sadde na sārajjati. Appiyarūpe sadde na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhavippahīno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato, yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ghānena gandhaṁ ghāyitvā piyarūpe gandhe na sārajjati. Appiyarūpe gandhe na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhavippahīno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato, yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Jivhāya rasaṁ sāyitvā piyarūpe rase na sārajjati. Appiyarūpe rase na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhavippahīno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato, yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe na sārajjati. Appiyarūpe phoṭṭhabbe na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhavippahīno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato, yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme na sārajjati. Appiyarūpe dhamme na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṁ anurodhavirodhavippahīno, yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so taṁ vedanaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ vedanaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato, yā vedanāsu nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

41. “Imaṁ kho me tumhe bhikkhave saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ dhāretha. Sātiṁ pana bhikkhuṁ kevaṭṭaputtaṁ mahātaṇhājālataṇhāsaṅghāṭapaṭimukkan”ti.[3997]                                                “Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṁ aṭṭhamaṁ. ~

 

(M.39.) Mahāassapurasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Aṅgesu viharati Assapuraṁ nāma Aṅgānaṁ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. “Samaṇā samaṇā”ti vo bhikkhave jano sañjānāti.[3998]                                                                                         Tumhe ca pana: “Ke tumhe”ti?[3999]                                                                                                         Puṭṭhā samānā: “Samaṇamhā”ti paṭijānātha.[4000]                                                                                                Tesaṁ vo bhikkhave evaṁ samaññānaṁ[4001] sataṁ, evampaṭiññānaṁ[4002] sataṁ: “Ye dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca, te dhamme samādāya[4003] vattissāma;[4004] evaṁ no amhākaṁ samaññā ca ayaṁ saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā.[4005] Yesañca mayaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhāraṁ paribhuñjāma,[4006] tesaṁ te kārā amhesu mahapphalā[4007] bhavissanti mahānisaṁsā.[4008] Amhākañcevāyaṁ pabbajjā avañjhā[4009] bhavissati saphalā[4010] sa-udrayā”ti.[4011]  Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.

3. Katame ca bhikkhave dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca?                                          “Hirottappena[4012] samannāgatā bhavissāmā”ti evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evamassa: “Hirottappenamhā samannāgatā, alamettāvatā[4013] katamettāvatā. Anuppatto no sāmaññattho,[4014] natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan”ti, tāvatakeneva[4015] tuṭṭhiṁ[4016] āpajjeyyātha.[4017]                                                                                                                           Ārocayāmi[4018] vo bhikkhave paṭivedayāmi[4019] vo bhikkhave: Mā vo sāmaññatthikānaṁ[4020] sataṁ, sāmaññattho parihāyi,[4021] sati uttariṁ karaṇīye.

4. Kiñca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?                                                                                                   “Parisuddho[4022] no kāyasamācāro[4023] bhavissati uttāno[4024] vivaṭo,[4025] na ca chiddavā[4026] saṁvuto[4027] ca, tāya ca pana parisuddhakāyasamācāratāya nevattānukkaṁsissāma,[4028] na paraṁ vambhissāmā”ti[4029] evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.                                                                                                                                  Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evamassa: “Hirottappenamhā samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro. Alamettāvatā, katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan”ti, tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.                                                                                   Ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave: Mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ, sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye.

5. Kiñca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?                                                                                              “Parisuddho no vacīsamācāro bhavissati uttāno vivaṭo, na ca chiddavā saṁvuto ca, tāya ca pana parisuddhavacīsamācāratāya nevattānukkaṁsissāma, na paraṁ vambhissāmā”ti evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.                                                                                                                                                      Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evamassa: “Hirottappenamhā samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro. Alamettāvatā, katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan”ti, tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.                                             Ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave: Mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ, sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye.

6. Kiñca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?                                                                                               “Parisuddho no manosamācāro bhavissati uttāno vivaṭo, na ca chiddavā saṁvuto ca, tāya ca pana parisuddhamanosamācāratāya nevattānukkaṁsissāma, na paraṁ vambhissāmā”ti evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.                                                                                                                                 Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evamassa: “Hirottappenamhā samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro. Alamettāvatā, katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan”ti, tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave: Mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye.

7. Kiñca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?                                                                                               “Parisuddho no ājīvo[4030] bhavissati uttāno vivaṭo, na ca chiddavā saṁvuto ca, tāya ca pana parisuddhājīvatāya nevattānukkaṁsissāma, na paraṁ vambhissāmā”ti evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.                                                                                                                                                Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evamassa: “Hirottappenamhā samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo. Alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan”ti, tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.                                                                                                                                             Ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave: Mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ, sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye.

8. Kiñca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?                                                                                                    “Indriyesu guttadvārā bhavissāma. Cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjissāma.                                                                                                                              Sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma sotindriyaṁ, sotindriye saṁvaraṁ āpajjissāma.                                       Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma ghānindriyaṁ, ghānindriye saṁvaraṁ āpajjissāma. Jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma jivhindriyaṁ, jivhindriye saṁvaraṁ āpajjissāma.                                       Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā na nimittaggāhī, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma kāyindriyaṁ, kāyindriye saṁvaraṁ āpajjissāma.           Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī, nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjissāmā”ti evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.                                                                                                                                                   Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evamassa: “Hirottappenamhā samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo. Alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan”ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.                                                                                                                                               Ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave: Mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ, sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye.

9. Kiñca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?                                                                                                    “Bhojane mattaññuno[4031] bhavissāma. Paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āharissāma, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṁ na uppādessāmi. Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihārocā”ti, evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.                        Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evamassa: “Hirottappenamhā samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumhā guttadvārā, bhojane mattaññuno. Alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan”ti, tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.                                                              Ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave: Mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ, sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye.

10. Kiñca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?                                                                                                     “Jāgariyaṁ[4032] anuyuttā bhavissāma. Divasaṁ[4033] caṅkamena[4034] nisajjāya,[4035] āvaraṇīyehi[4036] dhammehi cittaṁ parisodhessāma.[4037]                                                                                                                                       Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ,[4038] caṅkamena nisajjāya, āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhessāma.                                                                                                                                          Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ, dakkhiṇena[4039] passena[4040] sīhaseyyaṁ[4041] kappessāma,[4042] pāde pādaṁ accādhāya[4043] satā sampajānā uṭṭhānasaññaṁ[4044] manasikaritvā.                                                                           Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya,[4045] caṅkamena nisajjāya, āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhessāmā”ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.                                                                                                                                    Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evamassa: “Hirottappenamhā samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumhā guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā. Alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan”ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.                               Ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave: Mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ, sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye.

11. Kiñca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?                                                                                       “Satisampajaññena samannāgatā bhavissāma. Abhikkante paṭikkante sampajānakārī,[4046] ālokite vilokite sampajānakārī, sammiñjite pasārite sampajānakārī, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī, uccārapassāvakamme sampajānakārī, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī”ti evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.                                                   Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evamassa: “Hirottappenamhā samannāgatā parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumhā guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā, satisampajaññena samannāgatā. Alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan”ti tāvatakeneva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.                                                                                                                                          Ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave: Mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ, sāmaññattho parihāyi, sati uttariṁ karaṇīye.

12. Kiñca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?                                                                                                           “Idha bhikkhave bhikkhu vivittaṁ senāsanaṁ bhajati:[4047] araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.

13. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati, pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.                                                                                                                        So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṁ parisodheti.                                                                                                                                     Thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṁ parisodheti.                                                                                                                               Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti.                                                                                                                                        Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṁ parisodheti.

14. Seyyathāpi bhikkhave puriso iṇaṁ[4048] ādāya kammante[4049] payojeyya,[4050] tassa te kammantā samijjheyyuṁ,[4051] so yāni ca porāṇāni[4052] iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya,[4053] siyā cassa uttariṁ[4054] avasiṭṭhaṁ[4055] dārābharaṇāya.[4056] Tassa evamassa: “Ahaṁ kho pubbe iṇaṁ ādāya kammante payojesiṁ, tassa me kammantā samijjhiṁsu. So ahaṁ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca byantīakāsiṁ. Atthi ca me uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārābhāraṇāyā”ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ.[4057]

Seyyathāpi bhikkhave puriso ābādhiko[4058] assa dukkhito bāḷhagilāno[4059] bhattañcassa nacchādeyya,[4060] na cassa kāye balamattā,[4061] so aparena samayena, tamhā ābādhā[4062] mucceyya,[4063] bhattañcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā. Tassa evamassa: “Ahaṁ kho pubbe ābādhiko ahosiṁ dukkhito bāḷhagilāno bhattañca me nacchādesi, na ca me āsi kāye balamattā. Somhi etarahi tamhā ābādhā mutto, bhattañca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā”ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ.

Seyyathāpi bhikkhave puriso bandhanāgāre[4064] baddho[4065] assa, so aparena samayena, tamhā bandhanā mucceyya sotthinā[4066] abyayena,[4067] na cassa koci bhogānaṁ vayo.[4068] Tassa evamassa: “Ahaṁ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṁ. Somhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā abyayena, natthi ca me koci bhogānaṁ vayo”ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ.

Seyyathāpi bhikkhave puriso dāso[4069] assa anattādhīno[4070] parādhīno,[4071] na yena kāmaṅgamo,[4072] so aparena samayena, tamhā dāsavyā mucceyya, attādhīno aparādhīno bhujisso[4073] yena kāmaṅgamo. Tassa evamassa: “Ahaṁ kho pubbe dāso āhosiṁ anattādhīno parādhīno, na yena kāmaṅgamo, somhi etarahi tamhā dāsavyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yena kāmaṅgamo”ti. So tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ.

Seyyathāpi bhikkhave puriso sadhano[4074] sabhogo[4075] kantāraddhānamaggaṁ[4076] paṭipajjeyya,[4077] so aparena samayena, tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abyayena, na cassa kiñci bhogānaṁ vayo. Tassa evamassa: “Ahaṁ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjiṁ, somhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abyayena, natthi ca me kiñci bhogānaṁ vayo”ti so tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ.

Evameva kho bhikkhave bhikkhu: yathā iṇaṁ, yathā rogaṁ, yathā bandhanāgāraṁ, yathā dāsavyaṁ, yathā kantāraddhānamaggaṁ; ime pañcanīvaraṇe appahīne attani samanupassati seyyathāpi bhikkhave: yathā ānaṇayaṁ, yathā ārogyaṁ, yathā bandhanā mokkhaṁ, yathā bhujissaṁ, yathā khemantabhūmiṁ; evameva bhikkhu ime pañcanīvaraṇe pahīne attani samanupassati.

15. So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe,[4078] vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti[4079] parisandeti[4080] paripūreti[4081] parippharati.[4082] Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ[4083] hoti. Seyyathāpi bhikkhave dakkho nahāpako[4084] vā nahāpakantevāsī vā kaṁsathāle[4085] nahānīyacuṇṇāni[4086] ākiritvā[4087] udakena paripphosakaṁ[4088] paripphosakaṁ sanneyya,[4089] sāyaṁ[4090] nahānīyapiṇḍi[4091] snehānugatā[4092] snehaparetā[4093] santarabāhirā[4094] phuṭā[4095] snehena[4096] na ca paggharaṇī.[4097]                                                                Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti.

16. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti.                                                                 Seyyathāpi bhikkhave udakarahado[4098] ubbhidodako,[4099] tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṁ,[4100] na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ; devo[4101] ca kālena kālaṁ sammādhāraṁ[4102] nānuppaveccheyya.[4103] Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā[4104] ubbhijjitvā[4105] tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa.                                                                              Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti.

17. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: “Upekkhako satimā sukhavihārī”ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ nippītikena[4106] sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti.                   Seyyathāpi bhikkhave uppaliniyaṁ[4107] vā paduminiyaṁ[4108] vā puṇḍarīkiniyaṁ[4109] vā, appekaccāni[4110] uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā, udake jātāni, udake saṁvaḍḍhāni[4111] udakānuggatāni[4112] antonimuggaposīni,[4113] tāni yāva caggā[4114] yāva ca mūlā, sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni. Na nesaṁ kiñci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa.                                                                                                                                 Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti.

18. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti.                            Seyyathāpi bhikkhave puriso odātena[4115] vatthena sasīsaṁ pārupitvā[4116] nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vattena apphuṭaṁ assa.                                                                                                      Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti.

19. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte, pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathīdaṁ: “Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe ‘amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṁ. Tatrāpāsiṁ evannāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathāpi bhikkhave puriso sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya, so tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgaccheyya, tassa evamassa: “Ahaṁ kho sakamhā gāmā amuṁ gāmaṁ agañchiṁ. Tatra evaṁ aṭṭhāsiṁ, evaṁ nisīdiṁ, evaṁ abhāsiṁ, evaṁ tuṇhī ahosiṁ, tamhāpi gāmā amuṁ gāmaṁ agañchiṁ. Tatrāpi evaṁ aṭṭhāsiṁ, evaṁ nisīdiṁ, evaṁ abhāsiṁ, evaṁ tuṇhī ahosiṁ. Somhi tamhā gāmā sakaṁyeva gāmaṁ paccāgato”ti. Evameva kho bhikkhave bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathīdaṁ: “Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe ‘amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṁ. Tatrāpāsiṁ evannāmo evaṁ gotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.

20. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte, sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: “Cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Seyyathāpassu bhikkhave dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṁ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi, evameva kho bhikkhave bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

21. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte, āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti: “So idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Ime āsavā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsāvāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ ‘vimuttami’ti ñāṇaṁ hoti. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti.                                                                                                                Seyyathāpi bhikkhave pabbatasaṅkhepe[4117] udakarahado[4118] accho[4119] vippasanno[4120] anāvilo,[4121] tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi[4122] sakkharakaṭhalampi[4123] macchagumbampi[4124] carantampi[4125] tiṭṭhantampi,[4126] tassa evamassa: “Ayaṁ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatrime sippisambukāpi sakkharakaṭhalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī”ti.                                                    Evameva kho bhikkhave bhikkhu “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. “Ime āsavā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodhagāminīpaṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ ‘vimuttami’ti ñāṇaṁ hoti. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti.

22. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu: samaṇo itipi, brāhmaṇo itipi, nahātako[4127] itipi, vedagū[4128] itipi, sottiyo[4129] itipi, ariyo itipi, arahaṁ itipi.

23. Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti?                                                                                     Samitāssa[4130] honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā[4131] dukkhavipākā, āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti.

24. Kathañca bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti?                                                                                  Bāhitāssa[4132] honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā, āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti.

25. Kathañca bhikkhave bhikkhu nahātako hoti?                                                                                   Nahātāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā, āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu nahātako hoti.

26. Kathañca bhikkhave bhikkhu vedagū hoti?                                                                                     Viditāssa[4133] honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā, āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu vedagū hoti.

27. Kathañca bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti?                                                                                       Nissutāssa[4134] honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā, āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti.

28. Kathañca bhikkhave bhikkhu ariyo hoti?                                                                                            Ārakāssa[4135] honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu ariyo hoti.

29. Kathañca bhikkhave bhikkhu arahaṁ hoti?                                                                                      Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu arahaṁ hoti.                                                               “Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti. 

~ Mahāassapurasuttaṁ navamaṁ. ~

 

(M.40.) Cūḷaassapurasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Aṅgesu viharati Assapuraṁ nāma Aṅgānaṁ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. “Samaṇā samaṇā”ti vo bhikkhave jano sañjānāti.[4136]                                                                                         Tumhe ca pana: “Ke tumhe”ti?[4137]                                                                                                         Puṭṭhā samānā: “Samaṇamhā”ti paṭijānātha.[4138]                                                                                                Tesaṁ vo bhikkhave evaṁ samaññānaṁ[4139] sataṁ, evampaṭiññānaṁ[4140] sataṁ:                                                   “Yā samaṇasāmīcipaṭipadā[4141] taṁ paṭipajjissāma,[4142] evaṁ no amhākaṁ samaññā ca ayaṁ saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā.[4143] Yesañca mayaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjāma,[4144] tesaṁ te kārā amhesu mahapphalā[4145] bhavissanti mahānisaṁsā.[4146] Amhākañcevāyaṁ pabbajjā avañjhā[4147] bhavissati saphalā[4148] sa-udrayā”ti.[4149]  Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na samaṇasāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno hoti?                                           Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo appahīno hoti, kodhanassa kodho appahīno hoti, upanāhissa upanāho[4150] appahīno hoti, makkhissa makkho[4151] appahīno hoti, paḷāsissa paḷāso[4152] appahīno hoti, issukissa issā[4153] appahīnā hoti, maccharissa macchariyaṁ[4154] appahīnaṁ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṁ[4155] appahīnaṁ hoti, māyāvissa māyā[4156] appahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā appahīnā hoti, micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi appahīnā hoti. Imesaṁ kho ahaṁ bhikkhave samaṇamalānaṁ[4157] samaṇadosānaṁ[4158] samaṇakasaṭānaṁ[4159] āpāyikānaṁ ṭhānānaṁ duggativedanīyānaṁ appahānā: ‘Na samaṇasāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno’ti vadāmi.

4. Seyyathāpi bhikkhave Maṭajaṁ nāma āvudhajātaṁ[4160] ubhato dhāraṁ[4161] pītanisitaṁ,[4162] tadassa saṅghāṭiyā[4163] sampārutaṁ[4164] sampaliveṭhitaṁ.[4165] Tathūpamāhaṁ bhikkhave imassa bhikkhuno pabbajjaṁ vadāmi.

5. Nāhaṁ bhikkhave saṅghāṭikassa[4166] saṅghāṭidhāraṇamattena[4167] sāmaññaṁ[4168] vadāmi.                                   Nāhaṁ bhikkhave acelakassa[4169] acelakamattena sāmaññaṁ vadāmi.                                                          Nāhaṁ bhikkhave rajojallikassa[4170] rajojallikamattena sāmaññaṁ vadāmi.                                              Nāhaṁ bhikkhave udakorohakassa[4171] udakorohakamattena sāmaññaṁ vadāmi.                                           Nāhaṁ bhikkhave rukkhamūlikassa[4172] rukkhamūlikamattena sāmaññaṁ vadāmi.                                    Nāhaṁ bhikkhave abbhokāsikassa[4173] abbhokāsikamattena sāmaññaṁ vadāmi.                                              Nāhaṁ bhikkhave ubbhaṭṭhakassa[4174] ubbhaṭṭhakamattena sāmaññaṁ vadāmi.                                        Nāhaṁ bhikkhave pariyāyabhattikassa[4175] pariyāyabhattikamattena sāmaññaṁ vadāmi.                                         Nāhaṁ bhikkhave mantajjhāyakassa[4176] mantajjhāyakamattena sāmaññaṁ vadāmi.                                        Nāhaṁ bhikkhave jaṭilakassa[4177] jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṁ vadāmi.

6. Saṅghāṭikassa ce bhikkhave saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,[4178] byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha; tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ saṅghāṭikaṁ kareyyuṁ, saṅghāṭikattameva samādapeyyuṁ:[4179] “Ehi tvaṁ bhadramukha[4180] saṅghāṭiko hohi, saṅghāṭikassa te sato saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati; byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissati, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave saṅghāṭikampi idhekaccaṁ passāmi: abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchādiṭṭhiṁ, tasmā na saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṁ vadāmi.

Acelakassa ce bhikkhave acelakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha; tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ acelakaṁ kareyyuṁ, acelakamattameva samādapeyyuṁ: “Ehi tvaṁ bhadramukha acelako hohi, acelakassa te sato acelakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave acelakampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchādiṭṭhiṁ, tasmā na acelakassa acelakamattena sāmaññaṁ vadāmi.

Rajojallikassa ce bhikkhave rajojallikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha; tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ rajojallikaṁ kareyyuṁ, rajojallikattameva samādapeyyuṁ: “Ehi tvaṁ bhadramukha rajojalliko hohi, rajojallikassa te sato rajojallikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave rajojallikampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchādiṭṭhiṁ, tasmā na rajojallikassa rajojallikamattena sāmaññaṁ vadāmi.

Udakorohakassa ce bhikkhave udakorohakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ udakorohakaṁ kareyyuṁ, udakorohakamattameva samādapeyyuṁ: “Ehi tvaṁ bhadramukha udakorohako hohi, udakorohakassa te sato udakorohakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave udakorohakampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchādiṭṭhiṁ, tasmā na udakorohakassa udakorohakamattena sāmaññaṁ vadāmi.

Rukkhamūlikassa ce bhikkhave rukkhamūlikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha; tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ rukkhamūlikaṁ kareyyuṁ, rukkhamūlikattameva samādapeyyuṁ: “Ehi tvaṁ bhadramukha rukkhamūliko hohi, rukkhamūlikassa te sato rukkhamūlikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave rukkhamūlikampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchādiṭṭhiṁ, tasmā na rukkhamūlikassa rukkhamūlikamattena sāmaññaṁ vadāmi.

Abbhokāsikassa ce bhikkhave abbhokāsikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha; tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ abbhokāsikaṁ kareyyuṁ, abbhokāsikattameva samādapeyyuṁ: “Ehi tvaṁ bhadramukha abbhokāsiko hohi, abbhokāsikassa te sato abbhokāsikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave abbhokāsikampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchādiṭṭhiṁ, tasmā na abbhokāsikassa abbhokāsikamattena sāmaññaṁ vadāmi.

Ubbhaṭṭhakassa ce bhikkhave ubbhaṭṭhakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha; tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ ubbhaṭṭhakaṁ kareyyuṁ, ubbhaṭṭhakattameva samādapeyyuṁ: “Ehi tvaṁ bhadramukha ubbhaṭṭhako hohi, ubbhaṭṭhakassa te sato ubbhaṭṭhakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave ubbhaṭṭhakampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchādiṭṭhiṁ, tasmā na ubbhaṭṭhakassa ubbhaṭṭhakamattena sāmaññaṁ vadāmi.

Pariyāyabhattikassa ce bhikkhave pariyāyabhattikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha; tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ pariyāyabhattikaṁ kareyyuṁ, pariyāyabhattakattameva samādapeyyuṁ: “Ehi tvaṁ bhadramukha pariyāyabhattiko hohi, pariyāyabhattikassa te sato pariyāyabhattikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave pariyāyabhattikampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchā diṭṭhiṁ, tasmā na pariyāyabhattikassa pariyāyabhattikamattena sāmaññaṁ vadāmi.

Mantajjhāyakassa ce bhikkhave mantajjhāyakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha; tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ mantajjhāyakaṁ kareyyuṁ, mantajjhāyakattameva samādapeyyuṁ: “Ehi tvaṁ bhadramukha mantajjhāyako hohi, mantajjhāyakassa te sato mantajjhāyakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave mantajjhāyakampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchā diṭṭhiṁ, tasmā na mantajjhāyakassa mantajjhāyakamattena sāmaññaṁ vadāmi.

Jaṭilakassa ce bhikkhave jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariyaṁ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha; tamenaṁ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṁ jaṭilakaṁ kareyyuṁ, jaṭilakattameva samādapeyyuṁ: “Ehi tvaṁ bhadramukha jaṭilako hohi, jaṭilakassa te sato jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṁ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī”ti. Yasmā ca kho ahaṁ bhikkhave jaṭilakampi idhekaccaṁ passāmi abhijjhāluṁ byāpannacittaṁ kodhanaṁ upanāhiṁ makkhiṁ paḷāsiṁ issukiṁ macchariṁ saṭhaṁ māyāviṁ pāpicchaṁ micchā diṭṭhiṁ, tasmā na jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṁ vadāmi.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇasāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno hoti?                                               “Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti, kodhanassa kodho pahīno hoti, upanāhissa upanāho pahīno hoti, makkhissa makkho pahīno hoti, paḷāsissa paḷāso pahīno hoti, issukissa issā pahīnā hoti, maccharissa macchariyaṁ pahīnaṁ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṁ pahīnaṁ hoti, māyāvissa māyā pahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti, micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīnā hoti.                                                                    Imesaṁ kho ahaṁ bhikkhave samaṇamalānaṁ samaṇadosānaṁ samaṇakasaṭānaṁ āpāyikānaṁ ṭhānānaṁ duggativedanīyānaṁ pahānā samaṇasāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno”ti vadāmi.

8. So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṁ samanupassati, tassa sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṁ samanupassato pāmujjaṁ[4181] jāyati, pamuditassa pīti[4182] jāyati, pītimanassa kāyo passambhati,[4183] passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati.

9. So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.

10. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.

11. Muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.

12. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.

13. Seyyathāpi bhikkhave pokkharaṇī[4184] acchodikā[4185] sātodikā[4186] sītodikā setakā[4187] supatitthā[4188] ramaṇīyā.[4189] Puratthimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto[4190] ghammapareto kilanto tasito pipāsito.[4191] So taṁ pokkharaṇiṁ āgamma[4192] vineyya[4193] udakapipāsaṁ, vineyya ghammapariḷāhaṁ.[4194]                   Pacchimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ āgamma vineyya udakapipāsaṁ, vineyya ghammapariḷāhaṁ.                                      Uttarāya cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ āgamma vineyya udakapipāsaṁ, vineyya ghammapariḷāhaṁ.                                Dakkhiṇāya cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ āgamma vineyya udakapipāsaṁ, vineyya ghammapariḷāhaṁ.                                           Yato kuto cepi naṁ puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ āgamma vineyya udakapipāsaṁ, vineyya ghammapariḷāhaṁ.                                      

“Evameva kho bhikkhave Khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma, evaṁ mettaṁ karuṇaṁ muditaṁ upekkhaṁ bhāvetvā labhati ajjhattaṁ vūpasamaṁ,[4195] ajjhattaṁ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno”ti vadāmi. “Brāhmaṇakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma, evaṁ mettaṁ karuṇaṁ muditaṁ upekkhaṁ bhāvetvā labhati ajjhattaṁ vūpasamaṁ, ajjhattaṁ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno”ti vadāmi.                             “Vessakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma, evaṁ mettaṁ karuṇaṁ muditaṁ upekkhaṁ bhāvetvā labhati ajjhattaṁ vūpasamaṁ, ajjhattaṁ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno”ti vadāmi.                                                                 “Suddakulā cepi kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma, evaṁ mettaṁ karuṇā muditaṁ upekkhaṁ bhāvetvā labhati ajjhattaṁ vūpasamaṁ, ajjhattaṁ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṁ paṭipanno”ti vadāmi.

14. Khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, āsavānaṁ khayā samaṇo hoti.                                                                                                       Brāhmaṇakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, āsavānaṁ khayā samaṇo hoti.                                                                                                                   Vessakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, āsavānaṁ khayā samaṇo hoti.                                                                                                                                           Suddakulā cepi agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, āsavānaṁ khayā samaṇo hoti.                                                                                                                                                  Yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, so ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, āsavānaṁ khayā samaṇo hoti.                                                                                                                “Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti. 

~ Cūḷaassapurasuttaṁ dasamaṁ. ~

Mahāyamakavaggo catuttho.

 

(M.41.) Sāleyyakasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena

saddhiṁ yena Sālā nāma Kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari.[4196]

 

2. Assosuṁ[4197] kho Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā: “Samaṇo khalu[4198] bho Gotamo Sakyaputto

Sakyakulā pabbajito, Kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ Sālaṁ

anuppatto. Taṁ kho pana bhavantaṁ Gotamaṁ evaṁ kalyāṇo[4199] kittisaddo[4200] abbhuggato[4201]: ‘Itipi so

Bhagavā Arahaṁ Sammā-Sambuddho Vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū Anuttaro

Purisadammasārathī Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ

samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā

sacchikatvā pavedeti.[4202] So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ

sātthaṁ[4203] sabyañjanaṁ[4204] kevalaparipuṇṇaṁ[4205] parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.[4206] Sādhu kho pana tathārūpānaṁ[4207] Arahataṁ dassanaṁ[4208] hotī’”ti.

 

3. Atha[4209] kho Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā

appekacce[4210] Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce Bhagavatā saddhiṁ

sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena

Bhagavā tenañjaliṁ panāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce Bhagavato saṅtike nāmagottaṁ

sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.

 

4. Ekamantaṁ nisinnā kho Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavannaṁ etadavocuṁ: “Ko[4211] nu

kho bho Gotama hetu,[4212] ko paccayo[4213] yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā,

apāyaṁ[4214] duggatiṁ[4215] vinipātaṁ[4216] nirayaṁ[4217] upapajjanti?                                 

Ko pana bho Gotama hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā, paraṁ maraṇā,

sugatiṁ[4218] saggaṁ[4219] lokaṁ upapajjantī”ti?

 

5. “Adhammacariyā[4220] visamacariyā[4221] hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

param maraṇā, apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Dhammacariyā[4222] samacariyā[4223]

hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā, sugatiṁ saggaṁ lokaṁ

upapajjantī”ti.

 

6. “Na kho mayaṁ imassa bhoto Gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa

vitthārena atthaṁ ājānāma. Sādhu no bhavaṁ Gotamo tathā dhammaṁ desetu, yathā mayaṁ imassa

bhoto Gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ

ājāneyyāmā”ti.                                                                  

“Tena hi gahapatayo suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ bho”ti kho Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

 

7. Tividhaṁ[4224] kho gahapatayo kāye[4225] adhammacariyā visamacariyā hoti. Catubbidhaṁ[4226] vācāya[4227]

adhammacariyā visamacariyā hoti. Tividhaṁ manasā[4228] adhammacariyā visamacariyā hoti.

 

8. Kathañca[4229] gahapatayo tividhaṁ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti?

Idha[4230] gahapatayo ekacco[4231] pāṇātipātī[4232] hoti: luddo[4233] lohitapāṇī,[4234] hatapahate[4235] niviṭṭho,[4236]

adayāpanno[4237] pāṇabhūtesu.[4238]

Adinnādāyī[4239] kho pana hoti: Yaṁ taṁ parassa[4240] paravittūpakaraṇaṁ[4241] gāmagataṁ[4242] vā araññagataṁ

vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ[4243] ādātā[4244] hoti.

 

Kāmesu[4245] micchācārī[4246] kho pana hoti: Yā tā māturakkhitā[4247] piturakkhitā[4248] mātāpiturakkhitā

bhāturakkhitā[4249] bhaginirakkhitā[4250] ñātirakkhitā[4251] gottarakkhitā[4252] dhammarakkhitā[4253] sassāmikā[4254]

saparidaṇḍā[4255] antamaso[4256] mālāguṇaparikkhittāpi;[4257] tathārūpāsu[4258] cārittaṁ[4259] āpajjitā hoti.

Evaṁ kho gahapatayo tividhaṁ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti.

 

9. Kathañca gahapatayo catubbidhaṁ vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco musāvādī[4260] hoti: Sabhāgato[4261] vā parisagato[4262] vā ñātimajjhagato[4263] vā

pūgamajjhagato[4264] vā rājakulamajjhagato[4265] vā abhinīto[4266] sakkhipuṭṭho:[4267]

‘Ehambho[4268] purisa[4269] yaṁ jānāsi, taṁ vadehī’ti. So ajānaṁ vā āha:[4270] ‘Jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘Na

jānāmī’ti; apassaṁ vā āha: ‘Passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘Na passāmī’ti.

Iti attahetu[4271] vā parahetu[4272] vā āmisakiñcikkhahetu[4273] vā sampajānamusā[4274] bhāsitā hoti.

 

Pisuṇāvāco[4275] kho pana hoti: Ito[4276] sutvā[4277] amutra[4278] akkhātā,[4279] imesaṁ[4280] bhedāya;[4281] amutra vā

sutvā imesaṁ akkhātā, amūsaṁ bhedāya. Iti[4282] samaggānaṁ[4283] vā bhettā,[4284] bhinnānaṁ[4285] vā

anuppadātā,[4286] vaggārāmo vaggarato[4287] vagganandī,[4288] vaggakaraṇiṁ[4289] vācaṁ bhāsitā hoti.

 

Pharusāvāco[4290] kho pana hoti: Yā sā vācā aṇḍakā[4291] kakkasā[4292] parakaṭukā[4293] parābhisajjanī[4294]

kodhasāmantā[4295] asamādhisaṁvattanikā,[4296] tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

 

Samphappalāpi[4297] kho pana hoti: Akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī

anidhānavatiṁ[4298] vācaṁ bhāsitā hoti; akālena anapadesaṁ[4299] apariyantavatiṁ[4300] anatthasaṁhitaṁ.

Evaṁ kho gahapatayo catubbidhaṁ vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti.

 

10. Kathañca gahapatayo tividhaṁ manasā adhammacariyā visamacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco abhijjhālu[4301] hoti yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ[4302] taṁ abhijjhitā

hoti: ‘Aho vata yaṁ parassa taṁ mama assā’ti.[4303]

 

Byāpannacitto[4304] kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo:[4305] ‘Ime sattā haññantu[4306] vā vajjhantu[4307] vā

ucchijjantu[4308] vā vinassantu[4309] vā, mā vā ahesuṁ[4310] iti vā’ti.

 

Micchādiṭṭhi[4311] kho pana hoti viparītadassano:[4312] ‘Natthi dinnaṁ,[4313] natthi yiṭṭhaṁ,[4314] natthi hutaṁ,[4315]

natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko; natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi

mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā,[4316] natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā[4317]

sammāpaṭipannā,[4318] ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.

Evaṁ kho gahapatayo tividhaṁ manasā adhammacariyā visamacariyā hoti.

 

Evaṁ adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā, apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.

 

11. Tividhaṁ kho gahapatayo kāyena dhammacariyā samacariyā hoti. Catubbidhaṁ vācāya

dhammacariyā samacariyā hoti. Tividhaṁ manasā dhammacariyā samacariyā hoti.

 

12. Kathañca gahapatayo tividhaṁ kāyena dhammacariyā samacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato[4319] hoti: Nihitadaṇḍo nihitasattho[4320]

lajjī[4321] dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

 

Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti: Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ

vā araññagataṁ vā taṁ nādinnaṁ[4322] theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti.

 

Kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti: Yā tā māturakkhitā piturakkhitā

mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā

sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti.

Evaṁ kho gahapatayo tividhaṁ kāyena dhammacariyā samacariyā hoti.

 

13. Kathañca gahapatayo catubbidhaṁ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti: Sabhāgato vā parisagato vā

ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘Ehambho

purisa yaṁ jānāsi, taṁ vadehī’ti. So ajānaṁ vā āha: ‘Na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘Jānāmī’ti;

apassaṁ vā āha: ‘Na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘Passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā

āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

 

Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti: Ito sutvā na amutra akkhātā, imesaṁ

bhedāya; amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā, amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā[4323]

sahitānaṁ[4324] vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samaggakaraṇiṁ[4325] vācaṁ bhāsitā hoti.

 

Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti: Yā sā vācā nelā[4326] kaṇṇasukhā[4327]

pemanīyā[4328] hadayaṅgamā[4329] porī[4330] bahujanakantā[4331] bahujanamanāpā,[4332] tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā

hoti.

 

Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti: Kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī

vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.

Evaṁ kho gahapatayo catubbidhaṁ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti.

 

14. Kathañca gahapatayo tividhaṁ manasā dhammacariyā samacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti: Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ nābhijjhitā

hoti: ‘Aho vata yaṁ parassa taṁ mama assā’ti.

 

Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘Ime sattā averā[4333] abyāpajjhā[4334]

anīghā[4335] sukhi[4336] attānaṁ[4337] pariharantū’ti.[4338]

 

Sammādiṭṭhi kho pana hoti aviparītadassano: ‘Atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi

sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko; atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi

pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā, ye imañca

lokaṁ, parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.

Evaṁ kho gahapatayo tividhaṁ manasā dhammacariyā samacariyā hoti.

 

Evaṁ dhammacariyā samacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

 

15. “Ākaṅkheyya[4339] ce[4340] gahapatayo dhammacārī[4341] samacārī: ‘Aho[4342] vatāhaṁ kāyassa bhedā

parammaraṇā, khattiyamahāsālānaṁ[4343] vā sahavyataṁ[4344] upapajjeyyan’ti![4345] Ṭhānaṁ kho panetaṁ

vijjati; yaṁ so kāyassa bhedā parammaraṇā, khattiyamahāsālānaṁ vā sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?[4346]

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

16. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

brāhmaṇamahāsāḷānaṁ[4347] vā sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, brāhmaṇamahāsāḷānaṁ vā sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

17. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

gahapatimahāsālānaṁ[4348] vā sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, gahapatimahāsālānaṁ vā sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

18. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

cātummahārājikānaṁ[4349] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, cātummahārājikānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

19. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

tāvatiṁsānaṁ[4350] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

20. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

yāmānaṁ[4351] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, yāmānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

21. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

tusitānaṁ[4352] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, tusitānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

22. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

nimmānaratīnaṁ[4353] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

23. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

paranimmitavasavattīnaṁ[4354] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ

so kāyassa bhedā parammaraṇā, paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

24. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

brahmakāyikānaṁ[4355] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

25. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

ābhānaṁ[4356] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, ābhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

26. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

parittābhānaṁ[4357] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, parittābhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

27. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

appamāṇābhānaṁ[4358] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, appamāṇābhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

28. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

ābhassarānaṁ[4359] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, ābhassarānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

29. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

subhānaṁ[4360] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, subhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

30. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

parittasubhānaṁ[4361] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, parittasubhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

31. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

appamāṇasubhānaṁ[4362] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, appamāṇasubhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

32. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

subhakiṇṇakānaṁ[4363] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, subhakiṇṇakānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

33. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

vehapphalānaṁ[4364] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, vehapphalānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

34. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

avihānaṁ[4365] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, avihānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

35. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

atappānaṁ[4366] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, atappānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

36. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

sudassānaṁ[4367] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, sudassānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

37. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

sudassīnaṁ[4368] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, sudassīnaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

38. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

akaniṭṭhakānaṁ[4369] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, akaniṭṭhakānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

39. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

ākāsānañcāyatanūpagānaṁ[4370] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati;

yaṁ so kāyassa bhedā parammaraṇā, ākāsānañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

40. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

viññāṇañcāyatanūpagānaṁ[4371] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati;

yaṁ so kāyassa bhedā parammaraṇā, viññāṇañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

41. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

ākiñcaññāyatanūpagānaṁ[4372] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ

so kāyassa bhedā parammaraṇā, ākiñcaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

42. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ[4373] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ

vijjati; yaṁ so kāyassa bhedā parammaraṇā, nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ

sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

43. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacāri: ‘Aho vatāhaṁ āsavānaṁ khayā anāsavaṁ

cetovimuttiṁ[4374] paññāvimuttiṁ[4375] diṭṭheva dhamme[4376] sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja

vihareyyan’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ

paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī”ti.

 

44. Evaṁ vutte, Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavantaṁ etadavocuṁ: ‘Abhikkantaṁ bho

Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama. Seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya.

Paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya,

“cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti. Evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.

Ete mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no

bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate’”ti.

 

~ Sāleyyakasuttaṁ paṭhamaṁ. ~

 

(M.42.) Veraṁjakāsuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Tena kho pana samayena Verañjakā brāhmaṇagahapatikā Sāvatthiyaṁ paṭivasanti[4377] kenacideva karaṇīyena.

3. Assosuṁ[4378] kho Verañjakā brāhmaṇagahapatikā: “Samaṇo khalu[4379] bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā

pabbajito Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Taṁ kho pana bhavantaṁ Gotamaṁ

evaṁ kalyāṇo[4380] kittisaddo[4381] abbhuggato:[4382] ‘Itipi so Bhagavā Arahaṁ Sammā-Sambuddho

Vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū Anuttaro Purisadammasārathī Satthā devamanussānaṁ

Buddho Bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ

sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti.[4383] So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ

majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ[4384] sabyañjanaṁ[4385] kevalaparipuṇṇaṁ[4386] parisuddhaṁ

brahmacariyaṁ pakāseti.[4387] Sādhu kho pana tathārūpānaṁ[4388] Arahataṁ dassanaṁ[4389] hotī’”ti.

 

4. Atha[4390] kho Verañjakā brāhmaṇagahapatikā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā

appekacce[4391] Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce Bhagavatā saddhiṁ

sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce yena

Bhagavā tenañjaliṁ panāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce Bhagavato sannike nāmagottaṁ

sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.

 

5. Ekamantaṁ nisinnā kho Verañjakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavannaṁ etadavocuṁ:

“Ko[4392] nu kho bho Gotama hetu,[4393] ko paccayo[4394] yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā,

apāyaṁ[4395] duggatiṁ[4396] vinipātaṁ[4397] nirayaṁ[4398] upapajjanti?                                 

Ko pana bho Gotama hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā, paraṁ maraṇā,

sugatiṁ[4399] saggaṁ[4400] lokaṁ upapajjantī”ti?

 

6. “Adhammacariyā[4401] visamacariyā[4402] hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

param maraṇā, apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Dhammacariyā[4403] samacariyā[4404]

hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā, sugatiṁ saggaṁ lokaṁ

upapajjantī”ti.

 

7. “Na kho mayaṁ imassa bhoto Gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa

vitthārena atthaṁ ājānāma. Sādhu no bhavaṁ Gotamo tathā dhammaṁ desetu, yathā mayaṁ imassa

bhoto Gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ

ājāneyyāmā”ti.                                                                  

“Tena hi gahapatayo suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ bho”ti kho Verañjakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

 

8. Tividhaṁ[4405] kho gahapatayo kāye[4406] adhammacariyā visamacariyā hoti. Catubbidhaṁ[4407] vācāya[4408]

adhammacariyā visamacariyā hoti. Tividhaṁ manasā[4409] adhammacariyā visamacariyā hoti.

 

9. “Kathañca[4410] gahapatayo tividhaṁ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti?

Idha[4411] gahapatayo ekacco[4412] pāṇātipātī[4413] hoti: luddo[4414] lohitapāṇī,[4415] hatapahate[4416] niviṭṭho,[4417]

adayāpanno[4418] pāṇabhūtesu.[4419]

Adinnādāyī[4420] kho pana hoti. Yaṁ taṁ parassa[4421] paravittūpakaraṇaṁ[4422] gāmagataṁ[4423] vā araññagataṁ

vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ[4424] ādātā[4425] hoti.

 

Kāmesu[4426] micchācārī[4427] kho pana hoti. Yā tā māturakkhitā[4428] piturakkhitā[4429] mātāpiturakkhitā

bhāturakkhitā[4430] bhaginirakkhitā[4431] ñātirakkhitā[4432] gottarakkhitā[4433] dhammarakkhitā[4434] sassāmikā[4435]

saparidaṇḍā[4436] antamaso[4437] mālāguṇaparikkhittāpi;[4438] tathārūpāsu[4439] cārittaṁ[4440] āpajjitā hoti.

Evaṁ kho gahapatayo tividhaṁ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti.”

 

10. “Kathañca gahapatayo catubbidhaṁ vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco musāvādī[4441] hoti: sabhāgato[4442] vā parisagato[4443] vā ñātimajjhagato[4444] vā

pūgamajjhagato[4445] vā rājakulamajjhagato[4446] vā abhinīto[4447] sakkhipuṭṭho:[4448]

‘Ehambho[4449] purisa[4450] yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti. So ajānaṁ vā āha:[4451] ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na

jānāmī’ti; apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti.

Iti attahetu[4452] vā parahetu[4453] vā āmisakiñcikkhahetu[4454] vā sampajānamusā[4455] bhāsitā hoti.

 

Pisuṇāvāco[4456] kho pana hoti: ito[4457] sutvā[4458] amutra[4459] akkhātā,[4460] imesaṁ[4461] bhedāya;[4462] amutra vā

sutvā imesaṁ akkhātā, amūsaṁ bhedāya. Iti[4463] samaggānaṁ[4464] vā bhettā,[4465] bhinnānaṁ[4466] vā

anuppadātā,[4467] vaggārāmo vaggarato[4468] vagganandī,[4469] vaggakaraṇiṁ[4470] vācaṁ bhāsitā hoti.

 

Pharusāvāco[4471] kho pana hoti; yā sā vācā aṇḍakā[4472] kakkasā[4473] parakaṭukā[4474] parābhisajjanī[4475]

kodhasāmantā[4476] asamādhisaṁvattanikā,[4477] tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

 

Samphappalāpi[4478] kho pana hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī,

anidhānavatiṁ[4479] vācaṁ bhāsitā hoti; akālena anapadesaṁ[4480] apariyantavatiṁ[4481] anatthasaṁhitaṁ.

Evaṁ kho gahapatayo catubbidhaṁ vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti.”

 

11. “Kathañca gahapatayo tividhaṁ manasā adhammacariyā visamacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco abhijjhālu[4482] hoti yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ[4483] taṁ abhijjhitā

hoti: ‘Aho vata yaṁ parassa taṁ mama assā’ti.[4484]

 

Byāpannacitto[4485] kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo:[4486] ‘ime sattā haññantu[4487] vā vajjhantu[4488] vā

ucchijjantu[4489] vā vinassantu[4490] vā, mā vā ahesuṁ[4491] iti vā’ti.

 

Micchādiṭṭhi[4492] kho pana hoti viparītadassano:[4493] ‘natthi dinnaṁ,[4494] natthi yiṭṭhaṁ,[4495] natthi hutaṁ,[4496]

natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko; natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi

mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā,[4497] natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā[4498]

sammāpaṭipannā,[4499] ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.

Evaṁ kho gahapatayo tividhaṁ manasā adhammacariyā visamacariyā hoti.”

Evaṁ adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā, apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.

 

12. Tividhaṁ kho gahapatayo kāyena dhammacariyā samacariyā hoti. Catubbidhaṁ vācāya

dhammacariyā samacariyā hoti. Tividhaṁ manasā dhammacariyā samacariyā hoti.

 

13. “Kathañca gahapatayo tividhaṁ kāyena dhammacariyā samacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato[4500] hoti nihitadaṇḍo nihitasattho[4501]

lajjī[4502] dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

 

Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti; yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ

vā araññagataṁ vā taṁ nādinnaṁ[4503] theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti.

 

Kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti; yā tā māturakkhitā piturakkhitā

mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā

sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti.

Evaṁ kho gahapatayo tividhaṁ kāyena dhammacariyā samacariyā hoti.”

 

14. “Kathañca gahapatayo catubbidhaṁ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti; sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘Ehambho

purisa yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti. So ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti; apassaṁ

vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu

vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

 

Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā, imesaṁ

bhedāya; amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā, amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā[4504]

sahitānaṁ[4505] vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samaggakaraṇiṁ[4506] vācaṁ bhāsitā hoti.

 

Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā[4507] kaṇṇasukhā[4508] pemanīyā[4509]

hadayaṅgamā[4510] porī[4511] bahujanakantā[4512] bahujanamanāpā,[4513] tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

 

Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti; kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī

vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.

Evaṁ kho gahapatayo catubbidhaṁ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti.”

 

15. “Kathañca gahapatayo tividhaṁ manasā dhammacariyā samacariyā hoti?

Idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti: yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ nābhijjhitā hoti:  ‘Aho vata yaṁ parassa taṁ mama assā’ti.

 

Abyāpannacitto kho pana hoti; appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā[4514] abyāpajjhā[4515]

anīghā[4516] sukhi[4517] attānaṁ[4518] pariharantū’ti.[4519]

 

Sammādiṭṭhi kho pana hoti aviparītadassano: ‘Atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi

sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko; atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi

pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā, ye imañca

lokaṁ, parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.

Evaṁ kho gahapatayo tividhaṁ manasā dhammacariyā samacariyā hoti.”

Evaṁ dhammacariyā samacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.

 

16. “Ākaṅkheyya[4520] ce[4521] gahapatayo dhammacārī[4522] samacārī: ‘Aho[4523] vatāhaṁ kāyassa bhedā

parammaraṇā, khattiyamahāsālānaṁ[4524] vā sahavyataṁ[4525] upapajjeyyan’ti![4526] Ṭhānaṁ kho panetaṁ

vijjati; yaṁ so kāyassa bhedā parammaraṇā, khattiyamahāsālānaṁ vā sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?[4527]

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

17. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

brāhmaṇamahāsāḷānaṁ[4528] vā sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, brāhmaṇamahāsāḷānaṁ vā sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

18. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

gahapatimahāsālānaṁ[4529] vā sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, gahapatimahāsālānaṁ vā sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

19. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

cātummahārājikānaṁ[4530] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, cātummahārājikānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

20. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

tāvatiṁsānaṁ[4531] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

21. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

yāmānaṁ[4532] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, yāmānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

22. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

tusitānaṁ[4533] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, tusitānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

23. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

nimmānaratīnaṁ[4534] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

24. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

paranimmitavasavattīnaṁ[4535] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ

so kāyassa bhedā parammaraṇā, paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

25. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

brahmakāyikānaṁ[4536] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

26. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

ābhānaṁ[4537] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, ābhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

27. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

parittābhānaṁ[4538] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, parittābhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

28. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

appamāṇābhānaṁ[4539] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, appamāṇābhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

29. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

ābhassarānaṁ[4540] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, ābhassarānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

30. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

subhānaṁ[4541] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, subhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

31. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

parittasubhānaṁ[4542] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, parittasubhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

32. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

appamāṇasubhānaṁ[4543] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, appamāṇasubhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

33. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

subhakiṇṇakānaṁ[4544] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, subhakiṇṇakānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

34. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

vehapphalānaṁ[4545] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, vehapphalānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

35. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

avihānaṁ[4546] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, avihānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

36. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

atappānaṁ[4547] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, atappānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

37. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

sudassānaṁ[4548] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, sudassānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

38. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

sudassīnaṁ[4549] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so kāyassa

bhedā parammaraṇā, sudassīnaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

39. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

akaniṭṭhakānaṁ[4550] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so

kāyassa bhedā parammaraṇā, akaniṭṭhakānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

40. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

ākāsānañcāyatanūpagānaṁ[4551] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati;

yaṁ so kāyassa bhedā parammaraṇā, ākāsānañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

41. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

viññāṇañcāyatanūpagānaṁ[4552] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati;

yaṁ so kāyassa bhedā parammaraṇā, viññāṇañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

42. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

ākiñcaññāyatanūpagānaṁ[4553] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ

so kāyassa bhedā parammaraṇā, ākiñcaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

43. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: ‘Aho vatāhaṁ kāyassa bhedā parammaraṇā,

nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ[4554] devānaṁ sahavyataṁ upapajjeyyan’ti! Ṭhānaṁ kho panetaṁ

vijjati; yaṁ so kāyassa bhedā parammaraṇā, nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ

sahavyataṁ upapajjeyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 

44. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacāri: ‘Aho vatāhaṁ āsavānaṁ khayā anāsavaṁ

cetovimuttiṁ[4555] paññāvimuttiṁ[4556] diṭṭheva dhamme[4557] sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja

vihareyyan’ti. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati; yaṁ so āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ

paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya.

Taṁ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī”ti.

 

45. Evaṁ vutte, Verañjakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavantaṁ etadavocuṁ: ‘abhikkantaṁ bho

Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama. Seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya.

Paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya,

“cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti, evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.

Ete mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no

bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate’ti.

 

~ Veraṁjakāsuttaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ ~

 

(M.43.) Mahāvedallasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṁ patisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhito āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca:

2. “‘Duppañño duppañño’ti[4558] āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso ‘duppañño’ti vuccatī”ti? “‘Nappajānāti nappajānātī’ti kho āvuso; tasmā ‘duppañño’”ti vuccati. Kiñca nappajānāti?[4559]                       “‘Idaṁ dukkhan’ti nappajānāti; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti nappajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti nappajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti nappajānāti’”īt.                                             “‘Nappajānātī’ti kho āvuso; tasmā ‘duppañño’”ti vuccati.                                                              “Sādhāvuso”ti kho āyasmā Mahākoṭṭhito āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchi:

3. “‘Paññavā paññavā’ti[4560] āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso ‘paññavā’ti vuccatī”ti?                      “‘Pajānāti pajānātī’ti kho āvuso; tasmā ‘paññavā’”ti vuccati. Kiñca pajānāti?                                        “‘Idaṁ dukkhan’ti pajānāti; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti pajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti pajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’”ti pajānāti.                                                                                   “‘Pajānāti pajānātī’ti kho āvuso; tasmā ‘paññavā’”ti vuccati.

4. “‘Viññāṇaṁ viññāṇan’ti[4561] āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso ‘viññāṇan’ti vuccatī”ti?                 “‘Vijānāti vijānātī’ti[4562] kho āvuso; tasmā ‘viññāṇan’”ti vuccati. Kiñca vijānāti?                                     “‘Sukhan’tipi vijānāti; ‘dukkhan’tipi vijānāti; ‘adukkhamasukhan’”tipi vijānāti.                                  “‘Vijānāti vijānātī’ti kho āvuso; tasmā ‘viññāṇan’ti vuccatī”ti.

5. “Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṁ, ime dhammā saṁsaṭṭhā[4563] udāhu[4564] visaṁsaṭṭhā?                             Labbhā[4565] ca panime dhammānaṁ vinibbhujitvā[4566] vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ[4567] paññāpetun”ti?[4568]                     “Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṁ, ime dhammā saṁsaṭṭhā, no visaṁsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ.[4569] Yañcāvuso pajānāti, taṁ vijānāti. Yaṁ vijānāti, taṁ pajānāti. Tasmā ime dhammā saṁsaṭṭhā, no visaṁsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetun”ti.

6. “Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṁ, imesaṁ dhammānaṁ saṁsaṭṭhānaṁ, no visaṁsaṭṭhānaṁ, kiṁ nānākaraṇan”ti?                                                                                                                                                      “Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṁ, imesaṁ dhammānaṁ saṁsaṭṭhānaṁ, no visaṁsaṭṭhānaṁ; paññā bhāvetabbā,[4570] viññāṇaṁ pariññeyyaṁ.[4571] Idaṁ nesaṁ nānākaraṇan”ti.

7. “ ‘Vedanā vedanā’ti[4572] āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso ‘vedanā’ti vuccatī”ti?                                “‘Vedeti vedetī’ti[4573] kho āvuso; tasmā ‘vedanā’”ti vuccati. Kiñca vedeti?                                                “Sukhampi vedeti, dukkhampi vedeti, adukkhamasukhampi vedeti.                                                           ‘Vedeti vedetī’ti kho āvuso; tasmā ‘vedanā’ti vuccatī”ti.

8. “ ‘Saññā saññā’ti[4574] āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso ‘saññā’ti vuccatī”ti?                               “‘Sañjānāti sañjānātī’ti[4575] kho āvuso; tasmā ‘saññā’”ti vuccati. Kiñca sañjānāti?                                    “Nīlakampi[4576] sañjānāti, pītakampi[4577] sañjānāti, lohitakampi[4578] sañjānāti, odātampi[4579] sañjānāti.                 ‘Sañjānāti sañjānātī’ti kho āvuso; tasmā ‘saññā’”ti vuccati.

9. “Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṁ, ime dhammā saṁsaṭṭhā udāhu visaṁsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetun”ti?                   “Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṁ, ime dhammā saṁsaṭṭhā no visaṁsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ. Yañcāvuso vedeti, taṁ sañjānāti, yaṁ sañjānāti, taṁ vijānāti; tasmā ime dhammā sasaṁṭṭhā no visaṁsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetun”ti.

10. “Nissaṭṭhena[4580] hāvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena kiṁ neyyan”ti?[4581] “Nissaṭṭhena hāvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena:                                                   “Ananto ākāso”ti ākāsānañcāyatanaṁ neyyaṁ.                                                                                      “Anantaṁ viññāṇan”ti viññāṇañcāyatanaṁ neyyaṁ.                                                                                   “Natthi kiñcī”ti ākiñcaññāyatanaṁ neyyan”ti.

11. “Neyyaṁ panāvuso dhammaṁ kena pajānātī”ti?[4582]                                                                            “Neyyaṁ kho āvuso dhammaṁ paññācakkhunā pajānātī”ti.

12. “Paññā panāvuso kimatthiyā”ti?[4583]                                                                                                         “Paññā kho āvuso abhiññatthā[4584] pariññatthā[4585] pahānatthā”ti.[4586]

13. “Kati[4587] panāvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti?                                                                                         “Dve kho āvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya: Parato ca ghoso,[4588] yoniso ca manasikāro.                      Ime kho āvuso dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti.

14. “Katīhi panāvuso aṅgehi[4589] anuggahītā[4590] sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā cā”ti?                     “Pañcahi kho āvuso aṅgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā ca.                                                                      Idhāvuso sammādiṭṭhi: sīlānuggahītā ca hoti, sutānuggahitā[4591] ca hoti, sākacchānuggahītā[4592] ca hoti, samathānuggahītā ca hoti, vipassanānuggahītā ca hoti.                                                                                     Imehi kho āvuso pañcahi aṅgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā cā”ti.

15. “Kati panāvuso bhavā”ti?[4593]                                                                                                                         “Tayo me āvuso bhavā: Kāma bhavo,[4594] rūpabhavo,[4595] arūpabhavo”ti.[4596]

16. “Kathaṁ panāvuso āyatiṁ[4597] punabbhavābhinibbatti[4598] hotī”ti?                                               “Avijjānīvaraṇānaṁ[4599] kho āvuso sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ tatra tatrābhinandanā. Evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hotī”ti.

17. “Kathaṁ panāvuso āyatiṁ punabbhavābhinibbatti na hotī”ti?                                                     “Avijjāvirāgā kho āvuso vijjuppādā taṇhānirodhā. Evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti na hotī”ti.

18. “Katamaṁ panāvuso paṭhamaṁ jhānan”ti?                                                                                      “Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ, paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.                                                                                   Idaṁ vuccatāvuso paṭhamaṁ jhānan”ti.

19. “Paṭhamaṁ panāvuso jhānaṁ kataṅgikan”ti?[4600]                                                                                “Paṭhamaṁ kho āvuso jhānaṁ pañcaṅgikaṁ.                                                                                             Idhāvuso paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa[4601] bhikkhuno vitakko[4602] ca vattati,[4603] vicāro[4604] ca pīti ca sukhañca cittekaggatā[4605] ca.                                                                                                                               Paṭhamaṁ kho āvuso jhānaṁ evaṁ pañcaṅgikan”ti.

20. “Paṭhamaṁ panāvuso jhānaṁ kataṅgavippahīnaṁ,[4606] kataṅgasamannāgatan”ti?[4607]                                   “Paṭhamaṁ kho āvuso jhānaṁ pañcaṅgavippahīnaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ.                                        Idhāvuso paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti.                         Vitakko ca vattati, vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca.                                                                      Paṭhamaṁ kho āvuso jhānaṁ evaṁ pañcaṅgavippahīnaṁ pañcaṅgasamannāgatan”ti.

21. “Pañcimāni āvuso indriyāni nānāvisayāni[4608] nānāgocarāni,[4609] na aññamaññassa[4610] gocaravisayaṁ paccanubhonti[4611] seyyathīdaṁ: cakkhundriyaṁ sotindriyaṁ ghānindriyaṁ jivhindriyaṁ kāyindriyaṁ. Imesaṁ kho āvuso pañcannaṁ indriyānaṁ nānāvisayānaṁ nānāgocarānaṁ, na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhontānaṁ.                                                                                                                Kiṁ paṭisaraṇaṁ,[4612] ko ca nesaṁ gocaravisayaṁ paccanubhotī”ti?                                                         “Pañcimāni āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhonti seyyathīdaṁ: cakkhundriyaṁ sotindriyaṁ ghānindriyaṁ jivhindriyaṁ kāyindriyaṁ. Imesaṁ kho āvuso pañcannaṁ indriyānaṁ nānāvisayānaṁ nānāgocarānaṁ, na aññamaññassa gocaravisayaṁ paccanubhontānaṁ mano paṭisaraṇaṁ, mano ca nesaṁ gocaravisayaṁ paccanubhotī”ti.

22. “Pañcimāni āvuso indriyāni seyyathīdaṁ: cakkhundriyaṁ sotindriyaṁ ghānindriyaṁ jivhindriyaṁ kāyindriyaṁ. Imāni kho āvuso pañcindriyāni, kiṁ paṭicca tiṭṭhantī”ti?                                                  “Pañcimāni āvuso indriyāni seyyathīdaṁ: cakkhundriyaṁ sotindriyaṁ ghānindriyaṁ jivhindriyaṁ kāyindriyaṁ. Imāni kho āvuso pañcindriyāni āyuṁ[4613] paṭicca tiṭṭhantī”ti.                                                                “Āyu panāvuso kiṁ paṭicca tiṭṭhatī”ti?                                                                                                             “Āyu usmaṁ[4614] paṭicca tiṭṭhatī”ti                                                                                                                     “Usmā panāvuso kiṁ paṭicca tiṭṭhatī”ti?                                                                                                          “Usmā āyuṁ paṭicca tiṭṭhatī”ti.                                                                                                                   “Idāneva kho mayaṁ āvuso āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma: ‘āyu usmaṁ paṭicca tiṭṭhatī’ti.                                                                                                                                             Idāneva kho mayaṁ āvuso āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma: ‘usmā āyuṁ paṭicca tiṭṭhatī’ti. Yathākataṁ panāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti?[4615]                                                “Tena hāvuso upamaṁ te karissāmi, upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi āvuso telappadīpassa[4616] jhāyato[4617] acciṁ[4618] paṭicca ābhā[4619] paññāyati, ābhaṁ paṭicca acci paññāyati.                                                                                                                                                    Evameva kho āvuso āyu usmaṁ paṭicca tiṭṭhati, usmā ca āyuṁ paṭicca tiṭṭhatī”ti.

23. “Teva nu kho āvuso āyusaṅkhārā teva vedanīyā dhammā udāhu aññe[4620] āyusaṅkhārā, aññe vedanīyā dhammā”ti?                                                                                                                                                        “Na kho āvuso teva āyusaṅkhārā teva vedanīyā dhammā. Teva kho āvuso āyusaṅkhārā abhaviṁsu, teva vedanīyā dhammā; nayidaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaṁ[4621] paññāyetha.[4622] Yasmā ca kho āvuso aññe āyusaṅkhārā, aññe vedanīyā dhammā, tasmā saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaṁ paññāyatī”ti.

24. “Yadā nu kho āvuso imaṁ kāyaṁ, kati dhammā jahanti;[4623] athāyaṁ kāyo ujjhito[4624] avakkhitto[4625] seti,[4626] yathā kaṭṭhaṁ[4627] acetanan”ti?[4628]                                                                                                                       “Yadā kho āvuso imaṁ kāyaṁ tayo dhammā jahanti: āyu usmā ca viññāṇaṁ, athāyaṁ kāyo ujjhito avakkhitto seti, yathā kaṭṭhaṁ acetanan”ti.

25. “Yvāyaṁ āvuso mato[4629] kālakato,[4630] yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno, imesaṁ kiṁ nānākaraṇan”ti?[4631]                                                                                                                             “Yvāyaṁ āvuso mato kālakato, tassa kāyasaṅkhārā niruddhā[4632] paṭippassaddhā,[4633] vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā; āyu parikkhīṇo,[4634] usmā vūpasantā,[4635] indriyāni paribhinnāni.[4636] Yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno, tassapi kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā; āyu aparikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni vippasannāni. Yvāyaṁ āvuso mato kālakato, yo cāyaṁ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno. Idaṁ tesaṁ nānākaraṇan”ti.

26. “Kati panāvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti?[4637]                                    “Cattāro kho āvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā.                                            Idhāvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.                                                   Ime kho āvuso cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti.

27. “Kati panāvuso paccayā animittāya[4638] cetovimuttiyā samāpattiyā”ti?                                                          “Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā. Sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā[4639] manasikāro.                                                                                                                     Ime kho āvuso dve paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti.

28. “Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā”ti?                                                                  “Tayo kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā. Sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro, pubbeva abhisaṅkhāro.[4640]                                                                                Ime kho āvuso tayo paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā”ti.

29. “Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā”ti?                                                              “Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya. Sabbanimittānañca manasikāro, animittāya ca dhātuyā amanasikāro.                                                                                                                    Ime kho āvuso dve paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā”ti.

30. “Yā cāyaṁ āvuso appamāṇā[4641] cetovimutti, yā ca ākiñcaññā[4642] cetovimutti, yā ca suññatā[4643] cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti, ime dhammā nānaṭṭhā[4644] ceva nānābyañjanā[4645] ca udāhu ekaṭṭhā[4646] byañjanameva nānan”ti?[4647]                                                                                                                                    “Yā cāyaṁ āvuso appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti. Atthi kho āvuso pariyāyo,[4648] yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānaṭṭhā ceva nānābyañjanā ca. Atthi ca kho āvuso pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā byañjanameva nānaṁ.”

31. “Katamo cāvuso pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānaṭṭhā ceva nānābyañjanā ca”? “Idhāvuso bhikkhu mettāsahagatena cetasā, ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya, sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.                    Karuṇāsahagatena cetasā, ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya, sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.                                       Muditāsahagatena cetasā, ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya, sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.                                           Upekkhāsahagatena cetasā, ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya, sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.                                                       Ayaṁ vuccatāvuso appamāṇā cetovimutti.”

32. “Katamā cāvuso ākiñcaññā cetovimutti”?                                                                                     “Idhāvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma: ‘Natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.                                                                                                                                Ayaṁ vuccatāvuso ākiñcaññā cetovimutti.”

33. “Katamā cāvuso suññatācetovimutti”?                                                                                           “Idhāvuso bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:[4649] ‘suññamidaṁ attena vā attaniyena[4650] vā’ti.                                                                                                      Ayaṁ vuccatāvuso suññatā cetovimutti.”

34. “Katamā cāvuso animittā cetovimutti”?                                                                                             “Idhāvuso bhikkhu sabbanimittānaṁ amanasikārā, animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccatāvuso animittā cetovimutti.                                                                                                         Ayaṁ kho āvuso pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā nānāṭṭhā ceva nānābyañjanā ca.” 

35. “Katamo cāvuso pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā byañjanameva nānaṁ?”                  “Rāgo kho āvuso pamāṇakaraṇo,[4651] doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā, āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso appamāṇā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā cetovimutti, suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.

36. “Rāgo kho āvuso kiñcano,[4652] doso kiñcano, moho kiñcano. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā, āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā cetovimutti, suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.”

37. “Rāgo kho āvuso nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā, āyatiṁ anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso animittā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṁ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā cetovimutti, suññā rāgena, suññā dosena suññā mohena.                                                                                Ayaṁ kho āvuso pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā byañjanameva nānan”ti.

“Idamavocāyasmā Sāriputto. Attamano āyasmā Mahākoṭṭhito āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Mahāvedallasuttaṁ tatiyaṁ.~

 

(M.44.) Cūḷavedallasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veluvane Kalandakanivāpe. Atha kho Visākho upāsako yena Dhammadinnā bhikkhunī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Visākho Upāsako Dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ etadavoca:

2. “Sakkāyo sakkāyo”ti[4653] ayye[4654] vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyo vutto Bhagavatā”ti?                     “Pañca kho ime āvuso Visākha upādānakkhandhā sakkāyo vutto Bhagavatā seyyathīdaṁ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho.                                                                                                                       Ime kho āvuso Visākha pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto Bhagavatā”ti.                                             “Sādhu ayye”ti kho Visākho upāsako Dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā Dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ uttariṁ pañhaṁ āpucchi:

3. “Sakkāyasamudayo sakkāyasamudayo”ti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyasamudayo vutto Bhagavatā”ti?                                                                                                                                              “Yāyaṁ āvuso Visākha taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī seyyathīdaṁ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā.                                                                                                                  Ayaṁ kho āvuso Visākha sakkāyasamudayo vutto Bhagavatā”ti.

4. “Sakkāyanirodho sakkāyanirodho”ti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyanirodho vutto Bhagavatā”ti?                                                                                                                                                     “Yo kho āvuso Visākha tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo.                Ayaṁ kho āvuso Visākha sakkāyanirodho vutto Bhagavatā”ti.

5. “Sakkāyanirodhagāminīpaṭipadā sakkāyanirodhagāminīpaṭipadā”ti ayye vuccati. Katamā nu kho ayye sakkāyanirodhagāminīpaṭipadā vuttā Bhagavatā”ti?                                                                    “Ayameva kho āvuso Visākha ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sakkāyanirodhagāminīpaṭipadā vuttā Bhagavatā seyyathīdaṁ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi”ti.

6. “Taññeva nu kho ayye upādānaṁ, te ca pañcupādānakkhandhā udāhu aññaṁ nu kho pañcahupādānakkhandhehi upādānan”ti?                                                                                                        “Na kho āvuso Visākha taññeva upādānaṁ, teva pañcupādānakkhandhā, napi aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānaṁ. Yo kho āvuso Visākha pañcupādānakkhandhesu chandarāgo, taṁ tattha upādānan”ti.

7. “Kathaṁ panayye sakkāyadiṭṭhi hotī”ti?[4655]                                                                                            “Idhāvuso Visākha assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī, ariyadhammassa akovido, ariyadhamme avinīto; sappurisānaṁ adassāvī, sappurisadhammassa akovido, sappurisadhamme avinīto: rūpaṁ attato samanupassati,[4656] rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. Vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ, attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. Saññaṁ attato samanupassati, saññā vantaṁ vā attānaṁ, attani vā saññaṁ, saññāya vā attānaṁ. Saṁkhāre attato samanupassati, saṁkhāravantaṁ vā attānaṁ, attani vā saṁkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ. Viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.           Evaṁ kho āvuso Visākha sakkāyadiṭṭhi hotī”ti.

8. “Kathaṁ panayye sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti?                                                                                         “Idhāvuso Visākha sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī, ariyadhammassa kovido, ariyadhamme suvinīto; sappurisānaṁ dassāvī, sappurisadhammassa kovido, sappurisadhamme suvinīto: na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. Na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ, na attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. Na saññaṁ attato samanupassati, na saññā vantaṁ vā attānaṁ, na attani vā saññaṁ, na saññāya vā attānaṁ. Na saṁkhāre attato samanupassati, na saṁkhāravantaṁ vā attānaṁ, na attani vā saṁkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ. Na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.                                                                                 Evaṁ kho āvuso Visākha sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti. 

9. “Katamo panayye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti?                                                                                  “Ayameva kho āvuso Visākha ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṁ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhī”ti.

10. “Ariyo panayye aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhato[4657] udāhu asaṅkhato”ti?                                                         “Ariyo kho āvuso Visākha aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhato”ti.

11. “Ariyena nu kho ayye aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahītā[4658] udāhu tīhi khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahīto”ti?                                                                                                                        “Na kho āvuso Visākha ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahītā, tīhi ca kho āvuso Visākha khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahīto.                                                                                      Yā cāvuso Visākha sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahītā.                                                                                                                                                          Yo ca sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahītā.                                                                                                                                                         Yā ca sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo ime dhammā paññākkhandhe saṅgahītā”ti.

12. “Katamo panayye samādhi, katamo samādhinimittā,[4659] katamo samādhiparikkhārā,[4660] katamā samādhibhāvanā”ti?[4661]                                                                                                                                   “Yā kho āvuso Visākha cittassa ekaggatā ayaṁ samādhi; cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā; cattāro sammappadhānā[4662] samādhiparikkhārā; yā tesaṁyeva dhammānaṁ āsevanā[4663] bhāvanā bahulīkammaṁ,[4664] ayaṁ tattha samādhibhāvanā”ti.

13. “Kati panayye saṅkhārā”ti?                                                                                                                   “Tayome āvuso Visākha saṅkhārā: kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro”ti.

14. “Katamo panayye kāyasaṅkhāro, katamo vacīsaṅkhāro, katamo cittasaṅkhāro”ti?                    “Assāsapassāsā kho āvuso Visākha kāyasaṅkhāro; vitakkavicārā vacīsaṅkhāro; saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti. 

15. “Kasmā panayye assāsapassāsā kāyasaṅkhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti?                                                                                                          “Assāsapassāsā kho āvuso Visākha kāyikā[4665] ete dhammā kāyapaṭibaddhā,[4666] tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro. Pubbe kho āvuso Visākha vitakketvā vicāretvā pacchā[4667] vācaṁ bhindati,[4668] tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. Saññā ca vedanā ca cetasikā[4669] ete dhammā cittapaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti.

16. “Kathaṁ ca panayye saññāvedayitanirodhasamāpatti hotī”ti?                                                                “Na kho āvuso Visākha saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa[4670] bhikkhuno evaṁ hoti: ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjissan’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmī’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno’ti vā. Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti, yantaṁ tathattāya[4671] upanetī”ti.[4672]

17. “Saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa panayye bhikkhuno, katame dhammā paṭhamaṁ nirujjhanti: yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadivā cittasaṅkhāro”ti? “Saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa kho āvuso Visākha bhikkhuno paṭhamaṁ nirujjhati: vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro”ti.

18. “Kathaṁ panayye saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṁ[4673] hoti?                                                    “Na kho āvuso Visākha saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṁ hoti: ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissan’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmī’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhito’ti vā.                                                 Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti, yantaṁ tathattāya upanetī”ti.

19. “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa panayye bhikkhuno, katame dhammā paṭhamaṁ uppajjanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadivā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti?  “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa kho āvuso Visākha bhikkhuno paṭhamaṁ uppajjati: cittasaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato vacīsaṅkhāro”ti.

20. “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ panayye bhikkhuṁ, kati phassā phusantī”ti? “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ kho āvuso Visākha bhikkhuṁ tayo phassā phusanti: suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito[4674] phasso”ti.

21. “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa panayye bhikkhuno, kinninnaṁ[4675] cittaṁ hoti kimpoṇaṁ[4676] kimpabbhāran”ti?[4677]                                                                          “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho āvuso Visākha bhikkhuno: vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāran”ti.

22. “Kati panayye vedanā”ti?                                                                                                                         “Tisso kho imā āvuso Visākha vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā”ti.

23. “Katamā panayye sukhā vedanā, katamā dukkhā vedanā, katamā adukkhamasukhā vedanā”ti? “Yaṁ kho āvuso Visākha kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā sukhaṁ sātaṁ[4678] vedayitaṁ, ayaṁ sukhā vedanā. Yaṁ kho āvuso Visākha kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ, ayaṁ dukkhā vedanā. Yaṁ kho āvuso Visākha kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā neva sātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ, ayaṁ adukkhamasukhā vedanā”ti.

24. “Sukhā panayye vedanā, kiṁsukhā kiṁdukkhā? Dukkhā vedanā, kiṁdukkhā kiṁsukhā? Adukkhamasukhā vedanā, kiṁsukhā kiṁdukkhā”ti?                                                                                     “Sukhā kho āvuso Visākha vedanā ṭhitisukhā[4679] vipariṇāmadukkhā.[4680] Dukkhā vedanā ṭhitidukkhā vipariṇāmasukhā. Adukkhamasukhā vedanā ñāṇasukhā aññāṇadukkhā”ti.[4681]

25. “Sukhāya panayye vedanāya kiṁ anusayo[4682] anuseti?[4683] Dukkhāya vedanāya kiṁ anusayo anuseti? Adukkhamasukhāya vedanāya kiṁ anusayo anusetī”ti?                                                                         “Sukhāya kho āvuso Visākha vedanāya rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti.

26. “Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti? Sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti? Sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti?                    “Na kho āvuso Visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti. Na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti. Na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti.

27. “Sukhāya panayye vedanāya kiṁ pahātabbaṁ? Dukkhāya vedanāya kiṁ pahātabbaṁ? Adukkhamasukhāya vedanāya kiṁ pahātabban”ti?                                                                                      “Sukhāya kho āvuso Visākha vedanāya rāgānusayo pahātabbo. Dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo. Adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo”ti.

28. “Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo? Sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo? Sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo”ti?                      “Na kho āvuso Visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo. Na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo. Na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo. Idhāvuso Visākha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ, paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja virahati. Rāgaṁ tena pajahati, na tattha rāgānusayo anuseti.                                                                                                                                   Idhāvuso Visākha bhikkhu iti paṭisañcikkhati: ‘Kudassu[4684] nāmāhaṁ tadāyatanaṁ[4685] upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti?                                                                      Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ[4686] upaṭṭhāpayato[4687] uppajjati pihappaccayā domanassaṁ. Paṭighaṁ tena pajahati, na tattha paṭighānusayo anuseti.                                                                                                    Idhāvuso Visākha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassa domanassānaṁ atthagamā, adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Avijjaṁ tena pajahati, na tattha avijjānusayo anusetī”ti.

29. “Sukhāya panayye vedanāya kiṁ paṭibhāgo”ti?[4688]                                                                                “Sukhāya kho āvuso Visākha vedanāya, dukkhā vedanā paṭibhāgo”ti.                                                  “Dukkhāya panayye vedanāya kiṁ paṭibhāgo”ti?                                                                                “Dukkhāya kho āvuso Visākha vedanāya, sukhā vedanā paṭibhāgo”ti.                                “Adukkhamasukhāya panayye vedanāya kiṁ paṭibhāgo”ti?                                                    “Adukkhamasukhāya kho āvuso Visākha vedanāya, avijjā paṭibhāgo”ti.                                                “Avijjāya panayye kiṁ paṭibhāgo”ti?                                                                                                       “Avijjāya kho āvuso Visākha vijjā paṭibhāgo”ti.                                                                                    “Vijjāya panayye kiṁ paṭibhāgo”ti?                                                                                                            “Vijjāya kho āvuso Visākha vimutti paṭibhāgo”ti.                                                                              “Vimuttiyā panayye kiṁ paṭibhāgo”ti?                                                                                                  “Vimuttiyā kho āvuso Visākha nibbānaṁ paṭibhāgo”ti.                                                                    “Nibbānassa panayye kiṁ paṭibhāgo”ti?                                                                                            “Accasarāvuso[4689] Visākha pañhaṁ; nāsakkhi[4690] pañhānaṁ pariyantaṁ[4691] gahetuṁ.[4692] Nibbānogadhaṁ[4693] hi āvuso Visākha brahmacariyaṁ nibbānaparāyanaṁ[4694] nibbānapariyosānaṁ.[4695] Ākaṅkhamāno ca tvaṁ āvuso Visākha Bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi, yathā ca te Bhagavā byākaroti, tathā naṁ dhāreyyāsī”ti.

30. Atha kho Visākho upāsako Dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā, yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Visākho upāsako yāvatako ahosi, Dhammadinnāya bhikkhuniyā saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi. Evaṁ vutte, Bhagavā Visākhaṁ upāsakaṁ etadavoca:

31. “Paṇḍitā Visākha Dhammadinnā bhikkhunī, mahāpaññā Visākha Dhammadinnā bhikkhunī. Mamañcepi tvaṁ Visākha etamatthaṁ puccheyyāsi, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ, yathā taṁ Dhammadinnāya bhikkhuniyā byākataṁ. Eso cevetassa attho, evametaṁ dhārehī”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamano Visākho upāsako Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Cūḷavedallasuttaṁ catutthaṁ. ~

 

(M.45.) Cūḷadhammasamādānasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. “Cattārimāni bhikkhave dhammasamādānāni.[4696] Katamāni cattāri?”                                                             “Atthi bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ,[4697] āyatiṁ dukkhavipākaṁ.                              Atthi bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva, āyatiñca dukkhavipākaṁ.                   Atthi bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ, āyatiṁ sukhavipākaṁ.                                     Atthi bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva, āyatiñca sukhavipākaṁ.”

3. “Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ, āyatiṁ dukkhavipākaṁ?”               Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Natthi kāmesu doso’ti. Te kāmesu pātavyataṁ[4698] āpajjanti, te kho moḷibaddhāhi[4699] paribbājikāhi[4700] paricārenti.[4701] Te evamāhaṁsu: ‘Kiṁsu nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṁ[4702] sampassamānā, kāmānaṁ pahānamāhaṁsu, kāmānaṁ pariññaṁ paññāpenti?[4703] Sukho imissā paribbājikāya taruṇāya[4704] mudukāya[4705] lomasāya[4706] bāhāya[4707] samphasso’ti. Te kāmesu pātavyataṁ āpajjanti, te kāmesu pātavyataṁ āpajjitvā, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Te tattha dukkhā tippā[4708] kharā[4709] kaṭukā[4710] vedanā vediyanti. Te evamāhaṁsu: ‘Idaṁ kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṁ sampassamānā, kāmānaṁ pahānamāhaṁsu, kāmānaṁ pariññaṁ paññāpenti.                 Imehi mayaṁ kāmahetu kāmanidānaṁ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmā’ti.

4. Seyyathāpi bhikkhave gimhānaṁ pacchime māse māluvāsipāṭikā[4711] phaleyya,[4712] atha kho taṁ bhikkhave māluvābījaṁ aññatarasmiṁ sālamūle nipateyya.[4713] Atha kho bhikkhave yā tasmiṁ sāle adhivatthā[4714] devatā, sā bhītā[4715] saṁviggā[4716] santāsaṁ[4717] āpajjeyya; atha kho bhikkhave tasmiṁ sāle adhivatthāya devatāya mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanaspatīsu[4718] adhivatthā devatā saṅgamma[4719] samāgamma[4720] evaṁ samassāseyyuṁ:[4721] ‘Mā bhavaṁ bhāyi, mā bhavaṁ bhāyi. Appeva[4722] nāmetaṁ māluvā bījaṁ moro[4723] vā gileyya,[4724] mago[4725] vā khādeyya, davaḍāho[4726] vā ḍaheyya,[4727] vanakammikā[4728] vā uddhareyyuṁ,[4729] upacikā[4730] vā udrabheyyuṁ,[4731] abījaṁ vā panassā’ti. Atha kho taṁ bhikkhave māluvābījaṁ neva moro gileyya, na mago khādeyya, na davaḍāho ḍaheyya, na vanakammikā uddhareyyuṁ, na upacikā udrabheyyuṁ, bījaṁva panassa.[4732] Taṁ pāvussakena[4733] meghena[4734] abhippavuṭṭhaṁ[4735] sammadeva virūḷheyya.[4736] Sāssa māluvālatā taruṇā mudukā lomasā vilambinī,[4737] sā taṁ sālaṁ upaniseveyya.[4738]                                                                                        Atha kho bhikkhave tasmiṁ sāle adhivatthāya devatāya evamassa: ‘Kiṁsu nāma te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanaspatīsu adhivatthā, devatā māluvābīje anāgatabhayaṁ sampassamānā, saṅgamma samāgamma evaṁ samassāsesuṁ: “Mā bhavaṁ bhāyi, mā bhavaṁ bhāyi. Appeva nāmetaṁ māluvābījaṁ moro vā gileyya, mago vā khādeyya, davaḍāho vā ḍaheyya, vanakammikā vā uddhareyyuṁ, upacikā vā udrabheyyuṁ, abījaṁ vā panassā”ti. Sukho imissā māluvālatāya taruṇāya mudukāya lomasāya vilambiniyā samphasso’ti. Sā taṁ sālaṁ anuparihareyya,[4739] sā taṁ sālaṁ anupariharitvā, upari[4740] viṭabhiṁ[4741] kareyya, upari viṭabhiṁ karitvā, oghanaṁ[4742] janeyya,[4743] oghanaṁ janetvā, ye tassa sālassa mahantā[4744] mahantā khandhā te padāleyya.[4745] Atha kho bhikkhave tasmiṁ sāle adhivatthāya devatāya evamassa: ‘Idaṁ kho te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanaspatīsu adhivatthā, devatā māluvābīje anāgatabhayaṁ sampassamānā, saṅgamma samāgamma evaṁ samassāsesuṁ: “Mā bhavaṁ bhāyi, mā bhavaṁ bhāyi. Appeva nāmetaṁ māluvābījaṁ moro vā gileyya, mago vā khādeyya, davaḍāho vā ḍaheyya, vanakammikā vā uddhareyyuṁ, upacikā vā udrabheyyuṁ, abījaṁ vā panassā”ti. Yañcāhaṁ māluvābījahetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmī’ti.

“Evameva kho bhikkhave santi eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Natthi kāmesu doso’ti te kāmesu pātavyataṁ āpajjanti; te moḷibaddhāhi paribbājikāhi paricārenti. Te evamāhaṁsu: “Kiṁ suṁ nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṁ sampassamānā, kāmānaṁ pahānamāhaṁsu, kāmānaṁ pariññaṁ paññāpenti? Sukho imissā paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso”ti. Te kāmesu pātavyataṁ āpajjanti, te kāmesu pātavyataṁ āpajjitvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. Te tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti.                                                                                                                                      Te evamāhaṁsu: ‘Idaṁ kho bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṁ sampassamānā, kāmānaṁ pahānamāhaṁsu, kāmānaṁ pariññaṁ paññāpenti. Ime hi mayaṁ kāmahetu kāmanidānā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmā”ti.                                                                                                       Idaṁ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ.

5. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ? Idha bhikkhave ekacco acelako[4746] hoti muttācāro,[4747] hatthāvalekhano, na ehibhadantiko, na tiṭṭhabhadantiko, na abhihaṭaṁ, na uddissakaṭaṁ, na nimantaṇaṁ sādiyati; so na kumbhimukhā patigaṇhāti, na khalopimukhā patigaṇhāti, na eḷakamantaraṁ, na daṇḍamantaraṁ, na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu; na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṁ na maṁsaṁ; na suraṁ, na merayaṁ, na thusodakaṁ pibati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti. Ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvāhikampi āhāraṁ āhāreti, sattāhikampi āhāraṁ āhāreti. Iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro vā yāpeti pavattaphalabhojī. So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṁsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinānipi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānānuyogamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti, kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti, sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati, so kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.                                                                                                                         Idaṁ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ.

6. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipakaṁ?                 Idha bhikkhave ekacco pakatiyā[4748] tibbarāgajātiko[4749] hoti, so abhikkhaṇaṁ[4750] rāgajaṁ[4751] dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.[4752] Pakatiyā tibbadosajātiko hoti, so abhikkhaṇaṁ dosajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyā tibbamohajātiko hoti, so abhikkhaṇaṁ mohajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. So sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho[4753] rudamāno[4754] paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati. So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.                                                                                                                                             Idaṁ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhā āyatiṁ sukhavipākaṁ.

7. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ?            Idha bhikkhave ekacco pakatiyā na tibbarāgajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṁ rāgajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyā na tibbadosajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṁ dosajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pakatiyā na tibbamohajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṁ mohajaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā, ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyaṁ ācikkhanti: “Upekkhako satimā sukhavihārī”ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassa domanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.                                                                   Idaṁ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ.              Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānānī”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Cūḷadhammasamādānasuttaṁ pañcamaṁ. ~

 

(M.46.) Mahādhammasamādānasutta

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Yebhuyyena[4755] bhikkhave sattā evaṁ kāmā evaṁ chandā evaṁ adhippāyā:[4756]                                              “Aho vata aniṭṭhā[4757] akantā[4758] amanāpā[4759] dhammā parihāyeyyuṁ,[4760] iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍheyyun”ti.[4761]                                                                                                                                       Tesaṁ bhikkhave sattānaṁ evaṁ kāmānaṁ evaṁ chandānaṁ evaṁ adhippāyānaṁ, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti.                                                Tatra tumhe bhikkhave kaṁ hetuṁ paccethā”ti?[4762]                                                                                  “Bhagavaṁ mūlakā[4763] no bhante dhammā Bhagavaṁ nettikā[4764] Bhagavaṁ paṭisaraṇā.[4765] Sādhu vata bhante Bhagavantaṁyeva paṭibhātu, etassa bhāsitassa attho Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.                  “Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti.                                                       “Evaṁ bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

3. Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto; sevitabbe[4766] dhamme na jānāti, asevitabbe dhamme na jānāti; bhajitabbe[4767] dhamme na jānāti, abhajitabbe dhamme na jānāti. So sevitabbe dhamme ajānanto, asevitabbe dhamme ajānanto; bhajitabbe dhamme ajānanto, abhajitabbe dhamme ajānanto; asevitabbe dhamme sevati, sevitabbe dhamme na sevati; abhajitabbe dhamme bhajati, bhajitabbe dhamme na bhajati. Tassa asevitabbe dhamme sevato sevitabbe dhamme asevato, abhajitabbe dhamme bhajato bhajitabbe dhamme abhajato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti; iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti.                                                                                  Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                                 Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ aviddasuno.[4768]

4. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sapapurisadhamme suvinīto; sevitabbe dhamme pajānāti, asevitabbe dhamme pajānāti; bhajitabbe dhamme pajānāti, abhajitabbe dhamme pajānāti. So sevitabbe dhamme pajānanto, asevitabbe dhamme pajānanto; bhajitabbe dhamme pajānanto, abhajitabbe dhamme pajānanto; asevitabbe dhamme na sevati, sevitabbe dhamme sevati; abhajitabbe dhamme na bhajati, bhajitabbe dhamme bhajati. Tassa asevitabbe dhamme asevato, sevitabbe dhamme sevato; abhajitabbe dhamme abhajato, bhajitabbe dhamme bhajato; aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti.                                                         Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                            Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ viddasuno.

5. Cattārimāni bhikkhave dhammasamādānāni.[4769]                                                                                      Katamāni cattāri?                                                                                                                                              Atthi bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ.                     Atthi bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ.                                 Atthi bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ.                                    Atthi bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ.

6. Tatra bhikkhave yadidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ: Taṁ avidvā[4770] avijjāgato[4771] yathābhūtaṁ nappajānāti: “Idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākan”ti.                                                                                Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ appajānanto taṁ sevati, taṁ na parivajjeti.[4772] Tassa taṁ sevato taṁ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti; iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. (1)                                                                                                                                                  Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                              Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ aviddasuno.

7. Tatra bhikkhave yadidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ: Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ nappajānāti: “Idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākan”ti.                                                                                                                              Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ appajānanto taṁ sevati, taṁ na parivajjeti. Tassa taṁ sevato taṁ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti; iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. (2)                                                                                                                                                    Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                               Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ aviddasuno.

8. Tatra bhikkhave yadidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ: Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ nappajānāti: “Idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākan”ti.                                                                                                                                 Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ appajānanto taṁ na sevati, taṁ parivajjeti. Tassa taṁ asevato taṁ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti; iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. (3)                                                                                                                                                                          Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                             Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ aviddasuno.

9. Tatra bhikkhave yadidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ: Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ nappajānāti: “Idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākan”ti.                                                                                        Taṁ avidvā avijjāgato yathābhūtaṁ appajānanto taṁ na sevati, taṁ parivajjeti. Tassa taṁ asevato taṁ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti; iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. (4)                                                                                                                                                                       Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                            Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ aviddasuno.

10. Tatra bhikkhave yadidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ: Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānāti: “Idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākan”ti.                                                                                                                              Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānanto taṁ na sevati, taṁ parivajjeti. Tassa taṁ asevato taṁ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti; iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. (1)                                                                                                                                                                     Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                               Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ viddasuno.

11. Tatra bhikkhave yadidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ: Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānāti: “Idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākan”ti.                                                                                                                                           Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānanto taṁ na sevati, taṁ parivajjeti. Tassa taṁ asevato taṁ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti; iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. (2)                                                                                                                                                                     Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                   Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ viddasuno.

12. Tatra bhikkhave yadidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ: Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānāti: “Idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākan”ti.                                                                                                                                           Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānanto taṁ sevati, taṁ na parivajjeti. Tassa taṁ sevato taṁ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti; iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. (3)                                                                                                                                                 Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                           Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ viddasuno.

13. Tatra bhikkhave yadidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ: Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānāti: “Idaṁ kho dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākan”ti.                                                                                                                              Taṁ vidvā vijjāgato yathābhūtaṁ pajānanto taṁ sevati, taṁ na parivajjeti. Tassa taṁ sevato taṁ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. (4)                                                                                                                                                   Taṁ kissa hetu?                                                                                                                                                 Evaṁ hetaṁ bhikkhave hoti yathā taṁ viddasuno.

14. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ? Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena[4773] pāṇātipātī hoti, pāṇātipātapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.[4774]                                                                                                         Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādāyī hoti, adinnādānapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                          Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārī hoti, kāmesu micchācārapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                        Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādī hoti, musāvādapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                                 Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisunāvāco hoti, pisunāvācapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                            Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāvāvo hoti, pharusāvācapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                        Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpī hoti, samphappalāpapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                          Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abhijjhālu hoti, abhijjhāpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                              Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena byāpannacitto hoti, byāpādapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                              Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena micchādiṭṭhi hoti, micchādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                So kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. (1)                                  Idaṁ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ.

15. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ?                Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena[4775] pāṇātipātī hoti, pāṇātipātapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                      Sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādāyī hoti, adinnādānapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                                  Sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārī hoti, kāmesu micchācārapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                         Sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādī hoti, musāvādapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                                Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisunāvāco hoti, pisunāvācapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                                Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāvāco hoti, pharusāvācapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                                  Sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpī hoti, samphappalāpapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                            Sahāpi sukhena sahāpi somanassena abhijjhālu hoti, abhijjhāpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                            Sahāpi sukhena sahāpi somanassena byāpannacitto hoti, byāpādapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                               Sahāpi sukhena sahāpi somanassena micchādiṭṭhi hoti, micchādiṭṭhipaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                                      So kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. (2)                                    Idaṁ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ.

16. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ?         Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                         Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādānā paṭivirato hoti, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                        Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                         Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādā paṭivirato hoti, musāvādā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                     Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pisunāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                          Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                        Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpā paṭivirato hoti, samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                        Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena anabhijjhālu hoti, anabhijjhāpaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                           Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abyāpannacitto hoti, abyāpādapaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                             Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena sammādiṭṭhi hoti, sammādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                      So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. (3)                                                                    Idaṁ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ.

17. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ?         Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                         Sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādānā paṭivirato hoti, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                          Sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                           Sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādā paṭivirato hoti, musāvādā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                        Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pisunāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                        Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                          Sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpā paṭivirato hoti, samphalāpā veramaṇīpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                             Sahāpi sukhena sahāpi somanassena anabhijjhālu hoti, anabhijjhāpaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                               Sahāpi sukhena sahāpi somanassena abyāpannacitto hoti, abyāpādapaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                              Sahāpi sukhena sahāpi somanassena sammādiṭṭhi hoti, sammādiṭṭhipaccayā ca sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedeti.                                                                                                                                                    So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. (4)                                                              Idaṁ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ.             Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānāni.

18. Seyyathāpi bhikkhave tittakālāpu[4776] visena[4777] saṁsaṭṭho.[4778] Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo[4779] amaritukāmo[4780] sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo.[4781] Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: “Ambho purisa[4782] ayaṁ tittakālāpuvisena saṁsaṭṭho. Sace ākaṁkhasi[4783] piva, tassa te pivato ceva nacchādessati[4784] vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṁ vā nigacchasi[4785] maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti.                                                                                                                             So taṁ apaṭisaṅkhāya[4786] piveyya, na paṭinissajjeyya.[4787] Tassa taṁ pivato ceva nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tathūpamāhaṁ bhikkhave imaṁ dhammasamādānaṁ vadāmi yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ. (1)

19. Seyyathāpi bhikkhave āpānīyakaṁso[4788] vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, so ca kho visena saṁsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: “Ambho purisa ayaṁ āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, so ca kho visena saṁsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva, tassa te pivato hi kho chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti. So taṁ apaṭisaṅkhāya piveyya, na paṭinissajjeyya, tassa taṁ pivato hi kho chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tathūpamāhaṁ bhikkhave imaṁ dhammasamādānaṁ vadāmi yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ. (2)

20. Seyyathāpi bhikkhave pūtimuttaṁ[4789] nānābhesajjehi[4790] saṁsaṭṭhaṁ. Atha puriso āgaccheyya paṇḍurogī.[4791] Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: “Ambho purisa idaṁ pūtimuttaṁ nānābhesajjehi saṁsaṭṭhaṁ. Sace ākaṅkhasi piva, tassa te pivato hi kho nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī bhavissasī”ti.                                                                                                                                     So taṁ paṭisaṅkhāya piveyya na paṭinissajjeyya, tassa taṁ pivato hi kho nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī assa.                                                                              Tathūpamāhaṁ bhikkhave imaṁ dhammasamādānaṁ vadāmi yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ. (3)

21. Seyyathāpi bhikkhave dadhi[4792] ca madhu[4793] ca sappi[4794] ca phāṇitañca[4795] ekajjhaṁ[4796] saṁsaṭṭhaṁ. Atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko.[4797] Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: “Ambho purisa imaṁ dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṁ saṁsaṭṭhaṁ. Sace ākaṅkhasi piva, tassa te pivato ceva chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī bhavissasī”ti.                                             So taṁ paṭisaṅkhāya piveyya, na paṭinissajjeyya, tassa taṁ pivato ceva chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī assa.                                                                            Tathūpamāhaṁ bhikkhave imaṁ dhammasamādānaṁ vadāmi yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ. (4)

22. Seyyathāpi bhikkhave vassānaṁ pacchime māse saradasamaye,[4798] viddhe[4799] vigatavalāhake[4800] deve,[4801] ādicco[4802] nabhaṁ[4803] abbhussukkamāno,[4804] sabbaṁ ākāsagataṁ[4805] tamagataṁ[4806] abhivihacca[4807] bhāsati[4808] ca tapati[4809] ca virocati[4810] ca.                                                                                                                     Evameva kho bhikkhave yamidaṁ dhammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṁ, tadaññe puthusamaṇabrāhmaṇaparappavāde[4811] abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati cā”ti.                                                                                                                                                     “Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Mahādhammasamādānasutta chaṭṭhaṁ. ~

 

(M.47.) Vīmaṁsakasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. “Vīmaṁsakena[4812] bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṁ[4813] ajānantena,[4814] Tathāgate samannesanā[4815] kātabbā: ‘Sammāsambuddho vā no vā' iti viññāṇāyā’”ti.

3. “Bhagavaṁmūlakā no bhante dhammā Bhagavaṁnettikā Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante Bhagavantaṁ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.                  “Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī”ti.                                                       “Evaṁ bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

4. Vīmaṁsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṁ ajānantena, dvīsu dhammesu[4816] Tathāgato samannesitabbo cakkhusotaviññeyyesu[4817] dhammesu: “Ye saṅkiliṭṭhā[4818] cakkhusotaviññeyyā dhammā saṁvijjanti[4819] vā te Tathāgatassa no vā”ti. Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: “Ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na[4820] te Tathāgatassa saṁvijjantī”ti.

5. Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: “Ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te Tathāgatassa saṁvijjantī”ti. Tato naṁ uttariṁ samannesati:[4821] “Ye vītimissā[4822] cakkhusotaviññeyyā dhammā saṁvijjanti vā te Tathāgatassa no vā”ti. Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te Tathāgatassa saṁvijjantī”ti.

6. Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: “Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te Tathāgatassa saṁvijjantī”ti. Tato naṁ uttariṁ samannesati: “Ye vodātā[4823] cakkhusotaviññeyyā dhammā saṁvijjanti vā te Tathāgatassa no vā”ti. Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṁvijjanti te Tathāgatassā”ti.

7. Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: “Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṁvijjanti te Tathāgatassā”ti. Tato naṁ uttariṁ samannesati: “Dīgharattaṁ[4824] samāpanno ayamāyasmā imaṁ kusalaṁ dhammaṁ udāhu ittarasamāpanno”ti.[4825] Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: “Dīgharattaṁ samāpanno ayamāyasmā imaṁ kusalaṁ dhammaṁ, nāyamāyasmā ittarasamāpanno”ti.

8. Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: “Dīgharattaṁ samāpanno ayamāyasmā imaṁ kusalaṁ dhammaṁ, nāyamāyasmā ittarasamāpanno”ti. Tato naṁ uttariṁ samannesati: “ñattajjhāpanno[4826] ayamāyasmā bhikkhu yasampatto,[4827] saṁvijjantassa idhekacce ādīnavā”ti. Na tāva bhikkhave bhikkhuno idhekacce ādīnavā saṁvijjanti, yāva na ñattajjhāpanno hoti yasampatto. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu ñattajjhāpanno hoti yasampatto, athassa idhekacce ādīnavā saṁvijjanti. Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: ¥attajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasampatto, nāssa idhekacce ādīnavā saṁvijjantī”ti.

9. Yato naṁ samannesamāno evaṁ jānāti: “ñattajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasampatto, nāssa idhekacce ādīnavā saṁvijjantī”ti. Tato naṁ uttariṁ samantesati: “Abhayūparato[4828] ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassā”ti. Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti: “Abhayūparato ayamāyasmā, nāyamāyasmā bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassā”ti.

10. Tañce bhikkhave bhikkhuṁ pare evaṁ puccheyyuṁ: “Ko panāyasmato ākārā,[4829] ke anvayā[4830] yenāyasmā evaṁ vadeti: ‘Abhayūparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassā’”ti? Sammā byākaramāno bhikkhave bhikkhu evaṁ byākareyya: “Tathā hi pana ayamāyasmā saṅghe vā viharanto eko[4831] vā viharanto, ye ca tattha sugatā ye ca tattha duggatā,[4832] ye ca tattha gaṇamanusāsanti,[4833] ye ca idhekacce āmisesu[4834] sandissanti,[4835] ye ca idhekacce āmisena anupalittā,[4836] nāyamāyasmā taṁ tena avajānāti.[4837] Sammukhā kho pana me taṁ Bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahītaṁ:[4838] “Abhayūparatohamasmi, nāhamasmi bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevāmi khayā rāgassā”ti.

11. Tatra bhikkhave Tathāgatova uttariṁ paṭipucchitabbo: “Ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṁvijjanti vā te Tathāgatassa no vā”ti. Byākaramāno bhikkhave Tathāgato evaṁ byākareyya: “Ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te Tathāgatassa saṁvijjantī”ti.

12. “Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṁvijjanti vā te Tathāgatassa no vā”ti. Byākaramāno bhikkhave Tathāgato evaṁ byākareyya: “Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te Tathāgatassa saṁvijjantī”ti.

13. “Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṁvijjanti vā te Tathāgatassa no vā”ti. Byākaramāno bhikkhave Tathāgato evaṁ byākareyya: “Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saṁvijjanti te Tathāgatassa etapathohamasmi[4839] etagocaro,[4840] no ca tena tammayo”ti.[4841]

14. Evaṁ vādiṁ kho bhikkhave Satthāraṁ Arahati, sāvako upasaṅkamituṁ dhammasavaṇāya.[4842] Tassa Satthā dhammaṁ deseti uttaruttariṁ paṇītapaṇītaṁ[4843] kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ.[4844] Yathā yathā kho bhikkhave bhikkhuno Satthā dhammaṁ deseti uttaruttariṁ paṇītapaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ, tathā tathā so tasmiṁ dhamme abhiññāya idhekaccaṁ dhammaṁ dhammesu niṭṭhaṁ gacchati, Satthari pasīdati:[4845] “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅgho”ti.

15. Tañca bhikkhave bhikkhuṁ pare evaṁ puccheyyuṁ: “Ke panāyasmato ākārā, ke anvayā yenāyasmā evaṁ vadeti: ‘Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅgho’ti? Sammā byākaramāno bhikkhave bhikkhu evaṁ byākareyya: ‘Idhāhaṁ āvuso yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁ dhammasavaṇāya, tassa me Bhagavā dhammaṁ deseti uttaruttariṁ paṇītapaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ. Yathā yathā me āvuso Bhagavā dhammaṁ deseti uttaruttariṁ paṇītapaṇītaṁ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṁ, tathā tathāhaṁ tasmiṁ dhamme abhiññāya idhekaccaṁ dhammaṁ dhammesu niṭṭhamagamaṁ, Satthari pasīdiṁ: ‘Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅgho’”ti.

16. “Yassa kassaci bhikkhave imehi ākārehi imehi padehi[4846] imehi byañjanehi,[4847] Tathāgate saddhā niviṭṭhā[4848] hoti mūlajātā patiṭṭhitā.[4849] Ayaṁ vuccati bhikkhave ākāravatī[4850] saddhā dassanamūlikā daḷhā,[4851] asaṁhāriyā[4852] samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. Evaṁ kho bhikkhave Tathāgate dhammasamannesanā hoti. Evañca pana Tathāgato dhammatāsusamanniṭṭho[4853] hotī”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Vīmaṁsakasuttaṁ sattamaṁ. ~

(M.48.) Kosambiyasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme.

2. Tena kho samayena Kosambiyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā[4854] kalahajātā[4855] vivādāpannā,[4856] aññamaññaṁ mukhasattīhi[4857] vitudantā[4858] viharanti. Te na ceva aññamaññaṁ saññapenti,[4859] na ca saññattiṁ upenti, na ca aññamaññaṁ nijjhāpenti,[4860] na ca nijjhattiṁ upenti.[4861]

3. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca:                                    “Idha bhante Kosambiyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā, aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na ceva aññamaññaṁ saññāpenti, na ca saññattiṁ upenti, na ca aññamaññaṁ nijjhāpenti, na ca nijjhattiṁ upentī”ti.

4. Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi:                                                                                     “Ehi tvaṁ bhikkhu mama vacanena te bhikkhū āmantehi Satthāyasmante āmantetī”ti.                 “Evambhante”ti.                                                                                                                                                Kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā[4862] yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca:                                                                                                                                                     “Satthā āyasmante āmantetī”ti.                                                                                                        “Evamāvuso”ti.                                                                                                                                                 Kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca:                                                                                                                                                    “Saccaṁ kira tumhe bhikkhave bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā, aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharatha. Te na ceva aññamaññaṁ saññāpetha, na ca saññattiṁ upetha, te naceva aññamaññaṁ nijjhāpetha, na ca nijjhattiṁ upethā”ti.                                                                              “Evambhante.”

5. Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave?                                                                                                              Yasmiṁ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā, aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharatha; api nu tumhākaṁ tasmiṁ samaye mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ[4863] hoti sabrahmacārīsu āvī[4864] ceva raho ca. Mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho cā”ti.                        “No hetambhante.”

“Iti kira bhikkhave yasmiṁ tumhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā, aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharatha. Neva tumhākaṁ tasmiṁ samaye mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Na mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Na mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca.          Atha kiṁ carahi[4865] tumhe moghapurisā kiṁ jānantā,[4866] kiṁ passantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā, aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharatha?                                                                                                Te na ceva aññamaññaṁ saññāpetha, na ca saññattiṁ upetha, na ca aññamaññaṁ nijjhāpetha, na ca nijjhattiṁ upetha. Taṁ hi tumhākaṁ moghapurisā bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.

6. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Chayime bhikkhave dhammā, sārāṇīyā[4867] piyakaraṇā,[4868] garukaraṇā[4869] saṅgahāya[4870] avivādāya[4871] sāmāggiyā[4872] ekībhāvāya[4873] saṁvattan”ti.                                               Katame cha? (六和敬)                                                                                                                                                  “Idha bhikkhave bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho  ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. (1身)                                                                                                                                                   Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. (2口)                                                                                                                              Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. (3意)                                                                                                                               Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu ye te lābhā[4874] dhammikā dhammaladdhā antamaso[4875] pattapariyāpannamattampi,[4876] tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī[4877] hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī.[4878] Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvaya saṁvattati. (4利養)                                                                                                                                     Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni[4879] acchiddāni[4880] asabalāni[4881] akammāsāni[4882] bhujissāni[4883] viññuppasatthāni[4884] aparāmaṭṭhāni[4885] samādhisaṁvattanikāni.[4886] Tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato[4887] viharati sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. (5戒)                                                         Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā[4888] niyyāti[4889] takkarassa sammā-dukkhakkhayāya. Tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. (6見)                                                                                                                                                   Ime kho bhikkhave cha dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvaya saṁvattanti.” 

7. Imesaṁ kho bhikkhave channaṁ sārāṇīyānaṁ dhammānaṁ, etaṁ aggaṁ[4890] etaṁ saṅgāhikaṁ[4891] etaṁ saṁghātanikaṁ,[4892] yadidaṁ yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyātikā niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya. Seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa[4893] etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhakaṁ etaṁ saṁghātanikaṁ yadidaṁ kūṭaṁ.                                                                                                                                                  Evameva kho bhikkhave imesaṁ channaṁ sārāṇīyānaṁ dhammānaṁ, etaṁ aggaṁ etaṁ saṅgāhikaṁ etaṁ saṁghātanikaṁ, yadidaṁ yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya.

8. Kathañca bhikkhave yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya?      (七覺支)                                                                                                                                                                   “Idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:[4894] ‘Atthi nu kho me taṁ pariyuṭṭhānaṁ[4895] ajjhattaṁ appahīnaṁ, yenāhaṁ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto[4896] yathābhūtaṁ na jāneyyaṁ na passeyyan’”ti?                                                                                                  “Sace bhikkhave bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhito[4897] hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.                                           Sace bhikkhave bhikkhu byāpādapariyuṭṭhito[4898] hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.                                                  Sace bhikkhave bhikkhu thīnamiddhapariyuṭṭhito[4899] hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.                                            Sace bhikkhave bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhito[4900] hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.                                   Sace bhikkhave bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhito[4901] hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.                                   Sace bhikkhave bhikkhu idhalokacintāya[4902] pasuto[4903] hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.                                             Sace bhikkhave bhikkhu paralokacintāya[4904] pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.                                              Sace bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanajāto kalahajāto vivādāpanno aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudanto viharati, pariyuṭṭhitacittova hoti.”                                                                                                                          “So evaṁ pajānāti: ‘Natthi kho me taṁ pariyuṭṭhānaṁ ajjhattaṁ appahīnaṁ, yenāhaṁ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṁ na jāneyyaṁ, na passeyyaṁ. Suppaṇihitaṁ[4905] me mānasaṁ saccānaṁ bodhāyā’”ti.                                                                                                                                             Idamassa paṭhamaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ[4906] puthujjanehi. (1)

9. Puna ca paraṁ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: “Imaṁ nu kho ahaṁ diṭṭhiṁ āsevanto[4907] bhāvento[4908] bahulīkaronto[4909] labhāmi paccattaṁ samathaṁ,[4910] labhāmi paccattaṁ nibbutin”ti.[4911] So evaṁ pajānāti: “Imaṁ kho ahaṁ diṭṭhiṁ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṁ samathaṁ, labhāmi paccattaṁ nibbutin”ti.                                                                                                                  Idamassa dutiyaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. (2)

10. Puna ca paraṁ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: “Yathā rūpāyāhaṁ diṭṭhiyā samannāgato, atthi nu kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato”ti. So evaṁ pajānāti: “Yathārūpāyāhaṁ diṭṭhiyā samannāgato, natthi ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato”ti.                                                                                                       Idamassa tatiyaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. (3)

11. Puna ca paraṁ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: “Yathārūpāya dhammatāya[4912] diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato”ti?          “Kathaṁ rūpāya ca bhikkhave dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?                         Dhammatā esā  bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa: ‘Kiñcāpi tathārūpiṁ āpattiṁ[4913] āpajjati,[4914] yathārūpāya āpattiyā uṭṭhānaṁ[4915] paññāyati, atha kho khippameva Satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti[4916] vivarati[4917] uttānī[4918] karoti. Desetvā vivaritvā uttānī karitvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjati.                                                                                                                                                     Seyyathāpi bhikkhave daharo kumāro mando[4919] uttānaseyyako[4920] hatthena vā pādena vā aṅgāraṁ[4921] akkamitvā[4922] khippameva paṭisaṁharati.[4923]                                                                                                          Evameva kho bhikkhave dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa: “Kiñcāpi tathārūpiṁ āpattiṁ āpajjati, yathārūpāya āpattiyā uṭṭhānaṁ paññāyati, atha kho naṁ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānī karoti. Desetvā vivaritvā uttānī karitvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjati.” So evaṁ pajānāti: Yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato”ti.                                                                                           Idamassa catutthaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. (4)

12. Puna ca paraṁ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: “Yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato”ti.                      “Kathaṁ rūpāya ca bhikkhave dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?                                            Dhammatā esā bhikkhave  diṭṭhisampannassa puggalassa: ‘Kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni[4924] kiṅkaraṇīyāni,[4925] tattha ussukkaṁ[4926] āpanno[4927] hoti. Atha khvāssa tibbāpekkhā[4928] hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya.                                                                        Seyyathāpi bhikkhave gāvī taruṇavacchā[4929] thambañca[4930] ālumpati,[4931] vacchakañca apavīṇati.[4932]                Evameva kho bhikkhave dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa: “Kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tattha ussukkaṁ āpanno hoti, atha khvāssa tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya.” So evaṁ pajānāti: “Yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato”ti. Idamassa pañcamaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. (5)

13. Puna ca paraṁ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: “Yathārūpāya balatāya[4933] diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato”ti.                                                      “Kathaṁ rūpāya ca bhikkhave balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?                                                                                         Balatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa: “Yaṁ Tathāgatappavedite[4934] dhammavinaye desiyamāne[4935] aṭṭhikatvā[4936] manasikatvā, sabbacetaso samannāharitvā,[4937] ohitasoto[4938] dhammaṁ suṇāti.”  So evaṁ pajānāti: “Yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato”ti.                                                                                                                           Idamassa chaṭṭhaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. (6)

14. Puna ca paraṁ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: “Yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato”ti.                                                         Kathaṁ rūpāya ca bhikkhave balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?                                  Balatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa: “Yaṁ Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṁ,[4939] labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ[4940] pāmujjaṁ.” So evaṁ pajānāti: “Yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato”ti.                                                                                                                       Idamassa sattamaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ hoti ariyaṁ lokuttaraṁ asādhāraṇaṁ puthujjanehi. (7)

15. “Evaṁ sattaṅgasamannāgatassa[4941] kho bhikkhave ariyasāvakassa dhammatā susamanniṭṭhā[4942] hoti sotāpattiphalasacchikiriyāya.[4943] Evaṁ sattaṅgasamannāgato kho bhikkhave ariyasāvako sotāpattiphalasamannāgato hotī”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Kosambiyasuttaṁ aṭṭhamaṁ. ~

 

(M.49.) Brahmanimantanikasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. Ekamidāhaṁ bhikkhave samayaṁ Ukkaṭṭhāyaṁ viharāmi Subhagavane Sālarājamūle. Tena kho pana bhikkhave samayena Bakassa Brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: “Idaṁ niccaṁ[4944] idaṁ dhuvaṁ[4945] idaṁ sassataṁ[4946] idaṁ kevalaṁ[4947] idaṁ acavanadhammaṁ;[4948] idaṁ hi na jāyati,[4949] na jīyati,[4950] na mīyati,[4951] na cavati,[4952] na uppajjati,[4953] ito ca panaññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ[4954] natthī”ti.[4955]

3. Atha khvāhaṁ bhikkhave bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya.[4956]                          Seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evamevaṁ Ukkaṭṭhāyaṁ Subhagavane Sālarājamūle antarahito tasmiṁ Brahmaloke pāturahosiṁ. Addasā kho maṁ bhikkhave Bako Brahmā dūratova āgacchantaṁ, disvāna maṁ etadavoca:                   “Ehi kho mārisa! Svāgataṁ mārisa! Cirassaṁ kho mārisa imaṁ pariyāyamakāsi, yadidaṁ idhāgamanāya. Idaṁ hi mārisa niccaṁ idaṁ dhuvaṁ idaṁ sassataṁ idaṁ kevalaṁ idaṁ acavanadhammaṁ; idaṁ hi na jāyati, na jīyati, na mīyati, na cavati, na uppajjati, ito ca panaññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ natthī”ti.

4. Evaṁ vutte, ahaṁ bhikkhave Bakaṁ Brahmānaṁ etadavocaṁ: “Avijjāgato[4957] vata bho Bako Brahmā, avijjāgato vata bho Bako Brahmā; yatra hi nāma aniccaṁyeva samānaṁ ‘niccan’ti vakkhati,[4958] addhuvaṁyeva samānaṁ ‘dhuvan’ti vakkhati, asassataṁyeva samānaṁ ‘sassatan’ti vakkhati, akevalaṁyeva samānaṁ ‘kevalan’ti vakkhati, cavanadhammaṁ yeva samānaṁ ‘acavanadhamman’ti vakkhati; yattha ca pana jāyati, ca jīyati, ca mīyati, ca cavati, ca uppajjati ca, taṁ tathā vakkhati: ‘Idaṁ hi na jāyati, na jīyati, na mīyati, na cavati, na uppajjatī’ti; santañca panaññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ, ‘natthaññaṁ uttariṁ nissaraṇan’ti vakkhatī”ti.

5. Atha kho bhikkhave Māro pāpimā[4959] aññataraṁ brahmapārisajjaṁ[4960] anvāvisitvā[4961] maṁ etadavoca: “Bhikkhu, bhikkhu! metamāsado,[4962] metamāsado! Eso hi bhikkhu Brahmā mahābrahmā abhibhū[4963] anabhibhūto[4964] aññadatthudaso[4965] vasavattī[4966] issaro[4967] kattā[4968] nimmātā[4969] seṭṭho[4970] sajjitā[4971] vasī[4972] pitā[4973] bhūtabhavyānaṁ.[4974]Ahesuṁ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ paṭhavigarahakā[4975] paṭhavijigucchakā, āpagarahakā āpajigucchakā, tejagarahakā tejajigucchakā, vāyagarahakā vāyajigucchakā, bhūtagarahakā bhūtajigucchakā, devagarahakā devajigucchakā, pajāpatigarahakā pajāpatijigucchakā, brahmagarahakā brahmajigucchakā; te kāyassa bhedā pāṇupacchedā[4976] hīne kāye patiṭṭhitā.[4977] Ahesuṁ pana bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ paṭhavippasaṁsakā[4978] paṭhavābhinandino, āpappasaṁsakā āpābhinandino, tejappasaṁsakā tejābhinandino, vāyappasaṁsakā vāyābhinandino, bhūtappasaṁsakā bhūtābhinandino, devappasaṁsakā devābhinandino, pajāpatippasaṁsakā pajāpatābhinandino, brahmappasaṁsakā brahmābhinandino; te kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte[4979] kāye patiṭṭhitā.                                                                                                    Tantāhaṁ bhikkhu evaṁ vadāmi: “Iṅgha[4980] tvaṁ mārisa yadeva te Brahmā āha; tadeva tvaṁ karohi, mā tvaṁ brahmuno vacanaṁ upātivattittho.[4981] Sace kho tvaṁ bhikkhu brahmuno vacanaṁ upātivattissasi. Seyyathāpi nāma puriso siriṁ[4982] āgacchantiṁ[4983] daṇḍena paṭippaṇāmeyya.[4984] Seyyathāpi vā pana bhikkhu puriso narakappapāte[4985] papatanto[4986] hatthehi ca pādehi ca paṭhaviṁ virādheyya.[4987]                              Evaṁ sampadamidaṁ[4988] bhikkhu tuyhaṁ bhavissati.[4989]                                                                                       Iṅgha tvaṁ mārisa yadeva te brahmā āha, tadeva tvaṁ karohi, mā tvaṁ brahmuno vacanaṁ upātivattittho. Nanu tvaṁ bhikkhu passasi brahmaṁ parisaṁ sannisinnan”ti.[4990] Iti kho maṁ bhikkhave Māro Pāpimā brahmaṁ parisaṁ upanesi.[4991]

6. Evaṁ vutte, ahaṁ bhikkhave Māraṁ Pāpimantaṁ etadavocaṁ: “Jānāmi kho tāhaṁ pāpima. Mā tvaṁ maññittho:[4992] ‘Na maṁ jānātī’ti. Māro tvamasi pāpima. Yo ceva Pāpima brahmā yā ca brahmaparisā, ye ca brahmapārisajjā sabbeva tava hatthagatā,[4993] sabbeva tava vasaṁgatā.[4994] Tuyhaṁ hi pāpima evaṁ hoti: ‘Esopi me assa hatthagato, esopi me assa vasaṁgato’ti. Ahaṁ kho pana pāpima neva tava hatthagato, neva tava vasaṁgato”ti.

7. Evaṁ vutte, bhikkhave Bako Brahmā maṁ etadavoca: “Ahaṁ hi mārisa niccaṁyeva samānaṁ ‘niccan’ti vadāmi, dhuvaṁyeva samānaṁ ‘dhuvan’ti vadāmi, sassataṁyeva samānaṁ ‘sassatan’ti vadāmi, kevalaṁyeva samānaṁ ‘kevalan’ti vadāmi, acavanadhammaṁyeva samānaṁ ‘acavanadhamman’ti vadāmi. Yattha ca pana na jāyati, na jīyati, na mīyati, na cavati, na uppajjati, tadevāhaṁ vadāmi: “Idaṁ hi na jāyati, na jīyati, na mīyati, na cavati, na uppajjati. Asantañca panaññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ, natthaññaṁ uttariṁ nissaraṇan”ti vadāmi.                                                 Ahesuṁ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ, yāvatakaṁ tuyhaṁ kasiṇaṁ[4995] āyu, tāvatakaṁ tesaṁ tapokammameva[4996] ahosi. Te kho evaṁ jāneyyuṁ: “Santaṁ vā aññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ; atthaññaṁ uttariṁ nissaraṇan”ti, “asantaṁ vā aññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ, natthaññaṁ uttariṁ nissaraṇan”ti. Taṁ tāhaṁ bhikkhu evaṁ vadāmi: “Na ceva aññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ dakkhissasi,[4997] yāvadeva[4998] ca pana kilamathassa[4999] vighātassa[5000] bhāgī[5001] bhavissasī.                                                    Sace kho tvaṁ bhikkhu paṭhaviṁ ajjhosissasi,[5002] opasāyiko[5003] me bhavissasi vatthusāyiko,[5004] yathākāmakaraṇīyo[5005] bāhiteyyo.[5006]                                                                                                                  Sace kho tvaṁ bhikkhu āpaṁ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.                                                                                                                                                       Sace kho tvaṁ bhikkhu tejaṁ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.                                                                                                                                                      Sace kho tvaṁ bhikkhu vāyaṁ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.                                                                                                                                                   Sace kho tvaṁ bhikkhu bhūte ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.                                                                                                                                              Sace kho tvaṁ bhikkhu deve ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.                                                                                                                                                           Sace kho tvaṁ bhikkhu pajāpatiṁ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.                                                                                                                       Sace kho tvaṁ bhikkhu brahmaṁ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo”ti.

8. Ahampi kho etaṁ Bramhe jānāmi: “Sace paṭhaviṁ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.                                                                                                    Sace āpaṁ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.                       Sace tejaṁ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.              Sace vāyaṁ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.            Sace bhūte ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.              Sace deve ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.              Sace pajāpatiṁ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace brahmaṁ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.     Api ca te ahaṁ brahme gatiñca[5007] pajānāmi, jutiñca[5008] pajānāmi: “Evaṁ mahiddhiko Bako Brahmā, evaṁ mahānubhāvo Bako Brahmā, evaṁ mahesakkho[5009] Bako Brahmā”ti.                                                    “Yathākathaṁ pana me tvaṁ mārisa gatiñca pajānāsi, jutiñca pajānāsi: ‘Evaṁ mahiddhiko Bako Brahmā, evaṁ mahānubhāvo Bako brahmā, evaṁ mahesakkho Bako brahmā’”ti?

9.[5010] “Yāvatā candimasuriyā pariharanti,[5011] disā[5012] bhanti[5013] virocanā,[5014]                                                                   Tāva sahassadhā[5015] loko, ettha te vattatī[5016] vaso.[5017]                                                                              Parovarañca[5018] jānāsi, atho ragavirāginaṁ,                                                                   Itthabhāvaññathābhāvaṁ[5019] sattānaṁ āgatiṁ gatin”ti.[5020]

Evaṁ kho te ahaṁ Brahme gatiñca pajānāmi, jutiñca pajānāmi: “Evaṁ mahiddhiko Bako Brahmā, evaṁ mahānubhāvo Bako Brahmā, evaṁ mahesakkho Bako Brahmā”ti.

10. Atthi kho Brahme aññe tayo kāyā,[5021] taṁ tvaṁ na jānāsi napassasi, tyāhaṁ jānāmi passāmi.              Atthi kho Brahme Ābhassarā nāma kāyo yato tvaṁ cuto[5022] idhūpapanno.[5023] Tassa te aticiranivāsena[5024] sā sati[5025] pamuṭṭhā,[5026] tena taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, tamahaṁ jānāmi passāmi. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo[5027] abhiññāya,[5028] kuto nīceyyaṁ?[5029] Atha kho ahameva tayā bhiyyo.[5030]

Atthi kho Brahme Subhakiṇṇā nāma kāyo yato tvaṁ cuto idhūpapanno. Tassa te aticiranivāsena sā sati pamuṭṭhā, tena taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, tamahaṁ jānāmi passāmi. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Atthi kho Brahme Vehapphalā nāma kāyo yato tvaṁ cuto idhūpapanno. Tassa te aticiranivāsena sā sati pamuṭṭhā, tena taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, tamahaṁ jānāmi passāmi. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

11. Paṭhaviṁ kho ahaṁ Brahme paṭhavito abhiññāya,[5031] yāvatā paṭhaviyā paṭhavittena ananubhūtaṁ[5032] tadabhiññāya paṭhaviṁ nāhosiṁ,[5033] paṭhaviyā nāhosiṁ, paṭhavito nāhosiṁ, paṭhaviṁ ‘me’ti nāhosiṁ, paṭhaviṁ nābhivadiṁ.[5034] Evampi kho ahaṁ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

12. Āpaṁ kho ahaṁ Brahme āpato abhiññāya, yāvatā āpassa āpattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya āpaṁ nāhosiṁ. Āpasmiṁ nāhosiṁ, āpato nāhosiṁ, āpaṁ ‘me’ti nāhosiṁ, āpaṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

13. Tejaṁ kho ahaṁ Brahme tejato abhiññāya, yāvatā tejassa tejattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya tejaṁ nāhosiṁ. Tejasmiṁ nāhosiṁ, tejato nāhosiṁ, tejaṁ ‘me’ti nāhosiṁ, tejaṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

14. Vāyaṁ kho ahaṁ brahme vāyato abhiññāya, yāvatā vāyassa vāyattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya vāyaṁ nāhosiṁ. Vāyasmiṁ nāhosiṁ, vāyato nāhosiṁ, vāyaṁ ‘me’ti nāhosiṁ, vāyaṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

15. Bhūte kho ahaṁ Brahme bhūtato abhiññāya, yāvatā bhūtānaṁ bhūtattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya bhūtaṁ nāhosiṁ. Bhūtesu nāhosiṁ, bhūtato nāhosiṁ, bhūtaṁ ‘me’ti nāhosiṁ, bhūtaṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

16. Deve kho ahaṁ Brahme devato abhiññāya, yāvatā devatānaṁ devattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya deve nāhosiṁ. Devesu nāhosiṁ, devato nāhosiṁ, deve ‘me’ti nāhosiṁ, deve nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

17. Pajāpatiṁ kho ahaṁ Brahme pajāpatito abhiññāya, yāvatā pajāpatissa pajāpatittena ananubhūtaṁ tadabhiññāya pajāpatiṁ nāhosiṁ. Pajāpatismiṁ nāhosiṁ, pajāpatito nāhosiṁ, pajāpatiṁ ‘me’ti nāhosiṁ, pajāpatiṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

18. Brahmaṁ kho ahaṁ Brahme brahmato abhiññāya, yāvatā brahmassa brahmattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya brahmaṁ nāhosiṁ. Brahmasmiṁ nāhosiṁ, brahmato nāhosiṁ, brahmaṁ ‘me’ti nāhosiṁ, brahmaṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

19. Ābhassare kho ahaṁ Brahme ābhassarato abhiññāya, yāvatā ābhassarānaṁ ābhassarattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya ābhassaraṁ nāhosiṁ. Ābhassarasmiṁ nāhosiṁ, ābhassarato nāhosiṁ, ābhassaraṁ ‘me’ti nāhosiṁ, ābhassaraṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

20. Subhakiṇṇe kho ahaṁ brahme subhakiṇṇato abhiññāya, yāvatā subhakiṇṇanānaṁ subhakiṇṇattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya subhakiṇṇe nāhosiṁ. Subhakiṇṇesu nāhosiṁ, subhakiṇṇato nāhosiṁ, subhakiṇṇe ‘me’ti nāhosiṁ, subhakiṇṇe nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

21. Vehapphale kho ahaṁ Brahme vehapphalato abhiññāya, yāvatā vehapphalānaṁ vehapphalattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya vehapphale nāhosiṁ. Vehapphalesu nāhosiṁ, vehapphalato nāhosiṁ, vehapphale ‘me’ti nāhosiṁ, vehapphale nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ Brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

22. Abhibhuṁ kho ahaṁ Brahme abhibhuto abhiññāya, yāvatā abhibhussa abhibhuttena ananubhūtaṁ tadabhiññāya abhibhuṁ nāhosiṁ. Abhibhusmiṁ nāhosiṁ, abhibhuto nāhosiṁ, abhibhuṁ ‘me’ti nāhosiṁ, abhibhuṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

23. Sabbaṁ kho ahaṁ Brahme sabbato abhiññāya, yāvatā sabbassa sabbattena ananubhūtaṁ tadabhiññāya sabbaṁ nāhosiṁ. Sabbasmiṁ nāhosiṁ, sabbato nāhosiṁ, sabbaṁ ‘me’ti nāhosiṁ, sabbaṁ nābhivadiṁ. Evampi kho ahaṁ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṁ? Atha kho ahameva tayā bhiyyo.

24. Sace kho mārisa sabbassa sabbattena ananubhūtaṁ, tadabhiññāya mā heva te rittakameva[5035] ahosi, tucchakameva[5036] ahosi.

25. Viññāṇaṁ anidassanaṁ[5037] anantaṁ[5038] sabbato pabhaṁ.[5039] Taṁ paṭhaviyā paṭhavittena ananubhūtaṁ, āpassa āpattena ananubhūtaṁ, tejassa tejattena ananubhūtaṁ, vāyassa vāyattena ananubhūtaṁ, bhūtānaṁ bhūtattena ananubhūtaṁ, devānaṁ devattena ananubhūtaṁ, pajāpatissa pajāpatittena ananubhūtaṁ, brahmassa brahmattena ananubhūtaṁ, ābhassarānaṁ ābhassarattena ananubhūtaṁ, subhakiṇṇānaṁ subhakiṇṇattena ananubhūtaṁ, vehapphalānaṁ vehapphalattena ananubhūtaṁ, abhibhussa abhibhuttena ananubhūtaṁ, sabbassa sabbattena ananubhūtaṁ.

26. “Handa ca hi te mārisa antaradhāyāmi”ti.[5040]                                                                                          “Handa ca hi me tvaṁ Brahme antaradhāyassu, sace visahasī”ti.[5041]                                                                  “Atha kho bhikkhave Bako Brahmā: ‘Antaradhāyissāmi samaṇassa Gotamassa, antaradhāyissāmi samaṇassa Gotamassā’ti nevassu me sakkoti[5042] antaradhāyituṁ.                                                                            Evaṁ vutte, ahaṁ bhikkhave Bakaṁ Brahmānaṁ etadavocaṁ:                                                     “Handa ca hi te Brahme antaradhāyāmī”ti.                                                                                                                                         “Handa ca hi me tvaṁ mārisa antaradhāyassu sace visahasī”ti.                                                                                                                         Atha khvāhaṁ bhikkhave tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsiṁ:[5043] “Ettāvatā bramhā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca saddañca me sossanti,[5044] na ca maṁ dakkhintī”ti.[5045] Antarahito imaṁ gāthaṁ abhāsi:

27.[5046] “Bhavevāhaṁ[5047] bhayaṁ disvā, bhavañca vibhavesinaṁ,[5048]                                                                       Bhavaṁ nābhivadiṁ[5049] kiñci, nandiñca[5050] na upādiyin”ti.[5051]

28. Atha kho bhikkhave Brahmā ca Brahmaparisā ca Brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittājātā[5052] ahesuṁ: “Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, samaṇassa Gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Na vata no ito pubbe diṭṭho vā suto vā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ mahiddhiko evaṁ mahānubhāvo, yathāyaṁ samaṇo Gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Bhavarāmāya vata bho pajāya bhavaratāya[5053] bhavasammuditāya, samūlaṁ[5054] bhavaṁ udabbahī”ti.[5055]

29. Atha kho bhikkhave Māro pāpimā aññataraṁ brahmapārisajjaṁ anvāvisitvā[5056] maṁ etadavoca: “Sace kho tvaṁ mārisa evaṁ jānāsi, sace tvaṁ evamanubuddho,[5057] mā sāvake upanesi,[5058] mā pabbajite; mā sāvakānaṁ dhammaṁ desesi, mā pabbajitānaṁ; mā sāvakesu gedhimakāsi[5059] mā pabbajitesu. Ahesuṁ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ Arahanto Sammāsambuddhā paṭijānamānā,[5060] te sāvake upanesuṁ pabbajite, sāvakānaṁ dhammaṁ desesuṁ pabbajitānaṁ, sāvakesu gedhimakaṁsu pabbajitesu. Te sāvake upanetvā pabbajite, sāvakānaṁ dhammaṁ desetvā pabbajitānaṁ, sāvakesu gedhikatacittā pabbajitesu; kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā. Ahesuṁ pana bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṁ Arahanto Sammāsambuddhā paṭijānamānā, te na sāvake upanesuṁ na pabbajite, na sāvakānaṁ dhammaṁ desesuṁ na pabbajitānaṁ, na sāvakesu gedhimakaṁsu na pabbajitesu. Te na sāvake upanetvā na pabbajite, na sāvakānaṁ dhammaṁ desetvā na pabbajitānaṁ, na sāvakesu gedhikatacittā na pabbajitesu; kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā. Tantāhaṁ bhikkhu evaṁ vadāmi: “Iṅgha tvaṁ mārisa appossukko[5061] diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharassu; anakkhātaṁ[5062] kusalaṁ hi mārisa, mā paraṁ ovadāhī”ti.[5063]

30. Evaṁ vutte, ahaṁ bhikkhave Māraṁ pāpimantaṁ etadavocaṁ: “Jānāmi kho tāhaṁ pāpima, mā tvaṁ maññittho: ‘Na maṁ jānātī’ti. Māro tvamasi pāpima. Na maṁ tvaṁ pāpima hitānukampī evaṁ vadesi, ahitānukampī maṁ tvaṁ pāpima evaṁ vadesi. Tuyhaṁ hi pāpima evaṁ hoti: ‘Yesaṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ desissati, te me visayaṁ[5064] upātivattissantī’ti.[5065] Asammāsambuddhā ca pana te pāpima samaṇabrāhmaṇā samānā: ‘Sammāsambuddhamhā’ti paṭijāniṁsu. Ahaṁ kho pana pāpima Sammāsambuddhova samāno: ‘Sammāsambuddhomhī’ti paṭijānāmi. Desentopi hi pāpima Tathāgato sāvakānaṁ dhammaṁ tādisova, adesentopi hi pāpima Tathāgato sāvakānaṁ dhammaṁ tādisova. Upanentopi hi pāpima Tathāgato sāvake tādisova, anupanentopi hi pāpima Tathāgato sāvake tādisova. Taṁ kise hetu? Tathāgatassa pāpima ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā[5066] dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā; te pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā. Seyyathāpi pāpima tālo matthakacchinno[5067] abhabbo[5068] puna virūḷhiyā.[5069]                                         Evameva kho Pāpima Tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā; te pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā”ti.

31. “Iti hidaṁ mārassa ca anālapanatāya,[5070] brahmuno ca abhinimantanatāya[5071] tasmā imassa veyyākaraṇassa[5072] brahmanimantanikanteva[5073] adhivacanan”ti.[5074]

~ Brahmanimantanikasuttaṁ navamaṁ. ~

 

(M.50.) Mūlapaṇṇāsakaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahāmoggallāno Bhaggesu viharati Suṁsumāragire[5075] Bhesakalāvane migadāye.[5076]

2. Tena kho pana samayena āyasmā Mahāmoggallāno abbhokāse[5077] caṅkamati. Tena kho pana samayena Māro pāpimā āyasmato Mahāmoggallānassa kucchigato[5078] hoti koṭṭhamanupaviṭṭho.[5079] Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etadahosi: “Kinnu kho me kucchi garugaru?[5080] Viya māsācitaṁ[5081] maññe”ti.             Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno caṅkamā orohitvā[5082] vihāraṁ pavisitvā paññatte āsane nisīdi.

3. Nisajja kho āyasmā Mahāmoggallāno paccattaṁ yoniso manasākāsi, addasā kho āyasmā Mahāmoggallāno Māraṁ pāpimantaṁ kucchigataṁ koṭṭhamanupaviṭṭhaṁ. Disvāna Māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “Nikkhama pāpima, nikkhama pāpima![5083] Mā Tathāgataṁ vihesesi,[5084] mā Tathāgatasāvakaṁ; mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.

4. Atha kho Mārassa pāpimato etadahosi: “Ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo, apassaṁ evamāhaṁ: ‘Nikkhama pāpima, nikkhama pāpima! Mā Tathāgataṁ vihesesi, mā Tathāgatasāvakaṁ; mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’ti. Yopissa so Satthā, sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī”ti?[5085]

5. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno Māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “Evampi kho tāhaṁ pāpima jānāmi, mā tvaṁ maññittho: ‘Na maṁ jānātī’ti. Māro tvamasi pāpima. Tuyhaṁ hi pāpima evaṁ hoti: ‘Ajānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo, apassaṁ evamāha: “Nikkhama pāpima, nikkhama pāpima! Mā Tathāgataṁ vihesesi, mā Tathāgatasāvakaṁ; mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. Yopissa so Satthā, sopi maṁ neva khippaṁ jāneyya, kuto pana maṁ ayaṁ sāvako jānissatī”ti?

6. Atha kho Mārassa pāpimato etadahosi: “Jānameva kho maṁ ayaṁ samaṇo, passaṁ evamāha: ‘Nikkhama pāpima, nikkhama pāpima! Mā Tathāgataṁ vihesesi, mā Tathāgatasāvakaṁ; mā te ahosi dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā’ti.                                                                                                          Atha kho Māro pāpimā āyasmato Mahāmoggallānassa mukhato uggantvā[5086] paccaggaḷe[5087] aṭṭhāsi.

7. Addasā kho āyasmā Mahāmoggallāno Māraṁ pāpimantaṁ paccaggaḷe ṭhitaṁ. Disvāna Māraṁ pāpimantaṁ etadavoca: “Etthapi[5088] kho tāhaṁ pāpima passāmi. Mā tvaṁ maññattho: ‘Na maṁ passatī’”ti. Eso tvaṁ pāpima paccaggaḷe ṭhito.

8. Bhūtapubbāhaṁ[5089] pāpima, Dūsī nāma Māro ahosiṁ,[5090] tassa me Kāḷī nāma bhaginī.[5091] Tassā tvaṁ putto, so me tvaṁ bhāgineyyo hosi.[5092]

9. Tena kho pana Pāpima samayena Kakusandho Bhagavā Arahaṁ Sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa kho pana pāpima Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa Vidhura-Sañjīva nāma sāvakayugaṁ ahosi aggaṁ bhaddayugaṁ.[5093] Yāvatā kho pana Pāpima Kakusandhassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa sāvakā, nāssudha koci[5094] āyasmatā Vidhurena samasamo[5095] hoti yadidaṁ dhammadesanāya. Iminā kho etaṁ Pāpima pariyāyena āyasmato Vidhurassa Vidhurotveva samaññā[5096] udapādi.[5097]                                                                                                                                              Āyasmā pana Pāpima Sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva[5098] saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjati.[5099]

10. Bhūtapubbaṁ Pāpima āyasmā Sañjīvo aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno nisinno hoti. Addasaṁsu kho Pāpima gopālakā pasupālakā[5100] kassakā[5101] pathāvino,[5102] āyasmantaṁ Sañjīvaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjitvā nisinnaṁ. Disvāna nesaṁ etadahosi: “Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho! Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālakato.[5103] Handa naṁ dahāmāti.[5104] Atha kho te Pāpima gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino, tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā,[5105] āyasmato Sañjīvassa kāye upacinitvā[5106] aggiṁ datvā[5107] pakkamiṁsu.[5108]

11. Atha kho Pāpima āyasmā Sañjīvo tassā rattiyā accayena, tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoṭetvā,[5109] pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Addasaṁsu kho te Pāpima gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino, āyasmantaṁ Sañjīvaṁ piṇḍāya carantaṁ, disvāna nesaṁ etadahosi: “Acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho! Ayaṁ samaṇo nisinnakova kālakato, svāyaṁ patisañjīvito”ti.[5110] Iminā kho etaṁ Pāpima pariyāyena āyasmato Sañjīvassa Sañjīvotveva samaññā udapādi.

12. Atha kho Pāpima Dūsissa mārassa etadahosi: “Imesaṁ kho ahaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūnāhaṁ[5111] brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ;[5112] etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha[5113] paribhāsatha[5114] rosetha[5115] vihesetha;[5116] appevanāma[5117] tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ, siyā cittassa aññathattaṁ,[5118] yathā taṁ Dūsī Māro labhetha otāran”ti.[5119]

13. Atha kho te pāpima Dūsī Māro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: “Etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha; appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ, siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ Dūsī Māro labhetha otāran”ti. Atha kho te pāpima brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā, Dūsinā Mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti: “Ime pana muṇḍakā[5120] samaṇakā,[5121] ibbhā[5122] kiṇhā[5123] bandhupādāpaccā:[5124] ‘Jhāyinosmā jhāyinosmā’ti! pattakkhandhā[5125] adhomukhā[5126] madhurakajātā[5127] jhāyanti[5128] pajjhāyanti[5129] nijjhāyanti[5130] apajjhāyanti.[5131]                                                    Seyyathāpi nāma ulūko[5132] rukkhasākhāya[5133] mūsikaṁ[5134] magayamāno,[5135] jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā: ‘Jhāyinosmā jhāyinosmā’ti! pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma kotthu[5136] nadītīre[5137] macche[5138] magayamāno, jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā: ‘Jhāyinosmā jhāyinosmā’ti! pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.                  Seyyathāpi nāma biḷāro[5139] sandhisamalasaṅkaṭīre[5140] mūsikaṁ magayamāno, jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpacca: ‘Jhāyinosmā jhāyinosmā’ti! pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma gadrabho[5141] vahacchinno[5142] sandhisamalasaṅkaṭīre, jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā: ‘Jhāyinosmā jhāyinosmā’ti! pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantī”ti.                                                                                                                                                       Ye kho pana Pāpima tena samayena manussā kālaṁ karonti, yebhuyyena[5143] kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.

14. Atha kho Pāpima Kakusandho Bhagavā Arahaṁ Sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: “Anvāviṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā Dūsinā mārena: ‘Etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha; appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṁ paribhāsiyamānānaṁ rosiyamānānaṁ vihesiyamānānaṁ, siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ Dūsī Māro labhetha otāran’ti.                                                                                                                        Etha tumhe bhikkhave mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha.                                        Muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha.                                     Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharathā”ti.

15. Atha kho te Pāpima bhikkhū Kakusandhena Bhagavatā Arahatā Sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā[5144] evaṁ anusāsiyamānā,[5145] araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṁsu.                                              Karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṁsu.                                        Muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṁsu.                                    Upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā vihariṁsu, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ; iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṁsu.

16. Atha kho pāpima Dūsissa mārassa etadahosi: “Evampi kho ahaṁ karonto, imesaṁ bhikkhūnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ neva jānāmi, āgatiṁ vā gatiṁ vā. Yannūnāhaṁ brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṁ: ‘Etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha; appevanāma tumhehi sakkarīyamānānaṁ garukarīyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ, siyā cittassa aññattaṁ, yathā taṁ Dūsī māro labhetha otāran’ti.

17. Atha kho te pāpima Dūsīmāro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: “Etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha; appevanāma tumhehi sakkarīyamānānaṁ garukarīyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ, siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ Dūsī māro labhetha otāran’ti. Atha kho te Pāpima brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā Dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. Ye kho pana Pāpima tena samayena manussā kālaṁ karonti, yebhuyyena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.”

18. Atha kho Pāpima Kakusandho Bhagavā Arahaṁ Sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: “Anvāviṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā Dūsinā mārena: ‘Etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha; appevanāma tumhehi sakkarīyamānānaṁ garukarīyamānānaṁ māniyamānānaṁ pūjiyamānānaṁ, siyā cittassa aññathattaṁ, yathā taṁ Dūsī māro labhetha otāran’ti. Etha tumhe bhikkhave asubhānupassī[5146] kāye viharatha, āhāre paṭikkūlasaññino,[5147] sabbaloke anabhiratasaññino,[5148] sabbasaṅkhāresu aniccānupassino”ti.[5149]

19. Atha kho te Pāpima bhikkhū Kakusandhena Bhagavatā Arahatā Sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā, araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi asubhānupassī kāye vihariṁsu, āhāre paṭikkūlasaññino, sabbaloke anabhiratasaññino, sabbasaṁkhāresu aniccānupassino.

20. Atha kho Pāpima Kakusandho Bhagavā Arahaṁ Sammāsambuddho pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya, āyasmatā Vidhurena pacchā samaṇena gāmaṁ piṇḍāya pāvisi.

21. Atha kho Pāpima Dūsī māro aññataraṁ kumāraṁ anvāvisitvā sakkharaṁ gahetvā[5150] āyasmato Vidhurassa sīse pahāraṁadāsi,[5151] sisaṁ vobhindi.[5152] Atha kho Pāpima āyasmā Vidhuro bhinnena[5153] sīsena lohitena galantena,[5154] Kakusandhaṁyeva Bhagavantaṁ Arahantaṁ Sammāsambuddhaṁ piṭṭhito piṭṭhito[5155] anubandhi.[5156] Atha kho Pāpima Kakusandho Bhagavā Arahaṁ Sammāsambuddho nāgāpalokitaṁ[5157] apalokesi:[5158] “Na cāyaṁ Dūsī māro mattamaññāsī”ti.[5159] Sahāpalokanāya[5160] ca pana Pāpima Dūsī māro tamhā ca ṭhānā cavi,[5161] mahānirayañca[5162] upapajjī.

22. Tassa kho pana Pāpima mahānirayassa tayo nāmadheyyā[5163] honti: “Chaphassāyataniko[5164] itipi, saṅkusamāhato[5165] itipi, paccattavedaniyo[5166] itipi. Atha kho maṁ Pāpima nirayapālā[5167] upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘Yadā kho te mārisa saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya,[5168] atha naṁ ājāneyyāsi: “vassasahassaṁ[5169] me niraye paccamānassā”ti.[5170]

23. So kho ahaṁ Pāpima bahūni vassāni,[5171] bahūni vassasatāni,[5172] bahūni vassasahassāni,[5173] tasmiṁ mahāniraye apacciṁ.[5174] Dasavassasahassāni[5175] tasseva mahānirayassa ussade[5176] apacciṁ, vuṭṭhānimaṁ[5177] nāma vedanaṁ vediyamāno. Tassa mayhaṁ Pāpima evarūpo kāyo hoti seyyathāpi manussassa,[5178] evarūpaṁ sīsaṁ hoti seyyathāpi macchassa.[5179]

24.[5180] “Kīdiso[5181] nirayo āsi[5182] yattha Dūsī apaccatha,                                                                                  Vidhuraṁ sāvakamāsajja[5183] Kakusandhañca brāhmaṇaṁ?                                                                                Sataṁ[5184] āsi ayosaṅku[5185] sabbe paccattavedanā;                                                                                                Īdiso[5186] nirayo āsi yattha Dūsī apaccatha,                                                                                             Vidhuraṁ sāvakamāsajja Kakusandhañca brāhmaṇaṁ.

Yo etamabhijānāti[5187] bhikkhu Buddhassa sāvako,                                                                                   Tādisaṁ[5188] bhikkhumāsajja kaṇha[5189] dukkhaṁ nigacchasi.[5190]

25.[5191] Majjhe sarassa[5192] tiṭṭhanti vimānā[5193] kappaṭṭhāyino,[5194]                                                            Veluriyavaṇṇā[5195] rucirā[5196] accimanto[5197] pabhassarā,[5198]                                                                                   Accharā[5199] tattha naccanti[5200] puthu[5201] nānattavaṇṇiyo.[5202]                                                                                         

Yo etamabhijānāti bhikkhu Buddhassa sāvako,                                                                                        Tādisaṁ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

26.[5203] Yo ve Buddhena cudito[5204] bhikkhusaṅghassa pekkhato, [5205]                                         Migāramātupāsādaṁ[5206] pādaṅguṭṭhena[5207] kampayī.[5208]

Yo etamabhijānāti bhikkhu Buddhassa sāvako,                                                                                        Tādisaṁ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

27.[5209] Yo Vejayantaṁ pāsādaṁ pādaṅguṭṭhena kampayī,                                              Iddhibalenupatthaddho[5210] saṁvejesi[5211] ca devatā.

Yo etamabhijānāti bhikkhu Buddhassa sāvako,                                                                                      Tādisaṁ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

28.[5212] Yo Vejayante pāsāde Sakkaṁ so paripucchati,[5213]                                                                                         Api Vāvuso jānāsi taṇhakkhayavimuttiyo                                                                                                 Tassa Sakko viyākāsi, pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ.[5214]

Yo etamabhijānāti bhikkhu Buddhassa sāvako,                                                                                      Tādisaṁ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

29.[5215] Yo brahmānaṁ paripucchati Sudhammāyaṁ abhito[5216] sabhaṁ:[5217]                                                                         ‘Ajjāpi tyāvuso diṭṭhi yā te diṭṭhi pure ahū,                                                                                              Passasi vītivattantaṁ[5218] Brahmaloke pabhassaraṁ.’                                                                                       

Tassa Brahmā viyākāsi anupubbaṁ[5219] yathātathaṁ:                                                                                               ‘Na me mārisa sā diṭṭhi yā me diṭṭhi pure ahu;                                                                                             Passāmi vītivattantaṁ Brahmaloke pabhassaraṁ,                                                                                           Sohaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ[5220] ahaṁ niccomhi sassato.’

Yo etamabhijānāti bhikkhu Buddhassa sāvako,                                                                                          Tādisaṁ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

30.[5221] Yo Mahāneruno kūṭaṁ[5222] vimokhena aphassayi,[5223]                                                                                     Vanaṁ Pubbavidehānaṁ ye ca bhūmisayā[5224] narā.

Yo etamabhijānāti bhikkhu Buddhassa sāvako,                                                                                    Tādisaṁ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

31.[5225] Na ve aggi veṭhayati[5226] ahaṁ: ‘bālaṁ ḍahāmī’ti,[5227]                                                                                       Bālova jalitaṁ[5228] aggiṁ āsajja sa ḍayhati.                                                                                             Evameva tuvaṁ Māra: āsajja naṁ Tathāgataṁ,                                                                                                Sayaṁ ḍahissasi attānaṁ bālo aggiṁva samphusaṁ,[5229]                                                                               Apuññaṁ pasavī[5230] Māro āsajja naṁ Tathāgataṁ.                                                                                                        Kinnu maññasi Pāpima na me pāpaṁ vipaccati?[5231]                                                                                        Karoto cīyati[5232] pāpaṁ cirarattāya[5233] antaka![5234]                                                                                                   Māra nibbinda Buddhamhā, āsaṁ mākāsi bhikkhusu.                                                                                         

Iti Māraṁ atajjesi[5235] bhikkhu Bhesakalāvane                                                                                               Tato so dummano[5236] yakkho tatthevantaradhāyathā”ti.[5237]

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Māratajjaniyasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ.                                                                                    Cūḷayamakavaggo niṭṭhito pañcamo.

Tassa vaggassa uddānaṁ:

Sāleyya verañjaduve ca tuṭṭhi, cūḷamahādhammasamādanaṁ ca,                                                     Vīmaṁsakā kosambi ca brahmā, dūsī ca māro dasamo ca vaggo.

~ Mūlapaṇṇāsakaṁ niṭṭhitaṁ. ~

 

(M.51.) Kandaraka suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Campāyaṁ viharati Gaggarāya pokkharaṇiyā tare,[5238] mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Atha kho Pesso ca Hatthārohaputto[5239] Kandarako ca Paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Pesso Hatthārohaputto Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Kandarako pana Paribbājako Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇiyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Kandarako Paribbājako tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhūsaṅghaṁ anuviloketvā[5240] Bhagavantaṁ etadavoca:

2. “Acchariyaṁ bho Gotama abbhutaṁ[5241] bho Gotama yāvañcidaṁ bhotā Gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito.[5242] Yepi te bho Gotama ahesuṁ atītamaddhānaṁ Arahanto Sammāsambuddhā, tepi Bhagavanto etaparamaṁyeva[5243] sammā bhikkhusaṅghaṁ paṭipādesuṁ. Seyyathāpi: Etarahi bhotā Gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito. Yepi te bho Gotama bhavissanti anāgatamaddhānaṁ Arahanto Sammāsambuddhā, tepi Bhagavanto etaparamaṁyeva sammā bhikkhusaṅghaṁ paṭipādessanti. Seyyathāpi: Etarahi bhotā Gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito”ti.

3. “Evametaṁ Kandaraka evametaṁ Kandaraka. Yepi te Kandaraka ahesuṁ atītamaddhānaṁ Arahanto Sammāsambuddhā, tepi Bhagavanto etaparamaṁyeva sammā bhikkhusaṅghaṁ paṭipādesuṁ. Seyyathāpi: Etarahi mayā sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito. Yepi te Kandaraka bhavissanti anāgatamaddhānaṁ Arahanto Sammāsambuddhā, tepi Bhagavanto etaparamaṁyeva sammā bhikkhusaṅghaṁ paṭipādessanti. Seyyathāpi: Etarahi mayā sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito.”                                                                              “Santi hi Kandaraka bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe Arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññā vimuttā.”     “Santi pana Kandaraka bhikkhū imasmiṁ bhikkhūsaṅghe sekhā[5244] santatasīlā[5245] santatavuttino nipakā[5246] nipakavuttino. Te catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā[5247] viharanti.”                      Katamesu catusu: Idha Kandaraka bhikkhū kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassan’ti.

4. Evaṁ vutte, Pesso Hatthārohaputto Bhagavantaṁ etadavoca: “Acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante, yāva supaññattācime[5248] bhante Bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya[5249] dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya[5250] ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Mayampi hi bhante gihī[5251] odātavasanā[5252] kālena kālaṁ[5253] imesu catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā viharāma. Idha mayaṁ bhante kāye kāyānupassino viharāma, ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, vedanāsu vedanānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, citte cittānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, dhammesu dhammānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.”                            “Acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante, yāvañcidaṁ bhante Bhagavā evaṁ manussagahane[5254] evaṁ manussakasaṭe evaṁ manussasāṭheyye vattamāne[5255] sattānaṁ hitāhitaṁ[5256] jānāti. Gahanaṁ[5257] hetaṁ bhante yadidaṁ manussā, uttānakaṁ[5258] hetaṁ bhante yadidaṁ pasavo.[5259] Ahaṁ hi bhante pahomi hatthidammaṁ[5260] sāretuṁ[5261] yāvatakena antarena Campaṁ gatāgataṁ[5262] karissati, sabbāni tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni[5263] vaṅkeyyāni jimheyyāni pātukarissati.[5264] Amhākaṁ pana bhante ‘dāsā’ti[5265] vā ‘pessā’ti vā ‘kammakarā’ti vā aññathā[5266] va kāyena samudācaranti,[5267] aññathā va vācāya samudācaranti, aññathā va nesaṁ cittaṁ hoti.                                                Acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante, yāvañcidaṁ bhante Bhagavā evaṁ manussagahane evaṁ manussakasaṭe evaṁ manussasāṭheyye vattamāne sattānaṁ hitāhitaṁ jānāti. Gahanaṁ hetaṁ bhante yadidaṁ manussā, uttānakaṁ hetaṁ bhante yadidaṁ pasavo”ti.

5. “Evametaṁ Pessa, evametaṁ Pessa! Gahanaṁ hetaṁ Pessa yadidaṁ manussā, uttānakaṁ hetaṁ Pessa yadidaṁ pasavo. Cattārome Pessa puggalā santo saṁvijjamānā[5268] lokasmiṁ.                Katame cattāro?                                                                            Idha Pessa ekacco puggalo attantapo[5269] hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto.                Idha pana Pessa ekacco puggalo parantapo[5270] hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto.                  Idha pana Pessa ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo[5271] ca paraparitāpanānuyogamanuyutto.                                                            Idha pana Pessa ekacco puggalo nevattantapo[5272] hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto.                                                              So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto[5273] nibbuto[5274] sītibhūto[5275] sukhapaṭisaṁvedī[5276] brahmabhūtena[5277] attanā viharati.

6. Imesaṁ Pessa catunnaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo cittaṁ ārādhetī'ti?[5278]                     ‘Yvāyaṁ bhante puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, ayaṁ me puggalo cittaṁ nārādheti.                                                                              Yopāyaṁ bhante puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me puggalo cittaṁ nārādheti.                                                                                   Yopāyaṁ bhante puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me puggalo cittaṁ nārādheti.                                    Yo ca kho ayaṁ puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṁvedi brahmabhūtena attanā viharati. Ayaṁ me puggalo cittaṁ ārādhetī’ti. Kasmā pana te Pessa ime tayo puggalā cittaṁ nārādhentī’ti?                                  Yvāyaṁ bhante puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, so attānaṁ sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ[5279] ātāpeti[5280] paritāpeti.[5281] Iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ nārādheti.                   Yopāyaṁ bhante puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto, so paraṁ sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ ātāpeti paritāpeti. Iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ nārādheti.                      Yopāyaṁ bhante puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto, so attānañca parañca sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ ātāpeti paritāpeti. Iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ nārādheti.                                            Yo ca kho ayaṁ bhante puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sitībhūto sukhapaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. So attānaṁ ca parañca sukhakāmaṁ dukkhapaṭikkūlaṁ neva ātāpeti na paritāpeti. Iminā me ayaṁ puggalo cittaṁ ārādheti.                  Handa ca dāni mayaṁ bhante gacchāma bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā’ti.[5282]                    ‘Yassa dāni tvaṁ Pessa kālaṁ maññasī’ti.                                                        Atha kho Pesso hatthārohaputto Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

7. Atha kho Bhagavā acirapakkante[5283] Pesse hatthārohaputte bhikkhū āmantesi. Paṇḍito bhikkhave Pesso hatthārohaputto mahā pañño bhikkhave Pesso hatthārohaputto. Sace bhikkhave Pesso hatthārohaputto muhuttaṁ nisīdeyya,[5284] yāvassāhaṁ ime cattāro puggale vitthārena vibhajāmi. Mahatā atthena saṁyutto agamissa.[5285] Api ca bhikkhave ettāvatāpi Pesso hatthārohaputto mahatā atthena saṁyutto’ti.                                                                          ‘Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaṁ Bhagavā ime cattāro puggale vitthārena vibhajeyya, Bhagavato sutvā bhikkhu dhāressantī’ti.                                                           ‘Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṁ manasikarotha bhāsissāmī’ti.                                  ‘Evaṁ bhante’ti kho te bhikkhu Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

8. Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto?                            Idha bhikkhave ekacco puggalo acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, na ehibhadantiko, na tiṭṭhabhadantiko, nābhihaṭaṁ, na uddissa kaṭaṁ, na nimantanaṁ sādiyati. So na kumbhimukhā patigaṇhāti. Na khaḷopimukhā patigaṇhāti, na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṁ, na maṁsaṁ,na suraṁ,na merayaṁ,na thusodakaṁ pibati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvīhikampi āhāraṁ āhāreti sattāhikampi āhāraṁ āhāreti. Iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati so sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti. Nīvārabhakkho vā hoti. Daddulabhakkho vā hoti. Haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti. Ācāmabhakkho vā hoti. Piññākabhakkho vā hoti. Tiṇabhakkho vā hoti. Gomayabhakkho vā hoti. Vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhoji. So sāṇānipi dhāreti. Masāṇānipi dhāreti. Chavadussānipi dhāreti. Paṁsukūlānipi dhāreti. Tirīṭānipi dhāreti. Ajinānipi dhāreti. Ajinakkhipampi dhāreti. Kusacīrampi dhāreti. Vākacīrampi dhāreti. Phalakacīrampi dhāreti. Kesakambalampi dhāreti. Vāḷakambalampi dhāreti. Ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbaṭṭakopi hoti āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti. Sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto.

9. Katamo ca bhikkhave puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto?               Idha bhikkhave ekacco puggalo orabbhiko[5286] hoti, sūkariko[5287] sākuntiko[5288] māgaviko[5289] ḷuddo[5290]

macchaghātako[5291] coro coraghātako[5292] bandhanāgāriko,[5293] ye vā panaññepi keci kurūrakammantā,[5294] ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto.

10. Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto?                                                           Idha bhikkhave ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhābhisitto, brāhmaṇo vā mahāsāḷo, so puratthimena nagarassa navaṁ santhāgāraṁ[5295] kārāpetvā[5296] kesamassuṁ[5297] ohāretvā[5298] kharājinaṁ[5299] nivāsetvā[5300] sappitelena[5301] kāyaṁ abbhañjitvā[5302] migavisāṇena[5303] piṭṭhiṁ[5304] kaṇḍūvamāno[5305] santhāgāraṁ pavisati saddhiṁ mahesiyā[5306] brāhmaṇena ca purohitena.[5307] So tattha anantarahitāya bhumiyā[5308] haritupattāya[5309] seyyaṁ[5310] kappeti,[5311] ekissā gāviyā[5312] sarūpavacchāya[5313] yaṁ ekasmiṁ thane[5314] khīraṁ[5315] hoti, tena rājā yāpeti.[5316] Yaṁ dutiyasmiṁ thane khīraṁ hoti, tena mahesī yāpeti. Yaṁ tatiyasmiṁ thane khīraṁ hoti, tena brāhmaṇo purohito yāpeti. Yaṁ catutthasmiṁ thane khīraṁ hoti, tena aggiṁ juhanti.[5317] Avasesena[5318] vacchako yāpeti, so evamāha: ettakā[5319] usabhā[5320] haññantu[5321] yaññatthāya,[5322] ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettikā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā[5323] haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, ettakā rukkhā chijjantu[5324] yūpatthāya,[5325] ettakā dabbā[5326] lūyantu[5327] barihisatthāyā”ti.[5328]                         “Yepassa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarā”ti vā, tepi daṇḍatajjitā[5329] bhayatajjitā assumukhā rudamānā[5330] parikammāni[5331] karonti.                                                               Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto.

11. Katamo ca bhikkhave puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto? So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sitībhūto sukhapaṭisaṁvedi brahmabhūtena attanā viharati.

12. Idha bhikkhave Tathāgato loke uppajjati Arahaṁ Sammāsambuddho Vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū Anuttaro Purisadammasārathi Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti: ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.

13. Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā Tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ, yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyanti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.

14. So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya,amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.                                                                        So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

15. So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhīsakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

16. So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.                                                                               Sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṁ, sotindriye saṁvaraṁ āpajjati.                          Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṁ ghānindriye saṁvaraṁ āpajjati.                 Jivhāya rasaṁ ghāyitvā sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṁ, jivhindriye saṁvaraṁ āpajjati.                  Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṁ, kāyindriye saṁvaraṁ āpajjati.                  Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

17. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

18. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati. Araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.

19. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ panidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. so abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṁ parisodheti, thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṁ parisodheti, uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṁ parisodheti.

20. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

21. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

22. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti:upekkhako satimā sukhavihārīti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

23. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsati pārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

24. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.

25. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti,

26. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti.

27. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavā pi cittaṁ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāti.

28. Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhuto sukhapaṭisaṁvedi brahmabhūtena attanā viharatī'ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhu Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Kandaraka suttaṁ paṭhamaṁ. ~

 

(M.52.) Aṭṭhakanāgarasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Ānando Vesāliyaṁ viharati Beluvagāmake.

2. Tena kho pana samayena Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputtaṁ anuppatto hoti kenacideva[5332] karaṇīyena.[5333] Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro yena Kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “Kahannu kho bhante āyasmā Ānando etarahi viharati? Dassanakāmā[5334] hi mayaṁ taṁ āyasmantaṁ Ānandan”ti.        “Eso gahapati āyasmā Ānando Vesāliyaṁ viharati Beluvagāmake”ti.

3. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputte taṁ karaṇīyaṁ tīretvā[5335] yena Vesālī yena Beluvagāmako yenāyasmā Ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca:                                                          “Atthi nu kho bhante Ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto.[5336] Yattha bhikkhuno appamattassa[5337] ātāpino[5338] pahitattassa[5339] viharato, avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti?[5340]                                            “Atthi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto. Yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato, avimuttañceva cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti.                                                                         “Katamo pana bhante Ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto. Yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato, avimuttañceva cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti?

4. Idha gahapati bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati:[5341] “Idampi kho paṭhamaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ[5342] abhisañcetayitaṁ;[5343] yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ[5344] nirodhadhamman”ti[5345] pajānāti. So tattha ṭhito[5346] āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                                                              Ayampi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato, avimuttañceva cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

5. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: “Idampi kho dutiyaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā, pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                                                            Ayampi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato, avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

6. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: “Upekkhako satimā sukhavihārī”ti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So itipaṭisañcikkhati: “Idampi kho tatiyaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                                                                            Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

7. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsati pārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So itipaṭisañcikkhati: “Idampi kho catutthaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                         Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

 

8. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: “Ayampi kho mettācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                                             Ayampi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

9. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: “Ayampi kho karuṇācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                                                      Ayampi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

10. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: “Ayampi kho muditācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                                                       Ayampi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

11. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthiṁ iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: “Ayampi kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                         Ayampi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

12. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: “Ayampi kho pana ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                                                    Ayampi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

13. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: “Ayampi kho viññāṇañcāyatana samāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayā pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāyaṁ dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                                                              Ayampi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

14. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: “Ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman”ti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.                                                                Ayampi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā Arahatā Sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṁ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṁ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

15. Evaṁ vutte, Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca: “Seyyathāpi bhante Ānanda puriso ekaṁ nidhimukhaṁ[5347] gavesanto,[5348] sakideva[5349] ekādasa[5350] nidhimukhāni adhigaccheyya.[5351] Evameva kho ahaṁ bhante ekaṁ amatadvāraṁ[5352] gavesanto, sakideva ekādasa amatadvārāni alatthaṁ savaṇāya.[5353] Seyyathāpi bhante purisassa agāraṁ[5354] ekādasadvāraṁ, so tasmiṁ agāre āditte,[5355] ekamekenapi[5356] dvārena sakkuṇeyya,[5357] attānaṁ sotthiṁ[5358] kātuṁ. Evameva kho ahaṁ bhante imesaṁ ekādasannaṁ amatadvārānaṁ ekamekenapi amatadvārena sakkuṇissāmi, attānaṁ sotthiṁ kātuṁ. Ime hi nāma bhante aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesissanti.[5359] Kiṁ panāhaṁ āyasmato Ānandassa pūjaṁ na karissāmī”ti?

16. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputtañca Vesālikañca bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā[5360] paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi[5361] sampavāresi.[5362] Ekamekañca bhikkhuṁ paccekadussayugena[5363] acchādesi,[5364] āyasmantaṁ Ānandaṁ ticīvarena acchādesi. Āyasmato ca Ānandassa pañcasataṁ[5365] vihāraṁ kārāpesī”ti.[5366]

~ Aṭṭhakanāgarasuttaṁ dutiyaṁ.  ~

 

(M.53.) Sekhasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme.

 

2. Tena kho pana samayena Kāpilavatthavānaṁ Sakyānaṁ navaṁ[5367] santhāgāraṁ[5368] acirakāritaṁ[5369]

hoti anajjhāvutthaṁ[5370] samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho

Kāpilavatthavā Sakyā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā

ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho Kāpilavatthavā Sakyā Bhagavantaṁ etadavocuṁ:

“Idha bhante Kāpilavatthavānaṁ Sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ anajjhāvutthaṁ

samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena, taṁ bhante Bhagavā paṭhamaṁ

paribhuñjatu,[5371] Bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā[5372] Kāpilavatthavā Sakyā paribhuñjissanti. Tadassa Kāpilavatthavānaṁ Sakyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

 

3. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho Kāpilavatthavā Sakyā Bhagavato adhivāsanaṁ

viditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena santhāgāraṁ

tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ santhāgāraṁ santharitvā[5373] āsanāni paññāpetvā[5374]

udakamaṇikaṁ[5375] patiṭṭhāpetvā[5376] telappadīpaṁ āropetvā[5377] yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu,

upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho

Kāpilavatthavā Sakyā Bhagavantaṁ etadavocuṁ:

“Sabbasanthariṁ santhataṁ bhante santhāgāraṁ āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito,

telappadīpo āropito, yassadāni bhante Bhagavā kālaṁ maññatī”ti.[5378]

 

4. Atha kho Bhagavā nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena santhāgāraṁ

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā[5379] santhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ[5380]

nissāya[5381] puratthābhimukho[5382] nisīdi, bhikkhu saṅgho pi kho pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ

pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ[5383] nissāya puratthābhimukho nisīdi Bhagavantaṁ yeva purakkhatvā.[5384]

Kāpilavatthavā pi kho Sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya

pacchāmukhā nisīdiṁsu Bhagavantaṁyeva purakkhatvā.

 

5. Atha kho Bhagavā Kāpilavatthave Sakye bahudevarattiṁ[5385] dhammiyā kathāya sandassetvā[5386]

samādapetvā[5387] samuttejetvā[5388] sampahaṁsetvā[5389] āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi:

“Paṭibhātu[5390] taṁ Ānanda Kāpilavatthavānaṁ Sakyānaṁ sekho pāṭipado[5391] piṭṭhiṁ[5392] me āgilāyati.[5393]

Tamahaṁ āyamissāmī”ti.[5394]

“Evaṁ bhante”tikho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

Atha kho Bhagavā catugguṇaṁ[5395] saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi[5396]

pāde pādaṁ accādhāya,[5397] sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasikaritvā.

 

6. Atha kho āyasmā Ānando mahānāmaṁ Sakyaṁ āmantesi:

“Idha mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti. Indriyesu guttadvāro hoti. Bhojane mattaññū

hoti. Jāgariyaṁ anuyutto hoti. Sattahi saddhammehi samannāgato hoti. Catunnaṁ jhānānaṁ

ābhicetasikānaṁ[5398] diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī[5399] hoti akicchalābhī[5400] akasiralābhī.[5401]

 

7. Kathañ ca mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti? “Idha mahānāma ariyasāvako sīlavā hoti.

Pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī

samādāya sikkhati sikkhāpadesu; evaṁ kho mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti.”

 

8. Kathañca mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti? “Idha mahānāma ariyasāvako

cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ

cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṁ. Tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ

āpajjati.

Sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṁ sotindriyaṁ

asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa

saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṁ, sotindriye saṁvaraṁ āpajjati.

Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ

ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,

tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṁ, ghānindriye saṁvaraṁ āpajjati.

Jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṁ

jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,

tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṁ, jivhindriye saṁvaraṁ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṁ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ

kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,

tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṁ, kāyindriye saṁvaraṁ āpajjati.

Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṁ

manendriyaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvaraṁ paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati.

Evaṁ kho mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti.

 

9. Kathañca mahānāma ariyasāvako bhojane mattaññū hoti? “Idha mahānāma ariyasāvako 

paṭisaṅkhāyoniso āhāraṁ āhāreti, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya

yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca

vedanaṁ paṭihaṅkhāmi. Navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca

phāsuvihāro cā”ti. Evaṁ kho mahānāma ariyasāvako bhojane mattaññū hoti.

 

10. Kathañca mahānāma ariyasāvako jāgariyaṁ anuyutto hoti? “Idha mahānāma ariyasāvako

divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ

caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ

dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ

manasikaritvā. Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi

cittaṁ parisodheti.” Evaṁ kho mahānāma ariyasāvako jāgariyaṁ anuyutto hoti.

 

11. Kathañca mahānāma ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti? “Idha mahānāma

ariyasāvako saddho hoti saddahati[5402] Tathāgatassa bodhiṁ: “Itipi so Bhagavā Arahaṁ

Sammāsambuddho Vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū Anuttaro purisadammasārathi Satthā

devamanussānaṁ Buddho Bhagavā”ti.

 

12. Hirimā hoti hirīyati.[5403] Kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. Hirīyati pāpakānaṁ

akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā.[5404]

 

13. Ottāpī hoti ottappati.[5405] Kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. Ottappati pāpakānaṁ

akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā.

 

14. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo.[5406] Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti.

Tathārūpāssa[5407] dhammā bahussutā honti dhatā[5408] vacasā paricitā[5409] manasānupekkhitā[5410] diṭṭhiyā

suppaṭividdhā.[5411]

 

15. Āraddhaviriyo[5412] viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ

upasampadāya,[5413] thāmavā[5414] daḷhaparakkamo[5415] anikkhittadhuro[5416] kusalesu dhammesu.

 

16. Satimā hoti paramena satinepakkena[5417] samannāgato. Cirakatampi[5418] cirabhāsitampi saritā[5419]

anussaritā.

 

17. Paññavā[5420] hoti udayatthagāminiyā,[5421] paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya[5422]

sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaṁ kho mahānāma ariyasāvako sattahi saddhammehi

samannāgato hoti.

 

18. Kathañca mahānāma ariyasāvako catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhamma-

sukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī? “Idha mahānāma ariyasāvako

vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ

paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ

cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja

viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena

paṭisaṁvedeti.Yantaṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ

upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ

atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsati pārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.”

Evaṁ kho mahānāma ariyasāvako catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

 

19. Yato kho mahānāma ariyasāvako evaṁ sīlasampanno hoti. Evaṁ indriyesu guttadvāro hoti.

Evaṁ bhojane mattaññū hoti. Evaṁ jāgariyaṁ anuyutto hoti. Evaṁ sattahi saddhammehi

samannāgato hoti. Evaṁ catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ

nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaṁ vuccati mahānāma ariyasāvako sekho pāṭipado

apuccaṇḍatāya[5423] samāpanno bhabbo[5424] abhinibbhidāya[5425] bhabbo sambodhāya bhabbo anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Seyyathāpi mahānāma kukkuṭiyā[5426] aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa[5427] vā, tānassu kukkuṭiyā sammā

adhisayitāni[5428] sammā pariseditāni[5429] sammā paribhāvitāni;[5430] kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṁ icchā

uppajjeyya: ‘Aho vatime kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya[5431] vā mukhatuṇḍakena[5432] vā aṇḍakosaṁ

padāḷetvā[5433] sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti.[5434] Atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā

pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāḷetvā sotthinā abhinibbhijjituṁ.

Evameva kho mahānāma yato ariyasāvako evaṁ sīlasampanno hoti. Evaṁ indriyesu guttadvāro hoti.

Evaṁ bhojane mattaññū hoti. Evaṁ jāgariyaṁ anuyutto hoti. Evaṁ sattahi saddhammehi

samannāgato hoti. Evaṁ catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ

nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaṁ vuccati mahānāma ariyasāvako sekho pāṭipado

apuccaṇḍatāya samāpanno bhabbo abhinibhidāya bhabbo sambodhāya bhabbo anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

 

20. Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsati pārisuddhiṁ āgamma

anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathīdaṁ: ‘ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo

paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi

vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro

evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ

evannāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So

tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Ayamassa

paṭhamābhinibhidā[5435] hoti kukkuṭacchāpakasseva[5436] aṇḍakosamhā.

 

21. Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhāsati pārisuddhiṁ āgamma

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa

dutiyābhinibhidā hoti kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

 

22. Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhā satipārisuddhiṁ āgamma

āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharati ayamassa tatiyābhinibhidā hoti kukkuṭacchāpakasseva

aṇḍakosamhā.

 

23. Yampi kho mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti, idampissa hoti caraṇasmiṁ.[5437] Yampi

mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti idampissa, hoti caraṇasmiṁ. Yampi mahānāma

ariyasāvako bhojane mattaññū hoti, idampissa hoti caraṇasmiṁ. Yampi mahānāma ariyasāvako

jāgariyaṁ anuyutto hoti, idampissa hoti caraṇasmiṁ. Yampi mahānāma ariyasāvako sattahi

saddhammehi samannāgato hoti, idampissa hoti caraṇasmiṁ. Yampi mahānāma ariyasāvako

catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī

akasiralābhī, idampissa hoti caraṇasmiṁ.

 

24. Yampi kho mahānāma ariyasāvako anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathīdaṁ:

ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo

tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi

anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo

evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro

evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ

sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Idampissa hoti vijjāya. Yampi mahānāma

ariyasāvako dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne

upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti,

idampissa hoti vijjāya. Yampi mahānāma ariyasāvako āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ

paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampissa hoti

vijjāya.

 

25. Ayaṁ vuccati mahānāma ariyasāvako vijjāsampanno itipi, caraṇasampanno itipi,

vijjācaraṇasampanno itipi, brahmunā kho panesā mahānāma Sanaṅkumārena gāthā bhāsitā:

  “Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ ye gottapaṭisārino,[5438]

Vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse”ti.[5439]

“Sā kho panesā mahānāma brahmunā Sanaṅkumārena gāthā sugītā[5440] na duggītā, subhāsitā na

dubbhāsitā, atthasaṁhitā no anatthasaṁhitā anumatā[5441] Bhagavatā”ti.

 

26. Atha kho Bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: “Sādhu sādhu Ānanda, sādhu

kho tvaṁ Ānanda Kāpilavatthavānaṁ Sakyānaṁ sekhaṁ pāṭipadaṁ abhāsī”ti.

“Idamavocāyasmā Ānando, samanuñño[5442] Satthā ahosi. Attamanā Kāpilavatthavā Sakyā āyasmato

Ānandassa bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Sekhasuttaṁ tatiyaṁ. ~

 

(M.54.)Potaliya suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Aṅguttarāpesu viharati Āpaṇaṁ[5443] nāma

Aṅguttarāpānaṁ nigamo.

 

2. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi.

Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro Vanasaṇḍo tenupasaṅkami

divāvihārāya. Taṁ Vanasaṇḍaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

 

3. Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāpuraṇo[5444] chattupāhanāhi[5445] jaṅghāvihāraṁ[5446]

anuvicaramāno anucaṅkamamāno[5447] yena so Vanasaṇḍo tenupasaṅkami, taṁ Vanasaṇḍaṁ

ajjhogahetvā yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho

Potaliyaṁ gahapatiṁ Bhagavā etadavoca:

“Saṁvijjante[5448] kho gahapati āsanāni sace ākaṅkhasi nisīdā”ti. Evaṁ vutte, Potaliyo gahapati:

“Gahapativādena maṁ samaṇo Gotamo samudācaratī”ti,[5449] kupito anattamano tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho Bhagavā Potaliyaṁ gahapatiṁ etadavoca: “Saṁvijjante kho gahapati āsanāni, sace

ākaṅkhasi nisīdā”ti. Evaṁ vutte, Potaliyo gahapati: “Gahapativādena maṁ samaṇo Gotamo

samudācaratī”ti, kupito anattamano tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho Bhagavā Potaliyaṁ gahapatiṁ etadavoca: “Saṁvijjante kho gahapati āsanāni, sace

ākaṅkhasi nisidā”ti. Evaṁ vutte, Potaliyo gahapati: “Gahapativādena maṁ samaṇo Gotamo

samudācarati”ti, kupito anattamano Bhagavantaṁ etadavoca: “Tayidaṁ bho Gotama nacchannaṁ,[5450]

tayidaṁ nappatirūpaṁ,[5451] yaṁ maṁ tvaṁ gahapati vādena samudācarasī”ti.

“Te hi te gahapati ākārā[5452] te liṅgā[5453] te nimittā[5454] yathā taṁ gahapatissā”ti.

“Tathāhi pana me bho Gotama sabbe kammantā[5455] paṭikkhittā,[5456] sabbe vohārā[5457] samucchinnā”ti.[5458]

“Yathā kathaṁ[5459] pana te gahapati sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti?

“Idha me bho Gotama yaṁ ahosi dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ[5460] vā sabbaṁ taṁ

puttānaṁ dāyajjaṁ[5461] niyyātaṁ,[5462] tatthāhaṁ anovādī[5463] anupavādī[5464] ghāsacchādanaparamo[5465] viharāmi.

Evaṁ kho me bho Gotama sabbe kammantā paṭikkhittā sabbe vohārā samucchinnā”ti.

“Aññathā[5466] kho tvaṁ gahapati vohārasamucchedaṁ[5467] vadesi;[5468] aññathā ca pana ariyassa vinaye

vohārasamucchedo hotī”ti.

“Yathā kathaṁ pana bhante ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti? Sādhu me bhante Bhagavā

tathā dhammaṁ desetu, yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti.

“Tena hi gahapati suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ bhante”ti kho Potaliyo gahapati Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

 

4. “Aṭṭha[5469] kho ime gahapati dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṁvattan”ti.[5470]

Katame aṭṭha?

“Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo, dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabbaṁ,

saccaṁ vācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo, apisunaṁ vācaṁ nissāya pisunā vācā pahātabbā,

agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho[5471] pahātabbo, anindārosaṁ nissāya nindāroso[5472] pahātabbo,

akodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso[5473] pahātabbo, anatimānaṁ nissāya atimāno[5474] pahātabbo. Ime

kho gahapati aṭṭhadhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā[5475] ariyassa vinaye

vohārasamucchedāya saṁvattantī”ti.

 

5. “Ye me bhante Bhagavatā aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā ariyassa vinaye

vohārasamucchedāya saṁvattan”ti.

“Sādhu me bhante Bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu[5476] anukampaṁ upādāyā”ti.

“Tena hi gahapati suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ bhante”ti kho Potaliyo gahapati Bhagavato paccassosi Bhagavā etadavoca:

 

6. “Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo”ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ[5477] paṭicca[5478]

vuttaṁ. Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:[5479] Yesaṁ[5480] kho ahaṁ saṁyojanānaṁ[5481] hetu[5482]

pāṇātipāti assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samūcchedāya paṭipanno.[5483] Ahañceva kho

pana pāṇātipāti assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya[5484] pāṇātipātapaccayā. Anuvicca[5485] viññū

garaheyyuṁ[5486] pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā

pāṇātipātapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ[5487] yadidaṁ pāṇātipāto,

ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā,[5488] pāṇātipātā paṭiviratassa[5489] evaṁ sa te

āsavā vighātapariḷāhā na honti. ‘Apāṇātipātaṁ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti iti yaṁ taṁ

vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

 

7. ‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca

vuttaṁ. Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu

adinnādāyī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana

adinnādāyī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya adinnādānapaccayā. Anuvicca viññū garaheyyuṁ

adinnādānapaccayā. Kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā. Etadeva

etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ adinnādānaṁ, ye ca adinnādānapaccayā

uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā. Adinnādānā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na

honti. ‘Dinnādānaṁ nissāya adinnādānaṁ pahātabban’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca

vuttaṁ.

 

8. ‘Saccaṁ vācaṁ nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ kiñcetaṁ paṭicca

vuttaṁ. Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu

musāvādī assaṁ. Tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana

musāvādī assaṁ, attāpi maṁ upavādeyya musāvādapaccayā. Anuvicca viññū garaheyyuṁ

musāvādapaccayā, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā musāvādapaccayā etadeva kho

pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ musāvādo, ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā

vighātapariḷāhā. Musāvādā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. ‘Saccaṁ vācaṁ

nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti yaṁ taṁ, vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

 

9. ‘Apisunaṁ vācaṁ nissāya pisunā vācā pahātabbā’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca

vuttaṁ. Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu

pisunāvāco assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana

pisunāvāco assaṁ, attāpi maṁ upavādeyya pisunā vācapaccayā. Anuvicca viññū garaheyyuṁ

pisunāvācapaccayā, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisunāvācapaccayā. Etadeva

kho pana saṁyojaganaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ suna pisunā vācā, ye ca pisunāvācapaccayā

uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā pisunā vācā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na

honti. ‘Apisunaṁ vācaṁ nissāya pisunā vācā pahātabbā’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca

vuttaṁ.

 

10. ‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca

vuttaṁ. Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu

giddhilobhī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho pana

giddhilobhī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuvicca viññū garaheyyuṁ

giddhilobhapaccayā, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā. Etadeva

etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ giddhilobho, ye ca giddhilobhapaccayā

uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā. Agiddhilobhissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

‘Agiddhilobhaṁ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

 

11. ‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ.

Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu nindārosī assaṁ,

tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana nindārosī assaṁ,

attāpi maṁ upavadeyya nindārosapaccayā anuvicca viññū garaheyyuṁ nindārosapaccayā, kāyassa

bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ

nīvaraṇaṁ yadidaṁ nindāroso. Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā.

Anindārosissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. ‘Anindārosaṁ nissāya nindāroso

pahātabbo’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

 

12. ‘Akodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca

vuttaṁ. Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu

kodhūpāyāsī assaṁ, tesāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho

pana kodhūpāyāsī assaṁ, attāpi maṁ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā, anuvicca viññū garaheyyuṁ

kodhūpāyāsa paccayā, kāyassa hedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhūpāyāsapaccayā. Etadeva

kho pana saṁyojanaṁ etaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ kodhūpāyāso, ye ca kodhūpāyāsapaccayā

uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā. Akodhūpāyāsissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

‘Akodhūpāyāsaṁ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

 

13. ‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ.

Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṁ kho ahaṁ saṁyojanānaṁ hetu atimānī assaṁ,

te sāhaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana atimānī assaṁ,

attāpi maṁ upavadeyya atimānapaccayā, anuvicca viññū garaheyyuṁ atimānapaccayā, kāyassa

bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā. Etadeva kho pana saṁyojanaṁ etaṁ

nīvaraṇaṁ yadidaṁ atimāno, ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā,

anatimānissa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. ‘Anatimānaṁ nissāya atimāno pahātabbo’ti

iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

 

14. “Ime kho gahapati aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena vibhattā ye ariyassa vinaye

vohārasamucchedāya saṁvattanti. Na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā[5490]

sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti.[5491]

“Yathā kathaṁ pana bhante ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo

hoti? Sādhu me bhante Bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ

sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo hotī”ti.

“Tena hi gahapati suṇāhi. Sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ bhante”ti kho Potaliyo

gahapati Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

 

15. Seyyathāpi gahapati kukkuro[5492] jighacchādubbalyapareto[5493] goghātakasūṇaṁ[5494] paccupaṭṭhito[5495]

assa. Tamenaṁ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṁ[5496] sunikantanikantaṁ[5497]

nimmaṁsaṁ[5498] lohitamakkhittaṁ[5499] upacchubheyya.[5500]

“Taṁ kimmaññasi gahapati? Api nu so kukkuro amuṁ aṭṭhikaṅkalaṁ sunikantanikantaṁ

nimmaṁsaṁ lohitamakkhittaṁ paḷikhādento[5501] jighacchādubbalyaṁ paṭivineyyā”ti.[5502]

“No hetaṁ bhante, taṁ kissa hetu? Aduṁ hi bhante aṭṭhikaṅkalaṁ sunikantanikantaṁ nimmaṁsaṁ

lohitamakkhittaṁ, yāvadeva ca pana so kukkuro kilamathassa[5503] vighātassa[5504] bhāgī[5505] assā”ti.

“Evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā

bahudukkhā bahūpāyāsā,[5506] ādīnavo ettha[5507] bhiyyo”ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ[5508] sammappaññāya

disvā yāyaṁ upekkhā[5509] nānattā nānattasitā,[5510] taṁ abhinivajjetvā[5511] yāyaṁ upekkhā ekattā[5512]

ekattasitā, yattha sabbaso lokāmisūpādānā[5513] aparisesā[5514] nirujjhanti.[5515] Tamevupekkhaṁ bhāveti.[5516]

 

16. Seyyathāpi gahapati gijjho vā kaṅko vā kulalo[5517] vā maṁsapesiṁ[5518] ādāya uḍḍiyeyya,[5519]

tamenaṁ gijjhāpi kaṅkāpi kulalāpi anupatitvā[5520] anupatitvā vitaccheyyuṁ virājeyyuṁ.[5521]

“Taṁ kimmaññasi gahapati? Sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṁ maṁsapesiṁ na khippameva

paṭinissajjeyya;[5522] so tato nidānaṁ[5523] maraṇaṁ vā nigaccheyya[5524] maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti.

“Evaṁ bhante, evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: maṁsapesūpamā kāmā vuttā

Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ

sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā, taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā

ekattā ekattasitā. Yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṁ bhāveti.

 

17. Seyyathāpi gahapati puriso ādittaṁ[5525] tiṇukkaṁ[5526] ādāya paṭivātaṁ[5527] gaccheyya. “Taṁ

kimmaññasi gahapati? Sace so puriso taṁ ādittaṁ tiṇukkaṁ na khippameva paṭinissajjeyya, tassa sā

ādittā tiṇukkā hatthaṁ vā daheyya[5528] bāhaṁ vā daheyya; aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ[5529] daheyya. So tato nidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti. “Evaṁ bhante, evameva

kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: tiṇukkūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā

bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ

upekkhā nānattā nānattasitā, taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā. Yattha sabbaso

lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṁ bhāveti.

 

18. Seyyathāpi gahapati aṅgārakāsu[5530] sādhikaporisā[5531]  pūrāaṅgārānaṁ[5532] vītaccikānaṁ

vītadhūmānaṁ.[5533] Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo[5534] sukhakāmo

dukkhapaṭikkūlo.[5535] Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu[5536] gahetvā aṅgārakāsuṁ

upakaḍḍheyyuṁ.[5537] “Taṁ kimmaññasi gahapati? Api nu so puriso iti c’iti c’eva kāyaṁ

sannāmeyyā”ti.[5538] “Evaṁ bhante, taṁ kissa hetu? Viditaṁ[5539] hi bhante tassa purisassa imañcehaṁ

aṅgārakāsuṁ papatissāmi,[5540] tato nidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan”ti.

“Evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā Bhagavatā

bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā

yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā, taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā. Yattha

sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṁ bhāveti.

 

19. Seyyathāpi gahapati puriso supinakaṁ[5541] passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ

bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṁ,[5542] so paṭibuddho[5543] na kiñci passeyya. Evameva kho

gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: supinakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā

bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ

upekkhā nānattā nānattasitā, taṁ abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā. Yattha sabbaso

lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṁ bhāveti.

 

20. Seyyathāpi gahapati puriso yācitakaṁ[5544] bhogaṁ[5545] yācitvā yānaṁ[5546] vā poroseyyaṁ[5547]

pavaramaṇikuṇḍalaṁ.[5548] So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato[5549] parivuto[5550] antarāpaṇaṁ[5551]

paṭipajjeyya.[5552] Tamenaṁ jano disvā evaṁ vadeyya: “bhogī vata bho puriso, evaṁ kira bhogino

bhogāni bhuñjantī”ti. Tamenaṁ sāmikā[5553] yattha yattheva passeyyuṁ, tattha tattheva sāni

hareyyuṁ.[5554] “Taṁ kimmaññasi gahapati? Alannu kho tassa purisassa aññathattāyā”ti.[5555] Evaṁ

bhante, taṁ kissa hetu: “sāmino hi bhante sāni arahantī”ti. “Evameva kho gahapati ariyasāvako iti

paṭisañcikkhati: yācitakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo”ti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā, taṁ

abhinivajjetvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā, yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā

nirujjhanti. Tamevupekkhaṁ bhāveti.

 

21. Seyyathāpi gahapati gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo,[5556] tatrassa rukkho

sampannaphalo ca uppannaphalo[5557] ca, na c’assu kānici phalāni bhūmiyaṁ patitāni.[5558] “Atha

puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesi phalapariyesanaṁ[5559] caramāno; so taṁ vanasaṇḍaṁ

ajjhogahetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca, natthi ca kānici phalāni

bhūmiyaṁ patitāni, jānāmi kho panāhaṁ rukkhaṁ āruhituṁ.[5560] Yannūnāhaṁ[5561] imaṁ rukkhaṁ

āruhitvā yāvadatthañca[5562] khādeyyaṁ ucchaṅgañca[5563] pūreyyan”ti.[5564] So taṁ rukkhaṁ āruhitvā

yāvadatthañca khādeyya ucchaṅgañca pūreyya.

Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesi phalapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ[5565]

kuṭhāriṁ[5566] ādāya. So taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogahetvā taṁ rukkhaṁ passeyya sampannaphalañca

uppannaphalañca tassa evamassa: “Ayaṁ kho rukkho sampannapalo ca uppannaphalo ca, natthi ca

kānici phalāni bhumiyaṁ patitāni; na kho panāhaṁ jānāmi rukkhaṁ āruhituṁ. Yannūnāhaṁ imaṁ rukkhaṁ mūlato chetvā[5567] yāvadatthañca khādeyyaṁ ucchaṅgañca pūreyyan”ti. So taṁ rukkhaṁ

mūlato chindeyya. “Taṁ kimmaññasi gahapati? Asu yo so puriso paṭhamaṁ rukkhaṁ ārūḷho,[5568]

sace so na khippameva oroheyya[5569] tassa so rukkho papatanto hatthaṁ[5570] vā bhañjeyya.[5571]

Aññataraṁ vā aṅgapaccaṅgaṁ bhañjeyya, so tato nidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ

vā dukkhan”ti. “Evaṁ bhante, evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:

rukkhaphalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti.

Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso

lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṁ bhāveti.

 

22. Sa kho so gahapati ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhā satipārisuddhiṁ āgamma

anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo

paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi

vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro

evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ

evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So

tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.

 

23. Sa kho so gahapati ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhā satipārisuddhiṁ āgamma dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne: Hīne paṇīte

suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā

kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā

ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā

sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ

lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti, yampi

Sāriputta Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime

vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā

sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ

lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti.

 

24. Sa kho so gahapati ariyasāvako imaṁyeva anuttaraṁ upekkhā satipārisuddhiṁ āgamma

āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharati.

 

25. Ettāvatā kho gahapati ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo

hoti. “Taṁ kimmaññasi gahapati? Yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ vohārasamucchedo hoti,

api nu[5572] tvaṁ evarūpaṁ vohārasamucchedaṁ attani samanupassasīti. Ko[5573] cāhaṁ bhante, ko ca

ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo? Ārakā[5574] ahaṁ bhante

ariyassa vinaye sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ vohārasamucchedo. Mayaṁ hi bhante pubbe

aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne[5575] ājānīyāti[5576] amaññimha.[5577] Anājānīyeva samāne

ājānīyabhojanaṁ bhojimha.[5578] Anājānīyeva samāne ājānīyaṭṭhāne[5579] ṭhapimha.[5580] Bhikkhū pana

mayaṁ bhante ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha. Ājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ

bhojimha. Ājānīyeva samāne anājānīyaṭṭhāne ṭhapimha.

Idāni pana mayaṁ bhante aññatitthiye paribbājake anājāniyeva samāne anājānīyāti jānissāma.

Anājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṁ bhojessāma, anājānīyeva samāne anājānīyaṭṭhāne

ṭhapessāma. Bhikkhū pana mayaṁ bhante ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma, ājānīyeva samāne

ājānīyabhojanaṁ bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyaṭṭhāne ṭhapessāma. Ajanesi vata me

bhante Bhagavā samaṇesu samaṇapemaṁ samaṇesu samaṇappasādaṁ samaṇesu samaṇagāravaṁ.[5581]

 

26. Abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya,

paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya,

cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ

bhante Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ Bhagavā

dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

 

~ Potaliya suttaṁ catutthaṁ. ~

 

(M.55.) Jīvakasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Jīvakassa Komārabhaccassa[5582]

ambavane.[5583]

 

2. Atha kho Jīvako Komārabhacco yena Bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ

abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Jīvako Komārabhacco Bhagavantaṁ

etadavoca:

 

3. “Sutaṁ metaṁ bhante samaṇaṁ Gotamaṁ uddissa[5584] pāṇaṁ ārabhanti;[5585] taṁ samaṇo Gotamo

jānaṁ uddissakaṭaṁ maṁsaṁ[5586] paribhuñjati paṭiccakamman”ti.[5587] Ye te bhante evamāhaṁsu:[5588]

‘Samaṇaṁ Gotamaṁ uddissa pāṇaṁ ārabhanti; taṁ samaṇo Gotamo jānaṁ[5589] uddissakaṭaṁ

maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman’ti. ‘Kacci[5590] te bhante Bhagavato vuttavādino,[5591] na ca

Bhagavantaṁ abhūtena[5592] abbhācikkhanti,[5593] dhammassa cānudhammaṁ byākaronti,[5594] na ca koci

sahadhammiko[5595] vādānuvādo[5596] gārayhaṁ[5597] ṭhānaṁ[5598] āgacchatī’”ti?

 

4. Ye te Jīvaka evamāhaṁsu: “Samaṇaṁ Gotamaṁ uddissa pāṇaṁ ārabhanti; taṁ samaṇo Gotamo

jānaṁ uddissakaṭaṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman”ti. Na me te vuttavādino

abbhācikkhanti ca pana man te asatā[5599] abhūtena.

 

5. “Tīhi kho ahaṁ Jīvaka ṭhānehi maṁsaṁ aparibhogan”ti[5600] vadāmi: “Diṭṭhaṁ sutaṁ 

parisaṅkitaṁ,[5601] imehi kho ahaṁ Jīvaka tīhi ṭhānehi maṁsaṁ aparibhogan”ti vadāmi. “Tīhi kho

ahaṁ Jīvaka ṭhānehi maṁsaṁ paribhogan”ti vadāmi: “Adiṭṭhaṁ asutaṁ aparisaṅkitaṁ, imehi kho

ahaṁ Jīvaka tīhi ṭhānehi maṁsaṁ paribhogan”ti vadāmi.

6. Idha Jīvaka bhikkhu aññataraṁ[5602] gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya[5603] viharati; so

mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthiṁ.

Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena

mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Tamenaṁ gahapati vā

gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya[5604] bhattena nimanteti.[5605] Ākaṅkhamānova[5606] Jīvaka bhikkhu

adhivāseti.[5607] So tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa

gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṁ[5608] tenupasaṅkamati, upasaṅkamitvā paññatte āsane

nisīdati. Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena[5609] piṇḍapātena[5610] parivisati.[5611] Tassa na

evaṁ hoti:[5612] “Sādhu vata mā’yaṁ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati.

Aho vata mā’yaṁ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi[5613] evarūpena paṇītena piṇḍapātena

pariviseyyā”ti. Evampissa na hoti: “So taṁ piṇḍapātaṁ agathito[5614] amucchito[5615] anajjhopanno[5616]

ādīnavadassāvī[5617] nissaraṇapañño[5618] paribhuñjati. Taṁ kimmaññasi Jīvaka? Api nu so bhikkhu

tasmiṁ samaye attavyābādhāya[5619] vā ceteti,[5620] paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaṁ bhante. Nanu so Jīvaka bhikkhu tasmiṁ samaye anavajjaṁyeva[5621] āhāraṁ āhāreti.

 

7. “Evaṁ bhante, sutaṁ metaṁ bhante brahmā mettāvihārī”ti. “Tam me idaṁ bhante Bhagavā

sakkhidiṭṭho,[5622] Bhagavā hi bhante mettāvihārī”ti. Yena kho Jīvaka rāgena yena dosena yena

mohena byāpādavā assa, so rāgo so doso so moho Tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo[5623]

tālāvatthukato[5624] anabhāvakato[5625] āyatiṁ anuppādadhammo.[5626] “Sace kho te Jīvakaṁ idaṁ sandhāya[5627]

bhāsitaṁ, anujānāmi te etan”ti. Etadeva[5628] kho pana me bhante sandhāya bhāsitaṁ?

 

8. Idha Jīvaka bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati, so karuṇāsahagatena

cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthiṁ. Iti uddhamadho

tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena

appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā

upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova Jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā

rattiyā accayena pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā

gahapatiputtassa vā nivesanaṁ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṁ

so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṁ hoti: sādhu vata

māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṁ gahapati vā

gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti. Evampissa na hoti. So taṁ

piṇḍapātaṁ agathito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṁ

kimmaññasi Jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṁ samaye attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā

ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaṁ bhante. Nanu so Jīvaka bhikkhu tasmiṁ samaye

anavajjaṁyeva āhāraṁ āhāreti. Evaṁ bhante. Sutaṁ me taṁ bhante, brahmā mettāvihārīti. Tamme

idaṁ bhante Bhagavā sakkhidiṭṭho, Bhagavā hi bhante karuṇāvihārīti. Yena kho Jīvaka rāgena yena

dosena yena mohena byāpādavā assa, so rāgo so doso so moho Tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo

tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṁ anuppādadhammo. Sace kho te Jīvakaṁ idaṁ sandhāya

bhāsitaṁ, anujānāmi te etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya bhāsitaṁ.

 

9. Idha Jīvaka bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati, so muditāsahagatena

cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthiṁ. Iti uddhamadho

tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena

appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā

upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova Jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā

rattiyā accayena pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā

gahapatiputtassa vā nivesanaṁ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṁ

so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṁ hoti: sādhu vata

māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṁ gahapati vā

gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti. Evampissa na hoti. So taṁ

piṇḍapātaṁ agathito amucchito anajjhopanno1 ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṁ

kimmaññasi Jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṁ samaye attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā

ceteti, ubhayavyābādhāya vā ceteti? No hetaṁ bhante. Nanu so Jīvaka bhikkhu tasmiṁ samaye

anavajjaṁyeva āhāraṁ āhāreti. Evaṁ bhante. Sutaṁ me taṁ bhante, brahmā muditāvihārīti. Tamme

idaṁ bhante Bhagavā sakkhidiṭṭho, Bhagavā hi bhante muditāvihārīti. Yena kho Jīvaka rāgena yena

dosena yena mohena byāpādavā assa, so rāgo so doso so moho Tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo

tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṁ anuppādadhammo. Sace kho te Jīvaka idaṁ sandhāya bhāsitaṁ,

anujānāmi te etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya bhāsitaṁ.

 

10. Idha Jīvaka bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati, so 

upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā

catutthiṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena

cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Tamenaṁ

gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova Jīvaka

bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena

tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṁ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane

nisīdati. Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṁ

hoti: sādhu vata māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata

māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti. 

Evampissa na hoti. So taṁ piṇḍapātaṁ agathito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī

nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṁ kimmaññasi Jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṁ samaye

attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaṁ bhante.

Nanu so Jīvaka bhikkhu tasmiṁ samaye anavajjaṁyeva āhāraṁ āhāreti.

 

11. Evaṁ bhante. Sutaṁ me taṁ bhante, brahmā upekkhāvihārīti. Tamme idaṁ bhante Bhagavā

sakkhidiṭṭho, Bhagavā hi bhante upekkhāvihārīti. Yena kho Jīvaka rāgena yena dosena yena mohena

byāpādavā vihesā[5629] vā assa, assa arati[5630] vā assa, paṭighavā[5631] assa, so rāgo so doso so moho

Tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṁ anuppādadhammo. Sace

kho te Jīvakaṁ idaṁ sandhāya bhāsitaṁ, anujānāmi te etanti. Etadeva kho pana me bhante

sandhāya bhāsitaṁ.

 

12. Yo kho Jīvaka Tathāgataṁ vā Tathāgatasāvakaṁ vā uddissa pāṇaṁ ārabhati, so pañcahi[5632]

ṭhānehi bahuṁ apuññaṁ[5633] pasavati:[5634] Yampi so evamāha: “Gacchatha amukaṁ[5635] nāma pāṇaṁ

ānethā”ti.[5636] Iminā paṭhamena ṭhānena bahuṁ apuññaṁ pasavati. “Yampi so pāṇo

galappavedhakena[5637] ānīyamāno[5638] dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti.[5639] Iminā dutiyena ṭhānena

bahuṁ apuññaṁ pasavati. “Yampi so evamāha: ‘Gacchatha imaṁ pāṇaṁ ārabhatā’ti.[5640] Iminā

tatiyena ṭhānena bahuṁ apuññaṁ pasavati. “Yampi so pāṇo ārabhiyamāno dukkhaṁ domanassaṁ

paṭisaṁvede”ti. Iminā catutthena ṭhānena bahuṁ apuññaṁ pasavati. “Yampi so Tathāgataṁ vā

Tathāgatasāvakaṁ vā akappiyena[5641] āsādeti.[5642] Iminā pañcamena ṭhānena bahuṁ apuññaṁ pasavati.

Yo kho Jīvaka Tathāgataṁ vā Tathāgatasāvakaṁ vā uddissa pāṇaṁ ārabhati. So imehi pañcahi

ṭhānehi bahuṁ apuññaṁ pasavatī’”ti.

 

13. Evaṁ vutte, Jīvako Komārabhacco Bhagavantaṁ etadavoca: Acchariyambhante,

abbhutambhante. Kappiyaṁ vata bhante bhikkhū āhāraṁ āhārenti. Anavajjaṁ vata bhante

bhikkhū āhāraṁ āhārenti. Abhikkantaṁ bhante abhikkantaṁ bho Gotama abhikkantaṁ bho Gotama, seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vīvareyya, mūḷhassa vā

maggaṁ ācikkheyya: andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī’ti.

Evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ

saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu

ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

 

~ Jīvakasuttaṁ pañcamaṁ. ~

 

(M.56.) Upālisuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ: Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Nālandāyaṁ viharati Pāvārikambavane.

2. Tena kho pana samayena Nigaṇṭho Nātaputto Nālandāyaṁ paṭivasati[5643] mahatiyā Nigaṇṭhaparisāya[5644] saddhiṁ. Atha kho Dīghatapassī Nigaṇṭho Nālandāyaṁ piṇḍāya caritvā, pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Pāvārikambavanaṁ[5645] yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Dīghatapassiṁ Nigaṇṭhaṁ Bhagavā etadavoca: “Saṁvijjanta[5646] saṁvijjanta kho Tapassi āsanāni, sace ākaṅkhasi nisīdā”ti.[5647]

3. Evaṁ vutte, Dīghatapassī Nigaṇṭho aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā[5648] ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Dīghatapassiṁ Nigaṇṭhaṁ Bhagavā etadavoca: “Kati pana Tapassi Nigaṇṭho Nātaputto kammāni paññāpeti,[5649] pāpassa kammassa kiriyāya,[5650] pāpassa kammassa pavattiyā”ti?[5651] “Na kho āvuso Gotama āciṇṇaṁ[5652] Nigaṇṭhassa Nātaputtassa ‘kammaṁ kamman’ti paññāpetu, ‘daṇḍaṁ daṇḍan’ti[5653] kho āvuso Gotama āciṇṇaṁ Nigaṇṭhassa Nātaputtassa paññāpetun”ti.                                            “Kati pana Tapassi Nigaṇṭho Nātaputto daṇḍāni paññāpeti, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā”ti?                                                                                                                          “Tīṇi kho āvuso Gotama Nigaṇṭho Nātaputto daṇḍāni paññāpeti, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā seyyathīdaṁ: kāyadaṇḍaṁ vacīdaṇḍaṁ manodaṇḍan”ti.                                            “Kimpana Tapassi aññadeva[5654] kāyadaṇḍaṁ aññaṁ vacīdaṇḍaṁ aññaṁ manodaṇḍan”ti?                         “Aññadeva āvuso Gotama kāyadaṇḍaṁ aññaṁ vacīdaṇḍaṁ aññaṁ manodaṇḍan”ti.                             “Imesaṁ pana Tapassi tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ[5655] evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ;[5656] katamaṁ daṇḍaṁ Nigaṇṭho Nātaputto mahāsāvajjataraṁ[5657] paññāpeti, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyadaṇḍaṁ yadi vā vacīdaṇḍaṁ yadi vā manodaṇḍan”ti.                        “Imesaṁ kho āvuso Gotama tiṇṇaṁ daṇḍānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ kāyadaṇḍaṁ Nigaṇṭho Nātaputto mahāsāvajjataraṁ paññāpeti, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍaṁ, no tathā manodaṇḍan”ti.                                         “‘Kāyadaṇḍan’ti Tapassi vadesi?                                                                                                  “‘Kāyadaṇḍan’ti āvuso Gotama vadāmi.                                                                                      “‘Kāyadaṇḍan’ti Tapassi vadesi.                                                                                                  “‘Kāyadaṇḍan’ti āvuso Gotama vadāmi.                                                                                             “‘Kāyadaṇḍan’ti Tapassi vadesi.                                                                                                      “‘Kāyadaṇḍan’ti āvuso Gotama vadāmī”ti.                                                                                                     Itiha[5658] Bhagavā Dīghatapassiṁ Nigaṇṭhaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ[5659] yāvatatiyakaṁ[5660] patiṭṭhāpesi.[5661]

4. Evaṁ vutte, Dīghatapassī Nigaṇṭho Bhagavantaṁ etadavoca: “Tvaṁ panāvuso Gotama! Kati daṇḍāni paññāpesi, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā”ti?                                       “Na kho Tapassī āciṇṇaṁ Tathāgatassa ‘daṇḍaṁ daṇḍan’ti paññāpetuṁ, ‘kammaṁ kamman’ti kho Tapassi āciṇṇaṁ Tathāgatassa paññāpetun”ti.                                                                                        “Tvaṁ panāvuso Gotama! Kati kammāni paññāpesi, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā”ti?                                                                                                                                                    “Tīṇi kho ahaṁ Tapassi kammāni paññāpemi, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, seyyathīdaṁ: kāyakammaṁ vacīkammaṁ manokamman”ti.                                                          “Kiṁ panāvuso Gotama aññadeva kāyakammaṁ aññaṁ vacīkammaṁ aññaṁ manokamman”ti?    “Aññadeva Tapassi kāyakammaṁ aññaṁ vacīkammaṁ aññaṁ manokamman”ti.                                   “Imesaṁ panāvuso Gotama tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ; katamaṁ kammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññāpesi, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaṁ yadi vā vacīkammaṁ yadi vā manokamman”ti?                                                              “Imesaṁ kho ahaṁ Tapassi tiṇṇaṁ kammānaṁ evaṁ paṭivibhattānaṁ evaṁ paṭivisiṭṭhānaṁ manokammaṁ mahāsāvajjataraṁ paññāpemi, pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā kāyakammaṁ, no tathā vacīkamman”ti.                                                                        “‘Manokamman’ti āvuso Gotama vadesi?                                                                                  “‘Manokamman’ti Tapassi vadāmi.                                                                                                “‘Manokamman’ti āvuso Gotama vadesi.                                                                                “‘Manokamman’ti Tapassi vadāmi.                                                                                           “‘Manokamman’ti āvuso Gotama vadesi.                                                                                   “‘Manokamman’ti Tapassi vadāmī”ti.                                                                                                           Itiha Dīghatapassī Nigaṇṭho Bhagavantaṁ imasmiṁ kathāvatthusmiṁ yāvatatiyakaṁ patiṭṭhapetvā uṭṭhāyāsanā yena Nigaṇṭho Nātaputto tenupasaṅkami.

5. Tena kho pana samayena Nigaṇṭho Nātaputto mahatiyā gihīparisāya[5662] saddhiṁ nisinno hoti Bālakiniyā[5663] Upāli pamukhāya.[5664] Addasā kho Nigaṇṭho Nātaputto Dīghatapassiṁ Nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna Dīghatapassiṁ Nigaṇṭhaṁ etadavoca: “Handa kuto nu tvaṁ Tapassi āgacchasi divā divassā”ti.[5665]                                                                                                                                                  “Ito hi kho ahambhante āgacchāmi samaṇassa Gotamassa santikā”ti.                                                                 “Ahu pana te Tapassi samaṇena Gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?[5666]                                              “Ahu kho me bhante samaṇena Gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.                                           “Yathā kathaṁ pana te Tapassi ahu samaṇena Gotamena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?[5667]                      “Atha kho Dīghatapassī Nigaṇṭho yāvatako ahosi Bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ Nigaṇṭhassa Nātaputtassa ārocesi.

6. Evaṁ vutte, Nigaṇṭho Nātaputto Dīghatapassiṁ Nigaṇṭhaṁ etadavoca: “Sādhu sādhu Tapassi! Yathā taṁ sutavatā[5668] sāvakena sammadeva Satthusāsanaṁ[5669] ājānantena, evamevaṁ Dīghatapassinā Nigaṇṭhena samaṇassa Gotamassa byākataṁ. Kiṁ hi sobhati[5670] chavo[5671] manodaṇḍo, imassa evaṁ oḷārikassa[5672] kāyadaṇḍassa upanidhāya?[5673] Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

7. Evaṁ vutte, Upāli gahapati Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: “Sādhu sādhu bhante Tapassī! Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva Satthusāsanaṁ ājānantena, evamevaṁ bhadantena Tapassinā samaṇassa Gotamassa byākataṁ. Kiṁ hi sobhati chavo manodaṇḍā, imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya? Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo. Handa[5674] cāhaṁ bhante gacchāmi, samaṇassa Gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmi.[5675] Sace me samaṇo Gotamo tathā patiṭṭhissati,[5676] yathā bhadantena Tapassinā patiṭṭhāpitaṁ.[5677]                                                                              Seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṁ[5678] eḷakaṁ[5679] lomesu gahetvā ākaḍḍheyya[5680] parikaḍḍheyya[5681] samparikaḍḍeyya,[5682] evamevāhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.                                                                                                                                Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakaro[5683] mahantaṁ soṇḍikākilañjaṁ[5684] gambhīre udakarahade[5685] pakkhipitvā[5686] kaṇṇe[5687] gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evamevāhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ vādena vādaṁ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.                                            Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto[5688] vālaṁ[5689] kaṇṇe gahetvā odhuneyya[5690] niddhuneyya[5691] nicchodeyya,[5692] evamevāhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ vādena vādaṁ odhunissāmi niddhunissāmi nicchodessāmi.                                                                                                                                        Seyyathāpi nāma Kuñjaro saṭṭhihāyano[5693] gambhīraṁ pokkharaṇiṁ ogahetvā[5694] saṇadhovikaṁ[5695] nāma kīḷitajātaṁ[5696] kīḷati,[5697] evamevāhaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ saṇadhovikaṁ maññe kīḷitajātaṁ kīḷissāmi. Handa vāhaṁ cāhaṁ bhante gacchāmi, samaṇassa Gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropessāmī”ti.                                                                                                                                         “Gaccha tvaṁ gahapati samaṇassa Gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ Dīghatapassī vā Nigaṇṭho tvaṁ vā”ti.

8. Evaṁ vutte, Dīghatapassī Nigaṇṭho Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: “Na kho metaṁ bhante ruccati,[5698] yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi bhante Gotamo māyāvī,[5699] āvaṭṭaniṁ[5700] māyaṁ jānāti, yāya aññatitthiyānaṁ[5701] sāvake āvaṭṭetī”ti.                                         “Aṭṭhānaṁ[5702] kho etaṁ Tapassi anavakāso[5703] yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya.[5704] Ṭhānañca kho etaṁ vijjati,[5705] yaṁ samaṇo Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Gaccha tvaṁ gahapati samaṇassa Gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, Dīghatapassī vā Nigaṇṭho tvaṁ vā”ti.                                                                                                                                             “Dutiyampi kho Dīghatapassī Nigaṇṭho Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: “Na kho metaṁ bhante ruccati, yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi bhante Gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti, yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti.                                                         “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ Tapassī anavakāso yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gogamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati, yaṁ samaṇo Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Gaccha tvaṁ gahapati samaṇassa Gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Āhaṁ vā hi gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, Dīghatapassī vā Nigaṇṭho tvaṁ vā”ti.                                                                                                                                                        “Tatiyampi kho Dīghatapassī Nigaṇṭho Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: “Na kho metaṁ bhante ruccati, yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi bhante Gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṁ māyā māyaṁ jānāti, yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti.                                                “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ Tapassi anavakāso yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya. Ṭhānañca kho etaṁ vijjati, yaṁ samaṇo Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Gaccha tvaṁ gahapati samaṇassa Gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi gahapati samaṇassa Gotamassa imasmiṁ kathāvatthusmiṁ vādaṁ āropehi. Ahaṁ vā hi gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyyaṁ, Dīghatapassī vā Nigaṇṭho tvaṁ vā”ti.

9. “Evaṁ bhante”ti kho Upāli gahapati Nigaṇṭhassa Nātaputtassa paṭissutvā[5706] uṭṭhāyāsanā Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā, yena Pāvārikambavanaṁ yena Bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Upāli gahapati Bhagavantaṁ etadavoca: “Āgamā nu khvidha bhante Dīghatapassī Nigaṇṭho”ti?                                   “Āgamā khvidha gahapati Dīghatapassī Nigaṇṭho”ti.                                                                                “Ahu pana te bhante Dīghatapassinā Nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?                                   “Ahu kho me gahapati Dīghatapassinā Nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti.                             “Yathā kathaṁ pana te bhante ahu Dīghatapassinā Nigaṇṭhena saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti?   Atha kho Bhagavā yāvatako ahosi Dīghatapassinā Nigaṇṭhena saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ Upālissa gahapatissa ārocesi.

10. Evaṁ vutte, Upāli gahapati Bhagavantaṁ etadavoca: “Sādhu sādhu bhante Tapassī! Yathā taṁ sutavatā sāvakena sammadeva Satthusāsanaṁ ājānantena, evamevaṁ Dīghatapassinā Nigaṇṭhena Bhagavato byākataṁ. Kiṁ hi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṁ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya? Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti?                                                                                  “Sace kho tvaṁ gahapati sacce patiṭṭhāya[5707] manteyyāsi,[5708] siyā no ettha kathāsallāpo”ti.                                   “Sacce ahaṁ bhante patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo”ti.

11. “Taṁ kimmaññasi gahapati? Idhassa Nigaṇṭho ābādhiko[5709] dukkhito bāḷhagilāno[5710] sītodakapaṭikkhitto[5711] uṇahodakapaṭisevi. So sītodakaṁ alabhamāno kālaṁ kareyya. Imassa pana gahapati Nigaṇṭho Nātaputto katthūpapattiṁ[5712] paññāpetī”ti?                                                                        “Atthi bhante Manosattā[5713] nāma devā; tattha so upapajjati. Taṁ kissa hetu? Asu hi bhante manopaṭibaddho kālaṁ karotī”ti.                                                                                                            “Gahapati gahapati, manasikaritvā kho gahapati byākarovi! Na kho te sandhiyati[5714] purimena vā pacchimaṁ pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā: ‘Sacce ahaṁ bhante patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.                                                                                     “Kiñcāpi bhante Bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

12. “Taṁ kimmaññasi gahapati? Idhassa Nigaṇṭho cātuyāmasaṁvarasaṁvuto[5715] sabbavārivārito sabbavāriyuto sabbavāridhuto sabbavāriphuṭo,[5716] so abhikkamanto paṭikkamanto[5717] bahū khuddake pāṇe[5718] saṅghātaṁ[5719] āpādeti.[5720] Imassa pana gahapati Nigaṇṭho Nātaputto kaṁ vipākaṁ paññāpetī”ti? “Asañcetanikaṁ[5721] bhante Nigaṇṭho Nātaputto no mahāsāvajjaṁ paññāpetī”ti.                                              “Sace pana gahapati cetetī”ti?                                                                                                                     “Mahāsāvajjaṁ bhante hotī”ti.                                                                                                                 “Cetanaṁ pana gahapati Nigaṇṭho Nātaputto kismiṁ paññāpetī”ti?                                                 “Manodaṇḍasmiṁ bhante”ti.                                                                                                                         “Gahapati gahapati, manasikaritvā kho gahapati byākarohi! Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā, sacce ahaṁ bhante patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathā sallāpo”ti.                                                                            “Kiñcāpi bhante Bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

13. “Taṁ kiṁ maññasi gahapati? Ayaṁ Nālandā iddhā[5722] ceva phītā[5723] ca bahujanā[5724] ākiṇṇamanussā”ti? “Evaṁ bhante, ayaṁ Nālandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti.                                          “Taṁ kimmaññasi gahapati? Idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko,[5725] So evaṁ vadeyya: ‘Ahaṁ yāvatikā imissā Nālandāya pāṇā, te ekena khaṇena[5726] ekena muhuttena,[5727] ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ karissāmī”ti.[5728]                                                                                                                                                    “Taṁ kimmaññasi gahapati? Pahoti nu kho so puriso yāvatikā imissā Nālandāya pāṇā, te ekena khaṇena ekena muhuttena, ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kātun”ti?                                                    “Dasapi bhante purisā vīsampi purisā tiṁsampi purisā cattārisampi purisā paññāsampi[5729] purisā nappahonti, yāvatikā imissā Nālandāya pāṇā, te ekena khaṇena ekena muhutten ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kātuṁ. Kiṁ hi sobhati eko chavo puriso”ti?                                                                   “Taṁ kimmaññasi gahapati? Idhāgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto,[5730] so evaṁ vadeyya: ‘Ahaṁ imaṁ Nālandaṁ ekena manopadosena[5731] bhasmaṁ[5732] karissāmī”ti.

“Taṁ kimmaññasi gahapati? Pahoti nu kho so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto imaṁ Nālandaṁ ekena manopadosena bhasmaṁ kātun”ti?                                                                                   “Dasapi bhante Nālandā vīsatimpi Nālandā tiṁsampi Nālandā cattārīsampi Nālandā paññāsampi Nālandā pahoti, so samaṇo vā brāhmaṇovā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena bhasmaṁ kātuṁ. Kiṁ hi sobhati ekā chavā Nālandā”ti?                                                                                                                  “Gahapati gahapati manasikaritvā kho gahapati byākarohi! Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā: ‘Sacce ahaṁ bhante patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.                                                                                “Kiñcāpi bhante Bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

14. “Taṁ kimmaññasi gahapati? Sutaṁ te Daṇḍakāraññaṁ Kāliṅgāraññaṁ Mejjhāraññaṁ Mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti?[5733]                                                                                     “Evambhante.”                                                                                                                                                          “Sutaṁ me Daṇḍakāraññaṁ Kāliṅgāraññaṁ Mejjhāraññaṁ Mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti. “Taṁ kimmaññasi gahapati? ‘Kin’ti te sutaṁ: “Kena taṁ Daṇḍakāraññaṁ Kāliṅgāraññaṁ Mejjhāraññaṁ Mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti?                                                                          “Sutaṁ metaṁ bhante Isīnaṁ,[5734] manopadosena taṁ Daṇḍakāraññaṁ Kāliṅgāraññaṁ Mejjhāraññaṁ Mātaṅgāraññaṁ araññaṁ araññabhūtan”ti.                                                                                         “Gahapati gahapati, manasikaritvā kho gahapati byākarohi! Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṁ, pacchimena vā purimaṁ. Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā: ‘Sacce ahaṁ bhante patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.

15. Purimenevāhaṁ[5735] bhante opammena[5736] Bhagavato attamano abhiraddho.[5737] Api[5738] cāhaṁ imāni Bhagavato vicitrāni[5739] pañhapaṭibhāṇāni[5740] sotukāmo[5741] evā’ haṁ Bhagavantaṁ paccanīkātabbaṁ[5742] amaññissaṁ.[5743] “Abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante! Seyyathāpi bhante nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vicareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘Cakkhumanto rūpāni dakkhintī’ti. Evamevaṁ Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṁ bhante Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhūsaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

16. “Anuviccakāraṁ[5744] kho gahapati karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ[5745] sādhu hotī”ti.                                                                                                                                                “Iminā’ pahaṁ bhante Bhagavato bhiyyosomattāya[5746] attamano abhiraddho, yaṁ maṁ Bhagavā evamāha: ‘Anuviccakāraṁ kho gahapati karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Maṁ hi bhante aññatitthiyā sāvakaṁ labhitvā, kevalakappaṁ[5747] Nālandaṁ paṭākaṁ[5748] parihareyyuṁ:[5749] ‘Upāli amhākaṁ gahapati sāvakattupagato’ti.[5750] Atha ca pana maṁ Bhagavā evamāha: ‘Anuviccakāraṁ kho gahapati karohi, anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Esāhambhante dutiyampi Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

17. “Dīgharattaṁ kho te gahapati Nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ[5751] kulaṁ,[5752] yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ[5753] dātabbaṁ[5754] maññeyyāsī”ti.[5755]                                                                                                 “Imināpahaṁ bhante Bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṁ maṁ Bhagavā evamāha: ‘Dīgharattaṁ kho te gahapati nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ, yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī’ti. Sutaṁ metaṁ bhante, samaṇo Gotamo evamāha: ‘Mayhameva dānaṁ dātabbaṁ;[5756] na aññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ.[5757] Mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ;[5758] na aññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ.[5759] Mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ,[5760] na aññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ.[5761] Mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ,[5762] na aññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti.[5763] Atha ca pana maṁ Bhagavā Nigaṇṭhesupi dāne samādapeti.[5764] Api ca bhante mayamettha kālaṁ jānissāma.[5765] Esāhambhante tatiyampi Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

18. Atha kho Bhagavā Upālissa gahapatissa ānupubbīkathaṁ[5766] kathesi,[5767] seyyathīdaṁ: dānakathaṁ, sīlakathaṁ, saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ, okāraṁ[5768] saṅkilesaṁ, nekkhamme[5769] ānisaṁsaṁ pakāsesi.[5770] Yadā Bhagavā aññāsi Upāliṁ gahapatiṁ kallacittaṁ[5771] muducittaṁ[5772] vinīvaraṇacittaṁ[5773] udaggacittaṁ[5774] pasannacittaṁ,[5775] atha yā Buddhānaṁ sāmukkaṁsikā[5776] dhammadesanā, taṁ pakāsesi: “Dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ[5777] vatthaṁ[5778] apagatakāḷakaṁ[5779] sammadeva rajanaṁ[5780] patigaṇheyya.[5781] Evamevaṁ Upālissa gahapatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ[5782] dhammacakkhuṁ udapādi: ‘Yaṅkiñci samudayadhammaṁ sabbantaṁ nirodhadhamman’ti. Atha kho Upāli gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo[5783] tiṇṇavicikiccho[5784] vigatakathaṅkatho[5785] vesārajjappatto[5786] aparappaccayo[5787] Satthusāsane.[5788] Bhagavantaṁ etadavoca: ‘Handa ca’dāni mayaṁ bhante gacchāma. Bahukicchā mayaṁ bahukaraṇīyā’ti.[5789]     ‘Yassadāni tvaṁ gahapati kālaṁ maññasī’”ti.[5790]

19. Atha kho Upāli gahapati Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā dovārikaṁ[5791] āmantesi: “Ajjatagge samma dovārika! Āvarāmi[5792] dvāraṁ Nigaṇṭhānaṁ Nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ[5793] dvāraṁ Bhagavato bhikkhunaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace koci Nigaṇṭho āgacchati, tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ‘Tiṭṭha[5794] bhante, mā pāvisi.[5795] Ajjatagge Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato. Āvaṭaṁ dvāraṁ Nigaṇṭhānaṁ Nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ Bhagavato bhikkhunaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te bhante piṇḍakena attho ettheva tiṭṭha ettheva te āharissantī’ti.[5796] “Evaṁ bhante”ti kho dovāriko Upālissa gahapatissa paccassosi.

20. Assosi kho Dīghatapassī Nigaṇṭho: “Upāli kira gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti. Atha kho Dīghatapassī Nigaṇṭho yena Nigaṇṭho Nātaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: “Sutaṁ metaṁ bhante Upāli kira gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti.                                                                                                                              Aṭṭhānaṁ kho etaṁ Tapassi anavakāso yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya; ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.                                                                                                                              Dutiyampi kho Dīghatapassī Nigaṇṭho Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: “Sutaṁ metaṁ bhante Upāli kira gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato”ti.                                                                       “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ Tapassī anavakāso yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya; thānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.                                                                                                                                       “Tatiyampi kho Dīghatapassī Nigaṇṭho Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: ‘Sutaṁ metaṁ bhante Upāli kira gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato’”ti.                                                                  “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ Tapassī anavakāso yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya; ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.                                                                                                                                            “Handa cāhaṁ bhante gacchāmi, yāva jānāmi, yadi vā Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.                                                                                                                “Gaccha tvaṁ Tapassi jānāhi, yadi vā Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

21. Atha kho Dīghatapassī Nigaṇṭho yena Upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko Dīghatapassiṁ Nigaṇṭhaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna Dīghatapassiṁ Nigaṇṭhaṁ etadavoca: “Tiṭṭha bhante mā pāvisi, ajjatagge Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato, āvaṭaṁ dvāraṁ Nigaṇṭhānaṁ Nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ Bhagavato bhikkhunaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te bhante piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.                                                                                                                                                    “‘Na me āvuso piṇḍakena attho’ti vatvā, tato paṭinivattitvā[5797] yena Nigaṇṭho Nātaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: ‘Saccaṁyeva kho bhante yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato. Etaṁ kho te ahaṁ bhante nālatthaṁ:[5798] “Na kho metaṁ bhante ruccati,[5799] yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi bhante Gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti, yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti. “Āvaṭṭo kho te bhante Upāli gahapati samaṇena Gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti!                                                                       “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ Tapassi anavakāso yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya; ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.                                                                                                                                     “Dutiyampi kho Dīghatapassī Nigaṇṭho Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: ‘Saccaṁ yeva kho bhante yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato. Etaṁ kho te ahaṁ bhante nālatthaṁ: “Na kho metaṁ bhante ruccati, yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi bhante Gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti, yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti. Āvaṭṭo kho te bhante Upāli gahapati samaṇena Gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.                                                           “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ Tapassi anavakāso yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya; ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya.                                                                                                                                           “Tatiyampi kho Dīghatapassī Nigaṇṭho Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: ‘Saccaṁ yeva kho bhante yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato. Etaṁ kho te ahaṁ bhante nālatthaṁ: “Na kho metaṁ bhante ruccati, yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropeyya. Samaṇo hi bhante Gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti, yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī”ti. Āvaṭṭo kho te bhante Upāli gahapati samaṇena Gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā’”ti.                                                      “Aṭṭhānaṁ kho etaṁ Tapassi anavakāso yaṁ Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagaccheyya; ṭhānañca kho etaṁ vijjati yaṁ samaṇo Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyya. Handa cāhaṁ Tapassi gacchāmi, yāya sāmaṁ yeva jānāmi. Yadi vā Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

22. Atha kho Nigaṇṭho Nātaputto mahatiyā Nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena Upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: “Tiṭṭha bhante mā pāvisi, ajjatagge Upāli gahapati samaṇassa Gotamassa sāvakattaṁ upagato, āvaṭaṁ dvāraṁ Nigaṇṭhānaṁ Nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ Bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. Sace te bhante piṇḍakena attho ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.                                                                                                  “Tena hi samma dovārika, yena Upāli gahapati tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā Upāliṁ gahapatiṁ evaṁ vadehi: ‘Nigaṇṭho bhante Nātaputto mahatiyā Nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake[5800] ṭhito, so te dassanakāmo”ti.                                                                                                                                     “Evaṁ bhante”ti kho dovāriko Nigaṇṭhassa Nātaputtassa paṭissutvā yena Upāli gahapati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: ‘Nigaṇṭho bhante Nātaputto mahatiyā Nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito, so te dassanakāmo’”ti.                                                     “Tena hi samma dovārika, majjhamāya dvārasālāya āsanāni paññāpehī”ti.[5801]                                                     “Evaṁ bhante”ti kho dovāriko Upālissa gahapatissa paṭissutvā majjhamāya dvārasālāya āsanāni paññāpetvā yena Upāli gahapati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: ‘Paññattāni kho te bhante majjhamāya dvārasālāya āsanāni, yassadāni kālaṁ maññasī’”ti.

23. Atha kho Upāli gahapati yena majjhamā dvārasālā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca[5802] seṭṭhañca[5803] uttamañca[5804] paṇītañca[5805] tattha nisīditvā dovārikaṁ āmantesi: “Tena hi sammadovārika yena Nigaṇṭho Nātaputto tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ evaṁ vadehi: ‘Upāli bhante gahapati evamāha: “Pavisa kira bhante sace ākaṅkhasī’”ti.                                    “Evaṁ bhante”ti kho dovāriko Upālissa gahapatissa paṭissutvā yena Nigaṇṭho Nātaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: ‘Upāli bhante gahapati evamāha: “Pavisa kira bhante sace ākaṅkhasī’”ti.                                                                                                         Atha kho Nigaṇṭho Nātaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena majjhamā dvārasālā tenupasaṅkami. 

24. Atha kho Upāli gahapati yaṁ sudaṁ pubbeva yato passati Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna tato paccugantvā[5806] yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca, taṁ uttarāsaṅgena pamajjitvā[5807] pariggahetvā[5808] nisīdāpeti. So ’dāni yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca: “Saṁvijjante[5809] kho bhante āsanāni, sace ākaṅkhasi nisīdāti.”

25. Evaṁ vutte, Nigaṇṭho Nātaputto Upāliṁ gahapatiṁ etadavoca: “Ummattosi[5810] tvaṁ gahapati, dattosi[5811] tvaṁ gahapati. Gacchāmahaṁ bhante samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropessāmī”ti gantvā mahatāsi[5812] vādasaṅghāṭena[5813] paṭimukko[5814] āgato.[5815]                                                                                           Seyyathāpi gahapati puriso aṇḍahārako[5816] gantvā ubbhatehi[5817] aṇaḍehi āgaccheyya. Seyyathāpi vā pana gahapati puriso akkhikahārako[5818] gantvā ubbhatehi akkhīhi āgaccheyya. “Evameva kho tvaṁ gahapati gacchāmahaṁ bhante samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropessāmī”ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. Āvaṭṭosi kho tvaṁ gahapati samaṇena Gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.

26. Bhaddikā[5819] bhante āvaṭṭanī māyā, kalyāṇī bhante āvaṭṭanī māyā. Piyā me bhante ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante Khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesānampissa Khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante Brāhmaṇā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesānampissa Brāhmaṇānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante Vessā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesānampissa Vessānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe chepi bhante Suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesānampissa Suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbedevako cepi bhante loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Tena hi bhante upamante karissāmi, upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti.

27. “Bhūtapubbaṁ bhante aññatarassa brāhmaṇassa jiṇṇassa[5820] vuddhassa[5821] mahallakassa,[5822] daharā[5823] māṇavikā[5824] pajāpatī[5825] ahosi gabbhinī[5826] upavijaññā.[5827] Atha kho bhante sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “Gaccha tvaṁ brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā[5828] ānehi yo me kumārakassa kīḷāpanako[5829] bhavissatī”ti. Evaṁ vutte, bhante so brāhmaṇo taṁ māṇavikaṁ etadavoca: “āgamehi[5830] tāva bhoti[5831] yāva vijāyasi.[5832] Sace tvaṁ bhoti kumārakaṁ vijāyissasi, tassa te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānessāmi,[5833] yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati. Sace pana tvaṁ bhoti kumārikaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpikaṁ kiṇitvā ānessāmi, yā te kumārikāya kīḷāpanikā bhavissatī”ti.                                                                                                                                             Dutiyampi kho bhante sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “Gaccha tvaṁ brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī”ti. Evaṁ vutte, bhante so brāhmaṇo taṁ māṇavikaṁ etadavoca: “āgamehi tāva hoti yāva vijāyasi. Sace tvaṁ hoti kumārakaṁ vijāyissasi, tassa te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānessāmi. Yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati. Sace pana tvaṁ bhoti kumārikaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpikaṁ kiṇitvā ānessāmi. Yā te kumārikāya kīlāpanikā bhavissatī”ti.                                                                  Tatiyampi kho bhante sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “Gaccha tvaṁ brāhmaṇa āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī”ti. Atha kho bhante se brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto[5834] paṭibaddhacitto[5835] āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānetvā taṁ māṇavikaṁ etadavoca: ‘Ayaṁ te bhoti āpaṇā makkaṭacchāpako kiṇitvā ānīto yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’”ti. Evaṁ vutte, bhante sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “Gaccha tvaṁ brāhmaṇa, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena Rattapāṇī rajakaputto[5836] tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ evaṁ vadehi: “Icchāmahaṁ samma Rattapāṇī, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ[5837] nāma raṅgajātaṁ[5838] rañjitaṁ,[5839] ākoṭitapaccākoṭitaṁ[5840] ubhatobhāgavimaṭṭhan”ti.[5841] Atha kho bhante so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto taṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena Rattapāṇī rajakaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca: “Icchāmahaṁ Sammarattapāṇī, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rañjitaṁ, ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan”ti. Evaṁ vutte, bhante Rattapāṇī rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “Ayaṁ kho te bhante makkaṭacchāpako raṅgakkhamo hi kho, no ākoṭanakkhamo no vimajjanakkhamo”ti.                                                        Evameva kho bhante bālānaṁ Nigaṇṭhānaṁ vādo raṅgakkhamo hi kho bālānaṁ no paṇḍitānaṁ, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo.[5842]                                                                                                                                         Atha kho bhante so brāhmaṇo aparena samayena navaṁ dussayugaṁ[5843] ādāya yena Rattapāṇī Rajakaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Rattapāṇiṁ Rajakaputtaṁ etadavoca: “Icchāmahaṁ Sammarattapāṇi imaṁ navaṁ dussayugaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rañjitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan”ti. Evaṁ vutte, bhante Rattapāṇī Rajakaputto taṁ Brāhmaṇaṁ etadavoca: “Idaṁ kho te bhante navaṁ dussayugaṁ raṅgakkhamañceva ākoṭanakkhamañca vimajjanakkhamañcā”ti.                                                                                        Evameva kho bhante tassa Bhagavato vādo Arahato Sammāsambuddhassa raṅgakkhamo ceva paṇḍitānaṁ no bālānaṁ, anuyogakkhamo ca vimajjanakkhamo cā”ti.

28. Sarājikā[5844] kho taṁ gahapati parisā[5845] evaṁ jānāti: “Upāli gahapati Nigaṇṭhassa Nātaputtassa sāvako”ti. “Kassa taṁ gahapati sāvakaṁ dhāremā”ti?[5846]                                                                                                    Evaṁ vutte, Upāli gahapati uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā tenañjalimpanāmetvā Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etadavoca:

29. Tena hi bhante suṇāhi yassā’ haṁ sāvako:[21]

(1) “Dhīrassa[5847] vigatamohassa pabhinnakhīlassa[5848] vijitavijayassa;[5849]                                                                    Anīghassa[5850] susamacittassa[5851] vuddhasīlassa[5852] sādhupaññassa,[5853]                                                        Vessantarassa[5854] vimalassa:[5855] Bhagavato tassa sāvako’hamasmi.

(2) Akathaṅkathissa[5856] tusitassa[5857] vantalokāmisassa[5858] muditassa;[5859]                                                          Katasamaṇassa[5860] manujassa[5861] antimasarīrassa[5862] narassa;                                                                       Anopamassa[5863] virajassa:[5864] Bhagavato tassa sāvako’hamasmi.

(3) Asaṁsayassa[5865] kulassa venayikassa[5866] sārathivarassa;[5867]                                                                                      Anuttarassa ruciradhammassa[5868] nikkaṅkhassa[5869] pabhāsakarassa;[5870]                                                       Mānacchidassa[5871] vīrassa:[5872] Bhagavato tassa sāvako ’hamasmi.

(4) Nisabhassa[5873] appameyyassa[5874] gambhīrassa[5875] monapattassa;[5876]                                                                   Khemaṅkarassa[5877] devassa dhammaṭṭhassa[5878] saṁvutattassa;[5879]                                                                      Saṅgātigassa[5880] muttassa:[5881] Bhagavato tassa sāvako ’hamasmi.

(5) Nāgassa pantasenassa[5882] khīṇasaṁyojanassa muttassa;                                                                        Paṭimantakassa[5883] dhonassa[5884] pannaddhajassa[5885] vītarāgassa;                                                                             Dantassa[5886] nippapañcassa:[5887] Bhagavato tassa sāvako ’hamasmi.

(6) Isisattamassa[5888] akuhassa[5889] tevijjassa[5890] brahmapattassa;                                                                             Nahātakassa[5891] padakassa[5892] passaddhassa[5893] viditavedassa,[5894]                                                                          Purindadassa[5895] sakkassa:[5896] Bhagavato tassa sāvako ’hamasmi. 

(7) Ariyassa bhāvitattassa[5897] pattipattassa[5898] veyyākaraṇassa;[5899]                                                                               Satīmato vipassissa anabhinatassa[5900] no apanatassa;[5901]                                                                                  Anejassa[5902] vasippattassa:[5903] Bhagavato tassa sāvako ’hamasmi.

(8) Sammaggatassa[5904] jhāyissa[5905] ananugatantarassa[5906] suddhassa;[5907]                                                                              Asitassa[5908] appahīnassa[5909] pavivittassa[5910] aggapattassa;[5911]                                                                                      Tiṇṇassa tārayantassa:[5912] Bhagavato tassa sāvako ’hamasmi.

(9) Santassa bhūripaññassa[5913] mahāpaññassa vītalobhassa;[5914]                                                                             Tathāgatassa Sugatassa appaṭipuggalassa[5915] asamassa,[5916]                                                                              Visāradassa[5917] nipuṇassa:[5918] Bhagavato tassa sāvako ’hamasmi.

(10) Taṇhacchidassa Buddhassa vītadhūmassa[5919] anupalittassa;[5920]                                                                    Āhuṇeyyassa[5921] yakkhassa[5922] uttamapuggalassa atulassa;[5923]                                                                                 Mahato yasaggapattassa:[5924] Bhagavato tassa sāvako ’hamasmī”ti.

30. “Kadā saññūḷhā[5925] pana te gahapati ime samaṇassa Gotamassa vaṇṇā”ti?                                          Seyyathāpi bhante nānāpupphānaṁ[5926] mahāpuppharāsī,[5927] tamenaṁ dakkho mālākāro[5928] vā mālākārantevāsī vā vicittaṁ[5929] mālaṁ[5930] gantheyya.[5931] “Evameva kho bhante so Bhagavā anekavaṇṇo anekasatavaṇṇo, ko hi bhante vaṇṇārahassa[5932] vaṇṇaṁ na karissatī”ti?

31. “Atha kho Nigaṇṭhassa Bhagavato sakkāraṁ[5933] asahamānassa,[5934] tattheva uṇhaṁ[5935] lohitaṁ mukhato uggañjī”ti.[5936]

~ Upālisuttaṁ chaṭṭhaṁ. ~

 

(M.57.) Kukkuravatiya suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Koliyesu viharati Haliddavasanaṁ nāma Koliyānaṁ nigamo.

2. Atha kho Puṇṇo ca Koliyaputto govatiko,[5937] acelo[5938] ca Seniyo kukkuravatiko[5939] yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Puṇṇo Koliyaputto govatiko Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Acelo pana Seniyo kukkuravatiko Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā kukkurova paḷikujjitvā[5940] ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Puṇṇo Koliyaputto govatiko Bhagavantaṁ etadavoca: “Ayaṁ bhante acelo Seniyo kukkuravatiko dukkarakārako,[5941] chamānikkhittaṁ[5942] bhuñjati. Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ[5943] samādinnaṁ;[5944] tassa kā gati,[5945] ko abhisamparāyo”ti?[5946]                                                                                       “Alaṁ Puṇṇa tiṭṭhatetaṁ,[5947] mā maṁ etaṁ pucchī”ti.[5948]                                                                           Dutiyampi kho Puṇṇo koliyaputto govatiko Bhagavantaṁ etadavoca: “Ayaṁ bhante acelo Seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, chamānikkhittaṁ bhuñjati. Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ; tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?                                                                       “Alaṁ Puṇṇa tiṭṭhatetaṁ, mā maṁ etaṁ pucchī”ti.                                                                                    Tatiyampi kho Puṇṇo koliyaputto govatiko Bhagavantaṁ etadavoca: “Ayaṁ bhante acelo Seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, chamānikkhittaṁ bhuñjati. Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ; tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?                                                                      Addhā[5949] kho te ahaṁ Puṇṇa na labhāmi;[5950] alaṁ Puṇṇa tiṭṭhatetaṁ, mā maṁ etaṁ pucchī”ti. Api ca kho tyāhaṁ byākarissāmi.

3. Idha Puṇṇa ekacco kukkuravataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ[5951] abbokiṇṇaṁ[5952] kukkurasīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ[5953] bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ. So kukkuravataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurasīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkuracittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, kukkurākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ; kāyassa bhedā parammaraṇā kukkurānaṁ sahavyataṁ[5954] upapajjati. Sace kho panassa evaṁ diṭṭhi hoti: “Imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa kho ahaṁ Puṇṇa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi: “Nirayaṁ  vā tiracchānayoniṁ vā. Iti kho Puṇṇa sampajjamānaṁ[5955] kukkuravataṁ kukkurānaṁ sahavyataṁ upaneti,[5956] vipajjamānaṁ[5957] nirayan”ti.

4. Evaṁ vutte, acelo Seniyo kukkuravatiko parodi,[5958] assūni[5959] pavattesi.[5960] Atha kho Bhagavā Puṇṇaṁ koliyaputtaṁ govatikaṁ etadavoca: “Etaṁ kho te ahaṁ Puṇṇa nālatthaṁ: ‘Alaṁ puṇṇa tiṭṭhatetaṁ, mā maṁ etaṁ pucchī’”ti.                                                                                                                                   “Nāhaṁ bhante etaṁ rodāmi,[5961] yaṁ maṁ Bhagavā evamāha. Api ca me idaṁ bhante kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Ayañca bhante Puṇṇo koliyaputto govatiko tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ; tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?                                                 “Alaṁ Seniya tiṭṭhatetaṁ, mā maṁ etaṁ pucchī”ti.                                                                            Dutiyampi kho acelo Seniyo kukkuravatiko Bhagavantaṁ etadavoca: “Ayaṁ bhante Puṇṇo koliyaputto govatiko, tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ; tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? “Alaṁ Seniya tiṭṭhatetaṁ, mā maṁ etaṁ pucchī”ti.                                                                       Tatiyampi kho acelo Seniyo kukkuravatiko Bhagavantaṁ etadavoca: “Ayaṁ bhante Puṇṇo koliyaputto govatiko, tassa taṁ govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ; tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?  Addhā kho te ahaṁ Seniya na labhāmi: “Alaṁ Seniya tiṭṭhatetaṁ, māmaṁ etaṁ pucchī”ti. Api ca kho tyāhaṁ byākarissāmi.

5. Idha Seniya ekacco govataṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāveti paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ. So govataṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gosīlaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gocittaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ, gavākappaṁ bhāvetvā paripuṇṇaṁ abbokiṇṇaṁ; kāyassa bhedā parammaraṇā gunnaṁ[5962] sahavyataṁ upapajjati. Sace kho panassa evaṁ diṭṭhi hoti: “Iminā’ haṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa kho ahaṁ Seniya dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi: “Nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. Iti kho Seniya sampajjamānaṁ govataṁ gunnaṁ sahavyataṁ upaneti, vipajjamānaṁ nirayan”ti.

6. Evaṁ vutte, Puṇṇo koliyaputto govatiko parodi, assūni pavattesi. Atha kho Bhagavā acelaṁ Seniyaṁ kukkaravatikaṁ etadavoca: “Etaṁ kho te ahaṁ Seniya nālatthaṁ: ‘Alaṁ seniya tiṭṭhatetaṁ, mā maṁ etaṁ pucchī’”ti.                                                                                                                            “Nāhaṁ bhante etaṁ rodāmi, yaṁ maṁ Bhagavā evamāha. Api ca me idaṁ bhante govataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ. Evaṁ pasanno[5963] ahaṁ bhante Bhagavati: “Pahoti Bhagavā tathā dhammaṁ desetuṁ, yathā ahañ c’ ev’ imaṁ govataṁ pajaheyyaṁ.[5964] Ayañca acelo Seniyo kukkuravatiko taṁ kukkuravataṁ pajaheyyā”ti.                                                                                           “Tena hi Puṇṇa suṇāhi, sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti.                                                                    “Evaṁ bhante”ti kho Puṇṇo Koliyaputto govatiko Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

7. Cattārimāni Puṇṇa kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni.[5965] Katamāni cattāri: “Atthi Puṇṇa kammaṁ kaṇhaṁ[5966] kaṇhavipākaṁ; atthi Puṇṇa kammaṁ sukkaṁ[5967] sukkavipākaṁ; atthi Puṇṇa kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi Puṇṇa kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhāsukkavipākaṁ kammaṁ kammakkhayāya saṁvattati.”

8. Katamañca Puṇṇa kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha Puṇṇa ekacco sabyāpajjhaṁ[5968] kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti,[5969] sabyāpajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyāpajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyāpajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyāpajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyāpajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyāpajjhaṁ lokaṁ upapajjati. Tam enaṁ sabyāpajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyāpajjhā phassā phusanti. So sabyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantadukkhaṁ.[5970] Seyyathāpi sattā nerayikā.[5971] Iti kho Puṇṇa bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṁ karoti tena upapajjati, upapannam enaṁ phassā phusanti. Evaṁ p’ ahaṁ Puṇṇa ‘kammadāyādā[5972] sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati Puṇṇa kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ.

9. Katamañca Puṇṇa kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha Puṇṇa ekacco abyāpajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyāpajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyāpajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So abyāpajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyāpajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyāpajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyāpajjhaṁ lokaṁ upapajjati, tam enaṁ abyāpajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyāpajjhā phassā phusanti. So abyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyāpajjhaṁ vedanaṁ vedeti ekantasukhaṁ. Seyyathāpi devā subhakiṇṇā.[5973] Iti kho Puṇṇa bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṁ karoti tena upapajjati, upapannam enaṁ phassā phusanti. Evam p’ ahaṁ Puṇṇa ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati Puṇṇa kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ.

10. Katamañca Puṇṇa kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha Puṇṇa ekacco sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaṁ upapajjati. Tam enaṁ sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaṁ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṁ.[5974] Seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Iti kho Puṇṇa bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannam enaṁ phassā phusanti. Evampahaṁ Puṇṇa ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Idaṁ vuccati Puṇṇa kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ.

11. Katamañca Puṇṇa kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? Tatra Puṇṇa yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yampidaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yampidaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā. Idaṁ vuccati Puṇṇa kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhāsukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. Imāni kho Puṇṇa cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti.

12. “Evaṁ vutte, Puṇṇo koliyaputto govatiko Bhagavantaṁ etadavoca: “Abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti. Evamevaṁ Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhante Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañ ca. Upāsakaṁ maṁ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

13. “Acelo pana Seniyo kukkuravatiko Bhagavantaṁ etadavoca: “Abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti. Evamevaṁ Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhante Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañ ca. Labheyyāhaṁ bhante Bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

14. Yo kho Seniya aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati[5975] pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ: “So cattāro māse parivasati[5976] catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā[5977] bhikkhū pabbājenti, upasampādenti[5978] bhikkhubhāvāya.[5979] Api ca m’ ettha puggalavemattatā viditā”ti.[5980] “Sace bhante aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ, ākaṅkhantā upasampadaṁ, cattāro māse parivasanti. Catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaṁ maṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.

15. Alattha kho acelo Seniyo kukkuravatiko Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā Seniyo eko vūpakaṭṭho[5981] appamatto ātāpī pahitatto viharanto, na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaṁ pabbajanti. Tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi aññataro kho panāyasmā Seniyo Arahataṁ ahosī”ti.

~ Kukkuravatiya suttaṁ sattamaṁ. ~

 

(M.58.) Abhayarājakumārasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veluvane Kalandakanivāpe.

2. Atha kho Abhayo Rājakumāro[5982] yena Nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Abhayaṁ Rājakumāraṁ Nigaṇṭho nātaputto etadavoca:

3. Ehi tvaṁ Rājakumāra samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropehi,[5983] evaṁ te kalyāṇo kittisaddo[5984] abbhuggacchati:[5985] “Abhayena Rājakumārena samaṇassa Gotamassa evaṁ mahiddhikassa, evaṁ mahānubhāvassa vādo āropito”ti.                                                                                                               “Yathā kathaṁ panā’ haṁ bhante samaṇassa Gotamassa evaṁ mahiddhikassa, evaṁ mānubhāvassa vādaṁ āropessāmī”ti?                                                                                                                                          Ehi tvaṁ Rājakumāra yena samaṇo Gotamo tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā samaṇaṁ Gotamaṁ evaṁ vadehi: “Bhāseyya[5986] nu kho bhante Tathāgato taṁ vācaṁ, yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti? Sace te samaṇo Gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti: “Bhāseyya rājakumāra Tathāgato taṁ vācaṁ, yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti. Tam enaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: “Atha kiñ carahi[5987] te bhante puthujjanena nānākaraṇaṁ, puthujjano pi hi taṁ vācaṁ bhāseyya, yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti. Sace pana te samaṇo Gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti: “Na rājakumāra Tathāgato taṁ vācaṁ bhāseyya, yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti. Tam enaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: “Atha kiñ carahi te bhante Devadatto byākato: “āpāyiko Devadatto nerayiko Devadatto, kappaṭṭho Devadatto, atekiccho[5988] Devadatto”ti. Tāya ca pana te vācāya Devadatto kupito ahosi anattamano”ti. Imaṁ kho te Rājakumāra samaṇo Gotamo ubhato koṭikaṁ pañhaṁ[5989] puṭṭho samāno neva sakkhiti[5990] uggilituṁ,[5991] neva sakkhiti ogilituṁ.[5992] Seyyathāpi nāma purisassa ayosiṅghāṭakaṁ[5993] kaṇṭhe[5994] vilaggaṁ,[5995] so neva sakkuṇeyya uggilituṁ, neva sakuṇeyya ogilituṁ. Evam eva kho te Rājakumāra samaṇo Gotamo imaṁ ubhato koṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṁ, neva sakkhiti ogilitun”ti.

4. “Evaṁ bhante”ti kho Abhayo Rājakumāro Nigaṇṭhassa nātaputtassa paṭissutvā, uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho Abhayassa Rājakumārassa suriyaṁ oloketvā[5996] etadahosi: “Akālo kho ajja Bhagavato vādaṁ āropetuṁ, svedānāhaṁ[5997] sake nivesane[5998] Bhagavato vādaṁ āropessāmī”ti. Bhagavantaṁ etadavoca: “Adhivāsetu me bhante Bhagavā svātanāya attacatuttho[5999] bhattan”ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

5. Atha kho Abhayo Rājakumāro Bhagavato adhivāsanaṁ viditvā, uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Abhayassa Rājakumārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Abhayo Rājakumāro Bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.[6000] Atha kho Abhayo Rājakumāro Bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ, aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Abhayo Rājakumāro Bhagavantaṁ etadavoca:

6. “Bhāseyya nu kho bhante Tathāgato taṁ vācaṁ, yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti.                         “Na  kho’ttha Rājakumāra ekaṁsenā”ti.[6001]                                                                                                      “Ettha bhante anassuṁ[6002] Nigaṇṭhā”ti.                                                                                                     “Kimpana tvaṁ Rājakumāra evaṁ vadesi: ‘Ettha bhante anassuṁ nigaṇṭhā’”ti.                                            Idāhaṁ bhante yena Nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁ. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho maṁ bhante Nigaṇṭho nātaputto etadavoca: “Ehi tvaṁ Rājakumāra samaṇassa Gotamassa vādaṁ āropehi, evaṁ te kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Abhayena Rājakumārena samaṇassa Gotamassa evaṁ mahiddhikassa, evaṁ mahānubhāvassa vādo āropito”ti. Evaṁ vutte, ahaṁ bhante Nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ etadavocaṁ: “Yathā katham panāhaṁ bhante samaṇassa Gotamassa evaṁ mahiddhikassa, evaṁ mahānubhāvassa vādaṁ āropessāmī”ti. Ehi tvaṁ Rājakumāra yena samaṇo Gotamo tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā samaṇaṁ Gotamaṁ evaṁ vadehi: “Bhāseyya nu kho bhante Tathāgato taṁ vācaṁ, yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti. Sace te samaṇo Gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti: “Bhāseyya Rājakumāra Tathāgato taṁ vācaṁ, yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti. Tam enaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: “Atha kiñ carahi te bhante puthujjanena nānākaraṇaṁ, puthujjanopi hi taṁ vācaṁ bhāseyya, yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti. Sace pana te samaṇo Gotamo evaṁ puṭṭho evaṁ byākaroti: “Na Rājakumāra Tathāgato taṁ vācaṁ bhāseyya, yā sā vācā paresaṁ appiyā amanāpā”ti. Tam enaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: “Atha kiñ carahi te bhante Devadatto byākato: “āpāyiko Devadatto, nerayiko Devadatto, kappaṭṭho Devadatto, atekiccho Devadatto”ti. Tāya ca pana te vācāya Devadatto kupito ahosi anattamano”ti. Imaṁ kho te Rājakumāra samaṇo Gotamo ubhato koṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṁ, neva sakkhiti ogilituṁ. Seyyathāpi nāma purisassa ayosiṅghāṭakaṁ kaṇṭhe vilaggaṁ, so neva sakkuṇeyya uggilituṁ, neva sakkuṇeyya ogilituṁ. Evam eva kho te Rājakumāra samaṇo Gotamo imaṁ ubhato koṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṁ, neva sakkhiti ogilitun”ti.

7. Tena kho pana samayena daharo kumāro mando[6003] uttānaseyyako[6004] Abhayassa Rājakumārassa aṅke[6005] nisinno hoti. Atha kho Bhagavā Abhayaṁ Rājakumāraṁ etadavoca: “Taṁ kiṁ maññasi Rājakumāra, sacā’yaṁ kumāro tuyhaṁ vā pamādamanvāya[6006] dhātiyā[6007] vā pamādamanvāya kaṭṭhaṁ[6008] vā kaṭhalaṁ[6009] vā mukhe āhareyya,[6010] kinti naṁ kareyyāsī”ti?                                                                                   “Āhareyyassāhaṁ bhante, sace ahaṁ bhante na sakkuṇeyyaṁ[6011] ādikeneva[6012] āhattuṁ[6013] vāmena[6014] hatthena sīsaṁ paggahetvā,[6015] dakkhiṇena hatthena vaṅkaṅguliṁ[6016] karitvā, salohitampi[6017] āhareyyaṁ. Taṁ kissa hetu? Atthi me bhante kumāre anukampā”ti.

8. “Evameva kho Rājakumāra yaṁ Tathāgato vācaṁ jānāti abhūtaṁ atacchaṁ[6018] anatthasaṁhitaṁ, sā ca paresaṁ appiyā amanāpā, na taṁ Tathāgato vācaṁ bhāsati. Yampi Tathāgato vācaṁ jānāti bhūtaṁ tacchaṁ anatthasaṁhitaṁ, sā ca paresaṁ appiyā amanāpā, tampi Tathāgato vācaṁ na bhāsati. Yañca kho Tathāgato vācaṁ jānāti bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ, sā ca paresaṁ appiyā amanāpā, tatra kālaññū Tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya. Yaṁ Tathāgato vācaṁ jānāti abhūtaṁ atacchaṁ anatthasaṁhitaṁ, sā ca paresaṁ piyā manāpā, na taṁ Tathāgato vācaṁ bhāsati. Yampi Tathāgato vācaṁ jānāti bhūtaṁ tacchaṁ anatthasaṁhitaṁ, sā ca paresaṁ piyā manāpā, tampi Tathāgato vācaṁ na bhāsati. Yañca kho Tathāgato vācaṁ jānāti bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ, sā ca paresaṁ piyā manāpā, tatra kālaññū Tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya. Taṁ kissa hetu? Atthi Rājakumāra Sathāgatassa sattesu anukampā”ti.

9. Yeme bhante Khattiyapaṇḍitāpi Brāhmaṇapaṇḍitāpi Gahapatipaṇḍitāpi Samaṇapaṇḍitāpi pañhaṁ abhisaṅkharitvā[6019] Tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti. Pubbeva nu kho etaṁ bhante Bhagavato cetaso parivitakkitaṁ[6020] hoti: “Ye maṁ upasaṅkamitvā evaṁ pucchissanti, tesāhaṁ evaṁ puṭṭho evaṁ byākarissāmī’ti? Udāhu ṭhānaso[6021] etaṁ Tathāgataṁ paṭibhātī”ti?[6022]

10. Tena hi Rājakumāra tañ ñev’ ettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya.[6023] Tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi Rājakumāra: “Kusalo tvaṁ rathassa aṅgapaccaṅgānan”ti?[6024]                                       “Evaṁ bhante, kusalo ahaṁ rathassa aṅgapaccaṅgānan”ti.                                                                           “Taṁ kimmaññasi Rājakumāra? Ye taṁ upasaṅkamitvā evaṁ puccheyyuṁ: ‘Kiṁ nāmidaṁ rathassa aṅgapaccaṅgan’ti? Pubbe nu kho te etaṁ cetaso parivitakkitaṁ assa: ‘Ye maṁ upasaṅkamitvā evaṁ pucchissanti, tesāhaṁ evaṁ puṭṭho evaṁ byākarissāmī’ti. Udāhu ṭhānaso v’ etaṁ taṁ paṭibhāseyyā”ti. “Ahaṁ hi bhante rathiko saññato[6025] kusalo rathassa aṅgapaccaṅgānaṁ, sabbāni me rathassa aṅgapaccaṅgāni suviditāni, ṭhānaso v’ etaṁ maṁ paṭibhāseyyā”ti.

11. Evameva kho Rājakumāra ye te Khattiyapaṇḍitāpi Brāhmaṇapaṇḍitāpi Gahapatipaṇḍitāpi Samaṇapaṇḍitāpi pañhaṁ abhisaṅkharitvā Tathāgataṁ upasaṅkamitvā pucchanti, ṭhānaso v’ etaṁ Tathāgataṁ paṭibhāti. Taṁ kissa hetu? Sāhi Rājakumāra Tathāgatassa dhammadhātu suppaṭividdhā[6026] yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā ṭhānaso v’ etaṁ Tathāgataṁ paṭibhātī”ti.

12. Evaṁ vutte, Abhayo Rājakumāro Bhagavantaṁ etadavoca: “Abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama! Seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti. Evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu, ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

~ Abhayarājakumārasuttaṁ aṭṭhamaṁ. ~

 

(M.59.) Bahuvedaniya suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho Pañcakaṅgo Thapati[6027] yenāyasmā Udāyi tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Udāyiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Pañcakaṅgo Thapati āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca:

3. “Kati nu kho bhante Udāyi vedanā vuttā Bhagavatā”ti?[6028]                                                                          “Tisso kho Thapati vedanā vuttā Bhagavatā: ‘Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā kho Thapati tisso vedanā vuttā Bhagavatā’ti.                                                                                           Na kho bhante Udāyi tisso vedanā vuttā Bhagavatā, dve vedanā vuttā Bhagavatā: ‘Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, yāyaṁ bhante adukkhamasukhā vedanā, santasmiṁ esā paṇīte[6029] sukhe vuttā Bhagavatā’”ti.                                                                                                                                     Dutiyampi kho āyasmā Udāyi Pañcakaṅgaṁ Thapatiṁ etadavoca: “Na kho thapati dve vedanā vuttā Bhagavatā, tisso vedanā vuttā Bhagavatā: ‘Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā kho Thapati tisso vedanā vuttā Bhagavatā’ti.                                                                                    Dutiyampi kho Pañcakaṅgo Thapati āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca: ‘Na kho bhante Udāyi tisso vedanā vuttā Bhagavatā, dve vedanā vuttā Bhagavatā: ‘Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, yāyaṁ bhante adukkhamasukhā vedanā, santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā Bhagavatā’”ti.                                             Tatiyampi kho āyasmā Udāyi Pañcakaṅgaṁ Thapatiṁ etadavoca: “Na kho Thapati dve vedanā vuttā Bhagavatā, tisso vedanā vuttā Bhagavatā: ‘Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Imā kho Thapati tisso vedanā vuttā Bhagavatā’ti.                                                                                Tatiyampi kho Pañcakaṅgo Thapati āyasmantaṁ Udāyiṁ etadavoca: ‘Na kho bhante Udāyi tisso vedanā vuttā Bhagavatā, dve vedanā vuttā Bhagavatā: ‘Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, yāyaṁ bhante adukkhamasukhā vedanā, santasmiṁ esā paṇīte sukhe vuttā Bhagavatā’”ti.                                               Neva kho asakkhi[6030] āyasmā Udāyi Pañcakaṅgaṁ Thapatiṁ saññāpetuṁ.[6031] Na panāsakkhi Pañcakaṅgo Thapati āyasmantaṁ Udāyiṁ saññāpetuṁ.

4. Assosi kho āyasmā Ānando āyasmato Udāyissa Pañcakaṅgena Thapatinā saddhiṁ imaṁ kathā- sallāpaṁ.[6032] Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando yāvatako ahosi. Āyasmato Udāyissa Pañcakaṅgena Thapatinā saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi. Evaṁ vutte, Bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca:

5. Santaṁ yeva kho Ānanda pariyāyaṁ Pañcakaṅgo Thapati Udāyissa nābbhanumodi, santaṁ yeva ca pana pariyāyaṁ Udāyi Pañcakaṅgassa Thapatissa nābbhanumodi. Dve p Ānanda vedanā vuttā mayā pariyāyena, tissopi vedanā vuttā mayā pariyāyena, pañcapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhārasapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chattiṁsāpi[6033] vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhasatampi[6034] vedanā vuttā mayā pariyāyena; evaṁ pariyāya desito kho Ānanda mayā dhammo. Evaṁ pariyāya desite kho Ānanda mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ[6035] na samanujānissanti,[6036] na samanumaññissanti,[6037] na samanumodissanti,[6038] tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ:[6039] “Bhaṇḍanajātā[6040] kalahajātā[6041] vivādāpannā[6042] aññamaññaṁ mukhasattīhi[6043] vitudantā[6044] viharissanti. Evaṁ pariyāya desito kho Ānanda mayā dhammo. Evaṁ pariyāya desite kho Ānanda mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṁ sulapitaṁ samanujānissanti, samanumaññissanti, samanumodissanti, tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘Samaggā[6045] sammodamānā[6046] avivadamānā khīrodakībhūtā[6047] aññamaññaṁ piyacakkhūhi[6048] sampassantā[6049] viharissantī’”ti.

6. Pañca kho ime Ānanda kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho Ānanda pañca kāmaguṇā. Yaṁ kho Ānanda ime pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati kāmasukhaṁ.

7. Yo kho Ānanda evaṁ vadeyya: “Etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ[6050] paṭisaṁvedentī”ti. Idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu: “Attha Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca[6051] paṇītatarañca.[6052] Katamañca Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca: “Idha Ānanda bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

8. Yo kho Ānanda evaṁ vadeyya: “Etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī”ti. Idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Attha Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañca Ānanda etamhāsukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca: Idha Ānanda bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

9. Yo kho Ānanda evaṁ vadeyya: “Etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī”ti. Idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Attha Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañca Ānanda etamhāsukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca: Idha Ānanda bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti. Taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

10. Yo kho Ānanda evaṁ vadeyya: “Etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī”ti, idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu: Attha Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañca Ānanda etamhāsukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhĀnanda bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

11. Yo kho Ānanda evaṁ vadeyya: “Etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī”ti. Idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Attha Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañca Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca: Idha Ānanda bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

12. Yo kho Ānanda evaṁ vadeyya: “Etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī”ti. Idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Attha Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañca Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca: Idha Ānanda bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

13. Yo kho Ānanda evaṁ vadeyya: “Etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī”ti. Idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Attha Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañca Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca: Idha Ānanda bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

14. Yo kho Ānanda evaṁ vadeyya: “Etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī”ti. Idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Attha Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañca Ānanda etamhāsukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca: Idha Ānanda bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

15. Yo kho Ānanda evaṁ vadeyya: “Etaparamaṁ sattā sukhaṁ somanassaṁ paṭisaṁvedentī”ti. Idamassa nānujānāmi. Taṁ kissa hetu? Attha Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañca Ānanda etamhāsukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca: Idha Ānanda bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho Ānanda etamhā sukhā aññaṁ sukhaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

16. Ṭhānaṁ kho panetaṁ Ānanda vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: “Saññāvedayitanirodhaṁ samaṇo Gotamo āha. Tañca sukhasmiṁ paññāpeti. Tayidaṁ kiṁsu, tayidaṁ kathaṁsū”ti? Evaṁ vādino Ānanda aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: “Na kho āvuso Bhagavā sukhaṁyeva vedanaṁ sandhāya[6053] sukhasmiṁ paññāpeti. Api cāvuso yattha[6054] yattha sukhaṁ upalabbhati,[6055] Yahiṁ yahiṁ[6056] taṁ taṁ Tathāgato sukhasmiṁ paññāpetī”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Bahuvedaniya suttaṁ navamaṁ. ~

 

(M.60.) Apaṇṇaka suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhu saṅghena saddhiṁ yena Sālā nāma Kosalānaṁ Brāhmaṇagāmo tadavasari.

2. Assosuṁ kho Sāleyyakā brāhmaṇa gahapatikā: “Samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhu saṅghena saddhiṁ Sālaṁ anuppatto. Taṁ kho pana Bhagavantaṁ Gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘Iti pi so Bhagavā Arahaṁ Sammāsambuddho Vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū Anuttaro Purisadammasārathī Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā’ti. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ Arahataṁ dassanaṁ hotī”ti.

3. Atha kho Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu upasaṅkamitvā appekacce Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce Bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena Bhagavā tenañjaliṁ panāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce Bhagavato santike nāma Gottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu.

4. Ekamantaṁ nisinne kho Sāleyyake brāhmaṇagahapatike Bhagavā etadavoca: “Atthi pana vo gahapatayo koci manāpo[6057] Satthā yasmiṁ vo ākāravatī[6058] saddhā paṭiladdhā”ti?[6059]                                       “Natthi kho no bhante koci manāpo Satthā yasmiṁ no ākāravatī saddhā paṭiladdhā”ti.                      “Manāpaṁ vo gahapatayo Satthāraṁ alabhantehi ayaṁ apaṇṇako[6060] dhammo samādāya[6061] vattitabbo[6062] apaṇṇako hi gahapatayo dhammo samatto[6063] samādinno[6064] so vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Katamo ca gahapatayo apaṇṇako dhammo?

5. Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “Natthi dinnaṁ[6065] natthi yiṭṭhaṁ[6066] natthi hutaṁ,[6067] natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāmhaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti.                        (A. 不存在論)

6. Tesaṁyeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā,[6068] te evamāhaṁsu: “Atthi dinnaṁ atthi yiṭṭhaṁ atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti. “Taṁ kiṁ maññatha gahapatayo? Nanu’me samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti? “Evaṁ bhante.” (B. 存在論)

7. Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁ diṭṭhino: “Natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti. Tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Yamidaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ, ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā[6069] yamidaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ, ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ[6070] saṅkilesaṁ; kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme[6071] ānisaṁsaṁ[6072] vodānapakkhaṁ.[6073] (A. i)

8. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “natthi paro loko”ti ’ssa diṭṭhi hoti, sā ’ssa hoti micchādiṭṭhi. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “natthi paro loko”ti saṅkappeti, svāssa hoti micchāsaṅkappo. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “natthi paro loko”ti vācaṁ bhāsati, sā ’ssa hoti micchāvācā. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “natthi paro loko”ti āha, ye te arahanto paralokaviduno[6074] tesamayaṁ paccanīkaṁ[6075] karoti. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “natthi paro loko”ti āha, ye te arahanto paralokaviduno tesamayaṁ paccanīkaṁ karoti. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “natthi paro loko”ti paraṁ saññāpeti.[6076] Sā ’ssa hoti asaddhammasaññatti[6077] tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa susīlyaṁ[6078] pahīnaṁ hoti, dussīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ.[6079] Ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā, ariyānaṁ paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkaṁsanā paravambhanā. Evaṁsime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti[6080] micchādiṭṭhipaccayā. (A. ii)

9. Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Sace kho natthi paro loko, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṁ karissati; sace kho atthi paro loko, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinīpātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho panamāhu: ‘Paro loko hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ. Atha ca panā’yaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho:[6081] “Dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi natthikavādo”ti.[6082] Sace kho attheva paro loko, evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho:[6083] yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho, yañca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinīpātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Evamassā ’yaṁ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno ekaṁsaṁ[6084] pharitvā[6085] tiṭṭhati. Riñcati[6086] kusalaṁ ṭhānaṁ. (A. iii)

10. Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁ diṭṭhino: “Atthi dinnaṁ atthi yiṭṭhaṁ atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī”ti. Tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Yamidaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ, ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ, ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. (B. i)

11. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “atthi paro loko”ti ’ssa diṭṭhi hoti, sā ’ssa hoti sammādiṭṭhi. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “atthi paro loko”ti saṅkappeti, svāssa hoti sammāsaṅkappo. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “atthi paro loko”ti vācaṁ bhāsati, sā ’ssa hoti sammāvācā. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “atthi paro loko”ti āha, ye te arahanto paralokaviduno tesamayaṁ na paccanīkaṁ karoti. Santaṁ yeva kho pana paraṁ lokaṁ: “atthi paro loko”ti paraṁ saññāpeti, sā ’ssa hoti saddhammasaññatti. Tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa dussīlyaṁ pahīnaṁ hoti, susīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ. Ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā ariyānaṁ apaccanīkatā saddhammasaññatti, anattukkaṁsanā aparavambhanā. Evaṁsime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā. (B. ii)

12. Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Sace kho atthi paro loko evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho panam āhu paro loko, hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ. Atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso:[6087] ‘sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhī atthikavādo’ti. Sace kho attheva paro loko, evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho:[6088] yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pasaṁso, yañca kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo susamatto samādinno ubhayaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati akusalaṁ ṭhānaṁ. (B. iii)

13. Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁ diṭṭhino: “Karoto kārayato,[6089] chindato chedāpayato,[6090] pacato[6091] pācayato, socayato[6092] socāpayato, kilamato[6093] kilamāpayato, phandato[6094] phandāpayato, pāṇamatipātayato,[6095] adinnaṁ[6096] ādiyato, sandhiṁ chindato,[6097] nillopaṁ[6098] harato,[6099] ekāgārikaṁ[6100] karoto, paripanthe tiṭṭhato,[6101] paradāraṁ gacchato,[6102] musā bhaṇato,[6103] karoto na karīyati pāpaṁ.[6104] Khurapariyantena[6105] cepi cakkena[6106] yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ[6107] ekamaṁsapuñjaṁ[6108] kareyya. Natthi tato nidānaṁ[6109] pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo.[6110] Dakkhiṇañcepi[6111] Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya, hananto[6112] ghātento[6113] chindanto chedāpento[6114] pacanto pācento.[6115] Natthi tato nidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo, uttarañcepi[6116] Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya, dadanto dāpento[6117] yajanto[6118] yājento. Natthi tato nidānaṁ puññaṁ,[6119] natthi puññassa āgamo. Dānena damena[6120] saññamena[6121] saccavajjena[6122] natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo”ti. (C沒有任何造作論)

14. Tesaṁ yeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā. Te evamāhaṁsu: “Karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya, atthi tato nidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya, hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento. Atthi tato nidānaṁ pāpaṁ atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya, dadanto dāpento, yajanto yājento dānena damena saṁyamena saccavajjena. Atthi puññaṁ, atthi puññassa āgamo”ti. “Taṁ kim maññatha gahapatayo? Nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti. “Evaṁ bhante.”          (D有任何造作論) 

15. Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁ diṭṭhino: “Karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tato nidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tato nidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya, dadanto dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo”ti. Tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ: yamidaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ, ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Ime tayo akusale dhamme samādāya vattissan”ti. Taṁ kissa hetu? Na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. (C. i)

16. Santaṁ yeva kho pana kiriyaṁ: ‘natthi kiriyā’ti ’ssa diṭṭhi hoti, sā ’ssa hoti micchādiṭṭhi. Santaṁ yeva kho pana kiriyaṁ: ‘natthi kiriyā’ti saṅkappeti, svāssa hoti micchāsaṅkappo. Santaṁ yeva kho pana kiriyaṁ: ‘natthi kiriyā’ti vācaṁ bhāsati, sā ’ssa hoti micchāvācā. Santaṁ yeva kho pana kiriyaṁ: ‘natthi kiriyā’ti āha. Ye te arahanto kiriyavādā tesamayaṁ paccanīkaṁ karoti. Santaṁ yeva kho pana kiriyaṁ: ‘natthi kiriyā’ti paraṁ saññāpeti. Sā ’ssa hoti asaddhammasaññatti. Tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Iti pubbe kho panassa susīlyaṁ pahīnaṁ hoti, dussīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ. Ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṁ paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkaṁsanā paravambhanā, evaṁsime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā. (C. ii)

17. Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Sace kho natthi kiriyā, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṁ karissati. Sace so atthi kiriyā, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinīpātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho panamāhu kiriyā hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho, dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi akiriyavādo”ti. Sace kho attheva kiriyā, evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho, yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho, yañca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinīpātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno ekaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati kusalaṁ ṭhānaṁ. (C. iii)

18. Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: “Karoto kārayato chindato chedāpayato, pacato pācayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musā bhaṇato, karoto karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya. Atthi tato nidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya, hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, atthi tato nidānaṁ pāpaṁ, atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, atthi tato nidānaṁ puññaṁ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena saṁyamena saccavajjena atthi puññaṁ, atthi puññassa āgamo”ti. Tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Yamidaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ, ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ, ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. (D. i)

19. Santaṁ yeva kho pana kiriyaṁ: ‘atthi kiriyā’ti ’ssa diṭṭhi hoti, sā ’ssa hoti sammādiṭṭhi. Santaṁ yeva kho pana kiriyaṁ: ‘atthi kiriyā’ti saṅkappeti, svāssa hoti sammāsaṅkappo. Santaṁ yeva kho pana kiriyaṁ: ‘atthi kiriyā’ti vācaṁ bhāsati, sā ’ssa hoti sammāvācā. Santaṁ yeva kho pana: ‘atthi kiriyā’ti āha. Ye te arahanto kiriyavādā tesamayaṁ na paccanīkaṁ karoti. Santaṁ yeva kho pana kiriyaṁ: ‘atthi kiriyā’ti paraṁ saññapeti. Sā ’ssa hoti saddhammasaññatti. Tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa dussīlyaṁ pahīnaṁ hoti, susīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ. Ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā ariyānaṁ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṁsanā aparavambhanā. Evaṁsime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā. (D. ii)

20. Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Sace kho atthi kiriyā evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho panamāhu kiriyā hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ. Atha ca panā ’yaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi kiriyavādo”ti. Sace kho attheva kiriyā evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho, yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso, yañca kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo susamatto samādinno ubhayaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati akusalaṁ ṭhānaṁ. (D. iii)

21. Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: “Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, ahetu appaccayā sattā saṅkilissanti, natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā, ahetu appaccayā sattā visujjhanti.[6123] Natthi balaṁ natthi viriyaṁ natthi purisathāmo[6124] natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā, sabbe pāṇā, sabbe bhūtā, sabbe jīva,[6125] avasā[6126] abalā aviriyā niyati[6127] saṅgatibhāvapariṇatā[6128] chass ’evābhijātisu[6129] sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī”ti. (E無因論)

22. Tesaṁ yeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā, te evamāhaṁsu: “Atthi hetu atthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, sahetu sappaccayā sattā saṅkilissanti. Atthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā, sahetu sappaccayā sattā visujjhanti. Atthi balaṁ atthi viriyaṁ atthi purisathāmo atthi purisaparakkamo, na sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyati saṅgatibhāvapariṇatā chass ’evābhijātisu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī”ti. “Taṁ kiṁ maññatha gahapatayo? Nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti. “Evaṁ bhante.” (F有因論)

23. Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: “Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, ahetu appaccayā sattā saṅkilissanti, natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā, ahetu appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṁ natthi viriyaṁ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe java, avasā abalā aviriyā niyati saṅgatibhāvapariṇatā chass ’evābhijātisu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī”ti. Tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ: yamidaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ, ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. (E. i)

24. Santaṁ yeva kho pana hetu: ‘natthi hetū’ti ssa diṭṭhi hoti, sā ’ssa hoti micchādiṭṭhi. Santaṁ yeva kho pana hetu: ‘natthi hetū’ti saṅkappeti, svāssa hoti micchāsaṅkappo. Santaṁ yeva kho pana hetu: ‘natthi hetū’ti vācaṁ bhāsati, sā ’ssa hoti micchāvācā. Santaṁ yeva kho pana hetu: ‘natthi hetū’ti āha. Ye te arahanto hetuvādā tesamayaṁ paccanīkaṁ karoti. Santaṁ yeva kho pana hetu: ‘natthi hetū’ti paraṁ saññapeti, sā ’ssa hoti asaddhammasaññatti. Tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. Iti pubbe va kho panassa susīlyaṁ pahīnaṁ hoti, dussīlyaṁ paccupaṭṭhitaṁ. Ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṁ paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkaṁsanā paravambhanā. Evaṁsime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā. (E. ii)

25. Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Sace kho natthi hetu, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṁ karissati, sace kho atthi hetu, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinīpātaṁ nirayaṁ upapajjissati.  Kāmaṁ kho pana māhu hetu. Hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ. Atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho, dussīlo purisapuggalo: ‘micchādiṭṭhi ahetuvādo’ti, sace kho attheva hetu. Evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho: yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ gārayho, yañca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinīpātaṁ nirayaṁ upapajjissati. Evamassā ’yaṁ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno ekaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati kusalaṁ ṭhānaṁ. (E. iii)

26. Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁ diṭṭhino: “Atthi hetu atthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, sahetu sappaccayā sattā saṅkilissanti. Atthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā, sahetu sappaccayā sattā visujjhanti. Atthi balaṁ atthi viriyaṁ atthi purisathāmo atthi purisaparakkamo, na sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe java, avasā abalā aviriyā niyati saṅgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī”ti. Tesametaṁ pāṭikaṅkhaṁ: yamidaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ, ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā. Yamidaṁ kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ, ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti. Taṁ kissa hetu? Passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṁ dhammānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, kusalānaṁ dhammānaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ vodānapakkhaṁ. (F. i)

27. Santaṁ yeva kho pana hetu: ‘atthi hetu’ti ’ssa diṭṭhi hoti, sā ’ssa hoti sammādiṭṭhi. Santaṁ yeva kho pana hetu: ‘atthi hetū’ti saṅkappeti, svāssa hoti sammāsaṅkappo. Santaṁ yeva kho pana hetu: ‘atthi hetū’ti vācaṁ bhāsati, sā ’ssa hoti sammāvācā. Santaṁ yeva kho pana hetuṁ: ‘atthi hetū’ti āha. Ye te arahanto hetuvādā tesama yaṁ na paccanīkaṁ karoti. Santaṁ yeva kho pana hetuṁ: ‘atthi hetū’ti paraṁ saññapeti, sā ’ssa hoti saddhammasaññatti. Tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. Iti pubbeva kho panassa dussīlyaṁ pahīnaṁ hoti, susīlaṁ paccupaṭṭhitaṁ. Ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā ariyānaṁ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṁsanā aparavambhanā. Evaṁsime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā. (F. ii)

28. Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Sace kho atthi hetu, evamayaṁ bhavaṁ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Kāmaṁ kho pana māhu hetu. Hotu nesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ. Atha ca panāyaṁ bhavaṁ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso: ‘Sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi hetuvādo’ti. Sace kho attheva hetu. Evaṁ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho: yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṁ pāsaṁso, yañca kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissati. Evamassāyaṁ apaṇṇako dhammo susamatto samādinno ubhayaṁsaṁ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati kusalaṁ ṭhānaṁ. (F. iii)

29. Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: “Natthi sabbaso āruppā”ti.[6130]     (G一切無形論)

30. Tesaṁ yeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā, te evaṁ māhaṁsu: “Atthi sabbaso āruppā”ti. Taṁ kiṁ maññatha gahapatayo? Nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādāti. “Evambhante.”

31. Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁdiṭṭhino: ‘natthi sabbaso āruppā’ti idamme adiṭṭhaṁ.[6131] Yepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘atthi sabbaso āruppā’ti, idamme aviditaṁ.[6132] Ahañceva kho pana ajānanto apassanto ekaṁsena ādāya vohareyyaṁ:[6133] ‘Idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Nametaṁ assa patirūpaṁ.[6134] Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘natthi sabbaso āruppā’ti. Sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, thānametaṁ vijjati. Ye te devā rūpino manomayā apaṇṇakam me tatrupapatti[6135] bhavissati. Ye pana te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘atthi sabbaso āruppā’ti. Sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ, ṭhānametaṁ vijjati. Ye te devā arūpino saññāmayā, apaṇṇakam me tatruppatti bhavissati. Dissante[6136] kho pana rūpādhikaraṇaṁ[6137] daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvantuvapesuññamusāvādā,[6138] natthi kho panetaṁ sabbaso arūpe”ti. So iti paṭisaṅkhāya rūpānaṁ yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. (一切有形論)

32. Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: “Natthi sabbaso bhavanirodho”ti.

33. Tesaṁyeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṁ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā, te evamāhaṁsu: “Atthi sabbaso bhavanirodho”ti. “Taṁ kimmaññatha gahapatayo? Nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti? “Evaṁ bhante.”

34. Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Natthi sabbaso bhavanirodho’ti idaṁ me adiṭṭhaṁ.Yyepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Atthi sabbaso bhavanirodho’ti idamme aviditaṁ. Ahañ ceva kho pana ajānanto apassanto ekaṁsena ādāya vohareyyaṁ: ‘Idameva saccaṁ moghamaññan’ti na metaṁ assa patirūpaṁ. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Natthi sabbaso bhava bhavanirodho’ti sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ. Ṭhānametaṁ vijjati. Ye te devā arūpino saññāmayā apaṇṇakam me tatruppatti bhavissati. Ye pana te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Atthi sabbaso bhavanirodho’ti. Sace tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ vacanaṁ. Ṭhānametaṁ vijjati. Yaṁ diṭṭheva dhamme parinibbāyissāmi. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Natthi sabbaso bhavanirodho’ti. Tesamayaṁ diṭṭhi sārāgāya[6139] santike,[6140] saṁyogāya[6141] santike, abhinandanāya[6142] santike, ajjhosānāya[6143] santike, upādānāya[6144] santike. Ye pana te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁ diṭṭhino: ‘Atthi sabbaso bhavanirodho’ti. Tesamayaṁ diṭṭhi asārāgāya santike, asaṁyogāya santike, anabhinandanāya santike, anajjhosānāya santike, anupādānāya santike”ti. So iti paṭisaṅkhāya bhavānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

35. Cattārome gahapatayo puggalā santo saṁvijjamānā[6145] lokasmiṁ. Katame cattāro? Idha gahapatayo ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogaṁ anuyutto. Idha gahapatayo ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogaṁ anuyutto. Idha gahapatayo ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogaṁ anuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogaṁ anuyutto. Idha gahapatayo ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogaṁ anuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogaṁ anuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati.

36. Katamo ca gahapatayo puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto: Idha gahapatayo ekacco puggalo acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, na ehibhadantiko, na tiṭṭhabhadantiko, nābhihaṭaṁ, na uddissa kaṭaṁ, na nimantanaṁ sādiyati. So na kumbhimukhā patigaṇhāti. Na khaḷopimukhā patigaṇhāti. Na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ na musalamantaraṁ, na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārīnī, na macchaṁ, na maṁsaṁ, na suraṁ, na merayaṁ, na thusodakaṁ pibati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko. Sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvīhikampi āhāraṁ āhāreti sattāhikampi āhāraṁ āhāreti. Iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati so sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti. Nīvārabhakkho vā hoti. Daddulabhakkho vā hoti. Haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti. Ācāmabhakkho vā hoti. Piññākabhakkho vā hoti. Tiṇabhakkho vā hoti. Gomayabhakkho vā hoti. Vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattapalabhojī. So sāṇānipi dhāreti. Masāṇānipi dhāreti. Chavadussānipi dhāreti. Paṁsukūlānipi dhāreti. Tirīṭānipi dhāreti. Ajinānipi dhāreti. Ajinakkhipampi dhāreti. Kusacīrampi dhāreti. Vākacīrampi dhāreti. Eḷakacīrampi dhāreti. Kesakambalampi dhāreti. Vāḷakambalampi dhāreti. Ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbaṭṭakopi hoti āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti. Sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṁ vuccati gahapatayo puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. (1)

37. Katamo ca gahapatayo puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto: Idha gahapatayo ekacco puggalo orabbhiko hoti, sūkariko sākuntiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako bandhanāgāriko, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā, ayaṁ vuccati gahapatayo puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto. (2)

38. Katamo ca gahapatayo puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto: Idha gahapatayo ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto, brāhmaṇo vā mahāsāḷo, so puratthimena nagarassa navaṁ santhāgāraṁ kārāpetvā kesamassuṁ ohāretvā kharājinaṁ nivāsetvā sappitelena kāyaṁ abbhañjitvā migavisāṇena piṭṭhiṁ kaṇḍūvamāno santhāgāraṁ pavisati saddhiṁ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupattāya seyyaṁ kappeti, ekissā gāviyā sarūpavacchāya yaṁ ekasmiṁ thane khīraṁ hoti, tena rājā yāpeti. Yaṁ dutiyasmiṁ thane khīraṁ hoti, tena mahesī yāpeti. Yaṁ tatiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena brāhmaṇo purohito yāpeti. Yaṁ catutthasmiṁ thane khīraṁ hoti, tena aggiṁ juhanti. Avasesena vacchako yāpeti, so evamāha: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbā lūyantu barihisatthāyāti. Yepassa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. Ayaṁ vuccati gahapatayo puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. (3)

39. Katamo ca gahapatayo puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto: So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sitabhūto sukhapaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. (4)

40~55. Idha gahapatayā Tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti: ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ, yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyanti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.

So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhīsakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.

Sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṁ, sotindriye saṁvaraṁ āpajjati.

Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṁ, ghānindriye saṁvaraṁ āpajjati.

Jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṁ, jivhindriye saṁvaraṁ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṁ, kāyindriye saṁvaraṁ āpajjati.

Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvaraṁ paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati. Araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.

So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ panidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṁ parisodheti, thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṁ parisodheti, uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṁ parisodheti.

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.

So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi pi cittaṁ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāti.

56. Ayaṁ vuccati gahapatayo puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhuto sukhapaṭisaṁvedi brahmabhūtena attanā viharatī”ti.

57. Evaṁ vutte, Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama! Seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya. Cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti. Evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsake no bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gate”ti.

~ Apaṇṇaka suttaṁ dasamaṁ.  ~

Gahapati vaggo paṭhamo

Tassa vaggassa uddānaṁ

Kandaranāgarasekhavato ca potaliyo puna jīvakabhacco,

Upāli damatho kukkura abhayo bahuvedaniyāpaṇṇakato dasamo.

(M.61.) Ambalaṭṭhika Rāhulovāda suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veluvane Kalandakanivāpe.[6146]

2. Tena kho pana samayena āyasmā Rāhulo Ambalaṭṭhikāyaṁ[6147] viharati. Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ patisallānā vuṭṭhito yena Ambalaṭṭhikā yenāyasmā Rāhulo tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā Rāhulo Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna āsanaṁ paññāpesi udakañca pādānaṁ, nisīdi Bhagavā paññatte āsane, nisajja pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho Rāhulo Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

3. Atha kho Bhagavā parittaṁ[6148] udakāvasesaṁ[6149] udakādhāne ṭhapetvā[6150] āyasmantaṁ Rāhulaṁ āmantesi: “Passasi no tvaṁ Rāhula imaṁ parittaṁ udakāvasesaṁ udakādhāne ṭhapitan”ti.                        “Evambhante.”                                                                                                                                              Evaṁ parittaṁ kho Rāhula tesaṁ sāmaññaṁ,[6151] yesaṁ natthi sampajānamusāvāde[6152] lajjāti.[6153]

4. Atha kho Bhagavā taṁ parittaṁ udakāvasesaṁ chaḍḍetvā[6154] āyasmantaṁ Rāhulaṁ āmantesi:       “Passasi no tvaṁ Rāhula taṁ parittaṁ udakāvasesaṁ chaḍḍitan”ti.                                             “Evambhante”ti.                                                                                                                                               Evaṁ chaḍḍitaṁ kho Rāhula tesaṁ sāmaññaṁ, yesaṁ natthi sampajānamusāvāde lajjāti.

5. Atha kho Bhagavā taṁ udakādhānaṁ nikkujjitvā[6155] āyasmantaṁ Rāhulaṁ āmantesi:                 “Passasi no tvaṁ Rāhula imaṁ udakādhānaṁ nikkujjitan”ti.                                                           “Evambhante.”                                                                                                                                                 Evaṁ nikkujjitaṁ kho Rāhula tesaṁ sāmaññaṁ, yesaṁ natthi sampajānamusāvāde lajjāti.

6. Atha kho Bhagavā taṁ udakādhānaṁ ukkujjitvā[6156] āyasmantaṁ Rāhulaṁ āmantesi:                     “Passasi no tvaṁ Rāhula imaṁ udakādhānaṁ rittaṁ tucchan”ti.[6157]                                                   “Evambhante.”                                                                                                                                                Evaṁ rittaṁ tucchaṁ kho Rāhula tesaṁ sāmaññaṁ, yesaṁ natthi sampajānamusāvāde lajjāti.

7. Seyyathāpi Rāhula rañño[6158] nāgo[6159] īsādanto[6160] ubbūḷhavā[6161] abhijāto[6162] saṅgāmāvacaro.[6163] So saṅgāmagato purimehipi[6164] pādehi kammaṁ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṁ karoti; purimenapi kāyena kammaṁ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṁ karoti; sīsenapi kammaṁ karoti, kaṇṇehipi[6165] kammaṁ karoti, dantehipi[6166] kammaṁ karoti, naṅguṭṭhenapi[6167] kammaṁ karoti; rakkhateva[6168] soṇḍaṁ.[6169] Tattha hatthārohassa[6170] evaṁ hoti: “Ayaṁ kho rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato, purimehipi pādehi kammaṁ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṁ karoti; purimenapi kāyena kammaṁ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṁ karoti; sīsenapi kammaṁ karoti, kaṇṇehipi kammaṁ karoti, dantehipi kammaṁ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṁ karoti; rakkhateva soṇḍaṁ, apariccattaṁ[6171] kho rañño nāgassa jīvitan”ti.[6172] Yato kho Rāhula rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro. So saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṁ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṁ karoti; purimenapi kāyena kammaṁ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṁ karoti; sīsenapi kammaṁ karoti, kaṇṇehipi kammaṁ karoti, dantehipi kammaṁ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṁ karoti; soṇḍāyapi kammaṁ karoti. Tattha hatthārohassa evaṁ hoti: “Ayaṁ kho rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato, ayaṁ kho rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato, purimehipi pādehi kammaṁ karoti, pacchimehi pi pādehi kammaṁ karoti; purimenapi kāyena kammaṁ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṁ karoti; sīsenapi kammaṁ karoti, kaṇṇehipi kammaṁ karoti, dantehipi kammaṁ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṁ karoti; soṇḍāyapi kammaṁ karoti. Pariccattaṁ kho rañño nāgassa jīvitaṁ, natthidāni kiñci rañño nāgassa karaṇīyan”ti. Evameva kho Rāhula yassa kassaci sampajānamusāvāde natthi lajjā: “Nāhaṁ tassa kiñci pāpaṁ akaraṇīyan”ti[6173] vadāmi. Tasmātiha Rāhula: “Hassāpi[6174] na musā bhaṇissāmī”ti[6175] evaṁ hi te Rāhula sikkhitabbaṁ.                                                                                                                                                    

8. “Taṁ kimmaññasi Rāhula? Kimatthiyo ādāso”ti?[6176]                                                                 “Paccavekkhanattho[6177] bhante”ti.                                                                                                               Evameva kho Rāhula paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyena kammaṁ kātabbaṁ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vācāya kammaṁ kātabbaṁ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manasā kammaṁ kātabbaṁ.

9. Yadeva tvaṁ Rāhula kāyena kammaṁ kattukāmo[6178] ahosi, tadeva te kāyakammaṁ paccavekkhitabbaṁ: “Yannu kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ kattukāmo, idaṁ me kāyakammaṁ attavyābādhāyapi saṁvatteyya,[6179] paravyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saṁvatteyya? Akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ[6180] dukkhavipākan”ti?                                                                   Sace tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ kattukāmo, idam me kāyakammaṁ attavyābādhāyapi saṁvatteyya, paravyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saṁvatteyya; akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti. Evarūpaṁ te Rāhula kāyena kammaṁ sasakkaṁ[6181] na karaṇīyaṁ, sace pana tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ kattukāmo, idaṁ me kāyakammaṁ nevattavyābādhāya saṁvatteyya, na paravyābādhāya saṁvatteyya, na ubhayavyābādhāya saṁvatteyya; kusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan”ti. Evarūpaṁ te Rāhula kāyena kammaṁ karaṇīyaṁ.

10. Karontenapi te Rāhula kāyena kammaṁ, tadeva te kāyakammaṁ paccavekkhitabbaṁ: “Yannu kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ karomi, idam me kāyakammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti? Sace tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ karomi, idam me kāyakammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti. Paṭisaṁhareyyāsi[6182] tvaṁ Rāhula evarūpaṁ kāyakammaṁ.                                                                              Sace pana tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ karomi, idamme kāyakammaṁ nevattavyābādhāya saṁvattati, na paravyābādhāya saṁvattati, na ubhayavyābādhāya saṁvattati; kusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan”ti. Anupadajjeyyāsi[6183] tvaṁ Rāhula evarūpaṁ kāyakammaṁ.

11. Katvāpi te Rāhula kāyena kammaṁ, tadeva te kāyakammaṁ paccavekkhitabbaṁ: “Yannu kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ akāsiṁ, idamme kāyakammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti? Sace tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ akāsiṁ, idamme kāyakammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti. Evarūpaṁ te Rāhula kāyakammaṁ Satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṁ[6184] vivaritabbaṁ[6185] uttānīkātabbaṁ;[6186] desetvā vīvaritvā uttānīkatvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjitabbaṁ. Sace pana tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ kāyena kammaṁ akāsiṁ, idam me kāyakammaṁ nevattavyābādhāya saṁvattati, na paravyābādhāya saṁvattati, na ubhayavyābādhāya saṁvattati; kusalaṁ idaṁ kāyakammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan”ti. Teneva tvaṁ Rāhula pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī[6187] kusalesu dhammesu.                                     

12. Yadeva tvaṁ Rāhula vācāya kammaṁ kattukāmo ahosi. Tadeva te vacīkammaṁ paccavekkhitabbaṁ: “Yannu kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ kattukāmo, idamme vacīkammaṁ attavyābādhāyapi saṁvatteyya, paravyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saṁvatteyya; akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti? Sace tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ kattukāmo, idam me vacīkammaṁ attavyābādhāyapi saṁvatteyya, paravyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saṁvatteyya; akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti. Evarūpaṁ te Rāhula vācāya kammaṁ sasakkaṁ na karaṇīyaṁ. Sace pana tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ kattukāmo, idam me vacīkammaṁ nevattavyābādhāya saṁvatteyya, na paravyābādhāya saṁvatteyya, na ubhayavyābādhāya saṁvatteyya; kusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan”ti. Evarūpaṁ te Rāhula vācāya kammaṁ karaṇīyaṁ.

13. Karontenapi te Rāhula vācāya kammaṁ, tadeva te vacīkammaṁ paccavekkhitabbaṁ: “Yannu kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ karomi, idam me vacīkammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti? Sace tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ karomi, idamme vacīkammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti. Paṭisaṁhareyyāsi tvaṁ Rāhula evarūpaṁ vacīkammaṁ.                                                                               Sace pana tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ karomi, idamme vacīkammaṁ nevattavyābādhāya saṁvattati, na paravyābādhāya saṁvattati, na ubhayavyābādhāya saṁvattati; kusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan”ti. Anupadajjeyyāsi tvaṁ Rāhula evarūpaṁ vacīkammaṁ.

14. Katvāpi te Rāhula vācāya kammaṁ, tadeva te vacīkammaṁ paccavekkhitabbaṁ: “Yannu kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ akāsiṁ, idamme vacīkammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati,  paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayabyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti? Sace tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ akāsiṁ, idamme vacīkammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti. Evarūpaṁ te Rāhula vacīkammaṁ satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṁ vivaritabbaṁ uttānīkātabbaṁ; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjitabbaṁ. Sace pana tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ vācāya kammaṁ akāsiṁ, idamme vacīkammaṁ nevattavyābādhāya saṁvattati, na paravyābādhāya saṁvattati, na ubhayavyābādhāya saṁvattati; kusalaṁ idaṁ vacīkammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan”ti. Teneva tvaṁ Rāhula pītipāmujjena vihareyyāsi aho rattānusikkhī kusalesu dhammesu.

15. Yadeva tvaṁ Rāhula manasā kammaṁ kattukāmo ahosi. Tadeva te manokammaṁ paccavekkhitabbaṁ: “Yannu kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ kattukāmo, idamme manokammaṁ attavyābādhāyapi saṁvatteyya, paravyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saṁvatteyya; akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti? Sace tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ kattukāmo, idamme manokammaṁ attavyābādhāyapi saṁvatteyya, paravyābādhāyapi saṁvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saṁvatteyya; akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti. Evarūpaṁ te Rāhula manasā kammaṁ sasakkaṁ na karaṇīyaṁ. Sace pana tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho pana ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ kattukāmo, idaṁ me manokammaṁ nevattavyābādhāya saṁvatteyya, na paravyābādhāya saṁvatteyya, na ubhayavyābādhāya saṁvatteyya; kusalaṁ idaṁ manokammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan”ti. Evarūpaṁ te Rāhula manasā kammaṁ karaṇīyaṁ.

16. Karontenapi te Rāhula manasā kammaṁ, tadeva te manokammaṁ paccavekkhitabbaṁ: “Yannu kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ karomi, idamme manokammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti? Sace tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ karomi, idamme manokammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti. Paṭisaṁhareyyāsi tvaṁ Rāhula evarūpaṁ manokammaṁ.                                                                            Sace pana tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ karomi, idamme manokammaṁ nevattavyābādhāya saṁvattati, na paravyābādhāya saṁvattati, na ubhayavyābādhāya saṁvattati; kusalaṁ idaṁ manokammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan”ti. Anupadajjeyyāsi tvaṁ Rāhula evarūpaṁ manokammaṁ.

17. Katvāpi te Rāhula manasā kammaṁ, tadeva te manokammaṁ paccavekkhitabbaṁ: “Yannu kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ akāsiṁ, idamme manokammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti? Sace tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ akāsiṁ, idamme manokammaṁ attavyābādhāyapi saṁvattati, paravyābādhāyapi saṁvattati, ubhayavyābādhāyapi saṁvattati; akusalaṁ idaṁ manokammaṁ dukkhudrayaṁ dukkhavipākan”ti. Evarūpe te Rāhula manokamme aṭṭīyitabbaṁ,[6188] harāyitabbaṁ,[6189] jigucchitabbaṁ;[6190] aṭṭīyitvā harāyitvā jigucchitvā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjitabbaṁ. Sace pana tvaṁ Rāhula paccavekkhamāno evaṁ jāneyyāsi: “Yaṁ kho ahaṁ idaṁ manasā kammaṁ akāsiṁ, idamme manokammaṁ nevattavyābādhāya saṁvattati, na paravyābādhāya saṁvattati, na ubhayavyābādhāya saṁvattati; kusalaṁ idaṁ manokammaṁ sukhudrayaṁ sukhavipākan”ti. Teneva tvaṁ Rāhula pītipāmujjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.

18. “Ye hi keci Rāhula atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṁ parisodhesuṁ,[6191] vacīkammaṁ parisodhesuṁ, manokammaṁ parisodhesuṁ, sabbe te evamevaṁ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṁ parisodhesuṁ; paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṁ parisodhesuṁ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṁ parisodhesuṁ.                                          Ye hi keci Rāhula anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṁ parisodhessanti, vacīkammaṁ parisodhessanti, manokammaṁ parisodhessanti, sabbe te evamevaṁ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṁ parisodhessanti; paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṁ parisodhessanti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṁ parisodhessanti.                                    Yehipi keci Rāhula etarahi samaṇā vā brahmaṇā vā kāyakammaṁ parisodhenti, vacīkammaṁ parisodhenti, manokammaṁ parisodhenti; sabbe te evamevaṁ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṁ parisodhenti; paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṁ parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṁ parisodhenti.                                                                 Tasmātiha Rāhula paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṁ parisodhessāma, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṁ parisodhessāma, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṁ parisodhessāmā”ti evaṁ hi vo Rāhula sikkhitabbannati.                                                                      “Idamavoca Bhagavā attamano āyasmā Rāhulo Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti. 

                       ~ Ambalaṭṭhika Rāhulovāda suttaṁ paṭhamaṁ. ~

 

(M.62.) Mahārāhulovādasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Sāvatthiyaṁ piṇḍāya pāvisi. Āyasmāpi kho Rāhulo pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito[6192] anubandhi.[6193]

3. Atha kho Bhagavā apaloketvā[6194] āyasmantaṁ Rāhulaṁ āmantesi: “Yaṁ kiñci Rāhula rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ: ‘N ’etaṁ mama, n’ eso ’ham asmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabban”ti.                                                                                       “Rūpameva nu kho Bhagavā, rūpameva nu kho Sugatā”ti?[6195]                                                                   “Rūpampi Rāhula, vedanāpi Rāhula, saññāpi Rāhula, saṅkhārāpi Rāhula, viññāṇampi Rāhulā”ti,

4. Atha kho āyasmā Rāhulo: “Ko n’ajja[6196] Bhagavatā sammukhā[6197] ovādena ovadito[6198] gāmaṁ[6199] piṇḍāya pavisissatī”ti?[6200] Tato paṭinivattitvā[6201] aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

5. Addasā kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Rāhulaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā, disvāna āyasmantaṁ Rāhulaṁ āmantesi: “Ānāpānasatiṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi. Ānāpānasati Rāhula bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti.

6. Atha kho āyasmā Rāhulo sāyanhasamayaṁ patisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Rāhulo Bhagavantaṁ etadavoca:

7. “Kathaṁ bhāvitā nu kho bhante ānāpānasati, kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā”ti?

8. Yaṁ kiñci Rāhula ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ[6202] kharigataṁ upādinnaṁ[6203] seyyathīdaṁ: “Kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjā vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ  pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ. Yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhalaṁ kharigataṁ upādinnaṁ, ayaṁ vuccati Rāhula ajjhattikā paṭhavīdhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu yā ca bāhirā paṭhavīdhātu paṭhavīdhāturevesā: ‘Taṁ n’etaṁ mama, n’ eso ’ham asmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā, paṭhavīdhātuyā nibbindati, paṭhavīdhātuyā cittaṁ virājeti.”[6204]

9. Katamā ca Rāhula āpodhātu? Āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca Rāhula ajjhattikā āpodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ seyyathīdaṁ: “Pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā khelo siṅghānikā lasikā muttaṁ. Yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ, ayaṁ vuccati Rāhula ajjhattikā āpodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā: ‘Taṁ n’ etaṁ mama, n’ eso ’ham asmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṁ virājeti.”

10. Katamā ca Rāhula tejodhātu? Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca Rāhula ajjhattikā tejodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ seyyathīdaṁ: “Yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati. Yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ, ayaṁ vuccati Rāhula ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu, yā ca bāhirā tejodhātu tejodhāturevesā: ‘Taṁ n’ etaṁ mama, n’ eso’ ham asmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṁ virājeti.

11. Katamā ca Rāhula vāyodhātu? Vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca Rāhula ajjhattikā vāyodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ seyyathīdaṁ: “Uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhasayā vātā aṅgamaṅgānusārino vātā assāso passāso iti. Yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ, ayaṁ vuccati Rāhula ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā: ‘Taṁ n’ etaṁ mama, n’ eso ’ham asmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṁ virājeti.

12. Katamā ca Rāhula ākāsadhātu?[6205] Ākāsadhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā ca Rāhula ajjhattikā ākāsadhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ upādinnaṁ seyyathīdaṁ: “Kaṇṇacchiddaṁ[6206] nāsacchiddaṁ[6207] mukhadvāraṁ,[6208] yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ[6209] ajjhoharati[6210] yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṁ santiṭṭhati,[6211] yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ adhobhāgā[6212] nikkhamati.[6213] Yaṁ vā pan’ aññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ upādinnaṁ, ayaṁ vuccati Rāhula ajjhattikā ākāsadhātu. Yāceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu ākāsadhāturevesā: ‘Taṁ n’ etaṁ mama, n’ eso ’hamasmi, na meso attā’ti, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā nibbindati, ākāsadhātuyā cittaṁ virājeti.”

13. Paṭhavīsamaṁ[6214] Rāhula bhāvanaṁ bhāveti, paṭhavīsamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato[6215] uppannā manāpā’manāpā[6216] phassā cittaṁ na pariyādāya[6217] ṭhassanti.                                                        Seyyathāpi Rāhula paṭhaviyā sucimpi[6218] nikkhipanti,[6219] asucimpi nikkhipanti, gūthagatampi[6220] nikkhipanti, muttagatampi[6221] nikkhipanti, kheḷagatampi[6222] nikkhipanti, pubbagatampi[6223] nikkhipanti, lohitagatampi[6224] nikkhipanti; na ca tena paṭhavī aṭṭīyati[6225] vā harāyati[6226] vā jigucchati[6227] vā.                                              Evameva kho tvaṁ Rāhula paṭhavīsamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi, paṭhavīsamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpā’manāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti.

14. Āposamaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, āposamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpā’manāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti.                                                                   Seyyathāpi Rāhula āpasmiṁ sucimpi dhovanti, asucimpi dhovanti, gūthagatampi dhovanti, muttagatampi dhovanti, kheḷagatampi dhovanti, pubbagatampi dhovanti, lohitagatampi dhovanti; na ca tena āpo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā.                                                                                         Evameva kho tvaṁ Rāhula āposamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi, āposamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpā’manāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti.

15. Tejosamaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, tejosamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpā’manāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti.                                                                       Seyyathāpi Rāhula tejo sucimpi ḍahati,[6228] asucimpi ḍahati, gūthagatampi ḍahati, muttagatampi ḍahati, kheḷagatampi ḍahati, pubbagatampi ḍahati, lohitagatampi ḍahati; na ca tena tejo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā.                                                                                                                                           Evameva kho tvaṁ Rāhula tejosamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi, tejosamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpā’manāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti.

16. Vāyosamaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, vāyosamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpā’manāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti.                                                                     Seyyathāpi Rāhula vāyo sucimpi upavāyati,[6229] asucimpi upavāyati, gūthagatampi upavāyati, muttagatampi upavāyati, kheḷagatampi upavāyati, pubbagatampi upavāyati, lohitagatampi upavāyati; na ca tena vāyo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā.                                                                      Evameva kho tvaṁ Rāhula vāyosamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi, vāyosamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpā’manāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti.

17. Ākāsasamaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi ākāsasamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpā’manāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti.                                                                       Seyyathāpi Rāhula ākāso na katthaci[6230] patiṭṭhito.[6231]                                                                                         Evameva kho tvaṁ Rāhula ākāsasamaṁ bhāvanaṁ bhāvehi. Ākāsasamaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato uppannā manāpā’manāpā phassā cittaṁ na pariyādāya ṭhassanti.

18. Mettaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, mettaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato, yo vyāpādo[6232] so pahīyissati.[6233]                                                                                                                                                 

19. Karuṇaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, karuṇaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato, yā vihesā[6234] sā pahīyissati.                                                                                                                                                 

20. Muditaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, muditaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato, yā arati[6235] sā pahīyissati.                                                                                                                                            

21. Upekkhaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, upekkhaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato, yo paṭigho[6236] so pahīyissati.

22. Asubhaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, asubhaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato, yo rāgo[6237] so pahīyissati.

23. Aniccasaññaṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, aniccasaññaṁ hi te Rāhula bhāvanaṁ bhāvayato, yo asmimāno[6238] so pahīyissati.

24. Ānāpānasatiṁ Rāhula bhāvanaṁ bhāvehi, ānāpānasati Rāhula bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā.                                                                                                                                               Kathaṁ bhāvitā ca Rāhula ānāpānasati, kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā?[6239]                     

25. Idha Rāhula bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati, pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, sato passasati.

26. Dīghaṁ vā assasanto: “Dīghaṁ assasāmī”ti pajānāti, dīghaṁ cā passasanto: “Dīghaṁ passasāmī”ti pajānāti. Rassaṁ vā assasanto: “Rassaṁ assasāmī”ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto: “Rassaṁ passasāmī”ti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṁvedī: “Assasissāmī”ti sikkhati, sabbakāyapaṭisaṁvedī: “Passasissāmī”ti sikkhati. Passambhayaṁ[6240] kāyasaṅkhāraṁ: “Assasissāmī”ti sikkhati, passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ: “Passasissāmī”ti sikkhati.

27. Pītipaṭisaṁvedī:[6241] “Assasissāmī”ti sikkhati, pītipaṭisaṁvedī: “Passasissāmī”ti sikkhati. Sukhapaṭisaṁvedī: “Assasissāmī”ti sikkhati, sukhapaṭisaṁvedī: “Passasissāmī”ti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī: “Assasissāmī”ti sikkhati, cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī: “Passasissāmī”ti sikkhati. Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ: “Assasissāmī”ti sikkhati, passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ: “Passasissāmī”ti sikkhati.

28. Cittapaṭisaṁvedī: “Assasissāmī”ti sikkhati, cittapaṭisaṁvedī: “Passasissāmī”ti sikkhati. Abhippamodayaṁ[6242] cittaṁ: “Assasissāmī”ti sikkhati, abhippamodayaṁ cittaṁ: “Passasissāmī”ti sikkhati. Samādahaṁ[6243] cittaṁ: “Assasissāmī”ti sikkhati, samādahaṁ cittaṁ: “Passasissāmī”ti sikkhati. Vimocayaṁ[6244] cittaṁ: “Assasissāmī”ti sikkhati, vimocayaṁ cittaṁ: “Passasissāmī”ti sikkhati.

29. Aniccānupassī: “Assasissāmī”ti sikkhati, aniccānupassī: “Passasissāmī”ti sikkhati. Virāgānupassī: “Assasissāmī”ti sikkhati, virāgānupassī: “Passasissāmī”ti sikkhati. Nirodhānupassī: “Assasissāmī”ti sikkhati, nirodhānupassī: “Passasissāmī”ti sikkhati. Paṭinissaggānupassī:[6245] “Assasissāmī”ti sikkhati, paṭinissaggānupassī: “Passasissāmī”ti sikkhati.

30. “Evaṁ bhāvitā kho Rāhula ānāpānasati, evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā; evaṁ bhāvitāya kho Rāhula ānāpānasatiyā, evaṁ bahulīkatāya yepi te carimakā[6246] assāsapassāsā[6247] tepi viditāva[6248] nirujjhanti no aviditā”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Rāhulo Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Mahārāhulovādasuttaṁ dutiyaṁ. ~

 

(M.63.) Cūḷamāluṅkyasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho āyasmato Māluṅkyaputtassa  rahogatassa[6249] paṭisallīnassa[6250] evaṁ cetaso parivitakko[6251] udapādi: “Yān’māni diṭṭhigatāni Bhagavatā abyākatāni ṭhapitāni paṭikkhittāni: [6252] ‘Sassato loko itipi, asassato loko itipi; antavā loko itipi, anantavā loko itipi; taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ itipi, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ itipi; hoti Tathāgato parammaraṇā itipi, na hoti Tathāgato parammaraṇā itipi; hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā itipi, n’ eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā itipi;’ tāni me Bhagavā na byākaroti, yāni me Bhagavā na byākaroti, tamme na ruccati,[6253] tamme na khamati.[6254] So ’haṁ Bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ pucchissāmi. Sace me Bhagavā byākarissati: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’ eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā;’ evā ’haṁ Bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi.[6255] No ce me Bhagavā byākaroti: “Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’ eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; evāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya[6256] hīnāy’āvattissāmī’”ti.[6257]

3. Atha kho āyasmā Māluṅkyaputto sāyanhasamayaṁ patisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Māluṅkyaputto Bhagavantaṁ etadavoca: “Idha mayhaṁ bhante rahogatassa patisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘Yānimāni diṭṭhigatāni Bhagavatā abyākatāni ṭhapitāni paṭikkhittāni: Sassato loko itipi, asassato loko itipi; antavā loko itipi, anantavā loko itipi; taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ itipi, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ itipi; hoti Tathāgato parammaraṇā itipi, na hoti Tathāgato parammaraṇā itipi; hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā itipi, n’ eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā itipi; tāni me Bhagavā na byākaroti. Yāni me Bhagavā na byākaroti, tamme na ruccati, tamme na khamati. So’ haṁ Bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ pucchissāmi. Sace me Bhagavā byākarissati: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; evāhaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi. No ce me Bhagavā byākarissati: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; evāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’”ti.                                                                                                                              Sace Bhagavā jānāti: ‘Sassato loko’ti, ‘sassato loko’ti me Bhagavā byākarotu. Sace Bhagavā jānāti: ‘Asassato loko’ti, ‘asassato loko’ti me Bhagavā byākarotu. No ce Bhagavā jānāti: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ajānato kho pana apassato, etadeva ujukaṁ[6258] hoti yadidaṁ: ‘Na jānāmi, na passāmī’”ti. Sace Bhagavā jānāti: ‘Antavā loko’ti, ‘antavā loko’ti me Bhagavā byākarotu. Sace Bhagavā jānāti: ‘Anantavā loko’ti, ‘anantavā loko’ti me Bhagavā byākarotu. No ce Bhagavā jānāti: ‘Antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ajānato kho pana apassato, etadeva ujukaṁ hoti yadidaṁ: ‘Na jānāmi, na passāmī’”ti. Sace Bhagavā jānāti: ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti me Bhagavā byākarotu. Sace Bhagavā jānāti: ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti me Bhagavā byākarotu. No ce Bhagavā jānāti: ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ajānato kho pana apassato, etadeva ujukaṁ hoti yadidaṁ: ‘Na jānāmi, na passāmī’”ti. Sace Bhagavā jānāti: ‘Hoti Tathāgato parammaraṇā’ti, ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti me Bhagavā byākarotu. Sace Bhagavā jānāti: ‘Na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti me Bhagavā byākarotu. No ce Bhagavā jānāti: ‘Hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ajānato kho pana apassato, etadeva ujukaṁ hoti yadidaṁ: ‘Na jānāmi, na passāmī’”ti. Sace Bhagavā jānāti: ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti, ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti me Bhagavā byākarotu. Sace Bhagavā jānāti: ‘N’eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti, ‘neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti me Bhagavā bākarotu. No ce Bhagavā jānāti: ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ajānato kho pana apassato, etadeva ujukaṁ hoti yadidaṁ: ‘Na jānāmi, na passāmī’”ti.

4. Kinnu tāhaṁ Māluṅkyaputta evaṁ avacaṁ: “Ehi tvaṁ Māluṅkyaputta mayi brāhmacariyaṁ cara, ahan te byākarissāmi: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’ eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā”ti?                                                                                                                                                            “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                          Tvaṁ vā pana maṁ evaṁ avaca: “Ahaṁ bhante Bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi, Bhagavā me byākarissati: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā”ti.                                                                                                                          “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                             Iti kira Māluṅkyaputta n’ evāhantaṁ vadāmi: “Ehi tvaṁ Māluṅkyaputta mayi brahmacariyaṁ cara, ahaṁ te byākarissāmi: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n ’eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā”ti.                                                                                                                Napi kira maṁ tvaṁ vadesi: Ahaṁ bhante Bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi Bhagavā me byākarissati: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’ eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā”ti.                                                                                                                              Evaṁ sante moghapurisa ko santo kaṁ paccācikkhasi.[6259]

5. Yo kho Māluṅkyaputta evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi, yāva me Bhagavā na byākarissati: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā”ti. Abyākatameva taṁ Māluṅkyaputta Tathāgatena assa.            Atha so puggalo kālaṁ kareyya seyyathāpi Māluṅkyaputta puriso sallena[6260] viddho[6261] assa savisena[6262] gāḷhapalepanena.[6263] Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṁ[6264] sallakattaṁ upaṭṭhapeyyuṁ;[6265] so evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi,[6266] yāva na taṁ purisaṁ jānāmi, yenamhi viddho: Khattiyo vā Brāhmaṇo vā Vesso vā Suddovā”ti.[6267] So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ purisaṁ jānāmi, yenamhi viddho: Evaṁnāmo evaṁgotto[6268] iti vā”ti.                                                                                                           So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ purisaṁ jānāmi, yenamhi viddho: dīgho vā rasso vā majjhimo vā”ti.[6269] So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ purisaṁ jānāmi, yenamhi viddho: kālo vā sāmo vā maṅguracchavi vā”ti.[6270] So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ purisaṁ jānāmi, yenamhi viddho: asukasmiṁ[6271] gāme vā nigame vā nagare vā”ti. So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ dhanuṁ[6272] jānāmi, yenamhi viddho: yadi vā cāpo[6273] yadivā kodaṇḍo”ti.[6274]                                                                                                               So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ jiyaṁ[6275] jānāmi, yāyamhi viddho: yadi vā akkassa[6276] yadi vā saṇṭhassa[6277] yadi vā nahārussa[6278] yadi vā maruvāya[6279] yadi vā khīrapaṇṇino”ti.[6280]                 So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ kaṇḍaṁ[6281] jānāmi, yenamhi viddho: yadi vā kacchaṁ[6282] yadi vā ropiman”ti.[6283] So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ kaṇḍaṁ jānāmi, yenamhi viddho: yassa pattehi[6284] vājitaṁ,[6285] yadi vā gijjhassa[6286] yadi vā kaṅkassa[6287] yadi vā kulalassa[6288] yadi vā morassa[6289] yadi vā sithilahaṇuno”ti.[6290] So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ kaṇḍaṁ jānāmi, yenamhi viddho: yassa nahārunā parikkhittaṁ,[6291] yadi vā gavassa[6292] yadi vā mahisassa[6293] yadi vā roruvassa,[6294] yadi vā semhārassā”ti.[6295]                                                                                                                                                     So evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ imaṁ sallaṁ āharissāmi, yāva na taṁ sallaṁ jānāmi, yenamhi viddho: yadi vā sallaṁ yadi vā khurappaṁ[6296] yadi vā vekaṇḍaṁ[6297] yadi vā nārācaṁ[6298] yadi vā vacchadantaṁ[6299] yadi vā karavīrapattan”ti.[6300] Aññātameva taṁ Māluṅkyaputta tena purisena assa. Atha so puriso kālaṁ kareyya.                                                                                                                                                    Evameva kho Māluṅkyaputta yo evaṁ vadeyya: “Na tāvāhaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ carissāmi, yāva me Bhagavā na byākarissati: ‘Sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā; ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā; ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā; ‘hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā, ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā”ti. Abyākatameva taṁ Māluṅkyaputta Tathāgatena assa. Atha so puggalo kālaṁ kareyya.

6. ‘Sassato loko’ti vā Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.                                                                       “Evaṁ no.”                                                                                                                                                ‘Asassato loko’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.                                            “Evampi no.”                                                                                                                                             ‘Sassato loko’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati: ‘Asassato loko’ti vā diṭṭhiyā sati: attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṁ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesā ’haṁ diṭṭheva dhamme nighātaṁ[6301] paññāpemi.                                                                                                                                           ‘Antavā loko’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.                                                 “Evaṁ no.”                                                                                                                                          ‘Anantavā loko’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.                                        “Evampi no.”                                                                                                                                             ‘Antavā loko’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati: ‘Anantavā loko’ti vā diṭṭhiyā sati: attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṁ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesā’haṁ diṭṭheva dhamme nighātaṁ paññāpemi.                                                                                                                                                      ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.                                “Evaṁ no.”                                                                                                                                                    ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti Maluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.                   “Evampi no.”                                                                                                                                                  ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati: ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā diṭṭhiyā sati: attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṁ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesā’haṁ diṭṭheva dhamme nighātaṁ paññāpemi.                                                                                                                         ‘Hoti Tathāgato parammaraṇā’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.                       “Evaṁ no.”                                                                                                                                               ‘Na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.  “Evampi no.”                                                                                                                                                ‘Hoti Tathāgato parammaraṇā’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati: ‘Na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā diṭṭhiyā sati: attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṁ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesā’haṁ diṭṭheva dhamme nighātaṁ paññāpemi.                                                                                          ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.                                                                                                                                                       “Evaṁ no.”                                                                                                                                                     ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.                                                                                                                                                “Evampi no.”                                                                                                                                                  ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti Māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati: ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti vā diṭṭhiyā sati: attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṁ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāsāyā; yesā’haṁ diṭṭheva dhamme nighātaṁ paññāpemi.

7. Tasmātiha Māluṅkyaputta abyākatañca me abyākatato dhāretha. Byākatañca me byākato dhāretha. Kiñca Māluṅkyaputta mayā abyākataṁ?                                                                                                      ‘Sassato loko’ti Maluṅkyaputta mayā abyākataṁ. ‘Asassato loko’ti mayā abyākataṁ. ‘Antavā loko’ti mayā abyākataṁ. ‘Anantavā loko’ti mayā abyākataṁ. ‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti mayā abyākataṁ. ‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti mayā abyākataṁ. ‘Hoti Tathāgato parammaraṇā’ti mayā abyākataṁ. ‘Na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti mayā abyākataṁ. ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti mayā abyākataṁ. ‘Neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti mayā abyākataṁ.

8. Kasmā cetaṁ Māluṅkyaputta mayā abyākataṁ?                                                                                           “Na hetaṁ Māluṅkyaputta atthasaṁhitaṁ, nādibrahmacariyakaṁ, netaṁ nibbidāya, na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya, na nibbānāya saṁvattati. Tasmā taṁ mayā abyākataṁ.”

9. Kiñca Māluṅkyaputta mayā byākataṁ?                                                                                                     ‘Idaṁ dukkhan’ti Māluṅkyaputta mayā byākataṁ; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti mayā byākataṁ; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti mayā byākataṁ; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā’ti mayā byākataṁ.

10. Kasmā cetaṁ Māluṅkyaputta mayā byākataṁ?                                                                                    “Etañhi Māluṅkyaputta atthasaṁhitaṁ, etaṁ ādibrahmacariyakaṁ, etaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Tasmā taṁ mayā byākataṁ. Tasmātiha Māluṅkyaputta abyākatañca me abyākatato dhāretha. Byākatañca me byākatato dhārethā”ti.  “Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Māluṅkyaputto Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti. Cūḷamāluṅkyasuttaṁ tatiyaṁ.

 

(M.64.) Mahāmāluṅkyasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa Ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

2. “Dhāretha no tumhe bhikkhave mayā desitāni pañcorambhāgiyāni[6302] saṁyojanānī”ti?[6303]                           Evaṁ vutte, āyasmā Māluṅkyaputto Bhagavantaṁ etadavoca: “Ahaṁ kho bhante dhāremi Bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanānī”ti.                                                                                                   Yathā kathaṁ pana tvaṁ Māluṅkyaputta dhāresi, mayā desitāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanānī”ti?                                                                                 “Sakkāyadiṭṭhiṁ kho ahaṁ bhante Bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi. Vicikicchaṁ kho ahaṁ bhante Bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi. Sīlabbataparāmāsaṁ kho ahaṁ bhante Bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi. Kāmacchandaṁ kho ahaṁ bhante Bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi.  Byāpadaṁ kho ahaṁ bhante Bhagavatā orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ desitaṁ dhāremi.                     Evaṁ kho ahaṁ bhante dhāremi, Bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanānī”ti.

3. Kassa kho nāma tvaṁ Māluṅkyaputta mayā evaṁ pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni desitāni dhāresi? “Nanu Māluṅkyaputta aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena[6304] upārambhena[6305] upārambhissanti. Daharassa[6306] hi Māluṅkyaputta kumārassa mandassa[6307] uttānaseyyakassa[6308] ‘sakkāyo’ti pi[6309] na hoti kuto panassa uppajjissati[6310] sakkāyadiṭṭhi; anusetitvevassa[6311] sakkāyadiṭṭhānusayo?[6312]                                       Daharassa hi Māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ‘dhammā’ti pi na hoti, kuto panassa uppajjissati dhammesu vicikicchā; anusetitvevassa vicikicchānusayo?                                                    Daharassa hi Māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ‘sīlā’ti pi na hoti, kuto panassa uppajjissati silesu sīlabbataparāmāso; anusetitvevassa sīlabbataparāmāsānusayo?                                  Daharassa hi Māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ‘kāmā’ti pi na hoti, kuto panassa uppajjissati kāmesu kāmacchando; anusetitvevassa kāmarāgānusayo?                                                 Daharassa hi Māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ‘sattā’ti pi na hoti, kuto panassa uppajjissati sattesu byāpādo, anusetitvevassa byāpādānusayo?                                                                        Nanu Māluṅkyaputta aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissantī”ti?

4. Evaṁ vutte, āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etadavoca: “Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaṁ Bhagavā pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hānanda suṇāhi sādhukaṁ manasi karohi bhāsissāmī”ti. “Evaṁ bhante”ti. Kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

5. Idhānanda assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto; sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto. Sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena[6313] cetasā viharati sakkāyadiṭṭhiparetena,[6314] uppannāya ca sakkāyadiṭṭhiyā nissaraṇaṁ[6315] yathābhūtaṁ nappajānāti; tassa sā sakkāyadiṭṭhi thāmagatā[6316] appaṭivinītā[6317] orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ.                                                                                                                          Vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti; tassa sā vicikicchā thāmagatā appaṭivinītā orambhāgiyaṁ saññojanaṁ. Sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati sīlabbataparāmāsaparetena, uppannassa ca sīlabbataparāmāsassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti; tassa so sīlabbataparāmāso thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ.                                                                         Kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti; tassa so kāmarāgo thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ. Byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti; tassa so byāpādo thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṁ saṁyojanaṁ.

6. Sutavā ca kho Ānanda ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto; sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto.                                            Na sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena cetasā viharati na sakkāyadiṭṭhiparetena, uppannāya ca sakkāyadiṭṭhiyā nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti; tassa sā sakkāyadiṭṭhi sānusayā pahīyati.                                                Na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti; tassa sā vicikicchā sānusayā pahīyati.                                                      Na sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati na sīlabbataparāmāsaparetena, uppannassa ca sīlabbataparāmāsassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti; tassa so sīlabbataparāmāso sānusayo pahīyati. Na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti; tassa so kāmarāgo sānusayo pahīyati.                                                        Na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti; tassa so byāpādo sānusayo pahīyati.

7. “Yo Ānanda maggo yā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya, taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ anāgamma[6318] pañcorambhāgiyāni saññojanāni ñassati[6319] vā dakkhiti[6320]vā pajahissati[6321] vā”ti; n’etaṁ ṭhānaṁ vijjati.                                                                                                                              “Seyyathāpi Ānanda mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato tacaṁ acchetvā phegguṁ acchetvā sāracchedo bhavissatī”ti; n’etaṁ ṭhānaṁ vijjati.                                                                                                              “Evameva kho Ānanda yo maggo yā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya, taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ anāgamma pañcorambhāgiyāni saññojanāni ñassati vā dakkhiti vā pajahissati vā”ti; n’etaṁ ṭhānaṁ vijjati. “Yo ca kho Ānanda maggo yā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ pahānāya, taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ āgamma pañcorambhāgiyāni saññojanāni ñassati vā dakkhiti vā pajahissati vā”ti; ṭhānametaṁ vijjati.                                              “Seyyathāpi Ānanda mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato tacaṁ chetvā phegguṁ chetvā sāracchedo bhavissatī”ti; ṭhānametaṁ vijjati.                                                                                                            “Evameva kho Ānanda yo maggo yā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya, taṁ maggaṁ taṁ paṭipadaṁ āgamma pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni ñassati vā dakkhiti vā pajahissati vā”ti; ṭhānametaṁ vijjati.                                           

8. Seyyathāpi Ānanda Gaṅgā nadī pūrā[6322] udakassa samatittikā[6323] kākapeyyo.[6324] Atha dubbalako puriso āgaccheyya: ‘Ahaṁ imissā Gaṅgāya nadiyā tiriyaṁ bāhāya[6325] sotaṁ[6326] chetvā[6327] sotthinā pāraṁ gacchāmī’ti. So na sakkuṇeyya[6328] Gaṅgāya nadiyā tiriyaṁ bāhāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gantuṁ.                   Evameva kho Ānanda yassa kassaci sakkāya nirodhāya, dhamme desiyamāne cittaṁ na pakkhandati,[6329] nappasīdati[6330] na santiṭṭhati[6331] na vimuccati. Seyyathāpi so dubbalako puriso evamete daṭṭhabbā. Seyyathāpi Ānanda Gaṅgā nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyo. Atha balavā puriso āgaccheyya: ‘Ahaṁ imissā Gaṅgāya nadiyā tiriyaṁ bāhāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gacchāmī’ti. So sakkuṇeyya Gaṅgāya nadiyā tiriyaṁ bāhāya sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gantuṁ.                     Evameva kho Ānanda yassa kassaci sakkāya nirodhāya, dhamme desiyamāne cittaṁ pakkhandati, pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Seyyathāpi so balavā puriso evamete daṭṭhabbā.

9. Katamo c’ Ānanda maggo katamā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya? Idhānanda bhikkhu upadhivivekā[6332] akusalānaṁ dhammānaṁ pahānā sabbaso kāyaduṭṭhullānaṁ[6333] paṭipassaddhiyā[6334] vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ, paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ. Te dhamme aniccato dukkhato rogato[6335] gaṇḍato[6336] sallato[6337] aghato[6338] ābādhato[6339] parato[6340] palokato[6341] suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti.[6342] So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati.[6343] Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ[6344] yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho[6345] sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho Ānanda maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya.

10. Puna ca paraṁ Ānanda bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ, samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiya jjhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhi- paṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho Ānanda maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya.

11. Puna ca paraṁ Ānanda bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ, samādhijaṁ pītisukhaṁ tatiyajhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato, suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho Ānanda maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya.

12. Puna ca paraṁ Ānanda bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhaṁ asukhaṁ upekhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato, suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho Ānanda maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya.

13. Punaca paraṁ Ānanda bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā: ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato, suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho Ānanda maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya.

14. Punaca paraṁ Ānanda bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma: ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato, suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhi paṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho Ānanda maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya.

15. Puna ca paraṁ Ānanda bhikkhu sabbaso viññānañcāyatanaṁ samatikkamma: ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato, suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpeti. So tehi dhammehi cittaṁ paṭivāpetvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati. Etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. No ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho Ānanda maggo ayaṁ paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāyā”ti.

16. “‘Eso ce bhante maggo esā paṭipadā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ pahānāya, atha kiñcarahi idhekacce bhikkhū cetovimuttino, ekacce bhikkhū paññāvimuttino’ti. Ettha kho tesāhaṁ Ānanda indriyavemattataṁ vadāmī”ti.

“Idamavoca Bhagavā, attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Mahāmāluṅkyasuttaṁ catutthaṁ. ~

 

(M65.) Bhaddāli suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ Bhagavā  Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā  bhikkhū āmantesi: “Bhikkhavo”ti “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā  etadavoca:

2. “Ahaṁ kho bhikkhave ekāsanabhojanaṁ[6346] bhuñjāmi. Ekāsanabhojanaṁ kho ahaṁ bhikkhave bhuñjamāno appābādhatañca[6347] sañjānāmi, appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca[6348] balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi bhikkhave ekāsanabhojanaṁ bhuñjatha. Ekāsanabhojanaṁ kho bhikkhave tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha, appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti.

3. Evaṁ vutte āyasmā Bhaddāli Bhagavantaṁ etadavoca: “Ahaṁ kho bhante na ussahāmi[6349] ekāsanabhojanaṁ bhuñjituṁ. Ekāsanabhojanaṁ hi me bhante bhuñjato, siyā kukkuccaṁ[6350] siyā vippaṭisāro”ti.[6351]                                                                                                                                                 “Tena hi tvaṁ Bhaddāli yattha nimantito[6352] assasi, tattha ekadesaṁ[6353] bhuñjitvā ekadesaṁ nīharitvāpi[6354] bhuñjeyyāsi. Evampi kho tvaṁ Bhaddāli bhuñjamāno yāpessasī”ti.[6355]                                                           “Evampi kho ahaṁ bhante na ussahāmi bhuñjituṁ. Evampi hi me bhante bhuñjato, siyā kukkuccaṁ siyā vippaṭisāro”ti.

4. Atha kho āyasmā Bhaddāli Bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne[6356] bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ[6357] pavedesi.[6358] Atha kho āyasmā Bhaddāli sabbantaṁ temāsaṁ[6359] na Bhagavato  sammukhībhāvaṁ[6360] adāsi,[6361] yathā taṁ Satthusāsane[6362] sikkhāya aparipūrakārī.[6363]

5. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti: “Niṭṭhitacīvaro[6364] Bhagavā  temāsaccayena[6365] cārikaṁ pakkamissatī”ti.

6. Atha kho āyasmā Bhaddāli yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhī saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Bhaddāliṁ te bhikkhū etadavocuṁ: “Idaṁ kho āvuso Bhaddāli Bhagavato   cīvarakammaṁ karīyati, niṭṭhitacīvaro Bhagavā  temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti. Iṅghāvuso[6366] Bhaddāli etaṁ desakaṁ[6367] sādhukaṁ manasikarohi, mā te pacchā[6368] dukkarataraṁ[6369] ahosī”ti.

7. “Evamāvuso”ti kho āyasmā Bhaddāli tesaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Bhaddāli Bhagavantaṁ etadavoca: “Accayo[6370] maṁ bhante accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ[6371] yathā akusalaṁ, yohaṁ Bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesiṁ. Tassa me bhante Bhagavā accayaṁ accayato patigaṇhātu[6372] āyatiṁ saṁvarāyā”ti.[6373]

8. Taggha[6374] tvaṁ Bhaddāli accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathā akusalaṁ, yaṁ tvaṁ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesi.

9. Samayopi[6375] kho te Bhaddāli appaṭividdho[6376] ahosi: “Bhagavā  kho Sāvatthiyaṁ viharati, Bhagavā pi maṁ jānissati: ‘Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’”ti. Ayampi kho te Bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te Bhaddāli appaṭividdho ahosi: “Sambahulā kho bhikkhū Sāvatthiyaṁ vassaṁ upagatā,[6377] tepi maṁ jānissanti: ‘Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’”ti. Ayampi kho te Bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te Bhaddāli appaṭividdho ahosi: “Sambahulā kho bhikkhuniyo Sāvatthiyaṁ vassaṁ upagatā, tāpi maṁ jānissanti: ‘Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’”ti. Ayampi kho te Bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te Bhaddāli appaṭividdho ahosi: “Sambahulā kho upāsakā Sāvatthiyaṁ paṭivasanti,[6378] tepi maṁ jānissanti: ‘Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’”ti. Ayampi kho te Bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi. Samayo pi kho te Bhaddāli appaṭividdho ahosi: “Sambahulā kho upāsikā Sāvatthiyaṁ paṭivasanti, tāpi maṁ jānissanti: ‘Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’”ti. Ayampi kho te Bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te Bhaddāli appaṭividdho ahosi: “Sambahulā kho nānā titthiyā samaṇabrāhmaṇā Sāvatthiyaṁ vassaṁ upagatā, tepi maṁ jānissanti: ‘Bhaddāli nāma bhikkhu samaṇassa Gotamassa sāvako theraññataro Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’”ti. Ayampi kho te Bhaddāli samayo appaṭividdho ahosī”ti.                                                                                                                               

10. “Accayo maṁ bhante accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathā akusalaṁ, yo’haṁ Bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesiṁ. Tassa me bhante Bhagavā accayaṁ accayato patigaṇhātu, āyatiṁ saṁvarāyā”ti. Taggha tvaṁ Bhaddāli accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathā akusalaṁ, yaṁ tvaṁ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesi.

11. Taṁ kiṁ maññasi Bhaddāli? Idhassa bhikkhu ubhatobhāgavimutto,[6379] tamahaṁ evaṁ vadeyyaṁ: “Ehi me tvaṁ bhikkhu paṅke[6380] saṅkamo[6381] hohī’ti. Apinu so saṅkameyya[6382] vā aññena vā kāyaṁ sannāmeyya,[6383] no ti vā vadeyyā”ti?                                                                                                                   “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                              Taṁ kiṁ maññasi Bhaddāli? Idhassa bhikkhu paññāvimutto,[6384] tamahaṁ evaṁ vadeyyaṁ: “‘Ehi me tvaṁ bhikkhu paṅke saṅkamo hohī’ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṁ sannāmeyya, no ti vā vadeyyā”ti?                                                                                                                                              “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                          Taṁ kiṁ maññasi Bhaddāli? Idhassa bhikkhu kāyasakkhī,[6385] tamahaṁ evaṁ vadeyyaṁ: “Ehi me tvaṁ bhikkhu paṅke saṅkamo hohī’ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṁ sannāmeyya, no ti vā vadeyyā”ti?                                                                                                                                                       “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                                Taṁ kiṁ maññasi Bhaddāli? Idhassa bhikkhu diṭṭhappatto,[6386] tamahaṁ evaṁ vadeyyaṁ: “Ehi me tvaṁ bhikkhu paṅke saṅkamo hohī’ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṁ sannāmeyya, no ti vā vadeyyā”ti?                                                                                                                                                    “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                         Taṁ kiṁ maññasi Bhaddāli? Idhassa bhikkhu saddhāvimutto,[6387] tamahaṁ evaṁ vadeyyaṁ: “Ehi me tvaṁ bhikkhu paṅke saṅkamo hohī’ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṁ sannāmeyya, no ti vā vadeyyā”ti?                                                                                                                                                          “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                          Taṁ kiṁ maññasi Bhaddāli? Idhassa bhikkhu dhammānusārī,[6388] tamahaṁ evaṁ vadeyyaṁ: “Ehi me tvaṁ bhikkhu paṅke saṅkamo hohī’ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṁ sannāmeyya, no ti vā vadeyyā”ti?                                                                                                                                                        “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                          Taṁ kiṁ maññasi Bhaddāli? Idhassa bhikkhu saddhānusārī,[6389] tamahaṁ evaṁ vadeyyaṁ: “Ehi me tvaṁ bhikkhu paṅke saṅkamo hohī’ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṁ sannāmeyya, no ti vā vadeyyā”ti?                                                                                                                                                          “No hetaṁ bhante.”

12. Taṁ kiṁ maññasi Bhaddāli? “Api nu tvaṁ Bhaddāli tasmiṁ samaye ubhatobhāgavimutto vā hosi, paññāvimutto cā kāyasakkhī vā diṭṭhappatto vā saddhāvimutto vā dhammānusārī cā saddhānusārī vā”ti? “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                            “Nanu tvaṁ Bhaddāli tasmiṁ samaye ritto[6390] tuccho[6391] aparaddho”ti?[6392]

13. “Evaṁ bhante. Accayo maṁ bhante accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathā akusalaṁ, yohaṁ Bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesi. Tassa me bhante Bhagava accayaṁ accayato patigaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. Taggha tvaṁ Bhaddāli accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathā akusalaṁ, yaṁ tvaṁ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṁ samādiyamāne anussāhaṁ pavedesi. Yato ca kho tvaṁ Bhaddāli accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi.[6393] Taṁ te mayaṁ patigaṇhāma. Vuddhi[6394] h’esā Bhaddāli ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjati.

14. Idha Bhaddāli ekacco bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī hoti, tassa evaṁ hoti: “Yannūnāhaṁ vivittaṁ[6395] senāsanaṁ bhajeyyaṁ araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ paḷālapuñjaṁ. App’eva nām’āhaṁ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan”ti. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ paḷālapuñjaṁ. Tassa tathā vūpakaṭṭhassa[6396] viharato Satthāpi upavadati;[6397] anuvicca[6398] pi viññū sabrahmacārī upavadanti, Devatāpi upavadanti, attāpi attānaṁ upavadati. So Satthārāpi upavadito anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi upavadito Devatāhipi upavadito attanāpi attānaṁ upavadito, na uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikaroti. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ Bhaddāli hoti, yathā taṁ Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārissa.

15. Idha Bhaddāli ekacco bhikkhu Satthusāsane sikkhāya paripūrakārī hoti, tassa evaṁ hoti: “Yannūnāhaṁ vivittaṁ senāsanaṁ bhajeyyaṁ araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ paḷālapuñjaṁ. App ’eva nām ’āhaṁ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikareyyan”ti. So vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ paḷālapuñjaṁ. Tassa tathā vūpakaṭṭhassa viharato Satthāpi na upavadati; anuvicca pi viññū sabrahmacārī na upavadanti, na Devatāpi na upavadanti, attāpi attānaṁ na upavadati. So Satthārāpi anupavadito anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi anupavadito Devatāhipi anupavadito attanāpi attānaṁ anupavadito uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikaroti.

16. “So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.  Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ Bhaddāli hoti yathātaṁ Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.

17. Puna ca paraṁ Bhaddāli bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ Bhaddāli hoti yathā taṁ Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. Puna ca paraṁ Bhaddāli bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ Bhaddāli hoti yathātaṁ Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. Puna ca paraṁ Bhaddāli bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhā satipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ Bhaddāli hoti yathātaṁ Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.

18. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ Bhaddāli hoti yathā taṁ Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.

19. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cūtūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ Bhaddāli hoti yathā taṁ Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.

20. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. ‘So idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti. ‘Ayaṁ āsavanirodhagāminīpaṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

21. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavā pi cittaṁ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Taṁ kissa hetu? Evaṁ hetaṁ Bhaddāli hoti yathā taṁ Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissā”ti.

22. Evaṁ vutte, āyasmā Bhaddāli Bhagavantaṁ etadavoca: “Konu kho bhante hetu ko paccayo yena m’idh’ekaccaṁ bhikkhuṁ pavayha pavayha[6399] kāraṇaṁ karonti? Ko pana bhante hetu ko paccayo yena m’idh’ekaccaṁ bhikkhuṁ no tathā pavayha pavayha kāraṇaṁ karontī”ti?

23. Idha Bhaddāli ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko[6400] hoti āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno[6401] aññenaññaṁ paṭicarati.[6402] Bahiddhā kathaṁ apanāmeti.[6403] Kopañca dosañca appaccayañca[6404] pātukaroti. Na sammā vattati, na lomaṁ pāteti,[6405] na netthāraṁ vattati.[6406] Yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti n’āha. Tatra Bhaddāli bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: “Ayaṁ kho āvuso bhikkhu abhiṇhāpattiko āpattibahulo, so bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṁ paṭicarati. Bahiddhā kathaṁ apanāmeti. Kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Na sammā vattati, na lomaṁ pāteti, na netthāraṁ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti n’āha. Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha[6407] yathā’ss’idaṁ adhikaraṇaṁ[6408] na khippameva vūpasammeyyā”ti.[6409] Tassa kho etaṁ Bhaddāli bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathā’ss’idaṁ adhikaraṇaṁ na khippameva vūpasammati.

24. “Idha pana Bhaddāli ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṁ paṭicarati. Na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti āha. Tatra Bhaddāli bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘Ayaṁ kho āvuso bhikkhu abhiṇhāpattiko āpattibahulo, so bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṁ paṭicarati. Na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti āha. Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ khippameva vūpasameyyā”ti. Tassa kho etaṁ Bhaddāli bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ khippameva vūpasammati.

25. Idha Bhaddāli ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṁ paṭicarati. Bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Na sammā vattati, na lomaṁ pāteti, na netthāraṁ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti n’āha. Tatra Bhaddāli bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘Ayaṁ kho āvuso bhikkhu adhiccāpattiko anāpattibahulo, so bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṁ paṭicarati. Bahiddhā kathaṁ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Na sammā vattati, na lomaṁ pāteti, na netthāraṁ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti n’āha. Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ na khippameva vūpasameyyā”ti. Tassa kho etaṁ Bhaddāli bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ na khippameva vūpasammati.

26. Idha pana Bhaddāli ekacco bhikkhū adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṁ paṭicarati. Na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti āha. Tatra Bhaddāli bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ‘Ayaṁ kho āvuso bhikkhu adhiccāpattiko anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṁ paṭicarati. Na bahiddhā kathaṁ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṁ karomī”ti āha. Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ khippameva vūpasameyyā”ti. Tassa kho etaṁ Bhaddāli bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṁ adhikaraṇaṁ khippameva vūpasammati.

27. Idha Bhaddāli ekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati[6410] pemamattakena. Tatra Bhaddāli bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: “Ayaṁ kho āvuso bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Sace mayaṁ imaṁ bhikkhuṁ pavayha pavayha kāraṇaṁ karissāma. Mā yam pissa taṁ saddhāmattakaṁ pemamattakaṁ tamhāpi parihāyī”ti.[6411]                                                                                                      Seyyathāpi Bhaddāli purisassa ekaṁ cakkhuṁ tassa mittāmaccā ñātisālohitā, taṁ ekaṁ cakkhuṁ rakkheyyuṁ:[6412] “Mā yampissa taṁ ekaṁ cakkhuṁ tamhāpi parihāyī”ti.                                                     Evameva kho Bhaddāli idhekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Tatra Bhaddāli bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: “Ayaṁ kho āvuso bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Sace maya imaṁ bhikkhuṁ pavayha pavayha kāraṇaṁ karissāma. Mā yampissa taṁ saddhāmattakaṁ pemamattakaṁ tamhāpi parihāyī”ti.

28. “Ayaṁ kho Bhaddāli hetu ayaṁ paccayo yenamidhekaccaṁ bhikkhuṁ pavayha pavayha kāraṇaṁ karonti. Ayaṁ pana Bhaddāli hetu ayaṁ paccayo yenamidhekaccaṁ bhikkhuṁ no tathā pavayha pavayha kāraṇaṁ karontī”ti.

29. Ko nu kho bhante hetu, ko paccayo, yena pubbe appatarāni ceva sikkhāpadāni ahesuṁ, bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahiṁsu?[6413] Ko pana bhante hetu ko paccayo yenetarahi bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti. Appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantī”ti?

30. Evaṁ hetaṁ Bhaddāli hoti sattesu hāyamānesu[6414] saddhamme antaradhāyamāne[6415] bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti. Appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahanti. Na tāva Bhaddāli Satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti. Yāva na idh’ekacce āsavaṭṭhānīyā[6416] dhammā saṅghe pātubhavanti.[6417] Yato ca kho Bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Atha Satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti. Tesaṁ yeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya.[6418]

31. Na tāva Bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho mahattaṁ patto hoti. Yato ca kho Bhaddāli saṅgho mahattaṁ patto hoti. Atha idhekacce asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha Satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti, tesaṁ yeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva Bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho lābhaggaṁ[6419] patto hoti. Yato ca kho Bhaddāli saṅgho lābhaggaṁ patto hoti. Atha idhekacce asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha Satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti tesaṁ yeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva Bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho yasaggaṁ[6420] patto hoti. Yato ca kho Bhaddāli saṅgho yasaggaṁ patto hoti. Atha idhekacce asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha Satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti tesaṁ yeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva Bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho bāhusaccaṁ patto hoti. Yato ca kho Bhaddāli saṅgho bāhusaccaṁ patto hoti. Atha idhekacce asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha Satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti tesaṁ yeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva Bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho rattaññutaṁ[6421] patto hoti. Yato ca kho Bhaddāli saṅgho rattaññutaṁ patto hoti. Atha idhekacce asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha Satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti tesaṁ yeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya.

32. “Appakā[6422] kho tumhe Bhaddāli tena samayena ahuvattha yadā vo ahaṁ ājānīyasusūpamaṁ[6423] dhammapariyāyaṁ desesiṁ, sarasi[6424] tvaṁ Bhaddālī”ti?                                                                                   “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                    “Tatra Bhaddāli kaṁ hetuṁ paccesī”ti?[6425]                                                                                                               “So hi nūnāhaṁ bhante dīgharattaṁ Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī ahosin”ti.                                       Na kho Bhaddāli es’eva hetu esa paccayo. Api ca me tvaṁ Bhaddāli dīgharattaṁ cetasā ceto paricca vidito: “Na cāyaṁ moghapuriso mayā dhammaṁ desiyamāne aṭṭhikatvā[6426] manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā[6427] ohitasoto[6428] dhammaṁ suṇātī”ti. “Api ca te ahaṁ Bhaddāli ājānīyasusūpamaṁ dhammapariyāyaṁ desissāmi taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī”ti.                                        “Evaṁ bhante”ti kho āyasmā Bhaddāli Bhagavato  paccassosi. Bhagavā  etadavoca:

33. Seyyathāpi Bhaddāli dakkho assadamako[6429] bhadraṁ[6430] assājānīyaṁ labhitvā paṭhameneva mukhādhāne[6431] kāraṇaṁ kāreti. Tassa mukhādhāne kāraṇaṁ kāriyamānassa honti yeva visūkāyitāni[6432] visevitāni[6433] vipphanditāni[6434] kānici kānici, yathā taṁ akāritapubbaṁ kāraṇaṁ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā[6435] anupubbakāraṇā[6436] tasmiṁ ṭhāne parinibbāyati.[6437] Yato kho Bhaddāli bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbuto hoti. Tamenaṁ assadamako uttariṁ kāraṇaṁ kāreti yugādhāne.[6438] Tassa yugādhāne kāraṇaṁ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṁ akāritapubbaṁ kāraṇaṁ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbāyati. Yato kho Bhaddāli bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbuto hoti. Tamenaṁ assadamako uttariṁ kāraṇaṁ kāreti, anukkame[6439] maṇḍale[6440] khurakāse[6441] dhāve[6442] ravatthe[6443] rājaguṇe rājavaṁse[6444] uttame[6445] jave[6446] uttame haye[6447] uttame sākhalye.[6448] Tassa uttame jave uttame haye uttame sākhalye, kāraṇaṁ kāriyamānassa honti yeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāti kānici kānici, yathā taṁ akāritapubbaṁ kāraṇaṁ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbāyati. Yato ca kho Bhaddāli bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṁ ṭhāne parinibbuto hoti, tamenaṁ assadamako uttariṁ vaṇṇiyañca[6449] valiyañca[6450] anuppavecchati.[6451] Imehi kho Bhaddāli dasahaṅgehi[6452] samannāgato bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo[6453] rañño aṅgan”t eva saṅkhaṁ[6454] gacchati.[6455]

34. Evameva kho Bhaddāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuṇeyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa.                                                               Katamehi dasahi? “Idha Bhaddāli bhikkhu asekkhāya[6456] sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti. Asekkhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti. Asekkhāya sammāvācāya samannāgato hoti. Asekkhena sammākammantena samannāgato hoti. Asekkhena sammāājivena samannāgato hoti. Asekkhena sammāvāyāmena samannāgato hoti. Asekkhāya sammāsatiyā samannāgato hoti. Asekkhena sammāsamādhinā samannāgato hoti. Asekkhena sammāñāṇena samannāgato hoti. Asekkhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Imehi kho Bhaddāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuṇeyyo hoti, pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti.

“Idamavoca Bhagavā  attamano āyasmā Bhaddāli Bhagavato  bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Bhaddāli suttaṁ pañcamaṁ. ~

 

(M.66.) Laṭukikopama suttaṁ chaṭṭhaṁ.

1. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ Bhagavā Aṅguttarāpesu viharati Āpaṇaṁ nāma Aṅguttarāpānaṁ nigamo.

2. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya, taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

3. Āyasmāpi kho Udāyi pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya āpaṇaṁ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya, taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

4. Atha kho āyasmato Udāyissa rahogatassa patisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “Bahunnaṁ[6457] vata no Bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā,[6458] bahunnaṁ vata no Bhagavā  sukhadhammānaṁ upahattā;[6459] bahunnaṁ vata no Bhagavā  akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahunnaṁ vata no Bhagavā  kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā”ti.

5. Atha kho āyasmā Udāyi sāyanhasamayaṁ patisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Udāyi Bhagavantaṁ etadavoca:

6. “Idha mayhaṁ bhante rahogatassa patisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘Bahunnaṁ vata no Bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahunnaṁ vata no Bhagavā  sukhadhammānaṁ upahattā; bahunnaṁ vata no Bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahunnaṁ vata no Bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā’”ti! Mayaṁ hi bhante pubbe sāyañceva[6460] bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle.[6461] Ahuṁ kho so bhante samayo yaṁ Bhagavā  bhikkhū āmantesi: “Iṅgha[6462] tumhe bhikkhave etaṁ divāvikālabhojanaṁ pajahathā”ti. Tassa mayhaṁ bhante ahud eva aññathattaṁ[6463] ahu domanassaṁ: ‘Yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle, paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ denti, tassapi no Bhagavā  pahānamāha, tassapi no Sugato paṭinissaggamāhā’”ti.[6464] Te mayaṁ bhante Bhagavati pemañca gāravañca[6465] hiriñca[6466] ottappañca[6467] sampassamānā evaṁ taṁ divāvikālabhojanaṁ pajahimhā.                       “Te mayā bhante sāyañcava bhuñjāma pāto ca. Ahu kho so bhante samayo yaṁ Bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘Iṅgha tumhe bhikkhave etaṁ rattiṁ vikālabhojanaṁ pajahathā’ti. Tassa mayhaṁ bhante ahud eva aññathattaṁ ahu domanassaṁ: ‘Yampi no imesaṁ dvinnaṁ bhattānaṁ paṇītasaṅkhātataraṁ tassapi no Bhagavā  pahānamāha, tassapi no Sugato paṭinissaggamāhā’”ti.                                    Bhūtapubbaṁ bhante aññataro puriso divā sūpeyyaṁ[6468] labhitvā evamāha: “Handa ca imaṁ nikkhipatha,[6469] sāyaṁ sabbeva samaggā[6470] bhuñjissāmā”ti. Yā kāci bhante saṅkhatiyo sabbā tā rattiṁ, appā[6471] divā. Te mayaṁ bhante Bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṁ taṁ rattiṁ vikālabhojanaṁ pajahimhā.                                                                                               Bhūtapubbaṁ bhante bhikkhū rattandhakāratimisāyaṁ[6472] piṇḍāya carantā candanikampi[6473] pavisanti, oligallepi[6474] papatanti,[6475] kaṇṭakāvaṭṭampi[6476] ārohanti,[6477] suttampi[6478] gāviṁ ārohantiṁ māṇavehipi[6479] samāgacchanti katakammehipi akatakammehipi. Mātugāmopi[6480] te asaddhammena[6481] nimanteti.[6482] Bhūtapubbāhaṁ bhante rattandhakāratimisāyaṁ piṇḍāya carāmi. Addasā kho maṁ bhante aññatarā itthī vijjantarikāya[6483] bhājanaṁ[6484] dhovantī,[6485] disvā maṁ bhītā[6486] vissaramakāsi:[6487] “Abbhuṁ[6488] me pisāco[6489] vata man”ti. Evaṁ vutte ahaṁ bhante taṁ itthiṁ etadavocaṁ: “Nāhaṁ Bhagini pisāco, bhikkhu piṇḍāya ṭhito”ti. Bhikkhussa ātumāri,[6490] bhikkhussa mātumāri, varan-te[6491] bhikkhu tiṇhena[6492] govikantanena[6493] kucchi[6494] parikanto[6495] natveva yaṁ rattandhakāratimisāyaṁ kucchihetu piṇḍāya carasī”ti.  Tassa mayhaṁ bhante tadanussarato evaṁ hoti: “Bahunnaṁ vata no Bhagavā dukkhadhammānaṁ apahattā, bahunnaṁ vata no Bhagavā sukhadhammānaṁ upahattā; bahunnaṁ vata no Bhagavā akusalānaṁ dhammānaṁ apahattā, bahunnaṁ vata no Bhagavā kusalānaṁ dhammānaṁ upahattā”ti! 

7. Evameva pan ’Udāyi idhekacce moghapurisā: “‘Idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘Kimpanimassa appamattakassa[6496] oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ[6497] samaṇo’”ti. Te tañceva nappajahanti. Mayi ca appaccayaṁ[6498] upaṭṭhāpenti.[6499] Ye ca bhikkhū sikkhākāmā, tesaṁ taṁ Udāyi hoti balavaṁ bandhanaṁ[6500] daḷhaṁ[6501] bandhanaṁ thiraṁ[6502] bandhanaṁ apūtikaṁ[6503] bandhanaṁ thulo[6504] kaliṅgaro.[6505]

8. Seyyathāpi Udāyi laṭukikā[6506] sakuṇikā[6507] pūtilatāya[6508] bandhanena baddhā,[6509] tattheva vadhaṁ[6510] vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti.[6511] Yo nu kho Udāyi evaṁ vadeyya: “‘Yena sā laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā, tattheva vadhaṁ vā bandhaṁ vā maraṇaṁ vā āgameti, taṁ hi tassā abalaṁ bandhanaṁ dubbalaṁ bandhanaṁ pūtikaṁ bandhanaṁ asārakaṁ[6512] bandhanan’ti. Sammā nu kho so Udāyi vadamāno vadeyyā’”ti.                                                                                                                “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                          “Yena sā bhante laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā, tattheva vadhaṁ vā bandha vā maraṇaṁ vā āgameti. Taṁ hi tassā balavaṁ bandhanaṁ daḷhaṁ bandhanaṁ thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ thulo kaliṅgaro”ti.                                                                                              Evameva pan’ Udāyi idhekacce moghapurisā: “‘Idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘Kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’”ti. Te tañceva nappajahanti. Mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā, tesaṁ taṁ Udāyi hoti balavaṁ bandhanaṁ daḷhaṁ bandhanaṁ thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ thulo kaliṅgaro.

9. Idha panudāyi ekacce kulaputtā: “‘Idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘Kimpanimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no Bhagavā pahānamāha. Yassa no Sugato paṭinissaggamāhā’”ti. Te tañceva pajahanti. Mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā. Te taṁ pahāya appossukkā[6513] pannalomā[6514] paradavuttā[6515] migabhūtena[6516] cetasā viharanti. Tesantaṁ Udāyi hoti abalaṁ bandhanaṁ dubbalaṁ bandhanaṁ pūtikaṁ bandhanaṁ asārakaṁ bandhanaṁ.

10. Seyyathāpi Udāyi rañño[6517] nāgo[6518] īsādanto[6519] ubbūḷhavā[6520] abhijāto[6521] saṅgāmāvacaro[6522] daḷhehi varattehi[6523] bandhanehi baddho īsakaññeva[6524] kāyaṁ sannāmetvā[6525] tāni bandhanāni sañchinditvā[6526] sampadāḷetvā[6527] yena kāmaṁ pakkamati. Yo nu kho Udāyi evaṁ vadeyya: “‘Yehi so rañño nāgo īsādanto ubbuḷhavābhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaññeva kāyaṁ sannāmetvā tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāḷetvā yena kāmaṁ pakkamati. Taṁ hi tassa balavaṁ bandhanaṁ daḷhaṁ bandhanaṁ thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ thullo kaliṅgaro’ti. Sammā nu kho so Udāyi vadamāno vadeyyā”ti.                                                                                                                            “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                            Yehi so bhante rañño nāgo īsādanto ubbuḷhavābhijāto saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho īsakaññeva kāyaṁ sannāmetvā, tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāḷetvā yena kāmaṁ pakkamati. Taṁ hi tassa abalaṁ bandhanaṁ dubbalaṁ bandhanaṁ pūtikaṁ bandhanaṁ asārakaṁ bandhananti.                                                                                                                                   Evameva kho Udāyi idhekacce kulaputtā: “‘Idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘Kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no Bhagavā pahānamāha. Yassa no Sugato paṭinissaggamāhā’”ti. Te tañceva pajahanti. Mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te tam pahāya appossukkā pannalomā paradavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṁ taṁ Udāyi hoti abalaṁ bandhanaṁ dubbalaṁ bandhanaṁ pūtikaṁ bandhanaṁ asārakaṁ bandhanaṁ.

11. Seyyathāpi Udāyi puriso daḷiddo[6528] assako[6529] anāḷhiyo[6530] tassassa ekaṁ agārakaṁ[6531] oluggaviluggaṁ[6532] kākātidāyiṁ[6533] na paramarūpaṁ.[6534] Ekā khaṭopikā[6535] oluggaviluggā na paramarūpā. Ekissā kumbhiyā[6536] dhaññasamavāpakaṁ[6537] na paramarūpaṁ. Ekā jāyikā[6538] na paramarūpā. So ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ[6539] manuññaṁ[6540] bhojanaṁ bhuttāviṁ[6541] sitāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte[6542] yuttaṁ. Tassa evamassa: “Sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ,[6543] ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ! So vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti! So na sakkuṇeyya,[6544] ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ na paramarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ na paramarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ na paramarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ na paramarūpaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Yo nu kho Udāyi evaṁ vadeyya: “Yehi so puriso bandhanehi baddho na sakkoti, ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ na paramarūpaṁ. Ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ na paramarūpā, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ na paramarūpaṁ, ekaṁ jāyikaṁ na paramarūpaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Taṁ hi tassa abalaṁ bandhanaṁ dubbalaṁ bandhanaṁ pūtikaṁ bandhanaṁ asārakaṁ bandhananti. Sammā nu kho so Udāyi vadamāno vadeyyā”ti.                                                           “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                         Yehi so bhante puriso bandhanehi baddho na sakkoti, ekaṁ agārakaṁ oluggaviluggaṁ kākātidāyiṁ na paramarūpaṁ pahāya, ekaṁ khaṭopikaṁ oluggaviluggaṁ na paramarūpaṁ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṁ na paramarūpaṁ pahāya, ekaṁ jāyikaṁ na paramarūpaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Taṁ hi tassa balavaṁ bandhanaṁ daḷhaṁ bandhanaṁ thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ thullo kaliṅgaro”ti.              Ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā Evameva kho Udāyi idhekacce moghapurisā: “‘Idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘Kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. Te tañceva nappajahanti. Mayi ca appaccayaṁ upaṭṭhāpenti, ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesan taṁ Udāyi hoti balavaṁ bandhanaṁ daḷhaṁ bandhanaṁ thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ thullo kaliṅgaro.

12. Seyyathāpi Udāyi gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho[6545] mahaddhano mahābhogo, nekānaṁ[6546] nikkhagaṇānaṁ[6547] cayo[6548] nekānaṁ dhaññagaṇānaṁ cayo nekānaṁ khettagaṇānaṁ cayo nekānaṁ vatthugaṇānaṁ[6549] cayo nekānaṁ bhariyāgaṇānaṁ cayo nekānaṁ dāsagaṇānaṁ cayo nekānaṁ dāsigaṇānaṁ cayo, so ārāmagataṁ bhikkhuṁ passeyya sudhotahatthapādaṁ manuññaṁ bhojanaṁ bhuttāviṁ sītāya chāyāya nisinnaṁ adhicitte yuttaṁ, tassa evamassa: “Sukhaṁ vata bho sāmaññaṁ, ārogyaṁ vata bho sāmaññaṁ, so vatassaṁ yohaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti. So sakkuṇeyya nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyāgaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsi gaṇāni pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Yo nu kho Udāyi evaṁ vadeyya: “Yehi so gahapati vā gahapati putto vā bandhanehi baddho sakkoti, nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyāgaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Taṁ hi tassa balavaṁ bandhanaṁ daḷhaṁ bandhanaṁ thiraṁ bandhanaṁ apūtikaṁ bandhanaṁ thullo kaliṅgaro”ti. Sammā nu kho so Udāyi vadamāno vadeyyā”ti.                                                                                                                                                           “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                          Yehi so bhante gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho sakkoti, nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyāgaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Taṁ hi tassa abalaṁ bandhanaṁ dubbalaṁ bandhanaṁ pūtikaṁ bandhanaṁ asārakaṁ bandhanan”ti.                                                     Evameva kho Udāyi idhekacce kulaputtā: “‘Idaṁ pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhaṁsu: ‘Kiṁ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa, yassa no Bhagavā  pahānamāha. Yassa no Sugato paṭinissaggamāhā”ti te tañceva pajahanti. Mayi ca na appaccayaṁ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā, te taṁ pahāya appossukkā pannalomā paradavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṁ taṁ Udāyi hoti abalaṁ bandhanaṁ dubbalaṁ bandhanaṁ pūtikaṁ bandhanaṁ asārakaṁ bandhanaṁ.

13. Cattāro me Udāyi puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro?

14. Idh’ Udāyi ekacco puggalo upadhipahānāya[6550] paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṁyuttā[6551] sarasaṅkappā[6552] samudācaranti.[6553] So te adhivāseti,[6554] nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti,[6555] na anabhāvaṁ[6556] gameti. Imaṁ kho ahaṁ Udāyi puggalaṁ saṁyutto”ti vadāmi, no visaṁyutto. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā[6557] hi me Udāyi imasmiṁ puggale viditā. (1)

15. “Idha pan’ Udāyi ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya, upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. So te nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Imampi kho ahaṁ Udāyi puggalaṁ saṁyutto”ti vadāmi no visaṁyutto. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me Udāyi imasmiṁ puggale viditā. (2)

16. Idha pan’ Udāyi ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci[6558] satisammosā[6559] upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. Dandho[6560] Udāyi satuppādo.[6561] Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. (3)                                                                                           Seyyathāpi Udāyi puriso divasasantatte[6562] ayokaṭāhe[6563] dve vā tīṇi vā udakaphusitāni[6564] nipāteyya.[6565] Dandho Udāyi udakaphusitānaṁ nipāto. Atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ[6566] pariyādānaṁ[6567] gaccheyya.                                                                                                                                      Evameva kho Udāyi idhekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya, kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. Dandho Udāyi satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Imampi kho ahaṁ Udāyi puggalaṁ saṁyutto”ti vadāmi no visaṁyutto. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me Udāyi imasmiṁ puggale viditā.

17. Idha pan’ Udāyi ekacco puggalo: “Upadhi dukkhassa mūlan”ti iti viditvā nirupadhi[6568] hoti upadhisaṅkhaye vimutto, imaṁ kho ahaṁ Udāyi puggalaṁ visaṁyutto”ti vadāmi no saṁyutto. Taṁ kissa hetu? Indriyavemattatā hi me Udāyi imasmiṁ puggale viditā. (4)

18. Pañca kho ime Udāyi kāmaguṇā. Katame pañca?                                                                      Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.                                      Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.                                Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.                            Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.                                 Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā.                               Ime kho Udāyi pañca kāmaguṇā.

19. Yaṁ kho Udāyi ime pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati kāmasukhaṁ mīḷhasukhaṁ[6569] puthujjanasukhaṁ anariyasukhaṁ na sevitabbaṁ, na bhāvetabbaṁ, na bahulīkātabbaṁ, bhāyitabbaṁ etassa sukhassā”ti vadāmi.

20. Idh’ Udāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa domanassānaṁ atthaṁgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhā sati pārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

21. Idaṁ vuccati nekkhammasukhaṁ pavivekasukhaṁ upasamasukhaṁ sambodhasukhaṁ āsevitabbaṁ bhāvetabbaṁ bahulīkātabbaṁ, na bhāyitabbaṁ etassa sukhassā”ti vadāmi.

22. Idh’ Udāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho ahaṁ Udāyi iñjitasmiṁ[6570] vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ: yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā[6571] honti, idaṁ tattha iñjitasmiṁ.  

23. Idh’ Udāyi bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi kho ahaṁ Udāyi iñjitasmiṁ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṁ: yadeva tattha pītisukhaṁ aniruddhaṁ hoti, idaṁ tattha iñjitasmiṁ.

24. Idh’ Udāyi bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: “upekkhako satimā sukhavihārī”ti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idampi kho ahaṁ Udāyi iñjitasmiṁ vadāmi kiñca tattha iñjitasmiṁ: yadeva tattha upekkhāsukhaṁ aniruddhaṁ hoti, idaṁ tattha iñjitasmiṁ.

25. Idh’ Udāyi bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho ahaṁ Udāyi aniñjitasmiṁ vadāmi.

26. Idh’ Udāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Idaṁ kho ahaṁ Udāyi ‘analan’ti[6572] vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti[6573] vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?                                    

27. Idh’ Udāyi bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ tassa samatikkamo. Idampi kho ahaṁ Udāyi ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?

28. Idh’ Udāyi bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ tassa samatikkamo. Idampi kho ahaṁ Udāyi ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?

29. Idh’ Udāyi bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ tassa samatikkamo. Idampi kho ahaṁ Udāyi ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?

30. Idh’ Udāyi bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ tassa samatikkamo. Idampi kho ahaṁ Udāyi ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?

31. Idh’ Udāyi bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ tassa samatikkamo, idampi kho ahaṁ Udāyi ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?

32. Idh’ Udāyi bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ tassa samatikkamo. Idampi kho ahaṁ Udāyi ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?

33. Idh’ Udāyi bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ tassa samatikkamo, idampi kho ahaṁ Udāyi ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo?

34. Idh’ Udāyi bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ tassa samatikkamo. Iti kho ahaṁ Udāyi nevasaññānāsaññāyatanassapi pahānaṁ vadāmi. Passasi no tvaṁ Udāyi taṁ saṁyojanaṁ anuṁ[6574] vā thūlaṁ[6575] vā, yassāhaṁ no pahānaṁ vadāmī”ti.                                                                                                                                            “No hetaṁ bhante”ti.                                                                                                                           “Idamavoca Bhagavā attamano āyasmā Udāyi Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Laṭukikopama suttaṁ chaṭṭhaṁ. ~

 

(M.67.) Cātuma suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ Bhagavā Cātumāyaṁ viharati āmalakīvane.[6576]

2. Tena kho pana samayena Sāriputta-Moggallānapamukhāni[6577] pañcamattāni[6578] bhikkhusatāni Cātumaṁ anuppattāni[6579] honti Bhagavantaṁ dassanāya. Te ca āgantukā[6580] bhikkhū nevāsikehi[6581] bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā[6582] senāsanāni paññāpayamānā[6583] pattacīvarāni paṭisāmayamānā[6584] uccāsaddā mahāsaddā[6585] ahesuṁ.

3. Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: “Ke panete Ānanda uccāsaddā mahāsaddā? Kevaṭṭā[6586] maññe macchavilope”ti.[6587]                                                                                                            “Etāni bhante Sāriputta-Moggallānapamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni Cātumaṁ anuppattāni Bhagavantaṁ dassanāya. Te āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti.                                  

4. Tena h’ Ānanda mama vacanena te bhikkhū āmantehi: “Satthāyasmante āmantetī”ti.                                “Evaṁ bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “Satthāyasmante āmantetī”ti.                                               “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca: “Kinnu tumhe bhikkhave uccāsaddā mahāsaddā? Kevaṭṭā maññe macchavilope”ti. “Imāni bhante Sāriputta-Moggallānapamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni Cātumaṁ anuppattāni Bhagavantaṁ dassanāya. Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti.

5. “Gacchatha bhikkhave paṇāmemi[6588] vo, na vo mama santike vatthabban”ti.[6589]                                        “Evaṁ bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā[6590] pattacīvaraṁ ādāya pakkamiṁsu.

6. Tena kho pana samayena Cātumeyyakā Sakyā santhāgāre[6591] sannipatitā[6592] honti kenacideva karaṇīyena. Addasaṁsu kho Cātumeyyakā Sakyā te bhikkhū dūratova gacchante, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavocuṁ: “Handa kahaṁ pana tumhe āyasmanto gacchathā”ti?[6593]                                                                                                                                          “Bhagavatā kho āvuso bhikkhusaṅgho paṇāmito”ti.                                                                                       “Tena hāyasmanto muhuttaṁ[6594] nisīdatha, appeva nāma mayaṁ sakkuṇeyyāma[6595] Bhagavantaṁ pasādetun”ti.[6596]                                                                                                                              “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū Cātumeyyakānaṁ Sakyānaṁ paccassosuṁ.

7. Atha kho Cātumeyyakā Sakyā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho Cātumeyyakā Sakyā Bhagavantaṁ etadavocuṁ:                                                                                                                                       “Abhinandatu[6597] bhante Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu[6598] bhante Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ. Seyyathāpi bhante Bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahīto,[6599] evameva Bhagavā etarahi anugaṇhātu bhikkhusaṅghaṁ. Santettha bhante bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā[6600] imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ Bhagavantaṁ dassanāya alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ[6601] siyā viparināmo.[6602] Seyyathāpi bhante bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā viparināmo. Evameva kho bhante santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ Bhagavantaṁ dassanāya alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā viparināmo.                                        Seyyathāpi bhante vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ siyā viparināmo. Evameva kho bhante santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ Bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā viparināmo. “Abhinandatu bhante Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu bhante Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ.                                                       Seyyathāpi bhante Bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva Bhagavā etarahi anugaṇhātu bhikkhu saṅghan”ti.

8. Atha kho Brahmā Sahampati Bhagavato cetasā cetoparivitakkaṁ[6603] aññāya. Seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya evam evaṁ Brahmaloke antarahito Bhagavato purato pāturahosi. Atha kho Brahmā Sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Bhagavā ten’añjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etadavoca:

9. “Abhinandatu bhante Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu bhante Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ.                                                        Seyyathāpi bhante Bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahīto, evameva Bhagavā etarahi anugaṇhātu bhikkhusaṅghaṁ. Santettha bhante bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ Bhagavantaṁ dassanāya alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā viparināmo.                             Seyyathāpi bhante bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā viparināmo. Evameva kho bhante santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ Bhagavantaṁ dassanāya alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā viparināmo.                                        Seyyathāpi bhante vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ siyā viparināmo. Evameva kho bhante santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. Tesaṁ Bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā viparināmo. “Abhinandatu bhante Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; abhivadatu bhante Bhagavā bhikkhusaṅghaṁ.                                                       Seyyathāpi bhante Bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva Bhagavā etarahi anugaṇhātu bhikkhusaṅghan”ti

10. Asakkhiṁsu[6604] kho Cātumeyyakā ca Sakyā Brahmā ca Sahampati Bhagavantaṁ pasādetuṁ bījūpamena ca taruṇūpamena ca.

11. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: “Uṭṭhahathāvuso[6605] gaṇhātha[6606] pattacīvaraṁ, pasādito Bhagavā Cātumeyyakehi ca Sakyehi Brahmuṇā ca Sahampatinā bījūpamena ca taruṇūpamena cā”ti.                                                                                                                                                 

12. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā pattacīvaraṁ ādāya yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Sāriputtaṁ Bhagavā etadavoca: “Kinti te Sāriputta ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite”ti?[6607]                                                                                                    “Evaṁ kho me bhante ahosi Bhagavatā bhikkhusaṅghe paṇāmite: ‘Appossukko[6608] ’dāni Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharissati; mayampidāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyuttā viharissāmā’”ti.                                                                             “Āgamehi[6609] tvaṁ Sāriputta, āgamehi tvaṁ Sāriputta! ‘Diṭṭhadhammasukhavihāran’ti na kho te Sāriputta punapi evarūpaṁ cittaṁ uppādetabban”ti.[6610]

13. Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ āmantesi: “Kinti te Moggallāna ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite”ti?                                                                                                                         Evaṁ kho me bhante ahosi Bhagavatā bhikkhusaṅghe paṇāmite: “Appossukko ’dāni Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharissati. Ahañcadāni āyasmā ca Sāriputto bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmā”ti.[6611]                                                                                                                                           “Sādhu sādhu Moggallāna! Ahaṁ vā hi Moggallāna bhikkhusaṅghaṁ parihareyyaṁ Sāriputta- Moggallānā vā”ti.

14. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “Cattārimāni bhikkhave bhayāni udakorohante[6612] pāṭikaṅkhitabbāni.[6613] Katamāni cattāri? Ūmībhayaṁ[6614] kumbhīḷabhayaṁ[6615] āvaṭṭabhayaṁ[6616] susukābhayaṁ.[6617] Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni udakorohante pāṭikaṅkhitabbāni.

15. Evameva kho bhikkhave cattārimāni bhayāni idhekacce puggale imasmiṁ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajite pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmībhayaṁ kumbhīlabhayaṁ āvaṭṭabhayaṁ susukābhayaṁ.

16. Katamañca bhikkhave ūmībhayaṁ? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi[6618] jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto.[6619] Appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. Tamenaṁ tathā pabbajitaṁ samānaṁ sabrahmacārī ovadanti[6620] anusāsanti:[6621] “Evan te abhikkamitabbaṁ;[6622] evan te paṭikkamitabbaṁ;[6623] evan te ālokitabbaṁ;[6624] evan te vilokitabbaṁ;[6625] evan te sammiñjitabbaṁ;[6626] evan te pasāretabbaṁ;[6627] evan te saṅghāṭipattacīvaraṁ dhāretabban”ti.[6628]                       Tassa evaṁ hoti: “Mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā[6629] samānā aññe ovadāmapi anusāsāmapi, ime pan ‘amhākaṁ puttamattā maññe, nattamattā[6630] maññe, amhe ovaditabbaṁ anusāsitabbaṁ maññantī”ti. So sikkhaṁ paccakkhāya[6631] hīnāyāvattati.[6632] Ayaṁ vuccati bhikkhave ūmībhayassa bhīto[6633] sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Ūmībhayan’ti kho bhikkhave kodhūpāyāsassetaṁ[6634] adhivacanaṁ. 

17. Katamañca bhikkhave kumbhīlabhayaṁ? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. Tamenaṁ tathā pabbajitaṁ samānaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: “Idaṁ te khāditabbaṁ,[6635] idaṁ te na khāditabbaṁ; idaṁ te bhuñjitabbaṁ,[6636] idaṁ te na bhuñjitabbaṁ; idaṁ te sāyitabbaṁ,[6637] idaṁ te na sāyitabbaṁ; idaṁ te pātabbaṁ,[6638] idaṁ te na pātabbaṁ. Kappiyaṁ[6639] te khāditabbaṁ, akappiyaṁ te na khāditabbaṁ; kappiyaṁ te bhuñjitabbaṁ, akappiyaṁ te na bhuñajitabbaṁ; kappiyaṁ te sāyitabbaṁ, akappiyaṁ te na sāyitabbaṁ; kappiyaṁ te pātabbaṁ, akappiyaṁ te na pātabbaṁ. Kāle te khāditabbaṁ, vikāle te na khāditabbaṁ; kāle te bhuñjitabbaṁ, vikāle te na bhuñjitabbaṁ; kāle te sāyitabbaṁ, vikāle te na sāyitabbaṁ; kāle te pātabbaṁ, vikāle te na pātabban”ti.                                                                                                                Tassa evaṁ hoti: “Mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā, yaṁ icchāma taṁ khādāma, yaṁ na icchāma na taṁ khādāma; yaṁ icchāma taṁ bhuñjāma, yaṁ na icchāma na taṁ bhuñjāma; yaṁ icchāma taṁ sāyāma, yaṁ na icchāma na taṁ sāyāma; yaṁ icchāma taṁ pipāma, yaṁ na icchāma na taṁ pipāma. Kappiyampi khādāma, akappiyampi khādāma; kappiyampi bhuñjāma, akappiyampi bhuñjāma; kappiyampi sāyāma, akappiyampi sāyāma; kappiyampi pivāma, akappiyampi pivāma. Kālepi khādāma, vikālepi khādāma; kālepi bhuñjāma, vikālepi bhuñjāma; kālepi sāyāma, vikālepi sāyāma; kālepi pivāma, vikālepi pivāma. Yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ denti, tatthapi me mukhāvaraṇaṁ[6640] maññe karontī”ti. So sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati bhikkhave kumbhīlabhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Kumbhīlabhayan’ti kho bhikkhave odarikattassetaṁ[6641] adhivacanaṁ.

18. Katamañca bhikkhave āvaṭṭabhayaṁ? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. Arakkhiteneva[6642] kāyena, arakkhitāya vācāya, anupaṭṭhitāya[6643] satiyā asaṁvutehi[6644] indriyehi. So tattha passati gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ[6645] samaṅgībhūtaṁ[6646] paricārayamānaṁ.[6647]                                                     Tassa evaṁ hoti: “Mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārimha. Saṁvijjante kho kule bhogā, sakkā bhoge ca bhuñjituṁ puññāni ca kātun”ti. So sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati bhikkhave āvaṭṭabhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Āvaṭṭabhayan’ti kho bhikkhave pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ.

19. Katamañca bhikkhave susukābhayaṁ? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: “Otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. So evaṁ pabbajito samāno pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati. Arakkhiteneva kāyena, arakkhitāya vācāya, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ[6648] dunnivatthaṁ[6649] vā duppārutaṁ[6650] vā; tassa mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti.[6651] so rāgānuddhastena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṁ vuccati bhikkhave susukābhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Susukābhayan’ti kho bhikkhave mātugāmass’etaṁ adhivacanaṁ.

20. “Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni idhekacce puggale imasmiṁ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajite pāṭikaṅkhitabbānī”ti.

“Idamavoca Bhagavā attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Cātuma suttaṁ sattamaṁ. ~

 

(M.68.) Naḷakapāna suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu viharati Naḷakapāne Palāsavane.

2. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā[6652] abhiññātā kulaputtā Bhagavantaṁ uddissa[6653] saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā honti. Āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo āyasmā ca Bhagu āyasmā Kuṇḍadhāno āyasmā ca Revato āyasmā ca Ānando, aññe ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā.

3. Tena kho pana samayena Bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto[6654] abbhokāse[6655] nisinno hoti. Atha kho Bhagavā te kulaputte ārabbha[6656] bhikkhu āmantesi: “Ye te bhikkhave kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te bhikkhave bhikkhū abhiratā[6657] brahmacariye”ti?                           Evaṁ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.                                                                                                  Dutiyampi kho Bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “Ye te bhikkhave kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te bhikkhave bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti? Evaṁ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.                                                                                                     Tatiyampi kho Bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi: “Ye te bhikkhave kulaputtā mamaṁ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, kacci te bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti?                   Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṁ.                                                                                                       

4. Atha kho Bhagavato etadahosi: “Yannūnāhaṁ teva kulaputte puccheyyan”ti?                                         Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Anuruddhaṁ āmantesi: “Kacci tumhe Anuruddhā abhiratā brahmacariye”ti?                                                                                                                                       “Taggha[6658] mayaṁ bhante abhiratā brahmacariye”ti.

5. Sādhu sādhu Anuruddhā! Etaṁ kho Anuruddhā tumhākaṁ patirūpaṁ[6659] kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ, yaṁ tumhe abhirameyyātha[6660] brahmacariye. Yena tumhe Anuruddhā bhadrena yobbanena[6661] samannāgatā, paṭhamena vayasā[6662] susu[6663] kālakesā kāme paribhuñjeyyātha.[6664] Tena tumhe Anuruddhā bhadrena yobbanena samannāgatā, paṭhamena vayasā susu kālakesā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Te kho pana tumhe Anuruddhā neva rājābhinītā[6665] agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na corābhinītā[6666] agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na iṇaṭṭā[6667] agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na bhayaṭṭā[6668] agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā, na ājīvikāpakatā[6669] agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. Api ca khomhi: “Otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. “Nanu tumhe Anuruddhā evaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā”ti.                                                                                                                                “Evaṁ bhante.”

6. Evaṁ pabbajitena ca pana Anuruddhā kulaputtena kimassa karaṇīyaṁ?[6670] Vivekaṁ Anuruddhā kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ. Tassa abhijjhāpi cittaṁ pariyādāya[6671] tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, thīnamiddhampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, uddhaccakukkuccampi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi[6672] cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi[6673] cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṁ Anuruddhā kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ nādhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ.              Vivekaṁ Anuruddhā kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ. Tassa abhijjhāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, thīnamiddhampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, uddhaccakukkuccampi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṁ Anuruddhā kāmehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pītisukhaṁ adhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ.

7. Kinti vo Anuruddhā mayi hoti:[6674] “Ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā[6675] dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā, appahīnā te Tathāgatassa. Tasmā Tathāgato saṅkhāy’ ekaṁ[6676] paṭisevati,[6677] saṅkhāyekaṁ adhivāseti,[6678] saṅkhāyekaṁ parivajjeti,[6679] saṅkhāyekaṁ vinodetī”ti?[6680]                                                                Na kho no bhante Bhagavati evaṁ hoti: “Ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā, appahīnā te Tathāgatassa. Tasmā Tathāgato saṅkhāy’ekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī”ti.                                            Evaṁ kho no bhante Bhagavati hoti: “Ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā, pahīnā te Tathāgatassa. Tasmā Tathāgato saṅkhāy’ekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī”ti.                                                                     “Sādhu sādhu Anuruddhā! Tathāgatassa Anuruddhā ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā.                                                                                                                                Seyyathāpi Anuruddhā tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā evameva kho Anuruddhā Tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇīyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā Tathāgato saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī”ti.

8. Taṁ kimmaññasi Anuruddhā? Kaṁ atthavasaṁ[6681] sampassamāno Tathāgato sāvake abbhatīte[6682] kālakate[6683] upapattīsu[6684] byākaroti: “Asu amutra upapanno, asu amutra upapanno”ti?[6685]                 Bhagavammūlakā no bhante dhammā, Bhagavannettikā, Bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante Bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti”ti.

9. Na kho Anuruddhā Tathāgato janakuhanatthaṁ[6686] na janalapanatthaṁ na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ:[6687] “Na iti maṁ jano jānātū”ti. Sāvake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti: “Asu amutra upapanno, asu amutra upapanno”ti. Santi ca kho Anuruddhā kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā[6688] te taṁ sutvā tathattāya[6689] cittaṁ upasaṁharanti.[6690] Tesantaṁ Anuruddhā hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya.

10. Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: “Itthannāmo bhikkhu kālakato so Bhagavatā byākato: ‘Aññāya saṇṭhahī’”ti.[6691] So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavasuto[6692] vā: “Evaṁ sīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁ dhammo so āyasmā ahosi itipi, evam pañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vimutto so āyasmā ahosi itipī”ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca[6693] paññañca anussaranto tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

11. Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: “Itthannāmo bhikkhu kālakato, so Bhagavatā byākato: ‘Pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo, tasmā lokā’”ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavasuto vā: “Evaṁsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evampañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vimutto so āyasmā ahosi itipī”ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

12. Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: “Itthannāmo bhikkhu kālakato, so Bhagavatā byākato: ‘Tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’”ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavasuto vā: ‘Evaṁ sīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁdhammo so āyasmā ahosi itipi, evampañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vimutto so āyasmā ahosi itipī’”ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

13. Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: “Itthannāmo bhikkhu kālakato, so Bhagavatā byākato: ‘Tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavasuto vā: “Evaṁ sīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁ dhammo so āyasmā ahosi itipi, evam pañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vimutto so āyasmā ahosi itipī”ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

14. Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: “Itthannāmā bhikkhunī kālakatā, sā Bhagavatā byākatā: ‘Aññāya saṇṭhahī’”ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā: “Evaṁ sīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ dhammā sā ahosi itipi, evam paññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vimuttā sā bhaginī ahosi itipī”ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

15. Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: “Itthannāmā bhikkhunī kālakatā, sā Bhagavatā byākatā: ‘Pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’”ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā: “Evaṁ sīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ dhammā sā ahosi itipi, evam paññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vimuttā sā bhaginī ahosi itipī”ti. Sā tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

16. Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: “Itthannāmā bhikkhunī kālakatā, sā Bhagavatā byākatā: ‘Tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’”ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā: “Evaṁ sīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ dhammā sā ahosi itipi, evam paññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vimuttā sā bhaginī ahosi itipī”ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

17. Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: “Itthannāmā bhikkhunī kālakatā, sā Bhagavatā byākatā ‘Tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā: “Evaṁ sīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ dhammā sā ahosi itipi, evaṁ paññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vimuttā sā bhaginī ahosi itipī”ti. Sā tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

18. Idhānuruddhā upāsako suṇāti: “Itthannāmo upāsako kālakato, so Bhagavatā byākato: ‘Pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’”ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavasuto vā: “Evaṁ sīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁ dhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁ pañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vimutto so āyasmā ahosi itipī”ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.

19. Idhānuruddhā upāsako suṇāti: “Itthannāmo upāsako kālakato, so Bhagavatā byākato: ‘Tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’”ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavasuto vā: “Evaṁ sīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁ dhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁ pañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vimutto so āyasmā ahosi itipī”ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.

20. Idhānuruddhā upāsako suṇāti: “Itthannāmo upāsako kālakato, so Bhagavatā byākato: ‘Tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. So kho panassa āyasmā sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavasuto vā: “Evaṁ sīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṁ dhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṁ pañño so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṁ vimutto so āyasmā ahosi itipī”ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.

21. Idhānuruddhā upāsikā suṇāti: “Itthannāmā upāsikā kālakatā, sā Bhagavatā byākatā: ‘Pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’”ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā: “Evaṁ sīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ dhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ paññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vimuttā sā bhaginī ahosi itipī”ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā upāsikāya phāsuvihāro hoti.

22. Idhānuruddhā upāsikā suṇāti: “Itthannāmā upāsikā kālakatā, sā Bhagavatā byākatā: ‘Tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī’”ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā: “Evaṁ sīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ dhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ paññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vimuttā sā bhaginī ahosi itipī”ti. Sā tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā upāsikāya phāsuvihāro hoti.

23. Idhānuruddhā upāsikā suṇāti: “Itthannāmā upāsikā kālakatā, sā bhagavatā byākatā: ‘Tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṁ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā: “Evaṁ sīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ dhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ paññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṁ vimuttā sā bhaginī ahosi itipī”ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṁ upasaṁharati. Evampi kho Anuruddhā upāsikāya phāsuvihāro hoti.

24. Iti kho Anuruddhā Tathāgato na janakuhanatthaṁ, na janalapanatthaṁ, na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ: “Na iti maṁ jano jānātū”ti, sāvake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti: “Asu amutra upapanno, asū amutra upapanno”ti. Santi ca kho Anuruddhā kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā, te taṁ sutvā tathattāya cittaṁ upasaṁharanti. Tesaṁ taṁ Anuruddhā hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Anuruddho Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~Naḷakapāna suttaṁ aṭṭhamaṁ. ~

 

(M.69.)Gulissāni suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veluvane Kalandakanivāpe.

2. Tena kho pana samayena Gulissāni nāma bhikkhu āraññako[6694] padarasamācāro[6695] saṅghamajjhe osaṭo[6696] hoti kenacideva karaṇīyena. Tatra kho āyasmā Sāriputto Gulissāniṁ bhikkhuṁ ārabbha bhikkhū āmantesi:

3. Āraññaken ’āvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena[6697] bhavitabbaṁ sappatissena. Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso,[6698] tassa bhavanti vattāro:[6699] “Kimpanimassa āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena,[6700] yo ayamāyasmā sabrahmacārīsu agāravo appatisso, tissa bhavanti vattāro?” Tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṁ sappatissena.

4. Āraññaken ’āvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena[6701] bhavitabbaṁ: “Iti there ca bhikkhū nānupakhajja[6702] nisīdissāmi, nave ca bhikkhū na āsanena paṭibāhissāmī”ti.[6703] Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto na āsanakusalo hoti, tassa bhavanti vattāro: “Kim panimassa āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā abhisamācārikam[6704] pi dhammaṁ na jānāti?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṁ.

5. Āraññakena ’āvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena[6705] gāmo pavisitabbo,[6706] na divā paṭikkamitabbaṁ.[6707] Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto atikālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati, tassa bhavanti vattāro: “Kimpanimassa āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā atikālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati? Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo, nāti divā paṭikkamitabbaṁ.

6. Āraññaken ’āvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṁ pacchābhattaṁ[6708] kulesu cārittaṁ āpajjitabbaṁ.[6709] Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjati, tassa bhavanti vattāro: “Ayaṁ nūn’ imass’āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, viharato vikālacariyā bahulīkatā,[6710] tamenaṁ saṅghagatampi samudācarati?”[6711] Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjitabbaṁ.

7. Āraññaken ’āvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena[6712] bhavitabbaṁ acapalena.[6713] Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto uddhato hoti, capalo tassa bhavanti vattāro: “Idan nūn’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, viharato uddhaccaṁ cāpalyaṁ[6714] bahulīkataṁ, tamenaṁ saṅghagatampi samudācarati?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṁ acapalena.

8. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṁ avikiṇṇavācena. Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto mukharo[6715] hoti vikiṇṇavāco,[6716] tassa bhavanti vattāro: “Kam pan’ imass ’āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā mukharo vikiṇṇavāco?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṁ avikiṇṇavācena.

9. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena subbacena[6717] bhavitabbaṁ kalyāṇamittena. Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto dubbaco hoti pāpamitto, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayam āyasmā dubbaco pāpamitto?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena subbacena bhavitabbaṁ kalyāṇamittena.

10. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṁ. Sace āvuso āraññako bhikkhu indriyesu aguttadvāro hoti, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā indriyesu aguttadvāro?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṁ.

11. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā bhojane mattaññunā[6718] bhavitabbaṁ. Sace āvuso āraññako bhikkhu bhojane amattaññū hoti, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayam āyasmā bhojane amattaññū?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṁ.

12. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā jāgariyaṁ anuyuttena[6719] bhavitabbaṁ. Sace āvuso āraññako bhikkhu jāgariyaṁ ananuyutto hoti, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayam āyasmā jāgariyaṁ ananuyutto?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā jāgariyaṁ anuyuttena bhavitabbaṁ.

13. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā āraddhaviriyena[6720] bhavitabbaṁ. Sace āvuso āraññako bhikkhu kusīto[6721] hoti, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā kusīto?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā āraddhaviriyena bhavitabbaṁ.

14. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā upaṭṭhitasatinā[6722] bhavitabbaṁ. Sace āvuso āraññako bhikkhu muṭṭhassatī[6723] hoti, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā muṭṭhassati?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā upaṭṭhitasatinā bhavitabbaṁ.

15. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā samāhitena[6724] bhavitabbaṁ. Sace āvuso āraññako bhikkhu asamāhito hoti, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā asamāhito?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṁ.

16. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṁ. Sace āvuso āraññako bhikkhu duppañño hoti, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā duppañño?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṁ.

17. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā abhidhamme[6725] abhivinaye[6726] yogo karaṇīyo.[6727] Sant’ āvuso āraññakaṁ bhikkhuṁ abhidhamme abhivinaye pañhaṁ pucchitāro. Sace āvuso āraññako bhikkhu abhidhamme abhivinaye pañhaṁ puṭṭho na sampāyati,[6728] tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayam āyasmā abhidhamme abhivinaye pañhaṁ puṭṭho na sampāyati?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo

18. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma[6729] rūpe āruppā, tattha yogo karaṇīyo. Sant’ āvuso āraññakaṁ bhikkhuṁ ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, tattha pañhaṁ pucchitāro. Sace āvuso āraññako bhikkhu ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, tattha pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayam āyasmā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, tattha pañhaṁ puṭṭho na sampāyati?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, tattha yogo karaṇīyo.

19. Āraññaken’ āvuso bhikkhunā uttarimanussadhamme yogo karaṇīyo. Sant’ āvuso āraññakaṁ bhikkhuṁ uttarimanussadhamme pañhaṁ pucchitāro. Sace āvuso āraññako bhikkhu uttarimanussadhamme pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro: “Kim pan’ imass’ āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayam āyasmā yassa p’ tthāya pabbajito tam p’ atthaṁ na jānāti?” Tissa bhavanti vattāro, tasmā āraññakena bhikkhunā uttarimanussadhamme yogo karaṇīyo”ti.

20. Evaṁ vutte, āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etadavoca: “Āraññakeneva nu kho āvuso Sāriputta bhikkhunā ime dhammā samādāya[6730] vattitabbā udāhu gāmantavihārināpī”ti?[6731]  Āraññakenāpi kho āvuso Moggallāna bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā, pag’eva[6732] gāmantavihārinā”ti. 

~ Gulissāni suttaṁ navamaṁ. ~

 

(M.70.) Kīṭāgirisuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kāsīsu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

2. “Ahaṁ kho bhikkhave aññatr’ eva rattibhojanā[6733] bhuñjāmi, aññatra[6734] kho panāhaṁ bhikkhave rattibhojanā bhuñjamāno appābādhatañca[6735] sañjānāmi[6736] appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca[6737] balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi bhikkhave aññatr’ eva rattibhojanā bhuñjatha, aññatra kho pana bhikkhave tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca pāsuvihārañcā”ti.                                                                                           “Evambhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ.

3. Atha kho Bhagavā Kāsīsu anupubbena cārikaṁ caramāno yena Kīṭāgiri nāma Kāsīnaṁ nigamo tadavasari. Tatra sudaṁ Bhagavā Kīṭāgirismiṁ viharati Kāsīnaṁ nigame.

4. Tena kho pana samayena Assaji Punabbasukā nāma bhikkhū Kīṭāgirismiṁ āvāsikā[6738] honti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Assaji Punabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Assaji Punabbasuke bhikkhū etadavocuṁ: “Bhagavā kho āvuso aññatr’ eva rattibhojanā bhuñjati bhikkhu saṅgho ca, aññatra kho panāvuso rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi āvuso aññatr’ eva rattibhojanā bhuñjatha, aññatra kho panāvuso tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti. Evaṁ vutte, Assaji Punabbasukā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṁ: “Mayaṁ kho āvuso sāyañceva[6739] bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle,[6740] te mayaṁ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle; appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Te mayaṁ kiṁ sandiṭṭhikaṁ[6741] hitvā kālikaṁ[6742] anudhāvissāma,[6743] sāyañceva mayaṁ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle”ti?

5. Yato kho te bhikkhu nāsakkhiṁsu Assaji Punabbasuke bhikkhū saññāpetuṁ.[6744] Atha yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ: “Idha mayaṁ bhante yena Assaji Punabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamimha, upasaṅkamitvā Assaji Punabbasuke bhikkhū etadavocumha: “Bhagavā kho āvuso aññatr’ eva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusaṅgho ca, aññatra kho panāvuso rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi āvuso aññatr’ eva rattibhojanā bhuñjatha, aññatra kho panāvuso tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti. Evaṁ vutte, bhante Assaji Punabbasukā bhikkhū amhe etadavocuṁ: “Mayaṁ kho āvuso sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle, te mayaṁ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle, appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Te mayaṁ kiṁ sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvissāma, sāyañceva mayaṁ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle”ti? Yato kho mayaṁ bhante nāsakkhimha Assaji Punabbasuke bhikkhū saññapetuṁ. Atha mayaṁ etamatthaṁ Bhagavato ārocemā”ti.

6. Atha kho Bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “Ehi tvaṁ bhikkhu mama vacanena Assaji Punabbasuke bhikkhū āmantehi, Satthāyasmante āmantetī”ti.                                                         “Evambhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yena Assaji Punabbasukā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Assaji Punabbasuke bhikkhū etadavoca: “Satthāyasmante āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho Assaji Punabbasukā bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho Assaji Punabbasuke bhikkhū Bhagavā etadavoca: “Saccaṁ kira bhakkhave sambahulā bhikkhū tumhe upasaṅkamitvā etadavocuṁ: “Bhagavā kho āvuso aññatr’ eva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusaṅgho ca, aññatra kho panāvuso rattibhojanā bhuñjamānā appabādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi āvuso aññatr’ eva rattibhojanā bhuñjatha, aññatra kho panāvuso tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā’”ti. Evaṁ vutte, kira bhikkhave tumhe te bhikkhū evaṁ avacuttha: “Mayaṁ kho āvuso sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle, te mayaṁ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle; appabādhatañca sañjānāma appataṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Te mayaṁ kiṁ sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvissāma, sāyañceva mayaṁ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle”ti?                                                                    “Evambhante.”                                                                                                                                                 “Kinnu me tumhe bhikkhave evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha: ‘Yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti[6745] sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’”ti.[6746]                                                                                                            “No ‘hetaṁ bhante.”

7. Nanu me tumhe bhikkhave evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānātha: “Idh’ ekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Idha pan’ ekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Idh’ ekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Idhapan’ ekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Idh’ ekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Idha pan’ ekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī”ti. “Evambhante.”

8. Sādhu bhikkhave. Mayā c’etaṁ bhikkhave aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: “‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti. Evamahaṁ ajānanto: ‘Evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadeyyaṁ, api nu me etaṁ bhikkhave patirūpaṁ abhavissā”ti.                                                   “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                     “Yasmā ca kho etaṁ bhikkhave mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ[6747] paññāya. ‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti. Tasmāhaṁ: ‘Evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadāmi.                                        Mayā c’ etaṁ bhikkhave aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: ‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti. Evamahaṁ ajānanto: ‘Evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ upasampajja[6748] viharathā’ti vadeyyaṁ, api nu me etaṁ bhikkhave patirūpaṁ abhavissā’”ti?                                                                                                                                     “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                      “Yasmā ca kho etaṁ bhikkhave mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti. Tasmāhaṁ evarūpaṁ sukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā”ti vadāmi.

9. Mayā c’ etaṁ bhikkhave aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: “‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāntī’ti. Evamahaṁ ajānanto: ‘Evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadeyyaṁ, api nu me etaṁ bhikkhave patirūpaṁ abhavissā”ti.                                                                                      “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                      “Yasmā ca kho etaṁ bhikkhave mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti. Tasmāhaṁ evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ pajahathā”ti vadāmi.                                        Mayā c’ etaṁ bhikkhave aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: “Idhekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti. Evamahaṁ ajānanto: ‘Evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā’ti. Vadeyyaṁ, api nu me etaṁ bhikkhave patirūpaṁ abhavissā’”ti.                                                                         “No hetambhante.”                                                                                                                                          “Yasmā ca kho etaṁ bhikkhave mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti. Tasmāhaṁ evarūpaṁ dukkhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā”ti vadāmi.

10. Mayā c‘ etaṁ bhikkhave aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: “‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhayanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti. Evamahaṁ ajānanto: ‘Evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ pajahathā’ti vadeyyaṁ, api nu me etaṁ bhikkhave patirūpaṁ abhavissā’”ti.                                                   “No hetambhante.”                                                                                                                                     “Yasmā ca kho etaṁ bhikkhave mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti. Tasmāhaṁ evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ pajahathā’”ti vadāmi.  Mayā c’ etaṁ bhikkhave aññātaṁ abhavissa adiṭṭhaṁ aviditaṁ asacchikataṁ aphassitaṁ paññāya: “‘Idhekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhayantī’ti. Evamahaṁ ajānanto: ‘Evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā’ti vadeyyaṁ, api nu me etaṁ bhikkhave patirūpaṁ abhavissā”ti.                           “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                     “Yasmā ca kho etaṁ bhikkhave mayā ñātaṁ diṭṭhaṁ viditaṁ sacchikataṁ phassitaṁ paññāya: ‘Idh’ ekaccassa evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti. Tasmāhaṁ evarūpaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ upasampajja viharathā”ti vadāmi.

11. “‘N’ āhaṁ bhikkhave sabbesaṁ yeva bhikkhūnaṁ appamādena[6749] karaṇīyan’ti vadāmi; ‘Naṁ panāhaṁ bhikkhave sabbesaṁ yeva bhikkhūnaṁ nāppamādena karaṇīyan’”ti vadāmi.

12. “Ye te bhikkhave bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā[6750] parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā, tathārūpānāhaṁ bhikkhave bhikkhūnaṁ nāppamādena karaṇīyan”ti vadāmi.                                                                                             Taṁ kissa hetu? Kataṁ tesaṁ appamādena abhabbā[6751] te pamajjituṁ.[6752]

13. “Ye ca kho te bhikkhave bhikkhū sekkhā appattamānasā[6753] anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā[6754] viharanti, tathārūpānāhaṁ bhikkhave bhikkhūnaṁ appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.                                  Taṁ kissa hetu? “App’ eva nām’ ime āyasmanto anulomikāni[6755] senāsanāni paṭisevamānā kalyāṇamitte bhajamānā indriyāni samannānayamānā[6756] yass’ atthāya kulaputtā sammad’ eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyun”ti. “Imaṁ kho ahaṁ bhikkhave imesaṁ bhikkhūnaṁ appamādaphalaṁ sampassamāno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.

14. Sattime bhikkhave puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame satta? Ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhī[6757] diṭṭhappatto[6758] saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī.

15. Katamo ca bhikkhave puggalo ubhatobhāgavimutto?[6759] “Idha bhikkhave ekacco puggalo ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo ubhatobhāgavimutto. Imassa kho ahaṁ bhikkhave bhikkhuno na appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.                                                                                                              Taṁ kissa hetu? Kataṁ tassa appamādena abhabbo so pamajjituṁ.

16. Katamo ca bhikkhave puggalo paññāvimutto?[6760] “Idha bhikkhave ekacco puggalo ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo paññāvimutto. Imassa pi kho ahaṁ bhikkhave bhikkhuno na appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.                                                                                                                   Taṁ kissa hetu? Kataṁ tassa appamādena abhabbo so pamajjituṁ.

17. Katamo ca bhikkhave puggalo kāyasakkhī?[6761] “Idha bhikkhave ekacco puggalo ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo kāyasakkhi. Imassa kho ahaṁ bhikkhave bhikkhuno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.                                                                                          Taṁ kissa hetu? “Appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yass’ atthāya kulaputtā sammad’ eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti. “Imaṁ kho ahaṁ bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.

18. Katamo ca bhikkhave puggalo diṭṭhappatto?[6762] “Idha bhikkhave ekacco puggalo ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Tathāgatappaveditā[6763] cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā[6764] honti vocaritā.[6765] Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo diṭṭhappatto. Imassa pi kho ahaṁ bhikkhave bhikkhuno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.                                                                                                                                                           Taṁ kissa hetu? “Appevanāma ayam āyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yass’ atthāya kulaputtā sammad’ eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti. Imaṁ kho ahaṁ bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.

19. Katamo ca bhikkhave puggalo saddhāvimutto?[6766] “Idha bhikkhave ekacco puggalo ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Tathāgate cassa saddhā niviṭṭhā[6767] hoti mūlajātā patiṭṭhitā.[6768] Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo saddhāvimutto. Imassa pi kho ahaṁ bhikkhave bhikkhuno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? “Appevanāma ayamāsasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yass’ atthāya kulaputtā sammad’ eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. Imaṁ kho ahaṁ bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.

20. Katamo ca bhikkhave puggalo dhammānusārī?[6769] “Idha bhikkhave ekacco puggalo ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā aparikkhīṇā honti, Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti,[6770] api cassa ime dhammā honti, seyyathīdaṁ: saddhindriyaṁ viriyindriyaṁ satindriyaṁ samādhindriyaṁ paññindriyaṁ. Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo dhammānusārī. Imassa pi kho ahaṁ bhikkhave bhikkhuno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.                                                                                                                                   Taṁ kissa hetu? “Appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yass’ atthāya kulaputtā sammad’ eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. Imaṁ kho ahaṁ bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.

21. Katamo ca bhikkhave puggalo saddhānusārī?[6771] “Idha bhikkhave ekacco puggalo ye, te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā aparikkhīṇā honti. Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ,[6772] api cassa ime dhammā honti. Seyyathīdaṁ: saddhindriyaṁ viriyindriyaṁ satindriyaṁ samādhindriyaṁ paññindriyaṁ. Ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo saddhānusārī. Imassa pi kho ahaṁ bhikkhave bhikkhuno na appamādena karaṇīyan”ti vadāmi. Taṁ kissa hetu? “Appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yass’ atthāya kulaputtā sammad’ eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. Imaṁ kho ahaṁ bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaṁ sampassamāno appamādena karaṇīyan”ti vadāmi.

22. N’ āhaṁ bhikkhave ādiken’ eva[6773] aññārādhanaṁ[6774] vadāmi. Api ca bhikkhave anupubbasikkhā[6775] anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā aññārādhanā hoti.

23. Kathañca bhikkhave anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā aññārādhanā hoti? “Idha bhikkhave saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati,[6776] payirupāsanto sotaṁ odahati,[6777] ohitasoto[6778] dhammaṁ suṇāti, sutvā dhammaṁ dhāreti, dhatānaṁ[6779] dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati,[6780] atthaṁ upaparikkhato dhammā nijjhānaṁ khamanti,[6781] dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati,[6782] chandajāto ussahati,[6783] ussahitvā tuleti,[6784] tulayitvā padahati,[6785] pahitatto[6786] samāno kāyena ceva paramaṁ saccaṁ sacchikaroti, paññāya ca naṁ paṭivijjha[6787] passati.

24. Sāpi nāma bhikkhave saddhā nāhosi, tampi nāma bhikkhave upasaṅkamanaṁ nāhosi, sāpi nāma bhikkhave payirupāsanā nāhosi, tampi nāma bhikkhave sotāvadhānaṁ nāhosi, tampi nāma bhikkhave dhammasavanaṁ nāhosi, sāpi nāma bhikkhave dhammadhāraṇā nāhosi, sāpi nāma bhikkhave atthūpaparikkhā nāhosi, sāpi nāma bhikkhave dhammanijjhānakkhanti nāhosi, sopi nāma bhikkhave chando nāhosi, so pi nāma bhikkhave ussāho nāhosi, sāpi nāma bhikkhave tulanā nāhosi, tampi nāma bhikkhave padhānaṁ nāhosi. Vippaṭipannā[6788] ’ttha bhikkhave; micchāpaṭipannā ’ttha bhikkhave. Kīvadūrev[6789] ‘ime bhikkhave moghapurisā apakkantā[6790] imasmā dhammavinayā!

25. “Atthi bhikkhave catuppadaṁ veyyākaraṇaṁ yass’ uddiṭṭhassa[6791] viññū puriso na cirass’ eva paññāy’ atthaṁ ājāneyya. Uddisissāmi[6792] vo bhikkhave, ājānissatha me ‘tan”ti.                                                                      “Ke ca mayaṁ bhante, ke ca dhammassa aññātāro”ti?[6793]

26. Yopi so bhikkhave Satthā āmisagaru āmisadāyādo[6794] āmisehi saṁsaṭṭho[6795] viharati, tassa p’ ayaṁ evarūpī paṇopaṇaviyā[6796] na upeti:[6797] “Evañca no assa, atha naṁ kareyyāma, na ca no evamassa, na naṁ kareyyāmā”ti. Kimpana bhikkhave yaṁ Tathāgato sabbaso āmisehi visaṁsaṭṭho viharati?

27. Saddhassa bhikkhave sāvakassa Satthusāsane pariyogāya[6798] vattato ayam anudhammo hoti: “Satthā Bhagavā sāvako ‘hamasmi; jānāti Bhagavā, nāhaṁ jānāmī”ti. Saddhassa bhikkhave sāvakassa Satthusāsane pariyogāya vattato rumhaniyaṁ[6799] satthusāsanaṁ hoti ojavantaṁ.[6800] Saddhassa bhikkhave sāvakassa Satthusāsane pariyogāya vattato ayam anudhammo hoti: “Kāmaṁ taco ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu[6801] sarīre upasussatu[6802] maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisatthāmena purisaviriyena purisaparakkamena[6803] pattabbaṁ, na taṁ apāpuṇitvā viriyassa Satthānaṁ bhavissatī”ti. Saddhassa bhikkhave sāvakassa Satthusāsane pariyogāya vattato dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: “Diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese[6804] anāgāmitā”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti.

~ Kīṭāgirisuttaṁ dasamaṁ. ~

Bhikkhuvaggo dutiyo

Tassa vaggassa uddānaṁ

Kuñjara rāhula sassata lokā māluṅkyaputto ca bhaddāli nāmo

Khuddadijātha sahampati yācaṁ nālaka raññikīṭāgirināmo.

 

(M.71.) Tevijjavacchagotta suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ.

2. Tena kho pana samayena Vacchagotto paribbājako[6805] Ekapuṇḍarīke[6806] paribbājakārāme paṭivasati.

3. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Vesāliyaṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho Bhagavato etadahosi: “Atippago kho tāva Vesāliyaṁ piṇḍāya carituṁ, yannūnāhaṁ yena Ekapuṇḍarīko paribbājakārāmo yena Vacchagotto paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. 

4. Atha kho Bhagavā yena Ekapuṇḍarīko paribbājakārāmo yena Vacchagotto paribbājako tenupasaṅkami. Addasā kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ dūrato va āgacchantaṁ, disvāna Bhagavantaṁ etadavoca: “Etu kho bhante Bhagavā, svāgataṁ bhante Bhagavato, cirassaṁ kho bhante Bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi[6807] yadidaṁ idhāgamanāya,[6808] nisīdatu bhante Bhagavā idam āsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Vacchagottopi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca:

5. Sutaṁ metaṁ bhante. Samaṇo Gotamo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: “Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa[6809] ca satataṁ samitaṁ[6810] ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan”ti. Ye te bhante evamāhaṁsu: “Samaṇo Gotamo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: “Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan”ti. Kacci te bhante Bhagavato vuttavādino[6811] na ca Bhagavantaṁ abhūtena[6812] abbhācikkhanti.[6813] Dhammassa cānudhammaṁ byākaronti,[6814] na ca koci sahadhammiko[6815] vādānuvādo[6816] gārayhaṁ[6817] ṭhānaṁ āgacchatī”ti. Ye te Vaccha evamāhaṁsu: “Samaṇo Gotamo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: ‘Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti. Na me te vuttavādino abbhācikkhanti ca pana maṁ te asatā[6818] abhūtenā”ti.

6. “Kathaṁ byākaramānā pana mayaṁ bhante vuttavādino ceva Bhagavato assāma, na ca Bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyāma? Dhammassa cānudhammaṁ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? 

“Tevijjo[6819] samaṇo Gotamo”ti kho Vaccha byākaramāno vuttavādī ceva me assa, na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya. Dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyya.

7. Ahaṁ hi Vaccha yāvadeva ākaṅkhāmi: anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Seyyathīdaṁ: “Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi.

8. Ahaṁ hi Vaccha yāvadeva ākaṅkhāmi: “Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi.

9. Ahaṁ hi Vaccha āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi.

10. “‘Tevijjo samaṇo Gotamo’ti kho Vaccha byākaramāno vuttavādī ceva me assa na ca maṁ abhūtena abbhācikkheyya. Dhammassa cānudhammaṁ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti.

11. Evaṁ vutte, Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Atthi nu kho bho Gotama koci gihī gihīsaññojanaṁ[6820] appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti? “Natthi[6821] kho Vaccha koci gihī gihīsaññojanaṁ appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti.

12. “Atthi pana bho Gotama koci gihī gihīsaññojanaṁ appahāya kāyassa bhedā saggūpago”ti?[6822] “Na kho Vaccha ekaññeva sataṁ[6823] na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye gihīsaññojanaṁ appahāya kāyassa bhedā saggūpagā”ti.

13. “Atthi nu kho bho Gotama koci Ājīvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti? “Natthi kho Vaccha koci Ājīvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti.

14. “Atthi pana bho Gotama koci Ājīvako kāyassa bhedā saggūpago”ti? Ito kho so Vaccha ekanavuto kappo[6824] yamahaṁ anussarāmi, nābhijānāmi[6825] kañci Ājīvakaṁ saggūpagaṁ aññatra ekena, sopāsi kammavādī kiriyavādī”ti.[6826]

15. “Evaṁ sante bho Gotama suññaṁ aduṁ[6827] titthāyatanaṁ[6828] antamaso saggūpagenāpī”ti. “Evaṁ sante Vaccha suññaṁ aduṁ titthāyatanaṁ antamaso saggūpagenāpī”ti.                                                        “Idamavoca Bhagavā, attamano Vacchagotto paribbājako Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Tevijjavacchagotta suttaṁ paṭhamaṁ. ~

 

(M.72.) Aggivacchagotta suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho Vacchagotto paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca:

3. Kinnu kho bho Gotama: “‘Sassato loko idameva saccaṁ moghamaññan’ti[6829] evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti?[6830] Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Sassato loko idameva saccaṁ moghamaññan”ti.[6831]

4. Kimpana bho Gotama: “‘Asassato loko idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Asassato loko idameva saccaṁ moghamaññan”ti.

5. Kinnu kho Gotama: “‘Antavā loko idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Antavā loko idameva saccaṁ moghamaññan”ti.

6. Kimpana bho Gotama: “‘Anantavā loko idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Anantavā loko idameva saccaṁ moghamaññan”ti.

7. Kinnu kho bho Gotama: “‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ idameva saccaṁ moghamaññan”ti.

8. Kimpana bho Gotama: “‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ idameva saccaṁ moghamaññan”ti.

9. Kinnu kho bho Gotama: “‘Hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan”ti.

10. Kimpana bho Gotama: “‘Na hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Na hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan”ti.

11. Kinnu kho bho Gotama: “‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan”ti.

12. Kimpana bho Gotama: “‘Neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan”ti.

13. Kinnu kho bho Gotama: “‘Sassato loko idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti? Iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “‘Sassato loko idameva saccaṁ moghamaññantī’ti vadesi. Kimpana bho Gotama: “Asassato loko idameva saccaṁ moghamaññan”ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti. Iti puṭṭho samāno: “Na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: ‘Sassato loko idameva saccaṁ moghamaññantī’”ti vadesi. Kinnu kho bho Gotama: “‘Antavā loko idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti. Iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Antavā loko idameva saccaṁ moghamaññantī”ti vadesi. Kimpana bho Gotama: “‘Anantavā loko idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti. Iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Anantavā loko idameva saccaṁ moghamaññantī”ti vadesi. Kinnu kho bho Gotama: “‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti. Iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ idameva saccaṁ moghamaññantī”ti vadesi. Kimpana bho Gotama: “‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti. Iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ idameva saccaṁ moghamaññantī”ti vadesi. Kinnu kho bho Gotama: “‘Hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti. Iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññantī”ti vadesi. Kimpana bho Gotama: “‘Na hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamañña’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti. Iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Na hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññantī”ti vadesi. Kinnu kho bho Gotama: “‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti. Iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññantī”ti vadesi. Kimpana bho gotama: “‘Neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññan’ti evaṁ diṭṭhī bhavaṁ Gotamo”ti. Iti puṭṭho samāno na kho ahaṁ Vaccha evaṁ diṭṭhī: “Neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā idameva saccaṁ moghamaññantī”ti vadesi. Kimpana bhavaṁ Gotamo: “Ādīnavaṁ sampassamāno evaṁ imāni sabbaso diṭṭhigatāni anupagato”ti.[6832]

14. “‘Sassato loko’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ,[6833] sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. “‘Asassato loko’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. “‘Antavā loko’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. “‘Anantavā loko’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. “‘Taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. “‘Aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. “‘Hoti Tathāgato parammaraṇā’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. “‘Na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. “‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. “‘Neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā’ti kho Vaccha diṭṭhigatametaṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāraṁ diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditaṁ diṭṭhisaṁyojanaṁ, sadukkhaṁ savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. Imaṁ kho ahaṁ Vaccha ādīnavaṁ sampassamāno evaṁ imāni sabbaso diṭṭhigatāni anupagato”ti.

15. “‘Atthi pana bhoto Gotamassa kiñci diṭṭhigatan’ti? ‘Diṭṭhigatan’ti kho Vaccha apanītametaṁ[6834] Tathāgatassa. Diṭṭhaṁ hetaṁ Vaccha Tathāgatena: ‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṁ samudayo, iti saṅkhārānaṁ atthaṁgamo; iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Tasmā Tathāgato sabbamaññitānaṁ sabbamathitānaṁ sabbaahiṅkāramamiṅkāramānānusayānaṁ[6835] khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anupādā vimuttoti vadāmī”ti.

16. “‘Evaṁ vimuttacitto pana bho Gotama bhikkhu kuhiṁ[6836] upapajjatī’ti? ‘Upapajjatī’ti kho Vaccha na upeti.[6837] ‘Tena hi bho Gotama na upapajjatī’ti? ‘Na upapajjatī’ti kho Vaccha na upeti. ‘Tena hi bho Gotama upapajjatī’ti ca na ca upapajjatī’ti? ‘Upapajjati ca na ca upapajjatī’ti kho Vaccha na upeti. ‘Tena hi bho Gotama neva upapajjati na nūpapajjatī’ti? ‘Neva upapajjati na nūpapajjatī’ti kho Vaccha na upetī”ti.

17. “‘Evaṁ vimuttacitto pana bho Gotama bhikkhu kuhiṁ upapajjatī’ti. Iti puṭṭho samāno ‘upapajjatī’ti kho Vaccha na upetī”ti vadesi. ‘Tena hi bho Gotama na upapajjatī’ti. Iti puṭṭho samāno ‘na upapajjatī’ti kho Vaccha na upetī’ti vadesi. ‘Tena hi bho Gotama upapajjati ca na ca upapajjatī’ti. Iti puṭṭho samāno upapajjati ca na ca upapajjatī’ti kho Vaccha na upetī’ti vadesi. ‘Tena hi bho Gotama neva upapajjati na nūpapajjatī’ti. Iti puṭṭho samāno neva upapajjati, na nūpapajjatī’ti kho Vaccha na upetī’ti vadesi. Etthāhaṁ bho Gotama aññāṇamāpādiṁ, ettha sammohamāpādiṁ.[6838] Yāpi me esā bhoto Gotamassa purimena[6839] kathāsallāpena ahu pasādamattā,[6840] sāpi me etarahi antarahitā’”ti.[6841]

18. Alaṁ hi te Vaccha aññāṇāya, alaṁ sammohāya. Gambhīro[6842] h’ āyaṁ Vaccha dhammo duddaso duranubodho[6843] santo paṇīto atakkāvacaro[6844] nipuṇo[6845] paṇḍitavedanīyo.[6846] So tayā dujjāno[6847] aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena aññatthācariyakena.[6848] Tena hi Vaccha tañ yev ettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya[6849] tathā naṁ byākareyyāsi.

19. “‘Taṁ kiṁ maññasi Vaccha, sace te purato[6850] aggi jaleyya,[6851] jāneyyāsi tvaṁ ayaṁ me purato aggi jalatī’ti? ‘Sace me bho Gotama purato aggi jaleyya, jāneyyāhaṁ ayaṁ me purato aggi jalatī’ti. ‘Sace pana taṁ Vaccha evaṁ puccheyya, yo te ayaṁ purato aggi jalati, ayaṁ aggi kiṁ paṭicca jalatī’ti. ‘Evaṁ puṭṭho tvaṁ Vaccha kinti byākareyyāsī’ti? ‘Sace maṁ bho Gotama evaṁ puccheyya yo te ayaṁ purato aggi jalati, ayaṁ aggi kiṁ paṭicca jalatī’ti. ‘Evaṁ puṭṭho ahaṁ bho Gotama evaṁ byākareyyaṁ, yo me ayaṁ purato aggi jalati, ayaṁ aggi tiṇakaṭṭhūpādānaṁ[6852] paṭicca jalatī’ti. ‘Sace te Vaccha purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāsi tvaṁ ayaṁ me purato aggi nibbuto’ti? ‘Sace me bho Gotama purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāhaṁ ayaṁ me purato aggi nibbuto’ti. ‘Sace pana taṁ Vaccha evaṁ puccheyya yo te ayaṁ purato aggi nibbuto, so aggi ito katamaṁ disaṁ gato, puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā’ti. ‘Evaṁ puṭṭho tvaṁ Vaccha kinti byākareyyāsī’ti? ‘Na upeti bho Gotama. Yaṁ hi so Gotama aggi tiṇakaṭṭhūpādānaṁ paṭicca ajali, tassa ca pariyādānā[6853] aññassa ca anupahārā anāhāro[6854] nibbuto teva saṅkhaṁ gacchatī’”ti.[6855]

20. “‘Evameva kho Vaccha yena rūpena Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, taṁ rūpaṁ Tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvakataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Rūpasaṅkhāvimutto kho Vaccha Tathāgato gambhīro appameyyo[6856] duppariyogāho[6857] seyyathāpi mahāsamuddo[6858] ‘upapajjatī’ti na upeti, ‘na upapajjatī’ti na upeti, ‘upapajjati ca na ca upapajjatī’ti na upeti, ‘neva upapajjati na nūpapajjatī’ti na upeti. Yāya vedanāya Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, sā vedanā Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāva katā āyatiṁ anuppādadhammā. Vedanā saṅkhāvimutto kho Vaccha Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho seyyathāpi mahāsamuddo ‘upapajjatī’ti na upeti, ‘na upapajjatī’ti na upeti, ‘upapajjati ca na ca upapajjatī’ti na upeti, ‘neva upapajjati nūpapajjatī’ti na upeti. Yāya saññāya Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, sā saññā Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saññāsaṅkhāvimutto kho Vaccha Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho seyyathāpi mahāsamuddo ‘upapajjatī’ti na upeti, ‘na upapajjatī’ti na upeti, ‘upapajjati ca na ca upapajjatī’ti na upeti, ‘neva upapajjati na nūpapajjatī’ti na upeti. Yehi saṅkhārehi Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, te saṅkhārā Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā. Saṅkhārasaṅkhāvimutto kho Vaccha Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho seyyathāpi mahāsamuddo ‘upapajjatī’ti na upeti, ‘na upapajjatī’ti na upeti, ‘upapajjati ca na ca upapajjatī’ti na upeti, ‘neva upapajjati na nūpapajjatī’ti na upeti. Yena viññāṇena Tathāgataṁ paññāpayamāno paññāpeyya, taṁ viññāṇaṁ Tathāgatassa pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvakataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. Viññāṇasaṅkhāvimutto kho Vaccha Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho seyyathāpi mahāsamuddo ‘upapajjatī’ti na upeti, ‘na upapajjatī’ti na upeti, ‘upapajjati ca na ca upapajjatī’ti na upeti, ‘neva upapajjati na nūpapajjatī’ti na upetī’”ti.

21. Evaṁ vutte Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Seyyathāpi bho Gotama gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahāsāḷarukkho, tassa aniccatā[6859] sākhāpalāsaṁ[6860] palujjeyya[6861] tacapapaṭikaṁ[6862] palujjeyya pheggu[6863] palujjeyya. So aparena samayena apagatasākhāpalāso apagatatacapapaṭiko apagataphegguko suddho[6864] assa sāre[6865] patiṭṭhito,[6866] evamevidaṁ bhoto Gotamassa pāvacanaṁ[6867] apagatasākhāpalāsaṁ apagatatacapapaṭikaṁ apagatapheggukaṁ suddhaṁ sāre patiṭṭhitaṁ.

22. Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama, seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya: ‘Andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī’ti, evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan’”ti.

~ Aggivacchagotta suttaṁ dutiyaṁ. ~

 

(M.73.) Mahāvacchagottasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veluvane Kalandakanivāpe.

2. Atha kho Vacchagotto paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca:

3. “‘Dīgharattāhaṁ bhotā Gotamena sahakathī,[6868] sādhu me bhavaṁ Gotamo saṅkhittena kusalākusalaṁ desetū’ti. ‘Saṅkhittenapi kho te ahaṁ Vaccha kusalākusalaṁ deseyyaṁ, vitthārenapi[6869] kho te ahaṁ Vaccha kusalākusalaṁ deseyyaṁ. Api ca te ahaṁ Vaccha saṅkhittena kusalākusalaṁ desissāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasikarohi bhāsissāmī’ti. ‘Evaṁ bho’ti kho Vacchagotto paribbājako Bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

4. ‘Lobho kho Vaccha akusalaṁ, alobho kusalaṁ. Doso kho Vaccha akusalaṁ, adoso kusalaṁ. Moho kho Vaccha akusalaṁ, amoho kusalaṁ. Iti kho Vaccha ime tayo dhammā akusalā, tayo dhammā kusalā.

5. Pāṇātipāto kho Vaccha akusalaṁ, pāṇātipātā veramaṇī kusalaṁ. Adinnādānaṁ kho Vaccha akusalaṁ, adinnādānā veramaṇī kusalaṁ. Kāmesumicchācāro kho Vaccha akusalaṁ, kāmesumicchācārā veramaṇī kusalaṁ. Musāvādo kho Vaccha akusalaṁ, musāvādā veramaṇī kusalaṁ. Pisunā vācā kho Vaccha akusalaṁ, pisunā vācā veramaṇī kusalaṁ. Pharusā vācā kho Vaccha akusalaṁ, pharusā vācā veramaṇī kusalaṁ. Samphappalāpā kho Vaccha akusalaṁ, samphappalāpā veramaṇī kusalaṁ. Abhijjhā kho Vaccha akusalaṁ, anabhijjhā kusalaṁ. Byāpādo kho Vaccha akusalaṁ, abyāpādo kusalaṁ. Micchādiṭṭhi kho Vaccha akusalaṁ, sammādiṭṭhi kusalaṁ. Iti kho Vaccha ime dasa dhammā akusalā, dasa dhammā kusalā.

6. Yatho kho Vaccha bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā. So hoti bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññāvimutto’ti.

7. ‘Tiṭṭhatu[6870] bhavaṁ Gotamo. Atthi pana bhoto Gotamassa ekabhikkhūpi sāvako āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. ‘Na kho Vaccha ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye bhikkhū mama sāvakā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’ti.

8. ‘Tiṭṭhatu bhavaṁ Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū. Atthi pana bhoto Gotamassa ekabhikkhunīpi sāvikā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. ‘Na kho Vaccha ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā bhikkhuniyo mama sāvikā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’ti.

9. ‘Tiṭṭhatu bhavaṁ Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo. Atthi pana bhoto Gotamassa ekūpāsakopi sāvako gihī odātavasano[6871] brahmacārī pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. ‘Na kho Vaccha ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā brahmacārino pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā’ti.

10. ‘Tiṭṭhatu bhavaṁ Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino. Atthi pana bhoto Gotamassa ekūpāsakopi gihī odātavasano kāmabhogī[6872] sāsanakaro[6873] ovādapatikaro[6874] tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī’ti. ‘Na kho Vaccha ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni  na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā kāmabhogino sasanakarā ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā satthusāsane viharantī’ti.

11. ‘Tiṭṭhatu bhavaṁ Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino. Atthi pana bhoto Gotamassa ekūpāsikāpi sāvikā gihinī odātavasanā brahmacāriṇī pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. ‘Na kho Vaccha ekaṁ yeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyiniyo anāvattidhammā tasmā lokā’ti.

12. ‘Tiṭṭhatu bhavaṁ Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino, tiṭṭhantu upāsikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo. Atthi pana bhoto Gotamassa ekūpāsikāpi sāvikā gihinī odātavasanā kāmabhoginī sāsanakarā ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharatī’ti. ‘Na kho Vaccha ekaṁ yeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañcasatāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo sāsanakarā ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharantī’ti.

13. Sace hi bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavaṁ eva Gotamo ārādhako[6875] abhavissa, no ca kho bhikkhū ārādhakā abhaviṁsu. Evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ[6876] abhavissa ten’ aṅgena, yasmā ca kho bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañ ceva Gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā. Evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ ten aṅgena. Sace hi bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañ ceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṁsu, no ca kho bhikkhuniyo ārādhikā abhaviṁsu, evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena, yasmā ca kho bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañ ceva Gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhūniyoca ārādhikā, evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. Sace hi bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañ ceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṁsu, bhikkhūniyo ca ārādhikā abhaviṁsu, no ca kho upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhaviṁsu, evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena, yasmā ca kho bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañ ceva Gotamo ārādhako, bhikkhu ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā, evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. Sace hi bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañ ceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṁsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhaviṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhaviṁsu, no ca kho upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhaviṁsu, evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena, yasmā ca kho bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañceva Gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā, evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. Sace hi bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañ ceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṁsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhaviṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhaviṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhaviṁsu, no ca kho upāsikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo ārādhikā abhaviṁsu, evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena, yasmā ca kho bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañ ceva Gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo ārādhikā, evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena. Sace hi bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhaviṁsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhaviṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhaviṁsu, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhaviṁsu, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo ārādhikā abhaviṁsu, no ca kho upāsikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā abhaviṁsu, evamidaṁ brahmacariyaṁ aparipūraṁ abhavissa tenaṅgena, yasmā ca kho bho Gotama imaṁ dhammaṁ bhavañ ceva Gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo ārādhikā upāsikā ca gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā. Evamidaṁ brahmacariyaṁ paripūraṁ tenaṅgena.

14. Seyyathāpi bho Gotama Gaṅgānadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabhārā samuddaṁ[6877] āhacca[6878] tiṭṭhati. Evamevāyaṁ bhoto Gotamassa parisā sagahaṭṭhapabbajitā[6879] nibbānaninnā nibbānapoṇā nibbānapabbhārā nibbānaṁ āhacca tiṭṭhati.

15. Abhikkantaṁ bho Gotama abhikkantaṁ bho Gotama, seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya: “andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti. Evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto Gotamassa santike pabbajjaṁ labheyyaṁ upasampadanti.

16. Yo kho Vaccha aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ: “So cattāro māse parivasati,[6880] catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā[6881] bhikkhū pabbājenti, upasampādenti[6882] bhikkhubhāvāya.[6883] Api ca m ettha puggalavemattatā viditā”ti.[6884] “Sace bhante aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ ākaṅkhantā upasampadaṁ cattāro  māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṁ maṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.

17. Alattha kho Vacchagotto paribbājako Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā Vacchagotto addhamāsūpasampanno[6885] yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Vacchagotto Bhagavantaṁ etadavoca: “Yāvatakaṁ bhante sekhena ñāṇena sekhāya vijjāya pattabbaṁ, anuppattaṁ taṁ mayā uttariṁ me Bhagavā dhammaṁ desetū”ti.

18. Tena hi tvaṁ Vaccha, dve dhamme uttariṁ bhāvehi samathañca vipassanañca. Ime kho te Vaccha dve dhammā uttariṁ bhāvitā samatho ca vipassanāca, anekadhātupaṭivedhāya[6886] saṁvattissanti.

19. So tvaṁ Vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: “Anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ, ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ, āvībhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gaccheyyaṁ seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṁ kareyyaṁ seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne gaccheyyaṁ seyyathāpi paṭhaviyaṁ, ākāsepi pallaṅkena kameyyaṁ seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṁ mahiddhike evaṁ mahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṁ, parimajjeyyaṁ, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan”ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi sati sati āyatane.

20. So tvaṁ Vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: “Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ, dibbe ca mānuse ca , ye dūre santike cā”ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi sati sati āyatane.

21. So tvaṁ Vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: “Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ. Sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ; sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ; samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajāneyyaṁ; saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ; mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ; sa uttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ; samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ; vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajāneyyaṁ, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan”ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi sati sati āyatane.

22. So tvaṁ Vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: “Anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathīdaṁ: ‘ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan”ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi sati sati āyatane.

23. So tvaṁ Vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: “Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṁ, ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan”ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi sati sati āyatane.

24. So tvaṁ Vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: “Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭhevadhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan”ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇissasi sati sati āyataneti.

25. Atha kho āyasmā Vacchagotto Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

26. Atha kho āyasmā Vacchagotto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi: “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca kho panāyasmā Vacchagotto arahataṁ ahosi.

27. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavantaṁ dassanāya gacchanti. Addasā kho āyasmā Vacchagotto te bhikkhū dūratova gacchante, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: “Handa kahaṁ pana tumhe āyasmanto gacchathā’ti? ‘Bhagavantaṁ kho mayaṁ āvuso dassanāya gacchāmā’ti. Tena ’hāyasmanto mama vacanena Bhagavato pāde sirasā[6887] vandatha, evaṁ ca vadetha: ‘Vacchagotto bhante bhikkhu Bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti, pariciṇṇo[6888] me Bhagavā pariciṇṇo me Sugato’ti. ‘Evamāvuso’ti kho te bhikkhū āyasmato Vacchagottassa paccassosuṁ. Atha kho te bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etadavocuṁ: ‘Āyasmā bhante Vacchagotto Bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti: ‘Pariciṇṇo me bhagavā, pariciṇṇo me sugato’”ti.

28. Pubbeva me bhikkhave Vacchagotto bhikkhu cetasā ceto paricca vidito:[6889] “Tevijjo[6890] Vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo’ti. Devatāpi me etam atthaṁ ārocesuṁ: “Tevijjo bhante Vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo’”ti.

‘Idamavoca Bhagavā attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun’”ti.

~ Mahāvacchagottasuttaṁ tatiyaṁ. ~

 

 

(M.74.) Dīghanakhasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate Sūkarakhatāyaṁ.

2. Atha kho Dīghanakha paribbājako yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Dīghanakha paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Ahaṁ hi bho Gotama evaṁ vādī evaṁ diṭṭhī: ‘sabbaṁ me na khamatī’”ti?[6891] “Yāpi kho te esā Aggivessana diṭṭhi: ‘sabbaṁ me na khamatī’ti, esā pi te diṭṭhi na khamatī”ti? “Esā ce me bho Gotama diṭṭhi khameyya tam p’ assa tādisam[6892] eva, tam p ’assa tādisam evā”ti.

3. Ato kho te Aggivessana bahūhi bahutarā lokasmiṁ ye evamāhaṁsu: “Tam p’ assa tādisam eva, tam p’ assa tādisam evā”ti. Te tañceva diṭṭhiṁ nappajahanti, aññañca diṭṭhiṁ upādiyanti. Ato kho te Aggivessana tanūhi tanutarā[6893] lokasmiṁ ye evamāhaṁsu: “Tam p’ assa tādisam eva, tam p’ assa tādisam evā”ti. Te tañceva diṭṭhiṁ pajahanti, aññañca diṭṭhiṁ na upādiyanti.

4. Santaggivessana eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁdiṭṭhino: “‘Sabbaṁ me khamatī’ti. Santaggivessana eke samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁdiṭṭhino: ‘Sabbaṁ me na khamatī’ti. Santaggivessana eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘Ekaccaṁ[6894] me khamati, ekaccaṁ me na khamatī’ti. Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁdiṭṭhino: ‘Sabbaṁ me khamatī’ti, tesamayaṁ diṭṭhi sārāgāya santike saṁyogāya santike abhinandanāya santike ajjhosānāya santike upādānāya santike. Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁ vādino evaṁdiṭṭhino: ‘Sabbaṁ me na khamatī’ti, tesamayaṁ diṭṭhi asārāgāya santike asaṁyogāya santike anabhinandanāya santike anajjhosānāya santike anupādānāya santike”ti.

5. Evaṁ vutte Dīghanakho paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Ukkaṁsati me Bhavaṁ Gotamo diṭṭhigataṁ samukkaṁsati[6895] me bhavaṁ Gotamo diṭṭhigatan”ti. Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “Ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me na khamatī”ti. Yā hi kho nesaṁ khamati sāyaṁ diṭṭhi sārāgāya santike saṁyogāya santike abhinandanāya santike ajjhosānāya santike upādānāya santike; yāhi kho tesaṁ na khamati sāyaṁ diṭṭhi asārāgāya santike asaṁyogāya santike anabhinandanāya santike anajjhosānāya santike anupādānāya santike.

6. Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “Sabbaṁ me khamatī”ti. Tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Yā kho me ayaṁ diṭṭhi sabbaṁ me khamatī”ti, imañce ahaṁ diṭṭhiṁ thāmasā parāmassa[6896] abhinivissa[6897] vohareyyaṁ:[6898] “Idameva saccaṁ, moghamaññan”ti, dvīhi me assa viggaho. Yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “Sabbaṁ me khamatī”ti. Yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “Ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me na khamatī”ti. Imehi me assa dvīhi viggaho, iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā.[6899] Iti so  viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṁ pajahati. Aññañca diṭṭhiṁ na upādiyati, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo hoti.

7. Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “Sabbaṁ me na khamatī”ti. Tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Yā kho me ayaṁ diṭṭhi sabbaṁ me na khamatī”ti. Imañce ahaṁ diṭṭhiṁ thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaṁ: “Idameva saccaṁ, moghamaññan”ti, dvīhi me assa viggaho. Yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “Sabbaṁ me khamatī”ti. Yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “Ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me na khamatī”ti. Imehi me assa dvīhi viggaho, iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā. Iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṁ pajahati. Aññañca diṭṭhiṁ na upādiyati, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo hoti.

8. Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “Ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me na khamatī”ti. Tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Yā kho me ayaṁ diṭṭhi, ekaccaṁ me khamati, ekaccaṁ me na khamatī”ti. Imañce ahaṁ diṭṭhiṁ thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaṁ: “Idameva saccaṁ, moghamaññan”ti, dvīhi me assa viggaho. Yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “Sabbaṁ me khamatī”ti. Yo cāyaṁ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: “Sabbaṁ me na khamatī”ti, imehi me assa dvīhi viggaho, iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā. Iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani  sampassamāno tañceva diṭṭhiṁ pajahati. Aññañca diṭṭhiṁ na upādiyati, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ diṭṭhīnaṁ paṭinissaggo hoti.

9. Ayaṁ kho panaggivessana kāyo rūpī cātummahābhūtiko[6900] mātāpettikasambhavo[6901] odanakummāsūpacayo[6902] aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo[6903] aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato[6904] suññato anattato samanupassitabbo.[6905] Tassimaṁ kāyaṁ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassato, yo kāyasmiṁ kāyacchando kāyasneho kāyanvayatā[6906] sā pahīyati.

10. Tisso kho imā Aggivessana vedanā: “Sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Yasmiṁ Aggivessana samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye dukkhaṁ vedanaṁ vedeti, na adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti; sukhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Yasmiṁ Aggivessana samaye dukkhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, na adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti; dukkhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Yasmiṁ Aggivessana samaye adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, na dukkhaṁ vedanaṁ vedeti; aukkhamasukhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti.

11. Sukhāpi kho Aggivessana vedanā aniccā saṅkhatā[6907] paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā, dukkhāpi kho Aggivessana vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā, adukkhamasukhāpi kho Aggivessana vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā.

12. Evaṁ passaṁ Aggivessana sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti: “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti.

13. Evaṁ vimuttacitto kho Aggivessana bhikkhu na kenaci saṁvadati,[6908] na kenaci vivadati,[6909] yañca loke vuttaṁ teneva voharati aparāmasan”ti.[6910]

14. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti Bhagavantaṁ vījayamāno.[6911] Atha kho āyasmato Sāriputtassa etadahosi: “Tesaṁ tesaṁ kira no Bhagavā dhammānaṁ abhiññā pahāṇamāha, tesaṁ tesaṁ kira no Sugato dhammānaṁ abhiññā paṭinissaggamāhā”ti. Iti ’hidaṁ āyasmato Sāriputtassa paṭisañcikkhato[6912] anupādāya[6913] āsavehi cittaṁ vimucci.

15. Dīghanakhassa pana paribbājakassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: “Yaṁ kiñci samudaya dhammaṁ, sabbantaṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho Dīghanakha paribbājako  diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo[6914] tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo Satthusāsane Bhagavantaṁ etadavoca:

16. Abhikkantaṁ bho Gotama abhikkantaṁ bho Gotama, seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti, evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

~ Dīghanakhasuttaṁ catutthaṁ. ~

 

(M.75.) Māgandiyasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kurūsu viharati Kammāssadhammaṁ nāma Kurūnaṁ nigamo Bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre[6915] tiṇasantharake.[6916]

2. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Kammāssadhammaṁ piṇḍāya pāvisi, Kammāssadhamme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya, taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

3. Atha kho Māgandiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena Bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami. Addasā kho Māgandiyo paribbājako Bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasantharakaṁ paññattaṁ, disvāna Bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “Kassa nv’ ayaṁ bhoto Bhāradvājassa agyāgāre tiṇasantharako paññatto? Samaṇaseyyārūpaṁ maññe”ti.[6917]

4. Atthi bho Māgandiya samaṇo Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito. Taṁ kho pana bhavantaṁ Gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: “‘Itipi so Bhagavā Arahaṁ Sammāsambuddho Vijjācaraṇasampanno Sugato Lokavidū Anuttaro purisadammasārathī Satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā’ti. Tasse sā bhoto Gotamassa seyyā[6918] paññattā”ti.

5. “Duddiṭṭhaṁ vata bho Bhāradvāja addasāma ye mayaṁ tassa bhoto Gotamassa bhūnahuno[6919] seyyaṁ addasāmā”ti. “Rakkhassetaṁ Māgandiya vācaṁ, rakkhassetaṁ Māgandiya vācaṁ, bahū hi tassa bhoto Gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā[6920] vinītā[6921] ariye ñāye dhamme kusale”ti. Sammukhā[6922] ce pi mayaṁ bho Bhāradvāja taṁ bhavantaṁ Gotamaṁ passeyyāma sammukhā pi naṁ vadeyyāma: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Taṁ kissa hetu: “Evaṁ hi no sutte[6923] ocaratī”ti.[6924] “Sace taṁ bhoto Māgandiyassa agaru[6925] āroceyyam etaṁ samaṇassa Gotamassā”ti. “Appossukko[6926] bhavaṁ Bhāradvājo vuttova naṁ vadeyyā”ti. 

6. Assosi kho Bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya Bhāradvājagottassa brāhmaṇassa Māgandiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaṁ patisallānā vuṭṭhito yena Bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā nisīdi paññatte tiṇasantharake. Atha kho Bhāradvājagotto brāhmaṇo yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ Bhagavā etadavoca: “Ahu pana te Bhāradvāja Māgandiyena paribbājakena saddhiṁ imaṁ yeva tiṇasantharakaṁ ārabbha kocideva kathāsallāpo”ti. Evaṁ vutte Bhāradvājagotto brāhmaṇo saṁviggo[6927] lomahaṭṭhajāto[6928] Bhagavantaṁ etadavoca: “Etadeva kho pana mayaṁ bhoto Gotamassa ārocetukāmā, atha ca pana bhavaṁ Gotamo anakkhātaṁ yeva akkhāsī”ti.[6929]

7. Ayañca hidaṁ Bhagavato Bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti. Atha Māgandiyo paribbājako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena Bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṁ yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Māgandiyaṁ paribbājakaṁ Bhagavā etadavoca:

8. Cakkhuṁ kho Māgandiya rūpārāmaṁ rūparataṁ rūpasammuditaṁ,[6930] taṁ Tathāgatassa dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ,[6931] tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ Māgandiya sandhāya[6932] bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Etadeva kho pana me bho Gotama sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Taṁ kissa hetu: “Evaṁ hi no sutte ocaratī”ti. Sotaṁ kho Māgandiya saddārāmaṁ saddarataṁ saddasammuditaṁ, taṁ Tathāgatassa dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ Māgandiya sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Etadeva kho pana me bho Gotama sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Taṁ kissa hetu: “Evaṁ hi no sutte ocaratī”ti. Ghānaṁ kho Māgandiya gandhārāmaṁ gandharataṁ gandhasammuditaṁ, taṁ Tathāgatassa dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ Māgandiya sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Etadeva kho pana me bho Gotama sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Taṁ kissa hetu: “Evaṁ hi no sutte ocaratī”ti. Jivhā kho Māgandiya rasārāmā rasārattā rasasammuditā, sā Tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṁvutā, tassā ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ Māgandiya sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Etadeva kho pana me bho Gotama sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Taṁ kissa hetu: “Evaṁ hi no sutte ocaratī”ti. Kāyo kho Māgandiya phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato phoṭṭhabbammudito, so Tathāgatassa danto gutto rakkhito saṁvuto, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ Māgandiya sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Etadeva kho pana me bho Gotama sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Taṁ kissa hetu: “Evaṁ hi no sutte ocaratī”ti. Mano kho Māgandiya dhammārāmo dhammarato dhammasammudito, so Tathāgatassa danto gutto rakkhito saṁvuto, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. Idaṁ nu te etaṁ Māgandiya sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Etadeva kho pana me bho Gotama sandhāya bhāsitaṁ: “Bhūnahu samaṇo Gotamo”ti. Taṁ kissa hetu: “Evaṁ hi no sutte ocaratī”ti.

9. Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya idhekacco cakkhuviññeyyehi rūpehi paricāritapubbo[6933] assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena rūpānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca[6934] assādañca[6935] ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā rūpataṇhaṁ pahāya rūpapariḷāhaṁ[6936] paṭivinodetvā[6937] vigatapipāso[6938] ajjhattaṁ vūpasantacitto[6939] vihareyya. Imassa pana te Māgandiya kimassa vacanīyanti: “Na kiñci bho Gotama.” Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya idhekacco sotaviññeyyehi saddehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena saddānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā saddataṇhaṁ pahāya saddapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te Māgandiya kimassa vacanīyanti: “Na kiñci bho Gotama.” Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya idhekacco ghānaviññeyyehi gandhehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena gandhānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā gandhataṇhaṁ pahāya gandhapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te Māgandiya kimassa vacanīyanti: “Na kiñci bho Gotama.” Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya idhekacco jivhāviññeyyehi rasehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena rasānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā rasataṇhaṁ pahāya rasapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te Māgandiya kimassa vacanīyanti: “Na kiñci bho Gotama.” Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya idhekacco kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena poṭṭhabbānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṁ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te Māgandiya kimassa vacanīyanti: “Na kiñci bho Gotama.”

10. Ahaṁ kho pana Māgandiya pubbe agāriyabhūto[6940] samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto[6941] paricāresiṁ, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Sotaviññeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Tassa mayhaṁ Māgandiya tayo pāsādā[6942] ahesuṁ: eko vassiko eko hemantiko eko gimhiko.[6943] So kho ahaṁ Māgandiya vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi turiyehi paricārayamāno[6944] na  heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi.[6945] So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṁgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne[6946] kāmapariḷāhena pariḍayhamāne[6947] kāme paṭisevante.[6948] So tesaṁ na pihemi,[6949] na tattha abhiramāmi.[6950] Taṁ kissa hetu: yā hayaṁ Māgandiya ratī[6951] aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi api dibbaṁ sukhaṁ samadhigayha[6952] tiṭṭhati, tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.

11. Seyyathāpi Māgandiya gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo[6953] pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; sotaviñañeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya devānaṁ Tāvatiṁsānaṁ sahavyataṁ.[6954] So tattha Nandane vane accharāsaṅghaparivuto[6955] dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgīto paricāreyya. So passeyya gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ. Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya: “Api nu so devaputto Nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya mānusakānaṁ vā pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ, mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyā”ti.[6956] No hidaṁ bho Gotama. Taṁ kissa hetu: “Mānusakehi bho Gotama kāmehi dibbā kāmā abhikkantatarā[6957] paṇītatarā cā”ti.

12. Evameva kho ahaṁ Māgandiya pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; sotaviñañeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu: “Yā ha’ yaṁ Māgandiya rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi api dibbaṁ sukhaṁ samadigayha tiṭṭhati, tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.

13. Seyyathāpi Māgandiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto[6958] kimīhi[6959] khajjamāno nakhehi[6960] vaṇamukhāni vippatacchamāno[6961] aṅgārakāsuyā[6962] kāyaṁ paritāpeyya,[6963] tassa mittāmaccā ñātisāḷohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ[6964] upaṭṭhāpeyyuṁ,[6965] tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ[6966] kareyya, so taṁ bhesajjaṁ āgamma[6967] kuṭṭhehi parimucceyya arogo assa sukhī serī sayaṁvasī[6968] yena kāmaṅgamo. So aññaṁ kuṭṭhiṁ purisaṁ passeyya arugattaṁ pakkagattaṁ kimīhi khajjamānaṁ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṁ aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpentaṁ. Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya: “Api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya aṅgārakāsuyā vā bhesajjapaṭisevanāya vā”ti. “No hidaṁ bho Gotama.” Taṁ kissa hetu: “Roge hi bho Gotama sati bhesajjena karaṇīyaṁ hoti, roge asati bhesajjena karaṇīyaṁ na hotī”ti. 

14. Evameva kho ahaṁ Māgandiya pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṁ: cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; sotaviñañeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi; kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṁ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṁ kissa hetu: Yā ha’ yaṁ Māgandiya rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi api dibbaṁ sukhaṁ samadigayha tiṭṭhati, tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.

15. Seyyathāpi Māgandiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeyya, tassa mittāmaccā ñātisāḷohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ, tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya arogo assa sukhī serī sayaṁvasī yena kāmaṅgamo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya: “Api nu so puriso iti c’ īti ceva kāyaṁ sannāmeyyā”ti.[6969] Evaṁ bho Gotama. Taṁ kissa hetu: “Asu hi bho Gotama aggi dukkhasamphasso c’ eva mahābhitāpo ca mahāpariḷāhocā”ti.[6970] Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya: “Idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti. Idāni ceva bho Gotama so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Asu hi ca bho Gotama kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṁ sukham iti viparītasaññaṁ[6971] paccalatthā”ti.[6972]

16. Evameva kho Māgandiya atītampi addhānaṁ kāmā  dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṁ addhānaṁ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca. Ime ca Māgandiya sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā[6973] dukkhasamphasses eva kāmesu sukham iti viparītasaññaṁ paccalatthuṁ.

17. Seyyathāpi Māgandiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti. Yathā yathā kho Māgandiya asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṁ paritāpeti, tathā tathāssa tāni vaṇamukhāni asucitarāni c eva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni[6974] ca. Hoti ceva kāci sātamattā assādamattā[6975] yadidaṁ vaṇamukhānaṁ kaṇḍūvanahetu.[6976] Evameva kho Māgandiya sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā kāme paṭisevanti, yathā yathā kho Māgandiya sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā kāme paṭisevanti, tathā tathā tesaṁ sattānaṁ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati[6977] kāmapariḷāhena ca pariḍayhan”ti. Hoti ceva kāci sātamattā assādamattā yadidaṁ pañca kāmaguṇe paṭicca.

18. Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya: “Api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā, viharati vā, viharissati vā”ti. “No  hidaṁ bho Gotama.” Sādhu Māgandiya mayāpi kho etaṁ Māgandiya neva diṭṭhaṁ na sutaṁ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṁ appahāya kāmapariḷāhaṁ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṁ vūpasantacitto vihāsi vā, viharati vā, viharissati vā. Atha kho Māgandiya ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihaṁsu vā, viharanti vā, viharissanti vā. Sabbe te kāmānaṁyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā kāmataṇhaṁ pahāya kāmapariḷāhaṁ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṁ vūpasantacittā vihaṁsu vā, viharanti vā, viharissanti vā”ti.

19. Atha kho Bhagavā tāyaṁ velāyaṁ[6978] imaṁ udānaṁ udānesi:[6979]                                                     “Ārogyaparamā lābhā nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ,                                                                           Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṁ khemaṁ amatagāminan”ti.[6980]                                                                                  Evaṁ vutte Māgandiyo paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca : “Acchariyaṁ bho Gotama, abbhutaṁ bho Gotama, yāva subhāsitañcidaṁ bhotā Gotamena:                                                                   “Ārogyaparamā lābhā nibbānaṁ paramaṁ sukhan”ti.[6981]                                                                             Mayāpi kho etaṁ bho Gotama sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ:                                                                                                                                 “Ārogyaparamā lābhā nibbānaṁ paramaṁ sukhan”ti.                                                                             “Tayidaṁ bho Gotama sametī”ti.[6982] Yampana te etaṁ Māgandiya sutaṁ pubbakānaṁ paribbājakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ:                                                                                                “Ārogyaparamā lābhā nibbānaṁ paramaṁ sukhan”ti?                                                                         “Katamantaṁ ārogyaṁ, katamantaṁ nibbānan”ti?                                                                                       Evaṁ vutte, Māgandiyo paribbājako sakāneva sudaṁ gattāni pāṇinā anomajjati: [6983] “Idantaṁ bho  Gotama ārogyaṁ, idantaṁ nibbānaṁ, ahaṁ hi bho Gotama etarahi arogo sukhī, na maṁ kiñci ābādhayatī”ti.

20. Seyyathāpi Māgandiya jaccandho[6984] puriso, so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjeṭṭhakāni[6985] rūpāni, na passeyya samavisamaṁ,[6986] na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasuriye.[6987] So suṇeyya[6988] cakkhumato bhāsamānassa: “Chekaṁ vata bho odātaṁ[6989] vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucin”ti.[6990] So odātapariyesanaṁ careyya, tamenaṁ aññataro puriso  telamasikatena sāhuḷacīvarena[6991] vañceyya:[6992] “Idante amho purisa odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucin”ti. So taṁ paṭigaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya,[6993] pārupitvā attamano attamanavācaṁ  nicchāreyya:[6994] “Chekaṁ vata bho odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucin”ti. Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya: Api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amuṁ telamasikataṁ sāhuḷacīvaraṁ paṭigaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupitvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: “Chekaṁ vata bho odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucin”ti udāhu cakkhumato saddhāyā”ti. Ajānanto hi bho  Gotama apassanto so jaccandho puriso amuṁ telamasikataṁ sāhuḷacīvaraṁ paṭigaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupitvā attamano attamanavācaṁ nicchāreyya: “Chekaṁ vata bho odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucin”ti, cakkhumate saddhāyā”ti.

21. Evameva kho Māgandiya aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā, ajānantā ārogyaṁ, apassantā nibbānaṁ, atha ca pani’ maṁ gāthaṁ bhāsanti:                                                                                               “Ārogya paramā lābhā nibbānaṁ paramaṁ sukhan”ti.                                                                        Pubbakehe’ sā Māgandiya arahantehi sammāsambuddhehī gāthā bhāsitā:                                   “Ārogyaparamā lābhā nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ,                                                                            Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṁ khemaṁ amatagāminan”ti.                                                                                          Sā etarahi anupubbena puthujjanagatā. Ayaṁ kho pana Māgandiya kāyo rogabhūto gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto. So tvaṁ imaṁ kāyaṁ rogabhūtaṁ gaṇḍabhūtaṁ sallabhūtaṁ aghabhūtaṁ ābādhabhūtaṁ: “Idaṁ taṁ bho Gotama ārogyaṁ idaṁ taṁ nibbānan”ti vadesi. Taṁ hi te Māgandiya ariyaṁ cakkhuṁ natthi yena tvaṁ ariyena cakkhunā ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsī”ti.

22. “Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto Gotamassa, pahoti me bhavaṁ Gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ, yathāhaṁ ārogyaṁ jāneyyaṁ, nibbānaṁ passeyyan”ti. Seyyathāpi Māgandiya jaccandho puriso, so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjeṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasuriye; tassa mittāmaccā ñātisāḷohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya. So taṁ bhesajjaṁ āgamma na cakkhūni uppādeyya, na cakkhūni visodheyya. Taṁ kiṁ maññasi Māgandiya: “Nanu so vejjo[6995] yāvadeva kilamathassa vighātassa[6996] bhāgī[6997] assā”ti? Evaṁ bho Gotama. “Evameva kho Māgandiya ahañceva te dhammaṁ deseyyaṁ idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan”ti. “So tvaṁ ārogyaṁ na jāneyyāsi, nibbānaṁ na passeyyāsi, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti.

23. “Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto Gotamassa, pahoti me bhavaṁ Gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ, yathāhaṁ ārogya jāneyyaṁ nibbānaṁ passeyyan”ti. Seyyathāpi Māgandiya jaccandho puriso so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjeṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṁ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasuriye. So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa: “Chekaṁ vata bho odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucin”ti. “So  odātapariyesanaṁ careyya, tamenaññataro puriso telamasikatena sāhuḷacīvarena vañceyya, idante ambho purisa odātaṁ vatthaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucin”ti. So taṁ paṭigaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya. Tassa mittāmaccā ñātisāḷohitā bhisakkaṁ sallakattaṁ upaṭṭhāpeyyuṁ, tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṁ kareyya: “Uddhavirecanaṁ adhovirecanaṁ[6998] añjanaṁ paccañjanaṁ[6999] natthukammaṁ,[7000] so taṁ bhesajjaṁ āgamma cakkhūni uppādeyya, cakkhūni visodheyya. Tassa saha cakkhuppādā yo amusmiṁ telamasikate sāhuḷacīvare chandarāgo, so pahīyetha. Tañca naṁ purisaṁ amittato[7001] pi daheyya, paccatthikatopi daheyya.[7002] Api ca jīvitā voropetabbaṁ[7003] maññeyya: “Dīgharattaṁ vata bho ahaṁ iminā purisena telamasikatena sāhuḷacīvarena nikato vañcito paluddho:[7004] “idante ambho purisa odātaṁ vatthaṁ chekaṁ abhirūpaṁ nimmalaṁ sucin”ti.

24. Evameva kho Māgandiya ahañceva te dhammaṁ deseyyaṁ: “Idantaṁ ārogyaṁ, idantaṁ nibbānan”ti. So tvaṁ ārogyaṁ jāneyyāsi, nibbānaṁ passeyyāsi, tassa te saha cakkhuppādā yo pañcasupādānakkhandhesu chandarāgo, so pahīyetha. Api ca te evamassa dīgharattaṁ vata bho ahaṁ iminā cittena nikato vañcito paluddho: “Ahaṁ hi rūpaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, vedanaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saññaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ, saṅkhāreyeva upādiyamāno upādiyiṁ, viññāṇaṁyeva upādiyamāno upādiyiṁ. Tassa me upādānapaccayā bhavo, bhava paccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavan”ti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī'ti.

25. “Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto Gotamassa, pahoti me bhavaṁ Gotamo tathā dhammaṁ desetuṁ, yathāhaṁ imamhā āsanā anandho[7005] vuṭṭhaheyyan”ti. Tena hi tvaṁ Māgandiya sappurise bhajeyyāsi, yato kho tvaṁ Māgandiya sappurise bhajissasi. Tato tvaṁ Māgandiya saddhammaṁ sossasi,[7006] yato kho tvaṁ Māgandiya saddhammaṁ sossasi. Tato tvaṁ Māgandiya dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi,[7007] yato kho tvaṁ Māgandiya dhammānudhammaṁ paṭipajjissasi. Tato tvaṁ Māgandiya sāmaṁ yeva ñassasi, sāmaṁ dakkhisi: “Ime rogā gaṇḍā sallā, idha rogā gaṇḍā sallā aparisesā nirujjhanti, tassa me upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti.

26. Evaṁ vutte, Māgandiyo paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama, seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī”ti. “Evamevaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto Gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

27. “Yo kho Māgandiya aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalacemattatā viditāti. Sapaca bhante aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ ākaṅkhantā upasampadaṁ, cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi catunnaṁ maṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.

28. Alattha kho Māgandiyo paribbājako Bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā Māgandiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi: “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi, aññataro ca kho panāyasmā Māgandiyo arahataṁ ahosī”ti.

~ Māgandiyasuttaṁ pañcamaṁ. ~

 

(M.76.) Sandakasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosambiyaṁ viharati Ghositārāme.

2. Tena kho pana samayena Sandako paribbājako Pilakkha guhāyaṁ[7008] paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ pañcamattehi paribbājakasatehi.

3. Atha kho āyasmā Ānando sāyanhasamayaṁ patisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: “Āyāmāvuso yena Devakaṭasobbho tenupasaṅkamissāma guhādassanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosuṁ. Atha kho āyasmā Ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena Devakaṭasobbho tenupasaṅkami.

4. Tena kho pana samayena Sandako paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya[7009] anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ[7010] kathentiyā.[7011] Seyyathīdaṁ: “Rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ[7012] annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ (yānakathaṁ) sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ[7013] ñātikathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ[7014] itthikathaṁ (purisakathaṁ) sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ[7015] lokakkhāyikaṁ[7016] samuddakkhāyikaṁ[7017] itibhavābhavakathaṁ[7018] iti vā. Addasā kho Sandako paribbājako āyasmantaṁ Ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi:[7019] appasaddā[7020] bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha, ayaṁ samaṇassa Gotamassa sāvako āgacchati samaṇo Ānando. Yāvatā kho pana samaṇassa Gotamassa sāvakā Kosambiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro samaṇo Ānando. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino,[7021] app eva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.

5. Atha kho āyasmā Ānando yena Sandako paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho Sandako paribbājako āyasmantaṁ Ānandaṁ etadavoca: “Etu kho bhavaṁ Ānando, svāgataṁ bhoto Ānandassa! Cirassaṁ kho bhavaṁ Ānando, imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu bhavaṁ Ānando, idamāsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi kho āyasmā Ānando paññatte āsane, Sandako pi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Sandakaṁ paribbājakaṁ āyasmā Ānando etadavoca: “Kāya nu’ ttha Sandaka etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “Tiṭṭhatesā bho Ānanda kathā, yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā, nesā bhoto Ānandassa kathādullabhā[7022] bhavissati pacchāpi savaṇāya. Sādhu vata bhavantaṁyeva Ānandaṁ paṭibhātu[7023] sake ācariyake dhammīkathā”ti. “Tena hi Sandaka suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṁ bho”ti kho Sandako paribbājako āyasmato Ānandassa paccassosi. Āyasmā Ānando etadavoca:

6. “Cattārome Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena abrahmacariyavāsā akkhātā,[7024] cattāri ca anassāsikāni[7025] brahmacariyāni akkhātāni, yattha viññū puriso sasakkaṁ[7026] brahmacariyaṁ na vaseyya[7027] vasanto vā na ārādheyya[7028] ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. “Katame pana te bho Ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya vasanto vā na ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti?

7. “Idha Sandaka ekacco satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhī: “Natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ natthi hutaṁ natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pita, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhūtiko ayaṁ puriso yadā kālaṁ karoti paṭhavī paṭhavīkāyaṁ anupeti[7029] anupagacchati,[7030] āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati, ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti,[7031] āsandipañcamā[7032] purisā mataṁ[7033] ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā[7034] padāni paññāyanti,[7035] kāpotakāni aṭṭhīni[7036] bhavanti, bhassantāhutiyo[7037] dattupaññattaṁ[7038] yadidaṁ dānaṁ tesaṁ tucchaṁ[7039] musā vilāpo,[7040] ye keci atthikavādaṁ[7041] vadanti, bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti[7042] vinassanti[7043] na honti parammaraṇā”ti.

8. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ayaṁ kho bhavaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: ‘Natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ natthi hutaṁ natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhūtiko ayaṁ puriso, yadā kālaṁ karoti paṭhavī paṭhavīkāyaṁ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati, ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti, āsandipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti, bhassantāhutiyo, dattupaññattaṁ yadidaṁ dānaṁ, tesaṁ tucchaṁ musā vilāpo, ye keci atthikavādaṁ vadanti, bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti, vinassanti, na honti parammaraṇā”ti. Sace imassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, akatena[7044] me ettha kataṁ, avusitena me ettha vusitaṁ,[7045] ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ[7046] pattā,[7047] yo cāhaṁ na vadāmi: “Ubho kāyassa bhedā ucchijjissāma vinassissāma, na bhavissāma parammaraṇā”ti. Atirekaṁ[7048] kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ[7049] ukkuṭikappadhānaṁ kesamassulocanaṁ,[7050] yohaṁ puttasambādhasayanaṁ[7051] ajjhāvasanto[7052] kāsikacandanaṁ[7053] paccanubhonto[7054] mālāgandhavilepanaṁ dhārento jātarūparajataṁ sādiyanto,[7055] iminā bhotā satthārā samasamagatiko[7056] bhavissāmi abhisamparāyaṁ.[7057] “Sohaṁ kiṁ jānanto kiṁ passanto imasmiṁ satthari brahmacariyaṁ carissāmi, so abrahmacariyaṁ vāso ayan”ti? Iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja[7058] pakkamati.

9. Ayaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo abrahmacariyavāso akkhāto, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

10. Puna ca paraṁ Sandaka idhekacco satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhī: “Karato kārayato,[7059] chindato chedāpayato, pacato pācayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato,[7060] pāṇam-atimāpayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musābhaṇato; karato na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tato nidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento natthi tato nidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento natthi tato nidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo, dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo”ti.

11. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ayaṁ kho bhavaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: ‘Karato kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācayato, socayato socāpayato, kilamato kilamayato, phandato phandāpayato, pāṇam-atimāpayato, adinnaṁ ādiyato, sandhiṁ chindato, nillopaṁ harato, ekāgārikaṁ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṁ gacchato, musābhaṇato; karato na karīyati pāpaṁ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tato nidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento natthi tato nidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento natthi tato nidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo, dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ, natthi puññassa āgamo’”ti. Sace imassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, akatena me ettha kataṁ, avusitena me ettha vusitaṁ. Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā, yo cāhaṁ na vadāmi: “Ubhinnaṁ kurutaṁ[7061] na karīyati pāpan”ti. Atirekaṁ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ ukkuṭikappadhānaṁ kesamassulocanaṁ, yohaṁ puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto kāsikacandanaṁ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṁ dhārento jātarūparajataṁ sādiyanto, iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṁ. ‘Sohaṁ kiṁ jānanto kiṁ passanto imasmiṁ satthari brahmacariyaṁ carissāmi, so abrahmacariyavāso ayan’ti? Iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.

12. Ayaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo abrahmacariyavāso akkhāto, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā na ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

13. Puna ca paraṁ Sandaka idhekacco satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhī: “Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, ahetu appaccayā sattā saṅkilissan”ti. “Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ  visuddhiyā, ahetu appaccayā sattā visujjhan”ti. Natthi balaṁ natthi viriyaṁ, natthi purisatthāmo natthi purisaparakkamo;[7062] sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā[7063] chassevābhijātisu[7064] sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī”ti.

14. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ayaṁ kho bhavaṁ satthā evaṁvādī evaṁdiṭṭhī: ‘Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, ahetu appaccayā sattā saṅkilissan’ti. ‘Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā, ahetu appaccayā sattā visujjhan’ti. ‘Natthi balaṁ natthi viriyaṁ natthi purisatthāmo natthi purisaparakkamo; sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedentī’ti. Sace imassa bhoto satthuno saccaṁ vacanaṁ, akatena me ettha kataṁ, avusitena me ettha vusitaṁ. Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā, yocāhaṁ na vadāmi, ubho ahetu appaccayā visujjhissāmā’ti. Atirekaṁ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ ukkuṭikappadhānaṁ kesamassulocanaṁ. Yohaṁ puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto kāsikacandanaṁ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṁ dhārento jātarūparajataṁ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṁ. ‘Sohaṁ kiṁjānanto kiṁpassanto imasmiṁ satthari brahmacariyaṁ carissāmi? So abrahmacariyavāso ayan’ti. Iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.

15. Ayaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo abrahmacariyavāso akkhāto, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

16. Puna ca paraṁ Sandaka idhekacco satthā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhī: “Satt’[7065] ime kāyā akaṭā akaṭavidhā,[7066] animmitā animmātā,[7067] vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā,[7068] te na iñjanti,[7069] na vipariṇamanti,[7070] nāññamaññaṁ vyābādhenti,[7071] nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Paṭhavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve satt’ ime. Ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, nāññamaññaṁ vyābādenti, nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā[7072] vā. Yepi tiṇhena satthena[7073] sīsaṁ chindati, na koci kañci jīvitā voropeti.[7074] Sattannaṁ tveva kāyānam-antarena satthaṁ vivaramanupatati.[7075] Cuddasa[7076] kho pan’ imāni yonipamukhasatasahassāni[7077] saṭṭhiñca satāni cha ca satāni;[7078] pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni,[7079] tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme[7080] ca, dvaṭṭhi paṭipadā, dvaṭṭhantarakappā,[7081] chaḷābhijātiyo,[7082] aṭṭha purisabhūmiyo,[7083] ekūnapaññāsa[7084] ājīvasate,[7085] ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate,[7086] vīse[7087] indriyasate, tiṁse nirayasate,[7088] chattiṁsa[7089] rajodhātuyo,[7090] satta saññigabbhā,[7091] satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhīgabbhā,[7092] satta devā, satta mānusā, satta pesācā,[7093] satta sarā,[7094] satta pavuṭā,[7095] satta papātā,[7096] satta papātasatāni, satta supinā,[7097] sattasupinasatāni, cullāsītimahākappuno[7098] satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā[7099] dukkhassantaṁ karissanti. Tattha natthi: “Imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṁ[7100] vā kammaṁ paripācessāmi,[7101] paripakkaṁ vā kammaṁ phussa phussa byantīkarissāmī”ti.[7102] Hevaṁ[7103] natthi doṇamite[7104] sukhadukkhe, pariyantakaṭe[7105] saṁsāre, natthi hāyanavaḍḍhane,[7106] natthi ukkaṁsāvakaṁse.[7107] Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte[7108] nibbeṭhiyamānam[7109] eva paleti,[7110] evamevaṁ bāle vā paṇḍite vā sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissantī”ti.

17. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ayaṁ kho bhavaṁ satthā evaṁvādī evandiṭṭhī: ‘Satt’ ime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, nāññamaññaṁ vyābādhenti, nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Paṭhavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve satt’ ime. Ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, nāññamaññaṁ vyābādhenti, nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā yopi tiṇhena satthena sīsaṁ chindati, na koci kañci jīvitā voropeti, sattannaṁ yeva kāyānamantarena satthaṁ vivaramanupatati. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni, cha ca satāni, pañca ca kammuno, satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca, dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭhapurisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvasate ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate, vīse indirayasate, tiṁse nirayasate, chattiṁsa rajodhātuyo, satta saññīgabbhā satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhīgabbhā, sattadevā sattamānusā sattapesācā satta sarā satta pavuṭā satta papātā satta papātasatāni, satta supinā supinasatāni, cullāsītimahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca Paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti. Tattha natthi imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṁ vā kammaṁ paripācessāmi, paripakkaṁ vā phussa phussa vyantīkarissāmī’ti. Hevaṁ natthi doṇamite sukhadukkhe, pariyantakaṭe saṁsāre, natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṁsāvakaṁse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti. Evamevaṁ bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassannaṁ karissantī”ti.

Sace imassa bhoto satthuno sacchaṁ vacanaṁ, akatena me ettha kataṁ avusitena me ettha vusitaṁ. Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā, yo cāhaṁ na vadāmi: “Ubho sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissāmā”ti. Atirekaṁ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ ukkuṭikappadhānaṁ kesamassulocanaṁ, yohaṁ puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto kāsikacandanaṁ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṁ dhārento jātarūparajataṁ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṁ. “Sohaṁ kiṁjānanto kiṁpassanto imasmiṁ satthari brahmacariyaṁ carissāmi, so abrahmacariyavāso ayan”ti? Iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.

18. Ayaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

19. “Ime kho te Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti.

20. “Acchariyaṁ bho Ānanda, abbhutaṁ bho Ānanda, yāvañcidaṁ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā vasamānā abrahmacariyavāsāti akkhātā, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti. Katamāni pana tāni bho Ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti?

21. Idha Sandaka ekacco satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: “Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan”ti. So  suññampi agāraṁ pavisati, piṇḍampi na labhati, kukkuro pi ḍasati,[7111] caṇḍenapi[7112] hatthinā samāgacchati, caṇḍenapi assena samāgacchati, caṇḍenapi goṇena samāgacchati,[7113] itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati, gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchati. So: “Kim idan”ti? Puṭṭho samāno suññaṁ me agāraṁ pavisitabbaṁ ahosi, tena pāvisiṁ. Piṇḍaṁ me aladdhabbaṁ ahosi, tena nālatthaṁ. Kukkurena ḍasitabbaṁ ahosi, tenamhi daṭṭho. Caṇḍena hatthinā samāgantabbaṁ ahosi, tena samāgamaṁ. Caṇḍena assena samāgantabbaṁ ahosi, tena samāgamaṁ. Caṇḍena goṇena samāgantabbaṁ ahosi, tena samāgamaṁ. Itthiyā pi purisassa pi nāmam pi gottam pi pucchitabbaṁ ahosi, tena pucchiṁ. Gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabbaṁ ahosi, tenāpucchin”ti.

22. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ayaṁ kho bhavaṁ satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: ‘Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitanti. So suññampi agāraṁ pavisati, piṇḍampi na labhati, kukkuropi ḍasati, caṇḍenapi hatthinā samāgacchati, caṇḍenapi assena samāgacchati, caṇḍenapi goṇena samāgacchati, itthiyā pi purisassa pi nāmam pi gottam pi pucchati, gāmassa pi nigamassa pi nāmam pi maggam pi pucchati. So: ‘Kim idan’ti? Puṭṭho samāno suññaṁ me agāraṁ pavisitabbaṁ ahosi, tena pāvisiṁ. Piṇḍaṁ me aladdhabbaṁ ahosi, tena nālatthaṁ. Kukkurena ḍasitabbaṁ ahosi, tenamhi daṭṭho. Caṇḍena hatthinā samāgantabbaṁ ahosi, tena samāgamaṁ. Caṇḍena assena samāgantabbaṁ ahosi, tena samāgamaṁ. Caṇḍena goṇena samāgantabbaṁ ahosi, tena samāgamaṁ. Itthiyā pi purisassa pi nāmam pi gottampi pucchitabbaṁ ahosi, tena pucchiṁ. Gāmassa pi nigamassa pi nāmam pi maggam pi pucchitabbaṁ ahosi, tenāpucchinti. So anassāsikaṁ idaṁ brahmacariyanti, iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.

23. Idaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṁ anassāsikaṁ brahmacariyaṁ akkhātaṁ, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

24. Puna ca paraṁ Sandaka idhekacco satthā anussaviko[7114] hoti anussavasacco; so anussavena itihitiha[7115] paramparāya[7116] piṭakasampadāya[7117] dhammaṁ deseti. Anussavikassa kho pana Sandaka satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti, dussutampi hoti, tathāpi hoti, aññathā[7118] pi hoti.

25. Yatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ayaṁ kho bhavaṁ satthā anussaviko anussavasacco; so anussavena itihitiha paramparāya piṭakasampadāya dhammaṁ deseti. Anussavikassa kho pana satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti, dussutampi hoti, tathāpi hoti, aññathāpi hoti. So anassāsikaṁ idaṁ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.

26. Idaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyaṁ anassāsikaṁ brahmacariyaṁ akkhātaṁ, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

27. Puna ca paraṁ Sandaka idhekacco satthā takkī hoti vīmaṁsī; so takkapariyāhataṁ[7119]  vīmaṁsānucaritaṁ[7120] sayampaṭibhānaṁ[7121] dhammaṁ deseti. Takkissa kho pana Sandaka satthuno vīmaṁsissa sutakkitampi hoti, duttakkitampi hoti, tathāpi hoti, aññathāpi hoti.

28. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ayaṁ kho bhavaṁ satthā takkī vīmaṁsī, so takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ dhammaṁ deseti. Takkissa kho pana satthuno vīmaṁsissa sutakkitampi hoti, duttakkitampi hoti, tathāpi hoti, aññathāpi hoti. So anassāsikaṁ idaṁ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.

29. Idaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyaṁ anassāsikaṁ brahmacariyaṁ akkhātaṁ, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

30. Puna ca paraṁ Sandaka idhekacco satthā mando hoti momūho;[7122] so mandattā momūhattā tathā tathā pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ:[7123] “Evampi me no, tathā pi me no, aññathā pi me no, no ti pi me no, no no ti pi me no”ti.[7124]

31. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: “Ayaṁ kho bhavaṁ satthā mando momūho, so mandattā momūhattā tathā tathā pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: ‘Evam pi me no, tathāpi me no, aññathā pi me no, no ti pi me no, no no ti pi me no’ti. So anassāsikaṁ idaṁ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.

32. Idaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catutthaṁ anassāsikaṁ brahmacariyaṁ akkhātaṁ, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

33. Imāni kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti.

34. Acchariyaṁ bho Ānanda abbhutaṁ bho Ānanda, yāvañcidaṁ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāneva brahmacariyāni anassāsikāni brahmacariyānī”ti akkhātāni. Yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ  dhammaṁ kusalaṁ: “Yo pana so bho Ānanda satthā kiṁ vādī kim akkhāyī, yattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti?

35~42. Idha Sandaka Tathāgato loke uppajjati: “Arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṁ deseti: ‘ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā Tathāgate saddhaṁ paṭilabhati.

So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ, yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.

So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhīsakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṁ, sotindriye saṁvaraṁ āpajjati. Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṁ, ghānindriye saṁvaraṁ āpajjati. Jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṁ, jivhindriye saṁvaraṁ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaṁ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṁ, kāyindriye saṁvaraṁ āpajjati. Manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvaraṁ paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati. Araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.

So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ panidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṁ parisodeti, thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṁ parisodheti, uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṁ parisodheti.

43. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītikhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ

44~46. Puna ca paraṁ Sandaka bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

Puna ca paraṁ Sandaka bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

Puna ca paraṁ Sandaka bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati. tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

47. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

48. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.

49. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti.

50. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti: Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṁ brahmacariyaṁ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan”ti.

51. Yo pana so bho Ānanda bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Paribhuñjeyya so kāmeti? Yo so Sandaka bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Abhabbo[7125] so pañcaṭhānāni ajjhācarituṁ,[7126] abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca[7127] pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ;[7128] abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātuṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ patisevetuṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ; abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agāriyabhūto. Yo so Sandaka bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Abhabbo so imāni pañcaṭhānāni ajjhācaritun”ti.

52. Yo pana so bho Ānanda bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ: “Khīṇā me āsavā”ti? Tena hi Sandaka upamante karissāmi, upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. Seyyathāpi Sandaka purisassa hatthapādā chinnā, tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ chinnā va hatthapādā. Api ca kho pana taṁ paccavekkhamāno jānāti: “Chinnā me hatthapādā”ti. Evameva kho Sandaka yo so bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ khīṇāva āsavā. Api ca kho naṁ paccavekkhamāno jānāti: “Khīṇā me āsavā”ti.

53. “Kīva bahukā pana bho Ānanda imasmiṁ dhammavinaye niyyātāro”ti? “Na kho Sandaka ekaṁ yeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyo’ va ye imasmiṁ  dhammavinaye niyyātāro”ti. Acchariyaṁ bho Ānanda, abbhutaṁ bho Ānanda, na ca nāma sadhammokkaṁsanā bhavissati na paradhammāvasādanā[7129] āyatane ca dhammadesanā, tāva bahukā ca niyyātāro paññāyissan”ti. Ime panā’jīvakā puttamatāya[7130] puttā. Attānañ ceva ukkaṁsenti,[7131] pare ca vambhenti,[7132] tayo ceva niyyātāro paññāpenti. Seyyathīdaṁ: “Nandaṁ Vacchaṁ, Kisaṁ Saṅkiccaṁ, Makkhaliṁ Gosālan”ti.

54. Atha kho Sandako paribbājako sakaṁ parisaṁ āmantesi: “Carantu bhonto samaṇe Gotame brahmacariyavāso, na dāni sukaraṁ amhehi lābhasakkārasiloke[7133] pariccajitun”ti. Itihidaṁ Sandako paribbājako sakaṁ parisaṁ uyyojesi[7134] Bhagavati brahmacariye”ti.

~ Sandakasuttaṁ chaṭṭhaṁ. ~

 

(M.77.) Mahāsakuludāyi suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veluvane Kalandakanivāpe.

2. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā[7135] paribbājakā Moranivāpe[7136] Paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathīdaṁ: Anugāro Varadharo Sakuludāyi ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā.

3. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi, atha kho Bhagavato etadahosi: “Atippago kho tāva Rājagahe piṇḍāya carituṁ, yannūnāhaṁ yena Moranivāpo paribbājakārāmo yena Sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti.

4. Atha kho Bhagavā yena Moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā, Seyyathīdaṁ: “Rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ (yānakathaṁ) sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ (purisakathaṁ) sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ iti bhavābhavakathaṁ iti vā. Addasā kho Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi: ‘Appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha, ayaṁ samaṇo Gotamo āgacchati. Appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī, appevanāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā’ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.

5. Atha kho Bhagavā yena Sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Etu kho bhante Bhagavā, svāgataṁ bhante Bhagavato, cirassaṁ kho bhante Bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi, yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu bhante Bhagavā idamāsanaṁ paññattan”ti, nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Sakuludāyiṁ paribbājakaṁ Bhagavā etadavoca: “Kāyanuttha Udāyi etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā vippakatā”ti?

6. Tiṭṭhat’ esā bhante kathā yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā, n’ esā bhante kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchā pi savaṇāya. Purimāni bhante divasāni purimatarāni[7137] nānātitthiyānaṁ[7138] samaṇabrāhmaṇānaṁ kutūhalasālāyaṁ[7139] sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ.[7140] Ayamantarā kathā udapādi: “Lābhā vata bho Aṅga Magadhānaṁ suladdhaṁ vata bho Aṅga Magadhānaṁ, yatthime samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā[7141] ñātā[7142] yasassino[7143] titthakarā[7144] sādhusammatā[7145] bahujanassa,[7146] Rājagahaṁ vassāvāsaṁ[7147] osaṭā.[7148] Ayampi kho Pūraṇo Kassapo saṅghī c ’eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi Rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. Ayampi kho Makkhali Gosālo saṅghī c ’eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi Rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. Ayampi kho Ajito Kesakambalī saṅghī c ’eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi Rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. Ayampi kho Pakudho Kaccāyano saṅghī c ’eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi Rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. Ayampi kho Sañjayo Bellaṭṭhiputto saṅghī c ’eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi Rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. Ayampi kho Nigaṇṭho Nātaputto saṅghī c ’eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi Rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. Ayampi kho samaṇo Gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi Rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. “Konu kho imesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saṅghīnaṁ gaṇīnaṁ gaṇācariyānaṁ ñātānaṁ yasassīnaṁ titthakarānaṁ sādhusammatānaṁ bahujanassa, sāvakānaṁ sakkato garukato mānito pūjito?[7149] Kathañca pana sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya[7150] viharantī”ti? Tatr’ ekacce evam āhaṁsu: “Ayaṁ kho Pūraṇo Kassapo saṅghī c’ eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito; na ca pana Pūraṇaṁ Kassapaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ Pūraṇo Kassapo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatr’ aññataro Pūraṇassa Kassapassa sāvako saddam akāsi: ‘Mā bhonto Pūraṇaṁ Kassapaṁ etam atthaṁ pucchittha: N’ eso etaṁ jānāti, mayam etaṁ jānāma, amhe etam atthaṁ pucchatha; mayam etaṁ bhavantaṁ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṁ Pūraṇo Kassapo bāhā paggayha[7151] kandanto[7152] na labhati: “Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha; n’ ete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti; mayam etesaṁ byākarissāmāti. Bahū kho pana Pūraṇassa Kassapassa sāvakā vādaṁ āropetvā[7153] apakkantā:[7154] “Na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi. Ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi; kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṁ[7155] me, asahitaṁ te. Pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca. Āciṇṇaṁ[7156] te viparāvattaṁ,[7157] āropito[7158] te vādo, niggahīto[7159] si,[7160] cara[7161] vādappamokkhāya[7162] nibbeṭhehi[7163] vā sace pahosi”ti. Iti Pūraṇo Kassapo sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito; na ca pana Pūraṇaṁ Kassapaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti, akkuṭṭho[7164] ca pana Pūraṇo Kassapo dhammakkosenā”ti.[7165] Ekacce evam āhaṁsu: “Ayampi kho Makkhali Gosālo saṅghī c’ eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana Makkhaliṁ Gosālaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ Makkhalī Gosālo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatr’ aññataro Makkhalissa Gosālassa sāvako saddamakāsi: ‘Mā bhonto Makkhaliṁ Gosālaṁ etam atthaṁ pucchittha, n’ eso etaṁ jānāti, mayam etaṁ jānāma, amhe etamatthaṁ pucchatha, mayam etaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṁ Makkhali Gosālo bāhā paggayha kandanto na labhati, appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha, n’ ete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayam etaṁ byākarissāmā’ti. Bahū kho pana Makkhalissa Gosālassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: ‘Na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno; sahitaṁ me, asahitaṁ te, pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahīto si, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Iti Makkhali Gosālo sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana Makkhaliṁ Gosālaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti, akkuṭṭho ca pana Makkhali Gosālo dhammakkosenā”ti. Ekacce evam āhaṁsu: “Ayampi kho Ajito Kesakambalī saṅghī c’ eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana Ajitaṁ Kesakambaliṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ Ajito Kesakambalī anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatr’ aññataro Ajitassa Kesakambalissa sāvako saddamakāsi: ‘Mā bhonto Ajitaṁ Kesakambaliṁ etam atthaṁ pucchittha, n’ eso etaṁ jānāti, mayam etaṁ jānāma, amhe etam atthaṁ pucchatha, mayam etaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṁ Ajito Kesakambalī bāhā paggayha kandanto na labhati, appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha, n’ ete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayam etaṁ byākarissāmā’ti. Bahū kho pana Ajitassa Kesakambalissa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: ‘Na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Iti Ajito Kesakambalī sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana Ajitaṁ Kesakambaliṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti, akkuṭṭho ca pana Ajito Kesakambalī dhammakkosenā”ti. Ekacce evam āhaṁsu: “Ayampi kho Pakudho Kaccāyano saṅghī c’ eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so pi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana Pakudhaṁ Kaccāyanaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ Pakudho Kaccāyano anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatr’ aññataro Pakudhassa Kaccāyanassa sāvako saddamakāsi: ‘Mā bhonto Pakudhaṁ Kaccāyanaṁ etam atthaṁ pucchittha, n’ eso etaṁ jānāti, mayam etaṁ jānāma, amhe etam atthaṁ pucchatha, mayam etaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṁ Pakudho Kaccāyano bāhā paggayha kandanto na labhati, appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha, n’ ete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayam etaṁ byākarissāmā’ti. Bahū kho pana Pakudhassa Kaccāyanassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: ‘Na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Iti Pakudho Kccāyano sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana Pakudhaṁ Kccāyanaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti, akkuṭṭho ca pana Pakudho Kaccāyano dhammakkosenā”ti. Ekacce evam āhaṁsu: “Ayampi kho Sañjayo Bellaṭṭhiputto saṅghī c’ eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so pi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana Sañjayaṁ Bellaṭṭhiputtaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ Sañjayo Bellaṭṭhiputto anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatr’aññataro Sañjayassa Bellaṭṭhiputtassa sāvako saddamakāsi: ‘Mā bhonto Sañjayaṁ Bellaṭṭhiputtaṁ etam atthaṁ pucchittha, n’ eso etaṁ jānāti, mayam etaṁ jānāma, amhe etam atthaṁ pucchatha, mayam etaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṁ Sañjayo Bellaṭṭhiputto bāhā paggayha kandanto na labhati, appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha, n’ ete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayam etaṁ byākarissāmā’ti. Bahū kho pana Sañjayassa Bellaṭṭhiputtassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: ‘Na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Iti Sañjayo Bellaṭṭhiputto sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana Sañjayaṁ Bellaṭṭhiputtaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti, akkuṭṭho ca pana Sañjayo Bellaṭṭhiputto dhammakkosenā”ti. Ekacce evam āhaṁsu: “Ayampi kho Nigaṇṭho Nātaputto saṅghī c’ eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so pi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ Nigaṇṭho Nātaputto anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatr’ aññataro Nigaṇṭhassa Nātaputtassa sāvako saddamakāsi: ‘Mā bhonto Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etam atthaṁ pucchittha, n’ eso etaṁ jānāti, mayam etaṁ jānāma, amhe etam atthaṁ pucchatha, mayam etaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṁ Nigaṇṭho Nātaputto bāhā paggayha kandanto na labhati, appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha, n’ ete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayam etaṁ byākarissāmā’ti. Bahū kho pana Nigaṇṭhassa Nātaputtassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: ‘Na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. Iti Nigaṇṭho Nātaputto sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito pūjito na ca pana Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti, akkuṭṭho ca pana Nigaṇṭho Nātaputto dhammakkosenā”ti. Ekacce evam āhaṁsu: “Ayaṁ kho samaṇo Gotamo saṅghī c’ eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yassasī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṁ sakkato garukato mānito pūjito; samaṇañca pana Gotamaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṁ samaṇo Gotamo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. Tatr’ aññataro samaṇassa Gotamassa sāvako ukkāsi.[7166] Tam enaṁ aññataro sabrahmacārī jaṇṇukena[7167] ghaṭṭesi:[7168] ‘Appasaddo āyasmā hotu, mā’ yasmā saddam akāsi, satthā no Bhagavā dhammaṁ desetī’ti. Yasmiṁ samaye samaṇo Gotamo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti, n’ eva tasmiṁ samaye samaṇassa Gotamassa sāvakānaṁ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo[7169] vā. Tam enaṁ janakāyo[7170] paccāsiṁsamānarūpo[7171] paccupaṭṭhito hoti: ‘Yaṁ no Bhagavā dhammaṁ bhāsissati, taṁ no sossāmāti.[7172] Seyyathāpi nāma puriso cātummahāpathe khuddaṁ madhuṁ anelakaṁ[7173] pīḷeyya,[7174] tam enaṁ mahājanakāyo paccāsiṁsamānarūpo paccupaṭṭhito assa. Evam evaṁ yasmiṁ samaye samaṇo Gotamo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti, n’ eva tasmiṁ samaye samaṇassa Gotamassa sāvakānaṁ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā, tam enaṁ mahājanakāyo paccāsiṁsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: ‘Yaṁ no Bhagavā dhammaṁ bhāsissati, taṁ no sossāmāti. Ye pi samaṇassa Gotamassa sāvakā sabrahmacārīhi sampayojetvā[7175] sikkhaṁ paccakkhāya[7176] hīnāy’ āvattanti,[7177] te pi Satthu vaṇṇavādino honti, dhammassa vaṇṇavādino honti, saṅghassa vaṇṇavādino honti. Attagarahino yeva honti anaññagarahino:[7178] ‘Mayam eve’ amhā alakkhikā,[7179] mayaṁ appapuññā ye mayaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā n’ āsakkhimha yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritun”ti. Te ārāmikabhūtā vā upāsakabhūtā[7180] vā pañcasu sikkhāpadesu samādāya vattanti. Iti samaṇo Gotamo  sāvakānaṁ sakkato garukato mānito pūjito, samanañ ca pana Gotamaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharantī”ti.

7. “Kati pana tvaṁ Udāyi, dhamme samanupassasi yehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharantī”ti?

8. Pañca kho ahaṁ bhante Bhagavati dhamme samanupassāmi yehi Bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti  garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Katame pañca? “Bhagavā hi bhante, appāhāro appāhāratāya[7181] ca vaṇṇavādī; imaṁ kho ahaṁ bhante, Bhagavati paṭhamaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena Bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Punaca paraṁ bhante Bhagavā santuṭṭho[7182] itarītarena[7183] cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; yam pi bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Imaṁ kho ahaṁ bhante Bhagavati dutiyaṁ dhammaṁ samanupassāmi, yena Bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraṁ bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; yampi bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Imaṁ kho ahaṁ bhante Bhagavati tatiyaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena Bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraṁ bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; yampi bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Imaṁ kho ahaṁ bhante Bhagavati catutthaṁ dhammaṁ samanupassāmi, yena Bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraṁ bhante, Bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī; yampi bhante, Bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī. Imaṁ kho ahaṁ bhante Bhagavati pañcamaṁ dhammaṁ samanupassāmi, yena Bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Ime kho ahaṁ bhante Bhagavati pañcadhamme samanupassāmi, yehi Bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharantī”ti.

9. “Appāhāro samaṇo Gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādī”ti iti ce maṁ Udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Santi kho pana me Udāyi, sāvakā kosakāhārā pi aḍḍhakosakāhārā pi beluvāhārā[7184] pi aḍḍhabeluvāhārā pi. Ahaṁ kho pan’ Udāyi app’ ekadā iminā pattena samatittikam[7185] pi bhuñjāmi, bhiyyo pi bhuñjāmi. Appāhāro samaṇo Gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādī’ti. Iti ce maṁ Udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Ye te Udāyi, mama sāvakā kosakāhārā pi aḍḍhakosakāhārā pi beluvāhārā pi aḍḍhabeluvāhārā pi, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. “Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī”ti. Iti ce maṁ Udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Santi kho pana me Udāyi, sāvakā paṁsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā[7186] vā nantakāni[7187] uccinitvā[7188] saṅghāṭiṁ karitvā dhārenti. Ahaṁ kho pan’ Udāyi, app’ ekadā gahapaticīvarāni dhāremi daḷhāni[7189] yattha lūkhāni alāpulomasāni.[7190] Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena cīvarena itarītara cīvara santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī”ti. Iti ce maṁ Udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Ye te Udāyi, mama sāvakā paṁsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṁ karitvā dhārenti, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. “Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī”ti. Iti ce maṁ Udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Santi kho pana me Udāyi, sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino[7191] ucchepake va te ratā,[7192] te antaragharaṁ paviṭṭhā[7193] samānā āsanena[7194] pi nimantiyamānā[7195] na sādiyanti.[7196] Ahaṁ kho pan’ Udāyi, app’ ekadā nimantane pi bhuñjāmi sālīnaṁ odanaṁ vicitakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ.[7197] “Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī”ti. Iti ce maṁ Udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Ye te Udāyi mama sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchepake va te ratā, antaragharaṁ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. “Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī”ti. Iti ce maṁ Udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Santi kho pana me Udāyi, sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā, te aṭṭha māse channaṁ[7198] na upenti.[7199] Ahaṁ kho pan’ Udāyi, app’ ekadā kūṭāgāresu[7200] pi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu[7201] phussitaggalesu pihitavātapānesu.[7202] “Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī”ti. Iti ce maṁ Udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Ye te Udāyi mama sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā te aṭṭhamāse channaṁ na upenti, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. “Pavivitto samaṇo Gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādī”ti. iti ce maṁ Udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Santi kho pana me Udāyi sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogahetvā viharanti. Te anvaddhamāsaṁ[7203] saṅghamajjhe osaranti[7204] pātimokkhuddesāya.[7205] Ahaṁ kho pan’ Udāyi app’ ekadā ākiṇṇo[7206] viharāmi bhikkhū hi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rañño rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. “Pavivitto samaṇo Gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādī”ti. Iti ce maṁ Udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ mānyeṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. Ye te Udāyi mama sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogahetvā viharanti anvaddhamāsaṁ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyun”ti.

10. Iti kho Udāyi, na mamaṁ sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Atthi kho Udāyi, aññe ca pañca dhammā, yehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Katame pañca?

11. Idh’ Udāyi, mama sāvakā adhisīle[7207] sambhāventi:[7208] “Sīlavā samaṇo Gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato”ti. Yamp’ Udāyi mama sāvakā adhisīle sambhāventi: “Sīlavā samaṇo Gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato”ti. Ayaṁ kho Udāyi, paṭhamo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

12. Puna ca paraṁ Udāyi, mama sāvakā abhikkante[7209] ñāṇadassane sambhāventi: “Jānaṁ yev’ āha samaṇo Gotamo ‘jānāmī’ti, passaṁ yev’ āha samaṇo Gotamo ‘passāmī’ti, abhiññāya samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti no anabhiññāya: ‘Sanidānaṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti no anidānaṁ,[7210] sappāṭihāriyaṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti no appāṭihāriyanti.[7211] Yamp Udāyi mamaṁ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi: “Jānaṁ yev’ āha samaṇo Gotamo ‘Jānāmī’ti, passaṁ yev’ āha samaṇo Gotamo ‘passāmī’ti. Abhiññāya samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti no anabhiññāya, sanidānaṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti no anidānaṁ, sappāṭihāriyaṁ samaṇo Gotamo dhammaṁ deseti no appaṭihāriyanti. Ayaṁ kho Udāyi, dutiyo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

13. Puna ca paraṁ Udāyi, mama sāvakā adhipaññāya sambhāventi: “Paññavā samaṇo Gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato. Taṁ vata anāgataṁ[7212] vā vādapathaṁ[7213] na dakkhati[7214] uppannaṁ vā parappavādaṁ[7215] na sahadhammena suniggahītaṁ niggaṇhissatī”ti,[7216] n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjati. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi? Api nu me sāvakā evaṁ jānantā evaṁ passantā antarantarākathaṁ[7217] opāteyyun”ti?[7218]                                                                                                                                                   “No hetaṁ bhante.”                                                                                                                                                Na kho panāhaṁ Udāyi sāvakesu anusāsaniṁ[7219] paccāsiṁsāmi[7220] aññadatthu[7221] mamaṁ yeva sāvakā anusāsaniṁ paccāsiṁsanti. Yam pan Udāyi mama sāvakā adhipaññāya samabhāventi: “Paññavā samaṇo Gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato. Taṁ anāgataṁ vā vādapathaṁ na dakkhati uppannaṁ vā parappavādaṁ na sahadhammena suniggahītaṁ niggaṇhissatī”ti, n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ayaṁ kho Udāyi, tatiyo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

14. Puna ca paraṁ udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā,[7222] te maṁ upasaṅkamitvā dukkhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṁ upasaṅkamitvā dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṁ upasaṅkamitvā dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṁ upasaṅkamitvā dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Yampan’ Udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā, te maṁ upasaṅkamitvā dukkhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṁ upasaṅkamitvā dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṁ upasaṅkamitvā dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṁ upasaṅkamitvā dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Ayaṁ kho Udāyi, catuttho dhammo yena mamaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

15. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne[7223] bhāventi: “Idh’ Udāyi bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Vedanāsu vedanānu passī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā[7224] viharanti.

16. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne[7225] bhāventi. Idh’ Udāyi, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya[7226] chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati;[7227] anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya[7228] bhiyyobhāvāya[7229] vepullāya bhāvanāya pāripūriyā[7230] chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

17. Puna ca paraṁ Udāyi akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde[7231] bhāventi. Idh’ Udāyi bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Cittasamādhi- padhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

18. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni[7232] bhāventi. Idh’ Udāyi bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Viriyindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Satindriyaṁ bhaveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Samādhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Paññindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

19. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañcabalāni[7233] bhāventi. Idh’ Udāyi, bhikkhu saddhābalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Viriyabalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Satibalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Samādhibalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Paññābalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

20. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā sattabojjhaṅge[7234] bhāventi. Idh’ Udāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Viriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Passaddhi sambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahu abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

21. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ[7235] bhāventi. Idh’ Udāyi, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti, sammāsaṅkappaṁ bhāveti, sammāvācaṁ bhāveti, sammākammantaṁ bhāveti, sammāājīvaṁ bhāveti, sammāvāyāmaṁ bhāveti, sammāsatiṁ bhāveti, sammāsamādhiṁ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

22. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha vimokkhe[7236] bhāventi. Rūpī rūpāni passati; ayaṁ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṁ arūpasaññi bahiddhā rūpāni passati; ayaṁ dutiyo vimokkho. Subhan t’ eva adhimutto hoti; ayaṁ tatiyo vimokkho. Sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamma, paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā, nānattasaññānaṁ amanasikārā: ‘Ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati; ayaṁ catuttho vimokkho. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma: ‘Anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati; ayaṁ pañcamo vimokkho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma: ‘Natthi kiñci’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati, ayaṁ chaṭṭho vimokkho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati; ayaṁ sattamo vimokkho. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati; ayaṁ aṭṭhamo vimokkho. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

23. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathā paṭipannā me sāvakā aṭṭha abhihāyatanāni[7237] bhāventi. Ajjhattaṁ rūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati parittāni[7238] suvaṇṇadubbaṇṇāni,[7239] tāni abhibhuyya:[7240] ‘jānāmi passāmī’ti evaṁsaññi hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ rūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni[7241] suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya: ‘jānāmi passāmī’ti evaṁsaññi hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya: ‘Jānāmi passāmī’ti evaṁsaññi hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya: ‘Jānāmi passāmī’ti evaṁsaññi hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni.[7242] Seyyathāpi nāma ummāpupphaṁ[7243] nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathāpi vā pana taṁ vatthaṁ Bārāṇaseyyakaṁ[7244] ubhatobhāgavimaṭṭaṁ[7245] nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ. Evam evaṁ ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya: ‘Jānāmi passāmī’ti evaṁsaññi hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati pītāni[7246] pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ[7247] pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathāpi vā pana taṁ vatthaṁ Bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ. Evam evaṁ ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, tāni abhibhuyya: ‘Jānāmi passāmī’ti evaṁsaññi hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni[7248] lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujivakapupphaṁ[7249] lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathāpi vā pana taṁ vatthaṁ Bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ. Evam evaṁ ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya: ‘Jānāmi passāmī’ti evaṁsaññi hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ. Ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati odātāni[7250] odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhītārakā[7251] odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathāpi vā pana taṁ vatthaṁ Bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ. Evam evaṁ ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāti odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya: ‘Jānāmi passāmī’ti evaṁ saññi hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññavosānapāramippattā viharanti.

24. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā dasakasiṇāyatanāni[7252] bhāventi. Paṭhavi kasiṇam eko sañjānāti[7253] uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ[7254] appamāṇaṁ. Āpo kasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Tejo kasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Vāyo kasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Nīla kasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Pīta kasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Lohita kasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Odāta kasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Ākāsa kasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Viññāṇa kasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

25. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāri jhānāni[7255] bhāventi. Idh’ Udāyi, bhikkhū vivicc’ eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; so imam eva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati,[7256] n’ āssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ[7257] hoti. Seyyathāpi Udāyi, dakkho nahāpako[7258] vā nahāpakantevāsī vā kaṁsathāle[7259] nahānīyacuṇṇāni[7260] ākiritvā[7261] udakena paripphosakaṁ[7262] paripphosakaṁ sanneyya,[7263] sāyaṁ[7264] nahānīyapiṇḍi[7265] snehānugatā[7266] snehaparetā[7267] santarabāhirā[7268] phuṭā[7269] snehena[7270] na ca paggharaṇī.[7271] Evam eva kho Udāyi, bhikkhū imam eva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; n’ āssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti.

26. Puna ca paraṁ Udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; so imam eva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, n’ āssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi udāyi, udakarahado[7272] ubbhidodako,[7273] tassa n’ev assa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṁ,[7274] na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ; devo[7275] ca kālena kālaṁ sammādhāraṁ[7276] n’ ānuppaveccheyya;[7277] atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā[7278] ubbhijjitvā[7279] tam eva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, n’ āssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa. Evam eva kho Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, n’ āssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti.

27. Puna ca paraṁ Udāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yan taṁ ariyā ācikkhanti: “Upekkhako satimā sukha vihārī”ti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; so imameva kāyaṁ nippītikena[7280] sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, n’ āssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi Udāyi, uppaliniyaṁ[7281] vā paduminiyaṁ[7282] vā puṇḍarīkiniyaṁ[7283] vā, appekaccāni[7284] uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā, udake jātāni, udake saṁvaḍḍhāni[7285] udakā nuggatāni[7286] antonimuggaposīni,[7287] tāni yāva c’ aggā[7288] yāva ca mūlā, sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, n’ āssa kiñci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa. Evam eva kho Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, n’ āssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti.

28. Puna ca paraṁ Udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhā satipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; so imam eva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, n’ āssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Seyyathāpi Udāyi, puriso odātena[7289] vatthena sasīsaṁ pārupitvā[7290] nisinno assa, n’ āssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa. Evam eva kho Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, n’ āssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññā vosānapāramippattā viharanti.

29. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā evaṁ pajānanti:[7291] “Ayaṁ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko[7292] mātāpettikasambhavo[7293] odanakummāsūpacayo[7294] aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo,[7295] idañ ca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ[7296] ettha paṭibaddhaṁ.[7297] Seyyathāpi Udāyi, maṇi veḷuriyo subho[7298] jātimā aṭṭhaṁso[7299] suparikammakato[7300] accho vippasanno[7301] sabbākārasampanno,[7302] tatr’ assa suttaṁ āvutaṁ[7303] nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ[7304] vā; tamena cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ‘Ayaṁ kho manī veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno, tatr’ idaṁ suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā’ti. Evam eva kho Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā evaṁ jānanti: ‘Ayaṁ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo, idañ ca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhan’”ti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññā vosānapāramippattā viharanti.

30. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā imamhā kāyā[7305] aññaṁ kāyaṁ abhinimminanti[7306] rūpiṁ manomayaṁ[7307] sabbaṅgapaccaṅgiṁ[7308] abhinindriyaṁ.[7309] Seyyathāpi Udāyi, puriso muñjamhā isīkaṁ[7310] pabbāheyya,[7311] tassa evañ c assa: “Ayaṁ muñjo ayaṁ isīkā; añño muñjo aññā isīkā, muñjamhā tveva isīkā pabbāḷhā”ti.[7312] Seyyathāpi vā pan’ Udāyi puriso asiṁ kosiyā[7313] pabbāheyya, tassa evam assa: “Ayaṁ asi ayaṁ kosi; añño asi aññā kosi, kosiyā tveva asi pabbāḷho”ti. Seyyathāpi  pan’ Udāyi, puriso ahiṁ karaṇḍā[7314] uddhareyya,[7315] tassa evam assa: “Ayaṁ ahi ayaṁ karaṇḍo; añño ahi añño karaṇḍo, karaṇḍā tveva ahi ubbhato”ti. Evam eva kho Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimminanti rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ abhinindriyaṁ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññā vosānapāramippattā viharanti.

31. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ iddhividhaṁ[7316] paccanubhonti: “Eko pi hutvā bahudhā honti bahudhā pi hutvā eko honti, āvībhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse; paṭhaviyā pi ummujjanimujjaṁ karonti seyyathāpi udake; udake pi abhijjamāne gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṁ; ākāse pi palliṅkena kamanti seyyathā pi pakkhi sakuṇo; ime pi candimasūriye evaṁ mahiddhike evaṁ mahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokā pi kāyena vasaṁ vattenti. Seyyathāpi Udāyi dakkho kumbhakāro[7317] vā kumbhakārantevāsi vā suparikammakatāya mattikāya[7318] yaṁ yad eva bhājanavikatiṁ[7319] ākaṅkheyya, taṁ tad eva kareyya abhinipphādeyya;[7320] seyyathāpi vā pan’ Udāyi dakkho dantakāro[7321] vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṁ dantasmiṁ yaṁ yad eva dantavikatiṁ ākaṅkheyya, taṁ tad eva kareyya abhinipphādeyya; seyyathāpi vā pan’ Udāyi dakkho suvaṇṇakāro[7322] vā suvaṇṇakārantevāsi vā suparikammakatasmiṁ suvaṇṇasmiṁ yaṁ yad eva suvaṇṇavikatiṁ ākaṅkheyya, taṁ tad eva kareyya abhinippādeyya. Evam eva kho Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti: “Eko pi hutvā bahudhā honti, bahudhā pi hutvā eko honti, āvībhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse; paṭhaviyā pi ummujjanimujjaṁ karonti seyyathāpi udake; udake pi abhijjamāne gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṁ; ākāse pi pallaṅkena kamanti seyyathāpi pakkhī sakuṇo; ime pi candimasūriye evaṁ mahiddhike evaṁ mahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokā pi kāyena vasaṁ vattenti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññā abhiññā vosānapāramippattā viharanti.

32. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā[7323] visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Seyyathāpi Udāyi, balavā saṅkhadhamo[7324] appakasiren’ eva[7325] catuddisā viññāpeyya.[7326] Evam eva kho Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti, dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññā vosānapāramippattā viharanti.

33. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā[7327] ceto paricca pajānanti sarāgaṁ vā cittaṁ: “‘Sarāgaṁ cittan’ti pajānanti, vītarāgaṁ vā cittaṁ: ‘Vītarāgaṁ cittan’ti pajānanti, sadosaṁ vā cittaṁ: ‘Sadosaṁ cittan’ti pajānanti, vītadosaṁ vā cittaṁ: ‘Vītadosaṁ cittan’ti pajānanti, samohaṁ vā cittaṁ: ‘Samohaṁ cittan’ti pajānanti, vītamohaṁ vā cittaṁ: ‘Vītamohaṁ cittan’ti pajānanti, saṅkhittaṁ vā cittaṁ: ‘Saṅkhittaṁ cittan’ti pajānanti, vikkhittaṁ vā cittaṁ: ‘Vikkhittaṁ cittan’ti pajānanti, mahaggataṁ vā cittaṁ: ‘Mahaggataṁ cittan’ti pajānanti, amahaggataṁ vā cittaṁ: ‘Amahaggataṁ cittan’ti pajānanti, sa-uttaraṁ vā cittaṁ: ‘Sa-uttaraṁ cittan’ti pajānanti, anuttaraṁ vā cittaṁ: ‘Anuttaraṁ cittan’ti pajānanti, samāhitaṁ vā cittaṁ: ‘Samāhitaṁ cittan’ti pajānanti, asamāhitaṁ vā cittaṁ: ‘Asamāhitaṁ cittan’ti pajānanti, vimuttaṁ vā cittaṁ: ‘Vimuttaṁ cittan’ti pajānanti, avimuttaṁ vā cittaṁ: ‘Avimuttaṁ cittan’ti pajānanti. Seyyathāpi Udāyi, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanajātiko ādāse[7328] vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno: “Sakaṇikaṁ vā sakaṇikan”ti jāneyya: “Akaṇikaṁ vā akaṇikan”ti[7329] jāneyya. Evam eva kho Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānanti sarāgaṁ vā cittaṁ: ‘Sarāgaṁ cittan’ti pajānanti, vītarāgaṁ vā cittaṁ: ‘Vītarāgaṁ cittan’ti pajānanti, sadosaṁ vā cittaṁ: ‘Sadosaṁ cittan’ti pajānanti, vītadosaṁ vā cittaṁ: ‘Vītadosaṁ cittan’ti pajānanti, samohaṁ vā cittaṁ: ‘Samohaṁ cittan’ti pajānanti, vītamohaṁ vā cittaṁ: ‘Vītamohaṁ cittan’ti pajānanti, saṅkhittaṁ vā cittaṁ: ‘Saṅkhittaṁ cittan’ti pajānanti, vikkhittaṁ vā cittaṁ: ‘Vikkhittaṁ cittan’ti pajānanti, mahaggataṁ vā cittaṁ: ‘Mahaggataṁ gataṁ cittan’ti pajānanti, amahaggataṁ vā cittaṁ: ‘Amahaggataṁ cittan’ti pajānanti, sa-uttaraṁ vā cittaṁ: ‘Sa-uttaraṁ cittan’ti pajānanti, anuttaraṁ vā cittaṁ: ‘Anuttaraṁ cittan’ti pajānanti, samāhitaṁ vā cittaṁ: ‘Samāhitaṁ cittan’ti pajānanti, asamāhitaṁ vā cittaṁ: ‘Asamāhitaṁ cittan’ti pajānanti, vimuttaṁ vā cittaṁ: ‘Vimuttaṁ cittan’ti pajānanti, avimuttaṁ vā cittaṁ: ‘Avimuttaṁ cittan’ti pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññā vosānapāramippattā viharanti.

34. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhatā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ[7330] anussaranti, seyyathīdaṁ: “Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsamipi jātiyo paññāsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: Amutra āsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ, tatrāp āsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathāpi Udāyi, puriso sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya, tamhā pi gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya, so tamhā gāmā sakaṁ yeva gāmaṁ paccāgaccheyya;[7331] tassa evam assa: “Ahaṁ kho sakamhā gāmā amuṁ gāmaṁ agañchiṁ, tatra evaṁ aṭṭhāsiṁ evaṁ nisīdiṁ evaṁ abhāsiṁ evaṁ tuṇhī ahosiṁ, tamhāpi gāmā amuṁ  gāmaṁ agañchiṁ, tatrāpi evaṁ aṭṭhāsiṁ evaṁ nisīdiṁ evaṁ abhāsiṁ evaṁ tuṇhī ahosiṁ. So’ mhi tamhā gāmā sakaṁ yeva gāmaṁ paccāgato”ti. Evam eva kho Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ pubbe nivāsaṁ anussaranti, seyyathīdaṁ: “Ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: Amutra āsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamā evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ, tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbe nivāsaṁ anussarati. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

35. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭinnā me sāvakā dibbena[7332] cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti: “Cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti, ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanati: “Cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti, seyyathāpass’ Udāyi dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehe pavisante pi nikkhamante pi anusañcarante pi anuvicarante[7333] pi. Evam eva kho Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti: Cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahu abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

36. Puna ca paraṁ Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā āsavānaṁ khayā[7334] anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭhe va dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Seyyathāpi Udāyi, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukaṁ pi sakkharakaṭhalam pi macchagumbam pi carantam pi tiṭṭhantam pi; tassa evamassa: “Ayaṁ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatr’ ime sippisambukā pi sakkharakaṭhalā pi macchagumbā pi carantipi tiṭṭhanti pī”ti. Evam eva kho Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ ceto vimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭhe va dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

37. “Ayaṁ kho Udāyi, pañcamo dhammo yena mamaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

38. Ime kho Udāyi, pañca dhammā yehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharantī”ti.                                                      

“Idamavoca Bhagavā, attamano Sakuludāyi paribbājako Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Mahāsakuludāyi suttaṁ sattamaṁ. ~

 

(M.78.) Samaṇamaṇḍikā suttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake[7335] Mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ timattehi paribbājakasatehi.

2. Atha kho Pañcakaṅgo thapati Sāvatthiyā nikkhami divādivassa Bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho Pañcakaṅgassa thapatissa etadahosi: “Akālo kho tāva Bhagavantaṁ dassanāya; paṭisallīno Bhagavā, manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ asamayo dassanāya, paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū. Yannūnāhaṁ yena samayappavādako tindukācīro ekasālako Mallikāya ārāme yena Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkameyyan”ti? Atha kho Pañcakaṅgo thapati yena samayappavādako tindukāciro ekasālako Mallikāya ārāmo tenupasaṅkami.

3. Tena kho pana samayena Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddāya mahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā, seyyathīdaṁ: “Rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ (yānakathaṁ) sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. Addasā kho Uggahamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto Pañcakaṅgaṁ thapatiṁ dūrato va āgacchantaṁ; disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi: ‘Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha; ayaṁ samaṇassa Gotamassa sāvako āgacchati, Pañcakaṅgo thapati. Yāvatā kho pana samaṇassa Gotamassa sāvakā gihī odātavasanā Sāvatthiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro Pañcakaṅgo thapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino, app’ eva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā’”ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.

4. Atha kho Pañcakaṅgo thapati yena Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Uggāhamānena paribbājakena Samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṁ sammodi; sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇiyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Pañcakaṅgaṁ thapatiṁ Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto putto etadavoca:

5. “Catuhi kho ahaṁ thapati, dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi[7336] sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ[7337] samaṇaṁ ayojjhaṁ.[7338] Katamehi catuhi? Idha thapati na kāyena pāpakaṁ kammaṁ karoti, na pāpikaṁ vācaṁ bhāsati, na pāpakaṁ saṁkappaṁ saṅkappeti, na pāpakaṁ ājivaṁ ājivati. Imehi kho ahaṁ thapati, catuhi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhan”ti.

6. Atha kho Pañcakaṅgo thapati Uggahamānassa paribbājakassa Samaṇamaṇḍikāputtassa bhāsitaṁ n’ eva abhinandi, nappaṭikkosi; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāy’ āsanā pakkāmi: “Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmi”ti.

7. Atha kho Pañcakaṅgo thapati yena Bhagavā ten’ upasaṅkami; upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisidi. Ekamantaṁ nisinno kho Pañcakaṅgo thapati yāvatako ahosi Uggahamānena paribbājakena Samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi. Evaṁ vutte Bhagavā Pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca:

8. Evaṁ sante kho thapati daharo[7339] kumāro mando uttānaseyyako[7340] sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā Uggāhamānassa paribbājakassa Samaṇamaṇḍikāputtassa vacanaṁ. Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ‘kāyo’ti pi na hoti, kuto pana kāyena pāpakaṁ kammaṁ karissati, aññatra phanditamattā?[7341] Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ‘vācā’ti pi na hoti, kuto pana pāpikaṁ vācaṁ bhāsissati, aññatra roditamattā?[7342] Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ‘saṅkappo’ti pi na hoti, kuto pana pāpikaṁ saṅkappaṁ saṅkappissati, aññatra vikujjitamattā?[7343] Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ‘ājivo’ti pi na hoti, kuto pana pāpakaṁ ājivaṁ ājivissati, aññatra mātuthaññā?[7344] Evaṁ sante kho thapati daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalā uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā Uggāhamānassa paribbājakassa Samaṇamaṇḍikāputtassa vacanaṁ. Catuhi kho ahaṁ thapati dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi na c’ eva sampannakusalaṁ na paramakusalaṁ na uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ, api c’ imaṁ daharaṁ kumāraṁ mandaṁ uttānaseyyakaṁ samadhiggayha[7345] tiṭṭhati. Katamehi catuhi? Idha thapati, na kāyena pāpakaṁ kammaṁ karoti, na pāpikaṁ vācaṁ bhāsati, na pāpakaṁ saṅkappaṁ saṅkappeti, na pāpakaṁ ājivaṁ ājivati. Imehi kho ahaṁ thapati catuhi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi, na c’ eva sampannakusalaṁ na paramakusalaṁ na uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ, api c’ imaṁ daharaṁ kumāraṁ mandaṁ uttānaseyyakaṁ samadhiggayha tiṭṭhati.

9. Dasa hi kho ahaṁ thapati dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ: “Ime akusalasīlā tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Ito samuṭṭhānā[7346] akusalāsīlā tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Idha akusalasīlā aparisesā nirujjhanti, tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Evaṁ paṭipanno akusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi.  “Ime kusalasīlā tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Ito samuṭṭhānā kusalāsīlā tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Idha kusalasīlā aparisesā nirujjhanti, tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Evaṁ paṭipanno kusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti, tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Ime akusalasaṅkappā tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Ito samuṭṭhānā akusalasaṅkappā tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. Idha akusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti, tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Evaṁ paṭipanno akusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti, tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Ime kusalasaṅkappā tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Ito samuṭṭhānā kusalasaṅkappā tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Idha kusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti, tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi. “Evaṁ paṭipanno kusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti, tahaṁ thapati veditabban”ti vadāmi.

10. Katame ca thapati akusalasīlā? Akusala kāyakammaṁ, akusalaṁ vacīkammaṁ, pāpako ājivo. Ime vuccanti thapati akusalasīlā. Ime ca thapati akusalasīlā kiṁ samuṭṭhānā? Samuṭṭhānam pi nesaṁ vuttaṁ: ‘Cittasamuṭṭhānā’ti ’ssa vacanīyā. Katamaṁ cittaṁ? Cittam pi hi bahu anekavidhaṁ nānappakārakaṁ sacittaṁ sarāgaṁ sadosaṁ samohaṁ. Ito samuṭṭhānā akusalasīlā. Ime ca thapati akusalasīlā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaṁ vutto: “Idha thapati bhikkhu kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, micchā ājivaṁ pahāya sammā ājivena jivikaṁ kappeti. Etth’ ete akusalasīlā aparisesā nirujjhanti. Kathaṁ paṭipanno ca thapati akusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha thapati bhikkhū anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ paṭipanno kho thapati akusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti.

11. Katame ca thapati kusalasīlā? Kusalaṁ kāyakammaṁ, kusalaṁ vacīkammaṁ, ājīvapārisuddhiṁ pi kho ahaṁ thapati sīlasmiṁ vadāmi. Ime vuccanti thapati kusalasīlā. Ime ca thapati kusalasīlā kiṁ samuṭṭhānā? Samuṭṭhānam pi nesaṁ vuttaṁ: Cittasamuṭṭhānātissa vacanīyā. Katamaṁ cittaṁ? Cittam pi hi bahu anekavidhaṁ nānappakārakaṁ, yaṁ cittaṁ vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ. Ito samuṭṭhānā kusalasīlā. Ime ca thapati kusalasīlā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaṁ vutto: “Idha thapati bhikkhu sīlavā hoti no ca sīlamayo,[7347] tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti; yatth’ assa te kusalasīlā aparisesā nirujjhanti. Kathaṁ paṭipanno ca thapati kusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha thapati bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti, padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ paṭipanno kho thapati kusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti.

12. Katame ca thapati akusalasaṅkappā? Kāmasaṅkappo byāpādasaṅkappo vihiṁsāsaṅkappo, ime vuccanti thapati akusalasaṅkappā. Ime ca thapati akusalasaṅkappā kiṁ samuṭṭhānā? Samuṭṭhānam pi nesaṁ vuttaṁ, saññāsamuṭṭhānāti’ ssa vacanīyā. Katamā saññā? Saññā pi hi bahu anekavidhā nānappakārikā kāmasaññā byāpādasaññā vihiṁsāsaññā, ito samuṭṭhānā akusalaṅkappā. Ime ca thapati akusalasaṅkappā kuhiṁ aparisosā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṁ vutto: Idha thapati bhikkhū vivicceva kāmehī vivicca akusalehī dhammehī savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pitisukhaṁ paṭhamaṁjhānaṁ upasampajja viharati, etth’ ete akusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. Kathaṁ paṭipanno ca thapati akusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha thapati bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti, padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti, padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ paṭipanno kho thapati, akusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti.

13. Katame ca thapati kusalasaṅkappā? Nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṁsāsaṅkappo; ime vuccanti thapati kusalasaṅkappā. Ime ca thapati kusalasaṅkappā kiṁ samuṭṭhānā? Samuṭṭhānam pi nesaṁ vuttaṁ, saññāsamuṭṭhānā ti ’ssa vacanīyā. Katamā saññā? Saññā pi hi bahu anekavidhā nānappakārikā nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṁsāsaññā; ito samuṭṭhānā kusalaṅkappā. Ime ca thapati kusalasaṅkappā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṁ vutto: Idha thapati bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁjhānaṁ upasampajja viharati. Etth’ ete kusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. Kathaṁ paṭipanno ca thapati kusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha thapati bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti, vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Evaṁ paṭipanno kho thapati kusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti.

14. Katamehi cāhaṁ thapati dasahi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ? Idha thapati bhikkhu asekhāya[7348] sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti; asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti; asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti; asekhena sammākammantena samannāgato hoti; asekhena sammā-ājīvena samannāgato hoti; asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti; asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti; asekhāya sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Imehi kho ahaṁ thapati dasahi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhan”ti.

“Idamavoca Bhagavā. Attamano Pañcakaṅgo thapati Bhagavato bhāsitaṁ abhinandī”ti.

~ Samaṇamaṇḍikā suttaṁ aṭṭhamaṁ. ~

 

(M.79.) Culasakuludāyisuttaṁ navamaṁ.

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako Moranivāpe[7349] paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ.

2. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho Bhagavato etadahosi: “Atippago kho tāva Rājagahaṁ piṇḍāya carituṁ, yannūnāhaṁ yena Moranivāpo paribbājakārāmo yena Sakuludāyi paribbājako ten’ upasaṅkameyyan”ti.

3~4. Atha kho Bhagavā yena Moranivāpo paribbājakārāmo ten’ upasaṅkami. Tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājaka parisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddāya mahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā, seyyathīdaṁ: Rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ  nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. Addasā kho Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaṁ dūratoca āgacchantaṁ; disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi: “Appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddam akattha. Ayaṁ samaṇo Gotamo āgacchati, appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādi, app’ eva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho Bhagavā yena Sakuludāyi paribbājako ten’ upaṅkami. Atha kho Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaṁ etad avoca: “Etu kho bhante Bhagavā; svāgataṁ bhante Bhagavato. Cirassaṁ kho bhante Bhagavā imaṁ pariyāyam akāsi yadidaṁ idh’ āgamanāya; nisīdatu bhante Bhagavā, idam āsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyi pi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Sakuludāyi paribbājakaṁ Bhagavā etad avoca: “Kāya nu’ ttha Udāyi, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?

5. Tiṭṭhat’ esā bhante kathā yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā. N’ esā bhante kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savaṇāya. Yadāhaṁ bhante imaṁ parisaṁ anupasaṅkanto[7350] homi, athāyaṁ parisā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentī nisinnā hoti. Yadā ca kho ahaṁ bhante, imaṁ parisaṁ upasaṅkanto homi. Athāyaṁ parisā mamaṁ yeva mukhaṁ ullokentī[7351] nisinnā hoti: “Yaṁ no samaṇo Udāyi dhammaṁ bhāsissati, taṁ no sossāmā”ti.[7352] Yadā pana bhante Bhagavā imaṁ parisaṁ upasaṅkanto hoti, atha ahañ c’ eva ayañ ca parisā Bhagavato va mukhaṁ ullokentā nisinnā homa: “Yaṁ no Bhagavā dhammaṁ bhāsissati, taṁ sossāmā”ti.

6. “Tena h’ Udāyi, taṁ yev’ ettha paṭibhātu, yathā maṁ paṭibhāseyyā”ti. Purimāni bhante divasāni purimatarāni sabbaññu sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānamāno: “Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan”ti. So mayā pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puṭṭho samāno aññen’ aññaṁ paṭicari,[7353] bahiddhā kathaṁ apanāmesi.[7354] Kopañ ca dosañ ca appaccayañ[7355] ca pātvākāsi.[7356] Tassa mayhaṁ bhante, Bhagavantaṁ yeva ārabbha pīti udapādi: “Aho nūna Bhagavā, aho nūna sugato, yo imesaṁ dhammānaṁ kusalo”ti. Ko pan’ eso Udāyi, sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānamāno: “Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan”ti. Yo tayā pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puṭṭho samāno aññen’ aññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi: “Kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātvākāsī”ti? “Nigaṇṭho bhante Nātaputto”ti.

7. Yo kho Udāyi anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyya seyyathīdaṁ: “Ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo, dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiṁsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo, jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi, aneke pi saṁvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe; amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanno, so tato cuto idh’ ūpapanno”ti. Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyya, so vā maṁ pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyya, taṁ vā’ haṁ pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyyaṁ; so vā me pubbantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, tassa vā’ haṁ pubbantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyyaṁ. Yo kho Udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya: “Cavamāne upapajjamāne hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: “Cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti, so vā maṁ aparantaṁ[7357] ārabbha pañhaṁ puccheyya. Taṁ vā’ haṁ aparantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyyaṁ; so vā me aparantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, tassa vā’ haṁ aparantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyyaṁ. Api c’ Udāyi, tiṭṭhatu pubbanto tiṭṭhatu aparanto, dhammaṁ te desessāmi: “Imasmiṁ sati, idaṁ hoti; imass’ uppādā idaṁ upapajjati, imasmiṁ asati, idaṁ na hoti, imassa nirodhā imaṁ nirujjhatī”ti.

8. Ahaṁ hi Bhante yāvatakam pi me iminā attabhāvena[7358] paccanubhūtaṁ,[7359] tam pi nappahomi iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anussarituṁ. Kuto panāhaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissāmi seyyathīdaṁ: “Ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo, dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiṁsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo, jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi, aneke pi saṁvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe, aneke pi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe; amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idh’ ūpapanno ti. Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissāmi seyyathāpi Bhagavā. Ahaṁ hi bhante etarahi paṁsupisācakampi[7360] na passāmi, kuto panāhaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā[7361] micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānissāmi seyyathāpi Bhagavā. Yaṁ pana maṁ bhante Bhagavā evam āha: “Api c’ Udāyi tiṭṭhatu pubbanto tiṭṭhatu aparanto, dhammaṁ desessāmi, imasmiṁ sati idaṁ hoti, imass’ uppādā idaṁ upapajjati, imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhatī”ti. “Tañ ca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati.[7362] Appeva nāmāhaṁ bhante sake ācariyake Bhagavato cittaṁ ārādheyyaṁ pañhassa veyyākaraṇenā”ti.

9. Kin ti pana te Udāyi sake ācariyake hotīta? Amhākaṁ bhante sake ācariyake evaṁ hoti: “Ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo”ti. Yaṁ pana te etaṁ Udāyi sake ācariyake evaṁ hoti: “Ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo”ti. “Katamo so paramo vaṇṇo”ti? Yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā n’ atthi, so paramo vaṇṇo”ti. “Katamo pana so Udāyi vaṇṇo, yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā n’ atthī”ti? “Yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā n’ atthi, so paramo vaṇṇo”ti.

10. “Dīghā pi kho te esā Udāyi phareyya.[7363] Yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā n’ atthi, so paramo vaṇṇo”ti vadesi; tañ ca vaṇṇaṁ na paññāpesi. Seyyathāpi Udāyi puriso evaṁ vadeyya: “Ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī taṁ icchāmi taṁ kāmemī”ti. Tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: “Ambho purisa yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ: ‘Khattiyī vā Brāhmaṇī vā Vessī vā Suddī vā’ti? Iti puṭṭho: ‘No’ti vadeyya. Tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: “Ambho purisa yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi jānāsi, taṁ janapadakalyāṇiṁ: ‘Evaṁ nāmā evaṁ gottā iti vā’ti, tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘Ambho purisa yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi jānāsi, taṁ janapadakalyāṇiṁ evaṁ nāmā evaṁ gottā iti vā’ti. ‘Dīghā vā rassā vā  majjhimā vā kāḷī vā sāmā[7364] vā maṅguracchavī[7365] vā’ti? Amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā ti? Iti  puṭṭho: ‘No’ti vadeyya. Tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘Ambho purisa yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesi ti? Iti puṭṭho: ‘Āmā’ti[7366] vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakaṁ[7367] bhāsitaṁ sampajjatī ti?[7368] Addhā[7369] kho bhante, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakaṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti? Evam eva kho Udāyi yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā n’ atthi, so paramo vaṇṇo ti vadesi, tañ ca vaṇṇaṁ na paññāpesī ti.

11. “Seyyathāpi bhante maṇi veḷuriyo subho[7370] jātimā aṭṭhaṁso[7371] suparikammakato[7372] paṇḍukambale[7373]  nikkhitto[7374] bhāsati ca tapati ca virocati[7375] ca; evaṁ vaṇṇo attā hoti arogo param maraṇā”ti.

12. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi? Yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; yo vā rattandhakāratimisāyaṁ[7376] kimi khajjopaṇako,[7377] imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyam bhante, rattandhakāratimisāyaṁ kimi khajjopaṇako, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

13. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi? Yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopaṇako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo,[7378] imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bhante, rattandhakāratimisāya telappadīpo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

14. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi? Yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho,[7379] imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bhante, rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

15. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi? Yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamayaṁ[7380] viddhe vigatavalāhake deve[7381] osadhītārakā,[7382] imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yāyaṁ bhante rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigata-valāhake deve osadhītārakā, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

16. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi? Yā vā rattiyā paccūsasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahu’ posathe[7383] pannarase[7384] viddhe vigatavalāhake deve abhido[7385] aḍḍharattasamayaṁ[7386] cando, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bhante tadahu’ posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṁ cando, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti?

17. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi? Yo vā tadahu’ posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṁ cando, yo vā vassānaṁ pacchime māse saradasamaye[7387] viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṁ[7388] suriyo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo ca vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti. Yvāyaṁ bhante vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṁ suriyo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

18. Ato[7389] kho te Udāyi, bahūhi bahutarā devā ye imesaṁ candimasuriyānaṁ ābhā nānubhonti,[7390] tyāhaṁ pajānāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: “Yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na’ tthī”ti. Atha ca pana tvaṁ Udāyi: “Yvāyaṁ vaṇṇo kiminā khajjopaṇakena hīnataro ca patikiṭṭhataro[7391] ca, so paramo vaṇṇo ti vadasi, tañ ca vaṇṇaṁ na paññāpesī”ti.

19. “Acchidaṁ[7392] Bhagavā kathaṁ? Acchidaṁ Sugato kathan”ti? Kiṁ pana tvaṁ Udāyi evaṁ vadasi: “Acchidaṁ Bhagavā kathaṁ, acchidaṁ Sugato kathan”ti? Amhākaṁ bhante, sake ācariyake evaṁ hoti: “Ayaṁ paramo vaṇṇo ayaṁ paramo vaṇṇo”ti. Te mayaṁ bhante Bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā[7393] rittā tucchā[7394] aparaddhā ti.[7395]

 20. “Kiṁ pan Udāyi atthi ekantasukho loko? Atthi ākāravatī[7396] paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? Amhākaṁ bhante sake ācariyake evaṁ hoti: “Atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.

21. “Katamā pana sā Udāyi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? Idha bhante ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, aññataraṁ vā pana tapoguṇaṁ[7397] samādāya vattati, ayaṁ kho sā bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā ti.

22. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi? Yasmi samaye pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī cā ti? Sukhadukkhī bhante. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi, yasmiṁ samaye adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vā ti? Sukhadukkhī bhante. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi, yasmiṁ samaye kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vā ti? Sukhadukkhī bhante. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi, yasmiṁ samaye musāvādāṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, ekantasukhi vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vā ti? Sukhadukkhī bhante. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi, yasmiṁ samaye aññataraṁ tapoguṇaṁ samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti? Sukhadukkhī bhante.

23. Taṁ kiṁ maññasi Udāyi? “Api nu kho vokiṇṇasukhadukkhaṁ[7398] paṭipadaṁ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotī”ti? “Acchidaṁ Bhagavā kathaṁ, acchidaṁ Sugato kathan”ti? Kiṁ pana tvaṁ  Udāyi evaṁ vadesi: “Acchidaṁ Bhagavā kathaṁ, acchidaṁ Sugato kathan”ti. Amhākaṁ bhante sake ācariyake evaṁ hoti: “Atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. Te mayaṁ bhante Bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanugāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā ti.

24. “Kiṁ pana bhante atthi ekantasukho loko? Atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? “Atthi kho Udāyi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti.

25. “Katamā pana sā bhante ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti? Idh’ Udāyi  bhikkhu vivicc’ eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamajjhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyajjhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaṁvedeti. Yan taṁ ariyā ācikkhanti: ‘Upekkhako satimā sukhavihārī’ti taṁ tatiyajjhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ kho sā Udāyi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. Na kho sā bhante ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya. Sacchikato hi’ ssa bhante ettāvatā ekantasukho loko hotī’ti. Na khvāssa Udāyi ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti; ākāravatī tveva sā paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’ti.

26. Evaṁ vutte Sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsadda mahāsaddā ahosi: “Ettha mayaṁ anassāma[7399] sācariyakā;[7400] ettha mayaṁ anassāma sācariyakā, na mayaṁ ito bhiyyo uttaritaraṁ pajānāmāti. Atha kho Sakuludāyissa paribbājako te paribbājake appasadde katvā Bhagavantaṁ etad avoca:

27. “Kittāvatā pan’ assa bhante ekantasukho loko sacchikato hotī”ti? “Idh’ Udāyi bhikkhū sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthajjhānaṁ upasampajja viharati. Yāvatā devatā ekantasukhaṁ lokaṁ uppannā tāhi devatāhi saddhiṁ santiṭṭhati sallapati[7401] sākacchaṁ samāpajjati.[7402] Ettāvatā khvāssa Udāya, ekantasukho loko sacchikato hotī”ti.

28. “Etassa nūna[7403] bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū Bhagavati brahmacariyaṁ carantī”ti? “Na kho Udāyi, etassa ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. Atthi kho Udāyi, aññe va dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ carantī”ti. “Katame pana te bhante dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū Bhagavati brahmacariyaṁ carantī”ti?

29~36. Idh’ Udāyi Tathāgato loke uppajjati, arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṁ Buddho Bhagavā so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṁ deseti: ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.Taṁ dhammaṁ suṇāti.

Gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto, so taṁ dhammaṁ sutvā Tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ, yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyanti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājivasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajji dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandi samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṁsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhi sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ,cakkhundriyesaṁvaraṁ āpajjati.

So sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ sotendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati sotendriyaṁ, sotendri yesaṁvaraṁ āpajjati.

So ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ ghānendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānendriyaṁ, ghānendri yesaṁvaraṁ āpajjati.

So jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ jivhendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhendriyaṁ, jivhendriye saṁvaraṁ āpajjati.

So kāyena phoṭṭhabbaṁ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ kāyendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyendriyaṁ, kāyendriye saṁvaraṁ āpajjati.

So manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ manendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,tassa saṁvaraṁ paṭipajjati,rakkhati manendriyaṁ,manendriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati. Araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapattaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ panidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

37. So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṁ parisodheti, thīnamiddaṁ pahāya vigatatīnamiddo viharati ālokasaññi sato sampajāno. Thīnamiddā cittaṁ parisodheti, uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathi kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṁ parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho Udāyi, dhammo uttarītaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti.

38~40. Puna ca paraṁ Udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. Yantaṁ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārī ti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayampi kho udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti.

41. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, ayampi kho udāyi dhammo uttarītaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti.

42. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cūtupapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti, ayampi kho udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti.

43. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhasamudayoti yatābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhanirodhoti yatābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ dukkhanirodhagāmiṇīpaṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti. Ayaṁ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti.

44. Tassa evaṁ jānato evam passato kāmāsavā pi cittaṁ vimuccati. Bhavāsavā pi cittaṁ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṁ vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttam iti ñāṇaṁ hoti: Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. Ayaṁ kho Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyā hetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. Ime kho Udāyi, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṁ sacchikiriyā hetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ carantī”ti.

45. Evaṁ vutte Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaṁ etad avoca: “Abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante. Seyyathāpi bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭiccannaṁ vā vicareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintī ti. Evam evaṁ Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhante, Bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhante, Bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.

46. Evaṁ vutte Sakuludāyissa paribbājakassa parisā Sakuludāyiṁ paribbājakaṁ etadavoca: “Mā bhavaṁ Udāyi, samaṇe Gotame brahmacariyaṁ cari; mā bhavaṁ Udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṁ[7404] vasi. Seyyathāpi nāma maṇīko[7405] hutvā uddekaniko[7406] assa. Evaṁ sampadam[7407] etaṁ bhoto Udāyissa bhavissati. Mā bhavaṁ Udāyi samaṇe Gotame brahmacariyaṁ cari; mā bhavaṁ Udāyi ācariyo hutvā antevāsīvāsaṁ vasī”ti. Iti h idaṁ Sakuludāyissa paribbājakassa parisā Sakuludāyiṁ paribrabājakaṁ antarāyam akāsi Bhagavati brahmacariye”ti.

~ Culasakuludāyisuttaṁ navamaṁ. ~

 

(M.80.) Vekhanassasuttaṁ

1. Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

2. Atha kho Vekhanasso paribbājako yena Bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Vekhanasso paribbājako Bhagavato santike udānaṁ udānesi: “Ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo”ti! Kiṁ pana tvaṁ Kaccāna evaṁ vadesi: “Ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo”ti? “Katamo Kaccāna so paramo vaṇṇo”ti? “Yasmā bho Gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na’ tthi, so paramo vaṇṇo”ti. “Katamo pana so Kaccāna vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā na’ tthī”ti? “Yasmā bho Gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītarovā paṇītataro vā na’ tthi, so paramo vaṇṇo”ti.

3~11. Dīghā pi kho te esā Kaccāna phareyya. Yasmā bho Gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇitataro vā na’ tthi, so paramo vaṇṇo ti vadesi; tañ ca vaṇṇaṁ na paññāpesi. Seyyathāpi Kaccāna puriso evaṁ vadeyya: “Ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī, taṁ icchāmi taṁ kāmemī”ti. Tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: Ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi tvaṁ janapadakalyāṇī: Khattiyi vā brāhmaṇī vā vessī vā suddi vā ti? Iti puṭṭho no ti vadeyya. Tam enaṁ vadeyyuṁ: Ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, janāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ: Evaṁ nāmā evaṁ gottā iti cā ti. Tam enaṁ vadeyyuṁ: Ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapada kalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ evaṁ nāmā evaṁ gottā iti cā ti. Dīghā vā rassā vā majjhamā vā kāḷi vā sāmā vā maṅguracchavī vā ti? Amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā ti? Iti pūṭṭho no ti vadeyya. Tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesī ti? Iti puṭṭho āmāti vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti? Addhā kho bho Gotama evaṁ sante tassa purisassa appāṭihirakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. Evam eva kho tvaṁ Kaccāna, yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā na’ tthi, so paramo vaṇṇo ti vadesi, tañ ca vaṇṇaṁ na paññāpesī ti.

Seyyathāpi bho Gotama maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; evaṁ vaṇṇo attā hoti arogo param maraṇā ti.

Taṁ kiṁ maññasi kaccāna? Yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopaṇako, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotama rattandhakāratimisāya kimi khajjopaṇako, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopaṇako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ ho Gotama rattandhakāratimisāya telappadīpo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotama, rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, yā vā rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotama rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi maññasi Kaccāna? Yā vā rattiyā paccūsasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadītārakā, yo vā tadahu’ posathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattisamayaṁ cando, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotamo tadahu’ posathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattisamayaṁ cando, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Taṁ kiṁ maññasi Kaccāna? Yo vā tadahu’ posathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattisamayaṁ cando, yo vā vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṁ suriyo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā ti? Yvāyaṁ bho Gotama vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṁ suriyo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā ti.

Ato kho te Kaccāna, bahūhi bahutarā devā ye imesaṁ candimasuriyānaṁ ābhā nānubhonti; tyāhaṁ pajānāmi. Atha ca panāhaṁ na vadāmi: yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na’ tthi ti. Atha ca pana tvaṁ Kaccāna yvāyaṁ vaṇṇo kiminā khajjopaṇakena hīnataro ca patikiṭṭhataro ca, so paramo vaṇṇo ti vadesi, tañ ca vaṇṇaṁ na paññāpesi.

12. Pañca kho ime Kaccāna kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā; kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. Ime kho Kacchāna pañca kāmaguṇā.

13. Yaṁ kho Kaccāna ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati kāmasukhaṁ. Iti kāmehi kāmasukhaṁ kāmasukhā kāmaggasukhaṁ tattha aggam akkhāyatī ti.

14. Evaṁ vutte Vekhanasso paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Acchariyaṁ bho Gotama, abbhutaṁ bho Gotama. Yāva subhāsitañ c’ idaṁ bhotā Gotamena: Kāmehi kāmasukhaṁ, kāmasukhā kāmaggasukhaṁ tattha aggam akkhāyatī”ti. Dujjānaṁ[7408] kho etaṁ Kaccāna, tayā aññadiṭṭhikena  aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena aññathācariyakena[7409] kāmaṁ vā kāmasukhaṁ vā kāmaggasukhaṁ vā. Ye kho te Kaccāna bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇiyā ohitabhārā anuppattasadatthāparikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, te kho etaṁ jāneyyuṁ: Kāmaṁ vā kāmasukhaṁ vā kāmaggasukhaṁ vā ti.

15. Evaṁ vutte Vekhanasso paribbājako kupito anattamano Bhagavantaṁ yeva khuṁsento[7410] Bhagavantaṁ yeva vamhento[7411] Bhagavantaṁ yeva vadamāno: “Samaṇo ca Gotamo pāpito bhavissati”ti. Bhagavantaṁ etadavoca: “Evam eva pan’ idh’ eke samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṁ, apassantā aparantaṁ,[7412] atha ca pana: Khiṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇiyaṁ nāparaṁ itthāttāyā”ti. Paṭijānanti: “Tesam idaṁ bhāsitaṁ hassakaṁ[7413] yeva sampajjati,[7414] nāmakaṁ[7415] yeva sampajjati, rittakaṁ yeva sampajjati, tucchakaṁ[7416] yeva sampajjatī”ti.

16. Ye kho te Kaccāna, samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṁ, apassantā aparantaṁ: “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāni pajānāmā”ti paṭijānanti; tesaṁ so yeva sahadhammiko niggaho[7417] hoti. Api ca Kaccāna, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī[7418] ujjujātiko:[7419] “Aham anusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi, yathānusiṭṭhaṁ[7420] tathā paṭipajjamāno[7421] na cirass’ eva sāmaññeva ñassati, sāmaṁ dakkhī”ti.[7422] Evaṁ kira sammā bandhanā vippamokkho[7423] hoti yadidaṁ avijjābandhanā. Seyyathāpi Kaccāna daharo kumāro mando[7424] uttānaseyyako kaṇṭhapañcamehi[7425] bandhanehi baddho[7426] assa suttabandhanehi, tassa vuddhim anvāya[7427] indriyānaṁ paripākam[7428] anvāya tāni bandhanāni mucceyyuṁ; so mokkho’ mhī”ti kho jāneyya no ca bandhanaṁ. Evam eva kho Kaccāna, etu viññū puriso asaṭho amāyāvi ujjujātiko: “Aham anusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi; yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno na cirass’ eva sāmañ ñeva ñassati, sāmaṁ dakkhī”ti. Evaṁ kira sammā bandhanā vippamokkho hoti yadidaṁ avijjābandhanā”ti.

17. Evaṁ vutte, Vekhanasso paribbājako Bhagavantaṁ etadavoca: “Abhikkantaṁ bho Gotama, abhikkantaṁ bho Gotama,seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vīvareyya,mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī ti, evam evaṁ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṅgatan”ti.

~ Vekhanassasuttaṁ dasamaṁ  ~

 


[1] pre. To stay, abide, dwell, sojourn; living. 居住或生活。

[2] amantesi aor. To call, address, speak to, invite, consult. 他向對方稱呼。

[3] Paṭissuṇati: aor. To assent, promise, agree; replied. 他們答覆了。

[4] Sabba: adj. Whole, entire; all, every. / + dhamma: m./ nt. Constitution. / + mūla: nt. Root; origin, source, foundation. /      + pariyaya:  Discussion, instruction, method (of teaching), discourse on, representation of. / =

A discourse on the root of all things. 全部根本法门。

[5] caus, fut. To point out, indicate, show; set forth, preach, teach; confess. 我将教导。

[6] imper. To hear; you listen. 你們聽。                                                                         

[7] adv. Well, thoroughly.

[8] Mano & manas: nt. Mind, thought. / + karoti: imper. To fix the mind intently, to bear in mind, take to heart, ponder, think upon, consider, recognize. / = Suṇahi sadhukam manasikaroti: Harken and pay attention. 你们在心里思惟。

[9] fut. To speak, to say, to speak to, to call; I shall say. 我将说。

[10] adj. One who has not heard, ignorant; untaught. 無知的。/

> as + sutavat: vat. adj./ m. One who is learned in religious knowledge. 精通宗教的智慧。/

(P) [suta + vant] suta: pp. Heard; ‘Received through inspiration or revelation;’ leaned; taught. 没有受教育的。

[11]  One-of-the-many-folk; an ordinary, average person. 廣大的人們；平凡的人們，普通的人們。

[12] adj./ nt. Noble, distinguished. 優秀的。/ Ariyanam adassavin: Not recognizing the Noble Ones. 沒有認知聖者。

[13] A + dassavi > dassavin: in./ adj. Full of insight, seeing, perceiving, taking notice of. 洞察力，察覺，注意的。

/ = No regard. 不把它看作。（没看见的人）

[14] A + kovido: adj. One who is in the possession of right wisdom, with ref. Either to dhamma, magga, or ariyasaccani.

擁有裁判。 / = Unskilled. 不熟练的或拙劣的。/ Ariyadhammassa akovido: Ignorant of true wisdom. 無知的。

[15] pp. Not trained; undisciplined. 無训练的或無修养的。/ > Vinita: pp. Led, trained, educated. 引導，訓練，培養。

[16] Sappurianam > [sat + purisa]:  A good, worthy man; for true men. 傑出人物，對於真實的人。（真人）

[17] f. As earth. 陸地。

[18] pre. To recognize, perceive, know, to be aware of. 他察覺或意识到。

[19] pre. To think, to be of opinion, to imagine, to deem; he conceives (himself as). 他構想出或設想。

[20] 1p. To be mine. 我的。

[21] pre. To rejoice at, find pleasure in, approve of, be pleased or delighted with. 取樂。

[22] Pariññata: pp. Well understood, thoroughly known. / + a: He has not understood. 他不明白。

[23] pre. To speak, say, tell; I say. 我说。

[24] Āpa & apo: nt. Water. 水。

[25] Teja & tejo: nt. “Sharpness,” heat, flame, fire, light. 火。

[26]  Weaving; air. 風。

[27] pp. Grown, become; born, produced; nature as the result of becoming; beings. 生命。（众生）

[28]  A god, a divine being. 天人。

[29] m./ f. The supreme Lord of men, only mentioned in one formula together with Inda & Brahma; the lord of creation.

造物主。

[30] Brahma & brahma: The supreme good; the brahman. 婆罗门。（梵天）

[31] adj./ nt. Shining, brilliant, radiant, of a class of gods in the Brahma heavens “the radiant gods;”

the gods of Streaming Radiance. 遍光天或光阴天。

[32] Subha + kiṇṇa: The lustrous devas, a class of devas; the gods of Refulgent Glory. 限净天或少净天。

[33]  The gods of Great Fruit. 广福天或广果天。

[34] nt./ adj. A Load or Master of; the Overlord. 征服主。

[35] Ākasa + anañca + ayatana: The sphere or plane of the infinity of space, the “space-infinity-plane,” the sphere of unbounded space; the base of infinite space. 無邊虛空處天或空無邊處天。

[36] Viññaṇa + anañca + ayatana: Infinitude (-sphere) of life-force or mind-matter; the base of infinite consciousness.

無邊識覺處天或識無邊處天。

[37] Ākiñcañña + ayatana: Realm or sphere of nothingness; the base of nothingness. 無所有處天。

[38] Neva + sañña + na + sañña + ayatana: (being) neither perception nor non-perception;

the base of neither-perception-nor-non-perception. 非有知覺非無知覺處或非想非非想處天。

[39]  The seen. 看。

[40] pp. The heard. 聽。

[41]  Thought, supposed, imagined; the sensed. 感覺。

[42] pp. Apperceived, (re) cognized, understood, cogitated, learned. 認知。（見、聞、覺、知）

[43] nt. Unity. 單一性。（單獨）

[44] nt. m. Diversity, variety, manifoldness, multiformity, distraction. 多樣性。（多種）

[45] adj. Whole, entire; all, every. 全部。

[46] nt. To blow; cooling. 涅槃。

[47] Sekha & sekkha:  Belonging to training, in want of training, imperfect; a learner. 学習者。

[48] Ap + patta: Not obtained; not yet  reached. 没有抵達的。/ +

manasa: nt. Intention, purpose, mind (as active force), mental action.

[49] Yoga + kkhema: Peace from bondage; uttermost safety; release from the attachments. 從束缚中解脱。

[50] Pattheti: ppr. To wish for, desire, pray for, request, long for; to aspiring. 熱往的或響往的。

[51] pre. To know by experience, to know fully or thoroughly, to recognise, know of, to be conscious or aware of. 他知道。

[52] aor. + Ma: He should not conceive. 他不設想。/

To think, to be of opinion, to imagine, to deem; he conceives (himself as). 他構想出或設想。

[53] adj. Knowable, perceivable, to be known (accurately); he may fully  understand. 他完全地明白。

[54] Khiṇa: pp. Destroyed, exhausted, removed, wasted, gone. 毀壞，抽完，汲幹。/ >

khiyati: To be exhausted, to waste away, to become dejected, to fall away from. 使沮喪。/ =

Khinasava: One whose asavas are destroyed; taints destroyed. 毒素的消滅。

[55] ger. Lived. 居住。/

Vusitava: vant. adj. One who has reached perfection (in chaste living), who has lived ‘the life.’ 住在梵行裏。

[56] Kata: pp. Done, worked, made. / + karaṇiya: fpp. Done what had to be done. 所作皆办或应该要作的已经作了。/

One who has done all that could be done, one who is in the state of perfection (an Arahant).

[57] Ohita: pp. Put down into, laid down, taken off, relieved. 解除。/ > odahati: To put down, to put in./ > (Sk) √dha, dadh. ‘Put.’ / + bhara:  Anything to carry, a load. 擔子，負擔。/ = Who has laid down the burden. 放下重擔。

[58] Anuppatta & anupatta: pp. Having attained, received, got to, reached. 達到，獲得，收到，接到。/ >

anupapuṇati: To reach, attain, get to./ + sadattha [sat + attha]: The highest good, Ones own good. / =

Reached the true goal. 抵達真理的终点。

[59] Parikkhiṇa: pp. Exhausted, wasted, decayed. 耗盡，使消耗，使腐爛。/ > parikkhiyati: To go ruin, to be wasted or exhausted. 使毀滅，使抽完。/ > (Sk) √kùi, kùi. ‘Destroy.’ 毀壞。/ + bhava: pp. Rebirth, existence. 再生，存在。/ + samyojana: nt. Bond, fetter. 束縛，腳鏈。/ = Bhavasamyojana: The fetter of rebirth. 再生的束縛。/ =

Destroyed the fetters of being. 毁滅存在的束缚。

[60] Samma + d + añña > añña: f. Knowledge, recognition, perfect knowledge, philosophic insight. 認知，哲學的眼光。/

> (P) [a + jña] / > (Sk) √jña. ‘Know.’ / = Having understood perfectly. 徹底地知道。

[61] pp. Freed, released, intellectually emancipated; liberated. 解除或释放。

[62]  Waste, destruction, consumption. 消滅或毁壞。

[63]  Passion or lust. 貪。

[64] Vita + raga: Passionless; without lust. / + tta: ?? / = 没有貪的狀態或離開貪的狀態。

[65]  Anger, ill-will, evil intention, wickedness, corruption, malice, hatred; hate. 憎恨。

[66]  Stupidity, dullness of mind & soul, delusion, bewilderment, infatuation. 迷惑。

[67] Samma + sambuddha: Perfectly enlightened, a universal Buddha; accomplished and fully enlightened. 圓滿覺悟的人。

[68] Nandi & nandi: f. Joy, enjoyment, pleasure, delight in. 快樂，以什麽爲樂。

[69] That delight is the root of suffering. 苦的根本。= 欲樂是苦的根本。

[70] ger. To know, to find./ > (Sk) √vid. ‘Know.’ / = Understood. 明白了。

[71] That with being (as condition) there is birth. 是導致再生。

[72] Has come to be there is ageing and death. 是導致老和死。

[73] Tasma: pron. From./ + iti: emp. Thus./ + ha: emp. Hey, oh, hallo. 表示驚喜或疑慮。/ = adv. Therefore. 因此或所以。

[74] f. Drought, thirst; Craving, hunger for, excitement. 乾旱，渴望，刺激。

[75]  Waning, fading away, cleansing, purifying; emancipation. 衰微，消退，淨化，使潔淨；脫離。

[76]  Oppression, suppression; destruction, cessation. 壓迫，鎮壓；破壞，停止。

[77]  Abandoning, giving up, renunciation. 放棄，廢棄；丟出或吐出。

[78]  Giving up, forsaking; rejection, renunciation; relinquish. 拋棄；嘔吐，放棄；作罢或放松。

[79] adj. Nothing higher; without a superior, incomparable, second to none, unsurpassed, excellent, preeminent.

沒有較高的，無比的，沒有第二的，卓越的，出色的，顯著的。

[80] Samma + sambodhi: Perfect enlightenment, supreme Buddhaship.

[81] pp. One who has come to the realization of the highest wisdom, fully-awakened, attained Buddhahood, realizing, enlightened.

[82] A discourse on the restraint of all the taints. 防護一切毒素的法門。

[83] ppr. To know. 知道。

[84] ppr. To see; to recognise, realise, know. 看到。

[85]  Discharge from a sore; in psychology; cankers, taints. 毒素，瘡，潰瘍。/ (Sk)√sru ‘Flow’ 漲潮。（漏）

[86] Ka: interr, pron. What?

[87] f. 5. Down to its origin or foundation,” thoroughly, orderly, wisely, properly, judiciously. 聰明地，精明地。

[88] Mano or manas: as. nt. Mind, thought. / + karaṇiya: adj. That ought to be, must or should be done, to be done, to be

made. / > karoti: fpp. (1) To build, erect. 使豎立。(2) To act, perform, make, do. / > (Sk)√kç, (skç) ‘Make’

/ = To keep in mind; attention. 注意；專心，照料。（如理作意）

[89] pp. Gone into, reached, attained. / > [pp. of anupajjati]: To follow, accompany. 陪同，伴隨。/

(Sk) √pad ‘Go’ / = Un-arisen. 未升起。

[90] pre. To come out, to arise, to be produced, to be born r reborn, to com into existence. 生産升起或。/

(Sk) √pad ‘Go’

[91] pre. To grow up, to increase. 增加。/ (Sk) √vçdh ‘Grow’

[92] pre. To be abandoned, to pass away, vanish; decline. 絕跡。/ > [Pass of pajahati]: To give up, renounce, forsake,

abandon, eliminate, let go, get rid of. 拋棄，摒棄，排除，使擺脫。/ (Sk) √ha ‘Leave’

[93] nt. Sight; seeing; by vision. 視覺，觀看。

[94]  Restraint; by control. 抑制。/ (Sk) √vç ‘Cover and choose’ 遮蓋和選擇。（防護）

[95] nt. Going after, indulging in, practice; by using. 追求，設法獲得。

[96] nt. Forbearance, endurance. 節制，忍耐。/ (Sk) √vas ‘Clothe’

[97] nt. Avoiding, avoidance. 避開，避免。

[98] adj./ nt. Dispelling, removal; by elimination. 排除，驅散。/ >

[99] f. Producing, dwelling on something, putting ones thoughts to, application, developing by means of thought or

meditation, cultivation by mind. 創造，栽培心；修習，培養或開發。

[100] Pajahati: fpp. To give up, renounce, forsake, abandon, eliminate, let go, get rid of. 拋棄，摒棄，排除，使擺脫。/

(Sk) √ha ‘Leave’ / = Should be got rid of; can be abandoned. 使免除，使擺脫；使拋棄。

[101] Na + upajanati: pre. To learn, acquire or have knowledge of, to know. 取得。/ > (P) [upa + janati]: To Know. /

(Sk) √jña ‘Know’ / = He does not understand. 他不知道。

[102] （一）、應該在心裏作的法他不知道，不應該在心裏作的法他也不知道，（二）、他不知道應該在心裏作的法，

他也不知道不應該在心裏作法。（三）、由於那些法不應該在心裏作的，它就去作那些法。

（四）、那些法應該在心裏作的，它就不去作那些法。

[103] 什麽是不應該在心裏作的法，他去作？（不應該作的法他去作）

[104] The intoxication of passion, sensuality, lusts; the canker of sense-pleasure, taint of sense-desire.

毒素的欲樂。（欲漏）

[105] The intoxicant of existence; the canker of becoming, taint of being. 有漏。

[106] The canker of ignorance. 無明漏。

[107] 什麽是應該在心裏作的法，他不去作？（應該作的法他不去作）

[108] aor.1p. sg. (If he thinks) Was I. 是我。= Was I in past time? Was I not in past time?

[109] Atita: adj. Past, gone by. / + addhana: nt. A time. / = Atitam + addhanam: In the time which is past.

我有前世嗎？還是我沒有前世嗎？

[110] What was I in the past time? How was I in the past time? 什麽是我的前世？我的前世是怎樣的呢？

[111] Having been what? What did I become in the past time? 前世有之後？我在前世又形成什麽？

[112] Anagata: adj. Not come yet; future. / = In the future. 在未來。

[113] Shall I be in the future? Shall I not be in the future? What shall I be in the future? How shall I be in the future?

Having been what, what shall I become in the future?

[114] adv. Now; at present. 現在。

[115] pp. What has arisen (just now), existing, present (as opposed to past & future).

[116] adv. Inwardly, personally; himself. 在內地，親自地，它自己。

[117] Katham: adv. Doubt, how; why, for what reason. / + kathi: adj. in. Speaking; one who speaks, a speaker, preacher. /

= Katham + kathin: Having doubts, unsettled, uncertain. 攪亂的，懷疑。

[118] Am I? Am I Not? What am I? How am I? Where has this being come from? Where will it go?

[119] The six views. 六種見。

[120] adj. One of a certain number, a certain, somebody, some; another, other.其中之一。

[121] Is for me a self or self exists for me. 是給我自己或是給我自己存在。（一）

[122] adj. Truly. 真實。

[123] adj. Senior; reliable; establish. 確實的，設立。

[124] Is not for me a self or no self exists for me. 不是給我自己或不是給我自己存在。（二）

[125] By self am I aware of self or I perceive self with self. 我透過自己來知道自己。（三）

[126] By self am I aware of not-self or I perceive not-self with self. 我透過自己來知道不是我自己。（四）

[127] Not-self am I aware of self or I perceive self with not-self. 我透過不是我自己來知道自己。（五）

[128] adj. Speaking. 說話。

[129] Vedeti: ppr. To sense; to know; to experience. 感覺到。/ (Sk) √vid ‘Know or find’

[130] Kalyaṇa: adj. Beautiful, charming; auspicious, helpful, morally good. 迷人的，幸運的，實際地好。/ +

papaka: adj. Bad, wicked, wretched, sinful. 壞的，可憐的，有罪的。/ = Kalyaṇapapakana: Good and bad.

[131] nt. The doing, deed, work.

[132]  Fruit, fruition, product. 結果實，産品。/ (Sk) √pac ‘Cook’

[133] pre. To feel, experience, undergo, perceive. 經歷，察覺。/ (Sk) √vid ‘Know and find’

[134] Nicco: adj. Constant, continuous, permanent. 固定的。/ Dhuvo: adj. Stable, permanent; everlasting. 穩定的。/          

Sassato: adj. Eternal, perpetual. 永久的。/ Avipariṇama:  Absence of change, steadfastness, endurance; not subject

to change. 沒有改變的。未改變的。/ Sassatisamam: adv. For ever and ever; endure as long. 永遠存在。

[135] Tatha + eva: adv. Just so, still the same, not different.

[136] Tiṭṭhati: fut. To stand; stand up, to be standing.

[137] Diṭṭhi + gata: nt. “Resorting to views;” theory, groundless opinion, false doctrine. 學說，無根據的見解，

不正確的教旨。/ = The going to wrong views or speculative. (1) 惡見或成見。

[138] + Gahana: nt. The jungle of wrong views or heresy. 異論。 / =

The holding wrong views or thicket of views. (2) 灌木林見或執取見。

[139] + Kantara: adj./ nt. The wilderness. 荒野。/ =

The wilds of wrong views or wilderness of views. (3) 荒野的惡見或未開墾的。

[140] + Visūka: nt. Scuffling or wriggling of opinion, wrong views, heresy. 扭打，蠕動的見解，異論。

/ = The wriggling of wrong views or contortion of views. (4) 蠕動或歪曲的見。

[141] + Vipphandita: nt. Sceptical agitation, worry & writhing. 多疑的不安，焦慮和翻滾。/ =

The scuffling of wrong views or vacillation of views. (5) 扭打或躊躇見。

[142] + Samyojana: nt. Bond, fetter. 束縛，拘束。/ = The fetter of wrong views or fetter of views. (6) 束縛見。

[143] Samyutto: pp. Tied, bound, fettered. 打結，綁，囚禁。

[144] pass. To be released, to be set free, to escape. 釋放，逃脫。/ (Sk) √muc, mokù ‘Release’ 釋放

[145] num. Three. 三種。

[146] Sakkaya:  The body in being, the existing body or group. / = Sakkaya + diṭṭhi: Theory of soul, heresy of

individuality, speculation as to the eternity or otherwise of one’s own individuality; the personality view or the

embodiment view. 靈魂的學說，特徵的學說，推測永恆的或一個自己特徵的言論。（一）

[147] f. Doubt, perplexity, uncertainty. 困惑，懷疑。（二）

[148] Sila: nt. Nature, character, habit, behaviour. 性質，品質，習慣，規矩。/ + bbata:  Good works and ceremonial

observances. 宗教禮儀。/ + paramasa:  Touching, contact, being attached to, hanging on, being under the influence

of, contagion. 觸摸，聯繫，衆生的喜愛，握住不放。/ = The contagion of mere rule and ritual, the infatuation of good

works, the delusion that they suffice; adherence to rules and observances or adherence to rites and rituals.

執取宗教儀示的見解。（三）

[149] ger. f. Reflection, judgment, consideration. 熟慮，裁判，考慮，沈思後或反省後。/ (Sk) √khya ‘See’ /

Paṭisaṅkha + yoniso: Carefully, with proper care o intention. 循規蹈矩的。

[150] + Samvuta: pp. Restrained, governed, (self-) controlled, guarded. / = Having the senses under control.感官的約束。

[151] Vighata:  Distress, annoyance, upset of mind, trouble, vexation. 悲痛，煩惱，心煩意亂，苦惱的原因。/ +

pariḷaha:  Burning, fever, fever of passion, consumption, distress. 發燒，熱情的狂熱，憔悴，悲痛。/

(Sk) √dah ‘Burn’ 燃燒

[152] nt. The robe. 袈裟。

[153] pre. To follow, pursue, indulge in, practice. 追蹤。

[154] Sita: adj. The cold. / Uṇha: adj. The hot. / ôamsa: m. The gadfly. 牛蠅。/ Makasa:  Mosquito, 蚊蟲。/

Vata + atapa:  Wind and heat, 風和熱氣。/ Sirimsapa:  creeping things, 爬蟲類。/

Samphassanam:  Contact. 接觸。/ = Only for the touch of gadfly, mosquito, wind and sun.

[155]  Warding off, staying, repulsion, beating off. 避開，阻止，擊退，擊退。/ = From or for protection. 爲了保護。

[156] Hiri: f. Sense of shame, bashfulness. 害羞。/ + kopina: nt. A loin-cloth. 纏腰帶。/ +

paṭicchada:  Clothes, covering, clothing. 掩護。/ + attha:  meaning. /

= For the sake of covering his nakedness or for the purpose of concealing the private parts. 爲了隱藏羞恥的部位。

[157] Piṇḍa:  A lump of food. 整團的食物。/ + pata:  Throwing. /

= Piṇḍapata: Food received in the alms-bowl, alms-gathering. 接受，累積。

[158] Davaya:  Sporting, exercise, play. / = For sport or amusement. 爲了趣味或娛樂。 / Madaya:  Intoxication,

sensual excess. 著迷，額外的肉欲。/ = For indulgence or intoxication. 爲了興奮或耽迷。/ Maṇḍanaya: nt.

Ornament, adornment, finery. 裝飾。/ = For personal charm or smartening. 爲了個人魅力或使變時髦。

Vibhūsanaya: nt. Adornment. / = For beautification or attractiveness. 爲了容貌。 

[159] f. Stability. 復原力。/ = For the support or endurance. 爲了支撐或忍耐。

[160] nt. Sustenance. 維持。/ = For sustenance or continuance. 爲了維持或延續。

[161] Vihimsa: f. Hurting, injuring. 使疼痛，傷害。/ + uparati: f. Ceasing, resting; cessation. 停止，靜止的，斷絕。/ = For keeping it unharmed or ending discomfort. 爲了不受到傷害。

[162] Brahmacariya: nt. For observance of vows of holiness, particularly of chastity. 立誓出家，實行純潔。/ +

anuggaha:  Taking up. For assisting the holy life. 爲了修習梵行。

[163] indecl. Thus; thinking or considering. 思惟。

[164] Puraṇa: adj. Old or former. 舊的。/ Nava: adj. New.

[165] fut. Shall destroy any. 毀壞。/ = I shall terminate or crush out. 我將停止或壓服著。

[166] fut. To give rise to, to produce, put forth, show, evince. / (Sk) √pad ‘Go’ / +

Na: Without arousing or do not set going. 不讓新的感受升起。

[167] f. Going on, livelihood, support of life.

[168] An + avajjata: f. Blamelessness, faultlessness. 無可責難的，無過失的。

[169] Phasu: adj. Pleasant, comfortable./ + vihara: Comfort, ease. / = Living in comfort. 在舒適的生活。

[170] nt. Sleeping and sitting, bed & chair, dwelling; the resting place or lodgings. 休息處或寄宿。

[171] Yavad + eva: adv. Only for. 唯一的。

[172] Utu: m./ nt. The seasons. 季節。/ + parissaya: m./ nt. The dangers. 危險。/ +

vinodana: nt. Dispelling. 驅散或消除。/ = Only for dispelling the dangers of the seasons. 只爲了消除危險的季節。

[173] Paṭisallana: nt. Retirement; seclusion, 隱居，/ + arama:  Pleasure, 愉快，/ attha:  Purpose. 目的。/

= The purpose of enjoying seclusion. 享受隱居的理由。

[174] Gilana: adj. Sick. / + paccaya:  Support or help. / + bhesajja: nt. Medicine. / +

parikkhara:  All that belongs to anything. / = The requisite of medicines for the sick. 藥物的需要品。

[175] Veyyabadhikana: adj. causing injury or oppression, oppressive, annoying (of pains); afflicting. (The sick)

使苦惱或病痛。

[176] Abyapajjha or avyapajjha: nt. Kindness of heart. / + paramata: f. The highest quantity, measure on the outside.                     

最高級的。/ = The benefit of good health. 爲了健康。

[177] adj.1. Enduring, bearing, hardened to (frost & heat); bears or endures. 耐久的，忍受。

[178] Jighaccha: f. Hunger. / Pipasa: f. Desire to drink & thirst.饑餓。

[179] Dur + uttana: pp. Speaking badly or spoken of badly. / dur + agatana: pp. Not liked, unwelcome.

[180] Vacana: nt. Speaking, utterance, word, bidding. 發言，命令。/ + pathana:  Road, path, way. /

= Way of speaking, speech. 這種的言詞。

[181] adj. Connected with the body, bodily. 和身體連接的。

[182] Tippa: adj. Piercing, sharp, acute, fierce. 刺穿的，劇烈的，兇猛的。/ Khara: adj. Rough, hard, sharp. 粗糙的。/

Asata: adj. Disagreeable; shooting or piercing. / A + manapa: adj. Pleasing, pleasant, charming. /

Paṇa + hara: nt. Taking away life, destructive; deadly or menacing to life. 致命的或致死的。

[183] Adhivasaka: adj. Willing, agreeable, enduring, patient. 願意的，愉快的，耐久的，能忍受的。/ +

jatika: adj. Descended from, being of rank, belonging to the class of. 傳下來，來自於。

[184] Caṇḍa: adj. Fierce, violent. 兇猛的，猛烈的。/ Hatthin:  in. An elephant. / Assa:  A horse. / Go: m./ f. A cow. /

Kukkura:  A dog. / Ahi:  A snake.

[185] pre. To shun, avoid, keep away from. 躲開，避開，使離開。/ (Sk) √vçj ‘Twist’ 扭轉

[186] Khaṇu:  A stump of a tree. 樹的殘肢。/ Kaṇṭaka:  A thorn. 有刺植物。/ + adhana: nt. Enclosure, hedge.

圍墻，樹籬。/ = Kaṇtakadhana: A thorny brake, a thorny hedge. 荊棘草叢。

[187] Sobbha:  A hole, deep pit. / Papata:  A cliff, precipice, steep rock. 懸崖，斷崖，陡坡的岩石。/ Candanika: f. A

pool at the entrance of a village (usually but not necessarily dirty). / Oḷigalla:  A dirty pool near a village.

[188] adj. That which. 就像在那裏。

[189] Agocare & gocare:  To move in a congenial or uncongenial. 適當和不適當走動的範圍。

[190] Bhajati: ppr. To associate with, keep companionship with. 結交，交往。

[191] Okappati: opt. To preface, arrange, make ready, settle on, feel confident; might suspect. 懷疑，停息，信仰。

[192] Vitakka:  Reflection, thought, thinking; initial application. 反射；最初的申請。/ =  

A thought concerning some sensuous pleasure, one of the three evil thoughts; by sensual desire. 肉欲或欲的念頭。

[193] Adhivaseti: caus, pre. To have patience, bear, endure. 忍受。/ + na: Does not tolerate or endure. 不容許或不忍受。

[194] caus, pre. To drive out, dispel, remove, put away. 消除。

[195] Byanti > vyanti > vyanta: adj./ nt. Removed, remote. 遙遠。/ =

pre. To abolish, remove, get rid of; does away with. 徹底破壞，擺脫。

[196]  The utter cessation of becoming. 無條件的停止。/ Gameti: caus, pre. To make go, to send, to set into motion.

移動。/ = Anabhavam gameti: To destroy.

[197]  Making bad, doing harm; desire to injure, malevolence, ill-will. 傷害，狠毒，憎惡的念頭。

[198] f. Hurting, injuring, cruelty, injury. 使精神上的創傷，殘酷，殘酷的念頭。

[199] Sambojjhaṅga:  Constituent of Sambodhi (enlightenment). 構成開悟的因素。

[200] Bhaveti: caus, pre. To beget, produce, increase, cultivate, develop (by means for thought & meditation). 産生，增加。

/ (Sk) √bhū ‘Be’ / Viveka:  Detachment, loneliness, separation, seclusion; singleness (of heart), discrimination (of

thought). 分離，寂寞，脫離，隔離；心的單獨，意的識別。/ Viraga:  Absence of raga, dispassionateness, disgust,

absence of desire, destruction of passions. 不被感情所動，作嘔，情欲的消滅。 / Nirodha:  Oppression,

suppression; destruction, cessation. 壓迫，鎮壓，破壞，停止。 / + nissita: adj. Hanging on, dependent on, inhabiting;

attached to, supported by, living by means of, relying on, being founded or rooted in, bent on. 建立，下決心。

[201] Vossagga:  Relinquishing, relaxation, handing over, donation. 作罷，交出，贈送。/ + pariṇamin: in. adj. Ending

in, resulting in. 以...爲結果，導致。/ = Maturity of surrender. 放棄的結果。

[202] Sati: f. Self-possession. 擁有自己的。/ Dhammavicaya: Investigation of doctrine. 學說的研究。/

Viriya: nt. Energy. / Piti: f. Joy. / Passaddhi: f. Tranquillity. 平靜。/ Samadhi:  Concentration. 集中。/

Upekkha: f. Equanimity. 鎮定。

[203] The mindfulness enlightenment factor. 覺察覺支。/ The investigation of Dharma. 擇法覺支。/

The energy. 精進覺支。/ The happiness or rapture. 喜覺支。/ The tranquility. 寧靜或輕安覺支。/

The concentration. 定覺支。/ The equanimity. 鎮定覺支。   

[204] Chindati: aor. “He has cut out or broken, has destroyed.” 他切斷了。

[205] aor. To turn away, to do away with, remove; flung off or done away. 使解開。

[206] Samma: indecl. Thoroughly, properly, rightly. / + mana + abhisamaya: Full grasp (understanding) of pride.

By fully mastering pride or with the complete penetration of conceit. 完全地自豪或完全地貫穿。

[207] Anta + karoti: aor. Putting an end to,

[208] Dayada:  Heirs. 繼承人或嗣子。/ = Dhammadayada: Spiritual heir. 心靈上的嗣子。

[209] Āmisa: nt. Material. 物质。/ = Āmisadayada: Material heir. 物质的嗣子。

[210] How shall my disciples be my heirs in Dhamma, not my heirs in material things?

[211] Ādisati: ger, adj. To be told or shown; reproach. 被指出或被告知；被顯示的。

[212] adv, emp. Therefore. 因此。

[213] in. adj. Having eaten, one who has had a meal. / + Pavarita: Having eaten & Being satisfied. 使滿意 。

[214] adj. (quite) full, enough. 足够或充分的。

[215] pp. Finished, concluded. 吃完。

[216] adj. Satiated. 厭膩的。

[217] Yavad + attha: As far as need be, as much as you like (with imper.)

[218] Piṇḍa:   A lump of food. / + pata: Food received in the alms-bowl; alms-gathering. 團飯。

[219] Atireka: adj. Surplus, too much, exceeding. 過剩的，非常的。

[220] Chaḍḍeti: ger. Throw away, abandon, leave. 扔掉。

[221] Jighaccha: f. Appetite, hunger. 食欲，饥饿。/ + dubbalya & dubballa: adj. Feeble; weak, 軟弱的。/ + 

pareta: pp. Afflicted with. 被影響。/ = 被饑餓和軟弱所影響。

[222] opt. To wish for, think of, desire; if you wish for. 你們想要。

[223] opt. To eat (in general), to enjoy, make use of, take advantage of.

[224] Appa + harita: Having little, no grass. 没有草的。

[225] adj. Lifeless, not containing life. 無生命的。

[226] fut. To immerse, to dip in or down, to drop.  沈浸，丟下。

[227] Ratti: f. A night. / + diva: nt. A day.

[228] Viti + nameti: opt. To make pass (time), to spend time, to live, pass, wait. 流逝或通过。

[229] ger. To drive out, keep away, dispelled. 驅除或消除。

[230] adj. Former; first. 前面的：第一的。

[231] Pujja + tara: adj. To be honoured; respected. / Pasamsa + tara: adj. To be praised; commended. 讚揚。

[232] Digha + ratta: adv. A long time. 長夜。

[233] f. Contentment, being satisfied with little; fewness of wishes. 使滿意，少欲求。

[234] f. Satisfaction, contentment. 稱心。

[235]  Austere penance, the higher life; effacement. 樸素的行爲；擦掉。（节制）

[236] Subha: adj. Shining, bright, beautiful; easy support. 華麗的；容易養的人。

[237] Viriya + arambha: nt. Putting forth of energy; arousal of energy. 精进和醒覺。

[238] fut. To lead to, to be useful for; conduce. 導至。

[239] Acira: Not long (ago) lately, newly. / + pakkanta: pp. Gone, gone away, departed. / = Soon after. 不久。

[240] adv. To what extent? How far? In what respect? 在什么程度？

[241] pp. Secluded, detached, secluded, singled. 隔离的或獨處。

[242]  Detachment, loneliness, separation, seclusion. 隱遁或閒居。

[243] Na + anusikkhati: pre. To learn of somebody; to follow one’s example, to imitate. / = Not train. 没有训练。

[244] adv. From far way. 從远方来。

[245] nt. Vicinity, presence; into the presence of; near. 在附近。

[246] Attha + aññatu > ajanati: infi. To know; to learn. 将学習。

[247] imper. If would explain. 解释。

[248] fut. To bear in mind, know by heart, understand; will remember. 将记得。

[249] Pahana: nt. Giving up, leaving, abandoning, rejection. 放弃。/ + aha: aor. Says or said. 告訴。

[250] Na + pajahati: pre. To give up, renounce, forsake, abandon, eliminate, let go, get rid of. 丟棄或中止。

[251] Bahulika & bahullika: adj. Living in abundance, swaggering, luxurious. 奢侈的或非常舒適的。

[252] adj. Lethargic, lax; careless. 疏忽的或隨便的。

[253] nt. Entering into, approaching, reaching; entry of falling into. 進入或陷落。

[254] Pubba + ṅgama: Going before, allowing to go before; going at the head. 走前端。

[255]  Retirement, solitude, seclusion. 遁世，獨居。

[256] Nikkhitta: adj. Laid down, lying; put down into. / + dhura: m./ nt. An office; responsibility. 責任；義務。

[257] adj. The elder. 年齡较大的或长老的。

[258] Three reasons. 有三種理由。

[259] adj. Contemptible; blame. 卑鄙的，被責備。

[260] adj. The middle. 中等的。

[261] adj. The new. 新的。

[262] Nikkhitta + dhura: Unyoked, freed of the yoke; keen to avoid backsliding. 避开堕落。

[263] adj. To be praised, praiseworthy; commended. 被称赞。

[264]  Covetousness, greed. 貪心。

[265]  Anger, ill-evil, evil intention, wickedness, corruption, malice, hatred. 罪恶。

[266] 1. Hate. 憎恨。

[267] adj. Bad, wicked, wretched, sinful.

[268]  Anger. 生气。

[269]  Ill-will, grudge, enmity; revenge. 報仇。

[270]  Hypocrisy; anger, rage; contempt. 虛僞或蔑視。

[271]  Un-mercifulness, malice, spite; domineering attitude. 擅权的态度。

[272] f. Jealousy, anger, envy, ill-will. 妒忌或羡慕。

[273] Macchariya & macchera: nt. Avarice, stinginess, selfishness, envy; one of the principal evil passions & the main cause of

rebirth in Petaloka. 贪婪。

[274] f. Deceptive appearance, fraud, deceit, hypocrisy. 欺骗或奸诈。

[275] nt. Craft, treachery; fraud. 詭計。

[276]  Applied to selfishness, obstinacy, hypocrisy& deceit. 頑固或難治。

[277]  Impetuosity, anger; quarrel; pride; presumption. 专横或不客气。

[278]  Pride, conceit, arrogance. 自滿或自大。

[279]  High opinion (of oneself), pride, arrogance, conceit. 傲慢。

[280]  (as mental state or habit) pride, conceit; vanity. 自负。

[281]  Carelessness, negligence, indolence, remissness. 疏忽或不检点。

[282] aor. To rejoice, to delight; to agree with, to exchange friendly greeting with. 使高興；使欣喜。/

Sammodaniya: fpp. Pleasant, friendly.

[283] Saraṇiya: adj. Courteous, polite, friendly (making happy, pleasing, gladdening?). /

Sammodaniyam katham saraṇiyam vitisareti: To exchange greetings of friendliness & courtesy.

[284] Uddisati: ger, indecl. Pointing to, tending towards, towards. 表明，走向或趨向。

[285] Pubbaṅ + gama: Going before, preceding; “allowing to go before;” controlled or directed by, giving precedence;

leader. 領導者或指揮者。

[286] Bahu + kara: Favour Davs; doing much, of great service, very helpful. 協助者。

[287] ar. Adviser, instigator; guide. 爲領路者。

[288] f. The people. 人們。

[289] Diṭṭha + anugati: Imitation of what one sees, emulation, competition; example of. 例子或榜樣。

[290] pre. To get into, to meet with; to undergo; to make, produce, exhibit; follow. 跟隨。

[291] Dur + abhisambhava: Hard to overcome or get over, hard to obtain or reach, troublesome. 很難克服或戰勝。

[292] Vana + pattha: A forest jungle; jungle-thicket. 密林或雜木林。

[293] Panta: adj. Distant, remote, solitary, secluded. / + senasanam: “solitary bed & chair” 單人床和椅子。

[294] Duk + kara: adj. Difficult to do. /  Retirement, solitude, seclusion. 隔離，隱遁。

[295] Dur + abhiramati: To sport, enjoy oneself, find pleasure in or with, to indulge in love.

[296] nt. Unity; solitude. 單一，獨居。

[297] pre. To carry; to take away; to rob. 帶走；搶劫；剝奪。

[298] Maññe > maññati: pre, adv. One would think. 我想。

[299] Bodhi + satta: “bodhi-being,” a being destined to attain fullest enlightenment or Bodhisatta. 菩薩。

[300] Unpurified in bodily conduct. 不清淨的身業。

[301] pre. To follow, pursue, indulge in; resort to. 追蹤，沈迷；經常去。

[302] Sandosa:  Pollution, defilement. 污染，缺陷。 / + hetu:  Cause, reason, condition. 原因。

[303] Bhaya: nt. Fear, fright, dread. / + bherava: Fear & dismay. 害怕和驚慌；害怕是來自恐懼。

[304] Avhayati & avheti: pre. To call upon, invoke, appeal to; evoke. 喚起；引起。

[305] adj. One out of many, the one or the other of, a certain, any. 其他之一。

[306] Sampassati: ppr. To see, behold; to look to; seeing. 觀看。

[307] adj. Great; more. 更大。

[308] Palloma:  Security, confidence. 安全，防禦。/ + apadi > apajjati: aor. To get into, to meet with; found.

[309]  Livelihood; living; subsistence. 生計；活命。

[310] Abhijjhalū: adj. Covetous. 亂要的或貪婪的。/

[311] Tibba: adj. Dense, thick; confused, dark, dim. 稠密的，厚的；貪欲很重。

[312] Byapanna:  Malevolent. 壞心腸的。/ = A mind of ill will. 壞心腸。

[313] Paduṭṭha: pp. Made bad, spoilt, corrupt, wicked, bad. 糟蹋，腐敗的。/ = Intentions of hate. 憎恨的意圖。

[314] Thina: nt. Stiffness, obduracy, stolidity, indifference. / +

middha: Sloth & drowsiness, stolidity & torpor. . 懶惰和睡意。/ + pariyuṭṭhita: pp. Possessed by. 擁有。

[315] Uddhata: pp. Unbalance, disturbed, agitated. 不平衡。/ A + vūpasanta: pp. Appeased, allayed. 平息，使緩和。/

Un-peaceful mind. 無和平的心。

[316] adj. Doubting, wavering, undecided. 猶豫。

[317] adj. Doubting, doubtful. 懷疑的。

[318] Atta + ukkamsaka: adj. Raising, exalting oneself. 稱讚自己。/ Para + vambhin: Contempt others. 輕蔑別人。

[319] adj. Immovable, rigid; terrified; alarm. 無法動的。

[320] adj. Afraid, shy, cowardly; terror. 羞怯的。/ + jatika: adj. Descended from, being of rank. 起源於。

[321] Sakkara:  Hospitality, honour. / + Siloka:  Fame. / Honour and renown. 名譽和聲望。

[322] Nikameti: ppr. To crave, desire, strive after; desirous. 渴望獲得。

[323] adj. Indolent, inert, inactive; lazy. 懶惰。

[324] Hina + viriya: pp. Lacking in energy; wanting in energy. 缺少幹勁。

[325] Muṭṭha + satin: pp./ adj. Forgetful in mindfulness; unmindful. 沒有正念。

[326] A + sampajana: adj. Not fully aware. 沒有正知。

[327] adj. Not composed, Uncontrolled. 不集中。

[328] pp. Wavering, roaming; with straying minds. 搖晃；迷亂的心。

[329] Dup + pañña:  Devoid of wisdom. 缺乏智慧。

[330] Eḷa: nt. Deaf. 聾。 / + mūga: adj. Dumb. 啞吧。

[331] pp. The specially recognition. 特別的認知。

[332] adj. Fixed, designed, inaugurate, marked by auspices. 爲舉行儀式。

[333] Catuddasi, pañcadasi, aṭṭhami ca pakkhassa: 14th , 15th , & 8th day of the fortnight. 兩星期的十四或十五和初八日。

[334] Tatha + rūpa: Such a, like this or that. 像這種。

[335] Ārama:  A pleasure-ground, park, garden. / + cetiya: nt. A tumulus, sepulchral monument, cairn.

[336] adj. Horrible, dreadful, awe-inspiring; horrifying. 使恐懼。

[337] Sa + loma + hamsa: nt. Horripilation, excitement with fear or wonder; awe-inspiring. 毛骨悚然之感。

[338] adv. Perhaps. 大概，或許。

[339] opt. I might encounter. 我遭遇到。

[340] And later. 較晚地或後來。

[341] Maga:  Animal for hunting, deer, antelope. 野生動物。/ Mora:  A peacock. 孔雀。

[342] nt. A branch. 樹枝。/ Kaṭṭham pateti: pre. To chop sticks. 劈打樹枝。

[343]  Wind. 風。

[344] Paṇṇa + saṭa: nt. A heap of fallen leaves. 一堆的葉子掉落。/ Ereti: pre. Set into motion, raise one’s voice. 搖擺。

[345] adv. Surely, all-round, absolutely; always. 絕對地。

[346] Paṭikaṅkhin: Hoping for, one who expects or desires. 預計或期待。

[347] opt. To drive out, keep away, repress. 抑制，鎮壓。/ If I subdue. 我征服或驅除。

[348] ppr. To walk about, to walk up & down. 散步或徑行。

[349] per. To stand, stand up, to be standing. 站立。

[350] pre. To sit down, to be seated, to sit, to dwell. 坐著。

[351] pre. To lie down (to sleep); lay down. 躺下。

[352] ppr.2. To be. 獨立受格。

[353] pre. To recognize, perceive; to think. 識別。

[354] Sammoha:  Bewilderment, infatuation, delusion. 迷惑或錯覺。

[355] Samma + vadati: ppr. Rightly speak, say, tell. / = Rightly speaking. 正語。

[356] Āraddha: adj./ pp. Begun, started, bent on. 下決心。/ Viriya: nt. Vigor, energy, effort. 精力。/ =

Āraddhaviriya: Full of energy, putting forth energy, strenuous. 奮發的。

[357]  Active, upright, unshaken; tireless. 積極的；不厭倦的或不屈不撓。

[358] Upaṭṭhita: pp. Standing up (ready), keeping in readiness. 保持敏捷。/

upaṭṭhita + sati: With ready attention, one whose attention is fixed, concentrated. 全神貫注。

[359] A + sammuṭṭha:  Non-confused, one who has not forgotten; unremitting. 沒有把它弄糊塗；不斷的或堅忍的。

[360] pp. calmed down, allayed, quieted; tranquil. 使平靜的或使穩定的。

[361] adj. Not excited, cool; untroubled. 沒有激動；無煩累的。

[362] pp. Collected (of mind), settled, composed; concentrated. 使心情平靜下來，集中或鎮定。

[363] Eka + agga: Calm, tranquil (of persons just converted), collected; unify. 鎮靜的，使成一體或統一。

[364] Viviccati: ger. Separating oneself from, aloof from. (Instr.) 使分離；使脫離。

[365] Savitakka:  Accompanied by reasoning. 伴隨著推論。/ Savicara:  Accompanied by investigation. 伴隨著研究。

[366] Viveka:  Detachment, loneliness, separation. 由分離。/ + ja:  Born, produced, sprung or arisen from. 生産。

[367] Piti + sukha: Zest and happiness, intrinsic joy.

[368] Upasampajjati: ger. To attain, enter on, acquire. 取得。

[369]  Allaying, relief, suppression. 使緩和。

[370] nt. Tranquillizing. 使平靜；使沈著。

[371] Ekodi + bhava: adj. Concentration, fixing one’s mind on one point. 集中。

[372] Samadhi + ja:  Produced by concentration. 生産出集中。

[373] Viraga:  Waning, fading away, cleansing. 衰微。/ Upekkhaka: adj. Disinterested, resigned, stoical. 無私欲的。

[374] adj. Thoughtful, mindful, attentive, deliberate. 深思熟慮的。

[375] pre. To feel, experience, undergo, perceive. 經歷。

[376] pre. To tell, relate, show, describe, explain.

[377] nt. Giving up, leaving, abandoning, rejection. 廢棄。

[378] Atthaṅgacchati: ger. Annihilation, disappearance. 絕滅；廢止。

[379] Parisuddha: adj. Clean, clear, pure. 純粹的。/ Pariyodata: adj. Very clean, pure, cleansed. 使純潔。

[380] adj. Free from fleck of blemish, clear (of the mind); unblemished. 沒有斑點或汙點。

[381] Vigata: pp. Gone away, disappeared, ceased. 消失。/ + upakkilesa:  Impurity, defilement, depravity. 汙穢。/ =

Rid of imperfection. 除去缺點。（汙穢）

[382] Mudu + bhūta: adj. Supple, malleable. 可鍛的或柔順的。

[383] adj. Workable; with active mind; wieldy. 可使用的，易操作的。

[384] pp. Resting in, abiding in; steady. 靜止的；穩定的。

[385] Āneñja:  Immovability, imperturbability, impassibility. 不動，沈著。/ p + patta: pp. Obtained, attained, got. 獲得。

/ = Attained to imperturbability. 達到靜態或沈著。

[386] Pubbe + nivasa + anussati + ñaṇa: 7./ 4. (Knowledge of) remembrance of one’s former state of existence, one of the

faculties of an Arahant; to knowledge of the recollection of past lives. 爲了智慧來憶念過去世。 

[387] aor. To bend towards, to turn or direct to; I directed to. 我將注意力轉向。

[388] Aneka + vihita: adj. Various, manifold. 不同的或各種各樣的。

[389] pre. To remember, recollect, have memory of, bear in mind; be aware of.

[390] Visati & visam: num. Twenty. / Jati + sata: f. Hundred birth.

[391] Samvaṭṭa + kappa: To the development of the Universe & time the ascending eon; many a eons of world-contraction.

無量的成劫。

[392] Vivaṭṭa + kappa: m. To the development of the world (or the eons, kappa) used to denote a devolving cycle

(devolution); any a eons of world-expansion. 無量的壞劫。

[393] Nama: nt. Name. / Gotta: nt. An ancestry. 血統。/ Vaṇṇa:  An appearance. 外貌。/ Āhara:  Food.

[394] Āyu + pariyanta: nt. End of life.

[395] Cuta: pp. Deceased, passed from one existence to another. 死亡。/ = Passing away from there. 從這裏死。

[396] Uppajjati: aor. To arise, originate, become. / = I reappeared elsewhere. 我又在那裏誕生。

[397] adj. With its characteristics; aspect. 外觀或樣子。

[398] Sa + uddesa: adj. Point by point, in detail; particular. 個別的專案或詳細情況。

[399]  A watch of the night. 初夜。

[400] pp. Got into possession of, conquered, attained, found. 證得。

[401] pp. Struck, killed, destroyed, impaired; banished. 毀壞；消除或趕走。

[402] Tama & tamo: nt. Darkness. 黑暗。

[403] Appamatta: adj. Not negligent; diligent. 不怠慢的。/ Ātapin: adj. Ardent, zealous, strenuous. 熱誠的。/

Pahita + tta: pp. Of resolute will; resolute. 堅決的。

[404] Cuta + upapata: pp. Disappearance & reappearance, transmigration; Passing away and reappearance. 死和再生。

[405] adj. With the divine eye. 用天眼。

[406] Atikkanta + manussaka: pp. Superhuman. 超過凡人的。

[407] Yatha + kamma + upaga: To their deeds; according to their actions thus. 依照他自己的業。

[408] Ill-conducted in body. 身惡行。

[409] adj. Speaking evil of; revilers. 辱駡者。

[410]   Taking, bringing; giving effect. 受持或實現。

[411] adv. Actually. 實際上或真的。

[412] aor. To know by experience, to know fully or thoroughly; I directly knew. 我切實瞭解。

[413] Vimuccati: aor. To be released, to be free (of passion), to be emancipated; was liberated. 解除或釋放。

[414] adv. Perhaps. 大概或可能。

[415] + Na: fpp. ger. Should not think. 不要認爲。

[416] Attha + vasin: Bent on (one’s) aim or purpose; benefits. 利益或好處。

[417] adj. For future. 未來。

[418] Anukampita: adj. Compassioned, gratified, remembered, having done a good deed (of mercy). / +

rūpa-ayam: Indeed. （加強語氣）真正地或確實。

[419] Samvijjati: ppr. To be agitated or moved, to be stirred; to be found, to exist, to be; existing. 建立或現存的。

[420] Aṅgaṇa: nt. An open space, a clearing. / An + aṅgaṇa: adj. Free from fleck or blemish, clear, (of the mind). /

Sa + aṅgaṇa Full of lust, impure; with a blemish. 有汙點或有汙穢。

[421] I have a blemish in myself. 在我的內心有汙穢。

[422] pre. To know, find out, come to know, understand, distinguish. / + yathabhūtam: Really, truly.

[423] I have no blemish in myself. 在我的內心沒有汙穢。

[424] adv. Herein. 在此中。

[425] Hina: pp. Inferior, low; poor, miserable. 低等的。

[426] Akkhati: ppp. To be proclaimed; called. 叫做，宣告。

[427] Seṭṭha:  Best, excellent. 傑出的。/ The superior of these two persons. 屬於兩種較高的人。

[428] What is the cause and reason why?

[429] adj. To be desired or expected; can be expected. 預計或被認爲。

[430] adv. Suppose. 猜想或假定。

[431] Kamsa + pati:  A bronze bowl. 青銅缽。

[432] Ābhata: pp. Brought, carried, conveyed. 運送。/ Āpaṇa: A bazaar, shop. 市場。

[433] Kammara + kula: A smithy. 從鐵匠的工場。

[434] Rajas & rajo: nt. Dust, dirt. 汙物。/ Mala: nt. Dirt; with stains. 有汙跡。

[435] Pariyonaddha: pp. Covered over, enveloped. 隱蔽著的。/ Pariyodapeti: opt. To cleanse, purify. 使潔淨。

[436]  The owner. 物主。

[437] opt. To enjoy, to use, to enjoy the use of; to purify, clean, cleanse.

[438] Raja + patha: Dusty place, dustiness, dust-hole; in dusty corner. 在灰塵的角落。

[439] opt. To lay aside, to put away; but put. 放或擺。

[440] Saṅkiliṭṭha: pp. Stained, tarnished, impure. 沾汙的。/ + tara: Most. / = More defiled. 更多的污染。

[441] Mala + ggahita: pp. Seized taken, grasped. / = Stained later on. 沾上更多的灰塵。

[442] Subha + nimitta: Auspicious sign, auspiciousness as an object of ones thought; the sign of the beautiful.

漂亮的特徵。（淨相）

[443] fut. To spoil, corrupt, degrade; will infect. 將感染或糟蹋。

[444] nt. Designation, term, attribute, metaphor, metaphorical expression. 名詞或術語。

[445] Iccha + avacara: Moving in desires; the spheres. 範圍或領域。= 念頭的範圍。

[446] Ṭhanam vijjati: There is a reason, it is logically sound, it is possible.

[447] opt. To come out, to arise, to be produced, to be born or reborn, to come into existence. 升起。

[448] Āpatti: f. An ecclesiastical offence. 犯罪或違反。/

Āpanna: pp. Entered upon, fallen into, possessed of, having done; fortunate, miserable.

[449] opt. If I. 假如我。

[450] opt. Let not know. 不要讓他們知道。

[451] Kupita: adj. Shaken, disturbed; offended angry. / Kopa:  Ill-temper, anger, grudge. / + appaccaya: Mistrust. 疑惑。

[452] adj. Dissatisfied, displeased, disappointed; bitter. 極爲不滿。

[453] adv. In secret, face to face, private. 在私人的或在秘密的。

[454] opt. To urge, incite, exhort; to reprove, reprimand, to call forth, to question; should admonish. 告誡或提醒。

[455] Not in the midst of the Sangha. 不要在僧團中。

[456]  Having an equal, comparable, a friend; my equal. 我的同伴。/

Ap + paṭipuggala:  Without a rival, unrivalled, without compare.

[457] ger. To ask (in return), to put a question to, to inquire; By asking a series of. 連續的盤問。

[458] ger. To put in front, to revere, follow, honour; in the forefront. 在最前方。（排在前頭）

[459] nt. Feeding, food, nourishment, meal. / Bhatta + agga: A refectory. 食堂。

[460] pre. To go in, to enter.

[461] Agga + asana: Main seat. / + udaka: Water. / + piṇḍa: The best oblation or alms. / =

The best seat, water and almsfood. 最好的坐位飲料和食物。

[462] adj. Having eaten, one who has had a meal.

[463] opt. To find satisfaction in, to rejoice in, be thankful for, appreciate, benefit from, to be pleased, to enjoy. / +

Bhattagge: To say grace after a meal.

[464] opt. To point out, indicate, show; set forth, preach, teach; confess. / +

Dhammam: To deliver a moral discourse, to preach the Dhamma.

[465] Sakkaroti: opt. To honour, esteem, treat with respect, receive hospitably. / Garukaroti: opt. To esteem, respect, honour. / Maneti: opt. To honour, revere, think highly. / + Pūjeti: opt. To honour, respect, worship, revere. 授予榮譽或尊敬。

[466] adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, lofty, excellent.

[467] adj. Belonging to solitude or the forest, sequestered; living in the forest, fond of seclusion, living as hermits.

[468] Panta + sena + asana: “Solitary bed & chair;” a frequenter of remote abodes. 住在偏僻的住所。

[469] Piṇḍa + patika: One who eats only food received in the alms-bowl; an almsfood eater. 托缽食物的人。

[470] Sapadanam + carati: To go on uninterrupted alms-begging; a house-tohouse seeker. 一家又一家的搜索的人。

[471] Pamsu + kūlika: One who wears clothes made of rags taken from a dust heap; a refuse-rag wearer. 穿著糞掃衣的人。

[472] Lūkha + civara: adj. Wearing a shabby robe, badly clad. / + dhara: adj. Bearing, wearing, keeping. / =

A wearer of rough robes, 穿著粗糙衣的人。

[473] Ahi:  A snake. / + kuṇapa:  The carcass of a snake. 蛇的屍體。/

Kukkura:  A dog, usually of a fierce character. 兇的性格。/ Manussa:  A human being, man.

[474] Racati: Pass, ger. To arrange, prepare, compose. 準備。

[475] ger. To bend over, To cover over, to enclose. 關閉住。

[476] opt. To enter upon (a path), to go along, follow out (a way or plan); went back.

[477] pass. To carry; to bring; to take.

[478] adj. Of (good) birth, excellent, noble, charming, beautiful; like a treasure. 就像貴重物品。

[479] Uṭṭhahati & uṭṭhati: ger. To rise, stand up, get up. 舉起或擡起。

[480] ger. To open (a door); uncovering. 打開蓋子。

[481] opt. To look at, to look down or over to, to examine; looked in. 往下看。

[482] A + manapa + ta: adj. Such loathing. 極嫌惡或極不情願。

[483] opt. To restrain oneself; inspire with. 抑制自己；驅使或産生。

[484] Paṭikkūla + ta: adj. Averse, objectionable, contrary; repugnance. 厭惡或矛盾。

[485] Jiguccha + ta: f. Disgust for, detestation, avoidance. 作嘔或憎惡。

[486] pp. To have a desire to eat, to be hungry.

[487] Bhumjati: fpp. To eat. / + kamyata:  Wish, desire, longing for. 熱望。/ = Would not want to eat. 不想吃。

[488] Pageva: adv. (How) much or much less, a fortiori. 更何況。/ Suhita: adj. Satiated. 吃飽的。/ =

Those who were full. 更何況要吃飽。

[489] Gama + anta: The neighbourhood of a village, its border, the village itself. / + viharin: adj. Dwelling, living. / =

A village dweller. 住在村落的人。

[490] adj. One who lives by invitations; an acceptor of invitations. 被邀請的人。

[491] A wearer of robes given him by householders. 被在家人供養衣服的人。

[492]  Rice.

[493] m. Boiled (milk-) rice, gruel. 稀粥。

[494] Vicita + kaḷaka: pp. The black grains have been separated. 加上調味料。

[495] Aneka: adj. Many, various; countless, numberiess. 不同的。/ + Sūpa:  Broth, soup, curry. 清湯。

[496] + Vyañjana: nt. Condiment, curry. 調味品。

[497] Manapa + ta: adj. Pleasing, pleasant; such liking. 非常喜歡。

[498] Ap + pa + kuṭila + ta: adj. Bent, crooked; appetite. 開胃或有食欲。

[499] A + jeguccha + ta: adj. Not despised. 不鄙視。

[500] f. Likeness, simile, parable, example. 譬喻。

[501] pre. To appear, to be evident, to come into one’s mind, to occur to one, to be clear. 在我的心裏出現。

[502] Cartwright’ s son. 車匠的孩子。

[503]  A two-wheeled carriage, chariot (for riding, driving or fighting (ethically).

[504] f. The circum-ference of a wheel, circumference, rim, edge; a felloe. 車輪的外圈或其一部分。

[505] opt. To do wood-work, to square, frame, chip; to make thin. 使弄薄。

[506] Puraṇa: adj. Former, late, old. / + yanaka: nt. A (small) cart, carriage, wagon, vehicle. 運貨年。/ +

ara:  The spoke of a wheel. / + putta: A son. / = Son of a former Cartwright. 以前車匠的孩子。

[507] pp. (re) presented, offered, at one’s disposal, imminent, ready, present; was standing by. 出現。

[508]  Reflection, meditation, thought, consideration. 反應。/ + cetaso: Mental reflection.

[509] adj. Crooked, bend, curved. 彎曲。

[510] adj. Crooked, oblique, slant; twist. 扭歪。

[511]  Corruption, blemish, fault, bad condition, defect. 故障。

[512] Apagata: pp. Without, having lost, removed from; free from. 無或沒有。

[513] pp. Clean, Pure. 完全好。

[514]  Essential, most excellent, strong; heartwood. 本質。

[515] pp. Established in, settled, fixed, arrayed, stayed, standing, supported, founded in; come to. 成爲或變成。

[516] caus, aor. To make come out from, to let go forth, get rid of, emit, utter, give out. 他表達或說出。

[517] He planes just as if he knew my heart with his heart. 我的想法: 他的心知道我的心後，它就去修理。

[518] Jivika: f. Living, livelihood. / + attha: Seeking a livelihood 尋找或探索生活。

[519] adj. Crafty, treacherous, fraudulent. 欺詐或不正的。

[520] adj. Deceitful, hypocritical. 虛假的。

[521]  Has “trained deceivers; very deceitful, false all through.” 叛逆的或靠不住。

[522] pp. Unbalanced, disturbed, agitated, shaken; haughty. 傲慢的。

[523] adj. Showing off, insolent, arrogant, proud, haughty; hollow. 虛僞的。

[524] adj. Moving to & fro, wavering, trembling, unsteady, fickle; personally vain. 自我炫耀的。

[525] adj. Garrulous, noisy, scurrilous; rough-tongued. 粗俗的舌頭。

[526] Vikiṇṇa + vaca: adj. Of loose talk; loose-spoken. 放蕩的話。

[527] Unguarded in their faculties. 沒守護根門。

[528] Immoderate in eating. 無節制的飲食。

[529] Undevoted to wakefulness. 沒有謹慎。

[530] Samañña: nt. Generality; equa;ity, conformity; unity, company. 整體。/ + An + apekkhavant: adj. Full of longing or

desire, longing, craving. / = Unconcerned with recluseship. 沒有掛慮隱遁的人。

[531] Na + tibba + garava: Very devout. / = Not greatly respectful of training. 沒有殷勤的學習。

[532] adj. Living in abundance, swaggering, luxurious, spendthrift. 奢侈的。

[533] adj. Lethargic, lax; careless. 隨便的。

[534] Nikkhitta + dhura: Unyoked, freed of the yoke. / = Neglectful of seclusion. 不關心獨處。

[535] adj. Indolent, inert, inactive; lazy. 懶惰。

[536] Hina + viriya: Lacking in energy; wanting in energy. 沒有活力。

[537] Muṭṭha: pp. Having forgotten, one who forgets. / + sati: Unmindful. 不正念。

[538] Vibbhanta: pp. Roaming, straying; strayed, confused. / + citta: With wandering (or confused) mind; “wavering,

roaming;” with straying minds. 擁有偏離的心。

[539] Dup + pañña: Devoid of wisdom. 惡慧。

[540] Eḷa + mūga: Deaf & dumb; drivellers. 聾和啞。

[541] pre. To eat; to consume. 使消耗或耗盡。

[542] caus, ger. To rise out of, to emerge from, to come back. 擺脫或露頭。

[543] caus, pre. To establish, set up, fix, put into, instal. 使建立或確立。

[544] Dahara: adj. A young. / Yuvan:  A youth. 青春時代。

[545] Maṇḍana + ka + jatika: nt. Fond of adornments. 喜歡裝飾品。

[546]   One who has bathed. 把它浸入。

[547] Uppalala:  The (blue) lotus. / Vassika: f. Jasmin. 茉莉。/ Atimuttaka:  Of a plant. 玫瑰花圈。/ +

Mala: f. Garland, wreath, chaplet. 花圈。

[548] ger. To receive, accept, take up. 接收或得到。

[549] Uttma + aṅga: The best or most important limb or part of the body; the head. / + sirasmim: The hair of the head.

[550] opt. To establish, set up, put into. 放置或安置。

[551] Sampanna: pp. Endowed with, possessed of, abounding in./ +

sila: nt. Nature, character, habit, behaviour; moral practice, good character, Buddhist ethics, code of morality. / +

Paṭimokkha: nt. A name given to a collection of various precepts contained in the Vinaya (forming the foundation of the

Suttavibhaṅga), as they were recited on Uposatha days for the purpose of confession.

[552] Samvara:  Restraint. 抑制或遏制。/ + samvuta: pp. Closed; tied up; restrained, governed, (self) controlled, guarded.

/ + Paṭimokkha: “restraint that is binding on a recluse.”

[553] Ācara: adj. Practising, indulging in, or of such & such a conduct. / + gocara:  Pasturing in good conduct; practice of

right behaviour. 在好的範圍放牧。/ = Perfect in conduct and resort. 使完成正當的行爲。

[554] Aṇu: adj. small, minute, atomic, subtle. / + matta: Of small size, atomic, least. 極微的。

/ = In the slightest. 在輕微的或極小的。

[555] nt. That which should be avoided, a fault. 缺點或錯誤。

[556] Bhaya: nt. Fear, fright, dread. / + dassavin: Seeing or realizing an object of fear, danger. / =

Seeing fear in the slightest fault.

[557] Samadiyati: ger. Having taken up; having taken upon himself, conforming. 遵守。/ +

Sikkhati sikkhapadesu: He adopts and trains himself in the precepts. 採取或訓誡。

[558] Sikkhapada: nt. Set of precepts, “pre-ceptorial,” code of training; instruction, precept, rule. /

Sikkhati: To learn, to train oneself. 學習的法則或訓誡。

[559] opt. To wish for, think of, desire; intend, plan, design. 希望或欲求。

[560] adj./ nt. A fellow student. 同事。

[561] Piya: adj. Dear, beloved (as father, mother, husband); pleasant, agreeable, liked.

/ Manapa: adj. Pleasing, pleasant, charming. 迷人的。/ Garu: adj. Pursuing, paying homage to, reverent.

[562] adj. “Being as ought to be;” to be cultivated, to be respected, in a self-composed state. 被尊敬的。

[563] Paripūra: adj. / + karin: Completing, fulfilling, making complete. 達到目的。

[564] adj. That which is personal, subjective, arises from within (in contrast to anything outside, objective or impersonal);

adv. Interior, personal, inwardly. 在內；暗地裏。

[565] Ceto + samatha: Calm of heart. / + anuyutta: pp. Applying oneself to, dealing with, practicing, given to, intent upon.

[566] A + nirankaroti & nirakaroti: pp. To think little of, despise, neglect, disregard, repudiate; throw away, ruin, destroy. /

Non-despise, not neglect, non-disregard. 沒有忽視。/

+ JJhana: nt. Literally meditation. 靜慮。 / = Not neglect meditation. 不疏忽於靜慮。

[567] f. Inward vision, insight, intuition, introspection. 洞察力或洞悉。

[568] adj. Followed by, possessed of, endowed with. 天生具有。

[569] Brūhetar:  Increaser; one who practices, is devoted to. 增加者。/ +

Suñña + agara: Frequenter of solitary places; given up to solitary meditation.

[570] Suñña: adj. / + agara: An empty place, an uninhabited spot, solitude. 空屋。

[571] Civara: nt. The (upper) robe of a Buddhist mendicant. / + Piṇḍa + pata: Alms-bowl. / + Sena + asana: Lodging, a

place to sleep at. / + Gilana + paccaya + bhesajja + parikkhara: Medicinal appliances for use in sickness. 

[572] pre. To enjoy, to use, to enjoy the use of.

[573]  Deed, service, act of mercy or worship, homage. 行爲。

[574] Maha + pphala: adj. Much fruit; bearing much fruit. / + anisamsa: Deserving great praise. 值得受很大的讚揚。

[575] ¥ati:  A relation, relative. / + salohita: A relation by blood (contrasted with friendship) / +

Peta: pp. Dead, departed. / = The spirits of deceased blood-relations.

[576] Kala + kata: adj. Dead. / + pepa: “The Petas who have fulfilled their (earthly) time.

[577] Pasanna: adj. Pleased in one’s conscience, reconciled, believing, trusting in, pious, good, virtuous. / +

citta: Devotion in ones heart.; confidence in their minds. 在它們的心是信任我。（高興我）

[578] pre. To remember, recollect, have memory of, bear in mind; be aware of. 記得或想起。

[579] Arati: f. Dislike, discontent, aversion. 不滿。/ + rati: f. Love, attachment, pleasure, liking for, fondness of. 愛慕。/                                                                    

Saha > sahati: pp. To conquer, defeat, overcome. 征服者。/ = 願我征服不滿和滿意。

[580] Abibhavati: ger. To overcome, master, be lord over; transcending. 超越，優於。 

[581] pp. Born, reborn, arisen, produced. 出現，升起。

[582] Abhicetasika: adj. Dependent on the clearest consciousness; the higher mind. 增上心。

[583] Diṭṭha + dhamma: This world. / + sukha + vihara: Dwelling at ease.

[584] Nikama:  Desire, pleasure, longing. / + labhin: Gaining pleasure. / =

One who has obtained something without difficulty. 願我獲得好沒有困難。

[585] A + kiccha + labhin: Taking or sharing willingly; without difficulty, easily. 沒有煩惱。

[586] A + kasira + labhin: Obtaining without difficulty; without pain, easy, comfortable. 沒有難事。

[587] pp. Calmed, tranquil, peaceful, pure. 和平。

[588] Vimokkha & vimokha:  Deliverance, release, emancipation, dissociation from the things of the world. 解脫。

[589] ger. Going beyond, overcoming, transcending. 超越。

[590] adj./ nt. Formless, incorporeal; formless existence.

[591] pp. One who has reached the other shore; one who has attained Nibbana. 抵達對岸。/ >

tarati: pp. To go or get through, to cross (a river), pass over, traverse. 橫越。/ (Sk) √tç, tir, tur ‘Pass’

[592] nt. Bond, fetter. 束縛，腳鏈。

[593] pp. Exhaustion; waste; diminution, decay; loss, end. 排出；毀壞；衰敗；減少。 / > (Sk) √kùi, kùi ‘Destroy’ 毀壞。

[594] Sota: m./ nt. Stream, flood, torrent. 溪流，洪水，洪流。/ + apanna: pp. Entered upon, fallen into, possessed of,

having done. / > apajjati: pp. To get into, to meet with. / (Sk) √pad ‘Go’/

= One who has entered the stream, a convert. 預流果位，皈依者。（初果）

[595] A + vinipata + dhamma: Not liable to be punished in purgatory; no longer subject. 不會墮落人道以下。

[596] adj. Restrained, bound to, constrained to, sure (as to the future), fixed (in its consequences), certain, assured,

necessary.

[597] Sambodhi + parayaṇa: That which has enlightenment as its aim, proceeding towards enlightenment, frequently of the

Sotapanna.

[598] nt. Diminution, reduction, vanishing, gradual disappearance; a attenuation. 變薄或弄細。

[599]  “Returning once,” one who will not be reborn on earth more than once; one who has attained the second grade of

saving wisdom. / Sakid & sakim: adv. Once. / + eva: Once only.

[600] Āgacchati: ger. To come to or towards, approach, go back, arrive. 接近，靠近。/ (Sk) √gam, gach ‘Go’

[601] Anta:  End, finish, goal. / + karoti: opt. Putting an end to; to make an end (of).

[602] adj. Being a share of the lower; this world, belonging to the kama world. 下等的。

[603] adj. Arisen or reborn without visible cause (without parents), spontaneous rebirth, apparitional rebirth.

化身；自然地再生。

[604]  There, in that place. / + Parinibbayin: Where corresp.

[605] An + avattin: adj. Not returning, a non-returned. / +

dhamma: Not liable to return at; without ever returning. 不再回來。

[606] Aneka: adj. Not one; many, various. / + vihita: manifold; the various kinds. 各種各樣的。

[607] Iddhi + vidha:  Kinds of potency; supernormal power. 非凡的力量或神通。

[608] opt. To experience, undergo, realize; may I wield. 願我行使。

[609] Āvi + bhava: Appearance, manifestation. 顯露。

[610] Tiro: adv. Across, beyond, over, outside, afar. / + bhavam: Beyond existence, out of existence, magic power of going

to a far away place or concealment. 消逝或隱藏。

[611] Tiro + kuḍḍa: Outside the fence or wall, over the wall. / + pakara: Beyond or over a fence; an enclosure. 圍牆。/ +

Pabbata:  A mountain, hill, rock.  

[612] adj. Not clinging, not stuck, unattached; unhindered through. 通行無礙。

[613] Ummujja: f. Emerging, jumping out of (water). / + nimujja: To emerge & dive. 潛進和潛出。

[614] adj. Not sinking (in the water). 不會下沈。

[615]  Sitting cross-legged; upon the hams. 盤著腿坐。

[616] opt. To walk, travel, go through. 願我遊遍。

[617] Pakkhi & sakuṇa: nt. A bird. 像鳥。

[618] Candima + suriya: Moon & sun.

[619] Mahi + iddhika: Of great power. / Mah + anubhava: To denote great influence, high position & majesty.

[620]  The hand.

[621] Parimasati: opt. To touch, stroke, grasp. 用手撫。/ Parimajjati: opt. To touch, to stroke. 接觸或觸摸。

[622] Vasa: nt. Power, authority, control, influence. 權力。/ + Vatteti: caus, opt. To exercise power. 行使。

[623] adj. Of the next world, divine, heavenly, celestial, superb, magnificent. 天的。

[624] Sota: nt. Ear, the organ of hearing. / + dhatu: The ear element; ear element. 耳界。

[625] Atikkanta: pp. Passed beyond, passed by, gone by, elapsed; passed over, passing beyond, surpassing. / +

manusaka: Superhuman it too. 超過凡人的。

[626] Ubho: adv. Both. / sadda:  Sound, noise; voice; word.

[627] Dūra: adj. Far, distant, remote. 相隔很遠的。/ Santika: nt. Vicinity, presence. 附近地區。

[628] Para + puggala: Other people. / + satta: Other beings.

[629] ger. “Going round,” having encircled, grasped, understood; grasping, finding out, perceiving. 區別或識別。/ +

Cetasa ceto paricca: Grasping fully with one’s mind. 區別別人的心。

[630] Saṅkhitta: pp. Concentrated, attentive; contracted, thin, slender. 收縮的或偏狹的。

[631] Vikkhitta: adj. Upset, perplexed, mentally upset, confused; distracted. 混亂的或發狂的。

[632] Maha + ggata:  “Become great,” enlarged, extensive; lofty, very great; an exalted. 廣闊的，尊貴的或深遠的。

[633] Sa + uttara:  Having something above or higher, having a superior; inferior. /

An + uttara: Without a superior, unrivalled, unparalleled. 較高的和較底的。

[634] pp. Collected (of mind), settled, composed, firm, attentive. 集中的。

[635] Aneka + vihita: adj. Various, manifold. 不同的或各種各樣的。

[636] Pubbe + nivasa: Abode in a former life, one’s former state of existence. / + anussati (ñaṇa): (knowledge of)

Remembrance of one’s former state of existence, one of the faculties of an Arahant.

[637] pre. To remember, recollect, have memory of, bear in mind; be aware of.

[638] Visati & visam: num. Twenty. / Jati + sata: f. Hundred birth.

[639] Samvaṭṭa + kappa: To the development of the Universe & time the ascending eon; many a eons of world-contraction.

無量的成劫。

[640] Vivaṭṭa + kappa: m. To the development of the world (or the eons, kappa) used to denote a devolving cycle

(devolution); any a eons of world-expansion. 無量的壞劫。

[641] Nama: nt. Name. / Gotta: nt. An ancestry. 血統。/ Vaṇṇa:  An appearance. 外貌。/ Āhara:  Food.

[642] Āyu + pariyanta: nt. End of life.

[643] Cuta: pp. Deceased, passed from one existence to another. 死亡。/ = Passing away from there. 從這裏死。

[644] Uppajjati: aor. To arise, originate, become. / = I reappeared elsewhere. 我又在那裏誕生。

[645] adj. With its characteristics; aspect. 外觀或樣子。

[646] Sa + uddesa: adj. Point by point, in detail; particular. 個別的專案或詳細情況。

[647] Cavati: ppr. To move, get into motion, shift, to fall away, decease; to pass from one state of existence into another.

[648] Upapajjati: ppr. To get to, be reborn in, to originate.

[649] Hina: pp. Inferior, low. / Paṇita: adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, lofty, excellent. /

Suvaṇṇa:  Of good colour, good, favoured, beautiful. / Dubbaṇṇa:  Of bad colour, ugly. /

Sugata:  Faring well, happy, having a happy life after death. /

Dug + gata: Of miserable existence, poor, unhappy, ill-fated, gone to the realm of misery.

[650] Yatha + kamma + upage satte: The beings passing away (or undergoing future retribution) to their deeds.

依照自己的業而去轉生。

[651] adj. Blaming, finding fault, speaking evil of. / + ariyanam: Insulting the gentle. 侮辱聖人。

[652] + Samadana:  Taking upon oneself, undertaking, acquiring. / + kamma: Acquiring for oneself of Karma.

[653]  Discharge from a sore; in psychology. 瘡，潰瘍。/ (Sk) √sru ‘Flow’ 漲潮。

[654]  Waste, destruction, consumption; decay, ruin, loss. 消耗，消滅，憔悴，腐爛，毀滅。/

(Sk) √kùi, kùi ‘Destroy’ 毀壞。

[655] f./ ger. To serenity, to special knowledge, to special wisdom, and to Nibbana. / (Sk) √jña ‘Know’ /

Having understood well. 完全地瞭解。

[656] Sacchikaroti: ger. To see with one’s eyes, to realize, to experience for oneself. 領悟，自己經驗到。/

(Sk) √kç (skç) ‘Make’

[657] Upasampajjati: ger. To attain, enter on, acquire, take upon oneself usually in; to become fully ordained.

完全圓滿地規定，學到。/ > (P) [upa + sampajjati]: To come to, to fall to; to succeed, prosper. 辦妥，使繁榮。

[658] opt. To stay, abide, dwell, sojourn. 旅居，寄居。/ > (P) [vi + harati]

[659] adv. Suppose. 猜想或假定。

[660] nt. A cloth; clothing, garment, raiment. 布。

[661] Saṅkiliṭṭha: pp. Stained, tarnished, impure, corrupt, foul. 被弄髒。/

Mala: nt. Anything impure, stain, dirt. 不純的。/ + ggahita: pp. Seized, taken, grasped. / 被沾汙。

[662]  A dyer (& “washer man” in the same function), more correctly “bleacher.” 染衣工人。

[663] Raṅga + jata:  Colour; various kinds of dye. 各種的顔色。

[664] opt. To collect, bring together, heap up, gather; dipped. 堆積；浸染或浸洗，泡進。

[665] Nila: adj. Dark-blue, blue-black, blue-green. / Pita: adj. Yellow, golden-coloured. /

Lohita: adj. Red. / Mañjeṭṭhaka: adj. Crimson, bright red. 深紅色。

[666] Du + ratta + vaṇṇa: Difficult to dye or badly dyed; poorly dyed. 拙劣的顔色。/

A + parisuddha: adj. Unclean; impure in colour. 不純的顔色。 

[667] Dug + gati: f. A miserable existence; an unhappy. 不幸或悲慘。/ Sugati: f. Happiness, bliss, a happy fate.

[668] adj. Hoping for, one who expects or desires. 期待或預計。

[669] Pariyodata: adj. Very clean, pure, cleansed. / Parisuddha: adj. Clean, clear, pure, perfect. 純淨的或鮮明的。

[670] Surata: adj. Well-loving. / = Would look well-dyed. 很好看的顔色。

[671]  Anything that spoils or obstructs, a minor stain, impurity, defilement, depravity. 廢品或妨礙；汙穢。

[672] Abhijjha: f. Covetousness. 亂要。/ + visama: adj. Uneven, unequal, disharmonious, contrary; unrighteous.

不平坦的。/ + lobho:  Covetousness, greed. 貪婪。

[673]  Ill-will, malevolence. 惡意。

[674]  Anger. 生氣。

[675]  Ill-will, grudge, enmity. 怨恨。

[676]  Hypocrisy; anger, rage. 僞善；（一陣）狂怒。

[677]  Un-mercifulness, malice, spite. 不慈悲的，惡意，心術不良。

[678] f. Jealousy, anger, envy, ill-will. 妒嫉或羨慕。

[679] Macchariya & macchera: nt. Avarice, stinginess, selfishness, envy. 貪婪。

[680] f. Deceptive appearance, fraud, deceit, hypocrisy. 顯露迷惑。

[681] nt. Craft, treachery. 狡猾。

[682]  Applied to selfishness, obduracy, hypocrisy & deceit. 實用於自我中心或頑固。

[683] - Impetuosity, anger. 激烈（的言行）。

[684]  Pride, conceit, arrogance. 自豪或自大。

[685]  High opinion (of oneself), pride, arrogance, conceit. 自己最高的主張。

[686]  (as mental state or habit) pride, conceit. 精神的自豪。

[687]  Carelessness, negligence, indolence, remissness. 疏忽或不檢點。

[688] Avecca: adv. Certainly, definitely, absolutely, perfectly. / + ppasada: Perfect faith in the Buddha. 絕對的淨信。

[689] adj. Followed by, possessed of, endowed with.

[690] pp. Given up; sacrificed. 讓出或放棄。

[691] pp. Vomited, or one who has vomited; given up, thrown up, left behind, renounced. 排出或噴出。

[692] pp. Released, set free, freed; given up or out, emitted, sacrificed. 解放或放鬆。

[693] pp. Given up, abandoned, left, eliminated.

[694] pp. Given up, forsaken, renouncing or having renounced. 作罷或撒回。

[695] Attha + dhamma + veda: Enthusiasm for the truth (for the letter & the spirit) of Buddha’s teaching.

在這意釋獲得啓示。

[696] + Upasamhita: adj. Accompanied by, furnished or connected with. / = Connected with the Dhamma. 與法有聯繫。

[697] Pamujja: nt. Delight, joy, happiness. / Pamudita & pamodita: pp. Greatly delighted, very pleased. 高興或喜歡。

[698] f. Emotion of joy, delight, zest, exuberance. 歡天喜地。

[699] pre. To be born, to be produced, to arise, to be reborn. 産生。

[700] pre. To calm down, to be quiet; becomes tranquil. 將平靜或穩定。

[701] pre. To sense.

[702] Samadahati: pas, pre. To put together.

[703] adj. Fine (rice). 香米。

[704] Vicita: pp. + kaḷaka + bhatta: Rice from which the black grains have been separated; consisting of choice hill.

抉擇把它組成。（把它堆成山丘）

[705] Aneka: ad. Not one. / + vyañjana: nt. Condiment, curry. / + sūpa:  Broth, soup, curry. 用各種的調味料。

[706]  Obstacle, hindrance, impediment to. 不會障礙它。

[707] Accha: adj. Clear, transparent. / + udaka: Having clear water, with clear water (of lotus ponds). / + agamma: adv.

With reference to, owing to, relating to; by means of, thanks to. / = With the help of clear water. 用水洗乾淨。

[708] Ukka: f. Firebrand, glow of fire, torch. / + mukha: The opening or receiver of a furnace, a goldsmith’s smelting pot. / = With the help of a furnace. 用火烘乾。

[709] Jata + rūpa: “sterling,” pure metal.

[710] Metta: f. Love, amity, sympathy, friendliness, active interest in others. 親善。/ + Saha + gata: Accompanying,

connected with, concomitant. / + Cetasa: With a heart full of love; with loving-kindness. 用慈愛或仁慈。

[711] Eka: num. One. / Disa: f. Point of the compass, region, quarter, direction, bearings. 指出一個界線。/

Pharati: ger. To pervade, permeate, fill, suffuse. 擴散。

[712] adv. So, thus, in this way, likewise. 同樣地或照樣地。

[713] Dutiyam: adv. For the second time. / Tatiyam: adv. For the third time. / Catutthim: adv. For the fourth time.

[714] indecl. As statement of a thought “like this,” “I think,” so, thus.

[715] Uddham & uddha: indecl. High up, on top, above. / + adho: adv. Below; beneath. / = Above and below.

在上方和在下方。/ Tiriyam: adv. Transversely, obliquely, horizontally, slanting, across. 橫著。/

Sabba + dhi: adj. Everywhere, in every respect. 到處。/ = In all directions whatever. 到處或無論何處。

[716] f. The state of being everywhere; on the whole. 四面八方。

[717] Sabbavant: adj. All, entire. / = The all-encompassing world. 圍繞所有的世界。

[718] Vipula: adj. Large, extensive, great, abundant. 豐富的。/ Maha + ggata: adj. “Become great,” enlarged, extensive.

高尚的。 / Appamaṇa: adj. Without measure, immeasurable, endless, boundless, unlimited, unrestricted, all-permeating. 廣大無邊的。/ Avera: adj. Peaceable, mild, friendly. 和平的。/

Abyapajja & avyapajjha: nt. Kindness of heart; freedom from suffering. 沒有憎惡。

[719] f. Pity, compassion; with compassion. 憐憫。

[720] f. Soft-heartedness, kindliness, sympathy; with appreciative joy. 喜悅。

[721] Upekkha & upekha: f. “Looking on,” hedonic neutrality or indifference, zero point between joy & sorrow;

disinterestedness, neutral feeling, equanimity; with equanimity. 平靜；鎮定或捨。

[722] Atthi idam: There is this. / Atthi hina: pp. Inferior, low. = There is the inferior. /

Atthi paṇita: adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, lofty, excellent. = There is superior. 

[723] Sañña: f. Sense, perception, discernment, recognition, assimilation of sensations, awareness. / +

gata: Perceptible, the world of sense; whole field of perception. 全部想法的領域。

[724] Uttari & uttarim: adv. Out, over, beyond. 在更遠處或來世。

[725] nt. Going out, departure; issue, outcome, result; an escape from. 逃跑或逃脫。

[726] pp. Bathed, bathing. 洗澡。

[727] adj. In between.

[728] adj. Not far, near. 在不遠處。

[729] Sinati: infi. To bathe. 使洗澡。

[730] Mokkha:  Release, freedom from. 釋放。/ Puñña: nt. Merit, meritorious action, virtue. 有價值的行爲。/ +

sammannati: ppr. To assent, to consent to. 同意。

[731] caus, pre. To cause to be carried away, to remove; to wash away, cleanse. 使釋放或免除。

[732] adv. Perpetually, constantly, always; forever. 永遠或不斷地。

[733] pp. Jumped on, fallen on to or into, chanced upon, acquired. 跳上。

[734] Kaṇha + kamma: adj. Black action; dark deeds. 黑業或惡業。

[735] pre. To become clean or pure. / + Na: Will not purify. 不能洗淨。

[736] adj. Bearing hostility, inimical, revengeful. 態度是敵意的。

[737] Kata + kibbisa: pp. A guilty person; an evil-doer. 作壞事的人。

[738] pass, opt. To make clean, to purify. 使滌除罪惡。

[739] pp. Clean, pure. 純淨或清澈的。

[740]  A special period of fasting or The Feast of Spring. 齋戒期或春節。

[741]  The Holy Day. 聖潔的日子。

[742] Suci + kamma: adj. Whose actions are pure; one fair in act. 誠實的行爲。

[743] opt. To come to, to fall to; to succeed, prosper; to turn out, to happen, become. 使産生或導致。

[744] m. A religious duty, observance, rite, practice, custom. 宗教的敬意。

[745] Khema + ta: adj. Full of peace, safe; tranquil, clam. 安寧的。

[746] pre. To speak, tell, proclaim. 講或說。

[747] pre. To kill; harm. 傷害。

[748] f. Believing, trusting, having faith. 有信。

[749] A + maccharin: adj. Unselfish; Free from avarice. 不自私的。

[750]  A well, a cistern; any well. 任何一個井。

[751] adj./ adv. Showing appreciation. 表示鑑賞。

[752] Nikkujjita: adj. Lying face downward, overturned, upset, fallen over, stumbled. 顛覆。/

Ukkujjati: opt. To bend up, turn up, set upright. 擡起。/ = (like) one might raise up one who has fallen.

[753] Paṭicchanna: pp. Covered, concealed, hidden. 隱藏。/ Vivarati: opt. To uncover, to open; make clear, reveal.

[754] Mūḷha: pp. Gone astray, erring. 迷路。/ + Magga: Having lost one’s way. /

Ācikkhati: opt. To tell, relate, show, describe, explain. 敘述。

[755] Andha + kara: adj. Blindness; darkness, dullness, bewilderment. 盲目的。/ Tela + pajjota: nt. An oil lamp. /

Dhareti: caus, opt. To carry, bear, wear, possess; to put on, to bring, give. 攜帶。

[756] Cakkhumant: adj. Having eyes, being gifted with sight. / Rūpa: nt. Form, figure, appearance, principle of form. /

Dassati: pass, pre. To see, to perceive. 察覺。 / = Those who have eyes to see shall see.

[757] Aneka + pariyayena: In many ways.

[758] pp. Explained, manifested, made known.

[759] Labhati: opt. To obtain permis-receive, obtain, acquire. / = I would receive. 得到或遭受。

[760] f. Leaving the world, adopting the ascetic life; state of being a Buddhist friar, taking the (yellow) robe, ordination.

[761] f. (in special sense) taking up the bhikkhu-ship, higher ordination, admission to the privileges of recognized

bhikkhus. 受戒。

[762]  Alienated, withdrawn, drawn away (from), secluded; dwelling alone. 獨居。

[763] adj. Not negligent, diligent, careful, heedful, vigilant, alert, zealous. 不疏忽的。

[764] adj. Ardent, zealous, strenuous, active. 熱心的。

[765] pp. Resolute, intent, energetic. 堅定或不屈不撓。

[766] + Pariyosana: nt. The end. 終點。

[767] Sayaṇha:  Evening. / + samayam: adv. At evening time. / Paṭisallana: nt. Retirement for the purpose of meditation,

solitude, privacy, seclusion. / Vuṭṭhita: pp. Risen (out of), aroused, having come back from (abl).

[768] Aneka + vihita: Various, manifold. 各種各樣的。

[769] Attan & atta: m. Oneself, himself, yourself. / + vada: Theory of (a persistent) soul. 永恆的我。/ +

Paṭisamyutta: pp. Connected with, coupled, belonging to.與什麽聯繫連接。/ =

The world associated either with doctrines of a self. 主張永恆的我。

[770] Loka:  World, primarily “visible world,” then in general as “space or sphere of creation,” degrees of substantiality. /

+ vada: Doctrines about the world. 主張世間有邊或無邊的。

[771] m. Starting-point, beginning.

[772]  Giving up, forsaking; rejection, renunciation. 讓出；放棄；戒絕。

[773] adv. So that.

[774] pre. To obsess (of the idea), to fill the mind persistently, to lie dormant & be continually cropping up. 使纏住心。

[775] pre. To be occur, to be in use; to befall, beset, assail. 在心裏出現。

[776] This is not mine, this I am not, this is not my self.

[777]  Austere penance, the higher life; effacement. 嚴厲的悔改；擦掉。

[778] m./ nt. (ethically) repulsion, repugnance, anger; (psychologically) sensory reaction; collision. 碰撞或排斥。

[779] pp. Calmed, tranquil, peaceful, pure. 平靜；安祥。

[780] fpp.That ought to be, must or should be done, to be done, to be made. 應該實行或練習。

[781] adj. The others. 別人。

[782] Vihimsa: f. + ika: adj. Hurting, injuring, cruelty, injury. 殘忍或殘酷的。

[783] Thina: nt. Stiffness, obduracy, stolidity, indifference. 頑固。/ + middha: Sloth & drowsiness, stolidity & torpor.

懶惰和睡意。/ + pariyuṭṭhita: pp. Possessed by. 擁有。

[784] pp. Unbalance, disturbed, agitated. 不平衡。

[785] adj. Doubting, doubtful. 懷疑的。

[786] adj. Having anger, angry, uncontrolled.

[787]  Ill-will, grudge, enmity; revenge. 報仇。

[788]  Hypocrisy; anger, rage; contempt. 虛僞或蔑視。

[789]  Un-mercifulness, malice, spite; domineering attitude. 擅權的態度；作威作福。

[790] adj. Envious, jealous. 妒忌的。

[791] Macchariya & macchera: nt. Avarice, stinginess, selfishness, envy; one of the principal evil passions & the main

cause of rebirth in Petaloka. 貪婪。

[792] nt. Craft, treachery; fraud. 詭計。

[793] f. Deceptive appearance, fraud, deceit, hypocrisy. 欺騙或奸詐。

[794] pp. Hardened, obdurate, callous, selfish. 堅強的。

[795]  High opinion (of oneself), pride, arrogance, conceit. 傲慢。

[796] Dub + baca: Having bad speech, using bad language, foul-mouthed.

[797] Papa + mitta: An evil associate, a bad companion.

[798] pp. Slothful, indolent, indifferent, careless, negligent. 怠惰的。

[799] As + saddha: adj. Unbelieving.

[800] adj. Shameless, unscrupulous. 無恥的。

[801] Anottapin & anottappin: adj. No afraid of sin, bold, reckless, shameless; not fear of wrongdoing. 無愧的。

[802] Appa + ssuta: Possessing small knowledge, ignorant, uneducated; little learning. 少聞的。

[803] adj. Indolent, inert, inactive; lazy. 懶惰。

[804] Muṭṭha + satin: pp./ adj. Forgetful in mindfulness; unmindful. 沒有正念。

[805] Dup + pañña:  Devoid of wisdom. 缺乏智慧。

[806] Sandiṭṭhi: f. The visible world, worldly gain. / + paramasin: Infected with worldliness; adhere to their own views.

用俗氣來影響；堅持自己的見解。

[807] Ādhana: nt. Putting up, putting down, placing, laying. / + gahin: Holding one’s own place. 緊粘不放的。

[808] Dup + paṭinissaggin: adj. Hard to renounce; relinquish them with difficulty. 很難改過的。

[809] Citta + uppada: The rise of a thought; the inclination of mind. 心的傾向。

[810] Bahu + kara: Doing much, of great service, very helpful; great benefit. 很大的利益。

[811] f. Acting according to, conformity with; acts conforming. 行動的遵守。

[812] caus, fpp. To give rise to, to produce, put forth, show, evince, make. / + cittam: To give a (temporary) thought to.

[813] adj. Uneven, unequal, disharmonious, contrary; (morally) discrepant, lawless, wrong. 不平坦的。

[814] adj. Even, level. 另一平坦的。

[815] nt. Walking about.

[816] nt. A fording place, landing place, which a convenient bathing place. 淺灘。

[817] Adho: adv. below. / bhava:  Being, becoming, condition, nature. / + gamaniya: adj. Ought to go. / =

AboveLead downwards. 導向低等的。/ Upari + bhava: High condition. / = Lead upwards. 導致向上。

[818] Palipa:  Sloppiness, mud, marsh. 泥漿。/ + palipanna: pp. Fallen, got or sunk into. / =

Sinking in the mud. 沈入坭漿。

[819] fut. To take up, lift, to remove, take away; should pull out. 拔出或救出。

[820] A + danta: pp. Tamed, controlled, restrained. 未馴服的。/ A + vinita: pp. Not trained; undisciplined. 未訓練的。/

A + parinibbuta: adj. Calmed, well trained, domesticated. 沒涅盤的。

[821] fut. To make tame, chastise, punish. 使馴化或使制服。

[822] fut. To lead, guide, instruct, train; discipline. 使訓練或使訓導。

[823] caus, fut. To bring to complete coolness, or training, to make calm; to help extinguish. 幫它涅盤。

[824] nt. “complete Nibbana.”

[825] Hita + esin: adj. Desiring another’s welfare, well-wishing. 想要別人的幸福。

[826] adj. Kind of heart, merciful, compassionate, full of pity. / Anukampa: f. Compassion, pity, mercy.

[827] adv. “Taking it up.” / + anukampam: Out of pity or mercy.

[828] Pamada:  Carelessness, negligence, indolence, remissness. 輕率。/ + ma: aor. Do not delay. 不要延緩或延誤。

[829] Paccha: adv. Behind, aft, after, afterwards, back. / + vippaṭisara:  Bad conscience, remorse, regret, repentance.

過後感到遺憾。/ = You will regret it later. 不要過後感到懊悔或遺憾。

[830] f. Instruction, teaching, commandment, order. 訓令。/ = This is our instruction to you. 這是我們教育給你。

[831] Samma: indecl. Thoriughly, properly, rightly; in the right way, as it ought to be, best, perfectly. / +

diṭṭhi: Right views, right belief. / = One of right view. 正確的正見解。（正見）

[832] adv. To what extent? How far? In what respect? 到什麽程度。

[833] Uju & ujju: adj. Straight, direct; straightforward, honest, upright. / +

gata: adj. Walking straight, of upright life. 筆直的或正直的。

[834] Avecca: adv. Certainly, definitely, absolutely, perfectly. 的確地。/ +

Pasada: Perfect faith in dharma; confidence in. 自信或絕對的淨信。

[835] adj. Followed by, possessed of, endowed with. 採用。

[836] pp. Come; arrived at. 到達或成功。

[837]  The true dhamma, the best religion, good practice; the doctrine of the good. 真理或正法。

[838] adj. 5. From afar, aloof. 遠離的。

[839] caus, fut. To bear in mind, know by heart, understand.

[840] adv. Well, thoroughly. 十分地。

[841] adv. So far, to that extent, even by this much; in that way. 到這種程度。

[842] Kusala: adj. Clever, skilful, expert; good, right, meritorious. /

Akusala: adj. Improper, wrong, bad; demerit, evil deed.

[843]  Covetousness, ggeed. 貪心或貪婪。

[844]  Anger, ill-will, evil intention, wickedness, corruption, malice, hatred. 仇恨或憎恨。

[845]  Stupidity, dullness of mind & soul, delusion, bewilderment, infatuation. 迷惑或愚癡。

[846] Kusala + mūla: The basis or root of goodness or merit.

[847] adj. 5. Altogether, throughout; entirely. 完全或一概。

[848] Raga + anusaya: Latent bias of passion. / = The underlying tendency to lust. 潛在的貪欲。

[849] Paṭigha: m./ nt. (ethically) repulsion, repugnance, anger; (psychologically) sensory reaction. / =

The underlying tendency to aversion. 潛在的嗔恚。

[850] ger. To remove, dispel, drive out, get rid of; abolishes. 廢除或徹底破壞。

[851] Diṭṭhi: f. View, belief, dogma, theory, speculation. / + mana:  Pride, conceit, arrogance. / + anusaya: The

predisposition or bad tendency of pride. / = The underlying tendency to the view and conceit. 潛在的見和自大。

[852] ger. To remove, to abolish; extirpates. 使撲滅或驅除。

[853] Avijja: f. Ignorance; the main root of evil and of continual rebirth. / Vijja: f. Knowledge.

[854] Pajahati: ger. To give up, renounce, forsake, abandon, eliminate, let go, get rid of.

[855] caus, ger. To give rise to, to produce, put forth, show, evince, make; arousing. 使喚起或使奮發。

[856]  Feeding, support, food, nutriment. 營養物或支撐物。

[857] f. State (as opposed to becoming), stability, steadfastness; duration, continuance, immobility; persistence, keeping up;

the maintenance. 維持或保養。

[858] Sambhava:  Origin, birth, production. / + esin: Seeking birth; one who is seeking birth. 將要誕生。

[859]  “Taking up,” compassion, love for, kindness, assistance, help, favour, benefit; support. 支撐或維持。

[860] adj. Material food; bodily nutriment; physical food. 摶食物或物質的食物。

[861] adj. Gross, coarse, material, ample; solid. 粗略的。

[862] adj. Subtle, minute; fine. 微細的。

[863]  Contact, touch; of Contact. 接觸或觸碰。

[864] Mano + sañcetam: “Nutriment of representative cogitation;” of mental volition. 心的認識。

[865] nt. Of consciousness. 意識或識覺。

[866] adj./ nt. Unpleasant, painful, causing misery.

[867] Jati: f. Birth; future life, former life. / Jara: adj. Old, decayed. /

Vyadhi: Sickness, malady, illness, disease. / Maraṇa: nt. Death.

[868] Soka:  Grief, sorrow, mourning. 悲痛。/ Parideva:  Lamentation, wailing. 悲歎。/ Domanassa: nt. Distress,

dejectedness, melancholy, grief. 苦惱。/ Upayasa:  Trouble, turbulence, tribulation, unrest, disturbance. 狂暴。

[869] Saṅkhitta: pp. In short, concisely. 總之。/ Pañca: num. five. / +

upadana + kkhandha: The factors of the “fivefold clinging to existence.”

[870] adj. Leading to rebirth.

[871] Nandi: f. Joy, enjoyment, pleasure, delight in. / + raga: Pleasure & lust, passionate delight. 多情的和樂事。/ +

saha + gata: Accompanying, connected with, concomitant.

[872] Tatra + abhinandini: Finding its delight in this & that, here & there.

[873] Asesa: adj. Not leaving a remnant without a remainder. 沒有剩下的。/ + viraga:  Absence of raga,

dispassionateness. 不被感情所動。/ Caga:  Abandoning, giving up, renunciation. 放棄。/ Paṭinissagga:  Giving up,

forsaking; rejection, renunciation. 摒棄。/ Mutti: f. Release, freedom, emancipation. 放鬆。/

Analaya:  Aversion, doing away with. 無執著。

[874] Jara: f. Decay, decrepitude, old age. / + maraṇa: Decay & death.

[875] Satta + nikaya:  The world of beings, the animate creation, a class of living beings.

[876] Jiraṇata: f. The state of being decayed or aged. / Khaṇḍicca: nt. The state of being broken (of teeth). /

Palicca: nt. Grey-ness of hair. 頭髮變白。/ Valitta + cata: pp. The fact of having a wrinkled skin. 起皺紋。/

Āyu: nt. 6. Life, vitality, duration of life. / Samhani: f. Shrinking, decrease, dwindling away. 縮短。/ = 生命縮短。 /

Indriya: nt. Faculty, function. 官能。/ Paripaka:  Overripe-ness; decay of the (mental) faculties. 官能衰退。

[877] Cuti: f. Passing away. / Cavanata: f. State of shifting, removal. 移動。/ Bheda:  Breaking, rending, breach. 破壞。/

Antaradhana: nt. Disappearance. 消滅。/ Maccu + maraṇa:  Dying in death. / Kala + kiriya:  Death. /

Khandha:  All that is comprised under; forming the substance of. 物質。/ Kaḷebara:  A dead body, corpse, carcass.

屍體。/ Nikkhepa:  Putting down, laying down; casting off, discarding. 被捨棄。

[878] f. Birth, rebirth, possibility, of rebirth, “future life” as disposition to be born again, “former life” as cause of this life.

[879] Sañjati: f. Birth, origin; outcome; produce. / Okkanti: f. Entry (lit. descent), appearance, coming to be. 入胎。/

Abhinibbatti: f. Becoming, birth, rebirth. / Khandha:  Bulk, massiveness (gross) substance. 體積。/

Patur + bhava: indecl. Appearance, coming into manifestation. 顯露。/ Āyatana: nt. Sphere of perception or sense in

general, object of thought, sense-organ & object. / Paṭilabha:  Obtaining, receiving, taking up. 獲得。

[880]  “Becoming,” (form of) rebirth, (state of) existence, a “life.”

[881] Kama + bhava: nt. A state of existence dominated by pleasures; sensual existence. /

Rūpa + bhava: nt. Material existence; deva-corporeal. / Arūpa + bhava: adj. Formless existence.

[882] nt. “Drawing upon,” grasping, holding on, grip, attachment; clinging. 執著或執取。

[883] Kama + : The graspings arising from sense-desires; clinging to sensual pleasures. 執取欲愛。

[884] Diṭṭha + : Speculation; clinging to views. 執取見。

[885] Silabbata + : Belief in rites; clinging to rules and observances. 執取儀式上。

[886] Attavada + : Belief in the soul-theory; clinging to a doctrine of self. 執取自己的學說。

[887] f. Drought, thirst; craving, hunger for, excitement, the fever of unsatisfied longing.

[888] Rūpa + taṇha: Craving after form. / Sadda:  Sound, noise. / Gandha:  Odour, smell. / +

taṇha: Thirst or craving for odours. / Rasa:  Taste as (objective) quality, the sense-object of taste. / +

taṇha: Thirst for taste, lust of sensual enjoyment. / Phoṭṭhabba: nt. Tangible, touch, contact. 

[889] f. Feeling, sensation.

[890] Samphassa:  Contact, reaction. 反應。/ + ja: Born, produced, sprung or arisen from. / =

Feeling born of eye-contact. 眼晴所接觸而産生的感覺。

[891]  Contact, touch (as sense or sense-impression, for which usually phoṭṭhabbam).

[892] nt. The six organs of sense and the six objects; the sixfold base. 六處。

[893] Nama: nt. Name as metaphysical term is opposed to rūpa, & comprises the 4 immaterial factors of an individual. / +

rūpa: Individuality, individual being.

[894] Maha + bhūta: The four great elements.

[895] The four great elements and the material form derived from the great elements. 四大種和四大所造的色。

[896] nt. (as special term in Buddhist metaphysics) a mental quality as a constituent of individuality, the

bearer of (individual) life, life-force (as extending also over rebirths), principle of conscious life, general consciousness

(as function of mind and matter), regenerative force, animation, mind as transmigrant, as transforming (according to

individual kamma) one individual life (after death) into the next.  

[897]  Preparation, get up; coefficient (of consciousness as well as of physical life), constituent, constituent potentiality;

the essentials or element of anything; formations. 形成；設立；編制；構造。

[898] f. Ignorance.

[899] Aññaṇa: nt. [a + ñaṇa]: Ignorance; not knowing. 不知道。

[900]  The which flows (out or on to) outflow & influx.

[901] adv. There. 在那裏。

[902] Eka + ayana: Leading to one goal, direct way or leading to the goal as the one & only way (magga); the way of Nirvana, the only true to salvation; this is the sole road; the direct path. 這條道路唯一目标導向涅槃，單一道路。

[903] f. Purity, holiness, rectitude, correctness; purification. 純淨，純潔，純正，潔淨；純化，清淨。

[904] Soka:  Grief, sorrow, mourning. / + parideva: Sorrow and lamentation. 悲哀和悲叹。

[905] adj. Passing beyond, overcoming; surmounting. 超越。

[906] Dukkha + domanassa: Refers to an unpleasant state of mind & body; pain and grief. 苦和悲伤。

[907] Atthaṅgacchati: ger. To disappear, to go out of existence, to vanish; setting down; extinction; disappearance. 滅絕。

[908]  Method, truth, system; fitness, right manner, propriety, right conduct; the true way. 真理的道路。（智慧）

[909]  Attainment, acquisition; knowledge, information. 達到，知道，成就。

[910] nt. “To blow.”

[911] f. Realization, experiencing; realist. 領悟，經歷，現實主義者，現證。

[912] yadidaṁ ：yad + idam: nt. “As that,” which is this (the following); namely. 亦即；換句話說。

[913] Sati: f. Memory, recognition, consciousness; intentness of mind, wakefulness of mind, mindfulness, alertness, lucidity of mind, self-possession, conscience, self-consciousness. / + paṭṭhana: Intent contemplation and mindfulness, earnest thought, application of mindfulness. / = The four foundations of mindfulness.

[914] Uddesa:  Pointing out, setting forth, proposition, exposition, indication, programme. / + vara:  Turn, occasion, time, opportunity. 時機。/ = 總說。

[915] Ātapin: adj. Ardent, zealous, strenuous, active. 奮發的。/ Sampajana: adj. Thoughtful, mindful, attentive, deliberate.

正知。/ Satimant: adj. Mindful, thoughtful, contemplative, pensive. 正念。（正智或覺察的人）

[916] vineyya  ger. To remove, put away, give up; having put away. 移動，拋棄；收好了，安住，去除。

[917] Loka:  In this world, among men, here. / Abhijjha: f. Covetousness. / +

domanassa: Covetousness and discontent. 乱要；贪婪的和悲。

[918] Ānapana: nt. Inhaled & exhaled breath, inspiration & respiration. 呼吸。/ + pabba: nt. Section, division, part. / =

Breathing of section. 觀呼吸章。（安般念）

[919] Kaya:  Group, heap, collection, aggregate, body. / + anupassin: adj. Viewing, observing, realizing. 觀察力，敏銳的。/ + Kaye: Contemplating body as an accumulation, on which follows the description of this aggregate: “He

sees that the body is clothed in skin, full of all kinds of dirty matter, and that in this body there are hair, nails, teeth.”

它觀看著身體，身體是被皮膚包住，身體的內層是全部的不淨，包括頭髮，指甲和牙齒。（觀身爲身或觀身不淨）

[920] Arañña: nt. Forest. / Gone to the forest. / Rukkha:  A tree. / The foot of a tree. / Suñña: adj. Empty, uninhabited. / +

agara: An empty place, an uninhabited spot, solitude. / An empty place or hut. / +

gata: pp. Gone, gone away, arrived at, directed to.

[921] pre. To sit down, to be seated, to sit, to dwell. 坐下。

[922] Pallaṅka:  Sitting cross-legged. / + abhujati: ger. “To bend (the legs) in crosswise. 盤腿。

[923] Uju & ujju: adj. Straight, direct. / Paṇidahati: ger. To put forth, put down to, apply, direct, intend. 設立。/ =

Ujum kayam paṇidhaya: In the direction of, towards; established. 朝向這領域；設立（姿式）。

[924] Parimukha: adj./ adv. Facing, in front; before. / Upaṭṭhahati: caus & ger. To stad out or forth, to appear, to arise, occur,

to be present. / = Parimukham satim upaṭṭhapeti: Set up his memory in front (of the object of thought), to set ones

mindfulness alert. 設立或設置；在它的臉前深切注意著。（當下）

[925] Assasati: pre. To breathe out, to exhale. / Passasati: pre. To breathe in, to inhale. 呼出和吸進。

[926] Digha: adj. Long. / Breathing in long. 正在吸進長的氣。/ Rassa: adj. Short. / I breathe in short. 我吸進短的氣。

[927] pre. To know, find out, come to know, understand, distinguish. 它知道。

[928] Sabba + kaya + paṭisamvedin: adj. Experiencing, feeling, enjoying or suffering. 體驗。/ =

I shall breathe in experiencing the whole body (of breath). 我將經驗到或覺知全部吸進氣的過程。

[929] I shall breathe out experiencing the whole body (of breath).我將經驗到或覺知全部呼出氣的過程。

[930] caus, ppr. To calm down, quiet, allay. 做出使平靜或使緩和。（我應當平靜（氣息的）身行而呼氣）

[931] I shall breathe in tranquillizing the bodily formation. 我將吸進氣的時候形成身體的寧靜。

（我應當平靜（氣息的）身行而吸氣）（身體和呼吸）

[932] pre. To learn, to train oneself. 它訓練。

[933] adj. Dexterous, skilled, handy, able, clever. 熟練的。

[934] Bhama + kara: m. A turner. 鏇床匠或車床師。/ +

ante + vasika: One who lives in; lodges or lives with his master or teacher, a pupil. 它的學徒。

[935] Añchati: ppr. To pull, drag, pull along, to turn on a lathe. 旋動。

[936] I make a long turn. 我做長的旋動。

[937] I make a short turn. 我做短的旋動。

[938] Ajjhattam: adv. Interior, personal, inwardly. 內部地。/ Bahiddha: adv. Outside, outward, outwardly. 外在地。 

[939] Samudaya:  Rise, origin.（生起現象）/ Vaya:  Loss, want, expense; decay.（壞滅現象）

[940] There is a body. 這是身體。（有身）

[941] pp. To stand up before, to be present; simply established. 很簡單地描述或設立。

[942] Yavad + eva: adv. As much as it is (in extent). 在這範圍或程度。

[943] Paṭissati: f. Mindfulness, remembrance, memory. / + matta: adj. By measure, as far as the measure goes. 估量，程度。 （爲了達到那種的程度）

[944] A + nissita: adj. Unsupported, not attached, free, emancipated; independent. 不執著或不受約束的。

[945] pre. To take hold of, to grasp, cling to, show attachment (to the world). / = Not clinging to anything in the world.

在世間不執取任何東西。

[946] Iriya + patha: f. Way of deportment; mode of movement; good behaviour; the four postures. 四種姿勢或四種威儀。

[947] pre. To go, to be in motion, to move, to go on; I am walking. 我正在行走。

[948] pre. To stand, stand up, to be standing; I am standing. 我正站立著。

[949] pre. To sit down, to be seated, to sit, to dwell; I am sitting. 我正坐著。

[950] pre.To lie down; I am lying down. 我正在躺著。

[951] adv. As, like, in relation to, after (the manner of); in this. 這裏。

[952] pp. Applied, directed, intent, bent on, well directed, controlled. 導演；下決心；將注力轉向四種身體的動作。

（無論身體處在那一種姿勢）

[953] adv. So, thus (and not otherwise), in this way, likewise; in there. 那裏。

[954] Sampajañña: nt. Attention, consideration, discrimination, comprehension, circumspection; full awareness.

需要考慮的事。完全地察覺。（正知或明覺= 目的，適當，范圍，清楚。）

[955] Abikkanta: ppr. Gone forward, gone out, gone beyond; when going forward. / Paṭikkanta: ppr. Gone back from,

returned; when returning. 當它向前的時候。（向前進和往後退）當它返回或後退的時候。

[956] Sampajana + karin: Acting with consideration or full attention; who acts full awareness.

完全地察覺那種的舉動。（正知）

[957] Ālokita: nt. Looking before, looking at, looking forward; when looking ahead. /

Vilokita: nt. Looking behind or backward; when looking away.

[958] Sammiñjita: pp. Bent back; when flexing his limbs. （伸出） / Pasarita: pp. Stretched out; when extending his limbs. （伸進）

[959] Saṅghaṭi: f. One of the three robes of a Buddhist. / + patta: nt. A bowl. / + civara: nt. The (upper) robe of a Buddhist

mendicant. / + dharaṇa: nt. Wearing. / = When wearing his robes and carrying his outer robe and bowl.

當它穿著袈裟和拿著它的外衣及缽的時候。

[960] Asita: pp. Having eaten, eating. / Pita: pp. Having drunk. / Khayita: pp. Eaten, or having eaten; consumed. /

Sayita: pp. Having tasted, tasting. 吃，喝，咀嚼，嚐味。

[961] Uccara:  Feces. 大便。/ Passava:  Urine. / = When defecating and urinating. 當它正在大便和小便的時候。

[962] Gata: pp. When walking. / Ṭhita: pp. When standing. / Nisinna: pp. When sitting. / Sutta: pp. When falling asleep. /

Jagarita: pp. When waking up. / Bhasita: pp. When talking. / Tuṇhi: pp. When keeping silent. / + bhava: Silence,

attitude of consent. 當它正在保持沈默的時候。

[963] Paṭikkūla: nt. Loathsome, impurity. 討厭的。/ Foulness - The Bodily Parts. 身體的汙穢章（不淨觀）。

[964] Uddham & uddha: indeci. Up, aloft, on top, above. / Pada + tala:  The sole of the foot. 腳底。/ =

Up from the soles of the feet. 從上直到腳底。

[965] Adho: adv. Below. / Kesa:  The hair of the head. / + matthaka:  The head, top, summit. / =

Down from the top of the hair. 從下直到頭髮。

[966] Taca & taco: nt. Skin, hide. / + pariyanta: adj. Bounded by, limited by. / = Bounded by skin. 被皮膚包紮著。

[967] Pūra: adj. Full. / Nana + ppakara: Various, manifold. 各種各樣的。/ Asuci: adj. Not clean, impure, unclean. 不淨。

[968] pre. To look upon, consider, review, realize, contemplate; reviews. 檢查或思惟。

[969] Kesa: f. Head-hairs. 頭髮。/ Loma: f. Body-hairs. 身毛。/ Nakha: f. Nails. 指甲。/

Danta: f. Teeth. 牙齒。/ Taca: nt. Skin. 皮膚。/ Mamsa: nt. Flesh. 肌肉。 

[970] Naharu: Sinews. 筋腱。/ Aṭṭhi: nt. Bones. 骨骼。/ Aṭṭhi + miñja: nt. Bone-marrow. 骨髓。

[971] Vakka: nt. Kidneys. 腎臟。/ Hadaya: nt. Heart. 心臟。/ Yakana: nt. Liver. 肝臟。/

Kilomaka: nt. Diaphragm. 橫隔膜或肋膜。/ Pihaka: nt. Spleen. 脾臟。/ Papphasa: nt. Lungs. 肺臟。

[972] Anta: nt. Large intestines. 大腸。/ Antaguṇa: nt. Small intestines. 小腸。/

Udariya: nt. Contents of the stomach. 胃或胃中物。/ Karisa: nt. Feces. 糞便。/ Pitta: nt. Bile. 膽汁。

[973] Semha: nt. Phlegm. 粘液或痰。/ Pubba: m. Pus. 膿汁。/ Lohita: nt. Blood. 血。/ Seda: nt. Sweat. 汗水。/

Meda: nt. Fat. 脂肪。/ Assu: f. Tears. 淚液。

[974] Vasa: f. Grease. 油脂。/ Kheḷo: m. Spittle. 唾液。/ Siṅghaṇika: f. Snot. 鼻涕。/

Lasika: f. Oil of the joints. 關節滑液。/ Mutta: nt. Urine. 尿液。

[975] Ubhato + mukha: An opening at both ends. 兩端開口。/ Mūtoḷi:  A bag. 袋子。

[976] nt. Grain. 穀物。

[977] Sali:  Hill rice. 堆米或粳米。/ Vihi:  Red rice. 米或紅米。/ Mugga:  Beans. 綠豆或豆子。/

Masa:  Peas. 豌豆或豆。/ Tila: nt. Millet. 粟或芝麻。/ Taṇḍula:  White rice. 白米或精米。

[978] ger. To open. 打開。

[979] Dhātu: f. Element. 元素。（界，四大）

[980] Yatha + ṭhita: adv. Such & such, as they are, as they were; however it is placed. 無論如何被擺置。/

+ Paṇihita: pp. To put forth, put down to, apply; however disposed. 無論如何被排列。

[981] Paṭhavi: f. The earth element. 地元素。

[982] Āpa & apo: nt. The fluid element, the essential element in water; the water element. 水元素。

[983] Teja & tejo: nt. The fire element. 火元素。

[984] Vayo: nt. The air or wind element. 風元素。

[985] Go + ghataka: m. A butcher. 屠夫。/ + Ante + vasin: One who lives in; lives with his master or teacher. 它的學徒。

[986] f. A cow. 牛。

[987] ger. Killed. 屠宰了。

[988] Catu + mahapatha: num. Consisting of the four great elements or at the crossroads. 四大交叉路。（十字路口）

[989] Bilaso: adv. Bit by bit. 小塊。/ Paṭivibhajati: ger. To divide off, to divide into (equal) parts. 劃分。/ =

It cut up into pieces. 將牠切成肉塊。

[990] Nava: num. Nine. / + sivathika: f. A cemetery, place where dead bodies are thrown to rot away.

The Nine Charnel Ground Contemplation. 九種墳場觀或九種屍體觀。

[991] nt. A dead body, a corpse. 屍體。

[992] pp. Thrown out, vomited. 被丟棄的。

[993] Eka: adj. One. / Dvi: num. Two. / Ti: num. Three. / + aha: Only one day. / + mata: pp. Dead. / =

One, two, or three day dead. 死後經過一天。

[994] Uddhumataka: adj. Swollen, bloated, puffed up. 膨脹的。/ Vinilaka: adj. Of a bluish-black (purple) colour,

discoloured; livid. 變色或黑青色。/ Vipubbaka: adj. Full of corruption or matter, festering (said of a dead body);

oozing matter. 生出流膿或腐爛。

[995] pre. To collect, bring together, heap up; to compares. 作比較。

[996] Evam: adv. So, thus, in this way, either referring to what precedes or what follows. / + dhamma: nt. The same nature.

具有同樣的特性。/ + Bhavin: adj. Going to be; it will be like that. 它將會變成那樣。/ +

An + atita: adj. Not free from; it is not exempt from that fate. 這是無法避免的。

[997] Kaka:  The crow. 烏鴉。/ Kulala:  A hawk. 老鷹。/ Gijjha: m. A vulture. 被禿鷹群。/ Supaṇa:  A dog. /

Sigala:  A jackal. 豹。/ Vividha: adj. Various, kinds. 各種各類的。/ Paṇaka: nt. worm. 蟲。

[998] ppr. To chew, bite, eat; being devoured. 狼吞虎嚥地吃。

[999] Aṭṭhi + saṅkhalika: nt. A chain of bones, a skeleton. 整串的骨頭或夾住骸骨。

[1000] Sa + mamsa + lohita:  With flesh and blood. 有一些血和肌肉。

[1001] Naharu & nharu:  Occupies the place between soft flesh and bone. 依靠筋腱。/ + sambandha:  Connection, tie. / = Held together with sinews. 依靠筋腱而連結在一起。

[1002] Ni + mamsa:  Without flesh. / + lohita: nt. A blood. / + makkheti: pp. To smear, paste, soil, anoint. 塗抹。/ =

A fleshless smeared with blood. 沒有肉而只有沾有血的骸骨。

[1003] Apagata:  Without, having lost. / = A skeleton without flesh and blood. 沒有血肉的骸骨。

[1004] Apagata + sambandha:  Disconnected bones. 支離破碎的骨頭。

[1005] Disa: f. Direction. / Vidisa: f. An intermediate point of the compass. 在各處。/

Vikkhitta: pp. Upset, perplexed, mentally upset. 使散佈在各處。

[1006] pron. This one, that one. 這一，那一。

[1007] Hattha:  Hand. = A hand bone.手骨頭。/ Pada:  The foot. = A food bone. 腳骨頭。/ Jaṅgha: f. The lower leg. =

A lower leg. 小腿骨頭。/ ūra:  The thigh. = A thigh bone. 大腿骨頭。/ Kaṭa: The hip. = A hip bone. 臀部骨頭。/

Piṭṭhi: nt. Back, hind part. / + kaṇtaka:  A bone, fish-bone. = A back bone. 背骨頭。/ Sisa + kaṭaha: nt. A skull. =

The head bone. 頭蓋骨頭。

[1008] adj. White. 白色。

[1009] Saṅkha + vaṇṇa: Pearl-white. 珍珠色。/ + upanibha: adj. Somewhat like. 有點兒像。/ =The colour of shells. 變成貝殼顔色。

[1010] Puñja + kita:  Heaped up, heaped together. 堆積。

[1011] adj. Lasting over or beyond a year (or season), a year old; more than a year old. 經過一年以上的。

[1012] adj. Putrid, stinking, rotten. 腐爛的。

[1013] Cuṇṇaka + jata: adj. Reduced to powder; crumbled to dust. 變成灰，化成烏有。

[1014] Contemplation of Feeling. 觀察受或觀受無常。

[1015] Vedana: f. Feeling, sensation. / = On the evils of the sensations; contemplating feelings as feelings.

在感覺上注視著感覺。（觀受爲受或觀受是苦）

[1016] Sukha: adj. Agreeable, pleasant, blest. / = I feel a pleasant feeling. 我感覺快樂的感受。（我感到樂受）

[1017] Dukkha: adj. Unpleasant, painful, causing misery. / = I feel a painful feeling. 我感覺痛苦的感受。（我感到苦受）

[1018] I feel a neither-painful-nor-pleasant feeling. 我感覺不苦不樂的感受。（我感到不苦不樂受）

[1019] adj. Holding food; fleshly carnal; A worldly. 世俗的或世間的。（物質或有愛染）

[1020] adj. Having no meat or prey; free from sensual desires, disinterested, not material; spiritual; an unworldly. 沒有世俗的或世間的。（精神或有愛染）

[1021] Contemplation of Mind. 觀心或看著心。（觀心無常或觀心爲心）

[1022] Citta: nt. The heart (psychologically). / + anupassin: The critique of heart; on the evanescence of thought;

contemplating mind as mind. 在思想上注視著心。（觀心爲心或觀心無常）

[1023] Sa: prefix. “with,” possessed of, having. / Vita: adj. Deprived of, free from, (being) without. / Raga:  Excitement,

passion. 貪欲。/ Dosa:  Anger, ill-will, evil intention, wickedness, corruption, malice, hatred. 瞋恨。/

Moha:  Stupidity, dullness of mind & soul, delusion, bewilderment, infatuation. 愚癡。

[1024] Sankhitta: pp. Concise; concentrated. 集中的。/ Vikkhitta: adj. Upset, perplexed, mentally upset, confused; as distracted. 散亂的。

[1025] Maha + ggata: adj. “Become great,” enlarged, extensive, lofty, very great. 廣大的。/ A + mahaggata: As unexalted. 不廣大的。

[1026] Sa + uttara: Having something above or higher, having a superiorp; beyond; surpassed. 有優越的或高尚的。 /

An + uttara: Without a superior, unrivalled, unparalleled; as unsurpassrd. 沒有優越的或不高尚的。

[1027] Samahita: pp. Collected (of mind), settled, composed, firm, attention. 集中。/

A + samahita: As unconcentrated. 不集中。

[1028] Vimutta: pp. Freed, released, intellectually emancipated. 解脫。/ A + vimutta: As unliberated. 沒有解脫的。

[1029] Contemplation of Mind-Objects. 觀著心的物件。（觀法無我）

[1030] Nivaraṇa: nt. An obstacle, hindrance. 妨害物或障礙物。（業障）

[1031] Dhamma + anupassin: On the conditions of existence; contemplating mind-objects as mind-objects.

在存在的條件注意著存在的物件。（觀心爲心或觀法無我）

[1032] ppr. To be; being, existing. 助動詞。（是）

[1033] Kama + cchanda: Excitement of sensual pleasure; wish for sensual enjoyment. 內心想要對肉欲的欲求。

[1034] adv. How? 如何？（透过什么方法）

[1035] Uppada:  Coming into existence, appearance, birth. / An + uppada: “Not coming into existence.” /

Uppanna: pp. Born, reborn, arisen, produced. / An + uppanna: Not arisen;

[1036] nt. Giving up, leaving, abandoning, rejection. 被放棄或被滅除。

[1037] adv. In the future. 未來。

[1038]  Ill-will, malevolence. 惡意，瞋恨。

[1039] Thina: nt. Stiffness, obduracy, stolidity, indifference. 頑固。/ +

middha: nt. Sloth & drowsiness, stolidity & torpor. 懶惰和遲鈍。（昏沈和睡眠）

[1040] Uddhacca: nt. Over-balancing, agitation, excitement, distraction, flurry. 不安。/ + kukkucca:  Remorse, scruple,

worry. 後悔。/ = “Flurry or worry;” restlessness and remorse. 慌張和懊悔。（掉舉和追悔）

[1041] f. Doubt, perplexity, uncertainty. 懷疑。

[1042] The Five Aggregates. 五個聚集體。（五蘊）

[1043] Pañca + upadana + kkhandha: The factors of the “fivefold clinging to existence;” the five aggregates affected by

clinging. 傾向於執取五個聚集物。（五取蘊）

[1044] The Six Bases. 六處。

[1045] num. Six.

[1046] nt. Sphere of perception or sense in general, object of thought, sense-organ & object; relation, order; bases.

感官的認知；入口或基地。（處）

[1047] nt. The eye. 眼睛。（眼根）

[1048] nt. Forms. 物質。（色塵）

[1049] Tad + ubhaya: Both, twofold. 這兩者。

[1050] ger. Grounded on, on account of, concerning, because; dependent. 依賴或從屬。（緣）

[1051] nt. Bond, fetter. 聯結，聯繫。

[1052] adv. How? 如何？（透过什么方法）

[1053] nt. The ear. 耳朵。（耳根）

[1054]  Sounds. 聲音。（聲塵）

[1055] nt. The nose. 鼻子。（鼻根）

[1056]  Odours. 氣味。（香塵）

[1057] f. The tongue. 舌。（舌根）

[1058]  Flavours. 味道。（味塵）

[1059]  The body. 身體。（身根）

[1060] nt. Tangibles. 觸。（觸塵）

[1061] nt. The mind. 心或意。（意根）

[1062] m./ nt. Mind-objects. 心的物件。（法塵）

[1063] The Seven Enlightenment Factors. 七種覺悟的因素。（七覺支）

[1064] num. Seven. / Bojjhaṅga:  A factor or constituent of knowledge or wisdom.

[1065] Mindfulness enlightenment factor. 深切注意覺悟的因素。（念覺支）

[1066] f. Producing, dwelling on something, putting one’s thoughts to, application, developing by means of thought or

meditation, cultivation by mind, culture. 發展或圓滿。 

[1067] f. Fulfilment, completion, consummation. 實踐或培育。

[1068] Dhamma + vicaya: Investigation of doctrine, religious research. / = Investigation of the Law; the

investigation-of-states enlightenment factor. 法的研究或調查。（擇法覺支）

[1069] Viriya: nt. “State of a strong man,” vigour, energy, effort, exertion. / = The energy enlightenment factor.

精進覺悟的因素。（精進覺支）

[1070] Piti: f. Emotion of joy, delight, zest, exuberance. / = The joy-constituent of enlightenment. 歡天喜地。（喜覺支）

[1071] Passaddhi: f. Calmness, tranquility, repose, serenity. / = Constituents of enlightenment. 寧靜。（輕安覺支）

[1072] Samadhi:  Concentration; a concentrated, self-collected, intent state of mind and meditation, which, concomitant

with right living, is a necessary condition to the attainment of higher wisdom and emancipation. / =

Constituent of enlightment. 集中。（定覺支）

[1073] Upekkha & upekha: f. “Looking on,” hedonic neutrality or indifference, zero point between joy & sorrow;

disinterestedness, neutral feeling, equanimity. 鎮定。（捨覺支）

[1074] Sacca: adj. Real, true. / The Four Noble Truths. 四聖諦。

[1075] num. Four. / Ariya: adj. Noble, distinguished, of high birth. / + sacca: A standard truth, an established fact.

[1076] Niṭṭhana: nt. Being finished, carrying out, execution; conclusion; onclusion. 總結。

[1077] caus, opt. To beget, produce, increase, cultivate, develop (by means of thought & meditation). 培養，修習。

[1078] Vassa: nt. A year. / = For seven years. 七年。

[1079] nt. Fruit, result, consequence, fruition, blessing. / = Two fruits. 兩種成果。

[1080] adj. One of certain number, a certain, somebody, some; anyone or either. 任何一個或其中之一。

[1081] ger. Could be expected. 他預期或想要。

[1082] Diṭṭheva dhamme añña: Final knowledge here and now. 今生證得阿羅漢果。

[1083] Upadi + sesa: Having some fuel of life (substratum) left; still dependent (on existence), not free. /

Anagamin + ta: f. One who does not return, a Never-Returned. / = Or if there is a trace of clinging left, non-return.

或還有煩惱未斷盡的話，則證得阿那含果。（不再回來）

[1084] imper. Let alone. 不用說。

[1085] Masa:  A month. / = For seven months. 七個月。

[1086] Addhan + masa: For half a months. 半個月。

[1087] Satta + aha: nt. For seven days, a week of 7 days. 七天。

[1088] indecl. Here, in this place, in this connection, now; only here. 只，僅有。（一個沙門果位）

[1089]  A wanderer, recluse, religieux.

[1090] adj. Empty, devoid of reality. 缺乏或沒有。

[1091] Para + ppavada: adj. Disputation with another; the doctrines of others. 別人的教義或學說。/ = 別人缺少沙門果位。

[1092] pron. pl. (the) others, the rest.

[1093] adv. Rightly. 端正地；正確地。

[1094] Siha + nada:  A lion’s roar. 獅子的吼聲。

[1095] Nadati: imper. You should roar. 吼叫。

[1096] Añña + titthiya: adj. Wanderers of other; an adherent of another sect. 其他的流浪者或遊行者。

[1097]  Not necessarily Buddhist; sects. 派別；宗派；學派。

[1098] Vadati: opt. Might say; To speak, tell.

[1099] Assasa:  Breathing easily, freely or quietly, relief, comfort, consolation, confidence. 使緩和或減輕痛苦。（信心）

/ Bala: nt. Strength, power, force.

[1100] adj. Speaking (of), saying, asserting, talking; professing, holding a view or doctrine; arguing. 主張。

[1101] adj. To be spoken to, or to be answered.

[1102] adj. Have been declared; announced, proclaimed. 被宣佈；聲明；表示。

[1103]  Joy, satisfaction, happy or good mind, virtue, faith; we have confidence. 自信，把握，信任。

[1104] Paripūra + karita: adj. Fulfilled the precepts; completion. 使達到或使完成法則。

[1105] Piya: adj. Pleasant, agreeable, liked. / Manapa: adj. Pleasing, pleasant, charming. 愉快的；同意的。

[1106] Gaha + ṭṭha:  A house-holder, one who leads the life of a laymen. 在家人。

[1107]  The distinction; difference, variety. 差異；特質。

[1108]  The variance; sense, meaning, conclusion. 變化；主張意見不一致的差異。

[1109] Nana + karaṇa: adv. The difference between. 你們和我們之間有什麽不同。

[1110] Niṭṭha: f. (1) Basis, foundation. / + eka: Goal one. 一是基礎。/ (2) End, conclusion; goal. 終點。（最後）

[1111] indecl. Or. 或。

[1112] adj. Numerous, various, several, many. 很多終點。/ = 一是終點或是最多的終點。

[1113] opt. To explain, would answer. 回答；答覆。

[1114] adj. Skilled, wise. 熟練的。/ A + viddasū: Foolish.

[1115] Anuruddha: pp. Engaged in, devoted to. 專心。/ + paṭiviruddha: pp. Obstructed or obstructing. 妨礙。（贊同和反對）

[1116] Papañca:  Illusion, obsession, hindrance to spiritual progress. 錯覺，幻想。/ + Rama:  Pleasure, sport, amusement. / + Rati: f. Love, attachment, pleasure. 以欲樂和愉快爲主的妄念。

[1117] pp. (a) Sticking to, adhering or adhered to, clinging. 忠於：依賴或信任。

[1118] pp. Gone to, come, approached; adopt. 採取；採納。

[1119] pp. To be bound to, to be attached, bent on; accept. 接受；承認。

[1120] pp. Obstructed or obstructing, an adversary; opposed to. 使對抗；反對。

[1121]  Rise, origin. 來源；根源。

[1122] Attha + gama: nt. Annihilation, disappearance. 消滅；失蹤。

[1123]  Taste, sweetness, enjoyment; gratification. 滿足；喜悅。

[1124]  Disadvantage, danger. 危險；過患。

[1125] nt. Giving up, leaving behind, being freed, escape. 逃脫；避免。

[1126] Paññapeti > pajanati: caus. To know, find out, come to know, understand, distinguish. 描寫，敘述。

[1127] Pariñña: adj. Knowing, recognising, understanding. / Pariñña: f. Full understanding. /

Pariñña: indecl. Having full knowledge or understanding.

[1128] Three instances of clinging as. 三種執取的例子。

[1129] adv. Therefore. 因此；所以。

[1130] Eva + rūpa: adv. In such, like that. 在前面的。

[1131] Samma + ggata: Who has wandered rightly, perfect. 正行。

[1132] ppp. To be proclaimed; directed. 將轉向；指向。

[1133] Du + rakkhata: To protect, shelter, save, preserve. / = Badly proclaimed. 難聲明或表明。（難保護）

[1134] Du + pavedita: caus, pp. Made known, declared, taught. / = Badly expounded. 難解釋。（難知道）

[1135] A + niyyanika: adj. Leading out (of samsara), leading to salvation, salutary, sanctifying, saving, profitable. / =

Un-emancipating. 不解放；不脫離。

[1136] An + upasama: calm, quiet, appeasement, allaying, assuagement, tranquillizing. / +

samvattanika: adj. Conducive to, involving. / = Un-conducive to peace. 沒有貢獻的寧靜。

[1137] Nidana: nt. Source, origin, cause. / Samudaya:  Rise, origin. / Jatika: adj. Descended from, being of rank. /

Pabhava: m./ nt. Production, source, cause. 源頭；根源；引起。

[1138] To be excited, to be tormented, to be worried. / Na: Not agitated. 沒有焦慮。

[1139] adv. Separately, individually, singly, by himself; personally. 親自地；個人地。

[1140] Bahi: adv. Outside. / + nagare: Outside the city. 城外。

[1141] Avapure: Below the fortress. / Avara:  Western, being in the west. / + pura: 7. To the west of the city. 在西邊。

[1142] Acira > nacira: adj. Not of long duration, short. / + Pakkanta: pp. Gone, gone away, departed. / =

Had recently left. 最近離開。

[1143] Parisa: f. 7. Surrounding people, group; assembly. 集會；集合。

[1144] Alam + ariya: Truly ggenuine, right noble, honourable indeed. / + ñaṇa + dassana: “Knowing and seeing.” / +

visesa:  (Mark of) any distinction, characteristic. 差異；卓越。

[1145] Takka:  Doubt; a doubtful view. 詭計。/ + pariyahata:  Struck out. 打擊。/ = Beaten out by argumentations.

[1146] Vimamsa: f. Consideration, examination, test. 動機；檢查；試驗。/ + anucarita: pp. Connected with. 連接。

[1147] Sayam: adv. Own, self. / + paṭibhana: nt. Readiness or confidence of speech; promptitude. 機敏的；預先，敏捷。

[1148] Niyyati & niyati: pre. To be led or guided, to go, to be moved. 引導；致使。

[1149] Tad + kara: adj. Producing, causing, forming, making, doing. 作者；實行家。

[1150] adj. Having angry, uncontrolled. 發怒的，生氣的。

[1151] Mogha: adj. Empty, vain, useless, stupid, foolish. / + purisa: A stupid or dense fellow. / =

The misguided man. 指導錯誤的人。

[1152] Dhamma + anvaya: Main drift of the faith, eneral conclusions of the Dhamma. 方法；路線；傳統。

[1153] pre. To experience, undero, realize; enjoys. 欣賞；享受。

[1154] Dasa + bala: num. Endowed with ten (supernormal) powers.（如來十力） 

[1155] Āsabha:  A man of strong & eminent qualities, a hero or great man, a leader. /

+ ṭṭhana: The herd-leader’s place. 聚在一起的領袖。

[1156] pre. To acknowledge, agree to, approve, promise, consent; claims. 宣佈；聲稱。

[1157] pre. To roar, cry, make a noise; lion’s roar. 獅子的吼聲。

[1158] Brahma & Brahma:  Brahman. / + caka: The excellent wheel; the doctrine of the Buddha. 

[1159] pre. To send forth, set going; sets rolling. 推動；轉動。

[1160] Ṭhanam ṭhanato pajanati: To draw a logical inference from that which is a proper ground for inference

(i. e. which is logical). 可能的事。

[1161] Aṭ + ṭhanam aṭ + ṭhanato pajanati: The impossible. 不可能的事。/ = Possibility & impossibility, truth & falsehood.

[1162] Āgamma > agacchati: ger. Owing to, relating to; by means of, thanks to. 由於。

[1163] Atita: adj. The past, gone by. / + anagata: The future. / + paccuppanna: The present.

[1164] Kamma + samadana: The acquisition of ways of acting, one’s character, or the incurring of karma;

the results of actions undertaken. 業報；業的結果。

[1165]  From or by way of (its) cause; with possibilities and with causes. 可能的事和原因。

[1166]  Fruit, fruition, product; “result, effect, consequence (ofone’s action).

[1167] Sabba + attha: Everywhere, under all circumstances. / Udaya + Attha + gamin: Leading to birth and death. /

Gamin: adj. Leading to, making for. / + Paṭipada: f. Means of reaching a goal or destination; path, way, means. / =

The ways leading to all destinations. 一切方法。

[1168] Aneka: adj. Not one; many, various. / + dhatu: f. A primary element, of which the usual set comprises the four

element. / nana: adv. Variously, differently. / + dhatu + loka: A world. / =

The world with its many and different elements. 世間不同的各種各樣的元素。

[1169] Adhimutti: f. Resolve, intention, disposition. / + kata: pp. Done, worked, made. / =

Diversity of dispositions; different inclinations. 不同的傾向或性情。

[1170] Indriya: nt. Controlling principle, directive force. / + paropariyatta: What goes on in the senses and intentions of

others; the disposition of the faculties of other beings. 個別衆生根性的差別。

[1171] + Samapatti: f. Attainment. 

[1172] nt. Purity, purification, sanctification. 淨化；純正。

[1173] nt. Rousing, rising out, emerging, emergence. 使奮起，使換醒。

[1174] Pa­ṭinissajjati: To give up, renounce, forsake. / Ap + paṭinisajjati: ger. Relinquishes. 撤回；放鬆。

[1175] pp. Laid down, lying; put down into, set in, arranged. 放下；墮入。

[1176] opt. To attain, accomplish, fulfill, succeed. 獲得；達到。

[1177] f. Execution, performance; result, consequence; happen in this case. 這件事的結果。

[1178] nt These four kinds of intrepidity. 四無畏或剛勇。

[1179] ppr. To acknowledge, agree to, approve, promise, consent; claim. 自稱；主張。

[1180] fut. To blame, reprove; accuse. 指控；指責。

[1181] nt. Sign, omen, portent; cause. 特徵；理由。

[1182] pre. To see, perceive, regard. 視覺；觀看。

[1183] Khema: nt. Shelter, place of security, tranquillity. / + ppatta: Having attained tranquillity.

[1184] A + bhaya: nt. Fearlessness. 勇敢；不害怕。

[1185] adj. Causing an obstacle, forming, an impediment; obstructions. 妨礙；閉塞。

[1186] pp. Engages in. 從事。

[1187] The eight assemblies. 八種人。

[1188] pre. To know by experience, to know fully or thoroughly, to recognize; to recall. 我回想；我回憶。

 [1189] Aneka + sata: Many hundred. 幾百人。

[1190] Sannisinna: pp. Sitting down together. / + pubbañ: adv. Before. / Ca + eva: adv. I had sat with them there.

我和他們一起坐。

[1191] Sallapita:  To talk with. 交談。

[1192] f. Conversations, talking over, discussing. 會話，談話。

[1193] Samapajjita: pp. Attained, reached, got into; held. 保持某種姿態。

[1194] nt. Timidity. 膽小；羞怯。

[1195] Okkamati: fut. To come on, to develop, to appear in (of a subjective state). 降臨；偶然遇到。

[1196] f. The womb; origin, way of birth, place of birth. / These four kinds of generation. 四種誕生。

[1197] Aṇṭa: nt. An egg. / + ja: Born from eggs; oviparous creation. 卵生。

[1198]  The embryo; womb-born; viviparous. 胎生。

[1199]  Sweat, moisture-sprung. 濕生。

[1200] adj. Arisen or reborn without visible cause (without parents); spontaneous rebirth. 化生。

[1201] Aṇṭa + kosa: Shell of eggs. 蛋殼。

[1202] Abhinibbijjhati: ger. To break quite through (of the chick coming through the sell of egg). 破殼或分裂出。

[1203] Vatthi: m./ f. The pudendum; the caul. 陰門的網膜。

[1204] Pūti: adj. Putrid, stinking, rotten, fetid. / + maccha:  In a rotten fish. 在腐爛的魚。

[1205] Kuṇapa:  A corpse, carcase; in a rotten corpse. 腐爛的屍體。

[1206] Kummasa:  Junket; in a rotten dough. 在腐爛的臭酸粥。

[1207] f. A pool at the entrance of a village; in a cesspit. 在糞坑或垃圾坑。

[1208]  A dirty pool near a village; in a sewer. 在水溝。

[1209] adj. Hellish; denizens of hell. 在地獄。

[1210] adj. Destined to suffer in purgatory, liable to punishment after death; in the lower worlds. 較低的世界。

[1211] These five destinations. 五種趣向。（五趣）

[1212] Niraya: Purgatory, hell, a place of punishment & torture, where sin is atoned. /

+ gamin: adj. Leading to purgatory (magga).

[1213] Tiracchana:  An animal; the class of animals.

[1214] Pettivisaya:  The world of the manes, the realm of the petas.

[1215]  A human being, man.

[1216]  A god, a divine being.

[1217] nt. The going out of a lamp or fire.

[1218] pre. To move, behave, show a certain way of deportment. 行爲舉止，表現。

[1219] pp. To climb up, to ascend, entered. 進入；上升。

[1220] Ekanta: adj. Absolutely, extremely, extraordinary, quite. / + dukkha: Experiencing extremely painful. 非常地痛苦。

[1221] adj. Sharp, keen, eager; piercing. 銳利；貫穿的。

[1222] adj. Sharp, bitter, acid, severe; racking. 拷問。

[1223] Aṅgara: m./ nt. Charcoal, burning coal, embers. / + kasu: A charcoal pit. 很深的木炭坑。

[1224] Sadhika + porisa: Exceeding a man’s height; a man’s height. 很高大的人。

[1225] Pūra: adj. Full. / = Full of glowing coals. 填滿煤塊。

[1226] Vita: adj. Deprived of free from, (being) without. / + accika: Without a flame. / +

dhūma: Without smoke. 沒有火焰或煙。

[1227] Ghamma:  Heat; season, summer. / + abhitatta: Overpowered by heat. / + pareta: pp. Gone on to, affected with,

overcome by. / = Exhausted by hot weather. 用很熱的處境把它抽完或汲幹。

[1228] Kilanta: pp. Tired, exhausted, weary. / Tasita: pp. Dried up, parched, thirsty. / Pipasita: adj. Thirsty. 乾燥；渴。

[1229] f. Aspiration, request, prayer, resolve; directed. 渴望，把它轉向；換。

[1230] pp. Fallen into. 掉進。

[1231] Gūtha:  Excrements, faces, dung. / + kūpa: A privy; a cesspit deeper. 很深的糞坑。

[1232]  The realm of ghosts. 鬼界或道。

[1233]  A tree.

[1234] adj. Uneven, unequal, disharmonious, contrary.

[1235] Bhūmi: f. Ground, soil, earth. / + bhaga: Division of the earth, district. / =

On uneven ground. 在不平坦或椅形的土地。

[1236] pp. Born, grown, arisen, produced; growing. 成長；增長。

[1237] Tanu: adj. Thin, tender, small, slender. / + patta: nt. A leaf. / + phala: A leaf and fruit. 貧弱的葉子和果實。

[1238] Kabara: adj. variegated, spotted, striped; mixed, intermingled. / + chaya: f. Shade, shadow. / =

Casting a dappled shadow. 投在斑紋的影子。

[1239] adj. Lying down. 橫臥。

[1240] adj. On even, level. 在平的或一致的。

[1241] Bahula: adj. Much, abundant. / = Thick foliage. 很密集的樹葉和果實。

[1242] Sanda: adj. Thick, dense. / = Giving dense shade; casting a deep shade. 投在很茂盛的影子。

[1243]  A lofty platform, a building on high foundations, a terrace, palace; a mansion. 大廈。

[1244] Kūṭa: m./ nt. The top of a house, roof, pinnacle. / + agara: nt. A building with a peaked roof or pinnacles possibly

gabled; an upper chamber. 雙層高樓。

[1245] Ullitta + valitta: Smeared up & down; plastered within and without. 敷滿裏面和外表。

[1246] adj. With the wind gone down, without wind, sheltered from the wind, protected, safe, secure.

[1247] Phussita:  Touched, put on. / + aggaḷa: With fastened (clinched) bolts (or better: door-wings). 無憂慮的閂。

[1248] Pihita: pp. Covered, closed, shut, obstructed. / + vata + pana: Lattice, window. / = With shuttered windows. 百葉窗。

[1249]  A divan, sofa, couch. 長沙發；睡椅。

[1250] Goṇaka + atthata: Spread woolen, a goṇaka-cover; with rugs. 用毛毯。

[1251] Paṭika: f. A (white) woollen cloth. / Paṭalika: f. A woven cloth, a woollen coverlet (embroidered with flowers). / + attha: m./ nt. Interest, advantage, gain. 毯子和床單。

[1252] Kadali + miga + pavara + pacca + attharaṇa: nt. The hide of the kind of deer, with a deerskin coverlet. 用鹿皮覆蓋。

[1253] Sa + uttara: Having something above or higher, having a superior. / + chada: A cover, coverlet. 用天蓬。

[1254] Ubhato: adv. Both, twofold, in both (or two) ways, on both sides. / + lohitaka: adj. Red. / + upadhana: A red pillow. / = As well as crimson pillows for both. 用很好深紅色的枕頭。

[1255] f. A lotus-pond. 池塘。

[1256] Accha + odaka: Having clear water, with clean water (of lotus ponds). 清潔的；未被污染的。

[1257] Sata + odaka: With pleasant water. 愉快的。

[1258] Sita + odaka: With cool water. 冷水。

[1259] adj. White, transparent. 透明的；清澈的。

[1260] adj. With beautiful banks. 很平靜的河岸。

[1261] adj. Delightful, pleasing, charming, pleasant, beautiful. 可愛的。

[1262] adj./ adv. Near.

[1263] Vana + saṇḍa: Jungle-thicket, dense iungle; a dense wood. 密森林。

[1264] ger. To plunge or enter into, to be absorbed in. 將投入。

[1265] ger. To bathe, to wash, to perform an ablution. 沖洗。

[1266] Pivati & pibati: ger. To drink.

[1267] Sabba: adj. All, every. / + daratha:  Anxiety, care, distress. / + kiḷamatha:  Tiredness, fatigue, exhaustion. / +

pariḷaha:  Burning, fever. / = All his distress, fatigue, and fever. 全部的不安、疲勞和苦惱。

[1268] Paṭippassambhati: ger. To subside, to be eased, calmed, or abated, to pass away, to be allayed. 解除；使緩和。

[1269] ger. To go out again, to withdraw; come out agin. 再進入。

[1270] Catur + aṅga:  (Consisting of) four limbs or divisions, fourfold. / + Aṅga + samannagata:

Always meaning endowed with ‘good’, superior, remarkable ‘qualities’; possessing four factors. 擁有四種因素。

[1271] pp. Going, moving, being like, behaving; lived. 實踐；經歷。

[1272] Tapassin: adj. One devoted to religious austerities; the extreme of asceticism. 比較極端的苦行。

[1273] Lūkha: adj. Rough, coarse, unpleasant; coarseness. 很粗野的。/ + Sudam: indecl. Even, just.

[1274] Jegucchin: adj. One who detests or avoids; practised scrupulousness. 實行很謹慎的。

[1275] pp. Seclusion, separated, detached, singled. 隔離；隱遁。

[1276] adj. One who is not clothed, naked. 裸體，光身。

[1277] Mutta: pp. Released, set free, freed. / + acara: Of loose habits. 鬆散的或放蕩的行爲。?

[1278] Hattha:  Hand. / + apalekhana: Licking my hands (to clean them after eating). 舔我的手。

[1279] Ehi + bhadantika: adj. One belonging to the (greeting), come hail to thee; one who accepts an invitation. 不回答者。

[1280] Tiṭṭha: adj. Dry, hard, rough. / = Not stopping when asked. 不停止的。

[1281] pp. Brought, offered, presented, fetched; not accept food brought. 不接受帶來的食物。

[1282] Uddissa + kata: indecl. Allotted to, specified as; not accept food specially made. 不接受特別的食物。

[1283] nt. Invitation; not accept an invitation to a meal. 不接受邀請的食物。

[1284] pre. To enjoy for oneself, to agree to, permit, let take place; I did not accept. 我不接受。

[1285] Kumbhi: f. A large round pot. / + mukha: The rim of a pot; Nothing from a pot. 沒有從罐或壺。

[1286] pre. To receive, accept, take up. 接受。

[1287] Kaḷopi: f. A vessel, basin, pot. / + mukha: The brim of a pan or cooking vessel; nothing from a bowl.

不是從碗或器皿。

[1288] Eḷaka: A threshold. / + antara: adj. Inside and in between; across a threshold. 沒有越過門檻。

[1289] Daṇḍa + (m) antara: Among the sticks; across a stick. 沒有越過枝條；柴枝。

[1290] Musala: m./ nt. Across a pestle. 沒有越過杵。

[1291]  From two eating together. 不是從兩個人一起吃的。

[1292] f. From a pregnant woman. 不是從懷孕的婦女。

[1293] f. From a woman giving suck. 不是從婦女吸奶的時候。

[1294] Purisa + antaragata: A woman who has sexual intercourse, a woman in intercourse with a man.

不是從婦女和男人睡的時候。

[1295] f. (he will not accept food collected); from where food was advertised. 不是爲了作食物。

[1296] pp. Ready for service, serving, waiting upon; to be distributed. 分配；分發。

[1297] adv. Where. 那裏。

[1298] f. From fly. 從蒼蠅。

[1299] Saṇḍa:  A heap, cluster, multitude. / + saṇḍa + carin: Swarming; were buzzing. 嗡嗡叫；一大群蒼蠅飛來飛去。

[1300] nt. No meat. 不吃肉。

[1301] Thusa: nt. Husk of grain, chaff. / + odaka: Gruel; fermented brew. 發酵的飲料；稀粥。

[1302] Eka: num. One. / + agarika: adj. Having a house. / + alopika: adj. Getting or having, or consisting of pieces (of food);

I kept to one house, to one morsel. 我保持一家一口。

[1303] Ekissa dattiya yapemi: pre. On only one alms; I lived on one saucer a day. 我維持一天一茶託（食物）。

[1304] Dattiya > dattika: adj. Given as a present.

[1305] caus, pre. To cause to go, to make someone go (to), to bring to, lead to.

[1306] Eka + ahika: Of or for one day.

[1307] pre. To take food, eat, feed on. I took food once every seven days. 直到我七天吃一次。

[1308] Addhan: indecl. A stretch of time. / + Masika: adj. A month; every fortnight. 每兩星期。

[1309] Pariyaya:  What goes on, way, habit.

[1310] Saka: nt. Vegetable, potherb. / + Bhakkha: adj. Eating, feeding. / Of greens vegetable. 青色的菜。

[1311] Samaka:  Of greens millet. 青色的稷。

[1312] Nivara:  Raw rice, paddy. 野生的米。

[1313] Daddula:  Kind of rice; hide-parings. 削皮的苔蘚。

[1314] Haṭa:  A kind of water-plant, moss. 苔蘚。

[1315] Kaṇa:  The fine red powder between the husk and the grain of rice; rice-bran. 米糠。

[1316] Ācama:  The scum or foam of boiling rice; rice-scum. 浮渣米。

[1317] Piññaka: nt. Ground sesame, flour of oil-seeds; sesame flour. 芝麻。

[1318] Tiṇa: nt. Grass. 草。

[1319] Go + maya: m./ f. Cow dung. 牛糞。

[1320] Pavatta: adj. Happening, going on, procedure, resulting. / + Phala: Ready or natural, wild fruit. /

+ Bhojin: adj. Feeding on, enjoying. / I fed on fallen fruits. 我吃掉下的水果。

[1321] Saṇa: nt. Hemp. 大麻布。

[1322] Masaṇa: nt. A coarse cloth of interwoven hemp and other materials; hemp-mixed. 摻雜麻布。

[1323] Chava + dussa:  A miserable garment; shrouds. 屍體布；裹屍衣。

[1324] m. A dusty robe; refuse rags. 糞掃衣。

[1325] nt. The tree Symplocos racemose; tree bark. 樹皮。

[1326] nt. The hide of the black antelope. 羚羊皮。

[1327] + Khipa: A cloak made of a network of strips of a black antelope’s hide. 被剝去的羚羊皮。

[1328] Kusa + cira:  A garment of grass. 草衣。

[1329] Vaka: nt. The bark of a tree, fabric. 樹織品。

[1330]  A flat piece of wood, a slab, board, plank; wood-shavings fabric. 果皮。

[1331] Kesa + kambala:  A hair blanket; head-hair wool. 羊毛發。

[1332] Vala:  The hair of the tail, horse-hair. / + kambala: A blanket made of horse-tails. 動物毛織品。

[1333] Ulūka: An owl. / + pakkha: Owls’ wings. 貓頭鷹的翅膀。

[1334] pre. To carry, bear, wear, possess; I clothed. 我穿。

[1335] Kesa + massu:  With long-grown bear. / + Locaka: adj. One who pulls out. / =

Pulled out hair and beard. 拔出頭髮和鬍鬚。

[1336] adj. Standing erect or upright; stood continuously. 繼續站立。

[1337] Āsana + paṭikkhitta: nt. One who rejects all seats, or objects to sitting down; rejecting seats. 拒絕坐下。

[1338] Ukkuṭika:  Bending up. / + Padhana: Exertion when squatting (an ascetic habit). 繼續的蹲下或跪拜的姿勢。

[1339] Kaṇṭaka:  A thorn. / + apassayika: adj. Bed-of-thorns-man; a mattress of spikes. 有尖釘的床墊。

[1340] Seyyam kappeti: To lie down, to make one’s bed. 我佈置我的床。

[1341] Saya + tatiyaka:  For the third time in the evening; three times daily including the evening.

每天在傍晚時洗澡三次。

[1342] Udaka + orohaṇa: nt. Plunging into water, taking a bath, bathing.

[1343] Ātapana: nt. Tormenting, torture, mortification. / +

paritapana: nt. Tormenting, torture, affliction. 令人痛苦的和苦修的。

[1344] Neka + vasa: Many years. / Accumulating over the years. 累聚幾年。

[1345] Rajo & raja: nt. Dust. / + jalla: Dust and (wet) dirt. / = Muddy dirt. 肮髒的灰塵或爛泥。

[1346] pp. Accumulating, hoarded. 堆聚。

[1347] Papaṭika: f. The outer dry bark or crust of a tree, falling off in shreds. 一層一層的生長。

[1348] Tinduka:  The bole of a tinduka tree. 一種樹。/ + Khaṇu:  A stump (of a tree), a stake. 殘肢。

[1349]  With my hand. 用手。

[1350] opt. To wipe away, wipe off or out; let me rub. 讓我擦或磨擦。

[1351] pre. To go forward, to proceed, approach; stepping forwards. 跨前或踏進。（前進）

[1352] pre. To stepping backwards, to return. 跨後或踏後。（後退）

[1353] Udaka + bindu: nt. A drop of water. 一滴水。

[1354] f. Sympathy, compassion; full of pity. 憐憫；同情。

[1355] pp. (re)presented, offered, at one’s disposal; to be present. 現前；當下。

[1356] Khuddaka & khudda: adj. The tiny, small, inferior, low. 極小的；微小的。

[1357]  Living being, life, creatures. 生命；動物。

[1358] Visama: adj. / + gata: pp. Uneven; unequal; in the crevices. 不平坦；在裂縫裏。

[1359]  Striking, killing, murder; hurt. 使受傷使傷害。

[1360] fut. To produce; to nurse, make out, bring, bring into. 製造；産生。

[1361] Go + palaka: m./ f. A guardian, herdsman; cowherd. 牧牛者。

[1362] Pasu:  Cattle; shepherd. 牧羊人。

[1363] Tiṇa + haraka: adj. Carrying, taking, getting, removing; someone gathering grass. 割草人。

[1364] Kaṭṭha: nt. A piece of wood; someone gathering sticks. 採聚木柴人。

[1365] Vana + kammika: nt. One who works in the wood; a woodsman. 樵夫。

[1366] nt. An impenetrable place, a thicket jungle; from thicket to thicket. 繁茂林。

[1367] nt. Low land, low ground, plain; hollow. 洞，穴；山谷。

[1368] nt. Dry ground, raised; hillock. 小丘；土堆。

[1369] pre. To fall forward, to fall down, off or from, to fall into; I would flee from. 我逃避。

[1370] adj. Living in the forest, fond of seclusion; forest-bred. 森林的動物。

[1371] Maha + vikaṭa: nt. Filth; dirt. 肮髒；汙物。/ + Bhojana: Filthy food.

[1372] Go + ṭṭha: The cow-pens, cow-stable. 牛欄。

[1373] Paṭṭhaya: indecl. Putting down, starting out from. / + gavo: pl.1. The cattle had gone out. 牛是離開。

[1374] Apagata: pp. Gone, gone away from, removed. / = The cowherd had left them. 牧牛者是離開。

[1375] Catur + kuṇḍika: adj. Go on all fours. 四隻腳走路。

[1376]  A little cow. 幼牛。

[1377] Taruṇa: adj. A young calf. 幼牛的。

[1378] Dhenupa:  Suckling calves. 尚未斷奶的牛。

[1379] Go + maya: m./ nt. Cow dung.

[1380] indecl. Even, just.

[1381] pre. I would feed. 我吃。

[1382] Mutta: nt. Urine. / + karisa: Feces. My own excrement and urine. 我自己的大小便。

[1383] A + pariyadinna:  Not to overpower; to control. 沒被壓倒或可以持續。

[1384] adj. Horrible, dreadful, awe-inspiring, causing fear. 令人起敬畏心的。

[1385] ger. Plunge into. 使投入；使沖進。

[1386] A + vita + raga: adj. Not free from lust. 沒有離欲的人。

[1387] adv. As according to most; almost all; mostly. 大概；差不多全部。

[1388] nt. The hair of the body. 毛髮。

[1389] pre. To bristle, stand on end (said of the hair). 豎立。

[1390] adj. Destine for the winter, wintry, icy cold. 寒冷的。

[1391] adj. In the time of the falling of snow, between the eighths.

[1392] Hima + pata + samaya: adj. The season of snow-full. 在整個冬天時期。

[1393]  In the open air, an open & unsheltered space. . 在露天。

[1394] nt. Day.

[1395]  Of a summer month; the hot season. 夏天。

[1396]  In the last month. 在最後的月。

[1397] An + acchariya: adj. How wonderful! What a marvel! 令人驚奇的；稀有的。

[1398] aor. To appear, to be evident, to come into one’s mind.

[1399]  Scorched by day. 大熱天。

[1400]  Chilled by night. 大寒冷。

[1401] adj. Naked, nude. 裸體。

[1402] Aggi:  Fire. / + asina: adj. Sitting. / = No fire to sit beside. 裸體不坐在火旁邊。

[1403] f. Desire, longing, wish.

[1404] pp. Attached to.

[1405]  A holy man, a sage, wise man.

Chilled by night and scorched by day, Alone in awe-inspiring groves,

Naked, no fire to sit beside, The sage yet pursues his quest.

[1406] nt. A cemetery; in a charnel ground. 在驀場旁邊。

[1407] caus, pre. To make, get up, carry on.

[1408] Chava + aṭṭhika:  Bones of a corpse, a skeleton; with the bones of the dead. 用骨頭。

[1409] Upadhana: nt. For a pillow. 枕頭。

[1410] Go + maṇḍala: m./ f. Cowherd boys. 牧牛童。

[1411] pre. To spit out; spat on me. 吐口水；吐痰。

[1412] pre. To discharge urine, pass water; urinated on me. 撒尿。

[1413] adj. Dusty; a dusty robe.

[1414] pre. To cast-out, reject, throw out; threw dirt at me. 用爛泥丟我。

[1415] Kaṇṇa:  A corner an angle. / + sota: The auditory passage; into my ears. 在我的耳朵裏。

[1416] f. A small stick. 樹枝。

[1417] pre. To make enter, allow to enter; poked. 戳；拔弄。

[1418] pre. To be conscious or aware of; I do not recall. 我不想。

[1419] pp. One who produces, causes or brings into existence, creator; even aroused. 激起。

[1420] in. Speaking of, saying, asserting; doctrine. 教旨；學說；主張。

[1421] f. Purity, purification, genuineness. 潔淨，齋戒。

[1422] m./ nt. The jujube fruit, kola-fruits. 棗子果。

[1423]  Powder. 粉。

[1424] f. Assortment; concoctions. 混合物。

[1425] pre. To know by experience, to know fully or thoroughly, to recognise, know of, to be conscious or aware of.

[1426] adv. Bigger at that time. 那個時候。

[1427] Dassati: fpp. Not regard. 不考慮不注意。

[1428] Adhimatta: adj. Extreme, exceeding, extraordinary. / + Kasati: ppr. To till, to plough. / =

A sate of extreme emaciation. 過度的疲弱。

[1429] Āsitika: adj. Eight years old; a certain plant. / + Pabba: nt. A knot (of a stalk), joint, section. 節或結。/

Vine stems. 藤的莖。

[1430] Kaḷa:  Dark, black. / Bamboo stems. 竹子的莖。

[1431] Aṅga + paccaṅga: nt. One limb or the other, limbs great and small. / By limbs. 我的肢或臂。

[1432] Tayo + eva + appa + ahara + ta: adj. Taking little or no food, fasting. / Because of eating so little. 因爲吃很少。

[1433]  A camel’s hoof. 駱駝的蹄。

[1434] nt. Bottom, behind; my backside. 背部。

[1435] Vaṭṭana + vaḷi: f. Is a line or chain of balls; corded beads. 整串念珠。

[1436] Piṭṭhi & piṭṭhi: f. The back. / + Kaṇṭaka: Spinal dorsi-, back-bone. / My spine stood forth. 脊椎骨。

[1437] Uṇṇata: adj. Raised, high. / + Avanata > oṇato: pp. Bent down, low. /

Raised & degraded, lofty and low; the projections on. 突出。

[1438] Jara + sala: adj. A tumble-down shed; an old roofless. 破爛的棚：老屋。

[1439] f. A beam supporting the framework of a roof, shaped; barn. 屋樑。

[1440] Olugga: pp. Breaking off, falling to pieces, rotting away. / + vilugga: adj. Broken. / =

All broken up, tumbling to pieces. 使坡損；使腐朽。

[1441] f. My ribs. 肋骨。

[1442] adj. In a deep. 在很深。

[1443]  A well, a cistern. 井。

[1444] Udaka + taraka: f. Sparkling of the water ibid; a gleam of water. 水的微光。

[1445] Gambhi + gata: pp. Down in. 跌進。

[1446] adj. Low-lying, deep, remote; sunk far. 下陷。

[1447] Tittaka: adj. Bitter (of taste). / + Labu: f. A gourd. / amaka: adj. Raw, uncooked. / + Chinna: pp. Cut off, destroyed. / = A green bitter gourd. 被切下的苦瓜。

[1448] Vata + atapa:  The wind and heat. 風和太陽。

[1449] Sam + phuṭita: pp. Shriveled; cracked open, chapped, torn. 起枯萎。

[1450]  Withered, shrunk. 使縮水。

[1451] Sisa: nt. The head. / + Chavi: f. Skin, tegument. / My scalp. 頭皮。

[1452] Udara: nt. The belly, stomach. / My belly skin. 肚皮。

[1453] fut. To touch, stroke, grasp. 接觸；觸摸。

[1454] f. Backbone. 脊椎骨。

[1455] pre. To catch, grasp; adhered to. 黏附。

[1456] pp. Stuck; clung. 黏附；依附。

[1457] Vacca: nt. Excrement, faces. / Mutta: nt. Urine.

[1458] adj. Face downward; bent over. 彎下。

[1459] pre. To fall forward, to fall down, off or from, to fall into.

[1460] ppr. To console, soothe, calm, comfort, satisfy; rubbing. 摩擦；按磨。

[1461] Paṇi:  The hand. / Gatta: nt. The body.

[1462] pre. To rub along over, t stroke; I tried. 我試圖。

[1463] Pūti + mūla: adj. Having fetid roots; rotted at its roots. 腐爛的根毛。

[1464] nt. The hair of the body.

[1465]  A kind of kidney-bean. 菜豆類。

[1466] m./ nt. The sesame plant & its seed. 芝麻。

[1467]  Rice-grain, rice husked & ready for boiling. 米類。

[1468] f. Movement of the body; posture, deportment. 姿勢；行爲。

[1469] adj. Leading out (of samsara), leading to salvation, salutary.

[1470]  Transmigration. / The round of rebirths. 透過輪迴。

[1471] f. Purity, purification, genuineness, sterling quality.

[1472] Su + labha:  Easy to be obtained. / + na: Impossible. 不可能的；辦不到的。

[1473]  In this long journey. 很長的旅程。

[1474] adv. Except for. 除了…以外。

[1475] Suddha + avasa: pp. 7. Pure abode, name of a heaven and of the devas inhabiting it.

[1476] Puna: indecl. Again. / + agacchati: opt. Coming again, return.

[1477]  Some particular kind of rebirth. 再生。

[1478]  Sojourn, stay dwelling; some particular abode. 居住。

[1479]  A Brahmanism sacrifice. 姓禮；獻祭。

[1480] Muddha & muddha + avasitta:  A head-anointed a properly anointed or crowned king. 灌頂王。

[1481] Aggi + paricariya:  Fire-worship. 禮拜火。

[1482] Pañña + veyyattiya: nt. Distinction; lucid wisdom. 最清澄的智慧。

[1483] pp. Decayed, broken up, frail, decrepit, old.

[1484] pp. Aged, old. 年老的。

[1485] adj. Burdened with years. 高齡。

[1486] Addhan + gata:  One who has gone the road or traversed the space or span life; advanced in life. 晚年。

[1487] Vaya + anuppatta: nt. One who has attained old age; come to the last stage. 來到盡頭。

[1488] adj. Being eighty. 八十歲。

[1489] adj. Ninety. 九十歲。

[1490] adj. Hundred years. 一百歲。

[1491] pre. To decay, dwindle or waste away, come to ruin; lost. 遺失；喪失。

[1492] pre. To move, go on, proceed; turned. 轉向。

[1493] adj. Highest, most excellent, perfect. 完美的；十足的。

[1494] f. Going, going away; retentiveness. 好記性。

[1495] f. Energy, courage, steadfastness; memory. 記憶。

[1496] Daḷha + dhamma: adj. Strong in anything; a skilled. 熟練的。

[1497] Dhanu + ggaha: nt. An archer. 射手。

[1498] pp. Trained. 訓練。

[1499] Kata + hattha:  Practiced hand, practiced (of an archer). 學習。

[1500] Kata + upasana: nt. Skilled in archery. 熟練的箭術。

[1501] Lahu + ka: Quickly, light; could easily. 容易。

[1502] nt. An arrow. 用箭。

[1503] Appa + kasirena: adj. With little or no difficulty. 一點頭上。

[1504] adv. Slanting, across. 穿過。

[1505] Tala:  A strip, stripe, streak. 條紋。/ + Chaya: f. Shade, shadow. 蔭影。

[1506] opt. To destroy, shoot. 射出。

[1507] Adimatta: adj. Extreme, exceeding, extraordinary. 極度的。

[1508] opt. To bear in mind, know by heart; they remembered. 他們記得。

[1509] Asita: pp. To eating. / + Pita: pp. Drinking. / + Khayita: pp. Consume food. /

+ Sayita: pp. Tasted. 吃，喝，消耗食物，嚐味道。

[1510] Uccara + passava: Faeces & urine.

[1511] Nidda: f. Sleep. / + Kilamatha:  Tiredness. / + Paṭivinodana: nt. Removal, driving out. /

Rest in order to remove sleepiness and tiredness. 除去睡覺和疲勞。

[1512] A + pariyadinna: pp. Not overpower; to control; not finished. 不被擊敗；不被壓倒。

[1513] Dhamma + pada: nt. A line or stanza of the Dhamma, a sentence containing an ethical aphorism.

[1514] nt. Sign, mark.

[1515] Pañha:  Mode of asking, inquiry, investigation, question. / + paṭibhana: An answer to a question.

[1516]  After the lapse of, at the end of death of.

[1517]  A bed. 床。

[1518] pre. You have to carry. 挑，背，扛。

[1519] nt. Will be no change. 沒有改變。

[1520] A + sammoha:  Not subject to delusion. 沒有迷惑。

[1521] f. adv. (From) behind, at the back of.

[1522] pp. Standing behind. 站在背後。

[1523] ppr. Getting fanning. 扇風。

[1524] Nivaseti: ger. To dress oneself, to put on (the undergarment), to get clothed or dressed.

[1525] adv. Too early. 太早。

[1526] Yena + añña + titthiya:  The wanderers of other sects. 外道；異學。

[1527]  A wandering man, a Wanderer, wandering religious mendicant, not necessarily Buddhist.

[1528] adj. Knowing, recognizing, understanding. 完全地瞭解。

[1529] pre. To make known, declare, point out, appoint, assign, recognize, define. 描繪；敘述；施設。

[1530]  The distinction, peculiar merit or advantage, eminence. 差異；卓越。

[1531]  The variance, sense, meaning, conclusion. 變化；敵對。

[1532] Nana + karaṇa: Difference, diversity.

[1533] Dhamma + desana: Moral instruction, exposition of the Dhamma.

[1534] f. Instructions, teaching, commandment, order. 教育；知識。

[1535] An + abhinandati: ger. Not rejoicing at, not find pleasure in, approve of, be pleased or delighted with.

不高興；不歡喜。

[1536] Ap + paṭikkosati: ger. Not scoffing; to blame, reject, revile. 不藐視；不嘲笑。

[1537] adj. To be spoken to, or to be answered. / = Should be questioned or spoken thus. 在此問題上或口頭上。

[1538]  The gratification; satisfaction, taste, sweetness, enjoyment. 滿意；滿足；稱心。（快樂）

[1539] nt. The danger; peril, disadvantage. 危險；威脅。（過患）

[1540] nt. Going out, departure; issue, outcome, result; giving up, leaving behind, being freed, escape (samsara), salvation.

逃脫；逃跑。（出離）

[1541] pp. Asked or questioned by. 被問或被詢問。

[1542] fut. To be able to explain. / + Na: They will not be able to explain. 他們將不能解釋或說明。

[1543] adj. More. 更多；更高。

[1544]  Distress; difficulties, annoyance, upset of mind, trouble. 憂傷；困難。

[1545] fut. Will get into, to meet with, to undergo. 陷入。

[1546] A + visaya:  Not their province or scope; not forming an object, a wrong object. 不在他們領域，範圍或見織。

[1547] opt. + Cittam: To please one’s heart, to gladden; who could win approbation or win favour.

誰可以認可，承認或賜與。（使弄清楚）

[1548] adv. Except. 除了之外。

[1549] Pañca + kama + guṇa: These five strands of sensual pleasure, the pleasures which are to be enjoyed by means of the

five senses; collectively all sensual pleasures. 五種線索。（五種感官的欲樂）

[1550] Cakkhu + viññeyya: adj. Forms cognizable by the eye; to be apperceived by the sense of sight.

眼晴可認知或審別物質。

[1551] Rūpa: nt. Form, figure, appearance, principle of form. / Sadda:  Sound, noise. / Gandha:  Odour, small. /

Rasa:  That which is connected with the sense of taste. / Phoṭṭhabba: nt. Tangible, touch, contact. / =

“Desirable, lovely, agreeable, pleasant, endowed with pleasantness, prompting desires.”

[1552] adj. Desired; agreeable, pleasing, welcome, pleasant. 欲望；愉快的。

[1553] adj. Pleasant, lovely, enjoyable. 舒適的；討人喜歡的。

[1554] adj. Pleasing, pleasant; likeable. (Of objects pleasing to the senses) 令人喜愛的。

[1555] Piya: adj. Pleasant, agreeable. / + rūpa: Pleasant form, an enticing object of sight. 誘惑的迷人的。

[1556] Kama + upasamhita: pp. With pleasantness; connected with sensual desire. 與欲望連接。

[1557] adj. Provocative of lust; alluring; things (or thoughts) causing excitement. 迷人的；貪的刺激。

[1558] Pacceti: ger. Grounded on, on account of, concerning, because.

[1559] nt. Pleasure, wellbeing, ease. 愉快，樂趣，高興。

[1560] nt. Happiness; joy, mental ease. 愉快；歡樂。

[1561] Sippa + ṭṭhana: By craft. 透過工藝，手藝，職業。

[1562] f. Living. 生計；生活。/ Jivikam kappeti: To find or get one’s living.

[1563] pre. To make, get up, carry on; earns. 做；賺得。（維持）

[1564] f. A seal, stamp, impression; checking. 印刷；核對。

[1565] f. Accounting; census, statistics. 會計學；記帳。

[1566] nt. Calculating, counting. 計算；估計。

[1567] f. Farming; tilling, ploughing. 農業；耕作。

[1568] f. Trading; merchant. 貿易；經商。

[1569] Go + rakkha: f. Husbandry; cow-keeping, tending cattle. 農事；家政。

[1570] nt./ m. Archery. 箭術；射手隊。

[1571] Raja & rajan:  + porisa: m./ nt. Royal service. 王室服務員。

[1572] Sippa + aññatara:  By another craft. 其他職業。

[1573] pp. Afflicted; face. 使面對。

[1574] + samphassa:  Contact, reaction.

[1575] ppr. To be hurt, to suffer harm; injured. 被傷害；損害。

[1576]  By hunger and thirst. 被饑餓和口渴。

[1577] Miyyati & miyati: ppr. He risks death. 它遭受死亡的危險。

[1578]  Visible here; present, belonging to, of advantage to, this life. 顯而易見的；現場的。（當下）

[1579] + nidanam: adv. Source; provenance; as the consequence of passion. 根源；出處。

[1580] + adhikaraṇa: Consequence; basis; having its cause in desire. 來源；根據。

[1581] ar. One who gets up or rouses himself, one who shows energy. 使奮發；使激起。

[1582] pp. To apply oneself to, to exert oneself, to strive. 用力，盡力。

[1583] pp. To strives, struggle, Endeavour. 努力，苦幹。

[1584]  Possession, wealth.

[1585] Na + abhinippajjati: pre. Do not come to; to be produced, accrue, get. 不能達成或獲得。

[1586] pre. He sorrows; to mourn, grieve. 懊悔；遺憾。

[1587] pre. To weary, to tired, grieves. 使苦惱。

[1588] pre. To wail, laments. 使痛惜；悔恨。

[1589] Ura: m./ nt. The breast. / + ttaḷi: Beating one’s breast. 胸。

[1590] pre. To cry, wail, weep, lament, bewail. / Beating his breast. 擊胸。

[1591]  Becomes distraught or delusion. 成爲心痛或妄想症。

[1592] adj. Vain, empty, useless, stupid, foolish. 徒然的；空虛的。

[1593] Ārakkha:  Watch, guard, protection. / + adhikaraṇa: nt. Relation, reference, reason. /

Protecting consequence. 保護的結果。

[1594] pre. Experiences. 經驗。

[1595] opt. Nor fire burn it. 不被火燒。

[1596] opt. To carry, bear, transport.

[1597] Dayada:  Heir. / opt. To carry, to take with one. / = Nor hateful heirs make off with it. 不被不孝的繼承人帶走。

[1598] Gopeti: pp. Guards, to watch. 衛兵；看守員。

[1599] What I had I have no longer.

[1600] pre. To quarrel; dispute. 爭吵，吵鬧；爭論，爭奪。（爲了欲望的原因國王與國王爭奪）

[1601] Kalaha:  Quarrels, fight, disputes. / + viggaha:  Dispute, quarrel. / +

apanna: pp. Entered upon, fallen into, possessed of. 爭吵，打架，爭執。

[1602] adv. Each other. 各自的；互相地。

[1603] pre. To strive; attack. 用手進攻；侵害。

[1604]  With clods. 用土塊；泥塊。

[1605]  Sticks. 用棍。

[1606] nt. Knives. 用刀。

[1607] pre. To suffer; they incur. 他們招致或受到。

[1608] Asi + camma:  Swords and shield. 劍，刀和盾。

[1609] Dhanu: nt. + kalapa: On bow and quiver. 弓和箭筒。

[1610] Sannayhati: ger. Having girded; to tie, bind, fasten. 裝備。

[1611] adv. In double; both, twofold. 雙方；兩倍。

[1612] pp. Massed, heaped; array. 軍隊等的列陣或聚集起來。

[1613]  Battle, fight. 戰場。/ = Battle on both sides.

[1614] pre. To spring forward, to jump on; charge into. 向前沖進。

[1615] Usu + usu: m./ f. An arrow; spears. 矛。

[1616] Satti: f. Swords. 劍，刀。

[1617] ppr. Flying; quick. 很快的飛速。

[1618] ppr. Flashing, flicker. 使閃光；使閃爍。

[1619] pre. To shoot with an arrow; to strike.

[1620] pre. Their heads are cut off. 他們的頭被砍下。

[1621] Adda: adj. Wet, moist. / + avalepana: Smeared with moisture. 用塗抹的水分。

[1622] Upakaraka: adj. A buttress; fortification (strengthening of the defence) on a city wall. 拱壁；築城。

[1623] f. Boiling cow-dung, boiling oil. 沸騰的牛糞。

[1624] pre. To pour out or down over, to besprinkle. 倒下；傾注。

[1625]  Superior force; overpower. 用較大的力量。

[1626] pre. To crush with. 使壓碎；使榨。

[1627] pre. + sandhim: m./ f. To make a break, break into houses. 闖入家。

[1628] pre. + nillopam:  Plunder wealth. 搶奪財物。

[1629]  A thief, robber. 賊，小偷。

[1630] pre. + paripantha:  Way round. / Ambush highways. 埋伏在路旁。

[1631] Para + dara:  The wife of another. / Seduce others’ wives. 引誘別人的妻子。

[1632]  A kind of reed; with whips. 蘆葦，用鞭子。

[1633] nt. + taḷeti: To flog with canes; with canes. 用藤條；笞條。

[1634] Addha: adj. Soiled, wet. / + With clubs. 用濕的棍棒。

[1635] pre. Beaten. 打；鞭。

[1636]  Ear. 耳朵。

[1637] f. Nose. 鼻。

[1638] Bilaṅga + thalika:  A certain torture, gruel-pot; porridge-pot. 麥片粥的壺。

[1639] Saṅkha:  A shell. / + muṇḍika: The shell-tonsure, a kind of torture; polished-shell. 拷打，磨貝殼。

[1640] Rahu + mukha:  Rahu’s mouth, designation of a certain punishment for criminals. 阿修羅的嘴，虐待。

[1641] Joti: m./ nt. Fire. / + malika: A certain torture (setting the body on fire: making a fiery garland). 火圈。

[1642] Hattha + pajjotika:  Hand-illumination, scorching of the hand (by holding it in a torch). 燃燒手。

[1643] Eraka: adj. Driving away. / + vattika:  A certain kind of torture; blades of grass. 草的槳葉。

[1644] Ciraka + vasika: nt. Bark dress (a punishment). 樹皮的包紮。

[1645] Eṇi: f. A kind of antelope. 羚羊。

[1646] Balisa & baḷisa: m./ nt. A fish-hook. / + mamsika: f. Flesh-hooking. 鈎肉。

[1647] nt. Of a torture consisted in cutting off small pieces of flesh, all over the body, with sharp razors. 用剃刀來處罰。

[1648] Khara:  Any alkaline substance, potash lye. / + apatacchika:  A means of torturing. 用鹼性的物質，泡灰汁。

[1649] Paligha:  A cross-bar. / + parivattika: Bar Turn; a spike being driven from ear to ear he is pinned to the ground.

旋轉的棒。

[1650] Palala: m./ nt. Straw. / + piṭhaka: Straw foot-stool. 稻草，卷起麥草。

[1651] pre. Punishment. 處罰。

[1652] pp. Heated, hot, glowing; with boiling. 用沸騰的。

[1653]  By dogs. 被狗。

[1654] caus, pre. To be devoured. 吞沒；使折磨。

[1655] ppr. To live, be alive, live by.

[1656]  A sharp-pointed instrument, a stake. 在樁；火刑。

[1657] pre. Impaled. 刺穿；處以刺刑。

[1658] adj. Belonging to the next world. 來世。（來世的痛苦）

[1659] Chanda + raga: Exciting desire. / + vinaya:  Driving out, abolishing destruction, removal. / +

Pahana: nt. Giving up, leaving, abandoning, rejection.

[1660] adv. Self, of oneself.

[1661] fut. To know accurately or for certain, to comprehend, to recognise, find out. 準確的知道。

[1662] nt. The state of being so, the truth. / Tathattaya paṭipajjati: To be on the road to Nibbana.

[1663] fut. To cause to take, to instruct; arouse. 教導；使喚起。

[1664] Kañña: f. A young (unmarried) woman, maiden, girl. / Bhagini: f. A sister. 

[1665] Paṇṇarasa: num. Fifteenth year. / + vassa: nt. A year. / + uddesika: adj. Indicating, referring to, respecting.

象徵著十五歲。/ Soḷasa: num. Sixteenth year. 象徵著十六歲。

[1666] Na + ati: On and further, up to and beyond. / + digha: adj. / + rassa: adj. Neither too tall nor too short.

也不太高也不太矮。

[1667] + Kisa: adj. / + thūla: adj. Neither too thin nor too fat. 也不太瘦也不太胖。

[1668] + Kaḷi:  / + na + accodata: Neither too dark nor too fair. 也不太黑也不太白。

[1669] Subha: adj. Beautiful. / Vaṇṇa + nibha: adj. Shining; like; loveliness. 美麗和可愛。

[1670] Āsitika: adj. 80 years old. / Navutika: adj. 90 years old.

[1671] Gopanasi: f. + vanka: As crooked as a roof bracket (of old people). 彎腰駝背。

[1672] adj. Doubled up; bent. 彎曲；對折。

[1673] Daṇḍa + parayana:  Supported by a walking stick (of old people). 用枴杖走路。

[1674] Pavedhati: ppr. Tottering; trembling. 搖搖欲墜的。

[1675] adj. Frail, ill, sick, diseased. 身體虛弱。

[1676] Gata + yobbana: adj. Her youth gone; past youth, of old age. 失去青春。

[1677] Khaṇḍa + danta: adj. Her teeth broken; having broken teeth. 牙齒掉了。

[1678] Palita: adj. Black-grey. / = Grey-haired. 頭髮變灰色。

[1679] Vilūna: adj. Cut off. / Scanty-haired. 頭髮脫落。

[1680] Khalita:  Bald-headed. / + sira: m./ nt. Head. 禿頭。

[1681] pp. Wrinkled. 起皺紋。

[1682] Tilaka:  A spot, stain, mole. / + ahata: pp. Struck, beaten, stamped. / + gatta: nt. The body. / =

With limbs all blotchy. 到處有疤痕。

[1683] adj. pp. Vanished, disappeared, gone, left. 消失；絕跡。

[1684] Patur: indecl. Visible, open, manifest. / + bhū: To become manifest, to appear. / = Evident. 明顯的。

[1685] adj. Affected with illness, a sick person. 病。

[1686] Baḷha: adj. Strong. / + gilana: Very ill, gravely. 嚴重的病。

[1687] Saka: adj. Own. / + mutta: nt. + karisa: Urine and feces. / + Palipanna: pp. Fallen, got or sunk into. /

Lying fouled in her own excrement and urine. 躺在床上大小便。

[1688] Vuṭṭha: pp. Rise, origin. / + piyayati: ppr. To hold dear, to like, to be fond of. / Lifted up by some. 起立要人擡。

[1689] Samveseti: pass. To be put to bed, set down by others. 坐下也要別人幫。

[1690] nt. A corpse. 屍體。

[1691] Attan + vyabadha: m. Personal harm or distress self-suffering, one’s own disaster; for his own affliction or hurt.

爲了苦惱或創傷自己。

[1692] Cinteti & ceteti: pre. Thought; he does not choose or strive. 他沒有願意或反抗。（思惟）

[1693] Avyapajjha: adj. Free from oppression or injury; not hurting.

[1694] adj. Impermanent. 無常。

[1695] Vipariṇama:  Change (for the worse), reverse, vicissitude. / + Subject to change; liable to change. 會變換。

[1696] Digha: adj. + rattam: adv. For a long time. 長期。

[1697] adv. At the same times; once, at one time. 有時。

[1698] ger/ indecl. Invade; taking hold, taking hold of the mind. 侵犯；侵擾。

[1699] pre. Remain; persist. 繼續存在；留待或停留。

[1700] cond. Would not be. 不可能條件式，如果你是。

[1701] opt. To be settled or live the settled life a householder); dwell, to inhabit. /+ Agaram: A house. 居住。

[1702] opt. To enjoy, to use, to enjoy the use of. 欣賞；享受。

[1703] Appa: adj. + assada: Of little taste or enjoyment, affording little pleasure (always used of kama);

little satisfaction or gratification. 少滿足；少愉快。

[1704] Bahu: adj. + ayasa: Great trouble; much despair or tribulation. 更多的苦難或絕望。

[1705] adv. Wherein, in this place, in this case, in this matter. 在那時；在那裏。

[1706] adv. More, in a higher degree, repeatedly, further. 更多；而且。

[1707] Samma + ppañña: Right knowledge, true wisdom.

[1708] Su + diṭṭha: indecl. Well seen. 妥善地看。

[1709] adv. Elsewhere, somewhere else. / 5. But, besides, except; apart from. 除外；個別地；不同地。

[1710] pre. na: Does not attain. 不能獲得。

[1711] ta: 5. 1. From this, in this. / 2. Thence. / 3. Thereupon, further, afterwards. 因此，隨即。

[1712] Santa: pp. + tara: More peaceful. 更多的寂靜。

[1713] in. One who does not return. 不能回轉。

[1714] Paṭijanati: aor. To acknowledge, agree to, approve, promise, consent; recognize. 承認；認定。

[1715]  On the mountain. 在山上。

[1716] Isi:  A holy man. / On the slopes of Isigili. 在傾斜；坡度。

[1717] adj. Standing erect or upright. 使豎立，豎直。

[1718] Āsana: nt. + paṭikkhitta: Who rejects all seats, or objects to sitting down. 拒絕坐下。

[1719] adj. Character a sensation of pain; acute. 劇烈的；嚴重的。

[1720] adj. Complete, without remainder, entire. 完整的；徹底的。

[1721] pre. Claims. 聲稱；主張。

[1722] pp. Asleep; sleep.

[1723] adj. Awake, waking, watchful, careful, vigilant. 醒來。

[1724] adv. Continually. 連續的；繼續的。

[1725] adv. Uninterruptedly; continuously. 不間斷的。

[1726] adj. By severe, sharp. 劇烈的；苛刻的。

[1727] Du + kara: adj. + karika: Doing of a hard task; exertion, austerity; piercing austerities. 實行嚴格或樸素。

[1728] pre. Exhaust; to destroy, annihilate, cause to cease or exist. 被抽完；被耗盡。

[1729] adv, adv. Are here and now. 是這裏和現在。

[1730] pp. Restrained; (self) control. 控制；抑制。

[1731] adj. Past, former, late, old. 過去；舊的。

[1732] adj. One devoted to religious austerities, an ascetic.

[1733] Vyanta: adj. + bhava: By annihilating, destruction. 被絕滅；被廢止。

[1734] A + karaṇa: adj. By non-doing. 不作。

[1735] An + avassava:  No consequence; no further effect. 沒有結果或毒素。

[1736] pre. To be pleased; set one’s mind on. 同意；贊成。

[1737] pre. To be fit for, to indulge in, to approve in. 承認，認可。

[1738]  Satisfied. 使滿意；使高興。

[1739] You existed in the past, and that it is not that case that you did not exist? 你過去有存在嗎？

[1740] You did evil actions in the past and did not abstain from them. 你在以前有作惡業嗎？

[1741] Eva: adv. + rūpa: Such, like that; of much form, beauty or virtue.

[1742] adj. So much, this much; just as much (&no more), only so little, all this, just this.

[1743] f. Taking, acquiring; obtaining, taking upon oneself, undertaking.

[1744] nt. Murderer, a hunter, sportsman. 兇手。

[1745] Lohita: nt. Blood. / + paṇin: adj. Having life, a living being. / Bloody-handed. 血腥的手。

[1746] Kurūra: adj. Bloody, raw, cruel. / + kammanta: Following a cruel. / Evil-doers. 惡的實行人。

[1747] pp. Reborn. 再生或已出現。

[1748] cond. Could be. 不可能條件式。

[1749] Addha: adv. Surely; undoubtedly. 無疑；的確。

[1750] avd. Hastily; rashly. 匆忙地；無見識地。

[1751] Ap + paṭisaṅkha: f. Without reflection or deliberation; inconsiderate. 沒有熟慮或協定。

[1752] Tiṭṭhati + etam:  But let that. 假設或即使這個。

[1753] pre. Able; can. 能，會。

[1754] An + iñjati: ppr. Without moving; impassive. 不用動。

[1755] A + Bhasati: ppr. Without uttering. 不用講話。

[1756] caus, pre. To invite, ofter, present, satisfy. 請求；招致；使弄清楚。（自恣）

[1757] impre. To speak, say, tell; let admonish. 告誡；提醒；責備。（說）

[1758] Vacaniya: adj. To be spoken to, or to be answered. / + atthi: pre. I need to be. 我是被尊者用這些話來說我。

[1759] Let the venerable ones admonish me, I need to be admonished by the venerable ones.

[1760] Du + vaca: adj. Having bad speech, using bad language, foul-mounthed.

[1761] Dovacassa: nt. Unruliness, indocility, bad conduct, fractiousness. 它作出難相處的。（惡語）

[1762] A + khama: adj. Impatient, intolerant. 無耐心的；無法忍受的。

[1763] Ap + padakkhiṇa + ggahin: “Left-handed,” unskilled, untrained; does not take instruction rightly. 很難教養的人。

[1764] f. Instuction, teaching, commandment, order. 勸告；忠告。

[1765] Vatti: fpp. To speak, say, call; fit to be told. 適當被說或忠告。

[1766] pre. To think, to be of opinion, to imagine, to deem. 想；認爲。

[1767]  An individual, as opposed to a group, person, man. 人。

[1768]  Trust, confidence, intimacy, mutual agreement. 信任；信賴。

[1769] fpp. To undergo. 接受。（産生）

[1770] What qualities make him difficult to admonish?

[1771] m./ nt. Power, authority, control, influence; dominated. / + gata: Being in someone’s power. 支配；控制。（影響）

[1772] Kodha:  Anger. / + abhibhūta: pp. Overpowered, overwhelmed, vanquished. / =

Overcome by anger. 被怒氣所壓倒。

[1773] adj. Cleaving to; stubborn. 頑固的；不聽話的。

[1774] + Samanta: adj. Neighbouring, bordering. 邊沿；毗鄰。

[1775] caus, pp. To make come out from, to let go forth, get rid of, emit, utter, give out. 發出；說出。

[1776] adj. Being urged, receiving blame, being reproved. 指責；非難。

[1777] adj. One who rebukes; exhorting, reproving.

[1778] pre. Splurt out, bring against, object; resists. 抵抗，抗拒。

[1779] caus, pre. To depreciate, blame, disparage; denigrates. 使變黑。

[1780] pre. To show in return, retort, explain; counter. 反擊；反駁。

[1781] pre. To go about or evade (a question), to obscure a matter of discussion. / +

aññena + aññam: “To be saved by another in another way,” or to from one (thing) to another.

[1782] f. A (longer) story. / + bahira: Profane story. 世俗的談話。

[1783] caus, pre. To take away, remove; to banish. 使放逐；使排除。/ = Katham bahiddha apanameti: Carry outside.

[1784] nt. Discontent, dissatisfaction, dejection, sulkiness; bitterness. 諷刺；不高興。

[1785] Patur + karoti: pre. To make appear; shows. 表示；顯示。

[1786] nt. Legend, life, history. 傳說。

[1787] pre. To be able to explain, to agree, to come to terms, succeed. 同意。

[1788] Sandiṭṭhi + paramasin: Infected with worldliness. 用壞思想來談人生經驗。

[1789] Ādhana + gahin: Holding one’s own place.

[1790] Dup + paṭinissaggin: adj. Hard to renounce.

[1791] What qualities make easy to admonish?

[1792] fpp. To observe, draw an inference; ought to infer. 應該推理。（推論）

[1793] fpp. To give rise to, to produce, put forth, show, evince, make. / + cittam: To give a (temporary) thought to.

使喚起；激動，奮發。

[1794] fpp. To look, consider, review, realize, contemplate; should review. 再檢查；重新探討；反省。

[1795] Vihanati: fpp. To strike, kill, put an end to, remove; to abandon; to forsake. 放棄；丟棄。

[1796] Aha + ratti: f. Day & night. / + anusikkhin: adj. Studying, learning. / =

Training day and night. 訓練或培養白天和晚上。

[1797] adj.1. Youthful. 年輕的。

[1798] 1. Fond of ornaments. 喜歡裝飾。

[1799] 7. Mirror. 鏡子；反映。

[1800] 7. A basin. 臉盆。

[1801] 2, 2. The image of own face. 自己的相貌。

[1802] 2. A smudge. 汙點。

[1803] 2. A blemish. 肮髒。

[1804] 1. Glad. 高興的，明媚的。

[1805] Ceto + khila: Fallowness, waste of heart or mind, usually as pañca: Arising from doubt in the Master, the Norm, the

Community, or the Teaching, or from anger against one’s fellow-disciples. 五種心的荒廢。

[1806]  Bondage. / = The Five cetaso vinibandha (bondages of the mind). 五種束縛或阻礙物。

[1807] A + samucchinna:  Cut off, extirpated. / = Not severed. 沒有切斷或脫離。

[1808] Vuḍḍhi & vuddhi: f. Increase, growth, furtherance, prosperity. 發育；增長。

[1809] f. Increase, growth. 增加；增殖。

[1810] nt. Full development, abundance, plenty, fullness. 履行，實踐。

[1811] fut. Should come to. 將成爲。

[1812] That is not impossible. 這是不可能的或辦不到的。

[1813] pre. To be uncertain, unsettled, to doubtful. 不定的，有懷疑的。

[1814] pre. To doubt, hesitate; perplexity, uncertainty. 懷疑。（猶豫）

[1815] Na + adhimuccati: pre. To be drawn to, feel attached to or inclined towards, to indulge in;

to make up one’s mind as to. 不果斷的；不明確的。

[1816] pre. To be tranquillized, reassured. / + na: Unconfident. 沒有自信的。

[1817] pre. To bend, bend down direct, apply. / + na: Not incline. 不會傾向於。

[1818] nt. Ardor, zeal, exertion. 熱情。

[1819]  Application, devotion to; practice of. 獻身；訓練。

[1820] nt. Perseverance. 堅持；毅力。

[1821] nt. Exertion, energetic effort, striving, concentration of mind. 努力，奮鬥。

[1822] Sabrahmacarin: adj. A fellow student.

[1823] Āhata: pp. Struck, beaten, stamped; afflicted, affected with. 憤慨的心；使侵襲。

[1824] Khila: m./ nt. Waste or fallow land; barrenness of mind, mental obstruction; callous towards. 朝向無感覺的。

[1825] A + vita: adj. Deprived of, free from, (being) without. / A + vigata: pp. Gone away, disappeared, ceased; having lost

or foregone, deprived of, being without. / Pema: nt. Love, affection. 愛情，愛慕；疾病。

[1826] Pipasa: f. Desire, craving, longing. / Pariḷaha:  Burning, fever; fever of passion, consumption, distress, pain.

狂熱；熱惱。

[1827] Yavad + attham: adv. As far as need be, as much as one likes. 像同樣多的。

[1828] Udara: nt. The belly, stomach. / + avadehakam: adv. To eat to fill the stomach, eat to satiety, to be gluttonous.

直到填滿它的肚子。（貪吃）

[1829] Seyya: f. A bed, couch; lying down, resting. / + sukha: adj. Agreeable, pleasant, blest.

[1830] Passa: m./ nt. Lolling; side, flank. 懶洋洋地倚靠在。

[1831] Middha: nt. Drowsing; stiff, torpor, stupidity, sluggishness. 使昏昏欲睡。

[1832] pp. pp. Indulges; applying oneself to, dealing with, practicing, given to, intent upon. 沈迷於。

[1833] adv. To some. 比較好或某一個。

[1834] Deva: adj. + nikaya: A class, community or group of gods. / = Order of gods. 天衆的一組。

[1835] f. ger. Having aspired to; intention of; request, prayer, resolve. 發願；熱望的；目地。

[1836] pre. To lead a life of purity; lives. 過活；實踐。

[1837] m./ nt. By observance; a religious duty, rite, practice. 宗教儀式。

[1838] Deva + aññatara: A god or one of the retinue of a god.

[1839] Chanda:  Impulse, excitement; intention, resolution, will; desire for, wish for, delight in; zeal. 熱誠；熱心。/

Samadhi:  Concentration; a concentrated, self-collected, intent state of mind and meditation, which, concomitant with

right living, is a necessary condition to the attainment of higher wisdom and emancipation. / Padhana: nt. Exertion, energetic effort, striving, concentration of mind. 努力；盡力；奮鬥。/ Saṅkhara:  “Preparation’ and sacrament.’

[1840] Iddhi + pada: They are the making determination in respect of concentration on purpose, on will, on thoughts & on

investigation; Constituent or basis of psychic power. 基本的超力量或成功的因素。（如意足）

[1841] Viriya: nt. “State of a strong man,” vigor, energy, effort, exertion. 幹勁；精進。

[1842] Citta & citra: adj. Variegated, manifold, beautiful; tasty, sweet, spiced (of cakes); purity of mind. 純正或清淨的心。

[1843] Vimamsa: f. Consideration, examination, test, investigation, the fourth of the Iddhipadas. 研究；調查。（思察或分析）

[1844] caus, pre. To beget, produce, increase, cultivate, develop (by means of thought & meditation), The Buddhist

equivalent for mind-work as creative in idea.

[1845] f. Enthusiasm; exertion. 熱忱；勤勇。

[1846] + Pannarasa: num. Fifteen. / + aṅga + samannagato: Possesses the fifteen factors. 擁有十五種因素。

[1847] adj. Capable, able, fit for. 有能力，能夠。

[1848] f. The successful breaking through (like the chick through the shell of the egg), coming into (proper) life.

使厭離這世界；破出。（圓融貫通或成功）

[1849] f. The highest enlightenment.

[1850]  A hen, a cock. 母雞。

[1851] nt. Eggs. 雞蛋。

[1852] Aṭṭha: num. Eight. / Dasa: num. Ten. / Dvi + dasa: num. Twelve.

[1853] pp. Sat on, addled (of eggs). 覆蓋。（伏在）

[1854] pp. Incubated; made ripe. 孵。

[1855] pp. Nurtured properly; being hatched. 適當地照顧。

[1856] Kukkuṭa + potaka:  A chicks. 小雞。

[1857] Pada + nakha:  A nail of finger or toe, a claw. / + sikha: f. Crest, topknot. 冠。/

The points of their claws. 用它的爪。

[1858] Mukha: nt. + tuṇṭa: A beaks. 雞嘴。

[1859] Aṇḍa: nt. + kosa: Shell of eggs. 蛋殼。

[1860] ger. Hatch out; to break, break down, tear down, burst open. 孵出；出殼。

[1861] f. Safely, well-being, blessing. 很安全。

[1862] opt. To break quite through (of the chick coming through the shell of the egg); might pierce. 突破；刺破。

[1863] Vana: nt + pattha: A forest jungle. / + Pariyaya:  Discussion, instruction, method (of teaching), discourse on. / =

A discourse on jungle thickets. 住在森林的方法。

[1864] adj. One of a certain number, a certain, somebody, some. 某個。

[1865] Upanissaya: ger./ adv. To depend or rely on; depending on; by means of. 倚靠；方法的；取決於。

[1866] An + upaṭṭhati: pp. Un-established; did not occur to him. 未建立的。

[1867] pre. To stand out or forth, to appear, to arise, occur, to be present. / + na: Does not become established.

不能被建立；安置。

[1868] Jivita: nt. Life, lifetime, span of life. / + Parikkhara: pl. The requisites of life. 生活的需要品。（生活資具）

[1869] Samudaneti: fpp. To collect, procure, attain; should be obtained. 得到；獲得。

[1870] adj. Miserable, painful, troubled, wretched. / adv. With difficulty; hard. 很難地。（很難成功）

[1871] pre. To result, rise; to be got, to be at hand; come by. 得到。

[1872] Paṭisañcikkhati: fpp. To think over, to discriminate, reflect; should be consider. 應被考慮，細想。

[1873] Ratti: f. + bhaga: Night-time; very night. 甚至晚上。/ Divasa: m./ nt. A day. 甚至白天。

[1874] Pakkamati: fpp. To step forward, set out, go on, go away, go forth; should depart from. 被起程；出發；離開。

[1875] Vasati: fpp. To live, dwell, stay, abide. / + na: Should not continue living. 不能繼續住或停留。

[1876] Appa: adj. + kasira: No difficulty, easy. 很容易。

[1877] Civara: nt. + hetu: I did not for the sake of robes. 我不是爲這些四種資具的目的或理由。

[1878] adv. However and moreover. 然而，可是和並且，此外。

[1879] f. Enumeration, calculation, estimating; having reflected. 總結；深思。

[1880] Yava: adv. + jivam: adv. For the length of one’s life, life-long, all one’s life, for life (-time); as long as life lasts.

盡形壽。

[1881]  Village. 村莊。

[1882]  A small town. 市鎮。

[1883] nt. City. 城市。

[1884]  Country. 國家。

[1885]  Person. 人。

[1886] An + apuccha: Without asking. 不用許可。

[1887] Na + anubandhati: fpp. To follow, run after, pursue. / = Should not continue following him. 不應繼續跟隨它。

[1888] Panudati: ppr. To dispel, repel, remove, push away; repulsed. 被擊退；被驅逐。

[1889] Beluva & Beḷuva:  Wood of the Vilava tree. / + laṭṭhi: A young sprout of the Vilva tree. / = A Bilva sapling. 樹苗。

[1890] Daṇḍa + paṇin: Carrying a staff, “staff in hand.”

[1891] Jaṅgha: f. The leg, usually the lower leg (from knee to ankle)./ + vihara: The state of walking about (like a wanderer). 

[1892] Anucaṅkamati: ppr. To follow (along) after, to go after; While walking. 當正在步行的時候。/

Anuvicarati: ppr. To wander about, stroll roam through, explore. While wandering. 當正在散步的時候。

[1893] Daṇḍam + olambati: ger. To hang down, hang on, to be supported by, rest on. / Leaning on his stick. 傾向它的枴杖。

[1894] Kim + vadin: Holding what view, saying what? / What does assert. 聲稱；主張。/ +

Akkhayin:  Preaching what? / Proclaim. 宣告；表明。

[1895] Yatha: adv. + vadin: As speaking as he speaks.

[1896] Vigahati: ger. To plunge into, to enter. / + na: Does not quarrel with. 不爭吵；吵鬧。

[1897] Visamyutta & visaññutta: adj. Un-harnessed, unyoked; detached from the world.

[1898] A + katham + kathin: Having doubts, unsettled, uncertain.

[1899] Chinna: pp. Cut off, destroyed. / + kukkucca:  Bad doing, misconduct, bad character; remorse, scruple, worry. 

[1900] Bhava:  “Becoming,” (form of) rebirth, (state of) existence, a “life.”

There are 3 states of existence conventionally as sensual existence, deva-corporeal, & formless existence. / +

abhava: This or that life, any form of existence, some sort of existence.

[1901] Vita + taṇha: Without craving.

[1902] pre. To obsess, to fill the mind persistently, to lie dormant & be continually cropping up. /

+ na: No more underlie. 沒有睡眠。

[1903] ger. To shook, to wag; to shake one’s head. 搖動。

[1904] Jivha: f. The tongue. / ger. To move (the tongue) up & down. 饒舌。

[1905] Ti + visakha: A three-forked frown on the forehead. 三皺紋。

[1906] f. A frown. 皺眉。

[1907] nt. The forehead. 前額。

[1908] Vuṭṭhapeti: ger. To rouse out of, to turn away from; puckered. 起縐紋。

[1909] Yato + nidanam: On account of which, from which (or what) reason, because; the source. 根源；出處。

[1910] Papañca:  Illusion, obsession, hindrance to spiritual progress. / + sañña + saṅkha: Idea of obsession, idée fixe,

illusion. / = Perceptions and notions. 覺察和概念；見解。（迷妄的想法）

[1911] pre. To occur to, to befall, beset, assail; to behave towards, to converse with, to address; to practice; to claim, to boast

of; tinged by. 使帶有… 氣息或傷害。

[1912] adv. Here, in this place; also temporal “now,” & modal “in this case, in this matter.”

[1913] fpp. To rejoice at, find pleasure in, approve of, be pleased or delight with. 以… 爲樂。

[1914] fpp. To speak (kindly) to, to welcome, salute, greet. 歡迎，款待。

[1915] fpp. To be bound to, to be attached, bent on; to desire, cleave to, indulge in; told to. 堅持；固執。

[1916] Esa + eva + anta:  End, finish, goal; intestine. 內部的；終止。

[1917] Daṇḍa:  A stick, staff, rod, to lean on, & as support in walking; the walking-stick of a Wanderer. / +

sattha: nt. A weapon, sword, knife. / + adana: nt. Getting, acquiring, taking, seizing. / + kalaha:  Quarrel, dispute, fight. / + viggaha:  Dispute, quarrel. / + vivada:  Dispute, quarrel, contention. / + tuvantuva: nt. Quarrel, strife. / +

pesuñña: nt. Backbiting, calumny, slander. / + musa + vada: Lying, a falsehood, a lie. 妄語。

[1918] A + parisesa: adj. Without remainder, complete, entire. 沒有剩下的。

[1919] pre. To be broken up, to be dissolved, to be destroyed, to cease, die. 停止；驅散；毀滅。

[1920] Samvaṇṇita: pp. Praised. 被贊揚。/ Sambhavita: pp. Honoured; esteemed. 被尊重。

[1921] pre. To distribute, divide; to distinguish, dissect, divide up, classify; to expound. 解釋；詳細述說。

[1922] Sara: m. The heart or pith of a tree. / + Atthika: adj. Desirous of, wanting, seeking for, in need of. /

+ Gavesin: Searching for hard wood. / + Pariyesana: f. Search, quest, inquiry. 需要樹木的心的人。

[1923] Sakha:  A branch. / + Palasa: Among the branches and leaves, fruit. 在樹枝和樹葉。

[1924] fpp. To seek for, look, search, desire; should be sought for. 尋找；探索。

[1925] Sampada: f. Execution, performance; result, consequence. / + Idam: pron. This.

[1926] Sammukhi: adj. + bhūta: Being face to face with, confronted. 面對面；當前。

[1927] Atisarati: ger. To go too far, to go beyond the limit, to overstep, transgress; passed. 已經過；超越。

[1928] Cakkhu: nt. + bhūta: One who has become the possessor of right understanding. 他是有眼睛。

[1929] ar. nt. The speaker; that which is done, which goes on or is customary. 演說家。

[1930] ar.  One who keeps up or keeps going, one who hands on (the tradition), an expounder, teacher; the proclaim-er.

宣告的人。

[1931] ar. One who leads down to, one who disposes of, bringer of, giver, (bringer of good ‘Heilbringer’). /

The elucidator. 闡釋者。

[1932] adv. Surely, certainly, really, truly. 的確地；踏實地。

[1933] Agaru: adj. Not heavy, not troublesome. / + karoti: ger. 不會麻煩。

[1934] Pacceti: ger. Grounded on, on account of, concerning, because; dependent. 依賴；從屬。

[1935] pre. To come out, to arise, to be produced, to be born or reborn, to come into existence.

[1936] Cakkhu + viññaṇa:  Consciousness by means of visual perception, visual cognition. / = Eye-consciousness. 眼識。

[1937] f. Meeting, intercourse; union, combination. 聚合，會面。

[1938] caus, pre. To feel, to experience.

[1939] pre. 1. To recognize, perceives, know. / 2. To think, to suppose. / 3. To call, name, nickname.

察覺；意識到。（比較弱的）

[1940] pre. To reflect, reason, consider. 增殖，深思；尋思，思惟。（比較深的）

[1941] pre. 1. To have illusions, to imagine, to be obsessed. / 2. To be profuse, to talk much, to delay on; one mentally

proliferates. 心裏就會不斷地增殖或擴散。（迷執）

[1942] Yato: adv. + nidanam: adv. On account of which, fro which (or what) reason, because; the source. 根源；出處。

[1943] Phassa:  Contact, touch. / + Paññatti: f. Making known, manifestation, description, designation, name, idea, notion,

concept. / The manifestation of contact. 觸的表示；觸的産生。

[1944] Pañña: adj. Of wisdom, endowed with knowledge or insight, possessed of the highest cognition. /

+ Peseti: To send forth or out; point out. 使命；放出，指出或看到的顯示。

[1945]  1. “The (way of) making,” state, condition. / 2. Way, mode, manner. 方法；條件。

[1946] adj. Detailed, explained, analysed.

[1947] Jighaccha: f. Appetite, hunger. / + Du +bbalya: nt. Without strong evidence. / + pareta: pp. Gone on to, affected with.

/ Exhausted by hunger and weakness. 被饑餓軟弱無力。

[1948] Madhu:  + piṇḍika: A ball of honey (to eat), honey-food. 密團。

[1949] opt. To taste, eat. 嚐到。

[1950] adj. Sweet, nice. 很甜的。

[1951] adj. Unmixed, unadulterated; delectable. 美味可口。

[1952] Dabba: adj. + jatika: Of good material, fit for, able; able-minded. 能幹的。

[1953] opt. To investigate, ascertain, test, examine; scrutinize. 細細地看。

[1954]  Joy, satisfaction, happy or good mind, virtue, faith; confidence. 自信；把握。

[1955] Du + jana: Hard to know.

[1956] Añña + diṭṭhika: Having different views. / + khantika: Acquiescing in different views, following another faith. 默認。/ +

rucika:  Being dependent on someone else’s will or under another’s influence. 依賴的。/ Aññatra + yoga: adj. Following

another discipline. 紀律。/ Aññatha: adv. In a different manner, otherwise, differently. / +

cariya: nt. (mostly) conduct, behavior, state of live of. 

[1957] ppr. To scold, to curse, to be angry at, to have spite against. 詛咒。 

[1958] Vambheti & vamheti: ppr. To treat with contempt, despise, revile, scold. 蔑視。 

[1959] Pubba + anta: The past. / Apara + anta: Further away, west-ward.

[1960] adj./ nt. Ridiculous. 荒謬的。 

[1961] pre. To come to, to fall to; to succeed, prosper. 辦妥。

[1962] adj. Consisting of a mere name, i.e. mere talk, nonsense, ridiculous. 僅僅的說。 

[1963] Ritta: pp. Devoid, empty, free, rid (of). 缺乏的。/ Tuccha: adj. Empty, vain, deserted. 荒野。

[1964]  Restraint, control, rebuke, censure, blame. 抑制。 

[1965] Asaṭha:  adj. Without guile, not fraudulent, honest. 不狡猾。/ Amayavin: adj. Without guile, not deceiving, honest. 

[1966] Uju & ujju: adj. Straight, direct; straightforward, honest, upright. 坦率的。/ + jatika: adj. Being like, being of, having. 

[1967] pp. Instructed, admonished, advised; ordered, commanded. 告誡。 

[1968] ppr. To enter upon (a path), to go along, follow out (a way or plan), to go by.

[1969] Janati: fut. To know. / Dakkhin: adj. Seeing, perceiving. 察覺。 

[1970]  Release, deliverance. 解放。 

[1971] adj. Slow, lazy.

[1972] Kaṇṭha:  Neck. / + pañcama: The fifth.

[1973] Bandhana: nt. Binding, bond, fetter. 拘束。/ Baddha: pp. Bound, in bondage. 綁。/ Sutta: nt. A thread, string.

[1974] Anvaya: ger. Undergoing, experiencing, attaining. 經歷。  / + vuddhim: Growing up.

[1975] Paripaka:  Over ripeness, decay, collapse. 腐朽。/ + indriyanam: Decay of the (mental) faculties, in formula defining.

[1976] Adhicitta: nt. “Higher thought,” meditation, contemplation. / = Pursuing the higher mind. 從事；跟隨；追蹤增上心。

[1977] Five signs. 五種相或徵象。

[1978] From time to time. 有時；不時。

[1979] fpp. He should give attention. 它應該注意；照顧。

[1980] ger. Having come, with reference to; owing to, relating to. 來到；由於。

[1981] Reflection, thought, thinking; “initial application.” 想法。

[1982] + Upasaṁhita: pp. Accompanied by, furnished or connected with. 連接；與什麽聯繫。

[1983] pron. Other, not the same, different, another, somebody else. 其他。

[1984] Abbhatthaṁ: nt. + gacchati: To go towards home; to disappear, vanish. 沈澱；平息。

[1985] pre. To stick to, to be fixed or settled, to be composed. 信守。/ Sannisīdati: pre. To subside, to become quiet. 沈澱。

[1986] A mason, bricklayer, plasterer. 石匠，泥水匠。

[1987] adj. A fine one; subtle. 用尖細的。

[1988] A peg, pin, bolt, stop (at a door). 用釘。

[1989] adj. A coarse. 粗糙的。

[1990] opt. Might knock out, put away. 使擊倒。

[1991] opt. Remove, to take out, throw out. 使移動。

[1992] opt. Extract; to avoid, get rid of. 使撥出，抽出。

[1993] 除了這個相以外。

[1994] fpp. To investigate, ascertain, test, examine.

[1995] adj. Reprehensible, blame able, faulty. 被申斥；被指謫。

[1996] Ahi: A snake. / + kuṇapa: The carcass of a snake. 蛇的屍體。

[1997] Kukkura: A dog. 狗的屍體。

[1998] Manussa: A human being. 人的屍體。

[1999] Her neck. 在脖子。

[2000] pp. Hung around. / = A corpse hanging round one’s neck. 吊住；懸掛。（吊在脖子）

[2001] opt. To be in trouble or anxiety, to be worried, to be incommoded; horrified. 使恐懼。

[2002] opt. To be ashamed; humiliated. 使羞辱；使作嘔。

[2003] opt. To shun, avoid, loathe, detest, to be disgusted with or horrified at. 使厭惡。

[2004] A + sati: Not thinking of, forgetfulness.

[2005] fpp. Should try. 從事；嘗試。

[2006] âpātha: + gata: Come into the sphere of, appearing, visible. 視線；領域。

[2007] A + dassana + kāma: Did not want to see. 不想見。

[2008] opt. Would shut, close (the eyes). 閉上；合攏。

[2009] opt. To look ahead, to look before, to be cautious, to look after. / Look away. 看其他。

[2010] Saṅkhāra: “Preparation” and “sacrament.” / +

saṇṭhāna: nt. A resting place, meeting place, public place (market). 止息。（平息想法的操做）

[2011] adj. Fast. 很快。

[2012] adj. Slowly. 很慢。

[2013] opt. To lie down (to sleep).

[2014] adj. Gross. 粗俗的。

[2015] Iriyā: f. Movement, posture, deportment. / + patha: Way of deportment; mode of movement. 姿勢；態度。

[2016] ger. To avoid, get rid of. 避開；躲開。

[2017] adj. Subtler. 纖細的；微妙的。

[2018] opt. To make, get up, carry on. 做出。

[2019] Danta: A tooth. / + Bhindati: ppr. To split, break, sever, destroy, ruin. / + ādahati: aor. Places on; fixes, settles;

establishes, kindles. / = Teeth clenched. 咬緊牙齒。

[2020] f. Tongue. 舌頭。

[2021] The palate. 上顎。

[2022] âhanati: ger. Having knocked or touched, touching. 頂著；觸到。（舌頭頂上顎）

[2023] caus, fpp. Should beat down, to hold back, restrain, prevent, prohibit. 壓低。

[2024] caus, fpp. Constrain, to squeeze, crush, subdue. 強迫；束縛。

[2025] caus, fpp. Crush, to burn out, scorch, destroy. 壓碎；擠。

[2026] Dub + bala + tara: nt. A weaker. 弱的；衰弱的。

[2027] nt. The head. 頭。

[2028] The neck; the throat. 脖子。

[2029] Shoulders. 肩膀。

[2030] ger. Seize. 抓住；奪取。

[2031] A master. 主人。（心的主人）

[2032] aor.3p. He has cut out or broken, has destroyed; broke away; cutout. 毀壞；消滅；打破。

[2033] aor. To do away with, remove; move back; revolve. 解開；轉回。

[2034] Māna: Pride, conceit, arrogance. / + ābhisamaya: Full grasp ( i. e. understanding) of pride.

[2035] adv. A very long time; excessively, overmuch. 過度地；極度地。

[2036] pp. mixed with; associating with, joined. 結交，交往。（相處）

[2037] A + vaṇṇa: Blame, reproach, fault; spoke dispraise. 說譭謗或貶損的話。

[2038] adv. In consequence of, for the sake of, because of, from. 結果，後果；緣故。（吵架）

[2039] adv. Really; truly, surely. 實際上；真實地。

[2040] Paṭirūpa: adj. + na: Not proper for you; fit, suitable, befitting, seeming. 對你是不恰當的。

[2041] adv. Therefore. 因此，因而。

[2042] Geha: nt. A dwelling, hut, house. + sita: The household life; connected with worldly life. 世俗的生命。（世俗和想法）

[2043] opt. You should abandon. 丟棄；拋棄。

[2044] adv. Herein. 在此中。

[2045] Unaffected; changed, perverted. 不被影響或侵襲。（不歪曲）

[2046] Niccharati: caus, fut. + na: I shall not utter a word. 我發出或表達。

[2047] With his hand. 用它的手。

[2048] A blow, stroke, hit. 一擊；毆打，打擊。

[2049] A clod of earth. 土塊；泥塊。

[2050] A stick. 棍，捧；柴枝。

[2051] nt. A knife. 刀。

[2052] Dadāti: opt. If anyone gives. 做一動作；對。。。施行（責罰等）。

[2053] ârādheti: aor. + cittaṁ: To please one’s heart, to gladden, win over, propitiate. 使弄清楚；使消除疑慮等。

[2054] Eka + asana: Sitting or living alone; at a single session. 單一或個別食。（一坐食）

[2055] Appa + ābādhatā: Free from illness, good health. 沒有疾病。

[2056] + ātankata: Free from affliction. 沒有苦惱或憂傷。

[2057] Lahu: adj. Light, quick. + ṭṭhāna: Lightness of body, bodily vigor, good health. 健康。（輕安）

[2058] nt. Strength. 力量，力氣。

[2059] Phāsu + vihāra: adj. A comfortable abiding. 舒適的生活。

[2060] f. Instructing, teaching, commandment, order. 指示，命令；訓練。

[2061] aor. na: I had no need to keep. 我不必要履行或控制。（不應該被教導）

[2062] Sata: pp. Mindful. + uppāda: Flying up, jump. I had only to arouse mindfulness in them.

我唯一的激起或奮發覺察而以。（在我的比丘們當中）

[2063] Su + bhūmi: f. On even ground. 在大地上。

[2064] Cātum + mahāpatha:  The place where four roads cross, a crossroad. 在十字路口；四大交叉路口。

[2065] âjāniya: adj. Of good race or breed. + ratha: A chariot. 戰車。

[2066] pp. Waiting. 等候；等待。

[2067] Odhasta: Fallen down, scattered. + Patoda: With goad lying ready. 準備用刺棒驅趕。

[2068] Yoggā: f. Training, practice. + ācariya: A charioteer, a groom. 戰車的馭者。

[2069] Assa + damma: A horse to be tamed, a fierce horse. + Sārathi: Charioteer, coachman. 馬車的馴服者。

[2070] ger. Might mount. 登上；騎上。

[2071] Vāma: adj. Left./ Hattha: Left hand. 用左手。

[2072] Raṁsi & rasmi: The reins. 韁繩。

[2073] f. Right hand. 用右手。

[2074] The goad. 刺棒。

[2075] ger. Taking. 拿了。

[2076] Sarati: caus, opt. Might drive out, to go, flow, run, move along. 駕駛出。

[2077] opt. Might drive back. 駕返回。

[2078] Devotion to, occupation, pursuit, exertion. 將奉獻給；把專用於。

[2079] adj. Near. 在附近。

[2080] + eḷaṇḍa & eraṇḍa: The castor oil plant. 蓖麻油。

[2081] Was choked; covered with. 生滿。

[2082] Desiring protection. 想要保護。

[2083] Sāla: A Sal tree. + laṭṭhi: Sal sprout; saplings. 樹苗。

[2084] adj. The crooked; bent. 彎曲的。

[2085] Ojā: f. Strength. 力量。+ Apaharaṇa & apahara: Taking away, stealing, robbing. 丟出肥沃的液。

[2086] ger. Cut down. 砍下。

[2087] adv. Outside.

[2088] opt. To take out, to throw out. 打掃；整理。

[2089] The interior of the grove. 裏面的樹叢。

[2090] opt. Clean up; cleanse, purify.

[2091] opt. To move round, go round, circle, revolve. 環繞。

[2092] adv. Formerly. 從前；以前。

[2093] Mistress. 女主人。

[2094] pp. Had spread; gone forth, gone out. 使傳播；使散佈。

[2095] adj. Kind, gentle, humble. 溫順，仁慈。

[2096] adj. Lowliness, humbleness, obedience, gentleness.謙遜。

[2097] pp. Peaceful; calmed, composed, tranquil. 祥和。

[2098] f. A maid. 少女；侍女。

[2099] An + alasa: adj. Not lazy. 不懶散的。

[2100] Su + saṁvihita: pp. Well arranged or appointed, fully provided. / Neat in her work. 很勤勞工作。

[2101] ppr. To being. 存在；不存在。

[2102] pre. + Na: She does not show. 她沒有顯示。

[2103] adj. Neat. 很整潔。

[2104] opt. To try to think, to consider, examine, find out. 試驗，測驗。

[2105] adv. A day. 白天。

[2106] aor. Got up. 起身。

[2107] emp. Hey. 表示驚喜或疑慮。

[2108] part. Oh! ah! now then!

[2109] Wicked girl. 頑皮或淘氣的女孩。

[2110] adj. Scowled; knitting the eyebrows, frowning. 皺眉；繃著的臉。

[2111] A little more. 更多一點。

[2112] Niccharati: caus, aor. Spoke words of displeasure. 發出不高興的話。

[2113] Aggaḷa + sūci: f. A rolling-pin, bolting pin. 面棍。

[2114] Dadāti: aor. To give.

[2115] aor. To break, split. 劈開。

[2116] pp. Broken, broken up.

[2117] ppr. Running; to drip, to drop down. 流下。

[2118] adj. The neighbors. 鄰居。

[2119] aor. Denounced, to harass, vex, irritate. 指責，譴責。

[2120] adj. Rough, fierce, violent. 粗暴地。

[2121] A + nivāta: adj. Violent. 厲害的；極端的。

[2122] An + upasanta: pp. Merciless; calmed, composed, tranquil. 殘酷的。

[2123] adv. Extremely. 極端地；非常地。

[2124] A + manāpa: adj. Disagreeable. 討厭的；脾氣大。

[2125] Vacana: nt. + patha: Courses of speech; way of saying. 言詞的方法。

[2126] Su + vaca: nt. Easy to admonish; of nice speech. 容易告誡或提醒。

[2127] ppr. To honour; to respect. 授予榮譽；尊敬。

[2128] Timely. 適時。(1)

[2129] nt. True. 真實。(2)

[2130] adj. Gentle, smooth, soft. 溫和。(3)

[2131] adj. Harsh. 刺耳。

[2132] Connected with good or with harm. 與好處有關連或與傷害有關連。(4)

[2133] With a mind of loving-kindness or with inner hate. 有慈悲的心或有憎恨的心。(5)

[2134] opt. Address. 對你說話的時候。

[2135] adv. Herein. 在此中。

[2136] Our minds. 我們的心。

[2137] Kuddāla + piṭaka: A hoe and a basket. 鋤頭和籃子。

[2138] opt. He would dig here and there. 它掘這裏和那裏。

[2139] opt. To scatter about, sprinkle, spread, mix up; strew. 散播；撒滿。

[2140] opt. To spit out. 噴；吐。

[2141] opt. To discharge urinate. 撒尿。

[2142] adj. Deep. 很深。

[2143] adj. Immense. 廣大的；無邊無際的。

[2144] adj. + na: Not easy. 不容易。

[2145] adv. Eventually. 最後。

[2146] Weariness; tiredness, fatigue. 疲勞。

[2147] Disappointment; upset of mind. 失望。

[2148] adj. Would reap only; sharing in, partaking of. 獲得；分享到。

[2149] Paṭhavī: f. + sama: Similar to the earth. 相像地。

[2150] f. Crimson. 深紅色。

[2151] f. Turmeric. 鬱金色。

[2152] adj. Indigo. 靛色。

[2153] Mañjeṭṭha: adj. Carmine. 洋紅色。

[2154] fut. I shall draw. 劃，繪製。

[2155] Ani + dassana: Invisible. 看不見的；無形的。

[2156] A blazing; set on fire. 熾烈的。

[2157] Tiṇa + ukkā: A fire-brand of dry grass or hay; grass-torch. 草的火炬。

[2158] caus, fut. I shall heat up; to burn, scorch, torment. 使變熱；使發熱。

[2159] Sama + paritāpeti: caus, fut.1p. sg. Burn away; molest, trouble, torture. 燒掉。

[2160] Biḷāra + bhastā: A cat’s kin bag; (a bag of) cat skin. 貓的皮袋。

[2161] pp. Rubbed; kneaded, mixed. 摩擦。

[2162] Su + pari: indecl. Thoroughly; completely, altogether. 十分地；徹底地。

[2163] adj. Soft, flexible, pliable. 柔軟的。

[2164] f. Silky; the silk-cotton tree. 柔和的。

[2165] Chinna: pp. Cut off. + sassara: Rid of rustling; giving out a broken or irregular sound of sarasara. 使擺脫發出沙沙聲的。

[2166] + babbhara: Imitation of a confused rumbling noise; rid of crackling. 使免除爆裂聲。

[2167] nt. Stick; a piece of wood. 柴枝。

[2168] Potsherd. 陶器的破片。

[2169] Rustle. 使沙沙作響。

[2170] Crackle. 爆烈聲。

[2171] Ubhato: adv. Both. + daṇḍaka: A handled. 兩邊把柄。

[2172] A saw. 鋸子。

[2173] Savagely; familiar with, an investigator. 野蠻地；殘忍地。

[2174] nt. Limb by limb, with all limbs. 肢解；分支；一部分。

[2175] opt. To sever, to cut off. 切斷。

[2176] adv. Towards. 向，朝；面對。

[2177] caus, opt. To defile; pollute, spoil, make bad or corrupt. 使弄髒；使損汙；使敗壞；使掠奪。

[2178] Sāsana: nt. Order, message, teaching. + kara: Complying with one’s order and teaching. /

Would not be carrying out my teaching. 它不是我的教導。

[2179] Advice. 勸告，忠告。

[2180] adv. Constantly, repeated. 不變地；時常地。

[2181] Anu: adj. Trivial, subtle. 微細的。

[2182] Thulla: adj. Gross. 粗俗的。

[2183] opt. You could not endure. 難到你們不要忍耐嗎或忍受？

[2184] Gaddha + bādhipubbo: Formerly of the vulture killers; who had been a vulture trainer in a former.

在以前是殺或訓練禿鷹的。

[2185] adj. Obstructions; causing an obstacle, forming an impediment. 閉塞；妨礙；障礙。

[2186] pp. Who engages in them. 誰從事或追隨他們。

[2187] Na + alaṁ: adv. Not able to. 不能。

[2188] Viveceti: imper. To cause separation, to separate, to keep back. / Desiring to detach. 使折卸欲望；使分離欲望。

[2189] pre. Pressed; to cross-question. 使催促；使極力勸說。

[2190] pre. To ask for resons, to question closely. 使詢問；使分析。

[2191] pre. To converse or study together.爲了探究或審問。

[2192] + Na: aor. Do not misrepresent; to accuse, slander, calumniate. 不要誤傳。

[2193] + Na: nt. Do not slander, accusation, calumny. 不要誹謗或中傷。

[2194] The simile of the skeleton. 骸骨的譬喻。

[2195] The piece of meat. 一塊肉的譬喻。

[2196] The grass torch. 草的火炬的譬喻。

[2197] The pit of coals. 煤坑的譬喻。

[2198] The dream. 夢的譬喻。

[2199] The borrowed goods. 借用貨物的譬喻。

[2200] The tree laden with fruit. 結滿果實或充滿憂鬱的譬喻。

[2201] The slaughter-house. 屠殺場的譬喻。

[2202] The sword stake. 劍，刀；火刑柱的譬喻。

[2203] The snake’s head. 蛇頭的譬喻。

[2204] Obstinately, pereveringly. 頑固地，固執地。

[2205] Parāmasati: ger. To insist, hold on to. 堅持；堅決認爲。

[2206] Abhinivisati: ger. To cling to; to adhere, be attached to. 緊握不放。

[2207] pre. Adhered to; to decide, goven over. 黏附，緊黏。

[2208] Na + sakkoti: aor. Unable. 不能。

[2209] pre. We have reported. 我們報告；描述。

[2210] interr.  Whom. 誰。（我對誰說）

[2211] Dug + gahīta: adj. A wrong view; hard to grasp. 邪見。（錯誤的執取）

[2212] pre. Destroy. 毀壞；消滅。

[2213] pre. Stored up. 儲存；積聚。

[2214] Usmā: f. Heat; spark. 沒激勵；沒加熱。

[2215] Tuṇhī: indecl. + bhūta: Silent. 沈默的。

[2216] Maṅku: adj. + bhūta: Dismayed; discontented, troubled, confused. 沮喪，氣餒。

[2217] Patta-kkhandha: With shoulders drooping; leaf-shouldered. 肩膀下垂。

[2218] Adho: adv. Below. + mukha: Head forward, face downward, bent over. 頭低下。

[2219] ppr. Glum; downcast. 陰鬱的。

[2220] adj. Without response; not answering back, bewildered, cowed down. 沒有反應。

[2221] fut. You will be recognition. 你認知或承認。

[2222] adv. Without. 在外面；在沒有（除了或缺少）的情況下。

[2223] pre. Learn. 學會；認識到；獲悉。

[2224] nt. A thread, string; discourses. 講道；談話。（經）

[2225] nt. Stanzas; A certain style of Buddhist literature consisting of mixed prose & verse. 詩的一節。（祗夜）

[2226] m. Expositions; one who is expert in explanation or answer, a grammarian. 詳述；說明。（解答；授記）

[2227] f. A verses, stanze, line of poetry. 詩；韻文。（偈頌）

[2228] nt. One of the angas or categories of the Buddhist Seriptures; exclamations. 感歎。（自說經）

[2229] Iti + vuttaka: nt. Sayings. 格言。（如是說經）

[2230] nt. Birth stories; this is always the story of a previous birth of the Muddha as a wise man of old. 本生故事。（本生經）

[2231] Abbhuta + dhamma: adj. Marvels; mysterious phenomenon, something wonderful, supernormal .

令人驚奇的事物。（未曾稀有）

[2232] nt. Answers to questions. 問答。（教理問答）

[2233] + Na: pre. They do not examine. 沒有檢查或細查。

[2234] nt. Insight, understanding, perception, comprehension. 洞察力；深刻的理解。

[2235] + Na: pre. Not acceptance; to indulge in, to approve of. 不能領受或容納。（喜悅）

[2236] Upārambha: -.5. Reproof; censure. 叱責，申斥；譴責。+ ānisaṁsā: Profit; merit. 利潤；益處。

[2237] Itivāda: 5. Speaking so & so, gossip. 講閒話或聊天。

+ p-pamokkha: 5. For the release; deliverance. 釋放，赦免；發表，判決。

[2238] Na + anubhavati: pre. They do not experience. 不經驗；感受。

[2239] Dug + gahīta: pp. Hard to grasp. 抓牢；握緊。

[2240] Alagadda: A kind of snake. + atthika: adj. A man needing a snake. 需要蛇的人。

[2241] The coils of a snake. 盤繞；卷。

[2242] nt. A tail. 尾巴。

[2243] opt. Grasped. 抓。

[2244] ger. To turn back. 返回。

[2245] f. His arm. 臂。

[2246] opt. To bite. 咬。

[2247] opt. He would come to. 導致。

[2248] Aja: A ram. + pada: Goat-footed; cleft stick. 用劈開的柴。

[2249] f. The neck. 脖子。

[2250] opt. The snake might wrap. 纏繞；盤繞。

[2251] adj. Who are wise. 誰是有智慧的。（有成就）

[2252] Kulla: Similar to a raft. 木筏的譬喻。

[2253] Nittharaṇa: nt. Getting across, ferrying over, traversing. + For the purpose of crossing over. 目的是爲了越過。

[2254] Gahaṇa: nt. Seizure, grasp, hold. + attha: For the purpose of grasping. 而不是爲了抓住。

[2255] In the course of a journey. 在旅程的路途。

[2256] Udaka: nt. + aṇṇava: Water-flood; expanse of water. 大海洋。

[2257] Orima: + tīra: The shore on this side, the near shore. 此岸。

[2258] adj. Dangerous, fearful, suspicious. 可怕的。

[2259] Sap + paṭibhaya: Fear, terror, fright. 危險；不安全。

[2260] adj. Far side; further. 對岸。

[2261] f. A boat, ship; ferry. 渡輪。

[2262] f. Conveying to the other shore. 小船。

[2263] Uttara: adj. + setu: One who is going to cross a bridge.  橋梁。

[2264] Apāra: nt. + apāra: The near bank of a river; the far shoes. 對岸。

[2265] adj. Going or leading to, conducive to. 去到。

[2266] Tiṇa: nt. Grass. + kaṭṭha: nt. Twigs. + sākhā: Branches + palāsa: nt. leaves. 草，細枝，樹枝，和葉子。

[2267] ger. To collect. 收集，採集。

[2268] ger. To bind. 捆好。

[2269] Nissayati: ger. By one’s support, by way of. 支撐，扶持。

[2270] opt. To cross over, to go beyond. 橫越，穿過。

[2271] pp. Got across. 橫越了。

[2272] ger. To hoist, to put on. 吊起，提起。

[2273] ger. To load; to lift up, raise aloft. 裝載。

[2274] opt. Go wherever I want. 去。

[2275] adj. Doing; a man. 人。

[2276] Kicca: nt. + kārin: Should be done; doing one’s duty. 做或工作。

[2277] nt. Land. 在陸地。

[2278] ger. Onto the dry; to raise, cause to rise up on. 把它曬乾。

[2279] ger. Set it adrift; to immerse, to dip in or down. 把它漂浮在。

[2280] adv. Too early; not to be said of. 更何況非法呢！

[2281] Diṭṭhi: f. + ṭṭhāna: A tenet of speculative philosophy; these six standpoints. 六種立場，觀點，看法。

[2282] pre. He regards form thus. 把物質看作或認爲。

[2283] f. View, belief, dogma; seen. 看。（見）

[2284] pp. Heard. 聽。（聞）

[2285] Thought; sensed. 感覺。（覺）

[2286] nt. A mental quality as a constituent of individuality, the bearer of (individual) life; cognized. 識覺或認知。（知）

[2287] pp. Obtained, attained, got, reached; encountered. 遭遇。（獲得）

[2288] pp. Searched, Sought for, desired. 尋找；探索；搜查。（探索）

[2289] pp. Reflected, pondered over, thought out. 沈思；默想。（考慮）

[2290] adj. Having a mind, with such & such a mind; mentally. 用心。

[2291] ger. After death. 死後。

[2292] adv. For ever and ever; as long as eternity. 無窮；永恆。

[2293] Asant & asanto: Not being, not being good; non-existent. 不存在。

[2294] pre. To be excited, to be tormented, to show a longing after, to be worried. + na: Not agitated. 沒有焦慮或激動。

[2295] adv. Externally. 表面上。

[2296] Alas, I had it! Alas, I have it no longer! Alas, may I have it! Alas, I do not get it!

[2297] adv. Internally. 內在地。

[2298] f. Diṭṭhiṭṭhānā: All standpoints. 觀點，看法。+ adhiṭṭhāna: nt. Decision, resolution, self-determination. 決定，判斷。+

pariyuṭṭhāna: nt. Prepossession; obsessions. 妄想，固執。+ ābhinivesa: Adherences, towards. 黏附，依附。+

anusayānaṁ: Underlying tendencies. 潛在的癖性。

[2299] Uprooting, abolishing, removal; the elimination. 排除。

[2300] Sabba + saṅkhāra: All formations. 所有的形成。+ samathāya: For the stilling; calm, quietude of heart. 靜止的。

[2301] Sabba + upadhi: All attachments. 全部的依戀，愛慕。+ paṭinissaggāya: For the relinquishing. 作罷撤回。

[2302] Ucchindati: fut. To break up, destroy. So I shall be annihilated! 我是絕滅或廢止。

[2303] fut. To be lost; to perish, to be destroyed. So I shall perish! 我是消滅或毀壞。

[2304] So I shall be no more! 我不成爲更多。

[2305] Belongings, property, possession. 擁有；財産。

[2306] opt. To embrace, seize, take possession of, hold, take up. You may well acquire. 擁抱，抓住。

[2307] Atta: m. + vāda: Theory of (a persisten); doctrine of self. 執取‘自己’或‘我’教義或學說。

[2308] imper. You may well cling to. 黏著；纏著；緊握不放。

[2309] opt. Would not arouse. 不能喚起或激動。

[2310] imper. You may well take as a support. 拿，奪取或支撐。

[2311] ppr. To be.

[2312] What belongs to my self? 什麽是屬於我自己的或在自己當中什麽是我的？

[2313] Would there be my self? 我的自己。

[2314] adj. Truly. 真實。

[2315] adj. 5. Established; in truth. 確定；證實。

[2316] An + upalabhati: ppp. To be found or got, to be known; to exist. / Are not apprewhended. 沒有擔慮。

[2317] adj. Utterly. 完全。

[2318] adj. Completely. 全然；徹底地。

[2319] Bāla: adj. + Foolish teaching. 笨的教法。

[2320] pre. To detach oneselr; to free oneself of passion, to show lack of interest. 使自己分離；使離開貪。

[2321] Ukkhitta: pp. Taken up, lifted up. + paligha: Having the obstacles; one whose shaft has been lifted.

擡起或解除箭。（障礙物）

[2322] Saṅkiṇṇa: pp. Mixed; impure. + parikha: Having trenches filled; said of one who is free of Saṁsāra;

whose trech has filled in. 填滿溝渠或脫離輪迴。

[2323] Abbūḷha: adj. Drawn out, pulled (of a sting or dart). + esika: nt. A pillar, post. /

Whose pillar has been uprooted. 連根拔起；根絕欲望。

[2324] adj. Unobstructed, free, rich in result; one who has no bar. 沒有約束。

[2325] Panna: pp. Bent down, laid down. + ddhaja: Flag bent or laid down. / Whose banner is lowered. 放下旗幟。

[2326] Panna: pp. + bhāra: One who has put down his burden, one whose load has gone, who is delivered or saved. /

Whose burden is lowered. 放下重擔或負擔。

[2327] adj. Unharnessed, unyoked; who is unfettered. 解開腳鏈；釋放。

[2328] Has cut it off at the root. 砍斷了根。

[2329] Made it like a palm stump. 樹被砍後遺留下的殘肢。

[2330] Done away with it. 不會再生長。

[2331] No longer subject to future arising. 未來不會生長。

[2332] Brings renewed being. 未來再存在的。

[2333] The round of briths. 誕生；輪迴。

[2334] The five lower fetters. 五下分結。

[2335] The conceit ‘I am,’ pride of self, egotism.自滿，自大「我是」。

[2336] Sa + indā: The gods with Indra. Indra. 神。

[2337] Seeking; searching, investigation. 尋找，探索；搜查。

[2338] pre. + Na: They do not find. 找到；發現。

[2339] adj. Attached to, supported by, living by means of, relying on. 支撐；維持。

[2340] Anuvijjati: fpp. Not to be known, unfathomable, unknowable. / Is untraceable here and now. 難追蹤的；難以描繪的。

[2341] Baselessly. 無理由的。

[2342] adj. Empty, vainly, deserted. 無益地；自誇地。

[2343]  A nihilist. 虛無主義者。

[2344] Breaking up, disintegration, perishing (of the soul); the annihilation. 絕滅；廢止。

[2345] The destruction, ruin, loss. 破壞；消滅。

[2346] The extermination; cessation of life, annihilation. 撲滅；根絕。

[2347] pre. He teaches. 教。

[2348] pre. If others abuse. 辱駡；譭謗。

[2349] pre. Revile. 辱駡。

[2350] pre. Scold. 責駡。

[2351] pre. Harass. 攻擊。

[2352] Hurtfulness, anger, ill-will, hatred, malice. 傷害的，把它視爲那種感覺。

[2353] Discontent, dissatisfaction, dejection, sulkiness. 煩惱。

[2354]  An + abhiraddhi: f. Displeasure, dislike, discontent. 心的頹喪或憂鬱。

[2355] Joy, pleasure, bliss, delight. 不會高興。

[2356] Ubbilāvita + atta: Rejoicing, exultancy, elation of mind. 振奮。

[2357] Fully understood. 完全地理解。

[2358] pre. They perform such. 執行；履行。

[2359] 2p. Is not yours. 不是你們的。

[2360] opt. If people carried off. 運送；搬運。

[2361] opt. Burned. 燃燒；燒毀。

[2362] 1p. Our. 我們的。

[2363] adj. Clear, manifest, open, evident. 清澈的，透明的。

[2364] pp. Uncovered, open. 公開的；不隱晦。

[2365] pp. Explained, manifested, made known; evident. 明顯的；明白的。

[2366] Chinna + pilotika: pp. With torn rags, or without rags; free of patchwork. 切斷補綴品。

[2367] + anusārin: Of righteous living; dhamma-followers. 法行人。

[2368] Saddhā: f. + Walking according to faith; faith-followers. 信行人。

[2369] + matta: adj. By measure. / Who have sufficient faith in me. 在我的教法當中有充分的或有足夠的信。

[2370] Pema: nt. Love, affection. / Sufficient love for me. 有充分的或有足夠的熱愛。

[2371] Sagga: Heaven, the next world. + parāyana: nt. Going through to, ending in, aiming at, given to, attached to,

having one’s end or goal in. / Headed for heaven. 趣向天堂。

[2372] Andha: adj. Dark, dull, blinding. / In the Blind Men’s Grove. 在盲人的果園。

[2373] f. A certain deity. 某位神。

[2374] adj. Gone forward, gone out, gone beyond. + rattiyā: At the waning of the night; most pleasant or approached.

在最舒適的或即將達到。

[2375] Beautiful appearance. 漂亮的出現或景象。

[2376] Kevala: adj. Only, alone; whole, complete. + kappa: A whole; almost the whole. 幾乎全部的。

[2377] caus, ger. To make radiant or resplendent, to illumine, to fill with light or splendour. 照亮；興奮。

[2378] m./ nt. The ant-hill. 蟻丘。

[2379] pre. To fumigate, make fragrant, perfume. / Fumes by night. 晚上冒煙。

[2380] pre. To burn (forth), blaze up, gp into flame. / Flames by day. 白天燃燒。

[2381] Abhikkhaṇati: imper.2p. Digging up of the ground; delve. 探究；發掘。

[2382] Thou wise one. 聰明的你。

[2383] nt. The knife. 刀或武器。

[2384] ger. Saw. 看到。

[2385] f. A bar, bolt, barrier. 閂，橫杠。

[2386] Ukkhipati: imper.2p. To hold up, to take up; throw out. 扔掉；趕走。

[2387] adj. Like blowing or swelling up, of blown-up appearance; a toad. 蟾蜍。

[2388] Dvi + idhā: In two parts. + patha: Path.  / A fork. 叉；岔路。

[2389] A sieve; a hollow vessel, a bowl, cask. 篩子；粗籃。

[2390] A tortoise. 龜。

[2391] Asi: A sword, a large knife. + sūnā: f. A slaughter-house. 屠殺場。/ = An axe and block. 斧和積木。

[2392] Maṁsa: nt. + pesi: A piece of meat or flesh. 一塊肉。

[2393] A serpent. 蛇或籠。

[2394] imper. Leave. 離開。

[2395] pre. Harm. 損害，傷害。

[2396] Namo & nama: nt. Homage, veneration; honour. 禮遇；尊敬。

[2397] Mode of asking, inquiry, investigation, question; this riddle. 謎語；難題。

[2398] opt. Might satisfy. 使到滿意；使消除疑慮。

[2399] ger. One who has learned it from them. 有學問的；精通的。

[2400] aor. To disappear. / Who thereupon vanished at once. 隨即突然不見或消失。

[2401] Cātur +mmahābhūtika: Consisting of the 4 great elements (of kāya). / Material form, consisting of the four great elements.

由四大種所組成。

[2402] nt. A symbol. 象徵；標誌。

[2403] Māta + pettika: adj. Maternal & paternal. + sambhava: Origin, birth, production. / Procreated by a mother and father.

由父母所生。

[2404] Odana: m./ nt. + kummāsa + upacaya: A heap of boiled rice and sour milk, of he body; built up out of boiled rice and

porridge. 由飯和粥所累集。

[2405] A + nicca: adj. Unstable. + ucchādana: nt. Anointing the body with perfumes shampooing. + parimaddana: nt. Rubbing,

kneading, shampooing. + bhedana: nt. Breaking (open). + viddhaṁsana: adj. Destroying. / = Subject to impermanence, to

being worn and rubbed away, to dissolution and disintegration. 是無常，毀壞，磨損，分散，毀滅的特性。

[2406] indecl. Beginning with; referring to. 把它歸因於或開始。

[2407] pre. to think, to reflect, ponder over. 不斷的思惟。

[2408] caus, pre. To think over (to make one’s mind wander over), to meditate, ponders. 不斷的沈思；默想。

[2409] caus, pre. To undertake, engage in. 試圖；進行；從事。

[2410] Sekha & sekkha: Belonging to training, in want of training, imperfect; higher training. 有學習者。

[2411] The arousing of energy. 使奮發，精進。

[2412] Nt. An obstacle, hindrance. / The five hindrances. 五種阻礙物。

[2413] Jāti: f. Birth. + bhūmaka, bhūmiya: Natural ground; native land. 出生地，家鄉。

[2414] m./ nt. The rains. 雨季。

[2415] pp. + vassa: Had spent rainy season. 度過。

[2416] pp. Honoure, esteemed. 被尊重；尊敬。

[2417] ar. The doer. 行爲者；實行家。

[2418] pp. Pleased, happy; content. 使滿足。

[2419] pp. Separated, detached, secluded, singled. 閑靜；隔離。

[2420] A + saṁsaṭṭha: pp. Not given to society; aloof from society. 離開社交。

[2421] adj. Giving or taking advise. 勸告，忠告；訓誡。

[2422] adj. Clever in instruction, able to instruct; informs. 通知，告知；教授者。

[2423] Instructing; urges. 催促，激勵；開示者。

[2424] Instructing, arousing; rouses. 使覺醒；勸導。

[2425] adj. Instigating, inciting, gladdening; encourages. 鼓勵，激發。

[2426] adj. Gladdening. 喜悅。

[2427] dem. Point by point. 指出，指明。

[2428] pre. To be much pleased at, to show great appreciation.

[2429] Kadā + cid: adv. Perhaps, may be. 大概，或許。

[2430] Karahi + cid: adv. At some time or other, at times; sometime. 改天；曾經。

[2431] Ko + ci: adv. Whoever; Other. 另一個人。

[2432] ger. To smooth, to fold up; set out.

[2433] aor. Instructed. 指示；教授。

[2434] aor. To cause to take, to incite, rouse; urged. 推進；驅策。

[2435] aor. To excite, gladden, to fill with enthusiasm; roused. 使覺醒。

[2436] aor. To be glad; encouraged. 鼓勵，激發。

[2437] adv. Often; repeatedly. 時常；重複地。??

[2438] Kitteti: ppr. To praise; to extol. 被讚美；表揚。

[2439] Tarati: ppr. + rūpa: adj. Quickly, hurriedly. 迅速地；即刻。

[2440] nt. A mat to sit on. 草席。

[2441] f. 5. Right on one’s heels, very closely; close behind. 背後。

[2442] aor. To followed. 跟隨；沿著。

[2443] Sīsa + anulokin: adj. Looking (up) at, seeing. / Keeping his head in sight. 保持看到頭的距離。

[2444] 1p. Our. 我們的。

[2445] Vasati: ppp. To live, dwell, stay; to spend time; under. 依止或從屬。

[2446] Kaṅkhā: f. + vitaraṇa: Overcoming of doubt; by overcoming doubt. 克服懷疑。

[2447] Without clinging. 沒有執取。

[2448] cond or opt. To make known, declare, point out, appoint, assign, recognize, define; described. 描寫；形容；敍述。

[2449] ppr. To live, dwell (at); at living. 住在。

[2450] adv. Some. 一些。

[2451] adj. Urgent, pressing. 緊急的，急迫的。

[2452] adj. That ought to be, must or should be done, to be done, to be made; business. 生意。

[2453] opt. To settle. 使安排；料理。

[2454] Ratha: + vinātin: Led by a chariot, a chariot-drive. / Seven relay chariots. 七輛戰車。

[2455] opt. Were kept ready. 準備。

[2456] ger. Leaving. 離開。

[2457] Anta: 7. At the end of. + pura: nt. A town, fortress, city. + dvāra: nt. An outer door, a gate, entrance. /

Through the inner palace door. 通過皇宮內門。

[2458] opt. Would mount. 登上；騎上。

[2459] opt. Would arrive. 到達。

[2460] opt. Would dismount. 下來；下馬。

[2461] His friends and acquaintances. 朋友們和相識者。

[2462] His kinsmen and relatives. 親戚；同族者。

[2463] f. Worship, homage; the opportunity to see and honour. 給於機會看和尊敬。

[2464] Cela: nt. + aṇḍaka: A loincloth; a cushion. 墊子；坐墊。

[2465] f. The head; top. 頭頂；前端。

[2466] Satthar: A teacher. + kappa: adj. Anything made with a definite object in view; to approach. 接近或靠近老師。

[2467] opt. We should not have said so much. 我們不敢說太多話。

[2468] adj. A deer-feeder or trapper. 設陷阱的人。

[2469] Food thrown (for feeding), fodder, bait. 引誘物；誘餌。

[2470] pre. To heap up, sow, throw (food). + na: Does not lay down. 不放下或進入。

[2471] Miga: A deer. + jāta: A deer herd. 鹿群。

[2472] pp. Sown, throw (of food), offered, given.

[2473] imper. Enjoy. 享受或維持。

[2474] Anupakhajjati: ger. Having encroached or intruded. 侵害或闖入。

[2475] pp. Fainted, swooning, in a faint; to become unconscious or infatuated. 暈倒或失去知覺。

[2476] + matta: pp. Intoxicated, sensual excess, in formula. 使中毒。

[2477] fut. They will become. 他們將成爲。

[2478] Carelessness, negligence, indolence, remissness. 疏忽，粗心。

[2479] fut. I can do with them as I like on account of this bait. 我想怎樣作都可以。

[2480] Iddhi + anubhāva: Power and control. 被控制和操縱。

[2481] Sañcinteti: aor. To think, find out, plan, devise means; reckoned. 評估。

[2482] opt. To abstain from. 使放棄。

[2483] pp. 5. Abstaining from, shrinking from; shun. 躲開；避開。

[2484] The hot season; of summer. 夏天。

[2485] Tiṇa: nt. Grass. + udaka: nt. Water. + saṅkhaya: Destruction, consumption, loss, end; used up. 用完；耗盡。

[2486] Adhimatta: adj. Extreme, exceeding, extraordinary. + ?? To extreme emaciation. 極度的瘦弱或消瘦。

[2487] aor. To decrease, fall away from, lack; lost. 喪失，丟失。

[2488] Upanissayati: ger. To depend or rely on; basis; support. 準則；支撐。

[2489] m. Abode; haunt. 住所摟息地方。

[2490] opt. To make. 做；建造。

[2491] + Parisā: f. People, group, collection.

[2492] adj. Crafty, treacherous, fraudulent; cunning. 狡猾的；精巧的。

[2493] Very deceitful, false all through; crafty. 靈巧的；能幹的。

[2494] mant. adj. Possessing psychic powers; Wizards. 巫術的。

[2495] Para: adj. + jana: A stranger, enemy, demon; sorcerers. 巫師。

[2496] Mahant: pl.3. A wide area. 更大的。

[2497] Daṇḍa: + vākara: A net on a stick, as a snare; with wicker hurdles. 用竹籬笆。

[2498] adj. In all places, all round over. 所有的地區。

[2499] pre. To surround, stand by, attend on. 全部圍繞。

[2500] Seizing, seizure, grip; hide. 躲藏。

[2501] A + gati: f. Not going.

[2502] fut. To strike, beat, knock against, touch. 攻擊；冒犯。

[2503] pp. To offend, mock, object to; scared. 被驚嚇或恐懼。

[2504] Others. 其他。

[2505] opt. To look on indifferently to be indifferent, to neglect. 不關心；疏忽。

[2506] f. Instructive, making clear (of speech); to convey. 傳播；傳達。

[2507] Loka: āmisa: Worldly gain, bait of the flesh; the material things of the world. 世間的利益或世間的財富。

[2508] Sāka: nt. Vegetable. + bhakkha: adj. Eating, feeding on. / They were eaters of greens. 他們吃綠色的蔬菜。

[2509] Sāmāka: A kind of  millet. 玉蜀黍類。

[2510] Nīvāra: Raw rice, paddy; wild rice. 野生的米。

[2511] Daddula: Kind of rice; hide-parings. 削下來的樹皮。

[2512] Haṭa: A kind of water-plant; moss. 苦蘚。

[2513] Kaṇa: The fine red powder between the husk and the grain of rice; rice-bran. 米糠。

[2514] âcāma: The scum or foam of boiling rice. 煮過的飯。

[2515] Piññāka: nt. Ground sesamum, flour of oil-seeds. 芝麻粉。

[2516] Tiṇa: Grass. / Go + maya: m./ nt. Cowdung. 牛糞。

[2517] Pavatta: adj. Happening, going on, procedure. + Phala: Ready or natural, wild fruit (gained without exertion of picking).

+ bhojin: adj. Feeding on, enjoying. / They fed on fallen fruits. 吃樹下掉的水果。

[2518] The world is eternal. 世界是永久的和不永久的。

[2519] The world is finite. 世界是有邊的和無邊的。

[2520] The soul and the body are the same. 靈魂和身體是同一的。

[2521] The soul is one thing and the body another. 靈魂是一個和身體又是令一個東西。

[2522] After death a Tathāgata exists. 如來死後是存在的。

[2523] After death a Tathāgata both exists and does not exist. 如來死後是不存在。

[2524] After death a Tathāgata neither exists nor does not exist. 如來死後是存在和不存在。

[2525] 如來死後是不存在或不是不存在嗎。

[2526] Andha: adj. Blind. + karoti: aor. To have blindfolded. 遮眼或遮著眼的。

[2527] ger. To strike, punish; kill, slaughter, slay; by depriving. 使剝奪或使喪失。

[2528] To have become invisible. 使看不見了。

[2529] The cessation of perception and feeling. 想和受都停止。

[2530] pp. Crossed beyond. 渡過；越過。

[2531] f. Clinging to, adhering, attachment, sinful bent, lust, desire. 依戀；愛慕。

[2532] Cira: adj. Lasting long. 長久的。/ + suta: pp. Heard. 聽。/ = 長久的聽。

[2533] By us or for us. 被我們或給我們。

[2534] adj.5. Face to face, before from before. 面對面，在…前面。

[2535] nt. Hearing; the ear. 聽覺；傾聽。

[2536] Hermitage. 隱士居處或僻靜的住處。

[2537] Pacchābhattam: adv. After meal. 在膳食之後。/ =

Returning from the alms-round after dinner or returend from his alms-round. 從它托缽的方向返回。

[2538] A lofty platform, a building on high foundations, a terrace, palace; castle. 宅邸；宮殿；城堡。

[2539] For the day’s abiding. 爲了一天的生活。

[2540] nt. Solitude, seclusion. 單獨，隔離。（從靜坐）

[2541] pp. Rise. 起立。

[2542] nt. The body. 身體。

[2543] infi. To sprinkle all over, to bathe. 洗澡。

[2544] ger. Came out. 出來。

[2545] Pubbāpeti: ppr. Drying again. 把…弄幹。

[2546] adv. Nearby. 在附近。

[2547] adj. Agreeable. 令人愉快的。

[2548] adj. Pleasing, pleasant, lovely, amiable; delightful, comfortable. 可愛的。

[2549] pp. To sitting. 坐著的。

[2550] Bahi: adv. Outside. / + Dvāra + koṭṭhake: Outside the gate or door. 門外。

[2551] Kathā: f. Talk, talking, conversation. / + Pariyosāna: nt. End, finish, conclusion; discussion to end. 討論結束。

[2552] ppr. To wait for. 等待。

[2553] ger. To ahem, to cough, to clear one’s throat. 咳出，明確的嗓音。

[2554] f. A bolt, a cross-bar. 門閂，閂。

[2555] aor. To knock. 敲擊。

[2556] aor. To open. 打開。

[2557] ger. Having sat down. 坐之後。

[2558] adv. Now, at present. 現在，出席。

[2559] pp. Left unfinished. 未完成就暫停。

[2560] ger. Beginning with; referring to ; about. 開始；引用；關於。

[2561] pp. Arrival. 抵達。

[2562] adv. Fit, proper, befitting, suitable. 適宜，完全地，適當的，相配的。

[2563] f.5. Faith; devotion. 信心；熱愛。

[2564] pp. To assemble; to come together. 集合；一起。

[2565] f. Search; quest. 搜尋；尋找。

[2566] By himself or from himself. 被或從他自己。

[2567] ppr. Being, existing. 助動詞。

[2568] pre. To seek for, look, search, desire.

[2569] opt. May be said. 說。

[2570] Putta: A son. / + Bhariyā: f. A wife. / Wife and children. 妻子和孩子。

[2571] Dāsa: A slave. / + Dāsī: f. A female servant.

[2572] Aja: A hegoat, a ram. / + Eḷaka: Sheep. / Goats and sheep. 山羊和羊。

[2573] Kukkuṭa: A cock. / + Sūkarā: A hog, pig. / Fowls and pigs. 家禽和豬。

[2574] Hatthin: An elephants. / + Gava: A bull, cow. / + Assa: A horse. / + Vaḷavā: f. A mare, a common horse. 母驢。

[2575] Jāta + rūpa: Silver and gold. 銀和黃金。

[2576] Upadhi: pl. Clinging to rebirth (as impeding spiritual progress), attachment. 再生的基礎，愛慕。（依戀或留戀）

[2577] pp. Tied , bound, fettered; enslaved, bound to, greedy for, intoxicated with. 被束縛，加腳鐐，縛牢。

[2578] pp. Distraught, infatuated. 被入迷。

[2579] Attached to, cling to, utterly committed. 使附屬，依附，絕對委託。

[2580] m. Grief; sorrow. 傷心；悲傷。

[2581] m. Passion; lust; depravity; impurity; defilement. 激情；貪欲；墮落；雜質；汙穢。

[2582] The ignoble. 卑賤或低賤。

[2583] m. Disadvantage; danger. 缺點；危險。

[2584] Supreme security from bondage. 從束縛中解脫達到最安全。

[2585] The noble. 貴族或聖人。

[2586] indecl. Even just. 實際上。（實行）

[2587] Bodhi: f. Knowledge, enlightenment, the knowledge possessed by a Buddha. / + satta: A bodhi-being; bodhisattva. 菩薩。

[2588] aor. He sought. 他探索。

[2589] Yaṁ + nū + na + ahaṁ: Now then let me (do this or that); then I considered thus. 那時我如此地細想。

[2590] In future time. 在未來時。（過了不久）

[2591] adj. A young boy, youth, lad. 男孩。

[2592] Susu: A boy, youngster. / + kāḷa: Very black; black-haired. 黑色的頭髮。

[2593] Bhadda & bhadra: adj. Auspicious, lucky, high, lofty, august, of good omen. 威嚴的；吉兆的；幸運的；好的。

[2594] nt. Youth. 青春時代。

[2595] pp. Endowed with. 天生具有。

[2596] Paṭhama: adj. The first. / nt. Age, especially young age, prime, youth. 年齡。（最狀年齡）

[2597] A + kāmaka: adj. Unwilling; undesirous. 不願意的；勉強的。

[2598] Assu: nt. A tear. / + mukha: adj. With tearful face.

[2599] Rudati & rodati: ppr. To cry, lament, weep, wail. / Wept with tearful faces. 由於哭泣眼涙流滿臉。

[2600] Kesa: The hair of the head. / + massu: Hair and beard. 頭髮和鬍鬚。

[2601] Ohāreti: caus, ger. To cut down, shaved off. 剃。

[2602] Kāsāya & kāsāva: adj. The yellow robes of the Buddhist mendicant. / + Vattha: adj. With yellow robes. 黃色。

[2603] ger. To cover, to clothe, to put on. 把…放上去。= 穿上黃色袈裟。

[2604] Agāra: nt. House or hut. / + Anagāra: Homelessness or the state of a homeless wanderer(mendicant).

[2605] aor. To make go forth (into the homeless state); to become a monk; to leave household. 成爲僧侶；離家；出家。/

= To shave off hair & beard, put on the yellow robes, and wander forth out of the home into the homeless state.

[2606] in, adj. Seeking, looking for, striving after. 探索，尋找。

[2607] Santi: f. Tranquillity, peace. / + vara: adj. Excellent, splendid, best, noble. / + pada: The place of tranquility. 寧靜的處境。

[2608] adj. Such; of such quality. 如此的；這樣的品質。

[2609] adj. All be your own; one’s own. 自己的。

[2610] adv. Self, by oneself. 被自己。

[2611] aor. To learn (by heart), to gain mastership over, to learn thoroughly. 徹底的學習，精通。

[2612] adj. Just so much, just so long. 到什麽程度。

[2613] Oṭṭha: The lip. / + Pahata: pp. Killed, overcome. / + matta: adj. Like, just as, what is called. /

The lip-reciting. 口頭上的背誦。

[2614] Lapita: pp. Talked, uttered, muttered. / + Lāpana: nt. Muttering, utterance, speech. 說，講話，小孩般說話。

[2615] Thera: adj. Senior; solid, hard, firm, strenuous, powerful. / + vāda: The doctrine of the Theras.

堅硬的，硬的，嚴格的，艱苦的，有力的。/ = 長老的話。

[2616] pron. Others. 別人們。

[2617] adv. Only; alone. 獨自地。

[2618] adv. Certainly. 確定地。

[2619] adv. How far, in what respect. 到什麽程度。

[2620] The base of nothingness. 無所有處。

[2621] ind. Not only. 不只是。

[2622] f. Realization, experiencing. 領悟。

[2623] opt. To strive, exert. 努力。

[2624] A crowd, a multitude, a great many; gang. 群；群衆。

[2625] pre. To take care of, to attend to, shelter, protect, keep up, preserve, look after. 看管，照顧。

[2626] Ante: pref. Near, inside, within. / + Vāsika: Lodges or lives with his master or teacher; one who lives with his master;

an attendant; a pupil. 內人；隨從；學生。

[2627] adj. Same, equal, similar. 相同的，平等的，類似的。

[2628] adj. Lofty; noble; eminent. 崇高的；高貴的；顯赫的。

[2629] ger. Dissatisfied. 使感覺不滿。

[2630] ger. To pierce, transfix; to be disheartened or disgusted. 使…氣餒或厭惡。

[2631] adj. Delightful, pleasing, charming, pleasant, beautiful. 可愛的；迷人的。

[2632] Bhūmi: f. + bhāga: Division of the earth, district.

[2633] adj. Pleasing, pleasant, lovely, amiable; comfortable.

[2634] Vana: nt. + saṇ­ḍa: Jungle-thicket, dense jungle; a grove. 小樹林。

[2635] ppr. To flow. 川流不息。

[2636] adj. White; pure. 純潔的；純淨的。

[2637] Su + patittha: adj. With beautiful ford or bank. 美麗的淺灘。

[2638] adj. 5. All, entire; everywhere.

[2639] m. A village where a monk obtains his food. 適合修行人托缽。

[2640] ind. Enough! have done with. 足夠！

[2641] Padhāna: nt. Exertion, energetic effort, striving, concentration of mind. 努力；成就；奮鬥。 +

atthika: adj. Desirous of; seeking for. 想要的；探求者。

[2642] pp. To attain; to obtain. 達到；獲得。

[2643] Me + ayaṁ: pron. With me, this. 被我，這。

[2644] adj. Deep; profound. 深的；淵博的。

[2645] Du + ddasa: Difficult to seen or understand. 困難的理解或瞭解。

[2646] Dur + anubodha: adj. Hard to understand, difficult to know.

[2647] Santa: pp. Calmed, tranquil, peaceful, pure. / Paṇīta: adj. Excellent; delicious. 傑出的；美味的。

[2648] MA: atakkāvacaro ti: Takkena avacaritabbo ogāhitabbo na hoti, ñāṇeva avacaritabbo.

[2649] adj. Clever; skilful, accomplished. 精明的；巧妙的；完成的。（不是用推理的）

[2650] âlaya: m./ nt. Hanging on; attachment, desire, clinging, lust. / + rāma: Devoted to the things to which it clings.

投入的事物，那一個它就粘緊。（執取愛慕）

[2651] f. Progeny, offspring, generation, beings, men, world (of men), mankind.

[2652] pp. Delighting in, intent on, devoted to. 使高興；深愛的。

[2653] pp. Delighting in, delighted.  感到高興（或愉快、快樂）。

[2654] m. Calm; quietude of heart; settlement of legal questions. 平靜；停止。

[2655] Upadhi: m. Substratum of rebirth; attachment. 愛慕。/ + paṭinissagga: m. Giving up; rejection; forsaking. 拋棄；放棄。

[2656] opt. To know; to understand.  知道；領會。

[2657] f. Vexation, annoyance, injury. 煩惱，打擾，傷害。

[2658] indecl. So much so. 甚至於。

[2659] An + acchariya: adj. Not wonderful; non-marvellous. 不極好的；無令人驚異的。

[2660] aor. To come into one’s mind, to be evident, to occur to one.  顯然，發生。

[2661] adj. That which ought be done, that which is to be performed. / nt.

Duty, obligation, service, attention; ceremony, performance. 應做的。（很辛苦）

[2662] infi. To be visible; to become known. 看得見；說法。

[2663] pp. Afflicted with, overcome by; gone on to. 使苦惱，使戰勝，使離去。

[2664] Paṭisotagāmin: Going against the stream, toiling, doing hard work. 逆流而上。

[2665] m. A very small particle. 極小量。

[2666] pre. To see; discern. 看見；辨別。

[2667] pp. Covered, veiled. 覆蓋，遮蔽。

[2668] pp. To think over, to discriminate, reflect, consider. 仔細考慮，深思，思考。

[2669] f. Inaction, reluctance, carelessness, indifference. 不活動，不情願。

[2670] pre. To bend; to bow down. 使彎曲；彎下。

[2671] Parivitakka: Reflection, meditation, thought, consideration, reasoning.  反射比，推論。 +

âjānāti: ger. To understand, learn about, know. 理解，獲悉，知道。

[2672] pre. Overcoming death, to perish, to be lost or destroyed, to disappear, come to an end. 毀滅。

[2673] indecl. Oh!, I say!（表示驚訝、恐怖、讚歎）哦！

[2674] pre. To be lost, perish, to be destroyed. 使失去，頹喪，破壞。

[2675] opt. To stretch out. 伸展出。

[2676] ger. To arrange the upper robe over one shoulder (the left). 偏袒右邊。

[2677] ger. To cause to bend, to hold out towards, offer respectfully. 使屈服，對於伸出，奉獻表示尊敬。

[2678] Appa + rajakkha: Having little or no obtuseness; little dust. 少塵垢。

[2679] As + savanata: ppr. Not hearing. 沒聽。

[2680] pre. To dwindle; to waste away. 衰落；損耗。

[2681] There will be those who know or understand the Dhamma. 明白法的人。

[2682] adj. Unclean. 不潔淨的。

[2683] Saha: With. 和。+ malla: nt. Anything impurity; stain; rust; dirt; dung. 雜質；污染；衰退；糞。= 擁有污垢

[2684] pp. Thought out, invented, devised. 慎重考慮後産生的，發明，設計。

[2685] opt. To open. 打開。

[2686] adj. Clean; spotless; unstained. 乾淨的；無髒汙的；無汙點的。

[2687] m. A rock; stone. 岩石；石頭。

[2688] f. On a mountain peak. 山頂。

[2689] adv. All around; everywhere. 全部在周圍；到處。

[2690] ger. To ascend; to mount; to climb. 攀登；爬上；爬升。

[2691] pp. Effected by, fallen into. 被引起，墮落。

[2692] adj. Gone away, freed of, rid off, deprived of; without. 擺脫，沒有。

[2693] imper. To look at, to cosider, to see; to look down upon. 看，看下。

[2694] pp. Overpowered by. 被擊敗。

[2695] imper. To stand up; to arise.  豎立；站立。

[2696] Vijita: pp. + saṅgāma: By whom the battle has been win, victorious; conqueror in the battle. 戰鬥的勝利者。

[2697] Sattha: + vāha: A caravan leader, a merchant.

[2698] adj. Free of debt, debtless. 使自由的罪過，沒債。

[2699] imper. To go or move about in, to walk, to wander. 傳開；遊蕩。

[2700] f. Request, entreaty; invitation. 請求，邀請。

[2701] f. Compassionateness.

[2702] aor. To examine, study, scrutinize.

[2703] Having dust or defilement. 少塵埃或汙穢。

[2704] Tikkha: adj. Sharp, clever, acute, quick (only fig. of the mind). 敏銳的，尖銳的。

[2705] Mudu: adj. Weak, slow minded, of dull senses. 遲鈍的，虛弱的。

[2706] Being of good quality or disposition. 優良的品質。

[2707] Du + ākāra: Bad quality. 壞的品質。

[2708] Su + viññāpaya: Accessible to instruction; docile. / Du+ Indocile. 易教導的。

[2709] Api + ekacca: adj. pl. Some, a few.

[2710] Vajja: nt. That which should be avoided, a fault. / Dassāvina: One who see; only in cpds. 觀看；唯一的看到恐俱。

[2711] f. A lotus pond. 蓮花池塘。

[2712] f. The (blue or red) lotus plant. 蓮花。

[2713] nt. The white lotuses. 池或池塘白色的蓮花。

[2714] pp. Grown up; brought up. 生長；培養。

[2715] An + uggata: pp. Not come out, not risen. 不露出，沒升起。

[2716] Anto: indecl. + nimugga: Altogether immersed. 完全地沈浸。+ Posin: adj. Thiriving on, nourished by. 被滋養。

[2717] adv. At the water’s edge. 在水邊緣。

[2718] Acc > ati: + uggacchati: ger. To rise, get up out of. 浮上水面。

[2719] An + upalitta: pp.Free from taint, undefiled. 不被弄髒；不汙損；不污染。

[2720] imper. To let loose, give out, emit. 讓釋放， 發出，散發。

[2721] adj. Beliving, faithful; to show faith, to give forth faith. 顯示信任，給往前信任。

[2722] Vihiṁsa + saññī: Thinking that it would be troublesome, thinking of useless fatigue, thinking that it would be tiring.

思考那引起疲勞的或惱害想。

[2723] adj. Learned, full of knowledge, clever, well-acquainted, familiar; fine, subtle, abstruse. 精細，敏銳的, 深奧的。

[2724] adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, lofty, excellent; heaped up, plentiful, abundant.

[2725] Human being, man.

[2726] Kata: pp. Done, worked, made. + avakāsa & okāsa: Appearance. / Put into appearance. 製造或創造的機會。

[2727] adj. Experienced, learned. 富有經驗的，有學問的。

[2728] adj. Intelligent, wise. 聰明的，博學的。

[2729] Satta: num. + āha: nt. Seven days, a week of 7 days. + pp. Dided seven days ago. 七天前死了。

[2730] Mahā + jāni: f. A great loss. 大的損失。

[2731] Abhidosa: + pp. The evening before, last night. 昨晚。

[2732] Pahitatta: pp. Of resolute well, intent, energetic. 剛毅的，專心的，積極的。

[2733] aor. To stand near or at hand, to wait on, attend on, serve, minister, to care for, look after. 服侍或照顧。

[2734] adj. (quite) purified, clear; happy, pure; bright, sinless. 非常清晰；純淨的；明亮的。

[2735] Chavi: f. + vaṇṇa: Colour of the skin; the complexion. 皮膚的外貌；膚色。

[2736] adj. Very clear; puret, cleansed. 非常清晰；純淨的。

[2737] indecl. Pointing to, tending towards, towards; with reference to ; on account of; under whom. 參照；解釋；從屬的誰。

[2738] caus, pre. To give one’s consent; to find pleasing, to find delightin, to be attached to, to approve of. 授予；願意；聲稱。

[2739] Sabba + abhibhū: Conquering all; transcended all. 超越全部。

[2740] + vidū: All wise; a knower all. 知道全部。

[2741] An + upalitta: pp. Free from taint, Unsmear; undefile; non-taint. 未弄髒；未汙損；不污染。

[2742] + ñjaha: Abandoning everything.

[2743] adj. Similar, kike, equal. 相似的。

[2744] Vindati: pre. To know, to find; to exist. 存在；創立。

[2745] A preson equal to another, compeer; match, rival. 對手；地位相等的人；與…競爭。

[2746] Sīta: adj. + bhūta: Tranquilized; quenched. 熄滅。

[2747] adj. To resolve, roll, move; extinguished. 使消亡。

[2748] infi. To send forth; to inaugurate the reign of righteousness.

[2749] nt. The city. 城市。

[2750] Andha: adj. + bhūta: Mentally blind; not knowing, ignorant. 心理上蒙蔽；無知識的。

[2751] âhanati: fut. To beat, strike, press against, touch. 我將打擊。

[2752] Amata + dundubhi: m./ f. A kettle-drum, the noise of a drum, a heavy thud, thunder. / The drum of Nibbāna. 鼓。

[2753] An + anta: adj. no end, endless; limitless; infinite. 無盡的；無限的；無窮的。

[2754] m. The conqueror; the victor. 征服者；勝利者。

[2755] adj. One like me. 相似的我。

[2756] indecl. Truly. 真實地。

[2757] nt. Victory. 勝利。

[2758] Bhavati:opt. May it be so.

[2759] ger. Shaking. 搖動。

[2760] A side track, a wrong way, devious way. 小徑。

[2761] aor. To settle; to adjust; to establish. 使討論；使調整；使制定。

[2762] adj. Living in abundance, swaggering, luxurious, spendthrift. 生活在豐富，時髦的，奢侈的，揮霍無度的。

[2763] + Vibbhanta: pp. Roaming, straying; strayed, confused (padhānaº giving up exertion).

漫遊，彷徨；困惑的。(給予努力) = 放棄修行。

[2764] adj. Gone away to, fallen back to. 墮落的。

[2765] nt. Luxurious living, swaggering, puffed up frame of mind. 豪華的生活，大搖大擺。

[2766] fpp. To cause some one to salute, to make welcome.

[2767] fpp. To rise, reappear, to rise from one’s seat as a token of respect. 不用從坐位站起來迎接。

[2768] fpp. To receive, accept, take (up).

[2769] f. Agreement, contract, pact. 協定，契約。

[2770] Water for washing the feet. 洗腳的水。

[2771] pre. To address. 稱呼。

[2772] imper. + sotaṁ: To apply; to listen.

[2773] pre. To advise, admonish, instruct in or give advice upon.

[2774] pp. Instructed, admonish, advise; ordered, commanded. 勸告，訓誡。

[2775] ppr. To enter upon (a path), to go along, follow out (a way or plan), to go by. 進入正道。

[2776] f. Movement, posture, deportment. 動作，姿勢，行爲。

[2777] f. A commentary. 注釋或執行。

[2778] -.Specific idea (in meditation), attainment. 達到。

[2779] pre.2p. pl. To know. 知道。

[2780] Vabbhācitaṁ: Thus speken. 說。

[2781] Sakkoti: aor. I was able. 我能夠。

[2782] infi. To remonstrate with, gain over, convince. 說服。

[2783] indecl. Even just. 實際上。

[2784] pre. To give advice, to admonish, exhort, instruct.

[2785] ppr. Taught. 教導。

[2786] ppr. Instructed. 教育。

[2787] The five strands of sensual pleasures. 肉欲的快樂。五欲

[2788] adj. Leading to lust, apt to rouse excitement, enticing, lustful. 領導向貪欲，有傾向刺激的，引誘的，動淫念。

[2789] pp. Tied, bound, fettered; enslaved, bound to, greedy for, intoxicated with. 被結合，被束縛，加腳鐐；使受控制。

[2790] pp. To become unconscious or infatuated; in a faint. 無知覺的或使迷戀；模糊的。

[2791] pp. Become guilty of offence. 心虛的違反；有過失的，無知的。

[2792] A + nissāraṇa: nt. Not Going or driving out, non-expulsion. 不離去，違背，遺忘。

[2793] Misfortune, distress. 不幸，苦惱。

[2794] pp. Entered upon, fallen into, possessed of, having done. 遭受；構成，産生，展現。

[2795] Yathā: adv. + kāmaṁ: According to wish, at random. + ºkaraṇiya: fpp. To be done or dealt. 

根據想要而定，隨意；應被作。=根據想要而作五種欲望。

[2796] pp. Bound, in bondage; snared, trapped. 範圍，被束縛；以陷阱捕獲，誘捕。

[2797] Pāsa: A sling, snare, tie, fetter. + rāsi: Group, aggregate, category, congery. 吊索，圈套，領結，腳鐐。

[2798] Adhiseti: opt. To lie on, sit on, live in, to follow.  壓迫，坐下，住進，跟隨。

[2799] m. Huntsman. 獵人。

[2800] nt. Side of a mountain, declivity; a big forest. 大的森林。

[2801] pp. Trusting or trusted; confident. 自由的；相信的。

[2802] adj. Not fallen into the way of (the hunter), escaped him. 沒跌進獵人的陷阱。

[2803] adj. Blind. 瞎的。

[2804] adj. Footless. 無足的。

[2805] ger. To strike, punish; kill, slaughter, slay. 打掉，懲罰；破壞，殘殺，殺害。

[2806] Sensory reaction. 知覺的反應。

[2807] f. Hanging on (fig.), sticking or clinging to, entangled in (loc.), attachment. 懸掛，粘的或執著的，使糾纏在。

[2808] Seta: adj. An all-white. 純白色的。

[2809] Vaḷabhī: f. A roof. + ratha: A large covered van or chariot. 用白色思馬的車。

[2810] pre. To go out, get out; was driving. 駕駛。

[2811] Divā: adv. By day. + divassa: adv. Early in the day, at sunrise, at an early hour; in the middle of the day. 在中午時。

[2812] indecl. Well then, now, come along, alas! 現在。

[2813] nt. 5. From the presence of, from. 在前面。

[2814] Paññā: f. Intelligence. + veyyattiya: nt. Distinction, lucidity; accomplishment. (in wisdom) 卓越的智慧。

[2815] Maññati: pre. 1p. Methinks, for certain, surely, indeed, I guess, presumably. 我猜他是智者呢？

[2816] fut. What am know? 什麽是我知道呢？

[2817] adj. Such like, of such quality or character, in such a condition.

[2818] adj.  Great, eminent, excellent, superb, lofty, noble, rich; with high. 用崇高的。

[2819] indecl. Indeed, surely, truly. 確實。

[2820] pre. To speak out, praise, commend, agree; praises. 表揚。

[2821] Pasattha & pasaṭṭha: pp. Praised, extolled, commended; praised by the praised. 被稱讚的人稱讚。

[2822] As best, excellent. 最高的。

[2823] Attha + vasa: Dependence on the sense, reasonableness, reason, consequence, cause. 理由；動機。

[2824] adj. Trusting in, having faith in, believing in; such confidence. 信任；信賴。

[2825] An elephant woods. 象林。

[2826] opt. To enter. 進入。

[2827] Hatthin: + pada: An elephant’s foot; a big elephant’s footprint 象的足跡。

[2828] adj. Outstretched, extended, long, in length. 廣度，長度。

[2829] adv. Transversely, obliquely, horizontally. 橫著。

[2830] pp. Extended, spread out, wide; broad. 寬的；闊的。

[2831] Niṭṭhā: f. End, conclusion. + gacchati: opt. To come to an end; to reach perfection, be completed in, the faith.

來到最後或結論；結局。

[2832] adj. Clever, skilful, accomplished; fine, subtle, abstruse. 聰明。

[2833] Kata + parappavāda: Practised in disputing with others; knowledgeable about the doctrines of others. 知道別人的教義。

[2834] Vāla: The hair of the tail, horse-hair, tail. + vedhin: (an archer) who can hit a hair; as sharp as hairsplitting marksmen.

非常銳利的神射手。

[2835] ppr. To break, split, sever, destroy, ruin. 打破；劈開。

[2836] Diṭṭhi + gata: Restorting to views; theory, groundless opinicn, false doctrine.

[2837] fut. To flow, to go away, to recede to; will visit. 訪問。

[2838] pre. To prepare, do, perform, work, get up; they formulate. 系統地闡述。

[2839] Fut. To exhibit, tell, show, give; we will refute. 駁倒，反駁。

[2840] Doctrine. 教義；學說。

[2841] pp. Having withdraw to, gone to or into, undergone, visited.

[2842] adv. Surely, all-round, absolutely; in actual fact. 在這實際上。

[2843] To ask permission; allow. 允許，准許。

[2844] caus, pre. To make go forth (into the homeless state), to make somebody take up the life of an ascetic or a bhikkhu.

[2845] pre. To admit to bhikkhuship, to ordain.

[2846] Alienated, withdrawn, drawn away (from), Secluded. 隔離。

[2847] pp. Of resolute will. 堅決；果敢的。

[2848] aor. To perish, to be lost or destroyed, to disappear, come to an end; we were very nearly lost. 我們幾乎損失。

[2849] aor. To be lost, to disappear, to go to ruin, to cease to be; nearly perished. 幾乎消滅或死去。

[2850] aor. To acknowledge, agree to, approve, promise, consent; we claimed. 主張或聲稱。

[2851] ger. To descend, climb down; got down from. 趕下去。

[2852] adv. Three times. 三次。

[2853] Udānaṁ: nt. + aor. Breathed forth this solemn utterance; uttered. 發出或說出。

[2854] adj. As much as, as many as, as far as, whatever. 如此同樣的。

[2855] Kathā: f. Talk, talking, conversation. + sallāpa: Conversation, talk. 交談。

[2856] adv. Na: Not yet been. 沒有完。

[2857] Expansion, breadth; in breadth. 寬度。

[2858] f. She-elephants. 矮小的母象。

[2859] pre. To go after, to follow, to go or fall into.

[2860] adv. High up. 高大。

[2861] pp. Frequented, practiced, enjoyed, indulged in. 追趕；從事。（時常去）

[2862] Kaḷārikā: f. A kind of large (female) elephant.

[2863] By tusks. 長牙。

[2864] An elephant-track bearing the marks of tusks. 標明；痕跡。

[2865] f. She-elephants. 母象。

[2866] Sākhā: A branch. + bhaṅga: Faggots; broken-off branches. 折斷樹枝。

[2867] The right meaning. 正確的意義。

[2868] Sa + vyañjana: Letter (of a word) as opposed to attha (meaning, sense, spirit); and phrasing. 和句法。

[2869] adj. One of a certain number, a certain, somebody, some. 某人。

[2870] pp. Gone back, withdrawn; one born. 誕生。

[2871] pre. To obtain, receive, get; acquires. 獲得，學到。

[2872] pre. He considers. 考慮；細想。

[2873] Crowding, pressure, inconvenience from crowding, obstruction. 催逼；擁擠。

[2874] Ghara: nt. A house. + āvāsa: The household life.

[2875] Rajo & raja: nt. + patha: Dusty place, dustiness, dust-hole. 多灰塵的；乾燥無味的。

[2876] The open air, an open & unsheltered space; wide open. 廣闊的；寬闊的。

[2877] Su + kara: Feasible, easy. / It is not easy. 這是不容易的。

[2878] nt. House or hut.

[2879] ar. One who inhabits. 居住於。

[2880] Ekanta: adv. Absolutely, extremely, extraordinary, quite. 絕對地，完全地。

[2881] Sakha: A shell, conch. + likhita: Polished like mother-of-pearl; bright, perfect. 擦亮殼的。

[2882] Kesa: The hair of the head. + massu: The beard.

[2883] caus, ger. To take off, to cut or shave off. 剃掉。

[2884] adj. Yellow. + vattha: nt. The yellow robes of the Buddhist mendicant.

[2885] ger. To cover, to clothe, to put on. 穿上。

[2886] Bhoga: Possession, wealth. + kkhandha: A mass of wealth. + appa: Little or no possession.

[2887] ger. Abandoning. 放棄。

[2888] ¥āti: A relation, relative. + parivatta: The circle of relatives. 圍繞的親戚。

[2889] Sikkhā: f. Study, training, discipline. + sājīva: n.t Rule of like, precept governing the monastic life of the Buddhist bhikkhus. / = System of traing. 規律的學習。

[2890] Nihita: pp. Laid down, treasured up. 放下，儲藏。+ daṇḍa: Stick. + Sattha: Knife. 棍，刀。

= Laying aside the stick and sword, clement, merciful. 把武器收藏起來，是溫和，仁慈。

[2891] adj. Feeling shame, modest, afraid, shy, conscientious. 謙虛的。

[2892] adj. Compassionate. 慈悲。

[2893] + Hita: nt. Benefit, blessing, goo. 祝福 + anukampin: Friendly & compassionate. = 對全部有生命的衆生深有同情心。

[2894] Dinna: pp. Given, granted, presented. + ādāyin: Taking (only) what is given.

[2895] + Pāṭikaṅkhin: adj. Hoping for, one who expects or desires.

[2896] A + thena: Not stealing, not stealthily, openly.

[2897] Suci: adj. Pure, clean, white. + Bhūta: Grown, become.

[2898] ârā: indecl. Far from, remote (from). + cārin: Living far from life remote (from evil); living apart. 單獨地生活或有道德。

[2899] nt. Sexual intercourse.

[2900] Gāma: A collection of house, a hamlet. + dhamma: Doings with women-folk, vile conduct; from the vulgar practive.

粗俗的行爲。

[2901] Sacca: adj. Real, true. + vādin: Truthful, speaking the truth. / + sandha: Truthful, reliable. 遵守實話。

[2902] adj. Firm, reliable, trustworthy.

[2903] adj. Trustworthy; reliable. 可信賴的。

[2904] A + visaṁvāda: Non-deceiving; no deceiver of the world. 不詐欺者。

[2905] pron. From here. 從這裏。

[2906] ger. To hear. 聽了。= 從這裏聽了。

[2907] adv. Elsewhere. 在別處。

[2908] pp. Repeats. 重復的說。= 就在別處重復的說。

[2909] pron. Those. 對於他們。

[2910] Breaking, rending, breach, disunion, dissension, divides. 使糾紛，使對立，使分裂。

[2911] pp. Split, fallen into dissension, not agreeing. 撕裂。

[2912] ar. One who joins or reconciles, a conciliator. 使團結或使一致。

[2913] pp. Consistent, sensible, to the point. 使和解。

[2914] One who gives, or one who sets forth, effects, designs.

[2915] Samagga: adj. Being in unity, harmonious. + rāma: Pleasure, sport, amusement. + rata: pp. Delighting in. +

karaṇa: State, condition. 使和睦在一起。

[2916] Neḷa & nela: adj. Not hurting, humane, gentle, merciful, innocuous. 溫和。

[2917] Kaṇṇa: The ear. + sukha: adj. Pleasant to the ear, agreable. 聽起來舒適的。

[2918] adj. Affectionate, kind, loving, amiable, agreeable. 親切的。

[2919] Hadaya: The heart. + ṅgama: Heart-stirring, pleasant, agreeable. 和藹可親的。

[2920] adj. Citizenlike, urbane, polite. 客氣的，文雅。

[2921] Bahu: adj. + jana: A mass of people, a great multitude, a crowd, a great many peole. + kanta: adj.

Pleasant, lovely, enjoyable. + manāpa: adj. Pleasing, pleasant, charming.  衆人的可愛。衆人的快樂。

[2922] vant. adj. Forming or having a receptacle, worth treasuring or saving. 有價值。

[2923] adj. With reasons.

[2924] vant. f. Having a limit, having a set or well-defined purpose; discriminating speech. 有界限的話。

[2925] Bīja: nt. Seed, germ, semen, spawn. + gāmabhūta: + gāma + samārambha: Injuring, killing, slaughter.

傷害種子和植物。

[2926] Eka + bhattika: Having one meal a day; eating only in one part of the day. 一天吃一次。

[2927] Ratta: nt. (rarely) night. + uparata: Abstaining from food at night; from eating at night. 晚上不吃。

[2928] Vikāla: Wrong time. + bhojana: Taking a meal at the wrong time; in the afternoon. 非時。

[2929] Nacca: nt. (pantomimic)Dancing. + Gīta: nt. Singing, a song. + Vādita: nt. (instrumental) music. + Visūka: nt. Show. + Dassana: nt. Visiting shows (as fairs). 離開跳舞，唱歌，音樂，和觀賞戲據。

[2930] Mālā: f. Garland, wreath, chaplet; collectively = flowers. + Gandha: Odour, smell. + Vilepana: nt. Ointment, cosmetic, toilet perfume. + Dhāraṇa: nt. Wearing. + Maṇḍana: nt. Ornament, adornment, finery. + Vibhūsana: nt. Adornment. + Ṭṭhāna: nt. Place, region, locality, abode, part. 離開穿載花環和裝飾。

[2931] Uccā: adv. High. + sayana: A high bed. + Mahā + sayana: nt. Bed, couch; large couches. 離開高廣大床。

[2932] Jāta: pp. rūpa: Sterling; gold. 不接受金和銀。

[2933] âmaka: adj. Raw, uncooked. + dhañña: raw grain. 不接受生的穀類。/ + Maṁsa: Raw meat.

[2934] Itthi & itthī: f. Woman, female. + Kumārī: f. A young girl. 不接受婦女和女孩。

[2935] Dāsa: A slave. + dāsī: f. Woman slave. 不接受男女工人。

[2936] Aja: A goat, a ram. + eḷaka: Sheep. 不接受山羊和綿羊。

[2937] Kukkuṭa: A cock. + sūkarā: Pigs. 不接受家禽和豬。

[2938] Hatthin: An elephant. + gava: A bull, cow. + assa: A horse. + vaḷavā: f. A mare, a common horse.

不接受象，牛，馬和母馬。/ + Paṭiggahaṇa: nt. Acceptance, receiving, taking.

[2939] Khetta: nt. A field, a plot of land, arable land, a site. + vatthu: Site, ground, field, plot. 不接受田和地。

[2940] Dūteyya: nt. Errand, commission, messages. + pahiṇagamana: Sending & going on messages.

+ anuyoga: Execution, practice of. 放棄傳達資訊。

[2941] Kaya: Purchase, buying. + vikkaya: Selling. 放棄買和賣。

[2942] Tulā: f. A weighing pole or stick, scales, balance. + kūṭa: False weighing, false weight. + kaṁsakūṭa: False coining.

放棄欺騙的重量，金屬，尺寸。

[2943] Ukkoṭana: nt. Crookedness, perverting justice, taking bribes to get people into unlawful possessions. + vañcana: nt. Deception, delusion, cheating, fraud, illusion. + nikati: f. Fraud, deceit, cheating. + sāciyoga: Crooked ways, insincerity.

放棄詐取，行騙，詐欺，奸計。

[2944] Chedana: nt. Cutting, severing, destroying. + vadha: Flogging. + bandhana: Binding (imprisoning). + Viparāmosa: Highway robbery. + ālopa: A piece (cut off), a bit (of food) morsel. + saha: adj. Submitting to, enduring. +

sākāra: adj. With its characteristics. 放棄傷害，殺人，捆綁，搶劫，盜竊和施暴。

[2945] f. Satisfaction, contentment with. 滿足於。

[2946] Kāya + parihārika: Tending or protecting the body; to protect his body. 保護身體。

[2947] Kucchi: f. A cavity; the belly, the womb. + parihārika: Sustaining, feeding the belly; to maintain his stomach.

維持它的肚子。

[2948] Ya: pron. where, wherever.

[2949] pre. To step forward, set out, go on, go away, go forth.

[2950] Samādiyati: ger. To take with oneself, to take upon oneself, to undertake; having taken up; taking only. 受持。

[2951] adj. Winged, the winged one, a bird. 鳥。/ Sakuṇa: A bird.

[2952] pre. To fly. 飛。

[2953] With the weight of the wings, carrying one’s wings with oneself. 用它的翅膀。

[2954] An + avajja: adj. Blameless, faultless; a bliss that is blameless. 至喜和無可責難的。

[2955] pre. To feel, experience, undergo, perceive. 經驗。

[2956] Nimitta: nt. Sign, omen, portent, prognostication. + gāhin: Taking sings. 握緊；抓牢。

[2957] Anuvyañjana & anubyañjana: nt. Attribute, minor or inferior characteristic, supplementary or additional sign or mark. + gāhin: Taking up or occupying oneself with details, taken up with lesser or inferior marks.

[2958] Yato + adhikaraṇaṁ + enaṁ: adv. By reason of what, since, because. 此後；從那時到現在或結果。

[2959] pp. Unguarded. 無防備的。

[2960] opt. To stream into, to attack, befall; might invade him. 侵入，侵襲。

[2961] Restraint. 抑制；禁止。

[2962] pre. To take a line of action, to follow a method, to be inten on, to regulate one’s life; practises. 訓練。

[2963] pre. Undertakes. 試圖；從事。

[2964] Avyāseka: adj. Untouched, unimpaired; a bliss that is unsullied. 至喜和無汙點的。

[2965] In full awareness. 完全地察覺；明覺。

[2966] adj. Separated, secluded, aloof, solitary, alone; a secluded. 偏僻的。

[2967] pre. To associate with, keep companionship with, follow, resort to. 經常去。

[2968] Hindrances. 妨害；阻礙物。

[2969] Weaken. 使智慧變弱。

[2970] nt. A rough, sandy & waterless placed, jungle. 在陸地和在水上的。

[2971] Pada: nt. + jāta: nt. Pedal character; the footprint. 足跡；腳印。

[2972] nt. Collocation; combination. 容納；結合。/ + gacchati: To come together, to combine, to be contained.

[2973] pre. To announce; to declare. 宣佈；聲明。

[2974] nt. Greatness; great size. 最大的特徵。

[2975] Comprising, collection, inclusion, classification. 包括；算入。

[2976] Paṭhavī: f. The earth. / + dhātu: The earth element. 地元素；地大。

[2977] adj. Internal. 內部的；內在的。/ Bāhira: adj. External, outside. 外面；外部的。

[2978] pron. Whatever. 任何。。。的事物。

[2979] adv. Belonging to oneself. 屬於自己的。

[2980] Rough, hard, harsh; solid. 固體的；堅固的。

[2981] Khara: adj. Rough, hard, sharp. / + gata: Of rough constitution; solidified. 使凝固。

[2982] Upādiṇṇa: Grasped at, laid hold of; clung to. 黏住。

[2983] adv. Else. 其他；另外。

[2984] Simply earth element. 簡單地或自然地的地大。

[2985] pre. One becomes disenchanted. 使醒悟；使厭離。

[2986] caus, pre. To put away, to estrange from, to cleanse (oneself) of passion, to purify, to discard;

the mind dispassionate toward. 把心朝向冷靜（離欲）。

[2987] pre. To be angry, disturbed. （指天氣或風浪）險惡或狂暴；動亂。

[2988] adj. Disappeared, gone, left; vanishes. 消逝。

[2989] f. Old, of great age; great as. 巨大的；老棟的

[2990] A + nicca: adj. Unstable, impermanent, inconstant.

[2991] Khaya: Waste, destruction, consumption, decay, ruin, loss. / = Subject to destruction. 東西會毀滅。

[2992] Vaya: Decay; disappearance. 消滅；失蹤。

[2993] Change (for the worse), reverse, vicissitude. 改變。

[2994] pass, fut. To be (well) known, to be clear or evident, to be perceived, seen or taken for, to appear.

[2995] Matta: f. Measure, quantity, right measure, moderation. / + aṭṭhika: Desirous of moderation, moderate. 緩和想得到。

[2996] Taṇhā: f. Drought, thirst. / + Upādiṇṇa: Grasped at, laid hold of; the issue of grasping; clung to by craving.

由渴望所執取的身體。

[2997] There can be no considering that as I or mine or I am. 不能考慮到或以。。。看起來或又算什麽呢？

[2998] pre. To scold, swear at, abuse, revile. 辱罵。

[2999] pre. To abuse, scold, revile, censure, defame. 譭謗。

[3000] pre. To make angry, to annoy, to irritate. 責駡。

[3001] pre. To harass, vex, annoy, insult. 攻擊。

[3002] Pacceti: ger. Grounded on, on account of, concerning, because; dependent. 依賴的。

[3003] + ārammaṇa: nt. Sense-object, object of thought of consciousness, the outward constituent in the relation of subject &

object, object in general; an element its objective support. 界支撐的物件。

[3004] pre. To spring forward, to jump on to, to take to; having made; enters into. 製造；進入。

[3005] pre. To be clear & calm, to become of peaceful heart; acquires confidence. 獲得自信。

[3006] pre. To stick to, to be fixed or settled, to be composed; steadiness. 穩健。

[3007] pre. To become settled, to make up one’s mind as to, to become clear about; decision. 信解。

[3008] A + niṭṭha: adj. Dependent on, resting on, intent upon. / Unwished for. 非所希望的。

[3009] Undesired. 不希望得到的。

[3010] Disagreeable. 不愉快的事；討厭的。

[3011] pre. To occur to, to befall, beset, assail; attack. 襲擊；責難。

[3012] By  contact with fists. 用拳頭。

[3013] Clods. 用土塊；泥塊。

[3014] Tathā: adv. + bhūta: pp. Grown, become; born, produced; nature as the result of becoming. 本質；元素。

[3015] pre. To go or get to, to enter; assail. 攻擊；責駡；困擾。

[3016] Advice on the simile of the saw. 在鋸子譬俞的勸告。

[3017] With a two-handled. 用兩個把柄。

[3018] Saw. 鋸子。

[3019] Savagely. 野蠻地；殘忍地。

[3020] Limb by limb. 肢體。

[3021] opt. To sever. 肢解；鋸。

[3022] opt. To defile; to pollute. 使弄髒；使損汙；使敗壞。

[3023] Would not be carrying out my teaching. 這不是實現我的教法。

[3024] adj. Tireless. 不屈不撓。

[3025] Aroused in me. 使奮發；使激起。

[3026] pp. Established. 被設立；被制定。

[3027] pp. Unremitting. 不斷的；堅忍的。

[3028] adj. Tranquil. 安靜；平穩的。

[3029] adj. Untroubled. 無煩累的；沒有憂慮的。

[3030] pp. My mind concentrated. 集中；鎮定的。

[3031] adj. Unified. 使統一；使一致。

[3032] ppp. Practised. 被學習。

[3033] pp. Thus recollects. 憶念，記憶。

[3034] Nissita: adj. Hanging on, dependent on, inhabiting; supported by wholesome. 支撐善。

[3035] Santiṭṭhati: pre. To be established, to be put into order. / + na: Does not become established in him. 不被設立或制定。

[3036] pre. To be agitated or moved, to be stirred; arouses. 使奮發；使激起。

[3037] Agitation, fear, anxiety; thrill, urgency. 催促；厭離。

[3038] f. A daughter-in-law. 媳婦。

[3039] m. Father-in-law. 岳父，家翁。

[3040] adv. At that point. 這個指示。

[3041] Bahu + kata: adj. Paying much attention to; much has been done. 應這樣做。

[3042] opt. Or. 或。

[3043] Watery. 水的，潮溼。

[3044] Upādiṇṇa: Grasped at, laid hold of; clung to. 黏住。

[3045]  Are simply water element. 自然地水界。

[3046] pre. Disturbed. 妨礙；搞亂。

[3047] + Samudda: The sea, the ocean; in the great ocean. 在大海洋裏。

[3048] Yojana: nt. The yoke of a carriage. / + satika: adj. Consisting of a hundred, belonging to a hundred;

a hundred leagues. 一百由旬。

[3049] pre. To go down, sink down, recede. 使下沈；使陷入。

[3050] Satta: num. Seven. / + tāla: The palmyra tree (fan palm); seven palms deep. 七棵棕櫚樹的深度。

[3051] Santiṭṭhati: pre. To stand, stand still, remain.

[3052] + porisa: adj. Human. / Seven fathoms deep. 七個人的深度。

[3053] Addha: num. One half, half. / Half a fathom deep. 半個人的深度。

[3054] Kaṭi: Hip, waist. / Only waist deep. 腰部的深度。

[3055] Jannu: The knee. / Only knee deep. 膝蓋的深度。

[3056] Gopphaka: The ankle. / Only ankle deep. 足踀的深度。

[3057] Aṅgulī & aṅguli: A finger. / + pabba: nt. A knot (of a stalk), joint, section. / temana: nt. Wetting, moistening. /

Are not enough to wet even the joint of a finger. 不足夠弄濕腳指。

[3058] interr. What of this body. 什麽是這身體。

[3059] Which is clung to by craving and lasts but a while? 什麽是被欲望所執取到最後時刻？

[3060] There can be no considering that as ‘I’ or ‘mine’ or ‘I am.’

[3061] Fiery. 燃燒的。

[3062] pre. to be heated or chafed; warmed. 使暖和；溫暖。

[3063] Jarati: ppp, caus, pre. To destroy, to bring, to ruin; ages. 使變熟。

[3064] Pariḍahati: ppp, pre. To be burnt or scorched; consumed. 使消耗；使燒毀。

[3065] Asita: pp. Having eaten. / + pīta: pp. Having drunk. / + khāyita: pp. Eaten. / + sāyita: pp. Having tasted.

吃，喝，消耗，味的。

[3066] Alteration of food, digestion. / Completely digested. 完全地被消化。

[3067] Are simply fire element. 是普通火的元素。

[3068] pre. To burn consume, torment;  Burn up. 燒毀。

[3069] Harita: adj. Green, pale (-green), yellowish; to green grass. 綠草。

[3070] A road, roadway, path. 道路。

[3071] m. A rock, stone, crystal. 岩石。

[3072] adj. Delightful, pleasing, charming, pleasant, beautiful.

[3073] Bhūmi: f. Ground, soil, earth. / + bhāga: Division, of the earth, district. 空地。

[3074] An + āhāra: Lack of fuel. 缺少燃料。

[3075] pre. To becomes cool. 使冷卻。

[3076] Kukkuṭa: A hen. / + patta: The wing of a cock; with cocks’ feathers. 用雞的羽毛。

[3077] Nahāru & nhāru: Sinew, tendon, muscle. / + daddula: nt. Perhaps a muscle. 肌肉。

[3078] pre. They seek to make. 他們尋找；探求。

[3079] Uddha: indecl. High up, on top, above. / + adho: adv. Below. / gama: adj. Going, able to go.

[3080] Kucchi: f. The belly or the womb. / koṭṭha: m./ nt. The stomach or abdomen. / + saka: adj. Own. 在肚裏和腸裏的風。

[3081] Aṅga: nt. A constituent part of the body, a limb, member. / + aṅga: Limb by limb, with all limbs. /

+ anusārin: adj. Following, striving after, acting in accordance with. 肢體動作的風。

[3082] Breathing out. / + passāsa: Breathing in. 呼出的風和吸進的風。

[3083] Are simply air element. 普通的風。

[3084] pre. To carry, bear, transport; sweeps away. 席捲；刮起。

[3085] Hot season. 夏天。

[3086] Tāla + vaṇṭa: A fan; by means of a fan. 用棕櫚樹葉做的扇。

[3087] nt. Fanning, a fan; bellows. 風箱。

[3088] pre. They seek. 尋找。

[3089] nt. Outflow, running water; in the drip-fringe. 屋圓或穗滴下。

[3090] pre. To shake, move, turn about, stir. 攪動；移動。

[3091] nt. A piece of wood; timber. 木材。

[3092] f. A climbing plant, creepers. 蔓草。/ + Tiṇa: nt. Grass, herb.

[3093] f. Clay. 泥土。

[3094] pp.1. To cover, encompass, surround; enclosed. 圍住；關閉；蓋住。

[3095] nt. ‘House.’ 家。

[3096] Saṅkhā & saṅkhyā: Enumeration, calculation, estimating. / + gacchati: To be styled, called or defined. 稱爲。

[3097] nt. Skin, hide, leather. 皮。

[3098] A + paribhinna: pp. Not broken, non- intact. 沒完整；不損壞。

[3099] A + patha: Where there is no way or wwroad, wrong way; non-range. 不在範圍（涉及）。

[3100] On the ground of this (or these), appropriate, suitable; no corresponding. 不適當。

[3101] Concentration, bringing together; to collect. 使收集。

[3102] Pātur + bhāva: Appearance, coming into manifestation; no manifestation. 不顯示。

[3103] adv. Indeed. 真正地；確實。

[3104] Union of the humours of the body; gathering. 聚集；累積。

[3105] m. Coming together, combination; amassing. 堆積；

[3106] Impulse, excitement; intention, resolution, will; desire for, wish for, delight in.

[3107] m./ nt. Hanging on; attachment, desire, clinging, lust; indulgence. 任情；執著。

[3108] Leading along; friendliness, courtesy, falling in with, fawning; inclination. 傾向；隨眠。

[3109] nt. Cleaving to (earthly joys), attachment; holding based. 愛慕，穿向地球的歡樂。

[3110] A + cira: adj. Not long (ago) lately, newly. / + Pakkanta: pp. Gone, gone away, departed.

[3111] It was soon after he had left. 當它離開不久。

[3112] ârabhati: ger. Be ginning with, taking (into consideration), referring to, concerning, with reference to, about..

 論及；談到；提及。

[3113] Otiṇṇa: pp. Affected with, a victim of, approached by; I am a victim. 犧牲者；受害者。

[3114] + Pareta: pp. Gone on to, affected with, overcome by; a prey. 犧牲者。

[3115] Api: indecl. Close by, towards, to, on to, on. / + App + eva + nāma: Surely, indeed, yes. 的確地；踏實地。

[3116] Anta: End, finish, goal. / + kiriyā: Putting an end to, ending, relief, extirpation. 結局；結尾。

[3117] Lābha: Receiving, getting, acquisition, gain, possession. / + Sakkāra: Honour. / + Siloka: Fame. 名譽；聲望。

[3118] caus. To produce, cause, cause to become; reproduce. 繁殖；使重現。

[3119] Ukkaṁsati & ukkaṁseti: caus. to exalt, praise; he lauds himself. 他讚美自己。

[3120] Vambheti & vamheti: caus. To treat with contempt, despise, revile, scold; he disparages others. 輕視；譭謗。

[3121] Ap + paññāta: pp. Unknown, defamed. 未知的事物。

[3122] adj. Having little association or friendship; of little power, weak, impotent; of no account. 不把它視爲。

[3123] pre. To be intoxicated; to be exultant, to be immensely enjoyed or elated. 使陶醉。

[3124] pre. To become intoxicated; grows negligent. 使增加疏忽。

[3125] Carelessness, negligence, indolence, remissness. 粗心；不檢點。

[3126] pp. Slothful, indolent, indifferent, careless, negligent. 怠惰的。

[3127] Sāra: m. The innermost, hardest part of anything, the heart or pith of a tree. / + tthika: ??Needing heartwood. 需要木心。

[3128] Accessory wood, wood surrounding the pith of a tree. 軟木材。

[3129] Taca & taco: nt. Bark; skin. 樹皮。

[3130] f. The outer dry bark or crust of a tree, falling off in shreds. 樹的外皮。

[3131] Sākhā: A branch. / + palāsa: nt. A leaf. / Twigs and leaves. 嫩枝和樹葉。

[3132] Anubhavati & anubhoti: fut. To come to or by, to undergo, suffer (feel), get, undertake, partake in, experience;

his purpose will not be served. 它的目的將不會實現。

[3133] caus, aor. To value, to appraise, to have a price put on; has taken. 拿；抓住。

[3134] nt. Stopping, ceasing. 停止；終止。

[3135] caus, pre. To attain, accomplish, fulfill; he achieves. 完成；達到。

[3136] A + samaya: Inopportune, unseasonable. / + Vomokkha & vimokha: Deliverance, release, emancipation, dissociation from

the things of the world. / Perpetual liberation. 永久的解脫。

[3137]  Aṭṭhāna: nt. Stand, post. / + etaṁ: pron. This.

[3138] An + avakāsa & okāsa: Not having a chance or opportunity (to happen), impossible. 不可能。

[3139] caus, opt. To decrease, fall away from, lack. 消失。

[3140] ânisaṁsa: Praise; that which is commendable, profit, merit, advantage, good result, blessing in or from; benefit.

利益；好處；優勢。

[3141] adj. Unshakeable. 不可動搖；堅定不移的。

[3142] Etad: pron. This. / + atthaṁ + idaṁ: The goal of this holy life. 終點；目的。

[3143] nt. The end, finish, conclusion. 盡頭；結局。

[3144] in. adj. The head of an order. 教團的首領。

[3145] in. adj. Of a teacher who has a large attendance of disciples; the head of a group. 群衆的首領。

[3146] Gaṇa + ācariya: A teacher of a crowd; the teacher of a group. 群衆的老師。

[3147] pp. Known, well-known. 被公認的。

[3148] in. adj. Glorious, famous, renowned, having all endowments or comforts of life. 著名的。

[3149] Tittha: nt. A sect. / + kara: A ‘ford-maker,’ founder of a sect. 創立者。

[3150] Sādhu: adj. Good, virtuous, pious. / + sammata: Highly honoured; a sect regarded. 被尊重的派別。

[3151] Bahu: adj. + jana: A mass of people, a great multitude, a crowd, a great many people. 有很多教徒。

[3152] adj. One’s own. 自己。

[3153] f. Acknowledgment, agreement, promise, vow, consent, permission. 允諾；聲稱。

[3154] Abhijānāti: aor. To know by experience, to know fully or thoroughly, to recognize, know of, to be conscious or aware;

they direct knowledge. 體證；證悟。

[3155] adv. Enough, Brahmin! 足夠地。

[3156] imper. Let this be! 讓吧。

[3157] Uttari & uttariṁ: adv. Out, over, beyond; additional, moreover, further, besides. / + tara: More higher. 很高的。

[3158] Paṇīta: adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, loft, excellent. / + More sublime. 更崇高的。

[3159] f. Realization, experiencing; fit to be realized. 適當的領悟。

[3160] pre. + chandaṁ: To put forth exertion.

[3161] pre. To struggle, struggle, strive, Endeavour; to exert oneself.

[3162] Olīna: pp. Adhering, or clinging to (worldliness), infatuated. /

+ vuttika: adj. Living, behaving, acting; hangs back. 偷懶的行爲。

[3163] adj. Lethargic, lax; slackens. 鬆弛；放蕩。

[3164] The cessation of perception and feeling. 想和受都停止。

[3165] Giñjakā: f. A brick. / + āvasatha: In the brick House. 住在磚屋。

[3166] The Park of the Gosinga Sāla-tree Wood.

[3167] Dāya: Wood; jungle, forest; a grove. / + pāla: The park keeper; a grove keeper. 園林的看守員。

[3168] Attan + kāma + rūpa: Their own good. 自己好的欲求。

[3169] A + phāsu: adj. To cause discomfort to. / + karoti: aor. / + mā: Do not disturb them. 不要妨礙他們。

[3170] Manteti: ppr. To announce, advise; pronounce; speaking of. 說到。

[3171] aor. To prevent, obstruct, hinder. / + mā: Do not prevent. 不要沮止。

[3172] Abhikkamati: imper. To go forward, to proceed, approach; you come out. 你們出來。

[3173] Paccuggacchati: ger. To go out, set out, go out to meet; they went to meet. 他們出來見了。

[3174] caus, aor. To receive, accept, take (up); one took. 拿了。

[3175] caus, aor. To lay down, fold out, spread; one prepared. 准備。

[3176] Upaṭṭhahati & upaṭṭhāti: caus, aor. To stand near or at hand, to wait on, attend on, serve, minister, to care for,

look after, nurse (in sickness); one set out water for washing the feet. 使放置洗腳的水。

[3177] caus, aor. To wash, cleanse; washed. 洗了。

[3178] Kacci & kaccid: indecl. Then perhaps; I doubt whether, I hope, I am not sure.

[3179] Khamati: fpp. To be allayed, becoming better (of a disease). 使平靜；使緩和。

[3180] Yāpeti: fpp. Fit to sufficient for supporting one’s life.

[3181] Na piṇḍakena kilamati: pre. Not go short of food; not having any trouble getting alms-food.

我希往你們全部都很好，生活很安穩和托缽不會疲倦。

[3182] adj. Being in unity, harmonious; in concord. 一致。

[3183] ppr. In agreement, on friendly terms; with mutual appreciation. 互相地賞。

[3184] Vivadati: ppr. To dispute, quarrel. / A +: Without disputing. 沒有爭論。

[3185] Khīra: nt. Milk, milky, fluid, milky juice. / + udaka: nt. Milk-water or milk & water lit. / +

bhūta: Blending like milk and water. 水乳融合。

[3186] Piya: adj. + cakkhu: A loving eye; with kindly eyes. 用親切的眼神。

[3187] ppr. To see, behold; to look to, to consider; viewing. 觀看。

[3188] adv. Truly, surely, there now. 的確地。

[3189] adv. How so then, how is it then that; how do you live thus? 你們是怎樣的生活？

[3190] Receiving, getting, acquisition, gain, possession

[3191] pp. (re) Presented, offered, at one’s disposal, imminent, ready, present; maintain. 維持，呈現。

[3192] adv. Clear, manifest, evident; openly, before one’s eye, in full view; openly. 不隱瞞地或公開。

[3193] Rahas & raho: nt./ adv. Secretly, lonely, in secret; privately. 私下地。

[3194] ger. To lay aside, to put away; set aside. 留出或放下。

[3195] m./ nt. Power, authority, control, influence. / adv. On account of, because. 支配，控制。

[3196] caus, opt. To make go on, to keep up, practice, pursue; keeps on; to make go no. 繼續下去。

[3197] adv. Variously, differently. 不同的。

[3198] adj. Not negligent, diligent, careful, heedful, vigilant, alert, zealous. 勤勉的，用功的。

[3199] adj. Ardent, zealous, strenuous, active. 熱心的。

[3200] pp. Of resolute will. 堅決的。

[3201] pre. To step backwards, to return. 返回。

[3202] nt. Drink, be enrage, usually water for drinking. 喝的水。

[3203] nt That which is used for cleaning, for washing water. 清洗用的水。

[3204] Avakkāra: Throwing away, refuse, sweepings. / + pātī: A bowl for refuse, slop basin, ash-bin. 垃圾桶。

[3205] adv. Behind, aft, after, afterwards, back. 最後一個。

[3206] Butta: pp. Eaten, being eaten. / + avasesa: The remainder of a meal. 剩下，佘留。

[3207] Appa + harita: 7. Having little or no grass. 沒有草。

[3208] pre. To spit out, to vomit, throw away. 丟。

[3209] adj. Inanimate, lifeless, not containing life. 沒有蟲的。

[3210] caus, pre. To immerse, to dip in or down, to drop into. 使滴下。

[3211] caus, pre. To make ready; to set in order, arrange, get ready; puts away. 收拾好。

[3212] Bhatta: nt. + agga: A refectory. 食堂。

[3213] pre. To sweeps. 打掃。

[3214] pron. Whoever. 無論誰。

[3215] Vacca: nt. Excrement, faces. / + ghaṭa: A pot for excrements, chamber utensil, commode.

[3216] pp. Devoid, empty, free, rid (of).

[3217] adj. Empty, vain, deserted. 空的。

[3218] A + visayha: adj. Impossible. 辦不到的。

[3219] Hattha: + vikāra: Motion of the hand; by a signal of the hand. 用手指示。

[3220] ger. To called, address, speak to, invite, consult. 呼喚。

[3221] Hattha + vilaṅghaka: Jerking of the hand, beckoning (as a mode of making signs); by joining hands. 用連接交換。

[3222] Tad + paccaya: Reason, cause, ground, motive, means, condition; to satiate. 不足因爲這個原因。

[3223] pre. To split, break, sever, destroy, ruin. / + na: Break out. 爆發出。

[3224] Pañca + āhika: adj. Every five days. 每五天。

[3225] f. Speech, sermon, discourse, lecture. 討論。

[3226] pre. To sink down, to settle; to subside, to become quiet.

[3227] Visesa: Distinction, characteristic, discrimination 特質，卓越。

[3228] 1. A comfortable abiding. 舒服的生活。

[3229] Why not? 當然或爲什麽呢？

[3230] adj. Passing beyond, overcoming.

[3231] f. Subsidence, calming, allaying, quieting down, repose, complete ease. 沈澱，平息。

[3232] Paṇīta: adj. + tara: More sublime. 更崇高。

[3233] Sandissati: caus, ger. To teach, instruct; had instructed. 吩咐。

[3234] ger. To cause to take, to incite, rouse; urged. 激勵。

[3235] ger. To excite, gladden, to fill with enthusiasm. 弄醒。

[3236] caus, ger. To gladden, delight; encouraged. 鼓勵。

[3237] Anusaṁyāyati: ger. To traverse; to go up to, surround, visit; accompanied. 陪同；伴隨。

[3238] ger. To turn back again. 返回。

[3239] aor. To relate, to tell, announce, speak to, address; ever reported. 報告；描述。

[3240] f. Attainment; those abiding and attainments. 持久的和成就。

[3241] caus, pre. To show up, illustrate, explain, make known, give information about; ascribed. 把。。。歸於。

[3242] Pañha: Mode of asking, inquiry, investigation, question. / + abhipucchati: To ask. / = Directly questioned. 被直接地問。

[3243] Ghost; the spirit. 靈魂。

[3244] adv. That instant. 頃刻。

[3245] adv. At moment. 一刹那。

[3246] Pasanna: adj. Pleased in one’s conscience, reconciled, believing, trusting in, pious, good, virtuous. / +

citta: Devotion in one’s heart; confident heart. 自信心的。

[3247] Kula: nt. Clan, a high social grade, ‘good family.’ / + parivaṭṭa: Round, circle, succession. / = Retinue. 旁邊的人。

[3248] pp. Practicing. 實行。(Phāsu Vihāra in B. M. January 14, 2005.)

[3249] adj. Many. 很多的。

[3250] pp. Very well-known, distinguished. 出名的或衆所周知的。

[3251] Dhamma + savaṇa: Hearing the preaching of the Dhamma, ‘going to church;’ to listen to the Dhamma. 聽法。

[3252] Sat > sant + purisa: A good, worthy man; those true men. 那些好人。

[3253] imper. To go, go to, reach; to come back, return; let come. 請進。

[3254] Su + āgata: Welcome; learnt by heart. 歡迎。

[3255] A servitor, personal attendant, servant, ‘famulus,’ ânanda was the last of Gotama Buddha.. 陪伴的或服侍的。

[3256] Santika: nt. Vicinity, presence. / + āvacara: Keeping or being near; always in the Blessed One’s presence.

總是在世尊的近前。

[3257] adj. Delightful, pleasing, charming, pleasant, beautiful. 可愛的。

[3258] Dosinā: f. A clear night, moonlight. / Ramaṇīyā vata bho dosinā ratti: Lovely is the moonlight night. 月光照耀。

[3259] Sabba + phāliphulla: In full blossom. 全部花朵。/ + sāla: The sāla trees are all in blossoms. 全部樹的花開了。

[3260] adj. Of the next world, divine, heavenly, celestial, superb, magnificent. 莊嚴的。

[3261] adv. Methinks, for certain, surely, indeed, I guess, presumably; seem. 似乎。

[3262] Odour, smell, scent in gen.

[3263] pre. To blow, to be fragrant; to be floating in the air. 在天空漂浮。

[3264] opt. To shine, to be splendid, look beautiful; could illuminate. 照亮。

[3265] Bahu + ssuta: Having great knowledge, very learned, well-taught;

one who has much learning, famous for inspired knowledge.

[3266] Suta: pp. Heard; in special sense ‘received through inspiration or revelation;’ learned; taught./ + dhara: Remembering what has been hard (or aught in the scriptures); remembers what he has learned. 記住什麽是他要學習的。

[3267] + snnicaya: Accumulation, hoarding; consolidates what he has learned. 鞏固或強化什麽是他要學習的。

[3268] pre. To speak out, declare, promise; affirm. 申明或證實。

[3269] Kept in mind, understood, known by heart.

[3270] Vaco & vaca: nt. 3. Speech, words, saving.

[3271] pp. Known, scrutinized, accustomed, acquainted or familiar with, constantly practiced; acquainted with. 通曉的。

[3272] Manas + anupekkhati: pp. To concentrate oneself on, to look carefully. / = Investigated with the mind. 用心研究。

[3273] Sup + paṭividdha: pp. Being or having penetrated or pierced; having acquired, mastering, knowing. / =

Penetrated well by view. 看透或見解上很清楚。

[3274] f. Surrounding people, group, collection, company, assembly, association, multitude. / The four assemblies. 四種人。

[3275] adj. Round, circular; with well-rounded. 用很豐滿的。

[3276] Pada + byañjana: nt. The letter; coherent statements. 用連貫或有條理的說明。

[3277] Appa + baddha: pp. Made firm, settled, fastened, bound (to a cert. place); phrases for the eradication. 用片語。

[3278] Anusaya: Bent, bias, proclivity. / + samugghāta: Uprooting, abolishing, removal. / =

For the eradication of the underlying tendencies. 爲了潛在的癖性連根撥除。

[3279] pp. Answered, explained, declared, decided; has spoken. 解說。

[3280] nt. Understanding, illumination, intelligence; inspiration. 靈感或啓示。

[3281] Paṭisallāna: nt. Retirement for the purpose of meditation, solitude, privacy, seclusion. / +

ārāma: Fond (ness) of solitude or seclusion; delights  in solitary meditation. 獨坐的快樂。

[3282] Ceto + samatha: Calm, quietude of heart. / +

anuyutta: pp. Applying oneself to, dealing with, practicing, given to, intent upon.

[3283] Nirankaroti & nirākaroti: pp. To think little of, despise, neglect, disregard, repudiate. / +

a: Does not neglect meditation. 不疏忽禪修。

[3284] f. Inward vision, insight, intuition, introspection. 洞察力。

[3285] adj. Followed by, possessed of, endowed with.

[3286] pp. To promote, develop, practice, to put or devote oneself to. 培養。

[3287] Suñña: adj. + āgāra: An empty place, anuninhabited spot, solitude.

[3288] A thousand. 一千個世界。

[3289] pre. To look at, to look down or over to, to examine, contemplate, inspect, consider; surveys. 俯視或測量。

[3290] Upari: indecl. + pāsāda: The upper story of a palace. / + vara: adj. + gata: Gone on to the best of, walking on the royal (palace); the upper palace chamber. 上面的宮殿。

[3291] Nemi: f. The circumference of a wheel, circumference, rim, edge. / + maṇḍala: Circle. /

= A thousand wheel-rims. 一千個輪輞。

[3292] Vaṇṇa + vādin: Saying praise, praising; speaks in praise. 說讚美的話。

[3293] Paṁsu: Dust, dirt, soil. / + kūlika: One who wears clothes made of rags taken from a dust heap;

a refuse-rag wearer. 穿著糞掃衣。

[3294] pp. Pleased, happy; content. 滿足。

[3295] pp. Separated, detached, secluded, singled. 閑靜。

[3296] A + saṁsaṭṭha: pp. Not given to society; aloof from society. 遠離群棲。

[3297] Abhidhamma + kathā: Discourse on philosophical or psychological matters; in a talk on the higher Dhamma.

談高尚的法。

[3298] pre. To converse with; to report, to inform; to recite; to expound, explain, preach; engage. 互相或從事。

[3299] pre. To be answered, answerable.

[3300] Saṁsīdati: caus, pre. To get tired, give out. / + ma: Without foundering. 沒有失敗。

[3301] f. Moving forward, doing good, beneficial, useful; roll. 使轉動。

[3302] caus. To make go on, to keep up, practice, pursue. / + vasaṁ: To exercise power. 使用或行使。

[3303] f. Attainment he wants to abide. 成就或達成。（進入那種境界）

[3304] Rāja + mahāmatta: King’s prime minister. 國王的大巨。

[3305] Nānā + ratta: Variously coloured. 各色各樣的顔色。

[3306] nt. Woven material cloth, turban cloth; garments. 衣服或服裝。

[3307] + karaṇḍaka: A clothes-chest. 箱子。

[3308] adj. Full. 滿的。

[3309] caus, ful. To relate, to tell, announce, speak to, address; report. 描述。

[3310] Su + bhāsita: pp. Well spoken, good speech. 善說。

[3311] ful. To split, break, sever, destroy, ruin. / + na: I shall not break. 我不中斷或暫停。

[3312] num. Eleven. 十一個。

[3313] nt. A constituent part as characteristic, prominent or distinguishing, a mark, attribute, sign, quality; factors. 因素或部份。

[3314] Go: m. Cow. / + pālaka: A guardian, herdsman. / = A cowherd. 牧牛者。/

Go + gaṇa: A multitude, mass; flock, herd. 牛的種類。

[3315] adj. Impossible, not likely, unable; incapable. 不能勝任或無能的。/ Bhabba: adj. Able, capable.

[3316] infi. To take care of, to attend to, shelter, protect, keep up, preserve, look after. 看守。

[3317] Phāti: f. + karoti: infi. To make fat, to increase, to use to advantage; rearing a herd of cattle. 飼養或撫養。

[3318] Rūpa: nt. + ññu: Knowing bodily forms. / + na: No knowledge of form. 不知道牛種。

[3319] Lakkhaṇa: nt. Sign, characteristic, mark. / + kusala: Clever at interpreting bodily marks or at fortune-telling from signs. / + na: Unskilled in characteristics. 不熟練牛的特徵。

[3320] f. Fly’s egg. 蒼蠅的蛋。

[3321] pp. To cut open, to destroy; pick out. 挑選出或辨認出。

[3322] nt./ m. A wound, sore. 傷口。

[3323] pp. To dress (surgically), to treat ( a wound). 敷藥或包紮。

[3324] Smoke, fumes; the shed. 煙霧。

[3325] ar. One who makes or creates, a maker, doer; smoke out. 查出或擺脫。﹝不會製造煙霧）

[3326] nt. A fording place, landing place. / + jānāti: To know a ‘fording place.’ 涉水的地方。

[3327] pp. Having drunk, being drunk (as liquid). 要喝水。（飲水的感受）

[3328] f. Street, way, road, path, track. 路。

[3329] Go + cara: adj. The act of going about, walking. / + na: Unskilled in pastures. 不熟練牧草地。

[3330] An + avasesa: adj. Without any remainder; fully, completely. /

Dohin: adj. One who milks, milking; milks dry. 不會擠牛的奶的人或擠不出牛的奶的人。

[3331] A bull. 公牛。

[3332] Go + pariṇāyaka: Leader of the cows. 領導者或指揮者。

[3333] Atireka: adj. Exceeding, excessive, in a high degree; extra. / + pūjā: f. Honour, worship, devotional attention. / +

na: No extra veneration. 不懂得特別尊敬。

[3334] Ratta: nt. + ññu: Of long standing, recognized. 年齡較大的或有經驗。

[3335] Cira: adj. pabbajita: Having long since become a wanderer.

[3336] Saṅgha; A larger assemblage, a community. / = Long gone forth. 長老。

[3337] 任何的色，所有的色，都是四大；和由四大而組成的東西也是色。

[3338] Kamma + lakkhaṇa: Having Kamma as distinctive characteristic; character by his actions. 行爲的品質或特性。

[3339] caus, pre. To consent, agree, give in; tolerates. 允許或容許。

[3340] Pajahati: pre. To give up, renounce, forsake, abandon, eliminate, let go, get rid of.

[3341] caus, pre. To drive out, dispel, remove, put away.

[3342] Vyanti + karoti: pre. To abolish, remove, get rid of, destroy. / + na: Do away with it. 廢除或去掉。

[3343] caus, pre. To make go, to send, to set into motion, to cause to go. / na: Annihilate it. 絕滅或廢止。

[3344] Nimitta: nt. Sign, omen, portent, prognostication. / + ggāhin: Taking sings; grasps at its sign. 抓牢相貌。

[3345] Anuvyañjana: Accompanying (i. e. secondary) attribute, minor or inferior characteristic, supplementary or additional sign or mark. / + ggāhin: Taking up or occupying oneself with details, taken up with lesser or inferior marks. 特徵或面貌。

[3346] Yato: pron. + adhikaraṇaṁ: adv. In consequence of, for the sake of, because of, from; even though. 然而或雖然。

[3347] opt. To stream into, to attack, befall; might invade. 侵入或侵犯。

[3348] adj. Capable of, mastered, kept in mind, learned by heart. 精通的或熟練的。

[3349] 3. In breadth. 寬度。

[3350] ar. One who instructs or points out; a guide, instructor, teacher. / + na: Does not teach. 不教導。

[3351] âgata: pp. Come, arrived. / + agama: Rule, practice, discipline, obedience. / =

Handed in the Canon; well versed in the tradition. 在這些聖傳方面有造詣或精通。

[3352] Dhamma + dhara: adj. One who knows the Dhamma.

[3353] Vinaya + dhara: One who knows or masters the Vinaya.

[3354] Mātikā: f. Tabulation, register, tabulated, summary, condensed contents. / +

dhara: Here equivalent to Abhidhamma; well versed in Codes. 在這些教養或論母方面有造詣或精通。

[3355] adv. From time to time. 有時或時常。

[3356] pre. To ask a question, to interrogate, inquire.

[3357] pre. To question.

[3358] adv. How is this?

[3359] adv. What is the meaning of this?

[3360] Vivaṭa: pp. Uncovered, open, laid bare, unveiled. / + a: What has not been revealed. 不顯露出或不揭示。

[3361] Vivarati: pre. To open, make clear, reveal. / + na: Do not reveal. 不展現或不啓示。

[3362] Uttānī: Open, manifest. / + karoti: To make clear or open, to declare, show up, confess (a sin). / +

an: What is not clear. 不清楚的或不透明的。

[3363] Aneka: adj. Not one, many, various. / + vihita: Various, manifold. 五花八門。

[3364] Kaṅkhā: f. Doubt, uncertainty. / + ṭṭhāniya: Found on doubtful, doubtful dhamma. 判決在有疑問的。

[3365] pre. To remove, dispel, drive out, get rid of. / + na: Not clear. 不清除。

[3366] + Pavedita: pp. Made known, declared, taught. 被教導。

[3367] Attha + veda: Knowledge, insight, revelation, wisdom; inspiration in the meaning. 啓示意義。

[3368] adj. Accompanied by, furnished or connected with. 有關聯的。

[3369] Pāmujja: nt. Delight, joy, happiness; gladness. 高興。

[3370] Sati: f. + paṭṭhāna: Intent contemplation and mindfulness, earnest thought, application of mindfulness. /

The four foundations of mindfulness. 四念處。

[3371] ger. To offer having fetched up. 拿。

[3372] caus, pre. To invite, offer, present, satisfy. 招待。

[3373] adj. Moderation. 節制。

[3374] nt. 4/ 7. Acceptance, receiving, taking; in accepting. 接受。

[3375] adj. Openly. 公開。

[3376] adj. Privately. 私下地。

[3377] nt. A shore, bank.

[3378] Go: m. Cow. / + pālaka: A guardian, herdsman. / = A cowherd. 牧牛者。

[3379] Dup + pañña: adj. A foolish. 笨的。/ + jātika: adj. Being, like, being of, having.

[3380] m./ nt. Rain, shower. / = The rainy season. 雨季。

[3381] Sarada: f. Autumn. / + samaya: The autumn season; in the autumn. 在秋季。

[3382] ger. To consider, examine. / + a: Without examining. 沒有檢查。

[3383] Orima + tīra: The shore on this side, the near shore. 此岸。

[3384] The far side; the further shore. 對岸。

[3385] Atittha + eva: nt. 3. That which is not a fording-place; not the right way, manner or time; as wrongly in the wrong way.

不可涉水而過之處。

[3386] caus, aor. To make go forth, to bring over or through; across. 橫越。

[3387] m./ nt. Stream, flood, torrent. / In mid-stream. 在河中央或中流。

[3388] A formation, resembling a circle. / + karoti: To stand closely together; bunched together. 使形成一群。

[3389] Anaya: Misfortune, distress. / + vyasana: nt. Misfortune, misery, ruin, destruction, loss. / =

Calamity and disaster. 災難和不幸。

[3390] A + kusala: adj. Improper, wrong, bad. / nt. Demerit, evil deed; unskilled. 不熟練的。

[3391] Dheyya: In the realm of, under the sway or power of; Māra’s realm. 魔王的領域。

[3392] Maccun: The realm of Māra, the sphere of Death. / adj. Belong to death or subject to death. 死亡的領域。

[3393] Suṇāti: fpp. To hear.

[3394] Saddahati: fpp. To believe, to have faith.

[3395] adj. A wise. 聰明的。

[3396] The bull. 公牛。

[3397] Pariṇāyakā: f. A leader, guide, adviser; leaders of the herd. 首領。

[3398] Chedati: ger. To cut off, to destroy, to remove, both lit; breasted. 抵抗。

[3399] aor. Across. 穿過了。

[3400] adj. The young steers. 被馴服的。

[3401] Vaccha: One year old, a yearling. 小牝牛。 / vacchatara: A weaned calf, bullock.

[3402] The calves. 小牛。

[3403] Kisa: adj. Lean, haggard, emaciated. / + balaka: adj. Of meager strength, weakly; the feeble cattle. 虛弱的牛。

[3404] adj. To a young calf; a tender. 幼弱的。

[3405] adj. Just born. 剛出生的。

[3406] + ravaka: The bellowing of a cow; by its mother’s lowing. 被母牛鳴叫。

[3407] Vuyhati: ppr. Being drawn; of a calf following its mother’s voice. 被驅策。

[3408] vat. Who have lived the holy life. 梵行己立。

[3409] Laid down the burden. 放下重擔。

[3410] Reached the true goal. 抵達真理的終點。

[3411] Destroyed the fetters of being. 消滅有的束縛。

[3412] pp. Known.

[3413] Sup + pakāsita: pp. Explained, manifested, made known; are well described. 很好的描述。

[3414] Samap + patta: pp. Reach. 範圍。

[3415] Ap + patta: pp.Not obtained; out of reach. 不在範圍。

[3416] ger. Knowing directly. 正好地知道。

[3417] pp. Understands.

[3418] pp. Uncovered, opened.

[3419] pp. Fallen to pieces, broken, destroyed; block. 阻塞。

[3420] adj. Having the reed or stem removed; reeds removed. 蘆葦被移掉。

[3421] Pāmujja: nt. Delight, joy, happiness. / + bahula: adj. Much, abundant.

[3422] pre.3p. To wish for, desire, pray for, request, long for; set. 放。

[3423] “Both this world and the world beyond  Are well described by the one who knows,

And what is still in Māra’s reach  And what is out of reach of Death.

  Knowing directly all the world,  The Enlightened One who understands

Opened the door to the deathless state  By which Nibbāna may be safely reached;

  For Māra’s stream is breasted now,  Its current blocked, its reeds removed;

Rejoice then, bhikkhus, mightily  And set your hearts where safety lies.”

[3424] Kuṭi + āgāra + sālā: In the Great Wood in the Hall with the Peaked Roof. 在山峰。

[3425] pre. To live, dwell (at); stays. 住。

[3426] Bhassa: nt. Speech, conversation, way of taking, disputation. / + ppavādaka: One who proposes disputation,

one who is fond of debate & discussions. 討論者。

[3427] Paṇḍita: adj. + vāda: A clever speaker. 有知識的辨論家。

[3428] Sādhu: adj. + sammata: Highly honoured; regarded by. 被尊敬的。

[3429] Bahu: adj. + jana: A mass of people, a great multitude, a crowd, a great many people.

[3430] Parisā: f. 7. Surrounding people, group, collection, company, assembly, association, multitude. 在集合中。

[3431] The order, the priesthood, the clergy, the Buddhist church; the head of an order. 教團的領袖。

[3432] adj. Of a teacher who has a large attendance of disciples; the head of a group. 群衆的領袖。

[3433] Gaṇa + ācariya: A teacher of a crowd; the teacher of a group. 群衆的老師。

[3434] ppr. To acknowledge, agree to, approve, promise, consent. 完全地知道。

[3435] pp. Undertaken; begun. 開始。

[3436] caus, opt. To tremble, shake. / + na: Would not shake. 沒搖動。

[3437] caus, opt. To shake. / + na: Not shiver. 沒發抖。

[3438] opt. To be shaken violently, to be highly affected. / + na: Not tremble. 沒震顫。

[3439] Kacchā & kaccha: m./ nt. The armpit. 腋下。

[3440] Sweat. 汗水。

[3441] Muñcati: opt. To release, deliver, set free. 流出。

[3442] f. A pillar, prop, support; sacrificial post. 具有犧牲性的或主題。

[3443] A + cetanā: f. State of ceto in action, thinking as, active thought, intention, purpose, will. / =

Senseless; inorganic. 無意義的。

[3444] opt. To begin, undertake; engage in. 忙於或從事。

[3445] Manussa: A human being, man. 衆生。/ + bhūta: As a human, in human form.

[3446] Jaṅghā: f. The leg, usually the lower leg (from knee to ankle). / + vihāra: The state of walking about (like a wanderer).

[3447] pre. To lead, guide, instruct, train, educate; discipline. 訓練或訓導。

[3448] f. Instruction, teaching, commandment, order. 教授。

[3449] Dus + suta: pp. Disagreeable. 討厭的或厭煩。

[3450] Api: indecl + eva + nāma: Surely, indeed, yes, I reckon, I presume, it is likely that.

[3451] opt. To meet together, to assemble; we might meet.

[3452] Kathā: f. + sallāpa: Talk, conversation.

[3453] caus, opt. To cause separation, to separate, to keep back, dissuade; we might detach. 分開或拆卸。

[3454] num. Five hundred.

[3455] A council hall, a mote hall; in an assembly. 在集合中。

[3456] pp. Come together; met together.

[3457] Ka + ci + d + eva: adv. Whoever, some.

[3458] adj. That ought to be, must or should be done, to be done, to be made; done, in the sense of undoing; overcome, undone.

[3459] imper. To go forward, to proceed, approach; come forth. 向前走。

[3460] Patiṭṭhahati & patiṭṭhāti: fut. To stand fast or firmly, to find a support in, to be established, to fix oneself, to be set up,

to stay; maintains. 主張。

[3461] ¥āta: pp. Known, well-known. / + aññatara: adj. One of a certain number, a certain, somebody, some; famous.

[3462] Dīgha: adj. lomikā: f. Long-haired.

[3463] A ram, a wild goat. 公羊。

[3464] opt. To pull along, pull to (oneself), drag or draw out, pull up. 拉或拖。

[3465] opt. To draw over or towards oneself, to win over, seduce. 拖著走。

[3466] opt. To pull about, drag along.

[3467] Soṇḍika: A distiller and seller of spirituous liquors. / + kammakara: Brewer’s workman. 啤酒製造人。

[3468] Soṇḍikā: f. A tank. / + kilañjā: f. A mat of fibre or rushes, matting; brewer’s sieve. 篩子。

[3469] Udaka + rahada: A lake; water tank.

[3470] ger. To throw into, hurl into; might throw.

[3471] A corner, an angle; by the corners. 角邊。

[3472] Dhutta: m. A rogue, cheat, evil-minded person, scoundred, rascal; brewer’s mixer. 流氓，混合者。

[3473] A hair-sieve; strainer. 篩子，篩檢程式。

[3474] opt. To shake off.

[3475] opt. To shake drown.

[3476] opt. To shake or throw about; thump it about. 捶擊。

[3477] Saṭṭhi + hāyana: num. A sixty-year-old (of elephant).

[3478] Saṇa: nt. A kind of hemp. / + dhovika: Name of a particular kind of gambol of elephants in water;

the game of hemp-washing. 洗大麻。

[3479] pp. Played or having played, playing, sporting; celebrated (of a festival).

[3480] pre. To play, sport, enjoy or amuse oneself.

[3481] adv. Thereupon. 因此。

[3482] fut. To refute a person, to get the better of. 駁倒。

[3483] pp. Surrounded by. 被圍繞。

[3484] Dassana: nt. + kāma: adj. Desirous of seeing; we want to see.

[3485] Point, part, place, region, spot, country. / Kañcid + eva desaṁ pucchati: To ask a little point. 那一點。

[3486] Okāsaṁ: To give permission, to admit, allow; to give a chance or opportunity; grant me. 給我機會。

[3487] Ask what you like.

[3488] pre. To appear, to be evident, to come into one’s mind, to occurs to me, to be clear. 被想到或浮現。

[3489] Explain how it occurs to you.

[3490] Bīja: nt. + gāma: Seed-group, seed-kingdom, seed-creation. / + bhūta + gāma: Vegetation, as trees, plants, grass.

種子和植物。

[3491] nt. Form-hood; shaping (being), shape.

[3492] pre. To bring forth, give birth to, beget, produces. 生産或創作。

[3493] f. Great, extensive, big.

[3494] f. A collection of people (man-kind), congregation, gathering; multitude. 一大群人。

[3495] indecl. Get a move on, come on, go on, look here; sure.

[3496] imper. To explain, make clear; to give an evasive answer. 表達。

[3497] adv. Here, in this place; in that case, in this matter.

[3498] Yathā te + opt. As may seem good to you; if you please. 允許；認爲。

[3499] caus, opt. To make go on, to keep up, practice, pursue; toexercise. 操練或運用。

[3500] Muddha & muddhā + āvasitta: ‘Head-anointed,’ a properly anointed or crowned king; a head-anointed noble king – for example. 刹帝利灌頂王。

[3501] nt. Conquered land, realm, territory, kingdom; in his own realm. 在它的領土裏。

[3502] m./ nt. The power, authority, control, influence.

[3503] Ghāta: Killing, murdering. 執行處死。

[3504] infi. To kill, slay, slaughter; to destroy. 殺死或消滅。

[3505] Jayati: pp. To pillage, rob, to overpower, to defeat; to fine. 處罰。

[3506] pp. To make go out or away, drive out, banish, exile. 流放或放逐。

[3507] M + arahati: To be worthy of, to deserve, to merit. 傑出人物。

[3508] adv. In seven pieces. 七塊。

[3509] His head.

[3510] pre. To split, burst open. 劈開或撕裂。

[3511] Vajira: A thunderbolt. / + pāṇin: A thunderbolt-wielding spirit. 雷電神。

[3512] adj. Made of iron. 鐵鎚。

[3513] Set on fire, blazing, burning. 燃燒。

[3514] adj. In flames, ablaze; blazed. 發出火焰。

[3515] adj. Flaming, ablaze, aglow. 發出熱光。

[3516] Upari + vehāsa: In the air above.

[3517] pp. Frightened, terrified, afraid. 受驚的。

[3518] pp. Agitated, moved by fear or awe, excited, stirred. 驚慌。

[3519] Loma: nt. + haṭṭha: Having the hair standing on end, horrified, thunderstruck, astounded. 使恐怖。

[3520] nt. Shelter, protection, refuge. 掩蔽。

[3521] nt. Refuge, shelter; asylum. 避難所。

[3522] adj. Seeking, looking for, striving after. 尋求。

[3523] Sandahati: ppp, pre. To put together, to connect, to fit, to arrange. / + na: Does not agree.

[3524] adj. With before.

[3525] adj. Afterwards. 之後。

[3526] pp. Sticking to, adhering or adhered to, clinging. 黏附或依附。

[3527] pp. Gone to, come, approached; resorts. 光顧。

[3528] pp. Hanging on, cleaving to, being bent on; holds. 握著。

[3529] opt. To know accurately or for certain, to comprehend, to recognize, find out; understand.

[3530] Parikkhipati: caus, ger. To throw round, encircle, surround; utterly destroyed. 完全毀壞。

[3531] 那怎麽可以嗎？

[3532] A sharp.

[3533] f. An axe, a hatchet. 斧頭。

[3534] Kadalī: f. The plantain, Musa sapientium. / + khandha: The trunk of the plantain tree, often in similes as symbol of worthlessness; a large plantain trunk. 大的芭蕉樹幹。

[3535] adj. New, fresh; young.

[3536] Of enormous height (of a tree); with no fruit-bud core. 沒有果實的芯材。

[3537] nt. Top, point, the top or tip; cut off the crown. 王冠或頂端。

[3538] Patta + vaṭṭi: The brim of a bowl; the leaf-sheaths. 葉鞘。

[3539] opt. To turn inside out; unroll. 展開。

[3540] Accessory wood, wood surrounding the pith of a tree; sapwood. 白木質。

[3541] ppp, ppr. To cross-question; pressed. 催促。

[3542] ppp, ppr. To ask for reason, to question closely; questioned. 詢問。

[3543] ppp, ppr. To converse or study together; cross-questioned. 越過爭端。

[3544] pp. Devoid, empty, free, rid (of).

[3545] adj. Empty, vain, deserted; vacant. 空虛的。

[3546] pp. Missed, gone wrong, failed, sinned; mistaken. 錯誤的。

[3547] pp. Spoken, said, uttered; statement. 說明。

[3548] Seda: Sweat. / + phusita: nt. Rain-drop; drops of  sweat. 汗水。

[3549] nt. On your forehead. 前額。

[3550] nt. The urine. 尿。

[3551] ger. To break (right) through; soaked. 使濕透。

[3552] pp. Established in, settled, fixed, arrayed, stayed, standing, supported, founded in; fallen to the ground.

[3553] aor. To uncover, to open. 展示。

[3554] Maṅku: adj. + bhūta: Discontented, troubled, confused; dismayed. 使氣餒。

[3555] Downcast, dejected, disappointed; with shoulders drooping. 肩膀垂下。

[3556] Adho: adv. + mukha: Head forward, face downward, bent over, upturned.

[3557] ppr. Downcast, in formula; glum. 垂頭喪氣的。

[3558] Ap + paṭibhāna: adj. Bewildered, not confident, cowed down; without response. 沒有反應。

[3559] A crab. 蟹。

[3560] ger. To plunge or enter into, to be absorbed in; went into.

[3561] ger. To put out, draw out. 從水中拿出。

[3562] nt. Dry ground, land.

[3563] opt. To establish, set up, fix, put into, install. 拉或拖。

[3564] adv. Whenever. 無論什麽時候。

[3565] The claw of a crab.

[3566] opt. To bend towards, to turn or direct to; extended. 伸展。

[3567] nt. With stick.

[3568] Gravel, pebble, potsherd; with stone.

[3569] opt. To cut, destroy.

[3570] opt. To split, broke it.

[3571] opt. To break, to crack; smash. 打碎。

[3572] adj. Unable.

[3573] infi. To descend, to go down to, to be-take oneself to; get back. 恢複。

[3574] nt. Restlessness, impatience; contortions. 詭計。

[3575] nt. Restlessness, trick, capers; writhings. 花招。

[3576] nt. Writhing, twitching, struggle;vacillations. 扭動。

[3577] Vāda + adhippāya: Intention, wish desire; the purpose of debate. 辨論的目的。

[3578] imper. To wait, to stay. 你慢著！

[3579] pre. To announce, advise; pronounce. / + na: We are not speaking with you.

[3580] Let that talk of ours be. 讓我們先把它放在一邊。（轉移話頭）

[3581] adj. Separated, individual. 個別的。

[3582] Idle talk; mere prattle. 只不過是無聊話。

[3583] Ovāda: Advice, instruction, admonition, exhortation. / + paṭikara: Giving advice or provding for;

who responds to his advice. 對於勸告的作答。

[3584] Tiṇṇa: pp. One who has reached the other shore (always fig.) gone through, overcome, one who has attained Nibbāna. / + vicikicchā: f. Doubt, perplexity.

[3585] Vigata: pp. Gone away, disappeared, ceased. / kathaṁ: adv. + katha: The arrow of doubt.

[3586] Vesārajja: nt. (the Buddha’s or an Arahant’s) perfect selfconfidence; gained intrepidity. 獲得剛勇。

[3587] Apara: adj. Another. / = Independent of others. 別人的自由。

[3588] nt. Preeminence, superioriy, excellency; highest ideal, greatest good. 傑出，卓越。

[3589] pp. Tamed, controlled, restrained. 馴服的。

[3590] Taming, subduing, mastery, restraint, control. 制服。

[3591] adj. Obtrusive, bold, offensive. 放肆的。

[3592] adj. Bold, daring, forward, reckless; impudent. 冒失的。

[3593] caus, fpp. To offend, assail, insult; attack. 抨擊。

[3594] Hatthin + ppabhinna: A furious elephant; a mad elephant. 發狂的象。

[3595] ger. Put on to, hitting, striking; attack. 襲擊。

[3596] pp. In flames, burning, blazing. 熾烈的。

[3597] Aggi + khandha: A great mass of fire, a huge fire, fire-brand. 火團。

[3598] A snake.

[3599] Ghora: adj. Terrible, frightful, awful. / + visa: nt. Poison, virus, venom. / = A terrible poisonous. 嚇人的毒物。

[3600] pp. Invited; to send a message, to call, summon, coax.

[3601] imper. To bring (to), to offer, fetch; you may bring.

[3602] m./ nt. A pair, a twin; whatever. 任何的事物。

[3603] adj. Fit, proper, suitable, befitting, seeming. 適當的。

[3604] Thālaka: nt. A small bowl, beaker. / Five hundred ceremonial dishes. 五百盤的。

[3605] Bhatta: nt. ābhihāra: Gift of food; of milk rice as gifts of food. 禮品。

[3606] adj. A low, inferior, humble.

[3607] nt. Giving.

[3608] Puñña: nt. + mahin: The great meritorious fruits. 大功德。

[3609] adj. Giving, bestowing, distributing, providing.

[3610] adj. One worthy of a dakkiṇā.

[3611] âgacchati: ger. To come to or towards, approach, go back, arrive.

[3612] Pavisati: infi. To go in, to enter. / + = Desiring to go into. 想要。

[3613] Bhassa: nt. Speech, conversation, way of taking, disputation. / + ppavādaka: One who proposes disputation,

one who is fond of debate & discussions. 討論者。

[3614] Paṇḍita: adj. + vāda: A clever speaker. 有知識的辨論家。

[3615] Sādhu: adj. + sammata: Highly honoured; regarded by. 被尊敬的。

[3616] Bahu: adj. + jana: A mass of people, a great multitude, a crowd, a great many people.

[3617] Avaṇṇa: Blame, reproach. / + = He wants discredit. 不信用或疑惑。

[3618] adv. A moment, even a second; while. 一會兒。

[3619] Kāya + bhāvanā: Meditation or training with regard to action. / + anuyoga + anuyutta: Practising. / =

Pursuing development of body. 從事培養身體的寂靜。

[3620] Citta + bhāvanā: Cultivation of the heart. / + na: But not development of mind. 沒有培養心。

[3621] pre. To touch; they are touched by. 接觸。

[3622] adj. Connected with the body, bodily.

[3623] adv. In the past.

[3624] Ūru: The thigh. 大腿。/ + kkhambha: Stiffening or rigidity of the thigh, paralysis of the leg (as symptom of fright).

大腿變硬。

[3625] One’s heart.

[3626] fut. To split, break, chop; would burst. 將破烈。

[3627] adj. Hot.

[3628] Uggacchati: fut. To rise, get up out of; would gush from. 將從嘴裏噴出。

[3629] adj. Madness, distraction, mental aberration. 瘋狂的。

[3630] fut. To reach, attain, arrive at, obtain, get to learn.

[3631] Citta + kkhepa: Derangement of the mind, madness; go out of one’s mind. 心亂。

[3632] + vaya: Loss, want, expense. / = The mind was subservient to the body. 心是奉承著身體。

[3633] Vasena: adv. On account of, because. 解釋，理由。/ pre. To move, go on, proceed. /

The body wielded mastery over it. 身體被行使所支配著。

[3634] A + bhāvitatta: nt. The fact of not developing or cultivating; the mind was not developed. 心是沒被培養。/

Bhāvitatta: adj. One whose attan (ātman) is bhāvita; well trained or composed.

[3635] adv. Certainly, for sure, really, truly. 的確地。

[3636] But, Aggivessana, what have you learned about development of body?

[3637] adv. For example.

[3638] But do they subsist on so little, Aggivessana? 維持生活。

[3639] adv. Sometimes.

[3640] adj. Great, eminent, excellent, superb, lofty, noble, rich. 優等的。

[3641] pre. To chew, bite, eat, devour; they consume. 消耗。

[3642] pre. To taste, eat. 嚐。

[3643] caus, pre. To immerse, to penetrate, to plunge into; regain. 取回。

[3644] pre. To cause to grow, increase; fortify. 增強。

[3645] pre. To become fat.

[3646] adv. What they earlier abandoned. 早些放棄。

[3647] adv. Later.

[3648] pre. To collect, heap up, accumulate; gather together again. 召集。

[3649] âcaya + apacaya: Increase and decrease. 增強和減少。

[3650] But what have you learned about development of mind?

[3651] aor. To be able to explain. / na: He was unable to answer.

[3652] pp. Spoken.

[3653] pre. You do not know.

[3654] pre. Arises. 升起。

[3655] Sukha + sārāgin: Attached to. / = Ibid; impassioned. 性欲或強烈的欲望的人。

[3656] pre. To get into, to meet with; to undergo; to make, produce, exhibit.

[3657] pre. To be broken up, to be dissolved, to be destroyed, to cease, die. 停止。

[3658] ger. Exhausting, overpowering, enticing, taking hold of; invade. 侵入。/ + cittaṁ: Taking hold of the mind.

[3659] pre. Remain. 繼續存在。

[3660] Ubhato: adv. Both, twofold, in both (or two) ways, on both sides. / + pakkha: Side, party, faction. /

In this double manner. 兩者的舉止。

[3661] adj. Pleased in one’s conscience, reconciled, believing, trusting in, pious, good, virtuous.自信。

[3662] ger. Put on to, hitting, striking; attack. 襲擊。

[3663] ger. Bringing up (for trial), charging, accusing; discourteous. 失禮的。

[3664] adv. Why not?

[3665] Three similes. 三個譬喻。

[3666] aor. To appear, to be evident, to come into one’s mind, to occur to one, to be clear.

[3667] An + acchariya: adj. How wonderful! What a marvel! Spontaneously. 自然地。

[3668] adj. Moist, wet. 濕的。

[3669] nt. A piece of wood.

[3670] Sa + sineha & sneha: Viscous liquid, unctuous moisture, sap. 黏有液體。

[3671] adj. Laid down, lying; put down into, set in, arranged.

[3672] Uttara: adj. Higher, high, superior, upper. / + araṇi & araṇī: f. Wood for kind-ling fire by attrition. / =

An upper fire-stick. 上面的木柴取火。

[3673] caus, fut. To produce, cause, cause oto become; I shall light a fire.

[3674] Pātur: indecl. Visible, open, manifest. / + karoti: fut. To make appear; I shall produce heat. 我將製造火。

[3675] ppr. To rub, to produce by friction; light.

[3676] adv. Eventually. 最後或結果。

[3677] Tiredness, fatigue, exhaustion; weariness. 疲倦。

[3678] Distress, annoyance, upset of mind, trouble, vexation; disappointment. 失望。

[3679] Bhāgin: adj. + opt. Sharing in, partaking of, endowed with; getting receiving; reap only. 遭到。

[3680] A + vūpakaṭṭha: Alienated, withdrawn, drawn away (from), secluded. 沒有撤離。

[3681] Kāma + cchanda: Excitement of sensual pleasure. 刺激。/ + sineha: Love of pleasures. 愛慕。/ + mucchā: Sensual stupor or languor. 恍惚。/ + pipāsā: Thirst for sensuality. 渴望。/ + pariḷāha: The flame or the fever of passion. 狂熱。

[3682] Su + paṭippassaddha: pp. Allayed, calmed, quieted, subsided; suppressed internally. 內部的抑制。

[3683] adj. Characterising a sensation of pain; attacking suddenly, spasmodic, acute; caused by some contrivance.

從努力而來的或很極端。

[3684] adv. Far off, far from, away from.

[3685] nt. Dry ground; a land.

[3686] Vūpakaṭṭha: Alienated, withdrawn, drawn away (from), secluded. 撤離。

[3687] adj. Dry, dried up.

[3688] adj. Dry, sapless. 枯萎的。

[3689] Danta: A tooth, a tusk, fang. / + adha > adho: adv. Below. / 上面的牙齒咬著下面的牙齒。

[3690] The palate. 上顎。

[3691] âhanati: ger. To beat, strike, press against, touch. 按住。/ 舌頭頂上顎。

[3692] opt. To holr back, restrain, prevent, prohibit; beat down. 壓低。

[3693] opt. To squeeze, crush, subdue; constrain. 強迫。

[3694] caus, opt. To burn out, scorch, destroy; crush. 壓服。

[3695] f. The armpit; from my armpits. 腋下。

[3696] Sweat. 汗水。

[3697] adj. Begun, started, bent on, undertaking, holding on to, resolved, firm.

[3698] Violent, angry; un-calm. 不能鎮靜的。

[3699] Ap + paṭippassaddha: pp. Allayed, calmed, quieted, subsided. / = Overwrought. 過於緊張的。

[3700] + Padhāna: nt. Exertion, energetic effort, striving, concentration of mind. 被苦所困。

[3701] + abhitunna: Overwhelmed, overcome, overpowered; I was exhausted. 精疲力盡。

[3702] Paridameti: ger. To control, tame, keep under; invade. 侵入。

[3703] Ap + pāṇaka: adj. Without living beings, lifeless; the breathless. 屏息的。

[3704] f. 5. My nose.

[3705] The in-breaths and out-breaths, sign of life, process of breathing, breath.

[3706] aor. To break up, hinder, stop, keep in check; I stopped.

[3707] Kaṇṇa: The ear. / + sota: 5. The auditory passage; from my earholes. 耳朵洞。

[3708] ppr. To go forth from, to come out of, to get out, issue forth, depart; coming out.

[3709] adj. Extreme, exceeding, extraordinary; a loud.

[3710] + ārā: f. An awl. 錐子。/ + gaggara: Roaring; a blacksmith’s bellows; when a smith’s bellows. 鐵匠吹。

[3711] ppr. To blow, to sound (a drum). 吹。

[3712] My head.

[3713] pre. To cut off, discharge, emit, defecate.

[3714] adj. Sharp. 鋒利的。

[3715] A peak. 尖端。

[3716] opt. To cleave cut; to crush, destroy; were splitting open. 裂開。

[3717] Sīsa + vedanā: f. Painful sensation, suffering, pain. / = 頭痛。

[3718] adj. Firm, strong, solid; tough. 堅韌的。

[3719] Varatta & varattā: nt./ f. A strap, thong, strip of leather. 皮帶。/ + ka + bandhana: nt. Binding, tying, band, ligature; tie. / = 用皮帶捆。

[3720] Sīsa + veṭha: Head wrap; around a headband. 卷頭巾。

[3721] opt. Tightening. 勒緊。

[3722] f. My belly. 我的肚子。

[3723] pre. To cut (round), cut through, pierce; carved up. 切開。

[3724] Go + ghātaka: A butcher. 屠夫。

[3725] adj. Sharp.

[3726] Go + vikantana: A butcher’s knife. 用屠夫刀。

[3727] Burning, glow, heat.

[3728] Nānā + bāhā: f. By both arms.

[3729] Aṅgāra: m./ nt. + kāsu:  A charcoal pit; a pit of hot coals. 煤坑。

[3730] opt. To be heated or chafed; roast. 烤。

[3731] opt. To make warm, heat, scourge; scorch. 把燒焦。

[3732] The recluse Gotama is dead.

[3733] The recluse Gotama is not dead, he is dying. 臨終。

[3734] The recluse Gotama is not dead nor dying; he is an arahant, for such is the way arahants abide.

[3735] âhāra + upaccheda: Breaking or cutting off, destruction, stoppage, interruption. / = Entirely cutting off  food.

[3736] opt. To take a line of action, to follow a method, to be intent on, to regulate one’s life; I practice.

[3737] adj. Good sir.

[3738] f. Strength, but only in meaning of strength-giving, nutritive essence. 有力量的食物。

[3739] Loma + kūpa: pl.5. Into the pores of your skin. 從毛孔。

[3740] fut. To swallow, eat, take as food; we shall infuse. 灌入。

[3741] Jaddhu: Eating food,

[3742] Then I shall be lying. 對我來說：這是說謊。

[3743] pre. To reject, repudiate, disallow; I dismissed. 讓他們離開。

[3744] Hi + alaṁ: There is no need.

[3745] adj, adv. A little each time, gradually, little by little.

[3746] nt. A small measure of capacity, a handful (seems to be applied to water only); by handfuls; a handful each time. 少數。

[3747] Mugga: A kind of kidney-bean. 綠豆。

[3748] Kulattha: A kind of vetch. 蠶豆。

[3749] Kalāya: A kind of pea, the chick-pea. 豌豆。  

[3750] Hareṇukā: f. A pea. 豌豆。/ + yūsa: Soup, broth. / = Pea soup.

[3751] Adhimatta: adj. Extreme, exceeding, extraordinary. 極度的。/ + kasima > kisa: adj. Lean, haggard, emaciated. 瘦的。

[3752] The recluse Gotama is black.

[3753] Black, dark (something like deep brown). 皮膚黝黑。

[3754] The recluse Gotama is not black, he is brown.

[3755] Maṅgura: adj. Golden. / + cchavi: Of golden colour; golden-skinned.

[3756] The recluse Gotama is neither black nor brown, he is golden-skinned.

[3757] Chavi: f. The skin, tegument. / + vaṇṇa: The colour of the skin, the complexion; bright colour. 明亮。

[3758] pp. Injured, spoilt, destroyed; deteriorated. 惡化。

[3759] There is none beyond this. 不可能比這個更苦行。

[3760] Could there be another path to enlightenment? 會不會還有其他開悟的道路嗎？

[3761] pre. To know by experience, to know fully or thoroughly, to recognize, know of, to be conscious or aware of; I recall.

我回憶。

[3762] Doing, acting, working; was occupied. 使忙碌。

[3763] Jambu: f. The rose-apple tree. / + cchāyā: f. Shade, shadow. 樹蔭下。

[3764] Could that be the path to enlightenment?

[3765] That is the path to enlightenment?

[3766] Why am I afraid of that pleasure that has nothing to do with sensual pleasures and unwholesome states?

我爲什麽害怕快樂呢？這快樂是離開欲望和不善法。

[3767] I am not afraid of that pleasure since it has nothing to do with sensual pleasures and unwholesome states.

[3768] Su + kara: Feasible, easy. / + na: Not easy.

[3769] adj. Gross, coarse, material, ample; solid food. 硬的，固體的。

[3770] Odana: m./ nt. Boiled (milk-rice), gruel. 稀粥。/ + kummāsa: Boiled rice. 煮過的飯。

[3771] pp. (re) presented, offered, at one’s disposal, imminent, ready, present; waiting upon.

[3772] pp. Gone away to, fallen back to; reverted. 回到或退步。

[3773] Aneka + sata: Many hundreds.

[3774] indecl, ger. Beginning with, taking (into consideration), referring to, concerning, with refence to, about; especially.

就像特別針對我。

[3775] Viññāpana: adj. Instructing, informing. 教授。/ + attha: To give them knowledge.

[3776] nt. 7. End, finish, conclusion. 結束。

[3777] adj. Preceding, former, earlier, before.

[3778] Samādhi + nimitta: Same sign of concentration. 定相。

[3779] pre. To settle, to establish; steady. 使穩定。

[3780] caus, pre. To make quiet, to calm; to cause to halt. 使安靜。

[3781] indecl. Even, just; a pleonastic particle. 質詞。

[3782] Nicca: adj. Constant, continuous, permanent. / + kappa: adj, adv. For a long time. 不變地禪相。

[3783] Okappanā: f. 7. Fixing one’s mind (on), settling in, putting (trust) in, confidence. / = This can be believed. 信任。

[3784] nt. Sleep. / Sleeping during the day. 白天睡覺。

[3785] Sammoha: Bewilderment, infatuation, delusion. 迷惑。/+ vihāra: Abiding in delusion. 生活迷惑。

[3786] Infatuated, bewildered; delude. 迷惑。

[3787] adj. Fearful, unhappy; trouble. 嚇人的。

[3788] ger. Put on to, hitting, striking; attack. 襲擊。

[3789] adv. Again and again.

[3790] pp. Offered, presented; bringing up (for trial), charging. 提議。

[3791] Vacana: nt. + patha: Way of saying, speech.

[3792] ppr. To behave towards, to converse with, to address; discourteous courses of speech. 失禮的話。

[3793] ppp, pre. To cleanse, purify; brightens. 使明亮。

[3794] pre. To become bright; to be reconciled or pleased, to be satisfied or happy.

[3795] Samāraddha: pp. To begin, undertake; debate. 辯論。

[3796] aor. To go about or evade (a question), to obscure a matter of discussion. 躲避。/ +

aññena aññaṁ: To be saved by another in another way, or to from one (thing) to another.

[3797] + bahiddhā: Carry outside.

[3798] aor. To take away, remove; led. 誘使。

[3799] Pātur + karoti: aor. To make appear; showed. (Phāsu Vihāra in B. M. 26 January 2005.)

[3800] Deva: A god, a divine. / + inda: Lord, chief, king. / = Ruler of gods. 統治者。

[3801] pp. In short, concisely; brief. 簡報或概要。

[3802] Accanta: adj. Final, absolute, complete. 最後的。/ +

niṭṭhā: f. End, conclusion; perfection, height, summit; object, aim. 盡頭。

[3803] nt. End; perfection, ideal; the ultimate goal. 最後的目標。

[3804] Best, excellent. 最好的。

[3805] adv. Not enough, insufficient; nothing. 不足的，無能力的。

[3806] adj. Liking, loving, being given or inclined to; worth adhering. 黏附或緊黏。

[3807] pre. To know by experience, to know fully or thoroughly, to recognize, know of, to be conscious or aware of. 直接地知道。

[3808] pre. To know accurately or for certain, to comprehend, to recognize, find out.

[3809] A + nicca: adj. Unstable, impermanent, inconstant. 易變的。/ + anupassin: adj. Viewing, observing, realizing. / =  Contemplating impermanence. 思忖無常。

[3810] Virāga: Absence of raga, dispassionateness; indifference towards disgust, absence of desire, destruction of passions; waning, fading away, cleansing, purifying; emancipation. 消退。

[3811] Giving up, forsaking; rejection, renunciation; relinquishment. 作罷。

[3812] pre. To take hold of, to grasp, cling to, show attachment (to the world). / + na: He does not cling.

[3813] pre. To be excited, to be tormented, to show a longing after, to be worried. / + na: He is not agitated. 不激動或焦慮。

[3814] adv. Separately, individually, singly, by himself, in his own heart; he personally attains. 親自地。

[3815] pre. To die without being reborn, to reach complete extinction of existence.

[3816] Abhisameti: ger. To come by, to attain, to realize, grasp, understand; penetrate. 看透或瞭解後。

[3817] Eka + puṇḍarīka: nt. The white single lotus.

[3818] nt. A park, pleasure grove, a (royal) garden.

[3819] With the five kinds of heavenly music. 用五種天上的音樂。

[3820] Turiya: nt. Musical instruments in general. / + sata: num. Hundred. / = A hundredfold music. 整百倍的音樂。

[3821] pp. Made over, consigned; furnished. 給房間配置。

[3822] adj. Possessed of, provided with; endowed. 資助。

[3823] caus, pre. To amuse oneself, gratify one’s senses, to have recreation, find pleasure. 使消遣。

[3824] caus, ger. To make turn back, to send back, ward off, chase away; dismissed. 關閉。

[3825] indecl. Greeting of welcome; hail!

[3826] adv. At last; it is long.

[3827] Pariyāya + karoti: aor. Make occasion; for come; you found an opportunity. 你給與機會。

[3828] Idha: indecl. Here, in this place, in this connection, now. / + amana: nt. Oncoming, arrival, approach. 來臨。

[3829] adj. Low, inferior, humble.

[3830] f. Speech, sermon, discourse, lecture; statement. 陳述。

[3831] adj. Sharing in, partaking of, endowed with; getting, receiving. 分享。

[3832] nt. Hearing.

[3833] Su + ssuta: pp. Well heard.

[3834] Su + ggahita: adj. Easy to get; well learned.

[3835] Su + manasi + karoti: pp. To fix the mind intently, to bear in mind, take to heart, ponder, think upon, consider, recognize; well attended to. 照料。

[3836] Su + padhārita: Born in mind; considered, understood; well remembered.

[3837] adv. Quickly. / + na: A sudden. 突然的或不會很快的忘記。

[3838] + saṅgāma: A fight, battle. / = That war broke out between the gods. 天人和阿修羅打扙。

[3839] Set up; heaped, massed, in full swing (of a battle), crowded. 頂端。

[3840] aor. To conquer, master, triumph over; won. 勝利。

[3841] aor. Defeat. 失敗。

[3842] ger. To overpower, to conquer.

[3843] ger. To turn back again; returned from.

[3844] aor. To build, construct.

[3845] A pinnacle, turret, gate. / = A hundred towers. 一百個高塔。

[3846] Kūṭa: m./ nt. + āgāra: A building with a peaked roof or pinnacles, possibly gabled; or with an upper storey. / =

Has seven hundred upper chambers. 每一座塔有七層高。

[3847] f. A celestial nymph. / = Has seven nymphs. 每一層有七個天女。

[3848] f. A maid-servant, handmaiden, nurse. / = Has seven maids. 每一個天女有七個女傭人。

[3849] ger. To put in front, to revere, follow, honour; precedence. 優先。

[3850] ppr. Embarrassed. 使不好意思。

[3851] ppr. To blush, to be shy. 羞愧。

[3852] adj. Each into their own.

[3853] nt. An inner room.

[3854] f. A daughter-in-law.

[3855] Father-in-law.

[3856] caus, pre. To follow (along) after, to go after; walk all over.

[3857] caus, pre. To think over (to make one’s mind wander over), to meditate, ponder. 衡量。

[3858] pre. To shine, to be splendid, look beautiful; credit. 榮譽。

[3859] adv. Much too.

[3860] pp. Slothful, indolent, indifferent, careless, negligent. 怠慢的。

[3861] caus, opt. To be agitated or moved, to be stirred; I stirred up. 喚醒或激起。

[3862] aor. To prepare, do, perform, work, get up. 履行。

[3863] Pāda + aṅguṭṭha: A toe; with his toe. 用腳趾。

[3864] caus, aor. To tremble, shake.

[3865] caus, aor. To shake; quake. 搖動。

[3866] caus, pre. To shake violently; tremble. 搖晃。

[3867] Acchariya + abbhuta + citta: With their hearts full of wonder and surprise; filled with wonder and amazement.

充滿著驚奇和驚呀。

[3868] pp. Agitated, moved by fear or awe, excited, stirred. 喚醒。

[3869] Loma + haṭṭha: Having the hair standing on end, horrified, thunderstruck, astounded; a sense of urgency with his hair standing on end. 毛發堅立。

[3870] Was that your teacher, the Blessed One?

[3871] indecl. 是否。

[3872] Kevaṭṭa: Fisherman. / = Son of a fisherman.

[3873] pre. To run through, to transmigrate. 轉生。

[3874] pre. To go through one life after the other, to transmigrate; the round of rebirths. 輪回。

[3875] An + añña: Not another, alone, by oneself, oneself only. 除了這個識在輪迴沒有其他東西。

[3876] Viveceti: caus, imper. To cause separation, to separate, to keep back, dissuade; desiring to detach. 從拆卸的欲望。

[3877] pre. To cross-question; press. 迫使它接受。

[3878] pre. To ask for reasons, to question closely. 詢問。

[3879] pre. To converse or study together.

[3880] aor. + ma: Do not say so.

[3881] imper. To accuse, slander, calumniate. / + ma: Do not misrepresent. 不要誤傳。

[3882] Evolved by reason of the lay of causation; to be dependently arisen. 憑什麽狀況而升起或緣起。

[3883] adv. Since without. 除了這個緣起以外。

[3884] Origination, birth, production. 沒有一個起源。

[3885] adv. Obstinately, perseveringly. 固執地。

[3886] Parāmasati: ger. Touching, seizing, taking hold of. 關於或仍舊。

[3887] Abhinivisati: ger. To cling to, adhere to, be attached to. 堅持。

[3888] pre. To decide, govern over (a kingdom), give justice, administrate; to insist upon. 堅決主張。

[3889] aor. + na: Unable.

[3890] What is that consciousness, Sāti?

[3891] adj. Speaking.

[3892] Vedeti: To know, to feel, to experience.

[3893] adv. Here and there.

[3894] pre.3p. sg. Experiences. 經驗。

[3895] Wrong grasp. 錯誤的理解。

[3896] pre. To destroy, to injure. 傷害。

[3897] pre. To bring forth, give birth to, beget, produce; stored up. 儲存。

[3898] Usmā: f. Heat. / + kata: Kindled even a spark. 激發起來或加熱。

[3899] fut. You will be well known or recognition. 你這樣的認知。

[3900] f. Enumeration, calculation, estimating; reckon. 稱爲或總計。/ +

gacchati: To be styled, called or defined; to be put into words.

[3901] pre. To burn, to shine. 燃燒。

[3902] nt. A stick used as fuel, chips, firewood; on log. 木料。

[3903] f. A potsherd; a splinter. 陶器的破片。

[3904] m./ nt. On cow-dung.牛糞。

[3905] nt. Husk of grain, chaff; on chaff. 穀殼。

[3906] Rubbish. 垃圾。

[3907] Bhūta: pp. Grown, become, born, produced; nature as the result of becoming. / = This has come to be. 形成或原料。

[3908] pre. Do you see.

[3909] Its origination occurs with that as nutriment? 這個原料的起源。

[3910] Has this come to be or not?

[3911] f. 5. Doubt, uncertainty; uncertain. 不安的。

[3912] f. Doubt, perplexity, uncertainty (one of the nīvaraṇas) . 懷疑。

[3913] f. Surety, reliance, trust. / Are you free from doubt here.

[3914] Seen well.

[3915] imper. To cling to, stick to, adhere to (in both senses, good or bad); to covet; if you adhere to it. 垂涎，黏附。

[3916] imper. To adorn oneself with, to fondle, treasure, take pride in; cherish it. 愛撫，抱有。

[3917] imper. To desire (like money), to wish for, strive after; treasure it. 珍愛。

[3918] imper. To be attached to, to be fond of, to cherish, tend, foster, love; treat it as a possession. 把看作擁有。

[3919] Nittharaṇa: nt. Getting across, ferrying over, traversing, over-coming. / =

Being for the purpose of crossing over. 爲了橫渡的目的。

[3920] Gahaṇa: nt. Seizure, grasp, hold, acquisition. / + atthāya: In order to get. / +

na: Not for the purpose of grasping. 而不是抓住不放。

[3921] f. State (as opposed to becoming), stability, steadfastness; duration, continuance, immobility; for the maintenance. 維持。

[3922] Sambhava: Origin, birth, production. / + esin: Seeking birth. / = Those about to come to be. 即將誕生。

[3923] Taking up; compassion, love for, kindness, assistance, help, favour, benefit; for the support.

[3924] adj. Eatable, material food; physical food. 物質的食物。/ + āhāra: Food; made into a ball.

[3925] adj. Gross, coarse, material, ample. 粗略的。

[3926] adj. Subtle, minute. 纖細的。

[3927] adj. To be felt. 觸碰。

[3928] Mano + sañcetana: Nutriment of representative cogitation; mental volition. 心的認事。

[3929] What as their source, what as their origin, from what are they born and produced? 什麽是食物的根源？

[3930] adv. Or not.

[3931] How do you take it in this case?

[3932] Thus we take it in this case.

[3933] pre. So you say thus.

[3934] pre. I also say thus.

[3935] When this exists.

[3936] That comes to be.

[3937] With the arising of this. 形成或出現。

[3938] That arises.

[3939] adj. The past.

[3940] opt. To run back to; would you run back.

[3941] Were we in the past?

[3942] Were we not in the past?

[3943] What were we in the past?

[3944] How were we in the past?

[3945] Having been what?

[3946] What did we become in the past?

[3947] adj. Future state, consequence.

[3948] Paccuppanna: pp. What has arisen (just now), existing, present. / + addhāna: nt. Time.

[3949] Kathaṁ + kathin: Having doubts, unsettled, uncertain; perplexed. 使混亂的。

[3950] Am I? Am I not? What am I? How am I? Where has this being come from? Where will it go?

[3951] The Teacher is respected by us. We speak as we do out of respect for the teacher? 因爲尊敬老師你才這麽說。

[3952] The Recluse says this, and so do [other] recluse, but we do not speak thus?

[3953] Would you acknowledge another teacher? 承認或尋找。

[3954] Vata: m./ nt. A religious duty, observance, rite, practice, custom. / + kotūhala: nt. Excitement, tumult, festival, fair. / + maṅgalaṁ: He visits the fair or show of. / = The observances and auspicious. 儀式和幸運的。

[3955] 5. Substance, essence, choicest part; tumultuous debates. 本質或精華。

[3956] Would you return to the observances, tumultuous debates, and auspicious signs of ordinary recluses and Brahmins, taking

them as the core [of the holy life]?

[3957] pp. Brought to conclusion, brought to end (of life). 結論。

[3958] Union, coincidence; assemblage, assembly, congregation; union of the humours of the body; collocation. 結合。

[3959] Gabbha: The swelling of the (pregnant) womb, the womb. 子宮。 / + avakkanti: Conception. / =

The conception of an embryo in a womb takes place through. 進入子宮的新生命或胚胎或懷孕。

[3960] f. A menstruating woman. 有月經。/ + na: But it is not the mother’s season. 不是懷孕的季節。

[3961] m. A being ready to take a new existence. 新生命

[3962] f. A cavity; the belly or the womb; her womb. 子宮。

[3963] pre. To take of, to attend to, shelter, protect, keep up, preserve, look after.

[3964] Mahant: adj. + ta: Great, extensive, big; as a heavy burden. 加重。

[3965] With much anxiety. 緊張或焦慮。??

[3966] Garu: adj. Heavy. / + bhāra: Anything to carry, a load. / = A heavy load, carrying a heavy load. 擔子。

[3967] pre. To bring forth, to bear, to give birth to. 分娩。

[3968] nt. With own blood.

[3969] pre. To nourish, support, look after, bring up, take care of, feed, keep. 養育。

[3970] Mātur + thañña: nt. Mother’s milk; the mother’s breast-milk. 母奶。

[3971] Vuḍḍhi & vuddhi: f. Increase, growth, furtherance, prosperity. / + anvāya: ger. Undergoing, experiencing, attaining. /

= Growing up.

[3972] Paripāka: Ripeness, maturity, development, perfection. / = His faculties mature. 發育了。

[3973] m. A young boy, a youngster.

[3974] nt. A plaything, toy; toy ploughs. 玩遊戲。/ Kīḷati: pre. To play, sport, enjoy or amuse oneself.

[3975] nt. A sort of toy. 幾種玩具。

[3976] f. A small stick, a piece of a branch, a twig. 細枝。

[3977] m. Tumbling, turning somersaults, an acrobatic feat; toy windmills. 番斤斗。

[3978] m./ nt. A toy windmill, made of palm-leaves. 玩具風車。

[3979] Patta + āḷhalka: A toy measure made of palm-leaves. 拍打玩具。

[3980] nt. A little carriage, a toy cart. 四輪馬車。

[3981] nt. A small bow. 弓。

[3982] pp. Endowed with, affected with, possessed of; provided. 任命。

[3983] Samaṅgin + bhūta: Possessed of, provided with. 天生具有。

[3984] pre. To cover, encompass, surround; to serve, attend upon. 圍繞。

[3985] Piya: adj. Pleasant, agreeable, liked. / + rūpa: Pleasant form, an enticing object of sight. / + Ap: Unpleasant.

[3986] pre. To be pleased with, to be attached; he lusts after. 貪求或喜愛。

[3987] pre. To go wrong, to fail, disagree; to be troubled; to do harm, to injure; he dislikes.

[3988] An + upaṭṭhita: pp. Furnished provided, served, got ready, hohoured with. / =

With mindfulness of the body unestablished. 未建立的身念處。

[3989] Paritta: adj. Small, little, inferior, insignificant, limited, of no account, trifling. / =

With a limited mind. 狹窄的心；有限制的心。

[3990] A + parisesa: adj. Without remainder, complete, entire. 沒剩下的。

[3991] Anurodha + vorodha: In favouring and opposing. 偏愛和反抗；喜歡和不喜歡。

[3992] pp. Having attained, got to, entered, reached; engaged. 獲得或從事。

[3993] pre. To rejoice at, find pleasure in, approve of, be pleased or delighted with. 樂趣。

[3994] pre. To speak (kindly)to, to welcome, salute, greet.

[3995] ger. Being tied to, hanging on, attached to; holding to it.

[3996] f. Joy, enjoyment, pleasure, delight in.

[3997] + taṇhā + jāla: The snareof. 圈套。/ + saṅghāṭa: Binding together; junction, union; collection, aggregate. / + paṭimukka: adj. Fastened on, tied to, wound round, clothed in. / = Is caught up in a vast net of craving, in the trammel of craving.

[3998] pre. To recognize, perceive, know, to be aware of; to call, name, nickname. 稱爲。

[3999] What are you?

[4000] pre. To acknowledge, agree to, approve, promise, consent. / You claim. 你們聲稱。

[4001] Samaññā: f. Designation, name. 指出。

[4002] adj. Acknowledged; making belief; claim to be. 聲稱。

[4003] Samādiyati: ger. Having taken up; having taken upon himself, conforming to.

[4004] Vatti: fut. 1p. To speak, say, call. / We will undertake. 試圖或承擔。

[4005] pp. Grown, become; born, produced; genuine. 名副其實的。

[4006] pre. To enjoy, to use, to enjoy the use of; we use.

[4007] Maha + pphala: Much fruit; great fruit.

[4008] Mahā + ānisaṁsa: Deserving great praise; great benefit. 大利益。

[4009] A + vañjha: adj. Barren, sterile. 荒蕪的。/ = Shall not be in vain. 不炫耀或沒白費。

[4010] adj. Bearing fruit, having its reward. 肥沃的或有果位。

[4011] Sa + udraya & uddaya: Coming forth, result, consequence. 富饒的或有利益。

[4012] Hiri& hirī: f. Sense of shame, bashfulness, shyness. 羞愧。/ + ottapa: Shame & fear of sin. 羞恥和罪惡的恐懼。/

Shrinking back from doing wrong. 畏怯犯錯。

[4013] Alaṁ: indesl. For sure, very much (so), indeed, truly. / + ettāvatā: adv. So far, to that extend, even by this much. /

That much is enough. / Kata: pp. Done, worked, made. / That much has been done. 

[4014] Sāmañña: nt. + attha: The aim of Samaṇa-ship. / The goal of recluse-ship. 圓滿沙門果。

[4015] Tāva + taka + eva: adv. Just so much; just so long.

[4016] f. Pleasure, joy, enjoyment. 愉快。

[4017] opt. To get into, to meet with; to undergo; to make, produce, exhibit.

[4018] caus, pre. To relate, to tell, announce, speak to, address; I inform you. 告知。

[4019] caus, pre. To make known, declare, announce; I declare to you. 宣佈或聲明。

[4020] Sāmañña + atthika: adj. Desirous of, wanting, seeking for, in need of. / The recluse’s status. 想要沙門利益。

[4021] aor. To decrease, fall away from, lack. / + mā: Do not fall short. 不要丟失沙門利益。

[4022] adj. Clean, clear, pure, perfect.

[4023] + samācāra: Conduct, behaviour. / = Our bodily conduct. 身體的行爲。

[4024] adj. Clear, manifest, open, evident.

[4025] Uncovered, open.

[4026] vat. Having faults, full of defects. / + na: Flawless. 無瑕疵的。

[4027] pp. Restrained, governed, (self-) controlled, guarded. 抑制。

[4028] Na + av + attan + an + ukkaṁsati: fut. To exalt, praise. / + na: We will not laud ourselves. 不讚美自己。

[4029] caus, fut. To treat with contempt, despise, revile, scold. / + na: Not disparage. 不輕視或譭謗。

[4030] Livelihood, mode of living, living, subsistence. / Our livelihood. 生活或生計。

[4031] Mattā: f. Measure, quantity, right measure, moderation. 酌量，權衡。/ + ññū: Knowing the right measure, moderate, temperate (bhojane or bhojanamhi in eating). / Moderate in eating. 在食物上節制或飲食知量。

[4032] f. Keeping awake, wakefulness, vigilance. 不眠或睡眠警悟。

[4033] adv. During one day, for one day, one day long.

[4034] Walking back and forth; the place where one is walking.

[4035] f. Sitting down, opportunity for sitting seat.

[4036] adj. To be obstructed, impossible to obstruct; of obstructive states. 妨礙的法。

[4037] caus, fut. To cleanse, clean, purity.

[4038] Yāma: A watch of the night. / In the first watch of the night. / + paṭhama: First. / + mijjhima: Middle. / + pacchima: Last.

[4039] adj. Right.

[4040] m./ nt. . Side, flank.

[4041] Sīha: A lion. / + seyyā: Lying like a lion, on the right side. / The lion’s pose. 獅子姿勢。

[4042] fut. We lie down on, to make one’s bed.

[4043] Acchādeti: ger. To cover, to clothe, to put on; overlapping. 疊起。

[4044] Uṭṭhāna: nt. Rising, rise, getting up, standing. / + sañña: Rising mind. 提起想。

[4045] Paccuṭṭhāti: ger. To rise, reappear, to rise from one’s seat as a token of respect; after rising.

[4046] in. Full awareness. 正念和正知。

[4047] pre. To associate with, keep companionship with, follow, resorts to. 經常去獨處。

[4048] nt. A loan; debt. 貸款。

[4049] Work, business, occupation, profession.

[4050] opt. To undertake, engage in, begin. 從事。

[4051] opt. To succeed, prosper, take effect. 成功。

[4052] adj. Old, ancient, former. / = All the money of the old loan. 以往貸款的。

[4053] Vyanti + karoti: opt. To abolish, remove, get rid of, destroy; repay. 償還。

[4054] Uttari & uttariṁ: adv. To do more than anything, to do best, to esteem especially; enough extra.

[4055] pp. Left, remaining, over; remain. 剩下。

[4056] Dāra & dārā: f. A young woman; married woman, wife. / + bharaṇa: nt. bearing, supporting, maintenance. / =

To maintain a wife. 扶養妻子。

[4057] nt. Mental ease, happiness, joy. 歡樂。

[4058] adj. Affected with illness, a sick person; afflicted. 病苦。

[4059] Bāḷha: adj. Strong. / + gilāna: Very ill, grievously sick; gravely ill. 嚴重的病。

[4060] Na + chādeti: caus, opt. To be pleased with, to delight in, to approve of. / + na: Not appreciate the meal.

[4061] Bala: nt. Strength, power, force. / + matta: By measure. 狀態。/ + na: No have strength. 沒力量。

[4062] 5. Affliction, illness, disease. / From The affliction. 從苦惱。

[4063] opt. Would recover. 恢復。

[4064] Bandhana: nt. Binding, bond, fetter. / + āgāra: Fetter-house, prison. / = In a prison house. 監獄。

[4065] pp. Bound, in bondage; imprisoned. 監禁。

[4066] f. Safely, prosperously.

[4067] Safely; secure. 無憂慮。

[4068] Loss, want, expense. / na: Not loss.

[4069] adj. Slave. 奴隸。

[4070] An + attan + adhīna: Independent. / = Not self-dependent. 不屬於自己。

[4071] Para + adhīna: Dependent on others; but dependent on others.

[4072] Unable to go where he wants.

[4073] m./ nt. A freed slave, freeman.

[4074] adj. Wealthy, rich.

[4075] adj. Wealty; property.

[4076] Kantāra: adj. Difficult to pass. / + addhāna: A road in the wilderness, a dangerous path. / =

A road across a desert. 沙漠的路程或危險的路程。

[4077] opt. To enter upon (a path), to go along, follow out (a way or plan), to go by.

[4078] Dub + bala: Weakness. / + karaṇa: Making weak. 使智慧變弱。

[4079] caus, pre. To make overflow, to make full, full, pervade; drench. 使濕透。

[4080] caus, pre. To make flow round, to make overflow, to fill; steep. 使浸泡。

[4081] caus, pre. To Fulfil. 使充滿。

[4082] pre. To pervade. 使普及。

[4083] Ap + phuṭa: Pervaded, permeated, thrilled. / = Un-pervaded. 沒未普及。

[4084] A barber, bath attendant; a bath man.

[4085] Kaṁsa + thāla: Metal dish, as distinguished from earthenware; in a metal basin. 金屬的臉盆。

[4086] Nahāniya: adj. + cuṇṇa: Bath powder. 浴缸的粉末。

[4087] ger. To strew over, scatter, sprinkle, disperse, fill, heaped. 堆積。

[4088] adv. Sprinkled all round. 灑或噴霧。

[4089] opt. To mix, knead. 捏制。

[4090] adv. At night.

[4091] + piṇḍi: The ball bath.

[4092] Sa + sineha & sneha: Viscous liquid, unctuous moisture, sap. 黏有液體。/ + gata: Anything moist or oily. 弄濕。

[4093] + pareta: pp. Gone on to, affected with, overcome by. / = Soaks. 使濕透。

[4094] Santara + bāhira: Within & without; inside and out.

[4095] Pervaded, permeated, thrilled. 擴散。

[4096] Fat; Oil. 油脂。

[4097] adj. Trickling, oozing, dripping. / + na: Does not ooze. 不會洩漏。（水泡）

[4098] Udaka + rahada: A lake of waters.

[4099] Ubbhida + odaka: Whose waters well up or spring water; well up from below. 井水或泉水。

[4100] âya: Coming in, entrance. / + mukha: Entrance, inflow, going in. / + na: No inflow. 不斷地流入。

[4101] The sky; rain.

[4102] Sammā + dhārā: A heavy shower. 陣雨。

[4103] opt. To give, give over to, offer up, present, supply. / + na: Would not be replenished. 不斷地灌滿。

[4104] Vāri: nt. Water. / + dhārā: f. Torrent, stream, flow, shower. 奔流的水。

[4105] ger. To burst upwards, to spring up out of the groun, to well up; to sprout; welling up. 湧現。（湖裏的水）

[4106] adj. Free from (feelings of) enjoyment; divested of rapture. 使喜的剝奪或放棄了喜。

[4107] f. A lotus-pond.

[4108] A lotus pond of lotuses; red lotuses.

[4109] f. A pool or pond of white lotuses; white lotuses.

[4110] Appa + ekacca: adj. One, certain, definite; some lotuses.

[4111] pp. Grown up, brought up; grow in the water.

[4112] Udaka + an + uggata: Come out, risen; high, lofty, exalted. 沒有長出水面。

[4113] Anto + nimugga: Altogether immersed. / + posin: adj. Thriving (on), nourished by. / Immersed in the water. 浸入水中。

[4114] nt. Top, point. （泡在水裏增長）

[4115] adj. Clean, white. / + vattha: A white dress. 

[4116] ger. To cover, dress, hide, veil. 掩護。 （一塊白布）

[4117] Pabbata: A mountain (-range), hill, rock. / + saṅkhepa: Top of a mountain. 在山上的隱蔽處或山群。

[4118] Udaka + rahada: A lake of waters.

[4119] adj. Clear, transparent.

[4120] adj. (quite) purified, clear; happy, bright, pure, sinless; limpid. 清澄的。

[4121] adj. Un-disturbed, unstained, clean, pure. 平靜的或未受污染的。

[4122] Sippī: f. A pearl oyster. 珍珠形的蠔。/ + sambuka: A Shell. 貝殼。

[4123] Sakkharā: f. Gravel, grit. 砂礫。/ + kaṭhala: Gravel, pebble, potsherd. 小卵石。

[4124] Maccha: Fish. / + gumba: A troop, a heap, cluster, swarm. 成群的魚。

[4125] ppr. To move about; to live and move, to behave, to be; swimming.

[4126] ppr. To stop, stay, abide; to last, endure, be at rest; resting. 靜止的。

[4127] One who has bathed, a Brahmin who has finished the studies.

[4128] One who has attained to knowledge.

[4129] Well versed in sacred learning, a learned man; a holy scholar. 聖潔的學者。

[4130] Saitāvin: One who ha quieted himself, calm; he has quieted down. 平靜下來。

[4131] adj. Fearful, unhappy; troublesome. 煩惱。

[4132] Brāhmaṇa: nt. State of a true Brahman, holiness supreme; he has expelled. 驅逐。

[4133] pp. Known, found (out); he has know.

[4134] adj. Flown out or away, vanished, disappeared; ebb. 退潮或流掉。

[4135] adj. Keeping away from, removed, far. 遠離。

[4136] pre. To recognize, perceive, know, to be aware of; to call, name, nickname. 稱爲。

[4137] What are you?

[4138] pre. To acknowledge, agree to, approve, promise, consent. / You claim. 你們聲稱。

[4139] Samaññā: f. Designation, name. 指出。

[4140] adj. Acknowledged; making belief; claim to be. 聲稱。

[4141] Samaṇa: A wanderer, recluse, religieux. / + sāmīcī & sāmīci: f. Right, proper course. / + paṭipadā: Correct in life. / =

The way proper to the recluse. 循規蹈矩的或實行正確的沙門法。

[4142] fut. To take a line of action, to follow a method, to be intent on, to regulate one’s life.

[4143] pp. Grown, become; born, produced; genuine. 名副其實的。

[4144] pre. To enjoy, to use, to enjoy the use of; we use.

[4145] Maha + pphala: Much fruit; great fruit.

[4146] Mahā + ānisaṁsa: Deserving great praise; great benefit. 大利益。

[4147] A + vañjha: adj. Barren, sterile. 荒蕪的。/ = Shall not be in vain. 不炫耀或沒白費。

[4148] adj. Bearing fruit, having its reward. 肥沃的或有果位。

[4149] Sa + udraya & uddaya: Coming forth, result, consequence. 富饒的或有利益。

[4150] Ill-will, grudge, enmity; revenge. 仇恨。

[4151] Hypocrisy; contempt. 輕視。

[4152] Unmercifulness, malice, spite; domineering attitude. 擅權的。

[4153] f. Jealousy, anger, anvy, ill-will. 妒忌。

[4154] & macchera: nt. Avarice, stinginess, envy. 貪婪。

[4155] nt. Craft, treachery; fraud. 欺騙。

[4156] f. Deceptive appearance, fraud, deceit, hypocrisy. 欺詐。

[4157] + mala: nt. Anything impure, stain, dirt. / These stains for the recluse. 汙跡。

[4158] + dosa: Corruption, blemish, fault, bad condition, defect. / = These faults for the recluse. 缺陷。

[4159] + kasaṭa: m. Fault, vice, defect. / = These dregs for the recluse. 渣滓。

[4160] âvudha: nt. An instrument to fight with, a weapon, stick. 武器。

[4161] adj. Bearing, holding, having.

[4162] Pīta: adj. Yellow, golden-coloured. / + nisita: adj. Sharp. 磨得發亮。

[4163] f. One of the three robes of a Buddhist. 被布圍住。

[4164] (quite) covered; encased. 圍繞。

[4165] adj. Wrapped up, enveloped. 包住。

[4166] adj. Wearing a saṅghāṭī; patchwork-cloak. 糞掃衣。

[4167] + dhāraṇa: nt. Wearing. / + matta: adj. By measure. / = Wearer through. 穿著糞掃衣的人。

[4168] nt. The aim of Samaṇa-ship; the goal of recluse-ship. 圓滿沙門果。

[4169] adj. One who is not clothed; a nakedness. 裸體。

[4170] Rajo & raja: nt. + jallika: Living in dirty mud, designation of a class of ascetics. / = Dust and dirt. 灰塵和汙物。

[4171] Udaka + orohaka: Descending into water, bathing; washing in water.

[4172] Rukkha + mūlika: One who lives at the foot of a tree, an open air recluse. / = Dwelling at the root of a tree.

[4173] adj. Belonging to the open air, one who lives in the open, the practice of certain ascetics; dwelling in the open air.

[4174] adj. Standing erect or upright; continuous standing.

[4175] Pariyāya: Going round. / + bhattika: adj. Being in constant supply of food, being a regular attendant (servant) or adviser. / = Taking of food at stated intervals.

[4176] Manta + ajjhāyaka: One who studies the Mantras or Holy Scriptures (of the Brahmins). / =

Recitation of incantations. 背誦咒語。

[4177] Braid of hair, or who has his hair matted, an ascetic; a matted-hair. 纏結頭髮。

[4178] opt. Was abandoned. 放棄。

[4179] caus, opt. To take with oneself, to take upon oneself, to undertake. 接受或繼承。

[4180] Bhadda & bhadra: adj. Auspicious, lucky, high, lofty, august, of good omen, reverend (in address to people of esteem), good, happy, fortunate. / + mukha: My noble & friend. / = My dear.

[4181] nt. Delight, joy, happiness; gladness. 高興。

[4182] f. Emotion of joy, delight, zest, exuberance; rapture. 喜。

[4183] pre. To calm down, to be quiet. / = The body is tranquil. 平靜的。

[4184] f. A lotus-pond, an artificial pool or small lake for water-plants.

[4185] adj. Clear, transparent. / + odikā: f. Having clear water, with clear water (of lotus ponds).

[4186] Sāta: adj. Pleasant, agreeable. / + odika: With pleasant water. / Sīta: adj. Cold, cool.

[4187] adj. White, transparent.

[4188] Su + patittha: adj. With beautiful banks.

[4189] adj. Delightful, pleasing, charming, pleasant, beautiful.

[4190] Ghamma: Heat; hot season, summer. / + abhitatta: Overpowered by heat. 燒焦。/ + pareta: pp. Gone on to, affected with, overcome by. 筋疲力盡。

[4191] Kilanta: pp. Tired, exhausted, weary. / Tasito: pp. Dried up, parched, thirsty. 使焦慮。/ Pipāsita: adj. Thirsty.

[4192] ger. To come to or towards, approach, go back, arrive.

[4193] ger. To remove, put away, give up; would quench. 解渴。

[4194] + pariḷāha: Buring, fever; fever of passion, consumption, distress, pain; hot-weather fever. 使狂熱。

[4195] Allaying, relief, suppression, mastery, cessation, calmness; internal peace. 平靜。

[4196] Tad: adv. Eventually. 最後，終於。/ + vasati: aor. To live, dwell, stay, abode; arrived. 到達。

[4197] aor. Heard. 聽到了。

[4198] indecl. Indeed, surely, truly. 的確，真正地。

[4199] adj. Beautiful, charming; auspicious, helpful, morally, good. 好的。

[4200] Kitti & kittī: f. Fame, renown, glory, honor. / + sadda: The sound of fame, praise, renown. 名聲，名譽，聲望。

[4201] pp. Having approached, gone to meet, ascended, report. 即將達到，集合，登高，上升，傳說。

[4202] caus, pre. To make known, to declare, communicate, relate. 宣佈，聲明，表示。

[4203] With the meaning, in spirit; with the right meaning. 用正確的譯釋。（有文）

[4204] Sa + vyañjana: nt. Letter (of a word) as opposed to attha (meaning: sense, spirit); phrasing. 說法，措辭。（有義）

[4205] Kevala: adj. + paripuṇṇa: Fulfilled in its entirety. 全部的，完全的，全體，十足的。

[4206] caus, pre. To show up, illustrate, explain, make known, give information about. 說明，揭露。

[4207] Tathā: adv. So, this, in this way, likewise. / + rūpa: Such a, like this or that. 這樣的人，上述的事物。

[4208] nt. Seeing, looking; sight of, appearance. 視覺，看見。

[4209] adv. Then. 然後，接著。

[4210] Appa: adj. Small, little, insignificant. / + ekacca: adj. One, certain, definite. / = Some paid. 一些人。

[4211] interr. What. 什麽？

[4212] Cause, reason, condition. 原因，目標。

[4213] Reason, cause, ground, motive, means, condition. 情況，條件。

[4214] A transient state of loss and woe after death; in states of deprivation. 在剝奪的狀態。

[4215] Du + ggata: pp. In an unhappy destination. 在不愉快的情況。

[4216] Ruin, destruction; a place of suffering, state of punishment. 在惡報上。

[4217] Purgatory, hell, a place of punishment & torture. 甚至在地獄裏。

[4218] f. Happiness, bliss, a happy fate; in a happy destination. 在愉快的情況。

[4219] Heaven, the next world, popularly conceived as a place of happiness and long life.

[4220] A + dhamma: m./ nt. + carayā: Evil way of living; unrighteous conduct. 邪惡的生活，不正直的行爲。

[4221] Visama: adj. Uneven, unequal, disharmonious, contrary; (morally) discrepant, lawless, wrong./ 

不平坦的，不規則的。/ = Misconduct, vice. 行爲不端，惡行。（不依法而生活的人）

[4222] Cariya & cariyā: nt./ f. Conduct, behavior, state of, life of./ = A good walk of like, proper conduct, chastity; walking

in righteousness, righteous living, observance of the Dhamma. 嚴謹的生活，虔誠的行爲。（依法而生活的人）

[4223] f. Living in spiritual calm, quietism; living tranquilly. 寧靜的生活。

[4224] Ti: num. Three. / + vidha: adv. Of a kind, consisting of, -fold. / = Three kinds. 三種。

[4225] In the body. 在身體當中。

[4226] Catur + vidha: adv. Four folds. 四種。

[4227] f. Verbal. 言辭上的。

[4228] as. Mental. 心理的。

[4229] interr. How? 如何，怎樣？

[4230] indecl. Here. 這。

[4231] adj. One, certain, definite. 某人。

[4232] Pāṇa: Living being, life, creature. 活著的衆生（有生命的）。/ + atipātin: adj. One who attacks or destroys. / = Destruction of life, slaying, killing, murder. 被殺害，生命的毀滅。

[4233] Huntsman, sportsman; murderous. 獵人，殺人。

[4234] Lohita: nt. Blood. / + pāṇi: The hand. 手。/ = Bloody-handed. 手沾滿血的人。（屠夫）

[4235] Hata: pp. Struck, killed. / + pahata: pp. 7. Killed, overcome. 殺死，打擊，傷害。/ =

Killing and striking. 殺害和打擊或親手殺。

[4236] adj. Settled, established (in); confirmed, sure; fixed on, bent on, devoted to. 專心致力於（工作）。/ =

In the habit of striking and slaying, given to blows and violence.

在它的習慣是打擊和殺害，專心致力於殺害。（販賣武器或從事殺生職業）

[4237] A + dayā: f. Sympathy, compassion, kindness. / = Non-compassionate. 不慈悲。/ + panna: Showing kindness.

[4238] Pāṇa + bhūta: Living being, life, creature. 在活的衆生當中。/ = Merciless to living beings. 對衆生做出不慈悲。

[4239] Adinna: pp. That which is not given. / + ādāyin: He who takes what is not given, a thief; stealing, thieving.

不給而拿，賊或偷。

[4240] adj. Another, other. 其他，別人。

[4241] + Vitta: pp. Property, wealth, possessions, luxuries. 別人的財産。/ +

upakaraṇa: Possessions & means; wealth; by way. 佔有和手段，方法。/ = 佔有別人的財産。

[4242] Gāma: A collection of houses, a hamlet; the village. 村莊。/ Arañña: nt. Forest. / +

gata. pp. Gone. 去了。/ = 去到村落；去到森林。

[4243] Theyya: nt. Theft. 賊。/ + saṅkhāta: adv. By means of theft, stealthily. 被稱爲賊。

[4244] pp. To take up, accept, appropriate, grasp, seize. 拿或取。（對財物）

[4245] m. Desire, desired object, in sensual desires or pleasures. 渴望，渴望的物件，在感官上的欲望或樂趣。

[4246] Micchā: adv. Wrongly; in a wrong way, wrong, false. / + cārin: Wrong behavior. / = Acting or living wrongly, misconduct. 行爲或生活上的錯誤，通姦。/ = Acting wrongly in the matter of the desires, a fornicator or adulterer.

在欲望上錯誤行爲的事情，私通者，姦夫。（邪淫）

[4247] Mātar: f. By their mother. 被她的母親。/ + rakkhita. pp. Protected, guarded, saved. 保護，看守。

[4248] m. By father. 被父親。

[4249] m. By brother. 被兄弟。

[4250] f. By sister. 被姐妹。

[4251] By relative. 被親戚。

[4252] nt. By ancestry, lineage. 被家族。

[4253] m./ nt. By law. 被法。

[4254] adj. Having a husband, married; By husband. 被丈夫。

[4255] f. By class of women; the se of whom renders a person liable to punishment. 被婦女階級。

[4256] adv. Even. （加強語氣）甚至，乃至，連。

[4257] Mālā: f. + guṇa: Garland-string; garlands, a cluster of garlands. 花環。/ + parikkhitta: pp. Thrown round, overspread, overlaid, enclosed, fenced in, encircling, surrounded. 圍繞。/ = A marriageable woman. 准新娘，訂婚。（載上花環）

[4258] Tathā: adv. So, this, in this way, likewise. / + rūpa: Such a, like this or that. 此種的描述，上述的事物。

[4259] nt. Practice, proceeding, manner of acting, conduct. 舉動。/ +

āpajjati: To mix with, to call on, to have intercourse with. 性交，交媾。 

[4260] Musā: adv. Falsely, wrongly. / + vādin: Speaking falsely, lying. 不真實地的話，（說謊或妄語）。

[4261] Sabhaggata: adj. Gone to the hall of assembly.

[4262] Parisā: f. + gata: Having entered a company or assembly. 進入集會或協會。

[4263] ¥āti + majjhagata: adj. In the midst of one’s relations. 來到親戚前面。

[4264] Pūga: m. Corporation, guild. 團體。/ + majjhagata: Gone into a guild.

[4265] The royal family’s presence. 出現在皇族的面前。

[4266] pp. Led to, brought to, obliged by. 通到：導致：帶來，引導，實施。

[4267] Sakkhi: An eyewitness. 目擊者：見證人。/ + puṭṭha: Asked as a witness. 被問的證人。

[4268] indecl. My dear, friend. 親愛的，朋友。

[4269] Good man. 好人。

[4270] aor. Said. 說了。

[4271] Attan + hetu: For one’s own sake, out of self-consideration. 爲了自己的理由。

[4272] Para + hetu: On account of others, through others. 爲了別人的理由。

[4273] âmisa: nt. + kiñcikkha + hetu: For the sake of some (little) gain. 爲了要獲得某些利潤。

[4274] Sampajāna: adj. Thoughtful, mindful, attentive, deliberate. / + musāvāda: Deliberate lie.

知道而故意說謊，在完全地知道而說謊。

[4275] Pisuṇa: adj. Backbiting, calumnious, malicious. / + vācā: Malicious speech, slander. 懷惡意的話。（兩舌）

[4276] indecl. From here, from now. 從這裏。

[4277] ger. Heard. 聽了。/ = 從這裏聽了。

[4278] adv. In that place, there; elsewhere. 在別處。

[4279] adj. Announced, proclaimed, told, shown; repeats. 重復的說。/ = 就在別處重復的說。

[4280] pron. Those. 對於他們。

[4281] Breaking, rending, breach, disunion, dissension; divides. 使糾紛，使對立，使分裂。

[4282] indecl. Thus, in this way. 因此。

[4283] adj. Being in unity, harmonious. 對於團結一致。

[4284] ar. A breaker, divider. 使破壞。

[4285] pp. Broken, broken up; split, fallen into dissension, not agreeing. 使分離。

[4286] ar. One who gives, or one who sets forth, effects, designs. 慫恿，刺激。/ = 慫恿他們分離。

[4287] Vagga: adj./ nt. Dissociated, separated; incomplete; at difference, dissentious. 分離。/ +

ārāma, rata: Fond of dissociation or causing separation. 使喜愛的脫離關係或使到分離的原因。

[4288] + nandi & nandī: f. Joy, enjoyment, pleasure, delight in. 好事。

[4289] + karaṇī: f. Doing, making, causing, production. 結果，作法。/ = 引起不和或爭吵。

[4290] Pharusa: adj. Harsh, unkind, rough (of speech). / + vācā: Rough speech. 粗糙，刺耳。（惡口）

[4291] adj. Harsh, rough, insolent. 粗糙的。

[4292] adj. Rough, hard, harsh. 冷酷無情。

[4293] + kaṭuka: adj. Sharp, bitter, acid, severe. 苛刻的。/ = Hurtful to others. 造成別人的傷害。

[4294] + Abhisajjanī: f. Scolding, abusing, cursing. 責駡。/ = Offensive to others. 攻擊別人。

[4295] Kodha:Anger. / + sāmanta: 5. In the neighborhood of; vicinity no anger. 使到附近的人生氣。

[4296] + saṁvattanika: adj. Conducive to, involving. 有益於的。/ = Un-conducive to concentration. 使到不能集中精神。

[4297] Sampha: adj./ nt. Frivolous; frivolity, foolishness. 輕薄。/ +

palāpa: Frivolous talk; a gossip speak. 閒話，閒聊。（綺語）

[4298] A + nidhānavant: adj. Not hidden treasure or worthless. 沒有價值。

[4299] An + apadesa: Unreason. 沒有道理。

[4300] A + pariyantavant: adj. Having a limit, having a set or well-defined purpose. / =

Boundless or immoderate. 無界限的話，無節制的。

[4301] adj. Covetous. 亂要的，貪婪的。

[4302] + Vitta: pp. Property, wealth, possessions, luxuries. 別人的財産。/ +

upakaraṇa: Possessions & means; wealth; by way. 佔有和手段，方法。/ = 佔有別人的財産。

[4303] Oh! May what belongs to another be mine! ！希望別人的財富都屬於我的。

[4304] Byāpanna: Malevolent. / + citta: A mind of ill will.  惡意，壞心腸。

[4305] Padussati: ppr. To do wrong, offend against, make bad, corrupt. / + saṅkappa: Thought, intention, purpose, plan. / = A mind of corrupt or wicked; intention of hate. 腐敗的心或壞的，缺德。仇恨的意圖。

[4306] Hanati: imper. To kill. 被殺死。

[4307] imper. To destroy, kill, slaughter. 屠殺。

[4308] Ucchindati: ppp, imper. To be destroyed or annihilated, to cease, to exist; to cut off. 使死亡。

[4309] imper. To be lost; to perish, to be destroyed. 使毀壞。

[4310] Hoti: aor. To been. 是。/ = 不讓他們生存。

[4311] Micchā: adv. + diṭṭhi: Wrong views. 邪見。

[4312] Viparīta: adj. Wrong, upset. / + dassana: Distorted vision. 歪曲的見解。

[4313] pp. Given, granted, presented. / = Nothing given. 沒有給予。

[4314] pp. Sacrificed. 牲禮。/ = Nothing offered. 沒有供給或牲禮。

[4315] pp. Sacrificed, worshipped, offered; oblation. / = Nothing oblation. 沒有奉獻物。

[4316] adj. Arisen or reborn without visible cause (without parents), spontaneous rebirth; born spontaneously. 化生。

[4317] Samma: indecl. + ggata: Who has come to the right path. 去到正確的道路。

[4318] + paṭipanna: Rightly disposed, having the right view. 使傾向於正確的實行。

[4319] pp. Abstaining from, shrinking from. 放棄，戒絕；離開。

[4320] Nihita: adj. Laid down, given up, renounced; treasured up. 放下，儲藏。/ + daṇḍa: Stick. / sattha: Knife. /

= Laying aside the stick and sword, clement, merciful. 把武器收藏起來。

[4321] adj. Feeling shame, modest, afraid, shy, conscientious. 謙虛的。

[4322] Does not take. 不拿。

[4323] One who puts together, a conciliator; one who joins or reconciles. 使團結或使一致。

[4324] pp. Consistent, sensible, to the point. 使和解。

[4325] Samagga: adj. Being in unity, harmonious. 團結。/ + karaṇi: Delighting in concord. 使和睦在一起。

[4326] Neḷa & nela: adj. Not hurting, humane, gentle, merciful, innocuous. 溫和。

[4327] Kaṇṇa: The ear. / + sukha: adj. Pleasant to the ear, agreeable; pleasant speech. 聽起來舒適的。

[4328] adj. Affectionate, kind, loving, amiable, agreeable. 親切的。

[4329] Hadaya: The heart. / + ṅgama: Heart-stirring, pleasant, agreeable. 和藹可親的。

[4330] in. Citizen-like, urbane, polite. 客氣的，文雅。

[4331] Bahu + jana: A mass of people. / + kanta: adj. Pleasant, lovely, enjoyable. / = Mass of people lovely. 衆人的可愛。

[4332] + manāpa: adj. Pleasing, pleasant, charming. / = Mass of people charming. 衆人的快樂。

[4333] adj. Peaceable, mild, friendly. 友善的。

[4334] adj. Not hurting, peaceful, friendly; not affliction; kindness of heart. 沒有苦惱。

[4335] A + nigha: adj. Not trembling, undisturbed, calm; free from trouble. 從煩惱中解脫

[4336] adj. Happy. 快樂。

[4337] m. For oneself. 給自己。

[4338] imper. To move round, go round, circle, revolve. 環繞。

[4339] opt. Should wish. 假如它想要或希望的話。

[4340] indecl, opt. If. 假如。

[4341] in. Who observes conduct in accordance with the Dhamma. 依法而生活行。

[4342] emp. Oh. 哦，啊。（語氣強調詞）

[4343] Well-to-do nobles. 高尚的，高貴的。（大富翁）

[4344] nt. Companionship. 同伴，朋友。

[4345] opt. To get to, be reborn in; reappear. 再出生。

[4346] Why is that? 什麽原因呢？

[4347] Brahmins. 婆羅們。

[4348] Householders. 一家之主。（大富翁）

[4349] The gods of the heaven of the Four Great Kings. 四大天王。

[4350] The Thirty-three. 三十三層天。

[4351] The Yama gods. 夜摩天。

[4352] The Tusita heaven. 兜率天。

[4353] Who delight in creating. 化樂天。

[4354] Who wield power over others’ creations. 他化自在天。

[4355] The Brahma’s retinue. 梵衆天。

[4356] Radiance. 光音天。

[4357] Limited Radiance. 少光天。

[4358] Immeasurable Radiance. 無量光天。

[4359] Streaming Radiance. 極光天。

[4360] The gods of Glory. 清淨天。

[4361] Limited Glory. 少淨天。

[4362] Immeasurable Glory. 無量清淨天。

[4363] Refulgent Glory. 遍淨天。

[4364] Great Fruit. 廣果天。

[4365] The Aviha gods. 無煩天。

[4366] The Atappa gods. 無熱天。

[4367] The Sudassa gods. 善現天

[4368] The Sudassi gods. 善見天。

[4369] The Akanittha gods. 色究竟天。

[4370] The base of infinite space. 空無邊處。

[4371] The base of infinite consciousness. 識無邊處。

[4372] The base of nothingness. 無所有處。

[4373] The base of neither-perception-nor-non-perception. 非想不想處。

[4374] f. Emancipation of heart. 心的解放。

[4375] f. Emancipation through insight. 慧的解放。

[4376] One who has realized the final truth. 實現最後的事實。

[4377] pre. To visit.

[4378] aor. Heard. 聽到了。

[4379] indecl. Indeed, surely, truly. 的確，真正地。

[4380] adj. Beautiful, charming; auspicious, helpful, morally, good. 好的。

[4381] Kitti & kittī: f. Fame, renown, glory, honour. / + sadda: The sound of fame, praise, renown. 名聲，名譽，聲望。

[4382] pp. Having approached, gone to meet, ascended, report. 即將達到，集合，登高，上升，傳說。

[4383] caus, pre. sg. Declares. 宣佈，聲明，表示。

[4384] With the meaning, in spirit; with the right meaning. 用正確的譯釋。

[4385] Sa + vyañjana: nt. Letter (of a word) as opposed to attha (meaning: sense, spirit); phrasing. 說法，措辭。

[4386] Kevala: adj. + paripuṇṇa: Fulfilled in its entirety. 全部的，完全的，全體，十足的。

[4387] caus, pre. To show up, illustrate, explain, make known, give information about. 說明，揭露。

[4388] Tathā: adv. So, this, in this way, likewise. / + rūpa: Such a, like this or that. 這樣的人，上述的事物。

[4389] nt. Seeing, looking; sight of, appearance. 視覺，看見。

[4390] adv. Then. 然後，接著。

[4391] Appa: adj. Small, little, insignificant. / + ekacca: adj. One, certain, definite. / = Some paid. 一些人。

[4392] interr. What. 什麽？

[4393] Cause, reason, condition. 原因，目標。

[4394] Reason, cause, ground, motive, means, condition. 情況，條件。

[4395] A transient state of loss and woe after death; in states of deprivation. 在剝奪的狀態。

[4396] Du + ggata: pp. In an unhappy destination. 在不愉快的情況。

[4397] Ruin, destruction; a place of suffering, state of punishment. 在惡報上。

[4398] Purgatory, hell, a place of punishment & torture. 甚至在地獄裏。

[4399] f. Happiness, bliss, a happy fate; in a happy destination. 在愉快的情況。

[4400] Heaven, the next world, popularly conceived as a place of happiness and long life.

[4401] A + dhamma: m./ nt. + carayā: Evil way of living; unrighteous conduct. 邪惡的生活，不正直的行爲。

[4402] Visama: adj. Uneven, unequal, disharmonious, contrary; (morally) discrepant, lawless, wrong./ 

不平坦的，不規則的。/ = Misconduct, vice. 行爲不端，惡行。

[4403] Cariya & cariyā: nt./ f. Conduct, behaviour, state of, life of./ = A good walk of like, proper conduct, chastity; walking

in righteousness, righteous living, observance of the Dhamma. 嚴謹的生活，虔誠的行爲。（依法而生活的人）

[4404] f. Living in spiritual calm, quietism; living tranquilly. 寧靜的生活。

[4405] Ti: nm. Three. / + vidha: adv. Of a kind, consisting of, -fold. / = Three kinds. 三種。

[4406] In the body. 在身體當中。

[4407] Catur + vidha: adv. Four folds. 四種。

[4408] f. Verbal. 言辭上的。

[4409] as. Mental. 心理的。

[4410] interr. How? 如何，怎樣？

[4411] indecl. Here. 這。

[4412] adj.1. One, certain, definite. 某人。

[4413] Pāṇa: Living being, life, creature. 活著的衆生（有生命的）。/ + atipātin: adj. One who attacks or destroys. / = Destruction of life, slaying, killing, murder. 被殺害，生命的毀滅。

[4414] Huntsman, sportsman; murderous. 獵人，殺人。

[4415] Lohita: nt. Blood. / + pāṇi: The hand. 手。/ = Bloody-handed. 手沾滿血的人。（屠夫）

[4416] Hata: pp. Struck, killed. / + pahata: pp. 7. Killed, overcome. 殺死，打擊，傷害。/ =

Killing and striking. 殺害和打擊或親手殺。

[4417] adj. Settled, established (in); confirmed, sure; fixed on, bent on, devoted to. 專心致力於（工作）。/ =

In the habit of striking and slaying, given to blows and violence.

在它的習慣是打擊和殺害，專心致力於殺害。（販賣武器或從事殺生職業）

[4418] A + dayā: f. Sympathy, compassion, kindness. / = Non-compassionate. 不慈悲。/ + panna: Showing kindness.

[4419] Pāṇa + bhūta: Living being, life, creature. 在活的衆生當中。/ = Merciless to living beings. 對衆生做出不慈悲。

[4420] Adinna: pp. That which is not given. / + ādāyin: He who takes what is not given, a thief; stealing, thieving.

不給而拿，賊或偷。

[4421] adj. Another, other. 其他，別人。

[4422] + Vitta: pp. Property, wealth, possessions, luxuries. 別人的財産。/ +

upakaraṇa: Possessions & means; wealth; by way. 佔有和手段，方法。/ = 佔有別人的財産。

[4423] Gāma: A collection of houses, a hamlet; the village. 村莊。/ Arañña: nt. Forest. / +

gata. pp. Gone. 去了。/ = 去到村落；去到森林。

[4424] Theyya: nt. Theft. 賊。/ + saṅkhāta: adv. By means of theft, stealthily. 被稱爲賊。

[4425] pp. To take up, accept, appropriate, grasp, seize. 拿或取。（對財物）

[4426] m. Desire, desired object, in sensual desires or pleasures. 渴望，渴望的物件，在感官上的欲望或樂趣。

[4427] Micchā: adv. Wrongly; in a wrong way, wrong, false. / + cārin: Wrong behaviour. / = Acting or living wrongly, misconduct. 行爲或生活上的錯誤，通姦。/ = Acting wrongly in the matter of the desires, a fornicator or adulterer.

在欲望上錯誤行爲的事情，私通者，姦夫。（邪淫）

[4428] Mātar: f. By their mother. 被她的母親。/ + rakkhita. pp. Protected, guarded, saved. 保護，看守。

[4429] m. By father. 被父親。

[4430] m. By brother. 被兄弟。

[4431] f. By sister. 被姐妹。

[4432] By relative. 被親戚。

[4433] nt. By ancestry, lineage. 被家族。

[4434] m./ nt. By law. 被法。

[4435] adj. Having a husband, married; By husband. 被丈夫。

[4436] f. By class of women; the se of whom renders a person liable to punishment. 被婦女階級。

[4437] adv. Even. （加強語氣）甚至，乃至，連。

[4438] Mālā: f. + guṇa: Garland-string; garlands, a cluster of garlands. 花環。/ + parikkhitta: pp. Thrown round, overspread, overlaid, enclosed, fenced in, encircling, surrounded. 圍繞。/ = A marriageable woman. 准新娘，訂婚。（載上花環）

[4439] Tathā: adv. So, this, in this way, likewise. / + rūpa: Such a, like this or that. 此種的描述，上述的事物。

[4440] nt. Practice, proceeding, manner of acting, conduct. 舉動。/ +

āpajjati: To mix with, to call on, to have intercourse with. 性交，交媾。 

[4441] Musā: adv. Falsely, wrongly. / + vādin: Speaking falsely, lying. 不真實地的話，（說謊或妄語）。

[4442] Sabhaggata: adj. Gone to the hall of assembly.

[4443] Parisā: f. + gata: Having entered a company or assembly. 進入集會或協會。

[4444] ¥āti + majjhagata: adj. In the midst of one’s relations. 來到親戚前面。

[4445] Pūga: m. Corporation, guild. 團體。/ + majjhagata: Gone into a guild.

[4446] The royal family’s presence. 出現在皇族的面前。

[4447] pp. Led to, brought to, obliged by. 通到：導致：帶來，引導，實施。

[4448] Sakkhi: An eyewitness. 目擊者：見證人。/ + puṭṭha: Asked as a witness. 被問的證人。

[4449] indecl. My dear, friend. 親愛的，朋友。

[4450] Good man. 好人。

[4451] aor. Said. 說了。

[4452] Attan + hetu: For one’s own sake, out of self-consideration. 爲了自己的理由。

[4453] Para + hetu: On account of others, through others. 爲了別人的理由。

[4454] âmisa: nt. + kiñcikkha + hetu: For the sake of some (little) gain. 爲了要獲得某些利潤。

[4455] Sampajāna: adj. Thoughtful, mindful, attentive, deliberate. / + musāvāda: Deliberate lie.

知道而故意說謊，在完全地知道而說謊。

[4456] Pisuṇa: adj. Backbiting, calumnious, malicious. / + vācā: Malicious speech, slander. 懷惡意的話。（兩舌）

[4457] indecl. From here, from now. 從這裏。

[4458] ger. Heard. 聽了。/ = 從這裏聽了。

[4459] adv. In that place, there; elsewhere. 在別處。

[4460] adj. Announced, proclaimed, told, shown; repeats. 重復的說。/ = 就在別處重復的說。

[4461] pron. Those. 對於他們。

[4462] Breaking, rending, breach, disunion, dissension; divides. 使糾紛，使對立，使分裂。

[4463] indecl. Thus, in this way. 因此。

[4464] adj. Being in unity, harmonious. 對於團結一致。

[4465] ar. A breaker, divider. 使破壞。

[4466] pp. Broken, broken up; split, fallen into dissension, not agreeing. 使分離。

[4467] ar. One who gives, or one who sets forth, effects, designs. 慫恿，刺激。/ = 慫恿他們分離。

[4468] Vagga: adj./ nt. Dissociated, separated; incomplete; at difference, dissentious. 分離。/ +

ārāma, rata: Fond of dissociation or causing separation. 使喜愛的脫離關係或使到分離的原因。

[4469] + nandi & nandī: f. Joy, enjoyment, pleasure, delight in. 好事。

[4470] + karaṇī: f. Doing, making, causing, production. 結果，作法。/ = 引起不和或爭吵。

[4471] Pharusa: adj. Harsh, unkind, rough (of speech). / + vācā: Rough speech. 粗糙，刺耳。（惡口）

[4472] adj. Harsh, rough, insolent. 粗糙的。

[4473] adj. Rough, hard, harsh. 冷酷無情。

[4474] + kaṭuka: adj. Sharp, bitter, acid, severe. 苛刻的。/ = Hurtful to others. 造成別人的傷害。

[4475] + Abhisajjanī: f. Scolding, abusing, cursing. 責駡。/ = Offensive to others. 攻擊別人。

[4476] Kodha:Anger. / + sāmanta: 5. In the neighbourhood of; vicinity no anger. 使到附近的人生氣。

[4477] + saṁvattanika: adj. Conducive to, involving. 有益於的。/ = Un-conducive to concentration. 使到不能集中精神。

[4478] Sampha: adj./ nt. Frivolous; frivolity, foolishness. 輕薄。/ +

palāpa: Frivolous talk; a gossip speak. 閒話，閒聊。（綺語）

[4479] A + nidhānavant: adj. Not hidden treasure or worthless. 沒有價值。

[4480] An + apadesa: Unreason. 沒有道理。

[4481] A + pariyantavant: adj. Having a limit, having a set or well-defined purpose. / =

Boundless or immoderate. 無界限的話，無節制的。

[4482] adj. Covetous. 亂要的，貪婪的。

[4483] + Vitta: pp. Property, wealth, possessions, luxuries. 別人的財産。/ +

upakaraṇa: Possessions & means; wealth; by way. 佔有和手段，方法。/ = 佔有別人的財産。

[4484] Oh! May what belongs to another be mine! ！希望別人的財富都屬於我的。

[4485] Byāpanna: Malevolent. / + citta: A mind of ill will.  惡意，壞心腸。

[4486] Padussati: ppr. To do wrong, offend against, make bad, corrupt. / + saṅkappa: Thought, intention, purpose, plan. / = A mind of corrupt or wicked; intention of hate. 腐敗的心或壞的，缺德。仇恨的意圖。

[4487] Hanati: imper. To kill. 被殺死。

[4488] imper. To destroy, kill, slaughter. 屠殺。

[4489] Ucchindati: ppp, imper. To be destroyed or annihilated, to cease, to exist; to cut off. 使死亡。

[4490] imper. To be lost; to perish, to be destroyed. 使毀壞。

[4491] Hoti: aor. To been. 是。= 不讓他們生存。

[4492] Micchā: adv. + diṭṭhi: Wrong views. 邪見。

[4493] Viparīta: adj. Wrong, upset. / + dassana: Distorted vision. 歪曲的見解。

[4494] pp. Given, granted, presented. / = Nothing given. 沒有給予。

[4495] pp. Sacrificed. 牲禮。/ = Nothing offered. 沒有供給或牲禮。

[4496] pp. Sacrificed, worshipped, offered; oblation. / = Nothing oblation. 沒有奉獻物。

[4497] adj. Arisen or reborn without visible cause (without parents), spontaneous rebirth; born spontaneously. 化生。

[4498] Samma: indecl. + ggata: Who has come to the right path. 去到正確的道路。

[4499] + paṭipanna: Rightly disposed, having the right view. 使傾向於正確的實行。

[4500] pp. Abstaining from, shrinking from. 放棄，戒絕；離開。

[4501] Nihita: adj. Laid down, given up, renounced; treasured up. 放下，儲藏。/ + daṇḍa: Stick. / sattha: Knife.

= Laying aside the stick and sword, clement, merciful. 把武器收藏起來。

[4502] adj. Feeling shame, modest, afraid, shy, conscientious. 謙虛的。

[4503] Does not take. 不拿。

[4504] One who puts together, a conciliator; one who joins or reconciles. 使團結或使一致。

[4505] pp. Consistent, sensible, to the point. 使和解。

[4506] Samagga: adj. Being in unity, harmonious. 團結。/ + karaṇi: Delighting in concord. 使和睦在一起。

[4507] Neḷa & nela: adj. Not hurting, humane, gentle, merciful, innocuous. 溫和。

[4508] Kaṇṇa: The ear. / + sukha: adj. Pleasant to the ear, agreeable; pleasant speech. 聽起來舒適的。

[4509] adj. Affectionate, kind, loving, amiable, agreeable. 親切的。

[4510] Hadaya: The heart. / + ṅgama: Heart-stirring, pleasant, agreeable. 和藹可親的。

[4511] in. Citizen-like, urbane, polite. 客氣的，文雅。

[4512] Bahu + jana: A mass of people. / + kanta: adj. Pleasant, lovely, enjoyable. / = Mass of people lovely. 衆人的可愛。

[4513] + manāpa: adj. Pleasing, pleasant, charming. / = Mass of people charming. 衆人的快樂。

[4514] adj. Peaceable, mild, friendly. 友善的。

[4515] adj. Not hurting, peaceful, friendly; not affliction; kindness of heart. 沒有苦惱。

[4516] A + nigha: adj. Not trembling, undisturbed, calm; free from trouble. 從煩惱中解脫

[4517] adj. Happy. 快樂。

[4518] m. For oneself. 給自己。

[4519] imper. To move round, go round, circle, revolve. 環繞。

[4520] opt. Should wish. 假如它想要或希望的話。

[4521] indecl, opt. If. 假如。

[4522] in. Who observes conduct in accordance with the Dhamma. 依法而生活行。

[4523] emp. Oh. 哦，啊。（語氣強調詞）

[4524] Well-to-do nobles. 高尚的，高貴的。（大富翁）

[4525] nt. Companionship. 同伴，朋友。

[4526] opt. To get to, be reborn in; reappear. 再出生。

[4527] Why is that? 什麽原因呢？

[4528] Brahmins. 婆羅們。

[4529] Householders. 一家之主。（大富翁）

[4530] The gods of the heaven of the Fiur Great Kings. 四大天王。

[4531] The Thirty-three. 三十三層天。

[4532] The Yama gods. 夜摩天。

[4533] The Tusita heaven. 兜率天。

[4534] Who delight in creating. 化樂天。

[4535] Who wield power over others’ creations. 他化自在天。

[4536] The Brahma’s retinue. 梵衆天。

[4537] Radiance. 光音天。

[4538] Limited Radiance. 少光天。

[4539] Immeasurable Radiance. 無量光天。

[4540] Streaming Radiance. 極光天。

[4541] The gods of Glory. 清淨天。

[4542] Limited Glory. 少淨天。

[4543] Immeasurable Glory. 無量清淨天。

[4544] Refulgent Glory. 遍淨天。

[4545] Great Fruit. 廣果天。

[4546] The Aviha gods. 無煩天。

[4547] The Atappa gods. 無熱天。

[4548] The Sudassa gods. 善現天

[4549] The Sudassi gods. 善見天。

[4550] The Akanittha gods. 色究竟天。

[4551] The base of infinite space. 空無邊處。

[4552] The base of infinite consciousness. 識無邊處。

[4553] The base of nothingness. 無所有處。

[4554] The base of neither-perception-nor-non-perception. 非想不想處。

[4555] f. Emancipation of heart. 心的解放。

[4556] f. Emancipation through insight. 慧的解放。

[4557] One who has realized the final truth. 實現最後的事實。

[4558] Du + ppaññā: f. Intelligence. / = One who is unwise.

[4559] Pajānāti: pre. To know, find out, come to know, understand, distinguish. / = What doesn’t one wisely understand?

[4560] Paññavant: adj. Possessed of insight, wise, intelligent, sensible. / = One who is wise.

[4561] nt. Consciousness. 意識。

[4562] pre. To have discriminative (dis = vi˚) knowledge, to recognize, apprehend, ascertain, to become aware of, to understand,

notice, perceive, distinguish, learn, know. / = It cognizes. 意識認知；有辨別力的知識。

[4563] pp. Mixed with, associating with, joined; conjoined. 結合。/ Vi + saṁsaṭṭha: Disjoined. 分開。

[4564] indecl. Or.

[4565] indecl. Allowable, possible. 可以容許的；可能的。

[4566] Vinibbhujati: ger. To separate, cut off, remove. 使分離。

[4567] Nānā: adv. Variously, differently. / + karaṇa: Difference, diversity. 種種差別。

[4568] caus, infi. To make known, declare, point out, appoint, assign, recognize, define; describe. 說明和顯示。/ =

（對於這些法分開之後可以顯示說明種種的差別嗎？）

[4569] =（由於這些法不可能分開之後來顯示說明種種的差別。）

[4570] caus, fpp. To beget, produce, increase, cultivate, develop (by means of thought & meditation). 使發展。

[4571] Parijānāti: fpp, adj. Knowable, perceivable, to be known (accurately); to be full understood.

[4572] f. Feeling, sensation.

[4573] caus, pre. To sense; to know; to experience. 感覺到；意識到。

[4574] f. Sense, consciousness, perception. 感覺，意識；觀念。

[4575] pre. To recognize, perceive, know, to be aware of; to thin, to suppose; to call, name, nickname. 認出，識別；認識。

[4576] Nīla: adj. Dark-blue, blue-black, blue-green.

[4577] adj. Yellow, golden-coloured.

[4578] adj. Red.

[4579] adj. Clean, white.

[4580] pp. Dismissed, given up, left, granted,  handed over, given. 讓。。。離開，把。。。打發走。

[4581] Neti: fpp. To lead, guide, conduct; to take, carry away. 誘使。

[4582] Friend, with what does one understand a state that can be known?

[4583] What is the purpose of wisdom? 目的；意圖。

[4584] Abhiñña: adj. Knowing, possessed of knowledge, higher or supernormal knowledge, intelligent. / =

The purpose is direct knowledge. 爲了要直接地知道。

[4585] Pariñña: Knowing, recognizing, understanding. / = The purpose is full understanding. 爲了要完整地知道。

[4586] Pahāna: nt. Giving up, leaving, abandoning, rejection. / + attha: m. nt. Interest, advantage, gain. 利益。/ =

The purpose is abandoning. 爲了要丟棄。

[4587] indecl. How many?

[4588] Shout, sound, utterance. / = The voice of another. 別人的指導。

[4589] nt. Part, member. / = By how many factors. 因素，要素。

[4590] pp. Commiserated, made happy, satisfied; assisted. 幫助；攝受。

[4591] nt. Sacred lore, inspired tradition, revelation; learning, religious knowledge.

[4592] f. Conversation, talking over, discussing. 討論。

[4593] How many kinds of being are there?

[4594] Sense-sphere being.

[4595] Fine-material being.

[4596] Immaterial being.

[4597] f. Stretching forth; extension, length (of time), future.

[4598] Puna: indecl. + bbhava: Renewed existence, new birth. / + ābhinibbatti: Birth in a new existence. / =

How is renewal of being in the future generated? 再生和生殖。

[4599] Avijjā: f.  + nīvaraṇāni: Hindered by ignorance. 無明的妨礙。

[4600] How many factors does the first jhāna have? 有多少個因素。

[4601] pp. Having attained, got to, entered, reached.

[4602] Reflection, thought, thinking.

[4603] pre. To happen, take place, to be; to go on.

[4604] Investigation, examination, consideration, deliberation; sustained thought. 研究；持續的思考。

[4605] Citta + ekaggatā: One-pointed-ness of mind, concentration nett; unification of mind. 心的統一。

[4606] + vippahīna: pp. Given up, abandoned. / = How many factors are abandoned?

[4607] + samannāgata: adj. Followed by, possessed of, endowed with.

[4608] Nānā + visaya: Reach, sphere (of the senses), range, scope; object. characteristic, attribute. / =

Each have a separate field. 種種的（活動）範疇。

[4609] + go + cara: A separate domain. 個別的領域。

[4610] Añña: pron. + mañña: Each other’s.

[4611] pre. To experience, undergo, realize. / + na: Do not experience.

[4612] nt. Refuge in, shelter, help, protection. 皈依；依靠。 / = What is their resort. 根源；經常去。

[4613] nt. Life, vitality, duration of life, longevity. 生命力；活力。

[4614] f. On heat. 溫度。

[4615] How should the meaning of these statements be regarded? 把它認爲？

[4616] Tela: nt. padīpa: An oil-lamp.

[4617] ppr. To burn, to be on fire.

[4618] f. A ray of light, a beam, flame; on its flame. 火焰。

[4619] f. Shine, splendor, luster, light; radiance. 光輝。

[4620] pron. Other one. 另外一個。

[4621] nt. Rise, origin; to emerge from. 浮現；出定，（從困境等中）擺脫或露頭。

[4622] opt. + na: Would not be seen.

[4623] To leave, abandon, lose; give up, renounce, forsake. / = This body is bereft of how many? 使喪失。

[4624] pp. Destitute, forsaken; thrown out, cast away; discard. 拋棄。

[4625] pp. Thrown down, flung down, cast down, dropped; forsaken. 丟棄。

[4626] Seti & sayati: pre. To lie down, to sleep; left lying.

[4627] nt. A piece of wood; like a log. 木頭。

[4628] A + cetanā: f. Senseless. 無感覺的。

[4629] pp. Dead.

[4630] Kāla + kata: As death. / = Who is dead.

[4631] What is the difference between?

[4632] pp. Expelled, destroyed; vanished, ceased. 停息。

[4633] pp. Allayed, calmed, quieted, subsided. 沈澱；平息。

[4634] pp. Exhausted, wasted, decayed, extinct. 抽完，汲幹。

[4635] pp. Appeased, allayed, calmed; dissipate. 使消散。

[4636] pp. Broken, broken up.

[4637] f. Attainment. 成就；達成。

[4638] A + nimitta: nt. Sign-less. 無相。

[4639] f. Element. / = The sign-less element.

[4640] Abhisaṅkharoti: ppr. To prepare, do, perform, work, get up; determination. (of its duration) 堅定；決心。

[4641] adj. Without measure, immeasurable, endless, boundless, unlimited, unrestricted, all-permeating. 廣大無邊的。

[4642] nt. State of haying nothing, absence of (any) possessions; nothingness; through nothingness.

[4643] adj. Void, empty, devoid of lusts, evil dispositions; through void-ness. 空的。

[4644] Nānā + aṭṭha > attha: Different in meaning.

[4645] + vyañjana: nt. Different in name.

[4646] Eka + attha: One in meaning.

[4647] Different only in name. 各種特徵。

[4648] A way.

[4649] pre. To think over, to discriminate, consider, reflects thus. 思考；深思。

[4650] adj. Belonging to the soul, having a soul, of the nature of soul, soul-like; anything of the nature of soul;

what belongs to a self. 擁有精神上的。

[4651] Pamāṇa: nt. Measure, size, amount. 有限度。/ + karaṇa: Lust is a maker of measurement. 有限量的作者。

[4652] adj. Something, anything. / = Lust is a something. 有東西。

[4653] The body in being, the existing body or group; personality. 五取蘊。

[4654] f. Lady, mistress.

[4655] Sakkāya + diṭṭhi: Theory of soul, heresy of individuality, speculation as to the eternity or otherwise of one’s own individuality. 靈魂的學說。/ = How does personality view come to be?

[4656] pre. To see, perceive, regard. / = He regards material form as self. 把它看作色就是我。

[4657] pp. Put together, compound; conditioned, produced by a combination of causes, ‘created,’ brought about as effect of

actions in former births. / A + : Not put together, not proceeding from a cause. 有爲法或是無爲法。

[4658] pp. Comprised, included. 被包括的。

[4659] Samādhi: Concentration. / + nimitta: nt. Outward appearance, mark, characteristic, attribute, phenomenon. 外在的顯露。/ = What is the basis of concentration? 什麽是定的基礎或特徵。

[4660] + parikkhāra: Requisite to the attainment to samādhi; the equipment. 要素；因緣。

[4661] + bhāvanā: Cultivation, attainment of samādhi; the development. 培養。

[4662] Samma + ppadhāna: Right exertion. / = The four right kinds of striving. 努力；奮鬥（四正勤）。

[4663] nt. Practice, pursuit, indulgence in; succession, repetition. 追蹤；連續。

[4664] Bahulī: To make much. / + kamma: Continuous practice, an act often repeated. 耕種或多作。

[4665] adj. Belonging to the body. 身體的。

[4666] + paṭibaddha: adj. Bound to, in fetters or bonds, attracted to or by, dependent on. / =

Bind up with the body. 被包紮；使連接。

[4667] adv. Behind, aft, after, afterwards, back; subsequently. 後來。

[4668] pre. To split, break, sever, destroy, ruin; breaks out.

[4669] adj. Mental. 心理的。

[4670] ppr. To come into, enter upon, attain. / + na hoti: Does not occur to him. 發生；出現；被想到。

[4671] nt. The state of being so; the truth.

[4672] pre. To be carried along or away; leads.

[4673] nt. Rise, origin; rousing, rising out, emerging, emergence. / = How does emergence. 出現或出定。

[4674] Ap + paṇihita: pp. Applied, directed, intent, bent on, well directed, controlled. / =

Free from all longings; desire-less. 沒有渴望或無願。

[4675] Ninna: adj. Bent down, low-lying, deep, low. / = What does his mind incline. 傾斜。

[4676] adj. Sloping down, prone. 傾鈄的。

[4677] adj. Bending, inclining, sloping; tending or leading to. 趨向。

[4678] adj. Pleasant, agreeable. 令人愉快的。/ A + : Disagreeable, unpleasant; hurting. 使疼痛。

[4679] f. Duration, continuance, immobility; persistence, keeping up; persist. 存留。

[4680] Vipariṇāma: Change (for the worse), reverse, vicissitude.

[4681] Añ + ñāṇa: No Knowledge. 知道和不知道。

[4682] Bent, bias, proclivity. / What underlying. 潛在的。

[4683] pre. (of the idea) to obsess, to fill the mind persistently, to lie dormant & be continually cropping up; tendency. 傾向。

[4684] Kud + assu: interj. To be sure, surely.

[4685] Tad + āyatana: nt. Sphere, locus, place; in that base. 範圍，領域。

[4686] f. Envy, desire; a longing. 熱望；懂憬。

[4687] Upaṭṭhapeti: pp. To cause to be present; generate. 發生。/ +

payata: pp. Restrained, composed, purified, pure. 使建立；使抑制。

[4688] Counterpart, likeness, resemblance. / = What is counterpart? 極相似的；令一面。

[4689] Atisarati: aor. To go too far, to go beyond the limit, to overstep, transgress. 催促。

[4690] Na + sakkoti: aor. You were not able.

[4691] Limit, end, climax, border. 範圍。

[4692] Gaṇhati & gaṇhāti: infi. To grasp, seize. 握緊；理解。

[4693] Nibbāna: nt. + ogadha: Merging into Nibbāna. 被吞沒；包括。

[4694] + parāyana & parāyaṇa: nt. Final end; culminates. 到絕頂。

[4695] + pariyosāna: Ending in Nibbāna, having its final goal in Nibbāna.

[4696] Samādāna: Taking upon oneself, undertaking, acquiring. / = There are four ways of undertaking. 事業；受持。

[4697] Paccuppanna: pp. What has arisen (just now), existing, present (as opposed to past & future).

[4698] f. Downfall, bringing to fall, felling; to gulp down. 抑制，忍住。

[4699] Moli: m./ f. A chignon; crest, turban. / + badha: One who has his hair tied into a top-knot. / =

Wear their hair bound in a topknot. 結髮綁髻。

[4700] f. With women wanderers. 女出家人。

[4701] pre. To amuse oneself, gratify one’s senses, to have recreation, find pleasure; divert. 使歡樂或交往。

[4702] Anāgata: adj. Not come yet; future. / + bhaya: nt. Fear, fright, dread. / = Future fear.

[4703] Pariññā: f. Accurate or exact knowledge, comprehension, full understanding./ caus, pre.

To make known, declare, point out, appoint, assign, recognize, define; describe. 把它說成。

[4704] adj. Tender, of tender age, young. 嫩的。

[4705] adj. Soft, mild, gentle, kindly, tender-hearted. 溫柔的。

[4706] adj. Hairy, covered with hair, downy, soft; downy. 絨毛的。

[4707] f. The arm.

[4708] adj. Piercing, sharp, acute, fierce. 劇烈的。

[4709] adj. Rough, hard, sharp; painful.

[4710] adj. Sharp, bitter, acid, severe.

[4711] Māluvā: f. A (long) creeper. 蔓草。/ + sipāṭikā: f. Pericarp; pod. 爬縢的種子。

[4712] opt. To split, break open; burst open. 裂開。

[4713] opt. To fall down, fly down, descend, go out; fell at.

[4714] adj. Inhabiting, living in.

[4715] pp. Frightened, terrified, afraid; perturbed. 使心慌。

[4716] pp. Agitated, moved by fear or awe, excited, stirred; frightened. 受驚的。

[4717] Trembling, fear, shock; fearful. 可怕的。

[4718] Osadhī: f. Medicinal plant. 藥樹。/ + tiṇa: Grass. / + vana + ppati: Forest-monarch. 森林藥樹的王。

[4719] Saṅgacchati: ger. To come together, to meet with; gathered. 召集。

[4720] Samāgacchati: ger. To meet together, to assemble; together.

[4721] opt. Refreshed, relieved; reassured. 使安心。

[4722] adv. Perhaps.

[4723] A peacock. 孔雀。

[4724] opt. To swallow, to devour. 吞下。

[4725] Animal for hunting, deer, antelope; a wild animal.

[4726] Dava: Fire, heat. / + ḍāha: Conflagration of a forest, a jungle-fire; A forest fire.

[4727] opt. To burn consume, torment.

[4728] Vana + kammika: One who works in the woods; woodsmen.

[4729] opt. To pull out, draw out; carry.

[4730] f. The termite or white ants.

[4731] opt. To eat; devour. 吃光。

[4732] It was in fact fertile. 切實是種子。

[4733] adj. Raining, shedding rain; being moistened. 被弄濕。

[4734] A cloud. 雲。

[4735] pp. Having rained, poured, fallen; a rain-bearing. 降雨。

[4736] opt. To grow, sprout.

[4737] adj. Hanging down, drooping.

[4738] opt. To pursue, follow, go up after, cling to; sprouted. 使發芽。

[4739] opt. To surround, enfold, embrace. 抱住。

[4740] indecl. Over, above; on top.

[4741] f. The fork of a tree; a canopy. 遮蓬。

[4742] nt. Watering, flooding. 潑水。

[4743] opt. To bring forth, produce, cause; to give birth. 長出或使産生壓力。

[4744] adj. Great.

[4745] caus, opt. To break, break down, tear down, burst open; spilt. 裂開或樹幹被拆斷。/ +

khandhaṁ: To destroy the great mass of …

[4746] adj. Naked. 裸體的。

[4747] adj. Of loose habits. 習慣的行爲。

[4748] f. Original or natural form, natural state or condition. 自然界或本性上。

[4749] Tibba: adj. Sharp, keen, eager. / + rāga: Excitement, passion. / +

jātika: adj. Descended from, being of rank, belonging to the class of. / = Has strong lust.

[4750] adv. Constantly, repeated, often. 不變地；時常地。

[4751] Rāga + ja: Born of lust.

[4752] caus, pre. To feel, experience, undergo, perceive. 經歷到。

[4753] Assu: nt. A tear. / + mukha: adj. With tearful face; tearful face. 臉含著淚水。

[4754] ppr. To cry, lament, wail; weeping with. 流著。

[4755] adj./ adv. Yad + bhūya: What is more or most. / As according to most, almost all, altogether, practically.

實際地：更多的人們。

[4756] Intention, wish desire; longing. 熱望；憧憬。

[4757] An + iṭṭha: Unpleasant, disagreeable; Unwished for. 非所希望的。/ Iṭṭha: adj. Pleasing, welcome, agreeable, pleasant.

[4758] A + kanta: adj. Undesired, disagreeable, unpleasant. 不希望得到的。/ Kanta: adj. Pleasant, lovely, enjoyable.

[4759] A + manāpa: adj. Disagreeable. 不愉快的事。/ Manāpa: adj. Pleasing, pleasant, charming. 迷人的。

[4760] opt. To be inferior, deteriorate; would diminish. 削弱。

[4761] opt. Would increase; to grow over or beyond, to outgrow. 增加。

[4762] What do you think is the reason for that?

[4763] adj./ nt. Being caused by, having its reason through or from, conditioned by, originating in.

[4764] adj. Having as guided by the Blessed One or forerunner.

[4765] nt. Refuge in, shelter, help, protection; resort. 憑據。

[4766] Sevati: fpp. To serve, associate with, resort to; what things should be cultivated. 被培養或追隨。

[4767] Bhajati: fpp. To associate with, keep companionship with, follow, resort to; to be attached to, to love;

what things should be followed. 結交；交往。

[4768] A + viddasu: in. Foolish. 白癡。/ Viddasu: adj. Skilled, wise.

[4769] Samādāna: Taking upon oneself, undertaking, acquiring. / There are four ways of undertaking things.

四種受持法的方法。/

(1) 現前痛苦，未來也痛苦。(2) 現前快樂，未來也痛苦。(3) 現前痛苦，未來快樂。(4) 現前快樂，未來也快樂。

[4770] Vindati > vidvā: Wise. / A + vidvā:  Ignorant. 無知的。

[4771] Avijjā: f. Ignorance. / Vijjā: f. Knowledge. / + Bodhi. + gato: Having attained wisdom.

[4772] caus, pre. To shun, avoid, keep away from.

[4773] nt. Distress, dejectedness, melancholy, grief.

[4774] caus, pre. To feel, experience, undergo, perceive. 經驗。

[4775] nt. Mental ease, happiness, joy.

[4776] Tittaka: adj. Sharp, bitter (of taste). / + Alābu: A long white gourd. / = A bitter gourd. 葫蘆；瓢。

[4777] nt. With poison, virus, venom. 毒藥。

[4778] pp. Mixed with, associating with, joined. 配。

[4779] Jīvita: nt. Life, lifetime, span of life. / + kāma: Wanted to live.

[4780] Amara + ita: adj. Not mortal, not subject to death, not to die.

[4781] + paṭikkūla: adj. Averse, objectionable, contrary, disagreeable; recoiled from pain. 畏怯苦。

[4782] Good man.

[4783] pre. 2p. To wish for, think of, desire.

[4784] Chādeti: fut. To seem good, to please, to give pleasure. / + na: Will not agree with you. 不伏合口味。

[4785] pre. To go down to, to undergo, incur, enter, come to.

[4786] A + paṭisaṅkhāti: ger. Without reflecting; without a thought. 沒有沈思。

[4787] opt. To give up, renounce, forsake. / + na: Did not relinquish. 沒有撒回。

[4788] âpānīya: adj. Drinkable, fit for drinking or drinking with. / + kaṁsa: Drinking-bowl, goblet; a bronze cup of beverage.

裝有飲料的青銅杯或高腳杯。

[4789] Pūti: adj. Putrid, stinking, rotten, fetid. / + mutta: Strong-smelling urine, usually urine of cattle used as medicine by the bhikkhu; fermented urine. 發酵的尿。

[4790] Nānā: adv. Variously, differently. / + Bhesajja: nt. A remedy, medicament, medicine; with various medicines.

用各種的藥材。

[4791] Paṇḍu: adj. Pale-red or yellow, reddish, light yellow, grey. / + Roga: Jaundice; sick with jaundice. 黃疸病。

[4792] nt. Sour milk, curds, junket. 凝乳。

[4793] Honey.

[4794] nt. Clarified butter, ghee. 奶油。

[4795] nt. Juice of the sugar cane, raw sugar, molasses. 糖漿。

[4796] adv. In the same place, in conjunction, together. 一團。

[4797] Lohita: nt. Blood. / + Pakkhaṅdika: Bloody diarrhea, dysentery; with dysentery. 有痢疾或腹瀉。

[4798] Sarada: Autumn, the season following on the rains. / + Samaya: The autumn season. 在秋天。

[4799] adj. Clear. / + Vigata + valāhaka deva: A clear sky without a cloud.

[4800] Vigata + valāhaka: A cloud, dark cloud, thundercloud. 無雲層。

[4801] The sky.

[4802] The sun.

[4803] nt. Mist, vapor, clouds, sky.

[4804] Abbhussakati: ppr. To go out over, rise above, ascend. 上升。

[4805] âkāsa: Air, sky, atmosphere; space. 空間。

[4806] Tama & tamo: nt. Darkness.

[4807] Abhi + vihanati: ger. To strike, kill, put an end to, remove; dispelling. 驅除了。

[4808] pre. To Shine, shine forth, fill with splendor. 照亮。

[4809] pre. To shine, to be bright; beaming. 照耀。

[4810] pre. To shine (forth), to be brilliant; radiance. 照輝。

[4811] Para: adv. Beyond. / + ppavāda: Disputation with another, challenge, opposition in teaching. 異議。

[4812] Vīmaṁsā: f. Consideration, examination, test, investigation; an inquirer. 探究者，分析能力。

[4813] Para ceto pariyāya ksalo: An expert in the ways of others’ hearts.

[4814] Jānāti: ppr. To know./ A + : Not knowing.

[4815] f. Search, examination; an investigation. 研究，調查。

[4816] Two kinds of states.

[4817] Cakkhu: nt. The eye. / + Sota: nt. Ear. / + Viññeyya: adj. To be recognized or apperceived. / =

States cognizable through the eye and through the ear thus. 

[4818] pp. Stained, tarnished, impure, corrupt, foul; defile. 弄髒，污染。

[4819] pass, pre. To be fond, to exist, to be; find. 建立；找到。

[4820] ind. Na: No defiled. 沒有弄髒或沒找到。

[4821] pre. To seek, to look for, to examine.

[4822] Vīti + missa: Mingled, mixed. 頭腦混亂的或摻雜惡和善。

[4823] adj. Clean, pure; cleansed. 使純潔。

[4824] Dīgha + rattaṁ: adv. A long time.

[4825] Ittara: Passing, changeable, short, temporary, brief, unstable; recently. 最近。

[4826] ¥atta: nt. + ajjhāpanna: One acquired renown. 己獲得名聲。

[4827] Yaso & yasa: nt. Glory, fame, repute, success, high position. / + Patta: Attained fame. 聲譽。

[4828] A + bhaya: nt. Absence of fear, safety; without fear. / + uparata: Restraining oneself. 抑制。

[4829] Reason, ground, account.

[4830] adj. Following, having the same course, behaving according to, consequential, in conformity with; evidence. 證據。

[4831] In the Sangha or alone.

[4832] While some there are well-behaved and some are ill-behaved.

[4833] Guṇa: To comprise, hold, or come together. / + Ansāsati: pre. To rule, govern, administer to. / = Teach a group.

[4834] nt. Gain, reward, money, douceur, gratuity; material things. 物質的。

[4835] pre. To be seen together with, to be engaged in, or to tally, agree with, to live conformably to; seen concerned.

看到掛慮的。

[4836] adj. Un-smeared, unstained, free from taint; unsullied. 無汙點的。

[4837] pre. To deny; (later) to despise. 鄙視。/ + Na: Does not despise. 鄙視；看不起。

[4838] ar. One who receives, recipient; learned. 受領者。

[4839] Etad + patha + ahaṁ + asmi: pre. My pathway.

[4840] Etad + go + cara: My domain. 領域或本份。(Rūpakāya, Dhammakāya, Sambhogakāya)

[4841] Ta + maya: Yet I do not identify with them. 製造。（在法當中找不到一個我）

[4842] Dhamma + savanna: nt. Hearing. / = Hearing the preaching of the Dhamma.

[4843] adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, exalted, lofty, excellent. / =

More sublime levels. 更崇高和更美妙的程度。

[4844] Kaṇha: adj. Dark, black. / + Sukka: adj. White, bright. / + Sappaṭibhāga: adj. Having as (equal) counterparts, evenly mixed with. / = With its ark an bright counterparts.暗和亮的部分。

[4845] pre. To be purified, reconciled or pleased; to be clear & calm, to become of peaceful heart; to find one’s satisfaction in,

to have faith.

[4846] nt. Case, lot, principle, part, constituent, characteristic, ingredient, item, thing, element; terms. 期限。

[4847] nt. Sing, mark; phrases. 片語。

[4848] adj. Settled, established; confirmed, sure; fixed on, bent on, devoted to; planted. 栽種的。

[4849] pp. Established in, settled, fixed, arrayed, stayed, standing, supported, founded in. 被制定的。

[4850] vat. Having a reason, reasonable, founded; to be supported by reasons. 支撐理由的話。

[4851] adj. Firm, strong, solid. 穩固的。

[4852] adj, ger. Not to be destroyed or shattered; invincible. 無敵的。

[4853] Ta + sama: adj. Accordance. 一致；依法而研究了。

[4854] Bhaṇḍ­ana: nt. Quarrel, quarrelling, strife; taken to quarreling. 爭吵的本性。

[4855] Kalaha: Quarrel, dispute, fight. / + jāta: To whom a quarrel has arisen. 吵架。

[4856] Vivāda: Dispute, quarrel, contention. / + āpanna: pp. Entered upon, fallen into, possessed of, having done.

很深的爭執。

[4857] Mukha: nt. The mouth. / + Satti: f. Knife, dagger, sword. / = Piercing words. 銳利的言辭。

[4858] ppr. To strike, prick, nudge, knock, push, attack; stabbing. 攻擊的；尖刻的。

[4859] pre. To appease, conciliate. / Saññatti: f. Appeasing, pacification. / + Na: They could neither convince. 不能說服。

[4860] caus, pre. To make favorably disposed, to win somebody’s affection, or favor, to gain over. 使勸服。

[4861] pre. To go to, come to, approach, undergo, attain. 近乎；商量。/ + Na: Does not meet the question.

[4862] Paṭissuṇāti: ger. To assent, promise, agree.

[4863] pp. (re) presented, offered, at one’s disposal, imminent, ready, present; maintain acts. 維持；呈獻。

[4864] âvi: adv. Openly; in public. / Rahas & raho: nt. Secret; Private. 私下的。

[4865] adv. Then, therefore, now. / + Ko carahi jānāti: Who then knows? 

[4866] What can you possibly know? 或許；大概；爲了什麽或利益。

[4867] f. Reminding, remonstrating with; memorable. 忘不了的。

[4868] Piya: adj. Pleasant, agreeable, liked; create love. 創作愛或帶給歡喜。

[4869] Garu: Esteemed by, honoured, venerated. / + karaṇa: To esteem, respect, honour. 敬重。

[4870] Kind disposition, kindliness, sympathy, friendliness, help, assistance, protection, favour. 有貢獻的幫助或友善的。

[4871] Absence of contesting or disputing, agreement, harmony; Non-dispute. 不爭論。

[4872] f. Meeting, communion; to concord. 一致；調和。

[4873] Being alone, loneliness, solitude; to unity. 團結；和諧。

[4874] Receiving, getting, acquisition, gain, possession.

[4875] ad. Even.

[4876] Patta: m./ nt A bowl. / + Pariyāpanna: Gone completely into, included in, belonging to, got into. / =

That which has been put into the bowl. / + Matta: By measure. 缽所能夠容量的。

[4877] Appaṭivibhatta + bhogin: adj. (not eating) Without sharing with others (with omission of another negative).

沒有差別的享用。

[4878] Sādhāraṇa: adj. General, common, joint. / + Bhogin: Enjoying, owning, abounding in, partaking in or devoted to.

一起的享用。

[4879] A + khaṇḍa: Unbroken, entire, whole.

[4880] A + chidda: adj. un-rents or fissures, non perforated; un-torn. 未撕裂的。

[4881] A + sabala: Un-spotted, non variegated; un-blotched. 未被汙點。

[4882] A + kammāsa: Not spotted; unblemished, pure, said of moral conduct; Un-mottled. 未被染色的。

[4883] adj. Freeing slavery, productive of freedom; liberating. 使脫離；解除。

[4884] un-attacked, not deficient, unmolested, undisturbed.

[4885] A + parāmaṭṭha: pp. untarnished, incorrupt; not misapprehended. 未被誤解。

[4886] + Saṁvattanika: adj. Conducive to, involving. / = Conducive to concentration. 助長於禪定。

[4887] Sāmañña: nt. unity, company. / + gata: united; possessing in common. 擁有一致的。

[4888] adj. Leading out (of saṁsāra), leading to salvation, salutary, sanctifying, saving, profitable.

[4889] pre. To go out, out (of saṁsāra); emancipate. 解放；使脫離。

[4890] adj. The highest, topmost.

[4891] adj. Most comprehensive, concise. 最高的包容。

[4892] adj. Holding or binding together; most conclusive. 最高的接合。

[4893] Kūṭa: m./ nt. The top of a house, roof, pinnacle. 頂端。/ + āgāra: nt. A building with a peaked roof or pinnacles, possibly gable; part of a pinnacled building. 高峰的建築物或屋頂。

[4894] pre. To think over, to discriminate, considers, reflect. 考慮；細想。

[4895] nt. State of being possessed (or hindered) by, prepossession, bias, outburst.  縈繞，妄想，固執。

[4896] Pariyuṭṭhita + citta: Whose heart is possessed by.

[4897] Kāma + rāga: Sensual passion, lust. / = Obsessed by sensual lust. 

[4898] Byāpāda: Ill-will, malevolence, one of the 5 ‘obstructions. / = Obsessed by ill will.

[4899] Thīna: nt. Stiffness, obduracy, stolidity, indifference. / + middha: Sloth & drowsiness, stolidity & torpor. / =

 Obsessed by sloth and torpor. 很笨重或提不起精神。

[4900] Uddhacca: nt. Over-balancing, agitation, excitement, distraction, flurry. / + kukkucca: Flurry or worry. / =

Obsessed by restlessness and remorse. 上上下下的心情。

[4901] Vicikicchā: f. Doubt, perplexity, uncertainty. / = Obsessed by doubt.

[4902] Idha: indecl. In this world or present existence. / + loka: This world, the world of men. / =

Speculation about this world. 這個今界的沈思或推測或世俗的想法。

[4903] Attached to, intent upon, pursuing, doing; absorbed in. 全神貫注於或執著。

[4904] Para + loka: The other world, the world beyond. 來世的想法。

[4905] Sup + paṇihita: Applied, directed, intent, bent on, well directed, controlled; well disposed. 很好的傾向於或願求。

[4906] adj. Not general, not shared, n-common, unique. 不是和凡夫的一樣。

[4907] ppr. To practice, pursue, indulge, enjoy. 追蹤；從事。

[4908] caus, ppr. To beget, produce, increase, cultivate, develop. 開發。

[4909] Bahulī + karoti: ppr. To take up seriously, to practice, devote oneself to. 培養。

[4910] Calm, quietude of heart; serenity. 寧靜；定。

[4911] f. Allayment, refreshment, cooling, peace, happiness; quenching. 撲滅或安祥。

[4912] Dhammatā: f. A general rule, higher law, cosmic law, general practice, regular phenomenon, usual habit; character.

品質或自然法則。

[4913] f. An ecclesiastical offence. 犯罪。

[4914] pre. To get into, to meet with; he may commit some kind of. 違反。

[4915] nt. Rising, rise, getting up, standing.

[4916] pre. Set forth, preach, teach, confess. 承認；懺悔。

[4917] pre. To open, make clear, reveal. 展現；揭露。

[4918] Open, manifest. / + karoti: To make clear or open, to declare, show up, confess. 使顯露。

[4919] adj. Slow, tender. 柔軟的。

[4920] Uttāna: adj. + seyyaka: Lying on one’s back, an infant; infant lying prone at. 嬰兒向上臥。

[4921] m./ nt. Charcoal, burning,  coal. 煤。

[4922] ger. To tread upon, to approach, attack. 踩，踏。

[4923] pre. To draws back, withdraw, remove, take away, give up. 退縮；收回。

[4924] Ucca: adj. High. / + āvaca: High and low, various, manifold. 事務。

[4925] Kim: What? / + karaṇāya: Business, occupation; matters.

[4926] nt. Zeal, energy, endeavor, hard work, eagerness. 熱誠。

[4927] pp. Entered upon, fallen into, possessed of, having done.

[4928] Tibba: adj. Sharp, keen, eager. / + Pekkhā: f. Consideration, view; to see, to look. 追求。

[4929] Taruṇa: adj. Tender, of tender age, young. / + vaccha: With new calf. 小牛。

[4930] Thambha: A clump of grass. 重踏著草。

[4931] pre. To pull out, break off; clump. 重踏土壤或吃草。

[4932] pre. To take care of, to pay attention to; watches.

[4933] f. Strength. 力量。

[4934] + Pavedita: pp. Made known, declared, taught; proclaim. 宣告；聲明。

[4935] Deseti: caus, ppr. To point out, indicate, show; set forth, preach, teach; confess.

[4936] ger. To find out the essence or profitableness or value of anything, to recognize the nature of, to realize, understand, know; heed. 留心；注意。

[4937] ger. To concentrate the mind on, to consider, reflect.

[4938] Ohita: pp. Put down to, applied to. / + sota: Listening, attentive, intent upon; with eager ears. 用急切的聽。

[4939] Attha + veda: (joyful) feeling, religious feeling, enthusiasm, awe, emotion, excitement. / =

Inspiration in the meaning. 法義；法的精神；法喜。

[4940] + upasaṁhita: adj. Accompanied by, furnished or connected with. 陪同，伴隨。

[4941] Thus possessed of seven factors. 擁有七個因素；七覺支。

[4942] Su + sama + niṭṭhā: f. Basis, foundation, familiarity with. / = Well sought. 很好的探索或基礎。

[4943] Sota: m./ nt. Stream, flood, torrent. / + āpatti: Entering upon the stream; the noble eightfold path. / + Phala: nt. Fruit. / + Sacchikiriyā: f. Realization, experiencing. / = The fruit of stream-entry. 體證初果；逆流而上。

[4944] adj. Constant, continuous, permanent.

[4945] adj. Stable, constant, permanent; this is everlasting. 無窮的。

[4946] adj. Eternal, perpetual. 永恆的。

[4947] adj. Only, alone; whole, complete; this is total. 絕對的或完整地。

[4948] A + cavana: nt. Shifting, moving, passing away. / + dhamma: Doomed to fall, destined to decease. / =

This is not subject to pass away.

[4949] pre. To be born, to be produced, to arise, to be reborn.

[4950] pre. To become old. / + Na: Nor ages. 沒變老。

[4951] Miyyati & mīyati: pre. To die. / + Na: Nor dies.

[4952] pre. To pass from one state of existence into another. / + Na: Nor passes away.

[4953] pre. To come out, to arise, to be produced, to be born or reborn, to come into existence.

[4954] nt. Going out, departure; issue, outcome, result; giving up, leaving behind, being freed, escape (saṁsāra), salvation.

[4955] Beyond this there is no escape. 沒有令一個更高尚的依靠處。

[4956] + Parivitakka: Reflection, meditation, thought, consideration. / + Maññati: ger. To think, to be of opinion, to imagine, to deem. / = I knew with my mind thought in the mind.

[4957] Avijjā: f. Ignorance. / + gato: Lapsed into ignorance. 陷入。

[4958] fut. He will say.

[4959] ant. The Evil One, the wicked one.

[4960] + Pārisajja: Belonging to an assembly. / = A member of the Brahmā’s Assembly. 其中一組的梵天衆。

[4961] ger. To go into, to take possession of, to visit; hook possession. 擁有；佔有。

[4962] Ma + etaṁ + āsada: Do not meddle with this, be not this any affair; do not disbelieve. 不要懷疑，不要頂嘴。

[4963] n./ adj. A Lord, Master; overlord. 巨頭。

[4964] An + abhibhūta: pp. Un-conquered; un-transcended. 不能超越。

[4965] Aññadatthu: adv. Surely, all-round, absolutely only. / + dasa: Sure-seeing, seeing, everything, all pervading. / =

Of infallible Vision. 絕對正確的洞察力；無所不知的。

[4966] Vasa: m./ nt. Power, authority, control, influence. / + vattin: Having highest power, domineering, autocrat, (all) mighty.

行使自在。

[4967] Lord, ruler, master, chief. 主人。

[4968] ar. One who does makes or creates, a maker, doer.

[4969] ar. Maker, builder, creator. 創造者。

[4970] Best, excellent.

[4971] pp. Offered, prepared. 提供。

[4972] Vasa: m./ nt. Power, authority, control, influence.

[4973] ar. Father.

[4974] Bhūta: pp. + bhavya: Past and future. 始終存在或現在和將來。

[4975] Paṭhavī: f. The earth. / + Garahaka: adj. Finding fault with, rebuking; condemned. 被譴責。/ +

Jigucchaka: adj. One who dislikes or disapproves of; disgust. 厭惡。

[4976] Pāṇa: Living being, life, creature. / + upaccheda: Breaking or cutting off, destruction, stoppage, interruption. / =

Their life was cut off. 使死亡。

[4977] pp. Established in, settled, fixed, arrayed, stayed, standing, supported, founded in. 被設立。

[4978] + Pasaṁsā + ka: f. Praise, applause; lauded. 讚美。/ + Abhinandin: adj. Rejoicing at, finding pleasure in, enjoying.

以。。。爲樂。

[4979] Hīna: pp. Inferior, low. / Paṇīta: adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, lofty, excellent. 在較高的。

[4980] indecl. Get a move on, come on, go on, look here.

[4981] Upātivatta: pp. Gone beyond, escaped from, free from. / + attha: m./ nt. Sense, meaning, import (of a word), denotation,

signification. / + Mā: Overstep the word. 違犯；超出。

[4982] f. Luck, glory, majesty, prosperity. 運氣。

[4983] ppr. To come to or towards, approach, go back, arrive. 即將達到。

[4984] opt. To bend (back), stretch out; deflect. 打歪；偏斜。

[4985] Naraka: A pit. / + Papāta: A cliff, precipice, steep rock. 深懸崖。

[4986] ppr. To fall forward, to fall down, off or from, to fall into. 掉入。

[4987] opt. To miss, omit, fail, transgress; slips into. 滑跤或抓住。

[4988] Sampadā: f. Attainment, success, accomplishment. / + ida: indecl. In this, here. 成就；達成。

[4989] fut. Will befall. 降臨。

[4990] pp. Sitting down together; (having become) settled, established. 安頓。

[4991] aor. To be carried along or away; witness. 目擊者；帶領。

[4992] You do not think.

[4993] Hattha: Hand. / + gata: Received, come into the possession; fallen into your hands.

[4994] Vasa + gata: Being in someone’s power.

[4995] adj. Entire, whole. 全部的。

[4996] Tapa & tapo: Torment, punishment, penance. / + kamma: Ascetic practice; asceticism. 苦行生活。

[4997] Dassati: fut. To see, to perceive; find. 碰上。

[4998] adv. Eventually. 最後。

[4999] Tiredness, fatigue, exhaustion; weariness. 疲倦；無聊。

[5000] Distress, annoyance, upset of mind, trouble, vexation; disappointment. 失望。

[5001] adj. Sharing in, partaking of, endowed with; getting receiving; will reap only. 收穫；報應。

[5002] fut. To be bound to, to be attached, bent on; you will hold.

[5003] adj. Being near at hand or at one’s bidding; close of tastes. 味道的關閉或靠近。

[5004] Vatthu: nt. . Occasion for, reason, ground. / + Sāyika: adj. Lying, sleeping, resting in; within my domain.

在我領土的範圍。

[5005] Yathā + kāmaṁ: According to wish, at random. / + karaṇīya: To be done or dealt with.

[5006] Bāheti: ger. To be kept out; to keep away, to keep outside, to ward off; punish. 處罰。

[5007] f. Behavior, state or condition of life, sphere of existence, element, especially characterized as sugati & duggati, a happy

or an unhappy existence. 你的能力或趣。

[5008] f. Splendor, brightness, effulgence, light. 統治或界線。

[5009] Mahi + esakkha: Possessing great power or authority; much influence. 勢力。

[5010] As far as moon and sun revolve  Shining and lighting up the quarters, Over a thousand fold such world  Does your sovereignty extend. And there you keno the high and low,  And those with lust and free from lust,  The state that is thus and otherwise,  The coming and going of beings.

[5011] pre. To move round, go round, circle, revolve. 旋轉。

[5012] f. Point of the compass, region, quarter, direction, bearings. 地域；方位。

[5013] f. Wages, fee, pay. / or Bhāti: To shine (forth), to appear. ??

[5014] Virocati: Cp. To shine (forth), to be brilliant; lighting.

[5015] adv. In a thousand ways; over thousand-fold. 千倍的。

[5016] opt. To move, go on, proceed; extend. 延長；伸展。

[5017] m./ nt. Power, authority, control, influence; your sovereignty. 主權。

[5018] adj./ nt. High and low, far & near.

[5019] Ittha: indecl. Here, in this world (or ‘thus, in such a way’). / + bhāv’ aññathā bhāva: Such an (i. e. earthly) existence and one of another kind, or existence here (in this life) and in another form. 存在這和存在令一個。

[5020] The coming and going of beings.

[5021] There are three other bodies. 三組。

[5022] pp. Shifted, disappeared, deceased, passed from one existence to another; from which you passed away.

[5023] Idha + upapanna: pp. Possessed of, having attained, being furnished with; reappeared here. 再出現。

[5024] Ati: indecl. On and further, then up to and beyond. / + cira: adj. Long (of time). /  + nivāsa: Stopping, dwelling,

resting-place, abode.

[5025] f. Memory, recognition, consciousness.

[5026] pp. Being or having forgotten; has lapsed. 消逝；忘記。

[5027] Sama + sama: adj. Exactly the same.

[5028] Jānāti: ger. In regard to direct knowledge I do not stand merely at the same level as you. 我和你不一樣的地位及智慧。

[5029] adj. Lower, inferior, rather low. / = How then could I know less. 較少。

[5030] I know more than you.

[5031] ger. Having directly known. 直接地智慧。

[5032] An + anubhūta: pp. (Having or being) experienced, suffered, enjoyed. / =Is not partaken. 沒有分擔或不可以被表達的。

[5033] Na + atthi: aor. I did not claim to be earth. 沒有要求。

[5034] Na + bhavati: aor. I did not affirm earth. 不能斷言；申明。

[5035] adj. Empty, void, without reality; vain. 無益的；炫耀的。

[5036] adj. Empty, vain, deserted.

[5037] A + nidassana: nt. Pointing at; evidence, example, comparison, apposition, attribute, characteristic. / = No showing.

[5038] An + anta: adj. Endless, infinite, boundless. 無窮的。

[5039] f. Light, radiance, shine. / = Respect to all. 關於；光亮。

[5040] I shall vanish from you. 消逝。

[5041] Visahati: pre. To be able, to dare, to venture. / = Vanish from me if you can, Brahma.

[5042] pre. Unable to vanish.

[5043] Iddha + abhisaṅkhāra: Working of supernormal powers. / Abhisaṅkharoti: aor. Prepared, fixed, made up, arranged, done. / = I performed. 履行；執行。

[5044] Suṇāti: fut. Could hear my voice. 

[5045] Dassati: pre. + Na: Could not see me.

[5046] Having seen far in every mode of being  And in being seeking for non-being,  I did not affirm any mode of being,  Nor did I cling to any delight (in being).

[5047] Bhava: Becoming, (from of) rebirth, (state of) existence, a ‘life’. / = In every mode of being. 存在。

[5048] Vibhava: Non-existence, non-being, cessation of life, annihilation. 不追求。/ + Esin: adj. Seeking, wishing, desiring.

[5049] aor. To speak out, declare, promise. / + Na: I did not affirm. 斷言；堅稱。

[5050] Nandi & nandī: f. Joy, enjoyment, pleasure, delight in.

[5051] aor. To take hold of, to grasp, cling to, show attachment (to the world). / + Na: Nor did I cling.

[5052] Acchariya: adj./ nt. + abbhuta + citta + jātā: With their hearts full of wonder and surprise; were struck with wonder and amazement. 使突然想起驚奇和不可思議的。

[5053] + Rata: pp. Delighting in, intent on, devoted to. 欣喜。/ Sammudita: pp. Delighted, delighting in.

[5054] Sa + mūla: nt. Root. / = With its root.

[5055] Ubbahati: aor. To draw out, tear out, remove. / He has extirpated. 使根絕；驅除。

[5056] ger. To go into, to take possession of, to visit; hook possession. 擁有；佔有。

[5057] pp. Awakened, recognized, conceived, seen, known. / Have discovered. 發覺；找到。

[5058] pre. To bring up to, conduce, adduce; to present, give. / + Ma: Do not guide.

[5059] Gedhi: Greed, desire, jealousy, envy. / + karoti: pre. To be desirous after; create no yearning. 引起思慕。/ + citta: adj. Jealous, envious, ibid.

[5060] ppr. To acknowledge, agree to, approve, promise, consent; claiming. 要求；自稱。

[5061] adj. unconcerned, living at ease, careless, ‘not bothering’, keeping still, inactive. 不活動的；怠惰的。

[5062] An + akkhāta: adj. Announced, proclaimed, told, shown. / = Undeclared. 未正式宣佈的。

[5063] Ovadati: To give advice, to admonish, exhort, instruct; inform no one else. 通知；告發。

[5064] Reach, sphere (of the senses), range, scope. 範圍；領域。

[5065] fut. To go beyond, overstep; escape. 逃避；逃脫。

[5066] adj. Fearful, unhappy, trouble.

[5067] Matthaka: The head, top, summit. / + chinna: pp. Cut off, destroyed.

[5068] adj. Impossible, not likely, unable.

[5069] f. Growth. 增長。

[5070] An + ālapanatā: f. Speaking to, conversing with, conversation. / = Was unable to reply.

[5071] f. Speaking to, addressing, invitation. 邀請。

[5072] nt. Answer, explanation, exposition. 講述。

[5073] Brahma & brahmā: + nimantanika: Addressing an invitation to a brahma-god; on the invitation of a Brahma.

[5074] nt. Designation, term, attribute, metaphor, metaphorical expression; entitled. 給與題名。

[5075] Suṁsumāra: A crocodile. / + Giri: A mountain.

[5076] Miga: A deer, antelope, gazelle. / + dāya: Deer park.

[5077] The open air, an open & unsheltered space.

[5078] Kucchi: f. A cavity, the belly or the womb. / + gato: Went into belly. 腹部；肚子。

[5079] Koṭṭha: m./ nt. The stomach or abdomen. / + anupaviṭṭha: pp. Entered, gone or got into, fallen into. / =

Entered his bowels. 進入腸或內臟。

[5080] Garu: adj. Heavy. Why is my belly so heavy?

[5081] Māsācita: Heavy; wet bean. 豆。/ = One would think it full of beans.

[5082] Orohati: ger. To descend, climb down; left.

[5083] Nikkhamati: imper. 3p. To go forth from, to come out of, to get out, issue forth, depart. / = Come out, Evil One!

[5084] opt. To harass, vex, annoy, insult. / + mā: Do not harass. 困擾。

[5085] Even his teacher would not know me so soon, so how can this disciple know me?

[5086] Uggaṇhāti: ger. To take up, acquire, learn; came up.

[5087] Paccaggaḷa: adj. + Aṭṭhāsi: aor. Stuck in his throat or stood the door bar. 靠著閂。

[5088] adv. There too.

[5089] Bhūta: pp. + pubba: adj. Having formerly been so & so; it happened once. 以前發生於。

[5090] aor.1p. I was a Māra named Dūsī.

[5091] I had a sister named Kālī.

[5092] You were her son, so you were my nephew.

[5093] Bhadda & bhadra: adj. Auspicious, lucky, high, lofty, august, of good omen, reverend (in address to people of esteem), good, happy. / + yuga: A noble pair. / = An auspicious pair of chief disciples named Vidhura and Sañjīva.

最幸運和最好的一對弟子。

[5094] adv. None equal. 沒有任何人勝任的。

[5095] Sama: adj. Even, level. / + sama: Exactly the same.

[5096] f. Designation, name. 指出或任命。

[5097] aor. To arise, originate, become; came to.

[5098] Appa: adj. + kasirena: With little or no difficulty; without difficulty upon.

[5099] pre. To come into, enter upon, attain.

[5100] Go: m./ f. A cow. / Pasu: Cattle; shepherd. 牧羊人。/ + pālaka: A guardian, herdsman.

[5101] A husbandman, cultivator, peasant, farmer, ploughman. 農夫。

[5102] f. Pedestrian. 樵夫。

[5103] Kāla + kata: adj. Dead.

[5104] pre. To burn consume, torment; let us cremate him. 火葬。

[5105] ger. To collected.

[5106] ger. To concentrate, pay attention; having piled. 堆積了。

[5107] Dadāti: ger. Set fire.

[5108] aor. To step forward, set out, go on, go away, go forth.

[5109] Pappoṭheti & papphoṭeti: ger. To strike, knock, beat, flap (of wings); he shook his robe. 擺脫。

[5110] pp. Revived, resurrected; has come back to life.

[5111] Yaṁ + nūn’ āhaṁ: ‘Now then let me’ (do this or that); let me now.

[5112] opt. To go into, to take possession of, to visit. 進入；去拜訪。

[5113] opt. To scold, swear at, abuse, revile. 譭謗。

[5114] opt. To abuse, scold, revile, censure, defame. 辱駡。

[5115] caus, opt. To make angry, to annoy, to irritate. 責駡。

[5116] opt. To harass, vex, annoy, insult. 攻擊。

[5117] Appa + eva + nāma: adv. Perhaps. 大概；或許。

[5118] nt. Fickleness, change of mind, doubt, wavering. / = Some change will come about in their minds.

會改變一些或令一種狀態。

[5119] Chance, opportunity. + Māra + labhati: Gets his chance. / = May find an opportunity. 魔就會有機會。

[5120] adj. Bald, shaven. 禿頭。

[5121] A contemptible (little) ascetic. 卑鄙的。

[5122] adj. Menial; a retainer. 奴僕。

[5123] adj. Black; swarthy. 黑黝黝的。

[5124] Bandhu: Of Brahmā. / + pāda: The foot of Brahma. / + pacca: Offering from the foot of our kinsman; offspring of the

Kinsman’s feet. 原人腳下出生的。

[5125] With shoulders drooping, with shoulders falling. 肩膀下垂。

[5126] Adho: adv. + mukha: Head forward, face downward, bent over, upturned.

[5127] Madhuraka: adj. Full of sweet drink, intoxicated. / + jāta: All limp. 全部都軟綿綿的或桃醉。

[5128] pre. They meditate, contemplate, think upon, brood over.

[5129] pre. To be in flames, to waste, decay, dry up; premeditate. 預謀。

[5130] pre. To meditate, reflect, think; out-meditate.

[5131] pre. To muse, meditate, ponder, consider; mis-meditate.

[5132] An owl.

[5133] Rukkha: A tree. / + sākhā: A branch.

[5134] Mūsika & mūsikā: m./ f. A mouse.

[5135] Maggati & mageti: ppr. To track, hunt for, trace out, follow, seek; waiting.

[5136] A jackal. 狼。

[5137] Nadī: f. A river. / + tīra: nt. A shore, bank; on a rive-bank.

[5138] Fish.

[5139] A cat.

[5140] Sandhi: m./ f. Breach, break, hole, chasm. / + samala: f. Dustbin. / + saṅkaṭīra: nt. A dust heap./ =

By a door-post or a dust-bin or a drain. 門柱，垃圾堆，水渠。

[5141] . An ass, a donkey. 驢。

[5142] Vahati: imper. To carry, bear, transport. / + chinna: pp. Without; unlade. 從船上卸下貨物等。

[5143] adv. As according to most; most of those human beings. 更多的衆生。

[5144] ppr. To give advice, to admonish, exhort, instruct. 勸告；建議。

[5145] ppr. To advise, admonish, instruct in or give advice upon, to exhort to. 指示，訓練。

[5146] Asubha: adj. Impure, unpleasant, bad, ugly, nasty. / + ānupassin: Realizing or intuiting the corruptness (of the body); contemplating foulness in the body. 思忖或思惟汙穢或不淨觀。

[5147] Paṭikkūla: adj. Averse, objectionable, contrary, disagreeable. / + saññā + āhāra: The consciousness of the impurity of material food; perceiving repulsiveness in nutriment. 意識到食物的厭惡。

[5148] adj. Not taking delight in. / + saññā: Perceiving disenchantment with all the world. 醒悟到或醒覺沒有快樂。

[5149] A + nicca: adj. Unstable, impermanent, inconstant. / + ānupassin: Contemplating impermanence in all formations.

意識到所有的造作都是無常。

[5150] Sakkharā: f. Gravel, grit. / Gaṇhati & gaṇhāti: ger. To take, take up. / Picking up a stone.

[5151] Pahāra: A blow, stroke, hit. / + dadāti: aor. To give. / He struck. 攻擊。

[5152] aor. To break, split (one’s head).

[5153] pp. Broken, broken up. 破裂。

[5154] Gaḷati: ppr. To drip, flow, trickle; with blood running from.

[5155] f. 5. (from) behind, at the back of; followed close. / + piṭṭhito: Right on one’s heels, very closely.

[5156] aor. To follow, run after, pursue; to follow closely.

[5157] Nāga: An elephant. / + āpalokita: Elephant-look; (turning the whole body), a mark of the Buddha; turned around and with the elephant look.

[5158] aor. To look up to, to obtain permission from, to get leave, to give notice of. 轉過身體來看它。

[5159] This Māra Dūsī knows no bounds. 你沒有界線。

[5160] Saha: indecl. + apalokana: nt. Permission, leave. / = With that look.

[5161] aor. To pass from one state of existence into another; fell from that place.

[5162] Mahā + niraya: In the Great Hell.

[5163] Nāma: nt. Name. / + dheyya: Putting on, assigning. / = There are three names for the Great Hell.

[5164] Cha + phassa: Contact, touch. / + āyatana + ika: Organ of contact (6referring to the several senses);

The hell of the six bases for contact. (1)

[5165] Saṅku: A stake, spike; javelin. / + samāhata: Set with iron spikes; of a purgatory; the hell of the impalement with stakes. 用棍來刺穿；刺刑。(2)

[5166] Paccatta: adj. Separate, individual. / + vedaniya: Of a purgatory; the hell to be felt for oneself. 讓自己來感受。(3)

[5167] Niraya + pāla: A guardian of, a devil; the wardens of hell. 獄長。

[5168] opt. To meet together, to assemble. / = When stake meets stake in your heart.

[5169] Vassa: nt. A year. / + sahassa: A thousand. / = For a thousand years.

[5170] pass, ppr. To be boiled. / = I have been roasting in hell. 非常熱；很燙或被煮。

[5171] For many a year.

[5172] For many a century. 幾世紀。

[5173] For many a millennium. 幾千年。

[5174] pass, aor. To be tormented or vexed, to suffer; roasted. 烤，炙，煮。

[5175] Dasa + vassa + sahassa: For ten millennia years.

[5176] adj. A crowd, full of; in the auxiliary. 補助或增盛。

[5177] Is an expression for a certain punishment (pain) in purgatory; of emergence. 出現；發生。

[5178] My body had the same form as a human body.

[5179] But my head had the form of a fish’s head.

[5180] “What can hell be well compared to  Wherein Dūsī roasted, assailant  Of Vidhura the disciple  And the Brahmin Kkusandha?  Stakes of steel, even a hundred,  Each one suffered separately;  These can hell be well compared to  Wherein Dūsī roasted, assailant  Of Vidhura the disciple  And the Brahmin Kakusandha.  Dark One, you have much to suffer  By assaulting such a bhikkhu,  An Enlightened One’s disciple  Who directly knows this fact.

[5181] adj. Of what kind? What like? Which?

[5182] âsi & âsiṁ > atthi: aor. 1p. 

[5183] Sāvaka + āsajja: ger. Put on to (sitting or sticking on), hitting, striking.

[5184] num. Even a hundred.

[5185] Ayo & aya: nt. Iron. / + saṅku: An iron spike; stakes of steel. 鐵的棍子。

[5186] adj. Such like, such.

[5187] Etaṁ + abhijānāti: pre. To know by experience, to know fully or thoroughly, to recognize, know of,

to be conscious or aware.

[5188] adj. Such like, of such quality or character, in such a condition.

[5189] adj. Dark, black.

[5190] aor. To go out or away, disappear; to proceed from; you have much. 經歷。

[5191] “In the middle of the ocean  There are mansions a eon-lasting,  Sapphire-shining,  fiery-gleaming  With a clear

translucent luster,  Where iridescent sea-nymphs dance  In complex, intricate rhythms.  Dark One, you have much to

suffer …  Who directly knows this fact.

[5192] m./ nt. A lake; of the ocean.

[5193] nt. Palace-chariot; mansions. 大廈。

[5194] Kappa: adj.  Anything made with a definite object in view, prepared, arranged; or that which is fit, suitable, proper. / + ṭṭhāyin: Lasting a whole, cycle, of a vimāna; a eon-lasting. 永世的迴圈或劫的維持。

[5195] Veḷuriya: nt. A precious stone, lapis lazuli. / + vaṇṇa: Translucent luster. 透明的光輝。

[5196] adj. Brilliant, beautiful, pleasant, agreeable; with a clear.

[5197] adj. Flaming, glowing, fiery; brilliant; sapphire-shining. 火焰。

[5198] adj. Shining, very bright, resplendent; fiery-gleaming. 輝煌。

[5199] f. A celestial nymph; sea-nymph. 女神。

[5200] pre. to dance, play.

[5201] adj. Numerous, various, several, more, many, most; in complex. 複雜的或各種。

[5202] Nānatta: nt./ m. Diversity, variety, manifoldness, multifamily, distraction. / +

vaṇṇanīya: adj. To be described; intricate rhythms. 多樣化的顔色。

[5203] “I am one who, when exhorted  By the Enlightened One in person,  Shook Migāra’s Mother’s Palace  With his toe, the Order watching.  Dark One, you have much to suffer … Who directly knows this fact.

[5204] adj. Being urged, receiving blame, being reproved; exhorted. 告誡。

[5205] Pekkhati or pekkha: adj. 5. To behold, regard, observe, look at; watching.

[5206] + Pāsāda: A lofty platform, a building on high foundations, a terrace, palace.

[5207] Pāda + aṅguṭṭha: A toe; with his toe. 腳趾。

[5208] Kampati: aor. To shook, tremble, waver. 搖動。

[5209] “I am one who, wielding firmly  Strength of supernormal powers,  Shook all Vejayanta Palace  With his toe to incite the gods. Dark One, you have much to suffer … Who directly knows this fact. 

[5210] Iddhi + bala: 3. The power of working wonders. / + upatthaddha: pp. Supported or held up by, resting on, founded on, relying on. 行使。

[5211] Saṁvijjati: caus, aor. To be agitated or moved, to be stirred; incite. 刺激；鼓勵。

[5212] “I am one who, in the palace, Posed to Sakka this question: ‘Do you know then, friend, deliverance  Due to craving’s full

destruction?’ Whereupon Sakka then answered Truly to the question asked him: Dark One, you have much to suffer …

Who directly knows this fact.

[5213] pre. To ask a question, to interrogate, inquire. 提出問題。

[5214] Yathā + tathaṁ: adv. According to truth, true & real; truthfully. 深信不疑地。

[5215] “I am one who thought of posing Brahmā this question In Sudhamma Hall in heaven: ‘Is there still found in you, friend, 

The wrong view you once accepted? Do you see in the Brahma-world A radiance of surpassing luster?’ Brahmā then

answered my question Truthfully and in due sequence: ‘There is found in me no longer, Sir, the wrong view that once I

held; I see in the Brahma-world A radiance of surpassing luster I disclaim my prior claim That I am permanent, eternal:’

Dark One, you have much to suffer … Who directly knows this fact.

[5216] indecl. Round about, on both sides; near, in the presence of.

[5217] f. A hall, assembly-room.

[5218] Vīti + vatta + taṁ: Having passed or overcome, gone through; passed, spent; surpassing. 勝過；卓越。

[5219] adj. Following in one’s turn, successive, gradual, by and by, regular; sequence. 連續。

[5220] nt. That which should be avoided, a fault; disclaim. 放棄；拒絕。

[5221] “I am one who, by liberation, Has touched the peak of Mount Sineru, Visited India and Pubbavideha  And all the regions

of the earth. Dark One, you have much to suffer  By assaulting such a bhikkhu, An Enlightened One’s disciple Who  directly knows this fact.

[5222] m./ nt. The top of a house, roof, pinnacle. / The peak of Mount Sineru. 山峰。

[5223] pass, aor. To touched, attain. 接觸；觸摸。

[5224] Bhūmi: f. Ground, soil, earth. / + saya: Lying or sleeping on the ground; the regions. 睡在地上。

[5225] “There has never been found a fire Which intends, ‘Let me burn the fool,’ But a fool who assaults a fire Burns himself by

his own doing. So it is with you, O Māra: By assaulting the Tathāgata, Like a fool who plays with fire You only burn

yourself alone. By assaulting the Tathāgata, You generate much demerit. Evil One, do you imagine That your evil will not

ripen? Doing thus, you store up evil Which will last long, O End-maker! Māra, shun the Enlightened One, Play no more

your tricks on bhikkhus.” So the bhikkhu chastened Māra In the Bhesakaḷā thicket Whereupon the somber spirit 

Disappeared right then and there.

[5226] Veṭheti: pass, pre. To twist round, envelope, wrap, surround. / + na: Never been found a fire.

[5227] pre. To burn, consume, torment. / Let me burn the fool.

[5228] adj. Set on fire, burning, shining, bright, splendid.

[5229] Samphusati: To touch, to come in contact with; plays.

[5230] Pasavati: To bring forth, give birth to, beget, produce; generate. 産生；造成。

[5231] pre. To be cooked, to ripen. / + na: Not ripen. 不成熟。

[5232] pass, pre. To be gathered, to be heaped up; store.

[5233] Cira: adj. + rattāya: adv. For a long time; last long.

[5234] Being at the end, or making an end; O End-maker. 終結者。

[5235] caus, aor. To frighten, threaten; curse, rail against; chastened. 懲罰或取笑。

[5236] adj. Unhappy; sorrowful; the somber spirit. 陰沈的。

[5237] Tattha: Of place. / + eva: Right there, on the (very same) spot. / + antara: adj. Inside and in between. / + dhāreti: caus, pre. To carry, bear, wear, possess; to put on, to bring, give; disappeared. 消失；突然離開。

[5238] nt. Crossing, transit, passing over. / Lived in Champa on the bank of the pond Gaggaraa.

[5239] Hatthin: An elephant. / + āroha: Mounted on an elephant, an elephant-driver. / +

putta: The elephant rider’s son. 騎象師的孩子。

[5240] ger. To look round at, look over, survey, muster. 觀看，注意。

[5241] adj. Wonderful indeed & surprising. 地切很美妙的，令人驚訝的。

[5242] Paṭipādeti: caus, pp. To import, bring into, give to, offer, present; training. 傳授，訓練。

[5243] Parama: adj. Hightest, most, excellent, superior, best; would perfect. 最好的，最多的。

[5244] Sekha & sekkha: Belonging to training, in want of training, imperfect; one who has still to learn. 還在學習當中。

[5245] Santataṁ: adv. Continually. / + sīlā: Steady in character. 頻密地，在穩定的品格。/ + vutti: Of consistent behaviour.

[5246] adj. Intelligent, clever, prudent, wise. 審慎，賢明。

[5247] The mind well established in the fourfold ways of establishing mindfulness. 心放在四種地方。

[5248] Su + paññattā: Pointed out, made known, ordered, designed, appointed, ordained; wisdom. 施設好，宣說。

[5249] ger. Passing beyond, overcoming. 戰勝，超過，克服。

[5250] Attha: nt. + aṅgama: ger. Annihilation, disappearance; dispelling. 驅散。

[5251] adj. A householder, one who leads a domestic life, a layman.

[5252] Odāta: adj. Clean, white. / +

vasana: Dressed in white (of householders or laymen as opposed to the yellow dress of the bhikkhu).

[5253] From time to time. 偶而，有時。

[5254] Manussa: A human being, man. / + gahaṇa: adj. Seizing, taking; acquiring; seizure, grasp, hold, acquisition. 抓緊。/ + Kasaṭa: adj. Bad, nasty; bitter, acrid; insipid, disgusting. / + Sāṭheyya: nt. Craft, treachery. 詭詐，背叛。

[5255] ppr, adj. Being in existence, going on, happening at the time; process, progress, in progress.

[5256] Hita: adj. Useful, suitable, beneficial, friendly. nt. Benefit, blessing, good. / + ahita: Damage, curse. 利益和害處。

[5257] nt. An impenetrable place, a thicket jungle, tangle. 頑固的。

[5258] adj. Lying on one’s back; clear, open. 海闊天空。

[5259] Bringing forth, offspring; as for the animals they live at ease. 動物是很憂在的生活。

[5260] Hatthin + damma: An elephant in training. 馴服的。

[5261] Sarati: caus, infi. To go, flow, run, move along; to lead.

[5262] Gata + agata: pp. Go and come. 去和來。

[5263] Kūṭeyya: nt. Fraud, deceit; false. 欺詐，不正的。/ + Vaṅkeyya: adj. Of a crooked kind, crooked-like; nt. twisting, crookedness, dishonesty. / + Jimheyya: nt. Crookedness, deceit, fraud. 

[5264] Pātur + karoti: fut. To make appear. 出現，顯示。

[5265] Dāsa: A slave. / + kammakara: (porisa) a slave-servant, an unpaid labourer, a sert. /

Pessa: A messenger, a servant. / + kammakāra: Service; a servant.

[5266] adv. In a different manner, otherwise, differently. 令一邊。

[5267] pre. To behave towards, to converse with, to address. 發表。

[5268] pass, ppr. To be found, to exist, to be; evident. 顯然出現。

[5269] Attan + tapa: Self-mortifying, self-vexing; punishment himself. 虐待自己。(1)

[5270] Punishment others. 虐待別人。(2)

[5271] Punishment himself and others. 虐待自己和虐待別人。(3)

[5272] Does not punishment himself and others. 不虐待自己和不虐待別人。(4)

[5273] Having no hunger, being without cravings, stilled, satisfied. 沒有欲望。

[5274] adj. To cover, cover up; to resolve, roll, move; happiness. 幸運。

[5275] Sīta: adj. Cold, cool. / + bhūta: Tranquilize. 使平靜。

[5276] Sukha: adj. + paṭisaṁvedin: Experiencing happiness; become pleasantness. 使高興。

[5277] Brahma & brahmā: + bhūta: Diving being, most excellent being, said of the Buddha. 像一個婆羅門。

[5278] Who is more pleasing to you? 是誰吸引你的心呢？

[5279] Dukkha + paṭikkūla: Averse to pain, avoiding unpleasantness. 不願意。

[5280] pre. To burn, scorch; to torment, inflict pain, torture. 使苦惱。

[5281] pre. To burn, scorch, molest, trouble, torture, torment. 使姑委。

[5282] We have a lot of work to do. 我們很多工作要做。

[5283] A + cira + pakkati: ppr. Soon after. 過不久。

[5284] opt. More time waited. 等一些時候。

[5285] Gacchati: cond. Gone.

[5286] One who kills sheep, a butcher of sheep.

[5287] A pig-killer, butcher of pork.

[5288] A fowler, catcher of bird.

[5289] A deerstalker, huntsman.

[5290] A hunter, sportsman.

[5291] Maccha: Fish. / + ghātaka: adj. Murdering, destroying, slaughtering. 捕魚。

[5292] Cora +: An executioner or hangman; executioner of robbers. 死刑執行的人。

[5293] Bandhana: nt. Binding, tying, band, ligature; tie. / +

āgārika: Prison-keeper, head-jailer; executioner of fetter. 囚禁的執行的人。

[5294] Kurūra: adj. Bloody, raw, cruel. / +

kammanta: Following a cruel (bloody) occupation (as hunting, fishing, bird killing). 殘忍的，殘酷的。

[5295] A council hall, a mote hall.

[5296] Karoti: caus, ger. To build.

[5297] Kesa: The hair of the head. / + massu: The beard.

[5298] caus, ger. To cut down, shave off.

[5299] Khara: adj. Rough, hard, sharp; painful. / + ājina: A rough skin, as garment of an ascetic. 粗糙的皮。

[5300] caus, ger. To dress oneself, to put on (the undergarment).

[5301] Sappi: nt. Clarified butter, ghee. / + tela: nt. Oil in general.

[5302] ger. To anoint; to oil, to lubricate. 塗油於。

[5303] Miga + visāna: A deer’s horn.

[5304] f. The back.

[5305] ppr. To scratch, rub, scrape. 抓。

[5306] Mahe + esiyā: Chief queen, king’s first wife, king’s consort.

[5307] The king’s headpriest, or domestic chaplain, acting at the same time as a sort of Prime Minister.

[5308] Anantarahitāya bhūmiya: 7. On the bare soil (on the ground with nothing put in between it & the person lying down, i. e. on an uncovered or unobstructed ground).

[5309] Harita: adj. Green, pale (-green), yellowish. / + upattā: Covered with green.

[5310] adj. Better, excellent.

[5311] caus, pre. To make, get up, carry on. / + seyyaṁ: To lie down, to make one’s bed.

[5312] f. A cow.

[5313] Sarūpa: adj. Having a body. / + vaccha: A calf.

[5314] The udder of a cow. 牛的乳房。

[5315] nt. Milk, milky, fluid, milky juice.

[5316] caus, pre. To keep going, to keep up, to keep oneself going or alive, to live by.

[5317] pre. To pour (into the fire), to sacrifice, offer; to give, dedicate.

[5318] Remainder, remaining part. 剩下。

[5319] adj. So much, this much, according to context referring either to deficiency or abundance, thus developing.

[5320] A bull.

[5321] Hanati: imper. To strike, to thresh.

[5322] Yañña: Almsgiving, charity. 施捨。/ + attha: Interest, advantage, gain.

[5323] A hegoat, a ram.

[5324] Chindati: imper. To cut off, to destroy, to remove.

[5325] Yūpa: A sacrificial. 犧牲的。

[5326] nt. Material, substance, property; something substantial, a worthy object.

[5327] Lunāti: imper. To cut, cut off, mow, reap. / + dabba: Is to be corrected to.

[5328] Barihisa: nt. The sacrufical grass.

[5329] Daṇḍa: A stick, staff, rod, to lean on, & as support in walking. / +

tajjita: pp. Threatened, frightened, scared; spurred or moved by. 威脅。

[5330] ppr. To cry, lament, weep, wail.

[5331] nt. Doing round, doing up. / + karoti: To make (the necessary) preparation, to set to work.

[5332] Kena > ka: pro. Who? / + cid + eva:

[5333] nt. (a) What ought to be done, duty, obligation; affairs, business. 爲了要作生意或有一些事情要辦。

[5334] Dassana + kāma: adj. Desirous of seeing.

[5335] caus, ger. To bring through, to finish, to execute (business), to accomplish. / Having finished. 經商後。

[5336] adj. Announced, proclaimed, told, shown. 被說。

[5337] Appa + matta: Little, slight, mean, “contented with little.” 用一些力量。

[5338] adj. Ardent, zealous, strenuous, active; diligent. 勤勉的。

[5339] pp. Of resolute will.

[5340] pre. To reach, attain, get to, find.

[5341] pre. To think over, to discriminate, consider, reflect. 沈思或反省。

[5342] adj. Prepared, fixed, made up, arranged, done. 因緣所造的。

[5343] pp. Raised into consciousness, thought out, intended, planned; mentally developed. 心所造的。

[5344] Tad + a + nicca: adj. Unstable, impermanent, inconstant. / nt. Evanescence, inconstancy, impermanence. 暫時性。

[5345] Nirodha + dhamma: Subject to destruction, able to be destroyed, destructible.

[5346] pp. Standing; established. 建立，使立足於。

[5347] Nidhi + mukha: An excellent treasure; a single treasure. 一件寶物的入口。

[5348] ppr. To seek, to search for, to wish for, strive after. 搜尋。

[5349] Sakid + eva: Once only.

[5350] num. Eleven.

[5351] opt. To get to, to come into possession of, to acquire, find.

[5352] Amata + dvāra: The door to Nibbāna.

[5353] Suṇāti > savanīya: fpp. What should be heard, agreeable to the ear.

[5354] nt. House or hut.

[5355] Set on fire, blazing, burning. 大火。

[5356] adj. One by one, each.

[5357] opt. To be able. 能，會。

[5358] f. Well-being, blessing. / adv. In safety, safely. 安全。

[5359] fut. To seek for, look, search, desire; examine. 追尋。

[5360] ger. To assemble, come together. 召集。

[5361] aor. To satisfy, please. 很滿意。

[5362] aor. To cause to accept, to Offer, to regale, serve with. 供養。

[5363] Pacceka: adj. Each one, single, by oneself, separate, various, several. / +

dussa + yuga: A suit of garments/ = A pair of robes. 一套袈裟。

[5364] caus, aor. To cover, to clothe, to put on. 使穿上。

[5365] Pañca + sata: Five hundred. 五百錢的價值。

[5366] Karoti: Caus, aor. (caused to be) erected, constructed; built. 將建。

[5367] adj. New, fresh.

[5368] A council hall, a mote hall; assembly hall. 禮堂。

[5369] Nacira: adj. Not of long duration, short. / + kārita: pp. Done.

[5370] An + ajjhāvuttha: pp. Inhabited, occupied (of a house). / = Before anyone dwelt in it. 之前還沒有人住過。

[5371] imper. To enjoy, to use, to enjoy the use of. 享用。

[5372] adv. Behind, aft, after, afterwards, back; westward. 之後。

[5373] Sabba + santhariṁ: adv. So that all is spread, prepared. / Santharati: ger. To spread, strew. 覆蓋。

[5374] ger. To lay down, fold out, spread. 準備。

[5375] Udaka + maṇika: A water-pot.

[5376] ger. To establish, set up, fix, put into, install. 放置。

[5377] ger. To put on, take up to; to lighted. 點燃。

[5378] pre. To think, to be of opinion, to imagine, to deem; is fitting. 適宜的。

[5379] ger. To wash, cleanse. 洗過。

[5380] A pillar, a post. 柱。

[5381] ger. Near, near by, on, at. 對著。

[5382] Purattha + abhimukha: adj. Turned to, going to, inclined towards.

[5383] f. A wall. 牆。

[5384] ger. To put in front, to revere, follow, honor. 放在前面。

[5385] Bahud + eva: adj. Much, many, large, abundant; plenty. / + ratti: f. Night. / = Deep into the night. 深夜。

[5386] caus, ger. To teach, instruct. 教。

[5387] ger. To cause to take, to incite, rouse. 激勵。

[5388] ger. To excite, gladden, to fill with enthusiasm. 使充滿熱情。

[5389] caus, ger. To gladden, delight. 使喜悅。

[5390] imper. To appear, to be evident, to come into one’s mind, to occur to one, to be clear.

[5391] adj. Following the (right) Path. / = The method of training. 有學位訓練的方法。

[5392] Piṭṭhi & piṭṭhī: f. The back. 我的背部。

[5393] pre. To be wearied, exhausted or tired, to ache, to become weak or faint. 疼痛。

[5394] fut. To stretch, extend, stretch out, draw out. / = “My back feels weak, I will stretch it.” 舒展肢體。

[5395] Catu + gguṇa: Four fold, quadruple.四疊。

[5396] caus, aor. To cause to fit, to create, build, construct, arrange, prepare, order; to lie down. 使躺下。

[5397] âdahati: ger. To put down, put on, settle, fix.

[5398] adj. Dependent on the clearest consciousness. 依賴著清楚的意識。

[5399] Nikāma: Desire, pleasure, longing. / + lābhin: Gaining pleasure. 獲得快樂或隨願。

[5400] A + kiccha: Without difficulty, easily. / + lābhin: Taking or sharing willingly. 獲得沒問題。

[5401] A + kasira: Without pain, easy, comfortable. / lābhin: Obtaining without difficulty. 獲得不困難。

[5402] Saddha: adj. Believing faithful. / Saddahati: pre. To believe, to have faith. 使立足於信。

[5403] Hirimant & hirīmant: adj. Blushful, modest, shy. / Hiriyati & hirīyati: pre. To blush, to be shy. 內在的羞愧。

[5404] f. Attainment. 達成或升起。

[5405] Ottappin & ottāpin: adj. Afraid of wrong, conscientious, scrupulous. /

Ottappati: pre. To feel a sense of guilt, to be conscious or afraid of evil. 外在的察覺惡的害怕。

[5406] Bahu + ssuta: Having great knowledge, very learned, well-taught. / Suta + dhara: Remembering what has been heard.

/ + sannicaya: Taught in the Scriptures. 累積，記住什麽是要聽的。

[5407] Tathā + rūpa: Such a, like this or that. 像這樣。

[5408] Kept in mind, understood, known by heart. 看守著心或記住。

[5409] pp. Known, scrutinized, accustomed, acquainted or familiar with, constantly practiced. 仔細檢查或背誦。

[5410] Manasa: adj. Having a mind, with such & such a mind. / +

anupekkhati: pp. To concentrate oneself on, to look carefully. 用心地看。

[5411] Sup + paṭividdha: pp. Being or having penetrated or pierced; having acquired, mastering, knowing. 很好的洞悉。

[5412] âraddha + viriya: adj. Strenuous, energetic, resolute; arouses effort. 堅持或激起努力。

[5413] f. Taking, acquiring; obtaining, taking upon oneself, undertaking. 使堅固。

[5414] Thāmavant: adj. Strong, steadfast, powerful, persevering. 有力的。

[5415] Daḷha + parakkama: Of strong effort, energetic. 有力的成就。

[5416] A + nikkhitta + dhura: Unyoked, freed of the yoke. / = Not freed of the yoke. 沒有放棄。

[5417] Satimant: adj. Mindful, thoughtful, contemplative, pensive. / +

nepakka: nt. Prudence, discrimination, carefulness. 精明。

[5418] Cira: adj. Long (of time). / + kata: pp. Done, worked, made. / +

Bhāsati: pp. To shine, shine forth, fill with splendor. 長期作了的和說了的。

[5419] Saritar: One who remembers. / Anussaritar: One who recollects or remembers. 記住。

[5420] Paññavant: adj. Possessed of insight, wise, intelligent, sensible.

[5421] Udaya + attha: Rise and fall, birth & death. / + gamin: adj. Leading to, making for. 導致升起和息滅。

[5422] adj. Piercing, sharp, penetrating, discriminating. 敏銳。

[5423] Apuccha: adj. “Not a question,” not to be asked. / + aṇḍa: nt. An egg. / + kosa: Shell of eggs. /

= Not being a rotten egg. 沒有腐爛的蛋。

[5424] adj. Able, capable, fit for. 能或會。

[5425] f. The successful breaking (like the chick through the shell of the egg), coming into (proper) life.

就像小雞從蛋破殼出來或平熄。

[5426] Kukkuṭa: A cock. / + potaka: A chicken. 母雞。

[5427] Aṭṭha: num. Eight. / Dasa: Num. Ten. / Dvādasa: num. Twelve.

[5428] Adhivāseti: caus, pp. To wait for. 準備好。

[5429] pp. Heated, hatched, made ripe. 孵蛋。

[5430] pp. Sat on (said of eggs), being hatched. 使進展。

[5431] Pāda: The foot. / + nakha: A nail of finger or toe, a claw. / + sikhā: f. Point, edge. 

[5432] Mukha + tuṇḍa: A beak.

[5433] caus, ger. To break, break down, tear down, burst open.

[5434] opt. To break quite through (of the chick coming through the shell of the egg).

[5435] Paṭhama: adj. “The first.” / + abhinibbidā: f. Disgust with the world.

[5436] + Chāpaka: The young of an animal.

[5437] nt. Acting, behavior, good conduct. 好的行爲。

[5438] Gotta + paṭisārin: adj. Relying on lineage; born into clans. 誕生在刹帝利族。

[5439] “The noble clan is held to be The best of people as to lineage; But best of gods and humans is one Perfect in true knowledge and conduct.”

[5440] Su + gīta: pp. Good words. 好的詞句。

[5441] pp. Approver of, given consent to, finding approval, given leave; accepted. 一般承認的。

[5442] adj. Approving. 贊成。

[5443] A bazaar, shop. 集市。

[5444] Sampanna: Endowed with, possessed of, abounding in. / + nivāsana: adj. Dressed, clothed; dressing, clothing,

undergarment. / + pāpuraṇa: nt. Cover, dress, cloak. / = He is wearing a full dress.

[5445] Chatta: nt. A sunshade; a canopy, parasol. 陽傘。/ + upāhanā: f. A shoe, sandal.

[5446] Jaṅghā + vihāra: The state of walking about (like a wanderer). 像來回走動或運動。

[5447] Anuvicarati: ppr. To wander about, stroll roam through, explore. /

Anucaṅkamati: ppr. To follow (along) after, to go after.

[5448] ppr. To be agitated or moved, to be stirred. 使喚起座位。

[5449] pre. To behave toeards, to converse with, to addresses. 稱呼。

[5450] Channa: pp. Fit, suitable, proper. / + na: Not suitable. 不適當。

[5451] Paṭirūpa: adj. Fit, proper, suitable, befitting, seeming. / + na: Non-semblance. 不僞裝。

[5452] Sing, appearance, form. 被你的嗖嗖聲。

[5453] nt. Characteristic, sign, attribute, mark, feature. 標誌。

[5454] nt. Outward appearance, mark, characteristic, attribute, phenomenon.

[5455] Doing, acting, working; work, business, occupation. 生意或作業。

[5456] pp. Refused, rejected. 停止，拒絕，抵制。

[5457] Trade, business. 商業或外緣。

[5458] pp. Cut off, extirpated. 連根拔起或切斷。

[5459] adv. How. 怎樣。

[5460] Dhana: nt. Wealth, usually wealth of money, riches, treasures. / Dhañña: adj. Happy, fortunate, lucky. /

Jāta + rūpa: “sterling,” pure metal.

[5461] adj. One who inherits (pituno of the father). 遺産。

[5462] Niyyādita: pp. Assigned, presented, given, dedicated. 贈予。

[5463] Ovāda: Advice, instruction, admonition, exhortation. / + an: Not advise. 沒有指導。

[5464] Upavāda: Insulting, railing; blaming, finding fault. / + an: Not blame. 沒有管理。

[5465] Ghāsa + chada: Food & clothing, tending, fostering, good care or being well looked after, well provided. / + parama:

adj. Highest, most excellent, superior, best. / = I care only for my food and clothing. 我只能照雇我的食物和衣服。

[5466] adv. In a different manner, otherwise, differently. 你有不同的方式；我也有不同的方式。

[5467] Ending of all actions and business. 全部作業和生意來到未端。

[5468] pre. To speak, say, tell. 你說。

[5469] num. Eight. 八。

[5470] pre. To lead (to), to be useful (for). 引導。

[5471] Giddhi: f. Greed. / + lobha: Desire. 貪欲。

[5472] Nindā: f. Blame, reproach, fault-finding, fault, disgrace. / + rosa: Anger, angry feeling; quarrel. 怒和仇。

[5473] Kodha: Anger. / + upāyāsa:

Companionship or association with anger, the state of being pervaded with anger. 忿怒。

[5474] High opinion (of oneself), pride, arrogance, conceit. 自滿。

[5475] Vibhatta: adj. Divided, distributed; parted, partitioned, having divisions, portioned off. / +

a: Having divisions. 不同的方式。

[5476] imper. To distribute, divide; to distinguish, dissect, divideup, classify. 解剖，分折。

[5477] interr. Why was it? 爲什麽？

[5478] adv. Grounded on, on account of, concerning, because. 理由或說明。

[5479] pre. To think over, to discriminate, consider, reflects. 反省，思考。

[5480] pron. Whatever. 無論什麽。

[5481] nt. Bond, fetter. 結；束縛。

[5482] Cause, reason, condition. / In the older use paccaya and hetu are almost identical as synonyms. 幾乎是同義詞。

[5483] pp. (having) Followed or following up, reaching, going along or by (practicing), entering on, obtaining. 修持。

[5484] opt. To tell (secretly) against, to tell tales; to insult, blame. 責備。

[5485] Anuvijjati: ger. Having known or found out, knowing well or thoroughly, testing, finding out. 知道了。

[5486] opt. To reproach, to blame, scold, censure, find fault with. 斥責。

[5487] nt. An obstacle, hindrance. 妨害物，業障。

[5488] Vighāta: Distress, annoyance, upset of mind, trouble, vexation. / + pariḷāha:

Burning, fever; fever of passion, consumption, distress, pain; displeasure. 煩惱和不愉快。

[5489] adj. Abstaining from, shrinking from. 戒絕或放棄。

[5490] adv. In every way, thoroughly. 在每一個方法，十分地，徹底地。

[5491] Not come to the end. 不是最後的。

[5492] A dog. 狗。

[5493] Jighacchā: f. Appetite, hungry. 饑餓。/ + dub + balya: nt. Weakness; feeble. 虛弱的。/ +

pareta: pp. Gone on to, affected with, overcome by. 克服。

[5494] Go + ghātaka: One who kills cows, a butcher. 屠夫。/ + suṇa: A dog; slaughter house. 屠屋。

[5495] pp. (re) presented, offered, at one’s disposal, imminent, ready, present; waiting near. 等待或接近。

[5496] Aṭṭhi: nt. A bone. / + kaṅkala: A skeleton. 殘骸。 / Upamā: f. Likeness, simile, parable, example. 骨頭的譬喻。

[5497] Su + nikanta: adj. Cut, (ab-) razed (of a fleshless bone). 切好，完全地切下。

[5498] adj. A fleshless. 很少肉。

[5499] Lohita: nt. Blood. / + makkhita: pp. Smeared with, soiled; anointed; stained. 沾染著血。

[5500] opt. To throw at. 拋下。

[5501] ppr. To bite all round, to gnaw or peck off. 咬，啃，齧。

[5502] opt. To drive out, keep away, repress, subdue; to dispel, to ger rid of. 使驅除，使擺脫。

[5503] Tiredness, Fatigue, exhaustion. 疲勞。

[5504] Distress, annoyance, upset of mind, trouble, vexation; weariness only. 疲倦而以。

[5505] in. Sharing in, partaking of, endowed with; getting, receiving; gain. 增加。

[5506] Bahu: adj. Much, many, large, abundant; plenty. / + dukkha: adj. Unpleasant, painful, causing misery. / + upāyāsa:

(a kind of) trouble, turbulence, tribulation, unrest, disturbance, unsettled condition. 更多的苦難，憂愁。

[5507] adv. Here, in this place; also temporal “now,” & modal “in this case, in this matter.” 這。

[5508] Yathā + bhūtaṁ: adv. “In truth,” “surely;” in reality, in its real essence. 真實地，逼真地，在它的實際上。

[5509] Upekkhā & upekhā: f. “Loking on,” hedonic neutrality or indifference, zero point between joy & sorrow.

[5510] Nānattā: f. Diversity (of states of mind). / Nānatta: m./ nt. Diversity, variety, manifoldness, multiformity, distraction;

all sorts of. / + sita: nt. A smile. 各種的譬喻。

[5511] ger. To avoid, get rid of. 避開。

[5512] Ekatta: nt. Unity; single. 單一的。/ + sita: pp. Reclining, resting, depending on, attached, clinging to.

[5513] Loka + āmisa: Wordly gain, bait of the flesh. / + upādāna: adj. Finding one’s support by or in, clinging to, taking up,

nourished by. / = Temptation of the world and attachment. 執取世間的誘惑和愛慕。

[5514] A + parisesa: adj. Without remainder, complete, entire. 沒有剩下。

[5515] pre. To be broken up, to be dissolved, to be destroyed, to cease, die. 終止，解散，消失，凋謝。

[5516] caus. To beget, produce, increase, cultivate, develop (by means of thought & meditation). 使培養。

[5517] Gijjha: m. A vulture. 禿鷹。/ Kaṅka: A heron. 蒼鷺鳥。/ Kulala: A hawk. 老鷹。

[5518] Maṁsa + pesi: A piece of flesh or meat. 一片的肉。

[5519] âdāti: ger. To take up, accept, appropriate, grasp, seize. / Uḍḍeti: opt. To fly up; would snatch. 奪取。

[5520] ger. To fall upon, to befall, attack; pursue. 攻擊，追趕。

[5521] Vitaccheti: opt. Tear, pluck, pick to pieces. /

Virājeti: caus, opt. To put away, to estrange from, to clense (oneself) of passion, to purify, to discard. 搬開，調動。

[5522] opt. To give up, renounce, forsake. 放棄，戒絕。

[5523] Nidānaṁ: adv. By means of, in consequence of, through. / + tato: Through this. 原因。

[5524] opt. To go down to, to “undergo,” incur, enter, come to; to suffer esp. 成爲。

[5525] pp. Set on fire, blazing, burning. 燃燒。

[5526] Tiṇa + ukkā: f. A fire-brand of dry grass or hay; a torch made of grass. 火炬。

[5527] adv. Against the wind. 逆風。

[5528] opt. To burn. 燒。

[5529] Aṅga + paccaṅga: One limb or the other, limbs great and small.

[5530] Aṅgāra: m./ nt. Charcoal, burning coal, embers. / + kāsu: A charcoal pit. 很深的木炭坑。

[5531] Sādhika + porisa: Exceeding a man’s height; a man’s height. 很高大的人。

[5532] Pūra: adj. Full. / = Full of glowing coals. 填滿煤塊。

[5533] Vīta: adj. Deprived of free from, (being) without. / + accika: Without a flame. / +

dhūma: Without smoke. 沒有火焰或煙。

[5534] Jīvita: nt. (individual) life, lifetime, span of life; living livelihood. / = Wants to life. 想著生存。/

Marati: To die. / = Wants to immortal. 想永生，不死。

[5535] Sukha + kāma: Longing for happiness. / Dukkha + paṭikkūla: Averse to pain, avoiding unpleasantness. 討厭。

[5536] Nānā: adv. Variously, differently. / + bāhā: f. The arm. / = His hands and feet. 它的手和腳。

[5537] opt. To drag or pull on to, or down to. 拖，拉動。

[5538] opt. To writhe. 扭動，翻滾。

[5539] pp. Known, found (out). 知道。

[5540] fut. To fall forward, to fall down, off or from, to fall into. 掉進。

[5541] A dream. 夢的人。

[5542] ârāma: A pleasure-ground, park, garden. / Vana: nt. The forest. / Bhūmi: f. Ground, soil, earth. / Pokkharaṇī: f. A

lotus-pond, an artificial pool or small lake for water-plants. / + rāmaṇeyyaka: adj. Pleasant, agreeable, lovely.

[5543] pp. Awakened, wake. 醒來。

[5544] adj. Asked, begged, borrowed. 借。

[5545] Possession, wealth. 財物。

[5546] nt. Means of motion, carriage, vehicle. 運載工具。

[5547] “Very fine, urbane, fashionable;” the height of a man. 很高大的人。

[5548] Pavara: adj. Most excellent, noble, distinguished. 最好。/ + maṇi: A gem, jewel. 寶石。/ +

kuṇḍala: A ring; an earring. 耳環。

[5549] pp. Honoured, esteemed, preferred; ornaments. 裝飾。

[5550] pp. Surrounded by; deck. 打扮。

[5551] Antarā: adv. “In between” (of space & time), midway, inside; during, meanwhile, between. / +

paṇa: A shop; the bazaar. 穿插市場。

[5552] opt. To enter upon (a path), to go along, follow out (a way or plan), to go by.

[5553] Owners. 物主，主人。

[5554] opt. To carry; to take back. 拿回。

[5555] nt. Difference. 令外一種心情。

[5556] Vana + saṇḍa: Jungle-thicket, dense forest. 密集的森林。

[5557] Sampanna: pp. Endowed with, possessed of, abounding. / Uppanna: pp. Born, reborn, arisen, produced. / +

phala: nt. Fruit. / = A tree full of fruits. 結滿果實。

[5558] pp. Fallen. 掉落。

[5559] + Atthika: adj. Desirous of, wanting, seeking for, in need of. / Gavesin: adj. Seeking, looking for, striving after. /

Pariyesanā: f. Search, quest, inquiry. 搜尋。

[5560] infi. To climb, ascend, go up or on to. 爬上。

[5561] Now then let me. (do this or that) 讓我寧可。

[5562] adv. As far as need be, as much as you like.

[5563] The hip, the lap; with sling. 裝。

[5564] pre. To fill. 填滿

[5565] adj. Sharp (of swords, axes, knives). 鋒利的。

[5566] f. An axe, a hatchet; dagger. 劍，斧。

[5567] ger. To cut off, to destroy, to remove, both lit. 砍下。

[5568] pp. Ascended, mounted, gone up, gone on to; climbed. 攀登上。

[5569] opt. To descend, climb down; come down. 下來。

[5570] Hand; his limbs. 它的肢體。

[5571] opt. To break. 打斷。

[5572] emp. Evident. 明白嗎？

[5573] What am I. 我是什麽？

[5574] adv. Far off, far from, away from, far off.

[5575] ppr. Being, existing. 狀態。

[5576] An + ājāniya: Of inferior birth. 下級。/ âjānīyatā: f. Good breed; thoroughbreds. 高尚的人。

[5577] aor. To think, to be of opinion, to imagine, to deem; thought. 認爲。

[5578] aor. To cause to eat, to feed, entertain, treat, regale. 飼養，用餐。

[5579] âjāniya & ājānīya: adj. Of good race or breed. / + aṭṭhāna: nt. Stand, post. / = Faith. 高尚的。

[5580] aor. To place, set up, fix, arrange, establish. 地點，位置。

[5581] Samaṇa: A wanderer, recluse, religieux. / + Pema: nt. Love, affection. / + Pasāda: Joy, satisfaction, happy or good

mind, virtue, faith. / + Gārava: m./ nt. Reverence, respect, esteem; respect for, reverence towards. 尊敬。

[5582] Komāra: adj. Juvenile, belonging to a youth or maiden. 少年的。/ + bhacca: “Master of the Komāra;” the medical

treatment of infants; brought up by a prince. 治療兒童的醫生，被王子養育的孩子。

[5583] f. A bunch of mangoes. 芒果園。

[5584] Uddisati: ger. To point out, to appoint, to allot; to specify, to recite. 指出，指定，分配，敍述。/ + kata: Allotted to,

specified as, meant for. / = On behalf of, for, on account of, with reference to. 在利益上，爲了，解釋，涉及。

[5585] pre. To kill, destroy; to torture. 殺，折磨。

[5586] nt. Flesh, meat. 肉類。

[5587] Paribhuñjati: pre. To enjoy, to use, to enjoy the use of. / Pacceti: ger. Fall back on, realize, find one’s hold in; “take

for granted; prepared for. 瞭解；爲了有準備的。/ = On account of, because of, concerning. 描述，原因，與有關。

[5588] Evaṁ + āha: aor. Said. 如此說了。

[5589] adj. Knowing or knowable, understandable.

[5590] indecl. Perhaps. 大概，也許。

[5591] Vutta + vādin: One who speaks what is said (correctly), telling the truth.

[5592] adj. Not real, false, not true; falsely. 不正確的，不真實的，謬誤的。

[5593] pre. To accuse, to slander, to calumniate. 控告，誹謗，中傷；誤傳。

[5594] Dhammassa cānudhammaṁ byākaronti: To explain the truth of the Dhamma.

[5595] Saha + dhammika: Having the same Dhamma, co-religionist.

[5596] Vāda + ānuvāda: All kinds of sectarian doctrines or doctrinal.

[5597] ger. Contemptible, low; censure. 責難。

[5598] nt. Place, region, locality; a ground. 立場，觀點，範圍。

[5599] Asat (Asanto): Not being, not being good; bad, not genuine; from their untrue. 來自他們的不真實。

[5600] A + paribhoga: Material for enjoyment, food, feeding. 不享受，受用，吃。

[5601] Diṭṭhi: f. View, belief, dogma, theory, speculation. / Suta: pp. Heard. /

Parisaṅkita: pp. Suspecting or suspected, having apprehensions, fearing. 被懷疑。/ = 見、聞、疑。

[5602] adj. One of a certain number, a certain, somebody, some; often used (like eka) as indef. 某個。

[5603] adv. Near, close by; depending on, by means of; dependence. 依賴，依存。

[5604] Relating to the morrow; for the next day’s. 爲了明天。

[5605] pre. To send a message, to call, summon, invite, coax. 邀請。

[5606] ppr. To wish for, think of, desire; intend, plan, design; if likes. 假如願意的話。

[5607] pre. To consent, agree, give in; accept. 接受，同意。

[5608] nt. Entering, entrance, settling; settlement, abode, house.

[5609] adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, lofty, excellent. 優等的，好的。

[5610] Piṇḍa: A lump of food, of alms, alms given as food. / +

pāta: Food received in the alms-bowl (of the bhikkhu), alms-gathering. 給於食物。

[5611] pre. To serve, wait upon, present, offer. 服務。

[5612] He does not think. 它不去想。

[5613] adv. In future. 再未來。

[5614] A + gathita: adj. Not fettered (by desire), without desire, free from the ties of craving; without being tied.

沒被捆住或沒拿住。

[5615] A + mucchita: pp. Without infatuated; without faintness. 不桃醉。

[5616] An + ajjhopanna: Without sinking; not committed. 沒犯錯。

[5617] âdīnava + dassāvin: Realizing the danger or evil of S.

[5618] Nissaraṇa + pañña: Wise in knowing results, prescient, able to find a way to salvation; understanding the escape

from. 有智慧的決解。

[5619] Attan + vyābādha: Personal harm or distress self-suffering, one’s own disaster; for his own affliction.

帶給自己苦惱。

[5620] Cinteti & ceteti: caus, pre. To set one’s heart on, to think upon, strive after, desire; choose. 選擇。

[5621] An + avajja: adj. Blameless, faultless. 無過失的。

[5622] Sakkhi: An eyewitness. / + diṭṭha: Seen face to face; visible witness. 顯而易見的，證據。

[5623] Ucchinna: pp. Broken up, destroyed. / + mūla: Cut off at the root. 連根拔起。

[5624] Tāla + avatthu + kata: Made like a palm stump. 砍斷棕櫚樹的頭。

[5625] An + abhāva + kata: Done away. 做完了。

[5626] An + uppāda + dhamm: No longer subject to future arising. 未來沒有物件升起。

[5627] Sandahati: ger. After putting on; with reference to, concerning; referred. 把歸因，提到這一點。

[5628] Etad + eva: pron. “This.”

[5629] Vihesā: f. Vexation, annoyance, injury; worry. 煩人的事。

[5630] f. Dislike, discontent, aversion; nonattachment. 不合意。

[5631] m. (ethically) Repulsion, repugnance, anger; collision.

[5632] num. Five. 五種。

[5633] A + puñña: nt. Demerit. 過失。

[5634] pre. To bring forth, give birth to, beget, produce; accumulate. 累積，積聚。

[5635] Such and such. 如此這般的話。

[5636] pre. To bring, to bring towards, to fetch, procure, convey, bring back. 拿，帶來。

[5637] Gala + ppavedhaka: nt. Pain in the throat; with a neck-halter. 用絞梆著脖子。

[5638] âneti: ppr. Led. 誘使。

[5639] caus.pre. To feel, experience, undergo, perceives. 遭受。

[5640] pre. To kill, destroy; to torture. 殺，折磨。

[5641] A + kappiya: adj. According to rule, right, suitable, fitting, proper, appropriate. / = Not permissible. 不允許的。

[5642] pre. To offend, assail, insult; provides. 污辱，提供。

[5643] pre. To live, dwell (at).

[5644] Nigaṇṭhas + parisā: f. Surrounding people, group, collection, company, assembly, association, multitude.

[5645] Pāvāra: The mango tree. / + ika + amba + vana: m. Grove or wood

[5646] pp. To be agitated or moved, to be stirred. 使焦慮。

[5647] “There are seats, Tappassī, sit down if you like.”

[5648] Nīca: adj. Low, inferior, humble. / Haṇhati & gaṇhāti: ger. To take, take up; take hold of; grasp, seize.

[5649] caus, pre. To make known, declare, point out, appoint, assign, recognize, define.

[5650] Kiriya, kiriyā & kriyā: nt. Action, performance, deed; the doing fulfillment. 履行。

[5651] f. Manifestation, wielding, execution, giving. 顯示：表示。

[5652] âciṇṇa: Practiced, performed, (habitually) indulged in (kamma) as “chronic karma.” 習慣性的動作。

[5653] A stick, staff, rod, to lean on, & as support in walking; the walking-stick of a Wanderer. 棒或責磨。

[5654] pron. Another.

[5655] adj. (equally) Divided. 分解；分析。

[5656] Peculiar; thus distinguish. 區別；識別。

[5657] Mahā + sāvajja: adj. Blame able, faulty. / + tara: The most reprehensible. 應該指謫的。

[5658] Iti & ti: indecl. “Thus.” / + ha: Thus surely, indeed.

[5659] Kathā: f. Talk, talking, conversation. / + vatthu: Subject of a discourse or discussion, argument. 辦論。 /

+ Sallāpa: Talk, conversation.

[5660] Yāva + tatiyaka: “As much as 3 time;” statement up to the third time.

[5661] caus, aor. To establish, set up, fix, put into, install; maintain. 使繼續。

[5662] Gihin: adj. A householder, one who leads a domestic life, a layman. / + parisā: A congregation of laymen.

[5663] Laymen from Bālaka.

[5664] adj. “In front of the face,” fore-part, first, foremost, chief, prominent. 突出；卓越的。

[5665] “Now where are you coming from in the middle of the day, Tapassī?”

[5666] “Did you have some conversation with the recluse Gotama, Tapassī?”

[5667] “What was your conversation with him like, Tapassī?”

[5668] Sutavant: adj. One who is learned in religious knowledge. / Sāvaka: A hearer, disciple.

[5669] Satthar: Teacher, master. / + sāsana: nt. Order, message, teaching. / = His teacher’s dispensation. 老師的律法。

[5670] pre. To shine, to be splendid, look beautiful. 輝煌；傑出。

[5671] adj. Vile, low, miserable, wretched; trivial. 卑鄙的或不重要。

[5672] adj. Gross, coarse, material, ample. / The gross bodily rod. 粗俗的。

[5673] indecl./ ger. Comparing, in comparison; for in comparison. 比較；對照。

[5674] indecl. Well then, now, come along, alas!

[5675] fut. To refute a person, to get the better of. 駁倒。

[5676] Patiṭṭhahati & patiṭṭhāti: fut. To stand fast or firmly, to find a support in, to be established, to fix oneself,

to be set up, to stay. 不讓步。

[5677] pp. Put down, set down, established. 放下。

[5678] Dīgha + loma: Long-haired.

[5679] A ram, a wild goat. 公羊。

[5680] Haṇhati & gaṇhāti: ger. To take, take up; take hold of; grasp, seize. /

opt. To pull along, pull to (oneself), drag or draw out, pull up. 拉或拖。

[5681] opt. To draw over or towards oneself, to win over, seduce. 拖著走。

[5682] opt. To pull about, drag along.

[5683] Soṇḍika: A distiller and seller of spirituous liquors. / + kamma + kara: Brewer’s workman. 啤酒製造人。

[5684] Soṇḍikā: f. In a water tank. / + kilañjā: f. A mat of fibred or rushes, matting. / = Brewer’s sieve. 篩子。

[5685] Gambhīra: adj. Deep, profound, unfathomable, well founded, hard to perceive, difficult. /

Udaka + rahada: A lake (of water); water tank.

[5686] ger. To throw into, hurl into.

[5687] A corner, an angle. 角邊。

[5688] Soṇḍikā + dhuta & dhūta: Shaken, moved. / = Brewer’s mixer. 混合者。

[5689] A hair-sieve; strainer. 篩檢程式。

[5690] opt. To shake off.

[5691] opt. To Shake up.

[5692] opt. To shake or throw about; thump it about. 捶擊。

[5693] Saṭṭhi + hāyana: num. A sixty-year-old.

[5694] Ogāhati & ogāheti: ger. To plunge or enter into, to be absorbed in.

[5695] Saṇa + dhovika: Name of a particular kind of gambol of elephants in water; the game of hemp-washing. 洗大麻。

[5696] Kīḷita: pp. Played or having played, playing, sporting; celebrated (of a festival). / + jāta: pp. Born, grown, arisen, produced.

[5697] pre. To play, sport, enjoy or amuse oneself.

[5698] pre. To find delight or pleasure in, to please, to indulge in, set one’s mind on. / + na: Does not think.

[5699] f. Mystic formula, magic, trick. 魔術師。

[5700] adj. Turing (away or towards), changing, tempting, enticing. /

âvaṭṭeti: caus, pre. To turn round, entice, change, convert, bring or win over.  轉變；變換。

[5701] Añña + titthiya: An adherent of another sect; of other sectarian. 其他宗派的。

[5702] nt. Stand, post; can not happen.

[5703] An + avakāsa & okāsa: Not having a chance or opportunity (to happen), impossible. 不可能的。

[5704] opt. To undergo, go (in) to, to begin, undertake; should go over.

[5705] Vindati: pre. “To know” & “to find;” can happen.

[5706] Paṭissuṇāti: ger. To assent, promise, agree; replies. 回答。

[5707] f. Support, resting place, stay, ground, help, also (spiritual) helper, support for salvation; on the basis of truth.

[5708] opt. To pronounce in an important (because secret) manner (like a mantra); if you will debate. 辯論；討論。

[5709] adj. Affected with illness, a sick person. 使痛苦。

[5710] Dukkhita: adj. Afflicted, dejected, unhappy, grieved, disappointed; miserable, suffering, ailing. /

Bāḷha + gilāna: Very ill, grievously sick; gravely ill. 嚴重的病。

[5711] Sīta + udaka: With cool water. / + paṭikkhitta: pp. Refused, rejected. / = He might refuse cold water. 拒絕冷水。/

Uṇha + udaka: Hot water. / + paṭisevitar: One who practices, pursues or indulges in. 

[5712] Kattha: adv. How; why, for what reason. / + upapatti: Birth, rebirth. 再生。

[5713] Mano + satta: “With mind attached,” of certain gods, among whom are reborn those who died with minds absorbed in some attachment.  / + Paṭibaddha: adj. Bound to, in fetters or bounds, attracted to or by, dependent on. 被綁的心。

[5714] Sandahati: pre. To put together, to connect, to fit, to arrange. / + na: Does not agree.

[5715] Cātu + yāma: Fourfold restraint; with four checks. 用四個標誌。

[5716] Vāri: nt. Water. / + vārita: pp. Obstructed, hindered. / + Yuta: pp. Fastened to, attracted by, bent on, engaged in. / +

Dhuta & dhūta: Shaken, moved. / Phuṭa: “Filled with, spread with.”

[5717] Abhikkamati: ppr. To go forward, to proceed, approach. / Paṭikkamati: ppr. To step backwards, to return.

[5718] Khudda: adj. Small, inferior, low. / Pāṇa: Living being, life, creature. / = Of many small living beings.

[5719] “Binding to gather;” junction, union; collection, aggregate.

[5720] pre. To produce, make out, bring, bring into. 帶來；使産生。

[5721] A + sañcetanika: adj. Intentional. / = Not willed. 沒有意志的。

[5722] pp. Successful, satisfactory, sufficient. 成功的。

[5723] pp. Opulent, prosperous, rich. 繁榮的。

[5724] Bahu + jana: A mass of people, a great multitude, a crowd, a great many people. /

âkiṇṇa: pp. Strewn over, beset with, crowded, full of, dense, rich in. / = Of a prosperous town. 擁擠的。

[5725] Ukkhitta + āsika: With drawn sword; brandishing a sword. 揮舞著劍。

[5726] m. Moment as coincidence of two events: “at the same moment.” / adv. In one moment.

[5727] m./ nt. In a short time, in a twinkling of an eye. / adv. In one instant. 一刹那。

[5728] Eka + maṁsa: nt. Flesh, meat. / + khala: Threshing, mash. / + Puñja: A heap of flesh. / +

Karoti: “To reduce to one mash of flesh.” / = Into one mass of flesh. 一團肉團。/ Into one heap of flesh. 一堆肉團。

[5729] Dasa: num. Ten. / Vīsati & vīsaṁ: num. Twenty. / Tiṁsa: num. Thirty. / Cattārisa: num. Forty. / Paññāsa: num. Fifty.

[5730] Iddhimant: adj. Possessing psychic powers. /

Ceto + vasippatta: Mastery over one’s heart, attained to mastery of mind. 已獲得心熟練的。

[5731] Mano + padosa: Anger in mind, ill-will; with one mental act of hate. 用一個心裏憎恨的行爲。

[5732] nt. Ashes. 廢墟。

[5733] Forests became forests.

[5734] A holy man, one gifted with special powers of insight & inspiration, an anchoret; a seer. 預言者。

[5735] Purima: adj. Preceding, former, earlier, before; first.

[5736] nt. Likeness, simile, comparison, metaphor. 第一的直喻。

[5737] adj. Propitiated, satisfied

[5738] adv. Nevertheless. 仍然；不過。

[5739] Vicitta & vicitra: adj. Various, variegated, colored, ornamented. 多采多姿的。

[5740] Pañha + paṭibhāna: An answer to a question. 解答問題。

[5741] Wish or wishing to hear. /  I desired to hear.

[5742] fpp. (in method) reverse, negative; would oppose. 反抗；逆向。

[5743] aor. I thought.

[5744] Anuvicca + kāra: ger. A thorough investigation, examination, test; investigate thoroughly. 徹底地研究或反省。

[5745] ¥āta + manussa: Well-known people. 有名望的人。

[5746] Bhiyyoso: adv. Still more, more and more. / + mattāya: Exceedingly, abundantly.

[5747] Kevala: adj. Only, alone; whole, complete. / + kappa: A whole.

[5748] nt. A flag, a banner. 旗幟。

[5749] opt. To carry about.

[5750] Sāvaka + atta + upagata: pp. Gone to, come, approached. / = The householder Upāli has come to discipleship under us.

[5751] Opāna + bhūta: adj. A man who has become a welling spring as it were, for the satisfaction of all men’s wants. 支援。

[5752] nt. Clan, a high social grade, “good family.”

[5753] (Alms)-food.

[5754] fpp. To give; should be given.

[5755] opt. To think, to be of opinion, to imagine, to deem; you should consider. 考慮。

[5756] Gifts should be given only to me.

[5757] Gifts should not be given to others’ disciples.

[5758] Gifts should be given only to my disciples.

[5759] Gifts should not be given to others’ disciples.

[5760] What is given to me is very fruitful.

[5761] Not what is given to others.

[5762] Only what is given to my disciples is very fruitful.

[5763] Not what is given to others’ disciples.

[5764] pre. To cause to take, to incite, rouse; encourage me. 鼓勵；促進。

[5765] fut. To know. / Anyway we shall know the time for that.

[5766] Regulated exposition, graduated sermon; progressive instruction. 向上的教導或安步就班。

[5767] aor. To speak say, tell, relate.

[5768] Degradation. 墮落。/ = Etymologically it would be degradation.  

[5769] nt. Giving up the world & leading a holy life, renunciation of, or emancipation from worldliness, freedom from lust,

craving & desire, dispassionateness, self-abnegation, Nibbāna. 放棄。

[5770] caus, aor. To show up, illustrate, explain, make known, give information about.

[5771] Kalla & kalya: Ready, prepared. / + citta: Of ready, amenable mind, in form.

[5772] Mudu: adj. Soft, mild, weak, tender. / + citta: A tender heart. 善於接納的。

[5773] Vinīvaraṇa: adj. Unobstructed, unbiased, unprejudiced. / + citta: Of an unbiased mind. 沒有阻礙物。

[5774] Udagga: adj. Topmost, high, lofty. 使得意揚揚。

[5775] Pasanna: adj. Pleased in one’s conscience, reconciled, believing, trusting in, pious, good, virtuous. / +

citta: Devotion in one’s heart. 有信心的。

[5776] adj. Exalting, praising (i. e. the 4 truths), as much as “standard.”

[5777] adj. Clean, pure.

[5778] nt. Cloth.

[5779] Apagata: pp. Gone, gone away from, removed; deceased, departed. / +

kāḷaka: nt. Without a speck or stain (of a clean robe); with all marks removed.

[5780] nt. Coloring, dye. 染色。

[5781] opt. To receive, accept, take (up).

[5782] Viraja: adj. Free from defilement or passion, stainless, faultless. / Vīta + mala: Stainless. 無污垢的。

[5783] pp. Dived into, penetrated into, immersed in. / One who has penetrated into the Dhamma; fathomed the Dhamma. 看穿。

[5784] Tiṇṇa: pp. Gone through, overcome, one who has attained Nibbāna. / + vicikicchā: f. Doubt, perplexity, uncertainty.

[5785] Vigata: pp. Gone away, disappeared, ceased. / + kathaṁ + kathā: Doubt, uncertainty, unsettled mind. 困惑。

[5786] Vesārajja: nt. Perfect self-confidence, self-satisfaction, subject of confidence. / = Gained intrepidity. 獲得剛勇或自信。

[5787] adj. Not dependent or relying on others; became independent of others. 不會成爲別人的弟子。

[5788] Satthar: Teacher, master. / + sāsana: nt. Order, message, teaching. / = In the Teacher’s Dispensation. 在老師的律法。

[5789] We are busy and have much to do.

[5790] Now is the time, householder, to do as you think fit.

[5791] Gatekeeper, janitor; doorkeeper.

[5792] pre. To shut out from, hold back from, refuse, withhold, obstruct; close.

[5793] Not shut; open.

[5794] aor. Wait.

[5795] Pavisati: aor. To go in, to enter. / Do not enter.

[5796] If you need alms, wait here; they will bring it to you here.

[5797] ger. To turn back again.

[5798] Na + labhati: pre. 1p. To get, to receive, obtain, acquire. / I not get your consent. 不同意。

[5799] pre. To find delight or pleasure in, to please, to indulge in, set one’s mind on. / + na: I not think.

[5800] Bahi: adv. Outside. / + dvāra-koṭṭhake: Outside the gate.

[5801] Make seats ready in the hall of the central door.

[5802] adj. The highest, topmost.

[5803] Best, excellent

[5804] adj. “Ut-most,” highest, greatest, best.

[5805] adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, lofty, excellent. 最優等的。

[5806] ger. To go out against, to go to meet somebody. / He used to go out to meet him.

[5807] Uttara + āsaṅga: An upper robe. / ger. To wipe off, rub off, scour.

[5808] ger. To embrace, seize, take possession of, hold, take up. 整理；安排。

[5809] opt. To be agitated or moved, to be stirred. 建立；使激動。

[5810] pre. Out of one’s mind, mad. / You are mad.

[5811] pre. Stupid; imbecile. 低能者；虛弱的。

[5812] pre. Great, extensive, big. / A vast net. 廣闊的網。

[5813] Vāda + saṅghāṭa: Junction, union. / Doctrine. 教義；學說。

[5814] adj. Fastened on, tied to, wound round, clothed in; net.

[5815] You have come back all caught.

[5816] Aṇḍa + hāraka: One who takes or extirpates the testicles; to castrate. 割去睪丸。

[5817] pp. Drawn out, pulled out, brought out, thrown out or up, withdrawn.

[5818] Akkhika + hāraka: One who takes up a mesh; went to put someone’s eyes. 沒眼睛的人。

[5819] Bhaddaka & bhadraka: Good, of good quality; auspicious. 幸運的。/

Kalyāṇa: adj. Beautiful, charming; auspicious, helpful, morally, good.   

[5820] pp. Decayed, broken up, frail, decrepit, old.

[5821] Vuḍḍha & vuddha: pp. Old. 年老的。

[5822] adj. Old, venerable, of great age; an old man; burdened with years. 老陳的。

[5823] adj. Small, little, delicate, young; a young boy, youth, lad.

[5824] A youth, young man.

[5825] f. “One who has offspring;” Brahmin girl.

[5826] f. Pregnant, enceinte. 懷孕。

[5827] f. About to bring forth a child, nearing childbirth. 將要分婉。

[5828] Makkaṭa + chāpaka: The young of a monkey. / ger. To buy. / Buy a young monkey.

[5829] nt. A plaything, toy. 玩伴。

[5830] pre. To wait, to stay.

[5831] Bhavant: f. Madam.

[5832] pre. To bring forth, to bear, to give birth to. / Till you have borne the child. 懷有男孩。

[5833] fut. To bring, to bring towards, to fetch, procure, convey, bring back.

[5834] adj. Impassioned, enamored, passionately devoted. 感激的；使迷戀。

[5835] Paṭibaddha + citta: Affected, enamored, one’s heart bound in love. 被縛住。

[5836] Rajaka + putta: The dyer’s son. 染房的孩子。

[5837] Pīta + āvalepana: “Golden-daubed;” yellow-unguent. 染上黃色。

[5838] Raṅga + jāta: Colour. / + Kkhama: adj. (a) Patient, forgiving. (b) Enduring, bearing, hardened to (frost & heat).

[5839] pp. Coloured, soiled; dyed. 把染上。

[5840] âkoṭita + paccā + koṭita: Flattened & pressed all round (of the clothes); pounded, and re-pounded. 湯得平平。

[5841] Ubhato + bhāgavimutta: One who is emancipated in two ways; smoothened out on both sides. 使平滑兩邊。

[5842] Vimajjana: nt. Making smooth, polishing. / = Smoothened out. 使忍受考撿；變爲平靜。

[5843] Dussa + yuga: A suit of garments. / Took a pair of new garments. 拿了新的衣服。

[5844] adj. Including the king. 跟皇族有關係的。

[5845] f. Surrounding people, group, collection, company, assembly, association, multitude.

[5846] imper. To carry, bear, wear, possess. / ‘The householder Upāli is a discple of the Nigaṇṭha Nātaputta.’

Whose disciple should we consider you to be? 你到底屬於誰的徒弟。

[5847] adj. Wise, possessing the knowledge of Dhamma.

[5848] Pabhinna: pp. Developed, growing. / + khīla: A stake, post, bolt, peg. 放棄了心的荒野。

[5849] Vijita: pp. Conquered, subdued, gained, won. / + vijaya: Victor; conquering, mastering; triumph over.

[5850] A + nigha: m. No rage; non anguish. 沒有苦惱的。

[5851] Su + sama: Calmness, tranquility, mental quiet. / = Is perfectly even-minded. 完全地平的心情。

[5852] Vuḍḍhi & vuddhi: f. Increase, growth, furtherance, prosperity. / = Mature in virtue. 在道德上是穩重的。

[5853] Sādhu: adj. Good, virtuous, pious. / = Of excellent wisdom. 出色的智慧。

[5854] Vessa: A member of the third social grade, a man of the people. / + antara: adj. “Inside” and “in between.” /

Beyond all temptations. 離開更遠的全部的誘惑。

[5855] adj. Without stains, spotless, unstained, clean, pure. 沒有汙穢。

[5856] A + kathaṁ + kathā: Free from perplexity. 沒有困惑。

[5857] Contented. 滿足的。

[5858] Vanta: pp. Given up, thrown up, left behind, renounced. / = Spurning worldly gains. 趕走世間的利益。

[5859] f. Soft-heartedness, kindliness, sympathy.

[5860] Who has done the recluse’s duty.

[5861] Human being; man. / Nara: Man.

[5862] Antima + sarīra: The last body; having ones last rebirth. / = Who bears his final body. 運送走最後身。

[5863] An + upama: adj. “Coming quite or nearly up to.” / = Is Utterly peerless. 完全地無比。

[5864] adj. Free from defilement or passion, stainless, faultless.

[5865] A + saṁsaya: Free from doubt. 沒有懷疑。

[5866] Kula: nt. Clan, a high social grade, “good family.” / Venayika: adj. Versed in Vinaya. / = The discipliner. 訓練的人。

[5867] Sārathi: Charioteer, coachman. / + vara: adj. Excellent, splendid, best, noble. / = Excellent leader. 出色的指揮者。

[5868] Rucira: adj. Brilliant, beautiful, pleasant, agreeable. / = His resplendent qualities. 燦爛的法。

[5869] f. Fearlessness, state of confidence, trust. / = Without hesitation. 沒有躊躇。

[5870] Pabhāsa: Shining, splendor, beauty. / Is illuminator. 照明的人。

[5871] Māna: Pride, conceit, arrogance. / + chida: adj. Breaking, cutting, destroying. / =

Having severed conceit. 切斷了自滿。

[5872] Manly, mighty, heroic; a hero.

[5873] “Bull among men,” prince, leader; “princes,” best of men.

[5874] adj. Immeasurable, infinite, boundless. / = Cannot be measured. 不可限量的。

[5875] adj. Deep, profound, unfathomable, well founded, hard to perceive, difficult.

[5876] Mona: nt. Wisdom, character, self-possession. / = Attained to the silence. 獲得寂靜。

[5877] Khema: adj. Full of peace, safe; tranquil, calm. / = Provider of safety. 安全的供養。

[5878] Stands in the Dhamma.

[5879] Saṁvuta + atta: Self-controlled; inwardly restrained. 在內都抑制。

[5880] Saṅga + ātiga: One who has overcome attachment, free from attachment, an Arahant. 戰勝了全部的朿縛。

[5881] pp. Released, set free, freed; liberated. 解放了。

[5882] Panta + sena: adj. One who has his resting place far away from men; living in remoteness. 住在遠離的住所。

[5883] (1) An interlocutor. (2) An amiable person. / = Skilled in discussion. 熟練的討論。

[5884] adj. Purified. / = Imbued with wisdom. 使滲透。

[5885] Panna + dhaja: One whose flag gone or is lost, whose fight is over. / = Banner lowered. 放下旗幟。

[5886] Tamed, controlled, restrained. / = Having tamed himself. 被馴服的。

[5887] adj. Free from diffuseness. / = No more proliferates. 沒有擴散的念頭。

[5888] Isi + sattama: The 7th of the great Sages(i. e. Gotama Buddha, as 7th in the sequence of Vipassin, Sikhin, Vessabhu,

Kakusandha, Koṇāgamana & Kassapa Buddhas). 最上的賢人或第七位聖人。

[5889] A + kuha: adj. Honest, upright. / = With no deceptive schemes. 沒有迷惑的組合。

[5890] Te + vijjā: f. Gained the triple knowledge. 獲得三種明。

[5891] “One who has bathed,” a Brahmin who has finished the studies. / = His heart cleansed. 使純潔。

[5892] adj. One who knows the padas (words or lines), versed in the padapāṭha of the Veda. / = A master of discourse. 聖句。

[5893] pp. Calmed down, allayed, quieted, composed, at ease. / = Ever tranquil. 安靜的。

[5894] Vidita: pp. Known, found out. / + veda: Knowledge, insight, revelation, wisdom. 智者的發現者。

[5895] “Town-breaker,” a name of Sakka (Indra).

[5896] adj. Able, possible; ever capable. 能幹的。

[5897] adj. Well trained or composed.

[5898] Patti + patta: One who has obtained what can be obtained, or the highest gain. / = Has gained the goal. 獲得終點。

[5899] m./ nt. Answer, explanation, exposition.

[5900] An + abhinata: pp. Bent. / = Leans neither forwards. 不會趣向執取。

[5901] pp. “Bent away,” drawn aside. / = Nor back. 不顯出瞋恨。/ “Strained forth & strained aside.”

[5902] adj. Free from desires or lust. / = Free from perturbation. 沒有擾亂。

[5903] Vasi + ppatta: One who has attained power, mastering. / = Attained to master. 征服。

[5904] Sammā + ggata: Who has wandered rightly, perfect.

[5905] adj. Pondering over intent on: meditative, self-concentrated, engaged in jhāna-practice.

[5906] An + anugata + antara: adj. “Inside” and “in between.” / = Inwardly undefiled. 在內的潔淨。

[5907] pp. Clean, pure; purified, pure of heart. / = In purity perfect. 純正的完美的。

[5908] adj. Not clinging to, unattached, independent, free (from wrong desires).自由的。

[5909] Ap + pahīna: pp. Given up, abandoned, left, eliminated.

[5910] pp. Separated, detached, secluded, singled. / = Living secluded. 獨居。

[5911] Agga + patta: Having attained perfection. / = Attained to the summit. 峰頂。

[5912] Tarati: pp. Crossing, “transit,” passing over. / + yati: ppr. Leader, guide. / = Leads us across. 橫越。

[5913] Bhūri + pañña: adj. Of extensive wisdom, very wise. / With extensive wisdom. 廣博的。

[5914] Vīta + lobha: Covetousness, greed. / = Devoid of all greed. 沒有全部的貪婪。

[5915] Ap + paṭipuggala: Without a rival, unrivalled, without compare. / = The person unrivaled. 無敵的人。

[5916] adj. Unequal, incomparable. / = The one without equal. 沒有的相等的。

[5917] adj. Self-possessed, confident; knowing how to conduct oneself, skilled, wise. 無畏的。

[5918] adj. Clever, skilful, accomplished; fine, subtle, abstruse. / = Proficient in all. 精通全部。

[5919] Vīta + dhūma: Smoke, fumes. / = Cleared of all clouds. 沒有陰雲。

[5920] adj. Un-smeared, unstained, free from taint. / = Completely untainted. 完全地清白。

[5921] adj. Sacrificial, worthy of offerings or sacrifice, venerable, adorable, worshipful.

[5922] “Ghost.”

[5923] adj. Incomparable, not to be measured, beyond compare or description. / Beyond estimation. 更遠的尊重。

[5924] Yaso & yasa + agga: The highest (of) fame. / = Attained the peek of glory. 光輝的名譽。

[5925] Sañña + uḷha: ??. / Concoct. 捏造，圖謀。

[5926] Nānā + puppha: nt. A flower. / = A great heap of many kinds of flowers. 花堆。

[5927] Maha + puppha + rāsi: A heap of flower. / = A great heap. 堆。

[5928] Mālā + kāra: Garland-maker, florist, gardener. / = A clever garland-maker.

[5929] adj. Various, variegated, colored, ornamented. / = Multicolored. 多色的。

[5930] f. Garland, wreath, chaplet; collectively. 花環。

[5931] opt. To tie, knot, bind, fasten together. 捆紮。

[5932] Aneka: adj. Many, various. / + sata: num. Hundred. / + vaṇṇa: Appearance; praise. / +

āroha: (large) Extent of beauty. 讚美的話。

[5933] Hospitality, honor, worship.

[5934] Asahana: adj. Not enduring, non-endurance, inability. / = Was unable to bear. 不可能支援。

[5935] adj. Hot. / Lohita: nt. Blood. / Mukha: nt. The mouth.

[5936] Uggacchati: aor. To rise, get up out of; gush. 噴。

[5937] Go + vatika: One who lives after the mode of cows, of bovine practices; an ox-duty ascetic. 發願作牛的人。

[5938] adj. One who is not clothed; a naked. 裸體的。

[5939] Kukkura + vatika: adj. Imitating a dog, cynic; dog-duty ascetic. 發願作狗的人。

[5940] ger. To bend oneself over, to go crooked; curled up like a dog. 捲曲的。

[5941] Dukkara: Difficult to do, not easy, hard, arduous. / + kāraka: m. The doer. 很難修的人。

[5942] Chamā: adv. On the ground, to the ground. / + nikkhitta: adj. Laid down, lying; put down into, set in, arranged; having

laid down, freed of rid of. 被丟在地上的食物。

[5943] Complete, entire, perfect. / adv. Completely; accomplished, full. 全部的。

[5944] pp. Take up, undertaken; to upon oneself. 

[5945] What will be his destination? 趣向。

[5946] Abhisamparāya: Future lot, fate, state after death, future condition of rebirth. / = ‘What fate in the world-to-come?’

[5947] Alaṁ: adv. Enough! Have done with! Fie! Stop! Alas! / = Let that be.

[5948] Do not ask me that.

[5949] adv. Certainly, for sure, really, truly. 的確地。

[5950] I cannot persuade you. 勸服。

[5951] adj. (quite) Full, fulfilled, complete, finished, satisfied.

[5952] Uninterrupted, constant. 不間斷的。

[5953] Kukkura: A dog. / + sīla: nt. Nature, character, habit, behavior. / + citta: nt. The heart. / +

ākappa: Deportment.  行爲。

[5954] f. Companionship. / = In the company of dogs. 狗群。

[5955] ppr. To come to, to fall to; to succeed, prosper. 成功。

[5956] pre. To bring up to, conduce, adduce; to present, give.

[5957] ppr. To go wrong, to fail, to perish. 失敗。

[5958] aor. To cay out (for).

[5959] nt. A tear. 眼淚。

[5960] aor. To send forth, set going; burst into. 爆發出。

[5961] Rudati & rodati: pre. To cry, lament, weep, wail. / = I am not crying.

[5962] Go: m./ f. A cow, an ox, bull.

[5963] adj. Pleased in one’s conscience, reconciled, believing, trusting in, pious, good, virtuous; confidence. 自信。

[5964] opt. To give up, renounce, forsake, abandon, eliminate, let go, get rid of.

[5965] pp. Make known, declared, taught. 宣佈。

[5966] Kaṇha: adj. Dark, black. / + vipāka: Black result.

[5967] adj. White, bright; pure, good.

[5968] Sa + byāpajjha: Trouble; malevolence; an afflictive. 苦惱的。

[5969] pre. To prepare, do, perform, work, get up; to restore. 使恢復。

[5970] Ekanta: adj. Extremely, very much. / + dukkha: adj. Unpleasant, painful, causing misery.

[5971] adj. Belonging to niraya or purgatory, hellish. / = Born in the hell.

[5972] Kamma + dāyāda: The inheritor of action, inheriting the consequences of one’s own deeds; the heir.

業的繼承人或衆生由業力所形成。

[5973] Subha: adj. Shining, bright, beautiful. / + kiṇṇa: The lustrous devas, a class of devas. 天衆。

[5974] Vokiṇṇa: adj. Covered with, drenched (with); mixed up, full of; mingle. 使混合。

[5975] pre. To wish for, think of, desire; intend, plan, design.

[5976] pre. To stay, dwell, to live under probation. 試驗期。

[5977] âraddha + citta: Concentrated of mind, decided, settled; having won the favor. 贊同或同意。

[5978] pre. To admit to bhikkhu-ship, to ordain.

[5979] Bhikkhu + bhāva: State of being a monk, monk-hood, bhikkhu-ship.

[5980] Puggala + vemattatā: Difference between individuals. / = The fact of having known. 人有不同的種類。

[5981] adj. Alienated, withdrawn, drawn away (from), secluded. 隔離。

[5982] Rāja + kumāra: A (royal) prince. 王子。

[5983] Vādaṁ āropeti: pre. To refute a person, to get the better of. 駁倒。

[5984] Kalyāṇa & kallāṇa: adj. Beautiful, charming; auspicious, helpful, morally good. / Kitti & kittī: f. Fame, renown, glory,

honor. / + sadda: The sound of fame, praise, renown; reputation. 名譽。

[5985] pre. To go forth, go out, rise into.

[5986] opt. To speak, to say, to speak to, to call.

[5987] pre. To move about, to “live and move,” to behave, to be.

[5988] âpāyika: adj. One suffering in an apāya or state of misery after death. / Nerayika: adj. Belonging to niraya or purgatory,

hellish; one to suffering in purgatory. / Kappa + ṭṭha: Staying there for a kappa. /

A + tekiccha: adj. Incurable, unpardonable; one who can be pardoned. 不可以原諒。

[5989] Koṭika: adj. Having a point or a top, with ref. / Ubhato koṭikaṁ pañhaṁ: Questions regarding past & future. 峰頂。

[5990] Sakkoti: fut. To be able.

[5991] infi. To vomit up (“swallow up”), to spit out. 嘔吐。

[5992] infi. To swallow down.

[5993] Ayo & aya: nt. Iron. / + siṅghāṭaka: m./ nt. A square, a place where four roads meet.

[5994] Throat; neck.

[5995] adj.  Stuck. 刺。

[5996] ger. To Look at, to look down or over to, to examine, contemplate, inspect, consider. 看太陽下山了。

[5997] Sve: Tomorrow. / dāna: nt. Giving, dealing out, gift; alms-giving, liberality, munificence.  明天我供養。

[5998] nt. Entering, entrance, settling; settlement, abode, house. 安頓。

[5999] Atta + catuttha: Fourth. 第四個人。

[6000] Santappeti: aor. To satisfy, please. 使滿意。/ Sampavāreti: aor. To cause to accept, to offer, to regale, serve with.

[6001] Ekaṁsena: adv. For certain, absolutely, definitely, inevitably. / + na: No one-sided. 不是決對的。

[6002] Nassati: aor. To perish, to be lost or destroyed, to disappear, come to an end. / = Lost in this.

[6003] adj. Soft, tender. 嫩的。

[6004] Uttāna + seyyaka: “Lying on one’s back,” an infant. 嬰兒。

[6005] The lap. 膝部。

[6006] Pamāda: Carelessness, negligence, indolence, remissness. 疏忽。/ + anveti: ger. To follow, approach, go with. 隨行。

[6007] f. Wet nurse, foster mother.

[6008] nt. A piece of wood, timber. 木材。

[6009] Gravel, pebble, potsherd. 陶器的破片。

[6010] opt. To bring on to, put into.

[6011] opt. To be able.

[6012] In the beginning, at once, at the same time; starting point.

[6013] infi. To take, take up, take hold of, take out, take away.

[6014] nt. On the left side.

[6015] ger. To stretch forth, hold out or up, take up.

[6016] Vaṅka + aṅgula: A crooked finger.

[6017] Sa + lohita: Drawing blood.

[6018] nt. Falsehood, untruth.

[6019] ger. To prepare, do, perform, work, get up; formulate. 系統地闡述或製造問題。

[6020] pp. Reflection, thinking over; consider. 反映或想法。

[6021] nt. Without an interval or a cause (of change), at once, immediately, spontaneously, impromptu. 當下。

[6022] pre. To appear, to be evident, to come into one’s mind, to occur to one, to be clear. 出現。

[6023] opt. To be patient, to endure, to forgive. 能忍受。

[6024] Aṅga + paccaṅga: One limb or the other, limbs great and small. / =

Are you skilled in the parts of a chariot? 車的每一個部分。

[6025] f. Well know.

[6026] Su + paṭividdha: pp. Being or having penetrated or pierced; thoroughly understood.

[6027] Pañcaka: adj. Fivefold, consisting of five. / + aṅga: nt. A constituent part of the body, a limb, member. /

Thapati: A builder, master carpenter.

[6028] “Venerable sir, how many kinds of feeling have been stated by the Blessed one?”

[6029] adj. Brought out or forth, (made) high, raised, exalted, lofty, excellent; delicious. 美妙的。

[6030] opt. Could not.

[6031] caus, inf. To remonstrate with, gain over, convince. 使確信。

[6032] Kathā + sallāpa: Talk, conversation.

[6033] adj. Thirty-six.

[6034] adj. One hundred and eight.

[6035] Su + bhāsita: Well spoken, good speech. / + lapita: pp. Talked, uttered, muttered.

[6036] fut. To approve. / + na: Will not concede. 不勉強承認。

[6037] fut. Approval, allow.

[6038] fut. To rejoice at, to approve; accept. 接受。

[6039] adj, ger. To be desired or expected.

[6040] Bhaṇḍana: nt. Quarrel, quarreling, strife. 爭吵。

[6041] Kalaha: Quarrels, fight, disputes. 吵架。

[6042] Vivāda: Dispute, quarrel, contention. / + āpanna: pp. Entered upon, fallen into, possessed of, having done. 爭論。

[6043] Mukha + satti: f. Piercing words. 敵意或口爭。

[6044] ppr. To strike, prick, nudge, knock, push, attack. 引起注意或攻擊。

[6045] adj. Being in unity, harmonious.

[6046] ppr. In agreement, on friendly terms. 欣喜。

[6047] Khīra: nt. Milk, milky, fluid, milky juice. / + udaka: nt. Milk-water or milk & water lit. / +

bhūta: Blending like milk and water. 水乳融合。

[6048] Piya + cakkhu: A loving eye; with kindly eyes. 用親切的眼神。

[6049] ppr. To see, behold; to look to, to consider; viewing. 觀看。

[6050] nt. Mental ease, happiness, joy.

[6051] Abhikkanta: adj. Excellent, supreme; pleasing, superb, extremely wonderful. / tara: More.

[6052] adj. More exalted; much delicious. 美妙的。

[6053] ger. After putting on; having united. 有關於或建立在。

[6054] adv. “Where,” at which spot; occasionally “at which time,” when. / + yattha: Wherever (he likes).

[6055] ppp, pre. To be found or got, to be known; to exist.

[6056] adv. Where, wherever. 無論在哪裡或什麽方法。

[6057] adj. Plesing, pleasant, charming.

[6058] adj. Having a reason, reasonable, founded.

[6059] pp. Received, got, obtained; acquired. 獲得。

[6060] adj. Certain, true, absolute; faultless. 無瑕疵的。

[6061] ger. To take with oneself, to take upon oneself, to undertake; having accepted. 被公認的。

[6062] fpp. To be proceeded, or simply “to be;” to be practised, observed. 使繼續。

[6063] adj. Complete, entire, perfect. 全部的。

[6064] pp. Taken up, undertaken.

[6065] pp. Given, granted, presented. / = Nothing given. 沒有給予。

[6066] pp. Sacrificed. 牲禮。/ = Nothing offered. 沒有供給或牲禮。

[6067] pp. Sacrificed, worshipped, offered; oblation. / = Nothing oblation. 沒有奉獻物。

[6068] Uju & ujju: adj. Straight, direct; straightforward, honest, upright. / +

vipaccanīka: In direct opposition; whose doctrine is directly opposed. 教義是直接地對抗。

[6069] ger. To avoid, get rid of; unwholesome. 避開；不健全的。

[6070] Etymologically it would be degradation. 墮落。

[6071] nt. Giving up the world & leading a holy life, renunciation of, or emancipation from worldliness, freedom from lust,

craving & desires, dispassionateness, self-abnegation, Nibbāna. 放棄。

[6072] Praise i. e. that which is commendable, profit, merit, advantage, good result, blessing in or from.

[6073] Vodāna: nt. Purity (from stains of sin), purification, sanctification. / +

pakkha: Side, party, faction; associated with, a partisan, adherent. 嚴謹部分。

[6074] Vidū: adj. Clever, wise, knowing, skilled in.

[6075] Paccanīka & paccanīya: adj. Contrary, adverse, opposed. 反抗。

[6076] pre. Toremonstrate with, gain over, convince. 使確信。

[6077] A + saddhamma: Non the true dhamma. / + saññatti: Informing, convincing. 講和。

[6078] Su + sīliya: nt. Conduct, behaviour, character. / = Good behaviour.

[6079] pp. (re) presented, offered, at one’s disposal, imminent, ready, present; appearance. 顯露。

[6080] Sambhavati, sambhuṇāti & sambhoti: pre. To be produced, to arise.

[6081] adj. Contemptible, low. 卑鄙的。

[6082] Na + atthika + vāda: Following, professing that doctrine; one who professes a nihilistic view. 公開宣稱虛無主義者。

[6083] Kali + ggaha: The unlucky throw at dice, the losing throw; symbolically bad luck, evil consequence in worldly & moral

sense. 惡的結果。

[6084] adj. Belonging to one shoulder, on or with one shoulder; pertaining to one shoulder. 有關一邊。

[6085] ger. To pervade, permeate, fill, suffuse. 擴散。

[6086] pre. To leave, abandon, leave behind, give up, neglect. 忽視。

[6087] adj. To be praised, praiseworthy.

[6088] Kaṭa + ggaha: “He who throws the lucky die,” one who is lucky, fortunate.

[6089] Kāreti: caus, pp. To do or make.

[6090] Chindati: pp. To cut off, to destroy, to remove. / Cheda: Cutting, destruction, loss. / +

apayāti: pp. To go away. 切斷手腳。

[6091] Pacati: pp. To cook, boil, roast. / Pāceti: ppr. To cause to boli, to cause to torment.

[6092] Socati: caus, pp. To cause to grieve. / Socāpayati: caus, pp. Inflicts sorrow. 加以悲痛。

[6093] pp. To weary, to be wearied, tired, fatigued; to be in trouble or in misery. 壓迫。

[6094] pp. To throb, palpitate; to twitch, tremble, move, stir. 威嚇。

[6095] Pāṇa: Living being, life, creature. / + mati: f. Mind, opinion, thought; thinking of, hankering after, love or wish for. / pāta: Fall; throwing, a throw. / = One kills living beings.

[6096] Adinna: pp. That which is not given. / âdiyati: pp. To take up; take to oneself, seize on, grasp, appropriate.

[6097] Sandhi: m./ f. Breach, break, hole, chasm. / + chindati: pp. To make a break, to break into a house.

[6098] Plundering, plunder. 掠奪。

[6099] pp. To take away, by force, to plunder, steal.

[6100] Eka + āgārika: A thief, robber; commits burglary. 夜盜。

[6101] Paripantha: “Way round,” edge, border. / = Ambushes highway. 埋伏大道旁。

[6102] Para + dāra: The wife of another. / = Aeduces another’s wife. 引誘別人妻子。

[6103] Bhaṇati: pp. To speak, tell, proclaim. / = Utters falsehood. 講妄語。

[6104] No evil is done by the doer. 無惡不作業。

[6105] Khura: A razor. 剃刀。/ + pariyanta: A disk as sharp as a razor, a butcher-knife.

[6106] nt.  Wheel.

[6107] Eka + maṁsa + khala:  Threshing, mash. / = “To reduce to one mash of flesh;” one mass of flesh. 一團的肉。

[6108] + puñja: A heap, pile, mass, multitude. / = One heap of flesh. 一堆的肉。

[6109] nt. Source, origin, cause. / + tato: Through this.

[6110] Coming, approach, result; outcome.

[6111] adj. Southern.

[6112] ppr. To Kill.

[6113] ppr. To kill, slay; slaughtering. 宰殺。

[6114] Cheda + apeti: ppr. To go away, to disappear. / = Making others mutilate. 切斷其他。

[6115] Pacati: pp. To cook, boil, roast. / Pāceti: ppr. To cause to boli, to cause to torment.

[6116] adj. Northern.

[6117] Dadāti: ppr. To give, to present with. / Dāpeti: ppr. To induce somebody to give, to order to be given, to deal out, send,

grant dedicate. / = Making others give gifts.

[6118] Yajati: ppr. To sacrifice, to make an offering. /

Yājeti: caus, ppr. To cause to sacrifice, to make a priest given an offering (to the gods or therwise).

[6119] nt. Merit, meritorious action, virtue.

[6120] Dāna: nt. Giving, dealing out, gift. / Dama: adj. Taming, subduing; self-control, self-command, moderation. 馴服自己。

[6121] Saṁyamati: caus, pp. To practice self-control. 抑制。

[6122] Sacca + vajja: Truthfulness.

[6123] pre. To be cleaned, to be cleansed, to be pure.

[6124] Purisa + thāma: Manly strength. 大力士。 / + Parakkama: Manly energy. 欲志力。

[6125] adj. The soul.

[6126] adj. Powerless; endurance. 不能自主權。

[6127] f. Necessity, fate, destiny. 命運。

[6128] Saṅgati: f. Accidental occurrence. / + bhāva: Being, becoming, condition, nature. / +

pariṇata: pp. Changed. 情況，自然界或環境。

[6129] Cha: num. Six. / Abhijāti: f. Species. / = In the six classes.

[6130] adj. Formless, incorporeal. / nt. Formless existence.

[6131] f. Not seeing, without seeing.

[6132] A + vidita: pp. Not known, non found (out).

[6133] opt. To express, define, decide. 宣佈。

[6134] adj. Fit, proper, suitable, befitting, seeming.

[6135] Tatra: There. / + upapatti: f. Birth, rebirth (attainment).

[6136] Dassati: ppr. To see, to perceive; appears. 顯露。

[6137] + Adhikaraṇa: nt. Relation, reference, reason, cause, consequence.

[6138] Daṇḍa: Sticks. / + sattha: nt. Knives. / + ādāna: nt. Taking up, getting, grasping, seizing. / + kalaha: Quarrels, fight,

disputes. / + viggaha: Dispute, quarrel. / + vivāda: Dispute, quarrel, contention. / + tuvantuva: nt. Quarrel, strife. / +

pesuñña: nt. Backbiting, calumny, slander. / + musāvāda: False speech. 

[6139] Affection, infatuation.

[6140] nt. Vicinity, presence; in the presence of, before; near.

[6141] Bond, fetter; union, association; connection (within the sentence), construction. 束縛。

[6142] nt. Pleasure, delight, enjoyment. 欣喜。

[6143] nt. Cleaving to (earthly joys), attachment.

[6144] nt. “drawing upon,” grasping, holding on, grip, attachment.

[6145] ppr. To be found, to exist, to be.

[6146] Kalandaka: A squirrel. / + nivāpa: A locality in Veḷuvana, near Rājagaha, where oblations had been made to squirrels.

[6147] Amba: The mango tree, Mangifera India. / + aṭṭhika: nt. The kernel or stone of the mango. 

[6148] adj. Small, little, inferior, insignificant, limited, of no account, trifling.

[6149] + Avasesa: Remainder, remaining part. 剩下的。/ + Dhāna: nt. A receptacle; vessel. 容器。

[6150] caus, ger. To place aside, save, put by, leave out.

[6151] nt./ adj. In accordance with true Samaṇa-ship, striving to be a samaṇa.

[6152] Sampajāna: adj. Thoughtful, mindful, attentive, deliberate. / + musāvāda: Deliberate lie. 故意妄語。

[6153] pre. To be ashamed or abashed, to be modest or bashful. 羞愧的。

[6154] ger. To spit out, to vomit, throw away.

[6155] ger. To turn upside down, to upset. 蓋下。

[6156] ger. To bend up, turn up, set upright. 朝上。

[6157] Ritta: pp. Devoid, empty, free, rid (of). / Tuccha: adj. Empty, vain, deserted.

[6158] Rājā & rājan: King, A ruling potentate; A royal.

[6159] An elephant.

[6160] Īsā: f. The pole of a plough or of a carriage. / +

danta: Having teeth (tusks) as long a plough-pole (of an elephant). 長牙。

[6161] Urūḷhava: adj. Large, bulky, immense; great, big, strong.

[6162] adj. Of noble birth, well-born.

[6163] Saṅgāma: A fight, battle. / + āvacara: Whose sphere is the battle, quite at home on the battlefield; Chariot poles. 戰地。

[6164] Purima: adj. Preceding, former, earlier, before. 在前的。/ Pacchima: adj. Hindmost, hind-, back-, last, latest. 最後面的。

[6165] The ear.

[6166] A tooth, a tusk, fang.

[6167] Naṅgula: nt. A tail.

[6168] pre. To protect, shelter, save, preserve.

[6169] f. An Elephant’s trunk.

[6170] Hatthin: An elephant. / + āroha: Mounted on an elephant, an elephant-driver. 登上，騎上。

[6171] A + pariccatta: pp. Given up, abandoned, thrown out, left behind. / = Not given up.

[6172] nt. Life, lifetime, span of life; living livelihood.

[6173] A + karaṇīya: adj. That one would not do. （我不說它沒有造任何惡的）

[6174] nt. Laughter, mirth; a joke. 玩笑。

[6175] fut. To speak, tell, proclaim.

[6176] âdāsa: A mirror. 鏡子。/ What is the purpose of a mirror?

[6177] Paccavekkhana: nt. Looking at, consideration, regard, attention, reflection, contemplation, reviewing; reflect. / +

attha: Purpose. 爲了照鏡。

[6178] Kattu > kattuṁ of karoti: infi. + kāma: Desirous to do.

[6179] opt. To lead (to), to be useful (for).

[6180] Dukkha: adj./ nt. + udraya: Causing or yielding pain, resulting in ill, yielding distress. 産生，結果。

[6181] As much as one can.

[6182] opt. To draw back, withdraw, remove, take away, give up; suspend. 退縮，收回。

[6183] Anupadeti: opt. To design, set forth, undertake; continue. 從事。

[6184] fpp. To point out, indicate, show; set forth, preach, teach; confess.

[6185] fpp. To open, make clear, reveal.

[6186] Uttānī: Open, manifest. / + karoti: fpp. To make clear or open, to declare, show up, confess (a sin).

[6187] Aha & aho: nt. A day. / + ratta: m. Night. / + anusikkhin: adj. Studying, learning.

[6188] fpp. To be in trouble or anxiety, to be worried, to be incommoded. 焦慮。

[6189] fpp. To be ashamed; to be depressed or vexed, to be cross, to worry. 羞愧的；使憂鬱。

[6190] fpp. To shun, avoid, loathe, detest, to be disgusted with or horrified at. 躲開。

[6191] caus, opt. To cleanse, clean, purify.

[6192] Piṭṭhi & piṭṭhī: f. The back. / Piṭṭhito piṭṭhito: Right on one’s heels, very closely.

[6193] aor. To follow, run after, pursue.

[6194] caus, ger. To look ahead, to look before, to cautious, to look after; looked back. 往前看。

[6195] Faring well, happy, having a happy life after death; Sublime One. 崇高。/

‘Only material form, Blessed One? Only material form, Sublime One?’

[6196] Ko + nu + ajja & ajjā: adv. Today, now.

[6197] adj. 5. Face to face, before, from before.

[6198] Ovāda: Advice, instruction, admonition, exhortation. / Ovadita: pp. To give advice, to admonish, exhort, instruct.

[6199] A collection of houses, a hamlet, a habitable place, a parish or village having boundaries & distinct from the

surrounding country.

[6200] ‘Who would go into the town for alms today when personally admonished by the Blessed one?’

[6201] ger. To turn back again.

[6202] Kakkhala: Rough, hard, harsh. 粗糙的。/ Khara: adj. Rough, hard, sharp. / + gata: Of rough constitution.

[6203] Upādiṇṇa: Grasped at, laid hold of.

[6204] caus, pre. To put away, to estrange from, to cleanse (oneself) of passion, to purify, to discard as rāga. 使疏遠。

[6205] âkāsa: Air, sky, atmosphere; space. / + dhātu: The element of space.

[6206] Kaṇṇa: The ear. / + chidda: nt. The orifice of the ear, the outer auditory passage. 耳孔。

[6207] Nāsā: f. The nose. 鼻孔。

[6208] Mukha: nt. + dvāra: Mouth opening.

[6209] Asita: pp. Having eaten, eating. / + pīta: pp. Having drunk or being drunk. / + khāyita > khādita: pp. Eaten, or having

eaten, eaten up, consumed. / + sāyita: pp. Having tasted, tasting.

[6210] pre. To swallow, eat, take as food. 吞下。

[6211] pre. To stand, stand still, remain, continue.

[6212] Adho: adv. + bhāga: 5. The lower part (of the body).

[6213] pre. To go forth from, to come out of, to get out, issue forth, depart. 向前。

[6214] + Sama: adj. Like, equal, the same.

[6215] Bhāva: Being, becoming, condition, nature. / + yato: adv. From where; whence, since, when, from which time.

[6216] Manāpa: adj. Pleasing, pleasant, charming. / A + manāpa: Disagreeable.

[6217] indecl./ ger. Exhausting, overpowering, enticing, taking hold of. 使耗盡的。/ + cittaṁ: Taking hold of the mind.

[6218] adj. Pure, clean, white. / A + suci: Impure.

[6219] pre. To lay aside, to put away.

[6220] Gūtha: Excrements, faces, dung. / + gata: Having turned to dung. 使翻動糞便。

[6221] Mutta: nt. + gata: What has become urine.

[6222] Kheḷa: Phlegm, saliva, foam. 痰。

[6223] Pubba: Pus, matter, corruption. 膿。

[6224] Lohita: nt. Blood.

[6225] pre. To be in trouble or anxiety, to be worried, to be incommoded. 焦慮。

[6226] pre. To be ashamed; to be depressed or vexed, to be cross, to worry. 羞愧的；使憂鬱。

[6227] pre. To shun, avoid, loathe, detest, to be disgusted with or horrified at. 躲開。

[6228] pre. To burn consume, torment.

[6229] pre. To blow on or towards somebody.

[6230] indef. Anywhere, at some place or other; wherever, in whatever place.

[6231] pp. Established in, settled, fixed, arrayed, stayed, standing, supported, founded in. 建立。

[6232] Desire to injure, malevolence, ill-will.

[6233] ppp, fut. To be abandoned, to pass away, vanish.

[6234] f. Vexation, annoyance, injury; worry. 著急。

[6235] f. Dislike, discontent, aversion. 討厭。

[6236] m./ nt. (ethically) repulsion, repugnance, anger. 反駁。

[6237] Excitement, passion.

[6238] The pride that says ‘I am,’ pride of self, egotism. 自豪。

[6239] And how is mindfulness of breathing developed and cultivated, so that it is of great fruit and great benefit?

[6240] Passambheti: caus, ppr. To calm down, quiet, allay. 安靜下來。

[6241] + Paṭisaṁvedin: adj. Experiencing, feeling, enjoying or suffering. 經驗，體驗。

[6242] Abhippamodati: ppr. To rejoice; to please, satisfy. 使欣喜。

[6243] Samadahati: To put together; kindle a fire; to compose the mind, concentrate. 使心鎮靜下來。

[6244] Vimuccati: To be released, to be free (of passion), to be emancipated. 使解放。

[6245] Paṭinissagga: Giving up, forsaking; rejection, renunciation. 拋棄。/ + anupassin: adj. Viewing, observing, realizing.

[6246] adj. Last. 命終。

[6247] Assāsa + passāsa: Breathing (in & out).

[6248] pp. Known, found (out). / A + vidita: Does not known.

[6249] Rahas & raho: nt. Lonely place, solitude, loneliness; secrecy, privacy. / + gata: Being in private, being alone. 單獨的。

[6250] pp. Secluded, retired, gone into solitude, abstracted, plunged in meditation, separated. 隔離的。

[6251] Reflection, meditation, thought, consideration. 反應。/ + cetasā: Mental reflection. 內心的反應。

[6252] A + vyākata: pp. Unexplained, undecided, not declared, indeterminate. 未經說明的。/

Ṭhapita: pp. Suspended, left over, set aside. 懸掛。/ Paṭikkhitta: pp. Refused, rejected. 拒絕。

[6253] pre. To find delight or pleasure in, to please, to indulge in, set one’s mind on. 放進心裏或不高興。

[6254] pre. To be patient, to endure, to forgive. 忍耐或不滿足。

[6255] fut. To move about to, to ‘live and move,’ to behave, to be.

[6256] Paccakkhāti: ger. To speak against; to reject, refuse, disavow, abandon, give up. 拒絕。

[6257] Hīnāya + āvattati: pp, pre. To turn to the lower, to give up orders, return to secular life.

[6258] Ujuka & ujjuka: adj. Straight, direct, upright. 坦率的；直接地。

[6259] aor. To reject, repudiate, disallow. 拒絕。

“That being so, misguided man, who are you and what are you abandoning?”

[6260] nt. An arrow, dart. 箭。/ + katta: One who works on the (poisoned) arrow, a surgeon.

[6261] pp. Pierced, perforated; hit, struck, hurt. 刺穿。

[6262] Sa + visa: nt. Poison, virus, venom. 有毒藥。

[6263] Gāḷha: adj. Strong, tight, close; thick. / + palepana: nt. Smearing, anointing. / = Thickly smeared. 塗上厚厚的毒藥。

[6264] A physician. 醫師。

[6265] opt. To cause to be present.

[6266] fut. To take, take up, take hold of, take out, take away.

[6267] A noble, a Brahmin, a merchant. a worker.

[6268] nt. Ancestry, lineage. 祖先。

[6269] Dīgha: adj. Long. / Rassa: adj. Short. / Majjhima: adj. Middle.

[6270] Kāla: Dark. / Sāma: Black, dark (something like deep brown). / Maṅgura: adj. Golden. / + cchavi: Of golden color.

[6271] pron. Such a one, this or that, a certain. 某某。

[6272] nt. A bow.

[6273] m. / nt. A bow.

[6274] nt. A cross-bow.

[6275] f. A bow string.

[6276] Of a plant; swallow-wort.

[6277] A reed (used for bow-strings). 草葦。

[6278] Nahāru & nhāru: Sinew, tendon, muscle. 肌肉。

[6279] f. A species of hemp. 大麻。

[6280] Khīra: nt. Milk, milky fluid, milky juice. / + paṇṇin: m. Of a tree the leaves of which contain a milky sap.

[6281] m./ nt. The shaft of an arrow, an arrow in general.

[6282] nt. An arrow (made of reed).

[6283] nt. A kind of arrow.

[6284] nt. A leaf.

[6285] adj. Feathered (of an arrow).

[6286] m. A vulture. 禿鷹。

[6287] A heron. 蒼鷺。

[6288] A vulture, hawk, falcon. 鷹。

[6289] A peacock. 孔雀。

[6290] Sithila + hanu: A kind of bird.

[6291] pp. Thrown round, overspread, overlaid, enclosed, fenced n, encircling, surrounded by.

[6292] A bull, cow.

[6293] Mahisa, mahīsa, mahiṁsa: A buffalo. 水牛。

[6294] A sort of hart. 牡鹿。

[6295] Some sort of animal (monkey?).

[6296] Khura + appa: A kind of arrow.

[6297] A kind of arrow.

[6298] An iron weapon, an arrow or javelin. 鐵的武器。

[6299] Vaccha: A calf. / + danta: Calf-tooth, a kind of arrow or javelin.

[6300] Karavīra + patta: A kind of arrow.

[6301] Striking down, suppressing, destroying, killing. 擊倒。

[6302] Pañca: num. Five. / + orambhāgiya: adj. Being a share of the lower. 五下分結。

[6303] nt. Bond, fetter.

[6304] Taruṇa: adj. Tender, of tender age, young. / + upamā: f. Likeness, simile, parable, example.

[6305] Upārambha: Reproof, reproach, censure. 叱責；申斥。 /

 Upārambhati: fut. To blame, reprimand, reproach. 責備，指責。

[6306] adj. Small, little, delicate, young; a young boy, youth, lad.

[6307] adj. Slow, lazy, indolent. 緩緩的。

[6308] Uttāna + seyyaka: Lying on one’s back; an infant. 嬰兒。

[6309] Sakkāya: The body in being, the existing body or group. / + diṭṭhi: Theory of soul, heresy of individuality, speculation as to the eternity or otherwise of one’s own individuality.

[6310] fut. To come out, to arise, to be produced, to be born or reborn, to come into existence.

[6311] Anuseti: pre. To ‘lie down with;’ to dwell on, harp on (an idea). (of the idea) To obsess, to fill the mind persistently,

to lie dormant & be continually cropping up.

[6312] Anusaya: Bent, bias, proclivity, the persistence of a dormant or latent disposition, predisposition, tendency.

[6313] + Pariyuṭṭhita: Possessed by biased, taken up by, full of.

[6314] + Pareta: pp. Gone on to, affected with, overcome by.

[6315] nt. Going out, departure; issue, outcome, result; giving up, leaving behind, being freed, escape, salvation.

[6316] Thāma & thāmo: ‘Standing power,’ power of resistance, steadfastness, strength, firmness, vigor, instars. 體力；穩固。

[6317] Appaṭivāṇitā: f. Not being hindered, non-obstruction, free effort. 起阻礙作用。

[6318] An + āgacchati: ger, adv. With reference to, owing to, relating to; by means of, thanks to; without coming. 

[6319] Jānāti: fut. To know.

[6320] Dassati: fut. To see, perceive.

[6321] Pajahati: fut. To give up, renounce, forsake, abandon, eliminate, let go, get rid of.

[6322] adj. Full.

[6323] Samatitthika: adj. Even or level with the border or bank; quite full, brimful.

[6324] Kāka: The crow. 烏雅。/ + peyya: ‘(so full) That a crow can easily drink of it,’ full to the brim, overflowing, of a pond. / + samatittika: ‘with even banks  and drinkable for crows;’ (with the water on a level with the land).

[6325] f. The arm.

[6326] m./ nt. Passage, aperture. 水路。

[6327] Chindati: ger. To cut off, to destroy, to remove, both lit.

[6328] Sakkoti: fpp. To be able.

[6329] pre. To spring forward, to jump on to; to be after someone in pursuit; to take to.

[6330] Pasīdati: pre. To become bright, to brighten up; to be purified, reconciled or pleased; to be clear & calm, to become of

peaceful heart.

[6331] pre. To be established, to be put into order.

[6332] Upadhi: Putting down or under, foundation, basis, ground, substratum (of rebirth); clinging to rebirth (as impeding spiritual progress), attachment.

[6333] Kāya + duṭṭhulla: Un-chastity. 淫蕩；不純潔。

[6334] Paṭi + passadhi: f. Calmness, tranquility, repose, serenity. 安靜。

[6335] Illness, disease.

[6336] A swelling; a disease, an abscess, a boil. 癤，瘡。

[6337] nt. An arrow, dart. 標槍。

[6338] nt. Evil, grief, pain, suffering, misfortune.

[6339] Affliction, illness, disease. 苦惱。

[6340] adv./ adj. 5. From another, as regards others.

[6341] Breaking off or in two, dissolution, decay. 腐朽。

[6342] caus, pre. To turn away from, to free from, cleanse.

[6343] pre. To dispose, arrange, concentrate, collect, focus. 使傾向於。

[6344] adj. Brought out or to, applied, executed.

[6345] + Samatha: Calm, quietude of heart. 鎮定。

[6346] Eka + āsana: Sitting or living alone. / + bhojana: nt. Food, meal, nourishment in general.

[6347] Appa + ābādha & ātaṅka: Little (or no) illness, freedom from illness, good health.

[6348] Lahu: adj. Light, quick. / + ṭṭhāna: Lightness of body, bodily vigor, good health. 身體輕安。

[6349] pre. To be able, to be fit for, to dare, venture.

[6350] Remorse, scruple, worry. 極爲後悔。

[6351] Bad conscience, remorse, regret, repentance. 惡觀念。

[6352] pp. Invited.

[6353] Eka + desa: Point, part, place, region, spot, country. / = One part.

[6354] ger. To take out, to throw out, drive out.

[6355] fut. To maintain. 維持。

[6356] caus, ppr. To make known, declare, point out, appoint, assign, recognize, define. 

[6357] An + ussāha: Strength, power, energy; endeavour, good-will.

[6358] caus, aor. To make known, to declare, communicate, relate.

[6359] Ti + māsa: Three months.

[6360] Sammukhī: adj. Face to face with, in presence. / + bhāva: Presence, confrontation. 某人的近前。

[6361] aor. To give, to present with.

[6362] + Sāsana: nt. Order, message, teaching.

[6363] A + paripūra: adj. Full, complete, perfected, accomplished. / +

kārin: Completing, fulfilling, making complete, doing to the full.

[6364] Niṭṭhita: pp. Brought or come to an end, finished, accomplished.

[6365] + Caya: One who heaps up, a collector, hoarder. 堆積。

[6366] indecl. ‘Get a move on,’ come on, go on, look here.

[6367] adj. Pointing out, teaching, advising.

[6368] adv. Behind, aft, after, afterwards, back.

[6369] Duk + kara + tara: More difficult.

[6370] Going beyond (the norm), transgression, offence. 違反。/

Accagāma: ger. A fault has overcome me; has been committed by me (in confession formula).

[6371] Bāla: adj. Ignorant, foolish. / Mūḷha: Gone astray, erring, having lost one’s way.

[6372] Accayaṁ accayato patigaṇhātu: imper. To accept (the confession of) the fault, to pardon the transgression, in

confession-formula at.

[6373] Restraint. 抑制。

[6374] Truly, surely, there now!

[6375] Congregation, time, condition; circumstance. 情況；事件；境況。

[6376] adj. ‘Not shot through,’ unhurt; recognition. 認知。

[6377] pp. Gone to, come, approached; taken up.

[6378] pre. To live, dwell at.

[6379] Ubhato: adv. Both, twofold, in both (or two) ways, on both sides. / + bhāgavimutta: One who is emancipated in two ways.

[6380] Mud, mire; defilement, impurity. 

[6381] A passage, bridge; plank. 通行。

[6382] opt. To go on, to pass over to, to join.

[6383] caus, opt. To bend; to writhe. 扭動。

[6384] Paññā + vimutta: Freed by reason.

[6385] Kāya + sakkhin: He who has realized and gained the final truth concerning the body.

[6386] Diṭṭha + ppatta: One who has obtained in this world Nett.

[6387] Saddhā + vimutta: Emancipated through faith.

[6388] Dhamma + ānusārin: Of righteous living.

[6389] One liberated-in-both-ways; one liberated-by-wisdom; a body-wintness; one attained-to-view; one liberated-by-faith;

a Dhamma-follower; a faith-follower

[6390] pp. Devoid, empty, free, rid of.

[6391] adj. Empty, vain, deserted.

[6392] pp. Missed, gone wrong, failed, sinned.

[6393] pre. To redress, repair, make amends for a sin, expiate. 糾正。

[6394] f. Increase, growth, furtherance, prosperity. 增大。

[6395] adj. Separated, secluded, aloof, solitary, separate, alone. 個別的；單獨的。

[6396] Alienated, withdrawn, drawn away (from), secluded. 疏遠；使。。。離開。

[6397] pre. To tell (secretly) against, to tell tales; to insult, blame. 秘密地說。

[6398] ger. Having known or found out, knowing well or thoroughly, testing, finding out.

[6399] adv. Carrying on, pressing, urgently, constantly.

[6400] Abhiṇhaṁ: adv. Repeatedly, continuous. 重復地。/ + āpattika: adj. Guilty of an offence. 有犯罪的過錯。

[6401] ppp, ppr. To be called.

[6402] pre. To go about or evade (a question), to obscure a matter of discussion. / +

Aññena aññaṁ: To be saved by another in another way; or to from one (thing) to another.

[6403] caus, pre. To take away, remove. / + Kathaṁ bahiddhā: Carry outside.

[6404] nt. Discontent, dissatisfaction, dejection, sulkiness. 不滿。

[6405] caus, pre. To make fall, drop, throw off.

[6406] + Netthāraṁ: To behave in such a way as to get rid of blame or fault.

[6407] pre. To investigate, ascertain, test, examine. 調查。

[6408] adv. In consequence of, for the sake of, because of, from. 結果。

[6409] pre. To be assuaged or quieted. 和緩。

[6410] pre. To carry, bear, transport; to proceed, to do one’s work.

[6411] aor. To decay, dwindle or waste away, come to ruin. 使腐朽。

[6412] opt. To protect, shelter, save, preserve.

[6413] Santiṭṭhati: opt. To be established, to be put into order. 建立；制定。

[6414] ppr. In sense of ‘to be left behind,’ as well as ‘to diminish, dwindle or waste away, disappear.’

[6415] ppr. To disappear. 消失。

[6416] + Ṭhānīya: adj. Standing, having a certain position, founded on or caused by.

[6417] pre. Visible, open, manifest. 可看見的。

[6418] Warding off, staying, repulsion, beating off. 避開。

[6419] Lābha + agga: Highest gain.

[6420] Yaso & yasa: nt. Glory, fame, repute, success, high position. / + agga: The highest (of) fame.

[6421] Ratta + aññutā: Recognition; the acme of long-standing renown. 最高尚的名聲。

[6422] adj. Little, small, trifling; few.

[6423] âjāniya & ājānīya: adj./ nt. Of good race or bread. / + susu: The young of a noble horse, a noble foal.

[6424] Sarati: pre. To remember.

[6425] pre. To come on to, come back to; believe in.

[6426] ger. To make something one’s attha.

[6427] ger. To concentrate the mind on, to consider, reflect.

[6428] Ohita: pp. Put down to, applied to. / + sota: Listening, attentive, intent upon.

[6429] Assa + damma + ka: A horse to be tamed, a fierce horse, a stallion.

[6430] adj./ adv. Something bringing luck, a good state, welfare.

[6431] Mukha + ādhāna: The bit of a bridle. 馬勒。

[6432] nt. Disorder, twisting, distortion (of views). 騷亂。

[6433] nt. Restlessness, trick, capers. 調皮。

[6434] nt. Writhing, twitching, struggle. 扭動。

[6435] Abhiṇhaṁ: adv. Repeatedly, continuous. 重復地。

[6436] Anupubba: adj. Following in one’s turn, successive, gradual, by and by, regular. / +

kāraṇa: Gradual performance, graded practice. 逐漸的履行。

[6437] pre. To be completed, perfected, in any work or art; of a trained horse.

[6438] Yuga + ādhāna: Putting the yoke on, harnessing.

[6439] That which keeps an animal in (regular) step; bridle. 馬勒。

[6440] A circus ring. 馬戲圈。

[6441] Khura: The hoof of an animal. 馬蹄。/ + kāsa: A kind of reed. 一種蘆葦。

[6442] Running, racing.

[6443] Speed, exceeding swiftness, galloping. 速率。

[6444] Rāja + guṇa: Virtue of a king. / + vaṁsa: Trick of a circus horse.

[6445] adj. ‘Ut-most,’ highest, greatest, best.

[6446] adj. Swifr, quick. 快速的。

[6447] Speed.

[6448] Sākhalya & sakhalla: nt. Friendship.

[6449] nt. Colouring; having or giving colour, complexion.

[6450] Is not clear.

[6451] pre. To give, give over to, offer up, present, supply.

[6452] Dasa + h + aṅga: Ten factors. 十個因素。

[6453] Rāja + araha: adj. Worthy of, deserving, entitled to, worth. 值得。/ + bhogga: Royal, in the service of the king, in foll.

[6454] f. + gacchati: To be styled, called or defined. 成爲風格。

[6455] = Worthy of a king, imperial, he justifies the royal qualification, said of a thoroughbred.

[6456] Asekha & asekkha: adj./ nt. Not requiring to be trained, adept, perfect.

[6457] adj. pl.4. Much, many, large, abundant.

[6458] ar. One who takes away or removes, destroyer.

[6459] ar. A bringer (of). 造成，導致。

[6460] Sāya: adv. Evening; at night. / + pāto: In the morning, early. / Diva: nt. Day.

[6461] 7. At the wrong time, too late, very late (at night).

[6462] indecl. ‘Get a move on’, come on, go on, look here.

[6463] Aññathatta: nt. Fickleness, change of mind, doubt, wavering. 浮躁；變化無常。/

Domanassa: nt. Distress, dejectedness, melancholy, grief.

[6464] Paṭinissagga: Giving up, forsaking; rejection, renunciation. 作罷。

[6465] m./ nt. Reverence, respect, esteem. 威望。

[6466] f. Sense of shame, bashfulness, shyness.

[6467] nt. Fear of exile, shrinking back from doing wrong, remorse. 害怕放逐。

[6468] nt. Belonging to soup, broth, soup; curry.

[6469] pre. To eliminate, get rid of, give up. 消除。

[6470] adj. Being in unity, harmonious. 一致。

[6471] adj. Small, little, insignificant.

[6472] Ratta & rattā: nt./ f. (rarely) night. / + andhakāra: The dark of night, nightly darkness. / + timisa: nt. Darkness. 

[6473] f. A pool at the entrance of a village (usually, but not necessarily dirty).

[6474] A dirty pool near a village.

[6475] pre. To fall forward, to fall down, off or frim, to fall into.

[6476] Kaṇṭaka + vaṭṭa: A thorny brake or hedge. 有刺的離笆。

[6477] pre. Climbing up, growth, increase, extent.

[6478] pp. Asleep.

[6479] A young, young man.

[6480] Mātar + gāma: ‘Genex feminarum,’ womanfolk, women.

[6481] Evil condition.

[6482] pre. To send a message, to call, summon, invite, coax.

[6483] f. space in between two streets or midstreet.

[6484] nt. A bowl, vessel, dish, usually earthenware, but also of other metal.

[6485] nt. Washing.

[6486] pp. Frightened, terrified, afraid. 受驚的。

[6487] Vissara: Outcry, shout, cry of distress, scream.

[6488] adv. Alas! Terrible, dreadful, awful.

[6489] A demon, goblin, sprite. 魔鬼。

[6490] âtu: Father. / + māri > marati: aor. To die. / Mātar: Mother.

[6491] Vara: adj. Excellent, splendid, best, noble.

[6492] Sharp (of swords, axes, knives).

[6493] Go + vikantana: A butcher’s knife.

[6494] f. A cavity or the womb. 空穴。

[6495] Cut open.

[6496] Appa + mattaka: Small, insigni-ficant, trifling. /

Ora + mattaka: adj. Trifling, insignificant, little, evanescent. 微不足道的。

[6497] Adhi + sallakkheti: pre. To observe, consider. 觀察。

[6498] nt. Discontent, dissatisfaction, dejection, sulkiness. 不滿足。

[6499] pre. To provide, procure, get ready, put forth, give.

[6500] nt. Binding, bond, fetter.

[6501] adj./ adv. Very much, hard, strongly.

[6502] adj. Solid, hard, firm. 堅固的。

[6503] adj. Not rotten, fresh.

[6504] Thūla: adj. Compact, massive. 紮實的。

[6505] m./ nt. A log, a piece of wood.

[6506] f. The Indian quail. 鵪鶉。

[6507] Sakuṇika > saṅkucita: pp. Shrunk, contracted, clenched. 皺縮。

[6508] Pūti: adj. Putrid, stinking, rotten, fetid. / + latā: Stinking creeper, a sort of creeper or shrup. 發臭的蠕蟲。

[6509] nt. A leather strap, a thong. 皮鞭。

[6510] m./ nt. A leather strap, thong.

[6511] caus, pre. To wait, to stay; to welcome.

[6512] adj. Unessential, worthless, sapless, rotten. 不重要的。

[6513] adj. Unconcerned, living at ease, careless, not bothering, keeping still, inactive. 漫不經心的。

[6514] Panna + loma: One whose hairs have fallen or are put down.

[6515] Para + davutta > dāra: The wife of another, somebody else’s wife.

[6516] Miga + bhūta: (Having become) like a wild animal.

[6517] Rājā & rājan: King, A ruling potentate; A royal.

[6518] An elephant.

[6519] Īsā: f. The pole of a plough or of a carriage. / +

danta: Having teeth (tusks) as long a plough-pole (of an elephant). 長牙。

[6520] > Urūḷhava: adj. Large, bulky, immense; great, big, strong.

[6521] adj. Of noble birth, well-born.

[6522] Saṅgāma: A fight, battle. / + āvacara: Whose sphere is the battle, quite at home on the battlefield; Chariot poles. 戰地。

[6523] nt./ f. A strap, thong, strip of leather. 繩帶。

[6524] Īsaka: A pole. 撐竿。

[6525] ger. To bend; to writhe.

[6526] ger. To cut, destroy.

[6527] ger. To tear, to cut.

[6528] adj./ nt. Vagrant, strolling, poor, needy, wretched. 漂泊的。

[6529] adj. Not having one’s own, poor, destitute.

[6530] adj. Not rich, poor, miserable, destitute.

[6531] nt. A small house, a cottage.

[6532] Olugga: pp. Breaking off, falling to pieces, rotting away. / + vilugga: adj. Broken. / = All broken up, tumbling to pieces.

[6533] Kāka: m. The crow. / + atidāya: Flown through by crows, open to the crows.

[6534] Parama: adj. Highest, most, excellent, superior, best. / -

[6535] f. Couch, bedstead. 床架。

[6536] f. A large round pot.

[6537] Dhañña + samavāpaka: Grain for sowing, not more & not less than necessary to produce grain.

[6538] f. Wife.

[6539] Su + Dhota + hattha + pāda: His hand and feet well washed.

[6540] adj./ adv. Pleasantly, delightfully.

[6541] in./ adj. Having eaten, one who has had a meal.

[6542] nt. ‘Highter thought,’ meditation, contemplation.

[6543] nt. Samaṇa-ship.

[6544] Sakkoti: opt. To be able.

[6545] adj. Rich, opulent, wealthy, well-to-do. / Mahaddhana: Of great wealth. / Mahābhoga: Resources.

[6546] adj. Not one, several, many.

[6547] Nikkha: m./ nt. A golden ornament for neck or breast, a ring. / + gaṇa: A collection of.

[6548] Piling, heaping; collection, mass.

[6549] Vathu: nt. Cloth.

[6550] Upadhi: Clinging to rebirth, attachment.

[6551] Saṁyutta: pp. Tied, bound, fettered.

[6552] Sara: adj. Remembering. / + saṅkappa: Mindfulness and aspiration.

[6553] pre. To practice.

[6554] caus, pre. To consent, agree, give. 同意。

[6555] pre. To abolish, remove, get rid of, destroy. 廢除。

[6556] The utter cessation of becoming. / + gameti: pre. To destroy.

[6557] + Vemattatā: f. Difference, distinction, discrepancy, disproportion (ateness). 相異。

[6558] Kadā: indecl. When? / + karahaci: At some time or other, at times.

[6559] Sati + sammosa: lass of mindfulness or memory, lack of concentration or attention.

[6560] adj. Slow; slothful, indocile; silly, stupid. 緩慢的。

[6561] Sati + uppāda: Arising, production of recollection.

[6562] Divasa: m./ nt. A day. / + santatta: Heated the livelong day.

[6563] Ayo & aya: nt. Iron. / + kaṭāha: m./ nt. A pot.

[6564] Udaka + phusita: A drop of water.

[6565] Nipatati: opt. To fall down, fly down, descend, go out. / Nipāta: Falling down; descending.

[6566] Exhaustion, waste, diminution, decay, loss, end. 耗盡。

[6567] nt. Taking up completely.

[6568] adj. Free from passions or attachment, desireless, controlled.

[6569] Mīḷha: pp. Excrement. 排泄物。/ + sukhaṁ: Vile pleasure.

[6570] pp. Shaken, moved; shaking, turning about, movement, vacillation.

[6571] A + niruddha: pp. Expelled, destroyed; vanished, ceased. 驅逐。

[6572] adj./ adv. Dissatisfied, satiated. 不滿意的。

[6573] pre. To cross over, to transcend.

[6574] pref. Along towards.

[6575] Thūla & thulla: adj. Compact, massive; coarse, gross. 紮實的。

[6576] âmalaka & āmalakī: Embolic myrobalan. 櫻桃李樹園。

[6577] Pamukha: adj. “In front of the face,” fore-part, first, foremost, chief, prominent.

[6578] Pañca: num. Five. / + matta: adj. By measure. 程度。/ sata: num. Hundred.

[6579] pp. (having) attained, received, got to, reached.

[6580] adj. A newly arrived bhikkhu; a visitor.

[6581] adj. One who inhabits, an inmate; living in a place, local. 居住於。

[6582] caus, ppr. To greet friendly in return.

[6583] caus, ppr. To lay down, fold out, spread. 鋪。

[6584] caus, ppr. To set in order, arrange, get ready.

[6585] Uccā: adv. High, raised. / Mahā + sadda: A loud noise.

[6586] Fisherman.

[6587] Maccha: Fish. / + vilopa: Fish-haul, hawking fish. 用力拖拉。

[6588] caus, pre. To make go away, to turn someone away, give leave, dismiss. 使退去。

[6589] Vattati: fpp. To move, go on, proceed; to happen, take place, to be; to be in existence; to fare, to do.  / =

Go, bhikkhus, I dismiss you. You cannot live with me.

[6590] caus, ger. “to smooth,” to fold up (one’s sleeping mat), to leave (one’s bed).

[6591] A council hall, a mote hall. 會議廳。

[6592] pp. Come together; to assemble.

[6593] Where are you going, venerable sirs?

[6594] m./ nt. adv. A moment, even a second.

[6595] Sakkoti: fpp. Impossible.

[6596] caus, infi. To render calm, appease, make peaceful, reconcile, gladden, incline one’s heart towards; to restore.

給於穩定。

[6597] imper. To rejoice at, find pleasure in, approve of, be pleased or delighted with. 對別人的事感到欣喜。

[6598] imper. To speak out, declare, promise.

[6599] pp. Commiserated, made happy, satisfied. 憐憫。

[6600] Adhunā: adv. Just now, quite recently. / + āgata: A new comer. 新來的。

[6601] nt. Change, alteration.

[6602] Change (for the worse), reverse, vicissitude.

[6603] Ceto + parivitakka: Reflecting, reasoning. 反映的。

[6604] Sakkoti: aor. To be able.

[6605] pre. To rise, stand up, get up, to arise, to be produced, to rouse or exert oneself, to be active.

[6606] pre. To take, take up.

[6607] “What did you think, Sāriputta, when the Saṅgha of bhikkhus was dismissed by me?”

[6608] adj. Unconcerned, living at ease, careless, “not bothering,” keeping still, inactive. 漫不經心的。

[6609] caus, pre. To wait, to stay; to stop.

[6610] fpp. To give a (temporary) thought to.

[6611] fut. To take care of, to attend to, shelter, protect, keep up, preserve, look after.

[6612] Udaka + orohati: ppr. To descend, climb down. 下水。/ = Descending into water, bathing; going down into the water. 

[6613] Paṭikaṅkhati: fpp. To be desired or expected. 預計。

[6614] Ūmi & ūmī: f. A wave. / + bhaya: Fear of waves.

[6615] Kumbhīla: A crocodile (of the Ganges). / +

bhaya: The fear of the crocodile, in enumeration of several objects causing fear; fear of crocodile.

[6616] âvaṭṭa: adj. An eddy, whirlpool, vortex. 漩渦。/ + bhaya: Fear of whirlpool.

[6617] Susukā: f. An alligator. / + bhaya: Fear of shark. 鯊魚。

[6618] Otiṇṇa: pp. Gone down, descended; beset by, affected with, a victim of, approached. 受害者。

[6619] Dukkha + pareta: Afflicted by pain or misery; a prey to suffering.

[6620] pre. To give advice, to admonish, exhort, instruct.

[6621] pre. To advise, admonish, instruct in or give advice upon, to exhort to.

[6622] fpp. To go forward, to proceed, approach.

[6623] fpp. To step backwards, to return.

[6624] fpp. To look before, look at, regard, see.

[6625] fpp. To examine, study, inspect, scrutinize, reflect on.

[6626] fpp. To bend back, to double up.

[6627] caus, fpp. To cause to move forwards, to let or make go, to give up.

[6628] caus, fpp. To carry, bear, wear, possess.

[6629] Agāriya: A layman; the homeless state. / + bhūta: pp. Grown, become.

[6630] Putta: A son. / Nattar: Grandson. / + attan: Self.

[6631] Paccakkhāti: ger. To speak against; to reject, refuse, disavow, abandon, give up. 違反。

[6632] Hīna: pp. Inferior, low. / + āvatta: One who returns to the world.

[6633] pp. Frightened, terrified, afraid. 受驚的。

[6634] Kodha: Anger. / + upāyāsa: Companionship or association with anger, the state of being pervaded with anger.

[6635] fpp. To chew, bite, eat, devour; to destroy.

[6636] fpp. To eat (in general), to enjoy, make use of, take advantage of.

[6637] fpp. To taste, eat.

[6638] Pivati & pibati: fpp. To drink.

[6639] adj. According to rule, right, suitable, fitting, proper, appropriate. 按照規矩。

[6640] Mukha: nt. The mouth. / + āvaraṇa: adj. Shutting off, barring out, withstanding. 關上。

[6641] Odarikatta: nt. Stomach-filling; a term for gluttony. 胃。

[6642] A + rakkhita: pp. Unguarded, non-protected, not saved.

[6643] adj. Setting out after, following, attacking.

[6644] adj. Not restrained. 沒有嚴謹的。

[6645] pp. Made over, consigned; endowed with, affected with, possessed of.

[6646] Samaṅgin: adj. Endowed with, possessing. / + bhūta: Possessed of, provided with.

[6647] Paricāreti: caus, ppr. To serve, wait on, attend upon, honour, worship; “being delighted or entertained by.’

[6648] Mātur + gāma: “Genex feminarum,” womanfolk, women.

[6649] Dun + nivattha: Lightly clothed in or with, dressed, covered.

[6650] Dup + pāruta: pp. Covered, dressed; not properly dressed (without the upper robe).

[6651] pre. To spoil, corrupt, degrade. / + Rāgo cittaṁ:  Lust degrades the heart.

[6652] pp. (well) known, distinguished.

[6653] indecl. Pointing to, tending towards, towards.

[6654] + Parivuta: pp. Surrounded by. 圍繞著。

[6655] The open air, an open & unsheltered space.

[6656] ger. Beginning with, taking (into consideration), referring to, concerning, with reference to.

[6657] adj. Fond of, indulging in, finding delight in. 喜好。

[6658] adv. Truly, surely, there now.

[6659] adj. Fit, proper, suitable, befitting, seeming.

[6660] opt. To sport, enjoy oneself, find pleasure in or with, to indulge in love.

[6661] nt. Youth.

[6662] nt. 3. Age, especially young age, prime, youth.

[6663] A boy, youngster, lad.

[6664] opt. To enjoy, to use, to enjoy the use of.

[6665] Rājan + abhinīta: Brought by a king.

[6666] Cora: A thief, a robber. / + abhinīta: pp. Led to, brought to, obliged by.

[6667] Iṇa: nt. Debt. / + aṭṭa: Oppressed by debt. 欠債。

[6668] Bhaya: nt. Fear, fright, dread. / + aṭṭa: Distressed, tormented, afflicted; molested, plagued, hurt.

[6669] âjīvika: nt. Sustenance of life, livelihood, living. / + apakata: Being deprived of a livelihood, without a living.

[6670] What should be done?

[6671] Pariyādāti: ger, indecl. Exhausting, overpowering, enticing, taking hold of. / + cittaṁ: Taking hold of the mind.

[6672] f. Discontent, aversion. 厭惡。

[6673] f. Weariness, laziness. 疲倦。

[6674] “How then, Anuruddha, do you all think of me in this way.

[6675] adj. Fearful, unhappy.

[6676] Saṅkhāyati & saṅkhāti: ger. Having considered, discriminately, carefully. 被認爲。/ + eka: num. One.

[6677] pre. To follow, pursue, indulge in, practice.

[6678] caus, pre. To consent, agree, give in. 同意。

[6679] caus, pre. To shun, avoid, keep away from.

[6680] caus, pre. To drive out, dispel, remove, put away.

[6681] Attha + vasa: “dependence on the sense,” reasonableness, reason, consequence, cause.

[6682] pp. Passed away, dead.

[6683] Kāla + kata: adj. Dead.

[6684] Birth, rebirth; occasion, opportunity.

[6685] So-and-so has reappeared in such-and-such a place?

[6686] Jana: A creature, living being. / + kuhanā: f. Deceit, fraud, hypocrisy. 欺人的。/ + lapana: Deceit and talking over.

[6687] Lābha + sakkāra: Gain and honour. / + loka + ānisaṁsa: Commendable, profit, merit, advantage, good result. / +

attha: Interest, advantage, gain.

[6688] Uḷāra: adj. Great, eminent, excellent, superb, lofty, noble, rich. / + veda: Knowledge, insight, revelation, wisdom. / +

pāmujja: nt. Delight, joy, happiness.

[6689] nt. 5. In truth, really.

[6690] pre. To dispose, arrange, concentrate, collect, focus. 使傾向。

[6691] Saṇṭhapeti & ṭhāpeti: caus, imper. To settle, to establish. 使安置。

[6692] ppr. To remember, recollect, have memory of, bear in mind; be aware of.

[6693] Liberality. 慷慨。

[6694] adj. Belonging to solitude or the forest, sequestered; living in the forest, fond of seclusion, living as hermits.

[6695] Padara: nt. A cleft, split, fissure, crevice. 缺口。/ + samācāra: Refractiousness, disobedience. 不服從。

[6696] pp. Having withdrawn to, gone to or into, undergone, visited.

[6697] adj. Respectful. 謙恭的。/ Sappaṭissa: adj. Reverential, deferential. 表示尊敬的。

[6698] A + gārava: m./ nt. Disrespect. 失禮。/ Appatissa & appaṭissa: adj. Not docile, rebellious. 不溫順的 。

[6699] ar. One who speaks, a sayer, speaker.

[6700] adj. Lodging at one’s own choice. 選擇。

[6701] âsana: nt. Sitting, sitting down; a seat, throne.

[6702] Na + anupakkhandati: ger. Not pushing oneself in, intruding.

[6703] fut. To ward off, keep off, shut out, hold back, refuse, withhold, keep out, evade.

[6704] adj. Belonging to the practice of the lesser ethics; to be practiced;

belonging to or what is the least to be expected of good conduct.

[6705] Na + atikāla: adv. Not too early; not in very good time very early.

[6706] fpp. To enter.

[6707] fpp. To step backwards, to return. / 太早和太遲。

[6708] Pure + bhatta: The early meal, morning meal, breakfast. /

Pacchā + bhatta: “after–meal,” after the midday meal, either as in the afternoon, after the main meal.

[6709] Cāritta: nt. Practice, proceeding, manner of acting, conduct. / + adv. To mix with, to call on, to have intercourse with.

[6710] Bahulī + kata: Practiced (frequently).

[6711] pre. To behave towards, to converse with, to address.

[6712] adj. Not puffed up, not proud, un-conceited calm, subdued. 沒有吹熄。/

Uddhata: pp. Unbalanced, disturbed, agitated, shaken. 不穩定的。

[6713] A + capala: adj. Steady. 不要慌。/ Capala: adj. Moving to & fro, wavering, trembling, unsteady, fickle.

[6714] Cāpalla: nt. Fickleness. 浮躁。

[6715] Mukhara: adj. Garrulous, noisy, scurrilous. 饒舌的。

[6716] pp. Scattered about, strewn all over, loose. / + vāca: adj. Of loose talk.

[6717] adj. Compliant, meek. 順從的。

[6718] Mattā + ññu: Knowing the right measure, moderate, temperate( in eating).

[6719] Jāgariyā: f. Keeping awake, watchfulness, vigilance. / + anuyoga: Application or practice of watchfulness.

[6720] âraddha + viriya: adj. Strenuous, energetic, resolute. 發奮的。

[6721] adj. Indolent, inert, inactive. 怠惰的。

[6722] Upaṭṭhita: pp. Standing up (ready), keeping in readiness. / +

sati: With ready attention, one whose attention is fixed, concentrated.

[6723] Muṭṭha: pp. Having forgotten, one who forgets. / + sati: adj. “forgetful in mindfulness,” forgetful, careless, bewildered. 

[6724] pp. Put down, fitted; collected (of mind), settled, composed, firm, attentive; having attained.

[6725] The “special Dhamma.”

[6726] Higher discipline, the refinements of discipline or Vinaya.

[6727] Yoga + karoti: To make an effort, to strive after.

[6728] pre. To be able to explain, to agree, to come to terms, succeed.

[6729] ger. To overcome, to conquer, to surpass, to be superior to.

[6730] ger. Having taken up; having taken upon himself, conforming to.

[6731] Gāma + anta: The neighborhood of a village, its border, the village itself. / +

vihārin: adj. Dwelling, living; being in such & such a state or condition. 村落和城市。

[6732] adv. (how) Much more or much less, a fortiori, “light at the earliest;” as well.

[6733] Ratti + bhojana: Eating at night.

[6734] adv, 5. Elsewhere, somewhere else; but, besides, except.

[6735] Appa + ābādhatā: Good health. / + ātaṅka: Little (or no) illness, freedom from illness, good health.

[6736] pre. To recognize, perceive, know, to be aware of.

[6737] Lahu: adj. Light, quick. / + ṭṭhāna: Lightness of body, bodily vigor, good health.

[6738] adj. Living in, residing at home, being in (constant of fixed) residence.

[6739] adv. at night./ + pāto: In the morning, early. / Diva:Day.

[6740] Divā: adv. By day. / Vikāla: adv. At the wrong time; too late; very late (at night).

[6741] Visible; belonging to, of advantage to, this life, actual. 明顯的。

[6742] adj. Belonging to time, in time; gradual, slowly, delayed. 漸進的。

[6743] fut. To run after, to chase, follow, persecute, pursue.

[6744] caus, infi. To remonstrate with, gain over, convince. 規勸。

[6745] caus, pre. To feel, experience, undergo, perceive.

[6746] pre. To grow over or beyond, to outgrow.

[6747] adj. Made to touch, brought into contact.

[6748] ger. To attain, enter on, acquire, take upon oneself.

[6749] Thoughtfulness, carefulness, conscientiousness, watchfulness, vigilance, earnestness, zeal.

[6750] Anupatta: pp. (having) attained, received, got to, reached. / + sadattha: The highest good.

[6751] adj. Impossible, not likely, unable.

[6752] infi. To be careless, slothful, negligent. 疏忽的。

[6753] A+ patta: pp. Not obtained. / + mānasa: nt. Intention, purpose, mind (as active force), mental action.

[6754] ppr. To wish for, desire, pray for, request, long for.

[6755] adj. Suitable, fit, agreeable, in proper order, adapted to.

[6756] Samannāneti: ppr. To lead, conduct properly, control.

[6757] Kāya + sakkhin: He who has realized and gained the final truth concerning the body; a body-witness.

[6758] Diṭṭha + ppatta: One who has obtained (Nibbāna) in this world Nett.

[6759] What kind of person is one liberated-in-both-ways?

[6760] What kind of person is one liberated-by-wisdom?

[6761] What kind of person is a body-witness?

[6762] What kind of person is one attained-to-view?

[6763] + Pavedita: pp. Made known, declared, taught.

[6764] pp. Defined, fully understood, recognized.

[6765] pp. Penetrated (into consciousness), investigated, apperceived. 洞察。

[6766] What kind of person is one liberated-by-faith?

[6767] adj. Settled, established (in); confirmed, sure; fixed on, bent on, devoted to.

[6768] pp. Established in, settled, fixed, arrayed, stayed, standing, supported.

[6769] What kind of person is a Dhamm-follower?

[6770] Nijjhāna: nt. Understanding, insight, perception, comprehension. / + khamati: pre. To be pleased with, to find pleasure in.

[6771] What kind of person is a faith-follower?

[6772] Pema: nt. Love, affection.

[6773] adj. From the beginning, initial; in the beginning, at once, at the same time.

[6774] Aññā + ārādhana: The attainment of full insight.

[6775] Anupubba: adj. Following in one’s turn, successive, gradual, by and by, regular. / +

sikkhā: Regular instruction or study (dhammavinaye). / + Kiriya: Action, performance, deed; the doing. / +

Paṭipadā: f. Means of reaching a goal or destination, path, way, means, method, mode of progress, course, practice.

[6776] pre. To sit close round; to attend on, to honor, pay homage, worship.

[6777] pre. To listen.

[6778] Ohita + sota: Listening, attentive, intent upon.

[6779] pp. Kept in mind, understood, known by heart.

[6780] pre. To investigate, ascertain, test, examine.

[6781] Nijjhāna: nt. Understanding, insight, perception, comprehension. / + khamati: pre. To be pleased with, to find pleasure in.

[6782] pre. To be born, to be produced, to arise, to be reborn.

[6783] pre. To be able, to be fit for, to dare, venture.

[6784] pre. To weigh, examine, compare; match, equal.

[6785] pre. To strive, exert; to confront, take up, fight against, stand.

[6786] pp. Of resolute will.

[6787] ger. To pierce through, penetrate, intuit, to acquire, master, comprehend. 貫穿。

[6788] pp. “on the wrong track,’ going or gone astray, committing sin.

[6789] Kīvant & kīva: interr. How great? How much? How many? And in later language how? / + dūre: How far?

[6790] A + pakkanta: pp. Gone, gone away, departed.

[6791] pp. Pointed out, appointed, set out, put forth, proposed, put down, codified; appointed, dedicated.

[6792] fut. To propose, point out, appoint, allot; to specify.

[6793] Venerable sir, who are we that we should understand the Dhamma?

[6794] âmisa: nt. “fleshy, of the flesh” (as opposed to mind or spirit), hence material, physical. / +

garu: adj. Important, to be esteemed, valued or valuable. / + Dāyāda: Heir. 繼承人。

[6795] pp. Mixed with, associating with, joined. / Visaṁsaṭṭha: adj. Separated, unconnected with.

[6796] Paṇa: a shop. / + paṇava: A small drum or cymbal. ??

[6797] pre. To go to, come to, approach, undergo, attain.

[6798] Pariyogāhati & pariyogāheti: ger. To penetrate, fathom, scrutinize. 滲入。

[6799] “Furthering growth, making or being prosperous, bringing luck.”

[6800] vant. adj. Possessing strengthening qualities, giving strength. 給於體力。

[6801] imper. To be left over, to remain.

[6802] imper. To dry up.

[6803] Purisa + tthāma: Manly strength. 強壯。/ + parakkama: Manly energy. 幹勁。/ + viriya: Manly vigor. 精力。

[6804] Upādi + sesa: adj. Having some fuel of life left, still dependent (on existence), not free.

[6805] Paribbājaka: A wandering man, a Wanderer, wandering religious mendicant, not necessarily Buddhist. / +

ārāma: A pleasure-ground, park, garden.

[6806] Eka + piṇḍarīka: nt. The white lotus. / = Single White-lotus.

[6807] Pariyāya: “Going round.” / + karoti: aor. “Make occasion.”

[6808] Idha: indecl. Here, in this place, in this connection, now. / + āgamana: nt. Oncoming, arrival, approach.

[6809] Cara: nt./ adj. The act of going about, walking. / Tiṭṭhati: pp. To stand, stand up, to be standing. / Sutta: pp. Asleep. /

Jāgara: adj. Waking, watchful, careful, vigilant. /

[6810] Satata: adj. Continual, chronic. / adv. Continually. / Samita: pp. Gathered, assemble. / adv. Continuously.

[6811] Vutta + vādin: One who speaks what is said (correctly), telling the truth.

[6812] Abhūta: adj. Not real, false, not true. / 3. Falsely.

[6813] pre. To accuse, slander, calumniate. 指控。

[6814] Anudhamma: Conformity or accordance with the Law, lawfulness, relation, essence, consistency, truth. / =

To explain the truth of the Dhamma.

[6815] Saha + dhammika: Having the same Dhamma, co-religionist. 信奉同一宗教的人。

[6816] Vāda + ānuvāda: All kinds of sectarian doctrines or doctrinal theses. 所有宗教的教義和教理。

[6817] adj. Contemptible, low. 卑郫的，無價值的。

[6818] Asat (asanto): Not being, not being good; bad, not genuine.

[6819] Ti + vijja: f. Knowledge. / = Threefold true knowledge.

[6820] Gihin: adj. /nt. A householder, one who leads a domestic life, a layman. / + saṁyojana: The impediments of a householder.

[6821] Na + atthi: pre. There is no.

[6822] Sagga: Heaven, the next world, popularly conceived as a place of happiness and long life. / +

upaga: Going to, getting to, reaching.

[6823] Na + eka + añña + sata: Not only one hundred.

[6824] Navuti: num. Ninety. / Eka + navuti + kappa: Ninety-one aeons. 九十一卻。

[6825] pre. To know by experience, to know fully or thoroughly, to recognize, know of, to be conscious or aware.

[6826] Kamma + vādin: Believing in action. / Kiriya + vādin: Believing in merit.

[6827] Adu or ādu: indecl. Even, yea, nay.

[6828] Tittha + āyatana: The sphere or fold of a sect; this fold of other sectarians. 其他的宗派。

[6829] Mogha: adj. Empty, vain, useless, stupid, foolish. / + añña: pron. Another. /

[6830] “How is it, Master Gotama, does Master Gotama hold view:

‘The world is eternal: only this is true, anything else is wrong?’”

[6831] “Vaccha, I do not hold the view: ‘The world is eternal: only this is true, anything else is wrong.’”

[6832] pp. To go or return into.

[6833] Diṭṭhi: f. View, belief, dogma, theory, speculation. / + gata: nt. “Resorting to views.” / + gahana: nt. “The jungle of wrong

views or heresy. / + kantāra: adj. “The wilderness of views. / + visūka: nt. Scuffling or wriggling of opinion, wrong views,

heresy. / + vipphandita: nt. “Scuffling of opinion,” skeptical agitation, worry & writhing. / + saññojana: nt. Bond, fetter.

[6834] pp. Taken away or off, removed, dispelled.

[6835] Sabba: adj. Whole, entire; all, every. / + maññita: nt. Illusion, imagination. 錯誤的觀念。 / + mathita: pp. Upset, mentally unbalanced state, disturbance of mind through passion. / + ahaṁ + kāra: Selfishness, egotism, arrogance. 任性。 / +

mama + kāra: Mane-making. / + māna + ānusaya: The predisposition or bad tendency of pride. 傾向壞的驕傲。

[6836] Ku: pron. Where? Whither?

[6837] pre. To go to, come to, approach, undergo, attain.

[6838] Aññāṇa: nt. Ignorance. 無知。/ + Sammoha: Bewilderment, infatuation, delusion. 迷惑。/ +

apajjati: aor. To make, produce, exhibit.

[6839] adj. Preceding, former, earlier, before. 在前的。

[6840] Pasāda: Clearness, brightness, purity; referring to the colors (“visibility”) of the eye. 澄清。 / +

matta: adj. “By measure.”

[6841] adj. Disappeared, gone, left. 消失。

[6842] adj. Deep, profound, unfathomable, well founded, hard to perceive, difficult.

[6843] Dud + dasa: Difficult to be seen or understood. / Dur + anubodha: adj. Hard to understand, difficult to know.

[6844] A + takka: Doubt; a doubtful view, hair-splitting reasoning, sophistry. / + āvacara: nt./ adj. Living in or with, moving in. 

[6845] adj. Clever, skilful, accomplished; fine, subtle, abstruse.

[6846] Paṇḍita + vedanīya: Comprehensible only by the wise.

[6847] Du + jjāna: adj. Difficult to understand.

[6848] Añña + diṭṭhika: Having different views. / + khantika: Acquiescing in. 默認。 / + rucika: adj. Being dependent on

someone else’s will or under another’s influence. / + aññatra + yoga: adj. Following another discipline. / +

aññattha + ācariyaka: Following a different teaching.

[6849] opt. To be fit, to seem good. / Yathā te khameyya: “As may seem good to you; if you please.”

[6850] Pura: adv. 5. “Before,” in front of.

[6851] Aggi: Fire, flames, sparks. / Jalati: opt. To burn, to shine.

[6852] Tiṇa: nt. Grass, herb; weed; straw; thatch; hay. / + kaṭṭha: nt. A piece of wood. / + upādāna: nt. Fuel, supply, provision.

[6853] nt. “Taking up completely,” using up, consummation, consumption, finishing, end.

[6854] An + upahāra: Not bringing; non-supply. / An + āhāra: m. Taking no food; without support; without fuel.

[6855] Saṅkhā & saṅkhyā: f. Denomination, definition, word, name. 命名。 / +

gacchati: pre. To be styled, called or defined; to be put into words. 下定義。

[6856] adj. Immeasurable, infinite, boundless. 廣大無邊的。

[6857] Dup + pariyogāha: Hard to penetrate, unfathomable. 很難看透。

[6858] Mahā + samudda: The sea, the ocean.

[6859] A + niccatā: f. Changeableness, impermanence. 善變的。

[6860] Sākhā: A branch. / + palāsa: m./ nt. A leaf. / Apagata: pp. Without, having lost, removed from; free from.

[6861] opt. To break, to fall down, crumble, to be dissolved.

[6862] Taca & taco: nt. Bark; skin. / + papaṭikā: f. The outer dry bark or crust of a tree, falling off in shreds.

[6863] Accessory wood, wood surrounding the pith of a tree.

[6864] pp. Clean, pure.

[6865] m. The innermost, hardest part of anything, the heart or pith of a tree.

[6866] pp. Established in, settled, fixed, arrayed, stayed, standing, supported, founded in.

[6867] nt. A word, the word of the Buddha.

[6868] Saha + kathin: Conversing with. 交談。

[6869] Saṅkhitta: pp. Concise, brier; in short, concisely. 簡明。 / Vitthāra: Expansion, breadth. 寬度。

[6870] imper. Leave it alone, let it be so, all right; apart from.

[6871] Gihin: adj./ nt. A householder, one who leads a domestic life, a layman. / Odāta + vasana: Dressed in white (of householders or laymen as opposed to the yellow dress of the bhikkhus).

[6872] Kāma + bhogin: Enjoying the pleasures of the senses.

[6873] Sāsana + kara: Complying with one’s order and teaching. 遵守。

[6874] Ovāda + paṭikara: Responding to advice, following instructions. 對。。。有反應。

[6875] âraddha: adj. Begun, started, bent on, undertaking, holding on to, resolved, firm. 開始，創建。

[6876] A + paripūra: adj. Not completed, imperfect, incomplete.

[6877] Samudda: A (large) quantity of water, the Gaṅges; the sea, the ocean. / + ninna: adj./ nt. Bent on, inclining to, leading to,

aiming at, flowing into. 源於。  / + poṇa: adj. Sloping towards, going to, converging or leading to Nibbāna. / +

pabha: adj. Radiating, lucid. 散發。 / + ārā: indecl. 5. Far from, remote (from).

[6878] ger. To be removed, removable.

[6879] Sagaha: adj. Full of crocodiles. / + ṭṭha: adj. Standing. / + pabbajita: pp. One who has gone out from home, one who has

given up worldly life & undertaken the life of a bhikkhu recluse or ascetic.

[6880] pre. To stay, dwell, to live under probation. 試驗期。

[6881] âraddha + citta: Concentrated of mind, decided, settled; having won the favor. 贊同或同意。

[6882] pre. To admit to bhikkhu-ship, to ordain.

[6883] Bhikkhu + bhāva: State of being a monk, monk-hood, bhikkhu-ship.

[6884] Puggala + vemattatā: Difference between individuals. / = The fact of having known. 人有不同的種類。

[6885] Addha + māsa: Half-month. / + upasampanna: pp. Obtained, got, received; in special sense of having attained the

recognition of bhikkhuship, ordained.

[6886] Aneka: adj. Not one, many, various. / + dhātu: f. Element. / +

paṭivedha: Penetration, comprehension, attainment, insight, knowledge. 洞察力。

[6887] m./ nt. 3. Head.

[6888] pp. Surrounded, attended; worshipped; practiced, performed. 圍繞，敬仰。

[6889] “Bhikkhus, having encompassed his mind with my own mind, I already knew of the bhikkhu Vacchagatta:

[6890] Ti + vijja: The threefold knowledge.

[6891] pre. To be fit, to seem good. / “Nothing is acceptable to me.”

[6892] adj. Such like, of such quality or character, in such a condition; like you.

[6893] Tanu: adj. Thin, tender, small, slender. / Tanutara: The waist.

[6894] adj. One, certain, definite, a few; something.

[6895] Ukkaṁsati: pre. To exalt, praise. 頌揚。 / Samukkaṁsati: pre. To extol, to praise. 激賞。

[6896] Thāmasā: adv. Obstinately, perseveringly. 頑固地。 / Parama: adj. Highest, most excellent, superior, best.

[6897] Abhinivisati: caus. To cling to, adhere to, be attached to. 黏附。

[6898] opt. To express, define, decide. 解釋。

[6899] Viggaha: Dispute, quarrel; clash. 爭端。 / Vivāda: Dispute, quarrel, contention. 爭論。 /

Vighāta: Opposition. 對抗。 / Vihesā: f. Vexation, annoyance, injury; worry. 者急。

[6900] Cātur +mmahābhūtika: Consisting of the 4 great elements (of kāya). / =

Material form, consisting of the four great elements. 由四大種所組成。

[6901] Māta + pettika: adj. Maternal & paternal. / + sambhava: Origin, birth, production. / =

Procreated by a mother and father. 由父母所生。

[6902] Odana: m./ nt. / + kummāsa + upacaya: A heap of boiled rice and sour milk, of he body; built up out of boiled rice and

porridge. 由飯和粥所累集。

[6903] A + nicca: adj. Unstable. 動搖的。/ + ucchādana: nt. Anointing the body with perfumes shampooing. / +

parimaddana: nt. Rubbing, kneading, shampooing. 摩擦。/ + bhedana: nt. Breaking (open). / +

viddhaṁsana: adj. Destroying. / = Subject to impermanence, to being worn and rubbed away, to dissolution and disintegration. 是無常，毀壞，磨損，分散，毀滅的特性。

[6904] Roga: Illness, disease. / Gaṇḍa: A swelling, as a disease, an abscess, a boil. 膨脹。/ Salla: nt. An arrow, dart. /

Agha: nt. Evil, grief, pain, suffering, misfortune. / âbādha: Affliction, illness, disease. 苦惱。/

Parato: adv. From another, as regards others. / Paloka: Breaking off or in two, dissolution, decay.

[6905] fpp. To see, perceive, regard. 察覺。

[6906] kāya + cchanda: Desire for, wish for, delight in. / + Sineha & sneha: Affection, love, desire, lust. 愛慕。 /

Anvayatā: f. Conformity, accordance; giving in to the body. 適合。 

[6907] pp. Put together, compound; conditioned, produced by a combination of causes, “created,” brought about as effect of

actions in former births.

[6908] pre. To agree.

[6909] pre. To dispute, quarrel.

[6910] A + parāmasa: Not leading astray, not enticing.

[6911] ppr. To fan; getting fanned.

[6912] pp. To think over, to discriminate, consider, reflect.

[6913] An + upādā: adv. “Not taking up any more (fuel, so as to keep the fire of rebirth alive),” not clinging to love of the world,

or the kilesas.

[6914] Pariyogāḷha: pp. Dived into, penetrated into, immersed in. 探究。/ + dhamma: One who has penetrated into the Dhamma.

[6915] m. A hut for the (ritual) fire.

[6916] Tiṇa + saṅthāraka: A mat of grass.

[6917] “For whom has this spread of grass been prepared in Master Bhāradvāja’s fire chamber? It seems like a recluse’s bed.”

[6918] f. A bed, couch.

[6919] A destroyer of beings.

[6920] adj. Finding one’s peace in, trusting in, having faith in, believing in, devoted to.

[6921] pp. Led, trained, educated. 訓練。

[6922] adj. 5. Face to face, before from before.

[6923] nt. One of the divisions of the Scriptures. 聖經。

[6924] pre. To be after something, to go into, to search, reconnoiter, investigate; recorded in. 研究；記錄。

[6925] adj. (a) Not heavy, not troublesome.

[6926] adj. Unconcerned, living at ease, careless, “not bothering,” keeping still, inactive. 不會打攪。

[6927] pp. Agitated, moved by fear or awe, excited, stirred. 懼動，使吃一驚。

[6928] Loma + haṭṭha: Having the hair standing on end, horrified, thunderstruck, astounded. 毛孔速立。

[6929] An + akkhāta: adj. Announced, proclaimed, told, shown. 宣佈。 / Akkhāti: aor. To declare, announce, tell. 聲明。

[6930] Rūpa: nt. Form, figure, appearance, principle of form. / + ārāma: Delighting in, enjoying, finding pleasure in.

以什麽爲樂。/ + rata: pp. Delighting in, intent on, devoted to. 熱衷於。/ + sammudita: pp. Delighted, delighting in.

[6931] Danta: Tamed, controlled, restrained. 經馴服的。/ Gutta: Guarded, protected. 防範。/ Rakkhita: pp. Guarded, protected, saved. / Saṁvuta: pp. Restrained, governed, (self) controlled, guarded. 抑制。

[6932] Sandahati: ger. After putting on; with reference. 提及，涉及。

[6933] Paricārita: pp. Served by, delighted by, indulging in. 供應。/ + pubba: adj. Previous, former, before. 以前的。

[6934] Attha + ṅgama: Annihilation, disappearance. 絕滅。

[6935] Taste, sweetness, enjoyment, satisfaction.

[6936] + Pariḷāha: Burning, fever; fever of passion, consumption, distress, pain.

[6937] ger. To remove, dispel, drive out, get rid of.

[6938] Vigata: pp. Gone away, disappeared, ceased. / + pipāsā: f. Thirst; longing (for food), hunger; desire, craving, longing.

[6939] Vūpasanta: pp. Appeased, allayed, calmed. 緩和。/ + citta: With a mind inwardly at peace.

[6940] Agārika + bhūta: (while) Being a householder, leading a householder’s life.

[6941] Samappita: pp. Endowed with, affected with, possessed of. / Samaṅgin: adj. Endowed with, possessing. / +

bhūta: Possessed of, provided with.

[6942] Heṭṭhā: indecl. Down, below, underneath. / Pāsāda: A lofty platform, a building on high foundations, a terrace, palace.

[6943] Vassika: adj. For the rainy season (palace). / Hemantika: adj. Destined for the winter, wintry, icy cold. /

Gimhika: adj. Summerly, relating to the summer, for the summer.

[6944] Nippurisa: adj. Without men; without men, executed by females (female devas). / Turiya: nt. Musical instruments in general. / Paricāreti: caus, ppr. In this sense it may also be taken as “Being delighted or entertained by.” 樂於。/ =

“Surrounded by (or entertained by) heavenly music.”

[6945] pre. To descend, climb down. 沿向下。

[6946] ppr. To be devoured, to be consumed, to be a victim of. 吞沒。

[6947] ppp, ppr. To burn; to be brunt or scorched.

[6948] ppr. To follow, pursue, indulge in, practice.

[6949] Pihayati & piheti: pre. To envy, covet. 羡慕。

[6950] pre. To sport, enjoy oneself, find pleasure in or with, to indulge in love. 消遣。

[6951] Rati: f. Love, attachment, pleasure, liking for, fondness of. /

Ramati: ppr. To enjoy oneself, to delight in; to sport, find amusement in.

[6952] Samadhigaṇhāti: ger. To reach, to get, obtain.

[6953] Aḍḍha: adj. Rich, opulent, wealthy, well-to-do. / Maha + dhana: (Having) great wealth. / + Bhoga: Great wealth; wealthy.

[6954] f. Companionship. 同伴。

[6955] Accharā + saṅghāta: The snapping of the fingers as signifying a short duration of time, a moment. 瞬間。/ +

parivuta: pp. Surrounded by. 圍繞。

[6956] opt. To turn round, come to, go back, go away to, turn to.

[6957] Abhikkanta: adj. Excellent, supreme. 傑出的。/ + tara: Most.

[6958] Kuṭṭhin: A leper. 麻瘋病患者。/ Aru: nt. A wound, a sore. 創傷。/ Pakka: adj. Ripe for destruction, overripe, decaying.

過熟。/ + gatta: Having a decaying body, with putrid body. 放出惡臭的。

[6959] m. A worm, vermin. 害蟲。

[6960] A nail of finger or toe, a claw. 抓。

[6961] Vippataccheti: ppr. To scratch open or apart. 散開地。

[6962] adj. Like charcoal, of red color. 木炭。

[6963] opt. To burn, scorch, molest, trouble, torture, torment.

[6964] Bhisakka: A physician. 治療師。/ Salla + katta: “One who works on the (poisoned) arrow; a surgeon. 外科醫師。  

[6965] caus, opt. To stand out or forth, to appear, to arise, occur, to be present.

[6966] nt. A remedy, medicament, medicine. 藥物。

[6967] adv. With reference to, owing to, relating to; by means of, thanks to. 由於。

[6968] Serin: adj. Self-willed, independent, according to one’s liking. 自己有意志的。/

Sayaṁ + vasin: Self-controlled, independent. 自由的。

[6969] opt. To bend; to writhe. 扭動。

[6970] Mahā + abhitāpa: Extreme heat, glow; very hot. 灼熱。/ +

Pariḷāha: Burning, fever; fever of passion, consumption, distress, pain. 使發燒。

[6971] Viparīta: adj. Reversed, changed; equivocal; wrong, upset. 翻轉。/ + saññā: f. Sense, consciousness, perception. 感知。

[6972] Paṭilabhati: pre. To obtain, receive, get.

[6973] Upahata: pp. Harmed, injured, impaired; upset, spoiled; made impure or ill-disposed. /

[6974] Asuci: adj. Not clean, impure, unclean. / Dug + gandha: A disagreeable smell. 討厭的嗅味。/

Pūtika: adj. Putrid, stinking, rotten, fetid. 腐敗的。/ + tara: Most.

[6975] Sāta: adj. Pleasant, agreeable. / Assāda: Taste, sweetness, enjoyment, satisfaction. / + matta: adj. “By measure.”

[6976] Kaṇḍuvana: nt. Itching, itchy feeling; scratching, scraping. 皮癬。 

[6977] pre. To grow up, to increase. 增加。

[6978] f. Time, point of time.

[6979] Udāna: nt. “Breathing out,” exulting cry; an utterance. 發言。/ + Udāneti: aor. Breathed forth this solemn utterance.

[6980] “The greatest of all gains is health, Nibbāna is the greatest bliss, The eightfold path is the best of paths For it leads safely

to the Deathless.”

[6981] “The greatest of all gains is health, Nibbāna is the greatest bliss.”

[6982] pre. To correspond to, to agree. 一致。 

[6983] Sudaṁ: indecl. “Even, just.” / Gatta: nt. The body; the limbs. / Pāṇi: The hand. /

Anomajjati: pre. To rub along over, to stroke. 模。/ = To rub over one’s limbs with the hand.

[6984] Jacca: nt. Of birth, by birth. / + andha: adj. Blind from birth.

[6985] Kaṇha: adj. Dark, black. / + sukka: adj. White, bright; pure, good. / Nīla: adj. Dark-blue, blue-black,blue-green. /

Pītaka: adj. Yellow. / Lohitaka: adj. Red. / Mañjeṭṭaka: adj. Crimson, bright red.

[6986] Sama: adj. Even, level. / + visama: adj. Uneven, unequal, disharmonious, contrary. 平坦和不平坦。

[6987] Tārakā: f. A star, a planet. / Candimā: m./ f. The moon. / + suriya: The sun.

[6988] opt. To hear.

[6989] Cheka: adj. Clever, skilful, shrewd; skilled in. 熟練的。/ Odāta: adj. Clean, white, prominently applied to the dress as a sign of distinction (white), or special purity at festivities, ablution & sacrificial functions.

[6990] Vattha: nt. Cloth ; clothing, garment, raiment. / Abhirūpa: adj. Of perfect form, (very) handsome, beautiful, lovely. /

Nimmala: adj. Free from impurity, stainless, clean, pure. / Suci: adj. Pure, clean, white.

[6991] Tela: nt. Sesamum-oil (prepared from tila seds), oil in general. / + masa + karoti: pp. To reduce to to powder (by fire), to burn to ashes, turn to dust. / Sāhuḷacīvara: nt. A coarse cloth. 粗糙的。

[6992] opt. To walk about.

[6993] opt. To cover, dress, hide, veil.

[6994] opt. To go out or forth from, to rise, sound forth, come out.

[6995] A physician, doctor, medical man, surgeon. 外科醫生。

[6996] Distress, annoyance, upset of mind, trouble, vexation. 憂傷。

[6997] adj. Sharing in, partaking of, endowed with; getting, receiving. 分享。 

[6998] Uddhaṁ & uddha: indecl. High up, on top, above. / Adho: adv. Below. / + virecana: Action of a purgative. 淨化的。 

[6999] Añjana: nt. A collyrium for the eyes, made of antimony; anointed, smeary; glossy, black. 塗油於眼。/

Paccañjana: nt. Anointing, ointment, unction. 藥膏。 

[7000] Natthu + kamma: Medical treatment through the nose. 治療。

[7001] Amitta: One who is not friend, an enemy. / Paccatthika: adj. An opponent, adversary, enemy. 對手。

[7002] opt. To burn.

[7003] fpp. To deprive of, to take away. 剝奪。/ + Jīvitā: To deprive of live, to kill.   

[7004] Nikata: adj. Deceived, cheated. 蒙蔽。/ Vañcita: pp. Deceived, cheated. 欺騙。/

Paluddha: pp. Seduced, enticed. 慫恿。 

[7005] âsana: nt. Sitting, sitting down; a seat, throne. / An + andha: adj. Blindness. 不盲目。

[7006] Suṇāti: fut. To hear.

[7007] fut. To enter upon (a path), to go along, follow out (a way or plan), to go by.

[7008] Guhā: f. A hiding place, a cave, cavern. / Sobbha: A hole, (deep) pit.

[7009] Unnādin: adj. Shouting out; resounding, noisy, loud, tumultuous. / Uccā & ucca: adj. High. / + sadda: A lound noise.

[7010] Tiracchāna + kathā: “Animal talk;” wrong or childish talk in general.

[7011] ppp, pre. To speak, say, tell, relate; to converse with.

[7012] Rājā & rājan: King, a ruling potentate. / Cora: A thief, a robber. / Mahā + matta: A king’s chief minister, alias Prime

Minister. / Senā: An army. / Bhaya: nt. Fear, fright, dread. / Yuddha: nt. War, battle, fight. /

[7013] Anna: nt. “Eating,” food. / Pāna: Drink. / Vattha:  nt. Cloth; clothing, garment, raiment. / Yāna: nt. Going, proceeding;

A cart. 車論。/ Sayana: nt. Bed, couch. / Mālā: f. Garland, wreath, chaplet. / Gandha: Odour, smell, scent in gen. /

[7014] ¥āti: A relation, relative. / Gāma: A collection of houses, a hamlet, a habitable place, a parish or village having

boundaries & distinct from the surrounding country. / Nigama: A small town, market down. / Nagara: nt. A stronghold,

citadel, fortress; a (fortified) town, city. / Janapada: Inhabited country, the country, the continent.

[7015] Itthi & itthī: f. Woman, female. / Purisa: Man. / Sūra: m. A hero, a valiant man. / Visikhā: f. A street, road. /

Kumbha + ṭṭhāna: The well. / Pubba + peta: A deceased spirit, a ghost. / Nānatta + katha: Desultory talk, gossip. 古怪的。

[7016] Loka + akkhāyikā: Talk or speculation about the world, popular philosophy. / = The origin of the world.

[7017] Samudda + akkhāyikā: f. Tales about the origin of the sea, cosmogony. / = The origin of the sea.

[7018] Iti + bhava + abhava: Becoming so & so and not becoming. / = Whether things are so or are not so.

[7019] caus, pre. To stick to, to be fixed or settled, to be composed. 使安靜。

[7020] Appa + sadda: Free from noise, quite. / Karoti: aor. 2p. Make. / Vinīta: pp. Led, trained, educated. 致使，誘使。

[7021] Vaṇṇa + vādin: Saying praise, praising. 讚美的話。

[7022] Dul + labha: adj. Hard to get.

[7023] imper. To appear, to be evident, to come into one’s mind, to occur to one, to be clear.

[7024] adj. Announced, proclaimed, told, shown. 宣佈。

[7025] Assāsika: Encouraging, inspiring confidence; reliable. / + an: Discouraging, comfortless; unreliable. 不可信任的。

[7026] Sa + sakka: adj. As much as possible, as much as one is able to.

[7027] opt. To live, dwell, stay, abide.

[7028] opt. To please, win favour, propitiate, convince.

[7029] pre. To go into.

[7030] pre. To go or return into.

[7031] âkāsa: Air, sky, atmosphere; space. / Saṅkamati: pre. To go on, to pass over to, to join. / +

indriyāni + saṅkamanti: The sense-faculties pass into space. 身體官能。

[7032] âsandi: f. An extra long chair, a deck-chair. / + pañcama: adj. The fifth.

[7033] pp. Dead.

[7034] nt. A place of cremation, cemetery. 焚化場。

[7035] pre. To be (well) known, to be clear or evident, to be perceived, seen or taken for, to appear.

[7036] Kāpotaka: adj. Pigeon-coloured, grey, of a dull white, said of the bones of a skeleton. 灰色。/ Aṭṭhi: nt. A bone.

[7037] Bhassa: nt. Speech, conversation, way of talking, disputation. / + anta: End, finish, goal. / +

āhuti: f. Oblation, sacrifice. 獻祭。 

[7038] Dattu + paññatta: adj. A doctrine of fools. 蠢人的教義。

[7039] adj. Empty, vain, deserted.

[7040] Idle talk. 閒話。

[7041] Atthika: adj. Profitable, good, proper. 有益的。  / + vāda: Speaking, speech, talk.

[7042] Ucchindati: pre. To break up, destroy, annihilate. 廢止。  

[7043] pre. To be lost; to perish, to be destroyed.

[7044] adj. Not made, not artificial, natural. 不是人工的。

[7045] Vusita: Fulfilled, accomplished. 實現。/ A + vusitavā: “Ill-bred” and “rude,” hardly just. 粗野地。

[7046] nt. Generality; equality, conformity; unity, compsny. 概論；相等。

[7047] pp. Obtained, attained, got reached. 獲得。

[7048] adj. Surplus, too much; exceeding, excessive, in a high degree; extra. 過剩。 

[7049] Naggiya: nt. Naked state, nudity. 裸體的。/ Muṇḍiya: Baldness, shaven condition (of ascetics & bhikkhus). 禿頭。 

[7050] Ukkuṭika + padhāna: Exertion when squatting (an ascetic habit). 蹲上蹲下。 / Kesa + massu: Hair and beard. / +

locana: nt. Pulling, tearing out. 撕破。 

[7051] Putta: A son. / + sambādha + sayana: A bed encumbered with child and wife.

[7052] ppr. To inhabit (a house; to be settled or live the settled life of a householder). 琦息於。 

[7053] Kāsika: adj. Belonging to the Kāsī country, or to Benares. / +

candana: m./ nt. Sandal (tree, wood or unguent, also perfume). 拖鞋。

[7054] ppr. To experience, undergo, realize. 經歷。 

[7055] ppr. To enjoy for oneself, to agree to, permit, let take place.

[7056] Sama + sama: Exactly the same. 完全一樣。/ + gatika: adj. Going to, staying with.

[7057] Future lot, fate, state after death, future condition of rebirth. 命運。 

[7058] Nibbindati: ger. To get wearied of; to have enough of, be satited, turn away from, to be disgusted with.

[7059] When one acts or makes others act.

[7060] Phandati: pp. To twitch, tremble, move, stir. 使抽動。/ + Apayāti: pp. To go away.

[7061] Karoti: imper. Doing.

[7062] Purisa + tthāma: Manly strength. 力量。/ + Parakkama: Manly energy. 活力。

[7063] Niyati: f. Necessity, fate, destiny. / + saṅgati: f. Meeting, intercourse; union, combination. / + bhāva: Being, becoming,

condition, nature. / + pariṇata: pp. Bent down, crooked; changed; ripened, matured, hatched, ripe. 命運形成的改變。   

[7064] Cha: num. Six. / + eva + abhijāti: f Species; rebirth, descent. 繼承。 

[7065] Satta: num. Seven.

[7066] + Vidha: Form, kind.

[7067] Nimmita: adj. Measured out, planned, laid out. 創造者。/ A + nimmātar: Maker, builder, creator. 不創造者。

[7068] Vañjha: adj. Barren, sterile. 無用的。/ Kūṭa + ṭṭha: Standing erect, straight, immovable. 使豎立。/  Esika & esikā: nt./ f.

A pillar, post. 柱。/ + ṭṭhāyin: As stable as a pillar. / ṭṭhitā: pp. Standing, either upright, or immovable, or being, behaving

in general.

[7069] pre. To shake, turn about, stir. 攪動。 

[7070] pre. To change, alter. 修改。 

[7071] caus, pre. To do harm, hurt, injure. 

[7072] Hantar: A striker, one who kills. 攻擊。  / Ghāteti: pp. To kill, slay, slaughter. 殺害。 / Sotar: A hearer. / Sāvetar: One who makes others hear, who tells. / Viññātar: A perceiver, one who apperceives or takes to heart, a learner. 理解。/

Viññāpetar: An instructor, teacher. 教師。 

[7073] Tiṇha: Sharp. / Sattha: nt. A weapon, sword, knife. 武器。 

[7074] pre. To deprive of, to take away. 剝奪。/ + Jīvitā: To deprive of life, to kill. 使剝奪。

[7075] Vivara: nt. Opening (dis-covering), pore, cleft, leak, fissure. 裂縫。  / +

anupatati: pre. To follow, go after; to fall upon, to befall, attack.

[7076] num. Fourteen.

[7077] Yoni: f. Origin, way of birth, place of birth, realm of existence; nature, matrix. 起源。/ + pamukha: adj. “In front of the face,” fore-part, first, foremost, chief, prominent. / + sata + sahassa: One hundred thousand. / =

There are these fourteen hundred thousand principal kinds of generation.

[7078] Saṭṭha: num. Sixty. / = Sixty hundred kinds, and six hundred kinds.

[7079] There are five hundred kinds of action, and five kinds of action.

[7080] Aḍḍha & addha: One half, half. / = Three kinds of action, and action and half-action.

[7081] Dvā + saṭṭhi: num. Sixty-two. / + antara: adj. “Inside” and “in between.” / +

kappa: adj. Fitting, suitable, proper. 適當的。/ ḷ + abhijāti: f. Species; rebirth, descent. 下降。

[7082] There are sixty-two ways, sixty-two subaeons, six classes.

[7083] Aṭṭha: num. Eight. / Purisa + bhūmi: Man’s stage, as “eight stages of a prophet’s existence.” / = Eight planes of man.

[7084] Eka + ūna: One less, minus one. / + paññāsa: num. Fifty. / = Forty-nine hundred kinds of livelihood.

[7085] âjīva: Livelihood, mode of living, living, subsistence. / + sata: num. Hundred.

[7086] Nāga: A serpent or Nāga demon, playing a prominent part in Buddha. 蛇。/ +

āvāsa: Sojourn, stay, dwelling, living; dwelling-place, residence. 逗留。 / =

Forty-nine hundred kinds of wanderers, forty-nine hundred abodes of serpents.

[7087] Vīsati & vīsaṁ: indecl. Twenty. / = Twenty hundred faculties. 身 體機能。  

[7088] Thirty hundred hells.

[7089] Cha + ttiṁsa: Thirty-six.

[7090] Rajo & raja: nt. Dust, dirt. / + dhātu: “Dust-element.” / = Thirty-six elements of dust. 灰塵。 

[7091] Saññin + gabbha: Animate production. / = Seven percipient breeds, seven non-percipient breeds. 知覺的種類。 

[7092] Nigaṇṭha: A member of the Jain order. 耆那教徒。/ + gabbha: The swelling of the (pregnant) womb, the womb. / =

Seven sheathless breeds.

[7093] Pisāca: A demon, goblin, sprite. 鬼神。  / = Seven kinds of gods, seven kinds of men, seven kinds of demons.

[7094] m./ nt. A lake. / = Seven lakes. /

There are seven great lakes: Anotatta, Sīhapapāta, Rathakāra, Kaṇṇamuṇḍa, Kuṇāla, Chaddanta, Mandākini)

[7095] Knot. / = Seven knots. 結。 

[7096] A cliff, precipice, steep rock. 懸崖。/ = Seven kinds of chasms, seven hundred kinds of chasms. 懸隔。 

[7097] m./ nt. A dream, vision. / = Seven kinds of dreams, seven hundred kinds of dreams.

[7098] Cull & cūḷa: adj. Small, minor. / + asīti: num. Eighty. / + mahā + kappa: Great aeons wherein. /

[7099] Sandhāvati: ger. To run through, to transmigrate. 轉生。  / Saṁsarati: ger. To go through one life after the other, to transmigrate. / = There are eighty-four hundred thousand great aeons wherein.

[7100] A + paripakka: adj. (quite) ripe, ripened, matured, developed.

[7101] caus, fut. To bring to maturity, to cause to ripen, to develop, prepare. 成熟。 

[7102] Vyanta + karoti: fut. To abolish, remove, get rid of, destroy. 廢除。 

[7103] Hi + evaṁ: indecl. For, because; indeed, surely.

[7104] Doṇa + mita: Measure full. 裎度。

[7105] Pariyanta + kata: Restricted, limited, bounded. 限制。 

[7106] Hāyana: nt. Diminution, decay, decrease. 縮小，腐朽。/ +

vaḍḍhana: nt./ adj. Increasing, augmenting, fostering; increase, enlargement, prolongation. 增大。 

[7107] Ukkaṁsa: Exaltation, excellence, superiority. 提高。/ + avakaṁsa: Dragging down, detraction, abasement. 拖下。/ = Lifting up & pulling down, raising and lowering, rise & fall.

[7108] Sutta: nt. A thread, string. 線。  / + guḷa: A ball. / = a ball of string. / Khitta: pp. Thrown; cast, overthrown.

[7109] ppr. To unravel, untwist, unwind; to explain, make clear. 解開。 

[7110] Palāyati: caus, pre. To run (away); to guard. 防護物。 

[7111] Kukkura: A dog. / ôasati: pre. To bit.

[7112] adj. Fierce, violent; quick-tempered, uncontrolled, passionate. 殘酷的。 

[7113] pre. To meet together, to assemble.

[7114] Anussavika: adj. “Belonging to hearsay,” traditional; one who is familiar with tradition or who learns from hearsay. 風聞。/ Anussava: Hearsay, report, tradition; from hearsay, by report. 描述。  

[7115] Iti + hītiha: “So & so,” talk, gossip, oral tradition, belief by hearsay. 閒話。

[7116] Paraṁ + parā: f. “After the other.”

[7117] Piṭaka + sampadāya: According to the P. tradition or on the ground of the authority of the P. 依照。

[7118] adv. In a different manner, otherwise, differently.

[7119] Takkin: adj. Thinking, reasoning, scepticall. / + pariyāhata: Struck out, affected with. 感染的。 / =

“Beaten out by argumentations.” 辯論。

[7120] Vīmaṁsā: f. Consideration, examination, test, investigation, the fourth of the Iddhipādas. 考慮。/ +

anucarita: pp. Connected with, accompanied by, pervaded with. 連接。

[7121] Sayaṁ: adv. Self, by oneself. / +

paṭibhāna: nt. Understanding, illumination, intelligence; readiness or confidence of speech, promptitude. 敏捷。 

[7122] Manda: adj. Slow, lazy, indolent. / Mandatta: nt. Stupidity. 愚笨。/ Momūha: adj. Dull, silly, stupid, infatuated, bewildered. 晦暗的。/ Momūhatta: nt. Silliness, foolishness, bewilderment of the mind. 愚蠢。 

[7123] Vācā + vikkhepa: Confusion of speech, equivocation. 朦混。 / Amarā: A kind of slippery fish, an eel. 魚類。  / +

vikkhepika: Eel-wobbler, one who practices eel-wriggling, “oscillation like the fish.” 猶豫。 

[7124] “I don’t say it is like this. And I don’t say say it is like that. And I don’t say it is otherwise. And I don’t say it is not so.

And I don’t say it is not not so.”

[7125] adj. Impossible, not likely, unable.

[7126] infi. To conduct oneself according to; to flirt with. 調情。 

[7127] adv. Discriminately, purposely, with intention. 區別。 

[7128] infi. To deprive of, to take away. / + Jīvitā: To deprive of life. 使喪失。

[7129] Para + dhamma + avasādana: nt. Causing to sink; ending; disheartening. 令人沮喪的。

[7130] Putta + mata: A woman whose sons (children).

[7131] caus, pre. To exalt, praise. 頌揚。

[7132] caus, pre. To treat with contempt, despise, revile, scold. 罵。 

[7133] Lābha + sakkāra: Gain and honour. / + siloka: Fame.

[7134] caus, pre. To instigate; to dismiss, take leave of, send off, let go. 教唆。 

[7135] pp. (1) Known, recognized. 認出。/ (2) (well) known, distinguished. 使傑出。 

[7136] Mora: A peacock. / + nivāpa: Food thrown (for feeding), fodder, bait; gift, portion, ration.

[7137] Divasa + purimatara: The day before.

[7138] Nānā: adv. Variously, differently. 種種。  / + titthiya: An adherent of another sect, anheretic. 派別。 

[7139] Kutūhala + sālā: A hall for recreation, a common room. 休息室。 

[7140] Sannisinna: pp. Sitting down together. / Sannipatita: pp. Come together.

[7141] Saṅghin: adj. Having a crowd (of followers), the head of an order. / Gaṇin: adj. One who has a host of followers. /

Gaṇa + acariya: “A teacher of a crowd,” who has (many) followers.

[7142] pp. Known, well-known; experienced, brought to knowledge, realized.

[7143] adj. Glorious, famous, renowned, having all endowments or comforts of life. 光榮的。

[7144] Tittha + kara: A “ford-maker,” founder of a sect. 可涉水而過之處, 派別。 

[7145] Sādhu + sammata: Highly honoured.

[7146] Bahu + jana: A mass of people, a great multitude, a crowd, a great many people. 許多。 

[7147] Vassa + āvāsa: Residence. 居住。 

[7148] pp. Having withdraw to, gone to or into, under-gone, visited. 撤退；離開。 

[7149] Sakkata: pp. Honoured, duly attended. / Garuka: Somewhat heavy. 有點兒。 / Mānita: pp. Revered, honoured. /

Pūjita: pp. Honoured, revered, done a service.

[7150] adv. Near, close by; depending on, by means of.

[7151] Bāhā: f. The arm. / Paggayha: ger. Reaching or stretching out one’s arms (as sign of supplication). 伸出。 

[7152] ppr. To cry, wail, weep, lament, bewail. 慟哭。 

[7153] caus, ger. To make ascend, to lead up to; to put on, take up to. 登高。/ +

vādaṁ: To refute a person, to get the better of. 駁倒。 

[7154] ppr. To cut off.

[7155] pp. Accompanied with; united, keeping together; consistent, sensible, to the point. 陪同。 

[7156] Practiced, performed, (habitually) indulged in.

[7157] pp. Reversed, changed. 相反的。 

[7158] pp. Produced, come forward, set up; effected, made; put on (to a stake), impaled. 結果。 

[7159] adj. Restrained, checked, rebuked, reproved. 抑制。

[7160] Atthi: pre. 2p. To be.

[7161] nt./ adj. The act of going about, walking; one who walks or lives.

[7162] Vāda + ppmokkha: Discharging, launching, letting loose, gushing out. 排出。  / = Pouring out gossip. 流言蜚語。 

[7163] Imper. To give an evasive answer. 托辭的。

[7164] adj. Being reviled, scolded, railed. 辱駡。 

[7165] Dhamma + akkosana: nt. Abuse; scolding. 譭謗。  

[7166] aor. To “ahem!” to cough, to clear one’s throat. 啊哼。 

[7167] The knee. 膝蓋。 

[7168] aor. To strike, beat, knock against, touch; to offend, mock, object to. 攻擊；觸怒。 

[7169] Khipita + sadda: The sound of expectorations. 咳出聲音。/ Ukkāsita + sadda: The noise of clearing the throat. 清楚的。 

[7170] Jana + kāya: A body or group of people.

[7171] Paccāsiṁsati: ppr. To expect, wait for, desire, hope for, ask. 盼望。 

[7172] Suṇāti: fut. To hear.

[7173] Khudda: adj. Small, inferior, low; trifling, insignificant. / Madhu: Honey. / Aneḷaka: adj. Faultless, pure. 無過失的。 

[7174] opt. To press, press down; to weigh down heavily; to clench; to crush, keep under, subjugate; to molest. 捏緊；困腦。 

[7175] ger. To associate (with); to quarrel. 聯想；挑剔。 

[7176] Paccakkhāti: ger. To speak against, to reject, refuse, disavow, abandon, give up. 拒絕。  / +

sikkhaṁ: Similar terms of a religious-moral nature. 宗教的道德上。  

[7177] Hīnāya + āvattati: One who returns to the world.

[7178] Atta + garahin: Self-censuring. 譴責。/ Anañña: Not another, the sama, self-same, identical. 同一的。/ +

garahin: adj. Blaming, censuring. 責備。

[7179] adj. Unfortunate unhappy, of bad luck. 不幸的。 

[7180] ârāmika: adj. Finding delight in, fond of; belonging to an ārāma, one who shares the congregation, an attendant of the ārāma. / Upāsaka: A devout or faithful layman, a lay devotee. / + bhūta: pp. Grown, become; born, produced.

[7181] Appa + āhāra, āhāratā: Taking little or no food, fasting.

[7182] Santuṭṭha: pp. Pleased, happy. / Santuṭṭhi: f. Satisfaction, contentment. 稱心。 

[7183] Itara: adj. Other, second, next; different. / Itarītarena: adv. Of one kind or another, in every way, anyhow. 無論如何。

[7184] Kosaka: A bowl, container, or vessel for food. / + āhāra: adj. Living on a bowl-full of food. /

Aḍḍha & addha: One half, half. / Beluva & beḷuva: Wood of the Vilva tree.

[7185] Samatitthika: adj. Even or level with the border or bank; quite full, brimful. 盈滿的。 

[7186] Susāna: nt. A cemetery. 墓地。/ Saṅkhāra + kūṭa: Rubbish heaps. 垃涉堆。/

Pāpaṇika: adj. Belonging to a shop; laid out in the shop.

[7187] nt. A shred, rag, worn-out cloth. 碎布。

[7188] ger. To select, choose, search, gather, pick out or up. 選擇。 

[7189] adj. Firm, strong, solid; steady, fast. 穩固的。

[7190] Alāpu: nt. A gourd, pumpkin. 葫蘆。/ + lomasa: adj. Hairy, covered with hair, downy, soft.

[7191] Sapadāna + carati: To go on uninterrupted alms-begging. 不間斷的。

[7192] Ucchepaka: nt. Leavings of food. / Rata: pp. Delighting in, intent on, devoted. 以…爲樂。 

[7193] pp. Entered, gone into, visited.

[7194] Samāna: adj. Similar, equal, even, same. 相像的。/ âsana: nt. Sitting, sitting down; a seat, throne.

[7195] Nimanteti: ppr. To send a message, to call, summon, invite, coax. 召喚。

[7196] pre. To enjoy for oneself, to agree to, permit, let take place. 允許。 

[7197] Sālīna: adj. Fine (rice). / Odana: m./ nt. Boiled (milk-) rice, gruel. 稀粥。/ Vicita + kāḷaka + bhatta: Rice from which the

black grains have been separated. / + Sūpa: Broth, soup, curry. 清湯。/ + Vyañjana: Curry.

[7198] nt. A secret place. 隱蔽的。 

[7199] pre. To go to, come to, approach, undergo, attain. / + Na: As answer: “does not meet the question.”

[7200] Kūṭa + āgāra: nt. A building with a peaked roof or pinnacles, possibly gabled; or with an upper storey. 頂點。 

[7201] Ullitta + āvalitta: Smeared up & down, smeared all round. 塗上和下。/

Nivāta: Lowliness, humbleness, obedience, gentleness. 謙遜；卑賤。 

[7202] Phussita + aggaḷa: With fastened (clinched) bolts (or better: door-wings). 扣緊。/ Pihita: pp. Covered, closed, shut,

obstructed. / + Vāta + pāna: Lattice, window. 格子。 

[7203] adv. Every fortnight, twice a month. 兩星期。 

[7204] pre. To flow, to go away, to recede to, to visit. 流動。 

[7205] Pāṭimokkha + uddesa: Recitation of the. 背誦詩文。 

[7206] pp. Strewn over, beset with, crowded, full of, dense, rich in. 散播過。

[7207] nt. Higher, morality. 道德品德。

[7208] caus, pre. To honour, esteem. 尊敬。 

[7209] adj. Excellent, supreme. 傑出的。 

[7210] Sa + nidāna: nt. Tying down to; ground, foundation, occasion; source, origin, cause; reason, reference, subject. 基礎。 

[7211] Sap + pāṭihāriya: Wonderful, extraordinary, sublime. 異常的。/ Ap + pāṭihāriya: Pain, ordinary, stupid. 差勁的。 

[7212] adj. Not come yer, future.

[7213] Vāda + patha: “Way of speech,” signs of recognition, attribute, definition. 把…歸於；認爲…是某人所有。  

[7214] Dassati: pre. To see.

[7215] Para + ppavāda: Disputation with another, challenge, opposition in teaching. 挑戰。 

[7216] fut. To hold back, restrain; to rebuke, censure. 指責。 

[7217] Antara: adj. “inside” and “in between.” / + antara + kathā: “in between talk, talk for pastime, chance conversation.

[7218] opt. To make fall, to destroy, to break, to interrupt. 打斷。/ + kathaṁ: To interrupt a conversation.

[7219] adj. Following, striving after, acting in accordance with, living up to or after. 奮鬥。 

[7220] pre. To expect, wait for, desire, hope for, ask. 預期。 

[7221] adv. Surely, all-round, absolutely only, at any rate. 比例。 

[7222] Dukkha + otiṇṇa: fallen into misery. 痛苦。/ + Pareta: Afflicted by pain or misery. 悲慘。 

[7223] The Four Foundations of Mindfulness.

[7224] Abhiññā: f. Knowledge. / + vosāna: nt. (relative) achievement, perfection (in this world), accomplishment. 成就。/ +

pāramī: f. Completeness, perfection, highest state. 卓越。/ + patta: pp. Obtained, attained, got, reached.

[7225] Sammā + ppadhāna: Right exertion. 努力。/ The Four Right Kinds of Striving.

[7226] Upādiyati: ger. “Taking up.”

[7227] pre. To strive, exert; to confront, take up, fight against, stand. 行使。 

[7228] Absence of confusion. 混亂。 

[7229] Bhiyyo + bhāva: Getting more, increase, multiplication. 增強。 

[7230] Vepulla: nt. Full development, abundance, plenty, fullness. 豐富。/

Pāripūrī: f. Fulfilment, completion, consummation. 完全。 

[7231] The Four Bases for Spiritual Power.

[7232] The Five Faculties.

[7233] The Five Power.

[7234] The Seven Enlightenment Factors.

[7235] The Noble Eightfold Path.

[7236] The Eight Liberations.

[7237] Abhiha + āyatana: The eight bases for Transcendence. 超然存在。/ The Eight Bases for Transcendence.

[7238] adj. Small, little, inferior, insignificant, limited, of no account, trifling. 低等的。 

[7239] Suvaṇṇa: Of good colour, good, favoured, beautiful. 贊同。  / + dub + baṇṇa: Of bad colour, ugly.

[7240] Abhibhavati: ger. To overcome, master, be lord over, vanquish, conquer. 戰勝。 

[7241] adj. “Without measure,” immeasurable, endless, boundless, unlimited, unrestricted, all-permeating. 不可測量的。  

[7242] Nīla: adj. Dark-blue, blue-black, blue-green. / + vaṇṇa: Blue colour, coloured blue or green. / +

Nidassana: nt. “Pointing at” evidence, example, comparison, apposition, attribute, characteristic; sign, term. 證據。

/ + Nibhā: f. Shine, luste, splendour.

[7243] Ummā + puppha: The (azure) flower of flax. 天藍色的亞麻。 

[7244] adj. Of Benares.

[7245] Ubhato + bhāgavimutta: One who is emancipated in two ways. 使脫離。 

[7246] adj. Yellow, golden-coloured.

[7247] Kaṇikāra + puppha: Its (yellow) flower, taken metaphorically as typical emblem of yellow and of brightness.

[7248] adj. Red.

[7249] Bandhujīvaka + puppha: The plant Pentapetes phoenicea.

[7250] Odāta: adj. Clean, white, prominently applied to the dress as a sign of distinction (white). / +

vaṇṇa: Of white colour, white.

[7251] Osadhī + tārakā: Star of healing, the only thing we know about this star is its white brilliance. 光彩。 

[7252] Dasa: num. Ten. / + kasiṇa: nt. One of the aids to kammaṭṭhāna the practice by means of which mystic meditation may be

attained. / The Ten Kasiṇas.

[7253] pre. To recognize, perceive, know, to be aware of. 認出。 

[7254] Anvayaṁ: nt./ adj. Conformity, accordance; following, having the same course, behaving according to, consequential, in

conformity with. 適合。 

[7255] The Four Jhānas.

[7256] Abhisandeti: caus, pre. To make overflow, to make full, fill, pervade. 使濕透。/ Parisandeti: caus, pre. To make flow

round, to make overflow, to fill. 使浸泡。/ Paripūreti: caus, pre. To fulfil; to fill (up), make more full, supplement, fill out,

add to. 使充滿。/  Parippharati: pre. To pervade. 使普及。  

[7257] Apphuta & apphuṭa: Untouched, unpervaded, not penetrated. 沒未普及。

[7258] A barber, bath attendant; a bath man. 浴缸匠。 

[7259] Kaṁsa + thāla: Metal dish, as distinguished from earthenware; in a metal basin. 金屬的臉盆。

[7260] Nahāniya: adj. + cuṇṇa: Bath powder. 浴缸的粉末。

[7261] ger. To strew over, scatter, sprinkle, disperse, fill, heaped. 堆積。

[7262] adv. Sprinkled all round. 灑或噴霧。

[7263] opt. To mix, knead. 捏制。

[7264] adv. At night.

[7265] + piṇḍi: The ball bath.

[7266] Sa + sineha & sneha: Viscous liquid, unctuous moisture, sap. 黏有液體。/ + gata: Anything moist or oily. 弄濕。

[7267] + pareta: pp. Gone on to, affected with, overcome by. / = Soaks. 使濕透。

[7268] Santara + bāhira: Within & without; inside and out.

[7269] Pervaded, permeated, thrilled. 擴散。

[7270] Fat; Oil. 油脂。

[7271] adj. Trickling, oozing, dripping. 使滴。/ + na: Does not ooze. 不會洩漏。（水泡）

[7272] Udaka + rahada: A lake of waters.

[7273] Ubbhida + odaka: Whose waters well up or spring water; well up from below. 井水或泉水。

[7274] âya: Coming in, entrance. / + mukha: Entrance, inflow, going in. / + na: No inflow. 不斷地流入。

[7275] The sky; rain.

[7276] Sammā + dhārā: A heavy shower. 陣雨。

[7277] opt. To give, give over to, offer up, present, supply. / + na: Would not be replenished. 不斷地灌滿。

[7278] Vāri: nt. Water. / + dhārā: f. Torrent, stream, flow, shower. 奔流的水。

[7279] ger. To burst upwards, to spring up out of the groun, to well up; to sprout; welling up. 湧現。（湖裏的水）

[7280] adj. Free from (feelings of) enjoyment; divested of rapture. 使喜的剝奪或放棄了喜。

[7281] f. A lotus-pond.

[7282] f. A lotus pond of lotuses; red lotuses.

[7283] f. A pool or pond of white lotuses; white lotuses.

[7284] Appa + ekacca: adj. One, certain, definite; some lotuses.

[7285] pp. Grown up, brought up; grow in the water.

[7286] Udaka + an + uggata: Come out, risen; high, lofty, exalted. 沒有長出水面。

[7287] Anto + nimugga: Altogether immersed. / + posin: adj. Thriving (on), nourished by. 茂盛生長。/

Immersed in the water. 浸入水中。

[7288] nt. Top, point. （泡在水裏生長）

[7289] adj. Clean, white. / + vattha: A white dress. 

[7290] ger. To cover, dress, hide, veil. 掩護。 （一塊白布）

[7291] Insight Knowledge.

[7292] Cātur +mmahābhūtika: Consisting of the 4 great elements (of kāya). / =

Material form, consisting of the four great elements. 由四大種所組成。

[7293] Māta + pettika: adj. Maternal & paternal. 母和父。/ + sambhava: Origin, birth, production. / =

Procreated by a mother and father. 由父母所生。

[7294] Odana: m./ nt. / + kummāsa + upacaya: A heap of boiled rice and sour milk, of he body; built up out of boiled rice and

porridge. 由飯和粥所累集。

[7295] A + nicca: adj. Unstable. 動搖的。/ + ucchādana: nt. Anointing the body with perfumes shampooing. / + parimaddana: nt.

Rubbing, kneading, shampooing. 摩擦。/ + bhedana: nt. Breaking (open). / + viddhaṁsana: adj. Destroying. / = Subject to

impermanence, to being worn and rubbed away, to dissolution and disintegration. 是無常，毀壞，磨損，毀滅的特性。

[7296] pp. Bound. 被縛住的。 

[7297] adj. Bound to, in fetters or bonds, attracted to or by, dependent on. 引誘。

[7298] Maṇi: A gem, jewel. / Veḷuriya: nt. A precious stone, lapis lazuli. 寶石。/ Subha: adj. Shining, bright, beautiful.

[7299] Jātimant: adj. Of good birth, having natural or genuine qualities, noble, excellent. /

Aṭṭha + aṁsa: Eight-edged; eight-faceted. 八個棱。  

[7300] Su + parikamma: nt. Beautifully arranged or prepared, fitful, well worked. 間歇的。 

[7301] Accha: adj. Clear, transparent. / Vippasanna: adj. (quite) purified, clear; happy, bright, pure, sinless. 使潔淨。 

[7302] Sabba + ākāra + sampanna: Endowed with all good qualities.

[7303] Sutta: nt. A thread, string. / âvuta: pp. Strung upon, tied on, fixed on to. 用線綁。 

[7304] Paṇḍu + sutta: Orange-coloured string.

[7305] The Mind-made Body.

[7306] pre. To create (by magic), produce, shape, make. 創造魔法。 

[7307] Mano + mayaṁ: Made of mind, consisting of mind; formed by the magic power of the mind, magically formed. 構成。 

[7308] Sabba + aṅga + paccaṅga: All limbs. 肢。 

[7309] “With supersenseorgans,” with organs of supernormal thought or perception.

[7310] Muñja: A sort of grass (reed); the sheath. 鞘。/ Isikā & isīkā: f. A reed. 蘆葦。 

[7311] Ubbahati: opt. To pull out, take away, destroy.

[7312] Ubbāḷha: adj. Oppressed, troubled, harassed, annoyed, vexed. 壓迫。 

[7313] Asi: A sword, a large knife. 劍。/ Kosī: f. A sheath.

[7314] Ahi: A snake. / Karaṇḍa: m./ nt. The cast skin, slough of serpent.

[7315] opt. To pull out, draw out. / Uddhaṭa & ubbhata > uddharati: pp.

[7316] The Kinds of Supernormal Power.

[7317] Kumbha + kāra: A potter; enumerated with other occupations and trades at. 陶工。 

[7318] f. Clay; loam, mud. 黏土；壤土。  

[7319] Bhājana + vikati: A special bowl.

[7320] opt. To bring into existence, produce, effect, work, perform. 存在。 

[7321] Danta + kāra: An artisan in ivory, ivory-worker. 象牙工匠。/ + Vikati: A vessel of ivory. 容器。 

[7322] Suvaṇṇa + kāra: Goldsmith. 金匠。 

[7323] The Divine Ear Element.

[7324] Saṅkha + dhama: A trumpeter. 喇叭手。 

[7325] Appa + kasirena: No difficulty.

[7326] caus, opt. To address, inform, teach, instruct; to give to understand; to appeal to, to beg. 指示。 

[7327] Understanding the Minds of Others.

[7328] âdāsa: A mirror. / Accha: adj. Clear, transparent. 透明的。

[7329] Sakaṇika: adj. Having a mole. 痣。/ A + kaṇika: No mole; spot. 斑點。 

[7330] The Recollection of Past Lives.

[7331] opt. To fall back on, return again, to go back to, withdraw, slide back from.

[7332] The Divine Eye.

[7333] Anusañcarati: ppr. To walk along, to go round about, to visit. /

Anuvicarati: ppr. To wander about, stroll roam through, explore. 漫遊於。

[7334] The Destruction of the Taints.

[7335] Samaya: Congregation; time, condition. 集合，情況。/ + ppavādaka: adj. Belonging to a discussion, intended for

disputation. / = “Debating hall.” 辯論會堂。/ Tinduka: The tree Diospyros embryopteris. / + cīra: nt. Bark, fibre. 樹皮。

/ Eka + sālā + ka: f. A large (covered & enclosed) hall, large room, house. 有屋頂的和圍住。 

[7336] caus, pre. To make known, declare, point out, appoint, assign, recognize, define. 聲明。 

[7337] Sampanna: pp. Successful, complete, perfect. / Parama: adj. Highest, most excellent, superior, best. /

Uttama: adj. “Ut-most,” highest, greatest, best. / + patti: f. Gaining, gain, profit, advantage. 利潤。/ +

patta: One who has obtained what can be obtained.

[7338] adj. Not to be conquered or subdued. 克服或鎮壓。 

[7339] adj. Small, little, delicate, young; a young boy, youth, lad. 嬌弱的。 

[7340] Manda: adj. Soft, tender, lovely. 嫩的。/ Uttāna + seyyaka: “Lying on one’s back,” an infant. 嬰兒。 

[7341] Phandita: nt, Throbbing, flashing; throb. 跳動，閃光。/ + mattā: “By his throbbing only.”

[7342] Rudati & rodati: pp. To cry, lament, weep, wail; crying, weeping. 哀悼。 

[7343] Vikujjhita: pp. Made angry, angered, annoyed, vexed; sulking. 惹惱。 

[7344] Mātar: f. Mother. / + thañña: nt. Mother’s milk; mother’s breast. 乳房。  

[7345] Samadhigaṇhāti: ger. To reach, to get, obtain; to exceed, surpass, to overcome, to master. 超過。 

[7346] nt. Rising, origination, cause. 上升，起源。 

[7347] Sīla + maya: Consisting in morality. 在於道德品德上。 

[7348] Asekha & asekkha: adj. Not requiring to be trained, adept, perfect. 不需要訓練。

[7349] Mora: A peacock. / + nivāpa: Food thrown (for feeding), fodder, bait; gift, portion. 喂。 

[7350] ppr. Not to go to, not to approach. 接近。 

[7351] ppr. To look on to, look for, await. 準備以待。 

[7352] Suṇāti: fut. To hear.

[7353] Aññena aññaṁ paṭicarati: aor. “To be saved by another in another way,” or to from one (thing) to another, i. e. to receive a

diff, answer to what is asked. 

[7354] Kathaṁ bahiddhā apanāmeti: caus, aor. Carry outside.

[7355] Discontent, dissatisfaction, dejection, sulkiness. 不滿，不高興。 

[7356] Pātur + karoti: aor. To make appear. 顯露。 

[7357] Apara + anta: Further away, west-ward; future.

[7358] Atta + bhāva: One’s own nature (i) person, personality, individuality, living creature; form, appearance. 特徵。 

[7359] Paccanubhoti: pp. To experience, undergo, realize. 經歷。 

[7360] Paṁsu: Dust, dirt, soil. 汙斑。/ + pisācaka: A mud sprite (some sort of demon).

[7361] Upavādaka: adj. Blaming, finding fault, speaking evil of. 責備。/ + ariyānaṁ: Insulting the gentle. 溫和的侮辱。

[7362] pre. To appear, shine forth, to be clearly visible.

[7363] opt. To spread, make expand. 使膨脹。

[7364] Kāla & kāḷa: Dark. / Sāma: Yellow, of a golden colour, beautiful.

[7365] Maṅgura + cchavi: Of golden colour.

[7366] indecl. “Yes, indeed, certainly.” 當然的。

[7367] Ap + pātihīra + kathā: Stupid talk.

[7368] pre. To turn out, to happen, become. 發生。 

[7369] adv. Certainly, for sure, really, truly. 實際上。 

[7370] Maṇi: A gem, jewel. / Veḷuriya: nt. A precious stone, lapis lazuli. 寶石。/ Subha: adj. Shining, bright, beautiful.

[7371] Jātimant: adj. Of good birth, having natural or genuine qualities, noble, excellent. 出色的。/

Aṭṭha + aṁsa: Eight-edged; eight-faceted. 八個棱。  

[7372] Su + parikamma: nt. Beautifully arranged or prepared, fitful, well worked. 間歇的。 

[7373] Paṇḍu: adj. Pale-red or yellow, reddish, light yellow. / + kambala: A light red blanket, orange-coloured cloth. 毛毯。

[7374] adj. Laid down, lying; put down into, set in, arranged.

[7375] Bhāsati: pre. To shine, shine forth, fill with splendour. 使填滿光輝。/ Tapati: pre. To shine, to be bright. /

Virocati: pre. To shine (forth), to be brilliant. 明亮的。 

[7376] Ratta + andhakāra: The dark of night, nightly darkness. / + timisa: nt. Darkness.

[7377] The fire-fly.

[7378] Tela + ppadīpa: An oil lamp.

[7379] Aggi + khandha: A great mass of fire, a huge fire, fire-brand. 火炬。 

[7380] Paccūsa + samaya: “The time towards dawn,” morning, dawn. 黎明。 

[7381] Viddha: adj. Clear. / + vigata-valāhaka deva: A clear sky without a cloud.

[7382] Osadhī + tārakā: Star of healing; ‘morning star.’

[7383] Tad + ahu + uposatha: On the Uposatha day.

[7384] adj./ num. Fifteen (and fifteenth).

[7385] adj. “Full, powerful” or unbroken, unrestricted. 無限制的。 

[7386] Aḍḍha & addha + rattā: Midnight. / + samaya: Congregation; time, condition. 情況。 

[7387] Sarada + samaya: The autumn season.

[7388] Majjhantika: Midday, noon.

[7389] adv. Hence, now, therefore. 由是。 

[7390] âbhā: f. Shine, splendour, luster, light. 榮耀。/ Na + anubhavati & anubhoti: pre. To come to or by, to undergo, suffer

(feel), get, undertake, partake in, experience. 涉及；經歷。

[7391] Paṭikiṭṭha, pakkiliṭṭha & paṭikuṭṭha: Inferior, low, vile; “miserable.” 較差的；淒慘的。

[7392] Acchidaṁ & acchidā > chindati: aor. To cut off, to destroy, to remove, both.

[7393] Samanuyuñjati: ppp, ppr. To rejoice at, to approve. 欣喜。/ Samanugāhati: ppp, ppr. Being pressed. 迫使某人接受。/

Samanubhāsati: ppp, ppr. To converse or study together.

[7394] Ritta: pp. Devoid, empty, free, rid (of). 缺乏的。/ Tuccha: adj. Empty, vain, deserted. 荒野。

[7395] pp. Missed, gone wrong, failed, sinned. 違反教規。 

[7396] vat. adj. Having a form; having a cause; grounded. 舉止。 

[7397] Tapa & tapo: Torment, punishment, penance. 使煩擾。/ + guṇa: Constituent part, ingredient, component, element. 

[7398] Vokiṇṇa: adj. Covered with, drenched (with); mixed up, full of. 使濕透。

[7399] Nassati: aor. To perish, to be lost or destroyed, to disappear, come to an end. 消滅。

[7400] adj. Together with one’s teacher.

[7401] Santiṭṭhati: pre. To stand, stand still, remain, continue. 繼續存在。/ Sallapati: pre. To talk (with).

[7402] Samāpajjati: pre. To come into, enter upon, attain. / + sākacchaṁ: To engage in conversation. 會話。 

[7403] Nūna & nūnaṁ: indecl. Surely, certainly, indeed.

[7404] Ante: pref. near, inside, within. 在範圍內。/ + vāsin: One who lives in; lodges or lives with his master or teacher, a pupil.

/ + vāsa: Living, sojourn, life. 逗留。/ Vasati: aor. To live, dwell, stay, abide; to spend time.

[7405] f. Of a charm, the Jewel-charm, by means of which one can read other people’s minds. 符咒。

[7406] adj. Spouting, ejecting. 噴出。/ = Fit for drawing up water.

[7407] f. Attainment, success, accomplishment; happiness, good fortune; blessing, bliss. 成就。

[7408] Du + jāna: Hard to know.

[7409] Añña + diṭṭhika: Having different views. / + khantika: Acquiescing in different views, following another faith. 默認。/ +

rucika: Being dependent on someone else’s will or under another’s influence. 依賴的。/ Aññatra + yoga: adj. Following

another discipline. 紀律。/ Aññathā: adv. In a different manner, otherwise, differently. / +

cariya: nt. (mostly) conduct, behavior, state of live of. 

[7410] ppr. To scold, to curse, to be angry at, to have spite against. 詛咒。 

[7411] Vambheti & vamheti: ppr. To treat with contempt, despise, revile, scold. 蔑視。 

[7412] Pubba + anta: The past. / Apara + anta: Further away, west-ward.

[7413] adj./ nt. Ridiculous. 荒謬的。 

[7414] pre. To come to, to fall to; to succeed, prosper. 辦妥。

[7415] adj. Consisting of a mere name, i.e. mere talk, nonsense, ridiculous. 僅僅的說。 

[7416] Ritta: pp. Devoid, empty, free, rid (of). 缺乏的。/ Tuccha: adj. Empty, vain, deserted. 荒野。

[7417] Restraint, control, rebuke, censure, blame. 抑制。 

[7418] Asaṭha:  adj. Without guile, not fraudulent, honest. 不狡猾。/ Amāyāvin: adj. Without guile, not deceiving, honest. 

[7419] Uju & ujju: adj. Straight, direct; straightforward, honest, upright. 坦率的。/ + jātika: adj. Being like, being of, having. 

[7420] pp. Instructed, admonished, advised; ordered, commanded. 告誡。 

[7421] ppr. To enter upon (a path), to go along, follow out (a way or plan), to go by.

[7422] Jānāti: fut. To know. / Dakkhin: adj. Seeing, perceiving. 察覺。 

[7423] Release, deliverance. 解放。 

[7424] adj. Slow, lazy.

[7425] Kaṇṭha: Neck. / + pañcama: The fifth.

[7426] Bandhana: nt. Binding, bond, fetter. 拘束。/ Baddha: pp. Bound, in bondage. 綁。/ Sutta: nt. A thread, string.

[7427] Anvāya: ger. Undergoing, experiencing, attaining. 經歷。  / + vuddhiṁ: Growing up.

[7428] Paripāka: Over ripeness, decay, collapse. 腐朽。/ + indriyānaṁ: Decay of the (mental) faculties, in formula defining.


[1] Bahuka and Adhikakka,

 Gaya and Sundarika too,

 Payaga and Sarassati,

 And the stream Bahumati -

 A fool may there forever bathe

 Yet will not purify dark deeds.

 

 What can the Sundarika bring to pass?

 What the Payaga? What the Bahuka?

 They cannot purify an evil-doer,

 A man who has done cruel and brutal deeds.

 

 One pure in heart has evermore

 The Feast of Spring, the Holy Day;

 One fair in act, one pure in heart

 Brings his virtue to perfection.

 

 If is here, Brahmin, that you should bathe,

 To make yourself a refuge for all beings.

 And if you speak no falsehood

 Nor work harm for living beings,

 Nor take what is offered not,

 With faith and free from avarice,

 What need for you to go to Gaya?

 For any well be your Gaya

 

 

 

[2] 大念處經

（MAHASATIPATTHANA SUTTA）

總說

如是我聞，一時世尊住在俱盧國的一個市鎮，名為劍磨瑟曇。那時世尊稱呼諸比丘說：「諸比丘。」諸比丘回答說：「世尊。」

世尊如此開示：「諸比丘，這是使眾生清淨、超越憂愁與悲傷、滅除痛苦與憂惱、成就正道與現證涅槃的單一道路，那就是

四念處。

何謂四念處？在此，諸比丘，比丘以熱誠、正知、正念安住於觀身為身，去除對世間的貪欲及憂惱。他以熱誠、正知、正念安住於觀受為受，去除對世間的貪欲及憂惱。他以熱誠、正知、正念安住於觀心為心，去除對世間的貪欲及憂惱。他以熱誠、正知、正念安住於觀法為法，去除對世間的貪欲及憂惱。

[3] 身念處（身隨觀念處）

甲、安般念（呼吸念；入出息念）

諸比丘，比丘如何安住於觀身為身呢？

在此，諸比丘，比丘前往森林、樹下或空地，盤腿而坐，保持身體正直，安立正念在自己面前（的呼吸）。他正念地吸

氣，正念地呼氣。吸氣長的時候，他了知：『我吸氣長。』呼氣長的時候，他了知：『我呼氣長。』吸氣短的時候，他了知：『我吸氣短。』呼氣短的時候，他了知：『我呼氣短。』他如此訓練：『我應當覺知（氣息的）全身而吸氣。』他如此訓練：

『我應當覺知（氣息的）全身而呼氣。』他如此訓練：『我應當平靜（氣息的）身行而吸氣。』他如此訓練：『我應當平靜（氣息的）身行而呼氣。』

就像善巧的車床師或他的學徒，當他做長彎的時候，他了知：『我做長彎。』當他做短彎的時候，他了知：『我做短彎。』

同樣地，當比丘吸氣長的時候，他了知：『我吸氣長。』呼氣長的時候，他了知：『我呼氣長。』吸氣短的時候，他了知：『我吸氣短。』呼氣短的時候，他了知：『我呼氣短。』他如此訓練：『我應當覺知（氣息的）全身而吸氣。』他如此訓練：『我

應當覺知（氣息的）全身而呼氣。』他如此訓練：『我應當平靜（氣息的）身行而吸氣。』他如此訓練：『我應當平靜（氣息的）身行而呼氣。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

[4] 乙、四威儀

再者，諸比丘，行走時比丘了知：『我正在行走。』站立時他了知：『我正站立著。』坐著時他了知：『我正坐著。』躺

著時他了知：『我正在躺著。』無論身體處在那一種姿勢，他都如實地了知。

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

[5] 丙、正知（明覺）

再者，諸比丘，向前進或返回的時候，比丘以正知而行。向前看或向旁看的時候，他以正知而行。屈伸肢體的時候，他以正知而行。穿著袈裟、執持衣缽的時候，他以正知而行。吃飯、喝水、咀嚼、嚐味的時候，他以正知而行。大小便利的時候，他以正知而行。走路、站立、坐著、入睡與醒來、說話或沉默的時候，他以正知而行。

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

[6] 丁、不淨觀（可厭作意）

再者，諸比丘，比丘思惟這個身體，從腳掌思惟上來及從頭髮思惟下去，這個身體由皮膚所包裹，並且充滿許多不淨之物：『在這個身體當中有頭髮、身毛、指甲、牙齒、皮膚、肌肉、筋腱、骨骼、骨髓、腎臟、心臟、肝臟、肋膜、脾臟、肺臟、腸、腸間膜、胃中物、糞便、膽汁、痰、膿、血、汗、脂肪、淚液、油脂、唾液、鼻涕、關節滑液、尿液。』

諸比丘，就像一個兩端開口的袋子，裡面裝滿了各種穀類，如粳米、米、綠豆、豆、芝麻、精米。一個視力良好的人打開袋子，檢查它們，說：『這是粳米、這是米、這是綠豆、這是豆、這是芝麻、這是精米。』

同樣地，諸比丘，比丘思惟這個身體，從腳掌思惟上來及從頭髮思惟下去，這個身體由皮膚所包裹，並且充滿許多不淨之物：『在這個身體當中有頭髮、身毛、指甲、牙齒、皮膚、肌肉、筋腱、骨骼、骨髓、腎臟、心臟、肝臟、肋膜、脾臟、肺臟、腸、腸間膜、胃中物、糞便、膽汁、痰、膿、血、汗、脂肪、淚液、油脂、唾液、鼻涕、關節滑液、尿液。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

[7] 戊、界分別觀（界作意）

再者，諸比丘，無論身體如何被擺置或安放，比丘都以各種界來觀察這個身體：『在這個身體裡有地界、水界、火界、風

界。』

諸比丘，就像一個熟練的屠夫或屠夫的學徒，屠宰了一頭母牛之後，將牠切成肉塊，然後坐在十字路口。

同樣地，諸比丘，無論身體如何被擺置或安放，比丘都以各種界來觀察這個身體：『在這個身體裡有地界、水界、火界、風

界。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

[8] 己、九種墳場觀

再者，諸比丘，比丘在墳場中見到死後經過一天、二天或三天的被丟棄屍體，那屍體腫脹、變色、腐爛。他拿自己的身體來和那具屍體作比較，內心思惟著：『確實地，我的身體也具有同樣的本質，它將會變成那樣，如此的下場是無法避免的。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

再者，諸比丘，比丘在墳場中見到被丟棄的屍體，被烏鴉、老鷹、禿鷹、蒼鷺、狗、老虎、豹、豺狼或各種蟲所噉食。他拿自己的身體來和那具屍體作比較，內心思惟著：『確實地，我的身體也具有同樣的本質，它將會變成那樣，如此的下場是無法避免的。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

再者，諸比丘，比丘在墳場中見到被丟棄的屍體，已經變成隻剩下（一些）血肉附著的一具骸骨，依靠筋腱而連結在一起。他拿自己的身體來和那具屍體作比較，內心思惟著：『確實地，我的身體也具有同樣的本質，它將會變成那樣，如此的下場是無法避免的。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

再者，諸比丘，比丘在墳場中見到被丟棄的屍體，已經變成一具沒有肉而只有血跡漫塗的骸骨，依靠筋腱而連結在一起。

他拿自己的身體來和那具屍體作比較，內心思惟著：『確實地，我的身體也具有同樣的本質，它將會變成那樣，如此的下場

是無法避免的。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

再者，諸比丘，比丘在墳場中見到被丟棄的屍體，已經變成沒有血肉的骸骨，依靠筋腱而連結在一起。他拿自己的身體來和那具屍體作比較，內心思惟著：『確實地，我的身體也具有同樣的本質，它將會變成那樣，如此的下場是無法避免的。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

再者，諸比丘，比丘在墳場中見到被丟棄的屍體，已經變成分散在各處的骨頭：這裡一塊手骨、那裡一塊腳骨、這裡一塊腳踝骨，那裡一塊小腿骨、這裡一塊大腿骨、那裡一塊髖骨、這裡一塊肋骨、那裡一塊背骨、這裡一塊胸骨、那裡一塊頸椎骨、這裡一塊下顎骨、那裡一塊牙齦骨、這裡是頭蓋骨。他拿自己的身體來和那具屍體作比較，內心思惟著：『確實地，我的身體也具有同樣的本質，它將會變成那樣，如此的下場是無法避免的。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

再者，諸比丘，比丘在墳場中見到被丟棄的屍體，已經變成貝殼色的白骨。他拿自己的身體來和那具屍體作比較，內心思惟著：『確實地，我的身體也具有同樣的本質，它將會變成那樣，如此的下場是無法避免的。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

再者，諸比丘，比丘在墳場中見到被丟棄的屍體，已變成經過一年以上的一堆骨頭。他拿自己的身體來和那具屍體作比較，內心思惟著：『確實地，我的身體也具有同樣的本質，它將會變成那樣，如此的下場是無法避免的。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

再者，諸比丘，比丘在墳場中見到被丟棄的屍體，骨頭已經腐朽成骨粉。他拿自己的身體來和那具屍體作比較，內心思惟著：『確實地，我的身體也具有同樣的本質，它將會變成那樣，如此的下場是無法避免的。』

如此，他安住於觀照內在的身為身、安住於觀照外在的身為身或安住於觀照內在與外在的身為身。他安住於觀照身的生起現象、安住於觀照身的壞滅現象或安住於觀照身的生起與壞滅現象。或者他建立起『有身』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀身為身的方法。

[9] 受念處（受隨觀念處）

再者，諸比丘，比丘如何安住於觀受為受呢？

在此，諸比丘，感到樂受時，比丘了知：『我感到樂受。』感到苦受時，他了知：『我感到苦受。』感到不苦不樂受時他了知『我感到不苦不樂受。』感到有愛染的樂受時，他了知：『我感到有愛染的樂受。』感到沒有愛染的樂受時，他了知：『我感到沒有愛染的樂受。』感到有愛染的苦受時，他了知：『我感到有愛染的苦受。』感到沒有愛染的苦受時，他了知：『我感到沒有愛染的苦受。』感到有愛染的不苦不樂受時，他了知：『我感到有愛染的不苦不樂受。』感到沒有愛染的不苦不樂受時，他了知：『我感到沒有愛染的不苦不樂受。』

如此，他安住於觀照內在的受為受、安住於觀照外在的受為受或安住於觀照內在與外在的受為受。他安住於觀照受的生起現象、安住於觀照受的壞滅現象或安住於觀照受的生起與壞滅現象。或者他建立起『有受』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀受為受的方法。

[10] 心念處（心隨觀念處）

再者，諸比丘，比丘如何安住於觀心為心呢？

在此，諸比丘，比丘了知有貪欲的心為有貪欲的心，了知沒有貪欲的心為沒有貪欲的心；了知有瞋恨的心為有瞋恨的心，

了知沒有瞋恨的心為沒有瞋恨的心；了知有愚癡的心為有愚癡的心，了知沒有愚癡的心為沒有愚癡的心；了知收縮的心為收縮的心，了知散亂的心為散亂的心；了知廣大的心為廣大的心，了知不廣大的心為不廣大的心；了知有上的心為有上的心，了知無上的心為無上的心；了知專一的心為專一的心，了知不專一的心為不專一的心；了知解脫的心為解脫的心，了知未解脫的心為未解脫的心。

如此，他安住於觀照內在的心為心、安住於觀照外在的心為心或安住於觀照內在與外在的心為心。他安住於觀照心的生起現象、安住於觀照心的壞滅現象或安住於觀照心的生起與壞滅現象。或者他建立起『有心』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘安住於觀心為心的方法。

[11] 甲、五蓋

再者，諸比丘，比丘如何安住於觀法為法呢？

在此，諸比丘，比丘依五蓋而安住於觀法為法。

諸比丘，比丘如何依五蓋而安住於觀法為法呢？在此，諸比丘，內心有欲欲[11]時，比丘了知：『我內心有欲欲。』內心沒有

欲欲時，他了知：『我內心沒有欲欲。』他了知尚未生起的欲欲如何在他內心生起；他了知已經在他內心生起的欲欲如何被滅除；他了知已經被滅除的欲欲如何不會再於未來生起。

內心有瞋恨時，他了知：『我內心有瞋恨。』內心沒有瞋恨時，他了知：『我內心沒有瞋恨。』他了知尚未生起的瞋恨如何在他內心生起；他了知已經在他內心生起的瞋恨如何被滅除；他了知已經被滅除的瞋恨如何不會再於未來生起。

內心有昏沉與睡眠時，他了知：『我內心有昏沉與睡眠。』內心沒有昏沉與睡眠時，他了知：『我內心沒有昏沉與睡眠。』他了知尚未生起的昏沉與睡眠如何在他內心生起；他了知已經在他內心生起的昏沉與睡眠如何被滅除；他了知已經被滅除的昏沉與睡眠如何不會再於未來生起。

內心有掉舉與追悔時，他了知：『我內心有掉舉與追悔。』內心沒有掉舉與追悔時，他了知：『我內心沒有掉舉與追悔。』他了知尚未生起的掉舉與追悔如何在他內心生起；他了知已經在他內心生起的掉舉與追悔如何被滅除；他了知已經被滅除的掉舉與追悔如何不會再於未來生起。

內心有懷疑時，他了知：『我內心有懷疑。』內心沒有懷疑時，他了知：『我內心沒有懷疑。』他了知尚未生起的懷疑如何在他內心生起；他了知已經在他內心生起的懷疑如何被滅除；他了知已經被滅除的懷疑如何不會再於未來生起。

如此，他安住於觀照內在的法為法、安住於觀照外在的法為法或安住於觀照內在與外在的法為法。他安住於觀照法的生起現象、安住於觀照法的壞滅現象或安住於觀照法的生起與壞滅現象。或者他建立起『有法』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘依五蓋而安住於觀法為法的方法。

[12] 乙、五取蘊

再者，諸比丘，比丘依五取蘊而安住於觀法為法。

諸比丘，比丘如何依五取蘊而安住於觀法為法呢？

在此，諸比丘，比丘了知：『這是色，這是色的生起，這是色的壞滅；這是受，這是受的生起，這是受的壞滅；這是想，

這是想的生起，這是想的壞滅；這是行，這是行的生起，這是行的壞滅；這是識，這是識的生起，這是識的壞滅。』

如此，他安住於觀照內在的法為法、安住於觀照外在的法為法或安住於觀照內在與外在的法為法。他安住於觀照法的生起現象、安住於觀照法的壞滅現象或安住於觀照法的生起與壞滅現象。或者他建立起『有法』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘依五取蘊而安住於觀法為法的方法。

[13] 丙、六處

再者，諸比丘，比丘依六內處與六外處而安住於觀法為法。

諸比丘，比丘如何依六內處與六外處而安住於觀法為法呢？

在此，諸比丘，比丘了知眼根，了知色塵及了知依靠此二者而生起的結，了知尚未生起的結如何生起，了知已經生起的結如何被滅除，了知已經被滅除的結如何不會再於未來生起。

他了知耳根，了知聲塵及了知依靠此二者而生起的結，了知尚未生起的結如何生起，了知已經生起的結如何被滅除，了知已經被滅除的結如何不會再於未來生起。

他了知鼻根，了知香塵及了知依靠此二者而生起的結，了知尚未生起的結如何生起，了知已經生起的結如何被滅除，了知已經被滅除的結如何不會再於未來生起。

他了知舌根，了知味塵及了知依靠此二者而生起的結，了知尚未生起的結如何生起，了知已經生起的結如何被滅除，了知已經被滅除的結如何不會再於未來生起。

他了知身根，了知觸塵及了知依靠此二者而生起的結，了知尚未生起的結如何生起，了知已經生起的結如何被滅除，了知已經被滅除的結如何不會再於未來生起。

他了知意根，了知法塵及了知依靠此二者而生起的結，了知尚未生起的結如何生起，了知已經生起的結如何被滅除，了知已經被滅除的結如何不會再於未來生起。

如此，他安住於觀照內在的法為法、安住於觀照外在的法為法或安住於觀照內在與外在的法為法。他安住於觀照法的生起現象、安住於觀照法的壞滅現象或安住於觀照法的生起與壞滅現象。或者他建立起『有法』的正念只為了更高的智慧與正念。他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘依六內處與六外處而安住於觀法為法的方法。

[14] 丁、七覺支

再者，諸比丘，比丘依七覺支而安住於觀法為法。

諸比丘，比丘如何依七覺支而安住於觀法為法呢？

在此，諸比丘，念覺支存在比丘內心時，他了知：『念覺支存在我內心。』念覺支不存在他內心時，他了知：『念覺支不存

在我內心。』他了知尚未生起的念覺支如何在他內心生起，他了知如何培育及圓滿已經生起的念覺支。

擇法覺支存在他內心時，他了知：『擇法覺支存在我內心。』擇法覺支不存在他內心時，他了知：『擇法覺支不存在我內心。』

他了知尚未生起的擇法覺支如何在他內心生起，他了知如何培育及圓滿已經生起的擇法覺支。

精進覺支存在他內心時，他了知：『精進覺支存在我內心。』精進覺支不存在他內心時，他了知：『精進覺支不存在我內心。』

他了知尚未生起的精進覺支如何在他內心生起，他了知如何培育及圓滿已經生起的精進覺支。

喜覺支存在他內心時，他了知：『喜覺支存在我內心。』喜覺支不存在他內心時，他了知：『喜覺支不存在我內心。』他了知尚未生起的喜覺支如何在他內心生起，他了知如何培育及圓滿已經生起的喜覺支。

輕安覺支存在他內心時，他了知：『輕安覺支存在我內心。』輕安覺支不存在他內心時，他了知：『輕安覺支不存在我內心。』

他了知尚未生起的輕安覺支如何在他內心生起，他了知如何培育及圓滿已經生起的輕安覺支。

定覺支存在他內心時，他了知：『定覺支存在我內心。』定覺支不存在他內心時，他了知：『定覺支不存在我內心。』他了知尚未生起的定覺支如何在他內心生起，他了知如何培育及圓滿已經生起的定覺支。

捨覺支存在他內心時，他了知：『捨覺支存在我內心。』捨覺支不存在他內心時，他了知：『捨覺支不存在我內心。』他了知尚未生起的捨覺支如何在他內心生起，他了知如何培育及圓滿已經生起的捨覺支。

如此，他安住於觀照內在的法為法、安住於觀照外在的法為法或安住於觀照內在與外在的法為法。他安住於觀照法的生起現象、安住於觀照法的壞滅現象或安住於觀照法的生起與壞滅現象。或者他建立起『有法』的正念只為了更高的智慧與正念。

他獨立地安住，不執著世間的任何事物。諸比丘，這就是比丘依七覺支而安住於觀法為法的方法。

[15] 戊、四聖諦

再者，諸比丘，比丘依四聖諦而安住於觀法為法。

諸比丘，比丘如何依四聖諦而安住於觀法為法呢？

在此，諸比丘，比丘如實地了知：『這是苦。』如實地了知：『這是苦的原因。』如實地了知：『這是苦的息滅。』如實地了知：『這是導致苦息滅的修行方法。』

[16][16] 修行念處的成果

諸比丘，如此修行四念處七年的人，可望得到兩種成果之一：今生證得阿羅漢果；若還有煩惱未盡的話，則證得阿那含果。

不用說七年，諸比丘，如此修行四念處六年的人，可望得到兩種成果之一：今生證得阿羅漢果；若還有煩惱未盡的話，則證得阿那含果。

不用說六年，諸比丘……

不用說五年，諸比丘……

不用說四年，諸比丘……

不用說三年，諸比丘……

不用說二年，諸比丘……

不用說一年，諸比丘，如此修行四念處七個月的人，可望得到兩種成果之一：今生證得阿羅漢果；若還有煩惱未盡的話，

則證得阿那含果。

不用說七個月，諸比丘……

不用說六個月，諸比丘……

不用說五個月，諸比丘……

不用說四個月，諸比丘……

不用說三個月，諸比丘……

不用說二個月，諸比丘……

不用說一個月，諸比丘……

不用說半個月，諸比丘，如此修行四念處七天的人，可望得到兩種成果之一：今生證得阿羅漢果；若還有煩惱未盡的話，

則證得阿那含果。

這就是為什麼說：『諸比丘，這是使眾生清淨、超越憂愁與悲傷、滅除痛苦與憂惱、成就正道與現證涅槃的單一道路，那

就是四念處。』」

世尊如此開示之後，諸比丘對世尊的話感到愉悅與歡喜。

 

 

[17]  Enough with teaching the Dhamma

  That even I found hard to reach;

  For it will never be perceived

  By those who live in lust and hate.

 

  Those dyed in lust, wrapped in darkness

  Will never discern this abstruse Dhamma

  Which goes against the worldly stream,

  Subtle, deep, and difficult to see.

 

[18] In Magadha there have appeared till now

  Impure teachings devised by those still stained.

  Open the doors to the Deathless! Let them hear

  The Dhamma that the Stainless One has found.

 

  Just as one who stands on a mountain peak

  Can see below the people all around,

  So, O Wise One, All-seeing Sage,

  Ascend the palace of the Dhamma.

Let the Sorrowless One survey this human breed,

Engulfed in sorrow, overcome by birth and old age.

 

  Arise, victorious hero, caravan leader,

Debtless one, and wander in the world.

Let the Blessed One teach the Dhamma,

There will be those who will understand.

世尊如果不說法，世人愈墮落，祇有更趨向黑暗的世界；如果有方法說教，即使是再艱深的教理，

也必有能夠理解的人；請世尊為了憐湣世人而垂教，度人濟世。

 

[19] Open for them are the doors to the Deathless,

  Let those with ears now show their faith.

  Thinking it would be troublesome, O Brahma,

I did not speak the Dhamma subtle and sublime.

 

[20] I am one who has transcended all, a knower of all,

  Unsullied among all things, renouncing all,

  By craving’s ceasing freed. Having known this all

  For myself, to whom should I point as teacher?

 

  I have no teacher, and one like me

  Exists nowhere in all the world

  With all its gods, because I have

  No person for my counterpart.

 

  I am the Accomplished One in the world,

  I am the Teacher Supreme.

  I alone am a Fully Enlightened One

  Whose fires are quenched and extinguished.

 

  I go now to the city of Kasi

  To set in motion the Wheel of Dhamma.

  In a world that has become blind

  I go to beat the drum of the Deathless.

 

  By your claims, friend, you ought to be the Universal Victor.

 

  The victors are those like me

  Who have won to destruction of taints.

  I have vanquished all evil states, 

  Therefore, Upaka, I am a victor.

 

行进途中，遇见一位外教青年，名为优波迦。他見釋尊安詳而請高，具有一股神聖的威嚴，異經常人，就問：『你跟誰出家？師父是誰？』釋尊答：『自己是一切勝者、一切知者，自悟而解脫者，所以，自己無師，自己為天上天下最尊最上者。』但是青年不以為意，祇是淡淡地說：『可能是這樣吧！』說過之後，並不向釋尊求教。據傳說，後來他也於佛教中出了家而成一聖者。（佛教的原點p.65,66.）

[21] “He is the Wise One who has cast off delusion,

abandoned the heart’s wilderness, victor in battle;

He knows no anguish, is perfectly even-minded,

mature in virtue, of excellent wisdom;

Beyond all temptations, he is without stain:

The Blessed One is he, and I am his disciple.

 

Free from perplexity, he abides contented,

spurnig worldly gains, a vessel of gladness;

A human being who has done the recluse’s duty,

a man who bears his final body;

He is utterly peerless andutterly spotless:

The Blessed One is he, and I am his disciple.

 

He is free from doubt and skilful,

the discipliner and excellent leader.

None can surpass his resplendent qualities;

without hesitation, he is the illuminator;

Having severed conceit, he is the hero:

The Blessed One is he, and I am his disciple.

 

The leader of the herd, he cannot be measured,

his depths are unfathomed, he attained to the silence;

Provider of safety, possessor of knowledge,

he stands in the Dhamma, inwardly restrained;

Having overcome ll bondage, he is liberated:

The Blessed One is he, and I am his disciple.

 

The immaculate tusker, living in remoteness,

with fetters all shattered, fully freed;

Skilled in discussion, imbued with wisdom,

his banner lowered, he no longer lusts;

Having tamed himself, he no more proliferates:

The Blessed One is he, and I am his disciple.

 

The best of seers, with no deceptive schemes,

gained the triple knowledge, attained to holiness;

His heart cleansed, a master of discourse,

he lives ever tranquil, the finder of knowledge;

The first of all gives, he is ever capable:

The Blessed One is he, and I am his disciple.

 

He is the Nonle One, developed in mind,

who has gained the goal and expounds the truth;

Endowed with mindfulness and penetrative insight,

he leans neither forwards nor back;

Free from perturbation, attained to mastery:

The Blessed One is he, and I am his disciple.

 

He has fared rightly and abides in meditation,

inwardy undefiled, in purity perfect;

He is independent and altogether fearless,

living secluded, attained to the summit;

Having crossed over himself, he leads us across:

The Blessed One is he, and I am his disciple.

 

Of supreme serenity, with extensive wisdom,

a man of great wisdom, devoid of all greed;

He is the Tathagata, he is the Sublime One,

the person unrivalled, the one without equal;

He is intrepid, proficient in all:

The lessed One is he, and I am his disciple.

 

He has severed craving and become the Enlightened One,

cleared of all clouds, completely untainted;

Most worthy of gifts, most mighty of spirits,

most perfect of persons, beyond estimation;

The greatest in grandeur, attained the peak of glory:

The Blessed One is he, and I am his disciple.”