Saṁyuttanikāye

Saṁyutta-ṭīkā (SṬ.)

《相應部疏》(SṬ.1.~56.)

from Chaṭṭha Saṅgāyana (CS)

Released by Dhammavassārāma 法雨道場

2552B.E. (2008A.D.)

(with PTS sutta no.)

Saṁyutta-ṭīkā《相應部疏》﹝目錄﹞

1-Sagāthā 1~ 11 2-Nidāna 12~ 21 3-Khandha 22~ 34 4-Saḷāyatana 35~44 5-Mahāvagga 45 ~56

1-Sagāthāvaggaṭīkā《相應部》有偈篇疏(CS：pg.1.1~345)

2-Nidānavaggaṭīkā《相應部》因緣篇疏(CS︰pg.2.1~ pg.2.200)

3-Khandhavaggaṭīkā 《相應部》蘊篇疏(CS︰pg.2.201~2.279)

4-Saḷāyatanavagga-ṭīkā 《相應部》六處篇疏(CS︰pg.2.281~ pg.2.391)

5-Mahāvaggaṭīkā《相應部》大篇疏(CS︰pg.2.393~ pg.2.551)

1-Sagāthāvaggaṭīkā. 1

(CS：pg.1.1~345) 1

Ganthārambhakathāvaṇṇanā. 1

SṬ.1.Devatāsaṁyuttaṁ.. 11

1. Naḷavaggo. 11

(SṬ.1.1.)1. Oghataraṇasuttavaṇṇanā. 11

Nettinayavaṇṇanā. 29

(SṬ.1.2.)2. Nimokkhasuttavaṇṇanā. 35

(SṬ.1.3.)3. Upanīyasuttavaṇṇanā. 36

(SṬ.1.4.)4. Accentisuttavaṇṇanā. 38

(SṬ.1.5.)5. Katichindasuttavaṇṇanā. 39

(SṬ.1.6.)6. Jāgarasuttavaṇṇanā. 40

(SṬ.1.7.)7. Appaṭividitasuttavaṇṇanā. 40

(SṬ.1.8.)8. Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā. 41

(SṬ.1.9.)9. Mānakāmasuttavaṇṇanā. 41

(SṬ.1.10.)10. Araññasuttavaṇṇanā. 42

2. Nandanavaggo. 43

(SṬ.1.11.)1. Nandanasuttavaṇṇanā. 43

(SṬ.1.12.)2. Nandatisuttavaṇṇanā. 44

(SṬ.1.13.)3. Natthiputtasamasuttavaṇṇanā. 45

(SṬ.1.14.)4. Khattiyasuttavaṇṇanā. 45

(SṬ.1.15.)5. Saṇamānasuttavaṇṇanā. 46

(SṬ.1.16.)6. Niddātandīsuttavaṇṇanā. 46

(SṬ.1.17.)7. Dukkarasuttavaṇṇanā. 47

(SṬ.1.18.)8. Hirīsuttavaṇṇanā. 48

(SṬ.1.19.)9. Kuṭikāsuttavaṇṇanā. 48

(SṬ.1.20.)10. Samiddhisuttavaṇṇanā. 48

3. Sattivaggo. 53

(SṬ.1.21.)1.Sattisuttavaṇṇanā. 53

(SṬ.1.22.)2. Phusatisuttavaṇṇanā. 53

(SṬ.1.23.)3. Jaṭāsuttavaṇṇanā. 54

(SṬ.1.24.)4. Manonivāraṇasuttavaṇṇanā. 56

(SṬ.1.25.)5. Arahantasuttavaṇṇanā. 56

(SṬ.1.26.)6. Pajjotasuttavaṇṇanā. 56

(SṬ.1.27.)7. Sarasuttavaṇṇanā. 57

(SṬ.1.28.)8. Mahaddhanasuttavaṇṇanā. 57

(SṬ.1.29.)9. Catucakkasuttavaṇṇanā. 58

(SṬ.1.30.)10. Eṇijaṅghasuttavaṇṇanā. 58

4. Satullapakāyikavaggo. 59

(SṬ.1.31.)1. Sabbhisuttavaṇṇanā. 59

(SṬ.1.32.)2. Maccharisuttavaṇṇanā. 60

(SṬ.1.33.)3. Sādhusuttavaṇṇanā. 61

(SṬ.1.34.)4. Nasantisuttavaṇṇanā. 62

(SṬ.1.35.)5. Ujjhānasaññisuttavaṇṇanā. 63

(SṬ.1.36.)6. Saddhāsuttavaṇṇanā. 64

(SṬ.1.37.)7. Samayasuttavaṇṇanā. 65

(SṬ.1.38.)8. Sakalikasuttavaṇṇanā. 67

(SṬ.1.39.)9. Paṭhamapajjunnadhītusuttavaṇṇanā. 69

(SṬ.1.40.)10. Dutiyapajjunnadhītusuttavaṇṇanā. 69

5. Ādittavaggo. 70

(SṬ.1.41.)1. Ādittasuttavaṇṇanā. 70

(SṬ.1.42.)2. Kiṁdadasuttavaṇṇanā. 70

(SṬ.1.43.)3. Annasuttavaṇṇanā. 71

(SṬ.1.44.)4. Ekamūlasuttavaṇṇanā. 71

(SṬ.1.45.)5. Anomasuttavaṇṇanā. 72

(SṬ.1.46.)6. Accharāsuttavaṇṇanā. 72

(SṬ.1.47.)7. Vanaropasuttavaṇṇanā. 73

(SṬ.1.48.)8. Jetavanasuttavaṇṇanā. 73

(SṬ.1.49.)9. Maccharisuttavaṇṇanā. 75

(SṬ.1.50.)10. Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā. 75

6. Jarāvaggo. 76

(SṬ.1.51.)1. Jarāsuttavaṇṇanā. 76

(SṬ.1.52.)2. Ajarasāsuttavaṇṇanā. 76

(SṬ.1.53.)3. Mittasuttavaṇṇanā. 77

(SṬ.1.54.)4. Vatthusuttavaṇṇanā. 77

(SṬ.1.55.)5. Paṭhamajanasuttavaṇṇanā. 77

(SṬ.1.56.)6. Dutiyajanasuttavaṇṇanā. 77

(SṬ.1.57.)7. Tatiyajanasuttavaṇṇanā. 77

(SṬ.1.58.)8. Uppathasuttavaṇṇanā. 78

(SṬ.1.59.)9. Dutiyasuttavaṇṇanā. 78

(SṬ.1.60.)10. Kavisuttavaṇṇanā. 78

7. Addhavaggo. 79

(SṬ.1.61.)1. Nāmasuttavaṇṇanā. 79

(SṬ.1.62.)2. Cittasuttavaṇṇanā. 79

(SṬ.1.63.)3. Taṇhāsuttavaṇṇanā. 79

(SṬ.1.64.)4. Saṁyojanasuttavaṇṇanā. 79

(SṬ.1.65.)5. Bandhanasuttavaṇṇanā. 80

(SṬ.1.66.)6. Attahatasuttavaṇṇanā. 80

(SṬ.1.67.)7. Uḍḍitasuttavaṇṇanā. 80

(SṬ.1.68.)8. Pihitasuttavaṇṇanā. 80

(SṬ.1.69.)9. Icchāsuttavaṇṇanā. 80

(SṬ.1.70.)10. Lokasuttavaṇṇanā. 81

8. Chetvāvaggo. 81

(SṬ.1.71.)1. Chetvāsuttavaṇṇanā. 81

(SṬ.1.72.)2. Rathasuttavaṇṇanā. 81

(SṬ.1.73.)3. Vittasuttavaṇṇanā. 82

(SṬ.1.74.)4. Vuṭṭhisuttavaṇṇanā. 82

(SṬ.1.75.)5. Bhītāsuttavaṇṇanā. 83

(SṬ.1.76.)6. Najīratisuttavaṇṇanā. 83

(SṬ.1.77.)7. Issariyasuttavaṇṇanā. 84

(SṬ.1.78.)8. Kāmasuttavaṇṇanā. 84

(SṬ.1.79.)9. Pātheyyasuttavaṇṇanā. 84

(SṬ.1.80.)10. Pajjotasuttavaṇṇanā. 85

(SṬ.1.81.)11. Araṇasuttavaṇṇanā. 85

SṬ.2.Devaputtasaṁyuttaṁ.. 86

1. Paṭhamavaggo. 86

(SṬ.2.1.)1. Paṭhamakassapasuttavaṇṇanā. 86

(SṬ.2.2.)2. Dutiyakassapasuttavaṇṇanā. 86

(SṬ.2.3.)3. Maghasuttavaṇṇanā. 87

(SṬ.2.4.)4. Māgadhasuttavaṇṇanā. 87

(SṬ.2.5.)5. Dāmalisuttavaṇṇanā. 87

(SṬ.2.6.)6. Kāmadasuttavaṇṇanā. 88

(SṬ.2.7.)7. Pañcālacaṇḍasuttavaṇṇanā. 89

(SṬ.2.8.)8. Tāyanasuttavaṇṇanā. 89

(SṬ.2.9.)9. Candimasuttavaṇṇanā. 90

(SṬ.2.10.)10. Sūriyasuttavaṇṇanā. 90

2. Anāthapiṇḍikavaggo. 91

(SṬ.2.11.)1. Candimasasuttavaṇṇanā. 91

(SṬ.2.12.)2. Veṇḍusuttavaṇṇanā. 91

(SṬ.2.13.)3. Dīghalaṭṭhisuttavaṇṇanā. 91

(SṬ.2.14.)4. Nandanasuttavaṇṇanā. 92

(SṬ.2.15.)5. Candanasuttavaṇṇanā. 92

(SṬ.2.16.)6. Vāsudattasuttavaṇṇanā. 92

(SṬ.2.17.)7. Subrahmasuttavaṇṇanā. 92

(SṬ.2.18.)8. Kakudhasuttavaṇṇanā. 93

(SṬ.2.19.)9. Uttarasuttavaṇṇanā. 94

(SṬ.2.20.)10. Anāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā. 94

3. Nānātitthiyavaggo. 94

(SṬ.2.21.)1. Sivasuttavaṇṇanā. 94

(SṬ.2.22.)2. Khemasuttavaṇṇanā. 95

(SṬ.2.23.)3. Serīsuttavaṇṇanā. 95

(SṬ.2.24.)4. Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā. 96

(SṬ.2.25.)5. Jantusuttavaṇṇanā. 96

(SṬ.2.26.)6. Rohitassasuttavaṇṇanā. 97

(SṬ.2.27~28.)7~8. Nandasuttanandivisālasuttavaṇṇanā. 97

(SṬ.2.29.)9. Susimasuttavaṇṇanā. 97

(SṬ.2.30.)10. Nānātitthiyasāvakasuttavaṇṇanā. 102

SṬ.3.Kosalasaṁyuttaṁ.. 103

1. Paṭhamavaggo. 103

(SṬ.3.1.)1. Daharasuttavaṇṇanā. 103

(SṬ.3.2.)2. Purisasuttavaṇṇanā. 106

(SṬ.3.3.)3. Jarāmaraṇasuttavaṇṇanā. 106

(SṬ.3.4.)4. Piyasuttavaṇṇanā. 107

(SṬ.3.5.)5. Attarakkhitasuttavaṇṇanā. 108

(SṬ.3.6.)6. Appakasuttavaṇṇanā. 108

(SṬ.3.7.)7. Aḍḍakaraṇasuttavaṇṇanā. 108

(SṬ.3.8.)8. Mallikāsuttavaṇṇanā. 108

(SṬ.3.9.)9. Yaññasuttavaṇṇanā. 109

(SṬ.3.10.)10. Bandhanasuttavaṇṇanā. 110

2. Dutiyavaggo. 110

(SṬ.3.11.)1. Sattajaṭilasuttavaṇṇanā. 110

(SṬ.3.12.)2. Pañcarājasuttavaṇṇanā. 111

(SṬ.3.13.)3. Doṇapākasuttavaṇṇanā. 112

(SṬ.3.14.)4. Paṭhamasaṅgāmasuttavaṇṇanā. 113

(SṬ.3.15.)5. Dutiyasaṅgāmasuttavaṇṇanā. 113

(SṬ.3.16.)6. Mallikāsuttavaṇṇanā. 114

(SṬ.3.17.)7. Appamādasuttavaṇṇanā. 114

(SṬ.3.18.)8. Kalyāṇamittasuttavaṇṇanā. 114

(SṬ.3.19.)9. Paṭhama-aputtakasuttavaṇṇanā. 117

(SṬ.3.20.)10. Dutiya-aputtakasuttavaṇṇanā. 117

3. Tatiyavaggo. 118

(SṬ.3.21.)1. Puggalasuttavaṇṇanā. 118

(SṬ.3.22.)2. Ayyikāsuttavaṇṇanā. 119

(SṬ.3.24.)4. Issattasuttavaṇṇanā. 119

(SṬ.3.25.)5. Pabbatūpamasuttavaṇṇanā. 121

SṬ.4.Mārasaṁyuttaṁ.. 122

1. Paṭhamavaggo. 122

(SṬ.4.1.)1. Tapokammasuttavaṇṇanā. 122

(SṬ.4.2.)2. Hatthirājavaṇṇasuttavaṇṇanā. 123

(SṬ.4.3.)3. Subhasuttavaṇṇanā. 123

(SṬ.4.4.)4. Paṭhamamārapāsasuttavaṇṇanā. 123

(SṬ.4.5.)5. Dutiyamārapāsasuttavaṇṇanā. 124

(SṬ.4.6.)6. Sappasuttavaṇṇanā. 125

(SṬ.4.7.)7. Supatisuttavaṇṇanā. 125

(SṬ.4.8.)8. Nandatisuttavaṇṇanā. 126

(SṬ.4.9.)9. Paṭhama-āyusuttavaṇṇanā. 126

(SṬ.4.10.)10. Dutiya-āyusuttavaṇṇanā. 126

2. Dutiyavaggo. 127

(SṬ.4.11.)1. Pāsāṇasuttavaṇṇanā. 127

(SṬ.4.12.)2. Kiṁnusīhasuttavaṇṇanā. 127

(SṬ.4.13.)3. Sakalikasuttavaṇṇanā. 127

(SṬ.4.14.)4. Patirūpasuttavaṇṇanā. 127

(SṬ.4.15.)5. Mānasasuttavaṇṇanā. 128

(SṬ.4.16.)6. Pattasuttavaṇṇanā. 128

(SṬ.4.17.)7. Chaphassāyatanasuttavaṇṇanā. 128

(SṬ.4.18.)8. Piṇḍasuttavaṇṇanā. 129

(SṬ.4.19.)9. Kassakasuttavaṇṇanā. 129

(SṬ.4.20.)10. Rajjasuttavaṇṇanā. 130

3. Tatiyavaggo. 131

(SṬ.4.21.)1. Sambahulasuttavaṇṇanā. 131

(SṬ.4.22.)2. Samiddhisuttavaṇṇanā. 131

(SṬ.4.23.)3. Godhikasuttavaṇṇanā. 132

(SṬ.4.24.)4. Sattavassānubandhasuttavaṇṇanā. 133

(SṬ.4.25.)5. Māradhītusuttavaṇṇanā. 134

SṬ.5.Bhikkhunīsaṁyuttaṁ.. 135

(SṬ.5.1.)1. Āḷavikāsuttavaṇṇanā. 135

(SṬ.5.2.)2. Somāsuttavaṇṇanā. 136

(SṬ.5.3.)3. Kisāgotamīsuttavaṇṇanā. 136

(SṬ.5.4.)4. Vijayāsuttavaṇṇanā. 137

(SṬ.5.5.)5. Uppalavaṇṇāsuttavaṇṇanā. 137

(SṬ.5.6.)6. Cālāsuttavaṇṇanā. 137

(SṬ.5.7.)7. Upacālāsuttavaṇṇanā. 137

(SṬ.5.8.)8. Sīsupacālāsuttavaṇṇanā. 138

(SṬ.5.9.)9. Selāsuttavaṇṇanā. 138

(SṬ.5.10.)10. Vajirāsuttavaṇṇanā. 138

SṬ.6.Brahmasaṁyuttaṁ.. 139

1. Paṭhamavaggo. 139

(SṬ.6.1.)1. Brahmāyācanasuttavaṇṇanā. 139

(SṬ.6.2.)2. Gāravasuttavaṇṇanā. 144

(SṬ.6.3.)3. Brahmadevasuttavaṇṇanā. 145

(SṬ.6.4.)4. Bakabrahmasuttavaṇṇanā. 146

(SṬ.6.5.)5. Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā. 148

(SṬ.6.6.)6. Brahmalokasuttavaṇṇanā. 148

(SṬ.6.7.)7. Kokālikasuttavaṇṇanā. 149

(SṬ.6.8.)8. Katamodakatissasuttavaṇṇanā. 149

(SṬ.6.9.)9. Turūbrahmasuttavaṇṇanā. 149

(SṬ.6.10.)10. Kokālikasuttavaṇṇanā. 150

2. Dutiyavaggo. 150

(SṬ.6.11.)1. Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā. 150

(SṬ.6.12.)2. Devadattasuttavaṇṇanā. 151

(SṬ.6.13.)3. Andhakavindasuttavaṇṇanā. 151

(SṬ.6.14.)4. Aruṇavatīsuttavaṇṇanā. 152

(SṬ.6.15.)5. Parinibbānasuttavaṇṇanā. 152

SṬ.7.Brāhmaṇasaṁyuttaṁ.. 154

1. Arahantavaggo. 154

(SṬ.7.1.)1. Dhanañjānīsuttavaṇṇanā. 154

(SṬ.7.2.)2. Akkosasuttavaṇṇanā. 154

(SṬ.7.3.)3. Asurindakasuttavaṇṇanā. 155

(SṬ.7.4.)4. Bilaṅgikasuttavaṇṇanā. 155

(SṬ.7.5.)5. Ahiṁsakasuttavaṇṇanā. 156

(SṬ.7.6.)6. Jaṭāsuttavaṇṇanā. 156

(SṬ.7.7.)7. Suddhikasuttavaṇṇanā. 156

(SṬ.7.8.)8. Aggikasuttavaṇṇanā. 156

(SṬ.7.9.)9. Sundarikasuttavaṇṇanā. 157

(SṬ.7.10.)10. Bahudhītarasuttavaṇṇanā. 159

2. Upāsakavaggo. 160

(SṬ.7.11.)1. Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā. 160

(SṬ.7.12.)2. Udayasuttavaṇṇanā. 166

(SṬ.7.13.)3. Devahitasuttavaṇṇanā. 166

(SṬ.7.14.)4. Mahāsālasuttavaṇṇanā. 167

(SṬ.7.15.)5. Mānatthaddhasuttavaṇṇanā. 168

(SṬ.7.16.)6. Paccanīkasuttavaṇṇanā. 168

(SṬ.7.17.)7. Vanakammikasuttavaṇṇanā. 168

(SṬ.7.18.)8. Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā. 168

(SṬ.7.19.)9. Mātuposakasuttavaṇṇanā. 169

(SṬ.7.20.)10. Bhikkhakasuttavaṇṇanā. 169

(SṬ.7.21.)11. Saṅgāravasuttavaṇṇanā. 169

(SṬ.7.22.)12. Khomadussasuttavaṇṇanā. 170

SṬ.8.Vaṅgīsasaṁyuttaṁ.. 170

(SṬ.8.1.)1. Nikkhantasuttavaṇṇanā. 170

(SṬ.8.2.)2. Aratisuttavaṇṇanā. 171

(SṬ.8.3.)3. Pesalasuttavaṇṇanā. 171

(SṬ.8.4.)4. Ānandasuttavaṇṇanā. 172

(SṬ.8.5.)5. Subhāsitasuttavaṇṇanā. 172

(SṬ.8.6.)6. Sāriputtasuttavaṇṇanā. 174

(SṬ.8.7.)7. Pavāraṇāsuttavaṇṇanā. 175

(SṬ.8.8.)8. Parosahassasuttavaṇṇanā. 176

(SṬ.8.9.)9. Koṇḍaññasuttavaṇṇanā. 177

(SṬ.8.10.)10. Moggallānasuttavaṇṇanā. 178

(SṬ.8.11.)11. Gaggarāsuttavaṇṇanā. 178

(SṬ.8.12.)12. Vaṅgīsasuttavaṇṇanā. 178

SṬ.9.Vanasaṁyuttaṁ.. 179

(SṬ.9.1.)1. Vivekasuttavaṇṇanā. 179

(SṬ.9.2.)2. Upaṭṭhānasuttavaṇṇanā. 180

(SṬ.9.3.)3. Kassapagottasuttavaṇṇanā. 180

(SṬ.9.4.)4. Sambahulasuttavaṇṇanā. 181

(SṬ.9.5.)5. Ānandasuttavaṇṇanā. 181

(SṬ.9.6.)6. Anuruddhasuttavaṇṇanā. 181

(SṬ.9.7.)7. Nāgadattasuttavaṇṇanā. 182

(SṬ.9.8.)8. Kulagharaṇīsuttavaṇṇanā. 182

(SṬ.9.9.)9. Vajjiputtasuttavaṇṇanā. 183

(SṬ.9.10.)10. Sajjhāyasuttavaṇṇanā. 183

(SṬ.9.11.)11. Akusalavitakkasuttavaṇṇanā. 184

(SṬ.9.12.)12. Majjhanhikasuttavaṇṇanā. 184

(SṬ.9.13.)13. Pākatindriyasuttavaṇṇanā. 184

(SṬ.9.14.)14. Gandhatthenasuttavaṇṇanā. 184

SṬ.10.Yakkhasaṁyuttaṁ.. 185

(SṬ.10.1.)1. Indakasuttavaṇṇanā. 185

(SṬ.10.2.)2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā. 187

(SṬ.10.3.)3. Sūcilomasuttavaṇṇanā. 187

(SṬ.10.4.)4. Maṇibhaddasuttavaṇṇanā. 188

(SṬ.10.5.)5. Sānusuttavaṇṇanā. 189

(SṬ.10.6.)6. Piyaṅkarasuttavaṇṇanā. 190

(SṬ.10.7.)7. Punabbasusuttavaṇṇanā. 190

(SṬ.10.8.)8. Sudattasuttavaṇṇanā. 191

(SṬ.10.9.)9. Paṭhamasukkāsuttavaṇṇanā. 192

(SṬ.10.10.)10. Dutiyasukkāsuttavaṇṇanā. 192

(SṬ.10.11.)11. Cīrāsuttavaṇṇanā. 192

(SṬ.10.12.)12. Āḷavakasuttavaṇṇanā. 193

SṬ.11.Sakkasaṁyuttaṁ.. 199

1. Paṭhamavaggo. 199

(SṬ.11.1.)1. Suvīrasuttavaṇṇanā. 199

(SṬ.11.2.)2. Susīmasuttavaṇṇanā. 200

(SṬ.11.3.)3. Dhajaggasuttavaṇṇanā. 200

(SṬ.11.4.)4. Vepacittisuttavaṇṇanā. 200

(SṬ.11.5.)5. Subhāsitajayasuttavaṇṇanā. 201

(SṬ.11.6.)6. Kulāvakasuttavaṇṇanā. 202

(SṬ.11.7.)7. Nadubbhiyasuttavaṇṇanā. 202

(SṬ.11.8.)8. Verocana-asurindasuttavaṇṇanā. 202

(SṬ.11.9.)9. Araññāyatana-isisuttavaṇṇanā. 202

(SṬ.11.10.)10. Samuddakasuttavaṇṇanā. 203

2. Dutiyavaggo. 203

(SṬ.11.11.)1. Vatapadasuttavaṇṇanā. 203

(SṬ.11.12.)2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā. 204

(SṬ.11.13.)3. Mahālisuttavaṇṇanā. 204

(SṬ.11.14.)4. Daliddasuttavaṇṇanā. 204

(SṬ.11.15.)5. Rāmaṇeyyakasuttavaṇṇanā. 205

(SṬ.11.16.)6. Yajamānasuttavaṇṇanā. 205

(SṬ.11.17.)7. Buddhavandanāsuttavaṇṇanā. 206

(SṬ.11.18.)8. Gahaṭṭhavandanāsuttavaṇṇanā. 206

(SṬ.11.19.)9. Satthāravandanāsuttavaṇṇanā. 206

(SṬ.11.20.)10. Saṅghavandanāsuttavaṇṇanā. 207

3. Tatiyavaggo. 207

(SṬ.11.21.)1. Chetvāsuttavaṇṇanā. 207

(SṬ.11.22.)2. Dubbaṇṇiyasuttavaṇṇanā. 207

(SṬ.11.23.)3. Sambarimāyāsuttavaṇṇanā. 208

(SṬ.11.24.)4. Accayasuttavaṇṇanā. 208

(SṬ.11.25.)5. Akkodhasuttavaṇṇanā. 208

2-Nidānavaggaṭīkā. 210

(CS︰pg.2.1~ pg.2.200) 210

SṬ.12.Nidānasaṁyuttaṁ.. 210

1. Buddhavaggo. 210

(SṬ.12.1.)1. Paṭiccasamuppādasuttavaṇṇanā. 210

(SṬ.12.2.)2. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā. 217

(SṬ.12.3.)3. Paṭipadāsuttavaṇṇanā. 222

(SṬ.12.4.)4. Vipassīsuttavaṇṇanā. 222

(SṬ.12.5~10.)5~10. Sikhīsuttādivaṇṇanā. 223

2. Āhāravaggo. 224

(SṬ.12.11.)1. Āhārasuttavaṇṇanā. 224

(SṬ.12.12.)2. Moḷiyaphaggunasuttavaṇṇanā. 228

(SṬ.12.13.)3. Samaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 230

(SṬ.12.14.)4. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 230

(SṬ.12.15.)5. Kaccānagottasuttavaṇṇanā. 230

(SṬ.12.16.)6. Dhammakathikasuttavaṇṇanā. 232

(SṬ.12.17.)7. Acelakassapasuttavaṇṇanā. 233

(SṬ.12.18.)8. Timbarukasuttavaṇṇanā. 236

(SṬ.12.19.)9. Bālapaṇḍitasuttavaṇṇanā. 236

(SṬ.12.20.)10. Paccayasuttavaṇṇanā. 237

3. Dasabalavaggo. 241

(SṬ.12.21.)1. Dasabalasuttavaṇṇanā. 241

(SṬ.12.22.)2. Dutiyadasabalasuttavaṇṇanā. 241

(SṬ.12.23.)3. Upanisasuttavaṇṇanā. 246

(SṬ.12.24.)4. Aññatitthiyasuttavaṇṇanā. 249

(SṬ.12.25.)5. Bhūmijasuttavaṇṇanā. 250

(SṬ.12.26.)6. Upavāṇasuttavaṇṇanā. 251

(SṬ.12.27.)7. Paccayasuttavaṇṇanā. 251

(SṬ.12.28.)8. Bhikkhusuttavaṇṇanā. 251

(SṬ.12.29.)9. Samaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 252

(SṬ.12.30.)10. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 252

4. Kaḷārakhattiyavaggo. 252

(SṬ.12.31.)1. Bhūtasuttavaṇṇanā. 252

(SṬ.12.32.)2. Kaḷārasuttavaṇṇanā. 253

(SṬ.12.33.)3. Ñāṇavatthusuttavaṇṇanā. 255

(SṬ.12.34.)4. Dutiyañāṇavatthusuttavaṇṇanā. 256

(SṬ.12.35.)5. Avijjāpaccayasuttavaṇṇanā. 256

(SṬ.12.36.)6. Dutiya-avijjāpaccayasuttavaṇṇanā. 257

(SṬ.12.37.)7. Natumhasuttavaṇṇanā. 257

(SṬ.12.38.)8. Cetanāsuttavaṇṇanā. 258

(SṬ.12.39.)9. Dutiyacetanāsuttavaṇṇanā. 259

(SṬ.12.40.)10. Tatiyacetanāsuttavaṇṇanā. 259

5. Gahapativaggo. 260

(SṬ.12.41.)1. Pañcaverabhayasuttavaṇṇanā. 260

(SṬ.12.42.)2. Dutiyapañcaverabhayasuttavaṇṇanā. 261

(SṬ.12.43.)3. Dukkhasuttavaṇṇanā. 261

(SṬ.12.44.)4. Lokasuttavaṇṇanā. 262

(SṬ.12.45.)5. Ñātikasuttavaṇṇanā. 262

(SṬ.12.46.)6. Aññatarabrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 262

(SṬ.12.47.)7. Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā. 263

(SṬ.12.48.)8. Lokāyatikasuttavaṇṇanā. 263

(SṬ.12.49.)9. Ariyasāvakasuttavaṇṇanā. 263

(SṬ.12.50.)10. Dutiya-ariyasāvakasuttavaṇṇanā. 263

6. Dukkhavaggo. 264

(SṬ.12.51.)1. Parivīmaṁsanasuttavaṇṇanā. 264

(SṬ.12.52.)2. Upādānasuttavaṇṇanā. 267

(SṬ.12.53~54.)3~4. Saṁyojanasuttadvayavaṇṇanā. 267

(SṬ.12.55~56.)5~6. Mahārukkhasuttadvayavaṇṇanā. 268

(SṬ.12.57.)7. Taruṇarukkhasuttavaṇṇanā. 268

(SṬ.12.60.)10. Nidānasuttavaṇṇanā. 268

7. Mahāvaggo. 272

(SṬ.12.61.)1. Assutavāsuttavaṇṇanā. 272

(SṬ.12.62.)2. Dutiya-assutavāsuttavaṇṇanā. 274

(SṬ.12.63.)3. Puttamaṁsūpamasuttavaṇṇanā. 275

(SṬ.12.63.~1)Paṭhamāhāravaṇṇanā. 275

(SṬ.12.63.~2)Dutiyāhāravaṇṇanā. 277

(SṬ.12.63.~3)Tatiyāhāravaṇṇanā. 278

(SṬ.12.63.~4)Catutthāhāravaṇṇanā. 278

(SṬ.12.64.)4. Atthirāgasuttavaṇṇanā. 279

(SṬ.12.65.)5. Nagarasuttavaṇṇanā. 279

(SṬ.12.66.)6. Sammasasuttavaṇṇanā. 281

(SṬ.12.67.)7. Naḷakalāpīsuttavaṇṇanā. 282

(SṬ.12.68.)8. Kosambisuttavaṇṇanā. 283

(SṬ.12.69.)9. Upayantisuttavaṇṇanā. 283

(SṬ.12.70.)10. Susimasuttavaṇṇanā. 284

8. Samaṇabrāhmaṇavaggo. 285

(SṬ.12.71.)1. Jarāmaraṇasuttādivaṇṇanā. 285

9. Antarapeyyālavaggo. 285

(SṬ.12.82.)1. Satthusuttādivaṇṇanā. 285

SṬ.13.Abhisamayasaṁyuttaṁ.. 285

(SṬ.13.1.)1. Nakhasikhāsuttavaṇṇanā. 286

(SṬ.13.2.)2. Pokkharaṇīsuttavaṇṇanā. 286

(SṬ.13.3.)3. Saṁbhejja-udakasuttādivaṇṇanā. 286

(SṬ.13.4.)4. Pathavīsuttādivaṇṇanā. 286

SṬ.14.Dhātusaṁyuttaṁ.. 287

1. Nānattavaggo. 287

(SṬ.14.1.)1. Dhātunānattasuttavaṇṇanā. 287

(SṬ.14.2.)2. Phassanānattasuttavaṇṇanā. 287

(SṬ.14.3.)3. Nophassanānattasuttavaṇṇanā. 288

(SṬ.14.4.)4. Vedanānānattasuttavaṇṇanā. 288

(SṬ.14.5.)5. Dutiyavedanānānattasuttavaṇṇanā. 288

(SṬ.14.6.)6. Bāhiradhātunānattasuttavaṇṇanā. 288

(SṬ.14.7.)7. Saññānānattasuttavaṇṇanā. 289

(SṬ.14.8.)8. Nopariyesanānānattasuttavaṇṇanā. 289

(SṬ.14.9.)9. Bāhiraphassanānattasuttādivaṇṇanā. 289

2. Dutiyavaggo. 290

(SṬ.14.11.)1. Sattadhātusuttavaṇṇanā. 290

(SṬ.14.12.)2. Sanidānasuttavaṇṇanā. 291

(SṬ.14.13.)3. Giñjakāvasathasuttavaṇṇanā. 292

(SṬ.14.14.)4. Hīnādhimuttikasuttavaṇṇanā. 293

(SṬ.14.15.)5. Caṅkamasuttavaṇṇanā. 293

(SṬ.14.16.)6. Sagāthāsuttavaṇṇanā. 294

(SṬ.14.17.)7. Assaddhasaṁsandanasuttavaṇṇanā. 294

(SṬ.14.18~22.)8~12. Assaddhamūlakasuttādivaṇṇanā. 294

3. Kammapathavaggo. 294

(SṬ.14.23~24.)1~2. Asamāhitasuttādivaṇṇanā. 294

(SṬ.14.23~25.)3~5. Pañcasikkhāpadasuttādivaṇṇanā. 295

(SṬ.14.27.)7. Dasaṅgasuttavaṇṇanā. 297

4. Catutthavaggo. 298

(SṬ.14.30.)1. Catudhātusuttavaṇṇanā. 298

(SṬ.14.31.)2. Pubbesambodhasuttavaṇṇanā. 298

(SṬ.14.32.)3. Acariṁsuttavaṇṇanā. 299

(SṬ.14.33.)4. Nocedaṁsuttavaṇṇanā. 299

(SṬ.14.34.)5. Ekantadukkhasuttavaṇṇanā. 299

(SṬ.14.35~39.)6-10. Abhinandasuttādivaṇṇanā. 300

SṬ.15.Anamataggasaṁyuttaṁ.. 300

1. Paṭhamavaggo. 300

(SṬ.15.1.)1. Tiṇakaṭṭhasuttavaṇṇanā. 300

(SṬ.15.2.)2. Pathavīsuttavaṇṇanā. 300

(SṬ.15.3.)3. Assusuttavaṇṇanā. 301

(SṬ.15.4.)4. Khīrasuttavaṇṇanā. 301

(SṬ.15.5.)5. Pabbatasuttavaṇṇanā. 301

(SṬ.15.6.)6. Sāsapasuttavaṇṇanā. 301

(SṬ.15.7.)7. Sāvakasuttavaṇṇanā. 302

(SṬ.15.8.)8. Gaṅgāsuttavaṇṇanā. 302

(SṬ.15.9.)9. Daṇḍasuttavaṇṇanā. 302

(SṬ.15.10.)10. Puggalasuttavaṇṇanā. 302

2. Dutiyavaggo. 302

(SṬ.15.11.)1. Duggatasuttavaṇṇanā. 302

(SṬ.15.12.)2. Sukhitasuttavaṇṇanā. 303

(SṬ.15.13.)3. Tiṁsamattasuttavaṇṇanā. 303

(SṬ.15.14~19.)4~9. Mātusuttādivaṇṇanā. 303

(SṬ.15.20.)10. Vepullapabbatasuttavaṇṇanā. 303

SṬ.16.Kassapasaṁyuttaṁ.. 304

(SṬ.16.1.)1. Santuṭṭhasuttavaṇṇanā. 304

(SṬ.16.2.)2. Anottappīsuttavaṇṇanā. 305

(SṬ.16.3.)3. Candūpamasuttavaṇṇanā. 305

(SṬ.16.4.)4. Kulūpakasuttavaṇṇanā. 306

(SṬ.16.5.)5. Jiṇṇasuttavaṇṇanā. 307

(SṬ.16.6.)6. Ovādasuttavaṇṇanā. 307

(SṬ.16.7.)7. Dutiya-ovādasuttavaṇṇanā. 308

(SṬ.16.8.)8. Tatiya-ovādasuttavaṇṇanā. 308

(SṬ.16.9.)9. Jhānābhiññasuttavaṇṇanā. 308

(SṬ.16.10.)10. Upassayasuttavaṇṇanā. 309

(SṬ.16.11.)11. Cīvarasuttavaṇṇanā. 309

(SṬ.16.12.)12. Paraṁmaraṇasuttavaṇṇanā. 313

(SṬ.16.13.)13. Saddhammappatirūpakasuttavaṇṇanā. 313

SṬ.17.Lābhasakkārasaṁyuttaṁ.. 314

1. Paṭhamavaggo. 314

(SṬ.17.1.)1. Dāruṇasuttavaṇṇanā. 314

(SṬ.17.2.)2. Baḷisasuttavaṇṇanā. 314

(SṬ.17.3~4.)3~4. Kummasuttādivaṇṇanā. 315

(SṬ.17.5.)5. Mīḷhakasuttavaṇṇanā. 315

(SṬ.17.6.)6. Asanisuttavaṇṇanā. 315

(SṬ.17.7.)7. Diddhasuttavaṇṇanā. 315

(SṬ.17.8.)8. Siṅgālasuttavaṇṇanā. 316

(SṬ.17.9.)9. Verambhasuttavaṇṇanā. 316

(SṬ.17.10.)10. Sagāthakasuttavaṇṇanā. 316

2. Dutiyavaggo. 316

(SṬ.17.11~12.)1~2. Suvaṇṇapātisuttādivaṇṇanā. 316

3. Tatiyavaggo. 316

(SṬ.17.21.)1. Mātugāmasuttavaṇṇanā. 317

(SṬ.17.22.)2. Kalyāṇīsuttavaṇṇanā. 317

(SṬ.17.23~26.)3~6. Ekaputtakasuttādivaṇṇanā. 317

(SṬ.17.27.)7. Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 317

(SṬ.17.28.)8. Chavisuttavaṇṇanā. 317

(SṬ.17.29.)9. Rajjusuttavaṇṇanā. 318

(SṬ.17.30.)10. Bhikkhusuttavaṇṇanā. 318

4. Catutthavaggo. 318

(SṬ.17.31~34.)1~4. Bhindisuttādivaṇṇanā. 318

(SṬ.17.35.)5. Acirapakkantasuttavaṇṇanā. 318

(SṬ.17.36.)6. Pañcarathasatasuttavaṇṇanā. 318

(SṬ.17.37~43.)7~13. Mātusuttādivaṇṇanā. 319

SṬ.18.Rāhulasaṁyuttaṁ.. 319

1. Paṭhamavaggo. 319

(SṬ.18.1~8.)1~8. Cakkhusuttādivaṇṇanā. 319

(SṬ.18.9.)9. Dhātusuttavaṇṇanā. 320

(SṬ.18.10.)10. Khandhasuttavaṇṇanā. 320

2. Dutiyavaggo. 320

(SṬ.18.11.)11. Anusayasuttavaṇṇanā. 320

(SṬ.18.12.)12. Apagatasuttavaṇṇanā. 320

SṬ.19.Lakkhaṇasaṁyuttaṁ.. 321

1. Paṭhamavaggo. 321

(SṬ.19.1.)1. Aṭṭhisuttavaṇṇanā. 321

(SṬ.19.2.)2. Pesisuttavaṇṇanā. 322

(SṬ.19.3.)3. Piṇḍasuttavaṇṇanā. 322

(SṬ.19.4.)4. Nicchavisuttavaṇṇanā. 322

(SṬ.19.5.)5. Asilomasuttavaṇṇanā. 322

(SṬ.19.6.)6. Sattisuttavaṇṇanā. 322

(SṬ.19.7.)7. Usulomasuttavaṇṇanā. 322

(SṬ.19.8.)8. Sūcilomasuttavaṇṇanā. 323

(SṬ.19.9.)9. Dutiyasūcilomasuttavaṇṇanā. 323

(SṬ.19.10.)10. Kumbhaṇḍasuttavaṇṇanā. 323

2. Dutiyavaggo. 323

(SṬ.19.11.)1. Sasīsakasuttavaṇṇanā. 323

(SṬ.19.13.)3. Nicchavitthisuttavaṇṇanā. 323

(SṬ.19.14.)4. Maṅgulitthisuttavaṇṇanā. 323

(SṬ.19.15.)5. Okilinīsuttavaṇṇanā. 323

(SṬ.19.16.)6. Asīsakasuttavaṇṇanā. 324

(SṬ.19.17~21.)7~11. Pāpabhikkhusuttādivaṇṇanā. 324

SṬ.20.Opammasaṁyuttaṁ.. 324

(SṬ.20.1.)1. Kūṭasuttavaṇṇanā. 324

(SṬ.20.2.)2. Nakhasikhasuttavaṇṇanā. 324

(SṬ.20.3.)3. Kulasuttavaṇṇanā. 325

(SṬ.20.4.)4. Okkhāsuttavaṇṇanā. 325

(SṬ.20.5.)5. Sattisuttavaṇṇanā. 325

(SṬ.20.6.)6. Dhanuggahasuttavaṇṇanā. 325

(SṬ.20.7.)7. Āṇisuttavaṇṇanā. 326

(SṬ.20.8.)8. Kaliṅgarasuttavaṇṇanā. 327

(SṬ.20.9.)9. Nāgasuttavaṇṇanā. 328

(SṬ.20.10.)10. Biḷārasuttavaṇṇanā. 328

(SṬ.20.11.)11. Siṅgālasuttavaṇṇanā. 328

(SṬ.20.12.)12. Dutiyasiṅgālasuttavaṇṇanā. 328

SṬ.21.Bhikkhusaṁyuttaṁ.. 328

(SṬ.21.1.)1. Kolitasuttavaṇṇanā. 328

(SṬ.21.2.)2. Upatissasuttavaṇṇanā. 329

(SṬ.21.3.)3. Ghaṭasuttavaṇṇanā. 329

(SṬ.21.4.)4. Navasuttavaṇṇanā. 330

(SṬ.21.5.)5. Sujātasuttavaṇṇanā. 330

(SṬ.21.6.)6. Lakuṇḍakabhaddiyasuttavaṇṇanā. 330

(SṬ.21.7.)7. Visākhasuttavaṇṇanā. 331

(SṬ.21.8.)8. Nandasuttavaṇṇṇanā. 331

(SṬ.21.9.)9. Tissasuttavaṇṇanā. 331

(SṬ.21.10.)10. Theranāmakasuttavaṇṇanā. 332

(SṬ.21.11.)11. Mahākappinasuttavaṇṇanā. 332

(SṬ.21.12.)12. Sahāyakasuttavaṇṇanā. 333

3-Khandhavaggaṭīkā. 334

(CS︰pg.2.201~2.279) 334

SṬ.22.Khandhasaṁyuttaṁ.. 334

1. Nakulapituvaggo. 334

(SṬ.22.1.)1. Nakulapitusuttavaṇṇanā. 334

(SṬ.22.2.)2. Devadahasuttavaṇṇanā. 338

(SṬ.22.3.)3. Hāliddikānisuttavaṇṇanā. 338

(SṬ.22.4.)4. Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā. 340

(SṬ.22.5.)5. Samādhisuttavaṇṇanā. 340

(SṬ.22.6.)6. Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā. 340

(SṬ.22.7.)7. Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā. 340

(SṬ.22.8.)8. Dutiya-upādāparitassanāsuttavaṇṇanā. 341

(SṬ.22.9.)9. Kālattaya-aniccasuttavaṇṇanā. 341

(SṬ.22.10~11.)10~11. Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā. 341

2. Aniccavaggo. 341

(SṬ.22.12~21.)1~10. Aniccādisuttavaṇṇanā. 341

3. Bhāravaggo. 342

(SṬ.22.22.)1. Bhārasuttavaṇṇanā. 342

(SṬ.22.23.)2. Pariññasuttavaṇṇanā. 342

(SṬ.22.24.)3. Abhijānasuttavaṇṇanā. 342

(SṬ.22.25~30.)4~9. Chandarāgasuttādivaṇṇanā. 343

(SṬ.22.31.)10. Aghamūlasuttavaṇṇanā. 343

(SṬ.22.32.)11. Pabhaṅgusuttavaṇṇanā. 343

4. Natumhākaṁvaggo. 343

(SṬ.22.33.)1. Natumhākaṁsuttavaṇṇanā. 343

(SṬ.22.35.)3. Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā. 344

(SṬ.22.36.)4. Dutiya-aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā. 344

(SṬ.22.37~38.)5~6. Ānandasuttādivaṇṇanā. 344

(SṬ.22.39~42.)7~10. Anudhammasuttādivaṇṇanā. 345

5. Attadīpavaggo. 345

(SṬ.22.43.)1. Attadīpasuttavaṇṇanā. 345

(SṬ.22.44.)2. Paṭipadāsuttavaṇṇanā. 346

(SṬ.22.45.)3. Aniccasuttavaṇṇanā. 346

(SṬ.22.46.)4. Dutiya-aniccasuttavaṇṇanā. 346

(SṬ.22.47.)5. Samanupassanāsuttavaṇṇanā. 347

(SṬ.22.48.)6. Khandhasuttavaṇṇanā. 347

(SṬ.22.49~50.)7~8. Soṇasuttādivaṇṇanā. 347

(SṬ.22.51~52.)9~10. Nandikkhayasuttādivaṇṇanā. 348

6. Upayavaggo. 348

(SṬ.22.53.)1. Upayasuttavaṇṇanā. 348

(SṬ.22.54.)2. Bījasuttavaṇṇanā. 348

(SṬ.22.55.)3. Udānasuttavaṇṇanā. 349

(SṬ.22.56.)4. Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā. 350

(SṬ.22.57.)5. Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā. 350

(SṬ.22.58.)6. Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā. 351

(SṬ.22.59.)7. Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā. 351

(SṬ.22.60.)8. Mahālisuttavaṇṇanā. 351

(SṬ.22.61.)9. Ādittasuttavaṇṇanā. 351

(SṬ.22.62.)10. Niruttipathasuttavaṇṇanā. 352

7. Arahantavaggo. 353

(SṬ.22.63.)1. Upādiyamānasuttavaṇṇanā. 353

(SṬ.22.64~68.)2~6. Maññamānasuttādivaṇṇanā. 353

(SṬ.22.69.)7. Anattaniyasuttavaṇṇanā. 353

(SṬ.22.70~72.)8~10. Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā. 353

8. Khajjanīyavaggo. 354

(SṬ.22.73~75.)1~3. Assādasuttādivaṇṇanā. 354

(SṬ.22.76.)4. Arahantasuttavaṇṇanā. 354

(SṬ.22.77.)5. Dutiya-arahantasuttavaṇṇanā. 355

(SṬ.22.78.)6. Sīhasuttavaṇṇanā. 355

(SṬ.22.79.)7. Khajjanīyasuttavaṇṇanā. 357

(SṬ.22.80.)8. Piṇḍolyasuttavaṇṇanā. 359

(SṬ.22.81.)9. Pālileyyasuttavaṇṇanā. 360

(SṬ.22.82.)10. Puṇṇamasuttavaṇṇanā. 361

9. Theravaggo. 361

(SṬ.22.83.)1. Ānandasuttavaṇṇanā. 361

(SṬ.22.84.)2. Tissasuttavaṇṇanā. 362

(SṬ.22.85.)3. Yamakasuttavaṇṇanā. 362

(SṬ.22.86.)4. Anurādhasuttavaṇṇanā. 363

(SṬ.22.87.)5. Vakkalisuttavaṇṇanā. 363

(SṬ.22.88.)6. Assajisuttavaṇṇanā. 363

(SṬ.22.89.)7. Khemakasuttavaṇṇanā. 364

(SṬ.22.90.)8. Channasuttavaṇṇanā. 364

(SṬ.22.91~92.)9~10. Rāhulasuttādivaṇṇanā. 365

10. Pupphavaggo. 365

(SṬ.22.93.)1. Nadīsuttavaṇṇanā. 365

(SṬ.22.94.)2. Pupphasuttavaṇṇanā. 365

(SṬ.22.95.)3. Pheṇapiṇḍūpamasuttavaṇṇanā. 365

(SṬ.22.96~98.)4~6. Gomayapiṇḍasuttādivaṇṇanā. 367

(SṬ.22.99.)7. Gaddulabaddhasuttavaṇṇanā. 367

(SṬ.22.100.)8. Dutiyagaddulabaddhasuttavaṇṇanā. 367

(SṬ.22.101.)9. Vāsijaṭasuttavaṇṇanā. 368

(SṬ.22.102.)10. Aniccasaññāsuttavaṇṇanā. 369

11. Antavaggo. 370

(SṬ.22.103.)1. Antasuttavaṇṇanā. 370

(SṬ.22.104~105.)2~3. Dukkhasuttādivaṇṇanā. 370

(SṬ.22.106.)4. Pariññeyyasuttavaṇṇanā. 370

(SṬ.22.107~112.)5~10. Samaṇasuttādivaṇṇanā. 371

12. Dhammakathikavaggo. 371

(SṬ.22.113~114.)1~2. Avijjāsuttādivaṇṇanā. 371

(SṬ.22.115.)3. Dhammakathikasuttavaṇṇanā. 371

(SṬ.22.116.)4. Dutiyadhammakathikasuttavaṇṇanā. 371

(SṬ.22.117~121.)5~9. Bandhanasuttādivaṇṇanā. 372

(SṬ.22.122.)10. Sīlavantasuttavaṇṇanā. 372

(SṬ.22.123.)11. Sutavantasuttavaṇṇanā. 372

(SṬ.22.124~125.)12~13. Kappasuttādivaṇṇanā. 372

13. Avijjāvaggo. 373

(SṬ.22.126~135.)1~10. Samudayadhammasuttādivaṇṇanā. 373

14. Kukkuḷavaggo. 373

(SṬ.22.136~149.)1~14. Kukkuḷasuttādivaṇṇanā. 373

15. Diṭṭhivaggo. 373

(SṬ.22.150~157.)1~9. Ajjhattasuttādivaṇṇanā. 373

(SṬ.22.158.)10.Ānandasuttavaṇṇanā. 373

SṬ.23.Rādhasaṁyuttaṁ.. 374

1. Paṭhamavaggo. 374

(SṬ.23.1.)1. Mārasuttavaṇṇanā. 374

(SṬ.23.2~10.)2~10. Sattasuttādivaṇṇanā. 374

2. Dutiyavaggo. 374

(SṬ.23.11~22.)1~12. Mārasuttādivaṇṇanā. 374

3~4. Āyācanavaggādi 375

(SṬ.23.23~33.)1~11. Mārādisutta-ekādasakavaṇṇanā. 375

SṬ.24.Diṭṭhisaṁyuttaṁ.. 375

1. Sotāpattivaggo. 375

(SṬ.24.1.)1. Vātasuttavaṇṇanā. 375

(SṬ.24.2~4.)2~4. Etaṁmamasuttādivaṇṇanā. 375

(SṬ.24.5.)5. Natthidinnasuttavaṇṇanā. 376

(SṬ.24.6.)6. Karotosuttavaṇṇanā. 377

(SṬ.24.7.)7. Hetusuttavaṇṇanā. 377

(SṬ.24.8~10.)8~10. Mahādiṭṭhisuttādivaṇṇanā. 378

(SṬ.24.11~18.)11~18. Antavāsuttādivaṇṇanā. 380

(SṬ.24.19~96.)2. Dutiyagamanādivaggavaṇṇanā. 380

SṬ.25.Okkantasaṁyuttaṁ.. 380

(SṬ.25.1~10.)1~10. Cakkhusuttādivaṇṇanā. 380

SṬ.26.Uppādasaṁyuttavaṇṇanā. 381

SṬ.27.Kilesasaṁyuttavaṇṇanā. 381

SṬ.28.Sāriputtasaṁyuttaṁ.. 381

(SṬ.28.1~9.)1~9. Vivekajasuttādivaṇṇanā. 381

(SṬ.28.10.)10. Sūcimukhīsuttavaṇṇanā. 382

SṬ.29.Nāgasaṁyuttaṁ.. 382

(SṬ.29.1.)1. Suddhikasuttavaṇṇanā. 382

(SṬ.29.2~50.)2~50. Paṇītatarasuttādivaṇṇanā. 382

SṬ.30.Supaṇṇasaṁyuttavaṇṇanā. 383

SṬ.31.Gandhabbakāyasaṁyuttavaṇṇanā. 383

SṬ.32.Valāhakasaṁyuttavaṇṇanā. 384

SṬ.33.Vacchagottasaṁyuttavaṇṇanā. 384

SṬ.34.Jhānasaṁyuttaṁ.. 384

(SṬ.34.1.)1. Samādhimūlakasamāpattisuttavaṇṇanā. 384

(SṬ.34.2~55.)2~55. Samādhimūlakaṭhitisuttādivaṇṇanā. 385

4-Saḷāyatanavagga-ṭīkā. 386

(CS︰pg.2.281~ pg.2.391) 386

SṬ.35.Saḷāyatanasaṁyuttaṁ.. 386

1. Aniccavaggo. 386

(SṬ.35.1.)1. Ajjhattāniccasuttavaṇṇanā. 386

(SṬ.35.2~3.)2~3. Ajjhattadukkhasuttādivaṇṇanā. 387

(SṬ.35.4~6.)4~6. Bāhirāniccasuttādivaṇṇanā. 387

(SṬ.35.7~12.)7~12. Ajjhattāniccātītānāgatasuttādivaṇṇanā. 387

2. Yamakavaggo. 387

(SṬ.35.13~16.)1~4. Paṭhamapubbesambodhasuttādivaṇṇanā. 387

(SṬ.35.17~18.)5~6. Paṭhamanoce-assādasuttādivaṇṇanā. 388

(SṬ.35.19~22.)7~10. Paṭhamābhinandasuttādivaṇṇanā. 388

3. Sabbavaggo. 388

(SṬ.35.23.)1. Sabbasuttavaṇṇanā. 388

(SṬ.35.24.)2. Pahānasuttavaṇṇanā. 389

(SṬ.35.25.)3. Abhiññāpariññāpahānasuttavaṇṇanā. 390

(SṬ.35.26.)4. Paṭhama-aparijānanasuttavaṇṇanā. 390

(SṬ.35.27.)5. Dutiya-aparijānanasuttavaṇṇanā. 390

(SṬ.35.28.)6. Ādittasuttavaṇṇanā. 390

(SṬ.35.29.)7. Addhabhūtasuttavaṇṇanā. 391

(SṬ.35.30.)8. Samugghātasāruppasuttavaṇṇanā. 391

(SṬ.35.31.)9. Paṭhamasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā. 392

(SṬ.35.32.)10. Dutiyasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā. 392

(SṬ.35.33~42.)4. Jātidhammavaggavaṇṇanā. 392

(SṬ.35.43~52.)5. Sabba-aniccavaggavaṇṇanā. 393

(SṬ.35.53~62.)6. Avijjāvaggavaṇṇanā. 393

7. Migajālavaggo. 393

(SṬ.35.63.)1. Paṭhamamigajālasuttavaṇṇanā. 393

(SṬ.35.68.)6. Samiddhilokapañhāsuttavaṇṇanā. 394

(SṬ.35.69.)7. Upasena-āsīvisasuttavaṇṇanā. 394

(SṬ.35.70.)8. Upavāṇasandiṭṭhikasuttavaṇṇanā. 394

(SṬ.35.71.)9. Paṭhamachaphassāyatanasuttavaṇṇanā. 394

(SṬ.35.72.)10. Dutiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā. 395

(SṬ.35.73.)11. Tatiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā. 395

8. Gilānavaggo. 395

(SṬ.35.74~78.)1~5. Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā. 395

(SṬ.35.80.)7. Dutiya-avijjāpahānasuttavaṇṇanā. 395

(SṬ.35.81.)8. Sambahulabhikkhusuttavaṇṇanā. 396

(SṬ.35.83.)10. Phaggunapañhāsuttavaṇṇanā. 396

9. Channavaggo. 396

(SṬ.35.84.)1. Palokadhammasuttavaṇṇanā. 396

(SṬ.35.85.)2. Suññatalokasuttavaṇṇanā. 396

(SṬ.35.86.)3. Saṁkhittadhammasuttavaṇṇanā. 396

(SṬ.35.87.)4. Channasuttavaṇṇanā. 396

(SṬ.35.88~89.)5~6. Puṇṇasuttādivaṇṇanā. 397

(SṬ.35.90~91.)7~8. Paṭhama-ejāsuttādivaṇṇanā. 398

(SṬ.35.92~93.)9~10. Paṭhamadvayasuttādivaṇṇanā. 399

10. Saḷavaggo. 399

(SṬ.35.94.)1. Adanta-aguttasuttavaṇṇanā. 399

(SṬ.35.95.)2. Mālukyaputtasuttavaṇṇanā. 400

(SṬ.35.96.)3. Parihānasuttavaṇṇanā. 401

(SṬ.35.97.)4. Pamādavihārīsuttavaṇṇanā. 401

(SṬ.35.98.)5. Saṁvarasuttavaṇṇanā. 401

(SṬ.35.99.)6. Samādhisuttavaṇṇanā. 402

(SṬ.35.100.)7. Paṭisallānasuttavaṇṇanā. 402

(SṬ.35.101~102.)8~9. Paṭhamanatumhākaṁsuttādivaṇṇanā. 402

(SṬ.35.103.)10. Udakasuttavaṇṇanā. 402

11. Yogakkhemivaggo. 402

(SṬ.35.104.)1. Yogakkhemisuttavaṇṇanā. 402

(SṬ.35.105~113.)2~10. Upādāyasuttādivaṇṇanā. 403

12. Lokakāmaguṇavaggo. 403

(SṬ.35.114~115.)1~2. Paṭhamamārapāsasuttādivaṇṇanā. 403

(SṬ.35.116.)3. Lokantagamanasuttavaṇṇanā. 403

(SṬ.35.117.)4. Kāmaguṇasuttavaṇṇanā. 404

(SṬ.35.118~119.)5~6. Sakkapañhasuttādivaṇṇanā. 405

(SṬ.35.120.)7. Sāriputtasaddhivihārikasuttavaṇṇanā. 405

(SṬ.35.121.)8. Rāhulovādasuttavaṇṇanā. 405

13. Gahapativaggo. 406

(SṬ.35.124~126.)1~3. Vesālīsuttādivaṇṇanā. 406

(SṬ.35.127~128.)4~5. Bhāradvājasuttādivaṇṇanā. 406

(SṬ.35.129.)6. Ghositasuttavaṇṇanā. 407

(SṬ.35.130~131.)7~8. Hāliddikānisuttādivaṇṇanā. 407

(SṬ.35.132.)9. Lohiccasuttavaṇṇanā. 407

(SṬ.35.133.)10. Verahaccānisuttavaṇṇanā. 408

14. Devadahavaggo. 408

(SṬ.35.134.)1. Devadahasuttavaṇṇanā. 408

(SṬ.35.135.)2. Khaṇasuttavaṇṇanā. 408

(SṬ.35.136.)3. Paṭhamarūpārāmasuttavaṇṇanā. 409

(SṬ.35.136~144.)4~12. Dutiyarūpārāmasuttādivaṇṇanā. 409

15. Navapurāṇavaggo. 410

(SṬ.35.145.)1. Kammanirodhasuttavaṇṇanā. 410

(SṬ.35.146~149.)2~5. Aniccanibbānasappāyasuttādivaṇṇanā. 410

(SṬ.35.150~151.)6~7. Antevāsikasuttādivaṇṇanā. 410

(SṬ.35.152.)8. Atthinukhopariyāyasuttavaṇṇanā. 411

(SṬ.35.153~154.)9~10. Indriyasampannasuttādivaṇṇanā. 411

16. Nandikkhayavaggo. 411

(SṬ.35.155~158.)1~4. Ajjhattanandikkhayasuttādivaṇṇanā. 412

(S.35.159-160.)5- 6. Jīvakambavanasamādhisuttādivaṇṇanā. 412

(SṬ.35.161~163.)7~9. Koṭṭhika-aniccasuttādivaṇṇanā. 412

(S.35.164-166.)10- 12. Micchādiṭṭhipahānasuttādivaṇṇanā. 412

17. Saṭṭhipeyyālavaggo. 412

(S.35.167.-186.)1- 60. Ajjhatta-aniccachandasuttādivaṇṇanā. 412

18. Samuddavaggo. 413

(SṬ.35.187.)1. Paṭhamasamuddasuttavaṇṇanā. 413

(SṬ.35.188~189.)2~3. Dutiyasamuddasuttādivaṇṇanā. 414

(SṬ.35.190~192.)4~6. Khīrarukkhopamasuttādivaṇṇanā. 414

(SṬ.35.193.)7. Udāyīsuttavaṇṇanā. 414

(SṬ.35.194.)8. Ādittapariyāyasuttavaṇṇanā. 415

(S.35.195-196.)9- 10. Paṭhamahatthapādopamasuttādivaṇṇanā. 415

19. Āsīvisavaggo. 415

(SṬ.35.197.)1. Āsīvisopamasuttavaṇṇanā. 415

(SṬ.35.198.)2. Rathopamasuttavaṇṇanā. 418

(SṬ.35.199.)3. Kummopamasuttavaṇṇanā. 420

(SṬ.35.200.)4. Paṭhamadārukkhandhopamasuttavaṇṇanā. 420

(SṬ.35.201.)5. Dutiyadārukkhandhopamasuttavaṇṇanā. 421

(SṬ.35.202.)6. Avassutapariyāyasuttavaṇṇanā. 422

(SṬ.35.203.)7. Dukkhadhammasuttavaṇṇanā. 425

(SṬ.35.204.)8. Kiṁsukopamasuttavaṇṇanā. 426

(SṬ.35.205.)9. Vīṇopamasuttavaṇṇanā. 428

(SṬ.35.206.)10. Chappāṇakopamasuttavaṇṇanā. 429

(SṬ.35.207.)11. Yavakalāpisuttavaṇṇanā. 431

SṬ.36.Vedanāsaṁyuttaṁ.. 432

1. Sagāthāvaggo. 432

(SṬ.36.1.)1. Samādhisuttavaṇṇanā. 432

(SṬ.36.2.)2. Sukhasuttavaṇṇanā. 433

(SṬ.36.3.)3. Pahānasuttavaṇṇanā. 433

(SṬ.36.4.)4. Pātālasuttavaṇṇanā. 434

(SṬ.36.5.)5. Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā. 434

(SṬ.36.6.)6. Sallasuttavaṇṇanā. 434

(SṬ.36.7.)7. Paṭhamagelaññasuttavaṇṇanā. 435

(SṬ.36.8~9.)8~9. Dutiyagelaññasuttādivaṇṇanā. 435

(SṬ.36.10.)10. Phassamūlakasuttavaṇṇanā. 435

2. Rahogatavaggo. 436

(SṬ.36.11.)1. Rahogatasuttavaṇṇanā. 436

(SṬ.36.14.)4. Agārasuttavaṇṇanā. 436

(SṬ.36.15~18.)5~8. Paṭhama-ānandasuttādivaṇṇanā. 436

(SṬ.36.19~20.)9~10. Pañcakaṅgasuttādivaṇṇanā. 437

3. Aṭṭhasatapariyāyavaggo. 437

(SṬ.36.21.)1. Sīvakasuttavaṇṇanā. 437

(SṬ.36.22~28.)2~10. Aṭṭhasatasuttādivaṇṇanā. 438

(SṬ.36.29.)11. Nirāmisasuttavaṇṇanā. 438

SṬ.37.Mātugāmasaṁyuttaṁ.. 439

1. Paṭhamapeyyālavaggo. 439

(SṬ.37.1~2.)1~2. Mātugāmasuttādivaṇṇanā. 439

(SṬ.37.3.)3. Āveṇikadukkhasuttavaṇṇanā. 439

(SṬ.37.4.)4. Tīhidhammehisuttādivaṇṇanā. 440

3. Balavaggo. 440

(SṬ.37.25.)1. Visāradasuttavaṇṇanā. 440

(SṬ.37.26~35.)2~10. Pasayhasuttādivaṇṇanā. 440

SṬ.38.Jambukhādakasaṁyuttaṁ.. 440

(SṬ.38.1.)1. Nibbānapañhasuttavaṇṇanā. 440

(SṬ.38.3~15.)3~15. Dhammavādīpañhasuttādivaṇṇanā. 441

(SṬ.38.16.)16. Dukkarapañhasuttavaṇṇanā. 441

SṬ.39.Sāmaṇḍakasaṁyuttavaṇṇanā. 442

SṬ.40.Moggallānasaṁyuttaṁ.. 442

(SṬ.40.1~8.)1~8. Paṭhamajjhānapañhasuttādivaṇṇanā. 442

(SṬ.40.9.)9. Animittapañhasuttavaṇṇanā. 442

(SṬ.40.10~11.)10~11. Sakkasuttādivaṇṇanā. 443

SṬ.41.Cittasaṁyuttaṁ.. 443

(SṬ.41.1.)1. Saṁyojanasuttavaṇṇanā. 443

(SṬ.41.2.)2. Paṭhama-isidattasuttavaṇṇanā. 443

(SṬ.41.3.)3. Dutiya-isidattasuttavaṇṇanā. 443

(SṬ.41.4.)4. Mahakapāṭihāriyasuttavaṇṇanā. 443

(SṬ.41.5.)5. Paṭhamakāmabhūsuttavaṇṇanā. 444

(SṬ.41.6.)6. Dutiyakāmabhūsuttavaṇṇanā. 444

(SṬ.41.7.)7. Godattasuttavaṇṇanā. 446

(SṬ.41.8.)8. Nigaṇṭhanāṭaputtasuttavaṇṇanā. 447

(SṬ.41.9.)9. Acelakassapasuttavaṇṇanā. 447

(SṬ.41.10.)10. Gilānadassanasuttavaṇṇanā. 448

SṬ.42.Gāmaṇisaṁyuttaṁ.. 448

(SṬ.42.1.)1. Caṇḍasuttavaṇṇanā. 448

(SṬ.42.2.)2. Tālapuṭasuttavaṇṇanā. 448

(SṬ.42.3~5.)3~5. Yodhājīvasuttādivaṇṇanā. 449

(SṬ.42.6.)6. Asibandhakaputtasuttavaṇṇanā. 449

(SṬ.42.7.)7. Khettūpamasuttavaṇṇanā. 449

(SṬ.42.8.)8. Saṅkhadhamasuttavaṇṇanā. 450

(SṬ.42.9.)9. Kulasuttavaṇṇanā. 450

(SṬ.42.10.)10. Maṇicūḷakasuttavaṇṇanā. 451

(SṬ.42.11.)11. Bhadrakasuttavaṇṇanā. 451

(SṬ.42.12.)12. Rāsiyasuttavaṇṇanā. 451

(SṬ.42.13.)13. Pāṭaliyasuttavaṇṇanā. 452

SṬ.43.ASaṅkhatasaṁyuttaṁ.. 453

1. Paṭhamavaggo. 453

(SṬ.43.1~11.)1~11. Kāyagatāsatisuttādivaṇṇanā. 453

2. Dutiyavaggo. 453

(SṬ.43.23~33.)23~33. Asaṅkhatasuttādivaṇṇanā. 453

SṬ.44.Abyākatasaṁyuttaṁ.. 454

(SṬ.44.1.)1. Khemāsuttavaṇṇanā. 454

(SṬ.44.2.)2. Anurādhasuttavaṇṇanā. 454

(SṬ.44.3~8.)3~8. Paṭhamasāriputtakoṭṭhikasuttādivaṇṇanā. 455

(SṬ.44.9.)9. Kutūhalasālāsuttavaṇṇanā. 455

(SṬ.44.10.)10. Ānandasuttavaṇṇanā. 455

(SṬ.44.11.)11. Sabhiyakaccānasuttavaṇṇanā. 455

5-Mahāvaggaṭīkā. 457

(CS︰pg.2.393~ pg.2.551) 457

SṬ.45.Maggasaṁyuttaṁ.. 457

1. Avijjāvaggo. 457

(SṬ.45.1~2.)1~2. Avijjāsuttādivaṇṇanā. 457

(SṬ.45.3.)3. Sāriputtasuttavaṇṇanā. 458

(SṬ.45.4.)4. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 459

(SṬ.45.4~6.)5~6. Kimatthiyasuttādivaṇṇanā. 460

(SṬ.45.7.)7. Dutiya-aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā. 460

(SṬ.45.8.)8. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā. 461

(SṬ.45.9.)9. Sūkasuttavaṇṇanā. 462

(SṬ.45.10.)10. Nandiyasuttavaṇṇanā. 463

2. Vihāravaggo. 463

(SṬ.45.11.)1. Paṭhamavihārasuttavaṇṇanā. 463

(SṬ.45.12.)2. Dutiyavihārasuttavaṇṇanā. 465

(SṬ.45.13~17.)3~7. Sekkhasuttādivaṇṇanā. 465

(SṬ.45.21~30.)3. Micchattavaggavaṇṇanā. 465

(SṬ.45.31~40.)4. Paṭipattivaggavaṇṇanā. 466

(SṬ.45.41~48.)5. Aññatitthiyapeyyālavaggavaṇṇanā. 466

(SṬ.45.49~62.)6. Sūriyapeyyālavaggavaṇṇanā. 467

(SṬ.45.63~138.)7. Ekadhammapeyyālavaggādivaṇṇanā. 467

8. Appamādapeyyālavaggo. 467

(SṬ.45.139.)1. Tathāgatasuttavaṇṇanā. 467

(SṬ.45.140.)2. Padasuttavaṇṇanā. 468

(SṬ.45.141~148.)3~10. Kūṭasuttādivaṇṇanā. 468

9. Balakaraṇīyavaggo. 468

(SṬ.45.149.)1. Balasuttavaṇṇanā. 468

(SṬ.45.150.)2. Bījasuttavaṇṇanā. 468

(SṬ.45.151.)3. Nāgasuttavaṇṇanā. 469

(SṬ.45.153.)5. Kumbhasuttavaṇṇanā. 469

(SṬ.45.155.)7. Ākāsasuttavaṇṇanā. 469

(SṬ.45.156~158.)8~9~10. Paṭhamameghasuttādivaṇṇanā. 469

(SṬ.45.159~160.)11~12. Āgantukasuttādivaṇṇanā. 469

10. Esanāvaggo. 469

(SṬ.45.161.)1. Esanāsuttavaṇṇanā. 469

(SṬ.45.162~170.)2~11. Vidhāsuttādivaṇṇanā. 469

11. Oghavaggo. 470

(SṬ.45.171~172.)1~2. Oghasuttādivaṇṇanā. 470

(SṬ.45.173~174.)3~4. Upādānasuttādivaṇṇanā. 470

(SṬ.45.175~180.)5~10. Anusayasuttādivaṇṇanā. 470

SṬ.46.Bojjhaṅgasaṁyuttaṁ.. 471

1. Pabbatavaggo. 471

(SṬ.46.1.)1.Himavantasuttavaṇṇanā. 471

(SṬ.46.2.)2. Kāyasuttavaṇṇanā. 472

(SṬ.46.3.)3. Sīlasuttavaṇṇanā. 474

(SṬ.46.4.)4. Vatthasuttavaṇṇanā. 475

(SṬ.46.5.)5. Bhikkhusuttavaṇṇanā. 476

(SṬ.46.6~7.)6~7. Kuṇḍaliyasuttādivaṇṇanā. 476

(SṬ.46.8.Upavāṇa)8. Upavānasuttavaṇṇanā. 477

(SṬ.46.9.)9. Paṭhama-uppannasuttavaṇṇanā. 477

2. Gilānavaggo. 477

(SṬ.46.11~13.)1~3. Pāṇasuttādivaṇṇanā. 477

(SṬ.46.14~20.)4~10. Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā. 478

3. Udāyivaggo. 478

(SṬ.46.21~22.)1~2. Bodhāyasuttādivaṇṇanā. 478

(SṬ.46.23~25.)3~5. Ṭhāniyasuttādivaṇṇanā. 478

(SṬ.46.26~27.)6~7. Taṇhakkhayasuttādivaṇṇanā. 478

(SṬ.46.28.)8. Nibbedhabhāgiyasuttavaṇṇanā. 478

(SṬ.46.29.)9. Ekadhammasuttavaṇṇanā. 479

(SṬ.46.30.)10. Udāyisuttavaṇṇanā. 479

4. Nīvaraṇavaggo. 479

(SṬ.46.31~32.)3~4. Upakkilesasuttādivaṇṇanā. 479

(SṬ.46.38.)8. Āvaraṇanīvaraṇasuttavaṇṇanā. 480

(SṬ.46.39.)9. Rukkhasuttavaṇṇanā. 480

(SṬ.46.40.)10. Nīvaraṇasuttavaṇṇanā. 480

5. Cakkavattivaggo. 480

(SṬ.46.41.)1. Vidhāsuttavaṇṇanā. 480

(SṬ.46.42.)2. Cakkavattisuttavaṇṇanā. 480

(SṬ.46.44~50.)4~10. Duppaññasuttādivaṇṇanā. 481

6. Sākacchavaggo. 481

(SṬ.46.51.)1. Āhārasuttavaṇṇanā. 481

(SṬ.46.52.)2. Pariyāyasuttavaṇṇanā. 489

(SṬ.46.53.)3. Aggisuttavaṇṇanā. 490

(SṬ.46.54.)4. Mettāsahagatasuttavaṇṇanā. 490

(SṬ.46.55.)5. Saṅgāravasuttavaṇṇanā. 491

(SṬ.46.56.)6. Abhayasuttavaṇṇanā. 492

7. Ānāpānavaggo. 492

(SṬ.46.57.)1. Aṭṭhikamahapphalasuttādivaṇṇanā. 492

8. Nirodhavaggo. 492

(SṬ.46.67~77.)1~10. Asubhasuttādivaṇṇanā. 492

SṬ.47.Satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ.. 493

1. Ambapālivaggo. 493

(SṬ.47.1.)1. Ambapālisuttavaṇṇanā. 493

(SṬ.47.2.)2. Satisuttavaṇṇanā. 497

(SṬ.47.3.)3. Bhikkhusuttavaṇṇanā. 504

(SṬ.47.4.)4. Sālasuttavaṇṇanā. 504

(SṬ.47.5.)5. Akusalarāsisuttavaṇṇanā. 504

(SṬ.47.6.)6. Sakuṇagghisuttavaṇṇanā. 504

(SṬ.47.7.)7. Makkaṭasuttavaṇṇanā. 505

(SṬ.47.8.)8. Sūdasuttavaṇṇanā. 505

(SṬ.47.9.)9. Gilānasuttavaṇṇanā. 505

(SṬ.47.10.)10. Bhikkhunupassayasuttavaṇṇanā. 506

2. Nālandavaggo. 507

(SṬ.47.12.)2. Nālandasuttavaṇṇanā. 507

(SṬ.47.13.)3. Cundasuttavaṇṇanā. 510

(SṬ.47.14~15.)4~5. Ukkacelasuttādivaṇṇanā. 511

(SṬ.47.16.)6. Uttiyasuttavaṇṇanā. 511

(SṬ.47.18.)8. Brahmasuttavaṇṇanā. 511

(SṬ.47.19.)9. Sedakasuttavaṇṇanā. 511

(SṬ.47.20.)10. Janapadakalyāṇīsuttavaṇṇanā. 511

3. Sīlaṭṭhitivaggo. 512

(SṬ.47.21~22.)1~2. Sīlasuttādivaṇṇanā. 512

(SṬ.47.23~25.)3~5. Parihānasuttādivaṇṇanā. 512

(SṬ.47.26.)6. Padesasuttavaṇṇanā. 513

(SṬ.47.27.)7. Samattasuttavaṇṇanā. 513

(SṬ.47.28~30.)8~10. Lokasuttādivaṇṇanā. 513

(SṬ.47.31.)4. Ananussutavaggavaṇṇanā. 513

5. Amatavaggo. 513

(SṬ.47.42.)2. Samudayasuttavaṇṇanā. 513

(SṬ.47.44.)4. Satisuttavaṇṇanā. 514

(SṬ.47.46.)6. Pātimokkhasaṁvarasuttavaṇṇanā. 514

(SṬ.47.47.)7. Duccaritasuttavaṇṇanā. 514

SṬ.48.(4) Indriyasaṁyuttaṁ.. 515

1. Suddhikavaggo. 515

(SṬ.48.1.)1. Suddhikasuttavaṇṇanā. 515

(SṬ.48.7.)7.Dutiyasamanabrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 515

(SṬ.48.8.)8. Dabbasuttavaṇṇanā. 516

(SṬ.48.9~10.)9~10. Paṭhamavibhaṅgasuttādivaṇṇanā. 516

2. Mudutaravaggo. 516

(SṬ.48.11.)1. Paṭilābhasuttavaṇṇanā. 516

(SṬ.48.12.)2. Paṭhamasaṁkhittasuttavaṇṇanā. 517

(SṬ.48.13.)3. Dutiyasaṁkhittasuttavaṇṇanā. 518

(SṬ.48.14.)4. Tatiyasaṁkhittasuttavaṇṇanā. 518

(SṬ.48.15~17.)5~7. Paṭhamavitthārasuttādivaṇṇanā. 518

(SṬ.48.18.)8. Paṭipannasuttavaṇṇanā. 519

(SṬ.48.19~20.)9~10. Sampannasuttādivaṇṇanā. 519

3. Chaḷindriyavaggo. 519

(SṬ.48.22.)2. Jīvitindriyasuttavaṇṇanā. 519

(SṬ.48.23.)3. Aññindriyasuttavaṇṇanā. 519

(SṬ.48.24.)4. Ekabījisuttavaṇṇanā. 519

(SṬ.48.25~30.)5~10. Suddhakasuttādivaṇṇanā. 521

4. Sukhindriyavaggo. 521

(SṬ.48.31~35.)1~5. Suddhikasuttādivaṇṇanā. 521

(SṬ.48.36.)6. Paṭhamavibhaṅgasuttavaṇṇanā. 521

(SṬ.48.39.)9. Kaṭṭhopamasuttavaṇṇanā. 521

(SṬ.48.40.)10. Uppaṭipāṭikasuttavaṇṇanā. 522

5. Jarāvaggo. 523

(SṬ.48.41.)1. Jarādhammasuttavaṇṇanā. 523

(SṬ.48.42.)2. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 523

(SṬ.48.45.)5. Paṭhamapubbārāmasuttavaṇṇanā. 524

(SṬ.48.50.)10. Āpaṇasuttavaṇṇanā. 524

6. Sūkarakhatavaggo. 524

(SṬ.48.51.)1. Sālasuttavaṇṇanā. 524

(SṬ.48.52.)2. Mallikasuttavaṇṇanā. 524

(SṬ.48.53.)3. Sekhasuttavaṇṇanā. 524

(SṬ.48.56.)6. Patiṭṭhitasuttavaṇṇanā. 525

(SṬ.48.58.)8. Sūkarakhatasuttavaṇṇanā. 525

(SṬ.48.61.)7. Bodhipakkhiyavaggavaṇṇanā. 525

SṬ.49.Sammappadhānasaṁyuttavaṇṇanā. 525

SṬ.50.Balasaṁyuttavaṇṇanā. 525

SṬ.51.Iddhipādasaṁyuttaṁ.. 526

(SṬ.51.1.)1. Apārasuttavaṇṇanā. 526

(SṬ.51.5.)5. Iddhipadesasuttavaṇṇanā. 526

(SṬ.51.6.)6. Samattasuttavaṇṇanā. 526

(SṬ.51.10.)10. Cetiyasuttavaṇṇanā. 526

2. Pāsādakampanavaggo. 530

(SṬ.51.11~12.)1~2. Pubbasuttādivaṇṇanā. 530

(SṬ.51.13.)3. Chandasamādhisuttavaṇṇanā. 530

(SṬ.51.14.)4. Moggallānasuttavaṇṇanā. 532

(SṬ.51.15.)5. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttavaṇṇanā. 532

(SṬ.51.19.)9. Iddhādidesanāsuttavaṇṇanā. 532

(SṬ.51.20.)10. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā. 532

3. Ayoguḷavaggo. 533

(SṬ.51.21.)2. Ayoguḷasuttavaṇṇanā. 533

(SṬ.51.23~30.)3~10. Bhikkhusuttādivaṇṇanā. 534

SṬ.52.Anuruddhasaṁyuttaṁ.. 534

1. Rahogatavaggo. 534

(SṬ.52.1~2.)1~2. Paṭhamarahogatasuttādivaṇṇanā. 534

(SṬ.52.3.)3. Sutanusuttavaṇṇanā. 534

(SṬ.52.4~7.)4~7. Paṭhamakaṇḍakīsuttādivaṇṇanā. 534

(SṬ.52.9.)9. Ambapālivanasuttavaṇṇanā. 534

(2. Dutiyavaggo 第二品) 535

(SṬ.52.11~24.)2. Dutiyavaggavaṇṇanā. 535

SṬ.53.Jhānasaṁyuttavaṇṇanā. 535

SṬ.54.Ānāpānasaṁyuttaṁ.. 535

1. Ekadhammavaggo. 535

(SṬ.54.1.)1. Ekadhammasuttavaṇṇanā. 535

(SṬ.54.6.)6. Ariṭṭhasuttavaṇṇanā. 535

(SṬ.54.8.)8. Padīpopamasuttavaṇṇanā. 536

(SṬ.54.9.)9. Vesālīsuttavaṇṇanā. 536

(SṬ.54.10.)10. Kimilasuttavaṇṇanā. 538

2. Dutiyavaggo. 539

(SṬ.54.11~12.)1~2. Icchānaṅgalasuttādivaṇṇanā. 540

(SṬ.54.13~20.)3~10. Paṭhama-ānandasuttādivaṇṇanā. 540

SṬ.55.Sotāpattisaṁyuttaṁ.. 540

1. Veḷudvāravaggo. 540

(SṬ.55.1.)1. Cakkavattirājasuttavaṇṇanā. 540

(SṬ.55.2.)2. Brahmacariyogadhasuttavaṇṇanā. 541

(SṬ.55.3.)3. Dīghāvu-upāsakasuttavaṇṇanā. 541

(SṬ.55.4~5.)4~5. Paṭhamasāriputtasuttādivaṇṇanā. 541

(SṬ.55.6.)6. Thapatisuttavaṇṇanā. 541

(SṬ.55.7.)7. Veḷudvāreyyasuttavaṇṇanā. 542

(SṬ.55.8~9.)8~9. Paṭhamagiñjakāvasathasuttādivaṇṇanā. 542

2. Rājakārāmavaggo. 544

(SṬ.55.11.)1. Sahassabhikkhunisaṅghasuttavaṇṇanā. 544

(SṬ.55.12~13.)2~3. Brāhmaṇasuttādivaṇṇanā. 544

(SṬ.55.14.)4. Duggatibhayasuttavaṇṇanā. 544

(SṬ.55.16.)6. Paṭhamamittāmaccasuttavaṇṇanā. 544

(SṬ.55.17.)7. Dutiyamittāmaccasuttavaṇṇanā. 544

3. Saraṇānivaggo. 545

(SṬ.55.21~22.)1~2. Paṭhamamahānāmasuttādivaṇṇanā. 545

(SṬ.55.23.)3. Godhasakkasuttavaṇṇanā. 545

(SṬ.55.24.)4. Paṭhamasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā. 545

(SṬ.55.25.)5. Dutiyasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā. 545

(SṬ.55.26.)6. Paṭhama-anāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā. 546

(SṬ.55.27.)7. Dutiya-anāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā. 546

4. Puññābhisandavaggo. 546

(SṬ.55.31.)1. Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā. 546

(SṬ.55.34.)4. Paṭhamadevapadasuttavaṇṇanā. 546

(SṬ.55.38.)8. Vassasuttavaṇṇanā. 546

(SṬ.55.40.)10. Nandiyasakkasuttavaṇṇanā. 547

5. Sagāthakapuññābhisandavaggo. 547

(SṬ.55.41.)1. Paṭhama-abhisandasuttavaṇṇanā. 547

(SṬ.55.42.)2. Dutiya-abhisandasuttavaṇṇanā. 547

(SṬ.55.43.)3. Tatiya-abhisandasuttavaṇṇanā. 547

(SṬ.55.44.)4. Paṭhamamahaddhanasuttavaṇṇanā. 547

6. Sappaññavaggo. 548

(SṬ.55.52.)2. Vassaṁvutthasuttavaṇṇanā. 548

(SṬ.55.53.)3. Dhammadinnasuttavaṇṇanā. 548

(SṬ.55.54.)4. Gilānasuttavaṇṇanā. 548

(SṬ.55.59.)9. Paññāpaṭilābhasuttavaṇṇanā. 548

7. Mahāpaññavaggo. 548

(SṬ.55.61.)1. Mahāpaññasuttavaṇṇanā. 549

SṬ.56.Saccasaṁyuttaṁ.. 549

1. Samādhivaggo. 549

(SṬ.56.1.)1. Samādhisuttavaṇṇanā. 549

(SṬ.56.3.)3. Paṭhamakulaputtasuttādivaṇṇanā. 549

(SṬ.56.10.)10. Tiracchānakathāsuttavaṇṇanā. 549

2. Dhammacakkappavattanavaggo. 550

(SṬ.56.11.)1. Dhammacakkappavattanasuttavaṇṇanā. 550

(SṬ.56.19.)9. Saṅkāsanasuttavaṇṇanā. 551

(SṬ.56.20.)10. Tathasuttavaṇṇanā. 551

3. Koṭigāmavaggo. 551

(SṬ.56.21.)1. Koṭigāmasuttavaṇṇanā. 551

(SṬ.56.22.)2. Dutiyakoṭigāmasuttavaṇṇanā. 551

(SṬ.56.27.)7. Tathasuttavaṇṇanā. 551

(SṬ.56.28.)8. Lokasuttavaṇṇanā. 552

(SṬ.56.30.)10. Gavampatisuttavaṇṇanā. 552

4. Sīsapāvanavaggo. 552

(SṬ.56.33.)3. Daṇḍasuttavaṇṇanā. 552

(SṬ.56.35.)5. Sattisatasuttavaṇṇanā. 552

(SṬ.56.39.)9. Indakhīlasuttavaṇṇanā. 552

(SṬ.56.40.)10. Vādatthikasuttavaṇṇanā. 552

5. Papātavaggo. 553

(SṬ.56.41.)1. Lokacintāsuttavaṇṇanā. 553

(SṬ.56.42~43.)2~3. Papātasuttādivaṇṇanā. 553

(SṬ.56.45.)5. Vālasuttavaṇṇanā. 553

(SṬ.56.48.)8. Dutiyachiggaḷayugasuttavaṇṇanā. 553

(SṬ.56.51.)6. Abhisamayavaggavaṇṇanā. 554

7. Paṭhama-āmakadhaññapeyyālavaggo. 554

(SṬ.56.63.)3. Paññāsuttavaṇṇanā. 554

(SṬ.56.64.)4. Surāmerayasuttavaṇṇanā. 554

(SṬ.56.70.)10. Pacāyikasuttavaṇṇanā. 554

8. Dutiya-āmakadhaññapeyyālavaggo. 554

(SṬ.56.78.)8. Bījagāmasuttavaṇṇanā. 554

(SṬ.56.79.)9. Vikālabhojanasuttavaṇṇanā. 555

(SṬ.56.80.)10. Gandhavilepanasuttavaṇṇanā. 555

9. Tatiya-āmakadhaññapeyyālavaggo. 555

(SṬ.56.81.)1. Naccagītasuttavaṇṇanā. 555

(SṬ.56.82.)2. Uccāsayanasuttavaṇṇanā. 555

(SṬ.56.83.)3. Jātarūpasuttavaṇṇanā. 556

(SṬ.56.84.)4. Āmakadhaññasuttavaṇṇanā. 556

(SṬ.56.85.)5. Āmakamaṁsasuttavaṇṇanā. 556

10. Catuttha-āmakadhaññapeyyālavaggo. 556

(SṬ.56.91~92.)2~3. Kayavikkayasuttādivaṇṇanā. 556

(SṬ.56.93.)4. Tulākūṭasuttavaṇṇanā. 556

(SṬ.56.96~101.)6~11. Chedanasuttādivaṇṇanā. 557

Nigamanakathāvaṇṇanā. 557

Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.

Saṁyuttanikāye

Saṁyutta-ṭīkā

1-Sagāthāvaggaṭīkā

《相應部》有偈篇疏

(CS：pg.1.1~345)

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

1. Saṁvaṇṇanārambhe (Spk-ṭ.CS:pg.1.1) Ratanattayavandanā saṁvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṁ, taṁ pana dhammasaṁvaṇṇanāsu viññūnaṁ bahumānuppādanatthaṁ, taṁ sammadeva tesaṁ uggahaṇadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthanti. Atha vā maṅgalabhāvato, sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi samācaritabhāvato, āyatiṁ paresaṁ diṭṭhānugati-āpajjanato ca saṁvaṇṇanāyaṁ ratanattayapaṇāmakiriyāti. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraṇaṁ pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanatthaṁ, taṁ attano yathāladdhasampattinimittakassa kammassa balānuppadānatthaṁ, antarā ca tassa asaṁkocāpanatthaṁ, tadubhayaṁ anantarāyena Aṭṭhakathāya parisamāpanatthanti idameva ca payojanaṁ ācariyena idhādhippetaṁ. Tathā hi vakkhati “iti me pasannamatino …pe… tassānubhāvenā”ti. Vatthuttayapūjā hi niratisayapuññakkhettasaṁbuddhiyā aparimeyyapabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasaṁkilesaviddhaṁsanāya pahoti, bhayādi-upaddavañca nivāreti. Yathāha “pūjārahe pūjayato”ti-ādi (dha.pa.195 apa. thera1.10.1), tathā “ye, bhikkhave, Buddhe pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hotī”ti-ādi (itivu.90).

“Buddhoti (Spk-ṭ.CS:pg.1.2) kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;

Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi Jambudīpassa.

Dhammoti …pe…, saṅghoti …pe…, Jambudīpassā”ti. (dī.ni.aṭṭha.1.6).

Tathā “yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako Tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosa …pe… na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hotī”ti-ādi (a.ni.6.10 11.11). “Araññe rukkhamūle vā …pe… bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso na hessatī”ti (saṁ.ni.1.249) ca.

Tattha yassa vatthuttayassa vandanaṁ kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanatthaṁ “karuṇāsītalahadayan”ti-ādinā gāthattayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetaṁ payojanaṁ sādhetīti. Tattha yassā desanāya saṁvaṇṇanaṁ kattukāmo, sā na vinayadesanā viya karuṇāppadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā, atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānameva tāva sammāsambuddhassa thomanaṁ kātuṁ tammūlakattā sesaratanānaṁ “karuṇāsītalahadayan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha kiratīti karuṇā, paradukkhaṁ vikkhipati apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṁ hiṁsati vibādhatīti attho. Paradukkhe sati sādhūnaṁ kampanaṁ hadayakhedaṁ karotīti vā karuṇā. Atha vā kamiti sukhaṁ, taṁ rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṁ sukhaṁ rundhati vibandhatīti attho. Karuṇāya sītalaṁ karuṇāsītalaṁ, karuṇāsītalaṁ hadayaṁ assāti karuṇāsītalahadayo, taṁ karuṇāsītalahadayaṁ.

Tattha kiñcāpi paresaṁ hitopasaṁhārasukhādi-aparihānicchanasabhāvatāya, byāpādāratīnaṁ ujuvipaccanīkatāya ca sattasantānagatasantāpavicchedanākārapavattiyā mettāmuditānampi cittasītalabhāvakāraṇatā upalabbhati, tathāpi paradukkhāpanayanākārappavattiyā parūpatāpāsahanarasā avihiṁsābhūtā karuṇāva visesena Bhagavato cittassa cittapassaddhi viya sītibhāvanimittanti vuttaṁ “karuṇāsītalahadayan”ti. Karuṇāmukhena vā mettāmuditānampi hadayasītalabhāvakāraṇatā vuttāti daṭṭhabbā.

(Spk-ṭ.CS:pg.1.3) Atha vā cha-asādhāraṇañāṇavisesanibandhanabhūtā sātisayaṁ niravasesañca sabbaññutaññāṇaṁ viya savisayabyāpitāya mahākaruṇābhāvamupagatā karuṇāva Bhagavato abhisayena hadayasītalabhāvahetūti āha “karuṇāsītalahadayan”ti.

Atha vā satipi mettāmuditānaṁ sātisaye hadayasītibhāvanibandhanatte sakalabuddhaguṇavisesakāraṇatāya tāsampi kāraṇanti karuṇāva Bhagavato “hadayasītalabhāvakāraṇan”ti vuttā. Karuṇānidānā hi sabbepi Buddhaguṇā, karuṇānubhāvanibbāpiyamānasaṁsāradukkhasantāpassa hi Bhagavato paradukkhāpanayanakāmatāya anekānipi asaṅkhyeyyāni kappānaṁ akilantarūpasseva niravasesabuddhakaradhammasambharaṇaniyatassa samadhigatadhammādhipateyyassa ca sannihitesupi sattasaṅghāṭasamupanītahadayūpatāpanimittesu na īsakampi cittasītibhāvassa aññathattamahosīti. Etasmiñca atthavikappe tīsupi avatthāsu Bhagavato karuṇā saṅgahitāti daṭṭhabbā.

Pajānātīti paññā, yathāsabhāvaṁ pakārehi paṭivijjhatīti attho. Paññāva ñeyyāvaraṇappahānato pakārehi dhammasabhāvajotanaṭṭhena pajjototi paññāpajjoto. Savāsanappahānato visesena hataṁ samugghāṭitaṁ vihataṁ. Paññāpajjotena vihataṁ paññāpajjotavihataṁ. Muyhanti tena, sayaṁ vā muyhati, mohanamattameva vā tanti moho, avijjā. Sveva visayasabhāvapaṭicchādanakaraṇato andhakārasarikkhatāya tamo viyāti tamo. Paññāpajjotavihato mohatamo etassāti paññāpajjotavihatamohatamo, taṁ paññāpajjotavihatamohatamaṁ. Sabbesampi hi khīṇāsavānaṁ satipi paññāpajjotena avijjandhakārassa vihatabhāve saddhādhimuttehi viya diṭṭhippattānaṁ sāvakehi paccekasambuddhehi ca savāsanappahānena sammāsambuddhānaṁ kilesappahānassa viseso vijjatīti sātisayena avijjāppahānena Bhagavantaṁ thomento āha “paññāpajjotavihatamohataman”ti.

Atha vā antarena paropadesaṁ attano santāne accantaṁ avijjandhakāravigamassa nibbattitattā, tathā sabbaññutāya balesu ca vasībhāvassa samadhigatattā, parasantatiyañca dhammadesanātisayānubhāvena sammadeva tassa (Spk-ṭ.CS:pg.1.4) pavattitattā Bhagavāva visesato mohatamavigamena thometabboti āha “paññāpajjotavihatamohataman”ti. Imasmiñca atthavikappe “paññāpajjoto”ti padena Bhagavato paṭivedhapaññā viya desanāpaññāpi sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā saṅgahitāti daṭṭhabbā.

Atha vā Bhagavato ñāṇassa ñeyyapariyantikattā sakalañeyyadhammasabhāvāvabodhanasamatthena anāvaraṇañāṇasaṅkhātena paññāpajjotena sabbañeyyadhammasabhāvacchādakassa mohandhakārassa vidhamitattā anaññasādhāraṇo Bhagavato mohatamavināsoti katvā vuttaṁ “paññāpajjotavihatamohataman”ti. Ettha ca mohatamavidhamanante adhigatattā anāvaraṇañāṇaṁ kāraṇūpacārena sasantāne mohatamavidhamananti daṭṭhabbaṁ. Abhinīhārasampattiyā savāsanappahānameva hi kilesānaṁ ñeyyāvaraṇapahānanti, parasantāne pana mohatamavidhamanassa kāraṇabhāvato phalūpacārena anāvaraṇañāṇaṁ “mohatamavidhamanan”ti vuccatīti.

Kiṁ pana kāraṇaṁ avijjāsamugghātoyeveko pahānasampattivasena Bhagavato thomanānimittaṁ gayhati, na pana sātisayaṁ niravasesakilesapahānanti? Tappahānavacaneneva tadekaṭṭhatāya sakalasaṁkilesagaṇasamugghātassa jotitabhāvato. Na hi so tādiso kileso atthi, yo niravasesa-avijjāppahānena na pahīyatīti.

Atha vā vijjā viya sakalakusaladhammasamuppattiyā niravasesākusaladhammanibbattiyā saṁsārappavattiyā ca avijjā padhānakāraṇanti tabbighātavacanena sakalasaṁkilesagaṇasamugghāto vutto eva hotīti vuttaṁ “paññāpajjotavihatamohataman”ti.

Narā ca amarā ca narāmarā, saha narāmarehīti sanarāmaro, sanarāmaro ca so loko cāti sanarāmaraloko, tassa garūti sanarāmaralokagaru, taṁ sanarāmaralokagaruṁ. Etena devamanussānaṁ viya tadavasiṭṭhasattānampi yathārahaṁ guṇavisesāvahatāya Bhagavato upakārataṁ dasseti. Na cettha padhānāppadhānabhāvo codetabbo. Añño hi saddakkamo, añño atthakkamo. Edisesu hi samāsapadesu padhānampi appadhānaṁ viya niddisīyati yathā “sarājikāya parisāyā”ti (Spk-ṭ.CS:pg.1.5) (apa. aṭṭha.1.1.82). Kāmañcettha sattasaṅkhārokāsavasena tividho loko, garubhāvassa pana adhippetattā garukaraṇasamatthasseva sattalokassa vasena attho gahetabbo. So hi lokīyanti ettha puññapāpāni tabbipāko cāti “loko”ti vuccati. Amaraggahaṇena cettha upapattidevā adhippetā.

Atha vā samūhattho loka-saddo samudāyavasena lokīyati paññāpīyatīti. Saha narehīti sanarā, sanarā ca te amarā cāti sanarāmarā, tesaṁ lokoti sanarāmaralokoti purimanayeneva yojetabbaṁ. Amara-saddena cettha visuddhidevāpi saṅgayhanti. Te hi maraṇābhāvato paramatthato amarā, narāmarānaṁyeva gahaṇaṁ ukkaṭṭhaniddesavasena yathā “Satthā devamanussānan”ti (dī.ni.1.157). Tathā hi sabbānatthapariharaṇapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantamupakāritāya aparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo Bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṁ sattānaṁ uttamaṁ gāravaṭṭhānaṁ. Tena vuttaṁ “sanarāmaralokagarun”ti.

Sobhanaṁ gataṁ gamanaṁ etassāti Sugato. Bhagavato hi veneyyajanupasaṅkamanaṁ ekantena tesaṁ hitasukhanipphādanato sobhanaṁ, tathā lakkhaṇānubyañjanapaṭimaṇḍitarūpakāyatāya dutavilambitakhalitānukaḍḍhananippīḷanukkuṭikakuṭilākulatādi dosarahitamavahasitarājahaṁsavasabhavāraṇamigarājagamanaṁ kāyagamanaṁ ñāṇagamanañca vipulanimmalakaruṇāsativīriyādiguṇavisesasahitamabhinīhārato yāva mahābodhi niravajjatāya sobhanamevāti.

Atha vā sayambhūñāṇena sakalamapi lokaṁ pariññābhisamayavasena parijānanto ñāṇena sammā gato avagatoti Sugato, tathā lokasamudayaṁ pahānābhisamayavasena pajahanto anuppattidhammataṁ āpādento sammā gato atītoti Sugato, lokanirodhaṁ nibbānaṁ sacchikiriyābhisamayavasena sammā gato adhigatoti Sugato, lokanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ bhāvanābhisamayavasena sammā (Spk-ṭ.CS:pg.1.6) gato paṭipannoti Sugato. “Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti Sugato”ti-ādinā nayena (mahāni.38) ayamattho vibhāvetabboti.

Atha vā sundaraṁ ṭhānaṁ sammāsambodhiṁ, nibbānameva vā gato adhigatoti Sugato. Yasmā vā bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ veneyyānaṁ yathārahaṁ kālayuttameva ca dhammaṁ bhāsati, tasmā sammā gadati vadatīti Sugato da-kārassa ta-kāraṁ katvā. Iti sobhanagamanatādīhi Sugato, taṁ Sugataṁ.

Puññapāpakehi upapajjanavasena gantabbato gatiyo, upapattibhavavisesā. Tā pana nirayādivasena pañcavidhā. Tā hi sakalassapi bhavagāmikammassa ariyamaggādhigamena avipākārahabhāvakaraṇena nivattitattā Bhagavā pañcahipi gatīhi suṭṭhu mutto visaṁyuttoti āha “gativimuttan”ti. Etena Bhagavato katthacipi apariyāpannataṁ dasseti, yato Bhagavā “devātidevo”ti vuccati. Tenāha--

“Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;

Yakkhattaṁ yena gaccheyyaṁ, manussattañca abbaje.

Te mayhaṁ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā”ti. (a.ni.4.36).

Taṁtaṁgatisaṁvattanakānañhi kammakilesānaṁ aggamaggena bodhimūleyeva suppahīnattā natthi Bhagavato gatipariyāpannatāti accantameva Bhagavā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsasattanikāyehi suparimutto. Taṁ gativimuttaṁ. Vandeti namāmi, thomemīti vā attho.

Atha vā gativimuttanti anupādisesanibbānadhātuppattiyā Bhagavantaṁ thometi. Ettha hi dvīhi ākārehi Bhagavato thomanā veditabbā attahitasampattito parahitapaṭipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamato, savāsanānaṁ sabbesaṁ kilesānaṁ accantapahānato, anupādisesanibbānappattito ca veditabbā. Parahitapaṭipatti lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammadesanato, viruddhesupi niccaṁ hitajjhāsayavasena ñāṇaparipākakālāgamanato ca. Sā panettha āsayato payogato ca duvidhā parahitapaṭipatti, tividhā (Spk-ṭ.CS:pg.1.7) ca attahitasampatti pakāsitā hoti, kathaṁ? “Karuṇāsītalahadayan”ti etena āsayato parahitapaṭipatti, sammāgadanatthena Sugata-saddena payogato parahitapaṭipatti, “paññāpajjotavihatamohatamaṁ gativimuttan”ti etehi catusaccapaṭivedhatthena ca Sugata-saddena tividhāpi attahitasampatti, avasiṭṭhatthena tena “paññāpajjotavihatamohataman”ti etena ca sabbāpi attahitasampatti parahitapaṭipatti pakāsitā hotīti.

Atha vā tīhi ākārehi Bhagavato thomanā veditabbā--hetuto phalato upakārato ca. Tattha hetu mahākaruṇā, sā paṭhamapadena dassitā. Phalaṁ catubbidhaṁ ñāṇasampadā pahānasampadā ānubhāvasampadā rūpakāyasampadā cāti. Tāsu ñāṇapahānasampadā dutiyapadena saccapaṭivedhatthena ca Sugata-saddena pakāsitā honti, ānubhāvasampadā pana tatiyapadena, rūpakāyasampadā yathāvuttakāyagamanasobhanatthena Sugata-saddena lakkhaṇānubyañjanapāripūriyā vinā tadabhāvato Upakāro anantaraṁ abāhiraṁ karitvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā. So sammāgadanatthena Sugata-saddena pakāsito hotīti veditabbaṁ.

Tattha “karuṇāsītalahadayan”ti etena sammāsambodhiyā mūlaṁ dasseti. Mahākaruṇāya sañcoditamānaso hi Bhagavā saṁsārapaṅkato sattānaṁ samuddharaṇatthaṁ katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūlaṁ. “Paññāpajjotavihatamohataman”ti etena sammāsambodhiṁ dasseti. Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṁ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṁ sammāsambodhīti vuccatīti. Sammāgamanatthena Sugata-saddena sammāsambodhiyā paṭipattiṁ dasseti līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyoga-sassatucchedābhinivesādi-antadvayarahitāya karuṇāpaññāpariggahitāya majjhimāya paṭipattiyā pakāsanato Sugata-saddassa. Itarehi sammāsambodhiyā padhānāppadhānabhedaṁ payojanaṁ dasseti. Saṁsāramahoghato sattasantāraṇañhettha padhānaṁ payojanaṁ, tadaññamappadhānaṁ. Tesu padhānena parahitapaṭipattiṁ dasseti, itarena attahitasampattiṁ, tadubhayena attahitāya paṭipannādīsu catūsu puggalesu Bhagavato (Spk-ṭ.CS:pg.1.8) catutthapuggalabhāvaṁ dasseti. Tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṁ, uttamavandanīyabhāvaṁ, attano ca vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṁ dasseti.

Ettha ca karuṇāgahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato Bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti dassitā hoti, paññāgahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti. Tadubhayaggahaṇasiddho hi attho “sanarāmaralokagarun”ti-ādinā vipañcīyatīti. Karuṇāgahaṇena ca upagamanaṁ nirupakkilesaṁ dasseti, paññāgahaṇena apagamanaṁ. Tathā karuṇāgahaṇena lokasamaññānurūpaṁ Bhagavato pavattiṁ dasseti lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāgahaṇena samaññāya anatidhāvanaṁ. Sabhāvānavabodhena hi dhammānaṁ samaññaṁ atidhāvitvā sattādiparāmasanaṁ hotīti. Tathā karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṁ dasseti, paññāgahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṁ catusaccañāṇaṁ catupaṭisambhidāñāṇaṁ catuvesārajjañāṇaṁ, karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesādhāraṇañāṇāni cha abhiññā aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇāni dasa balāni cuddasa Buddhañāṇāni soḷasa ñāṇacariyā aṭṭhārasa Buddhadhammā catucattālīsa ñāṇavatthūni sattasattati ñāṇavatthūnīti evamādīnaṁ anekesaṁ paññāpabhedānaṁ vasena ñāṇacāraṁ dasseti. Tathā karuṇāgahaṇena caraṇasampattiṁ, paññāgahaṇena vijjāsampattiṁ. Karuṇāgahaṇena attādhipatitā, paññāgahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāgahaṇena lokanāthabhāvo, paññāgahaṇena attanāthabhāvo. Tathā karuṇāgahaṇena pubbakāribhāvo, paññāgahaṇena kataññutā. Karuṇāgahaṇena aparantapatā, paññāgahaṇena anattantapatā. Karuṇāgahaṇena vā Buddhakaradhammasiddhi, paññāgahaṇena Buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāgahaṇena paresaṁ tāraṇaṁ, paññāgahaṇena sayaṁ tāraṇaṁ. Tathā karuṇāgahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāgahaṇena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti.

Sabbesañca Buddhaguṇānaṁ karuṇā ādi tannidānabhāvato, paññā pariyosānaṁ tato uttari karaṇīyābhāvato. Iti ādipariyosānadassanena sabbe Buddhaguṇā dassitā honti. Tathā karuṇāgahaṇena sīlakkhandhapubbaṅgamo (Spk-ṭ.CS:pg.1.9) samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṁ tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbabuddhaguṇānaṁ ādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇadassanena sabbe Buddhaguṇā dassitā honti nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato Buddhaguṇānaṁ dassanupāyo, yadidaṁ nayaggahaṇaṁ, aññathā ko nāma samattho Bhagavato guṇe anupadaṁ niravasesato dassetuṁ. Tenevāha--

“Buddhopi Buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṁ,

Kappampi ce aññamabhāsamāno.

Khīyetha kappo ciradīghamantare,

Vaṇṇo na khīyetha Tathāgatassā”ti. (dī.ni.aṭṭha.1.304 3.141 ma.ni.aṭṭha.3.425 udā.53 bu. vaṁ. aṭṭha.4.5 cariyā. aṭṭha. nidānakathā, pakiṇṇakakathā; apa.2.7.20)--

Teneva ca āyasmatā Sāriputtattherenapi buddaguṇaparicchedanaṁ pati anuyuttena “no hetaṁ, bhante”ti paṭikkhipitvā “api ca me, bhante, dhammanvayo vidito”ti (dī.ni.2.146) vuttaṁ.

2. Evaṁ saṅkhepena sakalasabbaññuguṇehi Bhagavantaṁ abhitthavitvā idāni saddhammaṁ thometuṁ “Buddhopī”ti-ādimāha. Tattha Buddhoti kattuniddeso. Buddhabhāvanti kammaniddeso. Bhāvetvā sacchikatvāti ca pubbakālakiriyāniddeso. Yanti aniyamato kammaniddeso. Upagatoti aparakālakiriyāniddeso. Vandeti kiriyāniddeso. Tanti niyamanaṁ. Dhammanti vandanakiriyāya kammaniddeso. Gatamalaṁ anuttaranti ca tabbisesanaṁ.

Tattha Buddhasaddassa tāva- “bujjhitā saccānīti Buddho, bodhetā pajāyāti Buddho”ti-ādinā niddesanayena (mahāni.192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa97) attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accantavigamato, Buddhiyā vā vikasitabhāvato Buddhavāti Buddho jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena ñeyyavisesassa kammabhāvena (Spk-ṭ.CS:pg.1.10) aggahaṇato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso labbhatīti Buddhavāti Buddho yathā “dikkhito na dadātī”ti. Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena saha vāsanāya vihataviddhastaniravasesakileso mahākaruṇā sabbaññutaññāṇādi-aparimeyyaguṇagaṇādhāro khandhasantāno Buddho. Yathāha--“Buddhoti yo so Bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi. Tattha ca sabbaññutaṁ patto balesu ca vasībhāvan”ti (mahāni.192). Api-saddo sambhāvane. Tena “evaṁ guṇavisesayutto sopi nāma Bhagavā”ti vakkhamānaguṇe dhamme sambhāvanaṁ dīpeti. Buddhabhāvanti sammāsambodhiṁ. Bhāvetvāti uppādetvā vaḍḍhetvā ca. Sacchikatvāti paccakkhaṁ katvā. Upagatoti patto, adhigatoti attho. Etassa “Buddhabhāvan”ti etena sambandho. Gatamalanti vigatamalaṁ, niddosanti attho. Vandeti paṇamāmi, thomemi vā. Anuttaranti uttararahitaṁ, lokuttaranti attho. Dhammanti yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjamāne apāyato saṁsārato ca apatamāne dhāretīti dhammo.

Ayañhettha saṅkhepattho- evaṁ vividhaguṇagaṇasamannāgato Buddhopi Bhagavā yaṁ ariyamaggasaṅkhātaṁ dhammaṁ bhāvetvā phalanibbānasaṅkhātaṁ pana dhammaṁ sacchikatvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ adhigato, tametaṁ Buddhānampi Buddhabhāvahetubhūtaṁ sabbadosamalarahitaṁ attano uttaritarābhāvena anuttaraṁ paṭivedhasaddhammaṁ namāmīti. Pariyattisaddhammassapi tappakāsanattā idha saṅgaho daṭṭhabbo. Atha vā “abhidhammanayasamuddaṁ adhigacchi, tīṇi piṭakāni sammasī”ti ca Aṭṭhakathāyaṁ vuttattā pariyattidhammassapi sacchikiriya sammasanapariyāyo labbhatīti sopi idha vutto evāti daṭṭhabbaṁ.

Tathā “yaṁ dhammaṁ bhāvetvā sacchikatvā”ti ca vuttattā Buddhakaradhammabhūtāhi pāramitāhi saha pubbabhāge adhisīlasikkhādayopi idha dhamma-saddena saṅgahitāti veditabbaṁ. Tāpi hi malapaṭipakkhatāya gatamalā anaññasādhāraṇatāya anuttarā cāti. Tathā hi sattānaṁ sakalavaṭṭadukkhanissaraṇatthāya katamahābhinīhāro mahākaruṇādhivāsapesalajjhāsayo paññāvisesaparidhotanimmalānaṁ dānadamasaññamādīnaṁ uttamadhammānaṁ (Spk-ṭ.CS:pg.1.11) satasahassādhikāni kappānaṁ cattāri asaṅkhyeyyāni sakkaccaṁ nirantaraṁ niravasesānaṁ bhāvanāpaccakkhakaraṇehi kammādīsu adhigatavasibhāvo acchariyācinteyyamahānubhāvo adhisīlādhicittānaṁ paramukkaṁsapāramippatto Bhagavā paccayākāre catuvīsatikoṭisatasahassamukhena mahāvajirañāṇaṁ pesetvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti.

Ettha ca “bhāvetvā”ti etena vijjāsampadāya dhammaṁ thometi, “sacchikatvā”ti etena vimuttisampadāya. Tathā paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Atha vā paṭhamena khayeñāṇabhāvena, dutiyena anuppādeñāṇabhāvena. Purimena vā vijjūpamatāya, dutiyena vajirupamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā dutiyena nirodhasampattiyā Tathā paṭhamena niyyānabhāvena, dutiyena nissaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhammaṁ thometi. Atha vā “yaṁdhammaṁ bhāvetvā Buddhabhāvaṁ upagato”ti etena svākkhātatāya dhammaṁ thometi, “sacchikatvā”ti etena sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccattaṁ veditabbatāya dhammaṁ thometi. “Gatamalanā”ti iminā saṁkilesābhāvadīpanena dhammassa parisuddhataṁ dasseti. “Anuttaran”ti etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena vipulaparipuṇṇataṁ, Paṭhamena vā pahānasampadaṁ dhammassa dasseti, dutiyena sabhāvasampadaṁ Bhāvetabbatāya vā dhammassa gatamalabhāvo yojetabbo. Bhāvanābalena hi so dosānaṁ samugghā tako hotīti. Sacchikātabbabhāvena anuttarabhāvo yojetabbo. Sacchikiriyānibbattito hi tatuttarikaraṇīyābhāvato anaññasādhāraṇatāya anuttaroti. Tathā “bhāvetvā”ti etena saha pubbabhāgasīlā dīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā honti. “Sacchikatvā”ti etena saha asaṅkhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.

3. Evaṁ saṅkhepeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṁ abhitthavitvā idāni ariyasaṅghaṁ thometuṁ “Sugatassā”ti-ādimāha. Tattha Sugatassāti sambandhaniddeso (Spk-ṭ.CS:pg.1.12) Tassa “puttānan”ti etena sambandho Orasānanti puttavisesanaṁ. Mārasenamathanānanti orasaputtabhāve kāraṇaniddeso. Tena kilesapahānameva bhagavato orasaputtabhāve kāraṇaṁ anujānātīti dasseti. Aṭṭhannanti gaṇanaparicchedaniddeso. Tena ca satipi tesaṁ sattavisesabhāvena anekasahassasaṅkhābhāve imaṁ gaṇanaparicchedaṁ nātivattantīti dasseti maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvānativattanato. Samūhanti samudāyaniddeso. Ariyasaṅghanti guṇavisiṭṭhasaṅghātabhāvaniddeso. Tena asatipi ariyapuggalānaṁ kāyasāmaggiyaṁ ariyasaṅghabhāvaṁ dasseti diṭṭhisīlasāmaññena saṁhatabhāvato.

Tattha urasi bhavā jātā saṁbaddhā ca orasā Yathā hi sattānaṁ orasaputtā attajātatāya pitu santakassa dāyajjassa visesena bhāgino honti, evametepi ariyapuggalāsammāsambuddhassa dhammassavanante ariyāya jātiyā jātatāya Bhagavato santakassa vimuttisukhassa ariyadhammaratanassa ca ekantabhāginoti orasā viya orasā. Atha vā Bhagavato dhammadesanānubhāveneva ariyabhūmiṁ okkamamānā okkantā ca ariyasāvakā Bhagavato urena vāyāmajanitābhijātitāya nippariyāyena orasā puttāti vattabbataṁ arahanti. Sāvakehi pavattiyamānāpi hi dhammadesanā “Bhagavato dhammadesanā”icceva vuccati tammūmikattā lakkhaṇādivisesābhāvato ca.

Yadipi ariyasāvakānaṁ ariyamaggādhigamasamaye Bhagavato viya tadantarāyakaraṇatthaṁ devaputtamāro, māravāhinā vā na ekantena apasādeti, tehi pana apasādetabbatāya kāraṇe vimathite tepi vimathitā eva nāma hontīti āha “mārasenamathanānan”ti. Imasmiṁ panatthe “māramārasenamathanānan”ti vattabbe mārasenamathanānanti ekadesasarūpekaseso katoti daṭṭhabbaṁ. Atha vā khandhābhisaṅkhāramārānaṁ viya devaputtamārassapi guṇamāraṇe sahāyabhāvūpagamanato kilesabalakāyo “senā”ti vuccati. Yathāha “kāmā te paṭhamā senā”ti-ādi (su.ni.438). Sā ca tehi diyaḍḍhasahassabhedā, anantabhedā vā kilesavāhinī satidhammavicayavīriyasamathādiguṇapaharaṇehi odhiso vimathitā (Spk-ṭ.CS:pg.1.13) vihatā viddhastā cāti mārasenamathanā, ariyasāvakā. Etena tesaṁ Bhagavato anujātaputtataṁ dasseti. Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato ariyā niruttinayena. Atha vā sadevakena lokena saraṇanti araṇīyato upagantabbato, upagatānañca tadatthasiddhito ariyā. Ariyānaṁ saṅghoti ariyasaṅgho. Ariyo ca so saṅgho cāti vā ariyasaṅgho. Bhagavato aparabhāge Buddhadhammaratanānampi samadhigamo saṅgharatanādhīnoti assa ariyasaṅghassa bahūpakārataṁ dassetuṁ idheva “sirasāvande”ti vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Ettha ca “Sugatassa orasānaṁ puttānan”ti etena ariyasaṅghassa pabhavasampadaṁ dasseti, “mārasenamathanānan”ti etena pahānasampadaṁ sakalasaṁkilesapahānadīpanato, “aṭṭhannampi samūhan”ti etena ñāṇasampadaṁ maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvadīpanato. “Ariyasaṅghan”ti etena pabhavasampadaṁ dasseti sabbasaṅghānaṁ aggabhāvadīpanato. Atha vā Sugatassa orasānaṁ puttānanti ariyasaṅghassa visuddhanissayabhāvadīpanaṁ. Mārasenamathanānanti sammā ujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṁ Aṭṭhannampi samūhanti āhuneyyādibhāvadā panaṁ Ariyasaṅghanti anuttarapuññakhettabhāvadīpanaṁ. Tathā “Sugatassa orasānaṁ puttānan”ti etena ariyasaṅghassa lokuttarasaraṇagamanasabhāvaṁ dīpeti. Lokuttarasaraṇagamanena hi te Bhagavato orasaputtā jātā “Mārasenamathanānan”ti etena abhinīhārasampadāya siddhaṁ pubbabhāge sammāpaṭipattiṁ dasseti. Katābhinīhārā hi sammāpaṭipannā māraṁ māraparisaṁ vā abhivijinanti. “Aṭṭhannampi samūhan”ti etena paṭividdhastavipakkhe sekkhāsekkhadhamme dasseti puggalādhiṭṭhānena maggaphaladhammānaṁ pakāsitattā “Ariyasaṅghan”ti aggadakkhiṇeyyabhāvaṁ dasseti. Saraṇagamanañca sāvakānaṁ sabbaguṇānaṁ ādi, sapubbabhāgapaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā saṅkhepato sabbe ariyasaṅghaguṇā pakāsitā honti.

4.Evaṁ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṁkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṁ katvā idāni taṁ nipaccakāraṁ yathādhippete payojane pariṇāmento (Spk-ṭ.CS:pg.1.14) “iti me”ti-ādimāha. Tattha ratijananaṭṭhena ratanaṁ, Buddhadhammasaṅghā. Tesañhi “itipi so Bhagavā”ti-ādinā yathābhūtaguṇe āvajjentassa amatādhigamahetubhūtaṁ anappakaṁ pītipāmojjaṁ uppajjati. Yathāha--

“Yasmiṁ mahānāma, samaye ariyasāvako Tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti Tathāgataṁ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahā nāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ labhati dhammavedaṁ labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ pamuditassa pīti jāyatī”ti-ādi (a.ni.6.10; 11.11).

Cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṁ ittīkataṁ mahagghañca, atulaṁ dullabhadassanaṁ; anomasattaparibhogaṁ ratanaṁ tena vuccatī”ti. (dī, ni. aṭṭha.2.33; khu.pa.aṭṭha.6.3; su.ni.aṭṭha. 226; mahāni. aṭṭha.50)-

Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā Buddhādīsu eva labbhantīti.

Vandanāva vandanāmayaṁ yathā “dānamayaṁ sīlamayan”ti. Vandanā cettha kāyavācācittehi tiṇṇaṁ ratanānaṁ guṇaninnatā thomanā vā Pujjabhavaphalanibbattanato puññaṁ attano santānaṁ punātīti vā. Suvihatantarāyoti. Suṭṭhu vihatantarāyo. Etena attano pasādasampattiyā ratanattayassa ca khettabhāvasampattiyā taṁ puññaṁ atthappakāsanassa upaghātaka-upaddavānaṁ vihanane samatthanti dasseti. Hutvāti pubbakālakiriyā. Tassa “atthaṁ pakāsayissāmī”ti etena sambandho. Tassāti yaṁ ratanattayavandanāmayaṁ puññaṁ tassa. Ānubhāvenāti balena.

5. Evaṁ ratanattayassa nipaccakāre payojanaṁ dassetvā idāni yassā dhammadesanāya atthaṁ saṁvaṇṇetukāmo, tassā tāva guṇābhitthavanavasena upaññāpanatthaṁ “Saṁyuttavagga-paṭimaṇḍitassā”ti-ādi vuttaṁ Devatāsaṁyuttādisaṁyuttehi ceva naḷavaggādivaggehi ca vibhūsitassāti attho. Tattha (Spk-ṭ.CS:pg.1.15) “Saṁyuttan”ti “saṁyogo”ti ca atthato ekaṁ. Kesaṁ Saṁyuttaṁ? Suttavaggānaṁ. Yathā hi byañjanasamudāyo padaṁ, evaṁ atthesu ca katāvadhiko padasamudāyo vākyaṁ, vākyasamudāyo suttaṁ, suttasamudāye vaggoti samaññā, tathā suttavaggasamudāye saṁyuttasamaññā. Saṁyujjantīti ettha suttavaggāti Saṁyuttaṁ. Yadipi avayavavinimutto samudāyo nāma paramatthato natthi, avayave eva taṁtaṁsannivesavisiṭṭhe upādāya padādisamaññā viya suttavaggasamaññā saṁyuttasamaññā āgamasamaññā ca, tathāpi paramatthato avijjamānopi samudāyo Buddhiparikappitarūpena vijjamāno viya gayhamāno avayavānaṁ adhiṭṭhānabhāvena voharīyati yathā “rukkhe sākhā”ti, tasmā vuttaṁ “saṁyuttavaggapaṭimaṇḍitassā”ti.

Atha vā Buddhā ca anubuddhāca Buddhānubuddhāti yojetabbaṁ. Sammāsambuddheneva hi vinayasutta-abhidhammānaṁ. pakiṇṇakadesanādivasena yo paṭhamaṁ attho vibhatto, so eva pacchā tesaṁ atthavaṇṇanāvasena saṅgītikārehi saṅgahaṁ āropitoti. Ettha ca saṁyuttānaṁ vaggā samūhāti Saṁyuttavaggā sagāthāvaggādayo. Tappariyāpannatāya saṁyuttesu vaggā Saṁyuttavaggā naḷavaggādayo. Saṁyuttāva vaggā Saṁyuttavaggā. Tividhepi te ekasesanayena gahetvā vuttaṁ “Saṁyuttavaggapaṭimaṇḍitassā”ti.

Tattha sagāthāvagge tāva ekādasa saṁyuttāni aṭṭhatiṁsa vaggā. Nidānavagge nava saṁyuttāni ekūnacattālīsa vaggā. Khandhavagge ekādasa saṁyuttāni (Spk-ṭ.CS:pg.1.16) ekūnasaṭṭhi vaggā. Saḷāyatanavagge nava saṁyuttāni aṭṭhatiṁsa vaggā. Mahāvagge dvādasa saṁyuttāni aṭṭhacattālīsa vaggā. Idamettha saṁyuttantaravaggānaṁ parimāṇaṁ.

Ñāṇappabhedajananassāti paṭiccasamuppādakhandhāyatanādikathābahulatāya gambhīrañāṇacariyāvibhāvanato paññāvibhāgasamuppādakassa. Idha pana “paññāppabhedajananassā”ti svāyamāgamo thomito, saṁvaṇṇanāsu cāyaṁ ācariyassa pakati, yadidaṁ taṁtaṁsaṁvaṇṇanānaṁ ādito tassa tassa saṁvaṇṇetabbassa dhammassa visesaguṇakittanena thomanā. Tathā hi sumaṅgalavilāsinīpapañcasūdanīmanorathapūraṇī-aṭṭhasālinī-ādīsu ca yathākkamaṁ “saddhā vahaguṇassa, paravādamathanassa, dhammakathikapuṅgavānaṁ vicittapaṭibhānajananassa, tassa gambhīrañāṇehi ogāḷhassa abhiṇhaso nānānayavicittassa abhidhammassā”ti-ādinā thomanā katā.

6. Attho kathīyati etāyāti Atthakathā atthakathāva Aṭṭhakathā ttha-kārassa ṭṭha-kāraṁ katvā yathā “dukkhassa pīḷanaṭṭho”ti. Āditoti ādimhi paṭhamasaṅgītiyaṁ. Chaḷabhiññatāya paramena cittavasibhāvena samannāgatattā jhānādīsu pañcavidhavasitāsambhāvato ca vasino, therā mahā kassapādayo. Tesaṁ satehi pañcahi. Yāti yā Aṭṭhakathā. Saṅgītāti atthaṁ kathetuṁ yuttaṭṭhāne “ayaṁ etassa attho, ayaṁ etassa attho”ti saṅgahetvā vuttā. Anusaṅgītā ca yasattherādīhi pacchāpi dutiyatatiyasaṅgītīsu. Iminā attano saṁvaṇṇanāya āgamanavisuddhiṁ dasseti.

7. Sīhassa lānato gahaṇato sīhaḷo, sīhakumāro, tabbaṁsajātatāya tambapaṇṇidīpe khattiyā tesaṁ nivāsatāya tambapaṇṇidīpassa ca sīhaḷabhāvo veditabbo. Ābhatāti Jambudīpato ānīti. Athāti pacchā. Aparabhāge hi nikāyantaraladdhīhi asaṅkaratthaṁ sīhaḷabhāsāya Aṭṭhakathā ṭhapitāti. Tena mūmaṭṭhakathā sabbasādhāraṇā na hotīti idaṁ atthappakāsanaṁ ekantena karaṇīyanti dasseti. Tenevāha “dīpavāsīnamatthāyā”ti. Ettha dīpavāsīnanti Jambudīpavāsīnaṁ sīhaḷadā pavāsīnaṁ vā atthāya sīhaḷabhāsāya ṭhapitāti yojanā.

8. Apanetvāti (Spk-ṭ.CS:pg.1.17) kañcukasadisaṁ sīhaḷabhāsaṁ apanetvā. Tatoti Aṭṭhakathāto. Ahanti attānaṁ niddisati. Manoramaṁ bhāsanti Māgadhabhāsaṁ. Sā hi sabhāvaniruttibhūtā paṇḍitamanaṁ ramayati. Tenevāha “tantinayānucchavikan”ti, pāḷigatiyā anulomikaṁ pāḷichāyānuvidhāyininti attho. Vigatadosanti asabhāvaniruttibhāsantararahitaṁ.

9. Samayaṁ avilomentoti siddhantaṁ avirodhento. Etena atthadosābhamāha. Aviruddhattā eva hi theravādāpi idha pakāsīyissanti. Theravaṁsadīpānanti thirehi sīlakkhandhādīhi samannā gatattā therā, Mahākassapādādayo. Tehi āgatā ācariyaparamparā theravaṁso, tappariyāpannā hutvā āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa samujjalanato theravaṁsadīpā mahāvihāravāsino, tesaṁ Vividhehi ākārehi nicchīyatīti vinicchayo, gaṇṭhiṭṭhānesu khilamaddanākārena pavattā vimaticchedanā kathā. Suṭṭhunipuṇo saṇho vinicchayo etesanti sunipuṇavinicchayā. Atha vā vinicchinotīti vinicchayo vuttappakāravisayaṁ ñāṇaṁ Suṭṭhu nipuṇo cheko vinicchayo etesanti yojetabbaṁ Etena mahākassapāditheraparamparāgato, tato eva ca aviparīto saṇhosukhumo mahāvihāravāsīnaṁ vinicchayo, tassa pamāṇabhūtataṁ dasseti.

10. Sujanassa cāti ca-saddo sampiṇḍanattho. Tena “na kevalaṁ Jambudīpavāsīnameva atthāya, atha kho sādhujanatosanatthañcā”ti dasseti. Tena ca “tambapaṇṇidīpavāsīnampi atthāyā”ti ayamattho siddho hoti uggahaṇādisukaratāya tesampi bahukārattā. Ciraṭṭhitatthanti ciraṭṭhiti-atthaṁ cirakālappavattanāyāti attho. Idañhi atthappakāsanaṁ aviparītapadabyañjanasunikkhepassa atthasunayassa ca upāyabhāvato saddhammassa ciraṭṭhitiyā pavattati. Vuttañhetaṁ Bhagavatā “dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame dve? Sunikkhittañca padabyañj anaṁ attho ca sunīto”ti (a.ni.2.20).

11-12. Yaṁ atthavaṇṇanaṁ kattukāmo, tassā mahattaṁ. Pariharituṁ “sāvatthipabhūtīnan”ti-ādi vuttaṁ. Tenevāha--“na idha bhiyyo vitthārakathaṁ (Spk-ṭ.CS:pg.1.18) karissāmi, na taṁ idha vicārayissāmī”ti ca. Saṅgītīnaṁ dvinnanti Dīghamajjhimanikāyānaṁ.

13. “Na idha bhiyyo vitthārakathaṁ karissāmī”ti sāmaññato vuttassa atthassa avassayaṁ dassetuṁ “suttānaṁ panā”ti-ādi vuttaṁ.

14. Yaṁ Aṭṭhakathāṁ kattukāmo, tadekadesabhāvena Visuddhimaggo gahetabboti kathikānaṁ upadesaṁ karonto tatta vicāritadhamme uddesavasena dasseti “sīlakathā”ti-ādinā. Tattha sīlakathāti cārittavārittādivasena sīlassa vitthārakathā. Dhutadhammāti piṇḍapātikaṅgādayo terasa kilesadhunanakadhammā. Kammaṭṭhānāni sabbānī”ti pāḷiyaṁ āgatāni aṭṭhattiṁsa, Aṭṭhakathāyaṁ dveti niravasesāni yogakammassa bhāvanāya pavattiṭṭhānāni. Cariyāvidhānasahitoti rāgacariyā dīnaṁ sabhāgādividhānena sahito. Jhānāni cattāri rūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo catasso arā pasamāpattiyo. Aṭṭhapi vā paṭiladdhamattāni jhānāni, samāpajjanavasibhāvappattiyā samāpattiyo. Jhānāni Vā rūpārūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo phalasamāpattinirodhasamāpattiyo.

15. Lokiyalokuttarabhedā cha abhiññāyo sabbā abhiññāyo. Ñāṇavibhaṅgādīsu āgatanayena ekavidhādinā paññāya saṅkaletvā sampiṇḍetvā nicchayo paññāsaṅkalananicchayo.

16. Paccayadhammānaṁ hetu-ādīnaṁ paccayuppannadhammānaṁ hetupaccayādibhāvo paccayākāro, tassa desanā paccayākāradesanā paṭiccasamuppādakathāti attho. Sā pana nikāyantaraladdhisaṅkararahitatāya suṭṭhuparisuddhā ghanavinibbhogassa ca sudukkaratāya nipuṇā saṇhasukhumā ekattanayādisahitā ca tattha vicāritāti āha “suparisuddhanipuṇanayā”ti. Paṭisambhidādīsu āgatanayaṁ avisajjetvāva vicāritattā avimuttatantimaggā.

17.Iti pana sabbanti iti-saddo parisamāpane, pana-saddo vacanālaṅkāre, etaṁ sabbanti attho. Idhāti imissā Aṭṭhakathāya. Na taṁ vicārayissāmi punaruttibhāvatoti adhippāyo.

18. Idāni (Spk-ṭ.CS:pg.1.19) tasseva avicāraṇassa ekantakāraṇaṁ niddhārento “majjhe Visuddhimaggo”ti-ādimāha. Tattha “majjhe ṭhatvā”ti etena majjhaṭṭhabhāvadīpanena visesato catunnaṁ āgamānaṁ sādhāraṇaṭṭhakathā Visuddhimaggo, na sumaṅgalavilāsini-ādayo viya asādhāraṇaṭṭhakathāti dasseti. “Visesato”ti ca idaṁ vinayābhidhammānampi Visuddhimaggo yathārahaṁ atthavaṇṇanā hoti evāti katvā vuttaṁ.

19. Iccevāti iti eva. Tampīti Visuddhimaggampi. Etāyāti Sāratthappakāsiniyā.

Ettha ca “sīhaḷadīpaṁ ābhatā”ti-ādinā Aṭṭhakathākaraṇassa nimittaṁ dasseti, “dīpavāsīnamatthāya sujanassa ca tuṭṭhatthaṁ ciraṭṭhitatthañca dhammassā”ti etehi payojanaṁ “Saṁyuttāgamavarassa atthaṁ pakāsayissāmī”ti etena piṇḍatthaṁ, “ apanetvāna tatohaṁ sīhaḷabhāsan”ti-ādinā “sāvatthipabhūtīnan”ti-ādinā “sīlakathā”ti-ādinā ca karaṇappakāraṁ. Heṭṭhimanikāyesu Visuddhimagge ca vicāritānaṁ atthānaṁ avicāraṇampi hi idha karaṇappakāro evāti.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā

SṬ.1.Devatāsaṁyuttaṁ

1. Naḷavaggo

(SṬ.1.1.)1. Oghataraṇasuttavaṇṇanā

Vibhāgavantānaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.20) sabhāvavibhāvanaṁ vibhāgadassanavaseneva hotīti paṭhamaṁ tāva Saṁyuttavaggasuttādivasena saṁyuttāgamassa vibhāgaṁ dassetuṁ “tattha saṁyuttāgamo nāmā”ti-ādimāha. Tattha tatthāti yaṁ vuttaṁ--“saṁyuttāgamavarassa atthaṁ pakāsayissāmī”ti, tasmiṁ vacane. Tatthāti vā--“etāya Aṭṭhakathāya vijānātha saṁyuttanissitaṁ atthan”ti ettha yaṁ saṁyuttaggahaṇaṁ kataṁ, tattha. Pañca vaggā etassāti pañcavaggo. Avayavena viggaho, samudāyo samāsattho.

Idāni taṁ ādito paṭṭhāya saṁvaṇṇetukāmo attano saṁvaṇṇanāya tassa paṭhamamahāsaṅgītiyaṁ nikkhittānukkameneva pavattabhāvaṁ dassetuṁ, “tassa vaggesu Sagāthāvaggo ādī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yathāpaccayaṁ tattha tattha desitattā paññattattā ca vippakiṇṇānaṁ Dhammavinayānaṁ saṅgahetvā gāyanaṁ kathanaṁ saṅgīti, mahāvisayattā pūjaniyattā ca mahatī saṅgīti mahāsaṅgīti. Paṭhamā mahāsaṅgīti paṭhamamahāsaṅgīti, tassā pavattitakālo paṭhamamahāsaṅgītikālo, tasmiṁ paṭhamamahāsaṅgītikāle.

Nidadāti desanaṁ desakālādivasena aviditaṁ viditaṁ katvā nidassetīti nidānaṁ. Yo loke ganthassa upogghātoti vuccati, svāyamettha “evaṁ me sutan”ti-ādiko gantho veditabbo, na pana “sanidānāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemī”ti-ādīsu (a.ni.3.126) viya attajjhāsayādidesanuppattihetu. Tenevāha--“evaṁ me sutanti-ādikaṁ āyasmatā Ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṁ nidānamādī”ti. Kāmañcettha yassaṁ paṭhamamahāsaṅgītiyaṁ nikkhittānukkamena saṁvaṇṇanaṁ kattukāmo, sā vitthārato vattabbā, sumaṅgalavilāsiniyaṁ pana attanā vitthāritattā tattheva gahetabbāti imissā saṁvaṇṇanāya mahattaṁ pariharanto “sā panesā”ti-ādimāha.

1. Evaṁ bāhiranidāne vattabbaṁ atidisitvā idāni abbhantaranidānaṁ ādito paṭṭhāya saṁvaṇṇetuṁ “yaṁ panetan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yasmā saṁvaṇṇanaṁ karontena saṁvaṇṇetabbe dhamme padavibhāgaṁ padatthañca dassetvā tato paraṁ piṇḍatthādidassanavasena saṁvaṇṇanā kātabbā, tasmā padāni tāva dassento (SṬ.1.1/CS:pg.1.21) “evanti nipātapadan”ti-ādimāha. Tattha padavibhāgoti padānaṁ viseso, na padaviggaho. Atha vā padāni ca padavibhāgo ca padavibhāgo. Padaviggaho ca padavibhāgo ca padavibhāgoti vā ekasesavasena padapadaviggahā padavibhāgasaddena vuttāti veditabbaṁ. Tattha padaviggaho “jetassa vanaṁ jetavanan”ti-ādinā samāsapadesu daṭṭhabbo.

Atthatoti padatthato. Taṁ pana padatthaṁ atthuddhārakkamena paṭhamaṁ evaṁsaddassa dassento “evaṁsaddo tāvā”ti-ādimāha. Avadhāraṇādīti ettha ādi-saddena idamatthapucchāparimāṇādi-atthānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Tathā hi “evaṁgatāni puthusippāyatanāni (dī.ni.1.163 165), evaṁvidho evamākāro”ti ca ādīsu idaṁ-saddassa atthe evaṁ-saddo. Gata-saddo hi pakārapariyāyo, tathā vidhākāra-saddo ca. Tathā hi gatavidha-ākārasadde lokiyā pakāratthe vadanti. “Evaṁ su te sunhātā suvilittā kappitakesamassū āmuttamālābharaṇā odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti, seyyathāpi tvaṁ etarahi sācariyakoti. No hidaṁ, bho Gotamā”ti-ādīsu (dī.ni.1.286) pucchāyaṁ, “evaṁ lahuparivattaṁ (a.ni.1.48), evamāyupariyanto”ti (pārā.12) ca ādīsu parimāṇe.

Nanu ca “evaṁ su te sunhātā suvilittā, evamāyupariyanto”ti ettha evaṁ-saddena pucchanākāraparimāṇākārānaṁ vuttattā ākārattho eva evaṁ-saddoti? Na, visesasabbhāvato. Ākāramattavācako hi evaṁ-saddo, ākāratthoti adhippeto yathā “evaṁ byākho”ti-ādīsu, na pana ākāravisesavācako. Evañca katvā, “evaṁ jātena maccenā”ti-ādīni (dha.pa.53) upamādīsu udāharaṇāni upapannāni honti. Tathā hi “yathāpi …pe… bahun”ti (dha.pa.53)? Ettha puppharāsiṭṭhāniyato manussūpapattisappurisūpanissaya-saddhammassavana- yonisomanasikāra-bhogasampatti-ādidānādipuññakiriyahetusamudāyato sobhāsugandhatādiguṇayogato mālāguḷasadisiyo pahūtā puññakiriyā maritabbasabhāvatāya maccena sattena kattabbāti jotitattā puppharāsimālāguḷāva upamā, tesaṁ upamākāro yathā-saddena aniyamato vuttoti “evaṁ-saddo upamākāranigamanattho”ti (SṬ.1.1/CS:pg.1.22) vatthuṁ yuttaṁ, so pana upamākāro niyamiyamāno atthato upamāva hotīti āha “upamāyaṁ āgato”ti. Tathā “evaṁ iminā ākārena abhikkamitabban”ti-ādinā upadisiyamānāya samaṇasāruppāya ākappasampattiyā yo tattha upadisanākāro, so atthato upadeso evāti vuttaṁ, “evaṁ te …pe… upadese”ti. Tathā “evametaṁ Bhagavā, evametaṁ Sugatā”ti ettha ca Bhagavatā yathāvuttamatthaṁ aviparītato jānantehi kataṁ tattha saṁvijjamānaguṇānaṁ pakārehi haṁsanaṁ udaggatākaraṇaṁ sampahaṁsanaṁ. Yo tattha sampahaṁsanākāroti yojetabbaṁ.

Evamevaṁ panāyanti ettha garahaṇākāroti yojetabbaṁ, so ca garahaṇākāro vasalīti-ādikhuṁsanasaddasannidhānato idha evaṁ-saddena pakāsitoti viññāyati. Yathā cettha, evaṁ upamākārādayopi upamādivasena vuttānaṁ puppharāsi-ādisaddānaṁ sannidhānatoti daṭṭhabbaṁ. Evaṁ, bhanteti pana dhammassa sādhukaṁ savanamanasikāre sanniyojitehi bhikkhūhi attano tattha ṭhitabhāvassa paṭijānanavasena vuttattā ettha evaṁ-saddo “vacanasampaṭicchanattho”ti vutto. Tena evaṁ, bhanteti sādhu, bhante, suṭṭhu, bhanteti vuttaṁ hoti. Evañca vadehīti yathāhaṁ vadāmi, evaṁ samaṇaṁ Ānandaṁ vadehīti yo evaṁ vadanākāro idāni vattabbo, so evaṁ-saddena nidassīyatīti “nidassanattho”ti vuttoti. Evaṁ noti etthāpi nesaṁ yathāvuttadhammānaṁ ahitadukkhāvahabhāve sanniṭṭhānajananatthaṁ anumatigahaṇavasena “saṁvattanti vā no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti pucchāya katāya “evaṁ no ettha hotī”ti vuttattā tadākārasanniṭṭhānaṁ evaṁ-saddena vibhāvitanti viññāyati. So pana tesaṁ dhammānaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanākāro niyamiyamāno avadhāraṇattho hotīti āha--“evaṁ no ettha hotīti-ādīsu avadhāraṇe”ti.

Nānānayanipuṇanti ekattanānatta-abyāpāra-evaṁdhammatāsaṅkhātā, nandiyāvaṭṭatipukkhalasīhavikkīḷita-aṅkusadisālocanasaṅkhātā vā ādhārādibhedavasena nānāvidhā nayā nānānayā. Nayā vā pāḷigatiyo tā ca paññatti-anupaññatti-ādivasena saṁkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissakādivasena kusalādivasena khandhādivasena saṅgahādivasena samayavimuttādivasena ṭhapanādivasena kusalamūlādivasena tikappaṭṭhānādivasena (SṬ.1.1/CS:pg.1.23) ca nānappakārāti nānānayā, tehi nipuṇaṁ saṇhaṁ sukhumanti nānānayanipuṇaṁ. Āsayova ajjhāsayo, te ca sassatādibhedena tattha ca apparajakkhatādibhedena aneke, attajjhāsayādayo eva vā samuṭṭhānaṁ uppattihetu etassāti anekajjhāsayasamuṭṭhānaṁ Atthabyañjanasampannanti atthabyañjanaparipuṇṇaṁ upanetabbābhāvato, saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajana-uttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatanti vā attho daṭṭhabbo.

Vividhapāṭihāriyanti ettha pāṭihāriyapadassa vacanatthaṁ (udā.aṭṭha.1 itivu. aṭṭha.nidānavaṇṇanā; dha.sa.mūlaṭī.2) “paṭipakkhaharaṇato rāgādikilesāpanayanato pāṭihāriyan”ti vadanti. Bhagavato pana paṭipakkhā rāgādayo na santi ye haritabbā, puthujjanānampi vigatūpakkilese aṭṭhaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṁ pavattati, tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha “pāṭihāriyan”ti vattuṁ. Sace pana mahākāruṇikassa Bhagavato veneyyagatā ca kilesā paṭipakkhā, tesaṁ haraṇato “pāṭihāriyan”ti vuttaṁ, evaṁ sati yuttametaṁ. Atha vā Bhagavato ca Sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṁ haraṇato pāṭihāriyaṁ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhi-ādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. Paṭīti vā ayaṁ saddo “pacchā”ti etassa atthaṁ bodheti “tasmiṁ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo”ti-ādīsu (su.ni.985 cūḷani. vatthugāthā 4) viya, tasmā samāhite citte vigatūpakkilese katakiccena pacchāharitabbaṁ pavattetabbanti paṭihāriyaṁ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṁ paṭihāriyaṁ, iddhi-ādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṁ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upattilesesu parasattānaṁ upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni bhavanti, paṭihāriyameva pāṭihāriyaṁ. Paṭihāriye vā iddhi-ādesanānusāsanisamudāye bhavaṁ ekekaṁ pāṭihāriyanti vuccati. Paṭihāriyaṁ vā catutthajjhānaṁ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṁ, tasmiṁ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṁ. Tassa pana iddhi-ādibhedena visayabhedena ca bahuvidhassa (SṬ.1.1/CS:pg.1.24) Bhagavato desanāyaṁ labbhamānattā āha “vividhapāṭihāriyan”ti.

Na aññathāti Bhagavato sammukhā sutākārato na aññathāti attho, na pana Bhagavato desitākārato. Acinteyyānubhāvā hi Bhagavato desanā. Evañca katvā “sabbappakārena ko samattho viññātun”ti idaṁ vacanaṁ samatthitaṁ bhavati, dhāraṇabaladassanañca na virujjhati sutākāra-avirajjhanassa adhippetattā. Na hettha atthantaratāparihāro dvinnampi atthānaṁ ekavisayattā. Itarathā thero Bhagavato desanāya sabbathā paṭiggahaṇe samattho asamattho cāti āpajjeyyāti.

“Yo paro na hoti, so attā”ti evaṁ vuttāya niyakajjhattasaṅkhātāya sasantatiyā vattanato tividhopi me-saddo kiñcāpi ekasmiṁ eva atthe dissati, karaṇasampadānasāminiddesavasena pana vijjamānaṁ bhedaṁ sandhāyāha, “me-saddo tīsu atthesu dissatī”ti.

Kiñcāpi upasaggo kiriyaṁ viseseti, jotakabhāvato pana satipi tasmiṁ suta-saddo eva taṁ taṁ attaṁ vadatīti anupasaggassa suta-saddassa atthuddhāre sa-upasaggassa gahaṇaṁ na virujjhatīti dassento “sa-upasaggo anupasaggo cā”ti-ādimāha. Assāti suta-saddassa. Kammabhāvasādhanāni idha sutasadde sambhavantīti vuttaṁ “upadhāritanti vā upadhāraṇanti vā attho”ti. Mayāti atthe satīti yadā me-saddassa kattuvasena karaṇaniddeso, tadāti attho. Mamāti atthe satīti yadā sambandhavasena sāminiddeso, tadā.

Suta-saddasannidhāne payuttena evaṁ-saddena savanakiriyājotakena bhavitabbanti vuttaṁ “evanti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanan”ti. Ādi-saddena sampaṭicchanādīnaṁ pañcadvārikaviññāṇānaṁ tadabhinīhaṭānañca manodvārikaviññāṇānaṁ gahaṇaṁ veditabbaṁ. Sabbesampi vākyānaṁ evakāratthasahitattā “sutan”ti etassa sutamevāti ayamattho labbhatīti āha “assavanabhāvapaṭikkhepato”ti. Etena avadhāraṇena nirāsaṅkataṁ dasseti. Yathā ca sutaṁ sutamevāti niyametabbaṁ, taṁ sammā sutaṁ hotīti āha “anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanan”ti. Atha vā saddantaratthāpohanavasena (SṬ.1.1/CS:pg.1.25) saddo atthaṁ vadatīti sutanti asutaṁ na hotīti ayametassa atthoti vuttaṁ “assavanabhāvapaṭikkhepato”ti. Iminā diṭṭhādivinivattanaṁ karoti.

Idaṁ vuttaṁ hoti--na idaṁ mayā diṭṭhaṁ, na sayambhūñāṇena sacchikataṁ, atha kho sutaṁ, tañca kho sammadevāti. Tenevāha “anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanan”ti. Avadhāraṇatthe vā evaṁ-sadde ayamatthayojanā karīyatīti tadapekkhassa suta-saddassa ayamattho vutto “assavanabhāvapaṭikkhepato”ti. Tenevāha “anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanan”ti. Savanasaddo cettha kammattho veditabbo “suyyatī”ti.

Evaṁ savanahetusavanavisesavasena padattayassa ekena pakārena atthayojanaṁ dassetvā idāni pakārantarehi taṁ dassetuṁ “tathā evan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha tassāti yā sā Bhagavato sammukhā dhammassavanākārena pavattā manodvāraviññāṇavīthi, tassā. Sā hi nānappakārena ārammaṇe pavattetuṁ samatthā. Tathā ca vuttaṁ “sotadvārānusārenā”ti. Nānappakārenāti vakkhamānānaṁ anekavihitānaṁ byañjanatthaggahaṇānaṁ nānākārena. Etena imissā yojanāya ākārattho evaṁ-saddo gahitoti dīpeti. Pavattibhāvappakāsananti pavattiyā atthitāpakāsanaṁ. Sutanti dhammappakāsananti yasmiṁ ārammaṇe vuttappakārā viññāṇavīthi nānappakārena pavattā, tassa dhammattā vuttaṁ, na suta-saddassa dhammatthattā. Vuttassevatthassa pākaṭīkaraṇaṁ “ayaṁ hetthā”ti-ādi. Tattha viññāṇavīthiyāti karaṇatthe karaṇavacanaṁ, mayāti kattu-atthe.

Evanti niddisitabbappakāsananti nidassanatthamevaṁ saddaṁ gahetvā vuttaṁ nidassetabbassa niddisitabbattābhāvābhāvato. Tena evaṁ-saddena sakalampi suttaṁ paccāmaṭṭhanti dasseti. Suta-saddassa kiriyāsaddattā savanakiriyāya ca sādhāraṇaviññāṇappabandhapaṭibaddhattā tattha ca puggalavohāroti vuttaṁ “sutanti puggalakiccappakāsanan”ti. Na hi puggalavohārarahite dhammappabandhe savanakiriyā labbhatīti.

Yassa cittasantānassāti-ādipi ākāratthameva evaṁ-saddaṁ gahetvā purimayojanāya aññathā atthayojanaṁ dassetuṁ vuttaṁ. Tattha ākārapaññattīti upādāpaññatti eva dhammānaṁ pavatti-ākārupādānavasena tathā (SṬ.1.1/CS:pg.1.26) vuttā. Sutanti visayaniddesoti sotabbabhūto dhammo savanakiriyākattupuggalassa savanakiriyāvasena pavattiṭṭhānanti katvā vuttaṁ. Cittasantānavinimuttassa paramatthato kassaci kattu abhāvepi saddavohārena buddhiparikappitabhedavacanicchāya cittasantānato aññaṁ viya taṁsamaṅgiṁ katvā vuttaṁ “cittasantānena taṁsamaṅgīno”ti. Savanakiriyāvisayopi sotabbadhammo savanakiriyāvasena pavattacittasantānassa idha paramatthato kattubhāvato, savanavasena cittappavattiyā eva vā savanakiriyābhāvato taṁkiriyākattu ca visayo hotīti vuttaṁ “taṁsamaṅgīno kattuvisaye”ti. Sutākārassa ca therassa sammānicchitabhāvato āha “gahaṇasanniṭṭhānan”ti. Etena vā avadhāraṇatthaṁ evaṁ-saddaṁ gahetvā ayamatthayojanā katāti daṭṭhabbaṁ.

Pubbe sutānaṁ nānāvihitānaṁ suttasaṅkhātānaṁ atthabyañjanānaṁ upadhāritarūpassa ākārassa nidassanassa, avadhāraṇassa vā pakāsanasabhāvo evaṁ-saddoti tadākārādi-upadhāraṇassa puggalapaññattiyā upādānabhūtadhammappabandhabyāpāratāya vuttaṁ “evanti puggalakiccaniddeso”ti. Savanakiriyā pana puggalavādinopi viññāṇanirapekkhā natthīti visesato viññāṇabyāpāroti āha “sutanti viññāṇakiccaniddeso”ti. Meti saddappavattiyā ekanteneva sattavisayattā viññāṇakiccassa ca tattheva samodahitabbato “meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso”ti vuttaṁ. Avijjamānapaññattivijjamānapaññattisabhāvā yathākkamaṁ evaṁ-saddasuta-saddānaṁ atthāti te tathārūpa-paññatti-upādānabhūta-dhammappabandhabyāpārabhāvena dassento āha--“evanti puggalakiccaniddeso, sutanti viññāṇakiccaniddeso”ti. Ettha ca karaṇakiriyākattukamma-visesappakāsanavasena puggalabyāpāravisaya-puggalabyāpāranidassanavasena gahaṇākāragāhakatabbisayavisesaniddesavasena kattukaraṇabyāpāra-kattuniddesavasena ca dutiyādayo catasso atthayojanā dassitāti daṭṭhabbaṁ.

Sabbassapi saddādhigamanīyassa atthassa paññattimukheneva paṭipajjitabbattā sabbapaññattīnañca vijjamānādivasena chasu paññattibhedesu antogadhattā tesu “evan”ti-ādīnaṁ paññattīnaṁ sarūpaṁ niddhārento āha “evanti ca meti cā”ti-ādi. Tattha evanti ca meti ca vuccamānassa atthassa ākārādino (SṬ.1.1/CS:pg.1.27) dhammānaṁ asalakkhaṇabhāvato avijjamānapaññattibhāvoti āha “saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññattī”ti. Tattha saccikaṭṭhaparamatthavasenāti bhūtattha-uttamatthavasena. Idaṁ vuttaṁ hoti--yo māyāmarīci-ādayo viya abhūtattho, anussavādīhi gahetabbo viya anuttamattho ca na hoti, so rūpasaddādisabhāvo, ruppanānubhavanādisabhāvo vā attho saccikaṭṭho paramattho cāti vuccati, na tathā evaṁ meti padānaṁ atthoti. Etamevatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “kiñhetthatan”ti-ādi vuttaṁ. Sutanti pana saddāyatanaṁ sandhāyāha “vijjamānapaññattī”ti. Teneva hi “yañhi taṁ ettha sotena upaladdhan”ti vuttaṁ. Sotadvārānusārena upaladdhanti pana vutte atthabyañjanādi sabbaṁ labbhatīti. Taṁ taṁ upādāya vattabbatoti sotapathamāgate dhamme upādāya tesaṁ upadhāritākārādino paccāmasanavasena evanti, sasantatipariyāpanne khandhe upādāya meti vattabbattāti attho. Diṭṭhādisabhāvarahite saddāyatane pavattamānopi sutavohāro “dutiyaṁ tatiyan”ti-ādiko viya paṭhamādīni diṭṭhamutaviññāte apekkhitvā pavattoti āha “diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato”ti. Asutaṁ na hotīti hi sutanti pakāsitoyamatthoti.

Attanā paṭividdhā suttassa pakāravisesā evanti therena paccāmaṭṭhāti āha “asammohaṁ dīpetī”ti. Nānappakārapaṭivedhasamattho hotīti etena vakkhamānassa suttassa nānappakārataṁ duppaṭivijjhatañca dasseti. Sutassa asammosaṁ dīpetīti sutākārassa yāthāvato dassiyamānattā vuttaṁ. Asammohenāti sammohābhāvena, paññāya eva vā savanakālasambhūtāya taduttarakālapaññāsiddhi Evaṁ asammosenāti etthāpi vattabbaṁ. Byañjanānaṁ paṭivijjhitabbo ākāro nātigambhīro yathāsutadhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtāti vuttaṁ “paññāpubbaṅgamāyā”ti-ādi paññāya pubbaṅgamāti katvā. Pubbaṅgamatā cettha padhānatā “manopubbaṅgamā”ti-ādīsu viya. Pubbaṅgamatāya vā cakkhuviññāṇādīsu āvajjanādīnaṁ viya appadhānatte paññā pubbaṅgamā etissāti ayampi attho yujjati, evaṁ sati pubbaṅgamāyāti etthāpi vuttavipariyāyena yathāsambhavaṁ attho veditabbo. Atthabyañjanasampannassāti atthabyañjanaparipuṇṇassa (SṬ.1.1/CS:pg.1.28) saṅkāsana-pakāsana-vivaraṇa-vibhajana-uttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi, akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatassāti vā attho daṭṭhabbo.

Yoniso manasikāraṁ dīpeti evaṁ-saddena vuccamānānaṁ ākāranidassanāvadhāraṇatthānaṁ aviparītasaddhammavisayattāti adhippāyo. Avikkhepaṁ dīpetīti “oghataraṇasuttaṁ kattha bhāsitan”ti-ādipucchāvasena pakaraṇappavattassa vakkhamānassa suttassa savanaṁ samādhānamantarena na sambhavatīti katvā vuttaṁ. Vikkhittacittassāti-ādi tassevatthassa samatthanavasena vuttaṁ. Sabbasampattiyāti atthabyañjanadesaka-payojanādisampattiyā. Aviparītasaddhammavisayehi viya ākāranidassanāvadhāraṇatthehi yonisomanasikārassa, saddhammassavanena viya ca avikkhepassa yathā yonisomanasikārena phalabhūtena attasammāpaṇidhipubbekatapuññatānaṁ siddhi vuttā tadavinābhāvato, evaṁ avikkhepeneva phalabhūtena kāraṇabhūtānaṁ saddhammassavanasappurisūpanissayānaṁ siddhi dassetabbā siyā assutavato sappurisūpanissayarahitassa ca tadabhāvato. “Na hi vikkhittacitto”ti-ādinā samatthanavacanena pana avikkhepena kāraṇabhūtena sappurisūpanissayena ca phalabhūtassa saddhammassavanassa siddhi dassitā. Ayaṁ panettha adhippāyo yutto siyā, saddhammassavanasappurisūpanissayā na ekantena avikkhepassa kāraṇaṁ bāhiraṅgattā. Avikkhepo pana sappurisūpanissayo viya saddhammassavanassa ekantakāraṇanti, evampi avikkhepena sappurisūpanissayasiddhijotanā na samatthitāva, no na samatthitā vikkhittacittānaṁ sappurisapayirūpāsanābhāvassa atthasiddhito. Ettha ca purimaṁ phalena kāraṇassa siddhidassanaṁ nadīpūrena viya upari vuṭṭhisabbhāvassa. Dutiyaṁ kāraṇena phalassa siddhidassanaṁ daṭṭhabbaṁ ekantavassinā viya meghavuṭṭhānena vuṭṭhippavattiyā.

Bhagavato vacanassa atthabyañjanapabheda-paricchedavasena sakalasāsanasampatti-ogāhanākāro niravasesaparahita-pāripūrikāraṇanti vuttaṁ “evaṁ bhaddako ākāro”ti. Yasmā na hotīti sambandho Pacchimacakkadvayasampattinti attasammāpaṇidhi-pubbekatapuññatā-saṅkhātaṁ guṇadvayaṁ. Aparāparavuttiyā cettha cakkabhāvo, caranti etehi sattā, sampattibhavesūti vā (SṬ.1.1/CS:pg.1.29) Ye sandhāya vuttaṁ “cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṁ devamanussānaṁ catucakkaṁ vattatī”ti-ādi (a.ni.4.31). Purimapacchimabhāvo cettha desanakkamavasena daṭṭhabbo. Pacchimacakkadvayasiddhiyāti pacchimacakkadvayassa ca atthitāya. Sammāpaṇihitatto pubbe ca katapuñño suddhāsayo hoti tadasuddhihetūnaṁ kilesānaṁ dūrībhāvatoti āha “āsayasuddhi siddhā hotī”ti. Tathā hi vuttaṁ--“sammāpaṇihitaṁ cittaṁ, seyyaso naṁ tato kare”ti (dha.pa.43) “katapuññosi, tvaṁ Ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṁ hohisi anāsavo”ti (dī.ni.2.207) ca. Tenevāha “āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhī”ti. Payogasuddhiyāti yonisomanasikārapubbaṅgamassa dhammassavanapayogassa visadabhāvena. Tathā cāha “āgamabyattisiddhī”ti, sabbassa vā kāyavacīpayogassa niddosabhāvena. Parisuddhakāyavacīpayogo hi vippaṭisārābhāvato avikkhittacitto pariyattiyaṁ visārado hotīti.

Nānappakārapaṭivedhadīpakenāti-ādinā atthabyañjanesu therassa evaṁ-saddasuta-saddānaṁ asammohāsammosadīpanato catupaṭisambhidāvasena atthayojanaṁ dasseti. Tattha sotabbabhedapaṭivedhadīpakenāti etena ayaṁ suta-saddo evaṁ-saddasannidhānato, vakkhamānāpekkhāya vā sāmaññeneva sotabbadhammavisesaṁ āmasatīti dīpeti. Manodiṭṭhīhi pariyattidhammānaṁ anupekkhanasuppaṭivedhā visesato manasikārapaṭibaddhāti te vuttanayena yonisomanasikāradīpakena evaṁ saddena yojetvā, savanadhāraṇavacīparicayā pariyattidhammānaṁ visesena sotāvadhānapaṭibaddhāti te vuttanayena avikkhepadīpakena suta-saddena yojetvā dassento sāsanasampattiyā dhammassavane ussāhaṁ janeti. Tattha dhammāti pariyattidhammā. Manasā anupekkhitāti “idha sīlaṁ kathitaṁ, idha samādhi, idha paññā, ettakā ettha anusandhiyo”ti-ādinā nayena manasā anupekkhitā. Diṭṭhiyā suppaṭividdhāti nijjhānakkhanti bhūtāya, ñātapariññāsaṅkhātāya vā diṭṭhiyā tattha tattha vuttarūpārūpadhamme “iti rūpaṁ, ettakaṁ rūpan”ti-ādinā suṭṭhu vavatthapetvā paṭividdhā.

Sakalena vacanenāti pubbe tīhi padehi visuṁ visuṁ yojitattā vuttaṁ. Attano adahantoti “mamedan”ti attani aṭṭhapento. Bhummatthe cetaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.30) sāmivacanaṁ. Asappurisabhūminti akataññutaṁ. “Idhekacco pāpabhikkhu Tathāgatappaveditaṁ Dhammavinayaṁ pariyāpuṇitvā attano dahatī”ti (pārā.195) evaṁ vuttaṁ anariyavohārāvatthaṁ, sā eva anariyavohārāvatthā asaddhammo Nanu ca Ānandattherassa “mamedaṁ vacanan”ti adhimānassa, Mahākassapattherādīnañca tadāsaṅkāya abhāvato asappurisabhūmi-samatikkamādivacanaṁ niratthakanti? Nayidamevaṁ. “Evaṁ me sutan”ti vadantena ayampi attho vibhāvitoti dassanato. Keci pana “devatānaṁ parivitakkāpekkhaṁ tathāvacananti edisī codanā anavakāsā”ti vadanti. Tasmiṁ kira khaṇe ekaccānaṁ devatānaṁ evaṁ cetaso parivitakko udapādi “Bhagavā ca parinibbuto, ayañca āyasmā desanākusalo idāni dhammaṁ deseti, sakyakulappasuto Tathāgatassa bhātā cūḷapituputto. Kiṁ nu kho sayaṁ sacchikataṁ dhammaṁ deseti? Udāhu Bhagavato eva vacanaṁ yathāsutan”ti, evaṁ tadāsaṅkitappakārato asappurisabhūmisamokkamādito atikkamādi vibhāvitanti. Appetīti nidasseti. Diṭṭhadhammika-samparāyika-paramatthesu yathārahaṁ satte netīti netti, dhammo eva netti dhammanetti.

Daḷhataraniviṭṭhā vicikicchā kaṅkhā, nātisaṁsappanā matibhedamattā vimati. Assaddhiyaṁ vināsetīti Bhagavatā bhāsitattā sammukhāvassa paṭiggahitattā khalitaduruttādigahaṇadosābhāvato ca. Ettha ca paṭhamādayo tisso atthayojanā ākārādi-atthesu aggahitavisesameva evaṁ-saddaṁ gahetvā dassitā, tato parā catasso ākāratthameva evaṁ-saddaṁ gahetvā vibhāvitā. Pacchimā pana tisso yathākkamaṁ ākāratthaṁ nidassanatthaṁ avadhāraṇatthañca evaṁ-saddaṁ gahetvā yojitāti daṭṭhabbaṁ.

Eka-saddo aññaseṭṭha-asahāyasaṅkhayādīsu dissati. Tathā hesa “sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññanti ittheke abhivadantī”ti-ādīsu (ma.ni.3.27) aññatthe dissati. “Cetaso ekodibhāvan”ti-ādīsu (dī.ni.1.228 pārā.11) seṭṭhe, “eko vūpakaṭṭho”ti-ādīsu (dī.ni.1.405) asahāye, “ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā”ti-ādīsu (a.ni.8.29) saṅkhayāyaṁ. Idhāpi saṅkhayāyanti dassento āha “ekanti (SṬ.1.1/CS:pg.1.31) gaṇanaparicchedaniddeso”ti. Kālañca samayañcāti yuttakālañca paccayasāmaggiñca. Khaṇoti okāso. Tathāgatuppādādiko hi maggabrahmacariyassa okāso tappaccayassa paṭilābhahetuttā. Khaṇo eva ca samayo, yo khaṇoti ca samayoti ca vuccati, so eko evāti hi attho. Mahāsamayoti mahāsamūho. Samayopi khoti sikkhāpadapūraṇassa hetupi. Samayappavādaketi diṭṭhippavādake. Tattha hi nisinnā titthiyā attano attano samayaṁ pavadanti. Atthābhisamayāti hitapaṭilābhā. Abhisametabboti abhisamayo, abhisamayo attho abhisamayatthoti pīḷanādīni abhisametabbabhāvena ekībhāvaṁ upanetvā vuttāni. Abhisamayassa vā paṭivedhassa visayabhūto attho abhisamayatthoti tāneva tathā ekattena vuttāni. Tattha pīḷanaṁ dukkhasaccassa taṁsamaṅgino hiṁsanaṁ avipphārikatākaraṇaṁ, santāpo dukkhadukkhatādivasena santāpanaṁ paridahanaṁ.

Tattha sahakārikāraṇaṁ sannijjhaṁ sameti samavetīti samayo, samavāyo. Sameti samāgacchati ettha maggabrahmacariyaṁ tadādhārapuggalehīti samayo, khaṇo. Sameti ettha, etena vā saṁgacchati satto, sabhāvadhammo vā sahajātādīhi, uppādādīhi vāti samayo, kālo. Dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṁ karaṇaṁ viya ca parikappanāmattasiddhena rūpena voharīyatīti. Samaṁ, saha vā avayavānaṁ ayanaṁ pavatti avaṭṭhānanti samayo, samūho yathā “samudāyo”ti. Avayavasahāvaṭṭhānameva hi samūhoti. Avasesapaccayānaṁ samāgame eti phalaṁ etasmā uppajjati pavattati cāti samayo, hetu yathā “samudayo”ti. Sameti saṁyojanabhāvato sambandho eti attano visaye pavattati, daḷhaggahaṇabhāvato vā saṁyuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesaṁ etenāti samayo, diṭṭhi. Diṭṭhisaṁyojanena hi sattā ativiya bajjhantīti. Samiti saṁgati samodhānanti samayo, paṭilābho. Samassa nirodhassa yānaṁ, sammā vā yānaṁ apagamo apavatti samayo, pahānaṁ. Abhimukhaṁ ñāṇena sammā etabbo adhigantabboti abhisamayo, dhammānaṁ aviparīto sabhāvo. Abhimukhabhāvena sammā eti gacchati bujjhatīti abhisamayo, dhammānaṁ aviparītasabhāvāvabodho (SṬ.1.1/CS:pg.1.32) Evaṁ tasmiṁ tasmiṁ atthe samayasaddappavatti veditabbā. Samayasaddassa atthuddhāre abhisamayasaddassa udāharaṇaṁ vuttanayeneva veditabbaṁ. Assāti samayasaddassa. Kālo attho samavāyādīnaṁ atthānaṁ idha asambhavato desadesakaparisānaṁ viya suttassa nidānabhāvena kālassa apadisitabbato ca.

Kasmā panettha aniyamitavaseneva kālo niddiṭṭho? Na utusaṁvaccharādivasena niyamitoti āha “tattha kiñcāpī”ti-ādi. Utusaṁvaccharādivasena niyamaṁ akatvā samayasaddassa vacane ayampi guṇo laddho hotīti dassento “ye vā ime”ti-ādimāha. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhatīti. Tattha diṭṭhadhammasukhavihārasamayo devasikaṁ jhānaphalasamāpattīhi vītināmanakālo, visesato sattasattāhāni. Suppakāsāti dasasahassilokadhātupakampana-obhāsapātubhāvādīhi pākaṭā. Yathāvuttappabhedesu eva samayesu ekadesaṁ pakārantarehi saṅgahetvā dassetuṁ “yo cāyan”ti-ādimāha. Tathā hi ñāṇakiccasamayo, attahitapaṭipattisamayo ca abhisambodhisamayo, ariyatuṇhībhāvasamayo, diṭṭhadhammasukhavihārasamayo, karuṇākiccaparahitapaṭipattidhammīkathāsamayā, desanāsamayo eva.

Karaṇavacanena niddeso katoti sambandho. Tatthāti abhidhammatadaññasuttapadavinayesu. Tathāti bhummakaraṇehi. Adhikaraṇattho ādhārattho. Bhāvo nāma kiriyā, tāya kiriyantaralakkhaṇaṁ bhāvenabhāvalakkhaṇaṁ. Tattha yathā kālo sabhāvadhammaparicchinno sayaṁ paramatthato avijjamānopi ādhārabhāvena paññāto taṅkhaṇappavattānaṁ tato pubbe parato ca abhāvato “pubbaṇhe jāto, sāyanhe gacchatī”ti ca ādīsu, samūho ca avayavavinimutto visuṁ avijjamānopi kappanāmattasiddho avayavānaṁ ādhārabhāvena paññāpīyati yathā “rukkhe sākhā, yavarāsiyaṁ sambhūto”ti-ādīsu, evaṁ idhāpīti dassento āha “adhikaraṇañhi …pe… dhammānan”ti. Yasmiṁ kāle, dhammapuñje vā kāmāvacaraṁ kusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti, tasmiṁ eva kāle dhammapuñje ca phassādayopi hontīti ayaṁ hi tattha attho. Yathā ca “gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato”ti dohanakiriyāya gamanakiriyā lakkhīyati, evaṁ idhāpi yasmiṁ samaye, tasmiṁ samayeti ca vutte (SṬ.1.1/CS:pg.1.33) “satī”ti ayamattho viññāyamāno eva hoti padatthassa sattāvirahābhāvatoti samayassa sattākiriyāya cittassa uppādakiriyā phassādibhavanakiriyā ca lakkhīyati. Yasmiṁ samayeti yasmiṁ navame khaṇe, yasmiṁ yonisomanasikārādihetumhi, paccayasamavāye vā sati kāmāvacaraṁ kusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti, tasmiṁyeva khaṇe, hetumhi, paccayasamavāye vā phassādayopi hontīti ubhayattha samayasadde bhummaniddeso kato lakkhaṇabhūtabhāvayuttoti dassento āha “khaṇa …pe… lakkhīyatī”ti.

Hetu-attho karaṇattho ca sambhavati “annena vasati, vijjāya vasati, pharasunā chindati, kudālena khaṇatī”ti-ādīsu viya. Vītikkamañhi sutvā bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā otiṇṇavatthukaṁ puggalaṁ paṭipucchitvā vigarahitvā ca taṁ taṁ vatthu-otiṇṇakālaṁ anatikkamitvā teneva kālena sikkhāpadāni paññapento Bhagavā viharati sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno tatiyapārājikādīsu viya.

Accantameva ārambhato paṭṭhāya yāva desanāniṭṭhānaṁ. Parahitapaṭipattisaṅkhātena karuṇāvihārena. Tadatthajotanatthanti accantasaṁyogatthajotanatthaṁ. Upayoganiddeso kato yathā “māsaṁ sajjhāyatī”ti Porāṇāti Aṭṭhakathācariyā. Abhilāpamattabhedoti vacanamattena viseso. Tena suttavinayesu vibhattibyattayo katoti dasseti.

Seṭṭhanti seṭṭhavācakaṁ vacanaṁ “seṭṭhan”ti vuttaṁ seṭṭhaguṇasahacaraṇato, tathā “uttaman”ti etthāpi. Gāravayuttoti garubhāvayutto garuguṇayogato, garukaraṇārahatāya vā gāravayutto. Vuttoyeva, na pana idha vattabbo Visuddhimaggassa imissā Aṭṭhakathāya ekadesabhāvatoti adhippāyo.

Aparo nayo (itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā; sārattha. ṭī. 1.1.verañjakaṇḍavaṇṇanā; visuddhi. mahāṭī.1.144)--bhāgavāti bhagavā, bhatavāti bhagavā, bhāge vanīti bhagavā, bhage vanīti Bhagavā, bhattavāti Bhagavā, bhage vamīti Bhagavā, bhāge vamīti Bhagavā.

“Bhāgavā (SṬ.1.1/CS:pg.1.34) bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;

Bhage vami tathā bhāge, vamīti Bhagavā jino”.

Tattha kathaṁ bhāgavāti Bhagavā? Ye te sīlādayo dhammakkhandhā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā, te anaññasādhāraṇā niratisayā Tathāgate atthi upalabbhanti. Tathā hissa sīlaṁ samādhi paññā vimutti vimuttiñāṇadassanaṁ, hirī ottappaṁ, saddhā vīriyaṁ, sati sampajaññaṁ, sīlavisuddhi diṭṭhivisuddhi, samatho vipassanā, tīṇi kusalamūlāni, tīṇi sucaritāni, tayo sammāvitakkā, tisso anavajjasaññā, tisso dhātuyo, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāro ariyamaggā, cattāri ariyaphalāni, catasso paṭisambhidā, catuyoniparicchedakañāṇāni, cattāro ariyavaṁsā, cattāri vesārajjañāṇāni, pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgiko sammāsamādhi, pañcañāṇiko sammāsamādhi, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissāraṇīyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanañāṇāni, pañca vimuttiparipācanīyā saññā, cha anussatiṭṭhānāni, cha gāravā, cha nissāraṇīyā dhātuyo, cha satatavihārā, cha anuttariyāni, cha nibbedhabhāgiyā saññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta aparihāniyā dhammā, satta ariyadhammā, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅgā, satta sappurisadhammā, satta nijjaravatthūni, satta saññā, sattadakkhiṇeyyapuggaladesanā, sattakhīṇāsavabaladesanā, aṭṭhapaññāpaṭilābhahetudesanā aṭṭha sammattāni, aṭṭhalokadhammātikkamo, aṭṭha ārambhavatthūni, aṭṭha-akkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakkā, aṭṭha-abhibhāyatanadesanā, aṭṭha vimokkhā, nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni, navasattāvāsadesanā, nava āghātapaṭivinayā, nava saññā, navanānattā, nava anupubbavihārā, dasa nāthakaraṇā dhammā, dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathā, dasa sammattāni, dasa ariyavāsā, dasa asekkhadhammā, dasa Tathāgatabalāni, ekādasa mettānisaṁsā, dvādasa dhammācakkākārā, terasa dhutaguṇā, cuddasa Buddhañāṇāni, pañcadasa vimuttiparipācanīyā dhammā, soḷasavidhā ānāpānassati, soḷasa aparantapanīyā dhammā, aṭṭhārasa Buddhadhammā, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni, paññāsa udayabbayañāṇāni, paropaññāsa kusalā dhammā, sattasattati ñāṇavatthūni, catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhasamāpattisañcārimahāvajirañāṇaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.35) anantanayasamantapaṭṭhāna-pavicaya-paccavekkhaṇadesanāñāṇāni, tathā anantāsu lokadhātūsu anantānaṁ sattānaṁ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti evamādayo anantāparimāṇabhedā anaññasādhāraṇā niratisayā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā saṁvijjanti upalabbhanti, tasmā yathāvuttavibhāgā guṇabhāgā assa atthīti “bhāgavā”ti vattabbe ākārassa rassattaṁ katvā “Bhagavā”ti vutto. Evaṁ tāva bhāgavāti Bhagavā.

“Yasmā sīlādayo sabbe, guṇabhāgā asesato;

Vijjanti Sugate tasmā, bhagavāti pavuccati”.

Kathaṁ bhatavāti Bhagavā? Ye te sabbalokahitāya ussukkamāpannehi manussattādike aṭṭha dhamme samodhānetvā sammāsambodhiyā katamahābhinīhārehi mahābodhisattehi paripūritabbā dānapāramī, sīla, nekkhamma, paññā, vīriya, khanti, sacca, adhiṭṭhāna, mettā, upekkhāpāramīti dasa pāramiyo, dasa upapāramiyo, dasa paramatthapāramiyoti samatiṁsa pāramiyo, dānādīni cattāri saṅgahavatthūni, saccādīni cattāri adhiṭṭhānāni, aṅgapariccāgo, jīvita, rajja, putta, dārapariccāgoti pañca mahāpariccāgā, pubbayogo, pubbacariyā, dhammakkhānaṁ, ñātatthacariyā, lokatthacariyā, Buddhicariyāti evamādayo, saṅkhepato vā sabbe puññañāṇasambhārā Buddhakaradhammā, te mahābhinīhārato paṭṭhāya kappānaṁ satasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni yathā hānabhāgiyā saṁkilesabhāgiyā ṭhitibhāgiyā vā na honti, atha kho uttaruttari visesabhāgiyāva honti, evaṁ sakkaccaṁ nirantaraṁ anavasesato bhatā sambhatā assa atthīti “bhatavā”ti vattabbe “Bhagavā”ti vutto niruttinayena ta-kārassa ga-kāraṁ katvā Atha vā bhatavāti teyeva yathāvutte Buddhakaradhamme vuttanayeneva bhari, sambhari, paripūresīti attho. Evampi bhatavāti Bhagavā.

“Sammāsambodhiyā sabbe, dānapārami-ādike;

Sambhāre bhatavā nātho, tasmāpi Bhagavā mato”.

Kathaṁ bhāge vanīti Bhagavā? Ye te catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṁ vaḷañjanakasamāpattibhāgā, te anavasesato lokahitatthaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.36) attano ca diṭṭhadhammasukhavihāratthaṁ niccakappaṁ vani, bhaji, sevi, bahulamakāsīti bhāge vanīti Bhagavā. Atha vā abhiññeyyadhammesu kusalādīsu khandhādīsu ca ye te pariññeyyādivasena saṅkhepato vā catubbidhā abhisamayabhāgā, vitthārato pana “cakkhu pariññeyyaṁ sotaṁ …pe… jarāmaraṇaṁ pariññeyyan”ti-ādinā (paṭi.ma.1.21) aneke pariññeyyabhāgā, “cakkhussa samudayo pahātabbo …pe… jarāmaraṇassa samudayo pahātabbo”ti-ādinā pahātabbabhāgā, “cakkhussa nirodho …pe… jarāmaraṇassa nirodho sacchikātabbo”ti-ādinā sacchikātabbabhāgā, “cakkhunirodhagāminīpaṭipadā”ti-ādinā, “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādinā ca anekabhedā bhāvetabbabhāgā ca dhammā, te sabbe vani, bhaji, yathārahaṁ gocarabhāvanāsevanānaṁ vasena sevi. Evampi bhāge vanīti Bhagavā. Atha vā “ye ime sīlādayo dhammakkhandhā sāvakehi sādhāraṇā guṇakoṭṭhāsā guṇabhāgā, kinti nu kho te vineyyasantānesu patiṭṭhapeyyan”ti mahākaruṇāya vani abhipatthayi, sā cassa abhipatthanā yathādhippetaphalāvahā ahosi. Evampi bhāge vanīti Bhagavā.

“Yasmā ñeyyasamāpatti-guṇabhāge Tathāgato.

Bhaji patthayi sattānaṁ, hitāya bhagavā tato”.

Kathaṁ bhage vanīti Bhagavā? Samāsato tāva katapuññehi payogasampannehi yathāvibhavaṁ bhajīyantīti bhagā, lokiyalokuttarasampattiyo. Tattha lokiye tāva Tathāgato sammāsambodhito pubbe bodhisattabhūto paramukkaṁsagate, vani, bhaji, sevi, yattha patiṭṭhāya niravasesato Buddhakaradhamme samannānento Buddhadhamme paripācesi, Buddhabhūto pana te niravajjesu upasaṁhite anaññasādhāraṇe lokuttarepi, vani, bhaji, sevi, vitthārato pana padesarajja-issariyacakkavattisampatti-devarajjasampatti-ādivasena jhāna-vimokkha-samādhisamāpatti-ñāṇadassana-maggabhāvanā-phalasacchi-kiriyādi-uttarimanussadhammavasena ca anekavihite anaññasādhāraṇe, bhage, vani, bhaji, sevi. Evampi bhage vanīti Bhagavā.

“Yā (SṬ.1.1/CS:pg.1.37) tā sampattiyo loke, yā ca lokuttarā puthu;

Sabbā tā bhaji sambuddho, tasmāpi Bhagavā mato”.

Kathaṁ sattavāti Bhagavā? Bhattā daḷhabhattikā assa bahū atthīti bhattavā. Tathāgato hi mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādi-aparimitanirupamappabhāva-guṇavisesasamaṅgibhāvato sabbasattuttamo, sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇa-asīti anubyañjanabyāmappabhādi anaññasādhāraṇavisesapaṭimaṇḍitarūpakāyatāya yathābhuccaguṇādhigatena “itipi so Bhagavā”ti-ādinayappavattena lokattayabyāpinā suvipulena suvisuddhena ca thutighosena samannāgatattā ukkaṁsapāramippattāsu appicchatāsantuṭṭhi-ādīsu suppatiṭṭhitabhāvato dasabalacatuvesārajjādi-niratisayaguṇavisesa-samaṅgībhāvato ca rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasannoti evaṁ catuppamāṇike lokasannivāse sabbathāpi pasādāvahabhāvena samantapāsādikattā aparimāṇānaṁ sattānaṁ sadevamanussānaṁ ādarabahumānagāravāyatanatāya paramapemasambhattiṭṭhānaṁ. Ye tassa ovāde patiṭṭhitā aveccappasādena samannāgatā honti, kenaci asaṁhāriyā tesaṁ pasādabhatti samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā. Tathā hi te attano jīvitapariccāgepi tattha pasādaṁ na pariccajanti, tassa vā āṇaṁ daḷhabhattibhāvato.

Tenevāha--

“Yo ve kataññū katavedi dhīro;

Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī”ti. (jā.2.17.78).

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati, evameva kho, bhikkhave, yaṁ mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī”ti (udā.45 cūḷava.385) ca.--

Evaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.38) bhattavāti Bhagavā niruttinayena ekassa ta-kārassa lopaṁ katvā itarassa ga-kāraṁ katvā.

“Guṇātisayayuttassa, yasmā lokahitesino;

Sambhattā bahavo satthu, Bhagavā tena vuccatī”ti.

Kathaṁ bhage vamīti Bhagavā? Yasmā Tathāgato bodhisattabhūtopi aparimāṇāsu jātīsu pāramiyo paripūrento bhagasaṅkhātaṁ siriṁ issariyaṁ yasañca vami uggiri, kheḷapiṇḍaṁ viya anapekkho chaḍḍayi, carimattabhāvepi hatthagataṁ cakkavattisiriṁ devalokādhipaccasadisaṁ catudīpissariyaṁ cakkavattisampattisannissayaṁ sattaratanasamujjalaṁ yasañca tiṇāyapi amaññamāno nirapekkho pahāya abhinikkhamitvā sammāsambodhiṁ abhisambuddho, tasmā ime sirī-ādike bhage vamīti Bhagavā. Atha vā bhāni nāma nakkhattāni, tehi samaṁ gacchanti pavattantīti bhagā, Sineruyugandhara-Uttarakuruhimavantādibhājanalokavisesasannissayā sobhā kappaṭṭhiyabhāvato, tepi Bhagavā vami tannivāsisattāvāsasamatikkamato tappaṭibaddhachandarāgappahānena pajahīti. Evampi bhage vamīti Bhagavā.

“Cakkavattisiriṁ yasmā, yasaṁ issariyaṁ sukhaṁ;

Pahāsi lokacittañca, Sugato Bhagavā tato”.

Kathaṁ bhāge vamīti Bhagavā? Bhāgā nāma sabhāgadhammakoṭṭhāsā, te khandhāyatanadhātādivasena, tatthāpi rūpavedanādivasena pathaviyādivasena atītādivasena ca anekavidhā, te ca Bhagavā sabbaṁ papañcaṁ sabbaṁ yogaṁ sabbaṁ ganthaṁ sabbaṁ saṁyojanaṁ samucchinditvā amatadhātuṁ samadhigacchanto vami uggiri, anapekkho chaḍḍayi na paccāvami. Tathā hesa “sabbatthakameva pathaviṁ āpaṁ tejaṁ vāyaṁ, cakkhuṁ sotaṁ ghānaṁ jivhaṁ kāyaṁ manaṁ, rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme, cakkhuviññāṇaṁ …pe… manoviññāṇaṁ, cakkhusamphassaṁ …pe… manosamphassaṁ, cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ …pe… manosamphassajaṁ vedanaṁ, cakkhusamphassajaṁ saññaṁ …pe… manosamphassajaṁ saññaṁ, cakkhusamphassajaṁ cetanaṁ …pe… manosamphassajaṁ cetanaṁ, rūpataṇhaṁ …pe… dhammataṇhaṁ, rūpavitakkaṁ …pe… dhammavitakkaṁ, rūpavicāraṁ …pe… dhammavicāran”ti-ādinā anupadadhammavibhāgavasenapi sabbeva dhammakoṭṭhāse anavasesato vami uggiri, anapekkhapariccāgena chaḍḍayi. Vuttañhetaṁ “yaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.39) taṁ, Ānanda, cattaṁ vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhaṁ, taṁ Tathāgato puna paccāvamissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti (dī.ni.2.183). Evampi bhāge vamīti Bhagavā. Atha vā bhāge vamīti sabbepi kusalākusale sāvajjānavajje hīnapaṇīte kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme ariyamaggañāṇamukhena vami uggiri, anapekkho pariccaji pajahi, paresañca tathattāya dhammaṁ desesi. Vuttampi cetaṁ “dhammāpi vo, bhikkhave, pahātabbā, pageva adhammā (ma.ni.1.240). Kullūpamaṁ vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāyā”ti-ādi (ma.ni.1.240). Evampi bhāge vamīti Bhagavā.

“Khandhāyatanadhātādi-dhammabhāgā-mahesinā.

Kaṇhasukkā yato vantā, tatopi Bhagavā mato”.

Tena vuttaṁ--

“Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;

Bhage vami tathā bhāge, vamīti Bhagavā jino”ti.

Dhammasarīraṁ paccakkhaṁ karotīti “yo vo, Ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena Satthā”ti vacanato dhammassa satthubhāvapariyāyo vijjatīti katvā vuttaṁ. Vajirasaṅghātasamānakāyo parehi abhejjasarīrattā. Na hi Bhagavato rūpakāye kenaci sakkā antarāyaṁ kātunti. Desanāsampattiṁ niddisati vakkhamānassa sakalassa suttassa “evan”ti nidassanato. Sāvakasampattiṁ niddisati paṭisambhidāppattena pañcasu ṭhānesu Bhagavatā etadagge ṭhapitena mayā mahāsāvakena sutaṁ, tañca kho mayāva sutaṁ, na anussutaṁ na paraṁparābhatanti imassatthassa dīpanato. Kālasampattiṁ niddisati Bhagavāsaddasannidhāne payuttassa samayasaddassa Buddhuppādapaṭimaṇḍitabhāvadīpanato. Buddhuppādaparamā hi kālasampadā. Tenetaṁ vuccati--

“Kappakasāye kaliyuge, Buddhuppādo aho mahacchariyaṁ;

Hutāvahamajjhe jātaṁ, samuditamakarandamaravindan”ti.

Bhagavāti desakasampattiṁ niddisati guṇavisiṭṭhasattuttamabhāvadīpanato garugāravādhivacanabhāvato.

Avisesenāti (SṬ.1.1/CS:pg.1.40) na visesena, vihārabhāvasāmaññenāti attho. Iriyāpatha …pe… vihāresūti iriyāpathavihāro, dibbavihāro, brahmavihāro, ariyavihāroti etesu catūsu vihāresu. Samaṅgīparidīpananti samaṅgībhāvaparidīpanaṁ. Etanti “viharatī”ti etaṁ padaṁ. Tathā hi taṁ “idhekacco gihīhi saṁsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī”ti-ādīsu (saṁ.ni.4.241) iriyāpathavihāre āgataṁ. “Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharatī”ti (dha.sa.160 vibha. 624) ettha dibbavihāre. “So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatī”ti-ādīsu (dī.ni.1.556 3.308 ma.ni.1.77 2.309 3.230) brahmavihāre. “So kho ahaṁ, aggivessana, tassāyeva kathāya pariyosāne tasmiṁ eva purimasmiṁ samādhinimitte ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṁ karomi samādahāmi, yena sudaṁ niccakappaṁ viharāmī”ti-ādīsu (ma.ni.1.387) ariyavihāre.

Tattha iriyanaṁ vattanaṁ iriyā, kāyappayogo. Tassā pavattanupāyabhāvato ṭhānādi iriyāpatho. Ṭhānasamaṅgī vā hi kāyena kiñci kareyya gamanādīsu aññatarasamaṅgī vā. Atha vā iriyati pavattati etena attabhāvo kāyakiccaṁ vāti iriyā, tassā pavatti-upāyabhāvato iriyā ca so patho cāti iriyāpatho, ṭhānādi eva. So ca atthato gatinivatti-ādi-ākārena pavatto catusantatirūpapabandho eva. Viharaṇaṁ, viharati etenāti vā vihāro, iriyāpatho eva vihāro iriyāpathavihāro. Divi bhavo dibbo, tattha bahulappavattiyā brahmapārisajjādidevaloke bhavoti attho. Tattha yo dibbānubhāvo, tadatthāya saṁvattatīti vā dibbo, abhiññābhinīhāravasena mahāgatikattā vā dibbo, dibbo ca so vihāro cāti dibbavihāro, catasso rūpāvacarasamāpattiyo. Āruppasamāpattiyopi ettheva saṅgahaṁ gacchanti. Brahmūnaṁ, brahmāno vā vihārā brahmavihārā, catasso appamaññāyo. Ariyānaṁ, ariyā vā vihārā ariyavihārā, cattāri sāmaññaphalāni. So hi ekaṁ iriyāpathabādhananti-ādi yadipi Bhagavā ekenapi iriyāpathena cirataraṁ kālaṁ attabhāvaṁ pavattetuṁ sakkoti, tathāpi upādinnakasarīrassa nāma ayaṁ sabhāvoti dassetuṁ vuttaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.41) Yasmā vā Bhagavā yattha katthaci vasanto vineyyānaṁ dhammaṁ desento, nānāsamāpattīhi ca kālaṁ vītināmento vasatīti sattānaṁ attano ca vividhaṁ hitasukhaṁ harati upaneti uppādeti, tasmā vividhaṁ haratīti evamettha attho veditabbo.

Paccatthike jinātīti jeto. Jeta-saddo hi sota-saddo viya kattusādhanopi atthīti. Rañño vā paccatthikānaṁ jitakāle jātattā jeto. Rañño hi attano jayaṁ tattha āropetvā jitavāti jetoti kumāro vutto. Maṅgalakāmatāya vā jetotissa nāmaṁ kataṁ, tasmā “jeyyo”ti etasmiṁ atthe “jeto”ti vuttanti daṭṭhabbaṁ. Tassa jetassa rājakumārassa. Vaneti-ādito paṭṭhāyeva taṁ tassa santakanti dassetuṁ “taṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Sabbakāmasamiddhitāya vigatamalamaccheratāya karuṇādiguṇasamaṅgitāya ca niccakālaṁ upaṭṭhapito anāthānaṁ piṇḍo etassa atthīti Anāthapiṇḍiko, tassa Anāthapiṇḍikassa. Yadi jetavanaṁ, kathaṁ Anāthapiṇḍikassa ārāmoti āha “Anāthapiṇḍikenā”ti-ādi. Pañcavidhasenāsanaṅgasampattiyā āramanti ettha pabbajitāti ārāmo, tasmiṁ ārāme. Yadipi so bhūmibhāgo koṭisantharena mahāseṭṭhinā kīto, rukkhā pana jetena na vikkītāti taṁ “jetavanan”ti vattabbataṁ labhatīti vadanti. Ubhinnampi vā tattha pariccāgavisesakittanatthaṁ ubhayavacanaṁ, jetenapi hi bhūmibhāgavikkayena laddhadhanaṁ tattha dvārakoṭṭhakakaraṇavasena viniyuttaṁ. Sāvatthijetavanānaṁ bhūmibhāgavasena bhinnattā vuttaṁ “na hi sakkā ubhayattha ekaṁ samayaṁ viharitun”ti.

Apākaṭāti sakko suyāmoti-ādinā anabhiññātā. Abhiññātānampi aññatarasaddo dissateva ekasadisāyattattāti dassetuṁ “abhijānāti no”ti-ādi vuttaṁ. Ahunā idāneva. Sādhāraṇavacanaṁ dibbataṁ antonītaṁ katvā. Devo eva devatā purisepi vattanato. Tenevāha “imasmiṁ panatthe”ti-ādi. Nanu ca rūpāvacarasattānaṁ purisindriyaṁ natthi, yena te purisāti vucceyyuṁ? Yadipi purisindriyaṁ natthi, purisasaṇṭhānassa pana purisavesassa ca vasena purisapuggalātveva vuccanti purisapakatibhāvato.

Abhikkantāti (SṬ.1.1/CS:pg.1.42) atikkantā, vigatāti atthoti āha “khaye dissatī”ti. Teneva hi “nikkhanto paṭhamo yāmo”ti upari vuttaṁ. Abhikkantataroti ativiya kantataro. Tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha “sundare dissatī”ti. Koti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo? Meti mama. Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā. Yasasāti iminā edisena parivārena paricchadena ca. Jalanti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kamaniyena abhirūpena. Vaṇṇenāti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya. Sabbā obhāsayaṁ disāti sabbāpi disā pabhāsento cando viya sūriyo viya ca ekobhāsaṁ ekālokaṁ karontoti gāthāya attho. Abhirūpeti uḷārarūpe sampannarūpe.

Kañcanasannibhattacatā suvaṇṇavaṇṇaggahaṇena gahitāti adhippāyenāha “chaviyan”ti. Chavigatā pana vaṇṇadhātu eva “suvaṇṇavaṇṇo”ti ettha vaṇṇaggahaṇena gahitāti apare. Vaṇṇanaṁ kittiyā ugghosananti vaṇṇo, thuti. Vaṇṇīyati asaṅkarato vavatthapīyatīti vaṇṇo, kulavaggo. Vaṇṇīyati phalaṁ etena yathāsabhāvato vibhāvīyatīti vaṇṇo, kāraṇaṁ. Vaṇṇanaṁ dīgharassādivasena saṇṭhahananti vaṇṇo, saṇṭhānaṁ. Vaṇṇīyati aṇumahantādivasena pamīyatīti vaṇṇo, pamāṇaṁ. Vaṇṇeti vikāraṁ āpajjamānaṁ hadayaṅgatabhāvaṁ pakāsetīti vaṇṇo, rūpāyatanaṁ. Evaṁ tena tena pavattinimittena vaṇṇasaddassa tasmiṁ tasmiṁ atthe pavatti veditabbā. Iddhiṁ māpetvāti vatthālaṅkārakāyādīhi obhāsamuñcanādivasena dibbaṁ iddhānubhāvaṁ nimminitvā. Kāmāvacarā anabhisaṅkhatenapi āgantuṁ sakkonti oḷārikarūpattā. Tathā hi te kabaḷīkārabhakkhā. Rūpāvacarā na sakkonti tato sukhumatararūpattā. Tenāha “tesaṁ hī”ti-ādi. Tattha “atisukhumo”ti mūlapaṭisandhirūpaṁ sandhāya vadati. Na tena iriyāpathakappanaṁ hotīti etena brahmalokepi brahmāno yebhuyyena nimmitarūpeneva pavattantīti dasseti. Itarañhi ativiya sukhumaṁ rūpaṁ kevalaṁ cittuppādassa nissayādhiṭṭhānabhūtaṁ saṇṭhānavantaṁ hutvā tiṭṭhati.

Anavasesattaṁ sakalatā. Yebhuyyatā bahulabhāvo. Abyāmissatā vijātiyena asaṅkaro. Sukhena hi avokiṇṇatā tattha adhippetā (SṬ.1.1/CS:pg.1.43) Anatirekatā taṁparamatā visesābhāvo. Kevalakappanti kevalaṁ daḷhaṁ katvāti attho. Saṅghabhedāyāti saṅghe vivādāya, vivāduppādāyāti attho. Kevalaṁ vuccati nibbānaṁ sabbasaṅkhatavivittattā, etassa taṁ atthīti kevalī, sacchikatanirodho khīṇāsavo. Tenāha “visaṁyogo attho”ti.

Kappasaddo panāyaṁ sa-upasaggo anupasaggo cāti adhippāyena okappaniyapade labbhamānaṁ kappasaddamattaṁ dasseti, aññathā kappapadaṁ anidassanameva siyā. Samaṇakappehīti vinayasiddhehi samaṇavohārehi. Niccakappanti niccakālaṁ. Paññattīti nāmaṁ. Nāmañhetaṁ tassa āyasmato, yadidaṁ kappoti. Kappitakesamassūti kattarikāya cheditakesamassu. Dvaṅgulakappoti majjhanhikavelāya vītikkantāya dvaṅgulatāvikappo. Lesoti apadeso. Anavasesaṁ pharituṁ samatthassapi obhāsassa kenacipi kāraṇena ekadesapharaṇampi siyā, ayaṁ pana sabbasova pharatīti dassetuṁ samantattho kappa-saddo gahitoti āha “anavasesaṁ samantato”ti. Īsaṁ asamattaṁ, kevalaṁ vā kevalakappaṁ. Bhagavato ābhāya anobhāsitameva hi padesaṁ devatā attano pabhāya obhāsenti. Na hi Bhagavato pabhā kāyaci pabhāya abhibhuyyati, sūriyādīnampi pabhaṁ sā abhibhuyya tiṭṭhatīti.

Yena vā kāraṇenāti hetumhi idaṁ karaṇavacanaṁ. Hetu-attho hi kiriyāya kāraṇaṁ, na karaṇaṁ viya kiriyattho, tasmā nānappakāra-guṇavisesādhigamanatthā idha upasaṅkamanakiriyāti “annena vasati, vijjāya vasatī”ti-ādīsu viya hetu-atthameva taṁ karaṇavacanaṁ yuttaṁ na karaṇatthaṁ tassa ayujjamānattāti vuttaṁ “yena vā kāraṇenā”ti-ādi. Bhagavato satatappavattaniratisaya-sāduvipulamatarasa-saddhammaphalatāya sāduphalaniccaphalitamahārukkhena Bhagavā upamito. Sāduphalūpabhogādhippāyaggahaṇeneva hi mahākāruṇikassa sāduphalatā gahitāti. Upasaṅkamīti upasaṅkantā. Sampattakāmatāya hi kiñci ṭhānaṁ gacchanto (SṬ.1.1/CS:pg.1.44) taṁtaṁpadesātikkamanena upasaṅkami, upasaṅkantoti vattabbataṁ labhati. Tenāha “gatāti vuttaṁ hotī”ti, upagatāti attho. Upasaṅkamitvāti pubbakālakiriyāniddesoti āha “upasaṅkamanapariyosānadīpanan”ti. Tatoti yaṁ ṭhānaṁ pattā “upasaṅkamī”ti vuttā, tato upagataṭṭhānato.

Gatinivatti-atthato sāmaññato āsanampi ṭhānaggahaṇena gayhatīti vuttaṁ “āsanakusalatāya ekamantaṁ tiṭṭhantī”ti. Nisinnāpi hi gamanato nivattā nāma honti ṭhatvā nisīditabbattā, yathāvuttaṭṭhānādayopi āsaneneva saṅgahitāti. Atidūra-accāsannapaṭikkhepena nātidūranaccāsannaṁ nāma gahitaṁ. Taṁ pana avakaṁsato ubhinnaṁ pasāritahatthasaṅghaṭṭanena daṭṭhabbaṁ. Gīvaṁ pasāretvāti gīvaṁ parivattanavasena pasāretvā.

Kāmaṁ “kathan”ti ayamākārapucchā, taraṇākāro idha pucchito. So pana taraṇākāro atthato kāraṇamevāti āha “kathaṁ nūti kāraṇapucchā”ti? Pākaṭo abhisambodhiyaṁ mahāpathavīkampanādi-anekacchariyapātubhāvādinā.

Marisanaṭṭhena pāpānaṁ rogādi-anatthānaṁ abhibhavanaṭṭhena māriso, dukkharahito. Tenāha “niddukkhāti vuttaṁ hotī”ti. Nirayapakkhe piyālapanavacanavasena upacāravacanañcetaṁ yathā “devānaṁ piyā”ti. Tenevāha “yadi evan”ti-ādi. Saṅkunā saṅkūti matthakato samakoṭṭitena yāva hadayapadesā nibbijjhitvā otiṇṇena saṅkunā pādatalato samakoṭṭito saṅku nibbijjhitvā ārohanto hadaye hadayassa padese samāgaccheyya, atha nesaṁ saṅkūnaṁ samāgamasamakāle naṁ yathātikkantasaṅkukaraṇakālaṁ jāneyyāsi. Kiñci nimittaṁ upādāya kismiñci atthe pavattassa saddassa tannimittarahite pavatti ruḷhī nāma gamanakiriyārahite sāsanādimati paṭipiṇḍe yathā gosaddassa.

Oghamatarīti yesaṁ oghānaṁ taraṇaṁ pucchitaṁ, te gaṇanaparicchedato sarūpato ca dassetuṁ “cattāro”ti-ādi vuttaṁ. Kasmā panettha cattāro (SṬ.1.1/CS:pg.1.45) eva oghā vuttā, te ca kāmādayo evāti? Na codetabbametaṁ, yasmā dhammānaṁ sabhāvakiccavisesaññunā Bhagavatā sabbaṁ ñeyyaṁ yāthāvato abhisambujjhitvā ettakāva oghā desitā, ime eva ca desitāti. Vaṭṭasmiṁ ohananti osīdāpentīti oghā, ohananti heṭṭhā katvā hananti gāmenti, tathābhūtā satte adho gāmenti nāma. Ayañca attho “sabbopi cesā”ti-ādinā parato Aṭṭhakathāyameva āgamissati. Kāmanaṭṭhena kāmo, kāmo ca so yathāvuttenatthena ogho cāti, kāmesu oghoti vā kāmogho. Bhavogho nāma bhavarāgoti dassetuṁ “rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti cā”ti vuttaṁ. Sumaṅgalavilāsinīādīsu (dī.ni.aṭṭha.3.312) pana “sassatadiṭṭhisahagatarāgo cā”ti vuttaṁ. Tattha paṭhamo upapattibhavesu rāgo, dutiyo kammabhave. Bhavadiṭṭhivinimuttassa diṭṭhigatassa abhāvato. “Dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo diṭṭhogho”ti vuttaṁ, catusaccantogadhattā sabbassa ñeyyassa “catūsu saccesu aññāṇaṁ avijjogho”ti āha.

Idāni tesaṁ oghasaṅkhātānaṁ pāpadhammānaṁ uppattiṭṭhānaṁ dassetuṁ “tatthā”ti-ādi vuttaṁ, pavattiṭṭhānaṁ pana kāmaguṇādayo dassitā eva. “Pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo kāmogho”ti ettha bhavoghaṁ ṭhapetvā sabbo lobho kāmoghoti yuttaṁ siyā. Sassatadiṭṭhisahagato rāgo bhavadiṭṭhisampayuttattā bhavoghoti Aṭṭhakathāsu vutto, bhavogho pana diṭṭhigatavippayuttesu eva uppajjatīti pāḷiyaṁ vutto. Tenevāha--“bhavogho catūsu diṭṭhivippayuttalobhasahagatacittuppādesu uppajjatī”ti. Tasmā diṭṭhisahagatalobhopi kāmoghoti yuttaṁ siyā. Diṭṭhadhammikasamparāyikadukkhānañhi kāraṇabhūtā kāmāsavādayopi dvidhā vuttā, āsavā eva ca oghā. Kāmāsavaniddese ca kāmesūti kāmarāgadiṭṭhirāgādīnaṁ ārammaṇabhūtesu tebhūmakesu vatthukāmesūti attho sambhavati. Tattha hi uppajjamānā sāyaṁ taṇhā sabbāpi na kāmacchandādināmaṁ na labhatīti.

Yadi pana pañcakāmaguṇiko ca rāgo kāmoghoti vuttoti katvā brahmānaṁ vimānādīsu rāgassa diṭṭhirāgassa ca kāmoghabhāvo paṭisedhitabbo siyā, evaṁ sati kāmoghabhavoghavinimuttena nāma lobhena bhavitabbaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.46) So yadā diṭṭhigatavippayuttesu uppajjati, tadā tena sampayutto avijjogho oghavippayuttoti domanassavicikicchuddhaccasampayuttassa viya tassapi oghavippayuttatā vattabbā siyā “catūsupi diṭṭhigatavippayuttalobhasahagatesu cittuppādesu uppanno moho siyā oghasampayutto siyā oghavippayutto”ti. “Kāmogho aṭṭhasu lobhasahagatesu cittuppādesu uppajjatī”ti, “kāmoghaṁ paṭicca diṭṭhogho avijjogho”ti ca vacanato diṭṭhisahagato kāmogho na hotīti na sakkā vattuṁ. Tathā hettha “rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti ca bhavogho nāmāti ettakameva vuttaṁ, na vuttaṁ sassatadiṭṭhisahagato rāgo”ti.

Adhogamanaṭṭhenāti heṭṭhāpavattanaṭṭhena. Heṭṭhāpavattanañcettha na kevalaṁ apāyagamaniyabhāvena, atha kho saṁsāratarakāvarodhanenapīti dassetuṁ “uparibhavañcā”ti-ādi vuttaṁ. Kāmaṁ nibbānaṁ arūpibhāvā adesaṁ, na tassa ṭhānavasena uparigahaṇaṁ, sabbasaṅkhatavinissaṭattā pana sabbassapi bhavassa uparīti vattabbataṁ arahatīti katvā vuttaṁ “uparibhavaṁ nibbānan”ti. “Mahā-udakogho”ti-ādīsu rāsaṭṭho ogha-saddoti “mahā heso kilesarāsī”ti vuttaṁ sesesupīti bhavoghādīsupi.

Appatiṭṭhahantoti kilesādīnaṁ vasena asantiṭṭhanto, asaṁsīdantoti attho. Anāyūhantoti abhisaṅkhārādivasena na āyūhanto majjhimaṁ paṭipadaṁ vilaṅghitvā nibbuyhanto. Tenāha--“avāyamanto”ti, micchāvāyāmavasena avāyamantoti adhippāyo. Gūḷhanti saṁvutaṁ. Paṭicchannanti tasseva vevacanaṁ. Atthavasena vā saṁvuttaṁ gūḷhaṁ, saddavasenapi apākaṭaṁ paṭicchannaṁ antaradīpādike ṭhātabbaṭṭhāne. Āyūhantāti hatthehi ca pādehi ca vāyamantā. Etaṁ atthajātaṁ, etaṁ vā vissajjanaṁ.

Idāni yenādhippāyena Bhagavatā tathāgūḷhaṁ katvā pañho kathito, taṁ dassetuṁ “kiṁ panāti-ādi vuttaṁ. Niggahamukhenāti veneyyānaṁ vinaya-upāyabhūtaniggahavasena. Tenāha ye paṇḍitamānino”ti-ādi. Pavayha pavayhāti ophuṇitvā ophuṇitvā.

Soti (SṬ.1.1/CS:pg.1.47) devaputto nihatamāno ahosi yathāvissajjitassa atthassa ajānanto. Yathāti aniyamavacanaṁ niyamaniddiṭṭhaṁ hoti, taṁsambandhañca kathanti pucchāvacananti tadubhayassa atthaṁ dassento “yathāhaṁ jānāmi, evaṁ me kathehī”ti āha.

Yadāsvāhanti yadā su ahaṁ, su-kāro nipātamattaṁ “yadidaṁ kathaṁ sū”ti-ādīsu viya. Sabbapadesūti “tadāssu saṁsīdāmī”ti-ādīsu tīsupi padesu. Atarantoti oghānaṁ atikkamanatthaṁ taraṇappayogaṁ akaronto. Tatthevāti oghaniya-oghesu eva. Osīdāmīti nimujjāmi oghehi ajjhotthaṭo homi. Nibbuyhāmīti oghehi nibbūḷho homi. Ṭhātuṁ asakkonto asaṁsīdanto. Ativattāmīti anupayogaṁ atikkamāmi, apanidhānavasena sammāpaṭipattiṁ virādhemīti attho. Ṭhāne ca vāyāme cāti vakkhamānavibhāge patiṭṭhahane vāyāme ca dosaṁ disvāti patiṭṭhānāyūhanesu saṁsīdananibbuyhanasaṅkhātaṁ taraṇassa vibandhanabhūtaṁ ādīnavaṁ disvāna. Idaṁ Bhagavatā bodhimūle attanā pavattita-pubbabhāga-manasikāravasena vuttaṁ. Atiṭṭhanto avāyamantoti patiṭṭhānāyūhanakaraṇakilesādīnaṁ parivajjanena asaṁsīdanto anibbuyhanto. Devatāyapi paṭividdho tadattho upanissayasampannatāya vimuttiparipācanīyadhammānaṁ paripakkattā. Na pana pākaṭo vipañcitaññū-ādīnaṁ, ugghaṭitaññūnaṁ pana yathā tassā devatāya, tathā pākaṭo evāti. Satta dukā idāni vuccamānarūpā dassitā porāṇaṭṭhakathāyaṁ. Kilesavasena santiṭṭhantoti lobhādīhi abhibhūtatāya saṁsāre patiṭṭhahanto sammā appaṭipajjanena tattheva saṁsīdati nāma. Abhisaṅkhāravasenāti tatthevābhisaṅkhāracetanāya cetento sammāpaṭipattiyogyassa khaṇassa ativattanena nibbuyhati nāma. Iminā nayena sesadukesupi attho veditabbo.

Ettha ca vaṭṭamūlakā kilesāti tesaṁ vasena saṁsāre avaṭṭhānaṁ taṁtaṁkammunā tattha tattha bhave abhinibbatti, kilesā pana tesaṁ paccayamattaṁ. Tattha tattha bhave aparāparaṁ nibbattento saṁsāre nibbuyhati nāmāti imassa atthassa dassanavasena paṭhamaduko vutto. Ime sattā saṁsāre paribbhamantā duvidhā taṇhācaritā diṭṭhicaritā cāti tesaṁ saṁsāranāyikabhūtānaṁ dhammānaṁ vasena santiṭṭhanaṁ, tadaññesaṁ pavattipaccayānaṁ vasena (SṬ.1.1/CS:pg.1.48) āyūhananti imassa atthassa dassanavasena dutiyaduko vutto. Saṁyojaniyesu dhammesu assādadassanasabhāvāya taṇhāya vasena visesato patiṭṭhānaṁ, amuttimagge muttimaggaparāmāsato tathā āyūhanampi diṭṭhiyā vasena hotīti dassetuṁ tatiyaduko vutto. Catutthaduke pana adhippāyo Aṭṭhakathāya eva vibhāvito. Yasmā “sassato attā”ti abhinivisanto arūparāgaṁ, asaññūpagaṁ vā avimokkhaṁyeva vimokkhoti gahetvā saṁsāre eva olīyati. Tenāha “olīyanābhinivesā hi bhavadiṭṭhī”ti. Yasmā pana kāmabhavādīsu yaṁ vā taṁ vā bhavaṁ patvā attā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇāti abhinivisanto bhavavippamokkhāvahāya sammāpaṭipattiyā appaṭipajjanena taṁ ativattati. Tena vuttaṁ “atidhāvanābhinivesā vibhavadiṭṭhī”ti.

Līnavasena santiṭṭhantoti kosajjādivasena saṁkocāpajjanena sammā appaṭipajjanto. Uddhaccavasena āyūhantoti sammāsamādhino abhāvena vikkhepavasena pañcamo duko vutto. Yathā kāmasukhaṁ paviṭṭhassa samādhānaṁ natthi cittassa upakkiliṭṭhattā, evaṁ attaparitāpanamanuyuttassa kāyassa upakkiliṭṭhattā. Iti cittakāyaparikkilesakarā dve antā taṇhādiṭṭhinissayatāya saṁsīdananibbuyhananimittā vuttā chaṭṭhaduke. Pubbe sappadesatova saṁkilesadhammā “saṁsīdananimittan”ti dassitāti idāni nippadesato dassanavasena, pubbe ca sādhāraṇato abhisaṅkhāradhammā “nibbuyhananimittan”ti dassitāti idāni puññāneñjābhisaṅkhāre eva “āyūhananimittan”ti dassanavasena sattamaduko vutto. Evañhi duggatisugatūpapattivasena saṁsīdananibbuyhanāni vibhajja dassitāni hontīti. Tenevāha “vuttampi cetan”ti-ādi. Adhobhāgaṁ duggatiṁ gamentīti adhobhāgaṅgamanīyā anunāsikalopaṁ akatvā. Tathā uparibhāgaṁ gamentīti uparibhāgaṅgamanīyā.

Ettha ca oghataraṇaṁ pucchitena Bhagavatā “appatiṭṭhaṁ anāyūhan”ti tassa pahānaṅgameva dassitaṁ, na sampayogaṅganti? Na evaṁ daṭṭhabbaṁ, yāvatā yena patiṭṭhānaṁ hoti, yena ca āyūhanaṁ, tadubhayapaṭikkhepamukhena tappaṭipakkhadhammadassanametanti. Na hesa a-kāro kevalaṁ paṭisedhe, atha (SṬ.1.1/CS:pg.1.49) kho paṭipakkhe “akusalā dhammā, ahito, adhammo”ti-ādīsu viya, tasmā appatiṭṭhaṁ anāyūhanti patiṭṭhānāyūhanānaṁ paṭipakkhavasena pavattamāno tathāpavattihetūvāti ayamettha attho. Khoti ca avadhāraṇatthe nipāto “assosi kho”ti-ādīsu (pārā. 1) viya. Tena appatiṭṭhānassa ekaṁsikataṁ dasseti. Soyaṁ kho-saddo “anāyūhan”ti etthāpi ānetvā vattabbo. Anāyūhanampi hi ekaṁsikamevāti tassa paṭipakkho saha vipassanāya ariyamaggo. Tena hi oghataraṇaṁ hoti, na aññathā. Evamayaṁ yathānusandhidesanā katā, devatā ca sahavipassanaṁ maggaṁ paṭivijjhīti paṭhamaphale patiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ “imaṁ pañhavissajjanan”ti-ādi.

“Cirassā”ti iminā samānatthaṁ padantarametanti āha “cirassa kālassā”ti yathā “mamaṁ vā, bhikkhave”ti (dī.ni.1.5-6) ettha “mamā”ti iminā samānatthaṁ padantaraṁ mamanti. Na diṭṭhapubbāti adassāvī. Adassāvitā ca disvā kattabbakiccassa asiddhatāya veditabbā. Aññathā kā nāma sā devatā, yā Bhagavantaṁ na diṭṭhavatī? Tenāha “kiṁ panimāyā”ti-ādi. Dassanaṁ upādāya evaṁ vattuṁ vattatīti yadā kadāci kañci piyajātikaṁ disvā taṁ dassanaṁ upādāya “cirena vata mayaṁ āyasmantaṁ passāmā”ti adiṭṭhapubbaṁ diṭṭhapubbaṁ vā evaṁ vattuṁ yujjati, ayaṁ loke niruḷhe samudācāroti dasseti. Brahmaṁ vā vuccati ariyamaggo, tassa aṇanato jānanato paṭivijjhanato brāhmaṇo. Kilesanibbānenāti kilesānaṁ accantasamucchedasaṅkhātena nibbānena nibbutaṁ sammadeva vūpasanta-sabbakilesadaratha-pariḷāhaṁ. Āsattavisattādīhīti ādi-saddena visatādi-ākāre saṅgaṇhāti. Vuttañhetaṁ--

“Visatāti visattikā, visaṭāti visattikā, visālāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṁvādikāti visattikā, visaṁ haratīti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogoti visattikā, visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme kule gaṇe visatā vitthatāti visattikā”ti (mahāni.3).

tattha (SṬ.1.1/CS:pg.1.50) visatāti vitthatā rūpādīsu tebhūmakadhammesu abhibyāpanavasena visaṭāti purimavacanameva ta-kārassa ṭa-kāraṁ katvā vuttaṁ. Visālāti vipulā. Visakkatīti parisakkati, sahati vā. Ratto hi rāgavatthunā pādena tāḷiyamānopi sahatīti. Osakkanaṁ vipphandanaṁ vā “visakkanan”tipi vadanti. Aniccādiṁ niccādito. Gaṇhātīti visaṁvādikā hoti. Visaṁ haratīti tathā tathā kāmesu ānisaṁsaṁ passantī vividhehi ākārehi nekkhammābhimukhappavattito cittaṁ saṁharati saṁkhipati, visaṁ vā dukkhaṁ, taṁ harati, vahatīti attho. Dukkhanibbattakakammassa hetubhāvato visamūlā. Visaṁ vā dukkhābhibhūtā vedanā mūlaṁ etissāti visamūlā. Dukkhasamudayattā visaṁ phalaṁ etissāti visaphalā. Taṇhāya rūpādikassa dukkhasseva paribhogo hoti, na amatassāti visaparibhogoti vuttā, sabbattha niruttivasena padasiddhi veditabbā. Yo panettha padhāno attho, taṁ dassetuṁ puna “visālā vā panā”ti-ādi vuttanti evamettha visattikāpadassa attho veditabbo. Tiṇṇaṁ paṭhamadutiyamaggehi. Nittiṇṇaṁ tatiyamaggena. Uttiṇṇaṁ catutthamaggena.

Samanuññoti sammadeva katānuñño. Tenāha “ekajjhāsayo ahosī”ti. Antaradhāyīti adassanaṁ agamāsi. Yathā pana antaradhāyi, taṁ dassetuṁ “abhisaṅkhatakāyan”ti-ādi vuttaṁ. Mālehīti liṅgavipallāsena vuttaṁ, “mālāhī”ti keci paṭhanti, “malyehī”ti vattabbe ya-kāralopaṁ katvā niddeso. Ayaṁ tāva Aṭṭhakathāya līnatthavaṇṇanā.

Nettinayavaṇṇanā

Idāni pakaraṇanayena pāḷiyā atthavaṇṇanaṁ karissāma. Sā pana atthavaṇṇanā yasmā desanāya samuṭṭhānappayojanabhājanesu piṇḍatthesu ca niddhāritesu sukarā hoti suviññeyyā ca, tasmā suttadesanāya samuṭṭhānādīni paṭhamaṁ niddhārayissāma. Tattha samuṭṭhānaṁ tāva desanānidānaṁ, taṁ sādhāraṇaṁ asādhāraṇanti duvidhaṁ. Tattha sādhāraṇampi abbhantarabāhirabhedato duvidhaṁ. Tattha sādhāraṇaṁ abbhantarasamuṭṭhānaṁ nāma lokanāthassa mahākaruṇā. Tāya hi samussāhitassa Bhagavato veneyyānaṁ dhammadesanāya cittaṁ udapādi, yaṁ sandhāya vuttaṁ--“sattesu ca (SṬ.1.1/CS:pg.1.51) kāruññataṁ paṭicca Buddhacakkhunā lokaṁ volokesī”ti-ādi (ma.ni.1.283 saṁ.ni.1.172 mahāva.9). Ettha ca hetu-avatthāyapi mahākaruṇāya saṅgaho daṭṭhabbo yāvadeva saṁsāramahoghato saddhammadesanāhatthadānehi sattasantāraṇatthaṁ taduppattito. Yathā ca mahākaruṇā, evaṁ sabbaññutaññāṇaṁ dasabalañāṇādīni ca desanāya abbhantarasamuṭṭhānabhāvena vattabbāni. Sabbañhi ñeyyadhammaṁ tesaṁ desetabbappakāraṁ sattānañca āsayānusayādiṁ yāthāvato jānanto Bhagavā ṭhānāṭṭhānādīsu Kosallena veneyyajjhāsayānurūpaṁ vicittanayadesanaṁ pavattesīti. Bāhiraṁ pana sādhāraṇaṁ samuṭṭhānaṁ dasasahassamahābrahmaparivāra-sahampatimahābrahmuno ajjhesanaṁ. Tadajjhesanuttarakālañhi dhammagambhīratāpaccavekkhaṇājanitaṁ appossukkataṁ paṭippassambhetvā dhammassāmī dhammadesanāya ussāhajāto ahosi. Asādhāraṇampi abbhantarabāhirabhedato duvidhameva. Tattha abbhantaraṁ yāya mahākaruṇāya yena ca desanāñāṇena idaṁ suttaṁ pavattitaṁ, tadubhayaṁ veditabbaṁ bāhiraṁ pana tassā devatāya pucchā, pucchāvasiko hesa suttanikkhepo. Tayidaṁ pāḷiyaṁ āgatameva.

Payojanampi sādhāraṇāsādhāraṇato duvidhaṁ. Tattha sādhāraṇaṁ anukkamena yāva anupādāparinibbānaṁ vimuttirasattā Bhagavato desanāya. Tenevāha “etadatthā kathā, etadatthā mantanā”ti-ādi (pari.366). Asādhāraṇaṁ pana tassā devatāya dassanamaggasamadhigamo, ubhayampetaṁ bāhirameva. Sace pana veneyyasantānagatampi desanābalasiddhisaṅkhātaṁ payojanaṁ adhippāyasamijjhanabhāvato yathādhippetatthasiddhiyā mahākāruṇikassa Bhagavatopi payojanamevāti gaṇheyya, iminā pariyāyenassa abbhantaratāpi siyā.

Apica tassā devatāya oghataraṇākārassa yāthāvato anavabodho imissā desanāya samuṭṭhānaṁ, tadavabodho payojanaṁ. So hi imāya desanāya Bhagavantaṁ payojeti tannipphādanaparāyaṁ desanāti katvā. Yañhi desanāya sādhetabbaṁ phalaṁ, taṁ ākaṅkhitabbattā desakaṁ desanāya payojetīti payojananti vuccati. Tathā devatāya tadaññesañca vineyyānaṁ patiṭṭhānāyūhanavissajjanañcettha payojanaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.52) Tathā saṁsāracakkanivatti-saddhammacakkappavattisassatādimicchācāra-nirākaraṇaṁ sammāvādapurekkhāro akusalamūlasamūhananaṁ kusalamūlasamāropanaṁ apāyadvārapidahanaṁ saggamokkhadvāravivaraṇaṁ pariyuṭṭhānavūpasamanaṁ anusayasamugghātanaṁ “mutto mocessāmī”ti purimapaṭiññā-avisaṁvādanaṁ tappaṭipakkhamāramanorathavisaṁvādanaṁ titthiyasamayanimmathanaṁ Buddhadhammapatiṭṭhāpananti evamādīnipi payojanāni idha veditabbāni.

Yathā devatā oghataraṇe saṁsayapakkhandā, tādisā aññe ca saṅkhātadhammānaṁ sammāsambuddhassa ca paṭipattiṁ ajānantā asaddhammassavana-dhāraṇa-paricaya-manasikāravipallatthabuddhikā saddhammassavana-dhāraṇa-paricayavimukhā ca bhavavimokkhesino vineyyā imissā desanāya bhājanaṁ.

Piṇḍatthā pana “appatiṭṭhaṁ anāyūhan”ti padadvaye catusaccakammaṭṭhānānuyogavasena yonisomanasikārabahulīkāro kusalamūlasamāyogo olīyanātidhāvanāvissajjanaṁ upāyavinibandhavidhamanaṁ micchābhinivesadūrībhāvo taṇhāvijjāvisodhanaṁ vaṭṭattayavicchedanupāyo āsavogha-yoga-ganthāgati-taṇhuppādupādānaviyogo cetokhilavivecanaṁ abhinandananivāraṇaṁ saṁsaggātikkamo vivādamūlapariccāgo akusalakammapathaviddhaṁsanaṁ micchattātivattanaṁ anusayamūlacchedo. Sabbakilesa-darathapariḷāha-sārambhapaṭippassambhanaṁ dassanasavananiddeso vijjūpamavajirūpamadhammāpadeso apacayagāmidhammavibhāvanā pahānattayadīpanā sikkhattayānuyogo samathavipassanānuṭṭhānaṁ bhāvanāsacchikiriyāsiddhi sīlakkhandhādipārisuddhīti evamādayo veditabbā.

Tattha yesaṁ kilesādīnaṁ vasena patiṭṭhāti saṁsīdati, yesañca abhisaṅkhārādīnaṁ vasena āyūhati nibbuyhati, ubhayametaṁ samudayasaccaṁ, tappabhāvitā tadubhayanissitā ca khandhā dukkhasaccaṁ, tadubhayamattho, “appatiṭṭhaṁ anāyūhan”ti adhippetassa atthassa paṭicchannaṁ katvā desanā upāyo mānaniggaṇhanavasena tassā devatāya saccābhisamayakāraṇabhāvato patiṭṭhānāyūhanapaṭikkhepopadesena caturoghanirattharaṇatthikehi antadvayarahitā majjhimā paṭipatti paṭipajjitabbāti ayamettha Bhagavato āṇattīti ayaṁ desanāhāro.

Parasaṁsayapakkhandanatāya (SṬ.1.1/CS:pg.1.53) ñātukāmatāya ca kathaṁ nūti pucchāvasena vuttaṁ? Abhimukhabhāvato ekapuggalabhāvato ca “tvan”ti vuttaṁ. Paramukkaṁsagatassa garubhāvassa anaññayogyassa saddhammadhurassa paridīpanato sādhūti marisasīlādiguṇatāya “mārisā”ti vuttaṁ Avahananato rāsibhāvato ca “oghan”ti vuttaṁ. Ñātuṁ icchitassa atthassa katattā pariyosāpitattā “itī”ti vuttaṁ. Saṁsīdanalakkhaṇassa patiṭṭhānassa akātabbato sabbaso ca akatattā. “Appatiṭṭhan”ti vuttaṁ. Tayidaṁ akaraṇaṁ ekaṁsikanti khoti avadhāraṇavasena vuttaṁ. Tassa ca appatiṭṭhānassa sasantatigatattā “tvan”ti ca pucchitattā “ahan”ti vuttaṁ. Devatāya sambodhanato piyālapanato ca, “āvuso”ti vuttaṁ. Nibbuyhanalakkhaṇassa āyūhanassa akātabbato sabbaso ca akatattā anāyūhanti vuttaṁ. Tiṇṇākārassa oghānaṁ anicchitabhāvato eva tattha saṁsayassa anapagatattā oghataraṇassa ca avisesattā “yathā kathaṁ panā”ti vuttaṁ. Tathā saṁsīdanalakkhaṇaṁ patiṭṭhānaṁ saṁsāre ca saṇṭhānanti anatthantarattā abhinnakālikaṁ. Tathā nibbuyhanalakkhaṇaṁ āyūhanaṁ sammāpaṭipattiyā ativattananti anatthantarattā abhinnakālikanti vuttaṁ “yadā svāhaṁ …pe… tadāssu nibbuyhāmī”ti. Tadubhayassa paṭipakkhabhāvato paṭibāhanato ca oghātiṇṇāti vuttaṁ “evaṁ khvāhaṁ …pe… oghamatarin”ti.

Ekabuddhantarantarikattā sudūrakālikatāya “cirassan”ti vuttaṁ. Antarā adiṭṭhapubbatāya vimhayanīyatāya ca “vatā”ti vuttaṁ. Tadā upalabbhamānatāya attapaccakkhatāya ca “passāmī”ti vuttaṁ. Bāhitapāpato brahmassa ca ariyamaggassa aṇanato paṭivijjhanato “brāhmaṇan”ti vuttaṁ. Kilesasantāpavūpasamanato dukkhasantāpavūpasamanato ca sabbaso nibbutattā “parinibbutan”ti vuttaṁ. Taraṇapayogassa nibbattitattā upari taritabbābhāvato ca “tiṇṇan”ti vuttaṁ. Ñāṇacakkhunā oloketabbato lujjanato palujjanato ca “loke”ti vuttaṁ. Visayesu sañjanato jātabhāvato “visattikan”ti vuttaṁ. Ñāṇassa paccakkhabhāvato nigamanato ca “idan”ti vuttaṁ. Bhāsitattā parisamattattā ca “avocā”ti vuttaṁ. Paṭhamaṁ gahitattā paccāmasanato ca “sā devatā”ti vuttaṁ. Paṭikkhepassa abhāvato atthassa anumoditabbato “samanuñño”ti vuttaṁ. Vineyyānaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.54) sāsanato paramatthasampattito ca “Satthā”ti vuttaṁ. Cakkhupathātikkamena tirobhāvūpagamanato “antaradhāyī”ti vuttanti ayaṁ anupadavicayato vicayahāro.

Appatiṭṭhānānāyūhanehi oghataraṇaṁ yujjati kilesābhisaṅkhāravijahanena pārasampattisamijjhanato. Sabbakilesa-taṇhādiṭṭhi-taṇhāyatana-sassatādivasena santiṭṭhato saṁsāre saṁsīdanaṁ hotīti yujjati kāraṇassa suppatiṭṭhitabhāvato. Abhisaṅkharaṇakicce kilesābhisaṅkhāre vijjamāne sabbadiṭṭhābhinivesa-atidhāvanābhinivesādīnaṁ vasena āyūhantassa saṁsāramahoghena nibbuyhanaṁ hotīti yujjati sammāpaṭipattiyā ativattanato. Brahmassa ariyamaggassa aṇanato paṭivijjhanato brāhmaṇabhāvo yujjjati bāhitapāpattā. Sammadeva santadhammasamadhigamato parinibbutabhāvo yujjati sabbaso savāsanapahīnakilesattā. Tathā ca visattikāya tiṇṇabhāvo yujjati yathā yāya lesopi na dissati, evaṁ aggamaggena tassā samucchinnattāti ayaṁ yuttihāro.

Kilesavaṭṭavasena patiṭṭhānaṁ visesato kammavaṭṭassa padaṭṭhānaṁ. Abhisaṅkhāravasena āyūhanañca vipākavaṭṭassa padaṭṭhānaṁ. Appatiṭṭhānānāyūhanāni oghataraṇassa padaṭṭhānaṁ, oghataraṇaṁ anupādisesanibbānassa. Taṇhāvasena patiṭṭhānassa assādānupassitā padaṭṭhānaṁ. Tenāha Bhagavā--“saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī”ti (saṁ.ni.2.52 56).

Khandhāvijjā-phassa-saññā-vitakkāyonisomanasikāra-pāpamittaparatoghosā diṭṭhivasena patiṭṭhānassa padaṭṭhānaṁ. Yathāha--Paṭisambhidāmagge (paṭi.ma.1.124) “khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ, avijjāpi diṭṭhiṭṭhānan”ti-ādi. Taṇhādiṭṭhābhinandana-avasesakilesābhisaṅkhāravasena āyūhanassa padaṭṭhānaṁ. Iminā nayena yathārahaṁ taṇhādiṭṭhādivasena patiṭṭhānāyūhanānaṁ padaṭṭhānabhāvo vattabbo. Sesamettha pāḷito eva suniddhāriyaṁ. Ayaṁ padaṭṭhānahāro.

Appatiṭṭhaṁ anāyūhanti patiṭṭhānāyūhanapaṭikkhepena vissajjentena niyyānāvahā sammāpaṭipatti gahitā ekantato oghanittharaṇūpāyabhāvato. Taggahaṇena ca sabbepi sattatiṁsa bodhipakkhiyadhammā gahitā honti niyyānalakkhaṇena ekalakkhaṇattāti ayaṁ lakkhaṇahāro.

Nidānamassā (SṬ.1.1/CS:pg.1.55) devatāya oghataraṇākārassa yāthāvato anavabodhoti vuttovāyamattho. Aññepi ye imaṁ desanaṁ nissāya oghataraṇūpāyaṁ paṭivijjhanti, tepi imissā desanāya nidānanti daṭṭhabbā. “Kathaṁ nu kho imaṁ desanaṁ nissāya sammadeva paṭivijjhantā catubbidhampi oghaṁ tarantā sakalasaṁsāramahoghato nitthareyyuṁ, pare ca tattha patiṭṭhapeyyun”ti ayamettha Bhagavato adhippāyo. Padanibbacanaṁ niruttaṁ, taṁ “evan”ti-ādinidānapadānaṁ “kathan”ti-ādipāḷipadānañca Aṭṭhakathāya tassā līnatthavaṇṇanāya ca vuttanayānusārena sukarattā ativitthārabhayena na vitthārayimha.

Pada-padattha-desanā-nikkhepa-suttasandhi-vasena pañcavidhā sandhi. Tattha padassa padantarena sambandho padasandhi. Tathā padatthassa padatthantarena sambandho padatthasandhi, yo “kiriyākārakasambandho”ti vutto. Nānānusandhikassa taṁtaṁ-anusandhīti sambandho, ekānusandhikassa pana pubbāparasambandho desanāsandhi, yā Aṭṭhakathāyaṁ “pucchānusandhi ajjhāsayānusandhi yathānusandhī”ti tidhā vibhattā. Ajjhāsayo cettha attajjhāsayo parajjhāsayoti dvidhā veditabbo. Nikkhepasandhi catunnaṁ suttanikkhepānaṁ vasena veditabbā. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ papañcasūdanīṭīkāyaṁ vuttanayena gahetabbaṁ. Suttasandhi idha paṭhamanikkhepavasena veditabbā.

“Kasmā panettha oghataraṇasuttameva paṭhamaṁ nikkhittan”ti nāyamanuyogo katthaci na pavattati? Apica “appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ oghamatarin”ti patiṭṭhānāyūhanapaṭikkhepavasena antadvayavivajjanamukhena vā majjhimāya paṭipadāya vibhāvanato sabbapaṭhamamidaṁ suttaṁ idha nikkhittaṁ. Antadvayaṁ anupagamma majjhimāya paṭipattiyā saṅkāsanaparañhi Buddhānaṁ sāsananti. Yaṁ pana ekissā desanāya desanantarena saddhiṁ saṁsandanaṁ, ayampi desanāsandhi. Sā idha evaṁ veditabbā--

“Appatiṭṭhaṁ …pe… anāyūhaṁ oghamatarin”ti ayaṁ desanā--

“Sabbadā sīlasampanno, paññavā susamāhito;

Āraddhavīriyo pahitatto, oghaṁ tarati duttaraṁ.

“Virato kāmasaññāya, rūpasaṁyojanātigo;

Nandīrāgaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdati. (saṁ.ni.1.96).

Saddhāya (SṬ.1.1/CS:pg.1.56) tarati oghaṁ, appamādena aṇṇavaṁ. (saṁ.ni.1.246 su.ni.186).

“Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye;

Pañcasaṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccati. (saṁ.ni.1.5 dha.pa.370).

“Tasmā jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye;

Te pahāya tare oghaṁ, nāvaṁ sitvāva pāragū. (su.ni.777 mahāni. 6 netti. 5).

“Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, maggaṁ pajānāti hitānukampī.

Etena maggena tariṁsu pubbe, tarissanti ye ca taranti oghan”ti. (saṁ.ni.5.384 409 mahāni. 191 cūḷani. pārāyanānugītigāthāniddesa 107 paṭhamavagga 121 netti. 170)--

Evamādīhi desanāhi saṁsandatīti ayaṁ catubyūho hāro.

Appatiṭṭhaṁ anāyūhanti ettha saṁkilesavasena patiṭṭhānaṁ āyūhanañca. Tena ayonisomanasikāro dīpito, santakilesavasena anāyūhanena yonisomanasikāro. Tattha ayonisomanasikaroto taṇhāvijjā pavaḍḍhati. Tesu taṇhāgahaṇena ca taṇhāmūlakā dhammā āvattanti. Avijjāgahaṇena avijjāmūlakaṁ sabbaṁ bhavacakkaṁ āvattati. Yonisomanasikāraggahaṇena ca yonisomanasikāramūlakā dhammā āvattanti catubbidhañca sampatticakkaṁ. Patiṭṭhānāyūhanapaṭikkhepena pana sammāpaṭipatti dīpitā, sā ca saṅkhepato sīlādisaṅgahā. Tattha sīlaggahaṇena ekādasa sīlānisaṁsā āvattanti, samādhiggahaṇena pañcaṅgiko sammāsamādhi pañcaññāṇiko sammāsamādhi samādhiparikkhārā ca āvattanti. Paññāgahaṇena paññā ca sammādiṭṭhīti sammādiṭṭhisudassanā sabbepi ariyamaggadhammā āvattantīti ayaṁ āvatto hāro.

Patiṭṭhānaṁ kilesādivasena sattavidhaṁ. Āyūhanaṁ abhisaṅkhārādivasena sattavidhaṁ. Tathā tappaṭipakkhato appatiṭṭhānaṁ anāyūhanañca. Ayamettha dhammavibhatti. Padaṭṭhānabhūmivibhattiyo pana heṭṭhā vuttanayānusārena veditabbā. Ayaṁ vibhattihāro.

Pubbabhāgappaṭipadaṁ sammadeva sampādetvā samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ katvā bhāvanaṁ ussakkento kilesādīnaṁ dūrīkaraṇato tesaṁ vasena asaṁsīdanto (SṬ.1.1/CS:pg.1.57) anibbuyhanto appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ oghaṁ tarati. Kilesādīnaṁ vasena pana saṁsīdanto nibbuyhanto saṁsāre patiṭṭhānato āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā āyūhanato oghaṁ na taratīti ayaṁ parivatto hāro.

Appatiṭṭhaṁ asantiṭṭhanto asaṁsīdanto anibbisaṁ anavinibbisanti pariyāyavacanaṁ, anāyūhaṁ anibbuyhanto acetento apakappentoti pariyāyavacanaṁ, oghaṁ kilesasamuddanti pariyāyavacanaṁ, atari atikkami accavāyīti pariyāyavacanaṁ. Iminā nayena sesapadesupi pariyāyavacanaṁ veditabbanti ayaṁ vevacano hāro.

Appatiṭṭhaṁ anāyūhanti ettha patiṭṭhaṁ āyūhanti kilesānaṁ kiccakaraṇapaññatti. Pariyuṭṭhānānaṁ vibhāvanapaññatti. Abhisaṅkhārānaṁ viruhanapaññatti. Taṇhāya assādapaññatti. Diṭṭhiyā parinipphandanapaññatti. Bhavadiṭṭhiyā bhavābhinivesapaññatti. Vibhavadiṭṭhiyā vipallāsapaññatti. Kāmasukhānuyogassa kāmesu anugijjhanapaññatti. Attakilamathānuyogassa attaparitāpanapaññatti. Appatiṭṭhaṁ anāyūhanti pana abhiññeyyadhammānaṁ abhiññāpaññatti. Pariññeyyadhammānaṁ pariññāpaññatti. Oghamatarinti pahātabbadhammānaṁ pahānapaññatti. Maggassa bhāvanāpaññatti. Nirodhassa sacchikiriyāpaññattīti ayaṁ paññattihāro.

Appatiṭṭhaṁ anāyūhanti ettha patiṭṭhānāyūhanaggahaṇena oghaggahaṇena ca samudayasaccaṁ gahitaṁ. Appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ atarinti pana padattayena maggasaccaṁ gahitaṁ, hetugahaṇena ca hetumato gahaṇaṁ siddhamevāti dukkhanirodhasaccāni atthato gahitānevāti ayaṁ saccehi otaraṇā. Tattha ye lokiyā pañcakkhandhā, yesaṁ vasena patiṭṭhānāyūhanasiddhi. Ye lokuttarā cattāro khandhā, yesaṁ vasena oghataraṇasiddhi. Ayaṁ khandhamukhena otaraṇā. Ye eva pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo, te cattāro khandhā dvāyatanāni dve dhātuyoti ayaṁ āyatanamukhena dhātumukhena ca otaraṇā. Tathā appatiṭṭhaṁ anāyūhanti ettha patiṭṭhānāyūhanaggahaṇena kilesābhisaṅkhārādīnaṁ gahaṇaṁ. Kilesābhisaṅkhārādayo oghā ca saṅkhārakkhandhā dhammāyatanaṁ dhammadhātu ca, appatiṭṭhānānāyūhanaggahaṇena oghataraṇavacanena ca saha vipassanāya maggo kathito. Evañca saṅkhārakkhandho dhammāyatanaṁ dhammadhātu ca (SṬ.1.1/CS:pg.1.58) gahitāti evampi khandhamukhena āyatanamukhena dhātumukhena otaraṇā. Vipassanā ce aniccānupassanā, animittamukhena vimokkhamukhaṁ, dukkhānupassanā ce, appaṇihitavimokkhamukhaṁ, anattānupassanā ce, suññatavimokkhamukhanti evaṁ vimokkhamukhena otaraṇaṁ. Magge sekkhā sīlakkhandhādayo dhammāyatanadhammadhātū anāsavā ca evampi kho khandhādimukhena otaraṇāti ayaṁ otaraṇo hāro.

Appatiṭṭhanti ārambho. Anāyūhanti padasuddhi, no ārambhasuddhi, tathā oghanti. Atarinti pana padasuddhi ceva ārambhasuddhi cāti ayaṁ sodhano hāro.

Appatiṭṭhaṁ anāyūhanti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ taṇhādiṭṭhi-ādivasena patiṭṭhānāyūhanānaṁ sādhāraṇato paṭikkhepacodanāti katvā oghamatarinti taṁ vikappetvā visesavacanaṁ. Oghataraṇañhi cattāro ariyamaggā. Tattha paṭhamadutiyamaggā avisesena diṭṭhoghataraṇaṁ, tatiyamaggo kāmoghataraṇaṁ, aggamaggo sesoghataraṇanti ayaṁ adhiṭṭhāno hāro.

Kilesavasena patiṭṭhānassa ayonisomanasikāro hetu. Abhisaṅkhāravasena āyūhanassa kilesā hetū. Appatiṭṭhānānāyūhanānaṁ pana yathākkamaṁ yonisomanasikārapahānāni hetū. Saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassanā taṇhāvasena yathārahaṁ tassa hetū. Tenāha Bhagavā--“saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī”ti. Khandhāvijjāphassasaññāvitakkāyonisomanasikārapāpamittaparatoghosā diṭṭhivasena patiṭṭhānassa hetū. Tenāha--Paṭisambhidāmagge “khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ, avijjāpi diṭṭhiṭṭhānan”ti-ādi. Taṇhābhinandanā avasesakilesābhisaṅkhāravasena āyūhanassa hetū. Iminā nayena yathārahaṁ taṇhādiṭṭhivasena patiṭṭhānāyūhanānaṁ hetuvibhāgo niddhāretabbo, tabbipariyāyena appatiṭṭhānānāyūhanānaṁ. Kilesuppādane hi sammadeva ādīnavadassanaṁ appatiṭṭhānassa hetū, abhisaṅkharaṇe ādīnavadassanaṁ anāyūhanassa hetū, vipassanāya ussukkāpanaṁ oghataraṇassa hetūti ayaṁ parikkhāro hāro.

Yathāvuttavibhāgehi (SṬ.1.1/CS:pg.1.59) patiṭṭhānāyūhanehi catubbidhassapi oghassa parisuddhi. Appatiṭṭhānānāyūhanehi pana sotānaṁ saṁvaro sabbaso pidhānañcāti catubbidhassapi oghassa visesato pidhānaṁ appavattikaraṇaṁ. Ariyamaggassa bhāvanāya hi kilesavasena patiṭṭhānaṁ abhisaṅkhāravasena āyūhanaṁ upacchinnaṁ, tassa sabbepi oghā tiṇṇā sammatiṇṇā pahīnā hontīti ayaṁ samāropano hāro.

Appatiṭṭhaṁ anāyūhanti ettha patiṭṭhāgahaṇena taṇhāvijjā gahitā. Tāsaṁ hi vasena satto tattha tattha bhave patiṭṭhāti. Āyūhanaggahaṇena tappaccayā abhisaṅkhāradhammā gahitā. Tattha taṇhāya visesato rūpadhammā adhiṭṭhānaṁ, avijjāya arūpadhammā. Tesaṁ yathākkamaṁ samatho ca vipassanā ca paṭipakkhā, te “appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ oghamatarin”ti padehi pakāsitā honti, tesu samathassa cetovimutti phalaṁ, vipassanāya paññāvimutti. Tathā hi sā “rāgavirāgā avijjāvirāgā”ti visesetvā vuccati. Tattha taṇhāvijjā abhisaṅkhāro ca samudayasaccaṁ, tesaṁ adhiṭṭhānabhūtā rūpārūpadhammā dukkhasaccaṁ, tesaṁ appavatti nirodhasaccaṁ, nirodhapajānanā paṭipadā oghataraṇapariyāyena vuttā maggasaccaṁ. Taṇhāgahaṇena cettha māyā-sāṭheyyamānātimāna-madappamāda-pāpicchatā-pāpamittatā-ahirikānottappādivasena akusalapakkho netabbo. Avijjāgahaṇena viparītamanasikāra-kodhūpanāha-makkhapaḷāsa-issāmacchariya-sārambha- dovacassatā-bhavadiṭṭhi-ādivasena akusalapakkho netabbo. Vuttavipariyāyena amāyā-asāṭheyyādi-aviparītamanasikārādivasena. Tathā samathapakkhiyānaṁ saddhindriyānaṁ vipassanāpakkhiyānaṁ aniccasaññādīnañca vasena vodānapakkho netabboti ayaṁ nandiyāvattassa nayassa bhūmi.

Tathā vuttanayena gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu taṇhā lobho, avijjā moho, avijjāya sampayutto lohite sati pubbo viya taṇhāya sati sijjhamāno āghāto doso iti tīhi akusalamūlehi gahitehi, tappaṭipakkhato “appatiṭṭhan”ti-ādivacanehi ca tīṇi akusalamūlāni tīṇi kusalamūlāni ca siddhāni eva honti. Idhāpi lobho sabbāni sāsavakusalamūlāni āyūhanadhammā ca samudayasaccaṁ, tannibbattā tesaṁ adhiṭṭhānagocarabhūtā ca upādānakkhandhā dukkhasaccanti-ādinā saccayojanā yojetabbā. Phalaṁ panettha vimokkhattayavasena (SṬ.1.1/CS:pg.1.60) niddhāretabbaṁ, tīhi akusalamūlehi tividhaduccarita-saṁkilesamalavisama-akusalasaññā-vitakkādivasena akusalapakkho netabbo, tathā tīhi kusalamūlehi tividhasucarita-samakusalasaññā-vitakka-samādhi-vimokkhamukhādivasena vodānapakkho netabboti ayaṁ tipukkhalassa nayassa bhūmi.

Tathā vuttanayena gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu visesato taṇhādiṭṭhīnaṁ vasena asubhe “subhan”ti, dukkhe “sukhan”ti ca vipallāsā, avijjādiṭṭhīnaṁ vasena “anicce niccan”ti anattani “attā”ti vipallāsā veditabbā. Tesaṁ paṭipakkhato “appatiṭṭhan”ti-ādivacanehi ca laddhehi sativīriyasamādhipaññindriyehi cattāri satipaṭṭhānāni siddhāneva honti.

Tattha catūhi indriyehi cattāro puggalā niddisitabbā. Kathaṁ? Duvidho hi taṇhācarito mudindriyo tikkhindriyoti, tathā diṭṭhicarito. Tesu paṭhamo asubhe “subhan”ti vipariyesaggāhī satibalena yathābhūtaṁ kāyasabhāvaṁ sallakkhento bhāvanābalena taṁ vipallāsaṁ samugghātetvā sammattaniyāmaṁ okkamati. Dutiyo asukhe “sukhan”ti vipariyesaggāhī “uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāsetī”ti-ādinā vuttena vīriyasaṁvarabhūtena vīriyabalena paṭipakkhaṁ vinodento bhāvanābalena taṁ vipallāsaṁ viddhaṁsetvā sammattaniyāmaṁ okkamati. Tatiyo anicce “niccan”ti ayāthāvaggāhī samathabalena samāhitacitto saṅkhārānaṁ taṅkhaṇikabhāvaṁ sallakkhento bhāvanābalena taṁ vipallāsaṁ samugghātetvā sammattaniyāmaṁ okkamati. Catuttho santati-samūha-kiccārammaṇa-ghanavañcitatāya phassādidhammapuñjamatte anattani “attā”ti micchābhinivesī catukoṭikasuññatāmanasikārena taṁ micchābhinivesaṁ viddhaṁsetvā sāmaññaphalaṁ sacchikaroti. Subhasaññāsukhasaññādīhi catūhi vā vipallāsehi samudayasaccaṁ, tesamadhiṭṭhānārammaṇabhūtā pañcupādānakkhandhā dukkhasaccanti-ādinā saccayojanā veditabbā. Phalaṁ panettha cattāri sāmaññaphalāni, catūhi cettha vipallāsehi caturāsavoghayoga-kāyagantha-agati-taṇhuppādupādāna-sattaviññāṇaṭṭhiti-apariññādivasena akusalapakkho netabbo, tathā catūhi satipaṭṭhānehi catubbidhajhāna-vihārādhiṭṭhāna-sukhabhāgiyadhamma-appamaññāsammappadhāniddhipādādivasena vodānapakkho netabboti ayaṁ sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmi.

Imesaṁ (SṬ.1.1/CS:pg.1.61) pana tiṇṇaṁ atthanayānaṁ siddhiyā vohāranayadvayaṁ siddhameva hoti. Tathā hi atthanayānaṁ disābhūtadhammālocanaṁ disālocanaṁ, tesaṁ samānayanaṁ aṅkusoti pañcapi nayā idha niyuttāti veditabbā. Idañca suttaṁ soḷasavidhe suttantapaṭṭhāne nibbedhasekkhabhāgiyaṁ byatirekamukhena patiṭṭhānāyūhanāni gahitānīti saṁkilesanibbedhasekkhabhāgiyaṁ cāti daṭṭhabbaṁ. Aṭṭhavīsatividhe pana suttantapaṭṭhāne lokiyalokuttaraṁ sattādhiṭṭhānaṁ ñāṇañeyyaṁ dassanabhāvanaṁ sakavacanaṁ vissajjanīyaṁ kusalaṁ anuññātanti veditabbaṁ.

Oghataraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.2.)2. Nimokkhasuttavaṇṇanā

2. Paṭhamamāgatanti saṁvaṇṇanāvasena paṭhamasuttādīsu paṭhamaṁ āgatapadaṁ. Uttānatthanti pākaṭatthaṁ. Apubbaṁyeva hi duviññeyyatthañca padaṁ saṁvaṇṇetabbaṁ. Noti pucchāyaṁ nu-saddena samānattho nipātoti āha “jānāsi noti jānāsi nū”ti. Vaṭṭato nimuccanti tena sattāti nimokkho, maggo. So ca pamuccanti tenāti pamokkho, pamuccanante pana adhigantabbattāphalaṁ “pamokkho”ti vuttaṁ, yathā arahattaṁ “rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo”ti vuttaṁ. Teti sattā. Viviccatīti visuṁ asammisso hoti, vigacchatīti attho. Viviccati dukkhaṁ etasmāti viveko. Dutiyavikappe pana sakalavaṭṭadukkhato sattā nimuccanti ettha pamuccanti viviccanti cāti nimokkho pamokkho viveko, nibbānanti attho veditabbo. Etthāti ca nimittatthe bhummavacanaṁ daṭṭhabbaṁ. Avadhāraṇattho kho-kāro “assosi kho”ti-ādīsu viya.

Nandīmūlako bhavo nandībhavo purimapade uttarapadalopena “sākabhakkho patthavo sākapatthavo”ti yathā. Paṭhamaṁ kammavaṭṭapadhānaṁ atthaṁ vatvā puna kilesakammānaṁ vasena ubhayappadhānaṁ atthaṁ vadanto “nandiyā cā”ti-ādimāha. Purimanayeti nandīmūlako kammabhavo nandībhavoti etasmiṁ pakkhe. Nandībhavenāti nandībhavapadena. Tividhakammābhisaṅkhāravasenāti puññābhisaṅkhārādivasena kāyasaṅkhārādivasena ca tippakārassa kammābhisaṅkhārassa (SṬ.1.2/CS:pg.1.62) vasena. Saṅkhārakkhandho gahito cetanāpadhānattā saṅkhārakkhandhassa. Saññāviññāṇehīti “saññāviññāṇasaṅkhayā”ti evaṁ vuttasaññāviññāṇapadehi. Taṁsampayuttā cāti tena yathāvuttasaṅkhārakkhandhena samaṁ yuttā eva. Dve khandhāti saññāviññāṇakkhandhā.

Nanu ettha vedanākkhandho na gahitoti? No na gahitoti dassento “tehi panā”ti-ādimāha. Tīhi khandhehīti saññāsaṅkhāraviññāṇakkhandhehi. Gahitāva avinābhāvato. Na hi vedanārahito koci cittuppādo atthi. Anupādiṇṇakānanti kusalākusalānaṁ. Na hettha kiriyākhandhānaṁ appavatti adhippetā. Appavattivasenāti anuppattidhammatāpattivasena. Nibbattanavasena kammakilesehi upādīyatīti upādi, pañcakkhandhā. Upādino seso upādiseso, saha upādisesenāti sa-upādisesaṁ. Nibbānaṁ kathitaṁ sakalakammakilesavūpasamatthassa jotitattā. Heṭṭhā dvīhi padehi anupādiṇṇakakkhandhā gahitāti “vedanānan”ti ettha upādiṇṇakaggahaṇaṁ yuttanti āha “upādiṇṇakavedanānan”ti. Nirodhenāti tappaṭibaddhachandarāganirodhavasena nirujjhanena. Upasamenāti accantūpasamena appavattanena. Evañca katvā ca-saddaggahaṇaṁ samatthitaṁ hoti. Tesanti tassā vedanāya taṁsampayuttānañca tiṇṇaṁ khandhānaṁ. Vatthārammaṇavasenāti vatthubhūtānaṁ channaṁ ārammaṇabhūtānañca sabbesampi upādiṇṇakarūpadhammānaṁ vasena.

Kasmā pana heṭṭhā cattāro arūpakkhandhāyeva vuttā, rūpakkhandho na gahitoti? Visesabhāvato. Sa-upādisesanibbānappattiyañhi upādiṇṇakarūpadhammānaṁ viya anupādiṇṇakarūpadhammānaṁ appavattiyeva natthi. Dutiyanayeti nandiyā ca bhavassa cāti etamhi pakkhe. Nandiggahaṇena saṅkhārakkhandho gahito taṁsahacaraṇato. Upapattibhavasaṅkhāto rūpakkhandhoti upādiṇṇakarūpadhammameva vadati. Taggahaṇeneva ca tannimittakāni utu-āhārajāni, viññāṇaggahaṇena cittajānīti catusantatirūpassapettha gahitatā veditabbā. Saññādīhīti saññāviññāṇavedanāgahaṇehi tayo khandhā gahitā, tañca kho upādiṇṇā anupādiṇṇāti vibhāgaṁ akatvā avisesato. Avisesena hi pañcannaṁ khandhānaṁ appavatti nibbānaṁ. Tenāha “evaṁ …pe… nibbānaṁ kathitaṁ hotī”ti. “Nibbānan”ti hi idha amatamahānibbānaṁ adhippetaṁ. Imameva ca nayanti idaṁ yathāvuttaṁ dutiyameva. Cattāro (SṬ.1.2/CS:pg.1.63) mahānikāye dhāretīti catunikāyiko. Bhaṇḍikanāmako thero bhaṇḍikatthero. Itīti vuttappakāraparāmasanaṁ. Nibbānavasenevāti paṭhamanaye sa-upādisesanibbānassa anupādisesanibbānassa ca, dutiye pana “amatamahānibbānassā”ti sabbathāpi nibbānasseva vasena Bhagavā desanaṁ niṭṭhapesi samāpesīti.

Nimokkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.3.)3. Upanīyasuttavaṇṇanā

3. Anekatthattā dhātusaddānaṁ upasaggavasena atthavisesavācako hotīti āha “upanīyatīti parikkhīyati nirujjhatī”ti. Vinassatīti attho. Upanīyatīti vā saraseneva jīvitassa maraṇūpagamanaṁ vuttanti āha--“upagacchati vā, anupubbena maraṇaṁ upetīti attho”ti. Kāmañcettha “upanīyatī”ti padaṁ apākaṭakammavisesaṁ vuttaṁ. Yathā pana “sabbaṁ ārogyaṁ byādhipariyosānaṁ, sabbaṁ yobbanaṁ jarāpariyosānaṁ, sabbaṁ jīvitaṁ maraṇapariyosānan”ti, “upanīyati jīvitan”ti vuttattā “maraṇaṁ upetī”ti vuttaṁ. Kammakattuvasena hetaṁ vuttaṁ.

Idāni kammasādhanavasena atthaṁ dassetuṁ “yathā vā”ti-ādi vuttaṁ. Gopālena gogaṇo nīyati yathicchitaṁ ṭhānaṁ. Jīvanti tena sattā, sahajātadhammā vāti jīvitaṁ, tadeva tesaṁ anupālane ādhipaccasabbhāvato indriyanti āha “jīvitanti jīvitindriyan”ti parittanti ittaraṁ. Tenāha “thokan”ti. Pabandhānupacchedassa paccayabhāvo idha jīvitassa maraṇakiccanti adhippetanti āha “sarasaparittatāya cā”ti-ādi. Āyūti ca paramāyu idhādhippetaṁ, tañca ajjakālavasena veditabbaṁ.

Imasmiñhi Buddhuppāde ayaṁ kathāti jīvitassa ati-ittarabhāvadīpanaparā ayaṁ desanā. Jīvitindriyavasena jīvitakkhayaṁ niyamento “ekacittappavattimattoyevā”ti āha, ekassa cittuppādassa pavattikkhaṇamatto evāti attho. Idāni tamatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ “yathā nāmā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha pavattamānanti nemirathīsā vattantī ekeneva nemippadesena (SṬ.1.3/CS:pg.1.64) pavattati ekasmiṁ khaṇeti adhippāyo. “Ekeneva tiṭṭhatī”ti etthāpi eseva nayo. Ekacittakkhaṇikanti ekacittakkhaṇamattavantaṁ. Tasmiṁ citteti tasmiṁ yasmiṁ kismiñci ekasmiṁ citte. Niruddhamatteti niruddhabhāvappattamatte. Niruddhoti vuccatīti matoti vuccati taṁsamaṅgī satto paramatthato. Avisesaviduno pana aviññāyamānantarena anusandhānassa niruddhanaṁ nirodhaṁ sallakkhenti. Yathāvuttamatthaṁ suttena vibhāvetuṁ “yathāhā”ti-ādi vuttaṁ. Tena tīsupi kālesu sattānaṁ paramatthato jīvanaṁ maraṇaṁ cittakkhaṇavasenevāti dasseti.

Jīvitanti jīvitindriyaṁ. Attabhāvoti jīvitavedanāviññāṇāni ṭhapetvā avasiṭṭhadhammā adhippetā. Sukhadukkhāti sukhadukkhā vedanā, upekkhāpi idha sukhadukkhāsveva antogadhā iṭṭhāniṭṭhabhāvato. Kevalāti attanā, niccabhāvena vā avomissā. Ekacittasamāyuttāti ekakena cittena sahitā. Lahuso vattate khaṇoti vuttanayena ekacittakkhaṇikatāya lahuko ati-ittaro jīvitādīnaṁ khaṇo vattati.

Ye niruddhā marantassāti cavantassa sattassa cutito uddhaṁ niruddhāti vattabbā ye khandhā. Tiṭṭhamānassa vā idhāti ye vā idha pavattiyaṁ tiṭṭhamānassa dharantassa bhaṅgappattiyā niruddhā khandhā, sabbepi sadisā te sabbepi ekasadisā gatā atthaṅgatā appaṭisandhiyā puna āgantvā paṭisandhānābhāvena vigatā. Yathā hi cutikhandhā na nibbattanti, evaṁ tato pubbepi khandhā. Tasmā ekacittakkhaṇikaṁ sattānaṁ jīvitanti adhippāyo.

Anibbattena na jātoti anuppannena cittena jāto na hoti “anāgate cittakkhaṇe na jīvittha na jīvati jīvissatī”ti vattabbato. Paccuppannena vattamānena cittena jīvati jīvamāno nāma hoti, na jīvittha na jīvissati. Cittabhaṅgā mato lokoti cuticittassa viya sabbassapi tassa tassa cittassa bhaṅgappattiyā ayaṁ loko paramatthato mato nāma hoti “atīte cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissatī”ti vattabbato, niruddhassa appaṭisandhikattā. Evaṁ santepi paññatti paramatthiyā, yāyaṁ taṁ taṁ pavattaṁ cittaṁ upādāya “tisso jīvati, phusso jīvatī”ti vacanappavattiyā (SṬ.1.3/CS:pg.1.65) visayabhūtā santānapaññatti, sā ettha paramatthiyā paramatthabhūtā. Tathā hi vuttaṁ “nāmagottaṁ na jīratī”ti (saṁ.ni.1.76).

Na santi tāṇāti jaraṁ upagatassa tato taṁnimittaṁ yaṁ vā pāpakārino pāpakammānaṁ upaṭṭhānavasena puññakārino piyavippayogavasena cittadukkhaṁ ubhayesampi bandhanacchedanādivasena vitujjamānaṁ anappakaṁ sarīradukkhaṁ sammohappatti ca hoti, tato tāyantā na santi. Tenāha--“tāṇaṁ leṇaṁ saraṇaṁ bhavituṁ samatthā nāma keci natthī”ti. Bhāyati etasmāti bhayaṁ, bhayanimittanti āha “bhayavatthū”ti. Taggahaṇena ca cittutrāsalakkhaṇaṁ bhayaṁ gahitameva, sati nimitte nemittaṁ santamevāti. Pubbacetananti ekāvajjanavīthiyaṁ nānāvajjanavīthiyaṁ sampavattaṁ upacārajjhānacetanaṁ. Aparacetananti vasībhāvāpādanavasena parato samāpajjanavasena ca pavattaṁ samāpatticetanaṁ. Muñcacetananti vikkhambhanavasena pavattaṁ paṭhamappanācetanaṁ. Kusalajjhānassa vipākajjhāneva labbhamānaṁ sukhaṁ jhānasukhaṁ. Iṭṭhapariyāyo cettha sukha-saddo. Jhāne apekkhā jhānanikanti. Jhānassa assādavasena pavatto lobho jhānassādo. Yena te te brahmāno jhānato vuṭṭhāya “Aho sukhaṁ aho sukhan”ti vācaṁ nicchāresunti. Yathā devā sukhabahulā tihetupaṭisandhikāvāti paṭipajjantā jhānaṁ adhigantuṁ bhabbā, na itareti “kāmāvacaradevesū”ti vuttaṁ. Kāmāvacarā ca uparidevā ca kāmāvacaradevāti ekadesasarūpekaseso daṭṭhabbo. Tena manussānampi ekaccānaṁ sabbesampi vā saṅgaho siddho hoti patthanāparikappanāya visayabhāvato. Tenāha “Aho vatime ca …pe… tiṭṭheyyun”ti. Thullāni phusitāni vipphurāni etthāti thullaphusitako, kālo, deso vā. Tasmiṁ thullaphusitake.

“Puññāni kayirātha sukhāvahānī”ti vuttattā “aniyyānikaṁ vaṭṭakathaṁ kathetī”ti vuttaṁ. Lujjanapalujjanaṭṭhena loko, kilesehi āmasitabbato āmisañcāti lokāmisaṁ. Nippariyāyāmisaṁ pana loke āmisantipi lokāmisaṁ. Pariyāyeti sabhāvato parivattetvā ñāpeti etenāti pariyāyo, leso, kāraṇaṁ vāti āha “nippariyāyena cattāro paccayā”ti, vaṭṭassa ekantato bālalokeheva (SṬ.1.3/CS:pg.1.66) āmasitabbabhāvato pariyāyāmisatā vuttā. Idha pari. .pe… adhippetaṁ vivaṭṭapaṭiyogino icchitattā. Catupaccayāpekkhañhi pahānaṁ. Ekaccassa sakalavaṭṭāpekkhappahānassapi paccayo hotīti “vaṭṭatiyevā”ti sāsaṅkaṁ vadati. Vūpasamati ettha sakalavaṭṭadukkhanti santi, asaṅkhatadhātūti āha “nibbānasaṅkhātan”ti.

Upanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.4.)4. Accentisuttavaṇṇanā

4. Kālayanti khepentīti kālā. Purebhattādayo hi kālā dhammappavattimattatāya paramatthato avijjamānāpi lokasaṅketamattasiddhā tassāyeva dhammappavattiyā gatagatāya anivattanato taṁ taṁ dhammappavattiṁ khepentā vināsayantā viya sayañca tāhi saddhiṁ accentā viya honti. Tenāha--“kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā”ti (jā.1.2.190). “Tarayanti rattiyo”ti etthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. “Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno”ti vuccamānattā puggalaṁ maraṇūpagamanāya tarayantīti attho vutto. Vayoguṇāti ettha koṭṭhāsā guṇā. Titthiyānaṁ hi carimacittena sakalacitte vayasamūhe vayasamaññāti āha--“paṭhamamajjhimapacchimavayānaṁ guṇā, rāsayoti attho”ti. Ānisaṁsaṭṭho guṇaṭṭho “vākaciraṁ nivāsesiṁ, dvādasaguṇamupāgatan”ti-ādīsu (bu.vaṁ.2.30) viya. “Tandiguṇāhaṁ karissāmi, diguṇaṁ diguṇaṁ vaddheyyā”ti ca evamādīsu pana tabbhāvavutti-attho guṇaṭṭho.

“Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;

Guṇena nāmamuddheyyaṁ, api nāma sahassato”ti. (dha.sa.aṭṭha.1313 udā. 53 paṭi.ma.aṭṭha.1.1.76)--

Ādīsu pasaṁsaṭṭho guṇaṭṭho daṭṭhabbo. “Vayoguṇā anupubbaṁ jahantī”ti ettha attho “accenti kālā”ti ettha vuttanayo eva. Paṭhamamajjhimavayāti paṭhamaggahaṇañcettha vayassa gatassa apunarāvattidassanatthaṁ kataṁ. Tenevāha--“maraṇakkhaṇe pana tayopi vayā jahantevā”ti.

Ettha (SṬ.1.4/CS:pg.1.67) ca pāḷiyaṁ “accenti kālā”ti sāmaññato kālassa apagamanaṁ dassitaṁ, puna taṁ visesatopi dassetuṁ itaradvayaṁ vuttaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana mudindriyassa vasena “vayoguṇā anupubbaṁ jahantī”ti vuttaṁ, majjhimindriyassa vasena “tarayanti rattiyo”ti vuttanti adhippāyena “kālāti purebhattādayo kālā”ti vuttaṁ. Tasmā tattha ādi-saddena pacchābhattapaṭhamayāma-muhuttakālādi-kālakoṭṭhāso eva aṇupabhedo kālavibhāgo gahitoti veditabbo. Sesanti idha dvīsu gāthāsu pacchimaddho. So hi idha atthato adhigatattā anantarasutte ca vuttattā atidisito.

Accentisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.5.)5. Katichindasuttavaṇṇanā

5. Chindantoti samucchindanto. Kati chindeyyāti kittake pāpadhamme samucchindeyya, anuppattidhammataṁ pāpeyya. Sesapadesupīti sesesupi dvīsu padesu. Jahanto kati jaheyya, bhāvento kati uttari bhāveyyāti imamatthaṁ “eseva nayo”ti iminā atidisati. Catutthapadassa pana attho sarūpeneva dassito. Atthato ekanti bhāvatthato ekaṁ. Yadi evaṁ kimatthaṁ pariyāyantaraṁ gahitanti āha “gāthābandhassa panā”ti-ādi. Atthato ettha punarutti atthevāti āha “saddapunaruttiṁ vajjayantī”ti. Saṅgaṁ atikkamayatīti saṅgātigoti āha “ayamevattho”ti.

Oraṁ vuccati kāmadhātu, paṭisandhiyā paccayabhāvena tañca bhajantīti orambhāgiyāni. Tattha ca kammaṁ tabbipākaṁ satte dukkhaṁ, kammunā vipākaṁ, sattena dukkhaṁ saṁyojentīti saṁyojanāni, sakkāyadiṭṭhi-vicikicchā-sīlabbataparāmāsa-kāmarāga-paṭighā. Uddhaṁ vuccati catasso arūpadhātuyo, vuttanayena taṁ bhajantīti uddhambhāgiyāni, saṁyojanāni rūpārūparāgamānuddhaccāvijjā. Āropitavacanānurūpeneva evamāhāti “pañca chinde pañca jahe”ti evaṁ kathesi tassā devatāya sukhaggahaṇatthaṁ. Na kevalaṁ tāya devatāya vuttavacanānurūpato eva, atha kho tesu saṁyojanesu (SṬ.1.5/CS:pg.1.68) vattabbākāratopīti dassetuṁ “atha vā”ti-ādi vuttaṁ. Tena orambhāgiyasaṁyojanāni nāma garūni ducchedāni gāḷhabandhanabhāvato, tasmā tāni sandhāya “pañca chinde”ti vuttaṁ.

Uddhambhāgiyasaṁyojanāni pana lahūni succhedāni heṭṭhā pavattitānukkamena bhāvanānayena pahātabbato, tasmā tāni sandhāya “pañca jahe”ti vuttaṁ. Tenāha “pādesu baddhapāsasakuṇo viyā”ti-ādi. Visesanti bhāvanānaṁ visesaṁ vipassanābhāvanaṁ bhāvento uppādento vipaccento vaḍḍhento ca. Saṁsārapaṅke sañjanaṭṭhena rāgo eva saṅgo “rāgasaṅgo”. Esa nayo sesesupi. Yasmā ettha rāga-moha-diṭṭhi-tabbhāgiyasakkāyadiṭṭhi-sīlabbataparāmāsa-kāmarāgāvijjā atthato oghā eva, itare tadekaṭṭhā, tasmā Bhagavā saṁyojanappahānasaṅgātikkamehi oghataraṇaṁ kathesi. Lokiyalokuttarāni kathitāni “bhāvaye”ti pubbabhāgāya maggabhāvanāya adhippetattā.

Katichindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.6.)6. Jāgarasuttavaṇṇanā

6. Jāgaratanti anādare sāmivacanaṁ. Tenāha “indriyesu jāgarantesū”ti. “Vissajjanagāthāyaṁ panā”ti imassa padassa “ayamattho veditabbo”ti iminā sambandho. Pucchāgāthāya pana attho imināva nayena viññāyatīti adhippāyo. Pañca jāgarataṁ suttāti ettha “suttā”ti padaṁ apekkhitvā pañcāti paccattavacanaṁ “jāgaratan”ti padaṁ apekkhitvā sāmivasena pariṇāmetabbaṁ “pañcannaṁ jāgaratan”ti. Tenāha--“pañcasu indriyesu jāgarantesū”ti, jāgarantesu baddhābhāvena sakiccappasutatāya sakiccasamatthatāya cāti attho. Sottaṁva suttā pamādaniddābhāvato. Tameva suttabhāvaṁ puggalādhiṭṭhānāya kathāya dassetuṁ “kasmā”ti-ādi vuttaṁ. Pamajjati, pamādo vā etassa atthīti pamādo, tassa bhāvo pamādatā, tāya, pamattabhāvenāti attho.

Evaṁ (SṬ.1.6/CS:pg.1.69) gāthāya paṭhamassa pādassa atthaṁ vatvā dutiyassa vattuṁ “evaṁ suttesū”ti-ādi vuttaṁ. Tassattho vuttanayena veditabbo. Yasmā appahīnasupanakiriyāvasena sanīvaraṇassa puggalassa anuppannarāgarajādayo uppajjanti, uppannā pavaḍḍhanti, tasmā vuttaṁ “nīvaraṇeheva kilesarajaṁ ādiyatī”ti. Tenevāha “purimā”ti-ādi. Purimānaṁ pacchimānaṁ aparāparuppattiyā paccayabhāvo hettha ādiyanaṁ. Pañcahi indriyehi parisujjhatīti maggapariyāpannehi saddhādīhi pañcahi indriyehi sakalasaṁkilesato visujjhati. Paññindriyameva hi anaññātaññassāmītindriyādīni, itarāni ca anvayānīti.

Jāgarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.7.)7. Appaṭividitasuttavaṇṇanā

7. Pavattinivattitadubhayahetuvibhāgassa dhammassapi catusaccantogadhattā āha “dhammāti catusaccadhammā”ti. Cattāripi hi ariyasaccāni catusaccantogadhāni. Appaṭividdhāti pariññābhisamayādivasena anabhisamitā. Diṭṭhigatavādesūti diṭṭhigatasaññitesu vādesu. Diṭṭhigatehi te pavattitā. Ito paresanti ito sāsanikehi paresaṁ aññesaṁ. Dhammatāyāti sabhāvena, sayamevāti attho. Gacchantīti pavattanti diṭṭhivādaṁ paggayha tiṭṭhanti. Parenāti diṭṭhigatikena. Nīyantīti diṭṭhivādasaṅgaṇhane uyyojīyanti. Tenāha “tatthā”ti-ādi. Pabujjhitunti pamādaniddāya paṭibujjhituṁ. Paṭipadā yathādesitassa dhammassa kathitatāya, paṭibujjhituṁ yoniso pavattiyamānattā bhaddikā.

Hetunāti ñāyena. Kāraṇenāti catusaccānaṁ sambodhayuttiyā. Hatthatale āmalakaṁ viya sabbaṁ ñeyyaṁ jānātīti sabbaññū, teneva sabbaññutābhisambodhena Buddhoti sabbaññubuddho. Paccekaṁ parehi asādhāraṇatāya visuṁ sayambhuñāṇena saccāni Buddhavāti paccekabuddho. Paropadesena catusaccaṁ bujjhatīti catusaccabuddho. Tathā hi so sayambhutāya abhāvato kevalaṁ catusaccabuddhoti vuccati. Sutena sutamayañāṇena khandhādibhedaṁ ñeyyaṁ Buddhavāti sutabuddho. Sabbaññubuddhapaccekabuddhe (SṬ.1.7/CS:pg.1.70) ṭhapetvā avasesā aggasāvakamahāsāvakāpi pakatisāvakāpi vītarāgā avasesā khīṇāsavā. Tayopi purimā vaṭṭanti sambuddhāti-ādivacanato. Sannivasati etenāti sannivāso, caritaṁ. Lokassa sannivāso lokasannivāso, tasmiṁ. Kāyaduccaritādibhede visame. Satisammosena visame vā sattanikāye. So hi visamayogato visamo. Rāgavisamādike visame vā kilesajāte. Taṁ visamaṁ pahāya taṁ visamaṁ ajjhupekkhitvā samaṁ sadisaṁ yuttarūpaṁ, purimakehi vā sambuddhehi samaṁ sadisaṁ caranti vattanti.

Appaṭividitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.8.)8. Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā

8. Susammuṭṭhāti suṭṭhu ativiya sammuṭṭhā. Satta sekkhā hi susammusitā vinaṭṭhā. Kathaṁ pana te anadhigatā naṭṭhā nāma hontīti āha “yathā hī”ti-ādi. Adhigatassāti adhigato assa. So vadantoti sambandho. Sesanti “dhammā”ti-ādi. Purimasadisamevāti anantaragāthāya vuttasadisameva.

Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.9.)9. Mānakāmasuttavaṇṇanā

9. Seyyādibhedaṁ mānaṁ appahāya taṁ paggayha vicaranto kāmento nāma hotīti āha “mānaṁ kāmentassa icchantassā”ti. Damati cittaṁ etenāti damo, satisambojjhaṅgādiko samādhipakkhiko damo. Manacchaṭṭhāni indriyāni dametīti damo, indriyasaṁvaro. Kilese dameti pajahatīti damo, paññā. Upavasanavasena kāyakammādiṁ dametīti damo, uposathakammaṁ. Kodhūpanāhamakkhamānādike dameti vinetīti damo, adhivāsanakhanti. Tenevāti “damo”ti samādhipakkhikadhammānaṁ eva adhippetattā (SṬ.1.9/CS:pg.1.71) “Na monaṁ atthī”ti ca pāṭho. Asamāhitassāti samādhipaṭikkhepo jotito.

Maccudheyyassa pārataraṇassa vuccamānattā “monanti catumaggañāṇan”ti vuttaṁ. Na hi tato aññena taṁ sambhavati. Jānāti asammohapaṭivedhavasena paṭivijjhatīti attho. Maccu dhīyati etthāti maccudheyyaṁ, khandhapañcakaṁ maraṇadhammattā. Tassevāti maccudheyyasseva. Pāraṁ paratīrabhūtaṁ nibbānaṁ. Tareyyāti ettha taraṇaṁ nāma ariyamaggabyāpāroti āha “paṭivijjheyya pāpuṇeyyā”ti. Tathā hi vakkhati “paṭivedhataraṇaṁ nāma vuttan”ti. “Na tareyya na paṭivijjheyya na pāpuṇeyya vā”ti ayamettha pāṭho yutto. Aññathā “idaṁ vuttaṁ hotī”ti-ādivacanaṁ virujjheyya. Eko araññe viharantoti ekākī hutvā araññe viharantoti attho.

Kāmaṁ heṭṭhimamaggehipi ekaccassa mānassa pahānaṁ labbhati. Aggamaggeneva pana tassa anavasesato pahānanti āha--“arahattamaggena navavidhamānaṁ pajahitvā”ti. Upacārasamādhipubbako appanāsamādhīti vuttaṁ “upacārappanāsamādhīhī”ti, na upacārasamādhimattena samādhimattaṁ sandhāya paccekaṁ vākyaparisamāpanassa ayujjanato. Na hi appanaṁ appattaṁ lokuttarajjhānaṁ atthi. “Sucetaso”ti cittassa ñāṇasahitatāya lakkhaṇavacananti āha “ñāṇasampayuttatāyā”ti-ādi. Tathā hi vakkhati “sucetasoti ettha cittena paññā dassitā”ti. “Sabbadhi vippamutto”ti sabbesu bhavādīsu visaṁsaṭṭhacitto sabbaso khandhādīhi visaṁyutto hotīti vuttaṁ “sabbesu khandhāyatanādīsu vippamutto hutvā”ti. Pariññāpaṭivedho sacchikiriyapaṭivedhena vinā natthīti āha “tebhūmaka …pe… vuttan”ti.

Mānaṁ nissāya duccaritacaraṇato māno nāmāyaṁ sīlabhedano. Tasmāti mānassa sīlapaṭipakkhabhāvato. Iminā paṭipakkhappahānakittanena. Adhicittasikkhā kathitā sarūpato evāti adhippāyo. Ettha cittenāti su-saddena visesitacittena. Tasmāti paññāya dassitattā. Imināti “sucetaso”ti iminā padena. Adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhāti sīlādīnipi visesetvā vuttāni. Sambhave byabhicāre ca visesanavisesitabbatāti taṁ dassento “adhisīlañca nāma sīle sati hotī”ti-ādiṁ vatvā tadubhayaṁ (SṬ.1.9/CS:pg.1.72) vibhāgena dassetuṁ “tasmā”ti-ādi vuttaṁ. Paṭhamanayo saṅkaravasena pavattoti asaṅkaravasena dassetuṁ “apicā”ti-ādinā dutiyanayo vutto. “Samāpannā”ti etthāpi “nibbānaṁ patthayantenā”ti ānetvā sambandho. Vipassanāya pādakabhāvaṁ anupagatāpi tadatthaṁ nibbattanādivasena samāpannāti ayamattho purimanayato viseso. Adhipaññāya panettha purimanayato viseso natthīti sā anuddhaṭā. Samodhānetvāti pariyāyato sarūpato ca saṅgahetvā. Sakalasāsananti tissannaṁ kathitattā eva sikkhattayasaṅgahaṁ sakalasāsanaṁ kathitaṁ hotīti.

Mānakāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.10.)10. Araññasuttavaṇṇanā

10. Santakilesānanti vūpasantakilesapariḷāhānaṁ. Yasmā sīlādiguṇasambhavaṁ tato eva bhayasantañca upādāya paṇḍitā “santo”ti vuccanti, tasmā vuttaṁ “paṇḍitānaṁ vā”ti. Tenāha “santo have”ti-ādi. Seṭṭhacārīnanti seṭṭhacariyaṁ carantānaṁ. Yasmā puthujjanakalyāṇato paṭṭhāya bhikkhu maggabrahmacariyavāsaṁ vasati nāma, tasmā āha “maggabrahmacariyavāsaṁ vasantānan”ti. Ariyānaṁ pana mukhavaṇṇassa pasīdane vattabbameva natthi. Mūlakammaṭṭhānanti pārihāriyakammaṭṭhānaṁ. Visabhāgasantatīti nānārammaṇesu pavattacittasantati. Sā hi vikkhepabyākulatāya appasannā samāhitacittasantatiyā visabhāgasantati. Okkamatīti samādhisabhāgā cittasantati samathavīthiṁ anupavisati. Cittaṁ pasīdatīti kammaṭṭhānanirataṁ bhāvanācittaṁ sandhāyāha, taṁ pasannaṁ hutvā pavattati. Lohitaṁ pasīdatīti cittakālussiyassābhāvato lohitaṁ anāvilaṁ hoti. Parisuddhāni honti kāraṇassa parisuddhabhāvato. Tālaphalamukhassa viya mukhassa vaṇṇo hotīti mukha-saddassa ādimhi pamuttapadena yojetabbo. Evañhi cassa pamuttaggahaṇaṁ samatthitaṁ hoti tālaphalamukhassa vaṇṇasampadāsadisattā. Tibhūmako eva tebhūmako.

Atītaṁ nānusocanti atītaṁ paccayalābhaṁ lakkhaṇaṁ katvā na socanti na anutthunanti. Jappanataṇhāya vasena na parikappantīti āha “na patthentī”ti (SṬ.1.10/CS:pg.1.73) Yena kenacīti itarītarena. Taṅkhaṇe laddhenāti sannidhikāraparibhogābhāvamāha. Tividhenapi kāraṇenāti tippakārena hetunā, tilakkhaṇasantosanimittanti attho.

Vināsanti vināsanahetuṁ. Vinassanti etehīti vināso, lobhadosā tadekaṭṭhā ca pāpadhammā Arūpakāyassa viya rūpakāyassapi visesato sukkhabhāvakāraṇanti āha “etena kāraṇadvayenā”ti. Lutoti lūno.

Araññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Naḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Nandanavaggo

(SṬ.1.11.)1. Nandanasuttavaṇṇanā

11. “Tatra Bhagavā”ti vutte na tathā byañjanānaṁ siliṭṭhatā, yathā “tatra kho Bhagavā”ti vutteti āha “byañjanasiliṭṭhatāvasenā”ti. Parisajeṭṭhaketi parisāya jeṭṭhake, ye tassā desanāya visesato bhājanabhūtā. Parisajeṭṭhake bhikkhūti catuparisajeṭṭhake bhikkhū. Catunnaṁ hi parisānaṁ jeṭṭhā bhikkhuparisā paṭhamuppannattā. Āmantesīti sambodhesi, sambodhanañca jānāpananti āha “jānāpesī”ti. Bhadanteti garugāravasappatissavavacanametaṁ, atthato pana bhadanteti bhaddaṁ tava hotu attano niṭṭhānapariyosānattā paresañca santatāvahattā. Bhagavato paccassosunti ettha Bhagavatoti sāmivacanaṁ āmantanameva sambandhi-atthapadaṁ apekkhatīti adhippāyenāha “Bhagavato vacanaṁ pati-assosun”ti. Bhagavatoti pana idaṁ patissavanasambandhena sampadānavacanaṁ yathā “Devadattassa paṭissuṇātī”ti. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ nidānavaggassa ādisuttavaṇṇanāyaṁ āgamissati.

Tāvatiṁsakāyoti tāvatiṁsasaññito devanikāyo. Dutiyadevalokoti chasu kāmalokesu dutiyo devaloko. Tettiṁsa janā sahapuññakārino tattha uppannā, taṁsahacaritaṭṭhānaṁ tāvatiṁsaṁ (SṬ.1.11/CS:pg.1.74) tannivāsinopi tāvatiṁsanāmakā sahacaraṇañāyenāti āha “maghena māṇavenā”ti-ādi. Ayaṁ pana kecivādo byāpanno hotīti taṁ arocentena “vadantī”ti vuttaṁ. Byāpannataṁ dassento “yasmā panā”ti-ādimāha. Tathā hi vakkhati “evaṁ hi niddosaṁ padaṁ hotī”ti. Nāmapaṇṇattiyevāti atthanirapekkhattā niruḷhasamaññā eva.

Taṁ vananti taṁ upavanaṁ. Paviṭṭhe paviṭṭhe dukkhappattepi attano sampattiyā nandayati, pageva adukkhappatteti dassetuṁ “pañcasu hī”ti-ādi vuttaṁ. Pavesitānanti pakoṭṭhavārena pavesitānampīti adhippāyo. Cavanakāleyeva thokaṁ dissamānavikārā hutvā cavanti, te sandhāya “himapiṇḍo viya vilīyantī”ti vuttaṁ. Ye pana adissamānavikārā sahasā antaradhāyanti, te sandhāya “dīpasikhā viya vijjhāyantī”ti vuttanti vadanti. Nandayati pakatiyā somanassitaṁ domanassitañca. Nandaneti evaṁ-anvatthanāmake uyyāne. Parivutāti “devatā”ti vacanaṁ upādāya itthiliṅgavasena vuttaṁ. Devaputto hi so.

Divi bhavattā dibbāti āha “devaloke nibbattehī”ti. Kāmetabbatāya kāmabandhanehi, tathā aññamaññaṁ asaṁkiṇṇasabhāvatāya kāmakoṭṭhāsehi. Upetāti upagatā samannāgatā. Paricārayamānāti pariramamānā. Idañhi padaṁ apekkhitvā “kāmaguṇehī”ti kattari karaṇavacanaṁ, purimāni apekkhitvā sahayoge. Ramamānā carantīti katvā vuttaṁ “ramamānā”ti. Paricārayamānāti vā parito samantato cārayamānāti atthoti āha “indriyāni sañcārayamānā”ti. Paṭhamanaye hi anubhavanattho paricaraṇasaddo, dutiyanaye parivattanattho. So panāti “tāyaṁ velāyan”ti vuttakālo. Adhunāti sampati. So vicarīti sambandho. Kāmaguṇehīti hetumhi karaṇavacanaṁ. Ovutoti yathā taṁ na ñāyati, evaṁ pihitacitto. Nivuto pariyonaddhoti tasseva vevacanaṁ. Tenāha “lokābhibhūto”ti. Āsabhinti seṭṭhaṁ “aggohamasmi lokassā”ti-ādinā (dī.ni.2.31 ma.ni.3.207) bhāsanto bodhisatto viya.

Kevalaṁ (SṬ.1.11/CS:pg.1.75) dassanaṁ kimatthiyanti āha--“ye …pe… vasenā”ti, tasmiṁ nandanavane avaṭṭhitakāmabhāgānubhavanavasenāti attho. Naradevānanti purisabhūtadevatānaṁ. Tenāha “devapurisānan”ti. Appakaṁ adhikaṁ ūnaṁ vā gaṇanūpagaṁ nāma na hotīti “tikkhattuṁ dasannan”ti vuttaṁ. “Tettiṁsānan”ti hi vattabbe ayaṁ ruḷhī. Parivārasaṅkhātena, na kittisaṅkhātenāti adhippāyo. Sīlācārādiguṇanemittikā hi kitti. “Tāvatiṁsā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā”ti evamādivacanena yase icchite avisesetvāva “yasena sampannānan”ti sakkā vattuṁ.

Ariyasāvikāti sotāpannā. “Sakadāgāminī”ti keci. Adhippāyaṁ vivaṭṭetvāti yathā tvaṁ andhabāle maññasi, dhammasabhāvo evaṁ na hotīti tassā devatāya adhippāyaṁ viparivattetvā. Ekantato sukhaṁ nāma nibbānameva. Kāmā hi dukkhā vipariṇāmadhammāti iminā adhippāyena tassā adhippāyaṁ paṭikkhipitvā. Kāmaṁ catutthabhūmakāpi saṅkhārā aniccā eva, te pana sammasanūpagā na hontīti tebhūmakaggahaṇaṁ sammasanayoggena. Hutvāti pubbe avijjamānā paccayasamavāyena bhavitvā uppajjitvā. Etena nesaṁ bhāvabhāgo dassito. Abhāvatthenāti sarasanirodhabhūtena viddhaṁsanabhāvena.

Aniccā addhuvā, tato eva “mayhaṁ ime sukhā”ti vā na iccāti aniccā. Uppādavayasabhāvāti khaṇe khaṇe uppajjananirujjhanasabhāvā. Tenāha “uppa …pe… vevacanan”ti. Purimassa vā pacchimaṁ kāraṇavevacananti āha “yasmā vā”ti-ādi. Tadanantarāti tesaṁ uppādavayānaṁ antare. Vemajjhaṭṭhānanti ṭhitikkhaṇaṁ vadati. Ye pana “saṅkhārānaṁ ṭhiti natthī”ti vadanti, tesaṁ taṁ micchā. Yathā hi tasseva dhammassa uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgāvatthā icchitā, aññathā aññaṁ uppajjati, aññaṁ nirujjhatīti āpajjati, evaṁ uppannassa bhaṅgābhimukhāvatthā icchitabbā, sāva ṭhitikkhaṇo. Na hi uppajjamāno bhijjatīti sakkā viññātunti. Vūpasamasaṅkhātanti accantaṁ vūpasamasaṅkhātaṁ nibbānameva sukhaṁ, na tayā adhippetā kāmāti adhippāyo.

Nandanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.12.)2. Nandatisuttavaṇṇanā

12. Nandatīti (SṬ.1.12/CS:pg.1.76) ettha nandanaṁ sappītikakāmataṇhākiccanti āha--“tussatī”ti, tasmā kāmaparitosena haṭṭhatuṭṭho hotīti attho. Puttimāti puttavā. Pahūte cāyaṁ mā-saddoti āha “bahuputto”ti. Bahuputtatāgahaṇena idaṁ payojananti dassento “tassa hī”ti-ādimāha. Pūrentīti padaṁ apekkhitvā dhaññassāti sāmivacanaṁ. Iti āhāti imamatthaṁ sandhāyāha, evaṁ-adhippāyo hutvāti attho. Gosāmikoti gomā. Idhāpi pahūte mā-saddo. Gorasasampattinti gorasehi nipphajjanasampattiṁ. Upadhīti paccattabahuvacanaṁ. Hīti hetu-atthe nipāto. Nandayanti pītisomanassaṁ janayantīti nandanā. Kāmaṁ dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato nippariyāyato kāmā “upadhī”ti vattabbataṁ arahanti, tassā pana devatāya adhippāyavasenāha “sukhassa adhiṭṭhānabhāvato”ti. Kilesavatthuhetukattā sesapadadvayassa kiñcāpi sabbaṁ saṁsāradukkhaṁ kilesahetukaṁ, visesato pana pāpadhammā apāyūpapattiṁ nibbattentīti āha--“kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato”ti. Upasaṁharamānāti upanentā uppādentā. Manussajātikopi dullabhaghāsacchādanatāya dukkhabahulo peto viyāti manussapeto. Manussajātikopi vuttarūpo anatthapātito parehi hiṁsito samāno nerayiko viyāti manussanerayiko.

Phalena rukkhato phalaṁ pātento viya. Tatheva navahākārehīti yathā tīsu kālesu nāsamaraṇabhedanavasena puttimā puttanimittaṁ, tatheva gomā gonimittaṁ socati navappakārehi. Pañca kāmaguṇopadhīpi naraṁ socentīti yojanā. Tassāti yo uttari anugijjhati tassa. Kāmayānassāti jātakāmacchandassa. Jantunoti sattassa. Parihāyanti ce vinassanti ce. Sallaviddhovāti sallena viddho viya. Ruppatīti vikāraṁ āpajjati, socatīti attho. Narassa socanā sokaghaṭṭanapaccayo. Upadhayo natthīti kāmaṁ kilesābhisaṅkhārūpadhayo tāva khīṇāsavassa nattheva maggādhigamena nirodhitattā, khandhūpadhayo pana kathanti? Tepi tassa sa-upādisesakālepi aṭṭhuppattihetubhūtā na santeva, ayañca anupādisesakāle. Tenāha “so nirupadhi mahākhīṇāsavo”ti.

Nandatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.13.)3. Natthiputtasamasuttavaṇṇanā

13. Puttapemaṁ (SṬ.1.13/CS:pg.1.77) puttaggahaṇena gahitaṁ uttarapadalopenāti āha “puttapemasaman”ti. Gosamitanti gohi samaṁ kataṁ. Tenāha “gohi saman”ti. Sūriyassa samāti sūriyasamā. Avayavasambandhe cetaṁ sāmivacanaṁ. Avayavo cettha ābhā evāti viññāyati “anantaraṁ ābhā”ti vuccamānattāti āha “sūriyābhāya samā”ti-ādi. Mahoghabhāvena saranti savantīti sarā, mahantā jalāsayā. Sabbe te samuddaparamā orimajanehi adiṭṭhaparatīrattā tassa.

Natthi attasamaṁ pemanti gāthāya paṭhamagāthāyaṁ vuttanayena attho veditabbo. Attapemena samaṁ pemaṁ nāma natthīti ayamattho. Anudakakantāre ghammasantāpaṁ asahantiyā aṅke ṭhapitaputtakaṁ kandantaṁ bhūmiyaṁ nipajjāpetvā tassa upari ṭhatvā mata-itthivatthunā dīpetabbaṁ. Tenāha--“mātāpitādayo hi chaḍḍetvāpi puttadhītādayo”ti. Tathā cāha--

“Sabbā disā anuparigamma cetasā,

Nevajjhagā piyataramattanā kvaci.

Evaṁ piyo puthu attā paresaṁ,

Tasmā na hiṁse paramattakāmo”ti. (saṁ.ni.1.119 udā.41 netti.113).

Dhaññena samaṁ dhanaṁ nāma natthi, yasmā tappaṭibaddhā āhārūpajīvīnaṁ sattānaṁ jīvitavutti. Tathārūpe kāleti dubbhikkhakāle. Ekadesaṁyeva obhāsantīti ekasmiṁ khaṇe catūsu mahādīpesu obhāsaṁ pharituṁ asamatthattā sūriyassapi, pageva itaresaṁ. Bodhisattassa udayabbayassa ñāṇānubhāvena sakalajātikhettaṁ ekālokaṁ ahosīti āha “paññā …pe… sakkotī”ti. Tamaṁ vidhamatīti pubbenivāsañāṇādayo paññā yattha pavattanti, tamanavasesaṁ byāpetvā ekappahārena pavattanato. “Vuṭṭhiyā pana pavattamānāya yāva ābhassarabhavanā”ti pacuravasena vuttaṁ.

Natthiputtasamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.14.)4. Khattiyasuttavaṇṇanā

14. Khettato (SṬ.1.14/CS:pg.1.78) vivādā satte tāyatīti khattiyo. Vadati devatā attano ajjhāsayavasena. Dvipadādīnanti ādi-saddena catuppadabhariyaputtā gahitā. Buddhādayoti ādi-saddena ājānīyasussūsabhariyassavaputtā. Dvipadānaṁ seṭṭhoti ettha dvipadānaṁ eva seṭṭhoti nāyaṁ niyamo icchito, seṭṭho evāti pana icchito, tasmā sambuddho dvipadesu aññesu tattha ca uppajjanato seṭṭho eva sabbesampi uttaritarassa abhāvatoti ayamettha attho. Tenāha “uppajjamāno panesā”ti-ādi. Kāraṇākāraṇaṁ ājānātīti ājānīyo. Gaṇhāpethāti yathā udako na temissati, evaṁ vāḷaṁ gaṇhāpetha. “Asussūsā”ti keci paṭhanti. Āsuṇamānoti sappaṭissavo hutvā vacanasampaṭicchako.

Khattiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.15.)5. Saṇamānasuttavaṇṇanā

15. Ṭhite majjhanhiketi pubbaddhaṁ nikkhamitvā aparaddhaṁ appatvā ṭhitamajjhanhe. Sannisīvesūti parissamavinodanatthaṁ sabbaso sannisīdantesu. Da-kārassa hi va-kāraṁ katvā niddeso. Tenāha “sannisinnesu vissamamānesū”ti. Sabbasattānanti sabbesañca āhārūpajīvitasattānaṁ ghammatāpane santattakāyānaṁ iriyāpathadubbalyakāloti ṭhānādi-iriyāpathassa asamatthakālo. Saṇati viyāti saddaṁ karoti viya, yathā taṁ aññampi Mahāvanaṁ vakkhamānanayena. Tenāha “tappaṭibhāgaṁ nāmetan”ti chiddaveṇupabbānanti randhajātakīcakamahāveḷupabbānaṁ. Dutiyakaṁ sahāyaṁ alabhantī anabhiratiparitassanāya evamāha. Anappakaṁ sukhanti vipulaṁ uḷāraṁ vivekasukhaṁ.

Ekavihāratāya suññāgāraṁ paviṭṭhassa. Tena kāyavivekaṁ dasseti. Aniccānupassanādīhi niccasaññādippahānena santacittassa. Tena cittavivekaṁ dasseti. Saṁsāre bhayaṁ ikkhanato bhikkhuno ubhayavivekasampannassa, tato (SṬ.1.15/CS:pg.1.79) eva uttariṁ manussadhammato ratiṁ lābhino. Amānusī ratīti bhāvanārati. Puratoti purimabhāge. Pacchatoti pacchimabhāge. Aparoti añño. Puratoti vā anāgate, anāgataṁ ārabbhāti attho. Pacchatoti atīte atītaṁ ārabbha paṭipattiyā vibādhanato. Paroti kodho cittapaṭidussanatāya. Na paroti aparo, lobho, so ce na vijjati. Etena anāgatappajappanāya atītānusocanāya ca abhāvaṁ dasseti. Atīva phāsu bhavatīti nīvaraṇajeṭṭhakassa kāmacchandassa vigamena vikkhambhitanīvaraṇassa jhānassa vasena ativiya phāsuvihāro hoti. Ekassa vasato vaneti taṇhādutiyikābhāvena ekassa araññe vivekavāsaṁ vasato. Sesaṁ tādisamevāti sesamettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ paṭhamagāthāyaṁ vuttasadisameva.

Saṇamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.16.)6. Niddātandīsuttavaṇṇanā

16. Pacchime māse pacchābhattaṁ piṇḍapātappaṭikkanto catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajānoti ettakaṁ pāṭhaṁ saṅkhipitvā “niddaṁ okkamitā”ti vuttaṁ. Kiriyāmayacittehi avomisso bhavaṅgasoto abyākataniddā. Sā hi khīṇāsavānaṁ uppajjanārahā, tassā pubbabhāgāparabhāgesu …pe… uppannaṁ thinamiddhaṁ idhādhippetā niddā, sā akhīṇāsavānaṁ yebhuyyena aniyatakālā, tabbidhuraniyatasabbhāvaṁ dassento “aticchāta …pe… āgantukaṁ ālasiyan”ti āha. Kāyālasiyapaccayā vīriyassa paṭipakkhabhūtā cattāro akusalakkhandhā tandī nāma. Tandīti sabhāvaniddeso. Tandiyanāti ākāraniṁddeso. Tandīmanatāti tandībhūtacittatā. Ālasyanti alasabhāvāharaṇaṁ. Ālasyāyitattanti alasabhāvappatti. Kāyavijambhanāti kāyassa vināmanā. Akusalapakkhā ukkaṇṭhitatāti akusalapakkhiyā anabhirati. Bhattakilamathoti yathāvuttassa bhattavatthukassa āhārassa vasena sarīre uppajjanakakhedo. Upakkiliṭṭhoti paññāya dubbalīkaraṇena upakkiliṭṭhacitto. Cittassa asamāhitattā nivāritapātubhāvo. Ariyamaggassa jotanaṁ nāma uppajjanamevāti āha “na jotati (SṬ.1.16/CS:pg.1.80) na pātubhavatīti attho”ti. Na hi ariyamaggo joti-ajotināmo pavattati.

Maggasahajātavīriyenāti lokiyalokuttaramaggasahajātavīriyena. Missakamaggo hi idha adhippeto. Nīharitvāti nīharaṇahetu. Hetu-attho hi ayaṁ tvā-saddo “paññāya cassa disvā”ti-ādīsu (ma.ni.1.271) viya. Tena “maggo visujjhatī”ti vacanaṁ samatthitaṁ hoti. “Ariyamaggaṁ visujjhatī”ti keci paṭhanti.

Niddātandīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.17.)7. Dukkarasuttavaṇṇanā

17. Dukkhaṁ titikkhanti duttitikkhaṁ. Tañca dukkhamaṁ dussahanaṁ ārambhavasena dukkaraṁ, anuyuñjanavasena duttitikkhanti. Abyattenāti sāmaññassa upakārānupakāre dhamme jānanasamatthāya veyyattiyasaṅkhātāya paññāya abhāvato na byattena. Tenāha “bālenā”ti. Yasmiṁ dhamme sati samaṇoti vuccati, taṁ sāmaññanti āha “samaṇadhammo”ti. Imināti “dukkaraṁ duttitikkhañca, abyattena ca sāmaññan”ti iminā gāthaddhena idaṁ dassetīti idaṁ idāni vuccamānaṁ atthajātaṁ dasseti. Abhidantanti abhibhavanadantaṁ, uparidantanti attho. So hi itaraṁ musalaṁ viya udukkhalaṁ visesato kassaci khādanakāle abhibhuyya vattati. Ādhāyāti nippīḷanavaseneva ṭhapetvā. Tāluṁ āhaccāti tālupadesamāhanitvā viya. Cetasāti kusalacittena. Cittanti akusalacittaṁ. Abhiniggaṇhitvāti yathā atisamudācāro na hoti, evaṁ vibādhanavasena niggahetvā. Āpāṇakoṭikanti pāṇakoṭipariyosānaṁ, parijīvanti attho. Sambādhetīti sambādho, antarāyiko. Bahū parissayāti ayoniso kāmavitakkādivasena.

Pajjati cittametthāti padaṁ, ārammaṇaṁ. Iriyāpathaṁ eva padaṁ iriyāpathapadaṁ.

Gīvā (SṬ.1.17/CS:pg.1.81) cattāro pādāti gīvapañcamāni. Samodahanti vā samodhānahetūti ayamettha atthoti āha--“samodahitvā vā”ti, sammā odhāya anto pavesetvāti attho. Sake ārammaṇakapāleti gocarajjhattaṁ vadati. Samodahanti samodahanto. Anissitoti tebhūmakadhammesu kañcipi dhammaṁ taṇhādiṭṭhābhinivesavasena anissito. Avihiṁsamāno vihiṁsānimittānaṁ pajahanena. Ullumpanasabhāvasaṇṭhitenāti sīlabyasanato uddharaṇarūpe saṇṭhitena, karuṇāyuttenāti attho. Tenāha “kāruññataṁ paṭiccā”ti.

Dukkarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.18.)8. Hirīsuttavaṇṇanā

18. Nisedhetīti nivāreti pavattituṁ na deti. Pucchati devatā. Apaharantoti apanento, yathā sabbena sabbaṁ akkosavatthu na hoti, evaṁ pariharantoti attho. Bujjhati sārathividhaṁ. Attani nipātaṁ na deti, ājānīyo hi yuttaṁ pajānāti. Abhūtena abhūtakkosena parimutto nāma natthi bālānañca janānaṁ parāpavāde yuttapayuttabhāvato. Tenāha Bhagavā--

“Nindanti tuṇhimāsīnaṁ, nindanti bahubhāṇinaṁ;

Mitabhāṇimpi nindanti, natthi loke anindito”ti. (dha.pa.227).

Tanuyāti vā katipayā. Tenāha “appakā”ti. Sadā satāti hirinisedhabhāve kāraṇavacanaṁ. Pappuyyāti patvā adhigantvā. Vānato nikkhantattā nibbānaṁ, asaṅkhatadhātu.

Hirīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.19.)9. Kuṭikāsuttavaṇṇanā

19. Antoti kucchi-abbhantare. Vasanaṭṭhānaṭṭhenāti vasanabhāvena. Kulapaveṇinti kulācāraṁ kulatantiṁ. Santānakaṭṭhenāti kulasantatiyā bandhanabhāvena (SṬ.1.19/CS:pg.1.82) Evaṁ sabbapadehi pucchitatthassa anujānanavasena “ekaṁsavacane nipāto”ti vuttaṁ. Āpādikā posikā mātucchā mahāpajāpati mātā evāti katvā “pahāya pabbajitattā”ti avisesato vuttaṁ. Pahāya pabbajitattā natthīti ānetvā sambandho. Puna mātukucchivāsādīnaṁ abhāvavacaneneva vaṭṭamhi bandhanassa abhāvo dīpito hotīti na gahito. Ayaṁ kira devatā yathā puthujjanā Buddhānaṁ guṇe na jānanti, evaṁ na jānāti, tasmā “mayā sannāhaṁ bandhitvā”ti-ādimāha.

Kuṭikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.20.)10. Samiddhisuttavaṇṇanā

20. Tapanabhāvena tapanodakattā tapodāti tassa rahadassa nāmaṁ. Tenāha “tattodakassa rahadassā”ti. Tatoti nāgabhavane udakarahadato tapodā nāma nadī sandati. Sā hi nadī bhūmitalaṁ ārohati. “Edisā jātā”ti vacanaseso. Petalokoti lohakumbhinirayā idhādhippetāti vadanti. Rahadassa pana ādito pabbatapādavanantaresu bahū petā viharanti, svāyamattho petavatthupāḷiyā lakkhaṇasaṁyuttena ca dīpetabbo. Yatāyanti yato rahadato ayaṁ. Sātodakoti madhurodako. Setodakoti parisuddhodako, anāvilodakoti attho. Tatoti tapodānadito.

Samiddhoti avayavānaṁ sampuṇṇatāya saṁsiddhiyāva sammā iddho. Tenāha “abhirūpo”ti-ādi. Padhāne sammasanadhamme niyutto, taṁ vā ettha atthīti padhāniko. Senāsanaṁ suṭṭhapitadvāravātapānaṁ, tesaṁ pidahanena utuṁ gāhāpetvā.

Pubbāpayamānoti nhānato pubbabhāge viya vodakabhāvaṁ āpajjamāno gamento. Avattaṁ paṭikkhipitvā vattaṁ dassetuṁ “tattha …pe… na otaritabban”ti paṭhamaṁ vuttaṁ. Sabbadisāpalokanaṁ yathā nhāyanaṭṭhānassa manussehi vivittabhāvajānanatthaṁ. Khāṇu-ādivavatthāpanaṁ cīvarādīnaṁ ṭhapanatthaṁ udakasamīpeti (SṬ.1.20/CS:pg.1.83) adhippāyo. Ukkāsanaṁ amanussānaṁ apagamanatthaṁ. Avakujjaṭṭhānaṁ taṅkhaṇepi uparimakāyassa ujukaṁ avivaṭakaraṇatthaṁ. Cīvarapiṭṭheyeva ṭhapetabbaṁ yattha vā tattha vā aṭṭhapetvā. Udakanteti udakasamīpe. Sinnaṭṭhānanti sedagatapadeso. Pasāretabbaṁ tassa sukkhāpanatthaṁ. Saṁharitvā ṭhapanaṁ puna sukhena gahetvā nivāsanatthaṁ. Nābhippamāṇamattaṁ otaraṇaṁ tāvatā udakapaṭicchādilakkhaṇappattato. Vīciṁ anuṭṭhāpentenāti-ādi saṁyatakāritādassanaṁ. Nivāsanaṁ parikkhipitvāti antaravāsakaṁ kaṭippadesassa yathā parito hoti, evaṁ khipitvā parivasitvā.

Sarīravaṇṇopi vippasīdi sammadeva bhāvanānussatimpi vindantassāti adhippāyo. Samanaṁ niggahetunti kilesavasaṁ gataṁ attano cittaṁ niggaṇhituṁ. Kāmūpanītāti kāmaṁ upagatacittā. Atha vā kilesakāmena there upanītacittā.

Aparibhuñjitvāti ananubhotvā. Anubhavitabbanti atthato āpannamevāti āha “pañcakāmaguṇe”ti Bhikkhasīti yācasi. Tañca bhikkhācariyavasenāti āha “piṇḍāya carasī”ti. Kāmaparibhogagarugamanakālo nāma visesato paṭhamayobbanāvatthāti āha “daharayobbanakālo”ti. Obhaggenāti majjhe saṁbhaggakāyena. Jiṇṇakāle hi sattānaṁ kaṭiyaṁ kāyo obhaggo hoti.

Voti nipātamattaṁ “ye hi vo ariyā”ti-ādīsu viya. Sattānanti sāmaññavacanaṁ, na manussānaṁ eva. Dehanikkhepananti kaḷevaraṭṭhapitaṭṭhānaṁ. Natthi etesaṁ nimittanti animittā, “ettakaṁ ayaṁ jīvatī”ti-ādinā sañjānananimittarahitāti attho. Na nāyareti na ñāyanti. Ito paranti ettha paranti aññaṁ kālaṁ. Tena orakālassapi saṅgaho siddho hoti. Paramāyuno orakāle eva cettha paranti adhippetaṁ tato paraṁ sattānaṁ jīvitassa abhāvato. Vavatthānābhāvatoti kālavasena vavatthānābhāvato. Vavatthānanti cettha paricchedo veditabbo, na asaṅkarato vavatthānaṁ, nicchayo vā. Abbudapesīti-ādīsu abbudakālo pesikāloti-ādinā kāla-saddo paccekaṁ yojetabbo. Kāloti idha pubbaṇhādivelā adhippetā. Tenāha pubbaṇhepi hīti-ādi (SṬ.1.20/CS:pg.1.84) Idheva dehena patitabbanti sambandho. Anekappakāratoti nagare jātānaṁ gāme, gāme jātānaṁ nagare, vane jātānaṁ janapade, janapade jātānaṁ vaneti-ādinā anekappakārato. Ito cutenāti ito gatito cutena. Idha imissaṁ gatiyaṁ. Yante yuttagoṇo viyāti yathā yante yuttagoṇo yantaṁ nātivattati, evaṁ kālo gatipañcakanti evaṁ upamāsaṁsandanaṁ veditabbaṁ.

Ayaṁ kāloti ayaṁ maraṇakālo. Pacchime kāleti pacchime vaye. Tisso vayosīmāti. Paṭhamādikā tisso vayassa sīmā atikkantena. Purimānaṁ hi dvinnaṁ vayānaṁ sabbaso sīmā atikkamitvā pacchimassa ādisīmaṁ atikkanto tathā vutto. “Ayañhi samaṇadhammo …pe… na sakkā kātun”ti vatvā tamatthaṁ vitthārato dassetuṁ “tadā hī”ti-ādi vuttaṁ. Gaṇhitunti pāḷito atthato ca hadaye ṭhapanavasena gaṇhituṁ. Paribhuñjitunti vuttadhammapariharaṇasukhaṁ anubhavituṁ. Ekassa kathanato paṭhamaṁ gāthaṁ suttaṁ vā ussāreti, tasmiṁ niṭṭhite itaro dhammakathiko taṁyeva vitthārento dhammaṁ katheti, ayaṁ sarabhāṇadhammakathā. Suttageyyānusārena yāva pariyosānā ussāraṇaṁ sarabhaññadhammakathā. “Mā maṁ kālo upaccagā”ti vadanto “samaṇadhammassa karaṇassa ayaṁ me kālo”ti katheti, tato paro “pacchimavayo añño kālo”ti katheti. “Kālaṁ vohaṁ …pe… tasmā abhutvā bhikkhāmī”ti vadanto attanā kataṁ paṭipattiñca sahetukaṁ sānisaṁsaṁ katheti.

Taṁ gāravakāraṇaṁ sandhāya. Etanti “atha kho sā devatā pathaviyaṁ patiṭṭhahitvā”ti etaṁ vuttaṁ. Daharo tvanti-ādimāha lobhābhibhūtatāya adhigatattā. Sabbasampattiyuttoti bhogasampadā parivārasampadāti sabbasampattīhi yutto. Alaṅkāraparihāranti alaṅkārakaraṇaṁ. Anikkīḷitāvīti akīḷitapubbo. Kīḷanañcettha kāmānaṁ paribhogoti āha “abhuttāvī”ti. Akatakāmakīḷoti akatakāmānubhavanappayogo. Sayaṁ attanā eva dissantīti sandiṭṭhā, sandiṭṭhā eva sandiṭṭhikā, attapaccakkhato sandiṭṭhikā. Pakaṭṭho kālo patto etesanti kālikā, te kālike.

Cittānantaranti (SṬ.1.20/CS:pg.1.85) icchitacittānantaraṁ, icchiticchitārammaṇākāreti attho. Tenevāha “cittānantaraṁ icchiticchitārammaṇānubhavanaṁ na sampajjatī”ti-ādi. Cittānantaraṁ laddhabbatāyāti anantaritasamādhicittānantaraṁ laddhabbaphalatāya. Samohitesupīti sambhatesupi. Sampannakāmassāti samiddhakāmassa. Cittakārā rūpalābhena, potthakārā paṭimākārakā, rūpakārā dantarūpakaṭṭharūpa-loharūpādikārakā. Ādisaddena nānārūpavesadhārīnaṁ naṭādīnaṁ saṅgaho. Sesadvāresūti ettha gandhabbamālākārasūpakārādayo vattabbā.

Soti samiddhitthero. Samohitasampattināti saṅgāhabhogūpakaraṇasampattinā. Pattabbadukkhassāti kāmānaṁ āpajjanarakkhaṇavasena laddhabbassa kāyikacetasikadukkhassa. Upāyāsassāti daḷhaparissamassa viratassa. “Vissātassā”ti keci. “Paccavekkhaṇañāṇenā”ti keci paṭhanti. Asukasmiṁ nāma kāle phalaṁ hotīti evaṁ udikkhitabbo nassa kāloti akālo. Etthāti etesu navasu lokuttaradhammesu. Ehipassavidhinti “ehi passā”ti evaṁ pavattavidhivacanaṁ. Upanetabboti vā upaneyyo, so eva opaneyyiko. Viññūhīti vidūhi paṭividdhasaccehi. Te ekaṁsato ugghaṭitaññū-ādayo hontīti āha “ugghaṭitaññū-ādīhī”ti. “Paccattan”ti etassa pati-attanīti bhummavasena attho gahetabboti āha “attani attanī”ti.

Sabbapadehi sambandhoti “kathaṁ ādīnavo ettha bhiyyo, kathaṁ akāliko”ti-ādinā sabbehi paccekaṁ sambandho veditabbo.

Navoti taruṇo na ciravasso. Ye bhikkhunovādakalakkhaṇappattā, te sandhāya “vīsativassato paṭṭhāya thero”ti vuttaṁ. Idha sāsanaṁ nāma sikkhattayasaṅgahaṁ piṭakattayanti āha “dhammena hī”ti-ādi. Tattha dhammena vinayo ettha vinā daṇḍasatthehīti Dhammavinayo. Dhammāya vinayo ettha na āmisatthanti Dhammavinayo. Dhammato vinayo na adhammatoti Dhammavinayo. Dhammo vā Bhagavā dhammassāmī dhammakāyattā, tassa dhammasaññitassa satthu vinayo, na takkikānanti Dhammavinayo. Dhamme vinayo na adhamme vinayo. Dhammo ca so yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjamāne satte apāyesu apatamāne dhāretīti, sabbe saṁkilesato vinetīti vinayo cāti Dhammavinayo. Tenāha “ubhayampetaṁ sāsanasseva nāman”ti.

Dhammavinayoti (SṬ.1.20/CS:pg.1.86) dhammena yutto vinayoti Dhammavinayo ājaññaratho viya. Dhammo ca vinayo cāti vā Dhammavinayo, taṁ Dhammavinayaṁ. Dhammavinayānañhi satthubhāvavacanato Dhammavinayattasaṁsiddhi Dhammavinayānaṁ aññamaññaṁ visesanato. Abhidhammepi vinayavacananti Dhammavinayadvayasiddhi, desitapaññattavacanato Dhammavinayasiddhi. Dhammo catudhā desito sandassana-samādāpana-samuttejana-sampahaṁsanavasena, vinayo catudhā paññatto sīlācārato parājitavasena. Dhammacariyā sakavisayo, vinayapaññatti Buddhavisayo. Pariyāyena desito dhammo, nippariyāyena paññatto vinayo. Dhammadesanā adhippāyatthappadhānā, vinayapaññatti vacanatthappadhānā. Paramatthasaccappadhāno dhammo, sammutisaccappadhāno vinayo. Āsayasuddhipadhāno dhammo, payogasuddhipadhāno vinayo.

Kiriyadvayasiddhiyā Dhammavinayasiddhi. Dhammena hi anusāsanasiddhi, vinayena ovādasiddhi. Dhammena dhammakathāsiddhi, vinayena ariyatuṇhībhāvasiddhi. Sāvajjadvayaparivajjanato Dhammavinayasiddhi. Dhammena hi visesato pakatisāvajjapariccāgasiddhi, vinayena paññattisāvajjapariccāgasiddhi. Gahaṭṭhapabbajitānaṁ sādhāraṇāsādhāraṇaguṇadvayasiddhi. Bahussutasutapasannadvayato pariyatti-pariyāpuṇana-dhammavihāra-vibhāgato dhammadharavinayadharavibhāgato ca Dhammavinayadvayasiddhi, saraṇadvayasiddhiyā Dhammavinayadvayasiddhi. Idha sattānaṁ duvidhaṁ saraṇaṁ dhammo attā ca. Tattha dhammo suciṇṇo saraṇaṁ. “Dhammo have rakkhati dhammacārin”ti (theragā.303 jā.1.10.102 1.15.385) hi vuttaṁ. Sudanto attāpi saraṇaṁ “attā hi attano nātho”ti (dha.pa.160 380) vacanato. Tena vuttaṁ “saraṇadvayasiddhiyā Dhammavinayasiddhī”ti. Tattha yatassa dhammasiddhi, yato ca vinayasiddhi, tadubhayaṁ dassento āha--“dhammena hettha dve piṭakāni vuttāni, vinayena vinayapiṭakan”ti. Adhunā āgato idāneva na cirasseva upagato.

Mahante ṭhāne ṭhapetvāti mahesakkhatādassanatthaṁ attano parivārena mahantaṭṭhāne ṭhapitabhāvaṁ pavedetvā. Mahatiyāti upasaṅkamanavandanādivacanāpajjanavasena samāciṇṇāya. Sabbepi kira nisīdantā taṁ ṭhānaṁ ṭhapetvāva nisīdanti. Thirakaraṇavasenāti daḷhīkaraṇavasena. Ayaṁ kira devatā ñāṇasampannā mānajātikā, tasmā nāyaṁ mānaṁ appahāya (SṬ.1.20/CS:pg.1.87) mama desanaṁ paṭivijjhituṁ sakkotīti mānaniggaṇhanatthaṁ ādito duviññeyyaṁ kathento Bhagavā “akkheyyasaññino”ti-ādinā tāya ñātumicchitakāmānaṁ kālikādibhāvaṁ, dhammassa ca sandiṭṭhikādibhāvaṁ vibhāvento dve gāthā abhāsi.

Akkheyyatoti gihiliṅgapariyāyanāmavisesādivasena tathā tathā akkhātabbato. Tenāha “kathānaṁ vatthubhūtato”ti. Etesanti sattānaṁ. Patiṭṭhitāti pavattitā āsattā. Pañcannaṁ kāmasaṅgādīnaṁ vasena āsattā hontu, itaresaṁ pana kathanti? Aniṭṭhaṅgatopi hi “idaṁ nu kho”ti-ādinā kaṅkhato tattha āsatto eva nāma avijahanato, tathā vikkhepagato vikkhepavatthusmiṁ, anusayānaṁ pana āsattabhāve vattabbameva natthi. Maccuno yoganti, maccubandhanaṁ, maraṇadhammatanti attho. Yasmā apariññātavatthukā anatītamaraṇattā maccunā yathāruci payojetabbā, tattha tattha uparūpari ca khipitāya āṇāya abbhantare eva honti, tasmā vuttaṁ “payogaṁ …pe… āgacchantī”ti. Yasmā tebhūmakā dhammā kamanīyaṭṭhena kāmā, nesampi kālassa laddhabbatāya kālikatā idha akkheyyavacanena paveditā. Tenāha--“evamimāya gāthāya kālikā kāmā kathitā”ti. Sabbepi tebhūmakā dhammā kamanīyā, yasmā ca kālikānaṁ kāmānaṁ tathāsabhāvatā kathitā. Ayampi gāthā tadatthameva dīpetīti imāya te kathitā eva honti. Ye ca sattā pañcasu khandhesu diṭṭhitaṇhādivasena patiṭṭhitā “itthī, puriso, ahaṁ, mamā”ti ca abhinivisiya kāme paribhuñjanti, te maraṇaṁ nātivattanti. Evampettha kāmānaṁ kālikattho kathitoti āha “kālikā kāmā kathitā”ti.

Ayaṁ ñātapariññāti rūpārūpadhamme lakkhaṇādito ñāte katvā paricchindanapaññā. Tenāha “evaṁ ñātaṁ katvā”ti-ādi. Padaṭṭhānaggahaṇeneva cettha tesaṁ rūpārūpadhammānaṁ paccayo gahitoti paccayapariggahassapi saṅgaho daṭṭhabbo. Tīreti tuleti vīmaṁsati. Dvācattālīsāya ākārehīti iminā matthakappattaṁ mahāvipassanaṁ dasseti. Te pana ākārā Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāya vuttanayena veditabbā. “Aniccānupassanāya niccasaññaṁ pajahatī”ti-ādinā vipassanākkhaṇepi ekadesena pahānaṁ labbhateva, anavasesato pana pahānavasena pahānapariññaṁ dassento āha “aggamaggena (SṬ.1.20/CS:pg.1.88) …pe… ayaṁ pahānapariññā”ti. Tathā ca āha “evaṁ tīhi pariññāhī”ti-ādi.

Akkhātāranti akkhātabbaṁ, na akkheyyakaṁ. Tenāha “kammavasena kārakan”ti-ādi. Kārakanti ca sādhanamāha. Na maññatīti vā maññanaṁ nappavatteti akkhātāranti khīṇāsavaṁ. Atha vā tañhi tassa na hotīti taṁ kāraṇaṁ tassa khīṇāsavassa na hoti na vijjati, yena diṭṭhitaṇhādikāraṇena akkheyyaṁ khandhapañcakaṁ “tisso”ti vā “phusso”ti vā “itthī”ti vā “puriso”ti vā abhinivissa vadeyyāti evamettha attho veditabbo. Manussanāgādīhi pūjanīyattā “yakkho”ti sabbadevānaṁ sādhāraṇavacananti devadhītāpi “yakkhī”ti vuttā. Akkheyyanti pahānapariññāya pahānamaggo, tassa ārammaṇabhūtaṁ nibbānampi gahitaṁ. Na maññatīti khīṇāsavassa assa phalappattīti āha “navavidho lokuttaradhammo kathito”ti.

Visesīti visesajāti-ādivasena seyyoti attho. Tesu gahitesūti tesu seyyamānādīsu tīsu mānesu gahitesu. Tayo seyyamānā, tayo sadisamānā, tayo hīnamānā gahitāva honti. So puggaloti so appahīnamaññanapuggalo. Teneva mānena hetubhūtena. Upaḍḍhagāthāyāti purimaddhena pana vatthukāmā vuttāti āha “kālikā kāmā kathitā”ti.

Vidhīyati visadisākārena ṭhapīyatīti vidhā, koṭṭhāso. Kathaṁvidhanti kathaṁ patiṭṭhitaṁ, kena pakārena pavattitanti attho. Vidahanato hīnādivasena vividhenākārena dahanato upadhāraṇato vidhā, māno. Mānesūti nimittatthe bhummaṁ, mānahetūti attho. Na calatīti na vedhati attano parisuddhapakatiṁ avijahanato.

Paññā “saṅkhā”ti āgatā, paññāti yoniso paṭisaṅkhānaṁ. Saṅkhāyakoti saṅkalanapaduppādanādi-piṇḍagaṇanāvasena gaṇako papañcasaṅkhāti mānādipapañcabhāgā. Te te dhammā sammā yāthāvato saṅkhāyanti upatiṭṭhanti etāyāti saṅkhā, paññā. Ekaṁ dveti-ādinā saṅkhānaṁ gaṇanaṁ paricchindananti saṅkhā, gaṇanā. Saṅkhāyati bhāgaso kathīyatīti saṅkhā (SṬ.1.20/CS:pg.1.89) koṭṭhāso. Saṅkhānaṁ satto puggaloti-ādinā saññāpananti saṅkhā, rattoti-ādi paṇṇatti. Khīṇāsavo jahi pajahi rāgādīnaṁ suppahīnattā. Navabhedaṁ pabhedato, saṅkhepato tividhamānanti attho. Navavidhanti vā pāṭhe navabhedattā antarabhedavasena navavidhanti attho. Paccayavisesehi itthibhāvādivisesehi visesena mānīyati gabbho etthāti vimānaṁ, gabbhāsayo. Na upagacchīti na upagamissati. Tenāha “anāgatatthe atītavacanan”ti. “Nājjhagā”ti hi atītaṁ “na gamissatī”ti etasmiṁ atthe. Chindi ariyamaggasatthena. Olokayamānā upapattīsu. Sattanivesanesūti sattānaṁ upapajjaṭṭhānesu. Lokuttaradhammameva kathesi arahattassa paveditattā.

“Gāthāya atthaṁ kathetuṁ vaṭṭatī”ti attha-saddo āharitvā vattabbo. Aṭṭhaṅgikamaggavasenapīti etthāpi eseva nayo. Satisampajaññaṁ nāma kusaladhammānuyoge kāraṇanti āha “dasakusalakammapathakāraṇan”ti.

Aṭṭhaṅgikamaggavasena ca gāthā-atthavacane ayaṁ idāni vuccamāno vitthāra-nayo. Tasmiṁ kira ṭhāneti tasmiṁ kira devatāya pucchitaṁ pañhaṁ vissajjanaṭṭhāne. Devatāya ñāṇaparipākaṁ oloketvā anupubbiyā kathāya saddhiṁ sāmukkaṁsikadesanā mahatī dhammadesanā ahosi. Ñāṇaṁ pesetvāti satthudesanāya anussaraṇavasena pattavisuddhipaṭipāṭipavattaṁ bhāvanāñāṇaṁ bandhitvā. Sotāpattiphale patiṭṭhāyāti satthudesanāvilāsena attano ca paripakkañāṇattā paṭhamaṁ phalaṁ patvā. Evamāhāti evaṁ “pāpaṁ na kayirā”ti-ādippakārena gāthamāha. Aṅgaṁ na hoti, ājīvo yathā kuppamāno vācākammantavasena kuppati, tathā sampajjamānopīti. So vācākammantapakkhiko, tasmā taggahaṇena gahitova hoti. Vāyāmasatisamādhayo gahitā samādhikkhandhasaṅgahato. Sammādiṭṭhisammāsaṅkappā gahitā paññākkhandhasaṅgahato. Antadvayavivajjanaṁ gahitaṁ sarūpenevāti adhippāyo. Itīti-ādi nigamanaṁ.

Samiddhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nandanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Sattivaggo

(SṬ.1.21.)1.Sattisuttavaṇṇanā

21. Desanāsīsanti (SṬ.1.21/CS:pg.1.90) desanāpadesalakkhaṇavacananti adhippāyo. Omaṭṭhoti adhomukhaṁ katvā dinnappahāro. Iminā eva pasaṅgena pahāre vibhāgato dassetuṁ “cattāro hī”ti-ādi vuttaṁ Upari ṭhatvāti hatthi-ādīnaṁ upari ṭhatvā. Adhomukhaṁ dinnappahāroti khaggakaravālādīnaṁ adhomukhaṁ katvā pahatapahāro. Ummaṭṭho vuttavipariyāyena veditabbo. Vividhappahāro vimaṭṭho. “Omaṭṭho gahito”ti vatvā tasseva gahaṇe kāraṇaṁ dassetuṁ “so hī”ti-ādi vuttaṁ. Duggandhakimi-ādīnaṁ vasena antodoso. Mañcena saddhiṁ bandhitvāti yasmiṁ mañce vaṇikapuggalo nipanno, tattha taṁ subandhaṁ katvā pādaṭṭhānaṁ uddhaṁ karontehi sīsaṭṭhānaṁ adho kātabbaṁ. Tenāha “adhosiro kātabbo”ti. Paribbajeti pavatteyya. Sā pana pavatti bhāvanāvihārena yuttāti āha “vihareyyā”ti.

Sallassa ubbahanaṁ sallubbahanaṁ. Atthaṁ parittakaṁ gahetvā ṭhitā upamākārassa vikkhambhanappahānassa adhippetattā. Tenāha “punappunan”ti-ādi. Anubandhova hoti sati paccaye uppajjanārahato devatāya kāmarāgappahānassa jotitattā. Nanu Bhagavatā anāgāmimaggena desanā niṭṭhāpetabbāti? Na, itarissā ñāṇabalānurūpadesanāya pavattetabbato. Veneyyajjhāsayānukulañhi dhammaṁ dhammassāmī desetīti.

Sattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.22.)2. Phusatisuttavaṇṇanā

22. Kammaṁ aphusantanti kammaphassaṁ aphusantaṁ, kammaṁ akarontanti attho. Vipāko na phusatīti vipākaphasso na phusati, vipāko na uppajjateva kāraṇassa abhāvato. Evaṁ byatirekamukhena kammavaṭṭena vipākavaṭṭaṁ sambandhaṁ katvā atthaṁ vatvā idāni kevalaṁ kammavaṭṭavasena atthaṁ vadanto “kammamevā”ti-ādimāha. Tattha nākaroto kariyatīti kammaṁ akubbato na kayirati, anabhisandhikatakammaṁ nāma natthīti attho. Idāni (SṬ.1.22/CS:pg.1.91) tamevatthaṁ anvayato dassetuṁ “phusantañcā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha tatoti phusanahetu. Sesaṁ vuttanayameva. Vuttamevatthaṁ sakāraṇaṁ katvā pariveṭhitavasena vibhūtaṁ katvā dassetuṁ “tasmā phusantan”ti-ādi vuttaṁ. Dhammatāti kārakasseva kammavipākānubandho, nākārakassāti ayaṁ kammavipākānaṁ sabhāvo.

Pacceti upagacchati anubandhati. Pāpanti pāpakaṁ kammaṁ phalañca. Ayañca attho araññe luddakassa uyyojanāya sunakhehi parivāriyamānassa bhikkhuno bhayena rukkhaṁ āruḷhassa cīvare luddassa upari patite tassa sunakhehi khāditvā māritavatthunā dīpetabboti.

Phusatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.23.)3. Jaṭāsuttavaṇṇanā

23. Yena atthena taṇhā “jaṭā”ti vuttā, tamevatthaṁ dassetuṁ “jāliniyā”ti vuttaṁ. Sā hi aṭṭhasatataṇhāvicaritapabhedā attano avayavabhūtā eva jālā etissā atthīti jālinīti vuccati. Idānissā jaṭākārena pavattiṁ dassetuṁ “sā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha rūpādīsu ārammaṇesūti tassā pavattiṭṭhānamāha rūpādichaḷārammaṇavinimuttassa taṇhāvisayassa abhāvato. Heṭṭhupariyavasenāti kadāci rūpārammaṇe kadāci yāva dhammārammaṇā, kadāci dhammārammaṇe kadāci yāva rūpārammaṇāti evaṁ heṭṭhā ca upari ca pavattivasena. Desanākkamena cettha heṭṭhupariyatā veditabbā, kāmarāgādivasenapi ayamattho veditabbo. Saṅkhārānaṁ khaṇikabhāvato aparāparuppatti ettha saṁsibbananti āha “punappunaṁ uppajjanato saṁsibbanaṭṭhenā”ti. Idaṁ yena sambandhena jaṭā viyāti jaṭāti jaṭātaṇhānaṁ upamūpameyyatā, taṁdassanaṁ. Ayañhettha attho--yathā jālinī veḷugumbassa sākhā, tāsaṁ sañcayādayo ca attano avayavehi saṁsibbitā vinaddhā “jaṭā”ti vuccanti, evaṁ taṇhāpi saṁsibbanasabhāvenāti.

Ime (SṬ.1.23/CS:pg.1.92) sattā “mama idan”ti pariggahitaṁ attanibbisesaṁ maññamānā abbhantarimaṁ karonti. Abbhantaraṭṭho ca anto-saddoti sakaparikkhāresu uppajjanamānāpi taṇhā “antojaṭā”ti vuttā. Pabbajitassa pattādi, gahaṭṭhassa hatthi-ādi sakaparikkhāro. Attāti bhavati ettha abhimānoti attabhāvo, upādānakkhandhapañcakaṁ. Sarīranti keci. “Mama attabhāvo sundaro, asukassa viya mama attabhāvo bhaveyyā”ti-ādinā saka-attabhāvādīsu taṇhāya uppajjanākāro veditabbo. Attano cakkhādīni ajjhattikāyatanāni, attano ca paresañca rūpādīni bāhirāyatanāni, paresaṁ sabbāni vā. Saparasantatipariyāpannāni vā cakkhādīni ajjhattikāyatanāni, tathā rūpādīni bāhirāyatanāni. Parittamahaggatabhavesu pavattiyāpi taṇhāya antojaṭābahijaṭābhāvo veditabbo. Kāmabhavo hi kassacipi kilesassa avikkhambhitattā katthacipi avimutto ajjhattaggahaṇassa visesapaccayoti “ajjhattaṁ anto”ti ca vuccati, tabbipariyāyato rūpārūpabhavo “bahiddhā bahī”ti ca. Tenāha Bhagavā--“ajjhattasaṁyojano puggalo, bahiddhāsaṁyojano puggalo”ti (a.ni.2.37).

Visayabhedena pavatti-ākārabhedena anekabhedabhinnampi taṇhaṁ jaṭābhāvasāmaññena ekanti gahetvā “tāya evaṁ uppajjamānāya jaṭāyā”ti vuttaṁ. Sā pana pajāti vuttasattasantānapariyāpannā eva hutvā punappunaṁ taṁ jaṭentī vinandhantī pavattatīti āha “jaṭāya jaṭitā pajā”ti. Tathā hi paramatthato yadipi avayavabyatirekena samudāyo natthi, ekadeso pana samudāyo nāma na hotīti avayavato samudāyaṁ bhinnaṁ katvā upamūpameyyaṁ dassento “yathā nāma veḷujaṭādīhi …pe… saṁsibbitā”ti āha. Imaṁ jaṭanti sambandho. Tīsu dhātūsu ekampi asesetvā saṁsibbanena tedhātukaṁ jaṭetvā ṭhitaṁ. Tenassā mahāvisayataṁ vijaṭanassa ca sudukkarabhāvamāha. Vijaṭetuṁ ko samatthoti iminā “vijaṭaye”ti padaṁ satti-atthaṁ, na vidhi-atthanti dasseti.

Evaṁ “antojaṭā”ti-ādinā puṭṭho athassa Bhagavā tamatthaṁ vissajjento “sīle patiṭṭhāyā”ti-ādimāha. Ettha sīleti kusalasīle. Taṁ pana pātimokkhasaṁvarādibhedesu parisuddhameva icchitabbanti āha “catupārisuddhisīle”ti.

Narati (SṬ.1.23/CS:pg.1.93) netīti naro, puriso. Kāmaṁ itthīpi taṇhājaṭāvijaṭane samatthā atthi, padhānameva pana sattaṁ dassento “naro”ti āha yathā “Satthā devamanussānan”ti, Aṭṭhakathāyaṁ pana avibhāgena puggalapariyāyo ayanti dassetuṁ “naroti satto”ti vuttaṁ. Vipākabhūtāya saha paññāya bhavatīti sapañño. Tāya hi ādito paṭṭhāya santānavasena bahulaṁ pavattamānāya ayaṁ satto savisesaṁ sapaññoti vattabbataṁ arahati. Vipākapaññāpi hi santānavisesena bhāvanāpaññuppattiyā upanissayapaccayo hoti ahetukadvihetukānaṁ tadabhāvato. Kammajatihetukapaṭisandhipaññāyāti kammajāya tihetukapaṭisandhiyaṁ paññāyāti evaṁ tihetukasaddo paṭisandhisaddena sambandhitabbo, na paññāsaddena. Na hi paññā tihetukā atthi. Paṭisandhito pabhuti pavattamānā paññā “paṭisandhiyaṁ paññā”ti vuttā taṁmūlakattā, na paṭisandhikkhaṇe pavattā eva.

Cinteti ārammaṇaṁ upanijjhāyatīti cittaṁ, samādhi. So hi sātisayaṁ upanijjhānakicco. Na hi vitakkādayo vinā samādhinā tamatthaṁ sādhenti, samādhi pana tehi vināpi sādhetīti. Paguṇabalavabhāvāpādanena paccayehi cittaṁ, attasantānaṁ cinotītipi cittaṁ, samādhi. Paṭhamajjhānādivasena cittavicittatāya iddhividhādicittakaraṇena ca samādhi cittanti vināpi paropadesenassa cittapariyāyo labbhateva. Aṭṭhakathāyaṁ pana citta-saddo viññāṇe niruḷhoti katvā vuttaṁ “cittasīsena hettha aṭṭha samāpattiyo kathitā”ti. Yathāsabhāvaṁ pakārehi jānātīti paññā. Sā yadipi kusalādibhedato bahuvidhā, “bhāvayan”ti pana vacanato bhāvetabbā idhādhippetāti taṁ dassento “paññānāmena vipassanā kathitā”ti. Yadipi kilesānaṁ pahānaṁ ātāpanaṁ, taṁ sammādiṭṭhi-ādīnampi attheva, ātappasaddo viya pana ātāpa-saddo vīriye eva niruḷhoti āha “ātāpīti vīriyavā”ti. Yathā kammaṭṭhānaṁ tāya paññāya parito harīyati pavattīyati, evaṁ sāpi tadatthaṁ yogināti āha “pārihāriyapaññā”ti. Abhikkamādīni sabbakiccāni sātthakasampajaññādivasena paricchijja netīti sabbakiccapariṇāyikā.

Yasmā puggalādhiṭṭhānena gāthā bhāsitā, tasmā puggalādhiṭṭhānameva upamaṁ dassento “yathā nāma puriso”ti-ādimāha. Tattha sunisitanti suṭṭhu (SṬ.1.23/CS:pg.1.94) nisitaṁ, ativiya tikhiṇanti attho. Satthassa nisitatarabhāvakaraṇaṁ nisānasilāyaṁ, bāhubalena cassa ukkhipananti ubhayampetaṁ atthāpannaṁ katvā upamā vuttāti tadubhayaṁ upameyyaṁ dassento “samādhisilāyaṁ sunisitaṁ …pe… paññāhatthena ukkhipitvā”ti āha. Samādhiguṇena hi paññāya tikkhabhāvo. Yathāha “samāhito yathābhūtaṁ pajānātī”ti (saṁ.ni.3.5 4.99 5.1071). Vīriyañcassā upatthambhakaṁ paggaṇhanato. Vijaṭeyyāti vijaṭetuṁ sakkuṇeyya. Vuṭṭhānagāminivipassanāya hi vattamānāya yogāvacaro taṇhājaṭaṁ vijaṭetuṁ samattho nāma. Vijaṭanañcettha samucchedavasena pahānanti āha--“sañchindeyya sampadāleyyā”ti.

Maggakkhaṇe panesa vijaṭeti nāma, aggaphalakkhaṇe sabbaso vijaṭitajaṭo nāma. Tenāha “idānī”ti-ādi. Yasmā jaṭāya vijaṭanaṁ ariyamaggena, tañca kho nibbānaṁ āgamma, tasmā taṁ sandhāyāha “jaṭāya vijaṭanokāsan”ti. Yattha pana sā vijaṭīyati, taṁ dassetuṁ “yattha nāmañcā”ti-ādi vuttaṁ. “Paṭighaṁ rūpasaññā cā”ti gāthāsukhatthaṁ sānunāsikaṁ katvā niddeso, “paṭigharūpasaññā”ti vuttaṁ hoti. Paṭighasaññāvasena kāmabhavo gahito kāmabhavapariyāpannattā tāya. Pathavīkasiṇādirūpe saññā rūpasaññā. Ubhayatthāpi saññāsīsena cittuppādasseva gahaṇaṁ. Bhavasaṅkhepenāti bhavabhāvena saṅkhipitabbatāya, bhavalakkhaṇena ekalakkhaṇattāti attho. Rūpe vā virajjanavasena ca vattuṁ sakkuṇeyyā idha rūpasaññāti vuttā evampettha arūpabhavassa ca gahitatā veditabbā. “Nāmañca rūpañcā”ti anavasesato nāmarūpaṁ gahitanti arūpabhava-asaññabhavānampettha gahaṇaṁ siddhanti apare. Pariyādiyanaṭṭhāneti pariyādiyanakāraṇe sabbaso khepananimitte nibbāne. Tenāha “nibbānaṁ …pe… dassito hotī”ti.

Jaṭāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.24.)4. Manonivāraṇasuttavaṇṇanā

24. Evaṁladdhikāti sabbathāpi cittuppatti sadukkhā, sabbathāpi acittakabhāvo seyyo, tasmā yato kutoci cittaṁ nivāretabbanti evaṁdiṭṭhikā (SṬ.1.24/CS:pg.1.95) Soti satto. Aniyyānikakathaṁ katheti ayoniso cittanivāraṇaṁ vadantī. Saṁyatabhāvaṁ āgatanti rāgavisevanādito sammadeva saṁyatabhāvaṁ otarabhāvaṁ. Dhammacariyāvasena hi pavattamāne citte natthi īsakampi rāgādivisevanaṁ, na tassa sampati āyatiñca koci anattho siyā, tasmā taṁ mano sabbato anavajjavuttito na nivāretabbaṁ. Tenāha “dānaṁ dassāmī”ti-ādi. Yato yatoti yato yato sāvajjavuttito ayonisomanasikārato. Tanti mano nivāretabbaṁ anatthāvahattā.

Manonivāraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.25.)5. Arahantasuttavaṇṇanā

25. Katāvīti katavā, pariññādikiccaṁ katvā niṭṭhapetvā ṭhitoti attho. Tenāha “catūhi maggehi katakicco”ti. Svāyamattho arahanti-ādisaddasannidhānato viññāyati. Evaṁ “ahaṁ vadāmī”ti-ādi-ākārena pucchati.

Khandhādīsu kusaloti khandhāyatanādīsu salakkhaṇādīsu ca samūhādivasena pavattiyañca cheko yathābhūtavedī. Upaladdhinissitakathanti attupaladdhinissitakathaṁ hitvā. Vohārabhedaṁ akarontoti “ahaṁ paramatthaṁ jānāmī”ti lokavohāraṁ bhindanto avināsento loke lokasamaññameva nissāya “ahaṁ, mamā”ti vadeyya. Khandhā bhuñjantīti-ādinā vohārabhedaṁ, tattha ca ādīnavaṁ dasseti.

Māno nāma diṭṭhiyā samadhuro. Tathā hi dutiyamaggādīsu sammādiṭṭhiyā pahānābhisamayassa paṭivipaccanīke paṭipattisiddhi. Tenāha “yadi diṭṭhiyā vasena na vadati, mānavasena nu kho vadatīti cintetvā”ti. Vidhūpitāti santāpitā ñāṇagginā daḍḍhā. Te pana viddhaṁsitā nāma hontīti āha “vidhamitā”ti. Mamaṅkārādayo mayanti sattasantāne sati pavattanti etenāti mayo, maññanā. Mayo eva mayatāti āha “mayatanti maññanan”ti.

Arahantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.26.)6. Pajjotasuttavaṇṇanā

26. Divārattinti (SṬ.1.26/CS:pg.1.96) na ādicco viya divā eva, na candimā viya rattiṁ eva, atha kho divā ca rattiñca. Tattha tatthāti yattha yattha sampajjalito, tattha tattheva padese, na ādicco viya candimā viya sakalaṁ mahādisaṁ disantarāḷañca. Ñāṇānubhāvena uppannāloko ñāṇālokoti vadanti. “Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccanti pubbe me, bhikkhave, ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi ñāṇaṁ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādī”ti (saṁ.ni.5.1081 mahāva. 15 paṭi.ma. 2.30) pana vacanato maggo ñāṇāloko. “Tamo vihato, āloko uppanno”ti (ma.ni.1.386 pārā.12) vā vacanato vijjattayāloko ñāṇāloko. Paṭhamābhisambodhiyaṁ viya sañjātapītivipphāro, visesato ratanaghare samantapaṭṭhānavicinane sañjātapītivasena uppannasarīrobhāso vā pīti-āloko. Tattheva uppannapasādavasena sañjāta-ālokova pasādāloko. Dhammacakkapavattane “aññāsi vata, bho, Koṇḍañño”ti uppannapasādālokoti ca vadanti. Sabbattheva satthu dhammadesanā sattānaṁ hadayatamaṁ vidhamantī dhammakathā-āloko. Sabbopi Buddhānaṁ pātubhāvā uppanno ālokoti iminā sāvakānaṁ desanāya sañjātadhammālokopi Buddhānubhāvoti dasseti.

Pajjotasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.27.)7. Sarasuttavaṇṇanā

27. Saraṇato avicchedavasena pavattanato khandhādīnaṁ paṭipāṭi sarā. Tenāha “ime saṁsārasarā”ti. Kutoti kena kāraṇena, kimhi vā? Tenāha “kiṁ āgammā”ti? Na patiṭṭhāti paccayābhāvato. Āpoti-ādinā pāḷiyaṁ catunnaṁ mahābhūtānaṁ appatiṭṭhānāpadesena tattha kāmarūpabhavānaṁ abhāvo dassito. Tadubhayābhāvadassanena heṭṭhā vuttanayeneva arūpabhavassapi abhāvo dassitova hoti, yathārutavasena vā ettha attho veditabbo. Yasmā purimā dve gahitā, gahitañca atthaṁ pariggahetvāva pacchimattho pavattoti.

Sarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.28.)8. Mahaddhanasuttavaṇṇanā

28. Nidhīyatīti (SṬ.1.28/CS:pg.1.97) nidhānaṁ. Nidhātabbataṁ gataṁ nihitanti attho. Muttasārādīti muttāmaṇiveḷuriyapavāḷarajatajātarūpādi. Suvaṇṇarajatabhājanādīti ādi-saddena kahāpaṇa-dhaññakoṭṭhabhaṇḍādiṁ saṅgaṇhāti. Tampi hi niccaparibbayavasena bhuñjīyatīti “bhogo”ti vuccati. Aññamaññaṁ abhigijjhantīti aññamaññassa santakaṁ abhigijjhanti. Tenāha “patthentī”ti. Analaṅkatāti na alaṁ pariyattanti evaṁ katacittā, atricchatāmahicchatāhi abhibhūtā. Tenāha “atittā apariyattajātā”ti. Ussukkajātesūti taṁtaṁkicce sañjāta-ussukkesu. Nānākiccajātesūti nānāvidhakiccesu, sañjātanānākiccesu vā. Vaṭṭagāmikapasutena vaṭṭasotaṁ anusarantesu. Taṇhānivāsatāya gehantipi agārantipi vuccatīti āha “mātugāmena saddhiṁ gehan”ti. Virājiyāti hetu-atthadīpakaṁ padanti āha “virājetvā”ti, tvā-saddopi cāyaṁ hetu-atthoti.

Mahaddhanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.29.)9. Catucakkasuttavaṇṇanā

29. Iriyā vuccati kāyena kattabbakiriyā, tassā pavattiṭṭhānabhāvato iriyāpatho, gamanādi. Taṁ aparāparappavattiyā cakkaṁ. Tenāha “catucakkanti catu-iriyāpathan”ti. Navadvāranti karajakāyo adhippeto. So ca kesādi-asuciparipūroti āha “puṇṇanti asucipūran”ti. Taṇhāya saṁyuttanti taṇhāsahitaṁ. Tena na kevalaṁ sabhāvato eva, atha kho nissitadhammo ca asuciṁ dasseti. Mātukucchisaṅkhāte asucipaṅke jātattā paṅkajātaṁ, kesādi-asucipaṅkajātattā ca paṅkajātaṁ. Yātrāti apagamo. Tena sabhāvato nissitadhammato ca asucisabhāvato kāyato kathaṁ apagamo siyāti pucchati. Tenāha “etassā”ti-ādi.

Nahanaṭṭhena bandhanaṭṭhena naddhīti upanāho idhādhippetoti āha “naddhinti upanāhan”ti. So pana ito pubbakāle kodhoti āha “pubbakāle”ti-ādi (SṬ.1.29/CS:pg.1.98) Pāḷiniddiṭṭheti upanāha-iccādike idha pāḷiyaṁ niddiṭṭhe kilese ṭhapetvā avasesā diṭṭhivicikicchādayo satta kilesā dummocayatāya varattā viyāti varattāti veditabbā. Ārammaṇaggahaṇasabhāvato eko evesa dhammo, pavatti-ākārabhedena pana icchanaṭṭhena patthanaṭṭhena icchā, lubbhanaṭṭhena gijjhanaṭṭhena lobhoti vutto. Paṭhamuppattikāti ekasmiṁ ārammaṇe, vāre vā paṭhamaṁ uppannā. Aparāparuppattikoti punappunaṁ uppajjamānako. Aladdhapatthanā appaṭiladdhavatthumhi āsatti lobho. Uppāṭetvāti sasantānato uddharitvā.

Catucakkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.30.)10. Eṇijaṅghasuttavaṇṇanā

30. Eṇimigassa viyāti eṇimigassa jaṅghā viya. Avayavīsambandhe hi idaṁ sāmivacanaṁ. Piṇḍimaṁsassa parito samasaṇṭhitattā suvaṭṭītajaṅgho. Kisanti thūlabhāvapaṭikkhepaparājotanā, na suṭṭhu kisabhāvadīpanaparāti āha “athūlaṁ samasarīran”ti. Ātapena milātanti tapasā milātakāyaṁ indriyasantāpanabhāvato. Tenevāha--“tapo milātan”ti-ādi, tathā cāha pāḷiyaṁ “appāhāraṁ alolupan”ti. Yathā “vīrassa bhāvo vīriyan”ti vīrabhāvena vīriyaṁ lakkhīyati, evaṁ vīriyasambhavena vīrabhāvoti āha “vīranti vīriyavantan”ti. “Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṁ pive”ti (theragā.983 mi.pa.6.5.10) dhammasenāpativuttaniyāmena parimitabhojitāya appāhāratā bhojane mattaññutā. “Mitāhāran”ti vatvā puna paricchinnakālabhojitāyapi appāhārataṁ dassento “vikāla …pe… parittāhāran”ti āha. Catūsu paccayesu loluppavirahitaṁ bodhimūle eva sabbaso loluppassa pahīnattā. “Catūsu paccayesū”ti hi imināva sabbattha loluppavigamo dīpitovāti. Rasataṇhāpaṭikkhepo vā esa “appāhāran”ti vatvā “alolupan”ti vuttattā. “Sīhaṁ vā”ti ettha ekacarasaddo viya iva-saddo atthato “nāgan”ti etthāpi ānetvā, sambandhitabboti (SṬ.1.30/CS:pg.1.99) āha--“ekacaraṁ sīhaṁ viya, ekacaraṁ nāgaṁ viyā”ti. Ekacarā appamattā ekīkatāya.

Pañcakāmaguṇavasena rūpaṁ gahitaṁ tesaṁ rūpasabhāvattā. Manena nāmaṁ gahitaṁ manassa nāmasabhāvattā. Avinibhuttadhammeti avinābhāvadhamme gahetvā. Ādi-saddena āyatanadhātu-ādayo gahitā. Kāmaguṇaggahaṇena hettha rūpabhāvasāmaññena pañca vatthūni gahitāneva honti, manogahaṇena dhammāyatanaṁ, evaṁ dvādasāyatanāni gahitāni honti. Iminā nayena dhātu-ādīnampi gahitatā yojetabbā. Tenāha “pañcakkhandhādivasenapettha bhummaṁ yojetabban”ti. Etthāti pāḷiyaṁ. Kāmavatthu bhummaṁ.

Eṇijaṅghasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sattivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Satullapakāyikavaggo

(SṬ.1.31.)1. Sabbhisuttavaṇṇanā

31. Sataṁ sādhūnaṁ saraṇagamanasīlādibhedassa dhammassa ullapanato, attano vā pubbenivāsānussatiyā tassa dhammassa ullapanato kathanato satullapā, devatā, tāsaṁ kāyo samūho, tattha bhavāti satullapakāyikā. Tenāha “sataṁ dhamman”ti-ādi. Samādānavasena ullapetvā, na vaṇṇanākathanamattena tatrāti tasmiṁ tāsaṁ devatānaṁ satullapakāyikabhāve. Idaṁ vatthūti idaṁ kāraṇaṁ. Samuddavāṇijāti saṁyattikā. Khittasaravegenāti jiyāmuttasarasadisavegena, sīgha-oghenāti attho. Uppatatīti uppāto. Uppāte bhavaṁ byasanaṁ uppātikaṁ. Patiṭṭhāti hitapatiṭṭhā. Paraloke hitasukhāvahaṁ abhayakāraṇaṁ. Jaṅghasatanti manussasataṁ. Jaṅghāsīsena hi manusse vadati sahacāribhāvato. Aggahesi pañcasīlāni. Āsannānāsannesu āsannasseva paṭhamaṁ vipaccanato “āsannakāle gahitasīlaṁ nissāyā”ti vuttaṁ. Ghaṭāvasenāti samūhavasena.

Sabbhīti (SṬ.1.31/CS:pg.1.100) sādhūhi. Te hi saparahitasādhanato pāsaṁsatāya santaguṇatāya ca santoti vuccati. Te pana yasmā paṇḍitalakkhaṇehi samannāgatā honti, tasmā “paṇḍitehī”ti āha. Samāsethāti saṁvasethāti ayamettha adhippāyoti āha “sabba-iriyāpathe”ti-ādi. Mittasanthavanti mettisandhānaṁ. Sattānaṁ hitesitālakkhaṇā hi metti, sā ca ñāṇasahitā ñāṇapubbaṅgamāvāti mittasanthavo asaṁkiliṭṭho, itaro saṁkiliṭṭhoti āha “na kenaci saddhiṁ kātabbo”ti. Saddhammanti diṭṭhadhammikādihitāvahaṁ sundaradhammaṁ. Seyyoti hitavaḍḍhanatādi vuttanti āha “vaḍḍhī”ti.

Sataṁ sādhūnaṁ, paṇḍitānanti ayamettha attho. Tappaṭiyogavisayattā añña-saddassa vuttaṁ “aññato andhabālato”ti. Sokanimittaṁ sokakāraṇaṁ uttarapadalopena idha sokasaddena gahitanti āha “sokavatthūnan”ti-ādi. Sokavatthūni nāma corādayo acchindanādivasena paresaṁ sokakaraṇato. Sokānugatā sokappattā.

Therassāti saṁkiccattherassa. Attano bhaginiyā jeṭṭhattā “tumhe”ti āha. Ayaṁ “idha corā paṭipajjiṁsū”ti amhe tiṇāyapi na maññatīti cintetvā ekacce “mārema nan”ti āhaṁsu. Karuṇāya ekacce “vissajjemā”ti āhaṁsu. Mantetvāti bhāsetvā.

Ahu ahosi, bhūtapubbanti attho. Araññasmiṁ brahāvaneti tādise brahāvane, mahāraññe nivāsīti attho cetoti byādho. Kūṭānīti vākurādayo. Oḍḍetvāti sajjetvā. Sasakanti pelakaṁ ubbiggāti bhītatasitā. Ekarattinti ekaratteneva. Dhanajānīti paribbayavasena addhikehi laddhabbadhanato hāni, “samaṇampi nāma hanti, kiṁ amhesu lajjissatī”ti addhikānaṁ anāgamanato ekadivasaṁ laddhabbaparibbayampi na labhissantīti adhippāyo.

Ñātayopi mātāpitubhātubhagini-ādike ñātake. Te kira adhimuttassa bhaginiyā santikaṁ upagacchantā antarāmagge tena samāgatā, adhimutto (SṬ.1.31/CS:pg.1.101) saccavācaṁ anurakkhanto corabhayaṁ tesaṁ nārocesi. Tena vuttaṁ “tesampī”ti-ādi. Taṁ nissāya pabbajitattā “adhimuttasāmaṇerassa santike”ti vuttaṁ, na upasampadācariyo hutvā. Tenāha “attano antevāsike katvā”ti. Saccānurakkhaṇena anuttaraguṇādhigamena ca ñātimajjhe virocati.

Sātatanti satataṁ. Sa-saddassa hi idha sābhāvo yathā “sārāgo”ti-ādīsu. Sātabhāvo vā sātatanti āha “sukhaṁ vā”ti. Kāraṇenāti tena tena kāraṇena. Sabbāsaṁ tāsaṁ vacanaṁ subhāsitaṁ, Bhagavato pana ukkaṁsagataṁ subhāsitameva. Svāyamattho taṁtaṁgāthāpadeneva viññāyatīti taṁ nīharitvā dassetuṁ “na kevalan”ti-ādi vuttaṁ. Tena sappurisūpasaṁsevasaddhammābhiyogo yathā sattānaṁ vaḍḍhiyā paññāpaṭilābhassa ekantikaṁ kāraṇaṁ, evaṁ sokapaccaye sati visokabhāvassa, ñātimajjhe sobhāya, sugatigamanassa, ciraṁ sukhaṭṭhānassa, vaṭṭadukkhamocanassapi aññāsādhāraṇaṁ hotīti vuttamevāti daṭṭhabbaṁ.

Sabbhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.32.)2. Maccharisuttavaṇṇanā

32. Pamajjanākārena pavattā anupaladdhi pamādo. Tena ekantato satirahitā hontīti vuttaṁ “sativippavāsalakkhaṇenā”ti. Diṭṭhivicikicchādayo cettha pamādeneva saṅgahitā. Idāni yathā macchariyanimittañca pamādanimittañca dānaṁ na dīyati, taṁ dassetuṁ “ekacco hī”ti-ādi vuttaṁ. Parikkhayaṁ gamissatīti bhogaparihāniṁ gamissati. Khiḍḍādīti ādi-saddena maṇḍanavibhūsanachaṇanakkhattakiccabyasanādiṁ saṅgaṇhāti. Yasadāyakanti kittiyasassa parivārayasassa ca dāyakaṁ. Sirīdāyakanti sobhaggadāyakaṁ. Sampattidāyakanti kulabhogarūpabhogasampadāhi sampattidāyakaṁ. Puññanti vā idha puññaphalaṁ daṭṭhabbaṁ “evamidaṁ puññaṁ pavaḍḍhatī”ti-ādīsu (dī.ni.3.80) viya. Atthi dānassa phalanti ettha deyyadhammassa anavaṭṭhitataṁ bahulasādhāraṇataṁ, taṁ pahāya gamanīyataṁ (SṬ.1.32/CS:pg.1.102) tabbisayāya pītiyā sāvajjataṁ, dānadhammassa anaññasādhāraṇataṁ anugāmikataṁ, tabbisayāya pītiyā anavajjataṁ, lobhādipāpadhammānaṁ vinodanaṁ, sesapuññānaṁ upanissayañca jānantenāti vattabbaṁ.

Taṁyeva bālanti yo maccharī, tameva. Adānasīlā bālā. Ekacco dhanassa paribhogaparikkhayabhayena attanāpi na paribhuñjati atilobhaseṭṭhi viyāti āha “idhalokaparalokesū”ti.

Yasmā ekacco adānasīlo puriso addhike disvā passantopi na passati, tesaṁ kathaṁ suṇantopi na suṇoti, sayaṁ kiñci na katheti, adātukamyatāthambhe baddho hoti, tasmā tattha mataliṅgāni upalabbhantiyevāti āha “adānasīlatāya maraṇena matesū”ti. Aṭṭhakathāyaṁ pana dānamattameva gahetvā matenassa samataṁ dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Dānasīlassa pana amataliṅgāni vuttavipariyāyato veditabbāni. Vajanti puthutte ekavacanaṁ, tasmā vacanavipallāsena vuttanti āha “saha vajantā”ti. Dānasīlādidhammo purātano, na ajjatanoti sanantano, so etesu atthīti sanantanā, paṇḍitā, tesaṁ dhammāti tesaṁ vasenapi dhammo sanantanoti āha “sanantanānaṁ vā paṇḍitānaṁ esa dhammo”ti. Appasmimpi deyyadhamme sati eke dānaṁ dadanti, eke na dadanti maccharibhāvā. Sahassadānasadisāti ekāpi dakkhiṇā pariccāgacetanāya uḷārabhāvato sahassadānasadisā hoti.

Duranugamanoti asamaṅginā anugantuṁ dukkaro. Ananugamanañcassa dhammassa apūraṇamevāti āha “duppūro”ti. “Dhammaṁ care”ti ayaṁ dhammacariyā gahaṭṭhassa vasena āraddhāti āha “dasakusalakammapathadhammaṁ caratī”ti. Tenāha “dārañca posan”ti. Samuñjakanti kassakehi attanā kātabbaṁ katvā visaṭṭhadhaññakaraṇato khale uñchācariyavasena samuñjani-ādinā chaḍḍitadhaññasaṁharaṇaṁ. Tenāha “yo api …pe… samuñjakaṁ caratī”ti. Etenāti satasahassasahassayāgiggahaṇena dasannampi bhikkhukoṭīnaṁ piṇḍapāto dassito hoti. “Dinno”ti padaṁ ānetvā yojanā. Dasannaṁ vā kahāpaṇakoṭīnaṁ piṇḍapātoti dasannaṁ kahāpaṇakoṭīnaṁ viniyuñjanavasena sampāditapiṇḍapāto. Tayidaṁ satasahassaṁ (SṬ.1.32/CS:pg.1.103) sahassayāgīnaṁ dānaṁ ettakaṁ hotīti katvā vuttaṁ. Samuñjakaṁ carantopīti samuñjakaṁ caritvāpi, samuñjakacaraṇahetūti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo. Dāraṁ posentopi dhammaṁ carati, appakasmiṁ dadantopi dhammaṁ caratīti yojanā. Tathāvidhassāti tādisassa tathādhammacārino yā dhammacariyā, tassā kalampi nagghanti ete sahassayāgino attano sahassayāgitāya. Yaṁ tena daliddenāti-ādi tassevatthassa vivaraṇaṁ. Sabbesampi tesanti “sataṁsahassānaṁ sahassayāginan”ti vuttānaṁ tesaṁ sabbesampi. Itaresanti “tathāvidhassā”ti vuttapurisato aññesaṁ. Dasakoṭisahassadānanti dasakoṭisaṅkhātaṁ tato anekasahassabhedatāya sahassadānaṁ.

“Kalaṁ nagghatī”ti idaṁ tesaṁ dānato imassa dānassa uḷāratarabhāvena vipulatarabhāvena vipulataraphalatāya vuttanti āha “kathaṁ nu kho etaṁ mahapphalataranti jānanatthan”ti. Paccayavisesena mahattaṁ gatoti mahaggato, uḷāroti attho. Tenāha “vipulassetaṁ vevacanan”ti. Samenāti ñāyena, dhammenāti attho. Visameti na same macchariyalakkhaṇappatte. Chetvāti pīḷetvā. Taṁ pana pīḷanaṁ pothananti dassento “pothetvā”ti āha. Assumukhāti tinta-assumukhasammissā paraṁ rodāpetvā. Mahādānanti yathāvuttaṁ bahudeyyadhammassa pariccajanena mahantadānaṁ. Uppattiyā aparisuddhatāyāti ajjhāsayassa deyyadhammagavesanāya ca suddhatāya malīnattā. Itaraṁ dhammacariyāya nibbattitadānaṁ. Parittadānanti parittassa deyyadhammassa vasena parittadānaṁ. Attano uppattiyā parisuddhatāyāti ajjhāsayassa deyyadhammagavesanāya ca visuddhatāya. Evanti-ādimāhāti “evaṁ sahassānaṁ sahassayāginan”ti avoca. Tattha sahassānanti sataṁsahassānaṁ. Gāthābandhasukhatthaṁ sataggahaṇaṁ na kataṁ. Sesaṁ vuttanayameva.

Maccharisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.33.)3. Sādhusuttavaṇṇanā

33. Udānaṁ udānesīti pītivegena uggiritabbatāya udānaṁ uggiri uccāresi. Tayidaṁ yasmā pītisamuṭṭhāpitaṁ vacanaṁ, tasmā vuttaṁ “udāhāraṁ udāharī”ti (SṬ.1.33/CS:pg.1.104) Yathā pana taṁ vacanaṁ “udānan”ti vuccati, taṁ dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Saddhāyāti ettha ya-kāro hetu-attho. Pariccāgacetanāya hi saddhā visesapaccayo assaddhassa tadabhāvato. Pi-saddo vuttatthasampiṇḍanattho. “Sāhū”ti padaṁ sādhusaddena samānatthaṁ daṭṭhabbaṁ. Kathanti dānayuddhānaṁ vipakkhasabhāvāti adhippāyo. Etaṁ ubhayanti dānaṁ yuddhanti idaṁ dvayaṁ. Jīvitabhīrukoti jīvitavināsabhīruko. Khayabhīrukoti bhogakkhayassa bhīruko. Vadantoti jīvite sālayataṁ, tato eva yujjhane asamatthataṁ pavedento. Chejjanti hatthapādādichedo. Ussahantoti vīriyaṁ karonto. Evaṁ bhoge rakkhissāmīti tathā bhoge aparikkhīṇe karissāmīti. Vadantoti idha bhogesu lobhaṁ, tato eva dātuṁ asamatthataṁ pavedento. Evanti evaṁ jīvitabhoganirapekkhatāya dānañca yuddhañca samaṁ hoti. Saddhādisampannoti saddhādhammajīvitāvīmaṁsāsīlādiguṇasamannāgato. So hi deyyavatthuno parittakattā appakampi dadanto attano pana cittasampattiyā khettasampattiyā ca bahuṁ uḷārapuññaṁ pavaḍḍhento bahuvidhaṁ lobha-dosa-issā-macchariya-diṭṭhivicikicchādibhedaṁ tappaṭipakkhaṁ abhibhavati, tato eva ca taṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana “maccheraṁ maddati”cceva vuttaṁ, tassa pana ujuvipaccanīkabhāvato.

Paratthāti paraloke. Ekasāṭakabrāhmaṇavatthu anvayavasena, aṅkuravatthu byatirekavasena vitthāretabbaṁ.

Dhammo laddho etenāti dhammaladdho, puggalo. Aggi-āhitapadassa viya saddasiddhi daṭṭhabbā. “Uṭṭhānanti kāyikaṁ vīriyaṁ, vīriyanti cetasikan”ti vadanti. Uṭṭhānanti bhoguppāde yuttapayuttatā. Vīriyanti tajjo ussāho. Yamassa āṇāpavattiṭṭhānaṁ. Vetaraṇimpi itare niraye ca atikkamma. Te pana abbudādīnaṁ vasena avīciṁ dasadhā katvā avasesamahāniraye sattapi āyuppamāṇabhedena tayo tayo katvā ekatiṁsāti vadanti. Sañjīvādinirayasaṁvattanassa kammassa tikkhamajjhamudubhāvena tassa āyuppamāṇassa tividhatā vibhāvetabbā. Apare pana “aṭṭha mahānirayā soḷasa ussadanirayā ādito cattāro sitaniraye ekaṁ katvā satta sitanirayāti evaṁ ekatiṁsa mahānirayā”ti (SṬ.1.33/CS:pg.1.105) vadanti. Mahānirayaggahaṇato ādito cattāro sitanirayā eko nirayo katoti.

Tesanti vicinitvā gahitapaccayānaṁ. Pañcanavutipāsaṇḍabhedā papañcasūdanisaṁvaṇṇanāyaṁ vuttanayena veditabbā. Tatthāti tesu dvīsu vicinanesu. Dakkhiṇāvicinanaṁ āha, upamānāni hi nāma yāvadeva upameyyatthavibhāvanatthāni. Etena sukhettagahaṇatopi dakkhiṇeyyavicinanaṁ daṭṭhabbaṁ.

Pāṇesu saṁyamoti iminā dasavidhampi kusalakammapathadhammaṁ dasseti. Yathā hi “pāṇesu saṁyamo”ti iminā sattānaṁ jīvitāvoropanato saṁyamo vutto, evaṁ tesaṁ sāpateyyāvahārato paradārāmasanato visaṁvādanato aññamaññabhedanato pharusavacanena saṅghaṭṭanato niratthakavippalapanato parasantakābhijjhānato ucchedacintanato micchābhinivesanato ca saṁyamo hotīti. Tenāha “sīlānisaṁsaṁ kathetumāraddhā”ti. Pharusavacanasaṁyamo panettha sarūpeneva vutto.

Parassa upavādabhayenāti pāpakiriyahetu parena attano vattabba-upavādabhayena. Upavādabhayāti upavādabhayanimittaṁ. “Kathaṁ nu kho amhe pare na upavadeyyun”ti āsīsantā pāpaṁ na karonti. Dhammapadamevāti asaṅkhatadhammakoṭṭhāso eva seyyo seṭṭho. Yasmā sabbasaṅkhataṁ aniccaṁ khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhammaṁ, tasmā tadadhigamāya ussāho karaṇīyoti dasseti. Pubbasaddo kālavisesavisayoti āha “pubbe ca Kassapabuddhādikālepī”ti-ādi. Puna akālaviseso apāṭiyekko bhummatthavisayovāti āha “sabbepi vā”ti-ādi. Tattha sabbepi vāti ete sabbepi Kassapabuddhādayo lokanāthā santo nāma vūpasantasabbakilesasantāpā santasabbhūtaguṇattā.

Sādhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.34.)4. Nasantisuttavaṇṇanā

34. Kamanīyānīti (SṬ.1.34/CS:pg.1.106) kantāni. Tato eva etāni iṭṭhārammaṇāni sukhārammaṇāni rūpādīni, te pana vatthukāmā, tadārammaṇakilesakāmā vā. “Na santi kāmā manujesū”ti desanāsīsametaṁ, nicchayena kāmā aniccāyeva. Maccu dhīyati etthāti maccudheyyaṁ. Na puna āgacchati ettha taṁ apunāgamanaṁ. Apunāgamanasaṅkhātaṁ nibbānaṁ anupagacchanato. Nibbānaṁ hīti-ādi vuttassevatthassa vivaraṇaṁ. Baddhoti paṭibaddhacitto. Pamattoti vossaggapamādaṁ āpanno.

Taṇhāchandato jātaṁ tassa visesapaccayattā. Icchitaṁ hanatīti aghaṁ, dukkhaṁ. Idha pana anavasesapariyādānavasena pañcupādānakkhandhā dukkhanti. Chandavinayā aghavinayoti hetunirodhena hi phalanirodho, evaṁ sa-upādisesanibbānaṁ vatvā aghavinayā dukkhavinayoti anupādisesanibbānaṁ vadati.

Citrānīti kilesakāmāpi vedanādiṭṭhisampayogabhedena honti, ākārabhedena ca atthi savighātāvighātāti tato visesetuṁ “ārammaṇacittānī”ti vuttaṁ. Saṅkappitarāgoti subhādivasena saṅkappitavatthumhi rāgo. Kilesakāmo kāmoti vutto tassevidha visesato kāmabhāvasiddhito. Pasūrasuttena vibhāvetabbo “na te kāmā”ti-ādinā tassa vatthumhi āgatattā. Idāni tamatthaṁ saṅkhepeneva vibhāvento “pasūraparibbājako hī”ti-ādimāha. Na te kāmā yāni citrāni loketi te ce kāmā na honti, yāni loke citrāni rūpādi-ārammaṇāni. Vedesīti kevalaṁ saṅkapparāgañca kāmaṁ katvā vadesi ce. Hehintīti bhaveyyunti attho. Suṇanto saddāni manoramāni, Satthāpi te hehiti kāmabhogīti paccekaṁ gāthā, idha pana saṁkhipitvā dassitā. Dhīrā nāma dhitisampannāti āha “paṇḍitā”ti.

Tassāti yo pahīnakodhamāno sabbaso saṁyojanātigo nāmarūpasmiṁ asajjanto rāgādikiñcanarahito, tassa. Mogharājā nāma thero bāvarībrāhmaṇassa paricārakānaṁ soḷasannaṁ aññataro. Yathānusandhiṁ appatto sāvasesa-attho, kiñci vattabbaṁ atthīti adhippāyo (SṬ.1.34/CS:pg.1.107) Sabbaso vimuttattāva devamanussā namassanti, ye taṁ paṭipajjanti. Tesaṁ kiṁ hoti? Kiñcipi na siyāti ayamettha atthaviseso? Dasabalaṁ sandhāyevamāha ukkaṭṭhaniddesena. Anupaṭipattiyāti paṭipattiṁ anugantvā paṭipajjanena. Namassanti taṁ pūjenti.

Catusaccadhammaṁ jānitvāti tena paṭividdhaṁ catusaccadhammaṁ paṭivijjhitvā. Tathā ca Buddhasubuddhatāya nibbematikā hontīti āha “vicikicchaṁ pahāyā”ti. Tato paraṁ pana anukkamena aggamaggādhigamena saṅgātigāpi honti. Asekkhadhammapāripūriyā pasaṁsiyā viññūnaṁ pasaṁsāpi hontīti.

Nasantisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.35.)5. Ujjhānasaññisuttavaṇṇanā

35. Ujjhānavasena pavattā saññā etesaṁ atthi, ujjhānavasena vā sañjānantīti ujjhānasaññī. Kārayeti katānaṁ pariyantaṁ kārayeti attho. Pariyantakāritanti paricchinnakāritaṁ parimitavacananti attho. Paṁsukūlādipaṭipakkhanayena pattuṇṇadukulādi vuttaṁ. Nāmaṁ gahitanti etena “ujjhānasaññikā”ti ettha ka-saddo saññāyanti dasseti.

Aññenākārena bhūtanti attanā pavediyamānākārato aññena asuddhena ākārena vijjamānaṁ upalabbhamānaṁ attānaṁ. Vañcetvāti palambhetvā. Tassa kuhakassa. Taṁ catunnaṁ paccayānaṁ paribhuñjanaṁ. Parijānantīti tassa paṭipattiṁ paricchijja jānanti. Kārakoti sammāpaṭipattiyā kattā, sammāpaṭipajjitāti attho.

Idanti liṅgavipallāsena vuttaṁ, ayanti attho. Dhammānudhammapaṭipadāti nibbānadhammassa anucchavikatāya anudhammabhūtā paṭipadā. Paṭipakkhavidhamane asithilatāya daḷhā. Bhāsitamattena ca savanamattena cāti ettha ca-saddo visesanivatti-attho. Tena bhāsitassa sutassa ca sammāpaṭipattivisesaṁ nivatteti. Lokapariyāyanti lokassa parividhamanaṁ uppādanirodhavasena saṅkhārānaṁ parāvuttiṁ. Tenāha “saṅkhāralokassa udayabbayan”ti. Svāyamattho saccapaṭivedheneva hotīti āha “catusaccadhammañca aññāyā”ti (SṬ.1.35/CS:pg.1.108) Evaṁ na kubbantīti attani vijjamānampi guṇaṁ anāvīkaronto “yathā tumhe vadatha, evaṁ na kubbantī”ti avijjamānataṁ byākarotīti attho.

Akārakamevāti dosaṁ akārakameva. Accayassa paṭiggaṇhanaṁ nāma adhivāsanaṁ, evaṁ so desakena desiyamāno tato vigato nāma hoti. Tenāha “paṭiggaṇhātūti khamatū”ti.

Sabhāvenāti sabhāvato. Ekasadisanti paresaṁ cittācāraṁ jānantampi ajānantehi saha ekasadisaṁ karontā. Paratoti pacchā. Kathāya uppannāyāti “kassaccayā na vijjantī”ti-ādikathāya pavattamānāya “Tathāgatassa Buddhassā”ti-ādinā Buddhabalaṁ Buddhānubhāvaṁ dīpetvā. Khamissāmīti accayadesanaṁ paṭiggaṇhissāmi. Tappaṭiggaho hi idha khamananti adhippetaṁ, Satthā pana sabbakālaṁ khamo eva.

Kopo antare citte etassāti kopantaro. Doso garu garukātabbo assāti dosagaru. “Paṭimuccatī”ti vā pāṭho, ayameva attho. Accāyikakammanti sahasā anupadhāretvā kiriyā. No cidhāti no ce idha. Idhāti nipātamattaṁ. Apagataṁ apanītaṁ. Doso no ce siyā, tena pariyāyena yadi aparādho nāma na bhaveyyāti. Na sammeyyuṁ na vūpasameyyuṁ. Kusaloti anavajjo.

Dhīro satoti padadvayena vaṭṭachindaṁ āha. Ko niccameva paṇḍito nāmāti atthoti “kassaccayā”ti-ādikāya pucchāgāthāya attho. Dīghamajjhimasaṁvaṇṇanāsu Tathāgata-saddo vitthārato saṁvaṇṇitoti āha “evamādīhi kāraṇehi Tathāgatassā”ti. Buddhattādīhīti ādi-saddena “bodhetā pajāyā”ti-ādinā (mahāni.192 cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa97) niddese āgatakāraṇāni saṅgayhanti. Vimokkhaṁ vuccati ariyamaggo, tassa anto aggaphalaṁ, tattha bhavā paṇṇatti, tassā vasena. Evaṁ Buddhabalaṁ dīpeti. Idāni khittaṁ saṅkhepena saṁharāpitaṁ hotīti dasseti.

Ujjhānasaññisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.36.)6. Saddhāsuttavaṇṇanā

36. Tatvassāti (SṬ.1.36/CS:pg.1.109) o-kārassa va-kārādesaṁ a-kārassa ca lopaṁ katvā niddesoti āha “tato assā”ti. “Tatassā”ti vā pāṭho, tatoti ca saddhāhetūti attho. Nānupatantīti na vattanti. Pamādaṁ karontīti pamajjanti, micchā paṭipajjantīti attho. Lakkhaṇānīti aniccādilakkhaṇāni. Upanijjhāyatīti upecca ñāṇacakkhunā pekkhati, anupassatīti attho. Āgatakiccanti āhatakiccaṁ, ayameva vā pāṭho. Sādhetīti asammohapaṭivedhavasena nipphādeti, tathalakkhaṇaṁ nirodhasaccaṁ upanijjhāyatīti ayamattho maggepi vattabbo tena vinā asammohapaṭivedhassa asambhavato. Kasiṇārammaṇassāti idaṁ lakkhaṇavacanaṁ. Akasiṇārammaṇasamāpattiyopi hi santīti. Yathā ca kasiṇārammaṇāni aṭṭhannaṁ samāpattīnaṁ avasesānañca tadārammaṇānaṁ paccavekkhaṇavasena cittānaṁ, evaṁ tena tāni ārammaṇāni gahitānīti “kasiṇārammaṇassa”icceva vuttaṁ. Paramaṁ uttamaṁ sukhanti vattabbato paramasukhaṁ arahattaṁ.

Saddhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.37.)7. Samayasuttavaṇṇanā

37. Udānaṁ paṭiccāti ukkākaraññā jātisambhedaparihāranimittaṁ attano vaṁsaparisuddhaṁ nissāya vuttaṁ pīti-udāhāraṁ paṭicca gottavasena “sakkā”ti laddhanāmānaṁ. Yadi ekopi janapado, kathaṁ bahuvacananti āha “ruḷhīsaddenā”ti. Akkharacintikā hi īdisesu ṭhānesu yutte viya saliṅgavacanāni icchanti, ayamettha ruḷhī yathā “avantī kurū”ti, tabbisesane pana janapadasadde jātisaddatāya ekavacanameva. Aropimeti kenaci na ropime.

Āvaraṇenāti setunā. Bandhāpetvāti paṇḍupalāsapāsāṇamattikakhaṇḍādīhi āliṁ thiraṁ kārāpetvā. Sassāni kārentīti jeṭṭhamāse kira ghammassa balavabhāvena Himavante himaṁ vilīyitvā sanditvā anukkamena rohiṇiṁ nadiṁ pavisati, taṁ bandhitvā sassāni kārenti. “Jātiṁ (SṬ.1.37/CS:pg.1.110) ghaṭṭetvā kalahaṁ vaḍḍhayiṁsū”ti saṅkhepena vuttamatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “koliyakammakarā vadantī”ti āha. Niyutta-amaccānanti tasmiṁ sassaparipālanakamme niyojitamahāmattānaṁ.

Tīṇi jātakānīti “kuṭhārihattho puriso”ti-ādinā phandanajātakaṁ (jā. 1.13.14ādayo) “duddubhāyati bhaddante”ti-ādinā duddubhajātakaṁ, (jā.1.4.85ādayo) “vandāmi taṁ kuñjarā”ti-ādinā laṭukikajātakanti (jā.1.5.39ādayo) imāni tīṇi jātakāni. Dve jātakānīti--

“Sādhu sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;

Vāto vahati ekaṭṭhaṁ, brahantampi vanappatin”ti.--

Ādinā rukkhadhammajātakaṁ (jā.1.1.74).

“Sammodamānā gacchanti, jālamādāya pakkhino;

Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasan”ti. (jā.1.1.33)--

Ādinā sammodamānajātakanti imāni dve jātakāni.

“Attadaṇḍā bhayaṁ jātaṁ, janaṁ passatha medhagaṁ;

Saṁvegaṁ kittayissāmi, yathā saṁvijitaṁ mayā”ti. (su.ni.941)--

Ādinā attadaṇḍasuttaṁ.

Tenāti Bhagavatā. Kalahakaraṇabhāvoti kalahakaraṇassa atthibhāvo. Mahāpathaviyā mahagghe khattiye kasmā nāsethāti dassetvā kalahaṁ vūpasametukāmo Bhagavā pathaviṁ nidassanabhāvena gaṇhīti dassento “pathavī nāma kiṁ agghatī”ti-ādimāha. Aṭṭhāneti akāraṇe. Veraṁ katvāti virodhaṁ uppādetvā. Taṁtaṁpalobhanakiriyāya parakkamantiyo “ukkaṇṭhantū”ti sāsanaṁ pesenti. Kuṇāladaheti kuṇāladahatīre patiṭṭhāya. Pucchitaṁ kathesi anukkamena kuṇālasakuṇarājassa pucchāpasaṅgena kuṇālajātakaṁ (jā.2.21.kuṇālajātaka) kathessāmīti. Anabhiratiṁ vinodesi itthīnaṁ dosadassanamukhena kāmānaṁ ādīnavokārasaṁkilesavibhāvanavasena. Purisapurisehīti kosajjaṁ viddhaṁsetvā purisathāmabrūhanena uttamapurisehi no bhavituṁ vaṭṭatīti uppannacittā (SṬ.1.37/CS:pg.1.111) Avissaṭṭhasamaṇakammantā apariccattakammaṭṭhānābhiyogāti attho. Nisīdituṁ vaṭṭatīti Bhagavā cintesīti yojanā.

Paduminiyanti padumavane. Vikasiṁsu guṇagaṇavibodhena. Ayaṁ imassa …pe… na kathesīti iminā sabbepi te bhikkhū tāvadeva paṭipāṭiyā āgatattā aññamaññassa lajjamānā attanā paṭiladdhavisesaṁ Bhagavato nārocesunti dasseti. Khīṇāsavānanti-ādinā tattha kāraṇamāha.

Osaṭamatteti Bhagavato santikaṁ upagatamatte. Ariyamaṇḍaleti ariyapuggalasamūhe. Pācīnayugandharaparikkhepatoti yugandharapabbatassa pācīnaparikkhepato, na bāhirakehi vuccamāna-udayapabbatato. Rāmaṇeyyakadassanatthanti Buddhuppādapaṭimaṇḍitattā visesato ramaṇīyassa lokassa ramaṇīyabhāvadassanatthaṁ. Ullaṅghitvāti uṭṭhahitvā. Evarūpe khaṇe laye muhutteti yathāvutte candamaṇḍalassa uṭṭhitakkhaṇe uṭṭhitavelāyaṁ uṭṭhitamuhutteti uparūparikālassa vaḍḍhitabhāvadassanatthaṁ vuttaṁ.

Tesaṁ bhikkhūnaṁ jāti-ādivasena Bhagavato anurūpaparivārabhāvaṁ dassento “tatthā”ti-ādimāha. Mahāsammatassa vaṁse uppannoti-ādi kulavaṁsasuddhidassanaṁ. Khattiyagabbhe jātoti idaṁ satipi jātivisuddhiyaṁ mātāpitūnaṁ vasena avisuddhatā siyāti tesampi “avisuddhatā natthi imesan”ti visuddhidassanatthaṁ vuttaṁ. Satipi ca gabbhavisuddhiyaṁ katadosena missakattā arajjārahatāpi siyāti “tampi natthi imesan”ti dassanatthaṁ “rājapabbajitā”ti-ādi vuttaṁ.

Sāmantāti samīpe. Caliṁsūti uṭṭhahiṁsu. Kosamattaṁ ṭhānaṁ saddantaraṁ, “saddasavanaṭṭhānameva saddantaran”ti apare. Tikkhattuṁ tesaṭṭhiyā nagarasahassesūti Jambudīpe kira ādito mahantāni tesaṭṭhi nagarasahassāni uppannāni, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ. Taṁ sandhāyāha “tikkhattuṁ tesaṭṭhiyā nagarasahassesū”ti. Tāni pana sampiṇḍetvā satasahassato paraṁ navasahassādhikāni asītisahassāni. Navanavutiyā doṇamukhasatasahassesūti navasatasahassādhikesu (SṬ.1.37/CS:pg.1.112) navutisatasahassesu doṇamukhesu. Doṇamukhanti ca mahānagarassa āyuppattiṭṭhānabhūtaṁ pādanagaraṁ vuccati. Chanavutiyā paṭṭanakoṭisatasahassesūti chakoṭisatasahassa-adhikesu navutikoṭisatasahassapaṭṭanesu. Tambapaṇṇidīpādichapaṇṇāsāya ratanākaresu. Evaṁ pana nagara-doṇamukhapaṭṭana-ratanākarādibhāvena kathanaṁ taṁtaṁ-adhivatthāya vasantīnaṁ tāsaṁ devatānaṁ bahubhāvadassanatthaṁ. Yadi dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitā. Atha kasmā pāḷiyaṁ “dasahi ca lokadhātūhī”ti? Vuttanti āha “dasasahassa …pe… adhippetan”ti. Tena sahassilokadhātu idha “ekā lokadhātū”ti veditabbā.

Lohapāsādeti sabbapaṭhamakate lohapāsāde. Brahmaloketi heṭṭhime brahmaloke. Yadi tā devatā evaṁ nirantarā hutvā sannipatitā, pacchā āgatānaṁ okāso eva na bhaveyyāti codanaṁ sandhāyāha “yathā kho panā”ti-ādi.

Suddhāvāsakāye uppannā Suddhāvāsakāyikā. Tāsaṁ pana yasmā suddhāvāsabhūmi nivāsaṭṭhānaṁ, tasmā vuttaṁ “Suddhāvāsavāsīnan”ti. Āvāsāti āvāsaṭṭhānabhūtā. Devatā pana orambhāgiyānaṁ itaresañca saṁyojanānaṁ samucchinnaṭṭhena suddho āvāso vihāro etesanti Suddhāvāsā. Mahāsamāgamaṁ ñatvāti mahāsamāgamaṁ gatāti ñatvā.

Puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṁ otari aññattha okāsaṁ alabhamāno. Evaṁ sesāpi. Maṇivammanti indanīlamaṇimayaṁ kavacaṁ. Buddhānaṁ abhimukhabhāgo Buddhavīthi, sā yāva cakkavāḷā uttarituṁ na sakkā. Mahatiyā Buddhavīthiyāvāti Buddhānaṁ santikaṁ upasaṅkamantehi tehi devabrahmehi valañjitabuddhavīthiyāva.

Samiti saṅgati sannipāto samayo, mahanto samayo mahāsamayoti āha “mahāsamūho”ti. Pavaddhaṁ vanaṁ pavananti āha “vanasaṇḍo”ti. Devaghaṭāti devasamūhā. Samādahaṁsūti samāhitaṁ lokuttarasamādhiṁ suṭṭhu appitaṁ akaṁsu. Tathā samāhitaṁ pana samādhinā niyojitaṁ nāma hotīti vuttaṁ “samādhinā yojesun”ti. Sabbesaṁ gomuttavaṅkādīnaṁ dūrasamussāritattā attano …pe… akariṁsu. Vinayati asse etehīti nettāni, yottāni. Avīthipaṭipannānaṁ assānaṁ vīthipaṭipādanaṁ rasmiggahaṇena hotīti “yottāni gahetvā acodento”ti vatvā taṁ pana acodanaṁ avāraṇamevāti āha “acodento avārento”ti.

Yathā (SṬ.1.37/CS:pg.1.113) khīlaṁ bhittiyaṁ, bhūmiyaṁ vā ākoṭitaṁ dunnīharaṇaṁ, yathā ca palighaṁ nagarappavesanivāraṇaṁ, yathā ca indakhīlaṁ gambhīranemi sunikhātaṁ dunnīharaṇaṁ, evaṁ rāgādayo sattasantānato dunnīharaṇā nibbānanagarappavesanivāraṇā cāti te “khīlaṁ palighaṁ indakhīlan”ti ca vuttā. Ūhaccāti uddharitvā. Taṇhā-ejāya abhāvena anejā. Paramasantuṭṭhabhāvena cātuddisattā appaṭihatacārikaṁ caranti. Buddhacakkhu-dhammacakkhu-dibbacakkhu-samantacakkhu-pakaticakkhūnaṁ vasena pañcahi cakkhūhi. Sudantā kutoti āha “cakkhutopī”ti. Chandādīhīti chandādīnaṁ vasena na gacchanti na vattanti. Na āgacchanti anuppādanato. Āgunti aparādhaṁ.

Sabbasaṁyogāti vibhattilopena niddeso, sabbe saṁyogeti attho. Visajjāti visajjitvā. Evampīti imāyapi gāthāya vasena “āguṁ na karotī”ti pade.

Gatāseti gatā eva. Na gamissanti pariniṭṭhitasaraṇagamanattā. Lokuttarasaraṇagamanañhettha adhippetaṁ. Tenāha “nibbematikasaraṇagamanena gatā”ti. Te hi niyamena apāyaṁ na gamissanti, devakāyañca paripūressanti. Ye pana lokiyena saraṇagamanena Buddhaṁ saraṇaṁ gatā, na te gamissanti apāyaṁ, sati ca paccayantarasamavāye pahāya mānusaṁ dehaṁ devakāyaṁ paripūressantīti. Tenāha so brahmā “ye keci Buddhaṁ …pe… paripūressantī”ti.

Samayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.38.)8. Sakalikasuttavaṇṇanā

38. Tanti uyyānaṁ saṅkhaṁ gatanti sambandho. Dhanunā sarena gahanti pothayanti bādhentīti dhanuggahā. Taṁ sampaṭicchīti tassā silāya heṭṭhābhāgena uggantvā sampaṭicchi. Satthu puññānubhāvena upahatattā sayampi paripatantī vātaṁ upatthambheti. Abhihani Satthārā anāvajjitattā. Tañca kho kammaphalavasenāti daṭṭhabbaṁ. Tato eva tato paṭṭhāya Bhagavato aphāsu jātanti etenapi upādiṇṇakasarīre nāma aniṭṭhāpi samphassakā patanti eva tathārūpena kammunā katokāseti dasseti. Ayaṁ (SṬ.1.38./CS:pg.1.114) vihāroti Gijjhakūṭavihāro. Ujjaṅgalo na kattabbaparo. Visamoti bhūmibhāgavasena visamo. Sivikākārena sajjito mañco eva mañcasivikā.

Bhusāti daḷhā. Dukkhāti dukkhamā duttitikkhā. Kharāti kakkasā. Kaṭukāti aniṭṭhā. Asātāti na sātā appiyā. Na appetīti na upeti. Na appāyantīti na khamanti. Vedanādhivāsanakhantiyā satisampajaññayuttattā sabbasattaṭṭhitāhārasamudayavatthujātassa ādīnavanissaraṇānaṁ pageva suppaṭividitattā yathā samudācāro cittaṁ nābhibhavati, evaṁ sammadeva upaṭṭhāpitasatisampajaññattā vuttaṁ “vedanādhivāsana …pe… hutvā”ti. Apīḷiyamānoti abādhiyamāno. Kāmaṁ aniṭṭhāya vedanāya phuṭṭho tāya apīḷiyamāno nāma natthi, pariññātavatthukattā pana tassā vase avattamāno “avihaññamāno”ti vutto. Tenāha “samparivattasāyitāya vedanānaṁ vasaṁ agacchanto”ti.

Sīhaseyyanti ettha sayanaṁ seyyā, sīhassa viya seyyā sīhaseyyā, taṁ sīhaseyyaṁ. Atha vā sīhaseyyanti seṭṭhaseyyaṁ uttamaseyyaṁ. Svāyamattho Aṭṭhakathāyameva āgamissati. “Vāmena passena sentī”ti evaṁ vuttā kāmabhogiseyyā. Dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi dakkhiṇahatthassa sarīraggahaṇādiyogakkhamato. Purisavasena cetaṁ vuttaṁ. Ekena passena sayituṁ na sakkonti dukkhuppattito. Ayaṁ sīhaseyyāti ayaṁ yathāvuttā sīhaseyyā. Tejussadattāti iminā sīhassa abhītabhāvaṁ dasseti. Bhīrukajātikā hi sesamigā attano āsayaṁ pavisitvā utrāsabahulā santāsapubbakaṁ yathā tathā sayanti, sīho pana abhirukabhāvato satokārī bhikkhu viya satiṁ upaṭṭhapetvāva sayati. Tenāha “dve purimapāde”ti-ādi. Purimapādeti dakkhiṇapurimapāde vāmassa purimapādassa ṭhapanavasena dve purimapāde ekasmiṁ ṭhāne ṭhapetvā. Pacchimapādeti dve pacchimapāde. Vuttanayeneva idhāpi ekasmiṁ ṭhāne ṭhapanaṁ veditabbaṁ. Ṭhitokāsasallakkhaṇaṁ abhīrukabhāveneva. Sīsaṁ pana ukkhipitvāti-ādinā vuttasīhakiriyā anutrāsapabujjhanaṁ viya abhīrukabhāvasiddhā dhammatāvasenevāti veditabbā. Sīhavijambhitavijambhanaṁ ativelaṁ ekākārena ṭhapitānaṁ sarīrāvayavānaṁ (SṬ.1.38/CS:pg.1.115) gamanādikiriyāsu yoggabhāvāpādanatthaṁ. Tikkhattuṁ sīhanādanadanaṁ appesakkhamigajātapariharaṇatthaṁ.

Seti abyāvaṭabhāvena pavattati etthāti seyyā, catutthajjhānameva seyyā catutthajjhānaseyyā. Kiṁ panettha taṁ catutthajjhānanti? Ānāpānacatutthajjhānaṁ. Tato hi vuṭṭhahitvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā anukkamena aggamaggaṁ adhigantvā Tathāgato jātoti. “Tayidaṁ padaṭṭhānaṁ nāma, na seyyā, tathāpi yasmā ‘catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantaraṁ Bhagavā parinibbāyī’ti mahāparinibbāne (dī.ni.2.219) āgataṁ. Tasmā lokiyacatutthajjhānasamāpatti eva Tathāgataseyyā”ti keci. Evaṁ sati parinibbānakālikāva Tathāgataseyyāti āpajjati; na ca Tathāgato lokiyacatutthajjhānasamāpajjanabahulo vihāsi. Aggaphalavasena pavattaṁ panettha catutthajjhānaṁ veditabbaṁ. Tattha yathā sattānaṁ niddupagamalakkhaṇā seyyā bhavaṅgacittavasena hoti, sā ca nesaṁ paṭhamaṁ jātisamanvayā yebhuyyavuttikā, evaṁ Bhagavato ariyajātisamanvayaṁ yebhuyyavuttikaṁ aggaphalabhūtaṁ catutthajjhānaṁ Tathāgataseyyāti veditabbā. Sīhaseyyā nāma seṭṭhaseyyāti āha “uttamaseyyā”ti.

“Kālaparicchedaṁ katvā yathāparicchedaṁ uṭṭhahissāmī”ti evaṁ tadā manasikārassa akatattā pāḷiyaṁ “uṭṭhānasaññaṁ manasikaritvā”ti na vuttanti āha “uṭṭhānasaññanti panettha na vuttan”ti. Tattha kāraṇamāha “gilānaseyyā hesā”ti. Sā hi cirakālappavattikā hoti.

Visuṁ visuṁ rāsivasena anāgantvā ekajjhaṁ puñjavasena āgatattā vuttaṁ “sabbāpi tā”ti. Tenāha “sattasatā”ti. Vikāramattampīti vedanāya asahanavasena pavattanākāramattampi. Susammaṭṭhakañcanaṁ viyāti sammaṭṭhasusajjitasuvaṇṇaṁ viya.

Dhammālapananti asaṅkhārikasamuppannasabhāvālapanaṁ. Samullapitañhi ākārasamānavacanametaṁ. Nāgo viya vāti pavattatīti nāgavo. Tassa bhāvo nāgavatā. Vibhattilopena hesa niddeso, mahānāgahatthisadisatāyāti attho. Byattuparicaraṇaṭṭhenāti byattaṁ uparūpari attano kiriyācaraṇena. Ājānīyoti sammāpatitaṁ dukkhaṁ sahanto (SṬ.1.38/CS:pg.1.116) attanā kātabbakiriyaṁ dhīro hutvā nitthārako. Kāraṇākāraṇajānanenāti niyyānikāniyyānikakaraṇañātatāya. Tenevaṭṭhenāti appaṭisamaṭṭheneva. “Mutto moceyyan”ti-ādi dhuravāhaṭṭhena. Nibbisevanaṭṭhenāti rāgādivisavigatabhāvena.

Aniyamitāṇattīti anuddesikaṁ āṇāpanaṁ. Sāmaññakatopi samādhisaddo pakaraṇato idha visesatthoti āha “samādhinti arahattaphalasamādhin”ti. Paṭippassaddhivasena sabbakilesehi suṭṭhu vimuttanti suvimuttaṁ. Abhinataṁ nāma ārammaṇe abhimukhabhāvena pavattiyā. Apanataṁ apagamanavasena pavattiyā, vimukhatāyāti attho. Lokiyajjhānacittaṁ viya vipassanā viya ca sasaṅkhārena sappayogena tadaṅgappahānavikkhambhanapahānavasena ca vikkhambhetvā na adhigataṁ na ṭhapitaṁ, kiñcarahi kilesānaṁ sabbaso chinnatāyāti āha “chinnattā vataṁ phalasamādhinā samāhitan”ti. Atikkamitabbanti ācārātikkamavasena laṅghitabbaṁ. Sā pana laṅghanā āsādanā ghaṭṭanāti āha “ghaṭṭetabban”ti.

Pañcavedā nāma--iruvedo, yajuvedo, sāmavedo, āthabbaṇavedo, itihāso cāti evaṁ itihāsapañcamānaṁ vedānaṁ. “Caran”ti vacanavipallāsena vuttanti āha “carantā”ti, tapantāti attho. Hīnattarūpāti hīnādhimuttikatāya nihīnacittasabhāvā. Vimuttikatāya abhāvato nibbānaṅgamā na honti. Arahattādhigamakammassa abhabbatāya parihīnatthā. Ajjhotthaṭāti abhibhūtā. Tādiseheva sīlehīti gosīlādīhi. Baddhāti samādapetvā pavattanavasena anubaddhā. Lūkhaṁ tapanti attakilamathānuyogaṁ. Taṁ pana ekadesena dassento “pañcātapatāpanan”ti-ādimāha. “Evaṁ paṭipannassa mokkho natthi, evaṁ paṭipannassa vaṭṭato mutti atthī”ti vadantī sā attato sāsanassa niyyānabhāvo kathito nāma hotīti āha “sāsanassa niyyānikabhāvaṁ kathentī”ti. Ādinti gāthādvayaṁ.

Sakalikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.39.)9. Paṭhamapajjunnadhītusuttavaṇṇanā

39. Cātumahārājikassāti (SṬ.1.39/CS:pg.1.117) cātumahārājikakāyikassa. Dhammo anubuddhoti catusaccadhammo pariññeyyādibhāvassa anurūpato Buddho. Paccakkhamevāti parapattiyā ahutvā attapaccakkhameva katvā jānāmi. Dhammaṁ garahantā nāma saddadosavasena vā atthadosavasena vā garaheyyunti taṁ dassento “hīnakkhara …pe… kotivā”ti āha. Sā pana “tesaṁ vigarahā dummedhatāya mahānatthāvahāvā”ti dassentī devatā āha “dummedhā upenti roruvan”ti. Visuṁ hotīti avīcimahānirayato visuṁ eva hoti. Khantiyāti ñāṇakhantiyā. Upasamenāti rāgādīnaṁ sabbaso vūpasamena. Tenāha “ruccitvā”ti-ādi.

Paṭhamapajjunnadhītusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.40.)10. Dutiyapajjunnadhītusuttavaṇṇanā

40. Buddhañca dhammañca namassamānāti Buddhasubuddhataṁ dhammasudhammatañca ñatvā tadubhayaṁ namassamānā. Yasmā Buddhe ca dhamme ca pasanno saṅghe ca pasanno eva hoti tassa suppaṭipattiyā vijānanato, tasmā so attho gāthāya ca-saddasaṅgahitoti dassento “ca-saddena saṅghañcā”ti āha atthavatiyoti lokiyalokuttara-atthasaṅgahitā lokiyakusalalokuttaramaggasaṅgaṇhanato. Yaṁ dhammaṁ sā abhāsīti yaṁ tumhākaṁ dhammaṁ paṭivijjhitvā ṭhitā, sā mahākokanadā attano balānurūpaṁ abhāsi. Bahunāti nānappakārena. Pariyāyenāti kāraṇena. Tādisoti tathārūpo tathāpaṭividdhasacco atthadhammādīsu kusalo ekekaṁ padampi udāharaṇahetunigamanāni nīharanto ācikkhati deseti paññapeti paṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Tenāha “ayaṁ Bhagavā”ti-ādi. Etena ativiya vitthārakkhamo Sugatadhammoti dasseti. Pariyāpuṭanti parivattitaṁ. Evaṁ vitthārakkhamaṁ (SṬ.1.40/CS:pg.1.118) dhammaṁ yasmā devadhītā “saṁkhittamatthaṁ lapayissāmī”ti avoca, tasmā vuttaṁ “tassatthan”ti-ādi.

Dutiyapajjunnadhītusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Satullapakāyikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Ādittavaggo

(SṬ.1.41.)1. Ādittasuttavaṇṇanā

41. Sīsanti desanāpadeso, desanāya aññesupi vattabbesu kassacideva sīsabhāgena apadisanaṁ. Tenāha “rāgādīhī”ti-ādi. Dānenāti attano santakassa paresaṁ pariccajanena. Taṁ pana pariccajanaṁ cetanāya hotīti āha “dānacetanāyā”ti dānapuññacetanāti dānamayā puññacetanā dāyakasseva hoti taṁsantatipariyāpannattā. Nīhatabhaṇḍakanti ādittagehato bahi nikkhāmitaṁ bhaṇḍakaṁ. Etanti “dinnaṁ hotī”ti-ādivacanaṁ. Adinneti dānamukhe aniyuñjite bhoge. “Antenā”ti jīvitassa anto adhippetoti āha “maraṇenā”ti. Mamāti pariggahitattā pariggahā, bhogā. Tepi kenaci ākārena vināsaṁ anupagatā maraṇena pahīyanti nāmāti vuttaṁ “corādīnaṁ vasena avinaṭṭhabhoge”ti. Sobhanā aggabhūtā rūpādayo etthāti saggo, taṁ saggaṁ.

Ādittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.42.)2. Kiṁdadasuttavaṇṇanā

42. Dve tīṇi bhattāni abhutvāti dve tayo vāre bhattāni abhuñjitvā. Uṭṭhātuṁ na sakkotīti uṭṭhātumpi na sakkotī, pageva aññaṁ sarīrena kātabbakiccaṁ dubbalabhāvato. Dubbalopi hutvāti bhuñjanato pubbe dubbalo hutvā balasampanno hoti. Evaṁ byatirekato anvayato ca āhārassa sarīre balavataṁ āha. Yasmā annado (SṬ.1.42/CS:pg.1.119) dāyako paṭiggāhakassa balado hoti, tasmā so āyatiṁ attano sarīre balado avināsavasena balassa rakkhako ca hoti. Tenāha Bhagavā--“balaṁ kho pana datvā balassa bhāgī hotī”ti (a.ni.5.37) sesapadesupi eseva nayo. Surūpopīti abhirūpopi. Virūpo hotīti bībhaccharūpo kopīnassa acchannattā. Idañca yānanti sāmaññato vuttaṁ. Upāhanāti sarūpato dasseti. Adukkhappatto hutvā yāti vattati etenāti yānanti chattādīnampi yānabhāvo vutto. Tenāha “yānado sukhado hotī”ti. Cakkhudo nāma hoti cakkhunā kātabbakicce sahakārīkāraṇabhāvato dīpassa.

“Sabbesaṁyeva balādīnaṁ dāyako hotī”ti saṅkhepato vuttaṁ atthaṁ vitthārato dassetuṁ “dve tayo gāme”ti-ādi vuttaṁ. Nisajjādivasena patissayitabbato patissayo, vihāro. Pakkhittaṁ viya hoti parissamassa vinoditattā. Bahi vicarantassāti patissayaṁ alabhitvā bahi vivaṭaṅgaṇe vicarantassa. Jhāyatīti jhāyantaṁ hoti, kilamatīti attho. Sītuṇhādivirodhipaccayavasena sasantāne visabhāgasantati, tabbipariyāyato sabhāgasantati veditabbā. Sukhaṁ nāma dukkhapaccayaparihārato sukhapaccayuppannato ca hoti, tadubhayaṁ patissayavasena labhatīti dassento “bahi vicarantassa pāde”ti-ādimāha. Dhammapītisukhanti dhammapaccavekkhaṇena uppannapītisukhaṁ. Upasamasukhanti kilesānaṁ vūpasamena pavattasukhaṁ. Nivātaṁ pihitavātapānaṁ patissayaṁ pavisitvā dvāraṁ pidhāya ṭhitassa andhakāro hotīti vuttaṁ “kūpe otiṇṇo viya hotī”ti. Tenāha “mañcapīṭhādīni na paññāyantī”ti. Tayidaṁ bahisamāpannaparissamadosena, na ca patissayadosena. Tenāha “muhuttan”ti-ādi.

Na marati etenāti amaraṇaṁ, nibbānādhigamādayo. Tassa dānaṁ dhammūpadeso, taṁ deti. Tenāha “yo dhammaṁ anusāsatī”ti. Tayidaṁ dhammānusāsanaṁ kathaṁ hotīti āha “Aṭṭhakathan”ti-ādi. Aṭṭhakathaṁ kathetīti avivaṭapāṭhassa pāḷiyā atthasaṁvaṇṇanaṁ karotīti attho. Anadhītino pana pāḷiṁ vāceti. Tattha tattha gataṭṭhāne pucchitapañhaṁ vissajjeti, ayaṁ tāva ganthadhuro, paṭipattivāsadhure pana kammaṭṭhānaṁ ācikkhati, ubhayesampi (SṬ.1.42/CS:pg.1.120) dhammassavanaṁ karoti. Sabbadānanti yathāvutta-āmisadānaṁ abhayadānaṁ. Dhammadānanti dhammadesanā. Dhammaratīti samathavipassanādhamme abhirati. Dhammarasoti saddhammasannissayaṁ pītipāmojjaṁ.

Kiṁdadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.43.)3. Annasuttavaṇṇanā

43. Patthentīti pihenti. Yatthassa upagamanaṁ loke pākaṭataraṁ ahosi, te udāharaṇavasena dassento “cittagahapatisīvalittherādike viyā”ti āha. Annanti annasaññito catubbidhopi paccayo. Sabbepi dāyake ekajjhaṁ gahetvā sāmaññato ekavasena “dāyakamevā”ti vuttaṁ, yathā cāha “ko nāma so yakkho, yaṁ annaṁ nābhinandatī”ti? Tattha yakkhoti satto. Sāmaññajotanā ca nāma yasmā puthu-atthavisayā, tasmā “ye naṁ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā. Tameva annaṁ bhajatī”ti vuttaṁ. Tattha ma-kāro padasandhikaro, te evāti attho. Dāyakaṁ apariccajanameva anugacchati cakkaṁ viya kubbaraṁ.

Annasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.44.)4. Ekamūlasuttavaṇṇanā

44. Patiṭṭhaṭṭhena avijjāsaṅkhātaṁ ekaṁ mūlaṁ etissāti ekamūlā. Taṁ ekamūlaṁ. Yathā saṁyojanīyesu assādānupassanāvasena taṇhāsamuppādo, evaṁ taṇhābhibhavavasena anavabodhoti avijjā taṇhāya mūlaṁ, taṇhā ca avijjāya mūlaṁ. Ayañhi nayo upanissayatāvasena vutto, sahajātavasena cāyaṁ aññamaññaṁ mūlabhāvo pākaṭoyeva. Idha pana imissaṁ gāthāyaṁ adhippetā “ekamūlan”ti sā taṇhā. Tattha yā bhavataṇhā, sā sassatadiṭṭhivasena āvaṭṭati parivattati, vibhavataṇhā (SṬ.1.44/CS:pg.1.121) ucchedadiṭṭhivasena, evaṁ dvirāvaṭṭaṁ. Sahajātakoṭiyāti sahajātakoṭiyāpi, pageva sammuyhaṁ āpannassa pana vattamānāya taṇhāya balavabhāvena malīnatā siyā. Upanissayakoṭiyāti upanissayakoṭiyāva sahajātakoṭiyā asambhavato. Pattharaṇaṭṭhānāti vitthatā hutvā pavattiṭṭhānabhūmi Tenāha “tesu sā pattharatī”ti. Samuddanaṭṭhena samuddo. Uttarituṁ asakkuṇeyyatāya patāya alaṁ pariyattoti pātālo, ayaṁ pana pātālo viyāti pātālo. Tenāha “appatiṭṭhaṭṭhenā”ti. Agādhagambhīratāyāti attho.

Ekamūlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.45.)5. Anomasuttavaṇṇanā

45. Anomanāmanti anūnanāmaṁ. Guṇanemittikāni eva hi Bhagavato nāmāni. Guṇānañcassa paripuṇṇatāya anūnanāmanti āha “sabbaguṇasamannāgatattā”ti-ādi. Apica tathā tevijjo, chaḷabhiññoti-ādīni nāmāni anomanāmāni na honti paricchinnavisayattā, Bhagavato pana Satthā, sabbaññū, sammāsambuddhoti-ādīni nāmāni anomanāmāni nāma mahāvisayattā anūnabhāvato. Tenāha “avekallanāman”ti. Khandhantarādayoti khandhavisesādike. Ñāṇena yāthāvato araṇīyaṭṭhena atthe. Anvayapaññādhigamāyāti lokuttarapaññāpaṭilābhāya. Paṭipadanti samathavipassanāpaṭipadaṁ. Kilesakāmānaṁ vasena allīyitabbaṭṭhena kāmā eva ālayo. Atītakāleyeva kamanataṁ gahetvā vuttaṁ “kamamānan”ti. Na etarahi tadabhāvatoti āha “atītaṁ pana upādāya idaṁ vuttan”ti. Mahānubhāvatādinā mahantānaṁ.

Anomasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.46.)6. Accharāsuttavaṇṇanā

46. “Accharāgaṇasaṅghuṭṭhan”ti gāthā devaputtena yenādhippāyena gāyitā, so anupubbikathāya vinā na paññāyatīti taṁ āgamanato paṭṭhāya (SṬ.1.46/CS:pg.1.122) kathento “ayaṁ kira devaputto”ti-ādimāha. Tattha sāsaneti imasseva Satthusāsane. Kammākammanti kammavinicchayaṁ. Atthapurekkhāratāya appakiccatāya ca sallahukavuttiko. Sayanassa koṭṭhāsoti divasaṁ purimayāmañca bhāvanānuyogavasena kilantakāyassa samassāsanatthaṁ seyyāya upagamanabhāgo anuññāto.

Abbhantareti kucchiyaṁ bhattassa parittatāya satthakavātāti tikkhabhāvena satthakā viya kantanakā vātā. Dhurasmiṁyevāti kilesamārena yuddhe eva. Vimuttāyatanasīse ṭhatvā dhammaṁ desento vā. Upanissayamandatāya aparipakkañāṇatāya āsavakkhayaṁ appatto kālaṁ katvāti yojanā. Upari ṭhitanti parikkhārabhāvena dibbadussūpari ṭhitaṁ. Tatheva aṭṭhāsīti tāhi tathā vuttepi yathā tato pubbe, tatheva aṭṭhāsi. Suvaṇṇapaṭṭanti nibbuddhe paṭijinitvā laddhabbasuvaṇṇapaṭṭaṁ. Vītikkamassa akatattā asambhinneneva sīlena. Yasmā tasmiṁ satthu santikaṁ āgacchante tāpi tena saddhiṁ āgamaṁsu tasmā “accharāsaṅghaparivuto”ti vuttaṁ.

Saṅghositanti saṅgamma ghositaṁ, tattha tattha accharānaṁ gītasaddavasena ghositaṁ. Pisācagaṇaṁ katvā vadati acchandarāgatāya. Niyāmacittatāyāti sammattaniyāme ninnacittatāya. Garubhāvenāti tāsaṁ vase avattanato garuṭṭhānabhāvena. Yātrāti nibbānaṁ pati yātrā. Taṁ pana vaṭṭato niggamanaṁ hotīti āha “kathaṁ niggamanaṁ bhavissatī”ti.

Atisallekhatevāti ativiya kilesānaṁ sallekhitavuttiko. Akatābhinivesassāti bhāvanamananuyuttassa anāraddhavipassakassa. Kārakassāti Sugatovādakārakassa sammāpaṭipajjato. Suññatāvipassananti suññatādīpanaṁ vipassanaṁ duccaritataṇhāya dūrīkaraṇena ekavihāritāya. Eko maggo assāti lokuttaramaggo eva assa anāgato, pubbabhāgamaggo pana kataparicayoti attho.

Kāyavaṅkādīnanti kāyaduccaritādīnaṁ abhāvato samucchindanena anupalabbhanato. Natthi ettha bhayaṁ, asmiṁ vā adhigate puggalassa natthi bhayanti (SṬ.1.46/CS:pg.1.123) abhayaṁ nāma. Saṁsārakantāraṁ atikkamitvā nibbānasaṅkhātaṁ khemaṁ amataṭṭhānaṁ gamane sugatasārathinā susajjitayānabhāvato ratho akūjanoti aṭṭhaṅgiko maggova adhippeto. Dhammato anapetatāya aparāparuppattiyā ca dhammacakkehi.

Ottappampi gahitameva avinābhāvā. Apālamboti avassayo. Parivāroti parikkhāro abhisaṅkharaṇato. Maggassa karaṇaṭṭhāne dhammo tappariyāpannā sammādiṭṭhi. Aniccādivasenāti aniccānupassanādivasena. Sodhitesu vajjhamānesu. Bhūmiladdhavaṭṭanti bhūmiladdhasaṅkhātaṁ vaṭṭaṁ. Tattha vipassanāya pavattiṭṭhānabhāvato pañcakkhandhā bhūmi nāma, vaṭṭamayakammabhāvato tattha uppajjanārahaṁ kilesajātaṁ bhūmiladdhavaṭṭaṁ. Parijānamānāti paricchindanavasena samatikkamavasena jānamānā paṭivijjhantī.

Kasmā devaputto sotāpattiphaleyeva patiṭṭhāsi, nanu ca sā desanā Bhagavatā catumaggappadhānabhāvena pavattitāti āha “yathā hī”ti-ādi.

Accharāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.47.)7. Vanaropasuttavaṇṇanā

47. Kesanti sāmivasena vuttakasaddo “dhammaṭṭhā sīlasampannā”ti ettha paccattabahuvacanavasena pariṇāmetabbo. Atthavasena hi vibhattivipariṇāmo. Ke janāti ettha vā vuttakesaddo sīhavilokananayena ānetvā yojetabboti āha “ke dhammaṭṭhā, ke sīlasampannā”ti? Pucchatīti iminā tattha kāraṇamāha. Phalādisampattiyā āramanti ettha sattāti ārāmo. Ārāme ropenti nipphādentīti ārāmaropā. Vanīyati chāyāsampattiyā bhajīyatīti vanaṁ. Tattha yaṁ upavanalakkhaṇaṁ vanaṁ, taṁ ārāmaggahaṇeneva gahitanti tapovanalakkhaṇaṁ, taṁ dassento “sīmaṁ parikkhipitvā”ti-ādimāha. Visameti udakacikkhallena visame padese. Pānīyaṁ pivanti etthāti papā, taṁ papaṁ. Udakaṁ pīyati etthāti vā papā. Taḷākādīti ādi-saddena mātikaṁ saṅgaṇhāti.

Imamatthaṁ (SṬ.1.47/CS:pg.1.124) sandhāyāti iminā kammappathappattaṁ paṭikkhipati. Attanā katañhi puññaṁ anussarato taṁ ārabbha bahuṁ puññaṁ pasavati, na pana yathā kataṁ puññaṁ sayameva pavaḍḍhati. Tasmiṁ dhamme ṭhitattāti tasmiṁ ārāmaropanādidhamme patiṭṭhitattā. Tenapi sīlena sampannattāti tena yathāvuttadhamme katasīle ṭhatvā ciṇṇena tadaññenapi kāyavācasikasaṁvaralakkhaṇena sīlena samannāgatattā. Dasa kusalā dhammā pūrenti duccaritaparivajjanato. Sesaṁ vuttanayameva.

Vanaropasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.48.)8. Jetavanasuttavaṇṇanā

48. Esitaguṇattā esiyamānaguṇattā ca isī, asekkhā sekkhakalyāṇaputhujjanā ca. Isīnaṁ saṅgho isisaṅgho. Isisaṅghena nisevitaṁ. Tenāha “bhikkhusaṅghanisevitan”ti.

Taṁ kārentassa gandhakuṭipāsādakūṭāgārādivasena siniddhasandacchāyarukkhalatāvasena bhūmibhāgasampattiyā ca anaññasādhāraṇaṁ atiramaṇīyaṁ taṁ jetavanaṁ cittaṁ toseti, tathā ariyānaṁ nivāsabhāvenapīti āha “evaṁ paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṁ kathetvā”ti. Tenāha Bhagavā--“yattha arahanto viharanti, taṁ bhūmirāmaṇeyyakan”ti (dha.pa.98 theragā. 991). Apacayagāmicetanā sattānaṁ visuddhiṁ āvahati kammakkhayāya saṁvattanatoti āha “kammanti maggacetanā”ti. Catunnaṁ ariyasaccānaṁ viditakaraṇaṭṭhena kilesānaṁ vijjhanaṭṭhena ca vijjā Maggapaññā sammādiṭṭhīti āha “vijjāti maggapaññā”ti. Samādhipakkhikā dhammā sammāvāyāmasatisamādhayo. Yathā hi vijjāpi vijjābhāgiyā, evaṁ samādhipi samādhipakkhiko. Sīlaṁ etassa atthīti sīlanti āha “sīle patiṭṭhitassa jīvitaṁ uttaman”ti. Diṭṭhisaṅkappāti sammādiṭṭhisaṅkappā. Tattha sammāsaṅkappassa sammādiṭṭhiyā upakārabhāvena vijjābhāvo vutto. Tathā hi so paññākkhandhasaṅgahitoti vuccati. Yathā ca sammāsaṅkappādayo paññākkhandhasaṅgahitā, evaṁ vāyāmasatiyo (SṬ.1.48/CS:pg.1.125) samādhikkhandhasaṅgahitāti āha “vāyāmasatisamādhayo”ti. Dhammoti hi idha samādhi adhippeto “evaṁdhammā te Bhagavanto ahesun”ti-ādīsu (dī.ni.2.13 ma.ni.3.197 saṁ.ni.5.378) viya. Vācākammantājīvāti sammāvācākammantājīvā. Maggapariyāpannā eva hete saṅgahitā. Tenāha “etena aṭṭhaṅgikamaggenā”ti.

Upāyena vidhinā ariyamaggo bhāvetabbo. Tenāha “samādhipakkhiyadhamman”ti. Sammāsamādhipakkhiyaṁ vipassanādhammañceva maggadhammañca. “Ariyaṁ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṁ desessāmi sa-upanisaṁ saparikkhāran”ti (ma.ni.3.136) hi vacanato sammādiṭṭhi-ādayo maggadhammā sammāsamādhiparikkhārā. Vicineyyāti vīmaṁseyya, bhāveyyāti attho. Tatthāti hetumhi bhummavacanaṁ. Ariyamaggahetukā hi sattānaṁ visuddhi. Tenāha “tasmiṁ ariyamagge visujjhatī”ti. Pañcakkhandhadhammaṁ vicineyyāti paccuppanne pañcakkhandhe vipasseyya. Tesu vipassiyamānesu vipassanāya ukkaṁsagatāya yadaggena dukkhasaccaṁ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, tadaggena samudayasaccaṁ pahānapaṭivedhena paṭivijjhīyati, nirodhasaccaṁ sacchikiriyāpaṭivedhena, maggasaccaṁ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhīyatīti evaṁ tesu catūsu saccesu visujjhatīti imasmiṁ pakkhe nimittatthe eva bhummaṁ, tesu saccesu paṭivijjhiyamānesūti attho.

Avadhāraṇavacananti vavatthāpanavacanaṁ, avadhāraṇanti attho. “Sāriputtovā”ti ca avadhāraṇaṁ sāvakesu Sāriputtova seyyoti imamatthaṁ dīpeti tassevukkaṁsabhāvato. Kilesa-upasamenāti iminā mahātherassa tādiso kilesavūpasamoti dasseti. Tassa sāvakavisaye paññāya pāramippatti ahosi. Yadi evaṁ “yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti idaṁ tesaṁ Buddhānaṁ ñāṇavisaye paññāpāramippattānaṁ vaseneva vuttanti daṭṭhabbaṁ. Avadhāraṇampi vimuttiyā nānattā tīhi vimuttīhi pāraṅgate sandhāyetaṁ vuttaṁ. Tenāha--“pāraṁ gatoti nibbānaṁ gato”ti-ādi. Na therena uttaritaro nāma atthi labbhati, labbhati ce, evameva labbheyyāti adhippāyo.

Jetavanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.49.)9. Maccharisuttavaṇṇanā

49. Maccharinoti (SṬ.1.49/CS:pg.1.126) maccheravanto maccherasamaṅginoti āha “maccherena samannāgatā”ti. Maccheraṁ macchariyanti atthato ekaṁ. Na vandatīti vandanamattampi na karoti, kuto dānanti adhippāyo. Upaṭṭhānaṁ kātunti madhurapaṭisanthāraṁ karotīti yojanā. Idaṁ tāva mudumacchariyaṁ na hadayaṁ viya attānaṁ dassentassa macchariyanti katvā. Kiṁ tuyhaṁ pādā rujjanti nanu tuyhaṁyeva āgatagamanesu pādā rujjanti, kinte ime chindantīti adhippāyo. Sāmīcimpi na karoti kuto dānanti adhippāyo. Yathākammaṁ taṁtaṁgatiyo aranti upagacchantīti ariyā, sattā. Ime pana kucchitā ariyāti kadariyā, thaddhamaccharino. Macchariyasadisañhi kucchitaṁ sabbahīnaṁ natthi sabbaguṇābhibhūtattā bhogasampatti-ādisabbasampattīnaṁ mūlabhūtassa dānassa nisedhato. Iti-ādīhi vacanehi. Attano upaghātakoti macchariyānuyogena kusaladhammānaṁ gatisampattiyā ca vināsako.

Puññapāpavasena samparetabbato upagantabbato samparāyo, paraloko. Kāmaguṇaratīti kāmaguṇasannissayo assādo. Khiḍḍāti kāyikakhiḍḍā vācasikakhiḍḍā cetasikakhiḍḍāti evaṁ tividhā. Esa vipākoti coḷādīnaṁ kicchalābhoti esa evarūpo vipāko. Yamalokanti paralokaṁ. Upapajjareti ettha iti-saddo pakārattho. Tena pāḷiyaṁ vuttaṁ nirayaṁ tiracchānayoniñca saṅgaṇhāti.

Yācanti nāma ariyayācanāya. Vuttañhetaṁ “uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā”ti (jā.1.7.59). Ye saṁvibhajanti, te vadaññū nāma ñatvā kattabbakaraṇato. Vimānappabhāyāti nidassanamattaṁ, uyyānakapparukkhappabhāhi devatānaṁ vatthābharaṇasarīrappabhāhipi sagge pakāsentiyeva. Pakāsantīti vā pākaṭā honti, na apāyaloke viya apākaṭāti attho. Parasambhatesūti sayaṁ sambhataṁ anāpajjitvā pareheva sambharitesu sukhūpakaraṇesu. Tenāha pāḷiyaṁ “vasavattīva modare”ti, paranimmitabhogesu vasavattī devaputtā viya sukhasamaṅgitāya modantīti attho. Evaṁ vuttasamparāyoti ete saggāti evaṁ heṭṭhā (SṬ.1.49/CS:pg.1.127) vuttasamparāyo. Ubhinnanti etesaṁ yathāvuttānaṁ ubhinnaṁ dukkaṭasukaṭakammakārīnaṁ. Tato cavitvā tato nirayasaggādito cavitvā manussesu nibbattati. Tesu yo maccharī manussesu nibbatto, so daliddo hutvā pubbacariyavasena maccharīyeva honto dārādibharaṇatthaṁ macchakacchapādīni hantvā punapi niraye nibbatto. Itaro suddhāsayo samiddho hutvā pubbacariyāvasena punapi puññāni katvā sagge nibbatteyya. Tenāha “puna samparāyepi duggatisugatiyeva hotī”ti.

Maccharisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.50.)10. Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā

50. “Upapannāse”ti se-kārāgamaṁ katvā niddeso, “upapannā”icceva atthoti āha “nibbattivasena upagatā”ti. Attano sampattito avihānato avihā, tesaṁ brahmaloko avihābrahmaloko, tasmiṁ. Upapattisamanantaramevāti paṭhamakoṭṭhāse eva. Arahattaphalavimuttiyāti asekkhavimuttiyā. Sekkhavimuttiyā pana avihūpapattito pageva vimuttā. Mānusaṁ dehaṁ samatikkamanti cittupakkilesapahānavasenāti phalena hetudassanamidanti āha “mānusaṁ dehanti idha …pe… vuttānī”ti. Divi bhavaṁ dibbaṁ, brahmattabhāvasaññitaṁ khandhapañcakaṁ. Tattha saṁyojanakoti vuttaṁ “dibbaṁ yoganti pañca uddhambhāgiyasaṁyojanānī”ti. Imassāti devaputtassa. “Hitvā mānusaṁ dehaṁ, dibbayogaṁ upaccagun”ti tesaṁ tvaṁ kusalaṁ sabbāvajjappahānena anavajjataṁ bhāsatīti kusalī vadesi. Atthena saddassa abhedopacāraṁ katvā gambhīravacanaṁ vuttanti āha “gambhīratthan”ti atthasseva gambhīrato, na saddassa. Samucchinnakāmarāgatāya sabbaso kāmavisayappahānena nirāmisabrahmacārī nāma anāgāmī. Nivāsanaṭṭhānabhūto samāno eko gāmo etassāti āha “ekagāmavāsī”ti.

Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ādittavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Jarāvaggo

(SṬ.1.51.)1. Jarāsuttavaṇṇanā

51. Hitassa (SṬ.1.51/CS:pg.1.128) sādhanato sādhu, yaṁ kiñci atthajātaṁ. Taṁ pana atthakāmena labhitabbato upasevitabbato laddhakaṁ, kalyāṇaṭṭhena bhaddakanti vuccatīti āha “sādhūti laddhakaṁ bhaddakan”ti. “Sīlaṁ yāva jarā sādhū”ti vuttamatthaṁ byatirekato vibhāvetuṁ “iminā idaṁ dassetī”ti vuttaṁ. Idanti idaṁ atthajātaṁ.

Patiṭṭhitāti cittasantāne laddhapatiṭṭhā, kenaci asaṁhāriyā. Tenāha “maggena āgatā”ti. Cittīkataṭṭhādīhīti pūjanīyabhāvādīhi. Vuttaṁ hetaṁ porāṇaṭṭhakathāyaṁ. Cittīkatanti ratananti idaṁ ratanaṁ nāma loke cittīkataṁ vatthūnaṁ sahassagghanatādivasena. Yepi loke cittīkatā khattiyapaṇḍita-catumahārāja-sakka-suyāma-mahābrahmādayo, tesaṁ cittīkato tehi saraṇanti upagantabbatādivasena. Ratikaranti pītisukhāvahaṁ. Jhānaratisukhenāti duvidhenapi jhānaratisukhena. Tuletunti paricchindituṁ. Guṇapāraminti guṇānaṁ ukkaṁsapāramiṁ. Dullabho anekāni asaṅkhyeyyāni atidhāvitvāpi laddhuṁ asakkuṇeyyattā. Anomoti anūno paripuṇṇo. Tattha visesato anomasattaparibhogato tehi “sammāsambuddho Bhagavā”ti anussaritabbatoti āha “Bhagavā anomo sīlenā”ti-ādi.

Ariyamaggapaññāyeva idha adhippetāti “idha pana dullabhapātubhāvaṭṭhena paññā ‘ratanan’ti vuttan”ti āha. Pujjaphalanibbattanato, attano santānaṁ punātīti ca puññacetanā puññaṁ, sā pana yassa uppannā, tasseva āveṇikatāya anaññasādhāraṇattā kenacipi anāhaṭā, Aṭṭhakathāyaṁ pana “arūpattā”ti vuttaṁ.

Jarāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.52.)2. Ajarasāsuttavaṇṇanā

52. Ajīraṇenāti (SṬ.1.52/CS:pg.1.129) jiṇṇabhāvānāpajjanena. Lakkhaṇavacanañcetaṁ avināsappattiyā. Tenāha “avipattiyāti attho”ti. Niddhamitabboti nīharitabbo.

Ajarasāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.53.)3. Mittasuttavaṇṇanā

53. Saha atthena vattatīti sattho, bhaṇḍamūlaṁ gahetvā vāṇijjavasena desantarādīsu vicaraṇakajanasamūho. Tenāha “saddhiṁcaro”ti, sahacaraṇakoti attho. Mittanti sinehayogena mittakiccayuttaṁ Idhādhippetappakāraṁ dassetuṁ “roge uppanne”ti-ādi vuttaṁ. Tathārūpeti jigucchanīye, duttikicche vā. Yathā asaṇṭhitānaṁ saṇṭhāpanavasena pavasato purisassa bhogabyasane nāthatā, evaṁ puttasinehavasena puttassa mātuyā antogehe nāthatāti vuttaṁ “mātā mittaṁ sake ghare”ti. Atthajātassāti upaṭṭhitapayojanassāti atthoti āha “uppannakiccassā”ti. Samparāyahitanti samparāye hitāvahaṁ.

Mittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.54.)4. Vatthusuttavaṇṇanā

54. Patiṭṭhāti avassayo. Guyhassāti guhitabbassa rahassassa. Paramo sakhā nāma atipiyaṭṭhānatāya.

Vatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.55.)5. Paṭhamajanasuttavaṇṇanā

55. Vidhāvatīti vividhaṁ rūpaṁ padhāvati, yathākāmaṁ pavattatīti attho.

Paṭhamajanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.56.)6. Dutiyajanasuttavaṇṇanā

56. Vaṭṭadukkhatoti (SṬ.1.56/CS:pg.1.130) saṁsāradukkhato. Saṁsāro hi kilesakammavipākānaṁ aparāparuppattitāya vidhāvati. Tañca dukkhaṁ dukkhamattāya nānāvidhadukkharāsibhāvato.

Dutiyajanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.57.)7. Tatiyajanasuttavaṇṇanā

57. Nipphattīti iṭṭhāniṭṭhavipākānaṁ nipphajjanato nipphatti. Tato eva avassayo, nipphattitavipākassa avassayo adhiṭṭhānaṁ kāraṇanti attho.

Tatiyajanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.58.)8. Uppathasuttavaṇṇanā

58. Amaggoti na maggo anupāyo. Rattindivakkhayoti tattha vayakkhaṇassa pākaṭabhāvato. Vuttakkhaṇopi hi sayaṁ khīyateva. Sesaṁ bāhiramalaṁ vatthasarīrādibhūtaṁ. Tathā hi “bhasmakhārādīhi dhovitvā sakkā sodhetun”ti vuttaṁ. Duṭṭhoti dūsito sattasantāno na sakkā suddho nāma kātuṁ abbhantaramalīnabhāvāpādanato. Itthiyanti brahmacariyassa antarāyakarāyapi. Pajāti sattakāyo sajjati saṅgaṁ karoti yāthāvato ādīnavaṁ apassanto. Indriyasaṁvarādi kilesānaṁ tāpanato tapo, tenāha “sabbāpī”ti-ādi.

Uppathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.59.)9. Dutiyasuttavaṇṇanā

59. Kissāti (SṬ.1.59/CS:pg.1.131) bhummatthe sāmivacananti āha “kismiṁ abhirato”ti. Saddhā nāma anavajjasabhāvā, tasmā lokiyalokuttarahitasukhāvahāti āha “sugatiñceva nibbānañca gacchantassa dutiyikā”ti. Anusāsati hitacariyāya pariṇāyikabhāvato.

Dutiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.60.)10. Kavisuttavaṇṇanā

60. Gāyatti-ādikoti chabbīsatiyā chandesu gāyatti-ādiko ukkatipariyosāno chando gāthānaṁ nidānaṁ samuṭṭhānaṁ “samuṭṭhahati etenā”ti katvā. Tehi pana anuṭṭhubhādiko hotīti āha “chando gāthānaṁ nidānan”ti. Pubbapaṭṭhāpanagāthāti dhammakathāya ādito ārocanabhāvajānanatthaṁ satijananaṁ viya pavattitagāthā. Akkharañhi padaṁ janetīti yasmā akkharasamudāyo padaṁ, padasamudāyo gāthā, samudāyo ca samudāyīhi byañjīyati taṁpavattanato, tasmā byañjanabhāve ṭhitaṁ akkharaṁ, taṁsamudāyo padaṁ, padaṁ taṁ viyañjetā janetā viya hotīti “akkharañhi padaṁ janetī”ti vuttaṁ. Akkharaṁ hi uccāritaviddhaṁsitāya taṁtaṁkhaṇamattāvaṭṭhāyīpi parato pavattiyā manoviññāṇavīthiyā saṅkalanavasena ekajjhaṁ katvā padabhāvena gayhamānaṁ yathāsaṅketamatthaṁ byañjeti. Padaṁ gāthaṁ janetīti etthāpi eseva nayo. Gāthā atthaṁ pakāsetīti gāthāsaññito padasamudāyo kiriyākārakasambandhavasena sambandhito kattu-adhippāyānurūpaṁ ālocitavilocitaṁ saṁhitaṁ atthaṁ vibhāveti. Samuddādipaṇṇattinissitā vohārasannissayeneva pavattatīti katvā. Tenāha “gāthā ārabhanto”ti-ādi. Āsayoti avassayoti āha “patiṭṭhā”ti kavitoti vicittakathī-ādito.

Kavisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Jarāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Addhavaggo

(SṬ.1.61.)1. Nāmasuttavaṇṇanā

61. Nāmanti (SṬ.1.61/CS:pg.1.132) sāmaññanāmādibhedaṁ nāmaṁ. Sabbanti sabbaṁ paññattipathaṁ sabbaṁ ñeyyapavattipathaṁ. Addhabhavīti kāmaṁ pāḷiyaṁ atītakālaniddeso kato, taṁ pana lakkhaṇamattaṁ. Abhibhavati anupatatīti etena abhibhavo anupatanaṁ pavatti evāti dasseti. Taṁ panassa abhibhavanaṁ appavisaye anāmasitvā mahāvisayānaṁ vasena dassento “opapātikena vā”ti-ādimāha. Tassa nāmaṁ hotīti tassa rukkhapāsāṇādikassa anāmako-icceva samaññā hoti, tathā naṁ sañjānantīti attho.

Nāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.62.)2. Cittasuttavaṇṇanā

62. Ye cittassa vasaṁ gacchantīti ye apariññātavatthukā, tesaṁyeva. Anavasesapariyādānanti anavasesaggahaṇaṁ. Na hi pariññātakkhandhā pahīnakilesā cittassa vasaṁ gacchanti, taṁ attano vase vattenti.

Cittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.63.)3. Taṇhāsuttavaṇṇanā

63. Tatiye “sabbeva vasamanvagū”ti ye taṇhāya vasaṁ gacchanti, tesaṁ eva anavasesapariyādānanti imamatthaṁ “eseva nayo”ti iminā atidissati.

Taṇhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.64.)4. Saṁyojanasuttavaṇṇanā

64. Kiṁ (SṬ.1.64/CS:pg.1.133) su saṁyojanoti sūti nipātamattanti āha “kiṁ-saṁyojano”ti? Vicaranti etehīti vicāraṇā, pādā. Bahuvacane hi vattabbe ekavacanaṁ kataṁ. Tassāti lokassa.

Saṁyojanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.65.)5. Bandhanasuttavaṇṇanā

65. Catutthe āgata-attho eva anantarepi vutto, byañjanameva nānanti āha “pañcamepi eseva nayo”ti.

Bandhanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.66.)6. Attahatasuttavaṇṇanā

66. “Kenassubbhāhato”ti pāṭhoti adhippāyena “su-kāro nipātamattan”ti āha, “kenassabbhāhato”ti pana pāṭhe u-kāralopena padasandhi. Icchādhūpāyitoti asampattavisayicchālakkhaṇāya taṇhāya santāpito daḍḍho. Tenāha “icchāya āditto”ti.

Attahatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.67.)7. Uḍḍitasuttavaṇṇanā

67. Ullaṅghitoti ubbandhitvā laṅghito. Saddādīsūti saddādināgadantesu sotādīni uḍḍitāni taṇhārajjunā daḷhabandhanena baddhattā tadanativattanato. Lokoti āyatanaloko. Tathā atthayojanāya katattā khandhādilokavasenapi yojanā kātabbā. Na dūraṁ (SṬ.1.67/CS:pg.1.134) anantarabhavakattā. Cuticitta-antaritattā ekacittantarabhavassa kammassa abujjhanaṁ, evaṁ sante kasmā sattā na bujjhantīti āha “balavatiyā”ti-ādi.

Uḍḍitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.68.)8. Pihitasuttavaṇṇanā

68. Pañhoti ñātuṁ icchito attho. Pucchitoti sattamasutte gāthāya purimaddhaṁ pacchimaddhaṁ, pacchimaṁ purimaṁ katvā aṭṭhamasutte devatāya pucchitattā vuttaṁ “heṭṭhupariyāyavasena pucchito”ti. Pucchānurūpaṁ vissajjananti avuttampi siddhametanti anāhaṭaṁ.

Pihitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.69.)9. Icchāsuttavaṇṇanā

69. Navame vinayāyāti vinayena. Karaṇatthe hi idaṁ sampadānavacanaṁ. Kissassūti kissa, su-kāro nipātamattaṁ. Sabbaṁ chindati bandhananti sabbaṁ dasavidhampi saṁyojanaṁ samucchindati. Na hi taṁ kiñci kilesabandhanaṁ atthi, yaṁ asamucchinnaṁ hutvā ṭhitaṁ assā taṇhāya samucchinnāya. Svāyamattho suviññeyyoti āha “sabbaṁ uttānamevā”ti.

Icchāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.70.)10. Lokasuttavaṇṇanā

70. Kisminti kismiṁ sati? Tassa pana santabhāvo uppattivasenevāti āha “kismiṁ uppanne”ti? Loko uppannoti vuccati anupādānattā lokasamaññāya. Chasūti etthāpi eseva nayo santhavanti adhikasinehaṁ (SṬ.1.70/CS:pg.1.135) karoti adhikasinehavatthubhāvato ajjhattikāyatanānaṁ. Upādāyāti pubbakālakiriyā aparakālakiriyaṁ apekkhatīti vacanasesavasena kiriyāpadaṁ gahitaṁ “pavattatī”ti. Kiṁ pana pavattati? Loko, lokasamaññāti attho. Chasūti idaṁ nimittatthe bhummaṁ. Chaḷāyatananimittañhi sabbadukkhaṁ. Ayanti sattaloko. Uppanno nāma hoti chaḷāyatanaṁ nāma mūlaṁ sabbadukkhānanti katvā. Bāhiresu āyatanesu santhavaṁ karoti visesato rūpādīnaṁ taṇhāvatthukattā. Yasmā cakkhādīnaṁ santappanavasena rūpādīnaṁ pariggahitattā lokassa nisevitāya saṁvattati, tasmā vuttaṁ “channaṁ …pe… vihaññatī”ti.

Lokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Addhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Chetvāvaggo

(SṬ.1.71.)1. Chetvāsuttavaṇṇanā

71. Vadhitvāti hantvā vināsetvā. Aparidayhamānattāti apīḷiyamānattā. Vinaṭṭhadomanassattā na socati cetodukkhadukkhābhāvato. Visaṁ nāma dukkhaṁ aniṭṭhabhāvato, tassa mūlakāraṇaṁ kodho aniṭṭhaphalattāti āha “visamūlassāti dukkhavipākassā”ti. Akkuṭṭhassāti akkosāparādhassa. Akkosapahāratthasambandhena hi “kuddhassā”ti upayogatthe sampadānavacanaṁ. Sukhaṁ uppajjati kodhaṁ nassati. Sukhuppattiṁ sandhāya esa kodho “madhuraggo”ti vutto, sukhāvasānoti attho.

Chetvāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.72.)2. Rathasuttavaṇṇanā

72. Paññāṇanti lakkhaṇaṁ sallakkhaṇūpāyo. Disvāti dassanahetu. “Coḷarañño raṭṭhaṁ coḷaraṭṭhan”ti evaṁ raṭṭhaṁ raññā paññāyati.

Rathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.73.)3. Vittasuttavaṇṇanā

73. Saddhāyāti (SṬ.1.73/CS:pg.1.136) saddhāhetu. Kulasampadāti khattiyādisampattiyo. Sabbalokiyalokuttaravittapaṭilābhahetuto saddhāvittameva. Heṭṭhā tiṇṇaṁ dvārānaṁ vasena uppannakassa sabbassapi anavajjadhammassa saṅgaṇhanato “dhammoti dasakusalakammapatho”ti vuttaṁ. Asaṁkiliṭṭhasukhanti. Nirāmisaṁ sukhaṁ. Tameva sāmisaṁ upanidhāya sambhāvento āha “asaṁkiliṭṭhan”ti. Asecanakabhāvena abhirucijananato piyākicchakaraṇato bahuṁ sucirampi kālaṁ āsevantassa adosāvahato saccameva madhurataraṁ. Na hi taṁ pivitabbato sāditabbato anubhavitabbato rasoti vattabbataṁ arahati. Idāni tassa kiccasampatti-atthehipi mahārahataṁ dassetuṁ “saccasmiṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha nadīnivattanaṁ Mahākappinavatthu-ādīhi (dha.pa.aṭṭha. 1.mahākappinattheravatthu; a.ni.aṭṭha.1.1.231 theragā.aṭṭha.2.mahākappinattheragāthāvaṇṇanā) dīpetabbaṁ, itarāni kaṇhadīpāyanajātaka- (jā.1.10.62ādayo) sutasoma- (jā.2.21.371ādayo) macchajātakehi (jā.1.1.34 75 1.2.131ādayo) dīpetabbāni. Nimmaddenti abhibhavanti. Madhurataranti sundarataraṁ seṭṭhesūti attho. Paññājīvīti paññāya jīvanasīloti paññājīvī, paññāpubbaṅgamacariyoti attho. Paññājīvīti ca paññāvasena iriyati vattati jīvitaṁ pavattetīti atthoti dassento “yo paññājīvī”ti-ādimāha. “Jīvatan”ti keci paṭhanti, jīvantānaṁ paññājīviṁ seṭṭhamāhūti attho.

Vittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.74.)4. Vuṭṭhisuttavaṇṇanā

74. Uppatantānanti pathaviṁ bhinditvā uṭṭhahantānaṁ. “Seṭṭhan”ti vuccamānattā “sattavidhan”ti vuttaṁ, itaresaṁ vā tadanulomato. Khemo hoti dubbhikkhupaddavābhāvato. Tenāha “subhikkho”ti. Nipatantānanti adhomukhaṁ pavattantānaṁ. Pavajamānānanti vajanasīlānaṁ. Te pana yasmā jaṅgamā nāma honti, na rukkhādayo viya thāvarā, tasmā āha “jaṅgamānan”ti. Gāvoti dhenuyo. Tena mahiṁsādikānampi saṅgaho daṭṭhabbo. Vadantānanti uppannaṁ atthaṁ vadantānaṁ.

Attano (SṬ.1.74/CS:pg.1.137) khantiyāti attano khantiyā ruciyā gahitabhāvena. Itarā devatā tassā vissajjane aparitussamānā āha. Yāva padhaṁsīti guṇadhaṁsī satthudesanāya laddhabbaguṇanāsanato. Pagabbāti pāgabbiyena samannāgatā, yathā vacīpāgabbiyena akharā, tathā vācāya bhavitabbaṁ. Mukharāti mukhakharā. Dasabalaṁ pucchi saṇhaṁ sukhumaṁ ratanattayasaṁhitaṁ atthaṁ sotukāmā. Assā devatāya vissajjento ajjhāsayānurūpaṁ. Uppatamānāti uppatantī samugghāṭeti odhiso. Vaṭṭamūlakamahā-avijjāti tassā ādīnavadassanatthaṁ bhūtakathanavisesanaṁ. Osīdantānanti paṭipakkhavasena adho sīdantānaṁ, ussādayamānānanti attho. Puññakkhettabhūtoti idaṁ “padasā caramānānan”ti padassa atthavivaraṇavasena bhūtakathanavisesanaṁ. Yādiso putto vā hotūti idaṁ purimapade devatāya puttagahaṇassa katattā vuttaṁ.

Vuṭṭhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.75.)5. Bhītāsuttavaṇṇanā

75. Kiṁ sūdha bhītāti ettha su-idhāti nipātamattanti āha “kiṁ bhītā”ti? Maggo ca nekāyatanappavuttoti anekakāraṇaṁ nānāvidhādhigamokāsaṁ katvā pavutto kathito. Tenāha “aṭṭhatiṁsārammaṇavasenā”ti-ādi. Evaṁ santeti evaṁ sabbasādhāraṇānekāyatanehi nibbānagāmimaggassa tumhehi paveditattā labbhamāne kheme magge kiṁ bhītāyaṁ janatā uppathabhūtā viparītadiṭṭhito gaṇhīti attho? Evaṁ devatā yathicchāya purimaddhena attanā yathācintitamatthaṁ satthu paveditā, pacchimaddhena attano saṁsayaṁ pucchati. Bahupaññāti puthupañña. Ussannapaññāti adhikapaññā. Ṭhapetvāti saṁyametvā. Saṁvibhāgīti āhāraparibhoge sammadeva vibhajanasīlo. Tenāha “accharāyā”ti-ādi. Vuttatthameva heṭṭhā.

Manenāti manogahaṇena. Pubbasuddhi-aṅganti pubbabhāgasuddhibhūtaṁ aṅgaṁ. Catūsūti vutta-aṅgapariyāpannaṁ. Yañña-upakkharoti dānassa sādhanaṁ. Etesu dhammesūti (SṬ.1.75/CS:pg.1.138) etesu saddhādiguṇesu. Yathā hi saddho paccayaṁ paccupaṭṭhapetvā vatthupariccāgassa visesapaccayo kammaphalassa paralokassa ca paccakkhato viya pattiyāyanato, evaṁ muduhadayo. Muduhadayo hi anudayaṁ patvā yaṁ kiñci attano santakaṁ paresaṁ deti. Yo ca saṁvibhāgasīlo, so appakasmimpi attano santake parehi sādhāraṇabhogī hoti. Vadaññū vadāniyatāya yāginova yuttaṁ yuttakālaṁ ñatvā atthikānaṁ manorathaṁ pūretīti vuttaṁ “iti …pe… catūsūti āhā”ti.

Vācanti-ādīni tīṇi aṅgāni tividhasīlasampattidīpanato. Sampannasīlo hi paralokaṁ na bhāseyya. Saddho ekaṁ aṅgaṁ payogāsayasuddhidīpanato. Suddhāsayassa sammāpayoge ṭhitassa kathaṁ paralokato bhayanti. Dukavasena caturaṅgayojanā dukanayo. Etesu catūsu dhammesu ṭhitoti etesu yathāvuttadukasaṅgahesu catūsu guṇesu patiṭṭhito.

Bhītāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.76.)6. Najīratisuttavaṇṇanā

76. Nāmagottanti tisso kassapo Gotamoti evarūpaṁ nāmañca gottañca. Nidassanamattametaṁ, tasmā sabbassa paññattiyā lakkhaṇavacananti daṭṭhabbaṁ. Na jīratīti asabhāvadhammattā uppādavayābhāvato jaraṁ na pāpuṇāti. Tenāha “jīraṇasabhāvo na hotī”ti. Yasmā samaññābhāvato kālantarepi taṁ samaññāyateva, tasmā “atītabuddhānaṁ …pe… na jīratīti vuccatī”ti āha.

Ālasiyanti alasabhāvo daḷhakosajjaṁ. Tenāha “yenā”ti-ādi. Ṭhitinti byāpāraṁ. Niddāvasena pamajjanaṁ kattabbassa akaraṇaṁ. Kilesavasena pamajjanaṁ akattabbassa karaṇampi. Kammasamayeti kammaṁ kātuṁ yuttakāle. Kammakaraṇavīriyābhāvoti taṁkammakiriyasamuṭṭhāpakavīriyābhāvo. So pana atthato vīriyapaṭipakkho akusalacittuppādo, na vīriyassa abhāvamattaṁ. Sīlasaññamābhāvo dussīlyaṁ. Vissaṭṭhācāratā nāma anācāro. Soppabahulatāti niddālutā (SṬ.1.76/CS:pg.1.139) Yato gahaṇahatthopi na kilāsupi puriso niddāya abhibhuyyati. Tenāha “tāyā”ti-ādi. Aticchātādīnīti ādi-saddena abhibhuyyatādiṁ saṅgaṇhāti. Āgantukālasiyaṁ na pubbe vutta-ālasyaṁ viya pakatisiddhaṁ. “Te chidde”ti pāḷiyaṁ liṅgavipallāsena vuttanti āha “tāni cha chiddānī”ti. Kusalacittappavattiyā anokāsabhāvato chiddāni. Tenāha Bhagavā--“yattha vittaṁ na tiṭṭhatī”ti. Sabbākārena lesamattaṁ asesetvāti adhippāyo.

Najīratisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.77.)7. Issariyasuttavaṇṇanā

77. Satthassa malanti satthamalaṁ, yena satthaṁ malīnaṁ hoti, satthamalaggahaṇena cettha malīnaṁ satthameva gahitanti āha “malaggahitasatthan”ti. Āṇāpavattananti appake vā mahante vā yattha katthaci attano āṇāya pavattanavasena vasanaṁ issariyattamicchanti. Maṇiratanampi vissajjanīyapakkhikattā uttamaṁ bhaṇḍaṁ nāma na hoti, itthī pana pariccattakulācāritthikāyapi anissajjanīyatāya uttamabhaṇḍaṁ nāma. Tenāha “itthī bhaṇḍānamuttaman”ti. Tesaṁ tesañhi purisājānīyānaṁ uppattiṭṭhānatāya uttamaratanākarattā itthī bhaṇḍānamuttamaṁ. Malaggahitasatthasadiso avabodhakiccavibandhanato. Satthamalaṁ viya satthassa paññāsatthassa guṇābhāvakaraṇato paññāsatthamalaṁ Abbu vuccati upaddavaṁ, taṁ detīti abbudaṁ, vināsakāraṇaṁ. Nanu haraṇaṁ samaṇassa ayuttanti? Yuttaṁ. Tassa anvayato byatirekato ca yuttataṁ dassento “salākabhattādīnī”ti-ādimāha.

Issariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.78.)8. Kāmasuttavaṇṇanā

78. “Attakāmo”ti (SṬ.1.78/CS:pg.1.140) pāḷiyaṁ vuttattā āha “ṭhapetvā sabbabodhisatte”ti. Te hi sabbaso paratthāya eva paṭipajjamānā mahākāruṇikā paratthakāmā, atthakāmā nāma na honti, yā ca tesaṁ attatthāvahā paṭipatti, sāpi yāvadeva paratthā evāti. Vuttaṁ porāṇaṭṭhakathāyaṁ. Yasmā bodhisattā parahitapaṭipattiyā pāramiyo pūrentā tathārūpaṁ kāraṇaṁ patvā attānaṁ paresaṁ pariccajanti paññāpāramiyā paripūraṇato, tasmā idhāpi “sabbabodhisatte ṭhapetvāyevāti vuttan”ti āha. Kalyāṇanti bhaddakaṁ. Vācāya adhippetattā āha “saṇhaṁ mudukan”ti. Pāpikanti lāmakaṁ nihīnaṁ. Taṁ pana pharusaṁ vācanti sarūpato dasseti.

Kāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.79.)9. Pātheyyasuttavaṇṇanā

79. Saddhā bandhati pātheyyanti saddhā nāma sattassa maraṇavasena mahāpathaṁ saṁvajato mahākantāraṁ paṭipajjato mahāviduggaṁ pakkhandato pātheyyapuṭaṁ bandhati sambalaṁ sajjeti. Kathanti āha “saddhaṁ uppādetvā”ti-ādi. Etaṁ vuttanti “saddhā bandhati pātheyyan”ti etaṁ gāthāpadaṁ vuttaṁ Bhagavatā. Sirīti katapuññehi sevīyati tehi paṭilabhīyatīti sirī. Issariyaṁ vibhavo. Āsayitabbato āsayo, vasanaṭṭhānaṁ niketanti attho. Parikaḍḍhatīti icchāvasikaṁ puggalaṁ tattha tattha upakaḍḍhati.

Pātheyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.80.)10. Pajjotasuttavaṇṇanā

80. Taṁ taṁ samavisamaṁ pajjotatīti pajjoto. Padīpo andhakāraṁ vidhamitvā paccakkhato rūpagataṁ dasseti, evaṁ paññāpajjoto avijjandhakāraṁ vidhamitvā dhammānaṁ paramatthabhūtaṁ rūpaṁ dasseti. Jāgarabrāhmaṇo viyāti jāgarakhīṇāsavabrāhmaṇo viya. So hi satipaññāvepullappattiyā sabbadāpi jāgaro hoti. Gāvoti gojātiyo. Idaṁ (SṬ.1.80/CS:pg.1.141) gunnaṁ goṇānañca sāmaññato gahaṇaṁ. Kammeti karaṇatthe bhummavacanaṁ. Jīvanaṁ jīvo, saha jīvenāti sajīvino. Tenāha “kammena saha jīvantānan”ti, kasivāṇijjādikammaṁ katvā jīvantānanti attho. Gomaṇḍalehi saddhinti gogaṇena saha. Na tena vinā kasikammādīni uppajjanti, gorasasiddhiyā ceva kasanabhāravahanasiddhiyā ca kasikamma-ekaccavāṇijjakammādīni ijjhanti. Sattakāyassāti āhārupajīvino sattakāyassa kasito aññathā jīvikaṁ kappentassapi kasijīvitavuttiyā mūlakāraṇaṁ phalanipphattinimittattā tassa. Iriyāpatho ca iriyanakiriyānaṁ pavattanupāyo. “Sītanti naṅgalasītakamman”ti vadanti.

Pajjotasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.1.81.)11. Araṇasuttavaṇṇanā

81. Raṇanti kandanti etehīti raṇā, rāgādayo. Tehi abhibhūtatāya hi sattā nānappakāraṁ kandanti paridevanti. Te pana sabbaso natthi etesaṁ raṇāti araṇā. Nikkilesā khīṇāsavā. Vusitavāsoti vusitabrahmacariyavāso. Bhojissiyanti bhujissabhāvo. Tenāha “adāsabhāvo”ti. Samaṇāti samitapāpasamaṇāti āha “khīṇāsavasamaṇā”ti. Puthujjanakalyāṇakāle lokiyapariññāya, sekkhā pubbabhāge lokiyapariññāya, paccavekkhaṇe lokiyalokuttarāya pariññāya pariññeyyaṁ tebhūmakaṁ khandhapañcakaṁ parijānanti paricchijjanti. Khīṇāsavā pana pariññātapariññeyyā honti. Tathā hi te sāmī hutvā paribhuñjanti. Vandanti naṁ patiṭṭhitanti vuttaṁ, vandanīyabhāvo ca sīlasampannatāyāti āha “patiṭṭhitanti sīle patiṭṭhitan”ti. Idhāti imasmiṁ loke. Khattiyāti lakkhaṇavacananti āha “na kevalaṁ khattiyāvā”ti-ādi.

Araṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Chetvāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Devatāsaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.2.Devaputtasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.2.1.)1. Paṭhamakassapasuttavaṇṇanā

82. Devassa (SṬ.2.1/CS:pg.1.142) putto devaputto. Devānaṁ janakajanetabbasambandhābhāvato kathamayaṁ devaputtoti vuccatīti āha “devānaṁ hī”ti-ādi. “Apākaṭo aññataroti vuccatī”ti idaṁ yebhuyyavasena vuttaṁ. Pākaṭopi hi katthaci “aññataro”ti vuccati. Heṭṭhā Devatāsaṁyutte “apākaṭā aññatarā devatā”ti vatvā idha “pākaṭo devaputto”ti vuttaṁ. Tathā hissa kassapoti gottanāmaṁ gahitaṁ, tañca kho purimajātisiddhasamaññāvasena. Anusāsanaṁ anusāso, taṁ anusāsaṁ. Bhikkhuniddesanti bhikkhusaddassa niddesaṁ. Bhikkhu-ovādanti bhikkhubhāvāvahaṁ ovādaṁ. Yadi pana na assosi, kathamayaṁ pañhaṁ kathesīti? Aññato sutaṁ nissāya pañhaṁ kathesi, na pana Bhagavato sammukhā sutabhāvena.

Tesanti yathāvuttānaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ. “Kathetukāmo cevā”ti-ādinā hi catutthaṁ idha uddhaṭaṁ. Tattha ādito tiṇṇaṁ Bhagavā pañhaṁ bhāraṁ na karoti ekekaṅgavekallato ceva aṅgadvayavekallato ca, catutthassa pana ubhayaṅgapāripūrattā bhāraṁ karotīti āha “ayaṁ panā”ti-ādi.

Gāthāyaṁ “subhāsitassā”ti upayogatthe sāmivacananti āha “subhāsitaṁ sikkheyyā”ti. Catusaccādinissitaṁ Buddhavacanaṁ sikkhanto catubbidhaṁ vacīsucaritaṁ sikkhati nāmāti āha “catusaccanissitaṁ …pe… sikkheyyā”ti. Avadhāraṇena tappaṭipakkhaṁ paṭinivatteti. Upāsitabbanti āsevitabbaṁ bhāvetabbaṁ bahulīkātabbaṁ. Aṭṭhatiṁsabhedaṁ kammaṭṭhānanti idaṁ tassa vipassanāpadaṭṭhānataṁ hadaye ṭhapetvā vuttaṁ. Tathā hi vuttaṁ “dutiyapadena adhipaññāsikkhā kathitā”ti. Ye pana “dutiyapadena adhicittasikkhā cittavūpasamena adhipaññāsikkhā”ti paṭhanti, tesaṁ padena aṭṭhatiṁsappabhedakammaṭṭhānaṁ suddhasamathakammaṭṭhānasseva gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Yadi evaṁ “aṭṭhasamāpattivasenā”ti idaṁ kathanti? “Taṁ vipassanādhiṭṭhānānaṁ samāpattīnaṁ vasena (SṬ.2.1/CS:pg.1.143) kathitan”ti vadanti. Evañca katvā “dutiyapadena adhipaññāsikkhā”ti idaṁ vacanaṁ samatthitaṁ hoti. Sikkhanaṁ nāma āsevananti āha “bhāveyyāti attho”ti. Upāsananti payirupāsanaṁ. Tañca kho assutapariyāpuṇanakammaṭṭhānuggahādivasena dassento “tampī”ti-ādimāha. Adhisīlasikkhā kathitā lakkhaṇahāranayena. Vacīsucaritassa hi sīlasabhāvattā taggahaṇeneva tadekalakkhaṇaṁ kāyasucaritampi itarampi gahitamevāti. Ettha ca adhisīlasikkhāya cittaviveko, adhipaññāsikkhāya upadhiviveko, adhicittasikkhāya kāyaviveko kathito, kāyaviveko pana sarūpeneva pāḷiyaṁ gahitoti tividhassapi vivekassa pakāsitattaṁ daṭṭhabbaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Paṭhamakassapasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.2.)2. Dutiyakassapasuttavaṇṇanā

83. Dvīhi jhānehīti ārammaṇalakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇehi dvīhi jhānehi. Kammaṭṭhānavimuttiyāti kammaṭṭhānānuyogaladdhāya vimuttiyā. Tena tadaṅgavikkhambhanavimuttiyo vadati. Satthusāsanassa hadayattā abbhantarattā hadayassa mānasassa, anupattiṁ paṭilābhamānasaṁ. Taṁ pana atthato aññā evāti āha “arahattan”ti. Taṁ pattukāmena ekantato vajjetabbataṇhādiṭṭhīnaṁ bhāve tassa anijjhanato, tadabhāve ijjhanato ca te uppādanavasena yadaggena nissito, tadaggena panāyampi tehi nissito nāma hotīti āha “anissito”ti-ādi. Arahattaṁ ānisaṁsitabbaṭṭhena ānisaṁsaṁ etassāti arahattānisaṁso. Arahattaṁ pattukāmassa pubbabhāgapaṭipadā icchitabbā. Tattha ca sabbapaṭhamo kammaṭṭhāna-attānuyogo, so idha na gahitoti āha “tantidhammo pubbabhāgo”ti. Tattha tantidhammoti pariyattidhammo.

Dutiyakassapasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.3.)3. Maghasuttavaṇṇanā

84. Maghoti (SṬ.2.3/CS:pg.1.144) sakkassetaṁ nāmaṁ purimajāti-anugataṁ. Svevāti sakko eva. Vatenāti mātāpitu-upaṭṭhānādicārittadhammena Aññeti upadhivepakkapāpadhamme abhibhavitvā. Asuranti indasattubhūtaṁ asuraṁ.

Maghasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.4.)4. Māgadhasuttavaṇṇanā

85. Catutthasuttaṁ vuttatthamevāti Devatāsaṁyutte saṁvaṇṇitatthameva, tasmā idha na vattabbo atthoti adhippāyo.

Māgadhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā

(SṬ.2.5.)5. Dāmalisuttavaṇṇanā

86. Tena kāraṇenāti tena padhānena kāraṇabhūtena, padhānakaraṇanimittanti attho. Yaṁ kiñci khuddakampi mahantampi hīnampi paṇītampi bhavaṁ. Āyatapaggahoti dīgharattassa vīriyārambho. Kiccavosānanti kiccaniṭṭhānaṁ. Tathevāti yathā arahattuppattito pubbe, tato pacchāpi tatheva “buddhipaggaho”ti vīriyaṁ daḷhaṁ karotūti kuppadhammaṁ viya maññamāno vadati. Diṭṭhadhammasukhavihārādi-atthaṁ pana vīriyakaraṇaṁ icchitabbameva.

Asaṁkiṇṇāti avomissā evaṁ aññattha anāgatattā. Tenāha “Bhagavatā hī”ti-ādi. Yadi evaṁ idheva kasmā etaṁ vuttanti āha “idha panā”ti-ādi. Patiṭṭhanti nadī nāma anavaṭṭhitatīrā, tattha patiṭṭhātabbaṭṭhānaṁ.

Dāmalisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.6.)6. Kāmadasuttavaṇṇanā

87. Pubbayogāvacaroti (SṬ.2.6/CS:pg.1.145) pubbe yogāvacaro purimattabhāve bhāvanamanuyutto. Ayaṁ kira kassapassa Bhagavato sāsane pabbajitvāva bahūni vassasahassāni samaṇadhammaṁ akāsi, na pana visesaṁ nibbattesi. Tamatthaṁ kāraṇena saddhiṁ dassetuṁ “bahalakilesatāyā”ti-ādi vuttaṁ. Ekantaparisuddhassāti yathā visesāvaho hoti evaṁ ekantena parisuddhassa sabbaso anupakkiliṭṭhassa. Sīlena samāhitāti yathā sīlaṁ uparūpari visesāvahaṁ nibbedhabhāgiyañca hoti, evaṁ sammadeva āhitacittā suṭṭhu sampannacittā. Tathābhūtā tena samannāgatā hontīti āha “samupetā”ti. Patiṭṭhitasabhāvāti sekkhattā eva yathādhigatadhammena niccalabhāvena adhiṭṭhitasabhāvā. Mayā tuṭṭhiyā gahitāya devaputto “dullabhā tuṭṭhī”ti vakkhatīti Bhagavā “tuṭṭhi hoti sukhāvahā”ti avocāti āha “upari pañhasamuṭṭhāpanatthan”ti. Pabbajito rukkhamūliko abbhokāsiko vā anagāriyupeto nāma hoti, senāsane pana vasanto kathanti āha “sattabhūmike”ti-ādi. Catupaccayasantosoti bhāvanābhiyogasiddho catūsu paccayesu santoso. Tena cittavūpasamena tuṭṭhi laddhāti dasseti. Cittavūpasamabhāvanāyāti cittakilesānaṁ vūpasamakarabhāvanāya, manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ nibbisevanabhāvakaraṇena savisesaṁ cittassa vūpasamakarabhāvanāya rato manoti yojanā.

Ettha ca indriyūpasamena cittasamādhānaṁ paripuṇṇaṁ hoti indriyabhāvanāya cittasamādhānassa akārakānaṁ dūrīkaraṇato. Adhicittasamādhānena catupaccayasantoso savisesaṁ parisuddho paripuṇṇo ca hoti paccayānaṁ alābhalābhesu pariccāgasabhāvato. Vuttanayena pana santuṭṭhassa yathāsamādinnaṁ sīlaṁ visujjhati pāripūriñca upagacchati, tathābhūto catusaccakammaṭṭhāne yutto maggapaṭipāṭiyā sabbaso kilese samucchindanto nibbānadiṭṭho hotīti imamatthaṁ dasseti “ye rattindivan”ti-ādinā. Kiṁ na gacchissanti? Gamissantevāti ariyamaggabhāvanaṁ pahāya sammāpaṭipattiyā dukkarabhāvaṁ sandhāya sāsaṅkaṁ vadati. Tenāha “ayaṁ pana duggamo Bhagavā visamo maggo”ti.

Tattha (SṬ.2.6/CS:pg.1.146) keci “ayaṁ panāti devaputto. So hi Bhagavato ‘ariyā gacchantī’ti vacanaṁ sutvā ‘duggamo Bhagavā’ti-ādimāhā”ti vadanti, taṁ na yujjati. Yasmā “saccametan”ti evamādipi tasseva vevacanaṁ katvā dassitaṁ, tasmā “yena maggena ariyā gacchantī”ti tumhehi vuttaṁ, ayaṁ pana “duggamo Bhagavā visamo maggo”ti āha devaputto. Ariyamaggo kāmaṁ kadāci atidukkhā paṭipadātipi vuccati, tañca kho pubbabhāgapaṭipadāvasena, ayaṁ pana atīva sugamo sabbakilesaduggavivajjanato kāyaduccaritādivisamassa rāgādivisamassa ca dūrīkaraṇato na visamo. Tenāha “pubbabhāgapaṭipadāyā”ti-ādi. Assāti ariyamaggassa. Ariyamaggassa hi adhisīlasikkhādīnaṁ paribundhitabbabhāgena bahū parissayā hontīti. Evaṁ vuttoti “duggamo visamo”ti ca evaṁ vutto.

Avaṁsirāti anuṭṭhahanena adhobhūta-uttamaṅgā. Kusalaṅgesu hi sammādiṭṭhi uttamaṅgā sabbaseṭṭhattā tañca anariyā patanti na uṭṭhahanti micchāpaṭipajjanato. Tenāha “ñāṇasirenā”ti-ādi. Anariyamaggeti micchāmagge. Tenāha “visame magge”ti. Taṁ magganato anariyā ariyānaṁ maggato apāpuṇanena pariccattā hutvā apāye sakalavaṭṭadukkhe ca patanti. Svevāti svāyaṁ anariyehi kadācipi gantuṁ asakkuṇeyyo maggo ariyānaṁ visuddhasattānaṁ sabbaso samadhigamena samo hoti. Kāyavisamādīhi samannāgatattā visame sattakāye tesaṁ sabbasova pahānena sabbattha samāyeva.

Kāmadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.7.)7. Pañcālacaṇḍasuttavaṇṇanā

88. Sambādheti sampīḷitataṇhākilesādinā sa-uppīḷatāya paramasambādhe. Ativiya saṅkāraṭṭhānabhūto hi nīvaraṇasambādho adhippeto. So hi duggahano tasmiṁ asati kāmaguṇasambādho anavasaro eva seyyathāpi Mahākassapādīnaṁ. Okāsanti jhānassetaṁ nāmaṁ nīvaraṇasambādhābhāvato. Asambādhabhāvena hi jhānaṁ idha “okāso”ti vuttaṁ, tañca kho accantāsambādhaṭṭhānatāya vipassanāpādakatāya (SṬ.2.7/CS:pg.1.147) Tathā hi pāḷiyaṁ “avindī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha avindīti vindi paṭilabhi. Bhūrimedhasoti mahāpañño, sapaññoti attho. Abujjhīti bujjhi paṭivijjhi. Paṭilīno hutvā seṭṭho, paṭilīnānaṁ vā seṭṭhoti paṭilīnaseṭṭho. Mānussayavasena unnatabhāvato paṭilīno nāma pahīnamāno. Paṭilabhiṁsūti kāmaguṇasambādhepi “ime kāmaguṇā mādisānaṁ kiṁ karissantī”ti? Te abhibhuyya nibbānappattiyā sammāsatiṁ paṭilabhiṁsu. Tena sampayuttena lokuttarasamādhināpi suṭṭhu samāhitā.

Ayaṁ kira devaputto ito purimavāre attabhāve paṭhamajjhānalābhī hutvā tato cavitvā brahmakāyikāsu nibbattitvā tattha jhānasukhaṁ anubhavitvā tato cuto idāni kāmabhave nibbatto, tasmā taṁ jhānaṁ sambhāvento “tādisassa nāma jhānasukhassa lābhī Bhagavā”ti tena guṇena Bhagavantaṁ abhitthavanto “sambādhe vatā”ti gāthaṁ abhāsi. Athassa Bhagavā yathā nāma aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhasinerupabbatarājaṁ upādāya sāsapo na kiñci hoti, evaṁ anantāparimeyyabuddhaguṇe upādāya rūpāvacarapaṭhamajjhānaṁ na kiñci hotīti dassento “ye satin”ti-ādinā anuttaraguṇādhigamaṁ pavedesi. Tattha satinti vipassanāsatiyā saddhiṁ ariyamaggasatiṁ. Susamāhitāti lokiyasamādhinā ceva lokuttarasamādhinā ca suṭṭhu samāhitā. Te hi accantaṁ susamāhitā, na jhānamattalābhino akuppadhammattā. Keci “kammante susamāhitā”ti pāṭhaṁ vatvā “maggasamāhitā”ti atthaṁ vadanti.

Pañcālacaṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.8.)8. Tāyanasuttavaṇṇanā

89. Atītajātiyaṁ sayaṁkāravasena tāya diṭṭhiyā uppāditattā pubbe titthakaro. Tenāha “diṭṭhi uppādetvā”ti. Apare āhu “ayaṁ me Satthāti gahaṇavasena titthakaro assa atthīti pubbe titthakaro, atītattabhāve titthakarasāvako”ti. Te “diṭṭhiṁ uppādetvāti (SṬ.2.8/CS:pg.1.148) tassa satthuno diṭṭhiṁ ādāya gahetvāti attho”ti vadanti. Titthaṁ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo tabbinimuttassa micchāvādassa abhāvato. Titthe niyuttāti titthikā, te eva titthiyāti vuttā ka-kārassa ya-kāraṁ katvā. Tassāti yathāvuttassa kalyāṇakammassa. Nissandenāti phalabhāvena. Vīriyappaṭisaṁyuttāti vīriyadīpanāti attho.

Aniyamita-āṇattīti aniyamavidhānaṁ aniyamavasena vidhivacanaṁ. Taṇhāsotanti taṇhāppabandhanaṁ. Nīharāti samehi pajaha. Ekattanti ekaggaṁ. Tenāha “jhānan”ti. Upapajjatīti na uppajjati na pāpuṇātīti āha “na paṭilabhatī”ti. Na osakkeyyāti na saṅkocaṁ āpajjeyya. Gharāvāsato paribbajanaṁ parito apagamoti paribbajo. Pabbajitavatasamādānassa adaḷhatāya ca tattha ca asakkaccakiriyāya sithilagahitā. Atirekanti pabbajjāya purimakālatopi adhikaṁ. Uparīti uparūpari. Dukkaṭaṁ akatameva seyyoti duccaritaṁ nāma sabbena sabbaṁ akatameva hitāvahaṁ.

Yaṁ kiñcīti yaṁ kiñci kammaṁ. Sithilaṁ katanti asakkaccakāritāya sithilaṁ katvā pavattitaṁ. Evarūpamevāti evarūpaṁ parāmaṭṭhasāmaññasadisameva pacchānutāpacariyādipaṭibhāgato. Saṁkiliṭṭhameva taṇhāsaṁkilesa-upakkiliṭṭhattā. Āsaṅkitaparisaṅkitanti-ādito samantatopi parehi saṅkitaṁ. Brahmacariyassa ādi ādibrahmacariyaṁ, tattha niyuttāti ādibrahmacariyikā, maggabrahmacariyassa pubbabhāgapaṭipadāti attho. Tenāha “maggabrahmacariyassa ādibhūtā”ti. Pubbapadhānabhūtāti paṭhamārambhabhūtā.

Tāyanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.9.)9. Candimasuttavaṇṇanā

90. Vimāne gahite taṁnivāsīpi gahito hotīti vuttaṁ “candavimānavāsī devaputto”ti. Sabbadhīti sabbasmā duggaṭṭhānā vippamuttosi Bhagavā tvaṁ, tasmā mayhampi ito sambādhaṭṭhānato vippamokkhaṁ karohīti adhippāyo. Tenāha “tassa me saraṇaṁ bhavā”ti. Lokānukampakāti sabbassa (SṬ.2.9/CS:pg.1.149) lokassa anuggahā, tasmā tuyhampi etassapi candassa. Tādisā evāti samānā eva. Pamuñcasīti pamuñcittha. Tenāha “atītatthe vattamānavacanan”ti.

Candimasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.10.)10. Sūriyasuttavaṇṇanā

91. Andhabhāvakaraṇeti lokassa andhakaraṇetipi apare. Tenāha “tamasī”ti. Virocatīti vijjotati. Kāmaṁ devaputtavasena paṭhamaṁ devatā uddhaṭā, rāhuno pana payogo tassa vimāneti āha “maṇḍalīti maṇḍalasaṇṭhāno”ti. Vadati tadā mukhena gahitattā. Mukhena gahaṇañcettha “gilī”ti adhippetaṁ, na ca ajjhoharaṇanti āha “gilīti vadatī”ti. Idāni tassa mukhena gahaṇasamatthataṁ dassetuṁ “rāhussa hī”ti-ādi vuttaṁ. Soti-ādi tassa candimasūriyānaṁ gahaṇakāraṇadassanaṁ. Adhivatthā devatāti candimasūriyānaṁ paricārakadevatā. Veganti javaṁ. So hi kenaci abhimukhaṁ atidunnivāro kammaniyāmasiddho. Matthakanti kaṇṭhassa uparimadesaṁ. Keci “sīsamatthakamevā”ti vadanti. Nikkhameyya vegassa tikkhasīghathāmabhāvato. Ākaḍḍhitvāti attano gamanadisābhimukhaṁ ākaḍḍhitvā. Nanti rāhuṁ. Uddhaṁ ullaṅghetukāmampi onameyya. Padadvayenapi so mahāsarīro mahābalo, candimasūriyānaṁ pana gamanavego tena sabbathāpi dunnivāriyovāti dasseti. Vimānenāti candaggahe candavimānena, sūriyaggahe sūriyavimānena ubhinnampi vimānena saheva. Amāvāsiyañhi dve vimānāni yojanamattantaritāni hutvā saheva pavattanti. Yadi dvepi devaputtā sotāpattiphalaṁ pattā, atha kasmā sūriyasutte eva “pajaṁ maman”ti vuttaṁ, na candasutteti? “So ca kira na cirasseva tato cavitvā aññattha nibbatto, aññā eva ca devatā tattha vasi, yasmiṁ candaggahe Bhagavā taṁ gāthaṁ abhāsi, na tathā sūriyo, aparabhāge pana tatthapi kālena kālaṁ rāhuggaho hotī”ti vadanti.

Sūriyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Anāthapiṇḍikavaggo

(SṬ.2.11.)1. Candimasasuttavaṇṇanā

92. Pabbatataṭā (SṬ.2.11/CS:pg.1.150) sandamāno tathārūpo nadīnivattanapadesopi sambādhaṭṭhānatāya kaccho viyāti āha “pabbatakacchepī”ti. Paṭipakkhadūrībhāvena seṭṭhaṭṭhena ca eko udetīti ekodi, ekaggatā. Tasmiṁ yogato ekaggacittā idha ekodī. Paṭipakkhato attānaṁ nipayanti visodhentīti nipakā, paññavanto. Tenāha “ekaggacittā cevā”ti-ādi. Kāyādibhedaṁ ārammaṇaṁ sātisayāya satiyā sarantīti satā. Tenāha “satimanto”ti. Sotthiṁ gamissantīti yathāvuttapadese magā sotthimanupaddavena vattissanti, evaṁ jhānalābhino sotthiṁ kilesehi anupaddutā vattissanti. Ayaṁ kira devaputto brahmaloke nibbānasaññī, tasmā evamāha. Bhagavā “ayaṁ devaputto anibbānagāmī samāno nibbānagāmisaññī, handassa nibbānagāmino dassemī”ti dutiyaṁ gāthamāha. Catunnaṁ oghānaṁ, saṁsāramahoghasseva vā paratīrabhāvato paratīranti nibbānaṁ. Ambuni jāto ambujo, maccho. Suttajālaṁ chinditvā macchā viya kilesajālaṁ bhinditvā gamissantīti.

Candimasasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.12.)2. Veṇḍusuttavaṇṇanā

93. Payirupāsiyāti payirupāsahetu. Sikkhantīti tissopi sikkhā sikkhanti. Siṭṭhipadeti kilesānaṁ sāsanato vaṭṭadukkhaparittāsanato ca siṭṭhisaññite yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjitabbato pade, saddhammeti attho. Tenāha “anusiṭṭhipade”ti. Tattha anusiṭṭhīti saddhammo. Kāleti yuttapattakāle. Appamādonāma samathavipassanābhāvanā.

Veṇḍusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.13.)3. Dīghalaṭṭhisuttavaṇṇanā

94. Tatheva (SṬ.2.13/CS:pg.1.151) paññāyīti Dīghalaṭṭhitveva paññāyi, tathāsamaññā eva ahosi.

Dīghalaṭṭhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.14.)4. Nandanasuttavaṇṇanā

95. Natthi etassa āvaṭṭaṁ āvaraṇanti anāvaṭaṁ. Rukkho vā pabbato vāti sattānaṁ pakaticakkhussa āvaraṇabhūto rukkho viya pabbato viya ca abhibhavituṁ samattho ñeyyāvaraṇo natthi. Kathaṁvidhanti kathaṁsaṇṭhitaṁ, kathaṁpakāraṁ vā. Dukkhanti vaṭṭadukkhaṁ.

Nandanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.15.)5. Candanasuttavaṇṇanā

96. Heṭṭhāti kāmabhave. Tattha hi paribbhamantassa patiṭṭhā dullabhā yebhuyyena tattha sattā nimuggā eva honti, tasmā heṭṭhā appatiṭṭho saṁsāro. Uparīti mahaggatabhave. Tattha hi nibbattassa nibbānaṁ āruhituṁ ālambanā dullabhā, jhānābhiratiyā tattheva nikanti tesaṁ balavatī hoti, tasmā upari anālambano saṁsāro. Pesitattoti nibbānaṁ pati pesitacitto. Tayo kammābhisaṅkhārāti puññābhisaṅkhārādayo tayo abhisaṅkhārā. Tena “nandīpubbako kammabhavo”ti vatvā “nandiṁ janetvā”ti vutto. Kāmasaññāsīsena kāmacchandassa gahaṇaṁ, kāmacchandapamukhāni ca orambhāgiyasaṁyojanāni gahitānīti āha “kāmasaññāgahaṇena pañcorambhāgiyasaṁyojanānī”ti. Rūpabhavo rūpaṁ bhavapadalopena. Rūpabhavaggahaṇena cettha sesabhavassapi gahaṇaṁ. Tassa saṁyojanaggahaṇena pañca uddhambhāgiyasaṁyojanāni gahitāni. Mahogheti (SṬ.2.15/CS:pg.1.152) saṁsāramahoghe. Tesanti kāmabhavādīnaṁ gahaṇena bhavabhāvena tadekalakkhaṇatāya. Arūpabhavo gahito lakkhaṇahāranayena. Sesaṁ suviññeyyameva.

Candanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.16.)6. Vāsudattasuttavaṇṇanā

97. Chaṭṭhaṁ heṭṭhā Devatāsaṁyuttavaṇṇanāyaṁ vuttatthameva.

Vāsudattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.17.)7. Subrahmasuttavaṇṇanā

98. Subrahmāti tassa devaputtassa nāmaṁ. Tassa satthu santikūpasaṅkamanassa kāraṇaṁ dassento “so kirā”ti-ādimāha. Tadeva sokaṁ tassa devaputtassa aṭṭhuppatti. Accharāsaṅghaparivutoti sahassamattena accharāsaṅghena parivuto. Nandanakīḷikanti nandanavanakīḷikaṁ. Hatthaṁ āgacchatīti hatthagayhupago hoti. Ganthentīti ettha mālāveṭhanampi khiḍḍāpasutatāyāti daṭṭhabbaṁ. Aññathā pupphāniyeva tāya tāya cittassa vasena mālābhāvena hatthaṁ upagacchantīti. Upacchedakakammavasenāti tasmiṁ devaloke āyusese sati eva tassa pana upaghātakassa laddhokāsassa pāpakammassa vasena. “Pahāro”ti divasassa tatiyo bhāgo vuccati, tasmā ekappahārenevāti ekavelāyamevāti attho.

Piyavatthukasokenāti piyavatthunimittakena sokena. Ruppamānoti pīḷiyamāno. Sattame divaseti manussagaṇanāya sattame divase. Tatthevāti tasmiṁyeva niraye nibbattitabbaṁ iminā tāhi ca saheva pubbe tassa pāpakammassa katattā. Ruppīti cittasantāsaṁ āpajji. Niddhamitunti nīharituṁ apanetuṁ. Satthu santikaṁ gantvāti tāhi pañcasatāhi accharāhi saddhiṁ Bhagavato santikaṁ gantvā.

Idanti (SṬ.2.16/CS:pg.1.153) attano cittaṁ dasseti āsannapaccakkhabhāvato. Niccanti sadā. Svāyaṁ niccattho adhippāyavasena gahetabboti tattha pahātabbaṁ gahetabbañca dassento “devaloke”ti-ādimāha. Na gahetabbo hetupavattito pubbe tassa utrāsassa abhāvato. Tesūti dukkhesu. Tāni hi hetupaccayehi kattabbato gāthāyaṁ “kicchesū”ti vuttāni. Kicchesūti vā kicchanimittaṁ. Yāsañhi payogavipattīnaṁ vasenassa tāni dukkhāni uppajjeyyuṁ, taṁnimittanti attho. Tā hi assa payogavipattiyo gativipattiyo satthu santikaṁ upagamanena hāyeyyuṁ. Nibbattānaṁ diṭṭhānīti nibbattānaṁ vasena diṭṭhāni dukkhāni. Tesu ca dukkhesu. Sabbattha nimittatthe bhummaṁ. Ḍayhamāno viya cittasantāpena.

Cattāripi saccāni bujjhati paṭivijjhatīti bodhi, sati-ādidhammasāmaggī, tasmā bojjhā bodhito. Sā pana bodhi bhāvanākāreneva pavattati, aññatrasaddayogena ca “bojjhā”ti nissakkavacananti tadatthaṁ dassento muñcitvāpadaṁ apekkhitvā “bojjhaṅgabhāvanan”ti āha. Tapoguṇanti dhutadhammamāha. So hi taṇhāloluppassa tapanato tapo, sayaṁ guṇasabhāvattā guṇasannissayato ca guṇanti. Tenāha “dhutaṅgasaṅkhātaṁ tapoguṇan”ti. Sabbe saṅkhāragatā nissajjīyanti etthāti sabbanissaggo, asaṅkhatadhātūti āha “sabbanissaggāti nibbānato”ti.

Indriyasaṁvarova paṭhamaṁ veditabbo paṭipattikkamavasena tasseva paṭhamattā. Taṁ pana paṭipattikkamaṁ dassetuṁ “indriyasaṁvare hī”ti-ādimāha. Nippariyāyato maggapariyāpannā eva bojjhaṅgāti āha “sahavipassanāya bojjhaṅge”ti. Tassāti tathābhāvena tassa yogino. Yasmā devaputtassa Satthā taṁ gāthaṁ vatvā upari ca saccāni pakāsesi, tasmā vuttaṁ “Bhagavā catusaccavasena desanaṁ vinivattesī”ti. Devaputto sotāpattiphale patiṭṭhahīti kāmaṁ tasseva visesādhigamo idhāgato, pañcasatamattāhi pana accharāhi saddhiṁ sotāpattiphale patiṭṭhahīti veditabbaṁ. Tenāha mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanāyaṁ (dī.ni.aṭṭha.2.373 ma.ni.aṭṭha. 1.106) “so desanāpariyosāne pañcahi accharāsatehi saddhiṁ sotāpattiphale patiṭṭhāya taṁ sampattiṁ thāvaraṁ katvā devalokameva agamāsī”ti.

Subrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.18.)8. Kakudhasuttavaṇṇanā

99. “Nandāmī”ti (SṬ.2.18/CS:pg.1.154) vutte nandī nāma pabbajitassa malanti codetukāmo devaputto “nandasī”ti pucchi. Athassa Bhagavā taṁ paṭikkhipanto “kiṁ laddhā”ti? Āha. Tena “tayā mama adhippetanandiyā idha paccayo eva natthi, kuto sā nandī”ti dasseti. Tenāha “tuṭṭhi nāmā”ti-ādi. Atha devaputto nandiyā asati sokena bhavitabbaṁ, soko ca pabbajitassa malanti codento āha “tena hi, samaṇa, socasī”ti. Bhagavā tampi paṭikkhipanto “kiṁ jīyitthā”ti-ādimāha. Kiṁ maṁ jinātīti attho?

Yadi te nandisokā na santi hāsavatthuno lābhassa jāniyā ca abhāvato, ekavihārino pana aratiyā bhavitabbanti āha--“kacci taṁ ekamāsīnaṁ, aratī nābhikīratī”ti. Tasmimpi Bhagavatā paṭikkhitte atha nesampi nandisokāratīnaṁ abhāve kāraṇaṁ pucchanto “kathaṁ tvan”ti gāthamāha? Athassa Bhagavā taṁ kāraṇaṁ pavedento “aghajātassā”ti gāthamāha. Tattha aghajātassāti aghe jātassa. Tenāha “vaṭṭadukkhe ṭhitassā”ti. Jātataṇhassa appahīnataṇhassa vaṭṭadukkhaṁ āgatameva kāraṇassa appahīnattā. Tasseva hi kāraṇassa appahīnataṁ dassento “dukkhī sukhaṁ patthayatīti hi vuttan”ti āha. Dukkhappavattiyā sāpi taṇhāppavatti tena dassitā. Itīti-ādinā vuttamevatthaṁ nigamanavasena dasseti.

Kakudhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.19.)9. Uttarasuttavaṇṇanā

100. Navamanti uttarasuttaṁ heṭṭhā Devatāsaṁyuttavaṇṇanāyaṁ vuttatthameva.

Uttarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.20.)10. Anāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā

101. Dasame (SṬ.2.20/CS:pg.1.155) kāmaṁ Devatāsaṁyuttepi “idaṁ hi taṁ jetavanan”ti-ādinā imā eva gāthā āgatā. Tattha “aññatarā devatā”ti nidānaṁ āropitaṁ. Heṭṭhā āgatanayattā eva hi potthakesu na likhitaṁ, idha pana Devaputtasaṁyutte “Anāthapiṇḍiko devaputto”ti nidāne nigame ca āgataṁ, tattha devaputtena satthu vuttappakāraguṇapavedanavasena vuttaṁ. Satthā pana bhikkhūnaṁ tamatthaṁ pavedento “aññataro devaputto”ti āha. Tathā pavedane pana kāraṇaṁ dassento “Ānandattherassā”ti-ādimāha. Anumānabuddhiyāti anumānañāṇassa. Ānubhāvappakāsanatthanti baladīpanatthaṁ.

Anāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Nānātitthiyavaggo

(SṬ.2.21.)1. Sivasuttavaṇṇanā

102. Tatiyavaggassa paṭhamanti tatiyavagge paṭhamasuttaṁ. Vuttatthameva heṭṭhā satullapakāyikavagge paṭhamasutte.

Sivasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.22.)2. Khemasuttavaṇṇanā

103. Paṭhamaṁyevāti jarāmaraṇādibhāvato pageva. Balavacintanaṁ cintetīti yathā sākaṭiko ajānitvā visame magge sakaṭaṁ pājento akkhe chinne patikātuṁ avisahanto dukkhī dummano balavacintanaṁ cinteti, mahantaṁ cittasantāpaṁ pāpuṇāti, evaṁ adhammavādī maccumukhaṁ patto balavacittasantāpaṁ pāpuṇāti, tasmā dhammacariyāya nappamajjitabbanti.

Khemasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.23.)3. Serīsuttavaṇṇanā

104. Yaṁ (SṬ.2.23/CS:pg.1.156) dānaṁ demīti yaṁ deyyadhammaṁ parassa demi. Tassa pati hutvāti tabbisayaṁ lobhaṁ suṭṭhu abhibhavanto tassa adhipati hutvā demi tena anākaḍḍhanīyattā. “Na dāso na sahāyo”ti vatvā tadubhayaṁ anvayato byatirekato dassetuṁ “yo hī”ti-ādi vuttaṁ. Dāso hutvā deti taṇhāya dāsabyassa upagatattā. Sahāyo hutvā deti tassa piyabhāvāvissajjanato. Sāmī hutvā deti taṇhādāsabyato attānaṁ mocetvā abhibhuyya pavattanato. Sāmiparibhogasadisā hetassāyaṁ pavattatīti.

Atha vā yo dānasīlatāya dāyako puggalo, so dāne pavattibhedena dānadāso dānasahāyo dānapatīti tippakāro hotīti dasseti. Tadassa tippakārataṁ vibhajitvā dassetuṁ “yo hī”ti-ādi vuttaṁ. Dātabbaṭṭhena dānaṁ, annapānādi. Tattha yaṁ attanā paribhuñjati taṇhādhipannatāya, tassa vase vattanato dāso viya hoti. Yaṁ paresaṁ dīyati, tatthapi annapānasāmaññena idaṁ vuttaṁ “dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso hutvā detī”ti. Sahāyo hutvā deti attanā paribhuñjitabbassa paresaṁ dātabbassa ca samasamaṭṭhapanena. Pati hutvā deti sayaṁ deyyadhammassa vase avattitvā tassa attano vase vattāpanato.

Aparo nayo--yo attanā paṇītaṁ paribhuñjitvā paresaṁ nihīnaṁ deti, so dānadāso nāma tannimittanihīnabhāvāpattito. Yo yādisaṁ attanā paribhuñjati, tādisameva paresaṁ deti, so dānasahāyo nāma tannimittanihīnādhikabhāvavissajjanena sadisabhāvāpattito. Yo attanā nihīnaṁ paribhuñjitvā paresaṁ paṇītaṁ deti, so dānapati nāma tannimittaseṭṭhabhāvappattito. Kammasarikkhako hi vipāko, tasmā devaputto “dānapatī”ti vadanto “ahaṁ tādiso ahosin”ti dasseti.

“Catūsu dvāresu dānaṁ dīyitthā”ti pāḷiyaṁ saṅkhepato vuttamatthaṁ vitthāretvā dassetuṁ “tassa kirā”ti-ādi vuttaṁ. Dānanti yiṭṭhaṁ, tañca kho sabbasādhāraṇavasena katanti āha “samaṇa …pe… yācakānan”ti. Pabbajjūpagatāti (SṬ.2.23/CS:pg.1.157) yaṁ kiñci pabbajjaṁ upagatā. Bhovādinoti jātimattabrāhmaṇe vadati. Nālattha Buddhasuññattā tadā lokassa. Duggatāti dukkhajīvikakappakā kasiravuttikā. Tenāha “daliddamanussā”ti. Kasivāṇijjādijīvikaṁ anuṭṭhātuṁ asamatthā idha “kapaṇā”ti adhippetāti āha “kāṇakuṇi-ādayo”ti. Pathāvinoti addhikā. Vanibbakāti dāyakānaṁ guṇakittanakammaphalakittanavasena yācakā seyyathāpi naggādayo. Tenāha “iṭṭhaṁ dinnan”ti-ādi. Pasatamattanti vīhitaṇḍulādivasena vuttaṁ. Sarāvamattanti yāgubhattādivasena. Yathā gāmalābho gāme uppajjanako āyalābho, evaṁ tattha dvāralābhoti āha “tattha uppajjanakasatasahasse”ti. Mahantataraṁ dānaṁ adaṁsu aññassapi dhanassa viniyogaṁ gatattā. Taṁ sandhāyāti taṁ mahantataraṁ dānaṁ kataṁ sandhāya. Rañño hi tattha dānaṁ itthāgārassa dānena mahatā abhibhūtaṁ viya paṭinivattaṁ hotīti āha “paṭinivattī”ti. Kocīti bhummatthe paccattavacanaṁ. Tenāha “katthacī”ti. Anekavassasahassāyukakāle tassa uppannattā asītivassasahassāni so rājā dānamadāsīti.

Serīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.24.)4. Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā

105. Catutthaṁ heṭṭhā Devatāsaṁyuttavaṇṇanāyaṁ vuttatthameva.

Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.25.)5. Jantusuttavaṇṇanā

106. Ye Vinaye apakataññuno saṁkilesikesu vodāniyesu dhammesu na kusalā yaṁ kiñci na kārino vippaṭisārabahulā. Tesaṁ anuppannañca uddhaccaṁ uppajjati, uppannañca bhiyyobhāvaṁ vepullaṁ āpajjatīti āha “akappiye kappiyasaññitāya …pe… uddhaccapakatikā”ti. Sārābhāvena tucchattā ca naḷo viyāti naḷo, mānoti āha “unnaḷāti uggatanaḷā”ti. Tenāha “uṭṭhitatucchamānā”ti. Māno hi seyyassa seyyoti (SṬ.2.25/CS:pg.1.158) sadisoti ca pavattiyā visesato tuccho. Cāpallenāti capalabhāvena, taṇhāloluppenāti attho. Mukhakharāti mukhena pharusā, pharusavādinoti attho. Vikiṇṇavācāti visaṭavacanā, samphappalāpatāya apariyantavacanā. Tenāha “asaṁyatavacanā”ti-ādi. Caṇḍasote baddhanāvāsadisāti etena anavaṭṭhitakiriyataṁ dasseti. Yena samannāgatā sattā ekasmiṁ ṭhāne ṭhātuṁ vā nisīdituṁ vā na sakkonti, ito cito ca vicaranti. Anavaṭṭhitacittāti ekasmiṁ ārammaṇe na avaṭṭhitacittā. Vivaṭa-indriyāti asaṁvutacakkhādi-indriyā.

Guṇakathāya saddhiṁ kathiyamāno nigguṇassa aguṇo pākaṭo hoti jātimaṇisamīpe ṭhitassa viya kācamaṇino doso. Sukhajīvinoti sukhe ṭhitā. Yathā dāyakānaṁ subharaṁ hoti, evaṁ sukhena akicchena pavattajīvikā. Tenāha “pubbe bhikkhū”ti-ādi.

Attano rucivasena gāmakiccaṁ netīti gāmaṇi, te pana hīḷento vadati “gāmaṇikā”ti. Vissajjetvāti sativossaggavasena vissajjetvā kilesamucchāyāti mahicchāsaṅkhātāya taṇhāmucchāya. Sīlavantānaṁyeva hi duppaṭipattiṁ sandhāya devaputto vadati. Vattabbayuttakeyevāti ovādena mayā anuggahetabbameva. Chaḍḍitakāti pariccattā ācariyupajjhāyādīhi. Tato eva anāthā appatiṭṭhā. Petāti vigatajīvitā matā. Yathā petā, tatheva honti attahitāsamatthatāya viññūnaṁ jigucchitabbatāya ca.

Jantusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.26.)6. Rohitassasuttavaṇṇanā

107. Ekokāseti cakkavāḷassa pariyantasaññite ekasmiṁ okāse. Bhummanti “yatthā”ti idaṁ bhummavacanaṁ, sāmaññato vuttampi “so lokassa anto”ti vacanato visiṭṭhavisayameva hoti. “Na jāyati na mīyatī”ti vatvā puna “na cavati na upapajjatī”ti kasmā vuttanti āha “idaṁ aparāparaṁ …pe… gahitan”ti. Padagamanenāti padasā gamanena. Saṅkhāralokassa antaṁ sandhāya vadati upari saccāni pakāsetukāmo. Saṅkhāralokassa hi anto nibbānaṁ.

Daḷhaṁ (SṬ.2.26/CS:pg.1.159) thiraṁ dhanu etassāti daḷhadhanvā. So eva daḷhadhammoti vutto. Tenāha “daḷhadhanū”ti. Uttamappamāṇenāti sahassathāmappamāṇena. Dhanusippasikkhitatāya dhanuggaho, na dhanuggahamattenāti āha “dhanuggahoti dhanu-ācariyo”ti. “Dhanuggaho”ti vatvā “sikkhito”ti vutte dhanusikkhāya sikkhitoti viññāyati, sikkhā ca ettake kāle samatthassa ukkaṁsagato hotīti āha “dasa dvādasa vassāni dhanusippaṁ sikkhito”ti. Usabhappamāṇepīti vīsatiyaṭṭhiyo usabhaṁ, tasmiṁ usabhappamāṇe padese. Vālagganti vāḷakoṭiṁ. Katahatthoti paricitahattho. Katasarakkhepoti vivaṭasarakkhepapadesadassanavasena sarakkhepakatāvī. Tenāha “dassitasippo”ti. “Katasippo”ti keci. Asanti etenāti asanaṁ, kaṇḍo. Tālacchāyanti tālacchādiṁ, sā pana ratanamattā, vidatthicaturaṅgulā vā.

Puratthimasamuddāti ekasmiṁ cakkavāḷe puratthimasamuddā. Samuddasīsena puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiṁ vadati. Pacchimasamuddoti etthāpi eseva nayo. Nippapañcatanti adandhakāritaṁ. Sampatteti tādisena javena gacchantena sampatte. Anotatteti etthāpi “sampatte”ti padaṁ ānetvā sambandho, tathā “nāgalatādantakaṭṭhaṁ khāditvā”ti etthāpi. Tadāti yadā so lokantagavesako ahosi, tadā. Dīghāyukakāloti anekavassasahassāyukakālo. Cakkavāḷalokassāti sāmaññavasena ekavacanaṁ, cakkavāḷalokanti attho. Imasmiṁyeva cakkavāḷe nibbatti pubbaparicariyasiddhāya nikantiyā. Sasaññimhi samanaketi na rūpadhammamattake, atha kho pañcakkhandhasamudāyeti dasseti. Samitapāpoti samucchinnasaṁkilesadhammo.

Rohitassasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.27~28.)7~8. Nandasuttanandivisālasuttavaṇṇanā

108-109. Nandasuttavisālasuttāni sattama-aṭṭhamāni heṭṭhā saṁvaṇṇitarūpattā vuttatthāneva.

Nandasuttanandivisālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.29.)9. Susimasuttavaṇṇanā

110. Tuyhampi (SṬ.2.29/CS:pg.1.160) noti tuyhampi nu, nu-saddo pucchāyaṁ, tasmā vaṇṇaṁ kathetukāmo pucchatīti adhippāyo. Na vaṭṭatīti na yujjati, kathitoti kathetuṁ āraddho, tenāha “matthakaṁ na pāpuṇātī”ti. Tameva matthakāpāpuṇanaṁ dassetuṁ “so hī”ti-ādi vuttaṁ. Satisampajaññāyogato gorūpasīlo, mūḷho khalitapañño, gorūpassa viya sīlaṁ etassāti hi gorūpasīlo. Sabhāgo ekarūpacittatāya. Ariyānaṁ sabhāgatā nāma guṇavantavasenāti āha “aññamaññassa guṇesu pasīditvā”ti. Soḷasavidhaṁ paññanti mahāpaññādikā cha, nava anupubbavihārasamāpattipaññā, āsavakkhayapaññāti imaṁ soḷasavidhaṁ paññaṁ. Tesaṭṭhi sāvakasādhāraṇañāṇānipi ettheva saṅgahaṁ samosaraṇaṁ gacchanti.

Ānandāti theraṁ āha. Ācāroti cārittasīlamāha. Gocaroti gocarasampatti. Vihāroti samāpattivihāro. Abhikkamoti-ādinā iriyāpathavihāraṁ. Tuyhampīti pi-saddena Bhagavatā attānaṁ ādiṁ katvā tadaññesaṁ viññūnaṁ sabbesaṁ therassa ruccanasabhāvo dīpitoti dassento “mayhaṁ ruccatī”ti-ādimāha. Tattha satipi Ānandattherassapi asītiyā mahātherānaṁ antogadhabhāve “asītiyā mahātherānaṁ ruccatī”ti vatvā “tuyhampi ruccatī”ti vacanaṁ tena dhammasenāpatino vaṇṇaṁ kathāpetukāmatāyāti daṭṭhabbaṁ.

Sāṭakantareti nivatthavatthantare. Laddhokāsoti nibbuddhaṁ karonto sāṭakantare laddhaṁ gahetuṁ laddhāvasaro. Labhissāminoti labhissāmi vata. Dīpadhajabhūtanti satayojanavitthiṇṇaṁ Jambudīpassa dhajabhūtaṁ. Puggalapalāpeti antosārābhāvato palāpabhūte puggale haranto. Bālatāyāti rucikhanti-ādi-abhāvatāya. Dosatāyāti dussakabhāvena. Mohenāti mahāmūḷhatāya. Keci pana “bālo bālatāyāti mūḷhatāya pakatibālabhāvena na jānāti. Mūḷho mohenāti sayaṁ abālo samānopi yadā mohena pariyuṭṭhito hoti, tadā mohena na jānāti, ayaṁ padadvayassa viseso”ti vadanti. Vipallatthacittoti yakkhummādena pittummādena vā viparītacitto.

“Catūsu (SṬ.2.29/CS:pg.1.161) Kosallesū”ti vuttaṁ catubbidhaṁ Kosallaṁ pāḷiyā eva dassetuṁ “vuttaṁ hetan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yo aṭṭhārasa dhātuyo samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato ca yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ dhātukusalo. Vuttanayena āyatanesu kusalo āyatanakusalo. Avijjādīsu dvādasapaṭiccasamuppādaṅgesu kusalo paṭiccasamuppādakusalo. “Idaṁ imassa phalassa ṭhānaṁ kāraṇaṁ, idaṁ aṭṭhānaṁ akāraṇan”ti evaṁ ṭhānañca ṭhānato, aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānato ṭhānāṭṭhānakusalo. Yo pana imesu dhātu-ādīsu pariññābhisamayādivasena nissaṅgagatiyā paṇḍāti laddhanāmena ñāṇena ito gato pavatto, ayaṁ paṇḍito nāma.

Mahantānaṁ atthānaṁ pariggaṇhanato mahatī paññā etassāti mahāpañño. Sesapadesupi eseva nayoti āha “mahāpaññādīhi samannāgatoti attho”ti. Nānattanti yāhi mahāpaññādīhi samannāgatattā thero “mahāpañño”ti-ādinā kittito, tāsaṁ mahāpaññādīnaṁ idaṁ nānattaṁ ayaṁ vemattatā. Yassa kassaci visesato arūpadhammassa mahattaṁ nāma kiccasiddhiyā veditabbanti tadassa kiccasiddhiyā dassento “mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātī”ti-ādimāha. Tattha hetumahantatāya paccayamahantatāya nissayamahantatāya pabhedamahantatāya kiccamahantatāya phalamahantatāya ānisaṁsamahantatāya ca sīlakkhandhassa mahantabhāvo veditabbo. Tattha hetū alobhādayo. Paccayā hirottappasaddhāsativīriyādayo. Nissayā sāvakabodhipaccekabodhisammāsambodhiniyatatā, taṁsamaṅgino ca purisavisesā. Pabhedo cārittādivibhāgo. Kiccaṁ tadaṅgādivasena paṭipakkhassa vidhamanaṁ. Phalaṁ saggasampadā nibbānasampadā ca. Ānisaṁso piyamanāpatādi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimagge (visuddhi.1.8-9) ākaṅkheyyasuttādīsu (ma.ni.1.64ādayo) ca āgatanayena veditabbo. Iminā nayena samādhikkhandhādīnampi mahantatā yathārahaṁ niddhāretvā veditabbā. Ṭhānāṭṭhānādīnaṁ pana mahantabhāvo mahāvisayatāya veditabbo. Tattha ṭhānāṭṭhānānaṁ mahāvisayatā bahudhātukasuttādīsu āgatanayena, vihārasamāpattīnaṁ samādhikkhandhe niddhāritanayena veditabbā. Ariyasaccānaṁ sakalasāsanasaṅgaṇhanato saccavibhaṅge (SṬ.2.29/CS:pg.1.162) (vibha.189ādayo) taṁsaṁvaṇṇanāsu (vibha.aṭṭha.189ādayo) āgatanayena; satipaṭṭhānādīnaṁ satipaṭṭhānavibhaṅgādīsu (vibha.355ādayo) taṁsaṁvaṇṇanādīsu (vibha. aṭṭha. 355ādayo) ca āgatanayena; sāmaññaphalānaṁ mahato hitassa mahato sukhassa mahato atthassa mahato yogakkhemassa nipphattibhāvato santapaṇītanipuṇa-atakkāvacarapaṇḍitavedanīyabhāvato ca; abhiññānaṁ mahāsambhārato mahāvisayato mahākiccato mahānubhāvato mahānipphattito ca; nibbānassa madanimmadanādimahatthasiddhito mahantatā veditabbā. Pariggaṇhātīti sabhāvādito paricchijja gaṇhāti jānāti paṭivijjhatīti attho. Sā panāti mahāpaññatā.

Puthupaññāti ettha nānākhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti ayaṁ rūpakkhandho nāma …pe… ayaṁ viññāṇakkhandho nāmāti evaṁ pañcannaṁ khandhānaṁ nānākaraṇaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati. Tesu ekavidhena rūpakkhandho, ekādasavidhena rūpakkhandho, ekavidhena vedanākkhandho, bahuvidhena vedanākkhandho, ekavidhena saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandhoti evaṁ ekekassa khandhassa ekavidhādivasena atītādivasenapi nānākaraṇaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati. Tathā idaṁ cakkhāyatanaṁ nāma …pe… idaṁ dhammāyatanaṁ nāmaṁ. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmakāti evaṁ āyatanānaṁ nānākaraṇaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati. Nānādhātūsūti ayaṁ cakkhudhātu nāma …pe… ayaṁ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmakāti evaṁ dhātunānākaraṇaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati, taṁ upādiṇṇadhātuvasena vuttanti veditabbaṁ paccekabuddhānañhi dvinnaṁ aggasāvakānañca upādiṇṇadhātūsu eva nānākaraṇaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati. Tañca kho ekadesamattato, na nippadesato, anupādiṇṇakadhātūnaṁ pana nānākaraṇaṁ na jānanti eva. Itarasāvakesu vattabbameva natthi, sabbaññubuddhānaṁyeva pana imāya nāma dhātuyā ussannattāva imassa rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷo, imassa maṭṭho, imassa bahalattaco, imassa tanuttaco, imassa pattaṁ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṁ; imassa pupphaṁ nīlaṁ pītakaṁ lohitakaṁ odātaṁ, sugandhaṁ duggandhaṁ; phalaṁ khuddakaṁ mahantaṁ dīghaṁ vaṭṭaṁ susaṇṭhānaṁ maṭṭhaṁ (SṬ.2.29/CS:pg.1.163) pharusaṁ sugandhaṁ madhuraṁ tittakaṁ ambilaṁ kaṭukaṁ kasāvaṁ; kaṇṭako tikhiṇo atikhiṇo ujuko kuṭilo tambo lohito odāto hotīti dhātunānattaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati.

Atthesūti rūpādīsu ārammaṇesu. Nānāpaṭiccasamuppādesūti ajjhattabahiddhābhedato ca saṇṭhānabhedato ca nānappabhedesu paṭiccasamuppādaṅgesu. Avijjādi-aṅgānañhi paccekaṁ paṭiccasamuppādasaññitāti. Tenāha saṅkhārapiṭake “dvādasa paccayā dvādasa paṭiccasamuppādā”ti. Nānāsuññatamanupalabbhesūti nānāsabhāvesu niccasārādivirahato suññasabhāvesu, tato eva itthipurisa-atta-attaniyādivasena anupalabbhesu sabhāvesu. Ma-kāro hettha padasandhikaro. Nānā-atthesūti atthapaṭisambhidāvisayesu paccayuppannādibhedesu nānāvidhesu atthesu. Dhammesūti dhammapaṭisambhidāvisayesu paccayādinānādhammesu. Niruttīsūti tesaṁyeva atthadhammānaṁ niddhāraṇavacanasaṅkhātāsu niruttīsu. Paṭibhānesūti atthapaṭisambhidādīsu visayabhūtesu “imāni idamatthajotakānī”ti tathā tathā paṭibhānato patiṭṭhānato paṭibhānānīti laddhanāmesu ñāṇesu. Puthu nānāsīlakkhandhesūti-ādīsu sīlassa puthuttaṁ nānattañca vuttameva. Itaresaṁ pana vuttanayānusārena suviññeyyattā pākaṭameva. Yaṁ pana abhinnaṁ ekameva nibbānaṁ, tattha upacāravasena puthuttaṁ gahetabbanti āha “puthu janasādhāraṇe dhamme samatikkammā”ti. Tenassa idha madanimmadanādipariyāyena puthuttaṁ dīpitaṁ hoti.

Evaṁ visayavasena paññāya mahattaṁ puthuttañca dassetvā idāni sampayuttadhammavasena hāsabhāvaṁ, pavatti-ākāravasena javanabhāvaṁ, kiccavasena tikkhādibhāvañca dassetuṁ “katamā hāsapaññā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha hāsabahuloti pītibahulo. Sesapadāni tassa vevacanāni. Sīlaṁ paripūretīti haṭṭhapahaṭṭho udaggudaggo hutvā pītisahagatāya paññāya pātimokkhasīlaṁ ṭhapetvā hāsanīyatarasseva visuṁ gahitattā itaraṁ tividhaṁ sīlaṁ paripūreti. Pītisomanassasahagatā hi paññā abhirativasena tadārammaṇe phullitā vikasitā viya vattati, na upekkhāsahagatā. Sīlakkhandhaṁ samādhikkhandhanti-ādīsupi eseva nayo. Theroti-ādinā abhinīhārasiddhā therassa hāsapaññatāti dasseti.

Sabbaṁ (SṬ.2.29/CS:pg.1.164) rūpaṁ aniccalakkhaṇato khippaṁ javatīti rūpakkhandhaṁ aniccanti sīghavegena pavattiyā paṭipakkhadūrībhāvena pubbābhisaṅkhārassa sātisayattā indena visaṭṭhavajiraṁ viya lakkhaṇaṁ paṭivijjhantī adandhāyantī rūpakkhandhe aniccalakkhaṇaṁ vegena paṭivijjhati, tasmā sā javanapaññā nāmāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Evaṁ lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena javanapaññaṁ dassetvā balavavipassanāvasena dassetuṁ “rūpan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha khayaṭṭhenāti yattha yattha uppajjati, tattha tattheva khaṇeneva bhijjanato khayasabhāvato. Bhayaṭṭhenāti bhayānakato. Asārakaṭṭhenāti attasāravirahato niccasārādivirahato ca. Tulayitvāti tulābhūtāya vipassanāya tulayitvā. Tīrayitvāti tāya eva tīraṇabhūtāya tīretvā. Vibhāvayitvāti yāthāvato pakāsetvā pañcakkhandhaṁ vibhūtaṁ katvā pākaṭaṁ katvā. Rūpanirodheti rūpakkhandhassa nirodhabhūte nibbāne ninnapoṇapabbhārabhāvena. Idāni sikhāppattavipassanāvasena javanapaññaṁ dassetuṁ puna “rūpan”ti-ādi vuttaṁ. “Vuṭṭhānagāminivipassanāvasenā”ti keci.

Ñāṇatikkhabhāvo nāma savisesaṁ paṭipakkhasamucchindane veditabboti “khippaṁ kilese chindatīti tikkhapañño”ti vatvā te pana kilese vibhāgena dassento “uppannaṁ kāmavitakkan”ti-ādimāha. Tikkhapañño khippābhiñño hoti, paṭipadā cassa na calatīti āha “ekasmiṁ āsane cattāro ca ariyamaggā adhigatā hontī”ti-ādi. Thero cāti-ādinā dhammasenāpatino tikkhapaññatā sikhāppattāti dasseti.

“Sabbe saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā”ti yāthāvato dassanena saccasampaṭivedho ijjhati, na aññathāti kāraṇamukhena nibbedhikapaññaṁ dassetuṁ “sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hotī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ubbegabahuloti vuttanayena sabbasaṅkhāresu abhiṇhappavattasaṁvego. Uttāsabahuloti ñāṇuttāsavasena sabbasaṅkhāresu bahuso utrastamānaso. Tena ādīnavānupassanamāha. Ukkaṇṭhanabahuloti iminā pana nibbidānupassanamāha, aratibahuloti-ādinā tassā eva aparāparuppattiṁ. Bahimukho sabbasaṅkhārato bahibhūtaṁ nibbānaṁ uddissa pavattañāṇamukho, tathā (SṬ.2.29/CS:pg.1.165) vā pavattitavimokkhamukho. Nibbijjhanaṁ nibbedho, so etissā atthi, nibbijjhatīti vā nibbedhā, sā eva paññā nibbedhikā. Yaṁ panettha atthato na vibhattaṁ, taṁ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.

Appicchoti santaguṇaniguhanatāti attani vijjamānānaṁ bāhusaccadhutadhammasīlādiguṇānañceva paṭivedhaguṇassa ca niguhanaṁ, paṭiggahaṇe ca mattaññutāti eteneva pariyesanaparibhogamattaññutāpi vuttā hoti. Tīhi santosehīti catūsu paccayesu paccekaṁ tīhi santosehi sabbe pana dvādasa. Paṭisallīnena vivekaṭṭhakāyānaṁ na saṅgaṇikārāmānaṁ. Nekkhammābhiratānanti pabbajjaṁ upagatānaṁ. Parisuddhacittānaṁ vigatacittasaṁkilesānaṁ. Paramavodānappattānaṁ aṭṭhasamāpattisamadhigamena ativiya vodānaṁ visuddhiṁ pattānaṁ. Kilesupadhi-ādīnaṁ abhāvato nirupadhīnaṁ. Phalasamāpattivasena sabbasaṅkhāravinissaṭattā visaṅkhāraṁ nibbānaṁ. Upagatānaṁ, imesaṁ tiṇṇaṁ vivekānaṁ lābhī pavivitto “pakārehi vivitto”ti katvā. Samāsajjanaṁ parisinehuppādo saṁsaggo, savanavasena uppajjanakasaṁsaggo savanasaṁsaggo. Esa nayo sesesupi. Samullapanaṁ ālāpasallapanaṁ. Saṁsaggavatthunā iminā tassa paribhogo paribhogasaṁsaggo.

Āraddhavīriyoti ettha vīriyārambho nāma vīriyassa paggaṇhanaṁ paripuṇṇakaraṇaṁ. Taṁ pana sabbaso kilesānaṁ niggaṇhananti dassento “tatthā”ti-ādimāha. Odhunanavattāti kilesānaṁ yassa kassaci sāvajjassa odhunanavasena vattā. Tenāha “bhikkhūnan”ti-ādi. Otiṇṇaṁ nāma vajjaṁ ajjhācaritanti ārocitaṁ. Anotiṇṇaṁ anārocitaṁ. Tantivasenāti pāḷidhammavasena, yuttasaddassa vasenāti attho. Pāpe lāmake puggale dhamme ca garahati jigucchatīti pāpagarahī. Tenāha “pāpapuggale”ti-ādi. Ekadassīti ekabhavadassī, idhalokamattadassī diṭṭhadhammikasukhamattāpekkhī. Samantāti samantato, parito me katthaci mā ahūti yojanā.

Soḷasahi padehīti soḷasahi koṭṭhāsehi. Akuppanti kenaci akopanīyaṁ. Ayaṁ dhammasenāpatino guṇakathā satthu vacanānusārena dasasahassacakkavāḷabyāpinī (SṬ.2.29/CS:pg.1.166) ahosi, taṁ dassetuṁ “evan”ti-ādi vuttaṁ. Catubbidhā vaṇṇanibhā pātubhavi uḷārapītisomanassasamuṭṭhānattā. Suṭṭhu obhāsatīti subho. Obhāsasampattiyā maṇino bhaddakatāti āha “subhoti sundaro”ti. Jātimā parisuddha-ākarasamuṭṭhitattā. Kuruvindajāti-ādijātivisesopi maṇi ākaraparisuddhamūlako evāti āha “jātisampanno”ti. Dhovanādiparikammenāti catūsu pāsāṇesu dhovanadosanīharaṇatāpanasaṇhakaraṇādiparikammena. Rattakambalassa vasena sabhāvavaṇṇasiddhiyā veḷuriyamaṇi ativiya sobhatīti āha “paṇḍukambale nikkhitto”ti. Nikkhanti bhaṇḍamāha. Tañca appakena suvaṇṇena kataṁ bhaṇḍaṁ na sobhati sobhāvipulenāti āha “atirekapañcasuvaṇṇena katapiḷandhanan”ti. Suvaṇṇanti pañcadharaṇassa samaññā, tasmā pañcavīsatisuvaṇṇasāriyā vicitta-ābharaṇaṁ idha “nikkhan”ti adhippetaṁ. Tañhi vipulaṁ na parittakaṁ. Mahājambusākhāya pavattanadiyanti mahājambusākhāya heṭṭhā sañjātanadiyaṁ. Taṁ kira ratanaṁ rattaṁ. Sukusalena …pe… sampahaṭṭhanti suṭṭhu kusalena suvaṇṇakārena ukkāya tāpetvā sammā pahaṭṭhaṁ majjanādivasena sukataparikammaṁ. Dhātuvibhaṅgeti dhātuvibhaṅgasutte. Katabhaṇḍanti ābharaṇabhāvena kataṁ bhaṇḍaṁ.

Nāti-ucco nātinīco taruṇasūriyo nāma. Satthārā ābhatavaṇṇo ubbhataguṇoti attho. Neva maraṇaṁ abhinandatīti attanopi maraṇaṁ neva abhinandati attavinipātassa sāvajjabhāvato. Bodhisatto pana paresaṁ atthāya attano attabhāvaṁ pariccajati karuṇāvasena, evaṁ vosajjanaṁ paramatthapāramīpāripūriṁ gacchatīti sāvakā na tathā kātuṁ sakkā sikkhāpadato. Na jīvitaṁ pattheti jīvitāsāya samucchinnattā. Divasasaṅkhepanti ajja tvaṁ idaṁ nāma kammaṁ karohi, idaṁ te vetananti divasabhāgena paricchinnaṁ vetanaṁ. Tādiso hi bhatako divasakkhayameva udikkhati, na kammaniṭṭhānaṁ. Nibbisaṁ bhatako yathāti vetanaṁ bhatiṁ icchanto kālakkhayaṁ udikkhanto bhatakapuriso viya.

Susimasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.2.30.)10. Nānātitthiyasāvakasuttavaṇṇanā

111. Nānātitthiyasāvakāti (SṬ.2.30/CS:pg.1.167) puthutitthiyānaṁ sāvakā. Chinditeti hatthacchedādivasena chede. Māriteti māraṇe. Na pāpaṁ samanupassatīti kiñci pāpaṁ atthīti na passati, paresañca tathā pavedeti. Vissāsanti vissatthabhāvaṁ. “Katakammānampi vipāko natthī”ti vadanto katapāpānaṁ akatapuññānañca vissatthataṁ nirāsaṅkataṁ janeti.

Tapojigucchāyāti tapasā acelavatādinā pāpato jigucchanena, “pāpaṁ virājayāmā”ti acelavatādisamādānenāti attho. Tasmiñhi samādāne ṭhitena saṁvarena saṁvutacitto samannāgato pihito ca nāma hotīti “susaṁvutatto”ti-ādi vuttaṁ. Cattāro yāmā bhāgā catuyāmā, catuyāmā eva cātuyāmā. Bhāgattho hi idha yāma-saddo yathā “rattiyaṁ paṭhamo yāmo”ti. So panettha bhāgo saṁvaralakkhaṇoti āha “cātuyāmena susaṁvuto”ti, catukoṭṭhāsena saṁvarena suṭṭhu saṁvutoti attho. Paṭikkhittasabbasītodakoti paṭikkhittasabbasītudakaparibhogo. Sabbena pāpavāraṇena yuttoti sabbappakārena saṁvaralakkhaṇena pāpavāraṇena samannāgato. Dhutapāpoti sabbena nijjaralakkhaṇena pāpavāraṇenapi dhutapāpo. Phuṭṭhoti aṭṭhannampi kammānaṁ khepanena vikkhepappattiyā kammakkhayalakkhaṇena sabbena pāpavāraṇena phuṭṭho, taṁ phusitvā ṭhito. Na niguhantoti na niguhanahetu diṭṭhasute tatheva kathento.

Nānātitthiyānaṁyeva upaṭṭhākoti paravādīnaṁ sabbesaṁyeva titthiyānaṁ upaṭṭhāko, tesu sādhāraṇavasena abhippasanno. Koṭippattāti mokkhādhigamena samaṇadhamme pattabbamariyādappattā.

Sahacaritamattenāti sīhanādena saha vassakaraṇamattena. Sīhena sīhanādaṁ nadantena saheva siṅgālena attano siṅgālaravakaraṇamattena. Kotthukoti khuddakakotthu. Āsaṅkitasamācāroti attanā ca parehi ca āsaṅkitabbasamācāro. Sappurisānanti Buddhādīnaṁ.

Tassāti vegabbharissa devaputtassa. Sarīre anu-āvisīti sarīre anupavisitvā viya āvisi. Adhimuccīti yathā gahitassa vasena cittaṁ na vattati, attano eva vase vattati, evaṁ adhiṭṭhahi. Āyuttāti dassanena saṁyuttā (SṬ.2.30/CS:pg.1.168) Pavivekiyanti kappakavatthabhuñjanasenāsanehi pavivittabhāvaṁ. Tenāha “te kirā”ti-ādi. Rūpe niviṭṭhāti cakkhurūpadhamme abhiniviṭṭhā. Tenāha “taṇhādiṭṭhīhi patiṭṭhitā”ti. Devalokapatthanakāmāti devalokasseva abhipatthanakāmā. Maraṇadhammatāya mātiyā. Tenāha “mātiyāti maccā”ti. Paralokatthāyāti parasampattibhāvāya lokassa atthāya.

Pabhāsavaṇṇāti pabhāya samānavaṇṇā. Kesaṁ pabhāyāti āha “candobhāsā”ti-ādi. Sajjhārāgapabhāsavaṇṇā indadhanupabhāsavaṇṇāti paccekaṁ yojanā. Āmo āmagandho etassa atthīti āmisaṁ. Vadhāyāti viddhaṁsituṁ. Rūpāti rūpāyatanādirūpidhammā.

Rājagahasamīpappavattīnaṁ rājagahiyānaṁ. “Seto”ti kelāsakūṭo adhippetoti āha “setoti kelāso”ti. Kenaci na ghaṭṭetīti aghaṁ, antalikkhanti āha “aghagāmīnanti ākāsagāmīnan”ti. Udakaṁ dhīyati etthāti udadhi, mahodadhi. Vipuloti vepullapabbato. Himavantapabbatānanti Himavantapabbatabhāgānaṁ. Buddho seṭṭho sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanādīhi sabbaguṇehi.

Nānātitthiyasāvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Devaputtasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.3.Kosalasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.3.1.)1. Daharasuttavaṇṇanā

112. Bhagavatā (SṬ.3.1/CS:pg.1.169) saddhiṁ sammodīti Bhagavato guṇe ajānanto Kosalarājā attano khattiyamānena kevalaṁ Bhagavatā saddhiṁ sammodi. Paṭhamāgate hi Satthari tassa sammoditākāraṁ dassetuṁ “yathā”ti-ādi vuttaṁ. Yathā khamanīyādīni pucchantoti yathā Bhagavā “kacci te, mahārāja, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti-ādinā tena raññā saddhiṁ paṭhamaṁ pavattamodo ahosi pubbabhāsitāya, tadanukaraṇena evaṁ sopi rājā Bhagavatā saddhiṁ samappavattamodo ahosīti yojanā. Taṁ pana samappavattamodanaṁ upamāya dassetuṁ “sītodakaṁ viyā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sammoditanti saṁsanditaṁ ekībhāvanti sammodanakiriyāya samānataṁ ekarūpataṁ, khamanīyanti “idaṁ catucakkaṁ navadvāraṁ sarīrayantaṁ dukkhabahulatāya sabhāvato dussahaṁ, kacci khamituṁ sakkuṇeyyan”ti pucchati. Yāpanīyanti paccayāyattavuttikaṁ cirapabandhasaṅkhātāya yāpanāya kacci yāpetuṁ sakkuṇeyyaṁ. Sīsarogādi-ābādhābhāvena kacci appābādhaṁ. Dukkhajīvikābhāvena kacci appātaṅkaṁ. Taṁtaṁkiccakaraṇe uṭṭhānasukhatāya kacci lahuṭṭhānaṁ. Tadanurūpabalayogato kacci balaṁ. Sukhavihārasambhavena kacci phāsuvihāro atthīti tattha tattha kacci-saddaṁ yojetvā attho veditabbo. Balavappattā pīti pītiyeva. Taruṇapīti pāmojjaṁ. Sammodanaṁ janeti karotīti sammodanīyaṁ. Sammoditabbato sammodanīyanti imaṁ pana atthaṁ dassento “sammodituṁ yuttabhāvato”ti āha. Saritabbabhāvatoti anussaritabbabhāvato. “Saraṇīyan”ti vattabbe dīghaṁ katvā “sāraṇīyan”ti vuttaṁ.

Suyyamānasukhatoti āpāthamadhurataṁ āha, anussariyamānasukhatoti vimaddaramaṇīyataṁ. Byañjanaparisuddhatāyāti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya vacanacāturiyamāha, atthaparisuddhatāyāti atthassa nirupakkilesataṁ. Anekehi pariyāyehīti anekehi kāraṇehi. Adiṭṭhattāti (SṬ.3.1/CS:pg.1.170) upasaṅkamanavasena adiṭṭhattā. Guṇāguṇavasenāti guṇavasena gambhīrabhāvaṁ vā aguṇavasena uttānabhāvaṁ vā. Ovaṭṭikasāraṁ katvāti ovaṭṭikāya gahetabbasāravatthuṁ katvā. Lokanissaraṇabhavokkantipañhanti lokato nissaṭabhāvapañhañceva ādito bhavokkamanapañhañca. Satthu sammāsambuddhataṁ pucchanto hi “kiṁ bhavaṁ Gotamo sabbalokato nissaṭo, sabbasattehi ca jeṭṭho”ti? Pucchati nāma. Yathā hi satthu sammāsambuddhatāya lokato nissaṭatā viññāyati, evaṁ sabbasattehi jeṭṭhabhāvato seṭṭhabhāvato. Svāyamattho aggapasādasuttādīhi (itivu. 90 a.ni.4.34) vibhāvetabbo. Kathaṁ pana sambuddhatā viññāyatīti? Aviparītadhammadesanato. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimaggasaṁvaṇṇanādīsu (visuddhi. mahāṭī. 1.124) vuttanayena veditabbo.

Rājā satthu aviparītadhammadesanaṁ ajānanto tato evassa sammāsambodhiṁ asaddahanto “vuḍḍhataresupi cirapabbajitesu sammāsambuddhabhāve alabbhamāne tabbiparīte kathaṁ labbheyyā”ti maññamāno “kiṁ pana bhavaṁ Gotamo”ti-ādiṁ vakkhati. Rājā attano laddhiyā na pucchati attano sammukhā tehi asammāsambuddhabhāvasseva paṭiññātattā. Yasmā te musāvāditāya attano upaṭṭhākādīnaṁ “Buddhā mayan”ti paṭijāniṁsu, tasmā vuttaṁ “loke mahājanena gahitapaṭiññāvasena pucchatī”ti. Svāyamattho āgamissati. Buddhasīhanādanti Buddhānaṁ eva āveṇikaṁ sīhanādaṁ. Kāmaṁ maggañāṇapadaṭṭhānaṁ sabbaññutaññāṇaṁ, sambodhiñāṇe pana gahite taṁ atthato gahitameva hotīti vuttaṁ “sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṁ sammāsambodhin”ti.

Pabbajjūpagamanenāti yāya kāyaci pabbajjāya upagamanamattena samaṇā, na samitapāpatāya. Jātivasenāti jātimattena brāhmaṇā, na bāhitapāpatāya. Pabbajitasamūhasaṅkhāto saṅghoti pabbajitasamūhatāmattena saṅgho, na niyyānikadiṭṭhivisuddhasīlasāmaññavasena saṁhatattāti adhippāyo. Etesaṁ atthīti etesaṁ sabbaññupaṭiññātānaṁ parivārabhūto atthi. Svevāti pabbajitasamūhasaṅkhāto eva. Keci pana “pabbajitasamūhavasena. Saṅghino, gahaṭṭhasamūhavasena gaṇino”ti vadanti, taṁ tesaṁ matimattaṁ gaṇe eva loke saṅghasaddassa niruḷhattā. Ācārasikkhāpanavasenāti acelakavatacariyādi-ācārasikkhāpanavasena. Pākaṭāti saṅghī-ādibhāvena (SṬ.3.1/CS:pg.1.171) pakāsitā. “Appicchā”ti vatvā tattha labbhamānaṁ appicchataṁ dassetuṁ “apicchatāya vatthampi na nivāsentī”ti vuttaṁ. Na hi tesu sāsanikesu viya santaguṇaniguhanā appicchā labbhatīti. Yasoti kittisaddo. Taranti etena saṁsāroghanti evaṁ sammatattā titthaṁ vuccati laddhīti āha “titthakarāti laddhikarā”ti. Sādhusammatāti “sādhū”ti sammatā, na sādhūhi sammatāti āha “santo …pe… puthujjanassā”ti.

Kappakolāhalanti kappato kolāhalaṁ, “kappuṭṭhānaṁ bhavissatī”ti devaputtehi ugghositamahāsaddo. Imeti pūraṇādayo. Buddhakolāhalanti devatāhi ghositaṁ Buddhakolāhalaṁ. Payirupāsitvāti purisasutiparamparāya sutvā. Cintāmaṇivijjā nāma paracittajānāpanavijjā. Sā kevaṭṭasutte “maṇikā”ti āgatā, ādi-saddena gandhārisambhavavijjādiṁ saṅgaṇhāti. Tattha gandhāriyā vikubbanaṁ dasseti. Attabhāveti sarīre. Rājusmāti rājatejo.

Sukkadhammoti anavajjadhammo nikkilesatā. Idaṁ gahetvāti idaṁ parammukhā “mayaṁ Buddhā”ti vatvā attano sammukhā “na mayaṁ Buddhā”ti tehi vuttavacanaṁ gahetvā. Evamāhāti “yepi te, bho Gotama …pe… navo ca pabbajjāyā”ti evaṁ avoca. Attano paṭiññaṁ gahetvāti “na mayaṁ Buddhā”ti tesaṁ attano purato pavattitaṁ paṭiññaṁ gahetvā. Īdise ṭhāne kiṁ-saddo paṭisedhavācako hotīti vuttaṁ “kinti paṭikkhepavacanan”ti, kasmā paṭijānātīti attho?

Na uññātabbāti na garahitabbā. Garahattho hi ayaṁ u-saddo. “Daharo”ti adhikatattā vakkhamānattā ca “khattiyoti rājakumāro”ti vuttaṁ. Urasā gacchatīti urago, yo koci sappo, idha pana adhippetaṁ dassetuṁ “āsīviso”ti āha. Sīlavantaṁ pabbajitaṁ dasseti sāmaññato “bhikkhū”ti vadanto. Idha pana yasmā “bhavampi no Gotamo”ti-ādinā Bhagavantaṁ uddissa kathaṁ samuṭṭhāpesi, tasmā Bhagavā attānaṁ abbhantaraṁ akāsi. Yadipi viseso sāmaññajotanāya vibhāvito hoti, saṁsayuppattidīpakaṁ noti vuttaggahaṇaṁ pana taṁ paricchijjatīti. Tenāha “desanākusalatāyā”ti-ādi. Idāni avaññāparibhave payogato vibhāvetuṁ “ettha cā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha acittīkatākāravasena avaññāya pākaṭabhāvo, vambhanavasena paribhavassāti adhippāyena (SṬ.3.1/CS:pg.1.172) kāyapayogavasena avaññā dassitā, vacīpayogavasena paribhavo, ubhayaṁ pana ubhayatthāpi pabhedato gahitaṁ, avaññaparibhavānaṁ dvinnampi ubhayattha pariggaho. Taṁ sabbampīti taṁ avaññādi sabbampi. Catūsupi taṁ na kātabbameva sampati āyatiñca anatthāvahattā.

Tadatthadīpanāti tassa ādito vuttassa atthassa dīpanā. Visesatthadīpanāti tato visiṭṭhatthadīpanā Khettānaṁ adhipatīti khattiyoti niruttinayena saddasiddhi veditabbā. Khettato vivādā satte tāyatīti khattiyoti lokiyā kathayanti. “Mahāsammato, khattiyo, rājā”ti evamāgatesu imesu dutiyaṁ. Akkharanti samaññā. Sā hi udayabbayābhāvato “na kadāci kharatīti akkharan”ti vuttā. Tenāha “nāmagottaṁ na jīratī”ti. Jātisampannanti sampannajātiṁ ativisuddhajātiṁ. Tīṇi kulānīti brāhmaṇavessasuddakulāni. Atikkamitvāti attano jātisampattiyā abhibhavitvā.

Kevalaṁ nāmapadaṁ vuttaṁ ākhyātapadaṁ apekkhatevāti āha “ṭhānaṁ hīti kāraṇaṁ vijjatī”ti. Uddhaṭadaṇḍenāti samantato ubbhatena daṇḍena sāsanena, balavaṁ upakkamaṁ garukaṁ rājānampi. Taṁ khattiyaṁ parivajjeyyāti khattiyaṁ avaññāparibhavakaraṇato vajjeyya. Tenāha “na ghaṭṭeyyā”ti.

Uragassa ca nānāvidhavaṇṇaggahaṇe kāraṇaṁ vadati “yena yena hī”ti-ādinā. Bahubhakkhanti mahābhakkhaṁ sabbabhakkhakhādakaṁ. Pāvakaṁ sodhanatthena asuddhassapi dahanena. Soti maggo. Kaṇho vattanī imassāti kaṇhavattanī. Mahanto aggikkhandho hutvā. Yāvabrahmalokappamāṇoti kappavuṭṭhānakāle araññe agginā gahite kālantare eva kaṭṭhatiṇarukkhādisambhavoti dassetuṁ “jāyanti tattha pārohā”ti pāḷiyaṁ vuttanti dassento “tatthā”ti-ādimāha.

Ḍahituṁ na sakkoti paccakkosanādinā. Vinassanti samaṇatejasā vināsitattā. “Na tassā”ti ettha na-kāraṁ “vindare”ti ettha ānetvā sambandhitabbanti (SṬ.3.1/CS:pg.1.173) āha “na vindantī”ti. Vatthumattāvasiṭṭhoti ṭhānameva nesaṁ avasissati, sayaṁ pana sabbaso saha dhanena vinassantīti attho.

“Sammadeva samācare”ti ettha yathā rājādīsu sammā samācareyya, taṁ vibhāgena dassento “khattiyaṁ tāvā”ti-ādimāha. Taṁ suviññeyyameva. Tisso kulasampattiyoti khattiya-brāhmaṇagahapati-mahāsālakulāni vadati. Pañca rūpibrahmaloke, cattāro arūpībrahmaloketi evaṁ nava brahmaloke kammabhavavibhāgena, sesānaṁ gaṇanānaṁ upapattibhavavibhāgena.

Abhikkantanti ativiya kamanīyaṁ. Sā panassā kantatā ativiya iṭṭhatāya manavaḍḍhanatāya sobhanatāyāti āha “ati-iṭṭhaṁ atimanāpaṁ atisundaranti attho”ti. “Abhikkantan”ti vacanaṁ apekkhitvā napuṁsakaniddeso, vacanaṁ pana Bhagavato dhammadesanāti tathā vuttaṁ. Atthamattadassanaṁ vā etaṁ, tasmā atthavasena liṅgavibhattivipariṇāmo veditabbo. Dutiyapadepi eseva nayo.

Adhomukhaṭhapitanti kenaci adhomukhaṁ ṭhapitaṁ. Heṭṭhāmukhajātanti sabhāveneva heṭṭhāmukhaṁ jātaṁ. Ugghāṭeyyāti vivaṭaṁ kareyya. Hatthe gahetvāti “puratthābhimukho uttarābhimukho vā gacchā”ti-ādīni avatvā hatthe gahetvā nissandehaṁ katvā “esa maggo”ti evaṁ vatvā “gacchā”ti vadeyya. Kāḷapakkhacātuddasīti kāḷapakkhe cātuddasī. Nikkujjitaṁ ukkujjeyyāti ādheyyassa anādhārabhūtaṁ bhājanaṁ tassa ādhārabhāvāpādanavasena ukkujjeyya. Aññāṇassa abhimukhattā heṭṭhāmukhajātatāya saddhammavimukhaṁ, tato eva adhomukhabhāvena asaddhamme patitanti evaṁ padadvayaṁ yathārahaṁ yojetabbaṁ, na yathāsaṅkhayaṁ. Kāmaṁ kāmacchandādayopi paṭicchādakā, micchādiṭṭhi pana savisesaṁ paṭicchādikāti āha “micchādiṭṭhigahanapaṭicchannan”ti. Tenāha Bhagavā--“micchādiṭṭhiparamāhaṁ, bhikkhave, vajjaṁ vadāmī”ti (a.ni.1.310). Sabbāpāyagāmimaggo kummaggo “kucchito maggo”ti katvā. Sammādiṭṭhi-ādīnaṁ ujupaṭipakkhatāya micchādiṭṭhi-ādayo aṭṭha micchattadhammā micchāmaggo. Teneva hi tadubhayapaṭipakkhataṁ sandhāya “saggamokkhamaggaṁ āvikarontenā”ti vuttaṁ. Sappi-ādisannissayo padīpo na tathā ujjalo, yathā telasannissayoti (SṬ.3.1/CS:pg.1.174) telapajjotaggahaṇaṁ. Etehi pariyāyehīti etehi nikkujjitukkujjanapaṭicchannavivaraṇādi-upamopamitabbappakārehi.

Pasannākāranti pasannehi kātabbaṁ sakkāraṁ. Saraṇanti paṭisaraṇaṁ parāyaṇaṁ. Ajjatāti ajjāti padassa vaḍḍhanamattaṁ hettha tā-saddo yathā “devatā”ti. Pāṇehi upetanti pāṇehi saha saraṇaṁ upetaṁ. “Yāva me pāṇā dharanti, tāva saraṇaṁ gatameva maṁ dhāretū”ti āpāṇakoṭikaṁ attano saraṇagamanaṁ pavedeti. Tenāha “yāva me”ti-ādi. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Daharasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.2.)2. Purisasuttavaṇṇanā

113. Purimasutteti purimasuttadesanāyaṁ. Tattha hi upasaṅkamantavelāya satthu guṇe ajānanto kevalaṁ sammodanaṁ karoti. Desanaṁ sutvā pana satthu guṇe ñatvā saraṇaṅgatattā idha imasmiṁ samāgame abhivādesi pañcapatiṭṭhitena vandi. Attānaṁ adhi ajjhattaṁ, avijahena attānaṁ adhikicca uddissa pavattadhammā ajjhattaṁ ekajjhaṁ gahaṇavasena, bhummatthe cetaṁ paccattavacanaṁ. Kāmañcāyaṁ ajjhattasaddo gocarajjhattavisayajjhatta-ajjhattajjhattesu pavattati. Te panettha na yujjantīti vuttaṁ “niyakajjhattan”ti, niyakasaṅkhāta-ajjhattadhammesūti attho. Tenāha “attano santāne”ti. Lubbhanalakkhaṇoti gijjhanalakkhaṇo, ārammaṇe daḷhaggahaṇasabhāvoti attho. Dussanalakkhaṇoti kujjhanalakkhaṇo, byāpajjanasabhāvoti attho. Muyhanalakkhaṇoti aññāṇalakkhaṇo, ārammaṇe sabhāvasammohabhāvoti attho. Viheṭhentīti atthanāsana-anatthuppādanehi vibādhenti. Tato eva yathā saggamaggesu na dissati, evaṁ karontīti āha “nāsenti vināsentī”ti. Attani sambhūtāti santāne nibbattā.

Purisasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.3.)3. Jarāmaraṇasuttavaṇṇanā

114. Aññatra (SṬ.3.3/CS:pg.1.175) jarāmaraṇāti jarāmaraṇena vinā. Jarāmaraṇavirahito jāto nāma atthi nu khoti pucchati. Pāḷiyaṁ jātassāti paccatte sāmivacanaṁ. Mahāsālāti iminā ra-kārassa la-kāraṁ katvā “mahāsālā”ti vuttanti dasseti yathā “puratthiyoti pulatthiyo”ti. Mahāsārappattāti mahantaṁ vibhavasāraṁ pattā. Koṭisataṁ dhanaṁ, ayameva vā pāṭho. “Kumbhaṁ nāma dasa ambaṇānī”ti vadanti. Issarāti vibhavissariyena issarā. Suvaṇṇarajatabhājanādīnanti ādi-saddena vatthaseyyāvasathādiṁ saṅgaṇhāti. Asādhāraṇadhanānaṁ nidhānagatattā “anidhānagatassā”ti vuttaṁ. Tuṭṭhikaraṇassāti pāsādasivikādisukhasādhanassa.

Ārakā kilesehīti niruttinayena saddasiddhimāha. Ārakāti ca sabbaso samucchinnattā tehi dūreti attho. Rāgādīnaṁ hatattā, pāpakaraṇe rahābhāvato, anuttaradakkhiṇeyyatādipaccayā ca arahaṁ. Kāmañcāyaṁ saṁyuttavaṇṇanā, abhidhammanayo eva pana nippariyāyoti āha “cattāro āsavā”ti brahmacariyavāsanti maggabrahmacariyavāsaṁ. Vuṭṭhāti vuṭṭhavanto. Catūhi maggehi karaṇīyanti paccekaṁ catūhi maggehi kattabbaṁ pariññāpahānasacchikiriyabhāvanābhisamayaṁ. Evaṁ gataṁ soḷasavidhaṁ hoti. Osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti bhārā. Tenāha “bhārā have pañcakkhandhā”ti-ādi (saṁ.ni.3.22). Attapaṭibaddhatāya attano avijahanato paramatthadesanāya ca paramattho arahattaṁ. Kāmañcāyamattho sabbasamiddhisasantatipariyāpanno anavajjadhammo sambhavati akuppasabhāvā, aparihānadhammesu pana aggabhūte arahatte sātisayo, na itaresūti “arahattasaṅkhāto”ti-ādi vuttaṁ. Orambhāgiyuddhambhāgiyavibhāgaṁ dasavidhampi bhavesu saṁyojanaṁ kilesakammavipākavaṭṭapaccayo hutvā nissarituṁ appadānavasena bandhatīti bhavasaṁyojanaṁ. Satipi hi aññesaṁ tappakkhiyabhāvena vinā saṁyojanāni tesaṁ tappaccayabhāvo atthi, bhavaniyāmo orambhāgiyuddhambhāgiyasaṅgahitoti taṁtaṁbhavanibbattakakammaniyāmo ca hoti, na ca upacchinnasaṁyojanassa katānipi kammāni bhavaṁ nibbattentīti tesaṁyeva saṁyojanaṭṭho daṭṭhabbo. Sammā (SṬ.3.3/CS:pg.1.176) kāraṇehi jānitvāti ñāyena dukkhādīsu so yathā jānitabbo; tathā jānitvā, pubbakālakiriyāvimuttā hi aparakālakiriyā ca yathā sambhavati, taṁ dassetuṁ “maggapaññāyā”ti-ādi vuttaṁ.

Bhijjanasabhāvo khaṇāyattattā. Nikkhipitabbasabhāvo maraṇadhammattā. Ayaṁ kāyo usmāyuviññāṇāpagamo chaḍḍanīyadhammo, yasmiṁ yaṁ patiṭṭhitaṁ, taṁ tassa santānagatavippayuttanti katvā vattabbataṁ arahatīti āha “khīṇāsavassa hi ajīraṇadhammopi atthī”ti-ādi. Tenāha Bhagavā “imasmiṁyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañcā”ti-ādi (saṁ.ni.1.107 a.ni.4.45). Assa khīṇāsavassa, “jīraṇadhamman”ti yathāvuttaṁ ajīraṇadhammaṁ ṭhapetvā jīraṇadhammaṁ dassento “tesaṁpāyaṁ kāyo bhedanadhammo”ti evamāha. Jaraṁ pattasseva hissa bhedananikkhipitabbatāniyate atthe suttadesanā pavattā. Atthassa uppatti aṭṭhuppatti, sā etassa atthīti aṭṭhuppattiko. Kira-saddo anussavattho, tena anussavāgatoyamattho, na Aṭṭhakathāgatoti dīpeti. Tenāha “vadantī”ti. Yenāyaṁ attho hetunā aṭṭhuppattiko, taṁ dassetuṁ “sivikasālāyaṁ nisīditvā kathitan”ti vuttaṁ. “Viharati jetavane”ti nidānavacanena yathā na virujjhati, tathā veditabbaṁ. Nanu imassa suttassa pucchāvasiko nikkhepoti? Saccametaṁ, suttekadesaṁ pana sandhāya aṭṭhuppattikatāvacanaṁ. Keci pana “yānaṁ āruhitvā rājā āgato, rañño ārohanīyarathaṁ dassetvā vuttan”tipi vadanti.

Sarīre pheṇapiṇḍasame kiṁ vattabbaṁ? Sabbhi saddhinti sādhūhi saha pavedayanti. Na hi kadāci sādhūnaṁ sādhūhi saha kattabbā honti, tasmā sīdanasabhāvānaṁ kilesānaṁ bhijjanappattattā nibbānaṁ sabbhīti vuccati. Purimapadassāti “satañca dhammo na jaraṁ upetī”ti padassa. Kāraṇaṁ dassento byatirekavasena. Sataṁ dhammo nibbānaṁ kilesehi saṁsīdanabhijjanasabhāvo na hoti, tasmā taṁ āgamma jaraṁ na upeti. Kilesā pana tannimittakā, evamayaṁ vuttakāraṇato jaraṁ na upetīti. Tenāha “idan”ti-ādi. Sundarādhivacanaṁ vā etaṁ “sabbhī”ti padaṁ apāpatādīpanato, sabbhidhammabhūtanti (SṬ.3.3/CS:pg.1.177) attho. Tenāha “virāgo tesaṁ aggamakkhāyati (itivu.90 a.ni.4.34), na tena dhammena samatthi kiñcī”ti (khu.pa.6.4 su.ni.227) ca.

Jarāmaraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.4.)4. Piyasuttavaṇṇanā

115. Rahasi gatassāti janasambādhato apakkantassa. Nilīnassa teneva janavivekena ekamantaṁ nisajjāya ekībhāvena paṭisallīnassa viya. Tenāha “ekībhūtassā”ti. Sabbaññubhāsitaṁ karonto āha tassa vacanaṁ “evametan”ti sampaṭicchitvā tassa vacanaṁ tathāpaccanubhāsanto. Antakenādhipannattā eva khettavatthuhiraññasuvaṇṇādi mānusaṁ bhavaṁ jahato. Anuganti anugataṁ, tameva anugāmīti attho. Nicayanti uparūpari vaḍḍhiyā nicitabhūtaṁ. Samparāyikanti samparāya hitaṁ.

Piyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.5.)5. Attarakkhitasuttavaṇṇanā

116. Pīdahananti saṁyamanaṁ. Kammapathabhedaṁ appattassāti supinakālo viya pavattimattatāya kammapathavisesaṁ agatassa. Kammassāti akusalakammassa. Saṁvaranti saṁvarabhāvaṁ dasseti, itarassa pana saṁvarabhāvo purimehi tīhi padehi dassitovāti. Ottappampi gahitameva tadavinābhāvato. Na hi pāpajigucchanaṁ pāpa-utrāsarahitaṁ, utrāso vā pāpajigucchanarahito atthīti.

Attarakkhitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.6.)6. Appakasuttavaṇṇanā

117. Uḷārasaddo (SṬ.3.6/CS:pg.1.178) seṭṭhe bahuke ca dissatīti āha “paṇīte ca bahuke cā”ti. Mānamajjanenāti mānavasena madappattiyā. Atikkamanti sādhumariyādavītikkamalakkhaṇaṁ dosaṁ. Kūṭo pāso.

Appakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.7.)7. Aḍḍakaraṇasuttavaṇṇanā

118. Yasmā kāmanimittaṁ satto sampajānamusā bhāsati, tasmā kāmā tassa patiṭṭhā paccayo kāraṇanti āha “kāmahetū”ti-ādi. Bhadramukhasīsena viṭaṭubhaṁ bhadropacārena upacaratīti attho, vinicchayo karīyati etthāti aḍḍakaraṇaṁ, vinicchayaṭṭhānaṁ. Khippanti kūṭaṁ, macchakhippantipi vaṭṭati. Oḍḍitanti oḍḍanavasena phalaṁ pāpitaṁ.

Aḍḍakaraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.8.)8. Mallikāsuttavaṇṇanā

119. “Kasmā pucchatī”ti? Pucchākāraṇaṁ codetvā samudayato paṭṭhāya dassetuṁ “ayaṁ kira Mallikā”ti-ādi vuttaṁ. Mālārāmaṁ gantvāti attano pitu mālārāmaṁ rakkhaṇatthañceva avasesapupphaggahaṇatthañca gantvā. Kāsigāmeti kāsiraṭṭhassa gāme. So kira gāmo mahākosalarājena attano dhītuyā patigharaṁ gacchantiyā pupphamūlatthāya dinno, taṁnimittaṁ. Bhāgineyyena ajātasattunā. Tassāti rañño Pasenadissa. Sāti Mallikā. Nivattitunti tassā dhammatāya nivattituṁ tassā vacanaṁ paṭikkhipituṁ. Nevajjhagāti vattamānatthe atītavacananti āha “nādhigacchatī”ti. Puthu attāti tesaṁ sattānaṁ attā.

Mallikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.9.)9. Yaññasuttavaṇṇanā

120. Thūṇanti (SṬ.3.9/CS:pg.1.179) yaññūpatthambhaṁ. Upanītāni yaññaṁ yajituṁ ārambhāya. Ettāvatāti “idha, bhante …pe… rudamānā parikammāni karontī”ti ettakena pāṭhena. Sanniṭṭhānanti “naṁ itthiṁ labhissāmi nu kho, na nu kho labhissāmī”ti nicchayaṁ avindanto na ñāyanto. Pheṇuddehakanti yathā yattha kuthite pheṇaṁ uddehati na upadhīyati, evaṁ anekavāraṁ pheṇaṁ uṭṭhāpetvā. Taṁ divasanti tasmiṁ raññā niddaṁ alabhitvā dukkhaseyyadivase. Ālokaṁ oloketvāti lohakumbhimukhavaṭṭisīse patte tattha mahantaṁ ālokaṁ oloketvā. Attāno vacanaṁ rañño pavattiñāpanatthaṁ. Mahāsaddo udapādi “evarūpaṁ yaññaṁ rājā kārāpetī”ti. Vattukāmo ahosi, vattuñca pana avisahanto “sa” iti vatvā lohakumbhiyaṁ nimuggo. Imaṁ gāthaṁ vattukāmo ahosīti ayaṁ panettha sambandho. Esa nayo sesapadadvayepi. Dhammabheriṁ carāpesuṁ “koci kañci pāṇaṁ mā hanatū”ti. So itthisāmiko puriso sotāpattiphale patiṭṭhahi attano upanissayasampattiyā sattu ca desanāvilāsasampattiyā, rājā pana mahābodhinirujjhanasabhāvattā kiñci visesaṁ nādhigacchi.

Saṅgahavatthūnīti lokassa saṅgahakāraṇāni. Nipphannasassato navabhāge kassakassa datvā raññaṁ ekabhāgaggahaṇaṁ dasamabhāgaggahaṇaṁ. Evaṁ kassakā haṭṭhatuṭṭhā sassāni sampādentīti āha “sassasampādane medhāvitāti attho”ti. Tato orabhāge kira chabhāgaggahaṇaṁ jātaṁ. Chamāsikanti channaṁ channaṁ māsānaṁ pahonakaṁ. Pāsetīti pāsagate viya karoti. Vācāya piyassa piyakarassa kammaṁ vācāpeyyaṁ. Sabbaso raṭṭhassa iddhādibhāvato khemaṁ. Nirabbudaṁ coriyābhāvato. Idañhi raṭṭhaṁ acoriyaṁ niraggaḷanti vuccati apārutagharabhāvato.

Uddhaṁmūlakaṁ katvāti ummūlaṁ katvā. Dvīhi pariyaññehīti mahāyaññassa pubbabhāge pacchā ca pavattetabbehi dvīhi parivārayaññehi. Sattavīsati …pe… nassāti sattavīsādhikānaṁ tiṇṇaṁ pasusatānaṁ dvāvīsatiyā assādīhi ca saṭṭhi-adhikadvisata-āraññakapasūhi ca saddhiṁ sampiṇḍitānaṁ pana (SṬ.3.9/CS:pg.1.180) navādhikachasatapasūnaṁ māraṇena bheravassa pāpabhīrukānaṁ bhayāvahassa. Tathā hi vadanti--

“Chasatāni niyujjanti, pasūnaṁ majjhime hani,

Assamedhassa yaññassa, adhikāni navāpi cā”ti.

Sammanti yugacchidde pakkhipitabbadaṇḍakaṁ. Pāsentīti khipanti. Saṁhārimehīti sakaṭehi vahitabbehi yūpehi. Pubbe kira eko rājā sammāpāsaṁ yajanto sarassatinadītīre pathaviyā vivare dinne nimuggoyeva ahosi. Andhabālabrāhmaṇā gatānugatigatā “ayaṁ tassa saggagamanamaggo”ti saññāya tattha sammāpāsayaññaṁ paṭṭhapenti. Tena vuttaṁ “nimuggokāsato pabhutī”ti. Ayūpo appakadivaso yāgo, sayūpo bahudivasaṁ sādheyyo satrayāgo. Mantapadābhisaṅkhatānaṁ sappimadhūnaṁ vājamiti samaññā, hiraññasuvaṇṇagomahiṁ sādisattarasakadakkhiṇassa. Sāragabbhakoṭṭhāgārādīsu natthettha aggaḷanti niraggaḷo. Tattha kira yaññe attano sāpateyyaṁ anavasesato anigūhitvā niyyātīyati. Mahārambhāti bahupasughātakammā. Aṭṭhakathāyaṁ pana “vividhā yattha haññare”ti vakkhamānattā “mahākiccā”ti attho vutto, idha “mahārambhāti papañcavasena ajeḷakā”ti-ādi vuttanti “bahupasughātakammā”ti attho vutto. Nirārambhāti etthāpi vuttanayena attho veditabbo. Anugataṁ kulanti anukulaṁ, kulānugatanti attho veditabbo. Tenāha “yaṁ niccabhattādi …pe… attho”ti.

Yaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.10.)10. Bandhanasuttavaṇṇanā

121. Idanti “idha, bhante”ti-ādikaṁ vacanaṁ. Te bhikkhū ārocesunti sambandho. Tesūti tesu raññā bandhāpitamanussesu. Sukatakāraṇanti sukāraṇakiriyaṁ ārocesuṁ, na kevalaṁ tesaṁ manussānaṁ bandhāpitabhāvaṁ (SṬ.3.10/CS:pg.1.181) Idāni tamatthaṁ vitthārato dassetuṁ “rañño kirā”ti-ādi vuttaṁ. Aṭṭhavaṅkoti aṭṭhaṁso. Antogharacārinoti antepuravāsino.

Ukkaṭṭheti yuddhe. Mantīsūti guttamantīsu. Akutūhalanti saññataṁ. Piyanti piyāyitabbaṁ. Annapānamhi madhure abhutte uppanne. Attheti atthe kicce jāte thiranti na kathenti kāyabalamattena apanetuṁ sakkuṇeyyattā. Suṭṭhu rattarattāti ativiya rattā eva hutvā rattā. Sārattenāti sārabhāvena sārabhāvasaññāya. Ohārinanti heṭṭhā haraṇasīlanti āha “catūsu apāyesu ākaḍḍhanakan”ti. Sithilanti sithilākāraṁ, na pana sithilaṁ. Tenāha Bhagavā “duppamuñcan”ti.

Bandhanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.3.11.)1. Sattajaṭilasuttavaṇṇanā

122. Pubbārāmasaṅkhāteti sāvatthinagarassa pubbadisāya katattā pubbārāmeti saṅkhaṁ gate. Tatrāti “migāramātuyā pāsāde”ti tasmiṁ saṁkhittavacane. Ayaṁ idāni vuccamānā anupubbikathā ādito paṭṭhāya anukkamakathā. Patthanaṁ akāsi tassa Bhagavato aggupaṭṭhāyikaṁ ekaṁ upāsikaṁ disvā taṁ ṭhānantaraṁ ākaṅkhantī. Meṇḍakaputtassāti meṇḍakaseṭṭhiputtassa. Mātiṭṭhāne ṭhapesi tassā upakāraṁ garubhāvañca disvā. Tāya kārite pāsādeti tāya mahā-upāsikāya mahālatāpasādhanaṁ vissajjetvā navahi koṭīhi karīsamatte bhūmibhāge kārite sahassagabbhapaṭimaṇḍite pāsāde.

Parūḷhakacchāti parūḷhakacchalomā. Kamaṇḍalughaṭikādiṁ pabbajitaparikkhāraṁ. Naggabhogganissirikānanti naggānañceva bhoggānañca nissirikānañca. Te hi anivatthavatthatāya naggā ceva, acelakavatādinā bhoggasarīratāya bhoggā, sobhārahitatāya nissirikā ca. Attanā diṭṭhasutaṁ (SṬ.3.11/CS:pg.1.182) paṭicchādetvā na katheyyunti akāraṇametaṁ tesaṁ raññā payuttacarapurisabhāvato. Evaṁ kate pana te “aññepi pabbajitā atthīti ayaṁ jānātī”ti maññeyyunti kohaññacitto evaṁ akāsīti sakkā viññātuṁ. Tathā hi tenatthena aparitosamāno “apicā”ti-ādimāha.

Kāsikacandananti ujjalacandanaṁ. Taṁ kira vaṇṇavasena samujjalaṁ hoti pabhassaraṁ, tadatthameva naṁ saṇhataraṁ karonti. Tenāha “kāsikacandananti saṇhacandanan”ti. Vaṇṇagandhatthāyāti vaṇṇasobhatthañceva sugandhabhāvatthañca. Vaṇṇagandhatthāyāti chavirāgakaraṇatthañceva sugandhatthāya ca. “Gihinā”ti-ādīhi padehi evaṁ pamādavihārinā tayā arahanto duviññeyyāti dasseti.

Saṁvāso nāma idha kālena upasaṅkamananti dassento “upasaṅkamantenā”ti āha. Kāyavācāhi asaṁyatenapi saṁyatākāro, asaṁvutindriyenapi saṁvutindriyākāro. Pariggahessāmīti vīmaṁsissāmi “parisuddhaṁ nu kho, no”ti. Sappaññenāti sīlapariggaṇhanapaññāya sappaññena. Jānituṁ na sakkoti sabhāvassa sato sīlassa anupadhāraṇato.

Kathanenāti aparāparaṁ kathanena. Tathā hi vakkhati “ekaccassa hī”ti-ādi. Ariyavohāroti diṭṭhādilakkhaṇena voharito “diṭṭhaṁ adiṭṭhan”ti-ādinā pavuttasaddavohāro. Tassa pana kāraṇameva gaṇhanto “ettha cetanā”ti āha. Esa nayo anariyavohārepi. Paramatthato hi saccavācādayo musāvādādayo cetanālakkhaṇāti. Paññattivohāro tathā tathā voharitabbato evamāha “saṁvohārena kho, mahārāja, soceyyaṁ veditabban”ti.

Ñāṇathāmoti ñāṇaguṇabalaṁ, yena ṭhānuppattikapaṭibhānādinā accāyikakiccakaraṇīyāni niṭṭhāpeti. Saṁkathāyāti atthavīmaṁsanavasena pavattāya sammākathāya. Uppilavati lahukabhāvato. Heṭṭhācarakāti avacarakā. Ye anupavisitvā paresaṁ rahassavīmaṁsanavasena pavattā, tesu ocarakavohāroti vuttaṁ “carā hī”ti-ādi.

Vaṇṇasaṇṭhānenāti vaṇṇena vā saṇṭhānena vā vaṇṇapokkharatāya vā saṇṭhānasampattiyā vā. Sujāno pesalo vissaseti yojanā. Lahukadassanenāti (SṬ.3.11/CS:pg.1.183) parittadassanena vijjukena viya. Parikkhārabhaṇḍakenāti pabbajitaparikkhārabhūtena bhaṇḍakena. Lohaḍḍhamāsoti lohamayo upaḍḍhagghanakamāso.

Sattajaṭilasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.12.)2. Pañcarājasuttavaṇṇanā

123. Rūpāti rūpasaṅkhātā kāmaguṇā. Te pana nīlādivasena anekabhedabhinnāpi rūpāyatanattā cakkhuviññeyyataṁ nātivattantīti āha “nīlapītādibhedaṁ rūpārammaṇan”ti. To-saddopi dā-saddo viya kālattho hotīti āha “yatoti yadā”ti. Manaṁ āpayati vaḍḍhetīti manāpaṁ, manoramaṁ. Manāpanipphattitanti tassa puggalassa manasā piyāyitaṁ, tassa aggabhāvena pariyantaṁ paramaṁ koṭiṁ katvā pavattitanti attho. Puggalamanāpanti ārammaṇasabhāvaṁ acintetvā puggalassa vasena manāpabhāveneva iṭṭhatāya iṭṭhanti. Sammutīti samaññā. Puggalamanāpaṁ nāma saññāvipallāsavasena viparītampi gaṇhāti itarasabhāvatoti āha “yaṁ ekassa …pe… iṭṭhaṁ kantan”ti. Idāni taṁ jivhāviññeyyavasena yojetvā dassento “paccantavāsīnan”ti-ādimāha. Idaṁ puggalamanāpanti idaṁ yathāvuttaṁ jivhāviññeyyaṁ viya aññampi evaṁjātikaṁ tena tena puggalena manāpanti gahetabbārammaṇaṁ puggalamanāpaṁ nāma.

Loke paṭivibhattaṁ natthi, vibhajitvā dassanena lokena madhurajātenapi paṭivibhattaṁ katvā gahetuṁ na sakkuṇeyyāti adhippāyo. Tenāha “vibhajitvā pana dassetabban”ti. Dibbakappampīti devalokapariyāpannasadisampi amanāpaṁ upaṭṭhāti uḷārapaṇītārammaṇaparicayato. Majjhimānaṁ pana …pe… vibhajitabbaṁ tesaṁ manāpassa manāpato, amanāpassa amanāpato upaṭṭhānato. Tatthapi iṭṭhāniṭṭhaparicchedo nippariyāyato evaṁ veditabboti dassento āha “tañca panetan”ti-ādi. Tañca panetaṁ iṭṭhāniṭṭhabhūtaṁ ārammaṇaṁ kāmāvacarajavanesu akusalassa vasena yebhuyyena (SṬ.3.12/CS:pg.1.184) pavattatīti katvā tattha “rajjati dussatī”ti akusalasseva pavatti dassitā. Sesakāmāvacarassapi vasena pavatti labbhateva. Tathā hi taṁ appaṭikūlepi paṭikūlākārato, paṭikūlepi appaṭikūlākārato pavattatīti. Vipākacittaṁ iṭṭhāniṭṭhaṁ paricchindati, na sakkā vipākaṁ vañcetunti. Kusalakammaṁ hi ekantato iṭṭhameva, akusalakammañca aniṭṭhameva, tasmā tattha uppajjamānaṁ vipākacittaṁ yathāsabhāvato pavattatīti.

Yaṁ pana sammohavinodaniyaṁ “kusalakammajaṁ aniṭṭhaṁ nāma natthī”ti ettakameva vuttaṁ, taṁ pana nidassanamattaṁ daṭṭhabbaṁ. Tena sobhanaṁ akusalakammajampi ekaccānaṁ sattānaṁ iṭṭhanti anuññātaṁ siyā. Kusalakammajaṁ pana sabbesaṁ iṭṭhamevāti vadanti. Tiracchānagatānaṁ kesañci manussarūpaṁ amanāpaṁ, yato te disvāva palāyanti. Manussā ca devatānaṁ rūpaṁ disvā bhāyanti, tesampi vipākaviññāṇaṁ taṁ rūpaṁ ārabbha kusalavipākameva uppajjati, tādisassa pana puññassa abhāvā na tesaṁ tattha abhirati hotīti daṭṭhabbaṁ. Kusalakammajassa pana aniṭṭhassa abhāvo viya akusalakammajassa sobhanassa iṭṭhassa abhāvo vattabbo. Hatthi-ādīnampi hi akusalakammajaṁ manussānaṁ akusalavipākasseva ārammaṇaṁ, kusalakammajaṁ pana pavatte samuṭṭhitaṁ kusalavipākassa, iṭṭhārammaṇena vomissakattā appakaṁ akusalakammajaṁ bahulaṁ akusalavipākuppattiyā kāraṇaṁ na bhavissatīti sakkā vattuṁ. Idāni tameva vipākavasena iṭṭhāniṭṭhārammaṇavavatthānaṁ vibhāvetuṁ “kiñcāpi hī”ti-ādi vuttaṁ. Tayidaṁ sammutimanāpasaṁvibhāgatthaṁ vuttaṁ, idha pana na tathā vibhattanti āha “Bhagavā panā”ti-ādi.

So upāsako candanaṅgalagāme jātattā “candanaṅgaliko”ti paññāyati, “candanavilāso”ti keci. Tassa upāsakassa paṭibhānaṁ udapādīti yojanā. Te rājāno hatappabhe hatasobhe disvāti sambandho. Udakābhisitteti udakena abhisiñcite. Aṅgāre viyāti aṅgārakkhaṇe viya.

Kālassevāti pageva. Avigatagandhaṁ taṅkhaṇavikasitatāya. Īdisaṁ vacananti “acchādesī”ti evarūpaṁ vacananti.

Pañcarājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.13.)3. Doṇapākasuttavaṇṇanā

124. “Doṇapākakuran”ti (SṬ.3.13/CS:pg.1.185) ettha vibhattilopaṁ katvā niddesoti āha “doṇapākaṁ kuran”ti. Doṇassāti catunnaṁ āḷhakānaṁ, soḷasanāḷīnanti attho. Tadupiyanti tadanurūpaṁ, tassa vuttaparimāṇassa anucchavikanti attho. Pubbeti taṁdivasato purimataradivasesu. Balavāti mahā. Bhattapariḷāhoti bhattasammadahetuko. Assa rañño ubhosu passesu gahitatālavaṇṭā bījanti yamakatālavaṇṭehi. Phāsuvihāranti bhojane mattaññutāya laddhabbasukhavihāraṁ. Bhojanamattaññū hi sukhavihāro hoti. Tenāha “tanukassa bhavanti vedanā, saṇikaṁ jīrati āyu pālayan”ti.

Tanukassāti tanukā assa puggalassa, bhuttapaccayā visabhāgavedanā na hontīti attho. Saṇikanti mandaṁ mudukaṁ, aparissayamevāti attho. Jīratīti paribhuttāhāro paccati. Āyupālayanti nirodho avedano jīvitaṁ rakkhanto. Atha vā saṇikaṁ jīratīti so bhojane mattaññū puggalo parimitāhāratāya saṇikaṁ cirena jīrati jaraṁ pāpuṇāti jīvitaṁ pālento.

Pariyāpuṇitvāti ettha yathā sabbaṁ so pariyāpuṇi, tato parañca yathā paṭipajji, taṁ dassetuṁ “raññā saddhin”ti-ādi vuttaṁ. Tāvatake taṇḍule hāreyyāsi tadupiyañca byañjananti ānetvā sambandho.

Purisabhāgo esāti majjhimena purisena bhuñjitabbabhāgo eso, yadidaṁ nāḷikodanamattaṁ. Sallikhitasarīratāti bhamaṁ āropetvā ullikhitassa viya sabbapariḷāhavūpasamassa puthulatāpagatasarīrassa. Sīlaṁ samparāyikatthoti vuttaṁ, kuto panettha sīlanti āha “bhojane”ti-ādi. Sīlaṅgaṁ nāma hotīti catupārisuddhisīlassa avayavo eko bhāgo hoti.

Doṇapākasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.14.)4. Paṭhamasaṅgāmasuttavaṇṇanā

125. Vedena (SṬ.3.14/CS:pg.1.186) ñāṇena īhati iriyatīti vedehī, Kosalarājabhaginī ajātasattuno mātā, sā kira sampajaññajātikā. Tenāha “paṇḍitādhivacanan”ti, cattāri aṅgāni etissanti caturaṅginī. Dvinnaṁ rajjānanti Kāsikarajja-Magadharajjānaṁ antare, so pana gāmo Kāsikarajjo.

Pāpāti lāmakā nihīnācārā. Mejjati siniyhatīti metti, sā etesu atthīti mittā. Saha ayanti pavattantīti sahāyā. Sampavaṅkanti suṭṭhu onataṁ. Jayakāraṇaṁ disvā āha, tathā hi “ajja imaṁ rattiṁ dukkhaṁ setī”ti kālaparicchedavasena vuttaṁ. Verighāto nāma veripuggale satīti āha “veripuggalaṁ labhatī”ti.

Paṭhamasaṅgāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.15.)5. Dutiyasaṅgāmasuttavaṇṇanā

126. Suṇāthāti “vatvā”ti vacanaseso. Upakappatīti sambhavati. Sayhaṁ hotīti kātuṁ sakkā hoti. “Yadā caññe”ti ca-kāro nipātamattanti āha “yadā aññe”ti. Vilumpantīti vināsaṁ acchindanaṁ karonti. Vilumpīyatīti viluttaparasantakassa asakattā puggalo diṭṭhadhammikaṁ kammaphalaṁ paṭisaṁvedento viya sayampi parena vilumpīyati, dhanajāniṁ pāpuṇāti. “Kāraṇan”ti hi maññatīti pāpakiriyaṁ attano hitāvahaṁ kāraṇaṁ katvā maññati. Jayanto puggalo “idaṁ nāma jināmī”ti maññamāno sayampi tato parājayaṁ pāpuṇāti. Ghaṭṭetāranti pāpakammavipākaṁ. Kammavivaṭṭenāti kammassa vivaṭṭanena, paccayalābhena laddhāvasarena vivaṭṭetvā vigamitena kammenāti attho.

Dutiyasaṅgāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.16.)6. Mallikāsuttavaṇṇanā

127. Ekaccāti (SṬ.3.16/CS:pg.1.187) paṇḍitā sapaññā. Seyyāti varā. Gāthāsukhatthaṁ sasurasaddalopaṁ katvā “sassudevā”ti vuttanti āha “sassusasuradevatā”ti. Disājeṭṭhakāti catūsupi disāsu jeṭṭhakasīsena hi lokaṁ vadati. Tādisāyāti tathārūpāya medhāvitādiguṇavuttiyā. Subhariyāyāti sukhettabhūtāya sundaritthiyāti attho.

Mallikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.17.)7. Appamādasuttavaṇṇanā

128. Samadhiggayhāti sammā ativiya gahetvā, ñāyena visesato gaṇhitvā. Kārāpaka-appamādoti tiṇṇaṁ puññakiriyavatthūnaṁ pavattaka-appamādo. Samavadhānanti samavarodhaṁ antogadhaṁ. Upakkhepanti bahi ahutvā pakkhipitabbataṁ. Sesapadajātāni viya ava …pe… dhammā sappadesattā. Appamāde samodhānaṁ gacchanti tassa nippadesattā. Aggaṁ seṭṭhaṁ mahantaṁ sesadhammānaṁ appamādo. Paṭilābhakaṭṭhenāti adhigamahetutāya. Lokiyopi samānoti kāmāvacaropi samāno. Mahaggatānuttarānaṁ pubbabhāge pavatta-appamādo hi idhādhippeto.

Pasaṁsanti paṇḍitāti yojanā. Appamādassa pāsaṁsabhāve ekantato kattabbatāya pana “etānī”ti-ādinā kāraṇaṁ āha. Imissā yojanāya “puññakiriyāsū”ti padassa “appamatto”ti iminā sambandho. Yasmā paṇḍitā appamādaṁ pasaṁsanti, yasmā ca puññakiriyāsu appamatto ubho atthe adhiggaṇhāti, tasmā āyu-ādīni patthayantena appamādova kātabboti. Dutiyayojanāya pana paṇḍitā appamādaṁ pasaṁsanti. Kattha? Puññakiriyāsu. Kasmāti ce? Appamattoti-ādi. Tenāha “yasmā …pe… attho”ti. Atthapaṭilābhāti diṭṭhadhammikādihitapaṭilābhā.

Appamādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.18.)8. Kalyāṇamittasuttavaṇṇanā

129. Sīlādiguṇasamannāgato (SṬ.3.18/CS:pg.1.188) kalyāṇo bhaddako mitto etassāti kalyāṇamitto, tassa dhammo kalyāṇamittasseva svākhāto nāma hoti sutvā kattabbakiccassa sādhanato. Tenāha “atthaṁ pūretī”ti. Itarassāti pāpamittassa. Tenāti atthapūraṇena. Etanti “so ca kho kalyāṇamittassā”ti etaṁ vacanaṁ. Desanādhammoti pariyattidhammo. So hi kalyāṇamittato paccakkhato laddhabbo, itare tadupanissayā paccattapurisakārehi, tena laddhabbo kalyāṇamittoti evamattho gahetabbo. Sāvakabodhisattavasena hesā desanā āgatā. Na hi sesabodhisattānaṁ paropadesena payojanaṁ atthi.

Upaḍḍhaṁ kalyāṇamittatoti brahmacariyaṁ carantassa upaḍḍhaguṇo kalyāṇamittato laddhabbo. Upaḍḍhaṁ paccattapurisakāratoti itaraṁ upaḍḍhaṁ ñāṇaṁ paṭipajjantassa attano purisakārato. Lokepi pākaṭoyamattho “ācariyato upaḍḍhaṁ, paccattapurisakārato upaḍḍhaṁ laddhabbā tevijjatā”ti, tasmā thero tathā cintesi. Nippadesanti anavasesato. Tatoti kalyāṇamittato. Upaḍḍhaṁ āgacchatīti upaḍḍhaguṇo paṭipajjantaṁ upagacchati. Bahūhi purisehi. Vinibbhogo vivecanaṁ natthi ekajjhaṁ atthassa vivecetuṁ asakkuṇeyyattā. Esāti paratoghosapaccattapurisakārato ca sijjhamāno attho. Ettakanti ettako bhāgo. Yadi na sakkā laddhuṁ, atha kasmā upaḍḍhanti vuttanti āha “kalyāṇamittatāyā”ti-ādi. Sammādiṭṭhi-ādīsu na sakkā laddhuṁ. Asakkuṇeyye sakalampi na sambhavati paratoghosamattena tesaṁ asijjhanato, padhānahetubhāvadīpanatthaṁ pana “sakalamevā”ti vuttaṁ. Pubbabhāgapaṭilābhaṅganti pubbabhāge paṭiladdhabbakāraṇaṁ kalyāṇamittassa upadesena vinā tena uttari visesato aladdhabbato. Atthatoti paramatthato. “Kalyāṇamittaṁ …pe… cattāro khandhā”ti vatvā sutvāti attho. Te pana sīlādayo saṅkhārakkhandhapariyāpannāti āha “saṅkhārakkhandhotipi vadantiyevā”ti.

Māhevanti mā aha evanti chedo, ahāti nipātamattaṁ, māti paṭisedhe nipāto. Tenāha “mā evaṁ abhaṇī”ti. “Māhevaṁ Ānandā”ti (SṬ.3.18/CS:pg.1.189) vadato Bhagavato imasmiṁ ṭhāne tādisassa nāma te, Ānanda, kalyāṇamittaguṇe sevato vattuṁ yuttaṁ ayāthāvatoti dhammabhaṇḍāgārikassa yathābhūtaguṇakittanamukhena paṭikkhepo yuttoti dassento “bahussuto”ti-ādimāha. Idanti idaṁ vacanaṁ Bhagavā āhāti sambandho. Sakalameva hīti ettha hi-saddo hetu-attho. Tena “māhevan”ti tassa paṭikkhepassa kāraṇaṁ jotitaṁ, na sarūpato vuttaṁ. “Kalyāṇamittassetan”ti-ādinā pana taṁ sarūpato dassitanti āha “idāni …pe… ādimāhā”ti. Pāṭikaṅkhitabbanti icchanaṭṭhena pāṭikaṅkhitabbaṁ, na paṭikaṅkhānimittenāti āha “avassaṁbhāvīti attho”ti.

Idhāti antogadhāvadhāraṇapadaṁ, idhevāti attho. Imasmiṁyeva hi sāsane ariyamaggabhāvanā, na aññattha. Ādipadānaṁyevāti tasmiṁ tasmiṁ vākye ādito eva vuttasammādiṭṭhi-ādipadānaṁyeva. Sammādassanalakkhaṇāti catunnaṁ ariyasaccānaṁ pariññābhisamayādivasena sammadeva dassanasabhāvā. Sammā-abhiropanalakkhaṇoti nibbānasaṅkhāte ārammaṇe sampayuttadhamme sammadeva āropanasabhāvo. Sammāpariggahaṇalakkhaṇāti musāvādādīnaṁ visaṁvādanādikiccatāya lūkhānaṁ apariggāhakānaṁ paṭipakkhabhāvato pariggāhakasabhāvā sammāvācā siniddhabhāvena sampayuttadhamme sammāvācāpaccayaṁ subhāsitasotārañca puggalaṁ pariggaṇhātīti sammāpariggahaṇalakkhaṇā. Yathā kāyikakiriyā kiñci kattabbaṁ samuṭṭhāpeti, sayañca samuṭṭhahanaṁ ghaṭanaṁ hoti, tathā sammākammanta saṅkhātā viratipīti samuṭṭhāpanalakkhaṇā daṭṭhabbā, sampayuttadhammānaṁ vā ukkhipanaṁ samuṭṭhāpanaṁ kāyikakiriyāya bhārukkhipanaṁ viya. Jīvamānassa sattassa, sampayuttadhammānaṁ vā, jīvitappavattiyā ājīvasseva vā suddhi vodānaṁ. Yathā uppannuppannānaṁ vajjānaṁ dhammena pahānānuppāda-atthalābhādiparivuḍḍhi hoti, evaṁ sampayuttānaṁ paggahaṇasabhāvoti sammāpaggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Kāyavedanācittadhammesu subhasukhanicca-attagāhānañca vidhamanavasena sammāpatiṭṭhānasabhāvāti sammā-upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sampayuttadhammānaṁ sammā samādahanaṁ ekaggatākaraṇaṁ sabhāvo etassāti sammāsamādhānalakkhaṇo sammāsamādhi. Tīṇi kiccāni honti paṭipakkhadhammesu (SṬ.3.18/CS:pg.1.190) ārammaṇadhammesu, sampayuttadhammesu ca ekasmiṁyeva khaṇe pavattivisesabhūtāni. Idāni tāni sarūpato dassetuṁ “seyyathidan”ti-ādi vuttaṁ. Saddhinti iminā “aññehī”ti vuttakilesā micchādiṭṭhiyā saha ekaṭṭhā vā anekaṭṭhā vāti dasseti. Pajahati pahāya naṁ paṭivijjhati. Nirodhanti nibbānaṁ ārammaṇaṁ karoti sacchikiriyāpaṭivedhena paṭivijjhati.

Na kevalaṁ maggadhammā vuttanayeneva, atha kho aparenapi nayena veditabbāti dassento “apicā”ti-ādimāha. Nānākhaṇā punappunaṁ uppajjanato. Nānārammaṇā aniccānupassanādibhāvato. Ekakkhaṇā sakideva uppajjanato. Ekārammaṇā nibbānavisayattā. Cattāri nāmāni labhati pariññābhisamayādivasena pavattiyā. Tīṇi nāmāni labhati kāmasaṅkappādīnaṁ pahānavasena pavattiyā. Paṭipakkhapahānavasena hissa nāmattayalābho. Esa nayo sesesupi. Viratiyopi honti cetanāyopi pubbabhāgepi vikkhambhanavasena pavattanato. Maggakkhaṇe pana viratiyova paṭipakkhasamucchindanassa maggakiccattā. Na hi cetanā maggasabhāvā. Sammappadhānasatipaṭṭhānavasenāti catubbidhasammappadhānacatubbidhasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati anuppannākusalānuppādanādīnaṁ kusalānañca vaḍḍhanato. Pubbabhāgepi maggakkhaṇepīti yathā pubbabhāge paṭhamajjhānādivasena nānā. Evaṁ maggakkhaṇepi. Na hi ekopi ca maggasamādhi paṭhamajjhānasamādhi-ādināmāni labhati sammādiṭṭhi-ādīnaṁ viya kiccavasena bhedābhāvato. Tenāha “maggakkhaṇepi sammāsamādhiyevā”ti.

Ñatvā ñātabbāti sambandho. Vuddhi nāma vepullaṁ bhiyyobhāvo punappunaṁ uppādo evāti āha “punappunaṁ janetī”ti. Abhinibbattetīti abhivaḍḍhaṁ pāpento nibbatteti. Vivittatāti vivittabhāvo. So hi vivecanīyato viviccati, yaṁ viviccitvā ṭhitaṁ, tadubhayampi idha vivittabhāvasāmaññena “vivittatā”ti vuttaṁ. Tesu purimo vivecanīyato viviccamānatāya viviccanakiriyāya samaṅgī dhammasamūho tāya eva viviccanakiriyāya vasena vivekoti gahito. Itaro sabbaso tato vivittasabhāvatāya. Tattha yasmiṁ dhammapuñje sammādiṭṭhi pavattati, taṁ yathāvuttāya viviccamānatāya vivekasaṅkhātaṁ nissāyeva pavattati, itaraṁ pana taṁninnatātaṁ-ārammaṇatāhīti vuttaṁ “vivekaṁ nissitaṁ, viveke vā nissitan”ti.

Yathā (SṬ.3.18/CS:pg.1.191) vā vivekavasena pavattaṁ jhānaṁ “vivekajan”ti vuttaṁ, evaṁ vivekavasena pavattā sammādiṭṭhi “vivekanissitā”ti daṭṭhabbā. Nissayo ca vipassanāmaggānaṁ vasena maggaphalānaṁ veditabbo. Asatipi tāsaṁ pubbāparabhāve “paṭiccasamuppādo”ti ettha paccayānaṁ samuppādanaṁ viya abhinnadhammādhārā nissayabhāvanā sambhavanti. Tassa tadaṅga-samucchedanissaraṇavivekanissitataṁ vatvā paṭippassaddhivivekanissitatāya avacanaṁ ariyamaggabhāvanāya vuccamānattā. Bhāvitamaggassa hi ye sacchikātabbā dhammā. Tesaṁ kiccaṁ paṭippassaddhiviveko. Ajjhāsayatoti “nibbānaṁ sacchikarissāmī”ti mahanta-ajjhāsayato. Yadipi hi vipassanākkhaṇe saṅkhārārammaṇaṁ cittaṁ, saṅkhāresu pana ādīnavaṁ suṭṭhu, disvā tappaṭipakkhe nibbāne ninnatāya ajjhāsayato nissaraṇavivekanissito hoti, uṇhābhibhūtassa puggalassa sītaninnacittatā viya. Keci pana “yathā sabhāvato, yathā ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitatā, evaṁ paṭippassaddhivivekanissitatāpi siyā”ti vadanti. Yadaggena hi nibbānaninnatā siyā, tadaggena phalaninnatāpi siyā “kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja vihareyyan”ti ajjhāsayasampattiyā bhāvato. Yasmā pahānavinayo viya rāganirodhopi idhādhippetavivekena atthato nibbisiṭṭho, tasmā vuttaṁ esa nayo virāganissitādīsūti. Tenāha “vivekatthā eva hi virāgādayo”ti.

Vossaggasaddo pariccāgattho pakkhandanattho cāti vossaggassa duvidhatā vuttā. Vossajjanañhi pahānaṁ, vissaṭṭhabhāvena nirāsaṅkapavatti ca, tasmā vipassanākkhaṇe tadaṅgavasena, maggakkhaṇe samucchedavasena paṭipakkhassa pahānaṁ vossaggo, tathā vipassanākkhaṇe taṁninnabhāvena, maggakkhaṇe ārammaṇakaraṇena vissaṭṭhasabhāvatā vossaggoti veditabbaṁ. Tenevāha “tattha pariccāgavossaggo”ti-ādi. Ayaṁ sammādiṭṭhīti ayaṁ missakavasena vuttā sammādiṭṭhi. Yathāvuttena pakārenāti tadaṅgappahānasamucchedappahānapakārena taṁninnatadārammaṇakaraṇappakārena ca.

Pubbe vossaggavacanasseva atthassa vuttattā āha “sakalena vacanenā”ti. Pariṇamantaṁ vipassanākkhaṇe, pariṇataṁ maggakkhaṇe. Pariṇāmo nāma idha paripākoti āha “paripaccantaṁ paripakkañcā”ti. Paripāko ca āsevanalābhena laddhasāmatthiyassa kilese pariccajituṁ (SṬ.3.18/CS:pg.1.192) nibbānaṁ pakkhandituṁ tikkhavisadabhāvo. Tenāha “ayan”ti-ādi. Esa nayoti yvāyaṁ nayo “vivekanissitan”ti-ādinā sammādiṭṭhiyaṁ vutto, sesesu sammāsaṅkappādīsupi eseva nayo, evaṁ tattha netabbanti attho. Paṭiccāti nissāya. Jātisabhāvāti jāyanasabhāvā. Sakaloti anavaseso, sabboti attho. Na koci maggo sāvaseso hutvā sambhavati. Heṭṭhime magge uppanne uparimo uppanno eva nāma anantarāyena uppajjanato. Vavassaggattheti vacasāyatthe. Vaṇṇayantīti guṇavaṇṇanavasena vitthārenti.

Kalyāṇamittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.19.)9. Paṭhama-aputtakasuttavaṇṇanā

130. Diva-saddo divā-saddo viya divasapariyāyo, tasmā visesanabhāvena vuccamāno divasaddo atthavisesaṁ dīpetīti āha “divasassa divā”ti-ādi. Saṁ vuccati dhanaṁ, tassa patīti sampati, dhanasāmiko, tassa hitāvahattā sāpateyyanti āha “sāpateyyanti dhanan”ti. Tassa gehe katākatabhaṇḍassa atibahubhāvato vimhayappatto rājā “ko pana vādo”ti āha. Kāḷalohaṁ nāma ayophalaṁ. Kacchapādirūpehipi sovaṇṇādīni ṭhapenti. Sakuṇḍakabhattanti sakuṇḍehi vā sathusehi vā pakkabhattaṁ. Bilaṅgaṁ vuccati dhaññabilaṅgaṁ, āranālantipi vuccati, taṁ dutiyaṁ assāti bilaṅgadutiyaṁ. Tañhi kañjito nibbattattā kañjikaṁ nāma. Tīhi pakkhehi vatthakhaṇḍehi katanivāsanaṁ tipakkhavasanaṁ. Tenāha “tīṇi …pe… nivāsanan”ti.

Asanto nīco purisoti asappurisoti āha “lāmakapuriso”ti. Kammassa nibbattabhāvena otaraṇatāya phalaṁ aggaṁ nāma, uparibhūmigatattā uddhaṁ aggaṁ assāti uddhaggikaṁ. Dakkhiṇanti dānamāha. Saggo nāma kāmabhavūpapattibhavo, tassa nibbattanato “saggassa hitā”ti vuttaṁ. Tatrupapattijananatoti tatra upapattiyā jananato, uppādanatoti attho.

Setaṁ (SṬ.3.19/CS:pg.1.193) udakaṁ etissāti setodakā. So yena bhāvena yattha pākaṭataro hutvā dissati, taṁ dassetuṁ “vīcīnaṁ bhinnaṭṭhāne”ti āha. Sukhotaraṇaṭṭhānatāya kaddamādidosavirahato ca sundaratitthā. Taṁ apeyyamānanti taṁ udakaṁ kenaci aparibhuñjiyamānaṁ. Attanā kattabbakiccakaroti attanā kātabbakammasaṅkhātakiccakaro, paribhogavasena ceva saṅgahetabbasaṅgaṇhanavasena ca niyojakoti attho. Kusalakiccakaroti attanā kātabbapuññakaro.

Paṭhama-aputtakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.20.)10. Dutiya-aputtakasuttavaṇṇanā

131. Piṇḍapātenāti sahayoge karaṇavacanaṁ. Paṭipādanaṁ tena saha yojananti āha “piṇḍapātena saddhiṁ saṁyojesi, piṇḍapātaṁ adāsīti attho”ti. “Paṇītabhojanaṁ bhuñjitvā”ti vuttaṁ, pāḷiyaṁ pana “kaṇājakaṁ bhuñjati bilaṅgadutiyan”ti. Taṁ taṁ pavattitaṁ yebhuyyavasena vuttanti daṭṭhabbaṁ. Idāni “imassa seṭṭhissa kassaci samaṇassa vā brāhmaṇassa vā dethā”ti vacanaṁ na sutapubbaṁ, yasmā paccekabuddhā nāma attano guṇānubhāvehi loke pākaṭā sañjātā eva honti, tasmā seṭṭhibhariyāya “na yassa vā tassa vā”ti-ādi cintitaṁ. Tathā hi tesaṁ dentāpi sakkaccaṁ yebhuyyena paṇītameva denti. Nāsāpuṭaṁ pahari attano ānubhāvena. So luddhatāya “bahu vata dhaññaṁ mamassā”ti cittaṁ saṁyametuṁ sandhāretuṁ asakkonto.

Vippaṭisāruppannākāraṁ dassetuṁ “varametan”ti-ādi vuttaṁ. “Imassa samaṇassa piṇḍapātaṁ dehī”ti vadato na ekāya eva javanavīthiyā vasena atthasiddhi. Atha kho tattha ādito pavattajavanavāropi atthi majjhe pavattajavanavāropi, taṁ sandhāyāha “pubbapacchimacetanāvasenā”ti. Ekā cetanā dve paṭisandhiyo na detīti ettha sāketapañhavasena nicchayo veditabbo. Cuddasannaṁ cetanānaṁ pubbe puretaraṁ katattā purāṇaṁ.

Parigayhatīti (SṬ.3.20/CS:pg.1.194) pariggahoti āha “pariggahitaṁ vatthun”ti. Anvāya upanissāya jīvantīti anujīvino. Sabbametanti dhanadhaññādisabbaṁ etaṁ yathāvuttapariggahavatthuṁ. Nikkhippagāminanti nikkhipitabbatāgāminaṁ. Nikkhipitabbasabhāvaṁ hotīti āha “nikkhippasabhāvan”ti. Pahāya gamanīyanti ayamettha atthoti āha “pariccajitabbasabhāvamevā”ti.

Dutiya-aputtakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(SṬ.3.21.)1. Puggalasuttavaṇṇanā

132. “Nīce kule paccājāto”ti-ādi appakāsanabhāvena tamatīti tamo, tena tamena yuttoti tamo puggalo vuccati, taṁyogato puggalassa tabbohāro yathā “maccherayogato macchero”ti. Tasmā tamoti appakāsanabhāvena tamo tamabhūto andhakāro viya jāto, andhakārattaṁ vā pattoti attho. Vuttalakkhaṇaṁ tamameva paramparato ayanaṁ gati niṭṭhā etassāti tamaparāyaṇo, tamaparāyaṇataṁ vā pattoti attho. Ñāyenapi tamaggahaṇena khandhatamova kathito, na andhakāratamo. Khandhatamoti ca sampattirahitā khandhapavattiyeva daṭṭhabbā. “Ucce kule paccājāto”ti-ādi pakāsanabhāvena jotetīti joti, tena jotinā yuttoti-ādi sabbaṁ tame vuttanayeneva veditabbaṁ. Itare dveti jotitamaparāyaṇo jotijotiparāyaṇoti itare dve puggale.

Veṇuvettādikehi peḷādikārakā vilīvakārakā. Migamacchādīnaṁ nisādanato nesādā, māgavikamacchabandhādayo. Rathesu cammena hananakaraṇato rathakārā cammakārā vuttā. “Pu” iti karīsassa nāmaṁ, taṁ kusenti apanentīti pukkusā, pupphachaḍḍakā. Dubbaṇṇoti virūpo. Okoṭimakoti (SṬ.3.21/CS:pg.1.195) ārohābhāvena heṭṭhimakoṭiko, rassakāyoti attho. Tenāha “lakuṇḍako”ti. Laku viya ghaṭikā viya ḍeti pavattatīti hi lakuṇḍako, rasso. Kaṇati nimīlatīti kāṇo. Taṁ panassa nimīlanaṁ ekena akkhinā dvīhipi vāti āha “ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā”ti. Kuṇanaṁ kuṇo, hatthavekallaṁ, so etassa atthīti kuṇī. Khañjo vuccati pādavikalo. Heṭṭhimakāyasaṅkhāto sarīrassa pakkho padeso hato assāti pakkhahato. Tenāha “pīṭhasampī”ti. Padīpe padīpane etabbaṁ netabbanti padīpeyyaṁ, telakapallādi-upakaraṇaṁ. Vuttanti Aṭṭhakathāyaṁ vuttaṁ.

Āgamanavipattīti āgamanaṭṭhānavasena vipatti āgamo etthāti katvā. Pubbuppannapaccayavipattīti paṭhamuppannapaccayavasena vipatti. Caṇḍālādisabhāvā hissa mātāpitaro paṭhamuppannapaccayā, paṭhamuppattiyā vā paccayā, tehevassa vipatti eva, na sampatti. Pavattapaccayavipattīti pavatte sukhapaccayavipatti. Tādise nihīnakule uppannopi koci vibhavasampanno siyā, ayaṁ pana duggato durūpo hoti. Ājīvupāyavipattīti ājīvanupāyavasena vipatti. Sukhena hi jīvikaṁ pavattetuṁ upāyabhūtā hatthisippādayo imassa natthi, pupphachaḍḍakasilākoṭṭanādikammaṁ pana katvā jīvikaṁ pavatteti. Tenāha “kasiravuttike”ti. Attabhāvavipattīti upadhivipatti. Dukkhakāraṇasamāyogoti kāyikacetasikadukkhuppattiyā paccayasamodhānaṁ. Sukhakāraṇavipattīti sukhapaccayaparihāni. Upabhogavipattīti upabhogasukhassa vināso anupaladdhi. Joti ceva jotiparāyaṇabhāvo ca sukkapakkho.

Dasahi akkosavatthūhīti lakkhaṇavacanaṁ etaṁ yathā “yadi me byādhitā honti, dātabbamidamosadhan”ti, tasmā dasahi akkosavatthūhi, tattha vā yena kenaci paribhāsatīti attho. Ekaggacittoti dānaṁ dātuṁ apekkhitatāya samāhitacitto.

Puggalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.22.)2. Ayyikāsuttavaṇṇanā

133. Jarājiṇṇāti (SṬ.3.22/CS:pg.1.196) jarāya jiṇṇā. Tena pākaṭajarāya matthakappattimāha. Vayovuḍḍhāti vayasā vuḍḍhā. Tena pacchimavayassa osakkasampavattiṁ vadati. Jātimahallikāti jātimahattagatā. Cirakālaṁ atikkantāti dve tayo rājaparivaṭṭe vītivattā. Vayo-saddo sādhāraṇavacanopi jiṇṇasaddasannidhānato osānavayaṁ eva vadatīti āha “pacchimavayaṁ sampattā”ti. Ayyikāti mātāmahiṁ sandhāya vadati. Hatthī eva ratanabhūto hatthiratananti āha “satasahassagghanakenā”ti-ādi. Sabbāni tānīti kumbhakārabhājanāni, tehi saddhiṁ sattasantānassa pamāṇaṁ dassento “tesu hī”ti-ādimāha, taṁ suviññeyyameva.

Ayyikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.24.)4. Issattasuttavaṇṇanā

135. Aṭṭhuppattikoti ettha kā assa aṭṭhuppatti? Titthiyānaṁ Bhagavato bhikkhusaṅghassa ca alābhāya ayasāya parisakkanaṁ. Taṁ vitthārato dassetuṁ “Bhagavato kirā”ti-ādi vuttaṁ. Yathā taṁ sabbadisāsu yamakamahāmegho uṭṭhahitvā mahā-oghaṁ viya sabbā pāramiyo “imasmiṁyeva attabhāve vipākaṁ dassāmā”ti sampiṇḍitā viya lābhasakkāramahoghaṁ nibbattayiṁsu. Tato tato annapānayānavatthamālāgandhavilepanādihatthā khattiyabrāhmaṇādayo āgantvā--“kahaṁ Bhagavā, kahaṁ devadevo narāsabho lokanātho”ti Bhagavantaṁ pariyesanti, sakaṭasatehipi paccaye āharitvā okāsaṁ alabhamānā samantā gāvutappamāṇampi sakaṭadhurena sakaṭadhuraṁ āhacca tiṭṭhanti ceva anuvattanti ca andhakavindabrāhmaṇādayo viya. Sabbaṁ khandhake (mahāva.282) tesu tesu suttesu ca āgatanayena veditabbaṁ. Yathā ca Bhagavato, evaṁ bhikkhusaṅghassapi. Vuttampi--“tena kho pana samayena Bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara …pe… parikkhārānaṁ, bhikkhusaṅghopi kho”ti-ādi (udā.38), tathā “yāvatā kho, cunda, etarahi (SṬ.3.24/CS:pg.1.197) saṅgho vā gaṇo vā loke uppanno, nāhaṁ, cunda, aññaṁ ekaṁ saṅghampi ekaṁ gaṇampi samanupassāmi evaṁ lābhaggayasaggappattaṁ, yatharivāyaṁ, cunda, bhikkhusaṅgho”ti (dī.ni.3.176). Evanti idāni vuccamānākārena. Nijjhattinti saññattiṁ. Nanti kathaṁ.

Evaṁ pucchituṁ ayuttaṁ titthiyānaṁ kathā mahājanasannipāte niyyātitā hotīti. Tasmiṁ dātabbaṁ, cittappasādamattena dentepi hi puññaṁ pavaḍḍhati. Ārocitaṁ attanoti adhippāyo. Bhagavāti satthu āmantanaṁ. Cittaṁ nāma yathāpaccayaṁ pavattamānaṁ nigaṇṭhā …pe… pasīdati pasannassāti adhippāyo. Pubbe avisesato deyyadhammassa dātabbaṭṭhānaṁ nāma pucchitaṁ, idāni tassa mahapphalabhāvakaro dakkhiṇeyyavisesoti āha “aññaṁ tayā paṭhamaṁ pucchitaṁ, aññaṁ pacchā”ti. Sallakkhehi etaṁ. Pacchimaṁ purimena saddhiṁ ānehīti adhippāyo. Pucchitassa nāma pañhassa kathanaṁ mayhameva bhāro. Samupabyūḷhoti ekato senāya rāsivasena sampiṇḍitoti attho. Tenāha “rāsibhūto”ti. Asikkhitoti sattaṭṭhasaṁvaccharāni dhanusippena sikkhito. Dhanusippaṁ sikkhitvāpi koci katahattho na hoti, ayaṁ pana asikkhito na katahattho, poṅkhānupoṅkhabhāvoyeva byāmamuṭṭhibandho. Tiṇapuñjamattikāpuñjādīsūti ādi-saddena paṁsupuñjavālukapuñjasāraphalaka-ayoghanādike saṅgaṇhāti. Akataparicayoti tesaṁ santikā vijjhanaṭṭhena akataparicayo. Rājarājamahāmattādike upecca asanaṁ upāsanaṁ, na kataṁ upāsanaṁ etenāti akatūpāsano. Asikkhitatādinā bhīrubhāvena vā kāyassa chambhanaṁ saṅkampanaṁ uttāso etassa atthīti chambhīti āha “pavedhitakāyo”ti.

Dakkhiṇeyyatāya adhippetattā “arahattamaggena kāmacchando pahīno hotī”ti āha. Accantappahānassa icchitattā tatiyeneva kukkuccaṁ pahīnaṁ hoti paṭighasampayogaṁ. Asekkhassa ayanti asekkhaṁ, sīlakkhandho. Tayidaṁ na aggaphalaṁ sīlameva adhippetaṁ, atha kho yaṁ kiñci asekkhasantāne pavattaṁ sīlaṁ, lokuttaro eva na adhippeto sikkhāya jātattā, evaṁ vimuttikkhandhopīti Sekkhassa esoti vā, apariyositasikkhattā sayameva sikkhatīti vā sekkho, catūsu maggesu (SṬ.3.24/CS:pg.1.198) heṭṭhimesu ca tīsu phalesu sīlakkhandho. Upari sikkhitabbābhāvato asekkho. Vuḍḍhippatto sekkhoti asekkho. Aggaphalabhūto sīlakkhandho vucceyya, Aṭṭhakathāyaṁ pana vipassakassa sīlassa adhippetattā tathā attho vutto. Sabbatthāti “asekkhenā”ti-ādīsu. Ettha ca yathā sīlasamādhipaññākkhandhā missakā adhippetā, evaṁ vimuttikkhandhāpīti tadaṅgavimutti-ādayopi veditabbā, na paṭippassaddhivimutti eva.

Yena sippena issāso hoti, taṁ issattanti āha “ususippan”ti. Yassā vāyodhātuyā vasena sarīraṁ sañjātathāmaṁ hoti, taṁ balapaccayaṁ sandhāyāha “balaṁ nāma vāyodhātū”ti. Samappavattito hi visamappavattinivārakadhātu balaṁ nāma, tena tato aññaṁ balarūpaṁ nāma natthi.

Yasmā arahā eva ekantato sorato, tassa bhāvo soraccanti āha “soraccanti arahattan”ti. Ete dveti khanti soraccanti ete dve dhammā. Pānīyaṁ pivanti etthāti papā, yo koci jalāsayo yaṁ kiñci pānīyaṭṭhānanti āha “caturassapokkharaṇī-ādīnī”ti. Udakavikūlādīsu kamanti atikkamanti etehīti saṅkamanāni, setu-ādīni. Setukaraṇayuttaṭṭhāne setuṁ, caṅkamanakaraṇayuttaṭṭhāne caṅkamanaṁ, maggakaraṇayuttaṭṭhāne maggaṁ kareyyāti ayamettha adhippāyo. Tenāha “paṇṇāsā”ti-ādi.

Bhikkhācāravattanti ariyānaṁ hitaṁ vattapaṭipattiṁ. Dentopīti pi-saddena akhīṇāsavassa dentopīti imamatthaṁ dasseti yassa kassacipi dentenapi kammaphalaṁ saddahitvā vippasannacitteneva dātabbattā. Thanayanti idaṁ tassa mahāmeghabhāvadassanaṁ, yo hi mahāvassaṁ vassati, so gajjanto vijjummālaṁ vissajjento pavassati. Abhisaṅkharitvā samodhānetvāti khādanīyassa vividhajātiyāni sampiṇḍetvā. Tenāha “rāsiṁ katvā”ti.

Pakiraṇaṁ nāma vikiraṇampi hoti anekatthattā dhātūnanti āha “vikiratī”ti. Pakiranto viya vā dānaṁ detīti iminā guṇakhettameva apariyesitvā karuṇākhettepi mahādānaṁ pavattetīti dasseti. Tena “pakiretī”ti (SṬ.3.24/CS:pg.1.199) vadantena Bhagavatā aṭṭhuppattiyaṁ āgatatitthiyavādena appaṭisedhitatāpi dīpitā hoti. Puññadhārāti puññamayadhārā puññābhisandā. Sinehayantīti thūladhārenapi sinehena siniddhaṁ karontī. Kiledayantīti allabhāvaṁ pāpayantī. Yathāyaṁ puññadhārā dātāraṁ anto sineheti pūreti abhisandeti, evaṁ paṭiggāhakānampi anto sineheti pūreti abhisandeti. Tenevāha “dadaṁ piyo hoti bhajanti naṁ bahū”ti-ādi (a.ni.5.34) evaṁ santepi “dātāraṁ abhivassatī”ti vuttattā Aṭṭhakathāyaṁ dāyakavaseneva “sinehetī”ti vuttaṁ, yasmā vā paṭiggāhakassa sinehuppatti āmisanissitāti dāyakavaseneva vuttaṁ.

Issattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.3.25.)5. Pabbatūpamasuttavaṇṇanā

136. Khattiyāti abhisekappattā. Issariyamado kāmagedho. Pathavimaṇḍalassa mahantatā taṁnivāsinaṁ anuyantatāti sabbamidaṁ yathicchitassa rājakiccassa sukhena samijjhanassa kāraṇakittanaṁ. Yādise rājakicce ussukkaṁ āpanno, taṁ vitthārato dassetuṁ “esa kirā”ti-ādi vuttaṁ. Antaragamanānīti tiṇṇaṁ nirantaragamanānaṁ antarantarā gamanāni. Corā cintayiṁsūti eko antarabhogiko rājāparādhiko pañcasatamanussaparivāro coriyaṁ karonto vicarati, te sandhāya vuttaṁ.

“Ayuttaṁ te katan”ti sacāhaṁ vakkhāmīti yojanā. Dhuravihāreti rathassa dhuraṁ viya nagarassa dhurabhūte vihāre. Santhambhitunti vissāsabhāvena upaṭṭhātuṁ. Saddhāyikoti saddhāya ayitabbo, saddheyyoti attho. Tenāha “saddhātabbo”ti. Paccayikoti pattiyāyitabbo. Abbhasamaṁ puthulabhāvena. Nippothentoti nimmaddento. Saṇhakaraṇīyaṁ atisaṇhaṁ pisanto nisadapoto viya pisanto.

Dhammacariyāti-ādittampi sīsaṁ celañca ajjhupekkhitvā sammāpaṭipatti eva kātabbā tassā eva paraloke patiṭṭhābhāvato. Ācikkhāmīti kathemi, kathento ca yathā tamatthaṁ sammadeva rājā jānāti, evaṁ jānāpemīti (SṬ.3.25/CS:pg.1.200) Nipphatti yuddhena kātabba-atthasiddhi. Visinoti bandhati yathādhippetaṁ cittaṁ etenāti visayo, samatthabhāvo. Mantasampannāti sampannarājamantā. Mahā-amaccāti mahosadhādisadisā nītisatthachekā amaccapurisā. Upalāpetunti paresaṁ antare virodhatthaṁ saṅgaṇhituṁ.

Dveyeva pabbatāti pabbatasadisā dveyeva gahitā. Rājovādeti rājovādasutte. Āgatāva tattantiyā anurūpatthaṁ. Vilumpamānāti iti-saddo ādi-attho. Vipattīti bhogaparihānādivināso. Hatthiyuddhādīhi jarāmaraṇaṁ jinituṁ na sakkā sattassa avisayabhāvato. Yena pana jinituṁ sakkā, taṁ dassento Bhagavā “Buddhe …pe… nivesaye”ti āha. Ratanattaye hi saddhā niviṭṭhā mūlajātā patiṭṭhitā ekantato jarāmaraṇavijayāya hoti. Tenāha “tasmā saddhan”ti.

Pabbatūpamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Kosalasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.4.Mārasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.4.1.)1. Tapokammasuttavaṇṇanā

137. Uruvelāya (SṬ.4.1/CS:pg.1.201) samīpe gāmo Uruvelagāmo, taṁ Uruvelagāmaṁ abhimukhabhāvena sammadeva sabbadhamme bujjhatīti abhisambodhi, sabbaññutaññāṇaṁ, tena samannāgatattā ca Bhagavā abhisambuddhoti vuccati. Tassa pañcacattālīsāya vassesu ādito pannarasa vassāni paṭhamabodhi, idha pana sattāhabbhantarameva adhippetanti āha “abhisambuddho hutvā antosattāhasmiṁ yevā”ti. Asukhabhāvena aññehi kātuṁ asakkuṇeyyattā dukkaraṁ karotīti dukkarakāro, so eva itthiliṅgavasena dukkarakārikā. Tāya mutto vatamhīti cintesi. Yadi evaṁ kasmā taṁ lokanātho chabbassāni samanuyuñjati? Kammapīḷitavasena. Vuttañhetaṁ apadāne (apa. thera 1.39.92-94)--

“Avacāhaṁ jotipālo, Sugataṁ Kassapaṁ tadā;

Kuto nu bodhi muṇḍassa, bodhi paramadullabhā.

“Tena kammavipākena, acariṁ dukkaraṁ bahuṁ;

Chabbassānuruvelāyaṁ, tato bodhimapāpuṇiṁ.

“Nāhaṁ etena maggena, pāpuṇiṁ bodhimuttamaṁ;

Kummaggena gavesissaṁ, pubbakammena vārito”ti.

Māretīti vibādheti. Vipatti-ādisaṁyojanañhi sādhūnaṁ paramatthato maraṇaṁ saccapaṭivedhamāraṇattā, pāpatarattā pāpatamoti pāpimā. Sā cassa pāpatamatā pāpavuttitāyāti āha “pāpe niyutto”ti. Adhipatīti kāmādhipati. Appahīnakāmarāge attano vase vattetīti vasavattī. Tesaṁyeva kusalakammānaṁ antaṁ karotīti antako. Vaṭṭadukkhato aparimuttapaccayattā namuci. Mattānaṁ pamattānaṁ bandhūti pamattabandhu.

Tapokammāti (SṬ.4.1/CS:pg.1.202) attakilamathānuyogato. Aparaddhoti virajjhasi. “Aparādho”tipi atthi, soyeva attho. Kāyakilamathaṁ anuyuñjanto yebhuyyena amaratthāya anuyuñjati, so ca kammavādīhi anuyuñjiyamāno devatthāya siyāti āha “amarabhāvatthāyā”ti. Sabbaṁ tapanti sabbaṁ attaparitāpanaṁ. Atthāvahaṁ na bhavati bodhiyā anupāyattā. Kiñcassāti kiñci siyāti attho. Phiyārittaṁva dhammanīti dhammaṁ vuccati vaṇṇu, so idha “dhamman”ti vutto, dhammani vaṇṇupadeseti attho. Tenāha “araññe”ti. Ubhosu passesu phiyāhi ākaḍḍheyya ceva arittehi uppīḷeyya ca.

Sammāvācākammantājīvā gahitā maggasīlassa adhippetattā. Samādhino hi gahaṇena sammāvāyāmasatisamādhayo gahitā upakārabhāvato. Paññāyāti etthāpi eseva nayo. Bujjhati etenāti bodho. Maggoti āha “bodhāyāti maggatthāyā”ti. Kathaṁ pana maggaṁ maggatthāya bhāvetīti āha “yathā hī”ti-ādi. Tena yathā yāgupacanārambho yāvadeva yāgu-attho, evaṁ maggabhāvanārambho maggādhigamatthāyāti dasseti. Ārambhoti ca ariyamaggabhāvanāya bandhāpanaṁ daṭṭhabbaṁ. Keci pana “magganti ariyamaggaṁ, bodhāyāti arahattasambodhāya, evañca katvā ‘pattosmi paramasuddhin’ti idampi vacanaṁ samatthitan”ti vadanti, apare pana “sabbaññutaññāṇasambodhāyāti. So hi sabbasmāpi bodhito uttaritaro”ti. Nihato nibbisevanabhāvaṁ pāpito. Tenāha “parājito”ti.

Tapokammasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.2.)2. Hatthirājavaṇṇasuttavaṇṇanā

138. Andhabhāvakāraketi pacurajanassa cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakārake. Mahātameti mahati tamasi. Pāsāṇaphalake mahācīvaraṁ sīse ṭhapetvāti etena taṁ phalakaṁ apassāya nisinnoti dasseti (SṬ.4.2/CS:pg.1.203) Padhānanti bhāvanaṁ. Pariggaṇhamānoti sabbaso gaṇhanto avissajjento, bhāvanaṁ anuyuñjanto anupubbasamāpattiyo phalasamāpattiñca manasikarontoti attho. Tenāha “nanu cā”ti-ādi. Ariṭṭhakoti ariṭṭhakavaṇṇo. Tenāha “kāḷako”ti.

Dīghamaddhānanti cirataraṁ kālaṁ. Saṁsaranti āsādanādhippāyena sañcaranto, alaṁ tuyhaṁ etena nippayojananti adhippāyo. Na hi tena mārassa kāci atthasiddhīti.

Hatthirājavaṇṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.3.)3. Subhasuttavaṇṇanā

139. Susaṁvutāti maggasaṁvarena suṭṭhu saṁvutā. Supihitāti suṭṭhu pihitā. Vasānugāti kāyādidvāravasānugā vasavattino na honti. Baddhacarāti paṭibaddhacariyāti.

Subhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.4.)4. Paṭhamamārapāsasuttavaṇṇanā

140. Upāyamanasikārenāti aniccādīsu aniccādito manasikaraṇena. Upāyavīriyenāti anuppannākusalānaṁ anuppādanāya vidhinā pavattavīriyena. Kāraṇavīriyenāti anuppannānuppādanādi-atthassa kāraṇabhūtena vīriyena. Anuppannapāpakānuppādanādi-atthāni hi vīriyāni yadatthaṁ honti, taṁ atthaṁ sādhentiyevāti etassa atthassa dīpako sammā-saddo. Yonisosammāsaddena hi upāyakāraṇatthadīpakataṁ sandhāya “upāyavīriyena kāraṇavīriyenā”ti vuttaṁ. Arahattaphalavimutti ukkaṭṭhaniddesena. Mārena “mayhaṁ kho, bhikkhave”ti-ādikaṁ Bhagavato vacanaṁ sutvā vuttaṁ “arahattaṁ patvāpi na tussatī”ti-ādi.

Kilesapāsenāti (SṬ.4.4/CS:pg.1.204) kilesamārassa upāyabhūtena. Kilesamāro hi satte kāmaguṇapāsehi nibandhati, na pana sayameva. Tenāha “ye dibbā kāmaguṇasaṅkhātā”ti-ādi. Mārabandhaneti kilesamārassa bandhanaṭṭhāne, bhavacāraketi attho. Na me samaṇa mokkhasīti idaṁ māro “anuttarā vimutti anuppattā, vimuttā sabbapāsehī”ti ca Bhagavato vacanaṁ asaddahanto vadati saddahantopi vā “evamayaṁ paresaṁ sattānaṁ mokkhāya ussāhaṁ na kareyyā”ti attano kohaññe ṭhatvā vadati.

Paṭhamamārapāsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.5.)5. Dutiyamārapāsasuttavaṇṇanā

141. Anupubbagamanacārikanti gāmanigamarājadhānīsu anukkamena gamanasaṅkhātaṁ cārikaṁ. Evaṁ hi gatesūti evaṁ tumhesu bahūsu ekajjhaṁ gatesu.

Ādimhi kalyāṇaṁ etassāti ādikalyāṇaṁ, tathā sesesu. Sāsanassa ādi sīlaṁ mūlakattā. Tassa samathādayo majjhaṁ sāsanasampattiyā vemajjhabhāvato. Phalanibbānāni pariyosānaṁ tadadhigamato uttari karaṇīyābhāvato. Sāsane sammāpaṭipatti nāma paññāya hoti, tassā ca sīlaṁ samādhi ca mūlanti āha “sīlasamādhayo vā ādī”ti. Yasmā paññā anubodhapaṭivedhavasena duvidhā, tasmā tadubhayaṁ gaṇhanto “vipassanāmaggā majjhan”ti āha. Paññānipphatti phalakiccaṁ, nibbānasacchikiriyā pana sammāpaṭipattiyā pariyosānaṁ tato paraṁ kattabbābhāvatoti āha “phalanibbānāni pariyosānan”ti. Phalaggahaṇena hi sa-upādisesanibbānaṁ gayhati, itarena itaraṁ, tadubhayavasena paṭipattiyā osānanti āha “phalanibbānāni pariyosānan”ti. “Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? Sīlañca suvisuddhaṁ, diṭṭhi ca ujukā”ti (saṁ.ni. 5.369) vacanato sīladiṭṭhujukatāya matthakabhūtā vipassanā, tadadhiṭṭhānā sīlasamādhīti ime (SṬ.4.5/CS:pg.1.205) tassa sāsanassa mūlanti āha “sīlasamādhivipassanā vā ādī”ti. Sesaṁ vuttanayameva.

Kiñcāpi avayavavinimutto samudāyo natthi, yesu pana avayavesu samudāyarūpena apekkhitesu gāthāti samaññā, taṁ tato bhinnaṁ viya katvā dassento “catuppadikagāthāya tāva paṭhamapādo”ti-ādimāha. Pañcapadachappadānaṁ gāthānaṁ ādipariyosānaggahaṇena itare dutiyādayo tayo cattāro vā majjhanti avuttasiddhamevāti na vuttaṁ. Ekānusandhikasuttassāti idaṁ bahuvibhāgaṁ yathānusandhinā ekānusandhikaṁ suttaṁ sandhāya vuttaṁ, itarassa pana teyeva desetabbadhammavibhāgena ādimajjhapariyosānabhāgā labbhanti. Nidānanti kāladesakaparisādi-apadisanalakkhaṇādiko attho. Idamavocāti iti-saddo ādi-attho. Tena tadavasesanigamanapāḷiṁ saṅgaṇhāti. Anekānusandhīkassa saha nidānena paṭhamo anusandhi ādi. Saha nigamanena pacchimo pariyosānaṁ, itarena majjhimanti-ādimajjhapariyosānāni veditabbāni.

Sātthakanti atthasampattiyā sātthakaṁ katvā. Sabyañjananti byañjanasampattiyā sabyañjanaṁ. Sampatti ca nāma paripuṇṇabyañjanatāti āha “byañjanehi …pe… desetā”ti. Sakalaparipuṇṇanti sabbaso paripuṇṇaṁ sīlādipañcadhammakkhandhapāripūriyā. Nirupakkilesaṁ diṭṭhimānādi-upakkilesābhāvato. Avisesato tisso sikkhā sakale sāsane bhavanti. Dhammoti pana brahmacariyaṁ vā sandhāya vuttaṁ “katamesānaṁ kho, bhante, Buddhānaṁ Bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti-ādīsu (pārā.18) viya. Dukūlasāṇiyā paṭicchannā viya, na tu pākāraselādipaṭicchannā viya. Tena dhammaniruttiyā sakalakilesānaṁ pahānānubhāvaṁ vadati. Alābhaparihāniyā, na laddhaparihāniyā. Aḍḍhuḍḍhānīti pañcasatādhikāni tīṇi pāṭihāriyasahassāni. Sātanti sukhaṁ.

Dutiyamārapāsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.6.)6. Sappasuttavaṇṇanā

142. Surākārakānanti (SṬ.4.6/CS:pg.1.206) piṭṭhasurāyojanakānaṁ. Kosalānaṁ issaroti Kosalo, Kosalarājassa ayanti Kosalikā. Paribhogapātīti bhattaparibhojanatthāya pāti paribhogapāti. Kammāruddhanapaṇāḷiyāti kammāruddhanapaṇāḷimukhe. Dhamamānāyāti dhamiyamānāya. Taṁ pana yasmā bhastavātehi pūritaṁ nāma hoti, tasmā “bhastavātena pūriyamānāyā”ti vuttaṁ. Niyāmabhūmiyanti Bhagavato paṭisallānaṭṭhāne sañcarantaṁ māraṁ maṁsacakkhunāva disvā. Tenāha “vijjulatālokenā”ti.

Seyyatthāyāti seyyānisaṁsāya. Tenāha “ṭhassāmī”ti-ādi. Attasaññatoti attabhāvena saṁyato. Tenāha “saṁyatattabhāvo”ti. Taṁsaṇṭhitassāti tasmiṁ hatthapādakukkuccarahite Buddhamunismiṁ avaṭṭhitassa. Vossajja careyya tattha soti iminā Bhagavā taṁ byākaramāno vibhiṁsitā Buddhānaṁ kiṁ karissati bhayābhāvato? Kevalaṁ pana anaṭṭhavalikaṁ uppīḷento viya tvameva āyāsaṁ āpajjissasīti māraṁ santajjeti.

Bheravāti avītarāgānaṁ bhayajanakā. Tatthāti taṁnimittaṁ. Phaleyyāti bhijjeyya. Sattisallanti sattisaṅkhātaṁ puthusallaṁ. Urasmiṁ cārayeyyunti phāsuṁ vijjhituṁ ṭhapeyyuṁ uggireyyuṁ. Khandhupadhīsūti khandhasaṅkhātesu upadhīsu. Tāṇaṁ karonti nāmāti tato bhayanimittato attano tāṇaṁ karonti nāma.

Sappasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.7.)7. Supatisuttavaṇṇanā

143. Utugāhāpanatthaṁ dhovitvā, na rajojallavikkhālanatthaṁ. Tenāha “Buddhānaṁ panā”ti-ādi. Dhotapādake geheti dhotapādehi akkamitabbake. Vattabhedo nāma natthi dhammassāmibhāvato. Vattasīse (SṬ.4.7/CS:pg.1.207) ṭhatvā dhovanti aññesaṁ diṭṭhānugati-āpajjanatthaṁ. Soppapariggāhakenāti ettha soppaṁ nāma niddāya antarantarā pavattakiriyamayacittappavattirahitā nirantarabhavaṅgasantatīti taṁ sabhāvato payojanato kālaparicchedato pariggāhakaṁ upariniddesasatisampajaññaṁ sandhāya vuttaṁ “soppapariggāhakena satisampajaññenā”ti. Keci pana “niddāsoppanā”ti vadanti, taṁ Bhagavato soppaṁ hīḷento vadati.

Kiṁ nūti etthaṁ kinti hetunissakke paccattavacananti āha “kasmā nu supasī”ti? Dubbhago vuccati nissiriko bhinnabhago, so pana matasadiso visaññisadiso ca hotīti āha “mato viya visaññī viya cā”ti.

Ādināti ādi-saddena “bāhirassa upādāya aṭṭhārasā”ti-ādinā (vibha.842) āgataṁ taṇhākoṭṭhāsaṁ saṅgaṇhāti. Tattha tattha visattatāyāti tammiṁ tasmiṁ ārammaṇe visesato āsattabhāvena. Visassa dukkhanibbattakakammassa hetubhāvato visamūlatā visaṁ vā dukkhadukkhādibhūtavedanā mūlaṁ etassāti visamūlā, taṇhā. Tassa rūpādikassa dukkhassa paribhogo, na amatassāti visaparibhogatā. Katthaci netunti katthaci bhave sabbathā netuṁ? Parikkhayāti sabbaso khīṇattā. Tuyhaṁ kiṁ etthāti sabbupadhiparikkhayā suddhassa mama paṭipattiyaṁ tuyhaṁ kiṁ ujjhāyanaṁ? Kevalaṁ vighātoyeva teti dasseti.

Supatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.8.)8. Nandatisuttavaṇṇanā

144. Aṭṭhamaṁ uttānatthameva.

Nandatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.9.)9. Paṭhama-āyusuttavaṇṇanā

145. Paṇṇāsaṁ (SṬ.4./CS:pg.1.208) vā vassāni jīvati vassasatato upari seyyathāpi thero anuruddho. Saṭṭhi vā vassāni seyyathāpi thero bākulo. Paṭiharitvā paccanīkabhāve sātaṁ sukhaṁ etassāti paccanīkasāto, tabbhāvo paccanīkasātatā, tāya. Abhibhavitvā abhāsi paṭivacanaṁ jānamānova.

Na hīḷeyya na jiguccheyya. Evanti so dārako viya kiñci acintento sappuriso careyya, evaṁ hissa cittadukkhaṁ na hotīti adhippāyo. Pajjalitasīso viya careyyāti yathā pajjalitasīso puriso aññaṁ kiñci akatvā tasseva vūpasamāya vāyameyya, evaṁ sappuriso āyuṁ parittanti ñatvā teneva nayena sabbasaṅkhāragataṁ aniccaṁ, aniccattā eva dukkhaṁ, anattāti vipassanampi otaritvā taṁ ussukkāpentopi saṅkhāravigamāya careyya paṭipajjeyya.

Paṭhama-āyusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.10.)10. Dutiya-āyusuttavaṇṇanā

146. Nemīvāti nemisīsena cakkaṁ vadati. Kubbaraṁ anupariyāyatīti kubbaraṁ anuparivattati. Tathābhūto pana so taṁ ajahantovāti āha “na vijahatī”ti. Āyu anupariyāyatīti maccānaṁ āyu gatampi paccāgacchatīti Bhagavato paṭāṇi hutvā vadati, Bhagavā pana taṁ abhibhavitvā “accayanti ahorattā”ti-ādinā āyuno accayagamanamaraṇataṁyeva pavedesi.

Dutiya-āyusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.4.11.)1. Pāsāṇasuttavaṇṇanā

147. Pavijjhīti (SṬ.4./CS:pg.1.209) pabbataṁ sabbato pavattento tato tato nissajji. Sakalanti sabbabhāgavantaṁ, nissesanti attho.

Pāsāṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.12.)2. Kiṁnusīhasuttavaṇṇanā

148. Vicakkhukammāyāti vicakkhubhāvakāmatāya. Yathā sā Bhagavato desiyamānaṁ dhammaṁ attano paññācakkhunā na passituṁ sakkoti, evaṁ kātuṁ kāmatāya. Tenāha “parisāyā”ti-ādi. Vināsetuṁ na sakkoti bheravārammaṇe bhāyanasseva abhāvato. Dasabalappattāti dasahi balehi samannāgatā.

Kiṁnusīhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.13.)3. Sakalikasuttavaṇṇanā

149. Mandabhāvenāti jaḷabhāvena momūhabhāvenāti mahāmūḷhatāya. Kabbakaraṇena mattoti kabbakiriyāpasutatādivasena matto kabbaṁ katvā. Kimidaṁ soppasevāti idaṁ tava soppaṁ kimatthaṁ, purisena nāma purisattakarena bhavitabbaṁ, na soppatiyeva. Atthaṁ samāgantvāti paramatthaṁ nibbānaṁ sammā āgantvā adhigantvā. Asaṅga …pe… natthi sabbaso siddhatthabhāvato. Jaggantoti jāgaranto puriso viya, na bhāyāmi bhayahetūnaṁ abhāvā. Nānutapanti sabbattha sabbadāpi vissaṭṭhabhāvato, māmanti mamaṁ. Gāthāsukhatthañhi dīghaṁ katvā vuttaṁ. Ṭhitattāti uddesaparipucchāya paricchijjattā. Hāninti kassaci jāniṁ.

Sakalikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.14.)4. Patirūpasuttavaṇṇanā

150. Anurujjhati (SṬ.4./CS:pg.1.210) etenāti anurodho, rāgo. Virujjhati etenāti virodho, paṭigho. Tesu anurodhavirodhesu tannimittaṁ sajjati nāma saṅgaṁ karoti nāma, anurodhavirodhuppādanameva cettha sajjanaṁ. Yadaññamanusāsatīti yaṁ aññesaṁ anusāsanaṁ, taṁ tesaṁ hitesanaṁ anukampanaṁ, tasmā anukampake hitesake sammāsambuddhe anurodhavirodhe āropetvā vikampanatthaṁ micchā vadasīti.

Patirūpasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.15.)5. Mānasasuttavaṇṇanā

151. Ākāse caranteti pañcābhiññe sandhāya vadati. Antalikkhe carantepi kiccasādhanato antalikkhacaro. Manasi jātoti mānaso. Taṁ pana manasantānasampayuttatāyāti āha “manasampayutto”ti.

Mānasasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.16.)6. Pattasuttavaṇṇanā

152. Pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ lakkhaṇādīni ceva samudayañca assādādīnavanissaraṇāni ca gahetvā sammā tesaṁ lakkhaṇādīnaṁ gahaṇaṁ hotīti āha “pañca upādānakkhandhe ādiyitvā”ti. Ruppanavediyanasañjānana-abhisaṅkharaṇavijānanāni khandhānaṁ sabhāvalakkhaṇāni. Ādi-saddena rasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni ceva samudayādīni ca saṅgaṇhāti. Dassetīti paccakkhato dasseti, hatthāmalakaṁ viya pākaṭe vibhūte katvā vibhāveti. Gaṇhāpetīti te dhamme manasā anupekkhite diṭṭhiyā suppaṭividdhe karonto uggaṇhāpeti. Samādānamhīti tattha atthassa sammadeva ādiyane khandhānañca sammasanavasena aññadhammavasena samādiyane. Paṭividdhaguṇenāti tāya desanāya, taṁ nissāya paccattapurisakārena ca tesaṁ paṭividdhaguṇena.(SṬ.4./CS:pg.1.211) Jotāpetīti tesaṁ cittasantānaṁ assaddhiyādikilesamalavidhamanena pabhassaraṁ karoti. Aṭṭhiṁ katvāti tāya desanāya pāpetabbaṁ atthaṁ payojanaṁ daḷhaṁ katvā. Tenāha “ayaṁ no”ti-ādi. Kammakārakacittaṁ nāma otaraṇacittaṁ. “Yonisomanasikārapubbakaṁ vipassanācittan”ti keci. Ohitasotāti anaññavihitatāya dhammassavanāya appitasotā, tato eva tadatthaṁ ṭhapitasotā.

Ete rūpādayo khandhe yañca saṅkhataṁ Samiddhapaccayehi kataṁ, tañca “eso ahaṁ na homi, etaṁ mayhaṁ na hotī”ti passantoti yojanā. Khemo attāti khemattā, taṁ khemattaṁ. Tenāha “khemibhūtaṁ attabhāvan”ti. Pariyesamānā mārasenā.

Pattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.17.)7. Chaphassāyatanasuttavaṇṇanā

153. Sañjāyati etasmāti sañjāti, so eva sampayuttadhammo samosarati etthāti samosaraṇaṁ, so eva attho, tena sañjātisamosaraṇaṭṭhena. Bhayabheravaṁ saddanti bhāyati etasmāti bhayaṁ, tadeva yassa kassaci bheravāvahattā bheravaṁ, devādisaddanti attho. Vigatavalāhake deve uppātavasena uppajjanakasaddo devadundubhi. Asanipātādisaddo asanipātasaddo. Undrīyatīti viparivattati. Loko adhimucchitoti atithaddhakāyo viya mucchaṁ āpanno. Mārassāti kilesamārassa. Ṭhānabhūtanti pavattiṭṭhānabhūtaṁ.

Chaphassāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.18.)8. Piṇḍasuttavaṇṇanā

154. Tattha tatthāti tasmiṁ tasmiṁ ñātimittakule. Pāhunakānīti pahitabbapaṇṇākārāni. Āgantukapaṇṇākārānīti āgantukānaṁ upagatānaṁ (SṬ.4.18/CS:pg.1.212) dātabbapaṇṇākārāni. Sayaṁcaradivaseti kumārakānañca kumārikānañca sayaṁ attanā caritabbachaṇadivase. Idāni tamatthaṁ vitthārato dassento “samavayajātigottā”ti-ādimāha. Samavayasamajātikasamagottāti paccekaṁ sama-saddo yojetabbo. Gottasamatā ca āvāhavivāhayogyatāvasena daṭṭhabbā, na ekagottatāvasena. Tato tato gāmato. Aññasmiṁ dātabbe asati. Chaṇavasena pahiṇituṁ sampāditaṁ pūvaṁ chaṇapūvaṁ. Tāsaṁ sampattiyāti tāsaṁ dānaṁ dhammassavanañcāti tassā duvidhāyapi sampattiyā.

Ñāṇaṁ nāma āvajjanapubbakaṁ, tasmā ajānanassa “anāvajjanatāyā”ti kāraṇaṁ vatvā sesakāraṇaṁ vadanto “Buddhānan”ti-ādimāha. Upacārabhedanti Buddhaṁ disvā manussehi kātabba-upacārassa bhindanaṁ. Bhinditunti vidhamituṁ.

Bhagavā panāti panasaddo visesatthajotako. Tena na kevalaṁ Bhagavā uppaṇḍanaṁ pariharanto taṁ gāmaṁ na puna pāvisi, atha kho māraṁ anukampantoti idaṁ visesaṁ joteti.

Janesīti apuññaṁ janesi, janento ca yathā tato āyatiṁ thirataraṁ mahantaṁ dukkhaṁ nipphajjissati, evaṁ nipphādesi. Āsajjananti ettha nanti nipātamattaṁ. Kiñcati maddati abhibhavatīti kiñcananti āha “maddituṁ samatthan”ti.

Piṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.19.)9. Kassakasuttavaṇṇanā

155. Nibbānaṁ apadisitvāti nibbānaṁ nissāya nibbānaguṇe ārabbhāti attho. Haṭahaṭakesoti ito cito ca vikiṇṇattā ākulākulakeso. Cakkhusamphassaviññāṇāyatananti ettha yathā cakkhuggahaṇena phasso visesito, tena eva viññāṇāyatanaṁ. Tathā sati cakkhuviññāṇassa ca gahaṇaṁ āpajjeyyāti. Nanu cettha cakkhuggahaṇena visesitattā cakkhudvārikānaṁ sabbesaṁ viññāṇānaṁ gahaṇanti? Saccametaṁ, tañca kho paṭhamena cakkhuggahaṇenāti nāyaṁ doso. Bhavaṅgacittanti āvajjanāya anantarapaccayabhūtameva (SṬ.4.19/CS:pg.1.213) adhippetanti niyametvā dassetuṁ “sāvajjanakan”ti vuttaṁ, tasmā tadārammaṇampīti javanacittena saha tadārammaṇacittampi. “Viññāṇāyatanan”ti ca vutte nimmalameva.

“Cakkhū”ti avisesato vuttattā pana mārassa ayampi attho āpannoti dassetuṁ “yaṁ loke”ti-ādi vuttaṁ. Upakkavipakkanti cakkhupākarogena upari heṭṭhā ca sabbaso pakkaṁ kuthitaṁ. Eseva nayoti iminā yaṁ loke kuṭṭhakilāsagaṇḍakacchu-ādīhi upaddutaṁ vaṇapīḷakādivasena paggharantaṁ asuciṁ antamaso paramajeguccharūpampi, sabbaṁ taṁ taveva hotūti evamādiṁ apadisati.

Yaṁ bhaṇḍakanti hiraññasuvaṇṇādikhettavatthādi-upakaraṇaṁ gahaṭṭhā, pabbajitā ca yaṁ pattacīvarādiṁ “mama idan”ti abhinivisantāva vadanti, etesu pariggahatthesu ca tesaṁ pariggāhakapuggalesu ca te cittaṁ yadi atthi, tāni ārabbha tava cittaṁ yadi bhavati, evaṁ tvaṁ tattha baddho eva hosīti attho. Tenāha “na me samaṇa mokkhasī”ti.

Yaṁ bhaṇḍakaṁ vadantīti yathāvuttaṁ upakaraṇaṁ loke bahujanā “mama idan”ti vadanti. Na taṁ mayhanti taṁ mayhaṁ na hoti, na tattha mama taṇhāvasena mamanti natthi. Na te ahanti ye puggalā ettha baddhā, tepi ahaṁ na homi, tattha me diṭṭhibaddho natthi. Na me maggampi dakkhasīti evaṁ sabbaso baddhābhāvena muttassa me gatamaggampi māra tvaṁ na dakkhasi na passissasi, ye bhavādayo tuyhaṁ visayā, tesu bhavayonigati-ādīsu mayhaṁ gatamaggaṁ na passissasi bhavanissaṭṭhattāti.

Kassakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.20.)10. Rajjasuttavaṇṇanā

156. Ahananti karaṇe paccattavacananti āha “ahanantenā”ti, paccatte eva vā paccattavacanaṁ, “ahananto hutvā”ti vacanasesena bhavitabbanti adhippāyo. Sesapadesupi eseva nayo. Ajinanti antogadhahetu-atthaṁ (SṬ.4.20/CS:pg.1.214) vadatīti āha “parassa dhanajāniṁ akarontenā”ti. Akārāpentenāti parassa dhanajāniṁ akārentena. Asocantenāti bhogabyasanādivasena paraṁ asocantena. Kasmā Bhagavā evaṁ cintesīti tattha kāraṇamāha “itī”ti-ādinā. Rajje vijite daṇḍakarapīḷiteti dhanadaṇḍādidaṇḍena ceva balinā ca bādhite.

Ijjhanakakoṭṭhāsāti cetovasibhāvādikassa sādhanakakoṭṭhāsā. Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena anubrūhitā. Punappunaṁ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṁ pavattitā. Yuttayānanti yathā yuttānaṁ ājaññarathānaṁ sārathinā adhiṭṭhitaṁ yathāruci pavattati, evaṁ yathārucipavattitaṁ gamitā. Patiṭṭhaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthukatāti sabbaso upakkilesasodhanena iddhivisayatāya patiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā. Avijahitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṁtaṁ-adhiṭṭhānayogyatāya na jahāpitā. Niccānubaddhāti tato eva niccaṁ anubaddhā viya katā. Suparicitāti suṭṭhu sabbabhāgena bhāvanānupacayaṁ gamitā. Avirādhitavedhihattho viyāti avirajjhanabhāvena virajjhanahattho viya. Suṭṭhu samāraddhāti bhāvanā-uppattiyā sammadeva sampāditā. Cinteyyāti atthuddhāravasena cinteyya.

Pabbatassāti pabbato assa. Pabbato assāti pabbato bhaveyya kīdisassāti āha “suvaṇṇassā”ti-ādi. Jātarūpassāti ātaparūpasampannassa. Dvikkhattumpi tāva mahantoti yattako so pabbato hoti, dvikkhattuṁ tattako. Ekassāti ekassapi puggalassa nālaṁ na pariyatto taṇhāya duppūraṇabhāvā. Evaṁ jānantoti evaṁ taṇhāya duppūraṇabhāvādīnavataṁ jānanto. Samaṁ careyyāti paravatthuparāmāsādiṁ vihāya kāyādīhi samameva paṭipajjeyya.

Dukkhaṁ taṇhānidānaṁ, taṇhā kāmaguṇanidānā, tasmā dukkhassa taṇhāpaccayakāmaguṇanidānattaṁ vuttaṁ. Tanti dukkhaṁ. Yatonidānaṁ hotīti yaṁnidānaṁ yaṁkāraṇaṁ taṁ pavattati. Evaṁ yo adakkhīti yo pariññātavatthuko evaṁ dukkhaṁ tassa nidānabhūte kāmaguṇe ca tathato paññācakkhunā passi. Kena kāraṇena nameyya? Taṁ kāraṇaṁ natthīti attho. Kāmaguṇa-upadhinti kāmaguṇasaṅkhātaṁ upadhiṁ. Sajjati etthāti saṅgo eso, lagganametanti evaṁ (SṬ.4./CS:pg.1.215) viditvā. Tameva kāmābhibhūto nappaṭiseveyya na laggeyyāti evaṁ vinayāya vūpasamāya sikkheyyāti.

Rajjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(SṬ.4.21.)1. Sambahulasuttavaṇṇanā

157. Jaṭācumbaṭakenāti sīse paṭimukkena jaṭākalāpena. Apariggahabrāhmaṇapabbajitā hi jaṭāya uñchācariyaṁ caranti. Udumbaradaṇḍañhi attaguttatthāya gahitaṁ tesaṁ appicchabhāvappakāsanaṁ. Tenāha “appicchabhāvappakāsanatthan”ti. Sīsaṁ okampetvāti ettha ativiya sīsassa okampitabhāvaṁ dassetuṁ “hanukena uraṁ paharanto adhonataṁ katvā”ti vuttaṁ. Jivhaṁ nīharitvāti lambanacālanavasena mukhato nikkhāmetvā. Tenāha “uddhan”ti-ādi. Tisākhanti tibhaṅgabhakuṭi viya nalāṭe jātattā nalāṭikaṁ. Tenāha “nalāṭe uṭṭhitaṁ valittayan”ti, tibhaṅgavalikaṁ nalāṭe katvāti attho. Attanova teleti attanova pāpakammanibbattake tele, pacitabbaṭṭhānageheti adhippāyo.

Sambahulasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.22.)2. Samiddhisuttavaṇṇanā

158. Mayhaṁ lābhāti evarūpassa nāma sammāsambuddhassa satthussa paṭilābho, evarūpassa ca nāma niyyānikassa saddhammassa paṭilābho, evarūpānañca suppaṭipannānaṁ sabrahmacārīnaṁ paṭilābho, ete mayhaṁ suladdhalābhā. Mayhaṁ suladdhanti yañcetaṁ mama niyyānikasāsane pabbajjā upasampadā, tasmiñca abhiratīti sabbañcetaṁ mayā suladdhaṁ. Yathā panassa evaṁ cetaso parivitakko uppanno, taṁ dassetuṁ “so kirā”ti-ādi vuttaṁ. Caritānurūpavasena (SṬ.4./CS:pg.1.216) gahitaṁ mūlakammaṭṭhānaṁ. Pāsādikanti pasādāvahaṁ. Evamahosīti “lābhā vata me”ti-ādinā evaṁ parivitakko ahosi. Nisinnasadisoti nisinno viya. Tasmiṁyeva ṭhāneti yasmiṁ ṭhāne nisinnaṁ māro upasaṅkami, tasmiṁyeva ṭhāne. Tassāti Samiddhittherassa. Kammaṭṭhānaṁ sappāyanti kammaṭṭhānabhāvanāya anuyuñjanaṁ sappāyaṁ upakārāvahaṁ bhavissati.

Mayhanti mayā. Sati ca paññā ca satipaññā, tā ariyamaggena jānanasamatthanabhāvena avabuddhā. Thero kira tadā vipassanaṁ ussukkāpesi. Kāmanti yathāruci. Keci “kāmaṁ karassūti āyasmato ‘kāmā’ti mārassa ālapanan”ti vadanti. Vibhiṁsakārahānīti bhayānakārahāni. Rūpānīti vippakārāni. Vippakāratthopi hi rūpasaddo “rūpaṁ dasseti anappakan”ti-ādīsu viya. Na kampessasīti samaṇadhammakaraṇato na calissasi.

Samiddhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.23.)3. Godhikasuttavaṇṇanā

159. Pabbatassa passeti pabbatapāde upaccakāyaṁ. Samaye samaye laddhattā sāmayikaṁ. Tenāha “appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccatī”ti. Lokiyavimutti hi anaccantapahāyitāya samayavimutti nāma, lokuttaravimutti accantapahāyitāya asamayavimutti. Tāhi samannāgatā “samayavimuttā, asamayavimuttā”ti ca vuccanti. Yāva paṭhamajjhānanibbattanaṁ, tāva kasmā parihāyīti attho? Sābādhattāti sarogattā. Vātapittasemhavasenāti kadāci vātapittavasena, kadāci vātasemhavasena, ubhinnampi sannipātavasena. Anusāyikoti kāyaṁ anugantvā sayito, yāpyāmayabhāvena ṭhitoti attho. Samādhissāti samādhibhāvanāya. Upakārakadhamme utubhojanādike. Pūretunti samodhānetuṁ. Parihāyīti sarīrassa akallabhāvato.

Āhareyyanti (SṬ.4.23/CS:pg.1.217) jīvitaharaṇatthāya upaneyyaṁ. Nibaddhā gati hoti kevalaṁ brahmalokūpapattito, na sotāpannādīnaṁ viya paricchinnabhāvena. Tenāha “brahmaloke nibbattatī”ti.

Jalamānāti samuṭṭhitaniyata-iddhiyā anaññasādhāraṇaparivārasampattiyā ca sadevake loke jalamānā. Maṁsacakkhu dibbacakkhu dhammacakkhu paññācakkhu samantacakkhūti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Ānubhāvadharāti acinteyyāparimeyyabuddhānubhāvasampannā. Ānubhāvapariyāyopi hi juti-saddo hoti “iddhijutibalavīriyūpapattī”ti-ādīsu (jā.2.22.1589 1595) viya. Anavasesato mānaṁ siyati samucchindatīti aggamaggo mānasaṁ. Tannibbattanā pana arahattassa mānasatā daṭṭhabbā. Sīlādīnīti anuttarasīlādīni. Sikkhamānoti sikkhāni bhāvento attano santāne uppādento. Na cittabhāvanā. Tenāha “sakaraṇīyo”ti. Janeti sattassa kāye, sadevake loketi attho. Vissutāti anaññasādhāraṇehi sīlādiguṇehi vissutā.

Vedanaṁ vikkhambhetvāti uppannaṁ dukkhavedanaṁ paṭicca uppanna-attakilamathaṁ anuppādanavasena vikkhambhetvā taṁyeva vedanaṁ pariggahetvā pavattavipassanā vīthimeva otaratīti katvā mūlakammaṭṭhānanti vuttaṁ. “Samasīsī hutvā parinibbāyī”ti vatvā tassa pabhedaṁ vibhajitvā idhādhippetaṁ dassetuṁ “samasīsī nāma tividho hotī”ti-ādimāha. Iriyāpathavasena samasīsī iriyāpathasamasīsī. Esa nayo sesadvayepi.

Iriyāpathakopanañcāti iriyāpathehi asamāyogo. Ekappahārenevāti ekavelāyameva. Parinibbānavasenāti anupādisesaparinibbānavasena, na kilesakkhayamattena. Etthāti etesu dvīsu nayesu. Evaṁ sati teneva iriyāpathena vipassanaṁ paṭṭhapetvā teneva iriyāpathena, ekasmiṁ antorogeyeva vipassanaṁ paṭṭhapetvā arahattaṁ patvā teneva rogena parinibbāyantā khīṇāsavā bahavopi samasīsino eva sambhaveyyuṁ. Tasmā vuttanayeneva attho veditabbo.

Sīsañcettha (SṬ.4./CS:pg.1.218) terasa--palibodhasīsaṁ taṇhā, bandhanasīsaṁ māno, parāmāsasīsaṁ diṭṭhi, vikkhepasīsaṁ uddhaccaṁ, kilesasīsaṁ avijjā, adhimokkhasīsaṁ saddhā, paggahasīsaṁ vīriyaṁ, upaṭṭhānasīsaṁ sati, avikkhepasīsaṁ samādhi, dassanasīsaṁ paññā, pavattisīsaṁ jīvitindriyaṁ, gocarasīsaṁ vimokkho, saṅkhārasīsaṁ nirodhoti. Imesu terasasu sīsesu palibodhasīsādīni pavattisīsañca pariyādiyitabbāni, adhimokkhasīsādīni pariyādāyakāni, pariyādāyakaphalaṁ gocarasīsaṁ. Tañhi visayajjhattaṁ phalaṁ vimokkho, pariyādāyakassa maggassa phalassa ca ārammaṇaṁ saṅkhārasīsaṁ saṅkhāravivekabhūto nirodhoti pariyādiyitabbānaṁ pariyādāyakaphalārammaṇānaṁ saha viya saṁsiddhaṁ dassanena samasīsibhāvaṁ dassetuṁ paṭisambhidāyaṁ terasa sīsāni vuttāni. Idha pana “apubbaṁ acarimaṁ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañcā”ti (pu.pa.16) vacanato tesu kilesapavattasīsānameva vasena yojanaṁ karonto “ettha ca pavattisīsan”ti-ādimāha.

Tattha pavattisīsaṁ pavattato vuṭṭhahanto maggo cutito uddhaṁ appavattikaraṇavasena yadipi pariyādīyati, yāva pana cuti, tāva pavattisabbhāvato “pavattisīsaṁ jīvitindriyaṁ cuticittaṁ khepetī”ti āha. Kilesapariyādānena pana maggacittena attano anantaraṁ viya nipphādetabbā paccavekkhaṇavārā ca kilesapariyādānasseva vārāti vattabbataṁ arahanti. “Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hotī”ti (ma.ni.1.78 saṁ.ni.3.12) vacanato paccavekkhaṇaparisamāpanena kilesapariyādānaṁ samāpitaṁ nāma hoti, taṁ pana parisamāpanaṁ yadi cuticittena hoti, teneva jīvitaparisamāpanañca hotīti imāya vāracutisamatāya kilesapariyādānajīvitapariyādānānaṁ apubbācarimatā veditabbāti dassento “dvinnaṁ cittānaṁ ekato uppādo natthī”ti-ādimāha. Dvinnaṁ cittānanti cuticittamaggacittānaṁ. Tanti paccavekkhaṇaṁ paripuṇṇajavanacittānaṁ sattakkhattuṁ pavattiyā, aparipuṇṇānaṁ vā pañcakkhattuṁ pavattiyā. Kiñcāpi “eko vā dve vā”ti vuttaṁ yathā “ekaṁ vā dve vā tadārammaṇacittānī”ti, heṭṭhimantena pana dve pavattanti.

Uppāṭetvāti (SṬ.4.23/CS:pg.1.219) uddharitvāti attho. Anupādisesenāti anupādisesanibbānena.

Dhūmāyitattanti dhūmassa viya ayitabhāvaṁ pavatti-ākāraṁ. Dhūmasadisā valāhakā dhūmavalāhakā, timiravalāhakā, ye mahikā “timiran”ti vuccanti. Appatiṭṭhitenāti patiṭṭhaṁ alabhantena. Itthambhūtalakkhaṇe etaṁ karaṇavacanaṁ, anuppattidhammenāti attho. Sati hi uppāde patiṭṭhitaṁ nāma siyā, Aṭṭhakathāyaṁ pana yadeva tassa viññāṇassa appatiṭṭhānakāraṇaṁ, tadeva parinibbānakāraṇanti vuttaṁ “appatiṭṭhitakāraṇā”ti.

Sokena phuṭṭhassāti “aphalo vata me vāyāmo jāto”ti sokena abhibhūtassa. Abhassathāti balavasokābhitunnassa satisammosā sithilaṁ gahitā bhassi patitā sā kacchā.

Godhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.24.)4. Sattavassānubandhasuttavaṇṇanā

160. Yasmā kapilavatthuto nikkhantakālato paṭṭhāya māro otārāpekkho lokanāthaṁ anubandhituṁ āraddho, tasmā vuttaṁ “pure bodhiyā chabbassānī”ti. Atigahetvāti anugantvā tassa yathāruci paṭipattiṁ anuvatto viya hutvā.

Avajjhāyantoti pajjhāyanto. Jito vittaparājito asi nu. Pamāṇātikkantanti garutaraṁ.

Khanitvā ummūletvā. Kāmāsavādīni pajahanto anāsavo.

Pehīti apehi. Pāragāminoti pāraṅgamanasīlā. Tekāliko ayaṁ gāmi-saddoti āha “yepī”ti-ādi.

Māravisūkānīti mārakaṇṭakāni kaṇṭakasadisāni mārassa durācārāni. Viruddhasevitāni virodhavasena tāsaṁyeva vevacanāni. Tāni sarūpato dassetuṁ “appamāyū”ti-ādi vuttaṁ. Nibbejanīyāti nibbedadāyikā. Ukkaṇṭhanīyāti ukkaṇṭhavahā.

Vikappavasena (SṬ.4.24/CS:pg.1.220) veditabbo opammaparikappavisayattā tassa kiriyāpadassa. Tenāha “anuparigaccheyyā”ti. Etthāti etasmiṁ medavaṇṇavatthusmiṁ. Mudunti mudumadhurasaṁ vindeyyāma paṭilabheyyāma. Assādoti assādetabbo.

Sattavassānubandhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.4.25.)5. Māradhītusuttavaṇṇanā

161. Cintesīti sokavasiko hutvā cintayi. Gaṇikārahatthiniyoti dīpakakareṇuyo. Ekasataṁ ekasatanti ekasataṁ ekasataṁ paccekaṁ sataṁ satanti attho. Tenāha “ekekaṁ sataṁ sataṁ katvā”ti. Kumārivaṇṇasatanti kumāritthīnaṁ attabhāvānaṁ sataṁ. Tā kira paṭhamaṁ kaññārūpena attānaṁ dassesuṁ. Anupagatapupphānañhi samaññā kaññāti. Puna yathāvuttakumārirūpena upagatapupphā hi kumārī. Puna vadhukārūpena. Taṁ sandhāya vuttaṁ “avijātavaṇṇasatan”ti Tatiyavāre yuvatirūpena. Vijātā hi itthī anatikkantamajjhimavayā yuvatī. Ettāvatā bālā taruṇī porīti tividhāsu itthīsu purimā dve dassitā, pariyosānavāresu manussajātikānaṁ manussitthiyova ruccantīti tena manussarūpena tā attānaṁ dassesuṁ.

Atthassa pattinti ekantato hitānuppattiṁ. Hadayassa santinti paramacittupasamaṁ. Kilesasenanti kāmaguṇasaṅkhātaṁ paṭhamaṁ kilesasenaṁ. Sā hi kilesasenā accharāsaṅghātasabhāvāpi paṭipatthayamānā piyāyitabba-icchitabbarūpabhāvato piyarūpasātarūpā nāma attano kiccavasena. Eko ahaṁ jhāyantoti gaṇasaṅgaṇikāya kilesasaṅgaṇikāya ca abhāvato eko asahāyo ahaṁ lakkhaṇūpanijjhānena nijjhāyanto. Anubujjhinti anukkamena maggapaṭipāṭiyā bujjhiṁ paṭibujjhiṁ. Tasmāti yathāvuttavivekasukhasamadhigamanimittaṁ. Akaraṇenāti mittasanthavassa akaraṇena. Sakkhīti sakkhibhāvo.

Katamena (SṬ.4.25/CS:pg.1.221) vihārenāti jhānasamāpattīnaṁ katamena vihārena. Idha dutiyapadassa attho vissajjanagāthāvaṇṇanāyameva āvi bhavissati. Anāmantena “taṁ puggalan”ti sammukhā ṭhitampi Bhagavantaṁ asammukhā viya katvā vadati, kathaṁ tvanti attho.

“Avitakkajhāyī”ti vakkhamānattā ayamevettha kāyapassaddhi veditabbāti āha “catutthajjhānena assāsapassāsakāyassa passaddhattā passaddhakāyo”ti. Puññābhisaṅkhārādike kammābhisaṅkhāre. Kāmālayādīnaṁ abhāvato anālayo. Na saratīti na savati. Rāgavasena hi sattā saṁsāramanusavanti. Na thinoti na thinamiddhacitto. Mohavasena hi sattā thinamiddhaṁ āpajjantīti. Diyaḍḍhakilesasahassanti khuddakavatthuvibhaṅge (vibha.842 976) āgatesu aṭṭhasu kilesasatesu aṭṭhasataṁ taṇhāvicaritāni apanetvā sesā paññāsādhikaṁ sataṁ kilesā, te brahmajāle (dī.ni.1.31) āgatāhi dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīhi saha pañcapaññāsādhikaṁ sattasataṁ hoti; tā ca uppannānuppannabhāvena diguṇitā diyaḍḍhakilesasahassaṁ dasādhikaṁ hoti; taṁ appakaṁ pana ūnamadhikaṁ vā gaṇanupagaṁ na hotīti “diyaḍḍhakilesasahassan”ti vuttaṁ. Itaresaṁ atītādibhāvāmasanato aggahaṇaṁ pahānassa adhippetattā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana abhidhammaṭīkāyaṁ (dha.sa.anuṭī. nidānakathāvaṇṇanā) vuttanayena veditabbo. Paṭhamapadenāti “na kuppatī”ti iminā padena. Dutiyenāti “na saratī”ti padena. Tatiyenāti “na thino”ti padena. Nīvaraṇappahānena khīṇāsavataṁ dasseti, anavasesato nīvaraṇānaṁ accantappahānaṁ adhippetaṁ.

Pañcadvārikakilesoghaṁ tiṇṇoti channaṁ dvārānaṁ vasena pavattanakilesoghaṁ taritvā ṭhito. Kāmoghadiṭṭhoghabhavoghaṭṭhakilesabhāvato “pañcoghaggahaṇena vā pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni veditabbānī”ti āha. Rūparāgādayo visesato na pañcadvārikāti vuttaṁ “chaṭṭhaggahaṇena pañcuddhambhāgiyāni veditabbānī”ti.

Maccurājassāti sambandhe sāmivacananti dassento “maccurājassa hatthato”ti āha. Nayamānānanti anādare sāmivacananti katvā vuttaṁ “nayamānesū”ti.

Ūhaccāti (SṬ.4./CS:pg.1.222) Buddhaṁ nissāya. “Idamavocā”ti desanaṁ niṭṭhāpetvāti etena saṁyuttesu ayaṁ nigamanapāḷi, heṭṭhā anāgatanayattā pana kesuci potthakesu na likhīyatīti dasseti. Daddallamānāti jajjakārassa hi daddakāraṁ katvā niddeso. Tenāha “ativiya jalamānā”ti. Nīharīti tāsaṁ kāyavacīvikāraṁ na manasikaronto tiṇāyapi amaññamānova anapekkheneva nīhari. Phalato bhaṭṭhanti phalasipāṭikato bhaṭṭhaṁ. Kuṇḍatiṇādigacchatūlaṁ poṭakitūlaṁ.

Māradhītusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Mārasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.5.Bhikkhunīsaṁyuttaṁ

(SṬ.5.1.)1. Āḷavikāsuttavaṇṇanā

162. Āḷaviyaṁ (SṬ.5.1/CS:pg.1.223) jātāti āḷaviyaṁ vijāyitvā saṁvaḍḍhamānā. Tenāha “āḷavinagaratoyeva ca nikkhamma pabbajitā”ti. Dhanaṁ samādapetvāti cetiyassa rājā ekaṁ mukhaṁ, rājaputto ekaṁ, amaccānaṁ jeṭṭhako hutvā senāpati ekaṁ, janapadānaṁ jeṭṭhako hutvā seṭṭhi ekanti evaṁ catūsu mukhesu navakamme kayiramāne seṭṭhinā gahitamukhe kamme olīyamāne eko upāsako ariyasāvako pañca sakaṭasatāni yojāpetvā janapadaṁ gantvā “yo yaṁ dātuṁ ussahati hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā sattavidharatanaṁ vā haritālaṁ vā manosilaṁ vā, so dhanaṁ detū”ti samādapetvā yathāladdhaṁ paṭhamaṁ kammaṭṭhānaṁ pesetvā “navakammaṁ niṭṭhitan”ti sutvā ekakaṁ āgacchantaṁ antarāmagge corā palibundhitvā tato kiñcipi dhanaṁ alabhantā “sace naṁ muñcissāma, anatthaṁ no kareyyā”ti jīvitā voropesuṁ. Anaparādhe ariyasāvake aparādhakā te corā andhā jātā, tasmā taṁ ṭhānaṁ “andhavanan”ti paññāyitthāti Aṭṭhakathāyaṁ vuttaṁ. Khīṇāsavānaṁ yasmā yattha katthaci cittaviveko hotiyeva upadhivivekassa siddhattā. Tasmā “kāyavivekatthinī”ti vuttaṁ.

Nissaraṇanti nibbānaṁ sabbasaṅkhatassa nissaṭattā. Paccavekkhaṇañāṇenāti paccavekkhaṇañāṇena, pageva maggaphalañāṇehīti adhippāyo. Nibbānapadanti nibbānasaṅkhātaṁ dhammakoṭṭhāsaṁ. Vinivijjhanaṭṭhenāti hadayaṁ vinividdhena hadayamhi vijjhitvā dukkhuppādanena khandhānaṁ ete pañca kāmā sattisūlasadisā. Adhikuṭṭanabhaṇḍikāti āghātanaghaṭikā.

Āḷavikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.5.2.)2. Somāsuttavaṇṇanā

163. Ṭhānanti issariyaṭṭhānaṁ visayajjhattaṁ. Duppasahaṁ akampiyabhāvattā. Dvaṅgulapaññāyāti ettha itthiyo hi daharakumārikākālato paṭṭhāya (SṬ.5.2/CS:pg.1.224) odanapacanavidhiṁ anutiṭṭhantiyo ukkhaliyaṁ udakaṁ tāpetvā taṇḍule pakkhipitvā attano Buddhiyā tesaṁ pākakālappamāṇaṁ paricchindituṁ tāni dabbiyā uddharitvāpi vaṇṇasaṇṭhānaggahaṇamattena pakkāpakkabhāvaṁ jānituṁ na sakkonti, kevalaṁ pana dvīhi aṅgulīhi uppīḷitakāle eva jānanti, tasmā dvīhaṅgulikehi dubbalapaññattā “dvaṅgulapaññā”ti vuccanti. Phalasamāpattiñāṇappavattikittanena catūsu saccesu asammohavihāro dīpito hotīti āha “ñāṇamhi vattamānamhīti phalasamāpattiñāṇe pavattamāne”ti. Vipassantassāti asammohapaṭivedhato visesena passantassa khandhapañcakameva saccābhisamayato pubbabhāge vipassantassa. Aññaṁ vāti itthipurisato aññaṁ vā kiñci vatthuṁ. “Ahaṁ asmī”ti mānadiṭṭhigāhataṇhāgāhavasena gahitavatthusmiṁ yevāti āha “ahaṁ asmīti taṇhāmānadiṭṭhivasenā”ti.

Somāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.5.3.)3. Kisāgotamīsuttavaṇṇanā

164. “Kisāgotamī”ti ettha kā panāyaṁ Kisāgotamī, kissa ayaṁ bhikkhunī hutvā samaṇadhammaṁ matthakaṁ pāpesīti tamatthaṁ vibhāvetuṁ “pubbe kirā”ti-ādimāraddhaṁ. Aṅgārāvāti addāriṭṭhakavaṇṇa-aṅgārā eva jātā. Dārusākanti addhamāsakena dāruṁ sākañca āharissāmīti antarāpaṇe antaravīthiṁ gatā.

Siddhatthakanti sāsapaṁ. Sālāyanti anāthasālāyaṁ. Khuraggeyevāti khurasikhe eva, kesorohanakkhaṇe evāti attho.

Ekamāsīti ettha ma-kāro padasandhikaro. Saṁhitāvasena ca purimapade vā rassattaṁ. Parapade vā dīghattanti āha “ekā āsī”ti. Bhāvanapuṁsakametaṁ “ekamantaṁ nisīdī”ti-ādīsu viya. Puttamaraṇaṁ antaṁ atītaṁ idāni puttamaraṇassa abhāvato. Tenevāha “puttamaraṇaṁ nāma natthī”ti. Purisaṁ gavesitunti yathā mayhaṁ purisagavesanā nāma sabbaso natthi, tathā eva puttagavesanāpi natthi, tasmā me puttamaraṇaṁ etadantaṁ, sabbesu khandhādīsu bhavādīsu ca taṇhānandiyā abhāvakathanena sabbasattesu taṇhā sabbaso (SṬ.5.3/CS:pg.1.225) visositā, tassāyeva kāraka-avijjākkhandho padālitoti attano nikkilesataṁ pavedentī therī sīhanādaṁ nadīti.

Kisāgotamīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.5.4.)4. Vijayāsuttavaṇṇanā

165. Pañca aṅgāni etassāti pañcaṅgaṁ, pañcaṅgameva pañcaṅgikaṁ, tena pañcaṅgikena. Ātatanti-ādīsu ātataṁ nāma cammapariyonaddhesu bheri-ādīsu ekatalaṁ tūriyaṁ. Vitataṁ nāma ubhayatalaṁ. Ātatavitataṁ nāma tantibaddhavīṇādi. Susiraṁ vaṁsādi. Ghanaṁ sammādi. Tata-ādivisesopi ātatamevāti “cammapariyonaddhesū”ti visesanaṁ. Ekatalaṁ kumbhathūṇadaddarādi. Ubhayatalaṁ bherimudiṅgādi. Cammapariyonaddhaṁ sesaṁ tantibaddhaṁ sabbaṁ ātatavitataṁ nāma, gomukhī-ādīnampi ettheva saṅgaho daṭṭhabbo. Vaṁsādīti ādisaddena saṅkhasiṅgānampi saṅgaho. Sammatāḷa-kaṁsatāḷa-silātāḷa-salākatāḷādi sammādi nāma. Tattha sammatāḷaṁ nāma daṇḍamayatāḷaṁ, kaṁsamayatāḷaṁ kaṁsatāḷaṁ, silāyaṁ ayopattena ca tāḷanatāḷaṁ. Sabbe kāmaguṇe. Uggharitapaggharitaṭṭhenāti upari gharaṇena ca vissandanena ca. Evanti “iminā pūtikāyenā”ti. Arūpaṭṭhāyinoti sattādhiṭṭhānenāyaṁ dhammadesanāti āha “sabbatthāti sabbesu rūpārūpabhavesū”ti. Tesaṁ dvinnaṁ rūpārūpabhavānaṁ gahitattā. Bhavabhāvasāmaññato, tadadhiṭṭhānato gahite kāmabhave. Avijjātamo vihato aggamaggena samugghātitattā.

Vijayāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.5.5.)5. Uppalavaṇṇāsuttavaṇṇanā

166. Aggato (SṬ.5.5/CS:pg.1.226) paṭṭhāyāti sabba-aggato pabhuti yāva mūlā antarāyuttaṁ sammadeva pupphitaṁ sālarukkhaṁ. Vaṇṇadhātusīsena vaṇṇadhātusampannaṁ dutiyaṁ bhikkhuniṁ vadatīti āha “tayā sadisā aññā bhikkhunī natthī”ti. Pakhumasīsena akkhibhaṇḍaṁ vuccatīti āha “pakhumantarikāyanti dvinnaṁ akkhīnaṁ majjhe”ti. Nāsavaṁseti nāsavaṁsamūle. “Na passasī”ti vatvā adassane kāraṇaṁ āha “vasībhūtamhī”ti.

Uppalavaṇṇāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.5.6.)6. Cālāsuttavaṇṇanā

167. Idanti idaṁ dassanaṁ. Gāhāpesīti samādāpesi “jātiṁ mā rocā”ti. Aññanti bandhavadhato aññaṁ chedanādiṁ. Nivesesīti pavisāpesi.

Cālāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.5.7.)7. Upacālāsuttavaṇṇanā

168. Punappunaṁ …pe… āgacchanti kāraṇassa asamūhatattā. Santāpito kilesasantāpehi. Agatīti avisayo.

Upacālāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.5.8.)8. Sīsupacālāsuttavaṇṇanā

169. Samaṇisadisāti samaṇaliṅgassa dhāraṇena samaṇisadisā, kassacipi pāsaṇḍassa aruccanato monamaggassa appaṭipajjanato tava samaṇibhāvaṁ nānupassāmīti adhippāyo. Pāsaṁ ḍentīti pāsaṁ sajjenti, yathā (SṬ.5.8/CS:pg.1.227) tattha diṭṭhipāse sattānaṁ cittaṁ paṭimukkaṁ hoti, evaṁ sajjentīti attho. Tathābhūtā ca te sattānaṁ citte khittā viya hontīti āha “cittesu diṭṭhipāsaṁ khipantīti attho”ti. Pāse mocetīti diṭṭhipāse sattānaṁ cittasantānato nīharati dhammasudhammatāya. Tasmāti pāsamocanato pāsaṇḍoti na vuccati. “Ito bahiddhāyeva pāsaṇḍā hontī”ti vuttassa atthassa nigamanaṁ. Evañca katvā sabbepi bāhirakasamaye sandhāya cūḷasīhanādasutte “channavuti pāsaṇḍā”ti vuttaṁ. Pasīdantīti diṭṭhipaṅke saṁsārapaṅke ca pakārehi agādhā osīdanti.

Abhibhavitvāti sabbasaṁkilesappahānena abhibhuyya atikkamitvā. Ajitoti ajini avijayattā. Sabbāni akusalakammāni kusalakammāni ca khīṇāni etthāti sabbakammakkhayo, arahattaṁ. Upadhayo sammadeva khīyanti etthāti upadhisaṅkhayo, nibbānaṁ.

Sīsupacālāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.5.9.)9. Selāsuttavaṇṇanā

170. Kenidaṁ pakataṁ bimbanti idaṁ attabhāvasaññitaṁ bimbaṁ brahmā-visaṇupurisa-pajāpati-ādīsu kena kataṁ nimmitaṁ nibbattitanti kattabbamohaṁ nāma kātukāmo pucchati. Aghanti aghavatthu. Tenāha “dukkhapatiṭṭhānattā”ti. Hetunirodhenāti taṇhāsaṅkhatassa hetuno anuppādanirodhena. Paccayavekallenāti tadavasiṭṭhakilesābhisaṅkhārādipaccayassa vekallabhāvena, apaccayabhāvūpagamanenāti attho.

Selāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.5.10.)10. Vajirāsuttavaṇṇanā

171. Suddhasaṅkhārapuñjeti rūpārūpavibhāge kilesasaṅkhārasamūhe. Paramatthatoti sabhāvena. Yathā na hi sattasaññitasaṅkhārapuñjo nāma paramatthato (SṬ.5.10/CS:pg.1.228) upalabbhati, evaṁ tabbinimutto nāma koci na upalabbhati avijjamānattā. Vijjamānesūti yathāpaccayasampattiyā labbhamānesu. Tenākārenāti itthipurisādi-ākārena. Vavatthitesūti paccekaṁ paccayavisesasamuṭṭhitaṁ saṇṭhānavisesaṁ upādāya “puriso hatthī asso”ti-ādinā abhisaṅgato pavattesu. Sammutīti sattoti vohāro. Tenāha “samaññāmattamevā”ti. Pañcakkhandhadukkhanti pañcakkhandhasaññitaṁ dukkhaṁ. Vuttaṁ hetaṁ Bhagavatā “saṁkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā”ti (dī.ni.2.387 ma.ni.1.120 3.373 vibha.202) añño neva sambhoti yathāvuttadukkhato aññassa saṅkhatadhammassa abhāvato. Na nirujjhatīti tato aññaṁ na nirujjhati, uppādato hoti nirodhoti.

Vajirāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Bhikkhunīsaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.6.Brahmasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.6.1.)1. Brahmāyācanasuttavaṇṇanā

172. Parivitakko (SṬ.6.1/CS:pg.1.229) udapādīti dhammagambhīratāpaccavekkhaṇahetuko dhammadesanāya appossukko uppajji. Ayaṁ parivitakko kasmā udapādi? Kattha ca udapādīti taṁ sabbaṁ vibhāvetuṁ “sabbabuddhānan”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha āciṇṇasamāciṇṇoti ācarito ceva ācarantehi ca sammadeva ācaritoti attho. Etena ayaṁ parivitakko sabbabuddhānaṁ paṭhamābhisambodhiyaṁ uppajjatevāti ayamettha dhammatāti dasseti. Tattha aṭṭhame sattāheti idaṁ sattamasattāhato paraṁ sattāhabbhantare uppannattā vuttaṁ, na pana itaresaṁ viya aṭṭhamassa nāma sattāhassa pavattitassa sabbhāvā. Sapaccaggheti mahagghe. “Paccagghe”ti vā pāṭho, abhinaveti attho. Selamayeti muggavaṇṇasilāmaye.

Paṭividdhoti sayambhuñāṇena “idaṁ dukkhan”ti-ādinā paṭimukhaṁ nibbijjhanavasena patto, yāthāvato avabuddhoti attho. Dhammoti catusaccadhammo tabbinimuttassa paṭivijjhitabbadhammassa abhāvato. Gambhīroti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra samupacitaparipakkañāṇasambhārehi aññesaṁ ñāṇena alabbhaneyyapatiṭṭho. Tenāha “uttānapaṭikkhepavacanametan”ti. Yo alabbhaneyyapatiṭṭho, so ogāhituṁ asakkuṇeyyatāya sarūpato visesato ca passituṁ na sakkāti āha “gambhīrattāva duddaso”ti. Dukkhena daṭṭhabboti kicchena kenaci kadācideva daṭṭhabbo. Yaṁ pana daṭṭhumeva na sakkā, tassa ogāhetvā anu anu bujjhanako kadāci natthīti āha “duddasattāva duranubodho”ti. Dukkhena avabujjhitabbo avabodhassa dukkarabhāvato. Imasmiṁ ṭhāne “taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho dukkarataraṁ vā durabhisambhavataraṁ vā”ti (saṁ.ni.5.1115) suttapadaṁ vattabbaṁ. Santārammaṇatāya vā santo. Nibbutasabbapariḷāhatāya nibbuto. Attano paccayehi padhānabhāvaṁ nītoti (SṬ.6.1/CS:pg.1.230) vā paṇīto Atittikaraṇaṭṭhena atappako sādurasabhojanaṁ viya. Tattha ca nirodhasaccaṁ santaṁ ārammaṇanti santārammaṇaṁ, maggasaccaṁ santaṁ santārammaṇañcāti santārammaṇaṁ, anupasantasabhāvānaṁ kilesānaṁ saṅkhārānañca abhāvato santo. Nibbutasabbapariḷāhattā nibbuto. Santapaṇītabhāveneva tadatthāya asecanakatāya atappakatā daṭṭhabbā. Tenāha “idaṁ dvayaṁ lokuttarameva sandhāya vuttan”ti. Uttamañāṇassa visayattā na takkena avacaritabbo. Tato eva nipuṇañāṇagocaratāya saṇhasukhumasabhāvattā ca nipuṇo. Bālānaṁ avisayattā yathāvuttehi paṇḍitehi eva veditabboti paṇḍitavedanīyo. Ālīyanti abhiramitabbaṭṭhena sevīyantīti ālayā, pañca kāmaguṇā. Ālayanti allīyanti abhiramaṇavasena sevantīti ālayā, taṇhāvicaritāni. Ramantīti ratiṁ vindanti kīḷanti laḷanti. Ālayaratāti ālayaniratā.

Ṭhānaṁ sandhāyāti ṭhānasaddaṁ sandhāya, atthako pana ṭhānanti ca paṭiccasamuppādo eva adhippeto. Tiṭṭhati phalaṁ tadāyattavuttitāyāti hi ṭhānaṁ, saṅkhārādīnaṁ paccayabhūtā avijjādayo. Imesaṁ saṅkhārādīnaṁ paccayā idappaccayā, avijjādayo. Idappaccayā eva idappaccayatā yathā “devo eva devatā”. Idappaccayānaṁ vā avijjādīnaṁ attano phalaṁ pati paccayabhāvo uppādanasamatthatā idappaccayatā. Tena paramatthapaccayalakkhaṇo paṭiccasamuppādo dassito hoti. Paṭicca samuppajjati phalaṁ etasmāti paṭiccasamuppādo. Padadvayenapi dhammānaṁ paccayaṭṭho eva vibhāvito. Tenāha “saṅkhārādipaccayānaṁ etaṁ adhivacanan”ti. Saṅkhārādīnaṁ paccayā saṅkhārādipaccayā, avijjādayo. Tesaṁ saṅkhārādipaccayānaṁ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāyaṁ (visuddhi. mahāṭī.2.572-573) vuttanayena veditabbo. Sabbasaṅkhārasamathoti-ādi sabbanti sabbasaṅkhārasamathādi-abhidheyyaṁ sabbaṁ atthato nibbānameva. Idāni assa nibbānabhāvaṁ dassetuṁ “yasmā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tanti nibbānaṁ. Āgammāti paṭicca ariyamaggassa ārammaṇapaccayahetu. Sammantīti paṭippassaddhivūpasamavasena sammanti. Tathā santā ca savisesaṁ upasantā nāma hontīti āha “vūpasammantī”ti. Etena (SṬ.6./CS:pg.1.231) sabbe saṅkhārā sammanti etthāti sabbasaṅkhārasamatho, nibbānanti dasseti. Sabbasaṅkhāravisaṁyutte hi nibbāne sabbasaṅkhāravūpasamapariyāyo Aṭṭhakathāyaṁ vutto eva. Sesapadesupi eseva nayo.

Upadhīyati ettha dukkhanti upadhi, khandhādayo. Paṭinissaṭṭhāti samucchedavasena pariccattā honti. Sabbā taṇhāti aṭṭhasatappabhedā sabbāpi taṇhā. Sabbe kilesarāgāti kāmarāgarūparāgādibhedā sabbepi kilesabhūtā rāgā, sabbepi vā kilesā idha “kilesarāgā”ti adhippetā, na lobhavisesā eva cittassa pariḷāhabhāvāpādanato. Yathāha “rattampi cittaṁ vipariṇataṁ duṭṭhampi cittaṁ vipariṇataṁ, mūḷhampi cittaṁ vipariṇatan”ti (pārā.271). Virajjantīti palujjanti vikkhambhanato sabbaso tena visaṁyuttabhāvato. Sabbaṁ dukkhanti jarāmaraṇādibhedaṁ sabbaṁ vaṭṭadukkhaṁ. Bhavena bhavanti tena tena bhavena bhavantaraṁ bhavanikantibhāvena saṁsibbati. Phalena vā saddhiṁ kammaṁ sataṇhasseva āyatiṁ punabbhavabhāvato. Tato vānato nikkhantaṁ tattha tassa sabbaso abhāvato. Ciranisajjācirabhāsanehi piṭṭhi-āgilāyanatālugalasosādivasena kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca veditabbā. Sā ca kho desanāya atthamajānantānaṁ apaṭipajjantānañca vasena, jānantānaṁ pana paṭipajjantānañca desanāya kāyaparissamopi satthu aparissamoyeva. Tenāha Bhagavā--“na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesī”ti (udā.10). Tenevāha--“yā ajānantānaṁ desanā nāma, so mama kilamatho assā”ti. Ubhayanti cittakilamatho cittavihesā cāti ubhayampetaṁ Buddhānaṁ natthi bodhimūle eva samucchinnattā. Anubrūhanaṁ sampiṇḍanaṁ. Soti apissūti nipāto. Vuddhippattā vā acchariyā anacchariyā, vuddhi-atthopi hi -kāro hoti yathā “asekkhā dhammā”ti. Kappānaṁ satasahassaṁ cattāri ca asaṅkhyeyyāni sadevakassa lokassa dhammasaṁvibhāgakaraṇatthameva pāramiyo pūretvā idāni samadhigatadhammarajjassa tattha appossukkatāpattidīpanatā gāthatthassa ca acchariyatā tassa vuddhippattīti veditabbaṁ. Atthadvārena hi gāthānaṁ anacchariyatā. Gocarā ahesunti upaṭṭhahiṁsu. Upaṭṭhānañca vitakketabbatāvāti āha “parivitakkayitabbataṁ pāpuṇiṁsū”ti.

Yadi (SṬ.6.1/CS:pg.1.232) sukhāpaṭipadāva, kathaṁ kicchatāti āha “pāramīpūraṇakāle panā”ti-ādi. Evamādīni duppariccajāni dentassa. Ha-iti vā byattanti etasmiṁ atthe nipāto. “Ekaṁsatthe”ti keci. Ha byattaṁ, ekaṁsena vā alaṁ nippayojanaṁ evaṁ kicchena adhigatassa pakāsituṁ desitunti yojanā. Halanti vā alanti iminā samānatthapadaṁ “halanti vadāmī”ti-ādīsu viya. Rāgadosaphuṭṭhehīti phuṭṭhavisena viya sappena rāgena dosena ca phuṭṭhehi abhibhūtehi. Rāgadosānugatehīti rāgadosehi anubandhehi.

Niccādīnanti niccādīnaṁ catunnaṁ vipallāsānaṁ. Evaṁgatanti evaṁ aniccanti-ādinā ākārena pavattaṁ bujjhitabbaṁ. Kāmarāgarattā ca bhavarāgarattā ca nīvaraṇehi nivutacittatāya diṭṭhirāgarattā viparītābhinivesena na dakkhanti yāthāvato dhammaṁ na paṭivijjhissanti. Sabhāvenāti aviparītasabhāvena. Evaṁ gāhāpetunti aniccanti-ādinā sabhāvena yāthāvato dhammaṁ jānāpetuṁ. Rāgadosaparetatāpi nesaṁ sammūḷhabhāvenevāti āha “tamokhandhena āvuṭā”ti.

Dhammadesanāya appossukkatāpattiyā kāraṇaṁ vibhāvetuṁ “kasmā panā”ti-ādinā sayameva codanaṁ samuṭṭhāpeti. Aññātavesenāti imassa Bhagavato sāvakabhāvūpagamanena aññātavesena. “Aññataratāpasavesenā”ti keci, so panassa arahattādhigamaneneva vigaccheyya. Tividhaṁ kāraṇaṁ appossukkatāpattiyā paṭipakkhassa balavabhāvo, dhammassa gambhīratā, tattha ca Bhagavato sātisayaṁ gāravanti taṁ dassetuṁ “tassa hī”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha paṭipakkhā nāma rāgādayo kilesā sammāpaṭipattiyā antarāyakarattā. Tesaṁ balavabhāvato ciraparibhāvanāya sattasantānato dubbisodhiyatāya te satte mattahatthino viya dubbalapurisaṁ adhibhavitvā ajjhottharitvā anayabyasanaṁ āpādentā anekasatayojanāyāmavitthāraṁ sunicitaṁ ghanasannivesaṁ kaṇṭakaduggampi adhisenti. Dūrapabhedaducchejjatāhi dubbisodhiyataṁ pana dassetuṁ “athassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ca anto amaṭṭhatāya kañjiyapuṇṇā lābu, cirapārivāsikatāya takkabharitā cāṭi, snehatintadubbalabhāvena vasāpītapilotikā, telamissitatāya añjanamakkhitahattho dubbisodhanīyā vuttā. Hīnūpamā cetā rūpapabandhabhāvato acirakālikattā ca malīnatāya, kilesasaṁkileso eva pana dubbisodhanīyataro (SṬ.6.1/CS:pg.1.233) anādikālikattā arūpanissitattā ca. Tenāha “atisaṁkiliṭṭhā”ti.

Yathā ca dubbisodhanīyataratāya, evaṁ gambhīraduddasaduranubodhānampi vutta-upamā hīnūpamāva. Gambhīropi dhammo paṭipakkhavidhamanena ñāṇena visadabhāvaṁ āpannena supākaṭo bhaveyya, paṭipakkhavidhamanaṁ pana sammāpaṭipattipaṭibaddhaṁ, sā saddhammassavanādhīnā, taṁ Satthari dhamme ca pasādāyattaṁ. So garuṭṭhāniyānaṁ ajjhesanahetukoti paṇālikāya sattānaṁ dhammasampaṭipattiyā brahmāyācanānimittanti taṁ dassento “apicā”ti-ādimāha.

Upakkilesabhūtaṁ appaṁ rāgādirajaṁ etassāti apparajaṁ, apparajaṁ akkhi paññācakkhu yesaṁ te taṁsabhāvāti katvā apparajakkhajātikāti imamatthaṁ dassento “paññāmaye”ti-ādimāha. Appaṁ rāgādirajaṁ yesaṁ taṁsabhāvā apparajakkhajātikāti evamettha attho veditabbo. Assavanatāti “sayaṁ abhiññā”ti-ādīsu viya karaṇe paccattavacananti āha “assavanatāyā”ti. Dasapuññakiriyavasenāti dānādidasavidhapuññakiriyavatthūnaṁ vasena. Tenāha “katādhikārā”ti-ādi. Papañcasūdaniyaṁ (ma.ni.aṭṭha.1.282) pana “dvādasapuññakiriyavasenā”ti vuttaṁ, taṁ dānādīsu saraṇagamana-parahitapariṇāmanādipakkhipanavasena vuttaṁ.

Rāgādimalena samalehi pūraṇādīhi chahi satthārehi satthupaṭiññehi kabbaracanāvasena cintākavi-ādibhāve ṭhatvā takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayaṁpaṭibhānaṁ cintito. Te kira Buddhakolāhalānussavena sañjātakutūhalaṁ lokaṁ vañcentā kohaññe ṭhatvā sabbaññutaṁ paṭijānantā yaṁ kañci adhammameva “dhammo”ti dīpesuṁ. Tenāha “te hi puretaraṁ uppajjitvā”ti-ādi. Apāpuretanti etaṁ kassapassa Bhagavato sāsanantaradhānato pabhuti pihitaṁ nibbānamahādvāraṁ ariyamaggaṁ saddhammadesanāhatthena apāpura vivara.

Selo pabbato ucco hoti thiro ca, na paṁsupabbato missakapabbato cāti āha “sele yathā pabbatamuddhanī”ti. Dhammamayaṁ pāsādanti lokuttaradhammamāha. So hi sabbaso pasādāvaho, sabbadhamme (SṬ.6.1/CS:pg.1.234) atikkamma abbhuggataṭṭhena pāsādasadiso ca. Paññāpariyāyo vā idha dhamma-saddoti vuttaṁ “paññāmayan”ti. Sā hi abbhuggataṭṭhena pāsādoti abhidhamme āgatā. Tathā cāha--

“Paññāpāsādamāruyha, asoko sokiniṁ pajaṁ;

Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe, dhīro bāle avekkhatī”ti. (dha.pa.28).

Yathā hīti-ādīsu yathā ca pabbate ṭhatvā andhakāre heṭṭhā olokentassa purisassa khettakedārapāḷikuṭikāyo tattha sayitamanussā ca na paññāyanti anujjalabhāvato, kuṭikāsu pana aggijālā paññāyati samujjalabhāvato, evaṁ dhammapāsādamāruyha sattalokaṁ olokayato Bhagavato ñāṇassa āpāthaṁ nāgacchanti akatakalyāṇā sattā, ñāṇagginā anujjalabhāvato anuḷārabhāvato ca rattiṁ khittā sarā viya honti, katakalyāṇā pana bhabbapuggalā dūre ṭhitāpi Bhagavato āpāthaṁ āgacchanti paripakkañāṇaggitāya samujjalabhāvato uḷārasantānatāya Himavantapabbato viya cāti evaṁ yojanā veditabbā.

Garuṭṭhānīyaṁ payirupāsitvā garutaraṁ payojanaṁ uddissa abhipatthanā ajjhesanā, sāpi atthato yācanāva hotīti āha “ajjhesananti yācanan”ti. Padesavisayaṁ ñāṇadassanaṁ ahutvā Buddhānaṁyeva āveṇikabhāvato idaṁ ñāṇadvayaṁ “Buddhacakkhū”ti vuccatīti āha “imesañhi dvinnaṁ ñāṇānaṁ ‘Buddhacakkhū’ti nāman”ti. Tiṇṇaṁ magggañāṇānanti heṭṭhimānaṁ tiṇṇaṁ maggañāṇānaṁ “dhammacakkhū”ti nāmaṁ catusaccadhammadassanamattabhāvato. Yato tāni ñāṇāni vijjūpamabhāvena vuttāni, aggamaggañāṇaṁ pana ñāṇakiccassa sikhāppattiyā dassanamattaṁ na hotīti “dhammacakkhū”ti na vuccati, yato taṁ vajirūpamabhāvena vuttaṁ. Vuttanayenāti “apparajakkhajātikā”ti ettha vuttanayena. Yasmā mandakilesā “apparajakkhā”ti vuttā, tasmā bahalakilesā “mahārajakkhā”ti veditabbā. Paṭipakkhavidhamanasamatthatāya tikkhāni sūrāni visadāni, vuttavipariyāyena mudūni. Saddhādayo ākārāti saddahanādippakāre vadati. Sundarāti kalyāṇā. Sammohavinodaniyaṁ pana “yesaṁ āsayādayo koṭṭhāsā (SṬ.6.1/CS:pg.1.235) sundarā, te svākārā”ti vuttaṁ, taṁ imāya atthavaṇṇanāya aññadatthu saṁsandatīti daṭṭhabbaṁ. Kāraṇaṁ nāma paccayākāro, saccāni vā. Paralokanti samparāyaṁ. Taṁ dukkhāvahaṁ vajjaṁ viya bhayato passitabbanti vuttaṁ “paralokañceva vajjañca bhayato passantī”ti. Sampattibhavato vā aññattā vipattibhavo paralokoti vuttaṁ “para …pe… passantī”ti.

Ayaṁ panettha pāḷīti ettha “apparajakkhā”ti padānaṁ atthavibhāvane ayaṁ tassa tathābhāvasādhanapāḷi. Saddhādīnañhi vimuttaparipācakadhammānaṁ balavabhāvo tappaṭipakkhānaṁ pāpadhammānaṁ dubbalabhāve sati hoti. Tesañca balavabhāvo saddhādīnaṁ dubbalabhāveti vimuttiparipācakadhammānaṁ savisesaṁ atthitānatthitāvasena apparajakkhā mahārajakkhāti-ādayo pāḷiyaṁ (paṭi.ma.1.111) vibhajitvā dassitā “saddho puggalo apparajakkho”ti-ādinā. Khandhādayo eva lujjanapalujjanaṭṭhena loko sampattibhavabhūto loko sampattibhavaloko, sugatisaṅkhāto upapattibhavo. Sampatti bhavati etenāti sampattisambhavaloko, sugatisaṁvattaniyo kammabhavo. Duggatisaṅkhāta-upapattibhava-duggatisaṁvattaniyakammabhavā vipattibhavaloka-vipattisambhavalokā. Puna ekakadukādivasena lokaṁ vibhajitvā dassetuṁ “eko loko”ti-ādi vuttaṁ. Āhārādayo viya hi āhāraṭṭhitikā saṅkhārā sabbe lujjanaṭṭhena lokoti. Tattha eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikāti yāyaṁ puggalādhiṭṭhānāya kathāya sabbesaṁ saṅkhārānaṁ paccayāyattavuttitā vuttā, tāya sabbo saṅkhāraloko eko ekavidho pakārantarassa abhāvato. Dve lokāti-ādīsupi iminā nayena attho veditabbo. Nāmaggahaṇena cettha nibbānassa aggahaṇaṁ tassa alokasabhāvattā.

Nanu ca “āhāraṭṭhitikā”ti ettha paccayāyattavuttitāya maggaphalānampi lokatā āpajjatīti? Nāpajjati, pariññeyyānaṁ dukkhasaccadhammānaṁ idha “loko”ti adhippetattā. Atha vā na lujjati na palujjatīti yo gahito tathā na hoti, so lokoti taṁgahaṇarahitānaṁ lokuttarānaṁ natthi lokatā. Upādānānaṁ ārammaṇabhūtā khandhā upādānakkhandhā. Anurodhādivatthubhūtā lābhādayo aṭṭha (SṬ.6./CS:pg.1.236) lokadhammā. Dasāyatanānīti dasa rūpāyatanāni. Sesaṁ suviññeyyameva. Vivaṭṭajjhāsayassa adhippetattā tassa ca sabbaṁ tebhūmakakammaṁ garahitabbaṁ vajjitabbañca hutvā upaṭṭhātīti vuttaṁ “sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā”ti Apparajakkhatādīsu pañcasu dukesu ekekasmiṁ dasa dasa katvā “paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānātī”ti vuttaṁ. Atha vā anvayato byatirekato ca saddhādīnaṁ indriyānaṁ paropariyattaṁ jānātīti katvā tathā vuttaṁ. Ettha ca apparajakkhādibhabbādivasena āvajjentassa Bhagavato te sattā puñjapuñjāva hutvā upaṭṭhahanti, na ekekā.

Uppalāni ettha santīti uppalinī. Uppalagacchopi jalāsayopi ca. Idha pana jalāsayo adhippetoti āha “uppalavane”ti. Yāni hi udakassa anto nimuggāneva hutvā pusanti vaḍḍhanti, tāni antonimuggaposīni. Dīpitānīti Aṭṭhakathāyaṁ pakāsitāni, idheva vā “aññānipī”ti-ādinā dassitāni. Ugghaṭitaññūti ugghaṭanaṁ nāma ñāṇugghaṭanaṁ, ñāṇena ugghaṭitamatteneva jānātīti attho. Vipañcitaṁ vitthāritameva atthaṁ jānātīti vipañcitaññū. Niddesādīhi dhammābhisamayāya netabboti neyyo. Pajjati attho etenāti padaṁ, pajjate ñāyateti vā padaṁ, tadattho. Padaṁ paramaṁ etassa, na saccābhisambodhoti padaparamo.

Udāhaṭavelāyāti udāhāre dhammassa uddese udāhaṭamatteyeva. Dhammābhisamayoti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṁ abhisamayo. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādinā nayena saṁkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṁ pesetvā arahattaṁ gaṇhituṁ samattho puggalo “ugghaṭitaññū”ti vuccati. Ayaṁ vuccatīti saṁkhittena mātikaṁ ṭhapetvā vitthārena atthe vibhajiyamāne arahattaṁ pāpuṇituṁ samattho puggalo “vipañcitaññū”ti vuccati. Uddesatoti uddesahetu. Uddisantassa uddisāpentassa vāti attho. Paripucchatoti atthaṁ paripucchantassa. Anupubbena dhammābhisamayo hotīti anukkamena arahattappatti hoti. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti tena attabhāvena maggaṁ vā phalaṁ vā antamaso jhānaṁ vā vipassanaṁ vā nibbattetuṁ na sakkoti. Ayaṁ vuccati padaparamoti ayaṁ puggalo chabbidhaṁ byañjanapadaṁ chabbidhaṁ atthapadanti idaṁ padameva paramaṁ assāti padaparamoti vuccatīti attho.

Vāsanā (SṬ.6.1/CS:pg.1.237) hotīti desanā phalavohārena vāsanā hotīti vuttā. Na hi kāci Buddhānaṁ desanā niratthakā. Yeti ye duvidhe puggale. Vibhaṅge kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukā paṭisandhipi vipākāvaraṇamevāti veditabbā. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Assaddhāti Buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatāchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṁ paviṭṭhā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgacalanaṁ lokuttarassa paccayo na hoti, sopi duppañño eva nāma. Abhabbā niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṁ maggaṁ okkamituṁ adhigantuṁ abhabbā. Na kammāvaraṇenāti-ādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. Rāgacaritādi-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ paramatthadīpaniyaṁ Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāyaṁ (visuddhi. mahāṭī.1.43) vuttanayena veditabbaṁ.

Nibbānassa dvāraṁ pavisanamaggo vivaritvā ṭhapito mahākaruṇūpanissayena sayambhuñāṇena adhigatattā. Saddhaṁ pamuñcantūti attano saddhaṁ dhammasampaṭicchanayogyaṁ katvā vissajjentu, saddahanākārena naṁ upaṭṭhapentūti attho. Sukhena akicchena pavattanīyatāya suppavattitaṁ. Na bhāsiṁ na bhāsissāmīti cintesiṁ.

Satthu santikaṁ upagatānaṁ devānaṁ brahmānañca tassa purato antaradhānaṁ nāma atiṭṭhananti āha “sakaṭṭhānameva gato”ti. Saddhindriyādi sammādiṭṭhi-ādiko dhammo eva vineyyasantāne pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṁ. Atha vā cakkanti āṇā. Dhammanti desanā. Atha vā atthadhammato anapetattā dhammañca taṁ pavattanaṭṭhena cakkañcāti dhammacakkaṁ. Dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakkaṁ. Yathāha “dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṁ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṁ, dhammena pavattetīti dhammacakkaṁ, dhammacariyāya pavattetīti dhammacakkan”ti-ādi (paṭi.ma.2.40-41). Pavattesīti paṭṭhapesi.

Brahmāyācanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.2.)2. Gāravasuttavaṇṇanā

173. Ayaṁ (SṬ.6./CS:pg.1.238) vitakkoti ayaṁ “kintāhaṁ vihareyyan”ti evaṁ pavattitavitakko. Aññasminti parasmiṁ. Attā na hotīti hi añño, paro. So panettha na yo koci adhippeto, atha kho garuṭṭhānīyo. Tenāha “kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvā”ti. Patissavati garuno “āmā”ti sampaṭicchatīti patisso, na patissoti appatisso. Patissayarahito garupassayarahitoti attho.

Sadevaketi avayavena viggaho samudāyo samāsattho. Sadevakaggahaṇena pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṁ pārisesañāyena itaresaṁ padantarehi saṅgahitattā, samārakaggahaṇena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṁ paccāsattiñāyena. Tattha hi māro jāto tannivāsī ca hoti. Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇaṁ paccāsattiñāyeneva. “Sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyā”ti sāsanassa paccatthikasamaṇabrāhmaṇaggahaṇaṁ. Nidassanamattañcetaṁ apaccatthikānaṁ asamitapāpānaṁ abāhitapāpānañca samaṇabrāhmaṇānaṁ teneva vacanena gahitattā. Kāmaṁ “sadevake”ti-ādivisesanānaṁ vasena sattavisayo lokasaddoti viññāyati tulyayogavisayattā tesaṁ. “Salomako sapakkhako”ti-ādīsu pana atulyayogepi ayaṁ samāso labbhatīti byabhicāradassanato pajāgahaṇanti pajāvacanena sattalokaggahaṇaṁ. Devabhāvasāmaññena mārabrahmesu gahitesupi itarehi tesaṁ labbhamānavisesadassanatthaṁ visuṁ gahaṇanti dassento “māro nāmā”ti-ādimāha. Māro brahmānampi vicakkhukammāya pahotīti āha “sabbesan”ti. Uparīti uparibhāve. Brahmāti dasasahassibrahmānaṁ sandhāyāha. Tathā cāha “dasahi aṅgulīhī”ti-ādi. Idha dīghanikāyādayo viya bāhirakānampi ganthanikāyo labbhatīti āha “ekanikāyādivasenā”ti.

Vatthuvijjādīti ādi-saddena vijjāṭṭhānāni saṅgahitāni. Yathāsakaṁ kammakilesehi pajātattā nibbattattā pajā, sattanikāyo. Tassā pajāya. Sadevamanussāyāti vā iminā sammutidevaggahaṇaṁ tadavasiṭṭhamanussalokaggahaṇañca daṭṭhabbaṁ. Evaṁ bhāgaso lokaṁ gahetvā yojanaṁ dassetvā idāni abhāgaso lokaṁ gahetvā yojanaṁ dassetuṁ “apicetthā”ti-ādi vuttaṁ. Lokavasena vuttāni “lokīyanti ettha kammakammaphalānī”ti (SṬ.6.2/CS:pg.1.239) katvā, pajāvasena “hetupaccayehi pajāyatī”ti katvā. Sīlasampannataranti ettha paripuṇṇasampannatā adhippetā “sampannaṁ sālikedāran”ti-ādīsu (jā.1.14.1) viya. Tenāha “adhikataranti attho”ti. Paripuṇṇampi “adhikataran”ti vattabbatamarahati. Sesesūti “samādhisampannataran”ti-ādīsu.

Kāraṇanti-ādīsu kāraṇanti yuttiṁ. Atthanti aviparītatthaṁ. Vuḍḍhinti abhivuḍḍhinimittaṁ.

Iminā vacanenāti imasmiṁ Sutte anantaraṁ vuttavacanena. Na kevalaṁ imināva, suttantarampi ānetvā paṭibāhitabboti dassento “na me ācariyo atthī”ti-ādimāha. Ettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ sumaṅgalavilāsiniyā Dīghanikāyaṭṭhakathāya (dī.ni.aṭṭha.3.162) vuttameva. Saranti karaṇe etaṁ paccattavacananti āha “sarantenā”ti, saranti vā saraṇahetūti attho.

Gāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.3.)3. Brahmadevasuttavaṇṇanā

174. Ekakoti vivekaṭṭhitatāya nissaṭo. Gaṇasaṅgaṇikābhāvo tassānena dīpito, kilesasaṅgaṇikābhāvo pana “appamatto”ti-ādīhi pakāsito. Pesitattoti nibbānaṁ pati pesitacitto. Sammadevāti ñāyeneva. So pana yadi āgamanato paṭṭhāya labbhati, vattabbameva natthi, atha paṭipadārambhato paṭṭhāya labbhati, evampi vaṭṭatevāti dassetuṁ “yathā vā tathā vā”ti-ādi vuttaṁ. Aggamaggādhigamena asammohapaṭivedhassa sikhāppattattā maggadhammesu viya phaladhammesupi sātisayo asammohoti “sayaṁ abhiññā”ti vuttanti āha “sāmaṁ jānitvā”ti. Yathā jānanā panassa sacchikaraṇaṁ attapaccakkhakiriyāti “sacchikatvā”ti vuttanti āha “paccakkhaṁ katvā”ti. Tathā sacchikiriyā cassa vipassanāpaṭilābhoti “upasampajjā”ti vuttanti āha “paṭilabhitvā”ti. Etenāti “khīṇā jātī”ti-ādivacanena.

Jāti (SṬ.6.3/CS:pg.1.240) khīṇāti ettha jātisīsena tabbikāravanto khandhā vuttā. Pubbeva khīṇattāti maggādhigamanato pageva atītabhāveneva khīṇattā. Tattha anāgatesu. Vāyāmābhāvatoti avijjamānattā. Anāgatabhāvasāmaññaṁ gahetvā lesena vuttaṁ. Na paccuppannā vijjamānattāti saṁkiliṭṭhā ca maggabhāvanāti siyāti vacanaseso. Yathā ajātaphalataruṇarukkhamūle chinne āyati-uppajjanārahāni phalāni chedanapaccayā anuppajjamānāni naṭṭhāni nāma honti, evameva bhāvanāya asati uppajjanārahā kilesā tappaccayā jāti ca maggabhāvanāya sati na uppajjamānā pahīnāti vuccantīti imamatthaṁ dasseti “maggassa panā”ti-ādinā. Anuppādadhammataṁ āpajjanena ñāṇena khīṇarāgavasena.

Soḷasakiccabhāvāyāti soḷasakiccatāya, soḷasavidhassa vā kiccassa bhāvāya uppādanāya. Pāḷiyaṁ sapadānanti sapadānacāro vutto bhāvanapuṁsakaniddesenāti āha “sapadānacāran”ti. Anukkammāti anatikkamitvā. Āhutipiṇḍanti juhitabbapiṇḍaṁ, juhanavasena aggimhi pakkhipitabbapāyāsapiṇḍanti adhippāyo. Bhūtabalikammanti tathā pakkhipitvā balikammakaraṇaṁ. Haritupalittanti allagomayena kataparibhaṇḍaṁ. Vanamālaparikkhittanti manoharāhi vanapupphamālāhi parikkhittaṁ. Dhūmakaṭacchūti dhūmapānaṁ. Sīlagandhanti sīlaṁ paṭicca uppannakittigandhaṁ. Ghāyamānassāti upagataṁ gaṇhantassa.

Imamhā ṭhānāti imasmā manussānaṁ vasanaṭṭhānā, mahāpathavitalatoti adhippāyo. Sabbaheṭṭhimoti brahmapārisajjānaṁ vāsabrahmalokamāha. Brahmapatho nāma cattāri kusalajjhānāni brahmalokamaggabhāvato. Jīvitapatho nāma jīvitapavatti-upāyabhāvato. “Bhuñjatu bhavaṁ mahābrahmā”ti vacanaṁ sandhāyāha “kiṁ jappasī”ti-ādi. Tiṇabījānīti sālitaṇḍulādīni. Goyūsanti khīraṁ jigucchanto vadati. Ayampi attho “netādiso brahmabhakkho”ti vadantena dīpitoti.

Atidevapattopi pañcakhandhūpadhīnaṁ atthitāya kilesūpadhi-ādīnaṁyeva virahitabhāvo gahito. Aññatra hi bhāvapaccayaṁ tadattho viññāyatīti āha “atidevabhāvaṁ patto”ti. Yasmā brahmānopi devagatipariyāpannattā devā eva, tasmā vuttaṁ “atibrahmabhāvaṁ patto”ti.

Attānaṁ (SṬ.6.3/CS:pg.1.241) bhāvetvāti sīlādīhi guṇehi attānaṁ vaḍḍhetvā paribrūhitvā ṭhito.

Puthujjanā tasā taṇhāmānadiṭṭhiparittāsavasena tāsanato. Khīṇāsavā thāvarā nāma sabbaso gatīsu sañcaraṇābhāvato. Tathā hi catunnaṁ saccānaṁ sabbaso adiṭṭhattā bhavadāyajjassa taṇhādāsabyassa bhāvato ekaccāsu gatīsu sañcaraṇasabhāvato sekkhā thāvarā na honti. Bhajamānāti bhajāpiyamānā. Thāvarapakkhameva bhajanti sabbaseṭṭhapakkhaṁ ekantapasaṭṭhaṁ bhajamānabhāvaṁ upādāya.

Pahīnakileso khīṇāsavo viseno. Sukhaṁ āyati sukhāyati, tassa kārakaṁ sukhāyatikaṁ.

Brahmadevasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.4.)4. Bakabrahmasuttavaṇṇanā

175. “Sassato attā ca loko cā”ti evaṁ pavattā diṭṭhi sassatadiṭṭhi. Saha kāyenāti saha tena brahmattabhāvena. Brahmaṭṭhānanti attano brahmavatthuṁ. Aniccaṁ “niccan”ti vadati aniccatāya attano apaññāyamānattā. Thiranti daḷhaṁ, vināsābhāvato sārabhūtanti attho. Uppādavipariṇāmābhāvato sadā vijjamānaṁ. Kevalanti paripuṇṇaṁ. Tenāha “akhaṇḍan”ti. Kevalanti vā jāti-ādīhi asammissaṁ, virahitanti adhippāyo. Uppādādīnaṁ abhāvato eva acavanadhammaṁ. Koci jāyanako …pe… upapajjanako vā natthi niccabhāvato ṭhānena saddhiṁ tannivāsīnaṁ. Niccabhāvañhi so paṭijānāti. Tisso jhānabhūmiyoti dutiyatatiyacatutthajjhānabhūmiyo. Catutthajjhānabhūmivisesā hi asaññasuddhāvāsāruppabhavā. Nibbānanti vā ettha iti-saddo ādi-attho, na parisamāpanattho, tasmā “sabban”ti iminā “asañña …pe… bhavā”ti vuttaṁ saṅgaṇhāti. Paṭibāhatīti santaṁyeva samānaṁ ajānantova “natthī”ti paṭikkhipati. Eke uttaravihāravāsino.

Heṭṭhūpapattikoti (SṬ.6.4/CS:pg.1.242) heṭṭhā bhūmīsu uppanna-upapattiko. Idāni tamatthaṁ vivarituṁ “anuppanne”ti-ādi vuttaṁ. Heṭṭhupapattikaṁ katvāti yathāṭhitabhūmito heṭṭhā tatiyajjhānabhūmiyaṁ upapattijhānaṁ katvā, na uparijhānassa viya patthanāmattanti adhippāyo. Paṭhamakāleti tasmiṁ bhave paṭhamakāle. Aññāsi āsannabhāvato. Ubhayanti taṁ taṁ attanā katakammañceva nibbattaṭṭhānañcāti ubhayaṁ. Pamussitvā nibbattiṁ anupadhārento.

Avijjāya gatoti avijjāya saha pavatto. Sahayoge hi idaṁ karaṇavacanaṁ. Tenāha “samannāgato”ti. Aññāṇīti avidvā. Paññācakkhuvirahato andhībhūto, andhabhāvaṁ āpannoti attho. Anāgate saddo hotāyaṁ “vakkhatī”ti yatrasaddapayogena, attho pana vattamānakāliko. Tenāha “bhaṇatī”ti. Tenāha “yatrā”ti-ādi.

Maggacoroti maggaparibundhakacoro. Santajjiyamānoti “avijjāgato vata, bho, Bako brahmā”ti-ādinā santajjiyamāno. Satiṁ labhitvāti teneva santajjanena yoniso ummujjitvā purimajātivisayaṁ satiṁ labhitvā. Nippīḷitukāmoti ghaṁsetukāmo dosaṁ dassetukāmo “idaṁ passa yāvañca te aparaddhan”ti. Puññakammāti puññakārino. Vedehi ñāṇehi gatattā pavattattā. Antimā brahmupapattīti sabbapacchimā brahmabhāvappatti. Asmābhijappantīti asme abhijappanti. Āyuvaṇṇādivasena brūhitaguṇattā brahmā. Aññehi mahantā brahmā mahābrahmā. Abhibhūti taṁ brahmalokaṁ jeṭṭhakabhāvena abhibhavitvā ṭhito. Anabhibhūtoti aññehi na abhibhūto. Aññadatthūti ekaṁsavacanametaṁ. Dassanavasena daso, sabbaṁ passatīti adhippāyo. Vasavattīti sabbajanaṁ vase vatteti. Issaroti loke issaro. Kattā nimmātāti lokassa kattā nimmātā. Seṭṭho sajitāti ayaṁ lokassa uttamo saṁvibhajitā ca. Vasī pitā bhūtabhabyānanti āciṇṇavasittā vasī, ayaṁ pitā bhūtānaṁ nibbattānaṁ bhabyānaṁ sambhavesīnanti patthenti vikatthenti pihenti mānenti.

Etanti (SṬ.6.4/CS:pg.1.243) viparītasaññāvasena “idaṁ niccaṁ idaṁ dhuvaṁ idaṁ sassatan”ti-ādinā vuttaṁ etaṁ appaṁ parittakanti taṁ Bhagavā paricchinditvā dasseti. Taṁ pana “ekasmiṁ Kosalake tilavāhe vassasate vassasate ekekatiluddhāre kayiramāne tilāni parikkhayaṁ gacchanti, na tveva abbude āyū”ti evaṁ vutto abbudo, taṁvasena vīsatiguṇaṁ nirabbudo, tesaṁ nirabbudānaṁ vasena nirabbudasatasahassaṁ. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana padume āyuno vassagaṇanā imasmiṁyeva saṁyutte parato āgamissati. Anantadassīti anantassa ñeyyassa anavasesato dassī. Vatasīlavattanti samādānavasena vatabhūtaṁ cārittasīlavasena samāciṇṇattā sīlavattaṁ. Taṁ pana ekamevāti āha “sīlamevā”ti.

Apāyesīti ettha yadā so pipāsite manusse pānīyaṁ pāyesi, taṁ samudāgamato paṭṭhāya dassetuṁ “tatrā”ti-ādi āraddhaṁ. Pubbeti purimajātiyaṁ. Esa brahmā “jarāmaraṇassa antaṁ karissāmī”ti ajjhāsayavasena jhānaṁ nibbattetvā brahmaloke nibbatti, so tattha nibbānasaññī ahosi. Jhānaratiyā vītināmetīti tadā tassā kiriyāya avicchedato pavattiṁ upādāya vattamānapayogo. Rattandhakāre purato purato gacchantassa sakaṭassa anussaraṇavasena gacchantānaṁ sakaṭānaṁ nivattanaṁ hotīti “sabbasakaṭāni tatheva nivattitvā”ti vuttaṁ.

Kammasajjāti yuddhasajjā. Vilopanti viluttabhaṇḍaṁ. Eṇikūlasminti ettha “panihatāya niccagaṅgāya nāman”ti keci. “Eṇimigabahulatāya so Gaṅgāya tīrappadeso eṇikūlanti vuttan”ti apare. Gaṅgeyyakoti Gaṅgāsannivāsī.

Baddhacaroti paṭibaddhacariyo. Tenāha “antevāsiko”ti. Yasmā Buddho sabbaññū, tasmā aññāsi, idha mayhaṁ pamuṭṭhañca sabbaṁ jānāsīti adhippāyo. Sabbaṁ brahmalokaṁ obhāsayanto sabbampimaṁ brahmalokaṁ Bhagavā obhāsaṁ abhibhavitvā anaññasādhāraṇaṁ attano obhāsaṁ obhāsento tiṭṭhati.

Bakabrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.5.)5. Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā

176. Tejokasiṇaparikammaṁ (SṬ.6.5/CS:pg.1.244) katvāti “tejokasiṇaparikammajjhānaṁ samāpajjissāmī”ti cittuppādo evettha tejokasiṇaparikammaṁ. Na hi Buddhānaṁ aññesaṁ viya tattha jhānasamāpajjanena parikammapapañco atthi sabbattheva ciṇṇavasībhāvassa paramukkaṁsabhāvappattattā. Tassa kira brahmuno “yathāhaṁ evaṁ mahānubhāvo añño natthī”ti laddhi, yaṁ sandhāya vuttaṁ--“natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo idha āgaccheyyā”ti. Bhagavā tassa taṁ laddhiṁ vissajjetuṁ tejodhātuṁ samāpajjitvā tassa upari ākāse nisīdi. Tena vuttaṁ “tejodhātuṁ …pe… Tathāgataṁ disvā”ti. Aṭṭhivedhaṁ viyaṁ vijjhitabbo aṭṭhivedhī, yathā aṭṭhiṁ vijjhitvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati, evaṁ vijjhitabboti attho. Ayaṁ pana aṭṭhivedhī viya aṭṭhivedhī, yathā so laddhiṁ vissajjeti, evaṁ paṭipajjitabboti attho. Sesānanti Mahākassapamahākappina-anuruddhattherānaṁ.

Aññabrahmasarīravimānālaṅkārādīnaṁ pabhāti brahmānaṁ sarīrappabhā vimānappabhā alaṅkāravatthādīnaṁ pabhāti imasmiṁ brahmaloke imā sabbā pabhā attano pabhassarabhāvena abhibhavantaṁ. Natthi me sāti idāni me sā diṭṭhi natthi, “natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo idha āgaccheyyā”ti ayaṁ laddhi natthi. Tenāha “tatrāssa …pe… pahīnā”ti. Etthāti etasmiṁ samāgame. Yathā tassa brahmuno sabbaso diṭṭhigataṁ vimuccati dhammacakkhu uppajjati, evaṁ mahantaṁ dhammadesanaṁ desesi.

“Ajjāpi te, āvuso”ti-ādinā vuttena tattakeneva. Sarūpena vuttāti paṭhamena pādena catasso, dutiyena ekanti evaṁ pañca abhiññā sarūpena vuttā. Kasmā ettha dibbasotaṁ nāgatanti? Āha “tāsaṁ vasena āgatamevā”ti. Yena imā lokuttarā abhiññā adhigatā, na tassa dibbasotasampādanaṁ bhāriyaṁ paṭipakkhavigamena sukheneva ijjhanato.

Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.6.)6. Brahmalokasuttavaṇṇanā

177. Paccekaṁ (SṬ.6.6/CS:pg.1.245) dvārabāhanti paccekaṁ dvārabāhaṁ. Pacceka-saddo cettha āvuttivasena veditabbo; “paccekaṁ paccekan”ti āha “ekeko ekekan”ti. Tesu hi eko paccekabrahmā gandhakuṭiyā ekadvārabāhaṁ nissāya ṭhito, aparo aññaṁ. Paccekabrahmāti ca ekacārī brahmā, na parisacārī brahmāti attho. Samiddhi nāma sagge sukhupakaraṇehi, brahmānañca jhānaṁ sukhupakaraṇanti jhānasukhena Samiddhoti. Sampattiyā vepullappattatā brahmānañca abhiññāguṇehi vepullappattīti āha “phītoti abhiññāpupphehi supupphito”ti. Asahantoti nasahanto narocento.

Satapadanti satasaddo. Rūpavasenāti rūpasaddavasena, rūpasaddena saddhinti attho. Tathā pantivasenāti etthāpi. Ekacceti eke migārī, tesaṁ byagghīnisārūpakānaṁ pañcasatānīti attho. “Kassa aññassa upaṭṭhānaṁ gamissāmī”ti vimānasampattiyaṁ vimhayakkhiko ahaṅkāravasena vadati. Raṇanti nindanti etehīti raṇā, dosā. Virodhipaccayasannipāte vikāruppatti ruppanaṁ rūpassa pavedhananti āha “sītādīhi ca niccaṁ pavedhitan”ti. Sumedho sundarapañño so Satthā rūpe na ramati, kiṁ pana mandapañño rūpe saraṇañca pavedhitañca apassanto ramasīti adhippāyo.

Brahmalokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.7.)7. Kokālikasuttavaṇṇanā

178. Pamāṇakarānaṁ rāgādīnaṁ abhāvato khīṇāsavo rāgādivasena na sakkā imaṁ pamātunti appameyyo, appameyyāni vā cattāri ariyasaccāni vijjhitvā ṭhitattā pamitaṁ pameyyaṁ tassa kato parimeyyo natthi. Tenāha “khīṇāsavo …pe… dīpetī”ti. Tanti khīṇāsavaṁ. Pametuṁ randhagavesī hutvā vajjato paricchindituṁ. Yathāsabhāvato tassa minane nihīnapaññatāya avakujjapaññaṁ.

Kokālikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.8.)8. Katamodakatissasuttavaṇṇanā

179. Kiṁ (SṬ.6.8/CS:pg.1.246) kusalagavesitāya “kiṁ kusalaṁ akusalan”ti-ādinā kinti suṇāti etāyāti kissa vā vuccati paññā.

Katamodakatissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.9.)9. Turūbrahmasuttavaṇṇanā

180. Ābādho etassa atthīti ābādhiko. Anantarasutteti anāgatānantare sutte. Varākoti anuggahavacanameva, na nippariyāyena vuttavacanaṁ. Piyasīlāti iminā etasmiṁ atthe niruttinayena “pesalā”ti padasiddhīti dasseti. Kabarakkhīnīti byādhibalena paribhinnavaṇṇatāya kabarabhūtāni akkhīni. Yattakanti yaṁ tvaṁ Bhagavato vacanaṁ aññathā karosi, tattakaṁ tayā aparaddhaṁ, tassa pamāṇaṁ natthīti attho. Yasmā anāgāmino nāma kāmacchandabyāpādā pahīnā honti, tvañca diṭṭho kāmacchandabyāpādavasena idhāgato, tasmā yāva te idaṁ aparaddhanti ayamevettha attho daṭṭhabbo.

Adiṭṭhippattoti appattadiṭṭhinimitto. Gilaviso viya visaṁ gilitvā ṭhito viya. Kuṭhārisadisā mūlapacchindanaṭṭhena. Uttamattheti arahatte. Khīṇāsavoti vadati sunakkhatto viya acelaṁ korakkhattiyaṁ. Yo aggasāvako viya pasaṁsitabbo khīṇāsavo, taṁ “dussīlo ayan”ti yo vā vadati. Samakova vipākoti pasaṁsiyanindā vijjamānaguṇaparidhaṁsanavasena pavattā yāva mahāsāvajjatāya kaṭukataravipākā, tāva nindiyapasaṁsāpi mahāsāvajjatāya samavipākā tattha avijjamānaguṇasamāropanena attano paresaṁ micchāpaṭipattihetubhāvato pasaṁsiyena tassa samabhāvakaraṇato ca. Lokepi hi ayaṁ pure samaṇagārayho hoti, pageva duppaṭipannaduppaṭipannoti samaṁ karontīti.

Sakenāti attano sāpateyyena. Ayaṁ appamattako aparādho diṭṭhadhammikattā sappatikārattā ca tassa. Ayaṁ mahantataro kali katūpacitassa samparāyikattā appatikārattā ca.

“Nirabbudo”ti (SṬ.6.9/CS:pg.1.247) gaṇanāviseso ekoti āha “nirabbudagaṇanāyā”ti, satasahassaṁ nirabbudānanti attho. Nirabbudaparigaṇanaṁ pana heṭṭhā vuttameva. Yamariyagarahī nirayaṁ upetīti ettha yathāvuttaṁ āyuppamāṇaṁ pākatikena ariyūpavādinā vuttanti veditabbaṁ. “Aggasāvakānaṁ pana guṇamahantatāya tatopi ativiya mahantatarā evā”ti vadanti.

Turūbrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.10.)10. Kokālikasuttavaṇṇanā

181. Dve Kokālikanāmakā bhikkhū, tato idha adhippetaṁ niddhāretvā dassetuṁ--“ko ayaṁ Kokāliko”ti? Pucchā. Suttassa aṭṭhuppattiṁ dassetuṁ--“kasmā ca upasaṅkamī”ti? Pucchā Ayaṁ kirāti-ādi yathākkamaṁ tāsaṁ vissajjanaṁ. Vivekavāsaṁ vasitukāmattā appicchatāya ca mā kassaci …pe… vasiṁsu.

Pakkamissantīti āghātaṁ uppādesi attano icchāvighātanato. Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṁsu payuttavācāya akatattā therehi ca adīpitattā. Pubbepi …pe… maññeti iminā therānaṁ kohaññe ṭhitabhāvaṁ āsaṅkati avaṇe vaṇaṁ passanto viya, suddhe ādāsatale lekhaṁ uṭṭhāpento viya ca.

Aparajjhitvāti Bhagavato sammukhā “pāpabhikkhū jātā”ti vatvā. Āha “saddhāya ākaro pasādāvaho”ti. Pavattasaddhāyiko vāti atthoti āha “saddhātabbavacano”ti.

Pīḷakā nāma bāhirato paṭṭhāya aṭṭhiṁ bhindati, imā pana paṭhamaṁyeva aṭṭhiṁ bhinditvā uggatā. Taruṇabeluvamattiyoti taruṇabillaphalamattiyo. Visagilitoti khittapaharaṇo. Tañca baḷisaṁ visasamaññā loke. “Ārakkhadevatānaṁ sutvā”ti padaṁ ānetvā sambandho.

Magadharaṭṭhe (SṬ.6.10/CS:pg.1.248) saṁvohārato Māgadhako patto, tena. Tilasakaṭaṁ tilavāhāeti vutto. Paccitabbaṭṭhānassāti nirayadukkhena paccitabbapadesassa. Etaṁ-- “abbudo”ti nāmaṁ.

Vassagaṇanāti ekato paṭṭhāya dasaguṇitaṁ abbuda-āyumhi, tato paraṁ vīsatiguṇaṁ nirabbudādīsu vassagaṇanā veditabbā. Sabbatthāti ababādīsu padumapariyosānesu sabbesu nirayesu. Eseva nayoti heṭṭhimato uparimassa uparimassa vīsatiguṇataṁ atidisati.

Kokālikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.6.11.)1. Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā

182. Porāṇakattāti nibbattitvā cirakālattā. Jātattā jano, taṁ ito janeto, tasmiṁ. Khattiyo seṭṭho lokamariyādaparipālanādinā sammāpaṭipattiyaṁ sattānaṁ niyojanena bahukārattā. So hi pare tathā paṭipādento sayampi tattha patiṭṭhitoyeva hotīti seṭṭho vutto. Paṭipakkhavijjhanaṭṭhena pubbenivāsādīnaṁ viditakaraṇaṭṭhena vijjāti. Saddhāhirottappabāhusaccavīriyasatipaññāti ime satta saddhammā. Caranti agatapubbaṁ disaṁ etehīti caraṇāni, sīlādayo pannarasa dhammā.

Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.12.)2. Devadattasuttavaṇṇanā

183. Appaññatte eva sikkhāpade chejjagāmikammassa katattā saliṅgeneva ca ṭhitattā “Devadatto sāsanato pakkanto”ti na vattabboti acirapakkanteti ettha “sāsanato pakkante”ti avatvā “Veḷuvanato (SṬ.6./CS:pg.1.249) gayāsīsaṁ gate”ti vuttaṁ. Pakatatto hi bhikkhusaṅghaṁ bhindeyya, na apakatattoti. Vaḷavāyāti vaḷavāya kucchiyaṁ jātaṁ.

Devadattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.13.)3. Andhakavindasuttavaṇṇanā

184. Janatanti janānaṁ samūhaṁ, janasañcaraṇaṭṭhānanti attho. Manussānaṁ anupacāreti yattake kasanādikiccaṁ karontānaṁ sañcāro hoti, ettakaṁ atikkamitvā anupacāre. Saṁyojanavippamokkhāti saṁyojanavimokkhahetu. Vivekaratiṁ pavivekasukhajjhānaṁ alabhanto. Cittānurakkhaṇatthanti pubbe maṁ manussā “araññavāsena pavivitto asaṁsaṭṭho āraddhavīriyo”ti maññiṁsu, idāni gāmante vasantaṁ disvā gaṇasaṅgaṇikāya nivuṭṭhoti appasādaṁ āpajjissanti. Yadipi me idha abhirati natthi, evaṁ santepi idheva vasissāmīti vikkhittacittena hutvā na vasitabbaṁ, ko attho cittavasaṁ gantvāti adhippāyo. Satipaṭṭhānaparāyaṇoti satipaṭṭhānabhāvanārato. Evaṁ hissa gaṇavāsopi pāsaṁso vivekavāsena vinā samaṇakiccassa asijjhanato.

Vaṭṭabhayato pamutto ajjhāsayavasenāti adhippāyo.

Nisīdi tattha bhikkhūti iminā sattūpaladdhiyā anissitattā yathāruciyā tesaṁ nisajjaṁ dasseti. Tenāha “iminā”ti-ādi.

Iminā ca iminā ca ākārena jātanti na anussavadassanametaṁ, na anussavaggahaṇaṁ. Takkahetu nayahetu vā na vadāmīti yojanā. Piṭakaṁ gantho sampadīyati etassāti piṭakasampadānaṁ, ganthassa uggaṇhanato tena piṭakassa uggaṇhanakabhāvena, kenaci ganthānusārena evaṁ na vadāmīti attho. Brahmassa seṭṭhassa dhammassa cariyaṁ vācasikaṁ pavattatīti brahmacariyaṁ, dhammadesanā. Bhāvitena maraṇassa sabbaso bhāgena vippahānena maraṇapariccāgīnaṁ. Te ca khīṇajātikāti āha “khīṇāsavānan”ti.

Dasadhā (SṬ.6.13/CS:pg.1.250) dasāti dasakkhattuṁ dasa. Aññanti pañcasatādhikasahassato aññaṁ. Puññabhāginoti vivaṭṭanissitapuññassa bhāgino tassā desanāya ettakā sattā jātāti gaṇetuṁ ahaṁ na sakkomīti dasseti. Brahmadhammadesananti brahmunā vuttaṁ āha.

Andhakavindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.14.)4. Aruṇavatīsuttavaṇṇanā

185. Abhibhū sambhavoti tesaṁ dvinnaṁ mahātherānaṁ nāmāni. Tesaṁ vibhāgaṁ dassetuṁ “tesū”ti-ādi vuttaṁ. Ete dve tassa Bhagavato aggasāvakāti dasseti. Avajjhāyantīti heṭṭhā katvā cintenti. Khiyyanti taṁ lāmakato cintetabbataṁ pāpenti pāpakataṁ karonti. Vitthārayantāti tameva lāmakato cintetabbataṁ vepullaṁ pāpentā. Sabbe pāsaṇḍā attano attano samaye siddhante sabbe devamanussā attano attano samaye paṭilābhe paṭiladdha-atthe purisakāraṁ vaṇṇayantīti yojanā.

Ārambhavīriyanti maccusenāsaṅkhātakilesadhunane ārambhavīriyaṁ, yā “ārambhadhātū”ti vuccati Nikkamavīriyanti kosajjapaṭipakkhabhūtaṁ vīriyaṁ, yā “nikkamadhātū”ti vuccati. Payogaṁ karothāti paraṁ paraṁ ṭhānaṁ akkamanato tatopi balavataraṁ bhāvanābhiyogaṁ pavattethāti attho. Tenāha “parakkamathā”ti. Kilesasenā nāma rāgādikilesasamūho, so maraṇapaccayabhāvato “maccuno senā”ti vuccati. Tañhi sandhāya vuttaṁ “mahāsenena maccunā”ti (ma.ni.3.272 275 276). Khandhānaṁ paṭhamābhinibbatti jāti, tadaññaṁ pana tesaṁ paṭipāṭi pavattaṁ saṁsāroti adhippāyenāha “jātiñca saṁsārañcā”ti. Yasmā “ekampi jātiṁ dvepi jātiyo”ti-ādīsu tasmiṁ tasmiṁ bhave ādānanikkhepaparicchinnakhandhappavatti “jātī”ti vuccati, sā eva yāva parinibbānā aparāparaṁ pavattamāno saṁsāro “ito cito saṁsaraṇan”ti katvā, tasmā āha “jātisaṅkhātaṁ vā saṁsāran”ti. Paricchedanti pariyosānaṁ. Obhāsaṁ pharīti sambandho. Ālokaṭṭhāneti attanā (SṬ.6.14/CS:pg.1.251) kata-ālokaṭṭhāne. Ālokakiccaṁ natthīti andhakāraṭṭhāne ālokadassanaṁ viya ālokaṭṭhāne ālokadassanakiccaṁ natthi. Tasmā tesaṁ sattānaṁ “kiṁ āloko ayaṁ, kassa nu kho ayaṁ āloko”ti? Vicinantānaṁ cintentānaṁ. Sabbeti sahassilokadhātuyaṁ sabbe devamanussā. Osaṭāya parisāyāti dhammassavanatthaṁ sabbosaṭāya paricitaparicchinnāya parisāya. Saddaṁ suṇiṁsūti na kevalaṁ saddameva suṇiṁsu, atha kho atthopīti yathādhippeto tesaṁ pakatisavanupacāre viya pākaṭo ahosi, tisahassilokadhātuṁ viññāpesīti.

Aruṇavatīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.6.15.)5. Parinibbānasuttavaṇṇanā

186. Evaṁ taṁ kusinārāya hotīti yathā anurodhapurassa thūpārāmo dakkhiṇapacchimadisāyaṁ, evaṁ taṁ uyyānaṁ kusinārāya dakkhiṇapacchimadisāyaṁ hoti. Tasmāti yasmā nagaraṁ pavisitukāmā uyyānato upecca vattanti gacchanti etenāti Upavattananti vuccati, tasmā. Tanti sālapantibhāvena ṭhitaṁ sālavanaṁ. Antarenāti vemajjhe. Appamajjanaṁ appamādo, so pana atthato ñāṇūpasaṁhitā sati. Yasmā tattha satiyā byāpāro sātisayo, tasmā “sati-avippavāsenā”ti vuttaṁ. Appamādapadeyeva pakkhipitvā abhāsi atthato tassa sakalassa Buddhavacanassa saṅgaṇhanato.

Jhānādīsu citte ca paramukkaṁsagatavasībhāvatāya “ettake kāle ettakā samāpattiyo samāpajjitvā parinibbāyissāmī”ti kālaparicchedaṁ katvā samāpattisamāpajjanaṁ parinibbānaparikammanti adhippetaṁ. Theroti anuruddhatthero.

Ayampi cāti yathāvuttapañcasaṭṭhiyā jhānānaṁ samāpannakathāpi saṅkhepakathā eva. Kasmā? Yasmā Bhagavā tadā devasikaṁ vaḷañjanasamāpattiyo sabbāpi aparihāpetvā samāpajji evāti dassento “nibbānapuraṁ pavisanto”ti-ādimāha. Catuvīsati …pe… pavisitvāti ettha keci tāva āhu (SṬ.6.15/CS:pg.1.252) “Bhagavā devasikaṁ dvādasakoṭisatasahassakkhattuṁ mahākaruṇāsamāpattiṁ samāpajjati, dvādasakoṭisatasahassakkhattumeva phalasamāpattiṁ samāpajjati, tasmā tadāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo samāpajjati. Vuttañhetaṁ Bhagavatā ‘Tathāgataṁ, bhikkhave, arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dve vitakkā bahulaṁ samudācaranti khemo ca vitakko paviveko ca vitakko’ti (itivu.38). Khemo hi vitakko Bhagavato mahākaruṇāsamāpattiṁ pūretvā ṭhito, pavivekavitakko arahattaphalasamāpattiṁ. Buddhānaṁ hi bhavaṅgaparivāso lahuko matthakappatto samāpattīsu vasībhāvo, tasmā samāpajjanavuṭṭhānāni katipayacittakkhaṇeheva ijjhanti. Pañca rūpāvacarasamāpattiyo catasso arūpasamāpattiyo appamaññāsamāpattiyā saddhiṁ nirodhasamāpatti arahattaphalasamāpatti cāti dvādasetā samāpattiyo Bhagavā paccekaṁ divase divase koṭisatasahassakkhattuṁ purebhattaṁ samāpajjati, tathā pacchābhattanti evaṁ catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṁ vaḷañjanakakasiṇasamāpattiyo”ti.

Apare panāhu “yaṁ taṁ Bhagavatā abhisambodhidivase pacchimayāme paṭiccasamuppādaṅgamukhena paṭilomanayena jarāmaraṇato paṭṭhāya ñāṇaṁ otāretvā anupadadhammavipassanaṁ ārabhantena yathā nāma puriso suviduggaṁ mahāgahanaṁ Mahāvanaṁ chindanto antarantarā nisānasilāyaṁ pharasuṁ nisitaṁ karoti, evamevaṁ nisānasilāsadisiyo samāpattiyo antarantarā samāpajjitvā ñāṇassa tikkhavisadabhāvaṁ sampādetuṁ anulomapaṭilomato paccekaṁ paṭiccasamuppādaṅgesu lakkhakoṭisamāpattisamāpajjanavasena sammasanañāṇaṁ pavatteti, tadanusārena Bhagavā Buddhabhūtopi anulomapaṭilomato paṭiccasamuppādaṅgamukhena vipassanāvasena divase divase lakkhakoṭiphalasamāpattiyo samāpajjati, taṁ sandhāya vuttaṁ, ‘catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo pavisitvā’”ti.

Imāni dvepi samanantarāneva paccavekkhaṇāyapi yebhuyyena nānantariyakatāya jhānapakkhikabhāvato. Yasmā sabbapacchimaṁ bhavaṅgacittaṁ tato tato (SṬ.6.15/CS:pg.1.253) cavanato “cutī”ti vuccati tasmā na kevalaṁ ayameva Bhagavā, atha kho sabbepi sattā bhavaṅgacitteneva cavantīti dassetuṁ “ye hi kecī”ti-ādi vuttaṁ. Dukkhasaccenāti dukkhasaccapariyāpannena cuticittena kālaṁ kālakiriyaṁ karonti pāpuṇanti, kālagamanato vā karonti peccāti.

Paṭibhāgapuggalavirahito sīlādiguṇehi asadisatāya sadisapuggalarahito. Saṅkhārā vūpasammanti etthāti vūpasamoti evaṁ saṅkhātaṁ ñātaṁ kathitaṁ nibbānameva sukhanti. Lomahaṁsanakoti lomānaṁ haṭṭhabhāvāpādano. Bhiṁsanakoti avītarāgānaṁ bhayajanako āsi ahosi. Sabbākāravaraguṇūpeteti sabbehi ākāravarehi uttamakāraṇehi sīlādiguṇehi samannāgate. Asaṅkuṭitenāti akuṭitena vipphārikābhāvato. Suvikasitenevāti pītisomanassayogato suṭṭhu vikasitena. Vedanaṁ adhivāsesi sabhāvasamudayādito suṭṭhu paññātattā. Anāvaraṇavimokkho sabbaso nibbidabhāvo. Tenāha “apaññattibhāvūpagamo”ti. Pajjotanibbānasadisoti padīpassa nibbānasadiso tattha vilīyitvā avaṭṭhānābhāvato.

Parinibbānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Brahmasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.7.Brāhmaṇasaṁyuttaṁ

1. Arahantavaggo

(SṬ.7.1.)1. Dhanañjānīsuttavaṇṇanā

187. Dhanañjānigottāti (SṬ.7.1/CS:pg.1.254) ettha pubbapurisato āgatassa kulavaṁsassa nāmābhidhānasaṅkhātaṁ gaṁ tāyatīti gottaṁ. (kiṁ pana tanti? Aññakulaparamparāsādhāraṇaṁ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṁ taṁkulapariyāpannasādhāraṇaṁ sāmaññarūpanti daṭṭhabbaṁ.) Dhanañjānigottaṁ etissanti dhanañjānigottā. Tassā udānassa kāraṇaṁ pucchitvā ādito paṭṭhāya vibhāvetuṁ “so kirā”ti-ādi vuttaṁ. Nānārasabhojanaṁ detīti yojanā. Pañcagorasasampāditaṁ sālibhattaṁ sūpasākabyañjanaṁ nānārasaṁ brāhmaṇabhojanaṁ. Maṇḍalaggakhagganti maṇḍalaggasaṅkhātaṁ khaggaṁ. Duvidho hi khaggo maṇḍalaggo dīghaggoti. Tattha yassa aggo maṇḍalākārena ṭhito, so maṇḍalaggo. Yassa pana asiputtikā viya dīgho, so dīghaggo.

Sāsanāti anusāsanā. “Namo …pe… sambuddhassā”ti evaṁ vuttā pañcapadikagāthā. Satthusāsane hi lokiyacchandaṁ anapekkhitvā esā pañcapadikagāthāti daṭṭhabbā. Okkāvaradharāti pubbapurisasaṅkhāta-ukkākavaṁsavaradhārikā. Sakkāti sakkuṇeyyaṁ.

Evanti “sace me aṅgamaṅgānī”ti-ādinā iminā pakārena. “Pañca gāthāsatāni pana Aṭṭhakathaṁ āruḷhāni, idha pana dve eva uddhaṭā”ti vadanti. Paharituṁ vāti ekavārampi hatthena vā pādena vā paharitumpi parāmasitumpi asakkontoti attho. So hi tassā ariyasāvikāya ānubhāvena attano sāmatthiyena vase vattāpanatthaṁ santajjitvāpi tadanuvattanto nibbiso ahosi. Tenāha “bhotī”ti-ādi.

Tassa brāhmaṇassāti attano sāmikabrāhmaṇassa. Upasaṁharantīti upanentī. Tasmiṁ samayeti tasmiṁ dukkhuppattikāle “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti Bhagavato (SṬ.7./CS:pg.1.255) vacanaṁ anussaritvā “dasabalassa Bhagavato”ti-ādīsu yathāparicitaṁ guṇapadaṁ anussari. Tenāha “dasabalaṁ sarī”ti.

Khantisoraccarahitatāya kujjhitvā. Bhijjitvāti saṁyatābhāvato tassa brāhmaṇassa antare mettibhedena bhijjitvā. Evamevāti yathā etarahi akāraṇena, evameva aññadāpi akāraṇenāti attho. Nikkāraṇatādīpane evaṁ-saddo, eva-saddo pana avadhāraṇattho. Nikkāraṇatā ca nāma niratthakatā, niratthakavippalāpabhāvenettha evaṁ-saddassa gahaṇe pavatti gavesitabbā. Garahattho vāyaṁ evaṁ-saddo anekatthattā nipātānaṁ. Garahatthatā cassa vasalisaddasannidhānato pākaṭā eva.

Gāmanigamaraṭṭhapūjitoti iminā gāmanigamaraṭṭhasāmikehi pūjitabhāvo dīpito gāmādīnaṁ tesaṁ vase vattanato. Asukassa nāma puggalassa. Sesanti abhikkantanti-ādi, yampi caññaṁ idhāgataṁ heṭṭhā vaṇṇitañca.

Dhanañjānīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.2.)2. Akkosasuttavaṇṇanā

188. Bhāradvājova soti bhāradvājo nāma eva so brāhmaṇo. Gottavasena hi tayidaṁ nāmaṁ, visesena panetaṁ jātanti dassetuṁ “pañcamattehī”ti-ādi vuttaṁ. Jānikatāti ñātivaggahānikatā. Pakkho bhinnoti tato eva ñātipakkho naṭṭho. Yathā domanassito anattamanoti vattabbaṁ labhati, evaṁ kupitoti āha “domanassena cā”ti. Dasahīti anavasesapariyādānavasena vuttaṁ pañcahi gāthāsatehi akkosanto tathā akkoseyyāti katvā. Tattha pana yena kenaci akkosantopi akkosatiyeva nāma. Karosi mama bhātikassa pabbajjaṁ.

Sambhuñjatīti sambhogaṁ karoti. Akkosādīhi ekato bhuñjati. Vītiharatīti byatihāraṁ karoti, akkosato paccakkosanādinā vinimayaṁ (SṬ.7.2/CS:pg.1.256) karotīti attho. Tenāha “katassa paṭikāraṁ karotī”ti. Assa anussavavasena sutvā “sapati man”ti saññino bhayaṁ uppajjīti yojanā. Assāti brāhmaṇassa. Sutvāti padaṁ ubhayatthāpi yojetabbaṁ “tavevetaṁ brāhmaṇāti sutvā, anussavavasena sutvā”ti ca. Kāmaṁ kisavacchādayo sapanaṁ nādaṁsu, devatānaṁyeva hi so attho, sattānaṁ pana tathā saññā uppannā, sopi tathāsaññī ahosi. Tenāha “anussavavasenā”ti.

Dantassa sabbaso damathaṁ upagatattā. Nibbisevanassāti rāgadosādihetukavipphandanarahitassa. Tassevāti paṭikujjhantasseva puggalassa tena kodhena pāpaṁ hoti pāpassa santānantarasaṅkantiyā abhāvato. Keci pana “tassevāti tasseva paṭikujjhantapurisassa tena paṭikujjhanena. Pāpiyoti paṭikujjhantapuggalassa lāmakataro”ti evamettha atthaṁ vadanti. Satiyā samannāgato hutvā paṭisaṅkhāne ṭhito adhivāseti, na saho mūḷho hutvāti adhippāyo. Ubhinnaṁ tikicchantanti ubhinnaṁ uppannakodhasaṅkhātaṁ kilesabyādhiṁ tikicchantaṁ vūpasamentaṁ taṁ puggalaṁ. Yo puggaloti-ādinā purimāsu gāthāsu pavattitāni padāni sambandhitvā dasseti. Pañcasu khandhesu yāthāvato vinītā ariyadhammassa kovidā nāma hontīti āha “dhammassāti pañcakkhandhadhammassā”ti. Idāni tamatthaṁ paripuṇṇaṁ katvā dassento āha “catusaccadhammassa vā”ti.

Akkosasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.3.)3. Asurindakasuttavaṇṇanā

189. Tenevāti bhātupabbajiteneva. Assevāti titikkhassa. “Taṁ jayaṁ hotī”ti liṅgavipallāsavasena vuttanti āha “so jayo hotī”ti, dujjayaṁ kodhaṁ titikkhāya jinantassāti adhippāyo. Yasmā titikkhādayo na kodhavasikaṁ dhuraṁ, taṁ pana bālānaṁ maññanāmattanti (SṬ.7.3/CS:pg.1.257) idha imamatthaṁ vibhāvetuṁ “katamassā”ti-ādi vuttaṁ. Vijānatova jayo na avijānato titikkhāya abhāvato. Na hi avijānanto andhabālo kodhaṁ vijetuṁ sakkoti. Kevalaṁ jayaṁ maññati kilesehi parājito samānopīti adhippāyo.

Asurindakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.4.)4. Bilaṅgikasuttavaṇṇanā

190. Suddhanti kevalaṁ sambhāravirahitaṁ. Sambhārayuttanti kaṭukabhaṇḍādisambhārasahitaṁ. Kañjito nibbattattā kañjikaṁ, āranālaṁ, bilaṅganti attho. Nāmaṁ gahitaṁ saṅgītikāle “bilaṅgikabhāradvājo”ti visesanavasena. Tayoti dhanañjāniyā sāmiko bhāradvājo, akkosakabhāradvājo, asundarikabhāradvājoti ādito tīsu suttesu āgatā tayo. Meti mayhaṁ.

Bilaṅgikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.5.)5. Ahiṁsakasuttavaṇṇanā

191. Esāti brāhmaṇo. “Ahiṁsako ahan”ti tadatthaṁ sādhetuṁ icchāya kathesīti vuttaṁ “ahiṁsakapañhaṁ pucchī”ti. Tathā ce assāti yathā te nāmassa attho, tathā cetaṁ bhaveyyāsi anvatthanāmako bhaveyyāsi ahiṁsako eva siyāti. Na dukkhāpeti dukkhamattampi na uppādeti, dukkhato apanetīti attho.

Ahiṁsakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.6.)6. Jaṭāsuttavaṇṇanā

192. Jaṭāpañhassāti “antojaṭā bahijaṭā”ti evaṁ jaṭāpariyāyassa pañhassa.

Jaṭāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.7.)7. Suddhikasuttavaṇṇanā

193. Suddhikapañhassāti (SṬ.7.7/CS:pg.1.258) “nābrāhmaṇo sujjhatī”ti evaṁ suddhasannissitassa pañhassa. Sīlasampannoti pañcavidhaniyamalakkhaṇena sīlena samannāgato. Tapokammanti anasanapañcātapatappanādiparibhedanatapokammaṁ karontopi. Vijjāti tayo vedāti vadanti “tāya idhalokatthaṁ paralokatthaṁ ñāyantī”ti katvā. Gottacaraṇanti gottasaṅkhātaṁ caraṇaṁ. Brāhmaṇo sujjhati jeṭṭhajātikattā. Tathā hi so eva tapaṁ ācarituṁ labhati, na itaro. Aññā lāmikā pajāti itaravaṇṇaṁ vadati. Vacanasahassampīti gāthānekasahassampi. Anto kilesehi pūtiko sabhāvena pūtiko. Kiliṭṭhehi kāyakammādīhi kāyaduccaritādīhi.

Suddhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.8.)8. Aggikasuttavaṇṇanā

194. Aggiparicaraṇavasenāti aggihuttajuhanavasena. Sannihitoti missībhāvaṁ sampāpito. Tathābhūto ca so sappinā saddhiṁ yojito nāma hotīti āha “saṁyojito”ti. Apāyamaggaṁ okkamati micchādiṭṭhimicchāsaṅkappādīnaṁ attano santāne samuppādanato. Tenāha “imaṁ laddhin”ti-ādi.

Jātiyāti sadosakiriyāparādhassa asambhavena parisuddhāya jātiyā. Nānappakāre aṭṭhārasavijjāṭṭhānasaññite ganthe. Sutavāti sutvā niṭṭhaṁ patto aggadakkhiṇeyyattāti adhippāyo.

Pubbenivāsañāṇenāti idaṁ loke sāsane ca niruḷhatāvasena vuttaṁ. Aññe hi pubbenivāsaṁ jānantā pubbenivāsañāṇeneva jānanti, Bhagavā pana sabbaññutaññāṇenapi jānāti. Dibbena cakkhunāti etthāpi eseva nayo. Sabbaso jāti khīyati etenāti jātikkhayo, aggamaggo (SṬ.7.8/CS:pg.1.259) tena pattabbattā āpannattā ca jātikkhayo arahattaṁ. Jānitvā vositavosānoti vijānitabbaṁ catusaccadhammaṁ maggañāṇena jānitvā soḷasannampi kiccānaṁ vositavosāno.

Uppattiṁ dīpetvāti pāyasadānassa āgamanaṁ pakāsetvā. Gāthāhi abhigītanti dvīhi gāthāhi mayā abhigītaṁ. Abhuñjitabbanti bhuñjituṁ na yuttaṁ. “Abhojaneyyan”ti kasmā vuttaṁ, nanu Bhagavato ajjhāsayo accantameva suddhoti? Saccametaṁ, brāhmaṇo pana pubbe adātukāmo pacchā gāthā sutvā dhammadesanāya muduhadayo hutvā dātukāmo ahosi, tasmā taṁ bhikkhūnaṁ anāgate diṭṭhānugati-āpajjanatthaṁ paṭikkhipi. Tathā hi anantarasutte kasibhāradvājasutte ca evameva paṭipajji. Tenāha “tvaṁ brāhmaṇā”ti-ādi. Kilañjamhi …pe… pakāsitāti etena gāthaṁ uddesaṭṭhāneva ṭhapetvā Bhagavā brāhmaṇassa vitthārena dhammaṁ desesīti dasseti. Gāyanenāti gāyanakena, gānena vā. Atthañca dhammañcāti sadevakassa lokassa hitañceva tassa kāraṇañca. Sampassantānanti sammadeva passantānaṁ. Dhammoti paveṇi-āgato cārittadhammo na hoti. Bhojanesu ukkaṁsagataṁ dassetuṁ “sudhābhojanan”ti āha. Dhamme satīti ariyānaṁ ācāradhamme sati taṁ ālambitvā jīvantānaṁ etadeva seṭṭhanti “somaṁ bhuñjeyya pāyasan”ti taṁ ārabbha kathāya uppannattā.

Sallakkheti ayaṁ brāhmaṇo. Sesā paccayā niddosā te ārabbha kathāya appavattitattā. Kukkuccavūpasantanti aggi-āhitapadassa viya saddasiddhi veditabbā. Annena pānenāti lakkhaṇavacanametaṁ yathā “kākehi sappi rakkhitabban”ti. Tenāha “desanāmattametan”ti. Bahusassaphaladāyakaṁ sukhettaṁ viya paṭiyattanti sammā kasanabījana-udakānayanāpanayanādinā susajjitaṁ khettaṁ viya sīlādiguṇavisesasampādanena paṭiyattaṁ puññakkhettaṁ etaṁ.

Aggikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.9.)9. Sundarikasuttavaṇṇanā

195. Ānetvā (SṬ.7.9/CS:pg.1.260) hunitabbato āhuti. Sappimadhupāyasādīhi aggiṁ juhoti etthāti aggihuttaṁ, sādhiṭṭhānaṁ veditabbaṁ. Tenāha “agyāyatanan”ti-ādi. Suvisodhito cassāti nihīnajātikānaṁ anena suṭṭhu visodhito ca bhaveyya. “Me”ti padaṁ ānetvā sambandho.

Aphalaṁ karotīti ito paṭṭhāya yāva demīti padaṁ. Tāva anantarasuttavaṇṇanāya āgatasadisamevāti peyyālavasena ṭhapesi, na sappisaṅkhāraṭṭhapanaṁ. Himapātassa ca sītavātassa ca paṭibāhanatthanti akāraṇametanti taṁ anādiyitvā aññameva sukāraṇaṁ dassetuṁ “paṭibalovā”ti-ādi vuttaṁ. Sañjānitvāti “nāyaṁ brāhmaṇo”ti sañjānitvā.

Nīcakesantanti rassakesantaṁ. Brāhmaṇānaṁ suddhi-atthā sikhāti āha “pavattamattampi, sikhaṁ adisvā”ti, “paramahaṁsaparikkhādinā”ti keci.

Akāraṇaṁ dakkhiṇeyyabhāvassa jāti adakkhiṇeyyabhāvahetūnaṁ pāpadhammānaṁ apaṭikkhepabhāvato. Etanti sīlādibhedaṁ caraṇaṁ. Dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇaṁ adakkhiṇeyyabhāvakārakapāpadhammānaṁ tadaṅgādivasena pajahanato. Assāti brāhmaṇassa. Tamatthanti taṁ dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇatāsaṅkhātamatthaṁ upamāya vibhāvento. Sālādikaṭṭhā jātovāti sālādivisuddhakaṭṭhāva jāto. Sāpānadoṇi-ādi-avisuddhakaṭṭhā jāto aggikiccaṁ na ca na karoti. Evanti yathā aggi yato kutoci jātopi aggikiccaṁ karotiyeva, evaṁ caṇḍālakulādīsu jātopi dakkhiṇeyyo na na hoti guṇasampadāvasena ariyānaṁ vaṁse pajātattāti āha “guṇasampattiyā jātimā”ti. Dhitiyā guṇasampattiyā pamukhabhāvaṁ dassetuṁ “so hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha dhitiyāti vīriyena. Tañhi anuppannānaṁ kusaladhammānaṁ uppādanaparibrūhanehi te dhāreti. Hiriyā dose nisedheti, sammadeva pāpānaṁ jigucchane sati tesaṁ pavattiyā avasaro eva natthi. Monadhammena ñāṇasaṅkhātena ottappadhammena. Kāraṇākāraṇajānanakoti tesaṁ tesaṁ (SṬ.7.9/CS:pg.1.261) dhammānaṁ yathābhūtaṁ ṭhānaṁ, pāpadhammānaṁ vā vippakārasabhāvaṭṭhānaṁ jānanako.

Paramatthasaccena nibbānena ārammaṇapaccayabhūtena ariyamaggena danto. Indriyadamenāti tato eva ariyena indriyasaṁvarena upagato. Vidanti tehi saccānīti vedā. Maggavedānaṁ antanti ariyaphalaṁ. Kilesānaṁ antanti tesaṁ anuppādanirodhaṭṭhānaṁ. Yaññoti aggaphalaṁ. Niratthakanti aphalaṁ tesaṁ anāgamanato, āgatānampi aggadakkhiṇeyyābhāvato. Juhati deti.

Suyiṭṭhanti sudānaṁ aggadakkhiṇeyyalābhena. Suhutanti tasseva vevacanaṁ. Atha vā suyiṭṭhanti suṭṭhu sammadeva yiṭṭhaṁ sāre upanītaṁ mama idaṁ deyyavatthu. Suhutanti etthāpi eseva nayo.

Upahaṭamatteti brāhmaṇena “bhuñjatu bhavan”ti upanītamatte. Nibbattitojamevāti savatthukaṁ aggahetvā vatthuto vivecita-ojameva. Tena taṁ sukhumattaṁ gatanti taṁ habyasesaṁ sabbaso sukhumabhāvaṁ gatanti ojāya anoḷārikatāya purimākāreneva paññāyamānataṁ sandhāya vuttaṁ, na pana ojāya eva kevalāya gahaṇaṁ sandhāya. Sā hi avinibbhogavuttitāya visuṁ gaṇhituṁ na sakkā, tasmā devatāhipi savatthukā gayhati. Manussānaṁ vatthūti karajakāyamāha. Oḷārikavatthutāya devānaṁ viya gahaṇī na tikkhāti dibbojasammissatāya sammā pariṇāmaṁ na gacchati. Sukhumāpi samānā dibbojā tena pāyasena missitā oḷārikasammissatāya sukhumavatthukānaṁ devānaṁ sukhadā na hotīti imamatthaṁ dasseti “goyūse panā”ti-ādinā. Paribhogavatthuno oḷārikatāya vā devānaṁ dukkaraṁ sammā pariṇāmetuṁ, dibbojāya garutarabhāvena manussānaṁ. Tenāha Bhagavā “na khvāhan”ti-ādi. Samāpatticittasamuṭṭhitā tejodhātu jhānānubhāvasantejitā tikkhatarā hotīti vuttaṁ “aṭṭha …pe… pariṇāmeyyā”ti. Bhagavato pana suddheneva pariṇamatīti vuttaṁ “pākatikenevā”ti, jhānānubhāvappattena jhānena vinā sabhāvasiddheneva.

“Appaharite”ti ettha appa-saddo “appiccho”ti-ādīsu viya abhāvatthoti āha “appahariteti aharite”ti. Pātisatepi pāyase. Na āluḷatīti na āvilaṁ hoti. Anāgantāva gaccheyya “attanāpi (SṬ.7.9/CS:pg.1.262) na paribhuñji, aññesaṁ na dāpesi, kevalaṁ pāyasaṁ nāsesī”ti domanassappatto.

Dāru samādahānoti dāruhariddi dārusmiṁ tassa dahanto. Yadīti-ādi dārujhāpanassa bahiddhabhāvasādhanaṁ asuddhahetūnaṁ paṭipakkhābhāvato tassa. Khandhādīsu kusalāti tesu sabhāvato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato jānanato chekā paṇḍitā. Ñāṇajotinti ñāṇamayaṁ jotiṁ. Jālemīti pajjalitaṁ karomi. Niccaṁ pajjalitaggi sabbatthakameva vigatasammohandhakāratāya ekobhāsabhāvato. Sabbaso vikkhepābhāvato niccasamāhitatto. Evaṁ vadatīti caritaṁ brahmacariyaṁ gahetvā carāmīti evaṁ vattamānaṁ viya vadati āsannataṁ hadaye ṭhapetvā.

Khāribhāroti khāribhārasadiso. Tenāha “yathā”ti-ādi. Khandhena vayhamānoti kāje pakkhipitvā khandhena vayhamāno. Pathaviyā saddhiṁ phuseti bhārassa garukabhāvena kājassa pariṇamanena. Mānena attano jāti-ādīni paggaṇhato aññassa tāni na sahatīti āha--“tattha tattha issaṁ uppādento”ti, tattha tattha jāti-ādimānavatthusmiṁ garutaraggahaṇena saṁsīdeyyāti adhippāyo. Kodho dhūmoti yathāpi bhāsuro aggi dhūmena upakkiliṭṭho, evaṁ kodhena upakkiliṭṭho. Ñāṇaggīti tassa kodho dhūmo. Musāvādova mosavajjaṁ. Yathā ñāṇe sati musāvādo natthi, evaṁ musāvāde sati ñāṇampīti tena taṁ nirodhitaṁ viya hotīti āha--“musāvādena paṭicchannaṁ ñāṇan”ti. Yathā sujāya vinā brāhmaṇānaṁ yāgo na ijjhati, evaṁ pahūtajivhāya vinā satthu dhammayāgo na ijjhatīti jivhā sujāpariyāyā vuttā. Joti ṭhiyati etthāti jotiṭṭhānaṁ vedi, yaṁ aggikuṇḍaṁ. Sattānaṁ hadayaṁ jotiṭṭhānaṁ ñāṇaggino tattha samujjalanato. Attāti cittaṁ “āhito ahaṁ māno etthā”ti katvā.

Dhammo rahadoti assaddhiyādi-ālasiyābhāvato kilesamalapakkhālanato paramagginibbutāvahanato ariyamaggadhammo anāvilo rahado. Heṭṭhupariyavālukāti viparivattitavālukā hutvā. Āluḷāti (SṬ.7.9/CS:pg.1.263) ākulajātā. Paṇḍitānaṁ pasatthoti paṇḍitānaṁ purato seṭṭho. Seṭṭhabhāvena santo pāsaṁso hutvā kilese bhindati samucchindatīti sabbhīti vuccati. Tenāha “uttamaṭṭhenā”ti. Tathā cāha Bhagavā “maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho”ti (dha.pa.273).

Vacīsaccanti iminā “caturaṅgasamannāgatā vācā suparisuddhā hotī”ti sammāvācaṁ dasseti. Saccasaṁyamapadehi dassitā maggadhammā idha “dhammo”ti adhippetāti āha--“dhammoti iminā …pe… dassetī”ti. Maggasaccaṁ gahitaṁ anantaragāthāya anekehi visesetvā vuttattā. Atthatoti pubbaṅgamattādi-atthato. Tāya hi sakiccaṁ karontiyā itare sabbepi tadanuvattikā honti. Taggatikattāti sammādiṭṭhiyā upakārakabhāvena tāya samānagatikattā. Ārammaṇañhi vitakkenāhaṭaṁ paññā vicinituṁ sakkoti. Tathā hi so paññākkhandhena saṅgahaṁ gato. Dhammoti sabhāvato samādhi gahito, itare dve tadupakārattā. Tathā hi “evaṁdhammā te Bhagavanto”ti-ādīsu (dī.ni.2.13 ma.ni.3.197 saṁ.ni.5.378) samādhi “dhammo”ti vutto. Paramatthasaccaṁ gahitaṁ sabbesaṁ seṭṭhabhāvato. Yathāha--“yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyatī”ti (itivu. 90 a.ni.4.34). Atthatoti tato eva paramatthato, anantaraṁ vuccamānānaṁ vā maggadhammānaṁ ārammaṇabhāvato. Pañcaṅgāni gahitāni tāsaṁ maggabhāvato. Tīṇi aṅgāni. Brahmacariyaṁ nāmāti etaṁ nibbānagāmi uttamaṭṭhena maggabrahmacariyaṁ nāma. Majjhe sitāti līnuddhaccādi-antadvayavivajjanena majjhe majjhimapaṭipadābhāvanaṁ nissitā. Sassatucchedaggahaṇaṁ hettha padhānatāya nidassanamattaṁ. Seṭṭhappattīti seṭṭhabhāvappatti. Ta-kāro padasandhikaroti “sa ujubhūtesū”ti vattabbe majjhe ta-kāro padasandhikaro, “sa dujjubhūtesūti keci paṭhanti, tesaṁ da-kāro padasandhikaro. Sa-iti sundariko brāhmaṇo vuttoti katvā āha “sa tvan”ti, so tvanti attho. Dhammo sāriyo paridhānabhūtā alaṅkārā etassāti dhammasārī. Atha vā dhammehi sāritavāti dhammasārī, tehi sāretvā ṭhitavāti attho. Tenāha “kusaladhammehī”ti-ādi.

Sundarikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.10.)10. Bahudhītarasuttavaṇṇanā

196. Samantatoti (SṬ.7.10/CS:pg.1.264) dakkhiṇavāmānaṁ vasena samantato. Ūrubaddhāsananti ūrūnaṁ bandhanavasena nisajjanaṁ. Dvinnaṁ ūrūnaṁ aññamaññabandhanavasena ābhujitākāraṁ sandhāyāha “ābhujitvāti bandhitvā”ti. Heṭṭhimakāyassa anujukaṁ ṭhapanaṁ nisajjāvacaneneva bodhitanti “ujuṁ kāyan”ti ettha kāya-saddo uparimakāyavisayoti āha “uparimaṁ sarīraṁ ujukaṁ ṭhapetvā”ti. Taṁ pana ujukaṭṭhapanaṁ sarūpato payojanato ca dassetuṁ “aṭṭhārasā”ti-ādi vuttaṁ. Parimukhanti ettha pari-saddo abhisaddena samānatthoti āha “kammaṭṭhānābhimukhan”ti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṁyeva purekkhatoti attho. Pariggahaṭṭho “pariṇāyikā”ti-ādīsu viya. Mukhanti niyyānaṭṭho “suññatavimokkhamukhan”ti-ādīsu viya. Paṭipakkhato niggamanaṭṭho hi niyyānaṭṭho, tasmā pariggahitaniyyānanti sabbathā gahitasammosaṁ pariccattasammosaṁ satiṁ katvā paramaṁ satinepakkaṁ upaṭṭhapetvāti attho. Chabbaṇṇā …pe… nisīdi brāhmaṇassa pasādasañjānanatthaṁ. Aṭavimukhā caramānāti gocaraṁ gaṇhantā.

Ajjasaṭṭhinti ajja channaṁ pūraṇī saṭṭhī divasavutti, ajja ādiṁ katvā cha divaseti attho. Accantasaṁyoge cetaṁ upayogavacanaṁ. Ajja chadivasamattakāti ajjato chaṭṭhadivasamattakā. Lāmakāti nihīnā nipphalā. Tenāha “tilakhāṇukā”ti-ādi.

Ussāhenāti uddhaṁ uddhaṁ pasārena abhibhavanena. Taṁ pana nesaṁ abhibhavanaṁ dassetuṁ “kaṇṇanaṅguṭṭhādīnī”ti-ādimāha.

“Uppāṭakapāṇakā”ti tacaṁ uppāṭetvā viya khādakapāṇakā ūkāmaṅgulādayo.

Kaḷārapiṅgalāti nikkhantapiṅgalakkhikā, kaḷārapiṅgalāti vā rattagattā ca piṅgalacakkhukā ca. Tilakāhatāti āhatatilakā, tilappamāṇehi bindūhi samantato santhatasarīrā.

Paṭigāthāhi brāhmaṇassa dhammadesanaṁ vaḍḍhesīti pakatiyā tassa attanā kathetabbaṁ dhammadesanaṁ pabbajjāguṇakittanavasena sattahi vaḍḍhesi. Pabbajitvāti (SṬ.7./CS:pg.1.265) iṇāyikānaṁ attano palibodhaṁ tathā tathā jānāpetvā pabbajitvā.

Yathā ca tattha Bhagavā paṭipajji, taṁ dassetuṁ “puna divase”ti-ādi vuttaṁ.

Taṁ taṁ kulagharaṁ pesetvāti taṁ taṁ tassa brāhmaṇassa dhītaraṁ tassa tassānucchavikassa brāhmaṇassa dento taṁ taṁ kulagharaṁ pesetvā brāhmaṇadhamme garukaraṇābhāvato.

“Naṭṭhe mate pabbajite, napuṁsakepi bhattari;

Itthiyā patiseṭṭhāya, na añño pati icchiyo”ti.--

Ayañhi brāhmaṇadhammo. Ayyikaṭṭhāneti mātāmahiṭṭhāne ṭhapesi satthu cittārādhanavasenāti.

Bahudhītarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Upāsakavaggo

(SṬ.7.11.)1. Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā

197. Dakkhiṇāgirisminti dakkhiṇāgirijanapade, tasmiṁ dakkhiṇāgirijanapade dakkhiṇāgirivihāre. Khandhesu ṭhapetvā yuge yottehīti yottarajjūhi yuttāni payojitāni icceva attho.

Paṭhamadivaseti vapanadivasesu paṭhamadivase āraddhadivase. Pañcaṅgānipi paripuṇṇāni, pageva itaraṅgānīti dassetuṁ “paripuṇṇapañcaṅgā”icceva vuttaṁ. Haritālamanosilā-añjanehi uratthanādīsu ṭhapitattā ābhāya ujjalagattā. Avasesā balībaddā. Kilantagoṇaṁ mocetvā akilantassa yojanaṁ kilantaparivattanaṁ.

Sīhakuṇḍalānīti sīhamukhakuṇḍalāni. Brahmaveṭhananti brahmuno veṭhanasadisaṁ, assanakhaveṭhanasadisanti attho.

Buddhānaṁ (SṬ.7.11/CS:pg.1.266) kiccāni kālavasena vibhattāni pañca kiccāni bhavanti. Purebhattakiccanti bhattato pubbe Buddhena kātabbakiccaṁ. Vītināmetvāti phalasamāpattiyā kālaṁ vītināmetvā. Kadāci ekotiādi tesaṁ tesaṁ vineyyānaṁ vinayanānurūpapaṭipattidassanaṁ. Pakatiyāti pakatibuddhavesena. Buddhānaṁ hi rūpakāyassa asīti-anubyañjanapaṭimaṇḍita-bāttiṁsamahāpurisa- lakkhaṇa-kāyappabhā-byāmappabhā-ketumālāvicittatā Buddhaveso. Kadāci anekehi pāṭihāriyehi vattamānehīti iminā pāramīnaṁ nissandabhūtāni pāṭihāriyāni rucivaseneva pakāsanakāni bhavanti, na sabbadāti dasseti. Evañca katvā “indakhīlassa anto ṭhapitamatte dakkhiṇapāde”ti-ādivacanaṁ samatthitaṁ hoti. Bhagavato kāye pītarasmīnaṁ yebhuyyatāya “suvaṇṇarasasiñcanāni viyā”ti vatvā kāyamhi nīlādirasmīhi tahaṁ tahaṁ pītamissitaṁ sandhāya “vicitrapaṭaparikkhittāni viya cā”ti vuttaṁ. Madhurenākārena saddaṁ karonti tuṭṭharavaravanato.

Tatthāti vihāre. Gandhamaṇḍalamāḷeti hatthena kataparibhaṇḍe samosaritagandhapupphadāme maṇḍalamāḷe.

Upaṭṭhāneti pamukhe. “Ovadatī”ti vatvā tatthovādaṁ sāmaññato dassetuṁ, “bhikkhave”ti-ādi vuttaṁ. Sampattīti cakkhādi-indriyapāripūri ceva hatthādisampadā ca. Samassāsitakāyo kilamathavinodanena. “Tañca kho samāpajjanenā”ti vadanti. Dutiyabhāgeti iminā aparabhāgaṁ tayo bhāge katvā tattha purimabhāgaṁ seyyanisajjāvasena samāpattīhi vītināmetīti dasseti. Lokanti rājagahādīsu yaṁ tadā upanissāya viharati, tattha aññattha vā bujjhanakaṁ vineyyasattalokaṁ Buddhacakkhunā voloketi. Kālayuttanti tesaṁ indriyaparipākakālānurūpaṁ. Samayayuttanti tasseva vevacanaṁ. Samayayuttanti vā tehi ājānitabbavisesapaṭilābhānurūpaṁ.

Paṭisallīnoti kālaparicchedaṁ katvā samāpattiṁ samāpanno. Adhippāyaṁ sampādento taṁ avirādhento, ajjhāsayānurūpanti attho.

Sakala …pe… devatāyoti ettha lokadhātusākalyaṁ daṭṭhabbaṁ, na devatāsākalyaṁ. Na hi mahāsamaye viya sabbadā majjhimayāme dasasahassacakkavāḷe (SṬ.7.11/CS:pg.1.267) sabbattha sabbā devatā satthu samīpaṁ upagacchanti. Kilāsubhāvo kilamatho.

Vihāracīvaraparivattanavasenāti vihāre nivatthanivāsanaparivattanavasena. Ādiyitvāti pārupanavasena gahetvā. Tenāha “dhāretvā”ti. Bhikkhācāranti bhikkhatthaṁ caritabbaṭṭhānaṁ.

Atirocamānanti taṁ taṁ atikkamitvā samantato sabbadisāsu virocamānaṁ. Sarīrappabhanti attano sarīrappabhaṁ. Jaṅgamaṁ viya padumasaranti ratanamayakiñjakkhaṁ rajatamayakaṇṇikaṁ samantato samphullitakañcanapadumaṁ sañcārimasaraṁ viya. Gaganatalanti abbhamahikādi-upakkilesavigamena suvisuddha-ākāsatalaṁ viya. Tampi hi tārāgaṇakiraṇajālasamujjalatāya samantato virocati. Kanakasikharanti kanakagirisikharaṁ. Siriyā jalamānanti sabbaso anavajjāya sabbākārena paripuṇṇakāyatāya anaññasādhāraṇāya rūpakāyasiriyā samujjalaṁ, yassā rucirabhāvo viddhe vigatavalāhake puṇṇamāsiyaṁ paripuṇṇakalamanomamaṇḍalaṁ candamaṇḍalaṁ atirocati, pabhassarabhāvo sahassaraṁsikiraṇatejojālasamujjalaṁ sūriyamaṇḍalaṁ abhibhavati, hemasamujjalabhāvo tadubhaye abhibhuyya pavattamānaṁ ekakkhaṇe dasasahassilokadhātuvijjotanasamattha-mahābrahmuno pabhāsamudayaṁ abhivihacca bhāsati tapati virocati.

Samantapāsādiketi samantato pasādāvahe. Tañca kho sabbaso saritabbatāyāti āha “pasādanīye”ti. Uttamadamathasamathamanuppatteti kāyavācāhi anuttaraṁ dantabhāvañceva anuttaraṁ cittavūpasamañca sampatte. Appasādenāti pasādābhāvena, pasādapaṭikkhepena vā assaddhiyena. Ubhayathāpi noti appasādo macchariyanti ubhayathāpi no eva, atha kho anattamanatāya upārambhādhippāyena apasādento, Bhagavato mukhato kiñci desetukāmo vā evamāha. Tattha kāraṇaṁ dassento “Bhagavato panā”ti-ādimāha. Atittanti tittiṁ agacchantaṁ. Kammabhaṅganti kammahāniṁ.

Tikkhapañño esa brāhmaṇo, tathā hi na cirasseva arahattaṁ sacchikarissati. Kathāpavattanatthampi evamāha--“evaṁ ahaṁ imassa kañci dhammaṁ sotuṁ (SṬ.7.11/CS:pg.1.268) labhissāmī”ti. Veneyyavasenāti attano kasanakāribhāvakittanamukhena vinetabbapuggalavasena.

Oḷārikānīti pākatikāni. “Esa uttamadakkhiṇeyyo”ti sañjātabahumāno. Pāḷiyaṁ “yugaṁ vā naṅgalaṁ vā”ti vā-saddo avuttavikappattho. Tena bījādiṁ saṅgaṇhāti, tasmā bījaṁ vā īsaṁ vā pariggahayottāni vāti ayamattho dassito hoti. Tathā hi Bhagavā brāhmaṇassa paṭivacanaṁ dento “saddhā bījan”ti-ādimāha. Pubbadhammasabhāgatāyāti paṭhamaṁ gahitadhammasabhāgatāya. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ Aṭṭhakathāruḷhameva gahetabbañca saddato atthāpattito vā idha daṭṭhabbaṁ. Buddhānaṁ ānubhāvo ayaṁ, yadidaṁ pasaṅgāgatadhammamukhena desanaṁ ārabhitvā veneyyavinayanaṁ.

Ananusandhikāti pucchānusandhivasena ananusandhikā. Evanti idāni vuccamānākārena. Etthāti etissā desanāya. Soti Bhagavā. Tassāti brāhmaṇassa. Anukampāyāti asabbaññū hi satipi anukampāya pucchitamatte tiṭṭheyya, tathā jānantopi ananukampako, Bhagavā pana ubhayadhammapāripūriyā “idaṁ apucchitan”ti aparihāpetvā katheti. Samūlanti-ādinā saṅkhepena vuttamatthaṁ vivaranto “tatthā”ti-ādimāha. Tattha bījassa kasiyā mūlabhāvo nānantariyato tappamāṇavidhānato cāti āha “tasmiṁ …pe… kattabbato”ti. Tena anvayato byatirekato ca bījassa kasiyā mūlabhāvaṁ vibhāveti. Kusalāti iminā akusalā tato aññathāpi karonti, taṁ pana appamāṇanti dasseti.

Tassāti brāhmaṇassa bījaṭṭhāniyassa dhammassa ca upakārabhāvato. Dhammasambandhasamatthabhāvatoti tathā vuttadhammassa phalena sambandhituṁ yojetuṁ samatthabhāvato. Tapo vuṭṭhīti vuttavacanaṁ sandhāya vuttaṁ. Saṅkhepato vuttamatthaṁ pākaṭaṁ kātuṁ “ayaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Kassakassa upakārassa bījassa anantaraṁ vuṭṭhi vuccamānā aṭṭhāne vuttā nāma na hoti. Kasmā? Bījassa vappakāle anurūpāya vuṭṭhiyā icchitabbato, tasmā avasāne majjhe vā vuccamānāya dhammasambandhasamatthatā tassā vibhāvitā na siyā. Attano avisayeti jhānādi-uttarimanussadhamme. Pacchāpīti kasisambhārakathanato pacchāpi. Vattabboti ekantena vattabbo. Tadanantaraṁyevāti bījānantaraṁyeva. Vuccamānā vuṭṭhi samatthā hoti (SṬ.7.11/CS:pg.1.269) bījassa phalena sambandhane samatthāti dīpitā hoti anantaravacaneneva tassā āsanna-upakārattadīpanato.

Sampasādalakkhaṇāti pasīditabbe vatthusmiṁ sammadeva pasīdanalakkhaṇā. Okappanalakkhaṇāti saddheyyavatthuno evametanti pakkhandanalakkhaṇā. Mūlabījanti-ādīsu mūlameva bījaṁ mūlabījaṁ. Esa nayo sesesupi bījagāmassa adhippetattā. Bhūtagāmo pana mūlaṁ bījaṁ etassāti mūlabījanti-ādinā veditabbo. Bījabījanti pañcamaṁ pana paccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraṇabhāvato virūhanasamatthe sāraphale niruḷho bījasaddo tadatthasiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti tato nivattanatthaṁ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṁ “bījabījan”ti “dukkhadukkhaṁ rūparūpan”ti ca yathā. Evampi iminā atthena imassapi nippariyāyova bījabhāvoti dassento āha “taṁ sabbampi …pe… gacchatī”ti.

Idāni kathañci vattabbe saddhāya opammatte bīje saddhāya bījabhāvaṁ vibhāvetuṁ “tattha yathā”ti-ādi āraddhaṁ. Kāmaṁ saddhūpanisaṁ sīlaṁ, tathāpi samādhissa viya sabbesampi anavajjadhammānaṁ ādimūlabhāvato saddhāyapi patiṭṭhā hotīti āha “heṭṭhā sīlamūlena patiṭṭhātī”ti. Yasmā sabbasseva puggalassa saddhāvasena samathavipassanārambho, tasmā sā “upari samathavipassanaṅkuraṁ uṭṭhāpetī”ti vuttā. Tanti dhaññabījaṁ. Pathavirasaṁ āporasanti sasambhārapathavī-āpesu labbhamānaṁ rasaṁ. Gahetvāti paccayaparamparāya gahetvā. Dhaññaparipākagahaṇatthanti dhaññaparipākanibbatti-atthaṁ. Rasanti saddhāsīlamūlahetusamathavipassanābhāvanārasaṁ ādiyitvā. Ariyamagganāḷenāti ariyamaggasotena ariyaphaladhaññaparipākagahaṇatthanti ariyaphalameva dhanāyitabbato dhaññaṁ tassa nibbatti-atthaṁ. Dhaññanāḷaṁ nāma kaṇḍassa nissayabhūto pacchimadeso, kaṇḍo tabbhantaro taṁnissayoyeva daṇḍo. Pasavo nāma pupphaṁ. Vuddhinti avayavapāripūrivasena vuddhiṁ. Virūḷhinti mūlasantānadaḷhatāya viruḷhataṁ. Vepullanti pattanāḷādīhi vipulabhāvaṁ. Khīraṁ janetvāti taruṇasalāṭukabhāvappattiyā taṇḍulassa bījassa bījabhūtaṁ khīraṁ uppādetvā. Esāti saddhā. Patiṭṭhahitvāti kammapathākammapathasammādiṭṭhisahitena ādito pavattasīlamattena patiṭṭhahitvā. Vuddhinti-ādīsu suparisuddhāhi sīlacittavisuddhīhi vuddhiṁ, diṭṭhikaṅkhāvitaraṇavisuddhīhi virūḷhiṁ. Maggāmaggapaṭipadāñāṇadassanavisuddhīhi vepullaṁ patvā. Ñāṇadassanavisuddhikhīranti (SṬ.7.11/CS:pg.1.270) sādurasasuvisuddhibhāvato ñāṇadassanavisuddhisaṅkhātaṁ khīraṁ janetvā. Aneka …pe… phalanti anekapaṭisambhidā-anekābhiññāṇaparipuṇṇaṁ arahattaphalasīsaṁ nipphādeti.

Bījakiccakaraṇatoti bījakiccassa karaṇato. Yañhi taṁsadisassa visadisassa ca attano phalassa patiṭṭhāpanasambandhananipphādanasaṅkhātaṁ bījassa kiccaṁ, tassa karaṇato nibbattanato “evaṁ saddhā bījakiccan”ti vuttaṁ. Iminā anaññasādhāraṇaṁ saddhāya kusaladhammānaṁ bījabhāvaṁ dasseti. Sā cāti-ādinā tamevatthaṁ samattheti. Idāni tattha āgamaṁ dassento “saddhājāto”ti-ādimāha. Tena yathā sappurisūpanissayassa saddhammassavanassa ca, evaṁ anavasesāya sammāpaṭipattiyā saddhā mūlakāraṇanti dasseti.

Indriyasaṁvaro vīriyañca akusaladhamme, dukkarakārikā dhutaṅgañca akusaladhamme ceva kāyañca tapati vibādhatīti tapoti vuccati. Indriyasaṁvaro adhippeto vīriyassa dhorayhabhāvena gayhamānattā, itaresaṁ vuṭṭhibhāvassa anuyuñjamānattā. Ādi-saddena kalalaṅgāravuṭṭhi-ādīnaṁ saṅgaho. Samanuggahitanti upagataṁ. Viruhanāmilāyananipphattivacanehi dhaññabījasantānassa viya tesaṁ vuddhiyā saddhābījasantānassa tapovuṭṭhiyā ādimajjhapariyosānesu upakārataṁ dasseti.

Purimapadesupīti api-saddena parapadesupīti attho daṭṭhabbo “hirī me īsā, mano me yottan”ti icchitattā, “sati me”ti ettha me-saddo ānetvā yojetabbo. Udakampi tāva dātabbaṁ hoti nadītaḷākādito ānetvā. Vīriyabalībadde catubbidhe yojetvā. Niccakālaṁ atthīti vacanaseso.

Saha vipassanāya maggapaññā adhippetā amatapphalāya kasiyā adhippetattā. Vipassanā paññā cāti duvidhāpi paññā upanissayā hoti visiṭṭhabhāvato. Tenāha “yathā hī”ti-ādi. Paññāti pakārehi jānātīti paññā. Paññavataṁ paññā purato hoti yonisomanasikārassa visesapaccayabhāvato, sahajātādhipatīsu ca ukkaṭṭhabhāvato. Sirīti sobhaggaṁ. Sataṁ dhammā saddhādayo, anvāyikāti anugāmino. Īsābaddhā hotīti hirisaṅkhāta-īsāya baddhā hoti (SṬ.7.11/CS:pg.1.271) paññāya kadāci appayogato manosīsena samādhi idha vuttoti āha “manosaṅkhātassa samādhiyottassā”ti. Samaṁ upanetvā bandhitvā baddharajjukattā samādhiyottaṁ. Ekato gamananti līnaccāraddhasaṅkhātaṁ ekapassato gamanaṁ vāreti. Majjhimāya vipassanāvīthiyā paṭipādanato kāyādīsu subhasukhaniccattabhāvavigamane paññāya visesapaccayā satīti vuttaṁ--“satiyuttā paññā”ti tassā sativippayogāsabbhāvato. Santatighanādīnaṁ ayaṁ viseso--purimapacchimānaṁ dhammānaṁ nirantaratāya ekībhūtānaṁ viya pavatti santatighanatā, ekasamūhavasena ekībhūtānamiva pavatti samūhaghanatā, dubbiññeyyakiccabhedavasena ekībhūtānamiva pavatti. Kiccaghanatā, ekārammaṇavasena ekībhūtānamiva pavatti ārammaṇaghanatā. Sabbesaṁ, sabbāni vā kilesānaṁ mūlasantānakāni sabba …pe… santānakāni. Anuppayogo hi attho. Padāletīti bhindati samucchindati. Sā ca kho “padāletī”ti vuttā lokuttarāva paññā anusayappahānassa adhippetattā. Santatighanādibhedanā pana lokiyāpi hoti vipassanāvasena ghanavinibbhogassa nipphādanato. Tenāha “itarā pana lokikāpi siyā”ti.

Hirīyatīti lajjati, jigucchatīti attho. Tasmā “pāpakehi dhammehī”ti nissakkavacanaṁ daṭṭhabbaṁ, hetumhi vā karaṇavacanaṁ. Ottappampi gahitameva, na hi lajjanaṁ nibbhayaṁ pāpabhayaṁ vā alajjanaṁ atthīti. Rukkhalaṭṭhīti rukkhadaṇḍo. Tena padesena kasanato visesato naṅgalanti vuccatīti āha “īsā yuganaṅgalaṁ dhāretī”ti. Kāmaṁ paññārahitā hirī atthi, hirirahitā pana paññā natthevāti āha “hiri …pe… abhāvato”ti. Sandhiṭṭhāne kampanābhāvato acalaṁ. Thirabhāvena asithilaṁ. Hiripaṭibaddhapaññā paṭipakkhavasena ca asithilabhāvena ca acalā asithilāti āha “abbokiṇṇā ahirikenā”ti. Nāḷiyā minamānapuriso viya ārammaṇaṁ munāti paricchedato jānātīti mano. Manosīsenāti manaso apadesena. Taṁsampayuttoti iminā kuntasahacaraṇato puriso kunto viya manasahacaraṇasamādhi “mano”ti vuttoti dasseti. Sārathināti kassakena. So hi idha balībaddānaṁ sāraṇato pācanato “sārathī”ti adhippeto. Ekābandhananti ekābaddhakaraṇaṁ. Sakakicceti sakakiccena yutte. Tena hi īsādīsu (SṬ.7.11/CS:pg.1.272) yathārahaṁ bandhitvā ekābaddhesu katesu naṅgalesu kiccaṁ ijjhati, no aññathāti taṁ “sakakicce paṭipādetī”ti vuttaṁ. Avikkhepasabhāvenāti attano avikkhepasabhāvena Bandhitvāti sahajātādipaccayabhāvena attanā sambandhitvā. Sakakicceti hirī-ādīhi yathāsakaṁ kattabbe kicce.

Cirakatādimatthanti cirabhāsitampi atthaṁ. Sarati anussarati kāyādiṁ asubhādito nijjhāyati. Phāletīti padāleti. Pājenti gamentīti taṁ pājanaṁ. Idha imasmiṁ Sutte “pācanan”ti vuttaṁ ja-kārassa ca-kāraṁ katvā. Phālapācananti imamatthaṁ dassetuṁ “yathā hi brāhmaṇa …pe… satī”ti vuttaṁ. Idāni tamatthaṁ vitthārato dassento “tattha yathā”ti-ādimāha. Naṅgalaṁ anurakkhati bhijjanaphālanato. Purato cassa gacchatīti assa naṅgalassa kassane bhūmiyā vilikhane purato gacchati pubbaṅgamā hoti. Gatiyoti pavattiyo. Samanvesamānāti saraṇavasena gavesamānā. Ārammaṇe vā kāyādike upaṭṭhāpayamānā asubhādivasena paññānaṅgalaṁ rakkhati. Sabhāvāsabhāvūpagame phālo viya naṅgalassa “ārakkhā”ti vuttā “sabbānatthato sati rakkhatī”ti katvā. Tathā hesā ārakkhapaccupaṭṭhānā. Cirakatacirabhāsitānaṁ asammussanavasena sati paññānaṅgalassa purato hotīti vatvā tassa puratobhāvaṁ dassetuṁ “sati …pe… no pamuṭṭhe”ti āha. Satipariciteti satiyā paṭṭhāpite. “Upaṭṭhāpite”tipi pāṭho, ayamevattho. Saṁsīdituṁ na detīti sakiccakiriyāya saṁsīdanaṁ kātuṁ na deti. Kosajjasaṅkhātaṁ saṁsīdanaṁ kosajjasaṁsīdanaṁ.

Pātimokkhasaṁvarasīlaṁ vuttaṁ kāyikavācasikasaṁyamassa kathitattā. Āhāre udare yatoti paribhuñjitabba-āhāre saṁyatabhāvadassanena paribhuñjitabbatāya catūsupi paccayesu saṁyatabhāvo dīpitoti āha “āhāramukhenā”ti-ādi. Saṁyatabhāvo cettha paccayahetu anesanābhāvoti vuttaṁ “nirupakkilesoti attho”ti. Bhojanasaddo āhāraparibhoge niruḷhoti katvā vuttaṁ “bhojane mattaññutāmukhenā”ti. Paribhuñjanaṭṭhena pana bhojanasaddamukhenāti vutte adhippetattho labbhateva. Tenāti kāyaguttāti-ādivacanena. Na vilumpantīti “dīpetī”ti padaṁ ānetvā sambandho.

Dvīhākārehīti (SṬ.7./CS:pg.1.273) adiṭṭhādīnaṁ adiṭṭhādivasena diṭṭhādīnañca diṭṭhādivasenāti evaṁ dvippakārehi. Avisaṁvādanaṁ avitathakathanaṁ. Chedanaṁ mūlappadese nikantanaṁ. Lunanaṁ yattha katthaci chedanaṁ. Uppāṭanaṁ ummūlanaṁ. Asitenāti dattena, lāyitenāti attho. Visaṁvādanasaṅkhātānaṁ tiṇānaṁ, aṭṭhannaṁ anariyavohārānanti attho. Yathābhūtañāṇanti nāma rūpaparicchedakañāṇaṁ. Saccanti veditabbaṁ aviparītavuttikattā “chedakaṁ” chindanakaṁ. Niddānanti niddāyakaṁ. Idameva saccaṁ moghamaññanti diṭṭhi “diṭṭhisaccan”ti vuccati. Dvīsu vikappesūti bhāvakattusādhanavasena dvīsu vikappesu. “Niddānan”ti upayogavaseneva attho.

Sīlameva “soraccan”ti vuttaṁ “pāṇātipātādīhi suṭṭhu oratassa kamman”ti katvā. Saṅkhāradukkhādīnaṁ abhāvato sundarabhāvato sundare nibbāne ārammaṇakaraṇavasena ratattā surato, arahā. Tassa bhāvo soraccaṁ, arahattaṁ. Appamocanameva accantāya pamocanaṁ na hoti.

Yadaggena vipassanāya paññāya taṁsahagatavīriyassa ca naṅgaladhorayhatā, tathāpavattakusalabhāvanāya ca kasibhāvo ca, tadaggena tato puretaraṁ pavattapaññāvīriyapāramīnaṁ naṅgaladhorayhatā, tathāpavattakusalabhāvanāya ca kasibhāvo veditabboti dassento “yathā hī”ti-ādimāha. Dhuraṁ vahatīti dhorayhaṁ. Yathāvuttaṁ ghananti asmimānādibhedaṁ ghanaṁ. Vahitabbā ādibhūtā dhurā etesaṁ atthīti dhurā, purimadhuravāhakā. Taṁmūlakā aparaṁ dhuraṁ vahantā dhorayhā. Dhurā ca dhorayhā ca dhuradhorayhaṁ ekattavasena. Vahantanti kasanena pavattantaṁ.

Kāmayogādīhi yogehi khemattā anupaddavattā. Taṁ nibbānaṁ adhikicca uddissa. Vāhīyati vipassanāya sahagataṁ. Abhimukhaṁ vāhīyati maggapariyāpannaṁ. Khettakoṭinti khettamariyādaṁ. Diṭṭhekaṭṭheti diṭṭhiyā sahajātekaṭṭhe pahānekaṭṭhe ca. Oḷāriketi uparimaggavajjhe upādāya vuttaṁ, aññathā dassanapahātabbāpi dutiyamaggavajjhehi oḷārikāti. Aṇusahagateti aṇubhūte. Idaṁ heṭṭhimamaggavajjhe upādāya vuttaṁ. Sabbakilese avasiṭṭhasabbakilese pajahantaṁ anivattantaṁ gacchati puna pahātabbatāya abhāvato. Anivattantanti na nivattantaṁ, yathā nivattanaṁ na (SṬ.7.1/CS:pg.1.274) hoti, evaṁ gacchatīti attho. Tenāha “nivattanarahitan”ti-ādi. Etaṁ pana tava dhuradhorayhaṁ.

Evamesā kasīti yathāvuttassa paccāmasanaṁ. Tenāha “nigamanaṁ karonto”ti. Vuttasseva hi atthassa puna vacanaṁ. Paññānaṅgalena satiphālaṁ ākoṭetvāti paññāsaṅkhātena naṅgalena saddhiṁ satiphālassa ekābaddhabhāvakaraṇena ākoṭetvā. Kaṭṭhāti ettha “kasī”ti padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ “kaṭṭhā kasī”ti. Kammapariyosānanti yathāvuttakasikammassa pariyosānabhūtaṁ. Yadipi pubbe “paññā me yuganaṅgalan”ti-ādinā attuddesikavasenāyaṁ amatapphalā kasi dassitā, mahākāruṇikassa pana Bhagavato desanā sabbassapi sattanikāyassa sādhāraṇā evāti dassento “sā kho panesā”ti-ādimāha.

Divaseyevāti taṁdivase eva. Ādimāhāti ettha ādi-saddena kathāpariyosāne pāṭhapadeso gahitoti tadaññaṁ “evaṁ vutte”ti-ādipāṭhaṁ sandhāya “tato parañcā”ti āha.

Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.12.)2. Udayasuttavaṇṇanā

198. Etaṁ vuttanti “odanena pūresī”ti etaṁ vacanaṁ vuttaṁ. “Gahetuṁ samattho nāma nāhosīti Bhagavato adhiṭṭhānabalenā”ti vadanti. Taṁ brāhmaṇaṁ vinetukāmatāya kira Bhagavā tathā akāsi.

Upārambhabhayenāti parūpavādabhayena. Avatvāva nivatto “abbhāgatopi pāsaṇḍo vācāmattenapi na pūjetabbo”ti brāhmaṇadhamme vuttattā. Pakkantoti brāhmaṇassa dhammaṁ avatvā pakkanto brāhmaṇassa na tāva ñāṇaṁ paripakkanti. Etaṁ vacanaṁ …pe… magamāsi “punappunañceva vapanti bījan”ti-ādinā (SṬ.7.12/CS:pg.1.275) dhammaṁ kathetuṁ avassaṁ ākaṅkhanto. Pakārato kassatīti pakaṭṭhako, rasataṇhāya pakaṭṭhoti attho. Tenāha “rasagiddho”ti.

“Punappunañceva vapanti bījan”ti imaṁ desanaṁ ārabhīti sambandho. Bījanti ca iti-saddo nidassanattho vā. Tena avayavena samudāyaṁ nidasseti. Osakkasīti saṅkocasi. Vuttanti vapanaṁ kataṁ. Tasmā vuttaṁ “alamettāvatā”ti. “Vassitvā”ti vuṭṭhiṁ pavattetvā.

Desanā …pe… dasseti brāhmaṇena vuttaṁ ayuttavacanaṁ parivaṭṭentopi divase divase bhikkhācariyā nāma bhikkhūnaṁ kāyagatā vuttīti. Khīraṁ hatthena nayantīti vā khīranikā. Kilamatīti taṁtaṁkiccakaraṇavasena khijjati. Phandatīti anatthasamāyogavasena vipphandati. Apunabbhavāyāti āyatiṁ anuppattiyā. Maggo nāmāti upāyo nāma nibbānaṁ, tasmiṁ laddhe punabbhavābhāvato. “Punappunan”ti vacanaṁ upādāya bījavapanādayo punappunadhammā nāma jātāti āha “soḷasa punappunadhamme desentenā”ti.

Udayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.13.)3. Devahitasuttavaṇṇanā

199. Udaravātehīti vātakatavijjhanatodanādivasena aparāparaṁ vattamānehi udaravātehi, tassa vā vikārehi. Nibaddhupaṭṭhākakāle pana dhammabhaṇḍāgārikova. Araññanti Bhagavato bhikkhūnañca vasanaṭṭhānabhūtaṁ tapovanaṁ. Taṁ niddhūmaṁ hoti udakatāpanassapi akaraṇato. Tasmāti yasmā tassa uṇhodakavikkiṇanacariyāya jīvikākappanaṁ hoti, tasmā.

Vattametaṁ tassa patikāratthaṁ parikathādīnampi kātuṁ labbhanato. Idāni tattha kāraṇampi savisayaṁ dassetuṁ “vaṇṇaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Bhagavā hi āyasmato Upavāṇassa devahitabrāhmaṇassa taṁ sambhāvitaṁ bhavissati (SṬ.7.13/CS:pg.1.276) tikicchāpaṭiyattaṁ, tāya ca attano rogassa vūpasamanaṁ, tappasaṅgena ca devahitabrāhmaṇo mama santikaṁ āgantvā dhammassavanena saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhahissatīti sabbamidaṁ ñatvā evaṁ “iṅgha me tvaṁ, upavāṇa, uṇhodakaṁ jānāhī”ti avoca. Āgamanīyappaṭipadaṁ pubbabhāgappaṭipadaṁ pubbabhāgappaṭipattiṁ kathetuṁ vaṭṭati anuttarimanussadhammattā. Sadevakena lokenāti anavasesato lokassa gahaṇaṁ. Phalavisesākaṅkhāya pūjetabbāti pūjanīyā, te eva idha “pūjaneyyā”ti vuttā. Tathā ādarena pūjetabbatāya sakkāriyā, ā-kārassa rassattaṁ, ri-saddassa ca re-ādesaṁ katvā “sakkareyyā”ti vuttaṁ. “Apacayeyyā”ti vattabbe ya-kāralopaṁ katvā “apaceyyā”ti vuttaṁ. Tesanti sadevakena pūjaneyyādīnaṁ. Haritunti netuṁ.

Ettakenapīti upasaṅkamanādinā ettakena appamattakenapi katavattena ayaṁ kitti …pe… somanassajāto.

Yajamānassāti deyyadhammaṁ dentassa. Dakkhiṇāya ijjhanaṁ nāma vipulaphalabhāvoti āha “mahapphalo hotī”ti. Viditanti paṭividdhapaccakkhakataṁ. Ājānātīti vutthabhavādiṁ pariyādāya jānāti paṭivijjhati. Jānitvāti cattāri saccāni maggapaṭipāṭiyā paṭivijjhitvā. Aggappattatāya katakiccataṁ patto. Brāhmaṇena attanā kato kāro ca Bhagavato eva paccupaṭṭhātīti taṁ dassento “iminā khīṇāsave yajanākārena yajantassā”ti vuttaṁ.

Devahitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.14.)4. Mahāsālasuttavaṇṇanā

200. Yasmā tassa brāhmaṇassa anissayassa jiṇṇabhāvena visesato kāyo lūkho jāto, jiṇṇapilotikakhaṇḍehi saṅghaṭitaṁ pāvuraṇaṁ, tasmā “lūkhapāvuraṇo”ti padassa “jiṇṇapāvuraṇo”ti attho vutto. Pāṭiyekkanti puttesu ekameko ekamekāya vācāya visuṁ visuṁ.

Sampucchanaṁ (SṬ.7.14/CS:pg.1.277) nāma idha sammantananti āha “saddhiṁ mantayitvā”ti. Nandissanti abhinandiṁ. Atītatthe hi idaṁ anāgatavacanaṁ. Tenāha “nandijāto …pe… ahosin”ti. Bhussantāti nibbhussanavasena ravantā.

Vayogatanti pacchimavayaṁ upagataṁ. So pana yasmā purime dve vaye atikkamavasena gato. Pacchimaṁ ekadesato atikkamanavasena, tasmā vuttaṁ--“tayo vaye gataṁ atikkantaṁ pacchimavaye ṭhitan”ti.

Nipparibhogoti jiṇṇabhāvena javaparakkamahāniyā aparibhogo na bhuñjitabbo. Khādanā apanīyatīti yavasaṁ adadantā tato nīharanti nāma. Theroti vuḍḍho.

Anassavāti na vacanakarā. Appatissāti patissayarahitā. Avasavattinoti na mayhaṁ vasena vattanakā. Sundarataroti upatthambhakāribhāvena sundarataro.

Puratoti upatthambhakabhāvena purato katvā. Udake patiṭṭhaṁ labhati tattha patiṭṭhato thirapatiṭṭhabhāvato. Addhapatiṭṭho hi daṇḍo daṇḍadharapurisassa patiṭṭhaṁ labhāpeti.

Brāhmaṇiyoti attano brāhmaṇiyo. Pāṭiyekkanti “asukassa gehe asukassa gehe”ti evaṁ uddesikaṁ katvā visuṁ visuṁ. Mā niyyādehi, amhākaṁ ruccanaṭṭhānamevāti tava puttānaṁ gehesu yaṁ amhākaṁ ruccanaṭṭhānaṁ. Tatthameva gamissāmāti sabbesampi etesaṁ anuggahaṁ kātukāmo Bhagavā evamāha.

Tato paṭṭhāyāti sotāpattiphalapaṭilābhato paṭṭhāya. Yadatthaṁ mayaṁ imassa brāhmaṇassa mahāsampattidānādinā anuggaho kato, so cassa puttaparijanassapi attho siddhoti Satthā na sabbakālaṁ tassa brāhmaṇassa puttānaṁ gehaṁ agamāsi, te eva pana kālena kālaṁ satthu santikaṁ gantvā yathāvibhavaṁ sakkārasammānaṁ akaṁsūti adhippāyo.

Mahāsālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.15.)5. Mānatthaddhasuttavaṇṇanā

201. Mānena (SṬ.7.15/CS:pg.1.278) thaddhoti “ayaṁ kho”ti-ādinā paggahitena mānena thaddho bajjhitacitto thaddha-ayosalāko viya kassacipi anonato. Na kiñci jānāti loke paṭisanthāramattassapi ajānanato.

Abbhutavittajātāti sañjāta-abbhutavittā. Vittaṁ vittīti ca tuṭṭhipariyāyā. Abhūtapubbāyāti yā tassā parisāya vitti tadā bhūtā, sā ito pubbe abhūtā. Tenāha “abhūta …pe… samannāgatā”ti. Assa puggalassāti anena puggalena. Apacitāti paramanipaccena pūjanīyasāmaññato tattha attano pakkhipanaṁ idha desanākosallaṁ.

Mānatthaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.16.)6. Paccanīkasuttavaṇṇanā

202. “Sabbaṁ setan”ti kenaci vutte tassa paccanīkaṁ karontasseva assa brāhmaṇassa. Vinetvāti vināsetvā. Suṇātīti atthoti “suṇātī”ti kiriyāpadaṁ āharitvā gāthāya attho veditabbo “jaññā subhāsitan”ti vuttattā. Na hi asutvā desitaṁ jānituṁ sakkonti.

Paccanīkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.17.)7. Vanakammikasuttavaṇṇanā

203. Vanakamme niyutto, kiriyamānena vanakammaṁ etassa atthīti vanakammiko. Imasmiṁ vanasaṇḍeti imasmiṁ evaṁmahante vanasaṇḍe. Na me vanasmiṁ karaṇīyamatthi yathā, “brāhmaṇa, tuyhan”ti adhippāyo. Itaraṁ pana yaṁ mahākilesavanaṁ, taṁ maggañāṇapharasunā samādhimayasilāyaṁ sunisitena sabbaso (SṬ.7.17/CS:pg.1.279) ucchinnamūlaṁ, tato eva nibbanatho nikkilesagahano. Vivekābhiratiyā ekako abhirato paṭipakkhavigamena. Tenāha “aratiṁ …pe… jahitvā”ti.

Vanakammikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.18.)8. Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā

204. Dhammantevāsikāti kiñcipi dhanaṁ adatvā kevalaṁ antevāsikā. Tenāha “veyyāvaccaṁ katvā sippuggaṇhanakā”ti. Gambhīrasabhāveti samantato dūrato gahanasacchannavipulatararukkhagacchalatāya ca, tadā himapiṇḍasinnabhāvena mayūrayānehi patiṭṭhātuṁ asakkuṇeyyatāya ca gambhīrabhāve.

Bahubheraveti bahubhayānake. Aniñjamānenāti itthambhūtatthe karaṇavacanaṁ. Atisundaraṁ vatāti evaṁ sante nāma araññe evaṁ niccalakāyo nisinno jhāyanto ativiya sundarañca jhānaṁ jhāyasīti vadati.

Accherarūpanti acchariyabhāvaṁ. Seṭṭhappattiyāti seṭṭhabhāvappattiyā.

“Lokādhipatisahabyataṁ ākaṅkhamāno”ti iminā brāhmaṇo lokādhipatisahayogaṁ pucchati, “kasmā bhavan”ti-ādinā pana tadaññavisesākaṅkhaṁ pucchatīti āha “aparenapi ākārena pucchatī”ti.

Kaṅkhāti taṇhā abhikkhaṇavasena pavattā. Anekasabhāvesūti rūpādivasena ajjhattikādivasena evaṁ nānāsabhāvesu ārammaṇesu. Assādarāgo lobho abhijjhāti nānappakārā. Sesakilesā vā diṭṭhimānadosādayo. Niccakālaṁ avassitā sattānaṁ avassayabhāvattā. Pajappāpanavasenāti pakārehi taṇhāyanavasena. Nirantāti antarahitā niravasesā.

Anupagamanoti anupādāno. Sabbaññutaññāṇaṁ dīpeti, tassa hi vasena eva nānāsabhāvesu Bhagavā samantacakkhunā passatīti “sabbe …pe… dassano”ti (SṬ.7.18/CS:pg.1.280) vuccati. Arahattaṁ sandhāyāha, tañhi nippariyāyato “anuttaran”ti vuccati.

Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.19.)9. Mātuposakasuttavaṇṇanā

205. Itoti manussattabhāvato. Paṭigantvāti abhigantvā. Sagge hi nibbattanto kammaphalena dhammatāvasena paṭisandhikālato paṭṭhāya abhirativasena abhiramati eva nāmāti.

Mātuposakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.20.)10. Bhikkhakasuttavaṇṇanā

206. Virūpaṁ gandhaṁ pasavatīti visso, duggandho. Bāhitvāti attano santānato bahikatvā nīharitvā. Taṁ pana anavasesato pajahananti āha “aggamaggena jahitvā”ti. Saṅkhāyati sammadeva paricchindati etāyāti saṅkhā, ñāṇanti āha “saṅkhāyāti ñāṇenā”ti. Bhinnakilesattāti niruttinayena bhikkhusaddasiddhimāha.

Bhikkhakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.21.)11. Saṅgāravasuttavaṇṇanā

207. Paccetīti pattiyāyati saddahati. Tathābhūto ca tamatthaṁ nikāmento nāma hotīti vuttaṁ “icchati patthetī”ti. Sādhu, bhanteti ettha sādhu-saddo āyācanattho, na abhinandanatthoti “āyācamāno āhā”ti vatvā āyācane kāraṇaṁ dassento “therassa kirā”ti-ādimāha. Udakasuddhiko na ekaṁsena apāyūpago, laddhiyā pana (SṬ.7.21/CS:pg.1.281) sāvajjakilesabhūtabhāvato āyācati. Aññaṁ kāraṇaṁ apadisanto “apicā”ti-ādimāha. Phalabhūto attho etassāti atthavasaṁ, kāraṇanti āha “atthānisaṁsaṁ atthakāraṇan”ti. Papañcasūdaniyaṁ pana phaleneva araṇīyato attho, kāraṇanti katvā “attho eva atthavaso, tasmā dve atthavaseti dve atthe dve kāraṇānī”ti vuttaṁ.

Saṅgāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.7.22.)12. Khomadussasuttavaṇṇanā

208. Evaṁladdhanāmaṁ piṇḍāya pāvisīti yojanā. Evamevanti kenaci animantitena sayameva upasaṅkamante. Aphāsukadhātukanti ayuttarūpaṁ. Sabhādhammanti sabhāya caritabbaṁ cārittadhammaṁ. Asañcāletvāti āsanato avuṭṭhāpetvā. Ujukameva āgacchati lokagganāyako Bhagavā sabbasattuttamo attano uttaritarassa abhāvato lokassa apacitiṁ na dasseti. Ye sabbaso saṁkilese pajahanti, teva paṇḍite “santo”ti dasseti “ete”ti-ādinā.

Khomadussasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Brāhmaṇasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.8.Vaṅgīsasaṁyuttaṁ

(SṬ.8.1.)1. Nikkhantasuttavaṇṇanā

209. Āḷaviyanti (SṬ.8.1/CS:pg.1.282) Āḷavinagarasamīpe. Aggacetiyeti Gotamakacetiyādīhi uttamacetiye. Taṁ kira bhūmirāmaṇeyyakabhāvena manuññatāya padhānayuttatādisampattiyā ca itaracetiyehi seṭṭhasammataṁ. Kappattherenāti “kappo”ti gottato āgatanāmo thero, sahassapurāṇajaṭilānaṁ abbhantare ayaṁ mahāthero. Ohīnakoti theresu gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhesu vihāre eva avahīnako ṭhito. Tattha kāraṇamāha “vihārapālo”ti-ādi. Samalaṅkaritvāti samaṁ alaṅkārena alaṅkaritvā. Kusalacittaṁ viddhaṁseti pavattituṁ appadānavasena. Etasminti etasmiṁ rāge uppanne. “Ekasmin”ti vā pāṭho, ekasmiṁ visabhāgavatthuke rāge uppanne. Dhammo vāti mama citte uppajjanakato añño dhammo vā. Yena kāraṇena paro anabhiratiṁ vinodetvā idāneva abhiratiṁ uppādeyya, taṁ kāraṇaṁ kuto labbhāti yojanā, taṁ kāraṇaṁ natthīti attho, tassa abhāvakāraṇavacanaṁ.

Anagāriyanti agāravirahato anagāraṁ pabbajjā. Tattha niyuttattā anagāriyaṁ ka-kārassa ya-kāraṁ katvā, pabbajitanti attho. Ādhāvantīti hadayaṁ abhibhavitvā dhāvanti. Uggatānanti uḷārānaṁ puttā. Tenāha “mahesakkhā rājaññabhūtā”ti. Uttamappamāṇanti sahassapalaṁ samantāti samantato. Parikireyyunti vijjheyyuṁ. Etasmā sahassāti yathāvuttā dhanuggahasahassato. Atirekatarā anekasahassā. Itthiyo olokanasitalapitaroditasare khipantiyo. Neva maṁ byādhayissanti neva maṁ nijjhāyissanti. “Byādhayissatī”ti pāṭhoti vuttaṁ “cāletuṁ na sakkhissatīti attho”ti. Dhamme samhīti sake santike patiṭṭhite sāsanadhamme. Tenāha “anabhiratiṁ vinodetvā”ti-ādi.

Magganti “maggo”ti vattabbe liṅgavipallāsena vuttaṁ. Tenāha “so hi nibbānassa pubbabhāgamagggo”ti.

Nikkhantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.2.)2. Aratisuttavaṇṇanā

210. Vihāragaruko (SṬ.8.2/CS:pg.1.283) kiresa theroti etena thero attano saddhivihārikaṁ Vaṅgīsaṁ ovadituṁ anavasaro. Tena antarantarā tassa cittaṁ rāgo anuddhaṁsetīti dasseti. Sāsane aratinti sīlaparipūraṇe samathavipassanābhāvanāya ca anabhiratiṁ. Kāmaguṇesu ca ratinti pañcasu kāmakoṭṭhāsesu assādaṁ. Pāpavitakkanti kāmasaṅkappaṁ. Sabbākārenāti sabbe tadaṅgavikkhambhanasamucchindanākārena. Yathā mahantaṁ araññaṁ vanathanti, evaṁ mahantaṁ kilesavanaṁ “vanathan”ti vuttaṁ.

Pathaviñca vehāsanti bhummatthe paccattavacanaṁ, tasmā pathaviyaṁ ākāse cāti attho. Tenāha “pathaviṭṭhitan”ti-ādi. Jagatīti ca pathaviyā vevacanaṁ. Tenāha “antopathaviyan”ti. Parijīratīti sabbbaso jaraṁ pāpuṇāti. Samāgantvāti ñāṇena samāgantvāti attho. Tenāha “mutattāti viññātattabhāvā”ti.

Paṭighapadena gandharasā gahitā ghānajivhānaṁ paṭihananavasena pavattanato. Mutapadena phoṭṭhabbārammaṇaṁ gahitaṁ mutvā gahetabbato. Na lippatīti na makkhīyati.

Saṭṭhi-saddo cha-saddena samānatthoti “saṭṭhinissitā”ti padassa “cha-ārammaṇanissitā”ti attho vutto. Puthū adhammavitakkāti rūpavitakkādivasena bahū nānāvitakkā micchāsaṅkappā. Janatāya niviṭṭhāti mahājane patiṭṭhitā. Tesaṁ vasenāti tesampi micchāvitakkānaṁ vasena. Na katthaci ārammaṇe. Kilesavaggagatoti kilesasaṅgaṇikaṁ upagato na bhaveyya, kilesavitakkā na uppādetabbāti attho. Duṭṭhullavacanaṁ kāmapaṭisaṁyuttakathā.

Dabbajātikoti dabbarūpo. Nepakkenāti Kosallena. Nibbānaṁ paṭiccāti asaṅkhatadhātuṁ ārammaṇavasena paṭicca. Parinibbānakālanti anupādisesanibbānakālaṁ.

Aratisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.3.)3. Pesalasuttavaṇṇanā

211. Etesanti (SṬ.8.3/CS:pg.1.284) etesaṁ mahallakānaṁ. Na pāḷi āgacchati appaguṇabhāvato. Na ca pāḷi upaṭṭhāti, ekāya pāḷiyā sati pāḷigatiyā tathā tathā upaṭṭhānampi nesaṁ natthīti vadati. Na Aṭṭhakathāti etthāpi eseva nayo. Sithiladhanitāditaṁtaṁbyañjanabuddhiṁ ahāpetvā uccāraṇaṁ padabyañjanamadhuratā. Atikkamitvā maññati aññe bhikkhū. Hīḷanavasena abhibhavitvā paṭibhānasutena attānaṁ pasaṁsati sambhāveti. Mānassa pavattitāya sahajātanissayādipaccayadhammā taṁsahabhudhammā. Mānavasena vippaṭisārī ahuvā. Mā ahosīti yojanā. Vaṇṇabhaṇananti parehi kiriyamānaṁ guṇābhitthavaṁ. Akhiloti pañcacetokhilarahito. Nissesaṁ navavidhanti navavidhampi mānaṁ kassaci ekadesassapi asesato. Vijjāyāti aggamaggavijjāya. Accantameva samitatāya vūpasamitatāya samitāvī.

Pesalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.4.)4. Ānandasuttavaṇṇanā

212. Rāgoti ettha āyasmato Vaṅgīsassa rāgassa uppattiyā kāraṇaṁ vibhāvetuṁ “āyasmā Ānando”ti-ādi vuttaṁ. Tanti Ānandattheraṁ. Ārammaṇaṁ pariggahetunti kāyavedanādibhedaṁ ārammaṇaṁ satigocaraṁ. Asubhadukkhādito, rūpādi-ekekameva vā chaḷārammaṇaṁ aniccadukkhādito pariggaṇhituṁ paricchijja jānituṁ. Itthirūpārammaṇeti itthisantāne rūpasabhāve ārammaṇe.

Nibbāpananti nibbāpayati etenāti nibbāpanaṁ. Vipallāsenāti asubhe “subhan”ti vipallāsabhāvahetu. Rāgaṭṭhāniyanti rāguppattihetu. Iṭṭhārammaṇanti subhārammaṇaṁ. Ettha ca iṭṭhārammaṇasīsena tattha iṭṭhākāraggahaṇaṁ vadati. Tañhi vajjanīyaṁ. Paratoti avasavattanatthena aññato. Saṅkhārā hi “mā bhijjantū”ti icchitāpi bhijjanteva, tasmā te avasavattittā paro nāma, sā ca nesaṁ paratā aniccadassanena pākaṭā hotīti vuttaṁ “parato passāti aniccato passā”ti. Kāmaṁ vipassanā saṅkhāranimittaṁ na (SṬ.8.4/CS:pg.1.285) pariccajati saṅkhāre ārabbha vattanato, yesaṁ pana nimittānaṁ aggahaṇena animittāti gahituṁ arahati, taṁ dassetuṁ “niccādīnaṁ nimittānan”ti-ādi vuttaṁ. Salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇa-dassanavasena mānassa dassanābhisamayo, vipassanāya pahānābhisamayo. “Maggenā”ti vadanti, maggeneva pana asammohato pariññāpaṭivedhavasena dassanābhisamayo, pahānapaṭivedhavasena pahānābhisamayo. Rāgādisantatāyāti rāgādīnaṁ samucchedavasena paṭippassaddhivasena vūpasametabbato santabhāvena.

Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.5.)5. Subhāsitasuttavaṇṇanā

213. Aṅgīyanti hetubhāvena āgamabhāvena avayavabhāvena vā ñāyantīti aṅgāni, kāraṇāni, avayavā vāti āha “aṅgehīti kāraṇehi, avayavehi vā”ti. Viratiyo subhāsitavācāya pubbaṁ patiṭṭhitā hontīti musāvādāveramaṇi-ādayo tassā visesahetūti āha “musāvādā …pe… kāraṇānī”ti. Yasmā ariyavohārā visesato cetanāsabhāvā, tasmā vacīsucaritasamudāyassa saccavācādayo aṅgabhūtāti āha “saccavacanādayo cattāro avayavā”ti. Nissakkavacananti hetumhi nissakkavacanaṁ. Tenāha “samanu-āgatā pavattā”ti. Vācā hi tāya viratiyā sammā anurūpato āgatā pavattāti “samannāgatā”ti vuccati. Karaṇavacananti sahayoge karaṇavacanaṁ. Tenāha “yuttā”ti. Sahajātāpi hi cetanā yathāsamādinnāya viratiyā sammā anurūpato yuttāti vattuṁ arahati.

Samullapanavācāti saddavācā, sā vuccatīti vācā nāma. Viññatti pana vuccati etāyāti vācā nāma, tathā virati cetanāvācā. Na sā idha adhippetāti sā cetanāvācā viññattivācā viya idha imasmiṁ Sutte na adhippetā “subhāsitā hotī”ti vacanato. Tenāha “abhāsitabbato”ti. Suṭṭhu bhāsitāti sammā ñāyena bhāsitā vacīsucaritabhāvato. Atthāvahatanti hitāvahakālaṁ pati āha. Kāraṇasuddhinti (SṬ.8.5/CS:pg.1.286) yonisomanasikārena kāraṇavisuddhiṁ. Dosābhāvanti agatigamanādidosābhāvaṁ. Rāgadosādivinimuttañhi taṁ bhāsato anurodhavirodhavivajjanato agatigamanaṁ dūrasamugghāṭitamevāti. Anuvādavimuttāti apavādavirahitā. Sabbākārasampattiṁ dīpeti, asati hi sabbākārasampatiyaṁ anuvajjatāpi.

Kiñcāpi pubbe dhammādhiṭṭhānā desanā āraddhā, puggalajjhāsayato pana puggalādhiṭṭhānāya …pe… vacanametaṁ. Kāmañcettha “aññataraniddosavacanan”ti avisesato vuttaṁ, “dhammaṁyeva bhāsatī”ti-ādinā pana adhammadosādirahitāya vācāya vuccamānattā idhāpi subhāsitā vācā adhippetāti. “Subhāsitaṁyevā”ti avadhāraṇena nivattitaṁ sarūpato dasseti “no dubbhāsitan”ti iminā. Tenāha “tasseva vācaṅgassa paṭipakkhabhāsananivāraṇan”ti. Paṭiyogīnivattanattho hi eva-saddo, tena pisuṇavācāpaṭikkhepo dassito. “Subhāsitan”ti vā iminā catubbidhaṁ vacīsucaritaṁ gahitanti “no dubbhāsitanti iminā micchāvācappahānaṁ dīpetī”ti vuttaṁ. Sabbavacīsucaritasādhāraṇavacanañhi subhāsitanti. Tena parabhedanādikaṁ asabbhādikañca bodhisattānaṁ vacanaṁ apisuṇādivisayanti daṭṭhabbaṁ. Bhāsitabbavacanalakkhaṇanti bhāsitabbassa vacanassa sabhāvalakkhaṇaṁ dīpetīti ānetvā sambandho. Yadi evaṁ nanu abhāsitabbaṁ paṭhamaṁ vatvā bhāsitabbaṁ pacchā vattabbaṁ yathā “vāmaṁ muñca, dakkhiṇaṁ gaṇhā”ti āha “aṅgaparidīpanatthaṁ panā”ti-ādi.

Paṭhamenāti “subhāsitan”ti padena. Dhammato anapetanti attano paresañca hitasukhāvahadhammato anapetaṁ. Mantāvacananti mantāya pavattetabbavacanaṁ. Paññavā avikiṇṇavāco hi na ca anatthāvahaṁ vācaṁ bhāsati. Itarehi dvīhīti tatiyacatutthapadehi. “Imehi khoti-ādīnīti karaṇe etaṁ upayogavacanan”ti keci. Taṁ vācanti yathāvuttaṁ caturaṅgikaṁ. Yañca vācaṁ maññantīti sambandho. Aññeti ito bāhirakā ñāyavādino akkharacintakā ca. “Paṭiññāhetu-udāharaṇūpanayanigamanāni avayavā vākyassā”ti vadanti. Nāmādīhīti nāmākhyātapadehi. Liṅgaṁ itthiliṅgādi vacanaṁ ekavacanādi. Paṭhamādi vibhatti atītādi kālaṁ. Kattā sampadānaṁ (SṬ.8.5/CS:pg.1.287) apādānaṁ karaṇaṁ adhikaraṇaṁ kammañca kārakaṁ. Sampattīhi samannāgatanti ete avayavādike sampādetvā vuttaṁ. Taṁ paṭisedhetīti taṁ yathāvuttavisesampi vācaṁ “imehi kho”ti vadanto Bhagavā paṭisedheti. Kho-saddo hettha avadhāraṇattho. Tenāha “avayavādī”ti-ādi. Yā kāci asabhāvaniruttilakkhaṇā. Sā milakkhubhāsā. Sīhaḷakenevāti sīhaḷabhāsāya pariyāpannena vacanena. Arahattaṁ pāpuṇiṁsūti saṁsāre ativiya sañjātasaṁvegā tannissaraṇe ninnapoṇamānasā hutvā vipassanaṁ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṁ pāpuṇiṁsu.

Pātova phullitakokanadanti pātova saṁphullapadumaṁ. Bhijjiyateti nibbhijjiyati nibbhiggo jāyati. Manussattaṁ gatāti manussattabhāvaṁ upagatā.

Buddhantareti Buddhuppādantare dvinnaṁ Buddhuppādānaṁ antarā. Tadā hi paccekabuddhānaṁ sāsane, na Buddhasāsane dippamāne.

Jarāya parimadditanti yathā hatthacaraṇādi-aṅgāni sithilāni honti, cakkhādīni indriyāni savisayaggahaṇe asamatthāni honti, yobbanaṁ sabbaso vigataṁ, kāyabalaṁ apagataṁ, satimatidhiti-ādayo vippayuttā, pubbe attano ovādapaṭikarā puttadārādayopi apasādakā, parehi vuṭṭhāpanīyasaṁvesanīyatā punadeva bālabhāvappatti ca honti, evaṁ jarāya sabbaso vimadditaṁ. Etanti sarīraṁ vadati. Milātachavicammanissitanti jiṇṇabhāvena appamaṁsalohitattā milātehi gatayobbanehi dhammehi sannissitaṁ. Ghāsamāmisanti ghāsabhūtaṁ āmisaṁ maccunā gilitvā viya patiṭṭhapetabbato. Kesalomādinānākuṇapapūritaṁ. Tato eva asucibhājanaṁ etaṁ. Sabbathāpi nissāratāya kadalikkhandhasamaṁ.

Anucchavikāhīti sammāsambuddhassa anurūpāhi. Na tāpeyyāti cittañca kāyañca na tāpeyya. Tāpanā cettha sampati āyati ca visādanā. Na bādheyyāti “nābhibhaveyyā”ti padassa atthadassanaṁ. Apisuṇavācāvasenāti sabbaso pahīnapisuṇavācatāvasena. Pāpānīti lāmakāni nikiṭṭhakāni. Tenāha “appiyānī”ti-ādi. Anādāyāti aggahetvā.

Sādhubhāvenāti (SṬ.8.5/CS:pg.1.288) niddosamadhurabhāvena. Amatasadisāti sadise tabbohāroti, kāraṇe vāyaṁ kāriyavohāroti āha “nibbānāmatapaccayattā vā”ti. Paccayavasena hi sā tadā dassanappavatti. Cariyāti cārittaṁ. Porāṇā nāma paṭhamakappikā, Buddhādayo vā ariyā.

Patiṭṭhitāti niccalabhāvena aṭṭhiṁ katvā paccayāyattabhāvato avisaṁvādanakā. Ubhayathā paṭipattiṁ āha “attano ca paresañca atthe patiṭṭhitā”ti. Atthe diṭṭhadhammikasamparāyikādihite patiṭṭhitattā eva dhamme avihiṁsādidhamme patiṭṭhitā. Anuparodhakaranti etena hitapariyāyoyaṁ attha-saddoti dasseti. Dhammikanti dhammato anapetaṁ, atthadhammūpasaṁhitaṁ vā.

Nibbānappattiyāti nibbānappattiyatthaṁ. Dukkhassa antakiriyāya antakaraṇatthaṁ. Yasmā Buddho khemāya bhāsati, tasmā khemuppattihetuyā khemā, tasmā sā sabbavācānaṁ uttamāti evampettha attho daṭṭhabbo. Mantāvacanavasenāti sabbadosarahitavasena.

Subhāsitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.6.)6. Sāriputtasuttavaṇṇanā

214. Vākkaraṇacāturiyato vacanaguṇahetūnaṁ pūriyā pūre bhavāti porī, tāya poriyā. Tenāha “akkharādiparipuṇṇāyā”ti. Avibaddhāyāti pittādīhi na vibaddhāya anupaddutāya. Tenāha “apalibuddhāyā”ti-ādi. Niddosāyāti atthato byañjanato vigatadosāya. Akkhalitapadabyañjanāyāti agalitapadabyañjanāya, atthassa viññāpaniyāti diṭṭhadhammikādi-atthassa bodhane pariyattāya. Bhikkhunanti gāthāsukhatthaṁ rassaṁ katvā vuttaṁ.

“Saṁkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsatī”ti nayidaṁ paṭhamaṁ uddisitvā tassa atthassa kittanavasena pavattitaṁ vacanaṁ sandhāya vuttaṁ. Sā hi vitthāradesanā eva hoti. Yā pana desanā kadāci dhammapaṭiggāhakānaṁ ajjhāsayavasena (SṬ.8.6/CS:pg.1.289) saṁkhitteneva dassetvā nikkhipati, yā ca kadāci vitthārena, tadubhayaṁ sandhāya vuttaṁ. Tenāha “cattārimānī”ti-ādi. Sabhāvamadhuro paccayavasena madhurataro hotīti dassetuṁ “yathā”ti-ādi vuttaṁ. Vividhākāraṁ katvā dhammaṁ kathetuṁ paṭibhātīti paṭibhānaṁ, desanāpakārañāṇaṁ. Tenāha “samuddato”ti-ādi. Odahantīti avajānanavasena gamenti.

Sāriputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.7.)7. Pavāraṇāsuttavaṇṇanā

215. Tasmiṁ ahūti tasmiṁ ahanīti āha “tasmiṁ divase”ti. Anasanenāti sabbaso āhārassa abhuñjanena. Sāsanikasīlena bāhiraka-anasanena vā upetā hutvāti yojanā. Vā-saddena khīrapānamadhusāyanādīnipi saṅgaṇhāti. Pakārehi diṭṭhādīhi vāreti kāyakammādike sarāpeti gārayhe karoti etāyāti pavāraṇā, paṭipattivisodhanāya attano attano vajjasodhanāya okāsadānaṁ. Yasmā yebhuyyena vassaṁvuṭṭhehi kātabbā esā visuddhidesanā, tasmā vuttaṁ “vassaṁvuṭṭhapavāraṇāya. Visuddhipavāraṇātipi etissāva nāman”ti. Tadā tassa bhikkhusaṅghassa tuṇhībhāvassa anavasesatāyapi vaṇṇaṁ dassetuṁ pāḷiyaṁ “tuṇhībhūtan”ti vuttanti āha “yato yato …pe… natthī”ti. Hatthassa kukkuccatā asaṁyamo asampajaññakiriyā hatthakukkuccaṁ. Tathā pādakukkuccaṁ veditabbaṁ, vā-saddo avuttavikappattho, tena tadaññesamabhāvo vibhāvitoti daṭṭhabbaṁ.

Pañcapasādehīti pañcavaṇṇehi pasādehi. Vossaggattho yathāruci kiriyāya vossajjanaṁ. Pucchanattheti paṭikkhepamukheneva pucchanatthe nakāro, me kiñci kiriyaṁ vā vācasikaṁ vā na garahatha, kiṁ nu garahatha kāyavācāhīti attho. Keci “dvārānevā”ti dvārasīsena dvārappavattacariyaṁ vadanti. Visuddhipavāraṇāya adhippetattā yena pavāritaṁ, teneva visuddhīti ñāyati, yena na pavāritaṁ. Kiṁ nu taṁ avisuddhanti siyā kassaci puthujjanassa āsaṅkā? Tannivāraṇatthamāha “no aparisuddhattā”ti. Manodvāraṁ (SṬ.8.7/CS:pg.1.290) parisuddhaṁ asucikāraka-upakkilesānaṁ dūrīkatattā. Idāni etarahi Buddhakāle. Etthāti manodvāraparisuddhiyaṁ.

Kāyavacīsamācāraparisuddhiyā paveditāya manosamācāraparisuddhi atthato paveditāva hotīti “kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā”iccevāha. Tathā hi vuttaṁ “kāyikaṁ vā vācasikaṁ vāti idaṁ catunnaṁ arakkhiyataṁ sandhāya thero āhā”ti. “Bhikkhave, pavāremi vo”ti bhikkhusaṅghavisayattā pavāraṇāya tattha bhikkhusaṅghena vattabbaṁ paṭivacanaṁ dento dhammasenāpati “bhikkhusaṅghassa bhāraṁ vahanto”ti vutto. Tenāha “na kho mayaṁ, bhante”ti-ādi. Arakkhiyānīti parānuvādato na bhāyitabbāni suparisuddhabhāvato.

“Anuppannassā”ti idaṁ adhippāyikavacananti tadadhippāyaṁ vivaranto “kassapasammāsambuddhato paṭṭhāyā”ti-ādimāha. Kassapasammāsambuddhatoti vibhatte nissakkaṁ, tasmā Kassapasammāsambuddhato oranti atthoti. Aññenāti ito Bhagavato aññena. Anuppāditapubbassāti parasantāne na uppāditapubbassa. Sasantāne pana paccekabuddhānaṁ vasena na uppāditoti na sakkā vattuṁ. Samanu-āgatāti sammā anu upagatā. Bhagavato sīlādayo guṇāti Buddhabhūtassa guṇā adhippetāti āha “arahattamaggameva nissāya āgatā”ti. Sabbaguṇāti dasabalañāṇādayo sabbe Buddhaguṇā. Bhanteti ettha itisaddo ādi-attho. Tena “imesaṁ pana …pe… vācasikaṁ vā”ti yāvāyaṁ pāḷipadeso, taṁ sabbaṁ gaṇhāti. Tenāha “idaṁ thero …pe… pavārento āhā”ti.

Yaṁ attano puññānubhāvasiddhaṁ cakkaratanaṁ nippariyāyato tena pavattitaṁ nāma, na itaranti paṭhamanayo vutto. Yasmā pavattitasseva anupavattanaṁ, paṭhamanayo ca taṁsadise tabbohāravasena vuttoti taṁ anādiyitvā dutiyanayo vutto. Dasavidhanti antojanasmiṁ, balakāye rakkhāvaraṇaguttiyā saṁvidhānaṁ, khattiyesu anuyuttesu, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu adhammacārapaṭikkhepo, adhanānaṁ dhanānuppadānaṁ, samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchananti evaṁ dasavidhaṁ. Tattha gahapatike pakkhijāte ca visuṁ katvā gahaṇavasena dvādasavidhaṁ. Cakkavattivattanti cakkavattibhāvāvahaṁ vattaṁ. Yasmā yāthāvato (SṬ.8.7/CS:pg.1.291) pavattitaṁ, tadanurūpakaṁ pana ñāyena yuttakena pavattitaṁ nāma hotīti āha “sammā nayena hetunā kāraṇenā”ti. Ubhatobhāgavimuttāti ubhayabhāgehi ubhayabhāgato vimuttāti ayamettha atthoti dasseti “dvīhi bhāgehi vimuttā, arūpā …pe… nāmakāyato”ti iminā. Tevijjādibhāvanti tevijjachaḷabhiññacatuppaṭisambhidabhāvaṁ. Paññāvimuttā hi taṁ tividhaṁ appattā kevalaṁ paññāya eva vimuttā.

Visuddhatthāyāti visuddhipavāraṇatthāya. Saṁyojanaṭṭhena saṁyojanasaṅkhāte ceva bandhanaṭṭhena bandhanasaṅkhāte ca. Vijitasaṅgāmanti yathā rāgādayo puna na sīsaṁ ukkhipanti, evaṁ ariyamaggasenāya vasena vijitasaṅgāmaṁ. Tenāha “vijitarāgadosamohasaṅgāman”ti. Mārabalassāti mārasenāya, mārassa vā sāmatthiyassa. Veneyyasatthanti vinetabbajanasamūhaṁ. Sakaṭādisatthasabhāgato vineyyova satthoti taṁ veneyyasatthaṁ. Sīlasārādi-abhāvato antotuccho.

Pavāraṇāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.8.)8. Parosahassasuttavaṇṇanā

216. Sahassato paraṁ aḍḍhateyyabhikkhusataṁ tadā Bhagavantaṁ payirupāsatīti āha “parosahassanti atirekasahassan”ti. Nibbāne kutoci bhayaṁ natthīti kutocipi kāraṇato nibbāne bhayaṁ natthi asaṅkhatabhāvena sabbaso khemattā. Tenāha Bhagavā--“khemañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi khemagāminiñca paṭipadan”ti-ādi (saṁ.ni.4.379-408). Na kutoci bhayaṁ etasmiṁ adhigateti akutobhayaṁ, nibbānaṁ. Tenāha “nibbānappattassā”ti-ādi. Vipassito paṭṭhāyāti amhākaṁ Bhagavato nāmavasena isīnaṁ sattamabhāvadassanatthaṁ vuttaṁ. Te hi tattha tattha Sutte bahuso kittitā. Isīnanti vā paccekabuddhasāvakabāhiraka-isīnaṁ sattamo uttaro seṭṭhoti attho.

Aṭṭhuppattivasenāti (SṬ.8./CS:pg.1.292) kāraṇasamuṭṭhānavasena. Tadassa aṭṭhuppattiṁ vibhāvetuṁ “saṅghamajjhe”ti-ādi vuttaṁ. Paṭibhānasampannavācāya aññe īsati abhibhavatīti Vaṅgīso. Tenāha “paṭibhānasampattin”ti-ādi.

Kilesummujjanasatānīti rāgādikilesānaṁ rajjanadussanādinayehi savisaye ayoniso uṭṭhānāni. Yadi anekāni satāni, atha kasmā “ummaggapathan”ti? Vuttanti āha “vaṭṭapathattā pana pathan”ti. Rāgadosamohamānadiṭṭhivasena rāgakhilādīni pañcakhilāni. Vibhajantanti vibhajanavasena kathentaṁ. Vibhajitvāti ñāṇena vivecetvā.

Amate akkhāteti amatāvahe dhamme desite. Dhammassa passitāro saccasampaṭivedhena. Asaṁhīrā diṭṭhivātehi.

Ativijjhitvāti paṭivijjhitvā. Atikkamabhūtanti atikkamanaṭṭhena bhūtaṁ. Dasaddhānanti dasannaṁ upaḍḍhānaṁ. Tenāha “pañcannan”ti. Jānantenāti dhammassa sudullabhataṁ jānantena.

Parosahassasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.9.)9. Koṇḍaññasuttavaṇṇanā

217. Evaṁgahitanāmoti “aññāsi vata, bho, Koṇḍañño”ti satthu vacanaṁ nissāya bhikkhūhi aññehi koṇḍaññanāmakehi visesanatthaṁ evaṁgahitanāmo. Dvādasannaṁ saṁvaccharānaṁ vasena cirassaṁ. Chaddantabhavaneti chaddantanāgarājabhavanaṭṭhāne. Paññavā mahāsāvako rattaññutāya. “Dasasahassacakkavāḷe devamanussānanti dasasahassacakkavāḷe devānaṁ, imasmiṁ cakkavāḷe devamanussānañcāti evaṁ dasasahassacakkavāḷe devamanussānan”ti vadanti. Agganti-ādito. Tatthāti mandākinitīre.

Vassaggenāti vassapaṭipāṭiyā. Tanti aññāsikoṇḍaññattheraṁ. Mahābrahmānaṁ viya lokiyamanussā harāyanti. Pāmokkhabhūto āyasmā (SṬ.8.8/CS:pg.1.293) thero antarantarā tattha tattha janapade vasitvā tadanukkamena mandākinitīraṁ upagato, tasmā vuttaṁ--“icchāmahaṁ, bhante, janapade vasitun”ti.

Ānubhāvasampannā dibbāyukā te hatthināgāti vuttaṁ “pubbe paccekabuddhānaṁ pāricariyāya kataparicayā”ti. Therassa sañcaraṇaṭṭhāne āvaraṇasākhā haritvā apanetvā. Mukhodakañceva dantakaṭṭhañca ṭhapetīti saḷaladevadārukaṭṭhādīni aññamaññaṁ ghaṁsitvā aggiṁ nibbattetvā jāletvā tattha pāsāṇakhaṇḍāni tāpetvā tāni daṇḍakehi vaṭṭetvā taḷākāsu udakasoṇḍīsu khipitvā udakassa tattabhāvaṁ ñatvā nāgalatādantakaṭṭhaṁ upanento mukhodakañca ṭhapeti. Vattaṁ karotīti antokuṭiyā bahi ca pamukhepi aṅgaṇepi sākhābhaṅgehi sammajjanto vakkhamānanayena āhāraṁ upanento vattaṁ karoti.

Patiṭṭhappamāṇeti kaṭippamāṇe, ayameva vā pāṭho tāva mahantamevāti yāva mahantaṁ setapadumavanaṁ tāva mahantameva. Eseva nayo rattakumudavanādīsu. Khādantā manussā. Pakkapayoghanikā viyāti supakkapayoghanaṁ viya. Ghanabhāvena pana pakkhittakhuddamadhu viya hoti. Tenāha “etaṁ pokkharamadhu nāmā”ti. Muḷālanti setapadumānaṁ mūlaṁ. Bhisanti tesaṁyeva kandaṁ. Ekasmiṁ pabbeti ekekasmiṁ pabbantare. Pādaghaṭakanti doṇassa catubhāgo saṇṭhānato khuddako, tasmā pādaghaṭakappamāṇanti tumbamattaṁ. Soṇḍi-āvāṭeti khuddakasoṇḍiyo ceva khuddaka-āvāṭe ca.

Etaṁ bhojananti yathāvuttaṁ nirudakapāyasabhojanaṁ. Keci sañjānanti ye therā vuḍḍhatarā. Keci na sañjānanti ye navā acirapabbajitā.

Buddhānubuddhoti Buddhassa anubuddho. Bāḷhavīriyoti catunnaṁ sammappadhānānaṁ vasena ciranicitavīriyo. Tiṇṇaṁ vivekānanti kāyacitta-upadhivivekānaṁ lābhīti yojanā. Catasso vadati Vaṅgīsatthero sayaṁpaṭibhānaṁ, na sesābhiññānaṁ abhāvatoti āha “itarā”ti-ādi. Parisā sannisīdi nissaddabhāvena tuṇhī ahosīti attho. Anujānāpesīti paṭhamaṁ attanā ñātaṁ upaṭṭhitaṁ attano parinibbānakālaṁ anu pacchā Satthāraṁ jānāpesīti evaṁ ettha attho daṭṭhabbo.

Tanti (SṬ.8.8/CS:pg.1.294) āsāḷhipuṇṇamāya Isipatane yaṁ dassanaṁ, yaṁ vā dukkaracariyāyaṁ tumhākaṁ upaṭṭhānaṁ ādito dassanaṁ, taṁ, bhante, paṭhamadassanaṁ. Onatavinatāti heṭṭhā upari ca onatā vinatā. Kampetvāti thokaṁ cāletvā dassanatthaṁ ekaninnādo tesaṁ hatthināgānañceva nāgayakkhakumbhaṇḍānaṁ devatānañca saddena. Brahmāno devānaṁ adaṁsūti sambandho.

Sajjhāyamakaṁsu pasādanīyesu pasādavasena sannipatitaparisāya pasādajananatthaṁ Bhagavati nikkhamitvāti Bhagavati gandhakuṭito nikkhamitvā. Dharatiyevāti aduṭṭhataṁ patvā tiṭṭhateva.

Koṇḍaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.10.)10. Moggallānasuttavaṇṇanā

218. Paccavekkhatīti tesaṁ ariyānaṁ cittaṁ attano ñāṇacakkhunā pati avekkhati paccavekkhati. Pabbatassāti Isigilipabbatassa. Dukkhapāraṁ gatanti vaṭṭadukkhassa pāraṁ pariyantaṁ gataṁ Sabbaguṇasampannanti sabbehi Buddhaguṇehi ca sāvakaguṇehi ca paripuṇṇaṁ. Anekākārasampannanti rūpaghosalūkhadhammappamāṇikānaṁ sattānaṁ tehi tehi ākārehi sabbesañca anekehi anantāparimeyyehi pasīditabbākārehi samannāgataṁ. Te pana ākārā yasmā anaññasādhāraṇā Buddhaguṇā eva, tasmā āha “anekehi guṇehi samannāgatan”ti.

Moggallānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.11.)11. Gaggarāsuttavaṇṇanā

219. Teti te devamanusse. “Sarīravaṇṇenāti sarīre chavivaṇṇenā”ti vadanti. Sarīravaṇṇenāti vā dhammarūpakāyaguṇena. “Yasasā”tipi pāṭho, so evattho. Vigatamaloti abbhāmahikādīhi vigatūpakkileso (SṬ.8.11/CS:pg.1.295) Bhāṇu vuccati pabhā, sātisayo bhāṇu etassa atthīti bhāṇumā. Sūriyoti āha “ādicco viyā”ti.

Gaggarāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.8.12.)12. Vaṅgīsasuttavaṇṇanā

220. So kira vicaratīti sambandho. “Yathāyaṁ dīpo Jambudīpoti jambunā paññāto, evāhampi tena jambunā paññāyissan”ti jambusākhaṁ pariharitvā. Vādaṁ katvāti “imasmiṁ vāde sace te parājayo hoti, tvaṁ me dāso hohi. Sace me parājayo, ahaṁ te bhariyā”ti evaṁ katikaṁ katvā. Vāde jayaparājayānubhāvenāti tathāpavattite vāde paribbājakassa jayānubhāvena ceva attano parājayena ca. Vayaṁ āgammāti sippuggahaṇavayaṁ āgamma. Vijjanti mantaṁ.

Nibbattagativibhāvanavasena chavasīsabhāvaṁ dūseti vināsetīti chavadūsakaṁ sippaṁ, tathāpavattaṁ mantapadaṁ. Attano ānubhāvenāti niraye nibbattasattassa sīsaṁ yattha katthaci ṭhitaṁ Buddhānubhāvena ānetvā dassetvā. Khīṇāsavassa sīsanti paramappicchatāya kañcipi ajānāpetvā araññaṁ pavisitvā parinibbutassa khīṇāsavassa chaḍḍitaṁ sīsakaṭāhaṁ. Dassesīti attano ānubhāvena ānetvā dassesi.

“Tumhe, bho Gotama, jānāthā”ti kāmaṁ Vaṅgīso nibbattaṭṭhānaṁ sandhāya pucchati, Bhagavā pana anupādisesanibbānaṁ sandhāya “āma, Vaṅgīsa …pe… gatiṁ jānāmī”ti āha. Vuttañhetaṁ “nibbānaṁ arahato gatī”ti. Vaṅgīso sayaṁ mantabalena gatipariyāpannassa gatiṁ jānanto Bhagavantampi “ayampi tathā”ti maññamāno “mantena jānāsi, bho Gotamā”ti āha. Bhagavā attano Buddhañāṇameva mantaṁ katvā dīpento “āma, Vaṅgīsa, ekena manteneva jānāmī”ti āha. Mudhā eva dātabbanti amūliko. Anantarahitāya bhūmiyā sayanaṁ thaṇḍilaseyyā. Ādi-saddena sāyatatiyaṁ udakorohaṇabhūmiharaṇādiṁ saṅgaṇhāti. So taṁ …pe… arahattaṁ pāpuṇīti iminā Vaṅgīsatthero pabbajitvā na cirasseva sukhāya paṭipadāya arahattaṁ patto viya dissati, na kho panetaṁ (SṬ.8.12/CS:pg.1.296) evaṁ daṭṭhabbaṁ, āyatiṁ thero pabbajitvā samathavipassanāsu kammaṁ ārabhitvāpi dukkhāya paṭipadāya tādisaṁ kālaṁ vītināmetvā arahattaṁ pāpuṇi. Tenāha--

“Nikkhantaṁ vata maṁ santaṁ, agārasmānagāriyaṁ;

Vitakkā upadhāvanti, pagabbhā kaṇhato ime”. (saṁ.ni.1.209 theragā. 1218).

Āyasmato Vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti, “kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṁ me pariḍayhatī”ti-ādi (theragā.1232).

Vimuttisukhanti sabbaso kilesavimuttiyaṁ nibbāne ca uppannaṁ sampati-arahattaphalasukhaṁ paṭisaṁvedentoti yathāparicchinnaṁ kālaṁ pati sammadeva vedento anubhavanto. Kavinā kataṁ, tato vā āgataṁ, tassa vā idanti kāveyaṁ, tadevettha “kāveyyan”ti vuttaṁ. Ye niyāmagataddasāti ye bhikkhū ariyā Buddhānaṁ sāvakā phalaṭṭhabhāvena niyāmagatā ceva maggaṭṭhabhāvena niyāmadasā ca. Niyāmoti hi sammattaniyāmo adhippeto. Su-āgamananti mama imassa satthuno santike āgamanaṁ upagamanaṁ, imasmiñca Dhammavinaye āgamanaṁ pabbajanaṁ upasampadā sundaraṁ āgamanaṁ. Tattha kāraṇamāha “tisso vijjā”ti-ādi. Avuttampi gāthāya atthato gahitameva therassa chaḷabhiññabhāvato.

Vaṅgīsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Vaṅgīsasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.9.Vanasaṁyuttaṁ

(SṬ.9.1.)1. Vivekasuttavaṇṇanā

221. Saṁvejetukāmāti (SṬ.9.1/CS:pg.1.297) atthato saṁvegaṁ uppādetukāmā. Tathābhūtā naṁ kilesasaṅgaṇikādito vivecetukāmā nāma hotīti vuttaṁ “vivekaṁ paṭipajjāpetukāmā”ti. Bāhiresūti gocarajjhattato bahibhūtesu. Puthuttārammaṇesūti rūpādinānārammaṇesu. Caratīti pavattati. Tvaṁ janoti tvaṁ attano kilesehi jananato visuṁ jāto tādise eva aññasmiṁ jane imaṁ ayonisomanasikāravasena pavattamānaṁ chandarāgaṁ vinayassu vinodehi. Sataṁ taṁ sārayāmaseti niyyānikasāsane pabbajitvā satthu santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā araññavāsena ca satimantaṁ paṇḍitaṁ taṁ mayampi yathā-uppannaṁ vitakkaṁ vinodanāya sārayāma, sataṁ vā sappurisānaṁ kilesavigamanadhammaṁ paṭipajjitvā vasantaṁ taṁ sārayāma vaṭṭadukkhaṁ. Pātālanti mohapātālaṁ kilesarajo, tadeva “pātālan”ti vuttaṁ. Mā avaharīti heṭṭhā duggatisotaṁ mā upanesi. Sitanti sambandhaṁ. Tenāha “sarīralaggan”ti. Vivekamāpannoti kilesavivekaṁ samathavipassanābhāvanamāpanno. Uttamavīriyanti ussoḷhilakkhaṇappattaṁ vīriyaṁ, catubbidhaṁ samappadhānavīriyaṁ vā sampattaṁ. Paggayhāti āropetvā. Paramavivekanti paramaṁ samucchedavivekaṁ.

Vivekasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.2.)2. Upaṭṭhānasuttavaṇṇanā

222. Kāyadaratho hotiyeva niyamena, na cittadaratho tassa maggeneva samugghāṭitattā.

Jarāturoti jarābhibhavanena āturoyeva. Padadvayepi eseva nayo. Upariṭṭhatāya parito dīghaputhulatāya ativiya vijjhatīti sattisallaggahaṇaṁ. Evaṁ hissa taṇhāsallassa sadisatā. Avijjāya pana sammohāpādanena (SṬ.9.2/CS:pg.1.298) dukkhāpādanena ca visasadisatā. Ruppatoti vikāraṁ āpādiyamānassa pīḷiyamānassāti atthoti āha “ghaṭṭiyamānassā”ti.

Pabbajitanti sasantānato pabbajitaṁ vā rāgādimalato pabbajitaṁ vā. Tasmāti yasmā therassevetaṁ vacanaṁ, tasmā ayaṁ idāni vuccamāno ettha gāthāya attho. Devatāya hīti-ādi vuttasseva atthassa pākaṭakaraṇaṁ. Etthāti sesagāthāsu. Atthassa vuttanayattā “anuttānapadavaṇṇanā”ti āha. Vinayāti hetumhi nissakkavacananti tassa hetumhi karaṇavacanena atthamāha “vinayenā”ti. Tathā “samatikkamā”ti etthāpi. Paramaparisuddhaṁ saṁkilesasamucchindanato. Āraddhavīriyanti sambhāvitavīriyaṁ. Sambhāvanañcassa paggaṇhanaṁ paripūraṇañcāti āha “paggahitavīriyaṁ paripuṇṇavīriyan”ti.

Upaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.3.)3. Kassapagottasuttavaṇṇanā

223. Chetanti migānaṁ jīvitaṁ chetaṁ. Tenāha “migaluddakan”ti. Rohitamiganti lohitavaṇṇaṁ khuddakamigaṁ, “mahārohitamigan”ti keci. Satthu santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā tassa janapadassa sulabhabhikkhatāya tattha gantvā viharatīti imamatthaṁ sandhāya “paṭhamasutte vuttanayenevā”ti vuttaṁ. Ayaṁ pana thero pañcābhiñño vipassanākammiko. Ṭhatvāti padānubandhanavasena gamanaṁ upacchinditvā therassa āsannaṭṭhāne ṭhatvā. Tassa vacanaṁ sotuṁ āraddho. Aṅguṭṭhakaṁ jālāpesīti adhiṭṭhānabalena daṇḍadīpikaṁ viya attano aṅguṭṭhakaṁ jālāpesi. Akkhīhipi passati aṅguṭṭhakaṁ jālamānaṁ. Kaṇṇehipi suṇāti tena vuccamānaṁ dhammaṁ ekadesena. Cittaṁ panassa dhāvatīti sambandho. Etassapīti luddakassapi.

Appapaññanti ettha appa-saddo “appaharite”ti-ādīsu viya abhāvatthoti āha “nippaññan”ti. Kāraṇajānanasamatthenāti iminā kāraṇena sattānaṁ sukhaṁ, iminā dukkhanti evaṁ samācaramānena kāraṇaṁ jānituṁ (SṬ.9.3/CS:pg.1.299) samatthena kammassakatañāṇasampayuttacittenāti attho. Suṇātīti kevalaṁ savanamattavasena suṇāti, na tadatthavasena. Tenāha “atthamassa na jānātī”ti. Kāraṇarūpānīti sabhāvakāraṇāni. Kiṁ me imināti? “Idaṁ papañcan”ti pahāya. Vīriyaṁ paggayhāti catubbidhaṁ sammappadhānaṁ vīriyaṁ paggaṇhitvā.

Kassapagottasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.4.)4. Sambahulasuttavaṇṇanā

224. Sambahulāti suttantanayena sambahulā. Suttante sajjhāyiṁsūti suttantikā. Vinayaṁ dhārentīti vinayadharā. Yuñjantīti vāsadhure yogaṁ karonti. Ghaṭentīti tattha vāyāmaṁ karonti. Karontānaṁyeva aruṇo uggacchatīti sambandho.

Kometi kiṁ ime? Tenāha “kahaṁ ime”ti? Vajjibhūmiṁ vajjiraṭṭhaṁ gatāti vajjibhūmiyā. Tenāha “vajjiraṭṭhābhimukhā gatā”ti. Natthi etesaṁ nikebhaṁ nibaddhanivāsaṭṭhānanti aniketā tenāha “agehā”ti. Utu eva sappāyaṁ, utuvasena vā kāyacittānaṁ kallattā sappāyaṁ. Esa nayo sesesupi.

Sambahulasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.5.)5. Ānandasuttavaṇṇanā

225. Ativelanti atibahukālaṁ. Bhikkhunā nāma upagatānaṁ upanisinnakathāmattaṁ vatvā ganthadhurehi vāsadhurehi vā yuttapayuttacittena bhavitabbaṁ, nātivelaṁ tesaṁ saññattibahulena. Thero pana tadā kenaci kāraṇena bahuvelaṁ gihisaññattibahulo ahosi, taṁ sandhāya vuttaṁ “ativelan”ti-ādi. Idāni tamatthaṁ vibhāvetuṁ “Bhagavatī”ti-ādi vuttaṁ. Tanti taṁ tādisaṁ saññāpanaṁ sandhāya etaṁ “ativelaṁ gihisaññattibahulo”ti vacanaṁ vuttaṁ. Bhikkhusaṅghassa kathaṁ sutvāti saṅghassa (SṬ.9.5/CS:pg.1.300) majjhe nisīditvā therena kathitattā vuttaṁ. Satthusāsananti piṭakattayaṁ vadati.

Pasakkiyāti upasakkitvā gantvā. Taṁ pana tattha ajjhogāhanaṁ hotīti āha “pavisitvā”ti. Saṅkhāradukkhato nibbinnahadayassa sabbasaṅkhāravinissaṭaṁ nibbānaṁ yāthāvato paccavekkhantassa sammadeva samassāsakaraṁ hutvā upaṭṭhahantaṁ taṁ upari adhigamāya ussukkaṁ karonto nibbānaṁ hadaye nikkhipati nāmāti āha--“nibbānaṁ …pe… opeti nāmā”ti. Nibbānaṁ …pe… ārammaṇato opeti nāmāti ānetvā sambandho. Atthavirahitā “biḷibiḷī”ti pavattakiriyā biḷikā, ayaṁ pana gihisaññattikathā therassa attano sāmaññattha-asādhanato devatāya biḷikā viyāti biḷibiḷikāti vuttā.

Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.6.)6. Anuruddhasuttavaṇṇanā

226. Anantare attabhāveti atītānantare devattabhāve. Thero hi tāvatiṁsadevalokā cavitvā idhūpapanno. Aggamahesīti kāci paricārikā devadhītā cittapaṇidhānamattena idānipi devakāye bhavissati upacitakusaladhammattāti maññamānā tasmiṁ vattamānaṁ viya kathentī “sobhasī”ti āha. Evaṁ atītampissa dibbasotaṁ paccuppannaṁ viya maññeyya nāticirakālattāti dassento “pubbepi sobhasī”ti āha. Sugatinirayādiduggatiyā vasena duggatā etarahīti adhippāyo. Paṭipattiduggatiyā kāmesu sammucchitabhāvato.

Patiṭṭhahantoti nivisanto. Aṭṭhahi kāraṇehīti cirakālaparibhāvanāya viruḷhamūlehi ayonisomanasikārādipaccayamūlakehi vuccamānehi aṭṭhahi kāraṇehi. Ratto rāgavasenāti sabhāvato saṅkappato ca yathāsamīhite iṭṭhākāre sakkāye sañjātarāgavasā ratto giddho gadhito. Patiṭṭhātīti oruyha tiṭṭhati. Duṭṭho dosavasenāti (SṬ.9.6/CS:pg.1.301) sabhāvato saṅkappato ca yathāsamīhite aniṭṭhākāre sakkāye sañjātadosavasena duṭṭho rupitacitto. Mūḷho mohavasenāti asamapekkhanena mūḷho muyhanavasena. Vinibaddhoti ahaṁkārena visesato nibandhanato mānavatthusmiṁ bandhito. Mānavasenāti tena tena maññanākārena. Parāmaṭṭhoti dhammasabhāvaṁ niccādivasena parato āmaṭṭho. Diṭṭhivasenāti micchādassanavasena. Thāmagatoti rāgādikilesavasena thāmaṁ thirabhāvaṁ upagato. Anusayavasenāti maggena appahīnatāya anu anu santāne sayanavasena. Appahīnaṭṭho hi tesaṁ anusayaṭṭho. Aniṭṭhaṅgatoti saṁsayito. Vikkhepagatoti vikkhittabhāvaṁ upagato. Uddhaccavasenāti cittassa uddhatabhāvavasena. Tāpīti tāpi devakaññāyo. Evaṁ patiṭṭhitāvāti yathāvuttanayena rattabhāvādinā sakkāyasmiṁ patiṭṭhitā eva. Naradevānanti purisabhūtadevānaṁ.

Paṭigantunti apekkhāvasena tato apagantuṁ apekkhaṁ vissajjetuṁ. Dussantanti dasantaṁ, “vatthan”ti keci. Sūciṁ yojetvāti sibbanasuttena sūciṁ yojetvā pāse ca pavesetvā. Manāpakāye devanikāye jātā manāpakāyikā. Tesaṁ pabhāvaṁ dassetuṁ “manasā”ti-ādi vuttaṁ. Samajjanti saṁhitaṁ. Gamanabhāvanti gamanajjhāsayaṁ. Vikkhīṇoti vicchindanavasena khīṇo. Devatānaṁ uttarimanussadhammārocane doso natthīti tāsaṁ puna anāgamanatthaṁ arahattaṁ byākāsi.

Anuruddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.7.)7. Nāgadattasuttavaṇṇanā

227. Atikālenāti ativiya pubbaṇhakālena, kālassevāti attho. Koṭisammuñjaniyāti sammuñjanikoṭiyā, sammuñjaniyā ekadesenevāti attho. Iminā sammajjane amanāpakāritaṁ dasseti. Majjhanhike vītivatteti gihisaṁsaggavasena kālaṁ vītināmento majjhanhe bahuvītivatte. Aññehi bhikkhūhīti nātikālaṁ paviṭṭhehi. Nissakkavacanañcetaṁ. Bhāyāmi nāgadattanti tassa paṭipattiṁ bhāyitabbaṁ katvā devatā vadantī (SṬ.9.7/CS:pg.1.302) paṭipattiyaṁ niyojeti. Suppagabbhanti kāyapāgabbiyādīhi ativiya samannāgataṁ.

Nāgadattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.8.)8. Kulagharaṇīsuttavaṇṇanā

228. Ogāhappattoti vissāsavasena anuppavesaṁ patto. Aññataraṁ kulanti tasmiṁ kule jāyampatiṁ sandhāya vadati. “Bahūpakāraṁ me etaṁ kulaṁ ciraṁ sappāyāhāradānādinā; tasmā idhāhaṁ aggadakkhiṇeyyo jāto; imesaṁyeva deyyadhammapaṭiggaṇhanena puññaṁ vaḍḍhessāmī”ti cintesi. Tenāha “aññattha gantvā kiṁ karissāmī”ti-ādi. Sāti devatā. Ubhopeteti taṁ bhikkhuñca gharaṇiñca sandhāya vadati. Paṭigādhappattāti paṭigādhaṁ pattā aññamaññasmiṁ patiṭṭhitavissāsena.

Vissamappattivasena santiṭṭhanti etthāti saṇṭhānaṁ, vissamanaṭṭhānaṁ. Samāgantvāti sannipatitvā. Paṭiññūdāharaṇehi mantayatīti mantanaṁ, ñāpakaṁ kāraṇaṁ. Paṭilomasaddāti paṭilomabhāvena patitattā asaccavibhāvanā paṭikūlasaddā. Tena kāraṇenāti tena kāraṇapaṭirūpakena micchāvacanena. Na maṅkuhotabbaṁ akārakabhāvato. Saddena paritassatīti parehi attani payuttamicchāsaddamattena paritassanasīlo. Vataṁ na sampajjatīti yathāsamādinnavataṁ lahucittatāya na pāripūriṁ gacchati. Sampannavatoti paripuṇṇasīlādivataguṇo

Kulagharaṇīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.9.)9. Vajjiputtasuttavaṇṇanā

229. Vajjiraṭṭhe rājaputtoti vajjiraṭṭhe jātasaṁvaddho vajjirājaputto. Sabbaratticāroti chaṇasampattiyā ito cito carantehi anubhavitabbanakkhattamaho. Tenāha “kattikanakkhattaṁ ghosetvā” ti-ādi. Ekābaddhaṁ hotīti yasmā cātumahārājikadevā tasmiṁ divase nakkhattaṁ (SṬ.9.9/CS:pg.1.303) ghosetvā attano puññānubhāvasiddhāya dibbasampattiyā mahantaṁ nakkhattakīḷāsukhaṁ anubhavanti, tasmā taṁ tehi ekābaddhaṁ viya hoti. Bheri-āditūriyānanti bherimudiṅgasaṅkhapaṇavavīṇāditūriyānaṁ. Tāḷitānanti āraddhalayānurūpaṁ pahaṭānaṁ. Vīṇādīnanti vīṇāveṇugomukhī-ādīnaṁ. Vāditānanti yathāraddhamucchanānurūpaṁ saṅghaṭṭitānaṁ. Abhāsīti tena saddena ākaḍḍhiyamānahadayo ayoniso ummujjitvā “mahatī vata me jānī”ti anutthunanto abhāsi. Chaḍḍitadārukaṁ viyāti vane chaḍḍitaniratthakakaḷiṅgaraṁ viya. Lāmakataroti nihīnataro. Devatā paṭhamappitaṁ āṇiṁ paṭāṇiyā nīharantī viya tena bhikkhunā vuttamatthaṁ apanentī “tassa te bahukā pihayantī”ti avocāti vuttanti dassento “thero”ti-ādimāha. Saggaṁ gacchantānaṁ yathā nerayikā pihayanti, evaṁ sammāpaṭipannassa tuyhaṁ bahū pihayanti, tasmā tvaṁ “pāpiyo”ti attānaṁ mā maññitthāti adhippāyo.

Vajjiputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.10.)10. Sajjhāyasuttavaṇṇanā

230. Nissaraṇapariyattivasenāti addhā imaṁ pariyattiṁ nissāya vaṭṭadukkhato nissarituṁ labbhāti evaṁ nissaraṇapariyattivasena. Sajjhāyanatoti vimuttāyatanasīse ṭhatvā sajjhāyanato. Idāni tassa nissaraṇapariyattivasena sajjhāyanakaraṇaṁ, paṭipattivasena vattapaṭivattakaraṇaṁ, vipassanābhāvanañca dassetuṁ “so kirā”ti-ādi vuttaṁ. Arahattaṁ pattadivase paṭipattikittanāya purimadivasesupi tathā paṭipajji, vipassanaṁ pana ussukkāpetuṁ nāsakkhīti dasseti. Kālaṁ ativattetīti idaṁ “saṅkasāyatī”ti padassa atthavacanaṁ. Therassāti sajjhāyakattherassa.

Dhammapadānīti sīlādidhammakkhandhadīpakāni padāni. Tenāha “sabbampi Buddhavacanaṁ adhippetan”ti. Na gaṇhāsi uddesanti adhippāyo. Pāḷiyaṁ “bhikkhūhi saṁvasanto”ti iminā tesaṁ dhammassavanatthāyapi dhammo pariyāpuṇitabboti dasseti. Virajjati etenāti virāgo, ariyamaggo. Jānitvāti pariññābhisamayavasena diṭṭhasutādiṁ yāthāvato jānitvā paṭivijjhitvā. Vissajjananti (SṬ.9.10/CS:pg.1.304) pahānaṁ. Na Buddhavacanassa vissajjanaṁ. Bhaṇḍāgārikapariyattiyāpi anuññātattā pageva nissaraṇatthāya, tattha pana mattā jānitabbāti dassento “ettāvatā”ti-ādimāha.

Sajjhāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.11.)11. Akusalavitakkasuttavaṇṇanā

231. Akusale vitakketi akosallasambhūtaṭṭhena akusale micchāvitakke. Yoni vuccati upāyo, tasmā asubhādike subhādivasena manasikāro ayonisomanasikāroti āha “anupāyamanasikārenā”ti. Pāsādikakammaṭṭhānanti pasādāvahaṁ Buddhānussati-ādikammaṭṭhānaṁ. Balavapītiñca sukhañcāti nīvaraṇavikkhambhanato balavantaṁ upacārajjhānasahagataṁ pītiñca sukhañca.

Akusalavitakkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.12.)12. Majjhanhikasuttavaṇṇanā

232. Nandanavaggeti nandanavaggavaṇṇanāyaṁ tattha idhāpi gāthāya visesābhāvato. Yadi evaṁ kasmā tattha saṅgītaṁ idha gahitanti? Devatāpaṭisaṁyuttataṁ upādāya Devatāsaṁyutte saṅgahitampi aṭṭhuppattiyā paṭisaṁyuttattā idha gahitaṁ.

Majjhanhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.13.)13. Pākatindriyasuttavaṇṇanā

233. Terasame yaṁ vattabbaṁ, taṁ vitthāritamevāti yojanā. Jantudevaputtasutteti jantudevaputtasuttasaṁvaṇṇanāya. “Tattha saṅgītaṁ idhāpī”ti-ādi anantarasuttavaṇṇanāyaṁ vuttanayameva.

Pākatindriyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.9.14.)14. Gandhatthenasuttavaṇṇanā

234. Gandhārammaṇaṁ (SṬ.9.14/CS:pg.1.305) upanijjhāyatīti gandhasaṅkhātaṁ ārammaṇaṁ upecca nijjhāyati, rūpārammaṇena viya viññāṇena rūpaṁ, gandhārammaṇena taṁ upecca nijjhāyati paccakkhato, yāthāvato sabhāvato paṭivijjhatīti attho. Upasiṅghissatīti taṇhāvasena upagantvā siṅghissati.

Ekaṅgametaṁ theyyānanti ārammaṇavasena theyyavatthūsu vibhajiyamānesu ekamaṅgametaṁ gandhārammaṇanti āha “thenitabbānan”ti-ādi. Ojāpekkhāya theyyāya pavattamānāya dhammārammaṇatāpi tassā siyā, sā pana na madhurā theyyakatā cāti “pañcakoṭṭhāsānan”ti vuttaṁ. Kāmañca taṁ gandhārammaṇaṁ kenaci pariggahitaṁ na hotīti ādiyituṁ sakkā, Satthārā pana ananuññātattā na yutto tassa paribhogo. Yaṁ pana tena bhikkhunā vuttaṁ “na harāmi na bhañjāmī”ti, tassapi ayameva parihāro. Vaṇṇīyati phalaṁ etenāti vaṇṇaṁ, kāraṇanti vuttaṁ “vaṇṇenāti kāraṇenā”ti.

Tasminti tasmiṁ bhikkhusmiṁ. Ākiṇṇakammantoti taṇhādiṭṭhi-ādivasena akusalakammanto diṭṭhimohataṇhādivasena ādito paṭṭhāya kusalakammānaṁ paṭikkhepanato. Diṭṭhivasena ca kathinakakkhaḷakharigatattā “akhīṇakammanto kakkhaḷakammanto”ti vuttaṁ.

Ākiṇṇaluddoti ākiṇṇo hutvā kakkhaḷo. Tenāha “bahupāpo”ti-ādi. Makkhitoti litto. Tanti devatācodanaṁ. Tasmāti atikkamma ṭhitattā”tvañcārahāmi vattave”ti evamāha.

Gavesantassa attano santāne uppādanavasena pariyesantassa. Anekayojanāyāmavitthāraṁ gaganatalaṁ byāpetvā uppannavalāhakakūṭappamāṇaṁ viya. Suddhoti sīlena parisuddho ayanti jānāsi. Sugatinti sundaranibbattiṁ. Tena nibbānassapi saṅgaho siddho.

Gandhatthenasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Vanasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.10.Yakkhasaṁyuttaṁ

(SṬ.10.1.)1. Indakasuttavaṇṇanā

235. Attano (SṬ.10.1/CS:pg.1.306) pariṇāyakattena Indo nāma mahesakkho, Indoti samaññā assāti katvā “Indako”tipi vuccati, tassa Indakassa. Indakūṭe pabbate nivasatīti Indakūṭanivāsī, tassa Indakūṭanivāsino. Balikammehi yajitabbato pūjitabbato yakkho, tassa yakkhassa. Indassa nivāsaṭṭhānabhūtaṁ kūṭaṁ Indakūṭanti yakkhato kūṭena nāmaṁ laddhaṁ. Indakūṭo indo uttarapadalopena yathā “kelāsakūṭo kelāso”ti. Indo yakkhoti kūṭato yakkhena nāmaṁ laddhaṁ. Na cettha itarītaranissayadoso aññamaññūpalakkhaṇabhāvato yathā taṁ “kāyakammaṭṭhānan”ti. Rūpanti sakalaṁ rūpakkhandhamāha, na rūpāyatananti. Imaṁ sarīraṁ pecca ayaṁ kinti paṭilabhatīti codeti.

Kuto āgacchatīti parādhārarūpe jīve attani mātukucchimokkante rūpassa sambhavoti kuto nāma ṭhānato āgacchati. Tenāha “imāni ca aṭṭhīni imā ca maṁsapesiyo”ti-ādi. Kathaṁ nvayanti ayaṁ kucchisaṅkhāte gabbhare kathaṁ sajjatīti pucchati. “Sīhānaṁva nadantānaṁ, dāṭhīnaṁ girigabbhare”ti-ādinā (theragā. nidānagāthā) gabbharo ca kucchivācako āgato. Tenāha “gabbharasminti mātukucchismin”ti. Puggalavādīti attavādupādāno. Yathā hi macchamaṁsaṁ bhuttaṁ pheṇaṁ viya hutvā vilīyati, na ca paññāyati sattabhāvena appavattanato, evamevaṁ yadi mātukucchismiṁ gabbhabhāvena uppannaṁ rūpaṁ satto na bhaveyya no vaḍḍheyya, vilīyitvā gaccheyya, paññāyati ca taṁ rūpaṁ, tasmā jīvoti imāya laddhiyā. Evamāhāti “rūpaṁ …pe… gabbharasmin”ti evamavoca. Paṭhamanti etesaṁ pañcannaṁ paṭhamaṁ. Tenāha “paṭhamena paṭisandhiviññāṇena saddhin”ti. “Jāti-uṇṇaṁsūhīti jāti-eḷakāya uṇṇaṁsūhī”ti vadanti. “Gabbhaṁ phāletvā gahita-uṇṇā jāti-uṇṇā. Tassā aṁsūhi tīhi katasuttagge”ti saṁyuttabhāṇakānaṁ adhippāyo.

Anāviloti accho, suppasannoti attho. Evaṁvaṇṇappaṭibhāganti vuttappamāṇasaṇṭhānasamparicchinnaṁ. Kalalaṁ sampavuccatīti attabhāvo bhūtupādārūpasaṅkhāto (SṬ.10.1/CS:pg.1.307) santānavasena pavattamāno kalalaṁ nāmāti kathīyati.

Kalalāti yathāvuttakalalarūpahetu taṁ nissāya paccayaṁ katvā. Maṁsadhovana-udakavaṇṇanti vaṇṇato maṁsadhovana-udakavaṇṇaṁ, saṇṭhānato pana vilīnatipusadisaṁ.

Paripakkanti paripākakalalabhāvato paripākaṁ gataṁ suparipākaṁ gataṁ. Samūhatanti samūhabhūtaṁ saṅgataṁ. Vivaṭṭamānanti pariṇamantaṁ. Tabbhāvanti karaṇe etaṁ upayogavacanaṁ, tabbhāvena pariṇamantanti attho. Nissakke vā upayogavacanaṁ, tabbhāvato kalalabhāvato kalalaṁ vipariṇamantaṁ. Abbudaṁ nāma jāyati, abbudaṁ nāma sampajjatīti attho.

Vilīnatipusadisā saṇṭhānavasena, vaṇṇavasena pana sitā arattāva hotīti vadanti. Maṇḍanti dārikānaṁ tathā pīḷanato nibbattamaricapakkassa sārabhūtaṁ rasaṁ. Sabbabhāgehi muccatīti so maṇḍo kapāle alaggo hutvā tassa sabbabhāgehi mucchitvā piṇḍito hutvā tiṭṭhati. Evarūpā pesi hotīti sā pesi gabbhāsaye katthaci alaggā yathāvuttamaṇḍo viya piṇḍito hutvā tiṭṭhati. Tenāha “vilīnatipusadisā”ti.

Pesi nibbattatīti ettha pesīti nissakke paccattavacananti āha “tato pesito”ti.

Ghanassa saṇṭhānaṁ. Nibbattaṁ kammapaccayāti taṁsaṇṭhānaṁ rūpadhammanibbattiyā jāyati. “Jarāmaraṇaṁ aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannan”ti (saṁ.ni.2.20) hi vuttaṁ.

Pīḷakāti pīḷakasadisā maṁsapiṇḍā jāyanti.

Sattamādīnīti ādi-saddena aṭṭhamasattāhato paṭṭhāya yāva ekacattālīsā catuttiṁsa sattāhāni saṅgaṇhāti. Pariṇatakālanti gabbhassa pariṇatakālaṁ. Navamāsato bahi paripakko nāma hoti kesalomādinibbattito. Tenāha “dvācattālīse sattāhe etāni jāyantī”ti.

Tassāti (SṬ.10.1/CS:pg.1.308) gabbhaseyyakasattassa. Mātu-udarapaṭalena ekābaddho hoti yato mātarā paribhutta-āhāro āmāsaye patiṭṭhite gabbhassa nābhināḷānusārena gabbhagatassa sarīraṁ sampatvā āhārakiccaṁ karoti. Āhārasamuṭṭhānarūpaṁ samuṭṭhāpetīti gabbhagatassa kāye ojāya paccayo hoti. Sā ca taṁ paccayaṁ labhitvā ojaṭṭhamakaṁ rūpaṁ samuṭṭhāpeti. Evaṁ mātarā paribhutta-āhārapaccayena gabbhagato dasa māse yāpeti attano nābhināḷānusāragateneva tena yāva āhārasamuṭṭhānasattāho, tato paṭṭhāya āharaṇato. Keci pana “mātarā paribhutta-āhāro bāhiravaggo viya tassa kāyaṁ abhisanneti parisanneti, tena so yāpetī”ti vadanti. Kucchigataṁ udarapaṭalena tirohitattā bahi ṭhitanti vattabbataṁ na arahatīti “kucchiyā abbhantaragato”ti āha. Mātukucchigato naroti mātu tirokucchigato. Evaṁ khoti iminā yathāvuttākārena ayaṁ satto …pe… nibbattati, tasmā rūpaṁ na jīvo. Na hi diṭṭhigatassa sattāhakkamena vuḍḍhippatto icchito aniccatāpattito.

Indakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.2.)2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā

236. Sakkanāmakoti baliputto viya Sakkassa vasena gahitanāmo. “Eso kirā”ti pāṭho. “Eko kirā”tipi likhanti. Mārassa pakkhe gato mārapakkhiko. Yadaññanti ettha yanti kiriyāparāmasanaṁ, tasmā yaṁ aññassa anusāsanaṁ, taṁ samaṇassa na sādhūti yojanā. Kāraṇenāti kāraṇamattena saṁvāso jāyati. Yena kenaci gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Taṁ kāraṇantaraṁ samāgataṁ purisaṁ sappañño sambuddho anukampituṁ nārahati visesādhigamābhāvā, sati pana tasmiṁ savisesaṁ pasādo hotīti. Manasā ce …pe… na tena hoti saṁyutto sinehavasena anukampā anuddayā tassā asaṁkiliṭṭhasabhāvattā.

Sakkanāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.3.)3. Sūcilomasuttavaṇṇanā

237. Gayāya (SṬ.10.3/CS:pg.1.309) avidūre bhavo gāmo “Gayā”ti vuttoti āha “Gayāyan”ti, tenāha “Gayāya avidūre niviṭṭhagāmaṁ upanisāyāti attho”ti. Gocaragāmanidassanaṁ hetaṁ. Idaṁ upari idaṁ heṭṭhāti natthi uppaṭipāṭiyo mañcapādānaṁ dvīsu passesu dīghabhāvena. Balikammatthāya kataṁ devatādhiṭṭhānanti adhippāyena devaṭṭhāne ṭhapenti. Aṭṭhapādamañcasadiso kira so heṭṭhupariparivattetabbato. Kathinasibbanasūci kathinasūci. Apaccattharitvāti kiñci saṅghikasenāsanassa upari paṭicchadanaṁ apaccattharitvā. Gavacchivijjhitaṁ viyāti tehi Sūcilomehi gavacchijālaṁ viya gataṁ sabbaso samohataṁ.

Idhāpi “kharasarīro”ti vatvā kharasarīraṁ kathinasūcisadisatāya lomassāti tassa tathābhāvassa kāraṇaṁ dassento “so kirā”ti-ādimāha. Attano hatthehīti saṅghikatelasammakkhitehi attano sarīraṁ makkhesi. Itīti vuttākārena.

Samāgamaṭṭhānanti yakkhasannipātaṭṭhānaṁ. Soti Sūcilomo yakkho. Manti ca tameva vadati.

Uṭṭhāpetvāti uddhaggā katvā. Apanāmesīti yathā so attano kāyaṁ upanetuṁ na sakkoti, tathā karonto thokaṁ apanāmesi. Amanuññoti pharusatikkhatāya na manuñño. Cittaṁ vā te khipissāmīti mayhaṁ ānubhāvena tava cittavikkhepaṁ vā karissāmi. Yathā pana so cittavikkhepaṁ kareyya, taṁ dassetuṁ “yesañhī”ti-ādi vuttaṁ. Bheravaṁ vāti vuttākārena aññathā vā bhayānakaṁ dassanamatteneva sattānaṁ bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetuṁ samatthaṁ. “Kathentānaṁyevā”ti vā pāṭho. Taṁ dvīsu pādesu gahetvā pāraṁ Gaṅgāya khipissāmīti yojanā.

Kutonidānāti kasmā kāraṇā? Aṭṭhakathāyaṁ pana samāsapadametaṁ, vibhatti-alopena niddesoti dassetuṁ “kiṁnidānā kiṁpaccayā”ti? Attho vutto. Cittaṁ ossajantīti kusalacittaṁ pavattituṁ appadānavasena (SṬ.10.3/CS:pg.1.310) purato khipanti. Kuto samuṭṭhāyāti micchāvitakkānaṁ samuṭṭhānaṁ pucchati?

Kāmarāgādayo subhanimittādīsu ayonisomanasikārahetū. Kāmo pana ayonisomanasikāro ca niyakajjhattapariyāpannoti āha “ayaṁ attabhāvo nidānaṁ etesanti itonidānā”ti-ādi. Evamevāti Aṭṭhakathāyaṁ kīḷāpasutakumārakā viya micchāvitakkā daṭṭhabbā, tesaṁ uppattiṭṭhānabhūto loko viya ayaṁ attabhāvaloko. Tehi ossajiyamānaṁ dhaṅkaṁ viya cittaṁ, tassa pāde baddhadīghasuttakaṁ viya taṁ dūrānubandhaṁ saṁyojananti evaṁ upamāya saṁsandanaṁ daṭṭhabbaṁ.

Pāpavitakkānaṁ taṁsampayuttakilesānañca taṇhā visesapaccayo tadabhāvena tesaṁ abhāvatoti āha “taṇhāsinehato jātā”ti. Attabhāvapariyāpannattā “attani sambhūtā”ti vuttaṁ. Tena nesaṁ anaññahetukataṁ dasseti, nigrodhasseva khandhajātīti iminā pana puthubhāvañca, visattāti-ādinā dubbinissaṭatañca. Vatthukāmesu rūpārammaṇādīsu puthūsu. Puthū kilesakāmā kāmarūpataṇhādayo. Tehi kilesakāmehi karaṇabhūtehi. Attabhāvaṁ khandhapañcakaṁ. Ye vipassanāya yuttapayuttā yāthāvato jānanti.

Yatoti paccatte nissakkavacananti āha “yaṁ nidānamassā”ti. “Vinodentī”ti kattuniddesena yena na vinodenti, taṁ kāraṇaṁ bādhitamevāti āha “maggasaccena vinodentī”ti. Vinodanañcettha santānato nīharaṇaṁ bahikaraṇaṁ sabbaso pahānaṁ, pahīne ca tasmiṁ kilese oghaṁ tarantīti dassento “duttaran”ti-ādimāha. Etasmiṁ adhigate na puna bhavoti apunabbhavo, nibbānanti āha “apunabbhavasaṅkhātassā”ti-ādi. Yasmā ettha “ye naṁ pajānanti, yatonidānan”ti padadvayena dukkhasamudayasaccāni, vinodanaggahaṇena maggasaccaṁ, apunabbhavaggahaṇena nirodhasaccaṁ pakāsitaṁ, tasmā vuttaṁ “cattāri saccāni pakāsento”ti.

Tasmiṁyevāti yattha ṭhito “rāgo ca doso cā”ti-ādinā pañhaṁ pucchi, tasmiṁyeva padese ṭhito. Desanānusārenāti satthu sāmukkaṁsikadhammadesanāya anussaraṇena. Ñāṇaṁ pesetvāti vipassanāpaṭipāṭiyā (SṬ.10.3/CS:pg.1.311) nibbānaṁ pati anubodhañāṇaṁ pesetvā pavattetvā. Sotāpattiphale patiṭṭhitoti sahassanayapaṭimaṇḍitassa paṭhamamaggassa adhigamena paṭhamaphale patiṭṭhito paṭilabhatīti yojanā. Na kiliṭṭhattabhāve tiṭṭhanti mahānubhāvattā ariyadhammassa. Setakaṇḍupīḷakasūciyoti setabhāvaṁ patvā kaṇḍupīḷakā lomasūciyo sabbā anavasesā patitā paribhaṭṭhā apagatā. Bhummadevatāparihāranti bhummadevattabhāvanti.

Sūcilomasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.4.)4. Maṇibhaddasuttavaṇṇanā

238. Sukhaṁ paṭilabhatīti diṭṭhadhammikādibhedaṁ sukhaṁ adhigacchati. Niccameva seyyo satimato āyatiṁ hitacaraṇato. Maṇibhaddo “satimāpuggalo satokārī sampati veraṁ nappasavatī”ti adhippāyena “verā ca parimuccatī”ti āha. Bhagavā pana satimantatāsiddhiyā veraparimuccanaṁ na accantikaṁ, nāpi ekantikaṁ paṭipakkhena parato ca appahīnattāti taṁ nisedhento “verā ca na parimuccatī”ti vatvā, yaṁ accantikaṁ ekantikañca parassa vasena veraparimuccanaṁ, taṁ dassento “yassā”ti gāthamāha. Karuṇāyāti appanāppattāya karuṇāya. Karuṇāpubbabhāgeti karuṇābhāvanāya vasena uppāditapaṭhamajjhānūpacāre. Soti karuṇābhāvanaṁ bhāvento puggalo. Mettaṁsoti mettacittaṁ aṁso eko kusalakoṭṭhāso etassāti mettaṁso. Tassa kenacīti tassa arahato karuṇāya mettābhāvanāya ca sātisayattā tadabhāvena kenaci puggalena saddhiṁ verappasaṅgo nāma natthi. Iminā khīṇāsavepi mettākaruṇābhāvanārahite koci attano cittadosena veraṁ kareyya, na pana tasmiṁ mettākaruṇācetovimuttisamannāgate koci veraṁ kareyya. Evaṁ mahiddhikā brahmavihārabhāvanāti dasseti.

Maṇibhaddasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.5.)5. Sānusuttavaṇṇanā

239. Yakkhena (SṬ.10.5/CS:pg.1.312) gahito hotīti yakkhena anupaviṭṭho hoti. Tassa yakkhagahaṇassa kāraṇaṁ mūlato pabhuti vitthārato dassetuṁ “so”ti-ādimāha. Tassa antimabhavikattā ādito paṭṭhāya adhisīlasikkhāya sakkaccaṁ pūraṇanti dasseti “so pabbajitakālato”ti-ādinā. Paccāhāranti paṭikkhepaṁ. Imasmiṁ sarabhaññeti imasmiṁ mama dhammabhaṇane. Pattinti pattidānaṁ. Piyā honti, tenāha Bhagavā “ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘sabrahmacārīnaṁ piyo ca assaṁ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī”ti (ma.ni.1.65). Tathā cāha “tasmiṁ sāmaṇere”ti-ādi.

Vuḍḍhimanvāyāti yobbanappattiyā aṅgapaccaṅgānaṁ parivuḍḍhimāgamma. Kāmasambhogasamatthatāvasena paripakkindriyo. Anuyojetvāvāti vissajjetvāva, gihibhāve vā anuyojetvāva. “Pubbe tuyhaṁ putto sīlavā kalyāṇadhammo lajjī kukkuccako sikkhākāmoti sambhāvito, idāni tato aññathā jāto”ti ghosanāvasena devatānaṁ antare māheva me lajjaṁ uppādeyya.

Pāṭihāriyapakkhañcāti cātuddasīpañcadasī-aṭṭhamīnaṁ yathākkamaṁ ādito antato ādi-antato ca pavesananikkhamanavasena uposathasīlassa paṭi paṭi abhimukhaṁ paccāvahitabbapakkhañca. Terasiyāpīti paraṁ sattamīnavamīsupīti attho. Pavesabhūtañhi uposathasīlassa sattamīsu samādinnaṁ sīlaṁ paṭipadaṁ, navamīsu nikkhamabhūtanti ācariyā. Porāṇaṭṭhakathāyaṁ pana paccuggamanānugamanapariyāyena vuttanti āha “manussā”ti-ādi. Aḍḍhamāsanti sakalakālapakkhaṁ Evañhi vassavāsassa anugamanaṁ gataṁ hoti. Suṭṭhu samāgatanti suparisuddhaṁ sampannaṁ katvā attano santānaṁ āgataṁ. Taṁ pana attano cittena samaṁ pakārehi yuttaṁ hotīti āha “sampayuttan”ti. Arahantānaṁ anukaraṇena seṭṭhacariyaṁ. “Na te hi yakkhā kīḷantī”ti attano puttassa kāye adhimuccanaṁ attano kīḷanaṁ viya hotīti katvā āha.

Upāsikā (SṬ.10.5/CS:pg.1.313) yathāvutta-uposathasīlena sīlavatī, sāmaṇero pana attano sāmaṇerasīlena sīlavā. Uppatitvāti ākāse uppatitvā. Mokkho natthi dukkhāvahassa kammassa katūpacitattā.

Duvidhepi kāmeti vatthukāmakilesakāme. Kilesakāmaṁ pariccajanto eva hi vatthukāme pariccajati nāma. Vibbhamanavasena āgacchati bhikkhāya āhiṇḍanādipabbajitakiccato. Uppabbajitvā vigatasīlassa jīvato ānāpānamattena jīvantopi so matakova. Vuttañhetaṁ “maraṇañhetaṁ, sunakkhatta, ariyassa vinaye, yo sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattatī”ti (ma.ni.3.45).

Uṇhaṭṭhenāti sapariḷāhaṭṭhena. Abhidhāvathāti abhidhāvatīti imasmiṁ abhidhāvanakicce bhaddaṁ te hotūti vatvā gihibhāvāya abhidhāvatha. Nīharitvāti nikkhāmetvā. Ekādasahi aggīhi ādittattā mahāḍāhasadise. Sallakkhetvāti gihibhāve ādīnavaṁ, pabbajjāya ānisaṁsañca sallakkhetvā. Hirottappaṁ paṭilabhitvā “mama uppabbajitukāmataṁ sabrahmacārino jānissantī”ti. Catunnaṁ parisānaṁ cittasaṅkhobhavasena Sakalajambudīpaṁ khobhetvā.

Sānusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.6.)6. Piyaṅkarasuttavaṇṇanā

240. Paccanteti pariyante. Pāṭiyekkanti saṅgītikāle visuṁ. Yamakavaggādikā brāhmaṇavaggapariyosānā chabbīsati vaggā etissāti chabbīsativaggā, tantīti pāḷi. Uccārapassāvādi evarūpaṁ dubbhojanaṁ, “asucijegucchabhāvena duṭṭhu bhojanan”ti katvā, dubbhojanaggahaṇena vā vantagabbhamalādīni atidisati. Chavi-ādīni chetvāti chavi-ādīni ativijjha ativiya pavisitvā. Aṭṭhimiñjaṁ āhacca aṭṭhāsi pītisamuṭṭhāna-uḷāroḷārarūpappavattiyā. Tenāha “hadayaṅgamanīyo hutvā”ti.

Dhammatāya (SṬ.10.6/CS:pg.1.314) samādiṇṇanti kassaci santike aggahetvā sayameva tasmiṁ khaṇe saṁyatā homāti yathāsaṁyatā. Tatiyapadenāti “sikkhema susīlyan”ti iminā padena. Sesāti vuttāvasesā. Tisso adinnādānamicchācārasurāpānaviratiyo. Gahitā gobalībaddañāyena. Chātakaṁ dubbhikkhañca etthāti chātakadubbhikkhā, jighacchādubbhikkhābahulāyāti attho. Pisācayakkhayoniyāti pettivisayasadisayakkhayoniyā api nāma muccemāti yojanā.

Piyaṅkarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.7.)7. Punabbasusuttavaṇṇanā

241. Vasanaṭṭhānaggahaṇena rattiṭṭhānadivāṭṭhānādayo saṅgaṇhāti. Dvādasahatthamattameva gaṇhāti pakatisañcaraṇūpacāramattabyāpanato. Yathāparisanti parisānurūpaṁ, yattha yattha parisā tiṭṭhati, taṁ taṁ ṭhānaṁ gacchati parisapariyantikattā. Satthu mukhavikārābhāvato pavesānuññaṁ sallakkhentī “nūna ayaṁ katādhikārā bhavissatī”ti anumānasiddhaṁ upanissayaṁ disvā. Ekībhāvagamanenāti hatthapāsūpagamanena parisāya missībhāvappattiyā. Puttakāti puttaputtiyo. Anukampāyañhi ka-saddo.

Nibbānārammaṇena ariyamaggena muñciyamānā ganthā “nibbānaṁ āgamma pamuccantī”ti vuttā. Velātikkantāti pamāṇato paricchindituṁ na sakkāti āha “pamāṇātikkantā”ti. Piyāyanāti āsīsanā. Āsīsanaṁ pemavasena pemavatthuno esanā patthanāva hotīti āha “magganā patthanā”ti. Tatoti piyaputtādito. Pāṇīnanti sāmi-atthe puthuvacanaṁ dukkhasaddāpekkhaṁ. Ke mocetīti mocanakiriyāya kammaṁ pucchati? Ibharo pana atthavasena vibhattivipariṇāmoti “pāṇineti āharitvā vattabban”ti āha. Abhisambudhanti abhisambudhanto. Tenāha “abhisambuddho”ti. Saddhammassāti upayogatthe sāmivacananti āha “saddhammameva ajānitvā”ti.

Puttassa anumodanaṁ karontīti puttassa paṭipatti-anumodanaṁ karontī. Uggatāti ettha kalale vaṭṭadukkhe nimujjamānā tato sīsaṁ ukkhipituṁ asakkonti (SṬ.10.7/CS:pg.1.315) ajja Buddhānubhāvena paññāsīsaṁ ukkhipitā uggatā. Puna vinipātābhāvato sammadeva uggatattā samuggatā. Tathābhūtā sāsanepi uggatā samuggatā jātā. Catusaccapaṭivedhabhāvanti catusaccapaṭivedhassa atthibhāvaṁ. Kaṇḍukacchu-ādīti ādi-saddena jeguccha-asātādiṁ saṅgaṇhāti. Dibbasampattiṁ paṭilabhati pavattiyaṁ sampattidāyino kammassa katokāsattā. Tuṇhī uttarike hohīti mātu-vacanaṁ sampaṭicchitvā tassa visesādhigamassa avibandhakaraṇasammāpayogena yathāladdhavisesāya mātuyā vasena yasmā dhītā diṭṭhadhammikasampattilābhī, tasmā vuttaṁ “mātu ānubhāvenevā”ti.

Punabbasusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.8.)8. Sudattasuttavaṇṇanā

242. Karaṇīyenāti ettha karaṇīyanti vāṇijjakammaṁ adhippetanti taṁ vivaranto “Anāthapiṇḍiko cā”ti-ādimāha. Vikkīyatīti vikkayaṁ gacchati. Tatheva karotīti yathā rājagahaseṭṭhinā sāvatthiṁ gantvā kataṁ, tatheva rājagahaṁ gantvā karoti. Svāyanti Anāthapiṇḍiko.

Taṁ divasanti yaṁ divasaṁ Anāthapiṇḍiko, gahapati, rājagahasamīpaṁ upagato, taṁ divasaṁ. Paṇṇanti sāsanaṁ. Na suṇīti asuṇanto “paṇṇaṁ na suṇī”ti vutto. Dhammagāravena hi so seṭṭhi aññaṁ kiccaṁ tiṇāyapi na maññi. Tenāha “dhammassavanatthāyā”ti-ādi. Dārakarūpānanti dārakānaṁ. Anatthantarakaro hi rūpa-saddo yathā “gorūpānan”ti. Pañcavaṇṇanti khuddikādibhedaṁ pañcappakāraṁ pītiṁ paṭilabhi. Anukkamena hi tā etassa sambhavanti. “Sīsena uṭṭhāya …pe… gacchatī”ti padaṁ pītisamuṭṭhānarūpavasena lakkhetvā vuttaṁ.

Sivathikāya vasatīti sivathikāya samīpe vasati. Susānassāsannaṭṭhāne hi so vihāro. Athassāti athassa Anāthapiṇḍikassa “akālo …pe… upasaṅkamissāmī”ti etaṁ ahosi. Buddhagatāya satiyāti (SṬ.10.8/CS:pg.1.316) aññaṁ kiñci acintetvā Buddhagatāya eva satiyā sayanavaragato nipajji. Tena vuttaṁ “taṁ divasan”ti-ādi.

Balavappasādoti Buddhārammaṇā balavatī saddhā. Pīti-ālokoti purimabuddhesu cirakālaṁ paricayaṁ gatassa balavato pasādassa vasena “Buddho”ti nāmaṁ savanamattena uppannāya uḷārāya pītiyā samuṭṭhāpito vipassanobhāsasadiso sātisayo āloko hoti cittapaccaya-utusamuṭṭhāno. Tenāha “sabbatamaṁ vigacchī”ti-ādi. “Devatā hi katā”tipi vadanti, purimo evettha yutto.

Amanussāti adhigatavisesā devatā. Tā hi seṭṭhissa sampattiṁ paccakkhato passiṁsu. Tenāha “ayaṁ mahāseṭṭhī”ti-ādi. Allasarīranti tāvadeva chaḍḍitaṁ acchinnaṁ vā kaḷevaraṁ. Aparampīti mataṁ kuthitakuṇapaṁ. Parikiriṁsūti samantato osaritā ahesuṁ. Āloko antaradhāyipītivegassa mandabhāvena taṁsamuṭṭhānarūpānaṁ dubbalabhāvato.

Imināvāti adhikārena sahassapadena eva sambandhitabbāni. Padaṁ vītiharati etthāti padavītihāro, padavītihāraṭṭhānaṁ. Samagamaneti dutavilambitaṁ akatvā samagamane. Tatoti tesu soḷasabhāgesu. Eko koṭṭhāsoti yathāvuttaṁ padavītihārapadesaṁ soḷasadhā bhinnassa eko bhāgo. Pavattacetanāti yathāvuttakalāsaṅkhātassa padesassa laṅghanadhāvanapavattacetanā. Padaṁ vā vītiharati etenāti padavītihāro, tathāpavattā kusalacetanā. “Tassā phalaṁ soḷasadhā katvā”ti vadanti. Patiṭṭhahantassa vasena gahitanti yojanā. Vivaṭṭanissitāya eva ratanattayapūjāya dhammassavanassa sikkhāpadasamādānassa saraṇagamanassa ca atthāya gacchatopi vasena vaṭṭati. Paṭhamaṁ vuttagamanaṁ lokuttaravisesādhigamassa ekantikaṁ, dutiyaṁ anekantikanti “vaṭṭatiyevā”ti sāsaṅkavacanaṁ.

Soti Anāthapiṇḍiko seṭṭhi. Anuyuttāti anugāmino sahāyā. Teva sandhāya vadati. “Sivako amanusso”ti apare. Na kevalaṁ “anuyuttāpi me atthi, kasmā bhāyāmī”ti evaṁ sūro ahosi? Atha kho Buddhagatāya tikkhavisadasabhāvena sabbaṁ parissayaṁ madditvāpi (SṬ.10.8/CS:pg.1.317) agamāsīti dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Pakkhandanalakkhaṇā hi saddhā, tāya yuttako sappurisopi saddhammaguṇavasena sabbaṁ parissayaṁ madditvā pakkhandatīti daṭṭhabbaṁ.

Sabbakāmasamiddhatā pariccāgasīlatā uḷārajjhāsayatā paradukkhāpanayakāmatā paresaṁ hitesitā parasampattipamodanāti evamādīnaṁ mahāguṇānaṁ vasena niccakālaṁ anāthānaṁ piṇḍadāyakattā “Anāthapiṇḍiko”ti evaṁ uppannaṁ nāmaṁ. Evamāhāti “ehi sudattā”ti evaṁ āha.

Kilesaparinibbānenāti sabbaso rāgādikilesavūpasamena. Kilesavūpasamanti sabbaso sabbesaṁ kilesānaṁ vūpasamaṁ aggamaggena patvā. Anupubbikathanti dānādikathaṁ. Sā hi anupubbena kathetabbattā “anupubbikathā”ti vuccati. Taṁ sandhāya vuttaṁ--“atha kho Bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi. Seyyathidaṁ--dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṁkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesī”ti (cūḷava.305). Matthaketi anupubbikathāya upari parato. Cattāri saccāni pakāsesīti yathā mahāseṭṭhi sahassanayapaṭimaṇḍite sotāpattiphale patiṭṭhāti, evaṁ pavattinivattiyo saha hetunā vibhajanto cattāri ariyasaccāni pakāsesīti.

Sudattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.9.)9. Paṭhamasukkāsuttavaṇṇanā

243. Rathikanti racchaṁ. Gahetvāti gantvā. Siṅghāṭakanti aññattha tikoṇā racchā vuccati. Idha pana “catukkan”ti vuttaṁ. “Madhupīkā”ti ettha madhu-saddena madhuviseso vuccatīti āha “gandhamadhupānaṁ pītā viyā”ti. Sāmaññajotanā hi visese tiṭṭhatīti gandhamadhūti ca ativiya madhuro madaniyo eko madhuviseso. Tenāha “asaññī hutvā sayatevā”ti.

Na paṭivānīyaṁ (SṬ.10./CS:pg.1.318) na apanetabbanti appaṭivānīyaṁ. Tenāha “bāhirakañhī”ti-ādi. Yaṁ kiñci santapaṇītabhāvāvahaṁ na secananti asecanakaṁ. Tato eva anāsittakaṁ. Ojavantanti bahusammata-ojavantasadisatāya ojavantaṁ. Tenāha “yathā hī”ti-ādi. Dhammatāyāti attano sabhāveneva. Madhuro iṭṭho. Pivantī viyāti sukkāya bhikkhuniyā upanīyamānaṁ saddhammāmatarasaṁ attano sotañjaliṁ pūretvā odahantīva. Valāhakato āgataṁ valāhakaṁ.

Paṭhamasukkāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.10.)10. Dutiyasukkāsuttavaṇṇanā

244. Bahuṁ vata puññaṁ pasavati sabbaganthavimuttiyā sīlasamannāgatena aggadakkhiṇeyyāya sukkāya theriyā bhojanassa dinnattā.

Dutiyasukkāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.11.)11. Cīrāsuttavaṇṇanā

245. Ekādasamaṁ uttānameva dasamena sadisattā. Tattha hi bhojanaṁ upāsakassa ābhataṁ, idha cīvaradānanti ayameva viseso.

Cīrāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.10.12.)12. Āḷavakasuttavaṇṇanā

246. Āḷaviyanti itthiliṅgavasena taṁ raṭṭhampi nagarampi vuccati. Raṭṭhe adhippetepi na ettha bahuvacanaṁ tathāruḷhiyā abhāvato. Tañca bhavananti tañca āḷavakassa yakkhassa bhavanaṁ. Tatthāti āḷavakassa bhavane. “Atha kho āḷavako yakkho yena Bhagavā tenupasaṅkamī”ti ettha tasmiṁ pāṭhapadese. Ayamanupubbikathāti ayaṁ idāni vuccamānā anupubbato āgatā kathā. Āḷaviyā issaroti āḷavo, āḷavakoti ca (SṬ.10.12/CS:pg.1.319) rājā vutto. Kadāci corapaṭibāhanatthaṁ, kadāci ussāhasattivibhāvanavasena paṭirājanisedhanatthaṁ, kadāci lakkhayogyaviniyogavasena byāyāmakaraṇatthañca. Migānaṁ vananato vasanato vānato vā “migavā”ti laddhasamaññaṁ migavaṁ. Tassevāti rañño eva. Migoti eko eṇimigo. Tiyojananti accantasaṁyoge upayogavacanaṁ. Udakaṁ viya pavisitvā ṭhitanti yathā parissamappatto udakaṁ pavisitvā ṭhito nirassāso hoti, evaṁ viya ṭhitaṁ. Mūlanti samīpaṁ. Yakkhaṁ disvāva rañño bhayaṁ chambhitattaṁ ūrutthambhaṁ ahosi, tasmā rājā palāyituṁ nāsakkhi. Tena vuttaṁ “khādituṁ upagato”ti. Atha rājā dvidhā chinnaṁ migaṁ datvā attānaṁ mocetukāmo ahosi. Yakkho “nanu mama hatthagatakālato paṭṭhāya migopi mama santako, tattha kinnāma te kerāṭiyamidaṁ datvā attano mocanan”ti rājānaṁ na muñci. Atha rājā tassa tādisaṁ paṭiññātaṁ akāsi. Tena vuttaṁ “rājā tena saddhin”ti-ādi. Bhavanaṁ anupagatanti idaṁ mama bhavanaṁ anupagataṁ. Ananuññātanti upagatena sāmibhūtena ananuññātañca. Etena upagataṁ taṁ, idāni tādisena anuññātañca khādituṁ labhāmīti dasseti.

Maccupatheti maccugocare. Āsannamaraṇatāya evamāhaṁsu.

Taṁ āḷavakakumāraṁ ādāya pakkamiṁsūti yojanā. Tassa rañño mahesī āḷavakakumārassa mātāti vuttā. Devisahassānaṁ vippalapantīnanti vacanaṁ pariṇāmetabbaṁ.

Desanāpariyosāneti yakkhaṁ dametvā paccāgantvā nagaradvārasamīpe rukkhamūle nisinnena Bhagavatā sarājikāya mahatiyā parisāya desitadesanāya pariyosāne. Soti Bhagavā. Bhavane evāti vimāne eva. Bhagavāpi passati pakaticakkhunāva nigrodhassa upari nibbattattā.

Tatrāti tasmiṁ “rosetukāmatāyā”ti vacane. Tesanti sātāgirihemavatānaṁ. Kāladīpadesakulajanetti-āyuppamāṇavisayaṁ pañcamahāvilokitaṁ. “Sītaṁ byapagataṁ hoti, uṇhañca upasammatī”ti-ādinā (bu.vaṁ.2.83) āgatāni dvattiṁsa pubbanimittāni. Kaṭippadesavatthikosakaṇṇato tidhā. Saddoti āḷavakassa ugghositasaddo.

Iminā (SṬ.10.12/CS:pg.1.320) pasaṅgena Sakalajambudīpaṁ byāpetvā pavatte aparepi tayo sadde yathā ete, evaṁ āḷavakassa ugghositasaddopīti dassetuṁ “cattāro”ti-ādi vuttaṁ. Osakkanteti parihāyamāne.

Cuṇṇentāti cuṇṇetuṁ samatthataṁ sandhāya vuttaṁ, na pana cuṇṇanavasena vuttaṁ. Tenāha “mā kassacī”ti-ādi. Ussāvabindumattampīti ussāvapatanamattampi. Khurappaṁ sallaṁ.

Seṭṭhānīti ajeyyena appaṭihatabhāvena uttamāni. Dussāvudhanti āvudhakiccakaraṁ uttariyaṁ dussaṁ. Imāni kira sakkādīnaṁ puññānubhāvena nibbattāni appaṭihatappabhāvāni paṭipakkhavidhamanayuttāni avajjhāni āvudhāni. Tenāha “yadi hī”ti-ādi.

Asanivicakkaṁ viyāti asanimaṇḍalaṁ viya.

Pittanti alagaddapittaṁ. Bhindeyyāti āsiñceyya. Sukhanti sukaraṁ. Mudubhūtacittavavatthānakaraṇatthanti mudubhūtaṁ attano citte vavatthānassa karaṇatthaṁ.

Evaṁ vutteti “na khvāhan”ti evaṁ vutte. Bhagavato sāsane ṭhite payirupāsitvā uggahitaṁ Bhagavantaṁ payirūpāsitvā uggahitameva nāmāti āha “kassapaṁ …pe.. uggahesun”ti. Puṭṭhapañhāti sammāsambuddhena puṭṭhapañhā. Yasmā Buddhavisaye puṭṭhapañhā, tasmā Buddhavisayāva honti.

Paṭisedhetvāti vācāya asakkuṇeyyabhāveneva paṭisedhetvā. “Yadākaṅkhasī”ti padasandhivasena niddesoti āha “yadi ākaṅkhasī”ti. Tena tuyhaṁ pucchaṁ tāva sutvā vissajjessanti dasseti. Tenāha “na me”ti-ādi. Dutiyavikappe da-kāro padasandhikaroti āha “yaṁ ākaṅkhasī”ti. “Puccha, āvuso, sutvā jānissāmī”ti avatvā sabbaññubuddhassa aniyametvā vacanaṁ sabbavisayaṁ hotīti āha “sabbaṁ te”ti-ādi.

Kiṁ sūti ettha kinti pucchāyaṁ, sūti saṁsaye, kiṁ nūti attho? Idhāti imasmiṁ loke. Tasmā vittanti yasmā vittikaraṇato vittaṁ. Sukatanti suṭṭhu sakkaccaṁ kataṁ. Sukhanti iṭṭhaphalaṁ. Tattha yaṁ padhānaṁ, taṁ dassetuṁ “kāyikacetasikaṁ sātan”ti-ādi vuttaṁ. Nissandaphalañhi taggahaṇena gahitameva (SṬ.10./CS:pg.1.321) hoti. Appetīti pāpeti. Atisayatthajotano tara-saddoti āha “atisayena sādū”ti. Rasasaññitāya iṭṭhānaṁ rāgādidhammānaṁ. Kena pakārenāti kathaṁ-saddassa atthamāha. Kathaṁjīvinti yadi samāsapadametaṁ, “kathan”ti sānunāsikā katāti āha “gāthābandhasukhatthan”ti-ādi.

Saddhīdha vittanti ekadesena samudāyadassanaṁ samuddapabbatanidassanaṁ viya. Iti-saddo ādi-attho daṭṭhabbo. “Vittikaraṇato vittan”ti vuttamatthaṁ sandhāya hetūpamāhi yojetvā dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tena sukhāvahanato, dukkhapaṭibāhanato, dāliddiyūpasamanato, ratanapaṭilābhahetuto, lokasantati-āvahanato ca saddhā vittaṁ yathā taṁ hiraññasuvaṇṇādīni. Tenāha “evan”ti-ādi. Nanu cetanā sammādiṭṭhi-ādayo ca sātisayaṁ vipākasukhaṁ āvahanti, taṁ kathaṁ saddhā āvahatīti? Saddhādhurabhāvasabhāvato. Tenāha “saddhādhurena paṭipannānan”ti. Tassa ca sesapadesupi yojetabbaṁ.

Idāni yaṁ hiraññasuvaṇṇādi saddhāvittassa opammaṁ, taṁ hīnaṁ, saddhāvittameva uttamanti pāḷiyaṁ seṭṭhaggahaṇaṁ katanti dassetuṁ “yasmā panā”ti-ādi vuttaṁ. Paralokaṁ gataṁ anugacchatīti anugāmikaṁ. Aññehi na sādhāraṇanti anaññasādhāraṇaṁ. Sabbasampattihetūti sabbāsaṁ sīlasampadādīnaṁ lokiyalokuttarānaṁ sampattīnaṁ hetu. Anatthāya hoti anupāyapaṭipattito. Tasmā anugāmikattā. Anaññasādhāraṇattā sabbasampattihetubhāvato hiraññādivittanidānattā ca saddhāvittameva seṭṭhaṁ. Ukkaṭṭhaparicchedadesanā yathā “Satthā devamanussānan”ti.

“Dasakusaladhammo”ti iminā ekaccānaṁyeva dānādidhammānaṁ saṅgaho, na sabbesanti asaṅgahitasaṅgaṇhanatthaṁ “dānasīlabhāvanādhammo vā”ti vuttaṁ. “Sukhan”ti tividhassapi sukhassa sādhāraṇaggahaṇametanti taṁ savisesaladdhaṁ puggalavasena dassento “soṇaseṭṭhi …pe… āvahatī”ti āha. Yo so padumavatiyā deviyā putto mahāpadumo nāma rājā dibbasukhasadisaṁ rajjasukhamanubhavitvā pacchā paccekabuddho hutvā nibbānasukhamanubhavi, taṁ nidassanabhāvena gahetvā āha “mahāpadumādīnaṁ viya nibbānasukhañca āvahatī”ti.

Atthuddhāranayena (SṬ.10.12/CS:pg.1.322) saccasaddaṁ saṁvaṇṇento “anekesu atthesu dissatī”ti āha. Vācāsacce dissati saccasaddo “bhaṇe”ti vuttattāti adhippāyo. Viratisacce dissati. Veramaṇīsu hi patiṭṭhitā samaṇabrāhmaṇā “sacce ṭhitā”ti vuccanti. Attākārampi vatthuṁ idameva saccaṁ moghamaññanti pavattiyākāraṁ upādāya diṭṭhi eva saccanti diṭṭhisaccaṁ, tasmiṁ diṭṭhisacce dissatīti yojanā. Brāhmaṇasaccānīti paramatthabrahmānaṁ saccāni, yāni “sabbe pāṇā avajjhā, sabbe kāmā aniccā, sabbe bhavā aniccā, nāhaṁ kvacani kassaci kiñcanatasmin”ti-ādinā (a.ni.4.185) catukkanipāte āgatāni. Paramatthabhūtaṁ saccaṁ nibbānaṁ. Abbhantaraṁ katvāti antogadhameva katvā, tehi saddhinti attho paramatthasaccānampi sādutarattā. Yassānubhāvenāti yassa vācāsaccassa ānubhāvena.

Udakamhi dhāvatīti udakapiṭṭhiyaṁ abhijjamānāyaṁ pathaviyā viya dhāvati gacchati Mahākappinarājā viya. Visampi saccena hananti paṇḍitāti kaṇhadīpāyanādayo viya. Saccenāti macchajātake bodhisattassa viya saccena devo thanayaṁ pavassati. Sacce ṭhitāti viratisacce vācāsacce ca ṭhitā tayopi bodhisattā. Nibbutinti nibbānaṁ patthayanti. Sādutaranti sātataraṁ iṭṭhataravipākadānato.

Rasānanti niddhāraṇatthe sāmivacanaṁ. Niddhāraṇañca koci kutoci kenaci imanti kassaci vacanaṁ na sādhetīti dassento “ye ime”ti-ādimāha. Tena hi nibbānaṁ rasasamudāyato sādutaratāvisesena niddhārīyati. Tattha ye ime vuccantīti yojanā. Sāyanīyadhammāti jivhāya sāyitabbā dhammā. Rasāyatanaṁ rasoti āha “mūlaraso khandharaso”ti-ādi. Phalarasanti phalassa rasaṁ, phalaṁ pīḷetvā tāpetvā gahetabbarasanti attho. Arasarūpoti ācārarahitasabhāvo. Rūpassa assādanavasena uppajjanakasukhadhammā rūparasā. Esa nayo saddarasādīsu. Saddarasoti byañjanasambhūto raso. Vimuttirasoti vimuttisampattiko raso. Attharasoti atthassa paṭivijjhanavasena uppajjanakasukhaṁ attharaso, tathā dhammaraso veditabbo. Rūpācārāti-ādīsu rasaggahaṇena phalarasaṁ vadati. So hi phalassa rūpo ca, rasitabbato āsādetabbato raso cāti “rūparaso”ti vuccati. Ācāro (SṬ.10.12/CS:pg.1.323) pana sāmaggīrasahetutāya “raso”ti vutto. Saccaṁ haveti ettha haveti ekaṁsatthe nipāto, ekaṁsattho ca avadhāraṇamevāti āha “saccameva sādutaran”ti-ādi. Sarīramupabrūhenti, na cittaṁ. Nanu ca sukhuppattipayojanattā cittampi upabrūhentīti? Na, sukhassa sarīrabrūhanaṁ paṭicca uppannattā. Viratisaccavācāti saccavisesena sampajjanaṁ vadati. Cittamupabrūheti padālikāya virativācāya saccarase sati samathavipassanādīhi cittaparibrūhanassa sambhavato maggaphalānisaṁsaṁ gaṇhāti. Asaṁkilesikañca sukhamāvahati vivaṭṭasannissitattā. Vimuttirasoti phalasukhaṁ vadati nibbānasukhampi vā. Paramatthasaccaraso nāma nibbānaraso. Tathā hi taṁ “accutirasaṁ assāsakaraṇarasan”tipi vuccati. Tena paribhāvitattāti vimuttirasassa sādutarabhāvadassanatthaṁ. Evaṁ santepi “vimuttirasaparibhāvitattā”ti etena kāmaṁ vimuttiraso vā paramatthasaccaraso vā sādutararasāti dasseti. Tadadhigamūpāyabhūtanti tassa paramatthasaccassa adhigamūpāyabhūtaṁ. Atthañca dhammañcāti phalañca kāraṇañca nissāya pavattito attharasā dhammarasā ca sādū, tatopi paramatthasaccameva sādurasanti adhippāyo.

Lokuttaraṁ lokiyañca atthaṁ ajānanto andho, lokiyatthameva jānanto ekacakkhu, ubhayaṁ jānanto dvicakkhu. Parahitaṁ attahitañca ajānanto andho, attahitameva jānanto ekacakkhu, ubhayatthaṁ jānanto dvicakkhu. So dvicakkhupuggalo paññājīvī. Taṁ pana gahaṭṭhapabbajitavasena vibhajitvā dassetuṁ “gahaṭṭho vā”ti-ādi vuttaṁ. Gahaṭṭhapaṭipadaṁ ārādhetvā cāti yojanā. Ārādhetvāti ca sādhetvāti attho.

Purimanayenevāti kassapasammāsambuddhavissajjitanayeneva. Kiñcāpīti anujānanasandassanatthe nipāto. Kiṁ anujānātīti? Gāthāya catūhi padehi vuttesu atthesu ekassa atthassa siddhiyaṁ itaresampi siddhiṁ anujānāti. Tenāha “yo catubbidhamoghaṁ …pe… parisujjhatī”ti. Kiṁ sandassetīti? Yesaṁ pāpadhammānaṁ balavabhāvena oghataraṇādi na sijjhati, tesaṁ paṭipakkhānaṁ nissandehavasena sandassanaṁ. Tenāha “evaṁ santepī”ti-ādi. Oghataraṇanti oghataraṇapaṭipattiṁ. Asaddahantoti evaṁ paṭipajjanto (SṬ.10.12/CS:pg.1.324) imāya paṭipattiyā oghaṁ taratīti na saddahanto. Na pakkhandatīti pakkhandanalakkhaṇāya saddhāya na ugghāṭīyatīti na otarati. Cittavossaggenāti yathākāmācāravasena cittassa vossajjanena. Pamatto pamādaṁ āpanno. Tatthevāti kāmesu eva. Visattattā laggattā. Vokiṇṇoti visevito. Tasmāti vuttassa catubbidhassapi atthassa hetubhāvena paccāmasanaṁ. Tappaṭipakkhanti assaddhiyādīnaṁ paṭipakkhaṁ saddhādīnaṁ okāsattā.

Etāyāti gāthāyaṁ iminā padenāti sambandho. Sappurisasaṁsevo saddhammassavanaṁ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipattīti imesaṁ sotāpattimaggādhigamassa aṅgānaṁ āsannakāraṇaṁ saddhindriyanti āha “sotāpattiyaṅgapadaṭṭhānaṁ saddhindriyan”ti. Vuttañhetaṁ--“saddhājāto upasaṅkamati upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṁ odahati, ohitasoto dhammaṁ suṇātī”ti-ādi (ma.ni.2.183 432). Diṭṭhoghaṁ tarati etenāti diṭṭhoghataraṇaṁ, diṭṭhoghassa taraṇaṁ. Kāmañcettha “tarati oghan”ti vuttaṁ, vattamānasamīpepi pana vattamānaṁ viya voharaṇaṁ yuttaṁ diṭṭhoghassa tiṇṇabhāvassa ekantikattāti “sotāpannañca pakāsetī”ti vuttaṁ. Esa nayo sesesupi. Diṭṭhivicikicchādipaṭipattantarāyakarānaṁ pāpadhammānaṁ samucchinnattā sotāpanno …pe… appamādena samannāgato. “Sotāpatti …pe… taratī”ti ettake vutte sakideva imassa lokassa āgamanampi gahitaṁ siyāti tannivattanatthaṁ “ārādhetvā …pe… avasesan”ti vuttaṁ. Nanu “avasesan”ti vuttattā sotāpattimaggena atiṇṇaṁ anavasesaṁ bhavoghavatthu gahitameva siyāti? Na, upari dvīhi maggehi taritabbānaṁ tesaṁ parato dvinnaṁ pahānavasena vuccamānattā. Apavādavisayampi pariharati--“evaṁ esā codanā attano visaye na patiṭṭhātī”ti. Anādikālabhāvattā kāmasaññāya kāmoghataraṇaṁ mahatā eva vīriyena sādhetabbanti āha “vīriyenā”ti. Tatiyaṁ maggaṁ ārādhetvā. Kāmoghassa vatthu kāmoghavatthu, kāmaguṇehi saddhiṁ sabbo kāmabhavo. Kāmoghasaññitanti kāmoghasaṅkhātaṁ. Kāmanaṭṭhena kāmo ca so dukkho cāti kāmadukkhaṁ. Assādanaṭṭhena kāmo eva saññāti kāmasaññā, sabbaso samucchinnattā vigatā kāmasaññā etissāti vigatakāmasaññā (SṬ.10.12/CS:pg.1.325) Sabbesaṁ rāgādimalānaṁ mūlabhūtattā sattasantānassa visesato malīnasabhāvāpādanato paramaṁ ukkaṁsagataṁ malanti paramamalaṁ, avijjā. Tenāha Bhagavā--“avijjāparamaṁ malan”ti (dha.pa.243).

Paññāpadaṁ gahetvāti yathāvuttaṁ paññāpadaṁ hadaye ṭhapetvā. Tappasaṅgena attano paṭibhānena sabbehi viya uggahitaniyāmena. Sabbatthevāti pañcasupi ṭhānesu. Atthayuttipucchāti paññādi-atthasamadhigamassa yuttiyā kāraṇassa pucchā. Tenāha “ayaṁ hī”ti-ādi. Paññādi-atthaṁ ñatvāti paññādhana-kitti-mitta-abhisamparāyasaṅkhātaṁ atthaṁ sarūpato saccapaṭivedhanipphādanena ñāṇena jānitvā. Nanu esa lokuttaraṁ sotāpattimaggaphalapaññaṁ tadadhigamūpāyaṁ lokiyapaññañca abhibhavitvā ṭhito, so kasmā tattha atthayuttiṁ pucchatīti? Saccametaṁ, upari pana samādhissa yuttiṁ pucchitukāmo paññāya seṭṭhabhāvato, tassa ca ekadeseneva adhigatattā tameva ādiṁ katvā pucchati. “Kāya yuttiyā”ti-ādi atthavaṇṇanaṁ atidissati “esa nayo dhanādīsū”ti. Tatthāpi atthayuttipucchābhāvo pana “sabbatthevā”ti iminā vibhāvitoti.

Saddhāsussūsā-appamāda-uṭṭhānasaṅkhātehi catūhi kāraṇehi. Kāyasucaritādibhedena ājīvaṭṭhamakasīlabhūtena. Samathavipassanābhūtena nippariyāyena bodhipakkhiye eva gaṇhanto “aparabhāge”ti āha. Pariyāyabodhipakkhiyā pana visesato vuṭṭhānagāminivipassanākālepi labbhanti. Pubbabhāgeti vā taruṇavipassanākālaṁ. Tato pubbasādhanañca sandhāya “aparabhāge”ti punāha, tato paranti attho. Dhammanti paṭipattidhammaṁ. Na saddhāmattakeneva paññaṁ labhatīti yojanā. Yadi evaṁ kasmā “saddahāno”ti vuttanti āha “yasmā panā”ti-ādi. Kiṁ vuttaṁ hotīti-ādinā vuttameva atthaṁ vivarati. Na kevalaṁ sussūsāmattena paññāpaṭilābho, atha kho appamādena paññaṁ labhatīti dassetuṁ pāḷiyaṁ “appamatto vicakkhaṇo”ti vuttanti tadatthaṁ dassento “evan”ti-ādimāha.

Idāni saddhādīnaṁ paññāpaṭilābhassa taṁtaṁvisesapaccayāni nīharitvā dassetuṁ “evan”ti vuttaṁ. Sussūsāyāti sotukāmatāya. Sā atthato (SṬ.10.12/CS:pg.1.326) upasaṅkamanādi. Paññādhigamūpāyanti pariyattidhammamāha. Tenāha “suṇātī”ti. Gahitaṁ na pamussati, sati-avippavāsalakkhaṇo hi appamādoti. Na kevalaṁ yāthāvato gahaṇakosallameva vicakkhaṇatā, atha kho yāthāvato paññāsampavedhanañcāti āha “vitthārikaṁ karotī”ti. Idāni paññāpaṭilābhahetuṁ matthakaṁ pāpetvā dassetuṁ “sussūsāya vā”ti-ādi vuttaṁ. Atthamupaparikkhatīti sutakatānaṁ dhammānaṁ pāḷi-atthūpaparikkhāpubbakaṁ rūpārūpavibhāgaṁ paramatthaṁ salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca upaparikkhati vīmaṁsati. Anupubbenāti evaṁ ñātapariññaṁ patvā tīraṇapariññāya tato anukkamena tīraṇapariññaṁ pahānapariññañca matthakaṁ pāpento maggappaṭipāṭiyā paramatthasaccabhūtaṁ nibbānaṁ sacchikaroti.

Imāni saddhādīni cattāri kāraṇāni matthakaṁ pāpetvā dassento āha “desakālādīni ahāpetvā”ti. Yasmiṁ dese yasmiṁ kāle ye ca sahāyake nissāya yaṁ kiccaṁ tiretabbaṁ, tāni desakālādīni anatikkamitvā attano abhivuḍḍhiṁ icchantena “ayaṁ nāma deso, yatthāhaṁ etarahi vasāmi, ayaṁ kālo, ime mittā, ime amittā, ime āyavayā, ahañca ediso jāti-kula-padesa-balabhoga-parivārādīhi, taṁ kiccaṁ idāni āraddhabbaṁ, idāni nāraddhabban”ti sabbaṁ upaparikkhitvā paṭipajjitabbaṁ. Evaṁ paṭipajjanto hi lokiyassa dhanassa paṭirūpādhigamūpāyaṁ karoti nāma. Lokuttarassa pana sīlavisodhanādivasena veditabbaṁ. Vahitabbabhāvena dhuro viyāti dhuro, bhāro. Idha pana dhurasampaggaho uttarapadalopena dhuro, vīriyaṁ. So sātisayo etassa atthīti dhuravā. “Uṭṭhātā”ti padena kāyikavīriyassa vakkhamānattā “cetasikavīriyavasenā”ti visesitaṁ. Anikkhittadhuro dhorayhabhāvato. Tiṇā bhiyyo na maññatīti tiṇaṁ viya paribhavanto atibhuyya vattatīti attho. Ādinā nayenāti ettha ādi-saddena--

“Karaṁ purisakiccāni, so sukhā na vihāyati; (dī.ni.3.253).

“Na divā soppasīlena, rattimuṭṭhānadessinā.

Niccaṁ mattena soṇḍena, sakkā āvasituṁ gharan”ti ca. (dī.ni.3.253).--

Evamādīnaṁ (SṬ.10.12/CS:pg.1.327) saṅgaho. Asithilaparakkamo analasabhāvato. Ekamūsikāyāti ekāya matamūsikāya. Nacirassevāti catumāsabbhantareyeva. Catusatasahassasaṅkhaṁ cūḷantevāsī viyāti kākaṇikaḍḍhakahāpaṇa-soḷasa-kahāpaṇa-catuvīsati-kahāpaṇa-sataharaṇakkamena dve satasahassāni, cūḷakamahāseṭṭhino dhītulābhavasena dve satasahassānīti evaṁ catusatasahassasaṅkhaṁ dhanaṁ ekamūlena yathā cūḷantevāsī vindi, evaṁ aññopi patirūpakārī dhuravā uṭṭhātā vindate dhanaṁ. Ayañca attho cūḷakaseṭṭhijātakena dīpetabbo. Vuttañhetaṁ--

“Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpeti attānaṁ, aṇuṁ aggiṁva sandhaman”ti. (jā.1.1.4).

Vattaṁ katvāti adhiṭṭhānavattaṁ katvā. “Saccavādī bhūtavādī”ti kittiṁ pappotīti yojanā. Icchitapatthitanti yehi mittaṁ icchati, tehi itaraṁ patthitaṁ. Mittāni ganthatīti mittabhāvaṁ ghaṭeti. Dānassa piyabhāvakaraṇato “dadaṁ piyo hotī”ti vuttaṁ. Yaṁ dānaṁ ekantato mittabhāvāvahaṁ, taṁ dassento “duddadaṁ vā dadaṁ taṁ ganthatī”ti āha. Dadanti ca lakkhaṇavacanametanti āha “dānamukhena vā”ti-ādi.

Āḷavakassa ajjhāsayānurūpaṁ gahaṭṭhavasena vissajjento. Saddhā etassa atthīti saddho, tassa saddhassa. Gharamesinoti gharāvāsasaṅkhātaṁ gharaṁ esantassa. Gharāvāsasannissitattā “gharan”ti kāmaguṇā vuccantīti āha “pañca kāmaguṇe”ti. “Ete caturo dhammā”ti-ādinā gahitā anantaragāthāya vuttadhammā evāti dassento “vuttappakāraṁ saccan”ti-ādimāha. Tattha “ime kusalā, ime akusalā”ti-ādinā te atthe yāthāvato dhāraṇato upadhāraṇato dhammo. Saññā cittacetasikānaṁ dhāraṇaṁ, avicchedato sandhāraṇato kusalasantānaṁ dhāretīti dhiti, vīriyaṁ. Cajati etenāti cāgo, dānaṁ. Paccayavekallato phaluppādanasamatthatāvasena santi.

Aññepīti ito yathāvuttadhammasamudāyato aññepi dhammā yadi santi, te dhamme pucchassūti. Kilese, kāyavācādike vā dametīti damo (SṬ.10.12/CS:pg.1.328) paññā. Uṭṭhahati ussahati etenāti uṭṭhānaṁ, vīriyaṁ. Etthāti etissā pucchāya. Saddhinti saṅkhepato bhāvatthapadānaṁ bandhanena saha. Ekamekaṁ padanti paññādikamekekaṁ padaṁ. “Paññā imasmiṁ ṭhāne paññāti dhammoti ca āgatā”ti-ādinā paññādi-atthassa uddharaṇaṁ atthuddhāro. Tassa tassa atthassa “paññā pajānanā”ti-ādinā (dha.sa.16) vevacanapadānaṁ uddharaṇaṁ paduddhāro. Pajānātīti paññā, dhāretīti dhammo, dametīti damoti evaṁ padassa kathanaṁ padavaṇṇanā.

Ajjāti vā etarahi. Yathāvuttena pakārenāti “saddahāno arahatan”ti-ādinā vuttappakārena. Saccasampaṭivedhāvagahaṇaṁ vā yathāvuttena pakārena diṭṭhasaccatāya idhalokaparalokatthaṁ yāthāvato jānanto. Evañca yakkho satthu desanānubhāvasiddhaṁ pañhaṁ pucchanena attano paṭilābhasampattiṁ vibhāvento “kathaṁsu labhate paññan”ti-ādimāhāti ācariyā. Samparāyikoti ettha ca-saddo luttaniddiṭṭho, tena “diṭṭhadhammiko cā”ti ayamattho vutto evāti dassento “yo attho …pe… dassetī”ti āha. Arīyati phalaṁ etasmāti attho, kāraṇaṁ. Vicakkhaṇe sapayojanatāya.

Tassa ñāṇassāti tassa atthassa āvibhāvanassa ñāṇassa. Guṇavisesehi ca sadisassapi aññassa abhāvato aggadakkhiṇeyyo Buddho Bhagavā. Tenāha--

“Nayimasmiṁ loke parasmiṁ vā pana,

Buddhena seṭṭhova samova vijjati.

Āhuneyyānaṁ paramāhutiṁ gato,

Puññatthikānaṁ vipulaphalesinan”ti. (vi.va.1047).

Sahitapaṭipattinti paññāsaṅgāhikaṁ attano paṭipattiṁ. Sundarā bodhi subodhi, Buddhassa subodhi Buddhasubodhi, sā eva Buddhasubodhitā. Dhammassavanatthaṁ sannipatitadevatāhi saṅghuṭṭhasādhukārasadduṭṭhānañca.

Satapuññalakkhaṇanti satasahassakappe puññasambhārassa katattā tesaṁ puññānaṁ vasena satapuññalakkhaṇaṁ anekapuññanibbattalakkhaṇaṁ. Abhinandiyatāya sabbehi aṅgehi samupetaṁ samannāgataṁ. Katapuññabhāvaṁ byañjentīti byañjanāni (SṬ.10.12/CS:pg.1.329) aṅgapaccaṅgāni. Tesaṁ paripuṇṇattā paripuṇṇabyañjanaṁ. Taṁ yakkho …pe… pūresīti gāthāpūraṇatthameva hi Bhagavā tathārūpāni akāsi. Abyādhitāti arogā. “Abyathitā”ti keci paṭhanti, sayasantāsarahitāti attho.

“Hatthayo”ti vattabbe “hatthako”ti vuttaṁ. Āḷavinagaranti āḷavinagaravāsino vadati. Bhavati hi tatraṭṭhatāya taṁ-saddo yathā “gāmo āgato, mañcā ukkuṭṭhiṁ karontī”ti. Ekakolāhalena vattamānena.

Sampiṇḍitvāti sannipatitvā. Kāmaṁ sambhāro tena katoti natthi, yuddhatthaṁ pana bahuso ussāhassa katattā “yuddhamādiṁ katvā”ti vuttaṁ. Tameva āḷavakasuttaṁ kathesi tassā eva desanāya sannipatitaparisāya sappāyattā. Tenāha “kathāpari …pe… ahosī”ti. Catūhi vatthūhīti catūhi saṅgahavatthūhi. Parisanti attano parisaṁ. “Itarañcā”tipi vadanti.

Āḷavakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Yakkhasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.11.Sakkasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.11.1.)1. Suvīrasuttavaṇṇanā

247. Abhiyaṁsūti (SṬ.11.1/CS:pg.1.330) yuddhasajjābhimukhā hutvā gacchiṁsu. Tatrāti tasmiṁ asurānaṁ abhiyāne ayaṁ dāni vuccamānā anupubbato kathā. Tettiṁsa purise gahetvāti tettiṁsa purise puññakiriyāya sahāyabhūte gahetvā. “Yāvajīvaṁ mātāpitubharo assan”ti-ādinā samādinnāni satta vatapadāni pūretvā. Adhigaṇhantaṁ abhibhavantaṁ. Puttahatāyāti hataputtāya. Sā surā na hoti, na suraṁ pivimhāti adhippāyo. Tato paṭṭhāyāti “na surā”ti vuttakālato paṭṭhāya. “Na suranti na dibbantīti asurā”ti keci. Heṭṭhimatale antobhūmiyaṁ āyāmato dasayojanasahassaṁ.

Uragādisahacaritāni ṭhānāni uragādīnīti āha “uragādīsu pañcasu ṭhānesū”ti. Paṭhamālindeti paṭhame paribhaṇḍe. Pañcayojanasahassavitthāraputhubahalāhi sinerussa catūsupi passesu cattāro paribhaṇḍā. Sinerussa hi tasmiṁ tasmiṁ passe yugandharādīsu pañcasataparittadīpaparivāre mahādīpe ca labhitabbassa mahato atthassa vasena mahatthā. Kupitāvilacittāti kupitena kopena ākulacittā. Yuddhesīti yuddhesino. Sesesūti sesesu paribhaṇḍesu. Sesāti supaṇṇādayo.

Vammikamakkhikāti sapakkhika-upacikā. Osakkitvāti piṭṭhibhāgena nivattitvā.

Pamādaṁ āpādesīti Sakkassa āṇāya pamādaṁ āpajji. Saṭṭhiyojanaṁ vitthārena. Suvaṇṇamahāvīthinti suvaṇṇamayabhūmijagativīthiṁ.

Anuṭṭhahantoti uṭṭhānaṁ kāyikavīriyaṁ akaronto. Avāyamantoti vāyāmaṁ cetasikavīriyaṁ akaronto. Kiñci kiccanti kasivāṇijjādibhedaṁ aññataraṁ kiccaṁ kattabbakammaṁ. Varanti pavaraṁ. Tenāha “uttaman”ti. Tañca kho kasitabbaṭṭhānaṁ (SṬ.11.1/CS:pg.1.331) adhippetanti āha “okāsan”ti. Kammaṁ akatvāti kiñcipi jīvitahetubhūtaṁ kammaṁ akatvā. Jīvitaṭṭhānaṁ nāmāti tassa jīvitassa hetu nāma. Nibbānassa maggoti nibbānassa adhigamupāyabhūto maggo.

Suvīrasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.2.)2. Susīmasuttavaṇṇanā

248. Antareti abbhantare. Evaṁnāmakanti “Susīmo”ti evaṁnāmakaṁ. Ekaṁ puttameva aññataraṁ attano puttameva.

Susīmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.3.)3. Dhajaggasuttavaṇṇanā

249. Samupabyūḷhoti ubhinnaṁ saha eva samāgamo, bhusaṁ vā byūḷhoti attho. Bhusā panassa byūḷhatā dvinnaṁ senānaṁ samāgantvā sampiṇḍitabhāvenāti āha “sampiṇḍito rāsibhūto”ti. Pacchimantoti rathapañjarassa paranto pacchimanto pacchimakoṭṭhāso. Rathasandhitoti rathapañjarassa kubbarena saddhiṁ sambandhanaṭṭhānato. Tadeva pamāṇanti tadeva “diyaḍḍhayojanasatāyāmo”ti vuttappamāṇameva. Diguṇaṁ katvāti “pacchimanto satayojano”ti-ādinā diguṇaṁ katvā. Candamaṇḍalasūriyamaṇḍalakiṅkiṇikajālādibhedassa sesālaṅkārassa. Passantānaṁ devānaṁ. Rājā noti amhākaṁ rājā devaseṭṭho. Dutiyaṁ āsanaṁ labhatīti sakke nisinne tassa anantaraṁ dutiyaṁ āsanaṁ labhati. Tasmā devaseṭṭhatāya sakko viya gāravaṭṭhāniyo, yato sakko “tassa dhajaggaṁ ullokeyyāthā”ti āha. Esa nayo sesesupi. Asurehi parājitoti asurehi parājayaṁ āpādito. Rajadhajaṁ disvāti parasenāya upagacchantiyā uṭṭhitarajamattampi disvā ṭhitopi taṁ rajadhajaṁ disvā bhīrubhāvena palāyanadhammo.

Yassa (SṬ.11.3/CS:pg.1.332) dhajaggaparittassa. Ānubhāvo vattati asammukhībhūtāhipi devatāhi sirasā sampaṭicchitabbato. Corabhayādīhīti ādi-saddena rogabhayādīnañceva vaṭṭadukkhassa ca saṅgaho daṭṭhabbo vidhinā bhāvite parittassa atthe upacārajjhānādīnampi ijjhanato.

Dīghavāpīnāmake gāme cetiyaṁ Dīghavāpicetiyaṁ. Muddhavedikā nāma hammiyaṁ parikkhipitvā katavedikā. Buddhagataṁ satiṁ upaṭṭhapetvā parittarakkhaguttiṁ āha. Parittassa ānubhāvena dve iṭṭhakā …pe… aṭṭhaṁsu. Tathā hi tasmiṁ nisseṇiyaṁ ṭhite …pe… aṭṭhaṁsūti.

Dhajaggasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.4.)4. Vepacittisuttavaṇṇanā

250. “Mahānubhāvatāya asurānaṁ cittavepanena Vepacittī”ti vadanti. Isīhi pana abhayaṁ yācite “bhayameva dadāmī”ti vatvā tehi “akkhayaṁ hotu te bhayan”ti abhisapavasena vuttakālato paṭṭhāya vepanacittatāya “vepacittī”ti vuccati, yaṁ lokiyā “pulomo”ti ca vadanti. Nipātapadānipi kānici atthavisesajotakāni hontīti āha “nipātamattan”ti hetu-atthādīnamettha asambhavato. Tanti sakkaṁ devānamindaṁ. Kaṇṭhe pañcamehīti kaṇṭhabandhanapañcamehi, vibhatti-alopena niddeso. Cittenevāti “imaṁ bandhāmi, ayaṁ bajjhatū”ti uppannacitteneva. Bajjhati baddho hoti, ayaṁ devānubhāvo. Muccatīti etthāpi eseva nayo. Dasahīti “corosī”ti-ādinā idha vuttehi dasahi. Tenāha “imehī”ti. Nibbattitvā cirakālataṁ upādāya khuṁsanavasena vadati “jarasakkā”ti. Na taṁ akkosaṁ manasi karoti dīgharattaṁ khantisoraccesu niruḷha-ajjhāsayattā. Mahāpaṭiggahaṇanti mahantaṁ upasamabyañjanaṁ. Assāti Vepacittassa.

Paṭisaṁyujeti paṭisattu hutvā saṁyuddhaṁ kareyya. Tenāha “paṭipphareyyā”ti. Upasamaṁ …pe… maññe upasameneva paccatthikassa nāyakabhūtassa kodhassa (SṬ.11.4/CS:pg.1.333) paṭisedhanato. Tādise hi kodho paṭikiriyaṁ alabhanto anupādāno viya jātavedo vūpasammati. Yadā-saddo hetu-attho, na kālatthoti āha “yasmā taṁ maññatī”ti. Tāvadeva dve gāvo yujjhanteti tasmiṁyeva khaṇe dvīsu goṇesu yujjhantesu.

Khantito uttaritaro añño attho na vijjati anantareva assa virodhaṁ anatthaṁ paṭibāhitvā diṭṭhadhammikassa ceva samparāyikassa ca saṁvidhānato. Taṁ khantiṁ paramaṁ āhu seṭṭhabalaṁ virodhapaccayaṁ abhibhuyya pavattanato. Bālayogato bālo, tassa balaṁ bālabalaṁ, aññāṇanti āha “bālabalaṁ nāma aññāṇabalan”ti. Taṁ yassa balanti taṁ aññāṇabalaṁ yassa puggalassa balaṁ, abalameva taṁ paññābalena viddhaṁsetabbato. Paṭivattā na vijjatīti dhammaṭṭhaṁ paṭippharitvā abhibhavitvā pavattā natthi. Paṭivacanamattaṁ pana koci vadeyyāpi, taṁ akāraṇanti dassento “paṭippharitvā vā”ti-ādimāha. Bālabalanti “paṭippharitvā”ti vacanassa kāraṇavacanaṁ. Tasseva puggalassa paṭikujjhanakassa. Nānattāvitakkanato ubhinnaṁ atthaṁ. Tikicchantanti anatthapaṭibāhanamukhena paṇḍitakiccakaraṇena paṭisedhentaṁ. “Bālo ayan”ti evaṁ paññapetuṁ hetuphalānaṁ anavabodhato catusaccadhamme achekāti.

Vepacittisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.5.)5. Subhāsitajayasuttavaṇṇanā

251. “Chekatāyā”ti vatvā tassa vattuṁ chekabhāvaṁ dassetuṁ “evaṁ kirassā”ti-ādimāha. Gāhanti laddhiṁ. Mocetvāti yassa puna “coro”ti uttari vattuṁ na sakkoti, evaṁ vimocetvāti paṭhamaṁ vattuṁ na sakkā. Garūti bhāriyaṁ, dukkaranti attho. Pacchāti “parassā”ti vutto so kiñci paṭhamaṁ vadanto attano adhippāyaṁ pavedeti nāma, taṁ yathāsatti viditamano tassa uttari vattuṁ sakkoti. Tenāha “parassa vacanaṁ anugantvā pana pacchā sukhaṁ vattun”ti. Api ca asurindena “hotu, devānaminda, subhāsitena jayo”ti paṭhamaṁ vuttaṁ, viseso ca pubbaṁ upanentaṁ anuvattati. Vacasi kusalo Sakko devarājā taṁ visesaṁ teneva pubbaṁ upanayāpento upalāpanavasena “tumhe (SṬ.11.5/CS:pg.1.334) khvetthā”ti-ādimāha. Pubbadevāti sakkapamukhāya devaparisāya loke pubbeva uppannattā “pubbadevā”ti pasaṁsavacanaṁ. Vepacittiṁ sandhāya “tumhe”ti “pubbadevā”ti ca vuttattā “tumhākaṁ tāva paveṇi-āgataṁ bhaṇathā”ti vuttaṁ. Gāravaṭṭhāniyattā Vepacittino bahuvacanapayogo. Daṇḍena avacāro avacaraṇaṁ daṇḍāvacaro, natthi ettha vutto daṇḍāvacaroti adaṇḍāvacarā, sakkena vuttā gāthāyo.

Subhāsitajayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.6.)6. Kulāvakasuttavaṇṇanā

252. Rathasaddoti rathālaṅkārabhūtānaṁ kiṅkiṇikajālādīnaṁ saddo. Tathā dhajasaddo. Ājānīyasaddoti ājānīyānaṁ hasitasaddo ca. Karuṇāsamāvajjitahadayoti pāṇānaṁ anuparodhena paṇāmitacitto. Īsāmukhenāti rathakapparamukhena. Puññapaccayanibbattoti uḷāraṁ suvipulaṁ puññaṁ paccayaṁ katvā nibbatto. Na sajjati katthaci appaṭighaṭṭanena gacchanto. Simbalivanenāti simbalivanamajjhena Vibhaggaṁ nimmathitanti ito cito vibhaggañceva niravasesato mathitañca hoti.

Kulāvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.7.)7. Nadubbhiyasuttavaṇṇanā

253. Supaccatthikoti suṭṭhu ativiya paccatthiko paṭisattu. Gahitosīti devapāsena bandhitvā gahito asi. Baddhova ahosi Sakkassa puññānubhāvena. Cetiyarājā kira imasmiṁ kappe tato pubbe kenaci avuttapubbaṁ kharamusāvādaṁ abhāsi, tāvadeva virajjhitvā mahāpathaviyā vivare dine nipatitvā avīci-aggijālānamindanamahosi. Taṁ sandhāya vuttaṁ “cetiyarañño pāpaṁ sandhāyā”ti. Mahāpāpānīti mahantāni garutarāni pāpāni. Tathā hi Vepacittino sapathakaraṇe nidassanabhāvena etāni Aṭṭhakathāyaṁ āgatānīti.

Nadubbhiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.8.)8. Verocana-asurindasuttavaṇṇanā

254. Dvārapālarūpakāni (SṬ.11.8/CS:pg.1.335) viyāti dvārapālākārena katapaṭimāyo viya. Vāyametheva, na antarā saṁkocaṁ āpajjeyyāti adhippāyo. Nipphannasobhanesūti nipphannabhāvena sundaresu. Sabbe hi anipphannā atthā na sobhanti. Kiccajātāti vippakatabhāvena sañjātakiccā. Akiccajātoti asañjātakicco kiccarahito nāma natthi gamanaṭṭhitasayananisajjādivasena uppajjanakadukkhavinodanabhāvato. Saṁyogaparamātveva sambhogāti imesaṁ sattānaṁ saṁbhuñjitabbavatthūni nāma pakatiyā virodhasīlānipi asaṁyogena vā asundarānipi, tāni abhisaṅkharaṇapacanasaṁyojanaparamāni veditabbāni tathā sati sambhogārahabhāvūpagamanato. Tenāha “pārivāsika-odanādīnī”ti-ādi. Uṇhāpetvā paribhuñjitabbayutte paribhajjitvāti adhippāyo.

Verocana-asurindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.9.)9. Araññāyatana-isisuttavaṇṇanā

255. Jāmātikā vuccati dhītupati, sasuro bhariyāya pitā, tasmā ime antaravattino dve janā sakkaVepacittino sujāya vasena jāmātikasasurā. “Ciradikkhitānan”ti dikkhitvā pabbajitvā cirakālānaṁ vatasamādānavasena ito bāhirakānaṁ pabbajitānanti āha “cirasamādinnavatānan”ti. Ito paṭikkamāti ito yathāṭhitaṭṭhānato apehi apakkama. Na paṭikkūlasaññino guṇe gāravayogato. Devā hi yebhuyyena “mayaṁ pubbe guṇavante payirupāsitvā tesaṁ ovāde ṭhatvā puññāni upacinitvā idhūpapannā”ti guṇavantesu ādarabhāvaṁ upaṭṭhapenti.

Araññāyatana-isisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.10.)10. Samuddakasuttavaṇṇanā

256. Cakkavāḷamahāsamuddapiṭṭhiyanti (SṬ.11.10/CS:pg.1.336) cakkavāḷapabbatapādasamantā mahāsamuddatīrapiṭṭhiyaṁ. Yatheva sinerusamīpe mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, evaṁ yebhuyyena cakkavāḷapādasamīpepi. Tenāha “rajatapaṭṭavaṇṇe vālukapuline”ti. Vuttappakārāsūti anantarasutte vuttappakārāsu. Assamapadenāti assamapadavemajjhena. Evaṁ cintayiṁsūti “yaṁ nūna mayan”ti-ādinā yathā pāḷiyaṁ āgataṁ, evaṁ mantayiṁsu.

Icchitakaroti yadicchitakaraṇaṁ. Duṭṭhānanti durāsayānaṁ. Te pana duṭṭhajjhāsayā viruddhā hontīti āha “duṭṭhānaṁ viruddhānan”ti. Pavuttanti bījaṁ sandhāya vapitaṁ. Tenāha “khette patiṭṭhāpitan”ti.

Sāyamāsabhattanti sāyaṁ asitabbabhojanaṁ. Yathāvāraṁ bhakkhitametaṁ devānaṁ viya sukhumaṁ guruvāsañca na hotīti “bhattan”ti vuttaṁ. Gelaññajātanti sañjātagelaññaṁ. Vepatīti kampati pavedhati.

Samuddakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.11.11.)1. Vatapadasuttavaṇṇanā

257. Samādātabbato vatāni, aññamaññaṁ asaṅkarasabhāvena pabbajitabbato padāni, tato eva asaṁkiṇṇabhāgāti katvā “vatakoṭṭhāsānī”ti vuttaṁ. Samattānīti puññavisesatāya pujjabhavaphalanibbattanena kittisaññānena ca samaṁ attāni samattāni. Paripuṇṇānīti akhaṇḍādibhāvena sabbaso puṇṇāni. Samādinnānīti tattha sakkaccakāritāya sammā ādinnāni. Mātulānīti pitubhaginī, na yā kāci mātulassa bhariyā kulajeṭṭhakānaṁ adhippetattā, bhariyāpi vā mātulasambandhato gahetabbā, tathā sati mahāpitubhariyādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo.

Ādi-saddena (SṬ.11.11/CS:pg.1.337) jeṭṭhabhaginīnaṁ saṅgaho. Apacitikārakoti tesaṁ paccuṭṭhānakaro. Yo koci dadantopi sāpekkho deti, so muttacāgo na hoti, ayaṁ pana na evanti “muttacāgo hotī”ti vuttaṁ. Vissaṭṭhacāgoti nirapekkhapariccāgoti attho. Yathā pāṇātipātabahulo “lohitapāṇī”ti vuccati, tathā dānabahulo “payatapāṇī”ti vuttoti āha “deyyadhammadānatthāya sadā dhotahattho”ti. Vossaggaratoti deyyadhammassa pariccajane abhirato. Parehi yācitabbārahoti parehi yācituṁ yutto icchitassa atthassa tāvadeva vissajjanato. Dāneneva yuttoti sabbakālaṁ dāneneva yutto abhiṇhaṁ pavattamahādānattā. Dāne ca saṁvibhāge cāti parassa sampuṇṇaṁ katvā pariccajanasaṅkhāte dāne ca attanā paribhuñjitabbato saṁvibhajanasaṅkhāte saṁvibhāge ca rato abhirato.

Vatapadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.12.)2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā

258. Manussabhūtoti manussesu bhūto, manussattaṁ vā patto. Āvasathanti nivāsaṭṭhānaṁ kāretvā adāsi, tasmā vāsaṁ adāsīti vāsavo. Attha-saddo idha kāraṇapariyāyoti āha “sahassampi kāraṇānan”ti. Svāyamattho heṭṭhā vibhāvitova. Vinicchinati, tasmā sahassaṁ paññā-akkhīni etassāti sahassakkho. Maghaṁ vuccati dhanaṁ, taṁ pana saddhāsaṅkhātaṁ maghaṁ assa atthīti maghavā. Pure dānaṁ dadātīti purindado anunāsikalopaṁ akatvā. Puññāni kātuṁ Sakkotīti Sakko.

Sakkanāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.13.)3. Mahālisuttavaṇṇanā

259. Soti Sakko devarājā. Bahuvacane vattabbe ekavacanaṁ vuttaṁ. Vuccatīti vacanaṁ, attho. Tasmā bahuvacaneti bahumhi attheti attho (SṬ.11.13/CS:pg.1.338) Yathā paṭipajjanto anukkamena te dhamme samādiyitvā Sakko sakkattaṁ ajjhagā, taṁ paṭipattiṁ dassetuṁ “sakko kirā”ti-ādi vuttaṁ. Anantareti sakkabhāvassa atītānantare attabhāve. Taṁ sabbanti Sakkassa maghamāṇavakāle sammāpaṭipattiṁ, tāya sakkabhāvūpagamanañcāti taṁ sabbaṁ. Vutto, tasmā tattha vuttanayeneva veditabboti adhippāyo.

Mahālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.14.)4. Daliddasuttavaṇṇanā

260. Manussadaliddoti manussesu duggato. Manussakāruññatanti manussesu paramanihīnataṁ. Manussakapaṇoti manussesu vā paramanihīno. Tasmiṁ ṭhāneti tassa devaputtassa tasmiṁ uppajjanaṭṭhāne. Lāmakato cintentīti tassa purimavatthuṁ nissāya hīnato cintenti. Kathentīti tameva paresaṁ kathenti. Vitthārentīti vuttamatthaṁ vitthārikaṁ karonti. Sabbadā paricchijja parivārasampanno hutvā aḍḍhaṭṭharatane hatthikkhandhe mahaccarājānubhāvena nisinnattā janakāyena samullokiyamāno. Avalambantīti olambanti. Vandanamattaṁ vā nāhosi, aññadatthu paccekabuddhato attano samānādarakiriyaṁ paccāsīsati. Tena vuttaṁ “so”ti-ādi. Kvāyanti ko ayanti byāpannavasena vadati. Kāḷarattehi suttehi sibbitattā vaṇṇavikāraṁ disvā “kuṭṭhicīvarāni pāruto”ti āha. Mahāniraye nibbattitvā mahādukkhaṁ paccanubhoti. Tadanurūpapāpakammassa vipākāvasesena laddhokāsena rājagahe …pe… paṭisandhiṁ gaṇhi. Kāmañca ettha paṭisandhiggahaṇaṁ kusalakammeneva, tassa pana akusalakammassa vipākino balavabhāvato vuttaṁ “vipākāvasesenā”ti. Tenāha “gahitakālato …pe… nikkhanto”ti. Bhikkhāya carituṁ samatthakālato paṭṭhāya rogassa balavatāya maṁsāni …pe… patanti. Ñāṇaṁ pesetvāti vipassanāpaṭipāṭiyā bhāvanāñāṇaṁ nibbānaṁ paṭipesetvā pavattetvā. Indriyānaṁ paripakkattā satthu desanāvilāsena sotāpattiphale patiṭṭhito. Cumbaṭanti pādacumbaṭaṁ. Kuṭṭhino hi sakalapādatalaṁ mā rujīti cumbaṭaṁ (SṬ.11.14/CS:pg.1.339) katvā taṁ pādatale bandhitvā gacchanti, mattikapātiṁ bhinditvā viya tathā nihīnamanussattabhāvato cavitvā suvaṇṇapātiṁ paṭilabhanto viya devattabhāvaṁ gaṇhanto cuticittato dutiyacittavāre ādānacittakkhaṇe devaloke nibbatto.

Maggenāgatāti maggādhigamanena āgatā uppannā. Ariyakantasīlanti ariyānaṁ kantaṁ manāpaṁ manoramaṁ sīladhammaṁ. Ariyānaṁ adhicitta-adhipaññāsikkhā viya adhisīlasikkhāpi sabbā ativiya kantā evāti āha “kiñcāpī”ti-ādi. Imasmiṁ panattheti imasmiṁ sotāpannassa bhavasaṅkhāte atthe niddhāretvā vuccamāne. Pañcasīlampi yasmā diṭṭhi viya bhavantarepi appahīnaṁ.

Daliddasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.15.)5. Rāmaṇeyyakasuttavaṇṇanā

261. Āramanti ettha sattāti ārāmā, manoramā upavanādayo. Te eva cetenti ettha saddhāya attano pītisomanassaṁ sandhahantīti cetiyāti ca vuccanti. Manussaramaṇīyabhāvassāti manussānaṁ āramaṇīyabhāvassa. Tassa pana sīlādiguṇavasena acinteyyāparimeyyānubhāvatāpi hotīti Bhagavā “nāgghanti soḷasin”ti avoca. Acetanāya bhūmiyā ramaṇīyatā nāma guṇavisiṭṭhānaṁ ariyānaṁ sevanavasena veditabbāti vuttaṁ “idāni …pe… gāme vāti-ādimāhā”ti.

Rāmaṇeyyakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.16.)6. Yajamānasuttavaṇṇanā

262. Yajantānanti dakkhiṇeyyaṁ uddissa dentānaṁ. Aṭṭhuppattiko suttanikkhepoti dassetvā atthavaṇṇanaṁ kātuṁ “tadā kirā”ti-ādi vuttaṁ. Agganti seṭṭhaṁ. Tehi tehi vā yathāladdhasappi-ādayo mā nassantu, aggabhāvena gahitāni sappi-ādīni kevalaṁ aggimhi jhāpanena, devā (SṬ.11.16/CS:pg.1.340) manussā micchāgāhena mā nassantu. Takkenāti takkamattena. “Kathemā”ti amhe maññatha, idāni passatha, paccakkhato ayaṁ vo …pe… āgacchatīti āhaṁsūti yojanā.

Upadhivipākanti upadhīsu vā vipaccati, upadhayo vā vipākā etassāti upadhivipākaṁ. Vipphāravantaṁ hoti vipulapakkhatāya. Bhikkhusaṅghassa adaṁsu “sammāsambuddhena mahābrahmunā ca evaṁ ovādo dinno”ti.

Yajamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.17.)7. Buddhavandanāsuttavaṇṇanā

263. Uṭṭhahāti uṭṭhānaṁ kāyikavīriyaṁ karohi. Tenāha “vicara, loke”ti. Cetasikavīriyaṁ pana Bhagavatā matthakaṁ pāpitameva. Tenāha “vijitasaṅgāmā”ti. Dvādasayojanikassa uccabhāvena. Vitthārato pana āyāmato ca anekayojanasatasahassaparimāṇacakkavāḷaṁ atibyāpetvā ṭhitassa. Pannabhārāti pātitabhāra. Nikkhepitabbato bhārāti āha “oropitakhandhā”ti-ādi. Te hi taṁsamaṅgino puggalassa sampātanaṭṭhena bhārā nāma. Vuttañhetaṁ “bhārā have pañcakkhandhā”ti (saṁ.ni.3.22). Tadekadesā ca kilesābhisaṅkhārā. Pannarasāya puṇṇamāya rattinti yathā pannarasapuṇṇamāya rattiyaṁ paripuṇṇakāle upakkilesavimutto cando sobhati, evaṁ tava cittaṁ sabbaso upakkilesavimuttaṁ sobhatīti adhippāyo.

Buddhavandanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.18.)8. Gahaṭṭhavandanāsuttavaṇṇanā

264. Puthuddisāti bahudisā. Kā pana tāti āha “catasso disā catasso anudisā cā”ti. Anudisāgahaṇena cettha uddhaṁ adhopi gayhatīti ca dasseti. Bhūmivāsinoti bhūmipaṭibaddhavuttino. Etena rukkhapabbatanivāsinopi gahitā honti. Cirarattasamāhitacitteti upacārappanājhānāni (SṬ.11.18/CS:pg.1.341) uppādetvā aparihīnajjhānatāya cirakālaṁ samāhitacitte. Āpāṇakoṭikanti jīvitapariyantaṁ yāvajīvaṁ. Evamādīti ādi-saddena avasesapuññakiriyavatthūni saṅgaṇhāti. Niccasīlavasena pañcahi, niyamasīlavasena dasahi. Pi-saddena tato katipayehi uposathasīlavasena aṭṭhahipīti dasseti. Dhammikehīti dhammato anapetehi. Pamukhoti pamokkho.

Gahaṭṭhavandanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.19.)9. Satthāravandanāsuttavaṇṇanā

265. Brahmajāṇukoti dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ ṭhapetvā vandamāno brahmajāṇuko nāma tathābhūto hutvā. Yajitabbato yakkho, pūjanīyo. Evaṁ pūjāvisesayogato Sakkoti āha “so yakkhoti so Sakko”ti. Sakkassa namakkārabhājanabhūtañhi pucchanto mātali “ko nāma so yakkho”ti āha. Guṇanemittakehīti guṇahetukehi anantāni hi Buddhānaṁ nāmāni, tāni ca kho sabbānipi guṇanemittakāneva. Anantaguṇattā. Vuttañhetaṁ--

“Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;

Guṇena nāmamuddheyyaṁ, api nāmasahassato”ti.--

Tasmā anomanāmanti paripuṇṇaguṇanāmanti attho. Samatikkamenāti sammā samucchindanavasena atikkamanena. Kilesārīnaṁ apetacayoti apacayo, so āramitabbaṭṭhena ārāmo etesanti apacayārāmā. Tenāha “vaṭṭaviddhaṁsane ratā”ti.

Satthāravandanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.20.)10. Saṅghavandanāsuttavaṇṇanā

266. Pūtimhi dehe mātu sarīre sayanato, attano eva vā pūtidehaṁ sarīraṁ tasmiṁ ṭhitatāya avattharitvā sayanato pūtidehasayāti (SṬ.11.20/CS:pg.1.342) yojanā. Kuṇapamheteti ete manussā asuciduggandhajegucchapaṭikkūle mātukucchisaṅkhāte kuṇapasmiṁ dasa māse nimuggā. Tesaṁ kinnāma tvaṁ pihayasīti yojanā. Etesaṁ etaṁ vihayāmīti etesaṁ isīnaṁ etaṁ sammāpaṭipattiṁ vihayāmi. Idāni taṁ paṭipattiṁ dassetuṁ “na te saṁ koṭṭhe opentī”ti vuttaṁ. Dhaññaṁ koṭṭhe na pakkhipanti pakkhipitabbassa ca abhāvato. Tenāha “na hi etesaṁ dhaññan”ti. Paresaṁ niṭṭhitanti paresaṁ gahitaṁ santakaṁ tesaṁ pākāya niṭṭhitaṁ. Bhikkhācāravattenāti piṇḍācariyāya. Esamānā pariyesantā. Evaṁ pariyiṭṭhena. Yāpenti, na esanti anesanaṁ. Susamādinnasundaravatāti suṭṭhu samādinnasobhanavatā.

Evaṁ subhāsitabhāsinoti ganthadhuravipassanādhurānaṁ vasena guṇaparimāṇasubhāsitasseva bhāsanasīlā Ariyena tuṇhībhūtena tuṇhībhūtā. Tato eva manassa sātisayaṁ samañcarā. Gahitadaṇḍesu parāmāsādipayuttesu daṇḍādānādihetu uppajjanakakilesapariḷāhābhāvato nibbutā. Tenāha “vissaṭṭhadaṇḍā”ti. Sādānesūti sabhavādānesu. Anādānāti tabbirahitā. Tenāha “bhavayonī”ti-ādi.

Saṅghavandanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(SṬ.11.21.)1. Chetvāsuttavaṇṇanā

267. Vuttatthameva heṭṭhā Devaputtasaṁyuttavaṇṇanāyaṁ.

Chetvāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.22.)2. Dubbaṇṇiyasuttavaṇṇanā

268. Dubbaṇṇo (SṬ.11.22/CS:pg.1.343) duddasiko virūpavaṇṇo. Okoṭimakoti rassabhāvena avarakoṭimako. Sakkena gahitanāmamevetaṁ, na pana so tathārūpo koci yakkho. Tenāha “eko rūpāvacarabrahmā”ti. Yadi evaṁ kasmā so tathārūpo hutvā āgatoti āha “sakko kirā”ti. Kathaṁ panettha ñāyati “so eko rūpāvacarabrahmā, na paneso avaruddhakayakkho”ti yuttiṁ dassento “avaruddhakayakkhā panā”ti-ādimāha. Devānaṁ vacanaṁ sutvā. Pharusenāti pharusasamācārena. “Ko nāma mayhaṁ āsane sannisinno”ti akkhantiṁ anuppādento khantiyaṁ ṭhatvā. Balavacittīkāranti garutaraṁ sakkārabahumānaṁ. Nīcavuttiyāti paramanipaccakāre suvūpasamane ca dassiyamāne. Sakkassa tāya eva ācārasampattiyā sakkāsane ṭhātuṁ, attano ca āvikātuṁ asakkonto antaradhāyi. Upahatacittomhīti khantimettānuddayāsabbhāvato parasmiṁ upahatacittomhīti sakko attano sabhāvaṁ vadati. Kodhavase vattetunti kodhena attano vase nibbattetuṁ na sukaromhi, atha kho kodhaṁ mayhaṁ vase na vattemīti adhippāyo. Ciraṁ na kujjhāmīti yadi me kadāci kodho uppajjeyya, taṁ kodhaṁ anuvattento cirakālaṁ na kujjhāmi Na upanayhāmīti anto sace me kodho uppajjeyya, khippameva ca naṁ paṭivineyyanti taṁ me pubbeva vataṁ paripūritaṁ.

Dubbaṇṇiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.23.)3. Sambarimāyāsuttavaṇṇanā

269. Ābādhikoti ābādho assa atthīti ābādhiko. Vācesīti sikkhāpesi. Sambaro nāma asuramāyāya ādipuriso purātano asurindo. Taṁ sandhāyāha “yathā sambaro”ti-ādi. Evaṁ paccati aññopi māyāvī māyaṁ payojetvā. Upavādantarāyo nāma khamāpane sati vigacchati, pākatikameva hotīti āha “evamassa phāsu (SṬ.11.23/CS:pg.1.344) bhaveyyā”ti. Tenāti Vepacittinā sambaravijjāya adānena vañcitattā. Tathā akatvāti isīnaṁ santikaṁ netvā khamāpanavasena kātabbaṁ akatvā.

Sambarimāyāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.24.)4. Accayasuttavaṇṇanā

270. Sampayojesunti aññamaññaṁ vācasikaṁ pharusaṁ payojesuṁ. Tenāha “kalahaṁ akaṁsū”ti, vivādaṁ akaṁsūti attho. Atikkammavacananti vacīsaṁvaraṁ atikkamitvā vacanaṁ. Yasmā accaye desiyamāne taṁ khīṇayati aññamaññassa khamamānassa khamanaṁ paṭiggaṇhato, tasmā vuttaṁ “nappaṭigaṇhātīti na khamatī”ti. Tumhākaṁ vase vattatu, visevitaṁ akatvā yathākāmakaraṇīyo hotu. Mittadhammo idha uttarapadalopena “mitto”ti vuttoti āha “mittadhamme”ti. Karaṇavacananti “mittehī”ti karaṇavacanaṁ bhummatthe. Tenāha “mittesū”ti. Yathā nibbattasabhāvassa bhāvato aññathattaṁ jarā, evaṁ mittabhāvato vuttavipariyāyo amittadhammo jarāpariyāyena vutto. Agārayhaṁ anavajjaṁ sabbaso pahīnakilesaṁ. Tenāha “khīṇāsavapuggalan”ti.

Accayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.11.25.)5. Akkodhasuttavaṇṇanā

271. Kodho tumhe mā abhibhavīti ettha kodhena anabhibhavanīyattaṁ khantimettākaruṇāditappaṭipakkhadhammaparibrūhanena Tathā hi taṁsamaṅgino kodho abhibhuyyatīti āha “tumheva kodhaṁ abhibhavatha. Kujjhantānaṁ mā paṭikujjhitthā”ti. Paṭipadāti esā paṭipatti. Mettāti appanāppattā mettā. Tadupacāro mettāpubbabhāgo. Na vihiṁsati kiñci etāyāti avihiṁsā. Karuṇāti appanāppattakaruṇā veditabbā. Tadupacāro (SṬ.11.25/CS:pg.1.345) karuṇāpubbabhāgo. Lāmakajananti khanti-ādīsu yonisomanasikārābhāvena gārayhasamācārasamāyogena ca nihīnaṁ janaṁ. Paccayaparisuddhiyā kodho abhimaddamāno puggalaṁ abhimaddati, tassa so paṭisaṅkhānabhāvanābalehi sammadeva pahātabboti.

~Akkodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

~Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Sakkasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

~Niṭṭhitā ca Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Sagāthāvaggavaṇṇanā. ~

~Paṭhamo bhāgo niṭṭhito. ~

Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.

Saṁyuttanikāye

Saṁyutta-ṭīkā

2-Nidānavaggaṭīkā

《相應部》因緣篇疏

(CS︰pg.2.1~ pg.2.200)

SṬ.12.Nidānasaṁyuttaṁ

1. Buddhavaggo

(SṬ.12.1.)1. Paṭiccasamuppādasuttavaṇṇanā

1. Dutiyasuttādīnipi (SṬ.12.1/CS:pg.2.1) paṭiccasamuppādavaseneva desitānīti āha “paṭhamaṁ paṭiccasamuppādasuttan”ti. Tatrāti padaṁ ye desakālā idha viharaṇakiriyāya visesanabhāvena vuttā, tesaṁ paridīpananti dassento “yaṁ samayaṁ …pe… dīpetī”ti āha. Taṁ-saddo hi vuttassa atthassa paṭiniddeso, tasmā idha desassa kālassa vā paṭiniddeso bhavituṁ arahati, na aññassa. Ayaṁ tāva tatrasaddassa paṭiniddesabhāve atthavibhāvanā. Yasmā pana īdisesu ṭhānesu tatrasaddo dhammadesanāvisiṭṭhaṁ desaṁ kālañca vibhāveti, tasmā vuttaṁ “bhāsitabbayutte vā desakāle”ti Tena tatrāti yattha Bhagavā dhammadesanatthaṁ bhikkhū ālapi abhāsi, tādise dese, kāle vāti attho. Na hīti-ādinā tamevatthaṁ samattheti.

Nanu ca yattha ṭhito Bhagavā “akālo kho tāvā”ti-ādinā bāhiyassa dhammadesanaṁ paṭikkhipi, tattheva antaravīthiyaṁ ṭhitova tassa dhammaṁ (SṬ.12.1/CS:pg.2.2) desesīti? Saccametaṁ. Adesetabbakāle adesanāya hi idaṁ udāharaṇaṁ. Tenāha “akālo kho tāvā”ti. Yaṁ pana tattha vuttaṁ “antaragharaṁ paviṭṭhamhā”ti, tampi tassa akālabhāvasseva pariyāyena dassanatthaṁ vuttaṁ. Tassa hi tadā addhānaparissamena rūpakāye akammaññatā ahosi, balavapītivegena nāmakāye. Tadubhayassa vūpasamaṁ āgamento papañcaparihāratthaṁ Bhagavā “akālo kho”ti pariyāyena paṭikkhipi. Adesetabbadese adesanāya pana udāharaṇaṁ “atha kho Bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi, vihārato nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdī”ti evamādikaṁ idha ādisaddena saṅgahitaṁ. “Sa kho so bhikkhave bālo idha pāpāni kammāni karitvā”ti evamādīsu (ma.ni.3.248) padapūraṇamatte kho-saddo, “dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso”ti-ādīsu (a.ni.4.21) avadhāraṇe, “kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhantī”ti-ādīsu (ma.ni.1.31) ādikālatthe, vākyārambheti attho. Tattha padapūraṇena vacanālaṅkāramattaṁ kataṁ hoti, ādikālatthena vākyassa upaññāsamattaṁ, avadhāraṇatthena pana niyamadassanaṁ. “Tasmā āmantesi evā”ti āmantane niyamo dassito hotīti.

“Bhagavāti lokagarudīpanan”ti kasmā vuttaṁ, nanu pubbe “Bhagavā”ti padaṁ vuttanti? Yadipi pubbe vuttaṁ, taṁ pana yathāvuttaṭṭhāne viharaṇakiriyāya kattuvisesadassanaparaṁ, na āmantanakiriyāya, idha pana āmantanakiriyāya, tasmā tadatthaṁ puna Bhagavāti pāḷiyaṁ vuttanti. Tassatthaṁ dassetuṁ “Bhagavāti lokagarudīpanan”ti āha. Kathāsavanayuttapuggalavacananti vakkhamānāya paṭiccasamuppādadesanāya savanayogyapuggalavacanaṁ. Catūsupi parisāsu bhikkhū eva edisānaṁ desanānaṁ visesena bhājanabhūtāti sātisayena sāsanasampaṭiggāhakabhāvadassanatthaṁ idha bhikkhugahaṇanti dassetvā idāni saddatthaṁ dassetuṁ “apicā”ti āha. Tattha bhikkhakoti bhikkhūti bhikkhanasīlattā bhikkhanadhammattā bhikkhūti attho. Bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti Buddhādīhipi ajjhupagataṁ bhikkhācariyaṁ uñchācariyaṁ ajjhupagatattā anuṭṭhitattā bhikkhu. Yo hi koci appaṁ vā mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, so kasigorakkhādīhi (SṬ.12.1/CS:pg.2.3) jīvikakappanaṁ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṁ ajjhupagatattā bhikkhu. Parapaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṁ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti bhikkhu piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti bhikkhūti evamettha attho daṭṭhabbo.

Ādinā nayenāti “bhinnapaṭadharoti bhikkhu, bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu, bhinnattā pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ bhikkhū”ti-ādinā vibhaṅge (vibha.509) āgatanayena. Ñāpaneti avabodhane, paṭivedaneti attho. Bhikkhanasīlatā, na kasivāṇijjādīhi jīvanasīlatā. Bhikkhanadhammatā “uddissa ariyā tiṭṭhantī”ti (jā.1.7.59) evaṁ vuttabhikkhanasabhāvatā, na yācanākohaññasabhāvatā. Bhikkhane sādhukāritā “uttiṭṭhe nappamajjeyyā”ti (dha.pa.168) vacanaṁ anussaritvā tattha appamajjatā. Atha vā sīlaṁ nāma pakatisabhāvo. Idha pana tathādhiṭṭhānaṁ. Dhammoti vataṁ. Apare pana “sīlaṁ nāma vatavasena samādānaṁ. Dhammo nāma paveṇi-āgataṁ cārittaṁ. Sādhukāritā sakkaccakāritā ādarakiriyā”ti vaṇṇenti.

Hīnādhikajanasevitavuttinti ye bhikkhubhāve ṭhitāpi jātimadādivasena uddhatā unnaḷā, ye ca gihibhāve paresu atthikabhāvampi anupagatatāya bhikkhācariyaṁ paramakāpaññaṁ maññanti, tesaṁ ubhayesampi yathākkamaṁ “bhikkhavo”ti vacanena hīnajanehi daliddehi paramakāpaññataṁ pattehi parakulesu bhikkhācariyāya jīvikaṁ kappentehi sevitaṁ vuttiṁ pakāsento uddhatabhāvaniggahaṁ karoti, adhikajanehi uḷārabhogakhattiyakulādito pabbajitehi Buddhādīhi ājīvasodhanatthaṁ sevitaṁ vuttiṁ pakāsento dīnabhāvaniggahaṁ karotīti yojetabbaṁ. Yasmā “bhikkhavo”ti vacanaṁ āmantanabhāvato abhimukhīkaraṇaṁ, pakaraṇato sāmatthiyato ca sussūsājananaṁ, sakkaccasavanamanasikāraniyojanañca hoti, tasmā tamatthaṁ dassento “bhikkhavoti iminā”ti-ādimāha.

Tattha sādhukaṁ manasikārepīti sādhukaṁ savane sādhukaṁ manasikāre ca. Kathaṁ pavattitā savanādayo sādhukaṁ pavattitā hontīti? “Addhā imāya (SṬ.12.1/CS:pg.2.4) paṭipattiyā sakalasāsanasampatti hatthagatā bhavissatī”ti ādaragāravayogena kathādīsu aparibhavādinā ca. Vuttañhi “pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi pañcahi? Na kathaṁ paribhoti, na kathikaṁ paribhoti, na attānaṁ paribhoti avikkhittacitto dhammaṁ suṇāti ekaggacitto, yoniso ca manasi karoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattan”ti (a.ni.5.151). Tenāha “sādhukaṁ manasikārāyattā hi sāsanasampattī”ti. Sāsanasampatti nāma sīlādinipphatti. Paṭhamaṁ uppannattā adhigamavasena. Satthucariyānuvidhāyakattā sīlādiguṇānuṭṭhānena. Tiṇṇaṁ yānānaṁ vasena anudhammapaṭipattisambhavato sakalasāsanapaṭiggāhakattā.

Santikattāti samīpabhāvato. Santikāvacarattāti sabbakālaṁ saṁvuttibhāvato. Yathānusiṭṭhanti anusāsaniyānurūpaṁ, anusāsaniṁ anavasesato paṭiggahetvāti attho. Ekacce bhikkhūti ye paṭiccasamuppādadhamme desanāpasutā, te. Pubbe “sabbaparisasādhāraṇā hi Bhagavato dhammadesanā”ti-ādinā bhikkhūnaṁ eva āmantanakāraṇaṁ dassetvā idāni bhikkhū āmantetvā dhammadesanāya payojanaṁ dassetuṁ kimatthaṁ pana Bhagavāti codanaṁ samuṭṭhāpeti. Tattha aññaṁ cintentāti aññavihitā. Vikkhittacittāti asamāhitacittā. Dhammaṁ paccavekkhantāti hiyyo tato paradivasesu vā sutadhammaṁ pati manasā avekkhantā. Bhikkhū āmantetvā dhamme desiyamāne ādito paṭṭhāya desanaṁ sallakkhetuṁ sakkotīti imamevatthaṁ byatirekamukhena dassetuṁ “te anāmantetvā”ti-ādi vuttaṁ.

Bhikkhavoti ca sandhivasena i-kāralopo daṭṭhabbo “bhikkhavo itī”ti, ayañhi itisaddo hetuparisamāpanādipadatthavipariyāyapakārāvadhāraṇanidassanādi-anekatthapabhedo. Tathā hesa “ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccatī”ti-ādīsu (saṁ.ni.3.79) hetumhi dissati, “tasmātiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā”ti-ādīsu (ma.ni.1.29) parisamāpane, “iti vā evarūpā visūkadassanā paṭivirato”ti-ādīsu (dī.ni.1.13) ādi-atthe “māgaṇḍiyoti tassa brāhmaṇassa saṅkhā samaññā paññatti (SṬ.12.1/CS:pg.2.5) vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpo”ti-ādīsu (mahāni. 73 75) padatthavipariyāye, “iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito. Sa-upaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito”ti-ādīsu (ma.ni.3.124) pakāre, “Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti iti puṭṭhena satā, Ānanda, atthītissa vacanīyaṁ. Kiṁ paccayā jarāmaraṇanti iti ce vadeyya, jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa vacanīyan”ti-ādīsu (dī.ni.2.96) avadhāraṇe, “sabbamatthīti kho, Kaccāna, ayameko anto, sabbaṁ natthīti ayaṁ dutiyo anto”ti-ādīsu (saṁ.ni.2.15 3.90) nidassane Idhāpi nidassane eva daṭṭhabbo. Bhikkhavoti āmantanākāro tamesa iti-saddo nidasseti “bhikkhavoti āmantesī”ti. Iminā nayena bhaddanteti-ādīsupi yathārahaṁ itisaddassa attho veditabbo.

Pubbe “Bhagavā āmantesī”ti vuttattā Bhagavato paccassosunti idha Bhagavatoti sāmivacanaṁ āmantanameva sambandhī-antaraṁ apekkhatīti iminā adhippāyena “Bhagavato āmantanaṁ paṭi-assosun”ti vuttaṁ. Bhagavatoti idaṁ pana paṭissavasambandhena sampadānavacanaṁ. Ettāvatā yaṁ kāladesadesakaparisāpadesapaṭimaṇḍitaṁ nidānaṁ bhāsitanti sambandho. Etthāha--kimatthaṁ pana Dhammavinayasaṅgahe kariyamāne nidānavacanaṁ, nanu Bhagavatā bhāsitavacanasseva saṅgaho kātabboti? Vuccate--desanāya ṭhiti-asammosasaddheyyabhāvasampādanatthaṁ. Kāladesadesakanimittaparisāpadesehi upanibandhitvā ṭhapitā hi desanā ciraṭṭhitikā hoti asammosadhammā saddheyyā ca, desakālakattusotunimittehi upanibandho viya vohāravinicchayo. Teneva cāyasmatā Mahākassapena “paṭiccasamuppādasuttaṁ, āvuso Ānanda, kattha bhāsitan”ti-ādinā desādipucchāsu katāsu tāsaṁ vissajjanaṁ karontena dhammabhaṇḍāgārikena “evaṁ me sutan”ti āyasmatā Ānandena imassa suttassa nidānaṁ bhāsitaṁ.

Apica satthu sampattipakāsanatthaṁ nidānavacanaṁ. Tathāgatassa hi Bhagavato pubbaracanānumānāgamatakkābhāvato sammāsambuddhabhāvasiddhi. Na hi sammāsambuddhassa (SṬ.12.1/CS:pg.2.6) pubbaracanādīhi attho atthi, sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya ekappamāṇattā ca ñeyyadhammesu. Tathā ācariyamuṭṭhidhammamacchariyasatthusāvakānurodhābhāvato khīṇāsavattasiddhi. Na hi sabbaso khīṇāsavassa te sambhavantīti suvisuddhā cassa parānuggahappavatti, evaṁ desakasaṁkilesabhūtānaṁ diṭṭhisīlasampadādūsakānaṁ avijjātaṇhānaṁ accantābhāvasaṁsūcakehi ñāṇasampadāpahānasampadābhibyañjanakehi ca saṁbuddhavisuddhabhāvehi purimavesārajjadvayasiddhi, tato eva ca antarāyikaniyyānikadhammesu sammohābhāvasiddhito pacchimavesārajjadvayasiddhīti Bhagavato catuvesārajjasamannāgamo attahitaparahitapaṭipatti ca nidānavacanena pakāsitā hoti, tattha tattha sampattaparisāya ajjhāsayānurūpaṁ ṭhānuppattikapaṭibhānena dhammadesanādīpanato, idha pana mūladvayavasena antadvayarahitassa tisandhikālabandhassa catubbidhanayasaṅkhepagambhīrabhāvayuttassa paṭiccasamuppādassa bodhiyā nidassanato cāti yojetabbaṁ. Tena vuttaṁ “satthu sampattipakāsanatthaṁ nidānavacanan”ti.

Tathā sāsanasampattipakāsanatthaṁ nidānavacanaṁ. Ñāṇakaruṇāpariggahitasabbakiriyassa hi Bhagavato natthi niratthikā pavatti, attahitatthā vā, tasmā paresaṁ eva atthāya pavattasabbakiriyassa sammāsambuddhassa sakalampi kāyavacīmanokammaṁ yathāpavattaṁ vuccamānaṁ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṁ sattānaṁ anusāsanaṭṭhena sāsanaṁ, na kabbaracanā. Tayidaṁ satthucaritaṁ kāladesadesakaparisāpadesehi saddhiṁ tattha tattha nidānavacanehi yathārahaṁ pakāsīyati, idha pana dvādasapadikapaccayākāravibhāvanena tena. Tena vuttaṁ “sāsanasampattipakāsanatthaṁ nidānavacanan”ti.

Apica satthu pamāṇabhāvappakāsanena sāsanassa pamāṇabhāvadassanatthaṁ nidānavacanaṁ, tañcassa pamāṇabhāvadassanaṁ heṭṭhā vuttanayānusārena “Bhagavā”ti ca iminā padena vibhāvitanti veditabbaṁ. “Bhagavā”ti ca iminā Tathāgatassa rāgadosamohādi-sabbasaṁkilesamaladuccaritādidosappahānadīpanena vacanena anaññasādhāraṇasuparisuddhañāṇakaruṇādiguṇavisesayogaparidīpanena tato eva sabbasattuttamabhāvadīpanena ayamattho sabbathā pakāsito hotīti. Idamettha nidānavacane payojananidassanaṁ.

Nikkhittassāti (SṬ.12.1/CS:pg.2.7) desitassa. Desanāpi hi desetabbassa sīlādi-atthassa vineyyasantānesu nikkhipanato “nikkhepo”ti vuccatīti “suttanikkhepaṁ tāva vicāretvā vuccamānā pākaṭā hotī”ti sāmaññato Bhagavato desanāya samuṭṭhānassa vibhāgaṁ dassetvā “etthāyaṁ desanā evaṁsamuṭṭhānā”ti desanāya samuṭṭhāne dassite suttassa sammadeva nidānaparijānanena vaṇṇanāya suviññeyyattā vuttaṁ. Tato heṭṭhā “kasmā Bhagavatā paṭiccasamuppādavaseneva desanā āraddhā”ti kenaci codanāya katāya “parajjhāsayoyaṁ suttanikkhepo”ti parihāro sukathito hoti. Tattha yathā anekasata-anekasahassabhedānipi suttantāni saṁkilesabhāgiyādipadhānanayena soḷasavidhataṁ nātivattanti, evaṁ attajjhāsayādisuttanikkhepavasena catubbidhabhāvanti āha “cattāro hi suttanikkhepā”ti. Ettha ca yathā attajjhāsayassa aṭṭhuppattiyā ca parajjhāsayapucchāhi saddhiṁ saṁsaggabhedo sambhavati “attajjhāsayo ca parajjhāsayo ca, attajjhāsayo ca pucchāvasiko ca, attajjhāsayo ca parajjhāsayo ca pucchāvasiko ca, aṭṭhuppattiko ca parajjhāsayo ca, aṭṭhuppattiko ca pucchāvasiko ca, aṭṭhuppattiko ca parajjhāsayo ca pucchāvasiko cā”ti ajjhāsayapucchānusandhisambhavato, evaṁ yadipi aṭṭhuppattiyā ajjhāsayenapi saṁsaggabhedo sambhavati, attajjhāsayādīhi pana purato ṭhitehi aṭṭhuppattiyā saṁsaggo natthīti. Nayidha niravaseso vitthāranayo sambhavatīti “cattāro hi suttanikkhepā”ti vuttaṁ. Tadantogadhattā vā sambhavantānaṁ sesanikkhepānaṁ mūlanikkhepavasena cattārova dassitā, tathādassanañcettha ayaṁ saṁsaggabhedo gahetabboti.

Tatrāyaṁ vacanattho--nikkhipīyatīti nikkhepo, suttaṁ eva nikkhepo suttanikkhepo. Atha vā nikkhipanaṁ nikkhepo, suttassa nikkhepo suttanikkhepo, suttadesanāti attho. Attano ajjhāsayo attajjhāsayo, so assa atthi kāraṇabhūtoti attajjhāsayo. Attano ajjhāsayo etassāti vā attajjhāsayo. Parajjhāsayepi eseva nayo. Pucchāya vasena pavattadhammo etassa atthīti, pucchāvasiko. Suttadesanāya vatthubhūtassa atthassa uppatti atthuppatti, atthuppattiyeva aṭṭhuppatti, sā etassa atthīti aṭṭhuppattiko. Atha vā nikkhipīyati (SṬ.12.1/CS:pg.2.8) suttaṁ etenāti suttanikkhepo, attajjhāsayādi eva. Etasmiṁ pana atthavikappe attano ajjhāsayo attajjhāsayo. Paresaṁ ajjhāsayo parajjhāsayo. Pucchīyatīti pucchā, pucchitvā ñātabbo attho. Tassa pucchāvasena pavattaṁ dhammapaṭiggāhakānaṁ vacanaṁ pucchāvasikaṁ, tadeva nikkhepasaddāpekkhāya pulliṅgavasena “pucchāvasiko”ti vuttaṁ. Tathā aṭṭhuppatti eva aṭṭhuppattikoti evampettha attho veditabbo.

Apicettha paresaṁ indriyaparipākādikāraṇanirapekkhattā attajjhāsayassa visuṁ suttanikkhepabhāvo yutto kevalaṁ attano ajjhāsayeneva dhammatantiṭhapanatthaṁ pavattitadesanattā. Parajjhāsayapucchāvasikānaṁ pana paresaṁ ajjhāsayapucchānaṁ desanāpavattihetubhūtānaṁ uppattiyaṁ pavattitānaṁ kathaṁ aṭṭhuppattiyaṁ anavarodho, pucchāvasika-aṭṭhuppattikānaṁ vā parajjhāsayānurodhena pavattitānaṁ kathaṁ parajjhāsaye anavarodhoti? Na codetabbametaṁ. Paresañhi abhinīhāraparipucchādivinimuttasseva suttadesanākāraṇuppādassa aṭṭhuppattibhāvena gahitattā parajjhāsayapucchāvasikānaṁ visuṁ gahaṇaṁ. Tathā hi brahmajāladhammadāyādasuttādīnaṁ vaṇṇāvaṇṇa-āmisuppādādidesanānimittaṁ “aṭṭhuppattī”ti vuccati. Paresaṁ pucchaṁ vinā ajjhāsayaṁ eva nimittaṁ katvā desito parajjhāsayo, pucchāvasena eva desito pucchāvasikoti pākaṭovāyamatthoti. Attano ajjhāsayeneva katheti dhammatantiṭhapanatthanti daṭṭhabbaṁ. Dasabalasuttantahārakoti dasabalavagge anupubbena nikkhittānaṁ suttānaṁ āvali, tathā candopamahārakādayo.

Vimuttiparipācanīyā dhammā saddhindriyādayo. Ajjhāsayanti adhimuttiṁ. Khantinti diṭṭhinijjhānakkhantiṁ. Mananti cittaṁ. Abhinīhāranti paṇidhānaṁ. Bujjhanabhāvanti bujjhanasabhāvaṁ, paṭivijjhanākāraṁ vā.

Ugghaṭitaññūti ugghaṭanaṁ nāma ñāṇugghaṭanaṁ, ñāṇena ugghaṭitamatte eva dhammaṁ jānātīti attho. Vipañcitaṁ vitthāritameva atthaṁ jānātīti vipañcitaññū. Uddesādīhi netabboti neyyo. Byañjanapadaṁ paramaṁ assāti padaparamo. Saha udāhaṭavelāyāti udāhāradhammassa uddese udāhaṭamatte eva. Dhammābhisamayoti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṁ abhisamāyogo. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādinā nayena saṁkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṁ (SṬ.12.1/CS:pg.2.9) pesetvā arahattaṁ gaṇhituṁ samattho puggalo “ugghaṭitaññū”ti vuccati. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ saṁkhittena mātikaṁ ṭhapetvā vitthārena atthe vibhajiyamāne arahattaṁ pāpuṇituṁ samattho puggalo “vipañcitaññū”ti vuccati. Uddesatoti uddesahetu, uddisantassa uddisāpentassa vāti attho, “uddisato”tipi pāṭho, ayamevattho. Paripucchatoti paripucchantassa. Anupubbena dhammābhisamayo hotīti anukkamena arahattappatti hoti. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti tena attabhāvena maggaṁ vā phalaṁ vā antamaso jhānaṁ vā vipassanaṁ vā nibbattetuṁ na sakkoti. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ puggalo byañjanapadameva paramaṁ katvā ṭhitattā “padaparamo”ti vuccati.

Ekacarāti vivekābhiratiyā ekavihārino. Dvicarāti dve ekajjhāsayā hutvā ñāṇacariyādivasena vicarantā. Esa nayo sesesu. Sattasuññatāpakāsanena suññataṁ. Tato eva saṇhaṁ sukhumaṁ. “Paresaṁ ajjhāsayavasena Bhagavā idaṁ suttaṁ ārabhī”ti vatvā te pana “pare”ti vuttapuggalā aparikammikā suparisodhitapubbabhāgapaṭipadā cāti duvidhā, tadubhayesu satthu paṭipattiṁ upamāmukhena pakāsento yathā hīti-ādimāha. Rūpaṁ na samuṭṭhāpeti likhanavasena na uppādeti. Akatābhinivesanti vipassanābhāvanāya akatānuyogaṁ. Sīla …pe… sampadāyāti asamādinnasīlaṁ sīlasampadāya, suparisuddhasīlaṁ samādhisampadāya, anujukatadiṭṭhijukammaṁ diṭṭhisampadāya yojentoti yojanā.

Yanti yaṁ pubbabhāgapaṭipadaṁ sandhāya. Sīlanti catupārisuddhisīlaṁ. Diṭṭhi cāti kammassakatādiṭṭhi ceva kammapathasammādiṭṭhi ca. Tividhenāti ajjhattaṁ bahiddhā ajjhattabahiddhāti evaṁ visayabhāvato tippakārena. Yathāvuttadiṭṭhivisuddhiyā visesapaccayaṁ sīlaṁyeva bhāvanāya adhiṭṭhānanti vuttaṁ “sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāyā”ti.

Sudhantasuvaṇṇaṁ apagatasabbakāḷakaṁ. Caturassādidhoto suparimajjitamaṇikkhandho. Paccayadhammānaṁ avijjādīnaṁ tassa tassa paccayuppannassa hetupaccayādibhāvo paccayākāro. So pana atthato (SṬ.12.1/CS:pg.2.10) avijjā evāti āha “paṭiccasamuppādanti paccayākāran”ti. Tenāha “paccayākāro hī”ti-ādi.

Kāmaṁ vo-saddo padaparaṭṭhito paṭiyogī-atthavisesavācako, nāmaparabhūto pana taṁ taṁ kattukammakaraṇādisādhanavisiṭṭhameva pabodheti, hi-nipātaparabhūto pana vacanālaṅkāramattamevāti āha “voti …pe… dissatī”ti. Taṁdesananti tassa paṭiccasamuppādassa desanaṁ. Sā hi idha ta-saddena paccāmasīyati. “Suṇāthā”ti sotaviññeyyatāvacanato na kevalaṁ paṭiccasamuppādo.

Ekatthametaṁ padaṁ ka-saddena padavaḍḍhanamattassa katattā, tasmā sādhusaddassa kato atthuddhāro sādhukasaddassapi kato eva hotīti adhippāyo. Sādhu bhanteti yācāmahaṁ bhanteti ayamettha atthoti āha “āyācane”ti. Puna sādhu bhanteti evaṁ bhanteti ayamettha atthoti āha “sampaṭicchane”ti. Sādhu sādhūti aho ahoti ayamettha atthoti vuttaṁ “sampahaṁsane”ti. Sādhu dhammarucīti puññakāmo sundaroti attho. Paññāṇavāti paññavā. Addubbhoti adūsako. Daḷhīkammeti thirīkaraṇe sakkaccakiriyāyaṁ. Āṇattiyanti āṇāpane. “Suṇātha sādhukaṁ manasi karothā”ti hi vutte sādhukasaddena savanamanasikārānaṁ sakkaccakiriyā viya tadāṇāpanampi vuttaṁ hoti. Āyācanatthatā viya cassa āṇāpanatthatā veditabbā.

Idānettha evaṁ yojanā veditabbāti sambandho. Sotindriyavikkhepanivāraṇaṁ savane niyojanavasena kiriyantarapaṭisedhanabhāvato, sotaṁ odahathāti hi attho. Manindriyavikkhepanivāraṇaṁ aññacintāpaṭisedhanato. Purimanti “suṇāthā”ti padaṁ. Etthāti “suṇātha, manasi karothā”ti padadvaye, etasmiṁ vā adhikāre. Byañjanavipallāsaggāhanivāraṇaṁ sotadvāre vikkhepapaṭibāhakattā. Na hi yāthāvato suṇantassa saddato vipallāsaggāho hoti. Atthavipallāsaggāhanivāraṇaṁ manindriyavikkhepapaṭibāhakattā. Na hi sakkaccaṁ dhammaṁ upadhārentassa atthavipallāsaggāho hoti. Dhammassavane niyojeti “suṇāthā”ti vidahanato. Dhāraṇūpaparikkhāsūti ettha upaparikkhaggahaṇeneva tulanatīraṇādike diṭṭhiyā ca suppaṭivedhaṁ saṅgaṇhāti. Sabyañjanoti ettha yathādhippetamatthaṁ byañjayatīti byañjanaṁ, sabhāvanirutti. Saha byañjanehīti (SṬ.12.1/CS:pg.2.11) sabyañjano, byañjanasampannoti attho. Araṇīyato upagantabbato attho, catupārisuddhisīlādiko. Saha atthenāti sāttho, atthasampannoti attho. Dhammagambhīroti-ādīsu dhammo nāma tanti. Desanā nāma tassā manasā vavatthapitāya tantiyā desanā kathanaṁ. Attho nāma tantiyā attho. Paṭivedho nāma tantiyā tanti-atthassa ca yathābhūtāvabodho. Yasmā cete dhammadesanā-atthapaṭivedhā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāḷhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Tena vuttaṁ “yasmā ayaṁ dhammo …pe… sādhukaṁ manasi karothā”ti.

Ettha ca paṭivedhassa dukkarabhāvato dhammatthānaṁ desanāñāṇassa dukkarabhāvato desanāya dukkhogāhatā, paṭivedhassa pana uppādetuṁ asakkuṇeyyattā tabbisayañāṇuppattiyā ca dukkarabhāvato dukkhogāhatā veditabbā. Desanaṁ nāma uddisanaṁ saṅkhepadassanasadisaṁ. Tathā hi vibhaṅgasutte “desessāmī”ti vatvā puna “bhāsissāmī”ti vuttaṁ. Tassa niddisanaṁ bhāsananti idhādhippetanti āha “vitthāratopi naṁ bhāsissāmīti vuttaṁ hotī”ti. Paribyattaṁ kathanaṁ vā bhāsanaṁ.

Sāḷikāyiva nigghosoti sāḷikāya ālāpo viya madhuro kaṇṇasukho pemanīyo. Paṭibhānaṁ saddo. Udīrayīti uccārīyati, vuccatīti attho. Evaṁ vutte ussāhajātāti evaṁ “suṇātha sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti vutte “na kira Satthā saṅkhepeneva desessati, vitthārenapi bhāsissatī”ti sañjātussāhā haṭṭhatuṭṭhā hutvā.

Katamoti tassa padassa sāmaññato pucchābhāvo ñāyati, na visesatoti tassa pucchāvisesabhāvaṁ kathento “kathetukamyatāpucchā”ti vatvā teneva pasaṅgena mahāniddese āgatā sabbāpi pucchā atthuddhāranayena dasseti “pañcavidhā hi pucchā”ti-ādinā. Tattha adiṭṭhaṁ joteti etāyāti adiṭṭhajotanā. Diṭṭhaṁ saṁsandīyati etāyāti diṭṭhasaṁsandanā. Saṁsandanañcettha sākacchāvasena vinicchayakaraṇaṁ. Vimatiṁ chindati etāyāti vimaticchedanā. Anumatiyā pucchanaṁ anumatipucchā. “Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave”ti-ādipucchāya hi “kā tumhākaṁ anumatī”ti anumati pucchitā hoti. Kathetukamyatā kathetukamyatāya.

Lakkhaṇanti (SṬ.12.1/CS:pg.2.12) ñātuṁ pucchito yo koci sabhāvo. Aññātanti yena kenaci ñāṇena aññātabhāvamāha. Adiṭṭhanti dassanabhūtena ñāṇena cakkhunā viya na diṭṭhataṁ. Atulitanti “ettakaṁ idan”ti tulanabhūtena ñāṇena na tulitataṁ. Atīritanti tīraṇabhūtena ñāṇena akatañāṇakiriyāsamāpanataṁ. Avibhūtanti ñāṇassa apākaṭabhāvaṁ. Avibhāvitanti ñāṇena apākaṭīkatabhāvaṁ.

Pañcasu pucchāsu yā Buddhānaṁ sabbato na santi, tā dassetvā idhādhippetapucchaṁ nigametuṁ “tatthā”ti-ādi vuttaṁ. Taṁ suviññeyyameva. Yadi paṭiccasamuppādo paccayākāro, atha kasmā Bhagavatā paṭiccasamuppādadesanāya saṅkhārādayo paccayuppannā kathitāti āha “ettha cā”ti-ādi. Paccayuppannampi katheti paccayuppannadassanena paccayadhammānaṁ paccayabhāvassa kathitabhāvato. Āhāravaggassāti-ādi “paccayākāro paṭiccasamuppādo”ti dassanatthaṁ vuttaṁ. “Sambhavantī”ti pāḷiyaṁ parato vuttaṁ kiriyāpadaṁ ānetvā yojeti, aññathā saṅkhārā kiṁ katāti vā karontīti vā na ñāyeyya. Pavattiyā anulomato “avijjāpaccayā”ti-ādikā anulomapaṭiccasamuppādakathā.

“Avijjāya tvevā”ti-ādikā pana tassa vilomato paṭilomakathā. Accantameva saṅkhāre virajjati etenāti virāgo, maggo. Asesanirodhāti asesetvā nirodhā samucchindanā. Evaṁ nirodhānanti evaṁ anuppādanirodhena niruddhānaṁ saṅkhārānaṁ nirodhā. Iti avijjādīnaṁ nirodhavacanena arahattaṁ vadati. Sakalassāti anavasesassa. Sattavirahitassāti paraparikappitajīvarahitassa. Vinivattetvāti anuppādanirodhadassanavasena viparivattetvā.

Attamanāti pītisomanassena gahitacittā. Tathābhūtā ca haṭṭhacittā nāma hontīti āha “tuṭṭhacittā”ti. “Tassa vacanaṁ abhinanditabban”ti ettha abhinandanasaddo anumodanattho. “Abhinanditvā”ti ettha sampaṭicchanattho. Idha pana ubhayatthopi vaṭṭatīti āha “anumodiṁsu ceva sampaṭicchiṁsu cā”ti.

Paṭiccasamuppādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.2.)2. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā

2. Dutiyepīti (SṬ.12.2/CS:pg.2.13) dutiyasuttepi. Pi-saddena tadaññesu suttesupīti attho. “Visuddhimagge vuttā evā”ti vatvāpi tadekadesaṁ idha viniyogakkhamaṁ dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tanti mūlaṁ. Vitthāradesananti “vibhajissāmī”ti padassa atthassa dassanavasena pavattaṁ vibhaṅgadesanaṁ. Uddesadesanā paṭhamasutte anulomadesanāsadisāva. Puna vaṭṭavivaṭṭaṁ dassentoti “iti kho, bhikkhave”ti-ādinā pavattiṁ nivattiñca dassento. Paṭhamaṁ uddesavasena vibhajanavasena vivaṭṭaṁ dassitaṁ, tato eva byatirekanayena vivaṭṭampi dassitameva hotīti punaggahaṇaṁ.

Tesaṁ tesaṁ sattānanti idaṁ kiñci pakārato anāmasitvā sabbepi satte sāmaññato byāpetvā gahaṇanti āha “saṅkhepato …pe… niddeso”ti. Gatijātivasenāti pañcagativasena, tatthāpi ekekāya gatiyā khattiyādibhummadevādihatthi-ādijātivasena ca. “Cittaṁ mano”ti-ādīsu viya kiccavisesaṁ, “mānasan”ti-ādīsu viya samāne atthe saddavisesaṁ, “paṇḍaran”ti-ādīsu viya guṇavisesaṁ, “cetasikaṁ hadayan”ti-ādīsu viya nissayavisesaṁ, “cittassa ṭhitī”ti-ādīsu viya aññassa avatthābhāvavisesaṁ, “alubbhanā”ti-ādīsu viya aññassa kiriyābhāvavisesaṁ, “alubbhitattan”ti-ādīsu viya aññassa abhāvatāvisesanti evamādikaṁ anapekkhitvā dhammamattaṁ vā dīpanā sabhāvaniddeso. Jiṇṇassa jīraṇavasena pavattanākāro jīraṇatāti āha “ākāraniddeso”ti.

Kālātikkame kiccaniddesāti kalalakālato pabhuti purimarūpānaṁ jarāpattakkhaṇe uppajjamānāni pacchimarūpāni paripakkarūpānurūpāni pariṇatapariṇatāni uppajjantīti anukkamena supariṇatarūpānaṁ paripākakāle uppajjamānāni khaṇḍiccādisabhāvāni uppajjantīti “khaṇḍiccan”ti-ādayo kālātikkame jarāya kiccaniddesā. Pakatiniddesāti phalavipaccanapakatiyā niddesā, jarāya vā pāpuṇitabbaphalameva pakati, tassā niddesā, na ca khaṇḍiccādīneva jarāti udakādigatamaggesu tiṇarukkhasaṁbhaggatādayo viya paripākagatamaggasaṅkhātesu paripuṇṇarūpesu labbhamānā khaṇḍiccādayo jarāya gatamaggā-icceva veditabbā, na jarāti.

Yasmā (SṬ.12.2/CS:pg.2.14) jaraṁ pattassa āyu hāyati, indriyāni jajjarāni hontīti āyuhānādayo pakatiniddesā, tasmā vuttaṁ “pacchimā dve pakatiniddesā”ti. Tenāha “imehi panā”ti-ādi.

Aviññāyamānantarattā avīcijarā maṇi-ādīsu mandadasakādīsu ekekadasakesu ca khaṇe khaṇe jiṇṇavikārādīnaṁ duviññeyyattā. Tato aññesūti maṇi-ādito aññesu ahicchattakādīsu, pāṇīnaṁ ekabhavapariyāpanne sakala-āyusmiṁ gahitataruṇayuvājarākālesu, ekadvittidivasātikkamesu pupphādīsu vāti attho. Tattha hi jarāvisesassa suviññeyyattā savīcijarā nāma.

Cavanakavasenāti cavanakānaṁ khandhānaṁ vasena. Ekacatupañcakkhandhāya cutiyā cavanameva cavanatāti āha “bhāvavacanena lakkhaṇanidassanan”ti, pāḷiyaṁ “cutī”ti vuttassa maraṇassa sabhāvadassananti attho. Bhaṅguppatti bhijjamānatā. Tena “bhedo”ti iminā khandhānaṁ bhijjamānatā bhedasamaṅgitā vuttāti dasseti. Ṭhānābhāvaparidīpananti kenacipi ākārena avaṭṭhānābhāvadīpanaṁ. Ghaṭassevāti hi visadisūdāharaṇaṁ. Yathā ghaṭe bhinne kapālādi-avayavaseso labbhati, na evaṁ cutikkhandhesu bhaṅgesu, na koci viseso tiṭṭhatīti dassetuṁ “antaradhānan”ti vuttaṁ. Maccusaṅkhātaṁ maraṇanti maccusaññitaṁ maraṇaṁ. “Kālamaraṇan”ti vadanti. Santānassa accantasamucchedabhūtaṁ khīṇāsavānaṁ maraṇaṁ samucchedamaraṇaṁ. Ādi-saddena khaṇikamaraṇaṁ saṅgaṇhāti. Tassa kiriyāti antakassa kiriyā, yā loke vuccati “maccū”ti, maraṇanti attho. Cavanakālo eva vā anatikkamanīyattā visesena kāloti vuttoti tassa kiriyā atthato cutikkhandhānaṁ bhedapavattiyeva. “Maccu maraṇan”ti vā ettha samāsaṁ akatvā yo “maccū”ti vuccati bhedo, tameva maraṇaṁ “pāṇacāgo”ti evamettha attho daṭṭhabbo.

Catuvokāravasenāti catuvokārabhavavasena. Tattha hi rūpakāyasaññito kaḷevaro natthi, yaṁ nikkhipeyya. Kiñcāpi ekavokārabhavepi kaḷevaranikkhepo natthi, rūpakāyassa pana tattha atthitāmattaṁ gahetvā “ekavokāravasena kaḷevarassa nikkhepo”ti vutto. Catuvokāravasena cāti ca-saddena “sesadvayavasena khandhānaṁ bhedo”ti imamatthaṁ dasseti sabbattheva khandhabhedasabbhāvato. Sesadvayavasenāti (SṬ.12.2/CS:pg.2.15) sesabhavadvayavaseneva kaḷevarassa nikkhepo. Yadipi ekavokārabhave rūpakāyo vijjati, kaḷevaranikkhepo pana natthīti “kaḷevarassa sabbhāvato”icceva vuttaṁ. Yasmā manussādīsu kaḷevaranikkhepo atthi, tasmā manussādīsu kaḷevarassa nikkhepoti yojanā. Kaḷevaraṁ nikkhipīyati etenāti maraṇaṁ kaḷevarassa nikkhepo. Ekato katvāti ekajjhaṁ katvā, ekajjhaṁ gahaṇamattena.

Jāyanaṭṭhenāti-ādi āyatanavasena yonivasena ca dvīhi padehi sabbasatte pariyādiyitvā pariyādiyitvā jātiṁ dassetuṁ vuttaṁ. Keci pana “kattubhāvavasena padadvayaṁ vuttan”ti vadanti. “Tesaṁ tesaṁ sattānaṁ jāti sañjātī”ti pana kattari sāminiddesassa katattā ubhayatthāpi bhāvaniddeso. Sampuṇṇā jāti sañjāti. Pākaṭā nibbatti abhinibbatti. Tesaṁ tesaṁ sattānaṁ …pe… abhinibbattīti sattavasena pavattattā vohāradesanā.

Tatra tatrāti ekacatuvokārabhavesu dvinnaṁ sesarūpadhātuyaṁ paṭisandhikkhaṇe uppajjamānānaṁ pañcannaṁ, kāmadhātuyaṁ vikalāvikalindriyānaṁ vasena sattannaṁ navannaṁ dasannaṁ puna dasannaṁ ekādasannañca āyatanānaṁ vasena saṅgaho veditabbo. Santatiyanti yena kammunā khandhānaṁ pātubhāvo, tena abhisaṅkhatasantatiyaṁ. Tañca kho paṭisandhikkhaṇavasena veditabbaṁ.

Kammaṁyeva kammabhavo “bhavati etasmā upapattibhavo”ti katvā. Kammena niyyādita-attabhāvupapattivasena bhavatīti bhavo, tathā tathā nibbattavipāko kaṭattārūpañca. Aṭṭhakathāyaṁ pana “bhavatīti katvā bhavo”ti upapattibhavassa vakkhamānattā “kammaṁ phalavohārena bhavoti vuttan”ti kathitaṁ.

Upādiyanti sattā daḷhaggāhaṁ gaṇhanti etena kilesakāmena. Na kevalaṁ idha karaṇasādhanameva, atha kho kattusādhanampi labbhatīti vuttaṁ “sayaṁ vā”ti. Tanti vatthukāmaṁ. Kāmo ca so kāmanaṭṭhena, upādānañca bhusamādānaṭṭhenāti kāmupādānaṁ. Etanti kāmupādānapadaṁ. Puna etanti kāmupādānasaṅkhātaṁ.

Sassato (SṬ.12.2/CS:pg.2.16) attāti idaṁ purimadiṭṭhiṁ upādiyamānaṁ uttaradiṭṭhiṁ dassetuṁ vuttaṁ. Yathā esā diṭṭhi daḷhīkaraṇavasena purimaṁ uttarā upādiyati, evaṁ “natthi dinnan”ti-ādikāpīti. Attaggahaṇaṁ pana “attavādupādānan”ti idaṁ na diṭṭhupādānadassananti daṭṭhabbaṁ. Loko cāti attaggahaṇavinimuttaggahaṇaṁ diṭṭhupādānabhūtaṁ idha purimadiṭṭhi-uttaradiṭṭhivacanehi vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Yena micchābhinivesena gosīlagovatādiṁ samādiyati ceva anutiṭṭhati ca, so gosīlagovatādīnīti adhippetāni. Tenāha “gosīla …pe… sayameva upādānānī”ti. Abhinivesatoti abhinivesanato.

Attavādupādānanti “attā”ti vādassa paññāpanassa gahaṇassa kāraṇabhūtā diṭṭhīti attho. Attavādamattamevāti attassa abhāvā “attā”ti idaṁ vacanamattameva. Upādiyanti daḷhaṁ gaṇhanti.

Cakkhudvārādīsu pavattāyāti idaṁ taṇhāya rūpataṇhādibhāvassa kāraṇavacanaṁ chadvārārammaṇikadhammānaṁ paṭiniyatārammaṇattā. Javanavīthiyā pavattāyāti idaṁ tassā pavattiṭṭhānadassanaṁ. Sabhāveneva uṭṭhātuṁ asakkontassa veḷu viya nissayo ahutvā olumbhakabhāvena bhāvo upādānassa paccayabhāvato ārammaṇampi taṁsadisaṁ vuttaṁ. Rūpeti visaye bhummaṁ. Sā tividhā hotīti sambandho. Kāmataṇhā kāmassādabhāvena pavattiyā. Evaṁ assādentīti sassatadiṭṭhiyā sahajātanissayasampayutta-atthi-avigatādipaccayabhūtāya saṁsaṭṭhattā niccadhuvasassatābhinivesamukhena assādentī. Bhavasahagatā taṇhā bhavataṇhā. Bhavati tiṭṭhati sabbakālanti hi bhavadiṭṭhi bhavo uttarapadalopena, bhavassādavasena pavattiyā ca. Iminā nayena vibhavataṇhāti ettha attho veditabbo. Vibhavati ucchijjati vinassatīti evaṁ pavattā diṭṭhi vibhavo uttarapadalopena. Evaṁ tāni aṭṭhārasāti yā cha kāmataṇhā, cha bhavataṇhā, cha vibhavataṇhā vuttā, etāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni taṇhāpaccayo. Ajjhattanti sakasantatiyaṁ. Bahiddhāti tato bahiddhā. Atītārammaṇāni vā hontu itarārammaṇāni vā, sayaṁ pana atītāni chattiṁsa taṇhāvicaritāni. Sesapadadvayepi eseva nayo. “Aṭṭhasataṁ taṇhāvicaritānī”ti-ādinā (SṬ.12.2/CS:pg.2.17) sambandho. Idāni aparenapi pakārena aṭṭhasataṁ taṇhāvicaritāni dassetuṁ “ajjhattikassā”ti-ādimāha. Tattha ajjhattikassāti ajjhattikakhandhapañcakaṁ. Upayogatthe hi idaṁ sāmivacanaṁ. Upādāyāti gahetvā. Asmīti hotīti yadetaṁ ajjhattikaṁ khandhapañcakaṁ upādāya taṇhāmānadiṭṭhivasena samudāyaggāhato asmīti gāho hoti, tasmiṁ satīti attho. Idha pana rūpādi-ārammaṇavasena attho veditabbo. Itthamasmīti hotīti khattiyādīsu “idaṁpakāro ahan”ti evaṁ taṇhāmānadiṭṭhivasena hotīti attho. Idaṁ tāva anupanidhāya gahaṇaṁ.

Evamādīnīti ādi-saddena “evamasmi, aññathāsmi, ahaṁ bhavissaṁ, itthaṁ bhavissaṁ, evaṁ bhavissaṁ, aññathā bhavissaṁ, asasmi, satasmi, ahaṁ siyaṁ, itthaṁ siyaṁ, evaṁ siyaṁ, aññathā siyaṁ, apāhaṁ siyaṁ, apāhaṁ itthaṁ siyaṁ, apāhaṁ evaṁ siyaṁ, apāhaṁ aññathā siyan”ti etesaṁ saṅgaho. Upanidhāya gahaṇampi duvidhaṁ samato asamato vāti taṁ dassetuṁ “evamasmi, aññathāsmī”ti ca vuttaṁ. Tattha evamasmīti idaṁ samato upanidhāya gahaṇaṁ, yathā ayaṁ khattiyo, evaṁ ahamasmīti attho. Aññathāsmīti idaṁ pana asamato gahaṇaṁ, yathāyaṁ khattiyo tato aññathā ahaṁ hīno vā adhiko vāti attho. Imāni tāva paccuppannavasena cattāri taṇhāvicaritāni. Bhavissanti-ādīni pana cattāri anāgatavasena vuttāni, tesaṁ purimacatukke vuttanayeneva attho veditabbo. Asasmīti sassato asmi, niccassetaṁ adhivacanaṁ. Satasmīti asassato asmi, aniccassetaṁ adhivacanaṁ. Iti imāni dve sassatucchedavasena vuttāni. Ito parāni siyanti-ādīni cattāri saṁsayaparivitakkavasena vuttāni, tāni purimacatukke vuttanayena atthato veditabbāni. Apāhaṁ siyanti-ādīni pana cattāri “api nāmāhaṁ bhaveyyan”ti evaṁ patthanākappanavasena vuttāni, tānipi purimacatukke vuttanayeneva veditabbāni. Evametesu--

Dve diṭṭhisīsā cattāro, suddhasīsā sīsamūlakā;

Tayo tayoti etāni, aṭṭhārasa vibhāvaye.

Ete hi sassatucchedavasena vuttā dve diṭṭhisīsā nāma, “asmi, bhavissaṁ siyaṁ, apāhaṁ siyan”ti ete cattāro suddhasīsā nāma, “itthamasmī”ti-ādayo (SṬ.12.2/CS:pg.2.18) tayo tayoti dvādasa sīsamūlakā nāmāti veditabbaṁ. Idha pāḷiyaṁ rūpārammaṇādivasena taṇhā āgatāti āha “ajjhattikarūpādinissitānī”ti. Aṭṭhārasa taṇhāvicaritānīti ānetvā sambandho. Iminā asmīti iminā abhisekasenāpaccādinā “khattiyo ahan”ti mūlabhāvato “asmī”ti hoti. Sesaṁ pubbe vuttanayeneva veditabbaṁ. Saṅgaheti taṇhāya yathāvuttavibhāgassa saṁkhipanavasena saṅgaṇhane kariyamāne. “Chayime, bhikkhave, taṇhākāyā”ti-ādi niddeso. “Rūpe taṇhā rūpataṇhā”ti-ādi niddesattho. “Kāmarāgabhāvenā”ti-ādiko, “ajjhattikassupādāyā”ti-ādiko ca niddesavitthāro. “Rūpādīsu ārammaṇesu chaḷevā”ti-ādiko saṅgaho.

Yasmā cakkhudvārādīsu ekekasmiṁ dvāre uppajjanakaviññāṇāni viya anekā eva vedanā, tasmā tā rāsivasena ekajjhaṁ gahetvā “cha vedanākāyā”ti vuttanti āha “vedanāsamūhā”ti. Nissayabhāvena uppattidvārabhāvena nānāpaccayā honti cakkhudhātu-ādayo, tā kucchinā dhārentiyo viya posentiyo viya ca hontīti tāsaṁ mātusadisatā vuttā. Cakkhusamphassahetūti nissayādicakkhusamphassapaccayā. Ayanti ayaṁ vedanā “cakkhusamphassajā vedanā”ti-ādinā sādhāraṇato vuttā. Etthāti etasmiṁ vedanāpade. Sabbasaṅgāhikāti kusalākusalavipākakiriyānaṁ vasena sabbasaṅgāhikā. Evaṁ vibhaṅge āgatanayena sādhāraṇato vatvāpi idhādhippetavedanameva dassetuṁ “vipākavasena panā”ti-ādimāha. Cakkhumhi samphassoti cakkhumhi nissayabhūte uppannaphasso. Esa nayo sesesu. Yasmā cakkhādīni Visuddhimagge khandhaniddese lakkhaṇādivibhāgato, āyatananiddese visesato, sāmaññato ca saddatthadassanādivasena vibhāvitāni, tasmā “yaṁ vattabbaṁ …pe… vuttamevā”ti āha.

Namanalakkhaṇanti ārammaṇābhimukhaṁ hutvā namanasabhāvaṁ tena vinā appavattanato. Ruppanalakkhaṇaṁ heṭṭhā vuttameva. Vedanākkhandho pana ekāva vedanā. Sabbadubbalacittāni nāma pañcaviññāṇāni Nanu tattha jīvitacittaṭṭhitiyo (SṬ.12.2/CS:pg.2.19) ca santīti? Saccaṁ, tāsaṁ pana kiccaṁ na tathā pākaṭaṁ, yathā cetanādīnanti te evettha pāḷiyaṁ uddhaṭā. Yena mahantapātubhāvādinā kāraṇena. Etthāti etasmiṁ mahābhūtaniddese. Añño vinicchayanayoti “vacanatthato kalāpato”ti-ādinā lakkhaṇādinicchayato añño vinicchayanayo. Nanu so catudhātuvavatthāne vutto, na rūpakkhandhaniddeseti? Tattha vuttepi “catudhātuvavatthāne vuttānī”ti atidesavasena vuttattā “rūpakkhandhaniddese vutto”ti vuttaṁ. Upādāyāti paṭicca. Bhūtāni hi paṭicca uppajjamānaṁ upādārūpaṁ “tāni gahetvā”ti vuttaṁ avissajjanato. Nissāyātipi eke tesaṁ nissayapaccayabhāvato. Pubbakālakiriyā nāma ekaṁsato aparakālakiriyāpekkhāti pāṭhasesena atthaṁ vadati. Vibhattivipallāsena vinā eva atthaṁ dassetuṁ “samūhatthe vā”ti-ādi vuttaṁ. Samūhasambandhe sāminiddesena samūhattho dīpitoti taṁ dassento āha “samūhaṁ upādāyā”ti. Dhammasaṅgaṇiyaṁ (dha.sa.584) āgatanayena “tevīsatividhan”ti vuttaṁ. Tattha hi hadayavatthu na niddiṭṭhaṁ, “yaṁ rūpaṁ nissāyā”ti vā paṭṭhāne (paṭṭhāna.1.1.8) āgatattā hadayavatthumpi gahetvā jātirūpabhāvena upacayasantatiyo ekato katvā “tevīsatividhan”ti vuttaṁ.

Cakkhussa viññāṇanti vā cakkhuviññāṇaṁ. Asādhāraṇakāraṇena cāyaṁ niddeso. “Saṅkhārapaccayā viññāṇan”ti ettha sabbalokiyavipākaviññāṇassa gahetabbattā “tebhūmakavipākacittassetaṁ adhivacanan”ti vuttaṁ.

Abhisaṅkharaṇalakkhaṇoti āyūhanasabhāvo. Copanavasenāti viññattisaṁcopanavasena, kāyaviññattiyā samuṭṭhāpanavasenāti attho. Vacanabhedavasenāti vacībheduppādavasena, vacīviññattiyā samuṭṭhāpanavasenāti attho. Evaṁ copanaṁ na bhaveyyāti dassetuṁ “raho nisīditvā cintentassā”ti vuttaṁ. Ekūnatiṁsāti ettha abhiññācetanāvinimuttā eva ekūnatiṁsa cetanā veditabbā tassā vipākaviññāṇassa paccayattābhāvato.

Dukkheti ekampi idaṁ bhummavacanaṁ saṁsilesananissayavisayabyāpanavasena attānaṁ bhinditvā viniyogaṁ gacchatīti “catūhi kāraṇehī”ti-ādi vuttaṁ. Ekopi (SṬ.12.2/CS:pg.2.20) hi vibhattiniddeso anekadhā viniyogaṁ gacchati yathā taddhitatthe uttarapadasamāhāreti. Tanti aññāṇaṁ. Dukkhasaccanti hadayavatthulakkhaṇaṁ dukkhasaccaṁ. Assāti aññāṇassa. Nissayapaccayabhāvenāti purejātanissayabhāvena. Sahajātanissayapaccayabhāvena pana taṁsahajātā phassādayo vattabbā. Ārammaṇapaccayabhāvena dukkhasaccaṁ assa ārammaṇanti yojanā. Dukkhasaccanti upayoga-ekavacanaṁ Etanti aññāṇaṁ. Tassāti dukkhasaccassa. “Paṭicchādetī”ti ettha vuttaṁ paṭicchādanākāraṁ dassetuṁ “yāthāvā”ti-ādi vuttaṁ. Ñāṇavippayuttacittenapi ekadesena yāthāvato lakkhaṇapaṭivedho hotiyevāti “yāthāvalakkhaṇapaṭivedhanivāraṇenā”ti vatvā “ñāṇapavattiyā cettha appadānenā”ti vuttanti vadanti. Purimaṁ pana paṭivedhañāṇuppattiyā nisedhakathādassanaṁ, pacchimaṁ anubodhañāṇuppattiyā. Evamettha attho veditabbo. Etthāti dukkhasacce.

Sahajātassa aññāṇassa samudayasaccaṁ vatthu hoti nissayapaccayabhāvatoti vuttaṁ “vatthuto”ti. Ārammaṇatoti ārammaṇapaccayabhāvena. Yasmā samudayasaccaṁ aññāṇassa ārammaṇaṁ hoti, tasmā “dukkhasamudaye aññāṇan”ti vuttanti attho. Paṭicchādanaṁ dukkhasacce vuttanayameva ekeneva kāraṇena itaresaṁ tiṇṇaṁ asambhavato, kiṁ pana etaṁ ekaṁ kāraṇanti āha “paṭicchādanato”ti. Idaṁ vitthārato vibhāvetuṁ “nirodhapaṭipadānaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tadārabbhāti taṁ ārabbha taṁ ārammaṇaṁ katvā. Pacchimañhi saccadvayanti nirodho maggo. Tañhi nayagambhīrattā. Duddasanti saṇhasukhumadhammattā sabhāveneva gambhīratāya duddasaṁ duviññeyyaṁ duravaggāhaṁ. Tatthāti purime saccadvaye. Andhabhūtanti andhakārabhūtaṁ. Na pavattati ārammaṇaṁ kātuṁ na visahati. Vacanīyattenāti vācakabhāvena tathā upaṭṭhānato. Sabhāvalakkhaṇassa duddasattāti pīḷanādi-āyūhanādivasena “idaṁ dukkhaṁ, ayaṁ samudayo”ti (ma.ni.484 3.104) yāthāvato sabhāvalakkhaṇassa duddasattā duviññeyyattā purimadvayaṁ gambhīraṁ. Tatthāti purimasmiṁ saccadvaye. Vipallāsaggāhavasena pavattatīti subhādiviparītaggāhānaṁ paccayabhāvavasena aññāṇaṁ pavattati.

Idāni (SṬ.12.2/CS:pg.2.21) “dukkhe aññāṇan”ti-ādīsu pakārantarenapi atthaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha dukkheti ettāvatāti “aññāṇanti vuccamānāya avijjāya dukkhe”ti ettakena. Saṅgahatoti samodhānato. Kiccatoti asampaṭivedhakiccato. Aññāṇamivāti visayasabhāvaṁ yāthāvato paṭivijjhituṁ appadānakiccamiva. “Dukkhe”ti-ādinā tattha avijjā pavattati, visesato niddiṭṭhaṁ hotīti katvā sabbattheva tathā avisiṭṭhasabhāvadassanaṁ idanti dassetuṁ “avisesato panā”ti-ādi vuttaṁ.

Khaṇikanirodhassa idha anadhippetattā ayujjamānattā virāgaggahaṇato ca avijjādīnaṁ paṭipakkhavasena paṭibāhanaṁ idha “nirodho”ti adhippeto, so ca nesaṁ sabbaso anuppajjanamevāti āha “nirodho hotīti anuppādo hotī”ti. “Avijjā nirujjhati etthāti avijjānirodho, saṅkhārā nirujjhanti etthāti saṅkhāranirodho”ti evaṁ sabbehi etehi nirodhapadehi nibbānassa desitattā daṭṭhabbā. Tenāha “nibbānaṁ hī”ti-ādi. Vaṭṭavivaṭṭanti vaṭṭañca vivaṭṭañca. “Dvādasahī”ti idaṁ paccekaṁ yojetabbaṁ “anulomato dvādasahi padehi vaṭṭaṁ, paṭilomato dvādasahi vivaṭṭaṁ idha dassitan”ti.

Vibhaṅgasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.3.)3. Paṭipadāsuttavaṇṇanā

3. Micchā paṭipajjati etāyāti micchāpaṭipadā, vaṭṭagāmimaggo dukkhāvahattā. Taṁ micchāpaṭipadaṁ. Tenāha “aniyyānikapaṭipadā”ti. So puññābhisaṅkhāro kathaṁ micchāpaṭipadā hotīti? Sampattibhave sukhāvahova hotīti adhippāyo. Vaṭṭasīsattāti vaṭṭapakkhiyānaṁ uttamaṅgabhāvato. Antamasoti ukkaṁsapariyantaṁ sandhāya vadati avakaṁsapariyantato. “Idaṁ me puññaṁ nibbānādhigamāya paccayo hotū”ti evaṁ nibbānaṁ patthetvā pavattitaṁ. Paṇṇamuṭṭhidānamattanti sākapaṇṇamuṭṭhidānamattaṁ. Appatvāti antogadhahetu esa niddeso, apāpetvāti attho. Yadaggena (SṬ.12.2/CS:pg.2.22) vā paṭipajjanato arahattaṁ pattoti vuccati, tadaggena tadāvahā paṭipadāpi pattāti vuccatīti “appatvā”ti vuttaṁ. Anulomavasenāti anulomapaṭiccasamuppādavasena. Paṭilomavasenāti etthāpi eseva nayo. Paṭipadā pucchitāti etena paṭipadā desetuṁ āraddhāti ayampi attho saṅgahito yathāraddhassa atthassa kathetukamyatāpucchāya idhāgatattā. Anulomapaṭiccasamuppādadesanāyampettha byatirekamukhena avijjādinirodhā pana vijjāya sati hoti saṅkhārānaṁ asambhavoti vuttaṁ “nibbānaṁ bhājitan”ti. Sarūpena pana tāya vaṭṭameva pakāsitaṁ. Vakkhati hi pariyosāne “vaṭṭavivaṭṭameva kathitan”ti. Niyyātaneti nigamane. Phalenāti pattabbaphalena paṭipadāya sampāpakahetuno dassitattā. Yathā hi tividho hetu ñāpako, nibbattako, sampāpakoti, evaṁ tividhaṁ phalaṁ ñāpetabbaṁ, nibbattetabbaṁ, sampāpetabbanti. Tasmā pattabbaphalena nibbānena taṁsampāpakahetubhūtāya paṭipadāya dassitattāti attho. Tenāha “phalena hetthā”ti-ādi. Ayaṁ vuccatīti evaṁ nibbānaphalā ayaṁ “sammāpaṭipadā”ti vuccati. Asesavirāgā asesanirodhāti samucchedappahānavasena avijjāya asesavirajjanato asesanirujjhanato ca. Padadvayenapi anuppādanirodhameva vadati. Tañhi nibbānaṁ. Dutiyavikappe ayaṁ ettha adhippāyo--yena maggena karaṇabhūtena asesanirodho hoti, avijjāya asesanirodho yaṁ āgamma hoti, taṁ maggaṁ dassetunti. Evañhi satīti evaṁ padabhājanassa nibbānassa padatthe sati. Sānubhāvā paṭipadā vibhattā hotīti avijjāya asesanirodhahetupaṭipadā tattha sātisayasāmatthiyasamāyogato sānubhāvā vibhattā hoti. Micchāpaṭipadāgahaṇenettha vaṭṭassapi vibhattattā vuttaṁ “vaṭṭavivaṭṭameva kathitan”ti.

Paṭipadāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.4.)4. Vipassīsuttavaṇṇanā

4. Vipphandantīti nimisanavasena. Animisehīti vigatanimisehi ummīlanteheva. Tena vuttaṁ mahāpadāne. Etthāti etasmiṁ “vipassī”ti pade, etasmiṁ vā “animisehī”ti-ādike yathāgate suttante.

Mahāpurisassa (SṬ.12.4/CS:pg.2.23) animisalocanato “vipassī”ti samaññāpaṭilābhassa kāraṇaṁ vuttaṁ, taṁ akāraṇaṁ aññesampi mahāsattānaṁ carimabhave animisalocanattāti codanaṁ sandhāya “ettha cā”ti-ādiṁ vatvā tato pana aññameva kāraṇaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Palāḷayamānassāti tosentassa. Anādare cetaṁ sāmivacanaṁ. Aṭṭassāti atthassa.

Puññussayasaṅkhāto bhago assa atisayena atthīti Bhagavāti “bhāgyasampannassā”ti vuttaṁ. Sammāti sammadeva yāthāvato, ñāyena kāraṇenāti vuttaṁ hotīti āha “nayena hetunā”ti. Saṁ-saddo “sāman”ti iminā samānatthoti āha “sāmaṁ paccattapurisakārenā”ti, sayambhuñāṇenāti attho. Sammā, sāmaṁ bujjhi etenāti sambodho vuccati maggañāṇaṁ, “bujjhati etenā”ti katvā idha sabbaññutaññāṇassapi saṅgaho. Bodhimā satto bodhisatto, purimapade uttarapadalopo yathā “sākapatthavo”ti. Bujjhanakasattoti ettha mahābodhiyānapaṭipadāya bujjhatīti bodhi ca so sattavisesayogato satto cāti bodhisatto. Patthayamāno pavattatīti “kudāssu nāma mahantaṁ bodhiṁ pāpuṇissāmī”ti sañjātacchando paṭipajjati. Dukkhanti jāti-ādimūlakaṁ dukkhaṁ. Kāmaṁ cutupapātāpi maraṇajātiyo, “jāyati mīyatī”ti pana vatvā “cavati upapajjatī”ti vacanaṁ na ekabhavapariyāpannānaṁ tesaṁ gahaṇaṁ, atha kho nānābhavapariyāpannānaṁ ekajjhaṁ gahaṇanti dassento āha “idaṁ …pe… vuttan”ti. Tassa nissaraṇanti tassa jarāmaraṇassa nissaraṇanti vuccati. Yasmā mahāsatto jiṇṇabyādhimate disvā pabbajito, tasmāssa jarāmaraṇameva ādito upaṭṭhāsi.

Upāyamanasikārenāti upāyena vidhinā ñāyena manasikārena pathena manasikārassa pavattanato. Samāyogo ahosīti yāthāvato paṭivijjhanavasena samāgamo ahosi. Yoniso manasikārāti hetumhi nissakkavacananti tassa “yoniso manasikārenā”ti hetumhi karaṇavacanena āha. Jātiyā kho sati jarāmaraṇanti “kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁ paccayā jarāmaraṇan”ti jarāmaraṇe kāraṇaṁ pariggaṇhantassa bodhisattassa “yasmiṁ sati yaṁ hoti, asati ca na (SṬ.12.4/CS:pg.2.24) hoti, taṁ tassa kāraṇan”ti evaṁ abyabhicārajātikāraṇapariggaṇhanena “jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan”ti yā jarāmaraṇassa kāraṇapariggāhikā paññā uppajji, tāya uppajjantiyā cassa abhisamayo paṭivedho ahosīti attho.

Itīti vuttappakāraparāmasanaṁ. Hīti nipātamattaṁ. Idanti yathāvuttassa vaṭṭassa paccakkhato gahaṇaṁ. Tenāha “evamidan”ti. Idha avijjāya samudayassa āgatattā “ekādasasu ṭhānesū”ti vuttaṁ. Samudayaṁ sampiṇḍetvāti saṅkhārādīnaṁ samudayaṁ ekajjhaṁ gahetvā. Anekavārañhi samudayadassanavasena ñāṇassa pavattattā “samudayo samudayo”ti āmeḍitavacanaṁ. Atha vā “evaṁ samudayo hotī”ti idaṁ na kevalaṁ nibbattidassanaparaṁ, atha kho paṭiccasamuppādasaddo viya paṭiccasamuppādamukhena idha samudayasaddo nibbattimukhena paccayattaṁ vadati. Viññāṇādayo ca yāvanto idha paccayadhammā niddiṭṭhā, te sāmaññarūpena byāpanicchāvasena gaṇhanto “samudayo samudayo”ti avoca. Tenāha “avijjāpaccayā saṅkhārānaṁ samudayo hotī”ti. Dassanaṭṭhena cakkhūti samudayassa paccakkhato dassanabhāvo cakkhu. Ñātaṭṭhenāti ñātabhāvena. Pajānanaṭṭhenāti “avijjāsaṅkhārāditaṁtaṁpaccayadhammapavattiyā etassa dukkhakkhandhassa samudayo”ti pakārato vā jānanaṭṭhena. Paṭivedhanaṭṭhenāti “ayaṁ avijjādi paccayadhammo imassa saṅkhārādikassa paccayabhāvato samudayo”ti paṭivijjhanaṭṭhena. Obhāsanaṭṭhenāti samudayabhāvapaṭicchādakassa mohandhakārassa kilesandhakārassa vidhamanavasena avabhāsanavasena. Taṁ panetaṁ “cakkhun”ti-ādinā vuttaṁ ñāṇaṁ. Nirodhavāreti paṭilomavāre. So hi “kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho”ti nirodhakittanavasena āgato.

Vipassīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.5~10.)5~10. Sikhīsuttādivaṇṇanā

5-10. Na evaṁ yojetvāti “sikhissapī”ti-ādinā samuccayavasena evaṁ na yojetvā. Kasmāti-ādinā tattha kāraṇaṁ vadati. Ekāsane adesitattāti (SṬ.12.5~10/CS:pg.2.25) vuttamevatthaṁ pākaṭaṁ kātuṁ “nānāṭhānesu hī”ti-ādi vuttaṁ. Yadipi tāni visuṁ visuṁ vuttabhāvena desitāni, atthavaṇṇanā pana ekasadisā tadatthassa abhinnattā. “Buddhā jātā”ti na añño ācikkhatīti yojanā. Na hi mahābodhisattānaṁ pacchimabhave paropadesena payojanaṁ atthi. Gatamaggenevāti paṭipattigamanena gatamaggeneva pacchimamahābodhisattā gacchanti, ayamettha dhammatā. Gacchantīti catūsu satipaṭṭhānesu patiṭṭhitacittā satta bojjhaṅge yāthāvato bhāvetvā sammāsambodhiyā abhisambujjhanavasena pavattantīti attho. Yathā pana tesaṁ paṭhamavipassanābhiniveso hoti, taṁ dassetuṁ “sabbabodhisattā hī”ti-ādi vuttaṁ. Buddhabhāvānaṁ vipassanā, Buddhatthāya vā vipassanā Buddhavipassanā.

Sikhīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Buddhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Āhāravaggo

(SṬ.12.11.)1. Āhārasuttavaṇṇanā

11. Āharantīti ānenti uppādenti, upatthambhentīti attho. Nibbattāti pasutā. Bhūtā nāma yasmā tato paṭṭhāya loke jātavohāro paṭisandhiggahaṇato pana paṭṭhāya yāva mātukucchito nikkhanto, tāva sambhavesino, esa tāva gabbhaseyyakesu bhūtasambhavesivibhāgo, itaresu pana paṭhamacittādivasena vutto. Sambhava-saddo cettha gabbhaseyyakānaṁ vasena pasūtipariyāyo, itaresaṁ vasena uppattipariyāyo. Paṭhamacittapaṭhama-iriyāpathakkhaṇesu hi te sambhavaṁ uppattiṁ esanti upagacchanti nāma, na tāva bhūtā upapattiyā na suppatiṭṭhitattā, bhūtā eva sabbaso bhavesanāya samucchinnattā. Na puna bhavissantīti avadhāraṇena nivattitamatthaṁ dasseti. Yo ca “kālaghaso bhūto”ti-ādīsu bhūta-saddassa khīṇāsavavācitā daṭṭhabbā. Vā-saddo cettha sampiṇḍanattho “agginā vā udakena vā”ti-ādīsu viya.

Yathāsakaṁ (SṬ.12.11/CS:pg.2.26) paccayabhāvena attabhāvassa paṭhapanamevettha āhārehi kātabba-anuggaho hotīti adhippāyenāha “vacanabhedo …pe… eko yevā”ti. Sattassa uppannadhammānanti sattassa santāne uppannadhammānaṁ. Yathā “vassasataṁ tiṭṭhatī”ti vutte anuppabandhavasena pavattatīti vuttaṁ hoti, evaṁ ṭhitiyāti anuppabandhavasena pavattiyāti attho, sā pana avicchedoti āha “avicchedāyā”ti. Anuppabandhadhammuppattiyā sattasantāno anuggahito nāma hotīti āha “anuppannānaṁ uppādāyā”ti. Etānīti ṭhiti-anuggahapadāni. Ubhayattha daṭṭhabbāni na yathāsambandhato.

Vatthugatā ojā vatthu viya tena saddhiṁ ajjhoharitabbataṁ gacchatīti vuttaṁ “ajjhoharitabbako āhāro”ti, nibbattita-ojaṁ pana sandhāya “kabaḷīkāro āhāro ojaṭṭhamakarūpāni āharatī”ti vakkhati. Oḷārikatā appojatāya na vatthuno thūlatāya kathinatāya vā, tasmā yasmiṁ vatthusmiṁ parittā ojā hoti, taṁ oḷārikaṁ. Sappādayo dukkhuppādakatāya oḷārikā veditabbā. Visāṇādīnaṁ tivassachaḍḍitānaṁ pūtibhūtattā mudukatāti vadanti. Taracchakheḷatemitatāya pana tathābhūtānaṁ tesaṁ mudukatā. Dhammasabhāvo hesa. Sasānaṁ āhāro sukhumo taruṇatiṇasassakhādanato. Sakuṇānaṁ āhāro sukhumo tiṇabījādikhādanato. Paccantavāsīnaṁ āhāro sukhumo māsamuggakurādibhojanattā. Tesanti paranimmitavasavattīnaṁ. Sukhumotvevāti na kiñci upādāya, atha kho sukhumo-icceva niṭṭhaṁ patto tato paramasukhumassa abhāvato.

Vatthuvasena panettha āhārassa oḷārikasukhumatā vuttā, sā cassa appojamahojatāhi veditabbāti dassetuṁ “ettha cā”ti-ādimāha. Parissayanti khudāvasena uppannaṁ vihiṁsaṁ sarīradarathaṁ. Vinodetīti vatthu tassa vinodanamattaṁ karoti. Na pana sakkoti pāletunti sarīraṁ yāpetuṁ nappahoti nirojattā. Na sakkoti parissayaṁ vinodetuṁ āmāsayassa apūraṇato.

Chabbidhopīti iminā kassaci phassassa anavasesitabbatamāha. Desanakkamenevettha phassādīnaṁ dutiyāditā, na aññena kāraṇenāti āha “desanānayo eva cesā”ti-ādi. Manaso sañcetanā na (SṬ.12.11/CS:pg.2.27) sattassāti dassanatthaṁ manogahaṇaṁ yathā “cittassa ṭhiti, cetovimutti cā”ti āha “manosañcetanāti cetanāvā”ti. Cittanti yaṁ kiñci cittameva. Ekarāsiṁ katvāti ekajjhaṁ gahetvā vibhāgaṁ akatvā, sāmaññena gahitāti attho. Tattha labbhamānaṁ upādiṇṇakādivibhāgaṁ dassetuṁ “kabaḷīkāro āhāro”ti-ādi vuttaṁ. Āhāratthaṁ na sādhentīti tādisassa āhārassa anāharaṇato. Tadāpīti bhijjitvā vigatakālepi. Upādiṇṇakāhāroti vuccantīti keci. Idaṁ pana ācariyānaṁ na ruccati tadā upādiṇṇakarūpasseva abhāvato. Paṭisandhicitteneva sahajātāti lakkhaṇavacanametaṁ, sabbāyapi kammajarūpapariyāpannāya ojāya atthibhāvassa avicchedappavattisambhavadassanattho. Sattamāti uppannadivasato paṭṭhāya yāva sattamadivasāpi. Rūpasantatiṁ pāleti paveṇighaṭanavasena. Ayamevāti kammaja-ojā. Kammaja-ojaṁ pana paṭicca uppanna-ojā akammajattā anupādiṇṇa-āhārotveva veditabbo. Anupādiṇṇakā phassādayo veditabbāti ānetvā sambandho. Lokuttarā phassādayo kathanti āha “lokuttarā pana ruḷhīvasena kathitā”ti. Yasmā tesaṁ kusalānaṁ upetapariyāyo natthi, tasmā vipākānaṁ upādiṇṇapariyāyo natthevāti anupādiṇṇapariyāyopi ruḷhīvasena vuttoti veditabbo.

Pubbe “āhārāti paccayā”ti vuttattā yadi paccayaṭṭho āhāraṭṭhoti-ādinā codeti, atha kasmā ime eva cattāro vuttāti atha kasmā cattārova vuttā. Ime eva ca vuttāti yojanā. Visesappaccayattāti etena yathā aññe paccayadhammā attano paccayuppannassa paccayāva honti, ime pana tathā ca hoti aññathā cāti samānepi paccayatte atirekapaccayā honti, tasmā “āhārāti vuttā”ti imamatthaṁ dasseti. Idāni taṁ atirekapaccayataṁ dassetuṁ “visesapaccayo hī”ti-ādi vuttaṁ. Visesappaccayo rūpakāyassa kabaḷīkāro āhāro upathambhakabhāvato. Tenāha Aṭṭhakathāyaṁ “rūpārūpānaṁ upathambhakattena upakārakā cattāro āhārā āhārapaccayo”ti (visuddhi.2.608 paṭṭhā. aṭṭha. paccayuddesavaṇṇanā). Upathambhakattañhi satīpi janakatte arūpīnaṁ āhārānaṁ āhārajarūpasamuṭṭhānakarūpāhārassa (SṬ.12.11/CS:pg.2.28) ca hoti, asati pana upathambhakatte āhārānaṁ janakattaṁ natthīti upathambhakattaṁ padhānaṁ. Janayamānopi hi āhāro avicchedavasena upathambhayamāno eva janetīti upathambhakabhāvo eva āhārabhāvo. Vedanāya phasso visesapaccayo. “Phassapaccayā vedanā”ti hi vuttaṁ. “Saṅkhārapaccayā viññāṇan”ti vacanato viññāṇassa manosañcetanā. “Cetanā tividhaṁ bhavaṁ janetī”ti hi vuttaṁ. “Viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti pana vacanato nāmarūpassa viññāṇaṁ visesapaccayo. Na hi okkantaviññāṇābhāve nāmarūpassa atthi sambhavo. Yathāha “viññāṇañca hi, Ānanda, mātukucchismiṁ na okkamissatha, api nu kho nāmarūpaṁ mātukucchismiṁ samuccissathā”ti-ādi (dī.ni.2.115). Vuttamevatthaṁ suttena sādhetuṁ “yathāhā”ti-ādi vuttaṁ.

Evaṁ yadipi paccayattho āhārattho, visesapaccayattā pana imeva āhārāti vuttāti taṁ nesaṁ visesapaccayataṁ avibhāgato dassetvā idāni vibhāgato dassetuṁ “ko panetthā”ti-ādi āraddhaṁ. Mukhe ṭhapitamatto eva asaṅkhādito, tattakenāpi abbhantarassa āhārassa paccayo hoti eva. Tenāha “aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpetī”ti. Sukhavedanāya hito sukhavedanīyo. Sabbathāpīti cakkhusamphassādivasena. Yattakā phassassa pakārabhedā, tesaṁ vasena sabbappakāropi phassāhāro yathārahaṁ tisso vedanā āharati, anāhārako natthi.

Sabbathāpīti idhāpi phassāhāre vuttanayānusārena attho veditabbo. Tisantativasenāti kāyadasakaṁ bhāvadasakaṁ vatthudasakanti tividhasantativasena. Sahajātādipaccayanayenāti sahajātādipaccayavidhinā. Paṭisandhiviññāṇañhi attanā sahajātanāmassa sahajāta-aññamaññavipākindriyasampayutta-atthi-avigatapaccayehi paccayo hontoyeva āhārapaccayatāya taṁ āhāreti vuttaṁ, sahajātarūpesu pana vatthuno sampayuttapaccayaṁ ṭhapetvā vippayuttapaccayena, sesarūpānaṁ aññamaññapaccayañca ṭhapetvā itaresaṁ paccayānaṁ vasena yojanā kātabbā. Tānīti napuṁsakaniddeso anapuṁsakānampi napuṁsakehi saha vacanato. Sāsavakusalākusalacetanāva vuttā visesapaccayabhāvadassanaṁ hetanti, tenāha “avisesena panā”ti-ādi. Paṭisandhiviññāṇameva vuttanti etthāpi (SṬ.12./CS:pg.2.29) eseva nayo. Yathā tassa tassa phalassa visesato paccayatāya etesaṁ āhārattho, evaṁ avisesatopīti dassetuṁ “avisesenā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha taṁsampayuttataṁsamuṭṭhānadhammānanti tehi phassādīhi sampayuttadhammānañceva taṁsamuṭṭhānarūpadhammānañca. Tattha sampayuttaggahaṇaṁ yathārahato daṭṭhabbaṁ, samuṭṭhānaggahaṇaṁ pana avisesato.

Upatthambhento āhārakiccaṁ sādhetīti upatthambhento eva rūpaṁ samuṭṭhāpeti, ojaṭṭhamakasamuṭṭhāpaneneva panassa upathambhanakiccasiddhi. Phusantoyevāti phusanakiccaṁ karonto eva. Āyūhamānāvāti cetayamānā eva abhisandahantī eva. Vijānantamevāti upapattiparikappanavasena vijānantameva āhārakiccaṁ sādhetīti yojanā. Sabbattha āhārakiccasādhanañca tesaṁ vedanādi-uppattihetutāya attabhāvassa pavattanameva. Kāyaṭṭhapanenāti kasmā vuttaṁ, nanu kammajādirūpaṁ kammādināva pavattatīti codanaṁ sandhāyāha “kammajanitopī”ti-ādi.

Upādiṇṇarūpasantatiyā upatthambhaneneva utucittajarūpasantatīnampi upatthambhanasiddhi hotīti “dvinnaṁ rūpasantatīnan”ti vuttaṁ. Upatthambhanameva sandhāya “anupālako hutvā”ti ca vuttaṁ. Rūpakāyassa ṭhitihetutā hi yāpanā anupālanā. Sukhādivatthubhūtanti sukhādīnaṁ pavattiṭṭhānabhūtaṁ. Ārammaṇampi hi vasati ettha ārammaṇakaraṇavasena tadārammaṇā dhammāti vatthūti vuccati. Phusantoyevāti idaṁ phassassa phusanasabhāvattā vuttaṁ. Na hi dhammānaṁ sabhāvena vinā pavatti atthi, vedanāpavattiyā vinā sattānaṁ sandhāvanatā natthīti āha “sukhādi …pe… hotī”ti. Na cettha saññībhavakathāyaṁ asaññībhavo dassetabbo, tassāpi vā kāraṇabhūtavedanāpavattivaseneva ṭhitiyā hetuno abyāpitattā, tathā hi “manosañcetanā …pe… bhavamūlanipphādanato sattānaṁ ṭhitiyā hotī”ti vuttā. Tato eva viññāṇaṁ vijānantamevāti upapattiparikappanavasena vijānantamevāti vuttovāyamattho.

Cattāri bhayāni daṭṭhabbāni ādīnavavibhāvanato. Nikantīti nikāmanā, rasataṇhaṁ sandhāya vadati. Sā hi kabaḷīkāre āhāre balavatī, tenevettha avadhāraṇaṁ kataṁ. Bhāyati etasmāti bhayaṁ, nikantiyeva (SṬ.12.11/CS:pg.2.30) bhayaṁ mahānatthahetuto. Upagamanaṁ visayindriyaviññāṇesu visayaviññāṇesu ca saṅgativasena pavatti, taṁ vedanādi-uppattihetutāya “bhayan”ti vuttaṁ. Avadhāraṇe payojanaṁ vuttanayameva. Sesadvayepi eseva nayo. Āyūhanaṁ abhisandahanaṁ, saṁvidhānantipi vadanti. Taṁ bhavūpapattihetutāya “bhayan”ti vuttaṁ. Abhinipāto tattha tattha bhave paṭisandhiggahaṇavasena viññāṇassa nibbatti. So bhavūpapattihetukānaṁ sabbesaṁ anatthānaṁ mūlakāraṇatāya “bhayan”ti vuttaṁ. Idāni nikanti-ādīnaṁ sappaṭibhayataṁ vitthārato dassetuṁ “kiṁ kāraṇā”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha nikantiṁ katvāti ālayaṁ janetvā, taṇhaṁ uppādetvāti attho. Sītādīnaṁ purakkhatāti sītādīnaṁ purato ṭhitā, sītādīhi bādhiyamānāti attho.

Phassaṁ upagacchantāti cakkhusamphassādibhedaṁ phassaṁ pavattentā. Phassassādinoti kāyasamphassavasena phoṭṭhabbasaṅkhātassa assādanasīlā. Kāyasamphassavasena hi sattānaṁ phoṭṭhabbataṇhā pavattatīti dassetuṁ phassāhārādīnavadassane phoṭṭhabbārammaṇaṁ uddhaṭaṁ “paresaṁ rakkhitagopitesū”ti-ādinā. Phassassādinoti vā phassāhārassādinoti attho. Sati hi phassāhāre sattānaṁ phassārammaṇe assādo, nāsati, tenāha “phassassādamūlakan”ti-ādi.

Jātinimittassa bhayassa abhinipātasabhāvena gahitattā “tammūlakan”ti vuttaṁ. Kammāyūhananimittanti attho. Bhayaṁ sabbanti pañcavīsati, tividhamahābhayaṁ, aññañca sabbabhayaṁ āgatameva hoti bhayādhiṭṭhānassa attabhāvassa nipphādanato.

Abhinipatatīti abhinibbattati. Paṭhamābhinibbatti hi sattānaṁ tattha tattha aṅgārakāsusadise bhave abhinipātasadisī. Tammūlakattāti nāmarūpanibbattimūlakattā. Sabbabhayānaṁ abhinipātoyeva bhayaṁ bhāyati etasmāti katvā.

Appeti viyāti phalassa attalābhahetubhāvato kāraṇaṁ, taṁ niyyādeti viya. Tanti phalaṁ. Tatoti kāraṇato. Etesanti āhārānaṁ (SṬ.12.11/CS:pg.2.31) Yathāvuttenāti “phalaṁ nidetī”ti-ādinā vuttappakārena atthena. Sabbapadesūti “vedanānirodhenā”ti-ādīsu sabbesu padesu.

Paṭisandhiṁ ādiṁ katvāti paṭisandhikkhaṇaṁ ādiṁ katvā. Upādiṇṇaka-āhāre sandhāya “attabhāvasaṅkhātānaṁ āhārānan”ti vuttaṁ. Te hi nippariyāyato taṇhānidānā. Paripuṇṇāyatanānaṁ sattānaṁ sattasantativasenāti paripuṇṇāyatanānaṁ sabhāvakānaṁ cakkhu sotaṁ ghānaṁ jivhā kāyo bhāvo vatthūti imesaṁ sattannaṁ santatīnaṁ vasena. Sesānaṁ aparipuṇṇāyatanānaṁ andhabadhira-abhāvakānaṁ. Ūna-ūnasantativasenāti cakkhunā, sotena, tadubhayena, bhāvena ca ūna-ūnasantativasena. Paṭisandhiyaṁ jātā paṭisandhikā. Paṭhamabhavaṅgacittakkhaṇādīti ādi-saddena tadārammaṇacittassa saṅgaho daṭṭhabbo.

Taṇhāyapi nidānaṁ jānātīti yojanā. Taṇhānidānantipi pāṭho. Vaṭṭaṁ dassetvāti sarūpato nayato ca sakalameva vaṭṭaṁ dassetvā. Idāni tamatthaṁ vitthārato vibhāvetuṁ “imasmiñca pana ṭhāne”ti-ādimāha. Atītābhimukhaṁ desanaṁ katvāti paccuppannabhavato paṭṭhāya atītadhammābhimukhaṁ tabbisayaṁ desanaṁ katvā tathākāraṇena. Atītena vaṭṭaṁ dassetīti atītabhavena kammakilesavipākavaṭṭaṁ dasseti. Attabhāvoti paccuppanno attabhāvo. Yadi evaṁ kasmā “atītena vaṭṭaṁ dassetī”ti vuttanti? Nāyaṁ doso “atītenevā”ti anavadhāraṇato, evañca katvā atītābhimukhaggahaṇaṁ janakakammaṁ gahitaṁ, taṇhāsīsena nānantariyabhāvato. Na hi kammunā vinā taṇhā bhavanetti yujjati.

Taṁ kammanti taṇhāsīsena vuttakammaṁ. Dassetunti taṁ atītaṁ attabhāvaṁ dassetuṁ. Tassattabhāvassa janakaṁ kammanti tassa yathāvuttassa attabhāvassa janakaṁ. Tato parampi attabhāvaṁ āyūhitaṁ kammaṁ dassetuṁ vuttaṁ. Avijjā ca nāma taṇhā viya kammattāti kammasseva gahaṇaṁ. Dvīsu ṭhānesūti āhāraggahaṇena vedanādiggahaṇenāti dvīsu ṭhānesu. Attabhāvoti paccuppannakāliko atītakāliko ca attabhāvo. Puna dvīsūti taṇhāggahaṇe avijjāsaṅkhāraggahaṇeti dvīsu ṭhānesu. Tassa janakanti paccuppannassa ceva atītassa ca attabhāvassa janakaṁ kammaṁ vuttanti yojanā (SṬ.12.11/CS:pg.2.32) Kammaggahaṇena cettha yattha taṁ kammaṁ āyūhitaṁ, sā atītā jāti atthato dassitā hoti. Tena saṁsāravaṭṭassa anamataggataṁ dīpeti. Saṅkhepenāti saṅkhepena hetupañcakaphalapañcakaggahaṇampi hi saṅkhepo eva hetuphalabhāvena saṅgahetabbadhammānaṁ anekavidhattā.

Yadi atītena vaṭṭaṁ dassitaṁ, evaṁ sati sappadesā paṭiccasamuppādadhammadesanā hotīti dassento “tatrāyan”ti-ādimāha. Tena hi yadipi sarūpato anāgatena vaṭṭaṁ idha na dassitaṁ, nayato pana tassapi dassitattā nippadesā eva paṭiccasamuppādadesanāti dasseti. Idāni tamatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Udakapiṭṭhe nipannanti udakaṁ pariplavavasena nipannaṁ. Parabhāganti para-uttamaṅgabhāgaṁ. Oratoti tato aparabhāgato olokento. Aparipuṇṇoti vikalāvayavo. Evaṁsampadanti-ādi upamāya saṁsandanaṁ.

Yathā hi gīvā sarīrasandhārakakaṇḍarānaṁ mūlaṭṭhānabhūtā, evaṁ attabhāvasandhārakānaṁ saṅkhārānaṁ mūlabhūtā taṇhāti vuttaṁ “gīvāya diṭṭhakālo”ti. Yathā vedanādi-anekāvayavasamudāyabhūto attabhāvo, evaṁ phāsukapiṭṭhikaṇḍakādi-anekāvayavasamudāyabhūtā piṭṭhīti “piṭṭhiyā …pe… tassa diṭṭhakālo”ti vuttaṁ. Taṇhāsaṅkhātanti taṇhāya kathitaṁ. Idha desanāya paccayā avijjāsaṅkhārā veditabbāti “naṅguṭṭhamūlassa diṭṭhakālo viyā”ti vuttaṁ. Tathā hi pariyosāne “naṅguṭṭhamūlaṁ passeyyā”ti upamādassanaṁ kataṁ. Nayato paripuṇṇabhāvaggahaṇaṁ veditabbaṁ. Pāḷiyaṁ anāgatassāpi paccayavaṭṭassa hetuvasena phalavasena vā paripuṇṇabhāvassa mukhamattadassanīyattā ādito phalahetusandhi, majjhe hetuphalasandhi, antepi phalahetusandhīti evaṁ tisandhikattā catusaṅkhepameva vaṭṭaṁ dassitanti.

Āhārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.12.)2. Moḷiyaphaggunasuttavaṇṇanā

12. Imasmiṁyeva ṭhāneti “cattārome bhikkhu …pe… āhārā”ti evaṁ cattāro āhāre sarūpato dassetvā “ime kho bhikkhave …pe… anuggahāyā”ti nigamanavasena dassite imasmiṁyeva ṭhāne. Desanaṁ niṭṭhāpesi (SṬ.12.12/CS:pg.2.33) catu-āhāravibhāgadīpakaṁ desanaṁ uddesavaseneva niṭṭhāpesi, upari āvajjetvā tuṇhī nisīdi. Diṭṭhigatikoti attadiṭṭhivasena diṭṭhigatiko. Varagandhavāsitanti sabhāvasiddhena candanagandhena ceva tadaññanānāgandhena ca paribhāvitattā varagandhavāsitaṁ Ratanacaṅkoṭavarenāti ratanamayena uttamacaṅkoṭakena. Desanānusandhiṁ ghaṭentoti yathādesitāya desanāya anusandhiṁ ghaṭento, yathā uparidesanā vaddheyya, evaṁ ussāhaṁ karonto. Viññāṇāhāraṁ āhāretīti tassa āhāraṇakiriyāya vuttapucchāya taṁ diṭṭhigataṁ uppāṭento “yo etaṁ …pe… bhuñjati vā”ti āha.

Viññāṇāhāre nāma icchite tassa upabhuñjakenapi bhavitabbaṁ, so “ko nu kho”ti ayaṁ pucchāya adhippāyo. Utusamayeti gabbhavuṭṭhānasamaye. So hi utusamayassa mattakasamayattā tathā vutto. “Udakena aṇḍāni mā nassantū”ti mahāsamuddato nikkhamitvā. Gijjhapotakā viya āhārasañcetanāya tāni kacchapaṇḍāni manosañcetanāhārena yāpentīti ayaṁ tassa therassa laddhi. Kiñcāpi ayaṁ laddhīti phassamanosañcetanāhāresu kiñcāpi therassa yuttā ayuttā vā ayaṁ laddhi. Imaṁ pañhanti “ko nu kho, bhante, viññāṇāhāraṁ āhāretī”ti imaṁ pañhaṁ etāya yathāvuttāya laddhiyā na pana pucchati, atha kho sattupaladdhiyā pucchatīti adhippāyo. Soti diṭṭhigatiko. Na niggahetabbo ummattakasadisattā adhippāyaṁ ajānitvā pucchāya katattā. Tenāha “āhāretīti nāhaṁ vadāmī”ti-ādi.

Tasmiṁ mayā evaṁ vutteti tasmiṁ vacane mayā “āhāretī”ti evaṁ vutte sati. Ayaṁ pañhoti “ko nu kho, bhante, viññāṇāhāraṁ āhāretī”ti ayaṁ pañho yutto bhaveyya. Evaṁ pucchite pañheti sattupaladdhiṁ anādāya “katamassa dhammassa paccayo”ti evaṁ dhammapavattavaseneva pañhe pucchite. Teneva viññāṇenāti teneva paṭisandhiviññāṇena saha uppannaṁ nāmañca rūpañca atītabhave diṭṭhigatikassa vasena āyatiṁ punabbhavābhinibbattīti idhādhippetaṁ. Nāmarūpe jāte satīti nāmarūpe nibbatte tappaccayabhūtaṁ bhinditvā saḷāyatanaṁ hoti.

Tatrāyaṁ paccayavibhāgo--nāmanti vedanādikhandhattayaṁ idhādhippetaṁ, rūpaṁ pana sattasantatipariyāpannaṁ, niyamato cattāri bhūtāni cha vatthūni jīvitindriyaṁ (SṬ.12.12/CS:pg.2.34) āhāro ca. Tattha vipākanāmaṁ paṭisandhikkhaṇe hadayavatthuno sahāyo hutvā chaṭṭhassa manāyatanassa sahajāta-aññamaññanissayasampayuttavipāka-atthi-avigatapaccayehi sattadhā paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena kiñci āhārapaccayenāti evaṁ ukkaṁsāvakaṁso veditabbo. Itaresaṁ pana pañcāyatanānaṁ catunnaṁ mahābhūtānaṁ sahāyo hutvā sahajātanissayavipākavippayutta-atthi-avigatavasena chadhā paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena kiñci āhārapaccayenāti sabbaṁ purimasadisaṁ. Pavatte vipākanāmaṁ vipākassa chaṭṭhāyatanassa vuttanayena sattadhā paccayo hoti, avipākaṁ pana avipākassa chaṭṭhassa tato vipākapaccayaṁ apanetvā paccayo hoti. Cakkhāyatanādīnaṁ pana paccuppannaṁ cakkhupasādādivatthukampi itarampi vipākanāmaṁ pacchājātavippayutta-atthi-avigatapaccayehi catudhā paccayo hoti, tathā avipākampi veditabbaṁ. Rūpato pana vatthurūpaṁ paṭisandhiyaṁ chaṭṭhassa sahajāta-aññamaññanissayavippayutta-atthi-avigatapaccayehi chadhā paccayo hoti. Cattāri pana bhūtāni cakkhāyatanādīnaṁ pañcannaṁ sahajātanissaya-atthi-avigatapaccayehi catudhā paccayo hoti. Rūpajīvitaṁ atthi-avigatindriyavasena tidhā paccayo hotīti ayañhettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimaggato (visuddhi.2.594) gahetabbo.

Pañhassa okāsaṁ dentoti “ko nu kho, bhante, phusatī”ti imassa diṭṭhigatikapañhassa okāsaṁ dento. Tato vivecetukāmoti adhippāyo. Sabbapadesūti diṭṭhigatikena Bhagavatā ca vuttapadesu. Sattoti attā. So pana ucchedavādinopi yāva na ucchijjati, tāva atthevāti laddhi, pageva sassatavādino. Bhūtoti vijjamāno. Nipphattoti nipphanno. Na tassa dāni nipphādetabbaṁ kiñci atthīti laddhi. Idappaccayā idanti imasmā viññāṇāhārapaccayā idaṁ nāmarūpaṁ. Puna idappaccayā idanti imasmā nāmarūpapaccayā idaṁ saḷāyatananti evaṁ bahūsu ṭhānesu Bhagavatā kathitattā yathā paccayato nibbattaṁ saṅkhāramattamidanti saññattiṁ upagato. Tenāpīti saññattupagatenāpi. Ekābaddhaṁ katvāti yathā pucchāya avasaro na hoti, tathā ekābaddhaṁ katvā. Desanāruḷhanti yato saḷāyatanapadato paṭṭhāya “saḷāyatanapaccayā phasso”ti-ādinā desanā paṭiccasamuppādavīthiṁ āruḷhameva. Tamevāti saḷāyatanapadameva (SṬ.12.12/CS:pg.2.35) gahetvā. Vivajjentoti vivaṭṭento. Evamāhāti “channaṁtvevā”ti-ādi-ākārena evaṁ desite, “vineyyajano paṭivijjhatī”ti evamāha. Viññāṇāhāro āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyāti evaṁ purimabhavato āyatibhavassa paccayavasena mūlakāraṇavasena ca desitattā “viññāṇanāmarūpānaṁ antare eko sandhī”ti vuttaṁ. Tadaminā viññāṇaggahaṇena abhisaṅkhāraviññāṇassāpi gahaṇaṁ katanti daṭṭhabbaṁ.

Moḷiyaphaggunasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.13.)3. Samaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

13. Ye paccayasamavāye tenattabhāvena saccāni paṭivijjhituṁ samatthā, te bāhirakaliṅge ṭhitāpi teneva tattha samatthatāyogena bhāvinaṁ samitabāhitapāpataṁ apekkhitvā samaṇasammatāyeva brāhmaṇasammatāyevāti te nivattetuṁ “saccāni paṭivijjhituṁ asamatthā”ti vuttaṁ. Dukkhasaccavasenāti dukkha-ariyasaccavasena. Aññathā kathaṁ bāhirakāpi jarāmaraṇaṁ dukkhanti na jānanti. Saccadesanābhāvato “saha taṇhāyā”ti vuttanti keci. Taṁ na suṭṭhu. Yasmā tattha tattha bhave paṭhamābhinibbatti, idha jātīti adhippetā, sā ca taṇhā eva santānena, taṇheva sā jāti. Jarāmaraṇañcettha pākaṭameva adhippetaṁ, na khaṇikaṁ, tasmā sataṇhā eva jātijarāmaraṇassa samudayoti bhūtakathanametaṁ daṭṭhabbaṁ. Samudayasaccavasena na jānantīti yojanā. Esa nayo sesapadesupi. Sabbapadesūti yattha taṇhā visesanabhāvena vattabbā, tesu sabbapadesu. Yena samannāgatattā puggalo paramatthato samaṇo brāhmaṇoti vuccati, taṁ sāmaññaṁ brahmaññañcāti āha “ariya …pe… brahmaññañcā”ti. Yena hi pavattinimittena samaṇa-saddo brāhmaṇa-saddo ca sake atthe niruḷho, tassa vasena abhinnopi veneyyajjhāsayato dvidhā katvā vattuṁ arahatīti vuttaṁ “ubhayatthāpī”ti. Ekādasasu ṭhānesu cattāri saccāni kathesi avijjāsamudayassa anuddhaṭattā.

Samaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.14.)4. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

14. Ime (SṬ.12.14/CS:pg.2.36) dhamme katame dhammeti ca ettha iti-saddo ādi-attho. Tena “imesaṁ dhammānaṁ katamesaṁ dhammānan”ti imesaṁ padānaṁ saṅgaho. Etāni hi padāni jarāmaraṇādīnaṁ sādhāraṇabhāvena vuttāni imissā desanāya papañcabhūtānīti āha “ettakaṁ papañcaṁ katvā kathitaṁ, desanaṁ …pe… ajjhāsayenā”ti. Iminā tāneva jarāmaraṇādīni gahetvā puggalajjhāsayavasena ādito “ime dhamme”ti-ādinā sabbapadasādhāraṇato desanā āraddhā. Yathānulomasāsanañhi suttantadesanā, na yathādhammasāsananti.

Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.15.)5. Kaccānagottasuttavaṇṇanā

15. Yasmā idha jānantāpi “sammādiṭṭhī”ti vadanti ajānantāpi bāhirakāpi sāsanikāpi anussavādivasenapi attapaccakkhenapi, tasmā taṁ bahūnaṁ vacanaṁ upādāya āmeḍitavasena “sammādiṭṭhi sammādiṭṭhīti, bhante, vuccatī”ti āha. Tathāniddiṭṭhatādassanatthaṁ hissa ayaṁ āmeḍitapayogo. Ayañhettha adhippāyo--“aparehipi sammādiṭṭhīti vuccati, sā panāyaṁ evaṁ vuccamānā atthañca lakkhaṇañca upādāya kittāvatā nu kho, bhante, sammādiṭṭhi hotī”ti. Aṭṭhakathāyaṁ pana “sammādiṭṭhī”ti vacane yasmā viññū eva pamāṇaṁ, na aviññū, tasmā “yaṁ paṇḍitā”ti-ādi vuttaṁ. Dve avayavā assāti dvayaṁ, duvidhaṁ diṭṭhigāhavatthu, dvayaṁ diṭṭhigāhavasena nissito apassitoti dvayanissito. Tenāha “dve koṭṭhāse nissito”ti. Yāya diṭṭhiyā “sabboyaṁ loko atthi vijjati sabbakālaṁ upalabbhatī”ti diṭṭhigatiko gaṇhāti, sā diṭṭhi atthitā, sā eva sadā sabbakālaṁ loko atthīti pavattagāhatāya sassato, taṁ sassataṁ. Yāya diṭṭhiyā “sabboyaṁ loko natthi na hoti ucchijjatī”ti diṭṭhigatiko gaṇhāti, sā diṭṭhi natthitā, sā eva ucchijjatīti uppannagāhatāya ucchedo, taṁ ucchedaṁ. Loko (SṬ.12.15/CS:pg.2.37) nāma saṅkhāraloko tamhi gahetabbato. Sammappaññāyāti aviparītapaññāya yathābhūtapaññāya. Tenāha “savipassanā maggapaññā”ti. Nibbattesu dhammesūti yathā paccayuppannesu rūpārūpadhammesu. Paññāyante svevāti santānanibandhanavasena paññāyamānesu eva. Yā natthīti yā ucchedadiṭṭhi tattha tattheva sattānaṁ ucchijjanato vinassanato koci ṭhito nāma satto dhammo vā natthīti saṅkhāraloke uppajjeyya. “Natthi sattā opapātikā”ti pavattamānāpi micchādiṭṭhi tathāpavattasaṅkhārārammaṇāva. Sā na hotīti kammāvijjātaṇhādibhedaṁ paccayaṁ paṭicca saṅkhāralokassa samudayanibbattiṁ sammappaññāya passato, sā ucchedadiṭṭhi, na hoti, nappavattati avicchedena saṅkhārānaṁ nibbattidassanato. Lokanirodhanti saṅkhāralokassa khaṇikanirodhaṁ. Tenāha “saṅkhārānaṁ bhaṅgan”ti. Yā atthīti hetuphalasambandhena pavattamānassa santānānupacchedassa ekattaggahaṇena saṅkhāraloke yā sassatadiṭṭhi sabbakālaṁ loko atthīti uppajjeyya. Sā na hotīti uppannuppannānaṁ nirodhassa navanavānañca uppādassa dassanato, sā sassatadiṭṭhi na hoti.

Loko samudeti etasmāti lokasamudayoti āha “anulomapaccayākāran”ti. Paccayadhammānañhi attano phalassa paccayabhāvo anulomapaccayākāro. Paṭilomaṁ paccayākāranti ānetvā sambandho. Taṁtaṁhetunirodhato taṁtaṁphalanirodho hi paṭilomapaccayākāro. Yo hi avijjādīnaṁ paccayadhammānaṁ hetu-ādipaccayabhāvo, so nippariyāyato lokasamudayo. Paccayuppannassa saṅkhārādikassa. Anucchedaṁ passatoti anucchedadassanassa hetu. Ayampīti na kevalaṁ khaṇato udayavayanīharaṇanayo, atha kho paccayato udayavayanīharaṇanayopi.

Upagamanaṭṭhena taṇhāva upayo. Tathā diṭṭhupayo. Eseva nayoti iminā upayehi upādānādīnaṁ anatthantarataṁ atidisati. Tathā ca pana tesu duvidhatā upādīyati. Nanu ca cattāri upādānāni aññattha vuttānīti? Saccaṁ vuttāni, tāni ca kho atthato dve evāti idha evaṁ vuttaṁ. Kāmaṁ “ahaṁ maman”ti ayathānukkamena vuttaṁ, yathānukkamaṁyeva pana attho veditabbo. Ādi-saddena paroparassa subhaṁ asubhanti-ādīnañca saṅgaho veditabbo. Te dhammeti tebhūmakadhamme. Vinivisantīti (SṬ.12.15/CS:pg.2.38) virūpaṁ nivisanti, abhinivisantīti attho. Tāhīti taṇhādiṭṭhīhi. Vinibaddhoti virūpaṁ vimuccituṁ vā appadānavasena niyametvā baddho.

“Abhiniveso”ti upayupādānānaṁ pavatti-ākāraviseso vuttoti āha “tañcāyanti tañca upayupādānan”ti. Cittassāti akusalacittassa. Patiṭṭhānabhūtanti ādhārabhūtaṁ. Dosamohavasenapi akusalacittappavatti taṇhādiṭṭhābhinivesūpanissayā evāti taṇhādiṭṭhiyo akusalassa cittassa adhiṭṭhānanti vuttā. Tasminti akusalacitte. Abhinivisantīti “etaṁ mama, eso me attā”ti-ādinā abhinivesanaṁ pavattenti. Anusentīti thāmagatā hutvā appahānabhāvena anusenti. Tadubhayanti taṇhādiṭṭhidvayaṁ. Na upagacchatīti “etaṁ mamā”ti-ādinā taṇhādiṭṭhigatiyā na upasaṅkamati na allīyati. Na upādiyatīti na daḷhaggāhaṁ gaṇhāti. Na adhiṭṭhātīti na taṇhādiṭṭhigāhena adhiṭṭhāya pavattati. Attaniyagāho nāma sati attagāhe hotīti vuttaṁ “attā me”ti. Idaṁ dukkhaggahaṇaṁ upādānakkhandhāpassayaṁ tabbinimuttassa dukkhassa abhāvāti vuttaṁ “dukkhamevāti pañcupādānakkhandhamattamevā”ti. “Saṁkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā”ti (dī.ni.2.387 ma.ni.1.120 3.373 vibha.190) hi vuttaṁ. Kaṅkhaṁ na karotīti saṁsayaṁ na uppādeti sabbaso vicikicchāya samucchindanato.

Na parappaccayenāti parassa asaddahanena. Missakasammādiṭṭhiṁ āhāti nāmarūpaparicchedato paṭṭhāya sammādiṭṭhiyā vuttattā lokiyalokuttaramissakaṁ sammādiṭṭhiṁ avoca. Nikūṭantoti nihīnanto. Nihīnapariyāyo hi ayaṁ nikūṭa-saddo. Tenāha “lāmakanto”ti. Paṭhamakanti ca garahāyaṁ ka-saddo. Sabbaṁ natthīti yathāsaṅkhataṁ bhaṅguppattiyā natthi eva, sabbaṁ natthi ucchijjati vinassatīti adhippāyo. Sabbamatthīti ca yathā asaṅkhataṁ atthi vijjati, sabbakālaṁ upalabbhatīti adhippāyo. Sabbanti cettha sakkāyasabbaṁ veditabbaṁ “sabbadhammamūlapariyāyan”ti-ādīsu (ma.ni.1.1) viya. Tañhi pariññāñāṇānaṁ paccayabhūtaṁ. Iti-saddo nidassane. Kiṁ nidasseti? Atthi-saddena vuttaṁ. “Atthitan”ti niccataṁ. Sassataggāho hi idha paṭhamo antoti adhippeto. Ucchedaggāho dutiyoti tadubhayavinimuttā ca idappaccayatā. Ettha ca uppannanirodhakathanato sassatataṁ, nirujjhantānaṁ asati (SṬ.12.15/CS:pg.2.39) nibbānappattiyaṁ yathāpaccayaṁ punūpagamanakathanato ucchedatañca anupagamma majjhimena Bhagavā dhammaṁ deseti idappaccayatānayena. Tena vuttaṁ “ete …pe… ante”ti-ādi.

Kaccānagottasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.16.)6. Dhammakathikasuttavaṇṇanā

16. Nibbindanatthāyāti nibbidānupassanāpaṭilābhāya. Sā hi jarāmaraṇasīsena vuttesu saṅkhatadhammesu nibbindanākārena pavattati. Virajjanatthāyāti virāgānupassanāpaṭilābhāya. Sīlato paṭṭhāyāti vivaṭṭasannissitasīlasamādānato paṭṭhāya. Sotāpattiyaṅgehi samannāgato vivaṭṭasannissitasīle patiṭṭhito upāsakopi pageva catupārisuddhisīle patiṭṭhito bhikkhu sammāpaṭipanno nāma. Tenāha “yāva arahattamaggā paṭipannoti veditabbo”ti. Nibbānadhammassāti nibbānāvahassa ariyassa maggassa. Anurūpasabhāvabhūtanti nibbānādhigamassa anucchavikasabhāvabhūtaṁ. Nibbidāti iminā vuṭṭhānagāminipariyosānaṁ vipassanaṁ vadati. Virāgā nirodhāti padadvayena ariyamaggaṁ, itarena phalaṁ. Etthāti imasmiṁ sutte. Ekena nayenāti paṭhamena nayena. Tattha hi Bhagavā tena bhikkhunā dhammakathikalakkhaṇaṁ pucchito taṁ matthakaṁ pāpetvā vissajjesi. Yo hi vipassanaṁ maggaṁ anupādāvimuttiṁ pāpetvā kathetuṁ sakkoti, so ekantadhammakathiko. Tenāha “dhammakathikassa pucchā kathitā”ti. Dvīhīti dutiyatatiyanayehi. Tanti pucchaṁ. Visesetvāti visiṭṭhaṁ katvā. Yathāpucchitamattameva akathetvā apucchitampi atthaṁ dassento dhammānudhammapaṭipattiṁ anupādāya vimuttisaṅkhātaṁ visesaṁ pāpetvā. Bhagavā hi appaṁ yācito bahuṁ dento uḷārapuriso viya dhammakathikalakkhaṇaṁ pucchito paṭiccasamuppādamukhena tañceva tato ca uttariṁ dhammānudhammapaṭipattiṁ anupādāvimuttañca vissajjesi. Tattha “nibbidāya …pe… dhammaṁ desetī”ti iminā dhammadesanaṁ vāsanābhāgiyaṁ katvā dassesi. “Nirodhāya paṭipanno hotī”ti iminā nibbedhabhāgiyaṁ, “anupādāvimutto hotī”ti iminā desanaṁ asekkhabhāgiyaṁ katvā dassesi. Tenāha “sekkhāsekkhabhūmiyo niddiṭṭhā”ti.

Dhammakathikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.17.)7. Acelakassapasuttavaṇṇanā

17. Liṅgena (SṬ.12.17/CS:pg.2.40) acelakoti pabbajitaliṅgena acelako. Tena acelakacaraṇena acelo, na niccelatāmattenāti dasseti. Nāmenāti gottanāmena kassapoti. Deseti pavedeti saṁsayavigamanaṁ etenāti deso, nicchayahetūti āha “kiñcideva desan”ti-ādi. So hi saṁsayavigamanaṁ karotīti kāraṇaṁ. Okāsanti avasaṁsandanapadesaṁ. Tenāha “khaṇaṁ kālan”ti. Antaragharaṁ antonivesanaṁ. Antare gharāni etassāti antaragharaṁ, antogāmo. Yadākaṅkhasīti yaṁ ākaṅkhasi. Iti Bhagavā sabbaññupavāraṇāya pavāreti. Tenāha “yaṁ icchasī”ti. Yadākaṅkhasīti yaṁ ākaṅkhasi, kassapa, tikkhattuṁ paṭikkhipantopi pucchasi, yaṁ ākaṅkhasi, tameva pucchāti attho.

“Yāvatatiyaṁ paṭikkhipī”ti vuttattā “tatiyampi kho”ti-ādinā pāṭhena bhavitabbaṁ. So pana nayavasena saṁkhittoti daṭṭhabbo. Yena kāraṇena Bhagavā acelakassa tikkhattuṁ yācāpetvā cassa pañhaṁ kathesi, taṁ dassetuṁ “kasmā panā”ti-ādimāha. Gāravajananatthaṁ yāvatatiyaṁ paṭikkhipi tañca dhammassa sussūsāya. Dhammagarukā hi Buddhā Bhagavanto. Sattānaṁ ñāṇaparipākaṁ āgamayamāno yāvatatiyaṁ yācāpetīti vibhattivipariṇāmavasena sādhāraṇato padaṁ yojetvā puna “ettakena kālenā”ti kassapassa vasena yojetabbaṁ.

Māti paṭisedhe nipāto. Bhaṇīti punavacanavasena kiriyāpadaṁ vadati. Mā evaṁ bhaṇi, kathesīti attho. “Iti Bhagavā avocā”ti pana saṅgītikāravacanaṁ. Sayaṁkataṁ dukkhanti purisassa uppajjamānadukkhaṁ, tena kataṁ nāma tassa kāraṇassa pubbe teneva kammassa upacitattāti ayaṁ nayo anavajjo. Diṭṭhigatiko pana pañcakkhandhavinimuttaṁ niccaṁ kārakavedakalakkhaṇaṁ attānaṁ parikappetvā tassa vasena “sayaṁkataṁ dukkhan”ti pucchatīti Bhagavā “mā hevan”ti avoca, tenāha “sayaṁkataṁ dukkhanti vattuṁ na vaṭṭatī”ti-ādi. Ettha ca yadi bāhirakehi parikappito attā nāma koci atthi, so ca nicco, tassa nibbikāratāya, purimarūpāvijahanato kassaci visesādhānassa kātuṁ asakkuṇeyyatāya ahitato nivattanatthaṁ, hite ca vattanatthaṁ upadeso ca nippayojano siyā (SṬ.12.17/CS:pg.2.41) attavādino. Kathaṁ vā so upadeso pavattīyati? Vikārābhāvato. Evañca attano ajaṭākāsassa viya dānādikiriyā hiṁsādikiriyā ca na sambhavati, tathā sukhassa dukkhassa ca anubhavanabandho eva attavādino na yujjati kammabandhābhāvato. Jāti-ādīnañca asambhavato kuto vimokkho. Atha pana “dhammamattaṁ tassa uppajjati ceva vinassati ca. Yassa vasenāyaṁ kiriyāvohāro”ti vadeyya, evampi purimarūpāvijahanena avaṭṭhitassa attano dhammamattanti na sakkā sambhāvetuṁ. Te vā panassa dhammā avatthābhūtā, tato aññe vā siyuṁ anaññe vā. Yadi aññe, na tāhi tassa uppannāhipi koci viseso atthi. Yo hi karoti paṭisaṁvedeti cavati upapajjati cāti icchitaṁ, tasmā tadattho eva yathāvuttadoso. Kiñca dhammakappanāpi niratthikā siyā. Atha anaññe, uppādavināsavantīhi avatthāhi anaññassa attano tāsaṁ viya uppādavināsasambhavato kuto niccatāvakāso. Tāsampi vā attano viya niccatāpattīti bandhavimokkhānaṁ asambhavo evāti na yujjatevāyaṁ attavādo. Tenāha “attā nāma koci dukkhassa kārako natthīti dīpetī”ti. Paratoti “paraṁkataṁ dukkhan”ti-ādike parasmiṁ tividhepi naye. Adhiccasamuppannanti adhicca yadicchāya kiñci kāraṇaṁ kassaci vā pubbaṁ vinā samuppannaṁ. Tenāha “akāraṇena yadicchāya uppannan”ti. Kasmā evamāhāti evaṁ vakkhamānoti adhippāyo. Assāti acelassa. Ayanti Bhagavantaṁ sandhāya vadati. Sodhentoti sayaṁ visuddhaṁ katvā pucchitamatthaṁ eva attano pucchāya suddhiṁ dassento. Laddhiyā “sayaṁkataṁ dukkhan”ti micchāgahaṇassa paṭisedhanatthāya.

So karotīti so kammaṁ karoti. So paṭisaṁvedayatīti kārakavedakānaṁ anaññattadassanaparaṁ etaṁ, na pana kammakiriyāphalānaṁ paṭisaṁvedanānaṁ samānakālatādassanaparaṁ. Itīti nidassanatthe nipāto. Khoti avadhāraṇe. “So evā”ti dassito. Aniyatādesā hi ete nipātā. Āditoti bhummatthe nissakkavacananti āha “ādimhiyevā”ti. “Sayaṁkataṁ dukkhan”ti laddhiyā pageva “so karoti, so paṭisaṁvedayatī”ti saññācittavipallāsā bhavanti. Saññāvipallāsato hi cittavipallāso, cittavipallāsato diṭṭhivipallāso, tenāha “evaṁ sati pacchā sayaṁkataṁ dukkhanti ayaṁ laddhi hotī”ti. Evaṁ (SṬ.12.17/CS:pg.2.42) sati saññācittavipallāsānaṁ brūhito micchābhiniveso, yadidaṁ “sayaṁkataṁ dukkhan”ti laddhi. Tasmā paṭinissajjetuṁ pāpakaṁ diṭṭhigatanti dasseti. Tenāha Bhagavā “sayaṁkataṁ …pe… etaṁ paretī”ti. Vaṭṭadukkhaṁ adhippetaṁ avisesato atthīti ca vuttattā. Sassataṁ sassatagāhaṁ dīpeti paresaṁ pakāseti, tathābhūto ca sassataṁ daḷhaggāhaṁ gaṇhātīti. Tassāti diṭṭhigatikassa. Taṁ “sayaṁkataṁ dukkhan”ti evaṁ pavattaṁ viparītadassanaṁ. Etaṁ sassataggahaṇaṁ. Pareti upeti. Tenāha “kārakañca …pe… attho”ti. Ekameva gaṇhantanti satipi vatthubhede ayoniso uppajjanena ekameva katvā gaṇhantaṁ.

Idha “ādimhiyevā”ti pade. “Paraṁkataṁ dukkhan”ti laddhiyā pagevāti-ādinā hettha vuttanayānusārena attho veditabbo. Ayañhettha yojanā--“paraṁkataṁ dukkhan”ti laddhiyā pageva añño karoti, añño paṭisaṁvedayatīti saññācittavipallāsā bhavantīti sabbaṁ heṭṭhā vuttanayeneva yojetabbaṁ. Evaṁ satīti evaṁ muduke ucchedavipallāse paṭhamuppanne sati pacchā “paraṁkataṁ dukkhan”ti ayaṁ laddhi hotīti sambandho. Kārakoti kammassa kārako. Tena katanti kammakārakena kataṁ. Kammunā hi phalassa vohāro abhedopacārakattā. Evanti diṭṭhisahagatā vedanā sātasabhāvā kilesapariḷāhādinā saparissayā sa-upāyāsā, evaṁ. “Pageva itare”ti vuttavedanāya abhitunnassa viddhassa. “Vuttanayena yojetabban”ti vatvā taṁ yojanaṁ dassento “tatrāyan”ti-ādimāha. Ucchedanti sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ, vibhavanti attho. Asato hi vināsāsambhavato atthibhāvanibandhano ucchedo. Yathā hetuphalabhāvena pavattamānānaṁ sabhāvadhammānaṁ satipi ekasantānapariyāpannānaṁ bhinnasantatipatitehi visese hetuphalānaṁ paramatthato avinābhāvattā bhinnasantānapatitānaṁ viya accantabhedasanniṭṭhānena nānattanayassa micchāgahaṇaṁ ucchedābhinivesassa kāraṇaṁ. Evaṁ hetuphalabhūtānaṁ dhammānaṁ vijjamānepi sabhāvabhede ekasantatipariyāpannatāya ekattanayena accantābhedagahaṇampi kāraṇamevāti dassetuṁ “sattassā”ti vuttaṁ pāḷiyaṁ. Santānavasena hi vattamānesu khandhesu ghanavinibbhogābhāvena ekattagahaṇanibandhano sattaggāho, sattassa ca atthibhāvaggāhanibandhano ucchedaggāho, yāvāyaṁ attā na (SṬ.12.17/CS:pg.2.43) ucchijjati, tāvāyaṁ vijjatiyevāti gahaṇato nirudayavināso idha ucchedoti adhippetoti “ucchedan”ti vuttaṁ. Visesena nāso vināso, abhāvo. So pana maṁsacakkhupaññācakkhūnaṁ dassanapathātikkamoyeva hotīti vuttaṁ “adassanan”ti. Adassane hi nāsasaddo loke niruḷhoti. Sabhāvavigamo sabhāvāpagamo vibhavo. Yo hi nirudayavināsena ucchijjati, na so attano sabhāvena tiṭṭhati.

Ete teti vā ye ime tayā “sayaṁkataṁ dukkhan”ti ca puṭṭhena mayā “so karoti, so paṭisaṁvedayatī”ti-ādinā, “añño karoti, añño paṭisaṁvedayatī”ti-ādinā ca paṭikkhittā sassatucchedasaṅkhātā antā, te ubho anteti yojanā. Atha vā ete teti yattha puthū aññatitthiyā anupacitañāṇasambhāratāya paramagambhīraṁ saṇhaṁ sukhumaṁ suññataṁ appajānantā sassatucchede nimuggā sīsaṁ ukkhipituṁ na visahanti, ete te ubho ante anupagammāti yojanā. Desetīti paṭhamaṁ tāva anaññasādhāraṇe paṭipattidhamme ñāṇānubhāvena majjhimāya paṭipadāya ṭhito, karuṇānubhāvena desanādhamme majjhimāya paṭipadāya ṭhito dhammaṁ deseti. Ettha hīti hi-saddo hetu-attho. Yasmā kāraṇato …pe… niddiṭṭho, tasmā majjhimāya paṭipadāya ṭhito dhammaṁ desetīti yojanā. Kāraṇato phalaṁ dīpitanti yojanā, abhidheyyānurūpañhi liṅgavacanāni honti. Assāti phalassa. Na koci kārako vā vedako vā niddiṭṭho, aññadatthu paṭikkhitto hetuphalamattatādassanato kevalaṁ dukkhakkhandhagahaṇatoti. Ettāvatāti “ete te, kassapa …pe… dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti ettakena tāva padena. Sesapañhāti “sayaṁkatañca paraṁkatañca dukkhan”ti-ādikā sesā cattāro pañhā. Aṭṭhakathāyaṁ pana “kiṁ nu kho, bho Gotama, natthi dukkhan”ti pañho pāḷiyaṁ sarūpeneva paṭikkhittoti na uddhato. Paṭisedhitā hontīti tatiyapañho, tāva paṭhamadutiyapañhapaṭikkhepeneva paṭikkhitto, so hi pañho visuṁ visuṁ paṭikkhepena ekajjhaṁ paṭikkhepena ca. Tenāha “ubho …pe… paṭikkhitto”ti. Ettha ca yassa attā kārako vedako vā icchito, tena vipariṇāmadhammo attā anuññāto hoti. Tathā ca sati anupubbadhammappavattiyā rūpādidhammānaṁ viya (SṬ.12.17/CS:pg.2.44) sukhādidhammānaṁ viya cassa paccayāyattavuttitāya uppādavantatā āpajjati. Uppāde ca sati avassaṁbhāvī nirodhoti anavakāsā niccatāti. Tassa “sayaṁkatan”ti paṭhamapañhapaṭikkhepo pacchā ce attano niruḷhassa samudayo hotīti pubbe viya anena bhavitabbaṁ, pubbe viya vā pacchāpi. Sesapañhāti tatiyapañhādayo. Tatiyapañho paṭikkhittoti evañca tatiyapañho paṭikkhitto veditabbo--“avijjāpaccayā saṅkhārā”ti-ādinā satataṁ samitaṁ paccayāyattassa dīpanena dukkhassa adhiccasamuppannatā paṭikkhittā, tato eva tassa ajānanañca paṭikkhittaṁ. Tenāha Bhagavā “evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti (ma.ni.3.126 saṁ.ni.2.39-40 mahāva.1 udā.1).

Yaṁ parivāsaṁ samādiyitvā parivasatīti yojanā. Vacanasiliṭṭhatāvasenāti “Bhagavato santike pabbajjaṁ labheyyaṁ upasampadan”ti yācantena tena vuttavacanasiliṭṭhatāvasena. Gāmappavesanādīnīti ādi-saddena nātidivāpaṭikkamanaṁ, navesiyādigocaratā, sabrahmacārīnaṁ kiccesu dakkhatādi, uddesādīsu tibbacchandatā, titthiyānaṁ avaṇṇabhaṇane attamanatā, Buddhādīnaṁ avaṇṇabhaṇane anattamanatā, titthiyānaṁ vaṇṇabhaṇane anattamanatā, Buddhādīnaṁ vaṇṇabhaṇane attamanatāti (mahāva.87) imesaṁ saṅgaho. Aṭṭha vattānīti imāni aṭṭha titthiyavattāni pūrentena. Ettha ca nātikālena gāmappavesanā tattha visuddhakāyavacīsamācārena piṇḍāya caritvā nātidivāpaṭikkamananti idamekaṁ vattaṁ.

Ayamettha pāṭhoti etasmiṁ kassapasutte ayaṁ pāṭho. Aññatthāti sīhanādasuttādīsu (dī.ni.1.402-403). Ghaṁsitvā koṭṭetvāti yathā suvaṇṇaṁ nighaṁsitvā adhikaraṇiyā koṭṭetvā niddosameva gayhati, evaṁ parivāsavattacaraṇena ghaṁsitvā suddhabhāvavīmaṁsanena koṭṭetvā suddho eva aññatitthiyapubbo idha gayhati. Tibbacchandatanti sāsanaṁ anupavisitvā brahmacariyavāse tibbacchandataṁ daḷhatarābhirucitaṁ. Aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesīti nāmagottena apākaṭaṁ ekaṁ bhikkhuṁ āṇāpesi ehibhikkhu-upasampadāya upanissayābhāvato. Gaṇe nisīditvāti bhikkhū attano santike pattāsanavasena gaṇe nisīditvā.

Acelakassapasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.18.)8. Timbarukasuttavaṇṇanā

18. Yasmā (SṬ.12.18/CS:pg.2.45) Timbaruko “vedanā attā. Attāva vedayatī”ti evaṁladdhiko, tasmā tāya laddhiyā “sayaṁkataṁ sukhadukkhan”ti vadati, taṁ paṭisaṁharituṁ Bhagavā “sā vedanā”ti-ādiṁ avoca. Tenāha “sā vedanāti-ādi sayaṁkataṁ sukhadukkhanti laddhiyā nisedhanatthaṁ vuttan”ti. Etthāpīti imasmimpi sutte. Tatrāti yaṁ vuttaṁ “sā vedanā …pe… sukhadukkhan”ti, tasmiṁ pāṭhe. Ādimhiyevāti ettha bhummavacanena “ādito”ti to-saddo na nissakkavacane. Eva-kārena kho-saddo avadhāraṇeti dasseti. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ anantarasutte vuttameva. Tattha pana “vedanāto añño attā, vedanāya kārako”ti laddhikassa diṭṭhigatikassa vādo paṭikkhitto, idha “vedanā attā”ti evaṁladdhikassāti ayameva viseso. Tenāha “evañhi sati vedanāya eva vedanā katā hotī”ti-ādi. Imissāti yāya vedanāya sukhadukkhaṁ kataṁ, imissā. Pubbepīti sassatākārato pubbepi. Purimañhi atthanti anantarasutte vuttaṁ atthaṁ. Aṭṭhakathāyanti porāṇaṭṭhakathāyaṁ. Tanti purimasutte vuttamatthaṁ. Assāti imassa suttassa. Yasmā Timbaruko “vedanāva attā”ti gaṇhāti, tasmā vuttaṁ “ahaṁ sā vedanā …pe… na vadāmī”ti.

Aññā vedanāti-ādīsupi yaṁ vattabbaṁ, taṁ anantarasutte vuttanayameva. Kārakavedanāti kattubhūtavedanā. Vedanāsukhadukkhanti vedanābhūtasukhadukkhaṁ kathitaṁ, na vaṭṭasukhadukkhaṁ. “Vipākasukhadukkhameva vaṭṭatī”ti vuttaṁ “sayaṁkataṁ sukhaṁ dukkhan”ti-ādivacanato.

Timbarukasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.19.)9. Bālapaṇḍitasuttavaṇṇanā

19. Avijjā nīvaraṇā bhavādi-ādīnavassa nivāritapaṭicchādikā etassāti avijjānīvaraṇo, avijjāya nivutoti āha “avijjāya nivāritassā”ti. Ayaṁ kāyoti bālassa appahīnakilesassa paccuppannaṁ attabhāvaṁ rakkhaṁ katvā avijjāya paṭicchāditādīnave ayāthāvadassanavasena taṇhāya paṭiladdhacittassa taṁtaṁbhavūpagā saṅkhārā saṅkharīyanti. Tehi (SṬ.12.19/CS:pg.2.46) ca attabhāvassa abhinibbatti, tasmā ayañca avijjāya kāyo nibbattoti. Assāti bālassa. Ayaṁ atthoti “ayaṁ kāyo nāmarūpanti ca vutto”ti attho dīpetabbo upādānakkhandhasaḷāyatanasaṅgahato tesaṁ dhammānaṁ. Evametaṁ dvayanti evaṁ avijjāya nivāritattā, taṇhāya ca saṁyuttattā evaṁ saparasantānagatasaviññāṇakakāyasaṅkhātaṁ dvayaṁ hoti. Aññatthāti suttantaresu. “Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso”ti-ādinā (ma.ni.1.204 400 3.421 425-426 saṁ.ni.2.43-45 4.60-61 kathā.465 467) ajjhattikabāhirāyatanāni bhinditvā cakkhurūpādidvayāni paṭicca cakkhusamphassādayo vuttā, idha pana abhinditvā cha ajjhattikabāhirāyatanāni paṭicca cakkhusamphassādayo vuttā “dvayaṁ paṭicca phasso”ti, tasmā mahādvayaṁ nāma kiretaṁ anavasesato ajjhattikabāhirāyatanānaṁ gahitattā. Ajjhattikabāhirāni āyatanānīti etthāpi hi saḷāyatanāni saṅgahitāneva. Phassakāraṇānīti phassapavattiyā paccayāni. Yehīti hetudassanamattanti āha “yehi kāraṇabhūtehī”ti. Phasso eva phusanakicco, na phassāyatanānīti vuttaṁ “phassena phuṭṭho”ti. Paripuṇṇavasenāti avekallavasena. Aparipuṇṇāyatanānaṁ hīnāni phassassa kāraṇāni honti, tesaṁ viyāti “etesaṁ vā aññatarenā”ti vuttaṁ. Kāyanibbattanādimhīti saviññāṇakassa kāyassa nibbattanaṁ kāyanibbattanaṁ, kāyo vā nibbattati etenāti kāyanibbattanaṁ, kilesābhisaṅkhārā. Ādisaddena phassasaḷāyatanādisaṅgaho. Adhikaṁ payasati payuñjati etenāti adhippayāso, visesakāraṇanti āha “adhikapayogo”ti.

Bhagavā amhākaṁ uppādakabhāvena mūlabhāvena Bhagavaṁmūlakā. Ime dhammāti ime kāraṇadhammā. Yehi mayaṁ bālapaṇḍitānaṁ samānepi kāyanibbattanādimhi visesaṁ jāneyyāma, tenāha “pubbe kassapasammāsambuddhena uppāditā”ti-ādi. Ājānāmāti abhimukhaṁ paccakkhato jānāma. Paṭivijjhāmāti tasseva vevacanaṁ, adhigacchāmāti attho. Netāti amhākaṁ santāne pāpetā. Vinetāti yathā alamariyañāṇadassanaviseso hoti, evaṁ visesato netā, tadaṅgavinayādivasena vā vinetā. Anunetāti anurūpaṁ netā. Antarantarā yathādhammapaññattiyā paññāpitānaṁ dhammānaṁ anurūpato dassanaṁ hotīti āha “yathāsabhāvato (SṬ.12.19/CS:pg.2.47)…pe…dassetā”ti. Āpāthaṁ upagacchantānaṁ Bhagavā paṭisaraṇaṁ samosaraṇaṭṭhānanti Bhagavaṁpaṭisaraṇā dhammā. Tenāha “catubhūmakadhammā”ti-ādi. Paṭisarati paṭivijjhatīti paṭisaraṇaṁ, tasmā paṭivijjhanavasena Bhagavā paṭisaraṇaṁ etesanti Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Tenāha “api cā”ti-ādi. Phasso āgacchatīti paṭivijjhanakavasena phasso ñāṇassa āpāthaṁ āgacchati, āpāthaṁ āgacchantoyeva so atthato “ahaṁ kinnāmo”ti nāmaṁ pucchanto viya, Bhagavā cassa nāmaṁ karonto viya hotīti vuttaṁ “ahaṁ Bhagavā”ti-ādi. Upaṭṭhātūti ñāṇassa paccupaṭṭhātu. Bhagavantaṁyeva paṭibhātūti Bhagavato eva bhāgo hotu, Bhagavāva naṁ attano bhāgaṁ katvā vissajjetūti attho, Bhagavato bhāgo yadidaṁ dhammassa akkhānaṁ, amhākaṁ pana savanaṁ bhāgoti ayamettha adhippāyo. Evañhi saddalakkhaṇena sameti. Keci pana paṭibhātūti atthaṁ vadanti ñāṇena dissatu desīyatūti vā attho. Tenāha “tumheyeva no kathetvā dethāti attho”ti.

Bālassa paṇḍitassa ca kāyassa nibbattiyā paccayabhūtā avijjā ca taṇhā ca. Tenāha “kammaṁ …pe… niruddhā”ti. Javāpetvāti gahitajavanaṁ katvā, yathā paṭisandhiṁ ākaḍḍhituṁ samatthaṁ hoti, evaṁ katvā. Yadi niruddhā, kathaṁ appahīnāti vuttanti āha “yathā panā”ti-ādi. Bhavati hi taṁsadisepi tabbohāro yathā “sā eva tittirī, tāneva osadhāni, tasseva kammassa vipākāvasesenā”ti ca. Dukkhakkhayāyāti tadatthavisesanatthanti āha “khayatthāyā”ti. Paṭisandhikāyanti paṭisandhigahaṇapubbakaṁ kāyaṁ. Pāḷiyaṁ “bālenā”ti karaṇavacanaṁ nissakketi āha “bālato”ti. Bhāvinā saha paṭisandhinā sappaṭisandhiko. Yo pana ekantato tenattabhāvena arahattaṁ pattuṁ bhabbo, so bhāvinā paṭisandhinā “appaṭisandhiko”ti, tato visesanatthaṁ “sappaṭisandhiko”ti vuttaṁ. Kiñcāpi vuttaṁ, so ca yāva ariyabhūmiṁ na okkamati, tāva bāladhammasamaṅgī evāti katvā “sabbopi puthujjano bālo”ti vuttaṁ. Tathā hi “appaṭisandhiko khīṇāsavo paṇḍito”ti khīṇāsava-saddena appaṭisandhiko visesito. Yadi evaṁ sekkhā kathanti āha “sotāpannā”ti-ādi. Te hi sikhāpattapaṇḍiccabhāvalakkhaṇābhāvato paṇḍitāti na vattabbā khīṇāsavā viya, balavatarānaṁ (SṬ.12.19/CS:pg.2.48) pana bāladhammānaṁ pahīnattā bālātipi na vattabbā puthujjanā viya. Bhajiyamānā pana catusaccasampaṭivedhaṁ upādāya paṇḍitapakkhaṁ bhajanti, na bālapakkhaṁ vuttakāraṇenāti.

Bālapaṇḍitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.20.)10. Paccayasuttavaṇṇanā

20. Sabbampi saṅkhataṁ appaṭicca uppannaṁ nāma natthīti paccayadhammopi attano paccayadhammaṁ upādāya paccayuppanno, tathā paccayuppannadhammopi attano paccayuppannaṁ upādāya paccayadhammoti yathārahaṁ dhammānaṁ paccayapaccayuppannatā. Yesaṁ vineyyānaṁ paṭiccasamuppādadesanāyeva subodhato upaṭṭhāti, tesaṁ vasena suṭṭhu vibhāgaṁ katvā paṭiccasamuppādo desito. Yesaṁ pana vineyyānaṁ tadubhayasmiṁ vibhajja sute eva dhammābhisamayo hoti, te sandhāya Bhagavā tadubhayaṁ vibhajja dassento “paṭiccasamuppādañca vo, bhikkhave, desessāmi paṭiccasamuppanne ca dhamme”ti imaṁ desanaṁ ārabhīti imamatthaṁ vibhāvento “Satthā imasmiṁ Sutte”ti-ādimāha. Paccayassa bhāvo paccayattaṁ, paccayanibbattatā. Asabhāvadhamme na labbhatīti “sabhāvadhamme”ti vuttaṁ. Nanu ca jāti jarā maraṇañca sabhāvadhammo na hoti, yesaṁ pana khandhānaṁ jāti jarā maraṇañca, te eva sabhāvadhammā, atha kasmā desanāya te gahitāti? Nāyaṁ doso, jāti jarā maraṇañhi paccayanibbattānaṁ sabhāvadhammānaṁ vikāramattaṁ, naññesaṁ, tasmā te gahitāti. Uppādā vā Tathāgatānanti na vineyyapuggalānaṁ maggaphaluppatti viya jātipaccayā jarāmaraṇuppatti Tathāgatuppādāyattā, atha kho sā Tathāgatānaṁ uppādepi anuppādepi hotiyeva. Tasmā sā kāmaṁ asaṅkhatā viya dhātu na niccā, tathāpi “sabbakālikā”ti etena jātipaccayato jarāmaraṇuppattīti dasseti. Tenāha “jātiyeva jarāmaraṇassa paccayo”ti. Jātipaccayāti ca jātisaṅkhātapaccayā. Hetumhi nissakkavacanaṁ. Ṭhitāva sā dhātu, yāyaṁ idappaccayatā jātiyā jarāmaraṇassa paccayatā tassa byabhicārābhāvato. Idāni na kadāci jāti jarāmaraṇassa paccayo na hoti hotiyevāti jarāmaraṇassa paccayabhāve niyameti. Ubhayenapi yathāvuttassa paccayabhāvo yattha (SṬ.12.20/CS:pg.2.49) hoti, tattha avassaṁbhāvitaṁ dasseti. Tenāha Bhagavā “ṭhitāva sā dhātū”ti. Dvīhi padehi. Tiṭṭhantīti yassa vasena dhammānaṁ ṭhiti, sā idappaccayatā dhammaṭṭhitatā. Dhammeti paccayuppanne dhamme. Niyameti viseseti. Hetugatavisesasamāyogo hi hetuphalassa evaṁ dhammatāniyāmo evāti.

Aparo nayo--ṭhitāva sā dhātūti yāyaṁ jarāmaraṇassa idappaccayatā “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti, esā dhātu esa sabhāvo. Tathāgatānaṁ uppādato pubbe uddhañca appaṭivijjhiyamāno, majjhe ca paṭivijjhiyamāno na Tathāgatehi uppādito, atha kho sambhavantassa jarāmaraṇassa sabbakālaṁ jātipaccayato sambhavoti ṭhitāva sā dhātu, kevalaṁ pana sayambhuñāṇena abhisambujjhanato “ayaṁ dhammo Tathāgatena abhisambuddho”ti pavedanato ca Tathāgato “dhammasāmī”ti vuccati, na apubbassa uppādanato. Tena vuttaṁ “ṭhitāva sā dhātū”ti. Sā eva “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti ettha vipallāsābhāvato evaṁ avabujjhamānassa etassa sabhāvassa, hetuno vā tatheva bhāvato ṭhitatāti dhammaṭṭhitatā, jāti vā jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti pavatta-āyūhana-saṁyoga-palibodha-samudaya-hetupaccayaṭṭhitīti taduppādādibhāvenassā ṭhitatā “dhammaṭṭhitatā”ti phalaṁ pati sāmatthiyato hetumeva vadati. Dhārīyati paccayehīti vā dhammo, tiṭṭhati tattha tadāyattavuttitāya phalanti ṭhiti, dhammassa ṭhiti dhammaṭṭhiti. Dhammoti vā kāraṇaṁ paccayabhāvena phalassa dhāraṇato, tassa ṭhiti sabhāvo, dhammato ca añño sabhāvo natthīti dhammaṭṭhiti, paccayo. Tenāha “paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇan”ti (paṭi.ma.mātikā 4). Dhammaṭṭhiti eva dhammaṭṭhitatā. Sā eva dhātu “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti imassa sabhāvassa, hetuno vā aññathattābhāvato, “na jātipaccayā jarāmaraṇan”ti viññāyamānassa ca tabbhāvābhāvato niyāmatā vavatthitabhāvoti dhammaniyāmatā. Phalassa vā jarāmaraṇassa jātiyā sati sambhavo dhamme hetumhi ṭhitatāti dhammaṭṭhitatā, asati asambhavo dhammaniyāmatāti evaṁ phalena hetuṁ vibhāveti, taṁ “ṭhitāva sā dhātū”ti-ādinā vuttaṁ. Imesaṁ jarāmaraṇādīnaṁ paccayatāsaṅkhātaṁ idappaccayataṁ abhisambujjhati paccakkhakaraṇena (SṬ.12.20/CS:pg.2.50) abhimukhaṁ bujjhati yāthāvato paṭivijjhati, tato eva abhisameti abhimukhaṁ samāgacchati, ādito kathento ācikkhati, uddisatīti attho. Tameva uddesaṁ pariyosāpento deseti. Yathā-uddiṭṭhamattaṁ niddisanavasena pakārehi ñāpento paññāpeti. Pakārehi eva patiṭṭhapento paṭṭhapeti. Yathāniddiṭṭhaṁ paṭiniddesavasena vivarati vibhajati. Vivaṭañhi vibhattañca atthaṁ hetūdāharaṇadassanehi pākaṭaṁ karonto uttānīkaroti. Uttānīkaronto tathā paccakkhabhūtaṁ katvā nigamanavasena passathāti cāha.

Jātipaccayā jarāmaraṇanti-ādīsūti jāti-ādīnaṁ jarāmaraṇapaccayabhāvesu. Tehi tehi paccayehīti yāvatakehi paccayehi yaṁ phalaṁ uppajjamānārahaṁ, avikalehi teheva tassa uppatti, na ūnādhikehīti. Tenāha “anūnādhikehevā”ti. Yathā taṁ cakkhurūpālokamanasikārehi cakkhuviññāṇassa sambhavoti. Tena taṁtaṁphalanipphādane tassā paccayasāmaggiyā tappakāratā tathatāti vuttāti dasseti. Sāmagginti samodhānaṁ, samavāyanti attho. Asambhavābhāvatoti anuppajjanassa abhāvato. Tathāvidhapaccayasāmaggiyañhi satipi phalassa anuppajjane tassāvitathatā siyā. Aññadhammapaccayehīti aññassa phaladhammassa paccayehi. Aññadhammānuppattitoti tato aññassa phaladhammassa anuppajjanato. Na hi kadāci cakkhurūpālokamanasikārehi sotaviññāṇassa sambhavo atthi. Yadi siyā, tassā sāmaggiyā aññathatā nāma siyā, na cetaṁ atthīti “anaññathatā”ti vuttaṁ. Paccayatoti paccayabhāvato. Paccayasamūhatoti etthāpi eseva nayo. Idappaccayā eva idappaccayatāti tā-saddena padaṁ vaḍḍhitaṁ yathā “devoyeva devatā”ti, idappaccayānaṁ samūho idappaccayatāti samūhattho tāsaddo yathā “janānaṁ samūho janatā”ti imamatthaṁ sandhāyāha “lakkhaṇaṁ panettha saddasatthato veditabban”ti.

Na niccaṁ sassatanti aniccaṁ. Jarāmaraṇaṁ na aniccaṁ saṅkhārānaṁ vikārabhāvato anipphannattā, tathāpi “aniccan”ti pariyāyena vuttaṁ. Esa nayo saṅkhatādīsupi. Samāgantvā kataṁ sahiteheva paccayehi nibbattetabbato yathāsabhāvaṁ samecca sambhuyya paccayehi katanti saṅkhataṁ (SṬ.12.20/CS:pg.2.51) Paccayārahaṁ paccayaṁ paṭicca na vinā tena sahitasametameva uppannanti paṭiccasamuppannaṁ. Tenāha “paccaye nissāya uppannan”ti. Khayasabhāvanti bhijjanasabhāvaṁ. Vigacchanakasabhāvanti sakabhāvato apagacchanakasabhāvaṁ. Virajjanakasabhāvanti palujjanakasabhāvaṁ. Nirujjhanakasabhāvanti khaṇabhaṅgavasena pabhaṅgusabhāvaṁ. Vuttanayenāti jarāya vuttanayena. Janakappaccayānaṁ kammādīnaṁ. Kiccānubhāvakkhaṇeti ettha kiccānubhāvo nāma yathā pavattamāne paccaye tassa phalaṁ uppajjati, tathā pavatti, evaṁ santassa pavattanakkhaṇe. Idaṁ vuttaṁ hoti--yasmiṁ khaṇe paccayo attano phaluppādanaṁ pati byāvaṭo nāma hoti, imasmiṁ khaṇe ye dhammā rūpādayo upalabbhanti tato pubbe, pacchā ca anupalabbhamānā, tesaṁ tato uppatti niddhārīyati, evaṁ jātiyāpi sā niddhāretabbā taṁkhaṇūpaladdhatoti. Yadi evaṁ nippariyāyatova jātiyā kutoci uppatti siddhi, atha kasmā “ekena pariyāyenā”ti vuttanti? Jāyamānadhammānaṁ vikārabhāvena upaladdhabbattā. Yadi nipphannadhammā viya jāti upalabbheyya, nippariyāyatova tassā kutoci uppatti siyā, na cevaṁ upalabbhati, atha kho anipphannattā vikārabhāvena upalabbhati. Tasmā “ekena pariyāyenettha aniccāti-ādīni yujjantī”ti vuttaṁ. Na pana jarāmaraṇe, janakappaccayānaṁ kiccānubhāvakkhaṇe tassa alabbhanato. Teneva “ettha ca aniccanti …pe… aniccaṁ nāma jātan”ti vuttaṁ.

Savipassanāyāti ettha saha-saddo appadhānabhāvadīpano “samakkhikaṁ, samakasan”ti-ādīsu viya. Appadhānabhūtā hi vipassanā, yathābhūtadassanamaggapaññā pajānāti. “Purimaṁ antan”ti vuccamāne paccuppannabhāvassapi gahaṇaṁ siyāti “purimaṁ antaṁ atītan”ti vuttaṁ. Vijjamānatañca avijjamānatañcāti sassatāsaṅkaṁ nissāya “ahosiṁ nu kho ahamatītamaddhānan”ti atīte attano vijjamānataṁ, adhiccasamuppatti-āsaṅkaṁ nissāya “yato pabhuti ahaṁ, tato pubbe na nu kho ahosin”ti atīte attano avijjamānatañca kaṅkhati. Kasmā? Vicikicchāya ākāradvayāvalambanato. Tassā pana atītavatthutāya gahitattā sassatādhiccasamuppatti-ākāranissitatā dassitā eva. Āsappanaparisappanapavattikaṁ katthacipi appaṭivattihetubhūtaṁ vicikicchaṁ kasmā uppādetīti na vicāretabbametanti dassento āha “kiṁkāraṇanti na vattabban”ti (SṬ.12.20/CS:pg.2.52) Kāraṇaṁ vā vicikicchāya ayonisomanasikāro, tassa andhabālaputhujjanabhāvo, ariyānaṁ adassāvitā cāti daṭṭhabbaṁ. Jātiliṅgupapattiyoti khattiyabrāhmaṇādijātiṁ, gahaṭṭhapabbajitādiliṅgaṁ, devamanussādi-upapattiñca. Nissāyāti upādāya. Tasmiṁ kāle yaṁ santānaṁ majjhimaṁ pamāṇaṁ, tena yutto pamāṇiko, tadabhāvato adhikabhāvato vā “appamāṇiko”ti veditabbo. Kecīti sārasamāsācariyā. Te hi “kathaṁ nu kho”ti issarena vā brahmunā vā pubbakatena vā ahetuto vā nibbattoti cintetīti vadanti. Ahetuto nibbattikaṅkhāpi hi hetuparāmasanamevāti. Paramparanti pubbāparappavattiṁ. Addhānanti kālādhivacanaṁ, tañca bhummatthe upayogavacanaṁ daṭṭhabbaṁ. Vijjamānatañca avijjamānatañcāti sassatāsaṅkaṁ nissāya “bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānan”ti anāgate attano vijjamānataṁ, ucchedāsaṅkaṁ nissāya “yasmiñca attabhāve ucchedanakaṅkhā, tato paraṁ nu kho bhavissāmī”ti anāgate attano avijjamānatañca kaṅkhatīti heṭṭhā vuttanayena yojetabbaṁ.

Paccuppannaṁ addhānanti addhāpaccuppannassa idhādhippetattā “paṭisandhimādiṁ katvā”ti-ādi vuttaṁ. “Idaṁ kathaṁ, idaṁ kathan”ti pavattanato kathaṁkathā, vicikicchā, sā assa atthīti kathaṁkathī. Tenāha “vicikicchī”ti. Kā ettha cintā? Ummattako viya bālaputhujjanoti paṭikacceva vuttanti adhippāyo. Taṁ mahāmātāya puttaṁ. Muṇḍesunti muṇḍena anicchantaṁ jāgaraṇakāle na sakkāti suttaṁ muṇḍesuṁ kuladhammavasena yathā ekacce kulatāpasā. Rājabhayenāti ca vadanti. Sītibhūtanti idaṁ madhurakabhāvappattiyā kāraṇavacanaṁ. “Setabhūtan”tipi pāṭho, udake ciraṭṭhānena setabhāvaṁ pattanti attho.

Attano khattiyabhāvaṁ kaṅkhati kaṇṇo viya sūtaputtasaññī, sūtaputtasaññīti sūriyadevaputtassa puttasaññī. Jātiyā vibhāviyamānāya “ahan”ti tassa attano parāmasanaṁ sandhāyāha “evampi siyā kaṅkhā”ti. Manussāpi ca rājāno viyāti manussāpi ca keci ekacce rājāno viyāti adhippāyo. Vuttanayameva “saṇṭhānākāraṁ nissāyā”ti-ādinā. Etthāti “kathaṁ nu khosmī”ti pade. Abbhantare jīvoti (SṬ.12.20/CS:pg.2.53) paraparikappitaṁ antarattānaṁ vadati. Soḷasaṁsādīnanti ādi-saddena sarīraparimāṇa-aṅguṭṭha-yavaparamāṇuparimāṇatādike saṅgaṇhāti. Sattapaññatti jīvavisayāti diṭṭhigatikānaṁ matimattaṁ, paramatthato pana sā attabhāvavisayāvāti āha “attabhāvassa āgatigatiṭṭhānan”ti. Yatāyaṁ āgato, yattha ca gamissati, taṁ ṭhānanti attho. Sotāpanno adhippeto vicikicchāpahānassa diṭṭhattā. Itarepi tayoti sakadāgāmī-ādayo avāritā eva. “Ayañca …pe… sudiṭṭhā”ti nippadesato saccasaṁpaṭivedhassa jotitattā.

Paccayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Āhāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Dasabalavaggo

(SṬ.12.21.)1. Dasabalasuttavaṇṇanā

21. Paṭhamaṁ dutiyasseva saṅkhepo paṭhamasutte saṅkhepavuttassa atthassa vitthāravasena dutiyasuttassa desitattā, tañca pana Bhagavā paṭhamasuttaṁ saṅkhepato desesi, dutiyaṁ tato vitthārato. Paṭhamaṁ vā saṁkhittarucīnaṁ puggalānaṁ ajjhāsayena saṅkhepato desesi, dutiyaṁ pana attano ruciyā tato vitthārato. Sīhasamānavuttikā hi Buddhā Bhagavanto, te attano ruciyā kathentā attano thāmaṁ dassentāva kathenti, tasmā dutiyasuttavasena cettha atthavaṇṇanaṁ karissāma, tasmiṁ saṁvaṇṇite paṭhamaṁ saṁvaṇṇitameva hotīti adhippāyo.

Dasabalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.22.)2. Dutiyadasabalasuttavaṇṇanā

22. Tatthāti dutiyasutte. Dasahi balehīti dasahi anaññasādhāraṇehi ñāṇabalehi, tāni Tathāgatasseva balānīti Tathāgatabalānīti vuccanti. Kāmañca tāni ekaccānaṁ sāvakānampi uppajjanti, yādisāni (SṬ.12.22/CS:pg.2.54) pana Buddhānaṁ ṭhānāṭṭhānañāṇādīni uppajjanti, na tādisāni tadaññesaṁ kadācipi uppajjantīti. Hatthikulānusārenāti vakkhamānahatthikulānusārena. Kāḷāvakanti kulasaddāpekkhāya napuṁsakaniddeso. Esa nayo sesesupi. Pakatihatthikulanti giricaranadicaravanacarādippabhedā gocariyakāḷāvakanāmā sabbāpi balena pākatikā hatthijāti. Dasannaṁ purisānanti thāmamajjhimānaṁ dasannaṁ purisānaṁ. Ekassa Tathāgatassa kāyabalanti ānetvā sambandho. Ekassāti ca tathā heṭṭhākathāyaṁ āgatattā desanāsotena vuttaṁ. Nārāyanasaṅghātabalanti ettha nārā vuccanti rasmiyo, tā bahū nānāvidhā ito uppajjantīti nārāyanaṁ, vajiraṁ, tasmā nārāyanasaṅghātabalanti vajirasaṅghātabalanti attho. Tathāgatassa kāyabalanti Tathāgatassa pākatikakāyabalaṁ. Saṅgahaṁ na gacchati attano balābhāvato, tato evassa bāhirakatā lāmakatā ca. Tadubhayaṁ panassa kāraṇena dassetuṁ “etañhi nissāyā”ti-ādi vuttaṁ. Aññanti kāyabalato aññaṁ tato visuṁyeva. Dasasu ṭhānesu dasasu ñātabbaṭṭhānesu. Yāthāvapaṭivedhato sayañca akampayaṁ, puggalañca taṁsamaṅgiṁ neyyesu adhibalaṁ karotīti āha “akampanaṭṭhena upatthambhanaṭṭhena cā”ti.

Ṭhānañca ṭhānatoti kāraṇañca kāraṇato. Kāraṇañhi yasmā phalaṁ tiṭṭhati tadāyattavuttitāya uppajjati ceva pavattati ca, tasmā “ṭhānan”ti vuccati. Vipariyāyena aṭṭhānanti akāraṇaṁ veditabbaṁ. Tadubhayaṁ Bhagavā yena ñāṇena ye ye dhammā yesaṁ yesaṁ dhammānaṁ hetū paccayā uppādāya, taṁ taṁ ṭhānaṁ, ye ye dhammā yesaṁ yesaṁ dhammānaṁ na hetū na paccayā uppādāya, taṁ taṁ aṭṭhānanti pajānāti. Taṁ sandhāyāha “ṭhānañca …pe… jānanaṁ ekan”ti. Kammasamādānānanti kammaṁ samādiyitvā katānaṁ kusalākusalakammānaṁ, kammaññeva vā kammasamādānaṁ. Ṭhānaso hetusoti paccayato ca hetuto ca. Tattha gati-upadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṁ, kammaṁ hetu. Sabbatthagāminīpaṭipadājānananti sabbagatigāminiyā agatigāminiyā ca paṭipadāya maggassa jānanaṁ, bahūsupi manussesu ekameva pāṇaṁ hanantesu “imassa cetanā nirayagāminī bhavissati, imassa tiracchānayonigāminī”ti iminā nayena ekavatthusmimpi kusalākusalacetanāsaṅkhātānaṁ paṭipattīnaṁ aviparītato sabhāvajānanaṁ (SṬ.12.22/CS:pg.2.55) Anekadhātunānādhātulokajānananti cakkhudhātu-ādīhi kāmadhātu-ādīhi vā bahudhātuno, tāsaṁyeva dhātūnaṁ viparītatāya nānappakāradhātuno khandhāyatanadhātulokassa jānanaṁ. Parasattānanti paresaṁ sattānaṁ. Nānādhimuttikatājānananti hīnādīhi adhimuttīhi nānādhimuttikabhāvassa jānanaṁ. Tesaṁyevāti parasattānaṁyeva. Indriyaparopariyattajānananti saddhādīnaṁ indriyānaṁ parabhāvassa aparabhāvassa vuddhiyā ceva hāniyā ca jānanaṁ. Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti paṭhamādīnaṁ catunnaṁ jhānānaṁ, “rūpī rūpāni passatī”ti-ādīnaṁ aṭṭhannaṁ vimokkhānaṁ, savitakkasavicārādīnaṁ tiṇṇaṁ samādhīnaṁ, paṭhamajjhānasamāpatti-ādīnañca navannaṁ anupubbasamāpattīnaṁ. Saṁkilesavodānavuṭṭhānajānananti hānabhāgiyassa, visesabhāgiyassa “vodānampi vuṭṭhānaṁ, tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānan”ti (vibha.828) evaṁ vuttapaguṇajjhānassa ceva bhavaṅgaphalasamāpattīnañca jānanaṁ. Heṭṭhimaṁ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṁ uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṁ hoti, tasmā vodānampi “vuṭṭhānan”ti vuccati. Bhavaṅgena pana sabbajhānehi vuṭṭhānaṁ hoti. Phalasamāpattiyā nirodhasamāpattito vuṭṭhānameva sandhāya “tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānan”ti vuttaṁ. Pubbenivāsajānananti pubbenivāsānussatiñāṇena nivuṭṭhakkhandhānaṁ jānanaṁ. Cutūpapātajānananti sattānaṁ cutiyā upapattiyā ca yāthāvato jānanaṁ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimagge vuttanayeneva veditabbo. Āsavakkhayajānanaṁ āsavakkhayañāṇaṁ, maggañāṇanti attho. Yattha panetāni vitthārato āgatāni saṁvaṇṇitāni, tāni dassento “abhidhamme panā”ti-ādimāha.

Byāmohabhayavasena saraṇapariyesanaṁ sārajjanaṁ sārado, byāmohabhayaṁ. Vigato sārado etassāti visārado, tassa bhāvo vesārajjaṁ. Taṁ pana ñāṇasampadaṁ pahānasampadaṁ desanāvisesasampadaṁ khemaṁ nissāya pavattaṁ catubbidhaṁ paccavekkhaṇāñāṇaṁ. Tenāha “catūsu ṭhānesū”ti-ādi. Catūsūti paraparikappitesu vatthūsu. Paraparikappitesu vā vatthumattesu codanākāraṇesu. Sammāsambuddhassa te paṭijānatoti “ahaṁ sammāsambuddho”ti evaṁ paṭijānantena tayā. Ime dhammāti “idaṁ pañcamaṁ ariyasaccaṁ, ayaṁ chaṭṭho upādānakkhandho, idaṁ (SṬ.12.22/CS:pg.2.56) terasamaṁ āyatanan”ti veditabbā ime dhammā. Anabhisambuddhā appaṭividdhattāti.

Tatrāti tasmiṁ anabhisambuddhadhammasaṅkhāte codanāvatthusmiṁ. Kocīti samaṇādīhi añño vā yo koci. Saha dhammenāti saha hetunā. “Dhammapaṭisambhidā”ti-ādīsu viya hetupariyāyo idha dhamma-saddo. Hetūti ca uppattisādhanahetu veditabbo, na kārako sampāpako vā. Nimittanti kāraṇaṁ, taṁ panettha codanāvatthumeva. Na samanupassāmi sammāsambuddhabhāvato. Khemappattoti akhemappattarūpāya codanāya anupaddavaṁ patto niccalabhāvappatto. Vesārajjappattoti visāradabhāvappatto. Sesesupi eseva nayo. Ayaṁ pana viseso--ime āsavāti kāmāsavādīsu ime nāma āsavā na parikkhīṇāti āsavakkhayavacanenettha sabbakilesappahānaṁ vuttaṁ. Na hi so kileso atthi, yo sabbaso āsavesu khīṇesu nappahīyeyya. Antarāyikāti antarāyakarā, saggavimokkhādhigamassa antarāyakarāti attho. Dhammo hi yo saṁkilesato niyyāti, so “niyyāniko”ti vutto. Dhamme niyyante taṁsamaṅgīpuggalo niyyānikoti voharito hotīti tassa paṭikkhipanto “so na niyyātī”ti āha. Kathaṁ pana desanādhammo niyyātīti vuccati? Niyyānatthasamādhānato, so abhedopacārena “niyyātī”ti vutto. Atha vā “dhammo desito”ti ariyadhammassa adhippetattā na koci virodho.

Usabhassa idanti āsabhaṁ, asantasanaṭṭhena āsabhaṁ viyāti āsabhaṁ, seṭṭhaṭṭhānaṁ sabbaññutaṁ. Āsabhaṭṭhānaṭṭhāyitāya āsabhā nāma pubbabuddhā. Sabbaññutapaṭijānanavasena abhimukhaṁ gacchanti, catasso vā parisā upasaṅkamantīti āsabhā. Catassopi hi parisā Buddhābhimukhā evaṁ tiṭṭhanti, na tiṭṭhanti parammukhā. Idampīti “usabho”ti idampi padaṁ. Tassāti nisabhassa. Yesaṁ baluppādāvaṭṭhānānaṁ vasena usabhassa āsabhaṇṭhānaṁ icchitaṁ, tato sātisayānaṁ eva tesaṁ vasena āsabhaṇṭhānaṁ hotīti daṭṭhabbaṁ. Yaṁ kiñci loke upamaṁ nāma Buddhaguṇānaṁ nidassanabhāvena vuccati, sabbaṁ taṁ nihīnameva. Tiṭṭhamāno cāti atiṭṭhantopi tiṭṭhamāno eva paṭijānāti nāma. Upagacchatīti anujānāti.

Aṭṭha (SṬ.12./CS:pg.2.57) kho imāti idaṁ vesārajjañāṇassa baladassanaṁ. Yathā hi byattaṁ parisaṁ ajjhogāhetvā viññūnaṁ cittaṁ ārādhanasamatthāya kathāya dhammakathikassa chekabhāvo paññāyati, evaṁ imā aṭṭha parisā patvā satthu vesārajjañāṇassa balaṁ pākaṭaṁ hoti. Tena vuttaṁ “parisāsū”ti. Khattiyaparisāti khattiyānaṁ sannipatitānaṁ samūho. Esa nayo sabbattha. Māraparisāti mārakāyikānaṁ sannipatitānaṁ samūho. Mārasadisānaṁ mārānaṁ parisāti māraparisā. Sabbā cetā parisā uggaṭṭhānadassanavasena gahitā. Manussā hi “ettha rājā nisinno”ti vutte pakativacanampi vattuṁ na sakkonti, kacchehi sedā muccanti, evaṁ uggā khattiyaparisā, brāhmaṇā tīsu vedesu kusalā honti, gahapatayo nānāvohāresu ca akkharacintāya ca kusalā, samaṇā sakavādaparavādesu kusalā, tesaṁ majjhe dhammakathākathanaṁ nāma ativiya bhāriyaṁ. Devānaṁ uggabhāve vattabbameva natthi. Amanussoti hi vuttamatte manussānaṁ sakalasarīraṁ kampati, tesaṁ rūpaṁ disvāpi saddaṁ sutvāpi sattā visaññitāpi honti. Evaṁ amanussaparisā uggā. Iti cetā parisā uggaṭṭhānadassanavasena vuttā. Kasmā panettha yāmādiparisā na gahitāti? Bhusaṁ kāmābhigiddhatāya yonisomanasikāravirahato. Yāmādayo hi uḷāruḷāre kāme paṭisevantā tatthābhigiddhatāya dhammassavanāya sabhāvena cittampi na uppādenti, mahābodhisattānaṁ pana Buddhānañca ānubhāvena ākaḍḍhiyamānā kadāci nesaṁ payirupāsanādīni karonti tādise mahāsamaye. Teneva hi vimānavatthudesanāpi taṁnimittā bahulā nāhosi. Seṭṭhanādanti kenaci appaṭihatabhāvena uttamanādaṁ. Abhītanādanti vesārajjayogato kutoci nibbhayanādaṁ. Sīhanādasuttenāti khandhiyavagge āgatena sīhanādasuttena. Sahanatoti khamanato. Hananatoti vidhamanato viddhaṁsanato. Yathā vāti-ādi “sīhanādasadisaṁ vā nādaṁ nadatī”ti saṅkhepato vuttassa atthassa viññāpanaṁ.

Etanti “brahmacakkan”ti etaṁ padaṁ. Paññāpabhāvitanti cirakālaparibhāvitāya pāramitāpaññāya vipassanāpaññāya ca uppāditaṁ. Karuṇāpabhāvitanti “kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno”ti-ādinayappavattāya mahākaruṇāya uppāditaṁ. Yathā abhinikkhamanato pabhuti mahābodhisattānaṁ ariyamaggādhigamanavirodhinī (SṬ.12.22/CS:pg.2.58) paṭipatti natthi, evaṁ tusitabhavanato niyatabhāvāpattito ca paṭṭhāyāti dutiyatatiyanayā ca gahitā. Phalakkhaṇeti aggaphalakkhaṇe. Paṭivedhaniṭṭhattā arahattamaggañāṇaṁ vajirūpamatāyeva sātisayo paṭivedhoti “phalakkhaṇe uppannaṁ nāmā”ti vuttaṁ. Tena paṭiladdhassapi desanāñāṇassa kiccanipphatti parassa bujjhanamattena hotīti “aññāsikoṇḍaññassa sotāpatti …pe… phalakkhaṇe pavattanaṁ nāmā”ti vuttaṁ. Tato paraṁ pana yāva parinibbānā desanāñāṇappavatti, tasseva pavattitassa dhammacakkassa ṭhānanti veditabbaṁ pavattitacakkassa cakkavattino cakkaratanassa ṭhānaṁ viya. Ubhayampīti pi-saddena lokiyadesanāñāṇassa itarena anaññasādhāraṇatāvasena samānataṁ sampiṇḍeti. Urasi jātatāya uraso sambhūtanti orasaṁ ñāṇaṁ.

Iti rūpanti ettha iti-saddo anavasesato rūpassa sarūpanidassanatthoti tassa “idaṁ rūpan”ti etena sādhāraṇato ca sarūpanidassanamāha. Ettakaṁ rūpanti etena anavasesato “ito uddhaṁ rūpaṁ natthī”ti nimittassa aññassa abhāvaṁ. Idāni tamatthaṁ vitthārato dassetuṁ “ruppanasabhāvañcevā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ruppanaṁ sītādivirodhipaccayasamavāye visadisuppatti. Ādi-saddena ajjhattikabāhirādibhedaṁ saṅgaṇhāti. Lakkhaṇa …pe… vasenāti kakkhaḷattādilakkhaṇavasena sandhāraṇādirasavasena sampaṭicchanādipaccupaṭṭhānavasena bhūtattayādipadaṭṭhānavasena ca. Evaṁ pariggahitassāti evaṁ sādhāraṇato ca lakkhaṇādito ca pariggahitassa. Avijjāsamudayāti avijjāya uppādā, atthibhāvāti attho. Nirodhavirodhī hi atthibhāvo hoti, tasmā nirodhe asati atthibhāvo hoti, tasmā purimabhave siddhāya avijjāya sati imasmiṁ bhave rūpassa samudayo rūpassa uppādo hotīti attho. Taṇhāsamudayā kammasamudayāti etthāpi eseva nayo. Avijjādīhi ca tīhi atītakālikattā tesaṁ sahakārīkāraṇabhūtaṁ upādānampi gahitamevāti veditabbaṁ. Pavattipaccayesu kabaḷīkāra-āhārassa balavatāya, so eva gahito, “āhārasamudayā”ti pana gahitena pavattipaccayatāmattena utucittānipi gahitāneva hontīti dvādasasamuṭṭhānikaṁ rūpassa paccayato dassanampi bhavitabbamevāti daṭṭhabbaṁ. Nibbattilakkhaṇanti-ādinā kālavasena (SṬ.12.22/CS:pg.2.59) udayadassanamāha. Tattha bhūtavasena magge udayaṁ passitvā ṭhito idha santativasena anukkamena khaṇavasena passati. Avijjānirodhā rūpanirodhoti aggamaggañāṇena avijjāya anuppādanirodhato anāgatassa anuppādanirodho hoti paccayābhāve abhāvato. Paccayanirodhenāti avijjāsaṅkhātassa paccayassa nirodhabhāvena. Taṇhānirodhāti etthāpi eseva nayo. Āhāranirodhāti pavattipaccayassa kabaḷīkārāhārassa abhāvā. Rūpanirodhāti taṁsamuṭṭhānarūpassa abhāvo hoti. Sesaṁ heṭṭhā vuttanayānusārena veditabbaṁ. Vipariṇāmalakkhaṇanti bhavakālavasena hetudvayadassanaṁ. Tasmā taṁ padaṭṭhānavasena pageva passitvā ṭhito idha santativasena disvā anukkamena khaṇavasena passati.

Iti vedanāti-ādīsupi vuttanayena attho veditabbo. Sukhādibhedanti sukhadukkha-adukkhamasukhādivibhāgaṁ. Rūpasaññādibhedanti rūpasaññā, sadda… gandha… rasa… phoṭṭhabba dhammasaññādivibhāgaṁ. Phassādibhedanti phassacetanāmanasikārādivibhāgaṁ. Lakkhaṇa …pe… vasenāti iṭṭhānubhavanalakkhaṇādilakkhaṇavasena iṭṭhākārasambhogarasādirasavasena kāyika-assādādipaccupaṭṭhānavasena iṭṭhārammaṇādipadaṭṭhānavasena. “Phuṭṭho vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho cetetī”ti (saṁ.ni.4.93) vacanato tīsu vedanādīsu khandhesu phassasamudayāti vattabbaṁ. Viññāṇappaccayā nāmarūpan”ti vacanato viññāṇakkhandhe nāmarūpasamudayāti vattabbaṁ. Tesaṁyeva vasenāti “avijjānirodho vedanānirodho”ti-ādinā tesaṁyeva avijjādīnaṁ vasena yojetabbaṁ.

Upādānakkhandhānaṁ samudayatthaṅgamavasena titthiyānaṁ avisayopi sappadeso sīhanādo dassito. Idāni nippadeso anulomapaṭilomavasena saṅkhepato vitthārato paccayākāravisayo anaññasādhāraṇo dassīyatīti āha, “ayampi aparo sīhanādo”ti. Tassāti “imasmiṁ satī”ti-ādinā saṅkhepato vuttapaṭiccasamuppādapāḷiyā. Ettha ca “imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujhtī”ti avijjādīnaṁ bhāve saṅkhārādīnaṁ bhāvassa, avijjādīnaṁ nirodhe saṅkhārādīnaṁ nirodhassa kathanena purimasmiṁ paccayalakkhaṇe niyamo dassito “imasmiṁ (SṬ.12.22/CS:pg.2.60) sati eva, nāsati, imassa uppādā eva, nānuppādā, nirodhā eva, nānirodhā”ti. Tenedaṁ lakkhaṇaṁ antogadhaniyamaṁ idha paṭiccasamuppādassa vuttanti daṭṭhabbaṁ. Nirodhoti ca avijjādīnaṁ virāgā vigamena āyatiṁ anuppādo appavatti. Tathā hi vuttaṁ “avijjāya tveva asesavirāganirodhā”ti-ādi. Nirodhavirodhī ca uppādo, yena so uppādanirodhavibhāgena vutto “imassa nirodhā idaṁ nirujjhatī”ti. Tenetaṁ dasseti “asati nirodhe uppādo nāma, so cettha atthibhāvoti vuccatī”ti. “Imasmiṁ sati idaṁ hotī”ti idameva hi lakkhaṇaṁ. Pariyāyantarena “imassa uppādā idaṁ uppajjatī”ti vadantena parena purimaṁ visesitaṁ hoti. Tasmā na vattamānaṁyeva sandhāya “imasmiṁ satī”ti vuttaṁ, atha kho maggena anirujjhanasabhāvañcāti viññāyati. Yasmā ca “imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhatī”ti dvidhāpi uddiṭṭhassa lakkhaṇassa niddesaṁ vadantena Bhagavatā “avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho”ti-ādinā nirodhova vutto, tasmā natthibhāvopi nirodho evāti natthibhāvaviruddho atthibhāvo anirodhoti dassitaṁ hoti. Tena anirodhasaṅkhātena atthibhāvena uppādaṁ viseseti. Tato idha na kevalaṁ atthibhāvamattaṁ uppādoti attho adhippeto, atha kho anirodhasaṅkhāto atthibhāvo cāti ayamattho vibhāvito hoti. Evametaṁ lakkhaṇadvayavacanaṁ aññamaññaṁ visesanavisesitabbabhāvena sātthakanti veditabbaṁ. Ko panāyaṁ anirodho nāma, yo “Atthibhāvo, uppādo”ti ca vuttoti? Appahīnabhāvo ca anibbattitaphalabhāvena phaluppādanārahatā cāti ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana paramatthadīpaniyaṁ Udānaṭṭhakathāyaṁ (udā.aṭṭha.1). Vuttanayena veditabbo.

Pañcakkhandhavibhajanādivasenāti pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ dvādasapadikassa paccayākārassa vibhajanavasena. Imasmiñhi dasabalasutte dhammassa desitākāro pañcakkhandhapaccayākāramatto. Tenāha “pañcakkhandhapaccayākāradhammo”ti. Ācariyamuṭṭhiyā akaraṇena vibhūto, so pana atthato ca saddato ca pihito heṭṭhāmukhajāto vā na hotīti āha “anikujjito”ti. Vivaṭoti vibhāvito. Tenāha “vivaritvā ṭhapito”ti (SṬ.12.22/CS:pg.2.61) Pakāsitoti ñāṇobhāsena obhāsito ādīpitoti āha “dīpito jotito”ti. Tattha tattha chinnabhinnaṭṭhāne. Sibbitagaṇṭhitanti vākaṁ gahetvā sibbitaṁ, sibbituṁ asakkuṇeyyaṭṭhāne vākena gaṇṭhitañca. Chinnapilotikābhāvena vigatapilotiko dhammo, tassa chinnapilotikassa paṭilomatā chinnabhinnatābhāvenāti dassento “na hetthā”ti-ādimāha. Nivāsanapārupanaṁ pariggahaṇaṁ. Sayaṁ paṭibhānaṁ kappetvā. Vaḍḍhentā attano samayaṁ. Samaṇakacavaranti samaṇavesadhāraṇavasena samaṇapaṭirūpatāya samaṇānaṁ kacavarabhūtaṁ. Attano rūpapavattiyā karaṇḍaṁ kucchitaṁ dhuttaṁ vāti pavattetīti kāraṇḍavo, dussīlo. Taṁ kāraṇḍavaṁ. Niddhamathāti nīharatha. Kasambunti samaṇakasaṭaṁ. Apakassathāti apakaḍḍhatha nanti attho. Palāpeti palāpasadise. Tathā hi taṇḍulasārarahito dhaññapaṭirūpako thusamattako palāpoti vuccati, evaṁ sīlādisārarahito samaṇapaṭirūpako palāpo viyāti palāpo, dussīlo. Te palāpe. Vāhethāti apanetha. Patissatāti bāḷhasatitāya patissatā hothāti.

Saddhāya pabbajitenāti rājūpaddavādīhi anupaddutena “evañhi taṁ otiṇṇaṁ jāti-ādisaṁsārabhayaṁ vijinissāmī”ti vaṭṭanissaraṇatthaṁ āgatāya saddhāya vasena pabbajitena. Ācārakulaputtoti ācārena abhijāto. Tenāha “yato kutocī”ti-ādi. Jātikulaputtoti jātisampattiyā abhijāto. Viññuppasatthāni aṅgāni sammāpadhāniyaṅgabhāvena, kāye ca jīvite ca nirapekkhabhāvena vīriyaṁ ārabhantassa tathāpavattavīriyavasena “taco ekaṁ aṅgan”ti vuttaṁ. Esa nayo sesesupi. Navasu ṭhānesu samādhātabbanti “kālavasena pañcasu, iriyāpathavasena catūsū”ti evaṁ navasu ṭhānesu vīriyaṁ samādhātabbaṁ pavattetabbaṁ.

So dukkhaṁ viharatīti kusītapuggalo niyyānikasāsane vīriyārambhassa akaraṇena sāmaññatthassa anuppattiyā dukkhaṁ viharati. Sakaṁ vā atthaṁ sadatthaṁ ka-kārassa da-kāraṁ katvā Kusītassa atthaparihāyanaṁ mūlato paṭṭhāya dassetuṁ “cha dvārānī”ti-ādi vuttaṁ. Nisajjāvasena pīṭhamaddanato pīṭhamaddano, nirassanavacanaṁ tassa, kassacipatthassa adhāraṇato kevalaṁ pīṭhabhārabhūtoti adhippāyo. Aññattha pana “makhamaddano”ti (SṬ.12.22/CS:pg.2.62) vuccati, tattha dānamicchāya paresaṁ makhaṁ passantoti attho. Laṇḍapūrakoti kucchipūraṁ bhuñjitvā vaccakuṭipūrako.

“Āraddhavīriyo”ti-ādīsu “kusīto puggalo”ti ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo, āsīsāya vasena thomito. Āraddhavīriyeti paggahitavīriye. Pahitatteti nibbānaṁ patipesitacitte. Etena sāvakānaṁ sammāpaṭipattiṁ satthuvandanānisaṁsañca dassesi.

Hīnenāti vaṭṭanissitena dhammena. Tenāha “hīnāya saddhāyā”ti-ādi. Aggenāti seṭṭhena vivaṭṭanissitena dhammena, īsakampi katakālusiyavigataṭṭhena maṇḍaṭṭhena ca pasannampi surādi na pātabbaṁ. Sāsananti pariyattipaṭipattipaṭivedhalakkhaṇaṁ sāsanaṁ. Pasannaṁ vigatadosamalattā pasādaniyattā ca. Pātabbañca pattena viya sukhena paribhuñjitabbato duccaritasabbakilesakasāvamalapaṅkadosarahitattā ca.

Maṇḍabhūtā bodhipakkhiyadhammadesanāpi desanāmaṇḍo. Tassa ekasseva pana desanāmaṇḍassa paṭiggāhakā suppaṭipannā dosarahitā catasso parisā paṭiggahamaṇḍo. Maggabrahmacariyaṁ taggatikattā sakalopi bodhipakkhiyadhammarāsi brahmacariyamaṇḍo. Tenāha “katamo desanāmaṇḍo”ti-ādi. Tattha viññātāroti saccānaṁ abhisametāvino. Tathā hi ādito “catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhaṇā”ti-ādi vuttaṁ. Pubbabhāge “Atthi ayaṁ loko”ti-ādinā idhalokaparalokagatasammosavigamena pavatto adhimokkhova adhimokkhamaṇḍo. Chaḍḍetvā samucchedavasena vijahitvā. Catubhūmakassa saddhindriyassa adhimokkhamaṇḍena maṇḍabhūtaṁ adhimokkhaṁ. Ādi-saddena “paggahamaṇḍo vīriyindriyaṁ kosajjakasaṭan”ti-ādiṁ pāḷisesaṁ saṅgaṇhāti. Etthāti etasmiṁ sāsane, “maṇḍasmin”ti vā vacane. Kāraṇavacanaṁ, tena “Satthā sammukhībhūto”ti sammukhabhāvanāyogo nirāsaṅkaphalāvahoti dasseti. Tenāha “asammukhā”ti-ādi. Pamāṇanti anurūpaṁ bhesajjassa pamāṇaṁ. Uggamananti bhesajjassa vamanaṁ virecanaṁ, tassa vā vasena dosadhātūnaṁ vamanaṁ virecanaṁ. Evamevāti yathā bhesajjamaṇḍaṁ vejjasammukhā nirāsaṅkā pivanti, evameva (SṬ.12./CS:pg.2.63) “Satthā sammukhībhūto”ti nirāsaṅkā vīriyaṁ katvā, maṇḍapeyya sāsanaṁ pivathāti yojanā. Abhiññāsamāpattipaṭilābhena sānisaṁsā. Maggaphalādhigamanena savaḍḍhi Paratthanti attano diṭṭhānugati-āpattiyā, tathā sammāpaṭipajjantānaṁ paresaṁ atthanti evamettha attho daṭṭhabbo.

Dutiyadasabalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.23.)3. Upanisasuttavaṇṇanā

23. Jānato passatoti ettha dassanaṁ paññācakkhunāva dassanaṁ adhippetaṁ, na maṁsacakkhunāti āha “dvepi padāni ekatthānī”ti. Evaṁ santepīti padadvayassa ekatthattepi ñāṇalakkhaṇañāṇappabhāvavisayasssa tathādassanabhāvāvirodhanāti attho. Tenāha “jānanalakkhaṇañhi ñāṇan”ti-ādi. Ñāṇappabhāvanti ñāṇānubhāvena ñāṇakiccavisayobhāsanti attho. Tenāha “ñāṇena vivaṭṭe dhamme passatī”ti. Jānato passatoti ca jānanadassanamukhena puggalādhiṭṭhānā desanā pavattāti āha--“ñāṇalakkhaṇaṁ upādāyā”ti-ādi. Jānatoti vā pubbabhāgañāṇena jānato, aparabhāgena ñāṇena passato. Jānatoti vā vatvā na jānanaṁ anussavākāraparivitakkamattavasena idhādhippetaṁ, atha kho rūpāni viya cakkhuviññāṇena rūpādīni tesañca samudayādike paccakkhe katvā dassananti vibhāvetuṁ “passato”ti vuttanti evaṁ vā ettha attho.

Āsavānaṁ khayanti āsavānaṁ accantappahānaṁ. So pana tesaṁ anuppādanirodho sabbena sabbaṁ abhāvo evāti āha “asamuppādo khīṇākāro natthibhāvo”ti. Āsavakkhayasaddassa khīṇākārādīsu āgataṭṭhānaṁ dassetuṁ “āsavānaṁ khayā”ti-ādi vuttaṁ. Ujumaggānusārinoti kilesavaṅkakāyavaṅkādīnaṁ pahānena ujubhūte savipassanāheṭṭhimamaggadhamme anussarantassa. Yadeva hissa parikkhīṇaṁ. Khayasmiṁ paṭhamaṁ ñāṇaṁ “tato aññā anantarā”ti khayasaṅkhāte aggamagge tappariyāpannameva ñāṇaṁ paṭhamaṁ uppajjati, tadanantaraṁ pana aññā arahattanti. Yadipi gāthāya “khayasmiṁ”icceva vuttaṁ, samucchedavasena pana “āsave (SṬ.12.23/CS:pg.2.64) khīṇe maggo khayo”ti vuccatīti āha “maggo āsavakkhayoti vutto”ti. Samaṇoti samitapāpo adhippeto, so pana khīṇāsavo hotīti. “Āsavānaṁ khayā”ti idha phalaṁ, pariyāyena pana āsavakkhayo maggo, tena pattabbato phalaṁ. Eteneva nibbānassapi āsavakkhayabhāvo vuttoti veditabbo.

Jānato eva passato evāti evamettha niyamo icchito, na aññathā visesābhāvato aniṭṭhāpannovāti tassa niyamassa phalaṁ dassetuṁ “no ajānato no apassato”ti vuttanti āha “yo pana na jānāti, na passati, tassa no vadāmīti attho”ti. Iminā khandhānaṁ pariññā āsavakkhayassa ekantikakāraṇanti dasseti. Etenāti “no ajānato, no apassato”ti etena vacanena. Te paṭikkhittāti ke pana teti? “Bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti (dī.ni.1.168 ma.ni.2.228) ahetū appaccayā sattā visujjhantī”ti (dī.ni.1.168 ma.ni.2.101 227) evamādivādā. Tesu keci abhijātisaṅkantimattena saṁsārasuddhiṁ paṭijānanti, aññe issarapajāpatikāraṇādivasena. Tayidaṁ sabbaṁ saṁsārādīhīti ettheva saṅgahitanti daṭṭhabbaṁ. Purimena padadvayenāti “jānato passato”ti iminā padadvayena. Upāyo vutto “āsavakkhayā”ti adhikārato. Imināti “no ajānato, no apassato”ti iminā padadvayena. Anupāyo hoti esa āsavānaṁ khayassa, yadidaṁ pañcannaṁ khandhānaṁ apariññāti “jānato passato”ti imināva aniyamavacanena anupāyapaṭisedhopi atthato bodhito hotīti. Tameva hi atthato bodhitabhāvaṁ vibhāvetuṁ evaṁ saṁvaṇṇanā katāti daṭṭhabbaṁ.

Dabbajātikoti dabbarūpo. So hi “drabyo”ti vuccati “drabyaṁ vinassati nādrabyan”ti-ādīsu. Dabbajātiko vā sārasabhāvo, sāruppasīlācāroti attho. Yathāha “na kho dabba dabbā evaṁ nibbeṭhentī”ti (pārā.384). Vattasīse ṭhatvāti vattaṁ uttamaṁ dhuraṁ katvā. Yo hi parisuddhājīvo kātuṁ ajānantānaṁ sabrahmacārīnaṁ attano vā vassavātādipaṭibāhanatthaṁ chattādīni karoti, so vattasīse ṭhatvā karoti nāma. Padaṭṭhānaṁ na hotīti na vattabbaṁ nāthakaraṇadhammabhāvena maggaphalādhigamassa upanissayabhāvato. Vuttañhi “yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiccakaraṇīyāni, tattha dakkho hotī”ti-ādi (SṬ.12.23/CS:pg.2.65) (dī.ni.3.345). Evaṁ jānatoti evaṁ vejjakammādīnaṁ jānanahetu micchājīvapaccayā kāmāsavādayo āsavā vaḍḍhantiyeva, na pahīyanti. “Evaṁ kho …pe… āsavānaṁ khayo hotī”ti imāya pāḷiyā arahattasseva gahaṇaṁ yuttaṁ phalaggahaṇena hetuno avuttasiddhattā. Tenāha “āsavānaṁ khayante jātattā”ti.

Āgamanaṁ āgamo, taṁ āvahatīti āgamanīyā, pubbabhāgapaṭipadā. Khayasminti bhāvenabhāvalakkhaṇe bhummaṁ, khayeti pana visaye. Tenāha “āsavakkhayasaṅkhāte”ti. Upanisīdati phalaṁ etthāti kāraṇaṁ upanisā. Arahattaphalavimutti ukkaṭṭhaniddesato. Sāti vimutti. Assāti paccavekkhaṇañāṇassa. Manasmiṁ vivaṭṭanissite pana anantarūpanissayāpi paccayā sambhavantīti “labbhamānavasena paccayabhāvo veditabbo”ti vuttaṁ.

Virajjati asesasaṅkhārato etenāti virāgo, maggo. Nibbindati etāyāti nibbidā, balavavipassanā. Tenāha “etenā”ti-ādi. Paṭisaṅkhānupassanāpi muccitukamyatāpakkhikā evāti adhippāyena “catunnaṁ ñāṇānaṁ adhivacanan”ti vuttaṁ. “Yāva maggāmaggañāṇadassanavisuddhi, tāva taruṇavipassanā”ti hi vacanato upakkilesavimutta-udayabbayañāṇato paraṁ balavavipassanā. Rūpārūpadhammānaṁ visesabhūto sāmaññabhūto ca yo yo sabhāvo yathāsabhāvo, tassa jānanaṁ yathāsabhāvajānanaṁ. Tadeva dassanaṁ. Paccakkhakaraṇatthena ñātapariññā tīraṇapariññā ca gahitā hoti. Tenāha “taruṇavipassanan”ti-ādi. Saṅkhāraparicchedeñāṇanti nāmarūpapariggahañāṇaṁ vadati. Kaṅkhāvitaraṇaṁ paccayapariggaho dhammaṭṭhitiñāṇantipi vuccati. Nayavipassanādikaṁ anupassanāñāṇaṁ sammasanaṁ. Maggāmaggeñāṇanti maggāmaggaṁ vavatthapetvā ṭhitaṁ ñāṇaṁ. So hi pādakajjhānasamādhi taruṇavipassanāya paccayo hoti. “Samāhito yathābhūtaṁ pajānāti passatī”ti (saṁ.ni.3.5.; 4.99 5.1071) hi vuttaṁ.

Pubbabhāgasukhanti upacārajjhānasahitasukhaṁ. Daratha paṭippassaddhīti kāmacchandādikilesadarathassa paṭipassambhanaṁ. “Sukhaṁpāhaṁ, bhikkhave, sa-upanisaṁ vadāmī”ti ettha adhippetasukhaṁ dassetuṁ “appanāpubbabhāgassa sukhassā”ti vuttaṁ. “Passaddhakāyo sukhaṁ vedetī”ti (dī.ni.1.4663.359 a.ni.1.3.96) vutta-appanāsukhassa passaddhiyā paccayatte (SṬ.12.23/CS:pg.2.66) vattabbameva natthi. Sukhanti etthāpi eseva nayo. Balavapītīti pharaṇalakkhaṇappattā pīti. Tādisā hi vitakkavicārasukhasamādhīhi laddhappaccayā nīvaraṇaṁ vikkhambhantī taṁnimittaṁ darathaṁ pariḷāhaṁ paṭipassambheti. Tenāha “sā hi darathappassaddhiyā paccayo hotī”ti. Dubbalapītīti taruṇapīti. Tenāha “sā hi balavapītiyā paccayo hotī”ti. Saddhāti ratanattayaguṇānaṁ kammaphalassa ca saddahanavasena pavatto adhimokkho, sā pana yasmā attano visaye punappunaṁ uppajjati, na ekavārameva, tasmā āha “aparāparaṁ uppajjanasaddhā”ti. Yasmā saddahanto saddheyyavatthusmiṁ pamudito hoti, tasmā āha “sā hi dubbalapītiyā paccayo hotī”ti. Dukkhadukkhādibhedassa sabbassapi dukkhassa vaṭṭadukkhantogadhattā tassa ca idhādhippetattā vuttaṁ “dukkhanti vaṭṭadukkhan”ti. Jarāmaraṇadukkhanti keci, sokādayo cāti apare. Tadubhayassapi saṅgaṇhanato paṭhamo evattho yutto. Yasmā dukkhappatto kammassa phalāni saddahati, ratanattaye ca pasādaṁ uppādeti, tasmā vuttaṁ “tañhi aparāparasaddhāya paccayo hotī”ti. Yasmā “ācariyānaṁ santike dhammaṁ sutvā pavattidukkhan”ti cintayato “ekantato ayaṁ dhammo imassa dukkhassa samatikkamāya hotī”ti saddhā uppajjati. Tenāha “dhammaṁ sutvā Tathāgate saddhaṁ paṭilabhatī”ti-ādi (dī.ni.1.191). Savikārāti uppādavikārena savikārā khandhajāti jāyanaṭṭhena. Jātiyā pana asati tattha tattha bhave natthi dukkhassa sambhavoti āha “sā hi vaṭṭadukkhassa paccayo”ti. Kammabhavoti kammabhavādiko tividhopi kammabhavo. So hi upapattibhavassa paccayo. Evamādiṁ sandhāyāha “etenupāyenā”ti. Sesapadānīti upādānādipadāni. Anulomañāṇaṁ saṅkhārupekkhāpakkhikattā nibbānaggahaṇena gahitaṁ, gotrabhuñāṇaṁ paṭhamamaggassa āvajjanaṁ. So hi tena vipassanāya kiñci kiñci visesaṭṭhānaṁ kayiratīti taṁ anāmasitvā nibbidūpaniso virāgoti “virāgo”icceva vuttaṁ.

Kena udakena vidārayitvā gatapadesoti katvā kandaro. Nitambotipi udakassa. Yathā ninnaṁ udakaṁ pavattati, tathā nivattanabhāvena nadīkuñchotipi vuccati. Hemantagimha-utuvasena aṭṭha māse pavatto pathavīvivaroti katvā padaro. Khuddikā udakavāhiniyo sākhā viyāti sākhā (SṬ.12.23/CS:pg.2.67) khuddakā sobbhā kusubbhā o-kārassa u-kāraṁ katvā. Evameva khoti-ādi “seyyathāpi, bhikkhave”ti-ādinā upanītāya upamāya upameyyena saṁsandananti, taṁ yojetvā dassetuṁ “avijjā pabbatoti daṭṭhabbā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha avijjā ca santānavasena ciraṁtanakālappavattanato pacurajanehi duppajahanato “pabbato”ti vuttā. Lokattayābhibyāpanato abhisandanato ca abhisaṅkhārā meghasadisā. Abhisaṅkhārā meghoti daṭṭhabbāti ānetvā sambandho. Tathā sesapadadvayepi. Viññāṇādivaṭṭaṁ anupavattito paramparapaccayato ca kandarādisadisā. Vimutti ekarasattā, hānivuddhi-abhāvato ca sāgarasadisāti upamāsaṁsandanaṁ.

Tattha yasmā purimasiddhāya avijjāya sati abhisaṅkhārā, nāsati, tasmā te uparipabbate pavattā viya hontīti vuttaṁ “avijjā …pe… vassanaṁ veditabban”ti. Assutavā hīti-ādi vuttasseva atthassa samatthanaṁ. Taṇhāya abhilāsaṁ katvāti etena sabbassapi abhisaṅkhāravuṭṭhitemanatthaṁ dīpeti. Taṇhā hi “sneho”ti vuttā. Antimabhavikassa antabhavanibbattako abhisaṅkhāro nibbānaṁ na patto, tadantassa bhāgassa nibbānaṁ āhacca ṭhito viya hotīti “mahāsamuddaṁ āhacca ṭhitakālo viyā”ti upamānidassanaṁ kataṁ. Viññāṇādivaṭṭaṁ pūretvāpi imināpi hi antimabhavikasseva viññāṇappavatti dassitā. Sā hi pūritāti vattabbā tato paraṁ viññāṇādivaṭṭasseva abhāvato. Jātassa puggalassa jātipaccayavaṭṭadukkhavedanāya dhammassavanaṁ icchitabbaṁ, taṁ pana yadipi imasmiṁ Sutte na āgataṁ, suttantaresu pana āgatamevāti tato āharitvā taṁ vattabbanti dassento “Buddhavacanaṁ panā”ti-ādimāha. Tayidaṁ sāvakabodhisattānaṁ vasenāyaṁ desanāti katvā vuttaṁ. Itaresaṁ pana vasena vuccamānaṁ suttantaraggahaṇatthaṁ payojanaṁ natthīti “yā hī”ti-ādimāha. Pāḷiyā vasena gahitamevāti saṅkhepato vutta-atthassa vitthārato dassanaṁ. Nibbattīti nibbattamānā khandhā gahitāti āha “savikārā”ti. Aniccatālakkhaṇādidīpanato lakkhaṇāhaṭaṁ. Kammākammanti vinicchayaṁ. Nijjaṭanti niggumbaṁ, suddhanti attho. Pathavīkasiṇādīsu kammaṁ ārabhatīti-ādi pāḷiyaṁ samathapubbaṅgamā vipassanā dassitāti katvā vuttaṁ (SṬ.12.23/CS:pg.2.68) Evañhi pāmojjādidassanaṁ sambhavatīti. Devassāti meghassa. Kasmā panettha “khīṇāsavassa …pe… ṭhitakālo veditabbo”ti vuttaṁ, nanu pubbe devaṭṭhāniyo abhisaṅkhāro vutto, na abhisaṅkhāro khīṇāsavoti? Nāyaṁ doso, kāraṇūpacārena phalassa vuttattā. Abhisaṅkhāramūlako hi khandhasantāno khandhasantāne ca ucchinnasaṁyoge khīṇāsavasamaññāti.

Upanisasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.24.)4. Aññatitthiyasuttavaṇṇanā

24. Soti Sāriputtatthero. Yadi na tāva paviṭṭho, kasmā “pāvisī”ti vuttanti āha “pavisissāmī”ti-ādi. Tena avassambhāvini bhūte viya upacāro hotīti dasseti. Idāni tamatthaṁ upamāya vibhāvento “yathā kin”ti-ādimāha. Atippagoyeva nikkhantadivasoti pakatiyā bhikkhācaraṇavelāya ativiya pāto eva vihārato nikkhantadivasabhāgo. Etadahosīti etaṁ “atippago kho”ti-ādikaṁ cintanaṁ ahosi. Dakkhiṇadvārassāti rājagahanagare dakkhiṇadvārassa Veḷuvanassa ca antarā ahosi, tasmā “tenupasaṅkamissan”ti cintanā ahosīti adhippāyo. Kiṁ vādīti catūsu vādesu kataraṁ vādaṁ vadasi. Kimakkhāyīti tasseva vevacanaṁ. Kiṁ vadatīti pana cattāro vāde sāmaññato gahetvā napuṁsakaliṅgena vadati yathā kiṁ te jātaliṅgaṁ. Sabbanāmañhetaṁ, yadidaṁ napuṁsakaliṅgaṁ. Vadati etenāti vādo, dassanaṁ. Taṁ sandhāyāha “kiṁ ettha …pe… dassananti pucchantī”ti. “Dhammapaṭisambhidā”ti-ādīsu viya dhamma-saddo hetu-atthoti āha “yaṁ vuttaṁ kāraṇaṁ, tassa anukāraṇan”ti. Vādassa vacanassa anuppatti vādappavatti.

Idaṁ vacananti “ekamidāhan”ti-ādivacanaṁ. Sāti “eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā”ti evaṁ pavattakathā. Accharaṁ aṅguliphoṭanaṁ arahatīti acchariyaṁ. Abbhutanti niruttinayena padasiddhi daṭṭhabbā. Sabbavādānanti sabbesaṁ catubbidhavādānaṁ. Paṭhamo hettha sassatavādo, dutiyo ucchedavādo, tatiyo ekaccasassatavādo, catuttho adhiccasamuppannavādo, tesaṁ sabbesaṁ (SṬ.12.24/CS:pg.2.69) paṭikkhepato paṭikkhepakāraṇaṁ vuttaṁ. Paṭiccasamuppādakittanaṁ vā pacurajanañāṇassa alabbhaneyyapatiṭṭhatāya gambhīrañceva, tathā avabhāsanato cetasi upaṭṭhānato gambhīrāvabhāsañca karonto. Tadeva padanti phassapadaṁyeva ādibhūtaṁ gahetvā.

Aññatitthiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.25.)5. Bhūmijasuttavaṇṇanā

25. Purimasutteti anantare purime sutte. Vuttanayeneva veditabbanti padatthe tato visiṭṭhaṁ aniddisitvā itaraṁ atthato vibhāvetuṁ “ayaṁ pana viseso”ti-ādimāha. Na kevalaṁ phassapaccayā uppajjati, atha kho phassassa sahakārīkāraṇabhūta-aññapaccayā ca uppajjatīti. Kāyenāti copanakāyena, kāyaviññattiyāti attho. Sā hi kāmaṁ paṭṭhāne āgatesu catuvīsatiyā paccayesu kenaci paccayena cetanāya paccayo na hoti. Yasmā pana kāye sati eva kāyakammaṁ nāma hoti, nāsati, tasmā sā tassā sāmaggiyabhāvena icchitabbāti vuttaṁ “kāyenapi kariyamānaṁ karīyatī”ti. Tenāha Bhagavā “kāye vā, hānanda, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti. Vācāyapīti etthāpi eseva nayo. Manasāti pātubhūtena manasā, na manamattenāti. Attanā parehi anussāhitena. Parenāti parena anussāhena. Sampajānenāti ñāṇasampayuttacittavasena pajānantena. Asampajānenāti tathā na sampajānantena. Tassāti sukhadukkhassa. Kāyasañcetanāhetūti kāyakammanimittaṁ, kāyikassa kammassa katattā upacitattāti attho. Esa nayo sesasañcetanāsupi. Uddhaccasahagatacetanā pavattiyaṁ vipākaṁ detiyevāti “vīsati cetanā labbhantī”ti vuttaṁ. Tathā vacīdvāreti ettha “kāmāvacarakusalākusalavasena vīsati cetanā labbhantī”ti idaṁ tathā-saddena upasaṁharati. Rūpārūpacetanāhīti rūpāvacarārūpāvacarakusalacetanāhi. Tappaccayaṁ yathārahanti adhippāyo. Tāpi cetanāti yathāvuttā ekūnavīsati cetanā avijjāpaccayā honti kusalānampi pageva itarādhiṭṭhahitāvijjasseva uppajjanato, aññathā anuppajjanato. Yathāvuttacetanābhedanti (SṬ.12.25/CS:pg.2.70) yathāvuttaṁ kāyacetanādivibhāgaṁ. Parehi anussāhito saraseneva pavattamāno. Parehi kāriyamānoti parehi ussāhito hutvā kayiramāno. Jānantopīti anussavādivasena jānantopi. Kammameva jānantoti tadā attanā kariyamānakammameva jānanto.

Catūsūti “sāmaṁ vā pare vā sampajāno vā asampajāno vā”ti evaṁ vuttesu catūsu ṭhānesu. Yathāvutte ekūnavīsaticetanādhamme asaṅkhārikasasaṅkhārikabhāvena sampajānakatāsampajānakatabhāvena catuguṇe katvā vuttaṁ “chasattati dvesatā cetanādhammā”ti. Yesaṁ sahajātakoṭi labbhati, tesampi upanissayakoṭi labbhatevāti “upanissayakoṭiyā anupatitā”ti-icceva vuttā. Teti yathāvuttā sabbepi dhammā. So kāyo na hotīti ettha pasādakāyopi gahetabbo. Tenāha “yasmiṁ kāye satī”ti-ādi. So kāyo na hotīti so kāyo paccayanirodhena na hoti. Vācāti saddavācā. Manoti yaṁ kiñci viññāṇaṁ. Idāni kammavaseneva yojetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Eseva nayo “vācāpi dvārabhūtā manopi dvārabhūto”ti. Khīṇāsavassa kathaṁ kāyo na hoti, na tassa kāyakammādhiṭṭhānanti adhippāyo. Avipākattāti avipākadhammattāti attho. Kāyo na hotīti vuttaṁ akammakaraṇabhāvato.

Tanti kammaṁ. Khettaṁ na hotīti tassa dukkhassa aviruhanaṭṭhānattā. Viruhanaṭṭhānādayo byatirekavasena vuttā. Tenāha “na hotī”ti. Kāraṇaṭṭhenāti ādhārabhūtakāraṇabhāvena. Sañcetanāmūlakanti sañcetanānimittaṁ. Viruhanādīnaṁ atthānanti “viruhanaṭṭhenā”ti-ādinā vuttānaṁ atthānaṁ. Iminā viruhanādibhāvena vedanā “sukhadukkhavedanā”ti kathitā, nayidha jeṭṭhalakkhaṇaṁ sukhadukkhaṁ nippayojakassa sukhassa dukkhassa ca adhippetattā. Upekkhāvedanāpettha sukhasaṇhasabhāvavipākabhūtā vedanāva.

Bhūmijasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.26.)6. Upavāṇasuttavaṇṇanā

26. Vaṭṭadukkhameva (SṬ.12.26/CS:pg.2.71) kathitaṁ itaradukkhassapi vipākassa saṅgaṇhanato.

Upavāṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.27.)7. Paccayasuttavaṇṇanā

27. Paṭipāṭiyāti paṭipāṭiyā ṭhapanena. Catusaccayojanaṁ dassetuṁ pariyosāna …pe… ādi vuttaṁ. Dukkhasaccavasenāti pariññeyyabhāvavasena. Jarāmaraṇāpadesena hi pañcupādānakkhandhā vuttā, te cassa attano phalassa paccayā na honti. Taṁ sandhāya vuttaṁ “paccayaṁ jānātī”ti. Vineyyajjhāsayavasena hettha desanā pavattā. Sampannoti samannāgato. Āgatoti upagato, adhigatoti attho. Passatīti paccavekkhaṇañāṇena paccakkhato passati, maggapaññāya evaṁ asammohapaṭivedhavasena passati. Maggañāṇeneva, na phalañāṇena. Dhammasotaṁ samāpannoti ariyadhammasotaṁ sammadeva āpanno patto. Anaye na-iriyanato, aye ca iriyanato, sadevakena ca lokena “saraṇan”ti akaraṇīyato ariyapakkhaṁ bhajanto puthujjanabhūmiṁ atikkanto. Nibbedhikapaññāyāti catunnaṁ ariyasaccānaṁ nibbijjhanakapaññāya. Āhacca tiṭṭhati maggakkhaṇe, phalakkhaṇe pana āhacca ṭhito nāma.

Paccayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.28.)8. Bhikkhusuttavaṇṇanā

28. Uttānameva sabbasova sattame āgatanayattā, vineyyajjhāsayavasena hi idaṁ suttaṁ Satthārā aññasmiṁ āsane desitaṁ, parisāya vivaṭṭena sātthikāti satthu desanā āgatāti ayaṁ paṭiggāhakādhīnā hotīti dhammagāravena saṅgahaṁ āropentiyeva.

Bhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.29.)9. Samaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

29. Akkharabhāṇakānanti (SṬ.12.29/CS:pg.2.72) akkhararucīnaṁ. Upasaggena padavaḍḍhanampi ruccanti. Tenāha “te hī”ti-ādi.

Samaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.30.)10. Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

30. Dvīsu suttesūti navamadasamasuttesu.

Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dasabalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Kaḷārakhattiyavaggo

(SṬ.12.31.)1. Bhūtasuttavaṇṇanā

31. Ajitamāṇavenāti soḷasasu bāvariyabrāhmaṇaparicārakesu “ajito”ti laddhanāmena māṇavena. Saṅkhā vuccati paññā, saṅkhātā pariññātā dhammā yesaṁ te saṅkhātadhammā, paṭividdhasaccā khīṇāsavā. Sekkhā pana vipākassa apariññātattā “saṅkhātadhammā”ti na vuccanti. Sekkhadhammasamannāgamena te sekkhā. Te pana kāmaṁ puggalapaṭilābhavasena anekasahassāva honti, catumaggaheṭṭhimaphalattayassa pana vasena taṁsamaṅgitāsāmaññena na sattajanato uddhanti āha “satta jane”ti niyametvā viseseti. Saṁkilesavajjaṁ, tato vā attānaṁ viya vineyyalokaṁ nipāti rakkhatīti nipako, tassa bhāvo nepakkaṁ, ñāṇanti āha “nepakkaṁ vuccati paññā, tāya samannāgatattā nipako”ti.

“Ko nu kho imassa pañhassa attho”ti cintento pañhāya kaṅkhati nāma. “Kathaṁ byākaramāno nu kho satthu ajjhāsayaṁ na virodhemī”ti cintento ajjhāsayaṁ kaṅkhati nāma. Sujānanīyatthaparicchedaṁ katvā cintanā hettha (SṬ.12.31/CS:pg.2.73) “kaṅkhā”ti adhippetā, na vicikicchāti. Pahīnavicikiccho hi mahāthero āyasmato assajimahātherassa santikeyeva, vicinanabhūtaṁ kukkuccasadisaṁ panetaṁ vīmaṁsanamattanti daṭṭhabbaṁ. Pattaṁ ādāya carantoti pabbajitabhāvalakkhaṇaṁ. Dhammasenāpatibhāvena vā mama pattadhammadesanāvāraṁ ādāya carantoti evaṁ vā ettha attho daṭṭhabbo.

Jātanti yathārahaṁ paccayato uppannaṁ, saṅkhatanti attho. Pañhabyākaraṇaṁ upaṭṭhāsīti pañhassa byākaraṇatā paṭibhāsi. “Sammappaññāya passatī”ti pāṭho, Aṭṭhakathāyaṁ pana “sammappaññāya passato”ti padaṁ uddharitvā “passantassā”ti attho vutto. Taṁ “bhūtanti …pe… paṭipanno hotī”ti imāya pāḷiyā na sameti, tasmā yathādassitapāṭho eva yutto. Yāva arahattamaggā nibbidādīnaṁ atthāyāti samitāpekkhadhammavasā padaṁ vadanti. Āhārasambhavanti paccayahetukaṁ. Sekkhapaṭipadā kathitā “nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti vacanato. Esa nayo nirodhavārepi. Nibbidāti karaṇe paccattavacanaṁ, virāgā nirodhāti karaṇe nissakkavacananti āha “sabbāni kāraṇavacanānī”ti. Anupādāti anupādāya. Bhūtamidanti-ādimāha sabbasuttaṁ āhaccabhāsitaṁ jinavacanameva karonto.

Bhūtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.32.)2. Kaḷārasuttavaṇṇanā

32. Tassa therassa nāmaṁ jātisamudāgataṁ. Nivattoti pubbe vaṭṭasotassa paṭisotaṁ gantuṁ āraddho, taṁ avisahanto anusotameva gacchanto, tato nivatto pariklesavidhame asaṁsaṭṭho viyutto hoti. Ettha cetanāti vā assāso. Hīnāyāvattanaṁ nāma kāmesu sāpekkhatāya, tattha ca nirapekkhatā tatiyamaggādhigamenāti dassento “tayo magge”ti-ādimāha. Sāvakapāramīñāṇaṁ therassa arahattādhigamena nipphannaṁ, tasmā tassa taṁ uparimakoṭiyā assāso vutto. Ugghāṭitāti vivaṭā, vūpasamitāti attho. Tatthāti arahattappattiyaṁ. Vicikicchābhāvanti nibbematikataṁ.

Na (SṬ.12.32/CS:pg.2.74) evaṁ byākatāti “khīṇā jātī”ti-ādikā evaṁ uttānakaṁ na byākatā, pariyāyena pana byākatā. Kenacīti kenacipi kāraṇena. Evaṁ uttānakaṁ byākarissati.

Tassa paccayassa khayāti tassa kammabhavasaṅkhātassa paccayassa avijjāya sahakāritāyaṁ saṅgahitassa khayā anuppādā nirodhā. Khīṇasminti khīṇe. Anuppādanirodhena niruddhe jātiyā yathāvutte paccaye. Jātisaṅkhātaṁ phalaṁ khīṇaṁ anuppattidhammataṁ āpāditanti. Viditaṁ ñātaṁ. Ājānāti catusaccaṁ heṭṭhimamaggehi ñātaṁ anatikkamitvāva paṭivijjhatīti aññā aggamaggo. Tadupacārena aggaphalaṁ idha “aññā” nāma. Paccayoti bhavūpapattiyā paccayo paṭiccasamuppādo.

Meti mayā. Aññāsi ākāraggahaṇena cittācāraṁ jānāti. Tenāti Bhagavatā. Byākaraṇaṁ anumoditaṁ pañhabyākaraṇassa visayakatabhāvato.

Ayamassa visayoti ayaṁ vedanā assa Sāriputtattherassa savisayo tattha visayabhāvena pavattattā. Kiñcāpīti kiñcāpi sukhā vedanā ṭhitisukhā dukkhā vedanā vipariṇāmasukhā, adukkhamasukhā vedanā ñāṇasukhā. Vipariṇāmakoṭiyāti aniccabhāvena sabbāva vedanā dukkhā nāma Sukhapaṭikkhepatopi hi sukhapītiyā pharaṇatāya sukhāti tikkhamattena vipariṇāmadukkhāti vipariṇāmato abhāvādhigamena sukhanirodhakkhaṇamattena. Tathā hi vuttaṁ papañcasūdaniyaṁ “sukhāya vedanāya atthibhāvo sukhan”ti. Sukhakāmo dukkhaṁ titikkhati. Apariññātavatthukānañhi sukhavedanuparamo dukkhato upaṭṭhāti, tasmāyamattho viyogena dīpetabbo. “Dukkhā vipariṇāmasukhā”ti etthāpi eseva nayo. Tathācāha papañcasūdaniyaṁ “dukkhāya vedanāya natthibhāvo sukhan”ti. Dukkhavedanuparamo hi vuttānaṁ sukhato upaṭṭhāti evāti vadanti. Tassa yogassa vūpasamena “Aho sukhaṁ jātan”ti majjhattavedanāya jānanabhāvo yāthāvato avabujjhanaṁ sukhaṁ. Adukkhamasukhāpi vedanā vijānantassa sukhaṁ hoti tassa sukhumatāya viññeyyabhāvato. Yathā rūpārūpadhammānaṁ salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca sammadeva avabodho paramaṁ sukhaṁ. Tenāha--

“Yato (SṬ.12.23/CS:pg.2.75) yato sammasati, khandhānaṁ udayabbayaṁ;

Labhatī pītipāmojjaṁ, amataṁ taṁ vijānatan”ti. (dha.pa.374).

Aññāṇadukkhāti ajānanabhāvo adukkhamasukhāvedanāya dukkhaṁ. Sammā vibhāgajānanasabhāvo ñāṇassa sambhavo. Ñāṇasampayuttā hi ñāṇūpanissayā adukkhamasukhā vedanā pasatthākārā, yato sā iṭṭhā ceva iṭṭhaphalā cāti. Ajānanabhāvoti ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo. “Dukkhanti vidito”ti pāḷi, Aṭṭhakathāyaṁ pana viditanti paduddhāro kato, taṁ atthadassanamattanti daṭṭhabbaṁ.

Vedanāparicchedajānaneti “tisso imā vedanā”ti evaṁ paricchedato jānane. Aññāsīti kadā aññāsi? Imasmiṁ desanākāleti vadanti, paṭivedhakāleti pana yuttaṁ. Yathāpaṭividdhā hi vedanā idha therena desitāti. Iminā kāraṇenāti “yadaniccaṁ taṁ dukkhan”ti vedanānaṁ aniccatāya dukkhabhāvajānanasaṅkhātena kāraṇena. Taṁnimittaṁ hissa vedanāsu taṇhā na uppajjati. Atippapañcoti ativitthāro. Dukkhasmiṁ antogadhaṁ dukkhapariyāpannattā. Dukkhanti sabbaṁ vedayitaṁ dukkhaṁ saṅkhāradukkhabhāvato. Ñātamatteti yāthāvato avabujjhanamatte. Taṇhā na tiṭṭhatīti na santiṭṭhati nappavattati.

Kathaṁ vimokkhāti ajjhattabahiddhābhedesu vimuttā. Hetumhi cetaṁ nissakkavacananti hetu-atthena karaṇavacanena atthamāha “katarena vimokkhenā”ti. Karaṇatthepi vā etaṁ nissakkavacananti tathā vuttaṁ. Abhinivesoti vipassanārambho. Bahiddhādhammāpi daṭṭhabbāyeva sabbassapi pariññeyyassa parijānitabbato. Ñāṇaṁ pavattetvā. Teti ajjhattasaṅkhāre. Vavatthapetvāti salakkhaṇato paricchinditvā. Bahiddhā otāretīti bahiddhāsaṅkhāresu ñāṇaṁ otāreti. Ajjhattaṁ otāretīti ajjhattasaṅkhāre sammasati. Tatra tasmiṁ catukke. Tesaṁ vavatthānakāleti tesaṁ ajjhattasaṅkhārānaṁ vipassanākāle.

Sabbupādānakkhayāti sabbaso upādānānaṁ khayā. Kāmaṁ diṭṭhisīlabbata-attavādupādānāni paṭhamamaggeneva khīyanti, kāmupādānaṁ pana aggamaggenāti tassa (SṬ.12.23/CS:pg.2.76) vasena “sabbupādānakkhayā”ti vadanto thero attano arahattapattiṁ byākaroti. Tenāha “āsavā nānussavantī”ti. Satoti iminā sativepullappattiṁ dasseti. Cakkhuto rūpe savantīti cakkhuviññāṇavīthiyaṁ tadanugatamanoviññāṇavīthiyañca rūpārammaṇā āsavā pavattantīti. Kiñcāpi tattha kusalādīnampi pavatti atthi, kāmāsavādayo eva vaṇato yūsaṁ viya paggharaṇaka-asucibhāvena sandanti, tathā sesavāresu. Tenāha “evan”ti-ādi, tasmā te eva “āsavā”ti vuccanti. Tattha hi paggharaṇaka-asucimhi niruḷho āsavasaddo. “Attānaṁ nāvajānāmī”ti vuttattā “omānapahānaṁ kathitan”ti āha. Tena āsavesu samudāyupalakkhaṇaṁ kathitanti daṭṭhabbaṁ. Na hi seyyamānādippahānena vinā hīnamānaṁyeva pajahati. Pajānanāti “nāparaṁ itthattāyā”ti vuttapajānanasampanno hotīti.

Sarūpabhedatopīti “cattāro”ti evaṁ parimāṇaparicchedatopi. Idaṁ Bhagavā dassento āhāti sambandho. Idanti ca “ayampi kho”ti-ādivacanaṁ sandhāyāha.

Asambhinnāya evāti yathānisinnāya eva, avuṭṭhitāya evāti attho. Puggalathomanatthanti desanākusalānaṁ Ānandattherādīnaṁ puggalānaṁ pasaṁsanatthaṁ ukkaṁsanatthaṁ. Dhammathomanatthanti paṭipattidhammassa pasaṁsanatthaṁ. Tepīti Ānandattherādayo bhikkhūpi. Dhammapaṭiggāhakā bhikkhū. Attheti sīlādi-atthe. Dhammeti pāḷidhamme.

Assāti Bhagavato. Ānubhāvaṁ karissati “divasañcepi Bhagavā”ti-ādinā. Nanti Sāriputtattheraṁ. Ahampi tatheva thomessāmi “sā hi bhikkhū”ti-ādinā. Evaṁ cintesīti evaṁ vakkhamānena dhammadāyādadesanāya cintitākārena cintesi. Tenāha “yathā”ti-ādi. Ekajjhāsayāyāti samānādhippāyāya. Matiyāti paññāya. Ayaṁ desanā aggāti Bhagavā dhammasenāpatiṁ guṇato evaṁ paggaṇhātīti katvā vuttaṁ.

Pakāsetvāti guṇato pākaṭaṁ paññātaṁ katvā sabbasāvakehi seṭṭhabhāve ṭhapetukāmo. Cittagatiyā cittavasena kāyassa pariṇāmanena “ayaṁ kāyo idaṁ cittaṁ viya hotū”ti kāyasamānagatikattādhiṭṭhānena. Kathaṁ pana kāyo dandhappavattiko lahuparivattena cittena (SṬ.12.23/CS:pg.2.77) samānagatiko hotīti? Na sabbathā samānagatiko. Yatheva hi kāyavasena cittavipariṇāmane cittaṁ sabbathā kāyena samānagatikaṁ hoti. Na hi tadā cittaṁ sabhāvasiddhena attano khaṇena avattitvā dandhavuttikassa rūpadhammassa khaṇena vattituṁ sakkoti, “idaṁ cittaṁ ayaṁ kāyo viya hotū”ti panādhiṭṭhānena dandhagatikassa kāyassa anuvattanato yāva icchitaṭṭhānappatti hoti, tāva kāyagati-anulomeneva hutvā santānavasena pavattamānaṁ cittaṁ kāyagatiyā pariṇāmitaṁ nāma hoti, evaṁ “ayaṁ kāyo idaṁ cittaṁ viya hotū”ti adhiṭṭhānena pageva sukhalahusaññāya sampāditattā abhāvitiddhipādānaṁ viya dandhaṁ avattitvā yathā lahukatipayacittavāreheva icchitaṭṭhānappati hoti, evaṁ pavattarūpatā viññāyatīti.

Adhippāyānurūpameva tassa Bhagavato thomanāya katattā. Idaṁ nāma atthajātaṁ Bhagavā pucchissatīti pubbe mayā aviditaṁ apassaṁ. Āsayajānanatthanti “evaṁ byākarontena satthu ajjhāsayo gahito hotī”ti evaṁ satthu ajjhāsayajānanatthaṁ. Dutiyaṁ pañhaṁ pucchanto Bhagavā paṭhamaṁ pañhaṁ anumodi dutiyaṁ pañhaṁ pucchanteneva paṭhamapañhavissajjanassa sampaṭicchitabhāvato.

Etaṁ ahosīti etaṁ parivitakkanaṁ ahosi. Assāti Kaḷārakhattiyassa bhikkhuno. Dhamme dahatīti dhammadhātu, sāvakapāramīñāṇaṁ, sāvakavisaye dhamme dahati yāthāvato ajite katvā ṭhapetīti attho. Tenāha “dhammadhātū”ti-ādi. Sabbaññutaññāṇagatikameva visaye. Gocaradhammeti gocarabhūte ñeyyadhamme.

Kaḷārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.33.)3. Ñāṇavatthusuttavaṇṇanā

33. Ñāṇameva ñāṇavatthu sampattīnaṁ kāraṇabhāvato. Catūsūti catusaccassa bodhanavasena vuttesu catūsu ñāṇesu. Paṭhamanti “jarāmaraṇe ñāṇan”ti evaṁ vuttaṁ ñāṇaṁ, yena dhāraṇaparicayamanasikāravasena pavattaṁ sabbaṁ gaṇhi. Sannicayañāṇamayaṁ savanamayaṁ nāmatveva veditabbaṁ. Sabhāvato (SṬ.12.33/CS:pg.2.78) paccayato cassa pariggaṇhanañāṇaṁ sammasanañāṇaṁtveva veditabbaṁ. Jarāmaraṇasīsena cettha jarāmaraṇavantova dhammā gahitā. Paṭivedhañāṇanti asammohato paṭivijjhanañāṇaṁ. Iminā dhammenāti hetumhi karaṇavacanaṁ. Imassa hi dhammassa adhigamahetu ayaṁ ariyo atītānāgate nayenapi catusaccadhamme abhisambujjhati. Maggañāṇameva pana atītānāgate nayanasadisaṁ katvā dassetuṁ “maggañāṇadhammena vā”ti dutiyavikappo vutto. Evañhi “akālikan”ti samatthitaṁ hoti.

Ñāṇacakkhunā diṭṭhenāti dhammacakkhubhūtena ñāṇacakkhunā asammohapaṭivedhavasena paccakkhato diṭṭhena. Paññāya viditenāti maggapaññāya tatheva viditena. Yasmā tathā diṭṭhaṁ viditaṁ sabbaso pattaṁ mahā-upāyo hoti, tasmā vuttaṁ “pariyogāḷhenā”ti. Diṭṭhenāti vā dassanena, dhammaṁ passitvā ṭhitenāti attho. Viditenāti cattāri saccāni viditvā pākaṭāni katvā ṭhitena. Akālikenāti na kālantaravipākadāyinā. Pattenāti cattāri saccāni patvā ṭhitattā dhammaṁ pattena. Pariyogāḷhenāti catusaccadhamme pariyogāhitvā ṭhitena. Atītānāgate nayaṁ netīti atīte ca anāgate ca nayaṁ neti harati peseti. Idaṁ pana paccavekkhaṇañāṇassa kiccaṁ, Satthārā pana maggañāṇaṁ atītānāgate nayanasadisaṁ kataṁ taṁmūlakattā. Atītamaggassa hi paccavekkhaṇaṁ nāma hoti, tasmā maggañāṇaṁ nayanasadisaṁ kataṁ nāma hoti, paccavekkhaṇañāṇena pana nayaṁ neti. Tenāha “ettha cā”ti-ādi. Yathā pana tena nayaṁ neti. Taṁ ākāraṁ dassetuṁ “ye kho kecī”ti-ādi vuttaṁ. Ettha ca nayanuppādanaṁ nayañāṇasseva pavattiviseso. Tena vuttaṁ “paccavekkhaṇañāṇassa kiccan”ti. Kiñcāpi “imināti maggañāṇadhammena vā”ti vuttaṁ, duvidhaṁ pana maggaphalañāṇaṁ sammasanañāṇapaccavekkhaṇāya mūlakāraṇaṁ, na nayanassāti duvidhena ñāṇadhammenāti na na yujjati. Tathā catusaccadhammassa ñātattā maggaphalasaṅkhātassa vā dhammassa saccapaṭivedhasampayogaṁ gatattā “nayanaṁ hotū”ti tena “iminā dhammenā”ti ñāṇassa visayabhāvena ñāṇasampayogena tadañātenāti ca attho na na yujjati. Anu-ayeti dhammañāṇassa anurūpavasena aye bujjhanañāṇe diṭṭhānaṁ adiṭṭhānayanato adiṭṭhassa diṭṭhatāya ñāpanato ca. Tenāha “dhammañāṇassa anugamane ñāṇan”ti. Khīṇāsavassa sekkhabhūmi nāma aggamaggakkhaṇo (SṬ.12.33/CS:pg.2.79) Kasmā panetaṁ evaṁ vuttanti ce? “Evaṁ jarāmaraṇaṁ pajānātī”ti-ādinā vattamānavasena desanāya pavattattā.

Ñāṇavatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.34.)4. Dutiyañāṇavatthusuttavaṇṇanā

34. Sattarīti ta-kārassa ra-kārādesaṁ vuttaṁ. Sattatisaddena vā samānattho sattarisaddo. Byañjanarucivasena byañjanaṁ bhaṇantīti byañjanabhāṇakā. Tenāha “bahubyañjanaṁ katvā”ti-ādi. Tiṭṭhati tattha phalaṁ tadāyattavuttitāyāti ṭhiti, paccuppannalakkhaṇassa dhammassa ṭhiti dhammaṭṭhiti. Atha vā dhammoti kāraṇaṁ, paccayoti attho. Dhammassa yo ṭhitisabhāvo, sova dhammato añño natthīti dhammaṭṭhiti, paccayo. Tattha ñāṇaṁ dhammaṭṭhitiñāṇaṁ. Tenāha āyasmā dhammasenāpati--“paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇan”ti (paṭi.ma.mātikā 4). Tathā cāha “paccayākāre ñāṇan”ti-ādi. Tattha dhammānanti paccayuppannadhammānaṁ. Pavattiṭṭhitikāraṇattāti pavattisaṅkhātāya ṭhitiyā kāraṇattā. “Jātipaccayā jarāmaraṇan”ti-ādinā addhattaye anvayabyatirekavasena pavattiyā chabbidhassa ñāṇassa. Khayo nāma vināso, sova bhedoti. Virajjanaṁ palujjanaṁ. Nirujjhanaṁ antaradhānaṁ. Ekekasminti jarāmaraṇādīsu ekekasmiṁ. Pubbe “yathābhūtañāṇan”ti taruṇavipassanaṁ āha. Tasmā idhāpi dhammaṭṭhitiñāṇaṁ vipassanāti gahetvā “vipassanāpaṭivipassanā kathitā”ti vuttaṁ.

Dutiyañāṇavatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.35.)5. Avijjāpaccayasuttavaṇṇanā

35. Desanaṁ osāpesīti yathāraddhakathaṁ ṭhapesi. Tattha nisinnassa diṭṭhigatikassa laddhiyā bhindanavasena upari kathetukāmo. Buddhānañhi desanāvāraṁ pacchindāpetvā pucchituṁ samattho nāma koci natthi. Tenāha “diṭṭhigatikassa okāsadānatthan”ti. Duppañho eso sattūpaladdhiyā pucchitattā (SṬ.12.35/CS:pg.2.80) Sattūpaladdhivādapadenāti “satto jīvo upalabbhatī”ti evaṁ pavattadiṭṭhidīpakapadavasena. Vadanti etenāti vādo. Diṭṭhi-saddo pana dvayasaṅgahito, brahmacariyavāso pana paramatthato ariyamaggabhāvanāti āha “ariyamaggavāso”ti. Ayaṁ diṭṭhīti anaññe sarīrajīvāti diṭṭhi. “Jīvo”ti ca jīvitameva vadanti. Vaṭṭanti duvidhaṁ vaṭṭaṁ. Nirodhentoti anuppattidhammataṁ āpādento. Samucchindantoti appavattiyaṁ pāpanena upacchindanto. Tadetaṁ maggena nirodhetabbaṁ vaṭṭaṁ nirujjhatīti yojanā. “Ayaṁ satto vināsaṁ abhāvaṁ patvā sabbaso ucchijjatī”ti evaṁ ucchedadiṭṭhiyā gahitākārassa sambhave saccabhāve sati. Na hotīti sātthako na hoti.

Gacchatīti sarīrato nikkhamitvā gacchati. Vivaṭṭentoti appavattiṁ karontoti attho. Vivaṭṭetuṁ na sakkoti niccassa appavattiṁ pāpetuṁ asakkuṇeyyattā. Micchādiṭṭhi sammādiṭṭhiṁ vijjhati asamāhitapuggalasevanavasena tathā pavattituṁ appadānavasena ca pajahitabbāpajahanavasena sammādiṭṭhiṁ vijjhati. Visūkamivāti kaṇḍako viya. Na kevalaṁ ananuvattakova, atha kho virodhopi “niccan”ti-ādinā pavattanadhammatāya viññāpanato. Virūpaṁ bībhacchaṁ phanditaṁ vipphanditaṁ. Paṇṇapupphaphalapallavānaṁ avatthubhūto tālo eva tālāvatthu “asive sivā”ti vohāro viya. Keci pana “tālavatthukatānī”ti paṭhanti, avatthubhūtatāya tālo viya katānīti attho. Tenāha “matthakacchinnatālo viyā”ti. Anu-abhāvanti vināsaṁ.

Avijjāpaccayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.36.)6. Dutiya-avijjāpaccayasuttavaṇṇanā

36. Iti vāti evaṁ vā. Jarāmaraṇassa ceva jarāmaraṇasāmikassa ca khaṇavasena yo vadeyya. Avisāradadhātuko pucchituṁ acchekatāya maṅkubhāvena jāto. Tenāha “pucchituṁ na sakkotī”ti.

Dutiya-avijjāpaccayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.37.)7. Natumhasuttavaṇṇanā

37. Na (SṬ.12.37/CS:pg.2.81) tumhākanti kāyassa anattaniyabhāvadassanameva panetanti yā tassa anattaniyatā, taṁ dassetuṁ “attani hī”ti-ādi vuttaṁ. Yadi na attaniyaṁ, parakiyaṁ nāma siyāti, tampi natthīti dassento “nāpi aññesan”ti āha. Nayidaṁ purāṇakammamevāti “idaṁ kāyo”ti vuttasarīraṁ purāṇakammameva na hoti. Na hi kāyo vedanāsabhāvo. Paccayavohārenāti kāraṇopacārena. Abhisaṅkhatanti-ādi napuṁsakaliṅgavacanaṁ. Purimaliṅgasabhāgatāyāti “purāṇamidaṁ kamman”ti evaṁ vuttapurimanapuṁsakaliṅgasabhāgatāya. Aññamaññābhimukhehi samecca paccayehi kato abhisaṅkhatoti āha “paccayehi katoti daṭṭhabbo”ti. Abhisañcetayitanti tathā abhisaṅkhatattasaṅkhātena abhimukhabhāvena cetayitaṁ pakappitaṁ, pavattitanti attho. Cetanāvatthukoti cetanāhetuko. Vedaniyanti vedanāya hitaṁ vatthārammaṇabhāvena vedanāya paccayabhāvato. Tenāha “vedaniyavatthū”ti.

Natumhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.38.)8. Cetanāsuttavaṇṇanā

38. Yañcāti ettha ca-saddo aṭṭhāne. Tena cetanāya viya pakappānānusayānampi viññāṇassa ṭhitiyā vakkhamānaṁyeva avisiṭṭhaṁ ārammaṇabhāvaṁ joteti. Kāmaṁ tīsupi padesu “pavatteti”icceva attho vutto, vattanattho pana cetanādīnaṁ yathākkamaṁ cetayanapakappanānusayanarūpo visiṭṭhaṭṭho daṭṭhabbo. Tebhūmakakusalākusalacetanā gahitā kammaviññāṇassa paccayaniddhāraṇametanti. Taṇhādiṭṭhikappā gahitā yathārahanti adhippāyo. Aṭṭhasupi hi lobhasahagatacittesu taṇhākappo, tattha catūsveva diṭṭhikappoti. Kāmaṁ anusayā lokiyakusalacetanāsupi anusentiyeva, akusalesu pana pavatti pākaṭāti “dvādasannaṁ cetanānan”ti vuttaṁ. Sahajātakoṭiyāti idaṁ paccuppannāpi kāmarāgādayo anusayāva vuccanti taṁsadisatāyāti vuttaṁ. Na hi kālabhedena lakkhaṇappabhedo atthīti. Anāgatā eva hi kāmarāgādayo nippariyāyato “anusayā”ti vattabbataṁ arahanti. Paccayuppanno (SṬ.12.38/CS:pg.2.82) vaṭṭatīti āha “ārammaṇaṁ paccayo”ti. Kammaviññāṇassa ṭhitatthanti kammaviññāṇasseva pavattiyā. Tasmiṁ paccaye satīti tasmiṁ cetanāpakappanānusayasaññite paccaye sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Santāne phaladānasamatthatāyeva hotīti “patiṭṭhā hoti, tasmiṁ patiṭṭhite”ti vuttaṁ. Sanniṭṭhāpakacetanāvasena viruḷheti. Patiṭṭhiteti hi iminā kammassa katabhāvo vutto, “viruḷhe”ti iminā upacitabhāvo. Tenāha “kammaṁ javāpetvā”ti-ādi. Tattha puretaraṁ uppannāhi kammacetanāhi laddhapaccayattā balappattāya sanniṭṭhāpakacetanāya kammaviññāṇaṁ laddhapatiṭṭhaṁ viruḷhamūlañca hotīti vuttaṁ “nibbattamūle jāte”ti. Tathā hi sanniṭṭhāpakacetanā vipākaṁ dentaṁ anantare jātivasena deti upapajjavedanīyakammanti.

Tebhūmakacetanāyāti tebhūmakakusalākusalacetanāya. Appavattanakkhaṇoti idha pavattanakkhaṇo jāyamānakkhaṇo. Na jāyamānakkhaṇo appavattanakkhaṇo na kevalaṁ bhaṅgakkhaṇo appahīnānusayassa adhippetattā. Appahīnakoṭiyāti asamucchinnabhāvena. Tadidaṁ tebhūmakakusalākusalacetanāsu appavattamānāsu anusayānaṁ sahajātakoṭi-ādinā pavatti nāma natthi, vipākādīsu appahīnakoṭiyā pavattati karontassa abhāvatoti imamatthaṁ sandhāya vuttaṁ. Avāritattāti paṭipakkheti avāritabbattā. Paccayova hoti viññāṇassa ṭhitiyā.

Paṭhamadutiyavārehi vaṭṭaṁ dassetvā tatiyavāre “no ce”ti-ādinā vivaṭṭaṁ dassitanti “paṭhamapade tebhūmakakusalākusalacetanā nivattā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha nivattāti akaraṇato appavattiyā apagatā. Taṇhādiṭṭhiyo nivattāti yojanā. Vuttappakāresūti “tebhūmakavipākesū”ti-ādinā vuttappakāresu.

Etthāti imasmiṁ sutte. Ettha cetanāpakappanānaṁ pavattanavasena dhammaparicchedo dassitoti “cetetīti tebhūmakakusalākusalacetanā gahitā”ti-ādinayo idheva hotīti dassito. Catassoti paṭighadvayamohamūlasamāgatā catasso akusalacetanā. Catūsu akusalacetanāsūti yathāvuttāsu eva catūsu akusalacetanāsu, itarā pana “na pakappetī”ti iminā paṭikkhepena nivattāti. Sutte āgataṁ vāretvāti “no ca pakappetī”ti evaṁ paṭikkhepavasena (SṬ.12.38/CS:pg.2.83) Sutte āgataṁ vajjetvā. “Na pakappetī”ti hi iminā aṭṭhasu lobhasahagatacittesu sahajātakoṭiyā pavatta-anusayo nivattito tesaṁ cittānaṁ appavattanato, tasmā taṁ ṭhānaṁ ṭhapetvāti attho. Purimasadisova purimanayesu vuttanayena gahetabbo dhammaparicchedattā.

Tadappatiṭṭhiteti samāsabhāvato vibhattilopo, sandhivasena da-kārāgamo, tassa appatiṭṭhitaṁ tadappatiṭṭhitaṁ, tasmiṁ tadappatiṭṭhiteti evamettha samāsapadasiddhi daṭṭhabbā. Etthāti etasmiṁ tatiyavāre arahattamaggassa kiccaṁ kathitaṁ sabbaso anusayanibbattibhedanato. Khīṇāsavassa kiccakaraṇantipi vattuṁ vaṭṭati sabbaso vedanādīnaṁ paṭikkhepabhāvato. Nava lokuttaradhammātipi vattuṁ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyā anusayasamugghāṭanato maggānantarāni phalāni, tadubhayārammaṇañca nibbānanti. Viññāṇassāti kammaviññāṇassa. Punabbhavasīsena anantarabhavasaṅgahitaṁ nāmarūpaṁ paṭisandhiviññāṇameva vā gahitanti āha “punabbhavassa ca antare eko sandhī”ti. Bhavajātīnanti ettha “dutiyabhavassa tatiyabhave jātiyā”ti evaṁ paramparavasena gahetabbaṁ. Āyatiṁ punabbhavābhinibbattigahaṇena pana nānantariyato kammabhavo gahito, jātihetuphalasiddhipettha vuttā evāti veditabbaṁ. Ettha ca “no ce, bhikkhave, ceteti no ca pakappeti, atha kho anusetī”ti evaṁ Bhagavatā dutiyanaye pubbabhāge bhavanibbattakakusalākusalāyūhanaṁ, pakappanañca vināpi bhavesu diṭṭhādīnavassa yogino anusayapaccayā vipassanācetanāpi paṭisandhijanakā hotīti dassanatthaṁ kusalākusalassa appavatti cepi, tadā vijjamānatebhūmakavipākādidhammesu appahīnakoṭiyā anusayitakilesappaccayā bhavavajjassa kammaviññāṇassa patiṭṭhitatā hotīti dassanatthañca vutto. “Na ceteti pakappeti anusetī”ti ayaṁ nayo na gahito cetanaṁ vinā pakappanassa abhāvato.

Cetanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.39.)9. Dutiyacetanāsuttavaṇṇanā

39. Viññāṇanāmarūpānaṁ (SṬ.12.39/CS:pg.2.84) antare eko sandhīti hetuphalasandhi viññāṇaggahaṇena kammaviññāṇassa gahitattā. Nāmarūpaṁ pana vipākanāmarūpamevāti pākaṭameva. Sesaṁ suviññeyyameva.

Dutiyacetanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.40.)10. Tatiyacetanāsuttavaṇṇanā

40. Rūpādīsu chasu ārammaṇesu. Tena cettha bhavattayaṁ saṅgaṇhāti chaḷārammaṇapariyāpannattā. Tasseva bhavattayassa patthanā paṇidhānādivasena nati nāma. Āgatimhi gatīti paccupaṭṭhānavasena abhimukhaṁ gati pavatti etasmāti āgati, kammādinimittaṁ. Tasmiṁ paṭisandhiviññāṇassa gati pavatti nibbatti hoti. Tenāha “āgate”ti-ādi. Cutūpapātoti cavanaṁ cuti, maraṇaṁ. Upapajjanaṁ nibbatti, upapāto. Cutito upapāto punaruppādo. Tenāha “evaṁ viññāṇassā”ti-ādi. Itoti nibbattabhavato. Tatthāti punabbhavasaṅkhāte āyatibhave. Ekova sandhīti eko hetuphalasandhi eva kathito.

Tatiyacetanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kaḷārakhattiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Gahapativaggo

(SṬ.12.41.)1. Pañcaverabhayasuttavaṇṇanā

41. Yatoti yasmiṁ kāle. Ayañhi to-saddo dā-saddo viya idha kālavisayo. Tenāha “yadā”ti. Bhayaveracetanāyoti bhāyitabbaṭṭhena bhayaṁ, verapasavanaṭṭhena veranti ca laddhanāmā cetanāyo. Pāṇātipātādayo hi yassa pavattanti, yañca uddissa pavattiyanti, ubhaye sabhayabheravāti te eva bhāyitabbabhayaverajanakāvāti. Sotassa ariyamaggassa ādito paṭṭhāya paṭipatti-adhigamo sotāpatti (SṬ.12.41/CS:pg.2.85) tadatthāya tattha patiṭṭhitassa ca aṅgāni sotāpattiyaṅgāni, tadubhayaṁ sandhāyāha “duvidhaṁ sotāpattiyā aṅgan”ti, sotāpatti-atthaṁ aṅganti attho. Yaṁ pubbabhāgeti yaṁ sayaṁ sotāpattimaggaphalapaṭilābhato pubbabhāge tadatthāya saṁvattati. Kiṁ pana tanti āha “sappurisasaṁsevo”ti-ādi. Sappurisānaṁ Buddhādīnaṁ ariyañāṇasaññāṇajātā payirupāsanā, saddhammassavanaṁ catusaccadhammassavanaṁ, yoniso upāyena aniccādito manasi karaṇaṁ yoniso manasikāro, ussukkāpentena dhammassa nibbānassa anudhammapaṭipajjanaṁ dhammānudhammapaṭipattīti etāni sotāpattiyā aṅgāni. Aṭṭhakathāyaṁ pana sotāpatti-aṅganti padaṁ apekkhitvā “evaṁ āgatan”ti vuttaṁ. Ṭhitassa puggalassa aṅgaṁ. Sotāpanno aṅgīyati ñāyati etenāti sotāpannassa aṅgantipi vuccati. Idaṁ pacchā vuttaṁ aṅgaṁ. Dosehi ārakāti ariyoti āha “niddoso”ti. Kathaṁ avijjā saṅkhārānaṁ paccayoti-ādinā kenacipi anupārambhiyattā nirupārambho. Ñāṇaṁ sandhāya “niddoso”ti vuttaṁ, paṭiccasamuppādaṁ sandhāya “nirupārambho”ti vadanti. Ubhayampi pana sandhāya ubhayaṁ vuttanti apare. Paṭiccasamuppādo ettha adhippeto. Tathā hi vuttaṁ “aparāparaṁ uppannāya vipassanāpaññāyā”ti. Na hi maggañāṇaṁ vipassanāpaññāti. Sammā upāyattā tassa paṭiccasamuppanne yāthāvato ñāyatīti ñāyo, paṭiccasamuppādo. Ñāṇaṁ pana ñāyati so etenāti ñāyo.

Tatthāti niraye. Maggasotanti maggassa sotaṁ. Āpannoti adhigato. Apāyesu uppajjanasaṅkhāto vinipātadhammo etassāti vinipātadhammo, na vinipātadhammo avinipātadhammo. Paraṁ ayananti ativiya savisaye ayitabbaṁ bujjhitabbaṁ. Yesañhi dhātūnaṁ gati-attho, Buddhipi tesaṁ attho. Tenāha “avassaṁ abhisambujjhanako”ti.

Pāṇātipātakammakāraṇāti pāṇātipātasaṅkhātassa pāpakammassa karaṇahetu. Veraṁ vuccati virodho, tadeva bhāyitabbato bhayanti āha “bhayaṁ veranti atthato ekan”ti. Idaṁ bāhiraṁ veraṁ nāma tassa verassa mūlabhūtato verakārapuggalato bahibhāvattā. Teneva hi tassa verakārapuggalassa uppannaṁ veraṁ sandhāya “idaṁ ajjhattikaveraṁ nāmā”ti vuttaṁ, tannissitassa verassa mūlabhūtā verakārapuggalacetanā uppajjati paharituṁ asamatthassapīti adhippāyo. Na hi nerayikā nirayapālesu (SṬ.12.41/CS:pg.2.86) paṭipaharituṁ sakkonti. Nirayapālassa cetanā uppajjatīti etena “Atthi niraye nirayapālā”ti dasseti. Yaṁ panetaṁ bāhiraveranti yamidaṁ diṭṭhadhammikaṁ samparāyikañca bāhiraṁ veraṁ. Puggalaveranti vuttaṁ attakiccaṁ sādhetuṁ asakkonto kevalaṁ parapuggale uppannamattaṁ veranti katvā. Atthato ekameva “cetasikan”ti visesetvā vuttattā. Sesapadesūti “adinnādānapaccayā”ti-ādinā āgatesu sesakoṭṭhāsesu. Attho bhaggoti attho dhaṁsito Adhigatenāti maggena adhigatena. “Abhigatenā”tipi pāṭho, adhivuttenāti attho. Tenāha “acalappasādenā”ti.

Pañcaverabhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.42.)2. Dutiyapañcaverabhayasuttavaṇṇanā

42. Bhikkhūnaṁ kathitabhāvamattameva visesoti etena yā Satthārā ekaccānaṁ desitadesanā, puna tadaññesaṁ veneyyadamakusalena kālantare teneva desitā, sā dhammasaṁgāhakehi “mā no satthudesanā sampaṭiggahaṁ vinā nassatū”ti visuṁ saṅgahaṁ āropitāti dasseti.

Dutiyapañcaverabhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.43.)3. Dukkhasuttavaṇṇanā

43. Samudayanaṁ samudayo, samudeti etamhāti samudayo, evaṁ ubhinnaṁ samudayānamatthatopi bhedo veditabbo. Paccayāva paccayasamudayo. Āraddhavipassako “imañca imañca paccayasāmaggiṁ paṭicca ime dhammā khaṇe khaṇe uppajjantī”ti passanto “paccayasamudayaṁ passantopi bhikkhu khaṇikasamudayaṁ passatī”ti vutto paccayadassanamukhena nibbattikkhaṇassa dassanato. So pana khaṇe khaṇe saṅkhārānaṁ nibbattiṁ passituṁ āraddho “imehi nāma paccayehi nibbattatī”ti passati. “So khaṇikasamudayaṁ passanto paccayaṁ passatī”ti vadanti. Yasmā pana paccayato saṅkhārānaṁ (SṬ.12.43/CS:pg.2.87) udayaṁ passanto khaṇato tesaṁ udayadassanaṁ hoti, khaṇato etesaṁ udayaṁ passato pageva paccayānaṁ suggahitattā paccayato dassanaṁ sukhena ijjhati, tasmā vuttaṁ “paccayasamudayaṁ passantopī”ti-ādi. Atthaṅgamadassanepi eseva nayo. Accantatthaṅgamoti appavatti nirodho nibbānanti. Bhedatthaṅgamoti khaṇikanirodho. Tadubhayaṁ pubbabhāge uggahaparipucchādivasena passanto aññatarassa dassane itaradassanampi siddhameva hoti, pubbabhāge ca ārammaṇavasena khayato vayasammasanādikāle bhedatthaṅgamaṁ passanto atirekavasena anussavādito accantaṁ atthaṅgamaṁ passati. Maggakkhaṇe panārammaṇato accanta-atthaṅgamaṁ passati, asammohato itarampi passati. Taṁ sandhāyāha “accantatthaṅgamaṁ passantopī”ti-ādi. Samudayatthaṅgamaṁ nibbattibhedanti samudayasaṅkhātaṁ nibbattiṁ atthaṅgamasaṅkhātaṁ bhedañca. Nissayavasenāti cakkhussa sannissayavasena paccayaṁ katvā. Ārammaṇavasenāti rūpe ārammaṇaṁ katvā. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ madhupiṇḍikasuttaṭīkāyaṁ vuttanayena veditabbaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phassoti “cakkhu rūpāni viññāṇan”ti imesaṁ tiṇṇaṁ saṅgati samāgame nibbatti phassoti vuttoti āha “tiṇṇaṁ saṅgatiyā phasso”ti. Tiṇṇanti ca pākaṭapaccayavasena vuttaṁ, tadaññepi pana manasikārādayo phassapaccayā hontiyeva. Evanti taṇhādīnaṁ asesavirāganirodhakkamena. Bhinnaṁ hotīti anuppādanirodhena niruddhaṁ hoti. Tenāha “appaṭisandhiyan”ti.

Dukkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.44.)4. Lokasuttavaṇṇanā

44. Ayamettha visesoti “ayaṁ lokassā”ti samudayatthaṅgamānaṁ visesadassanaṁ. Ettha catutthasutte tatiyasuttato viseso.

Lokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.45.)5. Ñātikasuttavaṇṇanā

45. Aññamaññaṁ (SṬ.12.45/CS:pg.2.88) dvinnaṁ ñātīnaṁ gāmo ñātikoti vuttoti āha “dvinnaṁ ñātakānaṁ gāme”ti. Giñjakā vuccanti iṭṭhakā, giñjakāhi eva kato āvasatho giñjakāvasatho. So kira āvāso yathā sudhāparikammena payojanaṁ natthi, evaṁ iṭṭhakāhi eva cinitvā chādetvā kato. Tādisañhi chadanaṁ sandhāya Bhagavatā iṭṭhakāchadanaṁ anuññātaṁ. Tena vuttaṁ “iṭṭhakāhi kate mahāpāsāde”ti. Tattha dvārabandhakavāṭaphalakādīni pana dārumayāniyeva. Pariyāyati attano phalaṁ pariggahetvā vattatīti pariyāyo, kāraṇanti āha “dhammapariyāyanti dhammakāraṇan”ti, pariyattidhammabhūtaṁ visesādhigamassa hetunti attho. Upecca suyyati etthāti upassutīti vuttaṁ “upassutīti upassutiṭṭhānan”ti. Attano kammanti yadatthaṁ tattha gato, taṁ pariveṇasamajjanakiriyaṁ. Pahāyāti akatvā. Evaṁ mahatthañhi vimuttāyatanasīse ṭhatvā suṇantassa mahato atthāya saṁvattati. Ekaṅgaṇaṁ ahosīti sabbaṁ vivaṭaṁ ahosi. Tīsu hi bhavesu saṅkhāragataṁ paccayuppannavasena manasikaroto Bhagavato kiñci asesetvā sabbampi taṁ ñāṇamukhe āpāthaṁ upagacchi. Tena vuttaṁ “yāvabhavaggā ekaṅgaṇaṁ ahosī”ti. Tantivasena tamatthaṁ vācāya nicchārento “vacasā sajjhāyaṁ karonto”ti vutto. Paccayapaccayuppannavasena ca atthaṁ āharitvā tesaṁ nirodhena vivaṭṭassa āhatattā “yathānusandhinā”ti vuttaṁ. Addasa ñāṇacakkhunā.

Manasā sajjhāyaṁ karonto “tuṇhībhūtova paguṇaṁ karonto”ti vutto. Padānupadanti padañca anupadañca. Purimañhi padaṁ nāma, tadanantaraṁ anupadaṁ. Ghaṭetvā sambandhaṁ katvā avicchinditvā. Pariyāpuṇātīti ajjhayati. Ādhārappattanti ādhāraṁ cittasantānappattaṁ appamuṭṭhaṁ gatattā ādhārappattaṁ nāma. Kāraṇanissitoti lokuttaradhammassa kāraṇasannissito. Ādibrahmacariyakoti ādibrahmacariyaṁ, tadeva ādibrahmacariyakaṁ. Dhammapariyāyāpekkhāya pulliṅganiddeso. Tīsupi imesūti tatiyacatutthapañcamesu tīsu suttesu.

Ñātikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.46.)6. Aññatarabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

46. Nāmavasenāti (SṬ.12.46/CS:pg.2.89) gottanāmavasena ca kittivasena ca apākaṭo, tasmā “jātivasena brāhmaṇo”ti vuttaṁ.

Aññatarabrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.47.)7. Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā

47. Evaṁladdhanāmoti “Jāṇussoṇī”ti evaṁladdhanāmo rañño santikā adhigatanāmo.

Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.48.)8. Lokāyatikasuttavaṇṇanā

48. Āyatiṁ hitaṁ tena loko na yatati na īhatīti lokāyataṁ. Na hi taṁ laddhiṁ nissāya sattā puññakiriyāya cittampi uppādenti, kuto payogo, taṁ etassa atthi, tattha vā niyuttoti lokāyatiko. Paṭhamasaddo ādi-atthavācakattā jeṭṭhavevacanoti āha “paṭhamaṁ lokāyatan”ti. Sādhāraṇavacanopi lokasaddo visiṭṭhavisayo idhādhippetoti āha “bālaputhujjanalokassā”ti. Ittarabhāvena lakuṇḍakabhāvena tassa vipulādibhāvena bālānaṁ upaṭṭhānamattanti dassento “āyataṁ mahantan”ti-ādimāha. Parittanti khuddakaṁ. Ekasabhāvanti ekaṁ sabhāvaṁ. Avipariṇāmadhammatāyāti āha “niccasabhāvamevāti pucchatī”ti. Purimasabhāvena nānāsabhāvanti purimasabhāvato bhinnasabhāvaṁ. Pacchā na hotīti pacchā kiñci na hoti sabbaso samucchijjanato. Tenāha “ucchedaṁ sandhāya pucchatī”ti. Ekattanti sabbakālaṁ attasambhavaṁ. Tathā ceva gahaṇena dvepi vādā sassatadiṭṭhiyo honti. Natthi na hoti. Puthuttaṁ nānāsabhāvaṁ, ekarūpaṁ na hotīti vā gahaṇena dvepi vādā ucchedadiṭṭhiyoti.

Lokāyatikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.49.)9. Ariyasāvakasuttavaṇṇanā

49. Saṁsayuppatti (SṬ.12.49/CS:pg.2.90) ākāradassananti “kasmiṁ sati kiṁ hotī”ti kāraṇassa phalassa ca paccāmasanena vinā kevalaṁ idappaccayatāya saṁsayassa uppajjanākāradassanaṁ. Samudayati samudetīti atthoti āha “uppajjatī”ti.

Ariyasāvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.50.)10. Dutiya-ariyasāvakasuttavaṇṇanā

50. Dvepi nayā ekato vuttāti idaṁ “viññāṇe sati nāmarūpaṁ hotī”ti-ādinā navame vuttassa nayassa “avijjāya sati saṅkhārā hontī”ti-ādinā dasame vuttanaye antogadhattā. Nānattanti purimato navamato dasamassa nānattaṁ.

Dutiya-ariyasāvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Gahapativaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Dukkhavaggo

(SṬ.12.51.)1. Parivīmaṁsanasuttavaṇṇanā

51. Upaparikkhamānoti pavattipavattihetuṁ, nivattinivattihetuñca paritulento. Kuto panetanti? “Sammā dukkhakkhayā”ti vacanato. Na hi sabbadukkhaparivīmaṁsaṁ vinā sammā dukkhakkhayo sambhavati. Kasmāti-ādinā jarāmaraṇasseva gahaṇe kāraṇaṁ pucchati. Jāti-ādīnampi pavatti dukkhabhāvinīti adhippāyo. Yasmā jarāmaraṇe gahite sati jātipi gahitā hoti, tassā abhāve jarāmaraṇasseva abhāvato. Esa nayo bhavādīsupi. Evaṁ yāva jātidhammo jarāmaraṇe gahite gahitova hoti, jarāmaraṇapadesena tabbikāravanto sabbe tebhūmakā saṅkhārā gahitāti evampi jarāmaraṇaggahaṇena sabbampi vaṭṭadukkhaṁ gahitameva hoti. Tenāha “tasmiṁ gahite sabbadukkhassa gahitattā”ti. Anekavidhanti bahuvidhaṁ bahukoṭṭhāsaṁ. “Anekan”ti vā pāṭho (SṬ.12.51/CS:pg.2.91) Anekanti bahulavacanaṁ. Vidhanti khaṇḍiccapāliccādivasena viparītakoṭṭhāsaṁ. Nānappakārakanti tato eva nānappakāraṁ. Nhatvā ṭhitaṁ purisaṁ viyāti bālānaṁ attabhāvassa subhākārena upaṭṭhānaṁ sandhāyāha.

“Sāruppabhāvenā”ti vuttaṁ, kiṁ sabbathā sāruppabhāvenāti āha “nikkilesatāya parisuddhatāyā”ti. Na hi tassesā asaṅkhatatādibhāvena sadisā. Paṭipannoti paṭimukho abhisaṅkhāramukho hutvā panno adhigato. Anugatanti anucchavikabhāvena gataṁ, yathā ca nibbānassa adhigamo hoti, evaṁ tadanurūpabhāvena gataṁ. Ettha ca pāḷiyaṁ “pajānātī”ti pubbabhāgavasena pajānanā vuttā, “tathā paṭipanno ca hotī”ti niyatavasena. “Aparabhāgavasenā”ti apare. Keci pana “yathā paṭipannassa jarāmaraṇaṁ nirujjhati, tathā paṭipanno”ti vadanti. Padavīmaṁsanā pubbabhāgavasena veditabbā, na maggakkhaṇavasena. Saṅkhāranirodhāyāti ettha nayidaṁ avijjāpaccayasaṅkhāraggahaṇaṁ, atha kho saṅkhatasaṅkhāraggahaṇanti āha “saṅkhāradukkhassa nirodhatthāyā”ti. Tenāha “ettāvatā yāva arahattā desanā kathitā”ti.

“Paccattaṁyeva parinibbāyatī”ti-ādinā arahattaphalapaccavekkhaṇaṁ, “so sukhañca vedanaṁ vedayatī”ti-ādinā satatavihārañca dassetvā desanā sabbathāva vaṭṭadesanāto nivattetabbā siyā. Avijjāgatoti ettha iti-saddo ādi-attho, tena evamādikaṁ idaṁ vaṭṭavivaṭṭakathanaṁ puna gaṇhāti. Puggalasaddo itarāsaṁ dvinnaṁ pakatīnaṁ vācakoti tato visesetvā gahaṇe paṭhamapakatimeva dassento “purisapuggalo”ti avocāti āha “purisoyeva puggalo”ti. Ubhayenāti purisapuggalaggahaṇena. Sammutiyā avijjamānāya kathā desanā sammutikathā. Paramatthassa kathā desanā paramatthakathā. Tatthāti sammutiparamatthakathāsu, na sammutiparamatthesu. Tenāha “evaṁ pavattā sammutikathā nāmā”ti-ādi. Tatridaṁ sammutiparamatthānaṁ lakkhaṇaṁ--yasmiṁ bhinne Buddhiyā vā avayavavinibbhoge kate na taṁsamaññā, sā ghaṭapaṭādippabhedā sammuti, tabbipariyāyato paramattho. Na hi kakkhaḷaphusanādisabhāve ayaṁ nayo labbhati. Tattha rūpādidhammaṁ samūhasantānavasena pavattamānaṁ upādāya “satto”ti-ādi vohāroti āha “satto naro …pe… sammutikathā nāmā”ti (SṬ.12.51/CS:pg.2.92) Yasmā rūpādayo paramatthadhammā “khandhā dhātuyo”ti-ādinā vuccanti, na vohāramattaṁ, tasmā “khandhā …pe… paramatthakathā nāmā”ti vuttaṁ. Nanu khandhakathāpi sammutikathāva, sammuti hi saṅketo khandhaṭṭho rāsaṭṭho vā koṭṭhāsaṭṭho vāti? Saccametaṁ, ayaṁ pana khandhasamaññā phassādīsu tajjāpaññatti viya paramatthasannissayā tassa āsannatarā puggalasamaññādayo viya na dūreti paramatthasaṅgahatā vuttā. Khandhasīsena vā tadupādānā sabhāvadhammā eva gahitā. Nanu ca sabbepi sabhāvadhammā sammutimukheneva desanaṁ ārohanti, na sammukhenāti sabbāpi desanā sammutidesanāva siyāti? Nayidamevaṁ desetabbadhammavibhāgena desanāvibhāgassa adhippetattā, na ca saddo kenaci pavattinimittena vinā atthaṁ pakāsetīti. Tenāha “paramatthaṁ kathentāpi sammutiṁ amuñcitvāva kathentī”ti. Saccameva aviparītameva kathenti.

Sammutīti samaññā. Paramo uttamo atthoti paramattho, dhammānaṁ yathābhūtasabhāvo. Taṁ paramatthaṁ, sammuti pana lokassa saṅketamattasiddhā. Yadi evaṁ kathaṁ sammutikathāya saccatāti āha “lokasammutikāraṇan”ti lokasamaññaṁ nissāya pavattanato. Lokasamaññāya hi abhinivesanaṁ vinā paññāpanā ekaccassa sutassa sāvanā viya, na musā anatikkamitabbato tassā. Tenāha Bhagavā “janapadaniruttiṁ nābhiniveseyya, samaññaṁ nātidhāveyyā”ti. Dhammānaṁ sabhāvadhammānaṁ. Bhūtalakkhaṇaṁ bhāvassa lakkhaṇaṁ dīpentīti katvā.

Terasacetanābhedanti aṭṭhakāmāvacarakusalacetanāpañcarūpāvacarakusalacetanābhedaṁ. Attano santānassa punanato pujjabhavaphalassa abhisaṅkharaṇato puññābhisaṅkhāraṁ. Kammapuññenāti kammabhūtena. Vipākapuññenāti vipākasaṅkhātena. Puññaphalampi hi uttarapadalopena “puññan”ti vuccati “evamidaṁ puññaṁ pavaḍḍhatī”ti-ādīsu viya. “Apuññūpagaṁ hoti viññāṇan”ti idaṁ “puññūpagaṁ hoti viññāṇan”ti ettha vuttanayamevāti na uddhataṁ. Apuññaphalaṁ uttarapadalopena “apuññan”ti vuccati. Saṅkhāranti saṅkhārassa gahitattā “avijjāgatoyan”ti iminā saṅkhārassa paccayo gahito, “puññūpagaṁ hoti viññāṇan”ti-ādinā paccayuppannaṁ viññāṇaṁ. Tasmiñca (SṬ.12.51/CS:pg.2.93) gahite nāmarūpādi sabbaṁ gahitameva hoti. Tenāha “dvādasapadiko paccayākāro gahitova hotī”ti.

Vijjāti arahattamaggañāṇaṁ ukkaṭṭhaniddesena. Tassā hi uppādā sabbaso avijjā pahīnā hoti. Paṭhamamevāti idaṁ avijjāpahānavijjuppādānaṁ samānakālatādassanaṁ. Tenāha “yathā panā”ti-ādi. Padīpujjalenāti padīpujjalanahetunā saheva. Vijjuppādāti vijjuppādahetu, evaṁ satīpi samakālatteti adhippāyo. Na gaṇhātīti “etaṁ mamā”ti-ādinā na gaṇhāti. Na taṇhāyati na bhāyati taṇhāvuttino abhāvā, tato eva bhayavatthuno ca abhāvā.

Gilitvā pariniṭṭhāpetvāti gilitvā viya aññassa avisayaṁ viya karaṇena pariniṭṭhāpetvā. Sāmisasukhassa anekadukkhānubandhabhāvato, sukhābhinandassa dukkhahetubhāvato ca sukhaṁ abhinandantoyeva dukkhaṁ abhinandati nāma aggisantāpasukhaṁ icchanto dhūmadukkhānuññāto viya. Dukkhaṁ patvā sukhaṁ patthanatoti ettha dubbalagahaṇikādayo nidassanabhāvena veditabbā. Te hi yāva sāyanhasamayāpi abhutvā sāyamāsādīni karonto jighacchādiṁ uppādetvā bhuñjanādīni karonti. Sukhassa vipariṇāmadukkhato sukhaṁ abhinandanto dukkhaṁ abhinandati nāmāti yojanā. Keci pana dukkhassa abhāvato vipariṇāmasukhato taṁ sukhaṁ abhinandanto dukkhaṁ abhinandatīti vadanti. Taṁ na, na hi tādisaṁ sukhanimittaṁ koci dukkhaṁ abhinandanto diṭṭho, dukkhahetuṁ pana sāmisaṁ sukhaṁ abhinandanto diṭṭho. Dukkhahetuṁ sāmisaṁ sukhaṁ abhinandanto atthato dukkhaṁ abhinandati nāmāti vuttovāyamattho. Kāyoti pañcadvārakāyo, so pariyanto avasānaṁ etassāti kāyapariyantikaṁ. Tenāha “yāva pañcadvārakāyo pavattati, tāva pavattan”ti. Jīvitapariyantikanti etthāpi eseva nayo.

Pacchā uppajjitvā paṭhamaṁ nirujjhatīti ekasmiṁ attabhāve manodvārikavedanāto pacchā uppajjitvā tato paṭhamaṁ nirujjhati, tato eva siddhamatthaṁ sarūpeneva dassetuṁ “manodvārikavedanā paṭhamaṁ uppajjitvā pacchā nirujjhatī”ti vuttaṁ. Idāni tameva saṅkhepena vuttaṁ vivarituṁ “sā hī”ti-ādimāha. Yāva tettiṁsavassāpi paṭhamavayo. Paṇṇāsavassakāleti paṭhamavayato yāva paññāsavassakālā, tāva ṭhitā hotīti (SṬ.12.51/CS:pg.2.94) vuḍḍhihāniyo anupagantvā sarūpeneva ṭhitā hoti. Mandāti mudukā atikhiṇā. Tadāti asītinavutivassakāle. Tathā ciraparivitakkepi. Bhaggā nittejā bhaggavibhaggā dubbalā. Hadayakoṭiṁyevāti cakkhādivatthūsu avattetvā tesaṁ khīṇattā koṭibhūtaṁ hadayavatthuṁyeva. Yāva esā vedanā vattati.

Vāpiyāti mahātaḷākena. Pañca-udakamaggasampannanti pañcahi udakassa pavisananikkhamanamaggehi yuttaṁ. Tato tato vissandamānaṁ sabbaso puṇṇattā.

Paṭhamaṁ deve vassanteti-ādi upamāsaṁsandanaṁ. Imaṁ vedanaṁ sandhāyāti imaṁ yathāvuttaṁ pariyosānappattaṁ manodvārikavedanaṁ sandhāya.

Kāyassa bhedāti attabhāvassa vināsato. “Uddhaṁ jīvitapariyādānā”ti pāḷi, Aṭṭhakathāyaṁ pana jīvitapariyādānā uddhanti paduddhāro kato. Paralokavasena agantvā. Vedanānaṁ sītibhāvo nāma saṅkhāradarathapariḷāhabhāvo, so panāyaṁ appavattivasenāti āha “pavatti …pe… bhavissantī”ti. Dhātusarīrānīti aṭṭhikaṅkalasaṅkhātadhātusarīrāni. Sarīrekadese hi sarīrasamaññā.

Kumbhakārapākāti kumbhakārapākato. Ettha paccatīti pāko, pacanaṭṭhānaṁ. Tadeva pācanavasena āvasanti etthāti āvāso, tasmā kumbhakārāvāsato. Avigatavūpasamaṁ saṅkharitaṁ kumbhaṁ uddharitvā ṭhapento chārikāya sati pidhānavasena ṭhapeti. Tathā ṭhapanaṁ pana sandhāya vuttaṁ “paṭisisseyyā”ti. Kumbhassa padesabhūtatāya ābaddhā avayavā “kumbhakapālānī”ti adhippetāni, na chinnabhinnāni. Avayavamukhena hi samudāyo vutto. Tattha kapālasamudāyo hi ghaṭo. Tenāha “mukhavaṭṭiyā ekabaddhānī”ti. Avasisseyyunti vaṇṇavisesa-uṇhabhāvāpagatā ghaṭakārāneva tiṭṭheyyunti. Āditta …pe… tayo bhavā daṭṭhabbā ekādasahi aggīhi ādittabhāvato. Yathā kumbhakāro kumbhakārāvāsaṁ ādittaṁ paccavekkhati, evaṁ āraddhavipassakopesa bhavattayaṁ rāgādīhi ādittanti āha “kumbhakāro viya yogāvacaro”ti. Nīharaṇadaṇḍako (SṬ.12.51/CS:pg.2.95) viya arahattamaggañāṇaṁ bhavattayapākato nīharaṇato. Samo bhūmibhāgo viya nibbānatalaṁ sabbavisamā nivattanato.

“Ādānanikkhepanato, vayovuddhatthaṅgamato, āhāramayato, utumayato, cittasamuṭṭhānato, kammajato, dhammatārūpato”ti (visuddhi.2.706) imehi sattahi ākārehi sammasanto rūpasattakaṁ vipassati nāma. “Kalāpato, yamakato, khaṇikato, paṭipāṭito, diṭṭhi-ugghāṭanato, mānasamugghāṭato, nikantipariyādānato”ti (visuddhi.2.717) imehi sattahi ākārehi sammasanto arūpasattakaṁ vipassati nāma, tasmā yathāvuttaṁ imaṁ rūpasattakaṁ arūpasattakañca nīharitvā vipassantassa. Yadipi arahato attabhāvo sabbabhavehipi uddhaṭo, yāva pana anupādisesaparinibbānaṁ na pāpuṇāti, tāva tasmimpi sugatibhave ṭhitoyevāti vattabbataṁ labbhatīti “catūhi apāyehi attabhāvaṁ uddharitvā”icceva vuttaṁ. Tenāha “khīṇāsavo panā”ti-ādi. Tathā ca vakkhati “anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa vaṭṭavūpasamo veditabbo”ti. Na parinibbāti anupādisesāya nibbānadhātuyāti adhippāyo, sa-upādisesāya pana nibbānadhātuyā parinibbānaṁ arahattappattiyeva. Abhisaṅkhārahetuto hettha pariḷāhavūpasamassa upasamabhāvena adhippetattā uṇhakumbhanibbānanidassanampi na virujjhati. Anupādinnakasarīrānīti utusamuṭṭhānikarūpakalāpe vadanti. Bhikkhaveti ettha iti-saddo ādi-attho. Idaṁ pana vacanaṁ. Anuyogāropanatthanti kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno khīṇāsavo api nu puññābhisaṅkhārādikammaṁ kareyyāti pañhaṁ kātuṁ. Atha vā anuyogāropanatthanti “api nu kho khīṇāsavo bhikkhu puññābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyyā”ti-ādinā anuyogaṁ āropetuṁ vuttaṁ, na tāva yathāraddhadesanaṁ niṭṭhāpetunti attho.

Paṭisandhiviññāṇe siddhe tasmiṁ bhave uppajjanārahānaṁ viññāṇānaṁ siyā sambhavo, nāsatīti vuttaṁ “viññāṇaṁ paññāyethāti paṭisandhiviññāṇaṁ paññāyethā”ti. Sabbaso saṅkhāresu asantesu paṭisandhiviññāṇaṁ api nu kho paññāyeyya. Tasmiñhi apaññāyamāne sabbaṁ viññāṇaṁ na paññāyeyya. Therānanti “bhikkhave”ti ālapitattherānaṁ (SṬ.12.51/CS:pg.2.96) Pañhabyākaraṇaṁ sampahaṁsati tassa sabbaññutaññāṇena saṁsandanato. Appaññāṇanti appaññāyanaṁ. Ādi-saddena viññāṇe asati nāmarūpassa appaññāṇanti evamādiṁ saṅgaṇhāti. Sanniṭṭhānasaṅkhātanti saddahanākārena pavattasanniṭṭhānasaṅkhātaṁ. Adhimokkhanti nicchayākāravimokkhaṁ saddhāvimokkhañca. Tenāha pāḷiyaṁ “saddahatha metaṁ, bhikkhave”ti. Saddhāsahitañhi nicchayākāravimokkhaṁ sandhāyāha “sanniṭṭhānasaṅkhātaṁ adhimokkhan”ti. Antoti pariyanto. Parito chijjati etthāti paricchedo.

Parivīmaṁsanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.52.)2. Upādānasuttavaṇṇanā

52. Ārammaṇādibhāvena saṁvattanato upādānānaṁ hitāni upādāniyāni, tesu upādāniyesu. Tenāha “catunnaṁ upādānānaṁ paccayesū”ti. Assādaṁ anupassantassāti asādetabbaṁ micchāñāṇena anupassato. Tadāhāroti soḷasa vā vīsaṁ tiṁsaṁ cattālīsaṁ paññāsaṁ vā āhāro paccayo etassāti tadāhāro. Aggikkhandho viya tayo bhavā ekādasahi aggīhi ādittabhāvato etadeva bhavattayaṁ. Aggi …pe… puthujjano aggikkhandhasadisassa bhavattayassa paribandhanato.

Kammaṭṭhānassāti vipassanākammaṭṭhānassa. Tenāha “tebhūmakadhammesū”ti. Dhammapāsādanti lokuttaradhammapāsādaṁ. So hi accuggataṭṭhena “pāsādo”ti vuccati. Satipaṭṭhānamahāvīthiyaṁ phalakkhaṇe pavattāyāti.

Upādānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.53~54.)3~4. Saṁyojanasuttadvayavaṇṇanā

53-54. Mahantavaṭṭappabandha-opammabhāvena telapadīpassa āhatattā “mahantañca vaṭṭikapālaṁ gahetvā”ti vuttaṁ. Purimanayenevāti purimasmiṁ upādāniyasutte (SṬ.12./CS:pg.2.97) vuttanayeneva. Tathā vinetabbānaṁ puggalānaṁ ajjhāsayavasena hi imesaṁ suttānaṁ evaṁ vacanaṁ evaṁ desanā. Esa nayo ito paresupi.

Saṁyojanasuttadvayavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.55~56.)5~6. Mahārukkhasuttadvayavaṇṇanā

55-56. Ojaṁ abhiharantīti rasaharaṇiyo viya purisassa sarīre rukkhamūlāni rukkhassa pathavī-āporase upari āropenti. Tesaṁ tathā āropanaṁ “ojāyā”ti-ādinā vibhāveti. Hatthasatubbedhamassāti hatthasatubbedho, hatthasataṁ ubbiddhassapi. Etthāti etissaṁ vaṭṭakathāyaṁ. Kammārohananti kammapaccayo.

Puna etthāti etissaṁ vivaṭṭakathāyaṁ. Vaṭṭadukkhaṁ nāsetukāmassa daḷhaṁ uppannasaṁvegañāṇaṁ sandhāya “kuddālo viyā”ti āha. Tato nibbattitañāṇaṁ samādhipacchiyā ṭhitaṁ nissāya pavattetabbavipassanārambhañāṇaṁ. Rukkhacchedanapharasu viyāti evaṁbhūtassa vipassanā ekantato vaṭṭacchedāya hotiyevāti āha “rukkhassa …pe… manasikarontassa paññā”ti. Tattha kammaṭṭhānanti vipassanākammaṭṭhānaṁ. Taṁ catubbidhavavatthānavasena vīsati pathavīkoṭṭhāsā, dvādasa āpokoṭṭhāsā, cattāro tejokoṭṭhāsā, cha vāyokoṭṭhāsāti dvecattālīsāya koṭṭhāsesu. Viññāṇassa cāti iti-saddo ādi-attho pakārattho ca. Tena bhūtarūpāni viññāṇasampayuttadhamme ca saṅgaṇhāti. Sattasu sappāyesu yassa alabhantassa kammaṭṭhānaṁ vibhūtaṁ hutvā na upaṭṭhāti, taṁ sandhāyāha “aññataraṁ sappāyan”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Mahārukkhasuttadvayavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.57.)7. Taruṇarukkhasuttavaṇṇanā

57-59. Palimajjeyyāti (SṬ.12.57/CS:pg.2.98) allakaraṇavasena parito pāḷiṁ bandheyya. Tathā karonto yasmā ca tattha tiṇagacchādīnaṁ mūlasantānaggahaṇena taṁ ṭhānaṁ sodheti nāma, tasmā vuttaṁ “sodheyyā”ti. Paṁsunti assa pavaḍḍhakārakaṁ, āgantukaṁ paṁsunti attho. Dadeyyāti pakkhipeyya. Tenāha “thaddhan”ti-ādi. Vuttanayenevāti “rukkhaṁ nāsetukāmo puriso viyā”ti-ādinā pañcamasutte vuttanayena. Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva vuttanayattā.

Taruṇarukkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.60.)10. Nidānasuttavaṇṇanā

60. Bahuvacanavasenāti kurū nāma jānapadino rājakumārā, tesaṁ nivāso ekopi janapado ruḷhīvasena “kurū”ti evaṁ bahuvacanavasena. Yattha Bhagavato vasanokāsabhūto koci vihāro na hoti, tattha kevalaṁ gocaragāmakittanaṁ nidānakathāya pakati yathā “sakkesu viharati devadahaṁ nāma sakyānaṁ nigamo”ti. “Āyasmā”ti vā “devānaṁ piyo”ti vā bhavanti vā piyasamudāhāro esoti āha “āyasmāti piyavacanametan”ti. Tayidaṁ piyavacanaṁ gāravavasena vuccatīti āha “garuvacanametan”ti. Atidūraṁ accāsannaṁ atisammukhā atipacchato uparivāto unnatappadesoti ime cha nisajjadosā. Nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassaravasena chabbaṇṇānaṁ.

Kulasaṅgahatthāyāti kulānuddayatāvasena kulānuggaṇhanatthāya. Sahassabhaṇḍikaṁ nikkhipanto viya bhikkhāpaṭiggaṇhanena tesaṁ abhivādanādisampaṭicchanena ca puññābhisandassa jananena. Paṭisammajjitvāti antevāsikehi sammaṭṭhaṭṭhānaṁ sakkaccakāritāya puna sammajjitvā. Ubhayantato paṭṭhāya majjhanti ādito paṭṭhāya vedanaṁ, jarāmaraṇato paṭṭhāya ca vedanaṁ pāpetvā sammasanamāha. Tikkhattunti “ādito paṭṭhāya antan”ti-ādinā (SṬ.12.60/CS:pg.2.99) vuttacaturākārupasaṁhite tayo vāre. Tena dvādasakkhattuṁ sammasanamāha. Amhākaṁ Bhagavatā gambhīrabhāveneva kathitattā sesabuddhehipi evameva kathitoti dhammanvaye ṭhatvā vuttaṁ “sabbabuddhehi …pe… kathito”ti.

Pamāṇātikkameti aparimāṇatthe “yāvañcidaṁ tena Bhagavatā”ti-ādīsu (dī.ni.1.3) viya. Atirekabhāvajotano hi yaṁ yāva-saddo. Tenāha “atigambhīroti attho”ti. Avabhāsati khāyati upaṭṭhāti ñāṇassa. Tathā upaṭṭhānañhi sandhāya “dissatī”ti vuttaṁ. Nanu esa paṭiccasamuppādo ekantagambhīrova, atha kasmā gambhīrāvabhāsatā jotitāti? Saccametaṁ, ekantagambhīratādassanatthameva panassa gambhīrāvabhāsaggahaṇaṁ, tasmā aññattha labbhamānaṁ cātukoṭikaṁ byatirekamukhena nidassetvā tamevassa ekantagambhīrataṁ vibhāvetuṁ “ekaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Etaṁ natthīti agambhīro agambhīrāvabhāso cāti etaṁ dvayaṁ natthi. Tena yathādassite cātukoṭike pacchimā ekakoṭi labbhatīti dasseti. Tenāha “ayaṁ hī”ti-ādi.

Yehi gambhīrabhāvehi paṭiccasamuppādo “gambhīro”ti vuccati, te catūhi upamāhi ulliṅgento “bhavaggaggahaṇāyā”ti-ādimāha. Yathā bhavaggaggahaṇatthaṁ hatthaṁ pasāretvā gahetuṁ na sakkā dūrabhāvato, evaṁ saṅkhārādīnaṁ avijjādipaccayasambhūtasamudāgatattho pakatiñāṇena gahetuṁ na sakkā. Yathā Sineruṁ bhinditvā miñjaṁ pabbatarasaṁ pākatikapurisena nīharituṁ na sakkā, evaṁ paṭiccasamuppādagate dhammatthādike pakatiñāṇena bhinditvā vibhajja paṭivijjhanavasena jānituṁ na sakkā. Yathā mahāsamuddaṁ pakatipurisassa bāhudvayavasena pāraṁ tarituṁ na sakkā. Evaṁ vepullaṭṭhena mahāsamuddasadisaṁ paṭiccasamuppādaṁ pakatiñāṇena desanāvasena pariharituṁ na sakkā. Yathā pathaviṁ parivattetvā pākatikapurisassa pathavojaṁ gahetuṁ na sakkā, evaṁ itthaṁ avijjādayo saṅkhārādīnaṁ paccayā hontīti tesaṁ paṭiccasamuppādasabhāvo pākatikañāṇena nīharitvā gahetuṁ na sakkoti, evaṁ catubbidhagambhīratāvasena catasso upamā yojetabbā. Pākatikañāṇavasena cāyamatthayojanā katā diṭṭhasaccānaṁ tattha paṭivedhasabbhāvato, tathāpi yasmā sāvakānaṁ paccekabuddhānañca tattha sappadesameva (SṬ.12.60/CS:pg.2.100) ñāṇaṁ, Buddhānaṁyeva nippadesaṁ. Tasmā vuttaṁ “Buddhavisayaṁ pañhan”ti.

Māti paṭisedhe nipāto. Svāyaṁ “uttānakuttānako viya khāyatī”ti vacanaṁ sandhāya vuttoti āha “mā bhaṇīti attho”ti. Ussādentoti paññāvasena ukkaṁsantoti attho. Apasādentoti nibbhacchanto, niggaṇhantoti attho. Tenāti mahāpaññabhāvena.

Tatthāti therassa satipi uttānabhāve paṭiccasamuppādassa aññesaṁ gambhīrabhāve. Subhojanarasapuṭṭhassāti sundarena bhojanarasena positassa. Katayogassāti nibbuddhapayoge kataparicayassa. Mallapāsāṇanti mallehi mahābaleheva khipitabbapāsāṇaṁ. Kuhiṁ imassa bhāriyaṭṭhānanti kasmiṁ passe imassa pāsāṇassa garutarapadesoti tassa sallahukabhāvaṁ dīpento vadati.

Timirapiṅgaleneva dīpenti tassa mahāvipphārabhāvato. Tenāha “tassa kirā”ti-ādi. Pakkuthatīti pakkuthantaṁ viya parivattati parito vattati. Lakkhaṇavacanañhetaṁ. Piṭṭhiyaṁ sakalika-aṭṭhikā piṭṭhipattaṁ. Kāyūpapannassāti mahatā kāyena upetassa, mahākāyassāti attho. Piñcha vaṭṭīti piñcha kalāpo. Supaṇṇavātanti nāgaggahaṇādīsu pakkhapapphoṭanavasena uppajjanakavātaṁ.

“Pubbūpanissayasampattiyā”ti-ādinā uddiṭṭhakāraṇāni vitthārato vivarituṁ “ito kirā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha itoti ito bhaddakappato. Satasahassimeti satasahassame. Haṁsavatī nāma nagaraṁ ahosi jātanagaraṁ. Dhurapattānīti bāhirapattāni, yāni dīghatamāni.

Kaniṭṭhabhātāti vemātikabhātā kaniṭṭho yathā amhākaṁ Bhagavato nandatthero. Buddhānañhi sahodarā bhātaro nāma na honti. Tattha jeṭṭhā tāva nuppajjanti, kaniṭṭhānaṁ pana asambhavo eva. Bhoganti vibhavaṁ. Upasantoti corajanitasaṅkhobhavūpasamena upasanto janapado.

Dve (SṬ.12.60/CS:pg.2.101) sāṭake nivāsetvāti sāṭakadvayameva attano kāyaparihāriyaṁ katvā, itaraṁ sabbasambhāraṁ attanā mocetvā.

Pattaggahaṇatthanti antopakkhitta-uṇhabhojanattā pattassa aparāparaṁ hatthe parivattentassa sukhena pattaggahaṇatthaṁ. Uttarisāṭakanti attano uttariyaṁ sāṭakaṁ. Etāni pākaṭaṭṭhānānīti etāni yathāvuttāni Bhagavato desanāya pākaṭāni Buddhe Buddhasāvake ca uddissa therassa puññakaraṇaṭṭhānāni, paccekabuddhaṁ pana bodhisattañca uddissa therassa puññakaraṇaṭṭhānāni bahūniyeva.

Paṭisandhiṁ gahetvāti amhākaṁ bodhisattassa paṭisandhiggahaṇadivaseyeva paṭisandhiṁ gahetvā.

Uggahanaṁ pāḷiyā uggaṇhanaṁ, savanaṁ atthasavanaṁ, paripucchanaṁ gaṇṭhiṭṭhānesu atthaparipucchanaṁ, dhāraṇaṁ pāḷiyā pāḷi-atthassa ca citte ṭhapanaṁ. Sabbañcetaṁ idha paṭiccasamuppādavasena veditabbaṁ, sabbassapi Buddhavacanassa vasenātipi vaṭṭati. Sotāpannānañca …pe… upaṭṭhāti tattha sammohavigamena “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti attapaccakkhavasena upaṭṭhānato Nāmarūpaparicchedoti saha paccayena nāmarūpassa paricchijja avabodho. Catūhīti dhammagambhīrādīhi catūhi gambhīratāhi sabbāpi gambhīratā.

Sāvakehi desitā desanāpi pana satthu eva desanāti āha “mayā dinnanaye ṭhatvā”ti. “Sekkhena nāma nibbānaṁ sabbākārena paṭividdhaṁ na hotī”ti na tassa gambhīratāti tassa gambhīrassa upādānassa gambhīratā viya suṭṭhu diṭṭhā nāma hoti. Tasmā āha “idaṁ nibbānameva gambhīraṁ, paccayākāro pana uttānako jāto”ti. Nibbānañhi sabbepi asekkhā sabbaso paṭivijjhanti nippadesattā, paccayākāraṁ pana sammāsambuddhāyeva anavasesato paṭivijjhanti, na itare. Tasmā paccayavasena “idaṁ aparaddhan”ti vuttaṁ theraṁ apasādentena. Tameva hissa anavasesato paṭivedhābhāvaṁ vibhāvetuṁ “atha kasmā”ti-ādi vuttaṁ. Asatipi dhammato bhede saṁyojanattha-anusayatthavasena pana tesaṁ labbhamānabhedaṁ gahetvā “ime cattāro kilese”ti vuttaṁ. Añño hi tesaṁ bandhanattho, añño thāmagamanaṭṭhoti. Esa nayo sesesupi. Iti imesaṁ kilesānaṁ appahīnattā tathārūpaṁ upanissayasampadaṁ (SṬ.12.60/CS:pg.2.102) abhāvayatova anuttānameva dhammaṁ uttānanti na vattabbamevāti adhippāyo. Cattāri aṭṭha soḷasa vā asaṅkhyeyyānīti idaṁ mahābodhisattānaṁ santāne bodhiparipācakadhammānaṁ tikkhamajjhimamudubhāvasiddhakālavisesadassanaṁ, tañca kho mahābhinīhārato paṭṭhāyāti vadanti. Etehīti yathāvuttabuddhasāvaka-aggasāvakapaccekabuddhasammāsambuddhānaṁ visesādhigamehi. Paccanīkanti paṭikkūlaṁ viruddhaṁ. Sabbathā paccayākārapaṭivedho nāma sammāsambodhiyādhigamo evāti vuttaṁ “paccayākāraṁ paṭivijjhituṁ vāyamantassevā”ti. Navahi ākārehīti uppādādīhi navahi paccayākārehi. Vuttañhetaṁ paṭisambhidāyaṁ (paṭi.ma.1.45)--

“Avijjāsaṅkhārānaṁ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saṁyogaṭṭhiti ca palibodhaṭṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā paccayasamuppannā”ti-ādi.

Tattha navahākārehīti navahi paccayabhāvūpagamanehi ākārehi. Uppajjati etasmā phalanti uppādo, phaluppattiyā kāraṇabhāvo. Sati ca avijjāya saṅkhārā uppajjanti, nāsati, tasmā avijjā saṅkhārānaṁ uppādo hoti. Tathā avijjāya sati saṅkhārā pavattanti ca nimiyanti ca. Yathā ca bhavādīsu khipanti, evaṁ tesaṁ avijjā paccayo hoti, tathā āyūhanti phaluppattiyā ghaṭenti saṁyujjanti attano phalena. Yasmiṁ santāne sayaṁ uppannā, taṁ palibundhanti paccayantarasamavāye udayanti uppajjanti, hinoti ca saṅkhārānaṁ kāraṇabhāvaṁ upagacchati. Paṭicca avijjaṁ saṅkhārā ayanti pavattantīti evaṁ avijjāya saṅkhārānaṁ kāraṇabhāvūpagamanavisesā uppādādayo veditabbāti. Uppādaṭṭhitīti ca tiṭṭhati etenāti ṭhiti, kāraṇaṁ. Uppādo eva ṭhiti uppādaṭhiti. Esa nayo sesesupi. Idañca paccayākāradassanaṁ yathā purimehi mahābodhimūle pavattitaṁ, tathā amhākaṁ Bhagavatāpi pavattitanti acchariyavegābhihatā dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampīti dassento “diṭṭhamatte”ti-ādimāha.

Etassa dhammassāti etassa paṭiccasamuppādasaññitassa dhammassa. So pana yasmā atthato hetuppabhavānaṁ hetu. Tenāha “etassa paccayadhammassā”ti (SṬ.12.60/CS:pg.2.103) Jāti-ādīnaṁ jarāmaraṇapaccayatāyāti attho. Nāmarūpaparicchedo tassa ca paccayapariggaho na paṭhamābhinivesamattena hoti, atha kho tattha aparāparaṁ ñāṇuppattisaññitena anu anu bujjhanena. Tadubhayabhāvaṁ pana dassento “ñātapariññāvasena ananubujjhanā”ti āha. Niccasaññādīnaṁ pajahanavasena pavattamānā vipassanādhamme paṭivijjhati eva nāma hoti paṭipakkhavikkhambhanena tikkhavisadabhāvāpattito, tadadhiṭṭhānabhūtā ca tīraṇapariññā ariyamaggo ca pariññāpahānābhisamayavasena pavattiyā tīraṇappahānapariññāsaṅgaho cāti tadubhayapaṭivedhābhāvaṁ dassento “tīraṇappahānapariññāvasena appaṭivijjhanā”ti āha. Tantaṁ vuccati paṭavīnanatthaṁ tantavāyeti tantaṁ āvañchitvā pasāritasuttavaṭṭitaṁ nīyatīti katvā, taṁ pana tantākulatāya nidassanabhāvena ākulameva gahitanti āha “tantaṁ viya ākulajātā”ti. Saṅkhepato vuttamatthaṁ vitthārato dassento “yathā nāmā”ti-ādi vuttaṁ. Samānetunti pubbenāparaṁ samaṁ katvā ānetuṁ, avisamaṁ ujuṁ kātunti attho. Tantameva vā ākulaṁ tantākulaṁ, tantākulaṁ viya jātā bhūtā tantākulakajātā. Majjhimaṁ paṭipadaṁ anupagantvā antadvayapakkhandena paccayākāre khalitvā ākulabyākulā honti, teneva antadvayapakkhandena taṁtaṁdiṭṭhiggāhavasena paribbhamantā ujukaṁ dhammaṭṭhititantaṁ paṭivijjhituṁ na jānanti. Tenāha “na sakkonti paccayākāraṁ ujuṁ kātun”ti. Dve bodhisatteti paccekabodhisattamahābodhisatte. Attano dhammatāyāti attano sabhāvena, paropadesena vināti attho. Tattha tattha guḷakajātanti tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne jātaguḷakaṁ piṇḍisuttaṁ. Tato eva gaṇṭhibaddhanti vuttaṁ. Paccayesu pakkhalitvāti aniccadukkhānattādisabhāvesu paccayadhammesu niccādibhāvavasena pakkhalitvā. Paccaye ujuṁ kātuṁ asakkontoti tasseva niccādigāhassa avissajjanato paccayadhammanimittaṁ attano dassanaṁ ujuṁ kātuṁ asakkonto idaṁsaccābhinivesakāyaganthavasena gaṇṭhikajātā hontīti āha “dvāsaṭṭhi …pe… gaṇṭhibaddhā”ti.

Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sassatadiṭṭhi-ādi diṭṭhiyo nissitā allīnā, vinanato kulāti itthiliṅgavasena laddhanāmassa tantavāyassa (SṬ.12.60/CS:pg.2.104) gaṇṭhikaṁ nāma ākulabhāvena aggato vā mūlato vā duviññeyyāvayavaṁ khalitabandhasuttanti āha “kulāgaṇṭhikaṁ vuccati pesakārakañjiyasuttan”ti. Sakuṇikāti vaṭṭacāṭakasakuṇikā. Sā hi rukkhasākhāsu olambanakulāvakā hoti. Tañhi sā kulāvakaṁ tato tato tiṇahīrādike ānetvā tathā tathā vinandhati, yathā tesaṁ pesakārakañjiyasuttaṁ viya aggena vā aggaṁ, mūlena vā mūlaṁ samānetuṁ vivecetuṁ vā na sakkā. Tenāha “yathā”ti-ādi. Tadubhayampīti kulāgaṇṭhikanti vuttaṁ kañjiyasuttaṁ kulāvakañca. Purimanayenevāti “evameva sattā”ti-ādinā pubbe vuttanayeneva.

Kāmaṁ muñjapabbajatiṇāni yathājātānipi dīghabhāvena patitvā araññaṭṭhāne aññamaññaṁ vinandhitvā ākulāni hutvā tiṭṭhanti, tāni pana tathā dubbiveciyāni yathā rajjubhūtānīti dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva.

Apāyoti ayena sukhena, sukhahetunā vā virahito. Dukkhassa gatibhāvatoti apāyikassa dukkhassa pavattiṭṭhānabhāvato. Sukhasamussayatoti “abbhudayato vinipatitattā”ti virūpaṁ nipatitattā yathā tenattabhāvena sukhasamussayo na hoti, evaṁ nipatitattā. Itaroti saṁsāro nanu “apāyan”ti-ādinā vuttopi saṁsāro evāti? Saccametaṁ, nirayādīnaṁ pana adhimattadukkhabhāvadassanatthaṁ apāyādiggahaṇaṁ gobalibaddañāyena ayamattho veditabbo. Khandhānañca paṭipāṭīti pañcannaṁ khandhānaṁ hetuphalabhāvena aparāparuppatti. Abbhocchinnaṁ vattamānāti avicchedena pavattamānā.

Taṁ sabbampīti taṁ “apāyan”ti-ādinā vuttaṁ sabbaṁ apāyadukkhañceva vaṭṭadukkhañca. Mahāsamudde vātakkhittā nāvā viyāti idaṁ paribbhamanaṭṭhānassa mahantabhāvadassanatthañceva paribbhamanassa anavattitadassanatthañca veditabbaṁ. Sesaṁ vuttanayameva.

Nidānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukkhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Mahāvaggo

(SṬ.12.61.)1. Assutavāsuttavaṇṇanā

61. “Assutavā”ti (SṬ.12.61/CS:pg.2.105) sotadvārānusārena upadhāritaṁ, upadhāraṇaṁ vā sutaṁ assa atthīti sutavā, tappaṭikkhepena na sutavāti assutavā. Vā-saddo cāyaṁ pasaṁsāyaṁ, atisayassa vā bodhanako, tasmā yassa pasaṁsitaṁ, atisayena vā sutaṁ atthi, so “sutavā”ti saṁkilesaviddhaṁsanasamattho pariyattidhammaparicayo “taṁ sutvā tathattāya paṭipatti ca sutavā”ti iminā padena pakāsito. Atha vā sotabbayuttaṁ sutvā kattabbanipphattiṁ suṇīti sutavā. Tappaṭikkhepena na sutavāti assutavā. Tenāhu porāṇā “āgamādhigamābhāvā, ñeyyo assutavā itī”ti. Tathā cāha “khandhadhātu …pe… vinicchayarahito”ti. Tattha vācuggatakaraṇaṁ uggaho, tattha paripucchanaṁ paripucchā, kusalehi saha codanāpariharaṇavasena vinicchayassa kāraṇaṁ vinicchayo. Puthūnanti bahūnaṁ. Kilesādīnaṁ kilesābhisaṅkhārānaṁ vitthāretabbaṁ Paṭisambhidāmagganiddesesu (mahāni. 51 94) āgatanayena. Andhaputhujjano gahito “nālaṁ nibbinditun”ti-ādivacanato. Āsannapaccakkhavācī idaṁ-saddoti āha “imasminti paccuppannapaccakkhakāyaṁ dassetī”ti. Catūsu mahābhūtesu niyuttoti cātumahābhūtiko. Yathā pana mahāmattikāya nibbattaṁ mattikāmayaṁ, evamayaṁ catūhi mahābhūtehi nibbatto “catumahābhūtamayo”ti vuttaṁ. Nibbindeyyāti nibbindanampi āpajjeyya. Nibbindanā nāma ukkaṇṭhanā anabhiratibhāvatoti vuttaṁ “ukkaṇṭheyyā”ti. Virajjeyyāti vītarāgo bhaveyya. Tenāha “na rajjeyyā”ti. Vimucceyyāti idha pana accantāya vimuccanaṁ adhippetanti āha “muccitukāmo bhaveyyā”ti. Catūhi ca rūpajanakapaccayehi āgato cayoti, ācayo, vuddhi. Cayato apakkamoti apacayo, parihāni. Ādānanti gahaṇaṁ, paṭisandhiyā nibbatti. Bhedoti khandhānaṁ bhedo. So hi kaḷevarassa nikkhepoti vuttoti āha “nikkhepananti bhedo”ti.

Paññāyantīti pakārato ñāyanti. Rūpaṁ pariggahetuṁ pariggaṇhanavasenapi rūpaṁ ālambituṁ. Ayuttarūpaṁ katvā taṇhādīhi pariggahetuṁ arūpaṁ pariggaṇhituṁ yuttarūpaṁ (SṬ.12.61/CS:pg.2.106) karoti tesaṁ bhikkhūnaṁ sappāyabhāvato. Tenāha “kasmā”ti-ādi. Nikkaḍḍhantoti tato gāhato nīharanto.

Manāyatanasseva nāmaṁ, na samādhipaññattīnaṁ “cittaṁ paññañca bhāvayaṁ (saṁ.ni.1.23 192 peṭako. 22 mi.pa.1.9.9), citto gahapatī”ti-ādīsu (dha.pa.aṭṭha. 74) viya. Cittīkātabbabhūtaṁ vatthu etassāti cittavatthu, tassa bhāvo cittavatthutā, tena kāraṇena cittabhāvamāha. Cittagocaratāyāti cittavicittavisayatāya. Sampayuttadhammacittatāyāti rāgādisaddhādisampayuttadhammavasena cittasabhāvattā. Tena cittatāya cittattamāha. Vijānanaṭṭhenāti bujjhanaṭṭhena. Ajjhositanti ajjhosābhūtāya taṇhāya gahitaṁ. Tenāha “taṇhāyā”ti-ādi. Parāmasitvāti dhammasabhāvaṁ aniccatādiṁ atikkamitvā parato niccādito āmasitvā. Aṭṭhasatanti aṭṭhādhikaṁ sataṁ. Nava mānāti seyyassa “seyyohamasmī”ti-ādinā āgatā navavidhamānā. Brahmajāle āgatā sassatavādādayo dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo. Evanti vuttākārena. Yasmā taṇhāmānadiṭṭhiggāhavasena puthujjanena daḷhaggāhaṁ gahitaṁ, tasmā so tattha nibbindituṁ nibbidāñāṇaṁ uppādetuṁ na samattho.

Bhikkhaveti ettha iti-saddo ādi-attho, tena “varan”ti evamādikaṁ saṅgaṇhāti. Idaṁ anusandhivacanaṁ “kasmā āhā”ti kathetukāmatāya kāraṇaṁ pucchati. Tenāha “paṭhamaṁ hī”ti-ādi. Assutavatā puthujjanena. Tenāti Bhagavatā. Ayuttarūpaṁ kataṁ “nibbindeyyā”ti-ādinā ādīnavassa vibhāvitattā. Arūpe pana tathā ādīnavassa avibhāvitattā vuttaṁ “arūpaṁ pariggahetuṁ yuttarūpan”ti, yuttarūpaṁ viya katanti adhippāyo. Gāhoti taṇhāmānadiṭṭhiggāho. “Nikkhamitvā arūpaṁ gato”ti idaṁ Bhagavatā ādīnavaṁ dassetvā rūpe gāho paṭikkhitto, na arūpe, tasmā “kātabbo nu kho so tatthā”ti micchāgaṇhantānaṁ so tato rūpato nikkhamitvā arūpaṁ gato viya hotīti katvā vuttaṁ. Tiṭṭhamānanti tiṭṭhantaṁ. “Āpajjitvā viya hotī”ti sabhāvena pavattamānaṁ “paṭhamavaye”ti-ādinā rūpassa bhedaṁ vayādīhi vibhajitvā dasseti.

Pādassa uddharaṇeti yathā ṭhapitassa pādassa ukkhipane. Atiharaṇanti yathā-uddhataṁ yathāṭṭhitaṭṭhānaṁ atikkamitvā haraṇaṁ. Vītiharaṇanti uddhato (SṬ.12.61/CS:pg.2.107) pādo yathāṭṭhitaṁ pādaṁ yathā na ghaṭṭeti, evaṁ thokaṁ passato pariṇāmetvā haraṇaṁ. Vossajjananti tathā parapādaṁ vītisāretvā bhūmiyaṁ nikkhipanatthaṁ avossajjanaṁ. Sannikkhepananti vossajjetvā bhūmiyaṁ samaṁ nikkhipanaṁ ṭhapanaṁ. Sannirujjhananti nikkhittassa sabbaso nirujjhanaṁ uppīḷanaṁ. Tattha tatthevāti tasmiṁ tasmiṁ paṭhamavayādike eva. Avadhāraṇena tesaṁ koṭṭhāsantarasaṅkamanābhāvamāha. Odhīti bhāvo, pabbanti sandhi. Paṭhamavayādayo eva hettha odhi pabbanti ca adhippetā. Paṭapaṭāyantāti “paṭapaṭā”iti karontā viya, tena nesaṁ pavattikkhaṇassa ittarataṁ dasseti. Etanti etaṁ rūpadhammānaṁ yathāvuttaṁ tattha tattheva bhijjanaṁ evaṁ vuttappakārameva. Vaṭṭippadesanti vaṭṭiyā pulakaṁ barahaṁ. Tañhi vaṭṭiyā pulakaṁ anatikkamitvāva sā dīpajālā bhijjati. Paveṇisambandhavasenāti santativasena.

Rattinti rattiyaṁ. Bhummatthe hetaṁ upayogavacanaṁ. Evaṁ pana attho na gahetabbo anuppannassa nirodhābhāvato. Purimapaveṇitoti rūpe vuttapaveṇito. Anekāni cittakoṭisatasahassāni uppajjantīti vuttamatthaṁ theravādena dīpetuṁ “vuttampi cetan”ti-ādi vuttaṁ. Aḍḍhacūḷanti thokena ūnaṁ upaḍḍhaṁ, tassa pana upaḍḍhaṁ adhikārato vāhasatassāti viññāyati. “Aḍḍhacuddasan”ti keci, “aḍḍhacatutthan”ti apare. “Sādhikaṁ diyaḍḍhasataṁ vāhā”ti daḷhaṁ katvā vadantīti vīmaṁsitabbaṁ. Catunāḷiko tumbo. Mahāraññatāya pavaddhaṁ vanaṁ pavananti āha “pavaneti mahāvane”ti. Tanti paṭhamaṁ gahitasākhaṁ. Ayamatthoti ayaṁ bhūmiṁ anotaritvā ṭhitasākhāya eva gahaṇasaṅkhāto attho. Etadatthameva hi Bhagavā “araññe”ti vatvāpi “pavane”ti āha.

Araññamahāvanaṁ viyāti araññaṭṭhāne brahāraññe viya. Ārammaṇolambananti ārammaṇassa avalambanaṁ. Na vattabbaṁ ārammaṇapaccayena vinā anuppajjanato. Ekajātiyanti rūpādinīlādi-ekasabhāvaṁ. “Dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopī”ti vadantena rūpato nīharitvā arūpe gāho patiṭṭhāpito nāma, “varaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano”ti-ādiṁ vadantena arūpato nīharitvā rūpe gāho patiṭṭhāpito nāma.

Nanti (SṬ.12.61/CS:pg.2.108) gāhaṁ. Ubhayatoti rūpato ca arūpato ca. Harissāmīti nīharissāmi. Parivattetvāti mantaṁ jappitvā. Kaṇṇe dhumetvāti kaṇṇe dhametvā. Assāti visassa. Nimmathetvāti nimmadditvā, nīharitvāti adhippāyo.

Maggoti lokuttaramaggo. “Nibbindan”ti iminā balavavipassanā kathitā.

Assutavāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.62.)2. Dutiya-assutavāsuttavaṇṇanā

62. Paccayabhāvena sukhavedanāya hitanti sukhavedaniyaṁ. Tenāha “sukhavedanāya paccayan”ti. Paccayabhāvo ca upanissayakoṭiyā, na sahajātakoṭiyā. Tenāha “nanu cā”ti-ādi. Javanavedanāyāti javanacittasahagatāya vedanāya. Taṁ sandhāyāti taṁ upanissayapaccayataṁ sandhāya. Etanti etaṁ “sukhavedanāya paccayan”ti vacanaṁ vuttaṁ. Eseva nayoti iminā “nanu ca sotasamphasso sukhavedanāya paccayo na hotī”ti evamādiṁ atidisati. So samphasso jāti uppattiṭṭhānaṁ etassāti tajjātikaṁ, vedayitaṁ. Taṁ pana yasmā tassa phassassa anucchavikameva hoti, tasmā tassāruppaṁ tassa phassassa anurūpanti ca attho vutto. Vuttanayenāti “sukhavedanāya paccayo”ti-ādinā vuttavidhi-anusārena. Adharāraṇiyaṁ uttarāraṇiyā mantanavasena ghaṭṭanaṁ iva saṅghaṭṭanaṁ phassena yugaggāho, tassa pana ghaṭṭanassa nirantarappavattiyā piṇḍitabhāvo idha samodhānaṁ, na kesañci dvinnaṁ tiṇṇaṁ vā sahāvaṭṭhānanti vuttaṁ “saṅghaṭṭanasampiṇḍanenāti attho”ti. Aggicuṇṇoti vipphuliṅgaṁ. Vatthūti cakkhādivatthu visayasaṅghaṭṭanato. Labbhamānova dhammo saṅghaṭṭanaṁ viya gayhatīti vuttaṁ “saṅghaṭṭanaṁ viya phasso”ti. Usmādhātu viya vedanā dukkhasabhāvattā.

Dutiya-assutavāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.63.)3. Puttamaṁsūpamasuttavaṇṇanā

63. Vuttanayamevāti (SṬ.12.63/CS:pg.2.109) heṭṭhā āhāravaggassa paṭhamasutte vuttanayameva. Lābhasakkārenāti lābhasakkārasaṅkhātāya aṭṭhuppattiyāti keci. Lābhasakkāre vā aṭṭhuppattiyāti apare. Yo hi lābhasakkāranimittaṁ paccayesu gedhena bhikkhūnaṁ apaccavekkhitaparibhogo jāto, taṁ aṭṭhuppattiṁ katvā Bhagavā imaṁ desanaṁ nikkhipi. Yamakamahāmeghoti heṭṭhā olambana-upari-uggamanavasena satapaṭalasahassapaṭalo yugaḷamahāmegho.

Tiṭṭhanti ceva Bhagavati katthaci nibaddhavāsaṁ vasante, cārikampi gacchante anubandhanti ca. Bhikkhūnampi yebhuyyena kappasatasahassaṁ tato bhiyyopi pūritadānapāramisañcayattā tadā mahālābhasakkāro uppajjatīti vuttaṁ “evaṁ bhikkhusaṅghassapī”ti. Sakkatoti sakkārappatto. Garukatoti garukārappatto. Mānitoti bahumato manasā piyāyito ca. Pūjitoti mālādipūjāya ceva catupaccayābhipūjāya ca pūjito. Apacitoti apacāyanappatto. Yassa hi cattāro paccaye sakkatvā su-abhisaṅkhate paṇītapaṇīte upanenti, so sakkato. Yasmiṁ garubhāvaṁ paccupaṭṭhapetvā denti, so garukato. Yaṁ manasā piyāyanti bahumaññanti, so bahumato. Yassa sabbametaṁ pūjāvasena karonti, so pūjito. Yassa abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammādivasena paramanipaccakāraṁ karonti, so apacito. Bhagavati bhikkhusaṅghe ca loko evaṁ paṭipanno. Tena vuttaṁ “tena kho pana samayena …pe… parikkhārānan”ti (udā. 14 saṁ.ni.2.70). Lābhaggayasaggappattanti lābhassa ca yasassa ca aggaṁ ukkaṁsaṁ pattaṁ.

(SṬ.12.63.~1)Paṭhamāhāravaṇṇanā

Assāti Bhagavato. Dhammasabhāvacintāvasena pavattaṁ sahottappañāṇaṁ dhammasaṁvego. Dhuvapaṭisevanaṭṭhānañhetaṁ sattānaṁ, yadidaṁ āhāraparibhogo, tasmā na tattha apaccavekkhaṇamattena pārājikaṁ paññapetuṁ sakkāti adhippāyo. Āhārāti “paccayā”ti-ādinā pubbe āhāresu vuttavidhiṁ sandhāya āha “āhārā”ti-ādi. Idāni tattha kattabbaṁ atthavaṇṇanaṁ sandhāya “heṭṭhā vuttatthamevā”ti vuttaṁ.

Ādīnavanti (SṬ.12.63/CS:pg.2.110) dosaṁ. Jāyāti bhariyā. Patīti bhattā. Apekkhāsaddā cete pitāputtasaddā viya, pāḷiyaṁ pana ā-kārassa rassattaṁ sānunāsikañca katvā vuttaṁ “jāyampatikā”ti. Sammā phalaṁ vahatīti sambalaṁ, sukhāvahanti attho. Tathā hi taṁ “pathe hitanti pātheyyan”ti vuccati. Maggassa kantārapariyāpannattā vuttaṁ “kantārabhūtaṁ maggan”ti. Dullabhatāya taṁ udakaṁ tattha tāretīti kantāraṁ, nirudakaṁ mahāvanaṁ. Ruḷhīvasena itarampi mahāvanaṁ tathā vuccatīti āha “corakantāran”ti-ādi. Pararājūnaṁ veri-ādīnañca vasena sappaṭibhayampi araññaṁ ettheva saṅgahaṁ gacchatīti vuttaṁ “pañcavidhan”ti.

Ghanaghanaṭṭhānatoti maṁsassa bahalabahalaṁ thūlathūlaṁ hutvā ṭhitaṭṭhānato. “Tādisañhi maṁsaṁ gahetvā sukkhāpitaṁ vallūraṁ. Sūle āvunitvā pakkamaṁsaṁ sūlamaṁsaṁ. Viraḷacchāyāyaṁ nisīdiṁsu gantuṁ asamattho hutvā. Govatakukkuravatadevatāyācanādīhīti govatakukkuravatādivatacaraṇehi ceva devatāyācanādīhi paṇidhikammehi ca mahantaṁ dukkhaṁ anubhūtaṁ.

Yasmā pana sāsane sammāpaṭipajjantassa bhikkhuno āhāraparibhogassa opammabhāvena tesaṁ jāyampatikānaṁ puttamaṁsaparibhogo idha Bhagavatā ānīto, tasmāssa nānākārehi opammattaṁ vibhāvetuṁ “tesaṁ so puttamaṁsāhāro”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha sajātimaṁsatāyāti samānajātikamaṁsabhāvena, manussamaṁsabhāvenāti attho. Masussamaṁsañhi kulappasutamanussānaṁ amanuññaṁ hoti aparicitabhāvato gārayhabhāvato ca, tato eva ñāti-ādimaṁsatāyāti-ādi vuttaṁ. Taruṇamaṁsatāyāti-ādi pana sabhāvato anabhisaṅkhārato ca amanuññāti katvā vuttaṁ. Adhūpitatāyāti adhūpitabhāvato. Majjhattabhāveyeva ṭhitā. Tato eva nicchandarāgaparibhoge ṭhitāti vuttaṁ kantārato nittharaṇajjhāsayatāya. Idāni ye ca te anapanītāhāro, na yāvadatthaparibhogo vigatamaccheramalatā sammohābhāvo āyatiṁ tattha patthanābhāvo sannidhikārābhāvo apariccajanamadatthābhāvo ahīḷanā avivādaparibhogo cāti upamāyaṁ labbhamānā pakāravisesā, te tathā nīharitvā upameyye yojetvā dassetuṁ “na (SṬ.12.63/CS:pg.2.111) aṭṭhinhārucammanissitaṭṭhānānī”ti-ādi vuttaṁ. Taṁ kāraṇanti taṁ tesaṁ jāyampatīnaṁ yāvadeva kantāranittharaṇatthāya puttamaṁsaparibhogasaṅkhātaṁ kāraṇaṁ.

Nissandapāṭikulyataṁ paccavekkhantopi kabaḷīkārāhāraṁ parivīmaṁsati. Yathā te jāyampatikāti-ādipi opammasaṁsandanaṁ. “Paribhuñjitabbo āhāro”ti padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Esa nayo ito paresupi. Apaṭikkhipitvāti anapanetvā. Vaṭṭakena viya kukkuṭena viya cāti visadisūdāharaṇaṁ. Odhiṁ adassetvāti mahantaggahaṇavasena odhiṁ akatvā. Sīhena viyāti sadisūdāharaṇaṁ. So kira sapadānameva khādati.

Agadhita-amucchitādibhāvena paribhuñjitabbato “amaccharāyitvā”ti-ādi vuttaṁ. Abbhantare attā nāma atthīti diṭṭhi attūpaladdhi, taṁsahagatena sammohena attā āhāraṁ paribhuñjatīti. Satisampajaññavasenapīti “asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hotī”ti ettha vuttasatisampajaññavasenapi.

“Aho vata mayaṁ …pe… labheyyan”ti patthanaṁ vā, “hiyyo viya …pe… na laddhan”ti anusocanaṁ vā akatvāti yojanā.

“Sannidhiṁ na akaṁsu, bhūmiyaṁ vā nikhaṇiṁsu, agginā vā jhāpayiṁsū”ti na-kāraṁ ānetvā yojanā. Evaṁ sabbattha.

Piṇḍapātaṁ vā ahīḷentena dāyakaṁ vā ahīḷentena paribhuñjitabboti yojanā. Sa pattapāṇīti so pattahattho. Nāvajāniyāti na avajāniyā. Atimaññatīti atikkamitvā maññati, avajānātīti attho.

“Tīhi pariññāhi pariññāte”ti vatvā tāhi kabaḷīkārāhārassa parijānanavidhiṁ dassento “kathan”ti-ādimāha. Tattha savatthukavasenāti sasambhāravasena, sabhāvato pana rūpāharaṇaṁ ojamattaṁ hoti. Idañhi kabaḷīkārāhārassa lakkhaṇaṁ. Kāmaṁ rasārammaṇaṁ jivhāpasāde paṭihaññati, tena pana avinābhāvato sampattavisayagāhitāya ca jivhāpasādassa “ojaṭṭhamakarūpaṁ kattha paṭihaññatī”ti vuttaṁ. Tassāti jivhāpasādassa (SṬ.12.63/CS:pg.2.112) Ime dhammāti ime yathāvuttabhūtupādāyadhammā. Tanti rūpakhandhaṁ. Pariggaṇhatoti pariggaṇhantassa. Uppannā phassapañcamakā dhammāti sabbepi ye yathāniddhāritā, tehi sahappavattāva sabbepi ime. Sarasalakkhaṇatoti attano kiccato lakkhaṇato ca. Tesaṁ nāmarūpabhāvena vavatthapitānaṁ pañcannaṁ khandhānaṁ paccayo viññāṇaṁ. “Tassa saṅkhārā tesaṁ avijjā”ti evaṁ uddhaṁ ārohanavasena paccayaṁ. Adho-orohanavasena pana saḷāyatanādike pariyesanto anulomapaṭilomaṁ paṭiccasamuppādaṁ passati. Saḷāyatanādayopi hi rūpārūpadhammānaṁ yathārahaṁ paccayabhāvena vavatthapetabbāti. Yāthāvato diṭṭhattāti “idaṁ rūpaṁ, ettakaṁ rūpaṁ, na ito bhiyyo, idaṁ nāmaṁ, ettakaṁ nāmaṁ, na ito bhiyyo”ti ca yathābhūtaṁ diṭṭhattā. Aniccānupassanā, dukkhānupassanā, anattānupassanā, nibbidānupassanā, virāgānupassanā, nirodhānupassanā, paṭinissaggānupassanāti imāsaṁ sattannaṁ anupassanānaṁ vasena. Soti kabaḷīkārāhāro. Tilakkhaṇa …pe… saṅkhātāyāti aniccatādīnaṁ tiṇṇaṁ lakkhaṇānaṁ paṭivijjhanavasena lakkhaṇavantasammasanavasena ca pavattañāṇasaṅkhātāya. Pariññāto hoti anavasesato nāmarūpassa ñātattā tappariyāpannattā ca āhārassa. Tenāha “tasmiṁ yevā”ti-ādi. Chandarāgāvakaḍḍhanenāti chandarāgassa pajahanena.

Pañca kāmaguṇā kāraṇabhūtā etassa atthīti pañcakāmaguṇiko. Tenāha “pañcakāmaguṇasambhavo”ti. Ekissā taṇhāya pariññā ekapariññā. Sabbassa pañcakāmaguṇikassa rāgassa pariññā, sabbapariññā. Tadubhayassapi mūlabhūtassa āhārassa pariññā mūlapariññā. Idāni imā tissopi pariññāyo vibhāgena dassetuṁ “yo bhikkhū”ti-ādi āraddhaṁ. Jivhādvāre ekarasataṇhaṁ parijānātīti jivhāya rasaṁ sāyitvā iti paṭisañcikkhati “yo yamettha raso, so vatthukāmavasena ojaṭṭhamakarūpaṁ hoti jivhāyatanaṁ pasādo. So kiṁ nissito? Catumahābhūtanissito. Taṁsahajāto vaṇṇo gandho raso ojā jīvitindriyanti ime dhammā rūpakkhandho nāma. Yo tasmiṁ rase assādo, ayaṁ rasataṇhā. Taṁsahagatā phassādayo dhammā cattāro arūpakkhandhā”ti-ādivasena. Sabbaṁ Aṭṭhakathāyaṁ āgatavasena veditabbaṁ. Tenāha “tena pañcakāmaguṇiko rāgo pariññātova hotī”ti. Tattha (SṬ.12.63/CS:pg.2.113) tenāti yo bhikkhu jivhādvāre rasataṇhaṁ parijānāti, tena. Kathaṁ pana ekasmiṁ dvāre taṇhaṁ parijānato pañcasu dvāresu rāgo pariññāto hotīti āha “kasmā”ti-ādi. Tassāyevāti taṇhāya eva taṇhāsāmaññato ekattanayavasena vuttaṁ. Tatthāti pañcasu dvāresu. Uppajjanatoti rūparāgādibhāvena uppajjanato. Lobho eva hi taṇhāyanaṭṭhena “taṇhā”tipi, rajjanaṭṭhena “rāgo”tipi vuccati. Tenāha “sāyeva hī”ti-ādi. Idāni vuttamevatthaṁ “yathā”ti-ādinā upamāya sampiṇḍeti. Pañcamagge hanatoti pañcasu maggesu sañcarittaṁ karontena maggagāmino hananto “magge hanato”ti vutto.

Sabyañjane piṇḍapātasaññite bhattasamūhe manuññe rūpe rūpasaddādayo labbhanti, tattha pañcakāmaguṇarāgassa sambhavaṁ dassetuṁ “kathan”ti-ādi vuttaṁ. Satisampajaññena pariggahetvāti sabbabhāgiyena kammaṭṭhānaparipālakena pariggahetvā. Nicchandarāgaparibhogenāti maggādhigamasiddhena nicchandarāgaparibhogena paribhutte. Soti kāmaguṇiko rāgo.

Tasmiṁ satīti kabaḷīkārāhāre sati. Tassāti pañcakāmaguṇikarāgassa. Uppattitoti uppajjanato. Na hi āhārālābhena jighacchādubbalyaparetassa kāmaparibhogicchā sambhavati. Upanijjhānacittanti rāgavasena aññamaññaṁ olokanacittaṁ.

Natthi taṁ saṁyojananti pañcavidhampi uddhambhāgiyasaṁyojanaṁ sandhāya vuttaṁ. Tenāha “tena rāgena …pe… natthī”ti. Tenāti kāmarāgena. Ettakenāti yathāvuttāya desanāya. Kathetuṁ vaṭṭatīti imaṁ paṭhamāhārakathaṁ kathentena dhammakathikena.

Paṭhamāhāravaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.63.~2)Dutiyāhāravaṇṇanā

Dutiyeti dutiye āhāre. Uddālitacammāti uppāṭitacammā, sabbaso apanītacammāti attho. Na sakkoti dubbalabhāvato, tathā hi itthī “abalā”ti vuccati. Silākuṭṭādīnanti ādi-saddena iṭṭhakakuṭṭamattikākuṭṭādīnaṁ saṅgaho. Uṇṇanābhīti makkaṭakaṁ. Sarabūti gharagoḷikā (SṬ.12.63/CS:pg.2.114) Uccāliṅgapāṇakā nāma lomasā pāṇakā. Ākāsanissitāti ākāsacārino. Luñcitvāti uppāṭetvā.

Tisso pariññāti heṭṭhā vuttā ñātapariññādayo tisso pariññā. Tammūlakattāti phassamūlakattā. Desanā yāva arahattā kathitā sabbaso vedanāsu pariññātāsu kilesānaṁ lesassapi abhāvato.

Dutiyāhāravaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.63.~3)Tatiyāhāravaṇṇanā

Aṅgārakāsunti aṅgārarāsiṁ. Phuṇantīti attano upari sayameva ākirantīti attho. Tenāha “narā rudantā paridaḍḍhagattā”ti. Narāti purisāti attho, na manussā. Bhayañhi maṁ vindatīti bhayassa vasena karonto bhayaṁ labhati nāma. Santaramānovāti suṭṭhu taramāno eva hutvā. Porisaṁ vuccati purisappamāṇaṁ, tasmā atirekaporisā purisappamāṇato adhikā. Tenāha “pañcaratanappamāṇā”ti. Assāti kāsuyā. Tadabhāveti tesaṁ jālādhūmānaṁ abhāve. Ārakāvassāti ārakā eva assa.

Aṅgārakāsu viya tebhūmakavaṭṭaṁ ekādasannaṁ aggīnaṁ vasena mahāpariḷāhato. Jivi …pe… puthujjano tehi aggīhi dahitabbato. Dve bala …pe… kammaṁ anicchantasseva tassa vaṭṭadukkhe pātanato. Āyūhanūpakaḍḍhanānaṁ kālabhedo na cintetabbo ekantabhāvino phalassa nipphāditattāti āha “kammaṁ hī”ti-ādi.

Phasse vuttanayenevāti tattha “phasso saṅkhārakkhandho”ti vuttaṁ, idha “manosañcetanā saṅkhārakkhandho”ti vattabbaṁ. Sesaṁ vuttanayamevāti. “Taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo”ti vacanato manosañcetanāya taṇhā mūlakāraṇanti āha “taṇhāmūlakattā manosañcetanāyā”ti. Tenāha “na hī”ti-ādi. Keci pana yasmā manosañcetanāya phalabhūtaṁ vedanaṁ paṭicca taṇhā uppajjati, tasmā evaṁ vuttanti vadanti.

Tatiyāhāravaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.63.~4)Catutthāhāravaṇṇanā

Aniṭṭhapāpanavasena (SṬ.12.63/CS:pg.2.115) taṁsamaṅgīpuggalaṁ āgacchatīti āgu, pāpaṁ, taṁ carati sīlenāti āgucārī. Tenāha “pāpacārin”ti.

Rājā viya kammaṁ paramissarabhāvato. Āgucārī puriso viya …pe… puthujjano dukkhavatthubhāvato. Ādinnappahāravaṇāni tīṇi sattisatāni viya puthujjanassa āturamānamahādukkhapatiṭṭhaṁ paṭisandhiviññāṇaṁ. Tenāha satti …pe… dukkhanti.

Tammūlakattāti paṭisandhiviññāṇamūlakattā ito paraṁ pavattanāmarūpassa.

Catutthāhāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Puttamaṁsūpamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.64.)4. Atthirāgasuttavaṇṇanā

64. Catutthe soti lobho. Rañjanavasenāti raṅgajātaṁ viya tassa cittassa anurañjanavasena. Nandanavasenāti sappītikatāya ārammaṇassa abhinandanavasena. Taṇhāyanavasenāti visayakattukāmatāya vasena. Eko eva hi lobho pavatti-ākāravasena tathā vutto. Patiṭṭhitanti laddhasabhāvaṁ. Tatthāti vaṭṭe. Āhāreti keci. Viññāṇanti abhisaṅkhāraviññāṇaṁ. Viruḷhanti phalanibbattiyā viruḷhippattaṁ. Tenāha “kammaṁ javāpetvā”ti-ādi. Tattha javāpetvāti phalaṁ gāhāpetvā. Abhisaṅkhāraviññāṇañhi attanā sahajātānaṁ sahajātādipaccayehi ceva āhārapaccayena ca paccayo hutvā tassa attano phaluppādane sāmatthiyattā viruḷhippattaṁ. Tenāha “kammaṁ santāne laddhabhāvaṁ viruḷhippattañcassa hotī”ti. Vaṭṭakathā esāti katvā “yatthāti tebhūmakavaṭṭe bhumman”ti vuttaṁ. Sabbatthāti sabbesu. Purimapade etaṁ bhummanti “yattha tatthā”ti āgataṁ etaṁ bhummavacanaṁ purimasmiṁ purimasmiṁ pade visayabhūte. Tañhi ārabbha etaṁ “yattha tatthā”ti bhummavacanaṁ vuttaṁ. Imasmiṁ vipākavaṭṭeti paccuppanne vipākavaṭṭe. Āyatiṁ vaṭṭahetuke saṅkhāre sandhāya vuttaṁ “yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbattī”ti vacanato (SṬ.12.64/CS:pg.2.116) Punabbhavābhinibbattīti ca paṭisandhi adhippetāti vuttaṁ “yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇan”ti. Jātīti cettha mātukucchito nikkhamanaṁ adhippetaṁ. Yasmiṁ ṭhāneti yasmiṁ kāraṇe sati.

Kāraṇañcettha saṅkhārā veditabbā. Te hi āyatiṁ punabbhavābhinibbattiyā hetū, taṇhā-avijjāyo, kālagati-ādayo ca kammassa sambhārā. Keci pana kilesavaṭṭakammagatikālā cāti adhippāyena “kālagati-ādayo ca kammassa sambhārā”ti vadanti. Taṁtaṁbhavapatthanāya tathā tathā gato tividho bhavova tebhūmakavaṭṭaṁ. Tenāha “yatthāti tebhūmakavaṭṭe”ti. Tathā cāha “sasambhārakakammaṁ bhavesu rūpaṁ samuṭṭhāpetī”ti. Rūpanti attabhāvaṁ.

Saṅkhipitvāti tīsu akatvā viññāṇena ekasaṅkhepaṁ katvāti attho. Eko sandhīti eko hetuphalasandhi. Vipākavidhinti saḷāyatanādikaṁ vedanāvasānaṁ vipākavidhiṁ. “Nāmarūpena saddhin”ti padaṁ ānetvā sambandho. Nāmarūpenāti vā sahayoge karaṇavacanaṁ. Idha eko sandhīti eko hetuphalasandhi. Āyatibhavassāti āyatiṁ upapattibhavassa. Tena cettha eko sandhi hetuphalasandhi veditabbo.

Khīṇāsavassa aggamaggādhigamanatova pavattakammassa maggena sahāyavekallassa katattā avijjamānaṁ. Sūriyarasmisamanti tato eva vuttanayeneva appatiṭṭhitasūriyarasmisamaṁ. Sāti rasmi. Kāyādayoti kāyadvārādayo. Katakammanti paccayehi katabhāvaṁ upādāya vuttaṁ, na kammalakkhaṇapattato. Tenāha “kusalākusalaṁ nāma na hotī”ti. Kiriyamatteti avipākadhammattā kāyikādipayogamatte ṭhatvā. Avipākaṁ hoti tesaṁ avipākadhammattā.

Atthirāgasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.65.)5. Nagarasuttavaṇṇanā

65. Pañcamasutte “pubbeva me, bhikkhave, sambodhā”ti-ādi heṭṭhā saṁvaṇṇitamevāti avuttameva saṁvaṇṇetuṁ “nāmarūpe kho satī”ti āraddho (SṬ.12.65/CS:pg.2.117) Tattha dvādasapadike paṭiccasamuppāde imasmiṁ Sutte yāni dve padāni aggahitāni, nesaṁ aggahaṇe kāraṇaṁ pucchitvā vissajjetukāmo tesaṁ gahetabbakāraṇaṁ tāva dassento “etthā”ti-ādimāha. Paccakkhabhūtaṁ paccuppannaṁ bhavaṁ paṭhamaṁ gahetvā tadanantaraṁ anāgatassa “dutiyan”ti gahaṇe atīto tatiyo hotīti āha “avijjāsaṅkhārā hi tatiyo bhavo”ti. Nanu cettha anāgatassa bhavassa gahaṇaṁ na sambhavati paccuppannabhavavasena abhinivesassa jotitattāti? Saccametaṁ, kāraṇe pana gahite phalaṁ gahitameva hotīti tathā vuttanti daṭṭhabbaṁ. Apicettha anāgato addhā atthato saṅgahito eva yato “nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti-ādinā anāgataddhasaṁgāhitā desanā pavattā, catuvokāravasena viññāṇapaccayā nāmanti viseso atthi. Tasmā “pañcavokāravasenā”ti vuttaṁ. Tehīti avijjāsaṅkhārehi ārammaṇabhūtehi. Ayaṁ vipassanāti addhāpaccuppannavasena udayabbayaṁ passantassa pavattavipassanā. Na ghaṭīyatīti na samijjhati. Mahā …pe… abhiniviṭṭhoti na ghaṭane kāraṇamāha, heṭṭhā gahitattā pāṭiyekkaṁ sammasanīyaṁ na hotīti adhippāyo.

Adiṭṭhesūti anavabuddhesu. Catusaccassa anubodhena na bhavitabbanti āha “na sakkā Buddhena bhavitun”ti. Imināti mahāsattena. Teti avijjāsaṅkhārā. Bhava-upādānataṇhāvasenāti bhava-upādānataṇhādassanavasena. Diṭṭhāva “taṁsahagatā”ti samānayogakkhamattā. Na parabhāgaṁ khaneyya attanā icchitassa gahitattā parabhāge aññassa abhāvato ca. Tenāha “kassaci natthitāyā”ti. Paṭinivattesīti paṭisaṁhari. Paṭinivattane pana kāraṇaṁ dassetuṁ “tadetan”ti-ādi vuttaṁ. Abhinnaṭṭhānanti akhaṇitaṭṭhānaṁ.

Paccayatoti hetuto, saṅkhāratoti attho. “Kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hotī”ti-ādinā hetuparamparavasena phalaparamparāya kittamānāya, kimhi nu kho sati viññāṇaṁ hotīti ca vicāraṇāya saṅkhāre kho sati viññāṇassa visesato kāraṇabhūto saṅkhāro aggahito, tato viññāṇaṁ paṭinivattati nāma, na sabbapaccayato. Tenevāha “nāmarūpe kho sati viññāṇaṁ hotī”ti. Kiṁ nāma hettha (SṬ.12.65/CS:pg.2.118) sahajātādivaseneva paccayabhūtaṁ adhippetaṁ, na kammūpanissayavasena paccuppannavasena abhinivesassa jotitattā. Ārammaṇatoti avijjāsaṅkhārasaṅkhāta-ārammaṇato, atītabhavasaṅkhāta-ārammaṇato. Atītaddhapariyāpannā hi avijjāsaṅkhārā. Tato paṭinivattamānaṁ viññāṇaṁ atītabhavopi paṭinivattati nāma. Ubhayampīti paṭisandhiviññāṇaṁ vipassanāviññāṇampi. Nāmarūpaṁ na atikkamatīti paccayabhūtaṁ ārammaṇabhūtañca nāmarūpaṁ na atikkamati tena vinā avattanato. Tenāha “nāmarūpato paraṁ na gacchatī”ti. Viññāṇe nāmarūpassa paccaye honteti paṭisandhiviññāṇe nāmarūpassa paccaye honte. Nāmarūpe viññāṇassa paccaye honteti nāmarūpe paṭisandhiviññāṇassa paccaye honte. Catuvokārapañcavokārabhavavasena yathārahaṁ yojanā veditabbā. Dvīsupi aññamaññaṁ paccayesu hontesūti pana pañcavokārabhavavasena. Ettakenāti evaṁ viññāṇanāmarūpānaṁ aññamaññaṁ upatthambhavasena pavattiyā. Jāyetha vā upapajjetha vāti “satto jāyati upapajjatī”ti samaññā hoti viññāṇanāmarūpavinimuttassa sattapaññattiyā upādānabhūtassa dhammassa abhāvato. Tenāha “ito hī”ti-ādi. Etadevāti “viññāṇaṁ nāmarūpan”ti etaṁ dvayameva.

Aparāparacutipaṭisandhīhīti aparāparacutipaṭisandhidīpakehi “cavati, upapajjatī”ti dvīhi padehi. Pañca padānīti “jāyetha vā”ti-ādīni pañca padāni. Nanu tattha paṭhamatatiyehi catutthapañcamāni atthato abhinnānīti? Saccaṁ, viññāṇanāmarūpānaṁ aparāparuppattidassanatthaṁ evaṁ vuttaṁ. Tenāha “aparāparacutipaṭisandhīhī”ti. Ettāvatāti vuttamevatthanti yo “ettāvatā”ti padena pubbe vutto, tameva yathāvuttamatthaṁ “yadidan”ti-ādinā niyyātento puna vatvā. Anulomapaccayākāravasenāti paccayadhammadassanapubbakapaccayuppannadhammadassanavasena. Paccayadhammānañhi attano paccayuppannassa paccayabhāvo idappaccayatā paccayākāro, so ca “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti-ādinā vutto saṅkhāruppattiyā anulomanato anulomapaccayākāro, tassa vasena.

Āpatoti (SṬ.12.65/CS:pg.2.119) parikhāgata-udakato. Dvārasampattiyā tattha vasantānaṁ pavesananiggamanaphāsutāya upabhogaparibhogavatthusampattiyā sarīracittasukhatāya nagarassa manuññatāti vuttaṁ “samantā …pe… ramaṇīyan”ti. Pubbe suññabhāvena araññasadisaṁ hutvā ṭhitaṁ janavāsaṁ karonte nagarassa lakkhaṇappattaṁ hotīti vuttaṁ “taṁ aparena samayena iddhañceva assa phītañcā”ti.

“Pubbeva kho panassa kāyakammaṁ vacīkammaṁ ājīvo ca suparisuddho”ti vacanato tīhi viratīhi saddhiṁ pubbabhāgamaggopi aṭṭhaṅgikavohāraṁ laddhuṁ arahatīti vuttaṁ “aṭṭhaṅgikassa vipassanāmaggassā”ti. Vipassanāya ciṇṇanteti vipassanāya sañcaritatāya tattha tattha tāya vipassanāya tīrite pariyesite. Lokuttaramaggadassananti anumānādivasena lokuttaramaggassa dassanaṁ. Tathā hi nibbānanagarassa dassanaṁ daṭṭhabbaṁ. Diṭṭhakāloti adhigamavasena diṭṭhakālo. Maggaphalavasena uppannā paropaṇṇāsa anavajjadhammā, paccavekkhaṇañāṇaṁ pana tesaṁ vavatthāpakaṁ. Yāpetvāti carāpetvā.

Avattamānakaṭṭhenāti Buddhasuññe loke kassaci santāne appavattanatova uppādādivasena vattamānavasena. Tathā hi Bhagavā “anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa sañjanetā”ti-ādikehi thomito. Pubbakehi mahesīhi paṭipanno hi ariyamaggo itarehi antarā kehici avaḷañjitoti vuttaṁ “avaḷañjanaṭṭhena purāṇamaggo”ti. Jhānassādenāti jhānasukhena jhānapītiyā. Subhikkhaṁ paṇītadhammāmatatāya titti-āvahaṁ. Pupphitaṁ upasobhitaṁ. Yāva dasasahassacakkavāḷeti vuttaṁ “ekissā lokadhātuyā”ti paricchinnabuddhakhettattā. Tassa atthitāya hi paricchedo atthi. Etasmiṁ antareti etasmiṁ okāse.

Nagarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.66.)6. Sammasasuttavaṇṇanā

66. Chaṭṭhe assāti Bhagavato. Saṇhasukhumadhammaparidīpanato sukhumā. Tīhi lakkhaṇehi aṅkiyattā tilakkhaṇāhatā, aniccādilakkhaṇaparidīpinīti attho. Ariyadhammādhigamassa upanissayabhūtena hetunā sahetukā. Tihetukapaṭisandhipaññāya pāṭihāriyapaññāya ca atthitāya paññavanto (SṬ.12.66/CS:pg.2.120) na kevalaṁ ajjhattika-aṅgasampattiyeva, bāhiraṅgasampattipi nesamatthīti dassetuṁ “siniddhānī”ti-ādi vuttaṁ. Abbhantaranti ajjhattaṁ. Paccayasammasananti paccayuppannānaṁ paccayavīmaṁsaṁ.

Ārambhānurūpā anusandhi yathānusandhi. Na gatāti na sampattā. Asambhinnapadanti avomissakapadaṁ, aññattha evaṁ anāgataṁ vākyanti attho. Tenāha “aññattha hi evaṁ vuttaṁ nāma natthī”ti. Evanti “tenahānandā”ti ekavacanaṁ, “suṇātha manasi karothā”ti bahuvacanaṁ katvā vuttaṁ nāma natthīti attho. Keci pana “tenahānandā”ti idhāpi bahuvacanameva katvā paṭhanti “sādhu anuruddhā”ti-ādīsu viya. Upadhīti adhippetaṁ upadhīyati ettha dukkhanti. Uppajjati uppādakkhaṇaṁ udayaṁ paṭilabhati “pākaṭabhāvo ṭhitiko, attalābho udayo”ti. Nivisati nivesaṁ okāsaṁ paṭilabhati. Ekavārameva hi uppannamattassa dhammassa dubbalattena okāse viya patiṭṭhahanaṁ natthi, punappunaṁ ārammaṇe pavattamānaṁ niviṭṭhaṁ patiṭṭhitaṁ nāma hoti. Tenāha “nivisatīti punappunaṁ pavattivasena patiṭṭhahatī”ti.

Piyasabhāvanti piyāyitabbajātikaṁ. Madhurasabhāvanti iṭṭhajātikaṁ. Abhiniviṭṭhāti taṇhābhinivesena otiṇṇā. Sampattiyanti bhavasampattiyaṁ. Nimittaggahaṇānusārenāti paṭibimbaggahaṇānusārena. Kaṇṇassa chiddapadesaṁ rajatanāḷikaṁ viya, kaṇṇabaddhaṁ pana pāmaṅgasuttaṁ viya. Tuṅgā uccā dīghā nāsikā tuṅganāsā. Evaṁ laddhavohāraṁ attano ghānaṁ. “Laddhavohārā”ti vā pāṭho. Tasmiṁ sati tuṅgā nāsā yesaṁ te tuṅganāsā. Evaṁ laddhavohārā sattā attano ghānanti yojanā vaṇṇasaṇṭhānato rattakambalapaṭalaṁ viya. Samphassato mudusiniddhaṁ kiccato siniddhamadhurarasadaṁ. Sālalaṭṭhinti sālakkhandhaṁ.

Addasaṁsūti passiṁsu. Evaṁ vuttanti “kaṁse”ti evaṁ vuttaṁ adhiṭṭhānavohārena.

Sampattinti vaṇṇādiguṇaṁ. Ādīnavanti maraṇaggatato.

Sattupānīyenāti sattuṁ pakkhipitvā ālolitapānīyena. Cattāri pānāni viya cattāro maggā taṇhāpipāsāvūpasamanato.

Sammasasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.67.)7. Naḷakalāpīsuttavaṇṇanā

67. Sattame (SṬ.12.67/CS:pg.2.121) kasmā pucchatīti Mahākoṭṭhikatthero sayaṁ tattha nikkaṅkho samāno kasmā pucchatīti adhippāyo. Ajjhāsayajānanatthanti idampi tassa mahāsāvakassa paracittajānanena appāṭihīraṁ siyā, tena taṁ aparitussanto “apicā”ti-ādimāha. Tattha dve aggasāvakāti sīlādiguṇehi uttamasāvakāti attho, na hi Mahākoṭṭhikatthero aggasāvakalakkhaṇappatto, atha kho mahāsāvakalakkhaṇappatto. Idāneva kho mayanti-ādi heṭṭhā paccayuppannaṁ anāloḷentena dassetvā desanā āhaṭā, na aññamaññapaccayatāvasena, idha pana yenādhippāyena taṁ āloḷetvā nivattetvā kathitaṁ mahātherena, tamevassa adhippāyaṁ teneva pakāsetukāmo Mahākoṭṭhikatthero āha “idāneva kho mayan”ti-ādi. Tenāha “idaṁ thero”ti-ādi.

Ettake ṭhāneti “kiṁ nu kho āvuso”ti-ādinā paṭhamārambhato paṭṭhāya yāva “nirodho hotī”ti padaṁ, ettake ṭhāne. Avijjāsaṅkhāre aggahetvā “nāmarūpapaccayā viññāṇan”ti desanāya pavattattā “paccayuppannapañcavokārabhavavasena desanā kathitā”ti vuttaṁ. “Phale gahite kāraṇaṁ gahitamevā”ti viññāṇe gahite saṅkhārā, tesañca kāraṇabhūtā avijjā gahitā eva hotīti vuttaṁ “heṭṭhā vissajjitesu dvādasasu padesū”ti. Ekekasminti ekekasmiṁ pade. Tiṇṇaṁ tiṇṇaṁ vasenāti “nirodhāya dhammaṁ desesi, nirodhāya paṭipanno hoti, nirodhā anupādāvinimutto hotī”ti evamāgatānaṁ tiṇṇaṁ tiṇṇaṁ vārānaṁ vasena. “Aṭṭhārasahi vatthūhī”ti-ādīsu (mahāva. 468) viya idha vatthusaddo kāraṇapariyāyoti āha “chattiṁsāya kāraṇehī”ti. Paṭhamo anumodanāvidhi. Dhammakathikaguṇoti vipassanāvisayo abhedopacārena vutto. Sesadvayesupi eseva nayo. Dutiyo anumodanā, tatiyaṁ anumodananti abhidheyyānurūpaṁ vattabbaṁ. Desanāsampatti kathitā “nibbidāya …pe… dhammaṁ desetī”ti vuttattā. Sekkhabhūmi kathitā “nibbidāya …pe… paṭipanno hotī”ti vuttattā. Asekkhabhūmi kathitā “nibbidā …pe… anupādāvimutto hotī”ti vuttattā.

Naḷakalāpīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.68.)8. Kosambisuttavaṇṇanā

68. Aṭṭhame (SṬ.12.68/CS:pg.2.122) parassa saddahitvāti parassa vacanaṁ saddahitvā. Tenāha “yaṁ esa bhaṇati, taṁ bhūtanti gaṇhātī”ti. Parapattiyo hi eso paraneyyabuddhiko. Yaṁ kāraṇanti yaṁ attanā cintitavatthu. Ruccatīti “evametaṁ bhavissati, na aññathā”ti attano matiyā cintentassa ruccati. Ruciyā gaṇhātīti parapattiyo ahutvā sayameva tathā rocento gaṇhāti. Anussavoti “anu anu sutan”ti evaṁ cirakālagatāya anussutiyā labbhamānaṁ “kathamidaṁ siyā, kasmā bhūtametan”ti anussavena gaṇhāti. Vitakkayatoti “evametaṁ siyā”ti parikappentassa. Ekaṁ kāraṇaṁ upaṭṭhātīti yathāparikappitavatthu cittassa upaṭṭhāti. Ākāraparivitakkenāti attanā kappitākārenā taṁ gaṇhāti. Ekā diṭṭhi uppajjatīti “yathāparikappitaṁ kiñci atthaṁ evametaṁ, nāññathā”ti abhinivisantassa eko abhiniveso uppajjati. Yāyassāti yāya diṭṭhiyā assa puggalassa. Nijjhāyantassāti paccakkhaṁ viya nirūpetvā cintentassa. Khamatīti tathā gahaṇakkhamo hoti. Tenāha “so …pe… gaṇhātī”ti. Etānīti saddhādīni. Tāni hi saddheyyānaṁ vatthūnaṁ gahaṇahetubhāvato “kāraṇānī”ti vuttāni. Bhavanirodho nibbānanti navavidhopi bhavo nirujjhati ettha etasmiṁ adhigateti bhavanirodho, nibbānaṁ. Svāyaṁ bhavo pañcakkhandhasaṅgaho tabbinimutto natthīti āha “pañcakkhandhanirodho nibbānan”ti. Bhavanirodho nibbānaṁ nāmāti “nibbānaṁ nāma bhavanirodho”ti esa pañho sekkhehipi jānitabbo, na asekkheheva. Imaṁ ṭhānanti imaṁ yāthāvakāraṇaṁ.

Suṭṭhu diṭṭhanti “bhavanirodho nibbānan”ti mayā suṭṭhu yāthāvato diṭṭhaṁ, bhavassa pīḷanasaṅkhatasantāpavipariṇāmaṭṭhānaṁ, bhavanirodhassa ca nissaraṇavivekāsaṅkhatāmataṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya diṭṭhattā. Anāgāmiphale ṭhito hi anāgāmimagge ṭhito eva nāma uparimaggassa anadhigatattāti vuttaṁ “anāgāmimagge ṭhitattā”ti. Nibbānaṁ ārabbha pavattampi therassetaṁ ñāṇaṁ “nibbānaṁ paccavekkhatī”ti vuttañāṇaṁ viya na hotīti vuttaṁ “ekūnavīsatiyā …pe… paccavekkhaṇañāṇan”ti. Etena etaṁ nibbānapaccavekkhaṇā viya na hoti sappadesabhāvatoti dasseti. Evañca katvā idha udapānanidassanampi samatthitanti daṭṭhabbaṁ. Paccavekkhaṇañāṇenāti avasesakilesānaṁ, nibbānasseva (SṬ.12./CS:pg.2.123) vā paccavekkhaṇañāṇena. Upari arahattaphalasamayoti upari sijjhanato arahattapaṭilābho tathā atthi. “Yenāhaṁ taṁ pariyesato nibbānaṁ sacchikarissāmī”ti jānāti.

Kosambisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.69.)9. Upayantisuttavaṇṇanā

69. Navame udakavaḍḍhanasamayeti sabbadivasesu mahāsamuddassa anto mahantacandakantamaṇipabbatānaṁ juṇhasamphassena pahatattā jalābhisandanavasena udakassa vaḍḍhanasamaye. Upari gacchantoti pakatiyā udakassa tiṭṭhaṭṭhānassa tato upari gacchantoti attho. Upari yāpetīti udakaṁ tattha uparūpari vaḍḍheti. Tathābhūto ca taṁ brūhento pūrentoti vuccatīti āha “vaḍḍheti pūretīti attho”ti. Yasmā paccayadhammā attano phalasamavāyapaccaye honte tassa upari ṭhito viya hoti tassa attano vase vattāpanato, tasmā vuttaṁ “avijjā upari gacchantī”ti. Paccayabhāvena hi sā tathā vuccati. Tenāha “saṅkhārānaṁ paccayo bhavituṁ sakkuṇantī”ti. Apagacchanto yāyanto. Tenāha “osaranto”ti, avaḍḍhanto parihīyamānoti attho.

Upayantisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.12.70.)10. Susimasuttavaṇṇanā

70. Dasame garukatoti garubhāvahetūnaṁ uttamaguṇānaṁ matthakappattiyā anaññasādhāraṇena garukārena garukato. Mānitoti sammāpaṭipattiyā mānito. Tāya hi viññūnaṁ manāpatāti āha “manena piyāyito”ti. Catupaccayapūjāya ca pūjitoti idaṁ atthavacanaṁ. Yadatthaṁ saṁgītikārehi “tena kho pana samayena Bhagavā sakkato hotī”ti-ādinā imassa suttassa nidānaṁ nikkhittaṁ, tassa atthassa ulliṅgavasena vuttanti daṭṭhabbaṁ. Esa nayo sesapadesupi. Aṁsakūṭatoti (SṬ.12.70/CS:pg.2.124) uttarāsaṅgena ubho aṁsakūṭe paṭicchādetvā ṭhitā dakkhiṇa-aṁsakūṭato, ubhayato vā apanenti. Paricitaganthavasena paṇḍitaparibbājako, yato pacchā visesabhāgī jāto. Vicittanayāya dhammakathāya kathanato “kaviseṭṭho”ti āhaṁsu.

Tejussadoti mahātejo. Purebhattakiccādīnaṁ niyatabhāvena niyamamanuyutto. Vipassanālakkhaṇamhīti ñāṇaṁ tattha kathitaṁ. Dhammanti tassaṁ tassaṁ parisāyaṁ therassa asammukhā desitaṁ dhammaṁ. Āharitvā katheti tathā varassa dinnattā.

Kiñcāpi Susimo pūraṇādayo viya satthupaṭiñño na hoti, titthiyehi pana “ayaṁ brāhmaṇapabbajito paññavā vedaṅgakusalo”ti gaṇācariyaṭṭhāne ṭhapito, tathā cassa sambhāvito. Tena vuttaṁ “ahaṁ satthāti paṭijānanto”ti, na sassatadiṭṭhikattā. Tathā hesa Bhagavato sammukhā upagantuṁ asakkhi.

Aññāti arahattassa nāmaṁ aññindriyassa ciṇṇante pavattattā. Taṁ pavattinti yaṁ aññabyākaraṇaṁ vuttaṁ, taṁ sutvā. Assa Susimassa, paramappamāṇanti uttamakoṭi. Ācariyamuṭṭhīti ācariyassa muṭṭhikatadhammo.

Aṅgasantatāyāti nīvaraṇādīnaṁ paccanīkadhammānaṁ vidūrabhāvena jhānaṅgānaṁ vūpasantatāya. Nibbutasabbadarathapariḷāhatāya hi tesaṁ jhānānaṁ paṇītatarabhāvo. Ārammaṇasantatāyāti rūpapatibhāgavigamena saṇhasukhumādibhāvappattassa ārammaṇassa santabhāvena. Yadaggena hi tesaṁ bhāvanātisayasambhāvitasaṇhasukhumappakārāni ārammaṇāni santāni, tadaggena jhānaṅgānaṁ santatā veditabbā. Ārammaṇasantatāya vā tadārammaṇadhammānaṁ santatā lokuttaradhammārammaṇāhi paccavekkhaṇāhi dīpetabbā. Āruppavimokkhāti arūpajjhānasaññāvimokkhā. Paññāmatteneva vimuttā, na ubhatobhāgavimuttā. Dhammānaṁ ṭhitatā taṁsabhāvatā dhammaṭṭhiti, aniccadukkhānattatā, tattha ñāṇaṁ dhammaṭṭhitiñāṇanti āha “vipassanāñāṇan”ti. Evamāhāti “pubbe kho, Susima, dhammaṭṭhitiñāṇaṁ, pacchā nibbāne ñāṇan”ti evamādi.

Vināpi (SṬ.12.70/CS:pg.2.125) samādhinti samathalakkhaṇappattaṁ purimasiddhaṁ vināpi samādhinti vipassanāyānikaṁ sandhāya vuttaṁ. Evanti vuttākārena. Na samādhinissando anupubbavihārā viya. Na samādhi-ānisaṁso lokiyābhiññā viya. Na samādhissa nipphatti sabbabhavaggaṁ viya. Vipassanāya nipphatti maggo vā phalaṁ vāti yojanā.

Rūpādīsu cetesu tiṇṇaṁ lakkhaṇānaṁ parivattanavasena desanā teparivaṭṭadesanā. Anuyogaṁ āropentoti nanu vuttaṁ, Susima, idāni arahattādhigamena sabbaso paccayākāraṁ paṭivijjhitvā tattha vigatasammohoti anuyogaṁ karonto. Pākaṭakaraṇatthanti yathā tvaṁ, Susima, nijjhānako sukkhavipassako ca hutvā āsavānaṁ khayasammasane suppatiṭṭhito, evametepi bhikkhū, tasmā “api pana tumhe āyasmanto”ti-ādinā na te tayā anuyuñjitabbāti.

Susimasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Samaṇabrāhmaṇavaggo

(SṬ.12.71.)1. Jarāmaraṇasuttādivaṇṇanā

71-72. Ekekaṁ suttaṁ katvā ekādasa suttāni vuttāni avijjāya vasena desanāya anāgatattā, tathānāgamanañcassā catusaccavasena ekekassa padassa uddhaṭattā. Kāmañca “āsavasamudayā avijjāsamudayo”ti attheva aññattha suttapadaṁ, idha pana veneyyajjhāsayavasena tathā na vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Jarāmaraṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Samaṇabrāhmaṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Antarapeyyālavaggo

(SṬ.12.82.)1. Satthusuttādivaṇṇanā

73. Ayaṁ (SṬ.12.82/CS:pg.2.126) Satthā nāmāti ayaṁ ariyamaggassa atthāya sāsati vimuttidhammaṁ anusāsatīti Satthā nāma. Adhisīlādivasena tividhāpi sikkhā. Yogoti bhāvanānuyogo. Chandoti niyyānetā kattukamyatākusalacchando. Sabbaṁ bhāvanāya parissayaṁ sahati, sabbaṁ vāssa upakārāvahaṁ sahati vāhetīti sabbasahaṁ. Appaṭivānīti na paṭinivattatīti appaṭivānī. Antarāya sahanaṁ mohanāsanavīriyaṁ ātappati kileseti ātappaṁ. Vidhinā īretabbattā pavattetabbattā vīriyaṁ. Satataṁ pavattiyamānabhāvanānuyogakammaṁ sātaccanti āha “satatakiriyan”ti. Tādisamevāti yādisī sati vuttā, tādisameva ñāṇaṁ, jarāmaraṇādivasena catusaccapariggāhakaṁ ñāṇanti attho.

Antarapeyyālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Nidānasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.13.Abhisamayasaṁyuttaṁ

(SṬ.13.1.)1. Nakhasikhāsuttavaṇṇanā

74. Sukhumāti (SṬ.13.1/CS:pg.2.127) taruṇā parittā kesaggamattabhāvato. Yathā kesā dīghaso dvaṅgulamattāya sabbasmiṁ kāle etappamāṇāva, na tacchindanaṁ, evaṁ nakhaggāpi kesaggamattāva, na tesaṁ chindanaṁ avaḍḍhanato. Paratoti “sahassimaṁ satasahassiman”ti vuttaṭṭhāne. Abhisametvāti paṭivijjhitvā, tasmā abhisametāvino paṭividdhasaccassāti attho. Kāmaṁ purimapadaṁ dukkhakkhandhassa atītabhāvaṁ upādāyapi vattuṁ yuttaṁ. Puretaraṁyeva pana vuttabhāvaṁ upādāya vuttanti dassetuṁ “purimaṁ dukkhakkhandhan”ti-ādi vuttaṁ. Purimaṁ nāma pacchimaṁ apekkhitvā. Purimapacchimatā hi taṁ taṁ upādāya vuccatīti idhādhippetaṁ purimaṁ nīharitvā dassetuṁ “katamaṁ panā”ti-ādi vuttaṁ. “Atītampi parikkhīṇan”ti idhādhippetaṁ parikkhīṇameva vibhāvetuṁ “katamaṁ pana parikkhīṇan”ti-ādi vuttaṁ. Sotāpannassa dukkhakkhayo idha coditoti taṁ dassetuṁ “paṭhamamaggassa abhāvitattā uppajjeyyā”ti vatvā idāni taṁ sarūpato dassetuṁ puna “kataman”ti-ādi vuttaṁ. Sattasu attabhāvesu yaṁ apāye uppajjeyya aṭṭhamaṁ paṭisandhiṁ ādiṁ katvā yattha katthaci apāyesu cāti yaṁ dukkhaṁ uppajjeyya, taṁ sabbaṁ parikkhīṇanti daṭṭhabbaṁ. Assāti sotāpannassa, yaṁ parimāṇaṁ, tato uddhañca upapātaṁ atthīti adhippāyo. Mahā attho guṇo mahattho, so etassa atthīti mahatthiyo ka-kārassa ya-kāraṁ katvā. Tenāha “mahato atthassa nipphādako”ti.

Nakhasikhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.13.2.)2. Pokkharaṇīsuttavaṇṇanā

75. Ubbedhenāti avavedhena adhodisatāya. Tenāha “gambhīratāyā”ti.

Pokkharaṇīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.13.3.)3. Saṁbhejja-udakasuttādivaṇṇanā

76-77. Sambhijjaṭṭhāneti (SṬ.13.3/CS:pg.2.128) sambhijjasamodhānagataṭṭhāne. Samenti sametā honti. Tenāha “samāgacchantī”ti. Pāḷiyaṁ vibhattilopena niddesoti tamatthaṁ dassento “tīṇi vā”ti āha. Sambhijjati missībhāvaṁ gacchati etthāti sambhejjaṁ, missitaṭṭhānaṁ. Tattha udakaṁ sambhejja-udakaṁ. Tenāha “sambhinnaṭṭhāne udakan”ti.

Saṁbhejja-udakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.13.4.)4. Pathavīsuttādivaṇṇanā

78-84. Cakkavāḷabbhantarāyāti cakkavāḷapabbatassa antogadhāya.

Chaṭṭhādīsu vuttanayenevāti idha chaṭṭhasuttādīsu paṭhamasuttādīsu vuttanayenevāti attho veditabbo visesābhāvato.

Pariyosāneti imassa Abhisamayasaṁyuttassa osānaṭṭhāne. Aññatitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānanti aññatitthiyānaṁ. Guṇādhigamoti jhānābhiññāsahito guṇādhigamo. Satabhāgampi …pe… na upagacchati saccapaṭivedhassa mahānubhāvattā. Tenāha Bhagavā paccakkhasabbadhammo “evaṁ mahādhigamo, bhikkhave, diṭṭhisampanno puggalo evaṁ mahābhiñño”ti.

Pathavīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Abhisamayasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.14.Dhātusaṁyuttaṁ

1. Nānattavaggo

(SṬ.14.1.)1. Dhātunānattasuttavaṇṇanā

85. Paṭhamanti (SṬ.14.1/CS:pg.2.129) imasmiṁ nidānavagge saṁyuttānaṁ paṭhamaṁ saṁgītattā. Nissattaṭṭhasuññataṭṭhasaṅkhātenāti dhammamattatāya nissattatāsaṅkhātena niccasubhasukha-attasuññatatthasaṅkhātena. Sabhāvaṭṭhenāti yathābhūtasabhāvaṭṭhena. Tato eva sabhāvassa dhāraṇaṭṭhena dhātūti laddhanāmānaṁ. Nānāsabhāvo aññamaññavisadisatā dhātunānattaṁ. Cakkhusaṅkhāto pasādo cakkhupasādo. So eva cakkhanaṭṭhena cakkhu, nissattasuññataṭṭhena dhātu cāti cakkhudhātu. Cakkhupasādavatthuṁ adhiṭṭhānaṁ katvā pavattaṁ cakkhupasādavatthukaṁ. Sesapadesupi eseva nayo. Dve sampaṭicchanamanodhātuyo, ekā kiriyā manodhātūti tisso manodhātuyo manodhātu “mananamattā dhātū”ti katvā. Vedanādayo …pe… nibbānañca dhammadhātu visesasaññāparihārena sāmaññasaññāya pavattanato. Tathā hete dhammā āyatanadesanāya “dhammāyatanan”teva desitā. Na hi nesaṁ rūpāyatanādīnaṁ viya viññāṇehi aññaviññāṇena gahetabbatākāro atthi. Sabbampīti chasattatividhaṁ manoviññāṇaṁ. Kāmāvacarā kāmadhātupariyāpannattā. Avasāne dveti dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimagge taṁsaṁvaṇṇanāsu daṭṭhabbo.

Dhātunānattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.2.)2. Phassanānattasuttavaṇṇanā

86. Jātipasuti-ārammaṇādibhedena nānābhāvo phasso. Jātipaccayabhedena hi paccayuppannassa bhedo hotiyeva. Dhammaparicchedavasena dhātudesanāyaṁ tisso mananamattā dhātuyova manodhātuyo. Kiriyāmayassa cittuppattivibhāgena paccayuppannassa vasena dhātudesanāyaṁ (SṬ.14.2/CS:pg.2.130) mananaṭṭhena dhātutāya sāmaññato manodvārāvajjanaṁ “manodhātū”ti adhippetanti vuttaṁ “manosamphasso manodvāre paṭhamajavanasampayutto”ti-ādi. Tasmāti yasmā kāmaṁ sampaṭicchanamanodhātu-anantaraṁ uppajjamāno santīraṇaviññāṇadhātuyā sampayutto phassopi manosamphasso eva nāma, dubbalattā pana so sabbabhavesu asambhavato ca gahito anavasesato gahaṇaṁ na hotīti manodvāre javanasamphasso hoti, tasmā. Ayamettha atthoti ayaṁ idha adhippāyānugato attho.

Phassanānattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.3.)3. Nophassanānattasuttavaṇṇanā

87. Manosamphassaṁ paṭiccāti manodvāre paṭhamajavanasampayutto phasso manosamphasso, taṁ manosamphassaṁ paṭicca. Manodhātūti āvajjanakiriyamanodhātu. Manoviññāṇadhātu manodhātūti veneyyajjhāsayavasena vuttaṁ. Tenāha “manodvāre …pe… evamattho daṭṭhabbo”ti. Tathā hi vakkhati “sabbāni cetānī”ti-ādi.

Nophassanānattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.4.)4. Vedanānānattasuttavaṇṇanā

88. Sabbāpi tasmiṁ dvāre vedanā vatteyyuṁ cakkhusamphassavedanā upanissayapaccayabhāvitā. Nibbattiphāsukatthanti nibbattiyā upanissayabhāvena pavattiyā dassanasukhatthaṁ. Sampaṭicchanavedanameva gahetuṁ vaṭṭati, tāya gahitāya itarāsaṁ gahaṇaṁ ñāyāgatamevāti. Vuttaṁ porāṇaṭṭhakathāyaṁ. Āvajjanasamphassanti āvajjanamanosamphassaṁ. Anantarūpanissayabhūtaṁ paṭicca paṭhamajavanavasena uppajjatīti yojanā. Ayamadhippāyo upanissayassa adhippetattā.

Vedanānānattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.5.)5. Dutiyavedanānānattasuttavaṇṇanā

89. Tatiyacatutthesu (SṬ.14.5/CS:pg.2.131) vuttanayāvāti “no cakkhusamphassaṁ paṭicca uppajjati cakkhudhātū”ti evaṁ vuttanayo, catutthe “cakkhudhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjati cakkhusamphasso”ti-ādinā vuttanayo ca. Ekato katvāti ekajjhaṁ katvā desitā. Kasmā pana tesu suttesu evaṁ desanā pavattāti āha “sabbāni cetānī”ti-ādi. Paṭisedho pana tesaṁ vedanānānattādīnaṁ phassanānattādikassa paccayabhāvato tathā-uppattiyā asambhavato. Ito paresūti “no pariyesanānānattaṁ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattan”ti-ādīsu.

Dutiyavedanānānattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.6.)6. Bāhiradhātunānattasuttavaṇṇanā

90. Pañca dhātuyo kāmāvacarā rūpasabhāvattā.

Bāhiradhātunānattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.7.)7. Saññānānattasuttavaṇṇanā

91. Āpāthe patitanti cakkhussa āpāthagataṁ sāṭakaveṭhanādisaññitaṁ bhūtasaṅghātaṁ sammā nissitaṁ. Cakkhudvāre sampaṭicchanādisampayuttasaññānaṁ saṅkappagatikattā, cakkhuviññāṇasampayuttasaññāgahaṇeneva vā gahetabbato “rūpasaññāti cakkhuviññāṇasampayuttā saññā”ti vuttaṁ tattha saññāya eva labbhanato. Eteneva hi taṁsampayutto saṅkappoti idampi saṁvaṇṇitanti daṭṭhabbaṁ. Tenāha “saññāsaṅkappachandā ekajavanavārepi nānājavanavārepi labbhantī”ti. Javanasampayuttassa vitakkassa chandagatikattā vuttaṁ “tīhi cittehi sampayutto saṅkappo”ti. Chandikataṭṭhenāti chandakaraṇaṭṭhena, icchitaṭṭhenāti attho. Anuḍahanaṭṭhenāti pariḍahanaṭṭhena. Sannissayaḍāharasā hi rāgaggi-ādayo “rūpe”ti pana tassa ārammaṇadassanametaṁ. Pariḷāhoti pariḷāhasīsena apekkhaṁ vadati. Tenāha “pariḷāhe uppanne”ti-ādi. “Pariḷāho”ti daḷhajjhosānā (SṬ.14.7/CS:pg.2.132) balavākārappattā vuttāti āha “pariḷāhapariyesanā pana nānājavanavāreyeva labbhantī”ti. Tāsaṁ laddhūpanissayabhāvatoti dasseti. Iminā nayenāti “uppajjati saññānānattan”ti ettha vuttanayena attho veditabbo. “Rūpasaññādinānāsabhāvaṁ saññaṁ paṭicca kāmasaṅkappādinānāsabhāvo saṅkappo uppajjatī”ti-ādinā nayena veditabbo.

Saññānānattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.8.)8. Nopariyesanānānattasuttavaṇṇanā

92. Paṭisedhamattameva nānaṁ, sesaṁ heṭṭhā vuttanayamevāti adhippāyo.

Nopariyesanānānattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.9.)9. Bāhiraphassanānattasuttādivaṇṇanā

93. Vuttappakāre ārammaṇeti “āpāthe patitan”ti-ādinā heṭṭhā vuttappakāre rūpārammaṇe. Saññāti rūpasaññāva. Arūpadhammopi samāno yasmiṁ ārammaṇe pavattati, taṁ phusanto viya hotīti vuttaṁ “ārammaṇaṁ phusamāno”ti. Taṇhāya vatthubhūtaṁyeva rūpārammaṇaṁ labbhatīti katvā “rūpalābho”ti adhippetanti āha “saha taṇhāya ārammaṇaṁ rūpalābho”ti. Sabbasaṅgāhikanayoti ekasmiṁyeva ārammaṇe sabbesaṁ saññādīnaṁ dhammānaṁ uppattiyā sabbasaṅgaṇhanavasena dassitanayo. Tenāha “ekasmiṁyevā”ti-ādi. Sabbasaṅgāhikanayoti vā dhuvaparibhogavasena nibaddhārammaṇanti vā āgantukārammaṇanti vā vibhāgaṁ akatvā sabbasaṅgāhikanayo. Aparo nayo. Missakoti āgantukārammaṇe nibaddhārammaṇe ca visayato nibaddhārammaṇena missako. Nibaddhārammaṇe sattānaṁ kileso mando hoti. Tathā hi saññāsaṅkappaphassavedanāva dassitā. Yaṁ kiñci viyāti yaṁ kiñci aññamaññaṁ viya. Khobhetvāti kutūhaluppādanavasena cittaṁ khobhetvā.

Upāsikāti (SṬ.14.9/CS:pg.2.133) tassa amaccaputtassa bhariyaṁ sandhāyāha. Tasminti āgantukārammaṇe. Lābho nāma “labbhatī”ti katvā.

Uruvalliyavāsīti uruvalliyaleṇavāsī, uruvalliyavihāravāsīti vadanti. Pāḷiyāti “dhātunānattaṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjatī”ti-ādinayapavattāya imissā suttapāḷiyā. Parivaṭṭetvāti majjhe gahitaphassavedanāpariyosāne ṭhapanavasena pāḷiṁ parivaṭṭetvā. Vuttappakāreti-ādi parivattetabbākāradassanaṁ. Tattha vuttappakāreti āpāthagatarūpārammaṇe. Avibhūtavāranti avibhūtārammaṇavāraṁ. Ayameva vā pāṭho. Gaṇhanti kathenti. Ekajavanavārepi labbhanti cirataranivesābhāvā. Nānājavanavāreyeva daḷhataranivesatāya.

94. Dasamaṁ uttānameva navame vuttanayattā. Paṭisedhamattameva hettha nānattanti.

Bāhiraphassanānattasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Nānattavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.14.11.)1. Sattadhātusuttavaṇṇanā

95. Ābhātīti ābhā, ālokabhāvena nipphajjati, upaṭṭhātīti vā attho. So eva nijjīvaṭṭhena dhātūti ābhādhātu. Ālokassāti ālokakasiṇassa. Suṭṭhu, sobhanaṁ vā bhātīti subhaṁ. Kasiṇasahacaraṇato jhānaṁ subhaṁ. Sesaṁ vuttanayameva. Suparisuddhavaṇṇaṁ kasiṇaṁ. Ākāsānañcādayopi subhārammaṇaṁ evāti keci. Desanaṁ niṭṭhāpesīti desanaṁ uddesamatte eva ṭhapesi. Pāḷiyaṁ “andhakāraṁ paṭicca paññāyatī”ti etthāpi ārammaṇameva gahitaṁ, tathā “ayaṁ dhātu asubhaṁ paṭicca paññāyatī”ti etthāpi. Yathā hi idha suvaṇṇaṁ kasiṇaṁ subhanti adhippetaṁ, evaṁ dubbaṇṇaṁ asubhanti.

Andhakāraṁ paṭiccāti andhakāraṁ paṭicchādakapaccayaṁ paṭicca. Paññāyatīti pākaṭo hoti. Tenāha “andhakāro hī”ti-ādi. Ālokopi, andhakārena (SṬ.14.11/CS:pg.2.134) paricchinno hotīti yojanā. Andhakāro tāva ālokena paricchinno hotu “yattha āloko natthi, tattha andhakāro”ti āloko kathaṁ andhakārena paricchinno hotīti āha “andhakārena hi so pākaṭo hotī”ti. Paricchedalekhāya viya cittarūpaṁ andhakārena hi parito paricchinno hutvā paññāyati, yathā taṁ chāyāya ātapo. Eseva nayoti asubhasubhānaṁ aññamaññaparicchinnataṁ atidisitvā tattha adhippetameva dassento “asubhe sati subhaṁ paññāyatī”ti āha. Evamāhāti “asubhaṁ paṭicca subhaṁ paññāyatī”ti avoca. “Rūpī rūpāni passatī”ti-ādīsu viya uttarapadalopenāyaṁ niddesoti āha “rūpaṁ paṭiccāti rūpāvacarasamāpattiṁ paṭiccā”ti. Tāya hi sati adhigatāya. Rūpasamatikkamā vā hotīti sabhāvārammaṇānaṁ rūpajjhānānaṁ samatikkamā ākāsānañcāyatanasamāpatti nāma hotīti attho. Eseva nayoti iminā “ākāsānañcāyatanasamatikkamā viññāṇañcāyatanasamāpatti nāma hotī”ti-ādinā dvepi pakāre atidisati. Paṭisaṅkhāti paṭisaṅkhāñāṇena. Appavattinti yathāparicchinnakālaṁ appavattanaṁ. Etena khaṇanirodhādiṁ paṭikkhipati.

Kathaṁ samāpatti pattabbāti imāsu sattasu dhātūsu kā pakārā saññāsamāpatti nānā hutvā samāpajjitabbā. Tenāha “kīdisā samāpattiyo”ti-ādi. Saññāya atthibhāvenāti paṭukiccāya saññāya atthibhāvena. Sukhumasaṅkhārānaṁ tattha samāpattiyaṁ avasissatāya. Nirodhovāti saṅkhārānaṁ nirodho eva.

Sattadhātusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.12.)2. Sanidānasuttavaṇṇanā

96. Bhāvanapuṁsakametaṁ “visamaṁ candimasūriyā parivattantī”ti-ādīsu (a.ni.4.70) viya. Sanidānanti attano phalaṁ nidadātīti nidānaṁ, kāraṇanti āha “sanidāno (SṬ.14.12/CS:pg.2.135) sappaccayo”ti. Kāmapaṭisaṁyuttoti kāmarāgasaṅkhātena kāmena paṭisaṁyutto vā kāmapaṭibaddho vā. Takketīti takko. Abhūtakāraṁ samāropetvā kappetīti saṅkappo. Ārammaṇe cittaṁ appetīti appanā. Visesena appetīti byappanā. Ārammaṇe cittaṁ abhiniropentaṁ viya pavattatīti cetaso abhiniropanā. Micchā viparīto pāpako saṅkappoti micchāsaṅkappo. Aññesu ca kāmapaṭisaṁyuttesu vijjamānesu vitakko eva kāmadhātusaddena niruḷho daṭṭhabbo vitakkassa kāmapasaṅgappattisātisayattā. Esa nayo byāpādadhātu-ādīsupi. Sabbepi akusalā dhammā kāmadhātu hīnajjhāsayehi kāmetabbadhātubhāvato.

Kilesakāmassa ārammaṇabhāvattā sabbākusalasaṁgāhikāya kāmadhātuyā itarā dve saṅgahetvā kathanaṁ sabbasaṅgāhikā. Tissannaṁ dhātūnaṁ aññamaññaṁ asaṅkarato kathā asambhinnā. Imaṁ kāmāvacarasaññitaṁ kāmavitakkasaññitañca kāmadhātuṁ. Paṭiccāti paccayabhūtaṁ labhitvā. Tīhi kāraṇehīti tīhi sārabhūtehi kāraṇehi.

Byāpādavitakko byāpādo uttarapadalopena, so eva nijjīvaṭṭhena sabhāvadhāraṇaṭṭhena dhātūti byāpādadhātu. Byāpajjati cittaṁ etenāti byāpādo, doso. Byāpādopi dhātūti yojanā. Sahajātapaccayādivasenāti sahajāta-aññamaññanissayasampayutta-atthi-avigatapaccayavasena. Visesena hi parassa attano ca dukkhāpanaṁ vihiṁsā, sā eva dhātu, atthato rosanā parūpaghāto, tathā pavatto vā dosasahagatacittuppādo.

Tiṇagahane araññeti tiṇehi gahanabhūte araññe. Anayabyasananti apāyabyasanaṁ, pariharaṇūpāyarahitaṁ vipattinti vā attho. Avaḍḍhiṁ vināsanti avaḍḍhiñceva vināsañcāti vadanti sabbaso vaḍḍhirahitaṁ. Sukkhatiṇadāyo viya ārammaṇaṁ kilesaggisaṁvaddhanaṭṭhena. Tiṇukkā viya akusalasaññā anudahanaṭṭhena. Tiṇakaṭṭha …pe… sattā anayabyasanāpattito. “Ime sattā”ti hi ayoniso paṭipajjamānā adhippetā. Tenāha “yathā sukkhatiṇadāye”ti-ādi.

Samatābhāvato (SṬ.14.12/CS:pg.2.136) samatāvirodhato visamatāhetuto ca visamā rāgādayoti āha “rāgavisamādīni anugatan”ti. Icchitabbā avassaṁbhāvinibhāvena.

Saṁkilesato nikkhamanaṭṭhena nekkhammo, so eva nijjīvaṭṭhena dhātūti nekkhammadhātu. Svāyaṁ nekkhammasaddo pabbajjādīsu kusalavitakke ca niruḷhoti āha “nekkhammavitakkopi nekkhammadhātū”ti. Itarāpi dve dhātuyoti abyāpāda-avihiṁsādhātuyo vadati. Visuṁ dīpetabbā sarūpena āgatattā. Vitakkādayoti nekkhammasaṅkappacchandapariḷāhapariyesanā. Yathānurūpaṁ attano attano paccayānurūpaṁ. Kathaṁ panettha kusaladhammesu pariḷāho vuttoti? Saṅkhārapariḷāhamattaṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ, soḷasasu ākāresu dukkhasacce santāpaṭṭho viya vutto, yassa vigamena arahato sītibhāvappatti vuccati.

Sayaṁ na byāpajjati, tena vā taṁsamaṅgīpuggalo na kiñci byāpādetīti abyāpādo, vihiṁsāya vuttavipariyāyehi sā veditabbā. Hitesibhāvena mijjati siniyhatīti mitto, mittassa esāti metti, abyāpādo. Mettāyanāti mettākāraṇaṁ, mettāya vā ayanā pavattanā. Mettāyitattanti mettāyitassa mettāya pavattassa bhāvo. Mettācetovimuttīti mettāyanavasena pavatto cittasamādhi. Sesaṁ vuttanayameva.

Sanidānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.13.)3. Giñjakāvasathasuttavaṇṇanā

97. Ito paṭṭhāyāti “dhātuṁ, bhikkhave”ti imasmā tatiyasuttato paṭṭhāya. Yāva kammavaggo, tāva netvā upagantvā seti etthāti āsayo, hīnādibhāvena adhīno āsayo ajjhāsayo, taṁ ajjhāsayaṁ, adhimuttanti attho. Saññā uppajjatīti-ādīsu hīnādibhedaṁ ajjhāsayaṁ paṭicca hīnādibhedā saññā, tannissayadiṭṭhivikappanā, vitakko ca uppajjati sahajātakoṭiyā upanissayakoṭiyā ca. Satthāresūti tesaṁ satthupaṭiññatāya vuttaṁ, na satthulakkhaṇasabbhāvato. Asammāsambuddhesūti ādhāre visaye ca bhummaṁ ekato katvā (SṬ.14.13/CS:pg.2.137) vuttanti paṭhamaṁ tāva dassento “mayaṁ sammāsambuddhā”ti-ādiṁ vatvā itaraṁ dassento “tesu sammāsambuddhā ete”ti-ādimāha. Tesaṁ “mayaṁ sammāsambuddhā”ti uppannadiṭṭhi idha mūlabhāvena pucchitā, itarā anusaṅkitāti pucchatiyevāti sāsaṅkaṁ vadati.

“Mahatī”ti ettha mahāsaddo “mahājano”ti-ādīsu viya bahu-atthavācakoti daṭṭhabbo. Avijjāpi hīnahīnatarahīnatamādibhedena bahupakārā. Tassāti diṭṭhiyā. Kasmā panettha “yadidaṁ avijjā dhātū”ti avijjaṁ uddharitvā “hīnaṁ dhātuṁ paṭiccā”ti ajjhāsayadhātu niddiṭṭhāti? Na kho panetaṁ evaṁ daṭṭhabbaṁ, “aññaṁ uddharitvā aññaṁ niddiṭṭhā”ti, yato avijjāsīsena ajjhāsayadhātu eva gahitā. Avijjāgahito hi purisapuggalo diṭṭhajjhāsayo hīnādibhedaṁ avijjādhātuṁ nissāya tato saññādiṭṭhi-ādike saṅkappeti. Paṇidhi patthanā, sā pana tathā tathā cittassa ṭhapanavasena hotīti āha “cittaṭṭhapanan”ti. Tenāha “sā panesā”ti-ādi. Eteti hīnapaccayā saññādiṭṭhivitakkacetanā patthanā paṇidhisaṅkhātā hīnā dhammā. Hīno nāma hīnadhammasamāyogato. Sabbapadānīti “paññapetī”ti-ādīni padāni yojetabbāni hīnasaddena majjhimuttamaṭṭhānantarassa asambhavato. Upapajjanaṁ “upapattī”ti āha “dve upapattiyo paṭilābho ca nibbatti cā”ti. Tattha hīnakulādīti ādi-saddena hīnarūpabhogaparisādīnaṁ saṅgaho. Hīnattikavasenāti hīnattike vuttattikapadavasenāti adhippāyo. Cittuppādakkhaṇeti idaṁ hīnattikapariyāpannānaṁ cittuppādānaṁ vasena tattha tattha laddhattā vuttaṁ. Pañcasu nīcakulesūti caṇḍālavenanesādarathakārapukkusakulesu. Dvādasa-akusalacittuppādānaṁ pana yo koci paṭilābho hīnoti yojanā. Sesadvayepi eseva nayo. Imasmiṁ ṭhāneti “yāyaṁ, bhante, diṭṭhī”ti-ādinā āgate imasmiṁ ṭhāne. “Dhātuṁ, bhikkhave, paṭicca uppajjatī”ti-ādinā āgatattā nibbattiyeva adhippetā, na paṭilābho.

Giñjakāvasathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.14.)4. Hīnādhimuttikasuttavaṇṇanā

98. Ekato (SṬ.14.14/CS:pg.2.138) hontīti samānacchandatāya ajjhāsayato ekato honti. Nirantarā hontīti tāya eva samānacchandatāya cittena nibbisesā honti. Idha adhimutti nāma ajjhāsayadhātūti āha “hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā”ti.

Hīnādhimuttikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.15.)5. Caṅkamasuttavaṇṇanā

99. Mahāpaññesūti vipulapaññesu. Nanti Sāriputtattheraṁ. Khandhantaranti khandhavibhāgaṁ, khandhānaṁ vā antaraṁ viseso atthīti khandhantaro. Esa nayo sesesupi. Parikammanti iddhividhādhigamassa pubbabhāgaparikammañceva uttaraparikammañca. Ānisaṁsanti iddhānisaṁsañceva ānisaṁsañca. Adhiṭṭhānaṁ vikubbananti adhiṭṭhānavidhānañceva vikubbanavidhānañca. Vuttanayenevāti “pathaviṁ pattharanto viyā”ti-ādinā.

Dhutaṅgaparihāranti dhutaṅgānaṁ pariharaṇavidhiṁ. Pariharaṇaggahaṇeneva samādānaṁ siddhaṁ hotīti taṁ na gahitaṁ. Ānisaṁsanti taṁtaṁdhutaṅgapariharaṇe daṭṭhabbaṁ ānisaṁsameva. Samodhānanti “ettakā piṇḍapātapaṭisaṁyuttā, ettakā senāsanapaṭisaṁyuttā”ti paccayavasena aññamaññañca antogadhattā. Adhiṭṭhānanti adhiṭṭhānavidhiṁ. Bhedanti ukkaṭṭhādibhedañceva bhinnākārañca.

Parikammanti “dibbacakkhu evaṁ uppādetabbaṁ, evaṁ visodhetabban”ti-ādinā parikammavidhānaṁ. Ānisaṁsanti paresaṁ ajjhāsayānurūpāyatanādi-ānisaṁsapabhedaṁ. Upakkilesanti sādhāraṇaṁ asādhāraṇaṁ duvidhaṁ upakkilesaṁ. Vipassanābhāvanupakkilesā hi dibbacakkhussa upakkilesāti veditabbā.

Saṅkhepavitthāragambhīruttānavicitrakathādīsūti saṅkhepo vitthāro gambhīratā uttānatā vicitrabhāvo neyyatthatā nītatthatāti evamādīsu dhammassa kathetabbappakāresu taṁ taṁ kathetabbākāraṁ.

Iti-saddo (SṬ.14.15/CS:pg.2.139) ādi-attho, pakārattho vā. Tena--

“Ādimhi sīlaṁ deseyya, (dī.ni.aṭṭha.1.190 ma.ni.aṭṭha.1.291)

Majjhe cittaṁ viniddise.

Ante paññā kathetabbā,

Eso dhammakathāvidho”ti.--

Evaṁ kathetabbākāraṁ saṅgaṇhāti.

“Sithilaṁ dhanitañca dīgharassaṁ, garukaṁ lahukañca niggahītaṁ.

Sambandhaṁ vavatthitaṁ vimuttaṁ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo”ti. (dī.ni.1.190 ma.ni.aṭṭha.1.291 pari. 85)--

Evaṁ vuttaṁ dasavidhaṁ byañjanabuddhiṁ. Aṭṭhuppattinti tassa tassa suttassa jātakassa ca aṭṭhuppattiṁ. Anusandhinti pacchānusandhi-ādi-anusandhiṁ. Pubbāparanti sambandhaṁ. Idaṁ padaṁ evaṁ vattabbaṁ, idaṁ pubbāparaṁ evaṁ gahetabbanti.

Kulasaṅgaṇhanaparihāranti lābhuppādanatthaṁ kulānaṁ saṅgaṇhanavidhino pariharaṇaṁ tanniyamitaṁ ekantikaṁ kulasaṅgahaṇavidhiṁ.

Caṅkamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.16.)6. Sagāthāsuttavaṇṇanā

100. “Dhātuso saṁsandantī”ti idaṁ ajjhāsayato sarikkhatādassanaṁ, na kāyena missībhāvadassananti āha “samuddantare”ti-ādi. Nirantaroti nibbiseso. Saṁsaggāti pañcavidhasaṁsaggahetu. Saṁsaggagahaṇena cettha saṁsaggavatthukā taṇhā gahitā. Tenāha “dassana …pe… snehenā”ti.

Vanati bhajati sajjati tenāti vanaṁ, vanathoti ca kileso vuccatīti āha “vanatho jātoti kilesavanaṁ jātan”ti. Itare saṁsaggamūlakāti tameva paṭikkhipanto āha “adassanenā”ti. Sādhujīvīti sādhu suṭṭhu jīvī, taṁjīvanasīlo. Tenāha “parisuddhajīvitaṁ jīvamāno”ti.

Sagāthāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.17.)7. Assaddhasaṁsandanasuttavaṇṇanā

101. Nirojāti (SṬ.14.17/CS:pg.2.140) saddhāsnehābhāvena nisnehā. Tato eva arasabhāvena nirasā. Ekasadisāti samasamā nibbisesā. Tenāha “nirantarā”ti. Alajjitāya ekasīmakatā bhinnamariyādā. Saddhā tesaṁ atthīti saddhā. Tantipālakāti saddhammatantiyā pālakā. Vaṁsānurakkhakāti ariyavaṁsassa anurakkhakā. Āraddhavīriyāti paggahitavīriyā. Yasmā tādisānaṁ vīriyaṁ paripuṇṇaṁ nāma hoti kiccasiddhiyā, tasmā vuttaṁ “paripuṇṇaparakkamā”ti. Sabbakiccapariggāhikāyāti catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanākiccapariggāhikāya.

Assaddhasaṁsandanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.18~22.)8~12. Assaddhamūlakasuttādivaṇṇanā

102-106. Aṭṭhamādīnīti aṭṭhamaṁ navamaṁ dasamaṁ ekādasamaṁ dvādasamanti imāni pañca suttānīti eke. Apare pana nava suttānīti icchanti. Svāyamattho Aṭṭhakathāyaṁ vuttoyeva. Pāḷiyañca kesuci potthakesu likhīyati.

Assaddhamūlakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Kammapathavaggo

(SṬ.14.23~24.)1~2. Asamāhitasuttādivaṇṇanā

107-108. Ito paresūti ito dutiyavaggato paresu suttesu. Paṭhamanti paṭhamavagge paṭhamaṁ. Kasmā panettha evaṁ desanā pavattāti āha “evaṁ vuccamāne”ti-ādi.

Asamāhitasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.23~25.)3~5. Pañcasikkhāpadasuttādivaṇṇanā

109-111. Surāmerayasaṅkhātanti (SṬ.14.23~25/CS:pg.2.141) piṭṭhasurādisurāsaṅkhātaṁ pupphāsavādimerayasaṅkhātañca. Majjanaṭṭhena majjaṁ. Surāmerayamajjappamādoti vuccati “majjati tenā”ti katvā. Tasmiṁ tiṭṭhantīti tasmiṁ pamāde pamajjanavasena tiṭṭhantīti attho. Sesaṁ tatiyacatutthesu suviññeyyamevāti.

Pañcame tāni padāni saṁvaṇṇetuṁ “pañcame”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha pāṇo nāma vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṁ, taṁ pāṇaṁ atipātenti aticca antareyeva, atikkamma vā Satthādīhi abhibhavitvā pātenti saṇikaṁ patituṁ adatvā sīghaṁ pātentīti attho. Kāyena vācāya vā adinnaṁ parasantakaṁ. Ādiyantīti gaṇhanti. Micchāti na sammā, gārayhavasena. Musāti atathaṁ vatthu. Vadantīti visaṁvādanavasena vadanti. Piyasuññakaraṇato pisuṇā, pisati vā pare satte, hiṁsatīti attho. Mammacchedikāti etena parassa mammacchedavasena ekantapharusasañcetanā pharusavācā nāmāti dasseti. Abhijjhāsaddo lubbhane niruḷhoti āha “parabhaṇḍe lubbhanasīlāti attho”ti. Byāpannanti dosavasena vipannaṁ. Pakativijahanena pūtibhūtaṁ. Sādhūhi garahitabbataṁ pattā “natthi dinnan”ti-ādinayappavattā natthikāhetuka-akiriyadiṭṭhi kammapathapariyāpannā nāma. Micchattapariyāpannā sabbāpi lokuttaramaggapaṭipakkhā viparītadiṭṭhi.

Tesanti kammapathānaṁ. Vohāratoti indriyabaddhaṁ upādāya paññattimattato. Tiracchānagatādīsūti ādi-saddena petānaṁ saṅgaho. Payogavatthumahantatādīhi mahāsāvajjatā tehi paccayehi uppajjamānāya cetanāya balavabhāvato. Yathāvuttapaccayavipariyāyepi taṁtaṁpaccayehi cetanāya balavabhāvavasena appasāvajjamahāsāvajjatā vā veditabbā. Iddhimayoti kammavipākiddhimayo dāṭhākoṭanādīnaṁ viya.

Methunasamācāresūti sadāraparadāragamanavasena duvidhesu methunasamācāresu. Tepi hīnādhimuttikehi kattabbato kāmā nāma. Micchācāroti gārayhācāro. Gārayhatā cassa ekantanihīnatāyāti āha (SṬ.14./CS:pg.2.142) “ekantanindito lāmakācāro”ti asaddhammādhippāyenāti asaddhammasevanādhippāyena. Gottarakkhitāti sagottehi rakkhitā. Dhammarakkhitāti sahadhammehi rakkhitā. Sassāmikā nāma sārakkhā. Yassā gamane daṇḍo ṭhapito, sā saparidaṇḍā. Bhariyabhāvāya dhanena kītā dhanakkītā. Chandena vasatīti chandavāsinī. Bhogatthaṁ vasatīti bhogavāsinī. Paṭatthaṁ vasatīti paṭavāsinī. Udakapattaṁ āmasitvā gahitā odapattakinī. Cumbaṭaṁ apanetvā gahitā obhaṭacumbaṭā. Karamarānītā dhajāhaṭā. Taṅkhaṇikaṁ gahitā muhuttikā. Abhibhavitvā vītikkamo micchācāro mahāsāvajjo, na tathā dvinnaṁ samānacchandatāya. Abhibhavitvā vītikkamane satipi maggenamaggapaṭipatti-adhivāsane purimuppannasevanābhisandhipayogābhāvato micchācāro na hoti abhibhuyyamānassāti vadanti. Sevanācitte sati payogābhāvo appamāṇaṁ yebhuyyena itthiyā sevanāpayogassa abhāvato. Tathā sati puretaraṁ sevanācittassa upaṭṭhānepi tassā micchācāro na siyā, tathā purisassapi sevanāpayogābhāve. Tasmā attano ruciyā pavattitassa vasena tayo, balakkārena pavattitassa vasena tayoti sabbepi aggahitaggahaṇena “cattāro sambhārā”ti vuttaṁ.

Āsevanamandatāyāti yāya akusalacetanāya samphaṁ palapati, tassā ittarakālatāya pavattiyā anāsevanāti paridubbalā hoti cetanā.

Upasaggavasena atthavisesavācino dhātusaddāti abhijjhāyatīti padassa parabhaṇḍābhimukhīti-ādi-attho vutto. Tanninnatāyāti tasmiṁ parabhaṇḍe lubbhanavasena ninnatāya. Abhipubbo jhe-saddo lubbhane niruḷhoti daṭṭhabbo. Yassa bhaṇḍaṁ abhijjhāyati, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjāti-ādinā nayena tattha appasāvajjamahāsāvajjavibhāgo veditabbo. Tenāha “adinnādānaṁ viyā”ti-ādi. Attano pariṇāmanaṁ cittenevāti daṭṭhabbaṁ.

Hitasukhaṁ byāpādayatīti yo naṁ uppādeti, yassa uppādeti, tassa sati samavāye hitasukhaṁ vināseti. Aho vatāti iminā yathā abhijjhāne vatthuno ekantato attano pariṇāmanaṁ dassitaṁ (SṬ.14.23~25/CS:pg.2.143) evamidhāpi vatthuno “Aho vatā”ti iminā parassa vināsacintāya ekantato niyamitabhāvaṁ dasseti. Evañhi nesaṁ dāruṇappavattiyā kammapathappavatti.

Yathābhuccagahaṇābhāvenāti yathātacchagahaṇassa abhāvena aniccādisabhāvassa niccādito gahaṇena. Micchā passatīti vitathaṁ passati. Samphappalāpo viyāti iminā āsevanassa appamahantatāhi micchādiṭṭhiyā appasāvajjamahāsāvajjatā. Vatthunoti gahitavatthuno. Gahitākāraviparītatāti micchādiṭṭhiyā gahitākārassa viparītatā. Tathābhāvenāti attano gahitākāreneva tassā diṭṭhiyā, gahitassa vā vatthuno upaṭṭhānaṁ “evametaṁ, na ito aññathā”ti.

Dhammatoti sabhāvato. Koṭṭhāsatoti cittaṅgakoṭṭhāsato, yaṁkoṭṭhāsā honti, tatoti attho. Cetanādhammāvāti cetanāsabhāvā eva. Paṭipāṭiyā sattāti ettha nanu cetanā abhidhamme kammapathesu na vuttāti paṭipāṭiyā sattannaṁ kammapathabhāvo na yuttoti? Na, avacanassa aññahetukattā. Na hi tattha cetanāya akammapathattā kammapatharāsimhi avacanaṁ, kadāci pana kammapatho hoti, na sabbadāti kammapathabhāvassa aniyatattā avacanaṁ. Yadā, panassa kammapathabhāvo hoti, tadā kammapatharāsisaṅgaho na nivārito. Etthāha--yadi cetanāya sabbadā kammapathabhāvābhāvato aniyato kammapathabhāvoti kammapatharāsimhi avacanaṁ, nanu abhijjhādīnampi kammapathabhāvaṁ appattānaṁ atthitāya aniyato kammapathabhāvoti tesampi kammapatharāsimhi avacanaṁ āpajjatīti? Nāpajjati, kammapathatātaṁsabhāgatāhi tesaṁ tattha vuttattā. Yadi evaṁ cetanāpi tattha vattabbā siyā? Saccametaṁ. Sā pana pāṇātipātādikāti pākaṭo tassā kammapathabhāvoti na vuttā siyā. Cetanāya hi “cetanāhaṁ, bhikkhave, kammaṁ vadāmi (a.ni. 6.63 kathā. 539) tividhā, bhikkhave, kāyasañcetanā akusalaṁ kāyakamman”ti-ādivacanato (kathā. 539) kammabhāvo pākaṭo. Kammaṁyeva ca sugatiduggatīnaṁ tatthuppajjanakasukhadukkhānañca pathabhāvena pavattaṁ kammapathoti vuccatīti pākaṭo, tassā kammapathabhāvo. Abhijjhādīnaṁ pana cetanāsamīhanabhāvena sucaritaduccaritabhāvo, cetanājanitapiṭṭhivaṭṭakabhāvena sugatiduggatitaduppajjanakasukhadukkhānaṁ (SṬ.14.23~25/CS:pg.2.144) pathabhāvo cāti, na tathā pākaṭo kammapathabhāvoti, te eva tena sabhāvena dassetuṁ abhidhamme kammapatharāsibhāvena vuttā. Atathājātiyakattā vā cetanā tehi saddhiṁ na vuttāti daṭṭhabbaṁ. Mūlaṁ patvāti mūladesanaṁ patvā, mūlasabhāvesu dhammesu desiyamānesūti attho.

Adinnādānaṁ sattārammaṇanti idaṁ “pañca sikkhāpadā parittārammaṇā evā”ti imāya pāḷiyā virujjhati. Yañhi pāṇātipātādidussīlyassa ārammaṇaṁ, tadeva taṁ veramaṇiyā ārammaṇaṁ. Vītikkamitabbavatthuto eva hi viratīti. “Sattārammaṇan”ti vā sattasaṅkhātaṁ saṅkhārārammaṇameva upādāya vuttattā na koci virodho. Tathā hi vuttaṁ sammohavinodaniyaṁ (vibha.aṭṭha.714) “yāni sikkhāpadāni ettha ‘sattārammaṇānī’ti vuttāni, tāni yasmā ‘sattoti’ti saṅkhaṁ gate saṅkhāreyeva ārammaṇaṁ karontī”ti. Ito paresupi eseva nayo. Visabhāgavatthuno “itthipurisā”ti gahetabbato sattārammaṇotipi eke. “Eko diṭṭho, dve sutā”ti-ādinā samphappalapane diṭṭhasutamutaviññātavasena. Tathā abhijjhāti ettha tathā-saddo “diṭṭhasutamutaviññātavasenā”ti idampi upasaṁharati, na sattasaṅkhārārammaṇataṁ eva dassanādivasena abhijjhāyanato. “Natthi sattā opapātikā”ti pavattamānāpi micchādiṭṭhi tebhūmakadhammārammaṇā evāti adhippāyena tassā saṅkhārārammaṇatā vuttā. Kathaṁ pana micchādiṭṭhiyā mahaggatappattā dhammā ārammaṇaṁ hontīti? Sādhāraṇato. Natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipākoti hi pavattamānāya atthato rūpārūpāvacaradhammāpi gahitāva hontīti.

Sukhabahulatāya rājāno hasamānāpi “coraṁ ghātethā”ti vadanti, hāso pana tesaṁ aññavisayoti āha “sanniṭṭhāpakacetanā pana nesaṁ dukkhasampayuttāva hotī”ti. Majjhattavedano na hoti, sukhavedanova. Tattha “kāmānaṁ samudayā”ti-ādinā vedanābhedo veditabbo. Lobhasamuṭṭhāno musāvādo sukhavedano vā siyā majjhattavedano vā, dosasamuṭṭhāno dukkhavedano vāti musāvādo tivedano siyā. Iminā nayena sesesupi yathārahaṁ vedanānaṁ (SṬ.14.23~25/CS:pg.2.145) “lobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāyā”ti-ādinā bhedo veditabbo.

Pāṇātipāto dosamohavasena dvimūlakoti sampayuttamūlameva sandhāya vuttaṁ. Tassa hi mūlaṭṭhena upakārabhāvo dosaviseso, nidānamūle pana gayhamāne lobhamohavasenapi vaṭṭati. Sammūḷho āmisakiñjakkhakāmopi hi pāṇaṁ hanati. Tenevāha “lobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāyā”ti-ādi (a.ni.3.34). Sesesupi eseva nayo.

Asamādinnasīlassa sampattato yathā-upaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati sampattavirati. Samādānena uppannā virati samādānavirati. Kilesānaṁ samucchindanavasena pavattā maggasampayuttā virati samucchedavirati. Kāmañcettha pāḷiyaṁ viratiyova āgatā, sikkhāpadavibhaṅge pana cetanāpi āharitvā dassitāti tadubhayampi gaṇhanto “cetanāpi vaṭṭanti viratiyopī”ti āha.

Adussīlyārammaṇā jīvitindriyādi-ārammaṇā kathaṁ dussīlyāni pajahantīti dassetuṁ “yathā panā”ti-ādi vuttaṁ. Pāṇātipātādīhi viramaṇavasena pavattanato tadārammaṇabhāveneva tāni pajahanti. Na hi tadeva ārabbha taṁ pajahituṁ sakkā tato anissaṭabhāvato.

Anabhijjhā …pe… viramantassāti abhijjhaṁ pajahantassāti attho. Na hi manoduccaritato virati atthi anabhijjhādīheva tappahānasiddhito.

Pañcasikkhāpadasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.27.)7. Dasaṅgasuttavaṇṇanā

113. Micchattasammattavasenāti ettha micchābhāvo micchattaṁ, tathā sammābhāvo sammattaṁ. Tathā tathā pavattā akusalakkhandhāva micchāsati, evaṁ micchāñāṇampi daṭṭhabbaṁ. Na hi ñāṇassa micchābhāvo nāma atthi. Tasmā micchāñāṇinoti micchāsaññāṇāti attho, ayoniso pavattacittuppādāti (SṬ.14.27/CS:pg.2.146) adhippāyo. Micchāpaccavekkhaṇenāti micchādiṭṭhi-ādīnaṁ micchā ayoniso paccavekkhaṇena. Kusalavimuttīti pakatipurisasantarajānanaṁ, guṇaviyuttassa attano sakattani avaṭṭhānanti evamādiṁ akusalapavattiṁ “kusalavimuttī”ti gahetvā ṭhitā micchāvimuttikā. Sammāpaccavekkhaṇāti jhānavimokkhādīsu sammā aviparītaṁ pavattā paccavekkhaṇā.

Dasaṅgasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(SṬ.14.30.)1. Catudhātusuttavaṇṇanā

114. Patiṭṭhādhātūti sahajātānaṁ dhammānaṁ patiṭṭhābhūtā dhātu. Ābandhanadhātūti nahāniyacuṇṇassa udakaṁ viya sahajātadhammānaṁ ābandhanabhūtā dhātu. Paripācanadhātūti sūriyo phalādīnaṁ viya sahajātadhammānaṁ paripācanabhūtā dhātu. Vitthambhanadhātūti dutiyo viya sahajātadhammānaṁ vitthambhanabhūtā dhātu. Kesādayo vīsati koṭṭhāsā. Ādi-saddena pittādayo santappanādayo uddhaṅgamā vātādayo gahitā. Etāti dhātuyo.

Catudhātusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.31.)2. Pubbesambodhasuttavaṇṇanā

115. Ayaṁ pathavīdhātuṁ nissāya taṁ ārabbha pavatto assādo. Evaṁ pavattānanti evaṁ kāye pabhāvassa pavedanavaseneva pavattānaṁ. Hutvā abhāvākārenāti pubbe avijjamānā paccayasāmaggiyā hutvā uppajjitvā puna bhaṅgupagamanato uddhaṁ abhāvākārena. Na niccāti aniccā addhuvattā, dhuvaṁ niccaṁ. Paṭipīḷanākārenāti udayabbayavasena abhiṇhaṁ pīḷanākārena (SṬ.14.30/CS:pg.2.147) dukkhaṭṭhena. Sabhāvavigamākārenāti attano sabhāvassa vigacchanākārena. Sabhāvadhammā hi appamattaṁ khaṇaṁ patvā nirujjhanti. Tasmā te “jarāya maraṇena cā”ti dvedhā vipariṇamanti. Tenāha “vipariṇāmadhammā”ti. Ādīnaṁ vāti pavattetīti ādīnavo, paramakāpaññatā. Vinīyatīti vūpasamīyati. Accantappahānavasena nissarati etenāti nissaraṇaṁ.

Sāyaṁ nipannā sabbarattiṁ khepetvā pāto uṭṭhahāma, māsapuṇṇaghaṭo viya no sarīraṁ nissandābhāvato.

Phusitamattesupīti udakassa phusitamattesupi.

Atināmenti kālaṁ. Evaṁ vuttanayena pavattā puggalā etā pathavīdhātu-ādayo assādenti nāma abhirativasena tattha ākaṅkhuppādanato.

Abhivisiṭṭhena ñāṇenāti aggamaggañāṇena. Rukkho bodhi “bujjhati etthā”ti katvā. Maggo bodhi “bujjhati etenā”ti katvā. Sabbaññutaññāṇaṁ bodhi sammā sāmañca sabbadhammānaṁ bujjhanato. Nibbānaṁ bodhi bujjhitabbato. Tesanti niddhāraṇe sāmivacanaṁ. Sāvakapāramīñāṇanti sāvakapāramīñāṇaṁ yāthāvato dassanavatthu.

Akuppāti paṭipakkhehi akopetabbo. Kāraṇatoti ariyamaggato. Tato hissa akuppatā. Tenāha “sā hī”ti-ādī. Ārammaṇatoti nibbānārammaṇato nibbānārammaṇānaṁ lokiyasamāpattīnaṁ abhāvato.

Vitthāravasenāti ekekadhātuvasenāti vadanti, ekekissā pana dhātuyā lakkhaṇavibhattidassanavasena. Yanti hetu-atthe nipāto, yaṁ nimittanti attho. Assādeti etenāti assādo, taṇhā. Ayaṁ pathavīdhātuyā assādoti ettha ayaṁ-saddo “pahānapaṭivedho”ti etthāpi ānetvā sambandhitabbo “ayaṁ pahānapaṭivedho paṭivijjhitabbaṭṭhena samudayasaccan”ti. Esa nayo sesasaccesupi. Yāti yathāvuttesu assādo ādīnavo nissaraṇanti imesu tīsu ṭhānesu pavattā (SṬ.14.31/CS:pg.2.148) yā diṭṭhi …pe… yo samādhi, ayaṁ bhāvanāpaṭivedho maggasaccanti vuttanayeneva yojetabbaṁ.

Pubbesambodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.32.)3. Acariṁsuttavaṇṇanā

116. Yathā yāvatā nissaraṇapariyesanaṭṭhāne ādīnavapariyesanā, evaṁ yāvatā ādīnavapariyesanaṭṭhāne assādapariyesanā sammāpaṭipannassāti vuttaṁ “acarinti ñāṇacārena acariṁ, anubhavanacārenā”ti.

Acariṁsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.33.)4. Nocedaṁsuttavaṇṇanā

117. Nissaṭāti-ādīni padāni, ādito vuttapaṭisedhenāti “nevā”ti ettha vuttena nakārena. Tenāha “na nissaṭā”ti-ādi. Vimariyādikatenāti-ādi ca ettha viharaṇapekkhaṇe karaṇavacanaṁ. Dutiyanayeti “yato ca kho, bhikkhave”ti-ādinā vuttanaye. Kilesavaṭṭamariyādāya sabbaso abhāvato nimmariyādikatena cittena. Tenāha “tatthā”ti-ādi. Tīsūti dutiyādīsu tīsu.

Nocedaṁsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.34.)5. Ekantadukkhasuttavaṇṇanā

118. Ekanteneva dukkhāti avīcimahānirayo viya ekantato dukkhā eva sukhena avomissā. Dukkhena anupatitāti dukkheneva sabbaso upagatā. Dukkhena okkantāti bahiddhā viya antopi dukkhena avakkantā anupaviṭṭhā. Sukhavedanāpaccayatāya imāsaṁ dhātūnaṁ sukhatā viya dukkhavedanāpaccayatāpi veditabbā, saṅkhāradukkhatā pana sabbattha caritā eva (SṬ.14.34/CS:pg.2.149) Sabbatthāti sabbāsu dhātūsu, sabbaṭṭhānesu vā. Paṭhamaṁ sukhaṁ dassetvāpi pacchā dukkhassa kathitattā “dukkhalakkhaṇaṁ kathitan”ti vuttaṁ.

Ekantadukkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.14.35~39.)6-10. Abhinandasuttādivaṇṇanā

119-123. Chaṭṭhasattamesu vaṭṭavivaṭṭaṁ kathitaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana “vivaṭṭaṁ kathitan”ti vuttaṁ Tīsu suttesu. Catusaccamevāti cattāri saccāni samāhaṭāni catusaccanti tesaṁ ekajjhaṁ gahaṇaṁ, niyamo pana tabbinimuttassa paramatthassa abhāvato.

Abhinandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Catutthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Dhātusaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.15.Anamataggasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.15.1.)1. Tiṇakaṭṭhasuttavaṇṇanā

124. Upasaggo (SṬ.15.1/CS:pg.2.150) samāsavisaye sasādhanaṁ kiriyaṁ dassetīti vuttaṁ “ñāṇena anugantvāpī”ti. Vassasataṁ vassasahassanti nidassanamattametaṁ, tato bhiyyopi anugantvā anamataggo eva saṁsāro. Agga-saddo idha mariyādavacano, anuddesikañcetaṁ vacananti āha “aparicchinnapubbāparakoṭiko”ti. Aññathā antimabhavikaparicchinnakatavimuttiparipācanīyadhammādīnaṁ vasena aparicchinnapubbāparakoṭi na sakkā vattuṁ. Saṁsaraṇaṁ saṁsāro. Pacchimāpi na paññāyati andhabālānaṁ vasenāti adhippāyo. Tenāha Bhagavā “dīgho bālāna saṁsāro”ti (dha.pa.60). Vemajjheyeva pana sattā saṁsaranti pubbāparakoṭīnaṁ alabbhanīyattā. Attho paritto hoti yathābhūtāvabodhābhāvato. Buddhasamayeti sāsaneti attho. Attho mahā yathābhūtāvabodhisambhavato, atthassa vipulatāya taṁsadisā upamā natthīti parittaṁyeva upamaṁ āharantīti adhippāyo. Idāni vuttamevatthaṁ “pāḷiyaṁ hī”ti-ādinā samattheti. Mātu mātaroti mātu mātāmahiyo. Tassevāti dukkhasseva. Tibbanti dukkhapariyāyoti.

Tiṇakaṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.2.)2. Pathavīsuttavaṇṇanā

125. Mahāpathavinti avisesena anavasesapariyādāyinīti āha “cakkavāḷapariyantan”ti. Parikappavacanañcetaṁ.

Pathavīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.3.)3. Assusuttavaṇṇanā

126. Kandanaṁ (SṬ.15.3/CS:pg.2.151) sasaddaṁ, rodanaṁ pana kevalamevāti āha “kandantānanti sasaddaṁ rudamānānan”ti. Pavattanti sandanavasena pavattaṁ. “Sinerurasmīhi paricchinnesū”ti saṅkhepena vuttamatthaṁ vivaranto “Sinerussā”ti-ādimāha. Maṇimayanti indanīlamaṇimayaṁ. Sinerussa pubbadakkhiṇakoṇasamapadesā “pubbadakkhiṇapassā”ti adhippetā. Tehi nikkhantarajatarasmiyo indanīlarasmiyo ca ekato hutvā. Tāsaṁ rasmīnaṁ antaresūti tāsaṁ catūhi koṇehi nikkhantarasmīnaṁ catūsu antaresu. Cattāroti dakkhiṇādibhedā cattāro mahāsamuddā honti. Vi-asananti visesena khepanaṁ. Kiṁ pana tanti āha “vināsoti attho”ti.

Assusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.4.)4. Khīrasuttavaṇṇanā

127. Mātuthaññanti pītaṁ mātuyā thanato nibbattakhīraṁ bahutaranti veditabbaṁ.

Khīrasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.5.)5. Pabbatasuttavaṇṇanā

128. “Anamataggassa saṁsārassa dīghatamattā na sukaraṁ nasukaran”ti Aṭṭhakathāpāṭho. Kathaṁ nacchindatīti kathaṁ na pariyosāpeti, kāyacipi gahaṇatāyāti adhippāyo. Tayo kappāsaṁsūti tayo ekakappāsaṁsū. Yehi naṁ phuṭṭhaṁ, tatopi sukhumataraṁ sāsapamattaṁ khīyeyya pabbataṁ sabbabhāgehi aticiravelaṁ parimajjante.

Pabbatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.6.)6. Sāsapasuttavaṇṇanā

129. Nagaranti (SṬ.15.6/CS:pg.2.152) nagarasaṅkhepena pākārena parikkhittataṁ sandhāya vuttaṁ. Anto pana sabbaso vicittasāsapehi eva puṇṇaṁ, evaṁ cuṇṇikābaddhaṁ. Tenāha “na pana …pe… daṭṭhabban”ti.

Sāsapasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.7.)7. Sāvakasuttavaṇṇanā

130. Tassa ṭhitaṭṭhānatoti bhikkhuno anussaritvā ṭhitaṭṭhānato, tena anussaritassa satasahassakappassa anantarakappato paṭṭhāyāti attho. Evanti vuttappakārena. Cattāropi bhikkhū abhiññālābhino. Cattāri kappasatasahassāni divase divase anussareyyunti parikappanavasena vadanti.

Sāvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.8.)8. Gaṅgāsuttavaṇṇanā

131. Etasmiṁ antareti etasmiṁ pabhavasamuddapadesaparicchinne āyāmato pañcayojanasatike atirekayojanasatike vā ṭhāne.

Gaṅgāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.9.)9. Daṇḍasuttavaṇṇanā

132. Navame khittoti punappunaṁ khitto. Ekavārañhi khitto mūlādīsu ekeneva nipateyya. Tathā sati adhippeto pātassa aniyamo na nidassito siyā. Tattha ca dhammaṁ suṇantā bhikkhū manussaloke, te sandhāya “asmā lokā”ti āha, tadaññaṁ sandhāya “paralokan”ti. Tassa tassa vā puggalassa yathādhippeto ayaṁ loko, tadañño paraloko.

Daṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.10.)10. Puggalasuttavaṇṇanā

133. Samaṭṭhikāloti (SṬ.15.10/CS:pg.2.153) samena ākārena laddhabba-aṭṭhikālo. Giriparikkhepeti pañcahi girīhi parikkhittattā “giriparikkhepo”ti laddhanāme rājagahe.

Puggalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.15.11.)1. Duggatasuttavaṇṇanā

134. Duggatanti kicchajīvikattā sabbathā dukkhaṁ gataṁ upagataṁ. Tathābhūto pana daliddo varāko nāma hotīti vuttaṁ “daliddaṁ kapaṇan”ti. Hatthapādehīti nidassanamattaṁ, aññehipi sarīrāvayavehi dussaṇṭhānehi upeto durupeto evāti.

Duggatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.12.)2. Sukhitasuttavaṇṇanā

135. Sukhitanti sañjātasukhaṁ. Tenāha “sukhasamappitan”ti-ādi. Susajjitanti sukhumupakaraṇehi sabbathā sajjitaṁ.

Sukhitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.13.)3. Tiṁsamattasuttavaṇṇanā

136. Dhutaṅgasamādānavasena, na araññavāsādimattena. Sasaṁyojanā sabbaso saṁyojanānaṁ appahīnattā, na puthujjanabhāvato. Ekekavaṇṇakālova gahetabboti etena mahiṁsādīnaṁ rassadīghapiṅgalādīsu ekekāneva gahetvā dasseti.

Tiṁsamattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.14~19.)4~9. Mātusuttādivaṇṇanā

137-142. Liṅganiyamena (SṬ.15.14~19/CS:pg.2.154) ceva cakkavāḷaniyamena cāti “purisānañhi mātugāmakālo, mātugāmānañca purisakālo”ti yathā sattasantāne liṅganiyamo natthi, evaṁ kadāci imasmiṁ cakkavāḷe nibbattanti, kadāci aññatarasminti cakkavāḷaniyamopi natthi. Evameva ṭhite

Cakkavāḷe mātugāmakāle namātābhūtapubbo natthīti-ādinā liṅganiyamena cakkavāḷaniyamo ca veditabbo. Tenāha “tesū”ti-ādi.

Mātusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.15.20.)10. Vepullapabbatasuttavaṇṇanā

143. Ekaṁ apadānaṁ āharitvā dasseti “evaṁ saṁvegaṁ janetvā bhikkhū visesaṁ pāpessāmī”ti. Catūhena ārohanti catuyojanubbedhattā. Dvinnaṁ Buddhānanti kakusandhassa koṇāgamanassa cāti imesaṁ dvinnaṁ Buddhānaṁ. “Tivarā rohitassā suppiyā”ti manussānaṁ tasmiṁ tasmiṁ kāle samaññā tattha desanāmavasena jātāti veditabbā, yathā etarahi Māgadhāti.

Puna vassasatanti paṭhamavassasatato uparivassasataṁ jīvanako nāma manusso natthi. Parihīnasadisaṁ kataṁ desanāya. Vaḍḍhitvāti dasavassāyukabhāvato paṭṭhāya yāva asaṅkhyeyyāyukabhāvā vaḍḍhitvā. “Parihīnan”ti vatvā taṁ parihīnabhāvaṁ dassento “kathan”ti-ādimāha. Yaṁ āyuppamāṇesūti yattakaṁ āyuppamāṇesūti.

Vepullapabbatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Anamataggasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.16.Kassapasaṁyuttaṁ

(SṬ.16.1.)1. Santuṭṭhasuttavaṇṇanā

144. Santuṭṭhoti (SṬ.16.1/CS:pg.2.155) sakena uccāvacena paccayena samameva ca tussanako. Tenāha “itarītarenā”ti-ādi. Tattha duvidhaṁ itarītaraṁ--pākatikaṁ, ñāṇasañjanitañcāti. Tattha pākatikaṁ paṭikkhipitvā ñāṇasañjanitameva dassento “thūlasukhumā”ti-ādimāha. Itaraṁ vuccati hīnaṁ paṇītato aññattā. Tathā paṇītampi itaraṁ hīnato aññattā. Apekkhāsaddā hi itarītarāti. Iti yena kenaci hīnena vā paṇītena vā cīvarādipaccayena santussito tathāpavatto alobho itarītarapaccayasantoso, taṁsamaṅgitāya santuṭṭho. Yathālābhaṁ attano lābhānurūpaṁ santoso yathālābhasantoso. Sesapadadvayepi eseva nayo. Labbhatīti vā lābho, yo yo lābho yathālābho, tena santoso yathālābhasantoso. Balanti kāyabalaṁ. Sāruppanti bhikkhuno anucchavikatā.

Yathāladdhato aññassa apatthanā nāma siyā appicchatāya pavatti-ākāroti tato vinivattitameva santosassa sarūpaṁ dassento “labhantopi na gaṇhātī”ti āha. Taṁ parivattetvāti pakatidubbalādīnaṁ garucīvaraṁ na phāsubhāvāvahaṁ sarīrabādhāvahañca hotīti payojanavasena, nātricchatādivasena parivattetvā. Lahukacīvaraparibhoge santosavirodhi na hotīti āha “lahukena yāpentopi santuṭṭhova hotī”ti. Mahagghacīvaraṁ bahūni vā cīvarāni labhitvā tāni vissajjetvā aññassa gahaṇaṁ yathāsāruppanaye ṭhitattā na santosavirodhīti āha “tesaṁ …pe… dhārentopi santuṭṭhova hotī”ti. Evaṁ sesapaccayesu yathābalayathāsāruppaniddesesu api-saddaggahaṇe adhippāyo veditabbo.

Pakatīti vācāpakati-ādikā. Avasesaniddāya abhibhūtattā paṭibujjhato sahasā pāpakā vitakkā pātubhavantīti.

Muttaharītakanti (SṬ.16.1/CS:pg.2.0156) gomuttaparibhāvitaṁ, pūtibhāvena vā chaḍḍitattā muttaharītakaṁ. Buddhādīhi vaṇṇitanti “pūtimuttabhesajjaṁ nissāya yā pabbajjā”ti-ādinā sammāsambuddhādīhi pasatthaṁ.

Eko ekacco santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṁ na katheti seyyathāpi āyasmā bākulatthero. Na santuṭṭo hoti, santosassa vaṇṇaṁ katheti seyyathāpi thero Upanando sakyaputto. Neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇaṁ katheti seyyathāpi thero lāḷudāyī. Ayanti āyasmā Mahākassapo. Anesananti ayoniso micchājīvavasena paccayapariyesanaṁ. Uttasatīti “kathaṁ nu kho labheyyan”ti jātuttāsena uttasati. Tathā paritassati. Ayanti Mahākassapatthero. Evaṁ yathāvutta-ekaccabhikkhu viya na paritassati, alābhaparittāsena vighātappattiyā na parittāsaṁ āpajjati. Lobhoyeva ārammaṇena saddhiṁ ganthanaṭṭhena bajjhanaṭṭhena gedho lobhagedho. Mucchanti gedhaṁ momūhattabhāvaṁ. Ādīnavanti dosaṁ. Nissaraṇamevāti cīvare idamatthitādassanapubbakaṁ alaggabhāvasaṅkhātaniyyānameva pajānanto. Yathāladdhādīnanti yathāladdhapiṇḍapātādīnaṁ. Niddhāraṇe cetaṁ sāmivacanaṁ.

Yathā Mahākassapattheroti attanā vattabbaniyāmena vadati, Bhagavatā pana vattabbaniyāmena “yathā kassapo bhikkhū”ti bhavitabbaṁ. Kassapena nidassanabhūtena. Kathanaṁ nāma bhāro “mutto moceyyan”ti paṭiññānurūpattā. Paṭipattiṁ paripūraṁ katvā pūraṇaṁ bhāro satthu āṇāya sirasā sampaṭicchitabbato.

Santuṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.2.)2. Anottappīsuttavaṇṇanā

145. Tena rahitoti tena sammāvāyāmena rahito. Nibbhayoti bhayarahito. Kusalānuppādanampi hi sāvajjameva aññāṇālasiyahetukattā. Sambujjhanatthāyāti ariyamaggehi sambujjhanāya. Yogehi khemaṁ tehi anupaddutattā.

Manuññavatthunti (SṬ.16.1/CS:pg.2.157) manoramaṁ lobhuppattikāraṇaṁ. Yathā vā tathā vāti subhasukhādivasena. Teti lobhādayo. Anuppannāti veditabbā tathārūpe vatthārammaṇe tathā anuppannapubbattā. Aññathāti vuttanayeneva vatthārammaṇehi ayojetvā gayhamāne. Vatthumhīti upaṭṭhākādicīvarādivatthumhi. Ārammaṇeti manāpiyādibhede ārammaṇe. Tādisena paccayenāti ayonisomanasikārasativossaggādipaccayena Imeti vuttanayena paccayalābhena pacchā uppajjamānā pāḷiyaṁ tathā vuttāti daṭṭhabbaṁ. Evaṁ uppajjamānatāya nappahīyanti nāma. Anuppādo hi paramatthato pahānaṁ kathitaṁ, tasmā tattha kathitanayeneva gahetabbanti adhippāyo.

Appaṭiladdhāti anuppattiyā. Teti yathāvuttasīlādi-anavajjadhammā. Paṭiladdhāti adhigatā. “Sīlādidhammā”ti ettha yadi maggaphalānipi gahitāni, atha kasmā “parihānivasenā”ti vuttanti āha “ettha cā”ti-ādi. Imassa pana sammappadhānassāti catutthassa sammappadhānassa vasena. Ayaṁ desanāti “uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṁvatteyyun”ti ayaṁ desanā katā. Dutiyamaggo vā …pe… saṁvatteyyāti idaṁ āyatiṁ sattasu attabhāvesu uppajjamānadukkhasaṅkhāta-anatthuppattiṁ sandhāya vuttaṁ. “Ātāpī ottappī bhabbo sambodhāyā”ti-ādivacanato “ime cattāro sammappadhānā pubbabhāgavipassanāvasena kathitā”ti vuttaṁ.

Anottappīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.3.)3. Candūpamasuttavaṇṇanā

146. Piyamanāpaniccanavakādiguṇehi cando upamā etesanti candūpamā. Santhavādīni padāni aññamaññavevacanāni. Pariyuṭṭhānaṁ puna citte kilesādhigamo. Sabbehipi padehi katthaci satte anurodharodhābhāvamāha. Attano pana sommabhāvena mahājanassa piyo manāpo. Yadatthamettha candūpamā āhaṭā, taṁ dassento “evan”ti-ādimāha. Na kevalaṁ candūpamatāya ettako eva guṇo, atha kho aññepi santīti te dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Evamādīhīti ādi-saddena yathā. Cando (SṬ.16.1/CS:pg.2.158) lokānuggahena ajavīthi-ādikā nānāvīthiyo paṭipajjati, evaṁ bhikkhu taṁ taṁ disaṁ upagacchati kulānuddayāya. Yathā cando kaṇhapakkhato sukkapakkhaṁ upagacchanto kalāhi vaḍḍhamāno hutvā niccanavo hoti, evaṁ bhikkhu kaṇhapakkhaṁ pahāya sukkapakkhaṁ upagantvā guṇehi vaḍḍhamāno lokassa vā pāmojjapāsaṁsattho niccanavatāya candasamacitto adhunupasampanno viya ca niccanavo hutvā carati.

Apakassitvāti kilesakāmavatthukāmehi vivecetvā. Taṁ nekkhammābhimukhaṁ kāyacittānaṁ ākaḍḍhanaṁ kāyato apanayanañca hotīti āha “ākaḍḍhitvā apanetvāti attho”ti. Catukkañcettha sambhavatīti taṁ dassetuṁ “yo hi bhikkhū”ti-ādi vuttaṁ.

Niccanavayāti “niccanavakā”icceva vuttaṁ hoti. Ka-saddena hi padaṁ vaḍḍhitaṁ, ka-kārassa ca ya-kārādeso. Evaṁ vicariṁsūti kiñjakkhavasena pariggahābhāvena yathā ime, evaṁ vicariṁsu aññeti anukampamānā.

Dvebhātikavatthūti dvebhātikattherapaṭibaddhaṁ vatthuṁ. Appatirūpakaraṇanti bhikkhūnaṁ asāruppakaraṇaṁ. Ādhāyitvāti āropanaṁ ṭhapetvā. Tathāti yathā saṅghamajjhe gaṇamajjhe ca, tathā vuḍḍhatare puggale appatirūpakaraṇaṁ. Evamādīti ādi-saddena antaragharappavesane aññattha ca yathāvuttato aññaṁ asāruppakiriyaṁ saṅgaṇhāti. Tatthevāti saṅghamajjhe gaṇamajjhe puggalassa ca vuḍḍhassa santike.

Yathāvuttesu aññesu ca tesu ṭhānesu. Pāpicchatāpi manopāgabbhiyanti eteneva kodhūpanāhādīnaṁ samudācāro manopāgabbhiyanti dassitaṁ hoti.

Ekato bhāriyanti piṭṭhipassato onataṁ. Vāyupatthambhanti cittasamuṭṭhānavāyunā upatthambhanaṁ. Anubbejetvā cittanti ānetvā sambandho. Cittassa hi tato anubbejanaṁ tadanunayanaṁ. Tenāha “sampiyāyamāno oloketī”ti. Vāyupatthambhakaṁ gāhāpetvāti kāyaṁ tathā upatthambhakaṁ katvā.

Opammasaṁsandanaṁ (SṬ.16.1/CS:pg.2.159) suviññeyyameva. Kāmagiddhatāya hīnādhimuttiko, avisuddhasīlācāratāya micchāpaṭipanno.

Aṅgulīhi nikkhantapabhā ākāsasañcalanena diguṇā hutvā ākāse vicariṁsūti āha “yamakavijjutaṁ cārayamāno viyā”ti. “Ākāse pāṇiṁ cālesī”ti padassa aññattha anāgatattā “asambhinnapadan”ti vuttaṁ. Attamanoti pītisomanassehi gahitamano. Yañhi cittaṁ anavajjaṁ pītisomanassasahitaṁ, taṁ sasantakaṁ hitasukhāvahattā. Tenāha “sakamano”ti-ādi. Na domanassena …pe… gahitamano sakacittassa tabbiruddhattā. Purimanayenevāti “idāni yo hīnādhimuttiko”ti-ādinā pubbe vuttanayeneva.

Pasannākāranti pasannehi kātabbakiriyaṁ. Taṁ sarūpato dasseti “cīvarādayo paccaye dadeyyun”ti. Tathabhāvāyāti yadatthaṁ Bhagavatā dhammo desito, yadatthañca sāsane pabbajjā, tadatthāya Rakkhaṇabhāvanti apāyabhayato ca rakkhaṇajjhāsayaṁ. Candopamādivasenāti ādi-saddena ākāse calitapāṇi viya katthaci alaggatāya parisuddhajjhāsayatā sattesu kāruññanti evamādīnaṁ saṅgaho.

Candūpamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.4.)4. Kulūpakasuttavaṇṇanā

147. Kulāni upagacchatīti kulūpako. Sandīyatīti sabbaso dīyati, avakhaṇḍīyatīti attho. Sā pana avakhaṇḍiyanā dukkhāpanā aṭṭiyanā hotīti vuttaṁ “aṭṭīyatī”ti. Tenāha Bhagavā “so tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedayatī”ti. Vuttanayānusārena heṭṭhā vuttanayassa anusaraṇena.

Kulūpakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.5.)5. Jiṇṇasuttavaṇṇanā

148. Chinnabhinnaṭṭhāne (SṬ.16.5/CS:pg.2.160) chiddassa aputhulattā aggaḷaṁ adatvāva suttena saṁsibbanamattena aggaḷadānena ca chidde puthule. Nibbasanānīti ciranisevitavasanakiccāni, paribhogajiṇṇānīti attho. Tenāha “pubbe …pe… laddhanāmānī”ti, saññāpubbako vidhi aniccoti “gahapatānī”ti vuttaṁ yathā “vīriyan”ti.

Senāpatinti senāpatibhāvinaṁ, senāpaccārahanti attho. Attano kammenāti attanā kātabbakammena. Soti Satthā. Tasminti Mahākassapatthere karotīti sambandho. Na karotīti vuttamatthaṁ vivaranto “kasmā”ti-ādimāha. Yadi Satthā dhutaṅgāni na vissajjāpetukāmo, atha kasmā “jiṇṇosi dāni tvan”ti-ādimavocāti āha “yathā panā”ti-ādi.

Diṭṭhadhammasukhavihāranti imasmiṁyeva attabhāve phāsuvihāraṁ. Amānusikā savanaratīti atikkantamānusikāya araññasadduppattiyā araññehaṁ vasāmīti vivekavāsūpanissayādhīnasaddasavanapaccayā dhammarati uppajjati. Aparoti añño, dutiyoti attho. Tatthevāti tasmiṁyeva ekassa viharaṇaṭṭhāne viharaṇasamaye ca phāsu bhavati cittavivekasambhavato. Tenāha “ekassa ramato vane”ti.

Tathāti yathā āraññikassa rati, tathā piṇḍapātikassa labbhati diṭṭhadhammasukhavihāro. Esa nayo sesesu. Apiṇḍapātikādhīno itarassa visesajotakoti tamevassa visesaṁ dassetuṁ “akālacārī”ti-ādi vuttaṁ.

Amhākaṁ salākaṁ gahetvā bhattatthāya gehaṁ anāgacchantassa sattāhaṁ na pātetabbanti sāmikehi dinnattā sattāhaṁ salākaṁ na labhati, na katikavasena. Piṇḍacārikavatte avattanato “yassa cesā”ti-ādi vuttaṁ.

Paṭhamataraṁ kātabbaṁ yaṁ, taṁ vattaṁ, itaraṁ paṭivattaṁ. Mahantaṁ vā vattaṁ, khuddakaṁ paṭivattaṁ. Keci “vattapaṭipattin”ti paṭhanti, vattassa karaṇanti attho. Uddharaṇa-atiharaṇa-vītiharaṇavossajjana-sannikkhepana-sannirumbhanānaṁ (SṬ.16.5/CS:pg.2.161) vasena cha koṭṭhāse. Garubhāvenāti thirabhāvena.

“Amukasmiṁ senāsane vasantā bahuṁ vassavāsikaṁ labhantī”ti tathā na vassavāsikaṁ pariyesanto carati vassavāsikasseva aggahaṇato. Tasmā senāsanaphāsukaṁyeva cinteti. Tena bahuparikkhārabhāvena phāsuvihāro natthi parikkhārānaṁ rakkhaṇapaṭijagganādidukkhabahulatāya. Appicchādīnanti appicchasantuṭṭhādīnaṁyeva labbhati diṭṭhadhammasukhavihāro.

Jiṇṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.6.)6. Ovādasuttavaṇṇanā

149. Attano ṭhāneti sabrahmacārīnaṁ ovādakaviññāpakabhāvena attano mahāsāvakaṭṭhāne ṭhapanatthaṁ. Atha vā yasmā “ahaṁ dāni na ciraṁ ṭhassāmi, tathā Sāriputtamoggallānā, ayaṁ pana vīsaṁvassatāyuko, ovadanto anusāsanto mamaccayena bhikkhūnaṁ mayā kātabbakiccaṁ karissatī”ti adhippāyena Bhagavā imaṁ desanaṁ ārabhi. Tasmā attano ṭhāneti Satthārā kātabba-ovādadāyakaṭṭhāne. Tenāha “evaṁ panassā”ti-ādi. Yathāha Bhagavā “ovada, kassapa …pe… tvaṁ vā”ti. Dukkhena vattabbā appadakkhiṇaggāhibhāvato. Dubbacabhāvakaraṇehīti kodhūpanāhādīhi. Anusāsaniyā padakkhiṇaggahaṇaṁ nāma anudhammacaraṇaṁ, chinnapaṭipatti katā vāmaggāho nāmāti āha “anusāsanin”ti-ādi. Atikkamma vadanteti aññamaññaṁ atikkamitvā atimaññitvā vadante. Bahuṁ bhāsissatīti dhammaṁ kathento ko vipulaṁ katvā kathessati. Asahitanti pubbenāparaṁ nasahitaṁ hetupamāvirahitaṁ. Amadhuranti na madhuraṁ na kaṇṇasukhaṁ na pemanīyaṁ. Lahuññeva uṭṭhāti appavattanena kūlaṭṭhānaṁ viya tassa kathanaṁ.

Ovādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.7.)7. Dutiya-ovādasuttavaṇṇanā

150. Okappanasaddhāti (SṬ.16.7/CS:pg.2.162) saddheyyavatthuṁ ogāhitvā “evametan”ti kappanasaddhā. Kusaladhammajānanapaññāti anavajjadhammānaṁ sabbaso jānanapaññā. Parihānanti sabbāhi sampattīhi parihānaṁ. Na hi kalyāṇamittarahitassa kāci sampatti nāma atthīti.

Dutiya-ovādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.8.)8. Tatiya-ovādasuttavaṇṇanā

151. Pubbeti paṭhamabodhiyaṁ. Etarahīti tato pacchime kāle. Kāraṇapaṭṭhapaneti kāraṇārambhe. Tesu vuttaguṇayuttesu theresu. Tasminti tasmiṁ yathāvuttaguṇayutte puggale. Evaṁ sakkāre kayiramāneti “bhaddako vatāyaṁ bhikkhū”ti ādarajātehi bhikkhūhi sakkāre kayiramāne. Ime sabrahmacārī. “Ehi bhikkhū”ti taṁ bhikkhuṁ attano mukhābhimukhaṁ karontā vadanti. Yañhi tanti ettha tanti nipātamattaṁ upaddavoti vuccati anatthajananato. Patthayati bhajati bajjhatīti patthanā, abhisaṅgoti āha “abhipatthanāti adhimattapatthanā”ti.

Tatiya-ovādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.9.)9. Jhānābhiññasuttavaṇṇanā

152. Yāvadevāti iminā samānatthaṁ “yāvade”ti idaṁ padanti āha “yāvade ākaṅkhāmīti yāvadeva icchāmī”ti. Yadicchakaṁ jhānasamāpattīsu vasībhāvadassanatthaṁ tadetaṁ āraddhaṁ. Vitthāritameva, tasmā tattha vitthāritameva gahetabbanti adhippāyo. Āsavānaṁ khayāti āsavānaṁ khayahetu ariyamaggena sabbaso āsavānaṁ khepitattā. Apaccayabhūtanti ārammaṇapaccayabhāvena apaccayabhūtaṁ.

Jhānābhiññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.10.)10. Upassayasuttavaṇṇanā

153. Lābhasakkārahetupi (SṬ.16.10/CS:pg.2.163) ekacce bhikkhū bhikkhunupassayaṁ gantvā bhikkhuniyo ovadanti, evamevaṁ ayaṁ pana thero na lābhasakkārahetu bhikkhunupassayagamanaṁ yācati, atha kasmāti āha “kammaṭṭhānatthikā”ti-ādi. Eso hi Ānandatthero ussukkāpetvā paṭipattiguṇaṁ dassento yasmā tā bhikkhuniyo catusaccakammaṭṭhānikā, tasmā pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ udayabbayādipakāsaniyā dhammakathāya vipassanāpaṭipattisampadaṁ dassesi. Aniccādilakkhaṇāni ceva udayabbayādike ca sammā dassesi. Hatthena gahetvā viya paccakkhato dassesi. Samādapesīti tattha lakkhaṇārammaṇikavipassanaṁ samādapesi. Yathā vīthipaṭipanno hutvā pavattati, evaṁ gaṇhāpesi. Samuttejesīti vipassanāya āraddhāya saṅkhārānaṁ udayabbayādīsu upaṭṭhahantesu yathākālaṁ paggahasamupekkhaṇehi bojjhaṅgānaṁ anupavattanena bhāvanāmajjhimavīthiṁ pāpetvā yathā vipassanāñāṇaṁ suppasannaṁ hutvā vahati, evaṁ indriyānaṁ visadabhāvakaraṇena vipassanācittaṁ sammā uttejesi, nibbānavasena vā samādapesi. Sampahaṁsesīti tathā pavattiyamānāya vipassanāya samappavattabhāvanāvasena upari laddhabbabhāvanāvasena cittaṁ sampahaṁsesi, laddhassādavasena suṭṭhu tosesi. Evamettha attho veditabbo.

Manute pariññādivasena saccāni bujjhatīti muni. Teti taṁ. Upayogatthe hi idaṁ sāmivacanaṁ. Uttarīti upari, tava yathābhūtasabhāvato paratoti attho. Pakkhapatito agatigamanaṁ atireka-okāso. Upaparikkhīti anuvicca nivārako na bahumato. Buddhapaṭibhāgo thero. “Bālā bhikkhunī dubbhāsitaṁ āhā”ti avatvā “khamatha, bhante”ti vadantena pakkhapātena viya vuttaṁ hotīti āha “ekā bhikkhunī na vāritā”ti-ādi.

Cutā saliṅgato naṭṭhā, desantarapakkamena adassanaṁ na gatā. Kaṇṭakasākhā viyāti kuraṇṭaka-apāmaggakaṇṭakalasikāhi sākhā viya.

Upassayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.11.)11. Cīvarasuttavaṇṇanā

154. Rājagahassa (SṬ.16.11/CS:pg.2.164) dakkhiṇabhāge giri dakkhiṇāgiri ṇa-kāre a-kārassa dīghaṁ katvā, tassa dakkhiṇabhāge janapadopi “dakkhiṇāgirī”ti vuccati, “girito dakkhiṇabhāgo”ti katvā. Ekadivasenāti ekena divasena uppabbājesuṁ tesaṁ saddhāpabbajitābhāvato.

Yattha cattāro vā uttari vā bhikkhū akappiyanimantanaṁ sādiyitvā pañcannaṁ bhojanānaṁ aññataraṁ bhojanaṁ ekato paṭiggaṇhitvā bhuñjanti, etaṁ gaṇabhojanaṁ nāma, taṁ tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ bhuñjituṁ vaṭṭatīti “tikabhojanaṁ paññattan”ti vacanena gaṇabhojanaṁ paṭikkhittanti vuttaṁ hoti. Tayo atthavase paṭicca anuññātattāpi “tikabhojanan”ti vadanti.

“Dummaṅkūnaṁ niggaho eva pesalānaṁ phāsuvihāro”ti idaṁ ekaṁ aṅgaṁ. Tenevāha “dummaṅkūnaṁ niggahenevā”ti-ādi. “Yathā Devadatto …pe… saṅghaṁ bhindeyyun”ti iminā kāraṇena tikabhojanaṁ paññattaṁ.

Atha kiñcarahīti atha kasmā tvaṁ asampannagaṇaṁ bandhitvā carasīti adhippāyo. Asampannāya parisāya cārikācaraṇaṁ kulānuddayāya na hoti, kulānaṁ ghātitattāti adhippāyena thero “sassaghātaṁ maññe carasī”ti-ādimavoca.

Sodhento tassā ativiya parisuddhabhāvadassanena. Uddisituṁ na jānāmi tathā cittasseva anuppannapubbattā. Kiñcanaṁ kilesavatthu. Saṅgahetabbakhettavatthu palibodho, ālayo apekkhā. Okāsābhāvatoti bahukiccakaraṇīyatāya kusalakiriyāya okāsābhāvato. Sannipātaṭṭhānatoti saṅketaṁ katvā viya kilesarajānaṁ tattha sannijjhapavattanato.

Sikkhattayabrahmacariyanti adhisīlasikkhādisikkhattayasaṅgahaṁ brahmaṁ seṭṭhaṁ cariyaṁ. Khaṇḍādibhāvāpādanena akhaṇḍaṁ katvā. Lakkhaṇavacanañhetaṁ. Kiñci sikkhekadesaṁ asesetvā ekanteneva paripūretabbatāya ekantaparipuṇṇaṁ. Cittuppādamattampi saṁkilesamalaṁ anuppādetvā accantameva visuddhaṁ katvā pariharitabbatāya ekantaparisuddhaṁ. Tato eva saṅkhaṁ viya likhitanti saṅkhalikhitaṁ. Tenāha “likhitasaṅkhasadisan”ti. Dāṭhikāpi taggahaṇeneva gahetvā (SṬ.16.11/CS:pg.2.165) “massu”tveva vuttaṁ, na ettha kevalaṁ massuyevāti attho. Kasāyena rattāni kāsāyāni.

Vaṅgasāṭakoti vaṅgadese uppannasāṭako. Esāti Mahākassapatthero. Abhinīhārato paṭṭhāya paṇidhānato pabhuti, ayaṁ idāni vuccamānā. Aggasāvakadvayaṁ upādāya tatiyattā “tatiyasāvakan”ti vuttaṁ. Aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassanti bhikkhūnaṁ satasahassañceva saṭṭhisahassāni ca aṭṭha ca sahassāni.

Ayañca ayañca guṇoti sīlato paṭṭhāya yāva aggaphalā guṇoti kittento mahāsamuddaṁ pūrayamāno viya kathesi.

Kolāhalanti devatāhi nibbattito kolāhalo.

Khuddakādivasena pañcavaṇṇā. Taraṇaṁ vā hotu maraṇaṁ vāti mahoghaṁ ogāhanto puriso viya maccherasamuddaṁ uttaranto pacchāpi …pe… pādamūle ṭhapesi Bhagavato dhammadesanāya maccherapahānassa kathitattā.

Satthu guṇā kathitā nāma hontīti vuttaṁ “satthu guṇe kathentassā”ti. Tato paṭṭhāyāti tadā satthu sammukhā dhammassavanato paṭṭhāya.

Tathāgatamañcassāti Tathāgatassa paribhogamañcassa. Dānaṁ datvā brāhmaṇassa purohitaṭṭhāne ṭhapesi. Tādisasseva seṭṭhino dhītā hutvā.

Adinnavipākassāti pubbe katūpacitassa sabbaso na dinnavipākassa. Tassa kammassāti tassa paccekabuddhassa patte piṇḍapātaṁ chinditvā kalalapūraṇakammassa. Tasmiṁyeva attabhāve sattasu ṭhānesu duggandhasarīratāya paṭinivattitā. Iṭṭhakapantīti suvaṇṇiṭṭhakapanti. Ghaṭaniṭṭhakāyāti tassa pantiyaṁ paṭhamaṁ ṭhapita-iṭṭhakāya saddhiṁ ghaṭetabba-iṭṭhakāya ūnā hoti. Bhaddake kāleti īdisiyā iṭṭhakāya icchitakāleyeva āgatāsi. Tena bandhanenāti tena silesasambandhena.

Olambakāti (SṬ.16.11/CS:pg.2.166) muttāmaṇimayā olambakā. Puññanti natthi no puññaṁ taṁ, yaṁ nimittaṁ yaṁ kāraṇā ito sukhumatarassa paṭilābho siyāti attho. Puññaniyāmenāti puññānubhāvasiddhena niyāmena. So ca assa Bārāṇasirajjaṁ dātuṁ katokāso.

Phussarathanti maṅgalarathaṁ. Uṇhīsaṁ vālabījanī khaggo maṇipādukā setacchattanti pañcavidhaṁ rājakakudhabhaṇḍaṁ Setacchattaṁ visuṁ gahitaṁ. Dibbavatthaṁ sādiyituṁ puññānubhāvacodito “nanu tātā thūlan”ti-ādimāha.

Pañca caṅkamanasatānīti ettha iti-saddena ādi-atthena aggisālādīni pabbajitasāruppaṭṭhānāni saṅgaṇhāti.

Sādhukīḷitanti ariyānaṁ parinibbutaṭṭhāne kātabbasakkāraṁ vadati.

Nappamajji nirogā ayyāti pucchitākāradassanaṁ. Parinibbutā devāti devī paṭivacanaṁ adāsi. Paṭiyādetvāti niyyātetvā. Samaṇakapabbajjanti samitapāpehi ariyehi anuṭṭhātabbapabbajjaṁ. So hi rājā paccekabuddhānaṁ vesassa diṭṭhattā “idameva bhaddakan”ti tādisaṁyeva liṅgaṁ gaṇhi.

Tatthevāti brahmalokeyeva. Vīsatime vasse sampatteti āharitvā sambandho. Brahmalokato āgantvā nibbattattā brahmacariyādhikārassa cirakālaṁ saṅgahitattā “evarūpaṁ kathaṁ mā kathethā”ti-ādimāha.

Vīsati dharaṇāni “nikkhan”ti vadanti. Alabhanto na vasāmīti saññāpessāmīti sambandho.

Itthākaroti itthiratanassa uppattiṭṭhānaṁ. Ayyadhītāti amhākaṁ ayyassa dhītā, bhaddakāpilānīti attho. Pasādarūpena nibbisiṭṭhatāya “mahāgīvan”ti paṭimāya sadisabhāvamāha. Tenāha “ayyadhītāyā”ti-ādi.

Samānapaṇṇanti sadisapaṇṇaṁ, kumārassa kumāriyā ca vuttantapaṇṇaṁ. Ito ca etto cāti te purisā samāgamaṭṭhānato Magadharaṭṭhe mahātitthagāmaṁ (SṬ.16.11/CS:pg.2.167) Maddaraṭṭhe Sāgalanagarañca uddissa pakkamantā aññamaññaṁ vissajjentā nāma hontīti “ito ca etto ca pesesun”ti vuttā.

Pupphadāmanti hatthihatthappamāṇaṁ pupphadāmaṁ. Tāni pupphadāmāni. Teti ubho Bhaddā ceva Pippalikumāro ca. Lokāmisenāti gehassitapemena, kāmassādenāti attho. Asaṁsaṭṭhāti na saṁsaṭṭhā Vicārayiṁsu ghaṭe jalantena viya padīpena ajjhāsayena samujjalantena vimokkhabījena samussāhitacittā. Yantabaddhānīti sassasampādanatthaṁ tattha tattha iṭṭhakadvārakavāṭayojanavasena yantabaddha-udakanikkhamanatumbāni. Kammantoti kasikammakaraṇaṭṭhānaṁ. Dāsagāmāti dāsānaṁ vasanagāmā.

Osāpetvāti pakkhipitvā. Ākappakuttavasenāti ākāravasena kiriyāvasena ca. Ananucchavikanti pabbajitavesassa ananurūpaṁ. Tassa matthaketi dvedhāpathassa dvidhābhūtaṭṭhāne.

Etesaṁ saṅgahaṁ kātuṁ vaṭṭatīti nisīdīti sambandho. Sā pana satthu tattha nisajjā edisīti dassetuṁ “nisīdanto panā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yā Buddhānaṁ aparimitakālasaṅgahitā acinteyyāparimeyyapuññasambhārūpacayanibbattā nirūpitasabhāvabuddhaguṇavijjotitā lakkhaṇānubyañjanasamujjalā byāmappabhāketumālālaṅkatā sabhāvasiddhatāya akittimā rūpakāyasirī, taṁyeva Mahākassapassa adiṭṭhapubbaṁ pasādasaṁvaḍḍhanatthaṁ aniggahetvā nisinno Bhagavā “Buddhavesaṁ gahetvā …pe… nisīdī”ti vutto. Asītihatthaṁ padesaṁ byāpetvā pavattiyā “asītihatthā”ti vuttā. Satasākhoti bahusākho anekasākho. Suvaṇṇavaṇṇo ahosi nirantaraṁ Buddharasmīhi samantato samokiṇṇattā. Evaṁ vuttappakārena veditabbā.

Rājagahaṁ nāḷandanti ca sāmi-atthe upayogavacanaṁ antarāsaddayogatoti āha “rājagahassa nāḷandāya cā”ti. Na hi me ito aññena Satthārā bhavituṁ sakkā diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi sattānaṁ yathārahaṁ anusāsanasamatthassa aññassa sadevake abhāvato. Na hi me ito aññena Sugatena bhavituṁ sakkā sobhanagamanaguṇagaṇayuttassa aññassa abhāvato. Na hi me ito aññena sammāsambuddhena bhavituṁ sakkā sammā sabbadhammānaṁ sayambhuñāṇena abhisambuddhassa abhāvato. Imināti “Satthā me, bhante”ti iminā vacanena.

Ajānamānova (SṬ.16.11/CS:pg.2.168) sabbaññeyyanti adhippāyo. Sabbacetasāti sabba-ajjhattikaṅgaparipuṇṇacetasā. Samannāgatanti sampannaṁ sammadeva anu anu āgataṁ upagataṁ. Phaleyyāti vidāleyya. Vilayanti vināsaṁ.

Evaṁ sikkhitabbanti idāni vuccamānākārena. Hirottappassa bahalatā nāma vipulatāti āha “mahantan”ti. Paṭhamataramevāti pageva upasaṅkamanato. Tathā atimānapahīno assa, hiri-ottappaṁ yathā saṇṭhāti. Kusalasannissitanti anavajjadhammanissitaṁ. Aṭṭhikanti tena dhammena aṭṭhikaṁ. Ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā savanacittaṁ “sabbaceto”ti adhippetanti āha “cittassa thokampi bahi gantuṁ adento”ti. Tena samodhānaṁ dasseti. Sabbena …pe… samannāharitvā ārambhato pabhuti yāva desanā nipphannā, tāva antarantarā pavattena sabbena samannāhāracittena dhammaṁyeva samannāharitvā. Ṭhapitasototi dhamme nihitasoto. Odahitvāti apihitaṁ katvā. Paṭhamajjhānavasenāti idaṁ asubhesu tasseva ijjhato, itaratthañca sukhasampayuttatā vuttā.

Saṁsārasāgare paribbhamantassa iṇaṭṭhāne tiṭṭhanti kilesā āsavasabhāvāpādanatoti āha “saraṇoti sakileso”ti. Cattāro hi paribhogāti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ Visuddhimaggattaṁ saṁvaṇṇanāsu vuttanayeneva veditabbaṁ. Ettha ca Bhagavā paṭhamaṁ ovādaṁ therassa brāhmaṇajātikattā jātimānapahānatthamabhāsi, dutiyaṁ bāhusaccaṁ nissāya uppajjanaka-ahaṁkārapahānatthaṁ, tatiyaṁ upadhisampattiṁ nissāya uppajjanaka-attasinehapahānatthaṁ. Aṭṭhame divaseti Bhagavatā samāgatadivasato aṭṭhame divase.

Maggato okkamanaṁ paṭhamataraṁ Bhagavatā samāgatadivaseyeva ahosi. Yadi arahattādhigamo pacchā, atha kasmā pāḷiyaṁ pageva siddhaṁ viya vuttanti āha “desanāvārassā”ti-ādi. “Sattāhameva khvāhaṁ, āvuso saraṇo, raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjin”ti vatvā avasarappattaṁ arahattaṁ pavedento “aṭṭhamiyā aññā udapādī”ti āha. Ayamettha desanāvārassa āgamo. Tato paraṁ Bhagavatā attano kataṁ anuggahaṁ cīvaraparivattanaṁ dassento “atha kho, āvuso”ti-ādimāha.

Antantenāti (SṬ.16.11/CS:pg.2.169) catugguṇaṁ katvā paññattāya saṅghāṭiyā antantena. Jātipaṁsukūlikena …pe… bhavituṁ vaṭṭatīti etena pubbe jāti-āraññakaggahaṇena ca terasa dhutaṅgā gahitā evāti daṭṭhabbaṁ. Anucchavikaṁ kātunti anurūpaṁ paṭipattiṁ paṭipajjituṁ. Thero pārupīti sambandho.

Bhagavato ovādaṁ Bhagavato vā dhammakāyaṁ nissāya urassa vasena jātoti oraso. Bhagavato vā dhammasarīrassa mukhato sattatiṁsabodhipakkhiyato jāto. Teneva dhammajātadhammanimmitabhāvopi saṁvaṇṇitoti daṭṭhabbo. Ovādadhammo eva Satthārā dātabbato therena ādātabbato ovādadhammadāyādo, ovādadhammadāyajjoti attho, taṁ arahatīti. Esa nayo sesapadesupi.

“Pabbajjā ca parisodhitā”ti vatvā tassā sammadeva sodhitabhāvaṁ byatirekamukhena dassetuṁ, “āvuso, yassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha evanti yathā ahaṁ labhiṁ, evaṁ so satthu santikā labhatīti yojanā. Sīhanādaṁ naditunti etthāpi sīhanādanadanā nāma desanāva, thero Satthārā attano katānuggahameva anantarasutte vuttanayena ulliṅgeti, na aññathā. Na hi mahāthero kevalaṁ attano guṇānubhāvaṁ vibhāveti. Sesanti yaṁ idha asaṁvaṇṇitaṁ. Purimanayenevāti anantarasutte vuttanayeneva.

Cīvarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.12.)12. Paraṁmaraṇasuttavaṇṇanā

155. Yathā atītakappe atītāsu jātīsu kammakilesavasena āgato, tathā etarahipi āgatoti Tathāgato, yathā yathā vā pana kammaṁ katūpacitaṁ, tathā taṁ taṁ attabhāvaṁ āgato upagato upapannoti Tathāgato, sattoti āha “Tathāgatoti satto”ti. Etanti “evaṁ hoti bhavati tiṭṭhati sassatisaman”ti evaṁ pavattaṁ diṭṭhigataṁ. Atthasannissitaṁ na hotīti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthato sukhanti pasatthasannissitaṁ na hoti. Ādibrahmacariyakanti ettha maggabrahmacariyaṁ adhippetaṁ tassa padhānabhāvato. Tassa pana etaṁ diṭṭhigataṁ ādipaṭipadāmattaṁ (SṬ.16.12/CS:pg.2.170) na hoti anupakārakattā vilomanato ca. Tato eva itarabrahmacariyassapi anissayova. Sesaṁ vuttanayena veditabbaṁ.

Paraṁmaraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.16.13.)13. Saddhammappatirūpakasuttavaṇṇanā

156. Ājānāti heṭṭhimamaggehi ñātamariyādaṁ anatikkamitvāva jānāti paṭivijjhatīti aññā, aggamaggapaññā. Aññassa ayanti aññā, arahattaphalaṁ. Tenāha “arahatte”ti.

Obhāseti obhāsanimittaṁ. “Cittaṁ vikampatī”ti padadvayaṁ ānetvā sambandho. Obhāseti visayabhūte. Upakkilesehi cittaṁ vikampatīti yojanā. Tenāha “yehi cittaṁ pavedhatī”ti. Sesesupi eseva nayo.

Upaṭṭhāneti satiyaṁ. Upekkhāya cāti vipassanupekkhāya ca. Ettha ca vipassanācittasamuṭṭhānasantānavinimuttaṁ pabhāsanaṁ rūpāyatanaṁ obhāso. Ñāṇādayo vipassanācittasampayuttāva. Sakasakakicce saviseso hutvā pavatto adhimokkho saddhādhimokkho. Upaṭṭhānaṁ sati. Upekkhāti āvajjanupekkhā. Sā hi āvajjanacittasampayuttā cetanā. Āvajjana-ajjhupekkhanavasena pavattiyā idha “āvajjanupekkhā”ti vuccati. Puna upekkhāyāti vipassanupekkhāva anena samajjhattatāya evaṁ vuttā. Nikanti nāma vipassanāya nikāmanā apekkhā. Sukhumatarakileso vā siyā duviññeyyo.

Imāni dasa ṭhānānīti imāni obhāsādīni upakkilesuppattiyā ṭhānāni upakkilesavatthūni. Paññā yassa paricitāti yassa paññā paricitavatī yāthāvato jānāti. “Imāni nissāya addhā maggappatto phalappatto ahan”ti pavatta-adhimāno dhammuddhaccaṁ dhammūpanissayo vikkhepo. Tattha kusalo hi taṁ yāthāvato jānanto na ca tattha sammohaṁ gacchati.

Adhigamasaddhammappatirūpakaṁ (SṬ.16.13/CS:pg.2.171) nāma anadhigate adhigatamānibhāvāvahattā. Yadaggena vipassanāñāṇassa upakkileso, tadaggena paṭipattisaddhammappatirūpakotipi sakkā viññātuṁ. Dhātukathāti mahādhātukathaṁ vadati. Vedallapiṭakanti vetullapiṭakaṁ. Taṁ nāgabhavanato ānītanti vadanti. Vādabhāsitanti apare. Abuddhavacanaṁ Buddhavacanena virujjhanato. Na hi sambuddho pubbāparaviruddhaṁ vadati. Tattha sallaṁ upaṭṭhapenti kilesavinayaṁ na sandissati, aññadatthu kilesuppattiyā paccayo hotīti.

Avikkayamānanti vikkayaṁ agacchantaṁ. Tanti suvaṇṇabhaṇḍaṁ.

Na sakkhiṁsu ñāṇassa avisadabhāvato. Esa nayo ito paresupi.

Idāni “bhikkhū paṭisambhidāppattā ahesun”ti-ādinā vuttameva atthaṁ kāraṇato vibhāvetuṁ puna “paṭhamabodhiyaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha paṭipattiṁ pūrayiṁsūti atīte kadā te paṭisambhidāvahaṁ paṭipattiṁ pūrayiṁsu? Paṭhamabodhikālikā bhikkhū. Na hi attasammāpaṇidhiyā pubbekatapuññatāya ca vinā tādisaṁ bhavati. Esa nayo ito paresupi. Tadā paṭipattisaddhammo antarahito nāma bhavissatīti etena ariyamaggena āsannā eva pubbabhāgapaṭipadā paṭipattisaddhammoti dasseti.

Dvīsūti suttābhidhammapiṭakesu antarahitesupi. Anantarahitameva adhisīlasikkhāyaṁ ṭhitassa itarasikkhādvayasamuṭṭhāpitato. Kiṁ kāraṇāti kena kāraṇena, aññasmiṁ dhamme antarahite aññatarassa dhammassa anantaradhānaṁ vuccatīti adhippāyo. Paṭipattiyā paccayo hoti anavasesato paṭipattikkamassa paridīpanato. Paṭipatti adhigamassa paccayo visesalakkhaṇapaṭivedhabhāvato. Pariyattiyeva pamāṇaṁ sāsanassa ṭhitiyāti adhippāyo.

Nanu ca sāsanaṁ osakkitaṁ pariyattiyā vattamānāyāti adhippāyo. Anārādhakabhikkhūti sīlamattassapi na ārādhako dussīlo. Imasminti imasmiṁ pātimokkhe. Vattantāti “sīlaṁ akopetvā ṭhitā atthī”ti pucchi.

Etesūti (SṬ.16.13/CS:pg.2.172) evaṁ mahantesu sakalaṁ lokaṁ ajjhottharituṁ samatthesu catūsu mahābhūtesu. Tasmāti yasmā aññena kenaci atimahantenapi saddhammo na antaradhāyati, samayantarena pana vattabbameva natthi, tasmā. Evamāhāti idāni vuccamānākāraṁ vadati.

Ādānaṁ ādi, ādi eva ādikanti āha “ādikenāti ādānenā”ti. Heṭṭhāgamanīyāti adhobhāgagamanīyā, apāyadukkhassa saṁsāradukkhassa ca nibbattakāti attho. Gāravarahitāti garukārarahitā. Patissayanaṁ nīcabhāvena patibaddhavuttitā, patisso patissayoti atthato ekaṁ, so etesaṁ natthīti āha “appatissāti appatissayā anīcavuttikā”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Saddhammappatirūpakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Kassapasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.17.Lābhasakkārasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.17.1.)1. Dāruṇasuttavaṇṇanā

157. Thaddhoti (SṬ.17.1/CS:pg.2.173) kakkhaḷo aniṭṭhassa padānato. Catupaccayalābhoti catunnaṁ paccayānaṁ paṭilābho. Sakkāroti tehiyeva paccayehi susaṅkhatehi pūjanā, so pana atthato sampattiyevāti āha “tesaṁyeva …pe… lābho”ti. Vaṇṇaghosoti guṇakittanā. Antarāyassa anativattanato antarāyiko anatthāvahattā.

Dāruṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.2.)2. Baḷisasuttavaṇṇanā

158. Baḷisena carati, tena vā jīvatīti bāḷisiko. Tenāha “baḷisaṁ gahetvā caramāno”ti. Āmisagatanti āmisūpagataṁ āmisapatitaṁ. Tenāha “āmisamakkhitan”ti. Bhinnādhikaraṇānampi bāhiratthasamāso hotevāti āha “āmise cakkhudassanan”ti. Ayo vuccati sukhaṁ, tabbidhuratāya anayo, dukkhanti āha “dukkhaṁ patto”ti. Assāti etena. Kattu-atthe hi etaṁ sāmivacanaṁ. Yathā kilesā vattanti, evaṁ pavattamāno puggalo kilesavippayogo na hotīti vuttaṁ “yathā kilesamārassa kāmo, evaṁ kattabbo”ti.

Baḷisasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.3~4.)3~4. Kummasuttādivaṇṇanā

159-160. Aṭṭhikacchapā vuccanti yesaṁ kapālamatthake tikhiṇā aṭṭhikoṭi hoti, tesaṁ samūho aṭṭhikacchapakulaṁ. Macchakacchapādīnaṁ sarīre lambantī papatatīti papatā, vuccamānākāro ayakaṇṭako. Ayakosaketi (SṬ.17.3~4/CS:pg.2.174) ayomayakosake. Kaṇṇikasallasaṇṭhānoti attanikāpanasallasaṇṭhāno. Ayakaṇṭakoti ayomayavaṅkakaṇṭako. Nikkhamati ettha athāvarato. Pavesitamatto hi so. Idāni tvaṁ “amhākan”ti na vattabbo. Ito anantarasutteti catutthasuttamāha.

Kummasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.5.)5. Mīḷhakasuttavaṇṇanā

161. Mīḷhakāti evaṁ itthiliṅgavasena vuccamānā. Gūthapāṇakāti gūthabhakkhapāṇakā. Antoti kucchiyaṁ.

Mīḷhakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.6.)6. Asanisuttavaṇṇanā

162. “Ime lābhasakkāraṁ anāharantā jighacchādidukkhaṁ pāpuṇantū”ti evaṁ na sattānaṁ dukkhakāmatāya evamāhāti ānetvā sambandho. Anantadukkhaṁ anubhoti aparāparaṁ uppajjanaka-akusalacittānaṁ bahubhāvato.

Asanisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.7.)7. Diddhasuttavaṇṇanā

163. Acchavisayuttāti vā diddhe gatena gatadiddhena. Tenāha “visamakkhitenā”ti.

Diddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.8.)8. Siṅgālasuttavaṇṇanā

164. Jarasiṅgālotveva (SṬ.17.8/CS:pg.2.175) vuccati sarīrasobhāya abhāvato. Sarīrassa uggatakaṇṭakattā ukkaṇṭakena nāma. Phuṭatīti phalati bhijjati.

Siṅgālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.9.)9. Verambhasuttavaṇṇanā

165. Kāyaṁ na rakkhati nāma chabbīsatiyā sāruppānaṁ pariccajanato. Vācaṁ na rakkhati nāma rāgasāmantā ca kodhasāmantā ca yāva nicchāraṇato.

Verambhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.10.)10. Sagāthakasuttavaṇṇanā

166. “Yassa sakkariyamānassā”ti ettha asakkārena cūbhayanti asakkārena ca ubhayañca, kadāci sakkārena, kadāci asakkārena kadāci ubhayenāti attho. Tenāha “asakkārenā”ti-ādi. Satatavihārānaṁ sampattiyā sātatikoti āha “arahatta …pe… sukhumadiṭṭhī”ti-ādi. Tathā hi sā “vajirūpamañāṇan”ti vuccati. Āgatattāti phalasamāpattiṁ samāpajjituṁ tassā pubbaparikammaṁ upagatattā.

Sagāthakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.17.11~12.)1~2. Suvaṇṇapātisuttādivaṇṇanā

167-168. Cāletuṁ na sakkoti sīlapabbatasannissitattā. Aññaṁ vā kiccaṁ karoti pageva sīlassa chaḍḍitattā. Tatiyādīsu apubbaṁ natthi.

Suvaṇṇapātisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggo

(SṬ.17.21.)1. Mātugāmasuttavaṇṇanā

170. Yaṁ (SṬ.17.21/CS:pg.2.176) visabhāgavatthu purisassa cittaṁ pariyādāya ṭhātuṁ sakkotīti vuccati, tato visesato lābhasakkārova sattānaṁ cittaṁ pariyādāya ṭhātuṁ sakkotīti dassento Bhagavā “na tassa, bhikkhave”ti-ādimavocāti dassento “na tassā”ti-ādimāha.

Mātugāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.22.)2. Kalyāṇīsuttavaṇṇanā

171. Dutiyaṁ uttānameva, tasseva atthassa kevalaṁ janapadakalyāṇīvasena vuttaṁ.

Kalyāṇīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.23~26.)3~6. Ekaputtakasuttādivaṇṇanā

172-175. Saddhāti ariyamaggena āgatasaddhā adhippetāti āha “sotāpannā”ti.

Ekaputtakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.27.)7. Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

176. Evamādīti ādi-saddena bāhusaccasaṁvarasīlādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Lābhasakkārassa samudayaṁ uppattikāraṇaṁ samudayasaccavasena dukkhasaccassa uppattihetutāvasena.

Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.28.)8. Chavisuttavaṇṇanā

177. Lābhasakkārasiloko (SṬ.17./CS:pg.2.177) narakādīsu nibbattentoti idaṁ tannissayaṁ kilesagaṇaṁ sandhāyāha. Nibbattentoti nibbattāpento. Imaṁ manussaattabhāvaṁ nāseti manussattaṁ puna nibbattituṁ appadānavasena. Tasmāti duggatinibbattāpanato idha maraṇadukkhāvahanato ca.

Chavisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.29.)9. Rajjusuttavaṇṇanā

178. Kharā pharusā chavi-ādīni chindane samatthā.

Rajjusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.30.)10. Bhikkhusuttavaṇṇanā

179. Taṁ sandhāyāti diṭṭhadhammasukhavihārassa okāsābhāvaṁ sandhāya.

Bhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggo

(SṬ.17.31~34.)1~4. Bhindisuttādivaṇṇanā

180-183. Devadatto sagge vā nibbatteyyāti-ādi parikappavacanaṁ. Na hi paccekabodhiyaṁ niyatagatiko antarā maggaphalāni adhigantuṁ bhabboti. Soti anavajjadhammo. Assāti Devadattassa. Samucchedamagamā katūpacitassa mahato pāpadhammassa balena tasmiṁ attabhāve samucchedabhāvato, na accantāya. Akusalaṁ nāmetaṁ abalaṁ, kusalaṁ viya na mahābalaṁ, tasmā tasmiṁyeva attabhāve tādisānaṁ puggalānaṁ atekicchatā, aññathā sammattaniyāmo viya micchattaniyāmo accantiko (SṬ.17.31~34/CS:pg.2.178) siyā. Yadi evaṁ vaṭṭakhāṇukajotanā kathanti? Āsevanāvasena, tasmā yathā “sakiṁ nimuggo nimuggo eva bālo”ti vuttaṁ, evaṁ vaṭṭakhāṇukajotanā. Yādise hi paccaye paṭicca puggalo taṁ dassanaṁ gaṇhi, tathā ca paṭipanno, puna acintappativatte paccaye patitato sīsukkhipanamassa na hotīti na vattabbaṁ.

Bhindisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.35.)5. Acirapakkantasuttavaṇṇanā

184. Kāle sampatteti gabbhassa paripākagatattā vijāyanakāle sampatte. Potanti assatariyā puttaṁ. Etanti “gabbho assatariṁ yathā”ti etaṁ vacanaṁ.

Acirapakkantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.36.)6. Pañcarathasatasuttavaṇṇanā

185. Abhiharīyatīti abhihāro, bhattaṁyeva abhihāro bhattābhihāroti āha “abhiharitabbaṁ bhattan”ti. Macchapittanti vāḷamacchapittaṁ. Pakkhipeyyunti uragādinā osiñceyyuṁ.

Pañcarathasatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.17.37~43.)7~13. Mātusuttādivaṇṇanā

186-187. Mātupi hetūti attano mātuyā uppanna-anatthāvahassa pahānahetupi. Ito paresūti “pitupi hetū”ti evamādīsu.

Mātusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Lābhasakkārasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.18.Rāhulasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.18.1~8.)1~8. Cakkhusuttādivaṇṇanā

188-195. Ekavihārīti (SṬ.18.1~8/CS:pg.2.179) catūsupi iriyāpathesu ekākī hutvā viharanto. Vivekaṭṭhoti vivittaṭṭho, tenāha “nissaddo”ti. Satiyā avippavasantoti satiyā avippavāsena ṭhito, sabbadā avijahanavasena pavatto. Ātāpīti vīriyasampannoti sabbaso kilesānaṁ ātāpanaparitāpanavasena pavattavīriyasamaṅgībhūto. Pahitattoti tasmiṁ visesādhigame pesitacitto, tattha ninno tappabbhāroti attho. Hutvā abhāvākārenāti uppattito pubbe avijjamāno paccayasamavāyena hutvā uppajjitvā bhaṅguparamasaṅkhātena abhāvākārena. Aniccanti niccadhuvatābhāvato. Uppādavayavantatāyāti khaṇe khaṇe uppajjitvā nirujjhanato. Tāvakālikatāyāti taṅkhaṇikatāya. Vipariṇāmakoṭiyāti vipariṇāmavantatāya. Cakkhuñhi upādāya vikārāpajjanena vipariṇamantaṁ vināsaṁ paṭipīḷaṁ pāpuṇāti. Niccapaṭikkhepatoti niccatāya paṭikkhipitabbato lesamattassapi anupalabbhanato. Dukkhamanaṭṭhenāti nirantaradukkhatāya dukkhena khamitabbato. Dukkhavatthukaṭṭhenāti nānappakāradukkhādhiṭṭhānato. Satatasampīḷanaṭṭhenāti abhiṇhatāpasabhāvato. Sukhapaṭikkhepenāti sukhabhāvassa paṭikkhipitabbato. Taṇhāgāho mamaṁkārabhāvato. Mānagāho ahaṁkārabhāvato. Diṭṭhigāho “attā me”ti vipallāsabhāvato. Virāgavasenāti virāgaggahaṇena. Tathā vimuttivasenāti vimuttiggahaṇena.

Pasādāva gahitā dvārabhāvappattassa adhippetattā. Sammasanacāracittaṁ dvārabhūtamanoti adhippāyo.

Chaṭṭhe ārammaṇe tebhūmakadhammā sammasanacārassa adhippetattā. Yathā paṭhamasutte pañca pasādā gahitā, na sasambhāracakkhu-ādayo, evaṁ (SṬ.18./CS:pg.2.180) tatiyasutte na pasādavatthukacittameva gahitaṁ. Na taṁsampayuttā dhammā. Evañhi avadhāraṇaṁ sātthakaṁ hoti aññathā tena apanetabbassa abhāvato. Sabbatthāti sabbesu catutthasuttādīsu. Javanappattāti javanacittasaṁyuttā.

Cakkhusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.18.9.)9. Dhātusuttavaṇṇanā

196. Ākāsadhātu rūpaparicchedatāya rūpapariyāpannanti adhippāyena “sesāhi rūpan”ti vuttaṁ. Nāmarūpanti tebhūmakaṁ nāmaṁ rūpañca kathitaṁ.

Dhātusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.18.10.)10. Khandhasuttavaṇṇanā

197. Sabbasaṅgāhikaparicchedenāti dhammasaṅgaṇhanapariyāyena. Idhāti imasmiṁ sutte. Tebhūmakāti gahetabbā sammasanacārassa adhippetattā.

Khandhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.18.11.)11. Anusayasuttavaṇṇanā

200. Dutiyavagge attanoti āyasmā Rāhulo attano saviññāṇakaṁ kāyaṁ dasseti. Parassāti parassa aviññāṇakakāyaṁ dasseti. Parasantāne vā arūpe dhamme aggahetvā rūpakāyameva gaṇhanto vadati. Apare “asaññasattānaṁ attabhāvaṁ sandhāya tathā vuttan”ti vadanti. Purimenāti “imasmiṁ saviññāṇake kāye”ti iminā padena. Pacchimenāti “bahiddhā”ti iminā padena. Ete kilesāti ete (SṬ.18.11/CS:pg.2.181) diṭṭhitaṇhāmānasaññitā kilesā. Etesu vatthūsūti ajjhattabahiddhāvatthūsu. Samma …pe… passatīti pubbabhāge vipassanāñāṇena sammasanavasena, maggakkhaṇe abhisamayavasena suṭṭhu attapaccakkhena ñāṇena passati.

Anusayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.18.12.)12. Apagatasuttavaṇṇanā

201. “Ahametan”ti ahaṁkārādīnaṁ anavasesappahānena accantameva apagataṁ.

Apagatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dvīsūti paṭhamavaggādīsu. Desanāya asekkhabhūmiyā desitattā asekkhabhūmi kathitā. Paṭhamoti paṭhamavaggo “sādhu me, bhante, Bhagavā”ti-ādinā āyācantassa, dutiyo anāyācantassa therassa ajjhāsayavasena kathito. Vimuttiparipācanīyadhammā nāma vivaṭṭasannissitā saddhindriyādayo. Tena pana vipassanāya kathitattā kathitā evāti. Taṁtaṁdesanānusārena hi thero te dhamme paripākaṁ pāpesi. Tathā hi Bhagavā dutiyavaggaṁ anāyācitopi desesi.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Rāhulasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.19.Lakkhaṇasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.19.1.)1. Aṭṭhisuttavaṇṇanā

202. Āyasmā (SṬ.19.1/CS:pg.2.182) ca Lakkhaṇoti-ādīsu “ko nāmāyasmā lakkhaṇo, kasmā ca ‘lakkhaṇo’ti nāmaṁ ahosi, ko cāyasmā moggallāno, kasmā ca sitaṁ pātvākāsī”ti taṁ sabbaṁ pakāsetuṁ “yvāyan”ti-ādi āraddhaṁ. Lakkhaṇasampannenāti purisalakkhaṇasampannena.

Īsaṁ hasitaṁ “sitan”ti vuccatīti āha “mandahasitan”ti. Aṭṭhisaṅkhalikanti nayidaṁ aviññāṇakaṁ aṭṭhisaṅkhalikamattaṁ, atha kho eko petoti āha “petaloke nibbattan”ti. Ete attabhāvāti petattabhāvā. Na āpāthaṁ āgacchantīti devattabhāvā viya na āpāthaṁ āgacchanti pakatiyā. Tesaṁ pana ruciyā āpāthaṁ āgaccheyyuṁ manussānaṁ. Dukkhābhibhūtānaṁ anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā karuṇāti āha “kāruññe kattabbe”ti. Attano ca sampattiṁ Buddhañāṇassa ca sampattinti paccekaṁ sampattisaddo yojetabbo. Tadubhayaṁ vibhāvetuṁ “taṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha attano sampattiṁ anussaritvā sitaṁ pātvākāsīti padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Dhammadhātūti sabbaññutaññāṇaṁ sandhāya vadati. Dhammadhātūti vā dhammānaṁ sabhāvo.

Itaroti lakkhaṇatthero. Upapattīti jāti. Upapattisīsena hi tathārūpaṁ attabhāvaṁ vadati. Lohatuṇḍakehīti lohamayeheva tuṇḍakehi. Carantīti ākāsena gacchanti. Acchariyaṁ vatāti garahacchariyaṁ nāmetaṁ. Cakkhubhūtāti sampattadibbacakkhukā, lokassa cakkhubhūtāti evaṁ vā ettha attho daṭṭhabbo.

Yatrāti hetu-atthe nipātoti āha “yatrāti kāraṇavacanan”ti. Aññatra hi “yatra hi nāmā”ti attho vuccati. Appamāṇe sattanikāye te ca kho vibhāgena kāmabhavādibhede bhave, nirayādibhedā gatiyo, nānattakāyanānattasaññi-ādiviññāṇaṭṭhitiyo, tathārūpe sattāvāse ca sabbaññutaññāṇañca me upanetuṁ paccakkhaṁ karontena.

Goghātakoti (SṬ.19.1/CS:pg.2.183) gunnaṁ abhiṇhaṁ hananako. Tenāha “vadhitvā vadhitvā”ti. Tassāti gunnaṁ vadhakakammassa. Aparāpariyakammassāti aparāpariyavedanīyakammassa. Balavatā goghātakakammena vipāke dīyamāne aladdhokāsaṁ aparāpariyavedanīyaṁ tasmiṁ vipakkavipāke idāni laddhokāsaṁ “avasesakamman”ti vuttaṁ. Paṭisandhīti pāpakammajanitā paṭisandhi. Kammasabhāgatāyāti kammasadisabhāvena. Ārammaṇasabhāgatāyāti ārammaṇassa sabhāgabhāvena sadisabhāvena. Yādise hi ārammaṇe pubbe taṁ kammaṁ tassa ca vipāko pavatto, tādiseyeva ārammaṇe idaṁ kammaṁ imassa vipāko ca pavattoti katvā vuttaṁ “tasseva kammassa vipākāvasesenā”ti. Bhavati hi taṁsadisepi tabbohāro yathā-- “So eva Tittiro, tāniyeva osadhānī”ti. Nimittaṁ ahosīti pubbe katūpacitassa petūpapattinibbattanavasena katokāsassa tassa kammassa nimittabhūtaṁ idāni tathā upaṭṭhahantaṁ tassa vipākassa nimittaṁ ārammaṇaṁ ahosi. Soti goghātako. Aṭṭhisaṅkhalikapeto jāto kammasarikkhakavipākatāvasena.

Aṭṭhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.19.2.)2. Pesisuttavaṇṇanā

203. Gomaṁsapesiyo katvāti gāviṁ vadhitvā vadhitvā gomaṁsaṁ phāletvā pesiyo katvā. Sukkhāpetvāti kālantaraṁ ṭhapanatthaṁ sukkhāpetvā. Sukkhāpiyamānānaṁ maṁsapesīnañhi vallūrasamaññā.

Pesisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.19.3.)3. Piṇḍasuttavaṇṇanā

204. Nippakkhacammeti vigatapakkhacamme.

(SṬ.19.4.)4. Nicchavisuttavaṇṇanā

205. Urabbhe hanatīti orabbhiko. Eḷaketi aje.

(SṬ.19.5.)5. Asilomasuttavaṇṇanā

206. Nivāpapuṭṭheti (SṬ.19./CS:pg.2.184) attanā dinnanivāpena posite. Asinā vadhitvā vadhitvā vikkiṇanto.

(SṬ.19.6.)6. Sattisuttavaṇṇanā

207. Ekaṁ miganti ekaṁ dīpakamigaṁ.

(SṬ.19.7.)7. Usulomasuttavaṇṇanā

208. Kāraṇāhīti yātanāhi. Ñatvāti kammaṭṭhānaṁ ñatvā.

(SṬ.19.8.)8. Sūcilomasuttavaṇṇanā

209. Suṇoti pūretīti sūto, assadamakādiko.

(SṬ.19.9.)9. Dutiyasūcilomasuttavaṇṇanā

210. Pesuññūpasaṁhāravasena ito sutaṁ amutra, amutra vā sutaṁ idha sūcetīti sūcako. Anayabyasanaṁ pāpesi manusseti sambandho.

(SṬ.19.10.)10. Kumbhaṇḍasuttavaṇṇanā

211. Vinicchayāmaccoti raññā aḍḍakaraṇe ṭhapito vinicchayamahāmatto. So hi gāmajanakāyaṁ kūṭeti vañcetīti gāmakūṭakoti vuccati. Keci “tādiso eva gāmajeṭṭhako gāmakūṭako”ti vadanti. Samena bhavitabbaṁ, “dhammaṭṭho”ti vattabbato. Rahassaṅge nisīdanavasena visamā nisajjāva ahosi.

Kumbhaṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.19.11.)1. Sasīsakasuttavaṇṇanā

212. Phusantoti (SṬ.19.11/CS:pg.2.185) theyyāya phusanto.

(SṬ.19.13.)3. Nicchavitthisuttavaṇṇanā

214. Mātugāmo sassāmiko attano phasse anissaro. Vaṭṭitvāti bhassitvā aparaṁ gantvā.

(SṬ.19.14.)4. Maṅgulitthisuttavaṇṇanā

215. Maṅganavasena ulatīti maṅguli, virūpabībhacchabhāvena pavattatīti attho. Tenāha “virūpaṁ duddasikaṁ bībhacchan”ti.

(SṬ.19.15.)5. Okilinīsuttavaṇṇanā

216. Uddhaṁ uddhaṁ agginā pakkasarīratāya uppakkaṁ. Heṭṭhato paggharaṇavasena kilinnasarīratāya okilinī. Ito cito ca aṅgārasamparikiṇṇatāya okirinī. Tenāha “sā kirā”ti-ādi. Aṅgāracitaketi aṅgārasañcaye. Sarīrato paggharanti asuciduggandhajegucchāni sedagatāni. Tassa kira raññoti tassa kāliṅgassa rañño. Nāṭakinīti nacce adhikatā itthī. Sedanti sedanaṁ, tāpananti attho.

Okilinīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.19.16.)6. Asīsakasuttavaṇṇanā

217. Asīsakaṁ kabandhaṁ hutvā nibbatti kammāyūhanakāle tathā nimittaggahaṇaparicayato.

(SṬ.19.17~21.)7~11. Pāpabhikkhusuttādivaṇṇanā

218-222. Lāmakabhikkhūti (SṬ.19.17~21/CS:pg.2.186) hīnācāratāya lāmako, bhikkhuvesatāya, bhikkhāhārena jīvanato ca bhikkhu. Cittakeḷinti cittaruciyaṁ taṁ taṁ kīḷanto. Ayamevāti bhikkhuvatthusmiṁ vuttanayo eva.

Pāpabhikkhusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Lakkhaṇasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.20.Opammasaṁyuttaṁ

(SṬ.20.1.)1. Kūṭasuttavaṇṇanā

223. Kūṭaṁ (SṬ.20.1/CS:pg.2.187) gacchantīti kūṭacchiddassa anupavisanavasena kūṭaṁ gacchanti. Yā ca gopānasiyo gopānasantaragatā, tāpi kūṭaṁ āhacca ṭhānena kūṭaṅgamā. Duvidhāpi kūṭe samosaraṇā. Kūṭassa samugghātena vināsena bhijjanena. Avijjāya samugghātenāti avijjāya accantameva appavattiyā. Tena ca mokkhadhammādhigamena tadanurūpadhammādhigamo dassito. Appamattāti pana iminā tassa upāyo dassito.

Kūṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.2.)2. Nakhasikhasuttavaṇṇanā

224. Evaṁ appakā yathā nakhasikhāya āropitapaṁsu, sugatisaṁvattaniyassa kammassa appakattā evaṁ devesupīti hīnūdāharaṇavasena vuttaṁ. Appatarā hi sattā ye devesu jāyanti, tañca kho kāmadevesu. Itaresu pana vattabbameva natthi.

Nakhasikhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.3.)3. Kulasuttavaṇṇanā

225. Vidhaṁsayanti viheṭhayanti. Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṁ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṁ pavattitā yuttayānaṁ viya katāti yathā yuttaṁ ājaññarathaṁ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṁ yathāruci pavattati, evaṁ yathāruci pavattiyā gamitā. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthu viya katā sabbaso upakkilesavisodhanena suvisodhitamariyādaṁ viya katā. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena avikampaneyyatāya ṭhapitā Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanūpacayaṁ gamitā. Tenāha “suvaḍḍhitā”ti (SṬ.20.3/CS:pg.2.188) Suṭṭhu samāraddhāti mettābhāvanāya matthakappattiyā sammadeva sampāditā.

Kulasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.4.)4. Okkhāsuttavaṇṇanā

226. Mahāmukha-ukkhalīnanti mahāmukhānaṁ mahantakoḷumbānaṁ sataṁ. Paṇītabhojanabharitānanti sappimadhusakkarādīhi upanītapaṇītabhojanehi paripuṇṇānaṁ. Tassāti pāṭhassa. Goduhanamattanti godohanavelāmattaṁ. Taṁ pana kittakaṁ adhippetanti āha “gāviyā”ti-ādi. Sabbasattesu hitapharaṇanti anodhisomettābhāvanamāha--mettacittaṁ appanāppattaṁ bhāvetuṁ sakkotīti adhippāyo. Tampi tato yathāvuttadānato mahapphalataranti.

Okkhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.5.)5. Sattisuttavaṇṇanā

227. Agge paharitvāti tiṇhaphalasattiyā agge hatthena vā muṭṭhinā vā pahāraṁ datvā. Kappāsavaṭṭiṁ viyāti pahatakappāsapiṇḍaṁ viya. Niyyāsavaṭṭiṁ viyāti phalasaṇṭhānaṁ niyyāsapiṇḍaṁ viya. Ekato katvāti kalikādibhāvena vīsatiṁsapiṇḍāni ekajjhaṁ katvā. Alliyāpento piṇḍaṁ karonto. Paṭileṇetīti paṭilīnayati nāmeti. Alliyāpento te dvepi dhārā ekato samphusāpento. Paṭikoṭṭetīti paṭipaharati. Tattha khaṇḍaṁ viya niyyāso. Kappāsavaṭṭanakaraṇīyanti vihatassa kappāsassa paṭisaṁharaṇavasena bandhanadaṇḍaṁ. Pavattentoti kappāsassa saṁvellanavasena pavattento.

Sattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.6.)6. Dhanuggahasuttavaṇṇanā

228. Daḷhadhanunoti (SṬ.20.6/CS:pg.2.189) thirataradhanuno. Idāni tassa thiratarabhāvaṁ paricchedato dassetuṁ “daḷhadhanū”ti-ādi vuttaṁ. Tattha dvisahassathāmanti palānaṁ dvisahassathāmaṁ. Vuttamevatthaṁ pākaṭataraṁ katvā dassetuṁ “yassā”ti-ādimāha. Tattha yassāti dhanuno. Āropitassāti jiyaṁ āropitassa. Jiyābaddhoti jiyāya baddho. Pathavito muccati, etaṁ “dvisahassathāman”ti veditabbaṁ Lohasīsādīnanti kāḷalohatambalohasīsādīnaṁ. Bhāroti purisabhāro, so pana majjhimapurisassa vasena edisaṁ tassa balaṁ daṭṭhabbaṁ. Uggahitasippā dhanuvedasikkhāvasena. Ciṇṇavasībhāvā lakkhesu avirajjhanasarakkhepavasena. Kataṁ rājakulādīsu upagantvā asanaṁ sarakkhepo etehīti katūpasanāti āha “rājakulādīsu dassitasippā”ti.

“Bodhisatto cattāri kaṇḍāni āharī”ti vatvā tameva atthaṁ vitthārato dassento “tadā kirā”ti-ādimāha. Tattha javissāmāti dhāvissāma. Aggi uṭṭhahīti sīghapatanasantāpena ca sūriyarasmisantāpassa āsannabhāvena ca usumā uṭṭhahi. Pakkhapañjarenāti pakkhajālantarena.

Nivattitvāti “nippayojanamidaṁ javanan”ti nivattitvā. Pattakaṭāhena otthaṭapatto viyāti pihitapatto viya ahosi, vegasā patanena nagarassa upari ākāsassa nirikkhaṇaṁ ahosi. Sañcāritattā anekahaṁsasahassasadiso paññāyi seyyathāpi bodhisattassa dhanuggahakāle sarakūṭādidassane.

Dukkaranti tassa adassanaṁ sandhāyāha, na attano patanaṁ. Sūriyamaṇḍalañhi atisīghena javena gacchantampi paññāsayojanāyāmavitthataṁ attano vipulatāya pabhassaratāya ca sattānaṁ cakkhussa gocarabhāvaṁ gacchati, javanahaṁso pana tādisena sūriyena saddhiṁ javena gacchanto na paññāyeyya. Tasmā vuttaṁ “na sakkā tayā passitun”ti. Cattāro akkhaṇavedhino. Gantvā gahite sotuṁ ghaṇḍaṁ piḷandhāpetvā sayaṁ puratthābhimukho nisinno. Puratthimadisābhimukhaṁ gatakaṇḍaṁ sandhāyāha “paṭhamakaṇḍeneva saddhiṁ uppatitvā”ti. Te cattāri kaṇḍāni ekakkhaṇeyeva khipiṁsu.

Āyuṁ (SṬ.20.6/CS:pg.2.190) saṅkharoti etenāti āyusaṅkhāro. Yathā hi kammajarūpānaṁ pavatti jīvitindriyapaṭibaddhā, evaṁ attabhāvassa pavatti tappaṭibaddhāti. Bahuvacananiddeso pana pāḷiyaṁ ekasmiṁ khaṇe anekasatasaṅkhassa jīvitindriyassa upalabbhanato. Taṁ jīvitindriyaṁ. Tato yathāvuttadevatānaṁ javato sīghataraṁ khīyati ittarakhaṇattā. Vuttañhetaṁ--

“Jīvitaṁ attabhāvo ca, sukhadukkhā ca kevalā;

Ekacittasamāyuttā, lahuso vattate khaṇo”ti. (mahāni.10).

Bhedoti bhaṅgo. Na sakkā paññāpetuṁ tatopi ativiya ittarakhaṇattā.

Dhanuggahasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.7.)7. Āṇisuttavaṇṇanā

229. Aññe rājāno ca bhāgaṁ gaṇhantā ime viya dasabhāgaṁ gaṇhantīti tesamayaṁ anugati paññāyati. Mahājanassa ānayanato ānakoti āha “evaṁladdhanāmo”ti. Idāni taṁ ādito paṭṭhāya āgamanānukkamaṁ dassetuṁ “Himavante kirā”ti-ādimāha. Kareṇunti kareṇukaṁ, hatthininti attho. Sakkariṁsūti anatthapariharaṇavasena pasatthūpahāravasena ca pūjesuṁ. Otarīti kuḷīradahaṁ pāvisi. Paṭikkamitvā ṭhapanavasena apakkamitvā pati.

Suvaṇṇarajatādimayanti kismiñci chidde suvaṇṇamayaṁ, kismiñci rajatamayaṁ, kismiñci phalikamayaṁ āṇiṁ ghaṭayiṁsu bandhiṁsu. Pubbe pharitvā tiṭṭhantassa dvādasa yojanāni pamāṇo etassāti dvādasayojanappamāṇo, saddo. Athassa anekasatakāle gacchante antosālāyampi dukkhena suyyittha āṇisaṅghāṭamattattā.

Gambhīrāti agādhā dukkhogāḷhā. Sallasuttañhi “animittamanaññātan”ti-ādinā pāḷivasena gambhīraṁ, na atthagambhīraṁ. Tathā hi tattha tā tā gāthā duviññeyyarūpā tiṭṭhanti, duviññeyyaṁ ñāṇena dukkhogāhanti katvā “gambhīran”ti (SṬ.20.7/CS:pg.2.191) vuccati. Pubbāparampettha kāsañci gāthānaṁ duviññeyyatāya dukkhogāhameva, tasmā taṁ pāḷivasena “gambhīran”ti vuttaṁ “pāḷivasena gambhīrā sallasuttasadisā”ti. Iminā nayena “atthavasena gambhīrā”ti ettha attho veditabbo. Mahāvedallasuttassa atthavasena gambhīratā pākaṭāyeva. Lokaṁ uttaratīti lokuttaro, navavidha-appamāṇadhammo, so atthabhūto etesaṁ atthīti lokuttarā. Tenāha “lokuttara-atthadīpakā”ti. Sattasuññatadhammamattamevāti sattena attanā suññataṁ kevalaṁ dhammamattameva. Uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbanti ca liṅgavacanavipallāsena vuttanti āha “uggahetabbe ca pariyāpuṇitabbe cā”ti. Kavitāti kavino kammaṁ kavikatā. Yassa pana yaṁ kammaṁ, taṁ tena katanti vuccatīti āha “kavitāti kavīhi katā”ti. Itaraṁ “kāveyyā”ti padaṁ, kabbanti vuttaṁ hoti. “Kabban”ti ca kavinā vuttanti attho. Tenāha “tasseva vevacanan”ti. Cittakkharāti vicitrākāra-akkharā. Sāsanato bahibhūtāti na sāsanāvacarā. Tesaṁ sāvakehīti “Buddhānaṁ sāvakā”ti apaññātānaṁ yesaṁ kesañci sāvakehi. Anuggayhamānāti na uggayhamānā savanadhāraṇaparicaya-atthūpaparikkhādivasena anuggayhamānā. Antaradhāyanti adassanaṁ gacchanti.

Āṇisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.8.)8. Kaliṅgarasuttavaṇṇanā

230. Kaliṅgaraṁ vuccati khuddakadārukhaṇḍaṁ, taṁ upadhānaṁ etesanti kaliṅgarūpadhānā. Licchavī pana khadiradaṇḍaṁ upadhānaṁ katvā tadā vihariṁsu. Tasmā vuttaṁ “khadiraghaṭikāsū”ti-ādi. Pakativijjusaññito natthi etesaṁ khaṇo vijjhaneti akkhaṇavedhino tato sīghataraṁ vijjhanato. “Akkhaṇan”ti vijju vuccati ittarakhaṇattā. Akkhaṇobhāsena lakkhaṇavedhakā akkhaṇavedhino. Anekadhā bhinnassa vālassa vijjhanena vālavedhino. Vālekadeso hi idha “vālo”ti gahito.

Bahudeva divasabhāgaṁ padhānānuyogato uppannadarathaparissamavinodanatthaṁ nhāyitvā. Te sandhāyāti te tathārūpe padhānakammikabhikkhū sandhāya. Idaṁ idāni vuccamānaṁ atthajātaṁ vuttaṁ porāṇaṭṭhakathāyaṁ. Ayampi dīpoti (SṬ.20.8/CS:pg.2.192) tambapaṇṇidīpamāha. Padhānānuyuñjanavelāya nivedanavasena tattha tattha ekajjhaṁ pahataghaṇḍinigghoseneva ekaghaṇḍinigghoso, tattha tattha paṇṇasālādīsu vasantānaṁ bhikkhūnaṁ vasena ekapadhānabhūto. Nānāmukhoti anurādhapurassa pacchimadisāyaṁ eko vihāro, pilicchikoḷinagarassa puratthimadisāyaṁ. Ubhayattha pavattaghaṇḍisaddā antarāpavattaghaṇḍisaddehi missetvā osaranti. Kalyāṇiyaṁ pavattaghaṇḍisaddo tathā nāgadīpe.

Kaliṅgarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.9.)9. Nāgasuttavaṇṇanā

231. Atikkantavelanti bhattānumodana-upanisinnakathāvelato atikkantavelaṁ. Asambhinnenāti sarasampattito asambhinnena, sarassa uccāraṇasampattiṁ aparihāpetvāti attho. Aparisuddhāsayatāya neva guṇavaṇṇāya na ñāṇabalāya hoti. Tanti taṁ tathā paccayānaṁ paribhuñjanaṁ, taṁ tathā micchāpaṭipajjanaṁ.

Nāgasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.10.)10. Biḷārasuttavaṇṇanā

232. Gharānaṁ sandhīti gharena gharassa sambandhaṭṭhānaṁ. Saha malena vattatīti samalaṁ. Gehato gāmato ca nikkhamanacandanikaṭṭhānaṁ. Saṅkāraṭṭhānanti saṅkārakūṭaṁ. Keci “sandhisaṅkārakūṭaṭṭhānan”ti vadanti. Vuṭṭhānanti āpanna-āpattito, na kilesato vuṭṭhānaṁ, suddhante adhiṭṭhānaṁ. Taṁ pana yathā-āpannāya āpattiyā “desanā”tveva vuccatīti āha “desanā paññāyatī”ti.

Biḷārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.11.)11. Siṅgālasuttavaṇṇanā

233. Ettakampīti (SṬ.20.11/CS:pg.2.193) iminā jarasiṅgālena laddhabbaṁ cittassādamattampi na labhissati sakalameva kappaṁ sabbaso avīcijālāhi nirantaraṁ jhāyamānatāya niccadukkhāturabhāvato.

Siṅgālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.20.12.)12. Dutiyasiṅgālasuttavaṇṇanā

234. Katajānananti katūpakārajānanaṁ. Kataveditāti tasseva paresaṁ pākaṭakaraṇavasena jānanameva. Ācāramevāti katāparādhameva.

Dutiyasiṅgālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Opammasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.21.Bhikkhusaṁyuttaṁ

(SṬ.21.1.)1. Kolitasuttavaṇṇanā

235. Sāvakānaṁ (SṬ.21.1/CS:pg.2.194) ālāpoti sāvakānaṁ sabrahmacāriṁ uddissa ālāpo. Buddhehi sadisā mā homāti Buddhāciṇṇaṁ samudācāraṁ akathentehi sāvakehi, “āvuso bhikkhave”ti ālapitā bhikkhū, “āvuso”ti paṭivacanaṁ denti, na, “bhante”ti. Dutiyajjhāne vitakkavicārā nirujjhanti tesaṁ nirodheneva tassa jhānassa uppādetabbato. Yesaṁ nirodhāti yesaṁ vacīsaṅgārānaṁ vitakkavicārānaṁ nirujjhanena suvikkhambhitabhāvena saddāyatanaṁ appavattiṁ gacchati kāraṇassa dūrato passambhitattā. Ariyoti niddoso. Parisuddho tuṇhībhāvo, na titthiyānaṁ mūgabbataggahaṇaṁ viya aparisuddhoti adhippāyo. Paṭhamajjhānādīnīti ādi-saddena tatiyajjhānādīni saṅgaṇhāti.

Ārammaṇabhūtena vitakkena saha gatā pavattāti vitakkasahagatāti āha “vitakkārammaṇā”ti. Vitakkārammaṇatā ca saññāmanasikārānaṁ sukhuma-ārammaṇaggahaṇavasena daṭṭhabbā. Tenāha “na santato upaṭṭhahiṁsū”ti. Na paguṇaṁ sammadeva vasībhāvassa anāpāditattā. Saññāmanasikārāpīti tatiyajjhānādhigamāya pavattiyamānā saññāmanasikārāpi hānabhāgiyāva ahesuṁ, na visesabhāgiyā. Sammā ṭhapehīti bahiddhā vikkhepaṁ pahāya sammā ajjhattameva cittaṁ ṭhapehi. Ekaggaṁ karohīti teneva vikkhepapaṭibāhanena avihatamānasatāya cittasamādhānavasena ekaggaṁ karohi. Āropehīti īsakampi bahumpi apatitaṁ katvā kammaṭṭhānārammaṇe āropehi. Dutiya-aggasāvakabhūmiyā pāripūriyā āyasmā mahābhiñño, na yathā tathāti āha “mahābhiññatanti chaḷabhiññatan”ti. Iminā upāyenāti iminā “atha kho maṁ, āvuso”ti-ādinā vuttena upāyena. Vaḍḍhetvāti uttari uttari visesabhāgiyabhāvāpādanena samādhiṁ paññañca brūhetvā brūhetvā.

Kolitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.2.)2. Upatissasuttavaṇṇanā

236. Ati-uḷārampi (SṬ.21.2/CS:pg.2.195) sattaṁ vā saṅkhāraṁ vā sandhāya vuttaṁ sabbatthameva sabbaso chandarāgassa suppahīnattā. Jānanatthaṁ pucchati satthuguṇānaṁ ativiya uḷāratamabhāvato.

Upatissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.3.)3. Ghaṭasuttavaṇṇanā

237. Pariveṇaggenāti pariveṇabhāgena. Keci “ekavihāreti ekacchanne ekasmiṁ āvāse”ti vadanti. Teti te dvepi therā. Pāṭiyekkesu ṭhānesūti visuṁ visuṁ ṭhānesu. Nisīdantīti divāvihāraṁ nisīdanti. Oḷāriko nāma jāto parittadhammārammaṇattā tassa. Teti thero Bhagavā ca.

Paripuṇṇavīriyoti catukiccasādhanavasena sampuṇṇavīriyo. Paggahitavīriyoti īsakampi saṅkocaṁ anāpajjitvā pavattitavīriyo. Upanikkhepanamattassevāti samīpe ṭhapanamattasseva.

Catubhūmakadhammesu labbhamānattā paññāya “catubhūmakadhamme anupavisitvā ṭhitaṭṭhenā”ti vuttaṁ. Lakkhitabbaṭṭhena samādhi eva samādhilakkhaṇaṁ. Evaṁ vipassanālakkhaṇaṁ veditabbaṁ. Aññamaññassāti aññassa aññassa nānālakkhaṇāti veditabbaṁ. Aññassāti itarassa. Dhuranti vahitabbabhāraṁ. Dvīsupi etesūti samādhilakkhaṇavipassanālakkhaṇesu sammāsambuddho nipphattiṁ gato.

Ghaṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.4.)4. Navasuttavaṇṇanā

238. Abhicetasi nissitā ābhicetasikā. Paṭipakkhavidhamanena abhivisiṭṭhaṁ cittaṁ abhicittaṁ. Yasmā jhānānaṁ taṁsampayuttaṁ cittaṁ nissāya paccayo hotiyeva, tasmā “nissitānan”ti vuttaṁ. Nikāmalābhīti yathicchitalābhī (SṬ.21.4/CS:pg.2.196) Yathāparicchedenāti yathākatena kālaparicchedena. Vipulalābhīti appamāṇalābhī. “Kasiran”ti hi parittaṁ vuccati, tappaṭipakkhena akasiraṁ appamāṇaṁ. Tenāha “paguṇajjhānoti attho”ti. Sithilamārabbhāti sithilaṁ vīriyārambhaṁ katvāti atthoti āha “sithilaṁ vīriyaṁ pavattetvā”ti.

Navasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.5.)5. Sujātasuttavaṇṇanā

239. Aññāni rūpānīti paresaṁ rūpāni. Atikkantarūpoti attano rūpasampattiyā rūpasobhāya atikkamitvā ṭhitarūpo, sucirampi velaṁ olokentassa tuṭṭhi-āvaho. Dassanassa cakkhussa hitoti dassanīyo. Pasādaṁ āvahatīti pāsādiko. Chavivaṇṇasundaratāyāti chavivaṇṇassa ceva sarīrasaṇṭhānassa ca sobhanabhāvena.

Sujātasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.6.)6. Lakuṇḍakabhaddiyasuttavaṇṇanā

240. Virūpasarīravaṇṇanti asundarachavivaṇṇañceva asundarasaṇṭhānañca. Pamāṇavasenāti sarīrappamāṇavasena. Icchiticchitanti attanā icchiticchitaṁ. Mahāsārajjanti mahanto maṅkubhāvo.

Guṇe āvajjetvāti attanā jānanakaniyāmena satthuno kāyaguṇe ca cārittaguṇe ca āvajjetvā manasi katvā.

Yojanāvaṭṭanti yojanaparikkhepaṁ.

“Kāyasmī”ti gāthāsukhatthaṁ niranunāsikaṁ katvā niddesoti vuttaṁ “kāyasmin”ti. Akāraṇaṁ kāyappamāṇanti sarīrappamāṇaṁ nāma appamāṇaṁ, sīlādiguṇāva pamāṇanti adhippāyo.

Lakuṇḍakabhaddiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.7.)7. Visākhasuttavaṇṇanā

241. Purassa (SṬ.21.7/CS:pg.2.197) esāti porī, cāturiyayuttatā. Tenāha “puravāsīnan”ti-ādi. Sā pana dutavilambitakhalitavasena appasannalūkhatādidosarahitā hotīti āha “pura …pe… vācāyā”ti. Asandiddhāyāti muttavācāya. Tenāha “apalibuddhāyā”ti-ādi. Na elaṁ dosaṁ galetīti anelagalā, avirujjhanavācā. Tenāha “niddosāyā”ti. Catusaccassa pakāsakā, na kadāci saccavimuttāti āha “catusaccapariyāpannāyā”ti. Tā hi cattāri saccāni paricchijja āpādenti paṭipādenti pavattenti. Tenāha “cattāri saccāni amuñcitvā pavattāyā”ti. Dhajo nāma sabbadhammehi samussitaṭṭhena.

Visākhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.8.)8. Nandasuttavaṇṇṇanā

242. Āraññikoti-ādīsu araññakathāsīsena senāsanapaṭisaṁyuttānaṁ dhutaṅgānaṁ, piṇḍapātakathāsīsena piṇḍapātapaṭisaṁyuttānaṁ, paṁsukūlikasīsena cīvarapaṭisaṁyuttānaṁ, taggahaṇeneva vīriyanissitadhutaṅgassa ca samādāya vattanaṁ dīpitanti veditabbaṁ. Āgatena Bhagavatā aparabhāge kathitaṁ.

Nandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.9.)9. Tissasuttavaṇṇanā

243. Bhaṇḍakanti pattacīvaraṁ. Nisīdiyeva vattassa asikkhitattā. Tujjanatthena vācā eva sattiyoti āha “vācāsattīhī”ti.

Vācāya sannitodakenāti vacanasaṅkhātena samantato niccaṁ katvā upatudanato sannitudakena. Vibhatti-alopena so niddeso. Tenāha “vacanapatodenā”ti.

Uccakule jāti etassāti jātimā, brahmajātiko isi. Mātaṅgoti caṇḍālo. Tatthāti kumbhakārasālāyaṁ. Okāsaṁ yāci (SṬ.21.9/CS:pg.2.198) kumbhakāraṁ. Mahantaṁ disvā āha-- “paṭhamataraṁ paviṭṭho pabbajito”ti. Tatthevāti tassāyeva sālāya dvāraṁ nissāya dvārasamīpe. Meti mayā. Khama mayhanti mayhaṁ aparādhaṁ khamassu. Teti tayā. Puna teti tava. Gaṇhi uggantuṁ appadānavasena. Tenāha “nāssa uggantuṁ adāsī”ti. Pabujjhiṁsūti niddāya pabujjhiṁsu pakatiyā pabujjhanavelāya upagatattā.

Chavoti nihīno. Anantamāyoti vividhamāyo māyāvī.

Soti mattikāpiṇḍo. “Sattadhā bhijjī”ti etthāyamadhippāyo--yaṁ tena tāpasena pāramitāparibhāvanasamiddhāhi nānāvihārasamāpattiparipūritāhi sīladiṭṭhisampadādīhi susaṅkhatasantāne mahākaruṇādhivāse mahāsatte bodhisatte ariyūpavādakammaṁ abhisapasaṅkhātaṁ pharusavacanaṁ pavattitaṁ, taṁ mahāsattassa khettavisesabhāvato tassa ca ajjhāsayapharusatāya diṭṭhadhammavedanīyaṁ hutvā sace so mahāsattaṁ na khamāpeti, taṁ kakkhaḷaṁ hutvā vipaccanasabhāvaṁ jātaṁ, khamāpite pana mahāsatte payogasampattipaṭibāhitattā avipākadhammataṁ āpajjati ahosikammabhāvato. Ayañhi ariyūpavādapāpassa diṭṭhadhammavedanīyassa ca dhammatā. Yaṁ taṁ bodhisattena sūriyuggamananivāraṇaṁ kataṁ, ayaṁ bodhisattena diṭṭho upāyo. Tena hi ubbāḷhā manussā bodhisattassa santike tāpasaṁ ānetvā khamāpesuṁ. Sopi ca mahāsattassa guṇe jānitvā tasmiṁ cittaṁ pasādesi. Yaṁ panassa matthake mattikāpiṇḍassa ṭhapanaṁ tassa sattadhā phālanaṁ kataṁ, taṁ manussānaṁ cittānurakkhaṇatthaṁ. Aññathā hi ime pabbajitā samānā cittassa vasaṁ vattanti, na pana cittamattano vase vattāpentīti mahāsattampi tena sadisaṁ katvā gaṇheyyuṁ, tadassa nesaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti. Patirūpanti yuttaṁ.

Tissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.10.)10. Theranāmakasuttavaṇṇanā

244. Atīte khandhapañcaketi atīte attabhāve. Chandarāgappahānenāti chandarāgassa accantameva jahanena. Pahīnaṁ nāma hoti anapekkhapariccāgato. Paṭinissaṭṭhaṁ nāma hoti sabbaso chaḍḍitattā. Tayo (SṬ.21.10/CS:pg.2.199) bhaveti iminā upādiṇṇakadhammānaṁyeva gahaṇaṁ. Sabbā khandhāyatanadhātuyo cāti iminā upādiṇṇānampi anupādiṇṇānampi dvidhā pavattalokiyadhammānaṁ gahaṇaṁ avisesetvā vuttattā. Viditaṁ pākaṭaṁ katvā ṭhitaṁ pariññābhisamayavasena. Tesvevāti tebhūmakadhammesu eva. Anupalittaṁ amathitaṁ asaṁkiliṭṭhaṁ taṇhādiṭṭhisaṁkilesābhāvato. Tadeva sabbanti heṭṭhā tīsupi padesu idha sabbaggahaṇena gahitaṁ tebhūmakavaṭṭaṁ. Jahitvāti pahānābhisamayavasena. Taṇhā khīyati etthāti taṇhakkhayasaṅkhāte nibbāne vimuttaṁ. Tamahanti taṁ uttamapuggalaṁ ekavihāriṁ brūmi taṇhādutiyassa abhāvato. Ettha ca pariññāpahānābhisamayakathanena itarampi abhisamayaṁ atthato kathitamevāti daṭṭhabbaṁ.

Theranāmakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.11.)11. Mahākappinasuttavaṇṇanā

245.Mahākappinoti pūjāvacanametaṁ yathā “Mahāmoggallāno”ti. Tathārūpanti “Buddho dhammo”ti-ādikaṁ guṇavisesavantapaṭibaddhaṁ. Sāsananti desantarato āgatavacanaṁ. Jaṅghavāṇijāti jaṅghacārino vāṇijā. Kiñci sāsananti apubbapavattidīpakaṁ kiñci vacananti pucchi. Pīti uppajji yathā taṁ suciraṁ katābhinīhāratāya paripakkañāṇassa. Aparimāṇaṁ guṇassa aparimāṇato sabbaññuguṇaparidīpanato, sesaratanadvaye niyyānikabhāvadīpanato diṭṭhisīlasāmaññena saṁhatabhāvadīpanatoti vattabbaṁ. Yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjamāne apāyadukkhato saṁsāradukkhato ca apatante dhāretīti dhammo. Suparisuddhadiṭṭhisīlasāmaññena saṁhatoti saṅghoti. Ratanattho pana tiṇṇampi sadiso evāti.

Navasatasahassāni adāsi devī. Tumheti rājiniṁ gāravena bahuvacanena vadati. Rāgoti anugacchantarāgo.

Janiteti kammakilesehi nibbattite. Kammakilesehi pajātattā pajāti pajāsaddo janitasaddena samānatthoti āha--“janite, pajāyāti attho”ti. Aṭṭhahi vijjāhīti ambaṭṭhasutte (dī.ni.1.278) āgatanayena. Tattha hi vipassanāñāṇamanomayiddhīhi saha cha abhiññā “aṭṭha vijjā”ti āgatā (SṬ.21.11/CS:pg.2.200) Tapati paṭipakkhavidhamanena vijjotati, taṁ sūriyassa virocananti āha--“tapatīti virocatī”ti. Jhānaṁ samāpajjitvā samāhitena cittena vipassanaṁ vaḍḍhetvā phalasamāpattiṁ samāpajjitvā nisinnoti āha--“duvidhena jhānena jhāyamāno”ti. Sabbamaṅgalagāthāti sabbamaṅgalāvirodhī gāthāti vadanti. Tathā hi vadanti--

“Maṅgalaṁ Bhagavā Buddho, Dhammo Saṅgho ca maṅgalaṁ;

Sabbesampi ca sattānaṁ, sa puññavitamaṅgalan”ti.

Pūjaṁ kāretvā ekaṁ agārikadhammakathikaṁ upāsakaṁ āha. Ettha ca “jhāyī tapatī”ti iminā ārammaṇūpanijjhānānaṁ gahitattā dhammaratanaṁ gahitameva. “Brāhmaṇo”ti iminā saṅgharatanaṁ gahitameva. Buddharatanaṁ pana sarūpeneva gahitanti.

Mahākappinasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.21.12.)12. Sahāyakasuttavaṇṇanā

246. Sammā saṁsandanavasena eti pavattatīti sameti, sammādiṭṭhi-ādi. Sammā cirarattaṁ cirakālaṁ sameti etesaṁ atthīti cirarattaṁsametikā. Tenāha “dīgharattan”ti-ādi. Idāni imesanti etarahi etesaṁ. Ayaṁ sāsanadhammo ajjhāsayato payogato ca sammā saṁsandati sameti, tasmā majjhe bhinnaṁ viya samameva na visadisaṁ. Kiñca tato eva Buddhena Bhagavatā paveditadhammavinaye etesaṁ paṭipattisāsanadhammo sobhati virocatīti attho. Ariyappavediteti ariyena sammāsambuddhena sammadeva pakāsite ariyadhamme. Sammadeva samucchedapaṭippassaddhivinayānaṁ vasena suṭṭhu vinītā sabbakilesadarathapariḷāhānaṁ vūpasamena.

~Sahāyakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

~Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Bhikkhusaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā. ~

~Niṭṭhitā ca Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Nidānavaggavaṇṇanā.~

Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.

Saṁyuttanikāye

Saṁyutta-ṭīkā

3-Khandhavaggaṭīkā

《相應部》蘊篇疏

(CS︰pg.2.201~2.279)

SṬ.22.Khandhasaṁyuttaṁ

1. Nakulapituvaggo

(SṬ.22.1.)1. Nakulapitusuttavaṇṇanā

1. Bhaggā (SṬ.22.1/CS:pg.2.201) nāma jānapadino rājakumārā. Tesaṁ nivāso ekopi janapado ruḷhīvasena “bhaggā”tveva vuccatīti katvā vuttaṁ “evaṁnāmake janapade”ti, evaṁ bahuvacanavasena laddhanāme”ti attho. Tasmiṁ vanasaṇḍeti yo pana vanasaṇḍo pubbe migānaṁ abhayatthāya dinno, tasmiṁ vanasaṇḍe. Yasmā so gahapati tasmiṁ nagare “Nakulapitā”ti puttassa vasena paññāyittha, tasmā vuttaṁ “Nakulapitā”ti nakulassa nāma dārakassa pitāti attho. Bhariyāpissa “nakulamātā”ti paññāyittha.

Jarājiṇṇoti jarāvasena jiṇṇo, na byādhi-ādīnaṁ vasena jiṇṇo. Vayovuḍḍhoti jiṇṇattā eva vayovuḍḍhippattiyā vuḍḍho, na sīlādivuḍḍhiyā. Jātiyā mahantatāya cirarattatāya jātimahallako. Tiyaddhagatoti paṭhamo majjhimo pacchimoti tayo addhe gato. Tattha paṭhamaṁ dutiyañca atikkantattā pacchimaṁ upagatattā vayo-anuppatto. Āturakāyoti dukkhavedanāpavisatāya anassādakāyo. Gelaññaṁ pana dukkhagatikanti (SṬ.22./CS:pg.2.202) “gilānakāyo”ti vuttaṁ. Tathā hi saccavibhaṅge (vibha.190ādayo) dukkhasaccaniddese dukkhaggahaṇeneva gahitattā byādhi na niddiṭṭho. Niccapaggharaṇaṭṭhenāti sabbadā asucipaggharaṇabhāvena. So panassa āturabhāvenāti āha--“āturaṁyeva nāmā”ti. Visesenāti adhikabhāvena. Āturatīti āturo. Saṅgāmappatto santattakāyo. Jarāya āturatā jarāturatā. Kusalapakkhavaḍḍhanena mano bhāventīti manobhāvanīyā. Manasā vā bhāvanīyā sambhāvanīyāti manobhāvanīyā. Anusāsatūti anu anu sāsatūti ayamettha atthoti āha--“punappunaṁ sāsatū”ti. Aparāparaṁ pavattitaṁ hitavacanaṁ. Anotiṇṇe vatthusmiṁ yo evaṁ karoti, tassa ayaṁ guṇo dosoti vacanaṁ. Tantivasenāti tantisannissayena ayaṁ anusāsanī nāma. Paveṇīti tantiyā eva vevacanaṁ.

Aṇḍaṁ viya bhūtoti adhikopamā kāyassa aṇḍakosato abaladubbalabhāvato. Tenāha “aṇḍaṁ hī”ti-ādi. Bāloyeva tādisattabhāvasamaṅgī muhuttampi ārogyaṁ paṭijānanto.

Vippasannānīti pakatimākāraṁ atikkamitvā visesena pasannāni. Tenāha--“su-u pasannānī”ti. Pasannacittasamuṭṭhitarūpasampadāhi tāhi tassa mukhavaṇṇassa pārisuddhīti āha--“parisuddhoti niddoso”ti. Tenevāha “nirupakkilesatāyā”ti-ādi. Etenevassindriyavippasannatākāraṇampi saṁvaṇṇitanti daṭṭhabbaṁ. Esa mukhavaṇṇo. Nayaggāhapaññā kiresāti idaṁ anāvajjanavaseneva vuttabhāvaṁ sandhāyāha.

Yaṁ neva puttassāti-ādi “ovadatu no, bhante, Bhagavā yathā mayaṁ paralokepi aññamaññaṁ samāgaccheyyāmā”ti vuttavacanaṁ sandhāya vuttameva. Madhuradhammadesanāyeva satthu sammukhā paṭiladdhā, tassa attano pemagāravagahitattā “amatābhiseko”ti veditabbo.

Idaṁ padadvayaṁ. Ārakattā kilesehi maggena samucchinnattā. Anayeti avaḍḍhiyaṁ, anattheti attho. Anaye vā anupāye. Na iriyanato avattanato. Ayeti vaḍḍhiyaṁ atthe upāye ca. Araṇīyatoti payirupāsitabbato. Niruttinayena padasiddhi veditabbā purimesu atthavikappesu (SṬ.22.1/CS:pg.2.203) pacchime pana saddasatthavasenapi. Yadipi ariyasaddo “ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā”ti-ādīsu (ma.ni.1.35) visuddhāsayapayogesu puthujjanesupi vaṭṭati, idha pana ariyamaggādhigamena sabbalokuttarabhāvena ca ariyabhāvo adhippetoti dassento āha--“Buddhā cā”ti-ādi. Tattha paccekabuddhā Tathāgatasāvakā ca sappurisāti idaṁ “ariyā sappurisā”ti idha vuttapadānaṁ atthaṁ asaṅkarato dassetuṁ vuttaṁ. Yasmā pana nippariyāyato ariyasappurisabhāvā abhinnasabhāvā, tasmā “sabbeva vā”ti-ādi vuttaṁ.

Ettāvatā hi Buddhasāvako vutto, tassa hi ekantena kalyāṇamitto icchitabbo parato ghosamantarena paṭhamamaggassa anuppajjanato. Visesato cassa Bhagavāva “kalyāṇamitto”ti adhippeto. Vuttañhetaṁ “mamañhi, Ānanda, kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccantī”ti-ādi (saṁ.ni.1.129 5.2). So eva ca aveccapasādādhigamena daḷhabhatti nāma. Vuttampi cetaṁ “yaṁ mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī”ti (udā.45 cūḷava. 385). Kataññutādīhi paccekabuddhabuddhāti ettha kataṁ jānātīti kataññū. Kataṁ viditaṁ pākaṭaṁ karotīti katavedī. Paccekabuddhā hi anekesupi kappasatasahassesu kataṁ upakāraṁ jānanti, katañca pākaṭaṁ karonti satijanana-āmisapaṭiggahaṇādinā. Tathā saṁsāradukkhadukkhitassa sakkaccaṁ karonti kiccaṁ, yaṁ attanā kātuṁ sakkā. Sammāsambuddho pana kappānaṁ asaṅkhyeyyasahassesupi kataṁ upakāraṁ maggaphalānaṁ upanissayañca jānanti, pākaṭañca karonti. Sīho viya ca evaṁ sabbattha sakkaccameva dhammadesanaṁ karontena Buddhakiccaṁ karonti. Yāya paṭipattiyā ariyā diṭṭhā nāma honti, tassā appaṭipajjanaṁ, tattha ca ādarābhāvo ariyānaṁ adassanasīlatā, na ca dassane sādhukāritāti veditabbā. Cakkhunā adassāvīti ettha cakkhu nāma na maṁsacakkhu eva, atha kho dibbacakkhupīti āha “dibbacakkhunā vā”ti. Ariyabhāvoti yehi yogato “ariyā”ti vuccanti, te maggaphaladhammā daṭṭhabbā.

Tatrāti ñāṇadassanasseva dassanabhāve. Vatthūti adhippetatthañāpanakāraṇaṁ. Evaṁ vuttepīti evaṁ aññāpadesena attupanāyikaṁ katvā (SṬ.22.1/CS:pg.2.204) vuttepi. Dhammanti lokuttaradhammaṁ, catusaccadhammaṁ vā. Ariyakaradhammā aniccānupassanādayo, vipassiyamānā vā aniccādayo, cattāri vā ariyasaccāni.

Avinītoti na vinīto adhisīlasikkhādīnaṁ vasena na sikkhito. Yesaṁ saṁvaravinayādīnaṁ abhāvena ayaṁ “avinīto”ti vuccati, te tāva dassetuṁ “duvidho vinayo nāmā”ti-ādimāha. Tattha sīlasaṁvaroti pātimokkhasaṁvaro veditabbo, so ca atthato kāyikavācasiko avītikkamo. Satisaṁvaroti indriyārakkhā, sā ca tathāpavattā satiyeva. Ñāṇasaṁvaroti “sotānaṁ saṁvaraṁ brūmī”ti (su.ni.1041) vatvā “paññāyete pidhīyare”ti (su.ni.1041) vacanato sotasaṅkhātānaṁ taṇhādiṭṭhiduccarita-avijjā-avasiṭṭhakilesānaṁ saṁvaro pidahanaṁ samucchedañāṇanti veditabbaṁ. Khantisaṁvaroti adhivāsanā, sā ca tathāpavattā khandhā, adoso vā, “paññā”ti keci vadanti. Vīriyasaṁvaro kāmavitakkādīnaṁ vinodanavasena pavattaṁ vīriyameva. Tena tena aṅgena tassa tassa aṅgassa pahānaṁ tadaṅgappahānaṁ. Vikkhambhanavasena pahānaṁ vikkhambhanappahānaṁ. Sesapadattayepi eseva nayo.

Iminā pātimokkhasaṁvarenāti-ādi sīlasaṁvarādīnaṁ vivaraṇaṁ. Tattha samupetoti iti-saddo ādi-attho. Tena “upagato”ti-ādinā vibhaṅge (vibha.511) āgataṁ saṁvaravibhaṅgaṁ dasseti. Kāyaduccaritādīnanti dussīlyasaṅkhātānaṁ kāyavacīduccaritādīnaṁ muṭṭhasaccasaṅkhātassa pamādassa, abhijjhādīnaṁ vā akkhanti-aññāṇakosajjānañca. Saṁvaraṇatoti pidahanato, vinayanatoti kāyavācācittānaṁ virūpapavattiyā vinayanato, kāyaduccaritādīnaṁ vā apanayanato, kāyādīnaṁ vā jimhapavattiṁ vicchinditvā ujukanayanatoti attho. Paccayasamavāye uppajjanārahānaṁ kāyaduccaritādīnaṁ tathā tathā anuppādanameva saṁvaraṇaṁ vinayanañca veditabbaṁ.

Yaṁ pahānanti sambandho. “Nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesū”ti kasmā vuttaṁ? Nanu nāmarūpaparicchedapaccayapariggahakaṅkhāvitaraṇāni na vipassanāñāṇāni sammasanākārena appavattanato? Saccametaṁ, vipassanāñāṇassa pana adhiṭṭhānabhāvato evaṁ vuttaṁ. Nāmarūpamattamidaṁ, “natthi ettha attā vā attaniyaṁ (SṬ.22.1/CS:pg.2.205) vā”ti evaṁ pavattañāṇaṁ nāmarūpavavatthānaṁ. Sati vijjamāne khandhapañcakasaṅkhāte kāye, sayaṁ vā satī tasmiṁ kāye diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi, sā ca “rūpaṁ attato samanupassatī”ti evaṁ pavattā attadiṭṭhi. Tassa nāmarūpassa kammāvijjādipaccayapariggaṇhanañāṇaṁ paccayapariggaho. “Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāyā”ti-ādinayappavattā ahetudiṭṭhi. “Issarapurisapajāpatipakati-aṇukālādīhi loko pavattati nivattati cā”ti tathā tathā pavattā diṭṭhi visamahetudiṭṭhi. Tassevāti paccayapariggahasseva. Kaṅkhāvitaraṇenāti yathā etarahi nāmarūpassa kammādipaccayato uppatti, evaṁ atīte anāgatepīti tīsu kālesu vicikicchāpanayanañāṇena. Kathaṁkathībhāvassāti “ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānan”ti-ādinayapavattāya (ma.ni.1.18 saṁ.ni.2.20) saṁsayappavattiyā. Kalāpasammasanenāti “yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannan”ti-ādinā (saṁ.ni.3.48-49) khandhapañcakaṁ ekādasasu okāsesu pakkhipitvā sammasanavasena pavattena vipassanāñāṇena. Ahaṁ mamāti gāhassāti “attā attaniyan”ti gahaṇassa. Maggāmaggavavatthānenāti maggāmaggañāṇavisuddhiyā. Amagge maggasaññāyāti amagge obhāsādike “maggo”ti uppannasaññāya. Yasmā sammadeva saṅkhārānaṁ udayaṁ passanto “evamete saṅkhārā anurūpakāraṇato uppajjanti, na pana ucchijjantī”ti gaṇhāti, tasmā vuttaṁ “udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā”ti. Yasmā pana saṅkhārānaṁ vayaṁ “yadipime saṅkhārā avicchinnā vattanti, uppannuppannā pana appaṭisandhikā nirujjhantevā”ti passato kuto sassataggāho. Tasmā vuttaṁ “vayadassanena sassatadiṭṭhiyā”ti. Bhayadassanenāti bhayatūpaṭṭhānañāṇena. Sabhayeti sabbabhayānaṁ ākarabhāvato sakaladukkhavūpasamasaṅkhātassa paramassāsassa paṭipakkhabhāvato ca sabhaye khandhapañcake. Abhayasaññāyāti “abhayaṁ kheman”ti uppannasaññāya. Assādasaññā nāma pañcupādānakkhandhesu assādanavasena pavattasaññā, yo “ālayābhiniveso”tipi vuccati. Abhiratisaññā tattheva abhiramaṇavasena pavattasaññā, yā “nandī”tipi vuccati. Amuccitukāmatā ādānaṁ. Anupekkhā saṅkhārehi anibbindanaṁ, sālayatāti attho. Dhammaṭṭhitiyaṁ paṭiccasamuppāde. Paṭilomabhāvo sassatucchedaggāho, paccayākārapaṭicchādakamoho vā. Nibbāne (SṬ.22.1/CS:pg.2.206) ca paṭilomabhāvo saṅkhāresu nati, nibbānapaṭicchādakamoho vā. Saṅkhāranimittaggāhoti yādisassa kilesassa appahīnatā vipassanā saṅkhāranimittaṁ na muñcati, so kileso, yo “saṁyogābhiniveso”tipi vuccati, saṅkhāranimittaggāhassa, atikkamanameva vā pahānaṁ.

Pavatti eva pavattibhāvo, pariyuṭṭhānanti attho. Nīvaraṇādidhammānanti ādi-saddena nīvaraṇapakkhiyā kilesā vitakkavicārādayo ca gayhanti. Catunnaṁ ariyamaggānaṁ bhāvitattā accantaṁ appavattibhāvena yaṁ pahānanti sambandho. Kena pana pahānanti? “Ariyamaggehevā”ti viññāyamānoyamattho tesaṁ bhāvitattā appavattivacanato. “Samudayapakkhikassā”ti ettha cattāropi maggā catusaccābhisamayāti katvā tehi pahātabbena tena tena samudayasaṅkhātena lobhena saha pahātabbattā samudayasabhāvattā ca. Saccavibhaṅge ca sabbakilesānaṁ samudayabhāvassa vuttattā “samudayapakkhikā”ti diṭṭhi-ādayo vuccanti. Paṭipassaddhattaṁ vūpasantatā.

Saṅkhatanissaṭatā saṅkhārasabhāvābhāvo. Pahīnasabbasaṅkhatanti virahitasabbasaṅkhataṁ, visaṅkhāranti attho. Pahānañca taṁ vinayo cāti pahānavinayo purimena atthena. Dutiyena pana pahīyatīti pahānaṁ, tassa vinayoti yojetabbo.

Bhinnasaṁvarattāti naṭṭhasaṁvarattā, saṁvarābhāvatoti attho. Tena asamādinnasaṁvaropi saṅgahitova hoti. Samādānena hi sampādetabbo saṁvaro, tadabhāve na hotīti. Ariyeti ariyo. Paccattavacanañhetaṁ. Eseseti eso eso, atthato anaññoti attho. Tajjāteti atthato taṁsabhāvo, sappuriso ariyasabhāvo, ariyo ca sappurisabhāvoti attho.

So ahanti attanā parikappitaṁ attānaṁ diṭṭhigatiko vadati. “Ahaṁbuddhinibandhano attā”ti hi attavādino laddhi. Advayanti dvayatārahitaṁ. Abhinnaṁ vaṇṇameva “accī”ti gahetvā “accīti vaṇṇo evā”ti tesaṁ ekattaṁ passanto viya yathāparikappitaṁ attānaṁ “rūpan”ti, yathādiṭṭhaṁ vā rūpaṁ, “attā”ti gahetvā tesaṁ ekattaṁ passanto daṭṭhabbo. Ettha ca “rūpaṁ attā”ti (SṬ.22.1/CS:pg.2.207) imissā pavattiyā abhāvepi rūpe attaggahaṇaṁ pavattamānaṁ acciyaṁ vaṇṇaggahaṇaṁ viya “advayadassanan”ti vuttaṁ. Upamāyo ca anaññattādigahaṇanidassanavaseneva vuttā, na vaṇṇādīnaṁ viya attano vijjamānadassanatthaṁ. Na hi attani sāmibhāvena rūpañca sakiñcanabhāvena samanupassati. Attani vā rūpanti attānaṁ rūpassa sabhāvato ādhāraṇabhāvena. Rūpasmiṁ vā attānanti rūpassa attano ādhāraṇabhāvena diṭṭhipassanāya passati. Pariyuṭṭhaṭṭhāyīti pariyuṭṭhānappattāhi diṭṭhitaṇhāhi “rūpaṁ attā, rūpavā attā”ti-ādinā khandhapañcakaṁ micchā gahetvā tiṭṭhanato. Tenāha “pariyuṭṭhānākārenā”ti-ādi. Eseva nayoti yo “idhekacco rūpaṁ attato samanupassatī”ti-ādinā rūpakkhandhe vutto saṁvaṇṇanānayo, vedanākkhandhādīsupi eso eva nayo veditabbo.

Suddharūpamevāti arūpena amissitaṁ kevalaṁ rūpameva. Arūpanti suddha-arūpaṁ rūpassa aggahitattā. Catūsu khandhesu tiṇṇaṁ tiṇṇaṁ vasenāti catūsu khandhesu tiṇṇaṁ tiṇṇaṁ gahaṇavasena rūpārūpamissako attā kathito tasmiṁ tasmiṁ gahaṇe vedanādivinimutta-arūpadhamme kasiṇarūpena saddhiṁ sabbarūpadhamme ca ekajjhaṁ gahaṇasiddhito. Pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā, te te eva dhamme “attā”ti gahaṇato tesañca ucchedabhāvato. Avasesesu pana pannarasasu ṭhānesu rūpaṁ “attā”ti gahetvāpi diṭṭhigatiko tattha niccasaññaṁ na vissajjeti kasiṇarūpena taṁ missetvā tassa ca uppādādīnaṁ adassanato, tasmāssa tatthapi hotiyeva sassatadiṭṭhi ekaccasassatagāhavasenapi. Maggāvaraṇā viparītadassanato. Na saggāvaraṇā akammapathappattatāya. Akiriyāhetukanatthikadiṭṭhiyo eva hi kammapathadiṭṭhiyo.

Kāyoti rūpakāyo. So āturoyeva asavasabhāvato. Rāgadosamohānugatanti appahīnarāgadosamohasantāne pavattaṁ. Idhāti imasmiṁ sutte. Dassitaṁ āturabhāvena. Nikkilesatāyāti sayaṁ pahīnakilesasantānagatatāya. Sekhā neva āturacittā pahīnakilese upādāya, appahīne pana upādāya āturacittā. Anāturacittataṁyeva bhajanti vaṭṭānusārimahājanassa viya tesaṁ cittassa kilesavasena āturattābhāvato.

~Nakulapitusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.2.)2. Devadahasuttavaṇṇanā

2. Devā (SṬ.22.2/CS:pg.2.208) vuccanti rājāno “dibbanti kāmaguṇehi kīḷanti laḷanti, attano vā puññānubhāvena jotantī”ti katvā. Tesaṁ dahoti devadaho. Sayaṁjāto vā so hoti, tasmāpi “devadaho”ti vutto. Tassa avidūre nigamo “devadahan”tveva saṅkhaṁ gato yathā “varaṇānagaraṁ, godhāgāmo”ti. Pacchābhūmiyaṁ aparadisāyaṁ niviṭṭhajanapado pacchābhūmaṁ, taṁ gantukāmā pacchābhūmagamikā. Te sabhāreti te bhikkhū therassa vasena sabhāre kātukāmatāya. Yadi thero tesaṁ bhāro, therassapi te bhārā evāti “te sabhāre kātukāmatāyā”ti vuttaṁ. Evañhi thero te ovaditabbe anusāsitabbe maññatīti. Idāni tamatthaṁ vivaranto “yo hī”ti-ādimāha. Ayaṁ nibbhāro nāma kañci puggalaṁ attano bhāraṁ katvā avattanato.

Catubbidhenāti dhātukosallaṁ āyatanakosallaṁ paṭiccasamuppādakosallaṁ ṭhānāṭṭhānakosallanti evaṁ catubbidhena.

Te mahallakābādhikātidaharapuggale gaṇhitvāva gacchati. Te hi divasadvayena vūpasantaparissamā eva. Hatthivānaratittirapaṭibaddhaṁ vatthuṁ kathetvā. “Eḷakāḷagumbeti kāḷatiṇagacchamaṇḍape”tipi vadanti.

Vividhaṁ nānābhūtaṁ rajjaṁ virajjaṁ, virajjameva verajjaṁ, tattha gataṁ, paradesagatanti attho. Tenāha “ekassā”ti-ādi. Cittasudattādayoti cittagahapati-Anāthapiṇḍikādayo. Vīmaṁsakāti dhammavicārakā. Kinti kīdisaṁ. Dassananti siddhantaṁ. Ācikkhati kīdisanti adhippāyo. Dhammassāti Bhagavatā vuttadhammassa. Anudhammanti anukūlaṁ avirujjhanadhammaṁ. So pana veneyyajjhāsayānurūpadesanāvitthāroti āha--“vuttabyākaraṇassa anubyākaraṇan”ti. Dhāreti attano phalanti dhammo, kāraṇanti āha--“sahadhammikoti sakāraṇo”ti. Imināpi pāṭhantarena vādo eva dīpito, na tena pakāsitā kiriyā.

Taṇhāvaseneva channampi padānaṁ attho veditabbo. Yasmā rāgādayo taṇhāya eva avatthāvisesāti. Tenāha “taṇhā hī”ti-ādi. Vihananti kāyaṁ cittañcāti vighāto, dukkhanti āha--“avighātoti (SṬ.22./CS:pg.2.209) nidukkho”ti. Upāyāseti upatāpetīti upāyāso, upatāpo. Tappaṭipakkho pana anupāyāso nirūpatāpo daṭṭhabbo. Sabbatthāti sabbavāresu.

~Devadahasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.3.)3. Hāliddikānisuttavaṇṇanā

3. “Avantidakkhiṇāpathe”ti aññesu suttapadesu āgatattā āha “avantidakkhiṇāpathasaṅkhāte”ti. Majjhimadesato hi dakkhiṇadisāya avantiraṭṭhaṁ. Pavattayittha ettha laddhīti pavattaṁ, pavattitabbaṭṭhānanti āha “laddhipavattaṭṭhāne”ti. Ruppanasabhāvo dhammoti katvā rūpadhātūti rūpakkhandho vutto. Rūpadhātumhi ārammaṇapaccayabhūtena rāgena sahajātenapi asahajātenapi upanissayabhūtena appahīnabhāveneva vinibaddhaṁ paṭibaddhaṁ kammaviññāṇaṁ. Okasārīti vuccati--“tasmiṁ rūpadhātusaññite oke sarati pavattatī”ti katvā. Avati ettha gacchati pavattatīti okaṁ, pavattiṭṭhānaṁ. Tenāha-- “gehasārī ālayasārī”ti.

Ugacchati vā ettha vedanādīhi saddhiṁ samavetīti oko, cakkhurūpādi. Paccayoti ārammaṇādivasena paccayo. Paccayo hotīti anantarasamanantarādinā ceva kammūpanissaya-ārammaṇādinā ca. “Viññāṇadhātu kho, gahapatī”ti evaṁ vutte “kammaviññāṇavipākaviññāṇesu kataraṁ nu kho”ti sammoho bhaveyya. Tassa sammohassa vighātatthaṁ apagamanatthaṁ. Asambhinnāvāti asaṁkiṇṇāva desanā katā. Ārammaṇavasena catasso abhisaṅkhāraviññāṇaṭṭhitiyo vuttā--“rūpupayaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, rūpārammaṇan”ti-ādinā (saṁ.ni.3.53). Tā viññāṇaṭṭhitiyo dassetumpi.

Daḷhaṁ abhinivesavasena ārammaṇaṁ upentīti upayā, taṇhādiṭṭhiyo. Adhiṭṭhānabhūtāti patiṭṭhānabhūtā. Abhinivesabhūtāti taṁ taṁ ārammaṇaṁ abhinivissa ajjhosāya pavattiyā kāraṇabhūtā. Anusayabhūtāti rāgānusayadiṭṭhānusayabhūtā. Uparimakoṭiyāti pahānassa uparimakoṭiyā Buddhānaññeva hi te savāsanā pahīnā. Pubbe aggahitaṁ viññāṇaṁ aggahitamevāti katvā kasmā idha desanā katāti codeti--“idha (SṬ.22.3/CS:pg.2.210) viññāṇaṁ kasmā gahitan”ti. Pubbe “viññāṇadhāturāgavinibandhañca viññāṇan”ti vuccamāne yathā yathā sammoho siyā paccayapaccayuppannavibhāgassa dukkarattā, idha pana sammohassa okāsova natthi avisesena pañcasu khandhesu kilesappahānavasenāti. Tenāha “kilesappahānadassanatthan”ti-ādi. Kammaviññāṇena okaṁ asarantenā”ti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṁ. Asarantenāti anupagacchantena.

Paccayaṭṭhenāti ārammaṇādipaccayabhāvena. Nimittaṁ uppattikaṁ. Ārammaṇa …pe… niketanti ārammaṇakaraṇasaṅkhātena nivāsaṭṭhānabhūtena rūpameva niketanti rūpanimittaniketaṁ.

Chandarāgassa balavadubbalatāyāti ajjhattakhandhapañcake chandarāgassa balavabhāvena taṁ “oko”ti, bahiddhā chasu ārammaṇesu tassa dubbalatāya tāni “niketan”ti vuttāni. Idāni yathāvuttamatthaṁ pākaṭaṁ katvā dassetuṁ “samānepi hī”ti-ādi vuttaṁ. Okoti vuccati gehameva rattiṭṭhānabhāvato. Niketanti vuccati uyyānādi divāṭṭhānabhāvato. Tato dubbalataro hoti chandarāgo.

Gehassitasukhenāti gehanissitena cittassa sukhena sukhito sukhappatto hoti. Kiccakaraṇīyesūti khuddakesu ceva mahantesu ca kattabbatthesu. Sayanti attanā. Antoti cittajjhāsaye.

Evaṁrūpoti īdisarūpo. Vaṇṇasaddo viya rūpasaddo rūpāyatanassa viya saṇṭhānassapi vācakoti adhippāyena “dīgharassa kāḷodātādīsu rūpesū”ti vuttaṁ. Sukhādīsūti somanassādīsu. Tattha hi “abhiṇhaṁ somanassito bhaveyyan”ti patthanā siyā. Evaṁsañño nāmāti visayavasena saññāvisesapatthanamāha. Evaṁviññāṇoti pana idha visayamukhena viññāṇavisesapatthanaṁ vadati--“evaṁnipuṇarūpadassanasamatthaṁ, evaṁpañcapasādapaṭimaṇḍitanissayañca me viññāṇaṁ bhaveyyā”ti.

Vaṭṭaṁ purato akurūmānoti loke cittaṁ apatthento. Asiliṭṭhaṁ pubbenāparaṁ asambaddhaṁ. Vadanti etenāti vādo, dosoti āha--“tuyhaṁ doso”ti-ādi. Idheva imasmiṁyeva samāgame. Nibbeṭhehi dosato attānaṁ mocehi.

~Hāliddikānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.4.)4. Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā

4. Cūḷachakkapañheti (SṬ.22.4/CS:pg.2.211) mūlapaṇṇāse cūḷataṇhāsaṅkhayasutte (ma.ni.1.390ādayo). Mahāsakkapañhepīti mahātaṇhāsaṅkhayasuttepi (ma.ni.1.396ādayo). Etanti “ye te samaṇabrāhmaṇā”ti-ādisuttapadaṁ. Taṇhā sammadeva khīyati etthāti taṇhāsaṅkhayo, asaṅkhatā dhātūti āha “taṇhāsaṅkhaye nibbāne”ti. Antaṁ atikkantaniṭṭhāti antarahitaniṭṭhā. Tenāha “satataniṭṭhā”ti. Sesapadesūti “accantayogakkhemino”ti-ādīsu.

~Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.5.)5. Samādhisuttavaṇṇanā

5. Samādhīti appanāsamādhi, upacārasamādhi vā. Kammaṭṭhānanti samādhipādakaṁ vipassanākammaṭṭhānaṁ. “Phātiṁ gamissatī”ti pāṭho. Patthetīti “Aho vata me īdisaṁ rūpaṁ bhaveyyā”ti. Abhivadatīti taṇhādiṭṭhivasena abhinivesaṁ vadati. Tenāha “tāya abhinandanāyā”ti-ādi. “Aho piyaṁ iṭṭhan”ti vacībhede asatipi tathā lobhuppāde sati abhivadatiyeva nāma. Tenāha “vācaṁ abhindanto”ti. “Mama idan”ti attano pariṇāmetvā anaññagocaraṁ viya katvā gaṇhanto ajjhosāya tiṭṭhati nāmāti dassento āha “gilitvāti pariniṭṭhapetvā gaṇhātī”ti. “Abhinandatī”ti-ādayo pubbabhāgavasena vuttā, “uppajjati nandī”ti dvārappattavasena. Paṭhamehi padehi anusayo, pacchimena pariyuṭṭhānanti keci “gahaṇaṭṭhena upādānan”ti katvā. Nābhinandati nābhivadatīti ettha heṭṭhā vuttavipariyāyena attho veditabbo. Na “iṭṭhaṁ kantan”ti vadatīti “iṭṭhan”ti na vadati, “kantan”ti na vadati. Nābhivadatiyeva taṇhāya anupādiyattā.

~Samādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.6.)6. Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā

6. Ñatvā (SṬ.22./CS:pg.2.212) āhāti “sati kāyaviveke cittaviveko, tasmiṁ sati upadhiviveko ca imesaṁ laddhuṁ vaṭṭatī”ti ñatvā āha.

~Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.7.)7. Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā

7. Gahaṇena uppannaṁ paritassananti khandhapañcake “ahaṁ mamā”ti gahaṇena uppannaṁ taṇhāparitassanaṁ diṭṭhiparitassanañca. Aparitassananti paritassanābhāvaṁ, paritassanapaṭipakkhaṁ vā. Ahu vata metaṁ balayobbanādi. Kammaviññāṇanti vipariṇāmārammaṇaṁ taṇhādiṭṭhisahagataṁ viññāṇaṁ tadanuvatti ca. Anuparivatti nāma taṁ ārammaṇaṁ katvā pavatti. Tenāha “vipariṇāmārammaṇacittato”ti. Akusaladhammasamuppādāti taṇhāya aññākusaladhammasamuppādā. Pariyādiyitvāti khepetvā, tassa pavattituṁ okāsaṁ adatvā. Sa-uttāsoti taṇhādiṭṭhivasena sa-uttāso. Gaṇhitvāti taṇhādiṭṭhiggāhehi gahetvā tesañceva vasena paritassako. Rūpabhedānuparivatti cittaṁ na hoti. Vaṭṭatīti sabbākārena vattuṁ yuttanti attho.

~Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.8.)8. Dutiya-upādāparitassanāsuttavaṇṇanā

8. Taṇhāmānadiṭṭhivasena desanā katā “etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti desanāya āgatattā. Catūsu suttesūti pañcamādīsu catūsu suttesu. Catutthe pana vivaṭṭameva kathitaṁ.

~Dutiya-upādāparitassanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.9.)9. Kālattaya-aniccasuttavaṇṇanā

9. Yadi (SṬ.22.9/CS:pg.2.213) atītānāgataṁ etarahi natthibhāvato aniccaṁ, paccuppannampi tadā natthīti ko pana vādo tassa aniccatāya, paccuppannamhi kathāva kā udayabbayaparicchinnattā tassa. Vuttañhetaṁ “nibbattā ye ca tiṭṭhanti, āragge sāsapūpamā”ti (mahāni.10).

~Kālattaya-aniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.10~11.)10~11. Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā

10-11. Tathārūpenevāti yathārūpeneva puggalajjhāsayena navamaṁ suttaṁ kathitaṁ, tathārūpenevāti. Te kira bhikkhū atītānāgataṁ “dukkhan”ti sallakkhetvā, tathā “anattā”ti sallakkhetvā paccuppanne kilamiṁsu. “Atha nesan”ti-ādi sabbaṁ heṭṭhā vuttanayena vattabbaṁ.

~Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. ~

~Nakulapituvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

2. Aniccavaggo

(SṬ.22.12~21.)1~10. Aniccādisuttavaṇṇanā

12-21. Pucchāvasikaṁ Ānandattherassa pucchāvasena desitattā.

Aniccādisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aniccavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Bhāravaggo

(SṬ.22.22.)1. Bhārasuttavaṇṇanā

22. Upādānānaṁ ārammaṇabhūtā khandhā upādānakkhandhā. Parihārabhāriyaṭṭhenāti parihārassa bhāriyabhāvena garutarabhāvena. Vuttameva atthaṁ (SṬ.22.22/CS:pg.2.214) pākaṭaṁ kātuṁ “etesañhī”ti-ādimāha. Tattha yasmā etāni ṭhānagamanādīni rūpārūpadhammānaṁ paṅgulajaccandhānaṁ viya aññamaññūpassayavasena ijjhanti, na paccekaṁ, tasmā “etesan”ti avisesavacanaṁ kataṁ. Puggalanti khandhasantānaṁ vadati. Khandhasantāno hi avicchedena pavattamāno yāva parinibbānā khandhabhāraṁ vahanto viya loke khāyati tabbinimuttassa sattassa abhāvato. Tenāha “puggalo”ti-ādi. Bhārahāroti jātoti bhārahāro nāma jāto.

Punabbhavakaraṇaṁ punabbhavo, taṁ phalaṁ arahati, tattha niyuttāti vā ponobhavikā. Tabbhāvasahagataṁ yathā “sanidassanā dhammā”ti, na saṁsaṭṭhasahagataṁ, nāpi ārammaṇasahagataṁ. “Tatra tatrā”ti yaṁ yaṁ uppattiṭṭhānaṁ, rūpādi-ārammaṇaṁ vā patvā tatratatrābhinandinī. Tenāha “upapattiṭṭhāne vā”ti-ādi. Pañcakāmaguṇikoti pañcakāmaguṇārammaṇo. Rūpārūpūpapattibhave rāgo rūpārūpabhavarāgo. Jhānanikanti jhānasaṅkhāte kammabhave rāgo. Sassatādiṭṭhīti bhavadiṭṭhi, taṁsahagato rāgo. Ayanti rāgo bhavataṇhā nāma. Ucchedadiṭṭhi vibhavadiṭṭhi nāma, taṁsahagato chandarāgo vibhavataṇhā nāma. Esa puggalo khandhabhāraṁ ādiyati taṇhāvasena paṭisandhiggahaṇato. “Asesamettha taṇhā virajjati palujjati nirujjhati pahīyatī”ti-ādinā sabbapadāni nibbānavaseneva veditabbānīti āha “sabbaṁ nibbānasseva vevacanan”ti.

~Bhārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.23.)2. Pariññasuttavaṇṇanā

23. Parijānitabbeti pahānapariññāya parijānitabbe. Tathā parijānanañca tattha chandarāgappahānaṁ, tesaṁ atikkamoti āha “samatikkamitabbeti attho”ti. Accantapariññanti nibbānaṁ vadati. Tenāha “samatikkamanti attho”ti.

~Pariññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.24.)3. Abhijānasuttavaṇṇanā

24. Ñātapariññā (SṬ.22.24/CS:pg.2.215) kathitā “abhivisiṭṭhāya paññāya jānanan”ti katvā. Dutiyapadenāti “parijānan”ti padena. Tatiyacatutthehīti “virājayaṁ pajahan”ti padehi.

~Abhijānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.25~30.)4~9. Chandarāgasuttādivaṇṇanā

25-30. Dhātusaṁyutte vuttanayeneva veditabbāni, kevalañhi ettha khandhavasena desanā āgatā, tattha dhātuvasenāti ayameva viseso. Cattāri saccāni kathitāni assādādīnavanissaraṇavasena desanāya pavattattā.

~Chandarāgasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.31.)10. Aghamūlasuttavaṇṇanā

31. Aghaṁ vuccati pāpaṁ, aghanimittatāya aghaṁ dukkhaṁ. Idañhi dukkhaṁ nāma visesato pāpahetukaṁ kammaphalasaññitaṁ. Tathā vaṭṭadukkhaṁ avijjātaṇhāmūlakattā. Aghassa nimittatāya aghaṁ dukkhaṁ. Vaṭṭānusārī mahājano hi dukkhābhibhūto tassa patikāraṁ maññamāno taṁ taṁ karotīti.

~Aghamūlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.32.)11. Pabhaṅgusuttavaṇṇanā

32. Pabhijjanasabhāvanti khaṇe khaṇe pabhaṅgusabhāvaṁ.

~Pabhaṅgusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Bhāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

4. Natumhākaṁvaggo

(SṬ.22.33.)1. Natumhākaṁsuttavaṇṇanā

33. Chandarāgappahānenāti (SṬ.22.33/CS:pg.2.216) tappaṭibaddhassa chandarāgassa pajahanena. Dabbādi pākatikatiṇaṁ pākaṭamevāti apākaṭaṁ dassetuṁ tālanāḷikerādi dassitaṁ, tiṇakaṭṭhānaṁ vā bhedadassanatthaṁ. Piyālo phārusakaṁ.

~Natumhākaṁsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.35.)3. Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā

35. Yadi rūpaṁ anusetīti rūpadhamme ārabbha yadi rāgādayo anusayanavasena pavattanti. Tena saṅkhaṁ gacchatīti tena rāgādinā taṁsamaṅgīpuggalo saṅkhātabbataṁ “ratto duṭṭho”ti-ādinā voharitabbataṁ upagacchatīti. Tenāha “kāmarāgādīsū”ti-ādi. Abhūtenāti ajātena anusayavasena appavattena. Anusayasīsena hettha abhibhavaṁ vadati. Yato “ratto duṭṭho mūḷhoti saṅkhaṁ na gacchatī”ti vuttaṁ. Nippariyāyato hi maggavajjhakilesā anusayo.

~Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.36.)4. Dutiya-aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā

36. Taṁ anusayitaṁ rūpanti taṁ rāgādinā anusayitaṁ rūpaṁ marantena anusayena anumarati. Tena vuttaṁ “na hī”ti-ādi. Yena anusayena marantena taṁ anumarati. Tena saṅkhaṁ gacchatīti tathābhūtato tena “ratto”ti-ādivohāraṁ labhati. Yena anusayena kāraṇabhūtena anumīyati, tena.

~Dutiya-aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.37~38.)5~6. Ānandasuttādivaṇṇanā

37-38. Ṭhitiyā (SṬ.22.37~38/CS:pg.2.217) ṭhitikkhaṇena sahitaṁ ṭhitaṁ. Ṭhitassa aññathattanti uppādakkhaṇato aññathābhāvo. Paññāyatīti upalabbhati. Paccayavasena dharamānattā eva jīvamānassa jīvitindriyavasena jarā paññāyati uppādakkhaṇato aññathattappattiyā. Vuttameva atthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “ṭhitī”ti-ādi vuttaṁ. Jīvi …pe… nāmaṁ. Tathā hi abhidhamme (dha.sa.19) “āyu ṭhitī”ti niddiṭṭhaṁ. Aññathattanti jarāya nāmanti sambandho.

Tīṇi lakkhaṇāni honti saṅkhatasabhāvalakkhaṇato. Yo koci rūpadhammo vā arūpadhammo vā lokiyo vā lokuttaro vā saṅkhāro. Saṅkhāro, na lakkhaṇaṁ uppādādisabhāvattā. Lakkhaṇaṁ, na saṅkhāro uppādādirahitattā. Na ca …pe… sakkā saṅkhāradhammattā lakkhaṇassa. Nāpi lakkhaṇaṁ vinā saṅkhāro paññāpetuṁ sakkā saṅkhārabhāvena. Tenāha “lakkhaṇenā”ti-ādi. Idāni yathāvuttamatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ “yathā”ti-ādimāha. Tattha lakkhaṇanti kāḷarattasabalādibhāvalakkhaṇaṁ pākaṭaṁ hoti “ayaṁ asukassa gāvī”ti.

Evaṁ saṅkhāropi paññāyati sabhāvato upadhārentassa uppādalakkhaṇampi uppādāvatthāti katvā. Kālasaṅkhātoti uppajjamānakālasaṅkhāto. Tassa saṅkhārassa. Khaṇopīti uppādakkhaṇopi paññāyati. Uppādopīti uppādalakkhaṇopi. Jarālakkhaṇanti uppannajīraṇalakkhaṇaṁ, taṁ “ṭhitassa aññathattan”ti vuttaṁ. “Bhaṅgakkhaṇe saṅkhāropi taṁlakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyatī”ti pāṭho. Keci pana “jarāpī”ti padampettha pakkhipanti. Evañca vadanti “na hi tasmiṁ khaṇe taruṇo hutvā saṅkhāro bhijjati, atha kho jiyyamāno mahallako viya jiṇṇo eva hutvā bhijjatī”ti, bhaṅgeneva pana jarā abhibhuyyati khaṇassa ati-ittarabhāvato na sakkā paññāpetuṁ ṭhitiyāti tesaṁ adhippāyo. Tānīti arūpadhammānaṁ tīṇi lakkhaṇāni. Atthikkhaṇanti arūpadhammavijjamānakkhaṇaṁ, uppādakkhaṇanti adhippāyo. Sabbadhammānanti sabbesaṁ rūpārūpadhammānaṁ ṭhitiyā na bhavitabbaṁ. Tassevāti tassā eva ṭhitiyā. Tamatthanti jarālakkhaṇassa paññāpetuṁ asakkuṇeyyabhāvaṁ. Aññe pana “santativasena ṭhānaṁ ṭhitī”ti vadanti, tayidaṁ (SṬ.22.37~38/CS:pg.2.218) akāraṇaṁ aṭṭhānaṁ. Yasmā Sutte “ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī”ti uppādavayehi nibbisesena ṭhitiyā jotitattā. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Apica yathā dhammassa uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgāvatthā icchitā, aññathā uppajjamānameva bhijjatīti āpajjati, evaṁ bhaṅgāvatthāyapi bhinnā bhaṅgābhimukhāvatthā icchitabbā. Na hi abhaṅgābhimukho bhijjati. Na cettha sakkā uppādābhimukhāvatthaṁ parikappetuṁ tadā tassa aladdhattalābhattā. Ayaṁ visesoti ṭhitikkhaṇo nāma rūpadhammānaṁyeva, na arūpadhammānanti ayaṁ īdiso viseso. Ācariyamati nāma tasseva ācariyassa mati, sā sabbadubbalāti āha “tasmā”ti-ādi.

~Ānandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.39~42.)7~10. Anudhammasuttādivaṇṇanā

39-42. Apāyadukkhe sakalasaṁsāradukkhe ca patituṁ adatvā dhāraṇaṭṭhena dhammo, maggaphalanibbānāni. Tadanulomikā cassa pubbabhāgapaṭipadāti āha “dhammānudhammapaṭipannassā”ti-ādi. “Nibbidābahulo”ti Aṭṭhakathāyaṁ paduddhāro kato, pāḷiyaṁ pana “nibbidābahulaṁ vihareyyā”ti āgataṁ. Ukkaṇṭhanabahuloti sabbabhavesu ukkaṇṭhanabahulo. Tīhi pariññāhīti ñātatīraṇappahānapariññāhi. Parijānātīti tebhūmakadhamme paricchijja jānāti, vipassanaṁ ussukkāpeti. Parimuccati sabbasaṁkilesato “maggo pavattito parimuccatī”ti vuttattā. Tathāti iminā ito paresu tīsu maggo hotīti dasseti. Idhāti imasmiṁ sutte. Aniyamitāti aggahitā. Tesu niyamitā “aniccānupassī”ti-ādivacanato. Sāti anupassanā. Tattha niyamitavasenevāti idaṁ lakkhaṇavacanaṁ yathā “yadi me byādhayo bhaveyyuṁ dātabbamidamosadhan”ti. Na hi sakkā etissā eva anupassanāya vasena sammasanācāraṁ matthakaṁ pāpetunti.

~Anudhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Natumhākaṁvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

5. Attadīpavaggo

(SṬ.22.43.)1. Attadīpasuttavaṇṇanā

43. Dvīhi (SṬ.22.43/CS:pg.2.219) bhāgehi āpo ettha gatāti dīpo, dīpo viyāti dīpo oghehi anajjhottharanīyatāya. Yo paro na hoti, so attā, idha pana dhammo adhippeto. Attā dīpo etesanti attadīpā. Paṭisaraṇattho dīpaṭṭhoti āha-- “attasaraṇāti idaṁ tasseva vevacanan”ti. Lokiyalokuttaro dhammo attā nāma ekantanāthabhāvato. Paṭhamena padena vutto eva attho dutiyapadena vuccatīti vuttaṁ “tenevāhā”ti-ādi. Yavati etasmā phalaṁ pasavatīti yoni, kāraṇaṁ. Kiṁ pabhuti uppattiṭṭhānaṁ etesanti kiṁ pabhutikā. Pahānadassanatthaṁ āraddhaṁ. Tenevāha “pubbe ceva …pe… te pahīyantī”ti. Na paritassati taṇhāparittāsassa abhāvato. Vipassanaṅgenāti vipassanāsaṅkhātena kāraṇena.

~Attadīpasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.44.)2. Paṭipadāsuttavaṇṇanā

44. Sabhāvatosanto vijjamāno kāyo rūpādidhammasamūhoti sakkāyoti āha--“sakkāyo dukkhan”ti. Diṭṭhi eva samanupassanā, diṭṭhisahitā vā samanupassanā diṭṭhisamanupassanā, diṭṭhimaññanāya saddhiṁ itaramaññanā. Saha vipassanāya catumaggañāṇaṁ samanupassanā “catunnaṁ ariyasaccānaṁ sammadeva anurūpato passanā”ti katvā.

~Paṭipadāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.45.)3. Aniccasuttavaṇṇanā

45. Virāgo nāma maggo, vimuttiphalanti āha-- “maggakkhaṇe virajjati, phalakkhaṇe vimuccatī”ti. Aggahetvāti evaṁ nirujjhamānehi āsavehi “ahaṁ mamā”ti kañci dhammaṁ anādiyitvā. “Cittaṁ virattaṁ, vimuttaṁ hotī”ti vuttattā (SṬ.22.45/CS:pg.2.220) phalaṁ gayhati, “khīṇā jātī”ti-ādinā paccavekkhaṇāti āha “saha phalena paccavekkhaṇadassanatthan”ti. Upari kattabbakiccābhāvena ṭhitaṁ. Tenāha “vimuttattā ṭhitan”ti. Yaṁ pattabbaṁ, taṁ aggaphalassa pattabhāvena adhigatattā santuṭṭhaṁ parituṭṭhaṁ.

~Aniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.46.)4. Dutiya-aniccasuttavaṇṇanā

46. Pubbantaṁ atītakhandhakoṭṭhāsaṁ. Anugatāti sassatādīni kappetvā gahaṇavasena anugatā. Aṭṭhārasa diṭṭhiyoti catasso sassatadiṭṭhiyo, catasso ekaccasassatadiṭṭhiyo, catasso antānantikadiṭṭhiyo, catasso amarāvikkhepadiṭṭhiyo, dve adhiccasamuppannadiṭṭhiyoti evaṁ aṭṭhārasa diṭṭhiyo na honti paccayaghātena. Aparantanti anāgataṁ khandhakoṭṭhāsaṁ sassatādibhāvaṁ kappetvā gahaṇavasena anugatā. Soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca paramadiṭṭhadhammanibbānavādāti evaṁ catucattālīsa diṭṭhiyo na honti paccayaghātena. Sassatadiṭṭhithāmaso ceva sīlabbatadiṭṭhiparāmāso ca na hoti paccayaghātena. Tenāha “ettāvatā paṭhamamaggo dassito”ti anavasesadiṭṭhipahānakittanato. Pahīnā vikkhambhitā. Idaṁ panāti “rūpasmin”ti-ādi.

~Dutiya-aniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.47.)5. Samanupassanāsuttavaṇṇanā

47. Paripuṇṇagāhavasenāti pañcakkhandhe asesetvā ekajjhaṁ “attā”ti gahaṇavasena. Etesaṁ pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ aññataraṁ “attā”ti samanupassanti. Itīti evaṁ. Yassa puggalassa ayaṁ attadiṭṭhisaṅkhātā samanupassanā atthi paṭipakkhena avihatattā saṁvijjati. Pañcannaṁ indriyānanti cakkhādīnaṁ indriyānaṁ.

Ārammaṇanti kammaviññāṇassa ārammaṇaṁ. Mānavasena ca diṭṭhivasena ca “asmī”ti gāhe sijjhante taṁsahagatā taṇhāpi taggahitāva hotīti (SṬ.22.47/CS:pg.2.221) vuttaṁ “taṇhāmānadiṭṭhivasena asmīti evampissa hotī”ti. Gahetvāti ahaṁkāravatthuvasena gahetvā. Ayaṁ ahamasmīti ayaṁ cakkhādiko, sukhādiko vā ahamasmi. “Rūpī attā arogo paraṁ maraṇā”ti evamādigahaṇavasena pavattanato vuttaṁ “rūpī bhavissanti-ādīni sabbāni sassatameva bhajantī”ti. Vipassanābhinivesato pubbe yathevākārāni pañcindriyāni, atha vipassanābhinivesato paraṁ tenevākārena ṭhitesu cakkhādīsu indriyesu avijjā pahīyati vipassanaṁ vaḍḍha-etvā maggassa uppādanena, atha maggaparamparāya arahattamaggavijjā uppajjati. Taṇhāmānadiṭṭhiyo kammasambhārabhāvato. Kammassa …pe… eko sandhīti hetuphalasandhi. Puna eko sandhīti phalahetusandhimāha. Tayo papañcā atīto addhā atītabhava-addhānaṁ tesaṁ adhippetattā. Anāgatassa paccayo dassito assutavato puthujjanassa vasena. Sutavato pana ariyasāvakassa vasena vaṭṭassa vūpasamo dassitoti.

~Samanupassanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.48.)6. Khandhasuttavaṇṇanā

48. Tathevāti ārammaṇabhāveneva. Ārammaṇakaraṇavasena upādānehi upādātabbanti upādāniyaṁ. Idhāpīti upādānakkhandhesupi. Vibhāgatthe gayhamāne aniṭṭhappasaṅgopi siyā, abhidhamme ca rāsaṭṭho eva āgato, “tadekajjhaṁ abhisaṁyuhitvā”ti vacanato “rāsaṭṭhena”icceva vuttaṁ.

~Khandhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.49~50.)7~8. Soṇasuttādivaṇṇanā

49-50. Visiṭṭhoti padhāno. Uttamoti ukkaṭṭho. Aññaṁ kiṁ bhaveyyāti aññaṁ kiṁ kāraṇaṁ bhaveyya tathā samanupassanāya aññesaṁ avijjamānatāya vacanapariṭṭhitipabhinnato. Vajirabhedadesanaṁ nāma atthato teparivaṭṭadesanā.

~Soṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.51~52.)9~10. Nandikkhayasuttādivaṇṇanā

51-52. Navamadasamesūti (SṬ.22.51~52/CS:pg.2.222) suttadvayaṁ saheva uddhaṭaṁ, dvīsupi atthavaṇṇanāya sarikkhabhāvato. Nandanaṭṭhena nandī, rañjanaṭṭhena rāgo. Satipi saddatthato bhede “imesaṁ atthato ninnānākaraṇatāyā”ti vatvāpi pahāyakadhammabhedena pana labbhateva bhedamattāti dassetuṁ “nibbidānupassanāya vā”ti-ādi vuttaṁ. Virajjanto rāgaṁ pajahatīti sambandho. Ettāvatāti “nandikkhayā rāgakkhayo”ti ettāvatā. Vipassanaṁ niṭṭhapetvā vipassanākiccassa pariyosānena. Rāgakkhayāti vuṭṭhānagāminipariyosānāya vipassanāya rāgassa khepitattā. Anantaraṁ uppannena ariyamaggena samucchedavasena nandikkhayoti. Tenāha “idha maggaṁ dassetvā”ti. Anantaraṁ pana uppannena ariyaphalena paṭipassaddhivasena nandirāgakkhayā sabbaṁ saṁkilesato cittaṁ vimuccatīti. Tenāha “phalaṁ dassitan”ti.

~Nandikkhayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. ~

~Attadīpavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Mūlapaṇṇāsako samatto.~

6. Upayavaggo

(SṬ.22.53.)1. Upayasuttavaṇṇanā

53. Upetīti upayo. Kathamupeti? Taṇhāmānādivasenāti āha “taṇhāmānadiṭṭhivasenā”ti. Kathamidaṁ labbhatīti? “Avimutto”ti vacanato. Taṇhādiṭṭhivasena hi baddho, kiṁ upetīti āha “pañcakkhandhe”ti tabbinimuttassa tathā upetassa abhāvato. Ko panupetīti? Taṁsamaṅgīpuggalo. Taṇhādiṭṭhivasena upagamassa vuttattā viññāṇanti akusalakammaviññāṇamevāti vadanti. Javāpetvāti gahitajavaṁ katvā. Yathā paṭisandhiṁ ākaḍḍhituṁ samatthaṁ, evaṁ katvā. Tenāha “paṭisandhī”ti-ādi. Aggahaṇe kāraṇaṁ vuttameva “okaṁ pahāya aniketasārī”ti gāthāya vissajjane. Kammanimittādivasena paṭisandhiyā paccayabhūtaṁ (SṬ.22.53/CS:pg.2.223) ārammaṇaṁ paṭisandhijanakassa kammassa vasena vocchijjati. Patiṭṭhā na hoti sarāgakāle viya anupaṭṭhānato Appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ vuttappakārena. Anabhisaṅkharitvāti anuppādetvā paccayaghātena.

~Upayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.54.)2. Bījasuttavaṇṇanā

54. Bījajātānīti jāta-saddo padapūraṇamattanti āha “bījānī”ti. Vacanti setavacaṁ. Ajjukanti tacchakaṁ. Phaṇijjakaṁ tulasi. Abhinnānīti ekadesenapi akhaṇḍitāni. Bījatthāyāti bījakiccāya. Na upakappatīti paccayo na hotīti dasseti. Na pāpitānīti pūtitaṁ na upagatāni. Taṇḍulasārassa ādānato sārādāni. Ārammaṇaggahaṇavasena viññāṇaṁ tiṭṭhati etthāti viññāṇaṭṭhitiyo. Ārammaṇavasenāti ārammaṇabhāvavasena. Sinehanaṭṭhenāti taṇhāyanavasena siniddhatāpādanena, yato “nandūpasecanan”ti vuttaṁ. Tathā hi viropitaṁ taṁ kammaviññāṇaṁ paṭisandhi-aṅkuruppādanasamatthaṁ hoti. Sappaccayanti avijjā-ayonisonamanasikārādipaccayehi sappaccayaṁ. Viruhati vipākasantānuppādanasamattho hutvā.

~Bījasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.55.)3. Udānasuttavaṇṇanā

55. Udānaṁ udāharīti attamanavācaṁ nicchāresi. Esa vuttappakāro udāhāro. Bhuso nissayo upanissayo, dānameva upanissayo dānūpanissayo. Esa nayo sesesupi. Tattha dānūpanissayo annādivatthūsu balavāti balavabhāvena hoti, tasmā upanissayabahulo kāmarāgappahāneneva kataparicayattā vipassanamanuyuñjanto na cirasseva anāgāmiphalaṁ pāpuṇāti, tathā suvisuddhasīlūpanissayo kāmadosajigucchanena. Yadi evaṁ kasmā ime dve upanissayā dubbalāti vuttā (SṬ.22.55/CS:pg.2.224) Vijjūpamaññāṇasseva paccayabhāvato. Sopi bhāvanūpanissayasahāyalābheneva, na kevalaṁ. Bhāvanā pana paṭivedhassa visesahetubhāvato balavā upanissayo. Tathā hi sā vajirūpamañāṇassa visesapaccayo. Tenāha “bhāvanūpanissayo arahattaṁ pāpetī”ti.

Soti milakatthero. Vihāranti vasanaṭṭhānaṁ. Vihārapaccante hi paṇṇasālāya thero viharati. Upaṭṭhāti ekalakkhaṇena. Kūṭagoṇo viya gamanavīthiṁ. Tatthāti allakaṭṭharāsimhi. Udakamaṇikānanti udakathevānaṁ.

Attaniyeva upanesi udānakathāya vuttadhammānaṁ paripuṇṇānaṁ attani saṁvijjamānattā. Tenāha “uṭṭhānavatā”ti-ādi. Ayañhi milakatthero sikkhāya gāravo sappatisso vattapaṭivattaṁ pūrento visuddhasīlo hutvā ṭhito, tasmā “dubbalūpanissaye”ti vuttaṁ. Tenāha Bhagavā udānento “no cassaṁ …pe… saññojanānī”ti.

Sace ahaṁ na bhaveyyanti yadi ahaṁ nāma koci na bhaveyyaṁ tādisassa ahaṁsaddavacanīyassa kassaci atthassa abhāvato. Tato eva mama parikkhāropi na bhaveyyatassa ca pabhaṅgubhāvena anavaṭṭhitabhāvato. Evaṁ attuddesikabhāvena padadvayassa atthaṁ vatvā idāni kammaphalavasena vattuṁ “sace vā panā”ti-ādi vuttaṁ. Atītapaccuppannavasena suññataṁ dassetvā idāni paccuppannānāgatavasena taṁ dassento “idāni panā”ti-ādi vuttaṁ. Evaṁ adhimuccantoti edisaṁ adhimuttiṁ pavattento. Vibhavissatīti vinassissati. Vibhavo hi vināso. Tenāha “bhijjissatī”ti. Vibhavadassanaṁ vibhavoti uttarapadalopena vuttanti āha “vibhavadassanenā”ti. Vibhavadassanaṁ nāma accantāya vināsassa dassanaṁ. Tanti ariyamaggaṁ. Sāmaññajotanā hesā visesaniṭṭhā hotīti tatiyamaggavasena attho veditabbo.

Upari maggaphalanti aggamaggaphalaṁ. Natthi etissā jātiyā antaranti anantarā, anantarā vipassanā maggassa. Gotrabhū pana anulomavīthipariyāpannattā vipassanāgatikaṁ vā siyā, nibbānārammaṇattā maggagatikaṁ vāti na tena maggo antariko nāma hoti. Tenāha “vipassanā maggassa āsannānantaraṁ nāmā”ti (SṬ.22.55/CS:pg.2.225) Phalaṁ pana nibbānārammaṇattā kilesānaṁ pajahanavasena pavattanato lokuttarabhāvato ca kammamaggagatikameva, kusalavipākabhāvena pana nesaṁ attho pabhedoti vipassanāya phalassa siyā anantaratāti vuttaṁ “phalassa dūrānantaraṁ nāmā”ti. “Āsavānaṁ khayo”ti pana aggamagge vuccamāne vipassanānaṁ āsannatāya vattabbameva natthi. Atasitāyeti na tasitabbe tāsaṁ anāpajjitabbe. Tāsoti tāsahetu “tasati etasmā”ti katvā. Soti assutavā puthujjano. Tilakkhaṇāhatanti aniccatādilakkhaṇattayalakkhitaṁ. Manamhi naṭṭhoti īsakaṁ naṭṭhomhi, tato parampi tattheva ṭhatvā kiñci apūritattā eva muttoti adhippāyo. “Na tāso nāma hotī”ti vatvā tassa atāsabhāvaṁ dassetuṁ “na hī”ti-ādi vuttaṁ. Kalyāṇaputhujjano hi bhayatupaṭṭhānañāṇena “sabhayā saṅkhārā”ti vipassanto na uttasati.

~Udānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.56.)4. Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā

56. Catunnaṁ parivaṭṭanavasenāti paccekakkhandhesu catunnaṁ ariyasaccānaṁ parivaṭṭanavasena. Rūpaṁ abbhaññāsinti sakalabhūtupādārūpaṁ kucchitabhāvato tattha ca tucchavipallāsatāya “dukkhasaccan”ti abhivisiṭṭhena ñāṇena aññāsiṁ paṭivijjhiṁ. Āhāravasena rūpakāyassa hānivuddhādīnaṁ pākaṭabhāvato visesapaccayato ca tassa “āhārasamudayā”ti vuttaṁ. Dukkhasamudayakathā nāma vaṭṭakathāti “sacchandarāgo”ti visesetvā vuttaṁ. Chandarāgaggahaṇena ca upādānakammāvijjāpi gahitā eva. Paṭipannā hontīti attho. Vattamānakālappayogo hesa yathā “kusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hotī”ti. Patiṭṭhahantīti patiṭṭhaṁ labhanti. Kevalinoti idha vimuttiguṇena pāripūrīti āha “sakalino katasabbakiccā”ti. Yena teti yena avasiṭṭhena te asekkhe paññāpentā paññāpeyyuṁ, taṁ nesaṁ vaṭṭaṁ sekkhānaṁ viya natthi paññāpanāya. Vaṭṭanti kāraṇaṁ vaṭṭanaṭṭhena phalassa pavattanaṭṭhena. Asekkhabhūmivāroti asekkhabhūmippavatti.

~Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.57.)5. Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā

57. Sattasu (SṬ.22.57/CS:pg.2.226) okāsesūti rūpapajānanādīsu sattasu okāsesu. Vusitavāsoti vusita-ariyavāso. Etthāti imasmiṁ uddese. Sesaṁ nāma idha vuttāvasesaṁ. Vuttanayenāti heṭṭhā vuttanayena veditabbaṁ. Ussadanandiyanti ussannaguṇavato tosanaṁ sammodāpanaṁ. Guṇakittanena palobhanīyaṁ sekkhakalyāṇaputhujjanānaṁ pasāduppādanena. Idāni vuttameva atthaṁ pākaṭaṁ kātuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ.

Ettāvatāti pañcannaṁ khandhānaṁ vasena sattasu ṭhānesu kosalladīpanena ettakena desanākkamena. Tanti ārammaṇaṁ. Dhātu-ādimattamevāti dhātāyatanapaṭiccasamuppādamattameva. Imesu dhammesūti imesu jātādīsu. Kammaṁ katvāti sammasanakammaṁ niṭṭhapetvāti attho. Evamettha pañcannaṁ khandhānaṁ vasena sattaṭṭhānakosallapavattiyā pabhedena vibhajitvā “tividhūpaparikkhī”ti dasseti dhammarājā.

~Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.58.)6. Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā

58. Adhikaṁ savisesaṁ payasati payuñjati etenāti adhippayāso, visiṭṭhapayogo. Tenāha “adhikapayogo”ti. Imañhi magganti aṭṭhaṅgikaṁ ariyamaggamāha. Idhāti imasmiṁ sutte. Avattamānaṭṭhenāti Buddhuppādato pubbe na vattamānabhāvena. Maggaṁ jānātīti samudāgamato paṭṭhāya sapubbabhāgaṁ sasambhāravisayaṁ saphalaṁ sa-udrayaṁ ariyaṁ maggaṁ jānāti avabujjhatīti maggaññū. Viditanti aññesampi ñātaṁ paṭiladdhaṁ hatthatale āmalakaṁ viya pākaṭaṁ akāsi, tathā katvā desesi. Amagge parivajjanena magge paṭipattīti tassa maggakusalatā viya amaggakusalatāpi icchitabbāti āha “magge ca amagge ca kovido”ti. Ahaṁ paṭhamaṁ gatoti ahaṁ paṭhamamaggena samannāgato.

~Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.59.)7. Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā

59. Purāṇupaṭṭhāketi (SṬ.22.59/CS:pg.2.227) pubbe padhānapadahanakāle upaṭṭhākabhūte. “Avasavattanaṭṭhena assāmikaṭṭhena suññataṭṭhena attapaṭikkhepaṭṭhenā”ti evaṁ pubbe vuttehi. Ettakena ṭhānenāti “rūpaṁ, bhikkhave, anattā”ti ārabhitvā yāva “evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī”ti ettakena suttapadesena. Akathitasseva kathanaṁ uttaraṁ, na kathitassāti vuttaṁ “tāni dassetvā”ti. Samodhānetvāti sampiṇḍitvā. Vitthārakathāti vitthārato Aṭṭhakathā. Anattalakkhaṇamevāti tabbahulatāya tappadhānatāya ca vuttaṁ. Aniccatādīnampi hi tattha taṁdīpanatthameva vuttattā tadeva jeṭṭhaṁ padhānaṁ tathā veneyyajjhāsayato.

~Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.60.)8. Mahālisuttavaṇṇanā

60. Ekantadukkhanti-ādīni padāni vuttanayāneva, tasmā tattha vuttanayeneva attho veditabbo. Ettha ca yathā sarāgo hetu paccayo saṁkilesāya, evaṁ savipassano maggo hetu paccayo ca visuddhiyāti daṭṭhabbaṁ.

~Mahālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.61.)9. Ādittasuttavaṇṇanā

61. Ekādasahīti rāgādīhi upāyāsapariyosānehi ekādasahi santāpanaṭṭhena aggīhi. Dvīsūti aṭṭhamanavamesu. Dukkhalakkhaṇamevāti tabbahulatāya tappadhānatāya ca vuttaṁ.

~Ādittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.62.)10. Niruttipathasuttavaṇṇanā

62. Niruttiyova niruttipathāti patha-saddena padavaḍḍhanamāha yathā “bījāniyeva bījajātānī”ti. Niruttivasenāti nibbacanavasena. Pathā ca atthānurūpabhāvato (SṬ.22.62/CS:pg.2.228) Tīṇipīti nirutti-adhivacanapaññattipathapadāni. Tathā hi “phusatīti phasso”ti-ādinā nīharitvā vacanaṁ nirutti, “sirīvaḍḍhako dhanavaḍḍhako”ti-ādinā vacanamattameva adhikāraṁ katvā pavattaṁ adhivacanaṁ, “takko vitakko”ti-ādinā taṁtaṁpakārena ñāpanato paññatti. Atha vā taṁtaṁ-atthappakāsanena nicchitaṁ, niyataṁ vā vacanaṁ nirutti. Adhi-saddo uparibhāge, upari vacanaṁ adhivacanaṁ. Kassa upari? Pakāsetabbassa atthassāti pākaṭoyamattho. Adhīnaṁ vacanaṁ adhivacanaṁ. Kena adhīnaṁ? Atthena. Atthassa paññāpanatthena paññattīti evaṁ nirutti-ādipadānaṁ sabbavacanesu pavatti veditabbā. Aññathā “phusatīti phasso”ti-ādippakārena niddhāraṇavacanānaṁyeva niruttitā, sirivaḍḍhakadhanavaḍḍhakapakārānameva abhilāpanaṁ adhivacanatā. “Takko vitakko”ti evaṁpakārānameva ekameva atthaṁ tena tena pakārena ñāpentānaṁ vacanānaṁ paññattitā ca āpajjeyya. Asaṁkiṇṇāti na saṁkiṇṇā. Tenāha “avijahitā …pe… achaḍḍitā”ti. Na saṁkīyantīti na saṁkirīyanti, na saṁkīyissanti na saṁkirīyissantīti attho. Appaṭikuṭṭhāti na paṭikkhittā. Yasmā bhaṅgaṁ atikkantaṁ uppādādi atikkantameva hoti, tasmā vuttaṁ “bhaṅgamevā”ti. Yasmā desantaraṁ saṅkantopi atikkantanti vuccati, tasmā tadābhāvaṁ dassetuṁ “desantaraṁ asaṅkamitvā”ti vuttaṁ. Yattha yattha hi saṅkhārā uppajjanti, tattha tattheva bhijjanti nirujjhanti vipariṇamanti vināsaṁ āpajjanti. Tenāha “vipariṇatanti …pe… naṭṭhan”ti. Apākaṭībhūtaṁ ajātattā eva.

Vasabhaṇagottatāya vassabhaññā. Mūladiṭṭhigatikāti mūlabhūtā diṭṭhigatikā, imasmiṁ kappe sabbapaṭhamaṁ tādisadiṭṭhisamuppādakā. Punappunaṁ āvajjentassāti ahetuvādapaṭisaṁyuttaganthaṁ uggahetvā pariyāpuṇitvā tadatthaṁ vīmaṁsantassa “natthi hetu, natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāyā”ti-ādinayappavattāya laddhiyā ārammaṇe micchāsati santiṭṭhati, “natthi hetū”ti-ādivasena anussavūpaladdhe atthe tadākāraparivitakkanehi saviggahe viya sarūpato cittassa paccupaṭṭhite cirakālaparicayena “evametan”ti nijjhānakkhamabhāvūpagamanena nijjhānakkhantiyā tathāgahite punappunaṁ tatheva āsevantassa bahulīkarontassa micchāvitakkena samādiyamānā micchāvāyāmūpatthambhitā ataṁsabhāvaṁ “taṁsabhāvan”ti (SṬ.22./CS:pg.2.229) gaṇhantī micchāsatīti laddhanāmā taṁladdhisahagatā taṇhā santiṭṭhati. Yathāsakaṁ vitakkādipaccayalābhena tasmiṁ ārammaṇe adhiṭṭhitatāya anekaggataṁ pahāya cittaṁ ekaggataṁ appitaṁ viya hoti micchāsamādhinā. Sopi hi paccayavisesehi laddhabhāvanābalo īdise ṭhāne samādhānapatirūpakiccakaro hotiyeva vālavijjhanādīsu viyāti daṭṭhabbaṁ. Tathā hi anekakkhattuṁ tenākārena pubbabhāgiyesu javanavāresu pavattesu sabbapacchime javanavāre satta javanāni javanti. Tattha paṭhame satekiccho hoti, tathā dutiyādīsu. Sattame pana javane sampatte atekiccho hoti. Tenāha “assādentassā”ti-ādi. Imesupīti dvīsupi ṭhānesu.

Paccuppannaṁ vāti ettha iti-saddo ādi-attho. Tena “yadetaṁ anāgataṁ nāma, nayidaṁ anāgatan”ti-ādikaṁ saṅgaṇhāti. Tepīti te vassabhaññāpi na maññiṁsu lokasamaññāya anatikkamanīyato. Tenāha “atītaṁ panā”ti-ādi. Khandhānaṁ upari niruḷhā paṇṇatti.

~Niruttipathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

~Upayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

7. Arahantavaggo

(SṬ.22.63.)1. Upādiyamānasuttavaṇṇanā

63. Gaṇhamānoti “etaṁ mamā”ti-ādinā gaṇhamāno. Pāsenāti rāgapāsena. Tañhi māro mārapāsoti maññati. Tenāha “antalikkhacaro pāso, yvāyaṁ carati mānaso”ti (saṁ.ni.1.151 mahāva.33). Mutto nāma hoti anupādiyato sabbaso khandhassa abhāvato.

~Upādiyamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.64~68.)2~6. Maññamānasuttādivaṇṇanā

64-68. “Etaṁ (SṬ.22.64~68/CS:pg.2.230) mamā”ti-ādinā. Maññanā abhinandanā ca. Taṇhāchandoti taṇhā eva chando. Sā hi taṇhāyanaṭṭhena taṇhā, chandikataṭṭhena chando. Catutthaṁ aniccalakkhaṇamukhena vuttaṁ, pañcamaṁ dukkhalakkhaṇamukhena, chaṭṭhaṁ anattalakkhaṇamukhena. Sesaṁ tīsupi sadisamevāti vuttaṁ “eseva nayo”ti.

~Maññamānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.69.)7. Anattaniyasuttavaṇṇanā

69. Anattaniyanti na attaniyaṁ. Tenāha “na attano santakan”ti.

~Anattaniyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.70~72.)8~10. Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā

70-72. Rajanīyenāti rajanīyena rāguppādakena. Tenāha “rāgassa paccayabhāvenā”ti. Rāhulasaṁyutte Rāhulattherassa pucchāvasena āgatā. Idha rādhattherassa surādhattherassa ca pucchāvasena, pāḷi pana sabbattha sadisā. Tenāha “vuttanayeneva veditabbānī”ti.

~Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Arahantavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

8. Khajjanīyavaggo

(SṬ.22.73~75.)1~3. Assādasuttādivaṇṇanā

73-75. Catusaccameva kathitaṁ assādādīnañceva samudayādīnañca vasena desanāya pavattattā. Yasmā assādo samudayasaccaṁ, ādīnavo dukkhasaccaṁ, nissaraṇaṁ maggasaccaṁ nirodhasaccañcāti vuttovāyamattho; dutiye samudayassādo (SṬ.22.73~75/CS:pg.2.231) samudayasaccaṁ, ādīnavo dukkhasaccaṁ, atthaṅgamo nirodhasaccaṁ, nissaraṇaṁ maggasaccanti vuttovāyamattho; tatiyaṁ ariyasāvakasseva vasena vuttaṁ.

~Assādasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.76.)4. Arahantasuttavaṇṇanā

76. Yattakā sattāvāsāti tasmiṁ tasmiṁ sattanikāye āvasanaṭṭhena sattā eva sattāvāsā. Tena yattakā sattāvāsā, tehi sabbehipi ete aggā ete seṭṭhā, ye ime arahantāti dasseti. Purimanayenevāti purimasmiṁ sattaṭṭhānakosallasutte vuttanayena.

Tadatthaparidīpanāhīti “pañcakkhandhe pariññāya. Taṇhā tesaṁ na vijjati. Asmimāno samucchinno”ti-ādinā tassa yathāniddiṭṭhassa suttassa atthadīpanāhi ceva “anejaṁ te anuppattā, cittaṁ tesaṁ anāvilan”ti-ādinā visesatthaparidīpanāhi ca. Jhānamaggaphalapariyāpannaṁ atisayitasukhaṁ etesamatthīti sukhinoti āha “jhāna …pe… sukhitā”ti. Taṇhā tesaṁ na vijjatīti ettha tesaṁ apāyadukkhajanikā taṇhā na vijjatīti vuttaṁ. Vaṭṭamūlikāya taṇhāya abhāvā “nandī tesaṁ na vijjatī”ti ettha vuccatīti. Imassapīti pi-saddena dukkhassābhāvenapīti dukkhābhāvo viya vaṭṭamūlikataṇhābhāvo sampiṇḍīyatīti daṭṭhabbaṁ. Tena hi te anupādisesanibbānappattiyā accantasukhitā evāti vuccantīti. “Seyyohamasmī”ti-ādinayappavattiyā navavidho. Ñāṇenāti aggamaggaññāṇena.

Arahattaṁ anuppattā. Alittāti amakkhitā. Brahmabhūtāti brahmabhāvaṁ pattā, brahmato vā ariyamaggañāṇato bhūtā ariyāya jātiyā jātā. Satta saddhammā gocaro pavattiṭṭhānaṁ etesanti sattasaddhammagocarā.

Nirāsaṅkacāro nāma gahito kutocipi tesaṁ āsaṅkāya abhāvato. Sammādiṭṭhi-ādīhi dasahi aṅgehi sammāvimutti-sammāñāṇapariyosānehi. “Āguṁ na karotī”ti-ādīhi catūhi kāraṇehi. Taṇhā tesaṁ na vijjatīti idampi taṇhāpahānassa bahūpakāratādassanaṁ. Tenāha “dāsakārikā taṇhāpi tesaṁ natthī”ti.

Na (SṬ.22.76/CS:pg.2.232) vikampanti “seyyohamasmī”ti-ādinā.

Uddhaṁ tiriyaṁ apācīnanti ettha “uddhaṁ vuccatī”ti-ādinā rūpamukhena attabhāvaṁ gahetvā pavatto paṭhamanayo. Kālattayavasena dhammappavattiṁ gahetvā pavatto dutiyanayo. Ṭhānavasena sakalalokadhātuṁ gahetvā pavatto tatiyanayo. Buddhāti cattāri saccāni Buddhavanto.

Sīhanādasamodhānanti sīhanādānaṁ saṁkalanaṁ. Loke attano uttaritarassābhāvā anuttarā. Uttaro tāva tiṭṭhatu puriso, sadisopi tāva natthīti asadisā. Sakalampi bhavaṁ uttaritvā bhavapiṭṭhe ṭhatvā vimuttisukhena sukhitattādivasena ekavīsatiyākārehi sīhanādaṁ nadanti.

~Arahantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.77.)5. Dutiya-arahantasuttavaṇṇanā

77. Suddhikamevāti suddhasaṁkhittabandhameva katvā.

~Dutiya-arahantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.78.)6. Sīhasuttavaṇṇanā

78. Sīhoti parissayasahanato paṭipakkhahananato ca “sīho’ti laddhanāmo migādhipati. Cattāroti ca samānepi sīhajātikabhāve vaṇṇavisesādisiddhena visesena cattāro sīhā. Te idāni nāmato vaṇṇato āhārato dassetvā idhādhippetasīhaṁ nānappakārato vibhāvetuṁ “tiṇasīho”ti-ādi āraddhaṁ. Tiṇabhakkho sīho tiṇasīho purimapade uttarapadalopena yathā “sākapatthivo”ti. Kāḷavaṇṇatāya kāḷasīho. Tathā paṇḍusīho. Tenāha “kāḷasīho kāḷagāvisadiso, paṇḍusīho paṇḍupalāsavaṇṇagāvisadiso”ti. Rattakambalassa viya kesaro kesarakalāpo etassa atthīti kesarī. Lākhārasaparikammakatehi viya pādapariyantehīti yojanā.

Kammānubhāvasiddha-ādhipaccamahesakkhatāhi (SṬ.22.78/CS:pg.2.233) sabbamigagaṇassa rājā suvaṇṇaguhato vāti-ādi “sīhassa vihāro kiriyā evaṁ hotī”ti katvā vuttaṁ.

Samaṁ patiṭṭhāpetvāti sabbabhāgehi samameva bhūmiyaṁ patiṭṭhāpetvā. Ākaḍḍhitvāti purato ākaḍḍhitvā Abhiharitvāti abhimukhaṁ haritvā. Saṅghātanti vināsaṁ. Vīsatiyaṭṭhikaṁ ṭhānaṁ usabhaṁ.

Samasīhoti samajātiko samabhāgo ca sīho. Samānosmīti desanāmattaṁ, samappabhāvatāyapi na bhāyati. Sakkāyadiṭṭhibalavatāyāti “ke aññe amhehi uttaritarā, atha kho mayameva mahābalā”ti evaṁ balātimānanimittāya ahaṅkārahetubhūtāya sakkāyadiṭṭhiyā balabhāvena. Sakkāyadiṭṭhipahīnattāti sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattā nirahaṅkārattā attasinehassa suṭṭhu samugghāṭitattā na bhāyati.

Tathā tathāti sīhasadisatādinā tena tena pakārena attānaṁ kathesīti vatvā tamatthaṁ vivaritvā dassetuṁ “sīhoti kho”ti-ādi vuttaṁ.

Katābhinīhārassa lokanāthassa bodhiyā niyatabhāvappattiyā ekantabhāvībuddhabhāvoti katvā “tīsu pāsādesu nivāsakālo, Magadharañño paṭiññādānakālo, pāyāsassa paribhuttakālo”ti-ādinā abhisambodhito purimāvatthāpi sīhasadisaṁ katvā dassitā. Bhāvini, bhūtopacāropi hi lokavohāro. Vijjābhāvasāmaññato bhūtavijjā itaravijjāpi ekajjhaṁ gahetvā paṭiccasamuppādasammasanato taṁ puretaraṁ siddhaṁ vipākaṁ viya katvā āha “tisso vijjā visodhetvā”ti. Anulomapaṭilomato pavattañāṇavasena “yamakañāṇamanthanenā”ti vuttaṁ.

Tattha viharantassāti ajapālanigrodhamūle viharantassa. Ekādasame divaseti sattasattāhato paraṁ ekādasame divase. Acalapallaṅketi Isipatane dhammacakkapavattanatthaṁ nisinnapallaṅke. Tampi hi kenaci appaṭivattiyadhammacakkapavattanatthaṁ (SṬ.22.78/CS:pg.2.234) nisajjāti katvā vajirāsanaṁ viya acalapallaṅkaṁ vuccati. Imasmiñca pana padeti “dveme, bhikkhave, antā”ti-ādinayappavatte imasmiṁ saddhammakoṭṭhāse. Dhammaghoso …pe… dasasahassilokadhātuṁ paṭicchādesi “sabbattha ṭhitā suṇantū”ti adhiṭṭhānena. Soḷasahākārehīti “dukkhapariññā, samudayappahānaṁ, nirodhasacchikiriyā, maggabhāvanā”ti evaṁ ekekasmiṁ magge cattāri cattāri katvā soḷasahi ākārehi.

Vuttoyeva, na idha vattabbo, tasmā tattha vuttanayeneva veditabboti adhippāyo. Yasmā ca aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi Bhagavā Tathāgatoti ārabhitvā Udānaṭṭhakathādīsupi (udā.aṭṭha.18 itivu.38) Tathāgatapadassa attho vutto eva, tasmā tattha vuttanayena attho veditabbo Yadipi Bhagavā na bodhipallaṅke nisinnamattova abhisambuddho jāto, tathāpi tāya nisajjāya nisinnova panujja sabbaparissayaṁ abhisambuddho jāto. Tathā hi taṁ “aparājitapallaṅkan”ti vuccati. Tasmā “yāva bodhipallaṅkā vā”ti vatvā tena aparitussanto “yāva arahattamaggañāṇā vā”ti āha.

Iti rūpanti ettha iti-saddo nidassanattho. Tena rūpaṁ sarūpato parimāṇato paricchedato dassitanti āha “idaṁ rupan”ti-ādi. “Idaṁ rūpan”ti hi iminā bhūtupādāyabhedarūpaṁ sarūpato dassitaṁ. Ettakaṁ rūpanti iminā taṁ parimāṇato dassitaṁ. Tassa ca parimāṇassa ekantabhāvadassanena “na ito bhiyyo rūpaṁ atthī”ti vuttaṁ. Sabhāvatoti salakkhaṇato. Sarasatoti sakiccato. Pariyantatoti parimāṇapariyantato. Paricchedatoti yattake ṭhāne tassa pavatti, tassa paricchedanato. Paricchindanatoti pariyosānappattito. Taṁ sabbaṁ dassitaṁ hoti yathāvuttena vibhāgena. Ayaṁ rūpassa samudayo nāmāti ayaṁ āhārādi rūpassa samudayo nāma. Tenāha “ettāvatā”ti-ādi. Atthaṅgamoti nirodho. “Āhārasamudayā āhāranirodhā”ti ca asādhāraṇameva gahetvā sese ādi-saddena saṅgaṇhāti.

Paṇṇāsalakkhaṇapaṭimaṇḍitanti (SṬ.22.78/CS:pg.2.235) paṇṇāsa-udayabbayalakkhaṇavibhūsitaṁ samudayatthaṅgamagahaṇato. Khīṇāsavattāti anavasesaṁ sāvasesañca āsavānaṁ parikkhīṇattā. Anāgāmīnampi hi bhayaṁ cittutrāso ca na hotīti. Ñāṇasaṁvego bhayatūpaṭṭhānañāṇaṁ. Itaresaṁ pana devānanti akhīṇāsave deve sandhāya vadati. Bhoti dhammālapanamattanti vācasikaṁ tathālapanamattaṁ.

Cakkanti satthu āṇācakkaṁ, taṁ pana dhammato āgatanti dhammacakkaṁ. Tattha ariyasāvakānaṁ paṭivedhadhammato āgatanti dhammacakkaṁ. Itaresaṁ desanādhammato āgatanti dhammacakkaṁ. Duvidhepi ñāṇaṁ padhānanti ñāṇasīsena vuttaṁ “paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampī”ti. Idāni taṁ ñāṇadvayaṁ sarūpato dassetuṁ “paṭivedhañāṇaṁ nāmā”ti-ādi vuttaṁ. Yasmā cassa ñāṇassa suppaṭividdhattā Bhagavā tāni saṭṭhi nayasahassāni veneyyānaṁ dassetuṁ samattho ahosi, tasmā tāni saṭṭhi nayasahassāni tena ñāṇena saddhiṁyeva siddhānīti katvā dassento “saṭṭhiyā ca nayasahassehi paṭivijjhī”ti āha. Tiparivaṭṭanti idaṁ dukkhanti ca, pariññeyyanti ca, pariññātanti ca evaṁ tiparivaṭṭaṁ, taṁyeva dvādasākāraṁ. Tanti desanāñāṇaṁ pavatteti esa Bhagavā. Appaṭipuggaloti patinidhibhūtapuggalarahito. Ekasadisassāti nibbikārassa.

~Sīhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.79.)7. Khajjanīyasuttavaṇṇanā

79. Vipassanāvasenāti etarahi rūpavedanādayo anussaritvā “pubbepāhaṁ evaṁvedano ahosin”ti atītānaṁ rūpavedanādīnaṁ paccuppannehi visesābhāvadassanā vipassanā, tassā vipassanāya vasena. Yvāyaṁ “na idaṁ abhiññāvasenā”ti paṭikkhepo kato, tassa kāraṇaṁ dassento “abhiññāvasena hī”ti-ādimāha. Khandhapaṭibaddhā nāma gottavaṇṇahārādayo. Evaṁ anussarantoti yathāvuttavipassanāvasena anussaranto. Sabhāvadhammānaṁ eva anussaraṇassa vuttattā “suññatāpabban”ti vuttaṁ.

Yasmā (SṬ.22.79/CS:pg.2.236) te eva rūpādayo neva attā, na attaniyā asārā anissarā, tasmā tato suññā, tesaṁ bhāvo suññatā, tassā lakkhaṇaṁ ruppanādikaṁ dassetuṁ.

Kiñcāti hetu-atthajotake kāraṇe paccattavacananti āha “kiñcāti kāraṇapucchā, kena kāraṇena rūpaṁ vadethā”ti. Etanti etaṁ bhūtupādāyabhedaṁ dhammajātaṁ. Kena kāraṇena rūpaṁ nāmāti kiṁ kāraṇaṁ nissāya rūpanti vuccatīti attho. Kāraṇuddesoti kāraṇassa uddisanaṁ. Ruppatīti ettha rūpaṁ nāma sītādivirodhipaccayasannipātena visadisuppatti. Tenāha “sītenapī”ti-ādi. Pabbatapādeti cakkavāḷapabbatapāde, so pana tattha accuggato pākāro viya ṭhito. Tathā hi tattha sattā olambantā tiṭṭhanti. Hatthapāsāgatāti hatthapāsaṁ āgatā upāgatā. Tatthāti tasmiṁ hatthapāsāgate satte. Chijjitvāti mucchāpattiyā muccitvā, aṅgapaccaṅga-ucchedavasena vā paricchijjitvā. Accantakhāre udaketi ātapasantāpābhāvena atisītabhāvameva sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṁ kappasaṇṭhāna-udakaṁ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṁ pathavīsandhārakaṁ kappavināsa-udakaṁ viya khāraṁ bhavituṁ arahati, tathā sati pathavīpi vilīyeyyāti. Mahiṁsakaraṭṭhaṁ nāma Himavantapadese ekaṁ raṭṭhaṁ.

Avīcimahānirayeti sa-ussadaṁ avīcinirayaṁ vuttaṁ. Gaṅgāpiṭṭheti Gaṅgātīre.

Sarantā gacchantīti sarīsapapadassa atthaṁ vadati. Etanti ruppanaṁ. Yathā kaṭhinatā pathaviyā paccattalakkhaṇaṁ, evaṁ ruppanaṁ rūpakkhandhassa paccattalakkhaṇaṁ, sabhāvabhūtalakkhaṇanti attho.

Purimasadisanti purime rūpakkhandhe vuttena sadisaṁ. Taṁ “kinti kāraṇapucchā”ti-ādinā vuttanayeneva veditabbaṁ. Sukhaṁ iṭṭhārammaṇaṁ. Sukhādīnaṁ vedanānaṁ. Paccayatoti ārammaṇapaccayato. Ayamatthoti “sukhārammaṇaṁ sukhanti vuccatī”ti ayamattho. Uttarapadalopena hesa niddeso. Vedayatīti anubhavati. Vedayitalakkhaṇāti anubhavanalakkhaṇā.

Nīlapuppheti nīlavaṇṇapupphe. Vatthe vāti nīlavatthe. Vā-saddena vaṇṇadhātu-ādiṁ saṅgaṇhāti. Appanaṁ vā jhānaṁ vāpento. Uppajjanasaññāpīti yaṁ (SṬ.22.79/CS:pg.2.237) kiñci nīlaṁ rūpāyatanaṁ ārabbha uppajjanasaññāpi, yā pakiṇṇakasaññāti vuccati.

Rūpattāyāti rūpabhāvāya. Yāgumevāti yāgubhāvinameva vatthuṁ. Yāguttāya yāgubhāvāya. Pacati nāma puggalo. Evanti yathā yāgu-ādivatthuṁ puriso yāgu-ādi-atthāya pacati nipphādeti, ayaṁ evaṁ ruppanādisabhāve dhammasamūhe yathāsakaṁ paccayehi abhisaṅkhariyamāne cetanāpadhāno dhammasamūho pavattanatthaṁ visesapaccayo hutvā te abhisaṅkharoti niropeti nibbatteti. Tenāha “paccayehī”ti-ādi. Rūpamevāti rūpasabhāvameva, na aññaṁ sabhāvaṁ. Abhisaṅkharotīti itarehi paccayadhammehi adhikaṁ suṭṭhu paccayataṁ karoti. “Upagacchati yāpeti āyūhatī”ti tasseva vevacanāni. Abhisaṅkharaṇameva hi āyūhanādīni. Nibbattetīti tesaṁ dhammānaṁ ruppanādibhāvena nibbattiyā paccayo hotīti attho. Cetayitalakkhaṇassa saṅkhārassāti idaṁ saṅkhārakkhandhadhammānaṁ cetanāpadhānattā vuttaṁ. Tathā hi Bhagavā suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhaṁ vibhajantena cetanāva vibhattā.

Vātiṅgaṇaṁ brahatiphalaṁ. Caturassavallīti tivutālatā. Akhārikanti khārarasarahitaṁ, taṁ pana paṇṇaphalādi. Yattha loṇaraso adhiko, taṁ loṇikanti āha “loṇayāgū”ti-ādi. Ambilādibhedaṁ rasaṁ.

Ākārasaṇṭhānagahaṇavasenāti nīlapītādi-ākāragahaṇavasena ceva vaṭṭacaturassādisaṇṭhānagahaṇavasena ca. Vināpi ākārasaṇṭhānāti ākārasaṇṭhānehi vinā, te ṭhapetvāpi. Paccattabhedagahaṇavasenāti tassa tassa ārammaṇassa pabhedagahaṇavasena. Asammohatoti yāthāvato. Viseso visesatthadīpanato, aviseso ayaṁ dhammo avisesadīpanato. Tenāha “viseso veditabbo”ti. Jānanañhi avisiṭṭhaṁ, taṁ samāsapadato upasaggā visesenti. Tathā hi sañjānanapadaṁ paccabhiññāṇanimittaṁ ākāragahaṇamattaṁ bodheti, vijānanapadaṁ tato visiṭṭhavisayagahaṇaṁ Pajānanapadaṁ pana tatopi visiṭṭhataraṁ pakārato avabodhaṁ bodheti. Tenāha “tassāpī”ti-ādi. Ārammaṇasañjānanamattamevāti nīlādibhedassa ārammaṇassa (SṬ.22.79/CS:pg.2.238) sallakkhaṇamattameva. Avadhāraṇena lakkhaṇapaṭivedhattaṁ nivatteti. Tenāha “aniccan”ti-ādi. Ñāṇasampayuttacittehi vipassantassa vipassanāya paguṇabhāve sati ñāṇavippayuttena cittenapi vipassanā hotiyevāti āha “aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhañca pāpetī”ti. Paṭivedhanti ca upaladdhimeva vadati, na paṭivijjhanaṁ. Tenāha “ussakkitvā panā”ti-ādi. Ussakkitvāti ussakkāpetvā maggapātubhāvampi pāpeti asammohasabhāvattā. Yathā lakkhaṇapaṭivedhakāle sañjānanalakkhaṇavasena saññāṇa-anurūpavaseneva pavattaṁ, evaṁ viññāṇavijānanavasena vāyaṁ anurūpavaseneva pavattatīti daṭṭhabbaṁ.

Idāni tamatthaṁ heraññikādi-upamāya vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādimāha. Hiraññaṁ vuccati kahāpaṇaṁ, hiraññajānane niyutto heraññiko. Lokavohāre ajātā asañjātā buddhi etassāti ajātabuddhi, bāladārako. Vohārakusalo gāmavāsī puriso gāmikapuriso. Upabhogaparibhogārahattā upabhogaparibhogaṁ. Tambakaṁsamayattā kūṭo. Mahāsārattā cheko. Aḍḍhasārattā karaṭo. Nihīnasārattā saṇho. Ettha ca yathā heraññiko kahāpaṇaṁ cittādibhāvato uddhaṁ kūṭādibhāvaṁ rūpadassanādivasena uppattiṭṭhānatopi jānanto anekākārato jānāti, evaṁ paññā ārammaṇaṁ nānappakārato jānāti paṭivijjhati, tāya saddhiṁ pavattamānaviññāṇampi yathāvisayaṁ ārammaṇaṁ jānāti.

Evaṁ svāyaṁ nesaṁ jānane viseso aññesaṁ avisayo, Buddhānaṁ eva visayoti idaṁ visesaṁ milindapañhena vibhāvetuṁ “tenāhā”ti-ādimāha, taṁ suviññeyyameva.

Attasuññānaṁ sabhāvadhammānaṁ dhammamattatāya kathitattā “anattalakkhaṇaṁ kathetvā”ti vuttaṁ. Heṭṭhimamaggā ca yadi adhigatā, arahattassa anadhigatattā “ekadesamattenā”ti vuttaṁ, taṁ aniccalakkhaṇaṁ dassetuṁ idaṁ pabbamāraddhaṁ, itarāni dve lakkhaṇāni tassa parihārabhāvenāti adhippāyo.

Yasmā (SṬ.22.79/CS:pg.2.239) panettha “taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave”ti-ādidesanāya tīsu lakkhaṇesu idameva padhānabhāvena dassitaṁ, idaṁ appadhānabhāvenāti na sakkā vattuṁ, tasmā “tīṇi lakkhaṇāni samodhānetvā dassetumpī”ti vuttaṁ. Apacinātīti apacayagāmidhamme nivatteti ekaṁsato apacayagāmipaṭipadāya paripūraṇato. Tenāha “no ācinātī”ti-ādi. Vaṭṭaṁ vināsetīti vidhamati adassanaṁ gameti. Neva cinātīti na vaḍḍheti. Tadevāti taṁ vaṭṭaṁ eva. Vissajjetīti chaḍḍeti. Vikiratīti viddhaṁseti. Vidhūpetīti vaṭṭattayasaṅkhātaṁ aggikkhandhaṁ vigatadhūmaṁ vigatasantāpaṁ karotīti atthoti āha “nibbāpetī”ti.

Evaṁ passanti-ādi anāgāmiphale ṭhitassa ariyasāvakassa aggamaggaphalādhigamāya desanāti adhippāyenāha “vaṭṭaṁ vināsetvā ṭhitaṁ mahākhīṇāsavaṁ dassessāmī”ti. Khīṇāsavassa anāgatabhāvadassanaṁyeva, sabbā cāyaṁ heṭṭhimā desanā suddhavipassanākathā, sahapaṭhamamaggā vā sahavijjūpamadhammā vā vipassanākathāti dassento “ettakena ṭhānenā”ti-ādimāha.

Namassantiyeva mahatā gāravabahumānena. Tenāha “namo te purisājaññā”ti-ādi. Tattha nidassanaṁ dassento “āyasmantaṁ nītattheraṁ viyā”ti vatvā tamatthaṁ vibhāvetuṁ “thero”ti-ādimāha. Tattha khuraggeyevāti kesoropanatthaṁ khuradhārāya agge sīse ṭhapite tacapañcakakammaṭṭhānamukhena bhāvanaṁ anuyuñjanto arahattaṁ patvā. Brahmavimānāti brahmānaṁ nivāsabhūtā vimānā.

~Khajjanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.80.)8. Piṇḍolyasuttavaṇṇanā

80. Apakarīyati etenāti apakaraṇaṁ, padaṁ. Apakaraṇaṁ pakaraṇaṁ kāraṇanti atthato ekaṁ. Tenāha “kismiñcideva kāraṇe”ti. Nīharitvāti attano samīpacārabhāvato apanetvā. Tathākaraṇañca evamete (SṬ.22.80/CS:pg.2.240) ettakampi appaṭirūpaṁ akatvā āyatiṁ sammā paṭipajjissantīti. Laddhabalāti laddhañāṇabalā.

Ekadvīhikāyāti ekekassa ceva dvinnaṁ dvinnañca īhikā gati upasaṅkamanā ekadvīhikā. Tenāha “ekeko ceva dve dve ca hutvā”ti. Puthujjanānaṁ samuditānaṁ nāma kiriyā tādisīpi siyāti vuttaṁ “keḷimpi kareyyun”ti. Parikappanavasena sammāsambuddhaṁ uddissa pesalā bhikkhūpi evaṁ karontīti.

Yugandharapabbatādīnaṁ antare sīdantaraṁ samuddaṁ nāma. Tattha kira vāto na vāyati, patitaṁ yaṁ kiñcipi sīdantaranadiyaṁ vilīyantā sīdanteva, tasmā taṁ parivāretvā ṭhitā yugandharādayopi sīdapabbatā nāma. Taṁ sandhāya vuttaṁ “sīdantare sannisinnaṁ mahāsamuddaṁ viyā”ti. Āhārahetūti āmisahetu sappitelādinimittaṁ, tesaṁ paṇāmanā.

Pacchimanti nihīnaṁ. Tenāha “lāmakan”ti, lāmakanto idhādhippeto--

“Migānaṁ koṭṭhuko anto, pakkhīnaṁ pana vāyaso;

Eraṇḍo anto rukkhānaṁ, tayo antā samāgatā”ti. --

Ādīsu (jā.1.3.135) viya. Ulatīti abhicarati. Abhisapanti etenāti abhisāpo. Abhisāpavatthu piṇḍolyaṁ. Attho phalaṁ vaso etassāti atthavasaṁ, kāraṇaṁ, tampi tesu atthi, tattha niyuttāti atthavasikā.

Anto hadayassa abbhantare anupaviṭṭhā sokavatthūhi.

Abhijjhāyitāti abhijjhāyanasīlo. Abhiṇhappavattiyā ceva bahulabhāvena ca bahularāgo. Pūtibhāvenāti kuthitabhāvena. Byāpādo hi uppajjamāno cittaṁ apagandhaṁ karoti, na sucimanuññabhāvaṁ. Bhattanikkhittakāko viyāti idaṁ bhattaṭṭhānassa asaraṇena kākassa naṭṭhasatitā paññāyatīti katvā vuttaṁ, na bhattanikkhittatāya. Asaṇṭhitoti asaṇṭhitacitto. Kaṭṭhatthanti kaṭṭhena kattabbakiccaṁ.

Pāpavitakkehi kato, tasmā te anavasesato pahātabbāti dassanatthaṁ. Dvinnaṁ vuttattā eko pubbabhāgo, itaro missakoti vattuṁ yuttanti (SṬ.22.80/CS:pg.2.241) adhippāyena “ettha cā”ti-ādi vuttaṁ. Evaṁ taṁ bhāventassa nirujjhanti evāti ekekamissakatāvasena gahetabbanti porāṇā. Upari tiparivaṭṭadesanāya animittasamādhiyeva dīpito. Tenāha “yāvañcidan”ti. Niddosoti vītarāgādinā niddoso.

~Piṇḍolyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.81.)9. Pālileyyasuttavaṇṇanā

81. Pariyādiṇṇarūpacittāti rāgādīhi pariyādiyitvā khepetvā gahitacittā.

Bhagavato cāro vidito paricayavasena. Satthā paribhogaṁ karoti anuggaṇhanto “evaṁ hissa duggatimokkho bhavissatī”ti. Aññatrāti vinā.

Nāgenāti Buddhanāgena aṅkusarahitena. Tato eva ujubhūtena cittena. Īsādantassa naṅgalasadisadantassa hatthino evaṁ cittaṁ sameti. Tattha kāraṇamāha “yadeko ramatī vane”ti. Etena kāyavivekena ratisāmaññaṁ vadati.

Attano dhammatāyāti pakatiyā sayameva.

Āsavānaṁ khayoti idha arahattaṁ adhippetaṁ, taṁ pana aggamaggānantaramevāti āha “maggānantaraṁ arahattaphalan”ti. Vicayo desanāpaññā adhippetā, sā ca anekadhā pavattā evāti vuttaṁ “vicayaso”ti, anekakkhattuṁ pavattamānāpi vicayo evāti katvā “vicayenā”ti attho vutto. Sāsanadhammoti sīlakkhandhādiparidīpano pariyattidhammo. Parivitakko udapādi “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādinā, evaṁ koṭṭhāsato paricchijja desite mayā dhamme katamassa jānanassa antarā āsavānaṁ khayo hotīti ekaccassa kaṅkhā hotiyevāti adhippāyo. Diṭṭhi eva samanupassanā diṭṭhisamanupassanā. Diṭṭhisaṅkhāroti diṭṭhipaccayo saṅkhāro. Tato eva taṇhāpaccayo hotīti vuttaṁ “tatojo so saṅkhāro”ti. Tato taṇhāto so saṅkhāro jātoti catūsu esa diṭṭhisaṅkhāro diṭṭhūpanissayo saṅkhāro jāyati. Avijjāsamphassoti (SṬ.22.81/CS:pg.2.242) avijjāsampayuttasamphasso. Evamettha Bhagavā saḷāyatananāmarūpaviññāṇāni saṅkhārapakkhikāneva katvā dasseti.

Ettake ṭhāneti “idha bhikkhave assutavā puthujjano”ti-ādiṁ katvā yāva “na me bhavissatī”ti ettake ṭhāne. Gahitagahitadiṭṭhinti sakkāyadiṭṭhiyā “so attā, so loko”ti-ādinā pavattaṁ sassatadiṭṭhiṁ, no cassaṁ, no ca me siyā”ti-ādinā pavattaṁ ucchedadiṭṭhinti tathā tathā gahitadiṭṭhiṁ. “Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco”ti-ādidesanāya vissajjāpento āgato. Tattha tatthevāssa uppannadiṭṭhivivecanato imissā desanāya puggalajjhāsayena pavattitatā veditabbā, tevīsatiyā ṭhānesu arahattapāpanena desanāvilāso. Tatojo so saṅkhāroti tato vicikicchāya paccayabhūtataṇhāto jāto vicikicchāya sampayutto saṅkhāro. Yadi sahajātādipaccayavasena tato taṇhāto jātoti tatojo saṅkhāroti vucceyya, idamayuttanti dassento “taṇhāsampayutta …pe… jāyatī”ti codeti. Itaro upanissayakoṭi idhādhippetāti dassento “appahīnattā”ti vatvā “yassa hī”ti-ādinā tamatthaṁ vivarati. Na hi taṇhāya vicikicchā sambhavati. Yadi asati sahajātakoṭiyā upanissayakoṭiyā taṇhāpaccayā vicikicchāya sambhavo eva. Diṭṭhiyāpīti dvāsaṭṭhidiṭṭhiyāpi. Tenāha “catūsu hī”ti-ādi. Vīsati sakkāyadiṭṭhiyo sassatadiṭṭhiṁ ucchedadiṭṭhiṁ vicikicchañca pakkhipitvā paccekaṁ aniccatāmukhena vipassanaṁ dassetvā arahattaṁ pāpetvā desanā niṭṭhāpitāti āha “tevīsatiyā ṭhānesū”ti-ādi.

~Pālileyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.82.)10. Puṇṇamasuttavaṇṇanā

82. Dissati apadissatīti deso, kāraṇaṁ, tañca kho ñāpakaṁ daṭṭhabbaṁ. Yañhi so jānitukāmo ruppanādisabhāvaṁ, paṭhamaṁ pana sarūpaṁ (SṬ.22.81/CS:pg.2.243) pucchitvā puna tassa viseso pucchitabboti paṭhamaṁ “ime nu kho”ti-ādinā pucchaṁ karoti, idhāpi ca so viseso eva tassa bhikkhuno antanti dasseti. Ajānanto viya pucchati tesaṁ hetunti adhippāyo.

Taṇhāchandamūlakā pabhavattā. Pañcupādānakkhandhāti ettha visesato taṇhupādānassa gahaṇaṁ itarassa taggahaṇeneva gahitaṁ tadavinābhāvatoti chandarāgo eva uddhaṭo. Idanti tappañhapaṭikkhipanaṁ. Yadipi khandhā upādānehi asahajātāpi honti upādānassa anārammaṇabhūtāpi, upādānaṁ pana tehi sahajātameva, tadārammaṇañca hotiyevāti dasseti. Na hi asahajātaṁ anārammaṇañca upādānaṁ atthīti. Idāni tamatthaṁ vivaritvā dassetuṁ “taṇhāsampayuttasmin”ti-ādi vuttaṁ, taṁ suviññeyyameva. Ārammaṇatoti ārammaṇakaraṇato. “Evaṁrūpo siyan”ti evaṁpavattassa chandarāgassa “evaṁvedano siyan”ti evaṁpavattiyā abhāvato tattha tattheva natasaṅkhārā bhijjanti, tasmā rūpavedanārammaṇānaṁ chandarāgādīnaṁ abhāvato attheva chandarāgavemattatā. Chandarāgassa pahānādivasena chandarāgapaṭisaṁyuttassa apucchitattā, “anusandhi na ghaṭiyatī”ti vuttaṁ. Kiñcāpi na ghaṭiyatīti aññasseva pucchitattā, tathāpi sānusandhikāva pucchā tato eva sānusandhikaṁ vissajjanaṁ. Tattha kāraṇamāha “tesaṁ tesan”ti-ādinā. Tena ajjhāsayānusandhivasena sānusandhikāneva pucchāvissajjanānīti dasseti.

~Puṇṇamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

~ Khajjanīyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

9. Theravaggo

(SṬ.22.83.)1. Ānandasuttavaṇṇanā

83. Paṭiccāti nissayaṁ katvā. “Esohamasmī”ti diṭṭhiggāho, “seyyohamasmī”ti mānaggāho ca taṇhāvaseneva hontīti taṇhāpi tathāpavattiyā paccayabhūtā tathāpavatti evāti vuttaṁ “asmīti evaṁ pavattaṁ (SṬ.22.83/CS:pg.2.244) taṇhāmānadiṭṭhipapañcattayaṁ hotī”ti. Daharasaddo bāladārakepi pavattatīti tato visesanatthaṁ “yuvā”ti vuttaṁ. Yuvāpi eko amaṇḍanasīloti tato visesanatthaṁ “maṇḍanakajātiko”ti vuttaṁ. Tena mukhanimittapaccavekkhaṇassa sabbhāvaṁ dasseti. Tanti ādāsamaṇḍalaṁ olokayato. Parammukhaṁ hutvā paññāyeyyāti yadi puratthimadisābhimukhaṁ hutvā ṭhitaṁ, mukhanimittampi puratthimadisābhimukhameva hutvā paññāyeyyāti attho. Yadipi parassa sadisassa mukhaṁ bhaveyya, tathāpi kāci asadisatā bhaveyyāti vuttaṁ “vaṇṇādīhi asadisaṁ hutvā paññāyeyyā”ti. Nibhāsarūpanti paṭibhāsarūpaṁ. Nibhāsarūpaṁ tāva kaṁsādimaye pabhassare maṇḍale paññāyatu, udake pana kathanti “kena kāraṇenā”ti pucchati. Itaro “mahābhūtānaṁ visuddhatāyā”ti vadanto tatthāpi yathāladdhapabhassarabhāvenevāti dasseti. Ettha ca maṇḍanajātiko puriso viya puthujjano, ādāsatalādayo viya pañcakkhandhā, mukhanimittaṁ viya “asmī”ti gahaṇaṁ, mukhanimittaṁ upādāya dissamānarūpādi viya “asmī”ti sati “ahamasmī”ti “parosmī”ti-ādayo gāhavisesā. Abhisametoti abhisamito, ayameva vā pāṭho.

~Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.84.)2. Tissasuttavaṇṇanā

84. Madhurakaṁ vuccati kāye vibhāranti āha-- “madhurakajāto viyāti sañjātagarubhāvo viyā”ti. Garubhāve sati lahutā anokāsāva, tathā mudutā kammaññatā cāti vuttaṁ “akammañño”ti. “Kāye”ti ānetvā vattabbaṁ. Na pakkhāyantīti pakāsā hutvā na khāyanti. Tenāha “na pākaṭā hontī”ti. Upaṭṭhahantīti upatiṭṭhanti. Na dissatīti gahaṇaṁ na gacchati. Mahāvicikicchāti aṭṭhavatthukā soḷasavatthukā ca vimati. Na hi uppajjati paripakkakusalamūlattā.

Kāmānametaṁ adhivacananti padaṁ uddharitvā yena adhippāyena Bhagavatā ninnaṁ pallalaṁ kāmānaṁ nidassanabhāvena ābhataṁ, taṁ adhippāyaṁ vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ.

~Tissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.85.)3. Yamakasuttavaṇṇanā

85. Diṭṭhi (SṬ.22.85/CS:pg.2.245) eva diṭṭhigataṁ “gūthagataṁ muttagatan”ti (ma.ni.2.119 a.ni.9.11) yathā. Diṭṭhigataṁ nāma jātaṁ khandhavinimuttassa sattassa gahitattā.

Kupiteti diṭṭhisaṅkhātarogena kupite. Paggayhāti tesaṁ bhikkhūnaṁ santike viya therassa Sāriputtassa sammukhā attano laddhiṁ paggayha “evaṁ khvāhan”ti evaṁ nicchayena vattuṁ asakkonto.

Anuyogavattaṁ nāma yena yutto, tassa attano gāhaṁ nijjhānakkhantiyāva yāthāvato pavedanaṁ. Therassa anuyoge bhummanti “taṁ kiṁ maññasi, āvuso Yamakā”ti-ādinā therena kathitapucchāya bhummaniddeso. Sace taṁ āvusoti idanti “sace taṁ, āvuso”ti evamādikaṁ idaṁ vacanaṁ. Etanti yamakattheraṁ. Aññanti arahattaṁ. Vattabbākārena vadanto atthato arahattaṁ byākaronto nāma hotīti adhippāyena vadati.

Etassa paṭhamamaggassāti etassa idāniyeva tiparivaṭṭadesanāvasāne tayā adhigatassa paṭhamamaggassa Catūhi yogehīti attato piyato udāsinato veritoti catūhipi uppajjana-anatthayogehi.

Upetīti taṇhupayadiṭṭhupayehi upādiyati taṇhādiṭṭhivatthuṁ pappoti. Upādiyatīti daḷhaggāhaṁ gaṇhāti. Adhitiṭṭhatīti abhinivissa tiṭṭhati. Kinti? “Attā me”ti. Paccatthikā me eteti ete rūpavedanādayo pañcupādānakkhandhā mayhaṁ paccatthikā anatthāvahattāti vipassanāñāṇena ñatvā. Vipassanāya yojetvāti vipassanāya khandhe yojetvā.

~Yamakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.86.)4. Anurādhasuttavaṇṇanā

86. Tasseva vihārassāti mahāvane yasmiṁ vihāre Bhagavā viharati, tasseva vihārassa. Imeti aññatitthiyā. Yasmā ayaṁ thero (SṬ.22.86/CS:pg.2.246) ṭhapanīyaṁ pañhaṁ ṭhapanīyabhāvena na ṭhapesi, tasmā. Aññatitthiyā …pe… etadavocuṁ. Tenāha “ekadesena sāsanasamayaṁ jānantā”ti.

Gahitameva hoti tato pageva siddhattā. Tenāha “tassa mūlattā”ti. Evanti “dukkhañceva paññapemi, dukkhassa ca nirodhan”ti evaṁ. Vaṭṭavivaṭṭamevāti pañcannaṁ pana khandhānaṁ samanupassanāya vasena vaṭṭaṁ, “evaṁ passan”ti-ādinā vivaṭṭaṁ kathitameva.

~Anurādhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.87.)5. Vakkalisuttavaṇṇanā

87. Nagaramajjhe mahā-ābādho uppajjīti nagaramajjhena āgacchanto kammasamuṭṭhāno mahanto ābādho uppajjati. Samantato adhosīti sabbabhāgena paripphandi. Iriyāpathaṁ yāpetunti sayananisajjādibhedaṁ iriyāpathaṁ pavattetuṁ. Nivattantīti osakkanti, parihāyantīti attho. Adhigacchantīti vaḍḍhanti. Satthu guṇasarīraṁ nāma navavidhalokuttaradhammādhigamamūlanti katvā vuttaṁ “navavidho hi …pe… kāyo nāmā”ti, yathā sattānaṁ kāyo paṭisandhimūlako.

Kāḷasilāyaṁ katavihāro kāḷasilāvihāro. Maggavimokkhatthāyāti aggamaggavimokkhādhigamāya. Devatāti suddhāvāsadevatā. Alāmakaṁ nāma puthujjanakālakiriyāya abhāvato. Tenāha “thero kirā”ti-ādi Ekaṁ dve ñāṇānīti ekaṁ dve paccavekkhaṇañāṇāni sabhāvato avassaṁ uppajjanti, ayaṁ dhammatā. Maggaphalanibbānapaccavekkhaṇāni taṁtaṁmaggavuṭṭhāne uppajjanti eva. Ekaṁ dveti vacanaṁ uppannabhāvadassanatthaṁ vuttaṁ.

Dhūmāyanabhāvo dhūmākāratā, tathā timirāyanabhāvo.

~Vakkalisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.88.)6. Assajisuttavaṇṇanā

88. Passambhitvāti (SṬ.22.88/CS:pg.2.247) nirodhetvā. No ca svāhanti no ca su ahaṁ. Parihāyi kuppadhammattā. Etanti samādhimattasāraṁ, sīlamatte pana vattabbameva natthi. Kathaṁ hotīti kathaṁ abhinandanā hoti. Dukkhaṁ patvāti dukkhuppattihetu sukhaṁ pattheti “evaṁ me dukkhapariḷāho na bhavissatī”ti. Yadaggenāti yena bhāgena. “Dukkhaṁ patthetiyevā”ti vatvā tattha kāraṇamāha “sukhavipariṇāmena hī”ti-ādi. Sukhaviparivatte sukhavipariṇāmadukkhaṁ, tasmā sukhaṁ abhinandanto atthato dukkhaṁ abhinandati nāma.

~Assajisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.89.)7. Khemakasuttavaṇṇanā

89. Attaniyanti diṭṭhigatikaparikappitassa attano santakaṁ. Tenāha “attano parikkhārajātan”ti. Taṇhāmāno adhigato arahattassa anadhigatattā, no diṭṭhimāno adhigato, tathā kāmarāgabyāpādāpi. Anāgāmī kira khemakatthero, “sakadāgāmī”ti keci vadanti. Sandhāvanikāyāti sañcaraṇena. Tenāha “punappunaṁ gamanāgamanenā”ti. Catukkhattuṁ gamanāgamanenāti catukkhattuṁ gamanena ca āgamanena ca. Tenāha--“taṁ divasaṁ dviyojanaṁ addhānaṁ āhiṇḍī”ti. Ñatvāti ajjhāsayaṁ ñatvā. Theroti khemakatthero.

Rūpameva asmīti vadatīti rūpakkhandhameva “asmī”ti gāhassa vatthuṁ katvā vadati. Adhigato taṇhāmāno.

Aṇusahagatoti aṇubhāvaṁ gato. Tenāha “sukhumo”ti. Tayo khārā viya tisso anupassanā cittasaṁkilesassa visodhanato. Sīlagandhādīhi guṇagandhehi.

Kathetunti uddesavasena kathetuṁ. Pakāsetunti niddesavasena tamatthaṁ pakāsetuṁ. Jānāpetunti kāraṇavasena jānāpetuṁ. Patiṭṭhāpetunti kathāpetuṁ. Vivaṭaṁ kātunti udāharaṇaṁ vaṇṇetvā pākaṭaṁ kātuṁ (SṬ.22.89/CS:pg.2.248) Suvibhattaṁ kātunti anvayato byatirekato suṭṭhu, vibhattaṁ kātuṁ. Uttānakaṁ kātunti upanayanigamehi tamatthaṁ vibhūtaṁ kātuṁ. Aññena nīhārenāti vipassanāvimuttena cittābhinīhārena.

~Khemakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.90.)8. Channasuttavaṇṇanā

90. Makkhīti guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato. Etaṁ avocāti “ovadantu maṁ …pe… passeyyan”ti etaṁ avoca.

Theranti channattheraṁ. Attano duggahaṇena kañci upārambhampi kareyya. Tena vuttaṁ “evaṁ kira nesaṁ ahosī”ti-ādi. Niddosamevassa katvāti ādito anurūpattameva katvā saddhammaṁ kathessāmāti.

Paritassanā upādānanti bhayaparitassanā diṭṭhupādānaṁ. Anattani sati anattakatāni kammāni kamattānaṁ phusissantīti bhayaparitassanā ceva diṭṭhupādānañca uppajjati. Paṭinivattatīti yathāraddhavipassanāto paṭinivattati, nāsakkhīti attho. Kasmā panetassa vipassanamanuyuñjantassa evaṁ ahosīti tattha kāraṇaṁ vadati “ayaṁ kirā”ti-ādinā. Evanti “ko nu kho me attā”ti evaṁ na hoti. Tāvatikā vissatthīti “mayhaṁ dhammaṁ desetū”ti vuttavissāso atthīti attho. Idaṁ Kaccānasatthaṁ addasāti yojanā. “Dvayanissito, Kaccāna, loko”ti-ādi diṭṭhiviniveṭhanā. “Ete te, Kaccāna, ubho ante anupagammā”ti-ādi Buddhabaladīpanā.

~Channasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.91~92.)9~10. Rāhulasuttādivaṇṇanā

91-92. Etāni suttāni. Idhāgatānīti imasmiṁ vagge ānītāni saṅgītikārehīti.

~Rāhulasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Theravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

10. Pupphavaggo

(SṬ.22.93.)1. Nadīsuttavaṇṇanā

93. Pabbateyyāti (SṬ.22.93/CS:pg.2.249) pabbatato āgatā. Tato eva ohārinī. Tenassā caṇḍasotataṁ dasseti. Dūraṁ gacchatīti dūraṅgamā. Tenassā mahoghataṁ dasseti.

Soteti vaṭṭasote. Catūhi gāhehīti “rūpaṁ attato samanupassatī”ti-ādinayappavattehi catūhi gāhehi. Palujjanattāti chinnattā. Sokādibyasanappattīti sokādi-anatthuppatti.

~Nadīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.94.)2. Pupphasuttavaṇṇanā

94. Vivadatīti vivādaṁ karoti. Vadantoti ayathāsabhāvena vadanto. Vivadati dhammatāya viruddhaṁ katvā vadati. Lokadhammoti lujjanasabhāvadhammo. Ko pana soti āha “khandhapañcakan”ti. Tenāha “taṁ hī”ti-ādi. Kathaṁ karomīti kena pakārenāhaṁ bālaṁ ajānantaṁ karomi. Tenāha “mayhaṁ hī”ti-ādi. Tathā cāha “akkhāto vo mayā maggo”ti-ādi (dha.pa.275). “Tayo lokā kathitā”ti vatvā taṁ vivarituṁ “nāhaṁ, bhikkhave”ti-ādimāha.

~Pupphasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.95.)3. Pheṇapiṇḍūpamasuttavaṇṇanā

95. Kenaci kāraṇena yujjhitvā gahetuṁ na sakkāti ayujjhā nāma. Nivattanaṭṭhāneti udakappavāhassa nivattitaṭṭhāne.

Anusotāgamaneti anusotaṁ āgamanahetu, “anusotāgamanenā”ti vā pāṭho. Anupubbena pavaḍḍhitvāti tattha tattha uṭṭhitānaṁ khuddakamahantānaṁ (SṬ.22.95/CS:pg.2.250) pheṇapiṇḍānaṁ saṁsaggena pakārato vuddhiṁ patvā. Āvaheyyāti ānetvā vaheyya. Kāraṇena upaparikkheyyāti ñāṇena vīmaṁseyya. “Sāro nāma kiṁ bhaveyyā”ti vatvā sabbaso tadabhāvaṁ dassento “vilīyitvā viddhaṁseyyevā”ti āha. Tena rūpampi nissāratāya bhijjatevāti dasseti. Yathā hi aniccatāya asāratāsiddhi, evaṁ asāratāyapi aniccatāsiddhīti aniccatāya eva niccasāraṁ thirabhāvasāraṁ dhuvasāraṁ sāmīnivāsīkārakabhūtassa attano vase pavattanampettha natthīti āha “rūpampi …pe… nissāramevā”ti. Soti pheṇapiṇḍo. Gahitopi upāyena tamatthaṁ na sādheti anarahattā. Anekasandhighaṭito tathā tathā ghaṭito hutvā.

Byāmamattampi etarahi manussānaṁ vasena. Avassameva bhijjati taraṅgabbhāhataṁ hutvā.

Tasmiṁ tasmiṁ udakabindumhi patite. Udakatalanti udakapiṭṭhiṁ. Aññato patantaṁ udakabinduṁ. Udakajallanti santānakaṁ hutvā ṭhitaṁ udakamalaṁ. Tañhi saṁkaḍḍhitvā tato udakaṁ puṭaṁ karoti, tasmiṁ puṭe pubbuḷasamaññā. Vatthunti cakkhādivatthuṁ. Ārammaṇanti rūpādi-ārammaṇaṁ. Kilesajallanti purimasiddhaṁ, paṭilabbhamānaṁ vā kilesamalaṁ. Phassasaṅghaṭṭananti phassasamodhānaṁ. Pubbuḷasadisā muhuttaramaṇīyatāya. Yasmā ghammakāle sūriyātapasantāpābhinibbattarasmijālanipāte tādise bhūmipadese ito cito samuggatavātavegasamuddhaṭaviruḷhasaṅkhātesu paribbhamantesu aṇuparamāṇutajjārippakāresu bhūtasaṅghātesu marīcisamaññā, tasmā sabbaso sāravirahitāti vuttaṁ “saññāpi asārakaṭṭhena marīcisadisā”ti. Yasmā ca passantānaṁ yebhuyyena udakākārena khāyati, tasmā “gahetvā pivituṁ vā”ti-ādi vuttaṁ. Nīlādi-anubhavanatthāyāti nīlādi-ārammaṇassa anubhavanatthāya. Phandatīti phandanākārappattā viya hoti appahīnataṇhassa puggalassa. Vippalambheti appahīnavipallāsaṁ puggalaṁ. Tenāha “idaṁ nīlakan”ti-ādi. Saññāvipallāsato hi cittavipallāso, tato diṭṭhivipallāsoti. Vippalambhanenāti vippakāravaseneva ārammaṇassa lambhanena. Vippakāravasena hi etaṁ lambhanaṁ, yadidaṁ anudakameva udakaṁ katvā dassanaṁ anagarameva nagaraṁ katvā gandhabbanāṭakādidassanaṁ.

Kukkukaṁ (SṬ.22.95/CS:pg.2.251) vuccati kadalikkhandhassa sabbapattavaṭṭīnaṁ abbhantare daṇḍakanti āha “akukkukajātanti anto asañjātaghanadaṇḍakan”ti. Na tathā hotīti yadatthāya upanītaṁ, tadatthāya na hoti. Nānālakkhaṇoti nānāsabhāvo. Saṅkhārakkhandhovāti eko saṅkhārakkhandhotveva vuccati.

Assāti purisassa. Apagatapaṭalapiḷakanti apagatapaṭaladosañceva apagatapiḷakadosañca. Asārabhāvadassanasamatthanti asārassa asārabhāvadassanasamatthaṁ. Ittarāti parittakālā, na ciraṭṭhitikā. Tenāha “lahupaccupaṭṭhānā”ti. Aññadeva ca āgamanakāle cittanti idañca oḷārikavaseneva vuttaṁ. Tathā hi ekaccharakkhaṇe anekakoṭisatasahassasaṅkhāni cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Māyāya dassitaṁ rūpaṁ māyāti vuttaṁ. Yaṁkiñcideva kapāliṭṭhakapāsāṇavālikādiṁ. Vañcetīti asuvaṇṇameva suvaṇṇanti, amuttameva muttāti-ādinā vañceti. Nanu ca saññāpi marīci viya vippalambheti vañceti, idampi viññāṇaṁ māyā viya vañcetīti ko imesaṁ visesoti? Vacanattho nesaṁ sādhāraṇo. Tathāpi saññā anudakaṁyeva udakaṁ katvā gāhāpentī, apurisaññeva purisaṁ katvā gāhāpentī vippalambhanavasena appavisayā, viññāṇaṁ pana yaṁ kiñci ataṁsabhāvaṁ taṁ katvā dassentī māyā viya mahāvisayā. Tenāha “yaṁkiñcidevā”ti-ādi. Evampīti ativiya lahuparivattibhāvenapi māyāsadisanti.

Desitāti evaṁ desitā pheṇapiṇḍādi-upamāhi.

Bhūri vuccati pathavī, saṇhaṭṭhena vipulaṭṭhena ca bhūrisadisapaññatāya bhūripañño. Tenāha “saṇhapaññena cevā”ti-ādi. Kimigaṇādīnanti ādi-saddena anekagijjhādike saṅgaṇhāti. Paveṇīti dhammapabandho. Bālalāpinī “ahaṁ mamā”ti-ādinā. Sesadhātuyo gahetvāva bhijjati ekuppādekanirodhattā, vatthurūpanissayapaccayattā “ayan”ti na visuṁ gahitaṁ. Vadhabhāvatoti vadhassa maraṇassa atthibhāvato. Saraṇanti paṭisaraṇaṁ.

~Pheṇapiṇḍūpamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.96~98.)4~6. Gomayapiṇḍasuttādivaṇṇanā

96-98. Sassataṁ (SṬ.22.96~98/CS:pg.2.252) sabbakālaṁ yāva kappavuṭṭhānā hontīti sassatiyo, sineru-ādayo. Tāhi samaṁ samakālaṁ. Anenāti Bhagavatā. Nayidanti ettha ya-kāro padasandhikaro, idanti nipātapadaṁ. Taṁ pana yena yena sambandhīyati, taṁ tiliṅgova hotīti “ayaṁ maggabrahmacariyavāso”ti vuttaṁ. “Na paññāyeyyā”ti vatvā tamatthaṁ vivarituṁ “maggo hī”ti-ādi vuttaṁ. Vivaṭṭentoti vinivaṭṭento appavattiṁ karonto.

Rājadhānīti rañño nivāsanagaraṁ. Suttamayanti cittavaṇṇavaṭṭikāmayaṁ.

~Gomayapiṇḍasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.99.)7. Gaddulabaddhasuttavaṇṇanā

99. Yaṁ mahāsamuddoti ettha yanti samayassa paccāmasanaṁ. Bhummatthe cetaṁ paccattavacananti āha “yasmiṁ samaye”ti. So ca samayo ayanti dassento “pañcame sūriye uṭṭhite”ti āha. Paricchedaṁ na vadāmi paricchedakārikāya aggamaggavijjāya anadhigatattā. Sunakho viya vaṭṭanissito bālo asavasabhāvato. Gaddulo viya diṭṭhibandho. Sakkāyo tassa asavasabhāvato. Puthujjanassa sakkāyānuparivattananti “santāne sattavohāro”ti taṁ tato aññaṁ katvā bhedena niddeso.

~Gaddulabaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.100.)8. Dutiyagaddulabaddhasuttavaṇṇanā

100. Diṭṭhigaddulanissitāyāti sahajātādipaccayavasena diṭṭhigaddulanissitāya nissāyeva pavattati tato attānaṁ vivecetuṁ asakkuṇeyyattā. Cittasaṁkilesenevāti dasavidhakilesavatthuvasena cittassa saṁkiliṭṭhabhāvena. Ariyamaggādhigamanena cittassa vodānattā vodāyanti visujjhanti.

Vicaraṇacittanti (SṬ.22.100/CS:pg.2.253) gahetvā vicaraṇavasena vicaraṇacittaṁ. Saṅkhānāmāti evaṁnāmakā. Brāhmaṇapāsaṇḍikāti jātiyā brāhmaṇā, channavutiyā pāsaṇḍesu taṁ saṅkhāsaññitaṁ pāsaṇḍaṁ paggayha vicaraṇakā. Paṭakoṭṭhakanti dussāpaṇakaṁ. Dassentāti yathāgatikammavipākacittataṁ dassentā Taṁ cittanti taṁ paṭakoṭṭhakacittaṁ gahetvā vicaranti. Cintetvā katattāti “imassa rūpassa evaṁ hatthapādā, evaṁ mukhaṁ likhitabbaṁ, evaṁ ākāravatthaggahaṇāni, evaṁ kiriyāvisesā, evaṁ kiriyāvibhāgaṁ, sattavisesānaṁ vibhāgaṁ kātabban”ti tassa ubbattanakhipanapavattanādipayojanañcāti sabbametaṁ tathā cintetvā katattā cittena manasā cintitaṁ nāma. Upāyapariyesanacittanti “hatthapādā evaṁ likhitabbā”ti-ādinā yathāvutta-upāyassa ceva pubbe pavattassa bhūmiparikammavaṇṇadhātusammāyojanupāyassa ca vasena pavattaṁ cittaṁ. Tatopi cittataranti tato cittakammatopi cittataraṁ cittakārena cintitappakārānaṁ sabbesaṁyeva cittakamme anipphajjanato. Kammacittenāti kammaviññāṇena. Kammacittenāti vā kammassa cittabhāvena. So kammassa vicittabhāvo taṇhāvasena jāyatīti veditabbo. Svāyamattho aṭṭhasālinīṭīkāyaṁ vibhāvito. Evaṁ cittāti evaṁ cittarūpavisesā. Yoniṁ upanetīti taṁ taṁ aṇḍajādibhedaṁ yonivisesaṁ pāpeti vaṇṇaviseso viya phalikamaṇikaṁ. Na hi visesā hitavicittasāmatthiyakammaṁ yoniṁ upaneti, tassa tassa vipākuppattiyā paccayo hoti. Yonimūlako tesaṁ cittabhāvoti yaṁ yaṁ yoniṁ kammaṁ satte upaneti, taṁtaṁyonimūlako tesaṁ sattānaṁ cittavicittabhāvo. Tenāha “yoni-upagatā”ti-ādi. Sadisacittāva sadisacittabhāvā eva. Itīti-ādi vuttasseva atthassa uppaṭipāṭiyā nigamanaṁ.

Tiracchānagatacittabhāvato cittasseva savisesaṁ cittabhāvakaraṇaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha cittaṁ nāmetaṁ cittatarameva veditabbanti sambandho. Sahajātadhammacittatāyāti rāgādisaddhādidhammavicittabhāvena. Bhūmicittatāyāti adhiṭṭhānacittatāya. Kammanānattaṁ mūlaṁ kāraṇaṁ etesanti kammanānattamūlakā, tesaṁ. Liṅganānattaṁ itthiliṅgādinānattavasena ceva taṁtaṁsaṇṭhānanānattavasena ca veditabbaṁ. Saññānānattaṁ itthipurisadevamanussādisaññānānattavasena (SṬ.22.100/CS:pg.2.254) Vohāranānattaṁ tissoti-ādivohāranānattavasena. Cittānaṁ vicittānaṁ. Taṁtaṁvohāranānattampi citteneva paññapīyati. Raṅgajātarūpasamuṭṭhāpanādinā vatthaṁ rañjayatīti rajako, vaṇṇakāro. Puthujjanassa attabhāvasaññitarūpasamuṭṭhāpanatā niyatā ekantikāti puthujjanaggahaṇaṁ. “Abhirūpaṁ rūpaṁ samuṭṭhāpetī”ti ānetvā sambandho.

~Dutiyagaddulabaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.101.)9. Vāsijaṭasuttavaṇṇanā

101. Atthassāti hitassa. Asādhikā “bhāvanānuyogaṁ ananuyuttassā”ti ananuyuttassa vuttattā. Itarāti sukkapakkha-upamā. Sādhikā bhāvanāyogassa anuyuttattā. Tañhi tassa sādhikā veditabbā. Sambhāvanattheti paramatthasambhāvane. Evañhi kaṇhapakkhepi apisaddaggahaṇaṁ samatthitaṁ hoti. Sambhāvanattheti vā parikappanattheti attho. Saṅkhātabbe atthe aniyamato vuccamāne saṅkhāto aniyamattho vāsaddo vattabboti “aṭṭha vā”ti-ādi vuttaṁ. Ūnādhikānīti ūnānipi adhikānipi kiñcāpi honti, ekaṁso pana gahetabboti “aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā”ti vuttaṁ. Evaṁ vacanaṁ sandhāya “vacanasiliṭṭhatāyā”ti-ādi vuttaṁ. Pādanakhasikhāhi akopanavasena sammā adhisayitāni. Utunti uṇha-utuṁ kāyusmāvasena. Tenāha “usmīkatānī”ti. Bhāvitānīti kukkuṭavāsanāya vāsitāni. Sammā-adhisayanāditividhakiriyākaraṇena imaṁ appamādaṁ katvā. Sotthinā abhinibbhijjitunti anantarāyena tato nikkhamituṁ. Idāni tamatthaṁ vivaranto “te hī”ti-ādimāha. Sayampīti aṇḍāni. Pariṇāmanti paripakkaṁ bahinikkhamanayoggataṁ.

Tanti opammasampaṭipādanaṁ. Evanti idāni vuccamānākārena. Atthenāti upameyyatthena. Saṁsanditvā sammā yojetvā. Sampayuttadhammavasena ñāṇassa tikkhādibhāvo veditabbo. Ñāṇassa hi sabhāvato satinepakkato ca tikkhabhāvo, samādhivasena sūrabhāvo, saddhāvasena vippasannabhāvo (SṬ.22.101/CS:pg.2.255) vīriyavasena pariṇāmabhāvo. Pariṇāmakāloti balavavipassanākālo. Vaḍḍhitakāloti vuṭṭhānagāminivipassanākālo. Anulomaṭṭhānassa hi vipassanā gahitagabbhā nāma tadā maggagabbhassa gahitattā. Tajjātikanti tassa vipassanānuyogassa anurūpaṁ. Satthāpi gāthāya avijjaṇḍakosaṁ paharati bhindāpeti.

Olambakasaṅkhātanti olambakasuttasaṅkhātaṁ. Palanti tassa suttassa nāmaṁ. Dhāretvāti dārūnaṁ heyyādijānanatthaṁ upanetvā. Dārūnaṁ gaṇḍaṁ haratīti palagaṇḍoti etena palena gaṇḍahāro “palagaṇḍo”ti pacchimapade uttarapadalopena niddesoti dasseti. Gahaṇaṭṭhāneti hatthena gahetabbaṭṭhāne. Sammadeva khepīyanti etena kāyaduccaritādīnīti saṅkhepo, tena. Vipassanaṁ anuyuñjantassa puggalasseva divase divase āsavānaṁ parikkhayo idha “vipassanāyānisaṁso”ti adhippeto. Hemantikena karaṇabhūtena. Bhummatthe vā etaṁ karaṇavacanaṁ, hemantiketi attho. Paṭippassambhantīti paṭippassaddhaphalāni honti. Tenāha “pūtikāni bhavantī”ti.

Mahāsamuddo viya sāsanaṁ sabhāvagambhīrabhāvato. Nāvā viya yogāvacaro mahoghuttaraṇato. Pariyādānaṁ viyāti parito aparipūraṇaṁ viya. Khajjamānānanti saṅkhādantena viya udakena khepiyamānānaṁ bandhanānaṁ. Tanubhāvoti pariyuṭṭhānuppattiyā asamatthatāya dubbalabhāvo. Vipassanāñāṇapītipāmojjehīti vipassanāñāṇasamuṭṭhitehi pītipāmojjehi. Okkhāyamāne pakkhāyamāneti vividhapaṭipattiyā ukkhāyamāne paṭisaṅkhānupassanāya pakkhāyamāne. Dubbalatā dīpitā “appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī”ti vuttattā.

~ Vāsijaṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

(SṬ.22.102.)10. Aniccasaññāsuttavaṇṇanā

102. Bhāventassāti vipassanāya maggaṁ bhāventassa uppannasaññā. Tenāha--“sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyatī”ti-ādi. Santānetvāti kasanaṭṭhānaṁ (SṬ.22.102/CS:pg.2.256) sabbaso vitanetvā pattharitvā. Kilesāti upakkilesappabhedā kilesā. Aniccasaññāñāṇenāti aniccasaññāsahagatena ñāṇena.

Lāyananti lāyanaṁ viya nayanaṁ viya nicchoṭanaṁ viya ca aniccasaññāñāṇaṁ. Iminā atthenāti iminā yathāvuttena pāḷiyā atthena, upamā saṁsandetabbāti ettha pabbajalāyako viya yogāvacaro. Lāyanādinā tassa tattha katakiccatāya parituṭṭhi viya imassa kilese sabbaso chinditvā phalasamāpattisukhena kālassa vītināmanā.

Kūṭaṁ gacchantīti pārimantena kūṭaṁ gacchanti. Kūṭaṁ pavisanabhāvenāti kūṭacchiddaṁ aggena pavisanavasena. Samosaritvāti chidde anupavisanavasena ca āhacca avaṭṭhānena ca samosaritvā ṭhitā. Kūṭaṁ viya aniccasaññā aniccānupassanāvasena avaṭṭhānassa mūlabhāvato. Gopānasiyo viya catubhūmakakusalā dhammā aniccasaññāmūlakattā. Kūṭaṁ aggaṁ sabbagopānasīnaṁ tathā-adhiṭṭhānassa padhānakāraṇattā. Aniccasaññā aggāti etthāpi eseva nayo. Aniccasaññā lokiyāti idaṁ aniccasaññānupassanaṁ sandhāya vuttaṁ. Aniccānupassanāmukhena adhigata-ariyamagge uppannasaññā aniccasaññāti vattabbataṁ labhatīti “aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyatī”ti-ādi vuttaṁ. Tathā hi dhammasaṅgahe (dha.sa.357 360) “yasmiṁ samaye lokuttaraṁ saññaṁ bhāvetī”ti-ādinā saññāpi uddhaṭā. Sabbāsu upamāsūti mūlasantāna-upamādīsu pañcasu upamāsu. Purimāhīti kassakapabbajalāyana-ambapiṇḍi-upamāhi aniccasaññāya kiccaṁ vuttaṁ mūlasantānakapadālanapabbajalāyanavaṇṭacchedanapadesena aniccasaññāya paṭipakkhapacchedanassa dassitattā. Pacchimāhi balaṁ dassitaṁ paṭipakkhātibhāvassa jotitattā.

~Aniccasaññāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Pupphavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Majjhimapaṇṇāsako samatto.~

11. Antavaggo

(SṬ.22.103.)1. Antasuttavaṇṇanā

103. Aññamaññaṁ (SṬ.22./CS:pg.2.257) asaṁsaṭṭhabhāvena eti gacchatīti anto, bhāgoti āha “antāti koṭṭhāsā”ti. “Sakkāyanirodhanto”ti nirodhapaccayassa gahitattā vuttaṁ “catusaccavasena pañcakkhandhe yojetvā”ti. Antoti …pe… ajjhāsayavasena vuttaṁ yathānulomadesanattā suttantadesanāya.

~Antasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.104~105.)2~3. Dukkhasuttādivaṇṇanā

104-105. Dutiyampīti api-saddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṁ paṭhamasuttameva, atha kho dutiyampīti.

Tatiyampi tathevāti iminā “pañcakkhandhe catusaccavasena yojetvā”ti idaṁ upasaṁharati.

~Dukkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.106.)4. Pariññeyyasuttavaṇṇanā

106. Pariññeyyeti ettha tisso pariññā ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti. Tāsu ñātapariññā yāvadeva tīraṇapariññatthā. Tīraṇapariññā ca yāvadeva pahānapariññatthāti Tattha ukkaṭṭhāya pariññāya kiccadassanavasena atthaṁ dassento “pariññeyyeti parijānitabbe samatikkamitabbe”ti, pahātabbeti attho. Tenāha Bhagavā--“katamā ca, bhikkhave, pariññā? Rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo”ti, tasmā samatikkamanti, samatikkantaṁ pahānassa upāyaṁ. Samatikkamitvā ṭhitanti pajahitvā ṭhitanti ayamettha attho.

~Pariññeyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.107~112.)5~10. Samaṇasuttādivaṇṇanā

107-112. Cattāri (SṬ.22.107~112/CS:pg.2.258) saccāni kathitāni assādādīnaṁ samudayādīnañca desitattā.

Kilesappahānaṁ kathitaṁ rāgappahānassa jotitattā.

~Samaṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Antavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

12. Dhammakathikavaggo

(SṬ.22.113~114.)1~2. Avijjāsuttādivaṇṇanā

113-114. Yāvatāti yasmā. Imāya …pe… samannāgatoti “idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ nappajānātī”ti-ādinā nayena vuttāya catūsu ariyasaccesu aññāṇasabhāvāya avijjāya sammohena samannāgato. Ettāvatāti ettakena kāraṇena avijjāgato samaṅgībhūtena upagato, avijjāya vā upeto nāma hoti.

Dutiyepīti vijjāsutte. “Vijjāvasena desanā”ti ayameva visesoti āha “eseva nayo”ti.

~Avijjāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.115.)3. Dhammakathikasuttavaṇṇanā

115. Paṭhamena dhammakathiko kathito “dhammaṁ desetī”ti vuttattā. Dutiyena sekhabhūmi kathitā “paṭipanno hotī”ti vuttattā, tatiyena asekhabhūmi kathitā “anupādāvimutto hotī”ti vuttattā. Dhammakathikaṁ pucchitena Bhagavatā. Visesetvāti dhammakathikabhāvato visesetvā ukkaṁsetvā. Dve bhūmiyoti sekkhāsekkhabhūmiyo.

~Dhammakathikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.116.)4. Dutiyadhammakathikasuttavaṇṇanā

116. Tīṇi (SṬ.22./CS:pg.2.259) vissajjanānīti yathāpucchaṁ tīṇi vissajjanāni.

~Dutiyadhammakathikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.117~121.)5~9. Bandhanasuttādivaṇṇanā

117-121. Tīraṁ vuccati vaṭṭaṁ orimatīranti katvā. Tenāha “athāyaṁ itarā pajā, tīramevānudhāvatī”ti (dha.pa.85). Pāraṁ vuccati nibbānaṁ saṁsārassa pārimanti katvā. Baddhoti anusayappahānassa akatattā kilesabandhanena baddho, sukkapakkhepi diṭṭhisamanupassanāya rūpādibandhanassa paṭikkhepamattameva vuttaṁ, na vimokkhanti adhippāyo. Imasmiṁ Sutte vaṭṭadukkhaṁ kathitanti “tīradassī pāradassī, parimutto so dukkhasmāti vadāmī”ti āgatattā vaṭṭavivaṭṭaṁ kathikanti vattuṁ sakkā.

Chaṭṭhādīni uttānatthāneva heṭṭhā vuttanayattā.

~Bandhanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.122.)10. Sīlavantasuttavaṇṇanā

122. Ābādhaṭṭhenāti ādito uppattito paṭṭhāya bādhanaṭṭhena rujanaṭṭhena. Antodosaṭṭhenāti abbhantare eva dussanaṭṭhena kuppanaṭṭhena. Khaṇanaṭṭhenāti sasanaṭṭhena. Dukkhaṭṭhenāti dukkhamattā dukkhabhāvena. Dukkhañhi loke “aghan”ti vuccati ativiya hananato. Visabhāgaṁ …pe… paccayaṭṭhenāti yathāpavattamānānaṁ dhātādīnaṁ visabhāgabhūtamahābhūtasamuṭṭhānassa ābādhassa paccayabhāvena. Asakaṭṭhenāti anattaniyato. Palujjanaṭṭhenāti pakārato bhijjanaṭṭhena. Sattasuññataṭṭhenāti sattasaṅkhāta-attasuññataṭṭhena. Attābhāvenāti diṭṭhigatikaparikappitassa attano abhāvena. Suññato anattatoti ettha “parato”ti padassa saṅgaho kātabbo, tasmā “dvīhi anattamanasikāro”ti vattabbaṁ.

~Sīlavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.123.)11. Sutavantasuttavaṇṇanā

123. Tathā (SṬ.22.123/CS:pg.2.260) ekādasameti ettha tathā-saddena “uttānamevā”ti idaṁ ākaḍḍhati. Idhāti ekādasame. Kammaṭṭhānassa uggahadhāraṇaparicayamanasikāravasena pavattañāṇaṁ kammaṭṭhānasutavasena nipphajjanato “sutan”ti vuttaṁ.

~Sutavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.124~125.)12~13. Kappasuttādivaṇṇanā

124-125. Rāhulovādasadisānīti Rāhulovādasutte (ma.ni.2.113ādayo) āgatasuttasadisāni.

~Kappasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Dhammakathikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

13. Avijjāvaggo

(SṬ.22.126~135.)1~10. Samudayadhammasuttādivaṇṇanā

126-135. Imasminti avijjāvagge. Catusaccameva kathitaṁ, tasmā heṭṭhā vuttanayattā uttānamevāti adhippāyo.

~Samudayadhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Avijjāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

14. Kukkuḷavaggo

(SṬ.22.136~149.)1~14. Kukkuḷasuttādivaṇṇanā

136-149. Anto aggi mahanto chārikarāsi, tattha ukkuḷavikulato akkamantaṁ yāva kesaggaṁ anudahatāya kucchitaṁ kuḷanti kukkuḷaṁ (SṬ.22.136~149/CS:pg.2.261) rūpavedanādi pana tatopi kañci kālaṁ anudahanato mahāpariḷāhanaṭṭhena ca kukkuḷaṁ viyāti kukkuḷaṁ. Aniccalakkhaṇādīnīti aniccadukkhānattalakkhaṇāni.

~Kukkuḷasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Kukkuḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

15. Diṭṭhivaggo

(SṬ.22.150~157.)1~9. Ajjhattasuttādivaṇṇanā

150-158. Paccayaṁ katvāti abhinivesapaccayaṁ katvā. Ādisaddena micchādiṭṭhisakkāyadiṭṭhi-attānudiṭṭhi saññojanābhinivesa-vinibandha-ajjhosānāni saṅgaṇhāti. Tattha abhinivesā taṇhāmānadiṭṭhiyo. Vinibandhā “kāye avītarāgo hotī”ti-ādinā (dī.ni.3.320 ma.ni.1.186) āgatacetasovinibandhā Ajjhosānāti taṇhādiṭṭhijjhosānāni. Sesāni suviññeyyāneva.

~Ajjhattasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.22.158.)10.Ānandasuttavaṇṇanā

159. Dharamānakāleti jīvamānakāle. Pahānaṁ apassantoti therassa kira Bhagavati pemaṁ adhimattaṁ. Cittaṁ gaṇhissāmīti cittaṁ ārādhessāmi. Gantabbaṁ hoti, tasmā sapalibodho. Cittaṁ sampahaṁsamānoti cittassa vibodhano. Vimutti …pe… jāto āyatiṁ paṭivedhapaccayattā, na pana tadā visesāvahabhāvā nibbedhabhāgiyo.

~Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Diṭṭhivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Uparipaṇṇāsako samatto.~

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Khandhasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.

SṬ.23.Rādhasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.23.1.)1. Mārasuttavaṇṇanā

160. Mārasaddoyaṁ (SṬ.23.1/CS:pg.2.262) bhāvasādhanoti dassento “māro vā assāti maraṇaṁ vā bhaveyyā”ti āha. Māretāti maritabbo māraṁ maraṇaṁ etabboti āha “māretabbo”ti. Anupādānibbānatthāti phalavimuttisaṅkhātā arahato arahantatā nāma yāvadeva anupādānibbānatthā. Nibbānabbhantareti anupādānibbānādhigamassa abbhantare tato orameva idaṁ maggaṁ brahmacariyaṁ vussati, na tato paraṁ. Assāti brahmacariyassa.

~Mārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.23.2~10.)2~10. Sattasuttādivaṇṇanā

161-169. Laggapucchāti lagganassa bajjhanassa pucchā. Yadi rūpādīsu sattattā satto, khīṇāsavā kathaṁ sattāti? Sattabhūtapubbāti katvā. Kīḷāvigamanti kīḷāya apanayanaṁ oramaṇaṁ. Yantarajju viya bhavapabandhassa nayanato bhavarajjūti taṇhā vuttā.

~Sattasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

2. Dutiyavaggo

(SṬ.23.11~22.)1~12. Mārasuttādivaṇṇanā

170-181. Rūpādivinimuttaṁ maraṇaṁ nāma natthi rūpādīnaṁyeva vibhave maraṇasamaññāti. Maraṇadhammo vināsabhāvo.

~Mārasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

3~4. Āyācanavaggādi

(SṬ.23.23~33.)1~11. Mārādisutta-ekādasakavaṇṇanā

182-205. Sukhumaṁ (SṬ.23.23~33/CS:pg.2.263) kāraṇaṁ upaṭṭhāti, tenesa thero paṭibhāneyyakānaṁ etadagge ṭhapito. Vimuttiparipācanīyadhammavaseneva, na paṭivedhāvahabhāvena.

~Mārādisutta-ekādasakavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Āyācanavaggādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Rādhasaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.~

SṬ.24.Diṭṭhisaṁyuttaṁ

1. Sotāpattivaggo

(SṬ.24.1.)1. Vātasuttavaṇṇanā

206. Na (SṬ.24.1/CS:pg.2.264) ete vātāti ye ime rukkhasākhādibhañjanakarā, ete sattakāyattā vātā nāma na honti. Te hi niccā dhuvā sassatā. Tenāha “vāto panā”ti-ādi. Tena sattasu kāyesu catutthaṁ kāyamāha. Rukkhasākhādibhañjanako eso vātaleso nāma, vātasadisoti attho. Esikatthambho viyāti iminā niccalabhāvameva dasseti, pabbatakūṭaṁ viyāti iminā pana sassatisamaṁvāpi. Ayañhi vāyu kāyassa niccataṁ abhinivissa ṭhito “mā ca aniccatā paro hotū”ti na vātā vāyantīti bādhati. Esa nayo nadiyo sandantīti-ādīsu. Udakaṁ panāti dutiyaṁ kāyaṁ sandhāyāha. Gabbho pana na nikkhamati kūṭaṭṭhādibhāveneva tassa labbhanato. Neva te udenti yathā vātā, evaṁ tiṭṭhanato lokassa pana tathā matimattanti adhippāyo.

~Vātasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.24.2~4.)2~4. Etaṁmamasuttādivaṇṇanā

207-209. Diṭṭhaṁ rūpāyatanaṁ cakkhunā daṭṭhabbato. Sutaṁ saddāyatanaṁ sotena sotabbato. Mutaṁ gandhāyatanādi tividhaṁ sampattagāhīhi ghānādīhi patvā gahetabbato. Avasesāni cakkhādīni sattāyatanāni viññātaṁ nāma kevalaṁ manoviññāṇena vijānitabbato. Pattanti anuppattaṁ, yaṁ kiñci pāpuṇitabbaṁ pariyesitvā gavesitvā sampattanti anuppattaṁ. Pariyesitanti pariyiṭṭhaṁ. Cittena anusañcaritanti manasā cintitaṁ. “Pattaṁ pariyesitan”ti etasmiṁ padadvaye catukkaṁ sambhavatīti taṁ dassetvā tassa vasena pattapariyesitapadāni, tato manasā anuvicaritañca nīharitvā dassetuṁ (SṬ.24.2~4/CS:pg.2.265) “lokasmiṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha pariyesitvā pattaṁ nāma pariyesanāya pariggāhabhāvato. Pariyesitaṁ nāma kevalaṁ pariyesitamevāti katvā pariyesitvā pattassa manussānuvicaritassa vuttattā. Paṭhamavikappe saṅkaro atthīti asaṅkarato ca dassetuṁ “atha vā”ti-ādi vuttaṁ. Sabbanti viññātādi. Tañhi manoviññāṇena gahitattā manasā anuvicaritaṁ nāma na diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ.

~Etaṁmamasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.24.5.)5. Natthidinnasuttavaṇṇanā

210. Dinnanti deyyadhammasīsena dānaṁ vuttanti āha “dinnassa phalābhāvaṁ sandhāyā”ti, dinnaṁ pana annādivatthuṁ kathaṁ paṭikkhipanti. Esa nayo “yiṭṭhaṁ hutan”ti etthāpi. Mahāyāgoti sabbasādhāraṇaṁ mahādānaṁ. Paheṇakasakkāroti pāhunakānaṁ kātabbasakkāro. Phalanti ānisaṁsaphalaṁ nissandaphalañca. Vipākoti sadisaphalaṁ. Paraloke ṭhitassa ayaṁ loko natthīti paraloke ṭhitassa kammunā laddhabbo ayaṁ loko na hoti. Idhaloke ṭhitassapi paraloko natthīti idhaloke ṭhitassa kammunā laddhabbo paraloko na hoti. Tattha kāraṇamāha--“sabbe tattha tattheva ucchijjantī”ti. Ime sattā yattha yattha bhave yoni-ādīsu ca ṭhitā, tattha tattheva ucchijjanti nirudayavināsavasena nassanti. Phalābhāvavasenāti mātāpitūsu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṁ phalassa abhāvavasena “natthi mātā, natthi pitā”ti vadanti, na mātāpitūnaṁ, nāpi tesu idāni kariyamānasakkārāsakkārānaṁ abhāvavasena tesaṁ lokapaccakkhattā. Pubbuḷakassa viya imesaṁ sattānaṁ uppādo nāma kevalo, na bhavato cavitvā āgamanapubbakoti dassanatthaṁ “natthi sattā opapātikā”ti vuttanti āha--“cavitvā uppajjanakasattā nāma natthī”ti. Samaṇena nāma yāthāvato jānantena kassaci akathetvā saññatena bhavitabbaṁ, aññathā āhopurisikā nāma siyā. Kiñhi paro parassa karissati, tathā ca attano sampādanassa kassaci avassayo eva na siyā tattha tattheva ucchijjanatoti āha “ye imañca …pe… pavedentī”ti.

Catūsu (SṬ.24.5/CS:pg.2.266) mahābhūtesu niyuttoti cātumahābhūtiko. Yathā pana mattikāya nibbattaṁ bhājanaṁ mattikāmayaṁ, evamayaṁ catūhi mahābhūtehi nibbattoti āha “catumahābhūtamayo”ti. Ajjhattikā pathavīdhātūti sattasantānagatā pathavīdhātu. Bāhiraṁ pathavīdhātunti bahiddhā mahāpathaviṁ. Anuyātīti tassa anurūpabhāvena yāti upeti. Upagacchatīti pubbe bāhirapathavīkāyato tadekadesabhūtā pathavī āgantvā ajjhattikabhāvappattiyā sattabhāvena saṇṭhitā idāni ghaṭādipathavī viya tameva bāhirapathavīkāyaṁ upeti upagacchati, sabbaso tena nibbisesataṁ ekībhāvameva gacchatīti attho. Āpādīsupi eseva nayoti ettha pajjunnena mahāsamuddato gahita-āpo viya vassodakabhāvena punapi mahāsamuddaṁ, sūriyaraṁsito gahita-indaggisaṅkhātatejo viya punapi sūriyaraṁsiṁ, mahāvāyukhandhato niggatamahāvāyo viya tameva vāyukhandhaṁ upeti upagacchatīti diṭṭhigatiko sayameva attano vādaṁ bhindati. Ummattakapacchisadisañhi diṭṭhigatikadassanaṁ. Manacchaṭṭhāni indriyāni ākāsaṁ pakkhandanti tesaṁ visayabhāvā visayāpīti vadati. Visayiggahaṇena hi visayā gahitā eva hontīti. Guṇāguṇapadānīti guṇadosakoṭṭhāsā. Sarīrameva padānīti adhippetaṁ sarīrena taṁtaṁkiriyāya pajjitabbato. Dabbanti muyhantīti dattū, mūḷhapuggalā. Tehi dattūhi bālamanussehi paññattaṁ.

~Natthidinnasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.24.6.)6. Karotosuttavaṇṇanā

211. Sahatthā karontassāti sahatthena karontassa. Nissaggiyathāvarādayopi idha sahatthakaraṇeneva saṅgahitā. Hatthādīnīti hatthapādakaṇṇanāsādīni. Pacanaṁ dahanaṁ vibādhananti āha “daṇḍena pīḷentassā”ti. Papañcasūdaniyaṁ “tajjentassa cā”ti attho vutto, idha pana sumaṅgalavilāsiniyaṁ viya tajjanaṁ paribhāsanaṁ daṇḍeneva saṅgahetvā “daṇḍena pīḷentassa”icceva vuttaṁ. Sokaṁ sayaṁ karontassāti parassa sokakāraṇaṁ sayaṁ karontassa, sokaṁ vā uppādentassa. Parehi attano vacanakarehi. Sayampi phandatoti parassa vibādhanappayogena (SṬ.24.6/CS:pg.2.267) sayampi phandato. Atipātayatoti padaṁ suddhakattu-atthe hetukattu-atthe ca vattatīti āha--“hanantassapi hanāpentassapī”ti. Kāraṇavasenāti kārāpanavasena.

Gharassa bhitti anto ca bahi ca sandhitā hutvā ṭhitāva gharasandhi. Kiñcipi asesetvā niravaseso lopo nillopo. Ekāgāre niyutto vilopo ekāgāriko. Parito sabbaso panthe hananaṁ paripantho. Pāpaṁ na karīyati pubbe asato uppādetuṁ asakkuṇeyyattā, tasmā natthi pāpaṁ. Yadi evaṁ kathaṁ sattā pāpe pavattantīti āha “sattā pana karomāti evaṁsaññino hontī”ti evaṁ kirassa hoti imesañhi sattānaṁ hiṁsādikiriyā na attānaṁ phusati tassa niccatāya nibbikārattā, sarīraṁ pana acetanaṁ kaṭṭhakaliṅgarūpamaṁ, tasmiṁ vikopitepi na kiñci pāpanti. Khuranemināti nisitakhuramayaneminā, khurasadisanemināti attho.

Gaṅgāya dakkhiṇā disā appatirūpadeso, uttaradisā patirūpadesoti adhippāyena “dakkhiṇañcepī”ti-ādi vuttanti āha “dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā”ti-ādi. Mahāyāganti mahāvijitayaññasadisaṁ mahāyāgaṁ. Uposathakammenāti uposathakammena ca. Ca-saddo hettha luttaniddiṭṭho. Damasaddo hi indriyasaṁvarassa uposathasīlassa ca vācako idhādhippeto. Keci pana “uposathakammenā”ti idaṁ indriyadamanassa visesanaṁ, tasmā “uposathakammabhūtena indriyadamenā”ti atthaṁ vadanti. Sīlasaṁyamenāti sīlasaṁvarena. Saccavacanenāti saccavācāya. Tassā visuṁ vacanaṁ loke garutarapuññasammatabhāvato. Yathā hi pāpadhammesu musāvādo garu, evaṁ puññadhammesu saccavācā. Tenāha Bhagavā--“ekaṁ dhammaṁ atītassā”ti-ādi (itivu.25). Pavattīti yo karotīti vuccati, tassa santāne phalassa nibbattiyā paccayabhāvena pavatti. Sabbathāti “karoto”ti-ādinā vuttena sabbappakārena kiriyameva paṭikkhipanti.

~Karotosuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.24.7.)7. Hetusuttavaṇṇanā

212. Ubhayenāti (SṬ.24.7/CS:pg.2.268) hetupaccayapaṭisedhavacanena. Saṁkilesapaccayanti saṁkilisanassa malīnabhāvassa kāraṇaṁ. Visuddhipaccayanti saṁkilesato visuddhiyā vodānassa kāraṇaṁ. Natthi balanti sattānaṁ diṭṭhadhammikasamparāyikanibbānasampatti-āvahaṁ balaṁ nāma kiñci natthi. Tenāha “yamhī”ti-ādi. Nidassanamattañcetaṁ, saṁkilesikampi cāyaṁ paṭikkhipateva. Aññamaññavevacanānīti tassā tassā kiriyāya ussannaṭṭhena balaṁ, sūravīrabhāvāvahaṭṭhena vīriyaṁ, tameva daḷhaggāhabhāvato porisaṁ dhuraṁ vahantena pavattetabbato purisathāmo, paraṁ paraṁ ṭhānaṁ akkamanappavattiyā purisaparakkamoti vuttoti veditabbaṁ.

Satvayogato, rūpādīsu vā sattatāya sattā, pāṇanato assāsanapassāsanavasena pavattiyā pāṇā, te pana so ekindriyādivasena vibhajitvā vadatīti āha “ekindriyo”ti-ādi. Aṇḍakosādīsu bhavanato bhūtāti vuccantīti āha “aṇḍa …pe… vadantī”ti. Jīvanato pāṇaṁ dhārentā viya vaḍḍhanato jīvāti sāliyavādike vadanti. Natthi etesaṁ saṁkilesavisuddhīsu vasoti avasā. Natthi tesaṁ balaṁ vīriyanti abalā avīriyā. Niyatatāti acchejjasuttāvutābhejjamaṇino viya niyatappavattitāya gatijātibandhāpavaggavasena niyamo. Tattha tattha gamananti channaṁ abhijātīnaṁ vasena tāsu tāsu gatīsu upagamanaṁ. Samavāyena samāgamo saṅgati. Sabhāvoyevāti yathā kaṇṭakassa tikkhatā, kapitthaphalānaṁ parimaṇḍalatā migapakkhīnaṁ vicittākāratā, evaṁ sabbassapi lokassa hetupaccayehi vinā tathā tathā pariṇāmo, ayaṁ sabhāvo eva akittimo eva. Tenāha “yena hī”ti-ādi. Chaḷabhijātiyo parato vitthārīyanti. Sukhañca dukkhañca paṭisaṁvedentīti vadantā adukkhamasukhabhūbhiṁ sabbena sabbaṁ na jānantīti ulliṅgento “aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dassentī”ti āha.

~Hetusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.24.8~10.)8~10. Mahādiṭṭhisuttādivaṇṇanā

213-215. Akatāti (SṬ.24.8~10/CS:pg.2.269) samena vā visamena vā kenaci hetunā na katā eva. Kenaci kataṁ karaṇaṁ vidhānaṁ natthi etesanti akatavidhānā. Padadvayenapi loke kenaci hetupaccayena nesaṁ abhinibbattitābhāvaṁ dasseti. Iddhiyāpi na nimmitāti kassaci iddhimato devassa brahmuno vā iddhiyāpi na nimmitā. Animmitāti vā kassaci animmāpakā. Ajanakāti etena pathavīkāyādīnaṁ rūpādijanakabhāvaṁ paṭikkhipati. Rūpasaddādayo hi pathavīkāyādīhi appaṭibaddhavuttikāti tassa laddhi. Yathā pabbatakūṭaṁ kenaci anibbattitaṁ kassaci ca anibbattakaṁ, evametepīti āha “kūṭaṭṭhā”ti. Yamidaṁ “bījādito aṅkurādi jāyatī”ti vuccati, tañca vijjamānameva tato nikkhamati, nāvijjamānaṁ, aññathā yato kutoci yassa kassaci uppatti siyāti adhippāyo. Ṭhitāti nibbikārabhāvena ṭhitā. Na calantīti na vikāraṁ āpajjanti. Vikārābhāvena hi tesaṁ sattannaṁ kāyānaṁ esikaṭṭhāyiṭṭhitatā. Aniñjanañca attano pakatiyā avaṭṭhānameva. Tenāha “na vipariṇamantī”ti. Avipariṇāmadhammattā eva ca ne aññamaññaṁ na byābādhenti. Sati hi vikāraṁ āpādetabbatāya byābādhakatāpi siyā, tathā anuggahetabbatāya anuggāhakatāti tadabhāvaṁ dassetuṁ pāḷiyaṁ “nālan”ti-ādi vuttaṁ. Pathavī eva kāyekadesattā pathavikāyo. Jīvasattamānaṁ kāyānaṁ niccatāya nibbikārābhāvato na hantabbatā, na ghāṭetabbatā cāti neva koci hantā ghātetā vā. Tenāha “sattannantvevā”ti-ādi. Yadi koci hantā natthi, kathaṁ satthappahāroti āha “yathā muggarāsi-ādīsū”ti-ādi. Kevalaṁ saññāmattameva hoti, na ghātanādi, paramatthato sattannantveva kāyānaṁ avikopanīyabhāvatoti adhippāyo.

Pamukhayonīnanti manussatiracchānādīsu khattiyabrāhmaṇādisīhabyagghādivasena padhānayonīnaṁ. Saṭṭhisatāni chasahassāni. “Pañca ca kammuno satānī”ti padassa atthadassanaṁ “pañca kammasatāni cā”ti Eseva nayoti iminā “kevalaṁ takkamattena niratthakadiṭṭhiṁ dīpetī”ti imameva atthaṁ atidisati. Ettha ca takkamattakenāti iminā yasmā takkikā niraṅkusatāya parikappanassa yaṁ kiñci attano parikappitaṁ sārato (SṬ.24.8~10/CS:pg.2.270) maññamānā tatheva abhinivissa takkadiṭṭhigāhaṁ gaṇhanti, tasmā na tesaṁ diṭṭhivatthūsu viññūhi vicāraṇā kātabbāti dasseti. Kecīti uttaravihāravāsino. Te hi “pañca kammānīti cakkhusotaghānajivhākāyā, imāni pañcindriyāni ‘pañca kammānīti paññāpentī”ti vadanti. Kammanti laddhīti oḷārikabhāvato paripuṇṇakammanti laddhi. Manokammaṁ anoḷārikattā upaḍḍhakammanti laddhīti yojanā. “Dvāsaṭṭhipaṭipadā”ti vattabbe sabhāvaniruttiṁ ajānantā “dvaṭṭhipaṭipadā”ti vadanti. Ekasmiṁ kappeti ekasmiṁ mahākappe. Tatthāpi ca vivaṭṭaṭṭhāyisaññite ekasmiṁ asaṅkhyeyyakappe.

Urabbhe hanantīti orabbhikā. Evaṁ sūkarikādayo veditabbā. Luddāti aññepi ye keci māgavikanesādādayo, te pāpakammapasutatāya kaṇhābhijātīti vadanti. Bhikkhūti Buddhasāsane bhikkhū. Te kira “sacchandarāgā paribhuñjantī”ti adhippāyena catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādantīti vadanti. Kasmāti ce? Yasmā te paṇītapaṇīte paccaye paṭisevantīti tassa micchāgāho. Ñāyaladdhepi paccaye paribhuñjamānā ājīvakasamayassa vilomagāhitāya paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti nāmāti vadantīti apare. Eke pabbajitā, ye visesato attakilamathānuyogamanuyuttā. Tathā hi te kaṇṭake vattantā viya hontīti kaṇṭakavuttikāti vuttā. Ṭhatvā bhuñjananahānapaṭikkhepādivatasamāyogena paṇḍaratarā. Acelakasāvakāti ājīvakasāvake vadati. Te kira ājīvakasamaye ājīvakaladdhiyā daḷhagāhitāya nigaṇṭhehipi paṇḍaratarā. Nandādayo kira tathārūpaṁ ājīvakapaṭipattiṁ ukkaṁsaṁ pāpetvā ṭhitā, tasmā nigaṇṭhehi ājīvakasāvakehi ca paṇḍaratarā vuttā. Paramasukkābhijātīti ayaṁ tesaṁ laddhi.

Purisabhūmiyoti padhānapuggalena niddeso. Itthīnampetā bhūmiyo icchanteva. Bhikkhu ca pannakoti-ādi tesaṁ pāḷi eva. Tattha pannakoti bhikkhāya vicaraṇako, tesaṁ vā paṭipattiyā paṭipannako. Jinoti jiṇṇo jarāvasena hīnadhātuko, attano vā paṭipattiyā paṭipakkhe jinitvā ṭhito. So kira tathābhūto dhammampi kassaci na katheti. Tenāha “na kiñci āhā”ti. Niṭṭhuhanādivippakāre kenaci katepi khamanavasena (SṬ.24.8~10/CS:pg.2.271) na kiñci vadatīti vadanti. Alābhinti “so na kumbhimukhā paṭiggaṇhātī”ti-ādinā (dī.ni.1.394) nayena vutta-alābhahetusamāyogena alābhiṁ. Tato eva jighacchādubbalyaparetatāya sayanaparāyaṇaṁ samaṇaṁ pannabhūmīti vadanti.

Ājīvavuttisatānīti sattānaṁ ājīvabhūtāni jīvikāvuttisatāni. Pasuggahaṇena eḷakajāti gahitā, migaggahaṇena rurugavayādisabbamigajāti. Bahū devāti cātumahārājikādibrahmakāyikādivasena tesaṁ antarabhedavasena bahū devā. Tattha cātumahārājikānaṁ ekacce antarabhedā mahāsamayasuttavasena (dī.ni.2.331ādayo) dīpetabbā. Manussāpi anantāti dīpadesakulavaṁsājīvādivibhāgena manussāpi anantabhedā. Pisācā eva pesācā, te mahantamahantā ajagarapetādayo. Chaddantadahamandākiniyo kuḷīramucalindanāmena vadanti.

Pavuṭāti sabbagaṇṭhikā. Paṇḍitopi …pe… uddhaṁ na gacchati. Kasmā? Sattānaṁ saṁsaraṇakālassa niyatabhāvato.

Aparipakkaṁ saṁsaraṇanimittaṁ sīlādinā paripāceti nāma sīghaṁyeva visuddhippattiyā. Paripakkaṁ kammaṁ phussa phussa patvā patvā kāle paripakkabhāvāpādanena byantī karoti nāma. Suttaguḷeti suttavaṭṭiyaṁ. Nibbeṭhiyamānameva paletīti upamāya sattānaṁ saṁsāro anukkamena khīyateva, na tassa vaḍḍhīti dasseti paricchinnarūpattā. Nibbeṭhiyamānameva suttaguḷaṁ gacchatīti vuccati. Tañca kho suttapamāṇena, Sutte pana asati kuto gacchati suttaguḷaṁ. Tenāha --“sutte khīṇe na gacchatī”ti. Tattheva tiṭṭhati suttapariyantanti adhippāyo. Kālavasenāti attani veṭhetvā ṭhitaṁ sukhadukkhaṁ yathāvuttassa kālassa vasena nibbeṭhiyamāno bālo ca paṇḍito ca paleti gacchati, nātikkamati saṁsāraṁ.

~Mahādiṭṭhisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.24.11~18.)11~18. Antavāsuttādivaṇṇanā

216-223. Ekato (SṬ.24.11~18/CS:pg.2.272) vaḍḍhitanimittanti ekapassena vaḍḍhitaṁ kasiṇanimittaṁ. Gāhenāti lābhī jhānacakkhunā passitvā gahaṇena. Takkenāti na lābhī takkamattena. Uppannadiṭṭhīti “loko”ti uppannadiṭṭhi. Sabbato vaḍḍhitanti samantato appamāṇakasiṇanimittaṁ. Ekamevāti “ekameva vatthū”ti uppannadiṭṭhi. Aṭṭhārasa veyyākaraṇānīti veyyākaraṇalakkhaṇappattāni aṭṭhārasa suttāni. Ekaṁ gamananti ekaṁ veyyākaraṇagamanaṁ.

~Antavāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.24.19~96.)2. Dutiyagamanādivaggavaṇṇanā

224-301. Dukkhavasena vuttanti “iti kho, bhikkhave, dukkhe sati dukkhaṁ upādāyā”ti-ādidukkhavasena vuttaṁ. Tādisameva dutiyaṁ veyyākaraṇagamanaṁ. Tenāha “tatrāpi aṭṭhāraseva veyyākaraṇānī”ti. Tehīti “rūpī attā hotī”ti-ādinayapavattehi veyyākaraṇehi saddhiṁ. Tanti dutiyaṁ gamanaṁ.

Ārammaṇamevāti kasiṇasaṅkhātaṁ ārammaṇameva. Takkisaddena suddhatakkikānaṁ gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ.

Aniccadukkhavasenāti “yadaniccaṁ, taṁ dukkhaṁ, tasmiṁ sati tadupādāya evaṁ diṭṭhi uppajjatī”ti vutta-aniccadukkhavasenāti. Tehiyevāti dutiye peyyāle vuttappakārehiyeva. Tiparivaṭṭavasenāti tehiyeva chabbīsatiyā suttehi catutthapeyyāle tiparivaṭṭavasena vuttoti yojanā.

~Dutiyagamanādivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Diṭṭhisaṁyuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā.~

SṬ.25.Okkantasaṁyuttaṁ

(SṬ.25.1~10.)1~10. Cakkhusuttādivaṇṇanā

302-311. Saddhādhimokkhanti (SṬ.25./CS:pg.2.273) saddahanavasena pavattaṁ adhimokkhaṁ, na sanniṭṭhānamattavasena pavattaṁ adhimokkhaṁ. Dassanampi sammattaṁ, taṁsijjhānavasena pavattaniyāmo sammattaniyāmo, ariyamaggo. Anantarāyataṁ dīpeti kappavināsapaṭibhāgena pavattattā. Tathā cāha “tenevāhā”ti-ādi. Kappasīsena bhājanalokaṁ vadati. So hi uḍḍayhati, na kappo, uḍḍayhanavelāti jhāyanavelā. Ṭhito kappo ṭhitakappo, so assa atthīti ṭhitakappī, kappaṁ ṭhapetuṁ samatthoti attho. Olokananti saccābhisamayasaṅkhātaṁ dassanaṁ. Khamanti sahanti, ñāyantīti attho.

~Cakkhusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Okkantasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

SṬ.26.Uppādasaṁyuttavaṇṇanā

312-321. Sabbaṁ pākaṭameva apubbassa abhāvato.

~Uppādasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

SṬ.27.Kilesasaṁyuttavaṇṇanā

322-331. Esoti cakkhusmiṁ chandarāgo. Upecca kilesetīti upakkileso. Cittassāti sāmaññavacanaṁ anicchanto codako “kataracittassā”ti āha. Itaro kāmaṁ upatāpanamalīnabhāvakaraṇavasena upakkileso lokuttarassa natthi, vibādhanaṭṭho pana attheva uppattinivāraṇatoti adhippāyenāha “catubhūmakacittassā”ti. Codako “tebhūmakā”ti-ādinā attano adhippāyaṁ vivarati, itaro “uppattinivāraṇato”ti-ādinā. Ariyaphalapaṭippassaddhipahānavasena pavattiyā (SṬ.27./CS:pg.2.274) sabbasaṁkilesato nikkhantattā nekkhammaṁ, magganibbānānaṁ pana nekkhammabhāvo ukkaṁsato gahito evāti āha “nekkhammaninnanti navalokuttaradhammaninnan”ti. Abhijānitvāti abhimukhabhāvena jānitvā. Sacchikātabbesūti paccakkhakātabbesu. Chaḷabhiññādhammesūti ariyamaggasampayuttadhammesu.

~Kilesasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

SṬ.28.Sāriputtasaṁyuttaṁ

(SṬ.28.1~9.)1~9. Vivekajasuttādivaṇṇanā

332-340. Na evaṁ hotīti ettha “ahaṁ samāpajjāmī”ti vā, “ahaṁ samāpanno”ti vā mā hotu tadā tādisābhogābhāvato. “Ahaṁ vuṭṭhito”ti pana kasmā na hotīti? Sabbathāpi na hotveva ahaṅkārassa sabbaso pahīnattā.

~Vivekajasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.28.10.)10. Sūcimukhīsuttavaṇṇanā

341. Tasmiṁ vacane paṭikkhitteti--“adhomukho bhuñjasī”ti paribbājikāya vuttavacane--“na khvāhaṁ bhaginī”ti paṭikkhitte. Vādanti dosaṁ. Ubbhamukhoti uparimukho. Puratthimādikā catasso disā. Dakkhiṇapuratthimādikā catasso vidisā.

Ārāma-ārāmavatthu-ādīsu bhūmiparikammabījābhisaṅkharaṇādipaṭisaṁyuttā vijjā vatthuvijjā, tassā pana micchājīvabhāvaṁ dassetuṁ “tesan”ti-ādi vuttaṁ. Tesaṁ tesaṁ attano paccayadāyakānaṁ. Tattha tattha gamananti tesaṁ sāsanaharaṇavasena taṁ taṁ gāmantaradesantaraṁ. Evamārocesīti attukkaṁsanaparavambhanarahitaṁ kaṇṇasukhaṁ pemanīyaṁ hadayaṅgamaṁ therassa dhammakathaṁ (SṬ.28.10/CS:pg.2.275) sutvā pasannamānasā evaṁ “dhammikaṁ samaṇā sakyaputtiyā”ti-ādinā sāsanassa guṇasaṁkittanavācaṁ kulānaṁ ārocesi.

~Sūcimukhīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

~Sāriputtasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.29.1/CS:pg.2.275)

SṬ.29.Nāgasaṁyuttaṁ

(SṬ.29.1.)1. Suddhikasuttavaṇṇanā

342. Aṇḍajāti aṇḍe jātā. Vatthikoseti vatthikosasaññite jarāyupuṭe jātā. Saṁsedeti saṁsinne kilinnaṭṭhāne uppannā. Upapatitvā viyāti kutocipi avapatitvā viya nibbattā. Puggalānanti tathā vinetabbapuggalānaṁ.

~Suddhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.29.2~50.)2~50. Paṇītatarasuttādivaṇṇanā

343-391. Vissaṭṭhakāyāti “ye cammena vā rudhirena vā aṭṭhinā vā atthikā, te sabbaṁ gaṇhantū”ti tattha nirapekkhacittatāya adhiṭṭhitasīlatāya pariccattasarīrā. Duvidhakārinoti “kālena kusalaṁ, kālena akusalan”ti evaṁ kusalākusalakārino. Saha byayati pavattatīti sahabyo, sahacāro. Tassa bhāvo sahabyatā, taṁ sahabyataṁ. Adanīyato annaṁ. Khādanīyato khajjaṁ. Pātabbato pānaṁ. Nivasanīyato vatthaṁ. Nivasitabbaṁ nivāsanaṁ. Parivaritabbaṁ pāvuraṇaṁ. Yānti tenāti yānaṁ, upāhanādiyānāni. Ādisaddena vayhasivikādīnaṁ saṅgaho. Chattampi parissayātapadukkhaparirakkhaṇena maggagamanasādhananti katvā “chattupāhanan”ti-ādi vuttaṁ. Tena vuttaṁ “yaṁ kiñci gamanapaccayan”ti. Patthanaṁ katvā …pe… tattha nibbattanti campeyyanāgarājā viyāti daṭṭhabbaṁ.

~Paṇītatarasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.~

~Nāgasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

SṬ.30.Supaṇṇasaṁyuttavaṇṇanā

392-437. Pattānanti (SṬ.30./CS:pg.2.276) ubhosu pakkhesu pattānaṁ. Vaṇṇavantatāyāti atisayena vicittavaṇṇatāya. Atisayattho hi ayaṁ vanta-saddo. Purimanayenāti Nāgasaṁyutte paṭhamasutte vuttanayena. Uddharantīti samuddato uddharanti, pathavantarapabbatantarato pana tesaṁ uddharaṇaṁ dukkarameva. Paṇītatareti balena paṇītatare, balavanteti attho. Anuddharaṇīyanāgāti ānubhāvamahantatāya ca vasanaṭṭhānaviduggatāya ca uddharituṁ asakkuṇeyyā nāgā. Te “sattavidhā”ti vatvā sarūpato vasanaṭṭhānato ca dassento “kambalassatarā”ti-ādimāha. Tattha kambalassatarā dhataraṭṭhāti ime jātivasena vuttā. Sattasīdantaravāsinoti sattavidhasīdasamuddavāsino. Pathaviṭṭhakāti pathavantaravāsino, tathā pabbataṭṭhakā. Te ca vimānavāsino. Te nāge koci supaṇṇo uddharituṁ na sakkotīti sambandho. Sesanti “kāyena dvayakārino”ti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ sabbaṁ Nāgasaṁyutte vuttanayameva, tattha ca vuttanayeneva attho veditabboti adhippāyo.

~Supaṇṇasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

SṬ.31.Gandhabbakāyasaṁyuttavaṇṇanā

438-549. Mūlagandhādibhedaṁ gandhaṁ avanti apayuñjantīti gandhabbā, tesaṁ kāyo samūho gandhabbakāyo, gandhabbadevanikāyo. Cātumahārājikesu ekiyāva te daṭṭhabbā, tappariyāpannatāya tattha vā niyuttāti gandhabbakāyikā. Tesaṁ tesaṁ rukkhagacchalatānaṁ mūlaṁ paṭicca pavatto gandho mūlagandho, tasmiṁ mūlagandhe. Adhivatthāti mūlagandhaṁ adhiṭṭhāya, abhibhuyya vā vasantā. Esa nayo sesesupi. Taṁ nissāyāti taṁ mūlagandhaṁ rukkhaṁ paccayaṁ katvā nibbattā. Na kevalaṁ tattha gandho eva, mūlameva vā tesaṁ paccayoti dassento “so hī”ti-ādimāha. Upakappatīti nivāsaṭṭhānabhāvena viniyuñjati. Gandhagandheti gandhānaṁ gandhasamudāye. Mūlādigandhānaṁ gandheti mūlādigata-avayavagandhānaṁ gandhe, timūlādigatasamudāyabhūteti attho. Pubbe hi “mūlagandhe”ti-ādinā rukkhānaṁ avayavagandho (SṬ.31./CS:pg.2.277) gahito, idha pana sabbaso gahitattā samudāyagandho veditabbo. Tenāha “yassa hi rukkhassā”ti-ādi. Soti so sabbo mūlādigato gandho gandhasamudāyo idha gandhagandho nāma. Tassa gandhassa gandheti tassa samudāyagandhassa tathābhūte gandhe. Sarikkhaṁ sadisaṁ paṭidānaṁ etissāti sarikkhadānaṁ, patthanā. Yathādhippetaphalāni sarikkhadānattāva adhippetaphalaṁ dentu, asarikkhadānaṁ kathanti? Tampi detiyeva puññassa sabbakāmadadattāti āha “asarikkhadānampī”ti-ādi.

~Gandhabbakāyasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.32./CS:pg.2.277)

SṬ.32.Valāhakasaṁyuttavaṇṇanā

550-606. Lokaṁ vālentā saṁvarantā chādentā ahanti pariyesantīti valāhā, devaputtā. Tesaṁ samūho valāhakadevakāyoti āha “valāhakakāyikā”ti-ādi. Sītakaraṇavalāhakāti sītaharaṇavalāhakā. Sesapadesūti uṇhavalāhakādipadesu. Eseva nayoti “uṇhakaraṇavalāhakā”ti-ādinā attho veditabbo. Cittaṭṭhapananti “sītaṁ hotū”ti evaṁ cittassa uppādanaṁ. Vassāneti vassakāle. Utusamuṭṭhānamevāti pākatikasītamevāti attho. Uṇhepīti uṇhakāle. Abbhamaṇḍapoti maṇḍapasadisa-abbhapaṭalavitānamāha. Abbhaṁ uppajjatīti tahaṁ tahaṁ paṭalaṁ uṭṭhahati. Abbheyevāti abbhakāle eva, vassāneti attho. Ati-abbhanti satapaṭalasahassapaṭalaṁ hutvā abbhuṭṭhānaṁ. Cittavesākhamāsesūti vasantakālaṁ sandhāyāha. Tadā hi viddho vigatavalāhako devo bhavituṁ yutto. Uttaradakkhiṇādīti ādi-saddena pacchimavātādiṁ saṅgaṇhāti. Pakativātoti pakatiyā sabhāvena vāyanakavāto. Taṁ utusamuṭṭhānamevāti āhārūpajīvīnaṁ sattānaṁ sādhāraṇakammūpanissaya-utusamuṭṭhānameva. Esa nayo utusamuṭṭhānasītuṇhavātesupi. Tampi hi āhārūpajīvīnaṁ sattānaṁ sādhāraṇakammūpanissayamevāti.

Gītanti meghagītaṁ. Saccakiriyāyāti tādisānaṁ purisavisesānaṁ saccādhiṭṭhānena. Iddhibalenāti iddhimantānaṁ iddhi-ānubhāvena. Vināsameghenāti (SṬ.32./CS:pg.2.278) kappavināsakameghena. Aññenapi kaṇhapāpikasattānaṁ pāpakammapaccayā uppannavināsameghena vuṭṭhena so so deso vinassateva.

~Valāhakasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.33./CS:pg.2.278)

SṬ.33.Vacchagottasaṁyuttavaṇṇanā

607-661. Aññāṇāti aññāṇahetu, saccapaṭicchādakasammohahetūti attho. Aṭṭhakathāyaṁ pana imameva atthaṁ hetu-atthena karaṇavacanena dassetuṁ “aññāṇenā”ti vuttaṁ. Sabbānīti “aññāṇā adassanā anabhisamayā”ti-ādīni padāni ekādasasu suttesu āgatāni, pañcapaññāsa veyyākaraṇāni vuttāni suttesu pañcannaṁ khandhānaṁ vasena veyyākaraṇassa āgatattā.

~Vacchagottasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

SṬ.34.Jhānasaṁyuttaṁ

(SṬ.34.1.)1. Samādhimūlakasamāpattisuttavaṇṇanā

662. Samādhikusaloti samādhismiṁ kusalo. Tayidaṁ samādhikosallattaṁ saha jhānaṅgayogena catubbidho jhānasamādhi, tasmā taṁ taṁ vibhāgaṁ jānantassa siddhaṁ hotīti āha--“paṭhamaṁ jhānan”ti-ādi. Tattha vitakkavicārapītisukhekaggatāvasena paṭhamaṁ pañcaṅgikaṁ, pītisukhekaggatāvasena dutiyaṁ tivaṅgikaṁ, sukhekaggatāvasena tatiyaṁ duvaṅgikaṁ, upekkhekaggatāvasena catutthaṁ duvaṅgikamevāti evaṁ tasmiṁ tasmiṁ jhāne taṁtaṁ-aṅgānaṁ vavatthāne kusalo. Samāpattikusaloti samāpajjane kusalo. Hāsetvāti tosetvā. Kallaṁ katvāti samādhānassa paṭipakkhadhammānaṁ dūrīkaraṇena sahakārīkāraṇañca samādhānena samāpajjane cittaṁ samatthaṁ katvā. Sesapadānīti sesā tayo koṭṭhāsā. Tatiyādīsu nayesu akusalopi jhānatthāya paṭipannattā “jhāyītevā”ti vutto.

~Samādhimūlakasamāpattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

(SṬ.34.2~55.)2~55. Samādhimūlakaṭhitisuttādivaṇṇanā

663-716. Dutiyādisuttesu (SṬ.34.2~55/CS:pg.2.279) ṭhitikusaloti ettha antogadhahetu-attho ṭhiti-saddo, tasmiñca pana kusaloti atthoti āha--“jhānaṁ ṭhapetuṁ akusalo”ti. Sattaṭṭha-accharāmattanti sattaṭṭha-accharāmattaṁ khaṇaṁ jhānaṁ ṭhapetuṁ na sakkoti adhiṭṭhānavasībhāvassa anipphāditattā. Yathāparicchedena kālena vuṭṭhātuṁ na sakkoti vuṭṭhānavasībhāvassa anipphāditattā. Kallaṁ jātaṁ assāti kallitaṁ, tasmiṁ kallite kallitabhāvena kasiṇārammaṇesu “idaṁ nāma asukassā”ti visayavasena samāpajjituṁ asakkonto na samādhismiṁ ārammaṇakusalo. Na samādhismiṁ gocarakusaloti samādhismiṁ nipphāditabbe tassa gocare kammaṭṭhānasaññite pavattiṭṭhāne bhikkhācāragocare ca satisampajaññavirahito akusalo. Keci pana “kammaṭṭhānagocaro paṭhamajjhānādikaṁ, ‘evaṁ samāpajjitabbaṁ, evaṁ bahulīkātabban’ti ajānanto tattha akusalo nāmā”ti vadanti. Kammaṭṭhānaṁ abhinīharitunti kammaṭṭhānaṁ visesabhāgiyatāya abhinīharituṁ akusalo. Sakkaccakārīti cittīkārī. Sātaccakārīti niyatakārī. Samādhissa upakārakadhammāti appanākosallā. Samāpatti-ādīhīti ādi-saddena sakkaccakāripadādīnaṁyeva saṅgaho daṭṭhabbo catukkānaṁ vuttattā. Tenāha “yojetvā catukkā vuttā”ti. Lokiyajjhānavaseneva kathitaṁ “samādhikusalo”ti-ādinā nayena desanāya pavattattā. Na hi lokuttaradhammesu akosallaṁ nāma labbhati. Yadi akosallaṁ, na kusalasaddena visesitabbatā siyāti.

Samādhimūlakaṭhitisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Jhānasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Khandhavaggavaṇṇanā.

Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.

Saṁyuttanikāye

4-Saḷāyatanavagga-ṭīkā

《相應部》六處篇疏

(CS︰pg.2.281~ pg.2.391)

SṬ.35.Saḷāyatanasaṁyuttaṁ

1. Aniccavaggo

(SṬ.35.1.)1. Ajjhattāniccasuttavaṇṇanā

1. Cakkhatīti (SṬ.35.1/CS:pg.2.281) cakkhu, ñāṇaṁ, yathāsabhāvato ārammaṇassa jānanena samavisamaṁ ācikkhantaṁ viya pavattatīti attho. Tathā maṁsacakkhu. Tampi hi rūpadassane cakkhatīti cakkhu. Buddhānaṁyeva cakkhūti Buddhacakkhu, asādhāraṇato hi sattasantānesu sassatucchedadiṭṭhi anulomikañāṇayathābhūtañāṇānañceva kāmarāgānusayādīnañca yāthāvato vibhāvitañāṇaṁ āsayānusayañāṇaṁ indriyaparopariyattañāṇañca. Heṭṭhimā tayo maggā catusaccadhammesu vuttākārena pavattiyā dhamme cakkhūti dhammacakkhu, tathā tesaṁ phalāni taṁtaṁpaṭipakkhesu paṭippassaddhipahānavasena pavattanato. Samantato sabbadhammesu cakkhukiccasādhanato samantacakkhu, sabbaññutaññāṇaṁ. Dibbavihārasannissayena laddhabbato devānaṁ dibbacakkhu viyāti taṁ dibbacakkhu, abhiññāviseso. Ālokaṁ vaḍḍhetvā rūpadassanato “ālokapharaṇenā”ti vuttaṁ. “Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādī”ti-ādinā (saṁ.ni.5.1081 mahāva.15) nayena (SṬ.35.1/CS:pg.2.282) āgatattā catusaccaparicchedakañāṇaṁ “paññācakkhū”ti vuttaṁ. Tadidaṁ “vipassanāñāṇan”ti vadanti, “vipassanāmaggaphalapaccavekkhaṇañāṇānī”ti apare.

Paccayabhūtehi etehi abhisambharīyantīti sambhārā, upatthambhabhūtā catusamuṭṭhānikarūpā. Saha sambhārehīti sasambhāraṁ. Mahābhūtānaṁ upādāya pasīdatīti pasādo. Akkhikūpake akkhipaṭalehīti ubhohi akkhidalehi. Sambhavoti āpodhātumeva sambhavabhūtamāha. Idha “terasa sambhārā”ti vuttaṁ. Aṭṭhasāliniyaṁ (dha.sa.aṭṭha.596) pana saṇṭhānena saddhiṁ “cuddasa sambhārā”ti āgataṁ. Tattha saṇṭhānanti vaṇṇāyatanameva parimaṇḍalādisaṇṭhānabhūtaṁ. Visuṁ vacanaṁ pana nesaṁ tathābhūtānaṁ atathābhūtānañca āpodhātuvaṇṇāyatanānaṁ yathāvutte maṁsapiṇḍe vijjamānattā. Sambhavassa catudhātunissitehi saha vuttassa dhātuttayanissitatā yojetabbā. Diṭṭhimaṇḍaleti abhimukhaṁ ṭhitānaṁ paṭibimbapaññāyanaṭṭhānabhūte cakkhusaññitāya diṭṭhiyā pavattiṭṭhānabhūte maṇḍale. Sanniviṭṭhanti etena cakkhupasādassa anekakalāpagatabhāvo dassito. Tathā hi so satta akkhipaṭalāni abhibyāpetvā vattati. Yasmā so satta akkhipaṭalāni byāpetvā ṭhitehi attano nissayabhūtehi katūpakāraṁ taṁnissiteheva āyuvaṇṇādīhi anupālitaparivāritaṁ tisantatirūpasamuṭṭhāpakehi utucittāhārehi upatthambhiyamānaṁ hutvā tiṭṭhati. Rūpadassanasamatthanti attānaṁ nissāya pavattaviññāṇassa vasena rūpāyatanadassanasamatthaṁ. Vitthārakathāti tassa cakkhuno sotādīnañca hetupaccayādivasena ceva lakkhaṇādivasena ca vitthārakathā.

Sammasanacāracittanti vipassanāya pavattiṭṭhānabhūtaṁ vipassitabbaṁ cittaṁ. Keci “vipassanupagatakiriyamayacittan”ti vadanti, taṁ tesaṁ matimattaṁ. Tīṇi lakkhaṇāni dassetvā vipassanaṁ ussukkāpetvā arahattassa pāpanavasena desanāya pavattattā.

Ajjhattāniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.2~3.)2~3. Ajjhattadukkhasuttādivaṇṇanā

2-3. Dve (SṬ.35.2~3/CS:pg.2.283) lakkhaṇānīti dukkhānattalakkhaṇāni. Ekaṁ lakkhaṇanti anattalakkhaṇaṁ. Sesānīti vuttāvasesāni lakkhaṇāni. Tehīti yehi dutiyatatiyāni suttāni desitāni, tehi. Sallakkhitānīti sammadeva upadhāritāni. Ettakenāti dvinnaṁ ekasseva vā lakkhaṇassa kathanena.

Ajjhattadukkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.4~6.)4~6. Bāhirāniccasuttādivaṇṇanā

4-6. Vuttasadisovāti “dve lakkhaṇānī”ti-ādinā vuttasadiso eva. Nayoti atidesanayo.

Bāhirāniccasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.7~12.)7~12. Ajjhattāniccātītānāgatasuttādivaṇṇanā

7-12. Sallakkhetvāti atītānāgatānaṁ avijjamānattā gāhassa daḷhatāya sallakkhetvā. Paccuppannesu vijjamānattā balavatā taṇhādigāhena vipassanāvīthiṁ paṭipādetuṁ kilamantānaṁ vineyyānaṁ vasena.

Ajjhattāniccātītānāgatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Aniccavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Yamakavaggo

(SṬ.35.13~16.)1~4. Paṭhamapubbesambodhasuttādivaṇṇanā

13-16. Dvīsupi suttesu āyatanānaṁ vasena desanā ekarasāvāti “paṭhamadutiyesū”ti ekajjhaṁ paduddhāro kato. Āhito ahaṁmāno etthāti attā, attabhāvo. Attānamadhi ajjhattaṁ, tappariyāpannattā tattha bhavāni ajjhattikāni, tesaṁ ajjhattikānaṁ. Ajjhattañca (SṬ.35.13~16/CS:pg.2.284) nāma ajjhattajjhattaṁ niyakajjhattaṁ, gocarajjhattaṁ, visayajjhattanti catubbidhaṁ. Tattha ajjhattajjhattaṁ ajjhatte bhavanti ajjhattikanti āha “ajjhattajjhattavasena ajjhattikānan”ti. Tesaṁ cakkhādīnaṁ ajjhattesupi ajjhattikabhāvo adhikasinehavatthutāyāti āha “chandarāgassa adhimattabalavatāyā”ti. Idāni tattha tamatthaṁ paṭiyoginā saddhiṁ udāharaṇavasena dassento “manussānaṁ hī”ti-ādimāha. Taṁ uttānameva. Bāhirānīti ajjhattikato bahi bhavāni.

Paṭhamapubbesambodhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.17~18.)5~6. Paṭhamanoce-assādasuttādivaṇṇanā

17-18. Nikkhantāti lokato nikkhantā. Visaṁyuttā saṁyogahetūnaṁ kilesānaṁ pahīnattā no saṁyuttā. No adhimuttāti na ussukkajātā. Vimariyādī …pe… cetasāti vigatakilesavaṭṭamariyādatāya nimmariyādīkatena cittena. Catusaccameva kathitaṁ cakkhādīnaṁ assādādino kathitattā.

Paṭhamanoce-assādasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.19~22.)7~10. Paṭhamābhinandasuttādivaṇṇanā

19-22. Vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṁ abhinandanānaṁ uppādanirodhānañca vasena desanāya pavattattā. Anupubbakathāti ādito paṭṭhāya padatthavaṇṇanā. Nesanti suttānaṁ.

Paṭhamābhinandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Yamakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Sabbavaggo

(SṬ.35.23.)1. Sabbasuttavaṇṇanā

23. Sabba-saddo (SṬ.35.23/CS:pg.2.285) pakaraṇavasena katthaci sappadesepi pavattatīti tato nivattanatthaṁ anavasesavisayena sabba-saddena visesetvā vuttaṁ “sabbasabban”ti, sabbameva hutvā sabbanti attho. Āyatanabhāvaṁ sabbaṁ āyatanasabbaṁ, sesadvayepi eseva nayo.

Tassa avisayābhāvato na addiṭṭhamidhatthi kiñcīti. Idhāti nipātamattaṁ, idha vā sadevake loke, dassanabhūtena ñāṇena adiṭṭhaṁ nāma kiñci natthīti attho. Yadi evaṁ anumānavisayaṁ nu kho kathanti āha “atho aviññātan”ti. Aññesaṁ apaccakkhampi aviññātaṁ tassa kiñci natthīti adiṭṭhaṁ aviññātaṁ natthi. Paccuppannaṁ atītameva ñeyyaṁ gahitaṁ, anāgataṁ nu kho kathanti āha--“ajānitabban”ti, tassa kiñci natthīti ānetvā sambandho. Jānituṁ ñātuṁ asakkuṇeyyaṁ nāma tassa kiñci natthīti dassento āha “sabbaṁ abhiññāsī”ti-ādi.

Sakalassa sakkāyadhammassa pariggahitattā sakkāyasabbaṁ. Sabbadhammesūti pañcannaṁ dvārānaṁ ārammaṇabhūtesu sabbesu dhammesu. Yasmā chasupi ārammaṇesu gahitesu padesasabbaṁ nāma na hoti, tasmā “pañcārammaṇamattan”ti vuttaṁ. Padesasabbaṁ sakkāyasabbaṁ na pāpuṇāti tassa tebhūmakadhammesu ekadesassa asaṅgaṇhanato. Sakkāyasabbaṁ āyatanasabbaṁ na pāpuṇāti lokuttaradhammānaṁ asaṅgaṇhanato. Āyatanasabbaṁ sabbasabbaṁ na pāpuṇāti. Yasmā āyatanasabbena catubhūmakadhammāva pariggahitā, na lakkhaṇapaññattiyo, yasmā sabbasabbaṁ dassentena Buddhañāṇavisayo dassito, tasmā “sabbasabbaṁ na pāpuṇātī”ti etthāpi “kasmā …pe… natthitāyā”ti sabbaṁ ñātārammaṇeneva pucchāvissajjanaṁ kataṁ. “Āyatanasabbepi idha vipassanupagadhammāva gahetabbā abhiññeyyaniddesavasenapi sammasanacārasseva icchitattā”ti vadanti.

Paṭikkhipitvāti “idaṁ sabbaṁ nāma na hotī”ti evaṁ paṭikkhipitvā. Tassāti “aññaṁ sabbaṁ paññāpessāmī”ti vadantassa. Vācāya vattabbavatthumattakamevāti vañjhāputtagaganakusumādivācā viya etassa vācāya kevalaṁ vattabbavatthukameva bhaveyya, na attho, vacanamattakamevāti attho (SṬ.35.23/CS:pg.2.286) Atikkamitvāti anāmasitvā aggahetvā. Taṁ kissa hetūti vighātāpajjanaṁ kena hetunā. Yathā taṁ avisayasminti yathā aññopi koci avisaye vāyamanto, evanti attho. Aṭṭhakathāyaṁ pana yasmā pāḷiyaṁ “taṁ kissa hetū”ti vuttakāraṇameva upanayanavasena dassetuṁ “yathā tan”ti-ādi vuttaṁ. Kāraṇopanayanañca kāraṇamevāti “yathāti kāraṇavacanan”ti vuttanti daṭṭhabbaṁ. Tenevāha “evaṁ imasmimpi avisaye”ti-ādi.

Sabbasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.24.)2. Pahānasuttavaṇṇanā

24. Sabbassāti dvārārammaṇehi saddhiṁ dvārappavattassa. Pahānāyāti tappaṭibaddhachandarāgapahānavasena pajahanāya. Cakkhusamphassanti cakkhusannissitaphassaṁ. Mūlapaccayanti mūlabhūtaṁ paccayaṁ katvā, sahajātavedanāya cakkhusamphassapaccayabhāve vattabbameva natthi. Eseva nayoti apadesena “sotasamphassaṁ mūlapaccayaṁ katvā”ti-ādinā vattabbanti dasseti. Manoti bhavaṅgacittaṁ manodvārassa adhippetattā. Ārammaṇanti dhammārammaṇaṁ. Sahāvajjanakajavananti sahamanodvārāvajjanakaṁ javanaṁ. Taṁpubbakattā manoviññāṇaphassavedanānaṁ mūlapaccayabhūtā sabbesveva cakkhudvārādīsu vuttittā tadanurūpato “bhavaṅgasahajāto samphasso”ti vuttaṁ. Sahāvajjanavedanāya javanavedanā “vedayitan”ti adhippetā, bhavaṅgasampayuttāya pana vedanāya gahaṇe vattabbameva natthi. Bhavaṅgato amocetvā bhavaṅgacittena saddhiṁyeva āvajjanaṁ gahetvā manodvārāvajjanaṁ bhavaṅgaṁ daṭṭhabbaṁ. Yā panettha desanāti yā ettha “pahānāyā”ti-ādinā pavattadesanā satthu anasiṭṭhi āṇā. Ayaṁ paṇṇatti nāma tassa tassa atthassa pakārato ñāpanato. Ettha sabbaggahaṇena sabbe sabhāvadhammā gahitā, paññatti pana katamāti vicāraṇāya taṁ dassetuṁ “yā panetthā”ti-ādi vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Pahānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.25.)3. Abhiññāpariññāpahānasuttavaṇṇanā

25. Abhiññāti (SṬ.35.25/CS:pg.2.287) abhiññāya. Ya-kāralopavasenāyaṁ niddeso “sayaṁ abhiññā”ti-ādīsu (dī.ni.1.28 405 ma.ni.1.154) viya, tathā “pariññā”ti etthāpi. Sabbanti āyatanasabbaṁ. Tañhi abhiññeyyaṁ. Abhijānitvāti abhiññāya jānitvā. Parijānitvāti tīraṇapariññāya aniccādito parijānitvā. Pajahanatthāyāti pahānapariññāya anavasesato pajahanāya.

Abhiññāpariññāpahānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.26.)4. Paṭhama-aparijānanasuttavaṇṇanā

26. “Abhijānan”ti-ādinā ettha Bhagavā paṭhamaṁ kaṇhapakkhaṁ dassetvā sukkapakkhaṁ dasseti veneyyajjhāsayavasena. Tenettha vaṭṭavivaṭṭaṁ kathitaṁ.

Paṭhama-aparijānanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.27.)5. Dutiya-aparijānanasuttavaṇṇanā

27. Cakkhuviññāṇaviññātabbadhammo nāma rūpāyatanamevāti āha “heṭṭhā gahitarūpamevā”ti. Idha anāpāthagataṁ “cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā”ti vuttattā. Heṭṭhā āpāthagatampi anāpāthagatampi gahitameva “ye ca rūpā”ti anavasesato vuttattā. Te hi vedanāsaññāsaṅkhārakkhandhā saha cakkhuviññāṇena viññātabbattā. Tathā hi cakkhuviññāṇaṁ tehi ekuppādaṁ ekavatthukaṁ ekanirodhaṁ ekārammaṇameva. Sesapadesūti sesesu “yañca sotaṁ ye ca saddā”ti-ādinā āgatesu kaṇhapakkhe pañcasu, sukkapakkhe chasupi padesu. Eseva nayoti yvāyaṁ “heṭṭhā gahitarūpameva gaṇhitvā”ti attho vutto. Eso eva tatthapi atthavaṇṇanānayo.

Dutiya-aparijānanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.28.)6. Ādittasuttavaṇṇanā

28. Gayānāmikāya (SṬ.35.28/CS:pg.2.288) nadiyā avidūre pavatto gāmo gayā nāma, tassaṁ gayāyaṁ viharatīti samīpatthe cetaṁ bhummavacanaṁ. Gayāgāmassa hi āsanne gayāsīsanāmake piṭṭhipāsāṇe Bhagavā tadā vihāsi. Tenāha “Bagavā tattha viharatī”ti.

Tatrāti “bhikkhū āmantesī”ti ye bhikkhū āmantesi, yathā cāyaṁ desanā tesaṁ sappāyā jātā, tatra tasmiṁ atthadvaye vibhāvetabbe ayaṁ anupubbikathā samudāgamato paṭṭhāya anupaṭipāṭikathā. Itoti imasmā kappato. Kirāti anussavanatthe nipāto. Pāramitāparibhāvanāya paripākagate. Ñāṇeti bodhiñāṇe. Kaniṭṭhaputto vemātikabhātā Bhagavato. Veḷubhittikuṭikāhi parikkhipitvā bahiddhā, anto pana paṭasāṇīhi.

Sabbesaṁ sattānaṁ. Puññacetanaṁ anto abbhantare paveseti. Bhagavāpi tassa puttoti katvā “aññe tayo puttā”ti vuttaṁ. Avippakiritvāti parājayena avippakiriya apalāyitvā. Pidahīti dātuṁ na sakkomīti tathā akāsi. Saccavāditāya gaṇhiṁsūti rājakulassa saccavāditāya attano varaṁ gaṇhiṁsu.

Vinivattitunti paṭiññāya nivattituṁ. Antarāti tumhehi paricchinnakālassa antarā eva matā. Aṭṭhavīsatihatthaṭṭhānaṁ usabhaṁ nāma. Usabhe aṭṭhavīsatihatthappamāṇe ṭhāne. Dānagge byāvaṭoti pasuto.

Soti Bhagavā. Tathārūpañhi Buddhānaṁ desanāpāṭihāriyaṁ, yathā desanāya gahito attho paccakkhato vibhūto hutvā upaṭṭhāti. Tenāha “imesaṁ …pe… desessāmī”ti. Sanniṭṭhānanti cirakālaparicitāditta-aggikānaṁ ādittapariyāyadesanāva sappāyāti nicchayamakāsi. Padittanti padīpitaṁ ekādasahi aggīhi ekajālībhūtaṁ. Tenāha “sampajjalitan”ti. Dukkhalakkhaṇaṁ kathitaṁ cakkhādīnaṁ ekādasahi aggīhi ādittabhāvena dukkhamatāya dukkhassa kathitattā.

Ādittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.29.)7. Addhabhūtasuttavaṇṇanā

29. Adhisaddena (SṬ.35.29/CS:pg.2.289) samānattho addhasaddoti āha “addhabhūtanti adhibhūtan”ti-ādi. Sesaṁ vuttanayameva.

Addhabhūtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.30.)8. Samugghātasāruppasuttavaṇṇanā

30. Maññitaṁ nāma taṇhāmānadiṭṭhīhi gahetabbaṁ maññitaṁ. Sabbasmiṁ maññitanti sabbamaññitaṁ, tassa samugghāto setughāto, tadāvahaṁ sabbamaññitasamugghātasāruppaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana “maññitaṁ nāma cakkhādīsu eva uppajjati, nāññasmin”ti dutiyanayo vutto. Anucchavikanti anurūpaṁ avilomaṁ. Idhāti idheva sāsane aññattha tadabhāvato. “Taṇhā-mānadiṭṭhimaññitānan”ti vuttaṁ maññitattayaṁ saparasantānesu paṭipakkhavasena yojetvā dassetuṁ “cakkhuṁ ahanti vā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha “cakkhuṁ ahan”ti iminā ajjhattavisayaṁ diṭṭhimaññitañca dasseti attābhinivesāhaṁkāradīpanato. “Maman”ti iminā taṇhāmaññitaṁ mānamaññitampi vā, pariggahamukhenapi seyyādito mānuppajjanato. Sesapadadvayepi iminā nayena maññitavibhāgo veditabbo. Ahanti attāva, so ca cakkhusmiṁ tadadhīnavuttittā “paro”ti na maññati. Mama kiñcanapalibodho cakkhusmiṁ sati labbhanato, asati na maññati tathāmaññitassa paccayaghātato. Sesapadadvayepi eseva nayo.

Ahaṁ cakkhuto niggatoti “ahan”ti vattabbo ayaṁ satto cakkhuto niggato tattha sukhumākārena upalabbhanato. Mama kiñcanapalibodho cakkhuto niggato tasmiṁ sati eva upalabbhanato Sesadvayepi eseva nayo. Tattha paroti paro satto. Mama cakkhūti na maññati yassa taṁ cakkhu, tassa “ahan”ti vattabbasseva abhāvato. Mamattabhūtanti mama kāraṇaṁ. Sesaṁ uttānameva. Evametasmiṁ Sutte cakkhurūpa-cakkhuviññāṇa-cakkhusamphassa-sukhadukkhādukkhamasukhavasena satta vārā cakkhudvāre, tathā sotadvārādīsūti cha sattakā dvecattālīsa. Puna sakkāyavasena “sabbaṁ na maññatī”ti-ādinā vuttaṁ, tena tecattālīsa. Puna tebhūmakavaṭṭaṁ “loko”ti gahetvā “na kiñci loke upādiyatī”ti (SṬ.35.30/CS:pg.2.290) vuttaṁ, tena catucattālīsa honti. Evaṁ sabbathāpi catucattālīsāya ṭhānesu arahattaṁ pāpetvā vipassanā kathitāti veditabbā. “Catucattālīsādhikasatesū”ti kesuci potthakesu likhanti, sā ca pamādalekhā.

Samugghātasāruppasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.31.)9. Paṭhamasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā

31. Upakārabhūtā tadāvahattā. Tatoti maññitākārato. Tanti maññanāvatthuṁ. Aññenākārenāti yathā maññati aniccādi-ākārato, aññena aniccādinā ākārena hoti. Aññathābhāvaṁ vipariṇāmanti uppādavayatāya aññathābhāvaṁ jarāya maraṇena ca dvedhā vipariṇāmetabbaṁ. Taṁ upagamanena aññathābhāvī, evaṁbhūto hutvāpi jīraṇabhijjanasabhāvesu. Bhavesu satto loko uparipi bhavaṁyeva abhinandati. Heṭṭhā gahitameva saṅkaḍḍhitvāti “cakkhuṁ na maññatī”ti-ādinā heṭṭhā gahitameva khandhadhātu-āyatanāti khandhādipariyāyena ekato gahetvā punapi maññanāvatthuṁ dasseti. Avasāne “tato taṁ hotī”ti vuttapadena saddhiṁ sabbavāresu aṭṭha aṭṭha hontīti “aṭṭhacattālīsāya ṭhānesū”ti vuttaṁ.

Paṭhamasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.32.)10. Dutiyasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā

32. Dassetvāti ettha lakkhaṇe ayaṁ tvā-saddo, hetumhi vā. Anādisattasantānagatagāhattayalakkhitā hi satthu, tiparivaṭṭadesanā taṁnimittaṁ yāvadeva tappahānāya pavattitabhāvato. Arahattaṁ pāpetvā vipassanā kathitāti Aṭṭhakathāyaṁ vuttaṁ “saha vipassanāya cattāropi maggā kathitā”ti.

Dutiyasamugghātasappāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sabbavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.33~42.)4. Jātidhammavaggavaṇṇanā

33-42. Nibbattanasabhāvanti (SṬ.35.33~42/CS:pg.2.291) hetupaccayehi uppajjanasabhāvaṁ. Uppādānantaraṁ Buddhippattiyā jīraṇasabhāvaṁ. Yattha cakkhādayo, tattheva visabhāgasamuṭṭhānalakkhaṇena byādhino uppattipaccayabhāvena byādhisabhāvaṁ. Maraṇasabhāvanti vināsasabhāvaṁ. Sokasabhāvanti ñātibyasanādinā ḍayhamānadukkhasabhāvaṁ. Saṁkilesikasabhāvanti taṇhādivasena saṁkilissanasabhāvaṁ.

Jātidhammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.43~52.)5. Sabba-aniccavaggavaṇṇanā

43-52. Ñātapariññā āgatā visayavasena tabbisayassa dhammassa jotitattā. Itarā dve tīraṇapahānapariññāpi āgatā evāti veditabbā, tāsaṁ abhiññeyyadhammavisayattā ñāṇassa ca tīraṇapahānapariññāsambhavato. Pariññeyyapade tīraṇapariññāva āgatā, pahātabbapade pahānapariññāva āgatāti yojanā. Itarāpi dve gahitāyeva tāhi vinā atthasiddhiyā abhāvato. Paccakkhaṁ kātabbaṁ ārammaṇato asammohato paṭivijjhanena. Avuttāpi gahitāyeva parijānanassa yāvadeva pahānatthattā. Ekasabhāvena vinābhāvo anekaggaṭṭho. Upasaṭṭharogena viya anto eva abhihatasabbatā upahataṭṭho.

Sabba-aniccavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamo paṇṇāsako.

(SṬ.35.53~62.)6. Avijjāvaggavaṇṇanā

53-62. Catūsu saccesu aññāṇaṁ tappaṭicchādakasammoho. Avindiyaṁ vindati, vindiyaṁ na vindatīti katvā vijjāya paṭipakkhova avijjā. Vijjāya uppannāya anavasesato avijjā pahīyati, taṁ dassento “vijjāti arahattamaggavijjā”ti (SṬ.35.53~62/CS:pg.2.292) āha. Na kevalaṁ aniccānupassanāvaseneva maggavuṭṭhānaṁ, atha kho itarānupassanāvasenapīti dassento “dukkhā …pe… pahīyatiyevā”ti āha. Sabbatthāti uparisuttante sandhāyāha. Tato aparepi taṁ-atthalakkhaṇavasena kathitasuttantepi. Tānipi hi tathā bujjhanakapuggalānamajjhāsayena vuttānīti.

Avijjāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Migajālavaggo

(SṬ.35.63.)1. Paṭhamamigajālasuttavaṇṇanā

63. Cakkhuviññāṇaṁ dassanakiccanti vuttacakkhuviññāṇena passitabbanti āha “iṭṭhārammaṇabhūtā”ti. Kamanīyāti kāmetabbā. Manaṁ appāyantīti manāpāti āha “manavaḍḍhanakā”ti. Piyāyitabbasabhāvā piyarūpā. Kāmūpasaṁhitāti kāmapaṭisaṁyuttā. Ālambitabbatā eva cettha upasaṁhitatāti “ārammaṇaṁ katvā”ti-ādimāha. Taṇhāsaṅkhātā nandī taṇhānandī, na tuṭṭhinandīyeva “nandiṁ caratī”ti-ādīsu viya. Gāmantanti gāmasamīpaṁ. “Anupacāraṭṭhānan”ti vatvā taṁ dasseti “yatthā”ti-ādinā.

Etthāti yathānīhate pāṭhe. “Imaṁ ekaṁ pariyāyaṁ ṭhapetvā”ti vuttaṁ tassa “pantānī”tipadena saṅgahitattā. Appasaddāni appanigghosānīti ettha appa-saddo abhāvattho.

Paṭhamamigajālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.68.)6. Samiddhilokapañhāsuttavaṇṇanā

68. Āyācanasuttato paṭṭhāyāti migajālavagge dutiyasuttato paṭṭhāya. Paṭhamasutte pana dutiyakavihārādibhāvo vuttoti.

Samiddhilokapañhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.69.)7. Upasena-āsīvisasuttavaṇṇanā

69. Gahetvāti (SṬ.35./CS:pg.2.293) pārupanassa sithilakaraṇena vīmaṁsato mocetvā. Leṇacchāyāyāti purimadisāya leṇacchāyāyaṁ. Patitvāti leṇacchadanato bhassitvā. Phuṭṭhavisoti catūsu āsīvisesu so phuṭṭhaviso. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Pariyādiyamānamevāti khepentameva, vināsentamevāti attho. Yathāparicchedenāti attano visaparicchedānurūpaṁ. Aññathābhāvanti vaḍḍhabhāvādipakatijahanaṁ. Sabhāvavigamoti vināso.

Upasena-āsīvisasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.70.)8. Upavāṇasandiṭṭhikasuttavaṇṇanā

70. Rūpaṁ paṭisaṁviditaṁ karoti ñātapariññāvasena. Rūparāganti nīlādibhede rūpadhamme rāgaṁ. Paṭisaṁviditaṁ karoti “ayaṁ me rāgo appahīno”ti. Etena sekkhānaṁ paccavekkhaṇā kathitā. Tena vuttaṁ “evampi kho, upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hotī”ti-ādi. Rūparāgaṁ paṭisaṁviditaṁ karoti “natthi me ajjhattaṁ rūpesu rāgo”ti pajānāti. Asekkhānaṁ hāyaṁ paccavekkhaṇā.

Upavāṇasandiṭṭhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.71.)9. Paṭhamachaphassāyatanasuttavaṇṇanā

71. Phassākarānanti channaṁ phassānaṁ ākarānaṁ uppattiṭṭhānānaṁ, cakkhādīnanti attho. Naṭṭho nāma ahanti vadati, yo channaṁ phassāyatanānaṁ samudayādiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, so vusitavā, itaro avusitavā ahañca tādisoti. Ayamevāti ayaṁ cakkhusmiṁ “netaṁ mamā”ti-ādinā tiṇṇaṁ gāhānaṁ abhāvo eva.

Paṭhamachaphassāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.72.)10. Dutiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā

72. Apunabbhavoti (SṬ.35.72/CS:pg.2.294) punabbhavābhāvo.

(SṬ.35.73.)11. Tatiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā

73. Panassasanti ekaṁsena naṭṭhoti ayamettha atthoti āha “atinaṭṭho”ti, dhurato eva naṭṭhoti attho.

Tatiyachaphassāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Migajālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Gilānavaggo

(SṬ.35.74~78.)1~5. Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā

74-78. Appaññātoti nāmagottato ceva sīlādiguṇehi ca appaññāto avissuto. Theramajjhimabhāvaṁ appattatāya navo.

Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.80.)7. Dutiya-avijjāpahānasuttavaṇṇanā

80. Aniccādivasena abhinivisanaṁ abhiniveso, so eva dhammasabhāvaṁ atikkamitvā parato āmasanato parāmāso, so eva gāho. Tena abhinivesaparāmāsaggāhena gaṇhituṁ na yuttā aniccādisabhāvattā. Saṅkhārā eva pavattiyā kāraṇabhāvato saṅkhāranimittāni. Yo saṅkhāresu apariññātābhinivesena passitabbo attākāro, so na hotīti añño anattākāro, tato aññato passati. Pariññātābhinivesoti tīraṇapariññāya paricchijja ñātamicchābhiniveso. Pariññātābhinivesoti vā pariññātavipassanābhiniveso. Vipassanāti arūpasattakavasena vipassanāya parijānitabbā.

Dutiya-avijjāpahānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.81.)8. Sambahulabhikkhusuttavaṇṇanā

81. Kevalanti (SṬ.35.81/CS:pg.2.295) itaralakkhaṇehi avomissaṁ.

(SṬ.35.83.)10. Phaggunapañhāsuttavaṇṇanā

83. Taṇhāya pahīnāya diṭṭhimānāpi pahīnā evāti “taṇhāpapañcassa chinnattā chinnapapañce”ti vuttaṁ. Dutiyapadepi eseva nayo. Idha sattavohāro cakkhādīsu vijjamānesu eva hoti, tasmā parinibbutānañca vohāro cakkhādīsu sannissayeneva, nāññathāti atikkantabuddhehi pariharitāni cakkhusotādīni pucchāmīti pucchati “Atthi nu kho bhante”ti-ādinā. Cakkhusotādivaṭṭaṁ vaṭṭe pavatteyya.

Phaggunapañhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Gilānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Channavaggo

(SṬ.35.84.)1. Palokadhammasuttavaṇṇanā

84. Aniccalakkhaṇameva kathitaṁ, tañca pariyāyena, aniccalakkhaṇe kathite itaralakkhaṇāni kathitāneva honti byabhicārabhāvato.

(SṬ.35.85.)2. Suññatalokasuttavaṇṇanā

85. Attano idanti attaniyanti āha “attano santakenā”ti.

(SṬ.35.86.)3. Saṁkhittadhammasuttavaṇṇanā

86. Vuttanayeneva veditabbanti khandhiyavagge khandhavasena āgataṁ, idha āyatanavasenāti ayameva viseso.

(SṬ.35.87.)4. Channasuttavaṇṇanā

87. Sabbanimittehi paṭisallīyati etenāti paṭisallānaṁ, phalasamāpatti. Jīvitahārakasatthaṁ jīvitassa haraṇato, sattānañca sasanato hiṁsanato (SṬ.35.87/CS:pg.2.296) Paricaritoti payirupāsito. Tena yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjinti dīpeti.

Anupavajjanti parehi na upavaditabbaṁ. Taṁ panettha āyatiṁ appaṭisandhibhāvato hotīti āha “appavattikan”ti. “Netaṁ mamā”ti-ādīni vadanto arahatte pakkhipitvā kathesi. Puthujjanabhāvameva dīpento vadati akatakiccabhāvadīpanena. Kiñcāpi thero pucchitaṁ pañhaṁ arahatte pakkhipitvā kathesi, “na samanupassāmī”ti pana vadanto kiñci nipphattiṁ na kathesi, tasmā “idampi manasi kātabban”ti idaṁ ānetvā sambandho.

Kilesapassaddhīti kilesapariḷāhavūpasamo. Bhavatthāya puna bhavatthāya. Ālayanikanti pariyuṭṭhāneti bhavantare apekkhāsaññite ālaye nikantiyā ca pariyuṭṭhānappattiyā. Asati avijjamānāya. Paṭisandhivasena aññabhavato idhāgamanaṁ āgati nāma. Cutivasena gamananti cavanavasena ito gati. Anurūpagamanaṁ gati nāma tadubhayaṁ na hoti. Cutūpapāto aparāparabhavanavasena cuti, upapajjanavasena upapāto, tadubhayampi na hoti. Evaṁ pana cutūpapāte asati nevidha na idha loke. Na huraṁ na paraloke hoti. Tato eva na ubhayattha hoti. Ayameva anto ayaṁ idhaloke paraloke ca abhāvoyeva dukkhassa pariyosānaṁ. Ayamevāti yathāvutto eva --ettha etasmiṁ pāṭhe paramparāgato pamāṇabhūto attho.

Ye panāti sammavādino sandhāya vadati. Antarābhavaṁ icchanti “evaṁ bhavena bhavantarasambandho yujjeyyā”ti. Niratthakaṁ antarābhavassa nāma kassaci abhāvato. Cutikkhandhānantarañhi paṭisandhikkhandhānaṁyeva pātubhāvo. Tenāha “antarābhavassa …pe… paṭikkhittoyevā”ti. Tattha bhāvoti atthitā. Abhidhamme kathāvatthuppakaraṇe (kathā.505-507) paṭikkhittoyeva. Yadi evaṁ “antarenā”ti idaṁ kathanti āha “antarenā”ti-ādi. Vikappato aññaṁ vikappantaraṁ, tassa dīpanaṁ “antarenā”ti vacanaṁ. Na antarābhavadīpanaṁ tādisassa anupalabbhanato payojanābhāvato ca. Yattha hi vipākaviññāṇassa paccayo, tatthassa nissayabhūtassa vatthussa sahabhāvīnañca (SṬ.35.87/CS:pg.2.297) khandhānaṁ sambhavoti saddhiṁ attano nissayena viññāṇaṁ uppajjatevāti nāssa uppattiyā desadūratā veditabbā. “Neva idha na huran”ti vuttadvayato aparaṁ vikappena “na ubhayan”ti, tatthapi na hotiyevāti adhippāyo. “Antarenā”ti vā “vinā”ti iminā samānattho nipāto, tasmā nevidha, na huraṁ, ubhayaṁ vināpi nevāti attho.

Āharīti chinnavasena gaṇhi. Tenāha “kaṇṭhanāḷaṁ chindī”ti. Pariggaṇhantoti sammasanto. Parinibbuto dīgharattaṁ vipassanāyaṁ yuttapayuttabhāvato. “Anupavajjaṁ channena bhikkhunā satthaṁ āharitan”ti, kathesīti asekkhakāle byākaraṇaṁ viya katvā kathesi.

Imināti “upavajjakulānī”ti iminā vacanena. Theroti Sāriputtatthero. Evanti evaṁ pubbakālesu saṁsaṭṭhavihārī hutvā ṭhito pacchā arahattaṁ pāpuṇissatīti āsaṅkanto pucchati. Sesaṁ uttānameva.

Channasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.88~89.)5~6. Puṇṇasuttādivaṇṇanā

88-89. Tanti cakkhurūpadvayaṁ. Tenāha “cakkhuñceva rūpañcā”ti. Nandisamudayāti nandiyā samudayataṇhāya sesakāraṇehi nandiyā samuditi samodhānaṁ nandisamudayo, tasmā nandisamudayā. Tenāha “taṇhāya samodhānenā”ti. Pañcakkhandhasaṅkhātassa dukkhassa samodhānena samuditi pavattiyevāti saha samudayena dukkhassa dassitattā “vaṭṭaṁ matthakaṁ pāpetvā”ti vuttaṁ. Nirodhūpāyena saddhiṁ nirodhassa dassitattā “vivaṭṭaṁ matthakaṁ pāpetvā”ti. Pucchānusandhi-ādīsu aññataro na hotīti āha--“pāṭiyekko anusandhī”ti.

Caṇḍāti kodhanā. Duṭṭhāti dosavantoti attho. Kibbisāti pāpā. Kakkhaḷāti dāruṇā. Ghaṭikamuggarenāti ekasmiṁ pakkhe ghaṭikaṁ dassetvā katena rassadaṇḍena. Sattānaṁ sasanato satthaṁ, tato eva jīvitassa haraṇato hārakañcāti satthahārakaṁ. Indriyasaṁvaro “damo”ti vutto manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ damanato. Paññā “damo”ti vuttā kilesavisevitānaṁ damanato vūpasamanato. Uposathakammaṁ “damo”ti (SṬ.35.88~89/CS:pg.2.298) vuttaṁ kāyadvārādīhi uppajjanaka-asamassa damanato. Khanti “damo”ti veditabbā akkhantiyā damanato vūpasamanato. Tenāha “upasamoti tasseva vevacanan”ti.

Etthāti sunāparantajanapade. Ete dveti ayaṁ puṇṇatthero tassa kaniṭṭhoti ete dve bhātaro. Āhacca aṭṭhāsi uḷāraṁ Buddhārammaṇaṁ pītiṁ uppādetvā. Satta sīhanāde naditvāti mammacchedakānampi akkosaparibhāsānaṁ khamane santosābhāvadīpanaṁ, pāṇippahārassa, leḍḍuppahārassa, daṇḍappahārassa, satthappahārassa, jīvitavoropanassa, khamane santosābhāvadīpanañcāti evaṁ satta sīhanāde naditvā. Catūsu ṭhānesu vasitattā pāḷiyaṁ vasanaṭṭhānaṁ anuddesikaṁ katvā “sunāparantasmiṁ janapade viharati”icceva vuttaṁ.

Catūsu ṭhānesūti abbuhatthapabbate, samuddagirivihāre, mātulagirimhi, makuḷakārāmavihāreti imesu catūsu ṭhānesu. Tanti caṅkamaṁ āruyha koci bhikkhu caṅkamituṁ samattho natthi mahatā samuddaparissayena bhāvanāmanasikārassa anabhisambhuṇanato. Uppātikanti uppātakaraṁ mahāsaṅkhobhaṁ uṭṭhapetvā. Sammukheti anilapadese. Paṭivedesunti pavedesuṁ.

Āraddhakālato paṭṭhāyāti maṇḍalamāḷassa kātuṁ pathavīmitakālato pabhuti. Saccabandhena pañcasatāni paripūretuṁ “ekūnapañcasatānan”ti vuttaṁ. Gandhakuṭinti jetavanamahāvihāre mahāgandhakuṭiṁ.

Saccabandhanāmoti saccabandhe pabbate ciranivāsitāya “saccabandho”tveva laddhanāmo. Arahattaṁ pāpuṇīti pañcābhiññāparivāraṁ arahattaṁ adhigacchi. Tenāha “maggenevassa abhiññā āgatā”ti.

Tasmiṁ sannipatitā mahājanā keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahanto ahesuṁ. Tatthāpi keci tevijjā, keci chaḷabhiññā, keci paṭisambhidappattā ahesuṁ. Taṁ sandhāya vuttaṁ “mahājanassa bandhanamokkho jāto”ti. Ye pana tattha saraṇagamanapañcasīladasasīlasamādānena laddhānuggahā, tesaṁ devatānañca vasena “mahantaṁ Buddhakolāhalaṁ ahosī”ti vuttaṁ.

Aruṇaṁ (SṬ.35.88~89/CS:pg.2.299) pana mahāgandhakuṭiyaṁyeva uṭṭhapesi devatānuggahatthañceva kulānudayāya ca. Apāyamagge otārito “koci lokassa sajitā atthi, tassa vasena pavattisaṁhārā honti, tenevāyaṁ pajā sanāthā hoti, taṁ yuñjati ca tasmiṁ tasmiṁ kamme”ti micchāgāhehi. Paricaritabbaṁ yāci “ettha mayā ciraṁ vasitabban”ti.

Chaṭṭhanti Bāhiyasuttaṁ. Taṁ uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.

Puṇṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.90~91.)7~8. Paṭhama-ejāsuttādivaṇṇanā

90-91. Ejati chaḷārammaṇanimittaṁ kampatīti ejā. Tenāha “calanaṭṭhenā”ti. Ābādhanaṭṭhena pīḷanaṭṭhena. Anto dosanaṭṭhenāti antocitte eva padussanaṭṭhena. Nikantanaṭṭhenāti chindanaṭṭhena. Heṭṭhā gahitamevāti heṭṭhā maññitasamugghātasāruppasutte āgatameva. Vuttanayameva maññitasamugghātasutte.

Paṭhama-ejāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.92~93.)9~10. Paṭhamadvayasuttādivaṇṇanā

92-93. Dvayanti dukaṁ. Pāḷiyaṁ āmeḍitalopena niddesoti āha “dve dve koṭṭhāse”ti. Evametanti evaṁ aniccādibhāvena etaṁ cakkhurūpañcāti dvayaṁ. Calatīti anavaṭṭhānena pacalati. Byathatīti jarāya maraṇena ca pavedhati. Hetu ceva uppattinimittattā. Sahagatīti sahappavatti, tāya gahetabbattā “saṅgatī”ti phasso vutto. Esa nayo sesapadadvayepi. Yasmā ca saṁgacchamānadhammavimuttā saṅgati nāma natthi, tathā sannipātasamavāyā, tesaṁ vasena nibbatto phasso tathā vuccatīti. Tenāha “iminā”ti-ādi.

Vatthūti (SṬ.35.92~93/CS:pg.2.300) cakkhu nissayapaccayādibhāvena. Ārammaṇanti rūpaṁ ārammaṇapaccayādibhāvena. Sahajātā tayo khandhā vedanādayo, te sahajātādipaccayabhāvena. Ayaṁ hetūti ayaṁ tividho hetū. Phassenāti-ādīsu ayaṁ saṅkhepattho--yasmā rūpārammaṇe phasse attano phusanakiccaṁ karonte evaṁ vedanā anubhavanakiccaṁ, saññā sañjānanakiccaṁ karoti, tasmā “phassena phuṭṭhamevā”ti-ādivuttameva atthaṁ idāni puggalādhiṭṭhānena dassetuṁ “phuṭṭho”ti-ādi vuttaṁ. Pañceva khandhā Bhagavatā samatiṁsāya ākārehi vuttā. Kasmāti āha “kathan”ti-ādi. Rukkhasākhāsu rukkhavohāro viya ekekadhammepi khandhavohāro hotiyeva. Tenāha Bhagavā--“viññāṇaṁ viññāṇakkhandho”ti (yama. khandhayamaka 2).

Paṭhamadvayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Channavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Saḷavaggo

(SṬ.35.94.)1. Adanta-aguttasuttavaṇṇanā

94. Adamitāti damaṁ nibbisevanabhāvaṁ anītā. Agopitāti satisaṅkhātāya vatiyā na rakkhitā. Apihitāti satikavāṭena na pihitā. Catūhipi padehi indriyānaṁ anāvaraṇamevāha. Adhikaṁ vahantīti adhivāhā, dukkhassa adhivāhā dukkhādhivāhā. Nirayesu uppajjanakaṁ nerayikaṁ. Ādi-saddena sesapāḷiṁ saṅgaṇhāti.

Saḷevāti cha-kārassa sa-kāro, ḷa-kāro padasandhikaro. Yatthāti nimittatthe bhummaṁ. Anavassutā atintāti rāgena atemitā.

Assāditanti assādaṁ itaṁ upagataṁ. Tenāha “assādavantan”ti. Sukhadukkhanti iṭṭhāniṭṭhaṁ. Anvayatīti anvayo, hetu. Phassoti anvayo etassāti phassanvayanti āha--“phassahetukan”ti. “Aviruddha”iti vibhattilopena niddeso.

Papañcasaññāti (SṬ.35.94/CS:pg.2.301) taṇhādisamadhūpasaṁhatasaññā. Tenāha “kilesasaññāya papañcasaññā nāma hutvā”ti. Papañcasaññā etesaṁ atthīti papañcasaññā, itarītarā narā. Papañcayantāti saṁsāre papañcaṁ cirāyanaṁ karontā. Saññinoti gehassitasaññāya saññāvanto. Manomayaṁ vitakkanti kevalaṁ manasā sambhāvitaṁ micchāvitakkaṁ. Irīyatīti iriyaṁ paṭipattiṁ irīyati paṭipajjati.

Suṭṭhu bhāvitoti suṭṭhubhāvaṁ subhāvanaṁ ito bhāvitabhāvito. Phuṭṭhassa cittanti tena yathāvuttaphassena phuṭṭhaṁ assa cittaṁ. Na vikampate kvacīti kismiñci iṭṭhāniṭṭhārammaṇe na kampati. Pāragāti pāragāmino bhavatha.

Adanta-aguttasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.95.)2. Mālukyaputtasuttavaṇṇanā

95. Apasādetīti tajjeti. Ussādetīti ukkaṁseti. Ayaṁ kira thero mālukyaputto. Pamajjitvāti yonisomanasikārassa ananuyujjanena pamajjitvā.

Yatrāti paccattaṁ vacanālaṅkāre. Nāmāti asambhāvane apasādanapakkhe, ussādanapakkhe pana sambhāvane. Kiṁ jātanti kiṁ tena mahallakabhāvena jātanti mahallakabhāvaṁ tiṇāyapi amaññamāno vadati. Tenāha “yadi …pe… anuggaṇhanto”ti. Anuggaṇhantoti acintento. Mādisānaṁ Bhagavato ovādo upakārāvahoti etarahi ovādañca pasaṁsanto.

“Adiṭṭhā adiṭṭhapubbā”ti-ādinā parikappavasena vuttanidassanaṁ “yathā etesu chandādayo na honti, evamitaresupi pariññātesū”ti nayapaṭipajjanatthaṁ, tesampi imehi samānetabbattā. Tena vuttaṁ “supinakūpamā kāmā”ti (ma.ni.1.234 2.46 pāci. 417 cūḷava. 65).

Cakkhuviññāṇena diṭṭhe diṭṭhamattanti cakkhuviññāṇassa rūpāyatanaṁ yattako gahaṇākāro, tattakaṁ. Kittakaṁ pamāṇanti attasaṁvediyaṁ parassa na (SṬ.35.95/CS:pg.2.302) disitabbaṁ, kappanāmattaṁ rūpaṁ. Tenāha “cakkhuviññāṇaṁ hī”ti-ādi. Rūpeti rūpāyatane. Rūpamattamevāti nīlādibhedaṁ rūpāyatanamattaṁ, na nīlādi. Visesanivattanattho hi ayaṁ matta-saddo. Yadi evaṁ, eva-kāro kimatthiyo? Cakkhuviññāṇañhi rūpāyatane labbhamānampi nīlādivisesaṁ “idaṁ nīlaṁ nāma, idaṁ pītaṁ nāmā”ti na gaṇhāti. Kuto niccāniccādisabhāvatthanti saṁhitassapi nivattanatthaṁ evakāraggahaṇaṁ. Tenāha “na niccādisabhāvan”ti. Sesaviññāṇehipīti javanaviññāṇehipi.

Diṭṭhaṁ nāma cakkhuviññāṇaṁ rūpāyatanassa dassananti katvā. Tenāha “rūpe rūpavijānanan”ti. Cakkhuviññāṇamattamevāti yattakaṁ cakkhuviññāṇaṁ rūpāyatane gahaṇamattaṁ, taṁmattameva me sabbaṁ cittaṁ bhavissatīti attho. “Rāgādirahenā”ti vā pāṭho. Diṭṭhaṁ nāma padatthato cakkhuviññāṇena diṭṭhaṁ rūpaṁ. Tatthevāti cakkhuviññāṇena diṭṭhamatte rūpe. Cittattayaṁ diṭṭhamattaṁ nāma cakkhuviññāṇaṁ viya rāgādivirahena pavattanato. Tenāha “yathā tan”ti ādi.

Manodvārāvajjanena viññātārammaṇaṁ viññātanti adhippetaṁ rāgādivirahena viññeyyato. Tenāha “yathā āvajjanenā”ti-ādi.

Tadāti tasmiṁ kāle, na tato paṭṭhāyāti ayamettha atthoti dasseti. “Diṭṭhamattan”ti-ādinā yesaṁ rāgādīnaṁ nivattanaṁ adhippetaṁ, te “tenā”ti ettha ta-saddena paccāmasīyantīti “tena rāgena vā ratto”ti-ādi vuttaṁ. Tatthāti visaye bhummaṁ, visayabhāvo ca visayinā sambandhavasena icchitabboti vuttaṁ “paṭibaddho”ti-ādi.

Satīti rūpassa yathāsabhāvasallakkhaṇā sati muṭṭhā piyanimittamanasikārena anuppajjanato na dissati nappavattati. Ajjhosāti ajjhosāya. Gilitvā pariniṭṭhapetvā attaniyakaraṇena.

Abhijjhā ca vihesā cāti karaṇatthe paccattavacananti āha--“abhijjhāya ca vihesāya cā”ti. Atthavasena vibhattipariṇāmoti āha-- “abhijjhāvihesāhī”ti. Ācinantassāti vaḍḍhentassa. Paṭissatoti patissato sabbattha satiyā yutto. Sevato cāpīti ettha ca-saddo api-saddo ca nipātamattanti “sevantassa”icceva attho vutto.

Mālukyaputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.96.)3. Parihānasuttavaṇṇanā

96. Parihānasabhāvanti (SṬ.35.96/CS:pg.2.303) anavajjadhammehi parihāyanasabhāvaṁ. Abhibhavitānīti abhibhūtāni nibbisevanabhāvākārena. Sarasaṅkappāti tasmiṁ tasmiṁ visaye anavaṭṭhitabhāvena saṅkappā. Saṁyojaniyāti saṁyojetabbā. Saṁyojanānañhi punappunaṁ uppattiyā okāsaṁ dento kilesajātaṁ adhivāseti nāma. Kileso eva kilesajātaṁ. Ārammaṇaṁ pana citte karonto adhivāseti nāma. Chandarāgappahānena na pajahati ārammaṇaṁ, kilesaṁ pana anuppattidhammatāpādanena eva. Abhibhavitaṁ āyatananti kathitaṁ adhivāsanādinā. “Kathañca, bhikkhave, parihānadhammo hotī”ti dhammaṁ pucchitvā taṁ vibhajantena Bhgavatā “tañce bhikkhu adhivāsetī”ti-ādinā puggalena puggalādhiṭṭhānena dhammo dassito.

Parihānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.97.)4. Pamādavihārīsuttavaṇṇanā

97. Na pidahitvā cakkhundriyaṁ na pidahitvā sañchāditvā ṭhitassa. Byāsiñcatīti kilesehi visesena āsiñcati. Kilesatintanti kilesehi avassutaṁ. Dubbalapīti taruṇā na balappattā. Balavapīti ubbegā pharaṇappattā ca pīti. Darathappassaddhīti kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā passaddhi. Na uppajjanti paccayaparamparāya asiddhattā. “Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hotī”ti-ādinā puggalaṁ pucchitvā “pāmojjaṁ na hoti, pāmojjaṁ jāyatī”ti-ādinā ca, dhammena “pamādavihārī appamādavihārī”ti ca puggalo dassito.

Pamādavihārīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.98.)5. Saṁvarasuttavaṇṇanā

98. Idanti “kathañca, bhikkhave, asaṁvaro”ti? Idaṁ vacanaṁ. Pahātabbadhammakkhānavasenāti pahātabbadhammasseva kathanaṁ vuttaṁ. “Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro (SṬ.35.98/CS:pg.2.304) hotī”ti dhammaṁ pucchitvā “santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā”ti-ādinā dhammova vibhatto.

Saṁvarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.99.)6. Samādhisuttavaṇṇanā

99. Cittekaggatāyāti samathavasena cittekaggatāya. Parihāyamāneti tassa alābhena parihāyamāne. Kammaṭṭhānanti vipassanākammaṭṭhānaṁ, samathameva vā.

(SṬ.35.100.)7. Paṭisallānasuttavaṇṇanā

100. Kammaṭṭhānanti samathavipassanākammaṭṭhānaṁ.

(SṬ.35.101~102.)8~9. Paṭhamanatumhākaṁsuttādivaṇṇanā

101-102. Upamaṁ parivāretvāti upamaṁ pariharitvā. Suddhikavasenāti upamāya vinā kevalameva.

(SṬ.35.103.)10. Udakasuttavaṇṇanā

103. Udakoti tassa nāmaṁ. Vedaṁ ñāṇaṁ. Sabbaṁ jitavāti sabbaji. Avakhatanti nikhataṁ. Ucchādanadhammoti ucchādetabbasabhāvo. Parimaddanadhammoti parimadditabbasabhāvo. Parihatoti pariharito. Odanakummāsūpacayucchādanaparimaddanapadehīti vattabbaṁ. Ucchādanaṁ vā parimaddanamattamevāti katvā na gahitaṁ.

Udakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyo paṇṇāsako.

11. Yogakkhemivaggo

(SṬ.35.104.)1. Yogakkhemisuttavaṇṇanā

104. Catūhi (SṬ.35.104/CS:pg.2.305) yogehīti kāmayogādīhi catūhi yogehi. Kheminoti khemavato kusalino. Kāraṇabhūtanti kattabba-upāyassa kāraṇabhūtaṁ. Pariyāyati pavattiṁ nivattiñca ñāpetīti pariyāyo, dhammo ca so pariyattidhammattā pariyāyo cāti dhammapariyāyo, taṁ dhammapariyāyaṁ. Yasmā pana so tassādhigamassa kāraṇaṁ hoti, tasmā vuttaṁ “dhammakāraṇan”ti. Yuttinti samathavipassanādhammānīti vā catusaccadhammānīti vā. “Tasmā”ti padaṁ uddharitvā--“kasmā”ti kāraṇaṁ pucchanto “kiṁ akkhātattā, udāhu pahīnattā”ti vibhajitvā pucchi. Yasmā pana chandarāgappahānaṁ yogakkhemibhāvassa kāraṇaṁ, na kathanaṁ, tasmā “pahīnattā”ti-ādi vuttaṁ.

Yogakkhemisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.105~113.)2~10. Upādāyasuttādivaṇṇanā

105-113. Vedanāsukhadukkhanti vedanāsaṅkhātaṁ sukhañca dukkhañca kathitaṁ. “Ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti vuttattā vimuttisukhassa ca saḷāyatanadukkhassa ca kathitattā vivaṭṭasukhaṁ cettha kathitamevāti sakkā viññātuṁ. Kāmaṁ khandhiyavagge khandhavasena desanā āgatā, na āyatanavasena. Ettha pana vattabbaṁ atthajātaṁ khandhiyavagge vuttanayamevāti.

Upādāyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Yogakkhemivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Lokakāmaguṇavaggo

(SṬ.35.114~115.)1~2. Paṭhamamārapāsasuttādivaṇṇanā

114-115. Āvasati ettha kilesamāroti āvāso. Kāmaguṇa-ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Kilesamārassa āvāsaṁ gato (SṬ.35.114~115/CS:pg.2.306) vasaṁ gato. Tividhassāti papañcasaññāsaṅkhātassa tividhassapi mārassa. Tato eva devaputtamārassapi vasaṁ gatoti sakkā viññātuṁ.

Paṭhamamārapāsasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.116.)3. Lokantagamanasuttavaṇṇanā

116. Lokiyanti ettha sattakāyabhūtagāmādīti loko, cakkavāḷo. Saṅkhāro pana lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Antanti osānaṁ. Sabbaññutaññāṇena saṁsanditvāti sabbaññutaññāṇagatiyā samānetvā avirodhetvā. Thomessāmīti pasaṁsissāmi.

Evaṁsampattikanti evaṁsampajjanakaṁ evaṁpassitabbaṁ idaṁ mama ajjhesanaṁ. Tenāha “īdisanti attho”ti. Jānaṁ jānātīti sabbaññutaññāṇena jānitabbaṁ jānāti eva. Na hi padesaññāṇe ṭhito jānitabbaṁ sabbaṁ jānāti. Ukkaṭṭhaniddesena hi avisesaggahaṇena ca “jānan”ti iminā niravasesaṁ ñeyyajātaṁ pariggayhatīti tabbisayāya jānanakiriyāya sabbaññutaññāṇameva karaṇaṁ bhavituṁ yuttaṁ. Pakaraṇavasena “Bhagavā”ti padasannidhānena ca ayamattho vibhāvetabbo. Passitabbameva passatīti dibbacakkhu-paññācakkhu-dhammacakkhu-buddhacakkhu-samantacakkhu-saṅkhātehi ñāṇacakkhūhi passitabbaṁ passati eva. Atha vā jānaṁ jānātīti yathā aññe savipallāsā kāmarūpapariññāvādino jānantāpi vipallāsavasena jānanti, na evaṁ Bhagavā. Bhagavā pana pahīnavipallāsattā jānanto jānāti eva, diṭṭhidassanassa abhāvā passanto passati evāti attho.

Dassanapariṇāyakaṭṭhenāti yathā cakkhu sattānaṁ dassanatthaṁ pariṇeti sādheti, evaṁ lokassa yāthāvadassanasādhanatopi dassanakiccapariṇāyakaṭṭhena cakkhubhūto, paññācakkhumayattā vā sayambhūñāṇena paññācakkhuṁ bhūto pattoti vā cakkhubhūto. Ñāṇabhūtoti etassa ca evameva attho daṭṭhabbo. Dhammā vā bodhipakkhiyā, tehi uppannattā lokassa ca taduppādanato anaññasādhāraṇaṁ vā dhammaṁ patto adhigatoti dhammabhūto. “Brahmā”vuccati seṭṭhaṭṭhena maggañāṇaṁ, tena uppannattā lokassa (SṬ.35.116/CS:pg.2.307) ca taduppādanato tañca sayambhūñāṇena pattoti brahmabhūto. Catusaccadhammaṁ vadatīti vattā. Ciraṁ saccapaṭivedhaṁ pavattento vadatīti pavattā. Atthaṁ nīharitvāti dukkhādi-atthaṁ uddharitvā. Paramatthaṁ vā nibbānaṁ pāpayitā. Amatasacchikiriyaṁ sattesu uppādento amataṁ dadātīti amatassa dātā. Bodhipakkhiyadhammānaṁ tadāyattabhāvato dhammassāmī. Punappunaṁ yācāpento bhāriyaṁ karonto garuṁ karoti nāma, tathā duviññeyyaṁ katvā kathentopi.

Cakkhunā vijjamānena lokasaññī hoti, na tasmiṁ asati. Na hi ajjhattikāyatanavirahena lokasamaññā atthi. Tenāha “cakkhuñhi loko”ti-ādi. Appahīnadiṭṭhīti asamūhatasakkāyadiṭṭhiko ghanavinibbhogaṁ kātuṁ asakkonto samudāyaṁ viya avayavaṁ “loko”ti sañjānāti ceva maññati ca. Tathāti iminā “lokoti sañjānāti ceva maññati cā”ti padattayaṁ ākaḍḍhati. Tassāti puthujjanassa, cakkavāḷalokassa vā. Cakkhādimeva hi sahokāsena “cakkavāḷo”ti puthujjano sañjānāti. Gamanenāti padasā gamanena. Na sakkā tesaṁ anantattā. Lujjanaṭṭhenāti abhisaṅkhāralokavasena lokassa antaṁ dassetuṁ vuttaṁ. Tassa anto nāma nibbānaṁ. Taṁ pattuṁ sakkā sammāpaṭipattiyā pattabbattā. Cakkavāḷalokassa pana anto nāma, natthi tassa gamanena appattabbattā.

Imehi padehīti imehi vākyavibhāgehi padehi. Tāni pana akkharasamudāyalakkhaṇānīti āha “akkharasampiṇḍanehī”ti. Pāṭiyekka-akkharehīti tasmiṁ tasmiṁ pade paṭiniyatasannivesehi visuṁ visuṁ cittena gayhamānehi akkharehīti attho.

Gamanaṭṭhena “paṇḍā” vuccati paññā, tāya ito gato pattoti paṇḍito, paññavā. Mahāpaññatā nāma paṭisambhidāvasena veditabbāti āha “mahante atthe”ti-ādi. Yathā tanti ettha tanti nipātamattaṁ paṭhamavikappe, dutiyavikappe pana paccāmasananti āha “taṁ byākatan”ti.

Lokantagamanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.117.)4. Kāmaguṇasuttavaṇṇanā

117. Cetasoti (SṬ.35.117/CS:pg.2.308) karaṇe sāmivacanaṁ. Cittena saṁphusanaṁ nāma anubhavoti āha “cittena anubhūtapubbā”ti. Ututtayānurūpatāvasena pāsādattayaṁ, taṁ vasena tividhanāṭakabhedo. Manorammatāmattena kāmaguṇaṁ katvā dassitaṁ, na kāmavasena. Na hi abhinikkhamanato uddhaṁ bodhisattassa kāmavitakkā bhūtapubbā. Tenāha Māro pāpimā--

“Satta vassāni Bhagavantaṁ, anubandhiṁ padāpadaṁ;

Otāraṁ nādhigacchissaṁ, sambuddhassa satīmato”ti. (su.ni.448).

Metteyyo nāmāti-ādi anāgatārammaṇadassanamattaṁ, na bodhisattassa evaṁ uppajjatīti. Attā piyāyitabbarūpo etassāti attarūpo, uttarapade purimapadalopenāti “attano hitakāmajātikenā”ti attho vutto. Attarūpenāti vā pītisomanassehi gahitasabhāvena tuṭṭhapahaṭṭhena udaggudaggena. Appamādoti appamajjanaṁ kusaladhammesu akhaṇḍakāritāti āha “sātaccakiriyā”ti. Avossaggoti cittassa kāmaguṇesu avossajjanaṁ pakkhandituṁ appadānaṁ. Purimo vikappo kusalānaṁ dhammānaṁ karaṇavasena dassito, pacchimo akusalānaṁ akaraṇavasena. Dve dhammāti appamādo satīti dve dhammā. Appamādo sati ca tathā pavattā cattāro kusaladhammakkhandhā veditabbā. Kattabbāti pavattetabbā.

Tasmiṁ āyataneti tasmiṁ nibbānasaññite kāraṇe paṭivedhe. Taṁ kāraṇanti channaṁ āyatanānaṁ kāraṇaṁ. Saḷāyatanaṁ nirujjhati etthāti saḷāyatananirodho vuccati nibbānaṁ. Tenāha “nibbānaṁ. Taṁ sandhāyā”ti-ādi. Nibbānasminti nibbānamhi.

Kāmaguṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.118~119.)5~6. Sakkapañhasuttādivaṇṇanā

118-119. Diṭṭheti paccakkhabhūte. Dhammeti upādānakkhandhadhamme. Tattha hi attāti bhavati saññā diṭṭhi cāti attabhāvasaññā. Tenāha--“diṭṭheva (SṬ.35.118~119/CS:pg.2.309) dhammeti imasmiṁyeva attabhāve”ti. “Tannissitan”ti ettha taṁ-saddena heṭṭhā abhinandanādipariyāyena vuttā taṇhā paccāmaṭṭhāti āha-- “taṇhānissitan”ti. Taṁ upādānaṁ etassāti tadupādānaṁ. Tenāha--“taṁgahaṇan”ti-ādi. Taṇhupādānasaṅkhātaṁ gahaṇaṁ etassāti taṁgahaṇaṁ. Chaṭṭhaṁ uttānameva pañcame vuttanayattā.

Sakkapañhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.120.)7. Sāriputtasaddhivihārikasuttavaṇṇanā

120. Ghaṭessatīti pubbenāparaṁ ghaṭitaṁ sambandhaṁ karissati. Vicchedanti brahmacariyassa virodhipaccayasamuppattiyā ucchedaṁ.

(SṬ.35.121.)8. Rāhulovādasuttavaṇṇanā

121. Ye dhammā sammadeva bhāvitā bahulīkatā vimuttiyā arahattassa sacchikiriyāya saṁvattanti, te saddhādayo sambhārā vimuttiparipācaniyāti adhippetā. Paripācentīti paripākaṁ pariṇāmaṁ gamenti. Dhammāti kāraṇabhūtā dhammā. Visuddhikāraṇavasenāti visuddhikāraṇatāvasena, sā pana saddhindriyādīnaṁ kāraṇato visuddhi. Yathā nāma jātisampannassa khattiyakumārassa vipakkhavigamena pakkhasaṅgahena pavattiṭṭhānasampattiyā ca parisuddhi hoti, evamevaṁ daṭṭhabbāti dassento “vuttaṁ hetan”ti-ādimāha.

Assaddhādayopi puggalā saddhādīnaṁ yāvadeva parihānāya honti, saddhādayo pāripūriyāva, tathā pasādaniyasuttantādipaccavekkhaṇā, pasādaniyasuttantā nāma sampasādanīyasuttādayo. Sammappadhāneti sammappadhānasuttante. Satipaṭṭhāneti cattāro satipaṭṭhāne. Jhānavimokkheti jhānāni ceva vimokkhe ca uddissa pavattasuttante. Gambhīrañāṇacariyeti khandhāyatanadhātupaṭiccasamuppādapaṭisaṁyuttasuttante.

Kalyāṇamittatādayoti kalyāṇamittatā sīlasaṁvaro abhisallekhakathā vīriyārambho nibbedhikapaññāti ime kalyāṇamittādayo pañca dhammā, ye “idha, Meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hotī”ti-ādinā Udāne (SṬ.35.121/CS:pg.2.310) (udā. 31) kathitā. Lokaṁ volokentassāti āyasmato Rāhulassa tāsañca devatānaṁ indriyaparipākaṁ passantassa. Tato yena andhavanaṁ, tattha divāvihārāya mahāsamāgamo bhavissatīti. Tathā hi vakkhati “ettakāti gaṇanāvasena paricchedo natthī”ti.

Rukkhapabbatanissitā bhūmaṭṭhakā, ākāsacārivimānavāsino antalikkhaṭṭhakā. Dhammacakkhunti veditabbāni catusaccadhammānaṁ dassanaṭṭhena.

Rāhulovādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Lokakāmaguṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Gahapativaggo

(SṬ.35.124~126.)1~3. Vesālīsuttādivaṇṇanā

124-126. Dvīsūti imasmiṁ gahapativagge paṭhamadutiyesu tatiye ca vuttatthameva pāṭhajātaṁ apubbaṁ natthīti attho.

(SṬ.35.127~128.)4~5. Bhāradvājasuttādivaṇṇanā

127-128. Kāmaṁ aññepi pabbajitā yuttakāle piṇḍaṁ ulamānā carantiyeva, ayaṁ pana odarito, teneva kāraṇena pabbajitoti dassento “piṇḍaṁ ulamāno”ti-ādimāha. Ghaṁsantovāti bhūmiyaṁ ghaṁsanto eva pattaṁ ṭhapeti. Parikkhīṇanti samantato parikkhīṇaṁ. Nāḷiko …pe… jātaṁ, atirekapattaṭṭhapanassa paṭikkhittattā aññaṁ na gaṇhāti. “Indriyabhāvananti cakkhādipañcindriyabhāvanan”ti keci vadanti, tathā vipassanābhinivesaṁ katvā uparivipassanaṁ vaḍḍhitvāti adhippāyo. Apare pana “saddhāpañcamānaṁ indriyānaṁ vasena vipassanābhinivesaṁ katvā tena sukhena abhiññāpahānānaṁ sampādanavasena indriyaṁ bhāvetvā”ti vadanti.

Upasaṅkamatīti (SṬ.35.127~128/CS:pg.2.311) ettha yathā so rājā upasaṅkami, taṁ āgamanato paṭṭhāya dassetuṁ “thero kirā”ti-ādi āraddhaṁ. Mahāpānaṁ nāma aññaṁ kammaṁ akatvā pānapasuto hutvā sattāhaṁ tadanurūpaparijanassa surāpivanaṁ. Tenāha “mahāpānaṁ nāma pivitvā”ti. Sālithusehīti rattasālithusehi. Ḍayhamānaṁ viya kipillikadaṁsanajātāhi dukkhavedanāhi. Mukhasattīhi vijjhiṁsu vallabhatāya. Itthilolo hi so rājā.

Paveṇinti tesaṁ samādānapaveṇiṁ brahmacariyapabandhaṁ. Paṭipādentīti sampādenti. Garukārammaṇanti garukātabba-ārammaṇaṁ, avītikkamitabbārammaṇanti attho. Assāti rañño. Cittaṁ anotarantanti pasādavīthiṁ anotarantaṁ anupagacchantaṁ. Viheṭhetunti vibādhituṁ.

Lobhassa aparāparuppattiyā bahuvacanavasena “lobhadhammā”ti vuttaṁ. Uppajjantītipi attho yeva, yasmā uppajjamāno lobhadhammo attano hetupaccaye pariggahāpento jānāpento viya sahati pavattatīti. Imameva kāyanti ettha samūhatthe eva kāya-saddo gabbhāsayādiṭṭhānesu uppajjanadhammasamūhavisayattā, itare pana kāyūpalakkhitatāya “kāyo”ti veditabbā. Uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.

Bhāradvājasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.129.)6. Ghositasuttavaṇṇanā

129. Rūpā ca manāpāti nīlādibhedā rūpadhammā ca manasā manuññā piyarūpā saṁvijjanti, idañca sukhavedanīyassa phassassa sabhāvadassanatthaṁ. Evaṁ “rūpā ca manāpā upekkhāvedaniyā”ti etthāpi yathārahaṁ vattabbaṁ. Cakkhuviññāṇa …pe… phassanti vuttaṁ. Upanissayakoṭiyā hi cakkhuviññāṇasampayuttaphasso sukhavedanīyo, na sahajātakoṭiyā. Tenāha--“ekaṁ phassaṁ paṭicca javanavasena sukhavedanā uppajjatī”ti. Sesapadesūti “saṁvijjati kho, gahapati, sotadhātū”ti āgatesu pañcasu koṭṭhāsesu.

Tevīsati (SṬ.35.129/CS:pg.2.312) dhātuyo kathitā channaṁ dvārānaṁ vasena vibhajjagahaṇena. Vatthunissitanti hadayavatthunissitaṁ. Pañcadvāre vīsati, manodvāre tisso evaṁ tevīsati.

Ghositasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.130~131.)7~8. Hāliddikānisuttādivaṇṇanā

130-131. Taṁ itthetanti cakkhunā yaṁ rūpaṁ diṭṭhaṁ, taṁ itthanti attho. Taṁ sukhavedaniyanti taṁ sukhavedanāya upanissayakoṭiyā paccayabhūtaṁ cakkhuviññāṇañceva, yo ca yathārahaṁ upanissayakoṭiyā vā, anantaro ce anantarakoṭiyā vā, sahajāto ce sampayuttakoṭiyā vā, sukhavedanāya paccayo phasso. Taṁ sukhavedaniyañca phassaṁ paṭicca uppajjati sukhavedanāti yojanā. Esa nayo sabbattha sabbesu sesesu sattasu vāresu. Manodhātuyeva vā samānāti abhidhammanayena. Suttantanayena pana suññataṭṭhena nissattanijjīvaṭṭhena ca manodhātusamaññaṁ labhateva. Aṭṭhamaṁ uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.

Hāliddikānisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.132.)9. Lohiccasuttavaṇṇanā

132. Tepi māṇavakātveva vuttā, na brāhmaṇakumārā eva. Seleyyakānīti aññamaññaṁ silissanalaṅghanakīḷanāni.

Upaṭṭhānavasena ibhaṁ harantīti ibbhā, hatthigopakā. Te pana nihīnakuṭumbassa bhoggaṁ upādāya gahapatibhāvaṁ upādāya “gahapatikā”tipi vuccantīti āha “gahapatikā”ti. Kaṇhāti kaṇhābhijātikā. Raṭṭhaṁ bharantīti yasmiṁ raṭṭhe vasanti, tassa raṭṭhassa baliṁ bharaṇena, attano vā kuṭumbassa bharaṇena bharatā. Pariyāyantāti parito saṁcarantā kīḷanti.

Sīlajeṭṭhakāti sīlappadhānā. Ye purāṇaṁ saranti, te sīluttamā ahesuṁ. Dvārāni cakkhādidvārāni.

Apakkamitvā (SṬ.35.132/CS:pg.2.313) apetā virahitā hutvā. Visamānīti vigatasamāni duccaritasabhāvāni. Nānāvidhadaṇḍā nānāvidhadaṇḍanipātā.

Anāhārakāti kiñci abhuñjanakā. Paṅko viya paṅko, malaṁ. Dantapaṅko purimapadalopena paṅkoti vuttoti “paṅko nāma dantamalan”ti vuttaṁ. Ajehi kātabbakānaṁ akopetvā karaṇaṁ samādānavasena vataṁ. Esa nayo sesesupi. Kohaññaṁ nāma attani vijjamānadosaṁ paṭicchādetvā asantaguṇapakāsanāti āha--“paṭicchanna …pe… kohaññañcevā”ti. Parikkhārabhaṇḍakavaṇṇāti parikkhārabhaṇḍā kappakāti. Te ca kho attano jīvikatthāya āmisakiñjakkhassa attanibandhanatthāya amocanatthāya katā.

Akhilanti cetokhilarahitaṁ brahmavihāravasena. Tenāha “mudu athaddhan”ti.

Adhimuttoti abhirativasena yuttapayutto. Parittacittoti parito khaṇḍitacitto. Appamāṇacittoti ettha “ko ayan”ti paṭikkhituṁ sakkuṇeyyacitto.

Lohiccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.133.)10. Verahaccānisuttavaṇṇanā

133. Brāhmaṇiṁ dhammasavanāya codento māṇavako “yagghe”ti avoca. Tenāha “yaggheti codanatthe nipāto”ti.

Verahaccānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Gahapativaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

14. Devadahavaggo

(SṬ.35.134.)1. Devadahasuttavaṇṇanā

134. Manaṁ ramayantāti āpāthagatā manassa ramaṇavasena piyāyitabbatāvasena pavattantā.

(SṬ.35.135.)2. Khaṇasuttavaṇṇanā

135. Chaphassāyatanikāti (SṬ.35.135/CS:pg.2.314) chahi phassāyatanehi aniṭṭhasaṁvedaniyā. Chadvāraphassapaṭiviññattīti chahipi dvārehi ārammaṇassa paṭisaṁvedanā hotiyeva sabbaso dukkhānubhavanatthaṁ. Tāvatiṁsapuranti sudassanamahānagaraṁ. Abhāvo nāma natthi sabbathā sukhānubhavanato. Nirayeti iminā duggati bhavasāmaññena itarāpāyāpi gahitā eva. Maggabrahmacariyavāsaṁ vasituṁ na sakkāti iminā pana sabbesampi acchindikaṭṭhānānaṁ gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Imevāti imasmiṁ manussaloke eva. Apāyopi paññāyati apāyadukkhasadisassa dukkhassa kadāci paṭisaṁvedanato. Saggopi paññāyati devabhogasadisasampattiyā kadāci paṭilabhitabbato.

Ayaṁ kammabhūmīti ayaṁ manussaloko purisathāmakaraṇāya kammabhūmi nāma tāsaṁ yogyaṭṭhānabhāvato. Tattha padhānakammaṁ dassento “idha maggabhāvanā”ti āha. Ṭhānānīti kāraṇāni. Saṁvejaniyānīti saṁvegajananāni bahūni jāti-ādīni. Tathā hi jāti, jarā, byādhi, maraṇaṁ, apāyabhavaṁ, tatthapi nirayūpapattihetukaṁ, tiracchānupapattihetukaṁ, asūrakāyūpapattihetukaṁ, atīte vaṭṭamūlakaṁ, anāgate vaṭṭamūlakaṁ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakanti bahūni saṁvegavatthūni paccavekkhitvā saṁvegajāto sañjātasaṁvego yoniso padhānamanuyuñjassu. Saṁvegāti saṁvegamāpajjassu.

Khaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.136.)3. Paṭhamarūpārāmasuttavaṇṇanā

136. Sammuditā sammodappattā, pamoditā sañjātapamodā. Dukkhāti dukkhavanto sañjātadukkhā. Tenāha “dukkhitā”ti. Sukhaṁ etassa atthīti sukho, sukhī. Tenāha “sukhito”ti. Yattakā rūpādayo dhammā loke atthīti vuccati. Passantānanti saccapaṭivedhena sammadeva passantānaṁ. “Paccanīkaṁ hotī”ti vatvā taṁ paccanīkabhāvaṁ dassetuṁ “loko hī”ti-ādi (SṬ.35.136./CS:pg.2.315) vuttaṁ. Asubhāti “āhū”tipadaṁ ānetvā sambandho. Sabbametanti “sukhaṁ diṭṭhamariyebhi …pe… tadariyā sukhato vidū”ti ca vuttaṁ. Sabbametaṁ nibbānameva sandhāya vuttaṁ. Nibbānameva hi ekantato sukhaṁ nāma.

Pañcanavutipāsaṇḍino tesañca pāsaṇḍibhāvo papañcasūdaniṭṭhakathāyaṁ pakāsito eva. Kilesanīvaraṇena nivutānanti kilesakhandhā kilesanīvaraṇaṁ, tena nivāritānaṁ. Nibbānadassanaṁ nāma ariyamaggo, tena tassa paṭivijjhanañca kāḷamegha-avacchāditaṁ viya candamaṇḍalaṁ.

Paricchinditvāti asubhabhāvaparicchindanena sammāviññāṇadassanena ca paricchinditvā. Maggadhammassāti ariyamaggadhammassa.

Anupannehīti anu anu avihāya paṭipannehi. Ko nu añño jānituṁ arahati, añño na jānātīti dasseti.

Paṭhamarūpārāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.136~144.)4~12. Dutiyarūpārāmasuttādivaṇṇanā

137-145. Suddhikaṁ katvā gāthābandhanena vinā kevalaṁ cuṇṇiyapadavaseneva. Tathā tathāti ajjhattikāni bāhirāni ca āyatanāni aniccalakkhaṇena dukkhānattalakkhaṇehi ca yojetvā dassanavasena.

Dutiyarūpārāmasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Devadahavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

15. Navapurāṇavaggo

(SṬ.35.145.)1. Kammanirodhasuttavaṇṇanā

146. Sampati vijjamānassa cakkhussa taṁnibbattassa kammassa ca adhippetattā “na cakkhu purāṇaṁ, kammameva purāṇan”ti vatvā yathā tassa cakkhussa purāṇapariyāyo (SṬ.35.145/CS:pg.2.316) vutto, taṁ dassento āha--“kammato panā”ti-ādi. Paccayanāmenāti purimajātisaṁsiddhattā “purāṇan”ti vattabbassa paccayabhūtassa kammassa nāmena. Evaṁ vuttanti “purāṇakamman”ti evaṁ vuttaṁ. Paccayehi abhisamāgantvā katanti taṇhāvijjādipaccayehi abhimukhabhāvena samāgantvā samecca nibbattitaṁ. Cetanāyāti kammacetanāya. Pakappitanti abhisamīhitaṁ. Vedanāyāti attānaṁ nissāya ārammaṇaṁ katvā pavattāya vedanāya. Vatthūti nibbattikāraṇaṁ pavattaṭṭhānanti vipassanāpaññāya passitabbaṁ. Kammassa nirodhenāti kilesānaṁ anuppādanirodhasiddhena kammassa nirodhena. Vimuttiṁ phusatīti arahattaphalavimuttiṁ pāpuṇāti. Ārammaṇabhūto nirodho nibbānaṁ “kammanirodho”ti vuccati, “kammaṁ nirujjhati etthā”ti katvā. “Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādatthā”ti vuttattā “pubbabhāgavipassanā kathitā”ti vuttaṁ.

Kammanirodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.146~149.)2~5. Aniccanibbānasappāyasuttādivaṇṇanā

147-150. Nibbānassāti nibbānādhigamassa, kilesanibbānasseva vā. Upakārapaṭipadanti upakārāvahaṁ paṭipadaṁ. Catūsūti dutiyādīsu catūsu. Nibbānasappāyā paṭipadā desitāti katvā “saha vipassanāya cattāro maggā kathitā”ti vuttaṁ.

Aniccanibbānasappāyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.150~151.)6~7. Antevāsikasuttādivaṇṇanā

151-152. Anta-saddo samīpatthe vattati “udakantaṁ vanantan”ti-ādīsu, kileso pana ati-āsanne vasati abbhantaravuttitāyāti “antevāsikan”ti vutto vibhatti-alopena yathā “vanekusalo, kūlerukkhā”ti. Tenāha--“anantevāsikanti antovasanakilesavirahitan”ti. Ācaraṇakakilesavirahitanti samudācaraṇakilesarahitaṁ. Anto (SṬ.35.150~151/CS:pg.2.317) assa vasantīti assa puggalassa anto abbhantare citte vasanti pavattanti. Te etaṁ adhibhavantīti te kilesā etaṁ puggalaṁ abhibhavitvā attano vase vattenti. Tenāha-- “ajjhottharanti sikkhāpenti vā”ti. Tehi ācariyehīti tehi kilesasaṅkhātehi satte attano gatiyaṁ ṭhapentehi ācariyehi. Sattamaṁ heṭṭhā kathitanayamevāti yasmā heṭṭhā khandhavasena desanā āgatā, idha āyatanavasenāti ayameva viseso.

Antevāsikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.152.)8. Atthinukhopariyāyasuttavaṇṇanā

153. Pariyāyati parigacchati phalaṁ etassāti pariyāyo hetūti āha--“yaṁ pariyāyanti yaṁ kāraṇan”ti. Paccakkhadiṭṭhe aviparīte atthe pavattasaddhā paccakkhasaddhā yathā “sammāsambuddho Bhagavā, svākhāto dhammo”ti (ma.ni.1.288) ca. Evaṁ kirāti iti kirāya uppanno saddahanākāro saddhāpatirūpako. Etanti “aññatreva saddhāyā”ti etaṁ vacanaṁ Rucāpetvāti kiñci atthaṁ attano matiyā rocetvā. Khamāpetvāti tasseva vevacanaṁ, cittaṁ tathā khamāpetvā. Tenāha--“atthetanti gahaṇākāro”ti. Paramparāgatassa atthassa evaṁ kirassāti anussavanaṁ. Kāraṇaṁ cintentassāti yuttiṁ cintentassa. Kāraṇaṁ upaṭṭhātīti “sādhū”ti attano cittassa upatiṭṭhati. Atthetanti “etaṁ kāraṇaṁ evamayamattho yujjatī”ti cittena gahaṇaṁ. Ākāraparivitakkoti yuttiparikappanā. Laddhīti nicchayena gahaṇaṁ, sā ca kho diṭṭhi ayāthāvaggahaṇena aññāṇamevāti daṭṭhabbaṁ. Tanti laddhiṁ. Atthesāti esā laddhi mama uppannā atthi yuttarūpā hutvā upalabbhati. Evaṁ gahaṇākāro diṭṭhinijjhānakkhanti nāma, paṭhamuppannaladdhisaṅkhātāya diṭṭhiyā nijjhānaṁ khamanākāro diṭṭhinijjhānakkhanti nāma. Pañca ṭhānānīti yathāvuttāni saddhādīni pañca kāraṇāni. Muñcitvā aggahetvā. Heṭṭhimamaggavajjhānaṁ rāgādīnaṁ abhāvaṁ sandhāya “natthi me ajjhattaṁ rāgadosamoho”ti ayaṁ sekkhānaṁ paccavekkhaṇā, sabbaso abhāvaṁ sandhāya asekkhānanti āha-- “sekkhāsekkhānaṁ paccavekkhaṇā kathitā”ti. “Santaṁ (SṬ.35.152/CS:pg.2.318) vā ajjhattan”ti-ādinā sekkhānaṁ, “asantaṁ vā ajjhattan”ti-ādinā asekkhānaṁ paccavekkhaṇā kathitāti daṭṭhabbaṁ.

Atthinukhopariyāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.153~154.)9~10. Indriyasampannasuttādivaṇṇanā

154-155. “Sampannasīlā, bhikkhave, viharathā”ti-ādīsu (ma.ni.1.64) viya paripuṇṇattho idha sampanna-saddoti āha “paripuṇṇindriyo”ti. Indriyehi samannāgatattā paripuṇṇindriyo nāma hotīti sambandho. Evaṁ sati samannāgamasampatti vuttā hotīti āsaṅkanto “cakkhādīni vā”ti-ādimāha. Taṁ sandhāyāti dutiyavikappena vuttamatthaṁ sandhāya. Heṭṭhā khandhiyavagge khandhavasena desanā āgatā, idha āyatanavasenāti āha “vuttanayamevā”ti.

Indriyasampannasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Navapurāṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tatiyo paṇṇāsako.

16. Nandikkhayavaggo

(SṬ.35.155~158.)1~4. Ajjhattanandikkhayasuttādivaṇṇanā

156-159. Atthatoti sabhāvato. Ñāṇena ariyato ñātabbato attho, sabhāvoti. Evañhi abhijjanasabhāvo nandanaṭṭhena nandī, rañjanaṭṭhena rāgo. Vimuttivasenāti vimuttiyā adhigamavasena. Etthāti imasmiṁ paṭhamasutte. Dutiyādīsūti dutiyatatiyacatutthesu. Uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.

Ajjhattanandikkhayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(S.35.159-160.)5- 6. Jīvakambavanasamādhisuttādivaṇṇanā

160-161. Samādhivikalānaṁ (SṬ.35.159~160/CS:pg.2.319) cittekaggataṁ labhantānaṁ, paṭisallānavikalānaṁ kāyavivekañca cittekaggatañca labhantānanti yojanā. Pākaṭaṁ hotīti vibhūtaṁ hutvā upaṭṭhāti. Okkhāyati paccakkhāyatīti catusaccadhammānaṁ vibhūtabhāvena upaṭṭhānassa kathitattā vuttaṁ--“dvīsupi …pe… kathitā”ti.

Jīvakambavanasamādhisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.161~163.)7~9. Koṭṭhika-aniccasuttādivaṇṇanā

162-164. Aniccānupassanādayo eva vimuttiparipācaniyā dhammā nāma. Therassa tadā saddhādīni indriyāni na paripākaṁ upagatāni, thero imāhi desanāhi indriyaparipākamagamāsi.

Koṭṭhika-aniccasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(S.35.164-166.)10- 12. Micchādiṭṭhipahānasuttādivaṇṇanā

165-167. Pāṭiyekkanti visuṁ visuṁ. Vuttanayenevāti heṭṭhā vuttanayeneva apubbassa vattabbassa abhāvā.

Micchādiṭṭhipahānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Nandikkhayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

17. Saṭṭhipeyyālavaggo

(S.35.167.-186.)1- 60. Ajjhatta-aniccachandasuttādivaṇṇanā

168-227. “Yaṁ, bhikkhave, aniccaṁ, tatra vo chando pahātabbo”ti-ādinā tesaṁ tesaṁ puggalānaṁ ajjhāsayavasena saṭṭhi suttāni kathitāni (SṬ.35.167~186/CS:pg.2.320) tāni ca peyyālanayena desanaṁ āruḷhānīti “saṭṭhipeyyālo nāma hotī”ti vuttaṁ. Tenāha “yāni panetthā”ti-ādi.

Ajjhatta-aniccachandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṭṭhipeyyālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

18. Samuddavaggo

(SṬ.35.187.)1. Paṭhamasamuddasuttavaṇṇanā

228. Yadi “duppūraṇaṭṭhena samuddanaṭṭhenā”ti iminā atthadvayena sāgaro “samuddo”ti vuccati, cakkhussevetaṁ nippariyāyato yujjatīti dassetuṁ “yadī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha duppūraṇaṭṭhenāti pūretuṁ asakkuṇeyyabhāvena. Samuddanaṭṭhenāti sabbaso uparūparipakkhittagamanena. Mahāgaṅgādimahānadīnaṁ mahatā udakoghena anusaṁvaccharaṁ anupakkhandamānopi hi samuddo pāripūriṁ na gacchati, yañca bhūmipadesaṁ ottharati, taṁ samuddabhāvaṁ neti, abhāvaṁ vā pāpuṇāti apayāte samuddodake, taṁ vā anudakabhāvapattiyā atathameva hoti. Kāmañcesa duppūraṇaṭṭho samuddanaṭṭho sāgare labbhati, tathāpi taṁ dvayaṁ cakkhusmiṁyeva visesato labbhatīti dassento “tassa hī”ti-ādimāha. Samosarantanti sabbaso nīlādibhāgehi osarantaṁ, āpāthaṁ āgacchantanti attho. Kātuṁ na sakkoti duppūraṇīyattā. Sadosagamanena gacchati sattasantānassa dussanato. Dussanaṭṭhatā cassa cakkhudvārikataṇhāvasena veditabbā. Yathā samudde aparāparaṁ parivattamāno ūmiyā vego samuddassāti vuccati, evaṁ cakkhusamuddassa purato aparāparaṁ parivattamānaṁ nīlādibhedaṁ rūpārammaṇaṁ cakkhussāti vattabbataṁ arahati anaññasādhāraṇattāti vuttaṁ “rūpamayo vego”ti. Asamapekkhiteti sammādassane rūpe manāpabhāvaṁ amanāpabhāvañca gahetvā, “idaṁ nāma mayā diṭṭhan”ti anupadhārentassa kevalaṁ samūhaghanavasena gaṇhantassa gahaṇaṁ asamapekkhanaṁ. Sahatīti adhibhavati, taṁnimittaṁ kañci vikāraṁ nāpajjati.

Ūmīti (SṬ.35.187/CS:pg.2.321) vīciyo. Āvaṭṭo āvaṭṭanavasena pavattaṁ udakaṁ. Gāharakkhasamakarādayo gāharakkhaso. Yathā samudde ūmiyo uparūpari vattamānā attani patitapuggalaṁ ajjhottharitvā anayabyasanaṁ āpādenti, tathā āvaṭṭagāharakkhasā. Evamete rāgādayo kilesā sayaṁ uppannakasatte ajjhottharitvā anayabyasanaṁ āpādenti, kilesuppattinimittatāya sattānaṁ anayabyasanāpattihetubhūtassa ūmibhayassa ārammaṇavasena cakkhusamuddo “sa-ūmisāvaṭṭo sagāho sarakkhaso”ti vutto.

Ūmibhayanti ettha bhāyati etasmāti bhayaṁ, ūmīva bhayaṁ ūmibhayaṁ. Kujjhanaṭṭhena kodho. Sveva cittassa ca abhimaddanavasenuppādanatthena daḷhaṁ āyāsanaṭṭhena upāyāso. Ettha ca anekavāraṁ pavattitvā satte ajjhottharitvā sīsaṁ ukkhipituṁ adatvā anayabyasananipphādanena kodhūpāyāsassa ūmisadisatā daṭṭhabbā. Tathā kāmaguṇā kilesābhibhūte satte māne viya rūpādivisayasaṅkhāte attani saṁsāretvā yathā tato bahibhūte nekkhamme cittampi na uppajjati, evaṁ āvaṭṭetvā byasanāpādanena āvaṭṭasadisatā daṭṭhabbā. Yadā pana gāharakkhaso ārakkharahitaṁ attano gocarabhūmigataṁ purisaṁ abhibhuyya gahetvā agocare ṭhitampi gocaraṁ netvā bheravarūpadassanādinā attano upakkamaṁ kātuṁ asamatthaṁ katvā anvāvisitvā vaṇṇabalabhoga-āyusukhehi viyojetvā mahantaṁ anayabyasanaṁ āpādeti, evaṁ mātugāmopi yonisomanasikārarahitaṁ avīrapurisaṁ attano rūpādīhi palobhanavasena abhibhuyya gahetvā vā vīrajātiyampi itthikuttabhūtehi attano hāvabhāvavilāsehi itthimāyāya anvāvisitvā vā avasaṁ attano upakāradhamme sīlādayo sampādetuṁ asamatthaṁ karonto guṇavaṇṇādīhi viyojetvā mahantaṁ anayabyasanaṁ āpādeti, evaṁ mātugāmassa gāharakkhasasadisatā daṭṭhabbā. Ūmibhayanti lakkhaṇavacanaṁ Yathā hi ūmi bhāyitabbaṭṭhena bhayaṁ, evaṁ āvaṭṭagāharakkhasāpīti ūmi-ādibhayena sabhayanti attho veditabbo. Antaṁ avasānaṁ gato, evaṁ pāraṁ nibbānaṁ gatoti vuccati.

Paṭhamasamuddasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.188~189.)2~3. Dutiyasamuddasuttādivaṇṇanā

229-230. Kilesānaṁ (SṬ.35.188~189/CS:pg.2.322) allabhāvūpanayananti āha “temanaṭṭhenā”ti. Ariyasāvaketi anāgāmino. Te hi kāmabhavavasena atintatāya na samunnā. Tayo maccūti kilesābhisaṅkhāradevaputtamāre. Tīhi upadhīhīti kilesābhisaṅkhārakāmaguṇānaṁ vasena tīhi upadhīhi. Khandhupadhinā pana so na nirūpadhi sa-upādisesasseva nibbānassa adhigatattā. Gatoti paṭipattigamanena gato.

Dutiyasamuddasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.190~192.)4~6. Khīrarukkhopamasuttādivaṇṇanā

231-233. Appahīnaṭṭhenāti maggena asamugghāṭitabhāvena. Atthīti vijjati. Sati paccaye vijjamānakiccakaraṇato pariyuṭṭhānaṁ appakaṁ mūsikāvisaṁ viya parittaṁ nāma hoti appānubhāvattā. Evarūpāpīti appakāpi. Assāti appahīnakilesassa. Adhimattānanti iṭṭhānaṁ rajanīyānaṁ, vatthuvasena parittakampi iṭṭhārammaṇaṁ adhimattameva. Tenāha “nakhapiṭṭhippamāṇampī”ti-ādi. Daharoti-ādīni tīṇipi padāni. Ābhindeyyāti bhindeyya. Taṁ ubhayanti taṁ cakkhurūpanti ubhayampi āyatanaṁ.

Khīrarukkhopamasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.193.)7. Udāyīsuttavaṇṇanā

234. Itipīti imināpi kāraṇena. Aniccenāti aniccabhāvena anattalakkhaṇaṁ kathitaṁ. Yasmā hetupaccayā viññāṇassa uppatti sati ca uppāde nirodhena bhavitabbaṁ, uppādavayavantatāya aniccaṁ viññāṇaṁ, yadi ca attā siyā paccayehi vinā sijjheyya, na ca tathāssa siddhi, tasmā “viññāṇaṁ anattā”ti aniccatāya anattatā kathitā.

Udāyīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.194.)8. Ādittapariyāyasuttavaṇṇanā

235. Kilesānaṁ (SṬ.35.194/CS:pg.2.323) anu anu byañjanato paribyattiyā uppattipaccayabhāvato anubyañjanaṁ, hatthapādādi-avayavāti āha--“hatthā sobhanā”ti-ādi. Nimittaggāhoti kilesuppattiyā nimittabhūto gāho. Saṁsandetvā gahaṇanti avayave samodhānetvā “itthipuriso”ti-ādinā ekajjhaṁ gahaṇaṁ. Vibhattigahaṇanti vibhāgena anavasesaggahaṇaṁ. Kumbhīlasadisoti kumbhīlagāhasadiso. Tenāha--“sabbameva gaṇhātī”ti hatthapādādīsu taṁ taṁ koṭṭhāsaṁ vibhajitvā gahaṇaṁ rattapāsadiso jalūkagāhasadiso. Ekajavanavārepi labbhantīti idaṁ cakkhudvārānusārena uppannamanodvārikajavanaṁ sandhāya vuttaṁ.

Nimittassādena ganthitanti yathāvutte nimitte assādagāhena ganthitaṁ sambaddhaṁ. Bhavaṅgenevāti mūlabhavaṅgeneva. Kilesabhayaṁ dassentoti tathā kilesuppattiyā sati akusalacittena antaritaṁ ce maraṇacittaṁ bhaveyya, ekantato niraye vā tiracchānayoniyā vā uppatti siyāti kilesānaṁ bhāyitabbaṁ dassento. “Samayavasena vā evaṁ vuttan”ti vatvā tamatthaṁ vivaranto “cakkhudvārasmiñhī”ti-ādimāha. Rattacittaṁ vāti rāgavasena rattacittaṁ vā. Duṭṭhacittena kathaṁ ārammaṇarasānubhavananti? Domanassavedanuppatti eva tassa ārammaṇarasānubhavanaṁ daṭṭhabbaṁ. Imassa samayassāti maraṇasamayassa.

Ubhinnaṁ nāsacchiddānaṁ majjhe ṭhita-aṭṭhitudanaṁ saha khuraṭṭhena chindanaṁ. Daṇḍakavāsīti dīghadaṇḍakā mahāvāsi. Nipajjitvā niddokkamananti iminā pacalāyikaniddaṁ paṭikkhipati. Tattha hi kadāci antarā micchāvitakkānaṁ sallakānaṁ avasaro siyā, nattheva nipajjitvā mahāniddaṁ okkantakāle. Vitakkānanti micchāvitakkānaṁ.

Ādittapariyāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(S.35.195-196.)9- 10. Paṭhamahatthapādopamasuttādivaṇṇanā

236-237. Navamaṁ (SṬ.35.195~196/CS:pg.2.324) “paññāyatī”ti vuccamāne bujjhanakānaṁ ajjhāsayavasena vuttanti āha--“dasame na hotīti vuccamāne”ti-ādi. Ettakameva hi dvinnaṁ suttānaṁ visesoti.

Paṭhamahatthapādopamasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Samuddavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

19. Āsīvisavaggo

(SṬ.35.197.)1. Āsīvisopamasuttavaṇṇanā

238. Ye bhikkhū tadā Bhagavantaṁ parivāretvā nisinnā, tesu keci ekavihārino, keci attadutiyā, keci attatatiyā, keci attacatutthā, keci attapañcamā hutvā araññāyatanesu viharantīti vuttaṁ --“ekacārika …pe… pañcacārike”ti. Samānajjhāsayatā sabhāgavuttino. Kammaṭṭhānānuyuñjanassa kārake. Tato eva tattha yuttapayutte. Puggalajjhāsayena kāraṇabhūtena. Paccayabhūtanti apassayabhūtaṁ. “Seyyathāpi, bhikkhave”ti ārabhitvā yāva “tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti ayaṁ mātikānikkhepo. Tesaṁ mātikāya vitthārabhājanaṁ. Vāsanā bhavissatīti vāsanāvahaṁ bhavissati. Sineruṁ ukkhipanto viyāti-ādi imissā desanāya anaññasādhāraṇatāya sudukkarabhāvadassanaṁ.

Mañcaṭṭhesu mañcasamaññā viya mukhaṭṭhaṁ visaṁ “mukhan”ti adhippetaṁ. Sukkhakaṭṭhasadisabhāvāpādanato “kaṭṭhan”ti vuccatīti kaṭṭhaṁ mukhaṁ etassāti kaṭṭhamukho, daṁsanādinā kaṭṭhasadisabhāvakaro sappo. Atha vā kaṭṭhasadisabhāvāpādanato kaṭṭhaṁ visaṁ vā mukhe etassāti kaṭṭhamukho. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo. Ime cattāroti ime visakiccabhedena cattāro. Idāni taṁ nesaṁ visakiccabhedaṁ dassetuṁ “tesū”ti-ādi vuttaṁ. Ayasūlasamappitaṁ viyāti abbhantare ayasūlaṁ anuppavesitaṁ viya. Pakkapūtipanasaṁ viyāti paccitvā kālātikkame kuthitapanasaphalaṁ (SṬ.35.197/CS:pg.2.325) viya. Caṅgavāreti rajakānaṁ khāraparissāvane surāparissāvane vā. Anavasesaṁ chijjanena asanipātaṭṭhānaṁ viya. Mahānikhādanenāti mahantena nikhādanena.

Visavegavikārenāti visavegagatena vikārena. Vātenāti tassa sappassa sarīraṁ phusitvā uggatavātena. Nāsavāte pana vattabbameva natthi. Puggalapaṇṇattivasenāti tesaṁyeva soḷasannaṁ sappānaṁ āgatavisoti-ādipuggalanāmassa vasena catusaṭṭhi honti paccekaṁ catubbidhabhāvato. Āgatavisoti āgacchaviso, sīghataraṁ abhiruhanavisoti attho. Ghoravisoti kakkhaḷaviso, duttikicchaviso. Ayaṁ sīta-udakaṁ viya hoti gāḷhadubbinimmocayabhāvena. Udakasappo hi ghoraviso hoti yevāti vuttaṁ--“udakasappādīnaṁ visaṁ viyā”ti. Paññāyatīti gaṇḍapiḷakādivasena paññāyati. Aneḷakasappo nāma mahā-āsīviso. Nīlasappo nāma sākhavaṇṇo rukkhaggādīsu vicaraṇakasappo. Iminā upāyenāti yoyaṁ kaṭṭhamukhesu daṭṭhavisānaṁyeva “āgataviso no ghoraviso”ti-ādinā catubbidhabhāvo vutto, iminā upāyena. Kaṭṭhamukhe daṭṭhavisādayoti kaṭṭhamukhesu daṭṭhaviso, phuṭṭhaviso, vātavibhoti tayo, pūtimukhādīsu ca daṭṭhavisādayo cattāro cattāro veditabbo.

Ekekanti catusaṭṭhiyo ekekaṁ. Catudhāti aṇḍajādivibhāgena catudhā vibhajitvā. Chapaṇṇāsānīti chapaṇṇāsādhikāni. Gatamaggassāti yathāvuttasaṅkhyāgatamaggassa paṭilomato saṁkhippamānā anukkamena cattārova honti. Kulavasenāti kaṭṭhamukhādijātivasena.

Sakalakāye āsiñcitvā viya ṭhapitavisāti hi tesaṁ phuṭṭhavisatā, vātavisatā vuccati. Evanti “āsittavisā”ti-ādinā. Etthāti āsīvisasadde vacanattho niruttinayena veditabbo. Uggatatejāti udaggatejā, attano visatejena nesaṁ kurūradabbatā vā. Dunnimmaddanavisāti mantāgadehi animmaddanīyavisā. Cattāro āsīvisāti ettha iti-saddo ādi-attho. Tenettha avasesapāḷiṁ saṅgaṇhāti.

Āsīvisesūti (SṬ.35.197/CS:pg.2.326) ime āsīvisā daṭṭhavisā evāti veditabbā. Sarīraṭṭhakesuyevāti tena purisena tesaṁ kassaci aniṭṭhassa akatattā āyusesassa ca vijjamānattā naṁ na daṁsiṁsūti daṭṭhabbaṁ. Pucchi yathābhūtaṁ pavedetukāmo. Durupaṭṭhāhāti durupaṭṭhānā. Sotthimaggoti sotthibhāvassa upāyo.

Antaracaroti antaraṁ caro sukhasattu vissāsaghātī. Tenāha “vadhako”ti. Idāni tāsaṁ pesane kāraṇaṁ dassetuṁ “paṭhaman”ti-ādi vuttaṁ. Abhimukhagataṁ viya abhimukhagataṁ. Īdisīpi hi vacoyutti loke nirūpīyati santiyaṁ purisaṁ ṭhapetīti viya. Tasmā abhimukhagatanti abhimukhaṁ tena sampattanti attho. Vaṅkasaṇṭhānaṁ phalakaṁ rukkhamūle āgatāgatānaṁ nisīdanatthāya atthataṁ.

Arittahattho puriso santāreti etāyāti santāraṇī. Orimatīrato uttaraṇāya setu uttarasetu. Ekena dvīhi vā gantabbo rukkhamayo setu rukkhasetu. Jaṅghasatthena gamanayoggo setu jaṅghasetu. Sakaṭena gantuṁ sakkuṇeyyo sakaṭasetu. Na kho esa brāhmaṇo paramatthato. Tadattho pana ekadesena sambhavatīti tathā vuttanti dassento “ettakānaṁ paccatthikānaṁ bāhitattā”ti āha. Desananti uddesadesanaṁ. Vinivattentoti paṭisaṁharanto. Na laddho vatāsīti na laddho vata āsi.

Rājā viya kammaṁ sattesu issariyassa vattāpanato. Rājā …pe… puthujjano vaṭṭadukkhasaṅkhātāparādhatāya. Ñāṇapalāyanenāti mahābhūtehi nibbinditvā virajjitvā vimuccitukāmatāvasena uppannañāṇapalāyane maggādhigamasiddheneva ñāṇapalāyanena. Evañhettha upamāsaṁsandanaṁ matthakaṁ pāpitameva hoti.

Yatheva hīti-ādinā ekadesanāsamudāyassa nidassanaṁ āraddhaṁ. Yathāvuttavacanaṁ Aṭṭhakathācariyānaṁ vacanena samattheti “patthaddho bhavatī”ti-ādinā. Tattha kaṭṭhamukhena vāti vā-saddo upamattho. Yathā kaṭṭhamukhena sappena daṭṭho patthaddho hoti, evaṁ pathavīdhātuppakopena so (SṬ.35.197/CS:pg.2.327) kāyo kaṭṭhamukheva hoti, kaṭṭhamukhagato viya patthaddho hotīti attho. Atha vā vā-saddo avadhāraṇattho. So “pathavīdhātupakopena vā”ti evaṁ ānetvā sambandhitabbo. Ayañhettha attho--kaṭṭhamukhena daṭṭhopi kāyo pathavīdhātuppakopeneva patthaddho hoti, tasmā pathavīdhātuyā aviyutto so kāyo sabbadā kaṭṭhamukhagato viya hotīti. Vā-saddo vā aniyamattho. Tatrāyamattho--kaṭṭhamukhena daṭṭho kāyo patthaddho hoti vā, na vā mantāgadavasena. Pathavīdhātuppakopena pana mantāgadarahito so kāyo kaṭṭhamukhagato viya hoti ekantapatthaddhoti. Tattha kāyoti pakatikāyo. Pūtikoti kuthito. Santattoti sabbaso tatto mahādāhappatto. Sañchinnoti sabbaso chinno cuṇṇavicuṇṇabhūto. Yadā kāyo patthaddhādibhāvappatto hoti, tadā puriso kaṭṭhamukhādisappassa mukhe vattamāno viya hotīti attho.

Visesatoti kaṭṭhamukhādivisesato ca pathavī-ādivisesato ca. Anatthaggahaṇatoti-ādi acetanesupi bhūtesu sacetanesu viya anatthādīnaṁ paccakkhatāya nibbedajananatthaṁ āraddhaṁ. Tattha āsayatoti pavattiṭṭhānato. Etesanti mahābhūtānaṁ. Sadisatāti vammikāsayasusiragahanasaṅkāraṭṭhānāsayatāya ca sadisatā.

Paccattalakkhaṇavasenāti visuṁ visuṁ lakkhaṇavasena. Pathavī-ādīnaṁ kakkhaḷabhāvādi, taṁsamaṅgino puggalassa kakkhaḷabhāvāpādanādinā vikāruppādanato visavegavikārato sadisatā veditabbā.

Anatthāti byasanā. Byādhinti kuṭṭhādibyādhiṁ. Bhave jātābhinandinoti bhavesu jātiyā abhinandanasīlā. Pañcavokāre hi jātiyā abhinandanā nāma mahābhūtābhinandanā eva.

Durupaṭṭhānatarānīti duppaṭikāratarāni. Durāsadāti durupasaṅkamanā. “Upaṭṭhāmī”ti upasaṅkamituṁ na sakkonti. Parijānāma kammanāmāni, upakārā nāma natthi. Anantadosūpaddavatoti aparimāṇadosūpaddavahetuto. Ekapakkhalanti ekadukkhaṁ.

Rūpakkhandho (SṬ.35.197/CS:pg.2.328) bhijjamāno cattāro arūpakkhandhe gahetvāva bhijjati arūpakkhandhānaṁ ekanirodhattā. Vatthurūpampi gahetvāva bhijjanti pañcavokāre arūpakkhandhesu bhinnesu rūpakkhandhassa avaṭṭhānābhāvato. Ettāvatāti lobhuppādanamattena. Paññā nāma attabhāve uttamaṅgaṁ paññuttarattā kusaladhammānaṁ, sati ca kilesuppattiyaṁ paññāya anuppajjanato vuttaṁ--“ettāvatā paññāsīsaṁ patitaṁ nāma hotī”ti. Yoniyo upaneti tadupagassa kammapaccayassa bhāve. “Jātibhayaṁ, jarābhayaṁ, maraṇabhayaṁ, corabhayan”ti-ādinā āgatāni pañcavīsati mahābhayāni, “hatthampi chindatī”ti-ādinā āgatāni dvattiṁsa kammakāraṇāni āgatāneva honti kāraṇassa samavaṭṭhitattā. Nandīrāgo saṅkhārakkhandhoti saṅkhārakkhandhapariyāpannattā vuttaṁ.

Pāḷiyaṁyeva āgatā “cakkhuto cepi naṁ, bhikkhave”ti-ādinā. Kiñci alabhitvāti tasmiṁ suññagāme corānaṁ gayhūpagassa alābhavacaneneva tassa purisassa attano paṭisaraṇassa alābho vutto eva hotīti na uddhaṭo, purisaṭṭhāniyo bhikkhu, corā pana bāhirāyatanaṭṭhāniyā. Abhinivisitvāti vipassanābhinivesaṁ katvā. Ajjhattikāyatanavasena desanāya āgatattā vuttaṁ “upādārūpakammaṭṭhānavasenā”ti.

Bāhirānanti bāhirāyatanānaṁ. Pañca kiccānīti corehi tadā kātabbāni pañca kiccāni. Hatthasāranti attano santake hatthehi gahetabbasārabhaṇḍaṁ. Pātanādivasena hatthaparāmāsaṁ karonti. Pahāraṭhāneti pahaṭaṭṭhāne. Ṭhānaso tasmiṁ eva khaṇeti vadanti. Attano sukhāvahaṁ kusaladhammaṁ pahāya dukkhāvahena akusalena samaṅgitā sukhāvahaṁ bhaṇḍaṁ pahāya bahi nikkhamanaṁ viyāti vuttaṁ sukhanissayattā tassa. Hatthaparā …pe… āpajjanakālo guṇasarīrassa tadā pamādena bādhitattā. Pahāra …pe… kālo tato daḷhataraṁ guṇasarīrassa bādhitattā. Pahāraṁ …pe… assamaṇakālo guṇasarīrassa maraṇappattisadisattā. Avasesajanassa dāsaparibhogena paribhuñjitabbatā aññathattappattigihibhāvāpattiyā nidassanabhāvena vuttā. Yaṁ “chasu dvāresu ārammaṇe āpāthagate”ti vuttaṁ, tameva ārammaṇaṁ nissāya samparāyiko dukkhakkhandho veditabboti yojanā.

Rūpādīnīti (SṬ.35.197/CS:pg.2.329) rūpasaddagandharasāni. Tesanti yathāvuttabhūtupādārūpānaṁ. Lahutādivasenāti tesaṁ lahutādivasena. Duruttaraṇaṭṭhoti uttarituṁ asakkuṇeyyabhāvo oghaṭṭho. Vuttanayenāti “sampayuttā vedanā vedanākkhandho”ti-ādinā vuttanayena. Catumahābhūtādīhīti ādisaddena upādānakkhandhādīnaṁ gahaṇaṁ. Cittakiriyadassanatthanti cittapayogadassanatthaṁ. Vuttavāyāmamevāti “sammāvāyāmo”ti yo ariyamagge vutto. Bhaddekarattādīnīti “ajjeva kiccaṁ ātappan”ti-ādinā (ma.ni.3.272 275 276) vuttāni bhaddekarattasuttādīni.

Kuṇṭhapādoti chinnapādova hutvā gativikalo. Mānasaṁ bandhatīti tasmiṁ citte kiccaṁ nibandhati. “Ayaṁ ariyamaggo mayhaṁ oghuttaranupāyo”ti tattha cittassa sanniṭṭhānaṁ puna tattha pavattanaṁ vīriyārambho cittabandhanaṁ.

Tassa nāmarūpassa ime nandīrāgādayo taṇhāvijjādayoti katvā paccayo dhammāyatanekadeso. Ariyamagganibbānataṇhāvajjo idha dhammāyatanekadesoti ca. Soḷasahākārehīti pīḷanādīhi soḷasahi ākārehi. Satipaṭṭhānavibhaṅge āgatanayena saṭṭhinayasahassehi. Desanāpariyosāne …pe… patiṭṭhahiṁsūti vipañcitaññū evettha gahaṇavasena adhigatavisesā paricchinditā. Te hi tadā dhammapaṭiggāhakabhāvena satthu santike sannisinnā. Ugghaṭitaññūnaṁ pana neyyānañca visesādhigamo Aṭṭhakathāyaṁ na ruḷhoti idha na gahitoti.

Āsīvisopamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.198.)2. Rathopamasuttavaṇṇanā

239. Susaṁvutindriyassa bhojane mattaññuno satassa sampajānassa viharato kilesanimittaṁ dukkhaṁ anavasaranti sukhasomanassabahulatā vuttā. Yavati tena phalaṁ missitaṁ viya hotīti yoni, ekantikaṁ kāraṇaṁ. Assāti bhikkhuno. Paripuṇṇanti avikalaṁ. Anavasesaṁ āsave khepetīti āsavakkhayo, aggamaggo. Yaṁ yanti dandhaṁ majjhaṁ javoti javādīsu yaṁ yaṁ gamanaṁ. Rakkhaṇatthāyāti kilesacorehi rakkhaṇatthāya (SṬ.35.198/CS:pg.2.330) Veganiggahaṇatthāyāti kilesahetukassa indriyavegassa niggaṇhanatthāya. Nibbisevanatthāyāti visevanassa vipphanditassa nirodhanāya. Kilesūpasamatthāyāti kilesānaṁ uparūpari samanatthāya vūpasamanatthāya.

Samaṇarati nāma samathavipassanāmaggaphalasukhāni. Dantānampi sindhavānaṁ sārathino payogena siyā kāci visevanamattāti tadabhāvaṁ dassento “nibbisevane katvā pesento”ti vuttaṁ. Ñāṇaṁ gacchatīti asaṅgamanaṁ pavattati pageva indriyabhāvanāya katattā, kilesaniggahassa sukheneva siddhattā. Dāyakassa ajjhāsayo vaso uḷāro lāmako. Deyyadhammassa pamāṇaṁ vaso appakaṁ bahukañca.

Mahāmaṇḍapaṭṭhānaṁ nāma lohapāsādassa purato eva mahābhikkhusaṅghassa sannipātakāle tesaṁ pahonakavasena mahāmaṇḍapassa kattabbaṭṭhānaṁ. Gahaṇamānanti parivisagahaṇabhājanaṁ.

Pakatiyā bhattakārakicce adhigato upaṭṭhākupāsako. Mudusamakharasaññitehi, dahanapacanabhajjanasaññitehi vā tīhi pākehi.

Parisodhetvāti rañño anucchavikabhāvaṁ parisodhetvā. Bhūmiyaṁ chaḍḍesi “bhikkhūnaṁ adatvā mayā mukhe pakkhittan”ti. Mukhena gaṇhi tassa niddosabhāvaṁ dassetuṁ. Mattaṁ jānāpetuṁ pamajji. “Tvaṁ kuto āgato”ti pucchane pamādaṁ āpajji. Anubhāgoti avasiṭṭhabhāgo. Idamatthiyanti idaṁ payojanaṁ. Itaranti pāḷiyaṁ anāgatampi āhāre pamāṇajānanaṁ.

Sayanaṁ seyyā, kāmabhogīnaṁ seyyā kāmabhogiseyyā. Dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi dakkhiṇahatthena kātabbakiccakaraṇato. Tejussadattāti idaṁ anutrāsasseva sīhassa sayananti dassetuṁ vuttaṁ. Dve purimapāde ekasmiṁ, pacchimapāde ekasmiṁ ṭhāne ṭhapetvāti hi idaṁ pādānaṁ avikkhittabhāvakaraṇadassanaṁ.

Catutthajjhānaseyyāti catutthajjhānikaṁ phalasamāpattiṁ vadati. Yebhuyyena hi Tathāgatā phalasamāpattiṁ samāpajjitvāva sayanti. Sā ca nesaṁ catutthajjhānato vuṭṭhāya, kilesaparinibbānassa ca katattāti vadanti (SṬ.35.198/CS:pg.2.331) Idha sīhaseyyā āgatā pādaṁ accādhāya pubbenāparaṁ ajahitasaṁlakkhaṇā seyyāti katvā. Tenāha “ayaṁ hī”ti-ādi. Evanti “dakkhiṇena passenā”ti-ādinā vuttākārena seyyaṁ kappeti.

Kathaṁ niddāyanto sato sampajāno hoti? Bhavaṅgacittena hi niddūpagamananti adhippāyo. Appahānenāti tadadhimuttatāya tadappahānaṁ daṭṭhabbaṁ. Tathā tesu niddokkamanassa ādipariyosānesu ajahitasatisampajaññaṁ hoti. Tenāha--“niddaṁ okkamantopi sato sampajāno hotī”ti. Etaṁ panāti “niddaṁ okkamantopi sato sampajāno hotī”ti vuttanayaṁ vadati. Ñāṇadhātukanti na rocayiṁsūti niddokkamanepi jāgaraṇe pavattañāṇasabhāvamevāti na rocayiṁsu porāṇā. Nirantaraṁ bhavaṅgacittesu vattamānesu satisampajaññāsambhavoti adhippāyo. Purimasmiñhi naye satisampajaññassa asaṁvaro, na bhavaṅgassa. Indriyasaṁvaro, bhojane mattaññutā, jāgariyānuyogoti imehi tivaṅgikā, nimittānubyañjanaparivajjanādi sabbaṁ vipassanāpakkhikamevāti adhippāyo.

Tānevāti vipassanākkhaṇe pavattāni indriyādīni. Yāva arahattā desanā vitthārato kathetabbā. Pāḷiyaṁ pana “yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti saṅkhepena kathitā.

Rathopamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.199.)3. Kummopamasuttavaṇṇanā

240. Aṭṭhikummoti piṭṭhiyaṁ tikhiṇaṭṭhiko kummo. Tantibandhoti byāvaṭo. Samugge viya attano kapāle pakkhipitvā. Samodahanto sammā odahanto ajjhattameva dahanto. Ārammaṇakapāleti ārammaṇakaṭāhe. Samodahantoti diṭṭhamattasseva ca gahaṇato manovitakke tattheva sammadeva odahanto. Tañhi visayavasena pavattituṁ adento. Pañca dhammeti “kālena vakkhāmī”ti-ādinā (pari.362) vuccamāne.

Kummopamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.200.)4. Paṭhamadārukkhandhopamasuttavaṇṇanā

241. Vilāsamāno (SṬ.35.200/CS:pg.2.332) viya sāgaraṁ patvā. Antosākhoti Gaṅgāya tīrassa anto onatasākho. Temetīti tinto hoti. Tiriyaṁ patito daṇḍasetu viya ṭhitattā mahājanassa paccayo jāto, tathā mahantabhāvena Gaṅgāsotaṁ otaraṇādi natthi.

Ayaṁ hīti anantaraṁ vuttapuggalo. Ariyamaggaṁ oruyhāti catubbidhaṁ ariyamaggavīthiṁ otaritvā. “Cittaṁ nāmetan”ti-ādinā cintetvā gihibandhanaṁ na vissajjetīti sambandho. Attano bhajamānaketi attano bhajante. Jīvikatthāya payujjitabbato payogo, khettavatthādi. Tato payogato uṭṭhitaṁ āyaṁ. Kiñcāpi bhikkhūnaṁ kāyasāmaggiṁ deti bhikkhatthāya.

Muṇḍaghaṭanti bhinnoṭṭhaṁ ghaṭaṁ. Khandheti aṁse. Saṅghabhoganti saṅghasantakaṁ bhogagāmaṁ gantvā. Atthato evaṁ vadantīti tathā atthassa sambhavato evaṁ vadantā viya honti. Yāgumattake yāgunti yāguṁ pivitvā tāya aparipakkāya eva aññaṁ yāguṁ ajjhoharitvāti sambandho.

Kilesānurañjitovāti yonisomanasikārassa abhāvena kilesānugatacitto eva. Akkhīni nīharitvāti kodhavasena akkhike karonto akkhīni nīharitvā vicarissati. Uddhato hoti avūpasanto.

Diṭṭhigatikoti sāsaniko evaṁ ayoniso ummujjitvā sāsanaṁ uddhammaṁ ubbinayaṁ katvā dīpento ariṭṭhasadiso. Tenāha “so hī”ti-ādi. Arūpabhave rūpaṁ atthi, aññathā tato cutassa kuto rūpakkhandhassa sambhavo. Asaññībhave cittaṁ atthīti etthāpi eseva nayo. Bahucittakkhaṇiko lokuttaramaggo “yo ime cattāro satipaṭṭhāne bhāveyya sattavassānī”ti-ādivacanato (dī.ni.2.404 ma.ni.1.137). Anusayo cittavippayutto, aññathā sāvajjānavajjadhammānaṁ ekajjhaṁ uppatti siyā. Te ca sattā sandhāvanti saṁsaranti, aññathā kammaphalānaṁ sambandho na siyāti. Iti vadanto evaṁ micchāvādaṁ paggayha vadanto.

Temanarukkho viya …pe… dullabhadhammassavano ca puggalo saddhāsinehena atemanato. Katavinayo sikkhitavinayo yathā “katavijjo”ti. Dhammakathikānaṁ (SṬ.35.200/CS:pg.2.333) vicārethāti idaṁ deyyadhammaṁ dhammakathikānaṁ ayyānaṁ tassa tassa yuttavasena vicārethāti niyyātanavasena vatvā. Divākathiko sarabhāṇako sāyanhe katheti, purimayāmaṁ kathento rattikathiko bhāṇakapuggalo.

Nandanavanābhirāmeti nandanavanaṁ viya manorame. Assa bhārahārabhikkhūti assa kiccavāhakabhikkhū upajjhāyādayo. Sukhanisinnakathanti paṭisanthārakathāpubbakaṁ upanisinnakathaṁ sutvā.

Ṭhitasaṇṭhāneneva ṭhitākāreneva ṭhitaṁ, nappayuttanti attho. Cittakammamūlādīni ṭhitasaṇṭhāneneva ṭhitāti yojanā. Mudutāyāti muduhadayatāya sāpekkhatāya.

Paṭipadanti samathavipassanāpaṭipattiṁ. Dīpetvā pakāsetvā pākaṭaṁ katvā. Tatruppādoti tatra uppajjanaka-āyuppādo. Khettaṁ sandhāya vadati. Tela …pe… hatthāti telaghaṭa-madhughaṭaphāṇitaghaṭādihatthā. Apakkamiṁsu dubbicāritattā. Pūresīti heṭṭhā ca tattha tattha atītāni kālavacanāni porāṇaṭṭhakathāya āgatattā kira vuttāni.

Upagamanānupagamanādīni orimassa pārimassa ca upagamanānupagamanāni ceva majjhe saṁsīdanāni ca. Paṭivijjhitunti jānituṁ. Etanti yathāvuttaṁ cakkhusabhāvaṁ. Domanassanti tasseva mandabhāvapaccayaṁ domanassaṁ. Āpajjantopi upagacchati nāma tannimittasaṁkilesassa uppāditattā. Tiṇṇaṁ lakkhaṇānanti hutvā abhāvato ādi-antavantato tāvakālikato niccapaṭikkhepatoti-ādīnaṁ tiṇṇaṁ lakkhaṇānaṁ sallakkhaṇavasena.

Vāmatoti micchā. Dakkhiṇatoti sammā. Yathā tassa tassa sattassa orabhāvattā ajjhattikāni āyatanāni orimaṁ tīraṁ katvā vuttāni, evaṁ nesaṁ parabhāvattā bāhirāni āyatanāni pārimaṁ vuttāni. Apāyamajjhe saṁsaraṇahetutāya nandīrāgova “majjhe saṁsādo”ti vutto.

Unnatoti “seyyohamasmī”ti-ādinā unnatiṁ upagato. Attukkaṁsane paṁsukūlikabhāvena attānaṁ dahanato aññākāratāgahetabbo. Pāsāṇo nu kho esa khāṇukoti gahetabbadārukkhandhasadiso vutto.

Cuṇṇavicuṇṇaṁ (SṬ.35.200/CS:pg.2.334) hoti āvaṭṭavegassa balavabhāvato. Catūsu apāyesūti pañcakāmaguṇāvaṭṭe patitapuggalo manussalokepi guṇasarīrabhedanena dīgharattaṁ cuṇṇavicuṇṇaṁ āpajjatiyeva, tassa tathā āpannattā. Evañhi so apāyesu tādisesu jāyati.

Sīlassa duṭṭhaṁ nāma natthi, tasmā abhāvattho idha du-saddoti āha “nissīlo”ti. “Pāpaṁ pāpena sukaran”ti-ādīsu (udā.48) viya pāpa-saddo nihīnapariyāyoti āha “lāmakadhammo”ti. Na sucīti kāyavācācittehi na suci. Saṅkāya vāti attano vā saṅkāya paresaṁ samācārakiriyaṁ sarati āsaṅkati. Tenāha “tassa hī”ti-ādi. Tāni kammāni pavisatīti tāni kammāni karontānaṁ antare pavisati. Guṇānaṁ pūtibhāvenāti guṇabhāvena gahitānaṁ sīladhammānaṁ saṁkiliṭṭhabhāvappattiyā. Kacavarajātoti abbhantaraṁ sañjātakacavaro, kacavarabhūto vā.

Aṇaṇā pabbajjāti aṇaṇasseva pabbajjā. Orimatīrādīnaṁ upagamanānupagamanādīnaṁ jotitattā vaṭṭavivaṭṭaṁ kathitaṁ.

Paṭhamadārukkhandhopamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.201.)5. Dutiyadārukkhandhopamasuttavaṇṇanā

242. Yā āpatti vuṭṭhānagāminī desanāgāminī, taṁ paṭicchāditakālato paṭṭhāya saṁkiliṭṭhā nāma antarāyikabhāvato. Āvīkatā pana anāpattiṭṭhāne tiṭṭhatīti asaṁkiliṭṭhā nāma. Tenāha--“āvīkatā hissa phāsu hotī”ti. Evarūpaṁ saṁkiliṭṭhanti paṭicchāditatāya vā duṭṭhullabhāvena vā saṁkiliṭṭhaṁ.

Dutiyadārukkhandhopamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.202.)6. Avassutapariyāyasuttavaṇṇanā

243. Santhāgāranti saññāpanāgāraṁ. Tenāha “uyyogakālādīsū”ti-ādi. Ādi-saddena maṅgalamahādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Santharantīti vissamanti (SṬ.35.202/CS:pg.2.335) parissamaṁ vinodentīti attho. Sahāti sannipātavasena ekajjhaṁ. Saha atthānusāsanaṁ agāranti tasmiṁ atthe ttha-kārassa ntha-kāraṁ katvā “santhāgāran”ti vuccatīti daṭṭhabbaṁ, paṭhamaṁ tattha sammantanavasena santharanti vicārentīti attho.

Tepiṭakaṁ Buddhavacanaṁ āgatameva bhavissatīti Buddhavacanassa āgamanasīsena ariyaphaladhammānampi āgamanaṁ vuttameva. Tiyāmarattiṁ tattha vasantānaṁ phalasamāpattivaḷañjanaṁ hotīti. Tasmiñca bhikkhusaṅghe kalyāṇadhammā kalyāṇaputhujjanā vipassanaṁ ussukkāpentā hontīti ariyamaggadhammānampi tattha āgamanaṁ hotiyeva.

Allagomayenāti acchena allagomayarasena. Opuñjāpetvāti vilimpetvā. Catujjātiyagandhehīti kuṅkumaturukkhayavanapupphatamālapattagandhehi. Nānāvaṇṇeti nīlādivasena nānāvaṇṇe, bhittivisesavasena nānāsaṇṭhānarūpe. “Mahāpiṭṭhikakojaveti hatthipiṭṭhi-ādīsu attharitabbatāya ‘mahāpiṭṭhikā’ti laddhasamaññe kojave”ti vadanti. Kuttake pana sandhāyetaṁ vuttaṁ, “caturaṅgulādhikapupphā mahāpiṭṭhikakojavā”tipi vadanti. Hatthatthara-assattharā hatthi-assapiṭṭhīsu attharitabbā hatthi-assarūpavicittā ca attharakā. Sīhattharakādayo pana sīharūpādivicittā eva attharakā. Cittattharakaṁ nānāvidharūpehi ceva nānāvidhamālākammādīhi ca vicittaṁ attharakaṁ.

Upadhānanti apassayanaṁ. Upadahitvāti apassayayoggabhāvena ṭhapetvā. Gandhehi katamālā gandhadāmaṁ. Tamālapattādīhi katamālā pattadāmaṁ. Ādi-saddena hiṅgulatakkolajātiphalajātipupphādīhi katadāmaṁ saṅgaṇhāti. Pallaṅkākārena katapīṭhaṁ pallaṅkapīṭhaṁ. Tīsu passesu ekapasse eva vā sa-upassayaṁ apassayapīṭhaṁ. Anapassayaṁ muṇḍapīṭhaṁ. Yojanāvaṭṭeti yojanaparikkhepokāse.

Saṁvidhāyāti antaravāsakassa koṇapadesaṁ itarapadesañca samaṁ katvā vidhāya. Tenāha--“kattariyā padumaṁ kantento viyā”ti, “timaṇḍalaṁ paṭicchādento”ti ca. Yasmā Buddhānaṁ rūpasampadā viya ākappasampadāpi paramukkaṁsataṁ gatā, tasmā tadā Bhagavā evaṁ sobheyyāti dassento “suvaṇṇapāmaṅgenā”ti-ādimāha. Tattha “asamena Buddhavesenā”ti-ādinā (SṬ.35.202/CS:pg.2.336) tadā Bhagavā Buddhānubhāvassa niguhane kāraṇābhāvato tattha sannipatitadevamanussanāgayakkhagandhabbādīnaṁ pasādajananatthaṁ attano sabhāvapakatiyāva kapilavatthuṁ pāvisīti dasseti. Buddhānaṁ kāyapabhā nāma pakatiyā asītihatthamattapadesaṁ visaratīti āha “asītihatthaṭṭhānaṁ aggahesī”ti. Nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassarānaṁ vasena chabbaṇṇā Buddharasmiyo.

Sabbapāliphulloti mūlato paṭṭhāya yāva sākhaggā samantato phullo vikasito. Paṭipāṭiyā ṭhapitānanti-ādi parikappūpamā, yathā taṁ …pe… alaṅkataṁ aññaṁ virocati, evaṁ virocittha, samatiṁsāya pāramitāhi abhisaṅkhatattā evaṁ virocitthāti vuttaṁ hoti. “Pañcavīsatiyā Gaṅgānanti satamukhā hutvā samuddaṁ paviṭṭhāya Mahāgaṅgāya mahantamahantānaṁ Gaṅgānaṁ pañcavīsatī”ti vadanti. Papañcasūdaniyaṁ (ma.ni.aṭṭha.2.22) “pañcavīsatiyā nadīnan”ti vuttaṁ, Gaṅgādīnaṁ candabhāgāpariyosānānaṁ pañcavīsatiyā mahānadīnanti attho. Parikappavacanañhetaṁ. Sambhijjāti sambhedaṁ missībhāvaṁ patvā mukhadvāreti samuddaṁ paviṭṭhaṭṭhāne.

Nāgasupaṇṇagandhabbayakkhādīnanti-ādi parikappavasena vuttaṁ. Sahassenāti padasahassena, bhāṇavārappamāṇena ganthenāti attho.

Kampayanto vasundharanti attano guṇavisesehi pathavīkammaṁ unnādento, evaṁbhūtopi aheṭhayanto pāṇāni. Sabbapadakkhiṇattā Buddhānaṁ dakkhiṇaṁ paṭhamaṁ pādaṁ uddharanto. Samaṁ samphusate bhūmiṁ suppatiṭṭhitapādatāya. Yadipi bhūmiṁ samaṁ phusati, rajasā nupalippati sukhumattā chaviyā. Ninnaṭṭhānaṁ unnamatīti-ādi Buddhānaṁ suppatiṭṭhitapādatāsaṅkhātamahāpurisalakkhaṇapaṭilābhassa nissandaphalaṁ. Nātidūre uddharatīti atidūre ṭhapetuṁ na uddharati. Naccāsanne ca nikkhipanti accāsanne ca ṭhāne anikkhipanto niyyāti. Hāsayanto sadevake loke tosento. Catūhi pādehi caratīti catucārī.

Buddhānubhāvassa pakāsanavasena gatattā vaṇṇakālo nāma esa. Sarīravaṇṇe vā guṇavaṇṇe vā kathiyamāne dukkathitanti na vattabbaṁ. Kasmā? Appamāṇavaṇṇā hi Buddhā Bhagavanto, Buddhaguṇasaṁvaṇṇanā jānantassa yathāraddhasaṁvaṇṇanaṁyeva (SṬ.35.202/CS:pg.2.337) anupavisati. Dukūlacumbaṭakenāti ganthitvā gahitadukūlavatthena.

Nāgavikkantacāraṇoti hatthināgasadisapadanikkhepo. Satapuññalakkhaṇoti anekasatapuññābhinibbattamahāpurisalakkhaṇo. Maṇiverocano yathāti caturāsītisahassamaṇiparivārito ativiya virocamāno vijjotamāno maṇi viya. “Verocano nāma eko maṇī”ti keci. Mahāsālovāti mahanto sālarukkho viya, suddhaṭṭhito koviḷārādi mahārukkho viya vā. Padumo kokanado yathāti kokanadasaṅkhātaṁ mahāpadumaṁ viya, vikasamānapadumaṁ viya vā.

Ākāsagaṅgaṁ otārento viyāti-ādi tassā pakiṇṇakakathāya aññesaṁ sudukkarabhāvadassanañceva suṇantānaṁ accantasukhāvahabhāvadassanañca. Pathavojaṁ ākaḍḍhanto viyāti nāḷiyantaṁ yojetvā mahāpathaviyā heṭṭhimatale pappaṭakojaṁ uddhaṁ mukhaṁ katvā ākaḍḍhanto viya. Yojanikanti yojanapamāṇaṁ. Madhubhaṇḍanti madhupaṭalaṁ.

Mahantanti vipulaṁ uḷārapuññaṁ. Sabbadānaṁ dinnameva hotīti sabbameva paccayajātaṁ āvāsadāyakena dinnameva hoti. Tathā hi dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampannaṁ ārāmaṁ pavisitvā nhāyitvā paṭissaye muhuttaṁ nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa kāye balaṁ āharitvā pakkhittaṁ viya hoti. Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, paṭissayaṁ pavisitvā dvāraṁ pidhāya muhuttaṁ nisinnassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti, bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭakā vijjhanti, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, paṭissayaṁ pavisitvā dvāraṁ pidhāya nisinnassa pana sabbepete parissayā na honti. Sajjhāyantassa dhammapītisukhaṁ, kammaṭṭhānaṁ manasikarontassa upasamasukhaṁ uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato. Bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṁ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṁ nisinnassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti. Etasmiñca āvāse vasantaṁ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṁ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṁ--“āvāsadānasmiñhi dinne sabbadānaṁ dinnameva hotī”ti. Bhūmaṭṭhaka …pe… na (SṬ.35.202/CS:pg.2.338) sakkāti ayamattho mahāsudassanavatthunā (dī.ni.2.241 ādayo) dīpetabbo. Mātukucchi asambādhova hotīti ayamattho antimabhavikānaṁ mahābodhisattānaṁ paṭisandhivasena dīpetabbo.

Sītanti ajjhattaṁ dhātukkhobhavasena vā bahiddhā utuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṁ. Uṇhanti aggisantāpaṁ, tassa ca davadāhādīsu sambhavo daṭṭhabbo. Paṭihantīti paṭihanati. Yathā tadubhayavasena kāyacittānaṁ ābādho na hanati, evaṁ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṁ na sakkoti. Vāḷamigānīti sīhabyagghādivāḷamige. Guttasenāsanañhi pavisitvā dvāraṁ pidhāya nisinnassa te parissayā na honti. Sarīsapeti ye keci sarantā gacchante dīghajātike sappādike aññe ca tathārūpe. Makaseti nidassanamattametaṁ, ḍaṁsādīnaṁ eteneva saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sītakālavasena sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihanatīti yojanā.

Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṁ ubbahanabhañjanādivasena pavattiyā ghoro saraja-arajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca. Paṭihaññatīti paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṁ nivattitvā paṭisallāṇārāmatthaṁ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṁ. Jhāyitunti aṭṭhatiṁsāya ārammaṇesu yattha katthaci cittaṁ upanibandhitvā samādahanavasena jhāyituṁ. Vipassitunti aniccādivasena saṅkhāre sammasituṁ.

Vihāreti paṭissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya. Te nivāsento pana tesaṁ bahussutānaṁ yathā paccayehi kilamatho na hoti. Evaṁ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammaphalānaṁ ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā. Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṁ aññamaññūpakārataṁ dassetuṁ “te tassā”ti gāthamāha. Tattha teti bahussutā. Tassāti upāsakassa. Dhammaṁ desentīti sakalavaṭṭadukkhapanūdanaṁ (SṬ.35.202/CS:pg.2.339) niyyānikaṁ dhammaṁ kathenti. Yaṁ so dhammaṁ idhaññāyāti so puggalo yaṁ saddhammaṁ imasmiṁ sāsane sammāpaṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāyati.

Āvāseti āvāsadāne. Ānisaṁsoti udrayo. Pūjāsakkāravasena paṭhamayāmo khepito, satthu dhammadesanāya appāvaseso majjhimayāmo gatoti pāḷiyaṁ “bahudeva rattin”ti vuttanti āha “atirekataraṁ diyaḍḍhayāman”ti. Saṅgahaṁ nārohati vipulavitthārabhāvato. Buddhānañhi bhattānumodanāpi thokaṁ vaḍḍhetvā vuccamānā dīghamajjhimapamāṇāpi hoti. Tathā hi suphusitaṁ dantāvaraṇaṁ, jivhā tanukā, bhavaṅgaparivāso paritto, natthi vegāyitaṁ, natthi vitthāyitaṁ, natthi abyāvaṭamano, sabbaññutaññāṇaṁ samupabyūḷhaṁ, aparikkhayā paṭisambhidā.

Sandassetvāti-ādīsu sandassetvā āvāsadānapaṭisaṁyuttaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā. Tato paraṁ, mahārāja, itipi sīlaṁ, itipi samādhi, itipi paññāti sīlādiguṇe tesaṁ sammā dassetvā hatthena gahetvā viya paccakkhato pakāsetvā. Samādapetvāti evaṁ sīlaṁ samādātabbaṁ, sīle patiṭṭhitena evaṁ samādhipaññā bhāvetabbāti yathā te sīlādiguṇe sammā ādiyanti, tathā gaṇhāpetvā. Samuttejetvāti yathāsamādinnaṁ sīlaṁ suvisuddhaṁ hoti, samathavipassanā ca bhāviyamānā yathā suṭṭhu visodhitā uparūpari visesāvahā honti, evaṁ samuttejetvā nisāmanavasena vodāpetvā. Sampahaṁsetvāti yathānusiṭṭhaṁ ṭhitasīlādiguṇehi sampati paṭiladdhaguṇānisaṁsehi ceva upariladdhabbaphalavisesehi ca cittaṁ sampahaṁsetvā laddhassāsavasena suṭṭhu tosetvā. Evametesaṁ padānaṁ attho veditabbo. Sakyarājāno yebhuyyena Bhagavato dhammadesanāya sāsane laddhassādā laddhappatiṭṭhā ca.

Upasaggasaddānaṁ anekatthattā abhi-saddo ati-saddena samānatthopi hotīti vuttaṁ “abhikkantāti atikkantā”ti.

Tatra kirāti-ādi kecivādoti baddhopi na hoti. Tenāha “akāraṇametan”ti-ādi. Kāyacittalahutādayo uppajjantīti idaṁ kāyikacetasika-aññathābhāvassa kāraṇavacanaṁ, lahutādi-uppanne savanānuttariyapaṭilābhena laddhabbadhammatthavedasamadhigamato. Vuttañhetaṁ--

“Yathā (SṬ.35.202/CS:pg.2.340) yathāvuso, bhikkhuno Satthā vā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī, tathā tathā so tasmiṁ dhamme labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjan”ti-ādi (dī.ni.3.322 355 a.ni.5.26).

Piṭṭhivāto uppajji upādinnasarīrassa tathārūpattā saṅkhārānañca aniccatāya dukkhānubandhattā. Akāraṇaṁ vā etanti yenādhippāyena vuttaṁ, tameva adhippāyaṁ vivarituṁ “pahotī”ti-ādi vuttaṁ. Ekapallaṅkena nisīdituṁ pahoti yathā taṁ veluvagāmake. Ettake ṭhāneti ettake ṭhāne ṭhānaṁ nipphannanti yojanā. Tañca khoti vuṭṭhānasaññaṁ citte ṭhapanaṁ. Dhammakathaṁ suṇamāno dhammagāravena.

Avassutassāti avassutabhāvassa rāgādivasena. Avassutassa kāraṇanti tintabhāvakāraṇaṁ. Kilesādhimuccanenāti kilesavasena paripphanditavasena. Nibbāpanaṁ viyāti vūpasamo viya. Nibbisevanānanti paripphandanarahitānaṁ.

Avassutapariyāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.203.)7. Dukkhadhammasuttavaṇṇanā

244. Dukkhadhammānanti dukkhakāraṇānaṁ. Tenāha “dukkhasambhavadhammānan”ti-ādi. Tattha kiṁ dukkhaṁ, kā dukkhadhammāti tadubhayaṁ dassetuṁ “pañcasu hī”ti vuttaṁ. Teti pañcakkhandhā. Dukkhasambhavadhammattāti dukkhuppattikāraṇattā. Assāti tena. Karaṇe hetaṁ sāmivacanaṁ. Kāmeti vatthukāme kilesakāme ca. Puna assāti sāmi-atthe eva sāmivacanaṁ. Cāranti cittācāraṁ. Vihāranti pañcadvārappavatticāravihāraṁ. “Ekaṭṭhā”ti ca vadanti. Teneva hi “anubandhitvā carantaṁ”icceva vuttaṁ. Anubandhitvāti ca vīthicittappavattito paṭṭhāya yāva tatiyajavanavārā anu anu bandhitvā. Pakkhandanādīti ādi-saddena kasigorakkhādivasenapi kāmānaṁ pariyesanadukkhaṁ saṅgaṇhāti.

Dāyatīti (SṬ.35.203/CS:pg.2.341) dāyo, vanaṁ. Tenāha “aṭavin”ti. Kaṇṭakagabbhanti ovarakasadisaṁ vanaṁ. Nāmapadaṁ nāma kiriyāpadāpekkhanti “vijjhī”ti vacanasesena kiriyāpadaṁ gaṇhāti.

Dandhāyitattaṁ uppannakilesānaṁ avaṭṭhānaṁ. Tenāha “uppannamattāyā”ti-ādi. Tāyāti satiyā. Kāci kilesāti cuddasavidhe cittassa kicce javanakicce eva cittakilesānaṁ uppattiṁ katvā tathā vuttaṁ. Niggahitāva honti pavattituṁ appadānavasena. Tenāha “na saṇṭhātuṁ sakkontī”ti. Cakkhudvārasminti pāḷiyaṁ tassa paṭhamaṁ gahitatāya vuttaṁ, tena nayena sesadvārānipi gahitāneva honti. Rāgādīsu uppannesu paṭhamajavanavāre. Satisammosena “kilesā me uppannā”ti ñatvā tathā paccāmāsasatiyā labbhanato. Tenāha-- “anacchariyaṁ cetan”ti. Āvaṭṭetvāti ayoniso āvaṭṭetvā. Āvajjanādīsūti tato eva ayoniso āvajjanādīsu uppannesu iṭṭhārammaṇassa laddhattā paccayasiddhiyā sampattaṁ pavattanārahaṁ. Nivattetvāti dutiyajavanavārepi kilesuppattiṁ nivattetvā. Kathaṁ panassa evaṁ laddhuṁ sakkāti āha “āraddhavipassakānaṁ hī”ti-ādi. Bhāvanāpaṭisaṅkhāneti bhāvanāyaṁ paṭisaṅkhāne ca yogino patiṭṭhitabhāvo. Tassa ayamānisaṁso--yaṁ paccayalābhena uppajjituṁ laddhokāsāpi kilesā pubbe pavattabhāvanānubhāvena vikkhambhitā tathā tathā niggahitā eva hutvā nivattanti, kusalā dhammāva laddhokāsā uparūpari vaḍḍhanti.

Abhihaṭṭhunti abhiharitvā. Anudahantīti anudahantā viya honti. Anusentīti etthāpi eseva nayo. Anāvaṭṭanteti anivattante sāmaññatoti adhippāyo. Vipassanābalameva dīpitaṁ maggaphalādhigamassa ajotitattā.

Dukkhadhammasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.204.)8. Kiṁsukopamasuttavaṇṇanā

245. Catunnaṁ ariyasaccānaṁ pariññābhisamayādivasena vividhadassananti kiccavasena nānādassanaṁ hotīti vuttaṁ, “dassananti paṭhamamaggassetaṁ adhivacanan”ti (SṬ.35.204/CS:pg.2.342) Tayidaṁ uparimaggesu bhāvanāpariyāyassa niruḷhattā paṭhamamaggassa paṭhamaṁ nibbānadassanato. Tenāha “paṭhamamaggo hī”ti-ādi Koci yathāvuttaṁ aviparītaṁ atthaṁ ajānanto ñāṇadassanaṁ nāma ārammaṇakaraṇassa vasena atippasaṅgaṁ āsaṅkeyyāti taṁ nivattetuṁ “gotrabhū panā”ti-ādi vuttaṁ. Na dassananti vuccatīti ettha rājadassanaṁ udāharanti. Cattāropi maggā dassanameva yathāvuttenatthena, bhāvanāpariyāyo pana upari tiṇṇaṁ maggānaṁ paṭhamamagga-upāyassa bhāvanākārena pavattanato. Dassanaṁ visuddhi etthāti dassanavisuddhikaṁ, nibbānaṁ. Phassāyatanaṁ kammaṭṭhānaṁ assa atthīti phassāyatanakammaṭṭhāniko. Esa nayo sesesupi padesu.

Padesasaṅkhāresūti saṅkhārekadesesu. Heṭṭhimaparicchedena pathavi-ādike dhammamatte diṭṭhe rūpapariggaho, cakkhuviññāṇādike taṁsahagatadhammamatte diṭṭhe arūpapariggaho ca sijjhatīti vadanti.

Adhigatamaggameva kathesīti yena mukhena vipassanābhinivesaṁ akāsi, tamevassa mukhaṁ kathesi. Ayaṁ panāti kammaṭṭhānaṁ pucchanto bhikkhu. Imesanti phassāyatanakammaṭṭhānikapañcakkhandhakammaṭṭhānikānaṁ vacanaṁ. “Aññamaññaṁ na sametī”ti vatvā tamevatthaṁ pākaṭaṁ karoti “paṭhamenā”ti-ādinā. Pañcakkhandhavimuttassa saṅkhārassa abhāvā “nippadesesū”ti vuttaṁ. Tathevāti yatheva phassāyatanakammaṭṭhānikaṁ, tatheva taṁ pañcakkhandhakammaṭṭhānikaṁ pucchitvā.

Samappavattā dhātuyoti rasādayo sarīradhātuyo samappavattā, na visamākārasaṇṭhitā ahesuṁ. Tenāha “kallasarīraṁ balappattan”ti. “Atītā saṅkhārā”ti-ādi vipassanābhinivesavasena vuttaṁ. Sammasanaṁ sabbatthakameva icchitabbaṁ. Cāribhūminti gocaraṭṭhānaṁ.

Kārakabhāvanti bhāvanānuyuñjanabhāvaṁ. Paṇḍurogapurisoti paṇḍurogī puriso. Ariṭṭhanti suttaṁ. Bhesajjaṁ katvāti bhesajjapayogaṁ katvā. Karissāmīti bhesajjaṁ karissāmi. Jhāmathuṇo viyāti daḍḍhathuṇo viya khārakajālanaddhattā taruṇamakulasantānasañchannattā.

Dakkhiṇadvāragāmeti dakkhiṇadvārasamīpe gāme. Lohitakoti lohitavaṇṇo. Ocirakajātoti jāta-olambamānacirako viya. Ādinnasipāṭikoti (SṬ.35.204/CS:pg.2.343) gahitaphalapotako. Sandacchāyoti bahalacchāyo. Yasmā tassa rukkhassa sākhā aviraḷā ghanappattā aññamaññaṁ saṁsanditvā ṭhitā, tasmā chāyāpissa tādisīti vuttaṁ “sandacchāyo nāma saṁsanditvā ṭhitacchāyo”ti, ghanacchāyoti attho. Tatthāti-ādi upamāsaṁsandanaṁ.

Yena yenākārena adhimuttānanti chaphassāyatanādimukhena yena yena vipassanābhinivesena vipassantānaṁ nibbānañca adhimuttānaṁ. Suṭṭhu visuddhaṁ pariññātisamayādisiddhiyā. Tena tenevākārenāti attanādhimuttākārena. Idāni taṁ taṁ ākāraṁ upamāya saddhiṁ yojetvā dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi āraddhaṁ. Taṁ suviññeyyameva.

Idanti nagaropamaṁ. Taṁ sallakkhitanti kiṁsukopamadīpitaṁ atthajātaṁ sace sallakkhitaṁ. Assa bhikkhuno. Dhammadesanatthanti yathāsallakkhitassa atthassa vasena laddhavisesassa upabrūhanāya. Tassevatthassāti tassa dassanavisuddhisaṅkhātassa atthassa. Corāsaṅkā na honti majjhimadesarajjassa pasannabhāvato. Tipurisubbedhānīti ubbedhena tipurisappamāṇāni nānābhittivicittāni thambhānaṁ upari vividhamālākammādivicittadhanurākāralakkhitāni manoramāni. Tenāha “nagarassa alaṅkāratthan”ti. Nagaradvārassa thirabhāvāpādanavasena ṭhapetabbattā vuttaṁ “coranivāraṇatthānipi hontiyevā”ti. Piṭṭhasaṅghātassāti dvārabāhassa. “Ime āvāsikā, ime āgantukā, tatthāpi ca imehi nagarassa nagarasāmikassa ca attho. Imesaṁ vasena anattho siyā”ti jānanañāṇasaṅkhātena paṇḍiccena samannāgato. Aññātanivāraṇe paṭubhāvasaṅkhātena veyyattiyena samannāgato. Ṭhānuppattikapaññāsaṅkhātāyāti tasmiṁ tasmiṁ atthakicce taṅkhaṇuppajjanakapaṭibhānasaṅkhātāya.

Raññā āyutto niyojito rājāyutto, tattha tattha rañño kātabbakicce ṭhapitapuriso. Katipāheyevāti katipayadivaseyeva akiccakaraṇena tassa ṭhānaṁ vibbhamo jātoti katvā vuttaṁ-- “sabbāni vinicchayaṭṭhānādīni hāretvā”ti.

Sīsamassa chindāhīti sīsabhūtaṁ uttamaṅgaṭṭhāniyaṁ tattha tassa rājakiccaṁ chindāti attho. Aññathā tassa pākatike atthe gayhamāne pāṇātipāto (SṬ.35.204/CS:pg.2.344) āṇatto nāma siyā. Na hi cakkavattirājā tādisaṁ āṇāpeti, aññesampi tato nivārakattā. Atha vā chindāhīti mama āṇāya assa sīsaṁ chindanto viya attānaṁ dassehi, evaṁ so tatthovādapaṭikarattapatto odameyyāti, tathā ceva upari paṭipatti āgatā. Tatthāti etasmiṁ paccantimanagare.

Uppannenāti samathakammaṭṭhāne uppannena.

Tassevāti sakkāyasaṅkhātassa nagarassa “dvārānī”ti vuttānīti ānetvā sambandho. “Sīghaṁ dūtayugan”ti vuttāti yojanā. Hadayavatthurūpassa majjhe siṅghāṭakabhāvena gahitattā “hadayavatthussa nissayabhūtānaṁ mahābhūtānan”ti vuttaṁ. Yadi evaṁ vatthurūpameva gahetabbaṁ, tadevettha aggahetvā kasmā mahābhūtaggahaṇanti āha “vatthurūpassa hī”ti-ādi. Yādisoti sammādiṭṭhi-ādīnaṁ vasena yādiso eva pubbe āgatavipassanāmaggo. “Ayampi aṭṭhaṅgasamannāgatattā tādiso evā”ti vatvā ariyamaggo “yathāgatamaggo”ti vutto. Idaṁ tāvetthāti ettha etasmiṁ Sutte dhammadesanatthaṁ ābhatāya yathāvutta-upamāya idaṁ saṁsandanaṁ.

Idaṁ saṁsandananti idāni vakkhamānaṁ upamāya saṁsandanaṁ. Nagarasāmi-upamā pañcakkhandhavasena dassanavisuddhipattaṁ khīṇāsavaṁ dassetuṁ ābhatā. Siṅghāṭakūpamā catumahābhūtavasena dassanavisuddhipattaṁ khīṇāsavaṁ dassetuṁ ābhatāti yojanā. “Catusaccameva kathitan”ti vatvā tāni saccāni niddhāretvā dassetuṁ “sakalenapi hī”ti-ādi vuttaṁ. Idha nagarasambhāro chadvārādayo. Tena hi chaphassāyatanādayo upamitā. Te pana dukkhasaccapariyāpannāti vuttaṁ “nagarasambhārena dukkhasaccameva kathitan”ti.

Kiṁsukopamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.205.)9. Vīṇopamasuttavaṇṇanā

246. Bhikkhussa vā bhikkhuniyā vāti kāmaṁ pāḷiyaṁ parisādvayameva gahitaṁ, sesaparisānaṁ pana tadaññesampi devamanussānanti sabbasādhāraṇovāyaṁ dhammasaṅgahoti imamatthaṁ upamāpubbakaṁ katvā dassetuṁ “yathā nāmā”ti-ādi (SṬ.35.205/CS:pg.2.345) āraddhaṁ. Yajantoti dadanto. Vinditabboti laddhabbo, adhigantabboti attho.

Chandoti taṇhāchando. Tenāha--“dubbalataṇhā so rañjetuṁ na sakkotī”ti. Pubbuppattikā ekasmiṁ ārammaṇe paṭhamaṁ uppannā. Sā hi anāsevanattā mandā. Soti chando. Rañjetuṁ na sakkoti laddhāsevanattā. Doso nāma cittadūsanattā. Tānīti daṇḍādānādīni. Tammūlakāti lobhamūlakā tāva māyāsāṭheyyamānātimānadiṭṭhicāpalādayo, dosamūlakā upanāhamakkhapalāsa-issāmacchariyathambhasārambhādayo, mohamūlakā ahirika-anottappa-thinamiddhavicikicchuddhacca-viparītamanasikārādayo, saṁkilesadhammā gahitāva honti taṁmūlakattā. Yasmā pana sabbepi saṁkilesadhammā dvādasākusalacittuppādapariyāpannā eva, tasmā tesampettha gahitabhāvaṁ dassetuṁ “chando rāgoti vā”ti vuttaṁ.

Bhāyitabbaṭṭhena sabhayo. Bheravaṭṭhena sappaṭibhayo. Kusalapakkhassa vikkhambhanaṭṭhena sakaṇṭako. Kusala-anavajjadhammehi duravagāhaṭṭhena sagahano. Bhavasampattibhavanibbānānaṁ appadānabhāvato ummaggo. Duggatigāmimaggattā kummaggo. Iriyanāti vattanā paṭipajjanā. Duggatigāmitāya kileso eva kilesamaggo. Na sakkā sampattibhavaṁ gantuṁ kuto nibbānagamananti adhippāyo.

Asubhāvajjanādīhīti ādi-saddena aniccamanasikārādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. Cittaṁ nivattati sarāgacittaṁ na uppajjati paṭipakkhamanasikārena vinoditattā. Majjhattārammaṇeti aññāṇupekkhaṭṭhāniye ārammaṇe. Uddesa …pe… āvajjantassāti uddisāpanavasena uddesaṁ, paripucchāpanavasena paripucchaṁ, garūnaṁ santike vasanavasena garuvāsaṁ āvajjantassa. Cittanti gambhīrañāṇacariya-paccavekkhaṇa-paññavanta-puggalasevanavasena tadadhimuttisiddhiyā aññāṇacittaṁ nivattati.

Yathā “pujjabhavaphalaṁ puññan”ti vuttaṁ “evamidaṁ puññaṁ pavaḍḍhatī”ti (dī.ni.3.80), evaṁ kiṭṭhasambhavattā “kiṭṭhan”ti vuttanti āha “kiṭṭhanti kiṭṭhaṭṭhāne uppannasassan”ti.

Ghaṭāti (SṬ.35.205/CS:pg.2.346) siṅgayugaṁ idhādhippetanti āha “dvinnaṁ siṅgānaṁ antare”ti. Ghaṭāti goṇādīnaṁ siṅgantaraṭṭhassa samaññāti vadanti. Nāsārajjuketi nāsārajjupātaṭṭhāne.

Dameti puthuttārammaṇato nivāreti. Nanti cittaṁ. Yaṁ suttaṁ subhāsitaṁ mayā. Tadassāti tadā assa bhikkhuno. Ārammaṇeti kammaṭṭhānārammaṇe.

Sudujitanti nibbisevanabhāvakaraṇena jitaṁ. Sutajjitanti suṭṭhu dūrakaraṇena jitaṁ, tathābhūtañca tajjitaṁ nāma hotīti tathā vuttaṁ. Gocarajjhattanti ajjhattabhūto gocaro. Kammaṭṭhānārammaṇañhi bahiddhārūpādi-ārammaṇavidhuratāya ajjhattanti vuccati. Samatho anurakkhaṇaṁ etassāti samathānurakkhaṇaṁ. Yathā indriyasaṁvarasīlaṁ samathānurakkhaṇaṁ hoti, tathā kathitanti attho. Yathā hi indriyasaṁvarasīlaṁ samathassa paccayo, evaṁ samathopi tassa paccayoti.

Vādiyamānāya vīṇāya. Cittaṁ rañjetīti rajjanena. Avissajjanīyatāya cittaṁ bandhatīti bandhanīyo. Veṭṭhaketi tantīnaṁ āsajjanaveṭṭhake. Koṇanti kavaṇato vīṇāya saddakaraṇato koṇanti laddhanāmaṁ dārudaṇḍaṁ siṅgādīsu yena kenaci kataṁ ghaṭikaṁ. Tenāha “caturassaṁ sāradaṇḍakan”ti.

Yasmā so rājā rājamahāmatto vā saddaṁ yathāsabhāvato na aññāsi, tasmiṁ tassa ajānanākārameva dassetuṁ “saddaṁ passissāmī”ti-ādi vuttaṁ.

Asatī kirāyanti pāḷiyaṁ liṅgavipallāsena vuttanti yathāliṅgameva vadanto “asā”ti āha. “Asatīti lāmakādhivacanan”ti vatvā tattha payogaṁ dassetuṁ “asā lokitthiyo nāmā”ti vuttaṁ, loke itthiyo nāma asatiyoti attho, tattha kāraṇamāha “velā tāsaṁ na vijjatī”ti. Pakatiyā loke jeṭṭhabhātā kaniṭṭhabhātā mātuloti-ādikā velā mariyādā tāsaṁ na vijjati. Kasmā? Sārattā ca pagabbā ca sabbesampi sambhogavasena viniyogaṁ gacchanti. Kathaṁ? Sikhī sabbaghaso yathā. Tenevāha--

“Sabbā (SṬ.35.205/CS:pg.2.347) nadī vaṅkagatī, sabbe kaṭṭhamayā vanā;

Sabbitthiyo kare pāpaṁ, labhamāne nivātake”ti. (jā. 2.21.308).

Aññampi tantibaddhaṁ caturassa-ambaṇavāditādīni. Vīṇā viya pañcakkhandhā anekadhammasamūhabhāvato. Rājā viya yogāvacaro tappaṭibaddhadhammagavesakattā. Assāti yogāvacarassa.

Nirayādito aññasmimpi gati-saddo vattati. Tato visesanatthaṁ “gatigatī”ti vuttaṁ “dukkhadukkhaṁ, rūparūpan”ti ca yathā, gatisaññitaṁ pavattiṭṭhānanti attho. Tenāha-- “etthantare saṁsarati vattatī”ti. Sañjāyanapadeso eva gatīti sañjātigati.

Taṁ pana gatiṁ sattānaṁ saṁvegavatthubhūtassa paccakkhassa gabbhāsayassa vasena dassetuṁ “ayamassa kāyo”ti-ādi vuttaṁ. Rūpadhammassa salakkhaṇaṁ gati niṭṭhā, tato paraṁ aññaṁ kiñci natthīti salakkhaṇagati. Abhāvo accantābhāvo. Santānavicchedo vibhavagati taṁniṭṭhānabhāvā. Bhedoti khaṇanirodho, idhāpi taṁniṭṭhānatāyeva pariyāyo. Yāva bhavaggāti yāva sabbabhavaggā. Salakkhaṇavibhavagatibhedagatiyo “eseva nayo”ti imināva pakāsitāti na gahitā. Tassa khīṇāsavassa na hoti aggamaggena samucchinnattā.

Sīlaṁ kathitaṁ rūpādīsu chandādinivāraṇassa kathitattā. Majjhe samādhibhāvanā kathitā “ajjhattameva santiṭṭhati …pe… samādhiyatī”ti jotitattā. Pariyosāne ca nibbānaṁ kathitaṁ “yampissa …pe… na hotī”ti vacanato.

Vīṇopamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.206.)10. Chappāṇakopamasuttavaṇṇanā

247. Vaṇasarīroti vaṇitasarīro. Pakkattāti kuthitattā. Saradaṇḍesu sarasamaññāti kaṇḍa-saddo sarapariyāyoti āha--“saravananti kaṇḍavanan”ti. Arugatto …pe… veditabbo guṇasarīrassa khaṇḍachiddasīlādīhi heṭṭhā majjhe uparibhāge ca bhedavisamacchinnavikāradosattā. Ettha (SṬ.35.206/CS:pg.2.348) kusā “kaṇṭakā”ti adhippetā kaṇṭakasadisattā, kusatiṇānaṁ eva vā vuttākārapadeso “kusakaṇṭako”ti vutto.

Gāmavāsīnaṁ vijjhanaṭṭhenāti nārahova hutvā tesaṁ kārānaṁ paṭiggahaṇavasena pīḷanaṭṭhena.

Pakkhinti hatthiliṅgasakuṇaṁ. Tassa kira hatthisoṇḍasadisaṁ mukhaṁ, tasmā “hatthisoṇḍasakuṇan”ti vuttaṁ. Vissajjeyyāti rajjuyā yathābaddhaṁ eva vissajjeyya.

Bhogehīti attano sarīrabhogehi. Maṇḍalaṁ bandhitvāti yathā sarīraṁ maṇḍalākārena tiṭṭhati, evaṁ katvā. Supissāmīti niddaṁ okkamissāmi. Ḍetukāmoti uppatitukāmo. Disā disanti disato disaṁ.

Cha pāṇakā viya cha āyatanāni nānajjhāsayattā, nānajjhāsayatā ca nesaṁ nānāvisayaninnatāya daṭṭhabbā. Daḷharajju viya taṇhā tesaṁ bandhanato. Majjhe gaṇṭhi viya avijjā bandhanassa dubbinimmocanahetuto. Ārammaṇaṁ balavaṁ hoti manuññabhāvena ceva tattha taṇhābhinivesassa daḷhabhāvena ca.

Sarikkhakena vā upamāya āharaṇapakkhe. Appanāti saṁsandanā. Pāḷiyaṁyeva appitā upamā “evameva kho”ti-ādinā. Rūpacittādivisamaninnattā cakkhussa visamajjhāsayatā. Esa nayo sesesupi.

Kaṇṇacchiddakūpaketi kaṇṇacchiddasaññite āvāṭe. Tassāti sotassa. Paccayo hotīti upanissayo hoti tena vinā saddaggahaṇassa abhāvato. “Ajaṭākāsopi vaṭṭati evā”ti vatvā tassa paccayabhāvaṁ dassetuṁ “antoleṇasmin”ti-ādi vuttaṁ. Dhātuparamparā ghaṭṭentoti bhūtaparamparāsaṅghaṭṭento.

Evaṁ santeti evaṁ bhūtaparamparāvasena sadde sotapathamāgacchante. Sampattagocaratā hoti sotassa. Ghānādīnaṁ viya “dūre saddo”ti jānanaṁ na sambhaveyya sampattagāhibhāvato. Tathā tathā jānanākāro hoti manoviññāṇassa gahaṇākāravisesato. Sotaviññāṇappavatti pana ubhayattha samānāva. Dūre ṭhitopi saddo tādise ṭhāne (SṬ.35.206/CS:pg.2.349) paṭighosādīnaṁ paccayo hoti ayokanto viya ayocalanassāti daṭṭhabbaṁ. Dhammatāti dhammasabhāvo, saddassa so sabhāvoti attho. Tato tato savanaṁ hoti ākāsasaññitassa upanissayassa labbhanato. Yadi pana sotaṁ sampattagāhī siyā, cittasamuṭṭhānasaddo sotaviññāṇassa ārammaṇapaccayo na siyā. Paṭṭhāne ca avisesena “saddāyatanaṁ sotaviññāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo”ti vutto, bahiddhā ca cittajassa saddassa sambhavo natthi. Atha vā cittajo saddo dhātuparamparāya sotapasādaṁ ghaṭṭeti, na so cittajo saddo, yo paramparāya pavatto. Utujo hi so, tasmā yathuppanno saddo, tattha ṭhitova sotapasādassa āpāthaṁ āgacchatīti niṭṭhamettha gantabbaṁ. Tena vuttaṁ “asampattagocaramevetan”ti.

Tadā ekaggacittataṁ āpajjati parissayānaṁ abhāvato. Nāsacchiddasaṅkhāta-ākāsasannissaye vattanato ghānaṁ ākāsajjhāsayaṁ vuttaṁ. Vātena vinā gandhagahaṇassa asambhavato vātūpanissayagandhagocaraṁ. Tenāha “tathā hī”ti-ādi.

Gāmato laddhabbaṁ āhāraṁ gāmaṁ, tanninnatāya gāmajjhāsayatā vuttā. Tathā hi jīvitanimittaṁ raso jīvitaṁ, tasmiṁ ninnatāya taṁ avhāyatīti jivhā. Na sakkā kheḷena atemitassa rasaṁ jānituṁ, tasmā āposannissitarasārammaṇā jivhāti.

Āmakasusānato bahi. Upādiṇṇakajjhāsayoti upādiṇṇakaninno. Kāyapasādasannissayabhūtāya pathaviyā phoṭṭhabbārammaṇe ghaṭite eva tattha viññāṇuppatti, na aññathāti vuttaṁ “pathavīsannissitaphoṭṭhabbārammaṇo”ti. Tathā hīti-ādi kāyassa upādiṇṇakajjhāsayatāya sādhakaṁ Ajjhattikabāhirāti ajjhattikā bāhirā vā. Assāti kāyassa. Susanthatassāti-ādi tassa pathaviyā paccayabhāvadassanaṁ.

Nānajjhāsayoti nānārammaṇaninno. Tena manassa makkaṭassa viya anavaṭṭhitataṁ dasseti. Tenāha “diṭṭhapubbepī”ti-ādi. Mūlabhavaṅgaggahaṇena piṭṭhibhavaṅgaṁ nivatteti. Assāti manassa. Evaṁ kiriyamayaṁ viññāṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Nānattanti bhedo.

Yathārucippavattiyā (SṬ.35.206/CS:pg.2.350) nivāraṇavasena baddhānaṁ. Nibbisevanabhāvanti lolatāsaṅkhātaparipphandassa abhāvaṁ. Nākaḍḍhatīti savisaye rūpārammaṇe cittasantānaṁ, taṁsamaṅginaṁ vā puggalaṁ nākaḍḍhati. Pubbabhāgavipassanāva kathitā āyatanamukhena “evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti vuttattā.

Chappāṇakopamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.35.207.)11. Yavakalāpisuttavaṇṇanā

248. Yavapuñjo suparipakkayavasamudāyo. Kājahatthāti daṇḍahatthā. Potheyyunti yathā yavasaṅkhātaṁ dhaññaṁ vaṇṭato muccati, evaṁ potheyyuṁ. Yave sāvetvāti yavasīsato yave pothanena mocetvā vivecetvā.

Catumahāpatho viya cha āyatanāni ārammaṇadaṇḍakehi hananaṭṭhānattā. Yavakalāpī viya satto tehi haññamānattā. Cha byābhaṅgiyo viya sabhāvato chadhāpi paccekaṁ iṭṭhāniṭṭhamajjhattavasena aṭṭhārasa ārammaṇāni yavakalāpaṭṭhāniyassa sattassa hananato. Bhavapatthanāya aparāparuppattiṁ sandhāya “bhavapatthanā kilesā”ti bahuvacananiddeso. Bhavapatthanā ca tassa paccayabhūtā kilesā cāti bhavapatthanākilesāti evaṁ vā ettha attho daṭṭhabbo. Yasmā sattānaṁ vaṭṭadukkhaṁ nāma sabbampi taṁ bhavapatthanāmūlakaṁ, tasmā vuttaṁ “evaṁ sattā”ti-ādi. Bhavapatthanakilesāti ca bhavapatthanāmūlakaṁ kilesaṁ.

Bhummanti samīpatthe bhummaṁ. Tenāha “sudhammāya dvāre”ti. Na katanti dukkhuppādanaṁ na kataṁ. Navagūthasūkaraṁ viyāti navagūthabhakkhasūkaraṁ viya. Cittenevāti yo bajjhati, tassa citteneva Tasmāti yasmā vepacittibandhanassa bandhanamuccanaṁ viya, tasmā “vepacittibandhanan”ti vuttaṁ. Ñāṇamokkhaṁ bandhananti ñāṇena muccanaṁ bandhanaṁ.

Maññamānoti parikappitataṇhāvasena “etaṁ mamā”ti, diṭṭhivasena “eso me attā”ti, mānavasena “esohamasmī”ti maññanto. Khandhavinimuttassa maññamānavatthuno abhāvā “khandhe maññanto”ti vuttaṁ. Etanti “mārassā”ti (SṬ.35.207/CS:pg.2.351) etaṁ sāmivacanaṁ. Kilesamārena baddhoti kilesamārena teneva kilesabandhanena baddho. Muttoti etthāpi eseva nayo.

Taṇhāmaññanāya sati diṭṭhimānamaññanānaṁ pasaṅgo eva natthīti yathā “asmī”ti padena diṭṭhimānamaññanā vuttā honti, evaṁ taṇhāmaññitāpīti vuttaṁ “asmīti padena taṇhāmaññitaṁ vuttan”ti. Ayamahamasmīti padena diṭṭhimaññitanti etarahi labbhamānadiṭṭhivatthuvaseneva. Bhavissanti anāgatadiṭṭhivatthuparikappanavaseneva diṭṭhimaññitaṁ. Yebhuyyena hi anāgatāliṅganā sassatadiṭṭhi. Ucchedavasena diṭṭhimaññitamevāti ānetvā sambandho. Rūpīti-ādīni padāni. Sassatassevāti sassatagāhasseva pabhedadīpanāni. Yasmā maññitaṁ ābādhavasena rogo, antodosavasena gaṇḍo, aṅganikantavasena sallaṁ, tasmā imehi taṇhādīhi kilesehi pākaṭacalanavasena iñjanti ceva, apākaṭasañcalanavasena phandanti ca. Papañcitaṁ saṁsāre cirāyanaṁ daṭṭhabbaṁ, khandhasantānassa vā vitthāraṇaṁ. Pamattākārappattā mucchanākārappattā. Tesanti taṇhādiṭṭhikilesānaṁ. Ākāradassanatthanti pavatti-ākāradassanatthaṁ.

Māno nāma “seyyohamasmī”ti-ādinā majjanākārappavatti. Taṇhāya sampayuttamānavasenāti kasmā vuttaṁ? Nanu sabbo māno taṇhāsampayutto? Sati hi byabhicāre visesanaṁ icchitabbanti. Saccametaṁ, taṇhā pana atthi mānassa paccayabhūtā, atthi mānassa appaccayabhūtā, yato māno aniyato vuccati. Tathā hi paṭṭhāne “saṁyojanaṁ dhammaṁ paṭicca saṁyojano dhammo uppajjati hetupaccayā”ti ettha saṁyojanāni saṁyojanehi yathālābhaṁ yojetvā dassitayojanāya “kāmarāgasaṁyojanaṁ paṭicca mānasaṁyojanaṁ avijjāsaṁyojanan”ti vatvā “kāmarāgasaṁyojanaṁ paṭicca avijjāsaṁyojanan”ti, “mānasaṁyojanaṁ paṭicca bhavarāgasaṁyojanaṁ avijjāsaṁyojanan”ti ca vatvā “bhavarāgasaṁyojanaṁ paṭicca avijjāsaṁyojanan”ti vuttaṁ. Ettha ca kāmarāgabhavarāgasaṁyojanehi mānassa aniyatabhāvo pakāsito. Tattha yā taṇhā balavatī, taṁ sandhāya idaṁ vuttaṁ “taṇhāya sampayuttamānavasenā”ti. Balavataṇhāsampayutto hi māno sayampi balavā hutvā asmīti savisesaṁ majjanavasena pavattatīti.

Diṭṭhivasenāti (SṬ.35.207/CS:pg.2.352) mānamūlakadiṭṭhivasena. “Seyyohamasmī”ti-ādinā hi bahulamānupetassa puggalassa rūpādīsu ekaṁ uddissa ayamahamasmīti diṭṭhiyā uppannāya mānassa appahīnattā mānopi tattha tattheva uppajjati. Iti mānamūlakaṁ diṭṭhiṁ sandhāyāha “ayamahamasmīti diṭṭhivasena vuttan”ti. Codako pana imamatthaṁ ajānanto anupalabbhamānameva sampayogatthaṁ gahetvā “nanu cā”ti-ādinā codeti. Itaro “āma natthī”ti tamatthaṁ sampaṭicchitvā “mānassa panā”ti-ādinā parihāramāha. Tassattho vutto eva.

Yavakalāpisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Āsīvisavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catuttho paṇṇāsako.

Saḷāyatanasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.36.Vedanāsaṁyuttaṁ

1. Sagāthāvaggo

(SṬ.36.1.)1. Samādhisuttavaṇṇanā

249. Vedanā (SṬ.36.1/CS:pg.2.353) ca pajānātīti saccābhisambodhavasena vuccamānavedanānaṁ pajānanaṁ sātisayasamādhānapubbakanti Bhagavatā “samāhito”ti vuttanti āha “upacārena vā appanāya vā samāhito”ti. Vedanāti tissopi vedanā. Dukkhasaccavasenāti dukkhasaccabhāvena, parijānanavasenāti attho. Sambhavanti samudayaṁ taṇhāvijjākammaphassādippabhedaṁ uppattikāraṇaṁ. Tenāha “samudayasaccavasena pajānātī”ti. Yatthāti yaṁnimittaṁ, yaṁ āgamma kāmataṇhāvijjādinirodhā vedanānirodho, tesaṁ ayaṁ nirodho. Nibbānaṁ ārabbha ariyamaggappavattiyā hi nibbānaṁ vedanānirodhoti vutto. Khayaṁ gametīti khayagāmī, taṁ khayagāminaṁ. Chātaṁ vuccati taṇhā kāmānaṁ pātukāmatāvasena pavattanato, accantameva samucchinnattā natthi etasmiṁ chātanti nicchāto. Tenāha “nittaṇho”ti. Sammasanacāravedanāti sammasanūpacāravedanā. Dvīhi padehīti “samāhito sampajāno”ti imehi dvīhi. “Sato”ti pana idaṁ sampajānapadasseva upabrūhananti adhippāyo. Sesehi catūhi catusaccaṁ kathitaṁ, itarehi pana dvīhi catusaccabujjhanameva kathitaṁ. Sabbasaṅgāhikoti sabbasabhāvadhammānaṁ saṅgaṇhanako. Tenāha “catubhūmakadhammaparicchedo vutto”ti.

Samādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.2.)2. Sukhasuttavaṇṇanā

250. Dukkhaṁ na hotīti adukkhaṁ, sukhaṁ na hotīti asukhaṁ, ma-kāro padasandhikaro. Adukkhamasukhanti vedayitasaddāpekkhāya napuṁsakaniddeso. Saparasantānagate sandhāya ajjhattabahiddhāgahaṇanti āha “attano ca parassa cā”ti. Tena sabbampi vedayitaṁ gahitanti daṭṭhabbaṁ Nassanasabhāvanti ittarakhaṇatāya (SṬ.36.2/CS:pg.2.354) bhaṅgato uddhaṁ apassitabbasabhāvaṁ. Paloko bhedo etassa atthīti palokinaṁ. Tenāha “bhijjanasabhāvan”ti. Ñāṇena phusitvā phusitvāti pubbabhāge vipassanāñāṇena aniccā pabhaṅgunoti ārammaṇato, uttarakālaṁ asammohato maggaparamparāya phusitvā phusitvā vayaṁ passanto. Virajjatīti maggavirāgena virajjati. Sammasanacāravedanā kathitā āraddhavipassakānaṁ vasena desanāti. Lokiyalokuttarehi ñāṇehi yāthāvato parijānanaṁ paṭivijjhanaṁ ñāṇaphusanaṁ.

Sukhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.3.)3. Pahānasuttavaṇṇanā

251. Sabbampi aṭṭhasatapabhedaṁ taṇhaṁ chindi samucchedapahānavasena pajahi. Tenāha “samucchindī”ti. Yadaggena taṇhā sabbaso samucchinnā, tadaggena sabbānipi saññojanānīti āha “dasavidhampī”ti-ādi. Sammāti suṭṭhu. Pahānañca nāma upāyena ñāyena pahānanti āha “hetunā kāraṇenā”ti. Dassanābhisamayāti asammohapaṭivedhā. Arahattamaggo hi uppajjamānova sabhāvapaṭicchādakaṁ mohaṁ viddhaṁsento eva pavattati, tena māno yāthāvato diṭṭho nāma hoti, ayamassa dassanābhisamayo. Yathā hi sūriye uṭṭhite andhakāro viddhaṁsiyamāno vihato, evaṁ arahattamagge uppajjamāne so sabbaso pahīno eva hoti, na tasmiṁ santāne patiṭṭhaṁ labhati, ayamassa pahānābhisamayo. Tena vuttaṁ “arahattamaggo hī”ti-ādi. Kiccavasenāti asammohapaṭivedhasaṅkhātassa dassanakiccassa anipphādanavasena.

Ye ime cattāro antāti sambandho. Mariyādantoti mariyādasaṅkhāto anto. Esa nayo sesattayepi. Tesūti catūsu antesu. Aduṁ catutthakoṭisaṅkhātaṁ sabbasseva vaṭṭadukkhassa antaṁ paricchedaṁ arahattamaggena mānassa diṭṭhattā pahīnattā ca akāsīti yojanā. Samussayo attabhāvo.

Na riñcatīti na viveceti na vissajjeti. Tenāha “sampajaññaṁ na jahatī”ti, sampajaññaṁ na pariccajatīti attho. Saṅkhyaṁ nopetīti imassa “diṭṭhadhamme anāsavo”ti (SṬ.36.3/CS:pg.2.355) imassa vasena atthaṁ vadanto “ratto duṭṭho”ti avoca sa-upādisesanibbānavasena. Saṅkhyaṁ nopetīti vā diṭṭhe-dhamme anāsavo dhammaṭṭho vedagū kāyassa bhedā manusso devoti vā paññattiṁ na upetīti anupādisesanibbānavasenapi attho vattabbo. Ettha ca sukhādīsu vedanāsu yathākkamaṁ rāgānusayādayo kathitāti āha-- “imasmiṁ Sutte ārammaṇānusayo kathito”ti. Yo hi rāgādi paccayasamavāye ati-iṭṭhādīsu uppajjanāraho maggena appahīno, so “rāgānusayo”ti-ādinā vutto, appahīnattho so maggena pahātabbo, na pariyuṭṭhānābhibhavatthoti.

Pahānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.4.)4. Pātālasuttavaṇṇanā

252. Yattha patiṭṭhā natthi ekantikāti ekantikassa mahato pātassa alanti ayamettha attho adhippetoti āha “natthi ettha patiṭṭhā”ti. Asambhūtatthanti na sambhūtatthaṁ, musāti attho. Soti assutavā puthujjano. Yaṁ taṁ udakaṁ patatīti yojanā. Yasmā samuddapiṭṭhe antarantarā verambhavātasadiso mahāvāto uṭṭhahitvā mahāsamudde udakaṁ uggacchāpeti, taṁ kadāci cakkavāḷābhimukhaṁ, kadāci sinerupādābhimukhaṁ gantvā taṁ patihanati, tasmā vuttaṁ “balavāmukhaṁ mahāsamuddassā”ti-ādi. Vegena pakkhanditvāti mahatā vātavegena samuddhataṁ teneva vegena pakkhandantañca hutvā. Mahānarakapapāto viyāti yojanāyāmavitthāragambhīrasobbhapapāto viya hoti. Tathārūpānanti tattha vasituṁ samatthānaṁ. Asantanti abhūtaṁ. Atthavasena hi vācā abhūtaṁ nāma.

Na patiṭṭhāsīti patiṭṭhaṁ na labhi. Anibaddhanti anibandhanatthaṁ yaṁkiñci. Dubbalañāṇoti ñāṇabalarahito. “Assutavā puthujjano”ti vatvā “sutavā ariyasāvako”ti vuttattā “sotāpanno dhuran”ti vuttaṁ. Itaresu ariyasāvakesu vattabbameva natthi. Tesañhi vedanā supariññātā. Balavavipassako …pe… yogāvacaropi vaṭṭati mattaso vedanānaṁ pariññātattā.

Pātālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.5.)5. Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā

253. Vipariṇāmanavasena (SṬ.36.5/CS:pg.2.356) dukkhato daṭṭhabbāti kiñcāpi sukhā, pariṇāmadukkhatā pana sukhavedanāya ekantikāti. Vinivijjhanaṭṭhenāti pīḷanavasena attabhāvassa vijjhanaṭṭhena. Hutvāti paccayasamāgamena uppajjitvā. Tena pākabhāvapubbako attalābho vutto. Abhāvākārenāti bhaṅgupagamanākārena. Tena viddhaṁsabhāvo vutto. Ubhayena udayabbayaparicchinnatāya sikhappattaṁ aniccataṁ dasseti. Svāyaṁ hutvā abhāvākāro itarāsupi vedanāsu labbhateva, adhiko ca pana dvinnaṁ dukkhasabhāvo. Dukkhatāvasena purimānaṁ vedanānaṁ daṭṭhabbatāya dassitattā pacchimāya vedanāya evaṁ daṭṭhabbatā dassitā. Addāti ñāṇagatiyā sacchikatvā adakkhi. Ñāṇagamanañhetaṁ, yadidaṁ dukkhato dassanaṁ. Santasabhāvaṁ sukhadukkhato upasantarūpattā.

Daṭṭhabbasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.6.)6. Sallasuttavaṇṇanā

254. Dvīsu janesūti sutavanta-assutavantesu dvīsu janesu. Anugatavedhanti pubbe pavattavedhassa anugatavedhaṁ. Balavatarā diguṇā viya hutvā daḷhatarapavattiyā. Evamevāti yathā viddhassa purisassa anuvedhanā balavatarā, evameva. Samādhimaggaphalāni nissaraṇaṁ vikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhivasena. Samādhisīsena hettha jhānañca gahitaṁ. So na jānāti anadhigatattā. Nissaraṇanti jānāti anissaraṇameva. Tāsaṁ samadhigatānaṁ sukhadukkhavedanānaṁ. Na vippayutto appahīnakilesattā. Saṅkhātadhammassāti saṅkhāya paññāya pariññātacatukkhandhassa. Tenāha “tulitadhammassā”ti. Imasmimpi Sutte purimasutte viya ārammaṇānusayova kathito, so pana tattha vuttanayeneva veditabbo. Anurodhavirodhapahānassa vuttattā khīṇāsavo dhuraṁ. Anāgāmīpi vaṭṭati, tassa virodhappahānaṁ labbhati.

Sallasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.7.)7. Paṭhamagelaññasuttavaṇṇanā

255. Saddahitvā (SṬ.36.7/CS:pg.2.357) gilāne upaṭṭhātabbe maññissantīti yojanā. Tatthāti tasmiṁ ṭhāne. Kammaṭṭhānānuyogo sappāyo yesaṁ te kammaṭṭhānasappāyā, satipaṭṭhānaratāti attho. Aniccataṁ anupassantoti kāyaṁ paṭicca uppannāya vedanāya ca aniccataṁ anupassanto. Vayaṁ anupassantoti-ādīsupi eseva nayo. Vayanti pana tāya eva khayasaṅkhātaṁ. Virāganti virajjanaṁ. Paṭinissagganti pariccāgapaṭinissaggaṁ, pakkhandanapaṭinissaggampi vā.

Āgamanīyapaṭipadāti ariyamaggassa āgamanaṭṭhāniyā pubbabhāgapaṭipadā. Pubbabhāgāyeva na lokuttarā. Sampajaññaṁ pubbabhāgiyameva. Tisso anupassanā pubbabhāgāyeva vipassanāpariyāpannattā Missakāti lokiyalokuttaramissakā. Bhāvanākālo dassito “nirodhānupassino viharato, paṭinissaggānupassino viharato rāgānusayo pahīyatī”ti vuttattā.

Paṭhamagelaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.8~9.)8~9. Dutiyagelaññasuttādivaṇṇanā

256-257. Phassaṁ paṭiccāti ettha phassasīsena phassāyatanānaṁ gahaṇaṁ. Na hi phassāyatanehi vinā phassassa sambhavo. Tenāha “kāyova hi ettha phassoti vutto”ti, phassasīsena vuttoti adhippāyo. Navamaṁ uttānameva heṭṭhā vuttanayattā.

Dutiyagelaññasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.10.)10. Phassamūlakasuttavaṇṇanā

258. Sukhavedanāya hitaṁ sukhavedaniyaṁ. So panesa hitabhāvo paccayabhāvenāti āha “sukhavedanāya paccayabhūtan”ti. Imasmimpi suttadvayeti (SṬ.36.10/CS:pg.2.358) imasmiṁ navame dasame ca suttepi. Sammasanacāravedanāti sammasanīyavedanā eva kathitā, na lokuttarāti adhippāyo.

Phassamūlakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sagāthāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Rahogatavaggo

(SṬ.36.11.)1. Rahogatasuttavaṇṇanā

259. Yaṁkiñci vedayitanti “sukhaṁ dukkhaṁ adukkhamasukhan”ti vuttaṁ vedayitaṁ dukkhasmiṁ antogadhaṁ, dukkhanti vattabbataṁ labhati pariyāyenāti attho. Tenāha “taṁ sabbaṁ dukkhanti attho”ti. Yā esāti-ādīsu yo saṅkhārānaṁ aniccatāsaṅkhāto hutvā abhāvākāro, yā khayasabhāvatā vinassanasabhāvatā jarāya maraṇena cāti dvidhā vipariṇāmanasabhāvatā, etaṁ sandhāya uddissa sabbaṁ vedayitaṁ dukkhanti mayā vuttanti ayaṁ saṅkhepattho. Sāti saṅkhārānaṁ aniccatā Vedanānampi aniccatā eva saṅkhārasabhāvattā. Tāsaṁ aniccatā ca nāma maraṇaṁ bhaṅgoti katvā tato uttari dukkhaṁ nāma natthīti sabbā vedanā “dukkhā”ti vuttā, yathā “yadaniccaṁ taṁ dukkhan”ti ca, “pañcupādānakkhandhā dukkhā”ti ca vuttaṁ. Idaṁ suttapadaṁ. Cattāro āruppāti catasso arūpasamāpattiyo. Etthāti ca etasmiṁ paṭippassaddhivāre.

Rahogatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.14.)4. Agārasuttavaṇṇanā

262. Puratthimāti vibhattilopena niddeso, nissakke vā etaṁ paccattavacanaṁ. Paṭhamajjhānādivasenāti paṭhamadutiyajjhānavasena. Anussativasenāti nidassanamattaṁ aññassapi upacārajjhānaggahitassa savitakkacārassa nirāmisassa sukhassa labbhanato. Tassapi vā paṭhamajjhānādīti ettha ādi-saddena saṅgaho daṭṭhabbo. Kāmahetu dukkhappattānaṁ dukkhavedanā kāmāmisena (SṬ.36.14/CS:pg.2.359) sāmisā vedanā. Anuttaravimokkhā nāma arahattaphalaṁ. “Kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmī”ti evaṁ pihaṁ upaṭṭhāpayato tasmiṁ anijjhamāne pihappaccayā uppannadomanassavedanā. Nekkhammanissitā upekkhāvedanā nirāmisā adukkhamasukhā nāma. Savisesaṁ pana dassetuṁ “catutthajjhānavasena uppannā adukkhamasukhavedanā”ti vuttaṁ.

Agārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.15~18.)5~8. Paṭhama-ānandasuttādivaṇṇanā

263-266. Heṭṭhā kathitanayāneva, veneyyajjhāsayato pana tesaṁ desanāti daṭṭhabbaṁ. Etthāti etesu catūsu suttesu. Purimāni dve “paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannassa vācā paṭippassaddhā hotī”ti-ādinā nayena yāva khīṇāsavassa kilesapaṭippassaddhi, tāva desanāya pavattattā “paripuṇṇapassaddhikānī”ti vuttāni. Tāva paripūraṁ katvā adesitattā “pacchimāni upaḍḍhapassaddhikāni, desanāyā”ti-ādi vuttaṁ.

Paṭhama-ānandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.19~20.)9~10. Pañcakaṅgasuttādivaṇṇanā

267-268. Daṇḍamuggaraṁ aggasoṇḍamuggaraṁ. Kāḷasuttapakkhipanaṁ kāḷasuttanāḷi. Vāsi-ādīni pañca aṅgāni assāti pañcakaṅgo. Vatthuvijjāya vuttavidhinā kattabbanissayāni ṭhapetīti thapati. Paṇḍita-udāyitthero, na lāḷudāyitthero. Dvepānandāti Aṭṭhakathāya paduddhāro kato--“dvepi mayā Ānandā”ti pana pāḷiyaṁ. Pasādakāyasannissitā kāyikā, cetosannissitā cetasikā. Ādhipaccaṭṭhena sukhameva indriyanti sukhindriyaṁ. Upavicāravasenāti rūpādīni upecca vicaraṇavasena. Atīte ārammaṇe. Paccuppanneti addhāpaccuppanne. Evaṁ aṭṭhādhikaṁ sataṁ aṭṭhasataṁ.

Pāṭiyekko anusandhīti pucchānusandhi-ādīhi visuṁ tehi asammisso eko anusandhi. Ekāpi vedanā kathitā “tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako”ti āharitvā “phassapaccayā vedanā”ti. Yasmā Bhagavā (SṬ.36.19~20/CS:pg.2.360) catutthajjhānupekkhāvedanaṁ vatvā--“atthānanda, etasmā sukhā aññaṁ sukhan”ti-ādiṁ vadanto thapatino vādaṁ upatthambheti nāma. Tena hi upekkhāvedanā “sukhan”teva vuttā santasabhāvattā. Abhikkantataranti ativiya kantataraṁ manoramataraṁ. Tenāha “sundarataran”ti. Paṇītataranti padhānabhāvaṁ nītatāya uḷārataraṁ. Tenāha “atappakataran”ti. Sukhanti vuttā paṭipakkhassa suṭṭhu khādanena, sukaraṁ okāsadānamassāti vā. Nirodho sukhaṁ nāma sabbaso udayabbayābhāvato. Tenāha “niddukkhabhāvasaṅkhātena sukhaṭṭhenā”ti.

Sukhasmiṁyevāti sukhamicceva paññapeti. Nirodhasamāpattiṁ sīsaṁ katvāti nirodhasamāpattidesanāya sīsaṁ uttamaṁ katvā. Desanāya uddesādhimutte uṭṭhāpetvā vitthāritattā “neyyapuggalassa vasenā”ti vuttaṁ. Dasamaṁ anantarasutte vuttanayattā uttānatthameva.

Pañcakaṅgasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Rahogatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Aṭṭhasatapariyāyavaggo

(SṬ.36.21.)1. Sīvakasuttavaṇṇanā

269. Cūḷā pana assa mahatī atthi savisesā, tasmā “moḷiyasīvako”ti vuccati. Channaparibbājakoti kambalādinā kopīnapaṭicchādakaparibbājako. Pittapaccayānīti pittahetukāni “Tisso vedanā”ti vatvā tāsaṁ sambhavaṁ dassetuṁ “kathan”ti-ādi vuttaṁ. Kusalavedanā uppajjati pittapaccayā. Pittabhesajjaṁ karissāmīti bhesajjasambharaṇatthañceva tadatthaṁ āmisakiñjakkhasambharaṇatthañca pāṇaṁ hanatīti yojanā. Majjhatto bhesajjakaraṇe udāsīno.

Tasmāti yasmā pittādipaccayahetukanti attano ca lokassa ca paccakkhaṁ atidhāvanti ye samaṇā vā brāhmaṇā vā, tasmā tesaṁ micchā. Pittādīnaṁ tiṇṇampi samodhānasannipāte jātāni sannipātikāni. Purima-utuno visadiso utuvipariṇāmoti āha “visabhāga-ututo jātānī”ti (SṬ.36.21/CS:pg.2.361) Anudako thaddhalūkhabhūmivibhāgo jaṅgaladeso, vuttavipariyāyena anupadeso veditabbo. Malayaṁ himasītabahulo, itaro uṇhabahulo.

Attano pakaticariyānaṁ visamaṁ kāyassa pariharaṇavasena, jātāni pana asayhasahana-adesa-akālacaraṇādinā veditabbānīti āha “mahābhāravahanā”ti-ādi. Parassa upakkamato nibbattāni opakkamikānīti āha--“ayaṁ coro vā”ti-ādi. Kevalanti bāhirapaccayaṁ anapekkhitvā kevalaṁ teneva. Tenāha “kammavipākatova jātānī”ti. Sakkā paṭibāhituṁ patīkārena. Lokavohāro nāma kathito pittasamuṭṭhānādisamaññāya lokasiddhattā. Kāmaṁ sarīrasannissitā vedanā kammanibbattāva, tassā pana paccuppannapaccayavasena evamayaṁ lokavohāroti vuttañceva gahetvā paravādapaṭisedho katoti daṭṭhabbaṁ.

Sīvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.22~28.)2~10. Aṭṭhasatasuttādivaṇṇanā

270-278. Vedanānaṁ aṭṭhādhikaṁ sataṁ, tassa aṭṭhasatassa tabbhāvassa pariyāyo kāraṇaṁ ettha atthīti aṭṭhasatapariyāyo, suttaṁ. Tenāha “aṭṭhasatassa kāraṇabhūtan”ti. Dhammakāraṇanti pariyattidhammabhūtaṁ kāraṇaṁ. Kāyikāti pañcadvārakāyikā. Tenāha “kāmāvacareyeva labbhantī”ti, kāmabhūmikāti attho. Arūpāvacare natthi, tibhūmikāti attho. Tenāha--“arūpe tikacatukkajjhānaṁ uppajjati, tañca kho lokuttaraṁ, na lokiyan”ti. Itarā upekkhāvedanā. Upavicaranti upecca pajjantīti attho. Taṁsampayuttānanti vicārasampayuttānaṁ.

Paṭilābhatoti paṭiladdhabhāvato. Samanupassatoti paccavekkhato passato. Atītaṁ khaṇattayātikkamena atikkantaṁ, niruddhappattiyā niruddhaṁ, pakativijahanena vipariṇataṁ. Samanussaratoti cintayato. Gehassitanti kāmaguṇanissitaṁ. Kāmaguṇā hi idha gehanissitadhammena gehapariyāyena vuttā.

Vipariṇāmavirāganirodhanti (SṬ.36.22~28/CS:pg.2.362) vipariṇāmanaṁ virajjanalakkhaṇaṁ nirujjhanañca viditvā. Pubbeti atīte. Etarahīti idāni vattamānā. Sammappaññāya passatoti vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya ca yāthāvato passato. Ussukkāpetunti vipassanaṁ paṭṭhapetvā maggapaṭivedhaṁ pāpetuṁ. Nibbānaṁ uddissa pavattitattā nekkhammassitasomanassāni nāma. Lokāmisapaṭisaṁyuttānanti kāmaguṇanissitānaṁ. Tadāyatananti taṁ āyatanaṁ taṁ kāraṇaṁ arahattaṁ. Anuttaresu vimokkhesūti ariyaphaladhammesu. Pihanti adhigamicchaṁ.

Upekkhāti somanassarahita-aññāṇupekkhā. Bālyayogato bālassa, tato eva mūḷhassa puthujjanassa. Kilesodhīnaṁ maggodhīhi ajitattā anodhijinassa. Sattamabhavādito uddhaṁ pavattanavipākassa ajitattā avipākajinassa. Anekādīnave vaṭṭe ādīnavassa ajānanena anādīnavadassāvino. Paṭipattipaṭivedhabāhusaccābhāvena assutavato puthujjanassa. Rūpaṁ sā nātivattati na atikkamati ñāṇasampayuttābhāvato. Sabbasaṅgāhakoti sabbadhamme saṅgaṇhanako. Tatiyādīni yāva dasamā heṭṭhā vuttanayattā uttānatthāneva.

Aṭṭhasatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.36.29.)11. Nirāmisasuttavaṇṇanā

279. Ārammaṇato sampayogato ca kilesāmisena sāmisā. Nirāmisāyāti nissakkavacanaṁ. Nirāmisatarāvāti ekaṁsavacanaṁ tassā tathā nissametabbatāya. Sā hi pīti sabbaso santakilesāmise santāne pavattiyā accantasabhāvadhammārammaṇavisayatāya sayampi sātisayaṁ santasabhāvākārena pavattiyā nirāmisāyapi nirāmisatarā vuttā. Tenāha “nanu cā”ti-ādi. Idāni tamatthaṁ upamāya sādhetuṁ “yathā hī”ti-ādimāha. Appaṭihārikanti paṭiharaṇarahitaṁ appaṭihāraṁ, kenaci anāvaṭanti attho. Sesavāresūti sukhavāra-upekkhāvāresu.

Vimokkhavāro pana na atidiṭṭho itarehi visadisattā. Tenāha “vimokkhavāre panā”ti-ādi. Rūpapaṭisaṁyuttoti bhāvitarūpapaṭisaṁyutto. Sāmiso nāma yasmā sāmisarūpapaṭibaddhavutti ceva sāmisarūpapaṭibhāgañca (SṬ.36.29/CS:pg.2.363) tasmā “rūpāmisan”ti vuccati, tena rūpāmisena sāmiso nāma. Arūpāmisassa abhāvato arūpapaṭisaṁyutto vimokkho nirāmiso nāma.

Nirāmisasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aṭṭhasatapariyāyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Vedanāsaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.37.Mātugāmasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamapeyyālavaggo

(SṬ.37.1~2.)1~2. Mātugāmasuttādivaṇṇanā

280-281. Aguṇaṅgehīti (SṬ.37.1~2/CS:pg.2.364) aguṇakoṭṭhāsehi. Rūpayatīti rūpaṁ, sarīrarūpaṁ. Sarīrarūpaṁ pāsaṁsaṁ etassa atthīti rūpavā, tappaṭikkhepena na ca rūpavā, sampannarūpo na hotīti attho. Ñātikulato aññato vā āgatāya bhogasampadāya abhāvena na bhogasampanno. Dussīloti nissīlo. Nissīlatāya eva cassā pubbuṭṭhāyitādi-ācārābhāvo vutto. Ālasiyoti ālasiyatāya yutto. Pajañcassa na labhatīti pajābhāvasīsena tassā parivārahāni vuttā. Parivattetabbanti purisavasena parivattetabbaṁ.

Mātugāmasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.37.3.)3. Āveṇikadukkhasuttavaṇṇanā

282. Āveṇitabbato mariyādāya visuṁ asādhāraṇato passitabbato āveṇikāni. Paṭipacceke puggale niyuttānīti pāṭipuggalikāni. Paricārikabhāvanti upaṭṭhāyikabhāvaṁ.

Āveṇikadukkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.37.4.)4. Tīhidhammehisuttādivaṇṇanā

283-303. Maccheramalapariyuṭṭhitenāti macchariyamalena abhibhūtena. Tenāti kassaci kiñci adānena ca. Etaṁ “maccheramalapariyuṭṭhitenā”ti-ādi vuttaṁ. Vilokento vicarati issāpakatacittatāya. Pañcamādīni yāva ekādasamā uttānatthāneva.

Tīhidhammehisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Balavaggo

(SṬ.37.25.)1. Visāradasuttavaṇṇanā

304. Rūpasampatti (SṬ.37.25/CS:pg.2.365) rūpabalaṁ taṁsamaṅgino upatthambhakabhāvato. Esa nayo sesesupi. Balāni hi sattānaṁ vuḍḍhiyā upatthambhakapaccayo hoti, yathā taṁ āhāro. Tenāha-- “imānī”ti-ādi.

Visāradasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.37.26~35.)2~10. Pasayhasuttādivaṇṇanā

305-313. Abhibhavitvā sabbaṁ antojanaṁ sāmikañca. Nāsentīti nāsanaṁ adassanaṁ nenti nīharantīti attho.

Pasayhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Mātugāmasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.38.Jambukhādakasaṁyuttaṁ

(SṬ.38.1.)1. Nibbānapañhasuttavaṇṇanā

314. Nibbānaṁ (SṬ.38.1/CS:pg.2.366) āgammāti ettha āgammāti sabbasaṅkhārehi nibbinnassa visaṅkhāraninnassa gotrabhunā vivaṭṭitamānasassa maggena sacchikaraṇenāti attho. Sacchikiriyamānañhi taṁ adhigantvā ārammaṇapaccayabhūtañca paṭicca adhipatipaccayabhūte ca tasmiṁ paramassāsabhāvena vimuttasaṅkhārassa paramagatibhāvena ca patiṭṭhānabhūte patiṭṭhāya khayasaṅkhāto maggo rāgādike khepetīti taṁsacchikaraṇābhāve rāgādīnaṁ anuppattinirodhagamanābhāvato “nibbānaṁ āgamma rāgo khīyatī”ti vuttaṁ.

Imināva suttenāti imināva jambukhādakasuttena. Kilesakkhayamattaṁ nibbānanti vadeyya “rāgakkhayo”ti-ādinā Sutte āgatattā. “Kilesakkhayamattan”ti avisesena vuttattā āha “kassā”ti-ādi. Addhā attanoti vakkhati “parassa kilesakkhayena parassa nibbānasampatti na yuttā”ti. Nibbānārammaṇakaraṇena gotrabhukkhaṇe kilesakkhayappattitā ca āpannāti āha--“kiṁ pana tesu akhīṇesuyevā”ti-ādi. Nanu ārammaṇakaraṇamattena kilesakkhayo anuppattoti na sakkā vattuṁ. Cittañhi atītānāgatādisabbaṁ ālambanaṁ karoti, na nipphannamevāti. Gotrabhūpi maggena yā kilesānaṁ anuppattidhammatā kātabbā, taṁ ārabbha pavattissatīti? Na, appattanibbānassa nibbānārammaṇañāṇābhāvato. Na hi aññe dhammā viya nibbānaṁ, taṁ pana atigambhīrattā appattena ālambituṁ na sakkā, tasmā tena gotrabhunā pattabbena tikālikasabhāvātikkantagambhīrabhāvena bhavitabbaṁ, kilesakkhayamattataṁ vā icchato gotrabhuto puretaraṁ nipphannena kilesakkhayena bhavitabbaṁ. Appattakilesakkhayārammaṇakaraṇe hi sati gotrabhuto puretaracittānipi ālambeyyunti.

Tasmāti-ādi vuttasseva atthassa nigamanaṁ. Taṁ panetaṁ nibbānaṁ. Rūpino dhammā arūpino dhammāti-ādīsūti ādisaddena lokuttara-anāsavādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Arūpadhammādibhāvaggahaṇena cassa parinipphannatā dīpitā. Tenāha “na kilesakkhayamattamevā”ti. Kilesakkhayamattatāya (SṬ.38.1/CS:pg.2.367) hi sati nibbānassa bahutā āpajjati “yattakā kilesā khīyanti, tattakāni nibbānānī”ti. Abhāvassabhāvato gambhīrādibhāvo asaṅkhatādibhāvo ca na siyā, vutto ca so nibbānassa, tasmāssa paccetabbo parinipphannabhāvo. Yasmā ca sammutisaccārammaṇaṁ saṅkhatadhammārammaṇaṁ vā samucchedavasena kilese pajahituṁ na sakkoti, yato mahaggatañāṇaṁ vipassanāñāṇaṁ vā kilesavikkhambhanavasena tadaṅgavasena vā pajahati, tasmā ariyamaggañāṇassa sammutisaccasaṅkhatadhammārammaṇehi viparītasabhāvena ārammaṇena bhavitabbaṁ. Tathā hi taṁ samucchedavasena kilese pajahīti evaṁ parinipphannāsaṅkhatasabhāvaṁ nibbānanti niṭṭhamettha gantabbanti.

Nibbānapañhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.38.3~15.)3~15. Dhammavādīpañhasuttādivaṇṇanā

316-328. Pahāya gatattāti ariyamaggena jahitvā ñāṇagamanena gatattā. Suṭṭhu gatāti sammā gatā paṭipannāti Sugatā. Parijānanatthanti tīhi pariññāhi parijānanatthaṁ. Dukkhasaṅkhātoti “dukkhan”ti saṅkhātabbo viditabbo ca dukkhasabhāvo dhammo dukkhadukkhatā. Yasmā dukkhavedanāvinimuttasaṅkhatadhamme sukhavedanāya ca yathā idha saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatāti dukkhapariyāyo niruppateva, tasmā dukkhasabhāvo dhammo ekena dukkhasaddena visesetvā vutto “dukkhadukkhatā”ti. Sesapadadvayeti saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatāti etasmiṁ padadvaye. Saṅkhārabhāvena dukkhasabhāvo saṅkhāradukkhatā. Sukhassa vipariṇāmanena dukkhasabhāvo vipariṇāmadukkhatā.

Dhammavādīpañhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.38.16.)16. Dukkarapañhasuttavaṇṇanā

329. Pabbajjāyāti (SṬ.38.16/CS:pg.2.368) pabbajitapaṭipattiyaṁ. Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhūti dhammānudhammaṁ paṭipajjamāno bhikkhu. Pātanti pāto. Nacirassanti khippameva. Tenāha “lahuyevā”ti.

Dukkarapañhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Jambukhādakasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.39./CS:pg.2.368)

SṬ.39.Sāmaṇḍakasaṁyuttavaṇṇanā

330-331. Imināva nayenāti yo jambukhādakasaṁyutte atthanayo, imināva nayena. Iminā hi dve saṁyuttāni pāḷito atthato ca aññamaññaṁ sadisānevāti dasseti.

Sāmaṇḍakasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.40.Moggallānasaṁyuttaṁ

(SṬ.40.1~8.)1~8. Paṭhamajjhānapañhasuttādivaṇṇanā

332-339. Kāmasahagatesu (SṬ.40.1~8/CS:pg.2.369) saññāmanasikāresu upaṭṭhahantesu byāpādādisahagatāpi saññāmanasikārā yathāpaccayaṁ upaṭṭhahantiyevāti vuttaṁ “kāmasahagatāti pañcanīvaraṇasahagatā”ti. Nīvaraṇānañhettha nidassanamattametaṁ, yadidaṁ kāmaggahaṇaṁ. Pahīnāvasesā cettha nīvaraṇā veditabbā, tasmā pañcaggahaṇaṁ na kattabbaṁ. Tassāti mahāmoggallānattherassa santato upaṭṭhahiṁsu aciṇṇavasitāya. Tenāha “hānabhāgiyaṁ nāma ahosī”ti. Ārammaṇa …pe… sahagatanti vuttaṁ itaresaṁ abhāvato.

Paṭhamajjhānapañhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.40.9.)9. Animittapañhasuttavaṇṇanā

340. Vipassanāsamādhiṁyeva, na phalasamādhiṁ. Chejjakiccaṁ na nipphajjati avicchedavasena appavattanato. Nikantīti vipassanaṁ assādentī pavattataṇhā. Sādhetuṁ nāsakkhi upakkiliṭṭhattā. Nimittānusārīti niccasukha-attanimittānaṁ apūraṇato rāgadosamohanimittānipettha nimittāneva. Vuṭṭhāna …pe… samādhinti etena yāva maggo nādhigato, tāva vuṭṭhānagāminivipassanamanuyuñjantopi yathārahaṁ animittaṁ appaṇihitaṁ suññataṁ cetosamādhiṁ anuyutto viharatīti vattabbataṁ arahatīti dasseti. Vipassanāsampayuttanti vipassanāsaṅkhātañāṇasampayuttaṁ. Cetosamādhinti cittasīsena vipassanāsamādhimāha. Uparimaggaphalasamādhinti paṭhamamaggasamādhissa pageva adhigatattā.

Animittapañhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.40.10~11.)10~11. Sakkasuttādivaṇṇanā

341-342. Aveccappasādenāti (SṬ.40.10~11/CS:pg.2.370) vatthuttayaṁ yāthāvato ñatvā uppannapasādena, maggenāgatapasādenāti attho. So pana kenaci asaṁhāriyo asampavedhīti āha “acalappasādenā”ti. Abhibhavanti attano puññānubhāvena.

Sakkasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Moggallānasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.41.Cittasaṁyuttaṁ

(SṬ.41.1.)1. Saṁyojanasuttavaṇṇanā

343. Bhogagāmanti (SṬ.41.1/CS:pg.2.371) bhoguppattigāmaṁ. Pavattatīti appaṭihataṁ hutvā pavattati paṭisambhidappattiyā.

Saṁyojanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.41.2.)2. Paṭhama-isidattasuttavaṇṇanā

344. Avisāradattāti pañhaṁ byākātuṁ veyyattiyābhāvena asamatthattā. Upāsako theresu byākātuṁ asakkontesu sayaṁ byākātukāmo pucchati, na vihesādhippāyo. Paṭhamavacanena abyākaronte disvāva punappunaṁ pucchitaṁ viheso viya hotīti katvā vuttaṁ “vihesetī”ti.

Paṭhama-isidattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.41.3.)3. Dutiya-isidattasuttavaṇṇanā

345. Avantiyāti avantiraṭṭhe, taṁ pana majjhimapadesato dakkhiṇadisāyaṁ. Tenāha “dakkhiṇāpathe”ti. Adhippāyenāti tassa vacanassa anumodanādhippāyena vadati, na pana tato kiñci gahetukāmatādhippāyena.

Dutiya-isidattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.41.4.)4. Mahakapāṭihāriyasuttavaṇṇanā

346. Tesaṁ anujānantoti tesaṁ dāsakammakarānaṁ sesake yathāruci vicāraṇaṁ anujānanto. Kudhitanti balavatā sūriyasantāpena saṅkuthitaṁ (SṬ.41.4/CS:pg.2.372) Tenāha “heṭṭhā”ti-ādi. Atitikhiṇanti ativiya tikkhadhātukaṁ. Asambhinnapadanti aññattha anāgatattā tipiṭake avomissakapadaṁ, idheva āgatapadanti attho. Paṭilīyamānenāti paṭikaṁsena visesanena vilīyamānena kāyena.

Ettha cāti etasmiṁ adhiṭṭhāniddhikaraṇe. Abbhamaṇḍapaṁ katvāti samantato chādanavasena maṇḍapaṁ viya meghapaṭalaṁ uppādetvā. Devoti megho. Ekamekaṁ phusitakaṁ phusāyatu jālavinaddhaṁ viya vassatu. Evaṁ vuttappakārena nānāparikammaṁ nānādhiṭṭhānaṁ ekato parikammaṁ ekato adhiṭṭhānanti catukkamettha sambhavatīti dasseti “ettha cā”ti-ādinā. Yathā tathāti yathāvuttesu catūsu pakāresu yena vā tena vā pakārena karontassa. Kataparikammassāti “evaṁ vā evaṁ vā hotū”ti pavattitaparikammacittassa. “Parikammānantarenāti adhiṭṭhānacittuppādanatthaṁ samāpannapādakajjhānato vuṭṭhāya adhiṭṭhānacittassa ekāvajjanavīthiyaṁ pavattaparikammaṁ sandhāya vuttan”ti vadanti.

Mahakapāṭihāriyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.41.5.)5. Paṭhamakāmabhūsuttavaṇṇanā

347. Elaṁ vuccati doso, taṁ etassa natthīti nelaṁ, taṁ aṅgaṁ etassāti nelaṅgo, suvisuddhasīlaguṇo. Tenāha “nelaṅganti kho, bhante, sīlānametaṁ adhivacanan”ti. Aṭṭhakathāyaṁ pana dosābhāvameva dassetuṁ “nelaṅgoti niddoso”ti vuttaṁ. Etaṁ bhikkhuṁ āgacchantanti Mahākappinattheraṁ sandhāya vuttaṁ. Attano diṭṭhena kathesīti attano sabbaññutaññāṇena paccakkhato upalakkhitena atthena kathesi. Ayaṁ pana nayaggāhenāti ayaṁ pana gahapati asutvā kevalaṁ nayaggāhena āha.

Paṭhamakāmabhūsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.41.6.)6. Dutiyakāmabhūsuttavaṇṇanā

348. Nirodhaṁ (SṬ.41.6/CS:pg.2.373) valañjeti anāgāmibhāvato. Ime saṅkhārāti ime “kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro”ti vuccamānā tayo saṅkhārā. Saddatopi, atthatopi aññamaññaṁ missā, tato eva āluḷitā ākulā, avibhūtā dubbibhāvanā, duddīpanā asaṅkarato dīpetuṁ dukkarā. Tathā hi kusalacetanā eva “kāyasaṅkhāro”tipi vuccati, “vacīsaṅkhāro”tipi, “cittasaṅkhāro”tipi. Assāsapassāsāpi katthaci “kāyasaṅkhāro”ti, vitakkavicārāpi “vacīsaṅkhāro”ti vuccanti, saññāvedanāpi “cittasaṅkhāro”ti vuccanti. Tena vuttaṁ “tathā hī”ti-ādi. Tattha ākaḍḍhitvā gahaṇaṁ ādānaṁ, sampattassa hatthe karaṇaṁ gahaṇaṁ, gahitassa vissajjanaṁ muñcanaṁ, phandanaṁ copanaṁ pāpetvā nipphādetvā. Hanusañcopananti kāyaviññattivasena pubbabhāge hanusañcopanaṁ katvā. Evañhi vacībhedakaraṇaṁ. Evaṁ imeti-ādi yathāvuttassa atthassa nigamanaṁ.

Padatthaṁ pucchati itarasaṅkhārehi padatthato visesaṁ kathāpessāmīti. Kāyanissitāti ettha kāyanissitatā ca nesaṁ tabbhāvabhāvitāya veditabbā, na kāyassa nissayapaccayatāvasenāti dassento “kāye sati honti, asati na hontī”ti āha. Kāyoti cettha karajakāyo daṭṭhabbo. Cittanissitāti cittaṁ nissāya taṁ nissayapaccayabhūtaṁ labhitvā uppannā.

“Samāpajjāmī”ti padassa samīpe vuccamānaṁ “samāpajjissan”ti padaṁ āsannānāgatakālavācī eva bhavituṁ yuttaṁ, na itaranti āha--“padadvayena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattikālo kathito”ti. Tayidaṁ tassa tathā vattabbatāya vuttaṁ, na pana tassa tathā cittapavattisambhavato. Samāpannepi eseva nayo. Purimehīti “samāpajjissaṁ samāpajjāmī”ti dvīhi padehi. Pacchimenāti “samāpanno”ti padena.

Bhāvitaṁ hoti uppāditaṁ hoti nirodhasamāpannatthāya. Anupubbasamāpattisamāpajjanasaṅkhātāya nirodhabhāvanāya taṁ cittaṁ bhāvitaṁ hoti. Tenāha “yaṁ tan”ti-ādi. Dutiyajjhāneyevāti dutiyajjhānakkhaṇe nirujjhati. Tattha anuppajjanato anuppādanato heṭṭhā nirodhoti adhippeto. Catunnaṁ arūpakkhandhānaṁ tajjā parikammasiddhā yā appavatti (SṬ.41.6/CS:pg.2.374) tattha “nirodhasamāpattisaññā”ti, yā nesaṁ tathā appavatti. Sā “antonirodhe nirujjhatī”ti vuttā.

“Cittasaṅkhāro niruddho”ti vacanato tadaññesaṁ anirodhaṁ icchantānaṁ vādaṁ dassento “cittasaṅkhāro niruddhoti vacanato”ti-ādiṁ vatvā tattha atippasaṅgadassanamukhena taṁ vādaṁ nisedhetuṁ “te vattabbā”ti-ādimāha. Abhinivesaṁ akatvāti yathāgate byañjanamatte abhinivesaṁ akatvā. Ācariyānaṁ nayeti ācariyānaṁ paramparāgate dhammanaye dhammanettiyaṁ ṭhatvā.

Kiriyamayapavattasminti parittabhūmakakusalākusaladhammapabandhe vattamāne. Tasmiñhi vattamāne kāyika-vācasika-kiriyasampavatti hoti, dassana-savanādivasena ārammaṇaggahaṇe pavattamāneti attho. Tenāha --“bahiddhārammaṇesu pasāde ghaṭṭentesū”ti. Makkhitāni viyāti puñchitāni viya honti ghaṭṭanāya vibādhitattā. Etenāyaṁ ghaṭṭanā pañcadvārikaviññāṇānaṁ vegasā uppajjanāya na ārammaṇanti dasseti. Tenevāha--“antonirodhe pañca pasādā ativiya virocantī”ti.

Tato paraṁ sacittako bhavissāmīti idaṁ atthato āpannaṁ gahetvā vuttaṁ--“ettakaṁ kālaṁ acittako bhavissāmī”ti eteneva tassa atthassa siddhattā. Yaṁ evaṁ bhāvitanti ettha visuṁ cittassa bhāvanā nāma natthi, addhānaparicchedaṁ pana katvā nirodhasamāpattatthāya kātabbaparikammabhāvanāya eva tassa sijjhanato.

Sā panesā nirodhakathā. Dvīhi balehīti samathavipassanābalehi. Tayo ca saṅkhārānanti tiṇṇaṁ kāyavacīcittasaṅkhārānaṁ paṭippassaddhiyā. Soḷasahi ñāṇacariyāhīti aniccānupassanādīnaṁ aṭṭhannaṁ anupassanāñāṇānaṁ, aṭṭhannañca maggaphalañāṇānaṁ vasena imāhi soḷasahi ñāṇappavattīhi. Navahi samādhicariyāhīti aṭṭha samāpattiyo aṭṭha samādhicariyā, tāsaṁ upacārasamādhi samādhibhāvasāmaññena ekā samādhicariyāti evaṁ navahi samādhicariyāhi. Vasībhāvatāpaññāti vasībhāvatāsaṅkhātā paññā. Sabbākārena Visuddhimagge kathitā, te tāva ākārā (SṬ.41.6/CS:pg.2.375) tiṭṭhantu, sarūpamattassa panassa vattabbanti āha--“ko panāyaṁ nirodho nāmā”ti. Yadi khandhānaṁ appavatti, atha kimatthametaṁ jhānasukhādiṁ viya samāpajjantīti āha “saṅkhārānan”ti-ādi.

Phalasamāpatticittanti arahattaṁ anāgāmiphalacittaṁ. “Tato paraṁ bhavaṅgasamaye”ti vuttattā āha “kiṁ pana …pe… na samuṭṭhāpetī”ti. Samuṭṭhāpeti rūpasamuppādakattā. Imassāti nirodhaṁ samāpannabhikkhuno. Sā na samuṭṭhāpetīti sā catutthajjhānikā phalasamāpatti na samuṭṭhāpeti assāsapassāse. Phalasamāpattiyā catutthajjhānikabhāvo kathaṁ nicchitoti āha--“kiṁ vā etenā”ti-ādi. Vakkhamānākārenapi parihāro hotīti. Santasamāpattitoti nirodhasamāpattimeva sandhāya vadati. Abbohārikā honti atisukhumasabhāvattā, sañjīvattherassa pubbe samāpattikkhaṇe assāsapassāsā abbohārikabhāvaṁ gacchanti. Tena vuttaṁ “bhavaṅgasamayenevetaṁ kathitan”ti.

Kiriyamaya …pe… uppajjatīti kasmā vuttaṁ? Nanu bhavaṅguppattikālampi vitakkavicārā uppajjantevāti? Kiñcāpi uppajjanti, vacīsaṅkhāralakkhaṇappattā pana na hontīti imamatthaṁ dassetuṁ “kiṁ bhavaṅgan”ti-ādi vuttaṁ.

Suññato phassoti-ādayo saguṇenapi ārammaṇenāti ārammaṇabhūtametaṁ. Suññatā nāma phalasamāpatti niccasukha-attasabhāvato suññattā. “Suññato phasso”ti vuttaṁ vuttanayena suññasabhāvattā. Animittā nāma phalasamāpatti rāganimittādīnaṁ abhāvato. Appaṇihitā nāma phalasamāpatti rāgapaṇidhi-ādīnamabhāvato. Sesaṁ vuttanayameva. Tenāha “animittappaṇihitesupi eseva nayo”ti. Rāganimittādīnanti ettha ādi-saddena saṅkhāranimittassapi saṅgaho daṭṭhabbo. Yadaggena phalasamāpattisamphasso suññato nāma, tadaggena phalasamāpattipi suññatā nāma, phassasīsena pana desanā āgatāti tathā vuttaṁ. Animittappaṇihitesupi eseva nayo.

Āgamanaṁ ettha, etāyāti vā āgamanikā, sā eva āgamaniyā ka-kārassa ya-kāraṁ katvā. Vuṭṭhāti nimittato maggassa uppādanena. Animittā nāma niccanimittassa ugghāṭanato. Ettha ca vuṭṭhānameva pamāṇaṁ, na (SṬ.41.6/CS:pg.2.376) pariggahadassanāni. Appaṇihitā nāma sukhapaṇidhiyā paṭipakkhato. Suññatā nāma attadiṭṭhiyā ujupaṭipakkhattā sattasuññatāya sudiṭṭhattā. Maggo animitto nāma vipassanāgamanato. Phalaṁ animittaṁ nāma maggāgamanato. Vikappo āpajjeyya āgamanassa vavatthānassa abhāvena, vipassanāya animittādināmalābho avavatthitoti adhippāyo. Tena vuttaṁ “tasmā”ti-ādi. Yasmā pana sā maggavuṭṭhānakāle evarūpāpi hotīti tassa vasena maggaphalānaṁ viya phassassapi pavattirūpattā yathāvutto vikappo anavasaroti daṭṭhabbaṁ. Tayo phassā phusantīti puggalabhedavasena vuttaṁ. Na hi ekaṁyeva puggalaṁ etasmiṁ khaṇe tayo phassā phusanti. “Tividho phasso phusatī”ti vā bhavitabbaṁ. Yasmā pana “nirodhaphalasamāpattiyā vuṭṭhitassā”ti-ādi yassa yathāvuttā tayo eva phassā sambhavanti, tassa anavasesaggahaṇavaseneva vuttaṁ “tayo phassā phusantī”ti.

Nibbānaṁ viveko nāma sabbasaṅkhāravivittabhāvato. Tasmiṁ viveke ekanteneva ninnapoṇattā eva hi te paṭippassaddhasabbussukkā uttamapurisā catunnaṁ khandhānaṁ appavattiṁ anavasesaggahaṇalakkhaṇaṁ nirodhasamāpattiṁ samāpajjantīti.

Dutiyakāmabhūsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.41.7.)7. Godattasuttavaṇṇanā

349. Nesanti appamāṇacetovimutti-ākiñcaññacetovimuttisaññitānaṁ jhānānaṁ. Atthopi nānāti ānetvā yojanā. Pharaṇa-appamāṇatāya “appamāṇā cetovimuttī”ti laddhanāmaṁ brahmavihārajjhānanti āha “bhūmantarato”ti-ādi. Ākiñcaññā cetovimuttīti ākiñcaññāyatanajjhānanti āha “bhūmantarato”ti-ādi. Vipassanāti aniccānupassanā, sabbāpi vā. Pamāṇakaraṇo nāma yassa sayaṁ uppajjati, tassa guṇābhāvadassanavasena pamāṇakaraṇato.

Pharaṇa-appamāṇatāyāti (SṬ.41.7/CS:pg.2.377) pharaṇavasena appamāṇagocaratāya. Nibbānampi appamāṇameva pamāṇagocarānaṁ kilesānaṁ ārammaṇabhāvassapi anāgamanato. Khalanti khale pasāritasālisīsādibhaṇḍaṁ. Kiñcehīti maddassu. Tenāha “maddanaṭṭho”ti. Ārammaṇabhūtaṁ, palibuddhakaṁ vā natthi etassa kiñcananti akiñcanaṁ, akiñcanameva ākiñcaññaṁ.

Rūpanimittassāti kasiṇarūpanimittassa. Na gahitāti sarūpato na gahitā, atthato pana gahitā eva. Tenāha --“sā suññā rāgenāti-ādivacanato sabbattha anupavitthāvā”ti.

Nānāti saddavasena. Ekatthāti ārammaṇavasena ārammaṇabhāvena ekasabhāvā. Tenāha “appamāṇaṁ …pe… ekatthā”ti. Ārammaṇavasenāti ārammaṇassa vasena. Cattāro hi maggā, cattāri phalāni ārammaṇavasena nibbānapaviṭṭhatāya ekatthā ekārammaṇā. Aññasmiṁ pana ṭhāneti idaṁ visuṁ visuṁ gahetvā vuttaṁ appamāṇādi pariyāyavuttaṁ, nibbānaṁ ārabbha pavattanato. Tasmā “aññasmin”ti idaṁ tena tena pariyāyena tattha tattha āgatabhāvaṁ sandhāya vuttaṁ.

Godattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.41.8.)8. Nigaṇṭhanāṭaputtasuttavaṇṇanā

350. Āgatāgamoti vācuggatapariyattidhammo. Viññātasāsanoti paṭividdhasatthusāsano. Tenāha “anāgāmī”ti-ādi. Naggabhogganti avasanabhāvena naggaṁ, kuṭilajjhāsayatāya bhoggaṁ, tato eva nissirikaṁ. Naggatāya hi so rūpena nissiriko, bhoggatāya cittena. Bhagavato saddhāyāti Bhagavati saddhāya. Tasmiṁ saddahanā okappanā tassa saddhātipi vattabbataṁ labhati. Gacchāmīti āgacchāmi, bujjhāmīti attho. Etaṁ nigaṇṭhena pucchitamatthamāha.

Kāyaṁ unnāmetvāti kāyaṁ abbhunnāmetvā. Kucchiṁ nīharitvāti piṭṭhiyā ninnamanena kucchiṁ purato nīharitvā. Gīvaṁ pasāraṇavasena paggayha paggahetvā (SṬ.41.8/CS:pg.2.378) sabbaṁ disaṁ pekkhamāno. Sabbamidaṁ nigaṇṭhassa pahaṭṭhākāradassanatthaṁ “idāni samaṇassa Gotamassa upari vādaṁ āropetuṁ labbhatī”ti. Tenāha “vātaṁ vā so”ti-ādi. Sakāraṇāti yuttisahitā. Pañhamaggoti pañhasaṅkhāto vīmaṁsā, evaṁ bhavitabbanti citteneva parivīmaṁsā pañhā. Eko uddesoti ekaṁ uddisanaṁ atthassa saṁkhittavacanaṁ. Veyyākaraṇanti niddisanaṁ atthassa vicāretvā kathanaṁ. Evanti iminā nayena. Sabbatthāti sabbesu pañhuddesaveyyākaraṇesu attho vitthārato veditabbo.

Nigaṇṭhanāṭaputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.41.9.)9. Acelakassapasuttavaṇṇanā

351. Alaṁ samattho ariyabhāvāyāti alamariyo. Ñeyyajānanaṭṭhena ñāṇameva paccakkhato dassanaṭṭhena ñāṇadassanaṁ, soyeva atisayaṭṭhena ñāṇadassanaviseso. Pāvaḷā vuccati ānisadapadeso, taṁ pāvaḷaṁ rajoharaṇatthaṁ nipphoṭīyati etāyāti pāvaḷanipphoṭanā, morapiñchavatti.

Acelakassapasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.41.10.)10. Gilānadassanasuttavaṇṇanā

352. Mattarājā nāma eko bhummadevo bhūtādhipati surāpotalarukkhanivāsī. Tena vuttaṁ “mattarājakāle”ti. “Osadhitiṇavanappatīsū”ti vatvā te yathākkamaṁ dassento “harītakā …pe… rukkhesu cā”ti āha. Patthanāvasena cittaṁ ṭhapehi. Samijjhissatīti yathādhippāyaṁ samijjhissati. Tena hīti yasmā taṁ devāpi āsannamaraṇaṁ maññanti, tasmā sā varameva bhavissati, taṁ tumhākaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissatīti adhippāyo.

Gilānadassanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.42.Gāmaṇisaṁyuttaṁ

(SṬ.42.1.)1. Caṇḍasuttavaṇṇanā

353. “Yena (SṬ.42.1/CS:pg.2.379) midhekacco caṇḍo caṇḍotveva saṅkhaṁ gacchatī”ti evaṁ pañhapucchanena dhammasaṅgāhakattherehi caṇḍoti gahitanāmo. Pākaṭaṁ karotīti dasseti attano caṇḍabhāvaṁ.

Caṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.2.)2. Tālapuṭasuttavaṇṇanā

354. Vāloti vuccati tālo, tassa tālapuṭaṁ nāma. Yathā āmalakīphalasamānakaṁ, so pana tālasadisamukhavaṇṇattā tālapuṭoti evaṁnāmako. Tenāha “tassa kirā”ti-ādi. Abhinīhārasampanno anekesu kappesu sambhatasāvakabodhisambhāro. Tathā hesa asītiyā mahāsāvakesu abbhantaro jāto. Sahassaṁ denti naccaṁ passitukāmā. Samajjavesanti nepaccavesaṁ. Kīḷaṁ katvāti naccakīḷitaṁ kīḷitvā, naccitvāti attho.

Pubbe tathāpavattavuttantadassane saccena, tabbipariyāye alikena. Rāgapaccayāti rāguppattiyā kāraṇabhūtā. Mukhato …pe… dassanādayoti ādi-saddena mukhato aggijālanikkhamadassanādike saṅgaṇhāti. Aññe ca …pe… abhinayāti kāmassādasaṁyuttānaṁ siṅgārahassa-abbhutarasānañceva “aññe cā”ti vuttasantabībhaccharasānañca dassanakā abhinayā. Dosapaccayāti dosuppattiyā kāraṇabhūtā. Hatthapādacchedādīti ādi-saddena saṅgahitānaṁ ruddavīrabhayānakarasānaṁ dassanakā abhinayā. Mohapaccayāti mohuppattiyā kāraṇabhūtā. Evamādayoti ādi-saddena saṅgahitānaṁ karuṇāsantabhayānakarasānaṁ dassanakā abhinayā. Te hi rase sandhāya pāḷiyaṁ “ye dhammā rajanīyā, ye dhammā dosanīyā, ye dhammā mohanīyā”ti ca vuttaṁ.

Naṭavesaṁ (SṬ.42.2/CS:pg.2.380) gahetvāva paccanti kammasarikkhavipākavasena. Taṁ sandhāyāti taṁ yathāvuttaṁ niraye paccanaṁ sandhāya. Etaṁ “pahāso nāma nirayo, tattha upapajjatī”ti vuttaṁ. Yathā loke atthavisesavasena sakammakānipi padāni akammakāni bhavanti “vimuccati puriso”ti, evaṁ idha atthavisesavasena akammakaṁ sakammakaṁ katvā vuttaṁ--“nāhaṁ, bhante, etaṁ rodāmī”ti. Ko pana so atthaviseso? Asahanaṁ akkhamanaṁ, tasmā na rodāmi na sahāmi, na akkhamāmīti attho. Rodanakāraṇañhi asahanto tena abhibhūto rodati. Tamevassa sakammakabhāvassa kāraṇabhūtaṁ atthavisesaṁ “na assuvimocanamattenā”ti vuttaṁ. Mataṁ vā, amma, rodantīti etthāpi mataṁ rodanti, tassa maraṇaṁ na sahanti, nakkhamantīti pākaṭoyamatthoti.

Tālapuṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.3~5.)3~5. Yodhājīvasuttādivaṇṇanā

355-357. Yujjhanaṁ yodho, so ājīvo etassāti yodhājīvo. Tenāha--“yuddhena jīvikaṁ kappanako”ti, ussāhaṁ vāyāmaṁ karotīti yujjhanavasena ussāhaṁ vāyāmaṁ karoti. Pariyāpādentīti maraṇapariyantikaṁ āpadaṁ pāpenti. Tenāha “maraṇaṁ paṭipajjāpentī”ti. Duṭṭhu ṭhapitanti duṭṭhākārena attano paresañca atthāvahabhāvaṁ na gataṁ paṭipannaṁ. Parehi saṅgāme jitā hatā ettha jāyantīti parajito nāma nirayo. Asidhanugadāyasaṅkucakkāni pañcāvudhāni. Taṁ sandhāyāti taṁ yodhājīvaṁ puggalaṁ sandhāya. Etaṁ “yo so”ti-ādi vuttaṁ. Catutthapañcamesūti hatthāroha-assārohasuttesu. Eseva nayoti eso tatiye vutto eva atthato visesābhāvato.

Yodhājīvasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.6.)6. Asibandhakaputtasuttavaṇṇanā

358. Pacchābhūmivāsinoti (SṬ.42.6/CS:pg.2.381) aparadesavāsino. Udakasuddhikabhāvajānanatthāyāti attano udakasuddhikabhāvaṁ jānanatthañceva lokassa ca udakena suddhi hotīti imassa atthassa jānanatthañca. Upari yāpentīti upari brahmalokaṁ yāpenti. Sammā ñāpentīti sammā ujukaṁyeva saggaṁ lokaṁ gamenti. Tenāha--“saggaṁ nāma okkāmentī”ti, avakkāmenti ogāhāpentīti attho. Anuparigaccheyyāti anuparito gaccheyya.

Asibandhakaputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.7.)7. Khettūpamasuttavaṇṇanā

359. Thaddhanti kathinaṁ lūkhaṁ. Ūsaranti ūsajātaṁ. Catūhipi oghehi anabhibhavanīyatāya ahaṁ dīpo. Sabbaparissayehi anabhibhavanīyatāya ahaṁ leṇo. Sabbadukkhaparittāsanato tāyanaṭṭhena ahaṁ tāṇaṁ. Sabbabhayahiṁsanato ahaṁ saraṇanti yojetabbaṁ.

Udakamaṇikoti mahantaṁ udakabhājanaṁ. Bahi vissandanavasena udakaṁ na haratīti ahārī, parito na paggharatīti aparihārī. Sakkaccameva desenti saddhammagāravassa sabbasattesu mahākaruṇāya ca Buddhānaṁ samānarasattā. Catasso pana parisā satthugāravena attano ca saddhāsampannatāya saddahitvā okappetvā suṇanti, tasmā tā desanāphalena yujjanti. Kiccasiddhiyā satthu desanā tattha sakkaccadesanā nāma jātā.

Khettūpamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.8.)8. Saṅkhadhamasuttavaṇṇanā

360. “Yo koci puriso pāṇātipātī musāvādī, sabbo so āpāyiko”ti vatvā puna “yaṁbahulaṁ yaṁbahulaṁ karoti, tena (SṬ.42.8/CS:pg.2.382) duggatiṁ gacchatī”ti vadanto attanāva attano vādaṁ bhindati. Evaṁ santeti yadi bahuso katena pāpakammena āpāyiko, “yo koci pāṇamatipātetī”ti-ādivacanaṁ micchāti. Cattāri padānīti “yo koci pāṇamatipātetī”ti-ādinā nayena vuttā cattāro atthakoṭṭhāsā. Diṭṭhiyā paccayā honti “Atthi kho pana mayā”ti-ādinā ayoniso ummujjantassa. Balasampannoti samattho. Saṅkhadhamakoti saṅkhassa dhamanakicce cheko. Adukkhenāti sukhena. Upacāropi appanāpi vaṭṭati ubhinnaṁ sāmaññavacanabhāvato. Appamāṇakatabhāvo labbhateva. Tathā hi taṁ kilesānaṁ vikkhambhanasamatthatāya dīghasantānatāya vipulaphalatāya ca “mahaggatan”ti vuccati.

Na ohīyatīti yasmiṁ santāne kāmāvacarakammaṁ, mahaggatakammañca katūpacitaṁ vipākadāne laddhāvasaraṁ hutvā ṭhitaṁ, tesu kāmāvacarakammaṁ itaraṁ nīharitvā sayaṁ tattha ohīyitvā attano vipākaṁ dātuṁ na sakkoti, mahaggatakammameva pana itaraṁ paṭibāhitvā attano vipākaṁ dātuṁ sakkoti garubhāvato. Tenāha “taṁ kāmāvacarakamman”ti-ādi. Kilesavasenāti pāpakammassa mūlabhūtakilesavasena. Pāṇātipātādayo hi dosamohalobhādimūlakilesasamuṭṭhānā. Kilesavasenāti vā kammakilesavasena. Vuttañhetaṁ--“pāṇātipāto kho, gahapatiputta, kammakileso”ti-ādi (dī.ni.3.245). Yathānusandhināva gatanti yathānusandhisaṅkhāta-anusandhinā osānaṁ gataṁ saṁkilesasammukhena uṭṭhitāya vodānadhammavasena niṭṭhāpitattā.

Saṅkhadhamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.9.)9. Kulasuttavaṇṇanā

361. Evaṁ pavatta-īhitikāti evaṁ dvidhā pavatta-īhitikā. Dvīhitikā dukkarajīvikapayogā. Salākamattaṁ vuttaṁ etthāti salākā vuttā, purimapade uttarapadalopo. Ubhatokoṭikanti yadi “kulānudayaṁ na vaṇṇemī”ti vadati, “bhūtā nikkaruṇā samaṇa tumhe”ti vādaṁ āropehi. Atha (SṬ.42.9/CS:pg.2.383) sabbadāpi “kulānudayaṁ vaṇṇemī”ti vadati. Evaṁ sante “kasmā evaṁ dubbhikkhe kāle mahatiyā parisāya parivuto janapadacārikaṁ carantā kulūpacchedāya paṭipajjathā”ti evaṁ ubhatokoṭikaṁ vādaṁ āropehīti gāmaṇiṁ uyyojesi.

Dve anteti ubho koṭiyo. Bahi nīharitunti na vaṇṇemi vaṇṇemīti dve ante mocento taṁ pucchitamatthaṁ bahi nīharati nāma. Tattha dosaṁ datvā codento taṁ apucchaṁ karonto gilitvā viya anto paveseti nāma.

Ito so gāmaṇīti-ādi attano bhikkhūnaṁ aññesañca atthakāmānaṁ bhikkhappadānena aniṭṭhappatti-abhāvadassanatthaṁ āraddhaṁ. Dānena sambhūtānīti dānamayena puññakiriyavatthunā sammadeva bhūtiṁ vaḍḍhiṁ pattāni. Saccena ariyavohārena sammadeva bhūtāni uppannāni saccasambhūtānīti āha “saccaṁ nāma saccavāditā”ti. Sesasīlanti aṭṭhavidha-ariyavohārato aññasīlaṁ. Nihitanti tasmiṁ kule pubbapurisehi nidhānabhāvena nihitaṁ. Duppayuttāti kasivāṇijjādivasena duṭṭhu payuttā kammantā. Vipajjantīti nassanti. Kulaṅgāroti kulassa aṅgārasadiso vināsakapuggalo. Aniccatāti maraṇaṁ. Tasmiṁ kule padhānapurisānaṁ bhogānaṁ vā sabbaso vināso. Tenāha “hutvā abhāvo”ti-ādi.

Kulasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.10.)10. Maṇicūḷakasuttavaṇṇanā

362. Taṁ parisanti taṁ rājantepure nisinnaṁ rājaparisaṁ. Nayaggāheti kutocipi asutvā kevalaṁ attano eva matiyā nayaggahaṇe ṭhatvā.

Kāretuṁ vaṭṭati sati sambhave paṭisaṅkhārassa, senāsanavināso na ajjhupekkhitabboti adhippāyo. Attano ettha kiccāvasāne yaṁ gihīnaṁyeva santakaṁ tāvakālikaṁ, taṁ gihivikatanti āha “gihivikataṁ katvā”ti. Na vadāmi pabbajjitāsāruppato.

Maṇicūḷakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.11.)11. Bhadrakasuttavaṇṇanā

363. Evaṁnāmaketi (SṬ.42.11/CS:pg.2.384) mallā nāma jānapadino rājakumārā, nesaṁ nivāsatāya “mallā”icceva bahuvacanavasena laddhanāmattā evaṁnāmake janapade. Natthi etassa pattiyā kālantarasaññito kāloti akālo, so eva akāliko. Tenāha--“kālaṁ anatikkamitvā pattenā”ti. So pana “yaṁkiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakan”ti evaṁ vutto dukkhassa chandamūlabhāvo, evaṁ chandamūlakassa dukkhassa kathitattā “imasmiṁ Sutte vaṭṭadukkhaṁ kathitan”ti vuttaṁ.

Bhadrakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.12.)12. Rāsiyasuttavaṇṇanā

364. Rāsiṁ katvā mārapāsavasena, tatrāpi antarabhedena vibhajitvā pucchitabbapañhe ekato rāsiṁ katvā. Tapanaṁ attaparitāpanaṁ tapo, so etassa atthīti tapassī, taṁ tapassiṁ. So pana taṁ tapaṁ nissāya ṭhito nāma hotīti vuttaṁ “tapanissitakan”ti. So pana anekākārabhedena lūkhaṁ pharusaṁ jīvanasīlattā lūkhajīvī nāma. Tenāha “lūkhajīvikan”ti. Majjhimāya paṭipattiyā uppathabhāvena avaniyā gandhabbāti antā, tato eva lāmakattā antā. Lāmakampi “anto”ti vuccati “antamidaṁ, bhikkhave, jīvikānaṁ (itivu.91 saṁ.ni.3.80), eko anto”ti evamādīsu (saṁ.ni.2.15 3.90). Aṭṭhakathāyaṁ pana aññamañña-ādhārabhāvaṁ urīkatvā “koṭṭhāsā”ti vuttaṁ. Hīno gāmoti pāḷi. Gāma-saddo hīnapariyāyoti adhippāyenāha “gāmmo”ti. Gāme bhavoti gāmmo. Gāma-saddo cettha gāmavāsivisayo “gāmo āgato”ti-ādīsu viya. Aṭṭhakathāyaṁ pana “gāmavāsīnaṁ dhammo”ti vuttaṁ, tesaṁ cārittanti attho. Atta-saddo idha sarīrapariyāyo “attantapo”ti-ādīsu viyāti āha “sarīradukkhakaraṇanti attho”ti.

Etthāti (SṬ.42.12/CS:pg.2.385) etasmiṁ tapanissitagarahitabbapade kasmā antadvayamajjhimapaṭipadāgahaṇaṁ? Attakilamathānuyogo tāva gayhatu idamatthitāyāti adhippāyo. Kāmabhogītapanissitakanijjaravatthūnaṁ dassane yathādhippetassa atthassa vibhajitvā kathanaṁ sambhavatīti te dassetvā adhippetattho kathito.

Tamatthanti yo “kāmabhogītapanissitakesu garahitabbeyeva garahati, pasaṁsitabbeyeva ca pasaṁsatī”ti vutto attho, tamatthaṁ pakāsento. Sāhasikakammenāti ayuttena kammena. Dhammena ca adhammena cāti dhammikena adhammikena ca. Ayoniso pavattaṁ bāhirakaṁ sandhāya codako “kathan”ti-ādimāha. Itaro nayidaṁ tādisaṁ attaparitāpanaṁ adhippetaṁ, atha kho yoniso pavattaṁ sāsanikamevāti dassento “caturaṅgavīriyavasena cā”ti āha. Tattha “kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatū”ti-ādinā (ma.ni.2.184 saṁ.ni.2.22.237 a.ni.2.5) nayena vuttā sarīrenirapekkhavipassanāya ussukkāpanavasena pavattā vīriyabhāvanā “caturaṅgavīriyavasenā”ti vuttā. Tathā abbhokāsikanesajjikatapādinissitāva kilesanimmathanayogyā vīriyabhāvanā “dhutaṅgavasena cā”ti vuttāti. Ariyamaggena nissesakilesānaṁ pajahanā nijjarā. Sā ca attapaccakkhatāya sandiṭṭhikā tiṇṇaṁ mūlakilesānaṁ pajahanena “tisso”ti ca vuttā. Tenāha “ekopī”ti-ādi.

Rāsiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.42.13.)13. Pāṭaliyasuttavaṇṇanā

365. “Māyañcāhaṁ pajānāmī”ti vacanaṁ kāmaṁ tesaṁ māyāvībhāvadassanaparaṁ, Bhagavato pana māyāsāṭheyyādikassa sabbassa pāpadhammassa bodhimūle eva setughāto, tasmā sabbaso pahīnamāyo, sabbaññutāya māyaṁ aññe ca ñeyye sabbaso jānāti. Tena vuttaṁ “māyañcāhaṁ, gāmaṇi, pajānāmī”ti-ādi. Māyañca pajānāmīti na kevalamahaṁ māyaṁ eva jānāmi, atha kho aññampi idañcidañca jānāmīti.

Itthikāmehīti (SṬ.42.13/CS:pg.2.386) itthīhi ceva tadaññakāmehi ca. Ekasmiṁ ṭhāneti ekasmiṁ padese. Ekekasseva āgantukassa gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā. Satti-anurūpenāti vibhavasatti-anurūpena. Balānurūpenāti parivārabalānurūpena. Satti-anurūpenāti vā saddhāsatti-anurūpena. Balānurūpenāti vibhavabalānurūpena. Dhammesu samādhi dasakusaladhammesu samādhānaṁ. Aggahitacittatā pariyuṭṭhakāritā. Tena lokiyasīlavisuddhi diṭṭhivisuddhi ca vuttā. Tathā cāha--“ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ, sīlañca suvisuddhaṁ diṭṭhi ca ujukā”ti (saṁ.ni.5.369). Tattha patiṭṭhitassa upari kattabbaṁ dassetuṁ “dhammasamādhismiṁ ṭhito”ti-ādi vuttaṁ. Ayaṁ paṭipadāti tassa kammaphalavādino satthu vacanaṁ sabbesañca ayaṁ mayhaṁ sīlasaṁvarabrahmavihārabhāvanāsaṅkhātāpaṭipadā anaparādhakatāya eva saṁvattati. Jayaggāhoti ubhayathāpi mayhaṁ kāci jāni natthi.

Pañca dhammā dhammasamādhi nāma, vipassanāmaggaphaladhammamattaṁ vā. Tatiyavikappe sīlādivisuddhiyā saddhiṁ brahmavihārā yathāvuttatividhadhammāvahattā eva dhammasamādhi nāma. Pūrentassa uppannā cittekaggatāti vuttakhaṇikacittekaggatā. Sāpi cittassa samādhānato “cittasamādhī”ti vuttā, tassa paṭipakkhaṁ vikkhambhantī samucchindantī ca hutvā pavattā yathāvuttasamādhi eva visesena cittasamādhi nāma.

Pāṭaliyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Gāmaṇisaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.43.ASaṅkhatasaṁyuttaṁ

1. Paṭhamavaggo

(SṬ.43.1~11.)1~11. Kāyagatāsatisuttādivaṇṇanā

366-376. Asaṅkhatanti (SṬ.43.1~11/CS:pg.2.387) na saṅkhataṁ hetupaccayeti. Tenāha “akatan”ti. Hitaṁ esantenāti mettāyantena. Anukampamānenāti karuṇāyantena. Upādāyāti ādiyitvāti ayamatthoti-āha “cittena pariggahetvā”ti. Aviparītadhammadesanāti aviparītadhammassa desanā, paṭipattimpi sāvakā viya garuko Bhagavā. Dāyajjaṁ attano adhiṭṭhitaṁ niyyāteti.

Bhikkhāsampattikālādīnaṁ sattannaṁ sappāyānaṁ sampattiyā labbhanakāle. Vipattikāle pana ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo. Bhāriyanti dukkhabahulatāya dāruṇaṁ. Amhākaṁ santikā laddhabbā. Tumhākaṁ anusāsanīti tumhākaṁ dātabbā anusāsanī.

Kāyagatāsatisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.43.23~33.)23~33. Asaṅkhatasuttādivaṇṇanā

377-409. Tattha ca natthi ettha taṇhāsaṅkhātaṁ nataṁ, natthi etasmiṁ vā adhigate puggalabhāvoti anataṁ. Anāsavanti etthāpi eseva nayo. Saccadhammatāya saccaṁ. Vaṭṭadukkhato pārametīti pāraṁ. Saṇhaṭṭhenāti sukhumaṭṭhena nipuṇaṁ. Tato eva duddasatāya. Ajajjaraṁ niccasabhāvattā. Natthi etassa nidassananti vā anidassanaṁ. Etasmiṁ adhigate natthi saṁsāre. Papañcanti vā nippapañcaṁ.

Etasmiṁ (SṬ.43.23~33/CS:pg.2.388) adhigate puggalassa maraṇaṁ natthīti vā amataṁ. Atappakaṭṭhena vā paṇītaṁ. Sukhahetutāya vā sivaṁ. Taṇhā khīyanti etthāti taṇhakkhayaṁ.

Aññassa tādisassa abhāvato vimhāpanīyatāya abhūtamevāti. Kutoci paccayato anibbattameva hutvā bhūtaṁ vijjamānaṁ. Tenāha “ajātaṁ hutvā atthī”ti. Natthi ettha dukkhanti niddukkhaṁ, tassa bhāvo niddukkhattaṁ. Tasmā anītikaṁ ītirahitaṁ. Vānaṁ vuccati taṇhā, tadabhāvena nibbānaṁ. Byābajjhaṁ vuccati dukkhaṁ, tadabhāvena abyābajjhaṁ. Paramatthato saccato suddhibhāvena. Kāmā eva puthujjanehi allīyitabbato ālayā. Esa nayo sesesupi. Patiṭṭhaṭṭhenāti patiṭṭhābhāvena vaṭṭadukkhato muccitukāmānaṁ dīpasadisaṁ oghehi anajjhottharaṇīyattā. Allīyitabbayuttaṭṭhenāti allīyituṁ arahabhāvato. Tāyanaṭṭhenāti saparatāyanaṭṭhena. Bhayasaraṇaṭṭhenāti bhayassa hiṁsanaṭṭhena. Seṭṭhaṁ uttamaṁ. Gatīti gandhabbaṭṭhānaṁ.

Asaṅkhatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Asaṅkhatasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.44.Abyākatasaṁyuttaṁ

(SṬ.44.1.)1. Khemāsuttavaṇṇanā

410. Bimbisārassa (SṬ.44.1/CS:pg.2.389) upāsikāti bimbisārassa orodhabhūtā upāsikā. Paṇḍiccaṁ sikkhitabhāvena. Veyyattiyaṁ visāradabhāvena. Visāradā nāma tihetukapaṭisandhisiddhasābhāvikapaññā, tāya samannāgatā.

Acchiddakagaṇanāya kusaloti navantagaṇanāya kusalo. Aṅgulimuddāya gaṇanāya kusaloti aṅgulikāya eva gaṇanāya kusalo seyyathāpi pādasikā. Piṇḍagaṇanāyāti saṅkalanapaṭuppannakārino piṇḍavasena gaṇanā. Tathāgatoti khīṇāsavo, Tathāgataṁ sandhāya pucchatīti khīṇāsavoti cassa arahattaphalavasibhāvitakhandhe upādāya ayaṁ paññatti hoti. Tesu khandhesu sati khīṇāsavā sattasaṅkhātā hontīti vohārena paññapetuṁ sakkā bhaveyya, asantesu na sakkā, tasmā paraṁ maraṇāti vuttattā tesaṁ abhāvā “abyākatametan”ti vuttaṁ. Yadi evaṁ tesaṁ abhāvato “na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti puṭṭhāya “āmā”ti paṭijānitabbā siyā, taṁ pana sattasaṅkhātassa pucchitattā na paṭiññātanti daṭṭhabbaṁ. Yena rūpenāti sattatathāgate vuttarūpaṁ sabbaññutathāgate paṭikkhipituṁ “taṁ rūpan”ti-ādi vuttaṁ. Yaṁ upādāyāti yaṁ khandhapañcakaṁ upādāya. Tadabhāvenāti tassa khandhapañcakassa abhāvena. Tassā paññattiyāti sattapaññattiyā abhāvaṁ. Niruddhaṁ na nidasseti.

Khemāya theriyā vuttaṁ paṭhamaṁ suttaṁ Bhagavato seṭṭhatthadīpanato aggapadāvacaraṁva hotīti vuttaṁ “aggapadasmin”ti.

Khemāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.44.2.)2. Anurādhasuttavaṇṇanā

411. Idha saḷāyatanavagge saṅgāyanavasena saṅgītikārehi vuttaṁ.

(SṬ.44.3~8.)3~8. Paṭhamasāriputtakoṭṭhikasuttādivaṇṇanā

412-417. Rūpamattanti (SṬ.44.3~8/CS:pg.2.390) ettha matta-saddo visesanivatti-attho. Ko pana so visesoti? Yo bāhiraparikappito idha Tathāgatoti vuccamāno attā. Anupalabbhiyasabhāvoti anupalabbhiyattā.

Paṭhamasāriputtakoṭṭhikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.44.9.)9. Kutūhalasālāsuttavaṇṇanā

418. Nānāvidhanti taṁtaṁdiṭṭhivādapaṭisaṁyuttaṁ aññampi vā nānāvidhaṁ tiracchānakathaṁ. Bahūnaṁ kutūhaluppattiṭṭhānatoti yojanā. Yāva ābhassarabrahmalokā gacchatīti agginā kappavuṭṭhānakāle gacchati, taṁ sandhāya vuttaṁ. Imañca kāyanti imaṁ rūpakāyaṁ. Cuticittena nikkhipatīti cuticittena bhijjamānena nikkhipati. Cuticittassa hi oraṁ sattarasamassa cittassa uppādakkhaṇe uppannaṁ kammajarūpaṁ cuticittena saddhiṁ nirujjhati, tato paraṁ kammajarūpaṁ na uppajjati. Yadi uppajjeyya, maraṇaṁ na siyā, cuticittaṁ rūpaṁ na samuṭṭhāpeti, āhārajassa ca asambhavo eva, utujaṁ pana vattateva. Yasmā paṭisandhikkhaṇe satto aññataraṇāya upapajjati nāma, cutikkhaṇe paṭisandhicittaṁ aladdhaṁ aññataraṇāya, tasmā vuttaṁ “cutikkhaṇe …pe… hotī”ti.

Kutūhalasālāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.44.10.)10. Ānandasuttavaṇṇanā

419. Tesaṁ laddhiyāti tesaṁ sassatavādānaṁ laddhiyā saddhiṁ etaṁ “atthattā”ti vacanaṁ ekaṁ abhavissa. Tato eva anulomaṁ taṁ nābhavissa ñāṇassāti asāraṁ etanti adhippāyo. Api nu metassāti me etassa anattāti vipassanāñāṇassa anulomaṁ api nu abhavissa, vilomakameva tassa siyāti attho.

Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.44.11.)11. Sabhiyakaccānasuttavaṇṇanā

420. Yassapa’ssāti (SṬ.44.11/CS:pg.2.391) pāṭhassa ayaṁ piṇḍattho “āvuso”ti-ādi. Tatthāyaṁ sambandho--āvuso, yassapi puggalassa tīṇi vassāni vuṭṭho, ettakena kālena “hetumhi sati rūpīti-ādipaññāpanā hoti, asati na hotī”ti ettakaṁ byākaraṇaṁ bhaveyya, tassa puggalassa ettakameva bahu, ko pana vādo atikkante! Ito atikkante dhammadesanānaye vādoyeva vattabbameva natthīti therassa pañhabyākaraṇaṁ sutvā paribbājako pītisomanassaṁ pavedesi.

~Sabhiyakaccānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.~

~ Abyākatasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ~

~Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Saḷāyatanavaggavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā samattā. ~

Namo tassa Bagavato Aahato Smmāsambuddhassa.

Saṁyuttanikāye

Saṁyutta-ṭīkā

5-Mahāvaggaṭīkā

《相應部》大篇疏

(CS︰pg.2.393~ pg.2.551)

SṬ.45.Maggasaṁyuttaṁ

1. Avijjāvaggo

(SṬ.45.1~2.)1~2. Avijjāsuttādivaṇṇanā

1-2. Pubbaṅgamāti (SṬ.45.1~2/CS:pg.2.393) pubbecarā. Avijjā hi aññāṇalakkhaṇā sammuyhanākārena ārammaṇe pavattatīti sampayuttadhammānampi tadākārānuvidhānatāya paccayo hoti. Tathā hi te aniccāsubhadukkhānattasabhāvepi dhamme niccādito gaṇhanti, ayamassā tesaṁ sahajātavasena pubbaṅgamatā. Yaṁ pana mohena abhibhūto pāpakiriyāya ādīnavaṁ apassanto pāṇaṁ hanati, adinnaṁ ādiyati, kāmesu micchā carati, musā bhaṇati, aññampi vividhaṁ dussīlyaṁ ācarati, ayamassa sahajātavasena ca upanissayavasena ca pubbaṅgamatā. Samāpajjanāyāti tabbhāvāpajjanāya akusalappattiyā. Sabhāvapaṭilābhāyāti attalābhāya. Tenāha “uppattiyā”ti. Sā panesā vuttākārena akusalānaṁ pubbaṅgamabhūtā avijjā uppajjatīti sambandho. Yadetanti yaṁ etaṁ pāpājigucchanatāya pāpato alajjanākārasaṇṭhitaṁ ahirikaṁ, pāpānutrāsatāya pāpato abhāyanākārasaṇṭhitañca anottappaṁ, etaṁ (SṬ.45./CS:pg.2.394) dvayaṁ anudeva anvāgatameva. Anu-saddena cettha etanti upayogavacanaṁ. Anudevāti etassa attho saheva ekatoti. Ettha avijjāya vuttanayānusārena tappaṭipakkhato ca attho veditabbo. Ayaṁ pana viseso--tattha yathā akusalakammapathavasena pavattiyaṁ pubbaṅgamatā avijjāya, evaṁ kusalakammapathavasena puññakiriyavatthuvasena ca pavattiyaṁ vijjāya pubbaṅgamatā vattabbā. Vīmaṁsādhipativasena pavattiyaṁ ādhipaccākāravasena ca pubbaṅgamatā veditabbā. Dvīhevāti ca avadhāraṇaṁ ādhipaccākārassa sahajāteneva saṅgahetabbato.

Lajjanākārasaṇṭhitāti pāpato jigucchanākārasaṇṭhitā. Bhāyanākārasaṇṭhitanti uttasanākārasaṇṭhitaṁ. Etthāti hiri-ottappe. Vidati, vindatīti vā vijjā. Viddasūti ca sappaññapariyāyoti āha “viddasunoti viduno”ti. Yāthāvadiṭṭhīti aviparītā diṭṭhi, saṁkilesato niyyānikadiṭṭhi. Sammādiṭṭhi pahotīti ettha sā vijjā sammādiṭṭhi veditabbā. Na ekato sabbāni labbhanti sammāvācākammantājīvānaṁ pubbābhisaṅkhārassa anekarūpattā. Lokuttaramaggakkhaṇe ekato labbhanti kiccato bhinnānampi tāsaṁ tattha sarūpato abhinnattā. Ekā eva hi virati maggakkhaṇe tissannampi viratīnaṁ kiccaṁ sādhentī pavattati, yathā ekā eva sammādiṭṭhi parijānanādivasena catubbidhakiccaṁ sādhentī pavattati. Tāni ca kho sabbāni aṭṭhapi paṭhamajjhānike magge labbhantīti yojanā. Paṭhamajjhāniketi paṭhamajhānavante.

Tathābhūtassāti ariyamaggasamaṅgino. Yasmā mahāsaḷāyatanasutte vuttaṁ “sammādiṭṭhi-ādīnaṁ pañcannaṁ eva aṅgānaṁ vasenā”ti, tasmā pañcaṅgiko lokuttaramaggo hoti. “Pubbeva kho panā”ti hi vacanaṁ tadā maggakkhaṇe viratīnaṁ abhāvaṁ ñāpeti, tasmā kāmāvacaracittesu viya lokuttaracittesu virati aniyatāti adhippāyo. Parisuddhabhāvadassananti parisuddhasīlabhāvadassanatthaṁ. Ayamattho dīpito, na ariyamagge viratīnaṁ abhāvo.

Yadi evaṁ kasmā abhidhamme maggavibhaṅge pañcaṅgikavāro āgatoti āha “yampi abhidhamme”ti-ādi. Tanti “pañcaṅgiko maggo hotī”ti vacanaṁ. “Ekaṁ (SṬ.45.1~2/CS:pg.2.395) kiccantaraṁ dassetuṁ vuttan”ti vatvā taṁ dassetuṁ “yasmiñhi kāle”ti-ādi vuttaṁ. Yasmiñhi kāleti lokiyakāle Tena “ekaṁ kiccantaran”ti vuttaṁ aṭṭhaṅgikakiccaṁ dasseti. Virati-uppādanena micchāvācādīni puggalena maggasamaye pajahāpentīti sammādiṭṭhi-ādīni “pañca kārakaṅgānī”ti vuttāni. Sammāvācādikiriyā hi virati, tañca etāni kārāpentīti. Virativasenāti viramaṇakiriyāvasena kārāpakabhāvena, kattubhāvena vāti attho. “Viratittayavasenā”ti vā pāṭho.

Sammākammanto pūratīti imehi sammādiṭṭhi-ādīhi sammākammantakiccaṁ pūrati nāma tehi vīriyādikehi tadatthasiddhito. Tampi sandhāya “ekaṁ kiccantaraṁ dassetun”ti vuttaṁ. Imaṁ kiccantaraṁ dassetunti lokuttaramaggakkhaṇepi imāneva pañca sammāvācādiviratittayassa ekakkhaṇe kārāpakaṅgānīti dassetuṁ. Evaṁ vuttanti “tasmiṁ samaye pañcaṅgiko maggo hotī”ti (vibha.494) evaṁ vuttaṁ. Lokiyamaggakkhaṇe pañceva honti, virati pana aniyatā, tasmā “cha-aṅgiko”ti avatvā “pañcaṅgiko”icceva vuttaṁ. Tayidaṁ abhidhamme pañcaṅgikavāradesanāya kāraṇakittanamaggo, ariyamaggo pana aṭṭhaṅgikovāti dassetuṁ, “yā ca, bhikkhave”ti-ādimāha, taṁ suviññeyyameva. Micchādiṭṭhi-ādikā dasa, tappaccayā akusalā ca dasāti vīsati akusalapakkhiyā, sammādiṭṭhi-ādikā dasa, tappaccayā kusalā ca dasāti vīsati kusalapakkhiyā mahācattārīsakasutte vuttā. Mahācattārīsakanti tassetaṁ nāmaṁ. Missakova kathito lokuttarassapi idha labbhamānattā.

Yasmā Kosalasaṁyuttepi idha ca therena “upaḍḍhamidaṁ, bhante, brahmacariyassā”ti-ādinā vuttaṁ “mā hevaṁ Ānandā”ti-ādinā paṭikkhipitvā “sakalamevidaṁ Ānandā”ti-ādinā Bhagavatā desitaṁ suttaṁ āgataṁ. Tassattho Kosalasaṁyuttavaṇṇanāyaṁ vutto, tasmā vuttaṁ “Kosalasaṁyutte vuttatthamevā”ti.

Avijjāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.3.)3. Sāriputtasuttavaṇṇanā

3. Sāvakabodhi (SṬ.45.3/CS:pg.2.396) sāvakapāramiyo, tappariyāpannaṁ ñāṇaṁ sāvakapāramiñāṇaṁ, taṁ pana dvinnaṁ aggasāvakānaṁ tatthapi dhammasenāpatino eva savisesaṁ matthakaṁ pattaṁ, na itaresanti āha-- “sāvaka …pe… appattatāyā”ti. Tasmā tassa matthakappattiyā maggabrahmacariye ijjhante tassa ekadeso idha ijjhati, na sakalanti. Na hi addhabrahmacariyaṁ nāma atthi, tasmā vuttaṁ, “sakalampi …pe… labbhatī”ti, taṁ pana bhaṇḍāgāriko nāññāsi ñāṇassa sāvakavisayepi sappadesikattā, dhammasenāpati pana ñāṇassa tattha nippadesikattā aññāsīti. Tenāha-- “Ānandatthero …pe… aññāsī”ti. Evamāhāti “sakalamidaṁ, bhante”ti evaṁ avoca.

Sāriputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.4.)4. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttavaṇṇanā

4. Vaḷavābhi-saddo vaḷavāpariyāyoti āha “catūhi vaḷavāhi yuttarathenā”ti. Yodharathoti yodhehi yujjhanatthaṁ ārohitabbaratho. Alaṅkāraratho maṅgaladivasesu alaṅkatapaṭiyattehi ārohitabbaratho. Ghanadukulena parivāritoti rajatapaṭṭavaṇṇena setadukulena paṭicchādito. Paṭicchādanattho hi idha parivārasaddo. Rajatapanāḷisuparikkhittā setabhāvakaraṇatthaṁ.

Channaṁ channaṁ māsānanti niddhāraṇe sāmivacanaṁ. Ekavāraṁ nagaraṁ padakkhiṇaṁ karotīti idaṁ tasmiṁ ṭhānantare ṭhitena kātabbaṁ cārittaṁ. Nagarato na pakkantāti nagarato bahi na gatā. Maṅgalavacane niyuttā maṅgalikā, suvatthivacane niyuttā sovatthikā. Ādi-saddena thutimāgadhavandikācariyake saṅgaṇhāti. Sukapattasadisāni vaṇṇato.

Vaṇṇagītanti thutigītaṁ. Brahmabhūtaṁ seṭṭhabhūtaṁ yānaṁ, brahmabhūtānaṁ seṭṭhabhūtānaṁ yānanti vā brahmayānaṁ. Vijitattā visesena jinanato. Rāgaṁ vinayamānā pariyosāpetīti sabbampi rāgaṁ samucchedavinayavasena vineti, attano kiccaṁ pariyosāpeti. Kiccapariyosāpaneneva hi sayampi (SṬ.45.4/CS:pg.2.397) pariyosānaṁ nipphattiṁ upagacchati. Tenāha “pariyosānaṁ gacchati nipphajjatī”ti.

Dhuranti bhummatthe upayogavacananti āha “tatramajjhattatāyuge yuttā”ti. Īsāti yugasandhārikā dāruyugaḷā. Yathā vā bāhiraṁ yugaṁ dhāreti, tassā ṭhitāya eva kiccasiddhi, evaṁ kiriyāvasena laddhabalena tatramajjhattatāyuge thiraṁ dhāreti, teheva ariyamaggarathassa pavattanaṁ. Hiriggahaṇena cettha taṁsahacaraṇato ottappampi gahitaṁyeva hoti. Tenāha “attanā saddhin”ti-ādi. Nāḷiyā minamāno puriso viya ārammaṇaṁ minātīti mano. Kataraṁ pana taṁ mano, kathañcassa yottasadisatāti āha “vipassanācittan”ti-ādi. Tena yottaṁ viyāti yottanti dasseti. Lokiyavipassanācittaṁ atirekapaññāsa kusaladhamme ekābaddhe ekasaṅgahite karotīti sambandho. Te pana “phasso hoti …pe… avikkhepo hotī”ti cittaṅgavasena dhammasaṅgahe (dha.sa.1) āgatanayeneva veditabbā. Lokuttaravipassanācittanti maggacittaṁ āha. Atirekasaṭṭhīti te eva sammākammantājīvehi anaññātaññassāmītindriyādīhi ca saddhiṁ atirekasaṭṭhi kusaladhamme. Ekābaddheti ekasmiṁ eva ārammaṇe ābaddhe. Ekasaṅgaheti tatheva vipassanākiccavasena ekasaṅgahe karoti. Pubbaṅgamabhāvena ārakkhaṁ sāretīti ārakkhasārathī. “Yathā hi rathassa …pe… sārathī”ti vatvā taṁ dassetuṁ “yoggiyo”ti vuttaṁ. Dhuraṁ vāheti yogge. Yojeti yogge samagatiyañca. Akkhaṁ abbhañjati sukhappavattanatthaṁ. Rathaṁ peseti yoggacodanena. Nibbisevane karoti gamanavīthiyaṁ paṭipādanena sanniyojeti. Ārakkhapaccupaṭṭhānāti ārakkhaṁ paccupaṭṭhapeti asammosasabhāvattā. Gatiyoti pavattiyo, nipphattiyo vā. Samanvesatīti gavesati.

Ariyapuggalassa nibbānaṁ paṭimukhaṁ sampāpane ratho viyāti ratho. Parikaroti vibhūsayatīti parikkhāro, vibhūsanaṁ, sīlañca ariyamaggassa vibhūsanaṭṭhāniyaṁ. Tena vuttaṁ “catupārisuddhisīlālaṅkāro”ti, sīlabhūsanoti attho. Vipassanāsampayuttānanti lokiyāya lokuttarāya ca vipassanāya sampayuttānaṁ. Vidhinā īretabbato pavattetabbato vīriyaṁ, (SṬ.45.4/CS:pg.2.398) sammāvāyāmo. Samaṁ sammā ca dhiyatīti samādhi, dhurañca taṁ samādhi cāti dhurasamādhi, upekkhā dhurasamādhi etassāti upekkhādhurasamādhi, ariyamaggo upekkhāsaṅkhātadhurasamādhīti attho. Aṭṭhakathāyaṁ pana byañjanaṁ anādiyitvā dhurasamādhisaddānaṁ bhinnādhikaraṇatā vuttā. Payogamajjhatteti vīriyasamatāya. Anicchāti icchāpaṭipakkhā. Tenāha “alobhasaṅkhātā”ti. Parivāraṇanti parivāro, paricchadoti attho.

Mettāti mettācetovimutti. Tathā karuṇā. Pubbabhāgoti ubhinnampi upacāro. Dvepi kāyacittavivekā viya pubbabhāgadhammavasena vuttā. Ariyamaggaratheti parisuddhamaggasaṅkhāte rathe. Ariyamaggaratho ca maggaratho cāti ariyamaggaratho, evaṁ ekasesanayena vā attho veditabbo. Tenāha “imasmiṁ lokiyalokuttaramaggarathe ṭhito”ti. Sannaddhacammoti yogāvacarassa paṭimukkacammaṁ. Na naṁ te vijjhantīti vacanapathā na naṁ vijjhanti. Dhammabhedanavasena na bhañjati, tassa ariyamaggassa rathassa sammā yojitassa antarā bhaṅgo natthīti attho.

Attano purisakāraṁ nissāya laddhattā attano santāneti adhippāyo. Anuttaranti uttararahitaṁ. Tato eva seṭṭhayānaṁ, nassa kenaci sadisanti asadisaṁ. Dhitisampannatāya dhīrā paṇḍitapurisā lokamhā niyyanti gacchanti. “Jayaṁ jayan”ti gāthāyaṁ vacanavipallāsena vuttanti āha “jinantā jinantā”ti.

Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.4~6.)5~6. Kimatthiyasuttādivaṇṇanā

5-6. Niyamatthoti avadhāraṇattho. Tena niyamena avadhāraṇena--aññaṁ maggaṁ paṭikkhipati ito aññassa niyyānikamaggassa abhāvato. “Dukkhassa pariññatthan”ti vuttattā vaṭṭadukkhaṁ kathitaṁ. Ariyamagge gahite tassa pubbabhāgamaggo vipassanāya gahito evāti “missakamaggo kathito”ti vuttaṁ. Uttānameva apubbassa abhāvā. Ayaṁ pana viseso “rāgakkhayo”ti-ādīhi (SṬ.45.4~6/CS:pg.2.399) yadipi nibbānaṁ vuttaṁ. Tathāpi arahattaṁ viya brahmacariyampi. Tena nibbānaṁ eva vuccati “idaṁ brahmacariyapariyosānan”ti.

Kimatthiyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.7.)7. Dutiya-aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā

7. Rāgavinayādipadehi nibbānaṁ vāpi vucceyya arahattaṁ vāpi. Yasmā so bhikkhu ubhayatthapi niviṭṭhabuddhi, tasmā Bhagavā tassa ajjhāsayavasena “nibbānadhātuyā kho etan”ti-ādinā nibbānadhātuṁ vissajjetvā puna “āsavānaṁ khayo tena vuccatī”ti āha. Yasmā ariyamaggo rāgādike samucchedavasena vineti, āsavañca sabbaso khepeti, tena ca vuttaṁ nibbānaṁ arahattañca, tasmā tadubhayaṁ “rāgavinayoti-ādi nāmamevā”ti vuttaṁ. Anusandhikusalatāya pucchanto etaṁ avocāti iminā “pucchānusandhi idha labbhatī”ti dīpitaṁ, ajjhāsayānusandhipi ettha labbhatevāti daṭṭhabbaṁ.

Dutiya-aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.8.)8. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā

8. Ekena pariyāyena aṭṭhaṅgikamaggaṁ vibhajitvāti “sammādiṭṭhī”ti-ādinā ekena pariyāyena ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ vibhāgena dassetvā “katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhī”ti-ādinā puna aparena pariyāyena vibhajitukāmo. Uggahadhāraṇaparicayañāṇānipi savanañāṇe eva avarodhaṁ gacchantīti “savanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇavasenā”ti vuttaṁ.

Kammaṭṭhānābhinivesoti kammaṭṭhānapaṭipatti. Purimāni dve saccāni uggaṇhitvāti sambandho. Iṭṭhaṁ kantaṁ manāpanti nirodhamaggesu ninnabhāvaṁ dasseti, na abhinandanaṁ, tanninnabhāvo eva ca tattha kammakaraṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Ekenevākārena saccānaṁ paṭivedhanimittatā, so eva abhimukhabhāvo tesaṁ samāgamoti ekābhisamayo.

Assāti (SṬ.45.8/CS:pg.2.400) ñāṇassa, yogino vā. Ettha ca keci “lokiyañāṇampi paṭivedho sabbassa yāthāvabodhabhāvato”ti vadanti. Nanu uggahādipaṭivedho ca paṭivedhova, na ca so lokuttaroti? Taṁ na, kevalena paṭivedha-saddena uggahādipaṭivedhānaṁ avacanīyattā, paṭivedhanimittattā vā uggahādivasena pavattaṁ dukkhādīsu pubbabhāge ñāṇaṁ “paṭivedho”ti vuccati, na paṭivedhattā, paṭivedhabhūtameva pana ñāṇaṁ ujukaṁ paṭivedhoti vattabbataṁ arahati. Kiccatoti pariññādikiccato. Ārammaṇapaṭivedhoti sacchikiriyāpaṭivedhamāha. Kiccatoti asammohapaṭivedhaṁ. Uggahādīhi saccassa pariggaṇhanaṁ pariggaho.

Duddasattāti anadhigatañāṇena yāthāvasarasalakkhaṇato daṭṭhuṁ asakkuṇeyyattā uppattito pākaṭānipi. Tenāha “dukkhasaccaṁ hī”ti-ādi. Ubhayanti purimaṁ saccadvayaṁ. Payogoti kiriyā, vāyāmo vā. Tassa mahantatarassa icchitabbataṁ dukkarataratañca upamāhi dasseti “bhavaggaggahaṇatthan”ti-ādinā. Yathā purimaṁ saccadvayaṁ viya kenaci pariyāyena apākaṭatāya paramagambhīrattā uggahādivasena pubbabhāge pavattibhedaṁ gahetvā “dukkhe ñāṇan”ti-ādinā catubbidhaṁ katvā vuttaṁ. Ekameva taṁ ñāṇaṁ hoti ekābhisamayavaseneva pavattanato.

Kāmapaccanīkaṭṭhenāti kāmānaṁ ujupaccanīkabhāvena. Kāmato nissaṭabhāvenāti kāmehi visaṁyuttabhāvena. Kāmaṁ sammasantassāti duvidhampi kāmaṁ aniccādito sammasantassa. Pajjati pavattati etenāti padaṁ, kāmassa padanti kāmapadaṁ, kāmassa uppattikāraṇassa ghāto samugghāto, taṁ kāmapadaghātaṁ. Tenāha “kāmavūpasaman”ti. Kāmehi vivittaṁ kāmavivittaṁ. So eva ca nesaṁ anto samucchedaviveketi katvā tasmiṁ sādhetabbe uppannoti vuttaṁ “kāmavivittante uppanno”ti. Kāmato nikkhamatīti nikkhamo, so eva nekkhammasaṅkappo. Imasmiñca nekkhammasaṅkappassa saddatthavibhāvena yathāvutto kāmapaccanīkaṭṭhādiko atthaniddhāraṇaviseso antogadho.

Eseva nayoti iminā byāpādapaccanīkaṭṭhena vihiṁsāya paccanīkaṭṭhenāti-ādikaṁ abyāpādāvihiṁsāsaṅkappānaṁ atthuddhāraṇavidhiṁ atidisati. Nekkhammasaṅkappādayoti ādi-saddena abyāpāda-avihiṁsāsaṅkappe eva saṅgaṇhāti. Kāma …pe… saññānanti kāmavitakkādiviratisampayuttānaṁ nekkhammādisaññānaṁ. Nānattāti nānākhaṇikattā. Tīsu ṭhānesūti (SṬ.45.8/CS:pg.2.401) tippakāresu kāraṇesu. Uppannassāti uppajjanārahassa. Bhūmiladdha-uppannaṁ idhādhippetaṁ. Esa nayo ito paresupi. Padacchedatoti kāraṇupacchedato. Padanti hi uppattikāraṇanti vuttovāyamattho. Anuppattisādhanavasenāti yathā saṅkappo āyatiṁ nuppajjati, evaṁ anuppattisādhanavasena. Sammādiṭṭhi viya ekova kusalasaṅkappo uppajjati.

Catūsu ṭhānesūti visaṁvādanādīsu catūsu vītikkamaṭṭhānesu. Pabbajitānaṁ micchājīvo nāma āhāranimittakoti āha “khādanīyabhojanīyādīnaṁ atthāyā”ti. Sabbaso anesanāya pahānaṁ sammā-ājīvoti āha “Buddhappasatthena ājīvenā”ti. Kammapathapattānaṁ vasena “sattasu ṭhānesū”ti vuttaṁ. Akammapathapattāya hi anesanāya so padaghātaṁ karotiyeva.

Tathārūpe vā ārammaṇeti yasmiṁ ārammaṇe imassa pubbe kilesā na uppannā, tasmiṁ eva. Anuppannānanti anuppādassapi patthanāvasena anuppannānaṁ. Vīriyacchandanti vīriyassa nibbattetukāmatāchandaṁ. “Chandasampayuttavīriyañcā”ti vadanti. Vīriyameva pana anuppannākusalānuppādane labbhamānachandatāya dhurasampaggahatāya chandapariyāyena vuttaṁ. Tathā hi vīriyaṁ--“anikkhittachandatā anikkhittadhuratā”ti (dha.sa.26) niddiṭṭhaṁ. Kosajjapakkhe patituṁ adatvā cittaṁ paggahitaṁ karoti. Padhānanti padhānabhūtavīriyaṁ.

Uppattipabandhavasenāti nirantaruppādanavasena. Catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasenāti yathāvuttesu catūsu ṭhānesu padhānakiccassa nipphādanavasena anuppādanādivasena. Kiccasādhanavasenāti kāyavedanācittadhammesu subhasukhanicca-attagāhavidhamanavasena asubhadukkhāniccānattasādhanavasena.

Ayanti yathāvutto sadisāsadisatāviseso. Assāti maggassa. Ettha kathanti yadi rūpāvacaracatutthajjhānato paṭṭhāya yāva sabbabhavaggā jhānaṅgamaggaṅgabojjhaṅgānaṁ sadisatā, evaṁ sante “āruppe catukkapañcakajjhānaṁ uppajjati, tañca lokuttaran”ti ettha kathaṁ attho gahetabboti āha “etthāpī”ti-ādi. Taṁjhānikāvāti paṭhamajjhānādīsu yaṁ jhānaṁ maggapaṭilābhassa pādakabhūtaṁ, taṁjhānikāva assa ariyassa uparipi tayo maggā (SṬ.45.8/CS:pg.2.402) Evanti vuttākārena. Pādakajjhānameva niyameti āruppe catukkapañcakajjhānuppattiyaṁ. Vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhāti sammasitakhandhe vadanti. Puggalajjhāsayo niyameti pādakasammasitajjhānānaṁ bhede. Yasmā saṅkhārupekkhāñāṇameva ariyamaggassa bojjhaṅgādivisesaṁ niyameti, tato dutiyādipādakajjhānato uppannassa saṅkhārupekkhāñāṇassa pādakajjhānātikkantānaṁ aṅgānaṁ asamāpajjitukāmatāvirāgabhāvato itarassa ca atabbhāvato tīsupi vādesu vipassanāva niyametīti veditabbo, tasmā vipassanāniyameneva hi paṭhamavādepi apādakajjhānādipādakāpi maggā paṭhamajjhānikā honti. Itarehi ca pādakajjhānehi vipassanāniyamehi taṁtaṁjhānikāva. Evaṁ sesavādesu vipassanāniyamo yathāsambhavaṁ yojetabbo. Dutiyavāde taṁtaṁjhānikatā sammasitasaṅkhāravipassanāniyamehi hoti. Tatra hi vipassanā taṁtaṁvirāgabhāvanā bhāvetabbā, na somanassasahagatā upekkhāsahagatā hutvā jhānaṅgādiniyamaṁ maggassa karotīti evaṁ vipassanāniyamo vuttanayeneva veditabbo. Imasmiñca vāde pādakasammasitajjhānupanissayasabbhāve ajjhāsayo ekantena hotīti “puggalajjhāsayo niyametīti vadantī”ti vuttaṁ, Aṭṭhakathāyaṁ pana Visuddhimaggassa etissā Aṭṭhakathāya ekasaṅgahitattā “tesaṁ vādavinicchayo …pe… veditabbo”ti vuttaṁ. Pubbabhāgeti vipassanākkhaṇe.

Vibhaṅgasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.9.)9. Sūkasuttavaṇṇanā

9. Sūkanti sāliyavādīnaṁ vālamāha. So hi nikantakasadiso paṭimukhagataṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhindati, tasmā bhedaṁ icchantena uddhaggaṁ katvā ṭhapitaṁ sammāpaṇihitaṁ nāma, tathā aṭṭhapitaṁ micchāpaṇihitaṁ nāmāti vuttaṁ. Micchāpaṇihitāyāti kammassakatapaññāya micchāṭhapanaṁ nāma--“ime sattā kammavasena sukhadukkhaṁ paccanubhavanti, taṁ pana kammaṁ issarassa icchāvasena brahmā nimminātī”ti-ādinā micchāpakappanaṁ. Keci pana “natthi dinnanti-ādinā nayena pavatti, tassa vā ñāṇassa appavattī”ti vadanti. Maggabhāvanāyāti (SṬ.45.9/CS:pg.2.403) etthāpi micchāmaggassa pavattanaṁ, ariyamaggassa vā appavattanaṁ micchāṭhapanaṁ. Tenāha “appavattitattā”ti. Avijjaṁ bhindissatīti avijjaṁ samucchindissati. Magganissitaṁ katvā magge eva pakkhipitvā. Tañhi ñāṇaṁ maggassa mūlakāraṇaṁ magge siddhe tassa kiccassa matthakappattito. “Sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāyā”ti vuttattā missakamaggo kathito. Chavibhedasadiso cettha avijjābhedo, lohituppādasadiso lokuttaramaggabhāvo daṭṭhabbo.

Sūkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.10.)10. Nandiyasuttavaṇṇanā

10. Channaparibbājako vatthacchādiyā channaṅgaparibbājako, na naggaparibbājako.

Avijjāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Vihāravaggo

(SṬ.45.11.)1. Paṭhamavihārasuttavaṇṇanā

11. Aḍḍhamāsanti accantasaṁyoge upayogavacanaṁ. Paṭisallīyitunti yathāvuttaṁ kālaṁ paṭi divase divase samāpattiyaṁ dhammacintāyaṁ cittaṁ nilīyituṁ. Vinetabboti samucchedavinayena vinetabbo ariyamaggādhigantabbo. Tanti diṭṭhānugati-āpajjanaṁ. Assāti janatāya. Apagacchatīti satthu santikato apeti. Sūti nipātamattaṁ.

Padesenāti ekadesena. Saha padesenāti sapadeso. Svāyaṁ sapadeso yasmā vedanāvaseneva pāḷiyaṁ āgato, tasmā paramatthadhammakoṭṭhāse vedanā anavasesato labbhati, te gaṇhanto “khandhapadeso”ti-ādimāha. Taṁ sabbanti khandhapadesādikaṁ sabbampi. “Sammasanto”ti padassa atthadassanavasena “paccavekkhanto”ti āha. Paccavekkhaṇā idha sammasanaṁ nāma, na vipassanā. Vipassanāsammasanaṁ pana Bhagavato (SṬ.45.11/CS:pg.2.404) visākhapuṇṇamāyaṁ eva nipphannaṁ, tasmā Bhagavato aññabhūmikāpi vedanā aññabhūmikānaṁ sattānaṁ viruddhā uppajjatevāti vuttaṁ “yāva bhavaggā pavattā sukhā vedanā”ti. Sabbākārenāti sarūpato samudayato atthaṅgamato assādāditoti sabbākārena. Pariggaṇhanto upaparikkhanto.

Nippadesāneva anavasesāneva. Indriyasatipaṭṭhānapadeso suviññeyyoti anuddhato. Assāti Bhagavato. Ṭhāneti tasmiṁ tasmiṁ paccavekkhitabbasaṅkhāte okāse. Sā sā ca vihārasamāpattīti khandhavasena āyatanādivasena ca pavattitvā tesaṁ ekadesabhūtaṁ vedanaṁyeva pariggahetvā taṁ sammasitvā anukkamena samāpannā jhānasamāpatti phalasamāpatti ca. Phalasamāpatti hi tathā sammasitvā punappunaṁ samāpajjanavasena atthato abhinnāpi adhiṭṭhānabhūtadhammabhedena bhinnā viya vuccati, yato catuvīsatikoṭisatasahassabhedā devasikaṁ vaḷañjanasamāpattiyo Aṭṭhakathāyaṁ vuttā. Kāmaṁ aññadhammavasenapi jātā eva, vedanāvasena panettha abhiniveso kato vedanānubhāvena jātā. Kasmā evaṁ jātāti? Buddhānaṁ ñāṇapadassa antaravibhāgattā. Tathā hi Bhagavā sakalampi aḍḍhamāsaṁ vedanāvaseneva sammasanaṁ pavatteti, tadanusārena ca tā vihārasamāpattiyo samāpajji. Tayidaṁ acchariyaṁ anaññasādhāraṇaṁ bhikkhū pavedento Satthā --“yena svāhan”ti-ādimavoca.

Akusalāvāti pāṇātipāta-adinnādāna-kāmesumicchācāra-musāvāda-pisuṇavācāsamphappalāpa-abhijjhā-byāpādavasena taṁtaṁmicchādassanavasena ca akusalā vedanā eva hoti. Brahmalokādīsu uppajjitvā tattha niccā dhuvā bhavissāmāti evaṁ diṭṭhiṁ upanissāyāti yojetabbaṁ. Devakulādīsu devapūjatthaṁ, sabbajanaparibhogatthaṁ vā mālāvacchaṁ ropenti. Vadhabandhanādīnīti ādi-saddena adinnādāna-micchācāra-musāvāda-pisuṇavācā-samphappalāpādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Diṭṭhadhammavipākassa apacurattā apākaṭattā ca “bhavantaragatānan”ti vuttaṁ.

Iti nesanti ettha iti-saddo ādi-attho, pakārattho vā. Tena yathā pharusavācāvasena, evaṁ tadaññesampi akusalakammānaṁ vasena sammādiṭṭhipaccayā (SṬ.45.11/CS:pg.2.405) akusalavedanāppavatti yathārahaṁ nīharitvā vattabbā. Eseva nayoti iminā yathā micchādiṭṭhipaccayā sammādiṭṭhipaccayā ca kusalākusalavipākavedanā sahajātakoṭiyā upanissayakoṭiyā ca vasena yathārahaṁ yojetvā dassitā, evaṁ micchāsaṅkappapaccayādīsupi yathārahaṁ yojetvā dassetabbāti imamatthaṁ atidisati. Chandapaccayāti ettha taṇhāchandasahito kattukāmatāchando adhippetoti āha “chandapaccayāti-ādīsu pana chandapaccayā aṭṭhalobhasahagatacittasampayuttā vedanā veditabbā”ti. Vitakkapaccayāti ettha appanāppattova vitakko adhippetoti vuttaṁ “vitakkapaccayā paṭhamajjhānavedanāvā”ti. Vitakkapaccayā paṭhamajjhānavedanāya gahitattā “ṭhapetvā paṭhamajjhānan”ti. Upari tisso rūpāvacarā, heṭṭhā tisso arūpāvacarā evaṁ sesā cha saññāsamāpattivedanā.

Tiṇṇanti chandavitakkasaññānaṁ. Avūpasameti paṭipakkhena avūpasamite. Tiṇṇañhi tesaṁ sahabhāvena paccayatā aṭṭhalobhasahagatacittesu eva. Tattha yaṁ vattabbaṁ taṁ vuttameva. Chandamattassāti tesu tīsu chandamattassa. Vūpasame paṭhamajjhānavedanāva appanāppattassa adhippetattā. Chandavitakkānaṁ vūpasame dutiyajjhānādivedanā adhippetā saññāya avūpasantattā. Dutiyajjhānādivedanāgahaṇena hi sabbā saññāsamāpattiyo ca gahitāva honti. Tiṇṇampi vūpasameti chandavitakkasaññānaṁ vūpasame nevasaññānāsaññāyatanavedanā adhippetā. Bhavaggappattasaññā hi vūpasamanti chandasaṅkappānaṁ accantasukhumabhāvappattiyā. Heṭṭhā “sammādiṭṭhipaccayā”ti ettha sammādiṭṭhiggahaṇena heṭṭhimamaggasammādiṭṭhipi gahitāva hotīti āha--“appattassa pattiyāti arahattaphalassa pattatthāyā”ti. Atha vā heṭṭhimamaggādhigamena vinā aggamaggo natthīti heṭṭhimamaggādhigamaṁ atthāpannaṁ katvā “arahattaphalassa pattatthāyā”ti vuttaṁ. Āyameti phalena missito hoti etenāti āyāmo, sammāvāyāmoti āha “Atthi āyāmanti atthi vīriyan”ti. Tassa vīriyārambhassāti aññādhigamakāraṇassa sammāvāyāmassa vasena. Pāḷiyaṁ ṭhāna-saddo kāraṇapariyāyoti āha --“arahattaphalassa kāraṇe”ti. Tappaccayāti ettha taṁ-saddena “ṭhāne”ti vuttakāraṇameva paccāmaṭṭhanti āha-- “arahattassa ṭhānapaccayā”ti. Catumaggasahajātāti etena “arahattaphalassa pattatthāyā”ti (SṬ.45.11/CS:pg.2.406) ettha heṭṭhimamaggānaṁ atthāpattivasena gahitabhāvameva joteti. Keci pana “catumaggasahajātāti vatvā nibbattitalokuttaravedanāti bhūtakathanaṁ visesanaṁ. Nibbattitalokuttaravedanāti paṭhamaṁ apekkhitabbaṁ, pacchā catumaggasahajātā”ti vadanti.

Paṭhamavihārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.12.)2. Dutiyavihārasuttavaṇṇanā

12. Micchādiṭṭhi vūpasamati sabbaso pahīyati etenāti micchādiṭṭhivūpasamo. “Micchādiṭṭhivūpasamo nāma sammādiṭṭhi. Bhavantare uppajjanto atidūreti maññamāno vipākavedanaṁ na gaṇhātī”ti Aṭṭhakathāyaṁ vuttaṁ. “Iminā nayenā”ti atidisitvāpi tamatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “yassa yassā”ti-ādiṁ vatvā eva sāmaññavasena vuttamatthaṁ pacchimesu tīsu padesu sarūpatova dassetuṁ “chandavūpasamapaccayā”ti-ādimāha, taṁ suviññeyyameva. Vuttatthāneva anantarasutte.

Dutiyavihārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.13~17.)3~7. Sekkhasuttādivaṇṇanā

13-17. Tissannampi sikkhānaṁ sikkhanaṁ sīlaṁ etassāti sikkhanasīlo. Sikkhatītipi vā sekkho. Vuttañhetaṁ “sikkhatīti kho, bhikkhave, tasmā sekkhoti vuccati. Kiñca sikkhati? Adhisīlampi sikkhatī”ti-ādi (a.ni.3.86). Tīhi phalehi heṭṭhā. Sāpi catutthamaggena saddhiṁ uppannasikkhāpi. Maggakkhaṇe hi sikkhākiccaṁ na niṭṭhitaṁ vippakatabhāvato, phalakkhaṇe pana niṭṭhitaṁ nāma. Uttānatthāneva heṭṭhā vuttanayattā.

Sekkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Vihāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.21~30.)3. Micchattavaggavaṇṇanā

21-30. Micchasābhāvanti (SṬ.45.21~30/CS:pg.2.407) ayāthāvasabhāvaṁ aniyyānikasabhāvaṁ. Sammāsabhāvanti yāthāvasabhāvaṁ niyyānikasabhāvaṁ. Micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti ettha adhi-saddo anatthakoti āha-- “micchāpaṭipattikaraṇahetū”ti. Ñāyati paṭividdhavasena nibbānaṁ gacchatīti ñāyo. So eva taṁsamaṅgīnaṁ vaṭṭadukkhapātato dhāraṇaṭṭhena dhammoti āha--“ñāyaṁ dhammanti ariyamaggadhamman”ti. Ñāṇassa micchāsabhāvo nāma natthīti viññāṇamevettha paccavekkhaṇavasena pavattaṁ ñāṇa-saddena vuccatīti āha “micchāviññāṇo”ti. Micchāpaccavekkhaṇoti kiñci pāpaṁ katvā “Aho mayā kataṁ sukatan”ti evaṁ pavatto micchāpaccavekkhaṇo. Gosīlagovatādipūraṇaṁ muttīti evaṁ gaṇhato micchāvimutti nāma. Micchāpaṭipadādīhi vivaṭṭanti evaṁ vaṭṭavivaṭṭaṁ kathitaṁ. Puggalo pucchitoti nigamito ca “ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso”ti-ādinā. Kiñcāpi “micchādiṭṭhiko hotī”ti-ādinā puggalova niddiṭṭho, tathāpi puggalasīsenāyaṁ dhammadesanāti āha “dhammo vibhatto”ti. Tenevāha “dhammena puggalo dassito”ti. Dhammenāti micchādiṭṭhi-ādikena dhammena. Kalyāṇaputhujjanato paṭṭhāya sabbaso sappurisā nāma, khīṇāsavo sappurisataro. Suppavattaniyoti sukhena pavattetuṁ sakkuṇeyyo. Dhāvatīti gacchati. Paccayuppannena upecca nissitabbato upanisā, paccayo, ekassa sa-kārassa lopaṁ katvā vāti āha--“sa-upanisaṁ sapaccayan”ti. Parikaraṇato parikkhāro, parivāroti āha--“saparikkhāraṁ saparivāran”ti. Sahajātavasena upanissayavasena ca sapaccayatā kiccasādhane nipphādane sahāyabhāvūpagamane ca saparivāratā daṭṭhabbā.

Micchattavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.31~40.)4. Paṭipattivaggavaṇṇanā

31-40. Ayāthāvapaṭipatti, na yathāpaṭipatti, hetumhipi phalepi ayāthāvavatthusādhanato. Ekaṁ suttaṁ dhammavasena kathitaṁ paṭipattivasena. Ekaṁ suttaṁ puggalavasena kathitaṁ paṭipannakavasena. Saṁsāramahoghassa paratīrabhāvato yo naṁ adhigacchati, taṁ pāreti gametīti pāraṁ, nibbānaṁ, tabbidhuratāya (SṬ.45.31~40/CS:pg.2.408) natthi ettha pāranti apāraṁ, saṁsāroti vuttaṁ--“apārāpāranti vaṭṭato nibbānan”ti. Pāraṅgatāti asekkhe sandhāya. Yepi gacchantīti sekkhe. Yepi gamissantīti kalyāṇaputhujjane. Pāragāminoti ettha kita-saddo tikālavācīti evaṁ vuttaṁ.

Tīranti orimatīramāha. Tena vuttaṁ “vaṭṭameva anudhāvatī”ti. Ekantakāḷakattā cittassa apabhassarabhāvakaraṇato kaṇhābhijātihetuto ca vuttaṁ “kaṇhanti akusaladhamman”ti. Vodānabhāvato cittassa pabhassarabhāvakaraṇato sukkābhijātihetuto ca vuttaṁ--“sukkanti kusaladhamman”ti. Kilesamāra-abhisaṅkhāramāra-maccumārānaṁ pavattiṭṭhānatāya okaṁ vuccati vaṭṭaṁ, tabbidhuratāya anokanti nibbānanti āha--“okā anokanti vaṭṭato nibbānan”ti.

Paramatthato samaṇā vuccanti ariyā, samaṇānaṁ bhāvo sāmaññaṁ, ariyamaggo, tena araṇīyato upagantabbato sāmaññattho nibbānanti āha--“sāmaññatthanti nibbānaṁ, taṁ hī”ti-ādi. Brahmaññatthanti etthāpi iminā nayena attho veditabbo. Brahmaññena ariyamaggena. Rāgakkhayoti ettha iti-saddo ādisaddattho. Tena “dosakkhayo mohakkhayo”ti padadvayaṁ saṅgaṇhāti. Vaṭṭatiyevāti vadanti “rāgakkhayo”ti. Pariyāyena hi arahattassa vattabbattāti.

Paṭipattivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.41~48.)5. Aññatitthiyapeyyālavaggavaṇṇanā

41-48. Aparāparaṁ parivattamānena vattasampannena saṁsāraddhānapariññāvaseneva nibbānassa pattabbattā vuttaṁ-- “nibbānaṁ patvā pariññātaṁ nāma hotī”ti. Nibbānaṁ patvāti nibbānappattihetu. Hetu-attho hi ayaṁ tvā-saddo yathā --“ghataṁ pivitvā balaṁ hoti, sīhaṁ disvā bhayaṁ hotī”ti. Tasmāti yasmā apariññeyyaparijānanakiccena nibbānassa pattiyā addhānapariññāsiddhi ñāyati, tasmā upacāravasena nibbānaṁ “addhānapariññā”ti vuccati yathā “himasanti sūriyaṁ uggametī”ti. Vijjāvimuttiphalasacchikiriyatthanti ettha vijjāti aggamaggavijjā. Vimuttīti aggamaggasamādhi adhippeto (SṬ.45.41~48/CS:pg.2.409) Tesaṁ phalaṁ aññāti āha--“vijjāvimuttiphalena arahattaṁ kathitan”ti. Yāthāvato jānanato paccakkhato dassanato ca ñāṇadassananti idha phalanibbānapaccavekkhaṇā adhippetāti āha-- “ñāṇadassanena paccavekkhaṇā kathitā”ti. Sesehīti rāga-virāga-saṁyojanappahāna-anusayasamugghāta-addhānapariññā- āsavakkhaya-vijjā-vimutti-phalasacchikiriyā-ñāṇadassana-anupādāparinibbānapadehi.

Aññatitthiyapeyyālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.49~62.)6. Sūriyapeyyālavaggavaṇṇanā

49-62. Yathā aruṇuggaṁ sūriyuggamanassa ekantikaṁ pubbanimittaṁ, evaṁ kalyāṇamittatā ariyamaggapātubhāvassāti sadisūpamā aruṇuggaṁ kalyāṇamittatāya. Kalyāṇamittoti cettha ariyo, ariyamaggo vā daṭṭhabbo sūriyapātubhāvo viya tena vidhūpanīyandhakāravidhamanato. Kusalakattukamyatāchando chandasampadā itarachandato sampannattā. Kārāpaka-appamādassāti saccapaṭivedhassa kārāpakassa. Evaṁ sabbattheva sampadāsaddā visesādhigamahetutāya veditabbā. Aññenapi ākārenāti “vivekanissitan”ti-ādi-ākārato aññena “rāgavinayapariyosānan”ti-ādinā ākārena.

Sūriyapeyyālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.63~138.)7. Ekadhammapeyyālavaggādivaṇṇanā

63-138. Tathā tathā vutte bujjhanakānaṁ ajjhāsayavasena kathito, tasmā “vutto eva attho, kasmā puna vutto”ti na codetabbaṁ.

Ekadhammapeyyālavaggādivaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Appamādapeyyālavaggo

(SṬ.45.139.)1. Tathāgatasuttavaṇṇanā

139. Kārāpaka-appamādo (SṬ.45.139/CS:pg.2.410) nāma “ime akusalā dhammā pahātabbā, ime kusalā dhammā uppādetabbā”ti vuttavajjetabbavajjanasampādetabbasampādanavasena pavatto appamādo. Esāti appamādo. Lokiyova. Na lokuttaro. Ayanti esāti ca appamādameva vadati. Tesanti catubhūmakadhammānaṁ. Paṭilābhakaṭṭhenāti paṭilābhāpanaṭṭhena.

Tathāgatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.140.)2. Padasuttavaṇṇanā

140. Jaṅgalānanti jaṅgalavāsīnaṁ. Jaṅgala-saddo cettha thaddhabhāvasāmaññena pathavīpariyāyo, na anupaṭṭhānavidūradesavācī. Tenāha--“pathavītalavāsīnan”ti. Padānaṁ vuccamānattā “sapādakapāṇānan”ti visesetvā vuttaṁ. Samodhānanti antogadhabhāvaṁ. Tenāha--“odhānaṁ upakkhepan”ti, upanetvā pakkhipitabbanti attho.

Padasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.141~148.)3~10. Kūṭasuttādivaṇṇanā

141-148. Vassikāya pupphaṁ vassikaṁ yathā “āmalakiyā phalaṁ āmalakan”ti. Mahātalasminti uparipāsāde. “Yāni kānicī”ti padehi itarāni samānādhikaraṇāni bhavituṁ yuttānīti “paccatte sāmivacanan”ti vatvā tathā vibhattivipariṇāmo kato. “Tantāvutānan”ti padaṁ niddhāraṇe sāmivacananti tattha “vatthānī”ti vacanasesena atthaṁ dassetuṁ “atha vā”ti-ādi vuttaṁ.

Kūṭasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Appamādavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Balakaraṇīyavaggo

(SṬ.45.149.)1. Balasuttavaṇṇanā

149. Kammāniyeva (SṬ.45.149/CS:pg.2.411) kammantā yathā suttantā. Ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ magganti ettha nānantariyakatāya vipassanāpi gahitā eva hotīti vuttaṁ “sahavipassanan”ti.

(SṬ.45.150.)2. Bījasuttavaṇṇanā

150. Pañcavidhampi samūhaṭṭhena bījagāmo nāma. Tadevāti mūlabījādi eva. Sampannanti sahajātamūlavantaṁ. Nīlabhāvato paṭṭhāyāti nīlabhāvāpattito paṭṭhāya.

(SṬ.45.151.)3. Nāgasuttavaṇṇanā

151. Balaṁ gāhentīti attano sarīrabalaṁ gāhenti. Taṁ pana nāgānaṁ balappatti evāti āha--“balaṁ gaṇhantī”ti. Sambhejjamukhadvāranti mahāsamuddena sambhedagatamahānadīnaṁ mukhadvāraṁ. Nāgā kāyaṁ vaḍḍhentīti-ādi yasmā ca Bhagavatā upamāvasena ābhataṁ, tasmā evameva khoti etthāti-ādinā upamaṁ saṁsandati. Āgatesūti-ādīsu tīsu padesu bhāvenabhāvalakkhaṇe.

(SṬ.45.153.)5. Kumbhasuttavaṇṇanā

153. Na pati-āvamatīti ca nikujjitabhāvena udakavamano ghaṭo, na taṁ puna mukhena gaṇhāti. Tenāha “na anto pavesetī”ti.

(SṬ.45.155.)7. Ākāsasuttavaṇṇanā

155. Tenetaṁ vuttanti tena ariyamaggassa ijjhanena etesaṁ sabbesaṁ bodhipakkhiyadhammānaṁ ijjhanaṁ vuttaṁ.

(SṬ.45.156~158.)8~9~10. Paṭhamameghasuttādivaṇṇanā

156-158. Paṁsurajojallanti bhūmireṇusahajātamalaṁ. Vāṇijakopameti vāṇijakopamapaṭhamasutte cāpi.

(SṬ.45.159~160.)11~12. Āgantukasuttādivaṇṇanā

159-160. Sahavipassanassa (SṬ.45.159~160/CS:pg.2.412) ariyamaggassa bhāvanāya ijjhanena etaṁ abhiññāpariññeyyādidhammānaṁ abhiññāparijānanādīnaṁ ijjhanaṁ vuttaṁ khattiyādīnaṁ visaya-ādikaṁ karontassa kathāya sajjitattā.

Balakaraṇīyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Esanāvaggo

(SṬ.45.161.)1. Esanāsuttavaṇṇanā

161. Kāmānanti vatthukāmakilesakāmānaṁ. Kilesakāmopi hi kāmitanti parikappitena vidhinā ca adhikarāgehi esanīyo. Bhavānanti tiṇṇaṁ gatīnaṁ. Diṭṭhigatikaparikappitassa brahmacariyassa nimittabhāvato micchādiṭṭhi “brahmacariyan”ti adhippetā.

(SṬ.45.162~170.)2~11. Vidhāsuttādivaṇṇanā

162-171. Seyyohamasmīti-ādinā taṁtaṁvibhāgena dhīyanti vidhīyantīti vidhā, mānakoṭṭhāsā, mānaṭṭhapanā vā. Nīhanantīti vibādhenti.

Esanāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Oghavaggo

(SṬ.45.171~172.)1~2. Oghasuttādivaṇṇanā

172-173. Vaṭṭe ohananti osīdāpentīti oghā. Rūpārūpabhaveti rūpabhave ca arūpabhave ca rūpārūpataṇhopanissayā rūpārūpāvacarakammanibbattā khandhā. Yojanaṭṭhena yogo.

(SṬ.45.173~174.)3~4. Upādānasuttādivaṇṇanā

174-175. Kāmanavasena upādiyanato kāmupādānaṁ. Tenāha “kāmaggahaṇan”ti. Nāmakāyassāti vedanādīnaṁ catunnaṁ arūpakkhandhānaṁ. Ghaṭanapabandhanakilesoti (SṬ.45.173~174/CS:pg.2.413) hetunā phalassa kammavaṭṭassa vipākavaṭṭena dukkhappabandhasaññitassa ghaṭanassa sambajjhanassa nibbattakakileso. Antaggāhikadiṭṭhi sassatucchedagāho.

Upādānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.45.175~180.)5~10. Anusayasuttādivaṇṇanā

176-181. Thāmagataṭṭhenāti sattasantāne thirabhāvūpagamanabhāvena. Thāmagatanti ca aññehi asādhāraṇo kāmarāgādīnaṁyeva āveṇiko sabhāvo daṭṭhabbo. Kāmarāgovāti kāmarāgo eva appahīno. So sati paccayalābhe uppajjanārahatāya santāne anusetīti anusayo. Sesesupīti paṭighānusayādīsu. Orambhāgo vuccati kāmadhātu rūpārūpabhāvato heṭṭhābhūtattā. Tattha pavattiyā paccayabhāvato orambhāgiyāni yathā “pacchiyo goduhako”ti. Saṁyojentīti saṁyojanāni, heṭṭhā viya attho vattabbo. Uddhambhāgo mahaggatabhāgo, tassa hitānīti sabbaṁ heṭṭhā vuttanayattā na vuttanti adhippāyo.

Anusayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Oghavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Maggasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.46.Bojjhaṅgasaṁyuttaṁ

1. Pabbatavaggo

(SṬ.46.1.)1.Himavantasuttavaṇṇanā

182. Bujjhati (SṬ.46.1/CS:pg.2.414) catusaccaṁ ariyasāvako etāyāti bodhaṁ, dhammasāmaggī, ariyasāvako pana catusaccaṁ bujjhatīti bodhi. Aṅgāti kāraṇā. Yāya dhammasāmaggiyāti sambandho. Taṇhāvasena patiṭṭhānaṁ, diṭṭhivasena āyūhanā. Sassatadiṭṭhiyā patiṭṭhānaṁ, ucchedadiṭṭhiyā āyūhanā. Līnavasena patiṭṭhānaṁ, uddhaccavasena āyūhanā. Kāmasukhānuyogavasena patiṭṭhānaṁ, attakilamathānuyogavasena āyūhanā. Oghataraṇasuttavaṇṇanāyaṁ (saṁ.ni.1.1)--

“Kilesavasena patiṭṭhānaṁ, abhisaṅkhāravasena āyūhanā. Taṇhādiṭṭhīhi patiṭṭhānaṁ, avasesakilesābhisaṅkhārehi āyūhanā, sabbākusalābhisaṅkhāravasena patiṭṭhānaṁ, sabbalokiyakusalābhisaṅkhāravasena āyūhanā”ti--

Vuttesu pakāresu idha avuttānaṁ vasena veditabbo. Kilesasantānaniddāya uṭṭhahatīti etena sikhāpattavipassanāsahagatānampi sati-ādīnaṁ bojjhaṅgabhāvaṁ dasseti. Cattārīti-ādinā maggaphalena sahagatānaṁ. Sattahi bojjhaṅgehi bhāvitehi saccapaṭivedho hotīti kathamidaṁ jānitabbanti codanaṁ sandhāyāha “yathāhā”ti-ādi. Jhānaṅgamaggaṅgādayo viyāti etena bodhibojjhaṅgasaddānaṁ samudāyāvayavavisayataṁ dasseti. Senaṅgarathaṅgādayo viyāti etena puggalapaññattiyā avijjamānapaññattibhāvaṁ dasseti.

Bodhāya saṁvattantīti bojjhaṅgāti vuttaṁ “kāraṇattho aṅgasaddo”ti. Bujjhatīti bodhi, bodhiyā eva aṅgāti bojjhaṅgāti vuttaṁ “bujjhantīti bojjhaṅgā”ti. Vipassanādīnaṁ kāraṇānaṁ bujjhitabbānaṁ saccānaṁ anurūpaṁ paccakkhabhāvena paṭimukhaṁ aviparītaṁ sammā bujjhantīti evaṁ vatthuvisesadīpakehi uparimaggehi anubujjhantīti-ādinā vuttabodhisaddehi nippadesena vuttaṁ (SṬ.46.1/CS:pg.2.415) “bujjhanatāsāmaññena saṅgaṇhātī”ti. Ettha ca līnapatiṭṭhāna-kāmasukhallikānuyoga-ucchedābhinivesānaṁ dhammavicaya-vīriyapītipadhāna-dhammasāmaggī paṭipakkho. Uddhaccāyūhana-attakilamathānuyoga-sassatābhinivesānaṁ passaddhisamādhi-upekkhāpadhāna-dhammasāmaggī paṭipakkho. Sati pana ubhayatthāpi icchitabbā. Tathā hi sā sabbatthikā vuttā.

Saṁ-saddo pasaṁsāyaṁ. Punadeva sundaro ca atthopīti āha “pasattho sundaro ca bojjhaṅgo”ti. Abhinibbattetīti abhivisiṭṭhabhāvena nibbatteti savisesabhāvaṁ vadati. “Eke vaṇṇayantī”ti vatvā tattha yathāvuttavivekattayato aññaṁ vivekadvayaṁ uddharitvā dassetuṁ “te hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha jhānakkhaṇe tāva kiccato vikkhambhanavivekanissitaṁ, vipassanākkhaṇe ajjhāsayato paṭippassaddhivivekanissitaṁ bhāvetīti. Tenāha--“anuttaraṁ vimokkhaṁ upasampajja viharissāmī”ti. Tattha tattha nicchayatāya kasiṇajjhānaggahaṇena anuppādānampi gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ.

Himavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.2.)2. Kāyasuttavaṇṇanā

183. Tiṭṭhanti etenāti ṭhiti, kāraṇaṁ. Kamma-utucittāhārasaññito catubbidho paccayo ṭhiti etassāti paccayaṭṭhitiko. Āhārapaccayasaddā hi ekatthā. Subhampīti kāmacchando paccayo, asubhe subhākārena pavattanato subhanti vuccati. Tena kāraṇena pavattanakassa aññassa kāmacchandassa nimittattā subhanimittanti. Subhassāti yathāvuttassa subhassa. Ārammaṇampīti subhākārena, iṭṭhākārena vā gayhamānaṁ rūpādi-ārammaṇampi subhanimittaṁ vuttākārena. Anupāyamanasikāroti ākaṅkhitassa hitasukhassa anupāyabhūto manasikāro, tato eva uppathamanasikāroti ayonisomanasikāro. Tasminti yathāniddhārite kāmacchandabhūte tadārammaṇabhūte ca duvidhepi subhanimitte. Aṭṭhakathāyaṁ pana “subhārammaṇe”icceva vuttaṁ. Atthi, bhikkhave, subhanimittanti-ādīti ādi-saddena kāmacchandanīvaraṇassa āhāradassanapāḷi uttānāti katvā vuttaṁ--“evaṁ sabbanīvaraṇesu yojanā veditabbā”ti.

Paṭighopi (SṬ.46.2/CS:pg.2.416) paṭighanimittaṁ purimuppannassa pacchā uppajjanakassa nimittabhāvato. Paṭighārammaṇaṁ nāma ekūnavīsati āghātavatthubhūtā sattasaṅkhārā. Aratīti pantasenāsanādīsu aramaṇaṁ Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhabhāvo. Pantesūti dūresu, vivittesu vā. Adhikusalesūti samathavipassanādhammesu. Arati ratipaṭipakkho. Aratitāti aramaṇākāro. Anabhiratīti anabhiratabhāvo. Anabhiramaṇāti anabhiramaṇākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā.

Āgantukaṁ, na sabhāvasiddhaṁ. Kāyālasiyanti nāmakāye alasabhāvo. Sammohavinodaniyaṁ pana “tandīti jāti-ālasiyan”ti vuttaṁ. Vadatīti etena atisītādipaccayā saṅkocāpattiṁ dasseti. Yaṁ sandhāya vuttaṁ kilesavatthuvibhaṅge (vibha.aṭṭha.857). Tandīti jāti-ālasiyaṁ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṁ. Ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Ālasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṁ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṁ kathitaṁ.

Kilesavasenāti sammohavasena. Kāyavinamanāti kāyassa virūpato namanā. Jambhanāti phandanā. Punappunaṁ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā hi tantato uṭṭhitapesakāro kiñcideva upariṭṭhitaṁ gahetvā ujuṁ kāyaṁ ussāpeti, evaṁ kāyassa uddhaṁ ṭhapanā. Byādhiyakanti uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyaphandanameva kathitaṁ (vibha. aṭṭha. 858).

Bhattapariḷāhoti bhattavasena pariḷāhuppatti. Bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti bhattagelaññaṁ. Atibhuttapaccayā hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamathoti bhuttapaccayā kilantabhāvo. Bhattapariḷāhoti bhattadaratho. Kucchipūraṁ bhuttavato hi pariḷāhuppattiyā upahatindriyo viya hoti, kāyo khijjati. Kāyaduṭṭhullanti bhuttabhattaṁ nissāya kāyassa akammaññatā.

Cittassa (SṬ.46.2/CS:pg.2.417) līyanākāroti ārammaṇe cittassa saṅkocappatti. Cittassa akalyatāti cittassa gilānabhāvo. Gilānoti akallako vuccati. Tathā cāha “nāhaṁ, bhante, akallako”ti. Akammaññatāti cittagelaññasaṅkhāto akammaññanākāro. Olīyanāti olīyanākāro. Iriyāpathikampi cittaṁ yassa vasena iriyāpathaṁ sandhāretuṁ asakkonto olīyati, tassa taṁ ākāraṁ sandhāya vuttaṁ “olīyanā”ti. Dutiyapadaṁ upasaggena vaḍḍhitaṁ. Līnanti avipphārikatāya saṅkocappattaṁ. Itare dve ākāraniddesā. Thinanti avipphārikatāya anussāhanā asaṅgahanasaṅgahanaṁ. Thiyanākāro thiyanā. Thiyitattanti thiyitassa ākāro, avipphārikatāti attho.

Cetaso avūpasamoti cittassa avūpasantatā asannisinnabhāvo. Tenāha--“avūpasantākāro”ti. Atthato panetanti svāyaṁ avūpasantākāro vikkhepasabhāvattā vikkhepahetutāya ca atthato etaṁ uddhaccakukkuccameva.

Vicikicchāya ārammaṇadhammā nāma “Buddhe kaṅkhatī”ti-ādinā āgata-aṭṭhakaṅkhāvatthubhūtā dhammā. Yasmā vicikicchā byāpādādayo viya anu anu uggahaṇapaccayā uppajjati, tasmā kaṅkhāṭṭhānīyaṁ ārammaṇameva dassitaṁ “vicikicchāya ārammaṇadhammā”ti. Yasmā purimuppannā vicikicchā pacchā vicikicchāya paccayo hoti, tasmā vicikicchāpi vicikicchāṭṭhānīyadhammā veditabbā. Tatrāyaṁ vacanattho--tiṭṭhanti pavattanti etthāti ṭhānīyā, vicikicchā eva ṭhānīyā vicikicchāṭṭhānīyā. Aṭṭhakathāyaṁ pana ārammaṇassapi tattha visesapaccayataṁ upādāya “kāmacchando vicikicchāti ime dve dhammā ārammaṇena kathitā”ti vuttaṁ. Subhanimittassa hi paccayabhāvamattaṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ, tathāpi yathā “paṭighampi paṭighanimittan”ti katvā “byāpādo upanissayena kathito”ti vuttaṁ, evaṁ subhampi subhanimittanti katvā kāmacchando upanissayena kathitoti sakkā viññātuṁ. Sesā thinamiddha-uddhaccakukkuccāni. Tattha thinamiddhaṁ aññamaññaṁ sahajātādivasena paccayo, tathā uddhaccakukkuccanti. Ubhayesampi upanissayakoṭiyā paccayabhāve vattabbameva natthīti āha “sahajātena ca upanissayena cā”ti.

Yasmā (SṬ.46.2/CS:pg.2.418) sati nāma “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādinā tesaṁ tesaṁ dhammānaṁ anussaraṇavasena vattati, tasmā te dhammā satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā nāma. Lokuttaradhamme ca anussavādivasena gahetvā tathā pavattateva. Tena vuttaṁ “satiyā”ti-ādi.

Kosallaṁ vuccati paññā, tato uppannā kosallasambhūtā. Anavajjasukhavipākāti anavajjā hutvā sukhavipākā vipaccanakā. Padadvayena paccayato sabhāvato kiccato phalato kusaladhammaṁ dasseti. Akusalaniddesepi eseva nayo. Sāvajjāti gārayhā. Anavajjāti agārayhā. Hīnā lāmakā. Paṇītā seṭṭhā. Kaṇhā kāḷakā asuddhā. Sukkā odātā suddhā Paṭibhāga-saddo paṭhame vikappe sadisakoṭṭhāsattho, dutiye paṭipakkhakoṭṭhāsattho, tatiye niggahetabbapaṭipakkhakoṭṭhāsattho daṭṭhabbo.

Kusalakiriyāya ādikammabhāvena pavattavīriyaṁ dhitisabhāvatāya dhātūti vuttanti āha “ārambhadhātūti paṭhamārambhavīriyan”ti. Laddhāsevanaṁ vīriyaṁ balappattaṁ hutvā paṭipakkhaṁ vidhamatīti āha-- “nikkamadhātūti kosajjato nikkhantattā tato balavataran”ti. Adhimattādhimattatarānaṁ paṭipakkhadhammānaṁ vidhamanasamatthaṁ paṭupaṭutarādibhāvappattaṁ hotīti āha--“parakkamadhātūti paraṁ paraṁ ṭhānaṁ akkamanatāya tatopi balavataran”ti.

Tiṭṭhati pavattati etthāti ṭhānīyā. Ārammaṇadhammā, pītisambojjhaṅgassa ṭhānīyāti pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyāti “pītiyā ārammaṇadhammā”ti vuttaṁ. Yasmā aparāparuppattiyā pītipi tathā vattabbataṁ labhatīti vuttaṁ Visuddhimagge “pītiyā eva taṁ nāman”ti. Darathapassaddhīti daratho kilesapariḷāho, so passambhati etāyāti darathapassaddhi, kāyapassaddhiyā vedanādikhandhattayassa viya rūpakāyassapi passambhanaṁ hoti, cittapassaddhiyā cittasseva passambhanaṁ, tato evettha Bhagavatā lahutādīnaṁ viya duvidhatā vuttā. Tathā samāhitākāraṁ sallakkhetvā gayhamāno samathova samathanimittaṁ, tassa ārammaṇabhūtaṁ paṭibhāganimittampi. Vividhaṁ aggaṁ etassāti byaggo, vikkhepo. Tathā hi so anavaṭṭhānaraso bhantatāpaccupaṭṭhāno vutto. Ekaggabhāvato byaggapaṭipakkhoti abyaggo, samādhi, so eva nimittanti pubbe viya vattabbaṁ. Tenāha “tasseva vevacanan”ti.

Yo (SṬ.46.2/CS:pg.2.419) ārammaṇe iṭṭhāniṭṭhākāraṁ anādiyitvā gahetabbo majjhattākāro, yo ca pubbe upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāvasena uppanno majjhattākāro, duvidhopi so upekkhāya ārammaṇadhammoti adhippetoti āha--“atthato pana majjhattākāro upekkhāṭṭhānīyā dhammāti veditabbo”ti. Ārammaṇena kathitā ārammaṇasseva tesaṁ visesapaccayabhāvato. Sesāti vīriyādayo cattāro dhammā. Tesañhi upanissayova sātisayo icchitabboti.

Kāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.3.)3. Sīlasuttavaṇṇanā

184. Khīṇāsavassa lokuttaraṁ sīlaṁ nāma maggaphalapariyāpannā sammāvācākammantājīvā sīlalakkhaṇappattā tadaññe cetanādayo. Lokiyaṁ pana kiriyābyākatacittapariyāpannaṁ cārittasīlaṁ, vārittasīlassa pana sambhavo eva natthi viramaṇavasena pavattiyā abhāvato. “Pubbabhāgasīlaṁ lokiyasīlan”ti keci.

Cakkhudassananti cakkhūhi dassanaṁ. Lakkhaṇassa dassananti sabhāvadhammānaṁ saṅkhatānaṁ paccattalakkhaṇassa ñātapariññāya, aniccādisāmaññalakkhaṇassa tīraṇapariññāya dassanaṁ. Pajahantopi hi te pahātabbākārato passati nāma. Nibbānassa tathalakkhaṇaṁ maggaphalehi dassanaṁ, taṁ pana paṭivijjhanaṁ. Jhānena pathavīkasiṇādīnaṁ, abhiññāhi rūpānaṁ dassanampi ñāṇadassanameva. Cakkhudassanaṁ adhippetaṁ savanapayirupāsanānaṁ parato gahitattā. Pañhapayirupāsananti pañhapucchanavasena payirupāsanaṁ aññakammatthāya upasaṅkamanassa kevalaṁ upasaṅkamaneneva jotitattā.

Ariyānaṁ anussati nāma guṇavasena, tatthāpi laddha-ovādāvajjanamukhena yathābhūtasīlādiguṇānussaraṇanti dassetuṁ “jhānavipassanā”ti-ādi vuttaṁ. Aññesaṁyeva santiketi ariyehi aññesaṁ sāsanikānaṁyeva santike. Tenāha-- “anupabbajjā nāmā”ti. Aññesūti sāsanikehi aññesu tāpasaparibbājakādīsu. Tattha hi pabbajjā ariyānaṁ anupabbajjā nāma na hotīti vuttaṁ.

Satasahassamattā (SṬ.46.3/CS:pg.2.420) ahesuṁ samantapāsādikattā mahātherassa. Laṅkādīpeti nissayasīsena nissitasallakkhaṇaṁ. Na hi pabbajjā dīpapaṭiladdhā, atha kho dīpanivāsi-ācariyapaṭiladdhā. Mahinda …pe… pabbajanti nāma tassa parivāratāya pabbajjāyāti.

Saratīti taṁ ovādānusāsanidhammaṁ cinteti citte karoti. Vitakkāhataṁ karotīti punappunaṁ parivitakkanena tadatthaṁ vitakkanipphāditaṁ karoti. Āraddho hotīti sampādito hoti. Taṁ pana sampādanaṁ pāripūri evāti āha “paripuṇṇo hotī”ti. Tatthāti yathāvutte dhamme. Ñāṇacāravasenāti ñāṇassa pavattanavasena. Tesaṁ tesaṁ dhammānanti tasmiṁ tasmiṁ ovādadhamme āgatānaṁ rūpārūpadhammānaṁ. Lakkhaṇanti visesalakkhaṇaṁ sāmaññalakkhaṇañca. Pavicinatīti “idaṁ rūpaṁ ettakaṁ rūpan”ti-ādinā vicayaṁ āpajjati. Ñāṇañca ropetīti “aniccaṁ calaṁ palokaṁ pabhaṅgū”ti-ādinā ñāṇaṁ pavatteti. Vīmaṁsanaṁ …pe… āpajjatīti rūpasattakārūpasattakakkamena vipassanaṁ paccakkhato viya aniccatādīnaṁ dassanaṁ sammasanaṁ āpajjati.

Ubhayampetanti phalānisaṁsāti vuttadvayaṁ. Atthato ekaṁ pariyāyasaddattā. Paṭikaccāti pageva. Maraṇakāleti maraṇakālasamīpe. Samīpatthe hi idaṁ bhummanti āha “maraṇassa āsannakāle”ti.

So tividho hoti ñāṇassa tikkhamajjhamudubhāvena. Tenāha “kappasahassāyukesū”ti-ādi. Upahaccaparinibbāyī nāma āyuvemajjhaṁ atikkamitvā parinibbāyanato. Yattha katthacīti avihādīsu yattha katthaci. Sappayogenāti vipassanāñāṇasaṅkhārasaṅkhātena payogena, saha vipassanāpayogenāti attho. Suddhāvāsabhūmiyaṁ uddhaṁyeva maggasoto etassāti uddhaṁsoto. Paṭisandhivasena akaniṭṭhabhavaṁ gacchatīti akaniṭṭhagāmī.

Avihādīsu vattamānopi ekaṁsato uddhaṁgamanāraho puggalo akaniṭṭhagāmī eva nāmāti vuttaṁ “eko uddhaṁsoto akaniṭṭhagāmīti pañca hontī”ti. Tesanti niddhāraṇe sāmivacanaṁ. Uddhaṁsotabhāvato yadipi heṭṭhimādīsupi ariyabhūmi nibbattateva, tathāpi tattha bhūmīsu āyuṁ (SṬ.46.3/CS:pg.2.421) aggahetvā akaniṭṭhabhave āyuvaseneva soḷasakappasahassāyukatā daṭṭhabbā. “Satta phalā sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti vuttattā “arahattamaggassa pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā”ti vuttaṁ. Sattannampi sahabhāvo labbhatīti “apubbaṁ acarimaṁ ekacittakkhaṇikā”ti vuttaṁ. Tayidaṁ pāḷiyaṁ tattha tattha “tasmiṁ samaye”ti āgatavacanena viññāyati, bojjhaṅgānaṁ pana nānāsabhāvattā “nānālakkhaṇā”ti vuttaṁ.

Sīlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.4.)4. Vatthasuttavaṇṇanā

185. “Satisambojjhaṅgo”ti evaṁ ce mayhaṁ hotīti satisambojjhaṅgo nāma seṭṭho uttamo pavaro, tasmāhaṁ satisambojjhaṅgasīsena phalasamāpattiṁ appetvā viharissāmīti evaṁ ce mayhaṁ pubbabhāge hotīti attho. “Appamāṇo”ti evaṁ mayhaṁ hotīti svāyaṁ satisambojjhaṅgo, sabbaso pamāṇakarakilesābhāvato appamāṇadhammārammaṇato ca appamāṇoti evaṁ mayhaṁ antosamāpattiyaṁ asammohavasena hoti. Suparipuṇṇoti bhāvanāpāripūriyā suṭṭhu paripuṇṇoti evaṁ mayhaṁ antosamāpattiyaṁ asammohavasena hotīti. Tiṭṭhatīti yathākālaparicchedasamāpattiyā avaṭṭhānena tappariyāpannatāya satisambojjhaṅgo tiṭṭhati paṭibandhavasena. Uppādaṁ anāvajjitattāti uppādassa anāvajjanena asamannāhārena. Uppādasīsena cettha uppādavantova saṅkhārā gahitā. Anuppādanti nibbānaṁ uppādābhāvato uppādavantehi ca vinissaṭattā. Pavattanti vipākappavattaṁ. Appavattanti nibbānaṁ tappaṭikkhepato. Nimittanti sabbasaṅkhāranimittaṁ. Animittanti nibbānaṁ. Saṅkhāreti uppādādi-anāmasanena kevalameva saṅkhāragahaṇaṁ. Visaṅkhāranti nibbānaṁ. Āvajjitattā āvajjitakālato paṭṭhāya ārabbha pavattiyā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati. Aṭṭhahākārehīti aṭṭhahi kāraṇehi. Jānātīti samāpattito vuṭṭhitakāle pajānāti. Aṭṭhahākārehīti uppādāvajjanādīhi ceva anuppādāvajjanādīhi ca vuttākāraviparītehi aṭṭhahi ākārehi cavantaṁ samāpattivasena anavaṭṭhānatopi gacchantaṁ cavatīti thero pajānātīti.

Phalabojjhaṅgāti (SṬ.46.4/CS:pg.2.422) phalasamāpattipariyāpannā bojjhaṅgā. Kiṁ pana te visuṁ visuṁ pavattantīti āha “yadā hī”ti-ādi. Sīsaṁ katvāti padhānaṁ seṭṭhaṁ katvā. Tadanvayāti tadanugatā satisambojjhaṅgaṁ anugacchanakā. Tañca kho tathā katvā dhammaṁ paccavekkhaṇavasena. Keci pana “taṁ paccavekkhaṇādikaṁ katvā”ti vadanti.

Vatthasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.5.)5. Bhikkhusuttavaṇṇanā

186. Bodhāyāti ettha bodho nāma bujjhanaṁ, taṁ pana kissa kenāti pucchanto “kiṁ bujjhanatthāyā”ti vatvā taṁ dassento “maggenā”ti-ādimāha. Maggena nibbānaṁ bujjhanatthāya saṁvattanti, paccavekkhaṇāya katakiccataṁ bujjhanatthāya saṁvattanti, paṭhamavikappe sacchikiriyābhisamayo eva dassitoti tena atuṭṭhe “maggena vā”ti dutiyavikappamāha. Vivekanissitaṁ virāganissitanti padehi sabbaṁ maggakiccaṁ tassa phalañca dassitaṁ. Nirodhanissitanti iminā nibbānasacchikiriyā. Kāmāsavāpi cittaṁ vimuccatīti-ādinā kilesappahānaṁ. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hotīti-ādinā paccavekkhaṇā dassitā.

Bhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.6~7.)6~7. Kuṇḍaliyasuttādivaṇṇanā

187-188. Nibaddhavāsavasena ārāme nisīdanasīloti ārāmanisādī. Parisaṁ ogāḷho hutvā caratīti parisāvacaroti āha--“yo panā”ti-ādi. Evanti iminākārena. Gahaṇanti niggahaṇaṁ. Tena pucchāpadassa atthaṁ vivarati. Nibbeṭhananti niggahanibbeṭhanaṁ. Tena vissajjanapadassa atthaṁ vivarati. Iminā nayenāti etena “itivādo”ti ettha iti-saddassa atthaṁ dasseti. Upārambhādhippāyo vadati etenāti vādo, doso. Itivādo hotīti evaṁ imassa upari vādāropanaṁ hoti. Itivādappamokkhoti evaṁ tato pamokkho hoti (SṬ.46.6~7/CS:pg.2.423) Evaṁ vādappamokkhānisaṁsaṁ parehi āropitadosassa nibbeṭhanavasena dassetvā idāni dosapavedanavasena dassetuṁ “ayaṁ pucchāya doso”ti-ādi vuttaṁ.

Ettakaṁ ṭhānanti-ādito paṭṭhāya yāva “tīṇi sucaritānī”ti ettakaṁ ṭhānaṁ. Imaṁ desananti “indriyasaṁvaro kho”ti-ādinayappavattaṁ imaṁ desanaṁ. Nābhijjhāyatīti na abhijjhāyati. Nābhihaṁsatīti na abhitussati. Gocarajjhatte ṭhitaṁ hotīti kammaṭṭhānārammaṇe samādhānavasena ṭhitaṁ hoti avaṭṭhitaṁ. Tenāha “susaṇṭhitan”ti. Susaṇṭhitanti sammā avikkhepavasena ṭhitaṁ. Kammaṭṭhānavimuttiyāti kammaṭṭhānānuyuñjanavasena paṭipakkhato nīvaraṇato vimuttiyā. Suṭṭhu vimuttanti suvimuttaṁ. Tasmiṁ amanāparūpadassane na maṅku vilakkho na hoti. Kilesavasena dosavasena. Aṭṭhitacitto athaddhacitto. Kovesena hi cittaṁ thaddhaṁ hoti, na mudukaṁ. Adīnamānasoti domanassavasena yo dīnabhāvo, tadabhāvena niddosamānaso. Apūticittoti byāpajjābhāvena sītibhūtacitto.

Imesu chasu dvāresu aṭṭhārasa duccaritāni honti paccekaṁ kāyavacīmanoduccaritabhedena. Tāni vibhāgena dassetuṁ “kathan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha iṭṭhārammaṇe āpāthagateti nayadānamattametaṁ. Tena “aniṭṭhārammaṇe āpāthagate dosaṁ uppādentassā”ti-ādinā tividhaduccaritaṁ nīharitvā vattabbaṁ, tathā “majjhattārammaṇe mohaṁ uppādentassā”ti-ādinā ca. Manoduccaritādisāmaññena pana tīṇiyeva duccaritāni hontīti veditabbaṁ.

Paññattivasenāti vatthuṁ anāmasitvā piṇḍagahaṇamukhena kevalaṁ paññattivaseneva. Bhāvanāpaṭisaṅkhāneti bhāvanāsiddhe paṭisaṅkhāne, bhāvanāya paṭisaṅkhāne vāti attho. Imānīti yathāvuttāni chadvārārammaṇāni. Duccaritānīti duccaritakāraṇāni. Appaṭisaṅkhāne ṭhitassa duccaritāni sucaritāni katvā. Pariṇāmetīti parivatteti duccaritāni tattha anuppādetvā sucaritāni (SṬ.46.6~7/CS:pg.2.424) uppādento. Evanti vuttappakārena. Indriyasaṁvaro …pe… veditabbo indriyasaṁvarasampādanavasena tiṇṇaṁ sucaritānaṁ sijjhanato. Tenāha “ettāvatā”ti-ādi. Ettāvatāti ādito paṭṭhāya yāva “tīṇi sucaritāni paripūrentī”ti padaṁ, ettāvatā. Sīlānurakkhakaṁ indriyasaṁvarasīlanti catupārisuddhisīlassa anurakkhakaṁ indriyasaṁvarasīlaṁ kathikaṁ. Kathaṁ pana tadeva tassa anurakkhakaṁ hotīti? Aparāparuppattiyā upanissayabhāvato.

Tīṇi sīlānīti indriyasaṁvara-ājīvapārisuddhi-paccayasannissita-sīlāni. Lokuttaramissakāti lokiyāpi lokuttarāpi hontīti attho. Sattannaṁ bojjhaṅgānanti lokuttarānaṁ sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ. Mūlabhūtā satipaṭṭhānā pubbabhāgā, te sandhāya vuttaṁ “cattāro kho, Kuṇḍaliya, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī”ti. Tepīti yathāvuttasatipaṭṭhānā. Satipaṭṭhānamūlakā bojjhaṅgāti lokiyasatipaṭṭhānamūlakā bojjhaṅgāva. Pubbabhāgāvāti ettha keci “pubbabhāgā cā”ti pāṭhaṁ katvā “pubbeva lokuttarā pubbabhāgā cā”ti atthaṁ vadanti. Vijjāvimuttimūlakāti “satta kho, Kuṇḍaliya, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti evaṁ vuttā bojjhaṅgā lokuttarāva vijjāvimuttisahagatabhāvato.

Kuṇḍaliyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.8.Upavāṇa)8. Upavānasuttavaṇṇanā

189. Paccattanti karaṇaniddeso ayanti āha-- “attanāvā”ti. Kurumānoyevāti uppādento eva. Kammaṭṭhānavimuttiyā suṭṭhu vimuttanti kammaṭṭhānamanasikārena nīvaraṇānaṁ dūrībhāvato tehi suṭṭhu vimuttaṁ. Atthaṁ karitvāti bhāvanāmanasikāraṁ uttamaṁ katvā. “Mahā vata me ayaṁ attho uppanno”ti atthiko hutvā.

(SṬ.46.9.)9. Paṭhama-uppannasuttavaṇṇanā

190. Tathāgatassa pātubhāvāti-ādinā Buddhuppādakāle eva bojjhaṅgaratanapaṭilābhoti dasseti.

Pabbatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Gilānavaggo

(SṬ.46.11~13.)1~3. Pāṇasuttādivaṇṇanā

192-194. Yesanti (SṬ.46.11~13/CS:pg.2.425) yesaṁ sattānaṁ. Cattāro iriyāpathā atthi labbhanti tadupagasarīrāvayavalābhena. Etanti “cattāro iriyāpathe kappentī”ti etaṁ vacanaṁ. “Vivekanissitan”ti-ādivacanato “sahavipassanake maggabojjhaṅge”icceva vuttaṁ. Dutiyatatiyāni uttānatthāneva heṭṭhā vuttanayattā.

(SṬ.46.14~20.)4~10. Paṭhamagilānasuttādivaṇṇanā

195-201. Visuddhaṁ ahosi visabhāgadhātukkhobhaṁ vūpasamentaṁ. Tenāha--“pokkharapatte …pe… vinivattitvā gato”ti. Eseva nayo pāḷito atthato ca catutthena pañcamachaṭṭhānaṁ samānattā. Visarukkhavātasamphassenāti visarukkhasannissitavātasamphassena. Mandasītajaroti muduko sītajaro. Sesanti vuttāvasesaṁ. Sabbatthāti sattamādīsu catūsu.

Gilānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Udāyivaggo

(SṬ.46.21~22.)1~2. Bodhāyasuttādivaṇṇanā

202-203. Kittakena nu kho kāraṇena bujjhanaka-aṅgā nāma vuccanti bujjhanakassa puggalassa aṅgāti vattabbataṁ labhanti. Missakabojjhaṅgā kathitā sahavipassanā maggabojjhaṅgā kathitāti katvā. Dhammaparicchedo kathito gaṇanāmattena paricchinditvā vuttattā na bhūmantaraparicchedo, vipassanādiparicchedo vā.

(SṬ.46.23~25.)3~5. Ṭhāniyasuttādivaṇṇanā

204-206. Kāmarāgena gadhitabbaṭṭhānabhūtā kāmarāgaṭṭhāniyāti āha “ārammaṇadhammānan”ti. “Manasikārabahulīkārā”ti vuttattā “ārammaṇeneva kathitan”ti (SṬ.46.23~25/CS:pg.2.426) vuttaṁ. Vuttaparicchedoti etena na kevalaṁ ārammaṇavaseneva, atha kho upanissayavasenapettha attho labbhatīti dasseti. Paṭhamavaggassa hi dutiye Sutte upanissayavaseneva attho dassito. Missakabojjhaṅgā kathitā avibhāgeneva kathitattā. Aparihāniyeti tīhi sikkhāhi aparihānāvahe.

(SṬ.46.26~27.)6~7. Taṇhakkhayasuttādivaṇṇanā

207-208. “So maṁ pucchissatī”ti adhippāyena Bhagavatā osāpitadesanaṁ. Patthaṭattā bhāvanāpāripūriyā vitthāritaṁ gatattā. Mahantabhāvanti bhāvanāvaseneva mahattaṁ gatattā. Tato eva vaḍḍhippamāṇā. Nīvaraṇavigame sambhavato paccayato byāpādo vigato hotīti āha--“nīvaraṇānaṁ dūrībhāvena byāpādavirahitattā”ti. Taṇhāmūlakanti taṇhāpaccayaṁ. Yañhi taṇhāsahagataṁ asahagatampi taṇhaṁ upanissāya nipphannaṁ, sabbaṁ taṁ taṇhāmūlakaṁ. Pahīyati anuppādappahānena. Taṇhādīnaṁyeva khayā, na tesaṁ saṅkhārānaṁ khayā. Etehi taṇhakkhayādipadehi.

(SṬ.46.28.)8. Nibbedhabhāgiyasuttavaṇṇanā

209. Nibbijjhantīti nibbedhā, nibbijjhanadhammā Dhammavinayādayo, tappariyāpannatāya nibbedhabhāge gato nibbedhabhāgiyo, taṁ nibbedhabhāgiyaṁ. Tenāha “nibbijjhanakoṭṭhāsiyan”ti. Bhāvetvā ṭhitena cittena. Vipassanāmaggampi gahetvā “maggabojjhaṅgā missakā”ti vuttā. Tehīti bojjhaṅgehi bhāvitaṁ cittaṁ. Te vā bojjhaṅge bhāvetvā ṭhitaṁ cittaṁ nāma phalacittaṁ, tasmā nibbattitalokuttarameva. Tampīti phalacittampi maggānantaratāya magganissitaṁ katvā missakameva kathetuṁ vaṭṭati “bodhāya saṁvattantī”ti vuttattā.

(SṬ.46.29.)9. Ekadhammasuttavaṇṇanā

210. Saṁyojanasaṅkhātā vinibandhāti kāmarāgādisaṁyojanasaññitā bandhanā. Pariniṭṭhapetvā gahaṇāti gilitvā viya pariniṭṭhapetvā gahaṇākārā.

(SṬ.46.30.)10. Udāyisuttavaṇṇanā

211. Bahukataṁ (SṬ.46.30/CS:pg.2.427) vuccati bahukāro bahumāno, natthi etassa bahukatanti abahukato, akatabahumāno. Dhammo uppajjamāno ukkujjanto viya nirujjhamāno avakujjanto viya hotīti vuttaṁ “ukkujjaṁ vuccati udayo, avakujjaṁ vayo”ti. Parivattentoti aniccātipi dukkhātipi anattātipi. “Eso hi te udāyi maggo paṭiladdho, yo te …pe… tathattāya upanessatī”ti pariyosāne Bhagavato vacanañcettha sādhakaṁ daṭṭhabbaṁ. Tena tenākārena viharantanti yena sammasanākārena vipassanāvihārena viharantaṁ. Tathābhāvāyāti khīṇāsavabhāvapaccavekkhaṇāya. Tenāha--“khīṇā jātīti …pe… taṁ dassento evamāhā”ti.

Udāyivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Nīvaraṇavaggo

(SṬ.46.31~32.)3~4. Upakkilesasuttādivaṇṇanā

214-215. Na ca pabhāvantanti na ca pabhāsampannaṁ. Pabhijjanasabhāvanti tāpetvā tālane pabhaṅgutaṁ. Avasesaṁ lohanti vuttāvasesaṁ jātilohaṁ, vijātilohaṁ, kittimalohanti pabhedaṁ sabbampi lohaṁ. Uppajjituṁ appadānenāti ettha nanu lokiyakusalacittassapi suvisuddhassa uppajjituṁ appadānena upakkilesatāti? Saccametaṁ, yasmiṁ pana santāne nīvaraṇāni laddhapatiṭṭhāni, tattha mahaggatakusalassapi asambhavo, pageva lokuttarakusalassa, parittakusalaṁ pana yathāpaccayaṁ uppajjati. Nīvaraṇe hi vūpasante santāne uppattiyā aparisuddhaṁ hoti, upakkiliṭṭhaṁ nāma hoti, aparisuddhadīpakapallikavaṭṭhitelādisannissayo dīpo viya, apica nippariyāyato uppajjituṁ appadāneneva tesaṁ upakkilesatāti dassento “yadaggena hī”ti-ādimāha. Ārammaṇe vikkhittappattivasena cuṇṇavicuṇṇatā veditabbā. Na āvarantīti kusaladhamme uppajjituṁ appadānavasena na āvaranti, atha kho tesaṁ uppattiyā honti. Na paṭicchādentīti na (SṬ.46.31~32/CS:pg.2.428) vinandhanti. Catubhūmakacittassāti catutthabhūmakakusalacittassa anupakkilesā, tehi akilissanato.

(SṬ.46.38.)8. Āvaraṇanīvaraṇasuttavaṇṇanā

219. Paññā dubbalā hoti, na balavatī paṭipakkhena upakkiliṭṭhabhāvato. Tenāha “mandā avisadā”ti.

Pañca nīvaraṇā dūre honti āvaraṇābhāvato. Tameva pītinti sappāyadhammasavane uppannaṁ pītiṁ. Tassā tadā uppannākārasallakkhaṇena avijahanto punappunaṁ tassā nibbattanena. Tenāha “pañca nīvaraṇe vikkhambhetvā”ti. Idaṁ sandhāyāti ettake divasepi na vinassanti, sā dhammapīti laddhapaccayā hutvā visesāvahāti imamatthaṁ sandhāya etaṁ “imassa pañca nīvaraṇā tasmiṁ samaye na hontī”ti-ādi vuttaṁ. Pītipāmojjapakkhiyāti pītipāmojjapaccayā. Nassantīti nirodhapaccayavasena pavattanato nassanti. Sabhāgapaccayavasena puna uppajjantāpi …pe… vuccati kiccasādhanavasena pavattanato.

(SṬ.46.39.)9. Rukkhasuttavaṇṇanā

220. Abhiruhanakāti samīparukkhe abhibhavitvā ruhanakā. Aṭṭhikacchakoti aṭṭhibahulakacchako. Kapithanasadisaphalattā kapitthanoti laddhanāmo.

(SṬ.46.40.)10. Nīvaraṇasuttavaṇṇanā

221. Andhabhāvakaraṇā paññācakkhussa vibandhanato. Tathā hi te “acakkhukaraṇā paññānirodhikā”ti vuttā. Vihanati vibādhatīti vighāto, dukkhanti āha “vighātapakkhiyāti dukkhapakkhikā”ti. Nibbānatthāya na saṁvattantīti anibbānasaṁvattanikā. Missakabojjhaṅgāva kathitā pubbabhāgikānaṁ kathitattā.

Nīvaraṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Cakkavattivaggo

(SṬ.46.41.)1. Vidhāsuttavaṇṇanā

222. Vidhīyantīti (SṬ.46.41/CS:pg.2.429) vidhā, mānādibhāgā koṭṭhāsāti āha “tayo mānakoṭṭhāsā”ti. Tathā tathā vidahanatoti “seyyohamasmī”ti-ādinā tena tenākārena vidahanato ṭhapanato, ṭhapetabbato vā.

(SṬ.46.42.)2. Cakkavattisuttavaṇṇanā

223. Sirisampattiyā rājati dippati sobhatīti rājā, dānapiyavacana-atthacariyāsamānattatāsaṅkhātehi catūhi saṅgahavatthūhi. Rañjetīti rameti. Abbhuggatāyāti udīritā nibbattito tattha tattha gacchanato. Cakkaṁ vattetīti cakkaratanaṁ pavatteti. Devaṭṭhānanti pūjanīyadevaṭṭhānaṁ. Cittīkataṭṭhenāti pūjanīyabhāvena. Aggho natthi cirakālasambhavapuññānubhāvasiddharatanasabbhāvato. Aññehi cakkavattino pariggahabhūtaratanehi. Loketi manussaloke. Tena tadaññalokaṁ nivatteti. Vijjamānaggahaṇena atītānāgataṁ nivatteti. Buddhā ca kadāci karahaci uppajjanti cakkavattinopi yebhuyyena tasmiṁyeva uppajjanatoti adhippāyo. Anomassāti alāmakassa ukkaṭṭhassa. Sesāni ratanāni.

Tatrāti vākyopaññāsane nipāto, tasmiṁ pātubhāvavacane. “Ayuttan”ti vatvā tattha adhippāyaṁ vivaranto “uppannaṁ hī”ti-ādimāha. Tehi ratanehi cakkavattananiyamāpekkhatāya cakkavattivacanassa. Niyamenāti ekantena. Vattabbataṁ āpajjati bhāvini bhūte viya upacāroti yathā--“agamā rājagahaṁ Buddho”ti (su.ni.410). Laddhanāmassāti cakkavattīti loke laddhasamaññassa patthanīyassa purisavisesassa. Mūluppattivacanatopīti “cakkavattissa pātubhāvā”ti etassa paṭhamuppattiyā vacanatopi. Idāni tamatthaṁ vivaranto “yo hī”ti-ādimāha. Yo hi cakkavattirājā, tassa uppattiyā cakkaratanassa uppajjanato cakkavattīti evaṁ nāmaṁ uppajjati. “Cakkaṁ vattessatī”ti idaṁ pana niyāmaṁ anapekkhitvā tassa uppajjatīti ratanānuppattiṁ (SṬ.46.42/CS:pg.2.430) gahetvā vuttanayato saññā uppajjati “cakkavattī”ti. Ekamevāti cakkaratanameva paṭhamaṁ pātubhavati. Yasmiṁ bhūte rañño cakkavattisamaññā, atha pacchā ratanāni pātubhavantīti bahūnaṁ pātubhāvaṁ upādāya bahulavacanatopi etaṁ “cakkavattissa pātubhāvā ratanānaṁ pātubhāvo”ti vuttaṁ. Ayaṁ hetukattusaññito atthabhedo. Pātubhāvāti pātubhāvato. Puññasambhāro bhinnasantānatāya ratanānampi pariyāyena upanissayahetūti vuttaṁ. Yuttamevetaṁ yathāvuttayuttiyuttattā.

Vattabbabhūto adhippāyo etassa atthīti adhippāyo, atthaniddeso, saṅkhepato adhippāyo saṅkhepādhippāyo. Cakkaratanānubhāvena cakkavattissariyassa sijjhanato “dātuṁ samatthassā”ti vuttaṁ. Yojanappamāṇe padese pavattattā yojanappamāṇaṁ andhakāraṁ. Atidīghātirassatādiṁ chabbidhaṁ dosaṁ vivajjetvā ṭhitassāti vacanaseso.

Sabbesaṁ catubhūmakadhammānaṁ purecaraṁ kusalānaṁ dhammānaṁ gatiyo samanvesanavasena pavattanato. Buddhādīhipi appahānīyatāya mahantadhammasabhāvattā dhammakāye ca jeṭṭhakaṭṭhena dhammakāyūpapannaṁ. Paññāpāsādatāya cassa uparigataṭṭhena accuggataṁ. Vitthataṭṭhena vipulaṁ. Mahantatāya mahantaṁ. Anādikālabhāvitassa kilesasantānassa khaṇeneva viddhaṁsanato sīghaṁ lahu javanti pariyāyā. Bojjhaṅgadhammapariyāpannattā hi vuttaṁ “ekanta-kusalattā”ti. Sampayuttavasena pītiyā ālokaviddhaṁsanabhāvavasenāti vuttaṁ “sahajātapaccayādī”ti-ādi. Sabbasaṅgāhikadhammaparicchedoti catubhūmakattā sabbasaṅgāhako bojjhaṅgadhammaparicchedo kathito.

(SṬ.46.44~50.)4~10. Duppaññasuttādivaṇṇanā

225-231. Eḷaṁ vuccati doso, eḷena mūgo viyāti eḷamūgoti imamatthaṁ dassento “mukhena vācan”ti-ādimāha.

Cakkavattivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Sākacchavaggo

(SṬ.46.51.)1. Āhārasuttavaṇṇanā

232. Purimanayatoti (SṬ.46.51/CS:pg.2.431) “satisambojjhaṅgaṭṭhānīyānaṁ dhammānan”ti-ādinā āgatanayato. Evanti idāni vuccamānākārena. Sati ca sampajaññañca satisampajaññaṁ. Satipadhānaṁ vā abhikkantādīsu satthakabhāvapariggaṇhakañāṇaṁ satisampajaññaṁ. Taṁ sabbattha satokārībhāvāvahattā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṁvattati. Yathā ca paccanīkadhammappahānaṁ anurūpadhammadesanā ca anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya hoti, evaṁ satirahitapuggalavajjanā satokārīpuggalasevanā ca tattha ca yuttapayuttatā satisambojjhaṅgassa uppādāya hotīti imamatthaṁ dasseti “satisampajaññan”ti-ādinā. Arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hoti. Tathā hi arahāva “sativepullappatto”ti vuccati.

Dhammānaṁ, dhammesu vā vicayo, so eva heṭṭhā vuttanayena sambojjhaṅgo, tassa dhammavicayasambojjhaṅgassa. Paripucchakatāti ācariyaṁ payirupāsitvā pañcapi nikāye sahaṭṭhakathāya pariyogāhetvā yaṁ yaṁ tattha gaṇṭhiṭṭhānaṁ, tassa tassa “idaṁ, bhante, kathaṁ imassa ko attho”ti evaṁ khandhādīsu atthapucchakabhāvo. Tenāha “khandha …pe… bahulatā”ti.

Vatthuvisadakiriyāti cittacetasikānaṁ pavattiṭṭhānabhāvato sarīraṁ tappaṭibaddhāni ca cīvarādīni idha “vatthūnī”ti adhippetāni, tāni yathā cittassa sukhāvahāni honti, tathā karaṇaṁ tesaṁ visadabhāvakaraṇaṁ. Tena vuttaṁ “ajjhattikabāhirānan”ti-ādi. Ussannadosanti vātādi-ussannadosaṁ. Sedamalamakkhitanti sedena ceva jallikāsaṅkhātena sarīramalena ca makkhitaṁ. Ca-saddena aññampi sarīrassa ca cittassa ca pīḷāvahaṁ saṅgaṇhāti. Senāsanaṁ vāti vā-saddena pattādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Avisade sati, visayabhūte vā. Kathaṁ bhāvanamanuyuttassa tāni visayoti? Antarantarā pavattanakacittuppādavasena evaṁ vuttaṁ. Te hi cittuppādā cittekaggatāya ijjhantiyāpi aparisuddhabhāvāya saṁvattanti. Cittacetasikesu nissayādipaccayabhūtesu. Ñāṇampīti pi-saddo sampiṇḍane. Tena na kevalaṁ taṁ vatthuyeva (SṬ.46.51/CS:pg.2.432) atha kho tasmiṁ aparisuddhe ñāṇampi aparisuddhaṁ hotīti nissayāparisuddhiyā nissitāparisuddhi viya visayassa aparisuddhatāya visayīnaṁ aparisuddhiṁ dasseti anvayato byatirekato ca.

Samabhāvakaraṇaṁ kiccato anūnādhikabhāvakaraṇaṁ. Yathāpaccayaṁ saddheyyavatthusmiṁ adhimokkhakiccassa paṭutarabhāvena paññāya avisadatāya vīriyādīnañca anubalappadānasithilatādinā saddhindriyaṁ balavaṁ hoti. Tenāha “itarāni mandānī”ti. Tatoti tasmā saddhindriyassa balavabhāvato itaresañca mandattā. Kosajjapakkhe patituṁ adatvā sampayuttadhammānaṁ paggaṇhanaṁ anubalappadānaṁ paggaho, paggahakiccaṁ kātuṁ na sakkotīti sambandhitabbaṁ. Ārammaṇaṁ upagantvā ṭhānaṁ, anissajjanaṁ vā upaṭṭhānaṁ, vikkhepapaṭipakkho. Yena vā sampayuttā avikkhittā honti, so avikkhepo. Rūpagataṁ viya cakkhunā yena yāthāvato visayasabhāvaṁ passati, taṁ dassanakiccaṁ kātuṁ na sakkoti balavatā saddhindriyena abhibhūtattā. Sahajātadhammesu hi indaṭṭhaṁ karontānaṁ saha pavattamānānaṁ dhammānaṁ ekarasatāvaseneva atthasiddhi, na aññathā. Tasmāti vuttamevatthaṁ kāraṇabhāvena paccāmasati. Tanti saddhindriyaṁ.

Dhammasabhāvapaccavekkhaṇenāti yassa saddheyyavatthuno uḷāratādiguṇe adhimuccanassa sātisayappavattiyā saddhindriyaṁ balavaṁ jātaṁ, tassa paccayapaccayuppannatādivibhāgato yāthāvato vīmaṁsanena. Evañhi evaṁdhammatānayena sabhāvasarasato pariggayhamāne savipphāro adhimokkho na hoti--“ayaṁ imesaṁ dhammānaṁ sabhāvo”ti paññābyāpārassa sātisayattā. Dhuriyadhammesu hi yathā saddhāya balavabhāve paññāya mandabhāvo hoti, evaṁ paññāya balavabhāve saddhāya mandabhāvo hoti. Tena vuttaṁ--“taṁ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena …pe… hāpetabban”ti. Tathā amanasikaraṇenāti yenākārena bhāvanamanuyuñjantassa saddhindriyaṁ balavaṁ jātaṁ, tenākārena bhāvanaṁ nānuyuñjanenāti vuttaṁ hoti. Idha duvidhena saddhindriyassa balavabhāvo attano vā paccayavisesena kiccuttariyato vīriyādīnaṁ vā mandakiccatāya. Tattha paṭhamavikappe hāpanavidhi dassito, dutiyavikappe pana yathā manasikaroto vīriyādīnaṁ mandakiccatāya saddhindriyaṁ balavaṁ jātaṁ, tathā amanasikārena vīriyādīnaṁ paṭutarabhāvāvahena manasikārena saddhindriyaṁ tehi (SṬ.46.51/CS:pg.2.433) samataṁ karontena hāpetabbaṁ. Iminā nayena sesindriyesupi hāpanavidhi veditabbo.

Vakkalittheravatthūti so hi āyasmā saddhādhimutto tattha ca katādhikāro satthu rūpakāyadassane pasuto eva hutvā viharanto Satthārā--“kiṁ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho, vakkali, dhammaṁ passati, so maṁ passatī”ti-ādinā (saṁ.ni.3.87) ovadiyamāno kammaṭṭhāne niyojitopi taṁ ananuyuñjanto paṇāmito attānaṁ vinipātetuṁ papātaṭṭhānaṁ abhiruhi. Atha naṁ Satthā yathānisinnova obhāsavissajjanena attānaṁ dassetvā--

“Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno Buddhasāsane;

Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhan”ti. (dha.pa.381)--

Gāthaṁ vatvā “ehi, vakkalī”ti āha. So tena vacanena amateneva abhisitto haṭṭhatuṭṭho hutvā vipassanaṁ paṭṭhapesi, saddhāya bahulabhāvato vipassanāvīthiṁ nārohati. Taṁ ñatvā Bhagavā indriyasamattapaṭipādanāya kammaṭṭhānaṁ sodhetvā adāsi. So Satthārā dinnanayena vipassanaṁ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṁ pāpuṇi. Tena vuttaṁ--“vakkalittheravatthu cettha nidassanan”ti. Etthāti saddhindriyassa adhimattabhāve sesindriyānaṁ sakiccākaraṇe.

Itarakiccabhedanti upaṭṭhānādikiccavisesaṁ. Passaddhādīti ādi-saddena samādhi-upekkhāsambojjhaṅgānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Hāpetabbanti yathā saddhindriyassa balavabhāvo dhammasabhāvapaccavekkhaṇena hāyati, evaṁ vīriyindriyassa adhimattatā passaddhiyādibhāvanāya hāyati samādhipakkhikattā tassā. Tathā hi samādhindriyassa adhimattataṁ kosajjapātato rakkhantī vīriyādibhāvanā viya vīriyindriyassa adhimattataṁ uddhaccapātato rakkhantī ekaṁsato hāpeti. Tena vuttaṁ “passaddhādibhāvanāya hāpetabban”ti. Soṇattherassa vatthūti sukumārasoṇattherassa vatthu. So hi āyasmāpi satthu santikā kammaṭṭhānaṁ gahetvā sītavane viharanto--“mama sarīraṁ sukhumālaṁ, na ca sakkā sukheneva sukhaṁ adhigantuṁ, kāyaṁ kilametvāpi samaṇadhammo kātabbo”ti ṭhānacaṅkamanameva adhiṭṭhāya (SṬ.46.51/CS:pg.2.434) padhānamanuyuñjanto pādatalesu phoṭesu uṭṭhitesupi vedanaṁ ajjhupekkhitvā daḷhavīriyaṁ karonto accāraddhavīriyatāya visesaṁ pavattetuṁ nāsakkhi. Satthā tattha gantvā vīṇopamovādena ovaditvā vīriyasamatāyojanavidhiṁ dassento kammaṭṭhānaṁ sodhetvā Gijjhakūṭaṁ gato. Theropi Satthārā dinnanayena vīriyasamataṁ yājetvā bhāvento vipassanaṁ ussukkāpetvā arahatteva patiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ “soṇattherassa vatthu dassetabban”ti. Sesesupīti satisamādhipaññindriyesupi.

Samatanti saddhāpaññānaṁ aññamaññaṁ anūnādhikabhāvaṁ, tathā samādhivīriyānañca. Yathā hi saddhāpaññānaṁ visuṁ visuṁ dhuriyadhammabhūtānaṁ kiccato aññamaññanātivattanaṁ visesato icchitabbaṁ. Yato tesaṁ samadhuratāya appanā sampajjati, evaṁ samādhivīriyānaṁ kosajjuddhaccapakkhikānaṁ samatāya sati aññamaññupatthambhanato sampayuttadhammānaṁ antadvayapātābhāvena sammadeva appanā ijjhatīti. Balavasaddhoti-ādi vuttasseva atthassa byatirekamukhena samatthanaṁ. Tassattho--yo balavatiyā saddhāya samannāgato avisadañāṇo, so mudhappasanno hoti, na aveccappasanno. Tathā hi so avatthusmiṁ pasīdati, seyyathāpi titthiyasāvakā. Kerāṭikapakkhanti sāṭheyyapakkhaṁ bhajati. Saddhāhīnāya paññāya atidhāvanto “deyyavatthupariccāgena vinā cittuppādamattenapi dānamayaṁ puññaṁ hotī”ti-ādīni parikappeti hetupatirūpakehi vañcito, evaṁbhūto ca lūkhatakkaviluttacitto paṇḍitānaṁ vacanaṁ nādiyati, saññattiṁ na gacchati. Tenāha “bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hotī”ti. Yathā cettha saddhāpaññānaṁ aññamaññaṁ samabhāvo atthāvaho, visamabhāvo anatthāvaho, evaṁ samādhivīriyānaṁ aññamaññaṁ samabhāvo atthāvaho, itaro anatthāvaho, tathā samabhāvo avikkhepāvaho, itaro vikkhepāvaho. Kosajjaṁ abhibhavati, tena appanaṁ na pāpuṇātīti adhippāyo. Esa nayo uddhaccaṁ abhibhavatīti etthāpi. Tadubhayanti saddhāpaññādvayaṁ samādhivīriyadvayañca. Samaṁ kātabbanti samataṁ kātabbaṁ.

Samādhikammikassāti samathakammaṭṭhānikassa. Evanti evaṁ sante, saddhāya thokaṁ balavabhāve satīti attho. Saddahantoti “pathavī pathavīti manasikāramattena (SṬ.46.51/CS:pg.2.435) kathaṁ jhānuppattī”ti acintetvā “addhā sambuddhena vuttavidhi ijjhatī”ti saddahanto saddhaṁ janento. Okappentoti ārammaṇaṁ anupavisitvā viya adhimuccanavasena avakappento pakkhandanto. Ekaggatā balavatī vaṭṭati samādhipadhānattā jhānassa. Ubhinnanti samādhipaññānaṁ. Samādhikammikassa samādhino adhimattatāya paññāya adhimattatāpi icchitabbāti āha “samatāyapī”ti, samabhāvenāpīti attho. Appanāti lokiya-appanā. Tathā hi “hotiyevā”ti sāsaṅkaṁ vadati, lokuttarappanā pana tesaṁ samabhāveneva icchitā. Yathāha “samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti (a.ni.4.170). Yadi visesato saddhāpaññānaṁ samādhivīriyānañca samānataṁ icchati, kathaṁ satīti āha--“sati pana sabbattha balavatī vaṭṭatī”ti. Sabbatthāti līnuddhaccapakkhikesu pañcindriyesu. Uddhaccapakkhikekadese gaṇhanto “saddhāvīriyapaññānan”ti āha. Aññathā pīti ca gahetabbā siyā. Tathā hi “kosajjapakkhikena samādhinā”icceva vuttaṁ, na ca “passaddhisamādhi-upekkhāhī”ti. Sāti sati. Sabbesu rājakammesu niyuttoti sabbakammiko. Tenāti yena kāraṇena sabbattha icchitabbā, tena āha Aṭṭhakathāyaṁ. Sabbattha niyuttā sabbatthikā sabbena vā līnuddhaccapakkhikena bojjhaṅgena atthetabbā sabbatthiyā, sabbatthiyāva sabbatthikā. Cittanti kusalacittaṁ. Tassa hi satipaṭisaraṇaṁ parāyaṇaṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya. Tenāha-- “ārakkhapaccupaṭṭhānā”ti-ādi.

Khandhādibhede anogāḷhapaññānanti pariyattibāhusaccavasenapi khandhāyatanādīsu appatiṭṭhitabuddhīnaṁ. Bahussutasevanā hi sutamayañāṇāvahā. Taruṇavipassanāsamaṅgīpi bhāvanāmayañāṇe ṭhitattā ekaṁsato paññavā eva nāma hotīti āha-- “samapaññāsa …pe… puggalasevanā”ti. Ñeyyadhammassa gambhīrabhāvavasena tapparicchedakañāṇassa gambhīrabhāvagahaṇanti āha-- “gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāyā”ti. Tañhi ñeyyaṁ tādisāya paññāya caritabbato gambhīrañāṇacariyaṁ, tassā vā paññāya tattha pabhedato pavatti gambhīrañāṇacariyā, tassā paccavekkhaṇāti āha “gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā”ti. Yathā sativepullappatto nāma arahā eva, evaṁ so eva paññāvepullappattopīti āha (SṬ.46.51/CS:pg.2.436) “arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotī”ti. Vīriyādīsupi eseva nayoti.

“Tattaṁ ayokhilaṁ hatthe gamentī”ti-ādinā vuttapañcavidhabandhanakammakāraṇā niraye nibbattasattassa sabbapaṭhamaṁ karontīti devadūtasuttādīsu (ma.ni.3.250), tassā ādito vuttattā ca āha--“pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāyā”ti. Sakaṭavahanādikāleti ādi-saddena tadaññamanussehi tiracchānehi ca vibādhanīyakālaṁ saṅgaṇhāti. Ekaṁ Buddhantaranti idaṁ aparāparaṁ petesu eva uppajjanakasattavasena vuttaṁ, ekaccānaṁ vā petānaṁ, ekaccatiracchānānaṁ viya tathā dīghāyukatāpi siyāti tathā vuttaṁ. Tathā hi kālo nāgarājā catunnaṁ Buddhānaṁ rūpadassāvī.

Evaṁ ānisaṁsadassāvinoti “vīriyāyatto eva sakalalokiyalokuttaravisesādhigamo”ti evaṁ ānisaṁsadassanasīlassa. Gamanavīthinti sapubbabhāgaṁ nibbānagāminiṁ paṭipadaṁ. Saha vipassanāya ariyamaggapaṭipāṭi, sattavisuddhiparamparā vā. Sā hi vaṭṭato niyyānāya gantabbā paṭipadāti katvā gamanavīthi nāma.

Kāyadaḷhībahuloti kāyassa posanapasuto. Piṇḍanti raṭṭhapiṇḍaṁ. Paccayadāyakānaṁ attani kārassa attano sammāpaṭipattiyā mahapphalabhāvassa karaṇena piṇḍāya bhikkhāya paṭipūjanā piṇḍāpacāyanā. Nīharantoti pattatthavikato nīharanto. Taṁ saddaṁ sutvāti taṁ upāsikāya vacanaṁ paṇṇasāladvāre ṭhitova pañcābhiññatāya dibbasotena sutvāti vadanti. Manussasampatti, dibbasampatti ante nibbānasampattīti tisso sampattiyo. Sitaṁ karontovāti “akiccheneva mayā vaṭṭadukkhaṁ samatikkantan”ti paccavekkhaṇāvasāne sañjātapāmojjavasena sitaṁ karonto eva.

Alasānaṁ bhāvanāya nāmamattampi ajānantānaṁ kāyassa posanabahulānaṁ yāvadatthaṁ paribhuñjitvā seyyasukhādiṁ anuyuñjantānaṁ tiracchānakathikānaṁ dūratova vajjanaṁ kusītapuggalaparivajjanā. “Divasaṁ caṅkamena nisajjāyā”ti-ādinā bhāvanārambhavasena āraddhavīriyānaṁ daḷhaparakkamānaṁ kālenakālaṁ (SṬ.46.51/CS:pg.2.437) upasaṅkamanā āraddhavīriyapuggalasevanā. Tenāha “kucchiṁ pūretvā”ti-ādi.

Visuddhimagge pana “jātimahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇā”ti idaṁ dvayaṁ na gahitaṁ, “thinamiddhavinodanatā, sammappadhānapaccavekkhaṇā”ti idaṁ dvayaṁ gahitaṁ. Tattha ānisaṁsadassāvitāya eva sammappadhānapaccavekkhaṇā gahitā lokiyalokuttaravisesādhigamassa vīriyāyattatādassanabhāvato. Thinamiddhavinodanaṁ tadadhimuttatāya gahitaṁ, vīriyuppādane yuttapayuttassa thinamiddhavinodanaṁ atthato siddhameva. Tattha thinamiddhavinodanaṁ kusītapuggalaparivajjana-āraddhavīriyapuggala-sevana- tadadhimuttatāpaṭipakkhavidhamana-paccayūpasaṁhāravasena, apāyabhayapaccavekkhaṇādayo samuttejanavasena vīriyasambojjhaṅgassa uppādakāti daṭṭhabbā.

Buddhānussatiyā upacārasamādhiniṭṭhattā vuttaṁ “yāva upacārā”ti. Sakalasarīraṁ pharamānoti pītisamuṭṭhānehi paṇītarūpehi sakalasarīraṁ pharamāno. Dhammasaṅghaguṇe anussarantassapi yāva upacārā sakalasarīraṁ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjatīti yojanā. Evaṁ sesa-anussatīsu pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇāya ca yojetabbaṁ tassāpi vimuttāyatanabhāvena taggatikattā. Evarūpe kāleti dubbhikkhabhayādīsūti vuttakāle. Samāpattiyā …pe… na samudācarantīti idaṁ upasamānussatiyā vasena vuttaṁ. Saṅkhārānañhi sappadesavūpasamepi nippadesavūpasame viya tattha sapaññāya pavattanato bhāvanāmanasikāro kilesavikkhambhanasamattho hutvā upacārasamādhiṁ āvahanto tathārūpapītisomanassasamannāgato pītisambojjhaṅgassa uppādāya hotīti. Pasādanīyesu ṭhānesu pasādasinehābhāvena saṁsūcitahadayatā lūkhatā. Sā ca tattha ādaragāravākaraṇena viññāyatīti āha “asakkaccakiriyāya saṁsūcitalūkhabhāve”ti.

Kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā passaddhi eva yathāvuttabodhi-aṅgabhūto passaddhisambojjhaṅgo, tassa passaddhisambojjhaṅgassa. Paṇītabhojanasevanatāti paṇītasappāyabhojanasevanatā. Utu-iriyāpathasukhaggahaṇehi sappāya-utu-iriyāpathaṁ gahitanti daṭṭhabbaṁ. Tañhi tividhampi sappāyaṁ seviyamānaṁ kāyassa kallatāpādanavasena cittassa kallataṁ (SṬ.46.51/CS:pg.2.438) āvahantaṁ duvidhāyapi passaddhiyā kāraṇaṁ hoti. Sattesu labbhamānaṁ sukhadukkhaṁ ahetukanti ayameko anto, issarādivisamahetukanti ayaṁ dutiyo, ete ubho ante anupagamma yathāsakaṁ kammunā hotīti ayaṁ majjhimā paṭipatti. Majjhatto payogo yassa so majjhattapayogo, tassa bhāvo majjhattapayogatā. Ayañhi pahānasāraddhakāyatā-saṅkhātapassaddhakāyatāya kāraṇaṁ hontī passaddhidvayaṁ āvahati. Eteneva sāraddhakāyapuggalaparivajjana-passaddhakāyapuggalasevanānaṁ tadāvahanatā saṁvaṇṇitāti daṭṭhabbaṁ.

Vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā ca “paññāvahā”ti vuttā. Samathāvahāpi tā honti samathāvahabhāveneva paññāvahattāti vuttaṁ “vatthuvisada …pe… veditabbā”ti.

Karaṇakosallabhāvanākosallānaṁ nānantariyabhāvato rakkhaṇakosallassa ca taṁmūlakattā “nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā”icceva vuttaṁ. Atisithilavīriyatādīhīti ādi-saddena paññāpayogamandataṁ appamādavekallañca saṅgaṇhāti. Tassa paggaṇhananti tassa līnassa cittassa dhammavicayasambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena layāpattito samuṭṭhāpanaṁ. Vuttañhetaṁ Bhagavatā--

“Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ, taṁ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṁsukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletunti. Evaṁ, bhante”ti (saṁ.ni.5.234).

Ettha ca yathāsakaṁ āhāravasena dhammavicayasambojjhaṅgādīnaṁ bhāvanā samuṭṭhāpanāti veditabbā, sā anantaraṁ vibhāvitā eva.

Accāraddhavīriyatādīhīti (SṬ.46.51/CS:pg.2.439) ādi-saddena paññāpayogabalavataṁ pamoduppilāvanañca saṅgaṇhāti. Tassa niggaṇhananti tassa uddhatassa cittassa samādhisambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena uddhatāpattito nisedhanaṁ. Vuttampi cetaṁ Bhagavatā--

“Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ, taṁ etehi dhammehi suvūpasamayaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pe… paṁsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetunti. Evaṁ, bhante”ti (saṁ.ni.5.234).

Etthāpi yathāsakaṁ āhāravasena passaddhisambojjhaṅgādīnaṁ bhāvanā samuṭṭhāpanāti veditabbā. Tattha passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanā vuttā eva, samādhisambojjhaṅgassa vuccamānā, itarassa anantaraṁ vakkhati. Paññāpayogamandatāyāti paññābyāpārassa appabhāvena. Yathā hi dānaṁ alobhappadhānaṁ, sīlaṁ adosappadhānaṁ, evaṁ bhāvanā amohappadhānā. Tattha yadā paññā na balavatī hoti, tadā bhāvanā pubbenāparaṁ visesāvahā na hoti, anabhisaṅkhato viya āhāro purisassa yogino cittassa abhiruciṁ na uppādeti, tena taṁ nirassādaṁ hoti. Tathā bhāvanāya sammadeva vīthipaṭipattiyā abhāvena upasamasukhaṁ na vindati, tenapi cittaṁ nirassādaṁ hoti. Tena vuttaṁ “paññāpayoga …pe… nirassādaṁ hotī”ti.

Tassa saṁveguppādanañca pasāduppādanañca tikicchananti taṁ dassento “aṭṭha saṁvegavatthūnī”ti-ādimāha. Tattha jātijarābyādhimaraṇāni yathārahaṁ sugatiyaṁ duggatiyañca hontīti tadaññameva pañcavidhabandhanādikhuppipāsādi-aññamaññavibādhanādihetukaṁ apāyadukkhaṁ daṭṭhabbaṁ. Tayidaṁ sabbaṁ tesaṁ tesaṁ sattānaṁ paccuppannabhavanissitaṁ gahitanti atīte anāgate ca kāle (SṬ.46.51/CS:pg.2.440) vaṭṭamūlakadukkhāni visuṁ gahitāniyeva. Ye pana sattā āhārūpajīvino tattha ca uṭṭhānaphalūpajīvino, tesaṁ aññehi asādhāraṇaṁ jīvikadukkhaṁ aṭṭhamaṁ saṁvegavatthu gahitanti daṭṭhabbaṁ. Ayaṁ vuccati samaye sampahaṁsanāti ayaṁ sampahaṁsitabbasamaye vuttanayena saṁvegajananavasena ceva pasāduppādanavasena ca sammadeva pahaṁsanā, saṁvegajananapubbakapasāduppādanena bhāvanācittassa tosanāti-attho.

Sammāpaṭipattiṁ āgammāti līnuddhaccavirahena samathavīthipaṭipattiyā ca sammadeva bhāvanāpaṭipattiṁ āgamma.

Alīnanti-ādīsu kosajjapakkhikānaṁ dhammānaṁ anadhimattatāya alīnaṁ, uddhaccapakkhikānaṁ anadhimattatāya anuddhataṁ, paññāpayogasampattiyā upasamasukhādhigamena ca anirassādaṁ, tato eva ārammaṇe samappavattaṁ samathavīthipaṭipannañca. Tattha alīnatāya paggahe, anuddhatāya ca niggahe, anirassādatāya sampahaṁsane na byāpāraṁ āpajjati. Alīnānuddhaccatāhi ārammaṇe samappavattaṁ, anirassādatāya samathavīthipaṭipannaṁ, samappavattiyā vā alīnaṁ anuddhataṁ, samathavīthipaṭipattiyā anirassādanti daṭṭhabbaṁ. Ayaṁ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti ayaṁ ajjhupekkhitabbasamaye cittassa paggahaniggahasampahaṁsanesu byāvaṭatāsaṅkhātaṁ paṭipakkhaṁ abhibhuyya upekkhanā vuccati. Esāti samādhibojjhaṅgo anuppanno uppajjati. Arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti etena nippariyāyato samādhivepullappattopi arahā evāti dasseti.

Anurodhavirodhapahānavasena majjhattabhāvo upekkhāsambojjhaṅgassa kāraṇaṁ tasmiṁ sati sijjhanato, asati ca asijjhanato, so ca majjhattabhāvo visayavasena duvidhoti āha “sattamajjhattatā saṅkhāramajjhattatā”ti. Tadubhayavasena cassa virujjhanaṁ passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya eva dūrīkatanti anurujjhanasseva pahānavidhiṁ dassento “sattamajjhattatā”ti-ādimāha. Tathā hissa sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanaṁ “uppattiyā kāraṇan”ti vuccati. Upekkhāya hi visesato rāgo paṭipakkho, tato rāgabahulassa puggalassa upekkhā “Visuddhimaggo”ti vuccati. Dvīhākārehīti kammassakatāpaccavekkhaṇaṁ attasuññatāpaccavekkhaṇanti imehi dvīhi kāraṇehi. Dvīhevāti avadhāraṇaṁ saṅkhārasahitāya saṅkhyāsamānatāya dassanatthaṁ. Saṅkhyā eva hettha samānaṁ, na (SṬ.46.51/CS:pg.2.441) saṅkhyeyyaṁ sabbathā samānanti. Assāmikabhāvo anattaniyatā. Sati hi attani tassa kiñcanabhāvena cīvaraṁ aññaṁ vā kiñci attaniyaṁ nāma siyā, so pana koci natthevāti adhippāyo. Anaddhaniyanti, na addhānakkhamaṁ, na ciraṭṭhāyi ittaraṁ aniccanti attho. Tāvakālikanti tasseva vevacanaṁ.

Mamāyatīti mamattaṁ karoti. Mamāti taṇhāya pariggayha tiṭṭhati. Dhanāyantāti dhanaṁ dabbaṁ karontā. Assāti upekkhāsambojjhaṅgassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hoti. Tathā hi arahato eva chaḷaṅgupekkhānipphatti.

Asubhārammaṇā dhammāti asubhappakārā asubhajhānassa ārammaṇabhūtā dhammā. Kāmaṁ indriyabaddhāpi kesādayo asubhappakārā eva, visesato pana jigucchitabbe jigucchāvahe gaṇhanto “dasā”ti āha. Yathā manasikaroto sabhāvasarasato tattha asubhasaññā santiṭṭhati, tathā pavatto manasikāro upāyamanasikāro. Asubhe asubhapaṭikkūlākārassa uggaṇhanaṁ, yathā vā tattha uggahanimittaṁ uppajjati, tathā manasikāro asubhanimittassa uggaho. Upacārappanāvahāya asubhabhāvanāya anuyuñjanā asubhabhāvanānuyogo.

Manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ suṭṭhu susaṁvaraṇe sati avasaraṁ alabhanto kāmacchando pahīyateva, tathā bhojane mattaññuno mitāhārassa thinamiddhābhibhavābhāvā otāraṁ alabhamāno kāmacchando pahīyati. Yo pana āhāre paṭikkūlasaññaṁ tabbipariṇāmassa tadādhārassa tassa ca udariyabhūtassa ativiya jegucchataṁ, kāyassa ca āhāratiṭṭhakataṁ sammadeva jānāti, so sabbaso bhojane pamāṇassa jānanena visesato bhojane mattaññū nāma. Tassa kāmacchando pahīyateva, Aṭṭhakathāyaṁ pana appāhārataṁyeva dassetuṁ “catunnan”ti-ādi vuttaṁ. Asubhakammikatissatthero dantaṭṭhidassāvī. Pahīnassāti vikkhambhanavasena pahīnassa. Abhidhammapariyāyena sabbopi lobho kāmacchandanīvaraṇanti “arahattamaggena āyatiṁ anuppādo”ti vuttaṁ.

Mejjati hitapharaṇavasena siniyhatīti mitto, hitesī puggalo, tasmiṁ mitte bhavā, mittassa vā esāti mettā, hitesitā. Sā eva paṭipakkhato (SṬ.46.51/CS:pg.2.442) cetaso vimuttīti mettācetovimutti. Tattha mettāyanassa sattesu hitapharaṇassa uppādanaṁ pavattanaṁ mettānimittassa uggaho. Tenāha “odissakā”ti-ādi.

Tattha attapiyasahāyamajjhattaverivasena odissakatā. Sīmāsambhede kate anodissakatā. Ekādidisāpharaṇavasena disāpharaṇatā mettāya uggaṇhane veditabbā. Uggaho yāva upacārā daṭṭhabbo. Uggahitāya āsevanā bhāvanā, sabbā itthiyo purisā ariyā anariyā devā manussā vinipātikāti sattodhikaraṇavasena pavattā sattavidhā, aṭṭhavīsatividhā vā, dasahi disāhi disodhikaraṇavasena pavattā dasavidhā, ekekāya disāya sattādi-itthādi-averādibhedena asītādhikacatusatappabhedā ca odhisopharaṇamettā. Sabbe sattā, pāṇā, bhūtā, puggalā, attabhāvapariyāpannāti etesaṁ vasena pañcavidhā. Ekekasmiṁ averā hontu, abyāpajjā, anīghā, sukhī attānaṁ pariharantūti catudhā pavattiyā vīsatividhā anodhisopharaṇamettā, taṁ sandhāyāha-- “odhiso …pe… bhāventassapī”ti. Tvaṁ etassāti-ādinā kammassakatāpaccavekkhaṇaṁ dasseti Paṭisaṅkhāne ṭhitassāti kodhe yathāvuttassa ādīnavassa tappaṭipakkhato akodhe mettāya ānisaṁsassa ca paṭisaṅkhāne sammadeva jānane. Sevantassāti bhajantassa byāpādo pahīyati.

Atibhojane nimittaggāhoti āhārassa adhikabhojane thinamiddhassa nimittaggāho, “ettake bhutte thinamiddhaṁ uppajjati, ettake no”ti thinamiddhassa kāraṇākāraṇaggāhoti attho. Divā sūriyālokanti divā gahitanimittaṁ sūriyālokaṁ, rattiyaṁ manasikarontassapīti evamettha attho veditabbo. Dhutaṅgānaṁ vīriyanissitattā vuttaṁ “dhutaṅganissitasappāyakathāyapī”ti.

Kukkuccampi katākatānusocanavasena pavattamānaṁ cetaso avūpasamāvahatāya uddhaccena samānalakkhaṇamevāti tadubhayassa pahānakāraṇaṁ dassento Bhagavā--”Atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo”ti-ādimāha. Tasmā bāhusaccādi tassa pahānakāraṇanti dassetuṁ “apica cha dhammā”ti-ādimāha. Tattha bahussutassa ganthato, atthato dhammaṁ vicārentassa attavedādipaṭilābhasambhavato vikkhepo na hoti. Yathāvihitapaṭipattiyā (SṬ.46.51/CS:pg.2.443) yathādhammapaṭikārappattiyā ca vippaṭisāro anavasarovāti “bāhusaccenapi …pe… uddhaccakukkuccaṁ pahīyatī”ti vuttaṁ. Yadaggena bahussutassa paṭisaṅkhānavato uddhaccakukkuccaṁ pahīyati, tadaggena paripucchakatāvinayapakataññutāhipi taṁ pahīyatīti daṭṭhabbaṁ. Vuddhasevitā ca vuddhasīlitaṁ āvahatīti cetaso vūpasamakarattā uddhaccakukkuccassa pahānakārī vuttā, vuddhabhāvaṁ pana anapekkhitvā vinayadharā kukkuccavinodakā kalyāṇamittāti daṭṭhabbā. Vikkhepo ca bhikkhūnaṁ yebhuyyena kukkuccahetuko hotīti “kappiyākappiyaparipucchābahulassā”ti-ādinā vinayanayeneva paripucchakatādayo niddiṭṭhā. Pahīne uddhaccakukkucceti niddhāraṇe bhummaṁ. Kukkuccassa domanassasahagatattā anāgāmimaggena āyatiṁ anuppādo vutto.

Kusalākusalā dhammāti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Kāmaṁ bāhusaccaparipucchakatāhi aṭṭhavatthukāpi vicikicchā pahīyati, tathāpi ratanattayavicikicchāmūlikā sesavicikicchāti katvā vuttaṁ “tīṇi ratanāni ārabbhā”ti-ādi. Vinaye pakataññutāya ca sati sikkhāya kaṅkhāya asambhavo eva, tathā ratanattayaguṇāvabodhe sati pubbantādīsu saṁsayassāti āha-- “vinaye”ti-ādi. Okappanīyasaddhā saddheyyavatthuṁ anupavisitvā viya adhimuccanaṁ, tañca tathā adhimokkhuppādanameva. Saddhāya ninnapoṇapabbhāratā adhimutti. Arahattena kūṭaṁ gaṇhi sattapi bojjhaṅge vitthāretvā desanāya osāpitattā.

Āhārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.52.)2. Pariyāyasuttavaṇṇanā

233. Sambahulāti vuccanti saṅghasamaññāya abhāvato. Tato paranti tiṇṇaṁ janānaṁ upari saṅgho catuvaggakaraṇīyādisaṅghakammavasena kammappattattā. Pavisiṁsūti bhāvini pavisane bhūte viya katvā upacārena vuttanti āha-- “paviṭṭhā”ti. Bhāvini hi bhūte viya upacāro. Tenāha-- “te panā”ti-ādi, te pana bhikkhūti attho. Puna te panāti titthiyā titthiyasāvakā ca.

Imasmiṁ (SṬ.46.52/CS:pg.2.444) paññāpaneti “pañca nīvaraṇe pahāyā”ti-ādinayappavatte imasmiṁ pakāre atthapaññāpane. Visissati aññamaññato pabhijjatīti viseso, bhedo. Svāyaṁ idha antogadhādhikabhāvo adhippetoti āha--“ko visesoti kiṁ adhikan”ti. Adhikaṁ payasanaṁ payuñjananti adhippayāso, adhikappayogo. Nānā karīyati etenāti nānākaraṇaṁ, bhedoti āha--“kiṁ nānattan”ti. Dutiyapadeti “anusāsaniyā vā anusāsanin”ti etasmiṁ pade. Eseva nayoti yathā paṭhamasmiṁ pade atthayojanā, evaṁ dutiyapadepi yojetabbā.

Tīṇi ṭhānānīti devamārabrahmaṭṭhānāni tīṇi “sadevake loke”ti-ādinā loke pakkhipitvā. “Sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāyā”ti dve ṭhānāni. “Pajāyā”ti ettha pakkhipitvā iti pañcahi padehi. Uddesanti uddisitabbataṁ. Gaṇananti eko kāmacchandoti gahetabbataṁ gacchati. Attano hatthapādādīsūti nidassanamattaṁ daṭṭhabbaṁ samudāyaṁ ārabbha paṭighassa uppajjanato. Attano khandhesu vimati “ahaṁ nu khosmī”ti-ādinā.

Kiñcāpi sabbaṁ vīriyaṁ cetasikameva, yaṁ pana kāyakammādhiṭṭhānādivasena manasi kāyikapayogasamuṭṭhāpanaṁ vīriyaṁ kāyikanti laddhapariyāyanti tato visesetvā cetasikanti yathādhippetadutiyatādassanatthaṁ. Yadipi yathākappita-iriyāpathasandhāraṇavasena pavattamānaṁ vīriyaṁ kāyassa tathāpavattassa paccayabhūtanti na sakkā vattuṁ, tathāpi na tādiso kāyapayogo, tadā pavatto natthīti vuttaṁ “kāyapayogaṁ vinā uppannavīriyan”ti. Satisambojjhaṅgasadiso vāti iminā ajjhattike saṅkhāre ajjhupekkhanavasena pavattā ajjhattadhammesu upekkhāti-ādinayaṁ atidisati.

“Missakabojjhaṅgā kathitā”ti vatvā tamatthaṁ vibhāvetuṁ “etesū”ti-ādi vuttaṁ. Caṅkamantenapi ariyamaggaṁ adhigantuṁ sakkāti katvā vuttaṁ “maggaṁ apattaṁ kāyikavīriyan”ti. Bojjhaṅgā na labbhantīti nippariyāyabojjhaṅgā na labbhantī. Bojjhaṅge uddharanti pariyāyatoti adhippāyo. Sesāti bahiddhādhammesu sati-dhammavicaya-upekkhā-cetasika-vīriya-savitakka-savicāra-pīti-samādhī dve passaddhiyo ca. Ayaṁ pana nayo pacurappavattivasena Aṭṭhakathānayeneva (SṬ.46.52/CS:pg.2.445) vutto. Theravādavasena pana avitakka-avicāramattā pītisamādhisambojjhaṅgā rūpāvacarāpi atthīti tepi gahetvā dasa missakāva hontīti vattabbaṁ siyāti.

Pariyāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.53.)3. Aggisuttavaṇṇanā

234. Loṇadhūpananti loṇañca dhūpanañca loṇadhūpanaṁ. Yodhakammanti yodhapuggalena kattabbaṁ kammaṁ. Mantakammanti rājakiccamantanaṁ. Paṭihārakammanti rañño santikaṁ āgatānaṁ vacanaṁ rañño nivedetvā tato nesaṁ paṭiharaṇakammaṁ. Tasmāti sabbatthikattā satiyā. Evaṁ “satiñca khvāhan”ti-ādikaṁ avoca. Pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgāva kathitā paggahaniggahavinoditattā.

Aggisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.54.)4. Mettāsahagatasuttavaṇṇanā

235. Kīdisā gati nibbatti etissāti kiṁgatikā, kiṁniṭṭhāti vuttaṁ hoti. Kīdisī paramā uttamā koṭi etissāti kiṁparamā. Kīdisaṁ phalaṁ ānisaṁsaṁ udayo etissāti kiṁphalā. Saṁsaṭṭhaṁ sampayuttanti idaṁ sahagata-saddassa atthadassanamattaṁ, idha pana mettājhānaṁ pādakaṁ katvā vipassanāpubbabhāgabojjhaṅgā ca “mettāsahagataṁ satisambojjhaṅgan”ti-ādinā vuttāti veditabbaṁ. Sabbatthāti sabbesu bojjhaṅgesu sabbesu ca brahmavihāresu.

Paṭikūleti virajjatīti paṭikūlaṁ, aniṭṭhaṁ. Na paṭikūlaṁ appaṭikūlaṁ, iṭṭhaṁ. Tenāha “iṭṭhe vatthusmin”ti. Etthāti appaṭikūlavatthusmiṁ. Evanti paṭikūlasaññī. Satte appaṭikūle asubhapharaṇaṁ, saṅkhāre appaṭikūle aniccanti manasikāraṁ karonto. Asubhāyāti asubhasaññāya. Aniccato vā upasaṁharatīti aniccanti manasikāraṁ pavatteti. “Eseva nayo”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarituṁ “appaṭikūlapaṭikūlesū”ti-ādi vuttaṁ. Chaḷaṅgupekkhanti chasu ārammaṇesu pahīnānurodhassa uppattiyā chaḷaṅgavantaṁ upekkhaṁ.

Mettāyāti (SṬ.46.54/CS:pg.2.446) mettābhāvanāya. Paṭikūlādīsu vatthūsu icchitavihārena viharituṁ samatthatā ariyānaṁ eva, tattha ca arahato eva ijjhanato ariyiddhi nāma. Tassā ariyiddhiyā ca dassitattā desanā vinivaṭṭetabbā pariyosānetabbā siyā. Arahattaṁ pāpuṇituṁ na sakkoti indriyānaṁ aparipakkattā nikantiyā ca duppariyādānato. Ayaṁ desanāti “mettāsahagataṁ bojjhaṅgaṁ bhāvetī”ti-ādinā ayaṁ desanā āraddhā. Yo hi mettājhānaṁ pādakaṁ katvā sammasanaṁ ārabhitvā arahattaṁ pāpuṇituṁ asakkonto parisuddhesu vaṇṇakasiṇesu vimokkhasaṅkhātaṁ rūpāvacarajjhānaṁ nibbatteti, taṁ sandhāyāha Bhagavā--“subhaṁ kho pana vimokkhaṁ upasampajja viharatī”ti.

Subhaparamanti subhavimokkhaparamaṁ. Idha loke eva paññā assa. Tenāha “lokiyapaññassāti attho”ti. Arahattaparamāva mettā arahattamaggassa pādakattā. Karuṇādīsupi eseva nayoti karuṇādijhānaṁ pādakaṁ katvā saṅkhāre sammasanto arahattaṁ pattuṁ sakkoti, tassa arahatthaparamā karuṇā hoti, evaṁ muditā-upekkhāsupi vattabbanti imamatthaṁ atidisati. Puna desanārambhapayojanaṁ pana “iminā nayenā”ti heṭṭhā atidiṭṭhameva.

Subhaparamāditāti mettākaruṇāmuditā-upekkhānaṁ subhaparamatā ākāsānañcāyatanaparamatā, viññāṇañcāyatanaparamatā, ākiñcaññāyatanaparamatā. Tassa tassāti subhavimokkhassa heṭṭhā tiṇṇaṁ arūpajjhānānañca yathākkamaṁ upanissayattā. Appaṭikūlaparicayāti iṭṭhārammaṇe manasikārabahulīkārā. Appakasirenevāti sukheneva. Tatthāti visuddhatāya iṭṭhesu vaṇṇakasiṇesu. Cittanti bhāvanāmayacittaṁ pakkhandati appanāvasena. Tato paranti tato subhavimokkhato paraṁ vimokkhānaṁ upanissayo nāma na hoti, mettāsahagatabhāvo daṭṭhabbo.

Sattadukkhaṁ samanupassantassāti daṇḍena abhihaṭappattarūpahetuṁ sattesu uppajjanakadukkhaṁ ñāṇena vīmaṁsantassa. Tayidaṁ rūpanimittakaṁ sattesu uppajjanakaṁ dukkhaṁ ñāṇena karuṇāvihārissa visesato pakkhandatīti katvā vuttaṁ “appakasireneva tattha cittaṁ pakkhandatī”ti, na pana sabbaso arūpe ānisaṁsadassanato.

Viññāṇaṁ (SṬ.46.54/CS:pg.2.447) samanupassantassāti idaṁ pāmojjagahaṇamukhena tannissayaviññāṇassa gahaṇaṁ sambhavatīti katvā vuttaṁ. Viññāṇaggahaṇaparicitanti vuttanayena viññāṇaggahaṇe paricitaṁ.

Upekkhāvihārissāti upekkhābrahmavihāraṁ viharato. Ābhogābhāvatoti sukhādivasena ābhujanābhāvato. Sukha …pe… sambhavatoti sukhadukkhāti paramatthakammaggahaṇe vimukhatāsambhavato. Avijjamānaggahaṇadukkhanti paramatthato avijjamānasattapaññattigahaṇaparicitaṁ tassa tassa abhāvamattakassa gahaṇampi dukkhaṁ kusalampi hoti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Mettāsahagatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.55.)5. Saṅgāravasuttavaṇṇanā

236. Paṭhamaññevāti puretaraṁyeva. Asajjhāyakatānaṁ mantānaṁ appaṭibhānaṁ pageva paṭhamaṁyeva siddhaṁ, tattha vattabbameva natthīti adhippāyo. Pariyuṭṭhānaṁ nāma abhibhavo gahaṇanti āha--“kāmarāgapariyuṭṭhitenāti kāmarāgagahitenā”ti. Vikkhambheti apanetīti vikkhambhanaṁ, paṭipakkhato nissarati etenāti nissaraṇaṁ, vikkhambhanañca taṁ nissaraṇañcāti vikkhambhananissaraṇaṁ. Tenāha--“tatthā”ti-ādi. Sesapadadvayepi eseva nayo. Attanā araṇiyo pattabbo attattho, tathā parattho veditabbo.

“Aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahatī”ti-ādīsu byāpādādīnaṁ anāgatattā abyāpādavāre tadaṅganissaraṇaṁ na gahitaṁ. Kiñcāpi na gahitaṁ, paṭisaṅkhānavasena pana tassa vinodetabbatāya tadaṅganissaraṇampi labbhatevāti sakkā viññātuṁ. Ālokasaññā upacārappattā, appanāppattā vā, yo koci kasiṇajjhānādibhedo samatho. Dhammavavatthānaṁ upacārappanāppattavasena gahetabbaṁ.

Kuthitoti tatto. Usmudakajātoti tasseva kuthitabhāvassa usmudakataṁ accuṇhataṁ patto. Tenāha “usumajāto”ti. Tilabījakādibhedenāti tilabījakakaṇṇikakesarādibhedena. Sevālena …pe… paṇakenāti udakapicchilena. Appasanno ākulatāya. Asannisinno (SṬ.46.55/CS:pg.2.448) kalaluppattiyā. Anālokaṭṭhāneti ālokarahite ṭhāne.

Saṅgāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.46.56.)6. Abhayasuttavaṇṇanā

237. Ekaṁsena Bhagavā nīvaraṇāti ekaṁsato eva Bhagavā ete dhammā nīvaraṇā citte kusalappavattiyā nīvaraṇato. Kāyakilamathoti kāyaparissamo, so pana aṭṭhuppattiyā paccayattā “daratho”ti vutto. Cittakilamatho tappaccayajāto daṭṭhabbo. Tenāha --“tassa kirā”ti-ādi. Cittadarathopi paṭippassambhīti ānetvā sambandho. Maggenevāti yathādhigatena ariyamaggeneva. Assāti abhayassa rājakumārassa. Etaṁ kāyacittadarathadvayaṁ.

Abhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sākacchavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Ānāpānavaggo

(SṬ.46.57.)1. Aṭṭhikamahapphalasuttādivaṇṇanā

238. Uppannasaññāti saññāsīsena upacārajjhānaṁ vadati. Tenāha “taṁ panetan”ti-ādi. Chavicammampi upaṭṭhātīti idaṁ saviññāṇakaṁ aviññāṇakampi kāyasāmaññato gahetvā vuttaṁ. Sati vā upādiseseti ettha upādiyati attano ārammaṇaṁ gaṇhātīti upādi, upādānaṁ, etassa ekadese appahīne satīti attho.

Ānāpānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Nirodhavaggo

(SṬ.46.67~77.)1~10. Asubhasuttādivaṇṇanā

248-257. Anabhiratinti anabhiramaṇaṁ anapekkhitaṁ. Accantanirodhabhūte nibbāne pavattasaññā nirodhasaññā. Tattha sā maggasahagatā lokuttarā (SṬ.46.67~77/CS:pg.2.449) yā pana nibbāne ninnabhāvena pavattā, upasamānussatisahagatā ca, sā lokiyāti āha-- “nirodhasaññā missakā”ti. “Tesaṁ navasū”ti-ādi pamādapāṭho. “Ekādasasu appanā hoti, nava upacārajjhānikā”ti pāṭho gahetabbo. Vīsati kammaṭṭhānānīti idampi idhāgatanayo, na Visuddhimaggādīsu āgatanayo Ettha ca ārammaṇādīsu yathāyogaṁ appanaṁ upacāraṁ vā pāpuṇitvā arahattappattassa pubbabhāgabhūtā vipassanāmaggabojjhaṅgā kathitā.

Nirodhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bojjhaṅgasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.47.Satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ

1. Ambapālivaggo

(SṬ.47.1.)1. Ambapālisuttavaṇṇanā

367. Ekāyanvāyanti (SṬ.47.1/CS:pg.2.450) sandhivasena vuttaṁ o-kārassa va-kāraṁ a-kārassa dīghaṁ katvā. Ayaṁ kira saṁyuttābhilāpo, tattha ayana-saddo maggapariyāyo. Na kevalaṁ ayameva, atha kho aññepi maggapariyāyāti paduddhāraṁ karonto “maggassa hī”ti-ādiṁ vatvā yadi maggapariyāyo āyana-saddo, kasmā puna maggoti vuttanti codanaṁ sandhāyāha “tasmā”ti-ādi. Tattha ekamaggoti ekova maggo. Na hi nibbānagāmimaggo añño atthīti. Nanu satipaṭṭhānaṁ idha maggoti adhippetaṁ, tadaññepi bahū maggadhammā atthīti? Saccaṁ atthi, te pana satipaṭṭhānaggahaṇeneva gahitā tadavinābhāvato. Tathā hi ñāṇavīriyādayo niddese gahitā, uddese satiyā eva gahaṇaṁ veneyyajjhāsayavasenāti daṭṭhabbaṁ, satiyā maggabhāvadassanatthañca. Na dvedhāpathabhūtoti iminā imassa dvayabhāvābhāvaṁ viya anibbānagāmibhāvābhāvañca dasseti. Nibbānagamanaṭṭhenāti nibbānaṁ gacchati etenāti nibbānagamanaṁ, so eva aviparītabhāvanāya attho, tena nibbānagamanaṭṭhena, nibbānādhigamūpāyatāyāti attho. Magganīyaṭṭhenāti gavesitabbatāya.

Rāgādīhīti “rāgo malaṁ, doso malaṁ, moho malan”ti (vibha. 924) evaṁ vuttehi rāgādīhi malehi. Sā panāyaṁ saṁkiliṭṭhacittānaṁ visuddhi sijjhamānā yasmā sokādīnaṁ anuppādāya saṁvattati, tasmā vuttaṁ “sokaparidevānaṁ samatikkamāyā”ti-ādi. Tattha socanaṁ ñātibyasanādinimittaṁ cetaso santāpo antonijjhānaṁ soko. Ñātibyasanādinimittameva sokādhikatājanito “kahaṁ ekaputtakā”ti-ādinā paridevanavasena vācāvippalāpo paridevanaṁ paridevo. Tassa āyatiṁ anuppajjanaṁ idha samatikkamoti āha “pahānāyā”ti. Dukkhadomanassānanti ettha cetasikadukkhatāya domanassassapi dukkhasaddeneva gahaṇe (SṬ.47.1/CS:pg.2.451) siddhe saddena anivattanato sāmaññajotanāya visesavacanaṁ seṭṭhanti “domanassānan”teva vuttaṁ. Cetasikadomanassassāti bhūtakathanaṁ daṭṭhabbaṁ. Ñāyati etena yāthāvato paṭivijjhīyati catusaccanti ñāyo vuccati ariyamaggo. Nanu ayampi maggo, kiṁ maggo eva maggassa adhigamāya hotīti codanaṁ sandhāyāha--“ayaṁ hī”ti-ādi. Taṇhāva kammakilesavipākānaṁ vinanaṭṭhena saṁsibbanaṭṭhena vānaṁ. Tena taṇhāvānena virahitattā tassa abhāvāti attho. Attapaccakkhāyāti attapaccakkhatthāya.

Vaṇṇabhāsananti pasaṁsāvacanaṁ. Visuddhinti visujjhanaṁ kilesappahānaṁ. Uggahetabbanti ettha vācuggatakaraṇaṁ uggaho. Paricayakaraṇaṁ paripucchāmūlakattā taggahaṇeneva gahitanti daṭṭhabbaṁ.

Na tato heṭṭhāti idha adhippetakāyādīnaṁ vedanādisabhāvattābhāvā kāyavedanācittavimuttassa tebhūmakadhammassa visuṁ vipallāsavatthantarabhāvena gahitattā ca heṭṭhā gahaṇesu vipallāsavatthūnaṁ aniṭṭhānaṁ sandhāya vuttaṁ. Pañcamassa pana vipallāsavatthuno abhāvena “na uddhan”ti āha. Ārammaṇavibhāgena hettha satipaṭṭhānavibhāgoti. Tayo satipaṭṭhānāti satipaṭṭhānasaddassa atthuddhāradassanaṁ, na idha pāḷiyaṁ vuttassa satipaṭṭhānasaddassa atthadassanaṁ. Ādīsu hīti ettha ādi-saddena “phassasamudayā vedanānaṁ samudayo, nāmarūpasamudayā cittassa samudayo, manasikārasamudayā dhammānaṁ samudayo”ti (saṁ.ni.5.408) satipaṭṭhānāti vuttānaṁ satigocarānaṁ pakāsake suttapadese saṅgaṇhāti. Evaṁ Paṭisambhidāmaggapāḷiyampi avasesapāḷipadesadassanattho ādi-saddo daṭṭhabbo. Satiyā paṭṭhānanti satiyā patiṭṭhātabbaṭṭhānaṁ.

Ariyoti ārakattādinā ariyaṁ sammāsambuddhamāha. Etthāti etasmiṁ saḷāyatanavibhaṅgasutte (ma.ni.3.311). Tattha hi--

“Tayo satipaṭṭhānā yadariyo …pe… marahatīti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. Idha, bhikkhave, Satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya-- ‘idaṁ vo (SṬ.47.1/CS:pg.2.452) hitāya idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca Satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, Tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ. Yadariyo sevati …pe.. marahati. Puna caparaṁ, bhikkhave, Satthā …pe… idaṁ vo sukhāyāti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti …pe… ekacce sāvakā sussūsanti …pe… na ca vokkamma Satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, Tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, na ceva attamano hoti, na ca attamanataṁ paṭisaṁvedeti. Anattamanatañca attamanatañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ …pe… marahati. Puna caparaṁ, bhikkhave, …pe… sukhāyāti, tassa sāvakā sussūsanti …pe… vattanti. Tatra, bhikkhave, Tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ satipaṭṭhānan”ti--

Evaṁ paṭighānunayehi anavassutatā niccaṁ upaṭṭhitassatitāya tadubhayavītivattatā “satipaṭṭhānan”ti vuttā. Buddhānaṁyeva hi niccaṁ upaṭṭhitassatitā hoti āveṇikadhammabhāvato, na paccekabuddhādīnaṁ. Pa-saddo ārambhaṁ joteti, ārambho ca pavattīti katvā āha “pavattayitabbatoti attho”ti. Satiyā karaṇabhūtāya paṭṭhānaṁ paṭṭhapetabbaṁ satipaṭṭhānaṁ. Ana-saddo hi bahulavacanena kammatthopi hotīti.

Tathāssa kattu-atthopi labbhatīti “patiṭṭhātīti paṭṭhānan”ti vuttaṁ. Upaṭṭhātīti ettha upa-saddo bhusatthavisiṭṭhaṁ pakkhandanaṁ dīpetīti “okkanditvā pakkhanditvā pavattatīti attho”ti vuttaṁ. Puna bhāvatthaṁ satisaddaṁ paṭṭhānasaddañca vaṇṇento “atha vā”ti-ādimāha. Tena purimavikappe sati-saddo paṭṭhāna-saddo ca kattu-atthoti viññāyati. Saraṇaṭṭhenāti cirakatassa cirabhāsitassa ca anussaraṇaṭṭhena. Idanti yaṁ “satiyeva satipaṭṭhānan”ti vuttaṁ, idaṁ idha imasmiṁ suttapadese adhippetaṁ.

Yadi (SṬ.47.1/CS:pg.2.453) evanti yadi sati eva satipaṭṭhānaṁ, sati nāma eko dhammo, evaṁ sante kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacananti āha “satīnaṁ bahuttā”ti-ādi. Yadi bahukā tā satiyo, atha kasmā maggoti ekavacananti yojanā. Magganaṭṭhenāti niyyānaṭṭhena. Niyyāniko hi maggadhammo, teneva niyyānikabhāvena ekattupagato ekantato nibbānaṁ gacchati, atthikehi ca tadatthaṁ maggīyatīti āha “vuttañhetan”ti-ādi. Tattha catassopi cetāti kāyānupassanādivasena catubbidhāpi ca etā satiyo. Aparabhāgeti ariyamaggakkhaṇe. Kiccaṁ sādhayamānāti pubbabhāge kāyādīsu ārammaṇesu subhasaññādividhamanavasena visuṁ visuṁ pavattitvā maggakkhaṇe sakiṁyeva tattha catubbidhassapi vipallāsassa samucchedavasena pahānakiccaṁ sādhayamānā ārammaṇakaraṇavasena nibbānaṁ gacchanti, tamevassa catukiccasādhanataṁ upādāya bahuvacananiddeso, tathāpi atthato bhedābhāvato maggoti ekavacanena vuccati. Tenāha-- “tasmā catassopi eko maggoti vuttā”ti.

Kathetukamyatāpucchā itarāsaṁ pucchānaṁ idha asambhavato niddesādivasena desetukāmatāya ca tathā vuttattā. “Ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpan”ti-ādīsu (ma.ni.1.271 287 297 pārā.11) khandhapañcakaṁ, “sukhañca kāyena paṭisaṁvedetī”ti-ādīsu vedanādayo tayo arūpakkhandhā, “yā tasmiṁ samaye kāyassa passaddhi paṭippassaddhī”ti-ādīsu (dha.sa.40) vedanādayo tayo cetasikā khandhā “kāyo”ti vuccanti, tato visesanatthaṁ “kāyeti rūpakāye”ti āha. Kāyānupassīti ettha tassīlatthaṁ dassento “kāyaṁ anupassanasīlo”ti āha. Aniccato anupassatīti catusamuṭṭhānikakāyaṁ “aniccan”ti anupassati, evaṁ passanto eva cassa aniccākārampi anupassatīti vuccati, tathābhūtassa cassa niccagāhassa visesopi na hotīti vuttaṁ “no niccato”ti. Tathā hesa “niccasaññaṁ pajahatī”ti (paṭi.ma.1.28) vutto. Ettha ca aniccato eva anupassatīti evakāro luttaniddiṭṭhoti tena nivattitamatthaṁ dassetuṁ “no niccato”ti vuttaṁ. Na cettha dukkhānupassanādinivattanamāsaṅkitabbaṁ paṭiyoginivattanaparattā eva-kārassa, upari desanā-āruḷhattā ca tāsaṁ. Dukkhato anupassatīti-ādīsupi eseva nayo. Ayaṁ pana viseso-- aniccassa dukkhattā (SṬ.47.1/CS:pg.2.454) tameva kāyaṁ dukkhato anupassati, dukkhassa anattattā anattato anupassatīti.

Yasmā pana yaṁ aniccaṁ dukkhaṁ anattā, na taṁ abhinanditabbaṁ, yañca na abhinanditabbaṁ, na tattha rajjitabbaṁ, tasmā vuttaṁ “aniccato anupassati, no niccato, dukkhato anupassati, no sukhato, anattato anupassati, no attato, nibbindati, no nandati, virajjati, no rajjatī”ti. So evaṁ arajjanto rāgaṁ nirodheti, no samudeti, samudayaṁ na karotīti attho. Evaṁ paṭipanno ca paṭinissajjati, no ādiyati. Ayañhi aniccādi-anupassanā tadaṅgavasena saddhiṁ kāyatannissayakhandhābhisaṅkhārehi kilesānaṁ pariccajanato saṅkhatadosadassanena tabbiparīte nibbāne tanninnatāya pakkhandanato “pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinissaggo cā”ti vuccati. Tasmā tāya samannāgato bhikkhu vuttanayena kilese ca pariccajati, nibbāne ca pakkhandati, tathābhūto ca pariccajanavasena kilese na ādiyati, nāpi adosadassitāvasena saṅkhatārammaṇaṁ. Tena vuttaṁ “paṭinissajjati, no ādiyatī”ti. Idāni nissitāhi anupassanāhi yesaṁ dhammānaṁ pahānaṁ hoti, taṁ dassetuṁ “aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahatī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha niccasaññanti saṅkhārā niccāti evaṁ pavattaṁ viparītasaññaṁ. Diṭṭhicittavipallāsapahānamukheneva saññāvipallāsappahānanti saññāgahaṇaṁ, saññāsīsena vā tesampi gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Nandinti sappītikataṇhaṁ. Sesaṁ vuttanayameva.

Viharatīti iminā kāyānupassanāsamaṅgino iriyāpathavihāro vuttoti āha--“iriyatī”ti, iriyāpathaṁ pavattetīti attho. Ārammaṇakaraṇavasena abhibyāpanato “tīsu bhavesū”ti vuttaṁ, uppajjanavasena pana kilesā parittabhūmakā evāti. Yadipi kilesānaṁ pahānaṁ ātāpananti taṁ sammādiṭṭhi-ādīnampi attheva, ātappa-saddoviya pana ātāpa-saddopi vīriye eva niruḷhoti vuttaṁ “vīriyassetaṁ nāman”ti. Atha vā paṭipakkhappahāne sampayuttadhammānaṁ abbhussahanavasena pavattamānassa vīriyassa sātisayaṁ tadātāpananti vīriyameva tathā vuccati, na aññe dhammā.

Ātāpīti cāyamīkāro pasaṁsāya, atisayassa vā dīpakoti ātāpīgahaṇena sammappadhānasamaṅgitaṁ dasseti. Sammā samantato sāmañca pajānanto sampajāno, asammissato vavatthāne aññadhammānupassitābhāvena (SṬ.47.1/CS:pg.2.455) sammā aviparītaṁ, sabbākārapajānanena samantato, uparūpari visesāvahabhāvena pavattiyā sāmaṁ pajānantoti attho. Yadi paññāya anupassati, kathaṁ satipaṭṭhānatāti āha “na hī”ti-ādi. Tasmā satiyā laddhupakārāya eva paññāya ettha yathāvutte kāye kammaṭṭhāniko bhikkhu anupassako, tasmā “kāyānupassī”ti vuccati. Antosaṅkhepo antolīnatā, kosajjanti attho. Upāyapariggahoti ettha sīlavisodhanādi gaṇanādi uggahakosallādi ca upāyo, tabbipariyāyato anupāyo veditabbo. Yasmā ca upaṭṭhitassatī yathāvuttaṁ upāyaṁ na pariccajati, anupāyañca na upādiyati, tasmā vuttaṁ “muṭṭhassati …pe… asamattho hotī”ti. Tenāti upāyānupāyānaṁ pariggahaparivajjanesu apariccāgāpariggahesu ca asamatthabhāvena. Assa yogino.

Yasmā satiyevettha satipaṭṭhānaṁ vuttā, tasmāssa sampayuttadhammā vīriyādayo aṅganti āha--“sampayogaṅgañcassa dassetvā”ti. Aṅga-saddo cettha kāraṇapariyāyo daṭṭhabbo. Satiggahaṇenevettha sammāsamādhissapi gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ tassā samādhikkhandhe saṅgahitattā. Yasmā vā satisīsenāyaṁ desanā. Na hi kevalāya satiyā kilesappahānaṁ sambhavati, nibbānādhigamo vā, nāpi kevalā sati pavattati, tasmāssa jhānadesanāyaṁ savitakkādivacanassa viya sampayogaṅgadassanatāti aṅga-saddassa avayavapariyāyatā daṭṭhabbā. Pahānaṅganti “vivicceva kāmehī”ti-ādīsu viya pahātabbaṅgaṁ dassetuṁ. Yasmā ettha pubbabhāgamaggo adhippeto, na lokuttaramaggo, tasmā pubbabhāgiyameva vinayaṁ dassento “tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā”ti āha. Assāti yogino. Tesaṁ dhammānanti vedanādidhammānaṁ. Tesañhi tattha anadhippetattā “atthuddhāranayenetaṁ vuttan”ti āha. Yaṁ panāti vibhaṅge, vibhaṅgapakaraṇeti adhippāyo. Etthāti “loke”ti etasmiṁ pade, tā ca lokiyā eva anupassanā nāma sammasananti katvā.

Dukkhatoti vipariṇāmasaṅkhāradukkhatāhi dukkhasabhāvato, dukkhāti anupassitabbāti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo. Yo sukhaṁ (SṬ.47.1/CS:pg.2.456) dukkhato addāti yo bhikkhu sukhaṁ vedanaṁ vipariṇāmadukkhatāya dukkhanti paññācakkhunā addakkhi. Dukkhamaddakkhi sallatoti dukkhavedanaṁ pīḷājananato antotudanato dunnīharaṇato ca sallanti addakkhi passi. Adukkhamasukhanti upekkhāvedanaṁ. Santanti sukhadukkhānaṁ viya anoḷārikatāya paccayavasena vūpasantasabhāvattā ca santaṁ. Aniccatoti hutvā abhāvato udayabbayavantato tāvakālikato niccapaṭikkhepato ca aniccanti yo addakkhi. Sa ve sammaddaso bhikkhūti so bhikkhu ekaṁsena, paribyattaṁ vā vedanāya sammā passanakoti attho.

Dukkhātipīti saṅkhāradukkhatāya dukkhā itipi. Sabbaṁ taṁ vedayitaṁ dukkhasmiṁ antogadhaṁ pariyāpannanti vadāmi saṅkhāradukkhanti vattabbato. Sukhadukkhatopi cāti sukhādīnaṁ ṭhitivipariṇāmañāṇasukhatāya ca vipariṇāmaṭṭhiti-aññāṇadukkhatāya ca vuttattā tissopi sukhato tissopi ca dukkhato anupassitabbāti attho. Satta anupassanā heṭṭhā pakāsitā eva.

Ārammaṇā …pe… bhedānanti rūpādi-ārammaṇanānattassa nīlāditabbhedassa, chandādi-adhipatinānattassa hīnāditabbhedassa, ñāṇajhānādisahajātanānattassa sasaṅkhārikāsaṅkhārika-savitakka-savicārāditabbhedassa, kāmāvacarādibhūminānattassa, ukkaṭṭhamajjhimāditabbhedassa, kusalādikammanānattassa, devagatisaṁvattaniyatāditabbhedassa, kaṇhasukkavipākanānattassa, diṭṭhadhammavedanīyatāditabbhedassa, parittabhūmakādikiriyānānattassa, tihetukāditabbhedassa vasena anupassitabbanti yojanā. Ādi-saddena savatthukāvatthukādinānattassa puggalattayasādhāraṇāditabbhedassa ca saṅgaho daṭṭhabbo. Sarāgādīnanti Mahāsatipaṭṭhānasutte (dī.ni.2.381 ma.ni.1.114) āgatānaṁ sarāgavītarāgādibhedānaṁ. Salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇānanti phusanāditaṁtaṁsalakkhaṇānañceva aniccatādisāmaññalakkhaṇānañca vasenāti yojanā.

Suññatadhammassāti anattatāsaṅkhātasuññatasabhāvassa. “Salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇānan”ti hi iminā yo ito bāhirakehi sāminivāsīkārakavedaka-adhiṭṭhāyakabhāvena parikappito attā, tassa saṅkhāresu niccatā sukhatā viya katthacipi abhāvo vibhāvito. Natthi etesaṁ attāti anattā, yasmā pana saṅkhāresu ekadhammopi attā (SṬ.47.1/CS:pg.2.457) na hoti, tasmā te na attātipi anattāti ayaṁ tesaṁ suññatadhammo. Tassa suññatadhammassa, yaṁ vibhāvetuṁ abhidhamme (dha.sa.121) “tasmiṁ kho pana samaye dhammā hontī”ti-ādinā suññatavāradesanā vuttā. Sesaṁ suviññeyyameva.

Ambapālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.47.2.)2. Satisuttavaṇṇanā

368. Saratīti sato. Ayaṁ pana na yāya kāyaci satiyā sato, atha kho edisāyāti dassento “kāyādi-anupassanāsatiyā”ti āha. Catusampajaññapaññāyāti catubbidhasampajaññapaññāya, abhikkamanaṁ abhikkantanti āha--“abhikkantaṁ vuccati gamanan”ti. Tathā paṭikkamanaṁ paṭikkantanti vuttaṁ--“paṭikkantaṁ nivattanan”ti. Nivattanañca nivattimattaṁ, nivattitvā pana gamanaṁ gamanameva. Kāyaṁ abhiharanto abhigamanavasena kāyaṁ nāmento. Ṭhānanisajjāsayanesu yo gamanādividhinā kāyassa purato abhihāro, so abhikkamo, pacchato apaharaṇaṁ paṭikkamoti dassento “ṭhānepī”ti-ādimāha. Āsanassāti pīṭhakādi-āsanassa. Purima-aṅgābhimukhoti aṭanikādipurimāvayavābhimukho. Saṁsarantoti saṁsappanto. Paccāsaṁsarantoti paṭi-āsappanto. Eseva nayoti iminā sarīrasseva abhimukhasaṁsappanapaṭi-āsappanāni nidasseti.

Sammā pajānanaṁ sampajānaṁ. Tena attanā kātabbakiccassa karaṇasīlo sampajānakārīti āha--“sampajaññena sabbakiccakārī”ti. Sampajānameva hi sampajaññaṁ. Sampajaññasseva vā kārīti sampajaññasseva karaṇasīlo. Sampajaññaṁ karotevāti abhikkantādīsu asammohaṁ uppādeti eva, sampajānasseva vā kāro etassa atthīti sampajānakārī.

Dhammato vaḍḍhitasaṅkhātena saha atthena vattatīti sātthakaṁ, abhikkantādi, sātthakassa sampajānanaṁ sātthakasampajaññaṁ. Sappāyassa attano (SṬ.47.2/CS:pg.2.458) upakārāvahassa hitassa sampajānanaṁ sappāyasampajaññaṁ. Abhikkamādīsu bhikkhācāragocare, aññatthāpi ca pavattesu avijahite kammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajaññaṁ gocarasampajaññaṁ. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajaññaṁ asammohasampajaññaṁ. Pariggaṇhitvāti tulayitvā tīretvā, paṭisaṅkhāyāti attho. Saṅghadassaneneva uposathapavāraṇādi-atthaṁ gamanaṁ saṅgahitaṁ. Asubhadassanādīti ādi-saddena kasiṇaparikammādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarituṁ “cetiyaṁ disvāpi hī”ti-ādi vuttaṁ. Arahattaṁ pāpuṇātīti ukkaṭṭhaniddeso eso. Samathavipassanuppādanampi hi bhikkhuno vuddhi eva. Dakkhiṇadvāreti cetiyaṅgaṇassa dakkhiṇadvāre, tathā pacchimadvāreti-ādīsu. Abhayavāpi pāḷiyanti abhayavāpiyā puratthimatīre.

Buddhavaṁsa-ariyavaṁsa-cetiyavaṁsa-dīpavaṁsādivaṁsakathanato mahā-ariyavaṁsabhāṇako thero. Paññāyanaṭṭhāneti cetiyassa paññāyanaṭṭhāne. Ekapaduddhāreti paduddhārapatiṭṭhānaparivattanaṁ akatvā ekasmiṁyeva avaṭṭhāne. Kecīti abhayagirivāsino.

Tasmiṁ panāti sātthakasampajaññavasena pariggahita-atthepi gamane. Attho nāma dhammato vaḍḍhīti yaṁ sātthakanti adhippetaṁ gamanaṁ, taṁ sappāyamevāti siyā kassaci āsaṅkāti tannivattanatthaṁ “cetiyadassanaṁ tāvā”ti-ādi āraddhaṁ. Cittakammarūpakāni viyāti cittakammakatā paṭimāyo viya, yantapayogena vā vicittakammā paṭimāya sadisā yantarūpakā viya. Asamapekkhanaṁ gehassita-aññāṇupekkhāvasena ārammaṇe ayoniso olokanādi. Yaṁ sandhāya vuttaṁ “cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassā”ti-ādi (ma.ni.3.308). Hatthi-ādisammaddena jīvitantarāyo. Visabhāgarūpadassanādinā brahmacariyantarāyo.

Pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhūnaṁ anuvattanakathā āciṇṇā, ananuvattanakathā pana tassā aparā dutiyā nāma hotīti āha-- “dve kathā nāma na kathitapubbā”ti. Evanti iminā “sace panā”ti-ādikaṁ sabbampi vuttākāraṁ paccāmasati, na “purisassa mātugāmāsubhan”ti-ādikaṁ vuccamānaṁ.

Yogakammassa (SṬ.47.2/CS:pg.2.459) pavattiṭṭhānatāya bhāvanāya ārammaṇaṁ kammaṭṭhānaṁ vuccatīti āha “kammaṭṭhānasaṅkhātaṁ gocaran”ti. Uggahetvāti yathā uggahanimittaṁ uppajjati, evaṁ uggahakosallassa sampādanavasena uggahetvā.

Haratīti kammaṭṭhānaṁ pavatteti, yāva piṇḍapātapaṭikkamā anuyuñjatīti attho. Na paccāharatīti āhārūpabhogato yāva divāṭṭhānupasaṅkamanā kammaṭṭhānaṁ na paṭineti. Samādāya vattati sammā ādiyitvā tesaṁ vattānaṁ paripūraṇavasena vattati. Sarīraparikammanti mukhadhovanādisarīrapaṭijagganaṁ. Dve tayo pallaṅketi dve tayo nisajjāvāre dve tīṇi uṇhāsanāni. Tenāha-- “usumaṁ gāhāpento”ti. Kammaṭṭhānasīsenevāti kammaṭṭhānamukheneva kammaṭṭhānaṁ avijahanto eva. Tena “pattopi acetano”ti-ādinā pavattetabbakammaṭṭhānaṁ, yathāparihariyamānaṁ vā kammaṭṭhānaṁ avijahitvāti dasseti. Tathevāti tikkhattumeva. Paribhogacetiyato sarīracetiyaṁ garutaranti katvā “cetiyaṁ vanditvā”ti cetiyavandanāya paṭhamaṁ karaṇīyatā vuttā. Tathā hi Aṭṭhakathāyaṁ--“cetiyaṁ bādhayamānā bodhisākhā haritabbā”ti vuttā. Buddhaguṇānussaraṇavaseneva bodhiñca paṇipātakaraṇanti āha-- “Buddhassa Bhagavato sammukhā viya nipaccakāraṁ dassetvā”ti. Gāmasamīpeti gāmassa upacāraṭṭhāne.

Janasaṅgahaṇatthanti “mayi akathente etesaṁ ko kathessatī”ti dhammānuggahena janasaṅgahaṇatthaṁ. Tasmāti yasmā “dhammakathā nāma kathetabbā evā”ti Aṭṭhakathācariyā vadanti, yasmā ca dhammakathā kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā. Kammaṭṭhānasīsenevāti attanā parihariyamānaṁ kammaṭṭhānaṁ avijahanto tadanuguṇaṁyeva dhammakathaṁ kathetvā. Anumodanaṁ katvāti etthāpi “kammaṭṭhānasīsenevā”ti ānetvā sambandhitabbaṁ. Sampattaparicchedenevāti paricito aparicitoti-ādivibhāgaṁ akatvā sampattakoṭiyā eva, samāgamamattenevāti attho. Bhayeti paracakkādibhaye.

Kammajatejoti gahaṇiṁ sandhāyāha. Kammaṭṭhānavīthiṁ nārohati khudāparissamena kilantakāyattā samādhānābhāvato. Avasesaṭṭhāneti yāguyā (SṬ.47.2/CS:pg.2.460) aggahitaṭṭhāne. Poṅkhānupoṅkhanti kammaṭṭhānupaṭṭhānassa aviccheda-dassanametaṁ, yathā poṅkhānupoṅkhaṁ pavattāya sarapaṭipāṭiyā anavicchedo, evametassapi kammaṭṭhānupaṭṭhānassāti vuttaṁ hoti.

Nikkhittadhuro bhāvanānuyoge. Vattapaṭipattiyā apūraṇena sabbavattāni bhinditvā. Kāme avītarāgo hoti. Kāye avītarāgo. Rūpe avītarāgo. Yāvadatthaṁ udarāvadehaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati. Aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ caratī”ti (dī.ni.3.320 ma.ni.1.186) evaṁ vuttaṁ pañcavidhacetovinibandhacitto. Caritvāti pavattitvā.

Gatapaccāgatikavattavasenāti bhāvanāsahitaṁyeva bhikkhāya gatapaccāgataṁ gamanapaccāgamanaṁ etassa atthīti gatapaccāgatikaṁ, tadeva vattaṁ, tassa vasena. Attano hitasukhaṁ kāmenti icchantīti attakāmā, dhammacchandavanto. “Dhammo”ti hi hitaṁ taṁnimittakañca sukhanti. Atha vā viññūnaṁ dhammānaṁ attaniyattā attabhāvaparicchannattā ca attā nāma dhammo. Tenāha Bhagavā-- “attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā”ti-ādi (saṁ.ni.3.43). Taṁ kāmenti icchantīti attakāmā. Usabhaṁ nāma vīsati yaṭṭhiyo. Tāya saññāyāti tāya pāsāṇasaññāya, “ettakaṁ ṭhānamāgatā”ti jānantāti adhippāyo. So eva nayo ayaṁ bhikkhūti-ādiko yo ṭhāne vutto, so eva nisajjāyapi nayo. Pacchato āgacchantānaṁ chinnabhattabhāvabhayenapi yonisomanasikāraṁ paribrūheti.

Maddantāti dhaññakaraṇaṭṭhāne sālisīsāni maddantā. Mahāpadhānaṁ pūjessāmīti amhākaṁ atthāya lokanāthena cha vassāni kataṁ dukkaracariyaṁ evāhaṁ yathāsatti pūjessāmīti. Paṭipattipūjā hi satthupūjā, na āmisapūjāti. Ṭhānacaṅkamamevāti adhiṭṭhātabba-iriyāpathakālavasena vuttaṁ, na bhojanādikālesu avassaṁ kātabbanisajjāya paṭikkhepavasena.

Vīthiṁ otaritvā ito cito anoloketvā paṭhamameva vīthiyo sallakkhetabbāti āha “vīthiyo sallakkhetvā”ti. Yaṁ sandhāya (SṬ.47.2/CS:pg.2.461) vuccati--“pāsādikena abhikkantenā”ti-ādi. Taṁ dassetuṁ “tattha cā”ti-ādi vuttaṁ. Āhāre paṭikūlasaññaṁ upaṭṭhapetvāti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Aṭṭhaṅgasamannāgatanti “yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā”ti-ādinā (ma.ni.1.23 2.24 3.75 saṁ.ni.4.120 a.ni.6.58 8.9) vuttehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṁ katvā. Neva davāyāti-ādi pana paṭikkhepadassanaṁ.

Paccekabodhiṁ sacchikaroti, yadi upanissayasampanno hotīti sambandho. Idañca yathā heṭṭhā tīsu ṭhānesu, evaṁ ito paresu ṭhānesu upanetvā sambandhitabbaṁ. Tattha paccekabodhiyā upanissayasampadā kappānaṁ dve asaṅkhyeyyāni satasahassañca tajjaṁ puññañāṇasambhārasambharaṇaṁ, sāvakabodhiyaṁ aggasāvakānaṁ ekaṁ asaṅkhyeyyaṁ kappasatasahassañca, mahāsāvakānaṁ kappasatasahassameva tajjaṁ sambhārasambharaṇaṁ, itaresaṁ atītāsu jātīsu vivaṭṭasannissayavasena nibbattitaṁ nibbedhabhāgiyaṁ kusalaṁ. Bāhiyo dārucīriyoti Bāhiyavisaye jātasaṁvaddhatāya Bāhiyo, dārucīrapariharaṇena dārucīriyoti laddhasamañño. So hi āyasmā “tasmātiha te, Bāhiya, evaṁ sikkhitabbaṁ--diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissatī”ti-ādivasappavattena (udā.10) saṁkhitteneva ovādena khippataraṁ visesaṁ adhigacchi. Tena vuttaṁ “khippābhiñño vā hoti seyyathāpi thero Bāhiyo dārucīriyo”ti. Evaṁ mahāpañño vāti-ādīsu yathārahaṁ vattabbanti.

Tanti asammuyhanaṁ. Evanti idāni vuccamānākāradassanaṁ. Attā abhikkamatīti iminā andhaputhujjanassa diṭṭhiggāhavasena abhikkame sammuyhanaṁ dasseti, ahaṁ abhikkamāmīti pana iminā mānaggāhavasena, tadubhayaṁ pana taṇhāya vinā na hotīti taṇhāggāhavasenapi sammuyhanaṁ dassitameva hoti, “tathā asammuyhanto”ti vatvā taṁ asammuyhanaṁ yena ghanavinibbhogena hoti, taṁ dassento “abhikkamāmīti citte uppajjamāne”ti-ādimāha. Tattha yasmā vāyodhātuyā anugatā tejodhātu uddharaṇassa paccayo. Uddharaṇagatikā hi tejodhātūti uddharaṇe vāyodhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā imāsaṁ dvinnamettha dhātūnaṁ sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento “ekekapāduddharaṇe …pe… balavatiyo”ti āha. Yasmā pana tejodhātuyā anugatā (SṬ.47.2/CS:pg.2.462) vāyodhātu atiharaṇavītiharaṇānaṁ paccayo. Tiriyagatikāya hi vāyodhātuyā atiharaṇavītiharaṇesu sātisayo byāpāroti tejodhātuyā tassānugatabhāvo, tasmā imāsaṁ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento “tathā atiharaṇavītiharaṇesū”ti āha. Satipi anugamanānugantabbatāvisese tejodhātuvāyodhātubhāvamattaṁ sandhāya tathā-saddaggahaṇaṁ.

Tattha akkantaṭṭhānato pādassa ukkhipanaṁ uddharaṇaṁ, ṭhitaṭṭhānaṁ atikkamitvā purato haraṇaṁ atiharaṇaṁ. Rukkhakhāṇu-ādipariharaṇatthaṁ, patiṭṭhitapādaghaṭṭanapariharaṇatthaṁ vā passena haraṇaṁ vītiharaṇaṁ. Yāva patiṭṭhitapādo, tāva āharaṇaṁ atiharaṇaṁ, tato paraṁ haraṇaṁ vītiharaṇanti ayaṁ vā etesaṁ viseso. Yasmā pathavīdhātuyā anugatā āpodhātu vossajjanassa paccayo. Garutarasabhāvā hi āpodhātūti vossajjane pathavīdhātuyā tassānugatabhāvo, tasmā tāsaṁ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento āha “vossajjane …pe… balavatiyo”ti. Yasmā pana āpodhātuyā anugatā pathavīdhātu sannikkhepanassa paccayo. Patiṭṭhābhāve viya patiṭṭhāpanepi tassā sātisayakiccattā āpodhātuyā tassā anugatabhāvo, tathā ghaṭṭanakiriyāya pathavīdhātuyā vasena sannirumbhanassa sijjhanato tatthāpi pathavīdhātuyā āpodhātu-anugatabhāvo, tasmā vuttaṁ-- “tathā sannikkhepanasannirumbhanesū”ti.

Tatthāti tasmiṁ abhikkamane, tesu vā vuttesu uddharaṇādīsu chasu koṭṭhāsesu. Uddharaṇeti uddharaṇakkhaṇe. Rūpārūpadhammāti uddharaṇākārena pavattā rūpadhammā taṁsamuṭṭhāpakā arūpadhammā ca. Atiharaṇaṁ na pāpuṇanti khaṇamattāvaṭṭhānato. Tattha tatthevāti yattha yattha uppannā, tattha tattheva. Na hi dhammānaṁ desantarasaṅkamanaṁ atthi. Pabbaṁ pabbanti-ādi uddharaṇādikoṭṭhāse sandhāya sabhāgasantativasena vuttanti veditabbaṁ. Ati-ittaro hi rūpadhammānampi pavattikkhaṇo, gamanassādānaṁ devaputtānaṁ heṭṭhupariyāyena (SṬ.47.2/CS:pg.2.463) paṭimukhaṁ dhāvantānaṁ sirasi pāde ca baddhakhuradhārāsamāgamatopi sīghataro. Yathā tilānaṁ bhajjiyamānānaṁ taṭataṭāyanena bhedo lakkhīyati, evaṁ saṅkhatadhammānaṁ uppādenāti dassanatthaṁ “taṭataṭāyantā”ti vuttaṁ. Uppannā hi ekantato bhijjantīti.

Saddhiṁ rūpenāti idaṁ tassa tassa cittassa nirodhena saddhiṁ nirujjhanakarūpadhammavasena vuttaṁ, yaṁ tato sattarasamacittassa uppādakkhaṇe uppannaṁ. Aññathā yadi rūpārūpadhammā samānakkhaṇā siyuṁ, “rūpaṁ garupariṇāmaṁ dandhanirodhan”ti-ādivacanehi virodho siyā. Tathā--“nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yaṁ evaṁ lahuparivattaṁ, yathayidaṁ cittan”ti (a.ni.1.48) evamādipāḷiyā ca. Cittacetasikā hi sārammaṇasabhāvā yathābalaṁ attano ārammaṇapaccayabhūtamatthaṁ vibhāventāyeva uppajjantīti tesaṁ taṁsabhāvanipphatti-anantaraṁ nirodho, rūpadhammā pana anārammaṇā pakāsetabbā. Evaṁ tesaṁ pakāsetabbabhāvanipphatti soḷasahi cittehi hotīti taṅkhaṇāyukatā tesaṁ icchitā, lahukaviññāṇassa visayasaṅgatimattapaccayatāya tiṇṇaṁ khandhānaṁ, visayasaṅgatimattatāya ca viññāṇassa lahuparivattitā, dandhamahābhūtapaccayatāya rūpadhammānaṁ dandhaparivattitā. Nānādhātuyā yathābhūtañāṇaṁ kho pana Tathāgatasseva, tena ca purejātapaccayo rūpadhammova vutto, pacchājātapaccayo ca tassevāti rūpārūpadhammānaṁ samānakkhaṇatā na yujjateva, tasmā vuttanayenevettha attho veditabbo.

Aññaṁ uppajjate cittaṁ, aññaṁ cittaṁ nirujjhatīti yaṁ purimuppannaṁ cittaṁ, taṁ aññaṁ, taṁ pana nirujjhantaṁ aparassa anantarādipaccayo hutvā eva nirujjhatīti tathāladdhapaccayaṁ aññaṁ uppajjate cittaṁ. Yadi evaṁ tesaṁ antaro labbheyyāti, noti āha “avīcimanupabandho”ti. Yathā vīci antaro na labbhati, “tadevetan”ti avisesavidū maññanti, evaṁ anu anu pabandho cittasantāno rūpasantāno ca nadīsotova nadiyaṁ udakappavāho viya vattati.

Abhimukhaṁ lokitaṁ ālokitanti āha “puratopekkhanan”ti. Yasmā yaṁdisābhimukho gacchati tiṭṭhati nisīdati vā, tadabhimukhaṁ pekkhanaṁ ālokitaṁ (SṬ.47.2/CS:pg.2.464) tasmā tadanugataṁ vidisālokanaṁ vilokitanti āha “vilokitaṁ nāma anudisāpekkhanan”ti. Sammajjanaparibhaṇḍādikaraṇe olokitassa, ullokāharaṇādīsu ullokitassa, pacchato āgacchantassa parissayassa parivajjanādivasena apalokitassa ca siyā sambhavoti āha-- “iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevā”ti.

Kāyasakkhinti kāyena sacchikatavantaṁ, paccakkhakārinanti attho. Sohāyasmā vipassanākāle eva “yamevāhaṁ indriyesu aguttadvārataṁ nissāya sāsane anabhirati-ādivippakāraṁ patto, tameva suṭṭhu niggahessāmī”ti ussāhajāto balavahirottappo, tattha ca katādhikārattā indriyasaṁvare ukkaṁsapāramippatto, teneva naṁ Satthā--“etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ indriyesu guttadvārānaṁ yadidaṁ nando”ti (a.ni.1.230) etadagge ṭhapesi.

Sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā ālokitavilokitassāti ānetvā sambandho. Tasmāti kammaṭṭhānāvijahanasseva gocarasampajaññabhāvatoti vuttamevatthaṁ hetubhāvena paccāmasati. Attano kammaṭṭhānavaseneva ālokanavilokanaṁ kātabbaṁ, khandhādikammaṭṭhānikehi añño upāyo na gavesitabboti adhippāyo. Yasmā ālokitādisamaññāpi dhammamattasseva pavattiviseso, tasmā tassa yāthāvato pajānanaṁ asammohasampajaññanti dassetuṁ “abbhantare”ti-ādi vuttaṁ. Cittakiriyavāyodhātuvipphāravasenāti kiriyamayacittasamuṭṭhānavāyodhātuyā calanākārapavattivasena. Adho sīdatīti thokaṁ otarati. Uddhaṁ laṅghetīti laṅghantaṁ viya upari gacchati.

Aṅgakiccaṁ sādhayamānanti padhānabhūtaṁ aṅgakiccaṁ nipphādentaṁ, upapattibhavassa sarīraṁ hutvāti attho. Paṭhamajavanepi …pe… sattamajavanepi na hotīti idaṁ pañcadvāraviññāṇavīthiyaṁ “itthī puriso”ti rajjanādīnaṁ abhāvaṁ sandhāya vuttaṁ. Tattha hi āvajjanavoṭṭhabbanānaṁ ayoniso āvajjanavoṭṭhabbanavasena iṭṭhe itthirūpādimhi lobhamattaṁ, aniṭṭhe paṭighamattaṁ uppajjati. Manodvāre pana “itthī puriso”ti rajjanādi hoti, tassa pañcadvārajavanaṁ mūlaṁ, yathāvuttaṁ (SṬ.47.2/CS:pg.2.465) vā sabbaṁ bhavaṅgādi. Evaṁ manodvārajavanassa mūlabhūtadhammaparijānanavaseneva mūlapariññā vuttā, āgantukatāvakālikatā pana pañcadvārajavanasseva apubbabhāvavasena ceva ittarabhāvavasena ca vuttā. Heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesūti heṭṭhimassa uparimassa ca aparāparaṁ bhaṅgappattimāha.

Tanti javanaṁ. Tassa javanassa na yuttanti sambandho. Āgantuko abbhāgato. Udayabbayaparicchinno tāvatako kālo etesanti tāvakālikāni.

Etaṁ asammohasampajaññaṁ. Samavāyeti sāmaggiyaṁ. Tatthāti pañcakkhandhavasena ālokanavilokane paññāyamāne tabbinimutto--ko eko āloketi, ko viloketi. Upanissayapaccayoti idaṁ suttantanayena pariyāyato vuttaṁ. Sahajātapaccayoti nidassanamattametaṁ aññamaññasampayutta-atthi-avigatādipaccayānampi labbhanato.

Kāleti samiñjituṁ yuttakāle samiñjantassa, tathā pasāretuṁ yuttakāle pasārentassa. “Maṇisappo nāma ekā sappajātī”ti vadanti. Laḷananti kampanaṁ, līḷākaraṇaṁ vā.

Uṇhapakatiko pariḷāhabahulakāyo. Sīlassa vidūsanena ahitāvahattā micchājīvavasena uppannaṁ asappāyaṁ. “Cīvarampi acetanan”ti-ādinā cīvarassa viya kāyopi acetanoti kāyassa attasuññatāvibhāvanena “abbhantare”ti-ādinā vuttamevatthaṁ paridīpento itarītarasantosassa kāraṇaṁ dasseti. Tenāha “tasmā”ti-ādi.

Catupañcagaṇṭhikāhatoti āhatacatupañcagaṇṭhiko, catupañcagaṇṭhikāhi vā hatasobho.

Aṭṭhavidhopi atthoti aṭṭhavidhopi payojanaviseso. Mahāsivattheravādavasena “imassa kāyassa ṭhitiyā”ti-ādinā nayena vutto daṭṭhabbo. Imasmiṁ pakkhe “neva davāyāti-ādinā nayenā”ti pana idaṁ paṭikkhepaṅgadassanamukhena pāḷi āgatāti katvā vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Pathavīsandhārakajalassa (SṬ.47.2/CS:pg.2.466) taṁsandhārakavāyunā viya paribhuttassa āhārassa vāyodhātuyāva āsaye avaṭṭhānanti āha-- “vāyodhātuvaseneva tiṭṭhatī”ti. Atiharatīti yāva mukhā abhiharati. Vītiharatīti tato kucchiyaṁ vimissaṁ karonto harati. Atiharatīti vā mukhadvāraṁ atikkāmento harati. Vītiharatīti kucchigataṁ passato harati. Parivattetīti aparāparaṁ cāreti. Ettha ca āhārassa dhāraṇaparivattanasañcuṇṇanavisosanāni pathavīdhātusahitā eva vāyodhātu karoti, na kevalāti tāni pathavīdhātuyā kiccabhāvena vuttāni, sā eva dhāraṇādīni kiccāni karontassa sādhāraṇāti vuttāni. Allattañca anupāletīti yathā vāyodhātu-ādīhi aññehi visosanaṁ na hoti, tathā anupāleti allabhāvaṁ. Tejodhātūti gahaṇīsaṅkhātā tejodhātu. Sā hi antopaviṭṭhaṁ āhāraṁ paripāceti. Añjaso hotīti āhārassa pavisanādīnaṁ maggo hoti. Ābhujatīti pariyesanavasena, ajjhoharaṇajiṇṇājiṇṇatādipaṭisaṁvedanavasena ca āvajjeti, vijānātīti attho. Taṁtaṁvijānanassa paccayabhūtoyeva hi payogo “sammāpayogo”ti vutto. Yena hi payogena pariyesanādi nipphajjati, so tabbisayavijānanampi nipphādeti nāma tadavinābhāvato. Atha vā sammāpayogaṁ sammāpaṭipattiṁ anvāya āgamma ābhujati samannāharati. Ābhogapubbako hi sabbopi viññāṇabyāpāroti tathā vuttaṁ.

Gamanatoti bhikkhācāravasena gocaragāmaṁ uddissa gamanato. Pariyesanatoti gocaragāme bhikkhatthaṁ āhiṇḍanato. Paribhogatoti āhārassa paribhuñjanato. Āsayatoti pittādi-āsayato. Āsayati ettha ekajjhaṁ pavattamānopi kammabalavavatthito hutvā mariyādavasena aññamaññaṁ asaṅkarato sayati tiṭṭhati pavattatīti āsayo, āmāsayassa upari tiṭṭhanako pittādiko. Mariyādattho hi ayamākāro. Nidheti yathābhutto āhāro nicito hutvā tiṭṭhati etthāti nidhānaṁ, āmāsayo, tato nidhānato. Aparipakkatoti gahaṇīsaṅkhātena kammajatejena avipakkato. Paripakkatoti yathābhuttassa āhārassa vipakkabhāvato. Phalatoti nipphattito. Nissandatoti ito cito ca vissandanato (SṬ.47.2/CS:pg.2.467) Sammakkhanatoti sabbaso makkhanato. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāya (visuddhi. mahāṭī.1.294) gahetabbo.

Sarīrato sedā muccantīti vegasandhāraṇena uppannapariḷāhato sarīrato sedā muccanti. Aññe ca rogā kaṇṇasūlabhagandarādayo. Aṭṭhāneti manussāmanussapariggahe ayuttaṭṭhāne khettadevāyatanādike. Kuddhā hi manussā amanussāpi vā jīvitakkhayaṁ pāpenti. Vissaṭṭhattā neva tassa bhikkhuno attano, kassaci anissajjitattā jigucchanīyattā ca na parassa, udakatumbatoti veḷunāḷi-ādi-udakabhājanato. Tanti chaḍḍita-udakaṁ.

Ettha ca eko iriyāpatho dvīsu ṭhānesu āgato, so pubbe abhikkamapaṭikkamagahaṇena. “Gamanepi purato pacchato ca kāyassa abhiharaṇaṁ vuttanti idha gamanameva gahitan”ti apare. Yasmā idha sampajaññakathāyaṁ asammohasampajaññameva dhuraṁ, tasmā antarantare iriyāpathe pavattānaṁ rūpārūpadhammānaṁ tattha tattheva nirodhadassanavasena sampajānakāritā gahitāti. Majjhimabhāṇakā pana evaṁ vadanti-- eko hi bhikkhu gacchanto aññaṁ cintento, aññaṁ vitakkento gacchati, eko kammaṭṭhānaṁ avissajjetvāva gacchati, tathā eko tiṭṭhanto, nisīdanto, sayanto aññaṁ cintento, aññaṁ vitakkento sayati, eko kammaṭṭhānaṁ avissajjetvāva sayati. Ettakena pana na pākaṭaṁ hotīti caṅkamanena dīpenti. Yo bhikkhu caṅkamanaṁ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṁ ṭhito pariggaṇhāti--“pācīnacaṅkamanakoṭiyaṁ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṁ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṁ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṁ appatvā ettheva niruddhā, caṅkamanamajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkamane pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṁ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṁ appatvā ettheva niruddhā, nisajjāya pavattā sayanaṁ appatvā ettheva niruddhā”ti, evaṁ pariggaṇhanto pariggaṇhanto eva cittaṁ bhavaṅgaṁ otāreti, uṭṭhahanto pana kammaṭṭhānaṁ gahetvāva uṭṭhahati. Ayaṁ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hotīti.

Evampi (SṬ.47.2/CS:pg.2.468) Sutte kammaṭṭhānaṁ avibhūtaṁ hoti, kammaṭṭhānaṁ avibhūtaṁ na kātabbaṁ, tasmā so bhikkhu yāva sakkoti, tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṁ pariggahetvā sayati--“kāyo acetano mañco acetano, kāyo na jānāti ‘ahaṁ mañce sayito’ti, mañcopi na jānāti ‘mayi kāyo sayito’ti, acetano kāyo acetane mañce sayito”ti, evaṁ pariggaṇhanto eva cittaṁ bhavaṅgaṁ otāreti, pabujjhanto kammaṭṭhānaṁ gahetvāva pabujjhatīti ayaṁ Sutte sampajānakārī nāma hoti. Kāyikādikiriyānibbattanena tammayattā āvajjanakiriyānibbattakattā āvajjanakiriyāsamuṭṭhitattā ca javanaṁ, sabbampi vā chadvārappavattaṁ kiriyāmayapavattaṁ nāma, tasmiṁ sati jāgaritaṁ nāma hotīti pariggaṇhanto jāgarite sampajānakārī nāma. Apica rattindivaṁ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hotīti.

Vimuttāyatanasīse ṭhatvā dhammaṁ desentopi bāttiṁsatiracchānakathaṁ pahāya dasakathāvatthunissitasappāyakathaṁ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma hoti. Aṭṭhatiṁsāya ārammaṇesu cittaruciyaṁ ārammaṇaṁ manasikāraṁ pavattentopi dutiyajjhānaṁ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārī nāma. Dutiyañhi jhānaṁ vacīsaṅkhārappahānato visesato tuṇhībhāvo nāmāti. Oṭṭhe cāti-ādīsu ca-saddena kaṇṭhasīsanābhi-ādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Tadanurūpaṁ payoganti tassa uppattiyā anucchavikaṁ cittassa pavatti-ākārasaññitaṁ payogaṁ, yato sabbe vicārādayo nipphajjanti. Upādārūpapavattiyāti viññattivikārasahitasaddāyatanuppattiyā. Evanti vuttappakārena. Sattasupi ṭhānesu asammuyhanavasena “missakan”ti vuttaṁ. Maggasammāsatiyāpi kāyānupassanādi-anurūpattā sampajaññānurūpapubbabhāgaṁ sattaṭṭhāniyassa ekantalokiyattā.

Satisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.47.3.)3. Bhikkhusuttavaṇṇanā

369. Yasmā so bhikkhu “desetu me, bhante, Bhagavā saṁkhittena dhamman”ti saṁkhittena dhammadesanaṁ yāci, tassa saṁkhittarucibhāvato, tasmā saṁkhitteneva (SṬ.47.3/CS:pg.2.469) dhammaṁ desetukāmo Bhagavā “tasmātihā”ti-ādimāhāti vuttaṁ--“yasmā saṁkhittena desanaṁ yācasi, tasmā”ti. Kammassakatādiṭṭhikasseva lokiyalokuttaraguṇavisesā ijjhanti, na diṭṭhivipannassa, tasmā vuttaṁ “diṭṭhīti kammassakatādiṭṭhī”ti.

(SṬ.47.4.)4. Sālasuttavaṇṇanā

370. Yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjamāne apāyadukkhe apātanavasena dhāraṇaṭṭhena dhammo, sāsanabrahmacariyaṁ, tadeva tadaṅgādivasena kilesānaṁ vinayanaṭṭhena vinayoti āha-- “dhammoti vā …pe… nāman”ti. Paṭipakkhadhammehi anabhibhūtatāya eko udetīti ekodīti laddhanāmo samādhi bhūto jāto etesanti ekodibhūtā. Ettha ca ekodibhūtāti etena upacārajjhānāvaho pubbabhāgiko samādhi vutto. Samāhitāti etena upacārappanāsamādhi. Ekaggacittāti etena subhāvito vasippatto appanāsamādhi vuttoti veditabbo. Navakabhikkhūhi bhāvitasatipaṭṭhānā pubbabhāgā. Te hi yathābhūtañāṇāya bhāvitā. Yathābhūtañāṇanti hi sotāpattimaggañāṇaṁ idhādhippetaṁ. Khīṇāsavehi bhāvitasatipaṭṭhānāpi pubbabhāgā. Tesañhi katakaraṇīyānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārāya satipaṭṭhānabhāvanā, sekkhānaṁ pana satipaṭṭhānabhāvanā pariññatthāya pavattā lokiyā, parijānanavasena pavattā lokuttarāti “missakā”ti vuttaṁ.

(SṬ.47.5.)5. Akusalarāsisuttavaṇṇanā

371. Pañcame kevaloti kusaladhammehi asammisso, tato eva sakalo sukkapakkho anavajjaṭṭho. Sesaṁ vuttanayameva.

(SṬ.47.6.)6. Sakuṇagghisuttavaṇṇanā

372. Pākatikasakuṇakulesu balavabhāvato tesaṁ hananato sakuṇagghi. Senoti vuttaṁ “senassetaṁ adhivacanan”ti, senaviseso pana so veditabbo. Āmisatthāya pattattā “lobhasāhasena pattā”ti vuttaṁ, lobhanimittena sāhasākārena pattāti attho. Naṅgalena kaṭṭhaṁ kasitaṁ naṅgalakaṭṭhaṁ, taṁ karīyati etthāti naṅgalakaṭṭhakaraṇanti (SṬ.47.6/CS:pg.2.470) āha--“adhunā kaṭṭhaṁ khettaṭṭhānan”ti. Leḍḍuyo tiṭṭhanti etthāti leḍḍuṭṭhānaṁ, leḍḍunimittaṁ kasitaṭṭhānaṁ. Vajjatīti vadaṁ, vacanaṁ. Kucchitaṁ vadaṁ avadaṁ. Garahane hi ayaṁ a-kāro yathā--“aputto abhariyā”ti. Avadaṁ mānetīti avadamānā, attano balamadena lāpaṁ atimaññitvā vadantīti attho. Tenevāha “gaccha kho, tvaṁ lāpa, tatrapi me gantvā na mokkhasī”ti. Yaṁ pana Aṭṭhakathāyaṁ vuttaṁ “attano balassa suṭṭhu vaṇṇaṁ vadamānā”ti, tattha attato āpannaṁ gahetvā vuttaṁ. “Vadamāno”ti vā pāṭho, sārambhavasena avhāyantoti attho. Tenāha “ehi kho dāni sakuṇagghī”ti. Suṭṭhu ṭhapetvāti jiyāmuttasarassa viya sīghapātayogyatākaraṇena ubho pakkhe sammā ṭhapetvā. Ayanti sakuṇagghi. Ñatvāti yathābhūtadassanena attano ñāṇena jānitvā. Phālīyitthāti phālacchedatikhiṇasikhare sukkhaleḍḍusmiṁ bhijjittha.

(SṬ.47.7.)7. Makkaṭasuttavaṇṇanā

373. Sañcāroti sañcaraṇaṁ. Lepanti silesasadisaṁ ālepanaṁ. Kājasikkā viyāti kājadaṇḍake olaggetabbā sikkā viya. Apica catasso rajjuyo upari bandhanaṭṭhānañcāti pañcaṭṭhānaṁ. Oḍḍitoti olambito. Thunantoti nitthunanto.

(SṬ.47.8.)8. Sūdasuttavaṇṇanā

374. Āhārasampādanena taṁtaṁ-āhāravatthugate sūdeti paggharetīti sūdo, bhattakārako. Daharehi manāpataraṁ accetabbato atikkamitabbato accayā, bhojane rasavisesā, tasmā nānaccayehīti nānappakārarasavisesehīti attho. Tena vuttaṁ “nānaccayehī”ti-ādi. Aggīyati asaṅkarato vibhajīyatīti aggo, ambilameva aggo ambilaggoti āha-- “ambilaggehīti ambilakoṭṭhāsehī”ti. Dātuṁ abhiharitabbatāya abhihārā, deyyadhammā. Tenāha-- “abhihaṭānaṁ dāyānan”ti. Idaṁ me kammaṭṭhānaṁ anulomaṁvāti idaṁ mama kammaṭṭhānaṁ evaṁ pavattamānaṁ anulomāvasānameva hutvā tiṭṭhati. Evaṁ puna pavattamānaṁ (SṬ.47.8/CS:pg.2.471) ussakkitvā visesanibbattanatthameva hotīti evaṁ nimittaṁ gahetuṁ na sakkoti bālo abyatto, paṇḍito pana sakkoti. Attano cittassāti attano bhāvanācittassa. Pubbabhāgavipassanā satipaṭṭhānāva kathitā “sakassa cittassa nimittaṁ uggaṇhātī”ti vuttattā.

(SṬ.47.9.)9. Gilānasuttavaṇṇanā

375. Pādagāmoti nagarassa padasadiso mahantagāmo. Tenevāha “Vesāliyaṁ viharati Veḷuvagāmake”ti. Ahitanisedhana-hitaniyojana-byasanapariccajana-lakkhaṇo mittabhāvo yesu atthi, te mittā. Ye pana diṭṭhamattasahāyā, te sandiṭṭhā. Ye savisesaṁ bhattimanto, te sambhattāti dassento “mittāti mittāvā”ti-ādimāha. Assāti Bhagavato. Pañcamiyaṁ aṭṭhamiyaṁ cātuddasiyaṁ pañcadasiyanti ekekasmiṁ pakkhe cattāro vāre katvā māsassa aṭṭhavāre.

Vedanānaṁ balavabhāvena kharo pharuso kakkhaḷo. Ābādhoti pubbakammahetutāya kammasamuṭṭhāno ābādho saṅkhāradukkhatāsaṅkhāto sabbakālikattā sarīrassa sabhāgarogo nāma. Nāyamīdiso ābādho, ayaṁ pana bahalatarabyādhitāya “visabhāgarogo”ti vutto. Anta-saddo samīpapavattoti āha --“maraṇantaṁ maraṇasantikan”ti. Vedanā …pe… akaronto ukkaṁsagatabhāvitakāyāditāya. Apīḷiyamānoti apīḷiyamāno viya. Ovādameva bhikkhusaṅghassa apalokananti āha--“ovādānusāsaniṁ adatvāti vuttaṁ hotī”ti. Pubbabhāgavīriyaṁ nāma phalasamāpattiyā parikammabhūtavipassanāvīriyaṁ. Jīvitampi jīvitasaṅkhāro patituṁ adatvā attabhāvassa abhisaṅkharaṇato.

“Ettakaṁ kālaṁ atikkamitvā vuṭṭhahissāmī”ti khaṇaparicchedavatī samāpatti khaṇikasamāpatti. Niggumbaṁ nijjaṭaṁ katvāti rūpasattakārūpasattakavasena pavattiyamānaṁ vipassanābhāvanaṁ sabbaso khilavirahena niggumbaṁ, abyākulatāya nijjaṭaṁ katvā. Mahāvipassanāvasenāti paccekaṁ savisesaṁ vitthāritānaṁ aṭṭhārasādīnaṁ mahāvipassanānaṁ vasena vipassitvā samāpannā yā samāpatti, sā suṭṭhu vikkhambheti vedanaṁ mahābalavatāya pubbārammaṇassa, mahānubhāvatāya tathāpavattitavipassanāvīriyassa. Yathā (SṬ.47.9/CS:pg.2.472) nāmāti-ādinā tassa nidassanaṁ dasseti. Vedanāti dukkhavedanā. Cuddasahākārehīti tasseva sattakadvayassa vasena vadati. Sannetvāti antarantarā samāpannajjhānasamāpattisambhūtena vipassanāpītisinehena temetvā. Samāpattīti phalasamāpatti.

Gilānā vuṭṭhitoti gilānabhāvato vuṭṭhito. Sarīrassa garuthaddhabhāvappatti madhurakatāti āha--“sañjātagarubhāvo sañjātathaddhabhāvo”ti. Nānākāratoti puratthimādibhedato. Satipaṭṭhānadhammāti pubbe attanā bhāviyamānā satipaṭṭhānadhammā. Pākaṭā na honti kāyacittānaṁ akammaññatāya. Tanti dhammāti pariyattidhammā na ñāyanti.

Anantaraṁ abāhiranti dhammavasena puggalavasena ca antarabāhiraṁ akatvā. Ettakanti-ādinā vuttamevatthaṁ vivarati. Daharakāleti attano daharakāle. Na evaṁ hotīti “ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī”ti-ādiko mānataṇhāmūlako issāmacchariyānaṁ pavatti-ākāro Tathāgatassa na hoti, nattheva pageva tesaṁ samucchinnattāti āha--“bodhipallaṅkeyevā”ti-ādi. Paṭisaṅkharaṇena veṭhena missakena. Maññeti yathāvuttaṁ paṭisaṅkharaṇasaññitena veṭhamissakena viya jarasakaṭaṁ. Arahattaphalaveṭhenāti arahattaphalasamāpattisaññitena atthabhāvaveṭhena.

Phalasamāpattiyā adhippetattā “ekaccānaṁ vedanānanti lokiyānaṁ vedanānan”ti vuttaṁ. Attadīpāti ettha atta-saddena dhammo eva vutto, svāyamattho heṭṭhā vibhāvito eva. Navavidho lokuttaradhammo veditabbo. So hi catūhi oghehi anajjhottharaṇīyato “dīpo”ti vutto. Tama-aggeti tamayogābhāvena sadevakassa lokassa agge. Sabbesanti sabbesaṁ sikkhākāmānaṁ. Te “dhammadīpā viharathā”ti vuttā catusatipaṭṭhānagocarāva bhikkhū agge bhavissanti.

(SṬ.47.10.)10. Bhikkhunupassayasuttavaṇṇanā

376. Kammaṭṭhānakammikāti kammaṭṭhānamanuyuttā. Visesetīti viseso, atisayo, svāyaṁ pubbāparaviseso upādāyupādāya gahetabboti taṁ dassetuṁ “tatthā”ti-ādimāha.

Uppajjati (SṬ.47.10/CS:pg.2.473) kilesapariḷāhoti kāye asubhādivasena manasikāraṁ adahantassa manasikārassa vīthiyaṁ apaṭipannatā subhādivasena kāyārammaṇo kilesapariḷāho ca uppajjati. Vīriyārambhassa abhāvena tasmiṁ ārammaṇe cetaso vā līnattaṁ hoti, gocarajjhattato bahiddhā puthuttārammaṇe cittaṁ vikkhipati. Evaṁ kilesapariḷāhe cāti-ādinā tividhampi bhāvanānuyogassa kilesavatthubhāvaṁ upādāya samuccayavasena Aṭṭhakathāyaṁ vuttaṁ. Yasmā pana te pariḷāhalīnattavikkhepā ekajjhaṁ na pavattanti, tasmā pāḷiyaṁ “kāyārammaṇo vā”ti-ādinā aniyamattho vā-saddo gahito. Kilesānurañjitenāti kilesavivaṇṇitacittena hutvā na vattitabbaṁ. Kathaṁ pana vattitabbanti āha “kismiñcidevā”ti. Na ca vitakketi na ca vicāretīti kilesasahagate vitakkavicāre na pavatteti. Sukhitoti jhānasukhena sukhito.

Imassa bhikkhuno bhāvanā pavattāti sambandho. Yasmā hi imassa bhikkhuno taṁ mūlakammaṭṭhānaṁ paripanthe sati ṭhapetvā Buddhaguṇādi-anussaraṇena cittaṁ pasādetvā mūlakammaṭṭhānabhāvanā pavattā, tasmā paṇidhāya bhāvanāti vuttanti sambandho. Aṭṭhapetvāti cittaṁ appavattetvāti attho veditabbo. Kammaṭṭhānādīnaṁ tiṇṇampi vasena atthayojanā sambhavati. Tenāha “tatthā”ti-ādi. Sārento viyāti rathaṁ vāhayanto viya. Samappamāṇato aṭṭhakādivasena sutacchitaṁ pakkhipanto viya. Sukheneva kilesānaṁ okāsaṁ adento antarā asajjanto alagganto. Vipassanācārassa āraddhavuttitaṁ aparipanthatañca dassento opammadvayamāha. Byābhaṅgiyāti kājadaṇḍena. Kilesapariḷāhādīnanti kilesapariḷāhalīnattavikkhepānaṁ.

Guḷakhaṇḍādīnīti guḷakhaṇḍasakkharakhaṇḍādīni ucchuvikārabhūtāni. “Kāye kāyānupassī viharāmī”ti-ādivacanato “pubbabhāgavipassanā kathitā”ti vuttaṁ.

Ambapālivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Nālandavaggo

(SṬ.47.12.)2. Nālandasuttavaṇṇanā

378. Dutiyavagge (SṬ.47.12/CS:pg.2.474) paṭhamasuttaṁ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyanti taṁ laṅghitvā “dutiye”ti vuttaṁ.

Bhiyyataro abhiññātoti sambodhiyā seṭṭhataroti abhilakkhito. Bhiyyatarābhiññoti sabbasattesu adhikatarapañño. Tenāha “uttaritarañāṇo”ti. Sammā anavasesato bujjhati etenāti sambodhīti āha--“sambodhiyanti sabbaññutaññāṇe”ti. Nippadesā gahitāti anavasesā Buddhaguṇā gahitā aggamaggasiddhiyāva Bhagavato sabbaguṇānaṁ siddhattā. Na kevalañca Buddhānaṁ, atha kho aggasāvakapaccekabuddhānampi taṁtaṁguṇasamijjhanaṁ aggamaggādhigamenevāti dassento “dvepi aggasāvakā”ti-ādimāha.

Aparo nayo--pasannoti iminā pasādassa vattamānatā dīpitāti uppannasaddhoti imināpi saddhāya paccuppannatā pakāsitāti āha--“evaṁ saddahāmīti attho”ti. Abhijānāti abhimukhabhāvena sabbaññeyyaṁ jānātīti abhiñño, bhiyyo adhiko abhiññoti bhiyyobhiñño. So eva atisayavacanicchāvasena bhiyyobhiññataroti vuttoti āha-- “bhiyyataro abhiññāto”ti. Dutiyavikappe pana abhijānātīti abhiññā, abhivisiṭṭhā paññā. Bhiyyo abhiññā etassāti bhiyyobhiñño, so eva atisayavacanicchāvasena bhiyyobhiññataro. Svāyaṁ assa atisayo abhiññāya bhiyyobhāvakatoti āha--“bhiyyatarābhiñño vā”ti. Sambujjhati etāyāti sambodhi, sabbaññutaññāṇaṁ aggamaggañāṇañca. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi aggamaggañāṇaṁ, aggamaggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṁ sambodhi nāma. Tattha padhānavasena tadatthadassane paṭhamavikappo, padaṭṭhānavasena dutiyavikappo. Kasmā panettha arahattamaggañāṇasseva gahaṇaṁ, nanu heṭṭhimānipi Bhagavato maggañāṇāni savāsanameva yathāsakaṁ paṭipakkhavidhamanavasena pavattāni. Savāsanappahānañhi ñeyyāvaraṇappahānanti? Saccametaṁ, taṁ pana aparipuṇṇaṁ paṭipakkhavidhamanassa vippakatabhāvatoti āha “arahattamaggañāṇe vā”ti. Sabbanti sammāsambuddhena adhigantabbaṁ sabbaṁ.

Khādanīyānaṁ (SṬ.47.12/CS:pg.2.475) uḷāratā sātarasānubhāvenāti āha “madhure āgacchatī”ti. Pasaṁsāya uḷāratā visiṭṭhabhāvenāti āha-- “seṭṭhe”ti. Obhāsassa uḷāratā mahantabhāvenāti vuttaṁ-- “vipule”ti. Usabhassa ayanti āsabhī, idha pana āsabhī viyāti āsabhī. Tenāha--“usabhassa vācāsadisī”ti. Yena guṇena sā taṁsadisā, taṁ dassetuṁ “acalā asampavedhī”ti vuttaṁ. Yato kutoci anussavanaṁ anussavo. Vijjāṭṭhānādīsu kataparicayānaṁ ācariyānaṁ taṁ taṁ atthaṁ ñāpentī paveṇī ācariyaparamparā. Kevalaṁ attano matiyā “iti kira evaṁ kirā”ti parikappanā itikirā. Piṭakassa ganthassa sampadānato bhūtato tassa gahaṇaṁ piṭakasampadānaṁ. Yathāsutānaṁ attānaṁ ākārassa parivitakkanaṁ ākāraparivitakko. Tathevassa “evametan”ti diṭṭhiyā nijjhānakkhamanaṁ diṭṭhinijjhānakkhanti. Āgamādhigamehi vinā kevalaṁ anussutato takkamaggaṁ nissāya takkanaṁ takko. Anumānavidhiṁ nissāya gahaṇaṁ nayaggāho. Yasmā Buddhavisaye ṭhatvā Bhagavato ayaṁ therassa codanā therassa ca so avisayo, tasmā “paccakkhato ñāṇena paṭivijjhitvā viyā”ti vuttaṁ. Sīhanādo viyāti sīhanādo. Taṁsadisatā cassa seṭṭhabhāvena, so cettha evaṁ veditabboti dassento “sīhanādo”ti-ādimāha. Unnādayantenāti asanisadisaṁ karontena.

Anuyogadāpanatthanti anuyogaṁ sodhāpetuṁ. Vimaddakkhamañhi sīhanādaṁ nadanto atthato anuyogaṁ sodheti nāma, anuyujjhanto ca naṁ sodhāpeti nāma. Dātunti sodhetuṁ. Keci “dānatthan”ti atthaṁ vadanti, taṁ na yuttaṁ. Na hi yo sīhadānaṁ nadati, so eva tattha anuyogaṁ detīti yujjati. Nighaṁsananti vimaddanaṁ. Dhamamānanti tāpayamānaṁ. Tāpanañcettha gaggariyā dhammāpanasīsena vadati.

Sabbe teti sabbe te atīte niruddhe sammāsambuddhe. Tenetaṁ dasseti--ye te ahesuṁ atītamaddhānaṁ tava abhinīhārato oraṁ sammāsambuddhā, tesaṁ tāva sāvakañāṇagocare dhamme paricchindanto mārādayo viya ca Buddhānaṁ lokiyacittācāraṁ tvaṁ jāneyyāsi. Ye pana te abbhatītā, tato parato chinnavaṭumā chinnapapañcā pariyādinnavaṭṭā sabbadukkhavītivattā sammāsambuddhā, tesaṁ sabbesampi tava sāvakañāṇassa (SṬ.47.12/CS:pg.2.476) avisayabhūte dhamme kathaṁ jānissasīti. Tenāti sambodhisaṅkhātena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānena arahattamaggañāṇena. Evaṁsīlāti tādisasīlā. Samādhipakkhāti samādhi ca samādhipakkhā ca samādhipakkhā ekadesasarūpekasesanayena. Tattha samādhipakkhāti vīriyasatiyo tadanuguṇā ca dhammā veditabbā Jhānasamāpattīsu yebhuyyena vihāravohāro, jhānasamāpattiyo samādhippadhānāti vuttaṁ “samādhipakkhānaṁ dhammānaṁ gahitattā vihāro gahito”ti.

Yathā pana heṭṭhā gahitāpi samādhipaññā paṭipakkhato vimuttattā vimuccana-saṅkhātakiccavisesa-dassanavasena vimuttipariyāyena puna gahitā “evaṁvimuttā”ti, evaṁ dibbavihāro dibbavihāravisesadassanavasena puna gahito “evaṁvihārī”ti, tasmā sabbesaṁ samāpattivihārānaṁ vasenettha attho yujjatīti daṭṭhabbaṁ. Vimuttīti saṅkhaṁ gacchanti vimuccitthāti katvā. Esa nayo sesesupi. Paṭippassaddhanteti paṭippassambhanosāpanena. Sabbakilesehi nissaṭattā asaṁsaṭṭhattā vimuttattā ca nissaraṇavimutti nibbānaṁ.

Anāgatabuddhānaṁ panāti pana-saddo visesatthajotano. Tena atītesu tāva khandhānaṁ bhūtapubbattā tattha siyā ñāṇassa savisaye gati, anāgatesu pana sabbaso asañjātesu kathanti imamatthaṁ joteti. Tenāha “anāgatāpī”ti-ādi. “Attano cetasā paricchinditvā viditā”ti kasmā vuttaṁ? Nanu atītānāgate sattāhe eva pavattaṁ cittaṁ cetopariyañāṇassa visayo, na tato paranti? Nayidaṁ cetopariyañāṇakiccavasena vuttaṁ, atha kho pubbenivāsa-anāgataṁsañāṇānaṁ vasena vuttaṁ, tasmā nāyaṁ doso. Viditaṭṭhāne na karoti sikkhāpadeneva tādisassa paṭikkhepassa paṭikkhittattā setughātato ca. Kathaṁ pana thero dvayasambhave paṭikkhepameva akāsi, na vibhajja byākāsīti āha “thero kirā”ti-ādi. Pāraṁ pariyantaṁ minotīti pāramī, sā eva ñāṇanti pāramiñāṇaṁ, sāvakānaṁ pāramiñāṇaṁ sāvakapāramiñāṇaṁ. Tasmiṁ sāvakānaṁ ukkaṁsapariyantagate jānane nāyamanuyogo, atha kho sabbaññutaññāṇe sabbaññutāya jānane. Keci pana “sāvakapāramiñāṇeti sāvakapāramiñāṇavisaye”ti atthaṁ vadanti, tathā sesapadesupi. Sīla …pe… samatthanti sīlasamādhipaññāvimuttiñāṇasaṅkhātānaṁ kāraṇānaṁ (SṬ.47.12/CS:pg.2.477) jānanasamatthaṁ. Buddhasīlādayo hi Buddhānaṁ Buddhakiccassa parehi ete Buddhāti jānanassa ca kāraṇaṁ.

Anumānañāṇaṁ viya saṁsayaṭṭhitaṁ ahutvā idamidanti yathāsabhāvato ñeyyaṁ dhāreti nicchinotīti dhammo, paccakkhañāṇanti āha “dhammassa paccakkhato ñāṇassā”ti. Anu-etīti anvayoti āha “anuyogaṁ anugantvā”ti. Paccakkhasiddhañhi atthaṁ anugantvā anumānañāṇassa pavatti “diṭṭhena adiṭṭhassa anumānan”ti veditabbā. Vidite vedakampi ñāṇaṁ atthato viditameva hotīti “anumānañāṇaṁ nayaggāho vidito”ti vuttaṁ. Viditoti viddho paṭiladdho, adhigatoti attho. Appamāṇoti aparimāṇo mahāvisayattā. Tenāha “apariyanto”ti. Tenāti apariyantattā. Tena vā apariyantena ñāṇena. Etena thero yaṁ yaṁ anumeyyamatthaṁ ñātukāmo hoti, tattha tattha tassa asaṅgamappaṭihataṁ anumānañāṇaṁ pavattetīti dasseti. Tenāha “so iminā”ti-ādi. Tattha imināti iminā kāraṇena.

Pākārassa thirabhāvaṁ uddhamuddhaṁ āpetīti uddhāpaṁ, pākāramūlaṁ. Ādi-saddena pākāradvārabandhaparikhādīnaṁ saṅgaho veditabbo. Paccante bhavaṁ paccantimaṁ. Paṇḍitadovārikaṭṭhāniyaṁ katvā thero attānaṁ dassetīti dassento “ekadvāranti kasmā āhā”ti codanaṁ samuṭṭhāpesi.

Yassā paññāya vasena puriso paṇḍitoti vuccati, taṁ paṇḍiccanti āha--“paṇḍiccena samannāgato”ti. Taṁtaṁ-itikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiyaṁ. Medhati aññāṇaṁ hiṁsati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti ṭhānuppattikā, ṭhānaso uppajjanapaññā. Anupariyāyanti etenāti anupariyāyo, so eva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anuyāyanamaggo. Pākārabhāgā sambandhitabbā etthāti pākārasandhi, pākārassa phullitapadeso. So pana heṭṭhimantena dvinnampi iṭṭhakānaṁ vigamena evaṁ vuccatīti āha--“dvinnaṁ iṭṭhakānaṁ apagataṭṭhānan”ti. Chinnaṭṭhānanti chinnabhinnapadesaṁ, chinnaṭṭhānaṁ vā. Tañhi “vivaran”ti vuccati. Kīliṭṭhanti malīnaṁ. Upatāpentīti kilesapariḷāhena santāpenti. Vibādhentīti pīḷenti. Uppannāya paññāya nīvaraṇehi na kiñci kātuṁ sakkāti āha “anuppannāya paññāya uppajjituṁ na dentī”ti. Tasmāti paccayūpaghātena (SṬ.47./CS:pg.2.478) uppajjituṁ appadānato. Catūsu satipaṭṭhānesu suṭṭhu ṭhapitacittāti catubbidhāyapi satipaṭṭhānabhāvanāya sammadeva ṭhapitacittā appitacittā. Yathāsabhāvena bhāvetvāti yāthāvato sammadeva yathā paṭipakkhā samucchijjanti, evaṁ bhāvetvā.

Purimanaye satipaṭṭhānāni bojjhaṅgā ca missakā adhippetāti tato aññathā vattuṁ “apicetthā”ti-ādi vuttaṁ. Missakāti samathavipassanāmaggavasena missakā. “Catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittāti paṭhamaṁ vuttattā satipaṭṭhānesu vipassanaṁ gahetvā satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvāti vuttattā maggapariyāpannānaṁyeva ca nesaṁ nippariyāyabojjhaṅgabhāvato tesu ca adhigatameva hotīti bojjhaṅge maggo ca sabbaññutaññāṇañcāti gahite sundaro pañho bhaveyyā”ti mahāsivatthero āha. Na panevaṁ gahitaṁ porāṇehīti adhippāyo. Itīti vuttappakāraparāmasanaṁ. Theroti Sāriputtatthero.

Tatthāti tesu paccantanagarādīsu. Nagaraṁ viya nibbānaṁ tadatthikehi upagantabbato upagatānañca parissayarahitasukhādhigamaṭṭhānato. Pākāro viya sīlaṁ tadupagatānaṁ parito ārakkhabhāvato. Anupariyāyapatho viya hirī sīlapākārassa adhiṭṭhānabhāvato. Vuttañhetaṁ--“pariyāyapathoti kho bhikkhu hiriyā etaṁ adhivacanan”ti. Dvāraṁ viya ariyamaggo nibbānanagarappavesane añjasabhāvato. Paṇḍitadovāriko viya dhammasenāpati nibbānanagaraṁ paviṭṭhapavisanakānaṁ sattānaṁ sallakkhaṇato. Dinnoti dāpito, sodhitoti attho. Sesaṁ suviññeyyameva.

(SṬ.47.13.)3. Cundasuttavaṇṇanā

379. Pubbe sāvatthito veḷuvagāmassa gatattā vuttaṁ “āgatamaggeneva paṭinivattanto”ti. Sattannanti Upaseno, Revato, Khadiravaniyo, Cundo, samaṇuddeso ahanti catunnaṁ, Cālā, Upacālā, Sīsūpacālāti, tissannanti imesaṁ sattannaṁ arahantānaṁ. Natthi nu khoti etthāpi “olokento”ti ānetvā sambandho sīhāvalokanañāyena. Bhavissanti me vattāro harituṁ nāsakkhīti sambandho. Idaṁ dāni pacchimadassananti bhūtakathanamattaṁ, na tattha sālayatādassanaṁ yathā Tathāgatassa Vesāliyā nikkhamitvā nāgāpalokitaṁ.

Tassa (SṬ.47.13/CS:pg.2.479) tassa visesassa adhiṭṭhānavaseneva iddhibhedadassanaṁ iddhivikubbanaṁ. Sīhassa vijambhanādivasena kīḷitvā nādasadisī ayaṁ dhammakathāti vuttaṁ “sīhavikīḷito dhammapariyāyo”ti. Gamanakālo mayhantīti ettha iti-saddo parisamāpane. Tena therena yathārambhassa vacanapabandhassa samāpitabhāvaṁ joteti. Esa nayo sesesupi edisesu sabbaṭṭhānesu. Yugandharādayo paribhaṇḍapabbatāti veditabbā. Ekappahārenevāti ekappahārena iva. Svāyaṁ iva-saddo na sakkomīti ettha ānetvā sambandhitabbo.

Paṭipādessāmīti ṭhitakāyaṁ paṭipādessāmi. Patthanākāle anomadassissa Bhagavato vacanasutānusārena ñāṇena diṭṭhamattataṁ sandhāya “taṁ paṭhamadassanan”ti vuttaṁ. Dhāretuṁ asakkontī guṇasāraṁ. Esa maggoti eso jātānaṁ sattānaṁ maraṇaniṭṭhito pantho. Punapi evaṁbhāvino nāma saṅkhārāti saṅkhārā nāma evaṁbhāvino, maraṇapariyosānāti attho. Ettakanti ettakaṁ kālaṁ. Saṅkaḍḍhitvā saṁharitvā. Mukhaṁ pidhāyāti mukhaṁ chādetvā. Agghikasatānīti makuḷaṅkuracetiyasatāni.

Purimadivaseti atītadivase. Yasmā dhammasenāpatino arahattappattadivaseyeva satthu sāvakasannipāto ahosi, tasmā “pūritasāvakasannipāto esa bhikkhū”ti vuttaṁ. Pañca jātisatānīti bhummatthe, accantasaṁyoge vā upayogavacanaṁ.

Kaḷopihatthoti vilīvamayabhājanahattho. “Cammamayabhājanahattho”ti ca vadanti. Purantareti nagaramajjhe. Vaneti araññe.

Osakkanākāravirahitoti dhammadesanāya saṅkocahetuvirahito. Visāradoti sāradavirahito. Dhammojanti dhammarasaṁ, ojavantaṁ desanādhammanti attho. Dhammabhoganti dhammaparibhogaṁ, parehi saddhiṁ saṁvibhajanavasena pavattaṁ dhammasambhoganti desanādhammameva vadati. Tena vuttaṁ “ubhayenapi dhammaparibhogova kathito”ti.

Piyāyitabbato piyehi. Manassa vaḍḍhanato manāpehi. Jātiyāti khattiyādijātiyā. Nānābhāvo asahabhāvo visuṁbhāvo. Aññathābhāvo aññathattaṁ. Sarīranti rūpadhammakāyasaṅkhātaṁ sarīraṁ. Rūpakāye (SṬ.47.13/CS:pg.2.480) hi bhijjante bhijjanteva. So bhijjeyyāti so mahantataro khandho bhijjeyya.

Dakkhiṇadisaṁ gatoti dakkhiṇadisāmukhe pavatto. Mahākhandho viyāti mahanto sāravanto sākhākhandho viya. Sākhakhandhā hi disābhimukhapavattākārā, mūlakhandho pana uddhamuggato. Soḷasannaṁ pañhānanti soḷasannaṁ aparāpariyapavattaniyānaṁ atthānaṁ. Ñātuṁ icchito hi attho pañho.

(SṬ.47.14~15.)4~5. Ukkacelasuttādivaṇṇanā

380-381. Amāvasuposatheti amāvasi-uposathe, kālapakkha-uposatheti attho. Purimanayenevāti anantarasutte vuttanayeneva.

(SṬ.47.16.)6. Uttiyasuttavaṇṇanā

382. Maccudheyyassāti maccuno pavattiṭṭhānassa.

(SṬ.47.18.)8. Brahmasuttavaṇṇanā

384. Tasmiṁ kāleti paṭhamābhisambodhiyaṁ. Bhikkhuyeva natthi dhammacakkassa appavattitattā, bhikkhuyeva bhikkhulakkhaṇayogato. Ekako maggo, na dvedhāpathabhūtoti ekamaggo, taṁ ekamaggaṁ. Jātiyā khayo vaṭṭadukkhassa antabhūtoti jātikkhayanto, nibbānaṁ, taṁ diṭṭhattā jātikkhayantadassīti evamettha attho daṭṭhabbo.

(SṬ.47.19.)9. Sedakasuttavaṇṇanā

385. Ayaṁ tassa laddhīti ayaṁ idāni vuccamānā tassa ācariyassa laddhi. Tato anāmentoti yena vaṁso namati, tena kāyaṁ anāmento. Tathā namanto hi patitvā cuṇṇavicuṇṇaṁ hoti. Tanti kāyaṁ, taṁ vaṁsaṁ vā. Ākaḍḍhento viyāti namitaṭṭhānato parabhāgena ākaḍḍhento viya. Ekatobhāgiyaṁ katvāti yathāvuttaṁ satiṁ sūpaṭṭhitaṁ (SṬ.47.19/CS:pg.2.481) katvā onataṁ viya katvā. Tathā karaṇaṁ pana tathā vātūpatthambhagāhāpanenāti āha --“vātūpatthambhaṁ gāhāpetvā”ti. Tañca satiyā tadatthaṁ upaṭṭhānenāti vuttaṁ “satiṁ sūpaṭṭhitaṁ katvā”ti. Niccalova nisīdanto antevāsī ācariyaṁ rakkhati, ettakaṁ ācariyassa laddhivasena vuttaṁ. “Ācariyo vaṁsaṁ suggahitaṁ gaṇhanto”ti-ādi sabbaṁ heṭṭhā vuttanayameva.

“Attānameva rakkhatī”ti idaṁ attano rakkhaṇaṁ padhānaṁ katvā vuttaṁ, na antevāsikanti avadhāraṇaphalaṁ. Attarakkhāya panettha sijjhamānāya antevāsikarakkhāpi siddhā eva hotīti. Dutiyapakkhepi eseva nayo. So tattha ñāyoti yā attano eva rakkhā, sā atthato pararakkhāpi hotīti ayamettha ñāyo yuttappayogo. Anuvaḍḍhiyāti yathāvaḍḍhitassa anu-anuvaḍḍhiyā. Etena paṭiladdhasampayuttapamodanākāro dassitoti āha-- “sapubbabhāgāya muditāyāti attho”ti. Āsevanāyāti-ādīni padāni anudayatāpariyosānāni (yasmā satipaṭṭhānaṁ sevantassa siddhaṁ attano ca parassa ca rakkhaṇaṁ pakāsenti, tasmā)--“attānaṁ, bhikkhave, rakkhissāmīti satipaṭṭhānaṁ sevitabban”ti-ādi vuttaṁ.

(SṬ.47.20.)10. Janapadakalyāṇīsuttavaṇṇanā

386. Janapadasmiṁ kalyāṇīti sakalajanapade Bhaddā rūpasampattiyā sikkhāsampattiyā ca sundarā seṭṭhā. Rūpasampatti ca nāma sabbaso rūpadosābhāvena rūpaguṇapāripūriyā hotīti tadubhayaṁ dassetuṁ “chasarīradosarahitā pañcakalyāṇasamannāgatā”ti vuttaṁ. Taṁ duvidhampi vivaranto “sā hī”ti-ādimāha. Pañcakalyāṇasamannāgatāti pañcavidhasarīraguṇasampadāhi samannāgatā. Nātidīghā nātirassāti pamāṇamajjhimā dīghatarappamāṇā na hoti, na atirassā, lakuṇḍakarūpā na hoti. Nātikisāti ativiya kisathaddhamaṁsalohitā dissamānā aṭṭhisarīrā jālasarīrā na hoti. Nātithūlāti bhāriyamaṁsā mahodarā na hoti. Nātikāḷā nāccodātāti ativiya kāḷavaṇṇā jhāmaṅgāro viya (SṬ.47.20/CS:pg.2.482) dadhitakkādīhi pamajjitamattakaṁsalohavaṇṇā na hoti. Manussaloke tādisiyā rūpasampattiyā abhāvato atikkantā manussavaṇṇaṁ. Yathā pamāṇayuttā, evaṁ ārohapariṇāhayogato ca paresaṁ pasādāvahā nātidīghatādayo. Evaṁ manussānaṁ dibbarūpatāsampattīpīti vuttaṁ “appattā dibbavaṇṇan”ti. Ettha ca nātidīghanātirassatāvacanena ārohasampatti vuttā ubbedhena pāsādikabhāvato. Kisathūladosābhāvavacanena pariṇāhasampatti vuttā. Ubhayenapi saṇṭhānasampadā vibhāvitā, nātikāḷatāvacanena vaṇṇasampatti vuttā vivaṇṇatābhāvato. Piyaṅgusāmāti pariṇatapiyaṅgupupphasadisasarīranibhāsā. Mukhapariyosānanti adharoṭṭhamāha. Ayaṁ yathāvuttā sarīravaṇṇasampatti. Assāti janapadakalyāṇiyā. Chavikalyāṇatā chavisampattihetukattā tassā. Esa nayo sesesupi. Nakhā eva pattasadisatāya nakhapattāni.

(Pasāvo sarīrāvayavena iriyananti āha-- “pavattīti attho”ti, pasāvo yathāparitameva kanatanti, na sabhāvasandhānaṁ. Yathāvibhāvasena uttamameva naccaṁ naccati. Te vā vīsatiyāsūtiraṁ dhānappattiyā pavattiyā pavattimakatamandatā vibhāvasuṭatassa uttamameva gītañca gāyatīti attho.) [Etthantare pāṭho asuddho dussodhanīyo ca. Suddhapāṭho gavesitabbo.] Samatittiko telapattoti mukhavattisamaṁ telānaṁ pūritattā samatittikamukhaṁ telabhājanaṁ. Antarena ca mahāsamajjaṁ antarena ca janapadakalyāṇinti janapadakalyāṇiyā, tassā ca naccagītaṁ pekkhituṁ sannipatitamahājanasamūhassa majjhato pariharitabbo netabbo. Nanti telaṁ. Āhareyyāti āpajjeyya. Tatridaṁ opammasaṁsandanaṁ--telapattaṁ viya kāyagatāsati, tassa pariharaṇapuggalo viya vipassako, janakāyā viya puthuttārammaṇāni, asipuriso viya mano, telassa cajanaṁ viya kilesuppādanaṁ, sīsapātanaṁ viya ariyamaggañāṇasīsānuppatti. “Kāyagatā sati no bhāvitā …pe… sikkhitabban”ti vuttattā “pubbabhāgavipassanāva kathitā”ti vuttaṁ.

Nālandavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Sīlaṭṭhitivaggo

(SṬ.47.21~22.)1~2. Sīlasuttādivaṇṇanā

387-388. Sīlānīti (SṬ.47.21~22/CS:pg.2.483) bahuvacanaṁ anekavidhattā sīlassa. Tañhi sīlanaṭṭhena ekavidhampi cārittādivasena anekavidhaṁ. Tenāha--“catupārisuddhisīlānī”ti. Pañhamaggoti ñātuṁ icchitassa atthassa vīmaṁsanaṁ. Tenāha-- “pañhagavesanan”ti.

(SṬ.47.23~25.)3~5. Parihānasuttādivaṇṇanā

389-391. Puggalavasena parihānaṁ hoti na dhammavasena. Yo na bhāveti, tasseva parihāyati. Tenāha “yo hī”ti-ādi.

(SṬ.47.26.)6. Padesasuttavaṇṇanā

392. Padesato bhāvitattāti ekadesato bhāvitattā bhāvanāpāripūriyā ananuppattattā. Tenāha-- “cattāro hi magge”ti-ādi.

(SṬ.47.27.)7. Samattasuttavaṇṇanā

393. Samattā bhāvitattāti pariyattā bhāvitattā.

(SṬ.47.28~30.)8~10. Lokasuttādivaṇṇanā

394-396. Mahāvisayattā mahatiyo abhiññā etassāti mahābhiñño, tassa bhāvoti sabbaṁ vattabbaṁ. “Satatavihāravasena vuttan”ti vatvā tamatthaṁ pākaṭaṁ kātuṁ “thero kirā”ti-ādi vuttaṁ. Tassāti therassa. Āvajjanassa gatinti ekāvajjanasseva gamanavīthiṁ. Anubandhati cakkavāḷānaṁ sahassaṁ ekāvajjaneneva sahassalokadhātuyā icchitamatthaṁ jānituṁ samatthoti dasseti.

Sīlaṭṭhitivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.47.31.)4. Ananussutavaggavaṇṇanā

397-407. Yā (SṬ.47.31/CS:pg.2.484) vedanā sammasitvāti yā tebhūmakavedanā sammasitvā. Tāvassāti tā tebhūmakavedanā eva assa bhikkhuno. Sadisavasena cetaṁ vuttaṁ, aniccādisammasanavasena viditā pubbabhāge sammasanakāle upaṭṭhahanti. Pariggahitesūti parijānanavasena paricchijja gahitesu. “Vedanā taṇhāpapañcassa, vitakko mānapapañcassa, saññā diṭṭhipapañcassa mūlavasena sammasanaṁ vuttā”ti vadanti. “Vedanāvitakkasaññā taṇhāmānadiṭṭhipapañcānaṁ mūladassanavasenā”ti apare.

Ananussutavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Amatavaggo

(SṬ.47.42.)2. Samudayasuttavaṇṇanā

408. Sārammaṇasatipaṭṭhānāti ārammaṇalakkhitā satipaṭṭhānā kathitā, na satilakkhaṇā.

(SṬ.47.44.)4. Satisuttavaṇṇanā

410. Suddhikaṁ katvā visuṁ visuṁ katvā. Tathā ca vuttaṁ pāḷiyaṁ “kāye vā bhikkhū”ti.

(SṬ.47.46.)6. Pātimokkhasaṁvarasuttavaṇṇanā

412. Jeṭṭhakasīlanti padhānakasīlaṁ. Sīlaggahaṇañhi pāḷiyaṁ pātimokkhasaṁvaravaseneva āgataṁ. Tenāha “tipiṭakacūḷanāgatthero panā”ti-ādi. Tattha pātimokkhasaṁvarova sīlanti avadhāraṇaṁ itaresaṁ tiṇṇaṁ ekadesena pātimokkhantogadhabhāvaṁ dīpeti. Tathā hi anolokiyolokane ājīvahetu ca chasikkhāpadavītikkamane gilānapaccayassa appaccavekkhitaparibhoge ca āpatti vihitāti. Tīṇīti indriyasaṁvarādīni. Sīlanti vuttaṭṭhānaṁ nāma natthīti sīlapariyāyena tesaṁ katthaci Sutte gahitaṭṭhānaṁ nāma natthīti nippariyāyasīlataṁ tesaṁ (SṬ.47.46/CS:pg.2.485) paṭikkhipati. Chadvārarakkhaṇamattamevāti tassa sallahukatamāha cittādhiṭṭhānamattena paṭipākatikabhāvappattito. Itaradvayepi eseva nayo. Paccayuppattimattakanti phalena hetuṁ dasseti. Uppādanahetukā hi paccayānaṁ uppatti. Idamatthanti idaṁ payojanaṁ imassa paccayassa paribhuñjaneti adhippāyo. Nippariyāyenāti iminā indriyasaṁvarādīni tīṇi padhānasīlassa paripālanaparisodhanavasena pavattiyā pariyāyasīlāni nāmāti dasseti. Idāni pātimokkhasīlasseva padhānabhāvaṁ byatirekato anvayato ca upamāya vibhāvetuṁ “yassā”ti-ādimāha. Tattha soti pātimokkhasaṁvaro. Sesāni indriyasaṁvarādīni. Pātimokkhasaddassa attho pana Visuddhimaggasaṁvaṇṇanādīsu vitthārito, tasmā tattha vuttanayeneva veditabbo.

Ācārena ca gocarena ca sampannoti kāyikacetasika-avītikkamasaṅkhātena ācārena ca navesiyādigocaratādisaṅkhātena gocarena ca sampanno, sampanna-ācāragocaroti attho. Appamattakesūti atiparittakesu anāpattigamanīyesu. “Dukkaṭadubbhāsitamattesū”ti apare. Vajjesūti akaraṇīyesu gārayhesu. Te pana ekantato akusalā hontīti āha--“akusaladhammesū”ti. Bhayadassāvīti bhayato dassanasīlo, paramāṇumattampi vajjaṁ sineruppamāṇaṁ viya katvā dassanasīlo. Sammā ādiyitvāti sammadeva sakkaccaṁ sabbaso ca ādiyitvā. Sikkhāpadesūti niddhāraṇe bhummanti samudāyato avayavaniddhāraṇaṁ dassento “sikkhāpadesu taṁ taṁ sikkhāpadan”ti-ādimāha. Sikkhāpadaṁ samādātabbaṁ sikkhitabbañcāti adhippāyo. Sikkhāti adhisīlasikkhā. Pubbe pada-saddo adhiṭṭhānaṭṭho, idha bhāgatthoti daṭṭhabbanti āha--“sikkhākoṭṭhāsesū”ti. Mūlapaññatti-anupaññatti-ādibhedaṁ yaṁkiñci sikkhitabbaṁ pūretabbaṁ sīlaṁ, taṁ pana dvāravasena duvidhamevāti āha--“kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā”ti. Imasmiṁ atthavikappe sikkhāpadesūti ādhāre bhummaṁ sikkhābhāgesu kassaci visuṁ aggahaṇato. Tenāha--“taṁ taṁ sabban”ti. “Tato tvaṁ bhikkhu sīlaṁ nissāyā”ti vacanato anabhijjhā abyāpādasammādiṭṭhiyopi sīlanti vuttā, tasmā imasmiṁ Sutte “pātimokkhasaṁvarasīlameva kathitan”ti vuttaṁ.

(SṬ.47.47.)7. Duccaritasuttavaṇṇanā

413. Etthāpi (SṬ.47.47/CS:pg.2.486) manosucaritaṁ sīlaṁ nāmāti dassetīti katvā vuttaṁ “pacchimāpi tayo”ti. Anabhijjhā-abyāpādasammādiṭṭhidhammā sīlaṁ hotīti veditabbā kāyavacīsucaritehi saddhiṁ manosucaritampi vatvā “tato tvaṁ bhikkhu sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāyā”ti vuttattā. Sesaṁ vuttanayameva. Chaṭṭhasattamesūti chaṭṭhasattamavaggesu apubbaṁ natthi. Tena vuttaṁ “heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo”ti. Vaggapeyyālato pana imasmiṁ satipaṭṭhānasaṁyutte katipayavaggā saṅgahaṁ ārūḷhā, tathāpi tesaṁ atthavisesābhāvato ekaccesu potthakesu mukhamattaṁ dassetvā saṁkhittā, ekaccesu atisaṁkhittāva, te saṅkhepavasena dve katvā “chaṭṭhasattamesū”ti vuttaṁ.

Amatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Satipaṭṭhānasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.48.(4) Indriyasaṁyuttaṁ

1. Suddhikavaggo

(SṬ.48.1.)1. Suddhikasuttavaṇṇanā

471. Catubhūmaka (SṬ.48.1/CS:pg.2.487) …pe… labbhanti kusalābyākatabhāvato tesaṁ tiṇṇaṁ indriyānaṁ. Vīriyindriyasamādhindriyāni …pe… sabbattha labbhanti kusalattikasādhāraṇattā. Catubhūmaka …pe… vasenāti catubhūmakadhammaparicchedavasena ceva kusalādīhi sabbasaṅgāhakadhammaparicchedavasena ca vuttanti attho.

(SṬ.48.7.)7.Dutiyasamanabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

477. Dukkhasaccavasenāti dukkhasaccabhāvena na pajānanti. Tañhi pariññeyyatāya dukkhasaccasaṅgahaṁ. Samudayasaccavasenāti taṇhāvijjādiṁ saddhindriyassa samudayasaccabhāvena na pajānanti. Nirodhanti saddhindriyassa anupādāya nirodhanimittaṁ nibbānaṁ. Paṭipadanti saddhindriyanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyamaggaṁ. Sesesūti vīriyindriyādīsu.

Sukkapakkheti “saddhindriyaṁ pajānantī”ti-ādinayappavatte anavajjapakkhe. Adhimokkhavasena āvajjanasamudayāti “Atthi dinnan”ti-ādinayappavattapubbabhāgabhūtasaddhādhimokkhavasena āvajjanuppattiyā. Tasmā paṭhamuppannā saddhā eva hettha “āvajjanan”ti vuttā, na manodvārāvajjanaṁ. Esa nayo sesesupi. Tasmā paṭhamuppannā āvajjanā paggahuppattiṭṭhānānaṁ tikkhānaṁ vīriyindriyādīnaṁ paṭhamuppattiyā āvajjanapariyāyena vuttāti daṭṭhabbaṁ. Dubbalā hi paṭhamuppannā paggahābhāvato vīriyindriyādīnaṁ samudayoti balavabhāvappattavīriyindriyādikassa āvajjanaṭṭhāniyāni hontīti tesaṁ samudayoti vuttā, pubbe adhimuccanādivasena pavattassa āvajjanassa samudayāti attho. Puna chandavasenāti kattukāmatākusalacchandavasena saddhādīnaṁ uppādetukāmatākārappavattassa chandassa vasena. Manasikāravasena āvajjanasamudayāti saddhindriyādivasena pavattassa dubbalassa tassa nibbattakayonisomanasikāravasena āvajjanassa uppattiyā. Evampīti “adhimokkhavasenā”ti-ādinā vuttākārenapi. Chasu suttesūti (SṬ.48.7/CS:pg.2.488) dutiyato paṭṭhāya chasu suttesu. Catusaccameva kathitaṁ. Assādaggahaṇena hi samudayasaccaṁ, ādīnavaggahaṇena dukkhasaccaṁ, nissaraṇaggahaṇena nirodhamaggasaccāni gahitānīti. Paṭhamasutte pana indriyānaṁ sarūpadassanamevāti.

(SṬ.48.8.)8. Dabbasuttavaṇṇanā

478. Soto āpajjīyati etenāti sotāpatti, anāgataṁ pati paṭhamamaggo. Sototi ariyamaggasoto daṭṭhabbo. Āpajjīyatīti-ādito paṭipajjīyati. Paṭhamamaggapaṭilābhanimittāni sotāpannassa aṅgāni idha “sotāpattiyaṅgānī”ti vuttāni. Tāni pana tīsu ṭhānesu saddhā ariyakantasīlañcāti veditabbāni. Savisayeti sakavisaye. Jeṭṭhakabhāvadassanatthanti padhānabhāvadassanatthaṁ. Yattha saddhādi-indriyānaṁ sātisayakiccaṁ, tesaṁ kiccātirekataṁ dassetunti attho. Idāni tamatthaṁ upamāhi vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Patvāti attano kiccātirekaṭṭhānaṁ paṭilabhitvā. Pubbaṅgamanti saddahanakiccesu purecāraṁ dhorayhaṁ. Sesāni vīriyindriyādīni. Tadanvayānīti tadanugatāni tassa saddhindriyādikassa pakkhikāni. Esa nayo sesesupi. Jhānavimokkheti jhānasaṅkhāte vimokkhe samādhipadhānatāya jhānānaṁ. Evañca katvā “sotāpattiyaṅgāni patvā”ti idañca vacanaṁ samatthitaṁ hoti. Saddhūpanisañhi sīlanti. Ariyasaccāni patvāti cattāri saccāni abhisametabbāni pāpuṇitvā.

(SṬ.48.9~10.)9~10. Paṭhamavibhaṅgasuttādivaṇṇanā

479-480. Nepakkaṁ vuccati paññāti āha-- “paññāyetaṁ nāman”ti. Nipāyati saṁkilesadhamme visoseti nikkhāmetīti nipako, thiratikkhasatipuggalo, tassa bhāvo nepakkanti satiyāpi nepakkabhāvo yujjateva. Evañhi “satinepakkenā”ti idaṁ vacanaṁ samatthitaṁ hoti, satiyā ca nepakkenāti evaṁ vuccamānena satiniddeso nāma kato hotiyeva. Asukaṁ nāma suttaṁ vā kammaṭṭhānaṁ vā me bhāsitanti. Vossajjīyati saṅkhāragataṁ etasmiṁ adhigateti vossaggo, nibbānaṁ. Taṁ ārammaṇaṁ (SṬ.48.9~10/CS:pg.2.489) karitvāti āha--“nibbānārammaṇaṁ katvā”ti. Gacchantiyāti saṅkhārānaṁ udayañca vayañca udayabbayaṁ gacchantiyā bujjhantiyā. Tenāha “udayabbayapariggāhikāyā”ti. Saddhāsatipaññindriyāni pubbabhāgāni “itipi so Bhagavā arahaṁ, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, udayatthagāminiyā paññāyā”ti ca vuttattā. “Āraddhavīriyo viharati, so anuppannānan”ti-ādinā ca vuttattā vīriyindriyaṁ missakaṁ. “Vossaggārammaṇaṁ karitvā”ti vuttattā samādhindriyaṁ nibbattitalokuttarameva. Ayamevāti yvāyaṁ navame vutto. Ayameva pubbabhāgamissakalokuttarattadhammaparicchedo.

Suddhikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Mudutaravaggo

(SṬ.48.11.)1. Paṭilābhasuttavaṇṇanā

481. Sammappadhāne ārabbhāti sammappadhāne bhāvanāvasena ārabbha. Tenāha “bhāvento”ti. Yathā vīriyindriyaniddese “cattāro sammappadhāne ārabbha vīriyaṁ paṭilabhatī”ti desanā āgatā, evaṁ satindriyaniddese “cattāro satipaṭṭhāne ārabbha satiṁ paṭilabhatī”ti, tasmā “satindriyepi eseva nayo”ti vuttaṁ. Saddhindriyādiniddesesu pana na tathā deseti.

(SṬ.48.12.)2. Paṭhamasaṁkhittasuttavaṇṇanā

482. Indriyānaṁ tikkhādibhāvo vipassanāvasena vā maggavasena vā phalavasena vā gahetabboti vuttaṁ “tatoti …pe… veditabban”ti. Nanu cettha mudubhāvo eva pāḷiyaṁ gahitoti? Saccametaṁ, taṁ pana tikkhabhāve asati na hoti tikkhādibhāvoti vuttaṁ. Yato hi ayaṁ mudu, ito taṁ tikkhanti vattabbataṁ labhati apekkhāsiddhattā tikkhamudubhāvānaṁ pārāpāraṁ viya. Idāni “tato”ti-ādinā saṅkhepato vuttamatthaṁ vitthārato dassetuṁ “samattānī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha samattānīti sampannāni. Itaraṁ (SṬ.48.12/CS:pg.2.490) tasseva vevacanaṁ. Samattānīti vā pariyattāni, samattānīti attho. “Tato mudutarāni dhammānusārīmaggassā”ti kasmā vuttaṁ? Tatoti hi sotāpattimaggavipassanindriyāni adhippetāniyeva, “tato mudutarānī”ti vuttapaṭhamamaggo dhammānusārī vā siyā saddhānusārī vāti byabhicarati? Nāyaṁ doso, sotāpattimaggekadesavaseneva laddhabbapaṭhamamaggāpekkhāya vipassanāya vibhāgassa adhippetattā. Yo hi sotāpanno hutvā iriyāpathaṁ akopetvā yathānisinnova sakadāgāmimaggaṁ pāpuṇāti, tassa vipassanindriyāni sandhāya avibhāgena vuttaṁ--“tato mudutarāni sotāpattimaggassa vipassanindriyāni nāmā”ti. Yo pana sotāpanno hutvā kālantarena sakadāgāmī hoti, tassa sotāpattimaggatthāya pavattāni vipassanindriyāni nāma honti. So ce dhammānusārīgotto, tassa yathāvuttavipassanindriyato mudutarānīti “tato mudutarāni dhammānusārīmaggassā”ti vuttaṁ. Vipassanindriyāni nāmāti ānetvā sambandho. Dhammānusārīvipassanindriyato saddhānusārīvipassanindriyānaṁ mudubhāvassa kāraṇaṁ sayameva vakkhati. Dhammena paññāya maggasotaṁ anussaratīti dhammānusārī, paññuttaro ariyo. Saddhāya maggasotaṁ anussaratīti saddhānusārī, saddhuttaro ariyo.

Evaṁ vipassanāvasena dassetvā maggavasena dassetuṁ “tathā”ti-ādi āraddhaṁ. Sampayogato sabhāvato ca arahattamaggapariyāpannāni arahattamaggindriyāni. Arahattaphalindriyānīti etthāpi eseva nayo.

Idāni phalavasena dassetuṁ “samattāni paripuṇṇānī”ti-ādi vuttaṁ. Sotāpattimaggaṭṭhapuggalavasena nānattaṁ jātaṁ, tasmā te dvepi idha tatiyavāre na labbhantīti adhippāyo. Dhammānusārīsaddhānusārīnaṁ nānattaṁ kathaṁ jātanti āha “āgamanenapi maggenapī”ti. Tadubhayaṁ dassento “saddhānusārīpuggalo”ti-ādimāha. Uddisāpentoti uddesaṁ gaṇhanto.

Maggo tikkho hoti upanissayindriyānaṁ tikkhavisadabhāvato. Tenāha “sūraṁ ñāṇaṁ vahatī”ti. Asaṅkhārenāti saraseneva. Appayogenāti tasseva vevacanaṁ. Dhammānusārīpuggalo hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena appakasirena akilamantova vikkhambhetuṁ sakkoti. Saddhānusārīpuggalo pana dukkhena kasirena kilamanto hutvā vikkhambhetuṁ sakkoti, tasmā dhammānusārissa pubbabhāgamaggakkhaṇe (SṬ.48.12/CS:pg.2.491) kilesacchedakañāṇaṁ adandhaṁ tikhiṇaṁ hutvā vahati, yathā nāma tikhiṇena asinā kadaliṁ chindantassa chinnaṭṭhānaṁ maṭṭhaṁ hoti, asi khippaṁ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṁ na hoti, evarūpā dhammānusārino pubbabhāgabhāvanā hoti, saddhānusārino pana pubbabhāgakkhaṇe kilesacchedakañāṇaṁ dandhaṁ na tikhiṇaṁ asūraṁ hutvā vahati, yathā nāma nātitikhiṇena asinā kadaliṁ chindantassa chinnaṭṭhānaṁ na maṭṭhaṁ hoti, asi sīghaṁ na vahati, saddo suyyati, balavavāyāmakiccaṁ icchitabbaṁ hoti, evarūpā saddhānusārino pubbabhāgabhāvanā hoti. Evaṁ santepi kilesakkhaye nānattaṁ natthi. Tenāha “kilesakkhaye panā”ti-ādi. Avasesā ca kilesā khīyanti saṁyojanakkhayāya yogattā.

(SṬ.48.13.)3. Dutiyasaṁkhittasuttavaṇṇanā

483. Tatoti phalato phalavemattatāya cariyamānattā. Indriyavemattatā saddhādīnaṁ indriyānaṁ nānattena. Phalanānattanti arahattaphalādinānattaṁ. Puggalanānattanti anāgāmi-ādipuggalanānattaṁ.

(SṬ.48.14.)4. Tatiyasaṁkhittasuttavaṇṇanā

484. Sīlakkhandhādīhi saddhindriyādīhi ca parito pūraṇena paripūraṁ arahattamaggaṁ karonto nipphattito arahattaphalaṁ ārādheti nipphādeti. Tayo padesamaggeti sīlakkhandhādīnaṁ apāripūriyā ekadesabhūte tayo heṭṭhimamagge. Padesaṁ heṭṭhimaphalattayaṁ. Catūsūti imasmiṁ vagge paṭhamādīsu catūsu suttesu. Kāmañcettha tatiye “tatoti phalavasena nissakkan”ti vuttaṁ, catutthe “paripūraṁ paripūrakārī ārādheti, padesaṁ padesakārī”ti, “catūsupi suttesu missakāneva indriyāni kathitānī”ti pana vacanato vipassanāvasenapi yojanā labbhatevāti daṭṭhabbaṁ.

(SṬ.48.15~17.)5~7. Paṭhamavitthārasuttādivaṇṇanā

485-487. Vipassanāvasena nissakkaṁ veditabbaṁ, na maggaphalavasena, imasmiṁ Sutte sabbasova vipassanindriyānaṁ eva adhippetattā. Idāni tamatthaṁ (SṬ.48.15~17/CS:pg.2.492) pākaṭaṁ kātuṁ “paripuṇṇāni hī”ti-ādi vuttaṁ. Avihādīsu pañcasu suddhāvāsesu tattha tattha āyuvemajjhaṁ anatikkamitvā antarā kilesaparinibbānena parinibbāyanato antarāparinibbāyī, asaṅkhārena appayogena sarasatova parinibbāyanato asaṅkhāraparinibbāyī, tabbipariyāyato sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṁ vāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṁ vaṭṭasotaṁ vāti uddhaṁsoto, uddhaṁ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṁsoto, akaniṭṭhabhavaṁ gacchatīti akaniṭṭhagāmīti evamettha saddattho daṭṭhabbo.

Imasmiṁ pana ṭhāneti “vipassanāvasena nissakkan”ti vuttaṭṭhāne. Arahattamaggeyeva ṭhatvāti imasmiṁyeva bhave arahattamaggeyeva, na vipassanāya ca ṭhatvā. Pañca nissakkāni nīharitabbānīti “tato mudutarehi antarāparinibbāyī hotī”ti-ādīni pañca nissakkāni niddhāretvā kathetabbāni. Idāni tamatthaṁ vivaranto “arahattamaggassa hī”ti-ādimāha. Tattha avihādīsu uppajjitvā uppannasamanantarāya parinibbāyanato paṭhama-antarāparinibbāyī. Tattha āyuppamāṇavemajjhaṁ appatvāva parinibbāyanato dutiya-antarāparinibbāyī, āyuvemajjhaṁ patvā parinibbāyanato tato paraṁ tatiya-antarāparinibbāyī veditabbo. “Pañca nissakkānī”ti kasmā vuttaṁ? Nanu asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyīti vattabbanti? Na vattabbanti dassento āha “asaṅkhāraparinibbāyissa sasaṅkhāraparinibbāyinopi eteva pañca janā”ti.

Tīṇi nissakkānīti “tato mudutarehi sotāpanno hotī”ti-ādīni tīṇi nissakkapadāni. Idha sakadāgāmī na gahito, so anāgāmimagge ṭhatvā nīharitabbo, anāgāmimaggassa vipassanindriyehi mudutarehi sakadāgāmī hoti. Sakadā …pe… mudutarānīti idaṁ sakadāgāmimaggassa vipassanindriyehi ekabījisaṅkhātasotāpannavipassanindriyāni mudutarāni hontīti tīṇi katvā vuttaṁ. Dhammānusārīti-ādidvayaṁ kolaṁkolādidvayena gahitaṁ hotīti. Sakadāgāmimaggassa hīti-ādi vuttasseva atthassa vivaraṇaṁ. Sesaṁ heṭṭhā vuttanayameva. Chaṭṭhasattamāni vuttanayānevāti chaṭṭhasattamāni suttāni dutiyatatiyesu vuttanayāneva. Tattha pana missakāni indriyāni kathitāni, idha pubbabhāgavipassanindriyāni kathitānīti ayameva viseso.

(SṬ.48.18.)8. Paṭipannasuttavaṇṇanā

488. Tanti (SṬ.48.18/CS:pg.2.493) maggaphalavasena nissakkaṁ. Pāḷiyaṁ vuttameva “arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno hotī”ti-ādinā. Aṭṭhahīti catūhi phalehi catūhi ca maggehīti aṭṭhahi. Bahibhūto na antobhāvo. Lokuttarāneva indriyāni kathitāni maggaphalacittuppādapariyāpannattā.

(SṬ.48.19~20.)9~10. Sampannasuttādivaṇṇanā

489-490. Indriyasampannoti ettha sampannasaddo paripūri-atthoti āha “paripuṇṇindriyo”ti. Missakāni indriyāni kathitāni sāmaññatova desitattā.

Mudutaravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Chaḷindriyavaggo

(SṬ.48.22.)2. Jīvitindriyasuttavaṇṇanā

492. Itthibhāveti itthitāya. Indaṭṭhaṁ karoti tathāsattajanasāmaññakāraṇabhāvato. Itthiyā eva indriyaṁ itthindriyaṁ. Esa nayo purisindriye. Jīviteti sahajātadhammānaṁ jīvane pālane pavattane. Vaṭṭindriyānīti vaṭṭahetubhūtāni indriyāni. Imesu hi upādinna-indriyesu sati vaṭṭaṁ vattati paññāyati.

(SṬ.48.23.)3. Aññindriyasuttavaṇṇanā

493. Ajānitapubbaṁ dhammanti catusaccadhammamāha, tathā tesaṁyeva ñātadhammānanti. Ayaṁ panettha attho-- ājānātīti aññā, paṭhamamaggena ñātamanatikkamitvā jānātīti attho. Sotāpannādīnaṁ cha-ariyānaṁ etaṁ nāmaṁ. Aññassa indriyāni aññindriyāni. Aññātāvīsūti ājānitavantesu. Yasmā aggaphaladhammesu ñāṇakiccaṁ sātisayaṁ, tasmā taṁ kiccaṁ sesadhammesupi samāropetvā vuttaṁ “aññātāvīsu arahattaphaladhammesū”ti. Tattha tattha tesu tesu maggaphalesu. Tena tenākārenāti anaññātajānanādi-ākārena.

(SṬ.48.24.)4. Ekabījisuttavaṇṇanā

494. Vipassanato (SṬ.48.24/CS:pg.2.494) nissakkanti vipassanindriyehi nissakkaṁ. Idāni tameva saṅkhepato vuttamatthaṁ vivaranto “samattānī”ti-ādimāha. Tīṇi nissakkāni evamidha pañca nissakkāni nīharitabbāni ekabīji-ādivibhāvanato. Tenāha “sakadāgāmimaggassa hī”ti-ādi. Sotāpattimaggassa vipassanindriyāni nāma tenattabhāvena sakadāgāmimaggaṁ pattuṁ gacchantassa sotāpannassa vipassanindriyāni. Pañcapi te sotāpattimaggassa bhedāyevāti “sakadāgāmimagge ṭhatvā nīharitabbānī”ti vuttaṁ.

Ekabījīti ettha khandhabījaṁ nāma kathitaṁ. Yassa hi sotāpannassa ekaṁ khandhabījaṁ atthi, ekaṁ attabhāvaggahaṇaṁ, so ekabīji nāma. Tenāha--“sotāpanno hutvā”ti-ādi. Mānusakaṁ bhavanti idaṁ panettha desanāmattaṁ, devabhavaṁ nibbattetītipi vattuṁ vaṭṭatiyeva. Bhagavatā gahitanāmānetāni. Ettakañhi pamāṇaṁ gato sattakkhattuparamo nāma hoti, ettakaṁ kolaṁkolo, ettakaṁ ekabījīti Bhagavatā etesaṁ nāmaṁ gahitaṁ.

Dve tayo bhaveti devamanussesu eva dve tayo bhave. Sambodhicatusaccadhammo paraṁ ayanaṁ nissayo gati etassāti sambodhiparāyaṇo. Kulato kulaṁ gacchatīti kolaṁkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato paṭṭhāya hi nīcakule uppatti nāma natthi, mahābhogesu kulesu eva nibbattatīti attho. Kevalopi hi kula-saddo mahābhogakulameva vadati. Dve vā tīṇi vā kulānīti devamanussavasena dve vā tayo vā bhaveti ayampi missakabhavena kathito. Jātassa kumārassa viya ariyāya jātiyā jātassa nāmametaṁ, yadidaṁ niyatoti sattakkhattuparamādikoti ca samaññāti dassento āha “Bhagavatā gahitanāmavasenevā”ti-ādi.

Yadi pubbahetuniyamato sotāpanno ca niyatoti sotāpattimaggato uddhaṁ tiṇṇaṁ maggānaṁ upanissayābhāvato pubbahetukiccaṁ natthīti sotāpattimaggassa upanissayabhāvo āpajjati. Yadi tassapi pubbahetu-upanissayo siyā, tāva niyamato sotāpattimagguppattito pubbe eva niyamito, yāvañca akaniṭṭhaṁ tassa pubbahetu nāma (SṬ.48.24/CS:pg.2.495) ahetukatā āpannā, iccassa ahetu appaccayā nipphatti pāpuṇāti. Kiñca hetu ce? Niyamato sotāpanno ca niyatoti paṭhamamaggādhigameneva anukkamena upari tiṇṇaṁ maggānaṁ kiccāni nipphajjanti, evaṁ sattakkhattuparamatādiniyame sati sattamabhavādito uddhaṁ pavattatāya dukkhassa mūlabhūtā kilesā paṭhamamaggeneva khīṇāti upari tayo maggā akiccā siyuṁ. Tenāha “paṭhamamaggassa upanissayo kato nāmā”ti-ādi.

Yadi upari tayo maggā sattakkhattuparamāditaṁ niyamenti, tato ca añño sotāpanno natthīti sotāpattimaggassa akiccakatā nippayojanatā āpajjeyya. Atha sakkāyadiṭṭhi-ādippahānaṁ tassa kiccaṁ, tesaṁ tesaṁ pahānena sattakkhattuparamādiniyamatāya. Bhavitabbaṁ, yāva uparimaggā eva hontīti sattabhavādito uddhamapavattanato tena vinānena sakkāyadiṭṭhi-ādippahānena ca tena vinā bhavitabbanti āha-- “paṭhamamagge anuppanneva upari tayo maggā uppannāti āpajjatī”ti. Tiṇṇaṁ maggānanti upari tiṇṇaṁ maggānaṁ. Vipassanā niyametīti yujjatīti vuttamatthaṁ vivaranto “sace hī”ti-ādimāha.

Sotāpanno vaṭṭajjhāsayo. Tatrekacce pākaṭe paññāte dassento “Anāthapiṇḍiko”ti-ādimāha. Idhaṭṭhakavokiṇṇasukkhavipassakassāti yo imasmiṁ kāmabhave ṭhito manussadevavasena vokiṇṇabhavūpapattiko sukkhavipassako ca, tassa vasena. Nāmaṁ kathitanti sattakkhattuparamoti nāmaṁ kathitaṁ. Keci pana “kāmabhave sattakkhattuṁyeva uppajjati, na tato”ti vadanti, taṁ vīmaṁsitabbaṁ.

Sodhessāmīti Jambudīpe kenaci tepiṭakena bhikkhunā saddhiṁ piṭakattayameva mayhaṁ uggahaparipucchāvasena sodheyyāmīti paratīraṁ Jambudīpaṁ gato. Yo bhikkhu sakkotīti yojanā. Aniccānupassanādīsu ekamukhena abhiniviṭṭhenapi abhidhammapariyāyena tīhi eva vimokkhehi maggaṁ labhatīti abhinivesabhedena tayo puggalā suññatato vuṭṭhitā, tathā tayo appaṇihitato vuṭṭhitāti cha honti, teva saddhādhurapaññādhuravasena dvādasa sakadāgāmino. Tathā arahanto, tayo antarāparinibbāyino (SṬ.48.24/CS:pg.2.496) eko upahaccaparinibbāyī eko uddhaṁsoto akaniṭṭhagāmīti pañca, te asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyibhedena dasāti avihādīsu catūsupi cattālīsa, akaniṭṭhe pana uddhaṁsoto natthīti aṭṭhacattālīsa anāgāmino. Vipassanā kathitā sammasanacārassa kathitattā.

(SṬ.48.25~30.)5~10. Suddhakasuttādivaṇṇanā

495-500. Yathā cakkhussa sahajātatadindriyanissitadhammesu adhipateyyaṁ anuvattanīyattā, evaṁ taṁdvārikadhammesupi adhipateyyaṁ tehi anuvattanīyattāti vuttaṁ-- “adhipateyyasaṅkhātena indaṭṭhenā”ti. Esa nayo sesindriyādīsupi. Catusaccavasena kathitāni sabhāvādivibhāvanassa kathitattā.

Chaḷindriyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Sukhindriyavaggo

(SṬ.48.31~35.)1~5. Suddhikasuttādivaṇṇanā

501-505. Yathā cakkhu dassane adhipateyyaṭṭhena cakkhundriyaṁ, evaṁ sukhavedanā sukhane adhipateyyaṭṭhena sukhindriyaṁ. Esa nayo sesesupi. Sesaṁ tebhūmakanti sesaṁ bhūmittayavasena tebhūmakaṁ.

(SṬ.48.36.)6. Paṭhamavibhaṅgasuttavaṇṇanā

506. Kāyikanti ayamassa nissayavasena niddesoti āha--“kāyapasādavatthukan”ti. Sarūpaniddeso sukhaṁ sukhindriyassa sarūpanti. Sādanīyaṭṭhena dhammapadāni attani assādayatīti sātaṁ, madhuraṁ. Vedayitanti vediyanaṁ, anubhavananti attho. Aññadhammavisiṭṭhoti phassādīhi aññehi dhammehi visadiso. Kāyikanti pasādakāyasannissitaṁ. Cetasikanti cetosannissitaṁ, tena vuttaṁ “ettha panā”ti-ādi. Kāyapasāda …pe… natthi, tasmā “cattāro pasādakāye vatthuṁ katvā”ti vuttaṁ.

(SṬ.48.39.)9. Kaṭṭhopamasuttavaṇṇanā

509. Dvinnaṁ (SṬ.48.39/CS:pg.2.497) araṇīnanti adharuttarāraṇīnaṁ. Kiñci dvayaṁ saṅghaṭṭitamattaṁ hutvā na samodhānagataṁ hotīti taṁnivattanatthaṁ “saṅghaṭṭanasamodhānā”ti vuttaṁ. Punappunaṁ saṅghaṭṭanena hi tejopātubhāvo. Adharāraṇī viya vatthārammaṇaṁ asatipi vāyāme tajjasamphassapaccayato. Uttarāraṇī viya phasso vatthārammaṇādiphassena pavattanato. Saṅghaṭṭo viya phassasaṅghaṭṭanaṁ araṇidvayasaṅghaṭṭanā viya phassasseva vatthārammaṇesu saṅghaṭṭanākārena pavattito. Aggi viya vedanā anudahanaṭṭhena khaṇikāvāyañca. Vatthārammaṇaṁ vā uttarāraṇī viya indhanāpātagahaṇādīsu ussāhassa viya pavattisambhavato. Phasso adharāraṇī viya nirussāhanirīhatāvasena attasādhanato.

(SṬ.48.40.)10. Uppaṭipāṭikasuttavaṇṇanā

510. Rasanaṁ bhañjanaṁ nirujjhanaṁ raso. Yo yo dhammānaṁ raso yathādhammaraso, tena yathādhammarasena. Paṭipāṭiyāti kamena, ubhayenapi dhammānaṁ pahānakkamenāti vuttaṁ hoti. Imasmiṁ indriyavibhaṅgeti imasmiṁ Indriyasaṁyuttasaññite indriyavibhaṅge. Adesitattāti sesasuttāni viya “sukhindriyan”ti-ādinā adesitattā idaṁ uppaṭipāṭikasuttaṁ nāma. Valiyā kharasamphassāya phuṭṭhassa. Tanti kaṇṭakavedanādiṁ. Etassa dukkhindriyassa.

Tesaṁ tesanti domanassindriyādīnaṁ. Kāraṇavasenevāti taṁtaṁ-asādhāraṇakāraṇavasena. Tesañhi visesakāraṇaṁ dassento “pattacīvarādīnaṁ vā”ti āha.

Ekatovāti punappunaṁ paduddhāraṇaṁ akatvā ekajjhameva. Dutiyajjhānādīnaṁ upacārakkhaṇe eva nirujjhantīti ānetvā sambandho. Tesaṁ dukkhindriyadomanassādīnaṁ. Atisayanirodhoti suṭṭhu pahānaṁ ujuppaṭipakkhena vūpasamo. Nirodhoyevāti nirodhamattameva. Nānāvajjaneti yena āvajjanena appanāvīthi hoti, tato bhijjāvajjane, anekāvajjane vā. Appanāvīthiyañhi upacāro ekāvajjano, itaro anekāvajjano anekakkhattuṁ pavattanato. Visamanisajjāya uppannakilamatho visamāsanupatāpo (SṬ.48.40/CS:pg.2.498) Pītipharaṇenāti pītiyā pharaṇarasattā. Pītisamuṭṭhānānaṁ vā paṇītarūpānaṁ kāyassa byāpanato vuttaṁ. Tenāha “sabbo kāyo sukhokkanto hotī”ti. Vitakkavicārapaccayepīti pi-saddo aṭṭhānapayutto, so “pahīnassā”ti ettha ānetvā sambandhitabbo “pahīnassapi domanassindriyassā”ti. Etaṁ domanassindriyaṁ uppajjatīti sambandho. “Tassa mayhaṁ aticiraṁ vitakkayato vicārayato kāyopi kilami, cittampi vihaññī”ti ca vacanato kāyacittakhedānaṁ vitakkavicārapaccayatā veditabbā. Vitakkavicārabhāve uppajjati domanassindriyanti ānetvā sambandhitabbaṁ. Tatthassa siyā uppattīti tattha dutiyajjhānupacāre assa domanassassa uppatti bhaveyya. “Tatthassa siyā uppattī”ti idaṁ parikappavacanaṁ upacārakkhaṇe domanassassa suppahīnabhāvadassanatthaṁ. Tathā hi vuttaṁ “na tveva dutiyajjhāne pahīnapaccayattā”ti. Pahīnampi somanassindriyaṁ pīti viya na dūreti katvā “āsannattā”ti vuttaṁ. Nānāvajjanupacāre pahīnampi pahānaṅgaṁ paṭipakkhena avihatattā antarantarā uppajjeyyāti imamatthaṁ dassento “appanāppattāyā”ti-ādimāha. “Tādisāya āsevanāya icchitabbattā yathā maggavīthito pubbe dve tayo javanavārā sadisānupassanāva pavattanti, evamidhāpi appanāvārato pubbe dve tayo javanavārā upekkhāsahagatāva pavattantī”ti vadanti. Aparisesanti suvikkhambhitanti katvā vikkhambhanena anavasesaṁ.

Tathattāyāti tathabhāvāya paṭhamajjhānasamaṅgitāya. Sā panassa uppādanena vā uppannassa samāpajjanena vā hotīti vuttaṁ “uppādanatthāya samāpajjanatthāyā”ti. Dvīsūti navamadasamesu suttantesu.

Sukhindriyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Jarāvaggo

(SṬ.48.41.)1. Jarādhammasuttavaṇṇanā

511. Pamukhe pāsādassa ca pacchimabhāge ātapo pacchātapo, tasmiṁ pacchātape. So hi pāsādassa pamukhabhāvena kato. Kiṁ pana Bhagavato vajirasāraṁ sarīraṁ otāpetabbaṁ hotīti āha--“sammāsambuddhassā”ti-ādi (SṬ.48.41/CS:pg.2.499) Ayañca imaṁ suttaṁ desitasamaye. Na sakkoti byāmappabhāya kāyaci pabhāya anabhibhavanīyattā. Kiñcāpi Buddhābhā sūriyābhāya anabhibhavanīyā, ghammasabhāvatāya pana rasmīnaṁ parito pharantī sūriyābhā tikhiṇā uṇhāti āha “rasmitejan”ti. Idāni tamatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ “yatheva hī”ti-ādi vuttaṁ.

Suvaṇṇāvaṭṭaṁ viyāti acche suvaṇṇapatte vinivatta-āvaṭṭaṁ viya. Garahaṇacchariyaṁ nāma kiretaṁ “acchariyametaṁ avisicchephalavadan”ti-ādīsu viya. Na evametarahīti attano pākaṭavasena vadati, na itaresampīti. Sirājālāti sirāsantānā. Evarūpaṁ na hotīti aññesaṁ pākatikasattānaṁ vuttākāraṁ viya na hoti puññasambhārassa uḷāratamattā vipaccanassa pariyantagatattā. Tenāha “aññesaṁ apākaṭan”ti. Valiyāvaṭṭakanti appakaṁ valiyāvaṭṭaṁ. Tenāha “kesaggappamāṇan”ti. Sabbānīti sirājālāni. Purato vaṅkoti thokaṁ purato natamattaṁ sandhāyāha. Tena vuttaṁ “svāyaṁ aññesaṁ apākaṭo”ti. Nayaggāhatoti anumānato. Dhī tanti dhī-saddayoge upayogavacanaṁ. Dhīti jigucchanatthe nipāto. Dhikkāroti jigucchāpayogo. Taṁ phusatūti tuyhaṁ pāpuṇātu.

(SṬ.48.42.)2. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

512. Aññamaññassāti añño aññassa. Na paccanubhoti attano avisayabhāvato. Idāni taṁ aññavisayataṁ anvayato byatirekato vibhāvetuṁ “sace hī”ti-ādi vuttaṁ.

Visayāni paṭisaranti etthāti paṭisaraṇaṁ. Indriyaviññāṇāni hi asatipi tādise adhippāye attano ārammaṇassa yāthāvato sampajānanato pavedanavijānanāni karontāni viya pavattanti, tathā lokassa aññattha siddhito. Tenāha Bhagavā--“mano paṭisaraṇaṁ, manova nesaṁ gocaravisayaṁ paccanubhotī”ti manodvārikajavanamano hi savisesaṁ manovisayaṁ paccanubhoti, pañcadvārikajavanamano mananamattameva paccanubhavati. Rajjanādiggahaṇañcettha nidassanamattaṁ, tasmā saddahanādipi gahitamevāti daṭṭhabbaṁ, pañcadvārappavattivasena tathā vuttaṁ. Ekasmiṁ pana dvāreti cakkhudvāre.

Dubbalabhojakāti (SṬ.48./CS:pg.2.500) appānubhāvā rājabhoggā. Āyanti bhoguppattiṭṭhānaṁ. Yottabandhādinimittaṁ laddhabbakahāpaṇo yottakahāpaṇo. Addubandhādinimittaṁ gahetabbakahāpaṇo addukahāpaṇo. Māghātaghosanāya katāya hiṁsānimittaṁ gahetabbakahāpaṇo māpahārakahāpaṇo. Tassa parimāṇaṁ dassetuṁ “aṭṭhakahāpaṇo”ti-ādi vuttaṁ. Satavatthukanti satakarīsavatthukaṁ.

Maggasatīti ariyamaggasati. Bhāvanamanuyuñjantassa hi javanamano ussakkitvāva maggasatiṁ paṭisarati tappariyosānattā. Tanti nibbānaṁ. Sāti phalavimutti. Paṭisarati aggamaggasatiyā. Phalavimutti nibbānanti ubhayaṁ maggassa siddhāyevāti. Ārammaṇavasena natthi etassa paṭisaraṇanti appaṭisaraṇaṁ asaṅkhatāmatassa santiniccasabhāvattā. Sayaṁ pana sabbesaṁyeva ariyānaṁ paṭisaraṇaṁ. Tenāha “nibbānaṁ arahato gatī”ti (pari.339). Nibbānaṁ anupaviṭṭhaṁ nibbānanissayattā. Na tato paraṁ gacchati gatassa aññassa tādisassa abhāvā. Nibbānaṁ pari sabbaso osānanti nibbānapariyosānaṁ.

Mūlajātā jātamūlā. Tato eva patiṭṭhitā. Kā panassāti āha “maggena āgatasaddhā”ti. Maggo daḷhāya asaṁhāriyasaddhāya mūlaṁ diṭṭhisampayuttāni ceva vicikicchācittañcāti pañca akusalacittāni samucchedavasena pahīnāni. Pañca nīvaraṇānīti ettha apāyagamanīyāni paṭhamamaggeneva pahīnāni, itarāni vikkhambhanavasena jhānena pahīnānīti pañcasu orambhāgiyakilesasaṁyojanesu ekadesavigameneva bahiddhāsaṁyojano viya jātoti vuttaṁ “jhāna-anāgāmiṭṭhāne ṭhito”ti. Tenāha “so aparihīna …pe… nibbāyeyyā”ti.

(SṬ.48.45.)5. Paṭhamapubbārāmasuttavaṇṇanā

515. Pubbakoṭṭhake evaṁ āgatasuttaṁ ādiṁ katvā phalindriyāneva kathitāni aggaphalavasena desanāya āgatattā.

(SṬ.48.50.)10. Āpaṇasuttavaṇṇanā

520. Upari saha vipassanāya tayo maggāti vipassanāya saha sotāpattiphalato upari tayo maggā. Maggādhigamena idāni paccakkhabhūtattā (SṬ.48.50/CS:pg.2.501) “ime kho te dhammā”ti vuttā. Tattha yaṁ aggabhūtaṁ, tassa vasena dassetuṁ “arahattaphalindriyaṁ nāmā”ti vuttaṁ indriyabhāvasāmaññena ekajjhaṁ katvā. Ativijjhitvā passāmīti sacchikatvā yāthāvato passāmi. Catūhi indriyehīti vīriyindriyādīhi catūhi indriyehi. Sā vipassanāmaggaphalasahagatā siyāti missakā vuttā.

Jarāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Sūkarakhatavaggo

(SṬ.48.51.)1. Sālasuttavaṇṇanā

521. Sūrabhāvenāti atisūrabhāvena. Bujjhanatthāyāti saccapaṭivedhāya.

(SṬ.48.52.)2. Mallikasuttavaṇṇanā

522. Cattāri indriyānīti paññindriyaṁ ṭhapetvā sesāni cattāri. “Ariyañāṇaṁ lokuttaran”ti vuttaṁ maggañāṇaṁ katvā. Ariya-saddo pana yathā tathā visuddhepi hotīti tādisaṁ sandhāya vuttaṁ “tampi panā”ti-ādi. Yathā hi cattārindriyāni missakāni, evaṁ paññindriyampi missakanti vuccamāne na koci virodhoti adhippāyenāha “tampi pana …pe… vaṭṭatī”ti.

(SṬ.48.53.)3. Sekhasuttavaṇṇanā

523. Na sakkoti indriyānaṁ aparipakkattā. Atthīti pajānāti nayaggāhena, na paccakkhato. Na hi ariyāpi anadhigataṁ maggaphalaṁ paccavekkhituṁ sakkonti.

(SṬ.48.56.)6. Patiṭṭhitasuttavaṇṇanā

526. Sāsavesūti caturāsavavinimuttesu sesadhammesu ārammaṇesu. Tesupi uppajjanaka-anatthato cittaṁ rakkhati nāma.

(SṬ.48.58.)8. Sūkarakhatasuttavaṇṇanā

528. Taṁ (SṬ.48.58/CS:pg.2.502) sandhāyāti taṁ sūkarakhataleṇaṁ sandhāya. Etaṁ “sūkarakhatāyan”ti vacanaṁ vuttaṁ. Bhāvanapuṁsakanti bhāvajotakaṁ napuṁsakavacanaṁ yathā “visamaṁ vātā vāyanti, ekamantaṁ nisīdī”ti. Kiccapaṭipatti tesaṁ saṁkāsanaṭṭhena sapatiso, sapatiso eva sappatisso, sajeṭṭhakoti āha “sappatissoti sajeṭṭhako”ti.

Sūkarakhatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.48.61.)7. Bodhipakkhiyavaggavaṇṇanā

531-650. Sattānaṁ phalānaṁ hetubhūtāni “imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā”ti-ādinā vuttāni, pañcindriyāniyeva phalūpacārena “satta phalānī”ti vuttāni. Tāni ca pubbabhāgāni “imesaṁ, bhikkhave, pañcannaṁ indriyānaṁ bhāvitattā …pe… sattānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti vacanato. Tesanti sattānaṁ phalānaṁ. “Dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalan”ti evaṁ atītasutte vuttāni heṭṭhā dve phalāni nāmāti vadanti. Yehi pana indriyehi aññatra pana antarāparinibbāyiṁ sesāni phalāni honti, tāni cattāri sapubbabhāgāni lokuttarānīti vuttaṁ siyā.

Indriyasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.49./CS:pg.2.502)

SṬ.49.Sammappadhānasaṁyuttavaṇṇanā

651-704. Sammappadhānasaṁyutte pubbabhāgavipassanāva kathitā “akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāyā”ti-ādivacanato.

Sammappadhānasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.50./CS:pg.2.502)

SṬ.50.Balasaṁyuttavaṇṇanā

705-812. Balasaṁyutte balāni missakāneva kathitāni “vivekanissitan”ti vacanato.

Balasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.51.Iddhipādasaṁyuttaṁ

1. Cāpālavaggo

(SṬ.51.1.)1. Apārasuttavaṇṇanā

813. Chandaṁ (SṬ.51.1/CS:pg.2.503) nissāya pavatto samādhīti kattukamyatāchandaṁ adhipatiṁ katvā paṭiladdhasamādhi chandhasamādhi. Padhānasaṅkhārāti catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṁ adhivacanaṁ. Tehīti chandasamādhipadhānasaṅkhārehi. Iddhiyā pādanti nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena, ijjhanti etāya saddhā iddhā vuddhā ukkaṁsagatā hontīti iminā vā pariyāyena “iddhī”ti saṅkhātānaṁ upacārajjhānādikusalacittasampayuttānaṁ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṁ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūtaṁ, sesacittacetasikarāsinti attho. Sā eva ca yathāvutta-iddhi yasmā heṭṭhimā heṭṭhimā uparimāya uparimāya pādabhūtā, tasmā vuttaṁ “iddhibhūtaṁ vā pādanti iddhipādan”ti. Sesesūti vīriyasamādhi-ādīsu. Tattha hi vīriyaṁ cittaṁ vīmaṁsaṁ adhipatiṁ katvā paṭiladdhasamādhi vīmaṁsāsamādhīti attho veditabbo. Idhāti imasmiṁ Iddhipādasaṁyutte. Ekaparicchedova atthaniddeso.

(SṬ.51.5.)5. Iddhipadesasuttavaṇṇanā

817. Iddhipadesanti iddhiyā ekadesaṁ. Ko pana soti āha--“tayo ca magge tīṇi ca phalānī”ti.

(SṬ.51.6.)6. Samattasuttavaṇṇanā

818. Samattanti sāmaññassa samaṁ attanaṁ ijjhanaṁ samattaṁ paripuṇṇaṁ. Vivaṭṭapādakā eva iddhipādā kathitā “apārā pāraṁ gamanāya saṁvattantī”ti-ādivacanato.

(SṬ.51.10.)10. Cetiyasuttavaṇṇanā

822. Udenayakkhassa cetiyaṭṭhāneti udenassa nāma yakkhassa devāyatanasaṅkhepena iṭṭhakāhi kate mahājanassa cittīkataṭṭhāne. Katavihāroti Bhagavantaṁ uddissa tattha katavihāro. Vuccatīti purimavohārena (SṬ.51.10/CS:pg.2.504) “udenacetiyan”ti vuccati. Gotamakādīsupīti Gotamakacetiyanti evamādīsupi. Eseva nayoti cetiyaṭṭhāne katavihārabhāvaṁ atidisati. Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṁ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇavasena aparāparaṁ pavattitā ānītā. Yuttayānaṁ viya katāti yathā yuttamājaññayānaṁ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṁ yathāruci pavattimarahati, evaṁ yathāruci pavattanārahataṁ gamitā. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthu viya katāti sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisesānaṁ pavattiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṁtaṁ-adhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanupacayaṁ gamitā. Tenāha “suvaḍḍhitā”ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāya sikhappattiyā sammadeva saṁsevitā.

Aniyamenāti “yassa kassacī”ti aniyatavacanena. Niyametvāti “Tathāgatassā”ti sarūpaggahaṇena niyametvā. Āyuppamāṇanti paramāyuppamāṇaṁ vadati. Tasseva gahaṇe kāraṇaṁ brahmajālavaṇṇanāyaṁ vuttanayeneva veditabbaṁ. Mahāsīvatthero pana mahābodhisattānaṁ carimabhave paṭisandhidāyino kammassa asaṅkheyyāyukatāsaṁvattanasamatthataṁ hadaye ṭhapetvā Buddhānaṁ āyusaṅkhārassa parissayavikkhambhanasamatthatā pāḷiyaṁ āgatā evāti imaṁ bhaddakappameva tiṭṭheyyāti avoca.

Khaṇḍiccādīhi abhisuyyatīti etena yathā iddhibalena jarāya na paṭighāto, evaṁ tena maraṇassapi na paṭighātoti atthato āpannamevāti. “Kva saro khitto, kvacani patito”ti aññathā vuṭṭhitenapi theravādena Aṭṭhakathāvacanameva samatthitanti daṭṭhabbaṁ. Tenāha “so pana na ruccati …pe… niyamitan”ti.

Pariyuṭṭhitacittoti yathā kiñci atthānatthaṁ sallakkhetuṁ na sakkā, evaṁ abhibhūtacitto. So pana abhibhavo mahatā udakoghena appakassa udakassa ajjhottharaṇaṁ viya ahosīti vuttaṁ “ajjhotthaṭacitto”ti. Aññoti therato, ariyehi vā añño yo koci paro (SṬ.51.10/CS:pg.2.505) puthujjano. Puthujjanaggahaṇañcettha yathā sabbena sabbaṁ appahīnavipallāso mārena pariyuṭṭhitacitto kiñci atthānatthaṁ sallakkhetuṁ na sakkoti, evaṁ thero Bhagavatā kataṁ nimittobhāsaṁ sabbaso na sallakkhesīti dassanatthaṁ. Tenāha “māro hī”ti-ādi. Cattāro vipallāsāti asubhe “subhan”ti saññāvipallāso, cittavipallāso, dukkhe “sukhan”ti saññāvipallāso, cittavipallāsoti ime cattāro vipallāsā. Tenāti yadipi itare aṭṭha vipallāsā pahīnā, yathāvuttānaṁ catunnaṁ vipallāsānaṁ appahīnabhāvena. Assāti therassa.

Maddatīti phusanamattena maddanto viya hoti, aññathā tena maddite sattānaṁ maraṇameva siyā, kiṁ sakkhissati na sakkhissatīti adhippāyo. Kasmā na sakkhissati? Nanu esa aggasāvakassa mahiddhikassa mahānubhāvassa kucchiṁ paviṭṭhoti? Saccaṁ paviṭṭho, tañca kho attano mahānubhāvassa dassanatthaṁ, na vibādhanādhippāyena. Vibādhanādhippāyena pana idha “kiṁ sakkhissatī”ti vuttaṁ hadayamaddanassa adhikatattā. Nimittobhāsanti ettha “tiṭṭhatu Bhagavā kappan”ti sakalakappaṁ avaṭṭhānayācanāya “yassa kassaci, Ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā”ti-ādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṁ avaṭṭhānasamatthatāvasena saññuppādanaṁ nimittaṁ. Tathā pana pariyāyaggahaṇaṁ muñcitvā ujukaṁyeva attano adhippāyavibhāvanaṁ obhāso. Jānantoyevāti mārena pariyuṭṭhitabhāvaṁ jānanto eva. Attano aparādhahetuko sattānaṁ soko tanuko hoti, na balavāti āha--“dosāropanena sokatanukaraṇatthan”ti. Kiṁ pana thero mārena pariyuṭṭhitacittakāle pavattiṁ pacchā jānātīti? Na jānāti sabhāvena, Buddhānubhāvena pana jānāti.

Anatthe niyojento guṇamāraṇena māreti, virāgavibandhanena vā jātinimittatāya tattha tattha jātaṁ mārento viya hotīti “māretīti māro”ti vuttaṁ. Atipāpattā pāpimā. Kaṇhadhammasamannāgato kaṇho. Virāgādiguṇānaṁ antakaraṇato antako. Sattānaṁ anatthāvahaṁ paṭipattiṁ na muñcatīti namuci. Attano mārapāsena pamatte bandhati, pamattā vā bandhū etassāti pamattabandhu. Sattamasattāhato paraṁ satta (SṬ.51.10/CS:pg.2.506) ahāni sandhāyāha “aṭṭhame sattāhe”ti, na pana pallaṅkasattāhādi viya niyatakiccassa aṭṭhamasattāhassa nāma labbhanato. Sattamasattāhassa hi parato Ajapālanigrodhamūle brahmuno Sakkassa ca paṭiññātadhammadesanaṁ Bhagavantaṁ ñatvā “idāni satte dhammadesanāya mama visayaṁ atikkāmessatī”ti sañjātadomanasso hutvā ṭhito cintesi, “handāhaṁ dāni naṁ upāyena parinibbāpessāmi, evamassa manoratho aññathattaṁ gamissati, mama manoratho ijjhissatī”ti cintetvā Bhagavantaṁ upasaṅkamitvā ekamantaṁ ṭhito--“parinibbātu dāni, bhante, Bhagavā”ti-ādinā parinibbānaṁ yāci. Taṁ sandhāya vuttaṁ “aṭṭhame sattāhe”ti-ādi. Tattha ajjāti āyusaṅkhāravossajjanadivasaṁ sandhāyāha. Bhagavā cassa atibandhanādhippāyaṁ jānantopi taṁ anāvikatvā parinibbānassa akālabhāvameva pakāsento yācanaṁ paṭikkhipi. Tenāha “na tāvāhan”ti-ādi.

Maggavasena byattāti saccapaṭivedhaveyyattiyena byattā. Tatheva vinītāti maggavasena kilesānaṁ samucchedavinayena vinītā. Tathā visāradāti ariyamaggādhigameneva Satthusāsane vesārajjappattiyā visāradā, sārajjakarānaṁ diṭṭhivicikicchādipāpadhammānaṁ vigamena visāradabhāvaṁ pattāti attho. Yassa sutassa vasena vaṭṭadukkhato nissaraṇaṁ sambhavati, taṁ idha ukkaṭṭhaniddesena “sutan”ti adhippetanti āha “tepiṭakavasenā”ti. Tiṇṇaṁ piṭakānaṁ samūho tepiṭakaṁ, tīṇi vā piṭakāni tipiṭakaṁ, tipiṭakameva tepiṭakaṁ, tassa vasena. Tadevāti yaṁ taṁ tepiṭakaṁ sotabbabhāvena sutanti vuttaṁ, tameva. Dhammanti pariyattidhammaṁ. Dhārentīti suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasaṁ viya avinassantaṁ katvā suppaguṇasuppavattibhāvena dhārenti hadaye ṭhapenti. Iti pariyattidhammavasena bahussutadhammadharabhāvaṁ dassetvā idāni paṭivedhavasenapi taṁ dassento “atha vā”ti-ādi vuttaṁ. Ariyadhammassāti maggaphaladhammassa, navavidhassa vā lokuttaradhammassa. Anudhammabhūtanti adhigamāyānurūpaṁ dhammabhūtaṁ. Anucchavikapaṭipadanti tameva vipassanādhammamāha, chabbidhā visuddhiyo vā. Anudhammanti nibbānadhammassa anudhammo, yathāvuttapaṭipadā, tassānurūpaṁ abhisallekhitaṁ appicchatādidhammaṁ. Caraṇasīlāti samādāya vattanasīlā. Anumaggaphaladhammo etissāti vā anudhammā, vuṭṭhānagāminivipassanā, tassa caraṇasīlā. Attano ācariyavādanti attano ācariyassa (SṬ.51.10/CS:pg.2.507) sammāsambuddhassa vādaṁ. Sadevakassa lokassa ācārasikkhāpanena ācariyo, Bhagavā, tassa vādo, catusaccadesanā.

Ācikkhissantīti ādito kathessanti, attanā uggahitaniyāmena pare uggaṇhāpessantīti attho. Desessantīti vācessanti, pāḷiṁ sammā pabodhessantīti attho. Paññapessantīti pajānāpessanti, saṅkāsessantīti attho. Paṭṭhapessantīti pakārehi ṭhapessanti, pakāsessantīti attho. Vivarissantīti vivaṭaṁ karissanti. Vibhajissantīti vibhattaṁ karissanti. Uttānīkarissantīti anuttānaṁ gambhīraṁ uttānaṁ pākaṭaṁ karissanti. Sahadhammenāti ettha dhamma-saddo kāraṇapariyāyo “hetumhi ñāṇaṁ dhammapaṭisambhidā”ti-ādīsu (vibha.720) viyāti āha “sahetukena sakāraṇena vacanenā”ti.

Sappāṭihāriyanti sanissaraṇaṁ. Yathā paravādaṁ bhañjitvā sakavādo patiṭṭhahati, evaṁ hetudāharaṇehi yathādhigatamatthaṁ sampādetvā dhammaṁ kathessanti. Tenāha “niyyānikaṁ katvā dhammaṁ desessantī”ti navavidhaṁ lokuttaraṁ dhammaṁ pabodhessantīti attho. Ettha ca “paññapessantī”ti-ādīhi chahi padehi cha atthapadāni dassitāni, ādito pana dvīhi padehi cha byañjanapadāni. Ettāvatā tepiṭakaṁ Buddhavacanaṁ saṁvaṇṇanānayena saṅgahetvā dassitaṁ hoti. Vuttañhetaṁ nettiyaṁ (netti. saṅgahavāra) “dvādasa padāni suttaṁ, taṁ sabbaṁ byañjanañca attho cā”ti.

Sikkhattayasaṅgahitanti adhisīlasikkhādisikkhattayasaṅgahaṁ. Sakalaṁ sāsanabrahmacariyanti anavasesaṁ Satthusāsanabhūtaṁ seṭṭhacariyaṁ. Samiddhanti sammadeva vaḍḍhitaṁ. Jhānassādavasenāti tehi tehi bhikkhūhi samadhigatajhānasukhavasena. Vuḍḍhippattanti uḷārapaṇītabhāvūpagamanena sabbaso parivuḍḍhimupagataṁ. Sabbapāliphullaṁ viya abhiññāsampadāhi sāsanābhivuḍḍhiyā matthakappattito. Patiṭṭhitavasenāti patiṭṭhānavasena, patiṭṭhappattiyāti attho. Paṭivedhavasena bahuno janassa hitaṁ bāhujaññaṁ. Tenāha “mahājanābhisamayavasenā”ti. Puthu puthulaṁ bhūtaṁ jātaṁ, puthuttaṁ bhūtaṁ pattanti vā puthubhūtaṁ. Tenāha “sabbākārena puthulabhāvappattan”ti. Suṭṭhu pakāsitanti sammadeva ādikalyāṇādibhāvena paveditaṁ.

Satiṁ (SṬ.51.10/CS:pg.2.508) sūpaṭṭhitaṁ katvāti ayaṁ kāyādivibhāgo attabhāvasaññito dukkhabhāro mayā ettakaṁ kālaṁ vahito, idāni pana na vahitabbo, etassa avahanatthaṁ cirataraṁ kālaṁ ariyamaggasambhāro sambhato, svāyaṁ ariyamaggo paṭividdho, yato ime kāyādayo asubhādito sabhāvādito sammadeva pariññātāti catubbidhampi satiṁ yathātathaṁ visaye suṭṭhu upaṭṭhitaṁ katvā. Ñāṇena paricchinditvāti yasmā imassa attabhāvasaññitassa dukkhabhārassa vahane payojanabhūtaṁ attahitaṁ bodhimūle eva parisamāpitaṁ, parahitaṁ pana Buddhaveneyyavinayanaṁ parisamāpitaṁ matthakappattaṁ, taṁ dāni māsattayeneva parisamāpanaṁ pāpuṇissati, tasmā āha “visākhapuṇṇamāyaṁ parinibbāyissāmī”ti, evaṁ Buddhañāṇena paricchinditvā saccabhāgena vinicchayaṁ katvā. Āyusaṅkhāraṁ vissajīti āyuno jīvitassa abhisaṅkharaṇaṁ phalasamāpattidhammaṁ na samāpajjissāmīti vissaji, taṁ vissajjaneneva tena abhisaṅkharīyamānaṁ jīvitasaṅkhāraṁ na pavattayissāmīti vissaji. Tenāha “tatthā”ti-ādi.

Ṭhānamahantatāyapi pavatti-ākāramahantatāyapi mahanto pathavīkampo. Tattha ṭhānamahantatāya bhūmicālassa mahantataṁ dassetuṁ “tadā …pe… akampitthā”ti vuttaṁ, sā pana jātikhettabhūtā dasasahassī lokadhātu eva, na yā kāci. Yā mahābhinīhāramahājāti-ādīsupi akampittha, tadāpi tattakāya eva kampane kiṁ kāraṇaṁ? Jātikhettabhāvena tasseva ādito pariggahassa katattā, pariggahaṇañcassa dhammatāvasena veditabbaṁ. Tathā hi purimabuddhānampi tattakameva jātikhettaṁ ahosi. Tathā hi vuttaṁ “dasasahassī lokadhātu nissaddā hoti nirākulā …pe… mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampatī”ti ca ādi. Udakapariyantaṁ katvā chappakārappavedhanena. Avītarāge bhiṁsetīti bhiṁsano, so eva bhiṁsanakoti āha “bhayajanako”ti. Devabheriyoti devadundubhisaddassa pariyāyavacanamattaṁ, na cettha kāci bherī devadundubhīti adhippetā, atha kho uppātabhāvena labbhamāno ākāsato nigghosasaddo. Tenāha “devo”ti-ādi. Devoti megho. Tassa hi tadā acchabhāvena ākāsassa vassābhāvena sukkhagajjitasaññite (SṬ.51.10/CS:pg.2.509) sadde niccharante devadundubhisamaññā. Tenāha “devo sukkhagajjitaṁ gajjī”ti.

Pītivegavissaṭṭhanti “evaṁ ciratarakālaṁ vahito ayaṁ attabhāvasaññito dukkhabhāro, dāni na cirasseva nikkhipissāmī”ti sañjātasomanasso Bhagavā sabhāveneva pītivegavissaṭṭhaṁ udānaṁ udāneti, evaṁ udānentena ayampi attho sādhito hotīti dassanatthaṁ Aṭṭhakathāyaṁ “kasmā”ti-ādi vuttaṁ.

Tulīyatīti tulanti tula-saddo kammasādhanoti dassetuṁ “tulitan”ti vuttaṁ. Appānubhāvatāya paricchinnaṁ. Tathā hi taṁ paṭipakkhena parito khaṇḍitabhāvena parittanti vuccati. Paṭipakkhavikkhambhanato dīghasantānatāya vipulaphalatāya ca na tulaṁ na paricchinnaṁ. Yehi kāraṇehi pubbe avisesato “mahaggataṁ atulan”ti vuttaṁ, tāni kāraṇāni rūpāvacarato āruppassa sātisayaṁ vijjantīti arūpāvacaraṁ atulanti vuttaṁ, itarañca tulanti. Appavipākanti tīsupi kammesu yaṁ appavipākaṁ hīnaṁ, taṁ tulaṁ. Bahuvipākanti yaṁ mahāvipākaṁ paṇītaṁ, taṁ atulaṁ. Yaṁ panettha majjhimaṁ, taṁ hīnaṁ ukkaṭṭhanti dvidhā bhinditvā dvīsu bhāgesu pakkhipitabbaṁ. Hīnattikavaṇṇanāyaṁ vuttanayeneva appabahuvipākataṁ niddhāretvā tassa vasena tulātulabhāvo veditabbo. Sambhavati etasmāti sambhavoti āha “sambhava hetubhūtan”ti. Niyakajjhattaratoti sasantānadhammesu vipassanāvasena gocarāsevanāya ca rato. Savipākaṁ samānaṁ pavattivipākamattadāyikammaṁ savipākaṭṭhena sambhavaṁ, na ca taṁ kāmādi bhavābhisaṅkhārakanti tato visesanatthaṁ sambhavanti vatvā “bhavasaṅkhāran”ti vuttaṁ. Ossajīti ariyamaggena avassaji. Kavacaṁ viya attabhāvaṁ pariyonandhitvā ṭhitaṁ attani sambhūtattā attasambhavaṁ kilesañca abhindīti kilesabhedasahabhāvikammossajjanaṁ dassento tadubhayassa kāraṇamāha “ajjhattarato samāhito”ti.

Paṭhamavikappe avasajjanameva vuttaṁ. Ettha avasajjanākāroti taṁ dassento “atha vā”ti-ādimāha. Tattha tīrentoti “uppādo bhayaṁ, anuppādo kheman”ti-ādinā vīmaṁsanto. Tulento tīrentoti-ādinā saṅkhepato vuttamatthaṁ vitthārato dassetuṁ “pañcakkhandhā”ti-ādiṁ vatvā bhavasaṅkhārassa avasajjanākāraṁ sarūpato dasseti. Evanti-ādinā (SṬ.51.10/CS:pg.2.510) pana udānagāthāvaṇṇanāyaṁ ādito vuttamatthaṁ nigamanavasena dasseti. Abhītabhāvañāpanatthañcāti ayampi attho saṅgahitoti daṭṭhabbaṁ.

Cāpālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Pāsādakampanavaggo

(SṬ.51.11~12.)1~2. Pubbasuttādivaṇṇanā

823-824. Parato imasmiṁ pāsādakampanavagge dasamasutte āvi bhavissanti. Cha-abhiññāpādakāti channaṁ abhiññānaṁ pādakabhūtā padhānabhūtā. Yathā paṭhamasutte, tathā dutiyatatiyasuttesupi ca cha-abhiññāpādakā iddhipādā kathitāti attho.

(SṬ.51.13.)3. Chandasamādhisuttavaṇṇanā

825. Yo samādhissa nissayabhūto chando, so idhādhippetoti āha “chandanti kattukamyatāchandan”ti. Tassa ca adhipateyyaṭṭho nissayaṭṭho, na vinā taṁ chandaṁ nissāyāti āha-- “nissāyāti nissayaṁ katvā, adhipatiṁ katvāti attho”ti. Padhānabhūtāti seṭṭhabhūtā, seṭṭhabhāvo ca ekassapi catukiccasādhanavasena pavattiyā, tato eva bahuvacananiddeso, padhānasaṅkhāraṭṭhena padhānasaṅkharaṇato. “Chandaṁ ce nissāya …pe… ayaṁ vuccati chandasamādhī”ti imāya pāḷiyā chandādhipati samādhi chandasamādhīti adhipatisaddalopaṁ katvā samāso vuttoti viññāyati, adhipatisaddatthadassanavasena vā chandahetuko, chandādhiko vā samādhi chandasamādhi. Tena “chandasamādhinā ceva padhānasaṅkhārehi padhānabhūtasaṅkhārehi ca samannāgatā”ti vakkhati, taṁ ānetvā sambandho. Padhānabhūtāti vīriyabhūtā. Keci vadanti--“saṅkhatasaṅkhārādinivattanatthaṁ padhānaggahaṇan”ti. Atha vā taṁ taṁ visesaṁ saṅkharotīti saṅkhāro, sabbampi vīriyaṁ. Tattha catukiccasādhakato tadaññassa nivattanatthaṁ padhānaggahaṇanti. Yathā chando chandasamādhinā ceva padhānasaṅkhārehi ca samannāgato, evaṁ chandasamādhi chandena ceva padhānasaṅkhārehi ca samannāgato. Padhānasaṅkhārāpi chandena (SṬ.51.13/CS:pg.2.511) ceva chandasamādhinā ca samannāgatāti tīsupi padesu samannāgatasaddo yojetabbo. Tasmāti yasmā tayopi chandādayo ekacittuppādapariyāpannā, tasmā sabbe te dhammā ekato katvā “ayaṁ vuccati …pe… iddhipādo”ti vuttanti. Evaṁ chandādīnaṁyeva cettha iddhipādabhāvo vutto, vibhaṅge pana tesaṁ iddhibhāvo sampayuttānaṁ iddhipādabhāvo vuttoti dassento “iddhipādavibhaṅge panā”ti-ādimāha.

Idāni nesaṁ iddhipādatāpi sambhavatīti dassento “apicā”ti-ādimāha. Tattha chandañhi bhāvayato padhānaṁ katvā bhāventassa tathā pavattapubbābhisaṅkhāravasena ijjhamāno chando iddhi nāma, tassa nissayabhūtā padhānasaṅkhārā iddhipādo nāma. Sesadvayepi eseva nayo. Tathā bhāvayantassa mukhyatāmattaṁ sandhāya vuttaṁ, ijjhanattho pana sabbesaṁ samānanti dassento “sampayutta …pe… ijjhantiyevā”ti āha.

Iddhipāde asaṅkarato dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha chandādayoti chandasamādhipadhānasaṅkhārā. Sesiddhipādesūti vīriyiddhipādādīsu. Tattha vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatoti dvikkhattuṁ vīriyaṁ āgataṁ, tattha purimaṁ samādhivisesaṁ, vīriyādhipatisamādhi eva vīriyasamādhīti dutiyaṁ samannāgamaṅgadassanaṁ. Dveyeva hi sabbattha samannāgamaṅgāni samādhi padhānasaṅkhāro ca, chandādayo samādhivisesanāni, padhānasaṅkhāro pana padhānavacaneneva visesito, na chandādīhīti na idha vīriyādhipatitā padhānasaṅkhārassa vuttā hoti. Vīriyañca samādhiṁ visesetvā ṭhitameva samannāgamaṅgavasena padhānasaṅkhāravacanena vuttanti nāpi dvīhi vīriyehi samannāgamo vutto hoti. Yasmā pana chandādīhi visiṭṭho samādhi, tathāpi visiṭṭheneva ca tena sampayutto padhānasaṅkhāro sesadhammā ca, tasmā samādhivisesanānaṁ vasena cattāro iddhipādā vuttā, visesanabhāvo ca chandādīnaṁ taṁtaṁ-avassayadassanavasena hotīti “chandasamādhi …pe… iddhipādo”ti ettha nissayatthepi pāda-sadde upādāyaṭṭhena chandādīnaṁ iddhipādatā vuttā hoti, teneva abhidhamme uttaracūḷabhājaniye “cattāro iddhipādā chandiddhipādo”ti-ādinā (vibha. 457) chandādīnaṁyeva iddhipādatā vuttā, pañhapucchake ca--“cattāro iddhipādā idha bhikkhu chandasamādhī”ti-ādināva (vibha.431) uddesaṁ katvāpi puna chandādīnaṁyeva kusalādibhāvo (SṬ.51.13/CS:pg.2.512) vibhatto. Upāyiddhipādadassanatthameva hi nissayiddhipādadassanaṁ kataṁ, aññathā catubbidhatā na hotīti ayamettha pāḷivasena atthavinicchayo. Tattha upāyiddhipādadassanatthamevāti chandādike dhure jeṭṭhake pubbaṅgame katvā nibbattitasamādhi chandādhipatisamādhīti chandādīnaṁ iddhiyā adhigamūpāyadassanaṁ upāyiddhipādadassanaṁ, tadatthameva “tathābhūtassa vedanākkhandho …pe… viññāṇakkhandho”ti tattha tattha pāḷiyaṁ nissayiddhipādadassanaṁ kataṁ chandādivisiṭṭhānaṁyeva vedanākkhandhādīnaṁ adhippetattā. Evañcetaṁ sampaṭicchitabbaṁ, aññathā kevalaṁ iddhisampayuttānaṁyeva khandhānaṁ vasena iddhipādabhāve gayhamāne tesaṁ catubbidhatā na hoti visesakāraṇabhāvatoti adhippāyo.

Kecīti uttaravihāravāsino. Anibbattoti hetupaccayehi na nibbatto, na sabhāvadhammo, paññattimattanti adhippāyo. Vādamaddanatthāya hoti, abhidhamme ca āgato uttaracūḷavāroti yojanā. Cattāro iddhipādāti-ādi uttaracūḷavāradassanaṁ. Ime pana uttaracūḷavāre āgatā iddhipādā.

Raṭṭhapālatthero chande sati kathaṁ nānujānissantīti sattāhāni bhattāni abhuñjitvā mātāpitaro anujānāpetvā pabbajitvā chandameva nissāya arahattaṁ pāpuṇīti āha--“raṭṭhapālatthero chandaṁ dhuraṁ katvā lokuttaradhammaṁ nibbattesī”ti. Soṇattheroti sukhumālasoṇatthero. So hi āyasmā attano sukhumālabhāvaṁ acintetvā ativelaṁ caṅkamanena pādesu uṭṭhitesupi ussāhaṁ avissajjento vīriyaṁ dhuraṁ katvā lokuttaradhammaṁ nibbattesi. Sambhutatthero “cittavato ce alamariyañāṇadassanaviseso ijjheyya, mayhaṁ ijjheyyāti cittaṁ dhuraṁ katvā lokuttaradhammaṁ nibbattesi. Mogharājā “paññavato ce maggabhāvanā ijjheyya, mayhaṁ ijjheyyā”ti paññāpubbaṅgamaṁ paññādhuraṁ paññājeṭṭhakaṁ katvā arahattaṁ pāpuṇīti āha “mogharājā vīmaṁsaṁ dhuraṁ katvā lokuttaradhammaṁ nibbattesī”ti. Idāni nesaṁ ariyānaṁ upaṭṭhānussāhamantajātisampadaṁ nissāya rañño santike laddhavisese amaccaputte nidassanabhāvena dassetuṁ “tattha yathā”ti-ādimāha. Ettha (SṬ.51.13/CS:pg.2.513) ca punappunaṁ chanduppādanaṁ tosanaṁ viya hotīti chandassa upaṭṭhānasadisatā vuttā, thāmabhāvato ca vīriyassa sūrattasadisatā, cintanappadhānattā cittassa mantasaṁvidhānasadisatā, yonisomanasikāra-sambhūtesu kusaladhammesu paññā seṭṭhāti vīmaṁsāya jātisampattisadisatā vuttā.

(SṬ.51.14.)4. Moggallānasuttavaṇṇanā

826. Uddhaccapakatikāti vikkhittasabhāvā, vibbhantacittāti attho. Anavaṭṭhitatāya vipphanditacittatāya vipphandamānacittā. Tucchatāya naḷo viyāti naḷo, māno, uggato naḷo etesanti unnaḷāti āha-- “unnaḷāti …pe… vuttaṁ hotī”ti. Capalāti cāpalyatā nāma lolabhāvo. Murāti kharavacanā, pharusavacanāti attho. Vikiṇṇavācā nāma samphappalāpinoti vuttaṁ “asaṁyatavacanā”ti-ādi. Paṭipattidhamme pamuṭṭhā vinaṭṭhā paṭivinaṭṭhā sati etesanti muṭṭhasatīti āha-- “naṭṭhassatino”ti. Ubbhantacittāti samādhino abhāvena uddhacceneva uparūpari bhantacittā. Pākatindriyā abhāvitakāyatāya gāmadārakā viya pakatibhūta-indriyā. Nemo vuccati bhūmiyā baddhabhāvanimittapadeso, gambhīro nemo etassāti gambhīranemo. Suṭṭhu nikhātoti-ādi tassa pādassa suppatiṭṭhitabhāvadassanaṁ.

(SṬ.51.15.)5. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttavaṇṇanā

827. Pahānatthanti anuppādapahānatthaṁ.

(SṬ.51.19.)9. Iddhādidesanāsuttavaṇṇanā

831. Abhiññāpādakaṁ catutthajjhānaṁ adhippetaṁ “iddhilābhāya pavattatī”ti vacanato.

(SṬ.51.20.)10. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā

832. Chandaṁ uppādetvāti bhāvanāchandaṁ uppādetvā. Līnākāroti bhāvanācittassa layāpatti. Kosajjena vokiṇṇāpajjanaṁ vuttaṁ.

Evaṁ (SṬ.51.20/CS:pg.2.514) pasādābhāvena cittassa vikkhepāpatti, tattha pasāduppādanena yaṁ sampahaṁsanaṁ icchitabbaṁ, tassa uppādanākāraṁ dassetuṁ vuttaṁ “so Buddhadhammasaṅghaguṇe āvajjetvā”ti-ādi. Vatthukāme ārabbha vikkhitto punappunaṁ vikkhitto hotiyevāti vuttaṁ “anuvikkhitto”ti. Uppathaṁ paṭipannassa cittassa daṇḍanaṭṭhena niggaṇhanaṭṭhena suttāni eva daṇḍoti suttadaṇḍo, tena suttadaṇḍena cittaṁ tajjetvā. Pañcakāmaguṇe ārabbha pavatto cittavikkhepo punappunaṁ uppajjatevāti vuttaṁ “anuvikkhitto anuvisaṭo”ti.

Purepacchābhāvo kammaṭṭhānassa manasikāravasena uggahavasena vāti tadubhayaṁ dassetuṁ “kathan”ti-ādi vuttaṁ. Atilīnādīsu catūsu ṭhānesūti atilīnātipaggahitasaṁkhitta-anuvikkhittasaññitesu catūsu ṭhānesu. Tattha bhāvanaṁ anajjhogāhetvāva saṅkoco atilīnatā, ajjhogāhetvā anto saṅkoco saṁkhittatā, antosaṅkhepo atipaggahitatā, accāraddhavīriyatā anuvikkhittatā. Bahiddhā visamavitakkānubhāvanaṁ āpajjanto dvattiṁsākāravasena aṭṭhikasaññāvasena vā gahetabbanti āha-- “sarīravasena veditabban”ti. Tenāha “uddhaṁ pādatalā”ti-ādi (dī.ni.2.377 ma.ni.1.110).

Aññamaññaṁ asaṅkarato ākirīyanti pakārato ṭhapīyantīti ākārā, bhāgāti āha--“yehi ākārehīti yehi koṭṭhāsehī”ti. Liṅgīyati sallakkhīyatīti liṅgaṁ, saṇṭhānaṁ. Nimīyati niddhāretvā paricchindīyatīti nimittaṁ, upaṭṭhānaṁ. Yo bhikkhūti-ādi ālokasaññaṁ yo uggaṇhāti, taṁ dassanaṁ. Aṅgaṇeti vivaṭaṅgaṇe. Ālokasaññaṁ manasikaroti rattiyaṁ. Vīriyādīsupīti yathā “idha bhikkhu chandaṁ uppādetvā”ti chande vitthāranayo vutto, vīriyādīsupi eso eva vitthāranayo yojetabbo.

Pāsādakampanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Ayoguḷavaggo

(SṬ.51.21.)2. Ayoguḷasuttavaṇṇanā

834. Iminā catumahābhūtamayenāti iminā sabbalokapaccakkhena catūhi mahābhūtehi nibbattena catumahābhūtamayena. Manomayo pana nimmitakāyo (SṬ.51./CS:pg.2.515) Bhagavato rucivasena paresaṁ paccakkho hoti. Omātīti avamāti. Ava-pubbo hi mā-saddo satti-atthopi hotīti “pahoti sakkotī”ti attho vutto. Asambhinnapadanti asādhāraṇapadaṁ aññattha anāgatattā. Kāyassa citte samodahanaṁ āropanaṁ tannissitatākaraṇañca atthato cittagatiyā pavattanamevāti āha “cittagatiyā pesetī”ti.

Tattha cittagatigamanaṁ nāma cittavasena kāyassa pariṇāmanena “ayaṁ kāyo imaṁ cittaṁ viya hotū”ti kāyassa cittena samānagatikatāṭhapanaṁ. Kathaṁ pana kāyo dandhapavattiko lahupavattinā cittena samānagatiko hotīti? Na sabbathā samānagatiko. Yatheva hi kāyavasena cittapariṇāmane cittaṁ sabbathā kāyena samānagatikaṁ na hoti. Na hi kadāci taṁ sabhāvasiddhena attano khaṇena avattitvā dandhavuttikassa rūpadhammassa vasena pavattituṁ sakkoti, “idaṁ cittaṁ ayaṁ kāyo viya hotū”ti pana adhiṭṭhānena dandhagatikassa kāyassa anuvattanato yāva icchitaṭṭhānappatti, tāva kāyagati-anulomeneva hutvā santānavasena pavattamānaṁ cittaṁ kāyagatiyā pariṇāmitaṁ nāma hoti. Evaṁ “ayaṁ kāyo idaṁ cittaṁ viya hotū”ti adhiṭṭhānena pageva sukhalahusaññāya sampāditattā abhāvitiddhipādānaṁ viya dandhaṁ avattitvā yathā lahukaṁ katipayacittavāreneva icchitaṭṭhānappatti hoti, evaṁ pavattamāno kāyo cittagatiyā pariṇāmito nāma hoti, na ekacittakkhaṇeneva icchitaṭṭhānappattiyā, evañca katvā bāhāsamiñjanapasāraṇūpamāpi upacārena vinā suṭṭhutaraṁ yuttā hotīti. Aññathā dhammatāvilomatā siyā, nāpi dhammānaṁ lakkhaṇaññathattaṁ iddhibalena kātuṁ sakkā, bhāvaññathattameva pana kātuṁ sakkāti.

(SṬ.51.23~30.)3~10. Bhikkhusuttādivaṇṇanā

835-842. “Dvinnaṁ phalānan”ti āgatasuttaṁ sandhāya “dve phalāni ādiṁ katvā”ti vuttaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Ayoguḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iddhipādasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.52.Anuruddhasaṁyuttaṁ

1. Rahogatavaggo

(SṬ.52.1~2.)1~2. Paṭhamarahogatasuttādivaṇṇanā

899-900. Chattiṁsāya (SṬ.52./CS:pg.2.516) ṭhānesūti ajjhattaṁ kāye samudayadhammānupassī, vayo, samudayavayo, bahiddhā samudayo, vayo, samudayavayo, ajjhattabahiddhā samudayo, vayo, samudayavayadhammānupassīti nava anupassanā, tathā vedanāya citte dhammesūti evaṁ chattiṁsāya ṭhānesu. Dutiye dvādasasu ṭhānesūti kāye ajjhattaṁ bahiddhā ajjhattabahiddhā, vedanāya citte dhammesūti evaṁ dvādasasu ṭhānesu.

(SṬ.52.3.)3. Sutanusuttavaṇṇanā

901. Imāya pāḷiyāti imāya hīnattikapāḷiyā. Ime dhammā hīnā lāmakaṭṭhena. Ime dhammā majjhimā hīnapaṇītānaṁ majjhe bhavāti. Uttamaṭṭhena attappakaṭṭhena padhānabhāvaṁ nītāti paṇītā.

(SṬ.52.4~7.)4~7. Paṭhamakaṇḍakīsuttādivaṇṇanā

902-905. Kaṇḍakā etissā atthīti kaṇḍakī, karamandagaccho. Osadhibhāvāpekkhāya itthiliṅganiddeso, tabbahulatāya taṁ vanaṁ “Kaṇḍakīvanan”teva paññāyittha. Sahassalokanti sahassacakkavāḷalokaṁ. Dasacakkavāḷasahassaṁ ekāvajjanassa āpāthaṁ āgacchati tathā ālokavaḍḍhanassa katattā.

(SṬ.52.9.)9. Ambapālivanasuttavaṇṇanā

907. Arahattabhāvadīpakanti arahattassa atthibhāvadīpakaṁ. “Arahattabhāvadīpikan”ti vā pāṭho.

Rahogatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(2. Dutiyavaggo 第二品)

(SṬ.52.11~24.)2. Dutiyavaggavaṇṇanā

909-922. Dasabalañāṇanti (SṬ.45./CS:pg.2.517) dasavidhabalañāṇaṁ. Ekadesenāti padesavasena. Sāvakānampi attano abhinīhārānurūpaṁ ñāṇaṁ pavattatīti te kālapadesavasena ceva yathāparicayasattapadesavasena ca ṭhānānīti jānanti, sammāsambuddhānaṁ pana anantañāṇatāya sabbattheva appaṭihatameva ñāṇanti āha-- “sabbaññubuddhānaṁ panā”ti-ādi. Etaṁ dasabalañāṇaṁ anantavisayattā nippadesaṁ anūnatāya sabbākāraparipūraṁ.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Anuruddhasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.53./CS:pg.2.517)

SṬ.53.Jhānasaṁyuttavaṇṇanā

923. Jhānasaṁyuttaṁ suviññeyyameva, missakanti vadanti.

Jhānasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.54.Ānāpānasaṁyuttaṁ

1. Ekadhammavaggo

(SṬ.54.1.)1. Ekadhammasuttavaṇṇanā

977. Etthāti (SṬ.54.1/CS:pg.2.518) etasmiṁ paṭhamasutte. Vuttameva, tasmā tattha vuttanayeneva veditabbanti adhippāyo.

(SṬ.54.6.)6. Ariṭṭhasuttavaṇṇanā

982. No-saddo pucchāyaṁ, tasmā nūti iminā samānatthoti āha “bhāvetha nū”ti. Kāmacchandoti vatthukāmesu icchāti āha “pañcakāmaguṇikarāgo”ti. Dvādasasu āyatanadhammesu saparasantatipariyāpannesu. Iminā kāmacchandappahānakittanena paṭighasaññāpaṭivinayakittanena ca anāgāmimaggaṁ katheti pañcorambhāgiyasaññojanasamucchedassa byākatattā. Vipassanaṁ dassentoti “vipassanaṁ anuyuñjathā”ti dassento.

(SṬ.54.8.)8. Padīpopamasuttavaṇṇanā

984. “Neva kāyopi kilamati na cakkhūnī”ti Aṭṭhakathāyaṁ paduddhāro kato. “Kāyopi kilamati, cakkhūnipi vihaññantī”ti vatvā yattha yathā hoti, tāni dassetuṁ “dhātukammaṭṭhānasmiṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Cakkhūni phandanti kilamantīti-ādi ativelaṁ upanijjhāyane hotīti katvā vuttaṁ. Imasmiṁ pana kammaṭṭhāneti ānāpānakammaṭṭhāne. Evamāhāti “bhikkhu cepi ākaṅkheyya, neva kāyo kilameyyā”ti evamāha.

Labbhatīti Aṭṭhakathādhippāye ṭhatvā vuttaṁ, parato āgatena theravādena so anicchito. Na hi tārakarūpamuttāvaḷikādisadisaṁ nimittūpaṭṭhānākāramattaṁ khaṇamattaṭṭhāyinaṁ kasiṇanimittesu viya ugghāṭanaṁ kātuṁ sakkoti. Tenāha “na labbhatevā”ti. Ānisaṁsadassanatthaṁ gahito, ānāpānassatisamādhismiṁ siddhe ayaṁ guṇo sukheneva ijjhatīti. Yasmā bhikkhūti imasmiṁ vāre nāgatanti yathā purimavāre “bhikkhu cepi ākaṅkheyyā”ti (SṬ.54.8/CS:pg.2.519) āgataṁ, evaṁ idha “bhāvite kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhī”ti āgatavāre bhikkhuggahaṇamakataṁ, tasmā “so”ti na vuttaṁ.

(SṬ.54.9.)9. Vesālīsuttavaṇṇanā

985. Pākāraparikkhepavaḍḍhanenāti pākāraparikkhepena bhūmiyā vaḍḍhanena. Rājagahasāvatthiyo viya idampi ca nagaraṁ …pe… sabbākāravepullataṁ pattaṁ. Anekapariyāyenāti ettha pariyāyasaddo kāraṇavacanoti āha “anekehi kāraṇehī”ti, ayaṁ kāyo aviññāṇakopi saviññāṇakopi evampi asubho evampi asubhoti nānāvidhehi kāraṇehīti attho. Asubhākārasandassanappavattanti kesādivasena tatthāpi vaṇṇādito asubhākārassa sabbaso dassanavasena pavattaṁ. Kāyavicchandanīyakathanti attano parassa ca karajakāye vicchandanuppādanakathaṁ. Muttaṁ vāti-ādinā byatirekamukhena kāyassa amanuññataṁ dasseti. Tattha ādito tīhi padehi adassanīyatāya asārakatāya ca, majjhe catūhi duggandhatāya, ante ekena lesamattenapi manuññatābhāvamassa dasseti. Atha khoti-ādinā anvayato sarūpeneva amanuññatāya dassanaṁ. “Kesalomādī”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vibhāgena dassetuṁ “yepī”ti-ādi vuttaṁ.

Vaṇṇentoti vitthārento. Asubhāyāti asubhamātikāya. Phātikammanti bahulīkāro. Kilesacorehi anabhibhavanīyattā jhānaṁ “cittamañjūsan”ti vuttaṁ. Nissāyāti pādakaṁ katvā.

Apare pana “tasmiṁ kira addhamāse na koci Buddhaveneyyo ahosi, tasmā Bhagavā evamāha--‘icchāmahaṁ, bhikkhave’ti-ādī”ti vadanti. Pare kirāti kira-saddo arucisaṁsūcanattho. Tenāha “idaṁ pana icchāmattan”ti.

Anekakāraṇasammissoti ettha kāraṇaṁ nāma kāyassa asuciduggandhajegucchapaṭikūlatāva. Sabbamakaṁsūti puthujjanā nāma sāvajjepi tattha anavajjasaññino hutvā karaṇakārāpanasamanuññatābhedaṁ sabbaṁ pāpaṁ akaṁsu (SṬ.54.9/CS:pg.2.520) Kāmaṁ dasānussatiggahaṇeneva ānāpānassati gahitā, sā pana tattha sannipatitabhikkhūsu bahūnaṁ sappāyā sātthikā ca, tasmā puna gahitā. Tathā hi Bhagavā tameva kammaṭṭhānaṁ imasmiṁ Sutte kathesi. Āhāre paṭikūlasaññā asubhakammaṭṭhānasadisā, cattāro pana āruppā ādikammikānaṁ ayogyāti tesaṁ idha aggahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ.

Vesāliṁ upanissāyāti Vesālīnagaraṁ gocaragāmaṁ katvā. Muhuttenevāti Satthari saddhamme ca gāravena upagatabhikkhūnaṁ vacanasamanantarameva uṭṭhahiṁsūti katvā vuttaṁ. Buddhakāle kira bhikkhū Bhagavato sandesaṁ sirasā sampaṭicchituṁ ohitasotā viharanti.

Ānāpānapariggāhikāyāti assāsapassāse pariggaṇhanavasena pavattāya satiyā. Sampayutto samādhīti tāya sampayutta-aññamaññapaccayabhūtāya uppanno samādhi. Ānāpānassatiyaṁ vā samādhīti iminā upanissayapaccayasabhāvampi dasseti, ubhayatthāpi sahajātādīnaṁ sattannampi paccayānaṁ vasena paccayabhāvaṁ dasseti. “Yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventī”ti-ādīsu uppādanavaḍḍhanaṭṭhena bhāvanāti vuccatīti tadubhayavasena atthaṁ dassento “bhāvitoti uppādito vaḍḍhito vā”ti āha. Tattha bhāvaṁ vijjamānataṁ ito gatoti bhāvito, uppādito paṭiladdhamattoti attho. Uppanno pana laddhāsevano bhāvito, paguṇabhāvaṁ āpādito vaḍḍhitoti attho. Bahulīkatoti bahulaṁ pavattito. Tena āvajjanādivasībhāvappattimāha. Yo hi vasībhāvamāpādito, so icchiticchitakkhaṇe samāpajjitabbato punappunaṁ pavattissati. Tena vuttaṁ “punappunaṁ kato”ti. Yathā “idheva, bhikkhave, samaṇo (ma.ni.1.139 a.ni.4.241), vivicceva kāmehī”ti (dī.ni.1.226 ma.ni.1.271 saṁ.ni.2.152 a.ni.4.123) ca evamādīsu paṭhamapade vutto eva-saddo dutiyādīsupi vuttoyeva hoti, evamidhāpīti āha “ubhayattha evasaddena niyamo veditabbo”ti. Ubhayattha niyamena laddhaguṇaṁ dassetuṁ “ayaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ.

Asubhakammaṭṭhānanti asubhārammaṇaṁ jhānamāha. Tañhi asubhesu yogakammabhāvato yogino sukhavisesānaṁ kāraṇabhāvato ca “asubhakammaṭṭhānan”ti vuccati. Kevalanti iminā ārammaṇaṁ nivatteti. Paṭivedhavasenāti (SṬ.54.9/CS:pg.2.521) jhānapaṭivedhavasena. Jhānañhi bhāvanāvisesena ijjhantaṁ attano visayaṁ paṭivijjhantameva pavattati yathāsabhāvato paṭivijjhiyati cāti paṭivedhoti vuccati. Oḷārikārammaṇattāti bībhacchārammaṇattā. Paṭikūlārammaṇattāti jigucchitabbārammaṇattā. Pariyāyenāti kāraṇena, lesantarena vā. Ārammaṇasantatāyāti anukkamena vicitabbataṁ pattārammaṇassa paramasukhumataṁ sandhāyāha. Santehi sannisinne ārammaṇe pavattamāno dhammo sayampi sannisinnova hoti. Tenāha “santo vūpasanto nibbuto”ti, nibbutasabbapariḷāhoti attho. Ārammaṇasantatāya tadārammaṇānaṁ dhammānaṁ santatā lokuttaradhammārammaṇāhi paccavekkhaṇāhi veditabbā.

Nāssa santapaṇītabhāvāvahaṁ kiñci secananti asecanako. Asecanakattā anāsittako, anāsittakattā eva abbokiṇṇo, asammisso parikammādinā. Tato eva pāṭiyekko visuṁyeveko. Āveṇiko asādhāraṇo. Sabbametaṁ sarasato eva santabhāvaṁ dassetuṁ vuttaṁ, parikammaṁ vā santabhāvanimittaṁ. Parikammanti ca kasiṇakaraṇādinimittuppādapariyosānaṁ, tādisaṁ ettha natthīti adhippāyo. Tadā hi kammaṭṭhānaṁ nirassādattā asantaṁ appaṇītaṁ siyā. Upacāre vā natthi ettha santatāti yojanā. Yathā upacārakkhaṇe nīvaraṇādivigamena aṅgapātubhāvena ca paresaṁ santatā hoti, na evamimassa. Ayaṁ pana ādisamannā …pe… paṇīto cāti yojanā. Kecīti uttaravihāravāsino. Anāsittakoti upasecanena anāsittako. Tenāha-- “ojavanto”ti ojavantasadisoti attho. Madhuroti iṭṭho. Cetasikasukhapaṭilābhasaṁvattanaṁ tikacatukkajjhānavasena, upekkhāya vā santabhāvena sukhagatikattā sabbesampi jhānānaṁ vasena veditabbaṁ. Jhānasamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭṭhasarīratāvasena pana kāyikasukhapaṭilābhasaṁvattanaṁ daṭṭhabbaṁ, tañca kho jhānato vuṭṭhitakāle. Imasmiṁ pakkhe “appitappitakkhaṇe”ti idaṁ hetumhi bhummavacanaṁ daṭṭhabbaṁ.

Avikkhambhiteti jhānena sakasantānato anīhate appahīne. Akosallasambhūteti akosallaṁ vuccati avijjā, tato sambhūte. Avijjāpubbaṅgamā hi sabbe pāpadhammā. Khaṇenevāti attano pavattikkhaṇeneva. Antaradhāpetīti ettha antaradhāpanaṁ vināsanaṁ, taṁ pana jhānakattukaṁ (SṬ.54.9/CS:pg.2.522) idhādhippetanti pariyuṭṭhānappahānaṁ hotīti āha-- “vikkhambhetī”ti. Vūpasametīti visesena upasameti. Visesena upasamanaṁ pana sammadeva upasamanaṁ hotīti āha “suṭṭhu upasametī”ti. Sāsanikassa jhānabhāvanā yebhuyyena nibbedhabhāgiyā hotīti āha “nibbedhabhāgiyattā”ti. Ariyamaggassa pādakabhūto ayaṁ samādhi anukkamena vaḍḍhitvā ariyamaggabhāvaṁ upagato viya hotīti āha “anupubbena ariyamaggavuḍḍhippatto”ti. Ayaṁ panattho virāganirodhapaṭinissaggānupassanānaṁ vasena sammadeva yujjati. Sesaṁ suviññeyyameva.

(SṬ.54.10.)10. Kimilasuttavaṇṇanā

986. Theroti Ānandatthero. Ayaṁ desanāti “kathaṁ vibhāvito nu kho Kimilā”ti-ādinā pavattā desanā. Kāyaññataranti rūpakāye aññatarakoṭṭhāse. Evanti yathā ānāpānaṁ anussaranto bhikkhu kāye kāyānupassī jāto, evaṁ sabbattha vāresu vedanānupassīti-ādi attho veditabbo.

Desanāsīsanti desanāpadesaṁ. Manasikārapadesena vedanā vuttāti taṁ sabbaṁ sarūpato aññāpadesato apadisati. Yatheva hīti-ādinā tattha nidassanaṁ dasseti. Cittasaṅkhārapadadvayeti “cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passambhayaṁ cittasaṅkhāran”ti etasmiṁ padadvaye.

Evaṁ santepīti pītimanasikāracittasaṅkhārapadesena yadi vedanā vuttā, evaṁ santepi. Esā yathāvuttā vedanā ārammaṇaṁ na hoti. Vedanārammaṇā ca anupassanā, tasmā vedanānupassanā na yujjati. Yadi evaṁ mahāsatipaṭṭhānādīsu “vedanā vediyatī”ti vuttaṁ, taṁ kathanti āha--“mahāsatipaṭṭhānādīsupī”ti-ādi. Tattha sukhādīnaṁ vatthunti sukhādīnaṁ uppattiyā vatthubhūtaṁ rūpasaddādiṁ ārammaṇaṁ katvā vedanā vediyati, na puggalo puggalasseva abhāvato. Vedanāppavattiṁ upādāya nissāya yathā “puggalo vedanaṁ vediyatī”ti vohāramattaṁ hoti. Evaṁ idhāpi vedanāya assāsapassāse ārabbha pavatti, tathā pavattamanasikārasīsena “vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṁ samaye viharatī”ti vutto. Taṁ sandhāyāti taṁ vedanāya ārammaṇabhāvaṁ sandhāya (SṬ.54.10/CS:pg.2.523) Ādīnaṁ padānaṁ. Etassa “vedanānupassanā na yujjatī”ti vutta-anuyogassa.

Sappītike dve jhāne samāpajjatīti pītisahagatāni paṭhamadutiyajjhānāni paṭipāṭiyā samāpajjati. Tassāti tena. Paṭisaṁviditasaddāpekkhāya hi kattu-atthe etaṁ sāmivacanaṁ. Samāpattikkhaṇeti samāpajjanakkhaṇe. Jhānapaṭilābhenāti jhānena samaṅgībhāvena. Ārammaṇatoti ārammaṇamukhena tadārammaṇajhānapariyāpannā pīti paṭisaṁviditā hoti, ārammaṇassa paṭisaṁviditattāti vuttaṁ hoti. Yathā nāma sappapariyesanaṁ carantena tassa āsaye paṭisaṁvidite sopi paṭisaṁvidito hoti mantāgadabalena tassa gahaṇassa sukarattā, evaṁ pītiyā āsayabhūte ārammaṇe paṭisaṁvidite sā pīti paṭisaṁviditāva hoti salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca tassā gahaṇassa sukarattā. Vipassanakkhaṇeti vipassanāpaññāya tikkhavisadabhāvappattāya visayato dassanakkhaṇe. Lakkhaṇappaṭivedhenāti pītiyā salakkhaṇassa sāmaññalakkhaṇassa ca paṭivijjhanena. Yañhi pītiyā visesato sāmaññato ca lakkhaṇaṁ, tasmiṁ vidite sā yāthāvato viditā eva hoti. Tenāha “asammohato pīti paṭisaṁviditā hotī”ti.

Idāni tamatthaṁ pāḷiyā eva vibhāvetuṁ “vuttañhetan”ti-ādimāha. Tattha dīghaṁ assāsavasenāti dīghassa assāsassa ārammaṇabhūtassa vasena. Pajānato sā pīti paṭisaṁviditā hotīti sambandho. Cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānatoti jhānapariyāpannaṁ “avikkhepo”ti laddhanāmaṁ cittassekaggataṁ taṁsampayuttāya paññāya pajānato. Yathā hi ārammaṇamukhena pīti paṭisaṁviditā hoti, evaṁ taṁsampayuttadhammāpi ārammaṇamukhena paṭisaṁviditā eva hontīti. Sati upaṭṭhitā hotīti dīghaṁ assāsavasena jhānasampayuttā sati tasmiṁ ārammaṇe upaṭṭhitā ārammaṇamukhena jhānepi upaṭṭhitā nāma hoti. Tāya satiyāti evaṁ upaṭṭhitāya tāya satiyā yathāvuttena tena ñāṇena suppaṭividitattā ārammaṇassa tassa vasena tadārammaṇā sā pīti paṭisaṁviditā hoti. Dīghaṁ passāsavasenāti-ādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Tena vuttaṁ “eteneva nayena avasesapadānipi atthato veditabbānī”ti.

Yathevāti-ādīsu (SṬ.54.10/CS:pg.2.524) ayaṁ saṅkhepattho--jhānapaṭilābhena yathā ārammaṇato pīti-ādayo paṭisaṁviditā honti tena vinā tesaṁ appavattanato. Evaṁ jhānasampayuttena taṁpariyāpannena vedanāsaṅkhātamanasikārapaṭilābhena ārammaṇato vedanā paṭisaṁviditā hoti aruṇuggamena viya sūriyassa tena vinā vedanāya appavattanato. Tasmā vuttanayena atisayappavatti vedanā suppaṭividitā, tasmā suvuttametanti pubbe vuttacodanaṁ nirākaroti.

Ārammaṇeti assāsapassāsanimittaṁ vadati. Cittānupassīyeva nāmesa hoti asammohato cittassa paṭisaṁviditattā. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Cittapaṭisaṁviditavasenāti ādi-saddena itarā tissopi cittānupassanā saṅgaṇhāti.

Soti dhammānupassanaṁ anuyutto bhikkhu. Yaṁ taṁ pahānaṁ pahāyakañāṇaṁ. Paññāyāti aparāya vipassanāpaññāya aniccavirāgādito disvā duvidhāyapi ajjhupekkhitā hoti. Idañhi catukkanti aniccānupassanādivasena vuttaṁ catukkaṁ. Tassāpi dhammānupassanāya. Pajahatīti pahānanti āha “niccasaññaṁ …pe… pahānakarañāṇaṁ adhippetan”ti. Vipassanāparamparanti paṭipāṭiyā vipassanamāha. Pathapaṭipannaṁ ajjhupekkhatīti majjhimāya paṭipattiyā sammadeva vīthipaṭipannaṁ bhāvanācittaṁ paggahaniggahānaṁ akaraṇena ajjhupekkhati. Ekato upaṭṭhānanti yasmā majjhimasamathavīthinātivattiyā tattha ca pakkhandanena indriyānaṁ ekarasabhāvena, tatramajjhattatāya bhāvato avisesaṁ ekaggabhāvūpagamanena ekantato upaṭṭhāti, tasmā na tattha kiñci kātabbanti ajjhupekkhati. Tatthāti evaṁ ajjhupekkhane. Sahajātānampi ajjhupekkhanā hoti tesaṁ pavattanākārassa ajjhupekkhanato. “Paññāya disvā”ti vuttattā ārammaṇa-ajjhupekkhanā adhippetā. Na kevalaṁ nīvaraṇādidhamme ajjhupekkhitā, atha kho abhijjhā …pe… paññāya disvā ajjhupekkhitā hotīti yojanā.

Paṁsupuñjaṭṭhāniyassa kilesassa uppattiṭṭhānadassanatthaṁ “catumahāpatho viya cha āyatanāni”icceva vuttaṁ. Kāyādayo cattāro ārammaṇasatipaṭṭhānā. Catūsu ārammaṇesūti kāyādīsu catūsu ārammaṇesu pavattā (SṬ.54.10/CS:pg.2.525) cattāro satipaṭṭhānā paṁsupuñjaṭṭhāniyassa kilesassa upahananato.

Ekadhammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggo

(SṬ.54.11~12.)1~2. Icchānaṅgalasuttādivaṇṇanā

987-988. Kasmāti-ādi vihārasamāpatti-ācikkhaṇe kāraṇaṁ vibhāvetuṁ āraddhaṁ.

Eva-vākāroti eva-kāro vā-kāro ca. Ekantasantattā ekantena santamanasikārabhāvato. Sekkhavacaneneva tesaṁ sikkhitabbassa atthibhāve siddhepi sikkhitabbarahitesu tesupi sekkhapariyāyassa vuccamānattā sikkhitabbasaddena sekkhe visesetvā vuttā. Āsavakkhayatthaṁ sikkhitabbassa abhāvepi diṭṭhadhammasukhavihāratthaṁ jhānādisikkhanena vinā sikkhitabbābhāvā “asekkhā nāmā”ti vuttā. Buddhānaṁ pana sabbaso sammadeva pariniṭṭhitasikkhattā “sikkhāmī”ti na vuttaṁ. Ānāpānajjhānaphalasamāpatti Tathāgatavihāro.

(SṬ.54.13~20.)3~10. Paṭhama-ānandasuttādivaṇṇanā

989-996. Aniccādivasenāti aniccadukkhānattavasena. Pavicinati pakārehi vicinati. Nikkilesāti apagatakilesā vikkhambhitakilesā. Pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgoti pāṭho.

Yāya anosakkanaṁ anativattanañca hoti, ayaṁ tatramajjhattupekkhā majjhattākāroti vuttā. Ekacittakkhaṇikāti ekacittuppādapariyāpannattā.

Cattunnaṁ catukkānaṁ vasena soḷasakkhattukā. Ānāpānasannissayena pavattattā ārammaṇavasena pavattā ānāpānārammaṇāpi aparabhāge sati ānāpānassatīti pariyāyena vattabbataṁ arahatīti “ānāpānassati missakā kathitā”ti vuttaṁ. Ānāpānamūlakāti ānāpānasannissayena (SṬ.54.13~20/CS:pg.2.526) pavattā satipaṭṭhānā. Tesaṁ mūlabhūtāti tesaṁ satipaṭṭhānānaṁ mūlakāraṇabhūtā. Bojjhaṅgamūlakāti bojjhaṅgapaccayabhūtā. Tepi bojjhaṅgāti ete vīsati satipaṭṭhānahetukā bojjhaṅgā. Vijjāvimuttipūrakāti tatiyavijjāya tassa phalassa ca paripūraṇavasena pavattā bojjhaṅgā. Phalasampayuttāti catutthaphalasampayuttā, catubbidhaphalasampayuttā vā.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ānāpānasaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.55.Sotāpattisaṁyuttaṁ

1. Veḷudvāravaggo

(SṬ.55.1.)1. Cakkavattirājasuttavaṇṇanā

997. Anuggahagarahaṇesu (SṬ.55.1/CS:pg.2.527) nipātoti anuggaṇhanagarahatthajotako nipāto. Kimettha anuggaṇhāti, kiṁ vā garahatīti āha “catunnan”ti-ādi. Tattha anuggaṇhanto anucchavikaṁ katvā gaṇhanto. Garahanto nindanto. Issarasīlo issaro, tassa bhāvo issariyaṁ, pabhutā. Adhīnaṁ pati adhipati, tassa bhāvo ādhipaccaṁ, sāmibhāvoti āha-- “issariyādhipaccan”ti-ādi. Anantakānīti antarahitāni.

Aveccappasādenāti vatthuttayassa guṇe yāthāvato avecca pavisitvā pasādo. So pana kenaci calanarahitoti āha “acalappasādenā”ti. Maggenāti ariyamaggena. Āgatappasādo tassa adhigamena laddhappasādo. Apubbaṁ acarimanti ekajjhaṁ. Ariyasāvakānañhi ariyamaggo uppajjantova tīsu vatthūsu aveccappasādaṁ āvahanto eva uppajjati. Tesanti visayabhūtānaṁ tiṇṇaṁ vatthūnaṁ vasena tidhā vutto. Yasmā ca atthato eko, tasmāva ninnānākaraṇo hoti pavattaṭṭhānabhede satipi. Ariyasāvakassa hīti-ādinā nayena tamatthaṁ vivarati. Pasādo okappanā. Pemaṁ bhatti. Gāravaṁ garukaraṇaṁ. Mahantaṁ uḷāraṁ. Etaṁ vibhāgena natthi sabbattha samānattā.

Evanti bhavantarepi akopanīyatāya. Sadisavasenāti aññehi akhaṇḍādīhi sadisavasena. Tenāha “mukhavaṭṭi yañhi chinne”ti-ādi. Khaṇḍā etissā atthīti khaṇḍā. Esa nayo sesesupi. Pātimokkhe āgatānukkamena sīlassa ādimajjhavibhāgo veditabbo. Dvinnaṁ vā tiṇṇaṁ vāti sīlakoṭṭhāsānaṁ. Ekantaraṁ bhinnanti abhinnena ekantaraṁ hutvā bhinnaṁ. Tesaṁ khaṇḍādīnaṁ. “Bhujissehī”ti uttarapadalopena niddesoti āha “bhujissabhāvakarehī”ti. Idaṁ vītikkantanti idampi sīlaṁ vītikkantaṁ. “Ayaṁ sīlassa vītikkamo”ti evaṁ parāmasituṁ asakkuṇeyyehi.

(SṬ.55.2.)2. Brahmacariyogadhasuttavaṇṇanā

998. Yesanti (SṬ.55.2/CS:pg.2.528) aniyamato saddhādīnamādhārabhūtapuggaladassanaṁ. Buddhe pasādo gahito. So hi itarehi paṭhamaṁ gahetabboti. Ariyakantāni sīlāni gahitāni sotāpannassa sīlānaṁ adhippetattā. Saṅghe pasādo gahito dhammappasādassa anantaraṁ vuccamānattā. Dhamme pasādo gahito aveccappasādabhāvato. Sotaṁ ariyamaggaṁ ādito patti sotāpatti, tassā aṅgāni sotāpattiyaṅgāni. Paccentīti pajāyanti adhigacchanti. Tenāha “pāpuṇantī”ti. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṁ. Katarapasādo vattamānoti adhippāyo. Maggappasādoti maggasampayutto pasādo. Āgatamaggassāti adhigatamaggassa. Missakappasādo esoti tasmā ubhopi therā paṇḍitā bahussutā.

(SṬ.55.3.)3. Dīghāvu-upāsakasuttavaṇṇanā

999. Yadaggena tasmiṁ upāsake yathāvuttāni sotāpattiyaṅgāni saṁvijjanti, tadaggena so tesu vattissatīti āha “catūsu sotāpattiyaṅgesu sandissasī”ti. Vijjaṁ bhajantīti vijjābhāgiyā, tesu koṭṭhāsesu pariyāpannāti vuttaṁ “vijjābhāgiyeti vijjākoṭṭhāsike”ti.

(SṬ.55.4~5.)4~5. Paṭhamasāriputtasuttādivaṇṇanā

1000-1001. “Sotāpattī”ti paṭhamamaggo adhippeto, tassa adhigamūpāyo sotāpattiyaṅgaṁ. Tenāha “sotāpattiyā pubbabhāgapaṭilābhaṅgan”ti. Sotāpatti-atthāyāti sotāpattimaggatthāya. Aṅganti kāraṇaṁ. Itare ratanattayappasādādayo. Pubbabhāgiyāya sotāpattiyā aṅgaṁ kāraṇanti.

(SṬ.55.6.)6. Thapatisuttavaṇṇanā

1002. (vitānaṁ kāyānaṁ kālanakāya, kāraṇassa upagatānaṁ sātapariyā sijjhati. Tattha kāyaparipajjhāyamukhena tantiṁ ṭhapesi Bhagavā. Na hi passatha namatthehi karaṇe niratthako piti vattati. “Niyatattā”ti vuttaṁ. Tameva niyamaṁ “majjhimapadeseyevā”ti avadhāraṇena vibhāveti (SṬ.55.6./CS:pg.2.529) Mahāmaṇḍalacārikaṁ carantopi majjhimapadesassa antanteneva carati. Tattha ca vineyyajanassa samosaraṇatā mattapanavācamahatthasupananti.) [Etthantare pāṭho asuddho dussodhanīyo ca, suddhapāṭho gavesitabbo.] Aruṇuṭṭhāpanampi tattheva hoti. Paccantapadese pana dūre vineyyajanā honti, tattha gantvā maggaphalesu patiṭṭhāpetvā tato paccāgantvā majjhimapadese eva vāsaṁ upagacchati, tattha manussehi katānaṁ kārānaṁ mahapphalabhāvaniyamanatthanti daṭṭhabbaṁ. “Āsanne no Bhagavā”ti idaṁ nidassanamattanti dassento “na kevalan”ti ādimāha.

Sakiñcanasapalibodhanaṭṭhenāti ettha kiñcanaṁ palibodho asamāpitakiccatā, tadubhayassa atthibhāvenāti attho. Mahāvāseti mahāgehe.

Dvepi janāti Isidattapurāṇā. Sitaṁ nāma mandahasitaṁ. Hasitaṁ nāma vissaṭṭhahasitaṁ. Muttacāgoti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ Visuddhimaggaṭīkāyaṁ (visuddhi. mahāṭī. 1.160) vuttanayena veditabbaṁ. Saṁvibhāgeti parassa dānavasena saṁvibhajane. Akatavibhāganti deyyadhammavasena na katavibhāgaṁ. Puggalavasena pana “sīlavantehī”ti vuttattā katavibhāgameva mahapphalatākaraṇena. Tenāha “sabbaṁ dātabbameva hutvā ṭhitan”ti.

(Etthantare pāṭho asuddho dussodhanīyo ca, suddhapāṭho gavesitabbo.)

(SṬ.55.7.)7. Veḷudvāreyyasuttavaṇṇanā

1003. Paveṇi-āgatassāti anekapurisayugavasena paramparāgatassa. Attani upanetabbanti attani netvā parasmiṁ upanetabbaṁ. Tenāha “yo kho myāyaṁ dhammo appiyo amanāpo, parassapeso dhammo appiyo amanāpo”ti-ādi. Amantabhāsenāti samphassa samphappalāpassa amantāya mantārahitabhāsanena.

(SṬ.55.8~9.)8~9. Paṭhamagiñjakāvasathasuttādivaṇṇanā

1004-5. Dve gāmā dvinnaṁ ñātīnaṁ gāmāti katvā. Ñātiketi evaṁladdhanāme ekasmiṁ gāmake. Giñjakāvasatheti giñjakā vuccanti iṭṭhakā, giñjakāhi eva kato āvasatho, tasmiṁ. So kira āvāso yathā (SṬ.55.8~9/CS:pg.2.530) sudhāhi parikammena payojanaṁ natthi, evaṁ iṭṭhakāhi eva cinitvā kato. Tena vuttaṁ “iṭṭhakāmaye āvasathe”ti. Tulāthambhadvārabandhakavāṭaphalakāni pana dārumayā eva. Oraṁ vuccati kāmadhātu, paccayabhāvena taṁ oraṁ bhajantīti orambhāgiyāni, orambhāgassa vā hitāni orambhāgiyāni. Tenāha “heṭṭhābhāgiyānan”ti-ādi. Tīhi maggehīti heṭṭhimehi tīhi maggehi. Tehi pahātabbatāya hi tesaṁ saññojanānaṁ orambhāgiyatā, oraṁ bhañjiyāni vā orambhāgiyāni vuttāni niruttinayena. Idāni byatirekamukhena nesaṁ orambhāgiyabhāvaṁ vibhāvetuṁ “tatthā”ti-ādi vuttaṁ. Vikkhambhitāni samatthatāvighātena puthujjanānaṁ, samucchinnāni sabbaso abhāvena ariyānaṁ rūpārūpabhavūpapattiyā vibandhanāya na hontīti vuttaṁ “avikkhambhitāni maggena vā asamucchinnānī”ti. Nibbattivasenāti paṭisandhiggahaṇavasena gantuṁ na denti. Mahaggatabhavagāmikammāyūhanassa vibandhanato sakkāyadiṭṭhi-ādīni tīṇi saññojanāni kāmacchandabyāpādā viya mahaggatabhavūpapattiyā visesapaccayattā tattha mahaggatabhave nibbattampi tannibbattihetukammaparikkhaye kāmabhavūpapattipaccayatāya mahaggatabhavato ānetvā idheva kāmabhave eva nibbattāpenti. Tasmā sabbānipi pañcapi saṁyojanāni orambhāgiyāneva. Paṭisandhivasena anāgamanasabhāvoti paṭisandhiggahaṇavasena tasmā lokā idha na āgamanasabhāvo. Buddhadassana-theradassana-dhammassavanānaṁ pana atthāya assa āgamanaṁ anivāritaṁ.

Kadāci uppattiyā viraḷākāratā, pariyuṭṭhānamandatāya abahalatāti dvedhāpi tanubhāvo. Abhiṇhanti bahuso. Bahalabahalāti tibbatibbā. Yattha uppajjanti, taṁ santānaṁ maddantā pharantā sādhentā andhakāraṁ karontā uppajjanti, dvīhi pana maggehi pahīnattā tanukatanukā mandamandā uppajjanti. Puttadhītaro hontīti idaṁ akāraṇaṁ. Tathā hi aṅgapaccaṅgaparāmasanamattenapi te honti. Idanti “rāgadosamohānaṁ tanuttā”ti idaṁ vacanaṁ. Bhavatanukavasenāti appakabhavavasena. Tanti Mahāsīvattherassa vacanaṁ paṭikkhittanti sambandho. Ye bhavā ariyānaṁ labbhanti, te paripuṇṇalakkhaṇabhavā eva. Ye na labbhanti, tattha kīdisaṁ taṁ bhavatanukaṁ. Tasmā ubhayathāpi bhavatanukassa asambhavo evāti dassetuṁ “sotāpannassā”ti-ādi vuttaṁ. Aṭṭhame bhave bhavatanukaṁ natthi aṭṭhamasseva bhavassa sabbasseva abhāvato. Sesesupi eseva nayo.

Kāmāvacaralokaṁ (SṬ.55.8~9/CS:pg.2.531) sandhāya vuttaṁ itarassa lokassa vasena tathā vattuṁ asakkuṇeyyattā. Yo hi sakadāgāmī devamanussalokesu vomissakavasena nibbattati, sopi kāmabhavavaseneva paricchinditabbo. Bhagavatā ca kāmaloke ṭhatvā--“sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā”ti vuttaṁ. Imaṁ lokaṁ āgantvāti ca iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṁ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati, ime cattāro idha na labbhanti. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṁ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyati, ayamidha adhippeto. Aṭṭhakathāyaṁ pana “imaṁ lokanti kāmabhavo adhippeto”ti imamatthaṁ vibhāvetuṁ “sace hī”ti-ādinā aññaṁyeva catukkaṁ dassitaṁ.

Catūsu …pe… sabhāvoti attho apāyagamanīyānaṁ pāpadhammānaṁ sabbaso pahīnattā. Dhammaniyāmenāti maggadhammaniyāmena niyato uparimaggādhigamassa avassaṁbhāvibhāvato. Tenāha “sambodhiparāyaṇo”ti. Tesaṁ tesaṁ ñāṇagatinti tesaṁ tesaṁ sattānaṁ “asuko sotāpanno, asuko sakadāgāmī”ti-ādinā taṁtaṁñāṇādhigamanaṁ ñāṇūpapattiṁ. Ñāṇābhisamparāyanti tato parampi--“niyato sambodhiparāyaṇo sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissatī”ti-ādinā ñāṇasahitaṁ upapattipaccayabhavaṁ. Olokentassa ñāṇacakkhunā apekkhantassa. Kevalaṁ kāyakilamathova, na tena kāci paresaṁ atthasiddhīti adhippāyo. Cittavihesā cittakhedo, sā kilesūpasaṁhitattā Buddhānaṁ natthi.

Ādissati ālokīyati attā etenāti ādāsaṁ, dhammabhūtaṁ ādāsaṁ dhammādāsaṁ, ariyamaggañāṇassetaṁ adhivacanaṁ. Tena hi ariyasāvako catūsu ariyasaccesu viddhastasammohattā attānaṁ yāthāvato ñatvā yāthāvato byākareyya, tappakāsanato pana dhammapariyāyassa suttassa dhammādāsatā veditabbāti. Yena dhammādāsenāti idha pana maggadhammameva vadati. Sesaṁ uttānatthattā suviññeyyamevāti.

Veḷudvāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Rājakārāmavaggo

(SṬ.55.11.)1. Sahassabhikkhunisaṅghasuttavaṇṇanā

1007. Dhammikattā (SṬ.55.11/CS:pg.2.532) desavāsīhi anukampito rājāti rājako, tassa ārāmo rājakārāmo, tasmiṁ. Bhūmisīsaṁ seṭṭhappadeso, yattha vasanto lābhaggayasaggappatto hotīti tesaṁ adhippāyo.

Vārāpehīti paṭisedhehi. Yujjhāpetunti kalahaṁ kārāpetuṁ. Puna āgacchantāti aparasmiṁ saṁvacchare āgacchantā. Ubbaṭṭetvāti mahatī vīciyo ubbaṭṭetvā. Yathā tassa sakalameva raṭṭhaṁ ekodakībhūtaṁ hoti, evaṁ katvā samuddameva jātaṁ. Tena vuttaṁ “samuddameva akaṁsū”ti.

Isīnamantaraṁ katvāti isīnaṁ kāraṇaṁ katvā, isīnaṁ hetūti attho, isīnaṁ vā antarabhedaṁ katvā. Tathā loke kolāhalassa patthaṭataṁ vibhāvento Bhagavā “me sutan”ti āha paccakkhato jānampi. Ucchinnoti kulacchedena ucchinno. Na kevalaṁ sayameva, atha kho saha raṭṭhehi. Vibhavanti vināsaṁ upagato.

Taṁ sandhāyetaṁ vuttanti taṁ yathāvuttaṁ Pasenadinā kosalarājena kāritaṁ vihāraṁ sandhāya etaṁ “rājakārāme”ti vuttaṁ.

(SṬ.55.12~13.)2~3. Brāhmaṇasuttādivaṇṇanā

1008-9. Udayagāmininti ārambhato paṭṭhāya sampatti-āvahaṁ.

(SṬ.55.14.)4. Duggatibhayasuttavaṇṇanā

1010. Duṭṭhā gati nipphatti duggati, duggatabhāvo dāliddiyaṁ, tadeva bhayaṁ, taṁ sabbaṁ anavasesaṁ vā duggatibhayaṁ daliddabhayaṁ. Sammadeva atikkantoti samatikkanto.

(SṬ.55.16.)6. Paṭhamamittāmaccasuttavaṇṇanā

1012. Vohāramittāti taṁtaṁdānaggahaṇavasena vohārakā mittā. Āmantanapaṭimantana-iriyāpathādīsupīti ālāpasallāpagamananisajjādi-atthasaṁvidhānādīsu (SṬ.55.16/CS:pg.2.533) Ekato pavattakiccāti saha pavattakattabbā. Amā saha bhavantīti amaccā. “Amhākaṁ ime”ti ñāyantīti ñātī, āvāhavivāhasambaddhā. Tenāha “sassusasurapakkhikā”ti. Yonisambandhā vā sālohitā. Tenāha “bhātibhaginimātulādayo”ti.

(SṬ.55.17.)7. Dutiyamittāmaccasuttavaṇṇanā

1013. Kismiñci kassaci ca tathā tathā uppannassa pasādassa aññathābhāvo pasādaññathattaṁ. Bhūtasaṅghātassa ghana-ādikassa aññathābhāvo bhāvaññathattaṁ. Nirayādigati-antara-upapatti gati-aññathattaṁ. Sabhāvadhammānaṁ kakkhaḷaphusanādilakkhaṇassa aññathābhāvo lakkhaṇaññathattaṁ. “Ṭhitassa aññathattaṁ paññāyatī”ti evaṁ vuttaṁ aññathattaṁ vipariṇāmaññathattaṁ. Lakkhaṇaññathattaṁ na labbhati. Tenāha “lakkhaṇaṁ pana na vigacchatī”ti, sesaṁ labbhatīti. Pathavīdhātuyāti sasambhārapathavīdhātuyā. Āpodhātuyāti etthāpi eseva nayo. Purimabhāvoti ghanakaṭhinabhāvo. Bhāvaññathattaṁ rasaññathattasabhāvo. Gati-aññathattaṁ uggatūpapatti. Tenāha “tañhi ariyasāvakassa natthī”ti. Pasādaññathattampi natthiyeva ariyasāvakassa.

Rājakārāmavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Saraṇānivaggo

(SṬ.55.21~22.)1~2. Paṭhamamahānāmasuttādivaṇṇanā

1017-18. Samiddhanti sampuṇṇaṁ. Supupphitanti upasobhitatāya supupphitasadisattā. Byūhā nāma yehi eva pavisanti, tehi eva nikkhamanti. Tenāha “byūhā vuccanti avinibbiddharacchāyo”ti. Uddhatacārināti yaṭṭhantarā.

(SṬ.55.23.)3. Godhasakkasuttavaṇṇanā

1019. Tīhīti ratanattaye uppannehi tīhi pasādadhammehi. Catūhīti tehi eva saddhiṁ sīlena. Kocidevāti-ādi parikappavasena vuttaṁ Bhagavati (SṬ.55.23/CS:pg.2.534) attano saddhāya uḷāratamabhāvadassanatthaṁ. Tenāha “Bhagavato sabbaññutāyā”ti-ādi. Dhammo samuppādoti vivādadhamma-uppattihetu. Tadeva hi sandhāyāha “kiñcideva kāraṇan”ti. Kāraṇanti nānākāraṇaṁ. Kalyāṇakusalavimuttanti akalyāṇaṁ akusalaṁ, tadidaṁ yathāvutta-appasādanena apanīta-atthadassanatthaṁ. Assāti MahānāmaSakkassa. Anavajjanadoso esoti catūsu dhammesu ekenapi samannāgato sotāpanno hotīti anujānitvā catūhipi samannāgatena ācikkhitabbanti yāthāvato anavajjanadosoti attho.

(SṬ.55.24.)4. Paṭhamasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā

1020. Pamāṇenāti ekena pamāṇena, na sabbaso. Olokanaṁ khamantīti dassanamaggena catusaccadhammā paccattaṁ passitabbā paṭivijjhitabbā. Paṭhamamaggakkhaṇe hi catusaccadhammā ekadesatova diṭṭhā nāma honti. “Parimuccatī”ti pana vattuṁ vaṭṭati paṭivijjhanakiriyāya vattamānattā. Agantvā apāyesu anuppattirahattā. Tenāha “na gacchatī”ti, na uppajjatīti attho. Mahāsārarukkhe dassento āha--“yo koci viññujātiko mama ce gocaraṁ gacchati, ekassa āgamanaṁ avañjhaṁ amoghan”ti dassetuṁ.

(SṬ.55.25.)5. Dutiyasaraṇānisakkasuttavaṇṇanā

1021. Dukkhettaṁ nirojakaṁ, tāya eva dukkhettatāya visamaṁ hotīti āha “visamakhettan”ti. Loṇūpahatanti jātasabhāvena loṇena ūsarena upahataṁ. Khaṇḍānīti khaṇḍitāni. Temetvāti temitattā. Vātātapahatānīti cirakālaṁ vātena ceva ātapena ca upahatāni ābādhitāni.

(SṬ.55.26.)6. Paṭhama-anāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā

1022. Ṭhānanti ṭhānaso. Tenāha “khaṇenā”ti. Niyyānikanti pavattaṁ ñāṇapaṭirūpakaṁ pakatipurisantarajānanādimicchāñāṇaṁ. Taṁ pana aniyyānikaṁ “niyyānikan”ti paccavekkhaṇavasena pavatteyyāti āha “micchāpaccavekkhaṇenā”ti. Guṇaviyuttassa attano sakattani avaṭṭhānasaṅkhātā vimutti micchāvimutti.

(SṬ.55.27.)7. Dutiya-anāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā

1023. Yathākammaṁ (SṬ.55.27/CS:pg.2.535) samparetabbato samparāyo, peccabhavo, samparāyahetukaṁ samparāyikaṁ, maraṇabhayaṁ.

Saraṇānivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Puññābhisandavaggo

(SṬ.55.31.)1. Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā

1027. Avicchedena niccappavattiyamānāni puññāni abhisandanaṭṭhena “puññābhisandā”ti vuttā, tena puññanadiyoti attho vutto. Sukhassa āharaṇato ānayanato sukhassāhāro.

(SṬ.55.34.)4. Paṭhamadevapadasuttavaṇṇanā

1030. Devānanti visuddhidevānaṁ. Devapadānīti tesaṁ padāni devapadāni, devoti vā sammāsambuddho. Devassa ñāṇena akkantapadānīti paṭivedhañāṇena ceva desanāñāṇena ca akkantapadāni. Devā nāma jātidevā. Tesampi devaṭṭhena devoti devadevo, sambuddho.

(SṬ.55.38.)8. Vassasuttavaṇṇanā

1034. Pāraṁ vuccati nibbānaṁ saṁsāramahoghassa paratīrabhāvato. Tenāha--“tiṇṇo pāraṅgato, thale tiṭṭhati brāhmaṇo (saṁ.ni.4.238 itivu. 69 pu.pa.188), ye janā pāragāmino”ti (dha.pa.85) ca. Atha vā pāti rakkhatīti pāraṁ, nibbānaṁ. Yo paṭivijjhati, taṁ vaṭṭadukkhato pāti rakkhati, accantahitena ca vimuttisukhena ca rameti, tasmā pāranti vuccati. Gacchamānā evāti pāraṁ nibbānaṁ gacchamānā eva. Te dhammā āsavānaṁ khayāya saṁvattanti sacchikiriyāpahānapaṭivedhānaṁ samakālattā.

(SṬ.55.40.)10. Nandiyasakkasuttavaṇṇanā

1036. Pavivekatthāyāti (SṬ.55.40/CS:pg.2.536) pavivekasukhatthāya. Paṭisallānatthāyāti bahiddhā nānārammaṇato cittaṁ paṭinivattetvā kammaṭṭhāne sammadeva līnatthāya.

Puññābhisandavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Sagāthakapuññābhisandavaggo

(SṬ.55.41.)1. Paṭhama-abhisandasuttavaṇṇanā

1037. Saṅkhyā atthi heṭṭhā mahāpathaviyā, upari ākāsena, parito cakkavāḷapabbatena, majjhe tattha tattha ṭhitehi dīpapabbatapariyantehi paricchinnattā. Jānantena yojanato saṅkhātuṁ sakkāti adhippāyo. Mahāsarīramaccha-kumbhīla-yakkha-rakkhasa-mahānāgadānavādīnaṁ saviññāṇakānaṁ, baḷavāmukhapātālādīnaṁ aviññāṇakānaṁ bheravārammaṇānaṁ vasena bahubheravaṁ.

(SṬ.55.42.)2. Dutiya-abhisandasuttavaṇṇanā

1038. Sambhedeti sambhedaṁ samodhānaṁ gataṭṭhāne. Yatthimā mahānadiyo saṁsandanti samentīti parikappavacanametaṁ. Tādisāsu hi mahānadīsu kāci puratthimasamuddaṁ paviṭṭhā, kāci pacchimaṁ.

(SṬ.55.43.)3. Tatiya-abhisandasuttavaṇṇanā

1039. “Kusale patiṭṭhito”ti ettha yaṁ accantikaṁ kusale patiṭṭhānaṁ. Taṁ dassento “maggakusale patiṭṭhito”ti āha, heṭṭhimamaggakusaleti adhippāyo. Tenāha “bhāveti maggan”ti. Ariyaphalaṁyeva dhammasāro. Kilesā khīyanti etthāti kilesakkhayo, nibbānaṁ, tasmiṁ kilesakkhaye rato.

(SṬ.55.44.)4. Paṭhamamahaddhanasuttavaṇṇanā

1040. Ariyānaṁ (SṬ.55.44/CS:pg.2.537) Buddhānaṁ dhanantipi ariyadhanaṁ, nibbānanti keci. Anayatopi visuddhaṭṭhena ariyañca taṁ dhanañca dhanāyitaṭṭhenāti ariyadhanaṁ, tena ariyadhanena. Teneva bhogenāti ariyadhanabhogena.

Sagāthakapuññābhisandavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Sappaññavaggo

(SṬ.55.52.)2. Vassaṁvutthasuttavaṇṇanā

1048. Samodhānetvāti yehi indriyādīhi bhāviyamānehi sotāpattimaggo anuppatto, tāneva. Dhammasamānatāya cetaṁ vuttaṁ. Aññāneva hi atthato taṁ taṁ maggaṁ sādhakāni indriyādīni. Tanti paveṇī kathitāti yaṁ kañci vineyyapuggalaṁ anapekkhitvā kevalaṁ tantivasena ṭhiti kathitā.

(SṬ.55.53.)3. Dhammadinnasuttavaṇṇanā

1049. Sattasu janesūti sattasu kittiyamānesu upāsakajanesu. Gambhīrāti-ādīsu dhammagambhīrāti pāḷigatiyā gambhīrā, tathā ca sallasuttaṁ heṭṭhā pakāsitameva. “Cetanāhaṁ, bhikkhave, kammaṁ vadāmī”ti-ādinā (a.ni. 6.63 kathā. 539) āgataṁ cetanāsuttaṁ Tattha “cetanāsahajātaṁ nānākkhaṇikan”ti-ādinā paṭṭhāne āgatanayena, suttesu (a.ni.3.101) ca “diṭṭhadhammavedanīyan”ti-ādinā āgatanayena gambhīrabhāvo veditabbo, nibbānassa ceva ariyamaggassa ca pakāsanato Asaṅkhatasaṁyuttassa lokuttaratthadīpakatā. “Atītaṁpāhaṁ rūpena khajjiṁ, etarahi khajjāmī”ti-ādinā pañcannaṁ khandhānaṁ khādakabhāvassa, puggalassa khāditabbatāya vibhāvanena khajjanīyapariyāye (saṁ.ni.3.79) visesato nissattanijjīvatā dīpitāti vuttaṁ “sattasuññatādīpakā khajjanikasuttantādayo”ti. Upasampajja viharissāmāti ye tesu suttesu vuttapaṭipadaṁ sammadeva paripūrenti, te tesu upasampajja viharanti nāma (SṬ.55.53/CS:pg.2.538) Etthāti “na kho netan”ti ettha na-kāro “aññamaññan”ti ettha ma-kāro viya byañjanasandhimattameva, nāssa koci attho.

(SṬ.55.54.)4. Gilānasuttavaṇṇanā

1050. Na kho panetanti na kho etaṁ, noti ca amhehīti atthoti āha “na kho amhehī”ti-ādi. Assasantīti assāsanīyāti āha “assāsakarehī”ti. Marissatīti māriso, ekantabhāvimaraṇo, so pana maraṇādhīnavuttikoti vuttaṁ “maraṇapaṭibaddho”ti. Adhimuccehīti adhimuttiṁ uppādehi. Taṁ pana tathā cittassa paṇidhānaṁ ṭhapananti āha “ṭhapehī”ti. Āgamanīyaguṇesūti pubbabhāgaguṇesu. Pamāṇaṁ nāma natthi anantāparimāṇattā. Nānākaraṇaṁ natthi vimuttiyā ninnānattā.

(SṬ.55.59.)9. Paññāpaṭilābhasuttavaṇṇanā

1055. Paññāpaṭilābhāyāti maggaphalapaññāya paṭilābhatthaṁ. Tenāha “satta sekkhā”ti-ādi.

Sappaññavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Mahāpaññavaggo

(SṬ.55.61.)1. Mahāpaññasuttavaṇṇanā

1058. Mahante atthe pariggaṇhātīti saccapaṭiccasamuppādādike mahāvitthāre atthe paricchijja asesetvā muṭṭhigate viya katvā gaṇhāti. Sesaṁ heṭṭhā vuttanayameva.

Mahāpaññavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sotāpattisaṁyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

SṬ.56.Saccasaṁyuttaṁ

1. Samādhivaggo

(SṬ.56.1.)1. Samādhisuttavaṇṇanā

1071. Cittekaggatāyāti (SṬ.56.1/CS:pg.2.539) nissakkavacanaṁ “parihāyantī”ti padaṁ apekkhitvā. Yathābhūtādivasenāti yathāgatādivasena. Yathābhūtaṁ nāma imasmiṁ Sutte “samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī”ti-ādi. Ādi-saddena “tathā yasmā”ti-ādisaṅgaho daṭṭhabbo. Tathā hi yathābhūtavasena kāraṇacchedo kato “tathā yasmā”ti-ādivacanehi. Vaṇṇāti akkharā, “guṇā”ti keci. Padabyañjanānīti nāmādipadāni ceva taṁsamudāyabhūtabyañjanāni ca.

(SṬ.56.3.)3. Paṭhamakulaputtasuttādivaṇṇanā

1073-75. Sāsanāvacarā adhippetā bāhirakānaṁ saccābhisamayassa abhāvato. Tathāti iminā catutthapañcamesu atthavisesābhāvaṁ dasseti. Yadi evaṁ kasmā visuṁ visuṁ desanāti āha “tena tena abhilāpenā”ti-ādi.

(SṬ.56.10.)10. Tiracchānakathāsuttavaṇṇanā

1080. Duggatito saṁsārato ca niyyāti etenāti niyyānaṁ, saggamaggo mokkhamaggo ca. Tasmiṁ niyyāne niyuttā, taṁ ettha atthīti niyyānikā. Vacīduccaritasaṁkilesato vā niyyātīti ī-kārassa rassattaṁ ya-kārassa ka-kāraṁ katvā niyyānikā. Cetanāya saddhiṁ samphappalāpā veramaṇi. Tappaṭipakkhato aniyyānikā, tassa bhāvo aniyyānikattaṁ. Tiracchānabhūtanti tirokaraṇabhūtaṁ. Kammaṭṭhānabhāveti aniccatāpaṭisaṁyuttacatusaccakammaṭṭhānabhāve. Sātthakanti dānasīlādinissitattā hitapaṭisaṁyuttaṁ.

Visikhāti gharasanniveso. Visikhāgahaṇena ca gāmādigahaṇe viya tannivāsino visesato gahitā “āgato gāmo”ti-ādīsu viya (SṬ.56.10/CS:pg.2.540) Tenāha “sūrā samatthā”ti. Kumbhaṭṭhānāpadesena kumbhadāsiyo vuttāti āha-- “kumbhadāsikathā”ti. Ayāthāvato uppattiṭṭhitisaṁhārādivasena loko akkhāyati etenāti lokakkhāyikā. Iti iminā pakārena bhavo, iminā abhavoti evaṁ pavattāya itibhavābhavakathāya saddhiṁ.

Samādhivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dhammacakkappavattanavaggo

(SṬ.56.11.)1. Dhammacakkappavattanasuttavaṇṇanā

1081. “Isīnaṁ patanuppatanavasena osīdana-uppatanaṭṭhānavasena evaṁ ‘Isipatanan’ti ‘laddhanāme’ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarituṁ ‘ettha hī’”ti-ādi vuttaṁ.

Āmantesīti ettha yasmā dhammacakkappavattanatthaṁ ayaṁ āmantanā, tasmā samudāgamato paṭṭhāya satthu pubbacaritaṁ saṅkhepeneva pakāsetuṁ vaṭṭatīti “Dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārato paṭṭhāyā”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha mārabalaṁ bhinditvāti mārañca mārabalañca bhañjitvā. Atha vā mārassa abbhantaraṁ bāhirañcāti duvidhaṁ balaṁ bhañjitvā. “Dveme, bhikkhave, antā”ti ettha anta-saddo “pubbante ñāṇaṁ aparante ñāṇan”ti-ādīsu (dha.sa.1063) viya bhāgapariyāyoti āha “dve ime, bhikkhave, koṭṭhāsā”ti. Saha samudāhārenāti uccāraṇasamakālaṁ. Pattharitvā aṭṭhāsi Buddhānubhāvena. Brahmāno samāgacchiṁsu paripakkakusalamūlā saccābhisambodhāya katādhikārā.

Gihisaññojananti gihibandhanaṁ. Chinditvāti haritvā. Na vaḷañjetabbāti nānuyuñjetabbā. Kilesakāmasukhassāti kilesakāmayuttassa sukhassa. Anuyogoti anubhavo. Gāmavāsīhi sevitabbattā gāmavāsīnaṁ santako. Attanoti attabhāvassa. Āhito ahaṁmāno etthāti attā, attabhāvo. Dukkhakaraṇanti dukkhuppādanaṁ. Attamāraṇehīti (SṬ.56.11/CS:pg.2.541) attabādhanehi. Upasamāyāti kilesavūpasamo adhippeto, tadatthasampadānavacananti āha “kilesūpasamatthāyā”ti. Esa nayo sesesupi.

Saccañāṇādivasena tayo parivaṭṭā etassāti tiparivaṭṭaṁ, ñāṇadassanaṁ. Tenāha “saccañāṇā”ti-ādi. Yathābhūtaṁ ñāṇanti paṭivedhañāṇaṁ āha. Tesuyeva saccesu. Ñāṇena kattabbassa ca pariññāpaṭivedhādikiccassa ca jānanañāṇaṁ, “tañca kho paṭivedhato pagevā”ti keci. Pacchāti apare. Tathā katañāṇaṁ. Dvādasākāranti dvādasavidha-ākārabhedaṁ. Aññatthāti aññesu suttesu.

Paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampi dhammacakkanti idaṁ tattha ñāṇakiccaṁ padhānanti katvā vuttaṁ. Saddhindriyādidhammasamudāyo pana pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṁ. Atha vā cakkanti āṇā, dhammato anapetattā dhammañca taṁ cakkañca, dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakkaṁ. Yathāha “dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṁ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṁ, dhammena pavattatīti dhammacakkaṁ, dhammacariyāya pavattatīti dhammacakkan”ti-ādi (paṭi.ma.2.40-41). Ubhayampīti paṭivedhañāṇaṁ desanāñāṇanti ubhayampi. Etanti tadubhayaṁ. Imāya desanāyāti iminā suttena pakāsentena Bhagavatā yathāvuttañāṇadvayasaṅkhātaṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ nāma pavattanakiccassa aniṭṭhitattā. Patiṭṭhiteti aññāsi Koṇḍaññattherena sotāpattiphale patiṭṭhite. Pavattitaṁ nāma Kassapasammāsambuddhassa sāsanantaradhānato paṭṭhāya yāva Buddhuppādo, ettakaṁ kālaṁ appavattapubbassa pavattitattā, uparimaggādhigamo panassa atthaṅgato evāti.

Ekappahārenāti ekeneva pahārasaññitena kālena. Divasassa hi tatiyo bhāgo pahāro nāma. Pāḷiyaṁ pana “tena khaṇena tena layena tena muhuttenā”ti vuttaṁ. Taṁ pahārakkhaṇasallakkhaṇameva. Sabbaññutaññāṇobhāsoti sabbaññutaññāṇānubhāvena pavatto obhāso cittaṁ paṭicca utusamuṭṭhāno veditabbo. Yasmā Bhagavato dhammacakkappavattanassa ārambhe viya parisamāpane ativiya uḷāratamaṁ pītisomanassaṁ udapādi, tasmā “imassapi udānassā”ti-ādi vuttaṁ.

(SṬ.56.19.)9. Saṅkāsanasuttavaṇṇanā

1089. Atthasaṁvaṇṇane (SṬ.56.19/CS:pg.2.542) vaṇṇīyanteti vaṇṇā. Teyeva pariyāyena akkharaṇato akkharāni. Atthaṁ byañjentīti byañjanāni. Yasmā pana akārādike sarasamaññā, kakārādike byañjanasamaññā, ubhayattha vaṇṇasamaññā, tasmā vuttaṁ “vaṇṇānaṁ vā ekadesā yadidaṁ byañjanā nāmā”ti. Nettiyaṁ pana vākye byañjanasamaññā. Byañjanaggahaṇeneva cettha ākāraniruttiniddesā gahitā evāti daṭṭhabbaṁ. Saṅkāsanāti atthassa ñāpanā bhāgaso. Tenāha “vibhattiyo”ti. Saṅkāsanaggahaṇeneva cettha pakāsanā vuttā hoti. Vibhattiyo hi atthavacaneneva vivaranti, tāhi kāraṇapaññattiyo vuttāyevāti, tāhipi atthapadāni gahitāneva honti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimaggavaṇṇanāyaṁ Netti-aṭṭhakathāyañca vuttanayena veditabbo. Sabbākārenāti sabhāgādivibhāvanākārena. Vaṇṇādīnanti tasmiṁ pana vitthāre pavattavaṇṇādīnaṁ. Tasmāti vaṇṇādīnaṁ anta-abhāvato. Evamāhāti “aparimāṇā vaṇṇā byañjanā saṅkāsanā”ti evamāha.

(SṬ.56.20.)10. Tathasuttavaṇṇanā

1090. Sabhāvāvijahanaṭṭhenāti attano dukkhasabhāvassa kadācipi apariccajanena tathasabhāvaṁ. Tenāha “dukkhañhi dukkhameva vuttan”ti. Sabhāvassāti dukkhasabhāvassa. Amoghatāyāti avañjhatāya. Avitathanti na vitathaṁ. Tenāha “na hi dukkhaṁ adukkhaṁ nāma hotī”ti. Aññabhāvānupagamenāti samudayādisabhāvānupagamanena musā na hotīti añño aññathā na hotīti anaññathaṁ. Tenāha “na hī”ti-ādi.

Dhammacakkappavattanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Koṭigāmavaggo

(SṬ.56.21.)1. Koṭigāmasuttavaṇṇanā

1091. Ananubodhāti (SṬ.56.21/CS:pg.2.543) paṭivedhassa anurūpabodhābhāvena. Appaṭivedhāti saccānaṁ paṭimukhaṁ vedhābhāvena.

(SṬ.56.22.)2. Dutiyakoṭigāmasuttavaṇṇanā

1092. Phalasamādhiphalapaññānanti aggaphalasamādhi-aggaphalapaññānaṁ.

(SṬ.56.27.)7. Tathasuttavaṇṇanā

1097. Ariyānanti Buddhānaṁ ariyānaṁ. Tenāha “na hī”ti-ādi.

(SṬ.56.28.)8. Lokasuttavaṇṇanā

1098. Paṭividdhattā desitattā cāti iminā paṭivedhañāṇena desanāñāṇena ca pariggahitattā ariyasantakāni honti ariyassa Bhagavato santakabhāvato.

(SṬ.56.30.)10. Gavampatisuttavaṇṇanā

1100. Ekappaṭivedhoti ekeneva ñāṇena catunnaṁ ariyasaccānaṁ ekajjhaṁ paṭivedho.

Koṭigāmavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Sīsapāvanavaggo

(SṬ.56.33.)3. Daṇḍasuttavaṇṇanā

1101. Punappunaṁ vaṭṭasmiṁyeva nibbattanti adiṭṭhattā catunnaṁ ariyasaccānaṁ.

(SṬ.56.35.)5. Sattisatasuttavaṇṇanā

1105. Bhaveyya (SṬ.56.35/CS:pg.2.544) ceti dukkhadomanassāni ajjhupekkhitvā sahitehi tehi saccābhisamayo bhaveyyāti evaṁ parikappanā na kātabbāti.

(SṬ.56.39.)9. Indakhīlasuttavaṇṇanā

1109. Ajjhāsayanti sassatādibhedaṁ ajjhāsayaṁ. So hi “idameva saccaṁ moghamaññan”ti gāhassa mukhabhūtattā mukhanti adhippeto. Tañca apare adiṭṭhasaccā olokenti, diṭṭhasaccā pana neva olokenti.

(SṬ.56.40.)10. Vādatthikasuttavaṇṇanā

1110. Kukkuko pamāṇamajjhimassa purisassa hatthoti attho. Kukkūti tasseva nāmaṁ.

Sīsapāvanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Papātavaggo

(SṬ.56.41.)1. Lokacintāsuttavaṇṇanā

1111. Lokacintanti lokasannivesapaṭisaṁyuttavīmaṁsāva. “Lokacittan”tipi pāṭho, taṁtaṁlokapariyāpannaṁ cittanti attho. Nāḷikerādayoti ādi-saddena avuttānaṁ osadhitiṇavanappati-ādīnaṁ saṅgaho. Evarūpanti edisaṁ aññampi taṁtaṁlokacittaṁ.

Vigatacittoti attatthaparatthato apagatavitakko addasa evaṁ adhiṭṭhahiṁsūti sambandho. Sambarimāyanti sambarena asurindena uppāditaṁ asuramāyaṁ, yaṁ “indajālan”tipi vuccati indassa mohanatthaṁ uppāditattā. Samparivattetvāti paridhāvetvā. Yathā neti ne asure yathā so puriso passati, evaṁ adhiṭṭhahiṁsu. Kasmā panete evaṁ adhiṭṭhahiṁsūti? Taṁ purisaṁ tattha tathānisinnaṁ disvā “ayañca devo”ti āsaṅkantā tathā adhiṭṭhahitvā bhisamuḷālachiddehi pavisitvā attano asurabhavanaṁ gatā. Tenāha Bhagavā--“devānaṁyeva mohayamānā”ti.

(SṬ.56.42~43.)2~3. Papātasuttādivaṇṇanā

1112-3. Mariyādapāsāṇoti (SṬ.56.42~43/CS:pg.2.545) Gijjhakūṭapabbatassa mariyādapākārasadiso mahanto pāsāṇo. Aniṭṭharūpanti ettha rūpa-saddo sabhāvattho “piyarūpe sātarūpe”ti-ādīsu (ma.ni.1.408-409) viyāti āha--“aniṭṭhasabhāvan”ti.

(SṬ.56.45.)5. Vālasuttavaṇṇanā

1115. Upāsananti ācariya-upāsanaṁ, ācariyaṁ antevāsinā vā divase divase sikkhanavasena upāsitabbato upāsananti laddhanāmaṁ kaṇḍakhipanasippaṁ. Kaṇḍaṁ atikkamanteti saraṁ khipante. Poṅkhānupoṅkhanti poṅkhasaddatthaṁ pākaṭaṁ katvā dassetuṁ “ekaṁ kaṇḍaṁ khipitvā”ti-ādi vuttaṁ. Aparaṁ anupoṅkhanti ettha aparanti tatiyakaṇḍaṁ. Anupoṅkhaṁ nāma idanti dassetuṁ “anupoṅkhaṁ nāma dutiyassa poṅkhan”ti vuttaṁ. Tañhi tatiyena sarena vijjhīyati. Puna aparaṁ tassa poṅkhanti idaṁ pana aparāparaṁ avirajjhanaṁ dassetuṁ vuttaṁ. Durabhisambhavataranti abhibhavituṁ asakkuṇeyyataraṁ. Vālanti kesaṁ. Sattadhā bhinditvāti sattakkhattuṁ viphāletvā. Tassa ekaṁ bhedanti tassa kesassa ekaṁ aṁsusaṅkhātaṁ bhedaṁ gahetvā. Vātiṅgaṇamajjhe bandhitvāti vātiṅgaṇaphalassa majjhaṭṭhāne bandhitvā. Aparaṁ bhedanti aparaṁ kesassa aṁsusaṅkhātaṁ bhedaṁ. Aggakoṭiyaṁ bandhitvāti yathā tassa vālabhedassa ūkāmattaṁ likhāmattaṁ vā kaṇḍassa aggakoṭiṁ adhikaṁ hutvā tiṭṭhati, evaṁ bandhitvā. Usabhamatteti vīsatiyaṭṭhimatte ṭhāne ṭhito. Kaṇḍabaddhāya koṭiyāti kaṇḍabaddhāya vālassa koṭiyā vātiṅgaṇabandhanavālassa koṭiṁ paṭivijjheyya.

(SṬ.56.48.)8. Dutiyachiggaḷayugasuttavaṇṇanā

1118. Adhiccuppattikanti yadicchāvasena uppajjanakaṁ. Chiggaḷenāti chiggaḷapadesena. Chiggaḷuparīti heṭṭhimayugassa chiggaḷapadesassa upari. Āruḷhassa chiggaḷenāti ubhinnampi chiddena. Gīvappavesanaṁ viyāti catunnaṁ yugānaṁ chiddapadeseneva uparūpari ṭhitānaṁ chiddantarena kāṇakacchapassa gīvappavesanaṁ (SṬ.56.48/CS:pg.2.546) adhiccatarasambhavaṁ. Tatopi adhiccatarasambhavo manussattalābho, tato adhiccatamasambhavo ariyamaggapaṭilābhoti dassento āha “catusaccapaṭivedho ativiya adhiccatarasambhavo”ti.

Papātavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

(SṬ.56.51.)6. Abhisamayavaggavaṇṇanā

1121. Abhisamayasaṁyutte vitthāritova, tasmā tattha vuttanayeneva tassa attho veditabbo.

7. Paṭhama-āmakadhaññapeyyālavaggo

(SṬ.56.63.)3. Paññāsuttavaṇṇanā

1133. Lokiyampi visuddhatthena “ariyan”ti vattabbataṁ labhatīti “lokiyalokuttarenā”ti vuttaṁ.

(SṬ.56.64.)4. Surāmerayasuttavaṇṇanā

1134. Piṭṭhasurāti piṭṭhena kātabbasurā, tathā odanasurā pūvasurā, majjarasādibhūte kiṇṇe pakkhipitvā kattabbā surā kiṇṇapakkhittasurā. Sambhārasaṁyuttāti mūlabhesajjasambhārehi saṁyuttā. Pupphāsavoti nāḷikerapupphādito assavanaka-āsavo. Muddikaphalādito assavanaka-āsavo phalāsavo. Itīti-ādi-attho. Tena madhvāsavaguḷāsavasambhārasaṁyutte saṅgaṇhāti. Surāsavavinimuttanti yathāvuttasurāsavavinimuttaṁ.

(SṬ.56.70.)10. Pacāyikasuttavaṇṇanā

1140. Nīcavuttinoti kule jeṭṭhānaṁ mahāpitucūḷapitujeṭṭhabhātikādīnaṁ abhivādanapaccuṭṭhāna-añjalikammasāmīcikammādivasena nīcavuttino.

8. Dutiya-āmakadhaññapeyyālavaggo

(SṬ.56.78.)8. Bījagāmasuttavaṇṇanā

1148. “Mūlabījan”ti-ādīsu (SṬ.56.78/CS:pg.2.547) mūlameva bījanti mūlabījaṁ, mūlabījaṁ etassātipi mūlabījaṁ. Tattha purimena bījagāmo vutto “bījānaṁ samūho”ti katvā, dutiyena bhūtagāmo. Duvidhopeso sāmaññaniddesena, “mūlabījañca mūlabījañca mūlabījan”ti ekasesanayena vā bījattho veditabbo. Esa nayo sesesupi. Phaḷubījanti pabbabījaṁ. Bāhirapaccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraṇabhāvato viruhanasamatthe sāraphale niruḷho bīja-saddo. Tadatthasiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti tato nivattanatthaṁ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṁ “bījabījan”ti “rūparūpaṁ, dukkhadukkhan”ti (saṁ.ni. 4.327) ca yathā. Nīlatiṇarukkhādikassāti allatiṇassa ceva allarukkhādikassa ca. Ādi-saddena osadhigacchalatādīnaṁ gahaṇaṁ.

(SṬ.56.79.)9. Vikālabhojanasuttavaṇṇanā

1149. Aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva majjhanhiko, ayaṁ Buddhādi-ariyānaṁ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo, tadañño vikāloti āha--“vikālabhojanāti kālātikkantabhojanā”ti.

(SṬ.56.80.)10. Gandhavilepanasuttavaṇṇanā

1150. Yaṁ kiñci pupphanti ganthimaṁ aganthimaṁ vā yaṁ kiñci pupphajātaṁ, tathā pisitādibhedaṁ yaṁ kiñci gandhajātaṁ.

9. Tatiya-āmakadhaññapeyyālavaggo

(SṬ.56.81.)1. Naccagītasuttavaṇṇanā

1151. Saṅkhepato “sabbapāpassa akaraṇan”ti-ādinayappavattaṁ (dī.ni.2.90 dha.pa. 183) Bhagavato sāsanaṁ accantachandarāgapavattito naccādīnaṁ dassanaṁ na anulometīti āha “sāsanassa ananulomattā”ti. Attanā parehi ca payojiyamānaṁ (SṬ.56.81/CS:pg.2.548) payojāpiyamānañca eteneva nacca-saddena gahitaṁ, tathā gītavāditasaddehi cāti āha-- “naccananaccāpanādivasenā”ti. Ādi-saddena gāyana-gāyāpana-vādana-vādāpanādīni saṅgaṇhāti. Dassanena cettha savanampi saṅgahitaṁ virūpekasesanayena. Yathāsakaṁ visayassa ālocanasabhāvatāya vā pañcannaṁ viññāṇānaṁ savanakiriyāyapi dassanasaṅkhepasabbhāvato “dassanā”icceva vuttaṁ. Avisūkabhūtassa gītassa savanaṁ kadāci vaṭṭatīti āha-- “visūkabhūtā dassanā cā”ti. Tathā hi vuttaṁ paramatthajotikāya Khuddaka-aṭṭhakathāya (khu.pa.aṭṭha. 2acchimapañcasikkhāpadavaṇṇanā)--“dhammūpasaṁhitaṁ gītaṁ vaṭṭati, gītūpasaṁhito dhammo na vaṭṭatī”ti.

(SṬ.56.82.)2. Uccāsayanasuttavaṇṇanā

1152. Uccāti ucca-saddena samānatthaṁ ekaṁ saddantaraṁ. Seti etthāti sayanaṁ, uccāsayanaṁ mahāsayanañca samaṇasārupparahitaṁ paṭikkhittanti āha--“pamāṇātikkantaṁ akappiyattharaṇan”ti. Āsandādi-āsanañcettha sayaneneva saṅgahitaṁ. Yasmā pana ādhāre paṭikkhitte tadādhārakiriyā paṭikkhittāva hoti, tasmā “uccāsayanamahāsayanā”icceva vuttaṁ. Atthato pana tadupabhogabhūtanisajjānipajjanehi virati dassitāti daṭṭhabbaṁ. Atha vā uccāsayanamahāsayanañca uccāsayanamahāsayanañcāti uccāsayanamahāsayananti etasmiṁ atthe ekasesanayena ayaṁ niddeso kato yathā--“nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti (udā.1). Āsanakiriyāpubbakattā vā sayanakiriyāya sayanaggahaṇeneva āsanampi gahitanti daṭṭhabbaṁ.

(SṬ.56.83.)3. Jātarūpasuttavaṇṇanā

1153. Aññepi uggahāpane upanikkhittasādiyane ca paṭiggahaṇattho labbhatīti āha “na uggaṇhāpenti, na upanikkhittaṁ sādiyantī”ti. Atha vā tividhaṁ paṭiggahaṇaṁ kāyena vācāya manasāti. Tattha kāyena paṭiggahaṇaṁ uggahaṇaṁ, vācāya paṭiggahaṇaṁ uggahāpaṇaṁ, manasā paṭiggahaṇaṁ sādiyanaṁ. Tividhampi paṭiggahaṇaṁ sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā gahetvā “paṭiggahaṇā”ti vuttanti āha--“neva naṁ uggaṇhantī”ti-ādi. Esa nayo “āmakadhaññapaṭiggahaṇā”ti-ādīsupi.

(SṬ.56.84.)4. Āmakadhaññasuttavaṇṇanā

1154. Nīvārādi-upadhaññassa (SṬ.56.84/CS:pg.2.549) sāli-ādimūladhaññantogadhattā vuttaṁ “sattavidhassā”ti.

(SṬ.56.85.)5. Āmakamaṁsasuttavaṇṇanā

1155. “Anujānāmi, bhikkhave, pañca vasāni bhesajjāni--acchavasaṁ, macchavasaṁ, susukāvasaṁ, sūkaravasaṁ, gadrabhavasan”ti (mahāva. 262 pārā. aṭṭha. 623) vuttattā idaṁ uddissa anuññātaṁ nāma. Tassa pana “kāle paṭiggahitan”ti (mahāva. 262) vuttattā paṭiggahaṇaṁ vaṭṭatīti āha--“aññatra uddissa anuññātā”ti. Vinayavasena upaparikkhitabbo, tasmā samantapāsādikāya Vinayaṭṭhakathāya vuttanayenettha vinicchayo veditabbo.

10. Catuttha-āmakadhaññapeyyālavaggo

(SṬ.56.91~92.)2~3. Kayavikkayasuttādivaṇṇanā

1162-63. Kassaci bhaṇḍassa gahaṇaṁ kayo, dānaṁ vikkayo. Tattha tatthāti gāmantare santike ca gamanaṁ dūtakammanti vuccatīti yojanā. Pahiṇagamanaṁ khuddakagamanaṁ.

(SṬ.56.93.)4. Tulākūṭasuttavaṇṇanā

1164. Rūpakūṭaṁ sarūpena sadisena chalavohāro. Aṅgakūṭaṁ attano hatthādinā aṅgānaṁ chalakaraṇaṁ Gahaṇakūṭaṁ mānesu gahaṇavasena. Paṭicchannakūṭaṁ ayacuṇṇādinā paṭicchannena chalakaraṇaṁ. Mahatiyā tulāya. Pacchābhāgeti tulāya pacchimabhāge. Hatthenāti hatthapadesena. Akkamatīti uṭṭhātuṁ adento gaṇhāti. Dadanto pubbabhāgeti paresaṁ dadanto pubbabhāge hatthena tulaṁ akkamati. Tanti ayacuṇṇaṁ.

Lohapātiyoti tambalohapātiyo. Suvaṇṇavaṇṇā karontīti asanikhādasuvaṇṇakanakalimpitā suvaṇṇavaṇṇā karonti. Mānabhājanassa (SṬ.56./CS:pg.2.550) hadayabhūtassa abbhantarassa bhinnaṁ hadayabhedo. Nimiyamānassa tilataṇḍulādikassa sikhāya aggakoṭiyā bhinnaṁ sikhābhedo. Khettādīnaṁ minanarajjuyā aññathākaraṇaṁ rajjubhedo. Rajjugahaṇeneva cettha daṇḍakassa gahaṇaṁ katamevāti daṭṭhabbaṁ.

(SṬ.56.96~101.)6~11. Chedanasuttādivaṇṇanā

1166-71. Vadhoti muṭṭhippahārakasātāḷanādīhi hiṁsanaṁ, viheṭhananti attho. Viheṭhanatthopi hi vadha-saddo dissati “atthānaṁ vadhitvā vadhitvā rodeyyā”ti-ādīsu. Aṭṭhakathāyaṁ pana “māraṇan”ti vuttaṁ, taṁ pana pothanaṁ sandhāyāti sakkā viññātuṁ māraṇasaddassa vihiṁsanepi dissanato. Sesaṁ suviññeyyameva.

Āmakadhaññapeyyālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya

Mahāvaggavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā niṭṭhitā.

Nigamanakathāvaṇṇanā

Sakalarūpārūpasammasane (Spk-ṭ.CṢ:ḹû.2.551) saṇhasukhumavisayañāṇatāya vipassanācāranipuṇabuddhīnaṁ susaṁyatakāyavacīsamācāratāya samathavipassanāsu sammadeva yatanato ca yatīnaṁ bhikkhūnaṁ khandhāyatanadhātusaccindriyapaṭiccasamuppādabhede paramatthadhamme nānānayehi ñāṇavibhāgassa sannissayena bahukārassa saṁyuttāgamavarassa atthasaṁvaṇṇanaṁ kātuṁ Sāratthappakāsanato eva nipuṇā yā mayā Aṭṭhakathā āraddhāti sambandho. Savisesaṁ paññāvahaguṇattā eva hissa ganthārambhe āditopi “paññāpabhedajananassā”ti vuttaṁ. Mahā-aṭṭhakathāya sāranti Saṁyuttamahā-aṭṭhakathāya sāraṁ. Ekūnasaṭṭhimattoti thokaṁ ūnabhāvato matta-saddaggahaṇaṁ.

Mūlaṭṭhakathāya sāranti pubbe Vuttasaṁyuttamahā-aṭṭhakathāya sārameva puna nigamanavasena vuttanti. Atha vā Mūlaṭṭhakathāya sāranti porāṇaṭṭhakathāsu atthasāraṁ. Tena etaṁ dasseti “Saṁyuttamahāaṭṭhakathāya atthasāraṁ ādāya imaṁ Sāratthappakāsiniṁ karontena sesamahānikāyānampi Mūlaṭṭhakathāsu idha viyogakkhamaṁ atthasāraṁ ādāya akāsin”ti. “Mahāvihārādhivāsīnan”ti ca idaṁ purimapacchimapadehi saddhiṁ sambandhitabbaṁ “mahāvihārādhivāsīnaṁ samayaṁ pakāsayantiṁ Mahāvihārādhivāsīnaṁ Mūlaṭṭhakathāya sāraṁ ādāyā”ti ca. Tena puññena. Hotu sabbo sukhī lokoti kāmāvacarādivibhāgo sabbo sattaloko yathārahaṁ bodhittayādhigamavasena sampayuttena nibbānasukhena sukhito hotūti sadevakassa lokassa accantaṁ sukhādhigamāya attano puññaṁ pariṇāmeti.

~Ettāvatā Sāratthappakāsiniyā Saṁyuttanikāya-aṭṭhakathāya Līnatthappakāsanā niṭṭhitā. ~

~Saṁyuttaṭīkā samattā.~

Saṁyuttanikāye

Saṁyutta-ṭīkā (S.1.~S.56.)

《相應部疏》

from CSCD

Released by Dhammavassārāma

2552 B.E. (2008A.D.)

Dhammavassārāma

No. 50 - 6, You-Tze-Zhai, Tong-Ren Village,
Zhong-Pu , Chiayi 60652, Taiwan

法雨道場

60652台灣‧嘉義縣中埔鄉同仁村柚仔宅50之6號

Tel：(886)(5) 253-0029(白天)；Fax：203-0813

E-mail：dhamma.rainṭīkāmsa.hinet.net

Website：http://www.dhammarain.org.tw/