Suttapiake

Majjhimanikāyo 《中部》

from Chaṭṭha Sagāyana (CS)

Released by Dhammavassārāma 法雨道場

2551 B.E. (2007A.D.)

(with CSCD & PTS page number)

 

 

 

 

Majjhimanikāyo 《中部》contents 錄】

1-Mūlapaṇṇāsa根本分 (1~50) (CS.pg.1.1~1.415PTS:I,1~338)

 2-Majjhimapaṇṇāsa中分(M.51~100) (CS:pg.2.1~2.439PTS:I,339~524.II,1~213.)

3-Uparipaṇṇāsa (M.101~152) (CS.pg.3.1~3.352PTS:II,214~555III,1~302.)

1-Mūlapaṇṇāsapāḷi根本分(M.1~50) 1

(CS.pg.1.1~1.415PTS:I,1~338) 1

1. Mūlapariyāyavaggo初品 根本法門品... 1

(M.1.)1. Mūlapariyāyasutta根本法門經... 1

(M.2.)2. Sabbāsavasutta一切漏經... 5

1. Dassanā pahātabbāsavā以正見斷漏... 6

2.Savarā pahātabbāsavā以防護斷漏... 7

3.Paisevanā pahātabbāsavā以受用斷漏... 7

4.Adhivāsanā pahātabbāsavā以忍耐斷漏... 8

5.Parivajjanā pahātabbāsavā閃避斷漏... 8

6.Vinodanā pahātabbāsavā遣除斷漏... 8

7.Bhāvanā pahātabbāsavā以修習斷漏... 9

(M.3.) 3. Dhammadāyādasutta法嗣經... 9

(M.4.) 4. Bhayabheravasutta怖駭經... 11

(M.5.) 5. Anagaasutta無穢經... 16

(M.6.) 6. Ākakheyyasutta願經... 21

(M.7.) 7. Vatthasutta布喻經... 23

(M.8.)8. Sallekhasutta削減經... 26

(M.9.) 9. Sammādiṭṭhisutta正見經... 30

(M.10.)10. Mahāsatipaṭṭhānasutta念處經... 36

Uddeso﹝總說﹞... 37

Kāyānupassanā ānāpānapabba ﹝身隨觀呼吸﹞... 37

Kāyānupassanā iriyāpathapabba﹝身隨觀四威儀﹞... 38

Kāyānupassanā sampajānapabba﹝身隨觀正知﹞... 38

Kāyānupassanā paikūlamanasikārapabba﹝身隨觀厭逆作意﹞... 38

Kāyānupassanā dhātumanasikārapabba ﹝身隨觀界作意﹞... 39

Kāyānupassanā navasivathikapabba ﹝身隨觀九種墓地觀﹞... 39

Vedanānupassanā﹝受隨觀﹞... 40

Cittānupassanā ﹝心隨觀﹞... 40

Dhammānupassanā nīvaraapabba ﹝法隨觀﹝五﹞蓋﹞... 41

Dhammānupassanā khandhapabba﹝法隨觀﹝五﹞蘊﹞... 42

Dhammānupassanā āyatanapabba ﹝法隨觀﹝十二﹞處﹞... 42

Dhammānupassanā bojjhagapabba ﹝法隨觀﹝七﹞覺支﹞... 43

Dhammānupassanā saccapabba﹝法隨觀﹝四﹞諦﹞... 44

Dukkhasaccaniddeso (苦諦解說) 44

Samudayasaccaniddeso(集諦解說) 46

Nirodhasaccaniddeso (滅諦解說) 46

Maggasaccaniddeso (道諦解說) 47

2. Sīhanādavaggo第二品 師子吼品... 49

(M.11.) 1. Cūḷasīhanādasutta師子吼小經... 49

(M.12.) 2. Mahāsīhanādasutta師子吼大經... 52

(M.13.) 3. Mahādukkhakkhandhasutta苦蘊大經... 62

(M.14.) 4. Cūḷadukkhakkhandhasutta苦蘊小經... 67

(M.15.)5. Anumānasutta思量經... 70

(M.16.) 6. Cetokhilasutta心荒蕪經... 76

(M.17.) 7. Vanapatthasutta林藪經... 79

(M.18.)8. Madhupiṇḍikasutta蜜丸經... 82

(M.19.)9. Dvedhāvitakkasutta雙想經... 85

(M.20.) 10. Vitakkasaṇṭhānasutta想念止息經... 88

3. Opammavaggo譬喻法品... 91

(M.21.)1. Kakacūpamasutta鋸喻經... 91

(M.22.)2. Alagaddūpamasutta蛇喻經... 96

(M.23.)3. Vammikasutta蟻垤經... 103

(M.24.)4. Rathavinītasutta傳車經... 105

(M.25.) 5. Nivāpasutta撒餌經... 109

(M.26.)6. Pāsarāsisutta (Ariyapariyesana sutta)聖求經... 114

(M.27.)7. Cūḷahatthipadopamasutta象跡喻小經... 123

(M.28.)8. Mahāhatthipadopamasutta象跡喻大經... 128

(M.29.)9. Mahāsāropamasutta心材喻大經... 132

(M.30.) (10) Cūḷasāropamasutta 心材喻小經... 136

4. Mahāyamakavaggo雙大品... 141

(M.31.) (1) Cūḷagosigasutta 牛角林小經... 141

(M.32.) (2) Mahāgosigasutta 牛角林大經... 144

(M.33.)3. Mahāgopālakasutta牧牛者大經... 149

(M.34.) (4.) Cūḷagopālakasutta 牧牛者小經... 152

(M.35.) (5) Cūḷasaccakasutta 薩遮迦小經... 153

(M.36.) (6) Mahāsaccakasutta 薩遮迦大經... 158

(M.37.) (7) Cūḷatahāsakhayasutta 愛盡小經... 167

(M.38.) (8) Mahātahāsakhayasutta 愛盡大經... 170

(M.39.) (9) Mahā-assapurasutta 馬邑大經... 179

(M.40.) (10) Cūḷa-assapurasutta 馬邑小經... 185

5. Cūḷayamakavaggo第五品 雙小品... 187

(M.41.) (1) Sāleyyakasutta 薩羅村婆羅門經... 187

(M.42.) (2) Verañjakasutta 鞞蘭若村婆羅門經... 191

(M.43.) (3.) Mahāvedallasutta 有明大經... 193

(M.44.) (4) Cūḷavedallasutta 有明小經... 198

(M.45.) (5) Cūḷadhammasamādānasutta 得法小經... 201

(M.46.) (6) Mahādhammasamādānasutta 得法大經... 204

(M.47.) (7) Vīmasakasutta 思察經... 208

(M.48.) (8) Kosambiyasutta 憍賞彌經... 210

(M.49.) (9) Brahmanimantanikasuttam 梵天請經... 213

(M.50.) (10) Māratajjanīyasutta 魔訶責經... 216

2-Majjhimapaṇṇāsapāḷi中分(M.51~100) 222

(CS:pg.2.1~2.439PTS:I,339~524.II,1~213.) 222

1. Gahapativaggo居士品... 222

(M.51.) (1) Kandarakasutta 乾達羅迦經... 222

(M.52.) (2) Aṭṭhakanāgarasutta 城經... 227

(M.53.)(3) Sekhasutta 有學經... 229

(M.54.) (4) Potaliyasutta 哺多利經... 232

Kāmādīnavakathā. 235

(M.55.) (5) Jīvakasutta 耆婆迦經... 238

(M.56.) (6) Upālisutta 優婆離經... 239

(M.57.)7. Kukkuravatikasutta狗行者經... 248

(M.58.)8. Abhayarājakumārasutta無畏王子經... 251

(M.59.)9. Bahuvedanīyasutta多受經... 253

(M.60.)10. Apaṇṇakasutta無戲論經... 255

2. Bhikkhuvaggo比丘品... 262

(M.61.)1. Ambalaṭṭhikarāhulovādasutta菴婆孽林教誡羅睺羅經... 262

(M.62.) 2. Mahārāhulovādasutta教誡羅睺羅大經... 266

(M.63.)3. Cūḷamālukyasutta摩羅迦小經... 269

(M.64.)4. Mahāmālukyasutta摩羅迦大經... 272

(M.65.)5. Bhaddālisutta跋陀利經... 275

(M.66.)6. Laukikopamasutta鶉喻經... 280

(M.67.)7. Cātumasutta車頭聚落經... 285

(M.68.)8. Naakapānasutta那羅伽波寧村經... 288

(M.69.)9. Goliyānisutta瞿尼師經... 292

(M.70.)10. Kīṭāgirisutta枳吒山邑經... 294

3. Paribbājakavaggo普行者品... 299

(M.71.)1. Tevijjavacchasutta婆蹉衢多三明經... 299

(M.72.)2. Aggivacchasutta婆蹉衢多火[]... 301

(M.73.)3. Mahāvacchasutta婆蹉衢多大經... 304

(M.74.)4. Dīghanakhasutta長爪經... 308

(M.75.)5. Māgaṇḍiyasutta摩犍提經... 311

(M.76.)6. Sandakasutta刪陀迦經... 317

(M.77.)7. Mahāsakuludāyisutta善生優陀夷大經... 324

(M.78.)8. Samaamuṇḍikasutta沙門文祁子經... 334

(M.79.)9. Cūḷasakuludāyisutta善生優陀夷小經... 338

(M.80.)10. Vekhanasasutta鞞摩那修經... 343

4. Rājavaggo王品... 345

(M.81.)1. Ghaikārasutta陶師經... 345

(M.82.)2. Raṭṭhapālasutta賴吒恕羅經... 350

(M.83.)3. Maghadevasutta大天林經... 358

(M.84.)4. Madhurasutta摩偷羅經... 363

(M.85.)5. Bodhirājakumārasutta菩提王子經... 366

(M.86.)6. Agulimālasutta鴦掘摩經... 378

(M.87.)7. Piyajātikasutta愛生經... 382

(M.88.)8. Bāhitikasutta鞞訶提經... 385

(M.89.)9. Dhammacetiyasutta法莊嚴經... 388

(M.90.)10. Kaṇṇakatthalasutta普棘刺林經... 389

5. Brāhmaavaggo第五品 婆羅門品... 389

(M.91.)1. Brahmāyusutta梵摩經... 389

(M.92.)2. Selasutta施羅經... 389

(M.93.)3. Assalāyanasutta阿攝... 389

(M.94.)4. Ghoamukhasutta瞿哆牟伽經... 389

(M.95.)5. Cakīsutta商伽經... 389

(M.96.)6. Esukārīsutta鬱瘦歌邏經... 389

(M.97.)7. Dhanañjānisutta陀然經... 389

(M.98.)8. Vāseṭṭhasutta婆私吒經... 389

(M.99.)9. Subhasutta須婆經... 389

(M.100.)10. Sagāravasutta傷歌邏經... 389

3-Uparipaṇṇāsapāḷi上分(M.101~152) 389

(CS.pg.3.1~3.352PTS:II,214~555III,1~302.) 389

1. Devadahavaggo天臂品... 389

(M.101.)1. Devadahasutta天臂經... 389

(M.102.)2. Pañcattayasutta § 五三經... 389

(M.103.)3. Kintisutta如何經... 389

(M.104.)4. Sāmagāmasutta舍彌村經... 389

(M.105.)5. Sunakkhattasutta善星經... 389

(M.106.)6. Āneñjasappāyasutta不動利益經... 389

(M.107.)7. Gaakamoggallānasutta算數家目犍連經... 389

(M.108.)8. Gopakamoggallānasutta瞿默目犍連經... 389

(M.109.)9. Mahāpuṇṇamasutta滿月大經... 389

(M.110.)10. Cūḷapuṇṇamasutta滿月小經... 389

2. Anupadavaggo不斷品... 389

(M.111.)1. Anupadasutta不斷經... 389

(M.112.)2. Chabbisodhanasutta六淨經... 389

(M.113.)3. Sappurisasutta善士經... 389

(M.114.)4. Sevitabbāsevitabbasutta應習不應習經... 389

(M.115.)5. Bahudhātukasutta多界經... 389

(M.116.)6. Isigilisutta仙吞經... 389

(M.117.)7. Mahācattārīsakasutta大四十經... 389

(M.118.)8. Ānāpānassatisutta入出息念經... 389

(M.119.)9. Kāyagatāsatisutta身行念經... 389

(M.120.)10. Sakhārupapattisutta行生經... 389

3. Suññatavaggo空品... 389

(M.121.)1. Cūḷasuññatasutta空小經... 389

(M.122.)2. Mahāsuññatasutta空大經... 389

(M.123.)3. Acchariya-abbhutasutta希有未曾有法經... 389

(M.124.)4. Bākulasutta薄拘羅經... 389

(M.125.)5. Dantabhūmisutta調御地經... 389

(M.126.)6. Bhūmijasutta浮彌經... 389

(M.127.)7. Anuruddhasutta阿那律經... 389

(M.128.)8. Upakkilesasutta隨煩惱經... 389

(M.129.)9. Bālapaṇḍitasutta賢愚經... 389

(M.130.)10. Devadūtasutta天使經... 389

4. Vibhagavaggo分別品... 389

(M.131.)1. Bhaddekarattasutta一夜賢者經... 389

(M.132.)2. Ānandabhaddekarattasutta阿難一夜賢者經... 389

(M.133.)3. Mahākaccānabhaddekarattasutta 大迦旃延一夜賢者經... 389

(M.134.)4. Lomasakagiyabhaddekarattasutta 盧夷強耆一夜賢者經... 389

(M.135.)5. Cūḷakammavibhagasutta §小業分別經... 389

(M.136.)6. Mahākammavibhagasutta 大業分別經... 389

(M.137.)7. Saḷāyatanavibhagasutta六處分別經... 389

(M.138.)8. Uddesavibhagasutta總說分別經... 389

(M.139.) 9. Araavibhagasutta無諍分別經... 389

(M.140.)10. Dhātuvibhagasutta界分別經... 389

(M.141.)11. Saccavibhagasutta諦分別經... 389

(M.142.)12. Dakkhiṇāvibhagasutta施分別經... 389

5. Saḷāyatanavaggo六處分別品... 389

(M.143.)1. Anāthapiṇḍikovādasutta教給孤獨經... 389

(M.144.) 2. Channovādasutta教闡陀經... 389

(M.145.)3. Puṇṇovādasutta教富樓那經... 389

(M.146.)4. Nandakovādasutta教難陀迦經... 389

(M.147.)5. Cūḷarāhulovādasutta教羅睺羅小經... 389

(M.148.)6. Chachakkasutta六六經... 389

(M.149.)7. Mahāsaḷāyatanikasutta大六處經... 389

(M.150.)8. Nagaravindeyyasutta頻頭城經... 389

(M.151.)9. Piṇḍapātapārisuddhisutta乞食清淨經... 389

(M.152.)10. Indriyabhāvanāsutta根修習經... 389

Majjhimanikāyo Catalog. 389

 

﹝附錄﹞

Majjhimanikāyo 目錄

《中部》與《中阿含經》經對照表

《中阿含經》與《中部》對照表

《中部》未收錄於《中阿含經》

大正藏No.26 第一冊 P0421 中阿含經(60)目錄

 

▲Top回目錄


Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 

(▼PTSM.1./I,1.)

 Majjhimanikāye

 

1-Mūlapaṇṇāsapāḷi根本分(M.1~50)

(CS.pg.1.1~1.415PTS:I,1~338)

 

 1. Mūlapariyāyavaggo初品 根本法門品

 

(M.1.)1. Mūlapariyāyasutta根本法門經

u《中阿含106經》想經(T1.596.)No.56.樂想經(T1.851.)

 1. Eva (CS:pg.1.1) me suta--Eka samaya Bhagavā Ukkaṭṭhāya viharati Subhagavane sālarājamūle.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi-- “Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca-- “Sabbadhammamūlapariyāya vo, bhikkhave, desessāmi.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 2. “Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto-- pathavi § pathavito sañjānāti; pathavi pathavito saññatvā pathavi maññati, pathaviyā maññati, pathavito maññati, pathavi meti maññati pathavi abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi.

 Āpa āpato sañjānāti; āpa āpato saññatvā āpa maññati, āpasmi maññati, āpato maññati, āpa meti maññati, āpa abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi.

 “Teja (CS:pg.1.2) tejato sañjānāti; teja tejato saññatvā teja maññati, tejasmi maññati, tejato maññati, teja meti maññati, teja abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi.

 “Vāya vāyato sañjānāti; vāya vāyato saññatvā vāya maññati, vāyasmi maññati, vāyato maññati, vāya meti maññati, vāya abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti (M.1./I,2.) vadāmi.

 3. “Bhūte bhūtato sañjānāti; bhūte bhūtato saññatvā bhūte maññati, bhūtesu maññati, bhūtato maññati, bhūte meti maññati, bhūte abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi.

 “Deve devato sañjānāti; deve devato saññatvā deve maññati, devesu maññati, devato maññati, deve meti maññati, deve abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi.

 “Pajāpati pajāpatito sañjānāti; pajāpati pajāpatito saññatvā pajāpati maññati, pajāpatismi maññati, pajāpatito maññati, pajāpati meti maññati, pajāpati abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi.

 “Brahma brahmato sañjānāti; brahma brahmato saññatvā brahma maññati brahmasmi maññati, brahmato maññati, brahma meti maññati, brahma abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi.

 Ābhassare ābhassarato sañjānāti; ābhassare ābhassarato saññatvā ābhassare maññati, ābhassaresu maññati, ābhassarato maññati, ābhassare meti maññati, ābhassare abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Subhakihe subhakihato sañjānāti; subhakihe subhakihato saññatvā subhakihe maññati, subhakihesu maññati, subhakihato maññati, subhakihe meti maññati, subhakihe abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Vehapphale (CS:pg.1.3) Vehapphalato sañjānāti; Vehapphale Vehapphalato saññatvā Vehapphale maññati, Vehapphalesu maññati, Vehapphalato maññati, Vehapphale meti maññati, Vehapphale abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Abhibhu abhibhūto sañjānāti; abhibhu abhibhūto saññatvā abhibhu maññati, abhibhusmi maññati, abhibhūto maññati, abhibhu meti maññati, abhibhu abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 4. Ākāsānañcāyatana ākāsānañcāyatanato sañjānāti; ākāsānañcāyatana ākāsānañcāyatanato saññatvā ākāsānañcāyatana maññati, ākāsānañcāyatanasmi maññati, ākāsānañcāyatanato maññati, ākāsānañcāyatana meti maññati, ākāsānañcāyatana abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Viññāṇañcāyatana viññāṇañcāyatanato sañjānāti; viññāṇañcāyatana viññāṇañcāyatanato saññatvā (M.1./I,3.) viññāṇañcāyatana maññati, viññāṇañcāyatanasmi maññati, viññāṇañcāyatanato maññati, viññāṇañcāyatana meti maññati, viññāṇañcāyatana abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 Ākiñcaññāyatana ākiñcaññāyatanato sañjānāti; ākiñcaññāyatana ākiñcaññāyatanato saññatvā ākiñcaññāyatana maññati, ākiñcaññāyatanasmi maññati, ākiñcaññāyatanato maññati, ākiñcaññāyatana meti maññati, ākiñcaññāyatana abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Nevasaññānāsaññāyatana nevasaññānāsaññāyatanato sañjānāti; nevasaññānāsaññāyatana nevasaññānāsaññāyatanato saññatvā nevasaññānāsaññāyatana maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmi maññati, nevasaññānāsaññāyatanato maññati, nevasaññānāsaññāyatana meti maññati, nevasaññānāsaññāyatana abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 5. “Diṭṭha (CS:pg.1.4) diṭṭhato sañjānāti; diṭṭha diṭṭhato saññatvā diṭṭha maññati, diṭṭhasmi maññati, diṭṭhato maññati, diṭṭha meti maññati, diṭṭha abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Suta sutato sañjānāti; suta sutato saññatvā suta maññati, sutasmi maññati, sutato maññati, suta meti maññati, suta abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Muta mutato sañjānāti; muta mutato saññatvā muta maññati, mutasmi maññati, mutato maññati, muta meti maññati, muta abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Viññāta viññātato sañjānāti; viññāta viññātato saññatvā viññāta maññati, viññātasmi maññati, viññātato maññati, viññāta meti maññati, viññāta abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 6. “Ekatta ekattato sañjānāti; ekatta ekattato saññatvā ekatta maññati, ekattasmi maññati, ekattato maññati, ekatta meti maññati, ekatta abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Nānatta nānattato sañjānāti; nānatta nānattato saññatvā nānatta maññati, nānattasmi maññati, nānattato maññati, nānatta meti maññati, nānatta abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Sabba sabbato sañjānāti; sabba sabbato saññatvā sabba maññati, sabbasmi (M.1./I,4.) maññati, sabbato maññati, sabba meti maññati, sabba abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 “Nibbāna nibbānato sañjānāti; nibbāna nibbānato saññatvā nibbāna maññati, nibbānasmi maññati nibbānato maññati, nibbāna meti maññati, nibbāna abhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Apariññāta tassā’ti vadāmi. 

 

 Puthujjanavasena pahamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

 

 7. “Yopi (CS:pg.1.5) so, bhikkhave, bhikkhu sekkho § appattamānaso anuttara yogakkhema patthayamāno viharati, sopi pathavi pathavito abhijānāti; pathavi pathavito abhiññāya § pathavi mā maññi § , pathaviyā mā maññi, pathavito mā maññi, pathavi meti mā maññi, pathavi mābhinandi § .  Ta kissa hetu?  ‘Pariññeyya tassā’ti vadāmi. 

 Āpa …pe… teja… vāya… bhūte… deve… pajāpati… brahmaābhassare… subhakihe… Vehapphale… abhibhuākāsānañcāyatana… viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatana… nevasaññānāsaññāyatana… diṭṭha… suta… muta… viññāta… ekatta… nānatta… sabba… nibbāna nibbānato abhijānāti; nibbāna nibbānato abhiññāya nibbāna mā maññi, nibbānasmi mā maññi, nibbānato mā maññi, nibbāna meti mā maññi, nibbāna mābhinandi.  Ta kissa hetu?  ‘Pariññeyya tassā’ti vadāmi. 

 

 Sekkhavasena § dutiyanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

 

 8. “Yopi so, bhikkhave, bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto, sopi pathavipathavito (M.1./I,5.) abhijānāti; pathavi pathavito abhiññāya pathavi na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathavi meti na maññati, pathavi nābhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Pariññāta tassā’ti vadāmi. 

 Āpa …pe… teja… vāya… bhūte… deve… pajāpati… brahmaābhassare… subhakihe… Vehapphale… abhibhuākāsānañcāyatana… viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatana… nevasaññānāsaññāyatana… diṭṭha… suta… muta… viññāta… ekatta… nānatta… sabba… nibbāna nibbānato abhijānāti; nibbāna nibbānato abhiññāya nibbāna na maññati, nibbānasmi na maññati, nibbānato na maññati, nibbāna meti na maññati, nibbāna nābhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Pariññāta tassā’ti vadāmi. 

 

 Khīṇāsavavasena tatiyanayabhūmiparicchedo niṭṭhito.

 

 9.“Yopi (CS:pg.1.6) so, bhikkhave, bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto, sopi pathavi pathavito abhijānāti; pathavi pathavito abhiññāya pathavi na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathavi meti na maññati, pathavi nābhinandati.  Ta kissa hetu?  Khayā rāgassa, vītarāgattā. 

 Āpa …pe… teja… vāya… bhūte… deve… pajāpati… brahmaābhassare… subhakihe… Vehapphale… abhibhuākāsānañcāyatana… viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatana nevasaññānāsaññāyatana diṭṭha… suta… muta… viññāta… ekatta… nānatta… sabba… nibbāna nibbānato abhijānāti; nibbāna nibbānato abhiññāya nibbāna na maññati, nibbānasmi na maññati, nibbānato na maññati, nibbāna meti na maññati, nibbāna nābhinandati.  Ta kissa hetu?  Khayā rāgassa, vītarāgattā. 

 

 Khīṇāsavavasena catutthanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

 

 10. “Yopi so, bhikkhave, bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto, sopi pathavi pathavito abhijānāti; pathavi pathavito abhiññāya pathavi na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathavi meti na maññati, pathavi nābhinandati.  Ta kissa hetu?  Khayā dosassa, vītadosattā. 

 Āpa …pe… teja… vāya… bhūte… deve… pajāpati… brahmaābhassare… subhakihe… Vehapphale… abhibhuākāsānañcāyatana… viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatana… nevasaññānāsaññāyatana… diṭṭha… suta… muta… viññāta… ekatta… nānatta… sabba… nibbāna nibbānato abhijānāti; nibbāna nibbānato abhiññāya nibbāna na maññati, nibbānasmi na maññati, nibbānato na maññati, nibbāna meti na maññati, nibbāna nābhinandati.  Ta kissa hetu?  Khayā dosassa, vītadosattā. 

 

 Khīṇāsavavasena pañcamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

 

 11. “Yopi (CS:pg.1.7) so, bhikkhave, bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto, sopi pathavi pathavito abhijānāti; pathavi pathavito abhiññāya pathavi na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathavi meti na maññati, pathavinābhinandati.  (M.1./I,6.) Ta kissa hetu?  Khayā mohassa, vītamohattā. 

 Āpa …pe… teja… vāya… bhūte… deve… pajāpati… brahmaābhassare… subhakihe… Vehapphale… abhibhuākāsānañcāyatana… viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatana nevasaññānāsaññāyatana… diṭṭha… suta… muta… viññāta… ekatta… nānatta… sabba… nibbāna nibbānato abhijānāti; nibbāna nibbānato abhiññāya nibbāna na maññati, nibbānasmi na maññati, nibbānato na maññati, nibbāna meti na maññati, nibbāna nābhinandati.  Ta kissa hetu?  Khayā mohassa, vītamohattā. 

 

 Khīṇāsavavasena chaṭṭhanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

 

 12. “Tathāgatopi, bhikkhave, araha sammāsambuddho pathavi pathavito abhijānāti; pathavi pathavito abhiññāya pathavi na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathavi meti na maññati, pathavi nābhinandati Ta kissa hetu?  ‘Pariññātanta Tathāgatassā’ti vadāmi. 

 Āpa …pe… teja… vāya… bhūte… deve… pajāpati… brahmaābhassare… subhakihe… Vehapphale… abhibhuākāsānañcāyatana… viññāṇañcāyatana ākiñcaññāyatana… nevasaññānāsaññāyatana… diṭṭha… suta… muta… viññāta… ekatta… nānatta… sabba… nibbāna nibbānato abhijānāti; nibbāna nibbānato abhiññāya nibbāna na maññati, nibbānasmi na maññati, nibbānato na maññati, nibbāna meti na maññati, nibbāna nābhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Pariññātanta Tathāgatassā’ti vadāmi. 

 

 Tathāgatavasena sattamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito.

 

 13. “Tathāgatopi (CS:pg.1.8) bhikkhave, araha sammāsambuddho pathavi pathavito abhijānāti; pathavi pathavito abhiññāya pathavi na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathavi meti na maññati, pathavi nābhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Nandī § dukkhassa mūlan’ti-- iti viditvā ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraan’ti.  Tasmātiha, bhikkhave, ‘Tathāgato sabbaso tahāna khayā virāgā nirodhā cāgā painissaggā anuttara sammāsambodhi abhisambuddho’ti vadāmi. 

 Āpa …pe… teja… vāya… bhūte… deve… pajāpati… brahmaābhassare… subhakihe… Vehapphale… abhibhuākāsānañcāyatana… viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatana… nevasaññānāsaññāyatana… diṭṭha… suta… muta… viññāta… ekatta… nānatta… sabba… nibbāna nibbānato abhijānāti; nibbāna nibbānato abhiññāya nibbāna na maññati, nibbānasmi na maññati, nibbānato na maññati, nibbāna meti na maññati, nibbāna nābhinandati.  Ta kissa hetu?  ‘Nandī dukkhassa mūlan’ti-- iti viditvā ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraan’ti.  Tasmātiha, bhikkhave, ‘Tathāgato sabbaso tahāna khayā virāgā nirodhā cāgā painissaggā anuttara sammāsambodhi abhisambuddho’ti vadāmī”ti. 

 

 Tathāgatavasena aṭṭhamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

 

 Idamavoca Bhagavā.  Na te bhikkhū § Bhagavato bhāsita abhinandunti.  

 

 Mūlapariyāyasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

  (M.2.)2. Sabbāsavasutta一切漏經

u《中阿含10經》漏盡經(T1.431.)No.31.《一切流攝守因經》(T1.813.)、《增壹阿含40.6經》淨諸漏(T2.740.)

1.Dassanā pahātabbāsavā以正見斷漏

2.Savarā pahātabbāsavā 以防護斷漏

3.Paisevanā pahātabbāsavā 以受用斷漏

4.Adhivāsanā pahātabbāsavā以忍耐斷漏

5.Parivajjanā pahātabbāsavā 閃避斷漏

6.Vinodanā pahātabbāsavā 遣除斷漏

7.Bhāvanā pahātabbāsavā修行斷漏

 

 14. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca-- “Sabbāsavasavarapariyāya vo, bhikkhave, desessāmi.  Ta suṇātha (M.2./I,7.) (CS:pg.1.9) sādhuka manasi karotha, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 15. “Jānato aha, bhikkhave, passato āsavāna khaya vadāmi, no ajānato no apassato.  Kiñca, bhikkhave, jānato kiñca passato āsavāna khaya vadāmi?  Yoniso ca manasikāra ayoniso ca manasikāra.  Ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppannā ceva āsavā uppajjanti, uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti; yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti. 

 16. “Atthi, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā, atthi āsavā savarā pahātabbā, atthi āsavā paisevanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā pahātabbā. 

 

 1. Dassanā pahātabbāsavā以正見斷漏

 

 17. “Katame ca, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā?  Idha, bhikkhave assutavā puthujjano-- ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto-- manasikaraṇīye dhamme nappajānāti, amanasikaraṇīye dhamme nappajānāti.  So manasikaraṇīye dhamme appajānanto amanasikaraṇīye dhamme appajānanto, ye dhammā na manasikaraṇīyā, te dhamme manasi karoti, ye dhammā manasikaraṇīyā te dhamme na manasi karoti. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti?  Yassa, bhikkhave, dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā bhavāsavo uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati-- ime dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti. 

 “Katame (CS:pg.1.10) ca, bhikkhave, dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti?  Yassa, bhikkhave, dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pahīyati; anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pahīyati; anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati-- ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti. 

 “Tassa amanasikaraṇīyāna (M.2./I,8.) dhammāna manasikārā manasikaraṇīyāna dhammāna amanasikārā anuppannā ceva āsavā uppajjanti uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti. 

 18. “So eva ayoniso manasi karoti-- 1 ‘Ahosi nu kho aha atītamaddhāna?  2 Na nu kho ahosi atītamaddhāna? 3 Ki nu kho ahosi atītamaddhāna?  4 Katha nu kho ahosi atītamaddhāna?  5 Ki hutvā ki ahosi nu kho aha atītamaddhāna?  6Bhavissāmi nu kho aha anāgatamaddhāna?  7 Na nu kho bhavissāmi anāgatamaddhāna?  8Ki nu kho bhavissāmi anāgatamaddhāna?  9 Katha nu kho bhavissāmi anāgatamaddhāna?  10Ki hutvā ki bhavissāmi nu kho aha anāgatamaddhānan’ti?  Etarahi vā paccuppannamaddhāna §ajjhatta kathakathī hoti-- 11‘aha nu khosmi?  12No nu khosmi?  13Ki nu khosmi?  14Katha nu khosmi?  15Aya nu kho satto kuto āgato?  16So kuhi gāmī bhavissatī’ti?

 19.“Tassa eva ayoniso manasikaroto channa diṭṭhīna aññatarā diṭṭhi uppajjati.  ‘Atthi me attā’ti vā assa § saccato thetato diṭṭhi uppajjati; ‘natthi me attā’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; ‘attanāva attāna sañjānāmī’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; ‘attanāva anattāna sañjānāmī’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; ‘anattanāva attāna sañjānāmī’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; atha vā panassa eva diṭṭhi hoti-- ‘Yo me aya attā vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakāna kammāna vipāka paisavedeti so kho pana me aya attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo (CS:pg.1.11) sassatisama tatheva hassatī’ti.  Ida vuccati, bhikkhave diṭṭhigata diṭṭhigahana diṭṭhikantāra diṭṭhivisūka diṭṭhivipphandita diṭṭhisayojana.  Diṭṭhisayojanasayutto, bhikkhave, assutavā puthujjano na parimuccati jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; ‘na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi. 

 20. “Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako-- ariyāna dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisāna dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto-- manasikaraṇīye dhamme pajānāti amanasikaraṇīye dhamme pajānāti.  So manasikaraṇīye dhamme pajānanto amanasikaraṇīye dhamme pajānanto ye dhammā (M.2./I,9.) na manasikaraṇīyā te dhamme na manasi karoti, ye dhammā manasikaraṇīyā te dhamme manasi karoti. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti?  Yassa, bhikkhave, dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā bhavāsavo uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati; anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati-- ime dhammā na manasikaraṇīyā, ye dhamme na manasi karoti. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti?  Yassa, bhikkhave, dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pahīyati; anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati uppanno vā bhavāsavo pahīyati; anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati-- ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti. 

 “Tassa amanasikaraṇīyāna dhammāna amanasikārā manasikaraṇīyāna dhammāna manasikārā anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti. 

 21. “So ‘ida dukkhan’ti yoniso manasi karoti, ‘aya dukkhasamudayo’ti yoniso manasi karoti, ‘aya dukkhanirodho’ti yoniso (CS:pg.1.12) manasi karoti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yoniso manasi karoti.  Tassa eva yoniso manasikaroto tīṇi sayojanāni pahīyanti-- sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.  Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā. 

 

 2.Savarā pahātabbāsavā以防護斷漏

 

 22. “Katame ca, bhikkhave, āsavā savarā pahātabbā?  Idha, bhikkhave, bhikkhu paisakhā yoniso cakkhundriyasavarasavuto viharati.  Yañhissa, bhikkhave, cakkhundriyasavara asavutassa viharato uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, cakkhundriyasavara savutassa viharato evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.  Paisakhā yoniso sotindriyasavarasavuto viharati …pe… ghānindriyasavarasavuto viharati …pe… jivhindriyasavarasavuto viharati …pe… kāyindriyasavarasavuto viharati …pe… manindriyasavarasavuto viharati.  Yañhissa, bhikkhave manindriyasavara asavutassa viharato uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, manindriyasavara savutassa viharato evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 

 “Yañhissa, bhikkhave, savara asavutassa viharato uppajjeyyu āsavā (M.2./I,10.) vighātapariḷāhā savara savutassa viharato evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.  Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā savarā pahātabbā. 

 

3.Paisevanā pahātabbāsavā以受用斷漏

 

 23. “Katame ca, bhikkhave, āsavā paisevanā pahātabbā?  Idha, bhikkhave, bhikkhu paisakhā yoniso cīvara paisevati-- ‘Yāvadeva sītassa paighātāya, uhassa paighātāya, asamakasavātātapasarīṁsapa- § samphassāna paighātāya, yāvadeva hirikopīnappaicchādanattha’. 

 (1)“Paisakhā yoniso piṇḍapāta paisevati-- ‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa hitiyā yāpanāya, vihisūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedana paihakhāmi navañca (CS:pg.1.13) vedana na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca’ § . 

 (2) “Paisakhā yoniso senāsana paisevati-- ‘Yāvadeva sītassa paighātāya, uhassa paighātāya, asamakasavātātapasarīṁsapasamphassāna paighātāya, yāvadeva utuparissayavinodanapaisallānārāmattha’.

 (3) “Paisakhā yoniso gilānappaccayabhesajjaparikkhāra paisevati-- ‘Yāvadeva uppannāna veyyābādhikāna vedanāna paighātāya, abyābajjhaparamatāya’ § . 

 (4) “Yañhissa, bhikkhave, appaisevato uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, paisevato evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.  Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā paisevanā pahātabbā. 

 

 4.Adhivāsanā pahātabbāsavā以忍耐斷漏

 

 24. “Katame ca, bhikkhave, āsavā adhivāsanā pahātabbā?  Idha, bhikkhave, bhikkhu paisakhā yoniso khamo hoti sītassa uhassa, jighacchāya pipāsāya.  asamakasavātātapasarīṁsapasamphassāna, duruttāna durāgatāna vacanapathāna, uppannāna sārīrikāna vedanāna dukkhāna tibbāna § kharāna kaukāna asātāna amanāpāna pāṇaharāna adhivāsakajātiko hoti. 

 “Yañhissa, bhikkhave, anadhivāsayato uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, adhivāsayato evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.  Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā adhivāsanā pahātabbā. 

 

 5.Parivajjanā pahātabbāsavā閃避斷漏

 

 25. “Katame ca, bhikkhave, āsavā parivajjanā pahātabbā?  Idha, bhikkhave, bhikkhu paisakhā yoniso caṇḍa hatthi parivajjeti, caṇḍa assa parivajjeti, caṇḍa goa parivajjeti, caṇḍa kukkura parivajjeti, ahi khāṇukaṇṭakaṭṭhāna (M.2./I,11.) sobbha papāta candanika oigalla.  Yathārūpe anāsane nisinna (CS:pg.1.14) yathārūpe agocare caranta yathārūpe pāpake mitte bhajanta viññū sabrahmacārī pāpakesu hānesu okappeyyu, so tañca anāsana tañca agocara te ca pāpake mitte paisakhā yoniso parivajjeti. 

 “Yañhissa, bhikkhave, aparivajjayato uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, parivajjayato evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.  Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā parivajjanā pahātabbā. 

 

 6.Vinodanā pahātabbāsavā遣除斷漏

 

 26. “Katame ca, bhikkhave, āsavā vinodanā pahātabbā?  Idha, bhikkhave, bhikkhu paisakhā yoniso uppanna kāmavitakka nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāva gameti, uppanna byāpādavitakka …pe… uppanna vihisāvitakka …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāva gameti. 

 “Yañhissa, bhikkhave, avinodayato uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, vinodayato evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.  Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā vinodanā pahātabbā. 

 

 7.Bhāvanā pahātabbāsavā以修習斷漏

 

 27. “Katame ca, bhikkhave, āsavā bhāvanā pahātabbā?  Idha, bhikkhave, bhikkhu paisakhā yoniso satisambojjhaga bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi; paisakhā yoniso dhammavicayasambojjhaga bhāveti …pe… vīriyasambojjhaga bhāveti… pītisambojjhaga bhāveti… passaddhisambojjhaga bhāveti… samādhisambojjhaga bhāveti… upekkhāsambojjhaga bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi. 

 “Yañhissa, bhikkhave abhāvayato uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, bhāvayato evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.  Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā bhāvanā pahātabbā. 

 28. “Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno ye āsavā dassanā pahātabbā te dassanā pahīnā honti, ye āsavā savarā pahātabbā (CS:pg.1.15) te savarā pahīnā honti, ye āsavā paisevanā pahātabbā te paisevanā pahīnā honti, ye āsavā adhivāsanā pahātabbā te adhivāsanā pahīnā honti, ye āsavā parivajjanā  (M.2./I,12.) pahātabbā te parivajjanā pahīnā honti, ye āsavā vinodanā pahātabbā te vinodanā pahīnā honti, ye āsavā bhāvanā pahātabbā te bhāvanā pahīnā honti; aya vuccati, bhikkhave-- ‘bhikkhu sabbāsavasavarasavuto viharati, acchecchi § taha, vivattayi § sayojana, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Sabbāsavasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 

 (M.3.) 3. Dhammadāyādasutta法嗣經

u《中阿含88經》求法經(T1.569.)、《增壹阿含9.3經》(T2.587.)

 29.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā.  Atthi me tumhesu anukampā-- ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyu, no āmisadāyādā’ti.  Tumhe ca me, bhikkhave, āmisadāyādā bhaveyyātha no dhammadāyādā, tumhepi tena ādiyā § bhaveyyātha-- ‘āmisadāyādā satthusāvakā viharanti, no dhammadāyādā’ti; ahampi tena ādiyo bhaveyya-- ‘āmisadāyādā satthusāvakā viharanti, no dhammadāyādā’ti.  Tumhe ca me, bhikkhave, dhammadāyādā bhaveyyātha, no āmisadāyādā, tumhepi tena na ādiyā bhaveyyātha-- ‘dhammadāyādā satthusāvakā viharanti, no āmisadāyādā’ti; ahampi tena na ādiyo bhaveyya-- ‘dhammadāyādā satthusāvakā viharanti, no āmisadāyādā’ti.  Tasmātiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā.  Atthi me (CS:pg.1.16) tumhesu anukampā-- ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyu, no āmisadāyādā’ti. 

 30. “Idhāha, bhikkhave, bhuttāvī assa pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; siyā ca me piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo § .  Atha dve bhikkhū āgaccheyyu (M.3./I,13.) jighacchādubbalya- § paretā.  Tyāha eva vadeyya-- ‘aha khomhi, bhikkhave, bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; atthi ca me aya piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo.  Sace ākakhatha, bhuñjatha, no ce tumhe bhuñjissatha § , idānāha appaharite vā chaḍḍessāmi, appāṇake vā udake opilāpessāmī’ti.  Tatrekassa bhikkhuno evamassa-- ‘Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; atthi cāya Bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo.  Sace maya na bhuñjissāma, idāni Bhagavā appaharite vā chaḍḍessati, appāṇake vā udake opilāpessati’ Vutta kho paneta Bhagavatā-- ‘dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā’ti.  Āmisaññatara kho paneta, yadida piṇḍapāto.  Yanūnāha ima piṇḍapāta abhuñjitvā imināva jighacchādubbalyena eva ima rattindiva § vītināmeyyan”ti.  So ta piṇḍapāta abhuñjitvā teneva jighacchādubbalyena eva ta rattindiva vītināmeyya.  Atha dutiyassa bhikkhuno evamassa-- ‘Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; atthi cāya Bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo.  Sace maya na bhuñjissāma, idāni Bhagavā appaharite vā chaḍḍessati, appāṇake vā udake opilāpessati.  Yanūnāha ima piṇḍapāta bhuñjitvā jighacchādubbalya paivinodetvā § eva ima rattindiva vītināmeyyan’ti.  So ta piṇḍapāta bhuñjitvā jighacchādubbalya paivinodetvā eva ta rattindiva vītināmeyya.  Kiñcāpi so, bhikkhave, bhikkhu ta piṇḍapāta bhuñjitvā jighacchādubbalya paivinodetvā eva ta rattindiva vītināmeyya, atha kho asuyeva me purimo bhikkhu pujjataro ca pāsasataro ca.  Ta kissa hetu?  Tañhi tassa, bhikkhave, bhikkhuno dīgharatta (CS:pg.1.17) appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya subharatāya vīriyārambhāya savattissati.  Tasmātiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā.  Atthi me tumhesu anukampā-- ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyu, no āmisadāyādā’”ti.

 Idamavoca Bhagavā.  Ida vatvāna § Sugato uṭṭhāyāsanā vihāra pāvisi.

 31. Tatra kho āyasmā Sāriputto acirapakkantassa Bhagavato bhikkhū āmantesi--“Āvuso bhikkhave”ti.  Āvuso”ti kho (M.3./I,14.) te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosu.  Āyasmā Sāriputto etadavoca--

 “Kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā viveka nānusikkhanti, kittāvatā ca pana satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī”ti?  “Dūratopi kho maya, āvuso, āgacchāma āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātu.  Sādhu vatāyasmantayeva Sāriputta paibhātu etassa bhāsitassa attho; āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.  “Tena hāvuso, suṇātha, sādhuka manasi karotha, bhāsissāmī”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosu.  Āyasmā Sāriputto etadavoca--

 “Kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā viveka nānusikkhanti?  Idhāvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā viveka nānusikkhanti, yesañca dhammāna satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahanti, bāhulikā § ca honti, sāthalikā, okkamane pubbagamā, paviveke nikkhittadhurā.  Tatrāvuso, therā bhikkhū tīhi hānehi gārayhā bhavanti.  ‘Satthu pavivittassa viharato sāvakā viveka nānusikkhantī’ti-- iminā pahamena hānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti.  ‘Yesañca dhammāna satthā pahānamāha te ca dhamme nappajahantī’ti-- iminā dutiyena (CS:pg.1.18) hānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti.  ‘Bāhulikā ca, sāthalikā, okkamane pubbagamā, paviveke nikkhittadhurā’ti-- iminā tatiyena hānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti.  Therā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi hānehi gārayhā bhavanti.  Tatrāvuso, majjhimā bhikkhū …pe… navā bhikkhū tīhi hānehi gārayhā bhavanti.  ‘Satthu pavivittassa viharato sāvakā viveka nānusikkhantī’ti-- iminā pahamena hānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti.  ‘Yesañca dhammāna satthā pahānamāha te ca dhamme nappajahantī’ti-- iminā dutiyena hānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti.  ‘Bāhulikā ca honti, sāthalikā, okkamane pubbagamā, paviveke nikkhittadhurā’ti-- iminā tatiyena hānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti.  Navā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi hānehi gārayhā bhavanti.  Ettāvatā kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā viveka nānusikkhanti. 

 32. “Kittāvatā ca, panāvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā (M.3./I,15.) vivekamanusikkhanti Idhāvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti-- yesañca dhammāna satthā pahānamāha te ca dhamme pajahanti; na ca bāhulikā honti, na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbagamā.  Tatrāvuso, therā bhikkhū tīhi hānehi pāsasā bhavanti.  ‘Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī’ti-- iminā pahamena hānena therā bhikkhū pāsasā bhavanti.  ‘Yesañca dhammāna satthā pahānamāha te ca dhamme pajahantī’ti-- iminā dutiyena hānena therā bhikkhū pāsasā bhavanti.  ‘Na ca bāhulikā, na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbagamā’ti-- iminā tatiyena hānena therā bhikkhū pāsasā bhavanti.  Therā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi hānehi pāsasā bhavanti Tatrāvuso, majjhimā bhikkhū …pe… navā bhikkhū tīhi hānehi pāsasā bhavanti.  ‘Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī’ti-- iminā pahamena hānena navā bhikkhū pāsasā bhavanti.  ‘Yesañca dhammāna satthā pahānamāha te ca dhamme pajahantī’ti-- iminā dutiyena hānena navā bhikkhū pāsasā bhavanti.  ‘Na ca bāhulikā, na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbagamā’ti-- iminā tatiyena hānena navā bhikkhū pāsasā bhavanti.  Navā, āvuso, bhikkhū imehi (CS:pg.1.19) tīhi hānehi pāsasā bhavanti.  Ettāvatā kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti. 

 33. “Tatrāvuso, lobho ca pāpako doso ca pāpako.  Lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya atthi majjhimā paipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati.  Katamā ca sā, āvuso, majjhimā paipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati?  Ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo, seyyathida §-- sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.  Aya kho sā, āvuso, majjhimā paipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati. 

 “Tatrāvuso, kodho ca pāpako upanāho ca pāpako …pe… makkho ca pāpako paḷāso ca pāpako, issā ca pāpikā maccherañca pāpaka, māyā ca pāpikā sāṭheyyañca pāpaka, thambho ca pāpako (M.3./I,16.) sārambho ca pāpako, māno ca pāpako atimāno ca pāpako, mado ca pāpako pamādo ca pāpako.  Madassa ca pahānāya pamādassa ca pahānāya atthi majjhimā paipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati.  Katamā ca sā, āvuso, majjhimā paipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati?  Ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo, seyyathida-- sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.  Aya kho sā, āvuso, majjhimā paipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattatī”ti. 

 Idamavocāyasmā Sāriputto.  Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinandunti. 

 

 Dhammadāyādasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

 (M.4.) 4. Bhayabheravasutta怖駭經

u《增壹阿含31.1經》(T2.665.)

 34. Eva (CS:pg.1.20) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Jāṇussoi brāhmao yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya § vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Jāṇussoi brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Yeme, bho Gotama, kulaputtā bhavanta Gotama uddissa saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā, bhava tesa Gotamo pubbagamo, bhava tesa Gotamo bahukāro, bhava tesa Gotamo samādapetā § ; bhoto ca pana Gotamassa sā janatā diṭṭhānugati āpajjatī”ti.  “Evameta, brāhmaa, evameta, brāhmaa!  Ye te, brāhmaa, kulaputtā mama uddissa saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā, aha tesa pubbagamo, aha tesa bahukāro, aha tesa samādapetā; mama ca pana sā janatā diṭṭhānugati āpajjatī”ti.  “Durabhisambhavāni hi kho, bho Gotama, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkara paviveka, durabhirama ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhi alabhamānassa (M.4./I,17.) bhikkhuno”ti.  “Evameta, brāhmaa, evameta, brāhmaa!  Durabhisambhavāni hi kho, brāhmaa, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkara paviveka, durabhirama ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhi alabhamānassa bhikkhuno”ti.

 35. “Mayhampi kho, brāhmaa, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Durabhisambhavāni hi kho araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkara paviveka, durabhirama ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhi alabhamānassa bhikkhuno’ti.  Tassa mayha brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhakāyakammantā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, aparisuddhakāyakammantasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha aparisuddhakāyakammanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; parisuddhakāyakammantohamasmi.  Ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā (CS:pg.1.21) araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, parisuddhakāyakammata attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 36. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhavacīkammantā …pe… aparisuddhamanokammantā …pe… aparisuddhājīvā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, aparisuddhājīvasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha aparisuddhājīvo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; parisuddhājīvohamasmi.  Ye hi vo ariyā parisuddhājīvā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, parisuddhājīvata attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 37. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, abhijjhālukāmesutibbasārāgasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; anabhijjhālūhamasmi.  Ye hi vo ariyā anabhijjhālū araññavanapatthāni pantāni senāsanāni (M.4./I,18.) paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, anabhijjhāluta attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 38. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā byāpannacittā paduṭṭhamanasakappā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, byāpannacittapaduṭṭhamanasakappasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha byāpannacitto paduṭṭhamanasakappo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; mettacittohamasmi.  Ye hi vo ariyā mettacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, mettacittata attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 39.“Tassa (CS:pg.1.22) mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā thīnamiddhapariyuṭṭhitā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, thīnamiddhapariyuṭṭhānasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha thīnamiddhapariyuṭṭhito araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; vigatathīnamiddhohamasmi.  Ye hi vo ariyā vigatathīnamiddhā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, vigatathīnamiddhata attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 40. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhatā avūpasantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, uddhata-avūpasantacittasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha uddhato avūpasantacitto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; vūpasantacittohamasmi.  Ye hi vo ariyā vūpasantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, vūpasantacittata attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 41. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kakhī vicikicchī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, kakhivicikicchisandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha kakhī vicikicchī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; tiṇṇavicikicchohamasmi.  Ye hi vo ariyā tiṇṇavicikicchā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, tiṇṇavicikicchata attani (M.4./I,19.)sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 42. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā attukkasakā paravambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, attukkasanaparavambhanasandosahetu have te bhonto (CS:pg.1.23) samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti Na kho panāha attukkasako paravambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi anattukkasako aparavambhīhamasmi.  Ye hi vo ariyā anattukkasakā aparavambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, anattukkasakata aparavambhita attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 43. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā chambhī bhīrukajātikā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, chambhibhīrukajātikasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha chambhī bhīrukajātiko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; vigatalomahasohamasmi.  Ye hi vo ariyā vigatalomahasā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, vigatalomahasata attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 44. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasiloka nikāmayamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, lābhasakkārasilokanikāmana § sandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha lābhasakkārasiloka nikāmayamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; appicchohamasmi.  Ye hi vo ariyā appicchā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, appicchata attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 45. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--(M.4./I,20.) ‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusītā hīnavīriyā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti (CS:pg.1.24) kusītahīnavīriyasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha kusīto hīnavīriyo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; āraddhavīriyohamasmi.  Ye hi vo ariyā āraddhavīriyā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, āraddhavīriyata attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 46. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā muṭṭhassatī asampajānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, muṭṭhassati-asampajānasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha muṭṭhassati asampajāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; upaṭṭhitassatihamasmi.  Ye hi vo ariyā upaṭṭhitassatī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, upaṭṭhitassatita attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 47. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā asamāhitā vibbhantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, asamāhitavibbhantacittasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha asamāhito vibbhantacitto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; samādhisampannohamasmi.  Ye hi vo ariyā samādhisampannā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, samādhisampada attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 48. “Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā duppaññā eamūgā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti, duppañña-eamūgasandosahetu have te bhonto samaabrāhmaṇā akusala bhayabherava avhāyanti.  Na kho panāha duppañño eamūgo (CS:pg.1.25) araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi; paññāsampannohamasmi.  Ye hi vo ariyā paññāsampannā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti tesamaha aññataro’ti.  Etamaha, brāhmaa, paññāsampada attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādi araññe vihārāya. 

 

 Soasapariyāya niṭṭhita.

 

 49.“Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Yanūnāha yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā-- cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa-- tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhisanakāni salomahasāni tathārūpesu senāsanesu vihareyya appeva nāmāha bhayabherava passeyyan’ti.  So kho aha, brāhmaa, aparena samayena yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā-- cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa-- tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhisanakāni salomahasāni tathārūpesu senāsanesu viharāmi.  Tattha ca me, brāhmaa, viharato mago vā āgacchati, moro vā (M.4./I,21.) kaṭṭha pāteti, vāto vā paṇṇakasaa § ereti; tassa mayha brāhmaa etadahosi § --‘Eta nūna ta bhayabherava āgacchatī’ti.  Tassa mayha, brāhmaa, etadahosi--‘Ki nu kho aha aññadatthu bhayapaikakhī § viharāmi?  Yanūnāha yathābhūta yathābhūtassa § me ta bhayabherava āgacchati, tathābhūta tathābhūtova § ta bhayabherava paivineyyan’ti.  Tassa mayha, brāhmaa, cakamantassa ta bhayabherava āgacchati.  So kho aha, brāhmaa, neva tāva tiṭṭhāmi na nisīdāmi na nipajjāmi, yāva cakamantova ta bhayabherava paivinemi.  Tassa mayha, brāhmaa, hitassa ta bhayabherava āgacchati.  So kho aha, brāhmaa, neva tāva cakamāmi na nisīdāmi na nipajjāmi.  Yāva hitova ta bhayabherava paivinemi.  Tassa mayha, brāhmaa, nisinnassa ta bhayabherava āgacchati.  So kho aha, brāhmaa, neva tāva nipajjāmi na tiṭṭhāmi (CS:pg.1.26) na cakamāmi, yāva nisinnova ta bhayabherava paivinemi.  Tassa mayha, brāhmaa, nipannassa ta bhayabherava āgacchati.  So kho aha, brāhmaa, neva tāva nisīdāmi na tiṭṭhāmi na cakamāmi, yāva nipannova ta bhayabherava paivinemi.

 50. “Santi kho pana, brāhmaa, eke samaabrāhmaṇā rattiyeva samāna divāti sañjānanti, divāyeva samāna rattīti sañjānanti.  Idamaha tesa samaabrāhmaṇāna sammohavihārasmi vadāmi.  Aha kho pana, brāhmaa, rattiyeva samāna rattīti sañjānāmi, divāyeva samāna divāti sañjānāmi.  Ya kho ta, brāhmaa, sammā vadamāno vadeyya-- ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti, mameva ta sammā vadamāno vadeyya-- ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. 

 51. Āraddha kho pana me, brāhmaa, vīriya ahosi asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā § , passaddho kāyo asāraddho, samāhita citta ekagga.  So kho aha, brāhmaa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja vihāsi.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāvaavitakka (M.4./I,22.) avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja vihāsi.  Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paisavedesi; ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja vihāsi.  Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja vihāsi. 

 52. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmesi.  So anekavihita pubbenivāsa (CS:pg.1.27) anussarāmi, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tisampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe-- ‘amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti.  Iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarāmi.  Aya kho me, brāhmaa, rattiyā pahame yāme pahamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 53. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmesi.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi-- ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena (M.4./I,23.) samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā.  Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannā’ti.  Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi.  Aya kho me, brāhmaa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 54. “So (CS:pg.1.28) eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmesi.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi.  ‘Ime āsavā’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi.  Tassa me eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccittha, bhavāsavāpi citta vimuccittha, avijjāsavāpi citta vimuccittha.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa ahosi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aya kho me, brāhmaa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 55. “Siyā kho pana te, brāhmaa, evamassa-- ‘ajjāpi nūna samao Gotamo avītarāgo avītadoso avītamoho, tasmā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevatī’ti.  Na kho paneta, brāhmaa, eva daṭṭhabba.  Dve kho aha, brāhmaa, atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevāmi-- attano ca diṭṭhadhammasukhavihāra sampassamāno, pacchimañca janata anukampamāno”ti. 

 56. “Anukampitarūpā vatāya bhotā Gotamena pacchimā janatā (M.4./I,24.) yathā ta arahatā sammāsambuddhena.  Abhikkanta, bho Gotama!  Abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Bhayabheravasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

 (M.5.) 5. Anagaasutta無穢經

u《中阿含87經》穢品經(T1.566.)No.49.《求欲經》(T1.839.)、《增壹阿含25.6經》結(T2.632.)

 57. Eva (CS:pg.1.29) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi--“Āvuso, bhikkhave”ti.  Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosu.  Āyasmā Sāriputto etadavoca--

 “Cattārome, āvuso, puggalā santo savijjamānā lokasmi.  Katame cattāro?  Idhāvuso, ekacco puggalo sāṅgaova samāno ‘atthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta nappajānāti.  Idha panāvuso, ekacco puggalo sāṅgaova samāno ‘atthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta pajānāti.  Idhāvuso, ekacco puggalo anagaova samāno ‘natthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta nappajānāti.  Idha panāvuso, ekacco puggalo anagaova samāno ‘natthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta pajānāti.  Tatrāvuso, yvāya puggalo sāṅgaova samāno ‘atthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta nappajānāti, aya imesa dvinna puggalāna sāṅgaṇānayeva sata hīnapuriso akkhāyati.  Tatrāvuso, yvāya puggalo sāṅgaova samāno ‘atthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta pajānāti, aya imesa dvinna puggalāna sāṅgaṇānayeva sata seṭṭhapuriso akkhāyati Tatrāvuso, yvāya puggalo anagaova samāno ‘natthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta nappajānāti, aya imesa dvinna puggalāna anagaṇānayeva sata hīnapuriso akkhāyati.  Tatrāvuso, yvāya(M.5./I,25.) puggalo anagaova samāno ‘natthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta pajānāti, aya imesa dvinna puggalāna anagaṇānayeva sata seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti. 

 58. Eva vutte, āyasmā Mahāmoggallāno āyasmanta Sāriputta etadavoca--

 “Ko nu kho, āvuso Sāriputta, hetu ko paccayo yenimesa dvinna puggalāna sāṅgaṇānayeva sata eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati?  Ko panāvuso Sāriputta, hetu ko (CS:pg.1.30) paccayo yenimesa dvinna puggalāna anagaṇānayeva sata eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti? 

 59.“Tatrāvuso, yvāya puggalo sāṅgaova samāno ‘atthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta nappajānāti, tasseta pāṭikakha-- na chanda janessati na vāyamissati na vīriya ārabhissati tassagaassa pahānāya; so sarāgo sadoso samoho sāṅgao sakiliṭṭhacitto kāla karissati.  Seyyathāpi, āvuso, kasapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā.  Tamena sāmikā na ceva paribhuñjeyyu na ca pariyodapeyyu § , rajāpathe ca na nikkhipeyyu.  Evañhi sā, āvuso, kasapāti aparena samayena sakiliṭṭhatarā assa malaggahitā”ti?  “Evamāvuso”ti.  “Evameva kho, āvuso, yvāya puggalo sāṅgaova samāno ‘atthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta nappajānāti, tasseta pāṭikakha-- na chanda janessati na vāyamissati na vīriya ārabhissati tassagaassa pahānāya; so sarāgo sadoso samoho sāṅgao sakiliṭṭhacitto kāla karissati. 

 “Tatrāvuso, yvāya puggalo sāṅgaova samāno ‘atthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta pajānāti, tasseta pāṭikakha-- chanda janessati vāyamissati vīriya ārabhissati tassagaassa pahānāya; so arāgo adoso amoho anagao asakiliṭṭhacitto kāla karissati.  Seyyathāpi, āvuso, kasapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā.  Tamena sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñca, na ca na rajāpathe nikkhipeyyu. (M.5./I,26.) Evañhi sā, āvuso, kasapāti aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā”ti?  “Evamāvuso”ti.  “Evameva kho, āvuso, yvāya puggalo sāṅgaova samāno ‘atthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta pajānāti, tasseta pāṭikakha-- chanda janessati vāyamissati vīriya ārabhissati tassagaassa pahānāya; so arāgo adoso amoho anagao asakiliṭṭhacitto kāla karissati. 

 “Tatrāvuso (CS:pg.1.31) yvāya puggalo anagaova samāno ‘natthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta nappajānāti, tasseta pāṭikakha subhanimitta manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo citta anuddhasessati; so sarāgo sadoso samoho sāṅgao sakiliṭṭhacitto kāla karissati.  Seyyathāpi, āvuso, kasapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā.  Tamena sāmikā na ceva paribhuñjeyyu na ca pariyodapeyyu, rajāpathe ca na nikkhipeyyu.  Evañhi sā, āvuso, kasapāti aparena samayena sakiliṭṭhatarā assa malaggahitā”ti?  “Evamāvuso”ti.  “Evameva kho, āvuso, yvāya puggalo anagaova samāno ‘natthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta nappajānāti, tasseta pāṭikakha-- subhanimitta manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo citta anuddhasessati;so sarāgo sadoso samoho sāṅgao sakiliṭṭhacittokālakarissati. 

 “Tatrāvuso, yvāya puggalo anagaova samāno ‘natthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta pajānāti, tasseta pāṭikakha-- subhanimitta na manasi karissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo citta nānuddhasessati; so arāgo adoso amoho anagao asakiliṭṭhacitto kāla karissati.  Seyyathāpi, āvuso, kasapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā.  Tamena sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñca, na ca na rajāpathe nikkhipeyyu.  Evañhi sā, āvuso, kasapāti aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā”ti?  “Evamāvuso”ti.  “Evameva kho, āvuso, yvāya puggalo anagaova samāno ‘natthi me ajjhatta agaan’ti yathābhūta pajānāti, tasseta pāṭikakha-- subhanimitta na manasi karissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo citta nānuddhasessati; so arāgo adoso amoho anagao asakiliṭṭhacitto kāla karissati. 

 “Aya kho, āvuso (M.5./I,27.) Moggallāna hetu aya paccayo yenimesa dvinna puggalāna sāṅgaṇānayeva sata eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati.  Aya panāvuso Moggallāna, hetu aya (CS:pg.1.32) paccayo yenimesa dvinna puggalāna anagaṇānayeva sata eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti. 

 60. “Agaa agaanti, āvuso, vuccati.  Kissa nu kho eta, āvuso, adhivacana yadida agaan”ti?  “Pāpakāna kho eta, āvuso, akusalāna icchāvacarāna adhivacana, yadida agaan”ti. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘āpattiñca vata āpanno assa, na ca ma bhikkhū jāneyyu āpatti āpanno’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya ta bhikkhu bhikkhū jāneyyu-- ‘āpatti āpanno’ti.  ‘Jānanti ma bhikkhū āpatti āpanno’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘āpattiñca vata āpanno assa, anuraho ma bhikkhū codeyyu, no saghamajjhe’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya ta bhikkhu bhikkhū saghamajjhe codeyyu, no anuraho.  ‘Saghamajjhe ma bhikkhū codenti, no anuraho’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘āpattiñca vata āpanno assa, sappaipuggalo ma codeyya, no appaipuggalo’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya ta bhikkhu appaipuggalo codeyya, no sappaipuggalo.  ‘Appaipuggalo ma codeti, no sappaipuggalo’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata mameva satthā paipucchitvā paipucchitvā bhikkhūna dhamma deseyya, na añña bhikkhu satthā paipucchitvā paipucchitvā bhikkhūna dhamma deseyyā’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añña bhikkhu satthā paipucchitvā (CS:pg.1.33) paipucchitvā bhikkhūna dhamma deseyya, na ta (M.5./I,28.) bhikkhu satthā paipucchitvā paipucchitvā bhikkhūna dhamma deseyya.  ‘Añña bhikkhu satthā paipucchitvā paipucchitvā bhikkhūna dhamma deseti, na ma satthā paipucchitvā paipucchitvā bhikkhūna dhamma desetī’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata mameva bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāma bhattāya paviseyyu, na añña bhikkhu bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāma bhattāya paviseyyun’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añña bhikkhu bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāma bhattāya paviseyyu, na ta bhikkhu bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāma bhattāya paviseyyu.  ‘Añña bhikkhu bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāma bhattāya pavisanti, na ma bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāma bhattāya pavisantī’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata ahameva labheyya bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍa, na añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍan’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍa, na so bhikkhu labheyya bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍa.  ‘Añño bhikkhu labhati bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍa, nāha labhāmi bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍan’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata ahameva bhattagge bhuttāvī anumodeyya, na añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyyā’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya, na so bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya.  ‘Añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī (CS:pg.1.34) anumodati, nāha bhattagge bhuttāvī anumodāmī’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata ahameva ārāmagatāna bhikkhūna dhamma deseyya, na añño bhikkhu ārāmagatāna bhikkhūna dhamma deseyyā’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añño bhikkhu ārāmagatāna bhikkhūna dhamma deseyya, na so bhikkhu (M.5./I,29.) ārāmagatāna bhikkhūna dhamma deseyya.  ‘Añño bhikkhu ārāmagatāna bhikkhūna dhamma deseti, nāha ārāmagatāna bhikkhūna dhamma desemī’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata ahameva ārāmagatāna bhikkhunīna dhamma deseyya …pe… upāsakāna dhamma deseyya …pe… upāsikāna dhamma deseyya, na añño bhikkhu ārāmagatāna upāsikāna dhamma deseyyā’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añño bhikkhu ārāmagatāna upāsikāna dhamma deseyya, na so bhikkhu ārāmagatāna upāsikāna dhamma deseyya.  ‘Añño bhikkhu ārāmagatāna upāsikāna dhamma deseti, nāha ārāmagatāna upāsikāna dhamma desemī’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata mameva bhikkhū sakkareyyu garu kareyyu § māneyyu pūjeyyu, na añña bhikkhu bhikkhū sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyun’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añña bhikkhu bhikkhū sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, na ta bhikkhu bhikkhū sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu.  ‘Añña bhikkhu bhikkhū sakkaronti garu (CS:pg.1.35) karonti mānenti pūjenti na ma bhikkhū sakkaronti garu karonti mānenti pūjentī’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata mameva bhikkhuniyo …pe… upāsakā …pe… upāsikā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, na añña bhikkhu upāsikā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyun’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añña bhikkhu upāsikā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, na ta bhikkhu upāsikā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu.  ‘Añña bhikkhu upāsikā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, na ma upāsikā sakkaronti garu karonti mānenti pūjentī’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata ahameva lābhī assa paṇītāna cīvarāna, na añño  (M.5./I,30.) bhikkhu lābhī assa paṇītāna cīvarānan’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añño bhikkhu lābhī assa paṇītāna cīvarāna, na so bhikkhu lābhī assa paṇītāna cīvarāna.  ‘Añño bhikkhu lābhī § paṇītāna cīvarāna, nāha lābhī § paṇītāna cīvarānan’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vata ahameva lābhī assa paṇītāna piṇḍapātāna …pe… paṇītāna senāsanāna …pe… paṇītāna gilānappaccayabhesajjaparikkhārāna, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītāna gilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti.  hāna kho paneta, āvuso, vijjati ya añño bhikkhu lābhī assa paṇītāna gilānappaccayabhesajjaparikkhārāna, na so bhikkhu lābhī assa paṇītāna gilānappaccayabhesajjaparikkhārāna.  ‘Añño bhikkhu (CS:pg.1.36) lābhī § paṇītāna gilānappaccayabhesajjaparikkhārāna, nāha lābhī § paṇītāna gilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti-- iti so kupito hoti appatīto.  Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo-- ubhayameta agaa. 

 “Imesa kho eta, āvuso, pāpakāna akusalāna icchāvacarāna adhivacana, yadida agaan”ti. 

 61. “Yassa kassaci, āvuso, bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññiko pantasenāsano piṇḍapātiko sapadānacārī pasukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho na sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garu karonti na mānenti na pūjenti.  Ta kissa hetu?  Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca.  Seyyathāpi, āvuso, kasapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā.  Tamena sāmikā ahikuapa vā kukkurakuapa vā manussakuapa vā racayitvā aññissā kasapātiyā paikujjitvā antarāpaa paipajjeyyu.  Tamena jano disvā eva vadeyya-- ‘ambho, kimevida harīyati jaññajañña viyā’ti?  Tamena uṭṭhahitvā apāpuritvā § olokeyya.  Tassa sahadassanena amanāpatā ca saṇṭhaheyya, pāṭikulyatā § ca saṇṭhaheyya, jegucchatā ca § saṇṭhaheyya; jighacchitānampi na bhottukamyatā assa, pageva suhitāna.  Evameva kho, āvuso, yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññiko pantasenāsano piṇḍapātiko sapadānacārī pasukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho na sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garu karonti (M.5./I,31.) na mānenti na pūjenti.  Ta kissa hetu?  Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca. 

 62. “Yassa kassaci, āvuso, bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī (CS:pg.1.37) nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho na sabrahmacārī sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti.  Ta kissa hetu Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca.  Seyyathāpi, āvuso, kasapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā.  Tamena sāmikā sālīna odana vicitakāḷaka § anekasūpa anekabyañjana racayitvā aññissā kasapātiyā paikujjitvā antarāpaa paipajjeyyu.  Tamena jano disvā eva vadeyya-- ‘ambho, kimevida harīyati jaññajañña viyā’ti?  Tamena uṭṭhahitvā apāpuritvā olokeyya.  Tassa saha dassanena manāpatā ca saṇṭhaheyya, appāṭikulyatā ca saṇṭhaheyya, ajegucchatā ca saṇṭhaheyya; suhitānampi bhottukamyatā assa, pageva jighacchitāna.  Evameva kho, āvuso, yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho na sabrahmacārī sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti Ta kissa hetu?  Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti cā”ti. 

 63. Eva vutte, āyasmā Mahāmoggallāno āyasmanta Sāriputta etadavoca--“Upamā ma, āvuso Sāriputta, paibhātī”ti.  “Paibhātu ta, āvuso Moggallānā”ti.  “Ekamidāha, āvuso, samaya Rājagahe viharāmi giribbaje.  Atha khvāha, āvuso, pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagaha piṇḍāya pāvisi.  Tena kho pana samayena samīti yānakāraputto rathassa nemi tacchati.  Tamena paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto paccupaṭṭhito hoti.  Atha kho, āvuso, paṇḍuputtassa ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa eva cetaso parivitakko udapādi-- ‘aho vatāya samīti yānakāraputto imissā nemiyā imañca vaka imañca jimha imañca dosa taccheyya, evāya nemi apagatavakā apagatajimhā apagatadosā suddhā assa § sāre patiṭṭhitā’ti. (M.5./I,32.) Yathā yathā kho, āvuso, paṇḍuputtassa ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa cetaso parivitakko hoti, tathā tathā (CS:pg.1.38) samīti yānakāraputto tassā nemiyā tañca vaka tañca jimha tañca dosa tacchati.  Atha kho, āvuso, paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto attamano attamanavāca nicchāresi-- ‘hadayā hadaya maññe aññāya tacchatī’ti.

 “Evameva kho, āvuso, ye te puggalā assaddhā, jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā, sahā māyāvino ketabino § uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā, indriyesu aguttadvārā, bhojane amattaññuno, jāgariya ananuyuttā, sāmaññe anapekkhavanto, sikkhāya na tibbagāravā, bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbagamā, paviveke nikkhittadhurā, kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eamūgā, tesa āyasmā Sāriputto iminā dhammapariyāyena hadayā hadaya maññe aññāya tacchati. 

 “Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā, asahā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariya anuyuttā, sāmaññe apekkhavanto, sikkhāya tibbagāravā, na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbagamā, āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneamūgā, te āyasmato Sāriputtassa ima dhammapariyāya sutvā pivanti maññe, ghasanti maññe vacasā ceva manasā ca-- ‘sādhu vata, bho, sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī’ti.  Seyyathāpi, āvuso, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsanhāto uppalamāla vā vassikamāla vā atimuttakamāla § vā labhitvā ubhohi hatthehi paiggahetvā uttamage sirasmi patiṭṭhapeyya, evameva kho, āvuso, ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā, asahā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariya anuyuttā, sāmaññe apekkhavanto, sikkhāya tibbagāravā, na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbagamā, āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatī (CS:pg.1.39) sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneamūgā, te āyasmato Sāriputtassa ima dhammapariyāya sutvā pivanti maññe, ghasanti maññe vacasā ceva manasā ca-- ‘sādhu vata, bho, sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī’ti.  Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsita samanumodisū”ti. 

 

 Anagaasutta niṭṭhita pañcama. 

 

(M.6./I,33.)

 (M.6.) 6. Ākakheyyasutta願經

u《中阿含105經》願經(T1.595.)

 64. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasavarasavutā viharatha ācāragocarasampannā aumattesu Vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. 

 65. Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘sabrahmacārīna piyo ca assa manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti § , sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘lābhī assa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘yesāha cīvarapiṇḍapātasenāsana gilānappaccayabhesajjaparikkhāra paribhuñjāmi tesa te kārā mahapphalā assu (CS:pg.1.40) mahānisasā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘ye ma § ñātī sālohitā petā kālakatā § pasannacittā anussaranti tesa ta mahapphala assa mahānisasan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna. 

 66. Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘aratiratisaho assa, na ca ma arati saheyya, uppanna arati abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘bhayabheravasaho assa, na ca ma bhayabherava saheyya, uppanna bhayabherava abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

(M.6./I,34.) 67. Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpanno assa avinipātadhammo niyato sambodhiparāyao’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘tiṇṇa sayojanāna parikkhayā rāgadosamohāna tanuttā sakadāgāmī assa sakideva ima loka āgantvā dukkhassanta kareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya (CS:pg.1.41) ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko assa tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 68. Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘anekavihita iddhividha paccanubhaveyya-- ekopi hutvā bahudhā assa, bahudhāpi hutvā eko assa; āvibhāva tirobhāva; tirokuṭṭa tiropākāra tiropabbata asajjamāno gaccheyya, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujja kareyya, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gaccheyya, seyyathāpi pathaviya; ākāsepi pallakena kameyya, seyyathāpi pakkhī sakuo; imepi candimasūriye evamahiddhike evamahānubhāve pāṇinā parāmaseyya parimajjeyya; yāva brahmalokāpi kāyena vasa vatteyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde sueyya-- dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘parasattāna parapuggalāna cetasā ceto paricca pajāneyya-- sarāga vā citta sarāga cittanti pajāneyya, vītarāga vā citta vītarāga cittanti pajāneyya; sadosa vā citta sadosa cittanti pajāneyya, vītadosa vā citta vītadosa cittanti pajāneyya; samoha vā citta samoha cittanti pajāneyya, vītamoha vā citta vītamoha cittanti pajāneyya; sakhitta vā citta sakhitta cittanti pajāneyya, vikkhitta vā citta vikkhitta cittanti pajāneyya; mahaggata vā citta mahaggata cittanti pajāneyya, amahaggata vā citta amahaggata cittanti pajāneyya; sa-uttara vā citta sa-uttara cittanti pajāneyya, anuttara vā citta anuttara cittanti pajāneyya; samāhita vā citta samāhita(M.6./I,35.) cittanti pajāneyya, asamāhita vā citta asamāhita cittanti pajāneyya; vimutta vā citta vimutta cittanti pajāneyya, avimutta vā citta avimutta cittanti pajāneyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya (CS:pg.1.42) ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘anekavihita pubbenivāsa anussareyya, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tisampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jāti satasahassampi anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe-- amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti.  Iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī …pe… brūhetā suññāgārāna. 

 Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya-- ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna. 

 69.Ākakheyya ce, bhikkhave, bhikkhu-- ‘āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭhevadhamme saya abhiññā sacchikatvā (M.6./I,36.) upasampajja (CS:pg.1.43) vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna.

 “Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasavarasavutā viharatha ācāragocarasampannā aumattesu Vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesū”ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vuttan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Ākakheyyasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

 (M.7.) 7. Vatthasutta布喻經

u《中阿含93經》水淨梵志經(T1.575.)No.51.梵志許水淨經(T1.843.)、《增壹阿含13.5經》孫陀利(T2.573.)後半、《雜阿含1185經》 (T2.321.)、《別譯雜阿含99經》 (T2.408.)

 70. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Seyyathāpi, bhikkhave, vattha sakiliṭṭha malaggahita; tamena rajako yasmi yasmi ragajāte upasahareyya-- yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjiṭṭhakāya § durattavaṇṇamevassa aparisuddhavaṇṇamevassa.  Ta kissa hetu?  Aparisuddhattā, bhikkhave, vatthassa.  Evameva kho, bhikkhave, citte sakiliṭṭhe, duggati pāṭikakhā.  Seyyathāpi, bhikkhave, vattha parisuddha pariyodāta; tamena rajako yasmi yasmi ragajāte upasahareyya-- yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjiṭṭhakāya-- surattavaṇṇamevassa parisuddhavaṇṇamevassa.  Ta kissa hetu?  Parisuddhattā, bhikkhave, vatthassa.  Evameva kho, bhikkhave, citte asakiliṭṭhe, sugati pāṭikakhā. 

 71. “Katame ca, bhikkhave, cittassa upakkilesā?  Abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso, byāpādo cittassa upakkileso, kodho cittassa upakkileso, upanāho cittassa upakkileso, makkho (CS:pg.1.44) cittassa upakkileso, paḷāso cittassa upakkileso, issā cittassa upakkileso, macchariya cittassa upakkileso, māyā cittassa upakkileso, sāṭheyya cittassa upakkileso, thambho cittassa upakkileso, sārambho cittassa upakkileso, māno cittassa upakkileso, atimāno cittassa upakkileso, mado cittassa upakkileso, (M.7./I,37.) pamādo cittassa upakkileso. 

 72. “Sa kho so, bhikkhave, bhikkhu ‘abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā abhijjhāvisamalobha cittassa upakkilesa pajahati; ‘byāpādo cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā byāpāda cittassa upakkilesa pajahati ‘kodho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā kodha cittassa upakkilesa pajahati; ‘upanāho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā upanāha cittassa upakkilesa pajahati; ‘makkho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā makkha cittassa upakkilesa pajahati; ‘paḷāso cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā paḷāsa cittassa upakkilesa pajahati; ‘issā cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā issa cittassa upakkilesa pajahati; ‘macchariya cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā macchariya cittassa upakkilesa pajahati; ‘māyā cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā māya cittassa upakkilesa pajahati; ‘sāṭheyya cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā sāṭheyya cittassa upakkilesa pajahati; ‘thambho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā thambha cittassa upakkilesa pajahati; ‘sārambho cittassa upakkileso’ti iti viditvā sārambha cittassa upakkilesa pajahati; ‘māno cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā māna cittassa upakkilesa pajahati; ‘atimāno cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā atimāna cittassa upakkilesa pajahati; ‘mado cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā mada cittassa upakkilesa pajahati; ‘pamādo cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā pamāda cittassa upakkilesa pajahati. 

 73. “Yato kho § , bhikkhave, bhikkhuno ‘abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso (CS:pg.1.45) pahīno hoti, ‘byāpādo cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘kodho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā kodho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘upanāho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā upanāho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘makkho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā makkho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘paḷāso cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā paḷāso cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘issā cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā issā cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘macchariya cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā macchariya cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘māyā cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā māyā cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘sāṭheyya cittassa upakkileso’ti iti viditvā sāṭheyya cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘thambho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā thambho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘sārambho cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā sārambho cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘māno cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā māno cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘atimāno cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā atimāno cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘mado cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā mado cittassa upakkileso pahīno hoti; ‘pamādo cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā pamādo cittassa upakkileso pahīno hoti. 

 74. “So Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti; dhamme aveccappasādena samannāgato hoti-- ‘svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccatta veditabbo viññūhī’ti; saghe aveccappasādena samannāgato hoti-- ‘suppaipanno Bhagavato sāvakasagho, ujuppaipanno Bhagavato sāvakasagho, ñāyappaipanno Bhagavato sāvakasagho, sāmīcippaipanno (CS:pg.1.46) Bhagavato sāvakasagho, yadida cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā.  Esa Bhagavato sāvakasagho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhieyyo añjalikaraṇīyo anuttara puññakkhetta lokassā’ti. 

 75. “Yathodhi § kho panassa catta hoti vanta mutta pahīna painissaṭṭha, so ‘buddhe aveccappasādena samannāgatomhī’ti labhati atthaveda, labhati dhammaveda, labhati dhammūpasahita pāmojja.  Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukha vedeti, sukhino citta samādhiyati; ‘dhamme …pe…(M.7./I,38.) saghe aveccappasādena samannāgatomhī’ti labhati atthaveda, labhati dhammaveda, labhati dhammūpasahita pāmojja; pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukha vedeti, sukhino citta samādhiyati.  ‘Yathodhi kho pana me catta vanta mutta pahīna painissaṭṭhan’ti labhati atthaveda, labhati dhammaveda, labhati dhammūpasahita pāmojja; pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukha vedeti, sukhino citta samādhiyati. 

 76. “Sa kho so, bhikkhave, bhikkhu evasīlo evadhammo evapañño sālīna cepi piṇḍapāta bhuñjati vicitakāḷaka anekasūpa anekabyañjana, nevassa ta hoti antarāyāya.  Seyyathāpi, bhikkhave, vattha sakiliṭṭha malaggahita acchodaka āgamma parisuddha hoti pariyodāta ukkāmukha vā panāgamma jātarūpa parisuddha hoti pariyodāta, evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evasīlo evadhammo evapañño sālīna cepi piṇḍapāta bhuñjati vicitakāḷaka anekasūpa anekabyañjana nevassa ta hoti antarāyāya. 

 77. “So mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha § .  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati; karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena (CS:pg.1.47) cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 

 78. “So ‘atthi ida, atthi hīna, atthi paṇīta, atthi imassa saññāgatassa uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  (M.7./I,39.) Aya vuccati, bhikkhave-- ‘bhikkhu sināto antarena sinānenā’”ti. 

 79.Tena kho pana samayena Sundarikabhāradvājo brāhmao Bhagavato avidūre nisinno hoti.  Atha kho Sundarikabhāradvājo brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Gacchati pana bhava Gotamo bāhuka nadi sināyitun”ti?  “Ki, brāhmaa, bāhukāya nadiyā?  Ki bāhukā nadī karissatī”ti?  “Lokkhasammatā § hi, bho Gotama, bāhukā nadī bahujanassa, puññasammatā hi, bho Gotama, bāhukā nadī bahujanassa, bāhukāya pana nadiyā bahujano pāpakamma kata pavāhetī”ti.  Atha kho Bhagavā Sundarikabhāradvāja brāhmaa gāthāhi ajjhabhāsi--

          “Bāhuka adhikakkañca, gaya sundarika mapi § . 

          Sarassati payāgañca, atho bāhumati nadi. 

          Niccampi bālo pakkhando § , kahakammo na sujjhati. 

          “Ki sundarikā karissati, ki payāgā § ki bāhukā nadī. 

          Veri katakibbisa nara, na hi na sodhaye pāpakammina. 

          “Suddhassa (CS:pg.1.48) ve sadā phaggu, suddhassuposatho sadā;

          Suddhassa sucikammassa, sadā sampajjate vata. 

          Idheva sināhi brāhmaa, sabbabhūtesu karohi khemata. 

          “Sace musā na bhaasi, sace pāṇa na hisasi;

          Sace adinna nādiyasi, saddahāno amaccharī. 

          Ki kāhasi gaya gantvā, udapānopi te gayā”ti. 

 80. Eva vutte, Sundarikabhāradvājo brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Labheyyāha bhoto Gotamassa santike pabbajja, labheyya upasampadan”ti.  Alattha kho Sundarikabhāradvājo brāhmao Bhagavato santike pabbajja, alattha upasampada.  Acirūpasampanno (M.7./I,40.) kho panāyasmā Bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭhevadhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  “Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā”ti abbhaññāsi.  Aññataro kho panāyasmā Bhāradvājo arahata ahosīti. 

 

 Vatthasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

  (M.8.)8. Sallekhasutta削減經

u《中阿含91經》周那問見經(T1.573.)

 81. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho āyasmā Mahācundo sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho (CS:pg.1.49) āyasmā Mahācundo Bhagavanta etadavoca--“Yā imā, bhante, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti-- attavādapaisayuttā vā lokavādapaisayuttā vā-- ādimeva nu kho, bhante, bhikkhuno manasikaroto evametāsa diṭṭhīna pahāna hoti, evametāsa diṭṭhīna painissaggo hotī”ti?

 82. “Yā imā, Cunda, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti-- attavādapaisayuttā vā lokavādapaisayuttā vā-- yattha cetā diṭṭhiyo uppajjanti yattha ca anusenti yattha ca samudācaranti ta ‘neta mama, nesohamasmi[1], na me so attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññā passato evametāsa diṭṭhīna pahāna hoti, evametāsa diṭṭhīna painissaggo hoti.

 hāna kho paneta, Cunda, vijjati ya idhekacco bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja vihareyya.  Tassa evamassa-- ‘sallekhena viharāmī’ti.  Na kho panete, Cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.  Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. 

 hāna kho paneta, Cunda, vijjati ya idhekacco bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja vihareyya.  Tassa evamassa-- ‘sallekhena viharāmī’ti.  Na kho panete, Cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.  Diṭṭhadhammasukhavihārā  (M.8./I,41.) ete ariyassa vinaye vuccanti. 

 hāna kho paneta, Cunda, vijjati ya idhekacco bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyya, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paisavedeyya, ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja vihareyya.  Tassa evamassa-- ‘sallekhena viharāmī’ti.  Na kho panete, Cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.  Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. 

 hāna kho paneta, Cunda, vijjati ya idhekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasu upekkhāsatipārisuddhi (CS:pg.1.50) catuttha jhāna upasampajja vihareyya.  Tassa evamassa-- ‘sallekhena viharāmī’ti.  Na kho panete, Cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.  Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. 

 hāna kho paneta, Cunda, vijjati ya idhekacco bhikkhu sabbaso rūpasaññāna samatikkamā, paighasaññāna atthagamā, nānattasaññāna amanasikārā, ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja vihareyya.  Tassa evamassa-- ‘sallekhena viharāmī’ti.  Na kho panete, Cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.  Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. 

 hāna kho paneta, Cunda, vijjati ya idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja vihareyya.  Tassa evamassa-- ‘sallekhena viharāmī’ti.  Na kho panete, Cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.  Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. 

 hāna kho paneta, Cunda, vijjati ya idhekacco bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja vihareyya.  Tassa evamassa-- ‘sallekhena viharāmī’ti.  Na kho panete, Cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.  Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. 

 hāna kho paneta, Cunda, vijjati ya idhekacco bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja vihareyya.  Tassa evamassa-- ‘sallekhena viharāmī’ti. (M.8./I,42.) Na kho panete, Cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.  Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. 

 83. “Idha kho pana vo, Cunda, sallekho karaṇīyo.  ‘Pare vihisakā bhavissanti, mayamettha avihisakā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare adinnādāyī bhavissanti, mayamettha adinnādānā paiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare (CS:pg.1.51) abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare musāvādī bhavissanti, mayamettha musāvādā paiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare pisuavācā § bhavissanti, mayamettha pisuṇāya vācāya paiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare pharusavācā § bhavissanti, mayamettha pharusāya vācāya paiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare samphappalāpī bhavissanti, mayamettha samphappalāpā paiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare abhijjhālū bhavissanti, mayamettha anabhijjhālū bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare byāpannacittā bhavissanti, mayamettha abyāpannacittā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchādiṭṭhī bhavissanti, mayamettha sammādiṭṭhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchāsakappā bhavissanti, mayamettha sammāsakappā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchāvācā bhavissanti, mayamettha sammāvācā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchākammantā bhavissanti, mayamettha sammākammantā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchā-ājīvā bhavissanti, mayamettha sammā-ājīvā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchāvāyāmā bhavissanti, mayamettha sammāvāyāmā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchāsatī bhavissanti, mayamettha sammāsatī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchāsamādhi bhavissanti, mayamettha sammāsamādhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchāñāṇī bhavissanti, mayamettha sammāñāṇī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare micchāvimuttī bhavissanti, mayamettha sammāvimuttī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. 

 “‘Pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti, mayamettha vigatathīnamiddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo ‘Pare uddhatā bhavissanti, mayamettha anuddhatā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare vicikicchī § bhavissanti, mayamettha tiṇṇavicikicchā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare kodhanā bhavissanti, mayamettha akkodhanā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare upanāhī bhavissanti, mayamettha anupanāhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. (M.8./I,43.) ‘Pare makkhī bhavissanti (CS:pg.1.52) mayamettha amakkhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare paḷāsī bhavissanti, mayamettha apaḷāsī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare issukī bhavissanti, mayamettha anissukī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare maccharī bhavissanti, mayamettha amaccharī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare sahā bhavissanti, mayamettha asahā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare māyāvī bhavissanti, mayamettha amāyāvī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare thaddhā bhavissanti, mayamettha atthaddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare atimānī bhavissanti, mayamettha anatimānī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare dubbacā bhavissanti, mayamettha suvacā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare pāpamittā bhavissanti, mayamettha kalyāṇamittā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare pamattā bhavissanti, mayamettha appamattā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare assaddhā bhavissanti, mayamettha saddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare ahirikā bhavissanti, mayamettha hirimanā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare anottāpī § bhavissanti, mayamettha ottāpī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare appassutā bhavissanti, mayamettha bahussutā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare kusītā bhavissanti, mayamettha āraddhavīriyā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare muṭṭhassatī bhavissanti, mayamettha upaṭṭhitassatī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare duppaññā bhavissanti, mayamettha paññāsampannā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.  ‘Pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppainissaggī bhavissanti, mayamettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānaggāhī suppainissaggī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. 

 84. “Cittuppādampi kho aha, Cunda, kusalesu dhammesu bahukāra § vadāmi, ko pana vādo kāyena vācāya anuvidhīyanāsu!  Tasmātiha, Cunda, ‘pare vihisakā bhavissanti, mayamettha avihisakā bhavissāmā’ti citta uppādetabba.  ‘Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paiviratā (CS:pg.1.53) bhavissāmā’ti citta uppādetabba…‘pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppainissaggī bhavissanti, mayamettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānaggāhī suppainissaggī bhavissāmā’ti citta uppādetabba. 

 85. “Seyyathāpi, Cunda, visamo maggo assa, tassa § añño samo maggo parikkamanāya; seyyathā vā pana, Cunda, visama tittha assa, tassa añña sama tittha parikkamanāya; (M.8./I,44.) evameva kho, Cunda, vihisakassa purisapuggalassa avihisā hoti parikkamanāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parikkamanāya, adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parikkamanāya, abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parikkamanāya musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parikkamanāya, pisuavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parikkamanāya, abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parikkamanāya, byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parikkamanāya, micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parikkamanāya, micchāsakappassa purisapuggalassa sammāsakappo hoti parikkamanāya, micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parikkamanāya, micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parikkamanāya, micchā-ājīvassa purisapuggalassa sammā-ājīvo hoti parikkamanāya, micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parikkamanāya, micchāsatissa purisapuggalassa sammāsati hoti parikkamanāya, micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parikkamanāya, micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇa hoti parikkamanāya, micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parikkamanāya. 

 “Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parikkamanāya, uddhatassa purisapuggalassa anuddhacca hoti parikkamanāya, vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parikkamanāya, kodhanassa purisapuggalassa (CS:pg.1.54) akkodho hoti parikkamanāya, upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parikkamanāya, makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parikkamanāya, paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parikkamanāya issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parikkamanāya, maccharissa purisapuggalassa amacchariya hoti parikkamanāya, sahassa purisapuggalassa asāṭheyya hoti parikkamanāya, māyāvissa purisapuggalassa amāyā § hoti parikkamanāya, thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiya hoti parikkamanāya, atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parikkamanāya, dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parikkamanāya, pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parikkamanāya, pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parikkamanāya, assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parikkamanāya, ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parikkamanāya, anottāpissa purisapuggalassa ottappa hoti parikkamanāya, appassutassa purisapuggalassa bāhusacca hoti parikkamanāya, kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parikkamanāya, muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parikkamanāya, duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parikkamanāya sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānaggāhi-duppainissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānaggāhi-suppainissaggitā hoti parikkamanāya. 

 86. “Seyyathāpi, Cunda, ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhagavgamanīyā § , ye keci kusalā dhammā sabbe te uparibhagavgamanīyā § , evameva kho, Cunda, vihisakassa purisapuggalassa avihisā hoti uparibhāgāya § , pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti uparibhāgāya …pe… sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānaggāhi-duppainissaggissa (M.8./I,45.) purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānaggāhi-suppainissaggitā hoti uparibhāgāya. 

 87. “So vata, Cunda, attanā palipapalipanno para palipapalipanna uddharissatīti neta hāna vijjati.  So vata, Cunda, attanā apalipapalipanno para (CS:pg.1.55) palipapalipanna uddharissatīti hānameta vijjati.  So vata, Cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto para damessati vinessati parinibbāpessatīti neta hāna vijjati.  So vata Cunda, attanā danto vinīto parinibbuto para damessati vinessati parinibbāpessatīti hānameta vijjati.  Evameva kho, Cunda, vihisakassa purisapuggalassa avihisā hoti parinibbānāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parinibbānāya.  Adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parinibbānāya.  Abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parinibbānāya.  Musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parinibbānāya.  Pisuavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya.  Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya.  Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parinibbānāya.  Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parinibbānāya.  Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parinibbānāya.  Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parinibbānāya.  Micchāsakappassa purisapuggalassa sammāsakappo hoti parinibbānāya.  Micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parinibbānāya.  Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parinibbānāya.  Micchā-ājīvassa purisapuggalassa sammā-ājīvo hoti parinibbānāya.  Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parinibbānāya.  Micchāsatissa purisapuggalassa sammāsati hoti parinibbānāya.  Micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parinibbānāya.  Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇa hoti parinibbānāya.  Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parinibbānāya. 

 “Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parinibbānāya.  Uddhatassa purisapuggalassa anuddhacca hoti parinibbānāya.  Vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parinibbānāya.  Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parinibbānāya.  Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parinibbānāya.  Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parinibbānāya.  Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso (CS:pg.1.56) hoti parinibbānāya.  Issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parinibbānāya.  Maccharissa purisapuggalassa amacchariya hoti parinibbānāya.  Sahassa purisapuggalassa asāṭheyya hoti parinibbānāya.  Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parinibbānāya.  Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiya hoti parinibbānāya.  Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parinibbānāya.  Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parinibbānāya.  Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parinibbānāya.  Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parinibbānāya.  Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parinibbānāya.  Ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parinibbānāya.  Anottāpissa purisapuggalassa ottappa hoti parinibbānāya.  Appassutassa purisapuggalassa bāhusacca hoti parinibbānāya.  Kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parinibbānāya.  Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parinibbānāya.  Duppaññassa purisapuggalassa (M.8./I,46.) paññāsampadā hoti parinibbānāya.  Sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānaggāhi-duppainissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānaggāhi-suppainissaggitā hoti parinibbānāya. 

 88. “Iti kho, Cunda, desito mayā sallekhapariyāyo, desito cittuppādapariyāyo, desito parikkamanapariyāyo, desito uparibhāgapariyāyo, desito parinibbānapariyāyo.  Ya kho, Cunda, satthārā karaṇīya sāvakāna hitesinā anukampakena anukampa upādāya, kata vo ta mayā.  ‘Etāni, Cunda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyatha, Cunda, mā pamādattha, mā pacchāvippaisārino ahuvattha’-- aya kho amhāka anusāsanī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Mahācundo Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

         Catuttālīsapadā vuttā, sandhayo pañca desitā;

         Sallekho nāma suttanto, gambhīro sāgarūpamoti. 

 

 Sallekhasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

 

 (M.9.) 9. Sammādiṭṭhisutta正見經

u《增壹阿含49.5經》後半(T2.797.)

 89.Eva (CS:pg.1.57) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi--“Āvuso bhikkhave”ti.  Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosu.  Āyasmā Sāriputto etadavoca--

 “‘Sammādiṭṭhi § sammādiṭṭhī’ti, āvuso, vuccati.  Kittāvatā nu kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti?

 “Dūratopi kho maya, āvuso, āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātu.  Sādhu vatāyasmantayeva Sāriputta paibhātu etassa bhāsitassa attho.  Āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.  “Tena hi, āvuso, suṇātha, sādhuka manasi karotha, bhāsissāmī”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosu.  Āyasmā Sāriputto etadavoca--

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako akusalañca pajānāti, akusalamūlañca pajānāti, kusalañca pajānāti, kusalamūlañca (M.9./I,47.) pajānāti ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katama panāvuso, akusala, katama akusalamūla, katama kusala, katama kusalamūla?  Pāṇātipāto kho, āvuso, akusala, adinnādāna akusala, kāmesumicchācāro akusala, musāvādo akusala, pisuṇā vācā § akusala, pharusā vācā § akusala, samphappalāpo akusala, abhijjhā akusala, byāpādo akusala, micchādiṭṭhi akusala-- ida vuccatāvuso akusala.  Katamañcāvuso, akusalamūla?  Lobho akusalamūla, doso akusalamūla, moho akusalamūla-- ida vuccatāvuso, akusalamūla. 

 “Katamañcāvuso (CS:pg.1.58) kusala?  Pāṇātipātā veramaṇī kusala, adinnādānā veramaṇī kusala, kāmesumicchācārā veramaṇī kusala, musāvādā veramaṇī kusala, pisuṇāya vācāya veramaṇī kusala, pharusāya vācāya veramaṇī kusala, samphappalāpā veramaṇī kusala, anabhijjhā kusala, abyāpādo kusala, sammādiṭṭhi kusala-- ida vuccatāvuso, kusala.  Katamañcāvuso, kusalamūla?  Alobho kusalamūla, adoso kusalamūla, amoho kusalamūla-- ida vuccatāvuso, kusalamūla. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva akusala pajānāti, eva akusalamūla pajānāti, eva kusala pajānāti, eva kusalamūla pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya, paighānusaya paivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusaya samūhanitvā, avijja pahāya vijja uppādetvā, diṭṭhevadhamme dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 90. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā āyasmanta Sāriputta uttari § pañha apucchu §-- “Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti? 

 “Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako āhārañca pajānāti, āhārasamudayañca pajānāti, āhāranirodhañca pajānāti, āhāranirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato  (M.9./I,48.) ima saddhamma.  Katamo panāvuso, āhāro, katamo āhārasamudayo, katamo āhāranirodho, katamā āhāranirodhagāminī paipadā?  Cattārome, āvuso, āhārā bhūtāna vā sattāna hitiyā, sambhavesīna vā anuggahāya.  Katame cattāro?  Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko (CS:pg.1.59) vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇa catuttha.  Tahāsamudayā āhārasamudayo, tahānirodhā āhāranirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo āhāranirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi’.

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva āhāra pajānāti, eva āhārasamudaya pajānāti, eva āhāranirodha pajānāti, eva āhāranirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya, paighānusaya paivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusaya samūhanitvā, avijja pahāya vijja uppādetvā, diṭṭhevadhamme dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 91. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā āyasmanta Sāriputta uttari pañha apucchu-- “Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti? 

 “Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako dukkhañca pajānāti, dukkhasamudayañca pajānāti, dukkhanirodhañca pajānāti, dukkhanirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katama panāvuso, dukkha, katamo dukkhasamudayo, katamo dukkhanirodho, katamā dukkhanirodhagāminī paipadā?  Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraampi dukkha, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogopi dukkho, piyehi vippayogopi dukkho, yampiccha na labhati tampi dukkha, sakhittena pañcupādānakkhandhā § dukkhā-- ida vuccatāvuso, dukkha.  Katamo cāvuso, dukkhasamudayo?  Yāya tahā (CS:pg.1.60) ponobbhavikā nandīrāgasahagatā § tatratatrābhinandinī § , seyyathida, kāmatahā bhavatahā (M.9./I,49.) vibhavatahā-- aya vuccatāvuso, dukkhasamudayo.  Katamo cāvuso, dukkhanirodho?  Yo tassāyeva tahāya asesavirāganirodho cāgo painissaggo mutti anālayo-- aya vuccatāvuso, dukkhanirodho.  Katamā cāvuso, dukkhanirodhagāminī paipadā?  Ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo, seyyathida, sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi-- aya vuccatāvuso, dukkhanirodhagāminī paipadā. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva dukkha pajānāti, eva dukkhasamudaya pajānāti, eva dukkhanirodha pajānāti, eva dukkhanirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya, paighānusaya paivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusaya samūhanitvā, avijja pahāya vijja uppādetvā, diṭṭhevadhamme dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 92. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā āyasmanta Sāriputta uttari pañha apucchu-- “Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti? 

 “Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako jarāmaraañca pajānāti, jarāmaraasamudayañca pajānāti, jarāmaraanirodhañca pajānāti, jarāmaraanirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katama panāvuso, jarāmaraa, katamo jarāmaraasamudayo, katamo jarāmaraanirodho, katamā jarāmaraanirodhagāminī paipadā?  Yā tesa tesa sattāna tamhi tamhi sattanikāye 1jarā, 2jīraatā, 3khaṇḍicca, 4pālicca, 5valittacatā, 6āyuno, sahāni, 7indriyāna paripāko-- aya vuccatāvuso, jarā.  Katamañcāvuso, maraa?  Yā § tesa tesa sattāna (CS:pg.1.61) tamhā tamhā sattanikāyā 1cuti 2cavanatā 3bhedo 4antaradhāna 5maccu 6maraa 7kālakiriyā 8khandhāna bhedo 9kaevarassa nikkhepo 10jīvitindriyassupacchedo-- ida vuccatāvuso, maraa.  Iti ayañca jarā idañca maraa-- ida vuccatāvuso, jarāmaraa.  Jātisamudayā jarāmaraasamudayo, jātinirodhā jarāmaraanirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo jarāmaraanirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva jarāmaraa pajānāti, eva jarāmaraasamuda pajānāti, eva jarāmaraanirodha pajānāti, eva jarāmaraanirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 93. “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…(M.9./I,50.)  “Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako jātiñca pajānāti, jātisamudayañca pajānāti, jātinirodhañca pajānāti, jātinirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katamā panāvuso, jāti, katamo jātisamudayo, katamo jātinirodho, katamā jātinirodhagāminī paipadā?  Yā tesa tesa sattāna tamhi tamhi sattanikāye 1jāti, 2sañjāti, 3okkanti, 4abhinibbatti, 5khandhāna pātubhāvo, 6āyatanāna pailābho-- aya vuccatāvuso, jāti.  Bhavasamudayā jātisamudayo, bhavanirodhā jātinirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo jātinirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva jāti pajānāti, eva jātisamudaya pajānāti, eva jātinirodha pajānāti, eva jātinirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi (CS:pg.1.62) hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 94. “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…“Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako bhavañca pajānāti, bhavasamudayañca pajānāti, bhavanirodhañca pajānāti, bhavanirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katamo panāvuso, bhavo, katamo bhavasamudayo, katamo bhavanirodho, katamā bhavanirodhagāminī paipadā?  Tayome, āvuso, bhavā-- kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo.  Upādānasamudayā bhavasamudayo, upādānanirodhā bhavanirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo bhavanirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva bhava pajānāti, eva bhavasamudaya pajānāti, eva bhavanirodha pajānāti, eva bhavanirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti.  Ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 95. “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…“Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako upādānañca pajānāti, upādānasamudayañca pajānāti, upādānanirodhañca pajānāti, upādānanirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katama panāvuso, upādāna, katamo upādānasamudayo, katamo upādānanirodho, katamā upādānanirodhagāminī paipadā?  Cattārimāni, āvuso, (M.9./I,51.) upādānāni kāmupādāna, diṭṭhupādāna, sīlabbatupādāna, attavādupādāna.  Tahāsamudayā upādānasamudayo, tahānirodhā upādānanirodho, ayameva ariyo (CS:pg.1.63) aṭṭhagiko maggo upādānanirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva upādāna pajānāti, eva upādānasamudaya pajānāti, eva upādānanirodha pajānāti, eva upādānanirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 96. “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…“Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako tahañca pajānāti, tahāsamudayañca pajānāti, tahānirodhañca pajānāti, tahānirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katamā panāvuso, tahā, katamo tahāsamudayo, katamo tahānirodho, katamā tahānirodhagāminī paipadā?  Chayime, āvuso, tahākāyā-- rūpatahā, saddatahā, gandhatahā, rasatahā, phoṭṭhabbatahā, dhammatahā.  Vedanāsamudayā tahāsamudayo, vedanānirodhā tahānirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo tahānirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva taha pajānāti, eva tahāsamudaya pajānāti, eva tahānirodha pajānāti, eva tahānirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 97. “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…“Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako vedanañca pajānāti, vedanāsamudayañca pajānāti, vedanānirodhañca pajānāti, vedanānirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako (CS:pg.1.64) sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katamā panāvuso, vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paipadā?  Chayime, āvuso, vedanākāyā-- cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā.  Phassasamudayā vedanāsamudayo, phassanirodhā vedanānirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo vedanānirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

(M.9./I,52.) “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva vedana pajānāti, eva vedanāsamudaya pajānāti, eva vedanānirodha pajānāti, eva vedanānirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 98. “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…“Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako phassañca pajānāti, phassasamudayañca pajānāti, phassanirodhañca pajānāti, phassanirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katamo panāvuso, phasso, katamo phassasamudayo, katamo phassanirodho, katamā phassanirodhagāminī paipadā?  Chayime, āvuso, phassakāyā-- cakkhusamphasso, sotasamphasso ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso.  Saḷāyatanasamudayā phassasamudayo, saḷāyatananirodhā phassanirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo phassanirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva phassa pajānāti, eva phassasamudaya pajānāti, eva phassanirodha pajānāti, eva phassanirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya …pe… dukkhassantakaro (CS:pg.1.65) hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 99.“Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe… “Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako saḷāyatanañca pajānāti, saḷāyatanasamudayañca pajānāti, saḷāyatananirodhañca pajānāti, saḷāyatananirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katama panāvuso, saḷāyatana, katamo saḷāyatanasamudayo, katamo saḷāyatananirodho, katamā saḷāyatananirodhagāminī paipadā Chayimāni, āvuso, āyatanāni-- cakkhāyatana, sotāyatana, ghānāyatana, jivhāyatana, kāyāyatana, manāyatana.  Nāmarūpasamudayā saḷāyatanasamudayo, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo saḷāyatananirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva saḷāyatana pajānāti, eva saḷāyatanasamudaya (M.9./I,53.) pajānāti, eva saḷāyatananirodha pajānāti eva saḷāyatananirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya..pe… dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 100. “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…“Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako nāmarūpañca pajānāti, nāmarūpasamudayañca pajānāti, nāmarūpanirodhañca pajānāti, nāmarūpanirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katama panāvuso, nāmarūpa, katamo nāmarūpasamudayo, katamo nāmarūpanirodho, katamā nāmarūpanirodhagāminī paipadā?  Vedanā, saññā, cetanā, phasso, manasikāro (CS:pg.1.66) ida vuccatāvuso, nāma; cattāri ca mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtāna upādāyarūpa-- ida vuccatāvuso, rūpa.  Iti idañca nāma idañca rūpa-- ida vuccatāvuso, nāmarūpa.  Viññāṇasamudayā nāmarūpasamudayo, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo nāmarūpanirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva nāmarūpa pajānāti, eva nāmarūpasamudaya pajānāti, eva nāmarūpanirodha pajānāti, eva nāmarūpanirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 101. “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…“Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako viññāṇañca pajānāti, viññāṇasamudayañca pajānāti, viññāṇanirodhañca pajānāti, viññāṇanirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katama panāvuso, viññāṇa, katamo viññāṇasamudayo, katamo viññāṇanirodho, katamā viññāṇanirodhagāminī paipadā?  Chayime, āvuso, viññāṇakāyā-- cakkhuviññāṇa, sotaviññāṇa, ghānaviññāṇa, jivhāviññāṇa, kāyaviññāṇa, manoviññāṇa.  Sakhārasamudayā viññāṇasamudayo, sakhāranirodhā viññāṇanirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo viññāṇanirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva viññāṇa pajānāti, eva viññāṇasamudaya pajānāti, eva viññāṇanirodha pajānāti, eva viññāṇanirodhagāmini paipadapajānāti (M.9./I,54.) so sabbaso rāgānusaya pahāya …pe… dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 102. “Sādhāvuso”ti (CS:pg.1.67) kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…“Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako sakhāre ca pajānāti, sakhārasamudayañca pajānāti, sakhāranirodhañca pajānāti, sakhāranirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katame panāvuso, sakhārā, katamo sakhārasamudayo, katamo sakhāranirodho, katamā sakhāranirodhagāminī paipadā?  Tayome, āvuso, sakhārā-- kāyasakhāro, vacīsakhāro, cittasakhāro.  Avijjāsamudayā sakhārasamudayo, avijjānirodhā sakhāranirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo sakhāranirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva sakhāre pajānāti, eva sakhārasamudaya pajānāti, eva sakhāranirodha pajānāti, eva sakhāranirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya, paighānusaya paivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusaya samūhanitvā, avijja pahāya vijja uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 103. “Sādhāvuso”ti kho …pe… apucchu-- siyā panāvuso …pe…“Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako avijjañca pajānāti, avijjāsamudayañca pajānāti, avijjānirodhañca pajānāti, avijjānirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katamā panāvuso, avijjā, katamo avijjāsamudayo, katamo avijjānirodho, katamā avijjānirodhagāminī paipadā?  Ya kho, āvuso, dukkhe aññāṇa, dukkhasamudaye aññāṇa, dukkhanirodhe aññāṇa, dukkhanirodhagāminiyā paipadāya aññāṇa-- aya vuccatāvuso, avijjā.  Āsavasamudayā avijjāsamudayo, āsavanirodhā avijjānirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo avijjānirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 

 “Yato (CS:pg.1.68) kho, āvuso, ariyasāvako eva avijja pajānāti, eva avijjāsamudaya pajānāti, eva avijjānirodha pajānāti, eva avijjānirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya, paighānusaya paivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusaya samūhanitvā, avijja pahāya vijja uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 104. “Sādhāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā āyasmanta Sāriputta uttari pañha apucchu-- “Siyā panāvuso, aññopi pariyāyo (M.9./I,55.) yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti? 

 “Siyā, āvuso.  Yato kho, āvuso, ariyasāvako āsavañca pajānāti, āsavasamudayañca pajānāti, āsavanirodhañca pajānāti, āsavanirodhagāmini paipadañca pajānāti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamma.  Katamo panāvuso, āsavo, katamo āsavasamudayo, katamo āsavanirodho, katamā āsavanirodhagāminī paipadāti?  Tayome, āvuso, āsavā-- kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.  Avijjāsamudayā āsavasamudayo, avijjānirodhā āsavanirodho, ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo āsavanirodhagāminī paipadā, seyyathida-- sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

 “Yato kho, āvuso, ariyasāvako eva āsava pajānāti, eva āsavasamudaya pajānāti, eva āsavanirodha pajānāti, eva āsavanirodhagāmini paipada pajānāti, so sabbaso rāgānusaya pahāya, paighānusaya paivinodetvā, ‘asmī’ti diṭṭhimānānusaya samūhanitvā, avijja pahāya vijja uppādetvā, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti-- ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti (CS:pg.1.69) ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato ima saddhamman”ti. 

 Idamavocāyasmā Sāriputto.  Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinandunti.

 

 Sammādiṭṭhisutta niṭṭhita navama.  §

 

  (M.10.)10. Mahāsatipaṭṭhānasutta念處經

u《中阿含98經》念處經(T1.582.)、《長部22經》大念處經(18~21.)

Uddeso﹝總說﹞

Kāyānupassanā ānāpānapabba﹝身隨觀呼吸﹞

Kāyānupassanā iriyāpathapabba﹝身隨觀四威儀﹞

Kāyānupassanā sampajānapabba﹝身隨觀正知﹞

Kāyānupassanā paikūlamanasikārapabba﹝身隨觀厭逆作意﹞

Kāyānupassanā dhātumanasikārapabba﹝身隨觀界作意﹞

Kāyānupassanā navasivathikapabba﹝身隨觀九種墓地觀﹞

Vedanānupassanā﹝受隨觀﹞

Cittānupassanā﹝心隨觀﹞

Dhammānupassanā nīvaraapabba﹝法隨觀﹝五﹞蓋﹞

Dhammānupassanā khandhapabba﹝法隨觀﹝五﹞蘊﹞

Dhammānupassanā āyatanapabba﹝法隨觀﹝十二﹞處﹞

Dhammānupassanā bojjhagapabba﹝法隨觀﹝七﹞覺支﹞

Dhammānupassanā saccapabba﹝法隨觀﹝四﹞諦﹞

Dukkhasaccaniddeso (苦諦解說)

Samudayasaccaniddeso (集諦解說)

Nirodhasaccaniddeso (滅諦解說)

Maggasaccaniddeso (道諦解說)

 

 

 105. Eva (CS:pg.1.70) me suta--Eka samaya Bhagavā Kurūsu viharati Kammāsadhamma nāma Kurūna nigamo.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 

 Uddeso﹝總說﹞

 

 106. “Ekāyano aya, bhikkhave, maggo 1sattāna visuddhiyā, (M.10./I,56.) 2sokaparidevāna § samatikkamāya, 3dukkhadomanassāna atthagamāya, 4ñāyassa adhigamāya, 5nibbānassa sacchikiriyāya,, yadida cattāro satipaṭṭhānā.

 “Katame cattāro?  Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassa; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassa; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassa; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassa.

 

 Uddeso niṭṭhito.

 

 Kāyānupassanā ānāpānapabba ﹝身隨觀呼吸﹞

 

 107. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati?  Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati, pallaka ābhujitvā, uju kāya paidhāya, parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So satova assasati, satova § passasati.  Dīgha vā assasanto ‘dīgha assasāmī’ti pajānāti, dīgha vā passasanto ‘dīgha passasāmī’ti pajānāti, rassa vā assasanto ‘rassa assasāmī’ti pajānāti, rassa vā passasanto ‘rassa passasāmī’ti pajānāti, ‘sabbakāyapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati (CS:pg.1.71) ‘passambhaya kāyasakhāra assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhaya kāyasakhāra passasissāmī’ti sikkhati. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīgha vā añchanto ‘dīgha añchāmī’ti pajānāti, rassa vā añchanto ‘rassa añchāmī’ti pajānāti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu dīgha vā assasanto ‘dīgha assasāmī’ti pajānāti, dīgha vā passasanto ‘dīgha passasāmī’ti pajānāti, rassa vā assasanto ‘rassa assasāmī’ti pajānāti, rassa vā passasanto ‘rassa passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya kāyasakhāra assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhaya kāyasakhāra passasissāmī’ti sikkhati.  Iti ajjhatta vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmi viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmi viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmi viharati.  ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.  Evampi kho § , bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 

 

 Ānāpānapabba niṭṭhita. 

 

 Kāyānupassanā iriyāpathapabba﹝身隨觀四威儀﹞

 

 108. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā ‘gacchāmī’ti pajānāti, hito vāhitomhī’ti pajānāti, nisinno vā  (M.10./I,57.) ‘nisinnomhī’ti pajānāti, sayāno vā ‘sayānomhī’ti pajānāti.  Yathā yathā vā panassa kāyo paihito hoti tathā tathā na pajānāti.  Iti ajjhatta vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmi viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmi viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmi viharati.  ‘Atthi (CS:pg.1.72) kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.  Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 

 

 Iriyāpathapabba niṭṭhita. 

 

 Kāyānupassanā sampajānapabba﹝身隨觀正知﹞

 

 109.“Puna capara, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī hoti.  Iti ajjhatta vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 

 

 Sampajānapabba niṭṭhita. 

 

 Kāyānupassanā paikūlamanasikārapabba﹝身隨觀厭逆作意﹞

 

 110. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya uddha pādatalā, adho kesamatthakā, tacapariyanta pūra nānappakārassa asucino paccavekkhati-- ‘atthi imasmi kāye 1kesā 2lomā 3nakhā 4dantā 5taco 6masa 7nhāru § 8aṭṭhi 9aṭṭhimiñja 10vakka 11hadaya 12yakana 13kilomaka 14pihaka 15papphāsa 16anta 17antagua 18udariya 19karīsa 20pitta 21semha 22pubbo 23lohita 24sedo 25medo 26assu 27vasā 28kheo 29sighāṇikā 30lasikā 31muttan’ti § .

 “Seyyathāpi, bhikkhave, ubhatomukhā putoi § pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathida-- sālīna vīhīna muggāna māsāna tilāna taṇḍulāna.  Tamena cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya-- ‘ime sālī ime vīhī ime (CS:pg.1.73) muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulā’ti.  Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya uddha pādatalā, adho kesamatthakā, tacapariyanta pūra nānappakārassa asucino paccavekkhati-- ‘atthi imasmi kāye kesā lomā …pe… muttan’ti. 

 “Iti ajjhatta vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 

 

 Paikūlamanasikārapabba niṭṭhita. 

 

 Kāyānupassanā dhātumanasikārapabba ﹝身隨觀界作意﹞

 

 111. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya yathāṭhita yathāpaihita dhātuso paccavekkhati-- ‘atthi imasmi kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. 

(M.10./I,58.) “Seyyathāpi bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāvi vadhitvā catumahāpathe § bilaso vibhajitvā nisinno assa.  Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya yathāṭhita yathāpaihita dhātuso paccavekkhati-- ‘atthi imasmi kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti.  Iti ajjhatta vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 

 

 Dhātumanasikārapabba niṭṭhita. 

 

Kāyānupassanā navasivathikapabba ﹝身隨觀九種墓地觀﹞

 

 112. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita ekāhamata vā dvīhamata vā tīhamata vā uddhumātaka vinīlaka vipubbakajāta.  So imameva kāya upasaharati-- ‘ayampi kho kāyo evadhammo evabhāvī eva-anatīto’ti § .  Iti ajjhatta vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 

 “Puna (CS:pg.1.74) capara, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita kākehi vā khajjamāna kulalehi vā khajjamāna gijjhehi vā khajjamāna kakehi vā khajjamāna sunakhehi vā khajjamāna byagghehi vā khajjamāna dīpīhi vā khajjamāna sigālehi vā § khajjamāna vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamāna.  So imameva kāya upasaharati-- ‘ayampi kho kāyo evadhammo evabhāvī eva-anatīto’ti.  Iti ajjhatta vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita aṭṭhikasakhalika samasalohita nhārusambandha …pe… aṭṭhikasakhalika nimasalohitamakkhita nhārusambandha …pe… aṭṭhikasakhalika apagatamasalohita nhārusambandha …pe… aṭṭhikāni apagatasambandhāni § disā vidisā vikkhittāni, aññena hatthaṭṭhika aññena pādaṭṭhika aññena gopphakaṭṭhika § aññena jaghaṭṭhika aññena ūruṭṭhika aññena kaiṭṭhika § aññena phāsukaṭṭhika aññena piṭṭhiṭṭhika aññena khandhaṭṭhika § aññena gīvaṭṭhika aññena hanukaṭṭhika aññena dantaṭṭhika aññena sīsakaṭāha.  So imameva kāya upasaharati-- ‘ayampi kho kāyo evadhammo evabhāvī eva-anatīto’ti.  Iti ajjhatta vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita, aṭṭhikāni setāni sakhavaṇṇapaibhāgāni § …pe… aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni …pe… aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. (M.10./I,59.) So imameva kāya upasaharati-- ‘ayampi kho kāyo evadhammo evabhāvī eva-anatīto’ti.  Iti ajjhatta vā kāye kāyānupassī (CS:pg.1.75) viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmi viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmi viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmi viharati.  ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.  Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. 

 

 Navasivathikapabba niṭṭhita. 

 

 Cuddasakāyānupassanā niṭṭhitā. 

 

 Vedanānupassanā﹝受隨觀﹞

 

 113. “Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati?  Idha, bhikkhave, bhikkhu sukha vā § vedana vedayamāno ‘sukha vedana vedayāmī’ti pajānāti; dukkha vā § vedana vedayamāno ‘dukkha vedana vedayāmī’ti pajānāti; adukkhamasukha vā vedana vedayamāno ‘adukkhamasukha vedana vedayāmī’ti pajānāti; sāmisa vā sukha vedana vedayamāno ‘sāmisa sukha vedana vedayāmī’ti pajānāti; nirāmisa vā sukha vedana vedayamāno ‘nirāmisa sukha vedana vedayāmī’ti pajānāti; sāmisa vā dukkha vedana vedayamāno ‘sāmisa dukkha vedana vedayāmī’ti pajānāti; nirāmisa vā dukkha vedana vedayamāno ‘nirāmisa dukkha vedana vedayāmī’ti pajānāti; sāmisa vā adukkhamasukha vedana vedayamāno ‘sāmisa adukkhamasukha vedana vedayāmī’ti pajānāti; nirāmisa vā adukkhamasukha vedana vedayamāno ‘nirāmisa adukkhamasukha vedana vedayāmī’ti pajānāti; iti ajjhatta vā vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, samudayavayadhammānupassī vā vedanāsu viharati.  ‘Atthi vedanā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati (CS:pg.1.76) na ca kiñci loke upādiyati.  Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati. 

 

 Vedanānupassanā niṭṭhitā. 

 

 Cittānupassanā ﹝心隨觀﹞

 

 114. “Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati?  Idha, bhikkhave, bhikkhu sarāga vā citta ‘sarāga cittan’ti pajānāti, vītarāga vā citta ‘vītarāga cittan’ti pajānāti; sadosa vā citta ‘sadosa cittan’ti pajānāti, vītadosa vā citta ‘vītadosa cittan’ti pajānāti; samoha vā citta ‘samoha cittan’ti pajānāti, vītamoha vā citta ‘vītamoha cittan’ti pajānāti; sakhitta vā citta ‘sakhitta cittan’ti pajānāti, vikkhitta vā citta ‘vikkhitta cittan’ti pajānāti; mahaggata vā citta ‘mahaggata cittan’ti pajānāti, amahaggata vā citta ‘amahaggata cittan’ti pajānāti; sa-uttara vā citta ‘sa-uttara cittan’ti pajānāti, anuttara vā citta ‘anuttara cittan’ti pajānāti; samāhita vā citta ‘samāhita cittan’ti pajānāti, asamāhita vā citta ‘asamāhita cittan’ti pajānāti; vimutta vā citta ‘vimutta cittan’ti pajānāti, avimutta vā citta ‘avimutta cittan’ti pajānāti.  Iti ajjhatta vā citte cittānupassī viharati, bahiddhā vā citte cittānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati; samudayadhammānupassī (M.10./I,60.) vā cittasmi viharati, vayadhammānupassī vā cittasmi viharati, samudayavayadhammānupassī vā cittasmi viharati.  ‘Atthi cittan’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati. 

 

 Cittānupassanā niṭṭhitā. 

 

 Dhammānupassanā nīvaraapabba ﹝法隨觀﹝五﹞蓋﹞

 

 115. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati?  Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraesu.  Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraesu? 

 “Idha (CS:pg.1.77) bhikkhave, bhikkhu santa vā ajjhatta kāmacchanda ‘atthi me ajjhatta kāmacchando’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta kāmacchanda ‘natthi me ajjhatta kāmacchando’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Santa vā ajjhatta byāpāda ‘atthi me ajjhatta byāpādo’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta byāpāda ‘natthi me ajjhatta byāpādo’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa byāpādassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa byāpādassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa byāpādassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Santa vā ajjhatta thīnamiddha ‘atthi me ajjhatta thīnamiddhan’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta thīnamiddha ‘natthi me ajjhatta thīnamiddhan’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa thīnamiddhassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa thīnamiddhassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa thīnamiddhassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Santa vā ajjhatta uddhaccakukkucca ‘atthi me ajjhatta uddhaccakukkuccan’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta uddhaccakukkucca ‘natthi me ajjhatta uddhaccakukkuccan’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa uddhaccakukkuccassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Santa vā ajjhatta vicikiccha ‘atthi me ajjhatta vicikicchā’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta vicikiccha ‘natthi me ajjhatta vicikicchā’ti pajānāti; yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Iti ajjhatta vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati (CS:pg.1.78) samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati.  ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.  Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraesu. 

 

 Nīvaraapabba niṭṭhita. 

 

 Dhammānupassanā khandhapabba﹝法隨觀﹝五﹞蘊﹞

 

 116. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī (M.10./I,61.) viharati pañcasu upādānakkhandhesu.  Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu?  Idha, bhikkhave, bhikkhu-- ‘iti rūpa, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo; iti sakhārā, iti sakhārāna samudayo, iti sakhārāna atthagamo; iti viññāṇa, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamo’ti; iti ajjhatta vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati.  ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.  Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. 

 

 Khandhapabba niṭṭhita. 

 

 Dhammānupassanā āyatanapabba ﹝法隨觀﹝十二﹞處﹞

 

 117. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu.  Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu? 

 “Idha (CS:pg.1.79) bhikkhave, bhikkhu cakkhuñca pajānāti, rūpe ca pajānāti, yañca tadubhaya paicca uppajjati sayojana tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa sayojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa sayojanassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa sayojanassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Sotañca pajānāti, sadde ca pajānāti, yañca tadubhaya paicca uppajjati sayojana tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa sayojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa sayojanassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa sayojanassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Ghānañca pajānāti, gandhe ca pajānāti, yañca tadubhaya paicca uppajjati sayojana tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa sayojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa sayojanassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa sayojanassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Jivhañca pajānāti, rase ca pajānāti, yañca tadubhaya paicca uppajjati sayojana tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa sayojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa sayojanassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa sayojanassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Kāyañca pajānāti, phoṭṭhabbe ca pajānāti, yañca tadubhaya paicca uppajjati sayojana tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa sayojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa sayojanassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa sayojanassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Manañca pajānāti, dhamme ca pajānāti, yañca tadubhaya paicca uppajjati sayojana tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa sayojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa sayojanassa pahāna hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa sayojanassa āyati anuppādo hoti tañca pajānāti. 

 “Iti (CS:pg.1.80) ajjhatta vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati.  ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.  Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. 

 

 Āyatanapabba niṭṭhita. 

 

 Dhammānupassanā bojjhagapabba ﹝法隨觀﹝七﹞覺支﹞

 

 118. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhagesu.  Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhagesu?  Idha, bhikkhave, bhikkhu santa vā ajjhatta satisambojjhaga ‘atthi  (M.10./I,62.) me ajjhatta satisambojjhago’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta satisambojjhaga ‘natthi me ajjhatta satisambojjhago’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhagassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhagassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. 

 “Santa vā ajjhatta dhammavicayasambojjhaga ‘atthi me ajjhatta dhammavicayasambojjhago’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta dhammavicayasambojjhaga ‘natthi me ajjhatta dhammavicayasambojjhago’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa dhammavicayasambojjhagassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa dhammavicayasambojjhagassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. 

 “Santa vā ajjhatta vīriyasambojjhaga ‘atthi me ajjhatta vīriyasambojjhago’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta vīriyasambojjhaga ‘natthi me ajjhatta vīriyasambojjhago’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa vīriyasambojjhagassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa vīriyasambojjhagassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. 

 “Santa (CS:pg.1.81) vā ajjhatta pītisambojjhaga ‘atthi me ajjhatta pītisambojjhago’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta pītisambojjhaga ‘natthi me ajjhatta pītisambojjhago’ti pajānāti yathā ca anuppannassa pītisambojjhagassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa pītisambojjhagassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. 

 “Santa vā ajjhatta passaddhisambojjhaga ‘atthi me ajjhatta passaddhisambojjhago’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta passaddhisambojjhaga ‘natthi me ajjhatta passaddhisambojjhago’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa passaddhisambojjhagassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa passaddhisambojjhagassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. 

 “Santa vā ajjhatta samādhisambojjhaga ‘atthi me ajjhatta samādhisambojjhago’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta samādhisambojjhaga ‘natthi me ajjhatta samādhisambojjhago’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa samādhisambojjhagassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa samādhisambojjhagassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. 

 “Santa vā ajjhatta upekkhāsambojjhaga ‘atthi me ajjhatta upekkhāsambojjhago’ti pajānāti, asanta vā ajjhatta upekkhāsambojjhaga ‘natthi me ajjhatta upekkhāsambojjhago’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhagassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhagassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti

 “Iti ajjhatta vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati.  ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.  Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhagesu. 

 

 Bojjhagapabba niṭṭhita § .

 

 Dhammānupassanā saccapabba﹝法隨觀﹝四﹞諦﹞

 

 119.“Puna (CS:pg.1.82) capara, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu.  Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu?  Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.

 

 Pahamabhāṇavāro niṭṭhito.

 

 Dukkhasaccaniddeso (苦諦解說)

 

 120. “Katamañca bhikkhave, dukkha ariyasacca?  Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraampi dukkha, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogopi dukkho, piyehi vippayogopi dukkho § , yampiccha na labhati tampi dukkha, sakhittena pañcupādānakkhandhā § dukkhā.

 121. “Katamā ca, bhikkhave, jāti?  Yā tesa tesa sattāna tamhi tamhi sattanikāye 1jāti, 2sañjāti, 3okkanti, 4abhinibbatti, 5khandhāna pātubhāvo, 6āyatanāna pailābho, aya vuccati, bhikkhave, jāti.

 122. “Katamā ca, bhikkhave, jarā?  Yā tesa tesa sattāna tamhi tamhi sattanikāye 1jarā, 2jīraatā, 3khaṇḍicca, 4pālicca, 5valittacatā, 6āyuno sahāni, 7indriyāna paripāko, aya vuccati, bhikkhave, jarā. 

 123. “Katamañca, bhikkhave, maraa?  Ya § tesa tesa sattāna tamhā tamhā sattanikāyā 1cuti 2cavanatā 3bhedo 4antaradhāna 5maccu 6maraa 7kālakiriyā 8khandhāna bhedo 9kaevarassa nikkhepo 10jīvitindriyassupacchedo, ida vuccati, bhikkhave, maraa. 

 124. “Katamo (CS:pg.1.83) ca, bhikkhave, soko?  Yo kho, bhikkhave, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa 1soko 2socanā 3socitatta 4antosoko 5antoparisoko, aya vuccati, bhikkhave, soko. 

 125. “Katamo ca, bhikkhave, paridevo?  Yo kho, bhikkhave, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa 1ādevo 2paridevo 3ādevanā 4paridevanā 5ādevitatta 6paridevitatta, aya vuccati, bhikkhave, paridevo. 

 126. “Katamañca, bhikkhave, dukkha?  Ya kho, bhikkhave, kāyika dukkha kāyika asāta kāyasamphassaja dukkha asāta vedayita, ida vuccati, bhikkhave, dukkha.

 127. “Katamañca, bhikkhave, domanassa?  Ya kho, bhikkhave, cetasika dukkha cetasika asāta manosamphassaja dukkha asāta vedayita, ida vuccati, bhikkhave, domanassa. 

 128. “Katamo ca, bhikkhave, upāyāso?  Yo kho, bhikkhave, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitatta upāyāsitatta, aya vuccati, bhikkhave, upāyāso. 

 129.“Katamo ca, bhikkhave, appiyehi sampayogo dukkho?  Idha yassa te honti aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukakāmā ayogakkhemakāmā, yā tehi saddhi sagati samāgamo samodhāna missībhāvo, aya vuccati, bhikkhave, appiyehi sampayogo dukkho. 

 130. “Katamo ca, bhikkhave, piyehi vippayogo dukkho?  Idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukakāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā mittā vā amaccā vā ñātisālohitā vā, yā tehi saddhi asagati asamāgamo (CS:pg.1.84) asamodhāna amissībhāvo, aya vuccati, bhikkhave, piyehi vippayogo dukkho. 

 131. “Katamañca, bhikkhave, yampiccha na labhati tampi dukkha?  Jātidhammāna, bhikkhave sattāna eva icchā uppajjati-- ‘aho vata maya na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā’ti.  Na kho paneta icchāya pattabba, idampi yampiccha na labhati tampi dukkha.  Jarādhammāna, bhikkhave, sattāna eva icchā uppajjati-- ‘aho vata maya na jarādhammā assāma, na ca vata no jarā āgaccheyyā’ti.  Na kho paneta icchāya pattabba, idampi yampiccha na labhati tampi dukkha.  Byādhidhammāna, bhikkhave, sattāna eva icchā uppajjati-- ‘aho vata maya na byādhidhammā assāma, na ca vata no byādhi āgaccheyyā’ti.  Na kho paneta icchāya pattabba, idampi yampiccha na labhati tampi dukkha.  Maraadhammāna, bhikkhave, sattāna eva icchā uppajjati-- ‘aho vata maya na maraadhammā assāma, na ca vata no maraa āgaccheyyā’ti.  Na kho paneta icchāya pattabba, idampi yampiccha na labhati tampi dukkha.  Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammāna, bhikkhave, sattāna eva icchā uppajjati-- ‘aho vata maya na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma, na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā āgaccheyyun’ti.  Na kho paneta icchāya pattabba, idampi yampiccha na labhati tampi dukkha.  

 132. “Katame ca, bhikkhave, sakhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā?  Seyyathida-- rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, sakhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.  Ime vuccanti, bhikkhave, sakhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.  Ida vuccati, bhikkhave, dukkha ariyasacca. 

 

Samudayasaccaniddeso(集諦解說)

 

 133. “Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudaya § ariyasacca?  Yāya tahā ponobbhavikā § nandīrāgasahagatā § tatratatrābhinandinī.  Seyyathida-- kāmatahā bhavatahā vibhavatahā. 

 “Sā (CS:pg.1.85) kho panesā, bhikkhave, tahā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati?  Ya loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Kiñca loke piyarūpa sātarūpa?  Cakkhu loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.  Sota loke …pe… ghāna loke… jivhā loke… kāyo loke… mano loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Rūpā loke… saddā loke… gandhā loke… rasā loke… phoṭṭhabbā loke… dhammā loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Cakkhuviññāṇa loke… sotaviññāṇa loke… ghānaviññāṇa loke… jivhāviññāṇa loke… kāyaviññāṇa loke… manoviññāṇa loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Cakkhusamphasso loke… sotasamphasso loke… ghānasamphasso loke… jivhāsamphasso loke… kāyasamphasso loke… manosamphasso loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Cakkhusamphassajā vedanā loke… sotasamphassajā vedanā loke… ghānasamphassajā vedanā loke… jivhāsamphassajā vedanā loke… kāyasamphassajā vedanā loke… manosamphassajā vedanā loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Rūpasaññā loke… saddasaññā loke… gandhasaññā loke… rasasaññā loke… phoṭṭhabbasaññā loke… dhammasaññā loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Rūpasañcetanā (CS:pg.1.86) loke… saddasañcetanā loke… gandhasañcetanā loke… rasasañcetanā loke… phoṭṭhabbasañcetanā loke… dhammasañcetanā loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Rūpatahā loke… saddatahā loke… gandhatahā loke… rasatahā loke… phoṭṭhabbatahā loke… dhammatahā loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Rūpavitakko loke… saddavitakko loke… gandhavitakko loke… rasavitakko loke… phoṭṭhabbavitakko loke… dhammavitakko loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 

 “Rūpavicāro loke… saddavicāro loke… gandhavicāro loke… rasavicāro loke… phoṭṭhabbavicāro loke… dhammavicāro loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.  Ida vuccati, bhikkhave, dukkhasamudaya ariyasacca. 

 

 Nirodhasaccaniddeso (滅諦解說)

 

 134. “Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodha § ariyasacca?  Yo tassāyeva tahāya asesavirāganirodho cāgo painissaggo mutti anālayo. 

 “Sā kho panesā, bhikkhave, tahā kattha pahīyamānā pahīyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati?  Ya loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Kiñca loke piyarūpa sātarūpa?  Cakkhu loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.  Sota loke …pe… ghāna loke… jivhā loke… kāyo loke… mano (CS:pg.1.87) loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Rūpā loke… saddā loke… gandhā loke… rasā loke… phoṭṭhabbā loke… dhammā loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Cakkhuviññāṇa loke… sotaviññāṇa loke… ghānaviññāṇa loke… jivhāviññāṇa loke… kāyaviññāṇa loke… manoviññāṇa loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Cakkhusamphasso loke… sotasamphasso loke… ghānasamphasso loke… jivhāsamphasso loke… kāyasamphasso loke… manosamphasso loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Cakkhusamphassajā vedanā loke… sotasamphassajā vedanā loke… ghānasamphassajā vedanā loke… jivhāsamphassajā vedanā loke… kāyasamphassajā vedanā loke… manosamphassajā vedanā loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Rūpasaññā loke… saddasaññā loke… gandhasaññā loke… rasasaññā loke… phoṭṭhabbasaññā loke… dhammasaññā loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Rūpasañcetanā loke… saddasañcetanā loke… gandhasañcetanā loke… rasasañcetanā loke… phoṭṭhabbasañcetanā loke… dhammasañcetanā loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Rūpatahā loke… saddatahā loke… gandhatahā loke… rasatahā loke… phoṭṭhabbatahā loke… dhammatahā loke piyarūpa (CS:pg.1.88) sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Rūpavitakko loke… saddavitakko loke… gandhavitakko loke… rasavitakko loke… phoṭṭhabbavitakko loke… dhammavitakko loke piyarūpa sātarūpa, etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. 

 “Rūpavicāro loke… saddavicāro loke… gandhavicāro loke… rasavicāro loke… phoṭṭhabbavicāro loke… dhammavicāro loke piyarūpa sātarūpa.  Etthesā tahā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhāmānā nirujjhati.  Ida vuccati, bhikkhave, dukkhanirodha ariyasacca. 

 

 Maggasaccaniddeso (道諦解說)

 

 135. “Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paipadā ariyasacca?  Ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo seyyathida-- sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. 

 “Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi?  Ya kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇa, dukkhasamudaye ñāṇa, dukkhanirodhe ñāṇa, dukkhanirodhagāminiyā paipadāya ñāṇa.  Aya vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi. 

 “Katamo ca, bhikkhave, sammāsakappo?  Nekkhammasakappo abyāpādasakappo avihisāsakappo.  Aya vuccati, bhikkhave, sammāsakappo. 

 “Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā?  Musāvādā veramaṇī § , pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī Aya vuccati, bhikkhave, sammāvācā. 

 “Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto?  Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī.  Aya vuccati, bhikkhave, sammākammanto. 

 “Katamo (CS:pg.1.89) ca, bhikkhave, sammā-ājīvo?  Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchā-ājīva pahāya sammā-ājīvena jīvita kappeti.  Aya vuccati, bhikkhave, sammā-ājīvo. 

 “Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo?  Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna anuppādāya 1chanda, janeti 2vāyamati, 3vīriya ārabhati, 4citta paggahāti padahati; uppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya  1chanda, janeti 2vāyamati, 3vīriya ārabhati, 4citta paggahāti padahati; anuppannāna kusalāna dhammāna uppādāya  1chanda, janeti 2vāyamati, 3vīriya ārabhati, 4citta paggahāti padahati; uppannāna kusalāna dhammāna hitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā 1chanda, janeti 2vāyamati, 3vīriya ārabhati, 4citta paggahāti padahati. Aya vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.

 “Katamā ca, bhikkhave, sammāsati?  Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa.  Aya vuccati, bhikkhave, sammāsati. 

 “Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi?  Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paisavedeti, ya ta ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave, sammāsamādhi.  Ida vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paipadā ariyasacca. 

 136. “Iti (CS:pg.1.90) ajjhatta vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati.  ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti.  Yāvadeva ñāṇamattāya paissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.  Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu. 

 

 Saccapabba niṭṭhita. 

 

 Dhammānupassanā niṭṭhitā. 

 

 137. “Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne eva bhāveyya satta vassāni, tassa dvinna phalāna aññatara phala pāṭikakha diṭṭheva dhamme aññā; sati vā upādisese anāgāmitā.

 “Tiṭṭhantu, bhikkhave, satta vassāni.  Yo hi (M.10./I,63.) koci bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne eva bhāveyya cha vassāni …pe… pañca vassāni… cattāri vassāni… tīṇi vassāni… dve vassāni… eka vassa… tiṭṭhatu, bhikkhave, eka vassa.  Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne eva bhāveyya satta māsāni, tassa dvinna phalāna aññatara phala pāṭikakha diṭṭheva dhamme aññā; sati vā upādisese anāgāmitā.  Tiṭṭhantu, bhikkhave, satta māsāni.  Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne eva bhāveyya cha māsāni …pe… pañca māsāni… cattāri māsāni… tīṇi māsāni… dve māsāni… eka māsa… aḍḍhamāsa… tiṭṭhatu, bhikkhave, aḍḍhamāso.  Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne eva bhāveyya sattāha, tassa dvinna phalāna aññatara phala pāṭikakha diṭṭheva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā”ti. 

 138. “‘Ekāyano (CS:pg.1.91) aya, bhikkhave, maggo sattāna visuddhiyā sokaparidevāna samatikkamāya dukkhadomanassāna atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadida cattāro satipaṭṭhānā’ti.  Iti ya ta vutta, idameta paicca vuttan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Mahāsatipaṭṭhānasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Mūlapariyāyavaggo niṭṭhito pahamo. 

 

 Tassuddāna-- §

 Mūlasusavaradhammadāyādā, bheravānagaṇākakheyyavattha;

 Sallekhasammādiṭṭhisatipaṭṭha, vaggavaro asamo susamatto. 

 

 2. Sīhanādavaggo第二品 師子吼品

 

 (M.11.) 1. Cūḷasīhanādasutta師子吼小經

u《中阿含103經》師子吼經(T1.590.)

 139.Eva (CS:pg.1.92) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Idheva, bhikkhave, samao, idha dutiyo samao, idha tatiyo samao, idha catuttho samao; suññā parappavādā (M.11./I,64.) samaebhi aññehīti § .  Evameta § , bhikkhave, sammā sīhanāda nadatha.

 140. hāna kho paneta, bhikkhave, vijjati ya aññatitthiyā paribbājakā eva vadeyyu-- ‘Ko panāyasmantāna assāso, ki bala, yena tumhe āyasmanto eva vadetha-- idheva samao, idha dutiyo samao, idha tatiyo samao, idha catuttho samao; suññā parappavādā samaebhi aññehī’ti?  Evavādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā-- ‘atthi kho no, āvuso, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye maya attani sampassamānā eva vadema-- idheva samao, idha dutiyo samao, idha tatiyo samao, idha catuttho samao; suññā parappavādā samaebhi aññehīti.  Katame cattāro?  Atthi kho no, āvuso, satthari pasādo, atthi dhamme pasādo, atthi sīlesu paripūrakāritā; sahadhammikā kho pana piyā manāpā-- gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca.  Ime kho no, āvuso, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye maya attani sampassamānā eva vadema-- idheva samao, idha dutiyo samao, idha tatiyo samao, idha catuttho samao; suññā parappavādā samaebhi aññehī’ti. 

 141. hāna (CS:pg.1.93) kho paneta, bhikkhave, vijjati ya aññatitthiyā paribbājakā eva vadeyyu-- ‘amhākampi kho, āvuso, atthi satthari pasādo yo amhāka satthā, amhākampi atthi dhamme pasādo yo amhāka dhammo, mayampi sīlesu paripūrakārino yāni amhāka sīlāni, amhākampi sahadhammikā piyā manāpā-- gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca.  Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso § ki nānākaraa yadida tumhākañceva amhākañcā’ti? 

 “Evavādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā-- ‘Ki panāvuso, ekā niṭṭhā, udāhu puthu niṭṭhā’ti?  Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā eva byākareyyu-- ‘Ekāvuso, niṭṭhā, na puthu niṭṭhā’ti. 

 “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sarāgassa udāhu vītarāgassā’ti?  Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā eva byākareyyu-- ‘vītarāgassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sarāgassā’ti. 

 “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sadosassa udāhu vītadosassā’ti?  Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā eva byākareyyu-- ‘vītadosassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sadosassā’ti. 

 “‘Sā panāvuso, niṭṭhā samohassa udāhu vītamohassā’ti?  Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā eva byākareyyu-- ‘vītamohassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā samohassā’ti. 

 “‘Sā panāvuso, niṭṭhā satahassa udāhu vītatahassā’ti? (M.11./I,65.) Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā eva byākareyyu-- ‘vītatahassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā satahassā’ti. 

 “‘Sā panāvuso, niṭṭhā sa-upādānassa udāhu anupādānassā’ti?  Sammā byākaramānā, bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā eva byākareyyu-- ‘anupādānassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sa-upādānassā’ti. 

 “‘Sā (CS:pg.1.94) panāvuso, niṭṭhā viddasuno udāhu aviddasuno’ti?  Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā eva byākareyyu-- ‘viddasuno, āvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā aviddasuno’ti. 

 “‘Sā panāvuso, niṭṭhā Anuruddhappaiviruddhassa udāhu ananuruddha-appaiviruddhassā’ti?  Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā eva byākareyyu-- ‘ananuruddha-appaiviruddhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā Anuruddhappaiviruddhassā’ti. 

 “‘Sā panāvuso, niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino udāhu nippapañcārāmassa nippapañcaratino’ti?  Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā eva byākareyyu-- ‘nippapañcārāmassāvuso, sā niṭṭhā nippapañcaratino, na sā niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino’ti. 

 142. “Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo-- bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca.  Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhi allīnā bhavadiṭṭhi upagatā bhavadiṭṭhi ajjhositā, vibhavadiṭṭhiyā te paiviruddhā.  Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavadiṭṭhi allīnā vibhavadiṭṭhi upagatā vibhavadiṭṭhi ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te paiviruddhā.  Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsa dvinna diṭṭhīna samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta nappajānanti, ‘te sarāgā te sadosā te samohā te satahā te sa-upādānā te aviddasuno te Anuruddhappaiviruddhā te papañcārāmā papañcaratino; te na parimuccanti jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi.  Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsa dvinna diṭṭhīna samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta pajānanti, ‘te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītatahā te anupādānā te viddasuno te ananuruddha-appaiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino; te parimuccanti jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 

(M.11./I,66.) 143. “Cattārimāni (CS:pg.1.95) bhikkhave, upādānāni.  Katamāni cattāri?  Kāmupādāna, diṭṭhupādāna, sīlabbatupādāna, attavādupādāna.  Santi, bhikkhave, eke samaabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paijānamānā.  Te na sammā sabbupādānapariñña paññapenti-- kāmupādānassa pariñña paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariñña paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariñña paññapenti, na attavādupādānassa pariñña paññapenti.  Ta kissa hetu?  Imāni hi te bhonto samaabrāhmaṇā tīṇi hānāni yathābhūta nappajānanti.  Tasmā te bhonto samaabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paijānamānā; te na sammā sabbupādānapariñña paññapenti-- kāmupādānassa pariñña paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariñña paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariñña paññapenti, na attavādupādānassa pariñña paññapenti. 

 “Santi, bhikkhave, eke samaabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paijānamānā.  Te na sammā sabbupādānapariñña paññapenti-- kāmupādānassa pariñña paññapenti, diṭṭhupādānassa pariñña paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariñña paññapenti, na attavādupādānassa pariñña paññapenti.  Ta kissa hetu?  Imāni hi te bhonto samaabrāhmaṇā dve hānāni yathābhūta nappajānanti.  Tasmā te bhonto samaabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paijānamānā; te na sammā § sabbupādānapariñña paññapenti-- kāmupādānassa pariñña paññapenti, diṭṭhupādānassa pariñña paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariñña paññapenti, na attavādupādānassa pariñña paññapenti. 

 “Santi, bhikkhave, eke samaabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paijānamānā.  Te na sammā sabbupādānapariñña paññapenti-- kāmupādānassa pariñña paññapenti, diṭṭhupādānassa pariñña paññapenti, sīlabbatupādānassa pariñña paññapenti, na attavādupādānassa pariñña paññapenti.  Ta kissa hetu?  Imañhi te bhonto samaabrāhmaṇā eka hāna yathābhūta nappajānanti.  Tasmā te bhonto samaabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paijānamānā; te na sammā § sabbupādānapariñña paññapenti-- kāmupādānassa pariñña paññapenti, diṭṭhupādānassa pariñña paññapenti, sīlabbatupādānassa pariñña paññapenti, na attavādupādānassa pariñña paññapenti. 

 “Evarūpe (CS:pg.1.96) kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so na sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so na sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā na sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā na sammaggatā akkhāyati.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta(M.11./I,67.) durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasavattanike asammāsambuddhappavedite. 

 144. “Tathāgato ca kho, bhikkhave, araha sammāsambuddho sabbupādānapariññāvādo paijānamāno sammā sabbupādānapariñña paññapeti-- kāmupādānassa pariñña paññapeti, diṭṭhupādānassa pariñña paññapeti, sīlabbatupādānassa pariñña paññapeti, attavādupādānassa pariñña paññapeti.  Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā sammaggatā akkhāyati.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasavattanike sammāsambuddhappavedite. 

 145. “Ime ca, bhikkhave, cattāro upādānā.  Kinidānā kisamudayā kijātikā kipabhavā?  Ime cattāro upādānā tahānidānā tahāsamudayā tahājātikā tahāpabhavā.  Tahā cāya, bhikkhave, kinidānā kisamudayā kijātikā kipabhavā?  Tahā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā.  Vedanā cāya, bhikkhave, kinidānā kisamudayā kijātikā kipabhavā?  Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā.  Phasso cāya, bhikkhave, kinidāno kisamudayo kijātiko kipabhavo?  Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo.  Saḷāyatanañcida, bhikkhave, kinidāna kisamudaya kijātika kipabhava?  Saḷāyatana nāmarūpanidāna nāmarūpasamudaya nāmarūpajātika nāmarūpapabhava.  Nāmarūpañcida, bhikkhave, kinidāna kisamudaya kijātika kipabhava?  Nāmarūpa viññāṇanidāna viññāṇasamudaya viññāṇajātika viññāṇapabhava.  Viññāṇañcida, bhikkhave (CS:pg.1.97) kinidāna kisamudaya kijātika kipabhava?  Viññāṇa sakhāranidāna sakhārasamudaya sakhārajātika sakhārapabhava.  Sakhārā cime, bhikkhave, kinidānā kisamudayā kijātikā kipabhavā?  Sakhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā. 

 “Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva kāmupādāna upādiyati, na diṭṭhupādāna upādiyati, na sīlabbatupādāna upādiyati, na attavādupādāna upādiyati.  Anupādiya na paritassati, aparitassa paccattaññeva parinibbāyati.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānātī”ti. 

(M.11./I,68.) Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Cūḷasīhanādasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.12.) 2. Mahāsīhanādasutta師子吼大經

uNo. 757.《身毛喜堅經》(T17.591.)、《增壹阿含46.4經》力(T2.776.)、《增壹阿含50.6經》 (T2.811.)、《雜阿含684經》(T2.186.)、《增壹阿含31.8經》 (T2.670.)No.802.《信解智力經》 (T17.747.)A.10.2 Cetanākaraṇīya應思

 146. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Vesāliya viharati bahinagare aparapure vanasaṇḍe.  Tena kho pana samayena Sunakkhatto Licchaviputto acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā.  So Vesāliya parisati § eva § vāca bhāsati-- “Natthi samaassa Gotamassa uttari § manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso.  Takkapariyāhata samao Gotamo dhamma deseti vīmasānucarita sayapaibhāna.  Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti.

 Atha kho āyasmā Sāriputto pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Vesāli piṇḍāya pāvisi.  Assosi kho āyasmā Sāriputto Sunakkhattassa Licchaviputtassa Vesāliya parisati eva vāca bhāsamānassa-- “Natthi samaassa Gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso.  Takkapariyāhata samao Gotamo dhamma deseti (CS:pg.1.98) vīmasānucarita sayapaibhāna.  Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. 

 Atha kho āyasmā Sāriputto Vesāliya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavanta etadavoca--“Sunakkhatto, bhante, Licchaviputto acirapakkanto imasmā dhammavinayā.  So Vesāliya parisati eva vāca bhāsati-- ‘natthi samaassa Gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso.  Takkapariyāhata samao Gotamo dhamma deseti vīmasānucarita sayapaibhāna.  Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’”ti. 

 147. “Kodhano heso, Sāriputta, Sunakkhatto moghapuriso.  Kodhā ca panassa esā vācā bhāsitā.  ‘Avaṇṇa bhāsissāmī’ti kho, Sāriputta, Sunakkhatto moghapuriso vaṇṇayeva (M.12./I,69.) Tathāgatassa bhāsati Vaṇṇo heso, Sāriputta, Tathāgatassa yo eva vadeyya-- ‘yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti. 

 “Ayampi hi nāma, Sāriputta, Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussāna, Buddho Bhagavā’ti. 

 “Ayampi hi nāma, Sāriputta, Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati-- ‘itipi so Bhagavā anekavihita iddhividha paccanubhoti-- ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāva, tirobhāva; tirokuṭṭa tiropākāra tiropabbata asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujja karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gacchati, seyyathāpi pathaviya; ākāsepi pallakena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuo; imepi candimasūriye evamahiddhike evamahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasa vattetī’ti. 

 “Ayampi (CS:pg.1.99) hi nāma, Sāriputta, Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati-- ‘Itipi so Bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti-- dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike cā’ti. 

 “Ayampi hi nāma, Sāriputta, Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati-- ‘itipi so Bhagavā parasattāna parapuggalāna cetasā ceto paricca pajānāti-- sarāga vā citta sarāga cittanti pajānāti, vītarāga vā citta vītarāga cittanti pajānāti; sadosa vā citta sadosa cittanti pajānāti, vītadosa vā citta vītadosa cittanti pajānāti; samoha vā citta samoha cittanti pajānāti, vītamoha vā citta vītamoha cittanti pajānāti; sakhitta vā citta sakhitta cittanti pajānāti vikkhitta vā citta vikkhitta cittanti pajānāti; mahaggata vā citta mahaggata cittanti pajānāti, amahaggata vā citta amahaggata cittanti pajānāti; sa-uttara vā citta sa-uttara cittanti pajānāti, anuttara vā citta anuttara cittanti pajānāti; samāhita vā citta samāhita cittanti pajānāti, asamāhita vā citta asamāhita cittanti pajānāti; vimutta vā citta vimutta cittanti pajānāti, avimutta vā citta avimutta cittanti pajānātī’ti. 

 148. “Dasa kho panimāni, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti.  Katamāni dasa? 

 “Idha, Sāriputta, Tathāgato hānañca hānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūta pajānāti.  Yampi, Sāriputta, Tathāgato hānañca hānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūta pajānāti, idampi, Sāriputta, Tathāgatassa (M.12./I,70.) Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Puna capara, Sāriputta, Tathāgato atītānāgatapaccuppannāna kammasamādānāna hānaso hetuso vipāka yathābhūta pajānāti.  Yampi, Sāriputta, Tathāgato atītānāgatapaccuppannāna kammasamādānāna hānaso hetuso vipāka yathābhūta pajānāti, idampi, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha (CS:pg.1.100) hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Puna capara, Sāriputta, Tathāgato sabbatthagāmini paipada yathābhūta pajānāti.  Yampi Sāriputta, Tathāgato sabbatthagāmini paipada yathābhūta pajānāti, idampi, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Puna capara, Sāriputta, Tathāgato anekadhātunānādhātuloka yathābhūta pajānāti.  Yampi, Sāriputta, Tathāgato anekadhātunānādhātuloka yathābhūta pajānāti, idampi, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Puna capara, Sāriputta, Tathāgato sattāna nānādhimuttikata yathābhūta pajānāti.  Yampi, Sāriputta, Tathāgato sattāna nānādhimuttikata yathābhūta pajānāti, idampi, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Puna capara, Sāriputta, Tathāgato parasattāna parapuggalāna indriyaparopariyatta yathābhūta pajānāti.  Yampi, Sāriputta, Tathāgato parasattāna parapuggalāna indriyaparopariyatta yathābhūta pajānāti, idampi, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Puna capara, Sāriputta, Tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīna sakilesa vodāna vuṭṭhāna yathābhūta pajānāti.  Yampi, Sāriputta, Tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīna sakilesa vodāna vuṭṭhāna yathābhūta pajānāti, idampi, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Puna (CS:pg.1.101) capara, Sāriputta, Tathāgato anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tisampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe-- ‘amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti.  Iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.  Yampi, Sāriputta, Tathāgato anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati, idampi, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Puna capara, Sāriputta, Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti-- ‘Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa (M.12./I,71.) bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā.  Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannā’ti.  Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne (CS:pg.1.102) paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.  Yampi, Sāriputta, Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti-- ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā.  Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannā’ti.  Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.  Idampi, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Puna capara, Sāriputta, Tathāgato āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.  Yampi, Sāriputta, Tathāgato āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, Sāriputta, Tathāgatassa Tathāgatabala hoti ya bala āgamma Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Imāni kho, Sāriputta, dasa Tathāgatassa Tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 149.“Yo kho ma, Sāriputta, eva jānanta eva passanta eva vadeyya-- ‘natthi samaassa Gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso; takkapariyāhata samao Gotamo dhamma deseti vīmasānucarita sayapaibhānan’ti, ta, Sāriputta, vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye.  Seyyathāpi, Sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme (CS:pg.1.103) añña ārādheyya, eva sampadamida, Sāriputta, vadāmi.  Ta vāca appahāya, ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye. 

 150. “Cattārimāni, Sāriputta, Tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti.  Katamāni cattāri? 

 “‘Sammāsambuddhassa te paijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti.  Tatra vata ma samao vā brāhmao vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmi(M.12./I,72.) sahadhammena paicodessatīti nimittameta, Sāriputta, na samanupassāmi.  Etamaha § , Sāriputta, nimitta asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 

 “‘Khīṇāsavassa te paijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti.  Tatra vata ma samao vā brāhmao vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmi sahadhammena paicodessatīti nimittameta, Sāriputta, na samanupassāmi.  Etamaha, Sāriputta, nimitta asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 

 “‘Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā, te paisevato nāla antarāyāyā’ti.  Tatra vata ma samao vā brāhmao vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmi sahadhammena paicodessatīti nimittameta, Sāriputta, na samanupassāmi.  Etamaha, Sāriputta, nimitta asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 

 “‘Yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti Tatra vata ma samao vā brāhmao vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmi sahadhammena paicodessatī’ti nimittameta, Sāriputta, na samanupassāmi.  Etamaha, Sāriputta, nimitta asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 

 “Imāni (CS:pg.1.104) kho, Sāriputta, cattāri Tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato Tathāgato āsabha hāna paijānāti, parisāsu sīhanāda nadati, brahmacakka pavatteti. 

 “Yo kho ma, Sāriputta, eva jānanta eva passanta eva vadeyya-- ‘natthi samaassa Gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhata samao Gotamo dhamma deseti vīmasānucarita sayapaibhānan’ti, ta, Sāriputta, vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye.  Seyyathāpi, Sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme añña ārādheyya, eva sampadamida, Sāriputta, vadāmi.  Ta vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye. 

 151. “Aṭṭha kho imā, Sāriputta, parisā.  Katamā aṭṭha?  Khattiyaparisā, brāhmaaparisā, gahapatiparisā, samaaparisā, cātumahārājikaparisā § , tāvatisaparisā, māraparisā, brahmaparisā-- imā kho, Sāriputta, aṭṭha parisā.  Imehi kho, Sāriputta, catūhi vesārajjehi samannāgato Tathāgato imā aṭṭha parisā upasakamati ajjhogāhati.  Abhijānāmi kho panāha, Sāriputta, anekasata khattiyaparisa upasakamitā.  Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā ca samāpajjitapubbā.  Tatra vata ma bhaya vā sārajja vā okkamissatīti nimittameta, Sāriputta, na samanupassāmi.  Etamaha, Sāriputta, nimitta asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 

 “Abhijānāmi kho panāha, Sāriputta, anekasata brāhmaaparisa …pe… gahapatiparisa… samaaparisa… cātumahārājikaparisa… tāvatisaparisa… māraparisa… brahmaparisa upasakamitā.  Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā ca samāpajjitapubbā.  Tatra vata ma bhaya vā sārajja vā okkamissatīti nimittameta, Sāriputta na samanupassāmi.  Etamaha, Sāriputta, nimitta asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto (M.12./I,73.) viharāmi. 

 “Yo (CS:pg.1.105) kho ma, Sāriputta, eva jānanta eva passanta eva vadeyya-- ‘natthi samaassa Gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhata samao Gotamo dhamma deseti vīmasānucarita sayapaibhānan’ti, ta, Sāriputta, vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye.  Seyyathāpi, Sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme añña ārādheyya, eva sampadamida, Sāriputta, vadāmi.  Ta vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye.

 152. “Catasso kho imā, Sāriputta, yoniyo.  Katamā catasso?  Aṇḍajā yoni, jalābujā yoni, sasedajā yoni, opapātikā yoni.  Katamā ca, Sāriputta, aṇḍajā yoni?  Ye kho te, Sāriputta, sattā aṇḍakosa abhinibbhijja jāyanti-- aya vuccati, Sāriputta, aṇḍajā yoni.  Katamā ca, Sāriputta, jalābujā yoni?  Ye kho te, Sāriputta, sattā vatthikosa abhinibbhijja jāyanti-- aya vuccati, Sāriputta, jalābujā yoni.  Katamā ca, Sāriputta, sasedajā yoni?  Ye kho te, Sāriputta, sattā pūtimacche vā jāyanti pūtikuape vā pūtikummāse vā candanikāye vā oigalle vā jāyanti-- aya vuccati, Sāriputta, sasedajā yoni.  Katamā ca, Sāriputta, opapātikā yoni?  Devā, nerayikā, ekacce ca manussā, ekacce ca vinipātikā-- aya vuccati, Sāriputta, opapātikā yoni.  Imā kho, Sāriputta, catasso yoniyo.

 “Yo kho ma, Sāriputta, eva jānanta eva passanta eva vadeyya-- ‘natthi samaassa Gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhata samao Gotamo dhamma deseti vīmasānucarita sayapaibhānan’ti, ta, Sāriputta, vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye.  Seyyathāpi, Sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme añña ārādheyya, eva sampadamida, Sāriputta, vadāmi.  Ta vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye. 

 153. “Pañca (CS:pg.1.106) kho imā, Sāriputta, gatiyo.  Katamā pañca?  Nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā.  Nirayañcāha, Sāriputta, pajānāmi, nirayagāmiñca magga, nirayagāminiñca paipada; yathā paipanno ca kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati tañca pajānāmi.  Tiracchānayoniñcāha, Sāriputta, pajānāmi, tiracchānayonigāmiñca magga, tiracchānayonigāminiñca paipada; yathā paipanno ca kāyassa bhedā para maraṇā tiracchānayoni upapajjati tañca pajānāmi.  Pettivisaya cāha, Sāriputta, pajānāmi, pettivisayagāmiñca magga, pettivisayagāminiñca paipada; yathā paipanno ca kāyassa bhedā para maraṇā pettivisaya upapajjati tañca pajānāmi.  Manusse cāha, Sāriputta, pajānāmi, manussalokagāmiñca magga manussalokagāminiñca paipada; yathā paipanno ca kāyassa bhedā para maraṇā manussesu upapajjati tañca pajānāmi.  Deve cāha, Sāriputta, pajānāmi, devalokagāmiñca magga, devalokagāminiñca paipada; yathā paipanno ca kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati tañca pajānāmi.  Nibbānañcāha, Sāriputta, pajānāmi, nibbānagāmiñca magga, nibbānagāminiñca (M.12./I,74.) paipada; yathā paipanno ca āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati tañca pajānāmi. 

 154. “Idhāha, Sāriputta, ekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjissatīti.  Tamena passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapanna, ekantadukkhā tibbā kaukā vedanā vedayamāna.  Seyyathāpi, Sāriputta, agārakāsu sādhikaporisā pūrā agārāna vītaccikāna vītadhūmāna.  Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva agārakāsu paidhāya.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘tathāya bhava puriso paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā imayeva agārakāsu āgamissatī’ti.  Tamena passeyya aparena samayena tassā agārakāsuyā (CS:pg.1.107) patita, ekantadukkhā tibbā kaukā vedanā vedayamāna.  Evameva kho aha, Sāriputta, idhekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho yathā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjissatīti.  Tamena passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapanna, ekantadukkhā tibbā kaukā vedanā vedayamāna. 

 “Idha panāha, Sāriputta, ekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā kāyassa bhedā para maraṇā tiracchānayoni upapajjissatīti.  Tamena passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā tiracchānayoni upapanna, dukkhā tibbā kaukā vedanā vedayamāna.  Seyyathāpi, Sāriputta, gūthakūpo sādhikaporiso, pūro gūthassa.  Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto (M.12./I,75.) ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva gūthakūpa paidhāya.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘tathāya bhava puriso paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho yathā imayeva gūthakūpa āgamissatī’ti.  Tamena passeyya aparena samayena tasmi gūthakūpe patita, dukkhā tibbā kaukā vedanā vedayamāna.  Evameva kho aha, Sāriputta, idhekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā kāyassa bhedā para maraṇā tiracchānayoni upapajjissatīti.  Tamena passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā tiracchānayoni upapanna, dukkhā tibbā kaukā vedanā vedayamāna. 

 “Idha panāha, Sāriputta, ekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā kāyassa bhedā para maraṇā pettivisaya upapajjissatīti.  Tamena (CS:pg.1.108) passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā pettivisaya upapanna, dukkhabahulā vedanā vedayamāna.  Seyyathāpi, Sāriputta, rukkho visame bhūmibhāge jāto tanupattapalāso kabaracchāyo Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkha paidhāya.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘tathāya bhava puriso paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā imayeva rukkha āgamissatī’ti.  Tamena passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinna vā nipanna vā dukkhabahulā vedanā vedayamāna.  Evameva kho aha, Sāriputta, idhekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā kāyassa bhedā para maraṇā pettivisaya upapajjissatīti.  Tamena passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā pettivisaya upapanna, dukkhabahulā vedanā vedayamāna.

 “Idha panāha, Sāriputta, ekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho yathā kāyassa bhedā para maraṇā manussesu upapajjissatīti.  Tamena passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā manussesu upapanna, sukhabahulā vedanā vedayamāna.  Seyyathāpi, Sāriputta, rukkho same bhūmibhāge jāto bahalapattapalāso sandacchāyo § .  Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkha paidhāya.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘tathāya bhava puriso paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā imameva rukkha āgamissatī’ti.  Tamena passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinna vā nipanna vā sukhabahulā vedanā vedayamāna.  Evameva kho aha, Sāriputta, idhekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho yathā kāyassa bhedā para maraṇā (CS:pg.1.109) manussesu upapajjissatīti.  Tamena passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā manussesu upapanna, sukhabahulā vedanā vedayamāna. 

(M.12./I,76.) “Idha panāha, Sāriputta, ekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjissatī’ti.  Tamena passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapanna, ekantasukhā vedanā vedayamāna.  Seyyathāpi, Sāriputta, pāsādo, tatrāssa kūṭāgāra ullittāvalitta nivāta phusitaggaa pihitavātapāna.  Tatrāssa pallako gonakatthato paikatthato paalikatthato kadalimigapavarapaccattharao sa-uttaracchado ubhatolohitakūpadhāno.  Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pāsāda paidhāya.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘tathāya bhava puriso paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā imayeva pāsāda āgamissatī’ti.  Tamena passeyya aparena samayena tasmi pāsāde tasmi kūṭāgāre tasmi pallake nisinna vā nipanna vā ekantasukhā vedanā vedayamāna.  Evameva kho aha, Sāriputta, idhekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho yathā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjissatīti.  Tamena passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapanna, ekantasukhā vedanā vedayamāna. 

 “Idha panāha, Sāriputta, ekacca puggala cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā āsavāna khayā anāsa cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatīti.  Tamena passāmi aparena samayena āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanta, ekantasukhā vedanā vedayamāna.  Seyyathāpi, Sāriputta, pokkharaṇī acchodakā (CS:pg.1.110) sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā.  Avidūre cassā tibbo vanasaṇḍo.  Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pokkharai paidhāya.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘tathā bhava puriso paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā imayeva pokkharai āgamissatī’ti.  Tamena passeyya aparena samayena ta pokkharai ogāhetvā nhāyitvā ca pivitvā ca sabbadarathakilamathapariḷāha paippassambhetvā paccuttaritvā tasmi vanasaṇḍe nisinna vā (M.12./I,77.) nipanna vā, ekantasukhā vedanā vedayamāna.  Evameva kho aha, Sāriputta, idhekacca puggala eva cetasā ceto paricca pajānāmi-- tathāya puggalo paipanno tathā ca iriyati tañca magga samārūḷho, yathā āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti.  Tamena passāmi aparena samayena āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanta, ekantasukhā vedanā vedayamāna.  Imā kho, Sāriputta, pañca gatiyo. 

 “Yo kho ma, Sāriputta, eva jānanta eva passanta eva vadeyya-- ‘natthi samaassa Gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso; takkapariyāhata samao Gotamo dhamma deseti vīmasānucarita sayapaibhānan’ti ta, Sāriputta, vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye.  Seyyathāpi, Sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme añña ārādheyya, eva sampadamida, Sāriputta, vadāmi ‘ta vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhi appainissajjitvā yathābhata nikkhitto eva niraye’. 

 155. “Abhijānāmi kho panāha, Sāriputta, caturagasamannāgata brahmacariya caritā §-- tapassī suda homi paramatapassī, lūkho suda § homi paramalūkho, jegucchī suda homi paramajegucchī, pavivitto suda § homi paramapavivitto (CS:pg.1.111) Tatrāssu me ida, Sāriputta, tapassitāya hoti-- acelako homi muttācāro hatthāpalekhano § , na ehibhaddantiko na tiṭṭhabhaddantiko; nābhihaa na uddissakata na nimantana sādiyāmi.  So na kumbhimukhā paiggahāmi, na kaopimukhā paiggahāmi, na eakamantara, na daṇḍamantara, na musalamantara, na dvinna bhuñjamānāna, na gabbhiniyā, na pāyamānāya § , na purisantaragatāya, na sakittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī; na maccha na masa na sura na meraya na thusodaka pivāmi; so ekāgāriko vā homi ekālopiko, dvāgāriko (M.12./I,78.) vā homi dvālopiko …pe… sattāgāriko vā homi sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpemi, dvīhipi dattīhi yāpemi …pe… sattahipi dattīhi yāpemi; ekāhikampi āhāra āhāremi, dvīhikampi āhāra āhāremi …pe… sattāhikampi āhāra āhāremi; iti evarūpa addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharāmi.

 “So sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā homi, nīvārabhakkho vā homi, daddulabhakkho vā homi, haabhakkho vā homi, kaabhakkho vā homi, ācāmabhakkho vā homi piññākabhakkho vā homi, tiabhakkho vā homi, gomayabhakkho vā homi, vanamūlaphalāhāro yāpemi pavattaphalabhojī. 

 “So sāṇānipi dhāremi, masāṇānipi dhāremi, chavadussānipi dhāremi, pasukūlānipi dhāremi, tirīṭānipi dhāremi, ajinampi dhāremi, ajinakkhipampi dhāremi, kusacīrampi dhāremi, vākacīrampi dhāremi, phalakacīrampi dhāremi, kesakambalampi dhāremi, vāḷakambalampi dhāremi, ulūkapakkhampi dhāremi; kesamassulocakopi homi kesamassulocanānuyogamanuyutto; ubbhaṭṭhakopi homi āsanapaikkhitto; ukkuikopi homi ukkuikappadhānamanuyutto; kaṇṭakāpassayikopi homi kaṇṭakāpassaye seyya kappemi § ; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharāmi-- iti evarūpa anekavihita kāyassa (CS:pg.1.112) ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharāmi.  Idasu me, Sāriputta, tapassitāya hoti. 

 156. “Tatrāssu me ida, Sāriputta, lūkhasmi hoti-- nekavassagaika rajojalla kāye sannicita hoti papaikajāta.  Seyyathāpi, Sāriputta, tindukakhāṇu nekavassagaiko sannicito hoti papaikajāto, evamevāssu me, Sāriputta, nekavassagaika rajojalla kāye sannicita hoti papaikajāta.  Tassa mayha, Sāriputta, na eva hoti-- ‘aho vatāha ima rajojalla pāṇinā parimajjeyya, aññe vā pana me ima rajojalla pāṇinā parimajjeyyun’ti.  Evampi me, Sāriputta na hoti.  Idasu me, Sāriputta, lūkhasmi hoti. 

 “Tatrāssu me ida, Sāriputta, jegucchismi hoti-- so kho aha, Sāriputta, satova abhikkamāmi, satova paikkamāmi, yāva udakabindumhipi me dayā paccupaṭṭhitā hoti-- ‘māha khuddake pāṇe visamagate saghāta āpādesin’ti.  Idasu me, Sāriputta, jegucchismi hoti. 

 “Tatrāssu me ida, Sāriputta, pavivittasmi hoti-- so (M.12./I,79.)kho aha, Sāriputta, aññatara araññāyatana ajjhogāhetvā viharāmi.  Yadā passāmi gopālaka vā pasupālaka vā tiahāraka vā kaṭṭhahāraka vā vanakammika vā, vanena vana gahanena gahana ninnena ninna thalena thala sapatāmi § .  Ta kissa hetu?  Mā ma te addasasu ahañca mā te addasanti.  Seyyathāpi, Sāriputta, āraññako mago manusse disvā vanena vana gahanena gahana ninnena ninna thalena thala sapatati, evameva kho aha, Sāriputta, yadā passāmi gopālaka vā pasupālaka vā tiahāraka vā kaṭṭhahāraka vā vanakammika vā vanena vana gahanena gahana ninnena ninna thalena thala sapatāmi.  Ta kissa hetu?  Mā ma te addasasu ahañca mā te addasanti.  Idasu me, Sāriputta, pavivittasmi hoti. 

 “So kho aha, Sāriputta, ye te goṭṭhā paṭṭhitagāvo apagatagopālakā, tattha catukkuṇḍiko upasakamitvā yāni tāni vacchakāna taruakāna dhenupakāna gomayāni tāni suda āhāremi.  Yāvakīvañca me (CS:pg.1.113) Sāriputta, saka muttakarīsa apariyādinna hoti, sakayeva suda muttakarīsa āhāremi.  Idasu me, Sāriputta, mahāvikaabhojanasmi hoti. 

 157. “So kho aha, Sāriputta, aññatara bhisanaka vanasaṇḍa ajjhogāhetvā viharāmi.  Tatrāssuda, Sāriputta, bhisanakassa vanasaṇḍassa bhisanakatasmi hoti-- yo koci avītarāgo ta vanasaṇḍa pavisati, yebhuyyena lomāni hasanti.  So kho aha, Sāriputta, yā tā rattiyo sītā hemantikā antaraṭṭhakā himapātasamayā § tathārūpāsu rattīsu ratti abbhokāse viharāmi, divā vanasaṇḍe; gimhāna pacchime māse divā abbhokāse viharāmi, ratti vanasaṇḍe.  Apissu ma, Sāriputta, aya anacchariyagāthā paibhāsi pubbe assutapubbā--

          “Sotatto sosinno § ceva, eko bhisanake vane. 

          Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munī”ti. 

 “So kho aha, Sāriputta, susāne seyya kappemi chavaṭṭhikāni upadhāya.  Apissu ma, Sāriputta, gāmaṇḍalā § upasakamitvā oṭṭhubhantipi, omuttentipi, pasukenapi okiranti, kaṇṇasotesupi salāka pavesenti.  Na kho panāha, Sāriputta, abhijānāmi tesu pāpaka citta uppādetā.  Idasu me, Sāriputta, upekkhāvihārasmi hoti. 

(M.12./I,80.) 158. “Santi kho pana, Sāriputta, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘āhārena suddhī’ti.  Te evamāhasu-- ‘Kolehi yāpemā’ti.  Te kolampi khādanti, kolacuṇṇampi khādanti, kolodakampi pivanti-- anekavihitampi kolavikati paribhuñjanti.  Abhijānāmi kho panāha, Sāriputta, ekayeva kola āhāra āhāritā.  Siyā kho pana te, Sāriputta, evamassa-- ‘mahā nūna tena samayena kolo ahosī’ti.  Na kho paneta, Sāriputta, eva daṭṭhabba.  Tadāpi etaparamoyeva kolo ahosi seyyathāpi etarahi.  Tassa mayha, Sāriputta, ekayeva (CS:pg.1.114) kola āhāra āhārayato adhimattakasimāna patto kāyo hoti.  Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me agapaccagāni bhavanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma oṭṭhapada, evamevassu me ānisada hoti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma tittakālābu-āmakacchinno vātātapena saphuito § hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saphuitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Sāriputta, ‘udaracchavi parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakayeva pariggahāmi, ‘piṭṭhikaṇṭaka parimasissāmī’ti udaracchaviyeva pariggahāmi, yāvassu me, Sāriputta, udaracchavi piṭṭhikaṇṭaka allīnā hoti tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Sāriputta, ‘vacca vā mutta vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Sāriputta, tameva kāya assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi.  Tassa mayha, Sāriputta, pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā patanti tāyevappāhāratāya.

 159.“Santi kho pana, Sāriputta, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘āhārena suddhī’ti.  Te evamāhasu-- ‘muggehi yāpema …pe… tilehi yāpema …pe… taṇḍulehi yāpemā’ti.  Te taṇḍulampi khādanti, taṇḍulacuṇṇampi khādanti, (M.12./I,81.)taṇḍulodakampi pivanti-- anekavihitampi taṇḍulavikati paribhuñjanti.  Abhijānāmi kho panāha, Sāriputta, ekayeva taṇḍula āhāra āhāritā.  Siyā kho pana te, Sāriputta, evamassa-- ‘mahā nūna tena samayena taṇḍulo ahosī’ti.  Na kho paneta, Sāriputta, eva daṭṭhabba.  Tadāpi etaparamoyeva taṇḍulo ahosi seyyathāpi (CS:pg.1.115) etarahi.  Tassa mayha, Sāriputta, ekayeva taṇḍula āhāra āhārayato adhimattakasimāna patto kāyo hoti.  Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me agapaccagāni bhavanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma oṭṭhapada, evamevassu me ānisada hoti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena saphuito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saphuitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Sāriputta, ‘udaracchavi parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakayeva pariggahāmi, ‘piṭṭhikaṇṭaka parimasissāmī’ti udaracchaviyeva pariggahāmi.  Yāvassu me, Sāriputta, udaracchavi piṭṭhikaṇṭaka allīnā hoti tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Sāriputta, ‘vacca vā mutta vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Sāriputta, tameva kāya assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi.  Tassa mayha, Sāriputta, pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā patanti tāyevappāhāratāya. 

 “Tāyapi kho aha, Sāriputta, iriyāya tāya paipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagama uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa.  Ta kissa hetu?  Imissāyeva ariyāya paññāya anadhigamā, yāya ariyā paññā adhigatā ariyā niyyānikā, niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. 

 160. “Santi kho pana, Sāriputta, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘sasārena suddhī’ti.  Na kho pana so § , Sāriputta, sasāro sulabharūpo (CS:pg.1.116) yo mayā (M.12./I,81.)asasaritapubbo iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi.  Suddhāvāse cāha, Sāriputta, deve sasareyya, nayima loka punarāgaccheyya. 

 “Santi kho pana, Sāriputta, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘upapattiyā suddhī’ti.  Na kho pana sā, Sāriputta upapatti sulabharūpā yā mayā anupapannapubbā iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi.  Suddhāvāse cāha, Sāriputta, deve upapajjeyya, nayima loka punarāgaccheyya. 

 “Santi kho pana, Sāriputta, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘āvāsena suddhī’ti.  Na kho pana so, Sāriputta, āvāso sulabharūpo yo mayā anāvuṭṭhapubbo § iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi.  Suddhāvāse cāha, Sāriputta, deve āvaseyya, nayima loka punarāgaccheyya. 

 “Santi kho pana, Sāriputta, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘yaññena suddhī’ti.  Na kho pana so, Sāriputta, yañño sulabharūpo yo mayā ayiṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaena vā mahāsālena. 

 “Santi kho pana, Sāriputta, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘aggiparicariyāya suddhī’ti.  Na kho pana so, Sāriputta, aggi sulabharūpo yo mayā apariciṇṇapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaena vā mahāsālena. 

 161. “Santi kho pana, Sāriputta, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘yāvadevāya bhava puriso daharo hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato pahamena vayasā tāvadeva paramena paññāveyyattiyena samannāgato hoti.  Yato ca kho aya bhava puriso jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayo-anuppatto, āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā, atha tamhā paññāveyyattiyā, parihāyatī’ti.  Na kho paneta, Sāriputta (CS:pg.1.117) eva daṭṭhabba.  Aha kho pana, Sāriputta, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo-anuppatto, āsītiko me vayo vattati.  Idha me assu, Sāriputta, cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino, paramāya satiyā ca gatiyā ca dhitiyā ca samannāgatā paramena ca paññāveyyattiyena.  Seyyathāpi, Sāriputta, dahadhammā § dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasireneva tiriya tālacchāya atipāteyya, eva adhimattasatimanto eva adhimattagatimanto (M.12./I,83.)eva adhimattadhitimanto eva paramena paññāveyyattiyena samannāgatā.  Te ma catunna satipaṭṭhānāna upādāyupādāya pañha puccheyyu, puṭṭho puṭṭho cāha tesa byākareyya, byākatañca me byākatato dhāreyyu, na ca ma dutiyaka uttari paipuccheyyu.  Aññatra asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā, aññatra niddākilamathapaivinodanā apariyādinnāyevassa, Sāriputta, Tathāgatassa dhammadesanā, apariyādinnayevassa Tathāgatassa dhammapadabyañjana, apariyādinnayevassa Tathāgatassa pañhapaibhāna Atha me te cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena kāla kareyyu.  Mañcakena cepi ma, Sāriputta, pariharissatha, nevatthi Tathāgatassa paññāveyyattiyassa aññathatta.  Ya kho ta § , Sāriputta, sammā vadamāno vadeyya-- ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti, mameva ta sammā vadamāno vadeyya ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’”ti. 

 162. Tena kho pana samayena āyasmā nāgasamālo Bhagavato piṭṭhito hito hoti Bhagavanta bījayamāno.  Atha kho āyasmā nāgasamālo Bhagavanta etadavoca--“Acchariya, bhante, abbhuta, bhante!  Api hi me, bhante, ima dhammapariyāya sutvā lomāni haṭṭhāni.  Konāmo aya, bhante, dhammapariyāyo”ti?  “Tasmātiha tva, nāgasamāla, ima dhammapariyāya lomahasanapariyāyo tveva na dhārehī”ti.  

 Idamavoca (CS:pg.1.118) Bhagavā.  Attamano āyasmā nāgasamālo Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Mahāsīhanādasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 

 (M.13.) 3. Mahādukkhakkhandhasutta苦蘊大經

u《中阿含99經》苦陰經(T1.587.)No.53.《苦陰經》(T1.84.)、《增壹阿含21.9經》苦除(T2.604.)

 163. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho sambahulā bhikkhū pubbahasamaya nivāsetvā (M.13./I,84.) pattacīvaramādāya Sāvatthi piṇḍāya pāvisisu.  Atha kho tesa bhikkhūna etadahosi--“Atippago kho tāva Sāvatthiya piṇḍāya caritu, ya nūna maya yena aññatitthiyāna paribbājakāna ārāmo tenupasakameyyāmā”ti.  Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyāna paribbājakāna ārāmo tenupasakamisu; upasakamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhi sammodisu; sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ-- “Samao, āvuso, Gotamo kāmāna pariñña paññapeti, mayampi kāmāna pariñña paññapema; samao, āvuso, Gotamo rūpāna pariñña paññapeti, mayampi rūpāna pariñña paññapema; samao, āvuso, Gotamo vedanāna pariñña paññapeti, mayampi vedanāna pariñña paññapema; idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, ki nānākaraa samaassa vā Gotamassa amhāka vā-- yadida dhammadesanāya vā dhammadesana, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?  Atha kho te bhikkhū tesa aññatitthiyāna paribbājakāna bhāsita neva abhinandisu, nappaikkosisu; anabhinanditvā appaikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamisu-- “Bhagavato santike etassa bhāsitassa attha ājānissāmā”ti. 

 164. Atha kho te bhikkhū Sāvatthiya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkantā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocuṁ-- “Idha maya, bhante, pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthi (CS:pg.1.119) piṇḍāya pāvisimha.  Tesa no, bhante, amhāka etadahosi--‘Atippago kho tāva Sāvatthiya piṇḍāya caritu, ya nūna maya yena aññatitthiyāna paribbājakāna ārāmo tenupasakameyyāmā’ti.  Atha kho maya, bhante, yena aññatitthiyāna paribbājakāna ārāmo tenupasakamimha; upasakamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhi sammodimha; sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdimha.  Ekamanta nisinne kho amhe, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ-- ‘Samao, āvuso, Gotamo kāmāna pariñña paññapeti, mayampi kāmāna  (M.13./I,85.)pariñña paññapema Samao, āvuso, Gotamo rūpāna pariñña paññapeti, mayampi rūpāna pariñña paññapema.  Samao, āvuso, Gotamo vedanāna pariñña paññapeti, mayampi vedanāna pariñña paññapema.  Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, ki nānākaraa samaassa vā Gotamassa amhāka vā, yadida dhammadesanāya vā dhammadesana anusāsaniyā vā anusāsanin’ti.  Atha kho maya, bhante, tesa aññatitthiyāna paribbājakāna bhāsita neva abhinandimha, nappaikkosimha; anabhinanditvā appaikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha-- ‘Bhagavato santike etassa bhāsitassa attha ājānissāmā’”ti. 

 165. “Evavādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā-- ‘Ko panāvuso, kāmāna assādo, ko ādīnavo, ki nissaraa?  Ko rūpāna assādo, ko ādīnavo, ki nissaraa?  Ko vedanāna assādo, ko ādīnavo, ki nissaraan’ti?  Eva puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighāta āpajjissanti.  Ta kissa hetu?  Yathā ta, bhikkhave, avisayasmi.  Nāha ta, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaabrāhmaiyā pajāya sadevamanussāya yo imesa pañhāna veyyākaraena citta ārādheyya, aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā, ito vā pana sutvā.

 166. “Ko ca, bhikkhave, kāmāna assādo?  Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā (CS:pg.1.120) jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā-- ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā.  Ya kho, bhikkhave, ime pañca kāmague paicca uppajjati sukha somanassa-- aya kāmāna assādo.

 167. “Ko ca, bhikkhave, kāmāna ādīnavo?  Idha, bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvika kappeti-- yadi muddāya yadi gaanāya yadi sakhānena § yadi kasiyā yadi vaijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena-- sītassa purakkhato uhassa purakkhato asamakasavātātapasarīṁsapasamphassehi rissamāno § khuppipāsāya mīyamāno; ayampi, bhikkhave, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānakāmādhikaraa (M.13./I,86.) kāmānameva hetu.

 “Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa eva uṭṭhahato ghaato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti.  So socati kilamati paridevati urattāḷi kandati, sammoha āpajjati-- ‘mogha vata me uṭṭhāna, aphalo vata me vāyāmo’ti.  Ayampi, bhikkhave, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa eva uṭṭhahato ghaato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti.  So tesa bhogāna ārakkhādhikaraa dukkha domanassa paisavedeti-- ‘Kinti me bhoge neva rājāno hareyyu, na corā hareyyu, na aggi daheyya, na udaka vaheyya § , na appiyā dāyādā hareyyun’ti.  Tassa eva ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udaka vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti.  So socati kilamati paridevati urattāḷi kandati, sammoha āpajjati-- ‘yampi me ahosi tampi no natthī’ti.  Ayampi, bhikkhave, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 168. “Puna capara, bhikkhave, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti (CS:pg.1.121) brāhmaṇāpi brāhmaehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati.  Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamañña pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti.  Te tattha maraampi nigacchanti, maraamattampi dukkha Ayampi, bhikkhave, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Puna capara, bhikkhave, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu asicamma gahetvā, dhanukalāpa sannayhitvā, ubhatobyūḷha sagāma pakkhandanti usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu.  Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsa chindanti.  Te tattha maraampi nigacchanti, maraamattampi dukkha.  Ayampi, bhikkhave, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Puna capara, bhikkhave, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu asicamma gahetvā, dhanukalāpa sannayhitvā, addāvalepanā § upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi (M.13./I,87.)khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu.  Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, chakaakāyapi § osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsa chindanti.  Te tattha maraampi nigacchanti, maraamattampi dukkha.  Ayampi, bhikkhave, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 169.“Puna capara, bhikkhave, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, paradārampi gacchanti.  Tamena rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti-- 1kasāhipi tāḷenti, 2vettehipi tāḷenti, 3aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti; 4hatthampi chindanti, 5pādampi chindanti, 6hatthapādampi chindanti, 7kaṇṇampi chindanti, 8nāsampi chindanti, 9kaṇṇanāsampi chindanti; 10bilagathālikampi karonti (CS:pg.1.122) 11sakhamuṇḍikampi karonti, 12rāhumukhampi karonti, 13jotimālikampi karonti, 14hatthapajjotikampi karonti, 15erakavattikampi karonti, 16cīrakavāsikampi karonti, 17eeyyakampi karonti, 18baisamasikampi karonti, 19kahāpaikampi karonti, 20khārāpatacchikampi karonti, 21palighaparivattikampi karonti, 22palālapīṭhakampi karonti, 23tattenapi telena osiñcanti, 24sunakhehipi khādāpenti, 25jīvantampi sūle uttāsenti, 26asināpi sīsa chindanti.  Te tattha maraampi nigacchanti, maraamattampi dukkha.  Ayampi, bhikkhave, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu.

 “Puna capara, bhikkhave, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu kāyena duccarita caranti, vācāya duccarita caranti, manasā duccarita caranti.  Te kāyena duccarita caritvā, vācāya duccarita caritvā, manasā duccarita caritvā, kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti.  Ayampi, bhikkhave, kāmāna ādīnavo samparāyiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 170. “Kiñca, bhikkhave, kāmāna nissaraa?  Yo kho, bhikkhave, kāmesu chandarāgavinayo chandarāgappahāna-- ida kāmāna nissaraa. 

 “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā eva kāmāna assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraañca nissaraato yathābhūta nappajānanti te vata sāma vā kāme parijānissanti, para vā tathattāya samādapessanti yathā paipanno kāme parijānissatīti-- neta hāna vijjati.  Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā (M.13./I,88.) vā eva kāmāna assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraañca nissaraato yathābhūta pajānanti, te vata sāma vā kāme parijānissanti para vā tathattāya samādapessanti yathā paipanno kāme parijānissatīti-- hānameta vijjati. 

 171. “Ko ca, bhikkhave, rūpāna assādo?  Seyyathāpi, bhikkhave, khattiyakaññā vā brāhmaakaññā vā gahapatikaññā vā pannarasavassuddesikā vā soasavassuddesikā vā, nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī nāccodātā paramā sā, bhikkhave, tasmi samaye subhā (CS:pg.1.123) vaṇṇanibhāti?  ‘Eva, bhante’.  Ya kho, bhikkhave, subha vaṇṇanibha paicca uppajjati sukha somanassa-- aya rūpāna assādo. 

 “Ko ca, bhikkhave, rūpāna ādīnavo?  Idha, bhikkhave, tameva bhagini passeyya aparena samayena āsītika vā nāvutika vā vassasatika vā jātiyā, jiṇṇa gopānasivaka bhogga daṇḍaparāyana pavedhamāna gacchanti ātura gatayobbana khaṇḍadanta § palitakesa § , vilūna khalitasira valina tilakāhatagatta § .  Ta ki maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?  ‘Eva, bhante’.  Ayampi, bhikkhave, rūpāna ādīnavo. 

 “Puna capara, bhikkhave, tameva bhagini passeyya ābādhika dukkhita bāḷhagilāna, sake muttakarīse palipanna semāna § , aññehi vuṭṭhāpiyamāna, aññehi savesiyamāna.  Ta ki maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?  ‘Eva, bhante’.  Ayampi, bhikkhave, rūpāna ādīnavo. 

 172. “Puna capara, bhikkhave, tameva bhagini passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita--Ekahamata vā dvīhamata vā tīhamata vā, uddhumātaka vinīlaka vipubbakajāta.  Ta ki maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?  ‘Eva, bhante’.  Ayampi, bhikkhave, rūpāna ādīnavo. 

 “Puna capara, bhikkhave, tameva bhagini passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita-- kākehi vā khajjamāna, kulalehi vā khajjamāna, gijjhehi vā khajjamāna, kakehi vā khajjamāna, sunakhehi vā khajjamāna, byagghehi vā khajjamāna, dīpīhi vā khajjamāna, sigālehi vā khajjamāna, vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamāna.  Ta ki maññatha, (M.13./I,89.)bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?  ‘Eva, bhante’.  Ayampi, bhikkhave, rūpāna ādīnavo. 

 “Puna capara, bhikkhave, tameva bhagini passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita-- aṭṭhikasakhalika samasalohita nhārusambandha, aṭṭhikasakhalika nimasalohitamakkhita (CS:pg.1.124) nhārusambandha, aṭṭhikasakhalika apagatamasalohita nhārusambandha, aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni-- aññena hatthaṭṭhika, aññena pādaṭṭhika, aññena gopphakaṭṭhika, aññena jaghaṭṭhika, aññena ūruṭṭhika, aññena kaiṭṭhika, aññena phāsukaṭṭhika, aññena piṭṭhiṭṭhika, aññena khandhaṭṭhika, aññena gīvaṭṭhika, aññena hanukaṭṭhika, aññena dantaṭṭhika, aññena sīsakaṭāha.  Ta ki maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?  ‘Eva, bhante’.  Ayampi, bhikkhave, rūpāna ādīnavo. 

 “Puna capara, bhikkhave, tameva bhagini passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita-- aṭṭhikāni setāni sakhavaṇṇapaibhāgāni, aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni, aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni.  Ta ki maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?  ‘Eva, bhante’.  Ayampi, bhikkhave, rūpāna ādīnavo. 

 “Kiñca, bhikkhave, rūpāna nissaraa?  Yo, bhikkhave, rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahāna-- ida rūpāna nissaraa. 

 “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā eva rūpāna assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraañca nissaraato yathābhūta nappajānanti te vata sāma vā rūpe parijānissanti, para vā tathattāya samādapessanti yathā paipanno rūpe parijānissatīti-- neta hāna vijjati.  Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā eva rūpāna assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraañca nissaraato yathābhūta pajānanti te vata sāma vā rūpe parijānissanti para vā tathattāya samādapessanti yathā paipanno rūpe parijānissatīti hānameta vijjati. 

 173. “Ko ca, bhikkhave, vedanāna assādo?  Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati, neva tasmi samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi (M.13./I,90.) ceteti (CS:pg.1.125) abyābajjhayeva tasmi samaye vedana vedeti.  Abyābajjhaparamāha, bhikkhave, vedanāna assāda vadāmi. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati …pe… yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā, upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paisavedeti ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati …pe… yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati, neva tasmi samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti; abyābajjhayeva tasmi samaye vedana vedeti.  Abyābajjhaparamāha, bhikkhave, vedanāna assāda vadāmi. 

 174. “Ko ca, bhikkhave, vedanāna ādīnavo?  Ya, bhikkhave, vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā-- aya vedanāna ādīnavo.

 “Kiñca, bhikkhave, vedanāna nissaraa?  Yo, bhikkhave, vedanāsu chandarāgavinayo, chandarāgappahāna-- ida vedanāna nissaraa. 

 “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā eva vedanāna assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraañca nissaraato yathābhūta nappajānanti, te vata sāma vā vedana parijānissanti, para vā tathattāya samādapessanti yathā paipanno vedana parijānissatīti-- neta hāna vijjati.  Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā eva vedanāna assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraañca nissaraato yathābhūta pajānanti te vata sāma vā vedana parijānissanti, para vā tathattāya samādapessanti yathā paipanno vedana parijānissatīti-- hānameta vijjatī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Mahādukkhakkhandhasutta niṭṭhita tatiya. 

 

(M.14./I,91.)

 (M.14.) 4. Cūḷadukkhakkhandhasutta苦蘊小經

u《中阿含100經》苦陰經(T1.586.)No.54.《釋摩訶男本四子經》 (T1.848.) No.55.《苦陰因事經》(T1.847.)

 175. Eva (CS:pg.1.126) me suta--Eka samaya Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmi Nigrodhārāme.  Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavanta etadavoca--“Dīgharattāha, bhante, Bhagavatā eva dhamma desita ājānāmi-- ‘lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso’ti.  Evañcāha § , bhante, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi-- ‘lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso’ti.  Atha ca pana me ekadā lobhadhammāpi citta pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi citta pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi citta pariyādāya tiṭṭhanti.  Tassa mayha, bhante, eva hoti-- ‘Kosu nāma me dhammo ajjhatta appahīno yena me ekadā lobhadhammāpi citta pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi citta pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi citta pariyādāya tiṭṭhantī’”ti. 

 176. “So eva kho te, Mahānāma, dhammo ajjhatta appahīno yena te ekadā lobhadhammāpi citta pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi citta pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi citta pariyādāya tiṭṭhanti.  So ca hi te, Mahānāma, dhammo ajjhatta pahīno abhavissa, na tva agāra ajjhāvaseyyāsi, na kāme paribhuñjeyyāsi.  Yasmā ca kho te, Mahānāma, so eva dhammo ajjhatta appahīno tasmā tva agāra ajjhāvasasi, kāme paribhuñjasi. 

 177. “‘Appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo § ettha bhiyyo’ti-- iti cepi, Mahānāma, ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha hoti, so ca § aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukha nādhigacchati, añña vā tato santatara; atha kho so neva tāva anāvaṭṭī kāmesu hoti.  Yato ca kho, Mahānāma, ariyasāvakassa ‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo (CS:pg.1.127) ettha bhiyyo’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha hoti, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukha adhigacchati añña vā tato santatara; atha kho so anāvaṭṭī kāmesu hoti. 

 “Mayhampi kho, (M.14./I,92.)Mahānāma pubbeva sambodhā, anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato, ‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha hoti, so ca aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukha nājjhagama, añña vā tato santatara; atha khvāha neva tāva anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsi.  Yato ca kho me, Mahānāma, ‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha ahosi, so ca § aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukha ajjhagama, añña vā tato santatara; athāha anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsi. 

 178. “Ko ca, Mahānāma, kāmāna assādo?  Pañcime, Mahānāma, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā-- ime kho, Mahānāma, pañca kāmaguṇā.  Ya kho, Mahānāma, ime pañca kāmague paicca uppajjati sukha somanassa-- aya kāmāna assādo. 

 “Ko ca, Mahānāma, kāmāna ādīnavo?  Idha, Mahānāma, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvika kappeti-- yadi muddāya yadi gaanāya yadi sakhānena yadi kasiyā yadi vaijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, sītassa purakkhato uhassa purakkhato asamakasavātātapasarīṁsapasamphassehi rissamāno khuppipāsāya mīyamāno; ayampi, Mahānāma, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Tassa (CS:pg.1.128) ce Mahānāma kulaputtassa eva uṭṭhahato ghaato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati urattāḷi kandati sammoha āpajjati ‘mogha vata me uṭṭhāna, aphalo vata me vāyāmo’ti.  Ayampi, Mahānāma, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Tassa ce, Mahānāma, kulaputtassa eva uṭṭhahato ghaato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti.  So tesa bhogāna ārakkhādhikaraa dukkha domanassa paisavedeti-- ‘Kinti me bhoge neva rājāno hareyyu, na corā hareyyu, na aggi daheyya, na udaka vaheyya, na appiyā vā dāyādā hareyyun’ti.  Tassa eva ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udaka vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti.  So socati kilamati paridevati urattāḷi kandati sammoha āpajjati-- ‘yampi me ahosi tampi no natthī’ti.  Ayampi, Mahānāma, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Puna capara, Mahānāma, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati.  Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamañña pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti.  Te tattha maraampi nigacchanti, maraamattampi dukkha Ayampi, Mahānāma, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Puna capara, Mahānāma, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu asicamma gahetvā, dhanukalāpa sannayhitvā, ubhatobyūḷha sagāma pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu.  Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsa (CS:pg.1.129) chindanti.  Te tattha maraampi nigacchanti, maraamattampi dukkha.  Ayampi, Mahānāma, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Puna capara, Mahānāma, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu asicamma gahetvā, dhanukalāpa sannayhitvā, addāvalepanā upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu.  Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, chakaakāyapi osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsa chindanti.  Te tattha maraampi nigacchanti, maraamattampi dukkha.  Ayampi, Mahānāma, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Puna capara, Mahānāma, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, paradārampi gacchanti.  Tamena rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti-- kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti; hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti; bilagathālikampi karonti, sakhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eeyyakampi karonti, baisamasikampi karonti, kahāpaikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsa chindanti.  Te tattha maraampi nigacchanti, maraamattampi dukkha.  Ayampi, Mahānāma, kāmāna ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 “Puna capara, Mahānāma, kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu kāyena duccarita caranti, vācāya duccarita caranti, manasā duccarita caranti.  Te kāyena duccarita caritvā, vācāya duccarita caritvā, manasā duccarita caritvā, kāyassa bhedā para maraṇā, apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti.  Ayampi, Mahānāma, kāmāna ādīnavo samparāyiko (CS:pg.1.130) dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidāna kāmādhikaraa kāmānameva hetu. 

 179.“Ekamidāha, Mahānāma, samaya Rājagahe viharāmi Gijjhakūṭe pabbate.  Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā §Isigilipasse Kāḷasilāya ubbhaṭṭhakā honti āsanapaikkhittā, opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti.  Atha khvāha, Mahānāma, sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Isigilipasse Kāḷasilā yena te nigaṇṭhā tenupasakami; upasakamitvā te nigaṇṭhe etadavoca-- ‘Kinnu tumhe, āvuso, nigaṇṭhā ubbhaṭṭhakā āsanapaikkhittā, opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayathā’ti?  Eva vutte, Mahānāma, te nigaṇṭhā ma etadavocuṁ-- ‘Nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto § sabbaññū sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassana paijānāti-- “Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca (M.14./I,93.)jāgarassa ca satata samita ñāṇadassana paccupaṭṭhitan”ti.  So evamāha-- “Atthi kho vo § , Nigaṇṭhā, pubbe pāpakamma kata, ta imāya kaukāya dukkarakārikāya nijjīretha § ; ya panettha § etarahi kāyena savutā vācāya savutā manasā savutā ta āyati pāpassa kammassa akaraa; iti purāṇāna kammāna tapasā byantibhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī”ti.  Tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca, tena camha attamanā’ti. 

 180. “Eva vutte, aha, Mahānāma, te nigaṇṭhe etadavoca-- ‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- ahuvamheva maya pubbe na nāhuvamhā’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- akaramheva maya pubbe pāpakamma na nākaramhā’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- evarūpa vā evarūpa vā pāpakamma akaramhā’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- ettaka vā dukkha nijjiṇṇa, ettaka vā dukkha nijjīretabba (CS:pg.1.131) ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- diṭṭheva dhamme akusalāna dhammāna pahāna, kusalāna dhammāna upasampadan’ti?  ‘No hida, āvuso’. 

 “‘Iti kira tumhe, āvuso nigaṇṭhā, na jānātha-- ahuvamheva maya pubbe na nāhuvamhāti, na jānātha-- akaramheva maya pubbe pāpakamma na nākaramhāti, na jānātha-- evarūpa vā evarūpa vā pāpakamma akaramhāti, na jānātha-- ettaka vā dukkha nijjiṇṇa, ettaka vā dukkha nijjīretabba, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatīti.  Na jānātha-- diṭṭheva dhamme akusalāna dhammāna pahāna, kusalāna dhammāna upasampada.  Eva sante, āvuso nigaṇṭhā, ye loke luddā lohitapāṇino kurūrakammantā manussesu paccājātā te nigaṇṭhesu pabbajantī’ti?  ‘Na kho, āvuso Gotama, sukhena sukha adhigantabba, dukkhena kho sukha adhigantabba; sukhena (M.14./I,94.) cāvuso Gotama, sukha adhigantabba abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukha adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā Gotamenā’ti. 

 “‘Addhāyasmantehi nigaṇṭhehi sahasā appaisakhā vācā bhāsitā-- na kho, āvuso Gotama, sukhena sukha adhigantabba, dukkhena kho sukha adhigantabba; sukhena cāvuso Gotama, sukha adhigantabba abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukha adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā Gotamenā”ti.  Api ca ahameva tattha paipucchitabbo-- ko nu kho āyasmantāna sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā Gotamo’ti?  Addhāvuso Gotama, amhehi sahasā appaisakhā vācā bhāsitā, na kho, āvuso Gotama, sukhena sukha adhigantabba, dukkhena kho sukha adhigantabba; sukhena cāvuso Gotama, sukha adhigantabba abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukha adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā Gotamenāti.  Api ca tiṭṭhateta, idānipi maya āyasmanta Gotama pucchāma-- ko nu kho āyasmantāna sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā Gotamo’ti? 

 “‘Tena (CS:pg.1.132) hāvuso nigaṇṭhā, tumheva tattha paipucchissāmi, yathā vo khameyya tathā na byākareyyātha.  Ta ki maññathāvuso nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro, aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vāca, satta rattindivāni ekantasukha paisavedī viharitun’ti?  ‘No hida, āvuso’. 

 “‘Ta ki maññathāvuso nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro, aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vāca, cha rattindivāni …pe… pañca rattindivāni… cattāri rattindivāni… tīṇi rattindivāni… dve rattindivāni… eka rattindiva ekantasukha paisavedī viharitun’ti?  ‘No hida, āvuso’. 

 “‘Aha kho, āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vāca, eka rattindiva ekantasukha paisavedī viharitu.  Aha kho, āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena, abhāsamāno vāca, dve rattindivāni… tīṇi rattindivāni… cattāri rattindivāni… pañca rattindivāni… cha rattindivāni… satta rattindivāni ekantasukha paisavedī viharitu.  Ta ki maññathāvuso nigaṇṭhā, eva sante ko sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro aha vā’ti?  ‘Eva sante āyasmāva (M.14./I,95.) Gotamo sukhavihāritaro raññā māgadhena seniyena bimbisārenā’”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano Mahānāmo Sakko Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Cūḷadukkhakkhandhasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

  (M.15.)5. Anumānasutta思量經

u《中阿含89經》比丘講經(T1.571.)No.50.《受歲經》(T1.842.)

 181. Eva me suta--Eka samaya āyasmā Mahāmoggallāno Bhaggesu viharati Susumāragire § Bhesakaḷāvane migadāye.  Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi--“Āvuso, bhikkhavo”ti.  Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosu.  Āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--

 “Pavāreti (CS:pg.1.133) cepi, āvuso, bhikkhu-- ‘vadantu ma āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehī’ti, so ca hoti dubbaco, dovacassakaraehi dhammehi samannāgato, akkhamo appadakkhiaggāhī anusāsani, atha kho na sabrahmacārī na ceva vattabba maññanti, na ca anusāsitabba maññanti, na ca tasmi puggale vissāsa āpajjitabba maññanti. 

 “Katame cāvuso, dovacassakaraṇā dhammā?  Idhāvuso, bhikkhu pāpiccho hoti, pāpikāna icchāna vasa gato.  Yampāvuso, bhikkhu pāpiccho hoti, pāpikāna icchāna vasa gato-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu attukkasako hoti paravambhī.  Yampāvuso, bhikkhu attukkasako hoti paravambhī-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto.  Yampāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī.  Yampāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisagī.  Yampāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisagī-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā § vāca nicchāretā.  Yampāvuso, bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vāca nicchāretā-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu codito § codakena codaka paippharati.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codaka paippharati-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna (CS:pg.1.134) capara, āvuso, bhikkhu codito codakena codaka apasādeti.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codaka apasādeti-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna (M.15./I,96.) capara āvuso, bhikkhu codito codakena codakassa paccāropeti.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codakassa paccāropeti-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu codito codakena aññenañña paicarati, bahiddhā katha apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena aññenañña paicarati, bahiddhā katha apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu codito codakena apadāne na sampāyati.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena apadāne na sampāyati-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī.  Yampāvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu issukī hoti maccharī.  Yampāvuso, bhikkhu issukī hoti maccharī-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu saho hoti māyāvī.  Yampāvuso, bhikkhu saho hoti māyāvī-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu thaddho hoti atimānī.  Yampāvuso, bhikkhu thaddho hoti atimānī-- ayampi dhammo dovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppainissaggī.  Yampāvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppainissaggī-- ayampi dhammo dovacassakarao.  Ime vuccantāvuso, dovacassakaraṇā dhammā. 

 182. “No (CS:pg.1.135) cepi, āvuso, bhikkhu pavāreti-- ‘vadantu ma āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehī’ti, so ca hoti suvaco, sovacassakaraehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiaggāhī anusāsani, atha kho na sabrahmacārī vattabbañceva maññanti, anusāsitabbañca maññanti, tasmiñca puggale vissāsa āpajjitabba maññanti. 

 “Katame cāvuso, sovacassakaraṇā dhammā?  Idhāvuso, bhikkhu na pāpiccho hoti, na pāpikāna icchāna vasa gato.  Yampāvuso, bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikāna icchāna vasa gato-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu anattukkasako hoti aparavambhī.  Yampāvuso, bhikkhu anattukkasako hoti aparavambhī-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto.  Yampāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī.  Yampāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisagī.  Yampāvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisagī-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vāca nicchāretā.  Yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vāca nicchāretā-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu codito codakena codaka nappaippharati.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codaka nappaippharati-- ayampi dhammo sovacassakarao

 “Puna (CS:pg.1.136) capara, āvuso, bhikkhu codito codakena codaka na apasādeti.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codaka na apasādeti-- ayampi (M.15./I,97.) dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu codito codakena codakassa na paccāropeti.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena codakassa na paccāropeti-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu codito codakena na aññenañña paicarati, na bahiddhā katha apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena na aññenañña paicarati, na bahiddhā katha apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu codito codakena apadāne sampāyati.  Yampāvuso, bhikkhu codito codakena apadāne sampāyati-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī.  Yampāvuso, bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu anissukī hoti amaccharī.  Yampāvuso, bhikkhu anissukī hoti amaccharī-- ayampi  dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu asaho hoti amāyāvī.  Yampāvuso, bhikkhu asaho hoti amāyāvī-- ayampi  dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu atthaddho hoti anatimānī.  Yampāvuso, bhikkhu atthaddho hoti anatimānī-- ayampi dhammo sovacassakarao. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānaggāhī suppainissaggī.  Yampāvuso, bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti, anādhānaggāhī suppainissaggī (CS:pg.1.137) ayampi dhammo sovacassakarao.  Ime vuccantāvuso, sovacassakaraṇā dhammā. 

 183. “Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attāna eva anuminitabba §-- ‘yo khvāya puggalo pāpiccho, pāpikāna icchāna vasa gato, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa pāpiccho pāpikāna icchāna vasa gato, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘na pāpiccho bhavissāmi, na pāpikāna icchāna vasa gato’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo attukkasako paravambhī, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa attukkasako paravambhī, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘anattukkasako bhavissāmi aparavambhī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo kodhano kodhābhibhūto, aya me puggalo appiyo amanāpo.  Ahañceva kho panassa kodhano kodhābhibhūto, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘na kodhano bhavissāmi na kodhābhibhūto’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo kodhano kodhahetu upanāhī, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa kodhano kodhahetu upanāhī, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘na kodhano bhavissāmi na kodhahetu upanāhī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo kodhano kodhahetu abhisagī, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa kodhano kodhahetu abhisagī, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘na kodhano bhavissāmi na kodhahetu abhisagī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo (CS:pg.1.138) khvāya puggalo kodhano kodhasāmantā vāca nicchāretā, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa kodhano kodhasāmantā vāca nicchāretā, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘na kodhano bhavissāmi na kodhasāmantā vāca nicchāressāmī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo codito codakena codaka paippharati, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena codaka (M.15./I,98.) paipphareyya ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena codaka nappaippharissāmī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo codito codakena codaka apasādeti, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena codaka apasādeyya, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena codaka na apasādessāmī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo codito codakena codakassa paccāropeti, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena codakassa paccāropeyya, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena codakassa na paccāropessāmī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo codito codakena aññenañña paicarati, bahiddhā katha apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena aññenañña paicareyya, bahiddhā katha apanāmeyya kopañca dosañca appaccayañca pātukareyya, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena na aññenañña paicarissāmi, na bahiddhā katha apanāmessāmi, na kopañca dosañca appaccayañca pātukarissāmī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo (CS:pg.1.139) khvāya puggalo codito codakena apadāne na sampāyati, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho pana codito codakena apadāne na sampāyeyya, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘codito codakena apadāne sampāyissāmī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo makkhī paḷāsī, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa makkhī paḷāsī, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘amakkhī bhavissāmi apaḷāsī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo issukī maccharī, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa issukī maccharī, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘anissukī bhavissāmi amaccharī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo saho māyāvī, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa saho māyāvī, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘asaho bhavissāmi amāyāvī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo thaddho atimānī, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa thaddho atimānī, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘atthaddho bhavissāmi anatimānī’ti citta uppādetabba. 

 “‘Yo khvāya puggalo sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppainissaggī, aya me puggalo appiyo amanāpo; ahañceva kho panassa sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppainissaggī, ahapāssa paresa appiyo amanāpo’ti.  Eva jānantenāvuso, bhikkhunā ‘asandiṭṭhiparāmāsī bhavissāmi anādhānaggāhī suppainissaggī’ti citta uppādetabba. 

 184. “Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi pāpiccho, pāpikāna icchāna vasa gato’ti?  Sace, āvuso (CS:pg.1.140) bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘pāpiccho khomhi, pāpikāna icchāna vasa gato’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘na khomhi pāpiccho, na pāpikāna icchāna vasa gato’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi attukkasako paravambhī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘attukkasako khomhi paravambhī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- (M.15./I,99.) ‘anattukkasako khomhi aparavambhī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi kodhano kodhābhibhūto’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘kodhano khomhi kodhābhibhūto’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘na khomhi kodhano kodhābhibhūto’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi kodhano kodhahetu upanāhī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti ‘kodhano khomhi kodhahetu upanāhī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti ‘na khomhi kodhano kodhahetu upanāhī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna (CS:pg.1.141) capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi kodhano kodhahetu abhisagī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘kodhano khomhi kodhahetu abhisagī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘na khomhi kodhano kodhahetu abhisagī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi kodhano kodhasāmantā vāca nicchāretā’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘kodhano khomhi kodhasāmantā vāca nicchāretā’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘na khomhi kodhano kodhasāmantā vāca nicchāretā’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi codito codakena codaka paippharāmī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti ‘codito khomhi codakena codaka paippharāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘codito khomhi codakena codaka nappaippharāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi codito codakena codaka apasādemī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti ‘codito khomhi codakena codaka apasādemī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘codito khomhi codakena codaka (CS:pg.1.142) na apasādemī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi codito codakena codakassa paccāropemī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘codito khomhi codakena codakassa paccāropemī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘codito khomhi codakena codakassa na paccāropemī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi codito codakena aññenañña paicarāmi, bahiddhā katha apanāmemi, kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘codito khomhi codakena aññenañña paicarāmi, bahiddhā katha apanāmemi, kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘codito khomhi codakena na aññenañña paicarāmi, na bahiddhā katha apanāmemi, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi codito codakena apadāne na sampāyāmī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘codito khomhi codakena apadāne na sampāyāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘codito khomhi codakena apadāne sampāyāmī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna (CS:pg.1.143) capara āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi makkhī paḷāsī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘makkhī khomhi paḷāsī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘amakkhī khomhi apaḷāsī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi issukī maccharī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘issukī khomhi maccharī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘anissukī khomhi amaccharī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi saho māyāvī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘saho khomhi māyāvī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘asaho khomhi amāyāvī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba ‘Ki nu khomhi thaddho atimānī’ti?  Sace, āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘thaddho khomhi atimānī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘atthaddho khomhi anatimānī’ti, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhunā attanāva attāna eva paccavekkhitabba-- ‘Ki nu khomhi sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppainissaggī’ti?  Sace, āvuso (CS:pg.1.144) bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘sandiṭṭhiparāmāsī khomhi ādhānaggāhī duppainissaggī’ti, tenāvuso, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘asandiṭṭhiparāmāsī khomhi anādhānaggāhī suppainissaggī’ti, tenāvuso, bhikkhunā (M.15./I,100.) teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Sace āvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā sabbesayeva imesa pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba, ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 “Seyyathāpi, āvuso, itthī vā puriso vā, daharo yuvā maṇḍanajātiko, ādāse vā parisuddhe pariyodāte, acche vā udakapatte, saka mukhanimitta paccavekkhamāno, sace tattha passati raja vā agaa vā, tasseva rajassa vā agaassa vā pahānāya vāyamati; no ce tattha passati raja vā agaa vā, teneva attamano hoti-- ‘lābhā vata me, parisuddha vata me’ti.  Evameva kho, āvuso, sace bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā sabbesayeva imesa pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace panāvuso, bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba, ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesū”ti. 

 Idamavocāyasmā Mahāmoggallāno.  Attamanā te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa bhāsita abhinandunti.

 

 Anumānasutta niṭṭhita pañcama. 

 

(M.16./I,101.)

 (M.16.) 6. Cetokhilasutta心荒蕪經

u《中阿含206經》心穢經(T1.780.)、《增壹阿含51.4經》(T2.817.)

 185. Eva (CS:pg.1.145) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā appahīnā, pañca cetasovinibandhā § asamucchinnā, so vatimasmi dhammavinaye vuddhi virūḷhi vepulla āpajjissatīti-- neta hāna vijjati. 

 “Katamāssa pañca cetokhilā appahīnā honti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya pahamo cetokhilo appahīno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu dhamme kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāya dutiyo cetokhilo appahīno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saghe kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati …pe… evamassāya tatiyo cetokhilo appahīno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya catuttho cetokhilo appahīno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta na namati (CS:pg.1.146) ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya pañcamo cetokhilo appahīno hoti.  Imāssa pañca cetokhilā appahīnā honti. 

 186. “Katamāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo § hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataho.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataho, tassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya pahamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… evamassāya dutiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 

(M.16./I,102.) “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu rūpe avītarāgo hoti …pe… evamassāya tatiyo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu yāvadattha udarāvadehaka bhuñjitvā seyyasukha passasukha middhasukha anuyutto viharati.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu yāvadattha udarāvadehaka bhuñjitvā seyyasukha passasukha middhasukha anuyutto viharati, tassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya catuttho cetasovinibandho asamucchinno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu aññatara devanikāya paidhāya brahmacariya carati-- ‘imināha sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññatara devanikāya paidhāya brahmacariya carati-- ‘imināha sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya (CS:pg.1.147) Yassa citta na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya pañcamo cetasovinibandho asamucchinno hoti.  Imāssa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti. 

 “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, so vatimasmi dhammavinaye vuddhi virūḷhi vepulla āpajjissatīti-- neta hāna vijjati. 

 187. “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmi dhammavinaye vuddhi virūḷhi vepulla āpajjissatīti-- hānameta vijjati. 

 “Katamāssa pañca cetokhilā pahīnā honti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari na kakhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari na kakhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa citta namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya pahamo cetokhilo pahīno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu dhamme na kakhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāya dutiyo cetokhilo pahīno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saghe na kakhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāya tatiyo cetokhilo pahīno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sikkhāya na kakhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati …pe… evamassāya catuttho cetokhilo pahīno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano § anāhatacitto akhilajāto.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti na anattamano anāhatacitto akhilajāto, tassa citta namati ātappāya (M.16./I,103.) anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya pañcamo cetokhilo pahīno hoti.  Imāssa pañca cetokhilā pahīnā honti. 

 188. “Katamāssa (CS:pg.1.148) pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataho.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataho, tassa citta namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya pahamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu kāye vītarāgo hoti …pe… rūpe vītarāgo hoti …pe… na yāvadattha udarāvadehaka bhuñjitvā seyyasukha passasukha middhasukha anuyutto viharati.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu na yāvadattha udarāvadehaka bhuñjitvā seyyasukha passasukha middhasukha anuyutto viharati, tassa citta namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya catuttho cetasovinibandho susamucchinno hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu na aññatara devanikāya paidhāya brahmacariya carati-- ‘imināha sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti.  Yo so, bhikkhave, bhikkhu na aññatara devanikāya paidhāya brahmacariya carati-- ‘imināha sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa citta namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.  Yassa citta namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāya pañcamo cetasovinibandho susamucchinno hoti.  Imāssa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti. 

 “Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā, ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, so vatimasmi dhammavinaye vuddhi virūḷhi vepulla āpajjissatīti-- hānameta vijjati. 

 189.“So chandasamādhipadhānasakhārasamannāgata iddhipāda bhāveti, vīriyasamādhipadhānasakhārasamannāgata iddhipāda bhāveti, cittasamādhipadhānasakhārasamannāgata (CS:pg.1.149) iddhipāda bhāveti, vīmasāsamādhipadhānasakhārasamannāgata iddhipāda bhāveti, ussohīyeva pañcamī.  Sa kho so, bhikkhave, eva ussohīpannarasagasamannāgato (M.16./I,104.) bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.  Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā.  Tānassu kukkuiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni.  Kiñcāpi tassā kukkuiyā na eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vatime kukkuapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosa padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti.  Atha kho bhabbāva te kukkuapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosa padāletvā sotthinā abhinibbhijjitu.  Evameva kho, bhikkhave, eva ussohipannarasagasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Cetokhilasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

 (M.17.) 7. Vanapatthasutta林藪經

u《中阿含107~108經》林經(T1.5961.597.)

 190. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Vanapatthapariyāya vo, bhikkhave, desessāmi, ta suṇātha, sādhuka manasikarotha, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 191. “Idha, bhikkhave, bhikkhu aññatara vanapattha upanissāya viharati.  Tassa ta vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca (CS:pg.1.150) citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāti.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te kasirena samudāgacchanti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti  (M.17./I,105.) paisañcikkhitabba ‘aha kho ima vanapattha upanissāya viharāmi, tassa me ima vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāmi.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te kasirena samudāgacchantī’ti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā rattibhāga vā divasabhāga vā tamhā vanapatthā pakkamitabba, na vatthabba. 

 192. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññatara vanapattha upanissāya viharati.  Tassa ta vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāti.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te appakasirena samudāgacchanti.  Tena bhikkhave, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘aha kho ima vanapattha upanissāya viharāmi.  Tassa me ima vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti asamāhitañca citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāmi.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te appakasirena samudāgacchanti.  Na kho panāha cīvarahetu agārasmā anagāriya pabbajito na piṇḍapātahetu …pe… na senāsanahetu …pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriya pabbajito.  Atha ca pana me ima vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāmī’ti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā sakhāpi tamhā vanapatthā pakkamitabba, na vatthabba. 

 193. “Idha (CS:pg.1.151) pana, bhikkhave, bhikkhu aññatara vanapattha upanissāya viharati.  Tassa ta vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāti.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba(M.17./I,106.) ‘aha kho ima vanapattha upanissāya viharāmi.  Tassa me ima vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāmi.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te kasirena samudāgacchanti.  Na kho panāha cīvarahetu agārasmā anagāriya pabbajito, na piṇḍapātahetu …pe… na senāsanahetu …pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriya pabbajito Atha ca pana me ima vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāmī’ti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā sakhāpi tasmi vanapatthe vatthabba, na pakkamitabba. 

 194. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññatara vanapattha upanissāya viharati.  Tassa ta vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāti.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te appakasirena samudāgacchanti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘aha kho ima vanapattha upanissāya viharāmi.  Tassa me ima vanapattha upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāmi.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te appakasirena samudāgacchantī’ti (CS:pg.1.152) Tena, bhikkhave, bhikkhunā yāvajīvampi tasmi vanapatthe vatthabba, na pakkamitabba. 

 195. “Idha, bhikkhave, bhikkhu aññatara gāma upanissāya viharati …pe… aññatara nigama upanissāya viharati …pe… aññatara nagara upanissāya viharati …pe… aññatara janapada upanissāya viharati …pe… aññatara puggala upanissāya viharati.  Tassa ta puggala upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāti.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te kasirena samudāgacchanti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘aha kho ima puggala upanissāya viharāmi.  Tassa me ima puggala upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāmi.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te kasirena samudāgacchantī’ti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā rattibhāga vā divasabhāga vā so puggalo anāpucchā pakkamitabba, nānubandhitabbo. 

 196. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññatara puggala upanissāya viharati.  Tassa ta puggala upanissāya viharato (M.17./I,107.) anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāti.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘aha kho ima puggala upanissāya viharāmi.  Tassa me ima puggala upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāmi.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā (CS:pg.1.153) te appakasirena samudāgacchanti.  Na kho panāha cīvarahetu agārasmā anagāriya pabbajito, na piṇḍapātahetu …pe… na senāsanahetu …pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriya pabbajito.  Atha ca pana me ima puggala upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca citta na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema nānupāpuṇāmī’ti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā sakhāpi so puggalo āpucchā pakkamitabba, nānubandhitabbo. 

 197. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññatara puggala upanissāya viharati.  Tassa ta puggala upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāti.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te kasirena samudāgacchanti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘aha kho ima puggala upanissāya viharāmi.  Tassa me ima puggala upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāmi.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te kasirena samudāgacchanti.  Na kho panāha cīvarahetu agārasmā anagāriya pabbajito, na piṇḍapātahetu …pe… na senāsanahetu …pe… na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā.

 Anagāriya pabbajito.  Atha ca pana me ima puggala upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāmī’ti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā sakhāpi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabba. 

 198. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññatara puggala upanissāya viharati.  Tassa ta puggala upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti (CS:pg.1.154) ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāti.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te appakasirena samudāgacchanti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘aha kho ima puggala upanissāya (M.17./I,108.) viharāmi.  Tassa me ima puggala upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca citta samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāmi.  Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā-- cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā-- te appakasirena samudāgacchantī’ti.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā yāvajīvampi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabba, api panujjamānenapī”ti § . 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Vanapatthasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

  (M.18.)8. Madhupiṇḍikasutta蜜丸經

u《中阿含115經》蜜丸經(T1.603.)、《增壹阿含40.10經》甘露法味(T2.743.)

 199.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmi Nigrodhārāme.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Kapilavatthu piṇḍāya pāvisi.  Kapilavatthusmi piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena Mahāvana tenupasakami divāvihārāya.  Mahāvana ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāra nisīdi.  Daṇḍapāṇipi kho sakko jaghāvihāra § anucakamamāno anuvicaramāno yena Mahāvana tenupasakami.  Mahāvana ajjhogāhetvā yena beluvalaṭṭhikā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho daṇḍapāṇi sakko Bhagavanta etadavoca--“Kivādī samao kimakkhāyī”ti?  “Yathāvādī kho, āvuso, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaabrāhmaiyā pajāya (CS:pg.1.155) sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visayutta viharanta ta brāhmaa akathakathi chinnakukkucca bhavābhave vītataha saññā nānusenti-- evavādī kho aha, āvuso, evamakkhāyī”ti. 

 “Eva vutte daṇḍapāṇi sakko sīsaokampetvā (M.18./I,109.) jivha nillāḷetvā, tivisākha nalāṭika nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmi. 

 200. Atha kho Bhagavā sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Nigrodhārāmo tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi.  Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Idhāha, bhikkhave, pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Kapilavatthu piṇḍāya pāvisi.  Kapilavatthusmi piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena Mahāvana tenupasakami divāvihārāya.  Mahāvana ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāra nisīdi.  Daṇḍapāṇipi kho, bhikkhave, sakko jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno yena Mahāvana tenupasakami.  Mahāvana ajjhogāhetvā yena beluvalaṭṭhikā yenāha tenupasakami; upasakamitvā mayā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho, bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko ma etadavoca--‘Kivādī samao kimakkhāyī’ti?

 “Eva vutte aha, bhikkhave, daṇḍapāṇi sakka etadavoca--yathāvādī kho, āvuso, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaabrāhmaiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visayutta viharanta ta brāhmaa akathakathi chinnakukkucca bhavābhave vītataha saññā nānusenti-- evavādī kho aha, āvuso, evamakkhāyī”ti.  “Eva vutte bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko sīsa okampetvā, jivha nillāḷetvā, tivisākha nalāṭika nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmī”ti. 

 201. Eva vutte aññataro bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Kivādī pana, bhante, Bhagavā sadevake loke samārake sabrahmake sassamaabrāhmaiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati?  Kathañca pana, bhante, Bhagavanta kāmehi visayutta viharanta ta (CS:pg.1.156) brāhmaa akathakathi chinnakukkucca bhavābhave vītataha saññā nānusentī”ti?  “Yatonidāna, bhikkhu, purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti.  Ettha ce natthi abhinanditabba abhivaditabba ajjhositabba.  Esevanto rāgānusayāna, esevanto paighānusayāna, esevanto (M.18./I,110.) diṭṭhānusayāna esevanto vicikicchānusayāna, esevanto mānānusayāna, esevanto bhavarāgānusayāna, esevanto avijjānusayāna, esevanto daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvatuva-pesuñña-musāvādāna.  Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti.  Idamavoca Bhagavā.  Ida vatvāna Sugato uṭṭhāyāsanā vihāra pāvisi. 

 202. Atha kho tesa bhikkhūna acirapakkantassa Bhagavato etadahosi--“Ida kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā, vitthārena attha avibhajitvā, uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- ‘yatonidāna, bhikkhu, purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti.  Ettha ce natthtththi abhinanditabba abhivaditabba ajjhositabba.  Esevanto rāgānusayāna …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti Ko nu kho imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajeyyā”ti?  Atha kho tesa bhikkhūna etadahosi--“Aya kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna.  Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Yanūna maya yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakameyyāma; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipuccheyyāmā”ti. 

 Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakamisu; upasakamitvā āyasmatā Mahākaccānena saddhi sammodisu.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū āyasmanta Mahākaccāna etadavocu-- “Ida kho no, āvuso Kaccāna, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- ‘yatonidāna, bhikkhu, purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti.  Ettha ce natthi abhinanditabba abhivaditabba ajjhositabba.  Esevanto (CS:pg.1.157) rāgānusayāna …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti.  Tesa no, āvuso Kaccāna, amhāka acirapakkantassa Bhagavato etadahosi--‘Ida kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- “Yatonidāna, bhikkhu, purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti.  Ettha ce natthi abhinanditabba abhivaditabba ajjhositabba.  Esevanto rāgānusayāna …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti.  Ko nu kho imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajeyyāti?  Tesa no, āvuso Kaccāna, amhāka etadahosi--‘Aya kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna, (M.18./I,111.) pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Yanūna maya yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakameyyāma; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipuccheyyāmā’ti.  Vibhajatāyasmā Mahākaccāno”ti. 

 203. “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūla, atikkamma khandha, sākhāpalāse sāra pariyesitabba maññeyya; evasampadamida āyasmantāna satthari sammukhībhūte, ta Bhagavanta atisitvā amhe etamattha paipucchitabba maññatha.  So hāvuso, Bhagavā jāna jānāti, passa passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī Tathāgato.  So ceva panetassa kālo ahosi, ya Bhagavantayeva etamattha paipuccheyyātha.  Yathā vo Bhagavā byākareyya tathā na dhāreyyāthā”ti.  “Addhāvuso Kaccāna, Bhagavā jāna jānāti, passa passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī Tathāgato.  So ceva panetassa kālo ahosi, ya Bhagavantayeva etamattha paipuccheyyāma.  Yathā no Bhagavā byākareyya tathā na dhāreyyāma.  Api cāyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna, pahoti (CS:pg.1.158) cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Vibhajatāyasmā Mahākaccāno agaru katvā”ti § .  “Tena hāvuso, suṇātha, sādhuka manasikarotha, bhāsissāmī”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa paccassosu.  Āyasmā Mahākaccāno etadavoca--

 204. “Ya kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- ‘yatonidāna, bhikkhu, purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti Ettha ce natthi abhinanditabba abhivaditabba ajjhositabba, esevanto rāgānusayāna …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti, imassa kho aha, āvuso, Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa eva vitthārena attha ājānāmi--

 “Cakkhuñcāvuso, paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā, ya vedeti ta sañjānāti (M.18./I,112.) ya sañjānāti ta vitakketi, ya vitakketi ta papañceti, ya papañceti tatonidāna purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu cakkhuviññeyyesu rūpesu.  Sotañcāvuso, paicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇa …pe… ghānañcāvuso, paicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇa …pe… jivhañcāvuso, paicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇa …pe… kāyañcāvuso, paicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇa …pe… manañcāvuso, paicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā, ya vedeti ta sañjānāti, ya sañjānāti ta vitakketi, ya vitakketi ta papañceti, ya papañceti tatonidāna purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu manoviññeyyesu dhammesu. 

 “So vatāvuso, cakkhusmi sati rūpe sati cakkhuviññāṇe sati phassapaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati.  Phassapaññattiyā sati vedanāpaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati.  Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati.  Saññāpaññattiyā sati (CS:pg.1.159) vitakkapaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati.  Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsakhāsamudācaraapaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati.  So vatāvuso, sotasmi sati sadde sati …pe… ghānasmi sati gandhe sati …pe… jivhāya sati rase sati …pe… kāyasmi sati phoṭṭhabbe sati …pe… manasmi sati dhamme sati manoviññāṇe sati phassapaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati.  Phassapaññattiyā sati vedanāpaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati.  Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati.  Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati.  Vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsakhāsamudācaraapaññatti paññāpessatīti-- hānameta vijjati. 

 “So vatāvuso, cakkhusmi asati rūpe asati cakkhuviññāṇe asati phassapaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati.  Phassapaññattiyā asati vedanāpaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati.  Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati.  Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati.  Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsakhāsamudācaraapaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati.  So vatāvuso, sotasmi asati sadde asati …pe… ghānasmi asati gandhe asati …pe… jivhāya asati rase asati …pe… kāyasmi asati phoṭṭhabbe asati …pe… manasmi asati dhamme asati manoviññāṇe asati phassapaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati.  Phassapaññattiyā asati vedanāpaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati.  Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati.  Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati.  Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsakhāsamudācaraapaññatti paññāpessatīti-- neta hāna vijjati. 

 “Ya kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena (M.18./I,113.) uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- ‘yatonidāna, bhikkhu, purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti ettha ce natthi abhinanditabba abhivaditabba ajjhositabba esevanto rāgānusayāna …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti, imassa kho aha, āvuso, Bhagavatā (CS:pg.1.160) sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa eva vitthārena attha ājānāmi.  Ākakhamānā ca pana tumhe āyasmanto Bhagavantayeva upasakamitvā etamattha paipuccheyyātha.  Yathā no Bhagavā byākaroti tathā na dhāreyyāthā”ti. 

 205. Atha kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocu-- “Ya kho no, bhante, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- ‘yatonidāna, bhikkhu, purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti.  Ettha ce natthi abhinanditabba abhivaditabba ajjhositabba.  Esevanto rāgānusayāna …pe… etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī’ti.  Tesa no, bhante, amhāka acirapakkantassa Bhagavato etadahosi--‘Ida kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- “Yatonidāna, bhikkhu, purisa papañcasaññāsakhā samudācaranti.  Ettha ce natthi abhinanditabba abhivaditabba ajjhositabba.  Esevanto rāgānusayāna, esevanto paighānusayāna, esevanto diṭṭhānusayāna, esevanto vicikicchānusayāna, esevanto mānānusayāna, esevanto bhavarāgānusayāna esevanto avijjānusayāna, esevanto daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivādatuvatuva-pesuñña-musāvādāna.  Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī”ti.  Ko nu kho imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajeyyā’ti?  Tesa no, bhante, amhāka etadahosi--‘Aya kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu, yanūna maya yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakameyyāma; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipuccheyyāmā’ti.  Atha kho maya, bhante, yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakamimha; upasakamitvā āyasmanta(M.18./I,114.) (CS:pg.1.161) Mahākaccāna etamattha paipucchimha.  Tesa no, bhante, āyasmatā Mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti.  “Paṇḍito, bhikkhave, Mahākaccāno; mahāpañño, bhikkhave, Mahākaccāno.  Ma cepi tumhe, bhikkhave, etamattha paipuccheyyātha, ahampi ta evameva byākareyya yathā ta Mahākaccānena byākata.  Eso cevetassa attho.  Evañca § na dhārethā”ti.

 Eva vutte āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“Seyyathāpi, bhante, puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍika adhigaccheyya, so yato yato sāyeyya, labhetheva sādurasa asecanaka.  Evameva kho, bhante, cetaso bhikkhu dabbajātiko, yato yato imassa dhammapariyāyassa paññāya attha upaparikkheyya, labhetheva attamanata, labhetheva cetaso pasāda.  Ko nāmo aya § , bhante, dhammapariyāyo”ti?  “Tasmātiha tva, Ānanda, ima dhammapariyāya madhupiṇḍikapariyāyo tveva na dhārehī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Madhupiṇḍikasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

 

  (M.19.)9. Dvedhāvitakkasutta雙想經

u《中阿含102經》念經(T1.589.)

 206. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Yanūnāha dvidhā katvā dvidhā katvā vitakke vihareyyan’ti.  So kho aha, bhikkhave, yo cāya kāmavitakko yo ca byāpādavitakko yo ca vihisāvitakko-- ima eka bhāgamakāsi (CS:pg.1.162) yo cāya nekkhammavitakko yo ca abyāpādavitakko yo ca avihisāvitakko-- ima dutiya bhāgamakāsi. 

 207. “Tassa mayha, bhikkhave, eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato  uppajjati (M.19./I,115.) kāmavitakko.  So eva pajānāmi-- ‘uppanno kho me aya kāmavitakko.  So ca kho attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasavattaniko’ § .  ‘Attabyābādhāya savattatī’tipi me, bhikkhave, paisañcikkhato abbhattha gacchati; ‘parabyābādhāya savattatī’tipi me, bhikkhave, paisañcikkhato abbhattha gacchati; ‘ubhayabyābādhāya savattatī’tipi me, bhikkhave, paisañcikkhato abbhattha gacchati; ‘paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasavattaniko’tipi me, bhikkhave, paisañcikkhato abbhattha gacchati.  So kho aha, bhikkhave, uppannuppanna kāmavitakka pajahameva § vinodameva § byantameva § na akāsi. 

 208. “Tassa mayha, bhikkhave, eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati byāpādavitakko …pe… uppajjati vihisāvitakko.  So eva pajānāmi-- ‘uppanno kho me aya vihisāvitakko.  So ca kho attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasavattaniko’.  ‘Attabyābādhāya savattatī’tipi me, bhikkhave, paisañcikkhato abbhattha gacchati; ‘parabyābādhāya savattatī’tipi me, bhikkhave, paisañcikkhato abbhattha gacchati; ‘ubhayabyābādhāya savattatī’tipi me, bhikkhave, paisañcikkhato abbhattha gacchati; ‘paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasavattaniko’tipi me, bhikkhave, paisañcikkhato abbhattha gacchati.  So kho aha, bhikkhave, uppannuppanna vihisāvitakka pajahameva vinodameva byantameva na akāsi. 

 “Yaññadeva, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, tathā tathā nati hoti cetaso.  Kāmavitakka ce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi (CS:pg.1.163) anuvicāreti, pahāsi nekkhammavitakka, kāmavitakka bahulamakāsi, tassa ta kāmavitakkāya citta namati.  Byāpādavitakka ce, bhikkhave …pe… vihisāvitakka ce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi avihisāvitakka, vihisāvitakka bahulamakāsi, tassa ta vihisāvitakkāya citta namati.  Seyyathāpi, bhikkhave, vassāna pacchime māse saradasamaye kiṭṭhasambādhe gopālako gāvo rakkheyya.  So tā gāvo tato tato daṇḍena ākoeyya paikoeyya sannirundheyya sannivāreyya.  Ta kissa hetu?  Passati hi so, bhikkhave, gopālako tatonidāna vadha vā bandhana vā jāni vā garaha vā.  Evameva kho aha, bhikkhave, addasa akusalāna dhammāna ādīnava okāra sakilesa, kusalāna dhammāna nekkhamme ānisasa vodānapakkha. 

(M.19./I,116.) 209.“Tassa mayha, bhikkhave, eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati nekkhammavitakko.  So eva pajānāmi-- ‘uppanno kho me aya nekkhammavitakko.  So ca kho nevattabyābādhāya savattati, na parabyābādhāya savattati, na ubhayabyābādhāya savattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasavattaniko’.  Ratti cepi na, bhikkhave, anuvitakkeyya anuvicāreyya, neva tatonidāna bhaya samanupassāmi.  Divasa cepi na, bhikkhave, anuvitakkeyya anuvicāreyya, neva tatonidāna bhaya samanupassāmi.  Rattindiva cepi na, bhikkhave, anuvitakkeyya anuvicāreyya, neva tatonidāna bhaya samanupassāmi.  Api ca kho me aticira anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya Kāye kilante § citta ūhaññeyya.  Ūhate citte ārā citta samādhimhāti.  So kho aha, bhikkhave, ajjhattameva citta saṇṭhapemi sannisādemi ekodi karomi § samādahāmi.  Ta kissa hetu?  ‘Mā me citta ūhaññī’ti § . 

 210. “Tassa mayha, bhikkhave, eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati abyāpādavitakko …pe… uppajjati avihisāvitakko.  So eva pajānāmi-- ‘uppanno kho me aya avihisāvitakko.  So ca kho nevattabyābādhāya savattati, na parabyābādhāya savattati, na ubhayabyābādhāya (CS:pg.1.164) savattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasavattaniko’.  Ratti cepi na, bhikkhave, anuvitakkeyya anuvicāreyya, neva tatonidāna bhaya samanupassāmi.  Divasa cepi na, bhikkhave, anuvitakkeyya anuvicāreyya, neva tatonidāna bhaya samanupassāmi.  Rattindiva cepi na, bhikkhave, anuvitakkeyya anuvicāreyya, neva tatonidāna bhaya samanupassāmi.  Api ca kho me aticira anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya.  Kāye kilante citta ūhaññeyya.  Ūhate citte ārā citta samādhimhāti.  So kho aha, bhikkhave, ajjhattameva citta saṇṭhapemi, sannisādemi, ekodi karomi samādahāmi.  Ta kissa hetu?  ‘Mā me citta ūhaññī’ti. 

 “Yaññadeva, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, tathā tathā nati hoti cetaso.  Nekkhammavitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi kāmavitakka, nekkhammavitakka bahulamakāsi, tassa ta nekkhammavitakkāya citta namati.  Abyāpādavitakkañce, bhikkhave …pe… avihisāvitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi vihisāvitakka, avihisāvitakka bahulamakāsi, tassa ta avihisāvitakkāya citta namati.  Seyyathāpi, bhikkhave, gimhāna pacchime māse sabbasassesu gāmantasambhatesu gopālako gāvo rakkheyya (M.19./I,117.) tassa rukkhamūlagatassa vā abbhokāsagatassa vā satikaraṇīyameva hoti-- ‘etā § gāvo’ti.  Evameva kho, bhikkhave, satikaraṇīyameva ahosi-- ‘ete dhammā’ti. 

 211. Āraddha kho pana me, bhikkhave, vīriya ahosi asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā passaddho kāyo asāraddho, samāhita citta ekagga.  So kho aha, bhikkhave, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja vihāsi.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja vihāsi.  Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paisavedesi, ya ta ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā (CS:pg.1.165) sukhavihārī’ti, tatiya jhāna upasampajja vihāsi.  Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja vihāsi. 

 212. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmesi.  So anekavihita pubbenivāsa anussarāmi.  Seyyathida, ekampi jāti …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarāmi.  Aya kho me, bhikkhave, rattiyā pahame yāme pahamā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno; yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 213. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmesi.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne …pe… ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā …pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi.  Aya kho me, bhikkhave, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno; yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 214. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmesi.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi (CS:pg.1.166) ‘Ime āsavā’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi.  Tassa me eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccittha, bhavāsavāpi citta vimuccittha, avijjāsavāpi citta vimuccittha, vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa ahosi-- ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aya kho me, bhikkhave, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā vijjā uppannā; tamo vihato āloko uppanno; yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 215. “Seyyathāpi, bhikkhave, araññe pavane mahanta ninna pallala.  Tamena mahāmigasagho upanissāya vihareyya.  Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo.  So yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo ta magga pidaheyya, vivareyya kummagga, odaheyya okacara, hapeyya okacārika.  Evañhi so, bhikkhave, mahāmigasagho aparena samayena anayabyasana § āpajjeyya.  Tasseva kho pana, bhikkhave, mahato migasaghassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo.  So yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo ta magga vivareyya, pidaheyya kummagga, ūhaneyya okacara, nāseyya okacārika.  Evañhi so, bhikkhave, mahāmigasagho aparena samayena vuddhi virūḷhi vepulla āpajjeyya. 

 “Upamā kho me aya, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. (M.19./I,118.) Aya cevettha attho-- mahanta ninna pallalanti kho, bhikkhave, kāmānameta adhivacana.  Mahāmigasaghoti kho, bhikkhave, sattānameta adhivacana.  Puriso anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmoti kho, bhikkhave, mārasseta pāpimato adhivacana.  Kummaggoti kho, bhikkhave, aṭṭhagikasseta micchāmaggassa adhivacana, seyyathida-- micchādiṭṭhiyā micchāsakappassa micchāvācāya micchākammantassa micchā-ājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatiyā micchāsamādhissa.  Okacaroti kho, bhikkhave, nandīrāgasseta adhivacana.  Okacārikāti (CS:pg.1.167) kho, bhikkhave, avijjāyeta adhivacana.  Puriso atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmoti kho, bhikkhave, Tathāgatasseta adhivacana arahato sammāsambuddhassa.  Khemo maggo sovatthiko pītigamanīyoti kho bhikkhave, ariyasseta aṭṭhagikassa maggassa adhivacana, seyyathida-- sammādiṭṭhiyā sammāsakappassa sammāvācāya sammākammantassa sammā-ājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatiyā sammāsamādhissa. 

 “Iti kho, bhikkhave, vivao mayā khemo maggo sovatthiko pītigamanīyo, pihito kummaggo, ūhato okacaro, nāsitā okacārikā.  Ya, bhikkhave, satthārā karaṇīya sāvakāna hitesinā anukampakena anukampa upādāya, kata vo ta mayā.  Etāni, bhikkhave rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni; jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaisārino ahuvattha.  Aya vo amhāka anusāsanī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Dvedhāvitakkasutta niṭṭhita navama. 

 

 

 (M.20.) 10. Vitakkasaṇṭhānasutta想念止息經

u《中阿含101經》增上心經(T1.588.)

 216. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti (M.20./I,119.) te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā pañca nimittāni kālena kāla manasi kātabbāni.  Katamāni pañca?  Idha, bhikkhave, bhikkhuno ya nimitta āgamma ya nimitta manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā añña nimitta manasi kātabba kusalūpasahita.  Tassa tamhā nimittā añña nimitta manasikaroto kusalūpasahita ye pāpakā akusalā (CS:pg.1.168) vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti § samādhiyati.  Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho palagaṇḍo vā palagaṇḍantevāsī vā sukhumāya āṇiyā oḷārika āṇi abhinihaneyya abhinīhareyya abhinivatteyya § ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ya nimitta āgamma ya nimitta manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā añña nimitta manasi kātabba kusalūpasahita.  Tassa tamhā nimittā añña nimitta manasikaroto kusalūpasahita ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 

 217. “Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tamhā nimittā añña nimitta manasikaroto kusalūpasahita uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesa vitakkāna ādīnavo upaparikkhitabbo-- ‘itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā’ti.  Tassa tesa vitakkāna ādīnava upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Seyyathāpi, bhikkhave, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ahikuapena vā kukkurakuapena vā manussakuapena (M.20./I,120.) vā kaṇṭhe āsattena aṭṭiyeyya harāyeyya jiguccheyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tamhāpi nimittā añña nimitta manasikaroto kusalūpasahita uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesa vitakkāna ādīnavo upaparikkhitabbo-- ‘itipime vitakkā akusalā, itipime (CS:pg.1.169) vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā’ti.  Tassa tesa vitakkāna ādīnava upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 

 218. “Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkāna ādīnava upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesa vitakkāna asati-amanasikāro āpajjitabbo.  Tassa tesa vitakkāna asati-amanasikāra āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso āpāthagatāna rūpāna adassanakāmo assa; so nimīleyya vā aññena vā apalokeyya.  Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkāna ādīnava upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi, te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 

 219.“Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkāna asati-amanasikāra āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesa vitakkāna vitakkasakhārasaṇṭhāna manasikātabba.  Tassa tesa vitakkāna vitakkasakhārasaṇṭhāna manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sīgha gaccheyya.  Tassa evamassa-- ‘Ki nu kho aha sīgha gacchāmi?  Yanūnāha saika gaccheyyan’ti.  So saika gaccheyya.  Tassa evamassa-- ‘Ki nu kho aha saika gacchāmi?  Yanūnāha tiṭṭheyyan’ti.  So tiṭṭheyya (CS:pg.1.170) Tassa evamassa-- ‘Ki nu kho aha hito?  Yanūnāha nisīdeyyan’ti.  So nisīdeyya.  Tassa evamassa-- ‘Ki nu kho aha nisinno?  Yanūnāha nipajjeyyan’ti.  So nipajjeyya.  Evañhi so, bhikkhave, puriso oḷārika oḷārika iriyāpatha abhinivajjetvā § sukhuma sukhuma iriyāpatha kappeyya.  Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkāna asati-amanasikāra āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 

 220. “Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkāna vitakkasakhārasaṇṭhāna manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya § jivhāya tālu āhacca cetasā citta abhiniggahitabba abhinippīḷetabba abhisantāpetabba. (M.20./I,121.) Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tālu āhacca cetasā citta abhiniggahato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Seyyathāpi, bhikkhave, balavā puriso dubbalatara purisa sīse vā gale vā khandhe vā gahetvā abhiniggaheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkāna vitakkasakhārasaṇṭhāna manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi.  Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya jivhāya tālu āhacca cetasā citta abhiniggahitabba abhinippīḷetabba abhisantāpetabba.  Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tālu āhacca cetasā citta abhiniggahato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi (CS:pg.1.171) te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. 

 221. “Yato kho § , bhikkhave, bhikkhuno ya nimitta āgamma ya nimitta manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi, tassa tamhā nimittā añña nimitta manasikaroto kusalūpasahita ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Tesampi vitakkāna ādīnava upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Tesampi vitakkāna asati-amanasikāra āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Tesampi vitakkāna vitakkasakhārasaṇṭhāna manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Dantebhidantamādhāya jivhāya tālu āhacca cetasā citta abhiniggahato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasahitāpi dosūpasahitāpi mohūpasahitāpi te pahīyanti te abbhattha gacchanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi (M.20./I,122.) hoti samādhiyati.  Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu vasī vitakkapariyāyapathesu.  Ya vitakka ākakhissati ta vitakka vitakkessati, ya vitakka nākakhissati na ta vitakka vitakkessati.  Acchecchi taha, vivattayi § sayojana, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā”ti. 

 Idamavoca (CS:pg.1.172) Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Vitakkasaṇṭhānasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Sīhanādavaggo niṭṭhito dutiyo. 

 

 Tassuddāna--

Cūḷasīhanādalomahasavaro, mahācūḷadukkhakkhandha-anumānikasutta. 

 Khilapatthamadhupiṇḍikadvidhāvitakka, pañcanimittakathā puna vaggo. 

 

 3. Opammavaggo譬喻法品

 

  (M.21.)1. Kakacūpamasutta鋸喻經

u《中阿含193經》牟犁破群那經(T1.744.)、《增壹阿含50.8經》(T2.813.)

 222. Eva (CS:pg.1.173) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena āyasmā Moiyaphagguno bhikkhunīhi saddhi ativela sasaṭṭho viharati.  Eva sasaṭṭho āyasmā Moiyaphagguno bhikkhunīhi saddhi viharati-- sace koci bhikkhu āyasmato Moiyaphaggunassa sammukhā tāsa bhikkhunīna avaṇṇa bhāsati, tenāyasmā Moiyaphagguno kupito anattamano adhikaraampi karoti.  Sace pana koci bhikkhu tāsa bhikkhunīna sammukhā āyasmato Moiyaphaggunassa avaṇṇa bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraampi karonti.  Eva sasaṭṭho āyasmā Moiyaphagguno bhikkhunīhi saddhi viharati.  Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho so bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Āyasmā, bhante, Moiyaphagguno bhikkhunīhi saddhi ativela sasaṭṭho viharati.  Eva sasaṭṭho, bhante, āyasmā Moiyaphagguno bhikkhunīhi saddhi viharati-- sace koci bhikkhu āyasmato Moiyaphaggunassa sammukhā tāsa bhikkhunīna avaṇṇa bhāsati, tenāyasmā Moiyaphagguno kupito anattamano adhikaraampi karoti.  Sace pana koci bhikkhu tāsa bhikkhunīna sammukhā āyasmato Moiyaphaggunassa avaṇṇa bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraampi karonti.  Eva sasaṭṭho, bhante, āyasmā Moiyaphagguno bhikkhunīhi saddhi viharatī”ti. 

 223. Atha kho Bhagavā aññatara bhikkhu āmantesi--“Ehi (M.21./I,123.) tva bhikkhu, mama vacanena Moiyaphagguna bhikkhu āmantehi-- ‘satthā ta, āvuso phagguna, āmantetī’”ti.  “Eva bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paissutvā yenāyasmā Moiyaphagguno tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Moiyaphagguna etadavoca--“Satthā ta, āvuso phagguna, āmantetī”ti.  “Evamāvuso”ti kho āyasmā Moiyaphagguno tassa (CS:pg.1.174) bhikkhuno paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho āyasmanta Moiyaphagguna Bhagavā etadavoca--

 “Sacca kira tva, phagguna, bhikkhunīhi saddhi ativela sasaṭṭho viharasi?  Eva sasaṭṭho kira tva, phagguna, bhikkhunīhi saddhi viharasi-- sace koci bhikkhu tuyha sammukhā tāsa bhikkhunīna avaṇṇa bhāsati, tena tva kupito anattamano adhikaraampi karosi.  Sace pana koci bhikkhu tāsa bhikkhunīna sammukhā tuyha avaṇṇa bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraampi karonti.  Eva sasaṭṭho kira tva, phagguna, bhikkhunīhi saddhi viharasī”ti?  “Eva, bhante”ti.  “Nanu tva, phagguna, kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito”ti?  “Eva, bhante”ti. 

 224. “Na kho te eta, phagguna, patirūpa kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriya pabbajitassa, ya tva bhikkhunīhi saddhi ativela sasaṭṭho vihareyyāsi.  Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā tāsa bhikkhunīna avaṇṇa bhāseyya, tatrāpi tva, phagguna, ye gehasitā § chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi.  Tatrāpi te, phagguna, eva sikkhitabba-- ‘na ceva me citta vipariata bhavissati, na ca pāpika vāca nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti.  Evañhi te, phagguna, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā tāsa bhikkhunīna pāṇinā pahāra dadeyya, leḍḍunā pahāra dadeyya, daṇḍena pahāra dadeyya, satthena pahāra dadeyya.  Tatrāpi tva, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi.  Tatrāpi te, phagguna, eva sikkhitabba ‘na ceva me citta vipariata bhavissati, na ca pāpika vāca nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti.  Evañhi te, phagguna, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā avaṇṇa bhāseyya, tatrāpi tva, phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te (CS:pg.1.175) pajaheyyāsi.  Tatrāpi te, phagguna, eva sikkhitabba ‘na ceva me citta vipariata bhavissati, na ca pāpika vāca nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti.  Evañhi te, phagguna, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci pāṇinā pahāra dadeyya, leḍḍunā pahāra dadeyya, daṇḍena pahāra dadeyya, satthena pahāra (M.21./I,124.) dadeyya, tatrāpi tva, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi.  Tatrāpi te, phagguna, eva sikkhitabba ‘na ceva me citta vipariata bhavissati, na ca pāpika vāca nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti.  Evañhi te, phagguna, sikkhitabban”ti. 

 225. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Ārādhayisu vata me, bhikkhave, bhikkhū eka samaya citta.  Idhāha, bhikkhave, bhikkhū āmantesi-- aha kho, bhikkhave, ekāsanabhojana bhuñjāmi.  Ekāsanabhojana kho aha, bhikkhave, bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca.  Etha tumhepi, bhikkhave, ekāsanabhojana bhuñjatha.  Ekāsanabhojana kho, bhikkhave, tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcāti.  Na me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi; satuppādakaraṇīyameva me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu ahosi. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiya catumahāpathe ājaññaratho yutto assa hito odhastapatodo.  Tamena dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā, vāmena hatthena rasmiyo gahetvā, dakkhiena hatthena patoda gahetvā, yenicchaka yadicchaka sāreyyapi paccāsāreyyapi.  Evameva kho, bhikkhave, na me tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi, satuppādakaraṇīyameva me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu ahosi.  Tasmātiha, bhikkhave, tumhepi akusala pajahatha, kusalesu dhammesu āyoga karotha.  Evañhi tumhepi imasmi dhammavinaye vuddhi virūḷhi vepulla āpajjissatha. 

 “Seyyathāpi (CS:pg.1.176) bhikkhave, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahanta sālavana.  Tañcassa eaṇḍehi sañchanna.  Tassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo.  So yā tā sālalaṭṭhiyo kuilā ojāpaharaiyo § tā chetvā § bahiddhā nīhareyya, antovana suvisodhita visodheyya.  Yā pana tā sālalaṭṭhiyo ujukā sujātā tā sammā parihareyya.  Evañheta, bhikkhave, sālavana aparena samayena vuddhi virūḷhi vepulla āpajjeyya.  Evameva kho, bhikkhave, tumhepi akusala pajahatha, kusalesu dhammesu āyoga karotha. (M.21./I,125.) Evañhi tumhepi imasmi dhammavinaye vuddhi virūḷhi vepulla āpajjissatha. 

 226. “Bhūtapubba, bhikkhave, imissāyeva Sāvatthiyā vedehikā nāma gahapatānī ahosi.  Vedehikāya, bhikkhave, gahapatāniyā eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘soratā vedehikā gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā vedehikā gahapatānī’ti.  Vedehikāya kho pana, bhikkhave, gahapatāniyā kāḷī nāma dāsī ahosi dakkhā analasā susavihitakammantā. 

 “Atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi--‘Mayha kho ayyāya eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- “Soratā vedehikā gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā vedehikā gahapatānī”ti.  Ki nu kho me ayyā santayeva nu kho ajjhatta kopa na pātukaroti udāhu asanta udāhu mayhamevete § kammantā susavihitā yena me ayyā santayeva ajjhatta kopa na pātukaroti, no asanta?  Yanūnāha ayya vīmaseyyan’ti.  Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divā uṭṭhāsi.  Atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷi dāsi etadavoca--‘He je kāḷī’ti.  ‘Ki, ayye’ti?  ‘Ki, je, divā uṭṭhāsī’ti?  ‘Na khvayye § , kiñcī’ti.  ‘No vata re kiñci, pāpi dāsi § , divā uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā bhākui § akāsi.  Atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā (CS:pg.1.177) etadahosi--‘Santayeva kho me ayyā ajjhatta kopa na pātukaroti, no asanta; mayhamevete kammantā susavihitā, yena me ayyā santayeva ajjhatta kopa na pātukaroti, no asanta.  Yanūnāha bhiyyosomattāya ayya vīmaseyyan’”ti. 

 “Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divātarayeva uṭṭhāsi.  Atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷi dāsi etadavoca--‘He je, kāḷī’ti.  ‘Ki, ayye’ti?  ‘Ki, je, divātara uṭṭhāsī’ti?  ‘Na khvayye, kiñcī’ti.  ‘No vata re kiñci, pāpi dāsi, divātara uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā anattamanavāca nicchāresi.  Atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi--‘Santayeva kho me ayyā ajjhatta kopa na pātukaroti, no asanta.  Mayhamevete kammantā susavihitā, yena me ayyā santayeva ajjhatta kopa na pātukaroti, no asanta.  Yanūnāha bhiyyosomattāya ayya vīmaseyyan’ti. 

 “Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divātarayeva uṭṭhāsi.  Atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷi (M.21./I,126.) dāsi etadavoca-- ‘He je, kāḷī’ti.  ‘Ki, ayye’ti?  ‘Ki, je, divā uṭṭhāsī’ti?  ‘Na khvayye, kiñcī’ti.  ‘No vata re kiñci, pāpi dāsi, divā uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā aggaasūci gahetvā sīse pahāra adāsi, sīsa vobhindi § .  Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī bhinnena sīsena lohitena galantena paivissakāna ujjhāpesi-- ‘passathayye, soratāya kamma; passathayye, nivātāya kamma, passathayye, upasantāya kamma!  Kathañhi nāma ekadāsikāya divā uṭṭhāsīti kupitā anattamanā aggaasūci gahetvā sīse pahāra dassati, sīsa vobhindissatī’ti.

 “Atha kho, bhikkhave, vedehikāya gahapatāniyā aparena samayena eva pāpako kittisaddo abbhuggacchi-- ‘caṇḍī vedehikā gahapatānī, anivātā vedehikā gahapatānī, anupasantā vedehikā gahapatānī’ti. 

 “Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu tāvadeva soratasorato hoti nivātanivāto hoti upasantūpasanto hoti yāva na amanāpā vacanapathā phusanti.  Yato ca, bhikkhave, bhikkhu (CS:pg.1.178) amanāpā vacanapathā phusanti, atha bhikkhu ‘sorato’ti veditabbo, ‘nivāto’ti veditabbo, ‘upasanto’ti veditabbo.  Nāha ta, bhikkhave, bhikkhu ‘suvaco’ti vadāmi yo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu suvaco hoti, sovacassata āpajjati.  Ta kissa hetu?  Tañhi so, bhikkhave, bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāra alabhamāno na suvaco hoti, na sovacassata āpajjati.  Yo ca kho, bhikkhave, bhikkhu dhammayeva sakkaronto, dhamma garu karonto, dhamma mānento, dhamma pūjento, dhamma apacāyamāno § suvaco hoti, sovacassata āpajjati, tamaha ‘suvaco’ti vadāmi.  Tasmātiha, bhikkhave, ‘dhammayeva sakkarontā, dhamma garu karontā, dhamma mānentā, dhamma pūjentā, dhamma apacāyamānā suvacā bhavissāma, sovacassata āpajjissāmā’ti.  Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba. 

 227. “Pañcime, bhikkhave, vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyu-- kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; sahena vā pharusena vā; atthasahitena vā anatthasahitena vā; mettacittā vā dosantarā vā.  Kālena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu akālena vā; bhūtena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu abhūtena vā; sahena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu pharusena vā; (M.21./I,127.) atthasahitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu anatthasahitena vā mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu dosantarā vā.  Tatrāpi vo, bhikkhave, eva sikkhitabba-- ‘na ceva no citta vipariata bhavissati, na ca pāpika vāca nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā, na dosantarā.  Tañca puggala mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaañca sabbāvanta loka mettāsahagatena cittena vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena § pharitvā viharissāmā’ti.  Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba. 

 228. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya kudālapiaka § ādāya.  So eva vadeyya-- ‘aha ima mahāpathavi apathavi karissāmī’ti (CS:pg.1.179) So tatra tatra vikhaeyya § , tatra tatra vikireyya, tatra tatra oṭṭhubheyya, tatra tatra omutteyya-- ‘apathavī bhavasi, apathavī bhavasī’ti.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso ima mahāpathavi apathavi kareyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Ayañhi, bhante, mahāpathavī gambhīrā appameyyā.  Sā na sukarā apathavī kātu; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.  “Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyu-- kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; sahena vā pharusena vā; atthasahitena vā anatthasahitena vā; mettacittā vā dosantarā vā.  Kālena vā bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu akālena vā; bhūtena vā bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu abhūtena vā; sahena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu pharusena vā; atthasahitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu anatthasahitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu dosantarā vā.  Tatrāpi vo, bhikkhave, eva sikkhitabba-- ‘na ceva no citta vipariata bhavissati, na ca pāpika vāca nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā.  Tañca puggala mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaañca sabbāvanta loka pathavisamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti.  Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba. 

 229.“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya lākha vā haliddi vā nīla vā mañjiṭṭha vā ādāya.  So eva vadeyya-- ‘aha imasmi ākāse rūpa likhissāmi, rūpapātubhāva karissāmī’ti.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso imasmi ākāse rūpa likheyya, rūpapātubhāva kareyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Ayañhi, bhante, ākāso arūpī anidassano.  Tattha na sukara rūpa likhitu, rūpapātubhāva kātu; yāvadeva ca (M.21./I,128.) pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.  “Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyu kālena vā akālena vā …pe… ‘na ceva… tadārammaañca (CS:pg.1.180) sabbāvanta loka ākāsasamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti.  Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba. 

 230. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya āditta tiukka ādāya.  So eva vadeyya-- ‘aha imāya ādittāya tiukkāya gaga nadi santāpessāmi saparitāpessāmī’ti.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso ādittāya tiukkāya gaga nadi santāpeyya saparitāpeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Gagā hi, bhante, nadī gambhīrā appameyyā.  Sā na sukarā ādittāya tiukkāya santāpetu saparitāpetu; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.  “Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyu kālena vā akālena vā …pe… ‘na ceva… tadārammaañca sabbāvanta loka gagāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā”ti.  Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba. 

 231. “Seyyathāpi, bhikkhave, biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā, mudukā tūlinī chinnasassarā chinnabhabbharā.  Atha puriso āgaccheyya kaṭṭha vā kathala § vā ādāya.  So eva vadeyya-- ‘aha ima biḷārabhasta maddita sumaddita suparimaddita, muduka tūlini, chinnasassara chinnabhabbhara kaṭṭhena vā kathalena vā sarasara karissāmi bharabhara karissāmī’ti Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amu biḷārabhasta maddita sumaddita suparimaddita, muduka tūlini, chinnasassara chinnabhabbhara kaṭṭhena vā kathalena vā sarasara kareyya, bharabhara kareyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Amu hi, bhante, biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā, mudukā tūlinī, chinnasassarā chinnabhabbharā.  Sā na sukarā kaṭṭhena vā kathalena vā sarasara kātu bharabhara kātu; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.  “Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyu kālena (M.21./I,129.) vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; sahena (CS:pg.1.181) vā pharusena vā; atthasahitena vā anatthasahitena vā; mettacittā vā dosantarā vā.  Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyu akālena vā; bhūtena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu abhūtena vā; sahena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu pharusena vā; atthasahitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu anatthasahitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyu dosantarā vā.  Tatrāpi vo, bhikkhave, eva sikkhitabba-- ‘na ceva no citta vipariata bhavissati, na ca pāpika vāca nicchāressāma hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā.  Tañca puggala mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaañca sabbāvanta loka biḷārabhastāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti.  Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba. 

 232. “Ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā agamagāni okanteyyu, tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro.  Tatrāpi vo, bhikkhave eva sikkhitabba-- ‘na ceva no citta vipariata bhavissati, na ca pāpika vāca nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā.  Tañca puggala mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma tadārammaañca sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti.  Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba. 

 233. “Imañca § tumhe, bhikkhave, kakacūpama ovāda abhikkhaa manasi kareyyātha.  Passatha no tumhe, bhikkhave, ta vacanapatha, au vā thūla vā, ya tumhe nādhivāseyyāthā”ti?  “No heta, bhante”.  “Tasmātiha, bhikkhave, ima kakacūpama ovāda abhikkhaa manasikarotha.  Ta vo bhavissati dīgharatta hitāya sukhāyā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Kakacūpamasutta niṭṭhita pahama. 

 

(M.22./I,130.)

  (M.22.)2. Alagaddūpamasutta蛇喻經

u《中阿含200經》阿黎吒經(T2.763.)、《增壹阿含43.5經》船筏(T2.759.)

 234. Eva (CS:pg.1.182) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena Ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa § evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna hoti-- “Tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā”ti.  Assosu kho sambahulā bhikkhū-- “Ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- ‘tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā’”ti.  Atha kho te bhikkhū yena Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasakamisu; upasakamitvā Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba etadavocuṁ-- “Sacca kira te, āvuso Ariṭṭha, evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- ‘tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā’”ti.  “Evabyākho § aha, āvuso, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā”ti. 

 Atha kho tepi bhikkhū Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti § samanubhāsanti-- “Mā heva, āvuso Ariṭṭha, avaca, mā Bhagavanta abbhācikkhi; na hi sādhu Bhagavato abbhakkhāna § , na hi Bhagavā eva vadeyya.  Anekapariyāyenāvuso Ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, alañca pana te paisevato antarāyāya.  Appassādā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.  1Aṭṭhikakalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā …pe…2masapesūpamā kāmā vuttā Bhagavatā3tiukkūpamā kāmā vuttā Bhagavatā4agārakāsūpamā kāmā vuttā Bhagavatā5supinakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā6yācitakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā7rukkhaphalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā8asisūnūpamā kāmā vuttā Bhagavatā9sattisūlūpamā kāmā vuttā Bhagavatā10sappasirūpamā kāmā vuttā (CS:pg.1.183) Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti.  Evampi kho Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno § samanubhāsiyamāno tadeva § pāpaka diṭṭhigata thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- “Evabyākho aha, āvuso, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā”ti. 

 235. Yato kho te bhikkhū nāsakkhisu Ariṭṭha bhikkhugaddhabādhipubba  (M.22./I,131.) etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetu, atha kho te bhikkhū yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocuṁ-- “Ariṭṭhassa nāma, bhante, bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- ‘tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā’ti.  Assumha kho maya, bhante-- ‘Ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā’ti.  Atha kho maya, bhante, yena Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasakamimha; upasakamitvā Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba etadavocumha-- ‘sacca kira te, āvuso Ariṭṭha, evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā’ti? 

 “Eva vutte, bhante, Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhe etadavoca--‘Evabyākho aha, āvuso, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā’ti.  Atha kho maya, bhante, Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha ‘mā heva, āvuso Ariṭṭha, avaca, mā Bhagavanta abbhācikkhi; na hi sādhu Bhagavato abbhakkhāna (CS:pg.1.184) na hi Bhagavā eva vadeyya.  Anekapariyāyenāvuso Ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā, alañca pana te paisevato antarāyāya.  Appassādā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.  Aṭṭhikakalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.  Evampi kho, bhante, Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpaka diṭṭhigata thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- ‘evabyākho aha, āvuso, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā’ti.  Yato kho maya, bhante, nāsakkhimha Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetu, atha maya etamattha Bhagavato ārocemā”ti.

 236. Atha kho Bhagavā aññatara bhikkhu āmantesi--“Ehi tva, bhikkhu, mama vacanena Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba āmantehi-- ‘satthā ta, āvuso Ariṭṭha, āmantetī’”ti. (M.22./I,132.) “Eva bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paissutvā, yena Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasakami; upasakamitvā Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba etadavoca--“Satthā ta, āvuso Ariṭṭha, āmantetī”ti.  “Evamāvuso”ti kho Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tassa bhikkhuno paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba Bhagavā etadavoca--“Sacca kira te, Ariṭṭha, evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- ‘tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā’”ti? 

 “Evabyākho aha, bhante, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi-- ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paisevato nāla antarāyāyā’”ti.  “Kassa kho nāma tva, moghapurisa, mayā eva dhamma desita ājānāsi?  Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā?  Alañca pana te paisevato antarāyāya.  Appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.  Aṭṭhikakalūpamā kāmā vuttā mayā… masapesūpamā (CS:pg.1.185) kāmā vuttā mayā… tiukkūpamā kāmā vuttā mayā… agārakāsūpamā kāmā vuttā mayā… supinakūpamā kāmā vuttā mayā… yācitakūpamā kāmā vuttā mayā… rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā… asisūnūpamā kāmā vuttā mayā… sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā… sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.  Atha ca pana tva, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khanasi, bahuñca apuñña pasavasi.  Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharatta ahitāya dukkhāyā”ti. 

 Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Ta ki maññatha, bhikkhave, api nāya Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo usmīkatopi imasmi dhammavinaye”ti?  “Kiñhi § siyā, bhante; no heta, bhante”ti.  Eva vutte, Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tuhībhūto makubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaibhāno nisīdi.  Atha kho Bhagavā Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba tuhībhūta makubhūta pattakkhandha adhomukha pajjhāyanta appaibhāna viditvā Ariṭṭha bhikkhu gaddhabādhipubba etadavoca--“Paññāyissasi kho tva, moghapurisa, etena sakena pāpakena diṭṭhigatena.  Idhāha bhikkhū paipucchissāmī”ti.

 237. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Tumhepi me, (M.22./I,133.) bhikkhave eva dhamma desita ājānātha yathāya Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuñña pasavatī”ti?  “No heta, bhante.  Anekapariyāyena hi no, bhante, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā Bhagavatā; alañca pana te paisevato antarāyāya.  Appassādā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.  Aṭṭhikakalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo”ti.  “Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu, kho me tumhe, bhikkhave, eva dhamma desita ājānātha.  Anekapariyāyena hi kho, bhikkhave, antarāyikā dhammā vuttā mayā, alañca pana te paisevato antarāyāya.  Appassādā kāmā vuttā mayā (CS:pg.1.186) bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.  Aṭṭhikakalūpamā kāmā vuttā mayā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.  Atha ca panāya Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuñña pasavati.  Tañhi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharatta ahitāya dukkhāya.  So vata, bhikkhave, aññatreva kāmehi aññatra kāmasaññāya aññatra kāmavitakkehi kāme paisevissatīti-- neta hāna vijjati”. 

 238. “Idha, bhikkhave, ekacce moghapurisā dhamma pariyāpuanti-- sutta, geyya, veyyākaraa, gātha, udāna, itivuttaka, jātaka, abbhutadhamma, vedalla.  Te ta dhamma pariyāpuitvā tesa dhammāna paññāya attha na upaparikkhanti.  Tesa te dhammā paññāya attha anupaparikkhata na nijjhāna khamanti.  Te upārambhānisasā ceva dhamma pariyāpuanti itivādappamokkhānisasā ca.  Yassa catthāya dhamma pariyāpuanti tañcassa attha nānubhonti.  Tesa te dhammā duggahitā dīgharatta ahitāya dukkhāya savattanti.  Ta kissa hetu?  Duggahitattā, bhikkhave, dhammāna. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesana caramāno.  So passeyya mahanta alagadda.  Tamena bhoge vā naguṭṭhe vā gaheyya.  Tassa so alagaddo paiparivattitvā § hatthe vā bāhāya vā aññatarasmi vā agapaccage aseyya § .  So tatonidāna (M.22./I,134.) maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkha.  Ta kissa hetu?  Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa.  Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhamma pariyāpuanti-- sutta, geyya, veyyākaraa, gātha, udāna, itivuttaka, jātaka, abbhutadhamma, vedalla.  Te ta dhamma pariyāpuitvā tesa dhammāna paññāya attha na upaparikkhanti.  Tesa te dhammā paññāya attha anupaparikkhata na nijjhāna khamanti.  Te upārambhānisasā ceva dhamma pariyāpuanti itivādappamokkhānisasā ca.  Yassa catthāya dhamma pariyāpuanti tañcassa attha nānubhonti.  Tesa te dhammā duggahitā dīgharatta ahitāya dukkhāya savattanti.  Ta kissa hetu?  Duggahitattā bhikkhave dhammāna. 

 239.“Idha (CS:pg.1.187) pana, bhikkhave, ekacce kulaputtā dhamma pariyāpuanti-- sutta, geyya, veyyākaraa, gātha, udāna, itivuttaka, jātaka, abbhutadhamma, vedalla.  Te ta dhamma pariyāpuitvā tesa dhammāna paññāya attha upaparikkhanti.  Tesa te dhammā paññāya attha upaparikkhata nijjhāna khamanti.  Te na ceva upārambhānisasā dhamma pariyāpuanti na itivādappamokkhānisasā ca § .  Yassa catthāya dhamma pariyāpuanti tañcassa attha anubhonti.  Tesa te dhammā suggahitā dīgharatta hitāya sukhāya savattanti.  Ta kissa hetu?  Suggahitattā bhikkhave dhammāna. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesana caramāno.  So passeyya mahanta alagadda.  Tamena ajapadena daṇḍena suniggahita niggaheyya.  Ajapadena daṇḍena suniggahita niggahitvā, gīvāya suggahita gaheyya.  Kiñcāpi so, bhikkhave alagaddo tassa purisassa hattha vā bāha vā aññatara vā agapaccaga bhogehi paliveheyya, atha kho so neva tatonidāna maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkha.  Ta kissa hetu?  Suggahitattā, bhikkhave, alagaddassa.  Evameva kho, bhikkhave, idhekacce kulaputtā dhamma pariyāpuanti-- sutta, geyya, veyyākaraa, gātha, udāna, itivuttaka, jātaka, abbhutadhamma, vedalla.  Te ta dhamma pariyāpuitvā tesa dhammāna paññāya attha upaparikkhanti.  Tesa te dhammā paññāya attha upaparikkhata nijjhāna khamanti.  Te na ceva upārambhānisasā dhamma pariyāpuanti, na itivādappamokkhānisasā ca.  Yassa catthāya dhamma pariyāpuanti, tañcassa attha anubhonti.  Tesa te dhammā suggahitā dīgharatta atthāya hitāya sukhāya savattanti.  Ta kissa hetu?  Suggahitattā, bhikkhave, dhammāna.  Tasmātiha, bhikkhave, yassa me bhāsitassa attha ājāneyyātha, tathā na dhāreyyātha.  Yassa ca pana me bhāsitassa attha na ājāneyyātha, aha vo tattha paipucchitabbo, ye vā panāssu viyattā bhikkhū. 

 240. “Kullūpama vo, bhikkhave, dhamma desessāmi nittharaatthāya, no gahaatthāya.  Ta suṇātha, sādhuka manasikarotha, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Seyyathāpi (CS:pg.1.188) bhikkhave, puriso addhānamaggappaipanno.  So passeyya mahanta udakaṇṇava, orima tīra sāsaka sappaibhaya, pārima tīra khema appaibhaya; na cassa nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāra gamanāya.  Tassa evamassa (M.22./I,135.) ‘aya kho mahā-udakaṇṇavo, orima tīra sāsaka sappaibhaya, pārima tīra khema appaibhaya; natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāra gamanāya.  Yanūnāha tiakaṭṭhasākhāpalāsa sakaḍḍhitvā, kulla bandhitvā, ta kulla nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāra uttareyyan’ti.  Atha kho so, bhikkhave, puriso tiakaṭṭhasākhāpalāsa sakaḍḍhitvā, kulla bandhitvā ta kulla nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāra uttareyya.  Tassa purisassa uttiṇṇassa § pāragatassa evamassa-- ‘bahukāro kho me aya kullo; imāha kulla nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāra uttiṇṇo.  Yanūnāha ima kulla sīse vā āropetvā khandhe vā uccāretvā § yena kāma pakkameyyan’ti.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso evakārī tasmi kulle kiccakārī assā”ti?  “No heta, bhante”.  “Kathakārī ca so, bhikkhave, puriso tasmi kulle kiccakārī assa?  Idha, bhikkhave, tassa purisassa uttiṇṇassa pāragatassa evamassa-- ‘bahukāro kho me aya kullo; imāha kulla nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāra uttiṇṇo.  Yanūnāha ima kulla thale vā ussādetvā § udake vā opilāpetvā yena kāma pakkameyyan’ti.  Evakārī kho so, bhikkhave, puriso tasmi kulle kiccakārī assa.  Evameva kho, bhikkhave, kullūpamo mayā dhammo desito nittharaatthāya, no gahaatthāya.  Kullūpama vo, bhikkhave, dhamma desita, ājānantehi dhammāpi vo pahātabbā pageva adhammā. 

 241. “Chayimāni, bhikkhave, diṭṭhiṭṭhānāni.  Katamāni cha?  Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpa ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti (CS:pg.1.189) samanupassati; vedana ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; sañña ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; sakhāre ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; yampi ta diṭṭha suta muta viññāta patta pariyesita, anuvicarita manasā tampi ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; yampi ta diṭṭhiṭṭhāna-- so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo (M.22./I,136.) sassatisama tatheva hassāmīti-- tampi ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati.  Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyāna dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisāna dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, rūpa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; vedana ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; sañña ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; sakhāre ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; yampi ta diṭṭha suta muta viññāta patta pariyesita, anuvicarita manasā, tampi ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; yampi ta diṭṭhiṭṭhāna-- so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisama tatheva hassāmīti-- tampi ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  So eva samanupassanto asati na paritassatī”ti. 

 242. Eva vutte, aññataro bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Siyā nu kho, bhante, bahiddhā asati paritassanā”ti?  “Siyā, bhikkhū”ti-- Bhagavā avoca.  “Idha bhikkhu ekaccassa eva hoti-- ‘ahu vata me, ta vata me natthi; siyā vata me, ta vatāha na labhāmī’ti.  So socati kilamati paridevati urattāḷi kandati sammoha āpajjati.  Eva kho, bhikkhu, bahiddhā asati paritassanā hotī”ti. 

 “Siyā pana, bhante, bahiddhā asati aparitassanā”ti?  “Siyā, bhikkhū”ti-- Bhagavā avoca.  “Idha bhikkhu ekaccassa na eva hoti-- ‘ahu vata me, ta vata me natthi; siyā vata me, ta vatāha na labhāmī’ti.  So na socati (CS:pg.1.190) na kilamati na paridevati na urattāḷi kandati na sammoha āpajjati.  Eva kho, bhikkhu, bahiddhā asati aparitassanā hotī”ti. 

 “Siyā nu kho, bhante, ajjhatta asati paritassanā”ti?  “Siyā, bhikkhū”ti-- Bhagavā avoca.  “Idha, bhikkhu, ekaccassa eva diṭṭhi hoti-- ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisama tatheva hassāmī’ti.  So suṇāti Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā sabbesa diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayāna samugghātāya sabbasakhārasamathāya sabbūpadhipainissaggāya tahākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhamma desentassa.  Tassa eva(M.22./I,137.) hoti ‘ucchijjissāmi nāmassu, vinassissāmi nāmassu, nassu nāma bhavissāmī’ti.  So socati kilamati paridevati urattāḷi kandati sammoha āpajjati.  Eva kho, bhikkhu, ajjhatta asati paritassanā hotī”ti. 

 “Siyā pana, bhante, ajjhatta asati aparitassanā”ti?  “Siyā, bhikkhū”ti Bhagavā avoca.  “Idha, bhikkhu, ekaccassa na eva diṭṭhi hoti-- ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisama tatheva hassāmī’ti.  So suṇāti Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā sabbesa diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayāna samugghātāya sabbasakhārasamathāya sabbūpadhipainissaggāya tahākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhamma desentassa.  Tassa na eva hoti-- ‘ucchijjissāmi nāmassu, vinassissāmi nāmassu, nassu nāma bhavissāmī’ti.  So na socati na kilamati na paridevati na urattāḷi kandati na sammoha āpajjati.  Eva kho, bhikkhu, ajjhatta asati aparitassanā hoti”. 

 243. “Ta § , bhikkhave, pariggaha pariggaheyyātha, yvāssa § pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisama tatheva tiṭṭheyya.  Passatha no tumhe, bhikkhave, ta pariggaha yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisama tatheva tiṭṭheyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Sādhu, bhikkhave.  Ahampi kho ta, bhikkhave, pariggaha na samanupassāmi (CS:pg.1.191) yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisama tatheva tiṭṭheyya. 

 “Ta, bhikkhave, attavādupādāna upādiyetha, yasa § attavādupādāna upādiyato na uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.  Passatha no tumhe, bhikkhave, ta attavādupādāna yasa attavādupādāna upādiyato na uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “No heta, bhante”.  “Sādhu, bhikkhave.  Ahampi kho ta, bhikkhave, attavādupādāna na samanupassāmi yasa attavādupādāna upādiyato na uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 

 “Ta, bhikkhave, diṭṭhinissaya nissayetha yasa diṭṭhinissaya nissayato na uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.  Passatha no tumhe, bhikkhave, ta diṭṭhinissaya yasa diṭṭhinissaya nissayato na uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “No heta, bhante”.  “Sādhu, bhikkhave.  Ahampi kho ta, bhikkhave, diṭṭhinissaya na samanupassāmi yasa diṭṭhinissaya (M.22./I,138.) nissayato na uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”. 

 244. “Attani vā, bhikkhave, sati attaniya me ti assā”ti? 

 “Eva, bhante”.

 “Attaniye vā, bhikkhave, sati attā me ti assā”ti?  “Eva, bhante”. 

 “Attani ca, bhikkhave, attaniye ca saccato thetato anupalabbhamāne, yampi ta diṭṭhiṭṭhāna-- ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisama tatheva hassāmī’ti-- nanāya § , bhikkhave, kevalo paripūro bāladhammo’”ti? 

 “Kiñhi no siyā, bhante, kevalo hi, bhante, paripūro § bāladhammo”ti. 

 “Ta ki maññatha, bhikkhave, rūpa nicca vā anicca vā”ti? 

 “Anicca, bhante”

 “Ya panānicca, dukkha vā ta sukha vā”ti? 

 “Dukkha, bhante”. 

 “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- eta mama, esohamasmi, eso me attā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Ta ki maññatha, bhikkhave, vedanā …pe… saññā… sakhārā… viññāṇa nicca vā anicca vā”ti? 

 “Anicca, bhante”. 

 “Ya panānicca, dukkha (CS:pg.1.192) vā ta sukha vā”ti? 

 “Dukkha, bhante”. 

 “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- eta mama, esohamasmi, eso me attā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Tasmātiha, bhikkhave, ya kiñci rūpa atītānāgatapaccuppanna, ajjhatta vā bahiddhā (M.22./I,139.) vā oḷārika vā sukhuma vā, hīna vā paṇīta vā, ya dūre santike vā, sabba rūpa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā… ye keci sakhārā… ya kiñci viññāṇa atītānāgatapaccuppanna, ajjhatta vā bahiddhā vā, oḷārika vā sukhuma vā, hīna vā paṇīta vā, ya dūre santike vā, sabba viññāṇa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba”. 

 245. “Eva passa, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmi nibbindati, vedanāya nibbindati, saññāya nibbindati, sakhāresu nibbindati, viññāṇasmi nibbindati, nibbidā virajjati § , virāgā vimuccati vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho itipi, sakiṇṇaparikkho itipi, abbūḷhesiko itipi, niraggao itipi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visayutto itipi. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā, āyati anuppādadhammā.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sakiṇṇaparikkho hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhuno ponobbhaviko jātisasāro pahīno hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato, āyati anuppādadhammo.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu sakiṇṇaparikkho hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhuno tahā pahīnā hoti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā, āyati anuppādadhammā.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu abbūḷhesiko hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu niraggao hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhuno pañca orambhāgiyāni sayojanāni pahīnāni honti, ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni, āyati anuppādadhammāni (CS:pg.1.193) Eva kho, bhikkhave, bhikkhu niraggao hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visayutto hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatianuppādadhammo. (M.22./I,140.) Eva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visayutto hoti. 

 246. “Eva vimuttacitta kho, bhikkhave, bhikkhu sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā anvesa nādhigacchanti-- ‘ida nissita Tathāgatassa viññāṇan’ti.  Ta kissa hetu?  Diṭṭhevāha, bhikkhave, dhamme Tathāgata ananuvijjoti vadāmi.  Evavādi kho ma, bhikkhave, evamakkhāyi eke samaabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti-- ‘venayiko samao Gotamo, sato sattassa uccheda vināsa vibhava paññāpetī’ti.  Yathā cāha na, bhikkhave § , yathā cāha na vadāmi, tathā ma te bhonto samaabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti-- ‘venayiko samao Gotamo, sato sattassa uccheda vināsa vibhava paññāpetī’ti.  Pubbe cāha bhikkhave, etarahi ca dukkhañceva paññāpemi, dukkhassa ca nirodha.  Tatra ce, bhikkhave, pare Tathāgata akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, tatra, bhikkhave, Tathāgatassa na hoti āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi. 

 “Tatra ce, bhikkhave, pare Tathāgata sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, tatra, bhikkhave, Tathāgatassa na hoti Ānando na somanassa na cetaso uppilāvitatta.  Tatra ce, bhikkhave pare vā Tathāgata sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, tatra, bhikkhave, Tathāgatassa eva hoti-- ‘ya kho ida pubbe pariññāta tattha me evarūpā kārā § karīyantī’ti.  Tasmātiha, bhikkhave, tumhe cepi pare akkoseyyu paribhāseyyu roseyyu viheseyyu, tatra tumhe hi na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā.  Tasmātiha, bhikkhave, tumhe cepi pare sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, tatra tumhehi na Ānando na somanassa na cetaso uppilāvitatta karaṇīya.  Tasmātiha, bhikkhave, tumhe cepi pare sakkareyyu garu (CS:pg.1.194) kareyyu māneyyu pūjeyyu, tatra tumhāka evamassa-- ‘ya kho ida pubbe pariññāta, tattha me § evarūpā kārā karīyantī’ti. 

 247. “Tasmātiha, bhikkhave, ya na tumhāka ta pajahatha; ta vo pahīna dīgharatta hitāya sukhāya bhavissati.  Kiñca, bhikkhave, na tumhāka?  Rūpa, bhikkhave, na tumhāka, ta pajahatha; ta vo pahīna dīgharatta hitāya sukhāya bhavissati.  Vedanā, bhikkhave, na tumhāka, (M.22./I,141.) ta pajahatha; sā vo pahīnā dīgharatta hitāya sukhāya bhavissati.  Saññā, bhikkhave, na tumhāka, ta pajahatha; sā vo pahīnā dīgharatta hitāya sukhāya bhavissati.  Sakhārā, bhikkhave, na tumhāka, te pajahatha; te vo pahīnā dīgharatta hitāya sukhāya bhavissanti.  Viññāṇa, bhikkhave, na tumhāka, ta pajahatha; ta vo pahīna dīgharatta hitāya sukhāya bhavissati.  Ta ki maññatha, bhikkhave, ya imasmi Jetavane tiakaṭṭhasākhāpalāsa, ta jano hareyya vā daheyya vā yathāpaccaya vā kareyya.  Api nu tumhāka evamassa-- ‘amhe jano harati vā dahati vā yathāpaccaya vā karotī’ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Na hi no eta, bhante, attā vā attaniya vā”ti.  “Evameva kho, bhikkhave, ya na tumhāka ta pajahatha; ta vo pahīna dīgharatta hitāya sukhāya bhavissati.  Kiñca, bhikkhave, na tumhāka?  Rūpa, bhikkhave, na tumhāka, ta pajahatha; ta vo pahīna dīgharatta hitāya sukhāya bhavissati.  Vedanā, bhikkhave …pe… saññā, bhikkhave… sakhārā, bhikkhave …pe… viññāṇa, bhikkhave, na tumhāka, ta pajahatha; ta vo pahīna dīgharatta hitāya sukhāya bhavissati. 

 248. “Eva svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivao pakāsito chinnapilotiko.  Eva svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivae pakāsite chinnapilotike ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasayojanā sammadaññā vimuttā, vaṭṭa tesa natthi paññāpanāya.  Eva svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivao pakāsito chinnapilotiko.  Eva svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivae pakāsite chinnapilotike yesa bhikkhūna pañcorambhāgiyāni sayojanāni (CS:pg.1.195) pahīnāni, sabbe te opapātikā, tattha parinibbāyino, anāvattidhammā tasmā lokā.  Eva svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivao pakāsito chinnapilotiko.  Eva svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivae pakāsite chinnapilotike yesa bhikkhūna tīṇi sayojanāni pahīnāni, rāgadosamohā tanubhūtā, sabbe te sakadāgāmino, sakideva ima loka āgantvā dukkhassanta karissanti.  Eva svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivao pakāsito chinnapilotiko.  Eva svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivae pakāsite chinnapilotike yesa bhikkhūna tīṇi sayojanāni pahīnāni, sabbe te sotāpannā, avinipātadhammā (M.22./I,142.) niyatā sambodhiparāyanā.  Eva svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivao pakāsito chinnapilotiko.  Eva svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivae pakāsite chinnapilotike ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino sabbe te sambodhiparāyanā.  Eva svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivao pakāsito chinnapilotiko.  Eva svākkhāte, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivae pakāsite chinnapilotike yesa mayi saddhāmatta pemamatta sabbe te saggaparāyanā”ti.

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Alagaddūpamasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 

  (M.23.)3. Vammikasutta蟻垤經

u No.95.《蟻喻經》(T1.918.)、《雜阿含1079經》(T2.282.)、《別譯雜阿含18經》(T2.379.)、《增壹阿含39.9經》婆蜜(T2.733.)、,Sk(S): SHT,II,16-19 (no.163a,d,b,c) Sk(E): Enomoto 1994, no.1079 (Abhidh-k-vy 1, p.281; Abhidh-k-bh p.127)

 249.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena āyasmā Kumārakassapo andhavane viharati.  Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappa andhavana obhāsetvā yenāyasmā Kumārakassapo tenupasakami; upasakamitvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hitā kho sā devatā āyasmanta Kumārakassapa etadavoca--

 “Bhikkhu (CS:pg.1.196) bhikkhu, aya vammiko § ratti dhūmāyati, divā pajjalati.  Brāhmao evamāha-- ‘Abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyā’ti.  Abhikkhaanto sumedho sattha ādāya addasa lagi ‘lagī, bhadante’ti.  Brāhmao evamāha-- ‘Ukkhipa lagi; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyā’ti.  Abhikkhaanto sumedho sattha ādāya addasa uddhumāyika.  ‘Uddhumāyikā, bhadante’ti.  Brāhmao evamāha-- ‘Ukkhipa uddhumāyika; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyā’ti.  Abhikkhaanto sumedho sattha ādāya addasa dvidhāpatha.  ‘Dvidhāpatho, bhadante’ti.  Brāhmao evamāha-- ‘Ukkhipa dvidhāpatha; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyā’ti.  Abhikkhaanto sumedho sattha ādāya addasa cagavāra § .  ‘Cagavāro, bhadante’ti.  Brāhmao evamāha-- (M.23./I,143.) ‘Ukkhipa cagavāra; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyā’ti.  Abhikkhaanto sumedho sattha ādāya addasa kumma.  ‘Kummo bhadante’ti.  Brāhmao evamāha-- ‘ukkhipa kumma; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyā’ti.  Abhikkhaanto sumedho sattha ādāya addasa asisūna.  ‘Asisūnā, bhadante’ti.  Brāhmao evamāha-- ‘ukkhipa asisūna; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyā’ti.  Abhikkhaanto sumedho sattha ādāya addasa masapesi.  ‘Masapesi, bhadante’ti.  Brāhmao evamāha-- ‘ukkhipa masapesi; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyā’ti.  Abhikkhaanto sumedho sattha ādāya addasa nāga.  ‘Nāgo, bhadante’ti.  Brāhmao evamāha-- ‘tiṭṭhatu nāgo, mā nāga ghaṭṭesi; namo karohi nāgassā’”ti. 

 “Ime kho tva, bhikkhu, pañhe Bhagavanta upasakamitvā puccheyyāsi, yathā ca te Bhagavā byākaroti tathā na dhāreyyāsi.  Nāha ta, bhikkhu, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaabrāhmaiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesa pañhāna veyyākaraena citta ārādheyya aññatra Tathāgatena vā, Tathāgatasāvakena vā, ito vā pana sutvā”ti-- idamavoca sā devatā.  Ida vatvā tatthevantaradhāyi. 

 250. Atha kho āyasmā Kumārakassapo tassā rattiyā accayena yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Kumārakassapo Bhagavanta (CS:pg.1.197) etadavoca--“Ima, bhante, ratti aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappa andhavana obhāsetvā yenāha tenupasakami; upasakamitvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hitā kho, bhante, sā devatā ma etadavoca--‘Bhikkhu bhikkhu, aya vammiko ratti dhūmāyati, divā pajjalati’.  Brāhmao evamāha-- ‘abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyā’ti.  Abhikkhaanto sumedho sattha ādāya …pe… ito vā pana sutvāti.  Idamavoca, bhante, sā devatā.  Ida vatvā tatthevantaradhāyi.  ‘Ko nu kho, bhante, vammiko, kā ratti dhūmāyanā, kā divā pajjalanā, ko brāhmao, ko sumedho, ki sattha, ki abhikkhaa, kā lagī, kā uddhumāyikā, ko dvidhāpatho, ki cagavāra, ko kummo, kā asisūnā kā masapesi, ko nāgo’”ti? 

(M.23./I,144.) 251. “‘Vammiko’ti kho, bhikkhu, imasseta cātumahābhūtikassa § kāyassa adhivacana, mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādana-parimaddanabhedana-viddhasana-dhammassa. 

 “Ya kho, bhikkhu, divā kammante § ārabbha ratti anuvitakketi anuvicāreti-- aya ratti dhūmāyanā.  Ya kho, bhikkhu, ratti anuvitakketvā anuvicāretvā divā kammante payojeti kāyena vācāya ‘manasā§-- aya divā pajjalanā. 

 “‘Brāhmao’ti kho, bhikkhu, Tathāgatasseta adhivacana arahato sammāsambuddhassa.  ‘Sumedho’ti kho bhikkhu sekkhasseta bhikkhuno adhivacana. 

 “‘Satthan’ti kho, bhikkhu, ariyāyeta paññāya adhivacana.  ‘Abhikkhaan’ti kho, bhikkhu, vīriyārambhasseta adhivacana. 

 “‘Lagī’ti kho, bhikkhu, avijjāyeta adhivacana.  Ukkhipa lagi, pajaha avijja; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyāti ayametassa attho. 

 “‘Uddhumāyikā’ti kho, bhikkhu, kodhūpāyāsasseta adhivacana.  Ukkhipa uddhumāyika, pajaha kodhūpāyāsa; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyāti ayametassa attho. 

 “‘Dvidhāpatho’ti (CS:pg.1.198) kho, bhikkhu, vicikicchāyeta adhivacana.  Ukkhipa dvidhāpatha, pajaha vicikiccha; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyāti ayametassa attho. 

 “‘Cagavāran’ti kho, bhikkhu, pañcanneta nīvaraṇāna adhivacana, seyyathida-- kāmacchandanīvaraassa, byāpādanīvaraassa, thīnamiddhanīvaraassa, uddhaccakukkuccanīvaraassa, vicikicchānīvaraassa.  Ukkhipa cagavāra, pajaha pañca nīvarae abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyāti ayametassa attho. 

 “‘Kummo’ti kho, bhikkhu, pañcanneta upādānakkhandhāna adhivacana, seyyathida-- rūpupādānakkhandhassa, vedanupādānakkhandhassa, saññupādānakkhandhassa, sakhārupādānakkhandhassa, viññāṇupādānakkhandhassa.  Ukkhipa kumma, pajaha pañcupādānakkhandhe; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyāti ayametassa attho. 

 “‘Asisūnā’ti kho, bhikkhu, pañcanneta kāmaguṇāna adhivacana-- cakkhuviññeyyāna rūpāna iṭṭhāna kantāna manāpāna piyarūpāna kāmūpasahitāna rajanīyāna, sotaviññeyyāna saddāna …pe… ghānaviññeyyāna gandhāna …pe… jivhāviññeyyāna rasāna …pe… kāyaviññeyyāna phoṭṭhabbāna iṭṭhāna kantāna manāpāna piyarūpāna kāmūpasahitāna (M.23./I,145.) rajanīyāna.  Ukkhipa asisūna, pajaha pañca kāmague; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyāti ayametassa attho.

 “‘Masapesī’ti kho, bhikkhu, nandīrāgasseta adhivacana.  Ukkhipa masapesi, pajaha nandīrāga; abhikkhaa, sumedha, sattha ādāyāti ayametassa attho.

 “‘Nāgo’ti kho, bhikkhu, khīṇāsavasseta bhikkhuno adhivacana.  Tiṭṭhatu nāgo, mā nāga ghaṭṭesi; namo karohi nāgassāti ayametassa attho”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Kumārakassapo Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

Vammikasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

  (M.24.)4. Rathavinītasutta傳車經

u《中阿含9經》七車經(T1.429.)、《增壹阿含39.10經》七車經(T2.733.)

 252. Eva (CS:pg.1.199) me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Atha kho sambahulā jātibhūmakā bhikkhū jātibhūmiya vassavuṭṭhā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca--

 “Ko nu kho, bhikkhave, jātibhūmiya jātibhūmakāna bhikkhūna sabrahmacārīna eva sambhāvito-- ‘attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūna kattā, attanā ca santuṭṭho santuṭṭhikathañca bhikkhūna kattā, attanā ca pavivitto pavivekakathañca bhikkhūna kattā, attanā ca asasaṭṭho asasaggakathañca bhikkhūna kattā, attanā ca āraddhavīriyo vīriyārambhakathañca bhikkhūna kattā, attanā ca sīlasampanno sīlasampadākathañca bhikkhūna kattā, attanā ca samādhisampanno samādhisampadākathañca bhikkhūna kattā, attanā ca paññāsampanno paññāsampadākathañca bhikkhūna kattā, attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadākathañca bhikkhūna kattā, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūna kattā, ovādako viññāpako sandassako samādapako (M.24./I,146.) samuttejako sampahasako sabrahmacārīnan’”ti?  “Puṇṇo nāma, bhante, āyasmā Mantāṇiputto jātibhūmiya jātibhūmakāna bhikkhūna sabrahmacārīna eva sambhāvito-- ‘attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūna kattā, attanā ca santuṭṭho …pe… ovādako viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahasako sabrahmacārīnan’”ti.

 253. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Bhagavato avidūre nisinno hoti.  Atha kho āyasmato Sāriputtassa etadahosi--“Lābhā āyasmato Puṇṇassa Mantāṇiputtassa, suladdhalābhā āyasmato Puṇṇassa Mantāṇiputtassa, yassa viññū sabrahmacārī satthu sammukhā anumassa anumassa vaṇṇa bhāsanti, tañca satthā abbhanumodati.  Appeva nāma mayampi kadāci karahaci āyasmatā Puṇṇena Mantāṇiputtena saddhi samāgaccheyyāma § , appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti.

 254. Atha (CS:pg.1.200) kho Bhagavā Rājagahe yathābhiranta viharitvā yena Sāvatthi tena cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Sāvatthi tadavasari.  Tatra suda Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Assosi kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto-- “Bhagavā kira Sāvatthi anuppatto; Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme”ti. 

 255. Atha kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto senāsana sasāmetvā pattacīvaramādāya yena Sāvatthi tena cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Sāvatthi Jetavana Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho āyasmanta Puṇṇa Mantāṇiputta Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi.  Atha kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahasito Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā yena andhavana tenupasakami divāvihārāya. 

 256. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā Sāriputto tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Sāriputta etadavoca--“Yassa kho tva, āvuso Sāriputta, Puṇṇassa nāma bhikkhuno Mantāṇiputtassa abhiha kittayamāno ahosi, so (M.24./I,147.)Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahasito Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā yena andhavana tena pakkanto divāvihārāyā”ti. 

 Atha kho āyasmā Sāriputto taramānarūpo nisīdana ādāya āyasmanta Puṇṇa Mantāṇiputta piṭṭhito piṭṭhito anubandhi sīsānulokī.  Atha kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto andhavana ajjhogāhetvā aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisīdi.  Āyasmāpi kho Sāriputto andhavana ajjhogāhetvā aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisīdi. 

 Atha (CS:pg.1.201) kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Puṇṇena Mantāṇiputtena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmanta Puṇṇa Mantāṇiputta etadavoca--

 257. “Bhagavati no, āvuso, brahmacariya vussatī”ti? 

 “Evamāvuso”ti. 

 “Ki nu kho, āvuso, sīlavisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki panāvuso, cittavisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki panāvuso, kakhāvitaraavisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki nu kho, āvuso, maggāmaggañāṇadassanavisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki panāvuso, paipadāñāṇadassanavisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “‘Ki nu kho, āvuso, sīlavisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hida, āvuso’ti vadesi.  ‘Ki panāvuso, cittavisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hida, āvuso’ti vadesi.  ‘Ki nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhattha …pe… kakhāvitaraavisuddhattha …pe… maggāmaggañāṇadassanavisuddhattha …pe… paipadāñāṇadassanavisuddhattha …pe… ki nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhattha Bhagavati brahmacariya vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hida āvuso’ti vadesi.  Kimattha carahāvuso, Bhagavati (M.24./I,148.) brahmacariya vussatī”ti?  “Anupādāparinibbānattha kho, āvuso, Bhagavati brahmacariya vussatī”ti. 

 “Ki nu kho, āvuso, sīlavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki panāvuso, cittavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbānan”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki panāvuso kakhāvitaraavisuddhi anupādāparinibbānan”ti (CS:pg.1.202)

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki nu kho, āvuso, maggāmaggañāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki panāvuso, paipadāñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “Ki nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? 

 “No hida āvuso”. 

 “Ki panāvuso, aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbānan”ti? 

 “No hida, āvuso”. 

 “‘Ki nu kho, āvuso, sīlavisuddhi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hida, āvuso’ti vadesi.  ‘Ki panāvuso, cittavisuddhi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hida, āvuso’ti vadesi.  ‘Ki nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbānan’ti …pe… kakhāvitaraavisuddhi… maggāmaggañāṇadassanavisuddhi… paipadāñāṇadassanavisuddhi…‘Ki nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hida, āvuso’ti vadesi.  ‘Ki panāvuso, aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hida, āvuso’ti vadesi.  Yathākatha panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? 

 258. “Sīlavisuddhi ce, āvuso, Bhagavā anupādāparinibbāna paññapeyya, sa-upādānayeva samāna anupādāparinibbāna paññapeyya § .  Cittavisuddhi ce, āvuso, Bhagavā anupādāparinibbāna paññapeyya, sa-upādānayeva samāna anupādāparinibbāna paññapeyya.  Diṭṭhivisuddhi ce, āvuso, Bhagavā anupādāparinibbāna paññapeyya, sa-upādānayeva samāna anupādāparinibbāna paññapeyya.  Kakhāvitaraavisuddhi ce, āvuso, Bhagavā anupādāparinibbāna paññapeyya, sa-upādānayeva samāna anupādāparinibbāna paññapeyya Maggāmaggañāṇadassanavisuddhi ce, āvuso, Bhagavā anupādāparinibbāna paññapeyya, sa-upādānayeva samāna anupādāparinibbāna paññapeyya.  Paipadāñāṇadassanavisuddhi ce, āvuso, Bhagavā anupādāparinibbāna paññapeyya, sa-upādānayeva samāna anupādāparinibbāna paññapeyya.  Ñāṇadassanavisuddhi ce, āvuso, Bhagavā anupādāparinibbāna paññapeyya, sa-upādānayeva (CS:pg.1.203) samāna anupādāparinibbāna paññapeyya.  Aññatra ce, āvuso, imehi dhammehi anupādāparinibbāna abhavissa, puthujjano parinibbāyeyya.  Puthujjano hi, āvuso, aññatra imehi dhammehi.  Tena hāvuso, upama te karissāmi; upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa attha ājānanti. 

 259.“Seyyathāpi, āvuso, rañño Pasenadissa Kosalassa Sāvatthiya  (M.24./I,149.) paivasantassa Sākete kiñcideva accāyika karaṇīya uppajjeyya.  Tassa antarā ca Sāvatthi antarā ca Sāketa satta rathavinītāni upaṭṭhapeyyu.  Atha kho, āvuso, rājā Pasenadi Kosalo Sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā pahama rathavinīta abhiruheyya, pahamena rathavinītena dutiya rathavinīta pāpueyya, pahama rathavinīta vissajjeyya dutiya rathavinīta abhiruheyya.  Dutiyena rathavinītena tatiya rathavinīta pāpueyya, dutiya rathavinīta vissajjeyya, tatiya rathavinīta abhiruheyya.  Tatiyena rathavinītena catuttha rathavinīta pāpueyya, tatiya rathavinīta vissajjeyya, catuttha rathavinīta abhiruheyya.  Catutthena rathavinītena pañcama rathavinīta pāpueyya, catuttha rathavinīta vissajjeyya, pañcama rathavinīta abhiruheyya.  Pañcamena rathavinītena chaṭṭha rathavinīta pāpueyya, pañcama rathavinīta vissajjeyya, chaṭṭha rathavinīta abhiruheyya.  Chaṭṭhena rathavinītena sattama rathavinīta pāpueyya, chaṭṭha rathavinīta vissajjeyya, sattama rathavinīta abhiruheyya.  Sattamena rathavinītena Sāketa anupāpueyya antepuradvāra.  Tamena antepuradvāragata samāna mittāmaccā ñātisālohitā eva puccheyyu-- ‘iminā tva, mahārāja, rathavinītena Sāvatthiyā Sāketa anuppatto antepuradvāran’ti Katha byākaramāno nu kho, āvuso, rājā Pasenadi Kosalo sammā byākaramāno byākareyyā”ti? 

 “Eva byākaramāno kho, āvuso, rājā Pasenadi Kosalo sammā byākaramāno byākareyya-- ‘idha me Sāvatthiya paivasantassa Sākete kiñcideva accāyika karaṇīya uppajji § .  Tassa me antarā ca Sāvatthi antarā ca Sāketa satta rathavinītāni upaṭṭhapesu.  Atha khvāha Sāvatthiyā (CS:pg.1.204) nikkhamitvā antepuradvārā pahama rathavinīta abhiruhi.  Pahamena rathavinītena dutiya rathavinīta pāpui, pahama rathavinīta vissajji dutiya rathavinīta abhiruhi.  Dutiyena rathavinītena tatiya rathavinīta pāpui, dutiya rathavinīta vissajji, tatiya rathavinīta abhiruhi.  Tatiyena rathavinītena catuttha rathavinīta pāpui, tatiya rathavinīta vissajji, catuttha rathavinīta abhiruhi.  Catutthena rathavinītena pañcama rathavinīta pāpui, catuttha rathavinīta vissajji, pañcama rathavinīta abhiruhi.  Pañcamena rathavinītena chaṭṭha rathavinīta pāpui, pañcama rathavinīta vissajji, chaṭṭha rathavinīta abhiruhi.  Chaṭṭhena rathavinītena sattama rathavinīta pāpui, chaṭṭha rathavinīta vissajji, sattama rathavinīta abhiruhi.  Sattamena rathavinītena Sāketa anuppatto antepuradvāran’ti.  Eva byākaramāno kho, āvuso, rājā Pasenadi Kosalo sammā byākaramāno byākareyyā”ti. 

 “Evameva kho, āvuso, sīlavisuddhi yāvadeva cittavisuddhatthā, cittavisuddhi yāvadeva diṭṭhivisuddhatthā, diṭṭhivisuddhi yāvadeva kakhāvitaraavisuddhatthā, kakhāvitaraavisuddhi (M.24./I,150.) yāvadeva maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthā, maggāmaggañāṇadassanavisuddhi yāvadeva paipadāñāṇadassanavisuddhatthā, paipadāñāṇadassanavisuddhi yāvadeva ñāṇadassanavisuddhatthā, ñāṇadassanavisuddhi yāvadeva anupādāparinibbānatthā.  Anupādāparinibbānattha kho, āvuso, Bhagavati brahmacariya vussatī”ti. 

 260. Eva vutte, āyasmā Sāriputto āyasmanta Puṇṇa Mantāṇiputta etadavoca--“Konāmo āyasmā, kathañca panāyasmanta sabrahmacārī jānantī”ti?  “Puṇṇoti kho me, āvuso, nāma; Mantāṇiputtoti ca pana ma sabrahmacārī jānantī”ti.  “Acchariya, āvuso, abbhuta, āvuso!  Yathā ta sutavatā sāvakena sammadeva Satthusāsana ājānantena, evameva āyasmatā Puṇṇena Mantāṇiputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa byākatā.  Lābhā sabrahmacārīna, suladdhalābhā sabrahmacārīna, ye āyasmanta Puṇṇa Mantāṇiputta labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya.  Celaṇḍukena § cepi sabrahmacārī āyasmanta Puṇṇa Mantāṇiputta (CS:pg.1.205) muddhanā pariharantā labheyyu dassanāya, labheyyu payirūpāsanāya, tesampi lābhā tesampi suladdha, amhākampi lābhā amhākampi suladdha, ye maya āyasmanta Puṇṇa Mantāṇiputta labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā”ti. 

 Eva vutte, āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto āyasmanta Sāriputta etadavoca--“Ko nāmo āyasmā, kathañca panāyasmanta sabrahmacārī jānantī”ti?  “Upatissoti kho me, āvuso, nāma; Sāriputtoti ca pana ma sabrahmacārī jānantī”ti.  “Satthukappena vata kira, bho § , sāvakena saddhi mantayamānā na jānimha-- -- ‘Āyasmā Sāriputto’ti.  Sace hi maya jāneyyāma-- ‘Āyasmā Sāriputto’ti, ettakampi no nappaibhāseyya § .  Acchariya, āvuso, abbhuta, āvuso!  Yathā ta sutavatā sāvakena sammadeva Satthusāsana ājānantena, evameva āyasmatā Sāriputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa pucchitā.  Lābhā sabrahmacārīna suladdhalābhā sabrahmacārīna, ye āyasmanta Sāriputta labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya.  Celaṇḍukena cepi sabrahmacārī āyasmanta Sāriputta muddhanā pariharantā labheyyu dassanāya, labheyyu payirūpāsanāya, tesampi lābhā (M.24./I,151.) tesampi suladdha, amhākampi lābhā amhākampi suladdha, ye maya āyasmanta Sāriputta labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā”ti. 

 Itiha te ubhopi mahānāgā aññamaññassa subhāsita samanumodisūti. 

 

 Rathavinītasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

 (M.25.) 5. Nivāpasutta撒餌經

u《中阿含178經》獵師經(T1.781.)

 261. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Na (CS:pg.1.206) bhikkhave, nevāpiko nivāpa nivapati migajātāna-- ‘ima me nivāpa nivutta migajātā paribhuñjantā dīghāyukā vaṇṇavanto cira dīghamaddhāna yāpentū’ti.  Evañca kho, bhikkhave, nevāpiko nivāpa nivapati migajātāna-- ‘ima me nivāpa nivutta migajātā anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjissanti, anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā mada āpajjissanti, mattā samānā pamāda āpajjissanti, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā bhavissanti imasmi nivāpe’ti. 

 262. “Tatra, bhikkhave, pahamā migajātā amu nivāpa nivutta nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjisu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā mada āpajjisu, mattā samānā pamāda āpajjisu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesu nevāpikassa amusmi nivāpe.  Evañhi te, bhikkhave, pahamā migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā. 

 263. “Tatra, bhikkhave, dutiyā migajātā eva samacintesu-- ‘ye kho te pahamā migajātā amu nivāpa nivutta nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjisu.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā mada āpajjisu, mattā samānā pamāda āpajjisu, pamattā samānā (M.25./I,152.) yathākāmakaraṇīyā ahesu nevāpikassa amusmi nivāpe.  Evañhi te pahamā migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya sabbaso nivāpabhojanā paivirameyyāma, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.  Te sabbaso nivāpabhojanā paiviramisu, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā viharisu.  Tesa gimhāna pacchime māse, tiodakasakhaye, adhimattakasimāna patto kāyo hoti.  Tesa adhimattakasimāna pattakāyāna balavīriya parihāyi.  Balavīriye parihīne tameva nivāpa nivutta nevāpikassa paccāgamisu.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjisu.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā mada āpajjisu, mattā samānā pamāda āpajjisu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesu nevāpikassa amusmi nivāpe.  Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā. 

 264. “Tatra (CS:pg.1.207) bhikkhave, tatiyā migajātā eva samacintesu-- ‘ye kho te pahamā migajātā amu nivāpa nivutta nevāpikassa …pe… evañhi te pahamā migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yepi te dutiyā migajātā eva samacintesu-- ye kho te pahamā migajātā amu nivāpa nivutta nevāpikassa …pe… evañhi te pahamā migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya sabbaso nivāpabhojanā paivirameyyāma, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmāti.  Te sabbaso nivāpabhojanā paiviramisu, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā viharisu.  Tesa gimhāna pacchime māse tiodakasakhaye adhimattakasimāna patto kāyo hoti.  Tesa adhimattakasimāna pattakāyāna balavīriya parihāyi.  Balavīriye parihīne tameva nivāpa nivutta nevāpikassa paccāgamisu.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjisu.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā mada āpajjisu, mattā samānā pamāda āpajjisu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesu nevāpikassa amusmi nivāpe.  Evañhi te dutiyāpi migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya amu nivāpa nivutta nevāpikassa (M.25./I,153.) upanissāya āsaya kappeyyāma.  Tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjissāma, amattā samānā na pamāda āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmi nivāpe’ti.  Te amu nivāpa nivutta nevāpikassa upanissāya āsaya kappayisu.  Tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjisu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjisu, amattā samānā na pamāda āpajjisu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesu nevāpikassa amusmi nivāpe. 

 “Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi--‘Sahāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā; imañca nāma nivāpa nivutta paribhuñjanti, na ca nesa (CS:pg.1.208) jānāma āgati vā gati vā.  Yanūna maya ima nivāpa nivutta mahatīhi daṇḍavākarāhi § samantā sappadesa anuparivāreyyāma-- appeva nāma tatiyāna migajātāna āsaya passeyyāma, yattha te gāha gaccheyyun’ti.  Te amu nivāpa nivutta mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesa anuparivāresu.  Addasasu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyāna migajātāna āsaya, yattha te gāha agamasu.  Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā. 

 265. “Tatra, bhikkhave, catutthā migajātā eva samacintesu-- ‘ye kho te pahamā migajātā …pe… evañhi te pahamā migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yepi te dutiyā migajātā eva samacintesu ‘ye kho te pahamā migajātā …pe… evañhi te pahamā migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya sabbaso nivāpabhojanā paivirameyyāma, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.  Te sabbaso nivāpabhojanā paiviramisu …pe… evañhi te dutiyāpi migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yepi te tatiyā migajātā eva samacintesu ‘ye kho te pahamā (M.25./I,154.) migajātā …pe… evañhi te pahamā migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yepi te dutiyā migajātā eva samacintesu ‘ye kho te pahamā migajātā …pe… evañhi te pahamā migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya sabbaso nivāpabhojanā paivirameyyāma, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.  Te sabbaso nivāpabhojanā paiviramisu …pe… evañhi te dutiyāpi migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya amu nivāpa nivutta nevāpikassa upanissāya āsaya kappeyyāma, tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjissāma, amattā samānā na pamāda āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa (CS:pg.1.209) amusmi nivāpe’ti.  Te amu nivāpa nivutta nevāpikassa upanissāya āsaya kappayisu, tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjisu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjisu, amattā samānā na pamāda āpajjisu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesu nevāpikassa amusmi nivāpe. 

 “Tatra nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi--‘Sahāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā, imañca nāma nivāpa nivutta paribhuñjanti.  Na ca nesa jānāma āgati vā gati vā.  Yanūna maya ima nivāpa nivutta mahatīti (CS:pg.1.210) daṇḍavākarāhi samantā sappadesa anuparivāreyyāma, appeva nāma tatiyāna migajātāna āsaya passeyyāma, yattha te gāha gaccheyyun’ti.  Te amu nivāpa nivutta mahatīti daṇḍavākarāhi samantā sappadesa anuparivāresu.  Addasasu kho nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyāna migajātāna āsaya, yattha te gāha agamasu.  Evañhi te tatiyāpi migajātā na parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsaya kappeyyāma, tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjissāma, amattā samānā na pamāda āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā (M.25./I,155.) bhavissāma nevāpikassa amusmi nivāpe’ti.  Te yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsaya kappayisu.  Tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjisu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjisu, amattā samānā na pamāda āpajjisu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesu nevāpikassa amusmi nivāpe. 

 “Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi--‘Sahāssunāmime catutthā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime catutthā migajātā parajanā.  Imañca nāma nivāpa nivutta paribhuñjanti, na ca nesa jānāma āgati vā gati vā.  Yanūna maya ima nivāpa nivutta mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesa anuparivāreyyāma, appeva nāma catutthāna migajātāna āsaya passeyyāma yattha te gāha gaccheyyun’ti.  Te amu nivāpa nivutta mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesa anuparivāresu.  Neva kho, bhikkhave, addasasu nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthāna migajātāna āsaya, yattha te gāha gaccheyyu.  Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi--‘Sace kho maya catutthe migajāte ghaṭṭessāma, te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti.  Eva ima nivāpa nivutta sabbaso migajātā parimuñcissanti.  Yanūna maya catutthe migajāte ajjhupekkheyyāmā’ti.  Ajjhupekkhisu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthe migajāte.  Evañhi te, bhikkhave, catutthā migajātā parimuccisu nevāpikassa iddhānubhāvā. 

 266. “Upamā kho me aya, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya.  Aya cevettha attho-- nivāpoti kho, bhikkhave, pañcanneta kāmaguṇāna adhivacana.  Nevāpikoti kho, bhikkhave, Mārasseta pāpimato adhivacana.  Nevāpikaparisāti kho, bhikkhave, Māraparisāyeta adhivacana.  Migajātāti kho, bhikkhave, samaabrāhmaṇānameta adhivacana. 

 267. “Tatra, bhikkhave, pahamā samaabrāhmaṇā amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjisu.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā mada āpajjisu, mattā samānā pamāda āpajjisu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesu Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmise Evañhi te, bhikkhave, pahamā samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Seyyathāpi te, bhikkhave, pahamā migajātā tathūpame aha ime pahame samaabrāhmae vadāmi. 

 268. “Tatra, bhikkhave, dutiyā samaabrāhmaṇā eva samacintesu-- ‘ye kho te pahamā samaabrāhmaṇā amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja (M.25./I,156.) mucchitā bhojanāni bhuñjisu.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā mada āpajjisu, mattā samānā pamāda (CS:pg.1.211) āpajjisu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesu Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmise.  Evañhi te pahamā samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paivirameyyāma, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.  Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paiviramisu, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmāti.  Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paiviramisu, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā viharisu.  Te tattha sākabhakkhāpi ahesu, sāmākabhakkhāpi ahesu, nīvārabhakkhāpi ahesu, daddulabhakkhāpi ahesu, haabhakkhāpi ahesu, kaabhakkhāpi ahesu, ācāmabhakkhāpi ahesu, piññākabhakkhāpi ahesu, tiabhakkhāpi ahesu, gomayabhakkhāpi ahesu, vanamūlaphalāhārā yāpesu pavattaphalabhojī. 

 “Tesa gimhāna pacchime māse, tiodakasakhaye, adhimattakasimāna patto kāyo hoti.  Tesa adhimattakasimāna pattakāyāna balavīriya parihāyi.  Balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi.  Cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpa nivutta Mārassa paccāgamisu tāni ca lokāmisāni.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjisu.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā mada āpajjisu, mattā samānā pamāda āpajjisu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesu Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmise.  Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa (M.25./I,157.) iddhānubhāvā.  Seyyathāpi te, bhikkhave, dutiyā migajātā tathūpame aha ime dutiye samaabrāhmae vadāmi. 

 269.“Tatra, bhikkhave, tatiyā samaabrāhmaṇā eva samacintesu-- ‘ye kho te pahamā samaabrāhmaṇā amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni …pe….  Evañhi te pahamā samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yepi te dutiyā samaabrāhmaṇā eva samacintesu-- ‘ye kho te pahamā samaabrāhmaṇā amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni …pe….  Evañhi te pahamā samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paivirameyyāma, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.  Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā (CS:pg.1.212) paiviramisu.  Bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā viharisu.  Te tattha sākabhakkhāpi ahesu …pe… pavattaphalabhojī.  Tesa gimhāna pacchime māse tiodakasakhaye adhimattakasimāna patto kāyo hoti.  Tesa adhimattakasimāna pattakāyāna balavīriya parihāyi, balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi, cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpa nivutta Mārassa paccāgamisu tāni ca lokāmisāni.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjisu.  Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā mada āpajjisu, mattā samānā pamāda āpajjisu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesu Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmise.  Evañhi te dutiyāpi samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsaya kappeyyāma, tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjissāma, amattā samānā na pamāda āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmise”ti. 

 “Te amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsaya kappayisu.  Tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjisu.  Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjisu, amattā samānā na pamāda āpajjisu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesu Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmise Api ca kho evadiṭṭhikā ahesu-- sassato loko itipi, asassato loko itipi; antavā loko itipi, anantavā loko itipi; ta jīva ta sarīra itipi, añña jīva añña sarīra itipi; hoti Tathāgato para maraṇā itipi, na hoti Tathāgato para maraṇā itipi, hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā (M.25./I,158.) itipi, neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā itipi Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi samaabrāhmaṇā (CS:pg.1.213) na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Seyyathāpi te, bhikkhave, tatiyā migajātā tathūpame aha ime tatiye samaabrāhmae vadāmi. 

 270. “Tatra, bhikkhave, catutthā samaabrāhmaṇā eva samacintesu-- ‘ye kho te pahamā samaabrāhmaṇā amu nivāpa nivutta Mārassa …pe….  Evañhi te pahamā samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yepi te dutiyā samaabrāhmaṇā eva samacintesu-- ‘ye kho te pahamā samaabrāhmaṇā …pe….  Evañhi te pahamā samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paivirameyyāma bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.  Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paiviramisu …pe….  Evañhi te dutiyāpi samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yepi te tatiyā samaabrāhmaṇā eva samacintesu ye kho te pahamā samaabrāhmaṇā …pe….  Evañhi te pahamā samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yepi te dutiyā samaabrāhmaṇā eva samacintesu ye kho te pahamā samaabrāhmaṇā …pe….  Evañhi te pahamā samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paivirameyyāma, bhayabhogā paiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.  Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paiviramisu …pe….  Evañhi te dutiyāpi samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsaya kappeyyāma.  Tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjissāma, amattā samānā na pamāda āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmiseti. 

 “Te amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsaya kappayisu.  Tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjisu.  Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjisu.  Amattā samānā (CS:pg.1.214) na pamāda āpajjisu.  Appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesu Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmise.  Api ca kho evadiṭṭhikā ahesu sassato loko itipi …pe… neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā itipi.  Evañhi te tatiyāpi samaabrāhmaṇā na parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Yanūna maya yattha agati Mārassa ca Māraparisāya ca tatrāsaya kappeyāma.  Tatrāsaya kappetvā amu nivāpa nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjissāma, amattā samānā na pamāda āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmiseti. 

 “Te yattha agati Mārassa ca Māraparisāya ca tatrāsaya kappayisu.  Tatrāsaya kappetvā amu nivāpa  (M.25./I,159.) nivutta Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjisu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na mada āpajjisu, amattā samānā na pamāda āpajjisu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesu Mārassa amusmi nivāpe amusmiñca lokāmise.  Evañhi te, bhikkhave, catutthā samaabrāhmaṇā parimuccisu Mārassa iddhānubhāvā.  Seyyathāpi te, bhikkhave, catutthā migajātā tathūpame aha ime catutthe samaabrāhmae vadāmi. 

 271. “Kathañca, bhikkhave, agati Mārassa ca Māraparisāya ca?  Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi Māra, apada vadhitvā Māracakkhu adassana gato pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paisavedeti ya ta ariyā ācikkhanti (CS:pg.1.215) ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassāna atthagamā, adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatana (M.25./I,160.) samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharati.  Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.  Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi Māra, apada vadhitvā māracakkhu adassana gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Nivāpasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

  (M.26.)6. Pāsarāsisutta (Ariyapariyesana sutta)聖求經

u《中阿含204經》羅摩經(T1.775.)cf. No.765.《本事經》卷四(T17.679.)

 272. Eva (CS:pg.1.216) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthi piṇḍāya pāvisi.  Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā Ānando tenupasakamisu; upasakamitvā āyasmanta Ānanda etadavocuṁ-- “Cirassutā no, āvuso Ānanda, Bhagavato sammukhā dhammī kathā.  Sādhu maya, āvuso Ānanda, labheyyāma Bhagavato sammukhā dhammi katha savanāyā”ti.  “Tena hāyasmanto yena rammakassa brāhmaassa assamo tenupasakamatha; appeva nāma labheyyātha Bhagavato sammukhā dhammi katha savanāyā”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosu. 

 Atha kho Bhagavā Sāvatthiya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto āyasmanta Ānanda āmantesi--“Āyāmānanda, yena Pubbārāmo Migāramātupāsādo tenupasakamissāma divāvihārāyā”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. (M.26./I,161.) Atha kho Bhagavā āyasmatā Ānandena saddhi yena Pubbārāmo Migāramātupāsādo tenupasakami divāvihārāya.  Atha kho Bhagavā sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito āyasmanta Ānanda āmantesi--“Āyāmānanda, yena pubbakoṭṭhako tenupasakamissāma gattāni parisiñcitun”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. 

 273. Atha kho Bhagavā āyasmatā Ānandena saddhi yena pubbakoṭṭhako tenupasakami gattāni parisiñcitu.  Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.  Atha kho āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“Aya, bhante, rammakassa brāhmaassa assamo avidūre.  Ramaṇīyo, bhante, rammakassa brāhmaassa assamo; pāsādiko, bhante, rammakassa brāhmaassa assamo.  Sādhu, bhante, Bhagavā yena rammakassa brāhmaassa assamo tenupasakamatu anukampa upādāyā”ti.  Adhivāsesi Bhagavā tuhībhāvena. 

 Atha (CS:pg.1.217) kho Bhagavā yena rammakassa brāhmaassa assamo tenupasakami.  Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū rammakassa brāhmaassa assame dhammiyā kathāya sannisinnā honti.  Atha kho Bhagavā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosāna āgamayamāno.  Atha kho Bhagavā kathāpariyosāna viditvā ukkāsitvā aggaa ākoesi.  Vivarisu kho te bhikkhū Bhagavato dvāra.  Atha kho Bhagavā rammakassa brāhmaassa assama pavisitvā paññatte āsane nisīdi.  Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Kāyanuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā?  Kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti “Bhagavantameva kho no, bhante, ārabbha dhammī kathā vippakatā, atha Bhagavā anuppatto”ti.  “Sādhu, bhikkhave!  Eta kho, bhikkhave, tumhāka patirūpa kulaputtāna saddhā agārasmā anagāriya pabbajitāna ya tumhe dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha.  Sannipatitāna vo, bhikkhave, dvaya karaṇīya-- dhammī vā kathā, ariyo vā tuhībhāvo”.

 274. “Dvemā, bhikkhave, pariyesanā-- ariyā ca pariyesanā, anariyā ca pariyesanā. 

 “Katamā ca, bhikkhave, anariyā pariyesanā?  Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhammayeva pariyesati, attanā jarādhammo samāno (M.26./I,162.) jarādhammayeva pariyesati, attanā byādhidhammo samāno byādhidhammayeva pariyesati, attanā maraadhammo samāno maraadhammayeva pariyesati, attanā sokadhammo samāno sokadhammayeva pariyesati, attanā sakilesadhammo samāno sakilesadhammayeva pariyesati.

 “Kiñca, bhikkhave, jātidhamma vadetha?  Puttabhariya, bhikkhave, jātidhamma, dāsidāsa jātidhamma, ajeaka jātidhamma, kukkuasūkara jātidhamma, hatthigavāssavaava jātidhamma, jātarūparajata jātidhamma.  Jātidhammā hete, bhikkhave, upadhayo.  Etthāya gathito § mucchito ajjhāpanno attanā jātidhammo samāno jātidhammayeva pariyesati.

 “Kiñca, bhikkhave, jarādhamma vadetha?  Puttabhariya, bhikkhave, jarādhamma, dāsidāsa jarādhamma, ajeaka jarādhamma, kukkuasūkara jarādhamma, hatthigavāssavaava jarādhamma (CS:pg.1.218) jātarūparajata jarādhamma.  Jarādhammā hete, bhikkhave, upadhayo.  Etthāya gathito mucchito ajjhāpanno attanā jarādhammo samāno jarādhammayeva pariyesati.

 “Kiñca, bhikkhave, byādhidhamma vadetha?  Puttabhariya, bhikkhave, byādhidhamma, dāsidāsa byādhidhamma, ajeaka byādhidhamma, kukkuasūkara byādhidhamma, hatthigavāssavaava byādhidhamma.  Byādhidhammā hete, bhikkhave, upadhayo.  Etthāya gathito mucchito ajjhāpanno attanā byādhidhammo samāno byādhidhammayeva pariyesati. 

 “Kiñca, bhikkhave, maraadhamma vadetha?  Puttabhariya, bhikkhave, maraadhamma, dāsidāsa maraadhamma, ajeaka maraadhamma, kukkuasūkara maraadhamma, hatthigavāssavaava maraadhamma.  Maraadhammā hete, bhikkhave, upadhayo.  Etthāya gathito mucchito ajjhāpanno attanā maraadhammo samāno maraadhammayeva pariyesati. 

 “Kiñca, bhikkhave, sokadhamma vadetha?  Puttabhariya, bhikkhave, sokadhamma, dāsidāsa sokadhamma, ajeaka sokadhamma, kukkuasūkara sokadhamma, hatthigavāssavaava sokadhamma.  Sokadhammā hete, bhikkhave, upadhayo.  Etthāya gathito mucchito ajjhāpanno attanā sokadhammo samāno sokadhammayeva pariyesati. 

 “Kiñca, bhikkhave, sakilesadhamma vadetha?  Puttabhariya, bhikkhave, sakilesadhamma, dāsidāsa sakilesadhamma, ajeaka sakilesadhamma kukkuasūkara sakilesadhamma, hatthigavāssavaava sakilesadhamma, jātarūparajata sakilesadhamma.  Sakilesadhammā hete, bhikkhave, upadhayo.  Etthāya gathito mucchito ajjhāpanno attanā sakilesadhammo samāno sakilesadhammayeva pariyesati.  Aya, bhikkhave, anariyā pariyesanā. 

 275. “Katamā ca, bhikkhave, ariyā pariyesanā?  Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnava viditvā ajāta anuttara yogakkhema nibbāna pariyesati, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnava (M.26./I,163.) viditvā ajara anuttara yogakkhema nibbāna pariyesati, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnava viditvā abyādhi anuttara yogakkhema nibbāna pariyesati, attanā maraadhammo samāno maraadhamme (CS:pg.1.219) ādīnava viditvā amata anuttara yogakkhema nibbāna pariyesati, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnava viditvā asoka anuttara yogakkhema nibbāna pariyesati, attanā sakilesadhammo samāno sakilesadhamme ādīnava viditvā asakiliṭṭha anuttara yogakkhema nibbāna pariyesati.  Aya, bhikkhave, ariyā pariyesanā. 

 276. “Ahampi suda, bhikkhave, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno attanā jātidhammo samāno jātidhammayeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno jarādhammayeva pariyesāmi, attanā byādhidhammo samāno byādhidhammayeva pariyesāmi, attanā maraadhammo samāno maraadhammayeva pariyesāmi, attanā sokadhammo samāno sokadhammayeva pariyesāmi, attanā sakilesadhammo samāno sakilesadhammayeva pariyesāmi.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Ki nu kho aha attanā jātidhammo samāno jātidhammayeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno …pe… byādhidhammo samāno… maraadhammo samāno… sokadhammo samāno… attanā sakilesadhammo samāno sakilesadhammayeva pariyesāmi?  Yanūnāha attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnava viditvā ajāta anuttara yogakkhema nibbāna pariyeseyya, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnava viditvā ajara anuttara yogakkhema nibbāna pariyeseyya, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnava viditvā abyādhi anuttara yogakkhema nibbāna pariyeseyya, attanā maraadhammo samāno maraadhamme ādīnava viditvā amata anuttara yogakkhema nibbāna pariyeseyya, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnava viditvā asoka anuttara yogakkhema nibbāna pariyeseyya, attanā sakilesadhammo samāno sakilesadhamme ādīnava viditvā asakiliṭṭha anuttara yogakkhema nibbāna pariyeseyyan’ti. 

 277. “So kho aha, bhikkhave, aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato pahamena vayasā akāmakāna mātāpitūna assumukhāna rudantāna kesamassu ohāretvā kāsāyāni (CS:pg.1.220) vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbaji.  So eva pabbajito samāno ki kusalagavesī § anuttara santivarapada pariyesamāno yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami.  Upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca-- ‘Icchāmaha, āvuso Kālāma, imasmi dhammavinaye brahmacariya caritun’ti.  Eva vutte, bhikkhave, Āḷāro Kālāmo ma etadavoca--‘Viharatāyasmā; tādiso aya dhammo yattha viññū (M.26./I,164.) puriso nacirasseva saka ācariyaka saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.  So kho aha, bhikkhave, nacirasseva khippameva ta dhamma pariyāpui.  So kho aha, bhikkhave, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paijānāmi ahañceva aññe ca.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Na kho Āḷāro Kālāmo ima dhamma kevala saddhāmattakena saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti; addhā Āḷāro Kālāmo ima dhamma jāna passa viharatī’ti. 

 “Atha khvāha, bhikkhave, yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca-- ‘Kittāvatā no, āvuso Kālāma, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti § ?  Eva vutte, bhikkhave, Āḷāro Kālāmo ākiñcaññāyatana pavedesi.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi saddhā, mayhapatthi saddhā; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi vīriya, mayhapatthi vīriya; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi sati, mayhapatthi sati; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi samādhi, mayhapatthi samādhi; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi paññā, mayhapatthi paññā.  Yanūnāha ya dhamma Āḷāro Kālāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti.  So kho aha, bhikkhave, nacirasseva khippameva ta dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 

 “Atha khvāha, bhikkhave, yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca--

 ‘Ettāvatā no, āvuso Kālāma, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? 

 ‘Ettāvatā (CS:pg.1.221) kho aha, āvuso, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti. 

 ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. 

 ‘Lābhā no, āvuso, suladdha no, āvuso, ye maya āyasmanta tādisa sabrahmacāri passāma.  Iti yāha dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi ta tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi.  Ya (M.26./I,165.) tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamaha dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi.  Iti yāha dhamma jānāmi ta tva dhamma jānāsi, ya tva dhamma jānāsi tamaha dhamma jānāmi.  Iti yādiso aha tādiso tuva, yādiso tuva tādiso aha.  Ehi dāni, āvuso, ubhova santā ima gaa pariharāmā’ti.  Iti kho, bhikkhave, Āḷāro Kālāmo ācariyo me samāno (attano) § antevāsi ma samāna attanā § samasama hapesi, uḷārāya ca ma pūjāya pūjesi.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Nāya dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti.  So kho aha, bhikkhave, ta dhamma analakaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkami. 

 278. “So kho aha, bhikkhave, ki kusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno yena udako § rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Icchāmaha, āvuso § , imasmi dhammavinaye brahmacariya caritun’ti.  Eva vutte, bhikkhave, Udako Rāmaputto ma etadavoca--‘Viharatāyasmā; tādiso aya dhammo yattha viññū puriso nacirasseva saka ācariyaka saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.  So kho aha, bhikkhave, nacirasseva khippameva ta dhamma pariyāpui.  So kho (CS:pg.1.222) aha, bhikkhave, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paijānāmi ahañceva aññe ca.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Na kho rāmo ima dhamma kevala saddhāmattakena saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi; addhā rāmo ima dhamma jāna passa vihāsī’ti. 

 “Atha khvāha, bhikkhave, yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Kittāvatā no, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti?  Eva vutte, bhikkhave, Udako Rāmaputto nevasaññānāsaññāyatana pavedesi.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi --‘Na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhapatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi (M.26./I,166.) vīriya mayhapatthi vīriya; na kho rāmasseva ahosi sati, mayhapatthi sati; na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhapatthi samādhi, na kho rāmasseva ahosi paññā, mayhapatthi paññā.  Yanūnāha ya dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti.  So kho aha, bhikkhave, nacirasseva khippameva ta dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 

 “Atha khvāha, bhikkhave, yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca--

 ‘Ettāvatā no, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? 

 ‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti. 

 ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. 

 ‘Lābhā no, āvuso, suladdha no, āvuso, ye maya āyasmanta tādisa sabrahmacāri passāma.  Iti ya dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, ta tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi.  Ya tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, ta dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi.  Iti ya dhamma rāmo abhiññāsi ta tva dhamma jānāsi, ya tva dhamma jānāsi, ta dhamma rāmo abhiññāsi.  Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuva, yādiso tuva tādiso rāmo ahosi.  Ehi dāni, āvuso, tuva ima gaa pariharā’ti (CS:pg.1.223) Iti kho, bhikkhave Udako Rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ma hapesi, uḷārāya ca ma pūjāya pūjesi.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Nāya dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti.  So kho aha, bhikkhave, ta dhamma analakaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkami. 

 279.“So kho aha, bhikkhave, ki kusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārika caramāno yena Uruvelā senānigamo tadavasari.  (M.26./I,167.) Tatthaddasa ramaṇīya bhūmibhāga, pāsādikañca vanasaṇḍa, nadiñca sandanti setaka supatittha ramaṇīya, samantā § ca gocaragāma Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Ramaṇīyo vata, bho, bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo.  Ala vatida kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti.  So kho aha, bhikkhave, tattheva nisīdi-- alamida padhānāyāti. 

 280. “So kho aha, bhikkhave, attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnava viditvā ajāta anuttara yogakkhema nibbāna pariyesamāno ajāta anuttara yogakkhema nibbāna ajjhagama, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnava viditvā ajara anuttara yogakkhema nibbāna pariyesamāno ajara anuttara yogakkhema nibbāna ajjhagama, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnava viditvā abyādhi anuttara yogakkhema nibbāna pariyesamāno abyādhi anuttara yogakkhema nibbāna ajjhagama, attanā maraadhammo samāno maraadhamme ādīnava viditvā amata anuttara yogakkhema nibbāna ajjhagama, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnava viditvā asoka anuttara yogakkhema nibbāna ajjhagama, attanā sakilesadhammo samāno sakilesadhamme ādīnava viditvā asakiliṭṭha anuttara yogakkhema nibbāna pariyesamāno asakiliṭṭha anuttara yogakkhema nibbāna ajjhagama.  Ñāṇañca pana me dassana udapādi-- ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti.

 281. “Tassa (CS:pg.1.224) mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Adhigato kho myāya dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuo paṇḍitavedanīyo.  Ālayarāmā kho panāya pajā ālayaratā ālayasammuditā.  Ālayarāmā kho panāya pajā ālayaratāya ālayasammuditāya duddasa ida hāna yadida-- idappaccayatā paiccasamuppādo.  Idampi kho hāna duddasa yadida-- sabbasakhārasamatho sabbūpadhipainissaggo tahākkhayo virāgo nirodho nibbāna. (M.26./I,168.) Ahañceva kho pana dhamma deseyya, pare ca me na ājāneyyu, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti.  Apissu ma, bhikkhave, imā anacchariyā gāthāyo paibhasu pubbe assutapubbā--

          ‘Kicchena me adhigata, hala dāni pakāsitu;

          Rāgadosaparetehi, nāya dhammo susambudho. 

          ‘Paisotagāmi nipua, gambhīra duddasa au;

          Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’”ti § . 

 282. “Itiha me, bhikkhave, paisañcikkhato appossukkatāya citta namati, no dhammadesanāya.  Atha kho, bhikkhave, brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi--‘Nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya citta namati § , no dhammadesanāyā’ti.  Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati-- seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjita vā bāha pasāreyya, pasārita vā bāha samiñjeyya, evameva-- brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi.  Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekasa uttarāsaga karitvā yenāha tenañjali paṇāmetvā ma etadavoca--‘Desetu, bhante, Bhagavā dhamma, desetu Sugato dhamma.  Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti.  Bhavissanti dhammassa aññātāro’ti.  Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati.  Ida vatvā athāpara etadavoca--

          ‘Pāturahosi (CS:pg.1.225) Magadhesu pubbe,

          Dhammo asuddho samalehi cintito.

          Apāpureta § amatassa dvāra,

          Suantu dhamma vimalenānubuddha.

          ‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito,

          Yathāpi passe janata samantato.

          Tathūpama dhammamaya Sumedha,

          Pāsādamāruyha samantacakkhu.

          Sokāvatiṇṇa § janatamapetasoko,

          Avekkhassu jātijarābhibhūta.

(M.26./I,169.) ‘Uṭṭhehi vīra vijitasagāma,

          Satthavāha aaa vicara loke.

          Desassu § Bhagavā dhamma,

          Aññātāro bhavissantī’”ti.

 283. “Atha kho aha, bhikkhave, brahmuno ca ajjhesana viditvā sattesu ca kāruññata paicca Buddhacakkhunā loka volokesi.  Addasa kho aha, bhikkhave, Buddhacakkhunā loka volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine § viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine § viharante.  Seyyathāpi nāma uppaliniya vā paduminiya vā puṇḍarīkiniya vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake savaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake savaḍḍhāni udakānuggatāni samodaka hitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake savaḍḍhāni udaka accuggamma hitāni § anupalittāni udakena; evameva kho aha, bhikkhave, Buddhacakkhunā (CS:pg.1.226) loka volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante.  Atha khvāha, bhikkhave, brahmāna sahampati gāthāya paccabhāsi--

          ‘Apārutā tesa amatassa dvārā,

          Ye sotavanto pamuñcantu saddha. 

          Vihisasaññī pagua na bhāsi,

          Dhamma paṇīta manujesu brahme’”ti. 

 “Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ‘katāvakāso khomhi Bhagavatā dhammadesanāyā’ti ma abhivādetvā padakkhia katvā tatthevantaradhāyi. 

 284. “Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Kassa nu kho aha pahama dhamma deseyya; ko ima dhamma khippameva ājānissatī’ti?  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Aya kho Āḷāro Kālāmo paṇḍito viyatto medhāvī dīgharatta apparajakkhajātiko.  Yanūnāha Āḷārassa (M.26./I,170.) Kālāmassa pahama dhamma deseyya.  So ima dhamma khippameva ājānissatī’ti.  Atha kho ma, bhikkhave, devatā upasakamitvā etadavoca--‘Sattāhakālakato, bhante, Āḷāro Kālāmo’ti.  Ñāṇañca pana me dassana udapādi-- ‘sattāhakālakato Āḷāro Kālāmo’ti.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Mahājāniyo kho Āḷāro Kālāmo.  Sace hi so ima dhamma sueyya, khippameva ājāneyyā’ti. 

 “Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Kassa nu kho aha pahama dhamma deseyya; ko ima dhamma khippameva ājānissatī’ti?  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Aya kho Udako Rāmaputto paṇḍito viyatto medhāvī dīgharatta apparajakkhajātiko.  Yanūnāha udakassa rāmaputtassa pahama dhamma deseyya.  So ima dhamma khippameva ājānissatī’ti.  Atha kho ma, bhikkhave, devatā upasakamitvā etadavoca--‘Abhidosakālakato, bhante, Udako Rāmaputto’ti.  Ñāṇañca pana me dassana udapādi-- ‘abhidosakālakato Udako Rāmaputto’ti.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Mahājāniyo kho Udako Rāmaputto.  Sace hi so ima dhamma sueyya (CS:pg.1.227) khippameva ājāneyyā’ti.

 “Tassa mayha bhikkhave, etadahosi--‘Kassa nu kho aha pahama dhamma deseyya; ko ima dhamma khippameva ājānissatī’ti?  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū, ye ma padhānapahitatta upaṭṭhahisu.  Yanūnāha pañcavaggiyāna bhikkhūna pahama dhamma deseyyan’ti.  Tassa mayha, bhikkhave, etadahosi--‘Kaha nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī’ti?  Addasa kho aha, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū Bārāṇasiya viharante Isipatane migadāye.  Atha khvāha, bhikkhave, Uruvelāya yathābhiranta viharitvā yena Bārāṇasī tena cārika pakkami § .

 285. “Addasā kho ma, bhikkhave, upako ājīvako antarā § ca gaya antarā ca bodhi addhānamaggappaipanna.  Disvāna ma etadavoca--‘Vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto!  Kasi tva, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tva dhamma (M.26./I,171.) rocesī’ti.  Eva vutte, aha, bhikkhave, upaka ājīvaka gāthāhi ajjhabhāsi--

          ‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi, sabbesu dhammesu anūpalitto.

          Sabbañjaho tahākkhaye vimutto, saya abhiññāya kamuddiseyya.

          ‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;[2]

          Sadevakasmi lokasmi, natthi me paipuggalo.

          ‘Ahañhi arahā loke, aha satthā anuttaro;

          Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto. 

          ‘Dhammacakka pavattetu, gacchāmi kāsina pura;

          Andhībhūtasmi § lokasmi, āhañcha amatadundubhin’ti. 

 ‘Yathā kho tva, āvuso, paijānāsi, arahasi anantajino’ti! 

          ‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhaya;

          Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka jino’ti. 

 “Eva (CS:pg.1.228) vutte, bhikkhave, upako ājīvako ‘hupeyyapāvuso’ti § vatvā sīsa okampetvā ummagga gahetvā pakkāmi. 

 286. “Atha khvāha, bhikkhave, anupubbena cārika caramāno yena Bārāṇasī Isipatana migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasakami.  Addasasu kho ma, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū dūrato āgacchanta.  Disvāna aññamañña saṇṭhapesu §-- ‘Aya kho, āvuso, samao Gotamo āgacchati bāhulliko § padhānavibbhanto āvatto bāhullāya.  So neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo; nāssa pattacīvara paiggahetabba.  Api ca kho āsana hapetabba, sace ākakhissati nisīdissatī’ti.  Yathā yathā kho aha, bhikkhave, upasakami tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhisu sakāya katikāya saṇṭhātu.  Appekacce ma paccuggantvā pattacīvara paiggahesu, appekacce āsana paññapesu, appekacce pādodaka upaṭṭhapesu.  Api ca kho ma nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. 

 “Eva vutte, aha, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṁ--‘Mā, bhikkhave, Tathāgata nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha § .  Araha, bhikkhave, Tathāgato sammāsambuddho. (M.26./I,172.) Odahatha, bhikkhave, sota, amatamadhigata, ahamanusāsāmi, aha dhamma desemi.  Yathānusiṭṭha tathā paipajjamānā nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti.  Eva vutte, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū ma etadavocuṁ-- ‘Tyapi kho tva, āvuso Gotama, iriyāya tāya paipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa, ki pana tva etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti?  Eva vutte, aha, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavoca-- ‘Na, bhikkhave, Tathāgato bāhulliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya (CS:pg.1.229) Araha, bhikkhave, Tathāgato sammāsambuddho.  Odahatha, bhikkhave, sota, amatamadhigata, ahamanusāsāmi, aha dhamma desemi.  Yathānusiṭṭha tathā paipajjamānā nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti.  Dutiyampi kho, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū ma etadavocuṁ-- ‘Tāyapi kho tva, āvuso Gotama, iriyāya tāya paipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa, ki pana tva etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti?  Dutiyampi kho aha, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavoca-- ‘Na, bhikkhave, Tathāgato bāhulliko …pe… upasampajja viharissathā’ti.  Tatiyampi kho, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū ma etadavocuṁ-- ‘Tāyapi kho tva, āvuso Gotama, iriyāya tāya paipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa, ki pana tva etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti? 

 “Eva vutte, aha, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavoca-- ‘abhijānātha me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evarūpa pabhāvitametan’ti § ?  ‘No heta, bhante’.  ‘Araha, bhikkhave, Tathāgato sammāsambuddho.  Odahatha, bhikkhave, sota, amatamadhigata, ahamanusāsāmi, aha dhamma desemi.  Yathānusiṭṭha tathā paipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā (M.26./I,173.)upasampajja viharissathā’ti. 

 “Asakkhi kho aha, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū saññāpetu.  Dvepi suda, bhikkhave, bhikkhū ovadāmi, tayo bhikkhū piṇḍāya caranti.  Ya tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggiyā § yāpema.  Tayopi suda, bhikkhave, bhikkhū ovadāmi, dve bhikkhū piṇḍāya caranti.  Ya dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggiyā yāpema.  Atha kho, bhikkhave, pañcavaggiyā (CS:pg.1.230) bhikkhū mayā eva ovadiyamānā eva anusāsiyamānā attanā jātidhammā samānā jātidhamme ādīnava viditvā ajāta anuttara yogakkhema nibbāna pariyesamānā ajāta anuttara yogakkhema nibbāna ajjhagamasu, attanā jarādhammā samānā jarādhamme ādīnava viditvā ajara anuttara yogakkhema nibbāna pariyesamānā ajara anuttara yogakkhema nibbāna ajjhagamasu, attanā byādhidhammā samānā …pe… attanā maraadhammā samānā… attanā sokadhammā samānā… attanā sakilesadhammā samānā sakilesadhamme ādīnava viditvā asakiliṭṭha anuttara yogakkhema nibbāna pariyesamānā asakiliṭṭha anuttara yogakkhema nibbāna ajjhagamasu.  Ñāṇañca pana nesa dassana udapādi-- ‘akuppā no vimutti § , ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti. 

 287. “Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā.  Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā.  Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmague gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā-- ‘anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato’ § .  ‘Seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago baddho pāsarāsi adhisayeyya.  So evamassa veditabbo-- anayamāpanno byasanamāpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa.  Āgacchante ca pana ludde yena kāma na pakkamissatī’ti.  Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmague gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā-- ‘anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato’.  Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmague agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino  (M.26./I,174.) nissaraapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā-- ‘na anayamāpannā na byasanamāpannā na (CS:pg.1.231) yathākāmakaraṇīyā pāpimato’. 

 “Seyyathāpi bhikkhave, āraññako mago abaddho pāsarāsi adhisayeyya.  So evamassa veditabbo-- ‘na anayamāpanno na byasanamāpanno na yathākāmakaraṇīyo luddassa.  Āgacchante ca pana ludde yena kāma pakkamissatī’ti.  Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmague agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā-- ‘na anayamāpannā na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato’. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago araññe pavane caramāno vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyya kappeti.  Ta kissa hetu?  Anāpāthagato, bhikkhave, luddassa.  Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māra apada, vadhitvā māracakkhu adassana gato pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paisavedeti ya ta ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna (CS:pg.1.232) capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatana (M.26./I,175.) samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja viharati.  Aya vuccati, bhikkhave …pe… pāpimato. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.  Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māra apada, vadhitvā māracakkhu adassana gato pāpimato.  Tiṇṇo loke visattika vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyya kappeti.  Ta kissa hetu?  Anāpāthagato, bhikkhave, pāpimato”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Pāsarāsisutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

 (M.27.)7. Cūḷahatthipadopamasutta象跡喻小經

 

 288. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena Jāṇussoi brāhmao sabbasetena vaavābhirathena § Sāvatthiyā niyyāti divādivassa.  Addasā kho Jāṇussoi brāhmao pilotika paribbājaka dūratova āgacchanta.  Disvāna pilotika paribbājaka etadavoca--

 “Handa, kuto nu bhava Vacchāyano āgacchati divādivassā”ti? 

 “Ito hi kho aha (CS:pg.1.233) bho, āgacchāmi samaassa Gotamassa santikā”ti. 

 “Ta ki maññati, bhava Vacchāyano, samaassa Gotamassa paññāveyyattiya? 

 “Paṇḍito maññe”ti. 

 “Ko cāha, bho, ko ca samaassa Gotamassa paññāveyyattiya jānissāmi!  Sopi nūnassa tādisova yo samaassa Gotamassa paññāveyyattiya jāneyyā”ti. 

 “Uḷārāya khalu bhava Vacchāyano samaa Gotama pasasāya pasasatī”ti. 

 “Ko cāha, bho, ko ca samaa Gotama pasasissāmi? 

 “Pasatthapasatthova so bhava Gotamo seṭṭho devamanussānan”ti. 

 “Ka pana bhava Vacchāyano atthavasa sampassamāno samae Gotame eva abhippasanno”ti § ? 

 “Seyyathāpi, bho, kusalo nāgavaniko nāgavana paviseyya.  So passeyya nāgavane mahanta (M.27./I,176.) hatthipada, dīghato ca āyata, tiriyañca vitthata.  So niṭṭha gaccheyya-- ‘mahā vata, bho, nāgo’ti.  Evameva kho aha, bho, yato addasa samae Gotame cattāri padāni athāha niṭṭhamagama-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 289.“Katamāni cattāri?  Idhāha, bho, passāmi ekacce khattiyapaṇḍite nipue kataparappavāde vālavedhirūpe, te bhindantā § maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni.  Te suanti-- ‘samao khalu, bho, Gotamo amuka nāma gāma vā nigama vā osarissatī’ti.  Te pañha abhisakharonti-- ‘ima maya pañha samaa Gotama upasakamitvā pucchissāma.  Eva ce no puṭṭho eva byākarissati, evamassa maya vāda āropessāma.  Eva cepi no puṭṭho eva byākarissati, evampissa maya vāda āropessāmā’ti.  Te suanti-- ‘samao khalu, bho, Gotamo amuka nāma gāma vā nigama vā osao’ti.  Te yena samao Gotamo tenupasakamanti.  Te samao Gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaseti.  Te samaena Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahasitā na ceva samaa Gotama pañha pucchanti, kutossa § vāda āropessanti?  Aññadatthu (CS:pg.1.234) samaasseva Gotamassa sāvakā sampajjanti.  Yadāha, bho, samae Gotame ima pahama pada addasa athāha niṭṭhamagama-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 “Puna caparāha, bho, passāmi idhekacce brāhmaapaṇḍite …pe… gahapatipaṇḍite …pe… samaapaṇḍite nipue kataparappavāde vālavedhirūpe te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni.  Te suanti-- ‘samao khalu bho Gotamo amuka (M.27./I,177.) nāma gāma vā nigama vā osarissatī’ti.  Te pañha abhisakharonti ‘ima maya pañha samaa Gotama upasakamitvā pucchissāma.  Eva ce no puṭṭho eva byākarissati, evamassa maya vāda āropessāma.  Eva cepi no puṭṭho eva byākarissati, evapissa maya vāda āropessāmā’ti.  Te suanti ‘samao khalu bho Gotamo amuka nāma gāma vā nigama vā osao’ti.  Te yena samao Gotamo tenupasakamanti.  Te samao Gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaseti.  Te samaena Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahasitā na ceva samaa Gotama pañha pucchanti, kutossa vāda āropessanti?  Aññadatthu samaayeva Gotama okāsa yācanti agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Te samao Gotamo pabbājeti § .  Te tattha pabbajitā samānā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.  Te evamāhasu-- ‘mana vata, bho, anassāma, mana vata, bho, panassāma; mayañhi pubbe assamaṇāva samānā samaamhāti paijānimha, abrāhmaṇāva samānā brāhmaamhāti paijānimha, anarahantova samānā arahantamhāti paijānimha.  Idāni khomha samaṇā, idāni khomha brāhmaṇā, idāni khomha arahanto’ti.  Yadāha, bho, samae Gotame ima catuttha pada addasa athāha niṭṭhamagama-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’”ti. 

 “Yato (CS:pg.1.235) kho aha, bho, samae Gotame imāni cattāri padāni addasa athāha niṭṭhamagama-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’”ti. 

 290. Eva vutte, Jāṇussoi brāhmao sabbasetā vaavābhirathā orohitvā ekasa uttarāsaga karitvā yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā tikkhattu udāna udānesi-- “Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa; Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa; Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.  Appeva nāma mayampi kadāci (M.27./I,178.) karahaci tena bhotā Gotamena saddhi samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti!  Atha kho Jāṇussoi brāhmao yena Bhagavā tenupasakami upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Jāṇussoi brāhmao yāvatako ahosi pilotikena paribbājakena saddhi kathāsallāpo ta sabba Bhagavato ārocesi.  Eva vutte, Bhagavā Jāṇussoi brāhmaa etadavoca--“Na kho, brāhmaa, ettāvatā hatthipadopamo vitthārena paripūro hoti.  Api ca, brāhmaa, yathā hatthipadopamo vitthārena paripūro hoti ta suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bho”ti kho Jāṇussoi brāhmao Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 291. “Seyyathāpi, brāhmaa, nāgavaniko nāgavana paviseyya.  So passeyya nāgavane mahanta hatthipada, dīghato ca āyata, tiriyañca vitthata.  Yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭha gacchati-- ‘mahā vata, bho, nāgo’ti.  Ta kissa hetu?  Santi hi, brāhmaa, nāgavane vāmanikā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsa peta pada assāti. 

 “So tamanugacchati.  Tamanugacchanto passati nāgavane mahanta hatthipada, dīghato ca āyata, tiriyañca vitthata, uccā ca nisevita.  Yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭha gacchati-- ‘mahā vata, bho, nāgo’ti.  Ta kissa hetu?  Santi hi, brāhmaa, nāgavane uccā kāḷārikā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsa peta pada assāti. 

 “So (CS:pg.1.236) tamanugacchati.  Tamanugacchanto passati nāgavane mahanta hatthipada, dīghato ca āyata, tiriyañca vitthata, uccā ca nisevita, uccā ca dantehi ārañjitāni.  Yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭha gacchati-- ‘mahā vata, bho, nāgo’ti.  Ta kissa hetu?  Santi hi, brāhmaa, nāgavane uccā kaerukā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsa peta pada assāti. 

 “So tamanugacchati.  Tamanugacchanto passati nāgavane mahanta hatthipada, dīghato ca āyata, tiriyañca vitthata, uccā ca nisevita, uccā ca dantehi ārañjitāni, uccā ca sākhābhaga.  Tañca nāga passati rukkhamūlagata vā abbhokāsagata vā gacchanta vā tiṭṭhanta vā nisinna vā nipanna vā.  So niṭṭha gacchati-- ‘ayameva so mahānāgo’ti. 

 “Evameva (M.27./I,179.) kho brāhmaa, idha Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana; kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Ta dhamma suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmi vā kule paccājāto.  So ta dhamma sutvā Tathāgate saddha pailabhati.  So tena saddhāpailābhena samannāgato iti paisañcikkhati-- ‘sambādho gharāvāso rajopatho abbhokāso pabbajjā.  Nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So aparena samayena appa vā bhogakkhandha pahāya mahanta vā bhogakkhandha pahāya appa vā ñātiparivaṭṭa pahāya mahanta vā ñātiparivaṭṭa pahāya kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajati. 

 292. “So eva pabbajito samāno bhikkhūna sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti, nihitadaṇḍo (CS:pg.1.237) nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 

 “Adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikakhī.  Athenena sucibhūtena attanā viharati. 

 “Abrahmacariya pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. 

 “Musāvāda pahāya musāvādā paivirato hoti saccavādī saccasandho theto § paccayiko avisavādako lokassa. 

 “Pisua vāca pahāya pisuṇāya vācāya paivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā na imesa akkhātā amūsa bhedāya.  Iti bhinnāna vā sandhātā sahitāna vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakarai vāca bhāsitā hoti

 “Pharusa vāca pahāya pharusāya vācāya paivirato hoti.  Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā (M.27./I,180.) tathārūpi vāca bhāsitā hoti. 

 “Samphappalāpa pahāya samphappalāpā paivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavati vāca bhāsitā kālena sāpadesa pariyantavati atthasahita. 

 293. “So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paivirato hoti, ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā, naccagītavāditavisūkadassanā paivirato hoti, mālāgandhavilepanadhāraamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paivirato hoti, uccāsayanamahāsayanā paivirato hoti, jātarūparajatapaiggahaṇā paivirato hoti, āmakadhaññapaiggahaṇā paivirato hoti, āmakamasapaiggahaṇā paivirato hoti, itthikumārikapaiggahaṇā paivirato hoti, dāsidāsapaiggahaṇā (CS:pg.1.238) paivirato hoti, ajeakapaiggahaṇā paivirato hoti, kukkuasūkarapaiggahaṇā paivirato hoti, hatthigavāssavaavāpaiggahaṇā paivirato hoti, khettavatthupaiggahaṇā paivirato hoti, dūteyyapahiagamanānuyogā paivirato hoti, kayavikkayā paivirato hoti, tulākūṭakasakūṭamānakūṭā paivirato hoti, ukkoanavañcananikatisāciyogā paivirato hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā § paivirato hoti § . 

 294. “So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati.  Seyyathāpi nāma pakkhī sakuo yena yeneva eti sapattabhārova eti, evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati.  So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhatta anavajjasukha paisavedeti. 

 295. “So cakkhunā rūpa disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati cakkhundriya, cakkhundriye savara āpajjati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā… jivhāya rasa sāyitvā… kāyena phoṭṭhabba phusitvā… manasā dhamma viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati (M.27./I,181.) manindriya, manindriye savara āpajjati.  So iminā ariyena indriyasavarena samannāgato ajjhatta abyāsekasukha paisavedeti. 

 “So abhikkante paikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī hoti, asite pīte (CS:pg.1.239) khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī hoti. 

 296. “So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, (imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato) § iminā ca ariyena indriyasavarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  So pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto nisīdati pallaka ābhujitvā, uju kāya paidhāya, parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So abhijjha loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya citta parisodheti.  Byāpādappadosa pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādappadosā citta parisodheti.  Thinamiddha pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā citta parisodheti.  Uddhaccakukkucca pahāya anuddhato viharati, ajjhatta vūpasantacitto uddhaccakukkuccā citta parisodheti.  Vicikiccha pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathakathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya citta parisodheti. 

 297. “So ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Idampi vuccati, brāhmaa, Tathāgatapada itipi, Tathāgatanisevita itipi, Tathāgatārañjita itipi.  Na tveva tāva ariyasāvako (M.27./I,182.) niṭṭha gacchati-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 “Puna capara, brāhmaa, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Idampi vuccati, brāhmaa …pe…suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti.

 “Puna (CS:pg.1.240) capara, brāhmaa, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paisavedeti, ya ta ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  Idampi vuccati, brāhmaa …pe… suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 “Puna capara, brāhmaa, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassāna atthagamā, adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Idampi vuccati, brāhmaa, Tathāgatapada itipi, Tathāgatanisevita itipi, Tathāgatārañjita itipi.  Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭha gacchati-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 298. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti, dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.  Idampi vuccati, brāhmaa, Tathāgatapada itipi, Tathāgatanisevita itipi, Tathāgatārañjita itipi.  Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭha gacchati-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

(M.27./I,183.) “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti.  Idampi vuccati, brāhmaa, Tathāgatapada itipi, Tathāgatanisevita itipi, Tathāgatārañjita itipi.  Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭha gacchati-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 299.“So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya (CS:pg.1.241) citta abhininnāmeti.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  ‘Ime āsavā’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Idampi vuccati, brāhmaa, Tathāgatapada itipi, Tathāgatanisevita itipi, Tathāgatārañjita itipi.  Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭha gato hoti, api ca kho niṭṭha gacchati-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 “Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta (M.27./I,184.) vimuccati bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Idampi vuccati, brāhmaa, Tathāgatapada itipi, Tathāgatanisevita itipi, Tathāgatārañjita itipi.  Ettāvatā kho, brāhmaa, ariyasāvako niṭṭha gato hoti-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti.  Ettāvatā kho, brāhmaa, hatthipadopamo vitthārena paripūro hotī”ti. 

 Eva vutte, Jāṇussoi brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Cūḷahatthipadopamasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

 (M.28.)8. Mahāhatthipadopamasutta象跡喻大經

u《中阿含30經》象跡喻經(T1.464.)

 300. Eva (CS:pg.1.242) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi--“Āvuso bhikkhave”ti.  Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosu.  Āyasmā Sāriputto etadavoca--“Seyyathāpi, āvuso, yāni kānici jagalāna pāṇāna padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhāna gacchanti, hatthipada tesa aggamakkhāyati yadida mahantattena; evameva kho, āvuso, ye keci kusalā dhammā sabbete catūsu ariyasaccesu sagaha gacchanti.  Katamesu catūsu?  Dukkhe (M.28./I,185.) ariyasacce dukkhasamudaye ariyasacce, dukkhanirodhe ariyasacce, dukkhanirodhagāminiyā paipadāya ariyasacce”.

 301. “Katamañcāvuso, dukkha ariyasacca?  Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraampi dukkha, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampiccha na labhati tampi dukkha; sakhittena, pañcupādānakkhandhā dukkhā.  Katame cāvuso, pañcupādānakkhandhā?  Seyyathida-- rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, sakhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. 

 “Katamo cāvuso, rūpupādānakkhandho?  Cattāri ca mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtāna upādāya rūpa.

 “Katamā cāvuso, cattāro mahābhūtā?  Pathavīdhātu, āpodhātu tejodhātu, vāyodhātu. 

 302. “Katamā cāvuso, pathavīdhātu?  Pathavīdhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.  Katamā cāvuso, ajjhattikā pathavīdhātu?  Ya ajjhatta paccatta kakkhaa kharigata upādinna, seyyathida-- kesā lomā nakhā dantā taco masa nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñja vakka hadaya yakana kilomaka pihaka papphāsa anta antagua udariya karīsa, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta kakkhaa kharigata upādinna.  Aya vuccatāvuso, ajjhattikā pathavīdhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu, yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā.  ‘Ta neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā citta virājeti.

 “Hoti (CS:pg.1.243) kho so, āvuso, samayo ya bāhirā āpodhātu pakuppati § .  Antarahitā tasmi samaye bāhirā pathavīdhātu hoti.  Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya pathavīdhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati.  Ki panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa tahupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā?  Atha khvāssa notevettha hoti.

“Tañce, āvuso, bhikkhu pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so eva pajānāti-- ‘uppannā kho me aya sotasamphassajā dukkhavedanā Sā ca kho paicca, no apaicca.  Ki paicca?  (M.28./I,186.)  Phassa paicca’.  So § phasso aniccoti passati, vedanā aniccāti passati, saññā aniccāti passati, sakhārā aniccāti passati, viññāṇa aniccanti passati.  Tassa dhātārammaameva citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. 

 “Tañce, āvuso, bhikkhu pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti-- pāṇisamphassenapi leḍḍusamphassenapi daṇḍasamphassenapi satthasamphassenapi.  So eva pajānāti-- ‘tathābhūto kho aya kāyo yathābhūtasmi kāye pāṇisamphassāpi kamanti, leḍḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.  Vutta kho paneta Bhagavatā kakacūpamovāde—“Ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā agamagāni okanteyyu, tatrāpi yo mano padūseyya na me so tena sāsanakaro”ti.  Āraddha kho pana me vīriya bhavissati asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhita citta ekagga.  Kāma dāni imasmi kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi kamantu, satthasamphassāpi kamantu, karīyati hida Buddhāna sāsanan’ti. 

 “Tassa ce, āvuso, bhikkhuno eva Buddha anussarato eva dhamma anussarato eva sagha anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti.  So tena savijjati savega āpajjati-- ‘alābhā vata me, na vata (CS:pg.1.244) me lābhā, dulladdha vata me, na vata me suladdha, yassa me eva Buddha anussarato, eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti.  Seyyathāpi, āvuso, suisā sasura disvā savijjati savega āpajjati; evameva kho, āvuso, tassa ce bhikkhuno eva Buddha anussarato, eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena savijjati savega āpajjati-- ‘alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdha vata me, na vata me suladdha, yassa me eva Buddha anussarato eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti.  Tassa ce, āvuso, bhikkhuno eva Buddha anussarato, eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena (M.28./I,187.) attamano hoti.  Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukata hoti.

 303. “Katamā cāvuso, āpodhātu?  Āpodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.  Katamā cāvuso ajjhattikā āpodhātu?  Ya ajjhatta paccatta āpo āpogata upādinna, seyyathida-- pitta semha pubbo lohita sedo medo assu vasā kheo sighāṇikā lasikā mutta, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta āpo āpogata upādinna-- aya vuccatāvuso, ajjhattikā āpodhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu, āpodhāturevesā.  ‘Ta neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā citta virājeti.

 “Hoti kho so, āvuso, samayo ya bāhirā āpodhātu pakuppati.  Sā gāmampi vahati, nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati.  Hoti kho so, āvuso, samayo ya mahāsamudde yojanasatikānipi udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, catuyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, pañcayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, chayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, sattayojanasatikānipi udakāni ogacchanti.  Hoti kho so, āvuso, samayo ya mahāsamudde (CS:pg.1.245) sattatālampi udaka saṇṭhāti, chattālampi udaka saṇṭhāti, pañcatālampi udaka saṇṭhāti, catuttālampi udaka saṇṭhāti, titālampi udaka saṇṭhāti, dvitālampi udaka saṇṭhāti, tālamattampi § udaka saṇṭhāti.  Hoti kho so, āvuso, samayo ya mahāsamudde sattaporisampi udaka saṇṭhāti, chapporisampi udaka saṇṭhāti, pañcaporisampi udaka saṇṭhāti, catupporisampi udaka saṇṭhāti, tiporisampi udaka saṇṭhāti, dviporisampi udaka saṇṭhāti, porisamattampi § udaka saṇṭhāti.  Hoti kho so, āvuso, samayo ya mahāsamudde aḍḍhaporisampi udaka saṇṭhāti, kaimattampi udaka saṇṭhāti, jāṇukamattampi udaka saṇṭhāti, gopphakamattampi udaka saṇṭhāti.  Hoti kho so, āvuso, samayo, ya mahāsamudde agulipabbatemanamattampi udaka na hoti.  Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya āpodhātuyā tāva mahallikāya (M.28./I,188.) aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati.  Ki panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa tahupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmīti’ vā?  Atha khvāssa notevettha hoti …pe… tassa ce, āvuso, bhikkhuno eva Buddha anussarato, eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti.  So tena attamano hoti.  Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukata hoti.

 304. “Katamā cāvuso, tejodhātu?  Tejodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.  Katamā cāvuso, ajjhattikā tejodhātu?  Ya ajjhatta paccatta tejo tejogata upādinna, seyyathida-- yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyita sammā pariṇāma gacchati, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta tejo tejogata upādinna-- aya vuccatāvuso, ajjhattikā tejodhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu, tejodhāturevesā.  ‘Ta neta mama nesohamasmi, na meso attā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā citta virājeti. 

 “Hoti (CS:pg.1.246) kho so, āvuso, samayo ya bāhirā tejodhātu pakuppati.  Sā gāmampi dahati, nigamampi dahati, nagarampi dahati, janapadampi dahati, janapadapadesampi dahati.  Sā haritanta vā panthanta vā selanta vā udakanta vā ramaṇīya vā bhūmibhāga āgamma anāhārā nibbāyati.  Hoti kho so, āvuso, samayo ya kukkuapattenapi nhārudaddulenapi aggi gavesanti Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya tejodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati.  Ki panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa tahupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā?  Atha khvāssa notevettha hoti …pe… tassa ce, āvuso, bhikkhuno eva Buddha anussarato eva dhamma anussarato eva sagha anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti.  Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukata hoti.

 305. “Katamā cāvuso, vāyodhātu?  Vāyodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.  Katamā cāvuso, ajjhattikā vāyodhātu?  Ya ajjhatta paccatta vāyo vāyogata upādinna, seyyathida-- uddhagamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā § vātā, agamagānusārino vātā, assāso passāso iti, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta vāyo vāyogata upādinna-- aya vuccatāvuso, ajjhattikā vāyodhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā.  ‘Ta neta mama nesohamasmi na meso attā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati vāyodhātuyā citta virājeti.

(M.28./I,189.) “Hoti kho so, āvuso, samayo ya bāhirā vāyodhātu pakuppati.  Sā gāmampi vahati, nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati.  Hoti kho so, āvuso, samayo ya gimhāna pacchime māse tālavaṇṭenapi vidhūpanenapi vāta pariyesanti, ossavanepi (CS:pg.1.247) tiṇāni na icchanti.  Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya vāyodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati.  Ki panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa tahupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā?  Atha khvāssa notevettha hoti. 

 “Tañce, āvuso, bhikkhu pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti.  So eva pajānāti, uppannā kho me aya sotasamphassajā dukkhā vedanā.  Sā ca kho paicca, no apaicca.  Ki paicca?  Phassa paicca.  Sopi phasso aniccoti passati, vedanā aniccāti passati saññā aniccāti passati, sakhārā aniccāti passati, viññāṇa aniccanti passati.  Tassa dhātārammaameva citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. 

 “Tañce, āvuso, bhikkhu pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti, pāṇisamphassenapi leḍḍusamphassenapi daṇḍasamphassenapi satthasamphassenapi.  So eva pajānāti ‘tathābhūto kho aya kāyo yathābhūtasmi kāye pāṇisamphassāpi kamanti, leḍḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.  Vutta kho paneta Bhagavatā kakacūpamovāde “Ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā agamagāni okanteyyu.  Tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro”ti.  Āraddha kho pana me vīriya bhavissati asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhita citta ekagga.  Kāma dāni imasmi kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi kamantu, satthasamphassāpi kamantu.  Karīyati hida Buddhāna sāsanan’ti. 

 “Tassa ce, āvuso, bhikkhuno eva Buddha anussarato, eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti.  So tena savijjati savega āpajjati-- ‘alābhā vata me, na vata me lābhā, dulladdha vata me, na vata me suladdha.  Yassa me eva Buddha anussarato, eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti.  Seyyathāpi, āvuso, suisā sasura disvā savijjati savega āpajjati; evameva kho, āvuso, tassa ce (CS:pg.1.248) bhikkhuno eva Buddha anussarato, eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti.  So tena savijjati savega āpajjati-- ‘Alābhā vata me, na vata me lābhā, dulladdha vata me, na vata me suladdha.  Yassa me eva(M.28./I,190.) Buddha anussarato, eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti.  Tassa ce, āvuso, bhikkhuno eva Buddha anussarato, eva dhamma anussarato, eva sagha anussarato, upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti.  Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukata hoti.

 306. “Seyyathāpi, āvuso, kaṭṭhañca paicca valliñca paicca tiañca paicca mattikañca paicca ākāso parivārito agāra tveva sakha gacchati; evameva kho, āvuso, aṭṭhiñca paicca nhāruñca paicca masañca paicca cammañca paicca ākāso parivārito rūpa tveva sakha gacchati.  Ajjhattikañceva, āvuso, cakkhu aparibhinna hoti, bāhirā ca rūpā na āpātha āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.  Ajjhattikañceva § , āvuso, cakkhu aparibhinna hoti bāhirā ca rūpā āpātha āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.  Yato ca kho, āvuso, ajjhattikañceva cakkhu aparibhinna hoti, bāhirā ca rūpā āpātha āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti.  Eva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.  Ya tathābhūtassa rūpa ta rūpupādānakkhandhe sagaha gacchati, yā tathābhūtassa vedanā sā vedanupādānakkhandhe sagaha gacchati, yā tathābhūtassa saññā sā saññupādānakkhandhe sagaha gacchati, ye tathābhūtassa sakhārā te sakhārupādānakkhandhe sagaha gacchanti, ya tathābhūtassa viññāṇa ta viññāṇupādānakkhandhe sagaha gacchati. 

 “So eva pajānāti-- ‘evañhi kira imesa pañcanna upādānakkhandhāna sagaho sannipāto samavāyo hoti.  Vutta kho paneta Bhagavatā-- ‘yo paiccasamuppāda (M.28./I,191.) passati so dhamma passati; yo dhamma passati so paiccasamuppāda passatīti.  Paiccasamuppannā kho panime yadida pañcupādānakkhandhā.  Yo imesu pañcasu (CS:pg.1.249) upādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosāna so dukkhasamudayo.  Yo imesu pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahāna, so dukkhanirodho’ti.  Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukata hoti. 

 “Ajjhattikañceva, āvuso, sota aparibhinna hoti …pe… ghāna aparibhinna hoti… jivhā aparibhinnā hoti… kāyo aparibhinno hoti… mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā na āpātha āgacchanti no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.  Ajjhattiko ceva, āvuso, mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpātha āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.  Yato ca kho, āvuso, ajjhattiko ceva mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpātha āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, eva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.  Ya tathābhūtassa rūpa ta rūpupādānakkhandhe sagaha gacchati, yā tathābhūtassa vedanā sā vedanupādānakkhandhe sagaha gacchati, yā tathābhūtassa saññā sā saññupādānakkhandhe sagaha gacchati, ye tathābhūtassa sakhārā te sakhārupādānakkhandhe sagaha gacchanti, ya tathābhūtassa viññāṇa ta viññāṇupādānakkhandhe sagaha gacchati.  So eva pajānāti-- ‘Evañhi kira imesa pañcanna upādānakkhandhāna sagaho sannipāto samavāyo hoti.  Vutta kho paneta Bhagavatā-- “Yo paiccasamuppāda passati so dhamma passati; yo dhamma passati so paiccasamuppāda passatī”ti.  Paiccasamuppannā kho panime yadida pañcupādānakkhandhā.  Yo imesu pañcasu upādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosāna so dukkhasamudayo.  Yo imesu pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahāna so dukkhanirodho’ti.  Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukata hotī”ti. 

 Idamavoca āyasmā Sāriputto.  Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinandunti.

 

 Mahāhatthipadopamasutta niṭṭhita aṭṭhama.

 

(M.29./I,192.)

  (M.29.)9. Mahāsāropamasutta心材喻大經

u《增壹阿含43.4經》(T2.759.)

 307. Eva (CS:pg.1.250) me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate acirapakkante Devadatte.  Tatra kho Bhagavā Devadatta ārabbha bhikkhū āmantesi--

 “Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena attānukkaseti para vambheti-- ‘ahamasmi lābhasakkārasilokavā § , ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti.  So tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati pamāda āpajjati, pamatto samāno dukkha viharati.

 “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu atikkamma taca atikkamma papaika, sākhāpalāsa chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘na vatāya bhava puriso aññāsi sāra, na aññāsi pheggu, na aññāsi taca, na aññāsi papaika, na aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya § bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu atikkamma taca atikkamma papaika, sākhāpalāsa chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissatī’ti.  Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto (CS:pg.1.251) appeva nāma imassa kevalassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena attānukkaseti, para (M.29./I,193.) vambheti ‘ahamasmi lābhasakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti.  So tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati pamāda āpajjati, pamatto samāno dukkha viharati.  Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu sākhāpalāsa aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosāna āpādi. 

 308. “Idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati.  Appamatto samāno sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti.  So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamāda āpajjati, pamatto samāno dukkha viharati. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu atikkamma taca, papaika chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘na vatāya bhava puriso aññāsi sāra, na aññāsi pheggu, na aññāsi taca, na aññāsi papaika, na aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra (CS:pg.1.252) atikkamma pheggu atikkamma taca, papaika chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno; yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissatī’ti. 

 “Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati.  Appamatto samāno sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti.  So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamāda āpajjati, pamatto samāno dukkha viharati.  (M.29./I,194.) Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu papaika aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosāna āpādi. 

 309.“Idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati.  Appamatto samāno samādhisampada ārādheti (CS:pg.1.253) So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasakappo.  So tāya samādhisampadāya attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti.  So tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamāda āpajjati, pamatto samāno dukkha viharati. 

 “Seyyathāpi bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu taca chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya ‘na vatāya bhava puriso aññāsi sāra na aññāsi pheggu, na aññāsi taca, na aññāsi papaika, na aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu taca chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissatī’ti. 

 “Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno samādhisampada ārādheti.  So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasakappo.  So tāya samādhisampadāya attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti.  So tāya (CS:pg.1.254) samādhisampadāya majjati pamajjati pamāda āpajjati, pamatto samāno dukkha viharati.  Aya (M.29./I,195.) vuccati bhikkhave, bhikkhu taca aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosāna āpādi. 

 310. “Idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati.  Appamatto samāno sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno samādhisampada ārādheti.  So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya samādhisampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati appamatto samāno ñāṇadassana ārādheti.  So tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasakappo.  So tena ñāṇadassanena attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi jāna passa viharāmi.  Ime panaññe bhikkhū ajāna apassa viharantī’ti.  So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamāda āpajjati, pamatto samāno dukkha viharati. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra pheggu chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘na vatāya bhava puriso aññāsi sāra na aññāsi pheggu na aññāsi taca na aññāsi papaika na aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa (CS:pg.1.255) tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra pheggu chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissatī’ti. (M.29./I,196.) Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno samādhisampada ārādheti.  So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya samādhisampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassana ārādheti.  So tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasakappo.  So tena ñāṇadassanena attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi jāna passa viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajāna apassa viharantī’ti.  So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamāda āpajjati, pamatto samāno dukkha viharati.  Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu pheggu aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosāna āpādi. 

 311. “Idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti (CS:pg.1.256) na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno samādhisampada ārādheti.  So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya samādhisampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassana ārādheti.  So tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tena ñāṇadassanena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena ñāṇadassanena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno asamayavimokkha ārādheti.  Aṭṭhānameta § , bhikkhave, anavakāso ya so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha. 

 “Seyyathāpi bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti jānamāno.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘aññāsi vatāya bhava puriso sāra, aññāsi pheggu, aññāsi taca, aññāsi papaika, aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato (M.29./I,197.) rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti jānamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha anubhavissatī’ti.

 “Evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So (CS:pg.1.257) eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno samādhisampada ārādheti.  So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya samādhisampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  So tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassana ārādheti.  So tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tena ñāṇadassanena na attānukkaseti, na para vambheti.  So tena ñāṇadassanena na majjati nappamajjati na pamāda āpajjati, appamatto samāno asamayavimokkha ārādheti.  Aṭṭhānameta, bhikkhave, anavakāso ya so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha. 

 “Iti kho, bhikkhave, nayida brahmacariya lābhasakkārasilokānisasa, na sīlasampadānisasa, na samādhisampadānisasa, na ñāṇadassanānisasa.  Yā ca kho aya, bhikkhave, akuppā cetovimutti-- etadatthamida, bhikkhave, brahmacariya, eta sāra eta pariyosānan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

Mahāsāropamasutta niṭṭhita navama. 

 

 (M.30./I,198.)

(M.30.) (10) Cūḷasāropamasutta 心材喻小經

u北傳無相當之經典

 312. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Pigalakoccho brāhmao yena (CS:pg.1.258) Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Pigalakoccho brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Yeme, bho Gotama, samaabrāhmaṇā saghino gaino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā, bahujanassa, seyyathida-- pūrao Kassapo, Makkhali Gosālo, Ajito Kesakambalo, Pakudho Kaccāyano, Sañcayo § Belaṭṭhaputto, Nigaṇṭho Nāṭaputto, sabbete sakāya paiññāya abbhaññasu sabbeva nābbhaññasu, udāhu ekacce abbhaññasu ekacce nābbhaññasū”ti?  “Ala, brāhmaa, tiṭṭhateta-- sabbete sakāya paiññāya abbhaññasu sabbeva nābbhaññasu, udāhu ekacce abbhaññasu ekacce nābbhaññasūti.  Dhamma te, brāhmaa, desessāmi, ta suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bho”ti kho Pigalakoccho brāhmao Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 313. “Seyyathāpi, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu atikkamma taca atikkamma papaika, sākhāpalāsa chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘na vatāya bhava puriso aññāsi sāra, na aññāsi pheggu, na aññāsi taca, na aññāsi papaika, na aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu atikkamma taca atikkamma papaika, sākhāpalāsa chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissatī’ti. 

 314. “Seyyathāpi vā pana, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu atikkamma (M.30./I,199.) taca papaika chetvā ādāya (CS:pg.1.259) pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘na vatāya bhava puriso aññāsi sāra, na aññāsi pheggu, na aññāsi taca, na aññāsi papaika, na aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu atikkamma taca papaika chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissatī’ti. 

 315. “Seyyathāpi vā pana, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu, taca chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘na vatāya bhava puriso aññāsi sāra, na aññāsi pheggu, na aññāsi taca, na aññāsi papaika, na aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu, taca chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissatī’ti. 

 316. “Seyyathāpi vā pana, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra, pheggu chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno.  Tamena cakkhumā puriso disvā eva vadeyya-- ‘na vatāya bhava puriso aññāsi sāra, na aññāsi pheggu, na aññāsi taca, na aññāsi papaika, na aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra, pheggu chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissatī’ti. 

 317. “Seyyathāpi vā pana, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva (CS:pg.1.260) chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti jānamāno.  Tamena cakkhumāpuriso disvā eva vadeyya-- ‘aññāsi vatāya bhava puriso sāra, aññāsi pheggu, aññāsi taca, aññāsi papaika, aññāsi sākhāpalāsa.  Tathā haya bhava puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā (M.30./I,200.) ādāya pakkanto ‘sāran’ti jānamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha anubhavissatī’ti. 

 318. “Evameva kho, brāhmaa, idhekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi lābhasakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti.  Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya na chanda janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.  Seyyathāpi so, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu atikkamma taca atikkamma papaika, sākhāpalāsa chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissati.  Tathūpamāha, brāhmaa, ima puggala vadāmi. 

 319.“Idha pana, brāhmaa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na (CS:pg.1.261) attamano hoti na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.  So sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti, paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti.  Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa (M.30./I,201.) dhammāna sacchikiriyāya na chanda janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.  Seyyathāpi so, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu atikkamma taca, papaika chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya, tañcassa attha nānubhavissati.  Tathūpamāha, brāhmaa, ima puggala vadāmi. 

 320. “Idha pana, brāhmaa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.  So sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko (CS:pg.1.262) So samādhisampada ārādheti.  So tāya samādhisampadāya attamano hoti, paripuṇṇasakappo.  So tāya samādhisampadāya attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti.  Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesa dhammāna sacchikiriyāya na chanda janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.  Seyyathāpi so, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra atikkamma pheggu, taca chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissati.  Tathūpamāha, brāhmaa, ima puggala vadāmi. 

 321. “Idha pana, brāhmaa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena (M.30./I,202.)…pe… antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.  So sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.  So samādhisampada ārādheti.  So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya samādhisampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.  So ñāṇadassana ārādheti.  So tena ñāṇadassanena attamano hoti, paripuṇṇasakappo (CS:pg.1.263) So tena ñāṇadassanena attānukkaseti, para vambheti-- ‘ahamasmi jāna passa viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajāna apassa viharantī’ti.  Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya na chanda janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.  Seyyathāpi so, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāra, pheggu chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha nānubhavissati.  Tathūpamāha, brāhmaa, ima puggala vadāmi. 

 322. “Idha pana, brāhmaa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito (M.30./I,203.) samāno lābhasakkārasiloka abhinibbatteti.  So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasakappo.  So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaseti, na para vambheti.  Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.  So sīlasampada ārādheti.  So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya sīlasampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.  So samādhisampada ārādheti.  So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tāya samādhisampadāya na attānukkaseti, na para vambheti.  Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.  So ñāṇadassana ārādheti.  So tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasakappo.  So tena ñāṇadassanena na attānukkaseti, na (CS:pg.1.264) para vambheti.  Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesa dhammāna sacchikiriyāya chanda janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. 

 323. “Katame ca, brāhmaa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca?  Idha, brāhmaa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Ayampi kho, brāhmaa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 

 “Puna capara, brāhmaa, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Ayampi kho, brāhmaa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 

 “Puna capara, brāhmaa, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paisavedeti, ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  Ayampi (M.30./I,204.) kho brāhmaa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 

 “Puna capara, brāhmaa, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Ayampi kho, brāhmaa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 

 “Puna capara, brāhmaa, bhikkhu sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati.  Ayampi kho, brāhmaa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 

 “Puna capara, brāhmaa, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati.  Ayampi kho, brāhmaa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 

 “Puna capara, brāhmaa, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati.  Ayampi kho, brāhmaa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. 

 “Puna (CS:pg.1.265) capara, brāhmaa, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja viharati.  Ayampi kho, brāhmaa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

 “Puna capara, brāhmaa, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.  Ayampi kho, brāhmaa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.  Ime kho, brāhmaa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca. 

 324. “Seyyathāpi so, brāhmaa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sārayeva chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti jānamāno.  Yañcassa sārena sārakaraṇīya tañcassa attha anubhavissati.  Tathūpamāha, brāhmaa, ima puggala vadāmi.

 “Iti kho, brāhmaa, nayida brahmacariya lābhasakkārasilokānisasa, na sīlasampadānisasa, na samādhisampadānisasa, na ñāṇadassanānisasa.  Yā ca kho aya (M.30./I,205.) brāhmaa, akuppā cetovimutti-- etadatthamida, brāhmaa, brahmacariya, eta sāra eta pariyosānan”ti.

 Eva vutte, Pigalakoccho brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama …pe… upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Cūḷasāropamasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Opammavaggo niṭṭhito tatiyo. 

 

 Tassuddāna--

 Moiyaphaggunariṭṭhañca nāmo, andhavane kathipuṇṇa nivāpo. 

 Rāsikaerumahāgajanāmo, sārūpamo § puna Pigalakoccho. 

 

 4. Mahāyamakavaggo雙大品

 

 (M.31.) (1) Cūḷagosigasutta 牛角林小經

u《中阿含185經》牛角林經(T1.739.)

 325. Eva (CS:pg.1.266) me suta--Eka samaya Bhagavā Nātike § viharati Giñjakāvasathe.  Tena kho pana samayena āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimilo §Gosigasālavanadāye viharanti.  Atha kho Bhagavā sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Gosigasālavanadāyo tenupasakami.  Addasā kho dāyapālo Bhagavanta dūratova āgacchanta.  Disvāna Bhagavanta etadavoca--“Mā, samaa, eta dāya pāvisi.  Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti.  Mā tesa aphāsumakāsī”ti. 

 Assosi kho āyasmā Anuruddho dāyapālassa Bhagavatā saddhi mantayamānassa.  Sutvāna dāyapāla etadavoca--“Mā, āvuso dāyapāla, Bhagavanta vāresi.  Satthā no Bhagavā anuppatto”ti.  Atha kho āyasmā Anuruddho yenāyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimilo tenupasakami; upasakamitvā āyasmantañca Nandiya āyasmantañca Kimila etadavoca--“Abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, satthā no (M.31./I,206.) Bhagavā anuppatto”ti.  Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimilo Bhagavanta paccuggantvā-- eko Bhagavato pattacīvara paiggahesi, eko āsana paññapesi, eko pādodaka upaṭṭhāpesi.  Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.  Nisajja kho Bhagavā pāde pakkhālesi.  Tepi kho āyasmanto Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinna kho āyasmanta Anuruddha Bhagavā etadavoca--

 326. “Kacci vo, Anuruddhā, khamanīya, kacci yāpanīya, kacci piṇḍakena na kilamathā”ti “Khamanīya, Bhagavā, yāpanīya, Bhagavā; na ca maya, bhante, piṇḍakena kilamāmā”ti.  “Kacci pana vo, Anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañña piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti?  “Taggha maya (CS:pg.1.267) bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañña piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti.  “Yathā katha pana tumhe, Anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañña piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti?  “Idha mayha, bhante, eva hoti-- ‘lābhā vata me, suladdha vata me, yoha evarūpehi sabrahmacārīhi saddhi viharāmī’ti.  Tassa mayha, bhante, imesu āyasmantesu metta kāyakamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca; metta vacīkamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca; metta manokamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca.  Tassa mayha, bhante, eva hoti-- ‘yanūnāha saka citta nikkhipitvā imesayeva āyasmantāna cittassa vasena vatteyyan’ti.  So kho aha, bhante, saka citta nikkhipitvā imesayeva āyasmantāna cittassa vasena vattāmi.  Nānā hi kho no, bhante, kāyā ekañca pana maññe cittan”ti. 

 Āyasmāpi kho Nandiyo …pe… āyasmāpi kho Kimilo Bhagavanta etadavoca--“Mayhampi, bhante, eva hoti-- ‘lābhā vata me, suladdha vata me, yoha evarūpehi sabrahmacārīhi saddhi viharāmī’ti.  Tassa mayha, bhante, imesu āyasmantesu metta kāyakamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca, metta vacīkamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca, metta manokamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca.  Tassa mayha, bhante, eva hoti-- ‘yanūnāha (M.31./I,207.) saka citta nikkhipitvā imesayeva āyasmantāna cittassa vasena vatteyyan’ti.  So kho aha, bhante, saka citta nikkhipitvā imesayeva āyasmantāna cittassa vasena vattāmi.  Nānā hi kho no, bhante, kāyā ekañca pana maññe cittanti.

 “Eva kho maya, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañña piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti.

 327. “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Kacci pana vo, Anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti?  “Taggha maya, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti.  “Yathā katha pana tumhe, Anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti?  “Idha, bhante, amhāka yo pahama gāmato piṇḍāya paikkamati so āsanāni paññapeti, pānīya paribhojanīya upaṭṭhāpeti, avakkārapāti upaṭṭhāpeti.  Yo pacchā gāmato (CS:pg.1.268) piṇḍāya paikkamati, sace hoti bhuttāvaseso sace ākakhati bhuñjati, no ce ākakhati appaharite vā chaḍḍeti, appāṇake vā udake opilāpeti.  So āsanāni paisāmeti, pānīya paribhojanīya paisāmeti, avakkārapāti paisāmeti, bhattagga sammajjati.  Yo passati pānīyaghaa vā paribhojanīyaghaa vā vaccaghaa vā ritta tuccha so upaṭṭhāpeti.  Sacassa hoti avisayha, hatthavikārena dutiya āmantetvā hatthavilaghakena upaṭṭhāpema, na tveva maya, bhante, tappaccayā vāca bhindāma.  Pañcāhika kho pana maya, bhante, sabbarattika dhammiyā kathāya sannisīdāma.  Eva kho maya, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti. 

 328. “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Atthi pana vo, Anuruddhā, eva appamattāna ātāpīna pahitattāna viharantāna uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?  “Kiñhi no siyā, bhante!  Idha maya, bhante, yāvadeva ākakhāma vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharāma.  Aya kho no, bhante, amhāka appamattāna ātāpīna pahitattāna viharantāna uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 

 “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Etassa pana vo, Anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa (M.31./I,208.) vihārassa paippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?  “Kiñhi no siyā, bhante!  Idha maya, bhante, yāvadeva ākakhāma vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharāma.  Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 

 “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Etassa pana vo, Anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?  “Kiñhi (CS:pg.1.269) no siyā, bhante!  Idha maya, bhante, yāvadeva ākakhāma pītiyā ca virāgā upekkhakā ca viharāma, satā ca sampajānā, sukhañca kāyena paisavedema, ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharāma.  Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 

 “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Etassa pana vo, Anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti “Kiñhi no siyā, bhante!  Idha maya, bhante, yāvadeva ākakhāma sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassāna atthagamā, adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharāma.  Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 

 “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Etassa pana vo, Anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?  “Kiñhi no siyā, bhante!  Idha maya, bhante, yāvadeva ākakhāma sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana (M.31./I,209.) upasampajja viharāma.  Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 

 “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Etassa pana vo, Anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?  “Kiñhi no siyā, bhante!  Idha maya, bhante, yāvadeva ākakhāma sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharāma …pe… sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharāma …pe… sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma (CS:pg.1.270) nevasaññānāsaññāyatana upasampajja viharāma.  Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti. 

 329.“Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Etassa pana vo, Anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?  “Kiñhi no siyā, bhante!  Idha maya, bhante, yāvadeva ākakhāma sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharāma, paññāya ca no disvā āsavā parikkhīṇā.  Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro.  Imamhā ca maya, bhante, phāsuvihārā añña phāsuvihāra uttaritara vā paṇītatara vā na samanupassāmā”ti.  “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Imamhā phāsuvihārā uttaritaro vā paṇītataro vā phāsuvihāro natthī”ti. 

 330. Atha kho Bhagavā āyasmantañca Anuruddha āyasmantañca Nandiya āyasmantañca Kimila dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahasetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.  Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimilo Bhagavanta anusayāyitvā § tato painivattitvā āyasmā ca (M.31./I,210.) Nandiyo āyasmā ca Kimilo āyasmanta Anuruddha etadavocuṁ-- “Ki nu kho maya āyasmato Anuruddhassa evamārocimha-- ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīna maya lābhino’ti, ya no āyasmā Anuruddho Bhagavato sammukhā yāva āsavāna khayā pakāsetī”ti?  “Na kho me āyasmanto evamārocesu-- ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīna maya lābhino’ti, api ca me āyasmantāna cetasā ceto paricca vidito-- ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīna ime āyasmanto lābhino’ti.  Devatāpi me (CS:pg.1.271) etamattha ārocesu-- ‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīna ime āyasmanto lābhino’ti.  Tamena Bhagavatā pañhābhipuṭṭhena byākatan”ti.

 331. Atha kho Dīgho parajano yakkho yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho Dīgho parajano yakkho Bhagavanta etadavoca--“Lābhā vata, bhante, Vajjīna, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati araha sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā-- āyasmā ca Anuruddho, āyasmā ca Nandiyo, āyasmā ca Kimilo”ti.  Dīghassa parajanassa yakkhassa sadda sutvā bhummā devā saddamanussāvesu-- ‘lābhā vata, bho, Vajjīna, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati araha sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā-- āyasmā ca Anuruddho, āyasmā ca Nandiyo, āyasmā ca Kimilo’ti.  Bhummāna devāna sadda sutvā cātumahārājikā devā …pe… tāvatisā devā …pe… yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā …pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesu-- “Lābhā vata, bho, Vajjīna, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati araha sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā-- āyasmā ca Anuruddho, āyasmā ca Nandiyo, āyasmā ca Kimilo”ti.  Itiha te āyasmanto tena khaena (tena layena) § tena muhuttena yāvabrahmalokā viditā § ahesu.

 “Evameta, Dīgha, evameta, Dīgha!  Yasmāpi, Dīgha, kulā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriya pabbajitā, tañcepi kula ete tayo kulaputte pasannacitta anussareyya, tassapāssa kulassa dīgharatta hitāya sukhāya.  Yasmāpi, Dīgha, kulaparivaṭṭā ete tayo kulaputtā agārasmā (M.31./I,211.) anagāriya pabbajitā, so cepi kulaparivaṭṭo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa kulaparivaṭṭassa dīgharatta hitāya sukhāya.  Yasmāpi, Dīgha, gāmā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriya pabbajitā, so cepi gāmo ete tayo kulaputte (CS:pg.1.272) pasannacitto anussareyya, tassapāssa gāmassa dīgharatta hitāya sukhāya.  Yasmāpi, Dīgha, nigamā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriya pabbajitā, so cepi nigamo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa nigamassa dīgharatta hitāya sukhāya.  Yasmāpi, Dīgha, nagarā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriya pabbajitā, tañcepi nagara ete tayo kulaputte pasannacitta anussareyya, tassapāssa nagarassa dīgharatta hitāya sukhāya.  Yasmāpi, Dīgha, janapadā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriya pabbajitā, so cepi janapado ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa janapadassa dīgharatta hitāya sukhāya.  Sabbe cepi, Dīgha, khattiyā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyu, sabbesānapāssa khattiyāna dīgharatta hitāya sukhāya.  Sabbe cepi, Dīgha, brāhmaṇā …pe… sabbe cepi, Dīgha, vessā …pe… sabbe cepi, Dīgha, suddā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyu, sabbesānapāssa suddāna dīgharatta hitāya sukhāya.  Sadevako cepi, Dīgha, loko samārako sabrahmako sassamaabrāhmaṇī pajā sadevamanussā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyya, sadevakassapāssa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaabrāhmaiyā pajāya sadevamanussāya dīgharatta hitāya sukhāya.  Passa, Dīgha, yāva ete tayo kulaputtā bahujanahitāya paipannā bahujanasukhāya lokānukampāya, atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano Dīgho parajano yakkho Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Cūḷagosigasutta niṭṭhita pahama. 

 

 (M.32./I,212.)

(M.32.) (2) Mahāgosigasutta 牛角林大經

u《中阿含184經》牛角婆羅林經(T1.736.)No.154.《生經》(16)比丘各誌經(T3.80.)、《增壹阿含37.3經》(T2.710.)

 332. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Gosigasālavanadāye viharati sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhi-- āyasmatā ca Sāriputtena āyasmatā ca Mahāmoggallānena āyasmatā (CS:pg.1.273) ca Mahākassapena āyasmatā ca Anuruddhena āyasmatā ca Revatena āyasmatā ca Ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhi.  Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahākassapo tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Mahākassapa etadavoca--“Āyāmāvuso, Kassapa, yenāyasmā Sāriputto tenupasakamissāma dhammassavanāyā”ti.  “Evamāvuso”ti kho āyasmā Mahākassapo āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosi.  Atha kho āyasmā ca Mahāmoggallāno āyasmā ca Mahākassapo āyasmā ca Anuruddho yenāyasmā Sāriputto tenupasakamisu dhammassavanāya.  Addasā kho āyasmā Ānando āyasmantañca Mahāmoggallāna āyasmantañca mahākassapa āyasmantañca Anuruddha yenāyasmā Sāriputto tenupasakamante dhammassavanāya.  Disvāna yenāyasmā Revato tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Revata etadavoca--“Upasakamantā kho amū, āvuso § Revata, sappurisā yenāyasmā Sāriputto tena dhammassavanāya.  Āyāmāvuso Revata, yenāyasmā Sāriputto tenupasakamissāma dhammassavanāyā”ti.  “Evamāvuso”ti kho āyasmā Revato āyasmato Ānandassa paccassosi.  Atha kho āyasmā ca Revato āyasmā ca Ānando yenāyasmā Sāriputto tenupasakamisu dhammassavanāya.

 333. Addasā kho āyasmā Sāriputto āyasmantañca Revata āyasmantañca Ānanda dūratova āgacchante.  Disvāna āyasmanta Ānanda etadavoca--“Etu kho āyasmā ānando!  Svāgata āyasmato ānandassa Bhagavato upaṭṭhākassa Bhagavato santikāvacarassa!  Ramaṇīya, āvuso Ānanda, Gosigasālavana, dosinā ratti, sabbaphāliphullā § sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; katharūpena, āvuso ānanda, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā”ti?  “Idhāvuso (M.32./I,213.) Sāriputta bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo.  Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā (CS:pg.1.274) sātthā sabyañjanā; kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā § , vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaividdhā.  So catassanna parisāna dhamma deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi § anusayasamugghātāya.  Evarūpena kho, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā”ti.

 334. Eva vutte, āyasmā Sāriputto āyasmanta Revata etadavoca-- “Byākata kho, āvuso Revata, āyasmatā Ānandena yathāsaka paibhāna.  Tattha dāni maya āyasmanta Revata pucchāma-- ‘Ramaṇīya, āvuso Revata, Gosigasālavana, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; katharūpena, āvuso Revata, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti?  “Idhāvuso Sāriputta, bhikkhu paisallānārāmo hoti paisallānarato, ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārāna.  Evarūpena kho, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā”ti. 

 335. Eva vutte, āyasmā Sāriputto āyasmanta Anuruddha etadavoca--“Byākata kho, āvuso Anuruddha, āyasmatā Revatena yathāsaka paibhāna.  Tattha dāni maya āyasmanta Anuruddha pucchāma-- ‘ramaṇīya, āvuso Anuruddha, Gosigasālavana, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; katharūpena, āvuso Anuruddha, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti?  “Idhāvuso Sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassa lokāna voloketi.  Seyyathāpi, āvuso Sāriputta, cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassa nemimaṇḍalāna volokeyya; evameva kho, āvuso Sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassa lokāna voloketi.  Evarūpena kho, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā”ti. 

 336. Eva (CS:pg.1.275) vutte, āyasmā Sāriputto āyasmanta Mahākassapa etadavoca--“Byākata kho, āvuso Kassapa, āyasmatā Anuruddhena yathāsaka paibhāna.  Tattha dāni maya āyasmanta Mahākassapa pucchāma-- ‘ramaṇīya, āvuso Kassapa, Gosigasālavana, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; katharūpena, āvuso Kassapa, (M.32./I,214.) bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti?  “Idhāvuso Sāriputta, bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca pasukūliko hoti pasukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asasaṭṭho hoti asasaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhavīriyo hoti vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī.  Evarūpena kho, āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā”ti. 

 337. Eva vutte, āyasmā Sāriputto āyasmanta Mahāmoggallāna etadavoca--“Byākata kho, āvuso Moggallāna, āyasmatā Mahākassapena yathāsaka paibhāna.  Tattha dāni maya āyasmanta Mahāmoggallāna pucchāma-- ‘ramaṇīya, āvuso Moggallāna, Gosigasālavana, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; katharūpena, āvuso Moggallāna, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti?  “Idhāvuso Sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakatha kathenti, te aññamañña pañha pucchanti, aññamaññassa pañha puṭṭhā vissajjenti, no ca sasādenti § , dhammī ca nesa kathā pavattinī hoti.  Evarūpena kho, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā”ti. 

 338. Atha (CS:pg.1.276) kho āyasmā Mahāmoggallāno āyasmanta Sāriputta etadavoca--“Byākata kho, āvuso Sāriputta, amhehi sabbeheva yathāsaka paibhāna.  Tattha dāni maya āyasmanta Sāriputta pucchāma-- ‘ramaṇīya, āvuso Sāriputta, Gosigasālavana, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; katharūpena, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti?  “Idhāvuso Moggallāna, bhikkhu citta vasa vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati.  So yāya vihārasamāpattiyā (M.32./I,215.) ākakhati pubbahasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā pubbahasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati majjhanhikasamaya § viharitu, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati sāyanhasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamaya viharati.  Seyyathāpi, āvuso Moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattāna dussāna dussakaraṇḍako pūro assa.  So yaññadeva dussayuga ākakheyya pubbahasamaya pārupitu, ta tadeva dussayuga pubbahasamaya pārupeyya; yaññadeva dussayuga ākakheyya majjhanhikasamaya pārupitu, ta tadeva dussayuga majjhanhikasamaya pārupeyya; yaññadeva dussayuga ākakheyya sāyanhasamaya pārupitu, ta tadeva dussayuga sāyanhasamaya pārupeyya.  Evameva kho, āvuso Moggallāna, bhikkhu citta vasa vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati.  So yāya vihārasamāpattiyā ākakhati pubbahasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā pubbahasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati majjhanhikasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati sāyanhasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamaya viharati.  Evarūpena kho, āvuso Moggallāna, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā”ti. 

 339.Atha kho āyasmā Sāriputto te āyasmante etadavoca--“Byākata kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsaka paibhāna.  Āyāmāvuso, yena Bhagavā tenupasakamissāma; upasakamitvā etamattha (CS:pg.1.277) Bhagavato ārocessāma.  Yathā no Bhagavā byākarissati tathā na dhāressāmā”ti.  “Evamāvuso”ti kho te āyasmanto āyasmato Sāriputtassa paccassosu.  Atha kho te āyasmanto yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavanta etadavoca--“Addasa kho aha, bhante, āyasmantañca Revata āyasmantañca Ānanda dūratova āgacchante.  Disvāna āyasmanta (M.32./I,216.) Ānanda etadavocaṁ--‘Etu kho āyasmā ānando!  Svāgata āyasmato ānandassa Bhagavato upaṭṭhākassa Bhagavato santikāvacarassa!  Ramaṇīya, āvuso ānanda, Gosigasālavana, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; katharūpena, āvuso ānanda, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’ti?  Eva vutte, bhante, āyasmā ānando ma etadavoca--‘Idhāvuso, Sāriputta, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo …pe… anusayasamugghātāya.  Evarūpena kho, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti.  “Sādhu sādhu, Sāriputta!  Yathā ta ānandova sammā byākaramāno byākareyya.  Ānando hi, Sāriputta, bahussuto sutadharo sutasannicayo.  Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā; kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaividdhā.  So catassanna parisāna dhamma deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi anusayasamugghātāyā”ti.

 340. “Eva vutte, aha, bhante, āyasmanta Revata etadavocaṁ--‘Byākata kho, āvuso Revata āyasmatā Ānandena yathāsaka paibhāna.  Tattha dāni maya āyasmanta Revata pucchāma-- ramaṇīya, āvuso Revata, Gosigasālavana, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti.  Katharūpena, āvuso Revata, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’ti?  Eva vutte, bhante, āyasmā Revato ma etadavoca--‘Idhāvuso Sāriputta bhikkhu paisallānārāmo hoti paisallānarato (CS:pg.1.278) ajjhatta cetosamathamanuyutto, anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārāna.  Evarūpena kho, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti.  “Sādhu sādhu, Sāriputta!  Yathā ta Revatova sammā byākaramāno byākareyya.  Revato hi, Sāriputta, paisallānārāmo paisallānarato, ajjhatta cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānan”ti.

(M.32./I,217.) 341. “Eva vutte, aha, bhante, āyasmanta Anuruddha etadavoca-- ‘Byākata kho āvuso Anuruddha āyasmatā Revatena …pe… katharūpena, āvuso Anuruddha, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’ti.  Eva vutte, bhante, āyasmā Anuruddho ma etadavoca--‘Idhāvuso Sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassa lokāna voloketi.  Seyyathāpi, āvuso Sāriputta, cakkhumā puriso …pe… evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti.  “Sādhu sādhu, Sāriputta, yathā ta Anuruddhova sammā byākaramāno byākareyya.  Anuruddho hi, Sāriputta, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassa lokāna voloketī”ti. 

 342. “Eva vutte, aha, bhante, āyasmanta Mahākassapa etadavoca-- ‘Byākata kho, āvuso Kassapa āyasmatā Anuruddhena yathāsaka paibhāna.  Tattha dāni maya āyasmanta mahākassapa pucchāma …pe… katha rūpena kho, āvuso Kassapa, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’ti?  Eva vutte bhante, āyasmā Mahākassapo ma etadavoca--‘Idhāvuso Sāriputta, bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti …pe… attanā ca pasukūliko hoti …pe… attanā ca tecīvariko hoti …pe… attanā ca appiccho hoti …pe… attanā ca santuṭṭho hoti …pe… attanā ca pavivitto hoti …pe… attanā ca asasaṭṭho hoti …pe… attanā ca āraddhavīriyo hoti …pe… attanā ca sīlasampanno hoti …pe… attanā ca samādhisampanno hoti …pe… attanā ca paññāsampanno hoti… attanā ca vimuttisampanno hoti… (CS:pg.1.279) attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī.  Evarūpena kho, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana  (M.32./I,218.) sobheyyā’”ti “Sādhu sādhu, Sāriputta!  Yathā ta Kassapova sammā byākaramāno byākareyya.  Kassapo hi, Sāriputta, attanā ca āraññiko āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca pasukūliko pasukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asasaṭṭho asasaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhavīriyo vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī”ti. 

 343. “Eva vutte, aha bhante āyasmanta Mahāmoggallāna etadavoca-- ‘Byākata kho, āvuso Moggallāna, āyasmatā Mahākassapena yathāsaka paibhāna.  Tattha dāni maya āyasmanta Mahāmoggallāna pucchāma …pe… katharūpena, āvuso Moggallāna, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’ti?  Eva vutte, bhante, āyasmā Mahāmoggallāno ma etadavoca--‘Idhāvuso Sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakatha kathenti.  Te aññamañña pañha pucchanti, aññamaññassa pañha puṭṭhā vissajjenti, no ca sasādenti, dhammī ca nesa kathā pavattinī hoti.  Evarūpena kho, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti.  “Sādhu sādhu, Sāriputta, yathā ta Moggallānova sammā byākaramāno byākareyya.  Moggallāno hi, Sāriputta, dhammakathiko”ti. 

 344. Eva vutte, āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavanta etadavoca--“Atha khvāha, bhante, āyasmanta Sāriputta etadavocaṁ--‘Byākata kho, āvuso Sāriputta, amhehi sabbeheva yathāsaka paibhāna.  Tattha dāni (CS:pg.1.280) maya āyasmanta Sāriputta pucchāma-- ramaṇīya, āvuso Sāriputta, Gosigasālavana, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti.  Katharūpena, āvuso Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’ti?  Eva vutte, bhante, āyasmā Sāriputto ma etadavoca--‘Idhāvuso, Moggallāna, bhikkhu citta vasa vatteti no ca bhikkhu cittassa vasena vattati.  So yāya vihārasamāpattiyā ākakhati pubbahasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā pubbahasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati majjhanhikasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati sāyanhasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamaya viharati.  Seyyathāpi, āvuso Moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattāna dussāna dussakaraṇḍako pūro assa.  So yaññadeva dussayuga ākakheyya pubbahasamaya (M.32./I,219.) pārupitu ta tadeva dussayuga pubbahasamaya pārupeyya; yaññadeva dussayuga ākakheyya majjhanhikasamaya pārupitu, ta tadeva dussayuga majjhanhikasamaya pārupeyya; yaññadeva dussayuga ākakheyya sāyanhasamaya pārupitu, ta tadeva dussayuga sāyanhasamaya pārupeyya.  Evameva kho, āvuso Moggallāna, bhikkhu citta vasa vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati.  So yāya vihārasamāpattiyā ākakhati pubbahasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā pubbahasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati majjhanhikasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati sāyanhasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamaya viharati.  Evarūpena kho, āvuso Moggallāna, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā’”ti.  “Sādhu sādhu, Moggallāna!  Yathā ta Sāriputtova sammā byākaramāno byākareyya.  Sāriputto hi, Moggallāna, citta vasa vatteti no ca Sāriputto cittassa vasena vattati.  So yāya vihārasamāpattiyā ākakhati pubbahasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā pubbahasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati majjhanhikasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamaya viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākakhati sāyanhasamaya viharitu, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamaya viharatī”ti. 

 345. Eva (CS:pg.1.281) vutte, āyasmā Sāriputto Bhagavanta etadavoca--“Kassa nu kho, bhante, subhāsitan”ti?  “Sabbesa vo, Sāriputta, subhāsita pariyāyena.  Api ca mamapi suṇātha yathārūpena bhikkhunā Gosigasālavana sobheyya.  Idha, Sāriputta, bhikkhu pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto nisīdati pallaka ābhujitvā uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā-- ‘na tāvāha ima pallaka bhindissāmi yāva me nānupādāya āsavehi citta vimuccissatī’ti.  Evarūpena kho, Sāriputta, bhikkhunā Gosigasālavana sobheyyā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te āyasmanto § Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Mahāgosigasutta niṭṭhita dutiya. 

 

(M.33./I,220.)

 (M.33.)3. Mahāgopālakasutta牧牛者大經

u《雜阿含1249經》(T2.342.)、《增壹阿含49.1經》(T2.794.)No.123.《牧牛經》(T2.546.)A.11.18.Gopālak牧牛者

 346. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Ekādasahi, bhikkhave, agehi samannāgato gopālako abhabbo gogaa pariharitu phāti kātu § .  Katamehi ekādasahi?  Idha, bhikkhave, gopālako (1)na rūpaññū hoti, (2)na lakkhaakusalo hoti, (3)na āsāṭika hāretā § hoti, (4)na vaa paicchādetā hoti, (5)na dhūma kattā hoti, (6)na tittha jānāti, (7)na pīta jānāti, (8)na vīthi jānāti, (9)na gocarakusalo hoti (10)anavasesadohī ca hoti.  (11)Ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti.  Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi agehi samannāgato gopālako abhabbo gogaa pariharitu phāti kātu.  Evameva kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmi dhammavinaye (CS:pg.1.282) vuddhi virūḷhi vepulla āpajjitu.  Katamehi ekādasahi?  Idha, bhikkhave, bhikkhu (1)na rūpaññū hoti, (2)na lakkhaakusalo hoti, (3)na āsāṭika hāretā hoti, (4)na vaa paicchādetā hoti,(5)na dhūma kattā hoti, (6)na tittha jānāti, (7)na pīta jānāti, (8)na vīthi jānāti, (9)na gocarakusalo hoti, (10)anavasesadohī ca hoti.  (11)Ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saghapitaro saghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. 

 347. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu ya kiñci rūpa sabba rūpa ‘cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtāna upādāyarūpan’ti yathābhūta nappajānāti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaakusalo hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘kammalakkhao bālo, kammalakkhao paṇḍito’ti yathābhūta nappajānāti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaakusalo hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭika hāretā hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu uppanna kāmavitakka adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantī karoti na anabhāva gameti.  Uppanna byāpādavitakka …pe… uppanna vihisāvitakka …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti, (M.33./I,221.) nappajahati na vinodeti na byantī karoti na anabhāva gameti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭika hāretā hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vaa paicchādetā hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpa disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu, tassa savarāya na paipajjati, na rakkhati cakkhundriya, cakkhundriye na savara āpajjati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu, tassa savarāya na paipajjati, na (CS:pg.1.283) rakkhati manindriya, manindriye na savara āpajjati.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu na vaa paicchādetā hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na dhūma kattā hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu yathāsuta yathāpariyatta dhamma na vitthārena paresa desetā hoti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu na dhūma kattā hoti.  

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na tittha jānāti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kāla upasakamitvā na paripucchati, na paripañhati-- ‘ida, bhante, katha?  Imassa ko attho’ti?  Tassa te āyasmanto avivaañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānī karonti, anekavihitesu ca kakhāṭhānīyesu dhammesu kakha na paivinodenti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu na tittha jānāti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na pīta jānāti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthaveda, na labhati dhammaveda, na labhati dhammūpasahita pāmojja.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu na pīta jānāti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vīthi jānāti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu ariya aṭṭhagika magga yathābhūta nappajānāti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu na vīthi jānāti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na gocarakusalo hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūta nappajānāti.  Eva kho, (M.33./I,222.) bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhu pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, tatra bhikkhu matta na jānāti paiggahaṇāya.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saghapitaro saghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti (CS:pg.1.284) Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saghapitaro saghapariṇāyakā, tesu na metta kāyakamma paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; na metta vacīkamma paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; na metta manokamma paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saghapitaro saghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. 

 “Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmi dhammavinaye vuddhi virūḷhi vepulla āpajjitu. 

 348. “Ekādasahi bhikkhave, agehi samannāgato gopālako bhabbo gogaa pariharitu phāti kātu.  Katamehi ekādasahi?  Idha, bhikkhave gopālako rūpaññū hoti, lakkhaakusalo hoti, āsāṭika hāretā hoti, vaa paicchādetā hoti, dhūma kattā hoti, tittha jānāti, pīta jānāti, vīthi jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti.  Ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti.  Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi agehi samannāgato gopālako bhabbo gogaa pariharitu phāti kātu.  Evameva kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmi dhammavinaye vuddhi virūḷhi vepulla āpajjitu.  Katamehi ekādasahi?  Idha, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaakusalo hoti, āsāṭika hāretā hoti, vaa paicchādetā hoti, dhūma kattā hoti, tittha jānāti, pīta jānāti, vīthi jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti.  Ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saghapitaro saghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. 

 349.“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu ya kiñci rūpa sabba rūpa ‘cattāri (M.33./I,223.) mahābhūtāni catunnañca mahābhūtāna upādāyarūpan’ti yathābhūta pajānāti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu lakkhaakusalo hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu kammalakkhao bālo, kammalakkhao paṇḍitoti yathābhūta pajānāti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu lakkhaakusalo hoti. 

 “Kathañca (CS:pg.1.285) bhikkhave, bhikkhu āsāṭika hāretā hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu uppanna kāmavitakka nādhivāseti, pajahati vinodeti byantī karoti anabhāva gameti.  Uppanna byāpādavitakka …pe… uppanna vihisāvitakka …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati vinodeti byantī karoti anabhāva gameti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu āsāṭika hāretā hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaa paicchādetā hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpa disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati cakkhundriya, cakkhundriye savara āpajjati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati manindriya, manindriye savara āpajjati.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu vaa paicchādetā hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhūma kattā hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu yathāsuta yathāpariyatta dhamma vitthārena paresa desetā hoti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu dhūma kattā hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu tittha jānāti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kāla upasakamitvā paripucchati, paripañhati-- ‘ida, bhante, katha?  Imassa ko attho’ti?  Tassa te āyasmanto avivaañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānī karonti, anekavihitesu ca kakhāṭhānīyesu dhammesu kakha paivinodenti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu tittha jānāti. 

 “Kathañca bhikkhave, (M.33./I,224.) bhikkhu pīta jānāti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthaveda, labhati dhammaveda, labhati dhammūpasahita pāmojja.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu pīta jānāti. 

 “Kathañca (CS:pg.1.286) bhikkhave, bhikkhu vīthi jānāti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu ariya aṭṭhagika magga yathābhūta pajānāti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu vīthi jānāti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūta pajānāti.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti. 

 “Kathañca bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhu pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi.  Tatra bhikkhu matta jānāti paiggahaṇāya.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saghapitaro saghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti?  Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saghapitaro saghapariṇāyakā tesu metta kāyakamma paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; metta vacīkamma paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; metta manokamma paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saghapitaro saghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. 

 “Imehi kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmi dhammavinaye vuddhi virūḷhi vepulla āpajjitun”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Mahāgopālakasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 (M.34./I,225.)

(M.34.) (4.) Cūḷagopālakasutta 牧牛者小經

u《雜阿含1248經》(T2.342.)、《增壹阿含43.6經》(T2.761.)

 350. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Vajjīsu viharati Ukkacelāya Gagāya nadiyā tīre.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Bhūtapubba (CS:pg.1.287) bhikkhave, Māgadhako gopālako duppaññajātiko, vassāna pacchime māse saradasamaye, asamavekkhitvā Gagāya nadiyā orima tīra, asamavekkhitvā pārima tīra, atittheneva gāvo patāresi uttara tīra suvidehāna.  Atha kho, bhikkhave, gāvo majjhe Gagāya nadiyā sote āmaṇḍaliya karitvā tattheva anayabyasana āpajjisu.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so, bhikkhave, Māgadhako gopālako duppaññajātiko, vassāna pacchime māse saradasamaye, asamavekkhitvā Gagāya nadiyā orima tīra, asamavekkhitvā pārima tīra, atittheneva gāvo patāresi uttara tīra suvidehāna.  Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci § samaṇā vā brāhmaṇā vā akusalā imassa lokassa akusalā parassa lokassa, akusalā māradheyyassa akusalā amāradheyyassa, akusalā maccudheyyassa akusalā amaccudheyyassa, tesa ye sotabba saddahātabba maññissanti, tesa ta bhavissati dīgharatta ahitāya dukkhāya. 

 351. “Bhūtapubba, bhikkhave, Māgadhako gopālako sappaññajātiko, vassāna pacchime māse saradasamaye, samavekkhitvā Gagāya nadiyā orima tīra, samavekkhitvā pārima tīra, tittheneva gāvo patāresi uttara tīra suvidehāna.  So pahama patāresi ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā.  Te tiriya gagāya sota chetvā sotthinā pāra agamasu.  Athāpare patāresi balavagāvo dammagāvo.  Tepi tiriya gagāya sota chetvā sotthinā pāra agamasu.  Athāpare patāresi vacchatare vacchatariyo.  Tepi tiriya gagāya sota chetvā sotthinā pāra agamasu.  Athāpare patāresi vacchake kisābalake § .  Tepi tiriya gagāya sota chetvā sotthinā pāra agamasu.  Bhūtapubba, bhikkhave, vacchako taruako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno, sopi tiriya gagāya sota chetvā sotthinā pāra agamāsi.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so, bhikkhave, Māgadhako gopālako (M.34./I,226.) sappaññajātiko vassāna pacchime māse saradasamaye, samavekkhitvā Gagāya nadiyā orima (CS:pg.1.288) tīra, samavekkhitvā pārima tīra, tittheneva gāvo patāresi uttara tīra suvidehāna.  Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusalā imassa lokassa kusalā parassa lokassa, kusalā māradheyyassa kusalā amāradheyyassa, kusalā maccudheyyassa kusalā amaccudheyyassa, tesa ye sotabba saddahātabba maññissanti, tesa ta bhavissati dīgharatta hitāya sukhāya.

 352. “Seyyathāpi bhikkhave, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te tiriya gagāya sota chetvā sotthinā pāra agamasu, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasayojanā sammadaññā vimuttā, te tiriya mārassa sota chetvā sotthinā pāra gatā. 

 “Seyyathāpi te, bhikkhave, balavagāvo dammagāvo tiriya gagāya sota chetvā sotthinā pāra agamasu, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā, tepi tiriya mārassa sota chetvā sotthinā pāra gamissanti. 

 “Seyyathāpi te, bhikkhave, vacchatarā vacchatariyo tiriya gagāya sota chetvā sotthinā pāra agamasu, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū tiṇṇa sayojanāna parikkhayā rāgadosamohāna tanuttā sakadāgāmino sakideva ima loka āgantvā dukkhassanta karissanti, tepi tiriya mārassa sota chetvā sotthinā pāra gamissanti. 

 “Seyyathāpi te, bhikkhave, vacchakā kisābalakā tiriya gagāya sota chetvā sotthinā pāra agamasu, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā, tepi tiriya mārassa sota chetvā sotthinā pāra gamissanti.

 “Seyyathāpi so, bhikkhave, vacchako taruako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno tiriya gagāya sota chetvā sotthinā (CS:pg.1.289) pāra agamāsi, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino, tepi tiriya mārassa sota chetvā sotthinā pāra gamissanti. 

 “Aha kho pana, bhikkhave, (M.34./I,227.) kusalo imassa lokassa kusalo parassa lokassa, kusalo māradheyyassa kusalo amāradheyyassa, kusalo maccudheyyassa kusalo amaccudheyyassa.  Tassa mayha, bhikkhave, ye sotabba saddahātabba maññissanti, tesa ta bhavissati dīgharatta hitāya sukhāyā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Ida vatvā Sugato athāpara etadavoca satthā--

         “Aya loko paro loko, jānatā suppakāsito;

         Yañca mārena sampatta, appatta yañca maccunā. 

         “Sabba loka abhiññāya, sambuddhena pajānatā;

         Vivaa amatadvāra, khema nibbānapattiyā. 

         “Chinna pāpimato sota, viddhasta vinaḷīkata;

         Pāmojjabahulā hotha, khema pattattha § bhikkhavo”ti. 

 

 Cūḷagopālakasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

 (M.35.) (5) Cūḷasaccakasutta 薩遮迦小經

u《雜阿含110經》薩遮(T2.35.)、《增壹阿含37.10經》薩遮(T2.715.)

 353. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Vesāliya viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāya.  Tena kho pana samayena Saccako Nigaṇṭhaputto Vesāliya paivasati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa.  So Vesāliya parisati eva vāca bhāsati-- “Nāha ta passāmi samaa vā brāhmaa vā, saghi gai gaṇācariya, api arahanta sammāsambuddha paijānamāna, yo mayā vādena vāda samāraddho na sakampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyu.  Thūṇa cepāha acetana vādena vāda samārabheyya, sāpi mayā vādena vāda samāraddhā (CS:pg.1.290) sakampeyya sampakampeyya sampavedheyya.  Ko pana vādo manussabhūtassā”ti? 

 Atha kho āyasmā Assaji pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Vesāli piṇḍāya pāvisi.  Addasā kho Saccako Nigaṇṭhaputto Vesāliya jaghāvihāra anucakamamāno (M.35./I,228.) anuvicaramāno āyasmanta Assaji dūratova āgacchanta.  Disvāna yenāyasmā Assaji tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Assajinā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho Saccako Nigaṇṭhaputto āyasmanta Assaji etadavoca--“Katha pana, bho Assaji, samao Gotamo sāvake vineti, kathabhāgā ca pana samaassa Gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti?  “Eva kho, Aggivessana, Bhagavā sāvake vineti, evabhāgā ca pana Bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati-- ‘rūpa, bhikkhave, anicca, vedanā aniccā, saññā aniccā, sakhārā aniccā, viññāṇa anicca.  Rūpa, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, sakhārā anattā, viññāṇa anattā.  Sabbe sakhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti.  Eva kho, Aggivessana, Bhagavā sāvake vineti, evabhāgā ca pana Bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti.  “Dussuta vata, bho Assaji, assumha ye maya evavādi samaa Gotama assumha.  Appeva nāma maya kadāci karahaci tena bhotā Gotamena saddhi samāgaccheyyāma appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo, appeva nāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmā”ti. 

 354. Tena kho pana samayena pañcamattāni Licchavisatāni santhāgāre § sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena.  Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto yena te Licchavī tenupasakami; upasakamitvā te Licchavī etadavoca--“Abhikkamantu bhonto Licchavī, abhikkamantu bhonto Licchavī, ajja me samaena Gotamena saddhi kathāsallāpo bhavissati.  Sace me samao Gotamo tathā patiṭṭhissati yathā ca me § ñātaññatarena sāvakena Assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhita, seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomika eaka lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya (CS:pg.1.291) evamevāha samaa Gotama vādena vāda ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.  Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahanta soṇḍikākiañja gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evamevāha samaa Gotama vādena vāda ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.  Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto (M.35./I,229.) vāla § kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoeyya § evamevāha samaa Gotama vādena vāda odhunissāmi niddhunissāmi nipphoessāmi.  Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīra pokkharai ogāhetvā sāṇadhovika nāma kīḷitajāta kīḷati, evamevāha samaa Gotama sāṇadhovika maññe kīḷitajāta kīḷissāmi.  Abhikkamantu bhonto Licchavī, abhikkamantu bhonto Licchavī, ajja me samaena Gotamena saddhi kathāsallāpo bhavissatī”ti.  Tatrekacce Licchavī evamāhasu-- “Ki samao Gotamo Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa vāda āropessati, atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto samaassa Gotamassa vāda āropessatī”ti?  Ekacce Licchavī evamāhasu-- “Ki so bhavamāno Saccako Nigaṇṭhaputto yo Bhagavato vāda āropessati, atha kho Bhagavā Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa vāda āropessatī”ti?  Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto pañcamattehi Licchavisatehi parivuto yena Mahāvana Kūṭāgārasālā tenupasakami. 

 355. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse cakamanti.  Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasakami; upasakamitvā te bhikkhū etadavoca--“Kaha nu kho, bho, etarahi so bhava Gotamo viharati?  Dassanakāmā hi maya ta bhavanta Gotaman”ti “Esa, Aggivessana, Bhagavā Mahāvana ajjhogāhetvā aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisinno”ti.  Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto mahatiyā Licchaviparisāya saddhi Mahāvana ajjhogāhetvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Tepi kho Licchavī appekacce Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu, appekacce Bhagavatā (CS:pg.1.292) saddhi sammodisu, sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu.  Appekacce yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā ekamanta nisīdisu, appekacce Bhagavato santike nāmagotta sāvetvā ekamanta nisīdisu, appekacce tuhībhūtā ekamanta nisīdisu. 

 356. Ekamanta nisinno kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavanta etadavoca--“Puccheyyāha bhavanta Gotama kiñcideva desa, sace me bhava Gotamo okāsa karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.  “Puccha, Aggivessana (M.35./I,230.) yadākakhasī”ti “Katha pana bhava Gotamo sāvake vineti, kathabhāgā ca pana bhoto Gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti?  “Eva kho aha, Aggivessana, sāvake vinemi, evabhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati-- ‘rūpa, bhikkhave, anicca, vedanā aniccā, saññā aniccā, sakhārā aniccā, viññāṇa anicca.  Rūpa, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, sakhārā anattā, viññāṇa anattā.  Sabbe sakhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti.  Eva kho aha, Aggivessana, sāvake vinemi, evabhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī”ti. 

 “Upamā ma, bho Gotama, paibhātī”ti.  “Paibhātu ta, Aggivessanā”ti Bhagavā avoca.

 “Seyyathāpi, bho Gotama, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuddhi virūḷhi vepulla āpajjanti, sabbe te pathavi nissāya pathaviya patiṭṭhāya.  Evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhi virūḷhi vepulla āpajjanti.  Seyyathāpi vā pana, bho Gotama, ye kecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathavi nissāya pathaviya patiṭṭhāya.  Evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti.  Evameva kho, bho Gotama, rūpattāya purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puñña vā apuñña vā pasavati, vedanattāya purisapuggalo vedanāya patiṭṭhāya puñña vā apuñña vā pasavati, saññattāya purisapuggalo saññāya patiṭṭhāya puñña vā apuñña vā pasavati, sakhārattāya purisapuggalo sakhāresu patiṭṭhāya puñña vā apuñña vā pasavati, viññāṇattāya purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puñña vā apuñña vā pasavatī”ti. 

 “Nanu tva, Aggivessana, eva vadesi-- ‘rūpa me attā, vedanā me attā, saññā me attā, sakhārā me attā, viññāṇa me attā’”ti?  “Ahañhi, bho Gotama (CS:pg.1.293) eva vadāmi-- ‘rūpa me attā, vedanā me attā, saññā me attā, sakhārā me attā, viññāṇa me attā’ti, ayañca mahatī janatā”ti. 

 “Kiñhi te, Aggivessana, mahatī janatā karissati?  Igha tva, Aggivessana, sakaññeva vāda nibbehehī”ti.  “Ahañhi, bho Gotama, eva vadāmi-- ‘rūpa me attā, vedanā me attā, saññā me attā, sakhārā me attā, viññāṇa me attā’”ti. 

 357. “Tena hi, Aggivessana, taññevettha paipucchissāmi, yathā te khameyya tathā na § byākareyyāsi.  Ta ki (M.35./I,231.) maññasi Aggivessana, vatteyya rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmi vijite vaso-- ghātetāya vā ghātetu, jāpetāya vā jāpetu, pabbājetāya vā pabbājetu, seyyathāpi rañño Pasenadissa Kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassā”ti?  “Vatteyya, bho Gotama, rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmi vijite vaso-- ghātetāya vā ghātetu, jāpetāya vā jāpetu, pabbājetāya vā pabbājetu, seyyathāpi rañño Pasenadissa Kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa.  Imesampi hi, bho Gotama, saghāna gaṇāna-- seyyathida, Vajjīna Mallāna-- vattati sakasmi vijite vaso-- ghātetāya vā ghātetu, jāpetāya vā jāpetu, pabbājetāya vā pabbājetu.  Ki pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa, seyyathāpi rañño Pasenadissa Kosalassa seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa?  Vatteyya, bho Gotama, vattituñca marahatī”ti.

 “Ta ki maññasi, Aggivessana, ya tva eva vadesi-- ‘rūpa me attā’ti, vattati te tasmi rūpe vaso-- eva me rūpa hotu, eva me rūpa mā ahosī”ti?  Eva vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto tuhī ahosi.  Dutiyampi kho Bhagavā Saccaka Nigaṇṭhaputta etadavoca--“Ta ki maññasi, Aggivessana, ya tva eva vadesi-- ‘rūpa me attā’ti, vattati te tasmi rūpe vaso-- eva me rūpa hotu, eva me rūpa mā ahosī”ti?  Dutiyampi (CS:pg.1.294) kho Saccako Nigaṇṭhaputto tuhī ahosi.  Atha kho Bhagavā Saccaka Nigaṇṭhaputta etadavoca--“Byākarohi dāni, Aggivessana, na dāni te tuhībhāvassa kālo.  Yo koci, Aggivessana Tathāgatena yāvatatiya sahadhammika pañha puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalatī”ti.

 Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho āyasa Vajira ādāya āditta sampajjalita sajotibhūta Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa uparivehāsa hito hoti-- ‘sacāya Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavatā yāvatatiya sahadhammika pañha puṭṭho na byākarissati etthevassa sattadhā muddha phālessāmī’ti.  Ta kho pana Vajirapāṇi yakkha Bhagavā ceva passati Saccako ca Nigaṇṭhaputto.  Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto bhīto saviggo lomahaṭṭhajāto (M.35./I,232.) Bhagavantayeva tāṇa gavesī Bhagavantayeva lea gavesī Bhagavantayeva saraa gavesī Bhagavanta etadavoca--“Pucchatu ma bhava Gotamo, byākarissāmī”ti.

 358. “Ta ki maññasi, Aggivessana, ya tva eva vadesi-- ‘rūpa me attā’ti, vattati te tasmi rūpe vaso-- eva me rūpa hotu, eva me rūpa mā ahosī”ti?  “No hida, bho Gotama”.

 “Manasi karohi, Aggivessana; manasi karitvā kho, Aggivessana, byākarohi.  Na kho te sandhiyati purimena vā pacchima pacchimena vā purima.  Ta ki maññasi, Aggivessana, ya tva eva vadesi-- ‘vedanā me attā’ti, vattati te tissa vedanāya § vaso-- eva me vedanā hotu, eva me vedanā mā ahosī”ti?  “No hida, bho Gotama”. 

 “Manasi karohi, Aggivessana; manasi karitvā kho, Aggivessana, byākarohi.  Na kho te sandhiyati purimena vā pacchima, pacchimena vā purima.  Ta ki maññasi, Aggivessana ya tva eva vadesi-- ‘saññā me attā’ti, vattati te tissa saññāya vaso-- eva me saññā hotu, eva me saññā mā ahosī”ti?  “No hida, bho Gotama”. 

 “Manasi (CS:pg.1.295) karohi, Aggivessana manasi karitvā kho, Aggivessana, byākarohi.  Na kho te sandhiyati purimena vā pacchima, pacchimena vā purima.  Ta ki maññasi, Aggivessana, ya tva eva vadesi-- ‘sakhārā me attā’ti, vattati te tesu sakhāresu vaso-- eva me sakhārā hontu, eva me sakhārā mā ahesun”ti?  “No hida, bho Gotama”. 

 “Manasi karohi, Aggivessana; manasi karitvā kho, Aggivessana, byākarohi.  Na kho te sandhiyati purimena vā pacchima, pacchimena vā purima.  Ta ki maññasi, Aggivessana, ya tva eva vadesi-- ‘viññāṇa me attā’ti, vattati te tasmi viññāṇe vaso-- eva me viññāṇa hotu, eva me viññāṇa mā ahosī”ti?  “No hida, bho Gotama”. 

 “Manasi karohi, Aggivessana; manasi karitvā kho, Aggivessana, byākarohi.  Na kho te sandhiyati purimena vā pacchima, pacchimena vā purima.  Ta ki maññasi, Aggivessana, rūpa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bho Gotama”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bho Gotama”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No hida, bho Gotama”. 

 “Ta ki maññasi, Aggivessana, vedanā …pe… saññā …pe… sakhārā …pe… ta ki maññasi, Aggivessana, viññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bho Gotama”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bho Gotama”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu ‘eta mama, esohamasmi, (M.35./I,233.) eso me attā’”ti?  “No hida, bho Gotama”. 

 “Ta ki maññasi, Aggivessana, yo nu kho dukkha allīno dukkha upagato dukkha ajjhosito dukkha ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, api nu kho so sāma vā dukkha parijāneyya, dukkha vā parikkhepetvā vihareyyā”ti?  “Kiñhi siyā, bho Gotama?  No hida, bho Gotamā”ti. 

 “Ta ki maññasi, Aggivessana, nanu tva eva sante dukkha allīno dukkha upagato dukkha ajjhosito, dukkha-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?  “Kiñhi no siyā, bho Gotama?  Evameta bho Gotamā”ti. 

 359.“Seyyathāpi (CS:pg.1.296) Aggivessana, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno tiha kuhāri § ādāya vana paviseyya.  So tattha passeyya mahanta kadalikkhandha uju nava akukkukajāta § .  Tamena mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭi vinibbhujeyya § .  So tattha pattavaṭṭi vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāra?  Evameva kho tva, Aggivessana, mayā sakasmi vāde samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho.  Bhāsitā kho pana te esā, Aggivessana, Vesāliya parisati vācā-- ‘nāha ta passāmi samaa vā brāhmaa vā, saghi gai gaṇācariya, api arahanta sammāsambuddha paijānamāna, yo mayā vādena vāda samāraddho na sakampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyu.  Thūṇa cepāha acetana vādena vāda samārabheyya sāpi mayā vādena vāda samāraddhā sakampeyya sampakampeyya sampavedheyya.  Ko pana vādo manussabhūtassā’ti?  Tuyha kho pana, Aggivessana, appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni, uttarāsaga vinibhinditvā bhūmiya patiṭṭhitāni.  Mayha kho pana, Aggivessana, natthi etarahi kāyasmi sedo”ti.  Iti Bhagavā tasmi § parisati suvaṇṇavaṇṇa kāya vivari. (M.35./I,234.) Eva vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto tuhībhūto makubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaibhāno nisīdi. 

 360. Atha kho dummukho Licchaviputto Saccaka Nigaṇṭhaputta tuhībhūta makubhūta pattakkhandha adhomukha pajjhāyanta appaibhāna viditvā Bhagavanta etadavoca--“Upamā ma, Bhagavā, paibhātī”ti.  “Paibhātu ta, dummukhā”ti Bhagavā avoca.  “Seyyathāpi, bhante, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī.  Tatrāssa kakkaako.  Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasakameyyu; upasakamitvā ta pokkharai ogāhetvā ta kakkaaka udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyu.  Yaññadeva hi so, bhante, kakkaako aa abhininnāmeyya ta tadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kathalena vā sañchindeyyu sambhañjeyyu (CS:pg.1.297) sampalibhañjeyyu.  Evañhi so, bhante, kakkaako sabbehi aehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo ta pokkharai puna otaritu, seyyathāpi pubbe.  Evameva kho, bhante, yāni Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni tānipi sabbāni § Bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni; abhabbo ca dāni, bhante, Saccako Nigaṇṭhaputto puna Bhagavanta upasakamitu yadida vādādhippāyo”ti.  Eva vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto dummukha Licchaviputta etadavoca--“Āgamehi tva, dummukha, āgamehi tva, dummukha ( ) § na maya tayā saddhi mantema, idha maya bhotā Gotamena saddhi mantema.

 361. “Tiṭṭhatesā, bho Gotama, amhākañceva aññesañca puthusamaabrāhmaṇāna vācā.  Vilāpa vilapita maññe.  Kittāvatā ca nu kho bhoto Gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathakatho vesārajjappatto aparappaccayo Satthusāsane viharatī”ti?  “Idha, Aggivessana, mama sāvako ya kiñci rūpa atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā oḷārika vā sukhuma vā hīna vā paṇīta vā ya dūre santike vā, sabba rūpa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti  evameta (M.35./I,235.) yathābhūta sammappaññāya passati; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci sakhārā …pe… ya kiñci viññāṇa atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā oḷārika vā sukhuma vā hīna vā paṇīta vā, ya dūre santike vā, sabba viññāṇa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya passati.  Ettāvatā kho, Aggivessana, mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathakatho vesārajjappatto aparappaccayo Satthusāsane viharatī”ti. 

 “Kittāvatā pana, bho Gotama, bhikkhu araha hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto”ti?  “Idha, Aggivessana, bhikkhu ya kiñci rūpa atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā oḷārika vā sukhuma vā hīna vā paṇīta vā ya dūre santike vā sabba rūpa ‘neta mama, nesohamasmi, na (CS:pg.1.298) meso attā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti; yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā …pe… ye keci sakhārā …pe… ya kiñci viññāṇa atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā oḷārika vā sukhuma vā hīna vā paṇīta vā ya dūre santike vā sabba viññāṇa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.  Ettāvatā kho, Aggivessana, bhikkhu araha hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto.  Eva vimuttacitto kho, Aggivessana, bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti-- dassanānuttariyena, paipadānuttariyena, vimuttānuttariyena.  Eva vimuttacitto kho, Aggivessana, bhikkhu Tathāgataññeva sakkaroti garu karoti māneti pūjeti-- buddho so Bhagavā bodhāya dhamma deseti, danto so Bhagavā damathāya dhamma deseti, santo so Bhagavā samathāya dhamma deseti, tiṇṇo so Bhagavā taraṇāya dhamma deseti, parinibbuto so Bhagavā parinibbānāya dhamma desetī”ti. 

 362. Eva vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavanta etadavoca-- (M.35./I,236.) “Mayameva, bho Gotama, dhasī, maya pagabbā, ye maya bhavanta Gotama vādena vāda āsādetabba amaññimha.  Siyā hi, bho Gotama, hatthi pabhinna āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavanta Gotama āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.  Siyā hi, bho Gotama, pajjalita § aggikkhandha āsajja purisassa sotthibhāvo na tveva bhavanta Gotama āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.  Siyā hi, bho Gotama, āsīvisa ghoravisa āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavanta Gotama āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.  Mayameva, bho Gotama, dhasī, maya pagabbā, ye maya bhavanta Gotama vādena vāda āsādetabba amaññimha.  Adhivāsetu § me bhava Gotamo svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā”ti.  Adhivāsesi Bhagavā tuhībhāvena.

 363. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato adhivāsana viditvā te Licchavī āmantesi--“Suantu me bhonto Licchavī, samao (CS:pg.1.299) me Gotamo nimantito svātanāya saddhi bhikkhusaghena.  Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpa maññeyyāthā”ti.  Atha kho te Licchavī tassā rattiyā accayena Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāra abhiharisu.  Atha kho Nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇīta khādanīya bhojanīya paiyādāpetvā Bhagavato kāla ārocāpesi-- “Kālo, bho Gotama, niṭṭhita bhattan”ti.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi saddhi bhikkhusaghena.  Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Buddhappamukha bhikkhusagha paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.  Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavanta bhuttāvi onītapattapāṇi aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavanta etadavoca--“Yamida, bho Gotama, dāne puññañca puññamahī ca ta dāyakāna sukhāya hotū”ti.  “Ya kho, Aggivessana, tādisa dakkhieyya āgamma avītarāga avītadosa avītamoha, (M.35./I,237.) ta dāyakāna bhavissati.  Ya kho, Aggivessana, mādisa dakkhieyya āgamma vītarāga vītadosa vītamoha, ta tuyha bhavissatī”ti. 

 

 Cūḷasaccakasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

(M.36.) (6) Mahāsaccakasutta 薩遮迦大經

u北傳無相當之經典

 364. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Vesāliya viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāya.  Tena kho pana samayena Bhagavā pubbahasamaya sunivattho hoti pattacīvaramādāya Vesāli piṇḍāya pavisitukāmo § .  Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno yena Mahāvana Kūṭāgārasālā tenupasakami.  Addasā kho āyasmā Ānando Saccaka Nigaṇṭhaputta dūratova āgacchanta.  Disvāna Bhagavanta etadavoca--“Aya, bhante, Saccako (CS:pg.1.300) Nigaṇṭhaputto āgacchati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa.  Eso kho, bhante, avaṇṇakāmo Buddhassa, avaṇṇakāmo dhammassa, avaṇṇakāmo saghassa.  Sādhu, bhante, Bhagavā muhutta nisīdatu anukampa upādāyā”ti.  Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.  Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi, sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavanta etadavoca--

 365. “Santi, bho Gotama, eke samaabrāhmaṇā kāyabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no cittabhāvana.  Phusanti hi te, bho Gotama, sārīrika dukkha vedana.  Bhūtapubba, bho Gotama, sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati, hadayampi nāma phalissati, uhampi lohita mukhato uggamissati, ummādampi pāpuissati § cittakkhepa.  Tassa kho eta, bho Gotama, kāyanvaya citta hoti, kāyassa vasena vattati.  Ta kissa hetu?  (M.36./I,238.)Abhāvitattā cittassa.  Santi pana, bho Gotama, eke samaabrāhmaṇā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvana.  Phusanti hi te, bho Gotama, cetasika dukkha vedana.  Bhūtapubba, bho Gotama, cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati, hadayampi nāma phalissati, uhampi lohita mukhato uggamissati, ummādampi pāpuissati cittakkhepa.  Tassa kho eso, bho Gotama, cittanvayo kāyo hoti, cittassa vasena vattati.  Ta kissa hetu?  Abhāvitattā kāyassa Tassa mayha, bho Gotama, eva hoti-- ‘addhā bhoto Gotamassa sāvakā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvanan’”ti. 

 366. “Kinti pana te, Aggivessana, kāyabhāvanā sutā”ti?  “Seyyathida-- Nando Vaccho, Kiso Sakicco, Makkhali Gosālo-- etehi, bho Gotama, acelakā muttācārā hatthāpalekhanā na-ehibhaddantikā natiṭṭhabhaddantikā § na abhihaa na uddissakata na nimantana sādiyanti, te na kumbhimukhā (CS:pg.1.301) paiggahanti na kaopimukhā paiggahanti na eakamantara na daṇḍamantara na musalamantara na dvinna bhuñjamānāna na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na sakittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī na maccha na masa na sura na meraya na thusodaka pivanti.  Te ekāgārikā vā honti ekālopikā, dvāgārikā vā honti dvālopikā …pe… sattāgārikā vā honti sattālopikā.  Ekissāpi dattiyā yāpenti, dvīhipi dattīhi yāpenti …pe… sattahipi dattīhi yāpenti.  Ekāhikampi āhāra āhārenti, dvīhikampi āhāra āhārenti …pe… sattāhikampi āhāra āhārenti.  Iti evarūpa addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyuttā viharantī”ti. 

 “Ki pana te, Aggivessana, tāvatakeneva yāpentī”ti?  “No hida, bho Gotama.  Appekadā, bho Gotama, uḷārāni uḷārāni khādanīyāni khādanti, uḷārāni uḷārāni bhojanāni bhuñjanti, uḷārāni uḷārāni sāyanīyāni sāyanti, uḷārāni uḷārāni pānāni pivanti.  Te ima kāya bala gāhenti nāma, brūhenti nāma, medenti nāmā”ti. 

 “Ya kho te, Aggivessana, purima pahāya pacchā upacinanti, eva imassa kāyassa ācayāpacayo hoti.  Kinti pana te, Aggivessana, cittabhāvanā sutā”ti?  Cittabhāvanāya  (M.36./I,239.) kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavatā puṭṭho samāno na sampāyāsi. 

 367. Atha kho Bhagavā Saccaka Nigaṇṭhaputta etadavoca--“Yāpi kho te esā, Aggivessana, purimā kāyabhāvanā bhāsitā sāpi ariyassa vinaye no dhammikā kāyabhāvanā.  Kāyabhāvanampi § kho tva, Aggivessana, na aññāsi, kuto pana tva cittabhāvana jānissasi Api ca, Aggivessana, yathā abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca.  Ta suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bho”ti kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 368. “Kathañca (CS:pg.1.302) Aggivessana, abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca?  Idha, Aggivessana, assutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā.  So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti sukhasārāgitañca āpajjati.  Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati.  Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā.  So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷi kandati sammoha āpajjati.  Tassa kho esā, Aggivessana, uppannāpi sukhā vedanā citta pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā citta pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa.  Yassa kassaci, Aggivessana, eva ubhatopakkha uppannāpi sukhā vedanā citta pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā citta pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa, eva kho, Aggivessana, abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca. 

 369.“Kathañca, Aggivessana, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca?  Idha, Aggivessana, sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā.  So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno na sukhasārāgī ca hoti, na sukhasārāgitañca āpajjati.  Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati.  Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā.  So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷi kandati na sammoha āpajjati.  Tassa kho esā, Aggivessana, uppannāpi sukhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa.  Yassa kassaci, Aggivessana, eva ubhatopakkha uppannāpi sukhā vedanā (M.36./I,240.) citta na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa.  Eva kho, Aggivessana, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cā”ti. 

 370. “Eva pasanno aha bhoto Gotamassa!  Bhavañhi Gotamo bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cā”ti “Addhā kho te aya, Aggivessana, āsajja upanīya vācā bhāsitā, api ca te aha byākarissāmi (CS:pg.1.303) Yato kho aha, Aggivessana, kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajito, ta vata me uppannā vā sukhā vedanā citta pariyādāya hassati, uppannā vā dukkhā vedanā citta pariyādāya hassatīti neta hāna § vijjatī”ti. 

 “Na hi nūna § bhoto Gotamassa uppajjati tathārūpā sukhā vedanā yathārūpā uppannā sukhā vedanā citta pariyādāya tiṭṭheyya; na hi nūna bhoto Gotamassa uppajjati tathārūpā dukkhā vedanā yathārūpā uppannā dukkhā vedanā citta pariyādāya tiṭṭheyyā”ti. 

 371. “Kiñhi no siyā, Aggivessana?  Idha me, Aggivessana, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.  Nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So kho aha, Aggivessana, aparena samayena daharova samāno, susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato pahamena vayasā, akāmakāna mātāpitūna assumukhāna rudantāna, kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbaji.  So eva pabbajito samāno kikusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca-- ‘Icchāmaha, āvuso Kālāma, imasmi dhammavinaye brahmacariya caritun’ti.  Eva vutte, Aggivessana, Āḷāro Kālāmo ma etadavoca--‘Viharatāyasmā, tādiso aya dhammo yattha viññū puriso nacirasseva saka ācariyaka saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.  So kho aha, Aggivessana, nacirasseva khippameva ta dhamma pariyāpui.  So kho aha, Aggivessana, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paijānāmi, ahañceva aññe ca.  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Na kho Āḷāro Kālāmo ima dhamma kevala saddhāmattakena saya abhiññā (CS:pg.1.304) sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti, addhā Āḷāro Kālāmo ima dhamma jāna passa viharatī’”ti.

 “Atha khvāha, Aggivessana, yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca-- ‘Kittāvatā no, āvuso Kālāma, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti?  Eva vutte, Aggivessana, Āḷāro Kālāmo ākiñcaññāyatana pavedesi.  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi saddhā, mayhapatthi saddhā; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi vīriya, mayhapatthi vīriya; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi sati, mayhapatthi sati; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi samādhi, mayhapatthi samādhi; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi paññā, mayhapatthi paññā; yanūnāha ya dhamma Āḷāro Kālāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti.  So kho aha, Aggivessana, nacirasseva khippameva ta dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

 “Atha khvāha, Aggivessana, yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca--‘Ettāvatā no, āvuso Kālāma ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti?  ‘Ettāvatā kho aha, āvuso, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti.  ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti.  ‘Lābhā no, āvuso, suladdha no, āvuso, ye maya āyasmanta tādisa sabrahmacāri passāma.  Iti yāha dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi ta tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; ya tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamaha dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi.  Iti yāha dhamma jānāmi ta tva dhamma jānāsi; ya tva dhamma jānāsi tamaha dhamma jānāmi.  Iti yādiso aha tādiso tuva, yādiso tuva tādiso aha.  Ehi dāni, āvuso, ubhova santā ima gaa pariharāmā’ti.  Iti (CS:pg.1.305) kho, Aggivessana, Āḷāro Kālāmo ācariyo me samāno (attano) § antevāsi ma samāna attanā samasama hapesi, uḷārāya ca ma pūjāya pūjesi.  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Nāya dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti.  So kho aha, Aggivessana, ta dhamma analakaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkami.

 372. “So kho aha, Aggivessana, kikusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Icchāmaha, āvuso § imasmi dhammavinaye brahmacariya caritun’ti.  Eva vutte, Aggivessana, Udako Rāmaputto ma etadavoca--‘Viharatāyasmā, tādiso aya dhammo yattha viññū puriso nacirasseva saka ācariyaka saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.  So kho aha, Aggivessana, nacirasseva khippameva ta dhamma pariyāpui.  So kho aha, Aggivessana, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paijānāmi, ahañceva aññe ca.  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Na kho rāmo ima dhamma kevala saddhāmattakena saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi.  Addhā rāmo ima dhamma jāna passa vihāsī’ti.  Atha khvāha, Aggivessana, yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Kittāvatā no, āvuso rāmo, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti?  Eva vutte, Aggivessana, Udako Rāmaputto nevasaññānāsaññāyatana pavedesi.  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhapatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriya, mayhapatthi vīriya; na kho rāmasseva ahosi sati, mayhapatthi sati; na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhapatthi samādhi; na kho rāmasseva ahosi paññā, mayhapatthi paññā; yanūnāha ya dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi tassa dhammassa sacchikiriyāya (CS:pg.1.306) padaheyyan’ti.  So kho aha, Aggivessana, nacirasseva khippameva ta dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 

 “Atha khvāha, Aggivessana, yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Ettāvatā no, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti?  ‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti.  ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti.  ‘Lābhā no, āvuso, suladdha no, āvuso, ye maya āyasmanta tādisa sabrahmacāri passāma.  Iti ya dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, ta tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; ya tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, ta dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi.  Iti ya dhamma rāmo abhiññāsi ta tva dhamma jānāsi; ya tva dhamma jānāsi ta dhamma rāmo abhiññāsi.  Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuva; yādiso tuva tādiso rāmo ahosi.  Ehi dāni, āvuso, tuva ima gaa pariharā’ti.  Iti kho, Aggivessana, Udako Rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ca ma hapesi, uḷārāya ca ma pūjāya pūjesi.  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Nāya dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti.  So kho aha, Aggivessana, ta dhamma analakaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkami. 

 373. “So kho aha, Aggivessana, kikusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārika caramāno yena Uruvelā senānigamo tadavasari.  Tatthaddasa ramaṇīya bhūmibhāga, pāsādikañca vanasaṇḍa, nadiñca sandanti setaka supatittha ramaṇīya, samantā ca gocaragāma.  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Ramaṇīyo vata, bho, bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo.  Ala vatida kulaputtassa padhānatthikassa (CS:pg.1.307) padhānāyā’ti.  So kho aha, Aggivessana, tattheva nisīdi ‘alamida padhānāyā’ti. 

 374. “Apissuma, Aggivessana, tisso upamā paibhasu anacchariyā pubbe assutapubbā.  Seyyathāpi, Aggivessana, alla kaṭṭha sasneha udake nikkhitta.  Atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññasi, Aggivessana, api nu so puriso amu alla kaṭṭha sasneha, (M.36./I,241.)udake nikkhitta uttarārai ādāya abhimanthento aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?  “No hida, bho Gotama”.  “Ta kissa hetu”?  “Aduñhi, bho Gotama, alla kaṭṭha sasneha, tañca pana udake nikkhitta.  Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.  “Evameva kho, Aggivessana, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesa kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhatta na suppahīno hoti, na suppaippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  No cepi te bhonto samaabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  Aya kho ma, Aggivessana, pahamā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 

 375. “Aparāpi kho ma, Aggivessana, dutiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.  Seyyathāpi, Aggivessana, alla kaṭṭha sasneha, ārakā udakā thale nikkhitta.  Atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññasi, Aggivessana, api nu so puriso amu alla kaṭṭha sasneha, ārakā udakā thale nikkhitta, uttarārai ādāya abhimanthento aggi abhinibbatteyya tejo pātukareyyā”ti?  “No hida, bho Gotama”.  “Ta kissa hetu”?  “Aduñhi, bho Gotama, alla kaṭṭha sasneha, kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhitta.  Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa (CS:pg.1.308) bhāgī assāti.  Evameva kho, Aggivessana, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesa kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhatta na suppahīno hoti, na suppaippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  No cepi te bhonto samaabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  Aya kho ma, Aggivessana, dutiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā”. 

 376. “Aparāpi kho ma, Aggivessana, tatiyā upamā paibhāsi (M.36./I,242.) anacchariyā pubbe assutapubbā.  Seyyathāpi, Aggivessana, sukkha kaṭṭha koḷāpa, ārakā udakā thale nikkhitta.  Atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññasi, Aggivessana, api nu so puriso amu sukkha kaṭṭha koḷāpa, ārakā udakā thale nikkhitta, uttarārai ādāya abhimanthento aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?  “Eva, bho Gotama”.  “Ta kissa hetu”?  “Aduñhi, bho Gotama, sukkha kaṭṭha koḷāpa, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittan”ti “Evameva kho, Aggivessana, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesa kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhatta suppahīno hoti suppaippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  No cepi te bhonto samaabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  Aya kho ma, Aggivessana, tatiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.  Imā kho ma, Aggivessana, tisso upamā paibhasu anacchariyā pubbe assutapubbā.”

 377. “Tassa (CS:pg.1.309) mayha, Aggivessana, etadahosi-- ‘Yanūnāha dantebhi dantamādhāya § , jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggaheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyyan’ti.  So kho aha, Aggivessana, dantebhi dantamādhāya, jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggahāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.  Tassa mayha, Aggivessana, dantebhi dantamādhāya jivhāya tālu āhacca cetasā citta abhiniggahato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.  Seyyathāpi, Aggivessana, balavā puriso dubbalatara purisa sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya, evameva kho me, Aggivessana, dantebhi dantamādhāya, jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggahato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.  Āraddha kho pana me, Aggivessana, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me (M.36./I,243.) kāyo hoti appaippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā dukkhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati.

 378. “Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātāna nikkhamantāna adhimatto saddo hoti.  Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti, evameva kho me, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātāna nikkhamantāna adhimatto saddo hoti.  Āraddha kho pana me, Aggivessana, vīriya hoti asallīna upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.  Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā dukkhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati. 

 “Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato (CS:pg.1.310) ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti § .  Seyyathāpi, Aggivessana, balavā puriso tihena sikharena muddhani abhimattheyya § , evameva kho me, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti.  Āraddha kho pana me, Aggivessana, vīriya hoti asallīna upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.  Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā dukkhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati. 

 “Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.  Seyyathāpi, Aggivessana, balavā puriso  (M.36./I,244.) dahena varattakkhaṇḍena § sīse sīsaveha dadeyya, evameva kho me, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.  Āraddha kho pana me, Aggivessana, vīriya hoti asallīna upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.  Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā dukkhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati. 

 “Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchi parikantanti.  Seyyathāpi, Aggivessana, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tihena (CS:pg.1.311) govikantanena kucchi parikanteyya, evameva kho me, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchi parikantanti.  Āraddha kho pana me, Aggivessana, vīriya hoti asallīna upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.  Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā dukkhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati. 

 “Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmi ḍāho hoti.  Seyyathāpi, Aggivessana, dve balavanto purisā dubbalatara purisa nānābāhāsu gahetvā agārakāsuyā santāpeyyu samparitāpeyyu, evameva kho me, Aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmi ḍāho hoti.  Āraddha kho pana me, Aggivessana, vīriya hoti asallīna upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.  Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā dukkhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati.  Apissu ma, Aggivessana, (M.36./I,245.) devatā disvā evamāhasu-- ‘kālakato samao Gotamo’ti.  Ekaccā devatā evamāhasu-- ‘na kālakato samao Gotamo, api ca kālakarotī’ti.  Ekaccā devatā evamāhasu-- ‘na kālakato samao Gotamo, napi kālakaroti, araha samao Gotamo, vihārotveva so § arahato evarūpo hotī’ti § . 

 379.“Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Yanūnāha sabbaso āhārupacchedāya paipajjeyyan’ti.  Atha kho ma, Aggivessana, devatā upasakamitvā (CS:pg.1.312) etadavocuṁ-- ‘Mā kho tva, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paipajji.  Sace kho tva, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paipajjissasi, tassa te maya dibba oja lomakūpehi ajjhohāressāma § , tāya tva yāpessasī’ti.  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Ahañceva kho pana sabbaso ajajjita § paijāneyya, imā ca me devatā dibba oja lomakūpehi ajjhohāreyyu § , tāya cāha yāpeyya, ta mamassa musā’ti.  So kho aha, Aggivessana, tā devatā paccācikkhāmi, ‘halan’ti vadāmi. 

 380. “Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Yanūnāha thoka thoka āhāra āhāreyya, pasata pasata, yadi vā muggayūsa, yadi vā kulatthayūsa, yadi vā kaḷāyayūsa, yadi vā hareukayūsan’ti.  So kho aha, Aggivessana, thoka thoka āhāra āhāresi, pasata pasata, yadi vā muggayūsa, yadi vā kulatthayūsa, yadi vā kaḷāyayūsa, yadi vā hareukayūsa.  Tassa mayha, Aggivessana, thoka thoka āhāra āhārayato, pasata pasata, yadi vā muggayūsa, yadi vā kulatthayūsa, yadi vā kaḷāyayūsa, yadi vā hareukayūsa, adhimattakasimāna patto kāyo hoti.  Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me agapaccagāni bhavanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma oṭṭhapada, evamevassu me ānisada hoti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma jarasālāya gopāṇasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma (M.36./I,246.) tittakālābu āmakacchinno vātātapena saphuito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saphuitā hoti sammilātā (CS:pg.1.313) tāyevappāhāratāya. 

 “So kho aha, Aggivessana, udaracchavi parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakayeva pariggahāmi, piṭṭhikaṇṭaka parimasissāmīti udaracchaviyeva pariggahāmi, yāvassu me, Aggivessana, udaracchavi piṭṭhikaṇṭaka allīnā hoti tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Aggivessana, vacca vā mutta vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Aggivessana, imameva kāya assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi.  Tassa mayha, Aggivessana, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya.  Apissu ma, Aggivessana, manussā disvā evamāhasu-- ‘kāḷo samao Gotamo’ti.  Ekacce manussā evamāhasu-- ‘na kāḷo samao Gotamo, sāmo samao Gotamo’ti.  Ekacce manussā evamāhasu-- ‘Na kāḷo samao Gotamo napi sāmo, maguracchavi samao Gotamo’ti.  Yāvassu me, Aggivessana, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya. 

 381. “Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Ye kho keci atītamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayisu, etāvaparama, nayito bhiyyo.  Yepi hi keci anāgatamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayissanti, etāvaparama, nayito bhiyyo.  Yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, etāvaparama, nayito bhiyyo.  Na kho panāha imāya kaukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa.  Siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti?  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Abhijānāmi kho panāha pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharitā.  Siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti?  Tassa mayha, Aggivessana, satānusāri viññāṇa ahosi-- ‘Eseva maggo bodhāyā’ti.  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Ki nu kho aha  (M.36./I,247.) tassa sukhassa bhāyāmi, ya ta sukha aññatreva kāmehi aññatra (CS:pg.1.314) akusalehi dhammehī’ti?  Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Na kho aha tassa sukhassa bhāyāmi, ya ta sukha aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti. 

 382. “Tassa mayha, Aggivessana, etadahosi--‘Na kho ta sukara sukha adhigantu eva adhimattakasimāna pattakāyena, yanūnāha oḷārika āhāra āhāreyya odanakummāsan’ti.  So kho aha, Aggivessana, oḷārika āhāra āhāresi odanakummāsa.  Tena kho pana ma, Aggivessana, samayena pañca § bhikkhū paccupaṭṭhitā honti-- ‘ya kho samao Gotamo dhamma adhigamissati, ta no ārocessatī’ti.  Yato kho aha, Aggivessana, oḷārika āhāra āhāresi odanakummāsa, atha me te pañca bhikkhū nibbijja pakkamisu-- ‘bāhulliko § samao Gotamo, padhānavibbhanto, āvatto bāhullāyā’ti. 

 383. “So kho aha, Aggivessana, oḷārika āhāra āhāretvā, bala gahetvā, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja vihāsi.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā sukhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja vihāsi.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā sukhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati.  Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi, sato ca sampajāno.  Sukhañca kāyena paisavedesi ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja vihāsi.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā sukhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati.  Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassāna atthagamā, adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja vihāsi.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā sukhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati. 

 384. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte (M.36./I,248.) pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmesi.  So anekavihita pubbenivāsa anussarāmi (CS:pg.1.315) seyyathida--Ekampi jāti …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarāmi.  Aya kho me, Aggivessana, rattiyā pahame yāme pahamā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā sukhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati. 

 385. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmesi.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi …pe… aya kho me, Aggivessana, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; (M.36./I,249.) tamo vihato, āloko uppanno; yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato Evarūpāpi kho me, Aggivessana uppannā sukhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati. 

 386. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmesi.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi.  ‘Ime āsavā’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi.  Tassa me eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccittha, bhavāsavāpi citta vimuccittha, avijjāsavāpi citta vimuccittha.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa ahosi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aya kho me, Aggivessana, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā (CS:pg.1.316) ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.  Evarūpāpi kho me, Aggivessana, uppannā sukhā vedanā citta na pariyādāya tiṭṭhati. 

 387. “Abhijānāmi kho panāha, Aggivessana, anekasatāya parisāya dhamma desetā.  Apissu ma ekameko eva maññati-- ‘mamevārabbha samao Gotamo dhamma desetī’ti.  ‘Na kho paneta, Aggivessana, eva daṭṭhabba; yāvadeva viññāpanatthāya Tathāgato paresa dhamma deseti.  So kho aha, Aggivessana, tassāyeva kathāya pariyosāne, tasmiyeva purimasmi samādhinimitte ajjhattameva citta saṇṭhapemi sannisādemi ekodi karomi samādahāmi, yena suda niccakappa viharāmī’”ti. 

 “Okappaniyameta bhoto Gotamassa yathā ta arahato sammāsambuddhassa.  Abhijānāti kho pana bhava Gotamo divā supitā”ti?  “Abhijānāmaha, Aggivessana, gimhāna pacchime māse pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto catuggua saghāṭi paññapetvā dakkhiena passena sato sampajāno nidda okkamitā”ti.  “Eta kho, bho Gotama, eke samaabrāhmaṇā sammohavihārasmi (M.36./I,250.)vadantī”ti.  “Na kho, Aggivessana, ettāvatā sammūḷho vā hoti asammūḷho vā.  Api ca, Aggivessana, yathā sammūḷho ca hoti asammūḷho ca, ta suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bho”ti kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 388. “Yassa kassaci, Aggivessana, ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā appahīnā, tamaha ‘sammūḷho’ti vadāmi.  Āsavānañhi, Aggivessana, appahānā sammūḷho hoti.  Yassa kassaci, Aggivessana, ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā pahīnā, tamaha ‘asammūḷho’ti vadāmi.  Āsavānañhi, Aggivessana, pahānā asammūḷho hoti. 

 “Tathāgatassa kho, Aggivessana, ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā (CS:pg.1.317) Seyyathāpi, Aggivessana, tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, evameva kho, Aggivessana, Tathāgatassa ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā”ti. 

 389.Eva vutte, Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavanta etadavoca--“Acchariya, bho Gotama, abbhuta, bho Gotama!  Yāvañcida bhoto Gotamassa eva āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā ta arahato sammāsambuddhassa.  Abhijānāmaha, bho Gotama, pūraa Kassapa vādena vāda samārabhitā.  Sopi mayā vādena vāda samāraddho aññenañña paicari, bahiddhā katha apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi.  Bhoto pana § Gotamassa eva āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā ta arahato sammāsambuddhassa.  Abhijānāmaha, bho Gotama, Makkhali gosāla …pe… ajita kesakambala… pakudha kaccāyana… sañjaya belaṭṭhaputta… nigaṇṭha nāṭaputta vādena vāda samārabhitā Sopi mayā vādena vāda samāraddho aññenañña(M.36./I,251.) paicari, bahiddhā katha apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi.  Bhoto pana Gotamassa eva āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā ta arahato sammāsambuddhassa.  Handa ca dāni maya, bho Gotama, gacchāma.  Bahukiccā maya, bahukaraṇīyā”ti.  “Yassadāni tva, Aggivessana, kāla maññasī”ti. 

 Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. 

 

 Mahāsaccakasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

 (M.37.) (7) Cūḷatahāsakhayasutta 愛盡小經

u《雜阿含505經》愛盡(T2.133.)、《增壹阿含19.3經》斷盡(T2.593.)

 390. Eva (CS:pg.1.318) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde.  Atha kho Sakko devānamindo yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho Sakko devānamindo Bhagavanta etadavoca--“Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu sakhittena tahāsakhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti? 

 “Idha, devānaminda, bhikkhuno suta hoti-- ‘sabbe dhammā nāla abhinivesāyā’ti.  Evañceta, devānaminda, bhikkhuno suta hoti-- ‘sabbe dhammā nāla abhinivesāyā’ti.  So sabba dhamma abhijānāti; sabba dhamma abhiññāya sabba dhamma parijānāti; sabba dhamma pariññāya ya kiñci vedana vedeti-- sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, painissaggānupassī viharati.  So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, painissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati.  Anupādiya na paritassati, aparitassa paccattaññeva (M.37./I,252.) parinibbāyati ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu sakhittena tahāsakhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti. 

 Atha kho Sakko devānamindo Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā tatthevantaradhāyi. 

 391. Tena kho pana samayena āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato avidūre nisinno hoti.  Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etadahosi--“Ki nu kho so yakkho Bhagavato bhāsita abhisamecca anumodi udāhu no; yanūnāha ta yakkha jāneyya-- yadi vā so yakkho Bhagavato bhāsita abhisamecca (CS:pg.1.319) anumodi yadi vā no”ti?  Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno-- seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjita vā bāha pasāreyya, pasārita vā bāha samiñjeyya, evameva-- Pubbārāme Migāramātupāsāde antarahito devesu tāvatisesu pāturahosi.  Tena kho pana samayena Sakko devānamindo ekapuṇḍarīke uyyāne dibbehi pañcahi tūriyasatehi § samappito samagībhūto paricāreti.  Addasā kho Sakko devānamindo āyasmanta Mahāmoggallāna dūratova āgacchanta.  Disvāna tāni dibbāni pañca tūriyasatāni paippaṇāmetvā yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Mahāmoggallāna etadavoca--“Ehi kho, mārisa Moggallāna, svāgata, mārisa Moggallāna!  Cirassa kho, mārisa Moggallāna, ima pariyāya akāsi yadida idhāgamanāya.  Nisīda, mārisa Moggallāna, idamāsana paññattan”ti.  Nisīdi kho āyasmā Mahāmoggallāno paññatte āsane.  Sakkopi kho devānamindo aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Sakka devānaminda āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca--“Yathā katha pana kho, kosiya, Bhagavā sakhittena tahāsakhayavimutti abhāsi?  Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti. 

 392. “Maya kho, mārisa Moggallāna, bahukiccā bahukaraṇīyā-- appeva sakena karaṇīyena, api ca devānayeva tāvatisāna karaṇīyena.  Api ca, mārisa Moggallāna, sussutayeva hoti suggahita (M.37./I,253.) sumanasikata sūpadhārita, ya no khippameva antaradhāyati.  Bhūtapubba, mārisa Moggallāna, devāsurasagāmo samupabyūḷho § ahosi.  Tasmi kho pana, mārisa Moggallāna, sagāme devā jinisu, asurā parājinisu.  So kho aha, mārisa Moggallāna, ta sagāma abhivijinitvā vijitasagāmo tato painivattitvā vejayanta nāma pāsāda māpesi.  Vejayantassa kho, mārisa Moggallāna, pāsādassa ekasata niyyūha.  Ekekasmi niyyūhe satta satta kūṭāgārasatāni.  Ekamekasmi kūṭāgāre satta satta accharāyo Ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo.  Iccheyyāsi no tva (CS:pg.1.320) mārisa Moggallāna, vejayantassa pāsādassa rāmaeyyaka daṭṭhun”ti?  Adhivāsesi kho āyasmā Mahāmoggallāno tuhībhāvena. 

 393. Atha kho Sakko ca devānamindo vessavao ca mahārājā āyasmanta Mahāmoggallāna purakkhatvā yena vejayanto pāsādo tenupasakamisu.  Addasasu kho Sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmanta Mahāmoggallāna dūratova āgacchanta; disvā ottappamānā hirīyamānā saka saka ovaraka pavisisu.  Seyyathāpi nāma suisā sasura disvā ottappati hirīyati, evameva Sakkassa devānamindassa paricārikāyo āyasmanta Mahāmoggallāna disvā ottappamānā hirīyamānā saka saka ovaraka pavisisu.  Atha kho Sakko ca devānamindo vessavao ca mahārājā āyasmanta Mahāmoggallāna vejayante pāsāde anucakamāpenti anuvicarāpenti-- ”Idampi, mārisa Moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaeyyaka; idampi, mārisa Moggallāna, passa vejayantassa pāsādassa rāmaeyyakan”ti.  “Sobhati ida āyasmato kosiyassa, yathā ta pubbe katapuññassa.  Manussāpi kiñcideva rāmaeyyaka disvā § evamāhasu-- ‘sobhati vata bho yathā devāna tāvatisānan’ti.  Tayida āyasmato kosiyassa sobhati, yathā ta pubbe katapuññassā”ti.  Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etadahosi--“Atibāḷha kho aya yakkho pamatto viharati.  Yanūnāha ima yakkha savejeyyan”ti.  Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno tathārūpa iddhābhisakhāra abhisakhāsi § yathā vejayanta pāsāda pādaguṭṭhakena sakampesi sampakampesi sampavedhesi. (M.37./I,254.) Atha kho Sakko ca devānamindo, vessavao ca mahārājā, devā ca tāvatisā acchariyabbhutacittajātā ahesu-- “Acchariya vata, bho, abbhuta vata, bho, samaassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma dibbabhavana pādaguṭṭhakena sakampessati sampakampessati sampavedhessatī”ti!  Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno Sakka devānaminda savigga lomahaṭṭhajāta viditvā Sakka devānaminda etadavoca--“Yathā katha pana kho, kosiya, Bhagavā sakhittena tahāsakhayavimutti abhāsi?  Sādhu mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyā”ti. 

 394. “Idhāha (CS:pg.1.321) mārisa Moggallāna, yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho aha, mārisa Moggallāna, Bhagavanta etadavoca-- ‘Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu sakhittena tahāsakhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan’”ti? 

 “Eva vutte, mārisa Moggallāna, Bhagavā ma etadavoca--‘Idha, devānaminda, bhikkhuno suta hoti-- sabbe dhammā nāla abhinivesāyā’ti.  Eva ceta devānaminda bhikkhuno suta hoti ‘sabbe dhammā nāla abhinivesāyā’ti.  So sabba dhamma abhijānāti, sabba dhamma abhiññāya sabba dhamma parijānāti, sabba dhamma pariññāya ya kiñci vedana vedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā.  So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, painissaggānupassī viharati.  So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, painissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiya na paritassati, aparitassa paccattaññeva parinibbāyati-- ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu sakhittena tahāsakhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti.  Eva kho me, mārisa Moggallāna, Bhagavā sakhittena tahāsakhayavimutti abhāsī”ti. 

 Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno Sakkassa devānamindassa bhāsita (M.37./I,255.) abhinanditvā anumoditvā-- seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjita vā bāha pasāreyya, pasārita vā bāha samiñjeyya evameva-- devesu tāvatisesu antarahito Pubbārāme Migāramātupāsāde pāturahosi.  Atha kho Sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante Mahāmoggallāne Sakka devānaminda etadavocuṁ-- “Eso nu te, mārisa, so Bhagavā satthā”ti?  “Na kho me, mārisa, so Bhagavā satthā.  Sabrahmacārī me eso āyasmā Mahāmoggallāno”ti.  “Lābhā te, mārisa, (suladdha te, mārisa) § yassa te sabrahmacārī evamahiddhiko evamahānubhāvo!  Aho nūna te so Bhagavā satthā”ti. 

 395. Atha (CS:pg.1.322) kho āyasmā Mahāmoggallāno yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavanta etadavoca--“Abhijānāti no, bhante, Bhagavā ahu § ñātaññatarassa mahesakkhassa yakkhassa sakhittena tahāsakhayavimutti bhāsitā”ti § ?  “Abhijānāmaha, Moggallāna, idha Sakko devānamindo yenāha tenupasakami; upasakamitvā ma abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho, Moggallāna, Sakko devānamindo ma etadavoca--‘Kittāvatā nu kho, bhante bhikkhu sakhittena tahāsakhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti.

 Eva vutte aha, Moggallāna, Sakka devānaminda etadavoca “Idha devānaminda bhikkhuno suta hoti ‘sabbe dhammā nāla abhinivesāyā’ti.  Eva ceta devānaminda bhikkhuno suta hoti ‘sabbe dhammā nāla abhinivesāyā’ti.  So sabba dhamma abhijānāti, sabba dhamma abhiññāya sabba dhamma parijānāti sabba dhamma pariññāya ya kiñci vedana vedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā.  So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, painissaggānupassī viharati.  So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, painissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiya na paritassati, aparitassa paccattaññeva parinibbāyati-- ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya (M.37./I,256.) kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Ettāvatā kho, devānaminda, bhikkhu sakhittena tahāsakhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti.  Eva kho aha, Moggallāna, abhijānāmi Sakkassa devānamindassa sakhittena tahāsakhayavimutti bhāsitā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Cūḷatahāsakhayasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

 (M.38.) (8) Mahātahāsakhayasutta 愛盡大經

u《中阿含201經》嗏帝經(T1.766.)

 396. Eva (CS:pg.1.323) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena Sātissa nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna hoti-- “Tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati anaññan”ti.  Assosu kho sambahulā bhikkhū-- “Sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- ‘tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan’”ti.  Atha kho te bhikkhū yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasakamisu; upasakamitvā sāti bhikkhu kevaṭṭaputta etadavocuṁ-- “Sacca kira te, āvuso sāti, evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- ‘tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan’”ti?  “Eva byā kho aha, āvuso, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan”ti.  Atha kho te bhikkhū sāti bhikkhu kevaṭṭaputta etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti-- “Mā eva, āvuso sāti, avaca, mā Bhagavanta abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhāna, na hi Bhagavā eva vadeyya.  Anekapariyāyenāvuso sāti, paiccasamuppanna viññāṇa  (M.38./I,257.) vutta Bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti.  Evampi kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpaka diṭṭhigata thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- “Eva byā kho aha, āvuso, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati anaññan”ti.

 397. Yato kho te bhikkhū nāsakkhisu sāti bhikkhu kevaṭṭaputta etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetu, atha kho te bhikkhū yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocuṁ-- “Sātissa nāma, bhante, bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna (CS:pg.1.324) ‘tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan’ti.  Assumha kho maya, bhante, Sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- ‘tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan’ti.  Atha kho maya, bhante, yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasakamimha; upasakamitvā sāti bhikkhu kevaṭṭaputta etadavocumha--‘Sacca kira te, āvuso sāti, evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- “Tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan”ti?  Eva vutte, bhante, sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhe etadavoca--‘Eva byā kho aha, āvuso, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan’ti.  Atha kho maya, bhante, sāti bhikkhu kevaṭṭaputta etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha-- ‘mā eva, āvuso sāti, avaca, mā Bhagavanta abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhāna, na hi Bhagavā eva vadeyya.  Anekapariyāyenāvuso sāti, paiccasamuppanna viññāṇa vutta Bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo’ti.  Evampi kho, bhante, sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpaka diṭṭhigata thāmasā parāmasā abhinivissa voharati-- ‘eva byā kho aha, āvuso, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan’ti.  Yato kho maya, bhante, nāsakkhimha sāti bhikkhu kevaṭṭaputta etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetu, atha maya etamattha Bhagavato ārocemā”ti. 

 398. Atha kho Bhagavā aññatara bhikkhu āmantesi--“Ehi (M.38./I,258.) tva bhikkhu, mama vacanena sāti bhikkhu kevaṭṭaputta āmantehi-- ‘satthā ta, āvuso sāti, āmantetī’”ti.  “Eva, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paissutvā yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasakami; upasakamitvā sāti bhikkhu kevaṭṭaputta etadavoca--“Satthā ta, āvuso sāti, āmantetī”ti.  “Evamāvuso”ti kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tassa bhikkhuno paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta (CS:pg.1.325) abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputta Bhagavā etadavoca--“Sacca kira, te, sāti, evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- ‘tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan’”ti?  “Eva byā kho aha, bhante, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati, anaññan”ti.  “Katama ta, sāti, viññāṇan”ti?  “Yvāya, bhante, vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakāna kammāna vipāka paisavedetī”ti.  “Kassa nu kho nāma tva, moghapurisa, mayā eva dhamma desita ājānāsi?  Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena paiccasamuppanna viññāṇa vutta, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti?  Atha ca pana tva, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khaasi, bahuñca apuñña pasavasi.  Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharatta ahitāya dukkhāyā”ti. 

 399.Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Ta ki maññatha, bhikkhave, api nāya sāti bhikkhu kevaṭṭaputto usmīkatopi imasmi dhammavinaye”ti?  “Kiñhi siyā bhante?  No heta, bhante”ti.  Eva vutte, sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tuhībhūto makubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaibhāno nisīdi.  Atha kho Bhagavā sāti bhikkhu kevaṭṭaputta tuhībhūta makubhūta pattakkhandha adhomukha pajjhāyanta appaibhāna viditvā sāti bhikkhu kevaṭṭaputta etadavoca--“Paññāyissasi kho tva, moghapurisa, etena sakena pāpakena diṭṭhigatena.  Idhāha bhikkhū paipucchissāmī”ti.  Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Tumhepi me, bhikkhave, eva dhamma desita ājānātha yathāya sāti bhikkhu kevaṭṭaputto (M.38./I,259.) attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaati, bahuñca apuñña pasavatī”ti?  “No heta, bhante!  Anekapariyāyena hi no, bhante, paiccasamuppanna viññāṇa vutta Bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti.  “Sādhu sādhu, bhikkhave!  Sādhu kho me tumhe, bhikkhave, eva dhamma desita ājānātha.  Anekapariyāyena hi vo, bhikkhave, paiccasamuppanna viññāṇa vutta mayā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti.  Atha ca panāya sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaati, bahuñca apuñña pasavati (CS:pg.1.326) pasavati.  Tañhi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharatta ahitāya dukkhāya.

 400. “Ya yadeva, bhikkhave, paccaya paicca uppajjati viññāṇa, tena teneva viññāṇatveva sakhya gacchati § .  Cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati viññāṇa, cakkhuviññāṇatveva sakhya gacchati; sotañca paicca sadde ca uppajjati viññāṇa, sotaviññāṇatveva sakhya gacchati; ghānañca paicca gandhe ca uppajjati viññāṇa, ghānaviññāṇatveva sakhya gacchati; jivhañca paicca rase ca uppajjati viññāṇa, jivhāviññāṇatveva sakhya gacchati; kāyañca paicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇa, kāyaviññāṇatveva sakhya gacchati; manañca paicca dhamme ca uppajjati viññāṇa, manoviññāṇatveva sakhya gacchati. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, ya yadeva paccaya paicca aggi jalati tena teneva sakhya gacchati.  Kaṭṭhañca paicca aggi jalati, kaṭṭhaggitveva sakhya gacchati; sakalikañca paicca aggi jalati, sakalikaggitveva sakhya gacchati; tiañca paicca aggi jalati, tiaggitveva sakhya gacchati; gomayañca paicca aggi jalati, gomayaggitveva sakhya gacchati; thusañca paicca aggi jalati, thusaggitveva sakhya gacchati; sakārañca paicca aggi jalati, sakāraggitveva sakhya gacchati.  Evameva kho, bhikkhave, ya yadeva paccaya paicca uppajjati viññāṇa, tena teneva sakhya gacchati.  Cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati viññāṇa, cakkhuviññāṇatveva sakhya gacchati; sotañca paicca sadde ca uppajjati viññāṇa, sotaviññāṇatveva sakhya gacchati, ghānañca paicca gandhe ca uppajjati (M.38./I,260.)viññāṇa ghāṇaviññāṇatveva sakhya gacchati, jivhañca paicca rase ca uppajjati viññāṇa, jivhāviññāṇatveva sakhya gacchati.  Kāyañca paicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇa, kāyaviññāṇatveva sakhya gacchati.  Manañca paicca dhamme ca uppajjati viññāṇa, manoviññāṇatveva sakhya gacchati. 

 401. “Bhūtamidanti bhikkhave, passathā”ti? 

 “Eva, bhante”.

 “Tadāhārasambhavanti, bhikkhave, passathā”ti? 

 “Eva, bhante”.

 “Tadāhāranirodhā ya bhūta, ta nirodhadhammanti, bhikkhave, passathā”ti? 

 “Eva, bhante”.

 “Bhūtamida nossūti, bhikkhave, kakhato uppajjati vicikicchā”ti? 

 “Eva, bhante”.

 “Tadāhārasambhava nossūti, bhikkhave (CS:pg.1.327) kakhato uppajjati vicikicchā”ti?

 “Eva, bhante”.

 “Tadāhāranirodhā ya bhūta, ta nirodhadhamma nossūti, bhikkhave, kakhato uppajjati vicikicchā”ti? 

 “Eva, bhante”.

 “Bhūtamidanti, bhikkhave, yathābhūta sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti?

 “Eva, bhante”.

 “Tadāhārasambhavanti, bhikkhave, yathābhūta sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti?

 “Eva, bhante”.

 “Tadāhāranirodhā ya bhūta, ta nirodhadhammanti, bhikkhave, yathābhūta sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti?

 “Eva bhante”.

 “Bhūtamidanti, bhikkhave, itipi vo ettha nibbicikicchā”ti?

 “Eva, bhante”.

 “Tadāhārasambhavanti, bhikkhave, itipi vo ettha nibbicikicchā”ti?

 “Eva, bhante”.

 “Tadāhāranirodhā ya bhūta ta nirodhadhammanti, bhikkhave, itipi vo ettha nibbicikicchā”ti? 

 “Eva, bhante”. 

 “Bhūtamidanti, bhikkhave, yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? 

 “Eva, bhante”. 

 “Tadāhārasambhavanti, bhikkhave, yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? 

 “Eva, bhante”. 

 “Tadāhāranirodhā ya bhūta ta nirodhadhammanti, bhikkhave, yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? 

 “Eva, bhante”. 

 “Ima ce tumhe, bhikkhave, diṭṭhi eva parisuddha eva pariyodāta allīyetha kelāyetha dhanāyetha mamāyetha, api nu me tumhe, bhikkhave, kullūpama dhamma desita ājāneyyātha nittharaatthāya no gahaatthāyā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Ima ce tumhe, bhikkhave, diṭṭhi eva parisuddha evapariyodāta (M.38./I,261.)na allīyetha na kelāyetha na dhanāyetha na mamāyetha, api nu me tumhe, bhikkhave, kullūpama dhamma desita ājāneyyātha nittharaatthāya no gahaatthāyā”ti? 

 “Eva, bhante”. 

 402. “Cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtāna vā sattāna hitiyā, sambhavesīna vā anuggahāya.  Katame cattāro?  Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇa catuttha. 

 “Ime ca, bhikkhave, cattāro āhārā kinidānā kisamudayā kijātikā kipabhavā? 

 “Ime cattāro āhārā tahānidānā tahāsamudayā tahājātikā tahāpabhavā. 

 “Tahā cāya, bhikkhave, kinidānā kisamudayā kijātikā kipabhavā? 

 “Tahā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. 

 “Vedanā cāya, bhikkhave, kinidānā kisamudayā kijātikā kipabhavā? 

 “Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā (CS:pg.1.328)

 “Phasso cāya, bhikkhave, kinidāno kisamudayo kijātiko kipabhavo? 

 “Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. 

 “Saḷāyatana cida, bhikkhave, kinidāna kisamudaya kijātika kipabhava? 

 “Saḷāyatana nāmarūpanidāna nāmarūpasamudaya nāmarūpajātika nāmarūpapabhava. 

 “Nāmarūpa cida, bhikkhave, kinidāna kisamudaya kijātika kipabhava? 

 “Nāmarūpa viññāṇanidāna viññāṇasamudaya viññāṇajātika viññāṇapabhava. 

 “Viññāṇa cida, bhikkhave, kinidāna kisamudaya kijātika kipabhava? 

 “Viññāṇa sakhāranidāna sakhārasamudaya sakhārajātika sakhārapabhava. 

 “Sakhārā cime, bhikkhave, kinidānā kisamudayā kijātikā kipabhavā? 

 “Sakhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā. 

 “Iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā sakhārā, sakhārapaccayā viññāṇa, viññāṇapaccayā nāmarūpa, nāmarūpapaccayā saḷāyatana, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā tahā, tahāpaccayā upādāna, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.’”

 403. “Jātipaccayā jarāmaraanti iti kho paneta vutta; jātipaccayā nu kho, bhikkhave, jarāmaraa, no vā, katha vā ettha § hotī”ti?  “Jātipaccayā, bhante, jarāmaraa; eva no ettha hoti §-- jātipaccayā jarāmaraan”ti.  “Bhavapaccayā jātīti iti kho paneta vutta; bhavapaccayā nu kho, bhikkhave, jāti, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Bhavapaccayā, (M.38./I,262.) bhante jāti; eva no ettha hoti-- bhavapaccayā jātī”ti “Upādānapaccayā bhavoti iti kho paneta vutta; upādānapaccayā nu kho, bhikkhave, bhavo, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Upādānapaccayā, bhante, bhavo; eva no ettha hoti-- upādānapaccayā bhavo”ti.  “Tahāpaccayā upādānanti iti kho paneta vutta, tahāpaccayā nu kho, bhikkhave, upādāna, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Tahāpaccayā, bhante, upādāna; eva no ettha hoti-- tahāpaccayā upādānan”ti.  “Vedanāpaccayā (CS:pg.1.329) tahāti iti kho paneta vutta; vedanāpaccayā nu kho, bhikkhave, tahā, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Vedanāpaccayā, bhante, tahā; eva no ettha hoti-- vedanāpaccayā tahā”ti.  “Phassapaccayā vedanāti iti kho paneta vutta; phassapaccayā nu kho, bhikkhave, vedanā, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Phassapaccayā, bhante, vedanā; eva no ettha hoti-- phassapaccayā vedanā”ti.  “Saḷāyatanapaccayā phassoti iti kho paneta vutta; saḷāyatanapaccayā nu kho, bhikkhave, phasso, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Saḷāyatanapaccayā, bhante, phasso; eva no ettha hoti-- saḷāyatanapaccayā phasso”ti.  “Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti iti kho paneta vutta; nāmarūpapaccayā nu kho, bhikkhave, saḷāyatana, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Nāmarūpapaccayā, bhante, saḷāyatana; eva no ettha hoti-- nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti.  “Viññāṇapaccayā nāmarūpanti iti kho paneta vutta; viññāṇapaccayā nu kho, bhikkhave, nāmarūpa, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Viññāṇapaccayā, bhante, nāmarūpa; eva no ettha hoti-- viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti.  “Sakhārapaccayā viññāṇanti iti kho paneta vutta; sakhārapaccayā nu kho, bhikkhave, viññāṇa, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Sakhārapaccayā, bhante, viññāṇa; eva no ettha hoti-- sakhārapaccayā viññāṇan”ti.  “Avijjāpaccayā sakhārāti iti kho paneta vutta; avijjāpaccayā nu kho, bhikkhave, sakhārā, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Avijjāpaccayā, bhante, sakhārā; eva no ettha hoti-- avijjāpaccayā sakhārā”ti. 

 404. “Sādhu, bhikkhave.  Iti kho, bhikkhave, tumhepi eva vadetha, ahampi eva vadāmi-- imasmi sati ida hoti, (M.38./I,263.) imassuppādā ida uppajjati, yadida-- avijjāpaccayā sakhārā, sakhārapaccayā viññāṇa, viññāṇapaccayā nāmarūpa, nāmarūpapaccayā saḷāyatana, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā tahā, tahāpaccayā upādāna, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 

 “Avijjāyatveva (CS:pg.1.330) asesavirāganirodhā sakhāranirodho, sakhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā tahānirodho, tahānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 

 405. “Jātinirodhā jarāmaraanirodhoti iti kho paneta vutta; jātinirodhā nu kho, bhikkhave, jarāmaraanirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Jātinirodhā, bhante, jarāmaraanirodho; eva no ettha hoti-- jātinirodhā jarāmaraanirodho”ti.  “Bhavanirodhā jātinirodhoti iti kho paneta vutta; bhavanirodhā nu kho, bhikkhave, jātinirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Bhavanirodhā, bhante, jātinirodho; eva no ettha hoti-- bhavanirodhā jātinirodho”ti.  “Upādānanirodhā bhavanirodhoti iti kho paneta vutta; upādānanirodhā nu kho, bhikkhave, bhavanirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Upādānanirodhā, bhante, bhavanirodho; eva no ettha hoti-- upādānanirodhā bhavanirodho”ti.  “Tahānirodhā upādānanirodhoti iti kho paneta vutta; tahānirodhā nu kho, bhikkhave, upādānanirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Tahānirodhā, bhante, upādānanirodho; eva no ettha hoti-- tahānirodhā upādānanirodho”ti.  “Vedanānirodhā tahānirodhoti iti kho paneta vutta; vedanānirodhā nu kho, bhikkhave, tahānirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Vedanānirodhā, bhante, tahānirodho; eva no ettha hoti-- vedanānirodhā tahānirodho”ti.  “Phassanirodhā vedanānirodhoti iti kho paneta vutta; phassanirodhā (M.38./I,264.) nu kho, bhikkhave, vedanānirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Phassanirodhā, bhante, vedanānirodho; eva no ettha hoti-- phassanirodhā vedanānirodho”ti.  “Saḷāyatananirodhā phassanirodhoti iti kho paneta vutta; saḷāyatananirodhā nu kho, bhikkhave, phassanirodho, no vā (CS:pg.1.331) katha vā ettha hotīti?  Saḷāyatananirodhā, bhante, phassanirodho; eva no ettha hoti-- saḷāyatananirodhā phassanirodho”ti.  “Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti iti kho paneta vutta; nāmarūpanirodhā nu kho, bhikkhave, saḷāyatananirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Nāmarūpanirodhā, bhante, saḷāyatananirodho; eva no ettha hoti-- nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho”ti.  “Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti iti kho paneta vutta; viññāṇanirodhā nu kho, bhikkhave, nāmarūpanirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Viññāṇanirodhā, bhante, nāmarūpanirodho; eva no ettha hoti-- viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho”ti.  “Sakhāranirodhā viññāṇanirodhoti iti kho paneta vutta; sakhāranirodhā nu kho, bhikkhave, viññāṇanirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Sakhāranirodhā, bhante viññāṇanirodho; eva no ettha hoti-- sakhāranirodhā viññāṇanirodho”ti.  “Avijjānirodhā sakhāranirodhoti iti kho paneta vutta; avijjānirodhā nu kho, bhikkhave, sakhāranirodho, no vā, katha vā ettha hotī”ti?  “Avijjānirodhā, bhante, sakhāranirodho; eva no ettha hoti-- avijjānirodhā sakhāranirodho”ti. 

 406. “Sādhu, bhikkhave.  Iti kho, bhikkhave, tumhepi eva vadetha, ahampi eva vadāmi-- imasmi asati ida na hoti, imassa nirodhā ida nirujjhati, yadida-- avijjānirodhā sakhāranirodho, sakhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā tahānirodho, tahānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 

 407. “Api nu tumhe, bhikkhave, eva jānantā eva passantā pubbanta  (M.38./I,265.) vā paidhāveyyātha-- ‘ahesumha nu kho maya atītamaddhāna, nanu kho ahesumha atītamaddhāna, ki nu kho ahesumha atītamaddhāna, katha nu kho ahesumha atītamaddhāna, ki hutvā ki ahesumha nu kho maya atītamaddhānan’”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Api nu tumhe, bhikkhave, eva jānantā eva passantā aparanta (CS:pg.1.332) vā paidhāveyyātha-- bhavissāma nu kho maya anāgatamaddhāna, nanu kho bhavissāma anāgatamaddhāna, ki nu kho bhavissāma anāgatamaddhāna, katha nu kho bhavissāma anāgatamaddhāna, ki hutvā ki bhavissāma nu kho maya anāgatamaddhānan”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Api nu tumhe, bhikkhave, eva jānantā eva passantā etarahi vā paccuppannamaddhāna ajjhatta kathakathī assatha-- aha nu khosmi, no nu khosmi, ki nu khosmi, katha nu khosmi, aya nu kho satto kuto āgato, so kuhigāmī bhavissatī”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Api nu tumhe, bhikkhave, eva jānantā eva passantā eva vadeyyātha-- satthā no garu, satthugāravena ca maya eva vademā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Api nu tumhe, bhikkhave, eva jānantā eva passantā eva vadeyyātha-- samao evamāha, samaṇā ca nāma maya eva vademā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Api nu tumhe, bhikkhave, eva jānantā eva passantā añña satthāra uddiseyyāthā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Api nu tumhe, bhikkhave, eva jānantā eva passantā yāni tāni puthusamaabrāhmaṇāna vata kotūhalamagalāni tāni sārato paccāgaccheyyāthā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Nanu, bhikkhave, yadeva tumhāka sāma ñāta sāma diṭṭha sāma vidita, tadeva tumhe vadethā”ti. 

 “Eva, bhante”. 

 “Sādhu, bhikkhave, upanītā kho me tumhe, bhikkhave, iminā sandiṭṭhikena dhammena akālikena ehipassikena opaneyyikena paccatta veditabbena viññūhi.  Sandiṭṭhiko aya, bhikkhave, dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccatta veditabbo viññūhi-- iti yanta vutta, idameta paicca vuttan”ti. 

 408. “Tiṇṇa kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassāvakkanti hoti.  Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca na utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti (M.38./I,266.) hoti.  Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti hoti.  Yato ca kho, bhikkhave, mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti-- eva tiṇṇa sannipātā gabbhassāvakkanti hoti.  Tamena, bhikkhave, mātā nava vā dasa vā māse gabbha kucchinā pariharati mahatā sasayena garubhāra § .  Tamena, bhikkhave, mātā (CS:pg.1.333) navanna vā dasanna vā māsāna accayena vijāyati mahatā sasayena garubhāra.  Tamena jāta samāna sakena lohitena poseti.  Lohitañheta, bhikkhave, ariyassa vinaye yadida mātuthañña.  Sa kho so, bhikkhave, kumāro vuddhimanvāya indriyāna paripākamanvāya yāni tāni kumārakāna kīḷāpanakāni tehi kīḷati, seyyathida-- vakaka ghaika mokkhacika cigulaka pattāḷhaka rathaka dhanuka.  Sa kho so, bhikkhave, kumāro vuddhimanvāya indriyāna paripākamanvāya pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricāreti-- cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi. 

 409.“So cakkhunā rūpa disvā piyarūpe rūpe sārajjati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso.  Tañca cetovimutti paññāvimutti yathābhūta nappajānāti-- yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.  So eva anurodhavirodha samāpanno ya kiñci vedana vedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, so ta vedana abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta vedana abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī Yā vedanāsu nandī tadupādāna, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya piyarūpe (M.38./I,267.) dhamme sārajjati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso.  Tañca cetovimutti paññāvimutti yathābhūta nappajānāti-- yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.  So eva anurodhavirodha samāpanno ya kiñci vedana vedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, so ta vedana abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta vedana abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī.  Yā vedanāsu nandī tadupādāna, tassupādānapaccayā (CS:pg.1.334) bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 

 410. “Idha, bhikkhave, Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana; kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Ta dhamma suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmi vā kule paccājāto.  So ta dhamma sutvā Tathāgate saddha pailabhati.  So tena saddhāpailābhena samannāgato iti paisañcikkhati-- ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.  Nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriya pabbajeyyan’”ti.  So aparena samayena appa vā bhogakkhandha pahāya, mahanta vā bhogakkhandha pahāya, appa vā ñātiparivaṭṭa pahāya, mahanta vā ñātiparivaṭṭa pahāya, kesamassu ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriya pabbajati. 

 411. “So eva pabbajito samāno bhikkhūna sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 

 “Adinnādāna pahāya adinnādānā (M.38./I,268.) paivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikakhī athenena sucibhūtena attanā viharati. 

 “Abrahmacariya pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. 

 “Musāvāda (CS:pg.1.335) pahāya musāvādā paivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisavādako lokassa. 

 “Pisua vāca pahāya pisuṇāya vācāya paivirato hoti-- ito sutvā na amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā na imesa akkhātā amūsa bhedāya.  Iti bhinnāna vā sandhātā, sahitāna vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī, samaggakarai vāca bhāsitā hoti. 

 “Pharusa vāca pahāya pharusāya vācāya paivirato hoti-- yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpi vāca bhāsitā hoti. 

 “Samphappalāpa pahāya samphappalāpā paivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavati vāca bhāsitā kālena, sāpadesa pariyantavati atthasahita. 

 “So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paivirato hoti, ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā.  Naccagītavāditavisūkadassanā paivirato hoti, mālāgandhavilepanadhāraamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paivirato hoti, uccāsayanamahāsayanā paivirato hoti, jātarūparajatapaiggahaṇā paivirato hoti, āmakadhaññapaiggahaṇā paivirato hoti, āmakamasapaiggahaṇā paivirato hoti, itthikumārikapaiggahaṇā paivirato hoti, dāsidāsapaiggahaṇā paivirato hoti, ajeakapaiggahaṇā paivirato hoti, kukkuasūkarapaiggahaṇā paivirato hoti, hatthigavāssavaavapaiggahaṇā paivirato hoti, khettavatthupaiggahaṇā paivirato hoti, dūteyyapahiagamanānuyogā paivirato hoti, kayavikkayā paivirato hoti, tulākūṭakasakūṭamānakūṭā paivirato hoti, ukkoanavañcana-nikati-sāciyogā paivirato hoti, chedana-vadhabandhanaviparāmosa-ālopa-sahasākārā paivirato hoti § . 

 “So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati (CS:pg.1.336) Seyyathāpi nāma pakkhī sakuo yena yeneva eti sapattabhārova eti, evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati.  So iminā(M.38./I,269.) ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhatta anavajjasukha paisavedeti. 

 “So cakkhunā rūpa disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati cakkhundriya, cakkhundriye savara āpajjati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati manindriya manindriye savara āpajjati.  So iminā ariyena indriyasavarena samannāgato ajjhatta abyāsekasukha paisavedeti. 

 “So abhikkante paikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī hoti. 

 412. “So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, (imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato) § , iminā ca ariyena indriyasavarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato, vivitta senāsana bhajati-- arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  So pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto nisīdati pallaka ābhujitvā, uju kāya paidhāya, parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So abhijjha loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya citta parisodheti; byāpādapadosa pahāya (CS:pg.1.337) abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā citta parisodheti; thīnamiddha pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī, sato sampajāno, thīnamiddhā citta parisodheti; uddhaccakukkucca pahāya anuddhato viharati ajjhatta vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā citta parisodheti; vicikiccha pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathakathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya citta parisodheti. 

(M.38./I,270.) 413. “So ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Puna capara, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna …pe… tatiya jhāna …pe… catuttha jhāna upasampajja viharati. 

 414. “So cakkhunā rūpa disvā piyarūpe rūpe na sārajjati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso.  Tañca cetovimutti paññāvimutti yathābhūta pajānāti-- yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.  So eva anurodhavirodhavippahīno ya kiñci vedana vedeti, sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, so ta vedana nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta vedana anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati.  Tassa nandīnirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya piyarūpe dhamme na sārajjati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañca cetovimutti paññāvimutti yathābhūta pajānāti-- yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.  So eva anurodhavirodhavippahīno ya kiñci vedana vedeti, sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, so ta vedana nābhinandati nābhivadati (CS:pg.1.338) nājjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta vedana anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati.  Tassa nandīnirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.  Ima kho me tumhe, bhikkhave, sakhittena tahāsakhayavimutti dhāretha, sāti pana (M.38./I,271.) bhikkhu kevaṭṭaputta mahātahājālatahāsaghāṭappaimukkan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Mahātahāsakhayasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

 

 (M.39.) (9) Mahā-assapurasutta 馬邑大經

u《中阿含182經》馬邑經(T1.724.)、《增壹阿含49.8經》(T2.801.)

 415. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Agesu viharati Assapura nāma Agāna nigamo.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Samaṇā samaṇāti vo, bhikkhave, jano sañjānāti.  Tumhe ca pana ‘ke tumhe’ti puṭṭhā samānā ‘samaṇāmhā’ti paijānātha; tesa vo, bhikkhave, evasamaññāna sata evapaiññāna sata ‘ye dhammā samaakaraṇā ca brāhmaakaraṇā ca te dhamme samādāya vattissāma, eva no aya amhāka samaññā ca saccā bhavissati paiññā ca bhūtā.  Yesañca maya cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāra paribhuñjāma, tesa te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisasā, amhākañcevāya pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā sa-udrayā’ti.  Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba. 

 416. “Katame ca, bhikkhave, dhammā samaakaraṇā ca brāhmaakaraṇā ca?  ‘Hirottappena samannāgatā bhavissāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Siyā kho pana, bhikkhave, tumhāka evamassa-- ‘hirottappenamha samannāgatā (CS:pg.1.339) alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttari karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhi āpajjeyyātha.  Ārocayāmi vo, bhikkhave paivedayāmi vo, bhikkhave-- ‘mā vo sāmaññatthikāna sata sāmaññattho parihāyi, sati uttari karaṇīye’. 

 417. “Kiñca, bhikkhave, uttari karaṇīya?  ‘Parisuddho no (M.39./I,272.) kāyasamācāro bhavissati uttāno vivao na ca chiddavā savuto ca.  Tāya ca pana parisuddhakāyasamācāratāya nevattānukkasessāma na para vambhessāmā’ti § evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Siyā kho pana, bhikkhave, tumhāka evamassa-- ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttari karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhi āpajjeyyātha.  Ārocayāmi vo, bhikkhave, paivedayāmi vo, bhikkhave-- ‘mā vo sāmaññatthikāna sata sāmaññattho parihāyi, sati uttari karaṇīye’. 

 418. “Kiñca, bhikkhave, uttari karaṇīya?  ‘Parisuddho no vacīsamācāro bhavissati uttāno vivao na ca chiddavā savuto ca.  Tāya ca pana parisuddhavacīsamācāratāya nevattānukkasessāma na para vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Siyā kho pana, bhikkhave, tumhāka evamassa-- ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttari karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhi āpajjeyyātha.  Ārocayāmi vo bhikkhave, paivedayāmi vo, bhikkhave-- ‘mā vo sāmaññatthikāna sata sāmaññattho parihāyi, sati uttari karaṇīye’. 

 419.“Kiñca, bhikkhave, uttari karaṇīya?  ‘Parisuddho no manosamācāro bhavissati uttāno vivao na ca chiddavā savuto ca.  Tāya ca pana (CS:pg.1.340) parisuddhamanosamācāratāya nevattānukkasessāma na para vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Siyā kho pana, bhikkhave, tumhāka evamassa-- ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttari karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhi āpajjeyyātha.  Ārocayāmi vo, bhikkhave, paivedayāmi vo, bhikkhave-- ‘mā vo sāmaññatthikāna sata sāmaññattho parihāyi, sati uttari karaṇīye’. 

 420. “Kiñca, bhikkhave, uttari karaṇīya?  ‘Parisuddho no ājīvo bhavissati uttāno vivao na ca chiddavā savuto ca.  Tāya ca pana parisuddhājīvatāya nevattānukkasessāma na para vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Siyā kho pana, bhikkhave, tumhāka evamassa-- ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo; alamettāvatā (M.39./I,273.) katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttari karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhi āpajjeyyātha.  Ārocayāmi vo, bhikkhave, paivedayāmi vo, bhikkhave-- ‘mā vo sāmaññatthikāna sata sāmaññattho parihāyi, sati uttari karaṇīye’. 

 421. “Kiñca, bhikkhave, uttari karaṇīya?  ‘Indriyesu guttadvārā bhavissāma; cakkhunā rūpa disvā na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu, tassa savarāya paipajjissāma, rakkhissāma cakkhundriya, cakkhundriye savara āpajjissāma.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu, tassa savarāya paipajjissāma, rakkhissāma manindriya, manindriye savara āpajjissāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Siyā kho pana, bhikkhave, tumhāka evamassa-- ‘hirottappenamha (CS:pg.1.341) samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttari karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhi āpajjeyyātha.  Ārocayāmi vo, bhikkhave, paivedayāmi vo, bhikkhave-- ‘mā vo sāmaññatthikāna sata sāmaññattho parihāyi, sati uttari karaṇīye’. 

 422. “Kiñca, bhikkhave, uttari karaṇīya?  ‘Bhojane mattaññuno bhavissāma, paisakhā yoniso āhāra āharissāma, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa hitiyā yāpanāya, vihisūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedana paihakhāma navañca vedana na uppādessāma, yātrā ca no bhavissati, anavajjatā ca, phāsu vihāro cā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Siyā kho pana, bhikkhave, tumhāka evamassa-- ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā, bhojane mattaññuno; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttari karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhi āpajjeyyātha.  Ārocayāmi vo, bhikkhave, paivedayāmi vo, bhikkhave-- ‘mā vo, sāmaññatthikāna sata sāmaññattho parihāyi sati uttari karaṇīye’. 

 423. “Kiñca bhikkhave, uttari karaṇīya?  ‘Jāgariya anuyuttā bhavissāma, divasa cakamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodhessāma.  Rattiyā pahama yāma (M.39./I,274.) cakamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodhessāma.  Rattiyā majjhima yāma dakkhiena passena sīhaseyya kappessāma pāde pāda accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasañña manasi karitvā.  Rattiyā pacchima yāma paccuṭṭhāya cakamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodhessāmā’ti, evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Siyā kho pana, bhikkhave, tumhāka evamassa-- ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho (CS:pg.1.342) manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariya anuyuttā; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttari karaṇīyan’ti, tāvatakeneva tuṭṭhi āpajjeyyātha.  Ārocayāmi vo, bhikkhave, paivedayāmi vo, bhikkhave-- ‘mā vo, sāmaññatthikāna sata sāmaññattho parihāyi sati uttari karaṇīye’. 

 424. “Kiñca, bhikkhave, uttari karaṇīya?  ‘Satisampajaññena samannāgatā bhavissāma, abhikkante paikkante sampajānakārī, ālokite vilokite sampajānakārī, samiñjite pasārite sampajānakārī, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī, uccārapassāvakamme sampajānakārī, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī’ti, evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Siyā kho pana, bhikkhave, tumhāka evamassa ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariya anuyuttā, satisampajaññena samannāgatā; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttari karaṇīyan’ti tāvatakeneva tuṭṭhi āpajjeyyātha.  Ārocayāmi vo, bhikkhave, paivedayāmi vo, bhikkhave-- ‘mā vo, sāmaññatthikāna sata sāmaññattho parihāyi sati uttari karaṇīye’. 

 425. “Kiñca, bhikkhave, uttari karaṇīya?  Idha, bhikkhave, bhikkhu vivitta senāsana bhajati-- arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanappattha abbhokāsa palālapuñja.  So pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto nisīdati pallaka ābhujitvā, uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So abhijjha loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya citta parisodheti; byāpādapadosa pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī (M.39./I,275.) byāpādapadosā citta parisodheti; thīnamiddha pahāya vigatathīnamiddho viharati, ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā citta parisodheti; uddhaccakukkucca pahāya anuddhato viharati (CS:pg.1.343) ajjhatta vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā citta parisodheti; vicikiccha pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathakathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya citta parisodheti. 

 426. “Seyyathāpi bhikkhave, puriso ia ādāya kammante payojeyya.  Tassa te kammantā samijjheyyu § .  So yāni ca porāṇāni iamūlāni tāni ca byantī § kareyya, siyā cassa uttari avasiṭṭha dārabharaṇāya.  Tassa evamassa-- ‘aha kho pubbe ia ādāya kammante payojesi, tassa me te kammantā samijjhisu.  Soha yāni ca porāṇāni iamūlāni tāni ca byantī akāsi, atthi ca me uttari avasiṭṭha dārabharaṇāyā’ti.  So tatonidāna labhetha pāmojja, adhigaccheyya somanassa. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno, bhattañcassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā.  So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya, bhattañcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā.  Tassa evamassa-- ‘aha kho pubbe ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno, bhattañca me nacchādesi, na ca me āsi kāye balamattā, somhi etarahi tamhā ābādhā mutto, bhattañca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā’ti.  So tatonidāna labhetha pāmojja, adhigaccheyya somanassa. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso bandhanāgāre baddho assa.  So aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā abbhayena § , na cassa kiñci bhogāna vayo.  Tassa evamassa-- ‘aha kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosi, somhi etarahi tamhā bandhanā mutto, sotthinā abbhayena, natthi ca me kiñci bhogāna vayo’ti.  So tatonidāna labhetha pāmojja, adhigaccheyya somanassa. 

 “Seyyathāpi bhikkhave, puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmagamo.  So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmagamo.  Tassa evamassa-- ‘aha kho pubbe dāso ahosi (CS:pg.1.344) anattādhīno parādhīno na yenakāmagamo, somhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno (M.39./I,276.) aparādhīno bhujisso yenakāmagamo’ti.  So tatonidāna labhetha pāmojja, adhigaccheyya somanassa. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamagga paipajjeyya § .  So aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abbhayena, na cassa kiñci bhogāna vayo.  Tassa evamassa-- ‘aha kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamagga paipajji.  Somhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abbhayena, natthi ca me kiñci bhogāna vayo’ti.  So tatonidāna labhetha pāmojja, adhigaccheyya somanassa. 

 “Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu yathā ia yathā roga yathā bandhanāgāra yathā dāsabya yathā kantāraddhānamagga, ime pañca nīvarae appahīne attani samanupassati.  Seyyathāpi, bhikkhave, āṇaya yathā ārogya yathā bandhanāmokkha yathā bhujissa yathā khemantabhūmi; evameva bhikkhu ime pañca nīvarae pahīne attani samanupassati. 

 427. “So ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphua hoti.  Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako § vā nhāpakantevāsī vā kasathāle nhānīyacuṇṇāni § ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka sanneyya.  Sāya nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā, phuṭā snehena na ca pagghariṇī.  Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphua hoti. 

 428. “Puna (CS:pg.1.345) capara, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphua hoti.  Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado ubbhidodako § .  (M.39./I,277.) Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukha, na pacchimāya disāya udakassa āyamukha, na uttarāya disāya udakassa āyamukha, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukha, devo ca na kālena kāla sammādhāra anuppaveccheyya.  Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahada sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphua assa.  Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphua hoti. 

 429.“Puna capara, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paisavedeti, ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphua hoti.  Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniya vā paduminiya vā puṇḍarīkiniya vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake savaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa § kiñci sabbāvata uppalāna vā padumāna vā puṇḍarīkāna vā sītena vārinā apphua assa.  Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphua hoti.

 430. “Puna (CS:pg.1.346) capara, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassāna atthagamā, adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphua hoti.  Seyyathāpi, bhikkhave, puriso odātena vatthena sasīsa pārupetvā nisinno assa, nāssa kiñci (M.39./I,278.) sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphua assa.  Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphua hoti. 

 431. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti, dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.  Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sakamhā gāmā añña gāma gaccheyya, tamhāpi gāmā añña gāma gaccheyya, so tamhā gāmā sakayeva gāma paccāgaccheyya.  Tassa evamassa-- ‘aha kho sakamhā gāmā amu gāma agacchi § , tatrapi eva aṭṭhāsi eva nisīdi eva abhāsi eva tuhī ahosi; tamhāpi gāmā amu gāma agacchi, tatrapi eva aṭṭhāsi eva nisīdi eva abhāsi eva tuhī ahosi; somhi tamhā gāmā sakayeva gāma paccāgato’ti.  Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati. 

 432. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte (CS:pg.1.347) suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti (M.39./I,279.)…pe… seyyathāpi, bhikkhave, dve agārā sadvārā § .  Tattha cakkhumā puriso majjhe hito passeyya manusse geha pavisantepi nikkhamantepi, anucakamantepi anuvicarantepi Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti …pe…. 

 433. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmeti.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  ‘Ime āsavā’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti-- ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, pabbatasakhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo.  Tattha cakkhumā puriso tīre hito passeyya sippisambukampi § sakkharakathalampi macchagumbampi, carantampi tiṭṭhantampi.  Tassa evamassa-- ‘aya kho udakarahado accho vippasanno anāvilo.  Tatrime sippisambukāpi (M.39./I,280.) sakkharakathalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipīti Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti …pe… nāpara itthattāyāti pajānāti.

 434. “Aya vuccati, bhikkhave, bhikkhu ‘samao’ itipi ‘brāhmao’itipi ‘nhātako’itipi ‘vedagū’itipi ‘sottiyo’itipi ‘ariyo’itipi ‘araha’itipi.  Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samao hoti?  Samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā, sakilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā (CS:pg.1.348) āyati, jātijarāmaraiyā.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu samao hoti.

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu brāhmao hoti?  Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā sakilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyati, jātijarāmaraiyā.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu brāhmao hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu nhātako § hoti?  Nhātāssa honti pāpakā akusalā dhammā, sakilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyati, jātijarāmaraiyā.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu nhātako hoti.

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti?  Viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā, sakilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyati, jātijarāmaraiyā.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti.

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sottiyo hoti?  Nissutāssa honti pāpakā akusalā dhammā, sakilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyati, jātijarāmaraiyā.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu sottiyo hoti.

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo hoti Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā, sakilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyati, jātijarāmaraiyā.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo hoti.

 “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu araha hoti?  Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā, sakilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyati, jātijarāmaraiyā.  Eva kho, bhikkhave, bhikkhu araha hotī”ti.

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti.

 

 Mahā-assapurasutta niṭṭhita navama.

 

 (M.40./I,281.)

(M.40.) (10) Cūḷa-assapurasutta 馬邑小經

u《中阿含183經》馬邑經(T1.725.)

 435. Eva (CS:pg.1.349) me suta--Eka samaya Bhagavā Agesu viharati Assapura nāma Agāna nigamo.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Samaṇā samaṇāti vo, bhikkhave, jano sañjānāti.  Tumhe ca pana ‘ke tumhe’ti puṭṭhā samānā ‘samaṇāmhā’ti paijānātha.  Tesa vo, bhikkhave, evasamaññāna sata evapaiññāna sata-- ‘yā samaasāmīcippaipadā ta paipajjissāma; eva no aya amhāka samaññā ca saccā bhavissati paiññā ca bhūtā; yesañca maya cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāra paribhuñjāma, tesa te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisasā, amhākañcevāya pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā sa-udrayā’ti.  Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba. 

 436. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na samaasāmīcippaipada paipanno hoti?  Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo appahīno hoti, kodhanassa kodho appahīno hoti, upanāhissa upanāho appahīno hoti, makkhissa makkho appahīno hoti, paḷāsissa paḷāso appahīno hoti, issukissa issā appahīnā hoti, maccharissa macchariya appahīna hoti sahassa sāṭheyya appahīna hoti, māyāvissa māyā appahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā appahīnā hoti, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi appahīnā hoti-- imesa kho aha, bhikkhave, samaamalāna samaadosāna samaakasaṭāna āpāyikāna hānāna duggativedaniyāna appahānā ‘na samaasāmīcippaipada paipanno’ti vadāmi.  Seyyathāpi, bhikkhave, mataja nāma āvudhajāta ubhatodhāra pītanisita.  Tadassa saghāṭiyā sampāruta sampalivehita.  Tathūpamāha, bhikkhave, imassa bhikkhuno pabbajja vadāmi. 

 437. “Nāha, bhikkhave, saghāṭikassa saghāṭidhāraamattena sāmañña vadāmi.  Nāha, bhikkhave, acelakassa acelakamattena sāmañña vadāmi.  Nāha, bhikkhave, rajojallikassa rajojallikamattena sāmañña vadāmi.  Nāha, bhikkhave (CS:pg.1.350) udakorohakassa udakorohaamattena § sāmañña vadāmi.  Nāha, bhikkhave, rukkhamūlikassa (M.40./I,282.) rukkhamūlikamattena sāmañña vadāmi.  Nāha, bhikkhave, abbhokāsikassa abbhokāsikamattena sāmañña vadāmi.  Nāha, bhikkhave, ubbhaṭṭhakassa ubbhaṭṭhakamattena sāmañña vadāmi.  Nāha, bhikkhave, pariyāyabhattikassa pariyāyabhattikamattena sāmañña vadāmi.  Nāha, bhikkhave, mantajjhāyakassa mantajjhāyakamattena sāmañña vadāmi.  Nāha, bhikkhave, jailakassa jaṭādhāraamattena sāmañña vadāmi. 

 “Saghāṭikassa ce, bhikkhave, saghāṭidhāraamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariya pahīyetha, sahassa sāṭheyya pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamena mittāmaccā ñātisālohitā jātameva na saghāṭika kareyyu, saghāṭikattameva § samādapeyyu-- ‘ehi tva, bhadramukha, saghāṭiko hohi, saghāṭikassa te sato saghāṭidhāraamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissati, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariya pahīyissati, sahassa sāṭheyya pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatī’ti.  Yasmā ca kho aha, bhikkhave, saghāṭikampi idhekacca passāmi abhijjhālu byāpannacitta kodhana upanāhi makkhi paḷāsi issuki macchari saha māyāvi pāpiccha micchādiṭṭhika, tasmā na saghāṭikassa saghāṭidhāraamattena sāmañña vadāmi. 

 “Acelakassa ce, bhikkhave …pe… rajojallikassa ce, bhikkhave …pe… udakorohakassa ce, bhikkhave …pe… rukkhamūlikassa ce, bhikkhave …pe… abbhokāsikassa ce, bhikkhave …pe… ubbhaṭṭhakassa ce, bhikkhave …pe… pariyāyabhattikassa ce, bhikkhave …pe… mantajjhāyakassa ce, bhikkhave …pe… jailakassa (CS:pg.1.351) ce, bhikkhave, jaṭādhāraamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha, maccharissa macchariya pahīyetha, sahassa sāṭheyya pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamena mittāmaccā ñātisālohitā jātameva na jailaka kareyyu, jailakattameva § samādapeyyu-- ‘ehi tva, bhadramukha, jailako hohi, jailakassa te sato jaṭādhāraamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati byāpannacittassa (M.40./I,283.) byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati …pe… pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatī’ti.  Yasmā ca kho aha, bhikkhave, jailakampi idhekacca passāmi abhijjhālu byāpannacitta kodhana upanāhi makkhi palāsi issuki macchari saha māyāvi pāpiccha micchādiṭṭhi, tasmā na jailakassa jaṭādhāraamattena sāmañña vadāmi. 

 438. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samaasāmīcippaipada paipanno hoti?  Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti, kodhanassa kodho pahīno hoti, upanāhissa upanāho pahīno hoti, makkhissa makkho pahīno hoti, paḷāsissa paḷāso pahīno hoti, issukissa issā pahīnā hoti, maccharissa macchariya pahīna hoti, sahassa sāṭheyya pahīna hoti, māyāvissa māyā pahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīnā hoti-- imesa kho aha, bhikkhave, samaamalāna samaadosāna samaakasaṭāna āpāyikāna hānāna duggativedaniyāna pahānā ‘samaasāmīcippaipada paipanno’ti vadāmi.  So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattāna samanupassati ( ) § .  Tassa sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattāna samanupassato (CS:pg.1.352) ( ) § pāmojja jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukha vedeti, sukhino citta samādhiyati. 

 “So mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā.  Puratthimāya (M.40./I,284.) cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito.  So ta pokkharai āgamma vineyya udakapipāsa vineyya ghammapariḷāha …pe… pacchimāya cepi disāya puriso āgaccheyya …pe… uttarāya cepi disāya puriso āgaccheyya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya puriso āgaccheyya.  Yato kuto cepi na puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto, kilanto tasito pipāsito.  So ta pokkharai āgamma vineyya udakapipāsa, vineyya ghammapariḷāha.  Evameva kho, bhikkhave, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma, eva metta karua mudita upekkha bhāvetvā labhati ajjhatta § vūpasama § .  Ajjhatta vūpasamā ‘samaasāmīcippaipada paipanno’ti vadāmi.  Brāhmaakulā cepi …pe… vessakulā cepi …pe… suddakulā cepi …pe… yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriya pabbajito hoti so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma, eva metta karua mudita upekkha bhāvetvā labhati ajjhatta vūpasama.  Ajjhatta vūpasamā ‘samaasāmīcippaipada paipanno’ti vadāmi. 

 “Khattiyakulā (CS:pg.1.353) cepi agārasmā anagāriya pabbajito hoti.  So ca āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.  Āsavāna khayā samao hoti.  Brāhmaakulā cepi …pe… vessakulā cepi… suddakulā cepi… yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.  Āsavāna khayā samao hotī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Cūḷa-assapurasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Mahāyamakavaggo niṭṭhito catuttho. 

 

 Tassuddāna--

 Giñjakasālavana pariharitu, paññavato puna saccakanisedho;

 Mukhavaṇṇapasīdanatāpindo, kevaṭṭa-assapurajailena. 

 

(M.41./I,285.)

 5. Cūḷayamakavaggo第五品 雙小品

 

(M.41.) (1) Sāleyyakasutta 薩羅村婆羅門經

u北傳無相當之經典

 439.Eva (CS:pg.1.354) me suta--Eka samaya Bhagavā Kosalesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi yena Sālā nāma Kosalāna brāhmaagāmo tadavasari.  Assosu kho Sāleyyakā brāhmaagahapatikā-- “Samao khalu, bho, Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kosalesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi Sāla anuppatto.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana; kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti’.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī”ti. 

 Atha kho Sāleyyakā brāhmaagahapatikā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā appekacce Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu; appekacce Bhagavatā saddhi sammodisu, sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu; appekacce yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā ekamanta nisīdisu; appekacce Bhagavato santike nāmagotta sāvetvā ekamanta nisīdisu; appekacce tuhībhūtā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho Sāleyyakā brāhmaagahapatikā Bhagavanta etadavocuṁ-- “Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti Ko pana, bho Gotama, hetu, ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjantī”ti?

 “Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti.  Dhammacariyāsamacariyāhetu (CS:pg.1.355) kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka (M.41./I,286.) upapajjantī”ti

 “Na kho maya imassa bhoto Gotamassa sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, vitthārena attha ājānāma.  Sādhu no bhava Gotamo tathā dhamma desetu, yathā maya imassa bhoto Gotamassa sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, vitthārena attha ājāneyyāmā”ti.  “Tena hi, gahapatayo, suṇātha, sādhuka manasi karotha, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bho”ti kho sāleyyakā brāhmaagahapatikā Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 440. “Tividha kho, gahapatayo, kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti, catubbidha vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti, tividha manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. 

 “Kathañca, gahapatayo, tividha kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo § lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu § . 

 “Adinnādāyī kho pana hoti.  Ya ta parassa paravittūpakaraa, gāmagata vā araññagata vā, ta adinna theyyasakhāta ādātā hoti. 

 “Kāmesumicchācārī kho pana hoti.  Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguaparikkhittāpi, tathārūpāsu cāritta āpajjitā hoti.  Eva kho, gahapatayo, tividha kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti. 

 “Kathañca gahapatayo, catubbidha vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco musāvādī hoti.  Sabhāgato vā parisāgato vā, ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā, abhinīto sakkhipuṭṭho-- ‘ehambho purisa, ya jānāsi ta vadehī’ti (CS:pg.1.356) so ajāna vā āha-- ‘jānāmī’ti, jāna vā āha-- ‘na jānāmī’ti, apassa vā āha-- ‘passāmī’ti, passa vā āha-- ‘na passāmī’ti § .  Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. 

 “Pisuavāco kho pana hoti.  Ito sutvā amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā imesa akkhātā amūsa bhedāya.  Iti samaggāna vā bhettā § , bhinnāna vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakarai vāca bhāsitā hoti.

 “Pharusavāco kho pana hoti.  Yā sā vācā aṇḍakā § kakkasā parakaukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisavattanikā (M.41./I,287.) tathārūpi vāca bhāsitā hoti. 

 “Samphappalāpī kho pana hoti.  Akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī.  Anidhānavati vāca bhāsitā hoti akālena anapadesa apariyantavati anatthasahita.  Eva kho, gahapatayo, catubbidha vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti.

 “Kathañca, gahapatayo, tividha manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco abhijjhālu hoti, ya ta parassa paravittūpakaraa ta abhijjhātā hoti-- ‘aho vata ya parassa ta mamassā’”ti! 

 “Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasakappo-- ‘ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’”ti § . 

 “Micchādiṭṭhiko kho pana hoti viparītadassano-- ‘natthi dinna natthi yiṭṭha natthi huta, natthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko, natthi aya loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā (CS:pg.1.357) natthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.  Eva kho, gahapatayo, tividha manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti.

 “Eva adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti. 

 441. “Tividha kho, gahapatayo, kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti, catubbidha vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti, tividha manasā dhammacariyāsamacariyā hoti.

 “Kathañca, gahapatayo, tividha kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

 “Adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato hoti.  Ya ta parassa paravittūpakaraa, gāmagata vā araññagata vā, ta nādinna theyyasakhāta ādātā hoti. 

 “Kāmesumicchācāra pahāya kāmesumicchācārā paivirato hoti.  Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cāritta āpajjitā hoti.  Eva kho, gahapatayo, tividha kāyena dhammacariyāsamacariyā (M.41./I,288.) hoti.

 “Kathañca, gahapatayo, catubbidha vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco musāvāda pahāya musāvādā paivirato hoti.  Sabhāgato vā parisāgato vā, ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā, abhinīto sakkhipuṭṭho-- ‘ehambho purisa, ya jānāsi ta vadehī’ti, so ajāna vā āha-- ‘na jānāmī’ti, jāna vā āha-- ‘jānāmī’ti, apassa vā āha-- ‘na passāmī’ti, passa vā āha (CS:pg.1.358)-- ‘passāmī’ti.  Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

 “Pisua vāca pahāya pisuṇāya vācāya paivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā na imesa akkhātā amūsa bhedāya.  Iti bhinnāna vā sandhātā, sahitāna vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakarai vāca bhāsitā hoti. 

 “Pharusa vāca pahāya pharusāya vācāya paivirato hoti.  Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā-- tathārūpi vāca bhāsitā hoti. 

 “Samphappalāpa pahāya samphappalāpā paivirato hoti.  Kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavati vāca bhāsitā hoti kālena sāpadesa pariyantavati atthasahita.  Eva kho, gahapatayo, catubbidha vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti. 

 “Kathañca, gahapatayo, tividha manasā dhammacariyāsamacariyā hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco anabhijjhālu hoti, ya ta parassa paravittūpakaraa ta nābhijjhātā hoti-- ‘aho vata ya parassa ta mamassā’ti! 

 “Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasakappo-- ‘ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attāna pariharantū’ti. 

 “Sammādiṭṭhiko kho pana hoti aviparītadassano-- ‘atthi dinna atthi yiṭṭha atthi huta, atthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko, atthi aya loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.  Eva kho, gahapatayo, tividha manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. 

 “Eva dhammacariyāsamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjanti. 

(M.41./I,289.) 442. Ākakheyya (CS:pg.1.359) ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā khattiyamahāsālāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā khattiyamahāsālāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī.

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā brāhmaamahāsālāna …pe… gahapatimahāsālāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā gahapatimahāsālāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā cātumahārājikāna devāna sahabyata upapajjeyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā cātumahārājikāna devāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā tāvatisāna devāna …pe… yāmāna devāna… tusitāna devāna… nimmānaratīna devāna… paranimmitavasavattīna devāna… brahmakāyikāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā brahmakāyikāna devāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā ābhāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā ābhāna devāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā parittābhāna devāna …pe… appamāṇābhāna devānaābhassarāna devāna… parittasubhāna devāna… appamāṇasubhāna devāna… subhakihāna devāna… Vehapphalāna devāna… avihāna (CS:pg.1.360) devāna… atappāna devāna… sudassāna devāna… sudassīna devāna… akaniṭṭhāna devānaākāsānañcāyatanūpagāna devāna… viññāṇañcāyatanūpagāna devāna ākiñcaññāyatanūpagāna devāna… nevasaññānāsaññāyatanūpagāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagāna devāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī”ti. 

(M.41./I,290.) 443. Eva vutte, Sāleyyakā brāhmaagahapatikā Bhagavanta etadavocuṁ-- “Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti.  Evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Ete maya bhavanta Gotama saraa gacchāma dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsake no bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete § saraa gate”ti. 

 

 Sāleyyakasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

(M.42.) (2) Verañjakasutta 鞞蘭若村婆羅門經

u北傳無相當之經典

 444. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena Verañjakā brāhmaagahapatikā Sāvatthiya paivasanti kenacideva karaṇīyena.  Assosu (CS:pg.1.361) kho Verañjakā brāhmaagahapatikā-- “Samao khalu, bho, Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana; kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti’.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī”ti.

 Atha kho Verañjakā brāhmaagahapatikā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā appekacce Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu; appekacce Bhagavatā saddhi sammodisu, sammodanīya katha (M.42./I,291.) sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu; appekacce yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā ekamanta nisīdisu; appekacce Bhagavato santike nāmagotta sāvetvā ekamanta nisīdisu; appekacce tuhībhūtā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho Verañjakā brāhmaagahapatikā Bhagavanta etadavocuṁ-- “Ko nu kho, bho Gotama, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti?  Ko pana, bho Gotama, hetu, ko paccayo yena midhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjantī”ti? 

 “Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti.  Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjantī”ti. 

 “Na kho maya imassa bhoto Gotamassa sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, vitthārena attha ājānāma.  Sādhu no bhava Gotamo tathā dhamma desetu yathā maya imassa bhoto Gotamassa sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, vitthārena attha (CS:pg.1.362) ājāneyyāmā”ti.  “Tena hi, gahapatayo, suṇātha sādhuka manasi karotha, bhāsissāmī”ti.  “Eva bho”ti kho Verañjakā brāhmaagahapatikā Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 445. “Tividha kho, gahapatayo, kāyena adhammacārī visamacārī hoti, catubbidha vācāya adhammacārī visamacārī hoti, tividha manasā adhammacārī visamacārī hoti. 

 “Kathañca, gahapatayo tividha kāyena adhammacārī visamacārī hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipātī hoti.  Luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.  Adinnādāyī kho pana hoti.  Ya ta parassa paravittūpakaraa… ta adinna theyyasakhāta ādātā hoti.  Kāmesumicchācārī kho pana hoti.  Yā tā māturakkhitā… tathārūpāsu cāritta āpajjitā hoti.  Eva kho, gahapatayo, tividha kāyena adhammacārī visamacārī hoti. 

 “Kathañca, gahapatayo, catubbidha vācāya adhammacārī visamacārī hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco musāvādī hoti.  Sabhāgato vā… sampajānamusā bhāsitā hoti.  Pisuavāco kho pana hoti.  Ito sutvā amutra akkhātā… vaggakarai vāca bhāsitā hoti.  Pharusavāco kho pana hoti.  Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā… tathārūpi vāca bhāsitā hoti.  Samphappalāpī kho pana hoti.  Akālavādī… apariyantavati anatthasahita.  Eva kho, gahapatayo, catubbidha vācāya adhammacārī visamacārī hoti. 

 “Kathañca, gahapatayo, tividha manasā adhammacārī visamacārī hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco abhijjhālu hoti …pe… ta mamassā’ti.  Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasakappo-- ime sattā haññantu vā… mā vā ahesun’ti.  Micchādiṭṭhiko kho pana hoti viparītadassano-- ‘natthi dinna, natthi yiṭṭha… sacchikatvā pavedentī’ti.  Eva kho, gahapatayo, tividha manasā adhammacārī visamacārī hoti. 

 “Eva adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti. 

 446. “Tividha (CS:pg.1.363) kho, gahapatayo, kāyena dhammacārī samacārī hoti, catubbidha vācāya dhammacārī samacārī hoti, tividha manasā dhammacārī samacārī hoti. 

 “Kathañca, gahapatayo, tividha kāyena dhammacārī samacārī hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.  Adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato hoti, ya ta parassa… ta nādinna theyyasakhāta ādātā hoti.  Kāmesumicchācāra pahāya… tathārūpāsu na cāritta āpajjitā hoti.  Eva kho, gahapatayo, tividha kāyena dhammacārī samacārī hoti. 

 “Kathañca, gahapatayo, catubbidha vācāya dhammacārī samacārī hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco musāvāda pahāya musāvādā paivirato hoti.  Sabhāgato vā …pe… na sampajānamusā bhāsitā hoti.  Pisua vāca pahāya… samaggakarai vāca bhāsitā hoti.  Pharusa vāca pahāya… tathārūpi vāca bhāsitā hoti.  Samphappalāpa pahāya… kālena sāpadesa pariyantavati atthasahita Eva kho, gahapatayo, catubbidha vācāya dhammacārī samacārī hoti. 

 “Kathañca, gahapatayo, tividha manasā dhammacārī samacārī hoti?  Idha, gahapatayo, ekacco anabhijjhālu hoti.  Ya ta parassa paravittūpakaraa ta nābhijjhātā hoti ‘aho vata ya parassa, ta mamassā’ti.  Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasakappo-- ‘ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attāna pariharantū’ti.  Sammādiṭṭhiko kho pana hoti aviparītadassano-- ‘atthi dinna, atthi yiṭṭha… saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.  Eva kho, gahapatayo, tividha manasā dhammacārī samacārī hoti. 

 “Eva dhammacariyāsamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjanti. 

 447. Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā khattiyamahāsālāna sahabyata upapajjeyyan’ti (CS:pg.1.364) hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā khattiyamahāsālāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā brāhmaamahāsālāna gahapatimahāsālāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā gahapatimahāsālāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakeyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā cātumahārājikāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā cātumahārājikāna devāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā tāvatisāna devāna… yāmāna devāna… tusitāna devāna… nimmānaratīna devāna… paranimmitavasavattīna devāna… brahmakāyikāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā brahmakāyikāna devāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā ābhāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā ābhāna devāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā parittābhāna devāna …pe… appamāṇābhāna devānaābhassarāna devāna… parittasubhāna devāna… appamāṇasubhāna devāna… subhakihāna devāna Vehapphalāna devāna… avihāna devāna… atappāna devāna… sudassāna devāna… sudassīna devāna… akaniṭṭhāna devānaākāsānañcāyatanūpagāna devāna… viññāṇañcāyatanūpagāna (CS:pg.1.365) devānaākiñcaññāyatanūpagāna devāna… nevasaññānāsaññāyatanūpagāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ya so kāyassa bhedā para maraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagāna devāna sahabyata upapajjeyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī. 

 Ākakheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī-- ‘aho vatāha āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti; hāna kho paneta vijjati, ‘ya so āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya.  Ta kissa hetu?  Tathā hi so dhammacārī samacārī’”ti. 

 448. Eva vutte, Verañjakā brāhmaagahapatikā Bhagavanta etadavocuṁ-- “Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Ete maya bhavanta Gotama saraa gacchāma dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsake no bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraa gate”ti. 

 

 Verañjakasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 (M.43./I,292.)

(M.43.) (3.) Mahāvedallasutta 有明大經

u《中阿含211經》大拘稀羅經(T1.790.)、《雜阿含251經》(T2.60.)

 449.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhiko sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Sāriputto tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmanta Sāriputta etadavoca-- (CS:pg.1.366)

 “‘Duppañño duppañño’ti, āvuso, vuccati.  Kittāvatā nu kho, āvuso, duppaññoti vuccatī”ti?

 “‘Nappajānāti nappajānātī’ti kho, āvuso, tasmā duppaññoti vuccati. 

 “Kiñca nappajānāti?  ‘Ida dukkhan’ti nappajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti nappajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti nappajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti nappajānāti.  ‘Nappajānāti nappajānātī’ti kho, āvuso, tasmā duppaññoti vuccatī”ti. 

 “‘Sādhāvuso’ti kho āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā āyasmanta Sāriputta uttari pañha apucchi--

 “‘Paññavā paññavā’ti, āvuso, vuccati.  Kittāvatā nu kho, āvuso, paññavāti vuccatī”ti? 

 “‘Pajānāti pajānātī’ti kho, āvuso, tasmā paññavāti vuccati. 

 “Kiñca pajānāti?  ‘Ida dukkhan’ti pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti pajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti pajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti pajānāti.  ‘Pajānāti pajānātī’ti kho, āvuso, tasmā paññavāti vuccatī”ti. 

 “‘Viññāṇa viññāṇan’ti, āvuso, vuccati.  Kittāvatā nu kho, āvuso, viññāṇanti vuccatī”ti? 

 “‘Vijānāti vijānātī’ti kho, āvuso, tasmā viññāṇanti vuccati. 

 “Kiñca vijānāti?  Sukhantipi vijānāti, dukkhantipi vijānāti, adukkhamasukhantipi vijānāti.  ‘Vijānāti vijānātī’ti kho, āvuso, tasmā viññāṇanti vuccatī”ti. 

 “Yā cāvuso, paññā yañca viññāṇa-- ime dhammā sasaṭṭhā udāhu visasaṭṭhā?  Labbhā ca panimesa dhammāna vinibbhujitvā § vinibbhujitvā nānākaraa paññāpetun”ti?  “Yā cāvuso, paññā yañca viññāṇa-- ime dhammā sasaṭṭhā, no visasaṭṭhā.  Na ca labbhā imesa dhammāna vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraa paññāpetu.  Ya hāvuso § , pajānāti ta vijānāti, ya vijānāti ta pajānāti. (M.43./I,293.) Tasmā ime dhammā sasaṭṭhā, no visasaṭṭhā.  Na ca labbhā imesa dhammāna vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraa paññāpetun”ti. 

 “Yā cāvuso, paññā yañca viññāṇa-- imesa dhammāna sasaṭṭhāna no visasaṭṭhāna ki nānākaraan”ti?  “Yā cāvuso, paññā yañca viññāṇa-- imesa (CS:pg.1.367) dhammāna sasaṭṭhāna no visasaṭṭhāna paññā bhāvetabbā, viññāṇa pariññeyya.  Ida nesa nānākaraan”ti. 

 450. “‘Vedanā vedanā’ti, āvuso, vuccati.  Kittāvatā nu kho, āvuso vedanāti vuccatī”ti? 

 “‘Vedeti vedetī’ti kho, āvuso, tasmā vedanāti vuccati. 

 “Kiñca vedeti?  Sukhampi vedeti, dukkhampi vedeti, adukkhamasukhampi vedeti.  ‘Vedeti vedetī’ti kho, āvuso, tasmā vedanāti vuccatī”ti. 

 “‘Saññā saññā’ti, āvuso, vuccati.  Kittāvatā nu kho, āvuso, saññāti vuccatī”ti? 

 “‘Sañjānāti sañjānātī’ti kho, āvuso, tasmā saññāti vuccati. 

 “Kiñca sañjānāti?  Nīlakampi sañjānāti, pītakampi sañjānāti, lohitakampi sañjānāti, odātampi sañjānāti.  ‘Sañjānāti sañjānātī’ti kho, āvuso, tasmā saññāti vuccatī”ti. 

 “Yā cāvuso, vedanā yā ca saññā yañca viññāṇa-- ime dhammā sasaṭṭhā udāhu visasaṭṭhā?  Labbhā ca panimesa dhammāna vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraa paññāpetun”ti?  “Yā cāvuso, vedanā yā ca saññā yañca viññāṇa-- ime dhammā sasaṭṭhā, no visasaṭṭhā.  Na ca labbhā imesa dhammāna vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraa paññāpetu.  Ya hāvuso § , vedeti ta sañjānāti, ya sañjānāti ta vijānāti.  Tasmā ime dhammā sasaṭṭhā no visasaṭṭhā.  Na ca labbhā imesa dhammāna vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraa paññāpetun”ti. 

 451. “Nissaṭṭhena hāvuso § , pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena ki neyyan”ti? 

 “Nissaṭṭhena āvuso, pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana neyya, ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana neyya, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana neyyan”ti. 

 “Neyya panāvuso, dhamma kena pajānātī”ti? 

 “Neyya kho, āvuso, dhamma paññācakkhunā pajānātī”ti. 

 “Paññā panāvuso, kimatthiyā”ti? 

 “Paññā kho, āvuso, abhiññatthā pariññatthā pahānatthā”ti. 

(M.43./I,294.) 452. “Kati (CS:pg.1.368) panāvuso, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti? 

 “Dve kho, āvuso, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya-- parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro.  Ime kho, āvuso, dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti. 

 “Katihi panāvuso, agehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisasā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisasā cā”ti? 

 “Pañcahi kho, āvuso, agehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisasā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisasā ca.  Idhāvuso, sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti, sākacchānuggahitā ca hoti, samathānuggahitā ca hoti, vipassanānuggahitā ca hoti.  Imehi kho, āvuso, pañcahagehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisasā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisasā cā”ti. 

 453. “Kati panāvuso, bhavā”ti? 

 “Tayome, āvuso, bhavā-- kāmabhavo rūpabhavo, arūpabhavo”ti. 

 “Katha panāvuso, āyati punabbhavābhinibbatti hotī”ti? 

 “Avijjānīvaraṇāna kho, āvuso, sattāna tahāsayojanāna tatratatrābhinandanā-- eva āyati punabbhavābhinibbatti hotī”ti. 

 “Katha panāvuso, āyati punabbhavābhinibbatti na hotī”ti? 

 “Avijjāvirāgā kho, āvuso, vijjuppādā tahānirodhā-- eva āyati punabbhavābhinibbatti na hotī”ti. 

 454. “Katama panāvuso, pahama jhānan”ti? 

 “Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati-- ida vuccati, āvuso, pahama jhānan”ti. 

 “Pahama panāvuso, jhāna kati-agikan”ti? 

 “Pahama kho, āvuso, jhāna pañcagika.  Idhāvuso, pahama jhāna samāpannassa bhikkhuno vitakko ca vattati, vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca.  Pahama kho, āvuso, jhāna eva pañcagikan”ti. 

 “Pahama panāvuso, jhāna katagavippahīna katagasamannāgatan”ti? 

 “Pahama kho, āvuso, jhāna pañcagavippahīna, pañcagasamannāgata.  Idhāvuso, pahama jhāna samāpannassa bhikkhuno kāmacchando pahīno (CS:pg.1.369) hoti, byāpādo pahīno hoti, thīnamiddha pahīna hoti, uddhaccakukkucca (M.43./I,295.)  pahīna hoti, vicikicchā pahīnā hoti; vitakko ca vattati, vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca.  Pahama kho, āvuso, jhāna eva pañcagavippahīna pañcagasamannāgatan”ti. 

 455. “Pañcimāni āvuso, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisaya paccanubhonti, seyyathida-- cakkhundriya, sotindriya, ghānindriya, jivhindriya, kāyindriya.  Imesa kho, āvuso, pañcanna indriyāna nānāvisayāna nānāgocarāna, na aññamaññassa gocaravisaya paccanubhontāna, ki paisaraa, ko ca nesa gocaravisaya paccanubhotī”ti? 

 “Pañcimāni, āvuso, indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisaya paccanubhonti, seyyathida-- cakkhundriya, sotindriya, ghānindriya, jivhindriya, kāyindriya.  Imesa kho, āvuso, pañcanna indriyāna nānāvisayāna nānāgocarāna, na aññamaññassa gocaravisaya paccanubhontāna, mano paisaraa, mano ca nesa gocaravisaya paccanubhotī”ti. 

 456. “Pañcimāni, āvuso, indriyāni, seyyathida-- cakkhundriya, sotindriya, ghānindriya, jivhindriya, kāyindriya.  Imāni kho, āvuso, pañcindriyāni ki paicca tiṭṭhantī”ti? 

 “Pañcimāni, āvuso, indriyāni, seyyathida-- cakkhundriya, sotindriya, ghānindriya, jivhindriya, kāyindriya.  Imāni kho, āvuso, pañcindriyāni āyu paicca tiṭṭhantī”ti. 

 Āyu panāvuso, ki paicca tiṭṭhatī”ti? 

 Āyu usma paicca tiṭṭhatī”ti. 

 “Usmā panāvuso, ki paicca tiṭṭhatī”ti? 

 “Usmā āyu paicca tiṭṭhatī”ti. 

 “Idāneva kho maya, āvuso, āyasmato Sāriputtassa bhāsita eva ājānāma-- ‘āyu usma paicca tiṭṭhatī’ti.  Idāneva pana maya, āvuso, āyasmato Sāriputtassa bhāsita eva ājānāma-- ‘usmā āyu paicca tiṭṭhatī’ti. 

 “Yathā katha panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? 

 “Tena hāvuso, upama te karissāmi; upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa attha ājānanti.  Seyyathāpi, āvuso, telappadīpassa jhāyato acci paicca ābhā paññāyati, ābha paicca acci paññāyati; evameva kho, āvuso, āyu usma paicca tiṭṭhati, usmā āyu paicca tiṭṭhatī”ti. 

 457. “Teva (CS:pg.1.370) nu kho, āvuso, āyusakhārā, te vedaniyā dhammā udāhu aññe āyusakhārā aññe vedaniyā dhammā”ti?  “Na (M.43./I,296.) kho āvuso, teva āyusakhārā te vedaniyā dhammā.  Te ca hāvuso, āyusakhārā abhavisu te vedaniyā dhammā, na yida saññāvedayitanirodha samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhāna paññāyetha.  Yasmā ca kho, āvuso, aññe āyusakhārā aññe vedaniyā dhammā, tasmā saññāvedayitanirodha samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhāna paññāyatī”ti.

 “Yadā nu kho, āvuso, ima kāya kati dhammā jahanti; athāya kāyo ujjhito avakkhitto seti, yathā kaṭṭha acetanan”ti?

 “Yadā kho, āvuso, ima kāya tayo dhammā jahanti-- āyu usmā ca viññāṇa; athāya kāyo ujjhito avakkhitto seti, yathā kaṭṭha acetanan”ti.

 “Yvāya, āvuso, mato kālakato, yo cāya bhikkhu saññāvedayitanirodha samāpanno-- imesa ki nānākaraan”ti?

 “Yvāya, āvuso, mato kālakato tassa kāyasakhārā niruddhā paippassaddhā vacīsakhārā niruddhā paippassaddhā, cittasakhārā niruddhā paippassaddhā, āyu parikkhīṇo, usmā vūpasantā, indriyāni paribhinnāni.  Yo cāya bhikkhu saññāvedayitanirodha samāpanno tassapi kāyasakhārā niruddhā paippassaddhā, vacīsakhārā niruddhā paippassaddhā, cittasakhārā niruddhā paippassaddhā, āyu na parikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni vippasannāni.  Yvāya, āvuso, mato kālakato, yo cāya bhikkhu saññāvedayitanirodha samāpanno-- ida nesa nānākaraan”ti.

 458. “Kati panāvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti?

 “Cattāro kho, āvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā.  Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Ime kho, āvuso, cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti. 

 “Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti? 

 “Dve kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā (CS:pg.1.371) sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro.  Ime kho, āvuso, dve paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā”ti. 

 “Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā hitiyā”ti? 

 “Tayo kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā (M.43./I,297.) hitiyā sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro, pubbe ca abhisakhāro.  Ime kho, āvuso, tayo paccayā animittāya cetovimuttiyā hitiyā”ti. 

 “Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā”ti? 

 “Dve kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya-- sabbanimittānañca manasikāro, animittāya ca dhātuyā amanasikāro.  Ime kho, āvuso, dve paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā”ti. 

 459.“Yā cāya, āvuso, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti-- ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? 

 “Yā cāya, āvuso, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti-- atthi kho, āvuso, pariyāyo ya pariyāya āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca; atthi ca kho, āvuso, pariyāyo ya pariyāya āgamma ime dhammā ekatthā, byañjanameva nāna”. 

 “Katamo cāvuso, pariyāyo ya pariyāya āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca”? 

 “Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho (CS:pg.1.372) tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Aya vuccatāvuso, appamāṇā cetovimutti”. 

 “Katamā cāvuso, ākiñcaññā cetovimutti”? 

 “Idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati.  Aya vuccatāvuso, ākiñcaññā cetovimutti”. 

 “Katamā cāvuso, suññatā cetovimutti”? 

 “Idhāvuso, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paisañcikkhati-- ‘suññamida attena vā attaniyena vā’ti. (M.43./I,298.) Aya vuccatāvuso, suññatā cetovimutti”. 

 “Katamā cāvuso, animittā cetovimutti”? 

 “Idhāvuso, bhikkhu sabbanimittāna amanasikārā animitta cetosamādhi upasampajja viharati.  Aya vuccatāvuso, animittā cetovimutti.  Aya kho, āvuso, pariyāyo ya pariyāya āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca”. 

 “Katamo cāvuso, pariyāyo ya pariyāya āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nāna”?

 “Rāgo kho, āvuso, pamāṇakarao, doso pamāṇakarao, moho pamāṇakarao.  Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā.  Yāvatā kho, āvuso, appamāṇā cetovimuttiyo, akuppā tāsa cetovimutti aggamakkhāyati.  Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.  Rāgo kho, āvuso, kiñcano, doso kiñcano, moho kiñcano.  Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā.  Yāvatā kho, āvuso, ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsa cetovimutti aggamakkhāyati.  Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena suññā mohena.  Rāgo kho, āvuso, nimittakarao, doso nimittakarao, moho nimittakarao.  Te (CS:pg.1.373) khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā.  Yāvatā kho, āvuso, animittā cetovimuttiyo, akuppā tāsa cetovimutti aggamakkhāyati.  Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.  Aya kho, āvuso, pariyāyo ya pariyāya āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan”ti.

 Idamavocāyasmā Sāriputto.  Attamano āyasmā Mahākoṭṭhiko āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinandīti.

 

 Mahāvedallasutta niṭṭhita tatiya.

 

  (M.44./I,299.)

(M.44.) (4) Cūḷavedallasutta 有明小經

u《中阿含210經》法樂比丘尼經(T1.788.)

 460. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Atha kho Visākho upāsako yena Dhammadinnā bhikkhunī tenupasakami; upasakamitvā Dhammadinna bhikkhuni abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Visākho upāsako Dhammadinna bhikkhuni etadavoca--“‘Sakkāyo sakkāyo’ti, ayye, vuccati.  Katamo nu kho, ayye, sakkāyo vutto Bhagavatā”ti?  “Pañca kho ime, āvuso Visākha, upādānakkhandhā sakkāyo vutto Bhagavatā, seyyathida-- rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, sakhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.  Ime kho, āvuso Visākha, pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto Bhagavatā”ti.

 “Sādhayye”ti kho Visākho upāsako Dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsita abhinanditvā anumoditvā Dhammadinna bhikkhuni uttari pañha apucchi-- “‘sakkāyasamudayo sakkāyasamudayo’ti, ayye, vuccati.  Katamo nu kho, ayye, sakkāyasamudayo vutto Bhagavatā”ti?  “Yāya, āvuso Visākha, tahā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathida-- kāmatahā bhavatahā vibhavatahā; aya kho, āvuso Visākha, sakkāyasamudayo vutto Bhagavatā”ti.

 “‘Sakkāyanirodho (CS:pg.1.374) sakkāyanirodho’ti, ayye, vuccati.  Katamo nu kho, ayye, sakkāyanirodho vutto Bhagavatā”ti?  

 “Yo kho, āvuso Visākha, tassāyeva tahāya asesavirāganirodho cāgo painissaggo mutti anālayo; aya kho, āvuso Visākha, sakkāyanirodho vutto Bhagavatā”ti. 

 “‘Sakkāyanirodhagāminī paipadā sakkāyanirodhagāminī paipadā’ti, ayye, vuccati.  Katamā nu kho, ayye, sakkāyanirodhagāminī paipadā vuttā Bhagavatā”ti? 

 “Ayameva kho, āvuso Visākha, ariyo aṭṭhagiko maggo sakkāyanirodhagāminī paipadā vuttā Bhagavatā, seyyathida sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhī”ti. 

 “Taññeva nu kho, ayye, upādāna te § pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānan”ti?  “Na kho, āvuso Visākha, taññeva upādāna te pañcupādānakkhandhā, (M.44./I,300.) nāpi aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādāna.  Yo kho, āvuso Visākha, pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgo ta tattha upādānan”ti. 

 461. “Katha panāyye, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti?  “Idhāvuso Visākha, assutavā puthujjano, ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpa attato samanupassati, rūpavanta vā attāna, attani vā rūpa, rūpasmi vā attāna.  Vedana …pe… sañña… sakhāre… viññāṇa attato samanupassati, viññāṇavanta vā attāna, attani vā viññāṇa, viññāṇasmi vā attāna.  Eva kho āvuso Visākha, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti. 

 “Katha panāyye, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? 

 “Idhāvuso Visākha, sutavā ariyasāvako, ariyāna dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisāna dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, na rūpa attato samanupassati, na rūpavanta vā attāna, na attani vā rūpa, na rūpasmi vā attāna.  Na vedana …pe… na sañña… na sakhāre …pe… na viññāṇa attato samanupassati, na viññāṇavanta vā attāna (CS:pg.1.375) na attani vā viññāṇa, na viññāṇasmi vā attāna.  Eva kho, āvuso Visākha, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti. 

 462. “Katamo panāyye, ariyo aṭṭhagiko maggo”ti? 

 “Ayameva kho, āvuso Visākha, ariyo aṭṭhagiko maggo, seyyathida-- sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhī”ti.  “Ariyo panāyye, aṭṭhagiko maggo sakhato udāhu asakhato”ti? 

 “Ariyo kho, āvuso Visākha, aṭṭhagiko maggo (M.44./I,301.) sakhato”ti

 “Ariyena nu kho, ayye, aṭṭhagikena maggena tayo khandhā sagahitā udāhu tīhi khandhehi ariyo aṭṭhagiko maggo sagahito”ti? 

 “Na kho, āvuso Visākha, ariyena aṭṭhagikena maggena tayo khandhā sagahitā; tīhi ca kho, āvuso Visākha, khandhehi ariyo aṭṭhagiko maggo sagahito.  Yā cāvuso Visākha, sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammā-ājīvo ime dhammā sīlakkhandhe sagahitā.  Yo ca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi ime dhammā samādhikkhandhe sagahitā.  Yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsakappo, ime dhammā paññākkhandhe sagahitā”ti. 

 “Katamo panāyye, samādhi, katame dhammā samādhinimittā, katame dhammā samādhiparikkhārā, katamā samādhibhāvanā”ti? 

 “Yā kho, āvuso Visākha, cittassa ekaggatā aya samādhi; cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā; cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā.  Yā tesayeva dhammāna āsevanā bhāvanā bahulīkamma, aya ettha samādhibhāvanā”ti. 

 463. “Kati panāyye, sakhārā”ti? 

 “Tayome, āvuso Visākha, sakhārā-- kāyasakhāro, vacīsakhāro, cittasakhāro”ti. 

 “Katamo panāyye, kāyasakhāro, katamo vacīsakhāro, katamo cittasakhāro”ti? 

 “Assāsapassāsā kho, āvuso Visākha, kāyasakhāro, vitakkavicārā vacīsakhāro, saññā ca vedanā ca cittasakhāro”ti. 

 “Kasmā panāyye, assāsapassāsā kāyasakhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsakhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasakhāro”ti? 

 “Assāsapassāsā kho, āvuso (CS:pg.1.376) Visākha, kāyikā ete dhammā kāyappaibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasakhāro.  Pubbe kho, āvuso Visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vāca bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsakhāro.  Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittappaibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasakhāro”ti. 

 464. “Katha panāyye, saññāvedayitanirodhasamāpatti hotī”ti? 

 “Na kho, āvuso Visākha, saññāvedayitanirodha samāpajjantassa bhikkhuno eva hoti-- ‘aha saññāvedayitanirodha samāpajjissan’ti vā, ‘aha saññāvedayitanirodha samāpajjāmī’ti vā, ‘aha saññāvedayitanirodha samāpanno’ti vā.  Atha khvāssa pubbeva tathā citta bhāvita hoti ya ta tathattāya upanetī”ti. 

 “Saññāvedayitanirodha (M.44./I,302.) samāpajjantass panāyye, bhikkhuno katame dhammā pahama nirujjhanti-- yadi vā kāyasakhāro, yadi vā vacīsakhāro, yadi vā cittasakhāro”ti?  “Saññāvedayitanirodha samāpajjantassa kho, āvuso Visākha, bhikkhuno pahama nirujjhati vacīsakhāro, tato kāyasakhāro, tato cittasakhāro”ti. 

 “Katha panāyye, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhāna hotī”ti? 

 “Na kho, āvuso Visākha, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno eva hoti-- ‘aha saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissan’ti vā, ‘aha saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmī’ti vā, ‘aha saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhito’ti vā.  Atha khvāssa pubbeva tathā citta bhāvita hoti ya ta tathattāya upanetī”ti. 

 “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa panāyye, bhikkhuno katame dhammā pahama uppajjanti-- yadi vā kāyasakhāro, yadi vā vacīsakhāro, yadi vā cittasakhāro”ti?  “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa kho, āvuso Visākha, bhikkhuno pahama uppajjati cittasakhāro, tato kāyasakhāro, tato vacīsakhāro”ti. 

 “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhita panāyye, bhikkhu kati phassā phusantī”ti?  “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhita kho, āvuso (CS:pg.1.377) Visākha, bhikkhu tayo phassā phusanti-- suññato phasso, animitto phasso, appaihito phasso”ti. 

 “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa panāyye, bhikkhuno kininna citta hoti kipoa kipabbhāran”ti?  “Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho, āvuso Visākha, bhikkhuno vivekaninna citta hoti, vivekapoa vivekapabbhāran”ti. 

 465. “Kati panāyye, vedanā”ti? 

 “Tisso kho imā, āvuso Visākha, vedanā-- sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā”ti. 

 “Katamā panāyye, sukhā vedanā, katamā dukkhā vedanā, katamā adukkhamasukhā vedanā”ti? 

 “Ya kho, āvuso Visākha, kāyika vā cetasika vā sukha sāta vedayita-- aya sukhā vedanā.  Ya kho, āvuso Visākha, kāyika vā cetasika vā dukkha asāta vedayita-- aya dukkhā vedanā.  Ya kho, āvuso Visākha, kāyika vā cetasika vā neva sāta nāsāta vedayita-- aya adukkhamasukhā (M.44./I,303.) vedanā”ti.  

 “Sukhā panāyye, vedanā kisukhā kidukkhā, dukkhā vedanā kisukhā kidukkhā, adukkhamasukhā vedanā kisukhā kidukkhā”ti? 

 “Sukhā kho, āvuso Visākha, vedanā hitisukhā vipariṇāmadukkhā; dukkhā vedanā hitidukkhā vipariṇāmasukhā adukkhamasukhā vedanā ñāṇasukhā aññāṇadukkhā”ti. 

 “Sukhāya panāyye, vedanāya ki anusayo anuseti, dukkhāya vedanāya ki anusayo anuseti, adukkhamasukhāya vedanāya ki anusayo anusetī”ti? 

 “Sukhāya kho, āvuso Visākha, vedanāya rāgānusayo anuseti, dukkhāya vedanāya paighānusayo anuseti, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti. 

 “Sabbāya nu kho, ayye, sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti, sabbāya dukkhāya vedanāya paighānusayo anuseti, sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti? 

 “Na kho, āvuso Visākha, sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti, na sabbāya dukkhāya vedanāya paighānusayo anuseti, na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti. 

 “Sukhāya (CS:pg.1.378) panāyye, vedanāya ki pahātabba, dukkhāya vedanāya ki pahātabba, adukkhamasukhāya vedanāya ki pahātabban”ti? 

 “Sukhāya kho, āvuso Visākha, vedanāya rāgānusayo pahātabbo, dukkhāya vedanāya paighānusayo pahātabbo, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo”ti. 

 “Sabbāya nu kho, ayye, sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo, sabbāya dukkhāya vedanāya paighānusayo pahātabbo, sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo”ti? 

 “Na kho, āvuso Visākha, sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo, na sabbāya dukkhāya vedanāya paighānusayo pahātabbo na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo.  Idhāvuso Visākha, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Rāga tena pajahati, na tattha rāgānusayo anuseti.  Idhāvuso Visākha, bhikkhu iti paisañcikkhati-- ‘kudāssu nāmāha tadāyatana upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatana upasampajja viharantī’ti?  Iti anuttaresu vimokkhesu piha (M.44./I,304.) upaṭṭhāpayato uppajjati pihāppaccayā domanassa.  Paigha tena pajahati, na tattha paighānusayo anuseti.  Idhāvuso Visākha, bhikkhu sukhassa ca pahānā, dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassāna atthagamā, adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Avijja tena pajahati, na tattha avijjānusayo anusetī”ti. 

 466. “Sukhāya panāyye, vedanāya ki paibhāgo”ti? 

 “Sukhāya kho, āvuso Visākha, vedanāya dukkhā vedanā paibhāgo”ti. 

 “Dukkhāya pannāyye, vedanāya ki paibhāgo”ti? 

 “Dukkhāya kho, āvuso Visākha, vedanāya sukhā vedanā paibhāgo”ti. 

 “Adukkhamasukhāya panāyye, vedanāya ki paibhāgo”ti? 

 “Adukkhamasukhāya kho, āvuso Visākha, vedanāya avijjā paibhāgo”ti. 

 “Avijjāya panāyye, ki paibhāgo”ti? 

 “Avijjāya kho, āvuso Visākha, vijjā paibhāgo”ti.  

 “Vijjāya panāyye, ki paibhāgo”ti? 

 “Vijjāya kho, āvuso Visākha, vimutti paibhāgo”ti. 

 “Vimuttiyā panāyye ki paibhāgo”ti? 

 “Vimuttiyā kho, āvuso Visākha, nibbāna paibhāgo”ti. 

 “Nibbānassa panāyye, ki paibhāgo”ti?  “Accayāsi, āvuso §Visākha, pañha, nāsakkhi pañhāna pariyanta gahetu.  Nibbānogadhañhi, āvuso Visākha, brahmacariya, nibbānaparāyana nibbānapariyosāna.  Ākakhamāno ca tva, āvuso Visākha, Bhagavanta upasakamitvā etamattha puccheyyāsi, yathā ca te Bhagavā byākaroti tathā na dhāreyyāsī”ti. 

 467. Atha kho Visākho upāsako Dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Dhammadinna bhikkhuni abhivādetvā padakkhia katvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Visākho upāsako yāvatako ahosi Dhammadinnāya bhikkhuniyā saddhi kathāsallāpo ta sabba Bhagavato ārocesi.  Eva vutte, Bhagavā Visākha upāsaka etadavoca--“Paṇḍitā, Visākha, Dhammadinnā bhikkhunī, mahāpaññā, Visākha, Dhammadinnā bhikkhunī.  Ma cepi tva, Visākha, etamattha puccheyyāsi, ahampi ta evameva byākareyya, (M.44./I,305.) yathā ta Dhammadinnāya bhikkhuniyā byākata.  Eso cevetassa § attho.  Evañca na § dhārehī”ti.

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano Visākho upāsako Bhagavato bhāsita abhinandīti.

 

 Cūḷavedallasutta niṭṭhita catuttha.

 

 

 (M.45.) (5) Cūḷadhammasamādānasutta 得法小經

u《中阿含174經》受法經(T1.711.)

 468. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Cattārimāni, bhikkhave, dhammasamādānāni.  Katamāni cattāri?  Atthi, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipāka; atthi, bhikkhave (CS:pg.1.380) dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipāka; atthi, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipāka; atthi, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka”.

 469.“Katamañca, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipāka?  Santi, bhikkhave, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi kāmesu doso’ti.  Te kāmesu pātabyata āpajjanti.  Te kho moibaddhāhi § paribbājikāhi paricārenti.  Te evamāhasu-- ‘Kisu nāma te bhonto samaabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhaya sampassamānā kāmāna pahānamāhasu, kāmāna pariñña paññapenti?  Sukho imissā paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso’ti te kāmesu pātabyata āpajjanti.  Te kāmesu pātabyata āpajjitvā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti.  Te tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti.  Te evamāhasu-- ‘ida kho te bhonto samaabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhaya sampassamānā kāmāna pahānamāhasu, kāmāna pariñña paññapenti, ime hi maya kāmahetu (M.45./I,306.) kāmanidāna dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayāmā’ti.  Seyyathāpi, bhikkhave, gimhāna pacchime māse māluvāsipāṭikā phaleyya.  Atha kho ta, bhikkhave, māluvābīja aññatarasmi sālamūle nipateyya.  Atha kho, bhikkhave, yā tasmi sāle adhivatthā devatā sā bhītā saviggā santāsa āpajjeyya.  Atha kho, bhikkhave, tasmi sāle adhivatthāya devatāya mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiavanappatīsu adhivatthā devatā sagamma samāgamma eva samassāseyyu-- ‘mā bhava bhāyi, mā bhava bhāyi; appeva nāmeta māluvābīja moro vā gileyya § , mago vā khādeyya, davaḍāho § vā aheyya, vanakammikā vā uddhareyyu, upacikā vā uṭṭhaheyyu § , abīja vā panassā’ti.  Atha kho ta, bhikkhave, māluvābīja neva moro gileyya, na mago khādeyya, na davaḍāho aheyya, na vanakammikā uddhareyyu, na upacikā uṭṭhaheyyu, bījañca panassa ta pāvussakena meghena abhippavuṭṭha (CS:pg.1.381) sammadeva viruheyya.  Sāssa māluvālatā taruṇā mudukā lomasā vilambinī, sā ta sāla upaniseveyya.  Atha kho, bhikkhave, tasmi sāle adhivatthāya devatāya evamassa-- ‘Kisu nāma te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiavanappatīsu adhivatthā devatā māluvābīje anāgatabhaya sampassamānā sagamma samāgamma eva samassāsesu §-- “Mā bhava bhāyi mā bhava bhāyi, appeva nāmeta māluvābīja moro vā gileyya, mago vā khādeyya, davaḍāho vā aheyya, vanakammikā vā uddhareyyu, upacikā vā uṭṭhaheyyu, abīja vā panassā”ti; sukho imissā māluvālatāya taruṇāya mudukāya lomasāya vilambiniyā samphasso’ti.  Sā ta sāla anuparihareyya.  Sā ta sāla anupariharitvā upari viabhi § kareyya.  Upari viabhi karitvā oghana janeyya.  Oghana janetvā ye tassa sālassa mahantā mahantā khandhā te padāleyya.  Atha kho, bhikkhave, tasmi sāle adhivatthāya devatāya evamassa-- ‘ida kho te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiavanappatīsu adhivatthā devatā māluvābīje anāgatabhaya sampassamānā sagamma samāgamma eva samassāsesu §-- “Mā bhava bhāyi mā bhava bhāyi, appeva nāmeta māluvābīja moro vā gileyya, (M.45./I,307.) mago vā khādeyya, davaḍāho vā aheyya, vanakammikā vā uddhareyyu, upacikā vā uṭṭhaheyyu abīja vā panassā”ti.  Yañcāha § māluvābījahetu dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayāmī’ti.  Evameva kho, bhikkhave, santi eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino ‘natthi kāmesu doso’ti Te kāmesu pātabyata āpajjanti.  Te moibaddhāhi paribbājikāhi paricārenti.  Te evamāhasu-- ‘Kisu nāma te bhonto samaabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhaya sampassamānā kāmāna pahānamāhasu, kāmāna pariñña paññapenti?  Sukho imissā paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso’ti.  Te kāmesu pātabyata āpajjanti.  Te kāmesu pātabyata āpajjitvā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti.  Te tattha dukkhā tibbā kharā (CS:pg.1.382) kaukā vedanā vedayanti.  Te evamāhasu-- ‘ida kho te bhonto samaabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhaya sampassamānā kāmāna pahānamāhasu, kāmāna pariñña paññapenti.  Ime hi maya kāmahetu kāmanidāna dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayāmā’ti.  Ida vuccati, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipāka. 

 470. “Katamañca, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipāka?  Idha, bhikkhave, ekacco acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano, na-ehibhaddantiko, natiṭṭhabhaddantiko, nābhihaa, na uddissakata, na nimantana sādiyati, so na kumbhimukhā paiggahāti, na kaopimukhā paiggahāti, na eakamantara, na daṇḍamantara, na musalamantara, na dvinna bhuñjamānāna, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na sakittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na maccha, na masa, na sura, na meraya, na thusodaka pivati.  So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko.  Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti… sattahipi dattīhi yāpeti.  Ekāhikampi āhāra āhāreti, dvīhikampi āhāra āhāreti… sattāhikampi āhāra āhāreti.  Iti evarūpa addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.  So sākabhakkho vā  (M.45./I,308.) hoti sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haabhakkho vā hoti, kaabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.  So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, pasukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti, kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti, āsanapaikkhitto, ukkuikopi hoti ukkuikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti, kaṇṭakāpassaye seyya (CS:pg.1.383) kappeti § , sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati.  Iti evarūpa anekavihita kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati So kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  Ida vuccati, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipāka. 

 471. “Katamañca, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipāka?  Idha bhikkhave, ekacco pakatiyā tibbarāgajātiko hoti, so abhikkhaa rāgaja dukkha domanassa paisavedeti; pakatiyā tibbadosajātiko hoti, so abhikkhaa dosaja dukkha domanassa paisavedeti; pakatiyā tibbamohajātiko hoti, so abhikkhaa mohaja dukkha domanassa paisavedeti.  So sahāpi dukkhena, sahāpi domanassena, assumukhopi rudamāno paripuṇṇa parisuddha brahmacariya carati.  So kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Ida vuccati, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipāka. 

 472. “Katamañca, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka?  Idha, bhikkhave, ekacco pakatiyā na tibbarāgajātiko hoti, so na abhikkhaa rāgaja dukkha domanassa paisavedeti; pakatiyā na tibbadosajātiko hoti, so na abhikkhaa dosaja dukkha domanassa paisavedeti; pakatiyā na tibbamohajātiko (M.45./I,309.) hoti, so na abhikkhaa mohaja dukkha domanassa paisavedeti.  So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna …pe… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja viharati.  So kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Ida vuccati, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka.  Imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammasamādānānī”ti. 

 Idamavoca (CS:pg.1.384) Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Cūḷadhammasamādānasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

  (M.46.) (6) Mahādhammasamādānasutta 得法大經

u《中阿含175經》受法經(T1.712.)

 473. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Yebhuyyena, bhikkhave, sattā evakāmā evachandā eva-adhippāyā-- ‘aho vata aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyeyyu, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍheyyun’ti.  Tesa, bhikkhave, sattāna evakāmāna evachandāna eva-adhippāyāna aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti.  Tatra tumhe, bhikkhave, ka hetu paccethā”ti? (M.46./I,310.) “Bhagavamūlakā no, bhante, dhammā, Bhagavanettikā, Bhagavapaisaraṇā.  Sādhu vata, bhante, Bhagavantaññeva paibhātu etassa bhāsitassa attho; Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.  “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhuka manasi karotha, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 474. “Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano, ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, sevitabbe dhamme na jānāti asevitabbe dhamme na jānāti, bhajitabbe dhamme na jānāti abhajitabbe dhamme na jānāti.  So sevitabbe dhamme ajānanto asevitabbe dhamme ajānanto, bhajitabbe dhamme ajānanto abhajitabbe dhamme ajānanto, asevitabbe dhamme sevati sevitabbe dhamme na sevati, abhajitabbe dhamme bhajati bhajitabbe dhamme na bhajati.  Tassa asevitabbe dhamme sevato sevitabbe dhamme asevato, abhajitabbe dhamme bhajato bhajitabbe dhamme abhajato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā (CS:pg.1.385) abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta aviddasuno. 

 “Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako, ariyāna dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisāna dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, sevitabbe dhamme jānāti asevitabbe dhamme jānāti, bhajitabbe dhamme jānāti abhajitabbe dhamme jānāti.  So sevitabbe dhamme jānanto asevitabbe dhamme jānanto, bhajitabbe dhamme jānanto abhajitabbe dhamme jānanto, asevitabbe dhamme na sevati sevitabbe dhamme sevati, abhajitabbe dhamme na bhajati bhajitabbe dhamme bhajati.  Tassa asevitabbe dhamme asevato sevitabbe dhamme sevato, abhajitabbe dhamme abhajato bhajitabbe dhamme bhajato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta viddasuno. 

 475. “Cattārimāni, bhikkhave, dhammasamādānāni.  Katamāni cattāri?  Atthi, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipāka; atthi, bhikkhave, (M.46./I,311.) dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipāka; atthi, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipāka; atthi, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka. 

 476. “Tatra, bhikkhave, yamida § dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipāka, ta avidvā avijjāgato yathābhūta nappajānāti-- ‘ida kho dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākan’ti.  Ta avidvā avijjāgato yathābhūta appajānanto ta sevati, ta na parivajjeti.  Tassa ta sevato, ta aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta aviddasuno. 

 “Tatra, bhikkhave, yamida dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipāka ta avidvā avijjāgato yathābhūta nappajānāti-- ‘ida kho dhammasamādāna paccuppannasukha (CS:pg.1.386) āyati dukkhavipākan’ti.  Ta avidvā avijjāgato yathābhūta appajānanto ta sevati, ta na parivajjeti.  Tassa ta sevato, ta aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta aviddasuno. 

 “Tatra bhikkhave, yamida dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipāka, ta avidvā avijjāgato yathābhūta nappajānāti-- ‘ida kho dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipākan’ti.  Ta avidvā avijjāgato yathābhūta appajānanto ta na sevati, ta parivajjeti.  Tassa ta asevato, ta parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta aviddasuno. 

 “Tatra, bhikkhave, yamida dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka, ta avidvā avijjāgato yathābhūta nappajānāti-- ‘ida kho dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākan’ti.  Ta avidvā avijjāgato yathābhūta appajānanto ta na sevati, ta parivajjeti.  Tassa ta asevato, ta parivajjayato, (M.46./I,312.) aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta aviddasuno. 

 477. “Tatra, bhikkhave, yamida dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipāka ta vidvā vijjāgato yathābhūta pajānāti-- ‘ida kho dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākan’ti.  Ta vidvā vijjāgato yathābhūta pajānanto ta na sevati, ta parivajjeti.  Tassa ta asevato, ta parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta viddasuno. 

 “Tatra, bhikkhave, yamida dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipāka ta vidvā vijjāgato yathābhūta pajānāti-- ‘ida kho dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipākan’ti.  Ta vidvā vijjāgato yathābhūta pajānanto ta na sevati, ta parivajjeti.  Tassa ta asevato, ta parivajjayato (CS:pg.1.387) aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta viddasuno. 

 “Tatra bhikkhave, yamida dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipāka ta vidvā vijjāgato yathābhūta pajānāti-- ‘ida kho dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipākan’ti.  Ta vidvā vijjāgato yathābhūta pajānanto ta sevati, ta na parivajjeti.  Tassa ta sevato, ta aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta viddasuno. 

 “Tatra, bhikkhave, yamida dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka ta vidvā vijjāgato yathābhūta pajānāti-- ‘ida kho dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākan’ti.  Ta vidvā vijjāgato yathābhūta pajānanto ta sevati, ta na parivajjeti.  Tassa ta sevato, ta aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti.  Ta kissa hetu?  Evañheta, bhikkhave, hoti yathā ta viddasuno. 

(M.46./I,313.) 478. “Katamañca bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipāka?  Idha, bhikkhave, ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātī hoti, pāṇātipātapaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādāyī hoti, adinnādānapaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārī hoti, kāmesu micchācārapaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādī hoti, musāvādapaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuavāco hoti, pisuavācāpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusavāco hoti, pharusavācāpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpī hoti, samphappalāpapaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi (CS:pg.1.388) dukkhena sahāpi domanassena abhijjhālu hoti, abhijjhāpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena byāpannacitto hoti, byāpādapaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena micchādiṭṭhi hoti, micchādiṭṭhipaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti.  So kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  Ida vuccati, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipāka. 

 479.“Katamañca, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipāka?  Idha, bhikkhave, ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātī hoti, pāṇātipātapaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādāyī hoti, adinnādānapaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesumicchācārī hoti, kāmesumicchācārapaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādī hoti, musāvādapaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuavāco hoti, pisuavācāpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusavāco hoti, pharusavācāpaccayā ca (M.46./I,314.) sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpī hoti, samphappalāpapaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena abhijjhālu hoti, abhijjhāpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena byāpannacitto hoti, byāpādapaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena micchādiṭṭhi hoti, micchādiṭṭhipaccayā ca sukha somanassa paisavedeti.  So kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  Ida vuccati, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipāka.

 480. “Katamañca, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipāka?  Idha, bhikkhave, ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātā paivirato hoti, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti (CS:pg.1.389) sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādānā paivirato hoti, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesumicchācārā paivirato hoti, kāmesumicchācārā veramaṇīpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādā paivirato hoti, musāvādā veramaṇīpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuṇāya vācāya paivirato hoti pisuṇāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāya vācāya paivirato hoti, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpā paivirato hoti, samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena anabhijjhālu hoti, anabhijjhāpaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abyāpannacitto hoti, abyāpādapaccayā ca dukkha domanassa paisavedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena sammādiṭṭhi hoti, sammādiṭṭhipaccayā ca  (M.46./I,315.) dukkha domanassa paisavedeti.  So kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Ida vuccati, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipāka.

 481. “Katamañca, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka?  Idha, bhikkhave, ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātā paivirato hoti, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādānā paivirato hoti, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesumicchācārā paivirato hoti, kāmesumicchācārā veramaṇīpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādā paivirato hoti, musāvādā veramaṇīpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuṇāya vācāya paivirato hoti, pisuṇāya vācāya (CS:pg.1.390) veramaṇīpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāya vācāya paivirato hoti, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpā paivirato hoti, samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena anabhijjhālu hoti, anabhijjhāpaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena abyāpannacitto hoti, abyāpādapaccayā ca sukha somanassa paisavedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena sammādiṭṭhi hoti, sammādiṭṭhipaccayā ca sukha somanassa paisavedeti.  So kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Ida, vuccati, bhikkhave, dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka.  Imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammasamādānāni. 

 482. “Seyyathāpi, bhikkhave, tittakālābu visena sasaṭṭho.  Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaikūlo.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, aya tittakālābu visena sasaṭṭho, sace ākakhasi piva § . (M.46./I,316.) Tassa te pivato § ceva nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā § ca pana maraa vā nigacchasi maraamatta vā dukkhan’ti.  So ta appaisakhāya piveyya, nappainissajjeyya.  Tassa ta pivato ceva nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkha.  Tathūpamāha, bhikkhave, ima dhammasamādāna vadāmi, yamida dhammasamādāna paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipāka. 

 483. “Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno.  So ca kho visena sasaṭṭho.  Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaikūlo.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, aya āpānīyakaso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno.  So ca kho visena sasaṭṭho, sace ākakhasi piva.  Tassa te pivatohi § kho chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraa vā nigacchasi maraamatta vā dukkhan’ti.  So ta appaisakhāya (CS:pg.1.391) piveyya, nappainissajjeyya.  Tassa ta pivatohi kho chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkha.  Tathūpamāha, bhikkhave, ima dhammasamādāna vadāmi, yamida dhammasamādāna paccuppannasukha āyati dukkhavipāka. 

 484. “Seyyathāpi, bhikkhave, pūtimutta nānābhesajjehi sasaṭṭha.  Atha puriso āgaccheyya paṇḍukarogī.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, ida pūtimutta nānābhesajjehi sasaṭṭha, sace ākakhasi piva.  Tassa te pivatohi kho nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī bhavissasī’ti.  So ta paisakhāya piveyya, nappainissajjeyya.  Tassa ta pivatohi kho nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī assa.  Tathūpamāha, bhikkhave, ima dhammasamādāna vadāmi, yamida dhammasamādāna paccuppannadukkha āyati sukhavipāka. 

 485. “Seyyathāpi, bhikkhave, dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjha sasaṭṭha.  Atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, (M.46./I,317.) ida dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjha sasaṭṭha, sace ākakhasi piva.  Tassa te pivato ceva chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī bhavissasī’ti.  So ta paisakhāya piveyya, nappainissajjeyya.  Tassa ta pivato ceva chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī assa.  Tathūpamāha, bhikkhave, ima dhammasamādāna vadāmi, yamida dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka. 

 486. “Seyyathāpi, bhikkhave, vassāna pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabha abbhussakkamāno sabba ākāsagata tamagata abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocate ca; evameva kho, bhikkhave, yamida dhammasamādāna paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipāka tadaññe puthusamaabrāhmaaparappavāde abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocate cā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Mahādhammasamādānasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

 (M.47.) (7) Vīmasakasutta 思察經

u《中阿含176經》求解經(T1.732.)

 487. Eva (CS:pg.1.392) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Vīmasakena, bhikkhave, bhikkhunā parassa cetopariyāya ajānantena §Tathāgate samannesanā kātabbā ‘sammāsambuddho vā no vā’ iti viññāṇāyā”ti.  “Bhagavamūlakā no, bhante, dhammā, Bhagavanettikā Bhagavapaisaraṇā; sādhu vata, bhante, Bhagavantayeva paibhātu etassa bhāsitassa attho; Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.  “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhuka manasi karotha, (M.47./I,318.) bhāsissāmī”ti. “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 488. “Vīmasakena, bhikkhave, bhikkhunā parassa cetopariyāya ajānantena dvīsu dhammesu Tathāgato samannesitabbo cakkhusotaviññeyyesu dhammesu-- ‘ye sakiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, savijjanti vā te Tathāgatassa no vā’ti?  Tamena samannesamāno eva jānāti-- ‘ye sakiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te Tathāgatassa savijjantī’ti. 

 “Yato na samannesamāno eva jānāti-- ‘ye sakiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te Tathāgatassa savijjantī’ti, tato na uttari samannesati-- ‘ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, savijjanti vā te Tathāgatassa no vā’ti?  Tamena samannesamāno eva jānāti-- ‘ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te Tathāgatassa savijjantī’ti. 

 “Yato na samannesamāno eva jānāti-- ‘ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te Tathāgatassa savijjantī’ti, tato na uttari samannesati-- ‘ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, savijjanti vā te Tathāgatassa no vā’ti?  Tamena samannesamāno eva (CS:pg.1.393) jānāti-- ‘ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, savijjanti te Tathāgatassā’ti. 

 “Yato na samannesamāno eva jānāti-- ‘ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, savijjanti te Tathāgatassā’ti, tato na uttari samannesati-- ‘dīgharatta samāpanno ayamāyasmā ima kusala dhamma, udāhu ittarasamāpanno’ti?  Tamena samannesamāno eva jānāti-- ‘dīgharatta samāpanno ayamāyasmā ima kusala dhamma, nāyamāyasmā ittarasamāpanno’ti. 

 “Yato na samannesamāno eva jānāti-- ‘dīgharatta samāpanno ayamāyasmā ima kusala dhamma, nāyamāyasmā ittarasamāpanno’ti, tato na uttari samannesati-- ‘ñattajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasappatto, savijjantassa idhekacce ādīnavā’ti?  Na tāva, bhikkhave, bhikkhuno idhekacce ādīnavā savijjanti yāva na ñattajjhāpanno hoti yasappatto.  Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu ñattajjhāpanno hoti yasappatto athassa idhekacce ādīnavā savijjanti.  Tamena samannesamāno eva jānāti-- ‘ñattajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasappatto, nāssa idhekacce ādīnavā savijjantī’ti. 

 “Yato na samannesamāno eva jānāti-- ‘ñattajjhāpanno (M.47./I,319.) ayamāyasmā bhikkhu yasappatto, nāssa idhekacce ādīnavā savijjantī’ti, tato na uttari samannesati-- ‘abhayūparato ayamāyasmā, nāyamāyasmā bhayūparato; vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassā’ti?  Tamena samannesamāno eva jānāti-- ‘abhayūparato ayamāyasmā, nāyamāyasmā bhayūparato; vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassā’ti.  Tañce, bhikkhave, bhikkhu pare eva puccheyyu-- ‘ke panāyasmato ākārā, ke anvayā, yenāyasmā eva vadesi-- abhayūparato ayamāyasmā, nāyamāyasmā bhayūparato; vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassā’ti.  Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu eva byākareyya-- ‘tathā hi pana ayamāyasmā saghe vā viharanto eko vā viharanto, ye ca tattha Sugatā ye ca tattha duggatā, ye ca tattha gaamanusāsanti, ye ca idhekacce āmisesu sadissanti, ye ca idhekacce āmisena anupalittā, nāyamāyasmā ta tena avajānāti (CS:pg.1.394) Sammukhā kho pana meta Bhagavato suta sammukhā paiggahita-- abhayūparatohamasmi, nāhamasmi bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevāmi khayā rāgassā’ti. 

 489.“Tatra bhikkhave, Tathāgatova uttari paipucchitabbo-- ‘ye sakiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, savijjanti vā te Tathāgatassa no vā’ti?  Byākaramāno, bhikkhave, Tathāgato eva byākareyya-- ‘ye sakiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te Tathāgatassa savijjantī’”ti. 

 “Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, savijjanti vā te Tathāgatassa no vāti?  Byākaramāno, bhikkhave, Tathāgato eva byākareyya-- ‘ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te Tathāgatassa savijjantī’ti. 

 “Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, savijjanti vā te Tathāgatassa no vāti?  Byākaramāno, bhikkhave, Tathāgato eva byākareyya-- ‘ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, savijjanti te Tathāgatassa; etapathohamasmi, etagocaro § , no ca tena tammayo’ti. 

 “Evavādi kho, bhikkhave, satthāra arahati sāvako upasakamitu dhammassavanāya.  Tassa satthā dhamma deseti uttaruttari paṇītapaṇīta kahasukkasappaibhāga.  Yathā yathā kho, bhikkhave, bhikkhuno satthā dhamma deseti uttaruttari paṇītapaṇīta kahasukkasappaibhāga tathā tathā so tasmi dhamme abhiññāya idhekacca dhamma (M.47./I,320.) dhammesu niṭṭha gacchati, satthari pasīdati-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno sagho’ti.  Tañce, bhikkhave, bhikkhu pare eva puccheyyu-- ‘ke panāyasmato ākārā, ke anvayā, yenāyasmā eva vadesi-- sammāsambuddho Bhagavā svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno sagho’ti?  Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu eva byākareyya-- ‘idhāha, āvuso, yena Bhagavā tenupasakami dhammassavanāya.  Tassa me Bhagavā dhamma deseti uttaruttari paṇītapaṇīta kahasukkasappaibhāga.  Yathā yathā me, āvuso (CS:pg.1.395) Bhagavā dhamma deseti uttaruttari paṇītapaṇīta kahasukkasappaibhāga tathā tathāha tasmi dhamme abhiññāya idhekacca dhamma dhammesu niṭṭhamagama, satthari pasīdi-- sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā, dhammo, suppaipanno sagho’ti. 

 490. “Yassa kassaci, bhikkhave, imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi Tathāgate saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā, aya vuccati, bhikkhave, ākāravatī saddhā dassanamūlikā, dahā; asahāriyā samaena vā brāhmaena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi.  Eva kho, bhikkhave, Tathāgate dhammasamannesanā hoti.  Evañca pana Tathāgato dhammatāsusamanniṭṭho hotī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Vīmasakasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

 (M.48.) (8) Kosambiyasutta 憍賞彌經

u《增壹阿含24.8經》(T2.626.)、《本生經》J.428cf.《律藏》〈大品〉〈憍賞彌犍度〉Vin. Mv. p.338ff.No.1421.《五分律》(24)(T22.158)No.1428.《四分律》(43)(T22.874)

 491. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kosambiya viharati Ghositārāme.  Tena kho pana samayena Kosambiya bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharanti.  Te na ceva aññamañña saññāpenti na ca saññatti upenti, na ca aññamañña nijjhāpenti, na ca nijjhatti upenti.  Atha kho (M.48./I,321.) aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho so bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Idha, bhante, Kosambiya bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharanti, te na ceva aññamañña saññāpenti, na ca saññatti upenti, na ca aññamañña nijjhāpenti, na ca nijjhatti upentī”ti. 

 Atha kho Bhagavā aññatara bhikkhu āmantesi--“Ehi tva, bhikkhu, mama vacanena te bhikkhū āmantehi-- ‘satthā vo āyasmante āmantetī’”ti.  “Eva (CS:pg.1.396) bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paissutvā yena te bhikkhū tenupasakami; upasakamitvā te bhikkhū etadavoca--“Satthā āyasmante āmantetī”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paissutvā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca--“Sacca kira tumhe, bhikkhave, bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharatha, te na ceva aññamañña saññāpetha, na ca saññatti upetha, na ca aññamañña nijjhāpetha, na ca nijjhatti upethā”ti?  “Eva, bhante”.  “Ta ki maññatha, bhikkhave, yasmi tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharatha, api nu tumhāka tasmi samaye metta kāyakamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, metta vacīkamma …pe… metta manokamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho cā”ti?  “No heta, bhante”.  “Iti kira, bhikkhave, yasmi tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharatha, neva tumhāka tasmi samaye metta kāyakamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, na metta vacīkamma …pe… na metta manokamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.  Atha kiñcarahi tumhe, moghapurisā, ki jānantā ki passantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā (M.48./I,322.) aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharatha, te na ceva aññamañña saññāpetha, na ca saññatti upetha, na ca aññamañña nijjhāpetha, na ca nijjhatti upetha Tañhi tumhāka, moghapurisā, bhavissati dīgharatta ahitāya dukkhāyā”ti. 

 492. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattanti.  Katame cha?  Idha, bhikkhave, bhikkhuno metta kāyakamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhuno metta vacīkamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao (CS:pg.1.397) garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekibhāvāya savattati. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhuno metta manokamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraabhogī.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisavattanikāni tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu yāya diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Ime kho, bhikkhave, cha sāraṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattanti.  Imesa kho, bhikkhave, channa sāraṇīyāna dhammāna eta agga eta sagāhika § eta saghāṭanika-- yadida yāya diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya.  Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa eta agga eta sagāhika eta saghāṭanika yadida kūṭa; evameva kho, (M.48./I,323.) bhikkhave imesa channa sāraṇīyāna dhammāna eta agga eta sagāhika eta saghāṭanika (CS:pg.1.398) yadida yāya diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. 

 493. “Kathañca, bhikkhave, yāya diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya?  Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paisañcikkhati-- ‘atthi nu kho me ta pariyuṭṭhāna ajjhatta appahīna, yenāha pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūta nappajāneyya na passeyyan’ti?  Sace, bhikkhave, bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.  Sace, bhikkhave, bhikkhu byāpādapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.  Sace, bhikkhave, bhikkhu thīnamiddhapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.  Sace, bhikkhave, bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.  Sace, bhikkhave, bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.  Sace, bhikkhave, bhikkhu idhalokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.  Sace, bhikkhave, bhikkhu paralokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.  Sace, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanajāto kalahajāto vivādāpanno aññamañña mukhasattīhi vitudanto viharati, pariyuṭṭhitacittova hoti So eva pajānāti-- ‘natthi kho me ta pariyuṭṭhāna ajjhatta appahīna, yenāha pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūta nappajāneyya na passeyya.  Suppaihita me mānasa saccāna bodhāyā’ti.  Idamassa pahama ñāṇa adhigata hoti ariya lokuttara asādhāraa puthujjanehi. 

 494. “Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘ima nu kho aha diṭṭhi āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccatta samatha, labhāmi paccatta nibbutin’ti?  So eva pajānāti-- ‘ima kho aha diṭṭhi āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccatta samatha, labhāmi paccatta nibbutin’ti.  Idamassa dutiya ñāṇa adhigata hoti ariya lokuttara asādhāraa puthujjanehi. 

 495. “Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yathā rūpāyāha diṭṭhiyā samannāgato, atthi nu kho ito bahiddhā añño samao (CS:pg.1.399) vā brāhmao vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato’ti?  So eva pajānāti-- ‘yathārūpāyāha diṭṭhiyā samannāgato, natthi ito bahiddhā añño samao vā brāhmao (M.48./I,324.) vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato’ti.  Idamassa tatiya ñāṇa adhigata hoti ariya lokuttara asādhāraa puthujjanehi. 

 496. “Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti.  Katharūpāya ca, bhikkhave, dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?  Dhammatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa-- ‘kiñcāpi tathārūpi āpatti āpajjati, yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhāna paññāyati, atha kho na khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyati savara āpajjati’.  Seyyathāpi, bhikkhave, daharo kumāro mando uttānaseyyako hatthena vā pādena vā agāra akkamitvā khippameva paisaharati; evameva kho, bhikkhave, dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa-- ‘kiñcāpi tathārūpi āpatti āpajjati yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhāna paññāyati, atha kho na khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyati savara āpajjati’.  So eva pajānāti-- ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti.  Idamassa catuttha ñāṇa adhigata hoti ariya lokuttara asādhāraa puthujjanehi. 

 497. “Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti.  Katharūpāya ca, bhikkhave, dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?  Dhammatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa-- ‘kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīna uccāvacāni kikaraṇīyāni tattha ussukka āpanno hoti, atha khvāssa tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya’.  Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī taruavacchā thambañca ālumpati vacchakañca apacinati; evameva kho, bhikkhave (CS:pg.1.400) dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa-- ‘kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīna uccāvacāni kikaraṇīyāni tattha ussukka āpanno hoti, atha khvāssa tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya’.  So eva pajānāti-- ‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti.  Idamassa pañcama ñāṇa adhigata hoti ariya lokuttara asādhāraa puthujjanehi. 

(M.48./I,325.) 498. “Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti.  Katharūpāya ca, bhikkhave, balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?  Balatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa ya Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhikatvā manasikatvā sabbacetasā § samannāharitvā ohitasoto dhamma suṇāti.  So eva pajānāti-- ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti.  Idamassa chaṭṭha ñāṇa adhigata hoti ariya lokuttara asādhāraa puthujjanehi. 

 499.“Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti.  Katharūpāya ca, bhikkhave, balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?  Balatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa ya Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthaveda, labhati dhammaveda, labhati dhammūpasahita pāmojja.  So eva pajānāti-- ‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti.  Idamassa sattama ñāṇa adhigata hoti ariya lokuttara asādhāraa puthujjanehi. 

 500. “Eva sattagasamannāgatassa kho, bhikkhave, ariyasāvakassa dhammatā susamanniṭṭhā hoti sotāpattiphalasacchikiriyāya.  Eva sattagasamannāgato (CS:pg.1.401) kho, bhikkhave, ariyasāvako sotāpattiphalasamannāgato hotī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Kosambiyasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

  (M.49./I,326.)

(M.49.) (9) Brahmanimantanikasuttam 梵天請經

u《中阿含78經》梵天請佛經(T1.547.) 

 501. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Ekamidāha, bhikkhave, samaya Ukkaṭṭhāya viharāmi Subhagavane sālarājamūle.  Tena kho pana, bhikkhave, samayena bakassa brahmuno evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna hoti-- ‘ida nicca, ida dhuva, ida sassata, ida kevala, ida acavanadhamma, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, ito ca panañña uttari nissaraa natthī’ti.  Atha khvāha, bhikkhave, bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya-- seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjita vā bāha pasāreyya, pasārita vā bāha samiñjeyya, evameva-- Ukkaṭṭhāya Subhagavane sālarājamūle antarahito tasmi brahmaloke pāturahosi.  Addasā kho ma, bhikkhave, bako brahmā dūratova āgacchanta; disvāna ma etadavoca--‘Ehi kho, mārisa, svāgata, mārisa!  Cirassa kho, mārisa, ima pariyāyamakāsi yadida idhāgamanāya.  Idañhi, mārisa, nicca, ida dhuva, ida sassata, ida kevala, ida acavanadhamma, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati.  Ito ca panañña uttari nissaraa natthī’”ti. 

 Eva vutte, aha, bhikkhave, baka brahmāna etadavocaṁ-- “Avijjāgato vata, bho, bako brahmā; avijjāgato vata, bho, bako brahmā; yatra hi nāma aniccayeva samāna niccanti vakkhati, addhuvayeva samāna dhuvanti vakkhati, asassatayeva samāna sassatanti vakkhati, akevalayeva samāna (CS:pg.1.402) kevalanti vakkhati, cavanadhammayeva samāna acavanadhammanti vakkhati; yattha ca pana jāyati jīyati mīyati cavati upapajjati tañca vakkhati-- ‘idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjatī’ti; santañca panañña uttari nissaraa ‘natthañña uttari nissaraan’ti vakkhatī”ti. 

 502. “Atha kho, bhikkhave, Māro pāpimā aññatara brahmapārisajja anvāvisitvā ma etadavoca--‘Bhikkhu, bhikkhu, metamāsado metamāsado, eso hi, bhikkhu, brahmā Mahābrahmā (M.49./I,327.) abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā § vasī pitā bhūtabhabyāna.  Ahesu kho ye, bhikkhu, tayā pubbe samaabrāhmaṇā lokasmi pathavīgarahakā pathavījigucchakā, āpagarahakā āpajigucchakā, tejagarahakā tejajigucchakā, vāyagarahakā vāyajigucchakā, bhūtagarahakā bhūtajigucchakā, devagarahakā devajigucchakā, pajāpatigarahakā pajāpatijigucchakā, brahmagarahakā brahmajigucchakā-- te kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā ahesu.  Ye pana, bhikkhu, tayā pubbe samaabrāhmaṇā lokasmi pathavīpasasakā pathavābhinandino, āpapasasakā āpābhinandino, tejapasasakā tejābhinandino, vāyapasasakā vāyābhinandino, bhūtapasasakā bhūtābhinandino, devapasasakā devābhinandino, pajāpatipasasakā pajāpatābhinandino, brahmapasasakā brahmābhinandino-- te kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā.  Ta tāha, bhikkhu, eva vadāmi-- ‘igha tva, mārisa, yadeva te brahmā āha tadeva tva karohi, mā tva brahmuno vacana upātivattittho’.  Sace kho tva, bhikkhu, brahmuno vacana upātivattissasi, seyyathāpi nāma puriso siri āgacchanti daṇḍena paippaṇāmeyya, seyyathāpi vā pana, bhikkhu, puriso narakappapāte papatanto hatthehi ca pādehi ca pathavi virādheyya, eva sampadamida, bhikkhu, tuyha bhavissati.  ‘Igha tva, mārisa, yadeva te brahmā āha tadeva tva karohi, mā tva brahmuno vacana upātivattittho.  Nanu tva, bhikkhu, passasi brahmaparisa sannipatitan’ti?  Iti kho ma, bhikkhave, Māro pāpimā brahmaparisa upanesi. 

 “Eva (CS:pg.1.403) vutte, aha, bhikkhave, māra pāpimanta etadavoca-- ‘Jānāmi kho tāha, pāpima; mā tva maññittho-- na ma jānātī’ti.  Māro tvamasi, pāpima.  Yo ceva, pāpima, brahmā, yā ca brahmaparisā, ye ca brahmapārisajjā, sabbeva tava hatthagatā sabbeva tava vasagatā.  Tuyhañhi, pāpima, eva hoti-- ‘esopi me assa hatthagato, esopi me assa vasagato’ti.  Aha kho pana, pāpima, neva tava hatthagato neva tava vasagato”ti. 

 503. “Eva vutte, bhikkhave, Bako brahmā ma etadavoca--‘Ahañhi, mārisa, niccayeva samāna niccanti vadāmi, (M.49./I,328.) dhuvayeva samāna dhuvanti vadāmi, sassatayeva samāna sassatanti vadāmi, kevalayeva samāna kevalanti vadāmi, acavanadhammayeva samāna acavanadhamman’ti vadāmi, yattha ca pana na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati tadevāha vadāmi-- ‘idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjatī’ti.  Asantañca panañña uttari nissaraa ‘natthañña uttari nissaraan’ti vadāmi.  Ahesu kho, bhikkhu, tayā pubbe samaabrāhmaṇā lokasmi yāvataka tuyha kasia āyu tāvataka tesa tapokammameva ahosi.  Te kho eva jāneyyu-- ‘santañca panañña uttari nissaraa atthañña uttari nissaraanti, asanta vā añña uttari nissaraa natthañña uttari nissaraan’ti.  Ta tāha, bhikkhu, eva vadāmi-- ‘na cevañña uttari nissaraa dakkhissasi, yāvadeva ca pana kilamathassa vighātassa bhāgī bhavissasi.  Sace kho tva, bhikkhu, pathavi ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.  Sace āpa… teja… vāya… bhūte… deve… pajāpati… brahma ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo’ti. 

 “Ahampi kho eva, brahme, jānāmi-- sace pathavi ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.  ‘Sace āpa… teja… vāya… bhūte… deve… pajāpati… brahma ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko, yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo’ti api ca te aha, brahme, gatiñca pajānāmi, jutiñca pajānāmi-- eva mahiddhiko Bako brahmā, eva mahānubhāvo Bako brahmā, eva mahesakkho Bako brahmā”ti. 

 “Yathākatha (CS:pg.1.404) pana me tva, mārisa, gatiñca pajānāsi, jutiñca pajānāsi-- ‘eva mahiddhiko Bako brahmā, eva mahānubhāvo Bako brahmā, eva mahesakkho Bako brahmā’ti? 

          “Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā. 

          Tāva sahassadhā loko, ettha te vattate § vaso. 

          “Paroparañca § jānāsi, atho rāgavirāgina;

          Itthabhāvaññathābhāva, sattāna āgati gatin”ti. 

 “Eva kho te aha, brahme, gatiñca pajānāmi jutiñca pajānāmi-- ‘eva mahiddhiko Bako brahmā, eva mahānubhāvo (M.49./I,329.) Bako brahmā, eva mahesakkho Bako brahmā’ti. 

 504. “Atthi kho, brahme, añño kāyo, ta tva na jānāsi na passasi; tamaha jānāmi passāmi.  Atthi kho, brahme, ābhassarā nāma kāyo yato tva cuto idhūpapanno.  Tassa te aticiranivāsena sā sati pamuṭṭhā, tena ta tva na jānāsi na passasi; tamaha jānāmi passāmi.  Evampi kho aha, brahme, neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyya?  Atha kho ahameva tayā bhiyyo.  Atthi kho, brahme, subhakiho nāma kāyo, Vehapphalo nāma kāyo, abhibhū nāma kāyo, ta tva na jānāsi na passasi; tamaha jānāmi passāmi.  Evampi kho aha, brahme, neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyya?  Atha kho ahameva tayā bhiyyo.  Pathavi kho aha, brahme, pathavito abhiññāya yāvatā pathaviyā pathavattena ananubhūta tadabhiññāya pathavi nāpahosi, pathaviyā nāpahosi, pathavito nāpahosi, pathavi meti nāpahosi, pathavi nābhivadi.  Evampi kho aha, brahme, neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyya?  Atha kho ahameva tayā bhiyyo.  Āpa kho aha, brahme …pe… teja kho aha, brahme …pe… vāya kho aha, brahme …pe… bhūte kho aha, brahme …pe… deve kho aha, brahme …pe… pajāpati kho aha, brahme …pe… brahma kho aha, brahme …pe… ābhassare kho aha, brahme …pe… subhakihe kho aha, brahme… (CS:pg.1.405) …pe… Vehapphale kho aha, brahme …pe… abhibhu kho aha, brahme …pe… sabba kho aha, brahme, sabbato abhiññāya yāvatā sabbassa sabbattena ananubhūta tadabhiññāya sabba nāpahosi sabbasmi nāpahosi sabbato nāpahosi sabba meti nāpahosi, sabba nābhivadi.  Evampi kho aha, brahme, neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyya?  Atha kho ahameva tayā bhiyyo”ti. 

 “Sace kho, mārisa, sabbassa sabbattena ananubhūta, tadabhiññāya mā heva te rittakameva ahosi, tucchakameva ahosī”ti

  “‘Viññāṇa anidassana ananta sabbato pabha’, ta pathaviyā pathavattena ananubhūta, āpassa āpattena ananubhūta, tejassa tejattena ananubhūta, vāyassa vāyattena ananubhūta, bhūtāna bhūtattena ananubhūta, devāna devattena ananubhūta, Pajāpatissa Pajāpatittena ananubhūta, brahmāna brahmattena ananubhūta, Ābhassarāna Ābhassarattena ananubhūta, Subhakihāna Subhakihattena ananubhūta, Vehapphalāna Vehapphalattena (M.49./I,330.) ananubhūta, abhibhussa abhibhuttena ananubhūta, sabbassa sabbattena ananubhūta”.

 “Handa carahi § te, mārisa, passa antaradhāyāmī”ti.  ‘Handa carahi me tva, brahme, antaradhāyassu, sace visahasī’ti.  Atha kho, bhikkhave, Bako brahmā ‘antaradhāyissāmi samaassa Gotamassa, antaradhāyissāmi samaassa Gotamassā’ti nevassu me sakkoti antaradhāyitu. 

 “Eva vutte, aha, bhikkhave, Baka brahmāna etadavoca-- ‘Handa carahi te brahme antaradhāyāmī’ti.  ‘Handa carahi me tva, mārisa, antaradhāyassu sace visahasī’ti.  Atha kho aha, bhikkhave, tathārūpa iddhābhisakhāra abhisakhāsi-- ‘ettāvatā brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca saddañca me sossanti § , na ca ma dakkhantī’ti.  Antarahito ima gātha abhāsi--

         “Bhavevāha bhaya disvā, bhavañca vibhavesina;

         Bhava nābhivadi kiñci, nandiñca na upādiyin”ti. 

 “Atha (CS:pg.1.406) kho, bhikkhave, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittajātā ahesu-- ‘acchariya vata bho, abbhuta vata bho!  Samaassa Gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, na ca vata no ito pubbe diṭṭho vā, suto vā, añño samao vā brāhmao vā eva mahiddhiko eva mahānubhāvo yathāya samao Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito.  Bhavarāmāya vata, bho, pajāya bhavaratāya bhavasammuditāya samūla bhava udabbahī’ti. 

 505. “Atha kho, bhikkhave, Māro pāpimā aññatara brahmapārisajja anvāvisitvā ma etadavoca--‘Sace kho tva, mārisa, eva pajānāsi, sace tva eva anubuddho, mā sāvake upanesi, mā pabbajite; mā sāvakāna dhamma desesi, mā pabbajitāna; mā sāvakesu gedhimakāsi, mā pabbajitesu.  Ahesu kho, bhikkhu, tayā pubbe samaabrāhmaṇā lokasmi arahanto sammāsambuddhā paijānamānā Te sāvake upanesu pabbajite, sāvakāna dhamma desesu pabbajitāna, sāvakesu gedhimakasu pabbajitesu, te sāvake upanetvā pabbajite, sāvakāna dhamma desetvā pabbajitāna, sāvakesu gedhitacittā pabbajitesu, kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā.  Ahesu ye pana, bhikkhu, tayā pubbe samaabrāhmaṇā lokasmi arahanto sammāsambuddhā (M.49./I,331.) paijānamānā.  Te na sāvake upanesu na pabbajite, na sāvakāna dhamma desesu na pabbajitāna, na sāvakesu gedhimakasu na pabbajitesu, te na sāvake upanetvā na pabbajite, na sāvakāna dhamma desetvā na pabbajitāna, na sāvakesu gedhitacittā na pabbajitesu, kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā.  Ta tāha, bhikkhu, eva vadāmi-- igha tva, mārisa, appossukko diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharassu, anakkhāta kusalañhi, mārisa, mā para ovadāhī’ti. 

 “Eva vutte, aha, bhikkhave, māra pāpimanta etadavoca-- ‘Jānāmi kho tāha, pāpima, mā tva maññittho-- na ma jānātī’ti.  Māro tvamasi, pāpima.  Na ma tva, pāpima, hitānukampī eva vadesi; ahitānukampī ma tva, pāpima, eva vadesi.  Tuyhañhi, pāpima, eva hoti-- ‘yesa samao Gotamo dhamma desessati, te me visaya upātivattissantī’ti.  Asammāsambuddhāva pana te (CS:pg.1.407) pāpima, samānā sammāsambuddhāmhāti paijānisu.  Aha kho pana, pāpima, sammāsambuddhova samāno sammāsambuddhomhīti paijānāmi.  Desentopi hi, pāpima, Tathāgato sāvakāna dhamma tādisova adesentopi hi, pāpima, Tathāgato sāvakāna dhamma tādisova.  Upanentopi hi, pāpima, Tathāgato sāvake tādisova, anupanentopi hi, pāpima, Tathāgato sāvake tādisova.  Ta kissa hetu?  Tathāgatassa, pāpima, ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā-- te pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā.  Seyyathāpi, pāpima, tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā; evameva kho, pāpima, Tathāgatassa ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā-- te pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammāti. 

 “Iti hida mārassa ca anālapanatāya brahmuno ca abhinimantanatāya, tasmā imassa veyyākaraassa brahmanimantanikateva adhivacanan”ti. 

 

 Brahmanimantanikasutta niṭṭhita navama. 

 

 

  (M.50./I,332.)

(M.50.) (10) Māratajjanīyasutta 魔訶責經

u《中阿含131經》降魔經(T1.620.)No.66.弊魔試目連經(T1.864.)No.67.魔嬈亂經(T1.864.)

 506. Eva me suta--Eka samaya āyasmā Mahāmoggallāno Bhaggesu viharati Susumāragire Bhesakaḷāvane migadāye.  Tena kho pana samayena āyasmā Mahāmoggallāno abbhokāse cakamati.  Tena kho pana samayena Māro pāpimā āyasmato Mahāmoggallānassa kucchigato hoti koṭṭhamanupaviṭṭho.  Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etadahosi--“Ki nu kho me kucchi garugaro viya § ?  Māsācita maññe”ti.  Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno cakamā orohitvā vihāra pavisitvā paññatte āsane nisīdi.  Nisajja kho āyasmā Mahāmoggallāno paccatta yoniso manasākāsi.  Addasā kho āyasmā Mahāmoggallāno māra pāpimanta kucchigata koṭṭhamanupaviṭṭha.  Disvāna (CS:pg.1.408) māra pāpimanta etadavoca--“Nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima!  Mā Tathāgata vihesesi, mā Tathāgatasāvaka.  Mā te ahosi dīgharatta ahitāya dukkhāyā”ti.  Atha kho mārassa pāpimato etadahosi--“Ajānameva kho ma aya samao apassa evamāha-- ‘nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima!  Mā Tathāgata vihesesi, mā Tathāgatasāvaka.  Mā te ahosi dīgharatta ahitāya dukkhāyā’ti.  Yopissa so satthā sopi ma neva khippa jāneyya, kuto pana § ma aya sāvako jānissatī”ti?  Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno māra pāpimanta etadavoca--“Evampi kho tāha, pāpima, jānāmi, mā tva maññittho-- ‘na ma jānātī’ti.  Māro tvamasi, pāpima; tuyhañhi, pāpima, eva hoti-- ‘ajānameva kho ma aya samao apassa evamāha-- nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima!  Mā Tathāgata vihesesi, mā Tathāgatasāvaka.  Mā te ahosi dīgharatta ahitāya dukkhāyāti.  Yopissa so satthā sopi ma neva khippa jāneyya, kuto pana ma aya sāvako jānissatī’”ti? 

 Atha kho mārassa pāpimato etadahosi--“Jāname kho ma aya samao passa evamāha-- ‘nikkhama, pāpima; nikkhama, pāpima!  Mā Tathāgata vihesesi, mā Tathāgatasāvaka.  Mā te ahosi dīgharatta ahitāya dukkhāyā’”ti.  Atha kho Māro pāpimā  (M.50./I,333.) āyasmato Mahāmoggallānassa mukhato uggantvā paccaggae aṭṭhāsi. 

 507. Addasā kho āyasmā Mahāmoggallāno māra pāpimanta paccaggae hita; disvāna māra pāpimanta etadavoca--‘Etthāpi kho tāha, pāpima, passāmi; mā tva maññittho “Na ma passatī”ti.  Eso tva, pāpima, paccaggae hito.  Bhūtapubbāha, pāpima, dūsī nāma māro ahosi, tassa me kāḷī nāma bhaginī.  Tassā tva putto.  So me tva bhāgineyyo ahosi.  Tena kho pana, pāpima, samayena kakusandho Bhagavā araha sammāsambuddho loke uppanno hoti.  Kakusandhassa kho pana, pāpima, Bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīva nāma sāvakayuga ahosi agga bhaddayuga.  Yāvatā kho pana, pāpima, kakusandhassa Bhagavato (CS:pg.1.409) arahato sammāsambuddhassa sāvakā.  Tesu na ca koci āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadida dhammadesanāya.  Iminā kho eva § , pāpima, pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuroteva § samaññā udapādi. 

 Āyasmā pana, pāpima, sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodha samāpajjati.  Bhūtapubba, pāpima, āyasmā sañjīvo aññatarasmi rukkhamūle saññāvedayitanirodha samāpanno nisinno hoti.  Addasasu kho, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmanta sañjīva aññatarasmi rukkhamūle saññāvedayitanirodha samāpanna nisinna; disvāna tesa etadahosi--‘Acchariya vata, bho, abbhuta vata, bho!  Aya samao nisinnakova kālakato!  Handa na dahāmā’ti.  Atha kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino tiañca kaṭṭhañca gomayañca sakaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggi datvā pakkamisu.  Atha kho, pāpima, āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoetvā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya gāma piṇḍāya pāvisi.  Addasasu kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmanta sañjīva piṇḍāya caranta; disvāna nesa etadahosi--‘Acchariya vata, bho, abbhuta vata, bho!  Aya samao nisinnakova kālakato, svāya paisañjīvito’ti. (M.50./I,334.) Iminā kho eva, pāpima, pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvoteva § samaññā udapādi. 

 508. “Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi--‘Imesa kho aha bhikkhūna sīlavantāna kalyāṇadhammāna neva jānāmi āgati vā gati vā.  Yanūnāha brāhmaagahapatike anvāviseyya etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha.  Appeva nāma tumhehi akkosiyamānāna paribhāsiyamānāna rosiyamānāna vihesiyamānāna siyā cittassa aññathatta, yathā ta dūsī (CS:pg.1.410) māro labhetha otāran’ti.  Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaagahapatike anvāvisi-- ‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha.  Appeva nāma tumhehi akkosiyamānāna paribhāsiyamānāna rosiyamānāna vihesiyamānāna siyā cittassa aññathatta, yathā ta dūsī māro labhetha otāran’ti. 

 “Atha kho te, pāpima, brāhmaagahapatikā anvāvisiṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti-- ‘ime pana muṇḍakā samaakā ibbhā kihā § bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.  Seyyathāpi nāma ulūko rukkhasākhāya mūsika maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaakā ibbhā kihā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.  Seyyathāpi nāma kotthu nadītīre macche maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaakā ibbhā kihā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.  Seyyathāpi nāma biḷāro sandhisamalasakaṭīre mūsika maggayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati; evamevime muṇḍakā samaakā ibbhā kihā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.  Seyyathāpi nāma gadrabho vahacchinno sandhisamalasakaṭīre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, evamevime muṇḍakā samaakā ibbhā kihā bandhupādāpaccā “jhāyinosmā jhāyinosmā”ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantī”ti. 

 “Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālakaronti yebhuyyena kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjanti. 

(M.50./I,335.) 509.“Atha (CS:pg.1.411) kho, pāpima, kakusandho Bhagavā araha sammāsambuddho bhikkhū āmantesi--‘Anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaagahapatikā dūsinā mārena-- etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha, appeva nāma tumhehi akkosiyamānāna paribhāsiyamānāna rosiyamānāna vihesiyamānāna siyā cittassa aññathatta, yathā ta dūsī māro labhetha otāran’ti.  Etha, tumhe, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharatha, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharatha.  Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharatha, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharathā’ti. 

 “Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena Bhagavatā arahatā sammāsambuddhena eva ovadiyamānā eva anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharisu, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharisu.  Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharisu, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharisu

 510. “Atha kho, pāpima, dūsissa mārassa etadahosi--‘Evampi kho aha karonto imesa bhikkhūna sīlavantāna kalyāṇadhammāna neva jānāmi āgati vā gati vā, yanūnāha brāhmaagahapatike anvāviseyya-- etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garu karotha mānetha(M.50./I,336.) (CS:pg.1.412) pūjetha appeva nāma tumhehi sakkariyamānāna garukariyamānāna māniyamānāna pūjiyamānāna siyā cittassa aññathatta, yathā ta dūsī māro labhetha otāran’ti Atha kho te, pāpima, dūsī māro brāhmaagahapatike anvāvisi-- ‘etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garu karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānāna garukariyamānāna māniyamānāna pūjiyamānāna siyā cittassa aññathatta, yathā ta dūsī māro labhetha otāran’ti.  Atha kho te, pāpima, brāhmaagahapatikā anvāviṭṭhā dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti. 

 “Ye kho pana, pāpima, tena samayena manussā kālakaronti yebhuyyena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjanti. 

 511. “Atha kho, pāpima, kakusandho Bhagavā araha sammāsambuddho bhikkhū āmantesi--‘anvāviṭṭhā kho, bhikkhave, brāhmaagahapatikā dūsinā mārena-- etha, tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garu karotha mānetha pūjetha, appeva nāma tumhehi sakkariyamānāna garukariyamānāna māniyamānāna pūjiyamānāna siyā cittassa aññathatta, yathā ta dūsī māro labhetha otāranti.  Etha, tumhe, bhikkhave, asubhānupassino kāye viharatha, āhāre paikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino § , sabbasakhāresu aniccānupassino’ti. 

 “Atha kho te, pāpima, bhikkhū kakusandhena Bhagavatā arahatā sammāsambuddhena eva ovadiyamānā eva anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi asubhānupassino kāye viharisu, āhāre paikūlasaññino, sabbaloke anabhiratisaññino, sabbasakhāresu aniccānupassino. 

 512. “Atha kho, pāpima, kakusandho Bhagavā araha sammāsambuddho pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā vidhurena pacchāsamaena gāma piṇḍāya pāvisi.  Atha kho, pāpima, dūsī māro aññatara kumāraka (CS:pg.1.413) § anvāvisitvā sakkhara gahetvā āyasmato vidhurassa sīse pahāramadāsi; sīsa vobhindi § .  Atha kho, pāpima, āyasmā vidhuro bhinnena sīsena lohitena gaantena kakusandhayeva (M.50./I,337.) Bhagavanta arahanta sammāsambuddha piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.  Atha kho pāpima, kakusandho Bhagavā araha sammāsambuddho nāgāpalokita apalokesi ‘na vāya dūsī māro mattamaññāsī’ti.  Sahāpalokanāya ca pana, pāpima, dūsī māro tamhā ca hānā cavi mahānirayañca upapajji. 

 “Tassa kho pana, pāpima, mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti-- chaphassāyataniko itipi, sakusamāhato itipi, paccattavedaniyo itipi.  Atha kho ma, pāpima, nirayapālā upasakamitvā etadavocuṁ--Yadā kho te § , mārisa, sakunā saku hadaye samāgaccheyya.  Atha na tva jāneyyāsi-- ‘vassasahassa me niraye paccamānassā’ti.  So kho aha, pāpima, bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni tasmi mahāniraye apacci.  Dasavassasahassāni tasseva mahānirayassa ussade apacci vuṭṭhānima nāma vedana vediyamāno.  Tassa mayha, pāpima, evarūpo kāyo hoti, seyyathāpi manussassa.  Evarūpa sīsa hoti, seyyathāpi macchassa. 

 513. “Kīdiso nirayo āsi, yattha dūsī apaccatha;

          Vidhura sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaa. 

          “Sata āsi ayosakū, sabbe paccattavedanā;

          Īdiso nirayo āsi, yattha dūsī apaccatha. 

          Vidhura sāvakamāsajja, kakusandhañca brāhmaa. 

          “Yo etamabhijānāti, bhikkhu Buddhassa sāvako;

          Tādisa bhikkhumāsajja, kaha dukkha nigacchasi. 

          “Majjhe sarassa tiṭṭhanti, vimānā kappaṭṭhāyino;

          Veuriyavaṇṇā rucirā, accimanto pabhassarā. 

          Accharā tattha naccanti, puthu nānattavaṇṇiyo. 

           “Yo (CS:pg.1.414) etamabhijānāti, bhikkhu Buddhassa sāvako. 

          Tādisa bhikkhumāsajja, kaha dukkha nigacchasi. 

          “Yo ve Buddhena codito, bhikkhu saghassa pekkhato;

          Migāramātupāsāda, pādaguṭṭhena kampayi. 

          “Yo etamabhijānāti, bhikkhu Buddhassa sāvako;

          Tādisa bhikkhumāsajja, kaha dukkha nigacchasi. 

          “Yo vejayanta pāsāda, pādaguṭṭhena kampayi;

          Iddhibalenupatthaddho, savejesi ca devatā. 

(M.50./I,338.) “Yo etamabhijānāti, bhikkhu Buddhassa sāvako;

          Tādisa bhikkhumāsajja, kaha dukkha nigacchasi. 

          “Yo vejayantapāsāde, sakka so paripucchati;

          Api vāsava jānāsi, tahākkhayavimuttiyo. 

          Tassa sakko viyākāsi, pañha puṭṭho yathātatha. 

          “Yo etamabhijānāti, bhikkhu Buddhassa sāvako;

          Tādisa bhikkhumāsajja, kaha dukkha nigacchasi. 

          “Yo brahma paripucchati, sudhammāyābhito sabha;

          Ajjāpi tyāvuso diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu. 

          Passasi vītivattanta, brahmaloke pabhassara. 

          “Tassa brahmā viyākāsi, anupubba yathātatha;

          Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu. 

          “Passāmi vītivattanta, brahmaloke pabhassara;

          Soha ajja katha Vajja, aha niccomhi sassato. 

          “Yo etamabhijānāti, bhikkhu Buddhassa sāvako;

          Tādisa bhikkhumāsajja, kaha dukkha nigacchasi. 

          “Yo mahāmeruno kūṭa, vimokkhena aphassayi;

          Vana pubbavidehāna, ye ca bhūmisayā narā. 

          “Yo etamabhijānāti, bhikkhu Buddhassa sāvako;

          Tādisa bhikkhumāsajja, kaha dukkha nigacchasi. 

          “Na (CS:pg.1.415) ve aggi cetayati § , ‘aha bāla ahāmī’ti;

          Bālo ca jalita aggi, āsajja na sa ayhati. 

          “Evameva tuva māra, āsajja na Tathāgata;

          Saya ahissasi attāna, bālo aggiva saphusa. 

          “Apuñña pasavī māro, āsajja na Tathāgata;

          Kinnu maññasi pāpima, na me pāpa vipaccati. 

          “Karoto cīyati pāpa, cirarattāya antaka;

          Māra nibbinda Buddhamhā, āsa mākāsi bhikkhusu. 

          “Iti māra atajjesi, bhikkhu Bhesakaḷāvane;

          Tato so dummano yakkho, natatthevantaradhāyathā”ti. 

 

 Māratajjanīyasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Cūḷayamakavaggo niṭṭhito pañcamo. 

 

 Tassuddāna--

 Sāleyya verañjaduve ca tuṭṭhi, cūḷamahādhammasamādānañca;

 Vīmasakā Kosambi ca brāhmao, dūsī ca māro dasamo ca vaggo. 

 

 Sāleyyavaggo niṭṭhito pañcamo. 

 

 Ida vaggānamuddāna--

 Mūlapariyāyo ceva, sīhanādo ca uttamo;

 Kakaco ceva Gosigo, sāleyyo ca ime pañca.

 

 ~Mūlapaṇṇāsaka samatta.~

 


Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 

 

 Majjhimanikāye

 

  2-Majjhimapaṇṇāsapāḷi中分(M.51~100)

(CS:pg.2.1~2.439PTS:I,339~524.II,1~213.)

 (M.51./I,339.)

 1. Gahapativaggo居士品

 

(M.51.) (1) Kandarakasutta 乾達羅迦經

u A.4.198. Attantapasutta自苦、《人施設論》Pug.4,23.pp.56-61(CS:4,174-177 pg.163-166)No.1536.《集異門足論》卷九(T26.406.1)

 1. Eva (CS:pg.2.1) me suta--Eka samaya Bhagavā Campāya viharati Gaggarāya pokkharaiyā tīre mahatā bhikkhusaghena saddhi.  Atha kho Pesso § ca hatthārohaputto Kandarako ca paribbājako yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Pesso hatthārohaputto Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Kandarako pana paribbājako Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya § vītisāretvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho Kandarako paribbājako tuhībhūta tuhībhūta bhikkhusagha anuviloketvā Bhagavanta etadavoca--“Acchariya bho Gotama, abbhuta, bho Gotama, yāvañcida bhotā Gotamena sammā bhikkhusagho paipādito!  Yepi te, bho Gotama, ahesu atītamaddhāna arahanto sammāsambuddhā tepi Bhagavanto etaparamayeva sammā bhikkhusagha paipādesu-- seyyathāpi etarahi bhotā Gotamena sammā bhikkhusagho paipādito.  Yepi te, bho Gotama, bhavissanti anāgatamaddhāna arahanto sammāsambuddhā tepi Bhagavanto etaparamayeva sammā bhikkhusagha paipādessanti-- seyyathāpi etarahi bhotā Gotamena sammā bhikkhusagho paipādito”ti. 

 2. “Evameta (CS:pg.2.2) Kandaraka, evameta, Kandaraka.  Yepi te, Kandaraka, ahesu atītamaddhāna arahanto sammāsambuddhā tepi Bhagavanto etaparamayeva sammā bhikkhusagha paipādesu-- seyyathāpi etarahi mayā sammā bhikkhusagho paipādito.  Yepi te, Kandaraka, bhavissanti anāgatamaddhāna arahanto sammāsambuddhā tepi Bhagavanto etaparamayeva sammā bhikkhusagha paipādessanti-- seyyathāpi etarahi mayā sammā bhikkhusagho paipādito. 

 “Santi hi, Kandaraka, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasayojanā sammadaññā vimuttā.  Santi hi, Kandaraka, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe sekkhā santatasīlā santatavuttino nipakā nipakavuttino; te catūsu § satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā § viharanti.  Katamesu catūsu?  Idha, Kandaraka, (M.51./I,340.) bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassa; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassa; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassa; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassan”ti. 

 3. Eva vutte, Pesso hatthārohaputto Bhagavanta etadavoca--“Acchariya, bhante, abbhuta, bhante!  Yāva supaññattā cime, bhante, Bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā sattāna visuddhiyā sokaparidevāna § samatikkamāya dukkhadomanassāna atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya.  Mayampi hi, bhante, gihī odātavasanā kālena kāla imesu catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharāma.  Idha maya, bhante, kāye kāyānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassa; vedanāsu vedanānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassa; citte (CS:pg.2.3) cittānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassa; dhammesu dhammānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassa.  Acchariya, bhante, abbhuta, bhante!  Yāvañcida, bhante, Bhagavā eva manussagahane eva manussakasae eva manussasāṭheyye vattamāne sattāna hitāhita jānāti.  Gahanañheta, bhante, yadida manussā; uttānakañheta, bhante, yadida pasavo.  Ahañhi, bhante, pahomi hatthidamma sāretu.  Yāvatakena antarena Campa gatāgata karissati sabbāni tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni vakeyyāni jimheyyāni pātukarissati.  Amhāka pana, bhante, dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā aññathāva kāyena samudācaranti aññathāva vācāya aññathāva nesa citta hoti.  Acchariya, bhante, abbhuta, bhante!  Yāvañcida, bhante, Bhagavā eva manussagahane eva manussakasae eva manussasāṭheyye vattamāne sattāna hitāhita jānāti.  Gahanañheta, bhante, yadida manussā; uttānakañheta, bhante, yadida pasavo”ti. 

 4. “Evameta, Pessa, evameta, Pessa. (M.51./I,341.) Gahanañheta Pessa, yadida manussā; uttānakañheta, Pessa, yadida pasavo.  Cattārome, Pessa, puggalā santo savijjamānā lokasmi.  Katame cattāro?  Idha, Pessa, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto; idha pana, Pessa, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto; idha pana, Pessa, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto idha pana, Pessa, ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto.  So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto § sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati.  Imesa, Pessa, catunna puggalāna katamo te puggalo citta ārādhetī”ti? 

 “Yvāya, bhante, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, aya me puggalo citta nārādheti.  Yopāya, bhante, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto (CS:pg.2.4) ayampi me puggalo citta nārādheti.  Yopāya, bhante, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me puggalo citta nārādheti.  Yo ca kho aya, bhante, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati-- ayameva § me puggalo citta ārādhetī”ti. 

 5. “Kasmā pana te, Pessa, ime tayo puggalā citta nārādhentī”ti?  “Yvāya, bhante, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto so attāna sukhakāma dukkhapaikkūla ātāpeti paritāpeti-- iminā me aya puggalo citta nārādheti.  Yopāya, bhante, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto so para sukhakāma dukkhapaikkūla ātāpeti paritāpeti-- iminā me aya puggalo citta nārādheti.  Yopāya, bhante, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto so attānañca parañca sukhakāma dukkhapaikkūla § ātāpeti paritāpeti-- iminā me aya puggalo citta nārādheti. (M.51./I,342.) Yo ca kho aya, bhante, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā § viharati; so attānañca parañca sukhakāma dukkhapaikkūla neva ātāpeti na paritāpeti-- iminā § me aya puggalo citta ārādheti.  Handa, ca dāni maya, bhante, gacchāma; bahukiccā maya bahukaraṇīyā”ti.  “Yassadāni tva, Pessa, kāla maññasī”ti.  Atha kho Pesso hatthārohaputto Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmi. 

 6. Atha (CS:pg.2.5) kho Bhagavā acirapakkante pesse hatthārohaputte bhikkhū āmantesi--“Paṇḍito, bhikkhave, Pesso hatthārohaputto; mahāpañño, bhikkhave, Pesso hatthārohaputto.  Sace, bhikkhave, Pesso hatthārohaputto muhutta nisīdeyya yāvassāha ime cattāro puggale vitthārena vibhajissāmi § , mahatā atthena sayutto abhavissa.  Api ca, bhikkhave, ettāvatāpi Pesso hatthārohaputto mahatā atthena sayutto”ti.  “Etassa, Bhagavā, kālo, etassa, Sugata, kālo, ya Bhagavā ime cattāro puggale vitthārena vibhajeyya.  Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.  “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhuka manasi karotha, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 7. “Katamo ca, bhikkhave, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto?  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano § na-ehibhaddantiko natiṭṭhabhaddantiko § ; nābhihaa na uddissakata na nimantana sādiyati; so na kumbhimukhā paiggahāti na kaopimukhā § paiggahāti na eakamantara na daṇḍamantara na musalamantara na dvinna bhuñjamānāna na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na sakittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī; na maccha na masa na sura na meraya na thusodaka pivati.  So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti …pe… sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāra āhāreti, dvīhikampi (M.51./I,343.) āhāra āhāreti …pe… sattāhikampi āhāra āhāreti-- iti evarūpa aḍḍhamāsika pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.  So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haabhakkho vā hoti, kaabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā (CS:pg.2.6) hoti; vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.  So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, pasukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti; kesamassulocakopi hoti, kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaikkhitto, ukkuikopi hoti ukkuikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyya kappeti § ; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati-- iti evarūpa anekavihita kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. 

 8. “Katamo ca, bhikkhave, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto?  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko sākuiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako goghātako bandhanāgāriko ye vā panaññepi keci kurūrakammantā.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto. 

 9.“Katamo ca, bhikkhave, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto?  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto brāhmao vā mahāsālo.  So puratthimena nagarassa nava santhāgāra § kārāpetvā kesamassu ohāretvā kharājina nivāsetvā sappitelena kāya abbhañjitvā magavisāṇena piṭṭhi kaṇḍuvamāno nava santhāgāra pavisati saddhi mahesiyā brāhmaena ca purohitena.  So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupalittāya seyya kappeti.  Ekissāya gāviyā sarūpavacchāya ya ekasmi thane khīra(M.51./I,344.) hoti tena rājā yāpeti, ya dutiyasmi thane khīra hoti tena mahesī yāpeti, ya tatiyasmi thane khīrahoti tena brāhmao purohito yāpeti (CS:pg.2.7) ya catutthasmi thane khīra hoti tena aggi juhati, avasesena vacchako yāpeti.  So evamāha-- ‘ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, (ettakā assā haññantu yaññatthāya) § , ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbhā lūyantu barihisatthāyā’ti § .  Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto.

 10. “Katamo ca, bhikkhave, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati?  Idha, bhikkhave, Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Ta dhamma suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmi vā kule paccājāto.  So ta dhamma sutvā Tathāgate saddha pailabhati.  So tena saddhāpailābhena samannāgato iti paisañcikkhati-- ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.  Nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti So aparena samayena appa vā bhogakkhandha pahāya, mahanta vā bhogakkhandha pahāya, (M.51./I,345.) appa vā ñātiparivaṭṭa pahāya (CS:pg.2.8) mahanta vā ñātiparivaṭṭa pahāya, kesamassu ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajati. 

 11. “So eva pabbajito samāno bhikkhūna sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.  Adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikakhī, athenena sucibhūtena attanā viharati.  Abrahmacariya pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā.  Musāvāda pahāya musāvādā paivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisavādako lokassa.  Pisua vāca pahāya pisuṇāya vācāya paivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā na imesa akkhātā amūsa bhedāya-- iti bhinnāna vā sandhātā sahitāna vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakarai vāca bhāsitā hoti.  Pharusa vāca pahāya pharusāya vācāya paivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpi vāca bhāsitā hoti.  Samphappalāpa pahāya samphappalāpā paivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavati vāca bhāsitā kālena sāpadesa pariyantavati atthasahita.  So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paivirato hoti, ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā; naccagītavāditavisūkadassanā paivirato hoti; mālāgandhavilepanadhāraamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paivirato hoti; uccāsayanamahāsayanā paivirato hoti; jātarūparajatapaiggahaṇā paivirato hoti; āmakadhaññapaiggahaṇā paivirato hoti; āmakamasapaiggahaṇā paivirato hoti; itthikumārikapaiggahaṇā paivirato hoti; dāsidāsapaiggahaṇā paivirato hoti; ajeakapaiggahaṇā paivirato hoti; kukkuasūkarapaiggahaṇā paivirato hoti; hatthigavassavaavapaiggahaṇā paivirato hoti; khettavatthupaiggahaṇā paivirato hoti; dūteyyapahiagamanānuyogā paivirato hoti; kayavikkayā paivirato (CS:pg.2.9) hoti; tulākūṭakasakūṭamānakūṭā (M.51./I,346.) paivirato hoti; ukkoanavañcananikatisāciyogā § paivirato hoti; chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paivirato hoti § . 

 “So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati.  Seyyathāpi nāma pakkhī sakuo yena yeneva eti, sapattabhārova eti; evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhatta anavajjasukha paisavedeti. 

 12. “So cakkhunā rūpa disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati cakkhundriya, cakkhundriye savara āpajjati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati manindriya, manindriye savara āpajjati.  So iminā ariyena indriyasavarena samannāgato ajjhatta abyāsekasukha paisavedeti. 

 “So abhikkante paikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī hoti. 

 13. “So (CS:pg.2.10) iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, (imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,) § iminā ca ariyena indriyasavarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  So pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto nisīdati pallaka ābhujitvā uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā. (M.51./I,347.) So abhijjha loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya citta parisodheti, byāpādapadosa pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā citta parisodheti; thīnamiddha pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā citta parisodheti; uddhaccakukkucca pahāya anuddhato viharati ajjhatta vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā citta parisodheti; vicikiccha pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathakathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya citta parisodheti. 

 “So ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati; vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paisavedeti, ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati. 

 14. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi (CS:pg.2.11) jātiyo tisampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe-- ‘amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī (M.51./I,348.) evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti.  Iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati. 

 15. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti-- ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannā’ti.  Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 

 16. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmeti.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti.  ‘Aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta pajānāti.  ‘Aya dukkhanirodho’ti yathābhūta pajānāti.  ‘Aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  ‘Ime āsavā’ti yathābhūta pajānāti.  ‘Aya āsavasamudayo’ti yathābhūta pajānāti.  ‘Aya āsavanirodho’ti yathābhūta pajānāti (CS:pg.2.12) ‘Aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto.  (M.51./I,349.) So attantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharatī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Kandarakasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.52.) (2) Aṭṭhakanāgarasutta 八城經

u《中阿含217經》八城經(T1.802.)No.92.十支居士八城人經(T1.916.)

 17. Eva me suta--Eka samaya āyasmā Ānando Vesāliya viharati Beluvagāmake § .  Tena kho pana samayena Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputta anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena.  Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro yena Kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasakami; upasakamitvā ta bhikkhu abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro ta bhikkhu etadavoca--“Kaha nu kho, bhante, āyasmā Ānando etarahi viharati?  Dassanakāmā hi maya ta āyasmanta Ānandan”ti.  “Eso, gahapati, āyasmā Ānando Vesāliya viharati beluvagāmake”ti.  Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputte ta karaṇīya tīretvā yena Vesālī yena beluvagāmako yenāyasmā Ānando tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Ānanda abhivādetvā ekamanta nisīdi. 

 18. Ekamanta nisinno kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro āyasmanta Ānanda etadavoca--“Atthi nu kho, bhante Ānanda, tena Bhagavatā (CS:pg.2.13) jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva citta vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇātī”ti? 

 “Atthi kho, gahapati, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto (M.52./I,350.) yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva citta vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇātī”ti. 

 “Katamo pana, bhante Ānanda, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva citta vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇātī”ti?  

 19.“Idha, gahapati, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘idampi pahama jhāna abhisakhata abhisañcetayita.  Ya kho pana kiñci abhisakhata abhisañcetayita tadanicca nirodhadhamman’ti pajānāti.  So tattha hito āsavāna khaya pāpuṇāti.  No ce āsavāna khaya pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.  Ayampi kho, gahapati, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā (M.52./I,351.) sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva citta vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇāti. 

 20. “Puna capara, gahapati, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘idampi kho dutiya jhāna abhisakhata abhisañcetayita… anuttara yogakkhema anupāpuṇāti. 

 “Puna (CS:pg.2.14) capara, gahapati, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiya jhāna upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘idampi kho tatiya jhāna abhisakhata abhisañcetayita …pe… anuttara yogakkhema anupāpuṇāti. 

 “Puna capara, gahapati, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catuttha jhāna upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘idampi kho catuttha jhāna abhisakhata abhisañcetayita… anuttara yogakkhema anupāpuṇāti. 

 “Puna capara, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha § .  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena § pharitvā viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘ayampi kho mettācetovimutti abhisakhatā abhisañcetayitā.  Ya kho pana kiñci abhisakhata abhisañcetayita tadanicca nirodhadhamman’ti pajānāti.  So tattha hito …pe… anuttara yogakkhema anupāpuṇāti. 

 “Puna capara, gahapati, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘ayampi kho upekkhācetovimutti abhisakhatā abhisañcetayitā.  Ya kho pana kiñci abhisakhata abhisañcetayita tadaniccanirodhadhamman’ti (M.52./I,352.) pajānāti.  So tattha hito… anuttara yogakkhema anupāpuṇāti. 

 “Puna capara, gahapati, bhikkhu sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisakhatā abhisañcetayitā.  Ya kho pana kiñci abhisakhata abhisañcetayita tadanicca (CS:pg.2.15) nirodhadhamman’ti pajānāti.  So tattha hito …pe… anuttara yogakkhema anupāpuṇāti. 

 “Puna capara, gahapati, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘ayampi kho viññāṇañcāyatanasamāpatti abhisakhatā abhisañcetayitā.  Ya kho pana kiñci abhisakhata abhisañcetayita tadanicca nirodhadhamman’ti pajānāti.  So tattha hito …pe… anuttara yogakkhema anupāpuṇāti. 

 “Puna capara, gahapati, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisakhatā abhisañcetayitā.  Ya kho pana kiñci abhisakhata abhisañcetayita tadanicca nirodhadhamman’ti pajānāti.  So tattha hito āsavāna khaya pāpuṇāti.  No ce āsavāna khaya pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.  Ayampi kho, gahapati, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva citta vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhaya gacchanti, ananuppattañca anuttara yogakkhema anupāpuṇātī”ti. 

 21. Eva vutte, Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro āyasmanta Ānanda etadavoca--“Seyyathāpi, bhante Ānanda, puriso ekava nidhimukha gavesanto sakideva ekādasa (M.52./I,353.) nidhimukhāni adhigaccheyya; evameva kho aha, bhante, eka amatadvāra gavesanto sakideva § ekādasa amatadvārāni alattha bhāvanāya.  Seyyathāpi, bhante, purisassa agāra ekādasadvāra, so tasmi agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkueyya attāna sotthi kātu; evameva kho aha, bhante, imesa ekādasanna amatadvārāna ekamekenapi amatadvārena sakkuissāmi attāna sotthi kātu.  Imehi nāma, bhante, aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhana pariyesissanti, kimaga § panāha āyasmato Ānandassa pūja na karissāmī”ti (CS:pg.2.16) Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputtakañca Vesālikañca bhikkhusagha sannipātetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, ekamekañca bhikkhu pacceka dussayugena acchādesi, āyasmantañca Ānanda ticīvarena acchādesi, āyasmato ca Ānandassa pañcasatavihāra kārāpesīti. 

 

 Aṭṭhakanāgarasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 

  (M.53.)(3) Sekhasutta 有學經

u 北傳雖無相當經典,《雜阿含1176經》 (T2.316.)部份相合。其次阿難說法部份,北傳為大目犍連說法,內容亦不同。

 22. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmi Nigrodhārāme.  Tena kho pana samayena Kapilavatthavāna § Sakyāna nava santhāgāra acirakārita hoti anajjhāvuṭṭha § samaena vā brāhmaena vā kenaci vā manussabhūtena.  Atha kho Kapilavatthavā Sakyā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho Kapilavatthavā Sakyā Bhagavanta etadavocuṁ-- “Idha, bhante, Kapilavatthavāna Sakyāna nava santhāgāra acirakārita § anajjhāvuṭṭha samaena vā brāhmaena vā kenaci vā manussabhūtena.  Ta, bhante, Bhagavā pahama paribhuñjatu.  Bhagavatā pahama paribhutta pacchā Kapilavatthavā Sakyā paribhuñjissanti.  Tadassa Kapilavatthavāna Sakyāna dīgharatta hitāya (M.53./I,354.) sukhāyā”ti.  Adhivāsesi Bhagavā tuhībhāvena.  Atha kho Kapilavatthavā Sakyā Bhagavato adhivāsana viditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā yena nava santhāgāra tenupasakamisu; upasakamitvā sabbasanthari santhāgāra § santharitvā āsanāni paññapetvā udakamaika upaṭṭhapetvā telappadīpa āropetvā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhasu.  Ekamanta hitā kho Kapilavatthavā Sakyā Bhagavanta etadavocuṁ-- “Sabbasanthari santhata, bhante, santhāgāra, āsanāni paññattāni, udakamaiko upaṭṭhāpito, telappadīpo āropito.  Yassadāni, bhante (CS:pg.2.17) Bhagavā kāla maññatī”ti.  Atha kho Bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhi bhikkhusaghena yena santhāgāra tenupasakami; upasakamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāra pavisitvā majjhima thambha nissāya puratthābhimukho nisīdi.  Bhikkhusaghopi kho pāde pakkhāletvā santhāgāra pavisitvā pacchima bhitti nissāya puratthābhimukho nisīdi, Bhagavantayeva purakkhatvā.  Kāpilavatthavāpi kho Sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāra pavisitvā puratthima bhitti nissāya pacchimābhimukhā nisīdisu, Bhagavantayeva purakkhatvā.  Atha kho Bhagavā Kapilavatthave Sakye bahudeva ratti dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahasetvā āyasmanta Ānanda āmantesi--“Paibhātu ta, Ānanda, Kapilavatthavāna Sakyāna sekho pāṭipado § .  Piṭṭhi me āgilāyati; tamaha āyamissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.  Atha kho Bhagavā catuggua saghāṭi paññāpetvā dakkhiena passena sīhaseyya kappesi, pāde pāda accādhāya, sato sampajāno, uṭṭhānasañña manasi karitvā. 

 23. Atha kho āyasmā Ānando Mahānāma sakka āmantesi--“Idha Mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti, indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariya anuyutto hoti, sattahi saddhammehi samannāgato hoti, catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 

 24. “Kathañca, (M.53./I,355.) Mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti?  Idha, Mahānāma, ariyasāvako sīlavā hoti, pātimokkhasavarasavuto viharati ācāragocarasampanno aumattesu Vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.  Eva kho, Mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti. 

 “Kathañca, Mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti?  Idha, Mahānāma, ariyasāvako cakkhunā rūpa disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā (CS:pg.2.18) pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati cakkhundriya, cakkhundriye savara āpajjati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati manindriya, manindriye savara āpajjati Eva kho, Mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti. 

 “Kathañca, Mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti?  Idha, Mahānāma, ariyasāvako paisakhā yoniso āhāra āhāreti-- ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya; yāvadeva imassa kāyassa hitiyā yāpanāya vihisūparatiyā brahmacariyānuggahāya Iti purāṇañca vedana paihakhāmi, navañca vedana na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti.  Eva kho, Mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti. 

 “Kathañca, Mahānāma, ariyasāvako jāgariya anuyutto hoti?  Idha, Mahānāma, ariyasāvako divasa cakamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodheti, rattiyā pahama yāma cakamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodheti, rattiyā majjhima yāma dakkhiena passena sīhaseyya kappeti, pāde pāda accādhāya, sato sampajāno, uṭṭhānasañña manasi karitvā, rattiyā pacchima yāma paccuṭṭhāya cakamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodheti.  Eva kho, Mahānāma, ariyasāvako jāgariya anuyutto hoti.  

 25. “Kathañca, Mahānāma, (M.53./I,356.) ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti?  Idha, Mahānāma, ariyasāvako saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhi-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti.  Hirimā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakāna akusalāna dhammāna samāpattiyā.  Ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena (CS:pg.2.19) vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakāna akusalāna dhammāna samāpattiyā.  Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo.  Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā § honti dhātā § vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaividdhā.  Āraddhavīriyo viharati akusalāna dhammāna pahānāya, kusalāna dhammāna upasampadāya, thāmavā dahaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.  Satimā hoti, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā.  Paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.  Eva kho, Mahānāma, ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti. 

 26. “Kathañca Mahānāma, ariyasāvako catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī?  Idha, Mahānāma, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati; vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā …pe… tatiya jhāna upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā …pe… catuttha jhāna upasampajja viharati.  Eva kho, Mahānāma, ariyasāvako catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 

 27. “Yato kho, Mahānāma, ariyasāvako eva sīlasampanno hoti, eva indriyesu guttadvāro hoti, eva bhojane mattaññū hoti, eva jāgariya anuyutto hoti, eva sattahi saddhammehi (M.53./I,357.) samannāgato hoti, eva catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, aya vuccati, Mahānāma, ariyasāvako sekho pāṭipado apuccaṇḍatāya (CS:pg.2.20) samāpanno, bhabbo abhinibbhidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.  Seyyathāpi, Mahānāma, kukkuiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā tānāssu kukkuiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, kiñcāpi tassā kukkuiyā na eva icchā uppajjeyya-- ‘aho vatime kukkuapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosa padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, atha kho bhabbāva te kukkuapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosa padāletvā sotthinā abhinibbhijjitu.  Evameva kho, Mahānāma, yato ariyasāvako eva sīlasampanno hoti, eva indriyesu guttadvāro hoti, eva bhojane mattaññū hoti, eva jāgariya anuyutto hoti, eva sattahi saddhammehi samannāgato hoti, eva catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, aya vuccati, Mahānāma, ariyasāvako sekho pāṭipado apuccaṇḍatāya samāpanno bhabbo abhinibbhidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. 

 28. “Sa kho so, Mahānāma, ariyasāvako imayeva anuttara upekkhāsatipārisuddhi āgamma anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati, ayamassa pahamābhinibbhidā hoti kukkuacchāpakasseva aṇḍakosamhā. 

 “Sa kho so, Mahānāma, ariyasāvako imaye anuttara upekkhāsatipārisuddhi āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti, ayamassa dutiyābhinibbhidā hoti kukkuacchāpakasseva aṇḍakosamhā. 

 “Sa kho so, Mahānāma, ariyasāvako imayeva anuttara upekkhāsatipārisuddhi āgamma āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā (M.53./I,358.) upasampajja viharati, ayamassa tatiyābhinibbhidā hoti kukkuacchāpakasseva aṇḍakosamhā. 

 29.“Yampi (CS:pg.2.21) § , Mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti, idampissa hoti caraasmi; yampi, Mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti, idampissa hoti caraasmi; yampi, Mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti, idampissa hoti caraasmi; yampi, Mahānāma, ariyasāvako jāgariya anuyutto hoti, idampissa hoti caraasmi; yampi, Mahānāma, ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, idampissa hoti caraasmi; yampi, Mahānāma, ariyasāvako catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, idampissa hoti caraasmi. 

 “Yañca kho, Mahānāma, ariyasāvako anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati, idampissa hoti vijjāya; yampi, Mahānāma, ariyasāvako dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampissa hoti vijjāya.  Yampi, Mahānāma, ariyasāvako āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampissa hoti vijjāya. 

 “Aya vuccati, Mahānāma, ariyasāvako vijjāsampanno itipi caraasampanno itipi vijjācaraasampanno itipi. 

 30. “Brahmunāpesā, Mahānāma, sanakumārena gāthā bhāsitā--

          ‘Khattiyo seṭṭho janetasmi, ye gottapaisārino;

          Vijjācaraasampanno, so seṭṭho devamānuse’ti. 

 “Sā kho panesā, Mahānāma, brahmunā sanakumārena gāthā sugītā no duggītā, subhāsitā no dubbhāsitā, atthasahitā no anatthasahitā, anumatā Bhagavatā”ti. 

 Atha (CS:pg.2.22) kho Bhagavā uṭṭhahitvā āyasmanta Ānanda āmantesi--“Sādhu sādhu, Ānanda, sādhu kho tva, Ānanda, Kapilavatthavāna Sakyāna sekha pāṭipada abhāsī”ti. 

(M.53./I,359.) Idamavocāyasmā Ānando.  Samanuñño satthā ahosi.  Attamanā Kapilavatthavā Sakyā āyasmato Ānandassa bhāsita abhinandunti. 

 

 Sekhasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

  (M.54.) (4) Potaliyasutta 哺多利經

u《中阿含203經》晡利多經(T1.773.)

 31. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Aguttarāpesu viharati Āpaa nāma Aguttarāpāna nigamo.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaa piṇḍāya pāvisi.  Āpae piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasakami divāvihārāya.  Ta vanasaṇḍa ajjhogāhetvā § aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisīdi.  Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāvurao § chattupāhanāhi § jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno yena so vanasaṇḍo tenupasakami; upasakamitvā ta vanasaṇḍa ajjhogāhetvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hita kho Potaliya gahapati Bhagavā etadavoca--“Savijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākakhasi nisīdā”ti.  Eva vutte, Potaliyo gahapati--“Gahapativādena ma samao Gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano tuhī ahosi.  Dutiyampi kho Bhagavā …pe… Tatiyampi kho Bhagavā Potaliya gahapati etadavoca--“Savijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākakhasi nisīdā”ti.  “Eva vutte, Potaliyo gahapati gahapativādena ma samao Gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano Bhagavanta etadavoca--“Tayida[3], (M.54./I,360.) bho Gotama, nacchanna, tayida nappatirūpa, ya ma tva gahapativādena samudācarasī”ti.  “Te hi te, gahapati, ākārā, te ligā (CS:pg.2.23) te nimittā yathā ta gahapatissā”ti.  “Tathā hi pana me, bho Gotama, sabbe kammantā paikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti.  “Yathā katha pana te, gahapati, sabbe kammantā paikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti?  “Idha me, bho Gotama, ya ahosi dhana vā dhañña vā rajata vā jātarūpa vā sabba ta puttāna dāyajja niyyāta, tatthāha anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi.  Eva kho me § , bho Gotama, sabbe kammantā paikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti.  “Aññathā kho tva, gahapati, vohārasamuccheda vadasi, aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti.  “Yathā katha pana, bhante, ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti?  Sādhu me, bhante Bhagavā tathā dhamma desetu yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti.  “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho Potaliyo gahapati Bhagavato paccassosi. 

 32. Bhagavā etadavoca--“Aṭṭha kho ime, gahapati, dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya savattanti.  Katame aṭṭha?  Apāṇātipāta nissāya pāṇātipāto pahātabbo; dinnādāna nissāya adinnādāna pahātabba; saccavāca § nissāya musāvādo pahātabbo; apisua vāca nissāya pisuṇā vācā pahātabbā; agiddhilobha nissāya giddhilobho pahātabbo; anindārosa nissāya nindāroso pahātabbo; akkodhūpāyāsa nissāya kodhūpāyāso pahātabbo; anatimāna nissāya atimāno pahātabbo.  Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā sakhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya savattantī”ti.  “Ye me § , bhante, Bhagavatā aṭṭha dhammā sakhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya savattanti, sādhu me, bhante, Bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena § vibhajatu anukampa upādāyā”ti.  “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho Potaliyo gahapati Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

(M.54./I,361.) 33. “‘Apāṇātipāta (CS:pg.2.24) nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti iti kho paneta vutta kiñceta paicca vutta Idha, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yesa kho aha sayojanāna hetu pāṇātipātī assa, tesāha sayojanāna pahānāya samucchedāya paipanno.  Ahañceva § kho pana pāṇātipātī assa, attāpi ma upavadeyya pāṇātipātapaccayā, anuviccāpi ma viññū § garaheyyu pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā para maraṇā duggati pāṭikakhā pāṇātipātapaccayā.  Etadeva kho pana sayojana eta nīvaraa yadida pāṇātipāto.  Ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, pāṇātipātā paiviratassa evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.  ‘Apāṇātipāta nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti-- iti yanta vutta idameta paicca vutta. 

 34. “‘Dinnādāna nissāya adinnādāna pahātabban’ti iti kho paneta vutta, kiñceta paicca vutta?  Idha, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yesa kho aha sayojanāna hetu adinnādāyī assa, tesāha sayojanāna pahānāya samucchedāya paipanno.  Ahañceva kho pana adinnādāyī assa, attāpi ma upavadeyya adinnādānapaccayā, anuviccāpi ma viññū garaheyyu adinnādānapaccayā, kāyassa bhedā para maraṇā duggati pāṭikakhā adinnādānapaccayā.  Etadeva kho pana sayojana eta nīvaraa yadida adinnādāna.  Ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā adinnādānā paiviratassa evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.  ‘Dinnādāna nissāya adinnādāna pahātabban’ti-- iti yanta vutta idameta paicca vutta. 

 35. “‘Saccavāca nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti kho paneta vutta kiñceta paicca vutta?  Idha, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yesa kho aha sayojanāna hetu musāvādī assa, tesāha sayojanāna pahānāya samucchedāya paipanno.  Ahañceva kho pana musāvādī assa, attāpi ma upavadeyya musāvādapaccayā, anuviccāpi ma viññū garaheyyu musāvādapaccayā, kāyassa bhedā para maraṇā duggati pāṭikakhā musāvādapaccayā.  Etadeva kho pana sayojana eta nīvaraa yadida  (CS:pg.2.25) musāvādo. (M.54./I,362.) Ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, musāvādā paiviratassa evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.  ‘Saccavāca nissāya musāvādo pahātabbo’ti-- iti yanta vutta idameta paicca vutta. 

 36. “‘Apisua vāca nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti iti kho paneta vutta kiñceta paicca vutta?  Idha, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yesa kho aha sayojanāna hetu pisuavāco assa, tesāha sayojanāna pahānāya samucchedāya paipanno.  Ahañceva kho pana pisuavāco assa, attāpi ma upavadeyya pisuavācāpaccayā anuviccāpi ma viññū garaheyyu pisuavācāpaccayā, kāyassa bhedā para maraṇā duggati pāṭikakhā pisuavācāpaccayā.  Etadeva kho pana sayojana eta nīvaraa yadida pisuṇā vācā.  Ye ca pisuavācāpaccayā uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, pisuṇāya vācāya paiviratassa evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.  ‘Apisua vāca nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti-- iti yanta vutta idameta paicca vutta.

 37. “‘Agiddhilobha nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti kho paneta vutta, kiñceta paicca vutta?  Idha, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yesa kho aha sayojanāna hetu giddhilobhī assa, tesāha sayojanāna pahānāya samucchedāya paipanno.  Ahañceva kho pana giddhilobhī assa, attāpi ma upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuviccāpi ma viññū garaheyyu giddhilobhapaccayā, kāyassa bhedā para maraṇā duggati pāṭikakhā giddhilobhapaccayā.  Etadeva kho pana sayojana eta nīvaraa yadida giddhilobho.  Ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, giddhilobhā paiviratassa evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.  ‘Agiddhilobha nissāya giddhilobho pahātabbo’ti-- iti yanta vutta idameta paicca vutta. 

 38. “‘Anindārosa nissāya nindāroso pahātabbo’ti iti kho paneta vutta, kiñceta paicca vutta?  Idha, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yesa kho aha sayojanāna hetu nindārosī assa, tesāha (CS:pg.2.26) sayojanāna  (M.54./I,363.) pahānāya samucchedāya paipanno.  Ahañceva kho pana nindārosī assa, attāpi ma upavadeyya nindārosapaccayā, anuviccāpi ma viññū garaheyyu nindārosapaccayā, kāyassa bhedā para maraṇā duggati pāṭikakhā nindārosapaccayā.  Etadeva kho pana sayojana eta nīvaraa yadida nindāroso.  Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, anindārosissa evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.  ‘Anindārosa nissāya nindāroso pahātabbo’ti-- iti yanta vutta idameta paicca vutta. 

 39.“‘Akkodhūpāyāsa nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti kho paneta vutta, kiñceta paicca vutta?  Idha, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yesa kho aha sayojanāna hetu kodhūpāyāsī assa, tesāha sayojanāna pahānāya samucchedāya paipanno.  Ahañceva kho pana kodhūpāyāsī assa, attāpi ma upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā anuviccāpi ma viññū garaheyyu kodhūpāyāsapaccayā, kāyassa bhedā para maraṇā duggati pāṭikakhā kodhūpāyāsapaccayā.  Etadeva kho pana sayojana eta nīvaraa yadida kodhūpāyāso.  Ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, akkodhūpāyāsissa evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.  ‘Akkodhūpāyāsa nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti-- iti yanta vutta idameta paicca vutta. 

 40. “‘Anatimāna nissāya atimāno pahātabbo’ti iti kho paneta vutta, kiñceta paicca vutta?  Idha, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yesa kho aha sayojanāna hetu atimānī assa, tesāha sayojanāna pahānāya samucchedāya paipanno.  Ahañceva kho pana atimānī assa, attāpi ma upavadeyya atimānapaccayā, anuviccāpi ma viññū garaheyyu atimānapaccayā, kāyassa bhedā para maraṇā duggati pāṭikakhā atimānapaccayā.  Etadeva kho pana sayojana eta nīvaraa yadida atimāno.  Ye ca atimānapaccayā uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā, anatimānissa evasa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’.  ‘Anatimāna nissāya atimāno pahātabbo’ti-- iti yanta vutta idameta paicca vutta. 

(M.54./I,364.) 41. “Ime (CS:pg.2.27) kho, gahapati, aṭṭha dhammā sakhittena vuttā, vitthārena vibhattā § , ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya savattanti; na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabba sabbathā sabba vohārasamucchedo hotī”ti. 

 “Yathā katha pana, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabba sabbathā sabba vohārasamucchedo hoti?  Sādhu me, bhante, Bhagavā tathā dhamma desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabba sabbathā sabba vohārasamucchedo hotī”ti.  “Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho Potaliyo gahapati Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 

 Kāmādīnavakathā

 

 42. “Seyyathāpi gahapati, kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūna paccupaṭṭhito assa.  Tamena dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikakala sunikkanta nikkanta nimmasa lohitamakkhita upasumbheyya § .  Ta ki maññasi, gahapati, api nu kho so kukkuro amu aṭṭhikakala sunikkanta nikkanta nimmasa lohitamakkhita palehanto jighacchādubbalya paivineyyā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Ta kissa hetu”? 

 “Aduñhi, bhante, aṭṭhikakala sunikkanta nikkanta nimmasa lohitamakkhita.  Yāvadeva pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assāti.  Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘aṭṭhikakalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā § , ādīnavo ettha bhiyyo’ti.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā yāya upekkhā nānattā nānattasitā ta abhinivajjetvā, yāya upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkha bhāveti. 

 43. “Seyyathāpi, gahapati, gijjho vā kako vā kulalo vā masapesi ādāya uḍḍīyeyya § .  Tamena gijjhāpi kakāpi kulalāpi anupatitvā (CS:pg.2.28) anupatitvā vitaccheyyu vissajjeyyu § .  Ta ki maññasi, gahapati, sace so gijjho vā kako vā kulalo vā ta masapesi na khippameva painissajjeyya, so tatonidāna maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkhan”ti? 

 “Eva, bhante”. 

 “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘masapesūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. (M.54./I,365.) Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā yāya upekkhā nānattā nānattasitā ta abhinivajjetvā yāya upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkha bhāveti. 

 44. “Seyyathāpi, gahapati, puriso āditta tiukka ādāya paivāta gaccheyya.  Ta ki maññasi, gahapati, sace so puriso ta āditta tiukka na khippameva painissajjeyya tassa sā ādittā tiukkā hattha vā daheyya bāhu vā daheyya aññatara vā aññatara vā agapaccaga § daheyya, so tatonidāna maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkhan”ti? 

 “Eva, bhante”. 

 “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘tiukkūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkha bhāveti. 

 45. “Seyyathāpi gahapati, agārakāsu sādhikaporisā, pūrā agārāna vītaccikāna vītadhūmāna.  Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaikkūlo.  Tamena dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā agārakāsu upakaḍḍheyyu.  Ta ki maññasi, gahapati, api nu so puriso iticiticeva kāya sannāmeyyā”ti? 

 “Eva, bhante”. 

 “Ta kissa hetu”? 

 “Viditañhi bhante, tassa purisassa imañcāha agārakāsu papatissāmi, tatonidāna maraa vā nigacchissāmi maraamatta vā dukkhan”ti.  “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘agārakāsūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā …pe… tamevūpekkha bhāveti. 

 46. “Seyyathāpi (CS:pg.2.29) gahapati, puriso supinaka passeyya ārāmarāmaeyyaka vanarāmaeyyaka bhūmirāmaeyyaka pokkharairāmaeyyaka.  So paibuddho na kiñci paipasseyya § .  Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘supinakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkha bhāveti. 

 47. “Seyyathāpi, gahapati, puriso yācitaka bhoga yācitvā (M.54./I,366.) yāna vā § poriseyya § pavaramaikuṇḍala.  So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto antarāpaa paipajjeyya.  Tamena jano disvā eva vadeyya-- ‘bhogī vata, bho, puriso, eva kira bhogino bhogāni bhuñjantī’ti.  Tamena sāmikā yattha yattheva passeyyu tattha tattheva sāni hareyyu.  Ta ki maññasi, gahapati, ala nu kho tassa purisassa aññathattāyā”ti? 

 “Eva, bhante”.

 “Ta kissa hetu”? 

 “Sāmino hi, bhante, sāni harantī”ti.  “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘yācitakūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti …pe… tamevūpekkha bhāveti. 

 48. “Seyyathāpi, gahapati, gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo.  Tatrassa rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo § ca, na cassu kānici phalāni bhūmiya patitāni.  Atha puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesana caramāno.  So ta vanasaṇḍa ajjhogāhetvā ta rukkha passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca.  Tassa evamassa-- ‘aya kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiya patitāni.  Jānāmi kho panāha rukkha ārohitu § .  Yanūnāha ima rukkha ārohitvā yāvadatthañca khādeyya ucchagañca pūreyyan’ti.  So ta rukkha ārohitvā yāvadatthañca khādeyya ucchagañca pūreyya.  Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesana caramāno tiha kuhāri § ādāya.  So ta vanasaṇḍa ajjhogāhetvā (CS:pg.2.30) ta rukkha passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca.  Tassa evamassa-- ‘aya kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiya patitāni.  Na kho panāha jānāmi rukkha ārohitu.  Yanūnāha ima rukkha mūlato chetvā yāvadatthañca khādeyya ucchagañca pūreyyan’ti.  So ta rukkha mūlatova chindeyya.  Ta ki maññasi, gahapati, amuko § yo so puriso pahama rukkha ārūḷho sace so na khippameva oroheyya tassa so rukkho papatanto hattha vā bhañjeyya pāda vā bhañjeyya aññatara vā aññatara vā agapaccaga bhañjeyya, so tatonidāna (M.54./I,367.) maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkhan”ti? 

 “Eva, bhante”. 

 “Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘rukkhaphalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā yāya upekkhā nānattā nānattasitā ta abhinivajjetvā yāya upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkha bhāveti. 

 49.“Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imayeva anuttara upekkhāsatipārisuddhi āgamma anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati. 

 “Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imayeva anuttara upekkhāsatipārisuddhi āgamm dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 

 “Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imayeva anuttara upekkhāsatipārisuddhi āgamma āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.  Ettāvatā kho, gahapati, ariyassa vinaye sabbena sabba sabbathā sabba vohārasamucchedo hoti. 

 50. “Ta (CS:pg.2.31) ki maññasi, gahapati, yathā ariyassa vinaye sabbena sabba sabbathā sabba vohārasamucchedo hoti, api nu tva evarūpa vohārasamuccheda attani samanupassasī”ti?  “Ko cāha, bhante, ko ca ariyassa vinaye sabbena sabba sabbathā sabba vohārasamucchedo!  Ārakā aha, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabba sabbathā sabba vohārasamucchedā.  Mayañhi, bhante, pubbe aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha, anājānīyeva samāne ājānīyabhojana bhojimha, anājānīyeva samāne ājānīyahāne hapimha; bhikkhū pana maya, bhante, ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha, ājānīyeva samāne anājānīyabhojana bhojimha, ājānīyeva samāne anājānīyahāne hapimha; idāni pana maya, bhante, (M.54./I,368.) aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne anājānīyāti jānissāma, anājānīyeva samāne anājānīyabhojana bhojessāma, anājānīyeva samāne anājānīyahāne hapessāma.  Bhikkhū pana maya, bhante, ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma ājānīyeva samāne ājānīyabhojana bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyahāne hapessāma.  Ajanesi vata me, bhante, Bhagavā samaesu samaappema, samaesu samaappasāda, samaesu samaagārava.  Abhikkanta, bhante, abhikkanta, bhante Seyyathāpi, bhante, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva kho, bhante, Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha, bhante, Bhagavanta saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Potaliyasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

  (M.55.) (5) Jīvakasutta 耆婆迦經

u北傳無相當之經典

 51. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Jīvakassa Komārabhaccassa ambavane.  Atha kho Jīvako Komārabhacco yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi (CS:pg.2.32) Ekamanta nisinno kho Jīvako Komārabhacco Bhagavanta etadavoca--“Suta meta, bhante-- ‘samaa Gotama uddissa pāṇa ārabhanti § , ta samao Gotamo jāna uddissakata § masa paribhuñjati paiccakamman’ti.  Ye te, bhante, evamāhasu-- ‘samaa Gotama uddissa pāṇa ārabhanti, ta samao Gotamo jāna uddissakata masa paribhuñjati paiccakamman’ti, kacci te, bhante, Bhagavato vuttavādino, na ca Bhagavanta abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhamma byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayha hāna āgacchatī”ti? 

(M.55./I,369.) 52. “Ye te, Jīvaka, evamāhasu-- ‘samaa Gotama uddissa pāṇa ārabhanti, ta samao Gotamo jāna uddissakata masa paribhuñjati paiccakamman’ti na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca ma te asatā abhūtena.  Tīhi kho aha, Jīvaka, hānehi masa aparibhoganti vadāmi.  Diṭṭha, suta, parisakita-- imehi kho aha, Jīvaka tīhi hānehi masa aparibhoganti vadāmi.  Tīhi kho aha, Jīvaka, hānehi masa paribhoganti vadāmi.  Adiṭṭha, asuta, aparisakita-- imehi kho aha, Jīvaka, tīhi hānehi masa paribhoganti vadāmi.

 53. “Idha, Jīvaka, bhikkhu aññatara gāma vā nigama vā upanissāya viharati.  So mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Tamena gahapati vā gahapatiputto vā upasakamitvā svātanāya bhattena nimanteti.  Ākakhamānova § , Jīvaka, bhikkhu adhivāseti So tassā rattiyā accayena pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesana tenupasakamati; upasakamitvā paññatte āsane nisīdati.  Tamena so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati.  Tassa na eva hoti-- ‘sādhu vata māya § gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena (CS:pg.2.33) pariviseyyāti!  Aho vata māya gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyā’ti-- evampissa na hoti.  So ta piṇḍapāta agathito § amucchito anajjhopanno § ādīnavadassāvī nissaraapañño paribhuñjati.  Ta ki maññasi, Jīvaka api nu so bhikkhu tasmi samaye attabyābādhāya vā ceteti, parabyābādhāya vā ceteti, ubhayabyābādhāya vā cetetī”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Nanu so, Jīvaka, bhikkhu tasmi samaye anavajjayeva āhāra āhāretī”ti? 

 “Eva, bhante.  Suta meta, bhante-- ‘brahmā mettāvihārī’ti.  Ta me ida, bhante, Bhagavā sakkhidiṭṭho; Bhagavā hi, bhante, mettāvihārī”ti.  “Yena kho, Jīvaka, rāgena yena dosena yena (M.55./I,370.) mohena byāpādavā assa so rāgo so doso so moho Tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato § āyati anuppādadhammo.  Sace kho te, Jīvaka, ida sandhāya bhāsita anujānāmi te etan”ti.  “Etadeva kho pana me, bhante, sandhāya bhāsita§ . 

 54. “Idha, Jīvaka, bhikkhu aññatara gāma vā nigama vā upanissāya viharati.  So karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha.  Iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Tamena gahapati vā gahapatiputto vā upasakamitvā svātanāya bhattena nimanteti.  Ākakhamānova, Jīvaka, bhikkhu adhivāseti.  So tassā rattiyā accayena pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesana tenupasakamati; upasakamitvā paññatte āsane nisīdati.  Tamena so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati.  Tassa na eva hoti-- ‘sādhu vata māya gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti!  Aho vata māya gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi (CS:pg.2.34) evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyā’ti-- evampissa na hoti.  So ta piṇḍapāta agathito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraapañño paribhuñjati.  Ta ki maññasi, Jīvaka, api nu so bhikkhu tasmi samaye attabyābādhāya vā ceteti, parabyābādhāya vā ceteti, ubhayabyābādhāya vā cetetī”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Nanu so, Jīvaka, bhikkhu tasmi samaye anavajjayeva āhāra āhāretī”ti? 

 “Eva, bhante.  Suta meta, bhante-- ‘brahmā upekkhāvihārī’ti.  Ta me ida, bhante, Bhagavā sakkhidiṭṭho; Bhagavā hi, bhante, upekkhāvihārī”ti.  “Yena kho, Jīvaka, rāgena yena dosena yena mohena vihesavā assa arativā assa paighavā assa so rāgo so doso so moho Tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyati anuppādadhammo.  Sace kho te, Jīvaka, ida sandhāya bhāsita, anujānāmi (M.55./I,371.) te etan”ti.  “Etadeva kho pana me, bhante, sandhāya bhāsita”. 

 55. “Yo kho, Jīvaka, Tathāgata vā Tathāgatasāvaka vā uddissa pāṇa ārabhati so pañcahi hānehi bahu apuñña pasavati.  Yampi so, gahapati, evamāha-- ‘gacchatha, amuka nāma pāṇa ānethā’ti, iminā pahamena hānena bahu apuñña pasavati.  Yampi so pāṇo galappavehakena § ānīyamāno dukkha domanassa paisavedeti, iminā dutiyena hānena bahu apuñña pasavati.  Yampi so evamāha-- ‘gacchatha ima pāṇa ārabhathā’ti, iminā tatiyena hānena bahu apuñña pasavati.  Yampi so pāṇo ārabhiyamāno dukkha domanassa paisavedeti iminā catutthena hānena bahu apuñña pasavati.  Yampi so Tathāgata vā Tathāgatasāvaka vā akappiyena āsādeti, iminā pañcamena hānena bahu apuñña pasavati.  Yo kho, Jīvaka, Tathāgata vā Tathāgatasāvaka vā uddissa pāṇa ārabhati so imehi pañcahi hānehi bahu apuñña pasavatī”ti. 

 Eva vutte, Jīvako komārabhacco Bhagavanta etadavoca--“Acchariya, bhante, abbhuta, bhante!  Kappiya vata, bhante, bhikkhū āhāra āhārenti (CS:pg.2.35) anavajja vata, bhante, bhikkhū āhāra āhārenti.  Abhikkanta, bhante, abhikkanta, bhante …pe… upāsaka ma Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Jīvakasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

  (M.56.) (6) Upālisutta 優婆離經

u《中阿含133經》優婆離經(T1.628.)

 56. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Nāḷandāya viharati Pāvārikambavane.  Tena kho pana samayena Nigaṇṭho Nāṭaputto § Nāḷandāya paivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhi.  Atha kho Dīghatapassī Nigaṇṭho Nāḷandāya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena Pāvārikambavana yena Bhagavā tenupasakami; (M.56./I,372.) upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hita kho Dīghatapassi nigaṇṭha Bhagavā etadavoca--“Savijjanti kho, tapassi § , āsanāni; sace ākakhasi nisīdā”ti.  Eva vutte, Dīghatapassī nigaṇṭho aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Dīghatapassi nigaṇṭha Bhagavā etadavoca--“Kati pana, tapassi, Nigaṇṭho Nāṭaputto kammāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? 

 “Na kho, āvuso Gotama, āciṇṇa nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ‘kamma, kamman’ti paññapetu; ‘daṇḍa, daṇḍan’ti kho, āvuso Gotama, āciṇṇa nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paññapetun”ti. 

 “Kati pana, tapassi, Nigaṇṭho Nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? 

 “Tīṇi kho, āvuso Gotama, Nigaṇṭho Nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti, seyyathida-- kāyadaṇḍa, vacīdaṇḍa, manodaṇḍan”ti. 

 “Ki pana, tapassi, aññadeva kāyadaṇḍa, añña vacīdaṇḍa, añña manodaṇḍan”ti? 

 “Aññadeva āvuso Gotama, kāyadaṇḍa, añña vacīdaṇḍa, añña manodaṇḍan”ti. 

 “Imesa pana, tapassi, tiṇṇa daṇḍāna eva paivibhattāna eva paivisiṭṭhāna katama daṇḍa Nigaṇṭho Nāṭaputto mahāsāvajjatara paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā (CS:pg.2.36) yadi vā kāyadaṇḍa, yadi vā vacīdaṇḍa, yadi vā manodaṇḍan”ti? 

 “Imesa kho, āvuso Gotama, tiṇṇa daṇḍāna eva paivibhattāna eva paivisiṭṭhāna kāyadaṇḍa Nigaṇṭho Nāṭaputto mahāsāvajjatara paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍa, no tathā manodaṇḍan”ti. 

 “Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”? 

 “Kāyadaṇḍanti, āvuso Gotama, vadāmi”. 

 “Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”? 

 “Kāyadaṇḍanti, āvuso Gotama, vadāmi”. 

 “Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”? 

 “Kāyadaṇḍanti, āvuso Gotama, vadāmī”ti. 

 Itiha Bhagavā Dīghatapassi nigaṇṭha imasmi kathāvatthusmi yāvatatiyaka patiṭṭhāpesi. 

(M.56./I,373.) 57. Eva vutte, Dīghatapassī nigaṇṭho Bhagavanta etadavoca--“Tva panāvuso Gotama, kati daṇḍāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? 

 “Na kho, tapassi, āciṇṇa Tathāgatassa ‘daṇḍa, daṇḍan’ti paññapetu; ‘kamma, kamman’ti kho, tapassi, āciṇṇa Tathāgatassa paññapetun”ti? 

 “Tva panāvuso Gotama, kati kammāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? 

 “Tīṇi kho aha, tapassi, kammāni paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, seyyathida-- kāyakamma, vacīkamma, manokamman”ti. 

 “Ki panāvuso Gotama, aññadeva kāyakamma, añña vacīkamma, añña manokamman”ti? 

 “Aññadeva, tapassi, kāyakamma, añña vacīkamma, añña manokamman”ti. 

 “Imesa panāvuso Gotama, tiṇṇa kammāna eva paivibhattāna eva paivisiṭṭhāna katama kamma mahāsāvajjatara paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakamma, yadi vā vacīkamma, yadi vā manokamman”ti? 

 “Imesa kho aha, tapassi, tiṇṇa kammāna eva paivibhattāna eva paivisiṭṭhāna manokamma mahāsāvajjatara paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā kāyakamma, no tathā vacīkamman”ti. 

 “Manokammanti, āvuso Gotama, vadesi”? 

 “Manokammanti, tapassi, vadāmi”. 

 “Manokammanti, āvuso Gotama, vadesi”? 

 “Manokammanti, tapassi, vadāmi”. 

 “Manokammanti āvuso Gotama, vadesi”? 

 “Manokammanti, tapassi, vadāmī”ti. 

 Itiha Dīghatapassī nigaṇṭho Bhagavanta imasmi kathāvatthusmi yāvatatiyaka patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā yena Nigaṇṭho Nāṭaputto tenupasakami. 

 58. Tena (CS:pg.2.37) kho pana samayena Nigaṇṭho Nāṭaputto mahatiyā gihiparisāya saddhi nisinno hoti bālakiniyā parisāya upālipamukhāya.  Addasā kho Nigaṇṭho Nāṭaputto Dīghatapassi nigaṇṭha dūratova āgacchanta; disvāna Dīghatapassi nigaṇṭha etadavoca--“Handa, kuto nu tva, tapassi, āgacchasi divā divassā”ti?  “Ito hi kho aha, bhante, āgacchāmi samaassa Gotamassa santikā”ti.  “Ahu pana te, tapassi, samaena Gotamena saddhi kocideva kathāsallāpo”ti. (M.56./I,374.) “Ahu kho me, bhante, samaena Gotamena saddhi kocideva kathāsallāpo”ti.  “Yathā katha pana te, tapassi, ahu samaena Gotamena saddhi kocideva kathāsallāpo”ti?  Atha kho Dīghatapassī nigaṇṭho yāvatako ahosi Bhagavatā saddhi kathāsallāpo ta sabba nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ārocesi.  Eva vutte, Nigaṇṭho Nāṭaputto Dīghatapassi nigaṇṭha etadavoca--“Sādhu sādhu, tapassi!  Yathā ta sutavatā sāvakena sammadeva Satthusāsana ājānantena evameva Dīghatapassinā nigaṇṭhena samaassa Gotamassa byākata.  Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa eva oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya!  Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti. 

 59.Eva vutte, Upāli gahapati nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Sādhu sādhu, bhante Dīghatapassī § !  Yathā ta sutavatā sāvakena sammadeva Satthusāsana ājānantena evameva bhadantena tapassinā samaassa Gotamassa byākata.  Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa eva oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya!  Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo.  Handa cāha, bhante, gacchāmi samaassa Gotamassa imasmi kathāvatthusmi vāda āropessāmi.  Sace me samao Gotamo tathā patiṭṭhahissati yathā bhadantena tapassinā patiṭṭhāpita; seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomika eaka lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evamevāha samaa Gotama vādena vāda ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. (CS:pg.2.38) Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahanta soṇḍikākilañja gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evamevāha samaa Gotama vādena vāda ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi.  Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vāla § kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoeyya § , evamevāha samaa Gotama vādena vāda odhunissāmi (M.56./I,375.) niddhunissāmi nipphoessāmi.  Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīra pokkharai ogāhetvā sāṇadhovika nāma kīḷitajāta kīḷati, evamevāha samaa Gotama sāṇadhovika maññe kīḷitajāta kīḷissāmi.  Handa cāha, bhante, gacchāmi samaassa Gotamassa imasmi kathāvatthusmi vāda āropessāmī”ti.  “Gaccha tva, gahapati, samaassa Gotamassa imasmi kathāvatthusmi vāda āropehi.  Aha vā hi, gahapati, samaassa Gotamassa vāda āropeyya, Dīghatapassī vā nigaṇṭho, tva vā”ti. 

 60. Eva vutte, Dīghatapassī nigaṇṭho Nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Na kho meta, bhante, ruccati ya Upāli gahapati samaassa Gotamassa vāda āropeyya.  Samao hi, bhante, Gotamo māyāvī āvaṭṭani māya jānāti yāya aññatitthiyāna sāvake āvaṭṭetī”ti.  “Aṭṭhāna kho eta, tapassi, anavakāso ya Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagaccheyya.  hānañca kho eta vijjati ya samao Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakatta upagaccheyya.  Gaccha, tva, gahapati, samaassa Gotamassa imasmi kathāvatthusmi vāda āropehi.  Aha vā hi, gahapati, samaassa Gotamassa vāda āropeyya, Dīghatapassī vā nigaṇṭho, tva vā”ti.  Dutiyampi kho Dīghatapassī …pe… Tatiyampi kho Dīghatapassī nigaṇṭho Nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Na kho meta, bhante, ruccati ya Upāli gahapati samaassa Gotamassa vāda āropeyya.  Samao hi, bhante, Gotamo māyāvī āvaṭṭani māya jānāti yāya aññatitthiyāna sāvake āvaṭṭetī”ti.  “Aṭṭhāna kho eta, tapassi anavakāso ya Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta (CS:pg.2.39) upagaccheyya.  hānañca kho eta vijjati ya samao Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakatta upagaccheyya.  Gaccha tva, gahapati, samaassa Gotamassa imasmi kathāvatthusmi vāda āropehi.  Aha vā hi, gahapati, samaassa Gotamassa vāda āropeyya, Dīghatapassī vā nigaṇṭho, tva vā”ti.  “Eva, bhante”ti kho Upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭha nāṭaputta abhivādetvā padakkhia katvā yena Pāvārikambavana (M.56./I,376.) yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Upāli gahapati Bhagavanta etadavoca--“Āgamā nu khvidha, bhante, Dīghatapassī nigaṇṭho”ti?

 Āgamā khvidha, gahapati, Dīghatapassī nigaṇṭho”ti.

 “Ahu kho pana te, bhante, Dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhi kocideva kathāsallāpo”ti?

 “Ahu kho me, gahapati, Dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhi kocideva kathāsallāpo”ti.

 “Yathā katha pana te, bhante, ahu Dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhi kocideva kathāsallāpo”ti?

 Atha kho Bhagavā yāvatako ahosi Dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhi kathāsallāpo ta sabba Upālissa gahapatissa ārocesi.

 61. Eva vutte, Upāli gahapati Bhagavanta etadavoca--“Sādhu sādhu, bhante tapassī!  Yathā ta sutavatā sāvakena sammadeva Satthusāsana ājānantena evameva Dīghatapassinā nigaṇṭhena Bhagavato byākata.  Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa eva oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya?  Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.  “Sace kho tva, gahapati, sacce patiṭṭhāya manteyyāsi siyā no ettha kathāsallāpo”ti.  “Sacce aha, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo”ti. 

 62. “Ta ki maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno sītodakapaikkhitto uhodakapaisevī.  So sītodaka alabhamāno kālakareyya.  Imassa pana, gahapati, Nigaṇṭho Nāṭaputto katthūpapatti paññapetī”ti? 

 “Atthi, bhante, manosattā nāma devā tattha so upapajjati”. 

 “Ta kissa hetu”?

 “Asu hi, bhante (CS:pg.2.40) manopaibaddho kālakarotī”ti.

 “Manasi karohi, gahapati § , manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.  Na kho te sandhiyati purimena vā pacchima, pacchimena vā purima.  Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā-- ‘sacce aha, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.  “Kiñcāpi, bhante, Bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.

 63. “Ta ki maññasi, (M.56./I,377.) gahapati idhassa Nigaṇṭho Nāṭaputto cātuyāmasavarasavuto sabbavārivārito sabbavāriyutto sabbavāridhuto sabbavāriphuo.  So abhikkamanto paikkamanto bahū khuddake pāṇe saghāta āpādeti.  Imassa pana, gahapati, Nigaṇṭho Nāṭaputto ka vipāka paññapetī”ti?

 “Asañcetanika, bhante, Nigaṇṭho Nāṭaputto no mahāsāvajja paññapetī”ti.

 “Sace pana, gahapati, cetetī”ti?

 “Mahāsāvajja, bhante, hotī”ti.

 “Cetana pana, gahapati, Nigaṇṭho Nāṭaputto kismi paññapetī”ti?

 “Manodaṇḍasmi, bhante”ti.

 “Manasi karohi, gahapati manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.  Na kho te sandhiyati purimena vā pacchima, pacchimena vā purima.  Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā-- ‘sacce aha, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.  “Kiñcāpi, bhante, Bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti. 

 64. “Ta ki maññasi, gahapati, aya nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti?

 “Eva, bhante, aya nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti.

 “Ta ki maññasi, gahapati, idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko.  So eva vadeyya-- ‘aha yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaena ekena muhuttena eka masakhala eka masapuñja karissāmī’ti.  Ta ki maññasi, gahapati, pahoti nu kho so puriso yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaena ekena muhuttena (CS:pg.2.41) eka masakhala eka masapuñja kātun”ti?

 “Dasapi, bhante, purisā, vīsampi, bhante, purisā, tisampi, bhante, purisā, cattārīsampi, bhante, purisā, paññāsampi, bhante, purisā nappahonti yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaena ekena muhuttena eka masakhala eka masapuñja kātu.  Kiñhi sobhati eko chavo puriso”ti!

 “Ta ki maññasi, gahapati idha āgaccheyya samao vā brāhmao vā iddhimā cetovasippatto.  So eva vadeyya-- ‘aha ima nāḷanda ekena manopadosena bhasma karissāmī’ti.  Ta ki maññasi, gahapati, pahoti nu kho so samao vā brāhmao vā iddhimā cetovasippatto ima nāḷanda ekena manopadosena bhasma (M.56./I,378.) kātun”ti

 “Dasapi, bhante, nāḷandā, vīsampi nāḷandā, tisampi nāḷandā, cattārīsampi nāḷandā, paññāsampi nāḷandā pahoti so samao vā brāhmao vā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena bhasma kātu.  Kiñhi sobhati ekā chavā nāḷandā”ti! 

 “Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.  Na kho te sandhiyati purimena vā pacchima, pacchimena vā purima.  Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā-- ‘sacce aha, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti. 

 “Kiñcāpi, bhante, Bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti. 

 65. “Ta ki maññasi, gahapati, suta te daṇḍakīrañña § kāligārañña majjhārañña § mātagārañña arañña araññabhūtan”ti? 

 “Eva, bhante, suta me daṇḍakīrañña kāligārañña majjhārañña mātagārañña arañña araññabhūtan”ti. 

 “Ta ki maññasi, gahapati, kinti te suta kena ta daṇḍakīrañña kāligārañña majjhārañña mātagārañña arañña araññabhūtan”ti? 

 “Suta meta, bhante, isīna manopadosena ta daṇḍakīrañña kāligārañña majjhārañña mātagārañña arañña araññabhūtan”ti. 

 “Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.  Na kho te sandhiyati purimena vā pacchima, pacchimena vā purima.  Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā-- ‘sacce aha, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti. 

 66. “Purimenevāha (CS:pg.2.42) bhante, opammena Bhagavato attamano abhiraddho.  Api cāha imāni Bhagavato vicitrāni pañhapaibhānāni sotukāmo, evāha Bhagavanta paccanīka kātabba amaññissa.  Abhikkanta, bhante, abhikkanta, bhante!  Seyyathāpi, bhante, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha, bhante, Bhagavanta saraa gacchāmi (M.56./I,379.) dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 67. “Anuviccakāra kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisāna ñātamanussāna sādhu hotī”ti.  “Imināpāha, bhante, Bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho ya ma Bhagavā evamāha-- ‘anuviccakāra kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisāna ñātamanussāna sādhu hotī’ti.  Mañhi, bhante, aññatitthiyā sāvaka labhitvā kevalakappa nāḷanda paṭāka parihareyyu-- ‘Upāli amhāka gahapati sāvakatta upagato’ti.  Atha ca pana ma Bhagavā evamāha-- ‘anuviccakāra kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisāna ñātamanussāna sādhu hotī’ti.  Esāha, bhante, dutiyampi Bhagavanta saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 68. “Dīgharatta kho te, gahapati, nigaṇṭhāna opānabhūta kula yena nesa upagatāna piṇḍaka dātabba maññeyyāsī”ti.  “Imināpāha, bhante, Bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho ya ma Bhagavā evamāha-- ‘dīgharatta kho te, gahapati, nigaṇṭhāna opānabhūta kula yena nesa upagatāna piṇḍaka dātabba maññeyyāsī’ti.  Suta meta, bhante, samao Gotamo evamāha-- ‘mayhameva dāna dātabba, nāññesa dāna dātabba; mayhameva sāvakāna dāna dātabba, nāññesa sāvakāna dāna dātabba; mayhameva dinna mahapphala, nāññesa dinna mahapphala; mayhameva sāvakāna dinna mahapphala, nāññesa sāvakāna dinna mahapphalan’ti.  Atha ca pana ma Bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti.  Api ca, bhante, mayamettha kāla jānissāma.  Esāha, bhante, tatiyampi Bhagavanta saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 69.Atha (CS:pg.2.43) kho Bhagavā Upālissa gahapatissa anupubbi katha § kathesi, seyyathida-- dānakatha sīlakatha saggakatha, kāmāna ādīnava okāra sakilesa, nekkhamme ānisasa pakāsesi.  Yadā Bhagavā aññāsi Upāli gahapati (M.56./I,380.) kallacitta muducitta vinīvaraacitta udaggacitta pasannacitta, atha yā Buddhāna sāmukkasikā dhammadesanā ta pakāsesi-- dukkha, samudaya, nirodha, magga.  Seyyathāpi nāma suddha vattha apagatakāḷaka sammadeva rajana paiggaheyya, evameva Upālissa gahapatissa tasmiyeva āsane viraja vītamala dhammacakkhu udapādi-- ‘ya kiñci samudayadhamma sabba ta nirodhadhamman’ti.  Atha kho Upāli gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathakatho vesārajjappatto aparappaccayo Satthusāsane Bhagavanta etadavoca--“Handa ca dāni maya, bhante, gacchāma, bahukiccā maya bahukaraṇīyā”ti.  “Yassadāni tva, gahapati, kāla maññasī”ti. 

 70. Atha kho Upāli gahapati Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā yena saka nivesana tenupasakami; upasakamitvā dovārika āmantesi--“Ajjatagge, samma dovārika, āvarāmi dvāra nigaṇṭhāna nigaṇṭhīna, anāvaa dvāra Bhagavato bhikkhūna bhikkhunīna upāsakāna upāsikāna.  Sace koci nigaṇṭho āgacchati tamena tva eva vadeyyāsi-- ‘tiṭṭha, bhante, mā pāvisi.  Ajjatagge Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagato.  Āvaa dvāra nigaṇṭhāna nigaṇṭhīna, anāvaa dvāra Bhagavato bhikkhūna bhikkhunīna upāsakāna upāsikāna Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī’”ti.  “Eva, bhante”ti kho dovāriko Upālissa gahapatissa paccassosi. 

 71. Assosi kho Dīghatapassī nigaṇṭho-- “Upāli kira gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagato”ti.  Atha kho Dīghatapassī nigaṇṭho yena Nigaṇṭho Nāṭaputto tenupasakami; upasakamitvā nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Suta meta, bhante, Upāli kira gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagato”ti.  “Aṭṭhāna kho eta, tapassi (CS:pg.2.44) anavakāso ya Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagaccheyya.  hānañca kho eta vijjati ya samao Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakatta upagaccheyyā”ti (M.56./I,381.) Dutiyampi kho Dīghatapassī nigaṇṭho …pe… Tatiyampi kho Dīghatapassī nigaṇṭho Nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Suta meta, bhante …pe…Upālissa gahapatissa sāvakatta upagaccheyyā”ti.  “Handāha, bhante, gacchāmi yāva jānāmi yadi vā Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagato yadi vā no”ti.  “Gaccha tva, tapassi, jānāhi yadi vā Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagato yadi vā no”ti.

 72. Atha kho Dīghatapassī nigaṇṭho yena Upālissa gahapatissa nivesana tenupasakami.  Addasā kho dovāriko Dīghatapassi nigaṇṭha dūratova āgacchanta.  Disvāna Dīghatapassi nigaṇṭha etadavoca--“Tiṭṭha, bhante, mā pāvisi.  Ajjatagge Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagato.  Āvaa dvāra nigaṇṭhāna nigaṇṭhīna, anāvaa dvāra Bhagavato bhikkhūna bhikkhunīna upāsakāna upāsikāna Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.  “Na me, āvuso, piṇḍakena attho”ti vatvā tato painivattitvā yena Nigaṇṭho Nāṭaputto tenupasakami; upasakamitvā nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Saccayeva kho, bhante, ya Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta (M.56./I,382.) upagato.  Eta kho te aha, bhante, nālattha na kho me, bhante, ruccati ya Upāli gahapati samaassa Gotamassa vāda āropeyya.  Samao hi, bhante, Gotamo māyāvī āvaṭṭani māya jānāti yāya aññatitthiyāna sāvake āvaṭṭetīti.  Āvaṭṭo kho te, bhante, Upāli gahapati samaena Gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.  “Aṭṭhāna kho eta, tapassi, anavakāso ya Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagaccheyya.  hānañca kho eta vijjati ya samao Gotamo Upālissa gahapatissa sāvakatta upagaccheyyā”ti.  Dutiyampi kho Dīghatapassī nigaṇṭho Nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Saccayeva, bhante …pe…Upālissa gahapatissa sāvakatta upagaccheyyā”ti.  Tatiyampi kho Dīghatapassī nigaṇṭho Nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Saccayeva kho, bhante …pe…Upālissa gahapatissa sāvakatta upagaccheyyā”ti.  “Handa cāha (CS:pg.2.45) tapassi, gacchāmi yāva cāha sāmayeva jānāmi yadi vā Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagato yadi vā no”ti.

 Atha kho Nigaṇṭho Nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhi yena Upālissa gahapatissa nivesana tenupasakami.  Addasā kho dovāriko nigaṇṭha nāṭaputta dūratova āgacchanta.  Disvāna nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Tiṭṭha, bhante, mā pāvisi.  Ajjatagge Upāli gahapati samaassa Gotamassa sāvakatta upagato.  Āvaa dvāra nigaṇṭhāna nigaṇṭhīna, anāvaa dvāra Bhagavato bhikkhūna bhikkhunīna upāsakāna upāsikāna.  Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.  “Tena hi, samma dovārika, yena Upāli gahapati tenupasakama; upasakamitvā Upāli gahapati eva vadehi-- ‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhi bahidvārakoṭṭhake hito; so te dassanakāmo’”ti.  “Eva, bhante”ti kho dovāriko nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paissutvā yena Upāli gahapati tenupasakami; upasakamitvā Upāli gahapati etadavoca--“Nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhi bahidvārakoṭṭhake hito; so te dassanakāmo”ti.  “Tena hi, samma dovārika, majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapehī”ti.  “Eva, bhante”ti kho dovāriko Upālissa gahapatissa paissutvā majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapetvā yena Upāli gahapati tenupasakami; upasakamitvā Upāli gahapati etadavoca--“Paññattāni kho, bhante, majjhimāya dvārasālāya āsanāni.  Yassadāni kāla maññasī”ti. 

 73. Atha kho Upāli gahapati yena (M.56./I,383.) majjhimā dvārasālā tenupasakami; upasakamitvā ya tattha āsana aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāma nisīditvā dovārika āmantesi “Tena hi, samma dovārika, yena Nigaṇṭho Nāṭaputto tenupasakama; upasakamitvā nigaṇṭha nāṭaputta eva vadehi-- ‘Upāli, bhante, gahapati evamāha-- pavisa kira, bhante, sace ākakhasī’”ti.  “Eva, bhante”ti kho dovāriko Upālissa gahapatissa paissutvā yena Nigaṇṭho Nāṭaputto tenupasakami; upasakamitvā nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Upāli, bhante, gahapati evamāha-- ‘pavisa kira, bhante, sace ākakhasī’”ti.  Atha (CS:pg.2.46) kho Nigaṇṭho Nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhi yena majjhimā dvārasālā tenupasakami.  Atha kho Upāli gahapati-- ya suda pubbe yato passati nigaṇṭha nāṭaputta dūratova āgacchanta disvāna tato paccuggantvā ya tattha āsana aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca ta uttarāsagena sammajjitvā § pariggahetvā nisīdāpeti so-- dāni ya tattha āsana aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāma nisīditvā nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Savijjanti kho, bhante, āsanāni; sace ākakhasi, nisīdā”ti.  Eva vutte, Nigaṇṭho Nāṭaputto Upāli gahapati etadavoca--“Ummattosi tva, gahapati, dattosi tva, gahapati!  ‘Gacchāmaha, bhante, samaassa Gotamassa vāda āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaghāṭena paimukko āgato.  Seyyathāpi, gahapati, puriso aṇḍahārako gantvā ubbhatehi aṇḍehi āgaccheyya, seyyathā vā pana gahapati puriso akkhikahārako gantvā ubbhatehi akkhīhi āgaccheyya; evameva kho tva, gahapati, ‘gacchāmaha, bhante, samaassa Gotamassa vāda āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaghāṭena paimukko āgato.  Āvaṭṭosi kho tva, gahapati, samaena Gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti. 

 74. “Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā; kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā; piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyu; piyānampi me assa ñātisālohitāna dīgharatta hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyu; sabbesānampissa khattiyāna dīgharatta hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā …pe… vessā …pe… suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyu; sabbesānampissa suddāna dīgharatta (M.56./I,384.) hitāya sukhāya; sadevako cepi, bhante, loko samārako sabrahmako sassamaabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyu; sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaabrāhmaiyā pajāya sadevamanussāya dīgharatta hitāya sukhāyāti.  Tena hi, bhante, upama te karissāmi.  Upamāya pidhekacce viññū purisā bhāsitassa attha ājānanti. 

 75. “Bhūtapubba (CS:pg.2.47) bhante, aññatarassa brāhmaassa jiṇṇassa vuḍḍhassa mahallakassa daharā māṇavikā pajāpatī ahosi gabbhinī upavijaññā.  Atha kho, bhante, sā māṇavikā ta brāhmaa etadavoca--‘Gaccha tva, brāhmaa, āpaṇā makkaacchāpaka kiitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.  Eva vutte, so brāhmao ta māṇavika etadavoca--‘Āgamehi tāva, bhoti, yāva vijāyati.  Sace tva, bhoti, kumāraka vijāyissasi, tassā te aha āpaṇā makkaacchāpaka kiitvā ānessāmi, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati.  Sace pana tva, bhoti, kumārika vijāyissasi, tassā te aha āpaṇā makkaacchāpika kiitvā ānessāmi, yā te kumārikāya kīḷāpanikā bhavissatī’ti.  Dutiyampi kho, bhante, sā māṇavikā …pe… Tatiyampi kho, bhante, sā māṇavikā ta brāhmaa etadavoca--‘Gaccha tva, brāhmaa, āpaṇā makkaacchāpaka kiitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.  Atha kho, bhante, so brāhmao tassā māṇavikāya sāratto paibaddhacitto āpaṇā makkaacchāpaka kiitvā ānetvā ta māṇavika etadavoca--‘Aya te, bhoti, āpaṇā makkaacchāpako kiitvā (M.56./I,385.) ānīto, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.  Eva vutte, bhante, sā māṇavikā ta brāhmaa etadavoca--‘Gaccha tva, brāhmaa, ima makkaacchāpaka ādāya yena rattapāṇi rajataputto tenupasakama; upasakamitvā rattapāṇi rajakaputta eva vadehi-- icchāmaha, samma rattapāṇi, ima makkaacchāpaka pītāvalepana nāma ragajāta rajita ākoitapaccākoita ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti. 

 “Atha kho, bhante, so brāhmao tassā māṇavikāya sāratto paibaddhacitto ta makkaacchāpaka ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasakami; upasakamitvā rattapāṇi rajakaputta etadavoca--‘Icchāmaha, samma rattapāṇi, ima makkaacchāpaka pītāvalepana nāma ragajāta rajita ākoitapaccākoita ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.  Eva vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto ta brāhmaa etadavoca--‘Aya kho te, makkaacchāpako ragakkhamo hi kho, no ākoanakkhamo no vimajjanakkhamo’ti.  Evameva kho, bhante, bālāna nigaṇṭhāna vādo ragakkhamo (CS:pg.2.48) hi kho bālāna no paṇḍitāna, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo.  Atha kho, bhante, so brāhmao aparena samayena nava dussayuga ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasakami; upasakamitvā rattapāṇi rajakaputta etadavoca--‘Icchāmaha, samma rattapāṇi, ima nava dussayuga pītāvalepana nāma ragajāta rajita ākoitapaccākoita ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.  Eva vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto ta brāhmaa etadavoca--‘Ida kho te, bhante, nava dussayuga ragakkhamañceva ākoanakkhamañca vimajjanakkhamañcā’ti.  Evameva kho, bhante, tassa Bhagavato vādo arahato sammāsambuddhassa ragakkhamo ceva paṇḍitāna no bālāna, anuyogakkhamo ca vimajjanakkhamo cā”ti. 

 “Sarājikā kho, gahapati, parisā eva jānāti-- ‘Upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvako’ti.  Kassa ta, gahapati, sāvaka dhāremā”ti?  Eva vutte, Upāli gahapati uṭṭhāyāsanā ekasa uttarāsaga karitvā yena Bhagavā (M.56./I,386.) tenañjali paṇāmetvā nigaṇṭha nāṭaputta etadavoca--“Tena hi, bhante, suohi yassāha sāvako”ti--

 76.   “Dhīrassa vigatamohassa, pabhinnakhīlassa vijitavijayassa. 

          Anīghassa susamacittassa, vuddhasīlassa sādhupaññassa. 

          Vesamantarassa § vimalassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. 

          “Akathakathissa tusitassa, vantalokāmisassa muditassa. 

          Katasamaassa manujassa, antimasārīrassa narassa. 

          Anopamassa virajassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. 

          “Asasayassa kusalassa, venayikassa sārathivarassa;

          Anuttarassa ruciradhammassa, nikkakhassa pabhāsakassa § . 

          Mānacchidassa vīrassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. 

          “Nisabhassa appameyyassa, gambhīrassa monapattassa;

          Khemakarassa vedassa, dhammaṭṭhassa savutattassa. 

          Sagātigassa muttassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. 

          “Nāgassa (CS:pg.2.49) pantasenassa, khīṇasayojanassa muttassa;

          Paimantakassa § dhonassa, pannadhajassa vītarāgassa. 

          Dantassa nippapañcassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. 

          “Isisattamassa akuhassa, tevijjassa brahmapattassa;

          Nhātakassa § padakassa, passaddhassa viditavedassa. 

          Purindadassa sakkassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. 

          “Ariyassa bhāvitattassa, pattipattassa veyyākaraassa;

          Satimato vipassissa, anabhinatassa no apanatassa. 

          Anejassa vasippattassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi

          “Samuggatassa § jhāyissa, ananugatantarassa suddhassa;

          Asitassa hitassa § , pavivittassa aggappattassa. 

          Tiṇṇassa tārayantassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. 

          “Santassa bhūripaññassa, mahāpaññassa vītalobhassa;

          Tathāgatassa Sugatassa, appaipuggalassa asamassa. 

          Visāradassa nipuassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmi. 

          “Tahacchidassa Buddhassa, vītadhūmassa anupalittassa;

          Āhuneyyassa yakkhassa, uttamapuggalassa atulassa. 

          Mahato yasaggapattassa, Bhagavato tassa sāvakohamasmī”ti. 

 77. “Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaassa Gotamassa vaṇṇā”ti?  “Seyyathāpi, bhante, nānāpupphāna mahāpuppharāsi (M.56./I,387.) tamena dakkho mālākāro vā mālākārantevāsī vā vicitta māla gantheyya; evameva kho, bhante, so Bhagavā anekavaṇṇo anekasatavaṇṇo.  Ko hi, bhante, vaṇṇārahassa vaṇṇa na karissatī”ti?  Atha kho nigaṇṭhassa nāṭaputtassa Bhagavato sakkāra asahamānassa tattheva uha lohita mukhato uggacchīti § . 

 

 Upālisutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

  (M.57.)7. Kukkuravatikasutta狗行者經

u北傳無相當之經典

 78. Eva (CS:pg.2.50) me suta--Eka samaya Bhagavā Koliyesu viharati Haliddavasana nāma Koliyāna nigamo.  Atha kho Puṇṇo ca Koliyaputto govatiko acelo ca Seniyo kukkuravatiko yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā puṇṇo Koliyaputto govatiko Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Acelo pana Seniyo kukkuravatiko Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā kukkurova palikujjitvā § ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho puṇṇo Koliyaputto govatiko Bhagavanta etadavoca--“Aya bhante, acelo Seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhitta bhojana bhuñjati.  Tassa ta kukkuravata dīgharatta samatta samādinna.  Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?  “Ala, puṇṇa, tiṭṭhateta; mā ma eta pucchī”ti.  Dutiyampi kho Puṇṇo Koliyaputto govatiko …pe… Tatiyampi kho Puṇṇo Koliyaputto govatiko Bhagavanta etadavoca--“Aya, bhante, acelo Seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhitta bhojana bhuñjati.  Tassa ta kukkuravata dīgharatta samatta samādinna.  Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? 

 79.“Addhā kho te aha, puṇṇa, na labhāmi.  Ala, puṇṇa, tiṭṭhateta; mā ma eta pucchīti; api ca tyāha byākarissāmi.  Idha, puṇṇa, ekacco kukkuravata bhāveti paripuṇṇa abbokiṇṇa, kukkurasīla bhāveti paripuṇṇa (M.57./I,388.) abbokiṇṇa, kukkuracitta bhāveti paripuṇṇa abbokiṇṇa kukkurākappa bhāveti paripuṇṇa abbokiṇṇa.  So kukkuravata bhāvetvā paripuṇṇa abbokiṇṇa, kukkurasīla bhāvetvā paripuṇṇa abbokiṇṇa, kukkuracitta bhāvetvā paripuṇṇa abbokiṇṇa, kukkurākappa bhāvetvā paripuṇṇa abbokiṇṇa kāyassa bhedā para maraṇā kukkurāna sahabyata upapajjati.  Sace kho panassa evadiṭṭhi hoti-- ‘imināha sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa § hoti micchādiṭṭhi.  Micchādiṭṭhissa § kho aha, puṇṇa, dvinna gatīna aññatara gati vadāmi niraya vā tiracchānayoni vā.  Iti kho, puṇṇa, sampajjamāna (CS:pg.2.51) kukkuravata kukkurāna sahabyata upaneti, vipajjamāna nirayan”ti.  Eva vutte, acelo Seniyo kukkuravatiko parodi, assūni pavattesi. 

 Atha kho Bhagavā puṇṇa Koliyaputta govatika etadavoca--“Eta kho te aha, puṇṇa, nālattha.  Ala, puṇṇa, tiṭṭhateta; mā ma eta pucchī”ti.  “Nāha, bhante, eta rodāmi ya ma Bhagavā evamāha; api ca me ida, bhante, kukkuravata dīgharatta samatta samādinna.  Aya, bhante, puṇṇo Koliyaputto govatiko.  Tassa ta govata dīgharatta samatta samādinna.  Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?  “Ala, seniya, tiṭṭhateta; mā ma eta pucchī”ti.  Dutiyampi kho acelo seniyo …pe… Tatiyampi kho acelo Seniyo kukkuravatiko Bhagavanta etadavoca--“Aya, bhante, puṇṇo Koliyaputto govatiko.  Tassa ta govata dīgharatta samatta samādinna.  Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? 

 80. “Addhā kho te aha, seniya, na labhāmi.  Ala, seniya, tiṭṭhateta; mā ma eta pucchīti; api ca tyāha byākarissāmi.  Idha, seniya, ekacco govata bhāveti paripuṇṇa abbokiṇṇa, gosīla bhāveti paripuṇṇa abbokiṇṇa, gocitta bhāveti paripuṇṇa abbokiṇṇa, gavākappa § bhāveti paripuṇṇa abbokiṇṇa.  So govata bhāvetvā paripuṇṇa abbokiṇṇa, gosīla bhāvetvā paripuṇṇa abbokiṇṇa, gocitta bhāvetvā paripuṇṇa abbokiṇṇa, gavākappa bhāvetvā paripuṇṇa abbokiṇṇa kāyassa bhedā para maraṇā gunna sahabyata upapajjati.  Sace (M.57./I,389.) kho panassa evadiṭṭhi hoti-- ‘imināha sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti sāssa hoti micchādiṭṭhi.  Micchādiṭṭhissa kho aha, seniya, dvinna gatīna aññatara gati vadāmi-- niraya vā tiracchānayoni vā.  Iti kho, seniya, sampajjamāna govata gunna sahabyata upaneti, vipajjamāna nirayan”ti.  Eva vutte, puṇṇo Koliyaputto govatiko parodi, assūni pavattesi. 

 Atha kho Bhagavā acela seniya kukkuravatika etadavoca--“Eta kho te aha, seniya nālattha.  Ala, seniya, tiṭṭhateta; mā ma (CS:pg.2.52) eta pucchī”ti.  “Nāha, bhante, eta rodāmi ya ma Bhagavā evamāha; api ca me ida, bhante, govata dīgharatta samatta samādinna.  Eva pasanno aha, bhante, Bhagavati; pahoti Bhagavā tathā dhamma desetu yathā aha cevima govata pajaheyya, ayañceva acelo Seniyo kukkuravatiko ta kukkuravata pajaheyyā”ti.  “Tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho Puṇṇo Koliyaputto govatiko Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 81. “Cattārimāni, puṇṇa, kammāni mayā saya abhiññā sacchikatvā paveditāni.  Katamāni cattāri?  Atthi, puṇṇa, kamma kaha kahavipāka; atthi, puṇṇa, kamma sukka sukkavipāka; atthi, puṇṇa, kamma kahasukka kahasukkavipāka; atthi, puṇṇa, kamma akaha asukka akaha-asukkavipāka, kammakkhayāya savattati

 “Katamañca, puṇṇa, kamma kaha kahavipāka?  Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjha § kāyasakhāra abhisakharoti, sabyābajjha vacīsakhāra abhisakharoti, sabyābajjha manosakhāra abhisakharoti.  So sabyābajjha kāyasakhāra abhisakharitvā, sabyābajjha vacīsakhāra abhisakharitvā, sabyābajjha manosakhāra abhisakharitvā, sabyābajjha loka upapajjati.  Tamena sabyābajjha loka upapanna samāna sabyābajjhā phassā phusanti.  So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjha vedana vedeti ekantadukkha, seyyathāpi sattā (M.57./I,390.) nerayikā Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; ya karoti tena upapajjati, upapannamena phassā phusanti.  Evapāha, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.  Ida vuccati, puṇṇa, kamma kaha kahavipāka. 

 “Katamañca, puṇṇa, kamma sukka sukkavipāka?  Idha, puṇṇa, ekacco abyābajjha kāyasakhāra abhisakharoti, abyābajjha vacīsakhāra abhisakharoti, abyābajjha manosakhāra abhisakharoti.  So abyābajjha kāyasakhāra abhisakharitvā, abyābajjha vacīsakhāra abhisakharitvā, abyābajjha manosakhāra abhisakharitvā abyābajjha loka upapajjati.  Tamena abyābajjha loka upapanna (CS:pg.2.53) samāna abyābajjhā phassā phusanti.  So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjha vedana vedeti ekantasukha, seyyathāpi devā subhakihā.  Iti kho puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; ya karoti tena upapajjati, upapannamena phassā phusanti.  Evapāha, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.  Ida vuccati, puṇṇa, kamma sukka sukkavipāka. 

 “Katamañca, puṇṇa, kamma kahasukka kahasukkavipāka?  Idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasakhāra abhisakharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsakhāra abhisakharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosakhāra abhisakharoti.  So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasakhāra abhisakharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsakhāra abhikharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosakhāra abhisakharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi loka upapajjati.  Tamena sabyābajjhampi abyābajjhampi loka upapanna samāna sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti.  So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedana vedeti vokiṇṇasukhadukkha, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā.  Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; ya karoti tena upapajjati.  Upapannamena phassā phusanti.  Evapāha, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.  Ida vuccati, puṇṇa, kamma kahasukka kahasukkavipāka. 

 “Katamañca (M.57./I,391.) puṇṇa, kamma akaha asukka akaha-asukkavipāka, kammakkhayāya savattati?  Tatra, puṇṇa, yamida kamma kaha kahavipāka tassa pahānāya yā cetanā, yamida § kamma sukka sukkavipāka tassa pahānāya yā cetanā, yamida § kamma kahasukka kahasukkavipāka tassa pahānāya yā cetanā-- ida vuccati, puṇṇa, kamma akaha asukka akaha-asukkavipāka, kammakkhayāya savattatīti.  Imāni kho, puṇṇa, cattāri kammāni mayā saya abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 

 82. Eva vutte, puṇṇo Koliyaputto govatiko Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bhante, abhikkanta, bhante!  Seyyathāpi, bhante …pe… upāsaka ma Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti.  Acelo (CS:pg.2.54) pana Seniyo kukkuravatiko Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bhante, abhikkanta, bhante!  Seyyathāpi, bhante …pe… pakāsito.  Esāha, bhante, Bhagavanta saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Labheyyāha, bhante, Bhagavato santike pabbajja, labheyya upasampadan”ti.  “Yo kho, seniya aññatitthiyapubbo imasmi dhammavinaye ākakhati pabbajja, ākakhati upasampada so cattāro māse parivasati.  Catunna māsāna accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya.  Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.

 “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmi dhammavinaye ākakhantā pabbajja ākakhantā upasampada te cattāro māse parivasanti catunna māsāna accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, aha cattāri vassāni parivasissāmi.  Catunna vassāna accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.  Alattha kho acelo Seniyo kukkuravatiko Bhagavato santike pabbajja, alattha upasampada.  Acirūpasampanno kho panāyasmā seniyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī (M.57./I,392.) pahitatto viharanto nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aññataro kho panāyasmā seniyo arahata ahosīti. 

 

 Kukkuravatikasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

(M.58.)8. Abhayarājakumārasutta無畏王子經

u北傳無相當之經典

 83. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Atha kho Abhayo rājakumāro yena Nigaṇṭho Nāṭaputto tenupasakami; upasakamitvā Nigaṇṭha Nāṭaputta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho abhaya rājakumāra Nigaṇṭho Nāṭaputto etadavoca--“Ehi tva, rājakumāra, samaassa Gotamassa vāda (CS:pg.2.55) āropehi.  Eva te kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati-- ‘abhayena rājakumārena samaassa Gotamassa eva mahiddhikassa eva mahānubhāvassa vādo āropito’”ti.  “Yathā katha panāha, bhante, samaassa Gotamassa eva mahiddhikassa eva mahānubhāvassa vāda āropessāmī”ti?  “Ehi tva, rājakumāra, yena samao Gotamo tenupasakama; upasakamitvā samaa Gotama eva vadehi-- ‘bhāseyya nu kho, bhante, Tathāgato ta vāca yā sā vācā paresa appiyā amanāpā’ti?  Sace te samao Gotamo eva puṭṭho eva byākaroti-- ‘bhāseyya, rājakumāra, Tathāgato ta vāca yā sā vācā paresa appiyā amanāpā’ti, tamena tva eva vadeyyāsi-- ‘atha kiñcarahi te, bhante, puthujjanena nānākaraa?  Puthujjanopi hi ta vāca bhāseyya yā sā vācā (M.58./I,393.) paresa appiyā amanāpā’ti.  Sace pana te samao Gotamo eva puṭṭho eva byākaroti-- ‘na, rājakumāra, Tathāgato ta vāca bhāseyya yā sā vācā paresa appiyā amanāpā’ti, tamena tva eva vadeyyāsi-- ‘atha kiñcarahi te, bhante, Devadatto byākato-- “Āpāyiko Devadatto, nerayiko Devadatto, kappaṭṭho Devadatto, atekiccho Devadatto”ti?  Tāya ca pana te vācāya Devadatto kupito ahosi anattamano’ti.  Ima kho te, rājakumāra, samao Gotamo ubhatokoika pañha puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilitu na sakkhiti ogilitu.  Seyyathāpi nāma purisassa ayosighāṭaka kaṇṭhe vilagga, so neva sakkueyya uggilitu na sakkueyya ogilitu; evameva kho te, rājakumāra, samao Gotamo ima ubhatokoika pañha puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilitu na sakkhiti ogilitun”ti.  “Eva, bhante”ti kho Abhayo rājakumāro Nigaṇṭhassa Nāṭaputtassa paissutvā uṭṭhāyāsanā Nigaṇṭha Nāṭaputta abhivādetvā padakkhia katvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.

 84. Ekamanta nisinnassa kho abhayassa rājakumārassa sūriya § ulloketvā etadahosi--“Akālo kho ajja Bhagavato vāda āropetu (CS:pg.2.56) Sve dānāha sake nivesane Bhagavato vāda āropessāmī”ti Bhagavanta etadavoca--“Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā svātanāya attacatuttho bhattan”ti.  Adhivāsesi Bhagavā tuhībhāvena.  Atha kho Abhayo rājakumāro Bhagavato adhivāsana viditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmi.  Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena abhayassa rājakumārassa nivesana tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi.  Atha kho Abhayo rājakumāro Bhagavanta paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.  Atha kho Abhayo rājakumāro Bhagavanta bhuttāvi onītapattapāṇi aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi. 

 85. Ekamanta nisinno kho Abhayo rājakumāro Bhagavanta etadavoca--“Bhāseyya nu kho, bhante, Tathāgato ta vāca yā sā vācā paresa appiyā amanāpā”ti?  “Na khvettha, rājakumāra, ekasenā”ti.  “Ettha, bhante, anassu nigaṇṭhā”ti.  “Ki pana tva, rājakumāra, eva vadesi-- (M.58./I,394.) ‘ettha bhante, anassu nigaṇṭhā’”ti?  “Idhāha, bhante, yena Nigaṇṭho Nāṭaputto tenupasakami; upasakamitvā Nigaṇṭha Nāṭaputta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho ma, bhante, Nigaṇṭho Nāṭaputto etadavoca--‘Ehi tva, rājakumāra, samaassa Gotamassa vāda āropehi.  Eva te kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati-- abhayena rājakumārena samaassa Gotamassa eva mahiddhikassa eva mahānubhāvassa vādo āropito’ti.  Eva vutte, aha, bhante, Nigaṇṭha Nāṭaputta etadavoca-- ‘Yathā katha panāha bhante, samaassa Gotamassa eva mahiddhikassa eva mahānubhāvassa vāda āropessāmī’ti?  ‘Ehi tva, rājakumāra, yena samao Gotamo tenupasakama; upasakamitvā samaa Gotama eva vadehi-- bhāseyya nu kho, bhante, Tathāgato ta vāca yā sā vācā paresa appiyā amanāpāti?  Sace te samao Gotamo eva puṭṭho eva byākaroti-- bhāseyya, rājakumāra, Tathāgato ta vāca yā sā vācā paresa appiyā amanāpāti, tamena tva eva vadeyyāsi-- atha kiñcarahi te, bhante, puthujjanena nānākaraa?  Puthujjanopi hi ta vāca bhāseyya (CS:pg.2.57) yā sā vācā paresa appiyā amanāpāti.  Sace pana te samao Gotamo eva puṭṭho eva byākaroti-- na, rājakumāra, Tathāgato ta vāca bhāseyya yā sā vācā paresa appiyā amanāpāti, tamena tva eva vadeyyāsi-- atha kiñcarahi te, bhante, Devadatto byākato-- āpāyiko Devadatto, nerayiko Devadatto, kappaṭṭho Devadatto, atekiccho Devadattoti?  Tāya ca pana te vācāya Devadatto kupito ahosi anattamanoti.  Ima kho te, rājakumāra, samao Gotamo ubhatokoika pañha puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilitu na sakkhiti ogilitu.  Seyyathāpi nāma purisassa ayosighāṭaka kaṇṭhe vilagga, so neva sakkueyya uggilitu na sakkueyya ogilitu; evameva kho te, rājakumāra, samao Gotamo ima ubhatokoika pañha puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilitu na sakkhiti ogilitun’”ti. 

 86. Tena kho pana samayena daharo kumāro mando uttānaseyyako abhayassa rājakumārassa ake nisinno hoti.  Atha kho Bhagavā abhaya rājakumāra etadavoca--“Ta ki maññasi, (M.58./I,395.) rājakumāra, sacāya kumāro tuyha vā pamādamanvāya dhātiyā vā pamādamanvāya kaṭṭha vā kahala § vā mukhe āhareyya, kinti na kareyyāsī”ti?  Āhareyyassāha, bhante.  Sace, bhante, na sakkueyya ādikeneva āhattu § , vāmena hatthena sīsa pariggahetvā § dakkhiena hatthena vakaguli karitvā salohitampi āhareyya.  Ta kissa hetu?  Atthi me, bhante, kumāre anukampā”ti.  “Evameva kho, rājakumāra, ya Tathāgato vāca jānāti abhūta ataccha anatthasahita sā ca paresa appiyā amanāpā, na ta Tathāgato vāca bhāsati.  Yampi Tathāgato vāca jānāti bhūta taccha anatthasahita sā ca paresa appiyā amanāpā, tampi Tathāgato vāca na bhāsati.  Yañca kho Tathāgato vāca jānāti bhūta taccha atthasahita sā ca paresa appiyā amanāpā, tatra kālaññū Tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya.  Ya Tathāgato vāca jānāti abhūta ataccha (CS:pg.2.58) anatthasahita sā ca paresa piyā manāpā, na ta Tathāgato vāca bhāsati.  Yampi Tathāgato vāca jānāti bhūta taccha anatthasahita sā ca paresa piyā manāpā tampi Tathāgato vāca na bhāsati.  Yañca Tathāgato vāca jānāti bhūta taccha atthasahita sā ca paresa piyā manāpā, tatra kālaññū Tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya.  Ta kissa hetu?  Atthi, rājakumāra, Tathāgatassa sattesu anukampā”ti. 

 87. “Yeme, bhante, khattiyapaṇḍitāpi brāhmaapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaapaṇḍitāpi pañha abhisakharitvā Tathāgata upasakamitvā pucchanti, pubbeva nu kho, eta, bhante Bhagavato cetaso parivitakkita hoti ‘ye ma upasakamitvā eva pucchissanti tesāha eva puṭṭho eva byākarissāmī’ti, udāhu hānasoveta Tathāgata paibhātī”ti? 

 “Tena hi, rājakumāra, taññevettha paipucchissāmi, yathā te khameyya tathā na byākareyyāsi.  Ta ki maññasi, rājakumāra, kusalo tva rathassa agapaccagānan”ti? 

 “Eva, bhante, kusalo aha rathassa agapaccagānan”ti. 

 “Ta ki maññasi, rājakumāra, ye ta upasakamitvā eva puccheyyu-- ‘Ki nāmida rathassa agapaccagan’ti?  Pubbeva nu kho te eta cetaso parivitakkita (M.58./I,396.) assa ‘ye ma upasakamitvā eva pucchissanti tesāha eva puṭṭho eva byākarissāmī’ti, udāhu hānasoveta paibhāseyyā”ti? 

 “Ahañhi, bhante, rathiko saññāto kusalo rathassa agapaccagāna.  Sabbāni me rathassa agapaccagāni suviditāni.  hānasoveta ma paibhāseyyā”ti

 “Evameva kho, rājakumāra, ye te khattiyapaṇḍitāpi brāhmaapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaapaṇḍitāpi pañha abhisakharitvā Tathāgata upasakamitvā pucchanti, hānasoveta Tathāgata paibhāti.  Ta kissa hetu?  Sā hi, rājakumāra, Tathāgatassa dhammadhātu suppaividdhā yassā dhammadhātuyā suppaividdhattā hānasoveta Tathāgata paibhātī”ti. 

 Eva vutte, Abhayo rājakumāro Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bhante, abhikkanta, bhante …pe… ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Abhayarājakumārasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

 

(M.59.)9. Bahuvedanīyasutta多受經

u《雜阿含485經》(T2.123.)、《相應部》S.36.19般奢康伽經

 88. Eva (CS:pg.2.59) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Pañcakago thapati yenāyasmā Udāyī tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Udāyi abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Pañcakago thapati āyasmanta Udāyi etadavoca--“Kati nu kho, bhante Udāyi, vedanā vuttā Bhagavatā”ti?  “Tisso kho, thapati § , vedanā vuttā Bhagavatā.  Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā-- (M.59./I,397.) imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā Bhagavatā”ti.  Eva vutte, Pañcakago thapati āyasmanta Udāyi etadavoca--“Na kho, bhante Udāyi, tisso vedanā vuttā Bhagavatā; dve vedanā vuttā Bhagavatā-- sukhā vedanā, dukkhā vedanā.  Yāya, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmi esā paṇīte sukhe vuttā Bhagavatā”ti.  Dutiyampi kho āyasmā udāyī Pañcakaga thapati etadavoca--“Na kho, gahapati, dve vedanā vuttā Bhagavatā; tisso vedanā vuttā Bhagavatā.  Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā-- imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā Bhagavatā”ti.  Dutiyampi kho Pañcakago thapati āyasmanta Udāyi etadavoca--“Na kho, bhante Udāyi, tisso vedanā vuttā Bhagavatā; dve vedanā vuttā Bhagavatā-- sukhā vedanā, dukkhā vedanā.  Yāya, bhante adukkhamasukhā vedanā santasmi esā paṇīte sukhe vuttā Bhagavatā”ti.  Tatiyampi kho āyasmā Udāyī Pañcakaga thapati etadavoca--“Na kho, thapati, dve vedanā vuttā Bhagavatā; tisso vedanā vuttā Bhagavatā.  Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā-- imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā Bhagavatā”ti.  Tatiyampi kho Pañcakago thapati āyasmanta Udāyi etadavoca--“Na kho, bhante Udāyi, tisso vedanā vuttā Bhagavatā, dve vedanā vuttā Bhagavatā-- sukhā vedanā, dukkhā vedanā.  Yāya, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmi esā paṇīte sukhe vuttā Bhagavatā”ti.  Neva kho sakkhi āyasmā Udāyī Pañcakaga thapati saññāpetu na panāsakkhi Pañcakago thapati āyasmanta Udāyi saññāpetu. 

 89.Assosi kho āyasmā Ānando āyasmato Udāyissa Pañcakagena thapatinā saddhi ima kathāsallāpa.  Atha kho āyasmā Ānando (CS:pg.2.60) yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Ānando yāvatako ahosi āyasmato Udāyissa Pañcakagena thapatinā saddhi kathāsallāpo ta sabba Bhagavato ārocesi.  Eva vutte, Bhagavā āyasmanta Ānanda etadavoca--“Santaññeva kho, Ānanda, pariyāya Pañcakago thapati Udāyissa nābbhanumodi, santaññeva ca pana pariyāya Udāyī Pañcakagassa thapatissa nābbhanumodi.  Dvepānanda, vedanā vuttā mayā pariyāyena tissopi vedanā vuttā mayā (M.59./I,398.) pariyāyena, pañcapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhārasapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chattisapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhasatampi vedanā vuttā mayā pariyāyena.  Eva pariyāyadesito kho, Ānanda, mayā dhammo.  Eva pariyāyadesite kho, Ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsita sulapita na samanujānissanti na samanumaññissanti na samanumodissanti tesameta pāṭikakha-- bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharissanti.  Eva pariyāyadesito kho, Ānanda, mayā dhammo.  Eva pariyāyadesite kho, Ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsita sulapita samanujānissanti samanumaññissanti samanumodissanti tesameta pāṭikakha-- samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañña piyacakkhūhi sampassantā viharissanti”. 

 90. “Pañca kho ime, Ānanda, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā …pe… jivhāviññeyyā rasā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā-- ime kho, Ānanda, pañca kāmaguṇā.  Ya kho, Ānanda, ime pañca kāmague paicca uppajjati sukha somanassa ida vuccati kāmasukha. 

 “Yo kho, Ānanda, eva vadeyya-- ‘Etaparama sattā sukha somanassa paisavedentī’ti, idamassa nānujānāmi.  Ta kissa hetu?  Atthānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca.  Katamañcānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca?  Idhānanda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati (CS:pg.2.61) Ida kho, Ānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

 “Yo kho, Ānanda, eva vadeyya-- ‘Etaparama sattā sukha somanassa paisavedentī’ti, idamassa nānujānāmi.  (M.59./I,399.) Ta kissa hetu?  Atthānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca.  Katamañcānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca?  Idhānanda, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati.  Ida kho, Ānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

 “Yo kho, Ānanda, eva vadeyya …pe….  Katamañcānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca?  Idhānanda, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiya jhāna upasampajja viharati.  Ida kho, Ānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

 “Yo kho, Ānanda, eva vadeyya …pe….  Katamañcānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca?  Idhānanda, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catuttha jhāna upasampajja viharati.  Ida kho, Ānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

 “Yo kho, Ānanda, eva vadeyya …pe….  Katamañcānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca Idhānanda, bhikkhu sabbaso rūpasaññāna samatikkamā, paighasaññāna atthagamā, nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati.  Ida kho, Ānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

 “Yo kho, Ānanda, eva vadeyya …pe….  Katamañcānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca?  Idhānanda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati.  Ida kho, Ānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

 “Yo kho, Ānanda, eva vadeyya …pe….  Katamañcānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca?  Idhānanda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati.  Ida kho, Ānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

 (M.59./I,400.) “Yo (CS:pg.2.62) kho, Ānanda, eva vadeyya …pe….  Katamañcānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca?  Idhānanda, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja viharati.  Ida kho, Ānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

 “Yo kho, Ānanda, eva vadeyya-- ‘etaparama sattā sukha somanassa paisavedentī’ti, idamassa nānujānāmi.  Ta kissa hetu?  Atthānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca.  Katamañcānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca?  Idhānanda, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharati.  Ida kho, Ānanda, etamhā sukhā añña sukha abhikkantatarañca paṇītatarañca. 

 91. hāna kho paneta, Ānanda, vijjati ya aññatitthiyā paribbājakā eva vadeyyu ‘saññāvedayitanirodha samao Gotamo āha; tañca sukhasmi paññapeti.  Tayida kisu, tayida kathasū’ti?  Evavādino, Ānanda, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā-- ‘na kho, āvuso, Bhagavā sukhayeva vedana sandhāya sukhasmi paññapeti; api ca, āvuso, yattha yattha sukha upalabbhati yahi yahi ta ta Tathāgato sukhasmi paññapetī’”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Bahuvedanīyasutta niṭṭhita navama. 

 

 

  (M.60.)10. Apaṇṇakasutta無戲論經

u北傳無相當之經典

 92. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kosalesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi yena Sālā nāma Kosalāna brāhmaagāmo tadavasari.  Assosu kho Sāleyyakā brāhmaagahapatikā-- “Samao khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kosalesu cārika caramāno (M.60./I,401.) mahatā bhikkhusaghena saddhi sāla (CS:pg.2.63) anuppatto.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī”ti.  Atha kho Sāleyyakā brāhmaagahapatikā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā appekacce Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Appekacce Bhagavatā saddhi sammodisu; sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu.  Appekacce yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā ekamanta nisīdisu.  Appekacce Bhagavato santike nāmagotta sāvetvā ekamanta nisīdisu.  Appekacce tuhībhūtā ekamanta nisīdisu. 

 93. Ekamanta nisinne kho Sāleyyake brāhmaagahapatike Bhagavā etadavoca--“Atthi pana vo, gahapatayo, koci manāpo satthā yasmi vo ākāravatī saddhā pailaddhā”ti?  “Natthi kho no, bhante, koci manāpo satthā yasmi no ākāravatī saddhā pailaddhā”ti.  “Manāpa vo, gahapatayo, satthāra alabhantehi aya apaṇṇako dhammo samādāya vattitabbo.  Apaṇṇako hi, gahapatayo, dhammo samatto samādinno, so vo bhavissati dīgharatta hitāya sukhāya.  Katamo ca, gahapatayo, apaṇṇako dhammo”? 

 94. “Santi gahapatayo, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi dinna, natthi yiṭṭha, natthi huta; natthi sukatadukkaṭāna § kammāna phala vipāko, natthi aya loko, natthi paro loko; natthi mātā, natthi pitā; natthi sattā opapātikā; natthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā § sammā paipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.  Tesayeva kho, gahapatayo, samaabrāhmaṇāna (CS:pg.2.64) eke (M.60./I,402.) samaabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā.  Te evamāhasu-- ‘atthi dinna, atthi yiṭṭha, atthi huta; atthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko; atthi aya loko, atthi paro loko; atthi mātā, atthi pitā; atthi sattā opapātikā; atthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammā paipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.  Ta ki maññatha, gahapatayo-- ‘nanume samaabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā’”ti?  “Eva, bhante”. 

 95. “Tatra, gahapatayo, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi dinna, natthi yiṭṭha …pe… ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti tesameta pāṭikakha: yamida § kāyasucarita, vacīsucarita, manosucarita-- ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā § yamida § kāyaduccarita, vacīduccarita, manoduccarita-- ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti.  Ta kissa hetu?  Na hi te bhonto samaabrāhmaṇā passanti akusalāna dhammāna ādīnava okāra sakilesa, kusalāna dhammāna nekkhamme ānisasa vodānapakkha.  Santayeva pana para loka ‘natthi paro loko’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti micchādiṭṭhi.  Santayeva kho pana para loka ‘natthi paro loko’ti sakappeti; svāssa hoti micchāsakappo.  Santayeva kho pana para loka ‘natthi paro loko’ti vāca bhāsati; sāssa hoti micchāvācā.  Santayeva kho pana para loka ‘natthi paro loko’ti āha; ye te arahanto paralokaviduno tesamaya paccanīka karoti.  Santayeva kho pana para loka ‘natthi paro loko’ti para saññāpeti § ; sāssa hoti asaddhammasaññatti § .  Tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaseti, para vambheti.  Iti pubbeva kho panassa susīlya pahīna hoti, dussīlya paccupaṭṭhita-- ayañca micchādiṭṭhi micchāsakappo micchāvācā ariyāna paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkasanā paravambhanā.  Evamassime § aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā. 

 (M.60./I,403.) “Tatra (CS:pg.2.65) gahapatayo, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘sace kho natthi paro loko evamaya bhava purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattāna karissati; sace kho atthi paro loko evamaya bhava purisapuggalo kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjissati.  Kāma kho pana māhu paro loko, hotu nesa bhavata samaabrāhmaṇāna sacca vacana; atha ca panāya bhava purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūna gārayho-- dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi natthikavādo’ti.  Sace kho attheva paro loko, eva imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho-- yañca diṭṭheva dhamme viññūna gārayho, yañca kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjissati.  Evamassāya apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno, ekasa pharitvā tiṭṭhati, riñcati kusala hāna. 

 96. “Tatra gahapatayo, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘atthi dinna …pe… ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti tesameta pāṭikakha: yamida kāyaduccarita, vacīduccarita, manoduccarita-- ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamida kāyasucarita, vacīsucarita, manosucarita-- ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti.  Ta kissa hetu?  Passanti hi te bhonto samaabrāhmaṇā akusalāna dhammāna ādīnava okāra sakilesa, kusalāna dhammāna nekkhamme ānisasa vodānapakkha.  Santayeva kho pana para loka ‘atthi paro loko’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti sammādiṭṭhi.  Santayeva kho pana para loka ‘atthi paro loko’ti sakappeti; svāssa hoti sammāsakappo.  Santayeva kho pana para loka ‘atthi paro loko’ti vāca bhāsati; sāssa hoti sammāvācā.  Santayeva kho pana para loka ‘atthi paro loko’ti āha; ye te arahanto paralokaviduno tesamaya na paccanīka karoti.  Santayeva kho pana (M.60./I,404.) para loka ‘atthi paro loko’ti para saññāpeti; sāssa hoti saddhammasaññatti.  Tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaseti, na para vambheti.  Iti pubbeva kho panassa dussīlya pahīna hoti, susīlya paccupaṭṭhita-- ayañca sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā ariyāna apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkasanā (CS:pg.2.66) aparavambhanā.  Evamassime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā. 

 “Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘sace kho atthi paro loko evamaya bhava purisapuggalo kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjissati.  Kāma kho pana māhu paro loko, hotu nesa bhavata samaabrāhmaṇāna sacca vacana; atha ca panāya bhava purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūna pāsaso-- sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi atthikavādo’ti.  Sace kho attheva paro loko, eva imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaaggaho-- yañca diṭṭheva dhamme viññūna pāsaso, yañca kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjissati.  Evamassāya apaṇṇako dhammo susamatto samādinno, ubhayasa pharitvā tiṭṭhati, riñcati akusala hāna. 

 97. “Santi, gahapatayo, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato § , adinna ādiyato, sandhi chindato, nillopa harato, ekāgārika karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāra gacchato, musā bhaato; karoto na karīyati pāpa.  Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe eka masakhala eka masapuñja kareyya, natthi tatonidāna pāpa, natthi pāpassa āgamo.  Dakkhiañcepi gagāya tīra gaccheyya hananto ghātento, chindanto chedāpento, pacanto pācento; natthi tatonidāna pāpa, natthi pāpassa āgamo.  Uttarañcepi gagāya tīra gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento; natthi tatonidāna puñña, natthi puññassa āgamo.  Dānena damena sayamena saccavajjena § natthi puñña, natthi puññassa āgamo’ti.  Tesayeva kho, gahapatayo, samaabrāhmaṇāna eke samaabrāhmaṇā (M.60./I,405.) ujuvipaccanīkavādā te evamāhasu-- ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato (CS:pg.2.67) socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinna ādiyato, sandhi chindato, nillopa harato, ekāgārika karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāra gacchato, musā bhaato; karoto karīyati pāpa.  Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe eka masakhala eka masapuñja kareyya, atthi tatonidāna pāpa, atthi pāpassa āgamo.  Dakkhiañcepi gagāya tīra gaccheyya hananto ghātento, chindanto chedāpento, pacanto pācento; atthi tatonidāna pāpa, atthi pāpassa āgamo.  Uttarañcepi gagāya tīra gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento; atthi tatonidāna puñña, atthi puññassa āgamo.  Dānena damena sayamena saccavajjena atthi puñña, atthi puññassa āgamo’ti.  Ta ki maññatha, gahapatayo, nanume samaabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti?  “Eva, bhante”. 

 98. “Tatra, gahapatayo, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinna ādiyato, sandhi chindato, nillopa harato, ekāgārika karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāra gacchato, musā bhaato; karoto na karīyati pāpa.  Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe eka masakhala eka masapuñja kareyya, natthi tatonidāna pāpa, natthi pāpassa āgamo.  Dakkhiañcepi gagāya tīra gaccheyya hananto ghātento …pe… dānena damena sayamena saccavajjena natthi puñña, natthi puññassa āgamo’ti tesameta pāṭikakha: yamida kāyasucarita, vacīsucarita, manosucarita-- ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamida kāyaduccarita, vacīduccarita, manoduccarita-- ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti.  Ta kissa hetu?  Na hi te bhonto samaabrāhmaṇā passanti akusalāna dhammāna ādīnava okāra sakilesa, kusalāna dhammāna nekkhamme ānisasa vodānapakkha.  Santayeva kho pana kiriya ‘natthi kiriyā’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti micchādiṭṭhi.  Santayeva kho pana kiriya ‘natthi kiriyā’ti sakappeti; svāssa hoti (CS:pg.2.68) micchāsakappo.  Santayeva kho pana kiriya ‘natthi kiriyā’ti vāca bhāsati; sāssa hoti micchāvācā.  Santayeva kho pana kiriya ‘natthi kiriyā’ti āha, ye te arahanto kiriyavādā tesamaya paccanīka karoti.  Santayeva kho pana kiriya ‘natthi kiriyā’ti para saññāpeti; sāssa hoti asaddhammasaññatti.  Tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaseti, para vambheti.  Iti pubbeva kho panassa susīlya pahīna hoti, dussīlya paccupaṭṭhita-- ayañca (M.60./I,406.) micchādiṭṭhi micchāsakappo micchāvācā ariyāna paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkasanā paravambhanā.  Evamassime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā. 

 “Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘sace kho natthi kiriyā, evamaya bhava purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattāna karissati; sace kho atthi kiriyā evamaya bhava purisapuggalo kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjissati.  Kāma kho pana māhu kiriyā, hotu nesa bhavata samaabrāhmaṇāna sacca vacana; atha ca panāya bhava purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūna gārayho-- dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi akiriyavādo’ti.  Sace kho attheva kiriyā, eva imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho-- yañca diṭṭheva dhamme viññūna gārayho, yañca kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjissati.  Evamassāya apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno, ekasa pharitvā tiṭṭhati, riñcati kusala hāna. 

 99.“Tatra, gahapatayo, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinna ādiyato, sandhi chindato, nillopa harato, ekāgārika karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāra gacchato, musā bhaato; karoto karīyati pāpa.  Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe eka masakhala eka masapuñja kareyya, atthi tatonidāna pāpa, atthi pāpassa āgamo.  Dakkhiañcepi gagāya tīra gaccheyya hananto ghātento, chindanto (CS:pg.2.69) chedāpento, pacanto pācento, atthi tatonidāna pāpa, atthi pāpassa āgamo.  Uttarañcepi gagāya tīra gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, atthi tatonidāna puñña, atthi puññassa āgamo.  Dānena damena sayamena saccavajjena atthi puñña, atthi puññassa āgamo’ti tesameta pāṭikakha: yamida kāyaduccarita, vacīduccarita manoduccarita-- ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamida kāyasucarita, vacīsucarita, manosucarita-- ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti.  Ta kissa hetu?  Passanti hi te bhonto samaabrāhmaṇā akusalāna dhammāna ādīnava okāra sakilesa, kusalāna dhammāna nekkhamme ānisasa vodānapakkha.  Santayeva kho pana kiriya ‘atthi kiriyā’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti sammādiṭṭhi.  Santayeva kho pana kiriya ‘atthi kiriyā’ti sakappeti; svāssa hoti sammāsakappo.  Santayeva kho pana kiriya ‘atthi kiriyā’ti vāca bhāsati; sāssa hoti sammāvācā.  Santayeva kho pana kiriya ‘atthi kiriyā’ti āha; ye te arahanto kiriyavādā tesamaya na paccanīka karoti.  Santayeva kho pana kiriya ‘atthi kiriyā’ti para saññāpeti; sāssa hoti saddhammasaññatti.  (M.60./I,407.) Tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaseti, na para vambheti.  Iti pubbeva kho panassa dussīlya pahīna hoti, susīlya paccupaṭṭhita-- ayañca sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā ariyāna apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkasanā aparavambhanā.  Evamassime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā. 

 “Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘sace kho atthi kiriyā, evamaya bhava purisapuggalo kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjissati.  Kāma kho pana māhu kiriyā, hotu nesa bhavata samaabrāhmaṇāna sacca vacana; atha ca panāya bhava purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūna pāsaso-- sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi kiriyavādo’ti.  Sace kho attheva kiriyā, eva imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaaggaho-- yañca diṭṭheva dhamme viññūna pāsaso, yañca kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjissati.  Evamassāya apaṇṇako dhammo susamatto samādinno, ubhayasa pharitvā tiṭṭhati, riñcati akusala hāna. 

 100. “Santi (CS:pg.2.70) gahapatayo, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi hetu, natthi paccayo sattāna sakilesāya; ahetū appaccayā sattā sakilissanti.  Natthi hetu, natthi paccayo sattāna visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhanti.  Natthi bala, natthi vīriya § , natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo; sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisagatibhāvapariatā chasvevābhijātīsu sukhadukkha paisavedentī’ti.  Tesayeva kho, gahapatayo, samaabrāhmaṇāna eke samaabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā.  Te evamāhasu-- ‘atthi hetu, atthi paccayo sattāna sakilesāya; sahetū sappaccayā sattā sakilissanti.  Atthi hetu, atthi paccayo sattāna visuddhiyā; sahetū sappaccayā sattā visujjhanti.  Atthi bala, atthi vīriya, atthi purisathāmo, atthi purisaparakkamo; na sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā § niyatisagatibhāvapariatā chasvevābhijātīsu sukhadukkha paisavedentī’ti.  Ta ki maññatha, gahapatayo, (M.60./I,408.) nanume samaabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā’ti?  ‘Eva, bhante’. 

 101. “Tatra gahapatayo, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi hetu, natthi paccayo sattāna sakilesāya; ahetū appaccayā sattā sakilissanti.  Natthi hetu, natthi paccayo sattāna visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhanti.  Natthi bala, natthi vīriya, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo; sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisagatibhāvapariatā chasvevābhijātīsu sukhadukkha paisavedentī’ti tesameta pāṭikakha: yamida kāyasucarita, vacīsucarita, manosucarita-- ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamida kāyaduccarita, vacīduccarita, manoduccarita-- ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti.  Ta kissa hetu?  Na hi te bhonto samaabrāhmaṇā passanti akusalāna dhammāna ādīnava okāra sakilesa, kusalāna dhammāna nekkhamme ānisasa vodānapakkha.  Santayeva kho pana hetu ‘natthi (CS:pg.2.71) hetū’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti micchādiṭṭhi.  Santayeva kho pana hetu ‘natthi hetū’ti sakappeti svāssa hoti micchāsakappo.  Santayeva kho pana hetu ‘natthi hetū’ti vāca bhāsati; sāssa hoti micchāvācā.  Santayeva kho pana hetu ‘natthi hetū’ti āha; ye te arahanto hetuvādā tesamaya paccanīka karoti.  Santayeva kho pana hetu ‘natthi hetū’ti para saññāpeti; sāssa hoti asaddhammasaññatti.  Tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaseti, para vambheti.  Iti pubbeva kho panassa susīlya pahīna hoti, dussīlya paccupaṭṭhita-- ayañca micchādiṭṭhi micchāsakappo micchāvācā ariyāna paccanīkatā asaddhammasaññatti attānukkasanā paravambhanā.  Evamassime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā. 

 “Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘sace kho natthi hetu, evamaya bhava purisapuggalo kāyassa bhedā para maraṇā sotthimattāna karissati; sace kho atthi hetu, evamaya bhava purisapuggalo kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjissati.  Kāma kho pana māhu hetu, hotu nesa bhavata samaabrāhmaṇāna sacca vacana; atha ca panāya bhava purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūna gārayho-- dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi ahetukavādo’ti.  Sace kho attheva hetu, eva imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha (M.60./I,408.) kaliggaho yañca diṭṭheva dhamme viññūna gārayho, yañca kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjissati.  Evamassāya apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno, ekasa pharitvā tiṭṭhati, riñcati kusala hāna. 

 102. “Tatra, gahapatayo, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘atthi hetu, atthi paccayo sattāna sakilesāya; sahetū sappaccayā sattā sakilissanti.  Atthi hetu, atthi paccayo sattāna visuddhiyā; sahetū sappaccayā sattā visujjhanti.  Atthi bala, atthi vīriya, atthi purisathāmo, atthi purisaparakkamo; na sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisagatibhāvapariatā chasvevābhijātīsu sukhadukkha paisavedentī’ti tesameta pāṭikakha: yamida kāyaduccarita, vacīduccarita, manoduccarita-- ime tayo (CS:pg.2.72) akusale dhamme abhinivajjetvā yamida kāyasucarita, vacīsucarita, manosucarita-- ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti.  Ta kissa hetu?  Passanti hi te bhonto samaabrāhmaṇā akusalāna dhammāna ādīnava okāra sakilesa, kusalāna dhammāna nekkhamme ānisasa vodānapakkha.  Santayeva kho pana hetu ‘atthi hetū’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti sammādiṭṭhi.  Santayeva kho pana hetu ‘atthi hetū’ti sakappeti; svāssa hoti sammāsakappo.  Santayeva kho pana hetu ‘atthi hetū’ti vāca bhāsati; sāssa hoti sammāvācā.  Santayeva kho pana hetu ‘atthi hetū’ti āha, ye te arahanto hetuvādā tesamaya na paccanīka karoti.  Santayeva kho pana hetu ‘atthi hetū’ti para saññāpeti; sāssa hoti saddhammasaññatti.  Tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaseti, na para vambheti.  Iti pubbeva kho panassa dussīlya pahīna hoti, susīlya paccupaṭṭhita-- ayañca sammādiṭṭhi sammāsakappo sammāvācā ariyāna apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkasanā aparavambhanā.  Evamassime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā. 

 “Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘sace kho atthi hetu, evamaya bhava purisapuggalo kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjissati.  Kāma kho pana māhu hetu, hotu nesa bhavata samaabrāhmaṇāna sacca vacana; atha ca panāya bhava purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūna pāsaso-- sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi hetuvādo’ti.  Sace kho atthi (M.60./I,410.) hetu eva imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaaggaho yañca diṭṭheva dhamme viññūna pāsaso, yañca kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjissati.  Evamassāya apaṇṇako dhammo susamatto samādinno, ubhayasa pharitvā tiṭṭhati, riñcati akusala hāna. 

 103. “Santi, gahapatayo, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino ‘natthi sabbaso āruppā’ti.  Tesayeva kho, gahapatayo, samaabrāhmaṇāna eke samaabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā.  Te evamāhasu-- ‘atthi sabbaso āruppā’ti.  Ta ki maññatha, gahapatayo, nanume samaabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti?  “Eva, bhante”.  “Tatra (CS:pg.2.73) gahapatayo, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ye kho te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi sabbaso āruppā’ti, ida me adiṭṭha; yepi te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘atthi sabbaso āruppā’ti, ida me avidita.  Ahañceva § kho pana ajānanto apassanto ekasena ādāya vohareyya-- idameva sacca, moghamaññanti, na meta assa patirūpa.  Ye kho te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi sabbaso āruppā’ti, sace tesa bhavata samaabrāhmaṇāna sacca vacana, hānameta vijjati-- ye te devā rūpino manomayā, apaṇṇaka me tatrūpapatti bhavissati.  Ye pana te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘atthi sabbaso āruppā’ti, sace tesa bhavata samaabrāhmaṇāna sacca vacana, hānameta vijjati-- ye te devā arūpino saññāmayā, apaṇṇaka me tatrūpapatti bhavissati.  Dissanti kho pana rūpādhikaraa § daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvatuva-pesuñña-musāvādā.  ‘Natthi kho paneta sabbaso arūpe’”ti.  So iti paisakhāya rūpānayeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paipanno hoti. 

 104. “Santi, gahapatayo, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi sabbaso bhavanirodho’ti.  Tesayeva kho, gahapatayo, samaabrāhmaṇāna eke samaabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā.  Te evamāhasu-- ‘atthi (M.60./I,411.) sabbaso bhavanirodho’ti.  Ta ki maññatha, gahapatayo, nanume samaabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti?  “Eva, bhante”.  “Tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ye kho te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi sabbaso bhavanirodho’ti, ida me adiṭṭha; yepi te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘atthi sabbaso bhavanirodho’ti, ida me avidita.  Ahañceva kho pana ajānanto apassanto ekasena ādāya vohareyya-- idameva sacca, moghamaññanti, na meta assa patirūpa.  Ye kho te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi sabbaso bhavanirodho’ti, sace tesa bhavata (CS:pg.2.74) samaabrāhmaṇāna sacca vacana, hānameta vijjati-- ye te devā arūpino saññāmayā apaṇṇaka me tatrūpapatti bhavissati.  Ye pana te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘atthi sabbaso bhavanirodho’ti, sace tesa bhavata samaabrāhmaṇāna sacca vacana, hānameta vijjati-- ya diṭṭheva dhamme parinibbāyissāmi Ye kho te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘natthi sabbaso bhavanirodho’ti, tesamaya diṭṭhi sārāgāya § santike, sayogāya santike, abhinandanāya santike, ajjhosānāya santike, upādānāya santike.  Ye pana te bhonto samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘atthi sabbaso bhavanirodho’ti, tesamaya diṭṭhi asārāgāya santike, asayogāya santike, anabhinandanāya santike, anajjhosānāya santike, anupādānāya santike’”ti.  So iti paisakhāya bhavānayeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paipanno hoti. 

 105. “Cattārome, gahapatayo, puggalā santo savijjamānā lokasmi.  Katame cattāro?  Idha, gahapatayo, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto.  Idha, gahapatayo, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto.  Idha, gahapatayo, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto.  Idha, gahapatayo, ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto; so (M.60./I,412.) anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati. 

 106. “Katamo ca, gahapatayo, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto Idha, gahapatayo, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano …pe… § iti evarūpa anekavihita kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati.  Aya vuccati, gahapatayo, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. 

 “Katamo (CS:pg.2.75) ca, gahapatayo, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto?  Idha, gahapatayo, ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko …pe… ye vā panaññepi keci kurūrakammantā.  Aya vuccati, gahapatayo, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto. 

 “Katamo ca, gahapatayo, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto?  Idha, gahapatayo, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto …pe… tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.  Aya vuccati, gahapatayo, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. 

 “Katamo ca, gahapatayo, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto; so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati?  Idha, gahapatayo, Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho …pe… so ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna …pe… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja viharati. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe (M.60./I,413.) pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.  So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti.  So eva samāhite (CS:pg.2.76) citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmeti.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti …pe… ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Aya vuccati, gahapatayo, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto; so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharatī”ti. 

 Eva vutte, sāleyyakā brāhmaagahapatikā Bhagavanta etadavocuṁ-- “Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Ete maya bhavanta Gotama saraa gacchāma dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsake no bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gate”ti. 

 

 Apaṇṇakasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Gahapativaggo niṭṭhito pahamo. 

 

 Tassuddāna--

 Kandaranāgarasekhavato ca, Potaliyo puna Jīvakabhacco;

 Upālidamatho kukkura-abhayo, bahuvedanīyāpaṇṇakato dasamo. 

(M.61./I,414.)

 

 2. Bhikkhuvaggo比丘品

 

 

  (M.61.)1. Ambalaṭṭhikarāhulovādasutta菴婆孽林教誡羅睺羅經

u《中阿含14經》羅云經(T1.436.)

 107. (CS:pg.2.77) Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Tena kho pana samayena āyasmā Rāhulo Ambalaṭṭhikāya viharati.  Atha kho Bhagavā sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Ambalaṭṭhikā yenāyasmā Rāhulo tenupasakami.  Addasā kho āyasmā Rāhulo Bhagavanta dūratova āgacchanta.  Disvāna āsana paññāpesi, udakañca pādāna.  Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.  Nisajja pāde pakkhālesi.  Āyasmāpi kho Rāhulo Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.

 108. Atha kho Bhagavā paritta udakāvasesa udakādhāne hapetvā āyasmanta Rāhula āmantesi--“Passasi no tva, Rāhula, ima paritta udakāvasesa udakādhāne hapitan”ti?  “Eva, bhante”.  “Eva parittaka kho, Rāhula, tesa sāmañña yesa natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti.  Atha kho Bhagavā paritta udakāvasesa chaḍḍetvā āyasmanta Rāhula āmantesi--“Passasi no tva, Rāhula, paritta udakāvasesa chaḍḍitan”ti?  “Eva, bhante”.  “Eva chaḍḍita kho, Rāhula, tesa sāmañña yesa natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti.  Atha kho Bhagavā ta udakādhāna nikkujjitvā āyasmanta Rāhula āmantesi--“Passasi no tva, Rāhula, ima udakādhāna nikkujjitan”ti?  “Eva, bhante”.  “Eva nikkujjita kho, Rāhula, tesa sāmañña yesa natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti.  Atha kho Bhagavā ta udakādhāna ukkujjitvā āyasmanta Rāhula āmantesi--“Passasi no tva, Rāhula, ima udakādhāna ritta tucchan”ti?  “Eva, bhante”.  “Eva ritta tuccha kho, Rāhula, tesa sāmañña yesa natthi sampajānamusāvāde lajjāti.  Seyyathāpi, Rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā § abhijāto sagāmāvacaro sagāmagato purimehipi pādehi kamma karoti, pacchimehipi pādehi kamma karoti, purimenapi kāyena kamma karoti, pacchimenapi kāyena kamma karoti, sīsenapi kamma karoti, kaṇṇehipi (CS:pg.2.78) kamma karoti, dantehipi kamma karoti, naguṭṭhenapi (M.61./I,415.) kamma karoti; rakkhateva soṇḍa.  Tattha hatthārohassa eva hoti-- ‘aya kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto sagāmāvacaro sagāmagato purimehipi pādehi kamma karoti, pacchimehipi pādehi kamma karoti …pe… naguṭṭhenapi kamma karoti; rakkhateva soṇḍa Apariccatta kho rañño nāgassa jīvitan’ti.  Yato kho, Rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto sagāmāvacaro sagāmagato purimehipi pādehi kamma karoti, pacchimehipi pādehi kamma karoti …pe… naguṭṭhenapi kamma karoti, soṇḍāyapi kamma karoti, tattha hatthārohassa eva hoti-- ‘aya kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto sagāmāvacaro sagāmagato purimehipi pādehi kamma karoti, pacchimehipi pādehi kamma karoti, purimenapi kāyena kamma karoti, pacchimenapi kāyena kamma karoti, sīsenapi kamma karoti, kaṇṇehipi kamma karoti, dantehipi kamma karoti, naguṭṭhenapi kamma karoti, soṇḍāyapi kamma karoti.  Pariccatta kho rañño nāgassa jīvita.  Natthi dāni kiñci rañño nāgassa akaraṇīyan’ti.  Evameva kho, Rāhula, yassa kassaci sampajānamusāvāde natthi lajjā, nāha tassa kiñci pāpa akaraṇīyanti vadāmi.  Tasmātiha te, Rāhula, ‘hassāpi na musā bhaissāmī’ti-- evañhi te, Rāhula, sikkhitabba. 

 109.“Ta ki maññasi, Rāhula, kimatthiyo ādāso”ti?  “Paccavekkhaattho, bhante”ti.  “Evameva kho, Rāhula, paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyena kamma kattabba, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vācāya kamma kattabba, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manasā kamma kattabba.  Yadeva tva, Rāhula, kāyena kamma kattukāmo ahosi, tadeva te kāyakamma paccavekkhitabba-- ‘ya nu kho aha ida kāyena kamma kattukāmo ida me kāyakamma attabyābādhāyapi savatteyya, parabyābādhāyapi savatteyya, ubhayabyābādhāyapi savatteyya-- akusala ida kāyakamma dukkhudraya § dukkhavipākan’ti?  Sace tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida kāyena kamma kattukāmo ida me kāyakamma attabyābādhāyapi savatteyya, parabyābādhāyapi savatteyya, ubhayabyābādhāyapi (CS:pg.2.79) savatteyya-- akusala ida kāyakamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti, evarūpa te, Rāhula, kāyena kamma sasakka na karaṇīya § .  (M.61./I,416.) Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida kāyena kamma kattukāmo ida me kāyakamma nevattabyābādhāyapi savatteyya, na parabyābādhāyapi savatteyya, na ubhayabyābādhāyapi savatteyya-- kusala ida kāyakamma sukhudraya sukhavipākan’ti, evarūpa te, Rāhula, kāyena kamma karaṇīya.

 “Karontenapi te, Rāhula, kāyena kamma tadeva te kāyakamma paccavekkhitabba-- ‘ya nu kho aha ida kāyena kamma karomi ida me kāyakamma attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida kāyakamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti?  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida kāyena kamma karomi ida me kāyakamma attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida kāyakamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti, paisahareyyāsi tva, Rāhula, evarūpa kāyakamma.  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida kāyena kamma karomi ida me kāyakamma nevattabyābādhāyapi savattati, na parabyābādhāyapi savattati, na ubhayabyābādhāyapi savattati-- kusala ida kāyakamma sukhudraya sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi tva, Rāhula, evarūpa kāyakamma. 

 “Katvāpi te, Rāhula, kāyena kamma tadeva te kāyakamma paccavekkhitabba-- ‘ya nu kho aha ida kāyena kamma akāsi ida me kāyakamma attabyābādhāyapi savattati § , parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida kāyakamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti?  Sace kho tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida kāyena kamma akāsi, ida me kāyakamma attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida kāyakamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti, evarūpa te, Rāhula, kāyakamma satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu (CS:pg.2.80) desetabba, vivaritabba, uttānīkātabba; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyati savara (M.61./I,417.) āpajjitabba Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida kāyena kamma akāsi ida me kāyakamma nevattabyābādhāyapi savattati, na parabyābādhāyapi savattati, na ubhayabyābādhāyapi savattati-- kusala ida kāyakamma sukhudraya sukhavipākan’ti, teneva tva, Rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu. 

 110. “Yadeva tva, Rāhula, vācāya kamma kattukāmo ahosi, tadeva te vacīkamma paccavekkhitabba-- ‘ya nu kho aha ida vācāya kamma kattukāmo ida me vacīkamma attabyābādhāyapi savatteyya, parabyābādhāyapi savatteyya, ubhayabyābādhāyapi savatteyya-- akusala ida vacīkamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti?  Sace tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida vācāya kamma kattukāmo ida me vacīkamma attabyābādhāyapi savatteyya, parabyābādhāyapi savatteyya, ubhayabyābādhāyapi savatteyya-- akusala ida vacīkamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti, evarūpa te, Rāhula, vācāya kamma sasakka na karaṇīya.  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida vācāya kamma kattukāmo ida me vacīkamma nevattabyābādhāyapi savatteyya, na parabyābādhāyapi savatteyya-- kusala ida vacīkamma sukhudraya sukhavipākan’ti, evarūpa te, Rāhula, vācāya kamma karaṇīya. 

 “Karontenapi, Rāhula, vācāya kamma tadeva te vacīkamma paccavekkhitabba-- ‘ya nu kho aha ida vācāya kamma karomi ida me vacīkamma attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida vacīkamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti?  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida vācāya kamma karomi ida me vacīkamma attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida vacīkamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti, paisahareyyāsi tva, Rāhula, evarūpa vacīkamma.  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida vācāya kamma karomi ida me vacīkamma (CS:pg.2.81) nevattabyābādhāyapi savattati, na parabyābādhāyapi savattati, (M.61./I,418.) na ubhayabyābādhāyapi savattati kusala ida vacīkamma sukhudraya sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi, tva Rāhula, evarūpa vacīkamma. 

 “Katvāpi te, Rāhula, vācāya kamma tadeva te vacīkamma paccavekkhitabba-- ‘ya nu kho aha ida vācāya kamma akāsi ida me vacīkamma attabyābādhāyapi savattati § , parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida vacīkamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti?  Sace kho tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida vācāya kamma akāsi ida me vacīkamma attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida vacīkamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti, evarūpa te, Rāhula, vacīkamma satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabba, vivaritabba, uttānīkattabba desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyati savara āpajjitabba.  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida vācāya kamma akāsi ida me vacīkamma nevattabyābādhāyapi savattati, na parabyābādhāyapi savattati, na ubhayabyābādhāyapi savattati-- kusala ida vacīkamma sukhudraya sukhavipākan’ti, teneva tva, Rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu. 

 111. “Yadeva tva, Rāhula, manasā kamma kattukāmo ahosi, tadeva te manokamma paccavekkhitabba-- ‘ya nu kho aha ida manasā kamma kattukāmo ida me manokamma attabyābādhāyapi savatteyya, parabyābādhāyapi savatteyya, ubhayabyābādhāyapi savatteyya-- akusala ida manokamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti?  Sace tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida manasā kamma kattukāmo ida me manokamma attabyābādhāyapi savatteyya, parabyābādhāyapi savatteyya, ubhayabyābādhāyapi savatteyya-- akusala ida manokamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti, evarūpa te, Rāhula, manasā kamma sasakka na karaṇīya.  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha (CS:pg.2.82) ida manasā kamma kattukāmo ida me manokamma nevattabyābādhāyapi savatteyya, na parabyābādhāyapi savatteyya, na ubhayabyābādhāyapi savatteyya-- kusala ida manokamma sukhudraya (M.61./I,419.) sukhavipākan’ti, evarūpa te, Rāhula, manasā kamma karaṇīya. 

 “Karontenapi te, Rāhula, manasā kamma tadeva te manokamma paccavekkhitabba-- ‘ya nu kho aha ida manasā kamma karomi ida me manokamma attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida manokamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti?  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida manasā kamma karomi ida me manokamma attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida manokamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti, paisahareyyāsi tva, Rāhula, evarūpa manokamma.  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida manasā kamma karomi ida me manokamma nevattabyābādhāyapi savattati, na parabyābādhāyapi savattati, na ubhayabyābādhāyapi savattati-- kusala ida manokamma sukhudraya sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi tva, Rāhula, evarūpa manokamma. 

 “Katvāpi te, Rāhula, manasā kamma tadeva te manokamma paccavekkhitabba-- ‘ya nu kho aha ida manasā kamma akāsi ida me manokamma attabyābādhāyapi savattati § , parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida manokamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti?  Sace kho tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida manasā kamma akāsi ida me manokamma attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati-- akusala ida manokamma dukkhudraya dukkhavipākan’ti, evarūpa pana § te, Rāhula, manokamma § aṭṭīyitabba harāyitabba jigucchitabba; aṭṭīyitvā harāyitvā jigucchitvā āyati savara āpajjitabba.  Sace pana tva, Rāhula, paccavekkhamāno eva jāneyyāsi-- ‘ya kho aha ida manasā kamma akāsi (CS:pg.2.83) ida me manokamma nevattabyābādhāyapi savattati, na parabyābādhāyapi savattati, na ubhayabyābādhāyapi savattati-- kusala ida manokamma sukhudraya sukhavipākan’ti, teneva tva, Rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu. 

 (M.61./I,420.) 112. “Ye hi keci, Rāhula, atītamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakamma parisodhesu, vacīkamma parisodhesu, manokamma parisodhesu, sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakamma parisodhesu, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkamma parisodhesu, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokamma parisodhesu.  Yepi hi keci, Rāhula, anāgatamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakamma parisodhessanti, vacīkamma parisodhessanti, manokamma parisodhessanti, sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakamma parisodhessanti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkamma parisodhessanti paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokamma parisodhessanti.  Yepi hi keci, Rāhula, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakamma parisodhenti, vacīkamma parisodhenti, manokamma parisodhenti, sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakamma parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkamma parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokamma parisodhenti.  Tasmātiha, Rāhula, ‘paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakamma parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkamma parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokamma parisodhessāmī’ti-- evañhi te, Rāhula, sikkhitabban”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Rāhulo Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Ambalaṭṭhikarāhulovādasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.62.) 2. Mahārāhulovādasutta教誡羅睺羅大經

u《增壹阿含17.1經》羅云(T2.581.)

 113. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthi piṇḍāya pāvisi.  Āyasmāpi kho (CS:pg.2.84) Rāhulo pubbahasamaya (M.62./I,421.) nivāsetvā pattacīvaramādāya Bhagavanta piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.  Atha kho Bhagavā apaloketvā āyasmanta Rāhula āmantesi--“Ya kiñci, Rāhula, rūpa-- atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā oḷārika vā sukhuma vā hīna vā paṇīta vā ya dūre santike vā-- sabba rūpa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabban”ti.  “Rūpameva nu kho, Bhagavā, rūpameva nu kho, Sugatā”ti?  “Rūpampi, Rāhula, vedanāpi, Rāhula, saññāpi, Rāhula, sakhārāpi, Rāhula, viññāṇampi, Rāhulā”ti.  Atha kho āyasmā Rāhulo “Ko najja § Bhagavatā sammukhā ovādena ovadito gāma piṇḍāya pavisissatī”ti tato painivattitvā aññatarasmi rukkhamūle nisīdi pallaka ābhujitvā uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā.  Addasā kho āyasmā Sāriputto āyasmanta Rāhula aññatarasmi rukkhamūle nisinna pallaka ābhujitvā uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā Disvāna āyasmanta Rāhula āmantesi--“Ānāpānassati, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Ānāpānassati, Rāhula, bhāvanā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisasā”ti. 

 114. Atha kho āyasmā Rāhulo sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Rāhulo Bhagavanta etadavoca--“Katha bhāvitā nu kho, bhante, ānāpānassati, katha bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisasā”ti?  “Ya kiñci, Rāhula, ajjhatta paccatta kakkhaa kharigata upādinna, seyyathida-- kesā lomā nakhā dantā taco masa nhāru § aṭṭhi aṭṭhimiñja vakka hadaya yakana kilomaka pihaka papphāsa anta antagua udariya karīsa, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta kakkhaa kharigata upādinna-- aya vuccati, Rāhula, ajjhattikā pathavīdhātu § .  Yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā.  Ta ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā citta virājeti”. 

 115. “Katamā (CS:pg.2.85) ca, Rāhula, āpodhātu?  Āpodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.  Katamā ca, Rāhula, ajjhattikā āpodhātu Ya ajjhatta paccatta āpo āpogata upādinna, seyyathida-- pitta semha pubbo lohita sedo medo assu vasā kheo sighāṇikā lasikā mutta, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta āpo āpogata upādinna-- aya vuccati, Rāhula, ajjhattikā āpodhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā.  Ta ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  (M.62./I,422.) Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā citta virājeti. 

 116. “Katamā ca, Rāhula, tejodhātu?  Tejodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.  Katamā ca, Rāhula, ajjhattikā tejodhātu?  Ya ajjhatta paccatta tejo tejogata upādinna, seyyathida-- yena ca santappati yena ca jīrīyati yena ca pariayhati yena ca asitapītakhāyitasāyita sammā pariṇāma gacchati, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta tejo tejogata upādinna-- aya vuccati, Rāhula, ajjhattikā tejodhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhāturevesā.  Ta ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā citta virājeti. 

 117. “Katamā ca, Rāhula, vāyodhātu?  Vāyodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.  Katamā ca, Rāhula, ajjhattikā vāyodhātu?  Ya ajjhatta paccatta vāyo vāyogata upādinna, seyyathida-- uddhagamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā § vātā agamagānusārino vātā, assāso passāso, iti ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta vāyo vāyogata upādinna-- aya vuccati, Rāhula, ajjhattikā vāyodhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā.  Ta ‘neta mama, nesohamasmi (CS:pg.2.86) na meso attā’ti-- evameta yathābhūta (M.62./I,423.) sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā citta virājeti. 

 118. “Katamā ca, Rāhula, ākāsadhātu?  Ākāsadhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.  Katamā ca, Rāhula, ajjhattikā ākāsadhātu?  Ya ajjhatta paccatta ākāsa ākāsagata upādinna, seyyathida-- kaṇṇacchidda nāsacchidda mukhadvāra, yena ca asitapītakhāyitasāyita ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyita santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyita adhobhāga § nikkhamati, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta ākāsa ākāsagata, agha aghagata, vivara vivaragata, asamphuṭṭha, masalohitehi upādinna §-- aya vuccati, Rāhula, ajjhattikā ākāsadhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu ākāsadhāturevesā.  Ta ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā citta nibbindati, ākāsadhātuyā citta virājeti. 

 119.“Pathavīsama, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Pathavīsamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti.  Seyyathāpi, Rāhula, pathaviyā sucimpi nikkhipanti, asucimpi nikkhipanti, gūthagatampi nikkhipanti, muttagatampi nikkhipanti, kheagatampi nikkhipanti, pubbagatampi nikkhipanti, lohitagatampi nikkhipanti, na ca tena pathavī aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evameva kho tva, Rāhula, pathavīsama bhāvana bhāvehi.  Pathavīsamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti. 

 Āposama, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Āposamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti.  Seyyathāpi, Rāhula, āpasmi sucimpi dhovanti, asucimpi dhovanti, gūthagatampi dhovanti, muttagatampi dhovanti, kheagatampi dhovanti, pubbagatampi dhovanti, lohitagatampi dhovanti, na ca tena āpo aṭṭīyati (CS:pg.2.87) vā harāyati vā jigucchati vā; evameva (M.62./I,424.) kho tva, Rāhula, āposama bhāvana bhāvehi.  Āposamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti. 

 “Tejosama, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Tejosamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti.  Seyyathāpi, Rāhula, tejo sucimpi dahati, asucimpi dahati, gūthagatampi dahati, muttagatampi dahati, kheagatampi dahati, pubbagatampi dahati, lohitagatampi dahati, na ca tena tejo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evameva kho tva, Rāhula, tejosama bhāvana bhāvehi.  Tejosamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti. 

 “Vāyosama, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Vāyosamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti.  Seyyathāpi, Rāhula, vāyo sucimpi upavāyati, asucimpi upavāyati, gūthagatampi upavāyati, muttagatampi upavāyati, kheagatampi upavāyati, pubbagatampi upavāyati, lohitagatampi upavāyati, na ca tena vāyo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā; evameva kho tva, Rāhula, vāyosama bhāvana bhāvehi.  Vāyosamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti. 

 Ākāsasama, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Ākāsasamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti.  Seyyathāpi, Rāhula, ākāso na katthaci patiṭṭhito; evameva kho tva, Rāhula, ākāsasama bhāvana bhāvehi.  Ākāsasamañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā citta na pariyādāya hassanti. 

 120. “Metta, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Mettañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato yo byāpādo so pahīyissati.  Karua, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Karuañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato yā vihesā sā pahīyissati.  Mudita, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Muditañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato yā arati sā pahīyissati.  Upekkha (CS:pg.2.88) Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Upekkhañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato yo paigho so pahīyissati.  Asubha, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Asubhañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato yo rāgo so pahīyissati.  Aniccasañña, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  (M.62./I,425.) Aniccasaññañhi te, Rāhula, bhāvana bhāvayato yo asmimāno so pahīyissati. 

 121. Ānāpānassati, Rāhula, bhāvana bhāvehi.  Ānāpānassati hi te, Rāhula, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisasā.  Katha bhāvitā ca, Rāhula, ānāpānassati, katha bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisasā Idha, Rāhula, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaka ābhujitvā uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So satova assasati satova § passasati. 

 “Dīgha vā assasanto ‘dīgha assasāmī’ti pajānāti, dīgha vā passasanto ‘dīgha passasāmī’ti pajānāti; rassa vā assasanto ‘rassa assasāmī’ti pajānāti, rassa vā passasanto ‘rassa passasāmī’ti pajānāti.  ‘Sabbakāyappaisavedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘sabbakāyappaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya kāyasakhāra assasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya kāyasakhāra passasissāmī’ti sikkhati. 

 “‘Pītippaisavedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘pītippaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaisavedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasakhārappaisavedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasakhārappaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya cittasakhāra assasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya cittasakhāra passasissāmī’ti sikkhati. 

 “‘Cittappaisavedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘cittappaisavedī passasissāmī’ti sikkhati ‘abhippamodaya citta assasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodaya citta passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādaha citta assasissāmī’ti sikkhati; ‘samādaha citta passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocaya citta assasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocaya citta passasissāmī’ti sikkhati. 

 “‘Aniccānupassī (CS:pg.2.89) assasissāmī’ti sikkhati; ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘painissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati; ‘painissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. 

 “Eva bhāvitā kho, Rāhula, ānāpānassati, eva bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisasā.  Eva bhāvitāya, Rāhula, ānāpānassatiyā, (M.62./I,426.) eva bahulīkatāya yepi te carimakā assāsā tepi viditāva nirujjhanti no aviditā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Rāhulo Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Mahārāhulovādasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 

 (M.63.)3. Cūḷamālukyasutta摩羅迦小經

u《中阿含221經》箭喻經(T1.804.)No.94.箭喻大經(T1.917.)

 122. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho āyasmato Mālukyaputtassa § rahogatassa paisallīnassa eva cetaso parivitakko udapādi-- “Yānimāni diṭṭhigatāni Bhagavatā abyākatāni hapitāni paikkhittāni-- ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi, ‘antavā loko’tipi, ‘anantavā loko’tipi, ‘ta jīva ta sarīran’tipi, ‘añña jīva añña sarīran’tipi, ‘hoti Tathāgato para maraṇā’tipi, ‘na hoti Tathāgato para maraṇā’tipi, ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’tipi, ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’tipi-- tāni me Bhagavā na byākaroti.  Yāni me Bhagavā na byākaroti ta me na ruccati, ta me nakkhamati.  Soha Bhagavanta upasakamitvā etamattha pucchissāmi.  Sace me Bhagavā byākarissati-- ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā-- evāha Bhagavati brahmacariya (CS:pg.2.90) carissāmi; no ce me Bhagavā byākarissati-- ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā-- evāha sikkha paccakkhāya hīnāyāvattissāmī”ti. 

 (M.63./I,427.)123. Atha kho āyasmā Mālukyaputto sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Mālukyaputto Bhagavanta etadavoca--

 124. “Idha mayha, bhante, rahogatassa paisallīnassa eva cetaso parivitakko udapādi-- yānimāni diṭṭhigatāni Bhagavatā abyākatāni hapitāni paikkhittāni-- ‘sassato loko’tipi, ‘asassato loko’tipi …pe… ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’tipi-- tāni me Bhagavā na byākaroti.  Yāni me Bhagavā na byākaroti ta me na ruccati, ta me nakkhamati.  Soha Bhagavanta upasakamitvā etamattha pucchissāmi.  Sace me Bhagavā byākarissati-- ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā-- evāha Bhagavati, brahmacariya carissāmi.  No ce me Bhagavā byākarissati-- ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā-- evāha sikkha paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti.  Sace Bhagavā jānāti-- ‘sassato loko’ti, ‘sassato loko’ti me Bhagavā byākarotu; sace Bhagavā jānāti-- ‘asassato loko’ti, ‘asassato loko’ti me Bhagavā byākarotu.  No ce Bhagavā jānāti-- ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujuka hoti yadida-- ‘na jānāmi, na passāmī’ti.  Sace Bhagavā jānāti-- ‘antavā loko’ti, ‘anantavā loko’ti me Bhagavā byākarotu; sace Bhagavā jānāti-- ‘anantavā loko’ti, ‘anantavā loko’ti me Bhagavā byākarotu.  No ce Bhagavā jānāti-- ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva (CS:pg.2.91) ujuka hoti yadida-- ‘na jānāmi, na passāmī’ti.  Sace Bhagavā jānāti-- ‘ta jīva ta sarīran’ti, ‘ta jīva ta sarīran’ti me Bhagavā byākarotu; sace Bhagavā jānāti-- ‘añña jīva añña sarīran’ti, ‘añña jīva añña sarīran’ti me Bhagavā byākarotu.  No ce Bhagavā jānāti-- ‘ta jīva ta sarīran’ti vā, ‘añña jīva añña sarīran’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujuka hoti yadida-- ‘na jānāmi, na passāmī’ti.  Sace Bhagavā jānāti-- ‘hoti Tathāgato para maraṇā’ti, ‘hoti Tathāgato para maraṇā’ti me Bhagavā byākarotu; sace Bhagavā jānāti-- ‘na hoti Tathāgato para maraṇā’ti, ‘na hoti Tathāgato para maraṇā’ti me (M.63./I,428.)  Bhagavā byākarotu.  No ce Bhagavā jānāti-- ‘hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujuka hoti yadida-- ‘na jānāmi na passāmī’ti.  Sace Bhagavā jānāti-- ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’ti, ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’ti me Bhagavā byākarotu; sace Bhagavā jānāti-- ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti, ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti me Bhagavā byākarotu.  No ce Bhagavā jānāti-- ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujuka hoti yadida-- ‘na jānāmi, na passāmī’”ti. 

 125. “Ki nu § tāha, Mālukyaputta, eva avaca-- ‘ehi tva, Mālukyaputta, mayi brahmacariya cara, aha te byākarissāmi-- ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘ta jīva ta sarīran’ti vā, ‘añña jīva añña sarīran’ti vā, ‘hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā”ti?  “No heta, bhante”.  “Tva vā pana ma eva avaca-- aha, bhante, Bhagavati brahmacariya carissāmi (CS:pg.2.92) Bhagavā me byākarissati-- ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘ta jīva ta sarīran’ti vā, ‘añña jīva añña sarīran’ti vā, ‘hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ‘na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā”ti?  “No heta, bhante”.  “Iti kira, Mālukyaputta, nevāha ta vadāmi-- ehi tva, Mālukyaputta, mayi brahmacariya cara, aha te byākarissāmi-- ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇāti vā’ti; napi kira ma tva vadesi-- aha, bhante, Bhagavati brahmacariya carissāmi, Bhagavā me byākarissati-- ‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā …pe… ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā”ti.  Eva sante, moghapurisa, ko santo ka paccācikkhasi? 

 126. “Yo kho, Mālukyaputta, eva vadeyya-- ‘na tāvāha Bhagavati brahmacariya carissāmi yāva me Bhagavā na byākarissati-- “Sassato loko”ti vā, “asassato loko”ti vā …pe…“Neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā”ti vāti, (M.63./I,429.) abyākatameva ta, Mālukyaputta, Tathāgatena assa, atha so puggalo kāla kareyya.  Seyyathāpi, Mālukyaputta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhapalepanena.  Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakka sallakatta upaṭṭhapeyyu.  So eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta purisa jānāmi yenamhi viddho, khattiyo vā brāhmao vā vesso vā suddo vā’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta purisa jānāmi yenamhi viddho, evanāmo evagotto iti vā’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta purisa jānāmi yenamhi viddho, dīgho vā rasso vā majjhimo vā’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta purisa jānāmi yenamhi viddho, kāḷo vā sāmo vā maguracchavī vā’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta purisa jānāmi yenamhi viddho, amukasmi gāme (CS:pg.2.93) vā nigame vā nagare vā’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta dhanu jānāmi yenamhi viddho, yadi vā cāpo yadi vā kodaṇḍo’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta jiya jānāmi yāyamhi viddho yadi vā akkassa yadi vā sahassa § yadi vā nhārussa yadi vā maruvāya yadi vā khīrapaṇṇino’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta kaṇḍa jānāmi yenamhi viddho, yadi vā gaccha yadi vā ropiman’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta kaṇḍa jānāmi yenamhi viddho, yassa pattehi vājita § yadi vā gijjhassa yadi vā kakassa yadi vā kulalassa yadi vā morassa yadi vā sithilahanuno’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta kaṇḍa jānāmi yenamhi viddho, yassa nhārunā parikkhitta yadi vā gavassa yadi vā mahisassa yadi vā bheravassa § yadi vā semhārassā’ti; so eva vadeyya-- ‘na tāvāha ima salla āharissāmi yāva na ta salla jānāmi yenamhi viddho, yadi vā salla yadi vā khurappa yadi vā vekaṇḍa yadi vā nārāca yadi vā vacchadanta yadi vā karavīrapattan’ti (M.63./I,430.) aññātameva ta, Mālukyaputta, tena purisena assa, atha so puriso kāla kareyya.  Evameva kho, Mālukyaputta, yo eva vadeyya-- ‘na tāvāha Bhagavati brahmacariya carissāmi yāva me Bhagavā na byākarissati-- “Sassato loko”ti vā “asassato loko”ti vā …pe…“Neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā”ti vāti-- abyākatameva ta, Mālukyaputta, Tathāgatena assa, atha so puggalo kālakareyya. 

 127. “‘Sassato loko’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti eva ‘no asassato loko’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no sassato loko’ti vā, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘asassato loko’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraa, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesāha diṭṭheva dhamme nighāta paññapemi (CS:pg.2.94) ‘Antavā loko’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, eva ‘no anantavā loko’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no antavā loko’ti vā, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘anantavā loko’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraa, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yesāha diṭṭheva dhamme nighāta paññapemi.  ‘Ta jīva ta sarīran’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, eva ‘no añña jīva añña sarīran’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no ta jīva ta sarīran’ti vā, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘añña jīva añña sarīran’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti …pe… nighāta paññapemi.  ‘Hoti Tathāgato para maraṇā’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, eva ‘no na hoti Tathāgato para maraṇā’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti (M.63./I,431.)…pe… yesāha diṭṭheva dhamme nighāta paññapemi.  ‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, eva ‘no neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi ‘no hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’ti, Mālukyaputta, diṭṭhiyā sati, ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti …pe… yesāha diṭṭheva dhamme nighāta paññapemi. 

 128. “Tasmātiha, Mālukyaputta, abyākatañca me abyākatato dhāretha; byākatañca me byākatato dhāretha.  Kiñca, Mālukyaputta, mayā abyākata?  ‘Sassato loko’ti Mālukyaputta, mayā abyākata; ‘asassato loko’ti-- mayā abyākata; ‘antavā loko’ti-- mayā abyākata; ‘anantavā loko’ti-- mayā abyākata; ‘ta jīva ta sarīran’ti mayā abyākata; ‘añña jīva añña sarīran’ti-- mayā abyākata; ‘hoti Tathāgato para maraṇā’ti-- mayā abyākata; ‘na hoti Tathāgato para (CS:pg.2.95) maraṇā’ti-- mayā abyākata; ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’ti-- mayā abyākata; ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti-- mayā abyākata.  Kasmā ceta, Mālukyaputta, mayā abyākata?  Na heta, Mālukyaputta, atthasahita na ādibrahmacariyaka na § nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati.  Tasmā ta mayā abyākata.  Kiñca, Mālukyaputta, mayā byākata?  ‘Ida dukkhan’ti, Mālukyaputta, mayā byākata; ‘aya dukkhasamudayo’ti-- mayā byākata; ‘aya dukkhanirodho’ti-- mayā byākata; ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti-- mayā byākata.  Kasmā ceta, Mālukyaputta, mayā byākata?  Etañhi, Mālukyaputta, atthasahita eta ādibrahmacariyaka nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati.  Tasmā ta mayā byākata.  Tasmātiha, Mālukyaputta (M.63./I,432.) abyākatañca me abyākatato dhāretha; byākatañca me byākatato dhārethā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Mālukyaputto Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Cūḷamālukyasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

 (M.64.)4. Mahāmālukyasutta摩羅迦大經

u《中阿含205經》五下分結經(T1.778.)

 129.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā desitāni pañcorambhāgiyāni sayojanānī”ti? 

 Eva vutte, āyasmā Mālukyaputto Bhagavanta etadavoca--“Aha kho, bhante, dhāremi Bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni sayojanānī”ti.  “Yathā katha pana tva, Mālukyaputta, dhāresi mayā desitāni pañcorambhāgiyāni sayojanānī”ti?  “Sakkāyadiṭṭhi kho aha, bhante, Bhagavatā orambhāgiya (CS:pg.2.96) sayojana desita dhāremi; vicikiccha kho aha, bhante, Bhagavatā orambhāgiya sayojana desita dhāremi; sīlabbataparāmāsa kho aha, bhante, Bhagavatā orambhāgiya sayojana desita dhāremi; kāmacchanda kho aha, bhante, Bhagavatā orambhāgiya sayojana desita dhāremi; byāpāda kho aha, bhante, Bhagavatā orambhāgiya sayojana desita dhāremi.  Eva kho aha, bhante, dhāremi Bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni sayojanānī”ti. 

 “Kassa kho nāma tva, Mālukyaputta, imāni eva pañcorambhāgiyāni sayojanāni desitāni dhāresi?  Nanu, Mālukyaputta aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissanti?  Daharassa hi, Mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sakkāyotipi na hoti, (M.64./I,433.) kuto panassa uppajjissati sakkāyadiṭṭhi?  Anusetvevassa § sakkāyadiṭṭhānusayo.  Daharassa hi, Mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa dhammātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati dhammesu vicikicchā?  Anusetvevassa vicikicchānusayo.  Daharassa hi, Mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sīlātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati sīlesu sīlabbataparāmāso?  Anusetvevassa sīlabbataparāmāsānusayo Daharassa hi, Mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāmātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati kāmesu kāmacchando?  Anusetvevassa kāmarāgānusayo.  Daharassa hi, Mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sattātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati sattesu byāpādo?  Anusetvevassa byāpādānusayo.  Nanu, Mālukyaputta, aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissantī”ti?  Eva vutte, āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“Etassa, Bhagavā, kālo, etassa, Sugata, kālo ya Bhagavā pañcorambhāgiyāni sayojanāni deseyya.  Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.  “Tena hānanda, suṇāhi, sādhuka manasi karohi; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 130. “Idhānanda (CS:pg.2.97) assutavā puthujjano ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena cetasā viharati sakkāyadiṭṭhiparetena; uppannāya ca sakkāyadiṭṭhiyā nissaraa yathābhūta nappajānāti.  Tassa sā sakkāyadiṭṭhi thāmagatā appaivinītā orambhāgiya sayojana.  Vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena; uppannāya ca vicikicchāya nissaraa yathābhūta nappajānāti.  Tassa sā vicikicchā thāmagatā appaivinītā orambhāgiya sayojana.  Sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati sīlabbataparāmāsaparetena; uppannassa ca sīlabbataparāmāsassa nissaraa yathābhūta nappajānāti.  Tassa so sīlabbataparāmāso thāmagato appaivinīto orambhāgiya sayojana.  Kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena  (M.64./I,434.) uppannassa ca kāmarāgassa nissaraa yathābhūta nappajānāti.  Tassa so kāmarāgo thāmagato appaivinīto orambhāgiya sayojana.  Byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena; uppannassa ca byāpādassa nissaraa yathābhūta nappajānāti.  Tassa so byāpādo thāmagato appaivinīto orambhāgiya sayojana. 

 131. “Sutavā ca kho, Ānanda, ariyasāvako ariyāna dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisāna dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena cetasā viharati na sakkāyadiṭṭhiparetena; uppannāya ca sakkāyadiṭṭhiyā nissaraa yathābhūta pajānāti.  Tassa sā sakkāyadiṭṭhi sānusayā pahīyati.  Na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena; uppannāya ca vicikicchāya nissaraa yathābhūta pajānāti.  Tassa sā vicikicchā sānusayā pahīyati.  Na sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati na sīlabbataparāmāsaparetena; uppannassa ca sīlabbataparāmāsassa nissaraa yathābhūta pajānāti.  Tassa so sīlabbataparāmāso sānusayo pahīyati.  Na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena; uppannassa ca kāmarāgassa nissaraa yathābhūta pajānāti.  Tassa so kāmarāgo sānusayo pahīyati (CS:pg.2.98) Na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena; uppannassa ca byāpādassa nissaraa yathābhūta pajānāti.  Tassa so byāpādo sānusayo pahīyati. 

 132. “Yo, Ānanda, maggo yā paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya  (M.64./I,435.) ta magga ta paipada anāgamma pañcorambhāgiyāni sayojanāni ñassati vā dakkhati vā pajahissati vāti-- neta hāna vijjati.  Seyyathāpi, Ānanda, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato taca acchetvā pheggu acchetvā sāracchedo bhavissatīti-- neta hāna vijjati; evameva kho, Ānanda, yo maggo yā paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya ta magga ta paipada anāgamma pañcorambhāgiyāni sayojanāni ñassati vā dakkhati vā pajahissati vāti-- neta hāna vijjati. 

 “Yo ca kho, Ānanda, maggo yā paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya ta magga ta paipada āgamma pañcorambhāgiyāni sayojanāni ñassati vā dakkhati vā pajahissati vāti-- hānameta vijjati.  Seyyathāpi, Ānanda, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato taca chetvā pheggu chetvā sāracchedo bhavissatīti-- hānameta vijjati; evameva kho, Ānanda, yo maggo yā paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya ta magga ta paipada āgamma pañcorambhāgiyāni sayojanāni ñassati vā dakkhati vā pajahissati vāti-- hānameta vijjati.  Seyyathāpi, Ānanda, gagā nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā.  Atha dubbalako puriso āgaccheyya-- ‘aha imissā Gagāya nadiyā tiriya bāhāya sota chetvā sotthinā pāra gacchissāmī’ti § ; so na sakkueyya Gagāya nadiyā tiriya bāhāya sota chetvā sotthinā pāra gantu.  Evameva kho, Ānanda, yesa kesañci § sakkāyanirodhāya dhamme desiyamāne citta na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati; seyyathāpi so dubbalako puriso evamete daṭṭhabbā.  Seyyathāpi, Ānanda, gagā nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā.  Atha balavā puriso āgaccheyya-- ‘aha imissā Gagāya nadiyā tiriya bāhāya (CS:pg.2.99) sota chetvā sotthinā pāra gacchissāmī’ti; so sakkueyya Gagāya nadiyā tiriya bāhāya sota chetvā sotthinā pāra gantu.  Evameva kho, Ānanda, yesa kesañci sakkāyanirodhāya dhamme desiyamāne citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati; seyyathāpi so balavā puriso evamete daṭṭhabbā. 

 133. “Katamo cānanda, maggo, katamā paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya?  Idhānanda, bhikkhu upadhivivekā akusalāna dhammāna pahānā sabbaso kāyaduṭṭhullāna paippassaddhiyā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  So yadeva tattha hoti rūpagata vedanāgata saññāgata sakhāragata viññāṇagata te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati.  So tehi dhammehi citta paivāpeti § .  So tehi dhammehi citta paivāpetvā amatāya (M.64./I,436.) dhātuyā citta upasaharati-- ‘eta santa eta paṇīta yadida sabbasakhārasamatho sabbūpadhipainissaggo tahākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti.  So tattha hito āsavāna khaya pāpuṇāti; no ce āsavāna khaya pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī, anāvattidhammo tasmā lokā.  Ayampi kho, Ānanda, maggo aya paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya. 

 “Puna capara, Ānanda, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja viharati.  So yadeva tattha hoti rūpagata vedanāgata saññāgata sakhāragata viññāṇagata… anāvattidhammo tasmā lokā.  Ayampi kho, Ānanda, maggo aya paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya. 

 “Puna capara, Ānanda, bhikkhu sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati.  So yadeva tattha hoti vedanāgata (CS:pg.2.100) saññāgata sakhāragata viññāṇagata (M.64./I,437.)…pe… anāvattidhammo tasmā lokā.  Ayampi kho, Ānanda, maggo aya paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya. 

 “Puna capara, Ānanda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati.  So yadeva tattha hoti vedanāgata saññāgata sakhāragata viññāṇagata …pe… anāvattidhammo tasmā lokā.  Ayampi kho, Ānanda, maggo aya paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya. 

 “Puna capara, Ānanda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati.  So yadeva tattha hoti vedanāgata saññāgata sakhāragata viññāṇagata …pe… anāvattidhammo tasmā lokā.  Ayampi kho, Ānanda, maggo aya paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāyā”ti. 

 “Eso ce, bhante, maggo esā paipadā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna pahānāya, atha kiñcarahi idhekacce bhikkhū cetovimuttino ekacce bhikkhū paññāvimuttino”ti?  “Ettha kho panesāha § , Ānanda, indriyavemattata vadāmī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Mahāmālukyasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

 (M.65.)5. Bhaddālisutta跋陀利經

u《中阿含194經》跋陀和利經(T1.746.)、《增壹阿含47.7經》(T2.800.)前部

 134. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Aha kho, bhikkhave, ekāsanabhojana bhuñjāmi; ekāsanabhojana kho, aha, bhikkhave, bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi (CS:pg.2.101) appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca.  Etha, tumhepi, bhikkhave, ekāsanabhojana bhuñjatha; ekāsanabhojana kho, bhikkhave, tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti.  Eva vutte, āyasmā Bhaddāli Bhagavanta etadavoca--“Aha kho, bhante, na ussahāmi ekāsanabhojana bhuñjitu; ekāsanabhojanañhi me, bhante, bhuñjato siyā kukkucca, siyā vippaisāro”ti.  “Tena hi tva, Bhaddāli, yattha nimantito assasi tattha ekadesa bhuñjitvā ekadesa nīharitvāpi bhuñjeyyāsi.  Evampi (M.65./I,438.) kho tva, Bhaddāli, bhuñjamāno ekāsano yāpessasī”ti § .  “Evampi  kho aha, bhante, na ussahāmi bhuñjitu; evampi hi me, bhante, bhuñjato siyā kukkucca, siyā vippaisāro”ti.  Atha kho āyasmā Bhaddāli Bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaghe sikkha samādiyamāne anussāha pavedesi.  Atha kho āyasmā Bhaddāli sabba ta temāsa na Bhagavato sammukhībhāva adāsi, yathā ta Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī. 

 135. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakamma karonti-- niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārika pakkamissatīti.  Atha kho āyasmā Bhaddāli yena te bhikkhū tenupasakami; upasakamitvā tehi bhikkhūhi saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho āyasmanta Bhaddāli te bhikkhū etadavocuṁ-- “Ida kho, āvuso Bhaddāli, Bhagavato cīvarakamma karīyati § .  Niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārika pakkamissati.  Ighāvuso Bhaddāli, eta dosaka sādhuka manasi karohi, mā te pacchā dukkaratara ahosī”ti.  “Evamāvuso”ti kho āyasmā Bhaddāli tesa bhikkhūna paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Bhaddāli Bhagavanta etadavoca--“Accayo ma, bhante, accagamā yathābāla yathāmūḷha yathā-akusala, yoha Bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaghe sikkha samādiyamāne anussāha pavedesi.  Tassa me, bhante, Bhagavā accaya accayato paiggahātu āyati savarāyā”ti. 

 “Taggha (CS:pg.2.102) tva, Bhaddāli, accayo accagamā yathābāla yathāmūḷha yathā-akusala, ya tva mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaghe sikkha samādiyamāne anussāha pavedesi.  Samayopi kho te, Bhaddāli, appaividdho ahosi-- ‘Bhagavā kho Sāvatthiya viharati, Bhagavāpi ma jānissati-- Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti.  Ayampi kho te, Bhaddāli, samayo appaividdho ahosi.  Samayopi kho te, Bhaddāli, appaividdho ahosi-- ‘sambahulā (M.65./I,439.)kho bhikkhu Sāvatthiya vassa upagatā, tepi ma jānissanti-- Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti.  Ayampi kho te, Bhaddāli, samayo appaividdho ahosi.  Samayopi kho te, Bhaddāli, appaividdho ahosi-- ‘sambahulā kho bhikkhuniyo Sāvatthiya vassa upagatā, tāpi ma jānissanti-- Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti.  Ayampi kho te, Bhaddāli, samayo appaividdho ahosi.  Samayopi kho te, Bhaddāli, appaividdho ahosi-- ‘sambahulā kho upāsakā Sāvatthiya paivasanti, tepi ma jānissanti-- Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti.  Ayampi kho te, Bhaddāli, samayo appaividdho ahosi.  Samayopi kho te, Bhaddāli, appaividdho ahosi-- ‘sambahulā kho upāsikā Sāvatthiya paivasanti, tāpi ma jānissanti-- Bhaddāli nāma bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti.  Ayampi kho te, Bhaddāli samayo appaividdho ahosi.  Samayopi kho te, Bhaddāli, appaividdho ahosi-- ‘sambahulā kho nānātitthiyā samaabrāhmaṇā Sāvatthiya vassa upagatā, tepi ma jānissanti-- Bhaddāli nāma bhikkhu samaassa Gotamassa sāvako theraññataro bhikkhu sāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti.  Ayampi kho te, Bhaddāli, samayo appaividdho ahosī”ti. 

 “Accayo ma, bhante, accagamā yathābāla yathāmūḷha yathā-akusala, yoha Bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaghe sikkha samādiyamāne anussāha pavedesi.  Tassa me, bhante, Bhagavā accaya accayato paiggahātu āyati savarāyā”ti.  “Taggha tva, Bhaddāli, accayo accagamā yathābāla yathāmūḷha yathā-akusala, ya tva mayā sikkhāpade (CS:pg.2.103) paññāpiyamāne bhikkhusaghe sikkha samādiyamāne anussāha pavedesi”. 

 136. “Ta ki maññasi, Bhaddāli, idhassa bhikkhu ubhatobhāgavimutto, tamaha eva vadeyya-- ‘ehi me tva, bhikkhu, pake sakamo hohī’ti, api nu kho so sakameyya vā aññena vā kāya sannāmeyya, ‘no’ti vā vadeyyā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Ta ki maññasi, Bhaddāli, idhassa bhikkhu paññāvimutto… kāyasakkhi… diṭṭhippatto… saddhāvimutto… dhammānusārī… saddhānusārī, tamaha eva vadeyya-- ‘ehi me tva, bhikkhu, pake sakamo hohī’ti, api nu kho so sakameyya vā aññena vā kāya sannāmeyya, ‘no’ti vā vadeyyā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Ta ki maññasi, Bhaddāli, api nu tva, Bhaddāli, tasmi samaye ubhatobhāgavimutto vā hosi paññāvimutto (M.65./I,440.) vā kāyasakkhi vā diṭṭhippatto vā saddhāvimutto vā dhammānusārī vā saddhānusārī vā”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Nanu tva, Bhaddāli, tasmi samaye ritto tuccho aparaddho”ti? 

 “Eva bhante.  Accayo ma, bhante, accagamā yathābāla yathāmūḷha yathā-akusala, yoha Bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaghe sikkha samādiyamāne anussāha pavedesi.  Tassa me, bhante, Bhagavā accaya accayato paiggahātu āyati savarāyā”ti.  “Taggha tva, Bhaddāli, accayo accagamā yathābāla yathāmūḷha yathā-akusala, ya tva mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaghe sikkha samādiyamāne anussāha pavedesi.  Yato ca kho tva, Bhaddāli, accaya accayato disvā yathādhamma paikarosi, ta te maya paiggahāma.  Vuddhihesā, Bhaddāli, ariyassa vinaye yo accaya accayato disvā yathādhamma paikaroti, āyati savara āpajjati”. 

 137. “Idha, Bhaddāli, ekacco bhikkhu Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī hoti.  Tassa eva hoti-- ‘yanūnāha vivitta senāsana bhajeyya arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  Appeva nāmāha uttari § manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa sacchikareyyan’ti.  So vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata (CS:pg.2.104) kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato satthāpi upavadati, anuviccapi viññū sabrahmacārī upavadanti, devatāpi upavadanti, attāpi attāna upavadati.  So satthārāpi upavadito, anuviccapi viññūhi sabrahmacārīhi upavadito, devatāhipi upavadito, attanāpi attāna upavadito na uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa sacchikaroti.  Ta kissa hetu?  Evañhi ta, Bhaddāli, hoti yathā ta Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārissa. 

 138. “Idha pana, Bhaddāli, ekacco bhikkhu Satthusāsane sikkhāya paripūrakārī hoti.  Tassa eva hoti-- ‘yanūnāha vivitta senāsana bhajeyya arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa (M.65./I,441.) palālapuñja.  Appeva nāmāha uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa sacchikareyyan’ti.  So vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato satthāpi na upavadati, anuviccapi viññū sabrahmacārī na upavadanti, devatāpi na upavadanti, attāpi attāna na upavadati.  So satthārāpi anupavadito anuviccapi viññūhi sabrahmacārīhi anupavadito, devatāhipi anupavadito, attanāpi attāna anupavadito uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa sacchikaroti.  So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Ta kissa hetu?  Evañhi ta, Bhaddāli, hoti yathā ta Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 

 139.“Puna capara, Bhaddāli, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Ta kissa hetu?  Evañhi ta, Bhaddāli, hoti yathā ta Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 

 “Puna capara, Bhaddāli, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paisavedeti, ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna (CS:pg.2.105) upasampajja viharati.  Ta kissa hetu?  Evañhi ta, Bhaddāli, hoti yathā ta Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 

 “Puna capara, Bhaddāli, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Ta kissa hetu?  Evañhi ta, Bhaddāli, hoti yathā ta Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.  Ta kissa hetu?  Evañhi ta, Bhaddāli, hoti yathā ta Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti-- ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā …pe… vinipāta niraya upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā …pe… sugati sagga loka upapannā’ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti.  Ta kissa hetu?  Evañhi ta, (M.65./I,442.) Bhaddāli, hoti yathā ta Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmeti.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya (CS:pg.2.106) āsavasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Ta kissa hetu?  Evañhi ta, Bhaddāli, hoti yathā ta Satthusāsane sikkhāya paripūrakārissā”ti. 

 140. Eva vutte, āyasmā Bhaddāli Bhagavanta etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacca bhikkhu pasayha pasayha § kāraa karonti?  Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekacca bhikkhu no tathā pasayha pasayha kāraa karontī”ti?  “Idha, Bhaddāli, ekacco bhikkhu abhihāpattiko hoti āpattibahulo.  So bhikkhūhi vuccamāno aññenañña paicarati, bahiddhā katha apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na loma pāteti, na netthāra vattati, ‘yena sagho attamano hoti ta karomī’ti nāha.  Tatra, Bhaddāli, bhikkhūna eva hoti-- aya kho, āvuso, bhikkhu abhihāpattiko āpattibahulo.  So bhikkhūhi vuccamāno aññenañña paicarati, bahiddhā katha apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na loma pāteti, na netthāra vattati, ‘yena sagho attamano (M.65./I,443.) hoti ta karomī’ti nāha.  Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssida § adhikaraa na khippameva vūpasameyyāti.  Tassa kho eva, Bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssida adhikaraa na khippameva vūpasammati. 

 141. “Idha pana, Bhaddāli, ekacco bhikkhu abhihāpattiko hoti āpattibahulo.  So bhikkhūhi vuccamāno nāññenañña paicarati, bahiddhā katha na apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, loma pāteti, netthāra vattati, ‘yena sagho attamano (CS:pg.2.107) hoti ta karomī’ti āha.  Tatra, vi, bhikkhūna eva hoti-- aya kho, āvuso, bhikkhu abhihāpattiko āpattibahulo.  So bhikkhūhi vuccamāno nāññenañña paicarati, bahiddhā katha na apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, loma pāteti, netthāra vattati, ‘yena sagho attamano hoti ta karomī’ti āha.  Sādhu vatāyasmanto, imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssida adhikaraa khippameva vūpasameyyāti.  Tassa kho eva, Bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssida adhikaraa khippameva vūpasammati. 

 142. “Idha, Bhaddāli, ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo.  So bhikkhūhi vuccamāno aññenañña paicarati, bahiddhā katha apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na loma pāteti, na netthāra vattati, ‘yena sagho attamano hoti ta karomī’ti nāha.  Tatra, Bhaddāli, bhikkhūna eva hoti-- aya kho, āvuso, bhikkhu adhiccāpattiko anāpattibahulo So bhikkhūhi vuccamāno aññenañña paicarati, bahiddhā katha apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na loma pāteti, na netthāra vattati, ‘yena sagho attamano hoti ta karomī’ti nāha.  Sādhu vatāyasmanto, imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssida adhikaraa na khippameva vūpasameyyāti.  Tassa kho eva, Bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssida adhikaraa (M.65./I,444.) na khippameva vūpasammati. 

 143. “Idha pana, Bhaddāli, ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo.  So bhikkhūhi vuccamāno nāññenañña paicarati, na bahiddhā katha apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, loma pāteti, netthāra vattati, ‘yena sagho attamano hoti ta karomī’ti āha.  Tatra, Bhaddāli, bhikkhūna eva hoti-- aya kho, āvuso, bhikkhu adhiccāpattiko anāpattibahulo.  So bhikkhūhi vuccamāno nāññenañña paicarati, na bahiddhā katha apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, loma pāteti, netthāra vattati, ‘yena sagho (CS:pg.2.108) attamano hoti ta karomī’ti āha.  Sādhu vatāyasmanto, imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssida adhikaraa khippameva vūpasameyyāti.  Tassa kho eva, Bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssida adhikaraa khippameva vūpasammati. 

 144. “Idha Bhaddāli, ekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena.  Tatra, Bhaddāli, bhikkhūna eva hoti-- ‘aya kho, āvuso, bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena.  Sace maya ima bhikkhu pasayha pasayha kāraa karissāma-- mā yampissa ta saddhāmattaka pemamattaka tamhāpi parihāyī’ti.  Seyyathāpi, Bhaddāli, purisassa eka cakkhu, tassa mittāmaccā ñātisālohitā ta eka cakkhu rakkheyyu-- ‘mā yampissa ta eka cakkhu tamhāpi parihāyī’ti; evameva kho, Bhaddāli, idhekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena.  Tatra, Bhaddāli, bhikkhūna eva hoti-- ‘aya kho, āvuso, bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena.  Sace maya ima bhikkhu pasayha pasayha kāraa karissāma-- mā yampissa ta saddhāmattaka pemamattaka tamhāpi parihāyī’ti.  Aya kho, Bhaddāli, hetu aya paccayo yena midhekacca bhikkhu pasayha pasayha kāraa karonti.  Aya pana, Bhaddāli, hetu aya paccayo, yena midhekacca bhikkhu no tathā pasayha pasayha kāraa karontī”ti. 

 145. “‘Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena pubbe appatarāni ceva (M.65./I,445.)sikkhāpadāni ahesu bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahisu?  Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena etarahi bahutarāni ceva  sikkhāpadāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantī’ti?  “Evameta, Bhaddāli, hoti sattesu hāyamānesu, saddhamme antaradhāyamāne, bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantīti.  Na tāva, Bhaddāli, satthā sāvakāna sikkhāpada paññāpeti yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saghe pātubhavanti.  Yato ca kho, Bhaddāli, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saghe pātubhavanti, atha satthā sāvakāna sikkhāpada paññāpeti tesayeva āsavaṭṭhānīyāna dhammāna paighātāya.  Na tāva, Bhaddāli, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saghe pātubhavanti yāva na sagho mahatta patto hoti.  Yato ca kho, Bhaddāli, sagho mahatta patto hoti, atha idhekacce (CS:pg.2.109) āsavaṭṭhānīyā dhammā saghe pātubhavanti.  Atha satthā sāvakāna sikkhāpada paññāpeti tesayeva āsavaṭṭhānīyāna dhammāna paighātāya.  Na tāva, Bhaddāli, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saghe pātubhavanti yāva na sagho lābhagga patto hoti, yasagga patto hoti, bāhusacca patto hoti, rattaññuta patto hoti.  Yato ca kho, Bhaddāli, sagho rattaññuta patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saghe pātubhavanti, atha satthā sāvakāna sikkhāpada paññāpeti tesayeva āsavaṭṭhānīyāna dhammāna paighātāya. 

 146. “Appakā kho tumhe, Bhaddāli, tena samayena ahuvattha yadā vo aha ājānīyasusūpama dhammapariyāya desesi.  Ta sarasi §Bhaddālī”ti

 “No heta, bhante”. 

 “Tatra, Bhaddāli, ka hetu paccesī”ti? 

 “So hi nūnāha, bhante, dīgharatta Satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī ahosin”ti. 

 “Na kho, Bhaddāli, eseva hetu, esa paccayo.  Api ca me tva, Bhaddāli, dīgharatta cetasā cetoparicca vidito-- ‘na cāya moghapuriso mayā dhamme desiyamāne aṭṭhi katvā manasi katvā sabbacetaso § samannāharitvā ohitasoto dhamma suṇātī’ti.  Api ca te aha, Bhaddāli, ājānīyasusūpama dhammapariyāya desessāmi.  Ta suṇāhi, sādhuka manasi karohi (M.65./I,446.) bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Bhaddāli Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 147. “Seyyathāpi, Bhaddāli, dakkho assadamako bhadra assājānīya labhitvā pahameneva mukhādhāne kāraa kāreti.  Tassa mukhādhāne kāraa kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā ta akāritapubba kāraa kāriyamānassa.  So abhihakāraṇā anupubbakāraṇā tasmi hāne parinibbāyati.  Yato kho, Bhaddāli, bhadro assājānīyo abhihakāraṇā anupubbakāraṇā tasmi hāne parinibbuto hoti, tamena assadamako uttari kāraa kāreti yugādhāne.  Tassa yugādhāne kāraa kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā ta akāritapubba kāraa kāriyamānassa.  So abhihakāraṇā anupubbakāraṇā tasmi hāne parinibbāyati (CS:pg.2.110) Yato kho, Bhaddāli, bhadro assājānīyo abhihakāraṇā anupubbakāraṇā tasmi hāne parinibbuto hoti, tamena assadamako uttari kāraa kāreti anukkame maṇḍale khurakāse § dhāve davatte § rājague rājavase uttame jave uttame haye uttame sākhalye.  Tassa uttame jave uttame haye uttame sākhalye kāraa kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā ta akāritapubba kāraa kāriyamānassa.  So abhihakāraṇā anupubbakāraṇā tasmi hāne parinibbāyati.  Yato kho, Bhaddāli, bhadro assājānīyo abhihakāraṇā anupubbakāraṇā tasmi hāne parinibbuto hoti, tamena assadamako uttari vaṇṇiyañca pāṇiyañca § anuppavecchati.  Imehi kho, Bhaddāli, dasahagehi samannāgato bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aganteva sakhya gacchati. 

 “Evameva kho, Bhaddāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhieyyo añjalikaraṇīyo anuttara puññakkhetta lokassa.  Katamehi dasahi?  Idha, Bhaddāli, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsakappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammā-ājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti asekhāya (M.65./I,447.) sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti-- imehi kho, Bhaddāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhieyyo añjalikaraṇīyo anuttara puññakkhetta lokassā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Bhaddāli Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Bhaddālisutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

 (M.66.)6. Laukikopamasutta鶉喻經

u《中阿含194經》跋陀和利經(T1.746.)、《增壹阿含47.7經》(T2.800.)前部

 148. Eva (CS:pg.2.111) me suta--Eka samaya Bhagavā Aguttarāpesu viharati Āpaa nāma Aguttarāpāna nigamo.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaa piṇḍāya pāvisi.  Āpae piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasakami divāvihārāya.  Ta vanasaṇḍa ajjhogāhetvā aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisīdi.  Āyasmāpi kho Udāyī pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaa piṇḍāya pāvisi.  Āpae piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena so vanasaṇḍo tenupasakami divāvihārāya.  Ta vanasaṇḍa ajjhogāhetvā aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisīdi.  Atha kho āyasmato Udāyissa rahogatassa paisallīnassa eva cetaso parivitakko udapādi-- “Bahūna § vata no Bhagavā dukkhadhammāna apahattā, bahūna vata no Bhagavā sukhadhammāna upahattā; bahūna vata no Bhagavā akusalāna dhammāna apahattā, bahūna vata no Bhagavā kusalāna dhammāna upahattā”ti.  Atha kho āyasmā Udāyī sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta (M.66./I,448.) nisīdi

 149.Ekamanta nisinno kho āyasmā Udāyī Bhagavanta etadavoca-- “Idha mayha, bhante, rahogatassa paisallīnassa eva cetaso parivitakko udapādi-- ‘bahūna vata no Bhagavā dukkhadhammāna apahattā, bahūna vata no Bhagavā sukhadhammāna upahattā; bahūna vata no Bhagavā akusalāna dhammāna apahattā, bahūna vata no Bhagavā kusalāna dhammāna upahattā’ti.  Mayañhi, bhante, pubbe sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle.  Ahu kho so, bhante, samayo ya Bhagavā bhikkhū āmantesi--‘igha tumhe, bhikkhave, eta divāvikālabhojana pajahathā’ti.  Tassa mayha, bhante, ahudeva aññathatta, ahudeva § domanassa-- ‘yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇīta khādanīya bhojanīya denti tassapi no Bhagavā pahānamāha, tassapi no Sugato painissaggamāhā’ti.  Te (CS:pg.2.112) maya, bhante, Bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā eva ta divāvikālabhojana pajahimhā.  Te maya, bhante, sāyañceva bhuñjāma pāto ca.  Ahu kho so, bhante, samayo ya Bhagavā bhikkhū āmantesi--‘igha tumhe, bhikkhave, eta rattivikālabhojana pajahathā’ti.  Tassa mayha, bhante, ahudeva aññathatta ahudeva domanassa-- ‘yampi no imesa dvinna bhattāna paṇītasakhātatara tassapi no Bhagavā pahānamāha, tassapi no Sugato painissaggamāhā’ti.  Bhūtapubba, bhante, aññataro puriso divā sūpeyya labhitvā evamāha-- ‘handa ca ima nikkhipatha, sāya sabbeva samaggā bhuñjissāmā’ti.  Yā kāci, bhante, sakhatiyo sabbā tā ratti, appā divā.  Te maya, bhante, Bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā eva ta rattivikālabhojana pajahimhā.  Bhūtapubba, bhante, bhikkhū rattandhakāratimisāya piṇḍāya carantā candanikampi pavisanti, oligallepi papatanti, kaṇṭakāvāṭampi § ārohanti, suttampi gāvi ārohanti, māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipi, mātugāmopi te § asaddhammena nimanteti.  Bhūtapubbāha, bhante, rattandhakāratimisāya piṇḍāya carāmi.  Addasā kho ma, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājana dhovantī.  Disvā ma bhītā vissaramakāsi-- ‘abhumme § pisāco vata man’ti!  Eva vutte, aha, bhante, ta itthi etadavoca-- ‘Nāha, bhagini, pisāco; bhikkhu (M.66./I,448.) piṇḍāya hito’ti.  ‘Bhikkhussa ātumārī, bhikkhussa mātumārī § !  Vara te, bhikkhu, tihena govikantanena kucchi parikanto, na tveva vara ya § rattandhakāratimisāya kucchihetu piṇḍāya carasī’ti § .  Tassa mayha, bhante, tadanussarato eva hoti-- ‘bahūna vata no Bhagavā dukkhadhammāna apahattā, bahūna vata no Bhagavā sukhadhammāna upahattā; bahūna vata no Bhagavā akusalāna dhammāna apahattā, bahūna vata no Bhagavā kusalāna dhammāna upahattā’”ti. 

 150. “Evameva panudāyi, idhekacce moghapurisā ‘ida pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhasu-- ‘Ki panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāya samao’ti.  Te tañceva nappajahanti, mayi (CS:pg.2.113) ca appaccaya upaṭṭhāpenti.  Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesa ta, Udāyi, hoti balava bandhana, daha bandhana, thira bandhana, apūtika bandhana, thūlo, kaligaro-- seyyathāpi, Udāyi, laukikā sakuikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadha vā bandha vā maraa vā āgameti.  Yo nu kho, Udāyi, eva vadeyya-- ‘yena sā laukikā sakuikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadha vā bandha vā maraa vā āgameti, tañhi tassā abala bandhana dubbala bandhana, pūtika bandhana, asāraka bandhanan’ti; sammā nu kho so, Udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante.  Yena sā, bhante, laukikā sakuikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadha vā bandha vā maraa vā āgameti, tañhi tassā balava bandhana, daha bandhana, thira bandhana apūtika bandhana, thūlo, kaligaro”ti.  “Evameva kho, Udāyi, idhekacce moghapurisā ‘ida pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhasu-- ‘Ki panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāya samao’ti?  Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccaya upaṭṭhāpenti.  Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesa ta, Udāyi, hoti balava bandhana, daha bandhana, thira bandhana, apūtika bandhana, thūlo, kaligaro”. 

 151. “Idha panudāyi, ekacce kulaputtā ‘ida pajahathā’ti (M.66./I,450.) mayā vuccamānā te evamāhasu-- ‘Ki panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no Bhagavā pahānamāha, yassa no Sugato painissaggamāhā’ti?  Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccaya upaṭṭhāpenti.  Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te ta pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā § migabhūtena cetasā viharanti.  Tesa ta, Udāyi, hoti abala bandhana, dubbala bandhana, pūtika bandhana, asāraka bandhana-- seyyathāpi, Udāyi, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto sagāmāvacaro dahehi varattehi bandhanehi baddho īsakayeva kāya sannāmetvā tāni bandhanāni sachinditvā sapadāletvā yena kāma pakkamati.  Yo nu kho, Udāyi, eva vadeyya-- ‘yehi so rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto sagāmāvacaro dahehi varattehi bandhanehi baddho īsakayeva kāya sannāmetvā tāni bandhanāni sachinditvā sapadāletvā yena kāma pakkamati, tañhi tassa balava bandhana, daha bandhana, thira bandhana, apūtika (CS:pg.2.114) bandhana, thūlo, kaligaro’ti; sammā nu kho so, Udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante.  Yehi so, bhante, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto sagāmāvacaro dahehi varattehi bandhanehi baddho īsakayeva kāya sannāmetvā tāni bandhanāni sachinditvā sapadāletvā yena kāma pakkamati, tañhi tassa abala bandhana …pe… asāraka bandhanan”ti.  “Evameva kho, Udāyi, idhekacce kulaputtā ‘ida pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhasu-- ‘Ki panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no Bhagavā pahānamāha, yassa no Sugato painissaggamāhā’ti?  Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccaya upaṭṭhāpenti.  Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te ta pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti.  Tesa ta, Udāyi, hoti abala bandhana, dubbala bandhana, pūtika bandhana, asāraka bandhana”. 

 152. “Seyyathāpi, Udāyi, puriso daliddo assako anāḷhiyo; tassa’ssa eka agāraka oluggavilugga kākātidāyi § naparamarūpa, ekā khaopikā § oluggaviluggā naparamarūpā, ekissā (M.66./I,450.) kumbhiyā dhaññasamavāpaka naparamarūpa, ekā jāyikā naparamarūpā.  So ārāmagata bhikkhu passeyya sudhotahatthapāda manuñña bhojana bhuttāvi sītāya chāyāya nisinna adhicitte yutta.  Tassa evamassa-- ‘sukha vata, bho, sāmañña, ārogya vata, bho, sāmañña!  So vatassa § yoha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So na sakkueyya eka agāraka oluggavilugga kākātidāyi naparamarūpa pahāya, eka khaopika oluggavilugga naparamarūpa pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpaka naparamarūpa pahāya, eka jāyika naparamarūpa pahāya kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajitu.  Yo nu kho, Udāyi, eva vadeyya-- ‘yehi so puriso bandhanehi baddho na sakkoti eka agāraka oluggavilugga kākātidāyi naparamarūpa pahāya, eka khaopika oluggavilugga naparamarūpa pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpaka naparamarūpa pahāya, eka jāyika naparamarūpa pahāya kesamassu (CS:pg.2.115) ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajitu; tañhi tassa abala bandhana, dubbala bandhana, pūtika bandhana, asāraka bandhanan’ti; sammā nu kho so, Udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante.  Yehi so, bhante, puriso bandhanehi baddho, na sakkoti eka agāraka oluggavilugga kākātidāyi naparamarūpa pahāya, eka khaopika oluggavilugga naparamarūpa pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpaka naparamarūpa pahāya, eka jāyika naparamarūpa pahāya kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajitu; tañhi tassa balava bandhana, daha bandhana, thira bandhana, apūtika bandhana, thūlo, kaligaro”ti.  “Evameva kho, Udāyi, idhekacce moghapurisā ‘ida pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhasu-- ‘Ki panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāya samao’ti?  Te tañceva nappajahanti, mayi ca appaccaya upaṭṭhāpenti.  Ye ca bhikkhū sikkhākāmā tesa ta, Udāyi, hoti balava bandhana, daha bandhana, thira bandhana, apūtika bandhana, thūlo, kaligaro”. 

 153. “Seyyathāpi Udāyi, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho (M.66./I,450.) mahaddhano mahābhogo, nekāna nikkhagaṇāna cayo, nekāna dhaññagaṇāna cayo, nekāna khettagaṇāna cayo, nekāna vatthugaṇāna cayo, nekāna bhariyagaṇāna cayo, nekāna dāsagaṇāna cayo, nekāna dāsigaṇāna cayo; so ārāmagata bhikkhu passeyya sudhotahatthapāda manuñña bhojana bhuttāvi sītāya chāyāya nisinna adhicitte yutta.  Tassa evamassa-- ‘sukha vata, bho, sāmañña, ārogya vata, bho, sāmañña!  So vatassa yoha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So sakkueyya nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajitu.  Yo nu kho, Udāyi, eva vadeyya-- ‘yehi so gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni (CS:pg.2.116) khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajitu, tañhi tassa balava bandhana, daha bandhana, thira bandhana, apūtika bandhana, thūlo, kaligaro’ti; sammā nu kho so, Udāyi, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante.  Yehi so, bhante, gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi baddho, sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyagaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajitu; tañhi tassa abala bandhana, dubbala bandhana, pūtika bandhana, asāraka bandhanan”ti.  “Evameva kho, Udāyi, idhekacce kulaputtā ‘ida pajahathā’ti mayā vuccamānā te evamāhasu-- ‘Ki panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no Bhagavā pahānamāha yassa, no Sugato painissaggamāhā’ti?  Te tañceva pajahanti, mayi ca na appaccaya upaṭṭhāpenti.  Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te ta (M.66./I,453.) pahāya appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharanti.  Tesa ta, Udāyi, hoti abala bandhana, dubbala bandhana, pūtika bandhana, asāraka bandhana”. 

 154. “Cattārome Udāyi, puggalā santo savijjamānā lokasmi.  Katame cattāro?  Idhudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paipanno hoti upadhipainissaggāya.  Tamena upadhipahānāya paipanna upadhipainissaggāya upadhipaisayuttā sarasakappā samudācaranti.  So te adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na anabhāva gameti.  Ima kho aha, Udāyi, puggala ‘sayutto’ti vadāmi no ‘visayutto’.  Ta kissa hetu?  Indriyavemattatā hi me, Udāyi, imasmi puggale viditā. 

 “Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paipanno hoti upadhipainissaggāya.  Tamena upadhipahānāya paipanna upadhipainissaggāya upadhipaisayuttā sarasakappā samudācaranti.  So te nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāva gameti.  Imampi kho aha, Udāyi (CS:pg.2.117) puggala ‘sayutto’ti vadāmi no ‘visayutto’.  Ta kissa hetu?  Indriyavemattatā hi me, Udāyi, imasmi puggale viditā. 

 “Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paipanno hoti upadhipainissaggāya.  Tamena upadhipahānāya paipanna upadhipainissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaisayuttā sarasakappā samudācaranti; dandho, Udāyi, satuppādo.  Atha kho na khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāva gameti.  Seyyathāpi, Udāyi, puriso divasasantatte § ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya; dandho, Udāyi, udakaphusitāna nipāto.  Atha kho na khippameva parikkhaya pariyādāna gaccheyya.  Evameva kho, Udāyi, idhekacco puggalo upadhipahānāya paipanno hoti upadhipainissaggāya.  Tamena upadhipahānāya paipanna upadhipainissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaisayuttā sarasakappā samudācaranti; dandho, Udāyi, satuppādo.  Atha kho na khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāva gameti.  Imampi kho aha, Udāyi, puggala ‘sayutto’ti vadāmi no ‘visayutto’.  (M.66./I,454.) Ta kissa hetu?  Indriyavemattatā hi me, Udāyi, imasmi puggale viditā. 

 “Idha panudāyi, ekacco puggalo ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti-- iti viditvā nirupadhi hoti, upadhisakhaye vimutto.  Ima kho aha, Udāyi, puggala ‘visayutto’ti vadāmi no ‘sayutto’ti Ta kissa hetu?  Indriyavemattatā hi me, Udāyi, imasmi puggale viditā.  Ime kho, Udāyi, cattāro puggalā santo savijjamānā lokasmi. 

 155. “Pañca kho ime, Udāyi, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā.  Ime kho, Udāyi, pañca kāmaguṇā.  Ya kho, Udāyi, ime pañca kāmague paicca uppajjati sukha somanassa ida vuccati kāmasukha mihasukha § puthujjanasukha anariyasukha, na sevitabba, na bhāvetabba, na bahulīkātabba; ‘bhāyitabba etassa sukhassā’ti vadāmi. 

 156. “Idhudāyi (CS:pg.2.118) bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… pahama jhāna upasampajja viharati, vitakkavicārāna vūpasamā… dutiya jhāna upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā… tatiya jhāna upasampajja viharati, sukhassa ca pahānā… catuttha jhāna upasampajja viharati.  Ida vuccati nekkhammasukha pavivekasukha upasamasukha sambodhasukha, āsevitabba, bhāvetabba, bahulīkātabba; ‘na bhāyitabba etassa sukhassā’ti vadāmi. 

 “Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… pahama jhāna upasampajja viharati; ida kho aha, Udāyi, iñjitasmi vadāmi.  Kiñca tattha iñjitasmi?  Yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā honti ida tattha iñjitasmi.  Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati; idampi kho aha, Udāyi, iñjitasmi vadāmi.  Kiñca tattha iñjitasmi?  Yadeva tattha pītisukha aniruddha hoti ida tattha iñjitasmi.  Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiya jhāna upasampajja viharati; idampi kho aha, Udāyi, iñjitasmi vadāmi.  Kiñca tattha iñjitasmi?  Yadeva tattha upekkhāsukha (M.66./I,455.) aniruddha hoti ida tattha iñjitasmi.  Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catuttha jhāna upasampajja viharati; ida kho aha, Udāyi, aniñjitasmi vadāmi. 

 “Idhudāyi bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… pahama jhāna upasampajja viharati; ida kho aha, Udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.  Ko ca tassa samatikkamo?  Idhudāyi, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā… dutiya jhāna upasampajja viharati, aya tassa samatikkamo; idampi kho aha, Udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.  Ko ca tassa samatikkamo?  Idhudāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā… tatiya jhāna upasampajja viharati, aya tassa samatikkamo; idampi kho aha, Udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.  Ko ca tassa samatikkamo?  Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā… catuttha jhāna upasampajja viharati, aya tassa samatikkamo; idampi kho aha, Udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.  Ko ca tassa samatikkamo?  Idhudāyi, bhikkhu sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati, aya tassa samatikkamo; idampi kho aha, Udāyi, ‘analan’ti (CS:pg.2.119) vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.  Ko ca tassa samatikkamo?  Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati, aya tassa samatikkamo idampi kho aha, Udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.  Ko ca tassa samatikkamo?  Idhudāyi, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati, aya tassa samatikkamo; idampi kho aha, Udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.  Ko ca tassa samatikkamo?  Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja (M.66./I,456.) viharati, aya tassa samatikkamo; idampi kho aha, Udāyi, ‘analan’ti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.  Ko ca tassa samatikkamo?  Idhudāyi, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharati, aya tassa samatikkamo; iti kho aha, Udāyi, nevasaññānāsaññāyatanassapi pahāna vadāmi.  Passasi no tva, Udāyi, ta sayojana au vā thūla vā yassāha no pahāna vadāmī”ti?  “No heta, bhante”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Udāyī Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Laukikopamasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

 (M.67.)7. Cātumasutta車頭聚落經

u《增壹阿含45.2經》 (T2.770.)No.137.《舍利弗摩目犍連遊四衢經》(T2.860.)

 157. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā cātumāya viharati āmalakīvane.  Tena kho pana samayena Sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātuma anuppattāni honti Bhagavanta dassanāya.  Te ca āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhi paisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesu.  Atha kho Bhagavā āyasmanta Ānanda āmantesi--“Ke panete, Ānanda, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti?  “Etāni, bhante, Sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātuma (CS:pg.2.120) anuppattāni Bhagavanta dassanāya.  Te āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhi paisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti.  “Tenahānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi-- ‘satthā āyasmante āmantetī’”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paissutvā yena te bhikkhū tenupasakami; upasakamitvā te bhikkhū etadavoca--“Satthā āyasmante āmantetī”ti.  “Evamāvuso”ti kho te (M.67./I,457.) bhikkhū āyasmato Ānandassa paissutvā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etadavoca--“Ki nu tumhe, bhikkhave, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti?  “Imāni, bhante, Sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātuma anuppattāni Bhagavanta dassanāya.  Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhi paisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti.  “Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo, na vo mama santike vatthabban”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paissutvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā senāsana sasāmetvā pattacīvaramādāya pakkamisu. 

 158. Tena kho pana samayena cātumeyyakā Sakyā santhāgāre § sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena.  Addasasu kho cātumeyyakā Sakyā te bhikkhū dūratova āgacchante; disvāna yena te bhikkhū tenupasakamisu; upasakamitvā te bhikkhū etadavocuṁ-- “Handa, kaha pana tumhe āyasmanto gacchathā”ti?  “Bhagavatā kho, āvuso, bhikkhusagho paṇāmito”ti.  “Tenahāyasmanto muhutta nisīdatha, appeva nāma maya sakkueyyāma Bhagavanta pasādetun”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū cātumeyyakāna Sakyāna paccassosu.  Atha kho cātumeyyakā Sakyā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho cātumeyyakā Sakyā Bhagavanta etadavocuṁ-- “Abhinandatu, bhante, Bhagavā bhikkhusagha; abhivadatu, bhante, Bhagavā bhikkhusagha.  Seyyathāpi, bhante (CS:pg.2.121) Bhagavatā pubbe bhikkhusagho anuggahito, evameva Bhagavā etarahi anuggahātu bhikkhusagha.  Santettha, bhante, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā ima dhammavinaya.  Tesa Bhagavanta dassanāya alabhantāna siyā aññathatta, siyā vipariṇāmo.  Seyyathāpi, bhante, bījāna taruṇāna udaka alabhantāna siyā aññathatta siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha (M.67./I,458.) bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā ima dhammavinaya, tesa Bhagavanta dassanāya alabhantāna siyā aññathatta, siyā vipariṇāmo.  Seyyathāpi, bhante, vacchassa taruassa mātara apassantassa siyā aññathatta, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā ima dhammavinaya, tesa Bhagavanta apassantāna siyā aññathatta, siyā vipariṇāmo.  Abhinandatu, bhante, Bhagavā bhikkhusagha; abhivadatu, bhante, Bhagavā bhikkhusagha.  Seyyathāpi, bhante, Bhagavatā pubbe bhikkhusagho anuggahito; evameva Bhagavā etarahi anuggahātu bhikkhusaghan”ti. 

 159.Atha kho brahmā sahampati Bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya-- seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjita § vā bāha pasāreyya, pasārita vā bāha samiñjeyya, evameva-- brahmaloke antarahito Bhagavato purato pāturahosi.  Atha kho brahmā sahampati ekasa uttarāsaga karitvā yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā Bhagavanta etadavoca--“Abhinandatu, bhante, Bhagavā bhikkhusagha; abhivadatu, bhante, Bhagavā bhikkhusagha.  Seyyathāpi, bhante, Bhagavatā pubbe bhikkhusagho anuggahito; evameva Bhagavā etarahi anuggahātu bhikkhusagha.  Santettha, bhante, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā ima dhammavinaya, tesa Bhagavanta dassanāya alabhantāna siyā aññathatta, siyā vipariṇāmo.  Seyyathāpi, bhante, bījāna taruṇāna udaka alabhantāna siyā aññathatta, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā ima dhammavinaya, tesa Bhagavanta dassanāya alabhantāna siyā aññathatta, siyā vipariṇāmo.  Seyyathāpi bhante, vacchassa taruassa mātara apassantassa siyā aññathatta, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā (CS:pg.2.122) acirapabbajitā adhunāgatā ima dhammavinaya, tesa Bhagavanta apassantāna siyā aññathatta, siyā vipariṇāmo.  Abhinandatu, bhante, Bhagavā bhikkhusagha; abhivadatu, bhante, Bhagavā bhikkhusagha.  Seyyathāpi, bhante, Bhagavatā pubbe bhikkhusagho (M.67./I,459.) anuggahito; evameva Bhagavā etarahi anuggahātu bhikkhusaghan”ti. 

 160. Asakkhisu kho cātumeyyakā ca Sakyā brahmā ca sahampati Bhagavanta pasādetu bījūpamena ca taruṇūpamena ca.  Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi--“Uṭṭhethāvuso, gahatha pattacīvara.  Pasādito Bhagavā cātumeyyakehi ca Sakyehi brahmunā ca sahampatinā bījūpamena ca taruṇūpamena cā”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paissutvā uṭṭhāyāsanā pattacīvaramādāya yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinna kho āyasmanta Sāriputta Bhagavā etadavoca--“Kinti te, Sāriputta, ahosi mayā bhikkhusaghe paṇāmite”ti?  “Eva kho me, bhante, ahosi-- ‘Bhagavatā bhikkhusagho paṇāmito.  Appossukko dāni Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāra anuyutto viharissati, mayampi dāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyuttā viharissāmā’”ti.  Āgamehi tva, Sāriputta, āgamehi tva, Sāriputta, diṭṭhadhammasukhavihāran”ti.  Atha kho Bhagavā āyasmanta Mahāmoggallāna āmantesi--“Kinti te, Moggallāna, ahosi mayā bhikkhusaghe paṇāmite”ti?  “Eva kho me, bhante, ahosi-- ‘Bhagavatā bhikkhusagho paṇāmito.  Appossukko dāni Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāra anuyutto viharissati, ahañca dāni āyasmā ca Sāriputto bhikkhusagha pariharissāmā’”ti.  “Sādhu sādhu, Moggallāna!  Aha vā hi, Moggallāna bhikkhusagha parihareyya Sāriputtamoggallānā vā”ti. 

 161. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Cattārimāni, bhikkhave, bhayāni udakorohante pāṭikakhitabbāni.  Katamāni cattāri?  Ūmibhaya § , kumbhīlabhaya, āvaṭṭabhaya, susukābhaya-- imāni, bhikkhave, cattāri bhayāni udakorohante pāṭikakhitabbāni.  Evameva kho, bhikkhave, cattārimāni bhayāni (CS:pg.2.123) idhekacce puggale imasmi dhammavinaye agārasmā anagāriya pabbajite pāṭikakhitabbāni.  Katamāni (M.67./I,460.) cattāri?  Ūmibhaya, kumbhīlabhaya, āvaṭṭabhaya, susukābhaya. 

 162. “Katamañca, bhikkhave, ūmibhaya?  Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  Tamena tathā pabbajita samāna sabrahmacārī ovadanti, anusāsanti-- ‘eva te abhikkamitabba, eva te paikkamitabba, eva te ālokitabba, eva te vilokitabba, eva te samiñjitabba, eva te pasāritabba, eva te saghāṭipattacīvara dhāretabban’ti.  Tassa eva hoti-- ‘maya kho pubbe agāriyabhūtā samānā aññe ovadāma, anusāsāma § .  Ime panamhāka puttamattā maññe, nattamattā maññe, amhe § ovaditabba anusāsitabba maññantī’ti.  So sikkha paccakkhāya hīnāyāvattati.  Aya vuccati, bhikkhave, ūmibhayassa bhīto sikkha paccakkhāya hīnāyāvatto.  Ūmibhayan’ti kho, bhikkhave, kodhupāyāsasseta adhivacana. 

 163. “Katamañca, bhikkhave, kumbhīlabhaya?  Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  Tamena tathā pabbajita samāna sabrahmacārī ovadanti anusāsanti-- ‘ida te khāditabba, ida te na khāditabba; ida te bhuñjitabba, ida te na bhuñjitabba; ida te sāyitabba, ida te na sāyitabba; ida te pātabba, ida te na pātabba; kappiya te khāditabba, akappiya te na khāditabba; kappiya te bhuñjitabba, akappiya te na bhuñjitabba; kappiya te sāyitabba, akappiya te na sāyitabba kappiya te pātabba, akappiya te na pātabba; kāle te khāditabba, vikāle te na khāditabba; kāle te bhuñjitabba, vikāle te (CS:pg.2.124) na bhuñjitabba; kāle te sāyitabba, vikāle te na sāyitabba; kāle te pātabba, vikāle te na pātabban’ti.  Tassa (M.67./I,461.) eva hoti-- ‘maya kho pubbe agāriyabhūtā samānā ya icchāma ta khādāma, ya na icchāma na ta khādāma; ya icchāma ta bhuñjāma, ya na icchāma na ta bhuñjāma; ya icchāma ta sāyāma, ya na icchāma na ta sāyāma; ya icchāma ta pivāma § , ya na icchāma na ta pivāma; kappiyampi khādāma, akappiyampi khādāma; kappiyampi bhuñjāma, akappiyampi bhuñjāma; kappiyampi sāyāma, akappiyampi sāyāma; kappiyampi pivāma, akappiyampi pivāma; kālepi khādāma, vikālepi khādāma; kālepi bhuñjāma vikālepi bhuñjāma; kālepi sāyāma, vikālepi sāyāma; kālepi pivāma, vikālepi pivāma.  Yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇīta khādanīya bhojanīya denti tatthapime mukhāvaraa maññe karontī’ti.  So sikkha paccakkhāya hīnāyāvattati.  Aya vuccati, bhikkhave, kumbhīlabhayassa bhīto sikkha paccakkhāya hīnāyāvatto.  ‘Kumbhīlabhayan’ti kho, bhikkhave, odarikattasseta adhivacana. 

 164. “Katamañca, bhikkhave, āvaṭṭabhaya?  Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya gāma vā nigama vā piṇḍāya pavisati.  Arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya anupaṭṭhitāya satiyā asavutehi indriyehi so tattha passati gahapati vā gahapatiputta vā pañcahi kāmaguehi samappita samagībhūta paricārayamāna § .  Tassa eva hoti-- ‘maya kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi kāmaguehi samappitā samagībhūtā paricārimhā.  Savijjanti kho pana me kule § bhogā.  Sakkā bhoge ca bhuñjitu puññāni ca kātun’ti.  So sikkha paccakkhāya hīnāyāvattati.  Aya vuccati, bhikkhave, āvaṭṭabhayassa bhīto sikkha paccakkhāya hīnāyāvatto.  Āvaṭṭabhayan’ti kho, bhikkhave, pañcanneta kāmaguṇāna adhivacana. 

 165. “Katamañca (CS:pg.2.125) bhikkhave, susukābhaya?  Idha, bhikkhave, (M.67./I,462.) ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriya pabbajito hoti-- ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.  So eva pabbajito samāno pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya gāma vā nigama vā piṇḍāya pavisati.  Arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya anupaṭṭhitāya satiyā asavutehi indriyehi so tattha passati mātugāma dunnivattha vā duppāruta vā.  Tassa mātugāma disvā dunnivattha vā duppāruta vā rāgo citta anuddhaseti.  So rāgānuddhasena § cittena sikkha paccakkhāya hīnāyāvattati Aya vuccati, bhikkhave, susukābhayassa bhīto sikkha paccakkhāya hīnāyāvatto.  ‘Susukābhayan’ti kho, bhikkhave, mātugāmasseta adhivacana.  Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayāni, idhekacce puggale imasmi dhammavinaye agārasmā anagāriya pabbajite pāṭikakhitabbānī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Cātumasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

 (M.68.)8. Naakapānasutta那羅伽波寧村經

u《中阿含77經》娑雞帝三族姓子經(T1.544.)

 166. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kosalesu viharati Naakapāne palāsavane.  Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā Bhagavanta uddissa saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā honti-- āyasmā ca Anuruddho, āyasmā ca Bhaddiyo[4] § , āyasmā ca Kimilo § , āyasmā ca Bhagu, āyasmā ca Koṇḍañño § , āyasmā ca Revato, āyasmā ca Ānando, aññe ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā.  Tena kho pana samayena Bhagavā bhikkhusaghaparivuto (M.68./I,463.) abbhokāse nisinno hoti.  Atha kho Bhagavā te kulaputte (CS:pg.2.126) ārabbha bhikkhū āmantesi--“Ye te, bhikkhave, kulaputtā mama uddissa saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti?  Eva vutte, te bhikkhū tuhī ahesu.  Dutiyampi kho Bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi--“Ye te, bhikkhave, kulaputtā mama uddissa saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti?  Dutiyampi kho te bhikkhū tuhī ahesu.  Tatiyampi kho Bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi--“Ye te, bhikkhave, kulaputtā mama uddissa saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye”ti?  Tatiyampi kho te bhikkhū tuhī ahesu.

 167. Atha kho Bhagavato etadahosi--“Yanūnāha te kulaputte puccheyyan”ti!  Atha kho Bhagavā āyasmanta Anuruddha āmantesi--“Kacci tumhe, Anuruddhā, abhiratā brahmacariye”ti?  “Taggha maya, bhante, abhiratā brahmacariye”ti.  “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Eta kho, Anuruddhā, tumhāka patirūpa kulaputtāna saddhā agārasmā anagāriya pabbajitāna ya tumhe abhirameyyātha brahmacariye.  Yena tumhe Anuruddhā, bhadrena yobbanena samannāgatā pahamena vayasā susukāḷakesā kāme paribhuñjeyyātha tena tumhe, Anuruddhā, bhadrenapi yobbanena samannāgatā pahamena vayasā susukāḷakesā agārasmā anagāriya pabbajitā.  Te ca kho pana tumhe, Anuruddhā, neva rājābhinītā agārasmā anagāriya pabbajitā, na corābhinītā agārasmā anagāriya pabbajitā, na iaṭṭā agārasmā anagāriya pabbajitā, na bhayaṭṭā agārasmā anagāriya pabbajitā, nājīvikāpakatā agārasmā anagāriya pabbajitā.  Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti-- nanu tumhe, Anuruddhā, eva saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā”ti?  “Eva, bhante”.  “Eva pabbajitena ca pana, Anuruddhā, kulaputtena kimassa karaṇīya?  Viveka, Anuruddhā, kāmehi viveka akusalehi dhammehi pītisukha nādhigacchati añña vā § tato santatara, tassa abhijjhāpi citta pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi citta (CS:pg.2.127) pariyādāya tiṭṭhati, thīnamiddhampi § citta pariyādāya tiṭṭhati uddhaccakukkuccampi citta pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi citta pariyādāya tiṭṭhati, (M.68./I,464.) aratīpi citta pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi citta pariyādāya tiṭṭhati.  Viveka, Anuruddhā, kāmehi viveka akusalehi dhammehi pītisukha nādhigacchati añña vā tato santatara”. 

 “Viveka, Anuruddhā, kāmehi viveka akusalehi dhammehi pītisukha adhigacchati añña vā tato santatara, tassa abhijjhāpi citta na pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi citta na pariyādāya tiṭṭhati, thīnamiddhampi citta na pariyādāya tiṭṭhati, uddhaccakukkuccampi citta na pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi citta na pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi citta na pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi citta na pariyādāya tiṭṭhati.  Viveka, Anuruddhā, kāmehi viveka akusalehi dhammehi pītisukha adhigacchati añña vā tato santatara. 

 168. “Kinti vo, Anuruddhā, mayi hoti-- ‘ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā § sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā, appahīnā te Tathāgatassa; tasmā Tathāgato sakhāyeka paisevati, sakhāyeka adhivāseti, sakhāyeka parivajjeti, sakhāyeka vinodetī’”ti?  “Na kho no, bhante, Bhagavati eva hoti-- ‘ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā, appahīnā te Tathāgatassa; tasmā Tathāgato sakhāyeka paisevati, sakhāyeka adhivāseti, sakhāyeka parivajjeti, sakhāyeka vinodetī’ti.  Eva kho no, bhante, Bhagavati hoti-- ‘ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā, pahīnā te Tathāgatassa; tasmā Tathāgato sakhāyeka paisevati, sakhāyeka adhivāseti, sakhāyeka parivajjeti, sakhāyeka vinodetī’”ti.  “Sādhu sādhu, Anuruddhā!  Tathāgatassa, Anuruddhā, ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā.  Seyyathāpi, Anuruddhā, tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā; evameva kho, Anuruddhā (CS:pg.2.128) Tathāgatassa ye āsavā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā; tasmā Tathāgato sakhāyeka paisevati, sakhāyeka adhivāseti, sakhāyeka parivajjeti, sakhāyeka vinodeti”. 

 “Ta ki maññasi, Anuruddhā, ka atthavasa sampassamāno Tathāgato sāvake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti-- ‘asu amutra upapanno; asu amutra upapanno’”ti?  (M.68./I,465.) “Bhagavamūlakā no, bhante, dhammā Bhagavanettikā Bhagavapaisaraṇā.  Sādhu vata, bhante, Bhagavantayeva paibhātu etassa bhāsitassa attho.  Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti “Na kho, Anuruddhā, Tathāgato janakuhanattha na janalapanattha na lābhasakkārasilokānisasattha na ‘iti ma jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti-- ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti.  Santi ca kho, Anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā.  Te ta sutvā tadatthāya citta upasaharanti.  Tesa ta, Anuruddhā, hoti dīgharatta hitāya sukhāya”. 

 169.“Idanuruddhā, bhikkhu suṇāti-- ‘itthannāmo bhikkhu kālakato § ; so Bhagavatā byākato-- aññāya saṇṭhahī’ti.  So kho panassa āyasmā sāma diṭṭho vā hoti anussavassuto vā-- ‘evasīlo so āyasmā ahosi itipi, evadhammo so āyasmā ahosi itipi, evapañño so āyasmā ahosi itipi, evavihārī so āyasmā ahosi itipi, evavimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.  So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti. 

 “Idanuruddhā bhikkhu suṇāti-- ‘itthannāmo bhikkhu kālakato; so Bhagavatā byākato-- pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti.  So kho panassa āyasmā sāma diṭṭho vā hoti anussavassuto vā (CS:pg.2.129) ‘evasīlo so āyasmā ahosi itipi, evadhammo …pe… evapañño… evavihārī… evavimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.  So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti. 

 “Idanuruddhā, bhikkhu suṇāti-- ‘itthannāmo bhikkhu kālakato; so Bhagavatā byākato-- tiṇṇa sayojanāna parikkhayā rāgadosamohāna tanuttā sakadāgāmī sakideva ima loka āgantvā dukkhassanta karissatī’ti.  So kho panassa āyasmā sāma diṭṭho vā hoti anussavassuto vā-- ‘evasīlo so āyasmā ahosi itipi, evadhammo …pe… evapañño… evavihārī… evavimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.  So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya (M.68./I,466.) citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti. 

 “Idanuruddhā, bhikkhu suṇāti-- ‘itthannāmo bhikkhu kālakato; so Bhagavatā byākato-- tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyao’ti.  So kho panassa āyasmā sāma diṭṭho vā hoti anussavassuto vā-- ‘evasīlo so āyasmā ahosi itipi, evadhammo …pe… evapañño… evavihārī… evavimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.  So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

 170. “Idanuruddhā, bhikkhunī suṇāti-- ‘itthannāmā bhikkhunī kālakatā; sā Bhagavatā byākatā-- aññāya saṇṭhahī’ti.  Sā kho panassā bhaginī sāma diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā-- ‘evasīlā sā bhaginī ahosi itipi, evadhammā sā bhaginī ahosi itipi evapaññā sā bhaginī ahosi itipi, evavihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evavimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.  Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

 “Idanuruddhā (CS:pg.2.130) bhikkhunī suṇāti-- ‘itthannāmā bhikkhunī kālakatā; sā Bhagavatā byākatā-- pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti.  Sā kho panassā bhaginī sāma diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā-- ‘evasīlā sā bhaginī ahosi itipi, evadhammā …pe… evapaññā… evavihārinī… evavimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.  Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti. 

 “Idanuruddhā, bhikkhunī suṇāti-- ‘itthannāmā bhikkhunī kālakatā; sā Bhagavatā byākatā-- tiṇṇa sayojanāna parikkhayā rāgadosamohāna tanuttā sakadāgāminī sakideva ima loka āgantvā dukkhassanta karissatī’ti.  Sā kho panassā bhaginī sāma diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā-- ‘evasīlā sā bhaginī ahosi itipi, evadhammā …pe… evapaññā… evavihārinī… evavimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.  Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti. 

 “Idanuruddhā, bhikkhunī suṇāti-- ‘itthannāmā bhikkhunī kālakatā; sā Bhagavatā byākatā-- tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti (M.68./I,467.) Sā kho panassā bhaginī sāma diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā-- ‘evasīlā sā bhaginī ahosi itipi, evadhammā… evapaññā… evavihārinī… evavimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.  Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti. 

 171. “Idanuruddhā, upāsako suṇāti-- ‘itthannāmo upāsako kālakato; so Bhagavatā byākato-- pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti.  So kho panassa āyasmā sāma diṭṭho vā hoti anussavassuto vā-- ‘evasīlo so āyasmā ahosi itipi, evadhammo (CS:pg.2.131) so āyasmā ahosi itipi, evapañño so āyasmā ahosi itipi, evavihārī so āyasmā ahosi itipi, evavimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.  So tassa saddhañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti. 

 “Idanuruddhā, upāsako suṇāti-- ‘itthannāmo upāsako kālakato; so Bhagavatā byākato-- tiṇṇa sayojanāna parikkhayā rāgadosamohāna tanuttā sakadāgāmī sakideva ima loka āgantvā dukkhassanta karissatī’ti.  So kho panassa āyasmā sāma diṭṭho vā hoti anussavassuto vā-- ‘evasīlo so āyasmā ahosi itipi, evadhammo… evapañño… evavihārī… evavimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.  So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti. 

 “Idanuruddhā, upāsako suṇāti-- ‘itthannāmo upāsako kālakato; so Bhagavatā byākato-- tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyao’ti.  So kho panassa āyasmā sāma diṭṭho vā hoti anussavassuto vā-- ‘evasīlo so āyasmā ahosi itipi, evadhammo …pe… evapañño… evavihārī… evavimutto so āyasmā ahosi itipī’ti.  So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti. 

 172. “Idanuruddhā upāsikā suṇāti-- ‘itthannāmā upāsikā kālakatā; sā Bhagavatā byākatā-- pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti.  Sā kho panassā bhaginī sāma diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā-- ‘evasīlā sā bhaginī ahosi itipi, evadhammā… evapaññā… evavihārinī(M.68./I,468.) evavimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.  Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya citta (CS:pg.2.132) upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti. 

 “Idanuruddhā, upāsikā suṇāti-- ‘itthannāmā upāsikā kālakatā; sā Bhagavatā byākatā-- tiṇṇa sayojanāna parikkhayā rāgadosamohāna tanuttā sakadāgāminī sakideva ima loka āgantvā dukkhassanta karissatī’ti.  Sā kho panassā bhaginī sāma diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā-- ‘evasīlā sā bhaginī ahosi itipi, evadhammā… evapaññā… evavihārinī… evavimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.  Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti. 

 “Idanuruddhā, upāsikā suṇāti-- ‘itthannāmā upāsikā kālakatā; sā Bhagavatā byākatā-- tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti.  Sā kho panassā bhaginī sāma diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā-- ‘evasīlā sā bhaginī ahosi itipi, evadhammā sā bhaginī ahosi itipi, evapaññā sā bhaginī ahosi itipi, evavihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evavimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti.  Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya citta upasaharati.  Evampi kho, Anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti. 

 “Iti kho, Anuruddhā, Tathāgato na janakuhanattha na janalapanattha na lābhasakkārasilokānisasattha na ‘iti ma jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti-- ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti.  Santi ca kho, Anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā.  Te ta sutvā tadatthāya citta upasaharanti.  Tesa ta, Anuruddhā, hoti dīgharatta hitāya sukhāyā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Anuruddho Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Naakapānasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

(M.69./I,469.)

 

 

 (M.69.)9. Goliyānisutta瞿尼師經

u《中阿含26經》瞿尼師經(T1.454.)

173. Eva (CS:pg.2.133) me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Tena kho pana samayena goliyāni § nāma bhikkhu āraññiko § padasamācāro § saghamajjhe osao hoti kenacideva karaṇīyena.  Tatra kho āyasmā Sāriputto goliyāni bhikkhu ārabbha bhikkhū āmantesi--

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saghagatena saghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabba sappatissena.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saghagato saghe viharanto sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso’ti-- tassa § bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā saghagatena saghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabba sappatissena. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saghagatena saghe viharantena āsanakusalena bhavitabba-- ‘iti there ca bhikkhū nānupakhajja nisīdissāmi nave ca bhikkhū na āsanena paibāhissāmī’ti.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saghagato saghe viharanto na āsanakusalo hoti, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā āsanakusalo na hotī’ti §-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā saghagatena saghe viharantena āsanakusalena bhavitabba. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saghagatena saghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saghagato saghe viharanto ābhisamācārikampi dhamma na jānāti, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ābhisamācārikampi dhamma (CS:pg.2.134) na jānātī’ti tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā saghagatena saghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo § . 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saghagatena saghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo nātidivā § paikkamitabba.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saghagato saghe viharanto atikālena gāma pavisati atidivā paikkamati, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā atikālena gāma pavisati atidivā paikkamatī’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā saghagatena saghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo, nātidivā paikkamitabba. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saghagatena saghe viharantena na purebhatta (M.69./I,470.) pacchābhatta kulesu cāritta āpajjitabba.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saghagato saghe viharanto purebhatta pacchābhatta kulesu cāritta āpajjati, tassa bhavanti vattāro.  ‘Aya nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato vikālacariyā bahulīkatā, tamena saghagatampi samudācaratī’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā saghagatena saghe viharantena na purebhatta pacchābhatta kulesu cāritta āpajjitabba. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saghagatena saghe viharantena anuddhatena bhavitabba acapalena.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saghagato saghe viharanto uddhato hoti capalo, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ida nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato uddhacca cāpalya bahulīkata, tamena saghagatampi samudācaratī’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā saghagatena saghe viharantena anuddhatena bhavitabba acapalena. 

 Āraññikenāvuso (CS:pg.2.135) bhikkhunā saghagatena saghe viharantena amukharena bhavitabba avikiṇṇavācena.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saghagato saghe viharanto mukharo hoti vikiṇṇavāco, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā mukharo vikiṇṇavāco’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā saghagatena saghe viharantena amukharena bhavitabba avikiṇṇavācena. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā saghagatena saghe viharantena suvacena § bhavitabba kalyāṇamittena.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saghagato saghe viharanto dubbaco hoti pāpamitto, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā dubbaco pāpamitto’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā saghagatena saghe viharantena suvacena bhavitabba kalyāṇamittena. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabba.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu indriyesu aguttadvāro hoti, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo (M.69./I,471.) ayamāyasmā indriyesu aguttadvāro’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabba. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabba.  Sace, āvuso, āraññiko bhojane amattaññū hoti, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā bhojane amattaññū’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabba. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā jāgariya anuyuttena bhavitabba.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu jāgariya ananuyutto hoti, tassa (CS:pg.2.136) bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā jāgariya ananuyutto’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā jāgariya anuyuttena bhavitabba. 

 Āraññikenāvuso bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabba.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu kusīto hoti, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā kusīto’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabba. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabba.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu muṭṭhassatī hoti, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā muṭṭhassatī’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabba. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā samāhitena bhavitabba.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu asamāhito hoti, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā asamāhito’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā samāhitena bhavitabba. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā paññavatā bhavitabba.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu duppañño hoti, tassa bhavanti (M.69./I,472.) vattāro ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā duppañño’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā paññavatā bhavitabba. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo.  Santāvuso, āraññika bhikkhu abhidhamme abhivinaye pañha pucchitāro.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu abhidhamme abhivinaye pañha puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti  vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā abhidhamme abhivinaye pañha puṭṭho na sampāyatī’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā (CS:pg.2.137) āraññikena bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo. 

 Āraññikenāvuso bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo.  Santāvuso, āraññika bhikkhu ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañha pucchitāro.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañha puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañha puṭṭho na sampāyatī’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo. 

 Āraññikenāvuso, bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo.  Santāvuso, āraññika bhikkhu uttari manussadhamme pañha pucchitāro.  Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu uttari manussadhamme pañha puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro.  ‘Ki panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā yassatthāya pabbajito tamattha na jānātī’ti-- tassa bhavanti vattāro.  Tasmā āraññikena bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo”ti. 

 Eva vutte, āyasmā Mahāmoggallāno § āyasmanta Sāriputta etadavoca--“Āraññikeneva nu kho, āvuso Sāriputta, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā udāhu (M.69./I,473.) gāmantavihārināpī”ti “Āraññikenāpi kho, āvuso Moggallāna, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā pageva gāmantavihārinā”ti. 

 

 Goliyānisutta niṭṭhita navama. 

 

 

 (M.70.)10. Kīṭāgirisutta枳吒山邑經

u《中阿含195經》阿濕貝經(T1.749.)

 174. Eva (CS:pg.2.138) me suta--Eka samaya Bhagavā Kāsīsu cārika carati mahatā bhikkhusaghena saddhi.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Aha kho, bhikkhave, aññatreva rattibhojanā § bhuñjāmi.  Aññatra kho panāha, bhikkhave, rattibhojanā bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca.  Etha, tumhepi, bhikkhave, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha.  Aññatra kho pana, bhikkhave, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Atha kho Bhagavā Kāsīsu anupubbena cārika caramāno yena kīṭāgiri nāma Kāsīna nigamo tadavasari.  Tatra suda Bhagavā kīṭāgirismi viharati Kāsīna nigame. 

 175. Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma bhikkhū kīṭāgirismi āvāsikā honti.  Atha kho sambahulā bhikkhū yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasakamisu; upasakamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavocuṁ-- “Bhagavā kho, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusagho ca.  Aññatra kho panāvuso, rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca.  Etha, tumhepi, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha.  Aññatra kho panāvuso, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti (M.69./I,474.) Eva vutte, assajipunabbasukā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṁ-- “Maya kho, āvuso, sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle.  Te maya sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca.  Te maya ki sandiṭṭhika hitvā kālika anudhāvissāma?  Sāyañceva maya bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle”ti. 

 Yato kho te bhikkhū nāsakkhisu assajipunabbasuke bhikkhū saññāpetu, atha yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā (CS:pg.2.139) ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocuṁ-- “Idha maya, bhante, yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasakamimha; upasakamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavocumha-- ‘Bhagavā kho, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusagho ca; aññatra kho panāvuso, rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca.  Etha, tumhepi, āvuso aññatreva rattibhojanā bhuñjatha.  Aññatra kho panāvuso, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā’ti.  Eva vutte, bhante, assajipunabbasukā bhikkhū amhe etadavocuṁ-- ‘Maya kho, āvuso, sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle.  Te maya sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca.  Te maya ki sandiṭṭhika hitvā kālika anudhāvissāma?  Sāyañceva maya bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle’ti.  Yato kho maya, bhante, nāsakkhimha assajipunabbasuke bhikkhū saññāpetu, atha maya etamattha Bhagavato ārocemā”ti. 

 176. Atha kho Bhagavā aññatara bhikkhu āmantesi--“Ehi tva, bhikkhu, mama vacanena assajipunabbasuke bhikkhū āmantehi-- ‘satthā āyasmante āmantetī’”ti.  “Eva, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato paissutvā yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasakami; upasakamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavoca--“Satthā āyasmante āmantetī”ti.  “Evamāvuso”ti kho assajipunabbasukā bhikkhū tassa bhikkhuno paissutvā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinne kho assajipunabbasuke bhikkhū Bhagavā etadavoca--“Sacca kira, bhikkhave, sambahulā bhikkhū tumhe upasakamitvā etadavocuṁ-- ‘Bhagavā kho, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusagho ca.  Aññatra kho panāvuso, rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca.  Etha, tumhepi, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha.  Aññatra kho panāvuso, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā (M.70./I,475.) appābādhatañca sañjānissatha appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā’ti.  Eva vutte (CS:pg.2.140) kira § , bhikkhave, tumhe te bhikkhū eva avacuttha-- ‘maya kho panāvuso, sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle.  Te maya sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātakatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca.  Te maya ki sandiṭṭhika hitvā kālika anudhāvissāma?  Sāyañceva maya bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle’”ti.  “Eva, bhante”. 

 177. “Ki nu me tumhe, bhikkhave, eva dhamma desita ājānātha ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā tassa akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī”ti?  “No heta, bhante”.  “Nanu me tumhe, bhikkhave, eva dhamma desita ājānātha idhekaccassa ya evarūpa sukha vedana vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, idha panekaccassa evarūpa sukha vedana vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, idhekaccassa evarūpa dukkha vedana vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, idha panekaccassa evarūpa dukkha vedana vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, idhekaccassa evarūpa adukkhamasukha vedana vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, idha panekaccassa evarūpa adukkhamasukha vedana vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī”ti?  “Eva, bhante”. 

 178. “Sādhu, bhikkhave!  Mayā ceta, bhikkhave, aññāta abhavissa adiṭṭha avidita asacchikata aphassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa sukha vedana vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, evāha ajānanto ‘evarūpa sukha vedana pajahathā’ti vadeyya; api nu me eta, bhikkhave, patirūpa abhavissā”ti?  “No heta, bhante”.  “Yasmā ca kho eta, bhikkhave, mayā ñāta diṭṭha vidita sacchikata phassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa sukha vedana vedayato akusalā (M.70./I,476.) dhammā abhivaḍḍhanti kusalā  dhammā parihāyantī’ti, tasmāha ‘evarūpa sukha vedana pajahathā’ti vadāmi.  Mayā ceta, bhikkhave, aññāta abhavissa adiṭṭha avidita asacchikata (CS:pg.2.141) aphassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa sukha vedana vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evāha ajānanto ‘evarūpa sukha vedana upasampajja viharathā’ti vadeyya; api nu me eta, bhikkhave, patirūpa abhavissā”ti?  “No heta, bhante”.  “Yasmā ca kho eta, bhikkhave, mayā ñāta diṭṭha vidita sacchikata phassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa sukha vedana vedayato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, tasmāha ‘evarūpa sukha vedana upasampajja viharathā’ti vadāmi. 

 179.“Mayā ceta, bhikkhave, aññāta abhavissa adiṭṭha avidita asacchikata aphassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa dukkha vedana vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, evāha ajānanto ‘evarūpa dukkha vedana pajahathā’ti vadeyya; api nu me eta, bhikkhave, patirūpa abhavissā”ti?  “No heta, bhante”.  “Yasmā ca kho eta, bhikkhave, mayā ñāta diṭṭha vidita sacchikata phassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa dukkha vedana vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, tasmāha ‘evarūpa dukkha vedana pajahathā’ti vadāmi.  Mayā ceta, bhikkhave, aññāta abhavissa adiṭṭha avidita asacchikata aphassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa dukkha vedana vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evāha ajānanto ‘evarūpa dukkha vedana upasampajja viharathā’ti vadeyya; api nu me eta, bhikkhave, patirūpa abhavissā”ti “No heta, bhante”.  “Yasmā ca kho eta, bhikkhave, mayā ñāta diṭṭha vidita sacchikata phassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa dukkha vedana vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, tasmāha ‘evarūpa  dukkha vedana upasampajja viharathā’ti vadāmi. 

 180. “Mayā ceta, bhikkhave, aññāta abhavissa adiṭṭha avidita asacchikata aphassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa adukkhamasukha vedana vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, evāha ajānanto ‘evarūpa adukkhamasukha vedana pajahathā’ti vadeyya; api nu me eta, bhikkhave, patirūpa abhavissā”ti?  “No heta, bhante”.  “Yasmā ca kho eta, bhikkhave, mayā ñāta diṭṭha vidita sacchikata phassita paññāya (CS:pg.2.142)-- ‘idhekaccassa evarūpa adukkhamasukha vedana vedayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ti, tasmāha ‘evarūpa adukkhamasukha vedana pajahathā’ti vadāmi”.  Mayā ceta, bhikkhave, aññāta abhavissa adiṭṭha avidita asacchikata aphassita paññāya ‘idhekaccassa evarūpa adukkhamasukha vedana vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evāha ajānanto ‘evarūpa adukkhamasukha vedana upasampajja viharathā’ti vadeyya; api nu me eta, bhikkhave, patirūpa abhavissā”ti?  “No heta, bhante”.  “Yasmā ca kho eta, bhikkhave, mayā ñāta diṭṭha vidita sacchikata phassita paññāya-- ‘idhekaccassa evarūpa adukkhamasukha vedana vedayato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, tasmāha ‘evarūpa (M.70./I,477.) adukkhamasukha vedana upasampajja viharathā’ti vadāmi. 

 181. “Nāha, bhikkhave, sabbesayeva bhikkhūna ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi; na panāha, bhikkhave, sabbesayeva bhikkhūna ‘na appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ye te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasayojanā sammadaññā vimuttā, tathārūpānāha, bhikkhave, bhikkhūna ‘na appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ta kissa hetu?  Kata tesa appamādena.  Abhabbā te pamajjitu.  Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū sekkhā appattamānasā anuttara yogakkhema patthayamānā viharanti, tathārūpānāha, bhikkhave, bhikkhūna ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ta kissa hetu?  Appeva nāmime āyasmanto anulomikāni senāsanāni paisevamānā kalyāṇamitte bhajamānā indriyāni samannānayamānā-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyunti!  Ima kho aha, bhikkhave, imesa bhikkhūna appamādaphala sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 

 182. “Sattime bhikkhave, puggalā santo savijjamānā lokasmi.  Katame satta?  Ubhatobhagavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī. 

 “Katamo (CS:pg.2.143) ca, bhikkhave, puggalo ubhatobhāgavimutto?  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā § viharati paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo ubhatobhāgavimutto imassa kho aha, bhikkhave, bhikkhuno ‘na appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ta kissa hetu?  Kata tassa appamādena.  Abhabbo so pamajjitu. 

 “Katamo ca, bhikkhave, puggalo paññāvimutto?  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.  Aya vuccati, bhikkhave, (M.70./I,478.) puggalo paññāvimutto.  Imassapi kho aha, bhikkhave, bhikkhuno ‘na appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ta kissa hetu?  Kata tassa appamādena.  Abhabbo so pamajjitu. 

 “Katamo ca, bhikkhave, puggalo kāyasakkhi?  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo kāyasakkhi.  Imassa kho aha, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ta kissa hetu?  Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti!  Ima kho aha, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphala sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 

 “Katamo ca, bhikkhave, puggalo diṭṭhippatto?  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo diṭṭhippatto.  Imassapi kho aha, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ta kissa (CS:pg.2.144) hetu?  Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti!  Ima kho aha, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphala sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 

 “Katamo ca, bhikkhave, puggalo saddhāvimutto.  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, Tathāgate cassa saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo saddhāvimutto.  Imassapi kho aha, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ta kissa hetu?  Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni (M.70./I,479.) senāsanāni paisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti!  Ima kho aha, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphala sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 

 “Katamo ca, bhikkhave, puggalo dhammānusārī?  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā § honti, Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhāna khamanti, api cassa ime dhammā honti, seyyathida-- saddhindriya, vīriyindriya, satindriya, samādhindriya, paññindriya.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo dhammānusārī.  Imassapi kho aha, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ta kissa hetu?  Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti (CS:pg.2.145) Ima kho aha, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphala sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 

 “Katamo ca, bhikkhave, puggalo saddhānusārī?  Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te na kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā § honti, Tathāgate cassa saddhāmatta hoti pemamatta, api cassa ime dhammā honti, seyyathida-- saddhindriya, vīriyindriya, satindriya, samādhindriya, paññindriya.  Aya vuccati, bhikkhave, puggalo saddhānusārī.  Imassapi kho aha, bhikkhave, bhikkhuno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi.  Ta kissa hetu?  Appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti!  Ima kho aha, bhikkhave, imassa bhikkhuno appamādaphala sampassamāno ‘appamādena karaṇīyan’ti vadāmi. 

 183. “Nāha, bhikkhave, ādikeneva aññārādhana vadāmi; api ca, bhikkhave, anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaipadā (M.70./I,480.) aññārādhanā hoti.  Kathañca, bhikkhave, anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaipadā aññārādhanā hoti?  Idha, bhikkhave, saddhājāto upasakamati, upasakamanto payirupāsati, payirupāsanto sota odahati, ohitasoto dhamma suṇāti, sutvā dhamma dhāreti, dhatāna § dhammāna attha upaparikkhati, attha upaparikkhato dhammā nijjhāna khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussāhetvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasacca sacchikaroti, paññāya ca na ativijjha passati.  Sāpi nāma, bhikkhave, saddhā nāhosi; tampi nāma, bhikkhave, upasakamana nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, payirupāsanā nāhosi; tampi nāma, bhikkhave, sotāvadhāna nāhosi (CS:pg.2.146) tampi nāma, bhikkhave, dhammassavana nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, dhammadhāraṇā nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, atthūpaparikkhā nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, dhammanijjhānakkhanti nāhosi; sopi nāma, bhikkhave, chando nāhosi; sopi nāma, bhikkhave, ussāho nāhosi; sāpi nāma, bhikkhave, tulanā nāhosi; tampi nāma, bhikkhave, padhāna nāhosi.  Vippaipannāttha, bhikkhave, micchāpaipannāttha, bhikkhave.  Kīva dūrevime, bhikkhave, moghapurisā apakkantā imamhā dhammavinayā. 

 184. “Atthi bhikkhave, catuppada veyyākaraa yassuddiṭṭhassa viññū puriso nacirasseva paññāyattha ājāneyya.  Uddisissāmi vo § , bhikkhave, ājānissatha me tan”ti?  “Ke ca maya, bhante, ke ca dhammassa aññātāro”ti?  Yopi so, bhikkhave, satthā āmisagaru āmisadāyādo āmisehi sasaṭṭho viharati tassa pāya evarūpī paopaaviyā na upeti-- ‘evañca no assa atha na kareyyāma, na ca no evamassa na na kareyyāmā’ti, ki pana, bhikkhave, ya Tathāgato sabbaso āmisehi visasaṭṭho viharati.  Saddhassa, bhikkhave, sāvakassa Satthusāsane pariyogāhiya § vattato ayamanudhammo hoti-- ‘satthā Bhagavā, sāvakohamasmi; jānāti Bhagavā, nāha jānāmī’ti.  Saddhassa, bhikkhave, sāvakassa Satthusāsane pariyogāhiya vattato ruhanīya §Satthusāsana hoti ojavanta.  Saddhassa, bhikkhave, sāvakassa Satthusāsane pariyogāhiya vattato ayamanudhammo hoti-- ‘kāma taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upasussatu § masalohita, ya ta purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabba na ta apāpuitvā vīriyassa saṇṭhāna § bhavissatī’ti.  Saddhassa, bhikkhave, sāvakassa Satthusāsane (M.70./I,481.) pariyogāhiya vattato dvinna phalāna aññatara phala pāṭikakha-- diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. 

 Idamavoca (CS:pg.2.147) Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Kīṭāgirisutta niṭṭhita dasama. 

 

 Bhikkhuvaggo niṭṭhito dutiyo. 

 

 Tassuddāna--

 Kuñjara-Rāhula-sassataloko, Mālukyaputto ca Bhaddāli-nāmo. 

 Khudda-dijātha-sahampatiyāca, nāḷaka-raññikiṭāgirināmo. 

 

 

 3. Paribbājakavaggo普行者品

 

 (M.71.)1. Tevijjavacchasutta婆蹉衢多三明經

u北傳無相當之經典

 185. Eva (CS:pg.2.148) me suta--Eka samaya Bhagavā Vesāliya viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāya.  Tena kho pana samayena Vacchagotto paribbājako Ekapuṇḍarīke paribbājakārāme paivasati.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Vesāli piṇḍāya pāvisi.  Atha kho Bhagavato etadahosi--“Atippago kho tāva Vesāliya piṇḍāya caritu; yanūnāha yena Ekapuṇḍarīko paribbājakārāmo yena Vacchagotto paribbājako tenupasakameyyan”ti.  Atha kho Bhagavā yena Ekapuṇḍarīko paribbājakārāmo yena Vacchagotto paribbājako tenupasakami.  Addasā kho Vacchagotto paribbājako Bhagavanta dūratova āgacchanta.  Disvāna Bhagavanta etadavoca--“Etu kho, bhante, Bhagavā.  Svāgata § , bhante, Bhagavato.  Cirassa kho, bhante, Bhagavā ima pariyāyamakāsi yadida idhāgamanāya.  Nisīdatu, bhante, Bhagavā idamāsana paññattan”ti.  Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.  Vacchagottopi kho paribbājako aññatara (M.71./I,482.) nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Suta meta, bhante-- ‘samao Gotamo sabbaññū sabbadassāvī, aparise+sa ñāṇadassana paijānāti, carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita ñāṇadassana paccupaṭṭhitan’ti.  Ye te, bhante, evamāhasu-- ‘samao Gotamo sabbaññū sabbadassāvī, aparisesa ñāṇadassana paijānāti, carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita ñāṇadassana paccupaṭṭhitan’ti, kacci te, bhante, Bhagavato vuttavādino, na ca Bhagavanta abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhamma byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayha hāna āgacchatī”ti?  “Ye te, Vaccha, evamāhasu-- ‘samao Gotamo sabbaññū sabbadassāvī, aparisesa ñāṇadassana paijānāti, carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita ñāṇadassana paccupaṭṭhitan’ti, na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana ma asatā abhūtenā”ti. 

 186. “Katha (CS:pg.2.149) byākaramānā pana maya, bhante, vuttavādino ceva Bhagavato assāma, na ca Bhagavanta abhūtena abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhamma byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayha hāna āgaccheyyā”ti? 

 “‘Tevijjo samao Gotamo’ti kho, Vaccha, byākaramāno vuttavādī ceva me assa, na ca ma abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhamma byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayha hāna āgaccheyya.  Ahañhi, Vaccha, yāvadeva ākakhāmi anekavihita pubbenivāsa anussarāmi, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarāmi.  Ahañhi, Vaccha, yāvadeva ākakhāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāmi.  Ahañhi, Vaccha, āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. 

 “‘Tevijjo samao Gotamo’ti (M.71./I,483.)kho, Vaccha, byākaramāno vuttavādī ceva me assa, na ca ma abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhamma byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayha hāna āgaccheyyā”ti. 

 Eva vutte, Vacchagotto paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Atthi nu kho, bho Gotama, koci gihī gihisayojana appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti?  “Natthi kho, Vaccha, koci gihī gihisayojana appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti. 

 “Atthi pana, bho Gotama, koci gihī gihisayojana appahāya kāyassa bhedā saggūpago”ti?  “Na kho, Vaccha, ekayeva sata na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye gihī gihisayojana appahāya kāyassa bhedā saggūpagā”ti § . 

 “Atthi (CS:pg.2.150) nu kho, bho Gotama, koci ājīvako § kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti?  “Natthi kho, Vaccha, koci ājīvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro”ti. 

 “Atthi pana, bho Gotama, koci ājīvako kāyassa bhedā saggūpago”ti?  “Ito kho so, Vaccha, ekanavuto kappo § yamaha anussarāmi, nābhijānāmi kañci ājīvaka saggūpaga aññatra ekena; sopāsi kammavādī kiriyavādī”ti.  “Eva sante, bho Gotama, suñña adu titthāyatana antamaso saggūpagenapī”ti?  “Eva, Vaccha, suñña adu titthāyatana antamaso saggūpagenapī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano Vacchagotto paribbājako Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Tevijjavacchasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.72.)2. Aggivacchasutta婆蹉衢多火[]

u《雜阿含962經》(T2.245.)、《別譯雜阿含195經》 (T2.444.)

 187. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Vacchagotto paribbājako yena Bhagavā tenupasakami; (M.72./I,484.) upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavanta etadavoca--

 “Ki nu kho, bho Gotama, ‘sassato loko, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi § bhava Gotamo”ti?  “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘sassato loko, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 “Ki pana, bho Gotama, ‘asassato loko, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo”ti?  “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘asassato loko, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 “Ki (CS:pg.2.151) nu kho, bho Gotama, ‘antavā loko, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo”ti?  “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘antavā loko, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 “Ki pana, bho Gotama, ‘anantavā loko, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo”ti?  “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘anantavā loko, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 “Ki nu kho, bho Gotama, ‘ta jīva ta sarīra, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo”ti?  “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘ta jīva ta sarīra, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 “Ki pana, bho Gotama, ‘añña jīva añña sarīra, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo”ti?  “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘añña jīva añña sarīra, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 “Ki nu kho, bho Gotama, ‘hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo”ti?  “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 “Ki pana, bho Gotama, ‘na hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo”ti?  “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘na hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 “Ki nu kho, bho Gotama, ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo”ti. (M.72./I,485.) “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 “Ki pana, bho Gotama, ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’ti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo”ti?  “Na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’”ti. 

 188. “‘Ki nu kho, bho Gotama, sassato loko, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na (CS:pg.2.152) kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- sassato loko, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi § .  ‘Ki pana, bho Gotama, asassato loko, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho aha, Vaccha evadiṭṭhi-- asassato loko, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi.  ‘Ki nu kho, bho Gotama, antavā loko, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- antavā loko, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi.  ‘Ki pana, bho Gotama, anantavā loko, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- anantavā loko, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi.  ‘Ki nu kho, bho Gotama, ta jīva ta sarīra, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- ta jīva ta sarīra, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi.  ‘Ki pana, bho Gotama, añña jīva añña sarīra, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- añña jīva añña sarīra, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi.  ‘Ki nu kho, bho Gotama, hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi. 

 “‘Ki pana, bho Gotama, na hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- na hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi.  ‘Ki nu kho, bho Gotama, hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi.  ‘Ki pana, bho Gotama, neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññanti-- evadiṭṭhi bhava Gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho (CS:pg.2.153) aha, Vaccha, evadiṭṭhi-- neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā, idameva sacca moghamaññan’ti vadesi. 

 “Ki pana bho Gotamo ādīnava sampassamāno eva imāni sabbaso diṭṭhigatāni anupagato”ti? 

 189.“‘Sassato loko’ti kho, Vaccha, diṭṭhigatameta diṭṭhigahana diṭṭhikantāro § diṭṭhivisūka diṭṭhivipphandita diṭṭhisayojana sadukkha savighāta sa-upāyāsa sapariḷāha, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati ‘Asassato loko’ti kho, Vaccha …pe… ‘antavā loko’ti kho, Vaccha …pe… ‘anantavā loko’ti kho, Vaccha …pe… ‘ta jīva ta sarīran’ti kho, Vaccha …pe… ‘añña jīva añña sarīran’ti kho, Vaccha …pe… ‘hoti Tathāgato para maraṇā’ti kho, (M.72./I,486.) Vaccha …pe… ‘na hoti Tathāgato para maraṇā’ti kho, Vaccha …pe… ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato para maraṇā’ti kho, Vaccha …pe… ‘neva hoti na na hoti Tathāgato para maraṇā’ti kho, Vaccha, diṭṭhigatameta diṭṭhigahana diṭṭhikantāro diṭṭhivisūka diṭṭhivipphandita diṭṭhisayojana sadukkha savighāta sa-upāyāsa sapariḷāha, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati.  Ima kho aha, Vaccha, ādīnava sampassamāno eva imāni sabbaso diṭṭhigatāni anupagato”ti. 

 “Atthi pana bhoto Gotamassa kiñci diṭṭhigatan”ti?  “Diṭṭhigatanti kho, Vaccha, apanītameta Tathāgatassa.  Diṭṭhañheta, Vaccha, Tathāgatena-- ‘Iti rūpa, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo; iti sakhārā, iti sakhārāna samudayo, iti sakhārāna atthagamo; iti viññāṇa, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamo’ti.  Tasmā Tathāgato sabbamaññitāna sabbamathitāna sabba-ahakāramamakāramānānusayāna khayā virāgā nirodhā cāgā painissaggā anupādā vimuttoti vadāmī”ti. 

 190. “Eva (CS:pg.2.154) vimuttacitto pana, bho Gotama, bhikkhu kuhi upapajjatī”ti?  “Upapajjatīti kho, Vaccha, na upeti”.  “Tena hi, bho Gotama, na upapajjatī”ti?  “Na upapajjatīti kho, Vaccha, na upeti”.  “Tena hi, bho Gotama, upapajjati ca na ca upapajjatī”ti?  “Upapajjati ca na ca upapajjatīti kho, Vaccha, na upeti”.  “Tena hi, bho Gotama, neva upapajjati na na upapajjatī”ti?  “Neva upapajjati na na upapajjatīti kho, Vaccha, na upeti”. 

 “‘Eva vimuttacitto pana, bho Gotama, bhikkhu kuhi upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘upapajjatīti kho, Vaccha, na upetī’ti vadesi.  ‘Tena hi, bho Gotama, na upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘na upapajjatīti kho, Vaccha, na upetī’ti vadesi.  ‘Tena hi, bho Gotama, upapajjati ca na ca upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘upapajjati ca na ca upapajjatīti kho, Vaccha, na upetī’ti vadesi.  ‘Tena hi, bho Gotama, neva upapajjati na na upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘neva upapajjati na (M.72./I,487.) na upapajjatīti kho, Vaccha, na upetī’ti vadesi.  Etthāha, bho Gotama, aññāṇamāpādi, ettha sammohamāpādi.  Yāpi me esā bhoto Gotamassa purimena kathāsallāpena ahu pasādamattā sāpi me etarahi antarahitā”ti.  “Alañhi te, Vaccha, aññāṇāya, ala sammohāya.  Gambhīro hāya, Vaccha, dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuo paṇḍitavedanīyo.  So tayā dujjāno aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena § aññatrācariyakena” § . 

 191. “Tena hi, Vaccha, taññevettha paipucchissāmi; yathā te khameyya tathā na byākareyyāsi.  Ta ki maññasi, Vaccha, sace te purato aggi jaleyya, jāneyyāsi tva-- ‘Aya me purato aggi jalatī’”ti?  “Sace me, bho Gotama, purato aggi jaleyya, jāneyyāha-- ‘Aya me purato aggi jalatī’”ti. 

 “Sace pana ta, Vaccha, eva puccheyya-- ‘Yo te aya purato aggi jalati aya aggi ki paicca jalatī’ti, eva puṭṭho tva, Vaccha, kinti byākareyyāsī”ti?  “Sace ma, bho Gotama, eva puccheyya-- ‘yo te aya purato aggi jalati aya aggi ki paicca jalatī’ti, eva puṭṭho aha, bho Gotama, eva byākareyya (CS:pg.2.155) ‘Yo me aya purato aggi jalati aya aggi tiakaṭṭhupādāna paicca jalatī’”ti. 

 “Sace te, Vaccha, purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāsi tva-- ‘Aya me purato aggi nibbuto’”ti?  “Sace me, bho Gotama, purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāha-- ‘Aya me purato aggi nibbuto’”ti. 

 “Sace pana ta, Vaccha, eva puccheyya--‘Yo te aya purato aggi nibbuto so aggi ito katama disa gato-- puratthima vā dakkhia vā pacchima vā uttara vā’ti, eva puṭṭho tva, Vaccha, kinti byākareyyāsī”ti?  “Na upeti, bho Gotama, yañhi so, bho Gotama, aggi tiakaṭṭhupādāna paicca ajali § tassa ca pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbuto tveva sakhya gacchatī”ti. 

 192. “Evameva kho, Vaccha, yena rūpena Tathāgata paññāpayamāno paññāpeyya ta rūpa Tathāgatassa pahīna ucchinnamūla tālāvatthukata anabhāvakata āyati anuppādadhamma.  Rūpasakhayavimutto § kho, Vaccha, Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho-- seyyathāpi mahāsamuddo.  Upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, (M.72./I,488.) upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti. 

 “Yāya vedanāya Tathāgata paññāpayamāno paññāpeyya sā vedanā Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā.  Vedanāsakhayavimutto kho, Vaccha, Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho-- seyyathāpi mahāsamuddo.  Upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti. 

 “Yāya saññāya Tathāgata paññāpayamāno paññāpeyya sā saññā Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā.  Saññāsakhayavimutto kho, Vaccha, Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho-- seyyathāpi mahāsamuddo.  Upapajjatīti (CS:pg.2.156) na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti. 

 “Yehi sakhārehi Tathāgata paññāpayamāno paññāpeyya te sakhārā Tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā.  Sakhārasakhayavimutto kho, Vaccha, Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho-- seyyathāpi mahāsamuddo.  Upapajjatīti na upeti na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti. 

 “Yena viññāṇena Tathāgata paññāpayamāno paññāpeyya ta viññāṇa Tathāgatassa pahīna ucchinnamūla tālāvatthukata anabhāvakata āyati anuppādadhamma.  Viññāṇasakhayavimutto kho, Vaccha, Tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho-- seyyathāpi mahāsamuddo.  Upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti”. 

 Eva vutte, Vacchagotto paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Seyyathāpi, bho Gotama, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahāsālarukkho.  Tassa aniccatā sākhāpalāsā palujjeyyu § , tacapapaikā palujjeyyu, pheggū palujjeyyu § ; so aparena samayena apagatasākhāpalāso apagatatacapapaiko apagataphegguko suddho assa, sāre patiṭṭhito; evameva bhoto Gotamassa pāvacana apagatasākhāpalāsa apagatatacapapaika apagataphegguka suddha, sāre patiṭṭhita.  Abhikkanta, bho Gotama …pe…(M.70./I,489.) upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Aggivacchasutta niṭṭhita dutiya.  

 

 

 (M.73.)3. Mahāvacchasutta婆蹉衢多大經

u《雜阿含964經》(T2.246.)、《別譯雜阿含198經》 (T2.446.)

 193. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Atha kho Vacchagotto paribbājako yena Bhagavā (CS:pg.2.157) tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Vacchagotto paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Dīgharattāha bhotā Gotamena sahakathī.  Sādhu me bhava Gotamo sakhittena kusalākusala desetū”ti.  “Sakhittenapi kho te aha, Vaccha, kusalākusala deseyya, vitthārenapi kho te aha, Vaccha, kusalākusala deseyya; api ca te aha, Vaccha, sakhittena kusalākusala desessāmi.  Ta suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bho”ti kho Vacchagotto paribbājako Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 194. “Lobho kho, Vaccha, akusala, alobho kusala; doso kho, Vaccha, akusala, adoso kusala; moho kho, Vaccha, akusala, amoho kusala.  Iti kho, Vaccha, ime tayo dhammā akusalā, tayo dhammā kusalā. 

 “Pāṇātipāto kho, Vaccha, akusala, pāṇātipātā veramaṇī kusala; adinnādāna kho, Vaccha, akusala, adinnādānā veramaṇī kusala; kāmesumicchācāro kho, Vaccha, akusala, kāmesumicchācārā veramaṇī kusala; musāvādo kho, Vaccha, akusala, musāvādā veramaṇī kusala; pisuṇā vācā kho, Vaccha, akusala pisuṇāya vācāya veramaṇī kusala; pharusā vācā kho, Vaccha, (M.73./I,490.) akusala, pharusāya vācāya veramaṇī kusala; samphappalāpo kho, Vaccha, akusala, samphappalāpā veramaṇī kusala; abhijjhā kho, Vaccha, akusala, anabhijjhā kusala; byāpādo kho, Vaccha, akusala, abyāpādo kusala; micchādiṭṭhi kho, Vaccha, akusala sammādiṭṭhi kusala.  Iti kho, Vaccha, ime dasa dhammā akusalā, dasa dhammā kusalā. 

 “Yato kho, Vaccha, bhikkhuno tahā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā, so hoti bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto”ti. 

 195. “Tiṭṭhatu bhava Gotamo.  Atthi pana te bhoto Gotamassa ekabhikkhupi sāvako yo āsavāna khayā § anāsava cetovimutti paññāvimutti (CS:pg.2.158) diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti?  “Na kho, Vaccha, ekayeva sata na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye bhikkhū mama sāvakā āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 

 “Tiṭṭhatu bhava Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū.  Atthi pana bhoto Gotamassa ekā bhikkhunīpi sāvikā yā āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti?  “Na kho, Vaccha, ekayeva sata na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā bhikkhuniyo mama sāvikā āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 

 “Tiṭṭhatu bhava Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo.  Atthi pana bhoto Gotamassa ekupāsakopi sāvako gihī odātavasano brahmacārī yo pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti?  “Na kho, Vaccha, ekayeva sata na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā brahmacārino pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna (M.73./I,491.) parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā”ti. 

 “Tiṭṭhatu bhava Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino.  Atthi pana bhoto Gotamassa ekupāsakopi sāvako gihī odātavasano kāmabhogī sāsanakaro ovādappaikaro yo tiṇṇavicikiccho vigatakathakatho vesārajjappatto aparappaccayo Satthusāsane viharatī”ti?  “Na kho, Vaccha, ekayeva sata na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā kāmabhogino sāsanakarā ovādappaikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathakathā vesārajjappattā aparappaccayā Satthusāsane viharantī”ti. 

 “Tiṭṭhatu (CS:pg.2.159) bhava Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino.  Atthi pana bhoto Gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihinī odātavasanā brahmacārinī yā pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā”ti?  “Na kho, Vaccha, ekayeva sata na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyiniyo anāvattidhammā tasmā lokā”ti. 

 “Tiṭṭhatu bhava Gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino, tiṭṭhantu upāsikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo.  Atthi pana bhoto Gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihinī odātavasanā kāmabhoginī sāsanakarā ovādappaikarā yā tiṇṇavicikicchā vigatakathakathā vesārajjappattā aparappaccayā Satthusāsane viharatī”ti?  “Na kho, Vaccha, ekayeva sata na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo sāsanakarā ovādappaikarā tiṇṇavicchikicchā vigatakathakathā vesārajjappattā aparappaccayā Satthusāsane viharantī”ti. 

 196. “Sace hi, bho Gotama, ima dhamma bhavayeva Gotamo ārādhako abhavissa, no ca kho bhikkhū ārādhakā abhavissasu evamida brahmacariya aparipūra abhavissa tenagena.  Yasmā ca kho, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā; evamida brahmacariya paripūra tenagena. 

 “Sace hi, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā  abhavissasu, no ca kho bhikkhuniyo ārādhikā (M.73./I,492.)  abhavissasu; evamida brahmacariya aparipūra abhavissa tenagena.  Yasmā ca kho, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako, bhikkhū (CS:pg.2.160) ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā; evamida brahmacariya paripūra tenagena. 

 “Sace hi, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissasu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissasu, no ca kho upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissasu; evamida brahmacariya aparipūra abhavissa tenagena.  Yasmā ca kho, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā; evamida brahmacariya paripūra tenagena. 

 “Sace hi, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissasu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissasu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissasu, no ca kho upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissasu; evamida brahmacariya aparipūra abhavissa tenagena.  Yasmā ca kho, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā; evamida brahmacariya paripūra tenagena. 

 “Sace hi, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissasu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissasu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissasu, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissasu, no ca kho upāsikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā abhavissasu; evamida brahmacariya aparipūra abhavissa tenagena.  Yasmā ca kho, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā upāsikā ca gihiniyo odātavasanā (CS:pg.2.161) brahmacāriniyo ārādhikā; evamida brahmacariya paripūra tenagena. 

 “Sace hi, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissasu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissasu, upāsakā ca gihī odātavasanā (M.73./I,493.) brahmacārino ārādhakā abhavissasu, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissasu, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā abhavissasu, no ca kho upāsikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā abhavissasu; evamida brahmacariya aparipūra abhavissa tenagena.  Yasmā ca kho, bho Gotama, ima dhamma bhavañceva Gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā; evamida brahmacariya paripūra tenagena. 

 197. “Seyyathāpi, bho Gotama, gagā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā samudda āhacca tiṭṭhati, evamevāya bhoto Gotamassa parisā sagahaṭṭhapabbajitā nibbānaninnā nibbānapoṇā nibbānapabbhārā nibbāna āhacca tiṭṭhati.  Abhikkanta, bho Gotama …pe… esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Labheyyāha bhoto Gotamassa santike pabbajja, labheyya upasampadan”ti (M.73./I,494.) “Yo kho, Vaccha, aññatitthiyapubbo imasmi dhammavinaye ākakhati pabbajja, ākakhati upasampada, so cattāro māse parivasati.  Catunna māsāna accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.  “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmi dhammavinaye ākakhantā pabbajja, ākakhantā upasampada cattāro māse parivasanti, catunna māsāna accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; aha cattāri vassāni parivasissāmi.  Catunna vassāna accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.  Alattha kho Vacchagotto paribbājako Bhagavato santike pabbajja alattha upasampada. 

 Acirūpasampanno (CS:pg.2.162) kho panāyasmā Vacchagotto addhamāsūpasampanno yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Vacchagotto Bhagavanta etadavoca--“Yāvataka, bhante, sekhena ñāṇena sekhāya vijjāya pattabba, anuppatta ta mayā; uttari ca me § Bhagavā dhamma desetū”ti.  “Tena hi tva, Vaccha, dve dhamme uttari bhāvehi-- samathañca vipassanañca.  Ime kho te, Vaccha, dve dhammā uttari bhāvitā-- samatho ca vipassanā ca-- anekadhātupaivedhāya savattissanti. 

 198. “So tva, Vaccha, yāvadeva § ākakhissasi-- ‘anekavihita iddhividha paccanubhaveyya-- ekopi hutvā bahudhā assa, bahudhāpi hutvā eko assa; āvibhāva, tirobhāva; tirokuṭṭa tiropākāra tiropabbata asajjamāno gaccheyya, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujja kareyya, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gaccheyya, seyyathāpi pathaviya; ākāsepi pallakena kameyya, seyyathāpi pakkhī sakuo; imepi candimasūriye evamahiddhike evamahānubhāve pāṇinā parimaseyya, parimajjeyya; yāvabrahmalokāpi kāyena vasa vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbata pāpuissasi, sati sati-āyatane. 

 “So tva, Vaccha, yāvadeva ākakhissasi-- ‘dibbāya sotadhātuyā (M.73./I,495.) visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde sueyya-- dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbata pāpuissasi, sati sati-āyatane. 

 “So tva, Vaccha, yāvadeva ākakhissasi-- ‘parasattāna parapuggalāna cetasā ceto paricca pajāneyya-- sarāga vā citta sarāga cittanti pajāneyya, vītarāga vā citta vītarāga cittanti pajāneyya; sadosa vā citta sadosa cittanti pajāneyya, vītadosa vā citta vītadosa cittanti pajāneyya; samoha vā citta samoha cittanti pajāneyya, vītamoha vā citta vītamoha cittanti pajāneyya; sakhitta vā citta sakhitta cittanti pajāneyya, vikkhitta vā citta vikkhitta cittanti pajāneyya; mahaggata vā citta mahaggata (CS:pg.2.163) cittanti pajāneyya, amahaggata vā citta amahaggata cittanti pajāneyya; sa-uttara vā citta sa-uttara cittanti pajāneyya, anuttara vā citta anuttara cittanti pajāneyya; samāhita vā citta samāhita cittanti pajāneyya, asamāhita vā citta asamāhita cittanti pajāneyya; vimutta vā citta vimutta cittanti pajāneyya, avimutta vā citta avimutta cittanti pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbata pāpuissasi, sati sati-āyatane. 

 “So tva, Vaccha, yāvadeva ākakhissasi-- ‘anekavihita pubbenivāsa anussareyya, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tisampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi; anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe-- amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti; iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbata pāpuissasi, sati sati-āyatane. 

(M.73./I,496.) “So tva, Vaccha, yāvadeva ākakhissasi-- ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya-- ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannāti; iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte (CS:pg.2.164) passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbata pāpuissasi, sati sati-āyatane. 

 “So tva, Vaccha, yāvadeva ākakhissasi-- ‘āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbata pāpuissasi, sati sati-āyatane”ti. 

 199.Atha kho āyasmā Vacchagotto Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmi.  Atha kho āyasmā Vacchagotto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aññataro kho panāyasmā Vacchagotto arahata ahosi. 

 200. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavanta dassanāya gacchanti.  Addasā kho āyasmā Vacchagotto te bhikkhū dūratova āgacchante.  Disvāna yena te bhikkhū tenupasakami; upasakamitvā te bhikkhū etadavoca-- (M.73./I,497.) “Handa!  Kaha pana tumhe āyasmanto gacchathā”ti?  “Bhagavanta kho maya, āvuso, dassanāya gacchāmā”ti “Tenahāyasmanto mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandatha, evañca vadetha-- ‘Vacchagotto, bhante, bhikkhu Bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti-- pariciṇṇo me Bhagavā, pariciṇṇo me Sugato’”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Vacchagottassa paccassosu.  Atha kho te bhikkhū yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocuṁ--Āyasmā, bhante, Vacchagotto Bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti-- ‘pariciṇṇo me Bhagavā, pariciṇṇo me Sugato’”ti.  “Pubbeva me, bhikkhave, Vacchagotto bhikkhu cetasā ceto paricca vidito-- ‘tevijjo Vacchagotto (CS:pg.2.165) bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo’ti.  Devatāpi me etamattha ārocesu-- ‘tevijjo, bhante, Vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo’”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Mahāvacchasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

 (M.74.)4. Dīghanakhasutta長爪經

u《雜阿含969經》 (T2.249.)、《別譯雜阿含203經》 (T2.449.)

 201. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate sūkarakhatāya.  Atha kho Dīghanakho paribbājako yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho Dīghanakho paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Ahañhi, bho Gotama, evavādī evadiṭṭhi-- ‘sabba me nakkhamatī’”ti.  “Yāpi kho te esā, Aggivessana, diṭṭhi-- ‘sabba me nakkhamatī’ti, esāpi te diṭṭhi nakkhamatī”ti?  “Esā ce § me, bho Gotama, diṭṭhi khameyya, tapassa tādisameva, tapassa (M.74./I,498.) tādisamevā”ti.  “Ato kho te, Aggivessana, bahū hi bahutarā lokasmi ye evamāhasu-- ‘tapassa  tādisameva, tapassa tādisamevā’ti.  Te tañceva diṭṭhi nappajahanti aññañca diṭṭhi upādiyanti.  Ato kho te, Aggivessana, tanū hi tanutarā lokasmi ye evamāhasu-- ‘tapassa tādisameva, tapassa tādisamevā’ti.  Te tañceva diṭṭhi pajahanti aññañca diṭṭhi na upādiyanti.  SantAggivessana, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘sabba me khamatī’ti; santAggivessana, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘sabba me nakkhamatī’ti; santAggivessana eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘ekacca me khamati, ekacca me nakkhamatī’ti.  TatrAggivessana, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘sabba me khamatī’ti tesamaya diṭṭhi sārāgāya santike, saññogāya santike, abhinandanāya santike ajjhosānāya santike (CS:pg.2.166) upādānāya santike; tatrAggivessana ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘sabba me nakkhamatī’ti tesamaya diṭṭhi asārāgāya santike, asaññogāya santike, anabhinandanāya santike, anajjhosānāya santike, anupādānāya santike”ti. 

 202. Eva vutte, Dīghanakho paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Ukkaseti § me bhava Gotamo diṭṭhigata, samukkaseti § me bhava Gotamo diṭṭhigatan”ti.  “TatrAggivessana, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘ekacca me khamati, ekacca me nakkhamatī’ti.  Yā hi tesa khamati sāya diṭṭhi sārāgāya santike, saññogāya santike, abhinandanāya santike, ajjhosānāya santike, upādānāya santike; yā hi tesa nakkhamati sāya diṭṭhi asārāgāya santike, asaññogāya santike, anabhinandanāya santike, anajjhosānāya santike, anupādānāya santike.  TatrAggivessana, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘sabba me khamatī’ti tattha viññū puriso iti paisañcikkhati ‘yā kho me aya diṭṭhi-- sabba me khamatīti, imañce aha diṭṭhi thāmasā parāmāsā abhinivissa vohareyya-- idameva sacca moghamaññanti; dvīhi me assa viggaho-- yo cāya samao vā brāhmao vā evavādī evadiṭṭhi-- sabba me nakkhamatīti, yo cāya samao vā brāhmao vā evavādī evadiṭṭhi--Ekacca me khamati, ekacca me nakkhamatīti-- imehi assa dvīhi viggaho.  Iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā’.  Iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhi pajahati aññañca diṭṭhi na upādiyati.  Evametāsa diṭṭhīna pahāna hoti, evametāsa diṭṭhīna painissaggo hoti. 

 203. “TatrAggivessana, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘sabba me nakkhamatī’ti tattha viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘yā kho me aya diṭṭhi-- sabba me nakkhamatī’ti, imañce aha diṭṭhi thāmasā parāmāsā abhinivissa vohareyya-- idameva sacca moghamaññanti; dvīhi me assa viggaho-- yo cāya samao vā brāhmao vā evavādī (M.74./I,499.) evadiṭṭhi (CS:pg.2.167) sabba me khamatīti, yo cāya samao vā brāhmao vā evavādī  evadiṭṭhi--Ekacca me khamati ekacca me nakkhamatīti-- imehi assa dvīhi viggaho.  Iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā’.  Iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhi pajahati aññañca diṭṭhi na upādiyati.  Evametāsa diṭṭhīna pahāna hoti, evametāsa diṭṭhīna painissaggo hoti. 

 204. “TatrAggivessana, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘ekacca me khamati, ekacca me nakkhamatī’ti tattha viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘yā kho me aya diṭṭhi--Ekacca me khamati, ekacca me nakkhamatīti, imañce aha diṭṭhi thāmasā parāmāsā abhinivissa vohareyya-- idameva sacca moghamaññanti; dvīhi me assa viggaho-- yo cāya samao vā brāhmao vā evavādī evadiṭṭhi-- sabba me khamatīti, yo cāya samao vā brāhmao vā evavādī evadiṭṭhi-- sabba me nakkhamatīti-- imehi assa dvīhi viggaho.  Iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā’.  Iti so viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhi pajahati aññañca diṭṭhi na upādiyati.  Evametāsa diṭṭhīna pahāna hoti, evametāsa diṭṭhīna painissaggo hoti. 

 (M.74./I,500.) 205. “Aya kho panAggivessana, kāyo rūpī cātumahābhūtiko § mātāpettikasambhavo odanakummāsupacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhasanadhammo, aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassitabbo Tassima kāya aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassato yo kāyasmi kāyachando kāyasneho kāyanvayatā sā pahīyati. 

 “Tisso kho imā, Aggivessana, vedanā-- sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.  Yasmi, Aggivessana, samaye sukha vedana vedeti (CS:pg.2.168) neva tasmi samaye dukkha vedana vedeti, na adukkhamasukha vedana vedeti; sukhayeva tasmi samaye vedana vedeti.  Yasmi, Aggivessana, samaye dukkha vedana vedeti, neva tasmi samaye sukha vedana vedeti, na adukkhamasukha vedana vedeti; dukkhayeva tasmi samaye vedana vedeti.  Yasmi, Aggivessana, samaye adukkhamasukha vedana vedeti, neva tasmi samaye sukha vedana vedeti, na dukkha vedana vedeti; adukkhamasukhayeva tasmi samaye vedana vedeti.  Sukhāpi kho, Aggivessana, vedanā aniccā sakhatā paiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā; dukkhāpi kho, Aggivessana, vedanā aniccā sakhatā paiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā; adukkhamasukhāpi kho, Aggivessana, vedanā aniccā sakhatā paiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā.  Eva passa, Aggivessana, sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati nibbinda virajjati, virāgā vimuccati.  Vimuttasmi, vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  E vimuttacitto kho, Aggivessana, bhikkhu na kenaci savadati, na kenaci vivadati, yañca loke vutta tena voharati, aparāmasan”ti. 

 206. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Bhagavato (M.74./I,501.) piṭṭhito hito hoti Bhagavanta bījayamāno § .  Atha kho āyasmato Sāriputtassa etadahosi--“Tesa tesa kira no Bhagavā dhammāna abhiññā pahānamāha, tesa tesa kira no Sugato dhammāna abhiññā painissaggamāhā”ti.  Iti hida āyasmato Sāriputtassa paisañcikkhato anupādāya āsavehi citta vimucci.  Dīghanakhassa pana paribbājakassa viraja vītamala dhammacakkhu udapādi-- “Ya kiñci samudayadhamma sabba ta nirodhadhamman”ti.  Atha kho Dīghanakho paribbājako diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathakatho vesārajjappatto aparappaccayo Satthusāsane Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga (CS:pg.2.169) ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti-- evameva kho bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Dīghanakhasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

 (M.75.)5. Māgaṇḍiyasutta摩犍提經

u《中阿含153經》鬚閑提經(T1.670.)

 207. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kurūsu viharati Kammāsadhamma nāma Kurūna nigamo, Bhāradvājagottassa brāhmaassa agyāgāre tiasanthārake § .  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Kammāsadhamma piṇḍāya pāvisi.  Kammāsadhamma piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasakami divāvihārāya.  Ta vanasaṇḍa ajjhogāhetvā aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisīdi.  (M.75./I,502.) Atha kho Māgaṇḍiyo § paribbājako jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno yena Bhāradvājagottassa brāhmaassa agyāgāra tenupasakami.  Addasā kho Māgaṇḍiyo paribbājako Bhāradvājagottassa brāhmaassa agyāgāre tiasanthāraka paññatta.  Disvāna Bhāradvājagotta brāhmaa etadavoca--“Kassa nvaya bhoto Bhāradvājassa agyāgāre tiasanthārako paññatto, samaaseyyānurūpa § maññe”ti?  “Atthi, bho Māgaṇḍiya, samao Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti.  Tassesā bhoto Gotamassa seyyā paññattā”ti.  “Duddiṭṭha vata, bho Bhāradvāja, addasāma; duddiṭṭha vata, bho Bhāradvāja, addasāma!  Ye maya tassa bhoto Gotamassa bhūnahuno § seyya addasāmā”ti.  “Rakkhasseta, Māgaṇḍiya, vāca; rakkhasseta (CS:pg.2.170) Māgaṇḍiya, vāca.  Bahū hi tassa bhoto Gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusale”ti.  “Sammukhā cepi maya, bho Bhāradvāja, ta bhavanta Gotama passeyyāma, sammukhāpi na vadeyyāma-- ‘bhūnahu § samao Gotamo’ti.  Ta kissa hetu?  Evañhi no sutte ocaratī”ti.  “Sace ta bhoto Māgaṇḍiyassa agaru āroceyyāmi ta § samaassa Gotamassā”ti.  “Appossukko bhava Bhāradvājo vuttova na vadeyyā”ti. 

 208. Assosi kho Bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya Bhāradvājagottassa brāhmaassa Māgaṇḍiyena paribbājakena saddhi ima kathāsallāpa.  Atha kho Bhagavā sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Bhāradvājagottassa brāhmaassa agyāgāra tenupasakami; upasakamitvā nisīdi Bhagavā paññatte tiasanthārake.  Atha kho Bhāradvājagotto brāhmao yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Bhāradvājagotta brāhmaa Bhagavā etadavoca--“Ahu pana te, Bhāradvāja, Māgaṇḍiyena paribbājakena (M.75./I,502.) saddhi imayeva tiasanthāraka ārabbha kocideva kathāsallāpo”ti?  Eva vutte, Bhāradvājagotto brāhmao saviggo lomahaṭṭhajāto Bhagavanta etadavoca--“Etadeva kho pana maya bhoto Gotamassa ārocetukāmā.  Atha ca pana bhava Gotamo anakkhātayeva akkhāsī”ti.  Ayañca hi § Bhagavato Bhāradvājagottena brāhmaena saddhi antarākathā vippakatā hoti.  Atha kho Māgaṇḍiyo paribbājako jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno yena Bhāradvājagottassa brāhmaassa agyāgāra yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Māgaṇḍiya paribbājaka Bhagavā etadavoca--

 209.“Cakkhu (CS:pg.2.171) kho, Māgaṇḍiya, rūpārāma rūparata rūpasammudita.  Ta Tathāgatassa danta gutta rakkhita savuta, tassa ca savarāya dhamma deseti.  Ida nu te eta, Māgaṇḍiya, sandhāya bhāsita-- ‘bhūnahu samao Gotamo’”ti?  “Etadeva kho pana me, bho Gotama, sandhāya bhāsita-- ‘bhūnahu samao Gotamo’ti.  Ta kissa hetu?  Evañhi no sutte ocaratī”ti.  “Sota kho, Māgaṇḍiya, saddārāma …pe… ghāna kho, Māgaṇḍiya gandhārāma… jivhā kho, Māgaṇḍiya, rasārāmā rasaratā rasasammuditā.  Sā Tathāgatassa dantā guttā rakkhitā savutā, tassā ca savarāya dhamma deseti.  Ida nu te eta, Māgaṇḍiya, sandhāya bhāsita-- ‘bhūnahu samao Gotamo’”ti?  “Etadeva kho pana me, bho Gotama, sandhāya bhāsita-- ‘bhūnahu samao Gotamo’ti.  Ta kissa hetu?  Evañhi no sutte ocaratī”ti.  “Kāyo kho, Māgaṇḍiya, phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato …pe… mano kho, Māgaṇḍiya, dhammārāmo dhammarato dhammasammudito.  So Tathāgatassa danto gutto rakkhito savuto, tassa ca savarāya dhamma deseti.  Ida nu te eta, Māgaṇḍiya, sandhāya bhāsita-- ‘bhūnahu samao Gotamo’”ti?  “Etadeva kho pana me, bho Gotama, sandhāya bhāsita-- ‘bhūnahu samao Gotamo’ti.  Ta kissa hetu?  Evañhi no sutte ocaratī”ti. 

 210. “Ta ki maññasi, Māgaṇḍiya-- ‘idhekacco cakkhuviññeyyehi (M.75./I,504.) rūpehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi, so aparena samayena rūpānayeva samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta viditvā rūpataha pahāya rūpapariḷāha paivinodetvā vigatapipāso ajjhatta vūpasantacitto vihareyya.  Imassa pana te, Māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti?  “Na kiñci, bho Gotama”.  “Ta ki maññasi, Māgaṇḍiya-- ‘idhekacco sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi, so aparena samayena phoṭṭhabbānayeva samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta viditvā phoṭṭhabbataha pahāya phoṭṭhabbapariḷāha paivinodetvā vigatapipāso ajjhatta vūpasantacitto vihareyya.  Imassa pana te, Māgaṇḍiya, kimassa vacanīyan’”ti?  “Na kiñci, bho Gotama”. 

 211. “Aha (CS:pg.2.172) kho pana, Māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricāresi cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi.  Tassa mayha, Māgaṇḍiya, tayo pāsādā ahesu-- eko vassiko, eko hemantiko, eko gimhiko.  So kho aha, Māgaṇḍiya, vassike pāsāde vassike cattāro § māse nippurisehi tūriyehi § paricārayamāno § na heṭṭhāpāsāda orohāmi.  So aparena samayena kāmānayeva samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta viditvā kāmataha pahāya kāmapariḷāha paivinodetvā vigatapipāso ajjhatta vūpasantacitto viharāmi.  So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmatahāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariayhamāne kāme paisevante.  So tesa na pihemi, na tattha abhiramāmi Ta kissa hetu?  Yāhaya, Māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi-- api dibba (M.75./I,505.) sukha samadhigayha tiṭṭhati-- tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi. 

 212. “Seyyathāpi, Māgaṇḍiya, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricāreyya cakkhuviññeyyehi rūpehi …pe… phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi.  So kāyena sucarita caritvā vācāya sucarita caritvā manasā sucarita caritvā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya devāna tāvatisāna sahabyata.  So tattha nandane vane accharāsaghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricāreyya.  So passeyya gahapati vā gahapatiputta vā pañcahi kāmaguehi samappita samagībhūta paricārayamāna. 

 “Ta (CS:pg.2.173) ki maññasi, Māgaṇḍiya, api nu so devaputto nandane vane accharāsaghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya, mānusakāna vā pañcanna kāmaguṇāna mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyā”ti?  “No hida, bho Gotama”.  Ta kissa hetu?  Mānusakehi, bho Gotama, kāmehi dibbakāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti.  “Evameva kho aha, Māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricāresi cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi.  So aparena samayena kāmānayeva samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta viditvā kāmataha pahāya kāmapariḷāha paivinodetvā vigatapipāso ajjhatta vūpasantacitto viharāmi.  So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmatahāhi khajjamāne kāmapariḷāhena (M.75./I,506.) pariayhamāne kāme paisevante, so tesa na pihemi, na tattha abhiramāmi.  Ta kissa hetu?  Yāhaya, Māgaṇḍiya, rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi-- api dibba sukha samadhigayha tiṭṭhati-- tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi. 

 213. “Seyyathāpi Māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaamukhāni vippatacchamāno agārakāsuyā kāya paritāpeyya.  Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakka sallakatta upaṭṭhāpeyyu.  Tassa so bhisakko sallakatto bhesajja kareyya.  So ta bhesajja āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayavasī yena kāma gamo.  So añña kuṭṭhi purisa passeyya arugatta pakkagatta kimīhi khajjamāna nakhehi vaamukhāni vippatacchamāna agārakāsuyā kāya paritāpenta. 

 “Ta ki maññasi, Māgaṇḍiya, api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya agārakāsuyā vā bhesajja paisevanāya vā”ti?  “No (CS:pg.2.174) hida, bho Gotama.  Ta kissa hetu?  Roge hi, bho Gotama, sati bhesajjena karaṇīya hoti, roge asati na bhesajjena karaṇīya hotī”ti.  “Evameva kho aha, Māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricāresi, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi …pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasahitehi rajanīyehi.  So aparena samayena kāmānayeva samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta viditvā kāmataha pahāya kāmapariḷāha paivinodetvā vigatapipāso ajjhatta vūpasantacitto viharāmi.  So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmatahāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariayhamāne kāme paisevante.  So tesa na pihemi, na tattha abhiramāmi.  Ta kissa hetu?  Yāhaya, Māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi-- api dibba sukha samadhigayha tiṭṭhati-- tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi. 

 (M.75./I,507.)214. “Seyyathāpi Māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaamukhāni vippatacchamāno agārakāsuyā kāya paritāpeyya.  Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakka sallakatta upaṭṭhāpeyyu.  Tassa so bhisakko sallakatto bhesajja kareyya.  So ta bhesajja āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayavasī yena kāma gamo.  Tamena dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā agārakāsu upakaḍḍheyyu. 

 “Ta ki maññasi, Māgaṇḍiya, api nu so puriso iti citiceva kāya sannāmeyyā”ti?  “Eva, bho Gotama”.  “Ta kissa hetu”?  “Asu hi, bho Gotama, aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti.  “Ta ki maññasi, Māgaṇḍiya, idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti “Idāni ceva, bho Gotama, so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo (CS:pg.2.175) ca mahāpariḷāho ca, pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca.  Asu ca § , bho Gotama, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismi sukhamiti viparītasañña paccalatthā”ti.  “Evameva kho, Māgaṇḍiya, atītampi addhāna kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhāna kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppanna addhāna kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca.  Ime ca, Māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmatahāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva kāmesu sukhamiti viparītasañña paccalatthu. 

 215. “Seyyathāpi, Māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaamukhāni vippatacchamāno agārakāsuyā kāya paritāpeti.  Yathā yathā kho, Māgaṇḍiya, asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaamukhāni vippatacchamāno agārakāsuyā kāya paritāpeti tathā tathā’ssa § tāni vaamukhāni (M.75./I,508.) asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni ca hoti ceva kāci sātamattā assādamattā-- yadida vaamukhāna kaṇḍūvanahetu; evameva kho, Māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmatahāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariayhamānā kāme paisevanti.  Yathā yathā kho, Māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmatahāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariayhamānā kāme paisevanti tathā tathā tesa tesa sattāna kāmatahā ceva pavaḍḍhati, kāmapariḷāhena ca pariayhanti, hoti ceva sātamattā assādamattā-- yadida pañcakāmague paicca. 

 “Ta ki maññasi, Māgaṇḍiya, api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricārayamāno kāmataha appahāya kāmapariḷāha appaivinodetvā vigatapipāso ajjhatta vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā”ti (CS:pg.2.176) “No hida, bho Gotama”.  “Sādhu, Māgaṇḍiya!  Mayāpi kho eta, Māgaṇḍiya, neva diṭṭha na suta rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricārayamāno kāmataha appahāya kāmapariḷāha appaivinodetvā vigatapipāso ajjhatta vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā.  Atha kho, Māgaṇḍiya, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhatta vūpasantacittā vihāsu vā viharanti vā viharissanti vā sabbe te kāmānayeva samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta viditvā kāmataha pahāya kāmapariḷāha paivinodetvā vigatapipāsā ajjhatta vūpasantacittā vihāsu vā viharanti vā viharissanti vā”ti.  Atha kho Bhagavā tāya velāya ima udāna udānesi--

          Ārogyaparamā lābhā, nibbāna parama sukha;

          Aṭṭhagiko ca maggāna, khema amatagāminan”ti. 

 216. Eva vutte, Māgaṇḍiyo paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Acchariya, bho Gotama, abbhuta, bho Gotama!  Yāva subhāsita cida bhotā Gotamena-- (M.75./I,509.)ārogyaparamā  lābhā, nibbāna parama sukhan’ti.  Mayāpi kho eta, bho Gotama, suta pubbakāna paribbājakāna ācariyapācariyāna bhāsamānāna-- ‘ārogyaparamā lābhā, nibbāna parama sukhan’ti; tayida, bho Gotama, sametī”ti.  “Ya pana te eta, Māgaṇḍiya, suta pubbakāna paribbājakāna ācariyapācariyāna bhāsamānāna-- ‘ārogyaparamā lābhā, nibbāna parama sukhan’ti, katama ta ārogya, katama ta nibbānan”ti?  Eva vutte, Māgaṇḍiyo paribbājako sakāneva suda gattāni pāṇinā anomajjati-- ”Idanta, bho Gotama, ārogya, idanta nibbāna.  Ahañhi, bho Gotama, etarahi arogo sukhī, na ma kiñci ābādhatī”ti. 

 217. “Seyyathāpi, Māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kahasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni § rūpāni, na passeyya samavisama, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye.  So sueyya cakkhumato bhāsamānassa-- ‘cheka vata, bho (CS:pg.2.177) odāta vattha abhirūpa nimmala sucī’ti!  So odātapariyesana careyya.  Tamena aññataro puriso telamalikatena sāhuicīrena § vañceyya-- ‘ida te, ambho purisa, odāta vattha abhirūpa nimmala sucī’ti.  So ta paiggaheyya, paiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavāca nicchāreyya-- ‘cheka vata, bho, odāta vattha abhirūpa nimmala sucī’ti! 

 “Ta ki maññasi, Māgaṇḍiya, api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amu telamalikata sāhuicīra paiggaheyya, paiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavāca nicchāreyya-- ‘cheka vata, bho, odāta vattha abhirūpa nimmala sucī’ti udāhu cakkhumato saddhāyā”ti?  “Ajānanto hi, bho Gotama, apassanto so jaccandho puriso amu telamalikata sāhuicīra paiggaheyya, paiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavāca nicchāreyya-- (M.75./I,510.) ‘cheka  vata, bho, odāta vattha abhirūpa nimmala sucī’ti, cakkhumato saddhāyā”ti.  “Evameva kho, Māgaṇḍiya, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā ajānantā ārogya, apassantā nibbāna atha ca panima gātha bhāsanti-- ‘ārogyaparamā lābhā, nibbāna parama sukhan’ti.  Pubbakehesā, Māgaṇḍiya, arahantehi sammāsambuddhehi gāthā bhāsitā--

          Ārogyaparamā lābhā, nibbāna parama sukha;

          Aṭṭhagiko ca maggāna, khema amatagāminan’ti. 

 218. “Sā etarahi anupubbena puthujjanagāthā § .  Aya kho pana, Māgaṇḍiya, kāyo rogabhūto gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto, so tva ima kāya rogabhūta gaṇḍabhūta sallabhūta aghabhūta ābādhabhūta-- ‘idanta, bho Gotama, ārogya, idanta nibbānan’ti vadesi.  Tañhi te, Māgaṇḍiya, ariya cakkhu natthi yena tva ariyena cakkhunā ārogya jāneyyāsi, nibbāna passeyyāsī”ti.  (M.75./I,511.) “Eva pasanno aha bhoto Gotamassa!  Pahoti me bhava Gotamo tathā dhamma desetu yathāha ārogya jāneyya, nibbāna passeyyan”ti. 

 219.“Seyyathāpi (CS:pg.2.178) Māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kahasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisama, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye.  Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakka sallakatta upaṭṭhāpeyyu.  Tassa so bhisakko sallakatto bhesajja kareyya.  So ta bhesajja āgamma na cakkhūni uppādeyya, na cakkhūni visodheyya.  Ta ki maññasi, Māgaṇḍiya, nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti?  “Eva, bho Gotama”.  “Evameva kho, Māgaṇḍiya, ahañce te dhamma deseyya-- ‘idanta ārogya, idanta nibbānan’ti, so tva ārogya na jāneyyāsi, nibbāna na passeyyāsi.  So mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti.  “Eva pasanno aha bhoto Gotamassa.  Pahoti me bhava Gotamo tathā dhamma desetu yathāha ārogya jāneyya, nibbāna passeyyan”ti. 

 220. “Seyyathāpi, Māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kahasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisama, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye.  So sueyya cakkhumato bhāsamānassa-- ‘cheka vata, bho, odāta vattha abhirūpa nimmala sucī’ti!  So odātapariyesana careyya.  Tamena aññataro puriso telamalikatena sāhuicīrena vañceyya-- ‘ida te, ambho purisa, odāta vattha abhirūpa nimmala sucī’ti.  So ta paiggaheyya, paiggahetvā pārupeyya.  Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakka sallakatta upaṭṭhāpeyyu.  Tassa so bhisakko sallakatto bhesajja kareyya-- uddhavirecana adhovirecana añjana paccañjana natthukamma.  So ta bhesajja āgamma cakkhūni uppādeyya, cakkhūni visodheyya.  Tassa saha cakkhuppādā yo amusmi telamalikate sāhuicīre chandarāgo so pahīyetha.  Tañca na purisa amittatopi daheyya, paccatthikatopi daheyya, api ca jīvitā voropetabba maññeyya-- ‘dīgharatta vata, bho, aha iminā purisena telamalikatena sāhuicīrena nikato vañcito paluddho-- ida te, ambho purisa, odāta vattha (CS:pg.2.179) abhirūpa nimmala sucī’ti.  Evameva kho, Māgaṇḍiya, ahañce te dhamma deseyya-- ‘idanta ārogya, idanta nibbānan’ti.  So tva ārogya jāneyyāsi, nibbāna passeyyāsi.  Tassa te saha cakkhuppādā yo pañcasupādānakkhandhesu chandarāgo so pahīyetha; api ca te evamassa-- ‘dīgharatta vata, bho, aha iminā cittena nikato vañcito paluddho § .  Ahañhi rūpayeva upādiyamāno upādiyi, vedanayeva upādiyamāno upādiyi, saññayeva upādiyamāno upādiyi, sakhāreyeva upādiyamāno upādiyi, viññāṇayeva upādiyamāno upādiyi.  Tassa me upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā(M.75./I,512.) sambhavanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’”ti.  “Eva pasanno aha bhoto Gotamassa!  Pahoti me bhava Gotamo tathā dhamma desetu yathāha imamhā āsanā anandho vuṭṭhaheyyan”ti. 

 221. “Tena hi tva, Māgaṇḍiya, sappurise bhajeyyāsi.  Yato kho tva, Māgaṇḍiya, sappurise bhajissasi tato tva, Māgaṇḍiya, saddhamma sossasi; yato kho tva, Māgaṇḍiya, saddhamma sossasi tato tva, Māgaṇḍiya, dhammānudhamma paipajjissasi; yato kho tva, Māgaṇḍiya, dhammānudhamma paipajjissasi tato tva, Māgaṇḍiya, sāmayeva ñassasi, sāma dakkhissasi-- ime rogā gaṇḍā sallā; idha rogā gaṇḍā sallā aparisesā nirujjhanti.  Tassa me upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 

 222. Eva vutte, Māgaṇḍiyo paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca (CS:pg.2.180) Labheyyāha bhoto Gotamassa santike pabbajja, labheyya upasampadan”ti.  “Yo kho, Māgaṇḍiya, aññatitthiyapubbo imasmi dhammavinaye ākakhati pabbajja, ākakhati upasampada, so cattāro māse parivasati; catunna māsāna accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya.  Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.  “Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmi dhammavinaye ākakhantā pabbajja, ākakhantā upasampada cattāro māse parivasanti, catunna māsāna accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; aha cattāri vassāni parivasissāmi, catunna vassāna accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti (M.75./I,513.) Alattha kho Māgaṇḍiyo paribbājako Bhagavato santike pabbajja, alattha upasampada.  Acirūpasampanno kho panāyasmā Māgaṇḍiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aññataro kho panāyasmā Māgaṇḍiyo arahata ahosīti. 

 

 Māgaṇḍiyasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

 (M.76.)6. Sandakasutta刪陀迦經

ucf.M.60cf.D.1. Brahmajālasutta梵網經、cf.《雜阿含973經》 (T2.251.)cf.《別譯雜阿含207經》 (T2.451.)

 223. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kosambiya viharati Ghositārāme.  Tena kho pana samayena Sandako paribbājako pilakkhaguhāya paivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhi pañcamattehi paribbājakasatehi.  Atha kho āyasmā Ānando sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi--“Āyāmāvuso, yena devakatasobbho tenupasakamissāma guhādassanāyā”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosu.  Atha kho āyasmā Ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhi yena devakatasobbho tenupasakami.  Tena kho pana samayena Sandako paribbājako mahatiyā (CS:pg.2.181) paribbājakaparisāya saddhi nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihita tiracchānakatha kathentiyā, seyyathida-- rājakatha corakatha mahāmattakatha senākatha bhayakatha yuddhakatha annakatha pānakatha vatthakatha sayanakatha mālākatha gandhakatha ñātikatha yānakatha gāmakatha nigamakatha nagarakatha janapadakatha itthikatha sūrakatha visikhākatha kumbhaṭṭhānakatha pubbapetakatha nānattakatha lokakkhāyika samuddakkhāyika (M.76./I,514.) itibhavābhavakatha iti vā.  Addasā kho Sandako paribbājako āyasmanta Ānanda dūratova āgacchanta.  Disvāna saka parisa saṇṭhāpesi --“Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha; aya samaassa Gotamassa sāvako āgacchati samao Ānando.  Yāvatā kho pana samaassa Gotamassa sāvakā Kosambiya paivasanti, aya tesa aññataro samao Ānando.  Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino; appeva nāma appasadda parisa viditvā upasakamitabba maññeyyā”ti.  Atha kho te paribbājakā tuhī ahesu. 

 224. Atha kho āyasmā Ānando yena Sandako paribbājako tenupasakami.  Atha kho Sandako paribbājako āyasmanta Ānanda etadavoca--“Etu kho bhava Ānando, svāgata bhoto Ānandassa.  Cirassa kho bhava Ānando ima pariyāyamakāsi yadida idhāgamanāya.  Nisīdatu bhava Ānando, idamāsana paññattan”ti.  Nisīdi kho āyasmā Ānando paññatte āsane.  Sandakopi kho paribbājako aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Sandaka paribbājaka āyasmā Ānando etadavoca--“Kāyanuttha, Sandaka, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?  “Tiṭṭhatesā, bho Ānanda, kathā yāya maya etarahi kathāya sannisinnā.  Nesā bhoto Ānandassa kathā dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya.  Sādhu vata bhavantayeva Ānanda paibhātu sake ācariyake dhammīkathā”ti.  “Tena hi, Sandaka, suṇāhi sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva bho”ti kho Sandako paribbājako āyasmato Ānandassa paccassosi.  Āyasmā Ānando etadavoca--“Cattārome (CS:pg.2.182) Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena abrahmacariyavāsā akkhātā cattāri ca anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni, yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca § nārādheyya ñāya dhamma kusalan”ti.  “Katame pana te, bho Ānanda, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā, yattha (M.76./I,515.) viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusalan”ti? 

 225. “Idha, Sandaka, ekacco satthā evavādī hoti evadiṭṭhi-- ‘natthi dinna, natthi yiṭṭha, natthi huta, natthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko, natthi aya loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedenti.  Cātumahābhūtiko aya puriso yadā kālakaroti, pathavī pathavīkāya anupeti anupagacchati, āpo āpokāya anupeti anupagacchati, tejo tejokāya anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāya anupeti anupagacchati ākāsa indriyāni sakamanti.  Āsandipañcamā purisā mata ādāya gacchanti, yāvāḷāhanā padāni paññāyanti.  Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti.  Bhassantā āhutiyo; dattupaññatta yadida dāna.  Tesa tucchā musā vilāpo ye keci atthikavāda vadanti.  Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti para maraṇā’ti. 

 “Tatra Sandaka, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘aya kho bhava satthā evavādī evadiṭṭhi-- natthi dinna, natthi yiṭṭha, natthi huta, natthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko, natthi aya loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedenti.  Cātumahābhūtiko aya puriso yadā kālakaroti, pathavī pathavīkāya anupeti anupagacchati, āpo āpokāya (CS:pg.2.183) anupeti anupagacchati, tejo tejokāya anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāya anupeti anupagacchati, ākāsa indriyāni sakamanti.  Āsandipañcamā purisā mata ādāya gacchanti, yāvāḷāhanā padāni paññāyanti.  Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti.  Bhassantā āhutiyo; dattupaññatta yadida dāna.  Tesa tucchā musā vilāpo ye keci atthikavāda vadanti.  Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti para maraṇā’ti.  Sace imassa bhoto satthuno sacca vacana, akatena me ettha kata, avusitena me ettha vusita.  Ubhopi maya ettha samasamā sāmañña pattā, yo cāha na vadāmi ‘ubho kāyassa bhedā ucchijjissāma, vinassissāma, na bhavissāma para maraṇā’ti.  Atireka kho panimassa bhoto satthuno naggiya muṇḍiya ukkuikappadhāna kesamassulocana yoha puttasambādhasayana § ajjhāvasanto kāsikacandana paccanubhonto mālāgandhavilepana dhārento jātarūparajata sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi.  Abhisamparāya soha ki jānanto ki passanto imasmi satthari brahmacariya carissāmi?  ‘So abrahmacariyavāso ayan’ti-- iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati § .  Aya kho, Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pahamo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na (M.76./I,516.) vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 226. “Puna capara, Sandaka, idhekacco satthā evavādī hoti evadiṭṭhi-- ‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinna ādiyato sandhi chindato nillopa harato ekāgārika karoto paripanthe tiṭṭhato paradāra gacchato musā bhaato karoto na karīyati pāpa.  Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe eka masakhala eka masapuñja kareyya, natthi tatonidāna pāpa, natthi pāpassa āgamo.  Dakkhiañcepi gagāya tīra gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pacāpento, natthi tatonidāna pāpa, natthi (CS:pg.2.184) pāpassa āgamo.  Uttarañcepi gagāya tīra gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidāna puñña, natthi puññassa āgamo.  Dānena damena sayamena saccavajjena natthi puñña, natthi puññassa āgamo’ti. 

 “Tatra, Sandaka, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘aya kho bhava satthā evavādī evadiṭṭhi-- karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinna ādiyato sandhi chindato nillopa harato ekāgārika karoto paripanthe tiṭṭhato paradāra gacchato musā bhaato karoto na karīyati pāpa khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe eka masakhala eka masapuñja kareyya, natthi tatonidāna pāpa, natthi pāpassa āgamo.  Dakkhiañcepi gagāya tīra gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pacāpento, natthi tatonidāna pāpa, natthi pāpassa āgamo.  Uttarañcepi gagāya tīra gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidāna puñña, natthi puññassa āgamo.  Dānena damena sayamena saccavajjena natthi puñña, natthi puññassa āgamo’ti.  Sace imassa bhoto satthuno sacca vacana, akatena me ettha kata, avusitena me ettha vusita.  Ubhopi maya ettha samasamā sāmañña pattā, yo cāha na vadāmi ‘ubhinna kuruta na karīyati pāpan’ti.  Atireka kho panimassa bhoto satthuno naggiya muṇḍiya ukkuikappadhāna kesamassulocana yoha puttasambādhasayana ajjhāvasanto kāsikacandana paccanubhonto mālāgandhavilepana dhārento jātarūparajata sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi.  Abhisamparāya soha ki jānanto ki passanto imasmi satthari brahmacariya carissāmi?  ‘So abrahmacariyavāso ayan’ti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.  Aya kho, Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 227. “Puna capara, Sandaka, idhekacco satthā evavādī hoti evadiṭṭhi-- ‘natthi hetu, natthi paccayo sattāna sakilesāya; ahetū appaccayā sattā (CS:pg.2.185) sakilissanti; natthi hetu, natthi paccayo sattāna visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhanti; natthi bala, natthi vīriya, natthi purisathāmo (M.76./I,517.) natthi purisaparakkamo; sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisagatibhāvapariatā chasvevābhijātīsu sukhadukkha paisavedentī’ti. 

 “Tatra, Sandaka, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘aya kho bhava satthā evavādī evadiṭṭhi-- natthi hetu, natthi paccayo sattāna sakilesāya, ahetū appaccayā sattā sakilissanti.  Natthi hetu natthi paccayo sattāna visuddhiyā, ahetū appaccayā sattā visujjhanti.  Natthi bala, natthi vīriya, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo, sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisagatibhāvapariatā chasvevābhijātīsu sukhadukkha paisavedentī’ti.  Sace imassa bhoto satthuno sacca vacana, akatena me ettha kata, avusitena me ettha vusita.  Ubhopi maya ettha samasamā sāmañña pattā, yo cāha na vadāmi ‘ubho ahetū appaccayā visujjhissāmā’ti.  Atireka kho panimassa bhoto satthuno naggiya muṇḍiya ukkuikappadhāna kesamassulocana yoha puttasambādhasayana ajjhāvasanto kāsikacandana paccanubhonto mālāgandhavilepana dhārento jātarūparajata sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi.  Abhisamparāya soha ki jānanto ki passanto imasmi satthari brahmacariya carissāmi?  ‘So abrahmacariyavāso ayan’ti-- iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.  Aya kho, Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 228. “Puna capara, Sandaka, idhekacco satthā evavādī hoti evadiṭṭhi-- ‘sattime kāyā akaṭā akaavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na vipariamanti na aññamañña byābādhenti nāla aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.  Katame satta?  Pathavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve sattame-- ime sattakāyā akaṭā akaavidhā animmitā (CS:pg.2.186) animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.  Te na iñjanti na vipariamanti na aññamañña byābādhenti.  Nāla aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.  Tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā.  Yopi tihena satthena sīsa chindati, na koci kañci § jīvitā voropeti.  Sattannatveva kāyānamantarena sattha vivaramanupatati.  Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca, dvaṭṭhipaipadā, dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭha purisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvakasate, ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa (M.76./I,518.) nāgāvāsasate, vīse indriyasate, tise nirayasate, chattisa rajodhātuyo, satta saññīgabbhā, satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhigabbhā, satta devā, satta mānusā, satta pesācā, satta sarā, satta pavuṭā, satta papātā, satta papātasatāni, satta supinā, satta supinasatāni, cullāsīti § mahākappino § satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā sasaritvā dukkhassanta karissanti.  Tattha natthi imināha sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakka vā kamma paripācessāmi, paripakka vā kamma phussa phussa byanti karissāmīti.  Heva natthi doamite sukhadukkhe pariyantakate sasāre, natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkasāvakase.  Seyyathāpi nāma suttague khitte nibbehiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā sasaritvā dukkhassanta karissantī’ti. 

 “Tatra, Sandaka, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘aya kho bhava satthā evavādī evadiṭṭhi-- sattime kāyā akaṭā akaavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.  Te na iñjanti na vipariamanti na aññamañña byābādhenti.  Nāla aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.  Katame satta Pathavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve sattame-- ime satta kāyā akaṭā akaavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.  Te na iñjanti na vipariamanti na aññamañña byābādhenti.  Nāla aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.  Tattha natthi hantā vā (CS:pg.2.187) ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā.  Yopi tihena satthena sīsa chindati, na koci kañci jīvitā voropeti Sattannatveva kāyānamantarena sattha vivaramanupatati.  Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca, dvaṭṭhipaipadā, dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭha purisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvakasate, ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate, vīse indriyasate, tise nirayasate, chattisa rajodhātuyo, satta saññīgabbhā, satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhigabbhā, satta devā, satta mānusā, satta pesācā, satta sarā, satta pavuṭā, satta papātā, satta papātasatāni, satta supinā, satta supinasatāni, cullāsīti mahākappino satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā sasaritvā dukkhassanta karissanti.  Tattha natthi imināha sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakka vā kamma paripācessāmi, paripakka vā kamma phussa phussa byanti karissāmīti, heva natthi doamite sukhadukkhe pariyantakate sasāre, natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkasāvakase.  Seyyathāpi nāma suttague khitte nibbehiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā sasaritvā dukkhassanta karissantī’ti.  Sace pana imassa bhoto satthuno sacca vacana, akatena me ettha kata, avusitena me ettha vusita.  Ubhopi maya ettha samasamā sāmañña pattā, yo cāha na vadāmi.  ‘Ubho sandhāvitvā sasaritvā dukkhassanta karissāmā’ti.  Atireka kho panimassa bhoto satthuno naggiya muṇḍiya ukkuikappadhāna kesamassulocana yoha puttasambādhasayana ajjhāvasanto kāsikacandana paccanubhonto mālāgandhavilepana dhārento jātarūparajata sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi.  Abhisamparāya soha ki jānanto ki passanto imasmi satthari brahmacariya carissāmi?  ‘So abrahmacariyavāso ayan’ti-- iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.  Aya kho, Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 “Ime (CS:pg.2.188) kho te, Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā (M.76./I,519.) yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusalan”ti. 

 “Acchariya bho Ānanda, abbhuta, bho Ānanda!  Yāvañcida tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsāva samānā ‘abrahmacariyavāsā’ti akkhātā yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusalanti.  Katamāni pana tāni, bho Ānanda, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusalan”ti? 

 229.“Idha, Sandaka, ekacco satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassana paijānāti-- ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita ñāṇadassana paccupaṭṭhitan’ti.  So suññampi agāra pavisati, piṇḍampi na labhati, kukkuropi asati, caṇḍenapi hatthinā samāgacchati, caṇḍenapi assena samāgacchati, caṇḍenapi goena samāgacchati, itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati, gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchati.  So ‘Kimidan’ti puṭṭho samāno ‘suñña me agāra pavisitabba ahosi’, tena pāvisi; ‘piṇḍampi aladdhabba ahosi’, tena nālattha ‘kukkurena asitabba ahosi’, tenamhi § daṭṭho; ‘caṇḍena hatthinā samāgantabba ahosi’, tena samāgami; ‘caṇḍena assena samāgantabba ahosi’, tena samāgami; ‘caṇḍena goena samāgantabba ahosi’, tena samāgami; ‘itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabba ahosi’, tena pucchi; ‘gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabba ahosi’, tena pucchinti.  Tatra, Sandaka, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘aya kho bhava satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassana paijānāti …pe… ‘gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabba ahosi, tena pucchin’ti (CS:pg.2.189) So ‘anassāsika ida brahmacariyan’ti-- iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.  Ida kho, Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pahama anassāsika brahmacariya akkhāta (M.76./I,520.) yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 230. “Puna capara, Sandaka, idhekacco satthā anussaviko hoti anussavasacco.  So anussavena itihitihaparamparāya piakasampadāya dhamma deseti.  Anussavikassa kho pana, Sandaka satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti dussutampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti.  Tatra, Sandaka, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘aya kho bhava satthā anussaviko anussavasacco so anussavena itihitihaparamparāya piakasampadāya dhamma deseti.  Anussavikassa kho pana satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti dussutampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti’.  So ‘anassāsika ida brahmacariyan’ti-- iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.  Ida kho, Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiya anassāsika brahmacariya akkhāta yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 231. “Puna capara, Sandaka, idhekacco satthā takkī hoti vīmasī.  So takkapariyāhata vīmasānucarita sayapaibhāna dhamma deseti.  Takkissa kho pana, Sandaka, satthuno vīmasissa sutakkitampi hoti duttakkitampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti.  Tatra, Sandaka, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘aya kho bhava satthā takkī vīmasī.  So takkapariyāhata vīmasānucarita sayapaibhāna dhamma deseti.  Takkissa kho pana satthuno vīmasissa sutakkitampi hoti duttakkitampi hoti tathāpi hoti aññathāpi hoti’.  So ‘anassāsika ida brahmacariyan’ti-- iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.  Ida kho, Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiya anassāsika brahmacariya akkhāta yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 232. “Puna (CS:pg.2.190) capara, Sandaka, idhekacco satthā mando hoti momūho.  So mandattā momūhattā tattha tattha § pañha (M.76./I,521.) puṭṭho samāno vācāvikkhepa āpajjati amarāvikkhepa-- ‘evantipi § me no, tathātipi § me no, aññathātipi § me no, notipi me no, no notipi me no’ti.  Tatra, Sandaka, viññū puriso iti paisañcikkhati-- ‘aya kho bhava satthā mando momūho.  So mandattā momūhattā tattha tattha pañha puṭṭho samāno vācāvikkhepa āpajjati amarāvikkhepa evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti.  So ‘anassāsika ida brahmacariyan’ti-- iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.  Ida kho, Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttha anassāsika brahmacariya akkhāta yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 “Imāni kho, (tāni Sandaka, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusalan”ti. 

 “Acchariya, bho Ānanda, abbhuta, bho Ānanda!  Yāvañcida tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāneva brahmacariyāni anassāsikāni brahmacariyānīti akkhātāni yattha viññū puriso sasakka brahmacariya na vaseyya, vasanto ca nārādheyya ñāya dhamma kusala.  So pana, bho Ānanda, satthā ki vādī ki akkhāyī yattha viññū puriso sasakka brahmacariya vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāya dhamma kusalan”ti. 

 233. “Idha, Sandaka, Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā …pe… § so ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae vivicceva kāmehi vivicca akusalehi (CS:pg.2.191) dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Yasmi kho § , Sandaka, satthari sāvako evarūpa uḷāravisesa adhigacchati (M.76./I,522.)  tattha viññū puriso sasakka brahmacariya vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 “Puna capara, Sandaka, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā …pe..  dutiya jhāna upasampajja viharati.  Yasmi kho, Sandaka, satthari sāvako evarūpa uḷāravisesa adhigacchati tattha viññū puriso sasakka brahmacariya vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 “Puna capara, Sandaka, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati …pe… tatiya jhāna upasampajja viharati.  Yasmi kho, Sandaka, satthari sāvako evarūpa uḷāravisesa adhigacchati tattha viññū puriso sasakka brahmacariya vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 “Puna capara, Sandaka, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catuttha jhāna upasampajja viharati.  Yasmi kho, Sandaka, satthari sāvako evarūpa uḷāravisesa adhigacchati tattha viññū puriso sasakka brahmacariya vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.  Yasmi kho, Sandaka, satthari sāvako evarūpa uḷāravisesa adhigacchati tattha viññū puriso sasakka brahmacariya vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti.  Yasmi kho, Sandaka, satthari sāvako evarūpa uḷāravisesa adhigacchati (CS:pg.2.192) tattha viññū puriso sasakka brahmacariya vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāya dhamma kusala. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmeti.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Yasmi kho, Sandaka, satthari sāvako evarūpa uḷāravisesa adhigacchati tattha viññū puriso sasakka brahmacariya vaseyya, vasanto ca ārādheyya ñāya dhamma kusalan”ti. 

 234. “Yo pana so, bho Ānanda, bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto paribhuñjeyya (M.76./I,523.) so kāme”ti?  “Yo so, Sandaka, bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto abhabbo so pañcaṭṭhānāni ajjhācaritu.  Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇa jīvitā voropetu, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinna theyyasakhāta ādātu, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methuna dhamma paisevetu, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsitu, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikāraka kāme paribhuñjitu, seyyathāpi pubbe agāriyabhūto.  Yo so, Sandaka, bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto abhabbo so imāni pañcaṭṭhānāni ajjhācaritun”ti. 

 235. “Yo (CS:pg.2.193) pana so, bho Ānanda, bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita ñāṇadassana paccupaṭṭhita-- ‘khīṇā me āsavā’”ti?  “Tena hi, Sandaka, upama te karissāmi; upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa attha ājānanti.  Seyyathāpi, Sandaka, purisassa hatthapādā chinnā; tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita (jānāti-- ‘chinnā me hatthapādā’ti, udāhu paccavekkhamāno jānāti-- ‘chinnā me hatthapādā’”ti?  “Na kho, bho Ānanda, so puriso satata samita jānāti-- ‘chinnā me hatthapādā’ ti.) § Api ca kho pana na paccavekkhamāno jānāti-- ‘chinnā me hatthapādā’”ti.  “Evameva kho, Sandaka, yo so bhikkhu araha khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasayojano sammadaññā vimutto tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita (ñāṇadassana na paccupaṭṭhita-- ‘khīṇā me āsavā’ti;) § api ca kho pana na paccavekkhamāno jānāti-- ‘khīṇā me āsavā’”ti. 

 236. “Kīvabahukā pana, bho Ānanda, imasmi dhammavinaye niyyātāro”ti?  “Na kho, Sandaka, ekayeva sata na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye imasmi dhammavinaye niyyātāro”ti.  “Acchariya, bho Ānanda, abbhuta, bho Ānanda!  Na ca nāma sadhammokkasanā bhavissati, na paradhammavambhanā, āyatane ca dhammadesanā tāva (M.76./I,524.) bahukā ca niyyātāro paññāyissanti.  Ime panājīvakā puttamatāya puttā attānañceva ukkasenti, pare ca vambhenti tayo ceva niyyātāro paññapenti, seyyathida-- Nanda Vaccha, Kisa Sakicca, Makkhali Gosālan”ti.  Atha kho Sandako paribbājako saka parisa āmantesi--“Carantu bhonto samae Gotame brahmacariyavāso.  Na dāni sukara amhehi lābhasakkārasiloke pariccajitun”ti.  Iti hida Sandako paribbājako saka parisa uyyojesi Bhagavati brahmacariyeti. 

 

 Sandakasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

(M.77./II,1.)

 

 (M.77.)7. Mahāsakuludāyisutta善生優陀夷大經

u《中阿含207經》箭毛經(T1.783.)

 237. Eva (CS:pg.2.194) me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā Moranivāpe Paribbājakārāme paivasanti, seyyathida-- annabhāro varadharo Sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagaha piṇḍāya pāvisi.  Atha kho Bhagavato etadahosi--“Atippago kho tāva Rājagahe piṇḍāya caritu.  Yanūnāha yena Moranivāpo paribbājakārāmo yena Sakuludāyī paribbājako tenupasakameyyan”ti.  Atha kho Bhagavā yena Moranivāpo paribbājakārāmo tenupasakami.  Tena kho pana samayena Sakuludāyī paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhi nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihita tiracchānakatha kathentiyā, seyyathida-- rājakatha corakatha mahāmattakatha senākatha bhayakatha yuddhakatha annakatha pānakatha vatthakatha sayanakatha mālākatha gandhakatha ñātikatha yānakatha gāmakatha nigamakatha nagarakatha janapadakatha itthikatha sūrakatha visikhākatha kumbhaṭṭhānakatha (M.77./II,2.) pubbapetakatha nānattakatha lokakkhāyika samuddakkhāyika itibhavābhavakatha iti vā.  Addasā kho Sakuludāyī paribbājako Bhagavanta dūratova āgacchanta.  Disvāna saka parisa saṇṭhāpeti-- “Appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddamakattha.  Aya samao Gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī.  Appeva nāma appasadda parisa viditvā upasakamitabba maññeyyā”ti.  Atha kho te paribbājakā tuhī ahesu.  Atha kho Bhagavā yena Sakuludāyī paribbājako tenupasakami.  Atha kho Sakuludāyī paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Etu kho, bhante, Bhagavā.  Svāgata, bhante, Bhagavato.  Cirassa kho, bhante, Bhagavā ima pariyāyamakāsi yadida idhāgamanāya.  Nisīdatu, bhante, Bhagavā; idamāsana paññattan”ti.  Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.  Sakuludāyīpi kho paribbājako aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Sakuludāyi paribbājaka Bhagavā etadavoca--

 238. “Kāyanuttha (CS:pg.2.195) Udāyi, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?  “Tiṭṭhatesā, bhante, kathā yāya maya etarahi kathāya sannisinnā.  Nesā, bhante, kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya.  Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni nānātitthiyāna samaabrāhmaṇāna kutūhalasālāya sannisinnāna sannipatitāna ayamantarākathā udapādi-- ‘Lābhā vata, bho, Agamagadhāna, suladdhalābhā vata, bho, Agamagadhāna!  Tatrime § samaabrāhmaṇā saghino gaino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa Rājagaha vassāvāsa osaṭā.  Ayampi kho pūrao Kassapo saghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi Rājagaha vassāvāsa osao.  Ayampi kho Makkhali Gosālo …pe… Ajito Kesakambalo… Pakudho Kaccāyano… Sañjayo Belaṭṭhaputto…Nigaṇṭho Nāṭaputto saghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi Rājagaha vassāvāsa osao.  Ayampi kho samao Gotamo saghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca (M.77./II,3.) ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi Rājagaha vassāvāsa osao.  Ko nu kho imesa bhavata samaabrāhmaṇāna saghīna gaṇīna gaṇācariyāna ñātāna yasassīna titthakarāna sādhusammatāna bahujanassa sāvakāna sakkato garukato mānito pūjito, kañca pana sāvakā sakkatvā garu katvā § upanissāya viharantī’”ti? 

 239.“Tatrekacce evamāhasu-- ‘aya kho pūrao Kassapo saghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakāna na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana pūraa Kassapa sāvakā sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti.  Bhūtapubba pūrao Kassapo anekasatāya parisāya dhamma deseti.  Tatraññataro pūraassa Kassapassa sāvako saddamakāsi-- “Mā bhonto pūraa Kassapa etamattha pucchittha; neso eta jānāti; mayameta jānāma, amhe etamattha pucchatha; mayameta bhavantāna byākarissāmā”ti.  Bhūtapubba pūrao Kassapo (CS:pg.2.196) bāhā paggayha kandanto na labhati-- “Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha.  Nete, bhavante, pucchanti, amhe ete pucchanti; mayametesa byākarissāmā”ti.  Bahū kho pana pūraassa Kassapassa sāvakā vāda āropetvā apakkantā-- “Na tva ima dhammavinaya ājānāsi, aha ima dhammavinaya ājānāmi ki tva ima dhammavinaya ājānissasi?  Micchāpaipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaipanno, sahita me, asahita te, purevacanīya pacchā avaca, pacchāvacanīya pure avaca, adhiciṇṇa te viparāvatta, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbehehi vā sace pahosī”ti.  Iti pūrao Kassapo sāvakāna na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana pūraa Kassapa sāvakā sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti.  Akkuṭṭho ca pana pūrao Kassapo dhammakkosenā’”ti. 

 (M.77./II,4.) “Ekacce evamāhasu-- ‘Ayampi kho Makkhali Gosālo …pe… Ajito Kesakambalo… Pakudho Kaccāyano… Sañjayo Belaṭṭhaputto…Nigaṇṭho Nāṭaputto saghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakāna na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana Nigaṇṭha Nāṭaputta sāvakā sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti.  Bhūtapubba Nigaṇṭho Nāṭaputto anekasatāya parisāya dhamma deseti.  Tatraññataro Nigaṇṭhassa Nāṭaputtassa sāvako saddamakāsi-- mā bhonto Nigaṇṭha Nāṭaputta etamattha pucchittha; neso eta jānāti; mayameta jānāma, amhe etamattha pucchatha; mayameta bhavantāna byākarissāmāti.  Bhūtapubba Nigaṇṭho Nāṭaputto bāhā paggayha kandanto na labhati-- “Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha.  Nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti; mayametesa byākarissāmā”ti.  Bahū kho pana Nigaṇṭhassa Nāṭaputtassa sāvakā vāda āropetvā apakkantā-- “Na tva ima dhammavinaya ājānāsi, aha ima dhammavinaya ājānāmi.  Ki tva ima dhammavinaya ājānissasi?  Micchāpaipanno tvamasi.  Ahamasmi sammāpaipanno.  Sahita me asahita te, purevacanīya pacchā avaca, pacchāvacanīya pure avaca, adhiciṇṇa te viparāvatta, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbehehi (CS:pg.2.197) vā sace pahosī”ti.  Iti Nigaṇṭho Nāṭaputto sāvakāna na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana Nigaṇṭha Nāṭaputta sāvakā sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti.  Akkuṭṭho ca pana Nigaṇṭho Nāṭaputto dhammakkosenā’”ti. 

 240. “Ekacce evamāhasu-- ‘Ayampi kho samao Gotamo saghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakāna sakkato garukato mānito pūjito, samaañca pana Gotama sāvakā sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti.  Bhūtapubba samao Gotamo anekasatāya parisāya dhamma desesi.  Tatraññataro samaassa Gotamassa sāvako ukkāsi.  Tamenāññataro sabrahmacārī jaṇṇukena § ghaṭṭesi-- “Appasaddo (M.77./II,5.) āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi, satthā no Bhagavā dhamma desesī”ti.  Yasmi samaye samao Gotamo anekasatāya parisāya dhamma deseti, neva tasmi samaye samaassa Gotamassa sāvakāna khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā.  Tamena mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo § paccupaṭṭhito hoti-- “Ya no Bhagavā dhamma bhāsissati ta no sossāmā”ti.  Seyyathāpi nāma puriso cātummahāpathe khuddamadhu § anelaka pīḷeyya § .  Tamena mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito assa.  Evameva yasmi samaye samao Gotamo anekasatāya parisāya dhamma deseti, neva tasmi samaye samaassa Gotamassa sāvakāna khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā.  Tamena mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti “Ya no Bhagavā dhamma bhāsissati ta no sossāmā”ti.  Yepi samaassa Gotamassa sāvakā sabrahmacārīhi sampayojetvā sikkha paccakkhāya hīnāyāvattanti tepi satthu ceva vaṇṇavādino honti, dhammassa ca vaṇṇavādino honti, saghassa ca vaṇṇavādino honti, attagarahinoyeva honti anaññagarahino, “Mayamevamhā alakkhikā maya appapuññā te maya eva svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimhā yāvajīva (CS:pg.2.198) paripuṇṇa parisuddha brahmacariya caritun”ti.  Te ārāmikabhūtā vā upāsakabhūtā vā pañcasikkhāpade samādāya vattanti.  Iti samao Gotamo sāvakāna sakkato garukato mānito pūjito, samaañca pana Gotama sāvakā sakkatvā garu katvā upanissāya viharantī’”ti. 

 241. “Kati pana tva, Udāyi, mayi dhamme samanupassasi, yehi mama § sāvakā sakkaronti garu karonti § mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharantī”ti?  “Pañca kho aha, bhante, Bhagavati dhamme samanupassāmi yehi Bhagavanta sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti.  Katame pañca?  Bhagavā hi, bhante, appāhāro, appāhāratāya ca vaṇṇavādī.  Yampi, bhante, Bhagavā appāhāro, appāhāratāya ca vaṇṇavādī ima kho aha, bhante, Bhagavati pahama dhamma samanupassāmi yena Bhagavanta sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 (M.77./II,6.) “Puna capara, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī.  Yampi, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, ima kho aha, bhante, Bhagavati dutiya dhamma samanupassāmi yena Bhagavanta sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 “Puna capara, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī.  Yampi, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, ima kho aha, bhante, Bhagavati tatiya dhamma samanupassāmi yena Bhagavanta sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 “Puna capara, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī.  Yampi, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, ima (CS:pg.2.199) kho aha, bhante, Bhagavati catuttha dhamma samanupassāmi yena Bhagavanta sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 “Puna capara, bhante, Bhagavā pavivitto, pavivekassa ca vaṇṇavādī Yampi, bhante, Bhagavā pavivitto, pavivekassa ca vaṇṇavādī, ima kho aha, bhante, Bhagavati pañcama dhamma samanupassāmi yena Bhagavanta sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 “Ime kho aha, bhante, Bhagavati pañca dhamme samanupassāmi yehi Bhagavanta sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharantī”ti. 

 242. “‘Appāhāro samao Gotamo, appāhāratāya ca vaṇṇavādī’ti, iti ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi.  (M.77./II,6.) Aha kho pana, Udāyi, appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi bhiyyopi bhuñjāmi.  ‘Appāhāro samao Gotamo, appāhāratāya ca vaṇṇavādī’ti, iti ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, ye te, Udāyi, mama sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi na ma te iminā dhammena sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu. 

 “‘Santuṭṭho samao Gotamo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā pasukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā sakārakūṭā vā pāpaikā vā nantakāni § uccinitvā § saghāṭi karitvā dhārenti.  Aha kho panudāyi, appekadā gahapaticīvarāni dhāremi (CS:pg.2.200) dahāni satthalūkhāni alābulomasāni.  ‘Santuṭṭho samao Gotamo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, ye te, Udāyi, mama sāvakā pasukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā sakārakūṭā vā pāpaikā vā nantakāni uccinitvā saghāṭi karitvā dhārenti, na ma te iminā dhammena sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu. 

 “‘Santuṭṭho samao Gotamo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchāsake vate ratā, te antaraghara paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti.  Aha kho panudāyi, appekadā nimantanepi § bhuñjāmi sālīna odana (M.77./II,6.) vicitakāḷaka anekasūpa anekabyañjana.  ‘Santuṭṭho samao Gotamo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, ye te, Udāyi, mama sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchāsake vate ratā te antaraghara paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti, na ma te iminā dhammena sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu. 

 “‘Santuṭṭho samao Gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā, te aṭṭhamāse channa na upenti.  Aha kho panudāyi, appekadā kūṭāgāresupi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phusitaggaesu § pihitavātapānesu.  ‘Santuṭṭho samao Gotamo itarītarena (CS:pg.2.201) senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, ye te, Udāyi, mama sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā te aṭṭhamāse channa na upenti, na ma te iminā dhammena sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu. 

 “‘Pavivitto samao Gotamo, pavivekassa ca vaṇṇavādī’ti, iti ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā āraññikā pantasenāsanā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogāhetvā viharanti, te anvaddhamāsa saghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya.  Aha kho panudāyi, appekadā ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi.  ‘Pavivitto samao Gotamo, pavivekassa ca vaṇṇavādī’ti, iti (M.77./II,9.) ce ma, Udāyi, sāvakā sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu, ye te, Udāyi, mama sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogāhetvā viharanti te anvaddhamāsa saghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya, na ma te iminā dhammena sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyu. 

 “Iti kho, Udāyi, na mama sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 243. “Atthi kho, Udāyi, aññe ca pañca dhammā yehi pañcahi dhammehi mama sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti.  Katame pañca?  Idhudāyi, mama sāvakā adhisīle sambhāventi-- ‘sīlavā samao Gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato’ti.  Yampudāyi § , mama sāvakā adhisīle sambhāventi-- ‘sīlavā samao Gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato’ti, aya kho, Udāyi (CS:pg.2.202) pahamo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 244. “Puna capara, Udāyi, mama sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi-- ‘jānayevāha samao Gotamo-- jānāmīti, passayevāha samao Gotamo-- passāmīti; abhiññāya samao Gotamo dhamma deseti no anabhiññāya; sanidāna samao Gotamo dhamma deseti no anidāna; sappāṭihāriya samao Gotamo dhamma deseti no appāṭihāriyan’ti.  Yampudāyi, mama sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi-- ‘jānayevāha samao Gotamo-- jānāmīti, passayevāha samao Gotamo-- passāmīti; abhiññāya samao Gotamo dhamma deseti no anabhiññāya; sanidāna samao Gotamo dhamma deseti no anidāna; sappāṭihāriya samao Gotamo dhamma deseti no appāṭihāriyan’ti, aya kho, Udāyi, dutiyo dhammo yena mama (M.77./II,10.) sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 245. “Puna capara, Udāyi, mama sāvakā adhipaññāya sambhāventi-- ‘paññavā samao Gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato; ta vata anāgata vādapatha na dakkhati, uppanna vā parappavāda na sahadhammena suniggahita niggahissatīti-- neta hāna vijjati’.  Ta ki maññasi, Udāyi, api nu me sāvakā eva jānantā eva passantā antarantarā katha opāteyyun”ti? 

 “No heta, bhante”. 

 “Na kho panāha, Udāyi, sāvakesu anusāsani paccāsīsāmi § ; aññadatthu mamayeva sāvakā anusāsani paccāsīsanti. 

 “Yampudāyi, mama sāvakā adhipaññāya sambhāventi-- ‘paññavā samao Gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato; ta vata anāgata vādapatha na dakkhati, uppanna vā parappavāda na sahadhammena niggahita niggahissatīti-- neta hāna vijjati’.  Aya kho, Udāyi, tatiyo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 246. “Puna (CS:pg.2.203) capara, Udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te ma upasakamitvā dukkha ariyasacca pucchanti, tesāha dukkha ariyasacca puṭṭho byākaromi, tesāha citta ārādhemi pañhassa veyyākaraena; te ma dukkhasamudaya… dukkhanirodha… dukkhanirodhagāmini paipada ariyasacca pucchanti, tesāha dukkhanirodhagāmini paipada ariyasacca puṭṭho byākaromi tesāha citta ārādhemi pañhassa veyyākaraena.  Yampudāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te ma upasakamitvā dukkha ariyasacca pucchanti, tesāha dukkha ariyasacca puṭṭho byākaromi, tesāha citta ārādhemi pañhassa veyyākaraena.  Te ma dukkhasamudaya dukkhanirodha… dukkhanirodhagāmini paipada ariyasacca pucchanti.  Tesāha dukkhanirodhagāmini paipada ariyasacca puṭṭho byākaromi.  Tesāha citta ārādhemi pañhassa veyyākaraena.  Aya kho, Udāyi, catuttho dhammo (M.77./II,11.) yena mama sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 247. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi.  Idhudāyi, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa; vedanāsu vedanānupassī viharati… citte cittānupassī viharati… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyy loke abhijjhādomanassa.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi.  Idhudāyi bhikkhu anuppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna anuppādāya chanda janeti, vāyamati, vīriya ārabhati, citta paggahāti, padahati; uppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya chanda janeti, vāyamati, vīriya ārabhati, citta paggahāti, padahati; anuppannāna kusalāna dhammāna uppādāya chanda janeti, vāyamati, vīriya ārabhati, citta paggahāti, padahati; uppannāna kusalāna dhammāna hitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti, vāyamati, vīriya ārabhati, citta paggahāti, padahati.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 “Puna (CS:pg.2.204) capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi.  Idhudāyi, bhikkhu chandasamādhipadhānasakhārasamannāgata iddhipāda bhāveti, vīriyasamādhipadhānasakhārasamannāgata iddhipāda bhāveti, cittasamādhipadhānasakhārasamannāgata iddhipāda bhāveti, vīmasāsamādhipadhānasakhārasamannāgata iddhipāda bhāveti.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā pañcindriyāni bhāventi.  Idhudāyi (M.77./II,12.) bhikkhu saddhindriya bhāveti upasamagāmi sambodhagāmi; vīriyindriya bhāveti …pe… satindriya bhāveti… samādhindriya bhāveti… paññindriya bhāveti upasamagāmi sambodhagāmi.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā pañca balāni bhāventi.  Idhudāyi, bhikkhu saddhābala bhāveti upasamagāmi sambodhagāmi; vīriyabala bhāveti …pe… satibala bhāveti… samādhibala bhāveti… paññābala bhāveti upasamagāmi sambodhagāmi.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā sattabojjhage bhāventi.  Idhudāyi, bhikkhu satisambojjhaga bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi; dhammavicayasambojjhaga bhāveti …pe… vīriyasambojjhaga bhāveti… pītisambojjhaga bhāveti… passaddhisambojjhaga bhāveti… samādhisambojjhaga bhāveti… upekkhāsambojjhaga bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā ariya aṭṭhagika magga bhāventi.  Idhudāyi, bhikkhu sammādiṭṭhi bhāveti, sammāsakappa bhāveti, sammāvāca bhāveti sammākammanta bhāveti, sammā-ājīva bhāveti, sammāvāyāma bhāveti, sammāsati (CS:pg.2.205) bhāveti, sammāsamādhi bhāveti.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 248. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā aṭṭha vimokkhe bhāventi.  Rūpī rūpāni passati, aya pahamo vimokkho; ajjhatta arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, aya dutiyo vimokkho; subhanteva adhimutto hoti, aya tatiyo vimokkho; sabbaso rūpasaññāna (M.77./II,13.) samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati, aya catuttho vimokkho; sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati, aya pañcamo vimokkho; sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati, aya chaṭṭho vimokkho; sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja viharati, aya sattamo vimokkho; sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharati, aya aṭṭhamo vimokkho.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 249.“Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā aṭṭha abhibhāyatanāni bhāventi.  Ajjhatta rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni.  ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti eva saññī hoti.  Ida pahama abhibhāyatana. 

 “Ajjhatta rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni.  ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti eva saññī hoti.  Ida dutiya abhibhāyatana. 

 “Ajjhatta arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni.  ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti eva saññī hoti.  Ida tatiya abhibhāyatana. 

 “Ajjhatta arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni.  ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti eva saññī hoti.  Ida catuttha abhibhāyatana. 

 “Ajjhatta (CS:pg.2.206) arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni.  Seyyathāpi nāma umāpuppha nīla nīlavaṇṇa nīlanidassana nīlanibhāsa, seyyathāpi vā pana ta vattha Bārāṇaseyyaka ubhatobhagavimaṭṭha nīla nīlavaṇṇa nīlanidassana nīlanibhāsa; evameva ajjhatta arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni.  ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti eva saññī hoti.  Ida pañcama (M.77./II,14.) abhibhāyatana

 “Ajjhatta arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni.  Seyyathāpi nāma kaikārapuppha pīta pītavaṇṇa pītanidassana pītanibhāsa, seyyathāpi vā pana ta vattha Bārāṇaseyyaka ubhatobhāgavimaṭṭha pīta pītavaṇṇa pītanidassana pītanibhāsa; evameva ajjhatta arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni.  ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti eva saññī hoti.  Ida chaṭṭha abhibhāyatana. 

 “Ajjhatta arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni.  Seyyathāpi nāma bandhujīvakapuppha lohitaka lohitakavaṇṇa lohitakanidassana lohitakanibhāsa, seyyathāpi vā pana ta vattha Bārāṇaseyyaka ubhatobhagavimaṭṭha lohitaka lohitakavaṇṇa lohitakanidassana lohitakanibhāsa; evameva ajjhatta arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni.  ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti eva saññī hoti.  Ida sattama abhibhāyatana. 

 “Ajjhatta arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni.  Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathāpi vā pana ta vattha Bārāṇaseyyaka ubhatobhagavimaṭṭha odāta odātavaṇṇa odātanidassana odātanibhāsa; evameva ajjhatta arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni ‘Tāni abhibhuyya jānāmi (CS:pg.2.207) passāmī’ti evasaññī hoti.  Ida aṭṭhama abhibhāyatana.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 250. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā dasa kasiṇāyatanāni bhāventi.  Pathavīkasiameko sañjānāti uddhamadho tiriya advaya appamāṇa; āpokasiameko sañjānāti …pe… tejokasiameko sañjānāti… vāyokasiameko sañjānāti… nīlakasiameko sañjānāti… pītakasiameko sañjānāti… lohitakasiameko sañjānāti… odātakasiameko sañjānāti… ākāsakasiameko sañjānāti (M.77./II,15.) viññāṇakasiameko sañjānāti uddhamadho tiriya advaya appamāṇa.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 251. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā cattāri jhānāni bhāventi.  Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphua hoti.  Seyyathāpi, Udāyi, dakkho nhāpako § vā nhāpakantevāsī vā kasathāle nhānīyacuṇṇāni § ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka sanneyya, sāya nhānīyapiṇḍi § snehānugatā snehapareto santarabāhirā phuṭā snehena na ca pagghariṇī; evameva kho, Udāyi, bhikkhu imameva kāya vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphua hoti. 

 “Puna capara, Udāyi, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphua hoti (CS:pg.2.208) Seyyathāpi, Udāyi, udakarahado gambhīro ubbhidodako § .  Tassa nevassa puratthimāya disāya  udakassa āyamukha na pacchimāya disāya udakassa āyamukha, na uttarāya disāya udakassa āyamukha, na dakkhiṇāya disāya (M.77./II,16.)udakassa āyamukha, devo ca na kālena kāla sammā dhāra anuppaveccheyya; atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahada sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa § kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphua assa.  Evameva kho, Udāyi, bhikkhu imameva kāya samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphua hoti. 

 “Puna capara, Udāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiya jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphua hoti.  Seyyathāpi, Udāyi, uppaliniya vā paduminiya vā puṇḍarīkiniya vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake savaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvata, uppalāna vā padumāna vā puṇḍarīkāna vā sītena vārinā apphua assa; evameva kho, Udāyi, bhikkhu imameva kāya nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphua hoti. 

 “Puna capara, Udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphua hoti.  Seyyathāpi, Udāyi, puriso odātena vatthena sasīsa pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena (CS:pg.2.209) apphua assa; evameva kho, Udāyi, bhikkhu imameva kāya parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena (M.77./II,17.) cetasā pariyodātena apphua hoti.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 252. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā eva pajānanti-- ‘aya kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhasanadhammo; idañca pana me viññāṇa ettha sita ettha paibaddha’.  Seyyathāpi, Udāyi, mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno; tatrida sutta āvuta nīla vā pīta vā lohita vā odāta vā paṇḍusutta vā.  Tamena cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya-- ‘aya kho mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno; tatrida sutta āvuta nīla vā pīta vā lohita vā odāta vā paṇḍusutta vā’ti.  Evameva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā eva pajānanti-- ‘aya kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhasanadhammo; idañca pana me viññāṇa ettha sita ettha paibaddhan’ti.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 253. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā imamhā kāyā añña kāya abhinimminanti rūpi manomaya sabbagapaccagi ahīnindriya.  Seyyathāpi, Udāyi, puriso muñjamhā īsika pabbāheyya; tassa evamassa-- ‘aya muñjo, aya īsikā; añño muñjo, aññā īsikā; muñjamhātveva īsikā pabbāḷhā’ti.  Seyyathā vā panudāyi, puriso asi kosiyā pabbāheyya; tassa evamassa-- ‘aya asi, aya kosi; añño asi aññā kosi; kosiyātveva asi pabbāḷho’ti.  Seyyathā vā, (M.77./II,18.) panudāyi puriso ahi karaṇḍā uddhareyya; tassa evamassa-- ‘aya ahi, aya karaṇḍo; añño (CS:pg.2.210) ahi, añño karaṇḍo; karaṇḍātveva ahi ubbhato’ti.  Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā imamhā kāyā añña kāya abhinimminanti rūpi manomaya sabbagapaccagi ahīnindriya.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 254. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā anekavihita iddhividha paccanubhonti-- ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāva, tirobhāva; tirokuṭṭa tiropākāra tiropabbata asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujja karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne § gacchanti, seyyathāpi pathaviya; ākāsepi pallakena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuo; imepi candimasūriye evamahiddhike evamahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasa vattenti.  Seyyathāpi, Udāyi, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya ya yadeva bhājanavikati ākakheyya ta tadeva kareyya abhinipphādeyya; seyyathā vā panudāyi, dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmi dantasmi ya yadeva dantavikati ākakheyya ta tadeva kareyya abhinipphādeyya; seyyathā vā panudāyi, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmi suvaṇṇasmi ya yadeva suvaṇṇavikati ākakheyya ta tadeva kareyya abhinipphādeyya.  Evameva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā anekavihita iddhividha paccanubhonti-- ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāva, tirobhāva; tirokuṭṭa tiropākāra tiropabbata asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujja karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti seyyathāpi pathaviya; ākāsepi pallakena kamanti, seyyathāpi (M.77./II,19.) pakkhī  sakuo; imepi candimasūriye evamahiddhike evamahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena (CS:pg.2.211) vasa vattenti.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 255. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suanti-- dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca.  Seyyathāpi, Udāyi, balavā sakhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya; evameva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suanti-- dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 256. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā parasattāna parapuggalāna cetasā ceto paricca pajānanti-- sarāga vā citta ‘sarāga cittan’ti pajānanti, vītarāga vā citta ‘vītarāga cittan’ti pajānanti; sadosa vā citta ‘sadosa cittan’ti pajānanti, vītadosa vā citta ‘vītadosa cittan’ti pajānanti; samoha vā citta ‘samoha cittan’ti pajānanti, vītamoha vā citta ‘vītamoha cittan’ti pajānanti; sakhitta vā citta ‘sakhitta cittan’ti pajānanti, vikkhitta vā citta ‘vikkhitta cittan’ti pajānanti; mahaggata vā citta ‘mahaggata cittan’ti pajānanti, amahaggata vā citta ‘amahaggata cittan’ti pajānanti; sa-uttara vā citta ‘sa-uttara cittan’ti pajānanti, anuttara vā citta ‘anuttara cittan’ti pajānanti; samāhita vā citta ‘samāhita cittan’ti pajānanti, asamāhita vā citta ‘asamāhita cittan’ti pajānanti; vimutta vā citta ‘vimutta cittan’ti pajānanti, avimutta vā citta ‘avimutta cittan’ti pajānanti.  Seyyathāpi, Udāyi, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte saka mukhanimitta paccavekkhamāno sakaika vā ‘sakaikan’ti § jāneyya (M.77./II,20.) akaika vā ‘akaikan’ti § jāneyya; evameva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā parasattāna parapuggalāna cetasā ceto paricca pajānanti-- sarāga (CS:pg.2.212) vā citta ‘sarāga cittan’ti pajānanti, vītarāga vā citta …pe… sadosa vā citta… vītadosa vā citta… samoha vā citta… vītamoha vā citta… sakhitta vā citta… vikkhitta vā citta… mahaggata vā citta… amahaggata vā citta… sa-uttara vā citta… anuttara vā citta… samāhita vā citta… asamāhita vā citta… vimutta vā citta… avimutta vā citta ‘avimutta cittan’ti pajānanti.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 257. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā anekavihita pubbenivāsa anussaranti, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tisampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe-- ‘amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti.  Iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.  Seyyathāpi, Udāyi, puriso sakamhā gāmā añña gāma gaccheyya, tamhāpi gāmā añña gāma gaccheyya; so tamhā gāmā sakayeva gāma paccāgaccheyya; tassa evamassa-- ‘aha kho sakamhā gāmā añña gāma agacchi, tatra eva aṭṭhāsi (M.77./II,21.) eva nisīdi eva abhāsi eva tuhī ahosi; tamhāpi gāmā amu gāma agacchi, tatrāpi eva aṭṭhāsi eva nisīdi eva abhāsi eva tuhī ahosi, somhi tamhā gāmā sakayeva gāma paccāgato’ti.  Evameva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā anekavihita pubbenivāsa anussaranti, seyyathida--Ekampi jāti …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussaranti.  Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 258. “Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte (CS:pg.2.213) passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti-- ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannā’ti.  Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti.  Seyyathāpi, Udāyi, dve agārā sadvārā § .  Tatra cakkhumā puriso majjhe hito passeyya manusse geha pavisantepi nikkhamantepi anucakamantepi anuvicarantepi; evameva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti …pe… tatra ca pa me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. 

 (M.77./II,21.) 259.“Puna capara, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.  Seyyathāpi, Udāyi, pabbatasakhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre hito passeyya sippisambukampi § sakkharakahalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi.  Tassa evamassa-- ‘aya kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatrime sippisambukāpi sakkharakahalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī’ti.  Evameva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakāna paipadā, yathāpaipannā me sāvakā āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.  Tatra ca pana me (CS:pg.2.214) sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.  Aya kho, Udāyi, pañcamo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharanti. 

 “Ime kho, Udāyi, pañca dhammā yehi mama sāvakā sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garu katvā upanissāya viharantī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano Sakuludāyī paribbājako Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Mahāsakuludāyisutta niṭṭhita sattama. 

 

 

 (M.78.)8. Samaamuṇḍikasutta沙門文祁子經

u《中阿含179經》五支物主經(T1.720.)

 260. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena Uggāhamāno paribbājako samaamuṇḍikāputto § samayappavādake tindukācīre ekasālake Mallikāya ārāme (M.77./II,21.) paivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhi pañcamattehi paribbājakasatehi.  Atha kho Pañcakago thapati Sāvatthiyā nikkhami divā divassa Bhagavanta dassanāya.  Atha kho Pañcakagassa thapatissa etadahosi--“Akālo kho tāva Bhagavanta dassanāya; paisallīno Bhagavā.  Manobhāvaniyānampi bhikkhūna asamayo dassanāya; paisallīnā manobhāvaniyā bhikkhū.  Yanūnāha yena samayappavādako tindukācīro ekasālako Mallikāya ārāmo yena Uggāhamāno paribbājako samaamuṇḍikāputto tenupasakameyyan”ti.  Atha kho Pañcakago thapati yena samayappavādako tindukācīro ekasālako Mallikāya ārāmo yena Uggāhamāno paribbājako samaamuṇḍikāputto tenupasakami. 

 Tena kho pana samayena Uggāhamāno paribbājako samaamuṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhi nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihita tiracchānakatha kathentiyā, seyyathida-- rājakatha corakatha mahāmattakatha senākatha bhayakatha yuddhakatha (CS:pg.2.215) annakatha pānakatha vatthakatha sayanakatha mālākatha gandhakatha ñātikatha yānakatha gāmakatha nigamakatha nagarakatha janapadakatha itthikatha sūrakatha visikhākatha kumbhaṭṭhānakatha pubbapetakatha nānattakatha lokakkhāyika samuddakkhāyika itibhavābhavakatha iti vā. 

 Addasā kho Uggāhamāno paribbājako samaamuṇḍikāputto Pañcakaga thapati dūratova āgacchanta.  Disvāna saka parisa saṇṭhāpesi-- “Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha; aya samaassa Gotamassa sāvako āgacchati Pañcakago thapati.  Yāvatā kho pana samaassa Gotamassa sāvakā gihī odātavasanā Sāvatthiya paivasanti aya tesa aññataro Pañcakago thapati.  Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino; appeva nāma appasadda parisa viditvā upasakamitabba maññeyyā”ti.  Atha kho te paribbājakā tuhī ahesu. 

 261. Atha kho Pañcakago thapati yena Uggāhamāno paribbājako samaamuṇḍikāputto tenupasakami; upasakamitvā Uggāhamānena paribbājakena samaamuṇḍikāputtena saddhi (M.78./II,24.) sammodi Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Pañcakaga thapati Uggāhamāno paribbājako samaamuṇḍikāputto etadavoca--“Catūhi kho aha, gahapati, dhammehi samannāgata purisapuggala paññapemi sampannakusala paramakusala uttamapattipatta samaa ayojjha.  Katamehi catūhi?  Idha, gahapati, na kāyena pāpakamma karoti, na pāpaka vāca bhāsati, na pāpaka sakappa sakappeti, na pāpaka ājīva ājīvati-- imehi kho aha, gahapati, catūhi dhammehi samannāgata purisapuggala paññapemi sampannakusala paramakusala uttamapattipatta samaa ayojjhan”ti. 

 Atha kho Pañcakago thapati Uggāhamānassa paribbājakassa samaamuṇḍikāputtassa bhāsita neva abhinandi nappaikkosi.  Anabhinanditvā appaikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi-- “Bhagavato santike etassa bhāsitassa attha ājānissāmī”ti.  Atha kho Pañcakago thapati yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Pañcakago thapati yāvatako ahosi Uggāhamānena (CS:pg.2.216) paribbājakena samaamuṇḍikāputtena saddhi kathāsallāpo ta sabba Bhagavato ārocesi. 

 262. Eva vutte, Bhagavā Pañcakaga thapati etadavoca--“Eva sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samao ayojjho, yathā Uggāhamānassa paribbājakassa samaamuṇḍikāputtassa vacana.  Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyotipi na hoti, kuto pana kāyena pāpakamma karissati, aññatra phanditamattā!  Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa vācātipi na hoti, kuto pana pāpaka vāca bhāsissati, aññatra roditamattā Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sakappotipi na hoti, kuto pana pāpaka sakappa sakappissati, aññatra vikūjitamattā § !  Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājīvotipi na hoti, kuto pana (M.78./II,24.) pāpaka ājīva ājīvissati, aññatra mātuthaññā!  Eva sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samao ayojjho, yathā Uggāhamānassa paribbājakassa samaamuṇḍikāputtassa vacana.

 263. “Catūhi kho aha, thapati, dhammehi samannāgata purisapuggala paññapemi na ceva sampannakusala na paramakusala na uttamapattipatta samaa ayojjha, api cima dahara kumāra manda uttānaseyyaka samadhigayha tiṭṭhati.  Katamehi catūhi?  Idha, thapati, na kāyena pāpakamma karoti, na pāpaka vāca bhāsati, na pāpaka sakappa sakappeti, na pāpaka ājīva ājīvati-- imehi kho aha, thapati, catūhi dhammehi samannāgata purisapuggala paññapemi na ceva sampannakusala na paramakusala na uttamapattipatta samaa ayojjha, api cima dahara kumāra manda uttānaseyyaka samadhigayha tiṭṭhati. 

 “Dasahi kho aha, thapati, dhammehi samannāgata purisapuggala paññapemi sampannakusala paramakusala uttamapattipatta samaa ayojjha.  Ime akusalā sīlā; tamaha § , thapati, veditabbanti vadāmi.  Itosamuṭṭhānā akusalā (CS:pg.2.217) sīlā; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Idha akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Eva paipanno akusalāna sīlāna nirodhāya paipanno hoti; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi. 

 “Ime kusalā sīlā; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Itosamuṭṭhānā kusalā sīlā; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Idha kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Eva paipanno kusalāna sīlāna nirodhāya paipanno hoti; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi. 

 “Ime akusalā sakappā; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Itosamuṭṭhānā akusalā sakappā tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Idha (M.78./II,24.) akusalā sakappā aparisesā nirujjhanti; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Eva paipanno akusalāna sakappāna nirodhāya paipanno hoti; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi. 

 “Ime kusalā sakappā; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Itosamuṭṭhānā kusalā sakappā tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Idha kusalā sakappā aparisesā nirujjhanti; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi.  Eva paipanno kusalāna sakappāna nirodhāya paipanno hoti; tamaha, thapati, veditabbanti vadāmi. 

 264. “Katame ca, thapati, akusalā sīlā?  Akusala kāyakamma, akusala vacīkamma, pāpako ājīvo-- ime vuccanti, thapati, akusalā sīlā. 

 “Ime ca, thapati, akusalā sīlā kisamuṭṭhānā?  Samuṭṭhānampi nesa vutta.  ‘Cittasamuṭṭhānā’tissa vacanīya.  Katama citta?  Cittampi hi bahu anekavidha nānappakāraka.  Ya citta sarāga sadosa samoha, itosamuṭṭhānā akusalā sīlā. 

 “Ime ca, thapati, akusalā sīlā kuhi aparisesā nirujjhanti?  Nirodhopi nesa vutto.  Idha, thapati, bhikkhu kāyaduccarita pahāya kāyasucarita (CS:pg.2.218) bhāveti, vacīduccarita pahāya vacīsucarita bhāveti, manoduccarita pahāya manosucarita bhāveti, micchājīva pahāya sammājīvena jīvita kappeti-- etthete akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti. 

 “Katha paipanno, thapati, akusalāna sīlāna nirodhāya paipanno hoti?  Idha, thapati, bhikkhu anuppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna anuppādāya chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati; uppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati; anuppannāna kusalāna dhammāna uppādāya chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati; uppannāna kusalāna dhammāna hitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati.  Eva paipanno (M.78./II,27.) kho, thapati, akusalāna sīlāna nirodhāya paipanno hoti. 

 265. “Katame ca, thapati, kusalā sīlā?  Kusala kāyakamma, kusala vacīkamma, ājīvaparisuddhampi kho aha, thapati, sīlasmi vadāmi.  Ime vuccanti, thapati, kusalā sīlā. 

 “Ime ca, thapati, kusalā sīlā kisamuṭṭhānā?  Samuṭṭhānampi nesa vutta.  ‘Cittasamuṭṭhānā’tissa vacanīya.  Katama citta?  Cittampi hi bahu anekavidha nānappakāraka.  Ya citta vītarāga vītadosa vītamoha, itosamuṭṭhānā kusalā sīlā. 

 “Ime ca, thapati, kusalā sīlā kuhi aparisesā nirujjhanti?  Nirodhopi nesa vutto.  Idha, thapati, bhikkhu sīlavā hoti no ca sīlamayo, tañca cetovimutti paññāvimutti yathābhūta pajānāti; yatthassa te kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti. 

 “Katha paipanno ca, thapati, kusalāna sīlāna nirodhāya paipanno hoti?  Idha, thapati, bhikkhu anuppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna anuppādāya chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati (CS:pg.2.219) uppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya …pe… anuppannāna kusalāna dhammāna uppādāya …pe… uppannāna kusalāna dhammāna hitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati.  Eva paipanno kho, thapati, kusalāna sīlāna nirodhāya paipanno hoti. 

 266. “Katame ca, thapati, akusalā sakappā?  Kāmasakappo, byāpādasakappo, vihisāsakappo-- ime vuccanti, thapati, akusalā sakappā. 

 “Ime ca, thapati, akusalā sakappā kisamuṭṭhānā?  Samuṭṭhānampi nesa vutta.  ‘Saññāsamuṭṭhānā’tissa vacanīya.  Katamā saññā?  Saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā.  Kāmasaññā, byāpādasaññā, vihisāsaññā-- itosamuṭṭhānā akusalā sakappā. 

 “Ime ca, thapati, akusalā sakappā kuhi aparisesā nirujjhanti?  Nirodhopi nesa vutto.  Idha, thapati, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe…(M.78./II,27.) pahama jhāna upasampajja viharati; etthete akusalā sakappā aparisesā nirujjhanti. 

 “Katha paipanno ca, thapati, akusalāna sakappāna nirodhāya paipanno hoti?  Idha, thapati, bhikkhu anuppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna anuppādāya chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati; uppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya …pe… anuppannāna kusalāna dhammāna uppādāya …pe… uppannāna kusalāna dhammāna hitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati.  Eva paipanno kho, thapati, akusalāna sakappāna nirodhāya paipanno hoti. 

 267. “Katame ca, thapati, kusalā sakappā?  Nekkhammasakappo, abyāpādasakappo, avihisāsakappo-- ime vuccanti, thapati, kusalā sakappā. 

 “Ime ca, thapati, kusalā sakappā kisamuṭṭhānā?  Samuṭṭhānampi nesa vutta.  ‘Saññāsamuṭṭhānā’tissa vacanīya.  Katamā saññā?  Saññāpi hi bahū anekavidhā (CS:pg.2.220) nānappakārakā.  Nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihisāsaññā-- itosamuṭṭhānā kusalā sakappā. 

 “Ime ca, thapati, kusalā sakappā kuhi aparisesā nirujjhanti?  Nirodhopi nesa vutto.  Idha, thapati, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati; etthete kusalā sakappā aparisesā nirujjhanti. 

 “Katha paipanno ca, thapati, kusalāna sakappāna nirodhāya paipanno hoti?  Idha, thapati, bhikkhu anuppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna anuppādāya chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati; uppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya …pe… anuppannāna kusalāna dhammāna uppādāya …pe… uppannāna kusalāna dhammāna hitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati.  Eva paipanno kho, thapati, kusalāna sakappāna nirodhāya paipanno hoti. 

 268. “Katamehi cāha, thapati, dasahi dhammehi samannāgata purisapuggala (M.78./II,29.) paññapemi sampannakusala paramakusala uttamapattipatta samaa ayojjha?  Idha, thapati, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsakappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammā-ājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti-- imehi kho aha, thapati, dasahi dhammehi samannāgata purisapuggala paññapemi sampannakusala paramakusala uttamapattipatta samaa ayojjhan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano Pañcakago thapati Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Samaamuṇḍikasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

 

 (M.79.)9. Cūḷasakuludāyisutta善生優陀夷小經

u《中阿含208經》箭毛經(T1.783.)

 269.Eva (CS:pg.2.221) me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Tena kho pana samayena Sakuludāyī paribbājako Moranivāpe Paribbājakārāme paivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhi.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagaha piṇḍāya pāvisi.  Atha kho Bhagavato etadahosi--“Atippago kho tāva Rājagahe piṇḍāya caritu.  Yanūnāha yena Moranivāpo paribbājakārāmo yena Sakuludāyī paribbājako tenupasakameyyan”ti.  Atha kho Bhagavā yena Moranivāpo paribbājakārāmo tenupasakami. 

 Tena kho pana samayena Sakuludāyī paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhi nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya (M.79./II,30.) anekavihita tiracchānakatha kathentiyā, seyyathida-- rājakatha corakatha mahāmattakatha senākatha bhayakatha yuddhakatha annakatha pānakatha vatthakatha sayanakatha mālākatha gandhakatha ñātikatha yānakatha gāmakatha nigamakatha nagarakatha janapadakatha itthikatha sūrakatha visikhākatha kumbhaṭṭhānakatha pubbapetakatha nānattakatha lokakkhāyika samuddakkhāyika itibhavābhavakatha iti vā.  Addasā kho Sakuludāyī paribbājako Bhagavanta dūratova āgacchanta.  Disvāna saka parisa saṇṭhāpesi-- “Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha.  Aya samao Gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī.  Appeva nāma appasadda parisa viditvā upasakamitabba maññeyyā”ti.  Atha kho te paribbājakā tuhī ahesu

 270. Atha kho Bhagavā yena Sakuludāyī paribbājako tenupasakami.  Atha kho Sakuludāyī paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Etu kho, bhante, Bhagavā.  Svāgata, bhante, Bhagavato.  Cirassa kho, bhante, Bhagavā ima pariyāyamakāsi yadida idhāgamanāya.  Nisīdatu, bhante, Bhagavā; idamāsana paññattan”ti.  Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.  Sakuludāyīpi kho paribbājako aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Sakuludāyi paribbājaka Bhagavā etadavoca--“Kāya nuttha, Udāyi, etarahi (CS:pg.2.222) kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?  “Tiṭṭhatesā, bhante, kathā yāya maya etarahi kathāya sannisinnā.  Nesā, bhante, kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya.  Yadāha, bhante, ima parisa anupasakanto homi athāya parisā anekavihita tiracchānakatha kathentī nisinnā hoti; yadā ca kho aha, bhante, ima parisa upasakanto homi athāya parisā mamaññeva mukha ullokentī nisinnā hoti-- ‘ya no samao Udāyī dhamma bhāsissati ta § sossāmā’ti; yadā (M.79./II,31.) pana bhante, Bhagavā ima parisa upasakanto hoti athāhañceva ayañca parisā Bhagavato mukha ullokentā § nisinnā homa-- ‘ya no Bhagavā dhamma bhāsissati ta sossāmā’”ti.

 271. “Tenahudāyi, tayevettha paibhātu yathā ma paibhāseyyāti.  “Purimāni bhante, divasāni purimatarāni sabbaññū sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassana paijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita ñāṇadassana paccupaṭṭhitan’ti.  So mayā § pubbanta ārabbha pañha puṭṭho samāno aññenañña paicari, bahiddhā katha apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi.  Tassa mayha, bhante, Bhagavantayeva ārabbha sati udapādi-- ‘aho nūna Bhagavā, aho nūna Sugato!  Yo imesa dhammāna sukusalo’”ti.  “Ko pana so, Udāyi, sabbaññū sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassana paijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita ñāṇadassana paccupaṭṭhitan’ti, yo tayā pubbanta ārabbha pañha puṭṭho samāno aññenañña paicari, bahiddhā katha apanāmesi kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsī”ti?  ‘Nigaṇṭho, bhante, Nāṭaputto’ti. 

 “Yo kho, Udāyi, anekavihita pubbenivāsa anussareyya, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussareyya, so vā ma pubbanta ārabbha pañha puccheyya, ta vāha pubbanta ārabbha (M.79./II,32.) pañha puccheyya; so vā me pubbanta ārabbha pañhassa (CS:pg.2.223) veyyākaraena citta ārādheyya, tassa vāha pubbanta ārabbha pañhassa veyyākaraena citta ārādheyya. 

 “Yo § kho, Udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya, so vā ma aparanta ārabbha pañha puccheyya, ta vāha aparanta ārabbha pañha puccheyya; so vā me aparanta ārabbha pañhassa veyyākaraena citta ārādheyya, tassa vāha aparanta ārabbha pañhassa veyyākaraena citta ārādheyya. 

 “Api ca, Udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto.  Dhamma te desessāmi-- imasmi sati ida hoti, imassuppādā ida uppajjati; imasmi asati ida na hoti, imassa nirodhā ida nirujjhatī”ti. 

 “Ahañhi, bhante, yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhūta tampi nappahomi sākāra sa-uddesa anussaritu, kuto panāha anekavihita pubbenivāsa anussarissāmi, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarissāmi, seyyathāpi Bhagavā?  Ahañhi, bhante, etarahi pasupisācakampi na passāmi, kuto panāha dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānissāmi, seyyathāpi Bhagavā?  Ya pana ma, bhante, Bhagavā evamāha-- ‘api ca, Udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto; dhamma te desessāmi-- imasmi sati ida hoti, imassuppādā ida uppajjati; imasmi asati ida na hoti, imassa nirodhā ida nirujjhatī’ti tañca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati.  Appeva nāmāha, bhante, sake ācariyake Bhagavato citta ārādheyya pañhassa veyyākaraenā”ti. 

 272. “Kinti pana te, Udāyi, sake ācariyake hotī”ti?  “Amhāka, bhante, sake ācariyake eva hoti-- ‘aya paramo vaṇṇo, aya paramo vaṇṇo’”ti. 

 “Ya (CS:pg.2.224) pana te eta, Udāyi, sake ācariyake eva hoti-- ‘aya paramo vaṇṇo, aya paramo vaṇṇo’ti, katamo so paramo vaṇṇo”ti?  “Yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti. 

 “Katamo pana so paramo vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī”ti?  (M.79./II,33.) “Yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti. 

 “Dīghāpi kho te esā, Udāyi, phareyya-- ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇa na paññapesi.  Seyyathāpi, Udāyi, puriso eva vadeyya-- ‘aha yā imasmi janapade janapadakalyāṇī ta icchāmi, ta kāmemī’ti.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, ya tva janapadakalyāṇi icchasi kāmesi, jānāsi ta janapadakalyāṇi-- khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā”ti?  Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, ya tva janapadakalyāṇi icchasi kāmesi, jānāsi ta janapadakalyāṇi-- evanāmā evagottāti vāti …pe… dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maguracchavī vāti… amukasmi gāme vā nigame vā nagare vā’ti?  Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, ya tva na jānāsi na passasi, ta tva icchasi kāmesī’”ti?  Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi-- nanu eva sante, tassa purisassa appāṭihīrakata bhāsita sampajjatī”ti?  “Addhā kho, bhante, eva sante tassa purisassa appāṭihīrakata bhāsita sampajjatī”ti. 

 “Evameva kho tva, Udāyi, ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇa na paññapesī”ti. 

 “Seyyathāpi, bhante, mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, eva vaṇṇo attā hoti arogo para maraṇā”ti. 

 273. “Ta (CS:pg.2.225) ki maññasi, Udāyi, yo vā mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto (M.79./II,34.) bhāsate ca tapate ca virocati ca, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako-- imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bhante, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako-- aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo-- imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bhante, rattandhakāratimisāya telappadīpo-- aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.  

 “Ta ki maññasi, Udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho-- imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bhante, rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho-- aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamaya viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā-- imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bhante, rattiyā paccūsasamaya viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā-- aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi, yā vā rattiyā paccūsasamaya viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido § aḍḍharattasamaya cando imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bhante, tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido (CS:pg.2.226) aḍḍharattasamaya cando-- aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 

 (M.79./II,35.) “Ta ki maññasi, Udāyi, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamaya cando, yo vā vassāna pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamaya sūriyo-- imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bhante, vassāna pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamaya sūriyo-- aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 

 “Ato kho te, Udāyi, bahū hi bahutarā devā ye imesa candimasūriyāna ābhā nānubhonti, tyāha pajānāmi.  Atha ca panāha na vadāmi-- ‘yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī’ti.  Atha ca pana tva, Udāyi, ‘yvāya vaṇṇo kiminā khajjopanakena nihīnataro § ca patikiṭṭhataro ca so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇa na paññapesī”ti.  “Acchida § Bhagavā katha, acchida Sugato kathan”ti! 

 “Ki pana tva, Udāyi, eva vadesi-- ‘acchida Bhagavā katha, acchida Sugato katha’”ti?  “Amhāka, bhante, sake ācariyake eva hoti-- ‘aya paramo vaṇṇo, aya paramo vaṇṇo’ti.  Te maya, bhante, Bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā”ti. 

 274. “Ki panudāyi, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti?  “Amhāka, bhante, sake ācariyake eva hoti-- ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’”ti. 

 “Katamā pana sā, Udāyi, ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti?  “Idha, bhante, ekacco pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato (CS:pg.2.227) hoti, kāmesumicchācāra pahāya kāmesumicchācārā (M.79./II,36.) paivirato hoti, musāvāda pahāya musāvādā paivirato hoti, aññatara vā pana tapogua samādāya vattati.  Aya kho sā, bhante, ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi, yasmi samaye pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti, ekantasukhī vā tasmi samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti?  “Sukhadukkhī, bhante”. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi, yasmi samaye adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato hoti, ekantasukhī vā tasmi samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti?  “Sukhadukkhī, bhante”. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi, yasmi samaye kāmesumicchācāra pahāya kāmesumicchācārā paivirato hoti, ekantasukhī vā tasmi samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti?  “Sukhadukkhī, bhante”. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi, yasmi samaye musāvāda pahāya musāvādā paivirato hoti, ekantasukhī vā tasmi samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti?  “Sukhadukkhī, bhante”. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi, yasmi samaye aññatara tapogua samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmi samaye attā hoti sukhadukkhī vā”ti?  “Sukhadukkhī, bhante”. 

 “Ta ki maññasi, Udāyi, api nu kho vokiṇṇasukhadukkha paipada āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotī”ti § ?  “Acchida Bhagavā katha, acchida Sugato kathan”ti! 

 “Ki pana tva, Udāyi, vadesi-- ‘acchida Bhagavā katha, acchida Sugato katha’”ti?  “Amhāka, bhante, sake ācariyake eva hoti-- ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’ti.  Te maya, bhante, Bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā”ti § . 

 275. “Ki (CS:pg.2.228) pana, bhante, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti?  (M.79./II,37.) “Atthi kho, Udāyi, ekantasukho loko, atthi ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. 

 “Katamā pana sā, bhante, ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti?  “Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… pahama jhāna upasampajja viharati; vitakkavicārāna vūpasamā… dutiya jhāna upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā… tatiya jhāna upasampajja viharati-- aya kho sā, Udāyi, ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. 

 “Na § kho sā, bhante, ākāravatī paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya, sacchikato hissa, bhante, ettāvatā ekantasukho loko hotī”ti.  “Na khvāssa, Udāyi, ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti; ākāravatītveva sā paipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā”ti. 

 Eva vutte, Sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsaddamahāsaddā ahosi-- “Ettha maya anassāma sācariyakā, ettha maya anassāma § sācariyakā!  Na maya ito bhiyyo uttaritara pajānāmā”ti.

 Atha kho Sakuludāyī paribbājako te paribbājake appasadde katvā Bhagavanta etadavoca--“Kittāvatā panāssa, bhante, ekantasukho loko sacchikato hotī”ti?  “Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catuttha jhāna… upasampajja viharati.  Yā tā devatā ekantasukha loka upapannā tāhi devatāhi saddhi santiṭṭhati sallapati sākaccha samāpajjati.  Ettāvatā khvāssa, Udāyi, ekantasukho loko sacchikato hotī”ti.

 276. “Etassa nūna, bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū Bhagavati brahmacariya carantī”ti?  “Na kho, Udāyi, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariya caranti.  Atthi kho, Udāyi (CS:pg.2.229) aññeva dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariya carantī”ti. 

 (M.79./II,38.) “Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesa sacchikiriyāhetu bhikkhū Bhagavati brahmacariya carantī”ti?  “Idhudāyi, Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā …pe… so ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae vivicceva kāmehi …pe… pahama jhāna upasampajja viharati.  Ayampi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariya caranti”. 

 “Puna capara, Udāyi, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā …pe… dutiya jhāna… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja viharati.  Ayampi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariya caranti. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.  Ayampi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariya caranti. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti.  Ayampi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariya caranti. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya (CS:pg.2.230) citta abhininnāmeti So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti …pe… ‘aya dukkhanirodho’ti… ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti… ‘ime āsavā’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavasamudayo’ti… ‘aya āsavanirodho’ti…(M.79./II,39.) ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Ayampi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariya caranti.  Ime kho, Udāyi, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariya carantī”ti. 

 277. Eva vutte, Sakuludāyī paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bhante abhikkanta, bhante!  Seyyathāpi, bhante, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha, bhante, Bhagavanta saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Labheyyāha, bhante, Bhagavato santike pabbajja, labheyya upasampadan”ti. 

 Eva vutte, Sakuludāyissa paribbājakassa parisā Sakuludāyi paribbājaka etadavocuṁ-- “Mā bhava, Udāyi, samae Gotame brahmacariya cari; mā bhava, Udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsa vasi.  Seyyathāpi nāma udakamaiko § hutvā udañcaniko § assa, eva sampadamida § bhoto Udāyissa bhavissati.  Mā bhava, Udāyi, samae Gotame brahmacariya cari; mā bhava, Udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsa vasī”ti.  Iti hida Sakuludāyissa paribbājakassa parisā Sakuludāyi paribbājaka antarāyamakāsi Bhagavati brahmacariyeti. 

 

 Cūḷasakuludāyisutta niṭṭhita navama. 

(M.80./II,40.)

 

 (M.80.)10. Vekhanasasutta鞞摩那修經

u《中阿含209經》鞞摩那修經(T1.786.)

 278. Eva (CS:pg.2.231) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Vekhanaso § paribbājako yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho Vekhanaso paribbājako Bhagavato santike udāna udānesi-- “Aya paramo vaṇṇo, aya paramo vaṇṇo”ti. 

 “Ki pana tva, Kaccāna, eva vadesi-- ‘Aya paramo vaṇṇo, aya paramo vaṇṇo’ti?  Katamo, Kaccāna, so paramo vaṇṇo”ti? 

 “Yasmā, bho Gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti. 

 “Katamo pana so, Kaccāna, vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī”ti? 

 “Yasmā, bho Gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo”ti. 

 “Dīghāpi kho te esā, Kaccāna, phareyya-- ‘Yasmā, bho Gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇa na paññapesi.  Seyyathāpi, Kaccāna, puriso eva vadeyya-- ‘aha yā imasmi janapade janapadakalyāṇī, ta icchāmi ta kāmemī’ti.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, ya tva janapadakalyāṇi icchasi kāmesi, jānāsi ta janapadakalyāṇi-- khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā’ti?  Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, ya tva janapadakalyāṇi icchasi kāmesi, jānāsi ta janapadakalyāṇi ‘evanāmā evagottāti vāti …pe… dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maguracchavī vāti… amukasmi gāme vā nigame vā nagare vā’ti?  Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.  Tamena eva vadeyyu-- ‘ambho purisa, ya tva na jānāsi na passasi, ta tva icchasi kāmesī’”ti?  Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. 

 “Ta (M.80./II,41.) ki maññasi, Kaccāna, nanu eva sante tassa purisassa appāṭihīrakata bhāsita sampajjatī”ti?  “Addhā kho, bho Gotama, eva sante tassa purisassa appāṭihīrakata (CS:pg.2.232) bhāsita sampajjatī”ti.  “Evameva kho tva, Kaccāna, ‘yasmā, bho Gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi; tañca vaṇṇa na paññapesī”ti.  “Seyyathāpi, bho Gotama, mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, eva vaṇṇo attā hoti arogo para maraṇā”ti. 

 279.“Ta ki maññasi, Kaccāna, yo vā mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bho Gotama, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 

 “Ta ki maññasi, Kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bho Gotama, rattandhakāratimisāya telappadīpo, aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 

 “Ta ki maññasi, Kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho, imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bho Gotama, rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho, aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti. 

 “Ta ki maññasi, Kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāya mahā-aggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamaya (M.80./II,42.) viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bho Gotama, rattiyā paccūsasamaya viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.  “Ta ki maññasi, Kaccāna, yā vā rattiyā paccūsasamaya viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake (CS:pg.2.233) deve abhido aḍḍharattasamaya cando, imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bho Gotama, tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamaya cando, aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.  “Ta ki maññasi, Kaccāna, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamaya cando, yo vā vassāna pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamaya sūriyo, imesa ubhinna vaṇṇāna katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?  “Yvāya, bho Gotama, vassāna pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamaya sūriyo-- aya imesa ubhinna vaṇṇāna abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti.  “Ato kho te, Kaccāna, bahū hi bahutarā devā ye imesa candimasūriyāna ābhā nānubhonti, tyāha pajānāmi.  Atha ca panāha na vadāmi-- ‘yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro ca paṇītataro ca natthī’ti.  Atha ca pana tva, Kaccāna, ‘yvāya vaṇṇo kiminā khajjopanakena nihīnataro ca patikiṭṭhataro ca so paramo vaṇṇo’ti vadesi; tañca vaṇṇa na paññapesi”. 

 280. “Pañca kho ime, Kaccāna, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā (M.80./II,43.) iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā-- ime kho, Kaccāna, pañca kāmaguṇā.  Ya kho, Kaccāna, ime pañca kāmague paicca uppajjati sukha somanassa ida vuccati kāmasukha.  Iti kāmehi kāmasukha, kāmasukhā kāmaggasukha tattha aggamakkhāyatī”ti. 

 Eva vutte, Vekhanaso paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Acchariya, bho Gotama, abbhuta, bho Gotama!  Yāva subhāsita cida bhotā Gotamena-- ‘kāmehi kāmasukha, kāmasukhā kāmaggasukha tattha aggamakkhāyatī’ti.  (‘kāmehi, bho Gotama, kāmasukha, kāmasukhā kāmaggasukha, tattha aggamakkhāyatī’ti) §-- “Dujjāna kho eta, Kaccāna, tayā (CS:pg.2.234) aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena aññatrācariyakena-- kāmā § vā kāmasukha vā kāmaggasukha vā.  Ye kho te, Kaccāna, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasayojanā sammadaññā vimuttā te kho eta jāneyyu-- kāmā vā kāmasukha vā kāmaggasukha vā”ti. 

 281. Eva vutte, Vekhanaso paribbājako kupito anattamano Bhagavantayeva khusento Bhagavantayeva vambhento Bhagavantayeva vadamāno “Samao § Gotamo pāpito bhavissatī”ti Bhagavanta etadavoca--“Evameva panidhekacce § samaabrāhmaṇā ajānantā pubbanta, apassantā aparanta atha ca pana ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyāti-- pajānāmā’ti-- paijānanti § .  Tesamida bhāsita hassakayeva sampajjati, nāmakayeva sampajjati, rittakayeva sampajjati, tucchakayeva sampajjatī”ti.  “Ye kho te, Kaccāna, samaabrāhmaṇā ajānantā pubbanta (M.80./II,44.) apassantā aparanta, ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyāti- pajānāmā’ti- paijānanti; tesa soyeva § sahadhammiko niggaho hoti.  Api ca, Kaccāna, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto.  Etu viññū puriso asaho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi aha dhamma desemi.  Yathānusiṭṭha tathā paipajjamāno § nacirasseva sāmaññeva ñassati sāma dakkhiti-- eva kira sammā § bandhanā vippamokkho hoti, yadida avijjā bandhanā.  Seyyathāpi, Kaccāna, daharo kumāro mando uttānaseyyako kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho assa suttabandhanehi; tassa vuddhimanvāya indriyāna paripākamanvāya tāni bandhanāni mucceyyu; so mokkhomhīti kho jāneyya no ca bandhana Evameva kho, Kaccāna, etu viññū puriso asaho amāyāvī ujujātiko, ahamanusāsāmi, aha dhamma desemi; yathānusiṭṭha tathā paipajjamāno nacirasseva sāmaññe ñassati (CS:pg.2.235) sāma dakkhiti-- ‘eva kira sammā bandhanā vippamokkho hoti, yadida avijjā bandhanā’”ti. 

 Eva vutte, Vekhanaso paribbājako Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama …pe… upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Vekhanasasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Paribbājakavaggo niṭṭhito tatiyo. 

 

 Tassuddāna--

 Puṇḍarī-aggisaha-kathināmo, Dīghanakho puna Bhāradvājagotto. 

 Sandaka-Udāyimuṇḍikaputto, maiko tathākaccāno varavaggo. 

(M.81./II,45.)

 4. Rājavaggo王品

 

  (M.81.)1. Ghaikārasutta陶師經

u《中阿含63經》鞞婆陵耆經(T1.499.)

 282. (CS:pg.2.236) Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kosalesu cārika carati mahatā bhikkhusaghena saddhi.  Atha kho Bhagavā maggā okkamma aññatarasmi padese sita pātvākāsi.  Atha kho āyasmato Ānandassa etadahosi--“Ko nu kho hetu, ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya?  Na akāraena § Tathāgatā sita pātukarontī”ti.  Atha kho āyasmā Ānando ekasa cīvara § katvā yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā Bhagavanta etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya?  Na akāraena Tathāgatā sita pātukarontī”ti.  “Bhūtapubba, Ānanda, imasmi padese vegaiga § nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso.  Vegaiga kho, Ānanda, gāmanigama Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho upanissāya vihāsi.  Idha suda, Ānanda, Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi.  Idha suda, Ānanda, Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho nisinnako bhikkhusagha ovadatī”ti.  Atha kho āyasmā Ānando catuggua saghāṭi paññapetvā Bhagavanta etadavoca--“Tena hi, bhante, Bhagavā nisīdatu ettha.  Aya bhūmipadeso dvīhi arahantehi sammāsambuddhehi paribhutto bhavissatī”ti.  Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.  Nisajja kho Bhagavā āyasmanta Ānanda āmantesi--

 “Bhūtapubba, Ānanda, imasmi padese vegaiga nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso.  Vegaiga kho, Ānanda, gāmanigama Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho upanissāya vihāsi.  Idha suda, Ānanda, Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi.  Idha suda, Ānanda, Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho nisinnako (M.81./II,46.) bhikkhusagha ovadati. 

 283. “Vegaige kho, Ānanda, gāmanigame ghaikāro § nāma kumbhakāro Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa upaṭṭhāko ahosi (CS:pg.2.237) aggupaṭṭhāko.  Ghaikārassa kho, Ānanda, kumbhakārassa Jotipālo nāma māṇavo sahāyo ahosi piyasahāyo.  Atha kho, Ānanda, ghaikāro kumbhakāro Jotipāla māṇava āmantesi--‘Āyāma, samma Jotipāla, Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha dassanāya upasakamissāma.  Sādhusammatañhi me tassa Bhagavato dassana arahato sammāsambuddhassā’ti.  Eva vutte, Ānanda, Jotipālo māṇavo ghaikāra kumbhakāra etadavoca--‘Ala, samma ghaikāra.  Ki pana tena muṇḍakena samaakena diṭṭhenā’ti?  Dutiyampi kho, Ānanda …pe… Tatiyampi kho, Ānanda, ghaikāro kumbhakāro Jotipāla māṇava etadavoca--‘Āyāma, samma Jotipāla, Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha dassanāya upasakamissāma.  Sādhusammatañhi me tassa Bhagavato dassana arahato sammāsambuddhassā’ti.  Tatiyampi kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo ghaikāra kumbhakāra etadavoca--‘Ala, samma ghaikāra.  Ki pana tena muṇḍakena samaakena diṭṭhenā’ti?  ‘Tena hi, samma Jotipāla, sottisināni § ādāya § nadi gamissāma sināyitun’ti.  ‘Eva sammā’ti kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo ghaikārassa kumbhakārassa paccassosi.  Atha kho, Ānanda, ghaikāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māṇavo sottisināni ādāya nadi agamasu sināyitu’. 

 284. “Atha kho, Ānanda, ghaikāro kumbhakāro Jotipāla māṇava āmantesi--‘aya, samma Jotipāla, Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo.  Āyāma, samma Jotipāla, Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha dassanāya upasakamissāma.  Sādhusammatañhi me tassa Bhagavato dassana arahato sammāsambuddhassā’ti.  Eva vutte, Ānanda, Jotipālo māṇavo ghaikāra kumbhakāra etadavoca--‘Ala, samma ghaikāra.  Ki pana (M.81./II,47.) tena muṇḍakena samaakena diṭṭhenā’ti?  Dutiyampi kho, Ānanda …pe… Tatiyampi kho, Ānanda, ghaikāro kumbhakāro Jotipāla māṇava etadavoca--‘Aya, samma Jotipāla, Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo.  Āyāma, samma Jotipāla, Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha dassanāya (CS:pg.2.238) upasakamissāma.  Sādhusammatañhi me tassa Bhagavato dassana arahato sammāsambuddhassā’ti.  Tatiyampi kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo ghaikāra kumbhakāra etadavoca--‘Ala, samma ghaikāra.  Ki pana tena muṇḍakena samaakena diṭṭhenā’ti?  Atha kho, Ānanda, ghaikāro kumbhakāro Jotipāla māṇava ovaṭṭikāya parāmasitvā etadavoca--‘Aya, samma Jotipāla, Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo.  Āyāma, samma Jotipāla, Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha dassanāya upasakamissāma.  Sādhusammatañhi me tassa Bhagavato dassana arahato sammāsambuddhassā’ti.  Atha kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo ovaṭṭika vinivaṭṭetvā § ghaikāra kumbhakāra etadavoca--‘Ala, samma ghaikāra.  Ki pana tena muṇḍakena samaakena diṭṭhenā’ti?  Atha kho, Ānanda, ghaikāro kumbhakāro Jotipāla māṇava sīsanhāta § kesesu parāmasitvā etadavoca--‘Aya, samma Jotipāla, Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo.  Āyāma, samma Jotipāla, Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha dassanāya upasakamissāma Sādhusammatañhi me tassa Bhagavato dassana arahato sammāsambuddhassā’ti.  Atha kho, Ānanda, Jotipālassa māṇavassa etadahosi--‘Acchariya vata, bho, abbhuta vata, bho!  Yatra hi nāmāya ghaikāro kumbhakāro ittarajacco samāno amhāka sīsanhātāna kesesu parāmasitabba maññissati; na vatida kira oraka maññe bhavissatī’ti; ghaikāra kumbhakāra etadavoca--‘Yāvatādohipi § , samma ghaikārā’ti?  ‘Yāvatādohipi, samma Jotipāla.  Tathā hi pana (M.81./II,48.) me sādhusammata tassa Bhagavato dassana arahato sammāsambuddhassā’ti.  ‘Tena hi, samma ghaikāra, muñca; gamissāmā’ti. 

 285. “Atha kho, Ānanda, ghaikāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māṇavo yena Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho tenupasakamisu; upasakamitvā ghaikāro kumbhakāro Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Jotipālo pana māṇavo Kassapena (CS:pg.2.239) Bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho, Ānanda, ghaikāro kumbhakāro Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha etadavoca--‘Aya me, bhante, Jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo.  Imassa Bhagavā dhamma desetū’ti.  Atha kho, Ānanda, Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho ghaikārañca kumbhakāra Jotipālañca māṇava dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi.  Atha kho, Ānanda, ghaikāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māṇavo Kassapena Bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahasitā Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha abhivādetvā padakkhia katvā pakkamisu. 

 286. “Atha kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo ghaikāra kumbhakāra etadavoca--‘Ima nu tva, samma ghaikāra, dhamma suanto atha ca pana agārasmā anagāriya na pabbajissasī’ti?  ‘Nanu ma, samma Jotipāla, jānāsi, andhe jiṇṇe mātāpitaro posemī’ti?  ‘Tena hi, samma ghaikāra, aha agārasmā anagāriya pabbajissāmī’ti.  Atha kho, Ānanda, ghaikāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māṇavo yena Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho (M.81./II,49.) tenupasakamisu upasakamitvā Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinno kho, Ānanda, ghaikāro kumbhakāro Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha etadavoca--‘Aya me, bhante, Jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo.  Ima Bhagavā pabbājetū’ti.  Alattha kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajja, alattha upasampada. 

 287. “Atha kho, Ānanda, Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho acirūpasampanne Jotipāle māṇave aḍḍhamāsupasampanne vegaige yathābhiranta viharitvā yena Bārāṇasī tena cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Bārāṇasī tadavasari.  Tatra suda, Ānanda, Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho Bārāṇasiya viharati Isipatane migadāye (CS:pg.2.240) Assosi kho, Ānanda, kikī kāsirājā-- ‘Kassapo kira Bhagavā araha sammāsambuddho Bārāṇasi anuppatto Bārāṇasiya viharati Isipatane migadāye’ti.  Atha kho, Ānanda, kikī kāsirājā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadra § yāna abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Bārāṇasiyā niyyāsi mahaccarājānubhāvena § Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha dassanāya.  Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho tenupasakami; upasakamitvā Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho, Ānanda, kiki kāsirājāna Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi.  Atha kho, Ānanda, kikī kāsirājā Kassapena Bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahasito Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha etadavoca--(M.81./II,50.) ‘Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā’ti.  Adhivāsesi kho, Ānanda, Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho tuhībhāvena.  Atha kho, Ānanda, kikī kāsirājā Kassapassa Bhagavato sammāsambuddhassa adhivāsana viditvā uṭṭhāyāsanā Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmi.  Atha kho, Ānanda, kikī kāsirājā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇīta khādanīya bhojanīya paiyādāpetvā paṇḍupuakassa § sālino vigatakāḷaka anekasūpa anekabyañjana, Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa kāla ārocāpesi-- ‘kālo, bhante, niṭṭhita bhattan’ti. 

 288. “Atha kho, Ānanda, Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kikissa kāsirañño nivesana tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi saddhi bhikkhusaghena.  Atha kho, Ānanda, kikī kāsirājā Buddhappamukha bhikkhusagha paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.  Atha (CS:pg.2.241) kho, Ānanda, kikī kāsirājā Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha bhuttāvi onītapattapāṇi aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho, Ānanda, kikī kāsirājā Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha etadavoca--‘Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā Bārāṇasiya vassāvāsa; evarūpa saghassa upaṭṭhāna bhavissatī’ti.  ‘Ala, mahārāja.  Adhivuttho me vassāvāso’ti.  Dutiyampi kho, Ānanda… tatiyampi kho, Ānanda, kikī kāsirājā Kassapa Bhagavanta (M.81./II,51.) arahanta sammāsambuddha etadavoca--‘Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā Bārāṇasiya vassāvāsa; evarūpa saghassa upaṭṭhāna bhavissatī’ti.  ‘Ala, mahārāja.  Adhivuttho me vassāvāso’ti.  Atha kho, Ānanda, kikissa kāsirañño ‘na me Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho adhivāseti Bārāṇasiya vassāvāsan’ti ahudeva aññathatta ahu domanassa.  Atha kho, Ānanda, kikī kāsirājā Kassapa Bhagavanta arahanta sammāsambuddha etadavoca--‘Atthi nu kho, bhante, añño koci mayā upaṭṭhākataro’ti? 

 “‘Atthi, mahārāja, vegaiga nāma gāmanigamo.  Tattha ghaikāro nāma kumbhakāro; so me upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko.  Tuyha kho pana, mahārāja, na me Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho adhivāseti Bārāṇasiya vassāvāsanti attheva § aññathatta, atthi domanassa.  Tayida ghaikārassa kumbhakārassa § natthi ca na ca bhavissati.  Ghaikāro kho, mahārāja, kumbhakāro Buddha saraa gato, dhamma saraa gato, sagha saraa gato.  Ghaikāro kho, mahārāja, kumbhakāro pāṇātipātā paivirato, adinnādānā paivirato, kāmesumicchācārā paivirato, musāvādā paivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paivirato.  Ghaikāro kho, mahārāja, kumbhakāro Buddhe aveccappasādena samannāgato, dhamme aveccappasādena samannāgato, saghe aveccappasādena samannāgato, ariyakantehi sīlehi samannāgato.  Ghaikāro kho, mahārāja, kumbhakāro dukkhe nikkakho, dukkhasamudaye nikkakho, dukkhanirodhe nikkakho, dukkhanirodhagāminiyā paipadāya nikkakho.  Ghaikāro kho, mahārāja, kumbhakāro ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo.  Ghaikāro kho, mahārāja, kumbhakāro nikkhittamaisuvaṇṇo apetajātarūparajato (CS:pg.2.242) Ghaikāro kho, mahārāja, kumbhakāro pannamusalo na sahatthā pathavi khaati § .  Ya hoti kūlapalugga vā mūsikukkaro § vā ta kājena āharitvā bhājana karitvā evamāha-- “Ettha yo icchati taṇḍulapaibhastāni § vā muggapaibhastāni vā kaḷāyapaibhastāni vā nikkhipitvā ya icchati ta haratū”ti.  Ghaikāro kho, mahārāja, kumbhakāro andhe (M.81./II,52.) jiṇṇe mātāpitaro poseti.  Ghaikāro kho, mahārāja, kumbhakāro pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 

 289.“‘Ekamidāha mahārāja, samaya vegaige nāma gāmanigame viharāmi.  Atha khvāha, mahārāja, pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena ghaikārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasakami; upasakamitvā ghaikārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavoca-- “Handa, ko nu kho aya Bhaggavo gato”ti?  “Nikkhanto kho te, bhante, upaṭṭhāko antokumbhiyā odana gahetvā pariyogā sūpa gahetvā paribhuñjā”ti.  Atha khvāha, mahārāja, kumbhiyā odana gahetvā pariyogā sūpa gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkami § .  Atha kho, mahārāja, ghaikāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasakami; upasakamitvā mātāpitaro etadavoca--“Ko kumbhiyā odana gahetvā pariyogā sūpa gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti?  “Kassapo, tāta, Bhagavā araha sammāsambuddho kumbhiyā odana gahetvā pariyogā sūpa gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti?  Atha kho, mahārāja, ghaikārassa kumbhakārassa etadahosi--“Lābhā vata me, suladdha vata me, yassa me Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho eva abhivissattho”ti.  Atha kho, mahārāja, ghaikāra kumbhakāra aḍḍhamāsa pītisukha na vijahati § , sattāha mātāpitūna. 

 290. “‘Ekamidāha, mahārāja, samaya tattheva vegaige nāma gāmanigame viharāmi.  Atha khvāha, mahārāja, pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena (CS:pg.2.243) ghaikārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasakami; upasakamitvā ghaikārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavoca-- “Handa, ko nu kho aya Bhaggavo gato”ti?  “Nikkhanto kho te, bhante, upaṭṭhāko anto kaopiyā kummāsa gahetvā pariyogā sūpa gahetvā paribhuñjā”ti.  Atha khvāha, mahārāja, kaopiyā kummāsa gahetvā pariyogā (M.81./II,53.) sūpa gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkami.  Atha kho, mahārāja, ghaikāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasakami; upasakamitvā mātāpitaro etadavoca--“Ko kaopiyā kummāsa gahetvā pariyogā sūpa gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti?  “Kassapo, tāta, Bhagavā araha sammāsambuddho kaopiyā kummāsa gahetvā pariyogā sūpa gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti.  Atha kho, mahārāja, ghaikārassa kumbhakārassa etadahosi--“Lābhā vata me, suladdha vata me, yassa me Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho eva abhivissattho”ti.  Atha kho, mahārāja, ghaikāra kumbhakāra aḍḍhamāsa pītisukha na vijahati, sattāha mātāpitūna. 

 291. “‘Ekamidāha, mahārāja, samaya tattheva vegaige nāma gāmanigame viharāmi.  Tena kho pana samayena kui § ovassati.  Atha khvāha, mahārāja, bhikkhū āmantesi-- “Gacchatha, bhikkhave, ghaikārassa kumbhakārassa nivesane tia jānāthā”ti.  Eva vutte, mahārāja, te bhikkhū ma etadavocuṁ-- “Natthi kho, bhante, ghaikārassa kumbhakārassa nivesane tia, atthi ca khvāssa āvesane § tiacchadana” § nti.  “Gacchatha, bhikkhave, ghaikārassa kumbhakārassa āvesana uttia karothā”ti.  Atha kho te, mahārāja, bhikkhū ghaikārassa kumbhakārassa āvesana uttiamakasu.  Atha kho, mahārāja, ghaikārassa kumbhakārassa mātāpitaro te bhikkhū etadavocu--“Ke āvesana uttia karontī”ti?  “Bhikkhū, bhagini, Kassapassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa kui ovassatī”ti.  “Haratha, bhante, haratha, bhadramukhā”ti.  Atha kho, mahārāja, ghaikāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasakami; upasakamitvā mātāpitaro etadavoca--“Ke āvesana uttiamakasū”ti?  “Bhikkhū, tāta, Kassapassa kira Bhagavato (CS:pg.2.244) arahato sammāsambuddhassa kui ovassatī”ti.  Atha kho, mahārāja, ghaikārassa kumbhakārassa etadahosi--“Lābhā vata me, suladdha vata me, yassa me Kassapo Bhagavā araha sammāsambuddho eva abhivissattho”ti.  Atha kho, mahārāja ghaikāra kumbhakāra (M.81./II,54.) aḍḍhamāsa pītisukha na vijahati, sattāha mātāpitūna.  Atha kho, mahārāja, āvesana sabbanta temāsa ākāsacchadana aṭṭhāsi, na devotivassi § .  Evarūpo ca, mahārāja, ghaikāro kumbhakāro’ti.  ‘Lābhā, bhante, ghaikārassa kumbhakārassa, suladdhā, bhante, ghaikārassa kumbhakārassa yassa Bhagavā eva abhivissattho’”ti. 

 292. “Atha kho, Ānanda, kikī kāsirājā ghaikārassa kumbhakārassa pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni pāhesi paṇḍupuakassa sālino tadupiyañca sūpeyya.  Atha kho te, Ānanda, rājapurisā ghaikāra kumbhakāra upasakamitvā etadavocuṁ-- ‘Imāni kho, bhante, pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni kikinā kāsirājena pahitāni paṇḍupuakassa sālino tadupiyañca sūpeyya.  Tāni, bhante, paiggahathā’ti § .  ‘Rājā kho bahukicco bahukaraṇīyo.  Ala me!  Raññova hotū’ti.  Siyā kho pana te, Ānanda, evamassa-- ‘añño nūna tena samayena Jotipālo māṇavo ahosī’ti.  Na kho paneta, Ānanda, eva daṭṭhabba.  Aha tena samayena Jotipālo māṇavo ahosin”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Ghaikārasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.82.)2. Raṭṭhapālasutta賴吒恕羅經

u《中阿含132經》賴吒恕羅經(T1.623.)

 293. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kurūsu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi yena Thullakoṭṭhika § nāma Kurūna nigamo tadavasari.  Assosu kho Thullakoṭṭhikā § brāhmaagahapatikā-- “Samao (CS:pg.2.245) khalu, bho, Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito kurūsu (M.82./II,55.) cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi Thullakoṭṭhika anuppatto.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī”ti.  Atha kho Thullakoṭṭhikā brāhmaagahapatikā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā appekacce Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu; appekacce Bhagavatā saddhi sammodisu, sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu; appekacce yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā ekamanta nisīdisu; appekacce Bhagavato santike nāmagotta sāvetvā ekamanta nisīdisu; appekacce tuhībhūtā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinne kho Thullakoṭṭhike brāhmaagahapatike Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi. 

 294. Tena kho pana samayena Raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiyeva Thullakoṭṭhike aggakulassa § putto tissa parisāya nisinno hoti.  Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi--“Yathā yathā khvāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi § , nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan”ti.  Atha kho Thullakoṭṭhikā brāhmaagahapatikā Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahasitā Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā (M.82./II,56.) Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkamisu.  Atha kho Raṭṭhapālo kulaputto acirapakkantesu Thullakoṭṭhikesu (CS:pg.2.246) brāhmaagahapatikesu yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Raṭṭhapālo kulaputto Bhagavanta etadavoca--“Yathā yathāha, bhante, Bhagavatā dhamma desita ājānāmi, nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Icchāmaha, bhante, kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajitu.  Labheyyāha, bhante, Bhagavato santike pabbajja, labheyya upasampada.  Pabbājetu ma Bhagavā”ti § .  “Anuññātosi pana tva, Raṭṭhapāla, mātāpitūhi agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti?  “Na khoha, bhante, anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti.  “Na kho, Raṭṭhapāla, Tathāgatā ananuññāta mātāpitūhi putta pabbājentī”ti.  “Svāha, bhante, tathā karissāmi yathā ma mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti. 

 295. Atha kho Raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā yena mātāpitaro tenupasakami; upasakamitvā mātāpitaro etadavoca--“Ammatātā, yathā yathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi, nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Icchāmaha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajitu.  Anujānātha ma agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti.  Eva vutte, Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raṭṭhapāla kulaputta etadavocuṁ-- “Tva khosi, tāta Raṭṭhapāla, amhāka ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato § .  Na tva, tāta Raṭṭhapāla kassaci dukkhassa jānāsi.  (M.82./II,57.) Maraenapi te maya akāmakā vinā bhavissāma.  Ki pana maya (CS:pg.2.247) ta jīvanta anujānissāma agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti?  Dutiyampi kho Raṭṭhapālo kulaputto …pe… Tatiyampi kho Raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca--“Ammatātā, yathā yathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi, nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Icchāmaha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajitu.  Anujānātha ma agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti.  Tatiyampi kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raṭṭhapāla kulaputta etadavocuṁ-- “Tva khosi, tāta Raṭṭhapāla, amhāka ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.  Na tva, tāta Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi.  Maraenapi te maya akāmakā vinā bhavissāma.  Ki pana maya ta jīvanta anujānissāma agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti? 

 296. Atha kho Raṭṭhapālo kulaputto-- “Na ma mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji-- ”Idheva me maraa bhavissati pabbajjā vā”ti.  Atha kho Raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhatta na bhuñji, dvepi bhattāni na bhuñji, tīṇipi bhattāni na bhuñji, cattāripi bhattāni na Raṭṭhapālbhuñji, pañcapi bhattāni na bhuñji, chapi bhattāni na bhuñji, sattapi bhattāni na bhuñji.  (M.82./II,58.) Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raṭṭhapāla kulaputta etadavocuṁ-- “Tva khosi, tāta Raṭṭhapāla, amhāka ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.  Na tva, tāta Raṭṭhapāla, kassaci, dukkhassa jānāsi § .  Maraenapi te maya akāmakā vinā bhavissāma.  Ki pana maya ta jīvanta anujānissāma agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Uṭṭhehi, tāta Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu.  Na ta maya anujānāma agārasmā anagāriya pabbajjāya § .  Maraenapi te maya akāmakā vinā bhavissāma.  Ki pana maya ta jīvanta anujānissāma agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti?  Eva vutte, Raṭṭhapālo kulaputto tuhī ahosi.  Dutiyampi kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro (CS:pg.2.248) Raṭṭhapāla kulaputta etadavocu …pe… Dutiyampi kho Raṭṭhapālo kulaputto tuhī ahosi.  Tatiyampi kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raṭṭhapāla kulaputta etadavocuṁ-- “Tva khosi, tāta Raṭṭhapāla, amhāka ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.  Na tva, tāta Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi.  Maraenapi te maya akāmakā vinā bhavissāma, ki pana maya ta jīvanta anujānissāma agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Uṭṭhehi, tāta Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu.  Na ta maya anujānāma agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Maraenapi te maya akāmakā (M.82./II,59.) vinā bhavissāma Ki pana maya ta jīvanta anujānissāma agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti?  Tatiyampi kho Raṭṭhapālo kulaputto tuhī ahosi. 

 297. Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena Raṭṭhapālo kulaputto tenupasakamisu; upasakamitvā Raṭṭhapāla kulaputta etadavocuṁ-- “Tva khosi § , samma Raṭṭhapāla, mātāpitūna ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato.  Na tva, samma Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi.  Maraenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti.  Ki pana te ta jīvanta anujānissanti agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Uṭṭhehi, samma Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu.  Na ta mātāpitaro anujānissanti § agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Maraenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti.  Ki pana te ta jīvanta anujānissanti agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti?  Eva vutte, Raṭṭhapālo kulaputto tuhī ahosi.  Dutiyampi kho… Tatiyampi kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā Raṭṭhapāla kulaputta etadavocuṁ-- “Tva khosi, samma Raṭṭhapāla, mātāpitūna ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tva, samma Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, maraenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti.  Ki pana te ta jīvanta anujānissanti agārasmā anagāriya pabbajjāya?  Uṭṭhehi, samma Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni (CS:pg.2.249) karonto abhiramassu.  Na ta mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriya pabbajjāya, maraenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti.  Ki pana te ta jīvanta anujānissanti agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti?  Tatiyampi kho Raṭṭhapālo kulaputto tuhī ahosi.

 298. Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasakamisu; upasakamitvā Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṁ-- “Ammatātā, eso Raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipanno-- ‘idheva me maraa (M.82./II,60.) bhavissati pabbajjā vā’ti.  Sace tumhe Raṭṭhapāla kulaputta nānujānissatha agārasmā anagāriya pabbajjāya, tattheva § maraa āgamissati.  Sace pana tumhe Raṭṭhapāla kulaputta anujānissatha agārasmā anagāriya pabbajjāya, pabbajitampi na dakkhissatha.  Sace Raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriya pabbajjāya, kā tassa § aññā gati bhavissati?  Idheva paccāgamissati.  Anujānātha Raṭṭhapāla kulaputta agārasmā anagāriya pabbajjāyā”ti.  “Anujānāma, tātā, Raṭṭhapāla kulaputta agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Pabbajitena ca pana § mātāpitaro uddassetabbā”ti.  Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena Raṭṭhapālo kulaputto tenupasakamisu; upasakamitvā Raṭṭhapāla kulaputta etadavocuṁ--“Uṭṭhehi, samma Raṭṭhapāla § , anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbā”ti. 

 299.Atha kho Raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā bala gāhetvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Raṭṭhapālo kulaputto Bhagavanta etadavoca--“Anuññāto aha, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Pabbājetu ma Bhagavā”ti.  Alattha kho Raṭṭhapālo kulaputto Bhagavato (CS:pg.2.250) santike pabbajja, alattha upasampada.  Atha kho Bhagavā acirūpasampanne āyasmante Raṭṭhapāle aḍḍhamāsūpasampanne Thullakoṭṭhike yathābhiranta viharitvā yena Sāvatthi tena cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Sāvatthi tadavasari.  Tatra suda (M.82./II,61.) Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aññataro kho panāyasmā Raṭṭhapālo arahata ahosi. 

 Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Raṭṭhapālo Bhagavanta etadavoca--“Icchāmaha, bhante, mātāpitaro uddassetu, sace ma Bhagavā anujānātī”ti.  Atha kho Bhagavā āyasmato Raṭṭhapālassa cetasā ceto paricca § manasākāsi.  Yathā § Bhagavā aññāsi “Abhabbo kho Raṭṭhapālo kulaputto sikkha paccakkhāya hīnāyāvattitun”ti, atha kho Bhagavā āyasmanta Raṭṭhapāla etadavoca--“Yassadāni tva, Raṭṭhapāla, kāla maññasī”ti.  Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā senāsana sasāmetvā pattacīvaramādāya yena Thullakoṭṭhika tena cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Thullakoṭṭhiko tadavasari.  Tatra suda āyasmā Raṭṭhapālo Thullakoṭṭhike viharati rañño korabyassa migacīre.  Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Thullakoṭṭhika piṇḍāya pāvisi.  Thullakoṭṭhike sapadāna piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesana tenupasakami.  Tena kho pana samayena āyasmato Raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti.  Addasā kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā āyasmanta Raṭṭhapāla dūratova āgacchanta.  Disvāna etadavoca--“Imehi muṇḍakehi samaakehi amhāka ekaputtako piyo manāpo (M.82./II,62.) pabbājito”ti Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo (CS:pg.2.251) sakapitu nivesane neva dāna alattha na paccakkhāna; aññadatthu akkosameva alattha.  Tena kho pana samayena āyasmato Raṭṭhapālassa ñātidāsī ābhidosika kummāsa chaḍḍetukāmā hoti.  Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo ta ñātidāsi etadavoca--“Saceta, bhagini, chaḍḍanīyadhamma, idha me patte ākirā”ti.  Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa ñātidāsī ta ābhidosika kummāsa āyasmato Raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimitta aggahesi. 

 300. Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa ñātidāsī yenāyasmato Raṭṭhapālassa mātā tenupasakami; upasakamitvā āyasmato Raṭṭhapālassa mātara etadavoca--“Yaggheyye, jāneyyāsi-- ‘ayyaputto Raṭṭhapālo anuppatto’”ti.  “Sace, je, sacca bhaasi, adāsi ta karomī”ti § .  Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa mātā yenāyasmato Raṭṭhapālassa pitā tenupasakami; upasakamitvā āyasmato Raṭṭhapālassa pitara etadavoca--“Yagghe, gahapati, jāneyyāsi-- ‘Raṭṭhapālo kira kulaputto anuppatto’”ti?  Tena kho pana samayena āyasmā Raṭṭhapālo ta ābhidosika kummāsa aññatara kuṭṭamūla § nissāya paribhuñjati.  Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā Raṭṭhapālo tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Raṭṭhapāla etadavoca--“Atthi nāma, tāta Raṭṭhapāla, ābhidosika kummāsa paribhuñjissasi?  Nanu, tāta Raṭṭhapāla, saka geha gantabban”ti?  “Kuto no, gahapati, amhāka geha agārasmā anagāriya pabbajitāna?  Anagārā maya, gahapati.  Agamamha (M.82./II,63.) kho te, gahapati, geha, tattha neva dāna alatthamha na paccakkhāna; aññadatthu akkosameva alatthamhā”ti.  “Ehi, tāta Raṭṭhapāla, ghara gamissāmā”ti.  “Ala, gahapati, kata me ajja bhattakicca”.  “Tena hi, tāta Raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhattan”ti.  Adhivāsesi kho āyasmā Raṭṭhapālo tuhībhāvena.  Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā āyasmato Raṭṭhapālassa adhivāsana viditvā yena saka nivesana tenupasakami; upasakamitvā mahanta hiraññasuvaṇṇassa puñja kārāpetvā kilañjehi (CS:pg.2.252) paicchādetvā āyasmato Raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā āmantesi--“Etha tumhe, vadhuyo, yena alakārena alakatā pubbe Raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā tena alakārena alakarothā”ti. 

 301. Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇīta khādanīya bhojanīya paiyādāpetvā āyasmato Raṭṭhapālassa kāla ārocesi-- “Kālo, tāta Raṭṭhapāla, niṭṭhita bhattan”ti.  Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesana tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi.  Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā ta hiraññasuvaṇṇassa puñja vivarāpetvā āyasmanta Raṭṭhapāla etadavoca--“Ida te, tāta Raṭṭhapāla, mātu mattika dhana, añña pettika, añña pitāmaha.  Sakkā, tāta Raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjitu puññāni ca kātu.  Ehi tva, tāta (M.82./II,64.) Raṭṭhapāla § hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti.  “Sace me tva, gahapati, vacana kareyyāsi, ima hiraññasuvaṇṇassa puñja sakae āropetvā nibbāhāpetvā majjhe Gagāya nadiyā sote opilāpeyyāsi.  Ta kissa hetu?  Ye uppajjissanti hi te, gahapati, tatonidāna sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.  Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā pacceka pādesu gahetvā āyasmanta Raṭṭhapāla etadavocuṁ--“Kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo yāsa tva hetu brahmacariya carasī”ti?  “Na kho maya, bhaginī, accharāna hetu brahmacariya carāmā”ti.  “Bhaginivādena no ayyaputto Raṭṭhapālo samudācaratī”ti tā tattheva mucchitā papatisu.  Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo pitara etadavoca--“Sace, gahapati, bhojana dātabba, detha; mā no vihehethā”ti.  “Bhuñja, tāta Raṭṭhapāla, niṭṭhita bhattan”ti.  Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā āyasmanta Raṭṭhapāla paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. 

 302. Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo bhuttāvī onītapattapāṇī hitakova imā gāthā abhāsi--

          “Passa (CS:pg.2.253) cittīkata bimba, arukāya samussita;

          Ātura bahusakappa, yassa natthi dhuva hiti. 

          “Passa cittīkata rūpa, mainā kuṇḍalena ca;

          Aṭṭhi tacena onaddha, saha vatthebhi sobhati. 

          “Alattakakatā pādā, mukha cuṇṇakamakkhita;

          Ala bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 

(M.82./II,65.) “Aṭṭhāpadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā.

          Ala bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 

          “Añjanīva navā § cittā, pūtikāyo alakato;

          Ala bālassa mohāya, no ca pāragavesino. 

          “Odahi migavo pāsa, nāsadā vākara migo;

          Bhutvā nivāpa gacchāma § , kandante migabandhake”ti. 

 Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo hitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño korabyassa migacīra tenupasakami; upasakamitvā aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisīdi. 

 303. Atha kho rājā korabyo migava āmantesi--“Sodhehi, samma migava, migacīra uyyānabhūmi; gacchāma subhūmi dassanāyā”ti.  “Eva, devā”ti kho migavo rañño korabyassa paissutvā migacīra sodhento addasa āyasmanta Raṭṭhapāla aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisinna.  Disvāna yena rājā korabyo tenupasakami; upasakamitvā rājāna korabya etadavoca--“Suddha kho te, deva, migacīra.  Atthi cettha Raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiyeva Thullakoṭṭhike aggakulassa putto yassa tva abhiha kittayamāno ahosi, so aññatarasmi rukkhamūle divāvihāra nisinno”ti.  “Tena hi, samma migava, ala dānajja uyyānabhūmiyā.  Tameva dāni maya bhavanta Raṭṭhapāla payirupāsissāmā”ti.  Atha kho rājā korabyo “Ya tattha khādanīya bhojanīya paiyatta ta sabba vissajjethā”ti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadra yāna abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Thullakoṭṭhikamhā niyyāsi (CS:pg.2.254) mahaccarājānubhāvena § āyasmanta Raṭṭhapāla dassanāya.  Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā Raṭṭhapālo tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Raṭṭhapālena (M.82./II,66.) saddhi  sammodi.  Sammodanīya  katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho rājā korabyo āyasmanta Raṭṭhapāla etadavoca--“Idha bhava Raṭṭhapāla hatthatthare § nisīdatū”ti.  “Ala, mahārāja, nisīda tva; nisinno aha sake āsane”ti.  Nisīdi rājā korabyo paññatte āsane.  Nisajja kho rājā korabyo āyasmanta Raṭṭhapāla etadavoca--

 304. “Cattārimāni, bho Raṭṭhapāla, pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajanti.  Katamāni cattāri?  Jarāpārijuñña, byādhipārijuñña, bhogapārijuñña, ñātipārijuñña.  Katamañca, bho Raṭṭhapāla, jarāpārijuñña?  Idha, bho Raṭṭhapāla ekacco jiṇṇo hoti vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto.  Na kho pana mayā sukara anadhigata vā bhoga adhigantu adhigata vā bhoga phāti kātu § .  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajati.  Ida vuccati, bho Raṭṭhapāla, jarāpārijuñña.  Bhava kho pana Raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato pahamena vayasā.  Ta bhoto Raṭṭhapālassa jarāpārijuñña natthi.  Ki bhava Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriya pabbajito? 

 “Katamañca, bho Raṭṭhapāla, byādhipārijuñña?  Idha, bho Raṭṭhapāla, ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.  So iti paisañcikkhati (CS:pg.2.255) ‘aha khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  Na kho pana mayā sukara anadhigata vā bhoga adhigantu adhigata vā bhoga phāti (M.82./II,67.) kātu Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajati.  Ida vuccati, bho Raṭṭhapāla, byādhipārijuñña.  Bhava kho pana Raṭṭhapālo etarahi appābādho appātako samavepākiniyā gahaiyā samannāgato nātisītāya nāccuhāya.  Ta bhoto Raṭṭhapālassa byādhipārijuñña natthi.  Ki bhava Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriya pabbajito? 

 “Katamañca bho Raṭṭhapāla, bhogapārijuñña?  Idha, bho Raṭṭhapāla, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo.  Tassa te bhogā anupubbena parikkhaya gacchanti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha kho pubbe aḍḍho ahosi mahaddhano mahābhogo.  Tassa me te bhogā anupubbena parikkhaya gatā.  Na kho pana mayā sukara anadhigata vā bhoga adhigantu adhigata vā bhoga phāti kātu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajati.  Ida vuccati, bho Raṭṭhapāla, bhogapārijuñña.  Bhava kho pana Raṭṭhapālo imasmiyeva Thullakoṭṭhike aggakulassa putto.  Ta bhoto Raṭṭhapālassa bhogapārijuñña natthi.  Ki bhava Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriya pabbajito? 

 “Katamañca bho Raṭṭhapāla, ñātipārijuñña?  Idha, bho Raṭṭhapāla, ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisālohitā.  Tassa te ñātakā anupubbena parikkhaya gacchanti.  So iti paisañcikkhati-- ‘mama kho pubbe bahū ahesu mittāmaccā ñātisālohitā.  Tassa me te anupubbena parikkhaya gatā.  Na kho pana mayā sukara anadhigata vā bhoga adhigantu adhigata vā bhoga phāti kātu.  Yanūnāha (M.82./II,68.) kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So (CS:pg.2.256) tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajati.  Ida vuccati, bho Raṭṭhapāla, ñātipārijuñña.  Bhoto kho pana Raṭṭhapālassa imasmiyeva Thullakoṭṭhike bahū mittāmaccā ñātisālohitā.  Ta bhoto Raṭṭhapālassa ñātipārijuñña natthi.  Ki bhava Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriya pabbajito? 

 “Imāni kho, bho Raṭṭhapāla, cattāri pārijuññāni, yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajanti.  Tāni bhoto Raṭṭhapālassa natthi.  Ki bhava Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriya pabbajito”ti? 

 305. “Atthi kho, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye aha § ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito.  Katame cattāro?  ‘Upaniyyati loko addhuvo’ti kho, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pahamo dhammuddeso uddiṭṭho, yamaha ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito.  ‘Atāṇo loko anabhissaro’ti kho, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamaha ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito.  ‘Assako loko, sabba pahāya gamanīyan’ti kho, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamaha ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito.  Ūno loko atitto tahādāso’ti kho, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho, yamaha ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito.  Ime kho, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā (M.82./II,69.) sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye aha ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito”ti. 

 306. “‘Upaniyyati (CS:pg.2.257) loko addhuvo’ti-- bhava Raṭṭhapālo āha.  Imassa bho Raṭṭhapāla, bhāsitassa katha attho daṭṭhabbo”ti?  “Ta ki maññasi, mahārāja, tva vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto sagāmāvacaro”ti?  “Ahosi aha, bho Raṭṭhapāla, vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto sagāmāvacaro.  Appekadāha, bho Raṭṭhapāla, iddhimāva maññe na § attano balena samasama samanupassāmī”ti.  “Ta ki maññasi, mahārāja, evameva tva etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto sagāmāvacaro”ti?  “No hida, bho Raṭṭhapāla.  Etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto āsītiko me vayo vattati.  Appekadāha, bho Raṭṭhapāla, ‘idha pāda karissāmī’ti aññeneva pāda karomī”ti.  “Ida kho ta, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsita-- ‘upaniyyati loko addhuvo’ti, yamaha ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito”ti.  “Acchariya, bho Raṭṭhapāla, abbhuta, bho Raṭṭhapāla!  Yāva subhāsita cida tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena-- ‘upaniyyati loko addhuvo’ti.  Upaniyyati hi bho Raṭṭhapāla, loko addhuvo. 

 “Savijjante kho, bho Raṭṭhapāla, imasmi rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi, amhāka āpadāsu pariyodhāya (M.82./II,70.) vattissanti.  ‘Atāṇo loko anabhissaro’ti-- bhava Raṭṭhapālo āha.  Imassa pana, bho Raṭṭhapāla, bhāsitassa katha attho daṭṭhabbo”ti?  “Ta ki maññasi, mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādho”ti?  “Atthi me, bho Raṭṭhapāla, anusāyiko ābādho.  Appekadā ma, bho Raṭṭhapāla, mittāmaccā ñātisālohitā parivāretvā hitā honti-- ‘idāni rājā korabyo kāla karissati, idāni rājā korabyo kāla karissatī’”ti.  “Ta ki maññasi, mahārāja, labhasi tva (CS:pg.2.258) te mittāmacce ñātisālohite-- ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā ima vedana savibhajatha, yathāha lahukatarika vedana vediyeyyan’ti-- udāhu tvayeva ta vedana vediyasī”ti?  “Nāha, bho Raṭṭhapāla, labhāmi te mittāmacce ñātisālohite-- ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā ima vedana savibhajatha, yathāha lahukatarika vedana vediyeyyan’ti.  Atha kho ahameva ta vedana vediyāmī”ti.  “Ida kho ta, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsita-- ‘atāṇo loko anabhissaro’ti, yamaha ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito”ti.  “Acchariya, bho Raṭṭhapāla, abbhuta, bho Raṭṭhapāla!  Yāva subhāsita cida tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena-- ‘atāṇo loko anabhissaro’ti.  Atāṇo hi, bho Raṭṭhapāla, loko anabhissaro. 

 “Savijjati kho, bho Raṭṭhapāla, imasmi rājakule pahūta hiraññasuvaṇṇa bhūmigatañca vehāsagatañca.  ‘Assako loko, sabba pahāya gamanīyan’ti-- bhava Raṭṭhapālo āha.  Imassa pana, bho Raṭṭhapāla, bhāsitassa katha attho daṭṭhabbo”ti?  “Ta ki maññasi, mahārāja, yathā tva etarahi pañcahi (M.82./II,70.) kāmaguehi samappito samagībhūto paricāresi, lacchasi tva paratthāpi-- ‘evamevāha imeheva pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricāremī’ti, udāhu aññe ima bhoga paipajjissanti, tva pana yathākamma gamissasī”ti?  “Yathāha, bho Raṭṭhapāla, etarahi pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricāremi, nāha lacchāmi paratthāpi-- ‘evameva imeheva pañcahi kāmaguehi samappito samagībhūto paricāremī’ti.  Atha kho aññe ima bhoga paipajjissanti; aha pana yathākamma gamissāmī”ti.  “Ida kho ta, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsita-- ‘assako loko, sabba pahāya gamanīyan’ti, yamaha ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito”ti.  “Acchariya, bho Raṭṭhapāla, abbhuta, bho Raṭṭhapāla!  Yāva subhāsita cida tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena-- ‘assako loko sabba pahāya gamanīyan’ti (CS:pg.2.259) Assako hi, bho Raṭṭhapāla, loko sabba pahāya gamanīya. 

 “‘Ūno loko atitto tahādāso’ti-- bhava Raṭṭhapālo āha.  Imassa, bho Raṭṭhapāla, bhāsitassa katha attho daṭṭhabbo”ti?  “Ta ki maññasi, mahārāja, phīta kuru ajjhāvasasī”ti?  “Eva, bho Raṭṭhapāla, phīta kuru ajjhāvasāmī”ti.  “Ta ki maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko.  So ta upasakamitvā eva vadeyya-- ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, aha āgacchāmi puratthimāya disāya?  Tatthaddasa mahanta janapada iddhañceva phītañca bahujana ākiṇṇamanussa.  Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhañña § ; bahu tattha hiraññasuvaṇṇa akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho.  Sakkā ca tāvatakeneva balamattena § abhivijinitu.  Abhivijina, mahārājā’ti, kinti na kareyyāsī”ti?  “Tampi maya, bho Raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti.  “Ta ki maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya pacchimāya disāya… uttarāya disāya… dakkhiṇāya disāya… parasamuddato saddhāyiko paccayiko.  So ta upasakamitvā eva vadeyya-- ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, aha āgacchāmi parasamuddato?  Tatthaddasa mahanta janapada iddhañceva phītañca bahujana ākiṇṇamanussa.  Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhañña; bahu tattha hiraññasuvaṇṇa akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho.  Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinitu.  Abhivijina, mahārājā’ti, kinti na kareyyāsī”ti?  (M.82./II,72.) “Tampi maya, bho Raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti.  “Ida kho ta, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsita-- ‘ūno loko atitto tahādāso’ti, yamaha ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriya pabbajito”ti.  “Acchariya, bho Raṭṭhapāla, abbhuta, bho Raṭṭhapāla!  Yāva subhāsita cida tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena-- ‘ūno loko atitto tahādāso’ti.  Ūno hi, bho Raṭṭhapāla, loko atitto tahādāso”ti. 

 Idamavoca (CS:pg.2.260) āyasmā Raṭṭhapālo.  Ida vatvā athāpara etadavoca--

 307. “Passāmi loke sadhane manusse,

          Laddhāna vitta na dadanti mohā. 

          Luddhā dhana § sannicaya karonti,

          Bhiyyova kāme abhipatthayanti. 

          “Rājā pasayhā pathavi vijitvā,

          Sasāgaranta mahimāvasanto § . 

          Ora samuddassa atittarūpo,

          Pāra samuddassapi patthayetha. 

(M.82./II,73.)  “Rājā ca aññe ca bahū manussā,

          Avītatahā § maraa upenti. 

          Ūnāva hutvāna jahanti deha,

          Kāmehi lokamhi na hatthi titti. 

          “Kandanti na ñātī pakiriya kese,

          Ahovatā no amarāti cāhu. 

          Vatthena na pāruta nīharitvā,

          Cita samādāya § tatoahanti.  

          “So ayhati sūlehi tujjamāno,

          Ekena vatthena pahāya bhoge. 

          Na mīyamānassa bhavanti tāṇā,

          Ñātīdha mittā atha vā sahāyā. 

          “Dāyādakā tassa dhana haranti,

          Satto pana gacchati yena kamma. 

          Na mīyamāna dhanamanveti kiñci,

          Puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭha. 

          “Na (CS:pg.2.261) dīghamāyu labhate dhanena, na cāpi vittena jara vihanti. 

          Appa hida jīvitamāhu dhīrā, asassata vippariṇāmadhamma. 

          “Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassa,

          Bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho. 

          Bālo ca bālyā vadhitova seti,

          Dhīro ca § na vedhati phassaphuṭṭho. 

          “Tasmā hi paññāva dhanena seyyo,

          Yāya vosānamidhādhigacchati. 

          Abyositattā § hi bhavābhavesu,

          Pāpāni kammāni karonti mohā. 

          “Upeti gabbhañca parañca loka,

          Sasāramāpajja paramparāya. 

          Tassappapañño abhisaddahanto,

          Upeti gabbhañca parañca loka. 

(M.82./II,74.) “Coro yathā sandhimukhe gahito,

          Sakammunā haññati pāpadhammo. 

          Eva pajā pecca paramhi loke,

          Sakammunā haññati pāpadhammo. 

          “Kāmāhi citrā madhurā manoramā,

          Virūparūpena mathenti citta. 

          Ādīnava kāmaguesu disvā,

          Tasmā aha pabbajitomhi rāja. 

          “Dumapphalāneva patanti māṇavā,

          Daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā. 

          Etampi disvā § pabbajitomhi rāja,

          Apaṇṇaka sāmaññameva seyyo”ti. 

 

 Raṭṭhapālasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 

 (M.83.)3. Maghadevasutta大天木奈林經

《中阿含67經》大天木奈林經(T1.511.)

 308. Eva (CS:pg.2.262) me suta--Eka samaya Bhagavā Mithilāya viharati Maghadeva-ambavane § .  Atha kho Bhagavā aññatarasmi padese sita pātvākāsi.  Atha kho āyasmato Ānandassa etadahosi--“Ko nu kho hetu, ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya?  Na akāraena Tathāgatā sita pātukarontī”ti.  Atha kho āyasmā Ānando ekasa cīvara katvā yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā Bhagavanta etadavoca--“Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya?  Na akāraena Tathāgatā sita pātukarontī”ti.  “Bhūtapubba, Ānanda, imissāyeva Mithilāya rājā ahosi maghadevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme hito mahārājā; dhamma carati brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasi (M.83./II,75.) pañcadasi aṭṭhamiñca pakkhassa.  Atha kho, Ānanda, rājā maghadevo bahūna vassāna bahūna vassasatāna bahūna vassasahassāna accayena kappaka āmantesi--‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmi palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti.  ‘Eva, devā’ti kho, Ānanda, kappako rañño Maghadevassa paccassosi.  Addasā kho, Ānanda, kappako bahūna vassāna bahūna vassasatāna bahūna vassasahassāna accayena rañño Maghadevassa sirasmi palitāni jātāni.  Disvāna rājāna Maghadeva etadavoca--‘Pātubhūtā kho devassa devadūtā, dissanti sirasmi palitāni jātānī’ti.  ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhuka saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismi patiṭṭhāpehī’ti.  ‘Eva, devā’ti kho, Ānanda, kappako rañño Maghadevassa paissutvā tāni palitāni sādhuka saṇḍāsena uddharitvā rañño Maghadevassa añjalismi patiṭṭhāpesi. 

 309.“Atha kho, Ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavara datvā jeṭṭhaputta kumāra āmantāpetvā etadavoca--‘Pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmi palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesitu.  Ehi (CS:pg.2.263) tva, tāta kumāra, ima rajja paipajja.  Aha pana kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajissāmi.  Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmi palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavara datvā jeṭṭhaputta kumāra sādhuka rajje samanusāsitvā kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyāsi.  Yena me ida kalyāṇa vatta nihita anuppavatteyyāsi, mā kho me tva antimapuriso ahosi.  Yasmi kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesa antimapuriso hoti.  Ta tāha, tāta kumāra, eva vadāmi-- yena me ida kalyāṇa (M.83./II,76.) vatta nihita anuppavatteyyāsi, mā kho me tva antimapuriso ahosī’ti.  Atha kho, Ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavara datvā jeṭṭhaputta kumāra sādhuka rajje samanusāsitvā imasmiyeva Maghadeva-ambavane kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbaji.  So mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā vihāsi, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena § pharitvā vihāsi.  Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā vihāsi, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. 

 “Rājā kho panĀnanda, maghadevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷita kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajja kāresi, caturāsītivassasahassāni rajja kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiyeva Maghadeva-ambavane agārasmā anagāriya pabbajito brahmacariyamacari.  So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā para maraṇā brahmalokūpago ahosi. 

 310. “Atha (CS:pg.2.264) kho rañño, Ānanda, Maghadevassa putto bahūna vassāna bahūna vassasatāna bahūna vassasahassāna accayena kappaka āmantesi--‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmi palitāni jātāni, atha kho āroceyyāsī’ti.  ‘Eva, devā’ti kho, Ānanda, kappako rañño Maghadevassa puttassa paccassosi.  Addasā kho, Ānanda, kappako bahūna vassāna bahūna vassasatāna bahūna vassasahassāna accayena rañño Maghadevassa puttassa sirasmi palitāni jātāni.  Disvāna rañño Maghadevassa putta etadavoca--‘Pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmi (M.83./II,77.) palitāni jātānī’ti.  ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhuka saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismi patiṭṭhāpehī’ti.  ‘Eva, devā’ti kho, Ānanda, kappako rañño Maghadevassa puttassa paissutvā tāni palitāni sādhuka saṇḍāsena uddharitvā rañño Maghadevassa puttassa añjalismi patiṭṭhāpesi. 

 “Atha kho, Ānanda, rañño Maghadevassa putto kappakassa gāmavara datvā jeṭṭhaputta kumāra āmantāpetvā etadavoca--‘Pātubhūtā kho, me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmi palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesitu.  Ehi tva, tāta kumāra, ima rajja paipajja.  Aha pana kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajissāmi.  Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmi palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavara datvā jeṭṭhaputta kumāra sādhuka rajje samanusāsitvā kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyāsi.  Yena me ida kalyāṇa vatta nihita anuppavatteyyāsi, mā kho me tva antimapuriso ahosi.  Yasmi kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesa antimapuriso hoti.  Ta tāha, tāta kumāra, eva vadāmi-- yena me ida kalyāṇa vatta nihita anuppavatteyyāsi, mā kho me tva antimapuriso ahosī’ti.  Atha kho, Ānanda, rañño Maghadevassa putto kappakassa gāmavara datvā jeṭṭhaputta kumāra sādhuka rajje samanusāsitvā imasmiyeva Maghadeva-ambavane kesamassu ohāretvā kāsāyāni (CS:pg.2.265) vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbaji.  So mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā vihāsi, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi.  Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā vihāsi, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena (M.83./II,78.) pharitvā vihāsi.  Rañño kho panānanda, Maghadevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakīḷita kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajja kāresi, caturāsītivassasahassāni rajja kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiyeva Maghadeva-ambavane agārasmā anagāriya pabbajito brahmacariyamacari.  So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā para maraṇā brahmalokūpago ahosi. 

 311. “Rañño kho panānanda, Maghadevassa puttapaputtakā tassa paramparā caturāsītirājasahassāni

§ imasmiyeva Maghadeva-ambavane kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajisu.  Te mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharisu, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharisu.  Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharisu, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharisu.  Caturāsītivassasahassāni kumārakīḷita kīḷisu, caturāsītivassasahassāni oparajja kāresu, caturāsītivassasahassāni rajja kāresu, caturāsītivassasahassāni imasmiyeva Maghadeva-ambavane agārasmā (CS:pg.2.266) anagāriya pabbajitā brahmacariyamacarisu.  Te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā para maraṇā brahmalokūpagā ahesu.  Nimi tesa rājā § pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme hito mahārājā; dhamma carati brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasi pañcadasi aṭṭhamiñca pakkhassa. 

 312. “Bhūtapubba, Ānanda, devāna tāvatisāna sudhammāya (M.83./II,79.) sabhāya sannisinnāna sannipatitāna ayamantarākathā udapādi-- ‘lābhā vata, bho, videhāna, suladdha vata, bho, videhāna, yesa Nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme hito mahārājā; dhamma carati brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasi pañcadasi aṭṭhamiñca pakkhassā’ti.  Atha kho, Ānanda, Sakko devānamindo deve tāvatise āmantesi--‘iccheyyātha no tumhe, mārisā, Nimi rājāna daṭṭhun’ti?  ‘Icchāma maya, mārisa, Nimi rājāna daṭṭhun’ti.  Tena kho pana, Ānanda, samayena Nimi rājā tadahuposathe pannarase sīsanhāto § uposathiko uparipāsādavaragato nisinno hoti.  Atha kho, Ānanda, Sakko devānamindo-- seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjita vā bāha pasāreyya, pasārita vā bāha samiñjeyya, evameva-- devesu tāvatisesu antarahito Nimissa rañño pamukhe pāturahosi.  Atha kho, Ānanda, Sakko devānamindo Nimi rājāna etadavoca--‘Lābhā te, mahārāja, suladdha te, mahārāja.  Devā, mahārāja, tāvatisā sudhammāya sabhāya kittayamānarūpā sannisinnā-- “Lābhā vata, bho, videhāna, suladdha vata, bho, videhāna, yesa Nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme hito mahārājā; dhamma carati brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasi pañcadasi aṭṭhamiñca pakkhassā”ti.  Devā te, mahārāja, tāvatisā dassanakāmā.  Tassa te aha, mahārāja, sahassayutta ājaññaratha pahiissāmi; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibba yāna avikampamāno’ti.  Adhivāsesi kho, Ānanda, Nimi rājā tuhībhāvena. 

 313. “Atha (CS:pg.2.267) kho, Ānanda, Sakko devānamindo Nimissa rañño adhivāsana viditvā-- seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjita vā bāha pasāreyya, pasārita vā bāha samiñjeyya, evameva-- Nimissa rañño pamukhe antarahito devesu tāvatisesu pāturahosi.  Atha kho, Ānanda, Sakko devānamindo mātali sagāhaka āmantesi--‘ehi tva, samma mātali, sahassayutta ājaññaratha yojetvā Nimi rājāna upasakamitvā eva vadehi-- aya te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibba (M.83./II,80.) yāna avikampamāno’ti.  ‘Eva, bhaddantavā’ti kho, Ānanda, mātali sagāhako sakkassa devānamindassa paissutvā sahassayutta ājaññaratha yojetvā Nimi rājāna upasakamitvā etadavoca--‘Aya te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruha, mahārāja, dibba yāna avikampamāno.  Api ca, mahārāja, katamena ta nemi, yena vā pāpakammā pāpakāna kammāna vipāka paisavedenti, yena vā kalyāṇakammā kalyāṇakammāna vipāka paisavedentī’ti?  ‘Ubhayeneva ma, mātali, nehī’ti.  Sampavesesi § kho, Ānanda, mātali, sagāhako Nimi rājāna sudhamma sabha.  Addasā kho, Ānanda, Sakko devānamindo Nimi rājāna dūratova āgacchanta.  Disvāna Nimi rājāna etadavoca--‘Ehi kho, mahārāja.  Svāgata, mahārāja.  Devā te dassanakāmā, mahārāja, tāvatisā sudhammāya sabhāya kittayamānarūpā sannisinnā-- “Lābhā vata, bho, videhāna, suladdha vata, bho, videhāna, yesa Nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme hito mahārājā; dhamma carati brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasi pañcadasi aṭṭhamiñca pakkhassā”ti.  Devā te, mahārāja, tāvatisā dassanakāmā Abhirama, mahārāja, devesu devānubhāvenā’ti.  ‘Ala, mārisa, tattheva ma Mithila painetu.  Tathāha dhamma carissāmi brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasāmi cātuddasi pañcadasi aṭṭhamiñca pakkhassā’ti. 

 314. “Atha kho, Ānanda, Sakko devānamindo mātali sagāhaka āmantesi--‘ehi tva, samma mātali, sahassayutta ājaññaratha yojetvā Nimi (CS:pg.2.268) rājāna tattheva Mithila painehī’ti.  ‘Eva, bhaddantavā’ti kho, Ānanda, mātali sagāhako sakkassa devānamindassa paissutvā sahassayutta ājaññaratha yojetvā Nimi rājāna tattheva Mithila painesi.  Tatra suda, Ānanda, Nimi rājā dhamma carati brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca (M.83./II,81.) upavasati cātuddasi pañcadasi aṭṭhamiñca pakkhassāti.  Atha kho, Ānanda, Nimi rājā bahūna vassāna bahūna vassasatāna bahūna vassasahassāna accayena kappaka āmantesi--‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmi palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti.  ‘Eva, devā’ti kho, Ānanda, kappako Nimissa rañño paccassosi.  Addasā kho, Ānanda, kappako bahūna vassāna bahūna vassasatāna bahūna vassasahassāna accayena Nimissa rañño sirasmi palitāni jātāni.  Disvāna Nimi rājāna etadavoca--‘Pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmi palitāni jātānī’ti.  ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhuka saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismi patiṭṭhāpehī’ti.  ‘Eva, devā’ti kho, Ānanda, kappako Nimissa rañño paissutvā tāni palitāni sādhuka saṇḍāsena uddharitvā Nimissa rañño añjalismi patiṭṭhāpesi.  Atha kho, Ānanda, Nimi rājā kappakassa gāmavara datvā jeṭṭhaputta kumāra āmantāpetvā etadavoca--‘Pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmi palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesitu.  Ehi tva, tāta kumāra, ima rajja paipajja.  Aha pana kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajissāmi.  Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmi palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavara datvā jeṭṭhaputta kumāra sādhuka rajje samanusāsitvā kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyāsi.  Yena me ida kalyāṇa vatta nihita anuppavatteyyāsi, mā kho me tva antimapuriso ahosi.  Yasmi kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesa antimapuriso hoti.  Ta tāha, tāta kumāra, eva vadāmi-- ‘yena me ida kalyāṇa vatta nihita anuppavatteyyāsi, mā kho me tva antimapuriso ahosī’ti. 

 315. “Atha (CS:pg.2.269) kho, Ānanda, Nimi rājā kappakassa gāmavara datvā jeṭṭhaputta kumāra sādhuka rajje samanusāsitvā imasmiyeva Maghadeva-ambavane kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbaji.  So mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā vihāsi, tathā (M.83./II,82.)dutiya tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi.  Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā vihāsi, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi.  Nimi kho, panānanda, rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷita kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajja kāresi, caturāsītivassasahassāni rajja kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiyeva Maghadeva-ambavane agārasmā anagāriya pabbajito brahmacariyamacari.  So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā para maraṇā brahmalokūpago ahosi.  Nimissa kho panānananda rañño kaḷārajanako nāma putto ahosi.  Na so agārasmā anagāriya pabbaji.  So ta kalyāṇa vatta samucchindi.  So tesa antimapuriso ahosi. 

 316. “Siyā kho pana te, Ānanda, evamassa-- ‘añño nūna tena samayena rājā maghadevo ahosi, yena ta kalyāṇa vatta nihitan’ti § .  Na kho paneta, Ānanda, eva daṭṭhabba.  Aha tena samayena rājā maghadevo ahosi.  (aha ta kalyāṇa vatta nihini,) § mayā ta kalyāṇa vatta nihita; pacchimā janatā anuppavattesi.  Ta kho panānanda, kalyāṇa vatta na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, yāvadeva brahmalokūpapattiyā.  Ida kho panānanda, etarahi mayā kalyāṇa vatta (CS:pg.2.270) nihita ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati.  Katamañcānanda, etarahi mayā kalyāṇa vatta nihita ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati?  Ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo, seyyathida-- sammādiṭṭhi, sammāsakappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, (M.83./II,83.) sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi.  Ida kho, Ānanda, etarahi mayā kalyāṇa vatta nihita ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati.  Ta vo aha, Ānanda, eva vadāmi-- ‘yena me ida kalyāṇa vatta nihita anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvattha’.  Yasmi kho, Ānanda, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesa antimapuriso hoti.  Ta vo aha, Ānanda, eva vadāmi-- ‘yena me ida kalyāṇa vatta nihita anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthā’”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Maghadevasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

 (M.84.)4. Madhurasutta摩偷羅經

《雜阿含548經》摩偷羅經(T2.142.)

 317. Eva me suta--Eka samaya āyasmā Mahākaccāno Madhurāya viharati Gundāvane.  Assosi kho rājā Mādhuro[5] Avantiputto-- “Samao khalu, bho, Kaccāno Madhurāya § viharati Gundāvane.  Ta kho pana bhavanta Kaccāna eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaibhāno vuddho ceva arahā ca’.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī”ti.  Atha kho rājā Mādhuro Avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadra yāna abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmanta Mahākaccāna dassanāya.  Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakami; upasakamitvā (CS:pg.2.271) (M.84./II,84.) āyasmatā Mahākaccānena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho rājā Mādhuro Avantiputto āyasmanta Mahākaccāna etadavoca--“Brāhmaṇā, bho Kaccāna, evamāhasu-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaova sukko vaṇṇo, kaho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti.  Idha bhava Kaccāno kimakkhāyī”ti?  “Ghosoyeva kho eso, mahārāja, lokasmi-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaova sukko vaṇṇo, kaho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti.  Tadamināpeta, mahārāja, pariyāyena veditabba yathā ghosoyeveso lokasmi-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 318. “Ta ki maññasi, mahārāja, khattiyassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī… brāhmaopissāssa… vessopissāssa… suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī”ti?  “Khattiyassa cepi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī… brāhmaopissāssa… vessopissāssa… suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī”ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, brāhmaassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī… vessopissāssa… suddopissāssa (M.84./II,84.) khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī”ti?  “Brāhmaassa cepi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī… vessopissāssa… suddopissāssa (CS:pg.2.272) khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī”ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, vessassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī… suddopissāssa… khattiyopissāssa… brāhmaopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī”ti?  “Vessassa cepi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī… suddopissāssa… khattiyopissāssa… brāhmaopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī”ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, suddassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī… khattiyopissāssa… brāhmaopissāssa… vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī”ti?  “Suddassa cepi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādīti… khattiyopissāssa… brāhmaopissāssa… vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kikārapaissāvī manāpacārī piyavādī”ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, yadi eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā?  Katha vā te ettha hotī”ti?  (M.84./II,86.) “Addhā kho, bho Kaccāna, eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti.  Nesa § ettha kiñci nānākaraa samanupassāmī”ti.  “Imināpi kho eta, mahārāja, pariyāyena veditabba yathā ghoso yeveso lokasmi-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 319.“Ta (CS:pg.2.273) ki maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi § kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya no vā?  Katha vā te ettha hotī”ti?  “Khattiyopi hi, bho Kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya.  Eva me ettha hoti, evañca pana me eta arahata sutan”ti. 

 “Sādhu sādhu, mahārāja!  Sādhu kho te eta, mahārāja, eva hoti, sādhu ca pana te eta arahata suta.  Ta ki maññasi, mahārāja, idhassa brāhmao …pe… idhassa vesso …pe… idhassa suddo pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya no vā?  Katha vā te ettha hotī”ti?  “Suddopi hi, bho Kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya.  Eva me ettha hoti, evañca pana me eta arahata sutan”ti. 

 “Sādhu sādhu, mahārāja!  Sādhu kho te eta, mahārāja, eva hoti, sādhu ca pana te eta arahata suta.  Ta ki maññasi, mahārāja, yadi eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā?  Katha vā te ettha hotī”ti?  (M.84./II,87.) “Addhā kho, bho Kaccāna, eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti.  Nesa ettha kiñci nānākaraa samanupassāmī”ti.  “Imināpi kho eta, mahārāja, pariyāyena veditabba yathā ghoso yeveso lokasmi-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 320. “Ta ki maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātā paivirato, adinnādānā paivirato, kāmesumicchācārā paivirato, musāvādā paivirato, pisuṇāya vācāya paivirato, pharusāya vācāya paivirato, samphappalāpā paivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi (CS:pg.2.274) § kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya no vā?  Katha vā te ettha hotī”ti?    “Khattiyopi hi, bho Kaccāna, pāṇātipātā paivirato, adinnādānā paivirato, kāmesumicchācārā paivirato, musāvādā paivirato, pisuṇāya vācāya paivirato, pharusāya vācāya paivirato, samphappalāpā paivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya.  Eva me ettha hoti, evañca pana me eta arahata sutan”ti. 

 “Sādhu sādhu, mahārāja!  Sādhu kho te eta, mahārāja, eva hoti, sādhu ca pana te eta arahata suta.  Ta ki maññasi, mahārāja, idhassa brāhmao, idhassa vesso, idhassa suddo pāṇātipātā paivirato adinnādānā paivirato …pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya no vā?  Katha vā te ettha hotī”ti?  “Suddopi hi, bho Kaccāna, pāṇātipātā paivirato, adinnādānā paivirato …pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya.  Eva me ettha hoti, evañca pana me eta arahata sutan”ti. 

 “Sādhu sādhu, mahārāja!  Sādhu kho te eta, mahārāja, eva hoti, sādhu ca pana te eta arahata suta.  Ta ki maññasi, mahārāja, yadi eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā?  Katha vā te ettha hotī”ti?  (M.84./II,88.)  “Addhā kho, bho Kaccāna, eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti.  Nesa ettha kiñci nānākaraa samanupassāmī”ti “Imināpi kho eta, mahārāja, pariyāyena veditabba yathā ghoso yeveso lokasmi-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 321. “Ta ki maññasi, mahārāja, idha khattiyo sandhi vā chindeyya, nillopa vā hareyya, ekāgārika vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāra vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyu-- ‘aya te, deva, coro āgucārī.  Imassa ya icchasi ta daṇḍa paehī’ti.  Kinti (CS:pg.2.275) na kareyyāsī”ti?  “Ghāteyyāma vā, bho Kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccaya vā kareyyāma.  Ta kissa hetu?  Yā hissa bho Kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva sakhya § gacchatī”ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, idha brāhmao, idha vesso, idha suddo sandhi vā chindeyya, nillopa vā hareyya, ekāgārika vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāra vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyu-- ‘aya te, deva, coro āgucārī.  Imassa ya icchasi ta daṇḍa paehī’ti.  Kinti na kareyyāsī”ti?  “Ghāteyyāma vā, bho Kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccaya vā kareyyāma.  Ta kissa hetu?  Yā hissa, bho Kaccāna, pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva sakhya gacchatī”ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, yadi eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā?  Katha vā te ettha hotī”ti?  “Addhā kho, bho Kaccāna, eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti.  Nesa ettha kiñci nānākaraa samanupassāmī”ti.  “Imināpi kho eta, mahārāja, pariyāyena veditabba yathā ghoso yeveso lokasmi-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, (M.84./II,89.) hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 322. “Ta ki maññasi, mahārāja, idha khattiyo kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā, virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo?  Kinti na kareyyāsī”ti?  “Abhivādeyyāma vā § , bho Kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā na cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammika vā assa rakkhāvaraagutti savidaheyyāma.  Ta kissa hetu?  Yā hissa, bho Kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaotveva sakhya gacchatī”ti. 

 “Ta (CS:pg.2.276) ki maññasi, mahārāja, idha brāhmao, idha vesso, idha suddo kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo?  Kinti na kareyyāsī”ti?  “Abhivādeyyāma vā, bho Kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā na cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammika vā assa rakkhāvaraagutti savidaheyyāma.  Ta kissa hetu?  Yā hissa, bho Kaccāna, pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaotveva sakhya gacchatī”ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, yadi eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā?  Katha vā te ettha hotī”ti?  “Addhā kho, bho Kaccāna, eva sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti.  Nesa ettha kiñci nānākaraa samanupassāmī”ti.  “Imināpi kho eta, mahārāja, pariyāyena veditabba yathā ghoso yeveso lokasmi-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaova sukko vaṇṇo, kaho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti. 

(M.85./II,90.) 323. Eva vutte, rājā Mādhuro Avantiputto āyasmanta Mahākaccāna etadavoca--“Abhikkanta, bho Kaccāna, abhikkanta, bho Kaccāna!  Seyyathāpi, bho Kaccāna, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva bhotā Kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Kaccāna saraa gacchāmi dhammañc bhikkhusaghañca Upāsaka ma bhava Kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti.  “Mā kho ma tva, mahārāja, saraa agamāsi.  Tameva tva § Bhagavanta saraa gaccha yamaha saraa gato”ti.  “Kaha pana, bho Kaccāna, etarahi so (CS:pg.2.277) Bhagavā viharati araha sammāsambuddho”ti?  “Parinibbuto kho, mahārāja, etarahi so Bhagavā araha sammāsambuddho”ti.  “Sacepi maya, bho Kaccāna, sueyyāma ta Bhagavanta dasasu yojanesu, dasapi maya yojanāni gaccheyyāma ta Bhagavanta dassanāya arahanta sammāsambuddha.  Sacepi maya, bho Kaccāna, sueyyāma ta Bhagavanta vīsatiyā yojanesu, tisāya yojanesu, cattārīsāya yojanesu, paññāsāya yojanesu, paññāsampi maya yojanāni gaccheyyāma ta Bhagavanta dassanāya arahanta sammāsambuddha.  Yojanasate cepi maya bho Kaccāna, sueyyāma ta Bhagavanta, yojanasatampi maya gaccheyyāma ta Bhagavanta dassanāya arahanta sammāsambuddha.  Yato ca, bho Kaccāna, parinibbuto so Bhagavā, parinibbutampi maya Bhagavanta saraa gacchāma dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava Kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Madhurasutta niṭṭhita catuttha. 

 

(M.85./II,91.)

 (M.85.)5. Bodhirājakumārasutta菩提王子經

世尊詳述當年苦行的部份和《中部》26經同。cf. No.1421.《五分律》卷10(T22.71)

 324. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Bhaggesu viharati Susumāragire Bhesakaḷāvane migadāye.  Tena kho pana samayena Bodhissa rājakumārassa Kokanado § nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuṭṭho samaena vā brāhmaena vā kenaci vā manussabhūtena.  Atha kho Bodhi rājakumāro sañjikāputta māṇava āmantesi--“Ehi tva, samma sañjikāputta, yena Bhagavā tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vanda, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra puccha-- ‘Bodhi, bhante, rājakumāro Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchatī’ti.  Evañca vadehi-- ‘Adhivāsetu kira, bhante, Bhagavā Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā’”ti.  “Eva, bho”ti kho sañjikāputto māṇavo Bodhissa rājakumārassa paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta (CS:pg.2.278) nisinno kho sañjikāputto māṇavo Bhagavanta etadavoca--“Bodhi kho § rājakumāro bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchati.  Evañca vadeti-- ‘adhivāsetu kira bhava Gotamo Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā’”ti.  Adhivāsesi Bhagavā tuhībhāvena.  Atha kho sañjikāputto māṇavo Bhagavato adhivāsana viditvā uṭṭhāyāsanā yena Bodhi rājakumāro tenupasakami; upasakamitvā Bodhi rājakumāra etadavoca--“Avocumha bhoto vacanena ta bhavanta Gotama-- ‘Bodhi kho rājakumāro (M.85./II,92.) bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchati.  Evañca vadeti-- adhivāsetu kira bhava Gotamo Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā’ti.  Adhivuṭṭhañca pana samaena Gotamenā”ti. 

 325. Atha kho Bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇīta khādanīya bhojanīya paiyādāpetvā, kokanadañca pāsāda odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimasopānakaevarā § , sañjikāputta māṇava āmantesi--“Ehi tva, samma sañjikāputta, yena Bhagavā tenupasakama; upasakamitvā Bhagavato kāla ārocehi-- ‘Kālo, bhante, niṭṭhita bhattan’”ti.  “Eva, bho”ti kho sañjikāputto māṇavo Bodhissa rājakumārassa paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavato kāla ārocesi-- “Kālo, bho Gotama, niṭṭhita bhattan”ti.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Bodhissa rājakumārassa nivesana tenupasakami.  Tena kho pana samayena Bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake hito hoti Bhagavanta āgamayamāno.  Addasā kho Bodhi rājakumāro Bhagavanta dūratova āgacchanta.  Disvāna paccuggantvā Bhagavanta abhivādetvā purakkhatvā yena kokanado pāsādo tenupasakami.  Atha kho Bhagavā pacchima sopānakaevara nissāya aṭṭhāsi.  Atha kho Bodhi rājakumāro Bhagavanta etadavoca--“Abhiruhatu § , bhante, Bhagavā dussāni, abhiruhatu Sugato dussāni; ya mama assa dīgharatta hitāya (CS:pg.2.279) sukhāyā”ti.  Eva vutte, Bhagavā tuhī ahosi.  Dutiyampi kho …pe… Tatiyampi kho Bodhi rājakumāro Bhagavanta etadavoca--“Abhiruhatu, bhante, Bhagavā.  Dussāni, abhiruhatu Sugato dussāni; ya mama assa dīgharatta hitāya sukhāyā”ti. 

 326. Atha kho Bhagavā āyasmanta Ānanda apalokesi.  Atha kho  (M.85./II,93.) āyasmā Ānando Bodhi rājakumāra etadavoca--“Saharatu, rājakumāra, dussāni; na Bhagavā celapaika § akkamissati.  Pacchima janata Tathāgato anukampatī”ti § .  Atha kho Bodhi rājakumāro dussāni saharāpetvā uparikokanadapāsāde § āsanāni paññapesi.  Atha kho Bhagavā kokanada pāsāda abhiruhitvā paññatte āsane nisīdi saddhi bhikkhusaghena.  Atha kho Bodhi rājakumāro Buddhappamukha bhikkhusagha paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.  Atha kho Bodhi rājakumāro Bhagavanta bhuttāvi onītapattapāṇi aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Bodhi rājakumāro Bhagavanta etadavoca--“Mayha kho, bhante, eva hoti-- ‘na kho sukhena sukha adhigantabba, dukkhena kho sukha adhigantabban’”ti. 

 327. “Mayhampi kho, rājakumāra, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa Bodhisattasseva sato etadahosi--‘Na kho sukhena sukha adhigantabba, dukkhena kho sukha adhigantabban’ti.  So kho aha, rājakumāra, aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato pahamena vayasā akāmakāna mātāpitūna assumukhāna rudantāna kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbaji.  So eva pabbajito samāno kikusalagavesī § anuttara santivarapada pariyesamāno yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra kālāma etadavoca-- ‘Icchāmaha, āvuso Kālāma, imasmi dhammavinaye brahmacariya caritun’ti.  Eva vutte, rājakumāra, Āḷāro Kālāmo ma etadavoca--‘Viharatāyasmā, tādiso (CS:pg.2.280) aya dhammo yattha viññū puriso nacirasseva saka ācariyaka saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.  So kho aha, rājakumāra, nacirasseva khippameva ta dhamma pariyāpui.  So kho aha, rājakumāra, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi passāmīti ca paijānāmi, ahañceva aññe ca.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Na kho Āḷāro Kālāmo ima dhamma kevala saddhāmattakena saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti; addhā Āḷāro Kālāmo ima dhamma jāna passa viharatī’ti. 

 “Atha khvāha, rājakumāra, yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca-- ‘Kittāvatā no, āvuso Kālāma, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti § ?  Eva vutte, rājakumāra, Āḷāro Kālāmo ākiñcaññāyatana pavedesi.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi saddhā, mayhapatthi saddhā; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi vīriya …pe… sati… samādhi… paññā, mayhapatthi paññā.  Yanūnāha ya dhamma Āḷāro Kālāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti.  So kho aha, rājakumāra, nacirasseva khippameva ta dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  Atha khvāha, rājakumāra, yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca-- ‘Ettāvatā no, āvuso Kālāma, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti?  ‘Ettāvatā kho aha, āvuso, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti.  ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti.  ‘Lābhā no, āvuso, suladdha no, āvuso, ye maya āyasmanta tādisa sabrahmacāri passāma Iti yāha dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi, ta tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi.  Ya tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, tamaha dhamma saya abhiññā sacchikatvā (CS:pg.2.281) upasampajja pavedemi.  Iti yāha dhamma jānāmi ta tva dhamma jānāsi; ya tva dhamma jānāsi tamaha dhamma jānāmi.  Iti yādiso aha, tādiso tuva; yādiso tuva tādiso aha.  Ehi dāni, āvuso, ubhova santā ima gaa pariharāmā’ti.  Iti kho, rājakumāra, Āḷāro Kālāmo ācariyo me samāno (attano) § antevāsi ma samāna attanā § samasama hapesi, uḷārāya ca ma pūjāya pūjesi.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Nāya dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti So kho aha, rājakumāra, ta dhamma analakaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkami. 

 328. “So kho aha, rājakumāra, kikusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno yena udako § rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Icchāmaha, āvuso § , imasmi dhammavinaye brahmacariya caritun’ti.  Eva vutte, rājakumāra, Udako Rāmaputto ma etadavoca--‘Viharatāyasmā, tādiso aya dhammo yattha viññū puriso nacirasseva saka ācariyaka saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.  So kho aha, rājakumāra, nacirasseva khippameva ta dhamma pariyāpui.  So kho aha, rājakumāra, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi passāmīti ca paijānāmi, ahañceva aññe ca.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Na kho rāmo ima dhamma kevala saddhāmattakena saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi; addhā rāmo ima dhamma jāna passa vihāsī’ti.  Atha khvāha, rājakumāra, yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Kittāvatā no, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti?  Eva vutte, rājakumāra, Udako Rāmaputto nevasaññānāsaññāyatana pavedesi.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhapatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriya …pe… sati… samādhi… paññā, mayhapatthi (CS:pg.2.282) paññā.  Yanūnāha ya dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti.  So kho aha, rājakumāra, nacirasseva khippameva ta dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 

 “Atha khvāha, rājakumāra, yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Ettāvatā no, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti?  ‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti.  ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti.  ‘Lābhā no, āvuso, suladdha no, āvuso, ye maya āyasmanta tādisa sabrahmacāri passāma.  Iti ya dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi ta tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi.  Ya tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi ta dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi.  Iti ya dhamma rāmo abhiññāsi ta tva dhamma jānāsi; ya tva dhamma jānāsi ta dhamma rāmo abhiññāsi.  Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuva, yādiso tuva tādiso rāmo ahosi.  Ehi dāni, āvuso, tuva ima gaa pariharā’ti.  Iti kho, rājakumāra, Udako Rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ma hapesi, uḷārāya ca ma pūjāya pūjesi.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Nāya dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti.  So kho aha, rājakumāra, ta dhamma analakaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkami.

 329.“So kho aha, rājakumāra, kikusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno, Magadhesu anupubbena cārika caramāno, yena Uruvelā senānigamo tadavasari.  Tatthaddasa ramaṇīya bhūmibhāga, pāsādikañca vanasaṇḍa, nadīñca sandanti setaka supatittha, ramaṇīya samantā ca gocaragāma.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Ramaṇīyo vata, bho, bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadiñca sandanti setakā supatitthā (CS:pg.2.283) ramaṇīyā samantā § ca gocaragāmo.  Ala vatida kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti.  So kho aha, rājakumāra, tattheva nisīdi-- ‘alamida padhānāyā’ti.  Apissu ma, rājakumāra, tisso upamā paibhasu anacchariyā pubbe assutapubbā. 

 “Seyyathāpi, rājakumāra, alla kaṭṭha sasneha udake nikkhitta.  Atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññasi, rājakumāra, api nu so puriso amu alla kaṭṭha sasneha udake nikkhitta uttarārai ādāya abhimanthento § aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?  “No hida, bhante.  Ta kissa hetu?  Aduñhi, bhante, alla kaṭṭha sasneha tañca pana udake nikkhitta, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.  “Evameva kho, rājakumāra, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesa kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhatta na suppahīno hoti, na suppaippassaddho.  Opakkamikā cepi te bhonto samaabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  No cepi te bhonto samaabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  Aya kho ma, rājakumāra, pahamā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 

 330. “Aparāpi kho ma, rājakumāra, dutiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.  Seyyathāpi, rājakumāra, alla kaṭṭha sasneha ārakā udakā thale nikkhitta.  Atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññasi, rājakumāra, api nu so puriso amu alla kaṭṭha sasneha ārakā udakā thale nikkhitta uttarārai ādāya abhimanthento aggi abhinibbatteyya (CS:pg.2.284) tejo pātukareyyā”ti?  “No hida, bhante.  Ta kissa hetu?  Aduñhi, bhante, alla kaṭṭha sasneha kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhitta, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.  “Evameva kho, rājakumāra, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesa kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhatta na suppahīno hoti, na suppaippassaddho.  Opakkamikā cepi te bhonto samaabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  No cepi te bhonto samaabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  Aya kho ma, rājakumāra, dutiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 

 331. “Aparāpi kho ma, rājakumāra, tatiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.  Seyyathāpi, rājakumāra, sukkha kaṭṭha koḷāpa ārakā udakā thale nikkhitta.  Atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññasi, rājakumāra, api nu so puriso amu sukkha kaṭṭha koḷāpa ārakā udakā thale nikkhitta uttarārai ādāya abhimanthento aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?  “Eva, bhante”.  Ta kissa hetu?  Aduñhi, bhante, sukkha kaṭṭha koḷāpa, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittan”ti.  “Evameva kho, rājakumāra, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesa kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhatta suppahīno hoti suppaippassaddho.  Opakkamikā cepi te bhonto samaabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  No cepi te bhonto samaabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā (CS:pg.2.285) vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  Aya kho ma, rājakumāra, tatiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.  Imā kho ma, rājakumāra, tisso upamā paibhasu anacchariyā pubbe assutapubbā. 

 332. “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Yanūnāha dantebhidantamādhāya § , jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggaheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyyan’ti.  So kho aha, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggahāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.  Tassa mayha, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggahato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.  Seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso dubbalatara purisa sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho me, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggahato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.  Āraddha kho pana me, rājakumāra, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 333. “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātāna nikkhamantāna adhimatto saddo hoti.  Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātāna nikkhamantāna adhimatto saddo hoti.  Āraddha kho pana me, rājakumāra, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā (CS:pg.2.286) sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti § .  Seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso tihena sikharena muddhani abhimattheyya § , evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti.  Āraddha kho pana me, rājakumāra, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.  Seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso dahena varattakkhaṇḍena § sīse sīsaveha dadeyya; evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.  Āraddha kho pana me, rājakumāra, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchi parikantanti.  Seyyathāpi, rājakumāra, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tihena govikantanena kucchi parikanteyya, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchi parikantanti.  Āraddha kho pana me, rājakumāra, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu (CS:pg.2.287) adhimatto kāyasmi ḍāho hoti.  Seyyathāpi, rājakumāra, dve balavanto purisā dubbalatara purisa nānābāhāsu gahetvā agārakāsuyā santāpeyyu samparitāpeyyu, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmi ḍāho hoti.  Āraddha kho pana me, rājakumāra, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 “Apissu ma, rājakumāra, devatā disvā evamāhasu-- ‘kālakato samao Gotamo’ti.  Ekaccā devatā evamāhasu-- ‘na kālakato samao Gotamo, api ca kālakarotī’ti.  Ekaccā devatā evamāhasu-- ‘na kālakato samao Gotamo, nāpi kālakaroti Araha samao Gotamo.  Vihārotveva so § arahato evarūpo hotī’ti § . 

 334. “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Yanūnāha sabbaso āhārupacchedāya paipajjeyyan’ti.  Atha kho ma, rājakumāra, devatā upasakamitvā (CS:pg.2.288) etadavocuṁ-- ‘Mā kho tva, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paipajji.  Sace kho tva, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paipajjissasi, tassa te maya dibba oja lomakūpehi ajjhohāressāma § , tāya tva yāpessasī’ti.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Ahañceva kho pana sabbaso ajajjita § paijāneyya.  Imā ca me devatā dibba oja lomakūpehi ajjhohāreyyu § , tāya cāha yāpeyya, ta mamassa musā’ti.  So kho aha, rājakumāra, tā devatā paccācikkhāmi.  ‘Halan’ti vadāmi. 

 “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Yanūnāha thoka thoka āhāra āhāreyya pasata pasata, yadi vā muggayūsa yadi vā kulatthayūsa yadi vā kaḷāyayūsa yadi vā hareukayūsan’ti.  So kho aha, rājakumāra, thoka thoka āhāra āhāresi pasata pasata, yadi vā muggayūsa yadi vā kulatthayūsa yadi vā kaḷāyayūsa yadi vā hareukayūsa.  Tassa mayha, rājakumāra, thoka thoka āhāra āhārayato pasata pasata, yadi vā muggayūsa yadi vā kulatthayūsa yadi vā kaḷāyayūsa yadi vā hareukayūsa, adhimattakasimāna patto kāyo hoti.  Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me agapaccagāni bhavanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma oṭṭhapada, evamevassu me ānisada hoti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya.  Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena saphuito § hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saphuitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya.  So kho (CS:pg.2.289) aha, rājakumāra, ‘udaracchavi parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakayeva pariggahāmi, ‘piṭṭhikaṇṭaka parimasissāmī’ti udaracchaviyeva pariggahāmi.  Yāvassu me, rājakumāra, udaracchavi piṭṭhikaṇṭaka allīnā hoti tāyevappāhāratāya.  So kho aha, rājakumāra, ‘vacca vā mutta vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya.  So kho aha, rājakumāra, imameva kāya assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi.  Tassa mayha, rājakumāra, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya.  Apissu ma, rājakumāra, manussā disvā evamāhasu-- ‘kāḷo samao Gotamo’ti, ekacce manussā evamāhasu-- ‘na kāḷo samao Gotamo, sāmo samao Gotamo’ti.  Ekacce manussā evamāhasu-- ‘na kāḷo samao Gotamo, napi sāmo, maguracchavi samao Gotamo’ti.  Yāvassu me, rājakumāra, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya. 

 335. “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Ye kho keci atītamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā § kharā kaukā vedanā vedayisu, etāvaparama nayito bhiyyo.  Yepi hi keci anāgatamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayissanti, etāvaparama nayito bhiyyo.  Yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, etāvaparama nayito bhiyyo.  Na kho panāha imāya kaukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa; siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Abhijānāmi kho panāha pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharitā; siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti.  Tassa mayha, rājakumāra, satānusāri viññāṇa ahosi-- ‘eseva maggo bodhāyā’ti.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Ki nu kho aha tassa sukhassa bhāyāmi ya ta sukha aññatreva kāmehi aññatra akusalehi (CS:pg.2.290) dhammehī’ti?  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Na kho aha tassa sukhassa bhāyāmi ya ta sukha aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti. 

 “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Na kho ta sukara sukha adhigantu eva adhimattakasimāna pattakāyena.  Yanūnāha oḷārika āhāra āhāreyya odanakummāsan’ti.  So kho aha, rājakumāra, oḷārika āhāra āhāresi odanakummāsa.  Tena kho pana ma, rājakumāra, samayena pañcavaggiyā bhikkhū paccupaṭṭhitā honti-- ‘ya kho samao Gotamo dhamma adhigamissati ta no ārocessatī’ti.  Yato kho aha, rājakumāra, oḷārika āhāra āhāresi odanakummāsa, atha me te pañcavaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamisu-- ‘bāhulliko § samao Gotamo padhānavibbhanto, āvatto bāhullāyā’ti. 

 336. “So kho aha, rājakumāra, oḷārika āhāra āhāretvā bala gahetvā vivicceva kāmehi …pe… pahama jhāna upasampajja vihāsi.  Vitakkavicārāna vūpasamā… dutiya jhāna… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja vihāsi.  So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmesi.  So anekavihita pubbenivāsa anussarāmi, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarāmi.  Aya kho me, rājakumāra, rattiyā pahame yāme pahamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno-- yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmesi.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi (CS:pg.2.291) …pe… aya kho me, rājakumāra, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno-- yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmesi.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta abbhaññāsi …pe… ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi; ‘ime āsavā’ti yathābhūta abbhaññāsi …pe… ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi.  Tassa me eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccittha, bhavāsavāpi citta vimuccittha, avijjāsavāpi citta vimuccittha.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa ahosi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aya kho me, rājakumāra, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno-- yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 337. “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Adhigato kho myāya dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuo paṇḍitavedanīyo.  Ālayarāmā kho panāya pajā ālayaratā ālayasammuditā.  Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasa ida hāna yadida-- idappaccayatāpaiccasamuppādo.  Idampi kho hāna duddasa-- yadida sabbasakhārasamatho sabbūpadhipainissaggo tahākkhayo virāgo nirodho nibbāna Ahañceva kho pana dhamma deseyya, pare ca me na ājāneyyu, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti.  Apissu ma, rājakumāra, imā anacchariyā gāthāyo paibhasu pubbe assutapubbā--

          ‘Kicchena me adhigata, hala dāni pakāsitu;

          Rāgadosaparetehi, nāya dhammo susambudho. 

          ‘Paisotagāmi nipua, gambhīra duddasa au;

          Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā§ ti. 

 “Itiha (CS:pg.2.292) me, rājakumāra, paisañcikkhato appossukkatāya citta namati no dhammadesanāya. 

 338. “Atha kho, rājakumāra, brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi--‘Nassati vata, bho, loko; vinassati vata, bho, loko.  Yatra hi nāma Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya citta namati § no dhammadesanāyā’ti.  Atha kho, rājakumāra, brahmā sahampati-- seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjita vā bāha pasāreyya pasārita vā bāha samiñjeyya, evameva-- brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi.  Atha kho, rājakumāra, brahmā sahampati ekasa uttarāsaga karitvā yenāha tenañjali paṇāmetvā ma etadavoca--‘Desetu, bhante, Bhagavā dhamma, desetu Sugato dhamma.  Santi sattā apparajakkhajātikā assavanatāya dhammassa parihāyanti; bhavissanti dhammassa aññātāro’ti Idamavoca, rājakumāra, brahmā sahampati; ida vatvā athāpara etadavoca--

          ‘Pāturahosi Magadhesu pubbe,

          Dhammo asuddho samalehi cintito. 

          Apāpureta § amatassa dvāra,

          Suantu dhamma vimalenānubuddha. 

          ‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito,

          Yathāpi passe janata samantato. 

          Tathūpama dhammamaya sumedha,

          Pāsādamāruyha samantacakkhu. 

          ‘Sokāvatiṇṇa § janatamapetasoko,

          Avekkhassu jātijarābhibhūta. 

          Uṭṭhehi vīra, vijitasagāma,

          Satthavāha aaa § , vicara loke. 

          Desassu § Bhagavā dhamma,

          Aññātāro bhavissantī’ti. 

 339.“Atha (CS:pg.2.293) khvāha, rājakumāra, brahmuno ca ajjhesana viditvā sattesu ca kāruññata paicca Buddhacakkhunā loka volokesi.  Addasa kho aha, rājakumāra, Buddhacakkhunā loka volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvine § viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante.  Seyyathāpi nāma uppaliniya vā paduminiya vā puṇḍarīkiniya vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake savaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake savaḍḍhāni udakānuggatāni samodaka hitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake savaḍḍhāni udakā accuggamma hitāni § anupalittāni udakena, evameva kho aha, rājakumāra, Buddhacakkhunā loka volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante.  Atha khvāha, rājakumāra, brahmāna sahampati gāthāya paccabhāsi--

          ‘Apārutā tesa amatassa dvārā,

          Ye sotavanto pamuñcantu saddha. 

          Vihisasaññī pagua na bhāsi,

          Dhamma paṇīta manujesu brahme’ti. 

 340. “Atha kho, rājakumāra, brahmā sahampati ‘katāvakāso khomhi Bhagavatā dhammadesanāyā’ti ma abhivādetvā padakkhia katvā tatthevantaradhāyi. 

 “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Kassa nu kho aha pahama dhamma deseyya?  Ko ima dhamma khippameva ājānissatī’ti?  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘aya kho Āḷāro Kālāmo paṇḍito viyatto medhāvī dīgharatta apparajakkhajātiko.  Yanūnāha Āḷārassa Kālāmassa (CS:pg.2.294) pahama dhamma deseyya; so ima dhamma khippameva ājānissatī’ti.  Atha kho ma, rājakumāra, devatā upasakamitvā etadavoca--‘Sattāhakālakato, bhante, Āḷāro Kālāmo’ti.  Ñāṇañca pana me dassana udapādi-- ‘sattāhakālakato Āḷāro Kālāmo’ti.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Mahājāniyo kho Āḷāro Kālāmo.  Sace hi so ima dhamma sueyya, khippameva ājāneyyā’ti.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Kassa nu kho aha pahama dhamma deseyya?  Ko ima dhamma khippameva ājānissatī’ti?  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Aya kho Udako Rāmaputto paṇḍito viyatto medhāvī dīgharatta apparajakkhajātiko.  Yanūnāha udakassa rāmaputtassa pahama dhamma deseyya; so ima dhamma khippameva ājānissatī’ti.  Atha kho ma, rājakumāra, devatā upasakamitvā etadavoca--‘Abhidosakālakato, bhante, Udako Rāmaputto’ti.  Ñāṇañca pana me dassana udapādi-- ‘abhidosakālakato Udako Rāmaputto’ti.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Mahājāniyo kho Udako Rāmaputto.  Sace hi so ima dhamma sueyya, khippameva ājāneyyā’ti. 

 341. “Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Kassa nu kho aha pahama dhamma deseyya?  Ko ima dhamma khippameva ājānissatī’ti?  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū ye ma padhānapahitatta upaṭṭhahisu.  Yanūnāha pañcavaggiyāna bhikkhūna pahama dhamma deseyyan’ti.  Tassa mayha, rājakumāra, etadahosi--‘Kaha nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī’ti.  Addasa khvāha, rājakumāra, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū Bārāṇasiya viharante Isipatane migadāye.  Atha khvāha, rājakumāra, Uruvelāya yathābhiranta viharitvā yena Bārāṇasī tena cārika pakkami. 

 “Addasā kho ma, rājakumāra, upako ājīvako antarā ca gaya antarā ca Bodhi addhānamaggappaipanna Disvāna ma etadavoca--‘Vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto.  Kasi tva, āvuso, uddissa pabbajito?  Ko vā te satthā?  Kassa vā tva dhamma rocesī’ti?  Eva vutte, aha, rājakumāra, upaka ājīvaka gāthāhi ajjhabhāsi--

          ‘Sabbābhibhū (CS:pg.2.295) sabbavidūhamasmi,

          Sabbesu dhammesu anūpalitto. 

          Sabbañjaho tahākkhaye vimutto,

          Saya abhiññāya kamuddiseyya. 

          ‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;

          Sadevakasmi lokasmi, natthi me paipuggalo. 

          ‘Ahañhi arahā loke, aha satthā anuttaro;

          Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto. 

          ‘Dhammacakka pavattetu, gacchāmi kāsina pura;

          Andhībhūtasmi § lokasmi, āhañcha § amatadundubhin’ti. 

 ‘Yathā kho tva, āvuso, paijānāsi arahasi anantajino’ti. 

         ‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhaya;

         Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka § jino’ti. 

 “Eva vutte, rājakumāra, upako ājīvako ‘hupeyyapāvuso’ti § vatvā sīsa okampetvā ummagga gahetvā pakkāmi. 

 342. “Atha khvāha, rājakumāra, anupubbena cārika caramāno yena Bārāṇasī Isipatana migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasakami.  Addasasu kho ma, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū dūratova āgacchanta.  Disvāna aññamañña saṇṭhapesu-- ‘aya kho, āvuso, samao Gotamo āgacchati bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya.  So neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo, nāssa pattacīvara paiggahetabba; api ca kho āsana hapetabba-- sace so ākakhissati nisīdissatī’ti.  Yathā yathā kho aha, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū upasakami § , tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhisu sakāya katikāya saṇṭhātu.  Appekacce ma paccuggantvā pattacīvara paiggahesu.  Appekacce āsana paññapesu.  Appekacce pādodaka upaṭṭhapesu.  Api ca kho ma nāmena ca āvusovādena (CS:pg.2.296) ca samudācaranti.  Eva vutte, aha, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavoca-- ‘Mā, bhikkhave, Tathāgata nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha § ; araha, bhikkhave, Tathāgato sammāsambuddho.  Odahatha, bhikkhave, sota.  Amatamadhigata.  Ahamanusāsāmi, aha dhamma desemi.  Yathānusiṭṭha tathā paipajjamānā nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti.  Eva vutte, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū ma etadavocuṁ-- ‘Tāyapi kho tva, āvuso Gotama, iriyāya § tāya paipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa; ki pana tva etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti?  Eva vutte, aha, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavoca-- ‘Na, bhikkhave, Tathāgato bāhulliko na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya.  Araha, bhikkhave, Tathāgato sammāsambuddho.  Odahatha, bhikkhave, sota.  Amatamadhigata.  Ahamanusāsāmi, aha dhamma desemi.  Yathānusiṭṭha tathā paipajjamānā nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti.  Dutiyampi kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū ma etadavocuṁ-- ‘Tāyapi kho tva, āvuso Gotama, iriyāya tāya paipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa; ki pana tva etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti?  Dutiyampi kho aha, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavoca-- ‘Na, bhikkhave, Tathāgato bāhulliko na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya.  Araha, bhikkhave, Tathāgato sammāsambuddho.  Odahatha, bhikkhave, sota.  Amatamadhigata.  Ahamanusāsāmi, aha dhamma desemi.  Yathānusiṭṭha tathā paipajjamānā nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti (CS:pg.2.297) Tatiyampi kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū ma etadavocuṁ-- ‘Tāyapi kho tva, āvuso Gotama, iriyāya tāya paipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa; ki pana tva etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti?  Eva vutte aha, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavoca-- ‘Abhijānātha me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evarūpa pabhāvitametan’ti § ?  ‘No heta, bhante’.  ‘Araha, bhikkhave, Tathāgato sammāsambuddho.  Odahatha, bhikkhave, sota.  Amatamadhigata.  Ahamanusāsāmi, aha dhamma desemi.  Yathānusiṭṭha tathā paipajjamānā nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. 

 “Asakkhi kho aha, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū saññāpetu.  Dvepi suda, rājakumāra, bhikkhū ovadāmi.  Tayo bhikkhū piṇḍāya caranti.  Ya tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggiyā § yāpema.  Tayopi suda, rājakumāra, bhikkhū ovadāmi, dve bhikkhū piṇḍāya caranti.  Ya dve bhikkhū piṇḍāya caritvā (M.85./II,94.) āharanti tena chabbaggiyā yāpema. 

 343. “Atha kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū mayā eva ovadiyamānā eva anusāsiyamānā nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharisū”ti.  Eva vutte, Bodhi rājakumāro Bhagavanta etadavoca--“Kīva cirena nu kho, bhante, bhikkhu Tathāgata vināyaka § labhamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā”ti?  “Tena hi, rājakumāra, tayevettha paipucchissāmi.  Yathā te khameyya, tathā na byākareyyāsi.  Ta ki maññasi, rājakumāra, kusalo tva hatthārūḷhe § akusagayhe § sippe”ti?  “Eva, bhante, kusalo aha hatthārūḷhe akusagayhe sippe”ti (CS:pg.2.298) “Ta ki maññasi, rājakumāra, idha puriso āgaccheyya-- ‘Bodhi rājakumāro hatthārūḷha akusagayha sippa jānāti; tassāha santike hatthārūḷha akusagayha sippa sikkhissāmī’ti.  So cassa assaddho; yāvataka saddhena pattabba ta na sampāpueyya.  So cassa bahvābādho; yāvataka appābādhena pattabba ta na sampāpueyya.  So cassa saho māyāvī; yāvataka asahena amāyāvinā pattabba ta na sampāpueyya.  So cassa kusīto; yāvataka āraddhavīriyena pattabba ta na sampāpueyya.  So cassa duppañño; yāvataka paññavatā pattabba ta na sampāpueyya.  Ta ki maññasi, rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthārūḷha akusagayha sippa sikkheyyā”ti?  “Ekamekenāpi, bhante, agena samannāgato so puriso na mama santike hatthārūḷha akusagayha sippa sikkheyya, ko pana vādo pañcahagehī”ti! 

 344. “Ta ki maññasi, rājakumāra, idha puriso āgaccheyya-- (M.85./II,95.) ‘Bodhi rājakumāro hatthārūḷha akusagayha sippa jānāti; tassāha santike hatthārūḷha akusagayha sippa sikkhissāmī’ti.  So cassa saddho; yāvataka saddhena pattabba ta sampāpueyya.  So cassa appābādho; yāvataka appābādhena pattabba ta sampāpueyya.  So cassa asaho amāyāvī; yāvataka asahena amāyāvinā pattabba ta sampāpueyya.  So cassa āraddhavīriyo; yāvataka āraddhavīriyena pattabba ta sampāpueyya.  So cassa paññavā; yāvataka paññavatā pattabba ta sampāpueyya.  Ta ki maññasi, rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthārūḷha akusagayha sippa sikkheyyā”ti?  “Ekamekenāpi, bhante, agena samannāgato so puriso mama santike hatthārūḷha akusagayha sippa sikkheyya, ko pana vādo pañcahagehī”ti!  “Evameva kho, rājakumāra, pañcimāni padhāniyagāni.  Katamāni pañca?  Idha, rājakumāra, bhikkhu saddho hoti; saddahati Tathāgatassa Bodhi-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti; appābādho hoti appātako samavepākiniyā gahaiyā samannāgato nātisītāya nāccuhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaho hoti amāyāvī yathābhūta attāna āvikattā satthari (CS:pg.2.299) vā viññūsu vā sabrahmacārīsu āraddhavīriyo viharati akusalāna dhammāna pahānāya kusalāna dhammāna upasampadāya, thāmavā dahaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.  Imāni kho, rājakumāra, pañca padhāniyagāni. 

 345. “Imehi rājakumāra, pañcahi padhāniyagehi samannāgato bhikkhu Tathāgata vināyaka labhamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja (M.85./II,96.) vihareyya satta vassāni.  Tiṭṭhantu, rājakumāra, satta vassāni.  Imehi pañcahi padhāniyagehi samannāgato bhikkhu Tathāgata vināyaka labhamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya chabbassāni… pañca vassāni… cattāri vassāni… tīṇi vassāni… dve vassāni… eka vassa.  Tiṭṭhatu, rājakumāra, eka vassa.  Imehi pañcahi padhāniyagehi samannāgato bhikkhu Tathāgata vināyaka labhamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta māsāni.  Tiṭṭhantu, rājakumāra, satta māsāni.  Imehi pañcahi padhāniyagehi samannāgato bhikkhu Tathāgata vināyaka labhamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cha māsāni… pañca māsāni… cattāri māsāni… tīṇi māsāni… dve māsāni… eka māsa… aḍḍhamāsa.  Tiṭṭhatu, rājakumāra, aḍḍhamāso.  Imehi pañcahi padhāniyagehi samannāgato bhikkhu Tathāgata vināyaka labhamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyy satta rattindivāni.  Tiṭṭhantu, rājakumāra, satta rattindivāni.  Imehi pañcahi padhāniyagehi samannāgato bhikkhu Tathāgata vināyaka labhamāno-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā (CS:pg.2.300) upasampajja vihareyy cha rattindivāni… pañca rattindivāni… cattāri rattindivāni… tīṇi rattindivāni… dve rattindivāni… eka rattindiva.  Tiṭṭhatu, rājakumāra, eko rattindivo.  Imehi pañcahi padhāniyagehi samannāgato bhikkhu Tathāgata vināyaka labhamāno sāyamanusiṭṭho pāto visesa adhigamissati, pātamanusiṭṭho sāya visesa adhigamissatī”ti.  Eva vutte, Bodhi rājakumāro Bhagavanta etadavoca--“Aho Buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā!  Yatra hi nāma sāyamanusiṭṭho pāto visesa adhigamissati, pātamanusiṭṭho sāya visesa adhigamissatī”ti! 

 346. Eva vutte, sañjikāputto māṇavo Bodhi rājakumāra etadavoca--“Evameva panāya bhava Bodhi-- ‘aho Buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā’ti ca vadeti § ; atha ca pana na ta bhavanta Gotama saraa gacchati dhammañca bhikkhusaghañcā”ti.  “Mā heva, samma sañjikāputta, avaca; mā heva, samma sañjikāputta, avaca.  Sammukhā meta, samma sañjikāputta, ayyāya suta, (M.85./II,97.) sammukhā paiggahita”.  “Ekamida, samma sañjikāputta, samaya Bhagavā Kosambiya viharati Ghositārāme.  Atha kho me ayyā kucchimatī yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinnā kho me ayyā Bhagavanta etadavoca--‘Yo me aya, bhante, kucchigato kumārako vā kumārikā vā so Bhagavanta saraa gacchati dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ta Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan’ti.  Ekamida, samma sañjikāputta, samaya Bhagavā idheva Bhaggesu viharati Susumāragire Bhesakaḷāvane migadāye.  Atha kho ma dhāti akena haritvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hitā kho ma dhāti Bhagavanta etadavoca--‘Aya bhante, Bodhi rājakumāro Bhagavanta saraa gacchati dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ta Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan’ti.  Esāha, samma sañjikāputta, tatiyakampi Bhagavanta saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Bodhirājakumārasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

 (M.86.)6. Agulimālasutta鴦掘摩經

u《雜阿含1077經》,《別譯雜阿含16經》(T2.378.)No.118.《佛說鴦掘摩經》(T2.508.)No.119.《鴦崛髻經》(T2.510.)No.120.《央掘魔羅經》(T2.512.),《增壹阿含38.6經》(T2.719.),《法句經》Dhp.172, 173, 382,《長老偈》Thag.871~873.

 347. Eva (CS:pg.2.301) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena rañño Pasenadissa Kosalassa vijite coro Agulimālo nāma hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.  Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi (M.86./II,98.) anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā.  So manusse vadhitvā vadhitvā agulīna māla dhāreti.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthi piṇḍāya pāvisi.  Sāvatthiya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto senāsana sasāmetvā pattacīvaramādāya yena coro Agulimālo tenaddhānamagga paipajji.  Addasāsu kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino Bhagavanta yena coro Agulimālo tenaddhānamaggapaipanna.  Disvāna Bhagavanta etadavocuṁ-- “Mā, samaa, eta magga paipajji.  Etasmi, samaa, magge coro Agulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.  Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā.  So manusse vadhitvā vadhitvā agulīna māla dhāreti.  Etañhi, samaa, magga dasapi purisā vīsampi purisā tisampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā sakaritvā sakaritvā § paipajjanti.  Tepi corassa Agulimālassa hatthattha gacchantī”ti.  Eva vutte, Bhagavā tuhībhūto agamāsi.  Dutiyampi kho gopālakā …pe… Tatiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino Bhagavanta etadavocuṁ-- “Mā, samaa, eta magga paipajji, etasmi samaa magge coro Agulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu, tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā.  So manusse vadhitvā vadhitvā agulīna māla dhāreti.  Etañhi samaa magga dasapi purisā vīsampi purisā tisampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā sakaritvā sakaritvā paipajjanti.  Tepi corassa Agulimālassa hatthattha gacchantī”ti. 

 348. Atha (CS:pg.2.302) kho Bhagavā tuhībhūto agamāsi.  Addasā kho coro Agulimālo Bhagavanta dūratova āgacchanta.  Disvānassa etadahosi--“Acchariya vata, bho, abbhuta vata, bho!  Imañhi magga dasapi purisā  vīsampi (M.86./II,99.) purisā tisampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā sakaritvā sakaritvā paipajjanti.  Tepi mama hatthattha gacchanti.  Atha ca panāya samao eko adutiyo pasayha maññe āgacchati.  Yanūnāha ima samaa jīvitā voropeyyan”ti.  Atha kho coro Agulimālo asicamma gahetvā dhanukalāpa sannayhitvā Bhagavanta piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.  Atha kho Bhagavā tathārūpa iddhābhisakhāra abhisakhāsi § yathā coro Agulimālo Bhagavanta pakatiyā gacchanta sabbathāmena gacchanto na sakkoti sampāpuitu.  Atha kho corassa Agulimālassa etadahosi--“Acchariya vata, bho, abbhuta vata, bho!  Ahañhi pubbe hatthimpi dhāvanta anupatitvā gahāmi, assampi dhāvanta anupatitvā gahāmi, rathampi dhāvanta anupatitvā gahāmi, migampi dhāvanta anupatitvā gahāmi; atha ca panāha ima samaa pakatiyā gacchanta sabbathāmena gacchanto na sakkomi sampāpuitun”ti!  hitova Bhagavanta etadavoca--“Tiṭṭha, tiṭṭha, samaṇā”ti.  hito aha, Agulimāla, tvañca tiṭṭhā”ti.  Atha kho corassa Agulimālassa etadahosi--“Ime kho samaṇā Sakyaputtiyā saccavādino saccapaiññā.  Atha panāya samao gaccha yevāha-- ‘hito aha, Agulimāla, tvañca tiṭṭhā’ti.  Yanūnāha ima samaa puccheyyan”ti. 

 349.Atha kho coro Agulimālo Bhagavanta gāthāya ajjhabhāsi--

          “Gaccha vadesi samaa hitomhi,

          Mamañca brūsi hitamaṭṭhitoti. 

          Pucchāmi ta samaa etamattha,

          Katha hito tva ahamaṭṭhitomhī”ti. 

          hito (CS:pg.2.303) aha Agulimāla sabbadā,

          Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍa. 

          Tuvañca pāṇesu asaññatosi,

          Tasmā hitoha tuvamaṭṭhitosī”ti. 

(M.86./II,100.) “Cirassa vata me mahito mahesī,

          Mahāvana pāpui saccavādī § . 

          Soha carissāmi pahāya pāpa § ,

          Sutvāna gātha tava dhammayutta”. 

          Itveva coro asimāvudhañca,

          Sobbhe papāte narake akiri. 

          Avandi coro Sugatassa pāde,

          Tattheva na pabbajja ayāci. 

          Buddho ca kho kāruiko mahesi,

          Yo satthā lokassa sadevakassa. 

          ‘Tamehi bhikkhū’ti tadā avoca,

          Eseva tassa ahu bhikkhubhāvoti. 

 350. Atha kho Bhagavā āyasmatā Agulimālena pacchāsamaena yena Sāvatthi tena cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Sāvatthi tadavasari.  Tatra suda Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena rañño Pasenadissa Kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo sannipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti-- “Coro te, deva, vijite Agulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.  Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā.  So manusse vadhitvā vadhitvā Agulina māla dhāreti.  Ta devo paisedhetū”ti. 

 Atha (CS:pg.2.304) kho rājā Pasenadi Kosalo pañcamattehi assasatehi Sāvatthiyā nikkhami divā divassa.  Yena ārāmo tena pāvisi.  Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā (M.86./II,101.) Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho rājāna Pasenadi Kosala Bhagavā etadavoca--“Ki nu te, mahārāja, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro kupito Vesālikā vā Licchavī aññe vā pairājāno”ti?  “Na kho me, bhante, rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito, nāpi Vesālikā Licchavī, nāpi aññe pairājāno.  Coro me, bhante, vijite Agulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.  Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā.  So manusse vadhitvā vadhitvā agulīna māla dhāreti.  Tāha, bhante, paisedhissāmī”ti.  “Sace pana tva, mahārāja, Agulimāla passeyyāsi kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajita, virata pāṇātipātā, virata adinnādānā, virata musāvādā, ekabhattika, brahmacāri, sīlavanta, kalyāṇadhamma, kinti na kareyyāsī”ti?  “Abhivādeyyāma vā, bhante, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma, abhinimanteyyāma vā na cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammika vā assa rakkhāvaraagutti savidaheyyāma.  Kuto panassa, bhante, dussīlassa pāpadhammassa evarūpo sīlasayamo bhavissatī”ti? 

 Tena kho pana samayena āyasmā Agulimālo Bhagavato avidūre nisinno hoti.  Atha kho Bhagavā dakkhia bāhu paggahetvā rājāna Pasenadi Kosala etadavoca--“Eso, mahārāja, Agulimālo”ti.  Atha kho rañño Pasenadissa Kosalassa ahudeva bhaya, ahu chambhitatta, ahu lomahaso.  Atha kho Bhagavā rājāna Pasenadi Kosala bhīta savigga lomahaṭṭhajāta viditvā rājāna Pasenadi Kosala etadavoca--“Mā bhāyi, mahārāja, natthi te ito bhayan”ti.  Atha kho rañño Pasenadissa Kosalassa ya ahosi bhaya (M.86./II,102.) vā chambhitatta vā lomahaso vā so paippassambhi.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yenāyasmā Agulimālo (CS:pg.2.305) tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Agulimāla etadavoca--“Ayyo no, bhante, Agulimālo”ti?  “Eva, mahārājā”ti.  “Kathagotto ayyassa pitā, kathagottā mātā”ti?  “Gaggo kho, mahārāja, pitā, mantāṇī mātā”ti.  “Abhiramatu, bhante, ayyo Gaggo Mantāṇiputto.  Ahamayyassa Gaggassa Mantāṇiputtassa ussukka karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. 

 351. Tena kho pana samayena āyasmā Agulimālo āraññiko hoti piṇḍapātiko pasukūliko tecīvariko.  Atha kho āyasmā Agulimālo rājāna Pasenadi Kosala etadavoca--“Ala, mahārāja, paripuṇṇa me cīvaran”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavanta etadavoca--“Acchariya, bhante, abbhuta, bhante!  Yāvañcida, bhante, Bhagavā adantāna dametā, asantāna sametā, aparinibbutāna parinibbāpetā.  Yañhi maya, bhante, nāsakkhimhā daṇḍenapi satthenapi dametu so Bhagavatā adaṇḍena asattheneva § danto.  Handa ca dāni § maya, bhante, gacchāma; bahukiccā maya bahukaraṇīyā”ti.  “Yassadāni, mahārāja, kāla maññasī”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmi. 

 Atha kho āyasmā Agulimālo pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiya piṇḍāya pāvisi.  Addasā kho āyasmā Agulimālo Sāvatthiya sapadāna piṇḍāya caramāno aññatara itthi mūḷhagabbha vighātagabbha § .  Disvānassa (M.86./II,103.) etadahosi--“Kilissanti vata, bho, sattā; kilissanti vata, bho, sattā”ti!  Atha kho āyasmā Agulimālo Sāvatthiya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Agulimālo Bhagavanta etadavoca--“Idhāha, bhante, pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthi (CS:pg.2.306) piṇḍāya pāvisi.  Addasa kho aha, bhante, Sāvatthiya sapadāna piṇḍāya caramāno aññatara itthi mūḷhagabbha vighātagabbha”.  Disvāna mayha etadahosi--“Kilissanti vata bho, sattā; kilissanti vata, bho, sattā”ti! 

 “Tena hi tva, Agulimāla, yena sā itthī tenupasakama; upasakamitvā ta itthi eva vadehi ‘yatoha, bhagini, jāto § nābhijānāmi sañcicca pāṇa jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā’”ti.

 “So hi nūna me, bhante, sampajānamusāvādo bhavissati.  Mayā hi, bhante, bahū sañcicca pāṇā jīvitā voropitā”ti.  “Tena hi tva, Agulimāla, yena sā itthī tenupasakama; upasakamitvā ta itthi eva vadehi-- ‘yatoha, bhagini, ariyāya jātiyā jāto, nābhijānāmi sañcicca pāṇa jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā’”ti. 

 “Eva, bhante”ti kho āyasmā Agulimālo Bhagavato paissutvā yena sā itthī tenupasakami; upasakamitvā ta itthi etadavoca--“Yatoha, bhagini, ariyāya jātiyā jāto, nābhijānāmi sañcicca pāṇa jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā”ti.  Atha khvāssā itthiyā sotthi ahosi, sotthi gabbhassa. 

 Atha kho āyasmā Agulimālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  ‘Khīṇā jāti vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara (M.86./II,104.) itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aññataro kho panāyasmā Agulimālo arahata ahosi. 

 352. Atha kho āyasmā Agulimālo pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthi piṇḍāya pāvisi.  Tena kho pana samayena aññenapi leḍḍu khitto āyasmato Agulimālassa kāye nipatati, aññenapi (CS:pg.2.307) daṇḍo khitto āyasmato Agulimālassa kāye nipatati, aññenapi sakkharā khittā āyasmato Agulimālassa kāye nipatati.  Atha kho āyasmā Agulimālo bhinnena sīsena, lohitena gaantena, bhinnena pattena, vipphālitāya saghāṭiyā yena Bhagavā tenupasakami.  Addasā kho Bhagavā āyasmanta Agulimāla dūratova āgacchanta.  Disvāna āyasmanta Agulimāla etadavoca--“Adhivāsehi tva, brāhmaa, adhivāsehi tva, brāhmaa.  Yassa kho tva, brāhmaa, kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni niraye pacceyyāsi tassa tva, brāhmaa, kammassa vipāka diṭṭheva dhamme paisavedesī”ti.  Atha kho āyasmā Agulimālo rahogato paisallīno vimuttisukha paisavedi; tāya velāya ima udāna udānesi--

          “Yo pubbeva § pamajjitvā, pacchā so nappamajjati;

          Soma § loka pabhāseti, abbhā muttova candimā. 

          “Yassa pāpa kata kamma, kusalena pidhīyati § . 

          Soma loka pabhāseti, abbhā muttova candimā. 

          “Yo have daharo bhikkhu, yuñjati Buddhasāsane;

          Soma loka pabhāseti, abbhā muttova candimā. 

          “Disā hi me dhammakatha suantu,

          Disā hi me yuñjantu Buddhasāsane. 

          Disā hi me te manujā bhajantu,

          Ye dhammamevādapayanti santo. 

(M.86./II,105.) “Disā hi me khantivādāna, avirodhappasasīna. 

          Suantu dhamma kālena, tañca anuvidhīyantu. 

          “Na hi jātu so mama hise, añña vā pana kiñci na § . 

          Pappuyya parama santi, rakkheyya tasathāvare. 

          “Udakañhi (CS:pg.2.308) nayanti nettikā, usukārā namayanti § tejana. 

          Dāru namayanti tacchakā, attāna damayanti paṇḍitā. 

          “Daṇḍeneke damayanti, akusehi kasāhi ca;

          Adaṇḍena asatthena, aha dantomhi tādinā. 

          “Ahisakoti me nāma, hisakassa pure sato;

          Ajjāha saccanāmomhi, na na hisāmi kiñci na § . 

          “Coro aha pure āsi, Agulimāloti vissuto;

          Vuyhamāno mahoghena, Buddha saraamāgama. 

          “Lohitapāṇi pure āsi, Agulimāloti vissuto;

          Saraagamana passa, bhavanetti samūhatā. 

          “Tādisa kamma katvāna, bahu duggatigāmina;

          Phuṭṭho kammavipākena, aao bhuñjāmi bhojana. 

          “Pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā;

          Appamādañca medhāvī, dhana seṭṭhava rakkhati. 

          “Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmarati santhava;

          Appamatto hi jhāyanto, pappoti vipula § sukha. 

          “Svāgata § nāpagata § , nayida dummantita mama;

          Savibhattesu § dhammesu, ya seṭṭha tadupāgama. 

          “Svāgata nāpagata, nayida dummantita mama;

          Tisso vijjā anuppattā, kata Buddhassa sāsanan”ti. 

 

 Agulimālasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

(M.87./II,106.)

 

 (M.87.)7. Piyajātikasutta愛生經

u《中阿含216經》愛生經(T1.800.),《增壹阿含13.3經》(T2.571.2)No.91.《佛說婆羅門子命終愛念不離經》(T1.915.)

 353. Eva (CS:pg.2.309) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena aññatarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālakato hoti.  Tassa kālakiriyāya neva kammantā paibhanti na bhatta paibhāti.  So āḷāhana gantvā kandati-- “Kaha, ekaputtaka, kaha, ekaputtakā”ti!  Atha kho so gahapati yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho ta gahapati Bhagavā etadavoca--“Na kho te, gahapati, sake citte hitassa indriyāni, atthi te indriyāna aññathattan”ti.  “Kiñhi me, bhante, indriyāna nāññathatta bhavissati; mayhañhi, bhante, ekaputto piyo manāpo kālakato.  Tassa kālakiriyāya neva kammantā paibhanti, na bhatta paibhāti.  Soha āḷāhana gantvā kandāmi-- ‘Kaha, ekaputtaka, kaha, ekaputtakā’”ti!  “Evameta, gahapati, evameta, gahapati § !  Piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā”ti.  “Kassa kho § nāmeta, bhante, eva bhavissati-- ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti?  Piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā”ti.  Atha kho so gahapati Bhagavato bhāsita anabhinanditvā paikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

 354. Tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā Bhagavato avidūre akkhehi dibbanti.  Atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā tenupasakami; upasakamitvā akkhadhutte etadavoca--“Idhāha, bhonto, yena samao (M.87./II,107.) Gotamo tenupasakami; upasakamitvā samaa Gotama abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho ma, bhonto, samao Gotamo etadavoca--‘Na kho te, gahapati, sake citte hitassa indriyāni, atthi te indriyāna aññathattan’ti.  Eva vutte, aha, bhonto, samaa Gotama etadavoca-- ‘Kiñhi me, bhante, indriyāna nāññathatta bhavissati; mayhañhi, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato.  Tassa kālakiriyāya neva kammantā paibhanti, na bhatta paibhāti (CS:pg.2.310) Soha āḷāhana gantvā kandāmi-- kaha, ekaputtaka, kaha, ekaputtakā’ti!  ‘Evameta, gahapati, evameta, gahapati!  Piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti.  ‘Kassa kho nāmeta, bhante, eva bhavissati-- piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā?  Piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā’ti.  Atha khvāha, bhonto, samaassa Gotamassa bhāsita anabhinanditvā paikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamin”ti.  “Evameta, gahapati, evameta, gahapati!  Piyajātikā hi, gahapati, ānandasomanassā piyappabhavikā”ti Atha kho so gahapati “Sameti me akkhadhuttehī”ti pakkāmi.  Atha kho ida kathāvatthu anupubbena rājantepura pāvisi. 

 355. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Mallika devi āmantesi--“Ida te, Mallike, samaena Gotamena bhāsita-- ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’”ti.  “Saceta, (M.87./II,108.) mahārāja, Bhagavatā bhāsita, evametan”ti.  “Evameva panāya Mallikā yaññadeva samao Gotamo bhāsati ta tadevassa abbhanumodati”.  “Saceta, mahārāja, Bhagavatā bhāsita evametanti.  Seyyathāpi nāma, yaññadeva ācariyo antevāsissa bhāsati ta tadevassa antevāsī abbhanumodati-- ‘Evameta, ācariya, evameta, ācariyā’”ti.  “Evameva kho tva, Mallike, yaññadeva samao Gotamo bhāsati ta tadevassa abbhanumodasi”.  “Saceta, mahārāja Bhagavatā bhāsita evametan”ti.  “Carapi, re Mallike, vinassā”ti.  Atha kho Mallikā devī nāḷijagha brāhmaa āmantesi--“Ehi tva, brāhmaa, yena Bhagavā tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra puccha-- ‘Mallikā, bhante, devī Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchatī’ti.  Evañca vadehi-- ‘bhāsitā nu kho, bhante, Bhagavatā esā vācā-- piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti Yathā te Bhagavā byākaroti ta sādhuka uggahetvā mama āroceyyāsi.  Na hi Tathāgatā vitatha bhaantī”ti.  “Eva, bhotī”ti kho nāḷijagho brāhmao Mallikāya deviyā paissutvā yena Bhagavā (CS:pg.2.311) tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho nāḷijagho brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Mallikā, bho Gotama, devī bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati; appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchati; evañca vadeti-- ‘bhāsitā nu kho, bhante, Bhagavatā esā vācā-- piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’”ti. 

 356. “Evameta, brāhmaa, evameta, brāhmaa!  Piyajātikā hi, brāhmaa, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti.  Tadamināpeta, brāhmaa, pariyāyena veditabba yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā.  Bhūtapubba, brāhmaa, imissāyeva Sāvatthiyā aññatarissā itthiyā mātā kālamakāsi.  Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathikāya rathika § sighāṭakena sighāṭaka upasakamitvā evamāha-- ‘api me mātara addassatha § , api me mātara addassathā’ti?  Imināpi kho eta, brāhmaa, pariyāyena veditabba yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. 

 “Bhūtapubba brāhmaa, imissāyeva Sāvatthiyā aññatarissā itthiyā pitā kālamakāsi… bhātā kālamakāsi… bhaginī kālamakāsi… putto kālamakāsi… dhītā kālamakāsi… sāmiko kālamakāsi.  Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathikāya rathika sighāṭakena sighāṭaka upasakamitvā evamāha-- ‘api me sāmika addassatha, api me sāmika addassathā’ti?  (M.87./II,109.) Imināpi kho eta, brāhmaa, pariyāyena veditabba yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. 

 “Bhūtapubba brāhmaa, imissāyeva Sāvatthiyā aññatarassa purisassa mātā kālamakāsi.  So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathikāya rathika sighāṭakena sighāṭaka upasakamitvā evamāha-- ‘api me mātara addassatha, api me mātara addassathā’ti (CS:pg.2.312) Imināpi kho eta, brāhmaa pariyāyena veditabba yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. 

 “Bhūtapubba, brāhmaa, imissāyeva Sāvatthiyā aññatarassa purisassa pitā kālamakāsi… bhātā kālamakāsi… bhaginī kālamakāsi… putto kālamakāsi… dhītā kālamakāsi… pajāpati kālamakāsi.  So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathikāya rathika sighāṭakena sighāṭaka upasakamitvā evamāha-- ‘api me pajāpati addassatha, api me pajāpati addassathā’ti?  Imināpi kho eta, brāhmaa, pariyāyena veditabba yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. 

 “Bhūtapubba, brāhmaa, imissāyeva Sāvatthiyā aññatarā itthī ñātikula agamāsi.  Tassā te ñātakā sāmika § acchinditvā aññassa dātukāmā.  Sā ca ta na icchati.  Atha kho sā itthī sāmika etadavoca--‘Ime, ma § , ayyaputta, ñātakā tva § acchinditvā aññassa dātukāmā.  Ahañca ta na icchāmī’ti.  Atha kho so puriso ta itthi dvidhā chetvā (M.87./II,110.) attāna upphālesi §-- ‘ubho pecca bhavissāmā’ti.  Imināpi kho eta, brāhmaa, pariyāyena veditabba yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā”ti. 

 357. Atha kho nāḷijagho brāhmao Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena Mallikā devī tenupasakami; upasakamitvā yāvatako ahosi Bhagavatā saddhi kathāsallāpo ta sabba Mallikāya deviyā ārocesi.  Atha kho Mallikā devī yena rājā Pasenadi Kosalo tenupasakami; upasakamitvā rājāna Pasenadi Kosala etadavoca--“Ta ki maññasi, mahārāja, piyā te vajirī kumārī”ti?  “Eva, Mallike, piyā me vajirī kumārī”ti.  “Ta ki maññasi, mahārāja, vajiriyā te kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Vajiriyā me, Mallike, kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā (CS:pg.2.313) aññathatta, ki pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Ida kho ta, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsita-- ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, piyā te vāsabhā khattiyā”ti?  “Eva, Mallike, piyā me vāsabhā khattiyā”ti.  “Ta ki maññasi, mahārāja, vāsabhāya te khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Vāsabhāya me, Mallike, khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathatta, ki pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Ida kho ta, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsita-- ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, piyo te viaṭūbho § senāpatī”ti?  (M.87./II,111.) “Eva Mallike, piyo me viaṭūbho senāpatī”ti.  “Ta ki maññasi, mahārāja, viaṭūbhassa te senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Viaṭūbhassa me, Mallike, senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathatta ki pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Ida kho ta, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsita-- ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. 

 “Ta ki maññasi, mahārāja, piyā te ahan”ti?  “Eva, Mallike, piyā mesi tvan”ti.  “Ta ki maññasi, mahārāja, mayha te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Tuyhañhi me, Mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathatta, ki pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Ida kho ta, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsita-- ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. 

 “Ta (CS:pg.2.314) ki maññasi, mahārāja, piyā te kāsikosalā”ti?  “Eva, Mallike, piyā me kāsikosalā.  Kāsikosalāna, Mallike, ānubhāvena kāsikacandana paccanubhoma, mālāgandhavilepana dhāremā”ti.  “Ta ki maññasi, mahārāja, kāsikosalāna te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Kāsikosalānañhi, Mallike vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathatta, ki pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?  “Ida kho ta, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsita-- ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’”ti.  

 “Acchariya, Mallike, abbhuta, Mallike!  Yāvañca so (M.87./II,112.) Bhagavā paññāya ativijjha maññe § passati.  Ehi, Mallike, ācamehī”ti § .  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāyāsanā ekasa uttarāsaga karitvā yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā tikkhattu udāna udānesi-- “Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa, Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa, Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti. 

 

 Piyajātikasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

 (M.88.)8. Bāhitikasutta鞞訶提經

u《中阿含214經》鞞訶提經(T1.797.)

 358. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho āyasmā Ānando pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiya piṇḍāya pāvisi.  Sāvatthiya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena Pubbārāmo Migāramātupāsādo tenupasakami divāvihārāya.  Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo ekapuṇḍarīka nāga abhiruhitvā Sāvatthiyā niyyāti divā divassa.  Addasā kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmanta Ānanda dūratova āgacchanta.  Disvāna sirivaḍḍha mahāmatta āmantesi--“Āyasmā no eso, samma sirivaḍḍha, Ānando”ti (CS:pg.2.315) “Eva, mahārāja, āyasmā eso Ānando”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aññatara purisa āmantesi--“Ehi tva, ambho purisa, yenāyasmā Ānando tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandāhi-- ‘rājā, bhante, Pasenadi Kosalo āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandatī’ti.  Evañca vadehi-- ‘sace kira, bhante, āyasmato Ānandassa na kiñci accāyika karaṇīya, āgametu kira, bhante, āyasmā Ānando (M.88./II,113.) muhutta anukampa upādāyā’”ti.  “Eva, devā”ti kho so puriso rañño Pasenadissa Kosalassa paissutvā yenāyasmā Ānando tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Ānanda abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho so puriso āyasmanta Ānanda etadavoca--“Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandati; evañca vadeti-- ‘sace kira, bhante, āyasmato Ānandassa na kiñci accāyika karaṇīya, āgametu kira, bhante, āyasmā Ānando muhutta anukampa upādāyā’”ti.  Adhivāsesi kho āyasmā Ānando tuhībhāvena.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā Ānando tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Ānanda abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmanta Ānanda etadavoca--“Sace, bhante, āyasmato Ānandassa na kiñci accāyika karaṇīya sādhu, bhante, āyasmā Ānando yena Aciravatiyā nadiyā tīra tenupasakamatu anukampa upādāyā”ti.  Adhivāsesi kho āyasmā Ānando tuhībhāvena. 

 359.Atha kho āyasmā Ānando yena Aciravatiyā nadiyā tīra tenupasakami; upasakamitvā aññatarasmi rukkhamūle paññatte āsane nisīdi.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā Ānando tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Ānanda abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmanta Ānanda etadavoca--“Idha, bhante, āyasmā (CS:pg.2.316) Ānando hatthatthare nisīdatū”ti.  “Ala, mahārāja.  Nisīda tva; nisinno aha sake āsane”ti.  Nisīdi kho rājā Pasenadi Kosalo paññatte āsane.  Nisajja kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmanta Ānanda etadavoca--“Ki nu kho, bhante Ānanda, so Bhagavā tathārūpa kāyasamācāra samācareyya, yvāssa kāyasamācāro opārambho samaehi brāhmaehī”ti § ?  “Na kho, mahārāja, so Bhagavā tathārūpa kāyasamācāra samācareyya, yvāssa kāyasamācāro opārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti. 

(M.88./II,114.) “Ki pana, bhante Ānanda, so Bhagavā tathārūpa vacīsamācāra …pe… manosamācāra samācareyya, yvāssa manosamācāro opārambho samaehi brāhmaehī”ti § ?  “Na kho, mahārāja, so Bhagavā tathārūpa manosamācāra samācareyya, yvāssa manosamācāro opārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti. 

 “Acchariya, bhante, abbhuta, bhante!  Yañhi maya, bhante, nāsakkhimhā pañhena paripūretu ta, bhante, āyasmatā Ānandena pañhassa veyyākaraena paripūrita.  Ye te, bhante, bālā abyattā ananuvicca apariyogāhetvā paresa vaṇṇa vā avaṇṇa vā bhāsanti, na maya ta sārato paccāgacchāma; ye pana § te, bhante paṇḍitā viyattā § medhāvino anuvicca pariyogāhetvā paresa vaṇṇa vā avaṇṇa vā bhāsanti, maya ta sārato paccāgacchāma”. 

 360. “Katamo pana, bhante Ānanda, kāyasamācāro opārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti?  “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro akusalo”. 

 “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro akusalo”?  “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo”. 

 “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sāvajjo”?  “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sabyābajjho” § . 

 “Katamo (CS:pg.2.317) pana, bhante, kāyasamācāro sabyābajjho”?  “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro dukkhavipāko”. 

 “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko”?  “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; evarūpo kho, mahārāja, kāyasamācāro opārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti. 

 “Katamo pana, bhante Ānanda, vacīsamācāro …pe… manosamācāro opārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti?  “Yo kho, mahārāja, manosamācāro akusalo”. 

 “Katamo pana, bhante, manosamācāro akusalo”?  (M.88./II,115.) “Yo kho, mahārāja, manosamācāro sāvajjo”. 

 “Katamo pana, bhante, manosamācāro sāvajjo”?  “Yo kho, mahārāja, manosamācāro sabyābajjho”. 

 “Katamo pana, bhante, manosamācāro sabyābajjho”?  “Yo kho, mahārāja, manosamācāro dukkhavipāko”. 

 “Katamo pana, bhante, manosamācāro dukkhavipāko”?  “Yo kho, mahārāja, manosamācāro attabyābādhāyapi savattati, parabyābādhāyapi savattati, ubhayabyābādhāyapi savattati tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; evarūpo kho, mahārāja, manosamācāro opārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti. 

 “Ki nu kho, bhante Ānanda, so Bhagavā sabbesayeva akusalāna dhammāna pahāna vaṇṇetī”ti?  “Sabbākusaladhammapahīno kho, mahārāja, Tathāgato kusaladhammasamannāgato”ti. 

 361. “Katamo pana, bhante Ānanda, kāyasamācāro anopārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti?  “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro kusalo”. 

 “Katamo (CS:pg.2.318) pana, bhante, kāyasamācāro kusalo”?  “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro anavajjo”. 

 “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro anavajjo”?  “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro abyābajjho”. 

 “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro abyābajjho”?  “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sukhavipāko”. 

 “Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sukhavipāko”? 

 “Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro nevattabyābādhāyapi savattati, na parabyābādhāyapi savattati, na ubhayabyābādhāyapi savattati tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti; evarūpo kho, mahārāja, kāyasamācāro anopārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti. 

 “Katamo pana, bhante Ānanda, vacīsamācāro …pe… manosamācāro anopārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti?  “Yo kho, mahārāja, manosamācāro kusalo”. 

(M.88./II,116.) “Katamo pana, bhante, manosamācāro kusalo”?  “Yo kho, mahārāja, manosamācāro anavajjo”. 

 “Katamo pana, bhante, manosamācāro anavajjo”?  “Yo kho, mahārāja, manosamācāro abyābajjho”. 

 “Katamo pana, bhante, manosamācāro abyābajjho”?  “Yo kho, mahārāja, manosamācāro sukhavipāko”. 

 “Katamo pana, bhante, manosamācāro sukhavipāko”?  “Yo kho, mahārāja, manosamācāro nevattabyābādhāyapi savattati, na parabyābādhāyapi savattati, na ubhayabyābādhāyapi savattati.  Tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  Evarūpo kho, mahārāja, manosamācāro anopārambho samaehi brāhmaehi viññūhī”ti. 

 “Ki pana, bhante Ānanda, so Bhagavā sabbesayeva kusalāna dhammāna upasampada vaṇṇetī”ti?  “Sabbākusaladhammapahīno kho, mahārāja, Tathāgato kusaladhammasamannāgato”ti. 

 362. “Acchariya (CS:pg.2.319) bhante, abbhuta, bhante!  Yāva subhāsita cida § , bhante, āyasmatā Ānandena.  Iminā ca maya, bhante, āyasmato Ānandassa subhāsitena attamanābhiraddhā.  Eva attamanābhiraddhā ca maya bhante, āyasmato Ānandassa subhāsitena.  Sace, bhante, āyasmato Ānandassa hatthiratana kappeyya, hatthiratanampi maya āyasmato Ānandassa dadeyyāma.  Sace, bhante, āyasmato Ānandassa assaratana kappeyya, assaratanampi maya āyasmato Ānandassa dadeyyāma.  Sace, bhante, āyasmato Ānandassa gāmavara kappeyya, gāmavarampi maya āyasmato Ānandassa dadeyyāma.  Api ca, bhante, mayampeta § jānāma-- ‘neta āyasmato Ānandassa kappatī’ti.  Aya me, bhante, bāhitikā raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena vatthanāḷiyā § pakkhipitvā pahitā soasasamā āyāmena, aṭṭhasamā vitthārena Ta, bhante, āyasmā Ānando paiggahātu anukampa upādāyā”ti.  “Ala, mahārāja, paripuṇṇa me ticīvaran”ti. 

(M.88./II,117.) “Aya bhante, Aciravatī nadī diṭṭhā āyasmatā ceva Ānandena amhehi ca.  Yadā uparipabbate mahāmegho abhippavuṭṭho hoti, athāya Aciravatī nadī ubhato kūlāni savissandantī gacchati; evameva kho, bhante, āyasmā Ānando imāya bāhitikāya attano ticīvara karissati.  Ya panāyasmato Ānandassa purāṇa ticīvara ta sabrahmacārīhi savibhajissati.  Evāya amhāka dakkhiṇā savissandantī maññe gamissati.  Paiggahātu, bhante, āyasmā Ānando bāhitikan”ti.  Paiggahesi kho āyasmā Ānando bāhitika. 

 Atha kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmanta Ānanda etadavoca--“Handa ca dāni maya, bhante Ānanda, gacchāma; bahukiccā maya bahukaraṇīyā”ti.  “Yassadāni tva, mahārāja, kāla maññasī”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmato Ānandassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmanta Ānanda abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmi. 

 363. Atha (CS:pg.2.320) kho āyasmā Ānando acirapakkantassa rañño Pasenadissa Kosalassa yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Ānando yāvatako ahosi raññā Pasenadinā Kosalena saddhi kathāsallāpo ta sabba Bhagavato ārocesi.  Tañca bāhitika Bhagavato pādāsi.  Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Lābhā, bhikkhave, rañño Pasenadissa Kosalassa, suladdhalābhā, bhikkhave, rañño Pasenadissa Kosalassa; ya rājā Pasenadi Kosalo labhati Ānanda dassanāya, labhati payirupāsanāyā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Bāhitikasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

(M.89./II,118.)

 

 (M.89.)9. Dhammacetiyasutta法莊嚴經

u《中阿含213經》法莊嚴經(T1.795.)

 364. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sakkesu viharati Medāḷupa § nāma Sakyāna nigamo.  Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo nagaraka anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo dīgha kārāyana āmantesi--“Yojehi, samma kārāyana, bhadrāni bhadrāni yānāni, uyyānabhūmi gacchāma subhūmi dassanāyā”ti § .  “Eva, devā”ti kho dīgho kārāyano rañño Pasenadissa Kosalassa paissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño Pasenadissa Kosalassa paivedesi-- “Yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni.  Yassadāni kāla maññasī”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo bhadra yāna abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā niyyāsi mahaccā rājānubhāvena.  Yena ārāmo tena pāyāsi.  Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāma pāvisi.  Addasā kho rājā Pasenadi Kosalo ārāme jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno (CS:pg.2.321) rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni § paisallānasāruppāni.  Disvāna Bhagavantayeva ārabbha sati udapādi-- ”Imāni kho tāni rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paisallānasāruppāni, yattha suda maya ta Bhagavanta payirupāsāma arahanta sammāsambuddhan”ti. 

 365. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo dīgha kārāyana āmantesi--“Imāni kho, samma kārāyana, tāni rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paisallānasāruppāni, yattha suda maya ta Bhagavanta payirupāsāma arahanta sammāsambuddha.  Kaha nu kho, samma kārāyana, etarahi so (M.89./II,119.) Bhagavā viharati araha sammāsambuddho”ti?  “Atthi, mahārāja, Medāḷupa nāma Sakyāna nigamo.  Tattha so  Bhagavā etarahi viharati araha sammāsambuddho”ti.  “Kīvadūre § pana, samma kārāyana nagarakamhā Medāḷupa nāma Sakyāna nigamo hotī”ti?  “Na dūre, mahārāja; tīṇi yojanāni; sakkā divasāvasesena gantun”ti.  “Tena hi, samma kārāyana, yojehi bhadrāni bhadrāni yānāni, gamissāma maya ta Bhagavanta dassanāya arahanta sammāsambuddhan”ti.  “Eva, devā”ti kho dīgho kārāyano rañño Pasenadissa Kosalassa paissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño Pasenadissa Kosalassa paivedesi-- “Yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni.  Yassadāni kāla maññasī”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo bhadra yāna abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā yena Medāḷupa nāma Sakyāna nigamo tena pāyāsi.  Teneva divasāvasesena Medāḷupa nāma Sakyāna nigama sampāpui.  Yena ārāmo tena pāyāsi.  Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāma pāvisi. 

 366. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse cakamanti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena te bhikkhū tenupasakami; upasakamitvā te bhikkhū etadavoca--“Kaha nu kho, bhante, etarahi (CS:pg.2.322) so Bhagavā viharati araha sammāsambuddho?  Dassanakāmā hi maya ta Bhagavanta arahanta sammāsambuddhan”ti.  “Eso, mahārāja, vihāro savutadvāro.  Tena appasaddo upasakamitvā ataramāno āḷinda pavisitvā ukkāsitvā aggaa ākoehi.  Vivarissati Bhagavā te dvāran”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo tattheva khaggañca uhīsañca dīghassa kārāyanassa pādāsi.  Atha kho dīghassa kārāyanassa etadahosi--“Rahāyati kho dāni rājā § , idheva § dāni mayā hātabban”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena so vihāro savutadvāro tena appasaddo upasakamitvā ataramāno āḷinda pavisitvā ukkāsitvā aggaa ākoesi.  Vivari Bhagavā dvāra.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo (M.89./II,120.) vihāra pavisitvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti-- “Rājāha, bhante, Pasenadi Kosalo; rājāha, bhante, Pasenadi Kosalo”ti. 

 367. “Ki pana tva, mahārāja, atthavasa sampassamāno imasmi sarīre evarūpa paramanipaccakāra karosi, mittūpahāra § upadasesī”ti?  “Atthi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo ‘hoti sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti.  Idhāha, bhante, passāmi eke samaabrāhmae pariyantakata brahmacariya carante dasapi vassāni, vīsampi vassāni, tisampi vassāni, cattārīsampi vassāni.  Te aparena samayena sunhātā suvilittā kappitakesamassū pañcahi kāmaguehi samappitā samagībhūtā paricārenti.  Idha panāha, bhante, bhikkhū passāmi yāvajīva āpāṇakoika paripuṇṇa parisuddha brahmacariya carante.  Na kho panāha, bhante, ito bahiddhā añña eva paripuṇṇa parisuddha brahmacariya samanupassāmi.  Ayampi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho”ti. 

 368. “Puna capara, bhante, rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaehi vivadanti, gahapatayopi gahapatīhi (CS:pg.2.323) vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati.  Idha panāha, bhante, bhikkhū passāmi samagge sammodamāne avivadamāne khīrodakībhūte aññamañña (M.89./II,121.) piyacakkhūhi sampassante viharante.  Na kho panāha, bhante, ito bahiddhā añña eva samagga parisa samanupassāmi.  Ayampi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 369.“Puna caparāha, bhante, ārāmena ārāma, uyyānena uyyāna anucakamāmi anuvicarāmi.  Soha tattha passāmi eke samaabrāhmae kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte, na viya maññe cakkhu bandhante janassa dassanāya.  Tassa mayha, bhante, etadahosi--‘Addhā ime āyasmanto anabhiratā vā brahmacariya caranti, atthi vā tesa kiñci pāpa kamma kata paicchanna; tathā hi ime āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, na viya maññe cakkhu bandhanti janassa dassanāyā’ti.  Tyāha upasakamitvā eva vadāmi-- ‘Ki nu kho tumhe āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, na viya maññe cakkhu bandhatha janassa dassanāyā’ti?  Te evamāhasu-- ‘bandhukarogo no § , mahārājā’ti.  Idha panāha, bhante, bhikkhū passāmi haṭṭhapahaṭṭhe udaggudagge abhiratarūpe pīṇindriye § appossukke pannalome paradattavutte migabhūtena cetasā viharante.  Tassa mayha, bhante, etadahosi--‘Addhā ime āyasmanto tassa Bhagavato sāsane uḷāra pubbenāpara visesa jānanti; tathā hi ime āyasmanto haṭṭhapahaṭṭhā udaggudaggā abhiratarūpā pīṇindriyā appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharantī’ti.  Ayampi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 370. “Puna caparāha, bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto; (M.89./II,122.) pahomi ghātetāya vā ghātetu, jāpetāya vā jāpetu, pabbājetāya vā pabbājetu (CS:pg.2.324) Tassa mayha, bhante, aḍḍakarae nisinnassa antarantarā katha opātenti.  Soha na labhāmi-- ‘mā me bhonto aḍḍakarae nisinnassa antarantarā katha opātetha § , kathāpariyosāna me bhonto āgamentū’ti.  Tassa mayha, bhante, antarantarā katha opātenti.  Idha panāha, bhante, bhikkhū passāmi; yasmi samaye Bhagavā anekasatāya parisāya dhamma deseti, neva tasmi samaye Bhagavato sāvakāna khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā.  Bhūtapubba, bhante, Bhagavā anekasatāya parisāya dhamma deseti.  Tatraññataro Bhagavato sāvako ukkāsi.  Tamena aññataro sabrahmacārī jaṇṇukena ghaṭṭesi-- ‘appasaddo āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi; satthā no Bhagavā dhamma desetī’ti.  Tassa mayha, bhante, etadahosi--‘Acchariya vata, bho, abbhuta vata, bho!  Adaṇḍena vata kira, bho, asatthena eva suvinītā parisā bhavissatī’ti!  Na kho panāha, bhante, ito bahiddhā añña eva suvinīta parisa samanupassāmi.  Ayampi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 371. “Puna caparāha, bhante, passāmi idhekacce khattiyapaṇḍite nipue kataparappavāde vālavedhirūpe.  Te bhindantā § maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni.  Te suanti-- ‘samao khalu, bho, Gotamo amuka nāma gāma vā nigama vā osarissatī’ti.  Te pañha abhisakharonti-- ‘ima maya pañha samaa Gotama upasakamitvā pucchissāma.  Eva ce no puṭṭho eva byākarissati, evamassa maya vāda āropessāma; eva cepi no puṭṭho eva byākarissati, evampissa maya vāda āropessāmā’ti.  Te suanti-- ‘samao khalu, bho, Gotamo amuka nāma gāma vā nigama vā osao’ti.  Te yena Bhagavā tenupasakamanti.  Te Bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti (M.89./II,123.) samuttejeti sampahaseti Te Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahasitā na ceva Bhagavanta pañha pucchanti, kuto vāda āropessanti?  Aññadatthu Bhagavato sāvakā sampajjanti.  Ayampi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti-- ‘sammāsambuddho (CS:pg.2.325) Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 372. “Puna caparāha, bhante, passāmi idhekacce brāhmaapaṇḍite …pe… gahapatipaṇḍite …pe… samaapaṇḍite nipue kataparappavāde vālavedhirūpe.  Te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni.  Te suanti-- ‘samao khalu, bho, Gotamo amuka nāma gāma vā nigama vā osarissatī’ti.  Te pañha abhisakharonti-- ‘ima maya pañha samaa Gotama upasakamitvā pucchissāma.  Eva ce no puṭṭho eva byākarissati, evamassa maya vāda āropessāma; eva cepi no puṭṭho eva byākarissati, evampissa maya vāda āropessāmā’ti.  Te suanti-- ‘samao khalu, bho, Gotamo amuka nāma gāma vā nigama vā osao’ti.  Te yena Bhagavā tenupasakamanti.  Te Bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaseti.  Te Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahasitā na ceva Bhagavanta pañha pucchanti, kuto vāda āropessanti?  Aññadatthu Bhagavantayeva okāsa yācanti agārasmā anagāriya pabbajjāya.  Te Bhagavā pabbājeti.  Te tathāpabbajitā samānā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.  Te evamāhasu-- ‘mana vata, bho, anassāma; mana vata, bho, panassāma’.  Mayañhi pubbe assamaṇāva samānā samaṇāmhāti paijānimhā, abrāhmaṇāva samānā brāhmaṇāmhāti paijānimhā, anarahantova samānā arahantāmhāti paijānimhā.  ‘Idāni khomha samaṇā, idāni khomha brāhmaṇā, idāni khomha arahanto’ti.  Ayampi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 373. “Puna caparāha, bhante, ime Isidattapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā, aha nesa jīvikāya § dātā, yasassa āhattā; atha (CS:pg.2.326) ca pana no tathā mayi (M.89./II,124.) nipaccakāra karonti yathā Bhagavati.  Bhūtapubbāha, bhante, sena abbhuyyāto samāno ime ca Isidattapurāṇā thapatayo vīmasamāno aññatarasmi sambādhe āvasathe vāsa upagacchi.  Atha kho, bhante, ime Isidattapurāṇā thapatayo bahudeva ratti dhammiyā kathāya vītināmetvā, yato ahosi Bhagavā § tato sīsa katvā ma pādato karitvā nipajjisu.  Tassa mayha, bhante, etadahosi--‘Acchariya vata, bho, abbhuta vata, bho!  Ime Isidattapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā, aha nesa jīvikāya dātā, yasassa āhattā; atha ca pana no tathā mayi nipaccakāra karonti yathā Bhagavati.  Addhā ime āyasmanto tassa Bhagavato sāsane uḷāra pubbenāpara visesa jānantī’ti.  Ayampi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti-- ‘sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno Bhagavato sāvakasagho’ti. 

 374. “Puna capara, bhante, Bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo; Bhagavāpi Kosalo, ahampi Kosalo; Bhagavāpi āsītiko, ahampi āsītiko.  Yampi, bhante, Bhagavāpi khattiyo ahampi khattiyo, Bhagavāpi Kosalo ahampi Kosalo, Bhagavāpi āsītiko ahampi āsītiko; imināvārahāmevāha § , bhante, Bhagavati paramanipaccakāra kātu, mittūpahāra upadasetu.  Handa, ca dāni maya, bhante, gacchāma; bahukiccā maya bahukaraṇīyā”ti.  “Yassadāni tva, mahārāja, kāla maññasī”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmi.  Atha kho Bhagavā acirapakkantassa rañño Pasenadissa Kosalassa bhikkhū āmantesi--“Eso, bhikkhave, rājā Pasenadi Kosalo dhammacetiyāni bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto.  Uggahatha, (M.89./II,125.) bhikkhave, dhammacetiyāni; pariyāpuṇātha, bhikkhave dhammacetiyāni; dhāretha, bhikkhave, dhammacetiyāni.  Atthasahitāni, bhikkhave, dhammacetiyāni ādibrahmacariyakānī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Dhammacetiyasutta niṭṭhita navama. 

 

 

 (M.90.)10. Kaṇṇakatthalasutta普棘刺林經

u《中阿含212經》一切智經(T1.792.)

 375. Eva (CS:pg.2.327) me suta--Eka samaya Bhagavā Uruññāya § viharati Kaṇṇakatthale migadāye.  Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Uruñña anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aññatara purisa āmantesi--“Ehi tva, ambho purisa, yena Bhagavā tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra puccha-- ‘rājā, bhante, Pasenadi Kosalo Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchatī’ti.  Evañca vadehi-- ‘ajja kira, bhante, rājā Pasenadi Kosalo pacchābhatta bhuttapātarāso Bhagavanta dassanāya upasakamissatī’”ti.  “Eva, devā”ti kho so puriso rañño Pasenadissa Kosalassa paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho so puriso Bhagavanta etadavoca--“Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchati; evañca vadeti-- ‘ajja kira bhante, rājā Pasenadi Kosalo pacchābhatta bhuttapātarāso Bhagavanta dassanāya upasakamissatī’”ti.  Assosu kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī-- “Ajja kira rājā Pasenadi Kosalo pacchābhatta bhuttapātarāso Bhagavanta dassanāya upasakamissatī”ti.  Atha kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī rājāna Pasenadi Kosala bhattābhihāre upasakamitvā etadavocu-- “Tena hi, mahārāja, amhākampi vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra puccha-- ‘somā ca, bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchatī’”ti.

 376. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo pacchābhatta bhuttapātarāso yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo (CS:pg.2.328) Bhagavanta etadavoca--“Somā ca, bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī Bhagavato pāde sirasā vandati § , appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchatī”ti § .  “Ki pana, mahārāja, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī añña dūta nālatthun”ti?  “Assosu kho, bhante, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī-- ‘ajja (M.89./II,126.) kira rājā Pasenadi Kosalo pacchābhatta bhuttapātarāso Bhagavanta dassanāya upasakamissatī’ti.  Atha kho, bhante, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī ma bhattābhihāre upasakamitvā etadavocuṁ-- ‘Tena hi, mahārāja, amhākampi vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra puccha-- somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchatī’”ti.  “Sukhiniyo hontu tā, mahārāja, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī”ti. 

 377. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavanta etadavoca--“Suta meta, bhante, samao Gotamo evamāha-- ‘natthi so samao vā brāhmao vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassana paijānissati, neta hāna vijjatī’ti.  Ye te, bhante, evamāhasu-- ‘samao Gotamo evamāha-- (M.90./II,127.) natthi so samao vā brāhmao vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassana paijānissati, neta hāna vijjatī’ti; kacci te, bhante, Bhagavato vuttavādino, na ca Bhagavanta abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhamma byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayha hāna āgacchatī”ti?  “Ye te, mahārāja, evamāhasu-- ‘samao Gotamo evamāha-- natthi so samao vā brāhmao vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassana paijānissati, neta hāna vijjatī’ti; na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana ma te asatā abhūtenā”ti. 

 378. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo viaṭūbha senāpati āmantesi--“Ko nu kho, senāpati, ima kathāvatthu rājantepure abbhudāhāsī”ti?  “Sañjayo, mahārāja, brāhmao ākāsagotto”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aññatara purisa āmantesi--“Ehi tva (CS:pg.2.329) ambho purisa, mama vacanena sañjaya brāhmaa ākāsagotta āmantehi-- ‘rājā ta, bhante, Pasenadi Kosalo āmantetī’”ti.  “Eva, devā”ti kho so puriso rañño Pasenadissa Kosalassa paissutvā yena sañjayo brāhmao ākāsagotto tenupasakami; upasakamitvā sañjaya brāhmaa ākāsagotta etadavoca--“Rājā ta, bhante, Pasenadi Kosalo āmantetī”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavanta etadavoca--“Siyā nu kho, bhante, Bhagavatā aññadeva kiñci sandhāya bhāsita, tañca jano aññathāpi paccāgaccheyya § .  Yathā katha pana, bhante, Bhagavā abhijānāti vāca bhāsitā”ti?  “Eva kho aha, mahārāja, abhijānāmi vāca bhāsitā-- ‘natthi so samao vā brāhmao vā (M.90./II,128.) yo sakideva sabba ñassati, sabba dakkhiti, neta hāna vijjatī’”ti.  “Heturūpa, bhante, Bhagavā āha; saheturūpa, bhante, Bhagavā āha-- ‘natthi so samao vā brāhmao vā yo sakideva sabba ñassati, sabba dakkhiti, neta hāna vijjatī’”ti.  “Cattārome, bhante, vaṇṇā-- khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā.  Imesa nu kho, bhante, catunna vaṇṇāna siyā viseso siyā nānākaraan”ti?  “Cattārome, mahārāja, vaṇṇā-- khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā.  Imesa kho, mahārāja, catunna vaṇṇāna dve vaṇṇā aggamakkhāyanti-- khattiyā ca brāhmaṇā ca-- yadida abhivādanapaccuṭṭhāna-añjalikammasāmīcikammānī”ti § .  “Nāha, bhante, Bhagavanta diṭṭhadhammika pucchāmi; samparāyikāha, bhante, Bhagavanta pucchāmi.  Cattārome, bhante, vaṇṇā-- khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā.  Imesa nu kho, bhante, catunna vaṇṇāna siyā viseso siyā nānākaraan”ti? 

 379.“Pañcimāni, mahārāja, padhāniyagāni.  Katamāni pañca?  Idha, mahārāja, bhikkhu saddho hoti, saddahati Tathāgatassa Bodhi-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti; appābādho hoti appātako samavepākiniyā gahaiyā samannāgato nātisītāya nāccuhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaho hoti amāyāvī yathābhūta attāna āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalāna dhammāna (CS:pg.2.330) pahānāya, kusalāna dhammāna upasampadāya, thāmavā dahaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā-- imāni kho, mahārāja, pañca padhāniyagāni.  Cattārome, mahārāja, vaṇṇā-- khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā.  (M.90./II,128.) Te cassu imehi pañcahi padhāniyagehi samannāgatā ettha pana nesa assa dīgharatta hitāya sukhāyā”ti.  “Cattārome, bhante, vaṇṇā-- khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā Te cassu imehi pañcahi padhāniyagehi samannāgatā; ettha pana nesa, bhante, siyā viseso siyā nānākaraan”ti?  “Ettha kho nesāha, mahārāja, padhānavemattata vadāmi.  Seyyathāpissu, mahārāja, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā.  Ta ki maññasi, mahārāja, ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, api nu te dantāva dantakāraa gaccheyyu, dantāva dantabhūmi sampāpueyyun”ti?  “Eva, bhante”.  “Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā, api nu te adantāva dantakāraa gaccheyyu, adantāva dantabhūmi sampāpueyyu, seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā”ti?  “No heta, bhante”.  “Evameva kho, mahārāja, ya ta saddhena pattabba appābādhena asahena amāyāvinā āraddhavīriyena paññavatā ta vata § assaddho bahvābādho saho māyāvī kusīto duppañño pāpuissatīti-- neta hāna vijjatī”ti. 

 380. “Heturūpa, bhante, Bhagavā āha; saheturūpa, bhante, Bhagavā āha.  Cattārome, bhante, vaṇṇā-- khattiyā, brāhmaṇā, vessā suddā.  Te cassu imehi pañcahi padhāniyagehi samannāgatā te cassu sammappadhānā; ettha pana nesa, bhante, siyā viseso siyā nānākaraan”ti?  “Ettha kho § nesāha, mahārāja, na kiñci nānākaraa vadāmi-- yadida vimuttiyā vimutti.  Seyyathāpi, mahārāja, puriso sukkha sākakaṭṭha (M.90./II,130.) ādāya aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyya (CS:pg.2.331) athāparo puriso sukkha sālakaṭṭha ādāya aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; athāparo puriso sukkha ambakaṭṭha ādāya aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; athāparo puriso sukkha udumbarakaṭṭha ādāya aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyya.  Ta ki maññasi, mahārāja, siyā nu kho tesa aggīna nānādāruto abhinibbattāna kiñci nānākaraa acciyā vā acci, vaṇṇena vā vaṇṇa, ābhāya vā ābhan”ti?  “No heta, bhante”.  “Evameva kho, mahārāja, ya ta teja vīriyā nimmathita padhānābhinibbatta § , nāha tattha kiñci nānākaraa vadāmi-- yadida vimuttiyā vimuttin”ti.  “Heturūpa, bhante, Bhagavā āha; saheturūpa, bhante, Bhagavā āha.  Ki pana, bhante, atthi devā”ti?  “Ki pana tva, mahārāja, eva vadesi-- ‘Ki pana, bhante, atthi devā’”ti?  “Yadi vā te, bhante, devā āgantāro itthatta yadi vā anāgantāro itthatta”?  “Ye te, mahārāja, devā sabyābajjhā te devā āgantāro itthatta, ye te devā abyābajjhā te devā anāgantāro itthattan”ti. 

 381. Eva vutte, viṭṭūbho senāpati Bhagavanta etadavoca--“Ye te, bhante, devā sabyābajjhā āgantāro itthatta te devā, ye te devā abyābajjhā anāgantāro itthatta te deve tamhā hānā cāvessanti vā pabbājessanti vā”ti? 

 Atha kho āyasmato Ānandassa etadahosi--“Aya kho viaṭūbho senāpati rañño Pasenadissa Kosalassa putto; aha Bhagavato putto.  Aya kho kālo ya putto puttena manteyyā”ti.  Atha kho āyasmā Ānando viaṭūbha senāpati āmantesi--“Tena hi, senāpati, ta yevettha paipucchissāmi; yathā te khameyya tathā na byākareyyāsi.  Ta ki maññasi, senāpati, yāvatā rañño Pasenadissa Kosalassa vijita yattha ca rājā Pasenadi Kosalo issariyādhipacca rajja kāreti, pahoti tattha rājā Pasenadi Kosalo samaa vā brāhmaa vā puññavanta vā apuññavanta vā brahmacariyavanta vā abrahmacariyavanta vā tamhā hānā cāvetu vā pabbājetu vā”ti?  “Yāvatā, bho, rañño Pasenadissa Kosalassa vijita yattha ca rājā Pasenadi Kosalo issariyādhipacca (M.90./II,131.) rajja kāreti, pahoti tattha rājā Pasenadi Kosalo (CS:pg.2.332) samaa vā brāhmaa vā puññavanta vā apuññavanta vā brahmacariyavanta vā abrahmacariyavanta vā tamhā hānā cāvetu vā pabbājetu vā”ti. 

 “Ta ki maññasi, senāpati, yāvatā rañño Pasenadissa Kosalassa avijita yattha ca rājā Pasenadi Kosalo na issariyādhipacca rajja kāreti, tattha pahoti rājā Pasenadi Kosalo samaa vā brāhmaa vā puññavanta vā apuññavanta vā brahmacariyavanta vā abrahmacariyavanta vā tamhā hānā cāvetu vā pabbājetu vā”ti?  “Yāvatā, bho, rañño Pasenadissa Kosalassa avijita yattha ca rājā Pasenadi Kosalo na issariyādhipacca rajja kāreti, na tattha pahoti rājā Pasenadi Kosalo samaa vā brāhmaa vā puññavanta vā apuññavanta vā brahmacariyavanta vā abrahmacariyavanta vā tamhā hānā cāvetu vā pabbājetu vā”ti. 

 “Ta ki maññasi, senāpati, sutā te devā tāvatisā”ti?  “Eva, bho.  Sutā me devā tāvatisā.  Idhāpi bhotā raññā Pasenadinā Kosalena sutā devā tāvatisā”ti.  “Ta ki maññasi, senāpati, pahoti rājā Pasenadi Kosalo deve tāvatise tamhā hānā cāvetu vā pabbājetu vā”ti?  “Dassanampi, bho, rājā Pasenadi Kosalo deve tāvatise nappahoti, kuto pana tamhā hānā cāvessati vā pabbājessati vā”ti?  “Evameva kho, senāpati, ye te devā sabyābajjhā āgantāro itthatta te devā, ye te devā abyābajjhā anāgantāro itthatta te deve dassanāyapi nappahonti; kuto pana tamhā hānā cāvessanti vā pabbājessanti vā”ti? 

 382. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavanta etadavoca--“Konāmo aya, bhante, bhikkhū”ti?  Ānando nāma, mahārājā”ti.  Ānando vata, bho, ānandarūpo vata, bho!  Heturūpa, (M.90./II,132.) bhante āyasmā Ānando āha; saheturūpa, bhante, āyasmā Ānando āha.  Ki pana, bhante, atthi brahmā”ti?  “Ki pana tva, mahārāja, eva vadesi-- ‘Ki pana, bhante, atthi brahmā’”ti?  “Yadi vā so, bhante, brahmā āgantā itthatta, yadi vā anāgantā itthattan”ti?  “Yo so, mahārāja, brahmā sabyābajjho so brahmā āgantā itthatta, yo so brahmā abyābajjho so brahmā anāgantā itthattan”ti.  Atha kho aññataro puriso rājāna Pasenadi (CS:pg.2.333) Kosala etadavoca--“Sañjayo, mahārāja, brāhmao ākāsagotto āgato”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo sañjaya brāhmaa ākāsagotta etadavoca--“Ko nu kho, brāhmaa, ima kathāvatthu rājantepure abbhudāhāsī”ti?  “Viaṭūbho, mahārāja, senāpatī”ti.  Viaṭūbho senāpati evamāha-- “Sañjayo, mahārāja, brāhmao ākāsagotto”ti.  Atha kho aññataro puriso rājāna Pasenadi Kosala etadavoca--“Yānakālo, mahārājā”ti. 

 Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavanta etadavoca--“Sabbaññuta maya, bhante, Bhagavanta apucchimhā, sabbaññuta Bhagavā byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā.  Cātuvaṇṇisuddhi maya, bhante, Bhagavanta apucchimhā, cātuvaṇṇisuddhi Bhagavā byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā.  Adhideve maya, bhante, Bhagavanta apucchimhā, adhideve Bhagavā byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā.  Adhibrahmāna maya, bhante, Bhagavanta apucchimhā, adhibrahmāna Bhagavā byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā.  Ya yadeva ca maya Bhagavanta apucchimhā ta tadeva Bhagavā byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā.  Handa, (M.90./II,133.)ca dāni maya, bhante, gacchāma; bahukiccā maya bahukaraṇīyā”ti.  “Yassadāni tva, mahārāja, kāla maññasī”ti.  Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmīti. 

 

 Kaṇṇakatthalasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Rājavaggo niṭṭhito catuttho. 

 

 Tassuddāna--

 Ghaikāro Raṭṭhapālo, Maghadevo Mādhuriya;

 Bodhi Agulimālo ca, piyajāta bāhitika. 

 Dhammacetiyasuttañca, dasama Kaṇṇakatthala. 

 

 5. Brāhmaavaggo第五品 婆羅門品

 

  (M.91.)1. Brahmāyusutta梵摩經

u《中阿含161經》梵摩經(T1.685.)

 383. Eva (CS:pg.2.334) me suta--Eka samaya Bhagavā Videhesu cārika carati mahatā bhikkhusaghena saddhi pañcamattehi bhikkhusatehi.  Tena kho pana samayena Brahmāyu brāhmao Mithilāya paivasati jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto, vīsavassasatiko jātiyā, tiṇṇa vedāna § pāragū sanighaṇḍukeubhāna sākkharappabhedāna itihāsapañcamāna, padako, veyyākarao, lokāyatamahāpurisalakkhaesu anavayo.  Assosi kho Brahmāyu brāhmao-- “Samao khalu bho, Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito videhesu cārika carati mahatā bhikkhusaghena saddhi pañcamattehi bhikkhusatehi.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘Itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavāti.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī’”ti. 

(M.91./II,134.)384. Tena kho pana samayena Brahmāyussa brāhmaassa uttaro nāma māṇavo antevāsī hoti tiṇṇa vedāna pāragū sanighaṇḍukeubhāna sākkharappabhedāna itihāsapañcamāna, padako, veyyākarao, lokāyatamahāpurisalakkhaesu anavayo.  Atha kho Brahmāyu brāhmao uttara māṇava āmantesi--“Aya, tāta uttara, samao Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito videhesu cārika carati mahatā bhikkhusaghena saddhi pañcamattehi bhikkhusatehi.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho …pe… sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana (CS:pg.2.335) hotī’ti.  Ehi tva, tāta uttara, yena samao Gotamo tenupasakama; upasakamitvā samaa Gotama jānāhi yadi vā ta bhavanta Gotama tathā santayeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā; yadi vā so bhava Gotamo tādiso, yadi vā na tādiso.  Tathā maya ta bhavanta Gotama vedissāmā”ti.  “Yathā katha panāha, bho, ta bhavanta Gotama jānissāmi yadi vā ta bhavanta Gotama tathā santayeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā; yadi vā so bhava Gotamo tādiso, yadi vā na tādiso”ti.  Āgatāni kho, tāta uttara, amhāka mantesu dvattisamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo bhavanti anaññā Sace agāra ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato.  Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathida-- cakkaratana, hatthiratana, assaratana, mairatana, itthiratana, gahapatiratana, pariṇāyakaratanameva sattama.  Parosahassa kho panassa puttā bhavanti sūrā vīragarūpā parasenappamaddanā.  So ima pathavi sāgarapariyanta adaṇḍena asatthena dhammena § abhivijiya ajjhāvasati.  Sace kho pana agārasmā anagāriya pabbajati, araha hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado.  Aha kho pana, tāta uttara, mantāna dātā; tva mantāna paiggahetā”ti. 

 385. “Eva, bho”ti kho uttaro māṇavo Brahmāyussa brāhmaassa paissutvā uṭṭhāyāsanā Brahmāyu brāhmaa abhivādetvā padakkhia katvā videhesu yena Bhagavā tena (M.91./II,135.) cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho uttaro māṇavo Bhagavato kāye dvattisamahāpurisalakkhaṇāni samannesi.  Addasā kho uttaro māṇavo Bhagavato kāye dvattisamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena thapetvā dve.  Dvīsu mahāpurisalakkhaesu kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati-- kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya ca.  Atha kho Bhagavato etadahosi--“Passati kho me aya uttaro māṇavo dvattisamahāpurisalakkhaṇāni (CS:pg.2.336) yebhuyyena thapetvā dve.  Dvīsu mahāpurisalakkhaesu kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati-- kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya cā”ti.  Atha kho Bhagavā tathārūpa iddhābhisakhāra abhisakhāsi yathā addasa uttaro māṇavo Bhagavato kosohita vatthaguyha.  Atha kho Bhagavā jivha ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paimasi § ; ubhopi nāsikasotāni § anumasi paimasi; kevalampi nalāṭamaṇḍala jivhāya chādesi.  Atha kho uttarassa māṇavassa etadahosi--“Samannāgato kho samao Gotamo dvattisamahāpurisalakkhaehi.  Yanūnāha samaa Gotama anubandheyya, iriyāpathamassa passeyyan”ti.  Atha kho uttaro māṇavo sattamāsāni Bhagavanta anubandhi chāyāva anapāyinī § . 

 386. Atha kho uttaro māṇavo sattanna māsāna accayena videhesu yena Mithilā tena cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Mithilā yena Brahmāyu brāhmao tenupasakami; upasakamitvā Brahmāyu brāhmaa abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho uttara māṇava Brahmāyu brāhmao etadavoca--“Kacci, tāta uttara, ta bhavanta Gotama tathā santayeva saddo (M.91./II,136.) abbhuggato no aññathā?  Kacci pana so bhava Gotamo tādiso, no aññādiso”ti?  “Tathā santayeva, bho, ta bhavanta Gotama saddo abbhuggato, no aññathā; tādisova § so bhava Gotamo, no aññādiso.  Samannāgato ca § so bhava Gotamo dvattisamahāpurisalakkhaehi. 

 “Suppatiṭṭhitapādo kho pana bhava Gotamo; idampi tassa bhoto Gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaa bhavati. 

 “Heṭṭhā kho pana tassa bhoto Gotamassa pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni…

 Āyatapahi (CS:pg.2.337) kho pana so bhava Gotamo…

 “Dīghaguli kho pana so bhava Gotamo…

 “Mudutalunahatthapādo kho pana so bhava Gotamo…

 “Jālahatthapādo kho pana so bhava Gotamo…

 “Ussakhapādo kho pana so bhava Gotamo…

 “Eijagho kho pana so bhava Gotamo…

 hitako kho pana so bhava Gotamo anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati…

 “Kosohitavatthaguyho kho pana so bhava Gotamo…

 “Suvaṇṇavaṇṇo kho pana so bhava Gotamo kañcanasannibhattaco…

 “Sukhumacchavi kho pana so bhava Gotamo.  Sukhumattā chaviyā rajojalla kāye na upalimpati…

 “Ekekalomo kho pana so bhava Gotamo; ekekāni lomāni lomakūpesu jātāni…

 “Uddhaggalomo kho pana so bhava Gotamo; uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvaṭṭāni dakkhiṇāvaṭṭakajātāni…

 “Brahmujugatto kho pana so bhava Gotamo…

 “Sattussado kho pana so bhava Gotamo…

 “Sīhapubbaddhakāyo kho pana so bhava Gotamo…

 “Citantaraso kho pana so bhava Gotamo…

 “Nigrodhaparimaṇḍalo kho pana so bhava Gotamo; yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo, yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo…

 “Samavaṭṭakkhandho kho pana so bhava Gotamo…

 “Rasaggasaggī kho pana so bhava Gotamo…

 “Sīhahanu (CS:pg.2.338) (M.91./II,137.) kho pana so bhava Gotamo…

 “Cattālīsadanto kho pana so bhava Gotamo…

 “Samadanto kho pana so bhava Gotamo…

 “Aviraadanto kho pana so bhava Gotamo…

 “Susukkadāṭho kho pana so bhava Gotamo…

 “Pahūtajivho kho pana so bhava Gotamo…

 “Brahmassaro kho pana so bhava Gotamo karavikabhāṇī

 “Abhinīlanetto kho pana so bhava Gotamo…

 “Gopakhumo kho pana so bhava Gotamo…

 “Uṇṇā kho panassa bhoto Gotamassa bhamukantare jātā odātā mudutūlasannibhā

 “Uhīsasīso kho pana so bhava Gotamo; idampi tassa bhoto Gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaa bhavati. 

 “Imehi kho, bho, so bhava Gotamo dvattisamahāpurisalakkhaehi samannāgato. 

 387. “Gacchanto kho pana so bhava Gotamo dakkhieneva pādena pahama pakkamati.  So nātidūre pāda uddharati, nāccāsanne pāda nikkhipati; so nātisīgha gacchati, nātisaika gacchati; na ca adduvena adduva saghaṭṭento gacchati, na ca gopphakena gopphaka saghaṭṭento gacchati.  So gacchanto na satthi unnāmeti, na satthi onāmeti; na satthi sannāmeti, na satthi vināmeti.  Gacchato kho pana tassa bhoto Gotamassa adharakāyova § iñjati, na ca kāyabalena gacchati.  Apalokento kho pana so bhava Gotamo sabbakāyeneva apaloketi; so na uddha ulloketi, na adho oloketi; na ca vipekkhamāno gacchati, yugamattañca pekkhati; tato cassa uttari anāvaa ñāṇadassana bhavati.  So antaraghara pavisanto na kāya unnāmeti (CS:pg.2.339) na kāya onāmeti; na kāya sannāmeti, (M.91./II,138.) na kāya vināmeti.  So nātidūre nāccāsanne āsanassa parivattati, na ca pāṇinā ālambitvā āsane nisīdati, na ca āsanasmi kāya pakkhipati.  So antaraghare nisinno samāno na hatthakukkucca āpajjati, na pādakukkucca āpajjati; na adduvena adduva āropetvā nisīdati; na ca gopphakena gopphaka āropetvā nisīdati; na ca pāṇinā hanuka upadahitvā § nisīdati.  So antaraghare nisinno samāno na chambhati na kampati na vedhati na paritassati.  So achambhī akampī avedhī aparitassī vigatalomahaso.  Vivekavatto ca so bhava Gotamo antaraghare nisinno hoti.  So pattodaka paiggahanto na patta unnāmeti, na patta onāmeti; na patta sannāmeti, na patta vināmeti.  So pattodaka paiggahāti nātithoka nātibahu.  So na khulukhulukāraka § patta dhovati, na samparivattaka patta dhovati, na patta bhūmiya nikkhipitvā hatthe dhovati; hatthesu dhotesu patto dhoto hoti, patte dhote hatthā dhotā honti.  So pattodaka chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne, na ca vicchaḍḍayamāno.  So odana paiggahanto na patta unnāmeti, na patta onāmeti; na patta sannāmeti, na patta vināmeti.  So odana paiggahāti nātithoka nātibahu.  Byañjana kho pana bhava Gotamo byañjanamattāya āhāreti, na ca byañjanena ālopa atināmeti.  Dvattikkhattu kho bhava Gotamo mukhe ālopa samparivattetvā ajjhoharati; na cassa kāci odanamiñjā asambhinnā kāya pavisati, na cassa kāci odanamiñjā mukhe avasiṭṭhā hoti; athāpara ālopa upanāmeti.  Rasapaisavedī kho pana so bhava Gotamo āhāra āhāreti, no ca rasarāgapaisavedī. 

 “Aṭṭhagasamannāgata § kho pana so bhava Gotamo āhāra āhāreti-- neva davāya, na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa hitiyā yāpanāya, vihisūparatiyā brahmacariyānuggahāya-- ‘iti purāṇañc (M.91./II,139.) vedana paihakhāmi navañca vedana na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti (CS:pg.2.340) So bhuttāvī pattodaka paiggahanto na patta unnāmeti, na patta onāmeti; na patta sannāmeti, na patta vināmeti.  So pattodaka paiggahāti nātithoka nātibahu.  So na khulukhulukāraka patta dhovati, na samparivattaka patta dhovati, na patta bhūmiya nikkhipitvā hatthe dhovati; hatthesu dhotesu patto dhoto hoti, patte dhote hatthā dhotā honti.  So pattodaka chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne, na ca vicchaḍḍayamāno.  So bhuttāvī na patta bhūmiya nikkhipati nātidūre nāccāsanne, na ca anatthiko pattena hoti, na ca ativelānurakkhī pattasmi.  So bhuttāvī muhutta tuhī nisīdati, na ca anumodanassa kālamatināmeti.  So bhuttāvī anumodati, na ta bhatta garahati, na añña bhatta paikakhati; aññadatthu dhammiyā kathāya ta parisa sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaseti.  So ta parisa dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahasetvā uṭṭhāyāsanā pakkamati.  So nātisīgha gacchati, nātisaika gacchati, na ca muccitukāmo gacchati; na ca tassa bhoto Gotamassa kāye cīvara accukkaṭṭha hoti na ca accokkaṭṭha, na ca kāyasmi allīna na ca kāyasmā apakaṭṭha; na ca tassa bhoto Gotamassa kāyamhā vāto cīvara apavahati; na ca tassa bhoto Gotamassa kāye rajojalla upalimpati So ārāmagato nisīdati paññatte āsane.  Nisajja pāde pakkhāleti; na ca so bhava Gotamo pādamaṇḍanānuyogamanuyutto viharati.  So pāde pakkhāletvā nisīdati pallaka ābhujitvā uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So neva attabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti; attahitaparahita-ubhayahitasabbalokahitameva (M.91./II,140.) so bhava Gotamo cintento nisinno hoti.  So ārāmagato parisati dhamma deseti, na ta parisa ussādeti, na ta parisa apasādeti; aññadatthu dhammiyā kathāya ta parisa sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaseti. 

 “Aṭṭhagasamannāgato kho panassa bhoto Gotamassa mukhato ghoso niccharati-- vissaṭṭho ca, viññeyyo ca, mañju ca, savanīyo ca, bindu ca, avisārī ca, gambhīro ca, ninnādī ca.  Yathāparisa kho pana so bhava (CS:pg.2.341) Gotamo sarena viññāpeti, na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati.  Te tena bhotā Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahasitā uṭṭhāyāsanā pakkamanti avalokayamānāyeva § avijahitattā § .  Addasāma kho maya, bho, ta bhavanta Gotama gacchanta, addasāma hita, addasāma antaraghara pavisanta, addasāma antaraghare nisinna tuhībhūta, addasāma antaraghare bhuñjanta, addasāma bhuttāvi nisinna tuhībhūta, addasāma bhuttāvi anumodanta, addasāma ārāma gacchanta, addasāma ārāmagata nisinna tuhībhūta, addasāma ārāmagata parisati dhamma desenta.  Ediso ca ediso ca so bhava Gotamo, tato ca bhiyyo”ti. 

 388. Eva vutte, Brahmāyu brāhmao uṭṭhāyāsanā ekasa uttarāsaga karitvā yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā tikkhattu udāna udāneti--

 “Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 

 “Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 

 “Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti. 

 “Appeva nāma maya kadāci karahaci tena bhotā Gotamena samāgaccheyyāma?  Appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti! 

 389.Atha kho Bhagavā videhesu anupubbena cārika caramāno yena Mithilā tadavasari.  Tatra suda Bhagavā Mithilāya viharati Maghadevambavane.  Assosu kho Mithileyyakā § brāhmaagahapatikā-- “Samao khalu, bho, (M.91./II,141.) Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito videhesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi pañcamattehi bhikkhusatehi Mithila anuppatto, Mithilāya viharati Maghadevambavane.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavāti.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai (CS:pg.2.342) paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī’”ti. 

 Atha kho Mithileyyakā brāhmaagahapatikā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā appekacce Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu; appekacce Bhagavatā saddhi sammodisu, sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu; appekacce yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā ekamanta nisīdisu; appekacce Bhagavato santike nāmagotta sāvetvā ekamanta nisīdisu; appekacce tuhībhūtā ekamanta nisīdisu. 

 390. Assosi kho Brahmāyu brāhmao-- “Samao khalu, bho, Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Mithila anuppatto, Mithilāya viharati Maghadevambavane”ti.  Atha kho Brahmāyu brāhmao sambahulehi sāvakehi saddhi yena Maghadevambavana tenupasakami.  Atha kho Brahmāyuno brāhmaassa avidūre ambavanassa etadahosi--“Na kho meta patirūpa yoha pubbe appaisavidito samaa Gotama dassanāya upasakameyyan”ti.  Atha kho Brahmāyu brāhmao aññatara māṇavaka āmantesi--“Ehi tva, māṇavaka, yena samao Gotamo tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena samaa Gotama appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra puccha-- ‘Brahmāyu, bho Gotama, brāhmao bhavanta Gotama appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchatī’ti.  Evañca vadehi-- ‘Brahmāyu, bho Gotama, brāhmao jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto, vīsavassasatiko jātiyā, tiṇṇa vedāna pāragū sanighaṇḍukeubhāna sākkharappabhedāna itihāsapañcamāna, padako, veyyākarao, lokāyatamahāpurisalakkhaesu anavayo.  Yāvatā, bho, brāhmaagahapatikā Mithilāya paivasanti, Brahmāyu tesa brāhmao aggamakkhāyati-- yadida bhogehi; Brahmāyu tesa brāhmao aggamakkhāyati-- yadida mantehi; (M.91./II,142.) Brahmāyu tesa brāhmao aggamakkhāyati-- yadida āyunā ceva yasasā ca.  So bhoto Gotamassa dassanakāmo’”ti. 

 “Eva (CS:pg.2.343) bho”ti kho so māṇavako Brahmāyussa brāhmaassa paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho so māṇavako Bhagavanta etadavoca--“Brahmāyu, bho Gotama, brāhmao bhavanta Gotama appābādha appātaka lahuṭṭhāna bala phāsuvihāra pucchati; evañca vadeti-- ‘Brahmāyu, bho Gotama, brāhmao jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto, vīsavassasatiko jātiyā, tiṇṇa vedāna pāragū sanighaṇḍukeubhāna sākkharappabhedāna itihāsapañcamāna, padako, veyyākarao, lokāyatamahāpurisalakkhaesu anavayo.  Yāvatā, bho, brāhmaagahapatikā Mithilāya paivasanti, Brahmāyu tesa brāhmao aggamakkhāyati-- yadida bhogehi; Brahmāyu tesa brāhmao aggamakkhāyati-- yadida mantehi; Brahmāyu tesa brāhmao aggamakkhāyati-- yadida āyunā ceva yasasā ca.  So bhoto Gotamassa dassanakāmo’”ti.  “Yassadāni, māṇava, Brahmāyu brāhmao kāla maññatī”ti.  Atha kho so māṇavako yena Brahmāyu brāhmao tenupasakami; upasakamitvā Brahmāyu brāhmaa etadavoca--“Katāvakāso khomhi bhavatā samaena Gotamena.  Yassadāni bhava kāla maññatī”ti. 

 391. Atha kho Brahmāyu brāhmao yena Bhagavā tenupasakami.  Addasā kho sā parisā Brahmāyu brāhmaa dūratova āgacchanta.  Disvāna oramiya § okāsamakāsi yathā ta ñātassa yasassino.  Atha kho Brahmāyu brāhmao ta parisa etadavoca--“Ala, bho!  Nisīdatha tumhe sake āsane.  Idhāha samaassa Gotamassa santike nisīdissāmī”ti. 

 Atha kho Brahmāyu brāhmao yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Brahmāyu brāhmao Bhagavato (CS:pg.2.344) (M.91./II,143.) kāye dvattisamahāpurisalakkhaṇāni samannesi.  Addasā kho Brahmāyu brāhmao Bhagavato kāye dvattisamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena hapetvā dve.  Dvīsu mahāpurisalakkhaesu kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati-- kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya ca.  Atha kho Brahmāyu brāhmao Bhagavanta gāthāhi ajjhabhāsi--

          “Ye me dvattisāti sutā, mahāpurisalakkhaṇā;

          Duve tesa na passāmi, bhoto kāyasmi Gotama. 

          “Kacci kosohita bhoto, vatthaguyha naruttama;

          Nārīsamānasavhayā, kacci jivhā na dassakā § . 

          “Kacci pahūtajivhosi, yathā ta jāniyāmase;

          Ninnāmayeta pahūta, kakha vinaya no ise. 

(M.91./II,144.) “Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca;

          Katāvakāsā pucchāma, ya kiñci abhipatthitan”ti. 

 392. Atha kho Bhagavato etadahosi--“Passati kho me aya Brahmāyu brāhmao dvattisamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena hapetvā dve.  Dvīsu mahāpurisalakkhaesu kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati-- kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya cā”ti Atha kho Bhagavā tathārūpa iddhābhisakhāra abhisakhāsi yathā addasa Brahmāyu brāhmao Bhagavato kosohita vatthaguyha.  Atha kho Bhagavā jivha ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paimasi; ubhopi nāsikasotāni anumasi paimasi; kevalampi nalāṭamaṇḍala jivhāya chādesi.  Atha kho Bhagavā Brahmāyu brāhmaa gāthāhi paccabhāsi--

          “Ye te dvattisāti sutā, mahāpurisalakkhaṇā;

          Sabbe te mama kāyasmi, mā te § kakhāhu brāhmaa. 

          “Abhiññeyya abhiññāta, bhāvetabbañca bhāvita;

          Pahātabba pahīna me, tasmā Buddhosmi brāhmaa. 

          “Diṭṭhadhammahitatthāya (CS:pg.2.345) samparāyasukhāya ca. 

          Katāvakāso pucchassu, ya kiñci abhipatthitan”ti. 

 393. Atha kho Brahmāyussa brāhmaassa etadahosi--“Katāvakāso khomhi samaena Gotamena.  Ki nu kho aha samaa Gotama puccheyya-- ‘diṭṭhadhammika vā attha samparāyika vā’”ti.  Atha kho Brahmāyussa brāhmaassa etadahosi--“Kusalo kho aha diṭṭhadhammikāna atthāna.  Aññepi ma diṭṭhadhammika attha pucchanti.  Yanūnāha samaa Gotama samparāyikayeva attha puccheyyan”ti.  Atha kho Brahmāyu brāhmao Bhagavanta gāthāhi ajjhabhāsi--

          “Katha kho brāhmao hoti, katha bhavati vedagū;

          Tevijjo bho katha hoti, sotthiyo kinti vuccati. 

          “Araha bho katha hoti, katha bhavati kevalī;

          Muni ca bho katha hoti, Buddho kinti pavuccatī”ti. 

 394. Atha kho Bhagavā Brahmāyu brāhmaa gāthāhi paccabhāsi--

          “Pubbenivāsa yo vedi, saggāpāyañca passati;

          Atho jātikkhaya patto, abhiññā vosito muni. 

          “Citta visuddha jānāti, mutta rāgehi sabbaso;

          Pahīnajātimarao, brahmacariyassa kevalī. 

          Pāragū sabbadhammāna, Buddho tādī pavuccatī”ti. 

 Eva vutte, Brahmāyu brāhmao uṭṭhāyāsanā ekasa uttarāsaga karitvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti-- “Brahmāyu aha, bho Gotama, brāhmao; Brahmāyu aha, bho Gotama, brāhmao”ti.  Atha kho sā parisā acchariyabbhutacittajātā ahosi-- “Acchariya vata, bho, abbhuta vata, bho!  Yatra hi nāmāya Brahmāyu brāhmao ñāto yasassī evarūpa paramanipaccakāra karissatī”ti.  Atha kho Bhagavā Brahmāyu brāhmaa etadavoca--(M.91./II,145.) “Ala, brāhmaa, uṭṭhaha nisīda tva sake āsane yato te mayi citta pasannan”ti.  Atha kho Brahmāyu brāhmao uṭṭhahitvā sake āsane nisīdi. 

 395. Atha (CS:pg.2.346) kho Bhagavā Brahmāyussa brāhmaassa anupubbi katha kathesi, seyyathida-- dānakatha, sīlakatha, saggakatha; kāmāna ādīnava okāra sakilesa nekkhamme ānisasa pakāsesi.  Yadā Bhagavā aññāsi Brahmāyu brāhmaa kallacitta muducitta vinīvaraacitta udaggacitta pasannacitta, atha yā Buddhāna sāmukkasikā dhammadesanā ta pakāsesi-- dukkha, samudaya, nirodha, magga.  Seyyathāpi nāma suddha vattha apagatakāḷaka sammadeva rajana paiggaheyya, evameva Brahmāyussa brāhmaassa tasmiyeva āsane viraja vītamala dhammacakkhu udapādi-- “Ya kiñci samudayadhamma sabba ta nirodhadhamman”ti.  Atha kho Brahmāyu brāhmao diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathakatho vesārajjappatto aparappaccayo Satthusāsane Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti-- evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gata.  Adhivāsetu ca me bhava Gotamo svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā”ti.  Adhivāsesi Bhagavā tuhībhāvena.  Atha kho Brahmāyu brāhmao Bhagavato adhivāsana viditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmi Atha kho Brahmāyu brāhmao tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇīta khādanīya bhojanīya paiyādāpetvā Bhagavato kāla ārocāpesi-- “Kālo, bho Gotama, niṭṭhita bhattan”ti. 

(M.91./II,146.)Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Brahmāyussa brāhmaassa nivesana tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi saddhi bhikkhusaghena.  Atha kho Brahmāyu brāhmao sattāha Buddhappamukha bhikkhusagha paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.  Atha kho Bhagavā tassa sattāhassa accayena videhesu cārika pakkāmi.  Atha kho Brahmāyu brāhmao acirapakkantassa Bhagavato kālamakāsi.  Atha kho sambahulā (CS:pg.2.347) bhikkhū yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocuṁ-- “Brahmāyu, bhante, brāhmao kālakato.  Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?  “Paṇḍito, bhikkhave, Brahmāyu brāhmao paccapādi dhammassānudhamma, na ca ma dhammādhikaraa vihesesi.  Brahmāyu, bhikkhave, brāhmao pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī, anāvattidhammo tasmā lokā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Brahmāyusutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.92.)2. Selasutta[6]施羅經

u《經集》Sn.3.7. Selasutta賽羅經、cf.《長老偈》Thag.818~841

 396. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Aguttarāpesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi aḍḍhateasehi bhikkhusatehi yena Āpaa nāma Aguttarāpāna nigamo tadavasari.  Assosi kho Keiyo jailo-- “Samao khalu, bho, Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Aguttarāpesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi aḍḍhateasehi bhikkhusatehi āpaa anuppatto.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavāti.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī’”ti.

 Atha kho Keiyo jailo yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā (CS:pg.2.348) ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Keiya jaila Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi Atha kho Keiyo jailo Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahasito Bhagavanta etadavoca--“Adhivāsetu me bhava Gotamo svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā”ti.  Eva vutte, Bhagavā Keiya jaila etadavoca--“Mahā kho, Keiya, bhikkhusagho aḍḍhateasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaesu abhippasanno”ti.  Dutiyampi kho Keiyo jailo Bhagavanta etadavoca--“Kiñcāpi kho, bho Gotama, mahā bhikkhusagho aḍḍhateasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaesu abhippasanno; adhivāsetu me bhava Gotamo svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā”ti.  Dutiyampi kho Bhagavā Keiya jaila etadavoca--“Mahā kho, Keiya, bhikkhusagho aḍḍhateasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaesu abhippasanno”ti.  Tatiyampi kho Keiyo jailo Bhagavanta etadavoca--“Kiñcāpi kho, bho Gotama, mahā bhikkhusagho aḍḍhateasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaesu abhippasanno; adhivāsetu me bhava Gotamo svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā”ti Adhivāsesi Bhagavā tuhībhāvena.  Atha kho Keiyo jailo Bhagavato adhivāsana viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasakami; upasakamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi--“Suantu me bhonto, mittāmaccā ñātisālohitā; samao me Gotamo nimantito svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghena.  Yena me kāyaveyyāvaika § kareyyāthā”ti.  “Eva, bho”ti kho Keiyassa jailassa mittāmaccā ñātisālohitā Keiyassa jailassa paissutvā appekacce uddhanāni khaanti, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanāni dhovanti, appekacce udakamaika patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññapenti.  Keiyo pana jailo sāmayeva maṇḍalamāla paiyādeti. 

 397. Tena kho pana samayena Selo brāhmao āpae paivasati tiṇṇa vedāna pāragū sanighaṇḍukeubhāna sākkharappabhedāna itihāsapañcamāna (CS:pg.2.349) padako, veyyākarao, lokāyatamahāpurisalakkhaesu anavayo, tīṇi ca māṇavakasatāni mante vāceti.  Tena kho pana samayena Keiyo jailo Sele brāhmae abhippasanno hoti.  Atha kho Selo brāhmao tīhi māṇavakasatehi parivuto jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno yena Keiyassa jailassa assamo tenupasakami.  Addasā kho Selo brāhmao Keiyassa jailassa assame appekacce uddhanāni khaante, appekacce kaṭṭhāni phālente, appekacce bhājanāni dhovante, appekacce udakamaika patiṭṭhāpente, appekacce āsanāni paññapente, Keiya pana jaila sāmayeva maṇḍalamāla paiyādenta.  Disvāna Keiya jaila etadavoca--“Ki nu bhoto Keiyassa āvāho vā bhavissati vivāho vā bhavissati mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhi balakāyenā”ti?  “Na me, bho Sela, āvāho bhavissati napi vivāho bhavissati napi rājā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhi balakāyena; api ca kho me mahāyañño paccupaṭṭhito.  Atthi, bho, samao Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Aguttarāpesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi aḍḍhateasehi bhikkhusatehi āpaa anuppatto.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti.  So me nimantito svātanāya bhatta saddhi bhikkhusaghenā”ti. 

 “Buddhoti bho Keiya, vadesi”? 

 “Buddhoti-- bho Sela, vadāmi”. 

 “Buddhoti-- bho Keiya, vadesi”? 

 “Buddhoti-- bho Sela, vadāmī”ti. 

 398. Atha kho Selassa brāhmaassa etadahosi--“Ghosopi kho eso dullabho lokasmi-- yadida ‘buddho’ti § .  Āgatāni kho panamhāka mantesu dvattisamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa (CS:pg.2.350) dveyeva gatiyo bhavanti anaññā.  Sace agāra ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato.  Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathida-- cakkaratana, hatthiratana, assaratana, mairatana, itthiratana, gahapatiratana, pariṇāyakaratanameva sattama.  Parosahassa kho panassa puttā bhavanti sūrā vīragarūpā parasenappamaddanā.  So ima pathavi sāgarapariyanta adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati.  Sace pana agārasmā anagāriya pabbajati, araha hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado”. 

 “Kaha pana, bho Keiya, etarahi so bhava Gotamo viharati araha sammāsambuddho”ti?  Eva vutte, Keiyo jailo dakkhia bāhu paggahetvā Sela brāhmaa etadavoca--“Yenesā, bho Sela, nīlavanarājī”ti.  Atha kho Selo brāhmao tīhi māṇavakasatehi saddhi yena Bhagavā tenupasakami.  Atha kho Selo brāhmao te māṇavake āmantesi--“Appasaddā bhonto āgacchantu pade pada § nikkhipantā; durāsadā § hi te Bhagavanto sīhāva ekacarā.  Yadā cāha, bho, samaena Gotamena saddhi manteyya, mā me bhonto antarantarā katha opātetha.  Kathāpariyosāna me bhavanto āgamentū”ti.  Atha kho Selo brāhmao yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Selo brāhmao Bhagavato kāye dvattisamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. 

 Addasā kho Selo brāhmao Bhagavato kāye dvattisamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena hapetvā dve.  Dvīsu mahāpurisalakkhaesu kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati-- kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya ca.  Atha kho Bhagavato etadahosi--“Passati kho me aya Selo brāhmao dvattisamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena hapetvā dve.  Dvīsu mahāpurisalakkhaesu kakhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati-- kosohite (CS:pg.2.351) ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya cā”ti.  Atha kho Bhagavā tathārūpa iddhābhisakhāra abhisakhāsi, yathā addasa Selo brāhmao Bhagavato kosohita vatthaguyha.  Atha kho Bhagavā jivha ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paimasi; ubhopi nāsikasotāni anumasi paimasi; kevalampi nalāṭamaṇḍala jivhāya chādesi.  Atha kho Selassa brāhmaassa etadahosi--“Samannāgato kho samao Gotamo dvattisamahāpurisalakkhaehi paripuṇṇehi, no aparipuṇṇehi; no ca kho na jānāmi Buddho vā no vā.  Suta kho pana meta brāhmaṇāna vuddhāna mahallakāna ācariyapācariyāna bhāsamānāna-- ‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā te sake vaṇṇe bhaññamāne attāna pātukarontī’ti.  Yanūnāha samaa Gotama sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. 

 399.Atha kho Selo brāhmao Bhagavanta sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi--

          “Paripuṇṇakāyo suruci, sujāto cārudassano;

          Suvaṇṇavaṇṇosi Bhagavā, susukkadāṭhosi vīriyavā § . 

          “Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañjanā;

          Sabbe te tava kāyasmi, mahāpurisalakkhaṇā. 

          “Pasannanetto sumukho, brahā § uju patāpavā;

          Majjhe samaasaghassa, ādiccova virocasi. 

          “Kalyāṇadassano bhikkhu, kañcanasannibhattaco;

          Ki te samaabhāvena, eva uttamavaṇṇino. 

          “Rājā arahasi bhavitu, cakkavattī rathesabho;

          Cāturanto vijitāvī, jambusaṇḍassa § issaro. 

          “Khattiyā bhogirājāno, anuyantā § bhavantu te. 

          Rājābhirājā manujindo, rajja kārehi Gotama”. 

          “Rājāhamasmi (CS:pg.2.352) Selāti, dhammarājā anuttaro;

          Dhammena cakka vattemi, cakka appaivattiya”. 

          “Sambuddho paijānāsi, dhammarājā anuttaro;

          ‘Dhammena cakka vattemi’, iti bhāsasi Gotama. 

          “Ko nu senāpati bhoto, sāvako satthuranvayo;

          Ko te tamanuvatteti, dhammacakka pavattita”. 

          “Mayā pavattita cakka, (Selāti Bhagavā dhammacakka anuttara. 

          Sāriputto anuvatteti, anujāto Tathāgata. 

          “Abhiññeyya abhiññāta, bhāvetabbañca bhāvita;

          Pahātabba pahīna me, tasmā Buddhosmi brāhmaa. 

          “Vinayassu mayi kakha, adhimuccassu brāhmaa;

          Dullabha dassana hoti, sambuddhāna abhihaso. 

          “Yesa ve dullabho loke, pātubhāvo abhihaso;

          Soha brāhmaa sambuddho, sallakatto anuttaro. 

          “Brahmabhūto atitulo, mārasenappamaddano;

          Sabbāmitte vasī katvā, modāmi akutobhayo”. 

          “Ima bhonto nisāmetha, yathā bhāsati cakkhumā;

          Sallakatto mahāvīro, sīhova nadatī vane. 

          “Brahmabhūta atitula, mārasenappamaddana;

          Ko disvā nappasīdeyya, api kahābhijātiko. 

          “Yo ma icchati anvetu, yo vā nicchati gacchatu;

          Idhāha pabbajissāmi, varapaññassa santike”. 

          “Etañce § ruccati bhoto, sammāsambuddhasāsana § .  

          Mayampi pabbajissāma, varapaññassa santike”. 

          “Brāhmaṇā tisatā ime, yācanti pañjalīkatā;

          Brahmacariya carissāma, Bhagavā tava santike”. 

          “Svākkhāta (CS:pg.2.353) brahmacariya, (selāti Bhagavā sandiṭṭhikamakālika. 

          Yattha amoghā pabbajjā, appamattassa sikkhato”ti. 

 Alattha kho Selo brāhmao sapariso Bhagavato santike pabbajja, alattha upasampada. 

 400. Atha kho Keiyo jailo tassā rattiyā accayena sake assame paṇīta khādanīya bhojanīya paiyādāpetvā Bhagavato kāla ārocāpesi-- “Kālo, bho Gotama, niṭṭhita bhattan”ti.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena vassa jailassa assamo tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi saddhi bhikkhusaghena.  Atha kho Keiyo jailo Buddhappamukha bhikkhusagha paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi, sampavāresi.  Atha kho Keiyo jailo Bhagavanta bhuttāvi onītapattapāṇi aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Keiya jaila Bhagavā imāhi gāthāhi anumodi--

          “Aggihuttamukhā yaññā, sāvittī chandaso mukha;

          Rājā mukha manussāna, nadīna sāgaro mukha. 

          “Nakkhattāna mukha cando, ādicco tapata mukha;

          Puñña ākakhamānāna, sagho ve yajata mukhan”ti. 

 Atha kho Bhagavā Keiya jaila imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 

 Atha kho āyasmā Selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aññataro kho panāyasmā Selo sapariso arahata ahosi.  Atha kho āyasmā Selo sapariso yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā ekasa cīvara katvā yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā Bhagavanta gāthāhi ajjhabhāsi--

          “Ya (CS:pg.2.354) ta saraamāgamma, ito aṭṭhami cakkhumā;

          Sattarattena § Bhagavā, dantamha tava sāsane. 

          “Tuva Buddho tuva satthā, tuva mārābhibhū muni;

          Tuva anusaye chetvā, tiṇṇo tāresima paja. 

          “Upadhī te samatikkantā, āsavā te padālitā;

          Sīhova anupādāno, pahīnabhayabheravo. 

          “Bhikkhavo tisatā ime, tiṭṭhanti pañjalīkatā;

          Pāde vīra pasārehi, nāgā vandantu satthuno”ti. 

 

 Selasutta niṭṭhita dutiya. 

(M.93./II,147.)

 

 (M.93.)3. Assalāyanasutta阿攝

u《中阿含151經》阿攝(T1.663.)

 401. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena Nānāverajjakāna brāhmaṇāna pañcamattāni brāhmaasatāni Sāvatthiya paivasanti kenacideva karaṇīyena.  Atha kho tesa brāhmaṇāna etadahosi--“Aya kho samao Gotamo cātuvaṇṇi suddhi paññapeti.  Ko nu kho pahoti samaena Gotamena saddhi asmi vacane paimantetun”ti?  Tena kho pana samayena assalāyano nāma māṇavo Sāvatthiya paivasati daharo, vuttasiro, soasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇa vedāna pāragū sanighaṇḍukeubhāna sākkharappabhedāna itihāsapañcamāna, padako, veyyākarao, lokāyatamahāpurisalakkhaesu anavayo.  Atha kho tesa brāhmaṇāna etadahosi--“Aya kho assalāyano māṇavo Sāvatthiya paivasati daharo, vuttasiro, soasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇa vedāna pāragū …pe… anavayo.  So kho pahoti samaena Gotamena saddhi asmi vacane paimantetun”ti.

 Atha kho te brāhmaṇā yena assalāyano māṇavo tenupakamisu; upasakamitvā assalāyana māṇava etadavocuṁ-- “Aya, bho assalāyana (CS:pg.2.355) samao Gotamo cātuvaṇṇi suddhi paññapeti.  Etu bhava assalāyano samaena Gotamena saddhi asmi vacane paimantetū”ti § .

 Eva vutte, assalāyano māṇavo te brāhmae etadavoca-- “Samao khalu, bho, Gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaimantiyā bhavanti.  Nāha sakkomi samaena Gotamena saddhi asmi vacane paimantetun”ti.  Dutiyampi kho te brāhmaṇā assalāyana māṇava etadavocuṁ-- “Aya, bho assalāyana, samao Gotamo cātuvaṇṇi suddhi paññapeti.  Etu bhava assalāyano samaena Gotamena (M.93./II,148.) saddhi asmi vacane paimantetu § .  Carita kho pana bhotā assalāyanena paribbājakan”ti.  Dutiyampi kho assalāyano māṇavo te brāhmae etadavoca--“Samao khalu, bho, Gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaimantiyā bhavanti Nāha sakkomi samaena Gotamena saddhi asmi vacane paimantetun”ti.  Tatiyampi kho te brāhmaṇā assalāyana māṇava etadavocuṁ-- “Aya, bho assalāyana, samao Gotamo cātuvaṇṇi suddhi paññapeti.  Etu bhava assalāyano samaena Gotamena saddhi asmi vacane paimantetu § .  Carita kho pana bhotā assalāyanena paribbājaka.  Mā bhava assalāyano ayuddhaparājita parājayī”ti. 

 Eva vutte, Assalāyano māṇavo te brāhmae etadavoca--“Addhā kho aha bhavanto na labhāmi.  Samao khalu, bho, Gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaimantiyā bhavanti.  Nāha sakkomi samaena Gotamena saddhi asmi vacane paimantetunti.  Api cāha bhavantāna vacanena gamissāmī”ti. 

 402. Atha kho Assalāyano māṇavo mahatā brāhmaagaena saddhi yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Assalāyano māṇavo Bhagavanta etadavoca--“Brāhmaṇā, bho Gotama, evamāhasu-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaova sukko vaṇṇo, kaho añño vaṇṇo; brāhmaova sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā (CS:pg.2.356) orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti.  Idha bhava Gotamo kimāhā”ti?  “Dissanti § kho pana, Assalāyana, brāhmaṇāna brāhmaiyo utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi.  Te ca brāhmaiyonijāva samānā evamāhasu-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaova sukko vaṇṇo, kaho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā  brahmadāyādā’”ti.  (M.93./II,149.)  “Kiñcāpi bhava Gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evameta maññanti-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 403. “Ta ki maññasi, Assalāyana, suta te-- ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā-- ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti “Eva, bho, suta ta me-- ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā-- ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti.  “Ettha, Assalāyana, brāhmaṇāna ki bala, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhasu-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?  “Kiñcāpi bhava Gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evameta maññanti-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 404. “Ta ki maññasi, Assalāyana, khattiyova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya, no brāhmao?  Vessova nu kho …pe… suddova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya, no brāhmao”ti?  “No hida, bho Gotama.  Khattiyopi hi, bho (CS:pg.2.357) Gotama, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya.  Brāhmaopi hi, bho Gotama …pe… vessopi hi, bho Gotama …pe… suddopi hi, bho Gotama …pe… sabbepi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātino (M.93./II,150.) adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino pisuavācā pharusavācā samphappalāpino abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyyun”ti.  “Ettha, Assalāyana, brāhmaṇāna ki bala, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhasu-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?  “Kiñcāpi bhava Gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evameta maññanti-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 405. “Ta ki maññasi, Assalāyana, brāhmaova nu kho pāṇātipātā paivirato adinnādānā paivirato kāmesumicchācārā paivirato musāvādā paivirato pisuṇāya vācāya paivirato pharusāya vācāya paivirato samphappalāpā paivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya, no § khattiyo no vesso, no suddo”ti?  “No hida, bho Gotama!  Khattiyopi hi, bho Gotama, pāṇātipātā paivirato adinnādānā paivirato kāmesumicchācārā paivirato musāvādā paivirato pisuṇāya vācāya paivirato pharusāya vācāya paivirato samphappalāpā paivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya.  Brāhmaopi hi, bho Gotama …pe… vessopi hi, bho Gotama …pe… suddopi hi, bho Gotama …pe… sabbepi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātā paiviratā adinnādānā paiviratā kāmesumicchācārā paiviratā musāvādā paiviratā pisuṇāya vācāya paiviratā pharusāya vācāya paiviratā samphappalāpā paiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyyun”ti.  “Ettha, Assalāyana (CS:pg.2.358) brāhmaṇāna ki bala, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhasu-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?  “Kiñcāpi bhava Gotamo evamāha, atha khvettha (M.93./II,151.) brāhmaṇā evameta maññanti-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 406. “Ta ki maññasi, Assalāyana, brāhmaova nu kho pahoti asmi padese avera abyābajjha mettacitta bhāvetu, no khattiyo, no vesso no suddo”ti?  “No hida, bho Gotama!  Khattiyopi hi, bho Gotama, pahoti asmi padese avera abyābajjha mettacitta bhāvetu; brāhmaopi hi, bho Gotama… vessopi hi bho Gotama… suddopi hi, bho Gotama… sabbepi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmi padese avera abyābajjha mettacitta bhāvetun”ti.  “Ettha, Assalāyana, brāhmaṇāna ki bala, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhasu-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?  “Kiñcāpi bhava Gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evameta maññanti-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 407. “Ta ki maññasi, Assalāyana, brāhmaova nu kho pahoti sottisināni ādāya nadi gantvā rajojalla pavāhetu, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti?  “No hida, bho Gotama!  Khattiyopi hi, bho Gotama, pahoti sottisināni ādāya nadi gantvā rajojalla pavāhetu, brāhmaopi hi, bho Gotama… vessopi hi, bho Gotama… suddopi hi, bho Gotama… sabbepi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināni ādāya nadi gantvā rajojalla pavāhetun”ti.  “Ettha, Assalāyana, brāhmaṇāna ki bala, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhasu-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti?  “Kiñcāpi bhava Gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evameta maññanti-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 408. “Ta ki maññasi, Assalāyana, idha rājā khattiyo (M.93./II,152.) muddhāvasitto nānājaccāna purisāna purisasata sannipāteyya-- ‘āyantu bhonto ye (CS:pg.2.359) tattha khattiyakulā brāhmaakulā rājaññakulā uppannā, sākassa vā sālassa vā § salaassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarārai ādāya, aggi abhinibbattentu, tejo pātukarontu.  Āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā § rathakārakulā Pukkusakulā uppannā, sāpānadoiyā vā sūkaradoiyā vā rajakadoiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarārai ādāya, aggi abhinibbattentu, tejo pātukarontū’ti. 

 “Ta ki maññasi, Assalāyana, yo eva nu kho so § khattiyakulā brāhmaakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, so eva nu khvāssa aggi accimā ceva § vaṇṇavā § ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīya kātu; yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā Pukkusakulā uppannehi sāpānadoiyā vā sūkaradoiyā vā rajakadoiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro, na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīya kātun”ti?  “No hida, bho Gotama!  Yopi hi so § , bho Gotama, khattiyakulā brāhmaakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa § aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīya kātu; yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā Pukkusakulā uppannehi sāpānadoiyā vā sūkaradoiyā vā rajakadoiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīya kātu.  Sabbopi hi, bho Gotama, aggi accimā (M.93./II,153.)  ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, sabbenapi sakkā (CS:pg.2.360) agginā aggikaraṇīya kātun”ti.  “Ettha, Assalāyana, brāhmaṇāna ki bala, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhasu-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaova sukko vaṇṇo, kaho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti?  “Kiñcāpi bhava Gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evameta maññanti-- ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti. 

 409.“Ta ki maññasi, Assalāyana, idha khattiyakumāro brāhmaakaññāya saddhi savāsa kappeyya, tesa savāsamanvāya putto jāyetha; yo so khattiyakumārena brāhmaakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmao’tipi vattabbo”ti?  “Yo so, bho Gotama, khattiyakumārena brāhmaakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmao’tipi vattabbo”ti. 

 “Ta ki maññasi, Assalāyana, idha brāhmaakumāro khattiyakaññāya saddhi savāsa kappeyya, tesa savāsamanvāya putto jāyetha; yo so brāhmaakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmao’tipi vattabbo”ti?  “Yo so, bho Gotama, brāhmaakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmao’tipi vattabbo”ti. 

 “Ta ki maññasi, Assalāyana idha vaava gadrabhena sampayojeyyu § , tesa sampayogamanvāya kisoro jāyetha; yo so vaavāya gadrabhena kisoro uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘asso’tipi vattabbo ‘gadrabho’tipi vattabbo”ti?  “Kuṇḍañhi so § , bho Gotama, assataro hoti.  Ida (M.93./II,154.) hissa bho Gotama, nānākaraa (CS:pg.2.361) passāmi; amutra ca panesāna na kiñci nānākaraa passāmī”ti. 

 “Ta ki maññasi, Assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sa-udariyā, eko ajjhāyako upanīto eko anajjhāyako anupanīto.  Kamettha brāhmaṇā pahama bhojeyyu saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti?  “Yo so, bho Gotama, māṇavako ajjhāyako upanīto tamettha brāhmaṇā pahama bhojeyyu saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā.  Kiñhi, bho Gotama, anajjhāyake anupanīte dinna mahapphala bhavissatī”ti? 

 “Ta ki maññasi, Assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro sa-udariyā, eko ajjhāyako upanīto dussīlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo.  Kamettha brāhmaṇā pahama bhojeyyu saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti?  “Yo so, bho Gotama, māṇavako anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo tamettha brāhmaṇā pahama bhojeyyu saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā.  Kiñhi, bho Gotama, dussīle pāpadhamme dinna mahapphala bhavissatī”ti? 

 “Pubbe kho tva, Assalāyana, jāti agamāsi; jāti gantvā mante agamāsi; mante gantvā tape agamāsi; tape gantvā § cātuvaṇṇi suddhi paccāgato, yamaha paññapemī”ti.  Eva vutte, Assalāyano māṇavo tuhībhūto makubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaibhāno nisīdi. 

 410. Atha kho Bhagavā Assalāyana māṇava tuhībhūta makubhūta pattakkhandha adhomukha pajjhāyanta appaibhāna viditvā Assalāyana māṇava etadavoca--“Bhūtapubba, Assalāyana, sattanna brāhmaisīna araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantāna § evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna hoti ‘brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno (M.93./II,154.) añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’ti.  Assosi kho (CS:pg.2.362) Assalāyana, asito devalo isi-- ‘sattanna kira brāhmaisīna araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantāna evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- brāhmaova seṭṭho vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’ti.  Atha kho, Assalāyana, asito devalo isi kesamassu kappetvā mañjiṭṭhavaṇṇāni dussāni nivāsetvā paaliyo § upāhanā āruhitvā jātarūpamaya daṇḍa gahetvā sattanna brāhmaisīna patthaṇḍile pāturahosi.  Atha kho, Assalāyana, asito devalo isi sattanna brāhmaisīna patthaṇḍile cakamamāno evamāha-- ‘Handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaisayo gatā § ; handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaisayo gatā’ti?  Atha kho, Assalāyana, sattanna brāhmaisīna etadahosi--‘Ko nāya gāmaṇḍalarūpo viya sattanna brāhmaisīna patthaṇḍile cakamamāno evamāha-- ‘handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaisayo gatā; handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaisayo gatāti?  Handa, na abhisapāmā’ti.  Atha kho, Assalāyana, satta brāhmaisayo Asita Devala isi abhisapisu-- ‘Bhasmā, vasala § , hohi; bhasmā, vasala, hohī’ti § .  Yathā yathā kho, Assalāyana, satta brāhmaisayo Asita Devala isi abhisapisu tathā tathā asito devalo isi abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca.  Atha kho, Assalāyana, sattanna brāhmaisīna etadahosi--‘Mogha vata no tapo, aphala brahmacariya.  Mayañhi pubbe ya abhisapāma-- bhasmā, vasala, hohi; bhasmā, vasala, hohīti bhasmāva bhavati ekacco.  Ima pana maya yathā yathā abhisapāma tathā tathā abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cā’ti.  ‘Na bhavantāna mogha tapo, nāphala brahmacariya.  Igha bhavanto, yo mayi manopadoso ta pajahathā’ti.  (M.93./II,156.) ‘Yo bhavati manopadoso ta pajahāma.  Ko nu bhava hotī’ti?  ‘Suto nu bhavata-- asito devalo isī’ti?  ‘Eva, bho’.  ‘So khvāha, bho, homī’ti.  Atha kho, Assalāyana, satta brāhmaisayo Asita Devala isi abhivādetu upakkamisu. 

 411. “Atha (CS:pg.2.363) kho, Assalāyana, Asito Devalo isi satta brāhmaisayo etadavoca--‘Suta meta, bho, sattanna kira brāhmaisīna araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantāna evarūpa pāpaka diṭṭhigata uppanna-- brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaova sukko vaṇṇo kaho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti.  ‘Eva, bho’. 

 “‘Jānanti pana bhonto-- yā janikā mātā § brāhmaayeva agamāsi, no abrāhmaan’ti?  ‘No hida, bho’. 

 “‘Jānanti pana bhonto-- yā janikāmātu § mātā yāva sattamā mātumātāmahayugā brāhmaayeva agamāsi, no abrāhmaan’ti?  ‘No hida, bho’. 

 “‘Jānanti pana bhonto-- yo janako pitā § brāhmaiyeva agamāsi, no abrāhmain’ti?  ‘No hida, bho’. 

 “‘Jānanti pana bhonto-- yo janakapitu § pitā yāva sattamā pitupitāmahayugā brāhmaiyeva agamāsi, no abrāhmain’ti?  ‘No hida, bho’. 

 “‘Jānanti pana bhonto-- yathā gabbhassa avakkanti hotī’ti § ?  ‘Jānāma maya, bho-- yathā gabbhassa avakkanti hoti § .  (M.93./II,157.)Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti; eva tiṇṇa sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti. 

 “‘Jānanti pana bhonto-- taggha § , so gandhabbo khattiyo vā brāhmao vā vesso vā suddo vā’ti?  ‘Na maya, bho, jānāma-- taggha so gandhabbo khattiyo vā brāhmao vā vesso vā suddo vā’ti.  ‘Eva sante, bho, jānātha-- ke tumhe hothā’ti?  ‘Eva sante, bho na maya jānāma (CS:pg.2.364) ke maya homā’ti.  Te hi nāma, Assalāyana, satta brāhmaisayo asitena devalena isinā sake jātivāde samanuyuñjīyamānā samanuggāhīyamānā samanubhāsīyamānā na sampāyissanti; ki pana tva etarahi mayā sakasmi jātivāde samanuyuñjīyamāno samanuggāhīyamāno samanubhāsīyamāno sampāyissasi, yesa tva sācariyako na puṇṇo dabbigāho”ti. 

 Eva vutte, Assalāyano māṇavo Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama …pe… upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Assalāyanasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

 (M.94.)4. Ghoamukhasutta瞿哆牟伽經

ucf. M.51.Kandarakasutta 乾達羅迦經

 412. Eva me suta--Eka samaya āyasmā udeno Bārāṇasiya viharati khemiyambavane.  Tena kho pana samayena Ghoamukho brāhmao Bārāṇasi anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena.  Atha kho Ghoamukho brāhmao  (M.94./II,157.) jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno yena khemiyambavana tenupasakami.  Tena kho pana samayena āyasmā Udeno abbhokāse cakamati.  Atha kho Ghoamukho brāhmao yenāyasmā Udeno tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Udenena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā āyasmanta Udena cakamanta anucakamamāno evamāha-- “Ambho samaa, ‘natthi dhammiko paribbajo’ §-- eva me ettha hoti.  Tañca kho bhavantarūpāna vā adassanā, yo vā panettha dhammo”ti. 

 Eva vutte, āyasmā Udeno cakamā orohitvā vihāra pavisitvā paññatte āsane nisīdi.  Ghoamukhopi kho brāhmao cakamā orohitvā vihāra pavisitvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hita kho Ghoamukha brāhmaa āyasmā udeno etadavoca--“Savijjanti § kho, brāhmaa, āsanāni.  Sace ākakhasi, nisīdā”ti.  “Etadeva kho pana maya (CS:pg.2.365) bhoto Udena ssa āgamayamānā (na) nisīdāma.  Kathañhi nāma mādiso pubbe animantito āsane nisīditabba maññeyyā”ti?  Atha kho Ghoamukho brāhmao aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Ghoamukho brāhmao āyasmanta Udena etadavoca--“Ambho samaa, ‘natthi dhammiko paribbajo’-- eva me ettha hoti.  Tañca kho bhavantarūpāna vā adassanā, yo vā panettha dhammo”ti.  “Sace kho pana me tva, brāhmaa, anuññeyya anujāneyyāsi, paikkositabbañca paikkoseyyāsi; yassa ca pana me bhāsitassa attha na jāneyyāsi, mamayeva tattha uttari paipuccheyyāsi-- ‘Ida, bho Udena, katha, imassa kvattho’ti?  Eva katvā siyā no ettha kathāsallāpo”ti.  “Anuññeyya khvāha bhoto Udena ssa anujānissāmi, paikkositabbañca paikkosissāmi; yassa ca panāha (M.94./II,159.) bhoto Udenassa bhāsitassa attha na jānissāmi, bhavantayeva tattha Udena uttari paipucchissāmi-- ‘Ida, bho Udena, katha, imassa kvattho’ti?  Eva katvā hotu no ettha kathāsallāpo”ti.

 413. “Cattārome, brāhmaa, puggalā santo savijjamānā lokasmi.  Katame cattāro?  Idha, brāhmaa, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto.  Idha pana, brāhmaa, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto.  Idha pana, brāhmaa, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto.  Idha pana, brāhmaa ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto.  So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati.  Imesa, brāhmaa, catunna puggalāna katamo te puggalo citta ārādhetī”ti? 

 “Yvāya, bho Udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto aya me puggalo citta nārādheti; yopāya, bho Udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto ayampi me puggalo citta nārādheti; yopāya, bho udena, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto (CS:pg.2.366) parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto ayampi me puggalo citta nārādheti; yo ca kho aya, bho Udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati.  Ayameva me puggalo citta ārādhetī”ti. 

 “Kasmā pana te, brāhmaa, ime tayo puggalā citta nārādhentī”ti?  “Yvāya, bho Udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto so attāna sukhakāma dukkhapaikkūla ātāpeti paritāpeti; iminā me aya puggalo citta nārādheti.  Yopāya bho Udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto so para sukhakāma dukkhapaikkūla ātāpeti paritāpeti; iminā me aya puggalo citta nārādheti.  (M.94./II,160.) Yopāya, bho Udena, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto so attānañca parañca sukhakāma dukkhapaikkūla ātāpeti paritāpeti; iminā me aya puggalo citta nārādheti.  Yo ca kho aya, bho Udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati, so attānañca parañca sukhakāma dukkhapaikkūla neva ātāpeti na paritāpeti; iminā me aya puggalo citta ārādhetī”ti.

 414. “Dvemā, brāhmaa, parisā.  Katamā dve?  Idha, brāhmaa, ekaccā parisā sārattarattā maikuṇḍalesu puttabhariya pariyesati, dāsidāsa pariyesati, khettavatthu pariyesati, jātarūparajata pariyesati.

 “Idha pana, brāhmaa, ekaccā parisā asārattarattā maikuṇḍalesu puttabhariya pahāya, dāsidāsa pahāya, khettavatthu pahāya, jātarūparajata pahāya, agārasmā anagāriya pabbajitā.  Svāya, brāhmaa, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto.  So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto (CS:pg.2.367) nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati.  Idha katama tva, brāhmaa, puggala katamāya parisāya bahula samanupassasi-- yā cāya parisā sārattarattā maikuṇḍalesu puttabhariya pariyesati dāsidāsa pariyesati khettavatthu pariyesati jātarūparajata pariyesati, yā cāya parisā asārattarattā maikuṇḍalesu puttabhariya pahāya dāsidāsa pahāya khettavatthu pahāya jātarūparajata pahāya agārasmā anagāriya pabbajitā”ti? 

(M.94./II,161.) “Yvāya bho Udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati; imāha puggala yāya parisā asārattarattā maikuṇḍalesu puttabhariya pahāya dāsidāsa pahāya khettavatthu pahāya jātarūparajata pahāya agārasmā anagāriya pabbajitā imissa parisāya bahula samanupassāmī”ti.

 “Idāneva kho pana te, brāhmaa, bhāsita-- ‘maya eva ājānāma-- ambho samaa, natthi dhammiko paribbajo, eva me ettha hoti.  Tañca kho bhavantarūpāna vā adassanā, yo vā panettha dhammo’”ti.  “Addhā mesā, bho udena, sānuggahā vācā bhāsitā.  ‘Atthi dhammiko paribbajo’-- eva me ettha hoti.  Evañca pana ma bhava udeno dhāretu.  Ye ca me bhotā udenena cattāro puggalā sakhittena vuttā vitthārena avibhattā, sādhu me bhava, udeno ime cattāro puggale vitthārena vibhajatu anukampa upādāyā”ti.  “Tena hi, brāhmaa, suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bho”ti kho Ghoamukho brāhmao āyasmato Udena ssa paccassosi.  Āyasmā udeno etadavoca--

 415. “Katamo ca, brāhmaa, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto?  Idha, brāhmaa, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano na-ehibhaddantiko natiṭṭhabhaddantiko, nābhihaa na uddissakata na nimantana sādiyati.  So na kumbhimukhā paiggahāti, na kaopimukhā paiggahāti, na eakamantara, na daṇḍamantara, na musalamantara, na dvinna bhuñjamānāna, na gabbhiniyā, na (M.94./II,162.) pāyamānāya (CS:pg.2.368) na purisantaragatāya, na sakittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na maccha na masa, na sura na meraya na thusodaka pivati.  So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti …pe… sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāra āhāreti, dvīhikampi āhāra āhāreti …pe… sattāhikampi āhāra āhāreti-- iti evarūpa addhamāsika pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.  So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti haabhakkho vā hoti, kaabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.  So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, pasukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti; kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaikkhitto, ukkuikopi hoti ukkuikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyya kappeti; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati-- iti evarūpa anekavihita kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati.  Aya vuccati, brāhmaa, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. 

 416. “Katamo ca, brāhmaa, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto?  Idha, brāhmaa, ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko sākuiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako goghātako bandhanāgāriko-- ye vā panaññepi keci kurūrakammantā.  Aya vuccati, brāhmaa, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto. 

 417. “Katamo (CS:pg.2.369) ca, brāhmaa, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto?  Idha, brāhmaa, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto, brāhmao vā mahāsālo.  So puratthimena nagarassa nava santhāgāra kārāpetvā kesamassu ohāretvā kharājina nivāsetvā sappitelena kāya abbhañjitvā magavisāṇena piṭṭhi kaṇḍuvamāno nava santhāgāra pavisati saddhi mahesiyā brāhmaena ca purohitena.  So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupalittāya seyya kappeti.  Ekissāya gāviyā sarūpavacchāya ya ekasmi thane khīra hoti tena rājā yāpeti, ya dutiyasmi thane khīra hoti tena mahesī yāpeti, ya tatiyasmi thane khīra hoti tena brāhmao purohito yāpeti, ya catutthasmi thane khīra hoti tena aggi juhati, avasesena vacchako yāpeti.  So evamāha-- ‘ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya’, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, ettakā assā haññantu yaññatthāya, ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbhā lūyantu barihisatthāyā’ti.  Yepissa te honti ‘dāsā’ti vā ‘pessā’ti vā ‘kammakarā’ti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.  Aya vuccati, brāhmaa, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. 

 418. “Katamo ca, brāhmaa, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto; so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharati?  Idha, brāhmaa, Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa (CS:pg.2.370) pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Ta dhamma suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmi vā kule paccājāto.  So ta dhamma sutvā Tathāgate saddha pailabhati.  So tena saddhāpailābhena samannāgato iti paisañcikkhati-- ‘sambādho gharāvāso rajopatho abbhokāso pabbajjā.  Nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So aparena samayena appa vā bhogakkhandha pahāya mahanta vā bhogakkhandha pahāya, appa vā ñātiparivaṭṭa pahāya mahanta vā ñātiparivaṭṭa pahāya, kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajati.  So eva pabbajito samāno bhikkhūna sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 

 “Adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikakhī.  Athenena sucibhūtena attanā viharati. 

 “Abrahmacariya pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. 

 “Musāvāda pahāya musāvādā paivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisavādako lokassa. 

 “Pisua vāca pahāya pisuṇāya vācāya paivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā na imesa akkhātā amūsa bhedāya.  Iti bhinnāna vā sandhātā sahitāna vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakarai vāca bhāsitā hoti. 

 “Pharusa vāca pahāya pharusāya vācāya paivirato hoti.  Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpi vāca bhāsitā hoti. 

 “Samphappalāpa (CS:pg.2.371) pahāya samphappalāpā paivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavati vāca bhāsitā kālena sāpadesa pariyantavati atthasahita. 

 “So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paivirato hoti Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā.  Naccagītavāditavisūkadassanā paivirato hoti.  Mālāgandhavilepanadhāraamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paivirato hoti.  Uccāsayanamahāsayanā paivirato hoti.  Jātarūparajatapaiggahaṇā paivirato hoti.  Āmakadhaññapaiggahaṇā paivirato hoti.  Āmakamasapaiggahaṇā paivirato hoti.  Itthikumārikapaiggahaṇā paivirato hoti.  Dāsidāsapaiggahaṇā paivirato hoti.  Ajeakapaiggahaṇā paivirato hoti.  Kukkuasūkarapaiggahaṇā paivirato hoti.  Hatthigavassavaavapaiggahaṇā paivirato hoti.  Khettavatthupaiggahaṇā paivirato hoti.  Dūteyyapahiagamanānuyogā paivirato hoti.  Kayavikkayā paivirato hoti.  Tulākūṭakasakūṭamānakūṭā paivirato hoti.  Ukkoanavañcananikatisāciyogā paivirato hoti.  Chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paivirato hoti. 

 “So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati.  Seyyathāpi nāma pakkhī sakuo yena yeneva eti sapattabhārova eti, evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati.  So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhatta anavajjasukha paisavedeti. 

 419.“So cakkhunā rūpa disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati cakkhundriya, cakkhundriye savara āpajjati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā… jivhāya rasa sāyitvā… kāyena phoṭṭhabba phusitvā… manasā dhamma viññāyana na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī Yatvādhikaraamena (CS:pg.2.372) manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati manindriya, manindriye savara āpajjati.  So iminā ariyena indriyasavarena samannāgato ajjhatta abyāsekasukha paisavedeti. 

 “So abhikkante paikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī hoti. 

 “So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, (imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,) § iminā ca ariyena indriyasavarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  So pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto nisīdati pallaka ābhujitvā, uju kāya paidhāya, parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So abhijjha loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya citta parisodheti; byāpādapadosa pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā citta parisodheti; thinamiddha pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā citta parisodheti; uddhaccakukkucca pahāya anuddhato viharati ajjhatta vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā citta parisodheti; vicikiccha pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathakathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya citta parisodheti. 

 “So ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paisavedeti (CS:pg.2.373) ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassāna atthagamā, adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati. 

 420. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tisampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe-- ‘amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto; so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto; so tato cuto idhūpapanno’ti.  Iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti-- ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā …pe… ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā.  Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā …pe… ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannā’ti.  Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 

 “So (CS:pg.2.374) eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmeti.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti. 

 “Aya vuccati, brāhmaa, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto.  So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaisavedī brahmabhūtena attanā viharatī”ti. 

 421. Eva vutte, Ghoamukho brāhmao āyasmanta Udena etadavoca--“Abhikkanta, bho Udena, abhikkanta, bho Udena!  Seyyathāpi, bho Udena, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti-- evameva bhotā udenena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Udena saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava udeno dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti.  “Mā kho ma tva, brāhmaa, saraa agamāsi.  Tameva Bhagavanta saraa gacchāhi yamaha saraa gato”ti.  “Kaha pana, bho Udena, etarahi so bhava Gotamo viharati araha sammāsambuddho”ti?  “Parinibbuto kho, brāhmaa, etarahi so Bhagavā araha sammāsambuddho”ti. 

 “Sacepi § maya, bho Udena, sueyyāma ta bhavanta Gotama dasasu yojanesu, dasapi maya yojanāni gaccheyyāma ta bhavanta Gotama dassanāya (CS:pg.2.375) arahanta sammāsambuddha.  Sacepi § maya, bho Udena, sueyyāma ta bhavanta Gotama vīsatiyā yojanesu… tisāya yojanesu… cattārīsāya yojanesu… paññāsāya yojanesu, paññāsampi maya yojanāni gaccheyyāma ta bhavanta Gotama dassanāya arahanta sammāsambuddha.  Yojanasate  cepi §(M.94./II,163.) maya bho Udena, sueyyāma ta bhavanta Gotama, yojanasatampi maya gaccheyyāma ta bhavanta Gotama dassanāya arahanta sammāsambuddha. 

 “Yato ca kho, bho Udena, parinibbuto so bhava Gotamo, parinibbutampi maya ta bhavanta Gotama saraa gacchāma dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava udeno dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gata.  Atthi ca me, bho Udena, agarājā devasika niccabhikkha dadāti tato aha bhoto Udenassa eka niccabhikkha dadāmī”ti.  “Ki pana te, brāhmaa, agarājā devasika niccabhikkha dadātī”ti?  “Pañca, bho Udena, kahāpaasatānī”ti.  “Na kho no, brāhmaa, kappati jātarūparajata paiggahetun”ti.  “Sace ta bhoto Udenassa na kappati vihāra bhoto Udenassa kārāpessāmī”ti.  “Sace kho me tva, brāhmaa, vihāra, kārāpetukāmo, pāṭaliputte saghassa upaṭṭhānasāla kārāpehī”ti.  “Imināpāha bhoto Udenassa bhiyyosomattāya attamano abhiraddho ya ma bhava udeno saghe dāne samādapeti.  Esāha, bho Udena, etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya pāṭaliputte saghassa upaṭṭhānasāla kārāpessāmī”ti.  Atha kho Ghoamukho brāhmao etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya pāṭaliputte saghassa upaṭṭhānasāla kārāpesi.  Sā etarahi ‘Ghoamukhī’ti vuccatīti. 

 

 Ghoamukhasutta niṭṭhita catuttha. 

 

(M.95./II,164.)

 (M.95.)5. Cakīsutta商伽經

u北傳無相當之經典

 422. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kosalesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi yena Opāsāda nāma Kosalāna (CS:pg.2.376) brāhmaagāmo tadavasari.  Tatra suda Bhagavā Opāsāde viharati uttarena Opāsāda devavane sālavane.  Tena kho pana samayena cakī brāhmao Opāsāda ajjhāvasati sattussada satiakaṭṭhodaka sadhañña rājabhogga raññā Pasenadinā Kosalena dinna rājadāya brahmadeyya.  Assosu kho Opāsādakā brāhmaagahapatikā-- “Samao khalu, bho, Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kosalesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi Opāsāda anuppatto, Opāsāde viharati uttarena Opāsāda devavane sālavane.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī”ti. 

 423. Atha kho Opāsādakā brāhmaagahapatikā Opāsādā nikkhamitvā saghasaghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavana sālavana.  Tena kho pana samayena cakī brāhmao uparipāsāde divāseyya upagato.  Addasā kho cakī brāhmao Opāsādake brāhmaagahapatike Opāsādā nikkhamitvā saghasaghī gaṇībhūte uttarena mukha yena devavana sālavana tenupasakamante.  Disvā khatta āmantesi--“Ki nu kho, bho khatte, Opāsādakā brāhmaagahapatikā Opāsādā nikkhamitvā saghasaghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavana sālavanan”ti?  “Atthi, bho cakī, samao Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kosalesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi Opāsāda anuppatto, Opāsāde viharati uttarena Opāsāda devavane sālavane.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti.  Tamete bhavanta (CS:pg.2.377) Gotama dassanāya gacchantī”ti.  “Tena hi, bho khatte, yena Opāsādakā brāhmaagahapatikā tenupasakama; upasakamitvā Opāsādake brāhmaagahapatike eva vadehi-- ‘cakī, bho, brāhmao evamāha-- āgamentu kira bhonto, cakīpi brāhmao samaa Gotama dassanāya upasakamissatī’”ti.  “Eva, bho”ti kho so khatto cakissa brāhmaassa (M.95./II,165.) paissutvā yena Opāsādakā brāhmaagahapatikā tenupasakami; upasakamitvā Opāsādake brāhmaagahapatike etadavoca--“Cakī, bho, brāhmao evamāha-- ‘āgamentu kira bhonto, cakīpi brāhmao samaa Gotama dassanāya upasakamissatī’”ti. 

 424. Tena kho pana samayena Nānāverajjakāna brāhmaṇāna pañcamattāni brāhmaasatāni Opāsāde paivasanti kenacideva karaṇīyena.  Assosu kho te brāhmaṇā-- “Cakī kira brāhmao samaa Gotama dassanāya upasakamissatī”ti.  Atha kho te brāhmaṇā yena cakī brāhmao tenupasakamisu; upasakamitvā caki brāhmaa etadavocuṁ-- “Sacca kira bhava cakī samaa Gotama dassanāya upasakamissatī”ti?  “Eva kho me, bho, hoti-- ‘aha samaa Gotama dassanāya upasakamissāmī’”ti.  “Mā bhava cakī samaa Gotama dassanāya upasakami.  Na arahati bhava cakī samaa Gotama dassanāya upasakamitu; samaotveva Gotamo arahati bhavanta caki dassanāya upasakamitu.  Bhavañhi cakī ubhato sujāto mātito ca pitito ca sasuddhagahaiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena.  Yampi bhava cakī ubhato sujāto mātito ca pitito ca sasuddhagahaiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpagena na arahati bhava cakī samaa Gotama dassanāya upasakamitu; samaotveva Gotamo arahati bhavanta caki dassanāya upasakamitu.  Bhavañhi cakī aḍḍho mahaddhano mahābhogo …pe… bhavañhi cakī tiṇṇa vedāna pāragū sanighaṇḍukeubhāna sākkharappabhedāna itihāsapañcamāna, padako, veyyākarao, lokāyatamahāpurisalakkhaesu anavayo …pe… bhavañhi cakī abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato (CS:pg.2.378) brahmavaṇṇī brahmavacchasī § akhuddāvakāso dassanāya …pe… bhavañhi cakī sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato …pe… bhavañhi cakī kalyāṇavāco kalyāṇavākkarao (M.95./II,166.) poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe… bhavañhi cakī bahūna ācariyapācariyo, tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti …pe… bhavañhi cakī rañño Pasenadissa Kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… bhavañhi cakī brāhmaassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito …pe… bhavañhi cakī Opāsāda ajjhāvasati sattussada satiakaṭṭhodaka sadhañña rājabhogga raññā Pasenadinā Kosalena dinna rājadāya brahmadeyya.  Yampi bhava cakī Opāsāda ajjhāvasati sattussada satiakaṭṭhodaka sadhañña rājabhogga raññā Pasenadinā Kosalena dinna rājadāya brahmadeyya, imināpagena na arahati bhava cakī samaa Gotama dassanāya upasakamitu; samaotveva Gotamo arahati bhavanta caki dassanāya upasakamitun”ti. 

 425. Eva vutte, cakī brāhmao te brāhmae etadavoca--“Tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma ta samaa Gotama dassanāya upasakamitu; natveva arahati so bhava Gotamo amhāka dassanāya upasakamitu.  Samao khalu, bho, Gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca sasuddhagahaiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena.  Yampi, bho, samao Gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca sasuddhagahaiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpagena na arahati so bhava Gotamo amhāka dassanāya upasakamitu; atha kho mayameva arahāma ta bhavanta Gotama dassanāya upasakamitu § .  Samao khalu, bho, Gotamo pahūta hiraññasuvaṇṇa ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhañca …pe… samao khalu, bho, Gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato pahamena vayasā agārasmā anagāriya pabbajito …pe… samao khalu, bho, Gotamo akāmakāna (CS:pg.2.379) mātāpitūna assumukhāna rudantāna kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajito …pe… samao khalu, bho, Gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato (M.95./II,167.) brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe… samao khalu, bho, Gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalena sīlena samannāgato …pe… samao khalu, bho, Gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkarao poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā …pe… samao khalu, bho, Gotamo bahūna ācariyapācariyo …pe… samao khalu, bho, Gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo …pe… samao khalu, bho, Gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya …pe… samao khalu, bho, Gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnā khattiyakulā …pe… samao khalu, bho, Gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā …pe… samaa khalu, bho, Gotama tiroraṭṭhā tirojanapadā sapucchitu āgacchanti …pe… samaa khalu, bho, Gotama anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraa gatāni …pe… samaa khalu, bho, Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti …pe… samao khalu, bho, Gotamo dvattisamahāpurisalakkhaehi samannāgato …pe… § samaa khalu, bho, Gotama rājā māgadho seniyo bimbisāro saputtadāro pāṇehi saraa gato …pe… samaa khalu, bho, Gotama rājā Pasenadi Kosalo saputtadāro pāṇehi saraa gato …pe… samaa khalu, bho, Gotama brāhmao pokkharasāti saputtadāro pāṇehi saraa gato …pe… samao khalu, bho, Gotamo Opāsāda anuppatto Opāsāde viharati uttarena Opāsāda devavane sālavane.  Ye kho te samaṇā vā brāhmaṇā vā amhāka gāmakkhetta āgacchanti, atithī no te honti.  Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā.  Yampi samao Gotamo Opāsāda anuppatto (CS:pg.2.380) Opāsāde viharati uttarena Opāsāda devavane sālavane, atithimhāka samao Gotamo.  Atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo.  (M.95./II,168.) Imināpagena na arahati so bhava Gotamo amhāka dassanāya upasakamitu; atha kho mayameva arahāma ta bhavanta Gotama dassanāya upasakamitu.  Ettake kho aha, bho, tassa bhoto Gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhava Gotamo ettakavaṇṇo; aparimāṇavaṇṇo hi so bhava Gotamo.  Ekamekenapi tena § agena samannāgato na arahati, so, bhava Gotamo amhāka dassanāya upasakamitu; atha kho mayameva arahāma ta bhavanta Gotama dassanāya upasakamitunti.  Tena hi, bho, sabbeva maya samaa Gotama dassanāya upasakamissāmā”ti. 

 426. Atha kho cakī brāhmao mahatā brāhmaagaena saddhi yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Tena kho pana samayena Bhagavā vuddhehi vuddhehi brāhmaehi saddhi kiñci kiñci katha sāraṇīya vītisāretvā nisinno hoti.  Tena kho pana samayena kāpaiko § nāma māṇavo daharo vuttasiro soasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇa vedāna pāragū sanighaṇḍukeubhāna sākkharappabhedāna itihāsapañcamāna, padako, veyyākarao, lokāyatamahāpurisalakkhaesu anavayo tassa parisāya nisinno hoti.  So vuddhāna vuddhāna brāhmaṇāna Bhagavatā saddhi mantayamānāna antarantarā katha opāteti.  Atha kho Bhagavā kāpaika māṇava apasādeti-- “Māyasmā Bhāradvājo vuddhāna vuddhāna brāhmaṇāna mantayamānāna antarantarā katha opātetu.  Kathāpariyosāna āyasmā Bhāradvājo āgametū”ti.  Eva vutte, cakī brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Mā bhava Gotamo kāpaika māṇava apasādesi.  Kulaputto ca kāpaiko māṇavo, bahussuto ca kāpaiko māṇavo, paṇḍito ca kāpaiko māṇavo, kalyāṇavākkarao ca kāpaiko māṇavo, pahoti ca kāpaiko māṇavo bhotā Gotamena saddhi asmi vacane paimantetun”ti.  Atha kho Bhagavato (CS:pg.2.381) etadahosi--“Addhā (M.95./II,169.) kho kāpaikassa § māṇavassa tevijjake pāvacane kathā § bhavissati.  Tathā hi na brāhmaṇā sapurekkharontī”ti.  Atha kho kāpaikassa māṇavassa etadahosi--“Yadā me samao Gotamo cakkhu upasaharissati, athāha samaa Gotama pañha pucchissāmī”ti.  Atha kho Bhagavā kāpaikassa māṇavassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena kāpaiko māṇavo tena cakkhūni upasahāsi. 

 427. Atha kho kāpaikassa māṇavassa etadahosi--“Samannāharati kho ma samao Gotamo.  Yanūnāha samaa Gotama pañha puccheyyan”ti.  Atha kho kāpaiko māṇavo Bhagavanta etadavoca--“Yadida, bho Gotama, brāhmaṇāna porāṇa mantapada itihitihaparamparāya piakasampadāya, tattha ca brāhmaṇā ekasena niṭṭha gacchanti-- ‘idameva sacca, moghamaññan’ti.  Idha bhava Gotamo kimāhā”ti?  “Ki pana, Bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇāna ekabrāhmaopi yo evamāha-- ‘ahameta jānāmi, ahameta passāmi.  Idameva sacca, moghamaññan’”ti?  “No hida, bho Gotama”.  “Ki pana, Bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇāna ekācariyopi ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha-- ‘ahameta jānāmi, ahameta passāmi.  Idameva sacca, moghamaññan’”ti?  “No hida, bho Gotama”.  “Ki pana, Bhāradvāja, yepi te brāhmaṇāna pubbakā isayo mantāna kattāro mantāna pavattāro yesamida etarahi brāhmaṇā porāṇa mantapada gīta pavutta samihita tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathida-- Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Agīraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu, tepi evamāhasu-- ‘Mayameta jānāma, mayameta passāma.  Idameva sacca, moghamaññan’”ti?  (M.95./II,170.) “No hida, bho Gotama”. 

 “Iti kira, Bhāradvāja, natthi koci brāhmaṇāna ekabrāhmaopi yo evamāha-- ‘Ahameta jānāmi, ahameta passāmi.  Idameva sacca, moghamaññan’ti; natthi koci brāhmaṇāna ekācariyopi ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha-- ‘ahameta (CS:pg.2.382) jānāmi, ahameta passāmi.  Idameva sacca, moghamaññan’ti; yepi te brāhmaṇāna pubbakā isayo mantāna kattāro mantāna pavattāro yesamida etarahi brāhmaṇā porāṇa mantapada gīta pavutta samihita tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathida-- Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Agīraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu, tepi na evamāhasu-- ‘mayameta jānāma, mayameta passāma.  Idameva sacca, moghamaññan’ti. 

 428. “Seyyathāpi, Bhāradvāja, andhavei paramparāsasattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati; evameva kho, Bhāradvāja, andhaveṇūpama maññe brāhmaṇāna bhāsita sampajjati-- purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati.  Ta ki maññasi, Bhāradvāja nanu eva sante brāhmaṇāna amūlikā saddhā sampajjatī”ti?  “Na khvettha, bho Gotama, brāhmaṇā saddhāyeva payirupāsanti, anussavāpettha brāhmaṇā payirupāsantī”ti.  “Pubbeva kho tva, Bhāradvāja, saddha agamāsi, anussava idāni vadesi.  Pañca kho ime, Bhāradvāja, dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā.  Katame pañca?  Saddhā, ruci, anussavo, ākāraparivitakko, diṭṭhinijjhānakkhanti-- ime kho, Bhāradvāja pañca dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā.  Api ca, (M.95./II,171.) Bhāradvāja, susaddahitayeva hoti, tañca hoti ritta tuccha musā; no cepi susaddahita hoti, tañca hoti bhūta taccha anaññathā.  Api ca, Bhāradvāja surucitayeva hoti …pe… svānussutayeva hoti …pe… suparivitakkitayeva hoti …pe… sunijjhāyitayeva hoti, tañca hoti ritta tuccha musā; no cepi sunijjhāyita hoti, tañca hoti bhūta taccha anaññathā.  Saccamanurakkhatā, Bhāradvāja, viññunā purisena nālamettha ekasena niṭṭha gantu-- ‘idameva sacca, moghamaññan’”ti. 

 429.“Kittāvatā pana, bho Gotama, saccānurakkhaṇā hoti, kittāvatā saccamanurakkhati?  Saccānurakkhaa maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Saddhā cepi, Bhāradvāja, purisassa hoti; ‘eva me saddhā’ti-- iti vada saccamanurakkhati § , natveva tāva ekasena niṭṭha gacchati ‘idameva sacca, moghamaññan’ti (CS:pg.2.383) ( )

§ .  Ruci cepi, Bhāradvāja, purisassa hoti …pe… anussavo cepi, Bhāradvāja, purisassa hoti …pe… ākāraparivitakko cepi, Bhāradvāja, purisassa hoti …pe… diṭṭhinijjhānakkhanti cepi, Bhāradvāja, purisassa hoti; ‘eva me diṭṭhinijjhānakkhantī’ti-- iti vada saccamanurakkhati, natveva tāva ekasena niṭṭha gacchati-- ‘idameva sacca, moghamaññan’ti.  Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca maya saccānurakkhaa paññapema; na tveva tāva saccānubodho hotī”ti. 

 430. “Ettāvatā, bho Gotama, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca maya saccānurakkhaa pekkhāma.  Kittāvatā pana, bho Gotama, saccānubodho hoti, kittāvatā saccamanubujjhati?  Saccānubodha maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Idha § , Bhāradvāja, bhikkhu aññatara gāma vā nigama vā upanissāya viharati.  Tamena gahapati vā gahapatiputto vā upasakamitvā tīsu dhammesu samannesati-- (M.95./II,172.) lobhanīyesu dhammesu, dosanīyesu dhammesu, mohanīyesu dhammesu.  Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā  lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajāna vā vadeyya-- jānāmīti, apassa vā vadeyya-- passāmīti, para vā tadatthāya samādapeyya ya paresa assa dīgharatta ahitāya dukkhāyāti?  Tamena samannesamāno eva jānāti-- ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajāna vā vadeyya-- jānāmīti, apassa vā vadeyya-- passāmīti, para vā tadatthāya samādapeyya ya paresa assa dīgharatta ahitāya dukkhāya § .  Tathārūpo § kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo § vacīsamācāro yathā ta aluddhassa.  Ya kho pana ayamāyasmā dhamma deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho (CS:pg.2.384) santo paṇīto atakkāvacaro nipuo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo luddhenā’”ti. 

 431. “Yato na samannesamāno visuddha lobhanīyehi dhammehi samanupassati tato na uttari samannesati dosanīyesu dhammesu.  Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajāna vā vadeyya-- jānāmīti, apassa vā vadeyya-- passāmīti, para vā tadatthāya samādapeyya ya paresa assa dīgharatta ahitāya dukkhāyāti?  Tamena samannesamāno eva jānāti-- ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajāna vā vadeyya-- jānāmīti, apassa vā vadeyya-- passāmīti, para vā tadatthāya samādapeyya ya paresa assa dīgharatta ahitāya dukkhāya.  Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā ta aduṭṭhassa.  Ya kho pana ayamāyasmā dhamma deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo duṭṭhenā’”ti. 

 432. “Yato na samannesamāno visuddha dosanīyehi dhammehi samanupassati (M.95./II,173.) tato na uttari samannesati mohanīyesu dhammesu.  Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajāna vā vadeyya-- jānāmīti, apassa vā vadeyya-- passāmīti, para vā tadatthāya samādapeyya ya paresa assa dīgharatta ahitāya dukkhāyāti?  Tamena samannesamāno eva jānāti-- ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajāna vā vadeyya-- jānāmīti, apassa vā vadeyya-- passāmīti, para vā tadatthāya samādapeyya ya paresa assa dīgharatta ahitāya dukkhāya.  Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā ta amūḷhassa.  Ya kho pana ayamāyasmā dhamma deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto (CS:pg.2.385) atakkāvacaro nipuo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo mūḷhenā’”ti. 

 “Yato na samannesamāno visuddha mohanīyehi dhammehi samanupassati atha tamhi saddha niveseti, saddhājāto upasakamati, upasakamanto payirupāsati, payirupāsanto sota odahati, ohitasoto dhamma suṇāti, sutvā dhamma dhāreti, dhatāna § dhammāna attha upaparikkhati, attha upaparikkhato dhammā nijjhāna khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasacca sacchikaroti paññāya ca na ativijjha passati.  Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca maya saccānubodha paññapema; na tveva tāva saccānuppatti hotī”ti. 

 433. “Ettāvattā, bho Gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca maya saccānubodha pekkhāma.  Kittāvatā pana, bho Gotama, saccānuppatti hoti, kittāvatā saccamanupāpuṇāti?  Saccānuppatti maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  (M.95./II,174.)  “Tesaye Bhāradvāja, dhammāna āsevanā bhāvanā bahulīkamma saccānuppatti hoti.  Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca maya saccānuppatti paññapemā”ti. 

 434. “Ettāvatā, bho Gotama, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca maya saccānuppatti pekkhāma.  Saccānuppattiyā pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Saccānuppattiyā bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Saccānuppattiyā kho, Bhāradvāja, padhāna bahukāra.  No ceta padaheyya, nayida saccamanupāpueyya.  Yasmā ca kho padahati tasmā saccamanupāpuṇāti.  Tasmā saccānuppattiyā padhāna bahukāran”ti. 

 “Padhānassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Padhānassa bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Padhānassa kho, Bhāradvāja, tulanā (CS:pg.2.386) bahukārā.  No ceta tuleyya, nayida padaheyya.  Yasmā ca kho tuleti tasmā padahati.  Tasmā padhānassa tulanā bahukārā”ti. 

 “Tulanāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Tulanāya bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Tulanāya kho, Bhāradvāja, ussāho bahukāro.  No ceta ussaheyya, nayida tuleyya.  Yasmā ca kho ussahati tasmā tuleti.  Tasmā tulanāya ussāho bahukāro”ti. 

 “Ussāhassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Ussāhassa bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Ussāhassa kho, Bhāradvāja, chando bahukāro.  No ceta chando jāyetha, nayida ussaheyya.  Yasmā ca kho chando jāyati tasmā ussahati.  Tasmā ussāhassa chando bahukāro”ti. 

 “Chandassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro (M.95./II,175.) Chandassa  bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Chandassa kho, Bhāradvāja, dhammanijjhānakkhanti bahukārā.  No cete dhammā nijjhāna khameyyu, nayida chando jāyetha.  Yasmā ca kho dhammā nijjhāna khamanti tasmā chando jāyati.  Tasmā chandassa dhammanijjhānakkhanti bahukārā”ti. 

 “Dhammanijjhānakkhantiyā pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Dhammanijjhānakkhantiyā bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Dhammanijjhānakkhantiyā kho, Bhāradvāja, atthūpaparikkhā bahukārā.  No ceta attha upaparikkheyya, nayida dhammā nijjhāna khameyyu.  Yasmā ca kho attha upaparikkhati tasmā dhammā nijjhāna khamanti.  Tasmā dhammanijjhānakkhantiyā atthūpaparikkhā bahukārā”ti. 

 “Atthūpaparikkhāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Atthūpaparikkhāya bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Atthūpaparikkhāya kho, Bhāradvāja, dhammadhāraṇā bahukārā.  No ceta dhamma dhāreyya, nayida attha upaparikkheyya.  Yasmā ca kho dhamma dhāreti tasmā attha upaparikkhati.  Tasmā atthūpaparikkhāya dhammadhāraṇā bahukārā”ti. 

 “Dhammadhāraṇāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Dhammadhāraṇāya bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Dhammadhāraṇāya (CS:pg.2.387) kho, Bhāradvāja, dhammassavana bahukāra.  No ceta dhamma sueyya, nayida dhamma dhāreyya.  Yasmā ca kho dhamma suṇāti tasmā dhamma dhāreti.  Tasmā dhammadhāraṇāya dhammassavana bahukāran”ti. 

 “Dhammassavanassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Dhammassavanassa bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti “Dhammassavanassa kho, Bhāradvāja, sotāvadhāna bahukāra.  (M.95./II,176.) No ceta sota odaheyya, nayida dhamma sueyya.  Yasmā ca kho sota odahati tasmā dhamma suṇāti.  Tasmā dhammassavanassa sotāvadhāna bahukāran”ti. 

 “Sotāvadhānassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Sotāvadhānassa bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Sotāvadhānassa kho, Bhāradvāja, payirupāsanā bahukārā.  No ceta payirupāseyya, nayida sota odaheyya.  Yasmā ca kho payirupāsati tasmā sota odahati.  Tasmā sotāvadhānassa payirupāsanā bahukārā”ti. 

 “Payirupāsanāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Payirupāsanāya bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Payirupāsanāya kho, Bhāradvāja, upasakamana bahukāra.  No ceta upasakameyya, nayida payirupāseyya.  Yasmā ca kho upasakamati tasmā payirupāsati.  Tasmā payirupāsanāya upasakamana bahukāran”ti. 

 “Upasakamanassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?  Upasakamanassa bahukāra dhamma maya bhavanta Gotama pucchāmā”ti.  “Upasakamanassa kho, Bhāradvāja, saddhā bahukārā.  No ceta saddhā jāyetha, nayida upasakameyya.  Yasmā ca kho saddhā jāyati tasmā upasakamati.  Tasmā upasakamanassa saddhā bahukārā”ti. 

 435. “Saccānurakkhaa maya bhavanta Gotama apucchimha, saccānurakkhaa bhava Gotamo byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.  Saccānubodha maya bhavanta Gotama apucchimha, saccānubodha bhava Gotamo byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.  Saccānuppatti maya bhavanta Gotama apucchimha, saccānuppatti bhava Gotamo byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā (CS:pg.2.388) Saccānuppattiyā bahukāra dhamma maya bhavanta (M.95./II,177.) Gotama apucchimha, saccānuppattiyā bahukāra dhamma bhava Gotamo byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.  Yayadeva ca maya bhavanta Gotama apucchimha tatadeva bhava  Gotamo byākāsi; tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā.  Mayañhi, bho Gotama, pubbe eva jānāma-- ‘ke ca muṇḍakā samaakā ibbhā kahā bandhupādāpaccā, ke ca dhammassa aññātāro’ti?  Ajanesi vata me bhava Gotamo samaesu samaapema, samaesu samaapasāda, samaesu samaagārava.  Abhikkanta, bho Gotama …pe… upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti.

 

 Cakīsutta niṭṭhita pañcama.

 

 

 (M.96.)6. Esukārīsutta鬱瘦歌邏經

u《中阿含150經》鬱瘦歌邏經(T1.661.)

 436. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Esukārī brāhmao yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Esukārī brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Brāhmaṇā, bho Gotama, catasso pāricariyā paññapenti-- brāhmaassa pāricariya paññapenti, khattiyassa pāricariya paññapenti, vessassa pāricariya paññapenti, suddassa pāricariya paññapenti.  Tatrida, bho Gotama, brāhmaṇā brāhmaassa pāricariya paññapenti-- ‘brāhmao vā brāhmaa paricareyya, khattiyo vā brāhmaa paricareyya, vesso vā brāhmaa paricareyya, suddo vā brāhmaa  paricareyyā’ti.  Ida kho, bho Gotama, brāhmaṇā brāhmaassa (M.96./II,178.) pāricariya paññapenti.  Tatrida, bho Gotama, brāhmaṇā khattiyassa pāricariya paññapenti-- ‘khattiyo vā khattiya paricareyya, vesso vā khattiya paricareyya, suddo vā khattiya paricareyyā’ti.  Ida kho, bho Gotama, brāhmaṇā khattiyassa pāricariya paññapenti.  Tatrida, bho Gotama, brāhmaṇā vessassa pāricariya paññapenti-- ‘vesso vā vessa paricareyya, suddo vā vessa paricareyyā’ti.  Ida kho, bho Gotama, brāhmaṇā vessassa pāricariya paññapenti (CS:pg.2.389) Tatrida, bho Gotama, brāhmaṇā suddassa pāricariya paññapenti-- ‘suddova sudda paricareyya.  Ko panañño sudda paricarissatī’ti?  Ida kho, bho Gotama, brāhmaṇā suddassa pāricariya paññapenti.  Brāhmaṇā, bho Gotama, imā catasso pāricariyā paññapenti.  Idha bhava Gotamo kimāhā”ti? 

 437. “Ki pana, brāhmaa, sabbo loko brāhmaṇāna etadabbhanujānāti-- ‘imā catasso pāricariyā paññapentū’”ti § ?  “No hida, bho Gotama”.  “Seyyathāpi, brāhmaa, puriso daliddo § assako anāḷhiyo.  Tassa akāmassa bila olaggeyyu-- ‘ida te, ambho purisa, masa khāditabba, mūlañca anuppadātabban’ti.  Evameva kho, brāhmaa, brāhmaṇā appaiññāya tesa samaabrāhmaṇāna, atha ca panimā catasso pāricariyā paññapenti.  Nāha, brāhmaa, ‘sabba paricaritabban’ti vadāmi; nāha, brāhmaa, ‘sabba na paricaritabban’ti vadāmi.  Ya hissa, brāhmaa, paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāha ta ‘paricaritabban’ti vadāmi; yañca khvāssa, brāhmaa, paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamaha ‘paricaritabban’ti vadāmi.  Khattiya cepi, brāhmaa, eva puccheyyu-- ‘ya vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, ya vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo; kamettha paricareyyāsī’ti, khattiyopi hi, brāhmaa (M.96./II,179.) sammā byākaramāno eva byākareyya-- ‘yañhi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāha ta paricareyya; yañca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamaha paricareyyan’ti.  Brāhmaa cepi, brāhmaa …pe… vessa cepi, brāhmaa …pe… sudda cepi, brāhmaa, eva puccheyyu-- ‘ya vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, ya vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo; kamettha paricareyyāsī’ti, suddopi hi, brāhmaa, sammā byākaramāno eva byākareyya-- ‘yañhi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāha ta paricareyya; yañca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamaha paricareyyan’ti.  Nāha, brāhmaa, ‘uccākulīnatā seyyaso’ti vadāmi, na panāha, brāhmaa, ‘uccākulīnatā pāpiyaso’ti (CS:pg.2.390) vadāmi; nāha, brāhmaa, ‘uḷāravaṇṇatā seyyaso’ti vadāmi, na panāha, brāhmaa, ‘uḷāravaṇṇatā pāpiyaso’ti vadāmi; nāha, brāhmaa, ‘uḷārabhogatā seyyaso’ti vadāmi, na panāha, brāhmaa, ‘uḷārabhogatā pāpiyaso’ti vadāmi. 

 438. “Uccākulīnopi hi, brāhmaa, idhekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti.  Tasmā ‘na uccākulīnatā seyyaso’ti vadāmi.  Uccākulīnopi hi, brāhmaa, idhekacco pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādānā paivirato hoti, kāmesumicchācārā paivirato hoti, musāvādā paivirato hoti, pisuṇāya vācāya paivirato hoti, pharusāya vācāya paivirato hoti, samphappalāpā paivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti.  Tasmā ‘na uccākulīnatā pāpiyaso’ti vadāmi. 

 439.“Uḷāravaṇṇopi hi, brāhmaa …pe… uḷārabhogopi hi, brāhmaa, idhekacco pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti.  Tasmā ‘na uḷārabhogatā seyyaso’ti vadāmi.  Uḷārabhogopi hi, brāhmaa, idhekacco pāṇātipātā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti.  Tasmā ‘na uḷārabhogatā (M.96./II,179.) pāpiyaso’ti vadāmi.  Nāha, brāhmaa, ‘sabba paricaritabban’ti vadāmi, na panāha, brāhmaa, ‘sabba na paricaritabban’ti vadāmi.  Ya hissa, brāhmaa, paricarato pāricariyāhetu saddhā vaḍḍhati, sīla vaḍḍhati, suta vaḍḍhati, cāgo vaḍḍhati, paññā vaḍḍhati, tamaha ‘paricaritabban’ti (vadāmi.  Ya hissa, brāhmaa, paricarato pāricariyāhetu na saddhā vaḍḍhati, na sīla vaḍḍhati, na suta vaḍḍhati, na cāgo vaḍḍhati, na paññā vaḍḍhati, nāha ta ‘paricaritabban’ti) § vadāmī”ti. 

 440. Eva vutte, Esukārī brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Brāhmaṇā, bho Gotama, cattāri dhanāni paññapenti-- brāhmaassa sandhana paññapenti, khattiyassa sandhana paññapenti, vessassa sandhana paññapenti, suddassa (CS:pg.2.391) sandhana paññapenti.  Tatrida, bho Gotama, brāhmaṇā brāhmaassa sandhana paññapenti bhikkhācariya; bhikkhācariyañca pana brāhmao sandhana atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinna ādiyamānoti.  Ida kho, bho Gotama, brāhmaṇā brāhmaassa sandhana paññapenti.  Tatrida, bho Gotama, brāhmaṇā khattiyassa sandhana paññapenti dhanukalāpa; dhanukalāpañca pana khattiyo sandhana atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinna ādiyamānoti.  Ida kho, bho Gotama, brāhmaṇā khattiyassa sandhana paññapenti.  Tatrida, bho Gotama, brāhmaṇā vessassa sandhana paññapenti kasigorakkha; kasigorakkhañca pana vesso sandhana atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinna ādiyamānoti.  Ida kho, bho Gotama, brāhmaṇā vessassa sandhana paññapenti.  Tatrida, bho Gotama, brāhmaṇā suddassa sandhana paññapenti asitabyābhagi; asitabyābhagiñca pana suddo sandhana atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinna ādiyamānoti.  Ida kho, bho Gotama, brāhmaṇā suddassa sandhana paññapenti.  Brāhmaṇā, bho Gotama, imāni cattāri dhanāni paññapenti.  Idha bhava Gotamo kimāhā”ti? 

 441. “Ki pana, brāhmaa, sabbo loko brāhmaṇāna etadabbhanujānāti-- ‘imāni cattāri dhanāni paññapentū’”ti?  (M.96./II,181.) “No hida, bho Gotama”.  “Seyyathāpi, brāhmaa, puriso daliddo assako anāḷhiyo.  Tassa akāmassa bila olaggeyyu-- ‘ida te, ambho purisa, masa khāditabba, mūlañca anuppadātabban’ti.  Evameva kho, brāhmaa, brāhmaṇā appaiññāya tesa samaabrāhmaṇāna, atha ca panimāni cattāri dhanāni paññapenti.  Ariya kho aha, brāhmaa, lokuttara dhamma purisassa sandhana paññapemi.  Porāṇa kho panassa mātāpettika kulavasa anussarato yattha yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti tena teneva sakhya gacchati.  Khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘khattiyo’tveva sakhya gacchati; brāhmaakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘brāhmao’tveva sakhya gacchati; vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘vesso’tveva sakhya gacchati; suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘suddo’tveva (CS:pg.2.392) sakhya gacchati.  Seyyathāpi, brāhmaa, yayadeva paccaya paicca aggi jalati tena teneva sakhya gacchati.  Kaṭṭhañce paicca aggi jalati ‘kaṭṭhaggi’tveva sakhya gacchati; sakalikañce paicca aggi jalati ‘sakalikaggi’tveva sakhya gacchati; tiañce paicca aggi jalati ‘tiaggi’tveva sakhya gacchati; gomayañce paicca aggi jalati ‘gomayaggi’tveva sakhya gacchati.  Evameva kho aha, brāhmaa, ariya lokuttara dhamma purisassa sandhana paññapemi.  Porāṇa kho panassa mātāpettika kulavasa anussarato yattha yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti tena teneva sakhya gacchati. 

 “Khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘khattiyo’tveva sakhya gacchati; brāhmaakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘brāhmao’tveva sakhya gacchati; vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘vesso’tveva sakhya gacchati; suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘suddo’tveva sakhya gacchati. 

 “Khattiyakulā cepi, brāhmaa, agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādānā paivirato hoti, abrahmacariyā paivirato hoti, musāvādā paivirato hoti, pisuṇāya vācāya paivirato hoti, pharusāya vācāya paivirato hoti, samphappalāpā paivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusala. 

 “Brāhmaakulā cepi, (M.96./II,182.) brāhmaa, agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusala. 

 “Vessakulā cepi, brāhmaa, agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusala. 

 “Suddakulā cepi, brāhmaa, agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusala.

 442. “Ta (CS:pg.2.393) ki maññasi, brāhmaa, brāhmaova nu kho pahoti asmi padese avera abyābajjha mettacitta bhāvetu, no khattiyo no vesso no suddo”ti?  “No hida, bho Gotama.  Khattiyopi hi, bho Gotama, pahoti asmi padese avera abyābajjha mettacitta bhāvetu; brāhmaopi hi, bho Gotama… vessopi hi, bho Gotama… suddopi hi, bho Gotama… sabbepi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmi padese avera abyābajjha mettacitta bhāvetun”ti.  “Evameva kho, brāhmaa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusala. 

 “Brāhmaakulā cepi, brāhmaa… vessakulā cepi, brāhmaa… suddakulā cepi, brāhmaa, agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusala. 

 443. “Ta ki maññasi, brāhmaa, brāhmaova nu kho pahoti sottisināni ādāya nadi gantvā rajojalla pavāhetu, no khattiyo no vesso no suddo”ti?  “No hida, bho Gotama Khattiyopi hi, bho Gotama, pahoti sottisināni ādāya nadi gantvā rajojalla pavāhetu; brāhmaopi hi, bho Gotama… vessopi hi, bho Gotama (M.96./II,183.) suddopi hi, bho Gotama… sabbepi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināni ādāya nadi gantvā rajojalla pavāhetun”ti.  “Evameva kho, brāhmaa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusala. 

 “Brāhmaakulā cepi, brāhmaa… vessakulā cepi, brāhmaa… suddakulā cepi brāhmaa, agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusala. 

 444. “Ta (CS:pg.2.394) ki maññasi, brāhmaa, idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccāna purisāna purisasata sannipāteyya-- ‘āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaakulā rājaññakulā uppannā sākassa vā sālassa vā salaassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbattentu, tejo pātukarontu; āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā Pukkusakulā uppannā sāpānadoiyā vā sūkaradoiyā vā rajakadoiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbattentu, tejo pātukarontū’”ti? 

 “Ta ki maññasi, brāhmaa, yo eva nu kho so khattiyakulā brāhmaakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato so eva nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīya kātu; yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā Pukkusakulā uppannehi sāpānadoiyā vā sūkaradoiyā vā rajakadoiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīya kātun”ti?  “No hida, bho Gotama.  Yopi hi so, bho Gotama, khattiyakulā brāhmaakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa  vā (M.96./II,184.) salaassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīya kātu; yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā Pukkusakulā uppannehi sāpānadoiyā vā sūkaradoiyā vā rajakadoiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarārai ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīya kātu.  Sabbopi hi, bho Gotama, aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca sabbenapi sakkā agginā aggikaraṇīya kātun”ti. 

 “Evameva (CS:pg.2.395) kho, brāhmaa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusala.  Brāhmaakulā cepi, brāhmaa… vessakulā cepi, brāhmaa… suddakulā cepi, brāhmaa, agārasmā anagāriya pabbajito hoti, so ca Tathāgatappavedita dhammavinaya āgamma pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādānā paivirato hoti, abrahmacariyā paivirato hoti, musāvādā paivirato hoti, pisuṇāya vācāya paivirato hoti, pharusāya vācāya paivirato hoti, samphappalāpā paivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāya dhamma kusalan”ti. 

 Eva vutte, Esukārī brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama …pe… upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Esukārīsutta niṭṭhita chaṭṭha.

 

 

 (M.97.)7. Dhanañjānisutta陀然經

u《中阿含27經》陀然梵志經(T1.456.)

 445. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto dakkhiṇāgirismi cārika carati mahatā bhikkhusaghena saddhi.  Atha kho aññataro (M.97./II,185.) bhikkhu Rājagahe vassavuṭṭho § yena dakkhiṇāgiri yenāyasmā Sāriputto tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho ta bhikkhu āyasmā Sāriputto etadavoca--“Kaccāvuso, Bhagavā arogo ca balavā cā”ti?  “Arogo cāvuso, Bhagavā balavā cā”ti.  “Kacci panāvuso, bhikkhusagho arogo ca balavā cā”ti?  “Bhikkhusaghopi kho, āvuso, arogo ca balavā cā”ti.  “Ettha, āvuso, taṇḍulapālidvārāya dhanañjāni § nāma brāhmao atthi.  Kaccāvuso (CS:pg.2.396) dhanañjāni brāhmao arogo ca balavā cā”ti?  “Dhanañjānipi kho, āvuso, brāhmao arogo ca balavā cā”ti.  “Kacci panāvuso, dhanañjāni brāhmao appamatto”ti?  “Kuto panāvuso, dhanañjānissa brāhmaassa appamādo?  Dhanañjāni, āvuso, brāhmao rājāna nissāya brāhmaagahapatike vilumpati, brāhmaagahapatike nissāya rājāna vilumpati Yāpissa bhariyā saddhā saddhakulā ānītā sāpi kālakatā; aññāssa bhariyā assaddhā assaddhakulā ānītā”.  “Dussuta vatāvuso, assumha, dussuta vatāvuso, assumha; ye maya dhanañjāni brāhmaa pamatta assumha.  Appeva ca nāma maya kadāci karahaci dhanañjāninā brāhmaena saddhi samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti? 

 446. Atha kho āyasmā Sāriputto dakkhiṇāgirismi yathābhiranta viharitvā yena Rājagaha tena cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Rājagaha tadavasari.  Tatra suda āyasmā Sāriputto Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Atha kho āyasmā Sāriputto pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagaha piṇḍāya (M.97./II,185.) pāvisi Tena kho pana samayena dhanañjāni brāhmao bahinagare gāvo goṭṭhe duhāpeti.  Atha kho āyasmā Sāriputto Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena dhanañjāni brāhmao tenupasakami.  Addasā kho dhanañjāni brāhmao āyasmanta Sāriputta dūratova āgacchanta.  Disvāna yenāyasmā Sāriputto tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Sāriputta etadavoca--“Ito, bho Sāriputta, payo, pīyata tāva bhattassa kālo bhavissatī”ti.  “Ala, brāhmaa.  Kata me ajja bhattakicca.  Amukasmi me rukkhamūle divāvihāro bhavissati.  Tattha āgaccheyyāsī”ti.  “Eva, bho”ti kho dhanañjāni brāhmao āyasmato Sāriputtassa paccassosi.  Atha kho dhanañjāni brāhmao pacchābhatta bhuttapātarāso yenāyasmā Sāriputto tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho dhanañjāni brāhmaa āyasmā Sāriputto etadavoca--“Kaccāsi, dhanañjāni, appamatto”ti?  “Kuto, bho Sāriputta, amhāka appamādo yesa no mātāpitaro (CS:pg.2.397) posetabbā, puttadāro posetabbo, dāsakammakarā posetabbā, mittāmaccāna mittāmaccakaraṇīya kātabba, ñātisālohitāna ñātisālohitakaraṇīya kātabba, atithīna atithikaraṇīya kātabba, pubbapetāna pubbapetakaraṇīya kātabba, devatāna devatākaraṇīya kātabba, rañño rājakaraṇīya kātabba, ayampi kāyo pīṇetabbo brūhetabbo”ti? 

 447. “Ta ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco mātāpitūna hetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho mātāpitūna hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya (M.97./II,187.) nirayapālā’ti mātāpitaro vā panassa labheyyu ‘eso kho amhāka hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya nirayapālā’ti, puttadāro vā panassa labheyya ‘eso kho amhāka hetu adhammacārī visamacārī ahosi mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya nirayapālā’ti, dāsakammakaraporisā vā panassa labheyyu ‘eso kho amhāka hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco mittāmaccāna hetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya (CS:pg.2.398) nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho mittāmaccāna hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya nirayapālā’ti, mittāmaccā vā panassa labheyyu ‘eso kho amhāka hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco ñātisālohitāna hetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho ñātisālohitāna hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya nirayapālā’ti, ñātisālohitā vā panassa labheyyu ‘eso kho amhāka hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco atithīna hetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho atithīna hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya nirayapālā’ti, atithī vā panassa labheyyu ‘eso kho amhāka hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

(M.97./II,188.) “Ta ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco pubbapetāna hetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho pubbapetāna hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya nirayapālā’ti, pubbapetā vā panassa labheyyu ‘eso kho amhāka hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

 “Ta (CS:pg.2.399) ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco devatāna hetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho devatāna hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya nirayapālā’ti, devatā vā panassa labheyyu ‘eso kho amhāka hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho rañño hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya nirayapālā’ti, rājā vā panassa labheyya ‘eso kho amhāka hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, idhekacco kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, tamena adhammacariyāvisamacariyāhetu niraya nirayapālā upakaḍḍheyyu.  Labheyya nu kho so ‘aha kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā ma niraya nirayapālā’ti, pare vā panassa labheyyu ‘eso kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā na niraya nirayapālā’”ti?  “No hida, bho Sāriputta.  Atha kho na vikkandantayeva niraye nirayapālā pakkhipeyyu”. 

 448. “Ta ki maññasi, dhanañjāni, yo vā mātāpitūna hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mātāpitūna hetu dhammacārī samacārī assa; katama seyyo”ti?  “Yo hi, bho Sāriputta, mātāpitūna hetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, mātāpitūna hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo.  Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā (CS:pg.2.400) kammantā, yehi sakkā mātāpitaro ceva posetu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitu. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, yo vā puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa; katama seyyo”ti?  (M.97./II,189.)  “Yo hi, bho Sāriputta, puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo.  Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā kammantā yehi sakkā puttadārañceva posetu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitu. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa; katama seyyo”ti?  “Yo hi, bho Sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo.  Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā dāsakammakaraporise ceva posetu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitu. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, yo vā mittāmaccāna hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mittāmaccāna hetu dhammacārī samacārī assa; katama seyyo”ti?  “Yo hi bho Sāriputta, mittāmaccāna hetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, mittāmaccāna hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo.  Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā mittāmaccānañceva mittāmaccakaraṇīya kātu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitu. 

 “Ta (CS:pg.2.401) ki maññasi, dhanañjāni, yo vā ñātisālohitāna hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā ñātisālohitāna hetu dhammacārī samacārī assa; katama seyyo”ti?  (M.97./II,190.) “Yo hi, bho Sāriputta, ñātisālohitāna hetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, ñātisālohitāna hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo.  Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā ñātisālohitānañceva ñātisālohitakaraṇīya kātu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitu. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, yo vā atithīna hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā atithīna hetu dhammacārī samacārī assa; katama seyyo”ti?  “Yo hi, bho Sāriputta, atithīna hetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, atithīna hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo.  Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā atithīnañceva atithikaraṇīya kātu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitu. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, yo vā pubbapetāna hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā pubbapetāna hetu dhammacārī samacārī assa; katama seyyo”ti?  “Yo hi, bho Sāriputta, pubbapetāna hetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, pubbapetāna hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo.  Adhammacariyāvisamacariyāhi bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā pubbapetānañceva pubbapetakaraṇīya kātu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitu. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, yo vā devatāna hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā devatāna hetu dhammacārī samacārī assa; katama (CS:pg.2.402) seyyo”ti?  “Yo hi, bho Sāriputta, devatāna hetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, devatāna hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha (M.97./II,191.) seyyo Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā devatānañceva devatākaraṇīya kātu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitu. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, yo vā rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā rañño hetu dhammacārī samacārī assa; katama seyyo”ti?  “Yo hi, bho Sāriputta, rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, rañño hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo.  Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā rañño ceva rājakaraṇīya kātu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitu. 

 “Ta ki maññasi, dhanañjāni, yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa; katama seyyo”ti?  “Yo hi, bho Sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, na ta seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo.  Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti.  “Atthi kho, dhanañjāni, aññesa hetukā dhammikā kammantā yehi sakkā kāyañceva pīṇetu brūhetu, na ca pāpakamma kātu, puññañca paipada paipajjitun”ti. 

 449.Atha kho dhanañjāni brāhmao āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.  Atha kho dhanañjāni brāhmao aparena samayena ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno.  Atha kho dhanañjāni brāhmao aññatara purisa āmantesi (CS:pg.2.403) “Ehi tva, ambho (M.97./II,192.) purisa yena Bhagavā tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi-- ‘dhanañjāni, bhante, brāhmao ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  So Bhagavato pāde sirasā vandatī’ti.  Yena cāyasmā Sāriputto tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandāhi-- ‘dhanañjāni, bhante, brāhmao ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  So āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti.  Evañca vadehi-- ‘sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena dhanañjānissa brāhmaassa nivesana tenupasakamatu anukampa upādāyā’”ti.  “Eva bhante”ti kho so puriso dhanañjānissa brāhmaassa paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho so puriso Bhagavanta etadavoca--“Dhanañjāni, bhante, brāhmao ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  So Bhagavato pāde sirasā vandatī”ti.  Yena cāyasmā Sāriputto tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Sāriputta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho so puriso āyasmanta Sāriputta etadavoca--“Dhanañjāni, bhante, brāhmao ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  So āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti-- ‘sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena dhanañjānissa brāhmaassa nivesana tenupasakamatu anukampa upādāyā’”ti.  Adhivāsesi kho āyasmā Sāriputto tuhībhāvena. 

 450. Atha kho āyasmā Sāriputto nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dhanañjānissa brāhmaassa nivesana tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi.  Nisajja kho āyasmā Sāriputto dhanañjāni brāhmaa etadavoca--“Kacci te, dhanañjāni, khamanīya, kacci yāpanīya?  Kacci dukkhā vedanā paikkamanti, no abhikkamanti?  Paikkamosāna paññāyati no abhikkamo”ti?  “Na me, bho Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti.  Abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, bho Sāriputta balavā puriso tihena sikharena muddhani § abhimattheyya; evameva kho (CS:pg.2.404) bho  Sāriputta, adhimattā vātā muddhani ca ūhananti.  Na me, bho Sāriputta, khamanīya, na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti.  Abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, bho (M.97./II,193.) Sāriputta, balavā puriso dahena varattakkhaṇḍena § sīse sīsaveha dadeyya; evameva kho, bho Sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā.  Na me, bho Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti.  Abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, bho Sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tihena govikantanena kucchi parikanteyya; evameva kho, bho Sāriputta, adhimattā vātā kucchi parikantanti.  Na me, bho Sāriputta, khamanīya, na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti.  Abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, bho Sāriputta, dve balavanto purisā dubbalatara purisa nānābāhāsu gahetvā agārakāsuyā santāpeyyu samparitāpeyyu; evameva kho, bho Sāriputta, adhimatto kāyasmi ḍāho.  Na me, bho Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti.  Abhikkamosāna paññāyati no paikkamo”ti. 

 451. “Ta ki maññasi, dhanañjāni, katama seyyo-- nirayo vā tiracchānayoni vā”ti?  “Nirayā, bho Sāriputta, tiracchānayoni seyyo”ti.  “Ta ki maññasi, dhanañjāni, katama seyyo-- tiracchānayoni vā pettivisayo vā”ti?  “Tiracchānayoniyā, bho Sāriputta, pettivisayo seyyo”ti.  “Ta ki maññasi, dhanañjāni, katama seyyo-- pettivisayo vā manussā vā”ti?  “Pettivisayā, bho Sāriputta, manussā seyyo”ti.  (M.97./II,194.) “Ta ki maññasi, dhanañjāni katama seyyo-- manussā vā cātumahārājikā § vā devā”ti?  “Manussehi (CS:pg.2.405) bho Sāriputta, cātumahārājikā devā seyyo”ti.  “Ta ki maññasi, dhanañjāni, katama seyyo-- cātumahārājikā vā devā tāvatisā vā devā”ti?  “Cātumahārājikehi, bho Sāriputta, devehi tāvatisā devā seyyo”ti.  “Ta ki maññasi, dhanañjāni, katama seyyo-- tāvatisā vā devā yāmā vā devā”ti?  “Tāvatisehi, bho Sāriputta, devehi yāmā devā seyyo”ti.  “Ta ki maññasi, dhanañjāni, katama seyyo-- yāmā vā devā tusitā vā devā”ti?  “Yāmehi, bho Sāriputta, devehi tusitā devā seyyo”ti.  “Ta ki maññasi, dhanañjāni, katama seyyo-- tusitā vā devā nimmānaratī vā devā”ti?  “Tusitehi, bho Sāriputta, devehi nimmānaratī devā seyyo”ti.  “Ta ki maññasi, dhanañjāni, katama seyyo-- nimmānaratī vā devā paranimmitavasavattī vā devā”ti?  “Nimmānaratīhi bho Sāriputta, devehi paranimmitavasavattī devā seyyo”ti.  “Ta ki maññasi, dhanañjāni, katama seyyo paranimmitavasavattī vā devā brahmaloko vā”ti?  “‘Brahmaloko’ti §-- bhava Sāriputto āha; ‘brahmaloko’ti-- bhava Sāriputto āhā”ti § . 

 Atha kho āyasmato Sāriputtassa etadahosi--“Ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā.  Yanūnāha dhanañjānissa brāhmaassa brahmāna sahabyatāya magga deseyyan”ti.  “Brahmāna te, dhanañjāni, sahabyatāya magga desessāmi; ta suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva, bho”ti kho dhanañjāni brāhmao āyasmato Sāriputtassa paccassosi.  (M.97./II,195.) Āyasmā Sāriputto etadavoca--“Katamo ca, dhanañjāni, brahmāna sahabyatāya maggo?  Idha, dhanañjāni, bhikkhu mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Aya kho, dhanañjāni, brahmāna sahabyatāya maggo”. 

 452. “Puna capara, dhanañjāni, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Aya kho, dhanañjāni, brahmāna sahabyatāya maggo”ti.  Tena hi, bho Sāriputta, mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi-- ‘dhanañjāni (CS:pg.2.406) bhante, brāhmao ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  So Bhagavato pāde sirasā vandatī’ti.  Atha kho āyasmā Sāriputto dhanañjāni brāhmaa sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.  Atha kho dhanañjāni brāhmao acirapakkante āyasmante Sāriputte kālamakāsi, brahmalokañca upapajji. 

 453. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Eso, bhikkhave, Sāriputto dhanañjāni brāhmaa sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti.  Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā tenupasakami, upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi, ekamanta nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavanta etadavoca--“Dhanañjāni, bhante, brāhmao ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so Bhagavato pāde sirasā vandatī”ti.  “Ki pana tva Sāriputta dhanañjāni brāhmaa (M.97./II,196.) sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti?  “Mayha kho, bhante, eva ahosi-- ‘ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā, yanūnāha dhanañjānissa brāhmaassa brahmāna sahabyatāya magga deseyyan’ti.  “Kālakatoca § , Sāriputta, dhanañjāni brāhmao, brahmalokañca upapanno”ti. 

 

 Dhanañjānisutta niṭṭhita sattama. 

 

 

 (M.98.)8. Vāseṭṭhasutta婆私吒經[7]

u《經集》Sn.3.9.Vāseṭṭhasutta婆塞特經

 454. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Icchānagale[8]§ viharati Icchānagalavanasaṇḍe.  Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaamahāsālā Icchānagale paivasanti, seyyathida-- Cakī brāhmao, Tārukkho brāhmao, Pokkharasāti brāhmao, Jāṇussoi[9] § brāhmao, Todeyyo brāhmao, aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaamahāsālā.  Atha kho Vāseṭṭhabhāradvājāna māṇavāna jaghāvihāra anucakamantāna anuvicarantāna § ayamantarākathā (CS:pg.2.407) udapādi-- “Katha, bho, brāhmao hotī”ti?  Bhāradvājo māṇavo evamāha-- “Yato kho, bho, ubhato sujāto mātito ca pitito ca sasuddhagahaiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena-- ettāvatā kho, bho, brāhmao hotī”ti.  Vāseṭṭho māṇavo evamāha-- “Yato kho, bho, sīlavā ca hoti vattasampanno § ca-- ettāvatā kho, bho, brāhmao hotī”ti.  Neva kho asakkhi Bhāradvājo māṇavo vāseṭṭha māṇava saññāpetu, na pana asakkhi Vāseṭṭho māṇavo Bhāradvāja māṇava saññāpetu.  Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvāja māṇava āmantesi--“Aya kho, bho Bhāradvāja, samao Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito icchānagale viharati icchānagalavanasaṇḍe.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti.  Āyāma, bho Bhāradvāja, yena samao Gotamo tenupasakamissāma; upasakamitvā samaa Gotama etamattha pucchissāma.  Yathā no samao Gotamo byākarissati tathā na dhāressāmā”ti.  “Eva, bho”ti kho Bhāradvājo māṇavo Vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi. 

 455. Atha kho Vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodisu.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinno kho vāseṭṭho māṇavo Bhagavanta gāthāhi ajjhabhāsi--

          “Anuññātapaiññātā, tevijjā mayamasmubho;

          Aha pokkharasātissa, tārukkhassāya māṇavo. 

          “Tevijjāna yadakkhāta, tatra kevalinosmase;

          Padakasmā veyyākaraṇā § , jappe ācariyasādisā. 

          Tesa no jātivādasmi, vivādo atthi Gotama. 

          “Jātiyā (CS:pg.2.408) brāhmao hoti, Bhāradvājo iti bhāsati;

          Ahañca kammunā § brūmi, eva jānāhi cakkhuma. 

          “Te na sakkoma ñāpetu § , aññamañña maya ubho;

          Bhavanta puṭṭhumāgamā, sambuddha iti vissuta. 

          “Canda yathā khayātīta, pecca pañjalikā janā;

          Vandamānā namassanti, lokasmi Gotama.

 “Cakkhu loke samuppanna, maya pucchāma Gotama;

          Jātiyā brāhmao hoti, udāhu bhavati kammunā § . 

          Ajānata no pabrūhi, yathā jānemu brāhmaan”ti. 

 456. “Tesa vo aha byakkhissa, (vāseṭṭhāti Bhagavā)

          Anupubba yathātatha. 

          Jātivibhaga pāṇāna, aññamaññāhi jātiyo. 

          “Tiarukkhepi jānātha, na cāpi paijānare;

          Liga jātimaya tesa, aññamaññā hi jātiyo. 

          “Tato kīṭe paage ca, yāva kunthakipillike;

          Liga jātimaya tesa, aññamaññā hi jātiyo. 

          “Catuppadepi jānātha, khuddake ca mahallake;

          Liga jātimaya tesa, aññamaññā hi jātiyo. 

          “Pādudarepi jānātha, urage dīghapiṭṭhike;

          Liga jātimaya tesa, aññamaññā hi jātiyo. 

          “Tato macchepi jānātha, udake vārigocare;

          Liga jātimaya tesa, aññamaññā hi jātiyo. 

          “Tato pakkhīpi jānātha, pattayāne vihagame;

          Liga jātimaya tesa, aññamaññā hi jātiyo. 

          “Yathā etāsu jātīsu, liga jātimaya puthu;

          Eva natthi manussesu, liga jātimaya puthu. 

          “Na (CS:pg.2.409) kesehi na sīsehi, na kaṇṇehi na akkhīhi;

          Na mukhena na nāsāya, na oṭṭhehi bhamūhi vā. 

          “Na gīvāya na asehi, na udarena na piṭṭhiyā;

          Na soiyā na urasā, na sambādhe na methune § . 

          “Na hatthehi na pādehi, nagulīhi nakhehi vā;

          Na jaghāhi na ūrūhi, na vaṇṇena sarena vā. 

          Liga jātimaya neva, yathā aññāsu jātisu. 

 457. “Paccattañca sarīresu § , manussesveta na vijjati. 

          Vokārañca manussesu, samaññāya pavuccati. 

          “Yo hi koci manussesu, gorakkha upajīvati;

          Eva vāseṭṭha jānāhi, kassako so na brāhmao. 

          “Yo hi koci manussesu, puthusippena jīvati;

          Eva vāseṭṭha jānāhi, sippiko so na brāhmao. 

          “Yo hi koci manussesu, vohāra upajīvati;

          Eva vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmao. 

          “Yo hi koci manussesu, parapessena jīvati;

          Eva vāseṭṭha jānāhi, pessako § so na brāhmao. 

          “Yo hi koci manussesu, adinna upajīvati;

          Eva vāseṭṭha jānāhi, coro eso na brāhmao. 

          “Yo hi koci manussesu, issattha upajīvati;

          Eva vāseṭṭha jānāhi, yodhājīvo na brāhmao. 

          “Yo hi koci manussesu, porohiccena jīvati;

          Eva vāseṭṭha jānāhi, yājako so na brāhmao. 

          “Yo hi koci manussesu, gāma raṭṭhañca bhuñjati;

          Eva vāseṭṭha jānāhi, rājā eso na brāhmao. 

          “Na (CS:pg.2.410) cāha brāhmaa brūmi, yonija mattisambhava;

          Bhovādi § nāma so hoti, sace hoti sakiñcano. 

          Akiñcana anādāna, tamaha brūmi brāhmaa. 

 458. “Sabbasayojana chetvā, yo ve na paritassati;

          Sagātiga visayutta § , tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Chetvā naddhi § varattañca, sandāna sahanukkama;

          Ukkhittapaligha Buddha, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Akkosa vadhabandhañca, aduṭṭho yo titikkhati;

          Khantībala balānīka, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Akkodhana vatavanta, sīlavanta anussada;

          Danta antimasārīra, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Vāripokkharapatteva, āraggeriva sāsapo;

          Yo na limpati kāmesu, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano;

          Pannabhāra visayutta, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Gambhīrapañña medhāvi, maggāmaggassa kovida;

          Uttamatthamanuppatta, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Asasaṭṭha gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhaya;

          Anokasārimappiccha, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Nidhāya daṇḍa bhūtesu, tasesu thāvaresu ca;

          Yo na hanti na ghāteti, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Aviruddha viruddhesu, attadaṇḍesu nibbuta;

          Sādānesu anādāna, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Yassa rāgo ca doso ca, māno makkho ca ohito;

          Sāsaporiva āraggā, tamaha brūmi brāhmaa. 

 459.“Akakkasa (CS:pg.2.411) viññāpani, gira sacca udīraye;

          Yāya nābhisajje kiñci, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Yo ca dīgha va rassa vā, au thūla subhāsubha;

          Loke adinna nādeti § , tamaha brūmi brāhmaa. 

          Āsā yassa na vijjanti, asmi loke paramhi ca;

          Nirāsāsa § visayutta, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Yassālayā na vijjanti, aññāya akathakathi;

          Amatogadha anuppatta, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Yodhapuññañca pāpañca, ubho saga upaccagā;

          Asoka viraja suddha, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Canda va vimala suddha, vippasanna anāvila;

          Nandībhavaparikkhīṇa, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Yo ima palipatha dugga, sasāra mohamaccagā;

          Tiṇṇo pāragato jhāyī, anejo akathakathī. 

          Anupādāya nibbuto, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Yodhakāme pahantvāna § , anāgāro paribbaje;

          Kāmabhavaparikkhīṇa, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Yodhataha pahantvāna, anāgāro paribbaje;

          Tahābhavaparikkhīṇa, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Hitvā mānusaka yoga, dibba yoga upaccagā;

          Sabbayogavisayutta, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Hitvā ratiñca arati, sītībhūta nirūpadhi;

          Sabbalokābhibhu vīra, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Cuti yo vedi sattāna, upapattiñca sabbaso;

          Asatta Sugata Buddha, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Yassa gati na jānanti, devā gandhabbamānusā;

          Khīṇāsava arahanta, tamaha brūmi brāhmaa.       “Yassa (CS:pg.2.412) pure ca pacchā ca, majjhe ca natthi kiñcana;

          Akiñcana anādāna, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Usabha pavara vīra, mahesi vijitāvina;

          Aneja nhātaka § Buddha, tamaha brūmi brāhmaa. 

          “Pubbenivāsa yo vedi, saggāpāyañca passati;

          Atho jātikkhaya patto, tamaha brūmi brāhmaa. 

 460. “Samaññā hesā lokasmi, nāmagotta pakappita;

          Sammuccā samudāgata, tattha tattha pakappita. 

          “Dīgharattānusayita, diṭṭhigatamajānata;

          Ajānantā no § pabrunti § , jātiyā hoti brāhmao. 

          “Na jaccā brāhmao § hoti, na jaccā hoti abrāhmao § . 

          Kammunā brāhmao § hoti, kammunā hoti abrāhmao § . 

          “Kassako kammunā hoti, sippiko hoti kammunā;

          Vāṇijo kammunā hoti, pessako hoti kammunā. 

          “Coropi kammunā hoti, yodhājīvopi kammunā;

          Yājako kammunā hoti, rājāpi hoti kammunā. 

          “Evameta yathābhūta, kamma passanti paṇḍitā;

          Paiccasamuppādadassā, kammavipākakovidā. 

          “Kammunā vattati loko, kammunā vattati pajā;

          Kammanibandhanā sattā, rathassāṇīva yāyato. 

          “Tapena brahmacariyena, sayamena damena ca;

          Etena brāhmao hoti, eta brāhmaamuttama. 

          “Tīhi vijjāhi sampanno, santo khīṇapunabbhavo;

          Eva vāseṭṭha jānāhi, brahmā sakko vijānatan”ti. 

 461. Eva (CS:pg.2.413) vutte, Vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā Bhagavanta etadavocuṁ-- “Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti-- evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Ete maya bhavanta Gotama saraa gacchāma dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsake no bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gate”ti. 

 

 Vāseṭṭhasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

 

(M.99.)9. Subhasutta須婆經

u《中阿含152經》鸚鵡經(T1.666.)

 462. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena Subho māṇavo Todeyyaputto Sāvatthiya paivasati aññatarassa gahapatissa nivesane kenacideva karaṇīyena.  Atha kho Subho māṇavo Todeyyaputto yassa gahapatissa nivesane paivasati ta gahapati etadavoca--“Suta meta, gahapati-- ‘avivittā Sāvatthi arahantehī’ti.  Ka nu khvajja samaa vā brāhmaa vā payirupāseyyāmā”ti?  “Aya, bhante, Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Ta, bhante, Bhagavanta payirupāsassū”ti.  (M.99./II,197.) Atha kho Subho māṇavo Todeyyaputto tassa gahapatissa paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavanta etadavoca--“Brāhmaṇā, bho Gotama, evamāhasu-- ‘gahaṭṭho ārādhako hoti ñāya dhamma kusala, na pabbajito ārādhako hoti ñāya dhamma kusalan’ti.  Idha bhava Gotamo kimāhā”ti? 

 463. “Vibhajjavādo kho ahamettha, māṇava; nāhamettha ekasavādo.  Gihissa vāha, māṇava, pabbajitassa vā micchāpaipatti na vaṇṇemi.  Gihī vā (CS:pg.2.414) hi māṇava, pabbajito vā micchāpaipanno micchāpaipattādhikaraahetu na ārādhako hoti ñāya dhamma kusala.  Gihissa vāha, māṇava, pabbajitassa vā sammāpaipatti vaṇṇemi.  Gihī vā hi, māṇava, pabbajito vā sammāpaipanno sammāpaipattādhikaraahetu ārādhako hoti ñāya dhamma kusalan”ti. 

 “Brāhmaṇā, bho Gotama, evamāhasu-- ‘mahaṭṭhamida mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha gharāvāsakammaṭṭhāna mahapphala hoti; appaṭṭhamida appakicca appādhikaraa appasamārambha pabbajjā kammaṭṭhāna appaphala hotī’ti.  Idha bhava Gotamo kimāhā”ti. 

 “Etthāpi kho aha, māṇava, vibhajjavādo; nāhamettha ekasavādo.  Atthi, māṇava, kammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha vipajjamāna appaphala hoti; atthi, māṇava, kammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha sampajjamāna mahapphala hoti; atthi, māṇava, kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha vipajjamāna appaphala hoti; atthi, māṇava, kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha sampajjamāna mahapphala hoti.  Katamañca, (M.99./II,198.) māṇava kammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha vipajjamāna appaphala hoti?  Kasi kho, māṇava, kammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha vipajjamāna appaphala hoti.  Katamañca, māṇava, kammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha sampajjamāna mahapphala hoti?  Kasiyeva kho, māṇava, kammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha sampajjamāna mahapphala hoti.  Katamañca, māṇava, kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha vipajjamāna appaphala hoti?  Vaijjā kho, māṇava, kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha vipajjamāna appaphala hoti.  Katamañca māṇava, kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha sampajjamāna mahapphala hoti?  Vaijjāyeva kho, māṇava, kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha sampajjamāna mahapphala hoti. 

 464. “Seyyathāpi, māṇava, kasi kammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha vipajjamāna appaphala hoti; evameva kho, māṇava, gharāvāsakammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha vipajjamāna (CS:pg.2.415) appaphala hoti.  Seyyathāpi, māṇava, kasiyeva kammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha sampajjamāna mahapphala hoti; evameva kho, māṇava, gharāvāsakammaṭṭhāna mahaṭṭha mahākicca mahādhikaraa mahāsamārambha sampajjamāna mahapphala hoti.  Seyyathāpi, māṇava, vaijjā kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha vipajjamāna appaphala hoti; evameva kho, māṇava, pabbajjā kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha vipajjamāna appaphala hoti.  Seyyathāpi, māṇava, vaijjāyeva kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha sampajjamāna mahapphala hoti; evameva (M.99./II,199.) kho māṇava, pabbajjā kammaṭṭhāna appaṭṭha appakicca appādhikaraa appasamārambha sampajjamāna mahapphala hotī”ti. 

 “Brāhmaṇā bho Gotama, pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāyā”ti.  “Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya-- sace te agaru-- sādhu te pañca dhamme imasmi parisati bhāsassū”ti.  “Na kho me, bho Gotama, garu yatthassu bhavanto vā nisinno bhavantarūpo vā”ti § .  “Tena hi, māṇava, bhāsassū”ti.  “Sacca kho, bho Gotama, brāhmaṇā pahama dhamma paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya.  Tapa kho, bho Gotama, brāhmaṇā dutiya dhamma paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya.  Brahmacariya kho, bho Gotama, brāhmaṇā tatiya dhamma paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya.  Ajjhena kho, bho Gotama, brāhmaṇā catuttha dhamma paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya.  Cāga kho, bho Gotama, brāhmaṇā pañcama dhamma paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya.  Brāhmaṇā, bho Gotama, ime pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāyāti.  Idha bhava Gotamo kimāhā”ti? 

 465. “Ki pana, māṇava, atthi koci brāhmaṇāna ekabrāhmaopi yo evamāha-- ‘aha imesa pañcanna dhammāna saya abhiññā sacchikatvā vipāka pavedemī’”ti?  “No hida, bho Gotama”.  (M.99./II,200.) “Ki pana, māṇava, atthi koci brāhmaṇāna ekācariyopi ekācariyapācariyopi yāva sattamā ācariyamahayugāpi yo evamāha-- ‘aha imesa pañcanna dhammāna saya abhiññā sacchikatvā (CS:pg.2.416) vipāka pavedemī’”ti?  “No hida, bho Gotama”.  “Ki pana, māṇava, yepi te brāhmaṇāna pubbakā isayo mantāna kattāro mantāna pavattāro yesamida etarahi brāhmaṇā porāṇa mantapada gīta pavutta samihita tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathida-- Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Agīraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu, tepi evamāhasu-- ‘maya imesa pañcanna dhammāna saya abhiññā sacchikatvā vipāka pavedemā’”ti?  “No hida, bho Gotama”. 

 “Iti kira, māṇava, natthi koci brāhmaṇāna ekabrāhmaopi yo evamāha-- ‘aha imesa pañcanna dhammāna saya abhiññā sacchikatvā vipāka pavedemī’ti; natthi koci brāhmaṇāna ekācariyopi ekācariyapācariyopi yāva sattamā ācariyamahayugāpi yo evamāha ‘aha imesa pañcanna dhammāna saya abhiññā sacchikatvā vipāka pavedemī’ti; yepi te brāhmaṇāna pubbakā isayo mantāna kattāro mantāna pavattāro, yesamida etarahi brāhmaṇā porāṇa mantapada gīta pavutta samihita, tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathida-- Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Agīraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu.  Tepi na evamāhasu-- ‘maya imesa pañcanna dhammāna saya abhiññā sacchikatvā vipāka pavedemā’ti. 

 “Seyyathāpi, māṇava, andhavei paramparāsasattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati; evameva kho, māṇava, andhaveṇūpama maññe brāhmaṇāna bhāsita sampajjati-- purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passatī”ti. 

 466. Eva vutte, Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavatā andhaveṇūpamena vuccamāno kupito anattamano Bhagavantayeva khusento Bhagavantayeva vambhento Bhagavantayeva vadamāno-- ‘samao Gotamo pāpito bhavissatī’ti Bhagavanta etadavoca--“Brāhmao, bho Gotama, pokkharasāti opamañño Subhagavaniko evamāha-- ‘evameva (CS:pg.2.417) panidhekacce § samaabrāhmaṇā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa paijānanti.  Tesamida bhāsita (M.99./II,201.) hassakayeva sampajjati, nāmakayeva sampajjati, rittakayeva sampajjati, tucchakayeva sampajjati.  Kathañhi nāma manussabhūto uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti-- neta hāna vijjatī’”ti? 

 “Ki pana, māṇava, brāhmao pokkharasāti opamañño Subhagavaniko sabbesayeva samaabrāhmaṇāna cetasā ceto paricca pajānātī”ti?  “Sakāyapi hi, bho Gotama, puṇṇikāya dāsiyā brāhmao pokkharasāti opamañño Subhagavaniko cetasā ceto paricca na pajānāti, kuto pana sabbesayeva samaabrāhmaṇāna cetasā ceto paricca pajānissatī”ti? 

 “Seyyathāpi, māṇava, jaccandho puriso na passeyya kahasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisama, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye.  So eva vadeyya-- ‘natthi kahasukkāni rūpāni, natthi kahasukkāna rūpāna dassāvī; natthi nīlakāni rūpāni, natthi nīlakāna rūpāna dassāvī; natthi pītakāni rūpāni, natthi pītakāna rūpāna dassāvī; natthi lohitakāni rūpāni, natthi lohitakāna rūpāna dassāvī; natthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, natthi mañjiṭṭhakāna rūpāna dassāvī; natthi samavisama, natthi samavisamassa dassāvī; natthi tārakarūpāni, natthi tārakarūpāna dassāvī; natthi candimasūriyā, natthi candimasūriyāna dassāvī.  Ahameta na jānāmi, ahameta na passāmi; tasmā ta natthī’ti.  Sammā nu kho so, māṇava, vadamāno vadeyyā”ti? 

 “No hida, bho Gotama.  Atthi kahasukkāni rūpāni, atthi kahasukkāna rūpāna dassāvī; atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakāna rūpāna dassāvī; atthi pītakāni rūpāni, atthi pītakāna rūpāna dassāvī; atthi lohitakāni rūpāni, atthi lohitakāna rūpāna dassāvī; atthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, atthi mañjiṭṭhakāna rūpāna dassāvī; atthi samavisama, atthi samavisamassa dassāvī; atthi tārakarūpāni, atthi tārakarūpāna dassāvī (CS:pg.2.418) atthi candimasūriyā, atthi candimasūriyāna dassāvī.  ‘Ahameta (M.99./II,202.) na jānāmi, ahameta na passāmi; tasmā ta natthī’ti; na hi so, bho Gotama, sammā vadamāno vadeyyā”ti. 

 “Evameva kho, māṇava, brāhmao pokkharasāti opamañño Subhagavaniko andho acakkhuko.  So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti-- neta hāna vijjati”. 

 467. “Ta ki maññasi, māṇava, ye te Kosalakā brāhmaamahāsālā, seyyathida-- cakī brāhmao tārukkho brāhmao pokkharasāti brāhmao Jāṇussoi brāhmao pitā ca § te todeyyo, katamā nesa seyyo § , ya vā te sammuccā § vāca bhāseyyu ya vā asammuccā”ti?  “Sammuccā, bho Gotama”. 

 “Katamā nesa seyyo, ya vā te mantā vāca bhāseyyu ya vā amantā”ti?  “Mantā, bho Gotama”. 

 “Katamā nesa seyyo, ya vā te paisakhāya vāca bhāseyyu ya vā appaisakhāyā”ti?  “Paisakhāya, bho Gotama”. 

 “Katamā nesa seyyo, ya vā te atthasahita vāca bhāseyyu ya vā anatthasahitan”ti?  “Atthasahita, bho Gotama”. 

 “Ta ki maññasi, māṇava, yadi eva sante, brāhmaena pokkharasātinā opamaññena Subhagavanikena sammuccā vācā bhāsitā asammuccā”ti § ?  “Asammuccā, bho Gotama”. 

 “Mantā vācā bhāsitā amantā vā”ti?  “Amantā, bho Gotama”. 

 “Paisakhāya vācā bhāsitā appaisakhāyā”ti?  “Appaisakhāya, bho Gotama”. 

 “Atthasahitā vācā bhāsitā anatthasahitā”ti?  “Anatthasahitā, bho Gotama”. 

(M.99./II,203.) “Pañca (CS:pg.2.419) kho ime, māṇava, nīvaraṇā.  Katame pañca?  Kāmacchandanīvaraa, byāpādanīvaraa, thīnamiddhanīvaraa uddhaccakukkuccanīvaraa, vicikicchānīvaraa-- ime kho, māṇava, pañca nīvaraṇā.  Imehi kho māṇava, pañcahi nīvaraehi brāhmao pokkharasāti opamañño Subhagavaniko āvuto nivuto ophuo § pariyonaddho.  So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti-- neta hāna vijjati. 

 468. “Pañca kho ime, māṇava, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhā viññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā-- ime kho, māṇava, pañca kāmaguṇā.  Imehi kho, māṇava, pañcahi kāmaguehi brāhmao pokkharasāti opamañño Subhagavaniko gathito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraapañño paribhuñjati.  So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti-- neta hāna vijjati. 

 “Ta ki maññasi, māṇava, ya vā tiakaṭṭhupādāna paicca aggi jāleyya ya vā nissaṭṭhatiakaṭṭhupādāna aggi jāleyya, katamo nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro cā”ti?  “Sace ta, bho Gotama, hāna nissaṭṭhatiakaṭṭhupādāna aggi jāletu, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro cā”ti.  “Aṭṭhāna kho eta, māṇava, anavakāso ya nissaṭṭhatiakaṭṭhupādāna aggi jāleyya aññatra iddhimatā.  Seyyathāpi, māṇava, tiakaṭṭhupādāna paicca aggi jalati tathūpamāha, māṇava, ima pīti vadāmi yāya pīti (M.99./II,204.) pañca kāmague paicca.  Seyyathāpi, māṇava, nissaṭṭhatiakaṭṭhupādāno § aggi jalati tathūpamāha, māṇava ima pīti vadāmi yāya pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi. 

 “Katamā ca, māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi?  Idha, māṇava, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… pahama jhāna upasampajja viharati.  Ayampi kho, māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi (CS:pg.2.420) dhammehi.  Puna capara, māṇava, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati.  Ayampi kho, māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi. 

 469.“Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, katamettha § brāhmaṇā dhamma mahapphalatara paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyā”ti?  “Yeme, bho Gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cāgamettha brāhmaṇā dhamma mahapphalatara paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyā”ti. 

 “Ta ki maññasi, māṇava, idha aññatarassa brāhmaassa mahāyañño paccupaṭṭhito assa.  Atha dve brāhmaṇā āgaccheyyu-- ‘itthannāmassa brāhmaassa mahāyañña anubhavissāmā’ti.  Tatrekassa § brāhmaassa evamassa-- ‘aho vata!  Ahameva labheyya bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍa, na añño brāhmao labheyya bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍan’ti.  hāna kho paneta, māṇava vijjati ya añño brāhmao labheyya bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍa, na so brāhmao labheyya bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍa.  ‘Añño brāhmao labhati bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍa, nāha labhāmi bhattagge aggāsana aggodaka aggapiṇḍan’ti-- iti (M.99./II,205.) so kupito hoti anattamano.  Imassa pana, māṇava, brāhmaṇā ki vipāka paññapentī”ti?  “Na khvettha, bho Gotama, brāhmaṇā eva dāna denti-- ‘iminā paro kupito hotu anattamano’ti.  Atha khvettha brāhmaṇā anukampājātikayeva § dāna dentī”ti.  “Eva sante, kho, māṇava, brāhmaṇāna ida chaṭṭha puññakiriyavatthu hoti-- yadida anukampājātikan”ti.  “Eva sante, bho Gotama, brāhmaṇāna ida chaṭṭha puññakiriyavatthu hoti-- yadida anukampājātikan”ti. 

 “Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, ime tva pañca dhamme kattha bahula samanupassasi-- gahaṭṭhesu vā pabbajitesu vā”ti?  “Yeme, bho Gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāha pañca dhamme pabbajitesu (CS:pg.2.421) bahula samanupassāmi appa gahaṭṭhesu.  Gahaṭṭho hi, bho Gotama, mahaṭṭho mahākicco mahādhikarao mahāsamārambho, na satata samita saccavādī hoti; pabbajito kho pana, bho Gotama, appaṭṭho appakicco appādhikarao appasamārambho, satata samita saccavādī hoti.  Gahaṭṭho hi, bho Gotama, mahaṭṭho mahākicco mahādhikarao mahāsamārambho na satata samita tapassī hoti… brahmacārī hoti… sajjhāyabahulo hoti… cāgabahulo hoti; pabbajito kho pana, bho Gotama, appaṭṭho appakicco appādhikarao appasamārambho satata samita tapassī hoti… brahmacārī hoti… sajjhāyabahulo hoti… cāgabahulo hoti.  Yeme, bho Gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāha pañca dhamme pabbajitesu bahula samanupassāmi appa gahaṭṭhesū”ti. 

 “Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya cittassāha ete (M.99./II,206.) parikkhāre vadāmi-- yadida citta avera abyābajjha tassa bhāvanāya.  Idha, māṇava, bhikkhu saccavādī hoti.  So ‘saccavādīmhī’ti labhati atthaveda, labhati dhammaveda, labhati dhammūpasahita pāmojja.  Ya ta kusalūpasahita pāmojja, cittassāha eta parikkhāra vadāmi-- yadida citta avera abyābajjha tassa bhāvanāya.  Idha, māṇava, bhikkhu tapassī hoti …pe… brahmacārī hoti …pe… sajjhāyabahulo hoti …pe… cāgabahulo hoti.  So ‘cāgabahulomhī’ti labhati atthaveda, labhati dhammaveda, labhati dhammūpasahita pāmojja.  Ya ta kusalūpasahita pāmojja, cittassāha eta parikkhāra vadāmi-- yadida citta avera abyābajjha tassa bhāvanāya.  Ye te māṇava, brāhmaṇā, pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cittassāha ete parikkhāre vadāmi-- yadida citta avera abyābajjha tassa bhāvanāyā”ti. 

 470. Eva vutte, Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavanta etadavoca--“Suta meta, bho Gotama-- ‘samao Gotamo brahmāna sahabyatāya magga jānātī’”ti. 

 “Ta ki maññasi, māṇava, āsanne ito naakāragāmo, na yito dūre naakāragāmo”ti? 

 “Eva, bho, āsanne ito naakāragāmo (CS:pg.2.422) na yito dūre naakāragāmo”ti. 

 “Ta, ki maññasi māṇava, idhassa puriso naakāragāme jātavaddho § ; tamena naakāragāmato tāvadeva avasaa § naakāragāmassa magga puccheyyu; siyā nu kho, māṇava, tassa purisassa naakāragāme jātavaddhassa naakāragāmassa magga puṭṭhassa dandhāyitatta vā vitthāyitatta vā”ti? 

 “No hida, bho Gotama”. 

 “Ta kissa hetu”? 

 “Amu hi, bho Gotama, puriso naakāragāme jātavaddho.  Tassa sabbāneva naakāragāmassa maggāni suviditānī”ti.  “Siyā nu kho, māṇava, tassa purisassa naakāragāme jātavaddhassa naakāragāmassa magga puṭṭhassa dandhāyitatta (M.99./II,207.) vā vitthāyitatta vāti, na tveva Tathāgatassa brahmaloka vā brahmalokagāmini vā paipada puṭṭhassa dandhāyitatta vā vitthāyitatta vā.  Brahmānañcāha, māṇava, pajānāmi brahmalokañca brahmalokagāminiñca paipada; yathāpaipanno ca brahmaloka upapanno tañca pajānāmī”ti

 “Suta meta, bho Gotama-- ‘samao Gotamo brahmāna sahabyatāya magga desetī’ti.  Sādhu me bhava Gotamo brahmāna sahabyatāya magga desetū”ti. 

 “Tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhuka manasi karohi, bhāsissāmī”ti.  “Eva bho”ti kho Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 471. “Katamo ca, māṇava, brahmāna sahabyatāya maggo?  Idha, māṇava, bhikkhu mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Eva bhāvitāya kho, māṇava, mettāya cetovimuttiyā ya pamāṇakata kamma na ta tatrāvasissati, na ta tatrāvatiṭṭhati.  Seyyathāpi, māṇava, balavā sakhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya § ; evameva kho, māṇava …pe… eva bhāvitāya kho, māṇava, mettāya § cetovimuttiyā ya pamāṇakata kamma na ta tatrāvasissati, na ta tatrāvatiṭṭhati.  Ayampi kho, māṇava, brahmāna sahabyatāya maggo.  “Puna (CS:pg.2.423) capara, māṇava, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya, tathā tatiya, tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena (M.99./II,208.) averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Eva bhāvitāya kho, māṇava, upekkhāya cetovimuttiyā ya pamāṇakata kamma na ta tatrāvasissati, na ta tatrāvatiṭṭhati.  Seyyathāpi, māṇava, balavā sakhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya; evameva kho, māṇava …pe… eva bhāvitāya kho, māṇava, upekkhāya cetovimuttiyā ya pamāṇakata kamma na ta tatrāvasissati, na ta tatrāvatiṭṭhati.  Ayampi kho, māṇava, brahmāna sahabyatāya maggo”ti. 

 472. Eva vutte, Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti-- evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gata.  Handa, ca dāni maya, bho Gotama, gacchāma; bahukiccā maya bahukaraṇīyā”ti.  “Yassadāni tva, māṇava, kāla maññasī”ti.  Atha kho Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkāmi. 

 Tena kho pana samayena Jāṇussoi brāhmao sabbasetena vaavābhirathena § Sāvatthiyā niyyāti divā divassa.  Addasā kho Jāṇussoi brāhmao Subha māṇava Todeyyaputta dūratova āgacchanta.  Disvāna Subha māṇava Todeyyaputta etadavoca--“Handa, kuto nu bhava Bhāradvājo āgacchati divā divassā”ti?  “Ito hi kho aha, bho (CS:pg.2.424) āgacchāmi samaassa Gotamassa santikā”ti.  “Ta ki maññasi, bhava Bhāradvājo, samaassa Gotamassa paññāveyyattiya paṇḍito maññeti”?  (M.99./II,209.) “Ko cāha, bho, ko ca samaassa Gotamassa paññāveyyattiya jānissāmi?  Sopi nūnassa tādisova yo samaassa Gotamassa paññāveyyattiya jāneyyā”ti.  “Uḷārāya khalu, bhava Bhāradvājo, samaa Gotama pasasāya pasasatī”ti.  “Ko cāha, bho, ko ca samaa Gotama pasasissāmi?  Pasatthapasatthova so bhava Gotamo seṭṭho devamanussāna.  Ye cime, bho, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya; cittassete samao Gotamo parikkhāre vadeti-- yadida citta avera abyābajjha tassa bhāvanāyā”ti. 

 Eva vutte, Jāṇussoi brāhmao sabbasetā vaavābhirathā orohitvā ekasa uttarāsaga karitvā yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā udāna udānesi-- “Lābhā rañño Pasenadissa Kosalassa, suladdhalābhā rañño Pasenadissa Kosalassa yassa vijite Tathāgato viharati araha sammāsambuddho”ti. 

 

 Subhasutta niṭṭhita navama. 

 

 

 (M.100.)10. Sagāravasutta傷歌邏經

u世尊自說苦行精進,參照《中部》M.26. Pāsarāsisutta 聖求經M.36.Mahāsaccakasutta 薩遮迦大經

 473. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kosalesu cārika carati mahatā bhikkhusaghena saddhi.  Tena kho pana samayena Dhanañjānī § nāma brāhmaṇī cañcalikappe § paivasati abhippasannā Buddhe ca dhamme ca saghe ca.  Atha kho Dhanañjānī brāhmaṇī upakkhalitvā tikkhattu udāna udānesi-- “Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.  Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.  Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti .

 (M.99./II,210.) Tena kho pana samayena sagāravo nāma māṇavo cañcalikappe paivasati tiṇṇa vedāna pāragū sanighaṇḍukeubhāna sākkharappabhedāna itihāsapañcamāna (CS:pg.2.425) padako, veyyākarao, lokāyatamahāpurisalakkhaesu anavayo.  Assosi kho sagāravo māṇavo Dhanañjāniyā brāhmaiyā eva vāca bhāsamānāya.  Sutvā Dhanañjāni brāhmai etadavoca--“Avabhūtāva aya § Dhanañjānī brāhmaṇī, parabhūtāva aya § Dhanañjānī brāhmaṇī, vijjamānāna (tevijjāna) § brāhmaṇāna, atha ca pana tassa muṇḍakassa samaakassa vaṇṇa bhāsissatī”ti § .  “Na hi pana tva, tāta bhadramukha, tassa Bhagavato sīlapaññāṇa jānāsi.  Sace tva, tāta bhadramukha, tassa Bhagavato sīlapaññāṇa jāneyyāsi, na tva, tāta bhadramukha, ta Bhagavanta akkositabba paribhāsitabba maññeyyāsī”ti.  “Tena hi, bhoti, yadā samao Gotamo cañcalikappa anuppatto hoti atha me āroceyyāsī”ti.  “Eva, bhadramukhā”ti kho Dhanañjānī brāhmaṇī sagāravassa māṇavassa paccassosi. 

 Atha kho Bhagavā Kosalesu anupubbena cārika caramāno yena cañcalikappa tadavasari.  Tatra suda Bhagavā cañcalikappe viharati todeyyāna brāhmaṇāna ambavane.  Assosi kho Dhanañjānī brāhmaṇī-- “Bhagavā kira cañcalikappa anuppatto, cañcalikappe viharati todeyyāna brāhmaṇāna ambavane”ti.  Atha kho Dhanañjānī brāhmaṇī yena sagāravo māṇavo tenupasakami upasakamitvā sagārava māṇava etadavoca--“Aya, tāta bhadramukha, so Bhagavā cañcalikappa anuppatto, cañcalikappe viharati todeyyāna brāhmaṇāna ambavane.  Yassadāni, tāta bhadramukha, kāla maññasī”ti. 

 474. “Eva, bho”ti kho sagāravo māṇavo Dhanañjāniyā brāhmaiyā paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya (M.100./II,211.) katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho sagāravo māṇavo Bhagavanta etadavoca--“Santi kho, bho Gotama, eke samaabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariya paijānanti.  Tatra, bho Gotama, ye (CS:pg.2.426) te samaabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariya paijānanti, tesa bhava Gotamo katamo”ti?  “Diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattāna, ādibrahmacariya paijānantānampi kho aha, Bhāradvāja, vematta vadāmi.  Santi, Bhāradvāja, eke samaabrāhmaṇā anussavikā.  Te anussavena diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariya paijānanti; seyyathāpi brāhmaṇā tevijjā.  Santi pana, Bhāradvāja, eke samaabrāhmaṇā kevala saddhāmattakena diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariya paijānanti; seyyathāpi takkī vīmasī.  Santi, Bhāradvāja, eke samaabrāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmayeva dhamma abhiññāya diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariya paijānanti.  Tatra, Bhāradvāja, ye te samaabrāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmayeva dhamma abhiññāya diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariya paijānanti, tesāhamasmi.  Tadamināpeta, Bhāradvāja, pariyāyena veditabba, yathā ye te samaabrāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmayeva dhamma abhiññāya diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā, ādibrahmacariya paijānanti, tesāhamasmi. 

 475. “Idha me, Bhāradvāja, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi--‘Sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.  Nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, aparena (M.100./II,212.) samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato pahamena vayasā akāmakāna mātāpitūna assumukhāna rudantāna kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbaji.  So eva pabbajito samāno kikusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca-- ‘Icchāmaha, āvuso Kālāma, imasmi dhammavinaye brahmacariya caritun’ti.  Eva vutte, Bhāradvāja, Āḷāro Kālāmo ma etadavoca--‘Viharatāyasmā.  Tādiso aya dhammo yattha viññū puriso nacirasseva saka ācariyaka saya (CS:pg.2.427) abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, nacirasseva khippameva ta dhamma pariyāpui.  So kho aha, Bhāradvāja, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ‘ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi, passāmī’ti ca paijānāmi, ahañceva aññe ca.  Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Na kho Āḷāro Kālāmo ima dhamma kevala saddhāmattakena saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti; addhā Āḷāro Kālāmo ima dhamma jāna passa viharatī’ti. 

 “Atha khvāha, Bhāradvāja, yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca-- ‘Kittāvatā no, āvuso Kālāma, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti?  Eva vutte, Bhāradvāja, Āḷāro Kālāmo ākiñcaññāyatana pavedesi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi saddhā, mayhapatthi saddhā; na kho Āḷārasseva Kālāmassa atthi vīriya …pe… sati… samādhi… paññā, mayhapatthi paññā.  Yanūnāha ya dhamma Āḷāro Kālāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, nacirasseva khippameva ta dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  Atha khvāha, Bhāradvāja, yena Āḷāro Kālāmo tenupasakami; upasakamitvā Āḷāra Kālāma etadavoca-- ‘Ettāvatā no, āvuso Kālāma, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti?  ‘Ettāvatā kho aha, āvuso, ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti.  ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti.  ‘Lābhā no, āvuso, suladdha no, āvuso, ye maya āyasmanta tādisa sabrahmacāri passāma.  Iti yāha dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi ta tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; ya tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamaha dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi.  Iti yāha dhamma jānāmi ta tva dhamma jānāsi, ya tva dhamma jānāsi tamaha dhamma jānāmi (CS:pg.2.428) Iti yādiso aha tādiso tuva, yādiso tuva tādiso aha.  Ehi dāni, āvuso, ubhova santā ima gaa pariharāmā’ti.  Iti kho, Bhāradvāja, Āḷāro Kālāmo ācariyo me samāno attano antevāsi ma samāna attanā samasama hapesi, uḷārāya ca ma pūjāya pūjesi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Nāya dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, ta dhamma analakaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkami. 

 476. “So kho aha, Bhāradvāja, kikusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Icchāmaha, āvuso § , imasmi dhammavinaye brahmacariya caritun’ti.  Eva vutte, Bhāradvāja, Udako Rāmaputto ma etadavoca--‘Viharatāyasmā.  Tādiso aya dhammo yattha viññū puriso nacirasseva saka ācariyaka saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, nacirasseva khippameva ta dhamma pariyāpui.  So kho aha, Bhāradvāja, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ‘ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi, passāmī’ti ca paijānāmi, ahañceva aññe ca Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Na kho rāmo ima dhamma kevala saddhāmattakena saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi; addhā rāmo ima dhamma jāna passa vihāsī’ti.  Atha khvāha, Bhāradvāja, yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Kittāvatā no, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti?  Eva vutte, Bhāradvāja, Udako Rāmaputto nevasaññānāsaññāyatana pavedesi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhapatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriya …pe… sati… samādhi… paññā, mayhapatthi paññā.  Yanūnāha ya dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja (CS:pg.2.429) viharāmīti pavedesi tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, nacirasseva khippameva ta dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 

 “Atha khvāha, Bhāradvāja, yena Udako Rāmaputto tenupasakami; upasakamitvā udaka rāmaputta etadavoca-- ‘Ettāvatā no, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti?  ‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti.  ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā ima dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti.  ‘Lābhā no, āvuso, suladdha no, āvuso, ye maya āyasmanta tādisa sabrahmacāri passāma.  Iti ya dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi ta tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; ya tva dhamma saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi ta dhamma rāmo saya abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi.  Iti ya dhamma rāmo abhiññāsi ta tva dhamma jānāsi, ya tva dhamma jānāsi ta dhamma rāmo abhiññāsi.  Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuva, yādiso tuva tādiso rāmo ahosi.  Ehi dāni, āvuso, tuva ima gaa pariharā’ti.  Iti kho, Bhāradvāja, Udako Rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ma hapesi, uḷārāya ca ma pūjāya pūjesi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Nāya dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, ta dhamma analakaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkami. 

 477. “So kho aha, Bhāradvāja, kikusalagavesī anuttara santivarapada pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārika caramāno yena Uruveḷā senānigamo tadavasari.  Tatthaddasa ramaṇīya bhūmibhāga, pāsādikañca vanasaṇḍa, nadiñca sandanti setaka supatittha ramaṇīya, samantā ca gocaragāma.  Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Ramaṇīyo vata, bho, bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo.  Ala vatida kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti (CS:pg.2.430) So kho aha, Bhāradvāja, tattheva nisīdi-- ‘Alamida padhānāyā’ti.  Apissu ma, Bhāradvāja, tisso upamā paibhasu anacchariyā pubbe assutapubbā. 

 “Seyyathāpi, Bhāradvāja, alla kaṭṭha sasneha udake nikkhitta.  Atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘Aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññasi, Bhāradvāja, api nu so puriso amu alla kaṭṭha sasneha udake nikkhitta uttarārai ādāya abhimanthento aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?  “No hida, bho Gotama.  Ta kissa hetu?  Aduñhi, bho Gotama, alla kaṭṭha sasneha, tañca pana udake nikkhitta; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.  “Evameva kho, Bhāradvāja, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesa kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhatta na suppahīno hoti na suppaippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  No capi te bhonto samaabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  Aya kho ma, Bhāradvāja, pahamā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 

 478. “Aparāpi kho ma, Bhāradvāja, dutiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.  Seyyathāpi, Bhāradvāja, alla kaṭṭha sasneha ārakā udakā thale nikkhitta.  Atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññasi, Bhāradvāja, api nu so puriso amu alla kaṭṭha sasneha ārakā udakā thale nikkhitta uttarārai ādāya abhimanthento aggi abhinibbatteyya tejo pātukareyyā”ti?  “No hida, bho Gotama.  Ta kissa hetu?  Aduñhi, bho Gotama, alla kaṭṭha sasneha, kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhitta; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa (CS:pg.2.431) bhāgī assā”ti.  “Evameva kho, Bhāradvāja, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesa kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhatta na suppahīno hoti na suppaippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  No cepi te bhonto samaabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  Aya kho ma, Bhāradvāja, dutiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. 

 479.“Aparāpi kho ma, Bhāradvāja, tatiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.  Seyyathāpi, Bhāradvāja, sukkha kaṭṭha koḷāpa ārakā udakā thale nikkhitta.  Atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññasi, bhāradvāja, api nu so puriso amu sukkha kaṭṭha koḷāpa ārakā udakā thale nikkhitta uttarārai ādāya abhimanthento aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?  “Eva bho Gotama.  Ta kissa hetu?  Aduñhi, bho Gotama, sukkha kaṭṭha koḷāpa, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittan”ti.  “Evameva kho, bhāradvāja, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesa kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhatta suppahīno hoti suppaippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  No cepi te bhonto samaabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.  Aya kho ma, Bhāradvāja, tatiyā upamā paibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.  Imā kho ma, Bhāradvāja, tisso upamā paibhasu anacchariyā pubbe assutapubbā. 

 480. “Tassa (CS:pg.2.432) mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Yanūnāha dantebhidantamādhāya, jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggaheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyyan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, dantebhidantamādhāya, jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggahāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, dantebhidantamādhāya, jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggahato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.  Seyyathāpi, Bhāradvāja, balavā puriso dubbalatara purisa sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya, evameva kho me, Bhāradvāja, dantebhidantamādhāya, jivhāya tālu āhacca, cetasā citta abhiniggahato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.  Āraddha kho pana me, Bhāradvāja, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 481. “Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātāna nikkhamantāna adhimatto saddo hoti.  Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti, evameva kho me, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātāna nikkhamantāna adhimatto saddo hoti.  Āraddha kho pana me, Bhāradvāja, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 “Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti.  Seyyathāpi, Bhāradvāja, balavā puriso, tihena sikharena muddhani abhimattheyya, evameva kho me, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato (CS:pg.2.433) ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti.  Āraddha kho pana me, Bhāradvāja, vīriya hoti asallīna upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 “Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.  Seyyathāpi, Bhāradvāja, balavā puriso dahena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveha dadeyya, evameva kho, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.  Āraddha kho pana me, Bhāradvāja, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 “Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchi parikantanti.  Seyyathāpi Bhāradvāja, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tihena govikantanena kucchi parikanteyya, evameva kho me, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchi parikantanti.  Āraddha kho pana me, Bhāradvāja, vīriya hoti asallīna upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. 

 “Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Yanūnāha appāṇakayeva jhāna jhāyeyyan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, mukhato ca (CS:pg.2.434) nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmi ḍāho hoti.  Seyyathāpi, Bhāradvāja, dve balavanto purisā dubbalatara purisa nānābāhāsu gahetvā agārakāsuyā santāpeyyu samparitāpeyyu, evameva kho me, Bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmi ḍāho hoti.  Āraddha kho pana me, Bhāradvāja, vīriya hoti asallīna, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.  Apissu ma, Bhāradvāja, devatā disvā evamāhasu-- ‘kālakato samao Gotamo’ti.  Ekaccā devatā evamāhasu-- ‘na kālakato samao Gotamo, api ca kālakarotī’ti.  Ekaccā devatā evamāhasu-- ‘na kālakato samao Gotamo, nāpi kālakaroti; araha samao Gotamo, vihārotveva so arahato evarūpo hotī’ti. 

 “Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Yanūnāha sabbaso āhārupacchedāya paipajjeyyan’ti.  Atha kho ma, Bhāradvāja, devatā upasakamitvā etadavocuṁ-- ‘Mā kho tva, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paipajji.  Sace kho tva, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paipajjissasi, tassa te maya dibba oja lomakūpehi ajjhohāressāma.  Tāya tva yāpessasī’ti.  Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Ahañceva kho pana sabbaso ajajjita paijāneyya, imā ca me devatā dibba oja lomakūpehi ajjhohāreyyu, tāya cāha yāpeyya.  Ta mamassa musā’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, tā devatā paccācikkhāmi, ‘halan’ti vadāmi.

 “Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Yanūnāha thoka thoka āhāra āhāreyya pasata pasata yadi vā muggayūsa, yadi vā kulatthayūsa, yadi vā kaḷāyayūsa, yadi vā hareukayūsan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, thoka thoka āhāra āhāresi pasata pasata, yadi vā muggayūsa yadi vā kulatthayūsa, yadi vā kaḷāyayūsa, yadi vā hareukayūsa.  Tassa mayha, Bhāradvāja, thoka thoka āhāra (CS:pg.2.435) āhārayato pasata pasata, yadi vā muggayūsa, yadi vā kulatthayūsa, yadi vā kaḷāyayūsa, yadi vā hareukayūsa, adhimattakasimāna patto kāyo hoti.  Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me agapaccagāni bhavanti tāyevappāhāratāya; seyyathāpi nāma oṭṭhapada, evamevassu me ānisada hoti tāyevappāhāratāya; seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya; seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya; seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya; seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena saphuito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saphuitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Bhāradvāja, ‘udaracchavi parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakayeva pariggahāmi, ‘piṭṭhikaṇṭaka parimasissāmī’ti udaracchaviyeva pariggahāmi; yāvassu me, Bhāradvāja, udaracchavi piṭṭhikaṇṭaka allīnā hoti tāyevappāhāratāya.  So kho aha, Bhāradvāja ‘vacca vā mutta vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya.  So kho aha, bhāradvāja, imameva kāya assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi.  Tassa mayha, Bhāradvāja, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya.  Apissu ma, Bhāradvāja, manussā disvā evamāhasu-- ‘kāḷo samao Gotamo’ti.  Ekacce manussā evamāhasu-- ‘na kāḷo samao Gotamo, sāmo samao Gotamo’ti.  Ekacce manussā evamāhasu-- ‘na kāḷo samao Gotamo napi sāmo, maguracchavi samao Gotamo’ti; yāvassu me, Bhāradvāja, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya. 

 482. “Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Ye kho keci atītamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayisu (CS:pg.2.436) etāvaparama, nayito bhiyyo; yepi hi keci anāgatamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayissanti, etāvaparama, nayito bhiyyo; yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedayanti, etāvaparama, nayito bhiyyo.  Na kho panāha imāya kaukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa.  Siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti Tassa mayha Bhāradvāja, etadahosi--‘Abhijānāmi kho panāha pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharitā.  Siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti?  Tassa mayha, Bhāradvāja, satānusāri viññāṇa ahosi-- ‘eseva maggo bodhāyā’ti.  Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Ki nu kho aha tassa sukhassa bhāyāmi ya ta sukha aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti?  Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Na kho aha tassa sukhassa bhāyāmi ya ta sukha aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti. 

 483. “Tassa mayha, Bhāradvāja, etadahosi--‘Na kho ta sukara sukha adhigantu eva adhimattakasimāna pattakāyena.  Yanūnāha oḷārika āhāra āhāreyya odanakummāsan’ti.  So kho aha, Bhāradvāja, oḷārika āhāra āhāresi odanakummāsa.  Tena kho pana ma, Bhāradvāja, samayena pañcavaggiyā bhikkhū paccupaṭṭhitā honti-- ‘ya kho samao Gotamo dhamma adhigamissati ta no ārocessatī’ti.  Yato kho aha, Bhāradvāja, oḷārika āhāra āhāresi odanakummāsa, atha me te pañcavaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamisu-- ‘bāhulliko samao Gotamo padhānavibbhanto āvatto bāhullāyā’ti. 

 “So kho aha, Bhāradvāja, oḷārika āhāra āhāretvā bala gahetvā vivicceva kāmehi …pe… pahama jhāna upasampajja vihāsi.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra (CS:pg.2.437) samādhija pītisukha dutiya jhāna… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja vihāsi. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmesi.  So anekavihita pubbenivāsa anussarāmi, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarāmi.  Aya kho me, Bhāradvāja, rattiyā pahame yāme pahamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 484. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmesi.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi …pe… aya kho me, Bhāradvāja, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmesi.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi; ‘ime āsavā’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta abbhaññāsi, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta abbhaññāsi.  Tassa me eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccittha, bhavāsavāpi citta vimuccittha, avijjāsavāpi (CS:pg.2.438) citta vimuccittha.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa ahosi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aya kho me, Bhāradvāja, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā ta appamattassa ātāpino pahitattassa viharato”ti. 

 485. Eva vutte, sagāravo māṇavo Bhagavanta etadavoca--“Aṭṭhitavata § bhoto Gotamassa padhāna ahosi, sappurisavata § bhoto Gotamassa padhāna ahosi; yathā ta arahato sammāsambuddhassa.  Ki nu kho, bho Gotama, atthi devā”ti § ?  hānaso meta § , Bhāradvāja, vidita yadida-- adhidevā”ti

§ .  “Ki nu kho, bho Gotama, ‘atthi devā’ti puṭṭho samāno ‘hānaso meta, Bhāradvāja vidita yadida adhidevā’ti vadesi.  Nanu, bho Gotama, eva sante tucchā musā hotī”ti?  “‘Atthi devā’ti, Bhāradvāja, puṭṭho samāno ‘atthi devā’ti (M.100./II,213.) yo vadeyya, ‘hānaso me viditā’ti § yo vadeyya; atha khvettha viññunā purisena ekasena niṭṭha gantabba § yadida-- ‘atthi devā’”ti.  “Kissa pana me bhava Gotamo ādikeneva na byākāsī”ti § ?  “Uccena sammata kho eta, Bhāradvāja, lokasmi yadida-- ‘atthi devā’”ti. 

 486. Eva vutte, sagāravo māṇavo Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- cakkhumanto rūpāni dakkhantīti-- evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha (CS:pg.2.439) bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Sagāravasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Brāhmaavaggo niṭṭhito pañcamo. 

 

 Tassuddāna--

 Brahmāyu Selassalāyano, Ghoamukho ca brāhmao;

 Cakī esu Dhanañjāni, Vāseṭṭho subhagāravoti. 

 Ida vaggānamuddāna--

 Vaggo gahapati bhikkhu, paribbājakanāmako;

 Rājavaggo brāhmaoti, pañca majjhima-āgame.  

 

 ~Majjhimapaṇṇāsaka samatta.~

 

 


Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 

 

 Majjhimanikāye

 

3-Uparipaṇṇāsapāḷi上分(M.101~152)

(CS.pg.3.1~3.352PTS:II,214~555III,1~302.)

 

1. Devadahavaggo天臂品

(M.100./II,214.)

(M.101.)1. Devadahasutta天臂經

u《中阿含19經》尼乾經(T1.442.)、部份參照《中部》M.27. Cūḷahatthipadopamasutta象跡喻小經

 1. Eva(CS:pg.3.1) me suta --Eka samaya Bhagavā Sakkesuviharati Devadaha nāma Sakyāna nigamo.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Santi, bhikkhave, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, sabba ta pubbekatahetu.  Iti purāṇāna kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī”ti.  Eva vādino, bhikkhave, nigaṇṭhā. 

“Eva vādāha, bhikkhave, nigaṇṭhe, upasakamitvā eva vadāmi-- ‘sacca kira tumhe āvuso, nigaṇṭhā, evavādino evadiṭṭhino-- ‘ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, sabba ta pubbekatahetu.  Iti purāṇāna kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī”ti?  Te ca me, bhikkhave, nigaṇṭhā, eva puṭṭhāāmā’ti paijānanti.”

 “Tyāha (CS:pg.3.2) eva vadāmi-- ‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- ahuvamheva maya pubbe, na nāhuvamhā’ti?  ‘No hida, āvuso’.

 “‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- akaramheva maya pubbe pāpakamma, na nākaramhā’ti?  ‘No hida, āvuso’.

 “‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- evarūpa vā evarūpa vā pāpakamma akaramhā’ti?  ‘No hida, āvuso’. 

 “‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- ettaka vā dukkha nijjiṇṇa, ettaka vā dukkha nijjīretabba, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī’ti?  ‘No hida, āvuso’. 

 “‘Ki pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jānātha-- diṭṭheva dhamme akusalāna dhammāna pahāna, kusalāna dhammāna upasampadan’ti?  (M.101./II,215.) ‘No hida, āvuso’. 

 2. “Iti kira tumhe, āvuso nigaṇṭhā, na jānātha-- ahuvamheva maya pubbe, na nāhuvamhāti na jānātha-- akaramheva maya pubbe pāpakamma, na nākaramhāti, na jānātha-- evarūpa vā evarūpa vā pāpakamma akaramhāti, na jānātha-- ettaka vā dukkha nijjiṇṇa, ettaka vā dukkha nijjīretabba, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatīti, na jānātha-- diṭṭheva dhamme akusalāna dhammāna pahāna, kusalāna dhammāna upasampada; eva sante āyasmantāna nigaṇṭhāna na kallamassa veyyākaraṇāya-- ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, sabba ta pubbekatahetu.  Iti purāṇāna kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī”ti. 

 “Sace pana tumhe, āvuso nigaṇṭhā, jāneyyātha-- ahuvamheva maya pubbe, na nāhuvamhāti, jāneyyātha-- akaramheva maya pubbe pāpakamma, na nākaramhāti, jāneyyātha-- evarūpa vā evarūpa vā pāpakamma akaramhāti, jāneyyātha-- ettaka vā dukkha nijjiṇṇa, ettaka vā dukkha nijjīretabba, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatīti, jāneyyātha-- diṭṭheva dhamme akusalāna dhammāna pahāna, kusalāna dhammāna (CS:pg.3.3) upasampada; eva sante āyasmantāna nigaṇṭhāna kallamassa veyyākaraṇāya-- ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, sabba ta pubbekatahetu.  Iti purāṇāna (M.101./II,216.) kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī”ti. 

 3. “Seyyathāpi, āvuso nigaṇṭhā, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena § ; so sallassapi vedhanahetu § dukkhā tibbā § kaukā vedanā vediyeyya.  Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakka sallakatta upaṭṭhāpeyyu.  Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaamukha parikanteyya; so satthenapi vaamukhassa parikantanahetu dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyeyya.  Tassa so bhisakko sallakatto esaniyā salla eseyya; so esaniyāpi sallassa esanāhetu dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyeyya Tassa so bhisakko sallakatto salla abbuheyya § ; so sallassapi abbuhanahetu § dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyeyya.  Tassa so bhisakko sallakatto agadagāra vaamukhe odaheyya; so agadagārassapi vaamukhe odahanahetu dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyeyya.  So aparena samayena rūḷhena vaena sañchavinā arogo assa sukhī serī sayavasī yena kāmagamo.  Tassa evamassa-- aha kho pubbe sallena viddho ahosi savisena gāḷhūpalepanena.  Soha sallassapi vedhanahetu dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyi.  Tassa me mittāmaccā ñātisālohitā bhisakka sallakatta upaṭṭhapesu.  Tassa me so bhisakko sallakatto satthena vaamukha parikanti; soha satthenapi vaamukhassa parikantanahetu dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyi.  Tassa me so bhisakko sallakatto esaniyā salla esi; so aha esaniyāpi sallassa esanāhetu dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyi.  Tassa me so bhisakko (CS:pg.3.4) sallakatto salla abbuhi § ; soha sallassapi abbuhanahetu dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyi.  Tassa me so bhisakko sallakatto agadagāra vaamukhe odahi; soha agadagārassapi vaamukhe odahanahetu dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyi.  (M.101./II,217.) Somhi etarahi rūḷhena vaena sañchavinā arogo sukhī serī sayavasī yena kāmagamo”ti. 

 “Evameva kho, āvuso nigaṇṭhā, sace tumhe jāneyyātha-- ahuvamheva maya pubbe, na nāhuvamhāti, jāneyyātha-- akaramheva maya pubbe pāpakamma, na nākaramhāti, jāneyyātha-- evarūpa vā evarūpa vā pāpakamma akaramhāti, jāneyyātha-- ettaka vā dukkha nijjiṇṇa, ettaka vā dukkha nijjīretabba, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatīti, jāneyyātha-- diṭṭheva dhamme akusalāna dhammāna pahāna, kusalāna dhammāna upasampada; eva sante āyasmantāna nigaṇṭhāna kallamassa veyyākaraṇāya-- ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, sabba ta pubbekatahetu.  Iti purāṇāna kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī”ti. 

 “Yasmā ca kho tumhe, āvuso nigaṇṭhā, na jānātha-- ahuvamheva maya pubbe, na nāhuvamhāti, na jānātha-- akaramheva maya pubbe pāpakamma, na nākaramhāti, na jānātha-- evarūpa vā evarūpa vā pāpakamma akaramhāti, na jānātha-- ettaka vā dukkha nijjiṇṇa, ettaka vā dukkha nijjīretabba, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatīti, na jānātha-- diṭṭheva dhamme akusalāna dhammāna pahāna, kusalāna dhammāna upasampada; tasmā āyasmantāna nigaṇṭhāna na kallamassa veyyākaraṇāya-- ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, sabba ta pubbekatahetu.  Iti purāṇāna kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī”ti. 

 4. “Eva (CS:pg.3.5) vutte, bhikkhave, te nigaṇṭhā ma etadavocuṁ-- (M.101./II,218.) ‘Nigaṇṭho āvuso, Nāṭaputto § sabbaññū sabbadassāvī, aparisesa ñāṇadassana paijānāti Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satata samita ñāṇadassana paccupaṭṭhitan’ti.  So evamāha-- ‘atthi kho vo, āvuso nigaṇṭhā, pubbeva pāpakamma kata, ta imāya kaukāya dukkarakārikāya nijjīretha, ya panettha etarahi kāyena savutā vācāya savutā manasā savutā ta āyati pāpakammassa akaraa.  Iti purāṇāna kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī’ti.  Tañca panamhāka ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā”ti. 

 5. “Eva vutte aha, bhikkhave, te nigaṇṭhe etadavoca-- ‘Pañca kho ime, āvuso nigaṇṭhā, dhammā diṭṭheva dhamme dvidhāvipākā.  Katame pañca?  Saddhā, ruci, anussavo, ākāraparivitakko, diṭṭhinijjhānakkhanti-- ime kho, āvuso nigaṇṭhā, pañca dhammā diṭṭheva dhamme dvidhāvipākā.  Tatrāyasmantāna nigaṇṭhāna kā atītase satthari saddhā, kā ruci, ko anussavo, ko ākāraparivitakko, kā diṭṭhinijjhānakkhantī’ti.  Evavādī § kho aha, bhikkhave, nigaṇṭhesu na kañci § sahadhammika vādapaihāra samanupassāmi. 

 “Puna caparāha § , bhikkhave, te nigaṇṭhe eva vadāmi-- ‘ta ki maññatha, āvuso nigaṇṭhā.  Yasmi vo samaye tibbo § upakkamo hoti tibba padhāna, tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyetha; yasmi pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibba padhāna, na tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyethā’ti?  ‘Yasmi no, āvuso Gotama, samaye tibbo upakkamo hoti tibba padhāna, tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyāma; yasmi pana no (.II,219.) samaye na tibbo upakkamo hoti na tibba padhāna, na tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyāmā’”ti. 

 6. “Iti (CS:pg.3.6) kira, āvuso nigaṇṭhā, yasmi vo samaye tibbo upakkamo hoti tibba padhāna, tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyetha; yasmi pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibba padhāna, na tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyetha.  Eva sante āyasmantāna nigaṇṭhāna na kallamassa veyyākaraṇāya-- ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, sabba ta pubbekatahetu.  Iti purāṇāna kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatīti.  Sace, āvuso nigaṇṭhā, yasmi vo samaye tibbo upakkamo hoti tibba padhāna, na tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyetha; yasmi pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibba padhāna, tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyetha § ; eva sante āyasmantāna nigaṇṭhāna kallamassa veyyākaraṇāya-- ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, sabba ta pubbekatahetu.  Iti purāṇāna kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo; vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī”ti. 

 “‘Yasmā ca kho, āvuso nigaṇṭhā, yasmi vo samaye tibbo upakkamo hoti tibba padhāna, tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyetha; yasmi pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibba padhāna, na tibbā tasmi samaye opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyetha; te tumhe sāmayeva opakkamikā dukkhā tibbā kaukā vedanā vedayamānā avijjā aññāṇā sammohā (M.101./II,220.) vipaccetha ya kiñcāya purisapuggalo paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, sabba ta pubbekatahetu.  Iti purāṇāna kammāna tapasā byantībhāvā, navāna kammāna akaraṇā, āyati anavassavo; āyati anavassavā kammakkhayo; kammakkhayā dukkhakkhayo; dukkhakkhayā vedanākkhayo (CS:pg.3.7) vedanākkhayā sabba dukkha nijjiṇṇa bhavissatī’ti.  Evavādīpi § kho aha, bhikkhave, nigaṇṭhesu na kañci sahadhammika vādapaihāra samanupassāmi. 

 7. “Puna caparāha, bhikkhave, te nigaṇṭhe eva vadāmi-- ‘ta ki maññathāvuso nigaṇṭhā, yamida kamma diṭṭhadhammavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā samparāyavedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ya panida kamma samparāyavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā diṭṭhadhammavedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ta ki maññathāvuso nigaṇṭhā, yamida kamma sukhavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā dukkhavedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ya panida kamma dukkhavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā sukhavedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ta ki maññathāvuso nigaṇṭhā, yamida kamma paripakkavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā aparipakkavedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ya panida kamma aparipakkavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā paripakkavedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ta ki maññathāvuso nigaṇṭhā, yamida kamma (M.101./II,221.) bahuvedanīya ta upakkamena vā padhānena vā appavedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ya panida kamma appavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā bahuvedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ta ki maññathāvuso nigaṇṭhā, yamida kamma savedanīya ta upakkamena vā padhānena vā avedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’.  ‘Ya panida kamma avedanīya ta upakkamena vā padhānena vā savedanīya hotūti labbhametan’ti?  ‘No hida, āvuso’. 

 8. “Iti kira, āvuso nigaṇṭhā, yamida kamma diṭṭhadhammavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā samparāyavedanīya hotūti alabbhameta, ya panida kamma samparāyavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā diṭṭhadhammavedanīya hotūti alabbhameta, yamida kamma sukhavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā dukkhavedanīya hotūti alabbhameta, yamida kamma dukkhavedanīya (CS:pg.3.8) ta upakkamena vā padhānena vā sukhavedanīya hotūti alabbhameta, yamida kamma paripakkavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā aparipakkavedanīya hotūti alabbhameta, yamida kamma aparipakkavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā paripakkavedanīya hotūti alabbhameta, yamida kamma bahuvedanīya ta upakkamena vā padhānena vā appavedanīya hotūti alabbhameta, yamida kamma appavedanīya ta upakkamena vā padhānena vā bahuvedanīya hotūti alabbhameta, yamida kamma savedanīya ta upakkamena vā padhānena vā avedanīya hotūti alabbhameta, yamida kamma avedanīya ta upakkamena vā padhānena vā savedanīya hotūti alabbhameta; eva sante āyasmantāna nigaṇṭhāna aphalo (M.101./II,222.) upakkamo hoti, aphala padhāna”. 

 “Evavādī, bhikkhave, nigaṇṭhā.  Evavādīna, bhikkhave, nigaṇṭhāna dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayha hāna āgacchanti. 

 9.“Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā pubbe dukkaakammakārino ya etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyanti.  Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā pāpakena issarena nimmitā ya etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyanti.  Sace, bhikkhave, sattā sagatibhāvahetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā pāpasagatikā ya etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyanti.  Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā pāpābhijātikā ya etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyanti.  Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, nigaṇṭhā evarūpā diṭṭhadhammūpakkamā ya etarahi evarūpā dukkhā tibbā kaukā vedanā vediyanti. 

 “Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkha paisavedenti, gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā pubbekatahetu sukhadukkha paisavedenti, gārayhā nigaṇṭhā.  Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkha paisavedenti, gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā issaranimmānahetu sukhadukkha paisavedenti, gārayhā nigaṇṭhā.  Sace, bhikkhave, sattā sagatibhāvahetu (CS:pg.3.9) sukhadukkha paisavedenti, (M.101./II,223.) gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā sagatibhāvahetu sukhadukkha paisavedenti, gārayhā nigaṇṭhā.  Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkha paisavedenti, gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā abhijātihetu sukhadukkha paisavedenti, gārayhā nigaṇṭhā.  Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkha paisavedenti, gārayhā nigaṇṭhā; no ce sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkha paisavedenti, gārayhā nigaṇṭhā.  Evavādī, bhikkhave, nigaṇṭhā.  Evavādīna, bhikkhave, nigaṇṭhāna ime dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayha hāna āgacchanti.  Eva kho, bhikkhave, aphalo upakkamo hoti, aphala padhāna. 

 10. “Kathañca, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna?  Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva anaddhabhūta attāna dukkhena addhabhāveti, dhammikañca sukha na pariccajati, tasmiñca sukhe anadhimucchito hoti.  So eva pajānāti-- ‘imassa kho me dukkhanidānassa sakhāra padahato sakhārappadhānā virāgo hoti, imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkha bhāvayato virāgo hotī’ti.  So yassa hi khvāssa § dukkhanidānassa sakhāra padahato sakhārappadhānā virāgo hoti, sakhāra tattha padahati.  Yassa panassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkha bhāvayato virāgo hoti, upekkha tattha bhāveti.  Tassa tassa dukkhanidānassa sakhāra padahato sakhārappadhānā virāgo hoti-- evampissa ta dukkha nijjiṇṇa hoti.  Tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkha bhāvayato virāgo hoti-- evampissa ta dukkha nijjiṇṇa hoti. 

 11. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso itthiyā sāratto paibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho.  So ta itthi passeyya aññena purisena saddhi santiṭṭhanti sallapanti sañjagghanti sahasanti.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu tassa purisassa amu itthi disvā aññena purisena saddhi santiṭṭhanti sallapanti sañjagghanti sahasanti uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā”ti?  “Eva, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Amu hi, bhante, puriso amussā itthiyā sāratto paibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho (M.101./II,224.) Tasmā ta itthi disvā aññena purisena saddhi santiṭṭhanti sallapanti sañjagghanti (CS:pg.3.10) sahasanti uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā”ti.  “Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa-- ‘aha kho amussā itthiyā sāratto paibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho.  Tassa me amu itthi disvā aññena purisena saddhi santiṭṭhanti sallapanti sañjagghanti sahasanti uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā.  Yanūnāha yo me amussā itthiyā chandarāgo ta pajaheyyan’ti.  So yo amussā itthiyā chandarāgo ta pajaheyya.  So ta itthi passeyya aparena samayena aññena purisena saddhi santiṭṭhanti sallapanti sañjagghanti sahasanti.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu tassa purisassa amu itthi disvā aññena purisena saddhi santiṭṭhanti sallapanti sañjagghanti sahasanti uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Amu hi, bhante, puriso amussā itthiyā virāgo.  Tasmā ta itthi disvā aññena purisena saddhi santiṭṭhanti sallapanti sañjagghanti sahasanti na uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā”ti. 

 “Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu na heva anaddhabhūta attāna dukkhena addhabhāveti, dhammikañca sukha na pariccajati, tasmiñca sukhe anadhimucchito hoti.  So eva pajānāti-- ‘imassa kho me dukkhanidānassa sakhāra padahato sakhārappadhānā virāgo hoti, imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkha bhāvayato virāgo hotī’ti.  So yassa hi khvāssa dukkhanidānassa sakhāra padahato sakhārappadhānā virāgo hoti, sakhāra tattha padahati; yassa panassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkha bhāvayato virāgo hoti, upekkha tattha bhāveti.  Tassa tassa dukkhanidānassa sakhāra padahato sakhārappadhānā virāgo hoti-- evampissa ta dukkha nijjiṇṇa (M.101./II,225.) hoti Tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkha bhāvayato virāgo hoti-- evampissa ta dukkha nijjiṇṇa hoti.  Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna. 

 12. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu iti paisañcikkhati-- ‘yathāsukha kho me viharato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; dukkhāya pana me attāna padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  Yanūnāha dukkhāya attāna padaheyyan’ti.  So dukkhāya attāna padahati.  Tassa dukkhāya attāna padahato akusalā (CS:pg.3.11) dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  So na aparena samayena dukkhāya attāna padahati.  Ta kissa hetu?  Yassa hi so, bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attāna padaheyya svāssa attho abhinipphanno hoti.  Tasmā na aparena samayena dukkhāya attāna padahati.  Seyyathāpi, bhikkhave, usukāro tejana dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti uju karoti kammaniya.  Yato kho, bhikkhave, usukārassa tejana dvīsu alātesu ātāpita hoti paritāpita uju kata § kammaniya, na so ta aparena samayena usukāro tejana dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti uju karoti kammaniya.  Ta kissa hetu?  Yassa hi so, bhikkhave, atthāya usukāro tejana dvīsu alātesu ātāpeyya paritāpeyya uju kareyya kammaniya svāssa attho abhinipphanno hoti.  Tasmā na aparena samayena usukāro tejana dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti uju karoti kammaniya.  Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu iti paisañcikkhati-- ‘yathāsukha kho me viharato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; dukkhāya pana me attāna padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  Yanūnāha dukkhāya attāna padaheyyan’ti.  So dukkhāya attāna padahati.  Tassa dukkhāya attāna padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  So na aparena samayena dukkhāya (M.101./II,226.) attāna padahati.  Ta kissa hetu?  Yassa hi so, bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attāna padaheyya svāssa attho abhinipphanno hoti.  Tasmā na aparena samayena dukkhāya attāna padahati.  Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna. 

 13. “Puna capara, bhikkhave, idha Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha (CS:pg.3.12) brahmacariya pakāseti.  Ta dhamma suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmi vā kule paccājāto.  So ta dhamma sutvā Tathāgate saddha pailabhati.  So tena saddhāpailābhena samannāgato iti paisañcikkhati-- ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.  Nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti.  So aparena samayena appa vā bhogakkhandha pahāya mahanta vā bhogakkhandha pahāya, appa vā ñātiparivaṭṭa pahāya mahanta vā ñātiparivaṭṭa pahāya kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajati. 

 14. “So eva pabbajito samāno bhikkhūna sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.  Adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikakhī, athenena sucibhūtena attanā viharati.  Abrahmacariya pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā.  Musāvāda pahāya musāvādā paivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisavādako lokassa.  Pisua vāca pahāya pisuṇāya vācāya paivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā na imesa akkhātā amūsa bhedāya-- iti bhinnāna vā sandhātā sahitāna vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakarai vāca bhāsitā hoti.  Pharusa vāca pahāya pharusāya vācāya paivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpi vāca bhāsitā hoti.  Samphappalāpa pahāya samphappalāpā paivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavati vāca bhāsitā kālena sāpadesa pariyantavati atthasahita.  So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paivirato hoti.  Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā.  Naccagītavāditavisūkadassanā paivirato hoti.  Mālāgandhavilepanadhāraamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā (CS:pg.3.13) paivirato hoti.  Uccāsayanamahāsayanā paivirato hoti.  Jātarūparajatapaiggahaṇā paivirato hoti.  Āmakadhaññapaiggahaṇā paivirato hoti.  Āmakamasapaiggahaṇā paivirato hoti.  Itthikumārikapaiggahaṇā paivirato hoti.  Dāsidāsapaiggahaṇā paivirato hoti.  Ajeakapaiggahaṇā paivirato hoti.  Kukkuasūkarapaiggahaṇā paivirato hoti.  Hatthigavassavaavapaiggahaṇā paivirato hoti.  Khettavatthupaiggahaṇā paivirato hoti.  Dūteyyapahiagamanānuyogā paivirato hoti.  Kayavikkayā paivirato hoti.  Tulākūṭakasakūṭamānakūṭā paivirato hoti.  Ukkoanavañcananikatisāciyogā § paivirato hoti.  Chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paivirato hoti § . 

 “So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati.  Seyyathāpi nāma pakkhī sakuo yena yeneva eti sapattabhārova eti, evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena; so yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati.  So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhatta anavajjasukha paisavedeti. 

 15. “So cakkhunā rūpa disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati cakkhundriya, cakkhundriye savara āpajjati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjati, rakkhati manindriya, manindriye savara āpajjati.  So iminā ariyena indriyasavarena samannāgato ajjhatta abyāsekasukha paisavedeti. 

 “So (CS:pg.3.14) abhikkante paikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite § pasārite sampajānakārī hoti, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī hoti asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī hoti.  

 16. “So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, (imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,) § iminā ca ariyena indriyasavarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  So pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto nisīdati pallaka ābhujitvā, uju kāya paidhāya, parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So abhijjha loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya citta parisodheti.  Byāpādapadosa pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā citta parisodheti.  Thinamiddha pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā citta parisodheti.  Uddhaccakukkucca pahāya anuddhato viharati ajjhatta vūpasantacitto uddhaccakukkuccā citta parisodheti.  Vicikiccha pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathakathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya citta parisodheti. 

 “So ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Evampi bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna. 

 “Puna (CS:pg.3.15) capara, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paisavedeti.  Ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassāna atthagamā, adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna. 

 17. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida § --Ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tisampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe-- ‘amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti.  Iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.  Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna. 

 18. “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti (CS:pg.3.16) ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā.  Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannā’ti.  Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.  Evampi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna. 

(M.101./II,227.) 19.“So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmeti.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  Evampi kho, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti, saphala padhāna.  Evavādī, bhikkhave, Tathāgatā.  Evavādīna, bhikkhave, Tathāgatāna § dasa sahadhammikā pāsasaṭṭhānā āgacchanti. 

 20. “Sace bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, Tathāgato pubbe sukatakammakārī ya etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti.  Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, Tathāgato bhaddakena issarena (CS:pg.3.17) nimmito ya etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti.  Sace, bhikkhave, sattā sagatibhāvahetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, Tathāgato kalyāṇasagatiko ya etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti.  Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, Tathāgato kalyāṇābhijātiko ya etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti.  Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkha paisavedenti; addhā, bhikkhave, Tathāgato kalyāṇadiṭṭhadhammūpakkamo ya etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. 

 “Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato; no ce sattā pubbekatahetu sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato.  Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato; no ce sattā issaranimmānahetu sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato.  Sace, bhikkhave, sattā sagatibhāvahetu sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato; no ce sattā sagatibhāvahetu sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato.  Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato; no ce sattā abhijātihetu sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato.  Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato; no ce sattā diṭṭhadhammūpakkamahetu (M.101./II,228.) sukhadukkha paisavedenti, pāsaso Tathāgato.  Evavādī, bhikkhave, Tathāgatā.  Evavādīna, bhikkhave, Tathāgatāna ime dasa sahadhammikā pāsasaṭṭhānā āgacchantī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Devadahasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.102.)2. Pañcattayasutta § 五三經

ucf.《長部》D.1.Brahmajālasutta梵網經

 21. Eva (CS:pg.3.18) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Santi, bhikkhave, eke samaabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparanta ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni § abhivadanti.  ‘Saññī attā hoti arogo para maraṇā’ti-- ittheke abhivadanti; ‘asaññī attā hoti arogo para maraṇā’ti-- ittheke abhivadanti; ‘nevasaññīnāsaññī attā hoti arogo para maraṇā’ti-- ittheke abhivadanti; sato vā pana sattassa uccheda vināsa vibhava paññapenti § , diṭṭhadhammanibbāna vā paneke abhivadanti.  Iti santa vā attāna paññapenti aroga § para maraṇā, sato vā pana sattassa uccheda vināsa vibhava paññapenti, diṭṭhadhammanibbāna vā paneke abhivadanti.  Iti imāni pañca § hutvā tīṇi honti, tīṇi hutvā pañca honti-- ayamuddeso pañcattayassa.

 22. “Tatra, bhikkhave, ye te samaabrāhmaṇā saññi attāna (M.102./II,229.) paññapenti aroga para maraṇā, rūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, arūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, nevarūpi nārūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, ekattasaññi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, nānattasaññi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, parittasaññi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, appamāṇasaññi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, eta § vā panekesa § upātivattata viññāṇakasiameke abhivadanti appamāṇa āneñja (CS:pg.3.19) Tayida, bhikkhave, Tathāgato abhijānāti § .  Ye kho te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, arūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, nevarūpi nārūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, ekattasaññi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, nānattasaññi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, parittasaññi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, appamāṇasaññi vā te bhonto samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā § , yā vā panetāsa saññāna parisuddhā paramā aggā anuttariyā (M.102./II,230.) akkhāyati yadi rūpasaññāna yadi arūpasaññāna yadi ekattasaññāna yadi nānattasaññāna.  ‘Natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameke abhivadanti appamāṇa āneñja.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 23. “Tatra, bhikkhave, ye te samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, arūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, nevarūpi nārūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā.  Tatra, bhikkhave, ye te samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā tesamete paikkosanti.  Ta kissa hetu?  Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā salla, eta santa eta paṇīta yadida-- ‘asaññan’ti.  Tayida, bhikkhave, Tathāgato abhijānāti ye kho te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpi vā te bhonto (CS:pg.3.20) samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, arūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, nevarūpi nārūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā.  Yo hi koci, bhikkhave, samao vā brāhmao vā eva vadeyya-- ‘ahamaññatra rūpā, aññatra vedanāya, aññatra saññāya, aññatra sakhārehi, viññāṇassa § āgati vā gati vā cuti vā upapatti vā vuddhi vā virūḷhi vā vepulla vā paññapessāmī’ti-- neta hāna vijjati.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna (M.102./II,231) nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 24. “Tatra, bhikkhave, ye te samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, arūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, nevarūpi nārūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā.  Tatra, bhikkhave, ye te samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā tesamete paikkosanti, yepi te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā tesamete paikkosanti.  Ta kissa hetu?  Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā salla, asaññā sammoho, eta santa eta paṇīta yadida-- ‘nevasaññānāsaññan’ti.  § Tayida, bhikkhave, Tathāgato abhijānāti.  Ye kho te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, rūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, arūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna (CS:pg.3.21) paññapenti aroga para maraṇā, rūpiñca arūpiñca vā te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā, nevarūpi nārūpi vā te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā.  Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā § diṭṭhasutamutaviññātabbasakhāramattena etassa āyatanassa upasampada paññapenti, byasanañheta, bhikkhave, akkhāyati § etassa āyatanassa upasampadāya (M.102./II,232.) Na  heta, bhikkhave, āyatana sakhārasamāpattipattabbamakkhāyati; sakhārāvasesasamāpattipattabbameta, bhikkhave, āyatanamakkhāyati.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 25. “Tatra, bhikkhave, ye te samaabrāhmaṇā sato sattassa uccheda vināsa vibhava paññapenti tatra, bhikkhave, ye te samaabrāhmaṇā saññi attāna paññapenti aroga para maraṇā tesamete paikkosanti, yepi te bhonto samaabrāhmaṇā asaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā tesamete paikkosanti, yepi te bhonto samaabrāhmaṇā nevasaññīnāsaññi attāna paññapenti aroga para maraṇā tesamete paikkosanti.  Ta kissa hetu?  Sabbepime bhonto samaabrāhmaṇā uddha sara § āsattiyeva abhivadanti-- ‘iti pecca bhavissāma, iti pecca bhavissāmā’ti.  Seyyathāpi nāma vāṇijassa vāṇijjāya gacchato eva hoti-- ‘ito me ida bhavissati, iminā ida lacchāmī’ti, evamevime bhonto samaabrāhmaṇā vāṇijūpamā maññe paibhanti-- ‘iti pecca bhavissāma, iti pecca bhavissāmā’ti.  Tayida, bhikkhave, Tathāgato abhijānāti.  Ye kho te bhonto samaabrāhmaṇā sato sattassa uccheda vināsa vibhava paññapenti te sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā sakkāyaññeva anuparidhāvanti anuparivattanti.  Seyyathāpi nāma sā gaddulabaddho dahe thambhe vā khile § vā upanibaddho (M.102./II,233.) tameva thambha vā khila vā anuparidhāvati anuparivattati (CS:pg.3.22) evamevime bhonto samaabrāhmaṇā sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā sakkāyaññeva anuparidhāvanti anuparivattanti.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 26. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparanta ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imāneva pañcāyatanāni abhivadanti etesa vā aññatara. 

 27. “Santi, bhikkhave, eke samaabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbanta ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti.  ‘Sassato attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘asassato attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘nevasassato nāsassato attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘antavā attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘anantavā attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘antavā ca anantavā ca attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘nevantavā nānantavā attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘ekattasaññī attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘nānattasaññī attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘parittasaññī attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘appamāṇasaññī attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘ekantasukhī attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘ekantadukkhī attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘sukhadukkhī attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti, ‘adukkhamasukhī attā ca loko ca, idameva (M.102./II,234.) sacca moghamaññan’ti-- ittheke abhivadanti. 

 28. “Tatra (CS:pg.3.23) bhikkhave, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘sassato attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti tesa vata aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā paccattayeva ñāṇa bhavissati parisuddha pariyodātanti-- neta hāna vijjati.  Paccatta kho pana, bhikkhave, ñāṇe asati parisuddhe pariyodāte yadapi § te bhonto samaabrāhmaṇā tattha ñāṇabhāgamattameva pariyodapenti tadapi tesa bhavata samaabrāhmaṇāna upādānamakkhāyati.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 29.“Tatra, bhikkhave, ye te samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- ‘asassato attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññan’ti …pe… § sassato ca asassato ca attā ca loko ca… nevasassato nāsassato attā ca loko ca… antavā attā ca loko ca… anantavā attā ca loko ca… antavā ca anantavā ca attā ca loko ca… nevantavā nānantavā attā ca loko ca… ekattasaññī attā ca loko ca… nānattasaññī attā ca loko ca… parittasaññī attā ca loko ca… appamāṇasaññī attā ca loko ca… ekantasukhī attā ca loko ca… ekantadukkhī attā ca loko ca… sukhadukkhī attā ca loko ca… adukkhamasukhī attā ca loko ca, idameva sacca moghamaññanti, tesa vata aññatreva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā paccattayeva ñāṇa bhavissati parisuddha pariyodātanti-- neta (M.102./II,235.) hāna vijjati.  Paccatta kho pana, bhikkhave, ñāṇe asati parisuddhe pariyodāte yadapi te bhonto samaabrāhmaṇā tattha ñāṇabhāgamattameva pariyodapenti tadapi tesa bhavata samaabrāhmaṇāna upādānamakkhāyati.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 30. “Idha (CS:pg.3.24) bhikkhave, ekacco samao vā brāhmao vā pubbantānudiṭṭhīnañca painissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca painissaggā, sabbaso kāmasayojanāna anadhiṭṭhānā, paviveka pīti upasampajja viharati-- ‘eta santa eta paṇīta yadida paviveka pīti upasampajja viharāmī’ti.  Tassa sā pavivekā pīti nirujjhati.  Pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassa, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti.  Seyyathāpi, bhikkhave, ya chāyā jahati ta ātapo pharati, ya ātapo jahati ta chāyā pharati; evameva kho, bhikkhave, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassa, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti.  Tayida, bhikkhave, Tathāgato abhijānāti.  Aya kho bhava samao vā brāhmao vā pubbantānudiṭṭhīnañca painissaggā aparantānudiṭṭhīnañca painissaggā, sabbaso kāmasayojanāna anadhiṭṭhānā, paviveka pīti upasampajja viharati-- ‘eta santa eta paṇīta yadida paviveka pīti upasampajja viharāmī’ti.  Tassa sā pavivekā pīti nirujjhati.  Pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassa, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 31. “Idha pana, bhikkhave, ekacco samao vā brāhmao vā pubbantānudiṭṭhīnañca painissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca painissaggā, sabbaso kāmasayojanāna anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā nirāmisa sukha upasampajja viharati-- ‘eta santa eta paṇīta yadida nirāmisa  sukha upasampajja viharāmī’ti.  Tassa ta nirāmisa sukha nirujjhati.  Nirāmisassa  sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisa (M.102./II,236.) sukha Seyyathāpi, bhikkhave, ya chāyā jahati ta ātapo pharati, ya ātapo jahati ta chāyā pharati; evameva kho, bhikkhave, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisa sukha.  Tayida, bhikkhave, Tathāgato abhijānāti.  Aya kho bhava samao vā brāhmao vā pubbantānudiṭṭhīnañca painissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca painissaggā, sabbaso kāmasayojanāna anadhiṭṭhānā pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisa sukha upasampajja viharati-- ‘eta santa eta paṇīta yadida nirāmisa sukha upasampajja viharāmī’ti.  Tassa (CS:pg.3.25) ta nirāmisa sukha nirujjhati.  Nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisa sukha.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 32. “Idha pana, bhikkhave, ekacco samao vā brāhmao vā pubbantānudiṭṭhīnañca painissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca painissaggā, sabbaso kāmasayojanāna anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukha vedana upasampajja viharati-- ‘eta santa eta paṇīta yadida adukkhamasukha vedana upasampajja viharāmī’ti.  Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati.  Adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisa sukha, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā.  Seyyathāpi, bhikkhave, ya chāyā jahati ta ātapo pharati, ya ātapo jahati ta chāyā pharati; evameva kho, bhikkhave, adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisa sukha, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā.  Tayida, bhikkhave, Tathāgato abhijānāti.  Aya kho bhava samao vā brāhmao vā pubbantānudiṭṭhīnañca painissaggā aparantānudiṭṭhīnañca painissaggā, sabbaso kāmasayojanāna anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukha vedana upasampajja viharati-- ‘eta santa eta paṇīta yadida adukkhamasukha vedana upasampajja viharāmī’ti.  Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati.  (M.102./II,237.) Adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisa sukha, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 33. “Idha pana, bhikkhave, ekacco samao vā brāhmao vā pubbantānudiṭṭhīnañca painissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca painissaggā, sabbaso kāmasayojanāna anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhāya vedanāya samatikkamā-- ‘santohamasmi, nibbutohamasmi, anupādānohamasmī’ti samanupassati.  Tayida, bhikkhave, Tathāgato abhijānāti.  Aya kho bhava samao vā brāhmao (CS:pg.3.26) vā pubbantānudiṭṭhīnañca painissaggā, aparantānudiṭṭhīnañca painissaggā, sabbaso kāmasayojanāna anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhāya vedanāya samatikkamā-- ‘santohamasmi, nibbutohamasmi, anupādānohamasmī’ti samanupassati; addhā ayamāyasmā nibbānasappāyayeva paipada abhivadati.  Atha ca panāya bhava samao vā brāhmao vā pubbantānudiṭṭhi vā upādiyamāno upādiyati, aparantānudiṭṭhi vā upādiyamāno upādiyati, kāmasayojana vā upādiyamāno upādiyati, paviveka vā pīti upādiyamāno upādiyati, nirāmisa vā sukha upādiyamāno upādiyati, adukkhamasukha vā vedana upādiyamāno upādiyati.  Yañca kho ayamāyasmā-- ‘santohamasmi, nibbutohamasmi, anupādānohamasmī’ti samanupassati tadapi imassa bhoto samaassa brāhmaassa upādānamakkhāyati.  ‘Tayida sakhata oḷārika atthi kho pana sakhārāna nirodho atthetan’ti-- iti viditvā tassa nissaraadassāvī Tathāgato tadupātivatto. 

 “Ida kho pana, bhikkhave, Tathāgatena anuttara santivarapada (M.102./II,238.) abhisambuddha yadida-- channa phassāyatanāna samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta viditvā § anupādāvimokkho”ti § . 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Pañcattayasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 

 (M.103.)3. Kintisutta如何經

u北傳無相當之經典

 34. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Pisinārāya § viharati Baliharae vanasaṇḍe.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Kinti vo (CS:pg.3.27) bhikkhave, mayi hoti-- ‘cīvarahetu vā samao Gotamo dhamma deseti, piṇḍapātahetu vā samao Gotamo dhamma deseti, senāsanahetu vā samao Gotamo dhamma deseti, itibhavābhavahetu vā samao Gotamo dhamma desetī’”ti?  “Na kho no, bhante, Bhagavati eva hoti-- ‘cīvarahetu vā samao Gotamo dhamma deseti, piṇḍapātahetu vā samao Gotamo dhamma deseti, senāsanahetu vā samao Gotamo dhamma deseti, itibhavābhavahetu vā samao Gotamo dhamma desetī’”ti. 

 “Na ca kira vo, bhikkhave, mayi eva hoti-- ‘cīvarahetu vā samao Gotamo dhamma deseti …pe… itibhavābhavahetu vā samao Gotamo dhamma desetī’ti; atha kinti carahi vo § , bhikkhave, mayi hotī”ti?  “Eva kho no, bhante, Bhagavati hoti-- ‘anukampako Bhagavā hitesī; anukampa upādāya dhamma desetī’”ti.  “Evañca § kira vo, bhikkhave, mayi hoti-- ‘anukampako Bhagavā hitesī; anukampa upādāya dhamma desetī’”ti.

 35. “Tasmātiha, bhikkhave, ye vo § mayā dhammā abhiññā desitā, seyyathida-- cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta (M.103./II,239.) bojjhagā ariyo aṭṭhagiko maggo, tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabba.  Tesañca vo, bhikkhave, samaggāna sammodamānāna avivadamānāna sikkhata siyasu § dve bhikkhū abhidhamme nānāvādā.  Tatra ce tumhāka evamassa-- ‘imesa kho āyasmantāna atthato ceva nāna byañjanato ca nānan’ti, tattha ya bhikkhu suvacatara § maññeyyātha so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘Āyasmantāna kho atthato ceva nāna, byañjanato ca nāna.  Tadamināpeta § āyasmanto jānātha-- yathā atthato ceva nāna, byañjanato ca nāna.  Māyasmanto vivāda āpajjitthā’ti.  Athāparesa ekatopakkhikāna bhikkhūna ya bhikkhu suvacatara maññeyyātha so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘Āyasmantāna kho atthato ceva nāna, byañjanato ca nāna.  Tadamināpeta āyasmanto jānātha-- yathā atthato (CS:pg.3.28) ceva nāna, byañjanato ca nāna.  Māyasmanto vivāda āpajjitthā’ti.  (M.103./II,240.) Iti duggahita duggahitato dhāretabba, suggahita suggahitato dhāretabba.  Duggahita duggahitato dhāretvā suggahita suggahitato dhāretvā § yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo.

 36. “Tatra ce tumhāka evamassa-- ‘imesa kho āyasmantāna atthato hi kho nāna, byañjanato sametī’ti, tattha ya bhikkhu suvacatara maññeyyātha so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘Āyasmantāna kho atthato hi nāna, byañjanato sameti.  Tadamināpeta āyasmanto jānātha-- yathā atthato hi kho nāna, byañjanato sameti.  Māyasmanto vivāda āpajjitthā’ti.  Athāparesa ekatopakkhikāna bhikkhūna ya bhikkhu suvacatara maññeyyātha so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘Āyasmantāna kho atthato hi kho nāna, byañjanato sameti.  Tadamināpeta āyasmanto jānātha-- yathā atthato hi kho nāna, byañjanato sameti.  Māyasmanto vivāda āpajjitthā’ti Iti duggahita duggahitato dhāretabba, suggahita suggahitato dhāretabba.  Duggahita duggahitato dhāretvā suggahita suggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. 

 37. “Tatra ce tumhāka evamassa-- ‘imesa kho āyasmantāna atthato hi kho sameti, byañjanato nānan’ti, tattha ya bhikkhu suvacatara maññeyyātha so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘Āyasmantāna kho atthato hi sameti, byañjanato nāna.  Tadamināpeta āyasmanto jānātha-- yathā atthato hi kho sameti, byañjanato nāna.  Appamattaka kho paneta yadida-- byañjana.  Māyasmanto appamattake vivāda āpajjitthā’ti.  Athāparesa ekatopakkhikāna bhikkhūna ya bhikkhu suvacatara maññeyyātha so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘Āyasmantāna kho atthato hi sameti, byañjanato nāna.  Tadamināpeta āyasmanto jānātha-- yathā atthato hi kho sameti, byañjanato nāna.  Appamattaka kho paneta yadida (CS:pg.3.29) byañjana.  Māyasmanto appamattake § vivāda āpajjitthā’ti.  Iti suggahita suggahitato dhāretabba, duggahita duggahitato dhāretabba.  Suggahita suggahitato dhāretvā duggahita duggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. 

 38. “Tatra ce tumhāka evamassa-- ‘imesa kho āyasmantāna atthato ceva sameti byañjanato ca sametī’ti, tattha ya bhikkhu suvacatara maññeyyātha so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘Āyasmantāna kho atthato ceva sameti, byañjanato ca sameti.  Tadamināpeta āyasmanto jānātha-- yathā atthato ceva sameti byañjanato ca sameti.  Māyasmanto vivāda āpajjitthā’ti.  Athāparesa ekatopakkhikāna bhikkhūna ya bhikkhu suvacatara maññeyyātha so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘Āyasmantāna kho atthato ceva sameti byañjanato ca sameti.  Tadamināpeta āyasmanto jānātha-- yathā atthato ceva sameti byañjanato ca sameti.  Māyasmanto vivāda āpajjitthā’ti.  Iti suggahita suggahitato dhāretabba.  Suggahita suggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. 

 39.“Tesañca vo, bhikkhave, samaggāna sammodamānāna avivadamānāna sikkhata siyā aññatarassa bhikkhuno āpatti siyā vītikkamo, tatra, bhikkhave, na codanāya taritabba § .  Puggalo upaparikkhitabbo-- ‘iti mayhañca avihesā bhavissati parassa ca puggalassa anupaghāto, paro hi puggalo akkodhano anupanāhī adahadiṭṭhī suppainissaggī, sakkomi cāha eta puggala akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun’ti.  Sace, bhikkhave, evamassa, kalla vacanāya. 

 “Sace pana, bhikkhave, evamassa-- ‘mayha kho avihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto, paro hi puggalo kodhano upanāhī adahadiṭṭhī suppainissaggī, sakkomi cāha eta puggala akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetu.  Appamattaka kho paneta yadida-- parassa § puggalassa upaghāto.  Atha kho etadeva bahutara-- svāha sakkomi eta puggala akusalā vuṭṭhāpetvā (CS:pg.3.30) kusale patiṭṭhāpetun’ti Sace, bhikkhave, evamassa, kalla vacanāya. 

 “Sace pana, bhikkhave, evamassa-- ‘mayha kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa anupaghāto.  Paro hi puggalo akkodhano anupanāhī dahadiṭṭhī duppainissaggī, sakkomi cāha eta puggala akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetu.  Appamattaka kho paneta yadida mayha vihesā § .  Atha kho etadeva bahutara-- svāha sakkomi eta puggala akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun’ti.  Sace, bhikkhave, evamassa, kalla vacanāya. 

 “Sace pana, bhikkhave, evamassa-- ‘mayhañca kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto.  Paro (M.103./II,242.) hi puggalo kodhano upanāhī dahadiṭṭhī duppainissaggī, sakkomi cāha eta puggala akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetu.  Appamattaka kho paneta yadida-- mayhañca vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto.  Atha kho etadeva bahutara-- svāha sakkomi eta puggala akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun’ti.  Sace, bhikkhave, evamassa, kalla vacanāya. 

 “Sace pana, bhikkhave, evamassa-- ‘mayhañca kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto.  Paro hi puggalo kodhano upanāhī dahadiṭṭhī duppainissaggī, na cāha sakkomi eta puggala akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun’ti.  Evarūpe, bhikkhave, puggale upekkhā nātimaññitabbā. 

 40. “Tesañca vo, bhikkhave, samaggāna sammodamānāna avivadamānāna sikkhata aññamaññassa vacīsahāro § uppajjeyya diṭṭhipaḷāso § cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi.  Tattha ekatopakkhikāna bhikkhūna ya bhikkhu suvacatara maññeyyātha so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘ya no, āvuso, amhāka samaggāna sammodamānāna avivadamānāna sikkhata aññamaññassa vacīsahāro uppanno diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi, ta jānamāno samao garaheyyā’ti § .  Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu eva byākareyya ‘ya no, āvuso, amhāka (CS:pg.3.31) samaggāna sammodamānāna avivadamānāna sikkhata aññamaññassa vacīsahāro uppanno diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi, ta jānamāno samao garaheyyāti.  Eta panāvuso, dhamma appahāya nibbāna sacchikareyyā’ti.  Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu eva byākareyya-- ‘eta, āvuso, dhamma appahāya na nibbāna sacchikareyyā’ti. 

 “Athāparesa ekatopakkhikāna bhikkhūna ya bhikkhu suvacatara maññeyyātha, so upasakamitvā evamassa vacanīyo-- ‘ya no, āvuso, amhāka samaggāna sammodamānāna avivadamānāna sikkhata aññamaññassa vacīsahāro uppanno diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi, ta jānamāno samao garaheyyā’ti.  Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu eva byākareyya-- ‘ya no, āvuso, amhāka samaggāna sammodamānāna avivadamānāna sikkhata aññamaññassa vacīsahāro uppanno diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi ta jānamāno samao garaheyyāti.  Eta panāvuso, dhamma appahāya nibbāna sacchikareyyā’ti.  Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu eva byākareyya-- (M.103./II,243.) ‘eta kho, āvuso, dhamma appahāya na nibbāna sacchikareyyā’”ti. 

 “Ta ce, bhikkhave, bhikkhu pare eva puccheyyu-- ‘Āyasmatā no ete bhikkhū akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpitā’ti?  Sammā byākaramāno, bhikkhave, bhikkhu eva byākareyya ‘idhāha, āvuso, yena Bhagavā tenupasakami, tassa me Bhagavā dhamma desesi, tāha dhamma sutvā tesa bhikkhūna abhāsi.  Ta te bhikkhū dhamma sutvā akusalā vuṭṭhahisu, kusale patiṭṭhahisū’ti.  Eva byākaramāno kho, bhikkhave, bhikkhu na ceva attāna ukkaseti, na para vambheti, dhammassa cānudhamma byākaroti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayha hāna āgacchatī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Kintisutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

 (M.104.)4. Sāmagāmasutta舍彌村經

u《中阿含196經》周那經(T1.752.)

 41. Eva (CS:pg.3.32) me suta--Eka samaya Bhagavā Sakkesu viharati Sāmagāme.  Tena kho pana samayena Nigaṇṭho Nāṭaputto § Pāvāya adhunākālakato § hoti.  Tassa kālakiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā § bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharanti-- “Na tva ima dhammavinaya ājānāsi, aha ima dhammavinaya ājānāmi.  Ki tva ima dhammavinaya ājānissasi!  Micchāpaipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaipanno.  Sahita me, asahita te.  Purevacanīya pacchā (M.104./II,244.) avaca pacchāvacanīya pure avaca.  Adhiciṇṇa § te viparāvatta.  Āropito te vādo.  Niggahitosi, cara vādappamokkhāya; nibbehehi vā sace pahosī”ti.  Vadhoyeva kho § maññe Nigaṇṭhesu Nāṭaputtiyesu vattati.  Yepi Nigaṇṭhassa Nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā tepi Nigaṇṭhesu Nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā § virattarūpā paivānarūpā yathā ta durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasavattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaisarae. 

 42. Atha kho Cundo samauddeso pāvāya vassavuṭṭho § yena sāmagāmo yenāyasmā Ānando tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Ānanda abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Cundo samauddeso āyasmanta Ānanda etadavoca--“Nigaṇṭho, bhante, Nāṭaputto pāvāya adhunākālakato.  Tassa kālakiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā …pe… bhinnathūpe appaisarae”ti.  Eva vutte, āyasmā Ānando Cunda samauddesa etadavoca--“Atthi kho ida, āvuso Cunda, kathāpābhata Bhagavanta dassanāya.  Āyāma, āvuso Cunda, yena Bhagavā tenupasakamissāma; upasakamitvā etamattha Bhagavato ārocessāmā”ti.  “Eva, bhante”ti kho Cundo samauddeso āyasmato Ānandassa paccassosi. 

 Atha (CS:pg.3.33) kho āyasmā ca Ānando Cundo ca samauddeso yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinno kho (M.104./II,245.) āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“Aya, bhante, Cundo samauddeso evamāha-- ‘Nigaṇṭho bhante, Nāṭaputto pāvāya adhunākālakato.  Tassa kālakiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā …pe… bhinnathūpe appaisarae’ti.  Tassa mayha, bhante, eva hoti-- ‘māheva Bhagavato accayena saghe vivādo uppajji; svāssa § vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan’”ti. 

 43. “Ta ki maññasi, Ānanda, ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, seyyathida-- cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhagā ariyo aṭṭhagiko maggo, passasi no tva, Ānanda, imesu dhammesu dvepi bhikkhū nānāvāde”ti?  “Ye me, bhante, dhammā Bhagavatā abhiññā desitā, seyyathida-- cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhagā ariyo aṭṭhagiko maggo, nāha passāmi imesu dhammesu dvepi bhikkhū nānāvāde.  Ye ca kho § , bhante, puggalā Bhagavanta patissayamānarūpā viharanti tepi Bhagavato accayena saghe vivāda janeyyu ajjhājīve vā adhipātimokkhe vā.  Svāssa § vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan”ti.  Appamattako so, Ānanda, vivādo yadida-- ajjhājīve vā adhipātimokkhe vā.  Magge vā hi, Ānanda, paipadāya vā saghe vivādo uppajjamāno uppajjeyya; svāssa vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussāna. 

 44. “Chayimāni, Ānanda, vivādamūlāni.  Katamāni cha?  Idhānanda, bhikkhu kodhano hoti upanāhī.  Yo so, Ānanda, bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi (CS:pg.3.34) agāravo (M.104./II,246.) viharati appatisso, saghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti.  Yo so, Ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme… saghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī hoti, so saghe vivāda janeti; yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussāna.  Evarūpañce tumhe, Ānanda, vivādamūla ajjhatta vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, Ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha.  Evarūpañce tumhe, Ānanda, vivādamūla ajjhatta vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha.  Tatra tumhe, Ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyati anavassavāya paipajjeyyātha.  Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahāna hoti, evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyati anavassavo hoti. 

 45. “Puna capara, Ānanda, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī …pe… saho hoti māyāvī …pe… pāpiccho hoti micchādiṭṭhi § …pe… sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppainissaggī.  Yo so, Ānanda, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppainissaggī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti.  Yo so, Ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme… saghe… sikkhāya na paripūrakārī hoti so saghe vivāda janeti; yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussāna.  Evarūpañce tumhe, Ānanda, vivādamūla ajjhatta vā bahiddhā vā samanupasseyyātha.  Tatra tumhe, Ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha.  Evarūpañce tumhe, Ānanda, vivādamūla ajjhatta vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, Ānanda, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyati anavassavāya paipajjeyyātha.  Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahāna (M.104./II,247.) hoti evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyati anavassavo hoti.  Imāni kho, Ānanda, cha vivādamūlāni. 

 46. “Cattārimāni (CS:pg.3.35) Ānanda, adhikaraṇāni.  Katamāni cattāri?  Vivādādhikaraa, anuvādādhikaraa, āpattādhikaraa, kiccādhikaraa-- imāni kho, Ānanda, cattāri adhikaraṇāni.  Satta kho panime, Ānanda, adhikaraasamathā-- uppannuppannāna adhikaraṇāna samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paiññāya kāretabba, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiavatthārako. 

 47. “Kathañcānanda, sammukhāvinayo hoti?  Idhānanda, bhikkhū vivadanti dhammoti vā adhammoti vā vinayoti vā avinayoti vā.  Tehānanda, bhikkhūhi sabbeheva samaggehi sannipatitabba.  Sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā Dhammanetti samanumajjitvā yathā tattha sameti tathā ta adhikaraa vūpasametabba.  Eva kho, Ānanda, sammukhāvinayo hoti; evañca panidhekaccāna adhikaraṇāna vūpasamo hoti yadida-- sammukhāvinayena. 

 48. “Kathañcānanda, yebhuyyasikā hoti?  Te ce, Ānanda, bhikkhū na sakkonti ta adhikaraa tasmi āvāse vūpasametu.  Tehānanda, bhikkhūhi yasmi āvāse bahutarā bhikkhū so āvāso gantabbo.  Tattha sabbeheva samaggehi sannipatitabba.  Sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā.  Dhammanetti samanumajjitvā yathā tattha sameti tathā ta adhikaraa vūpasametabba.  Eva kho, Ānanda, yebhuyyasikā hoti, evañca panidhekaccāna adhikaraṇāna vūpasamo hoti yadida-- yebhuyyasikāya. 

 49.“Kathañcānanda, sativinayo hoti?  Idhānanda, bhikkhū bhikkhu evarūpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā-- ‘saratāyasmā evarūpi § garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā’ti?  So evamāha-- ‘na kho aha, āvuso, sarāmi evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā’ti.  (M.104./II,248.) Tassa kho § , Ānanda, bhikkhuno sativinayo dātabbo.  Eva kho, Ānanda, sativinayo hoti, evañca panidhekaccāna adhikaraṇāna vūpasamo hoti yadida-- sativinayena. 

 50. “Kathañcānanda (CS:pg.3.36) amūḷhavinayo hoti?  Idhānanda, bhikkhū bhikkhu evarūpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā-- ‘saratāyasmā evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā’ti?  (so evamāha-- ‘na kho aha, āvuso, sarāmi evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta  vā’ti.  Tamena so nibbehenta ativeheti-- ‘ighāyasmā sādhukameva jānāhi yadi sarasi evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā’ti.) § So evamāha-- ‘aha kho, āvuso, ummāda pāpui cetaso vipariyāsa.  Tena me ummattakena bahu assāmaaka ajjhāciṇṇa bhāsitaparikkanta § .  Nāha ta sarāmi.  Mūḷhena me eta katan’ti.  Tassa kho § , Ānanda, bhikkhuno amūḷhavinayo dātabbo.  Eva kho, Ānanda amūḷhavinayo hoti, evañca panidhekaccāna adhikaraṇāna vūpasamo hoti yadida-- amūḷhavinayena. 

 51. “Kathañcānanda, paiññātakaraa hoti?  Idhānanda, bhikkhu codito vā acodito vā āpatti sarati, vivarati uttānīkaroti § .  Tena, Ānanda, bhikkhunā vuḍḍhatara bhikkhu § upasakamitvā ekasa cīvara katvā pāde vanditvā ukkuika nisīditvā añjali paggahetvā evamassa vacanīyo-- ‘aha, bhante, itthannāma āpatti āpanno, ta paidesemī’ti.  So evamāha-- ‘passasī’ti?  Āma passāmī’ti.  Āyati savareyyāsī’ti.  (‘savarissāmī’ti.) § Eva kho, Ānanda, paiññātakaraa hoti, evañca panidhekaccāna adhikaraṇāna vūpasamo hoti yadida-- paiññātakaraena. 

(M.104./II,249.)52. “Kathañcānanda tassapāpiyasikā hoti?  Idhānanda, bhikkhu bhikkhu evarūpāya garukāya āpattiyā codeti pārājikena vā pārājikasāmantena vā-- ‘saratāyasmā evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā’ti?  So evamāha-- ‘na kho aha, āvuso, sarāmi evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta (CS:pg.3.37) vā’ti.  Tamena so nibbehenta ativeheti-- ‘ighāyasmā sādhukameva jānāhi yadi sarasi evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā’ti.  So evamāha-- ‘na kho aha, āvuso, sarāmi evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā; sarāmi ca kho aha, āvuso, evarūpi appamattika āpatti āpajjitā’ti.  Tamena so nibbehenta ativeheti-- ‘ighāyasmā sādhukameva jānāhi yadi sarasi evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā’ti?  So evamāha-- ‘imañhi nāmāha, āvuso, appamattika āpatti āpajjitvā apuṭṭho paijānissāmi.  Ki panāha evarūpi garuka āpatti āpajjitvā pārājika vā pārājikasāmanta vā puṭṭho napaijānissāmī’ti?  So evamāha-- ‘imañhi nāma tva, āvuso appamattika āpatti āpajjitvā apuṭṭho napaijānissasi, ki pana tva evarūpi garuka āpatti āpajjitvā pārājika vā pārājikasāmanta vā puṭṭho § paijānissasi?  Ighāyasmā sādhukameva jānāhi yadi sarasi evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā’ti.  So evamāha-- ‘sarāmi kho aha, āvuso, evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā.  Davā me eta vutta, ravā me eta vutta-- nāha ta sarāmi evarūpi garuka āpatti āpajjitā pārājika vā pārājikasāmanta vā’ti.  Eva kho, Ānanda, tassapāpiyasikā hoti, evañca panidhekaccāna adhikaraṇāna vūpasamo hoti yadida-- tassapāpiyasikāya. 

(M.104./II,250.)53. “Kathañcānanda tiavatthārako hoti?  Idhānanda, bhikkhūna bhaṇḍanajātāna kalahajātāna vivādāpannāna viharata bahu assāmaaka ajjhāciṇṇa hoti bhāsitaparikkanta.  Tehānanda, bhikkhūhi sabbeheva samaggehi sannipatitabba.  Sannipatitvā ekatopakkhikāna bhikkhūna byattena § bhikkhunā uṭṭhāyāsanā ekasa cīvara katvā añjali paṇāmetvā sagho ñāpetabbo--

 ‘Suṇātu me, bhante, sagho.  Ida amhāka bhaṇḍanajātāna kalahajātāna vivādāpannāna viharata bahu assāmaaka ajjhāciṇṇa bhāsitaparikkanta (CS:pg.3.38) Yadi saghassa pattakalla, aha yā ceva imesa āyasmantāna āpatti yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantāna atthāya attano ca atthāya, saghamajjhe tiavatthārakena deseyya, hapetvā thullavajja hapetvā gihipaisayuttan’”ti. 

 “Athāparesa ekatopakkhikāna bhikkhūna byattena bhikkhunā uṭṭhāyāsanā ekasa cīvara katvā añjali paṇāmetvā sagho ñāpetabbo--

 ‘Suṇātu me, bhante, sagho.  Ida amhāka bhaṇḍanajātāna kalahajātāna vivādāpannāna viharata bahu assāmaaka ajjhāciṇṇa bhāsitaparikkanta.  Yadi saghassa pattakalla, aha yā ceva imesa āyasmantāna āpatti yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantāna atthāya attano ca atthāya, saghamajjhe tiavatthārakena deseyya, hapetvā thullavajja hapetvā gihipaisayuttan’”ti. 

 “Eva kho, Ānanda, tiavatthārako hoti, evañca panidhekaccāna adhikaraṇāna vūpasamo hoti yadida-- tiavatthārakena. 

 54. “Chayime Ānanda, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattanti.  Katame cha?  Idhānanda, bhikkhuno metta kāyakamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Puna capara, Ānanda, bhikkhuno metta vacīkamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Puna capara, Ānanda, bhikkhuno metta manokamma paccupaṭṭhita hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao (M.104./II,251.) sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Puna capara, Ānanda, bhikkhu-- ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi-- apaivibhattabhogī hoti, sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraabhogī.  Ayampi dhammo (CS:pg.3.39) sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Puna capara, Ānanda, bhikkhu-- yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisavattanikāni tathārūpesu sīlesu-- sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati. 

 “Puna capara, Ānanda, bhikkhu-- yāya diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayā tathārūpāya diṭṭhiyā-- diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca.  Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakarao garukarao sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattati.  Ime kho, Ānanda, cha sāraṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā sagahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya savattanti. 

 “Ime ce tumhe, Ānanda, cha sāraṇīye dhamme samādāya vatteyyātha, passatha no tumhe, Ānanda, ta vacanapatha au vā thūla vā ya tumhe nādhivāseyyāthā”ti?  “No heta, bhante”.  “Tasmātihānanda ime cha sāraṇīye dhamme samādāya vattatha.  Ta vo bhavissati dīgharatta hitāya sukhāyā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Sāmagāmasutta niṭṭhita catuttha. 

(M.105./II,252.)

 

 (M.105.)5. Sunakkhattasutta善星經

u No.757.《佛說身毛喜堅經》(T17.591.)

 55. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Vesāliya viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāya.  Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi (CS:pg.3.40) Bhagavato santike aññā byākatā hoti-- “‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāmā”ti.  Assosi kho Sunakkhatto Licchaviputto-- “Sambahulehi kira bhikkhūhi Bhagavato santike aññā byākatā hoti-- ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāmā”ti.  Atha kho Sunakkhatto Licchaviputto yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Sunakkhatto Licchaviputto Bhagavanta etadavoca--“Suta meta, bhante-- ‘sambahulehi kira bhikkhūhi Bhagavato santike aññā byākatā-- khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāmā”ti.  “Ye te, bhante, bhikkhū Bhagavato santike añña byākasu-- ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāmā”ti, kacci te, bhante, bhikkhū sammadeva añña byākasu udāhu santetthekacce bhikkhū adhimānena añña byākasūti? 

 56. “Ye te, Sunakkhatta, bhikkhū mama santike añña byākasu-- ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāmā”ti “Santetthekacce bhikkhū sammadeva añña byākasu, santi panidhekacce bhikkhū adhimānenapi § añña byākasu.  Tatra, Sunakkhatta, ye te bhikkhū sammadeva añña byākasu tesa ta tatheva hoti; ye pana te bhikkhū adhimānena añña byākasu tatra, Sunakkhatta, Tathāgatassa eva hoti-- ‘dhamma nesa desessan’ti § .  Evañcettha, Sunakkhatta, Tathāgatassa hoti-- ‘dhamma nesa desessan’ti.  Atha ca panidhekacce moghapurisā pañha abhisakharitvā abhisakharitvā Tathāgata upasakamitvā pucchanti.  Tatra, Sunakkhatta, (M.105./II,253.) yampi Tathāgatassa eva hoti-- ‘dhamma nesa desessan’ti tassapi hoti aññathattan”ti.  “Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, ya Bhagavā dhamma deseyya.  Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.  “Tena hi, Sunakkhatta suṇāhi, sādhuka manasi karohi bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho Sunakkhatto Licchaviputto Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 57. “Pañca (CS:pg.3.41) kho ime, Sunakkhatta, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā-- ime kho, Sunakkhatta, pañca kāmaguṇā. 

 58. hāna kho paneta, Sunakkhatta, vijjati ya idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa.  Lokāmisādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisa bhajati, tena ca vitti āpajjati; āneñjapaisayuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sota odahati, na aññā citta upaṭṭhāpeti § , na ca ta purisa bhajati, na ca tena vitti āpajjati.  Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso sakamhā gāmā vā nigamā vā ciravippavuttho assa.  So aññatara purisa passeyya tamhā gāmā vā nigamā vā acirapakkanta.  So ta purisa tassa gāmassa vā nigamassa vā khematañca subhikkhatañca  appābādhatañca puccheyya; tassa so puriso tassa gāmassa vā nigamassa vā khematañca subhikkhatañca (M.105./II,254.) appābādhatañca saseyya.  Ta ki maññasi, Sunakkhatta, api nu so puriso tassa purisassa sussūseyya, sota odaheyya, aññā citta upaṭṭhāpeyya, tañca purisa bhajeyya, tena ca vitti āpajjeyyā”ti?  “Eva, bhante”.  “Evameva kho, Sunakkhatta, hānameta vijjati ya idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa.  Lokāmisādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisa bhajati, tena ca vitti āpajjati; āneñjapaisayuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sota odahati, na aññā citta upaṭṭhāpeti, na ca ta purisa bhajati, na ca tena vitti āpajjati.  So evamassa veditabbo-- ‘āneñjasayojanena hi kho visayutto

§ lokāmisādhimutto purisapuggalo’”ti. 

 59.hāna (CS:pg.3.42) kho paneta, Sunakkhatta, vijjati ya idhekacco purisapuggalo āneñjādhimutto assa.  Āneñjādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisa bhajati, tena ca vitti āpajjati; lokāmisapaisayuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sota odahati, na aññā citta upaṭṭhāpeti, na ca ta purisa bhajati, na ca tena vitti āpajjati.  Seyyathāpi, Sunakkhatta, paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritattāya; evameva kho, Sunakkhatta, āneñjādhimuttassa purisapuggalassa ye lokāmisasayojane se pavutte.  So evamassa veditabbo-- ‘lokāmisasayojanena hi kho visayutto āneñjādhimutto purisapuggalo’”ti. 

 60. hāna kho paneta, Sunakkhatta, vijjati ya idhekacco purisapuggalo ākiñcaññāyatanādhimutto assa.  Ākiñcaññāyatanādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisa bhajati, tena ca vitti (M.105./II,255.) āpajjati āneñjapaisayuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sota odahati, na aññā citta upaṭṭhāpeti na ca ta purisa bhajati, na ca tena vitti āpajjati.  Seyyathāpi, Sunakkhatta, puthusilā dvedhābhinnā appaisandhikā hoti; evameva kho, Sunakkhatta, ākiñcaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye āneñjasayojane se bhinne.  So evamassa veditabbo-- ‘āneñjasayojanena hi kho visayutto ākiñcaññāyatanādhimutto purisapuggalo’”ti. 

 61. hāna kho paneta, Sunakkhatta, vijjati ya idhekacco purisapuggalo nevasaññānāsaññāyatanādhimutto assa.  Nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisa bhajati, tena ca vitti āpajjati; ākiñcaññāyatanapaisayuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sota odahati, na aññā citta upaṭṭhāpeti, na ca ta purisa bhajati, na ca tena vitti āpajjati.  Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso manuññabhojana bhuttāvī chaḍḍeyya § .  Ta ki maññasi, Sunakkhatta, api (CS:pg.3.43) nu tassa purisassa tasmi bhatte § puna bhottukamyatā assā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Aduñhi, bhante, bhatta § paikūlasammatan”ti.  “Evameva kho, Sunakkhatta, nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye ākiñcaññāyatanasayojane se vante.  So evamassa veditabbo-- ‘ākiñcaññāyatanasayojanena hi kho visayutto nevasaññānāsaññāyatanādhimutto purisapuggalo’ti. 

 62. hāna kho paneta, Sunakkhatta, vijjati ya idhekacco purisapuggalo sammā nibbānādhimutto assa.  Sammā nibbānādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisa bhajati, tena ca vitti āpajjati; nevasaññānāsaññāyatanapaisayuttāya ca pana kathāya (M.105./II,256.) kacchamānāya na sussūsati, na sota odahati, na aññā citta upaṭṭhāpeti, na ca ta purisa bhajati, na ca tena vitti āpajjati.  Seyyathāpi, Sunakkhatta, tālo matthakacchinno abhabbo puna viruhiyā; evameva kho, Sunakkhatta, sammā nibbānādhimuttassa purisapuggalassa ye nevasaññānāsaññāyatanasayojane se ucchinnamūle tālāvatthukate anabhāvakate § āyati anuppādadhamme.  So evamassa veditabbo-- ‘nevasaññānāsaññāyatanasayojanena hi kho visayutto sammā nibbānādhimutto purisapuggalo’”ti. 

 63. hāna kho paneta, Sunakkhatta, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno evamassa-- ‘tahā kho salla samaena vutta, avijjāvisadoso, chandarāgabyāpādena ruppati.  Ta me tahāsalla pahīna, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti.  Evamāni § assa atatha samāna § .  So yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyuñjeyya; asappāya cakkhunā rūpadassana anuyuñjeyya, asappāya sotena sadda anuyuñjeyya, asappāya ghānena gandha anuyuñjeyya, asappāya jivhāya rasa anuyuñjeyya, asappāya kāyena phoṭṭhabba anuyuñjeyya (CS:pg.3.44) asappāya manasā dhamma anuyuñjeyya.  Tassa asappāya cakkhunā rūpadassana anuyuttassa, asappāya sotena sadda anuyuttassa, asappāya ghānena gandha anuyuttassa, asappāya jivhāya rasa anuyuttassa, asappāya kāyena phoṭṭhabba anuyuttassa, asappāya manasā dhamma anuyuttassa rāgo citta anuddhaseyya.  So rāgānuddhasitena cittena maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkha. 

 “Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena.  Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakka sallakatta upaṭṭhāpeyyu.  Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaamukha parikanteyya.  Satthena vaamukha parikantitvā esaniyā salla eseyya.  Esaniyā salla esitvā (M.105./II,257.) salla abbuheyya, apaneyya visadosa sa-upādisesa.  Sa-upādisesoti § jānamāno so eva vadeyya-- ‘ambho purisa, ubbhata kho te salla, apanīto visadoso sa-upādiseso § .  Analañca te antarāyāya.  Sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vao assāvī assa.  Kālena kālañca vaa dhoveyyāsi, kālena kāla vaamukha ālimpeyyāsi, mā te na kālena kāla vaa dhovato na kālena kāla vaamukha ālimpato pubbalohita vaamukha pariyonandhi.  Mā ca vātātape cāritta anuyuñji, mā te vātātape cāritta anuyuttassa rajosūka vaamukha anuddhasesi.  Vaṇānurakkhī ca, ambho purisa, vihareyyāsi vaasāropī’ti § .  Tassa evamassa-- ‘ubbhata kho me salla, apanīto visadoso anupādiseso.  Analañca me antarāyāyā’ti.  So asappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyya.  Tassa asappāyāni bhojanāni bhuñjato vao assāvī assa.  Na ca kālena kāla vaa dhoveyya, na ca kālena kāla vaamukha ālimpeyya.  Tassa na kālena kāla vaa dhovato, na kālena kāla vaamukha ālimpato pubbalohita vaamukha pariyonandheyya.  Vātātape ca cāritta anuyuñjeyya.  Tassa vātātape cāritta anuyuttassa rajosūka vaamukha (CS:pg.3.45) anuddhaseyya.  Na ca vaṇānurakkhī vihareyya na vaasāropī.  Tassa imissā ca asappāyakiriyāya, asuci visadoso apanīto sa-upādiseso tadubhayena vao puthutta gaccheyya.  So puthutta gatena vaena maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkha. 

 “Evameva kho, Sunakkhatta, hānameta vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno evamassa-- ‘tahā kho salla samaena vutta, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati.  Ta me tahāsalla pahīna, (M.105./II,258.) apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti.  Evamāni assa atatha samāna.  So yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyuñjeyya, asappāya cakkhunā rūpadassana anuyuñjeyya, asappāya sotena sadda anuyuñjeyya, asappāya ghānena gandha anuyuñjeyya, asappāya jivhāya rasa anuyuñjeyya, asappāya kāyena phoṭṭhabba anuyuñjeyya, asappāya manasā dhamma anuyuñjeyya.  Tassa asappāya cakkhunā rūpadassana anuyuttassa, asappāya sotena sadda anuyuttassa, asappāya ghānena gandha anuyuttassa, asappāya jivhāya rasa anuyuttassa, asappāya kāyena phoṭṭhabba anuyuttassa, asappāya manasā dhamma anuyuttassa rāgo citta anuddhaseyya.  So rāgānuddhasitena cittena maraa vā nigaccheyya maraamatta vā dukkha.  Maraañheta, Sunakkhatta, ariyassa vinaye yo sikkha paccakkhāya hīnāyāvattati; maraamattañheta, Sunakkhatta, dukkha ya aññatara sakiliṭṭha āpatti āpajjati. 

 64. hāna kho paneta, Sunakkhatta, vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno evamassa-- ‘tahā kho salla samaena vutta, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati.  Ta me tahāsalla pahīna, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti.  Sammā nibbānādhimuttasseva sato so yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyuñjeyya, asappāya cakkhunā rūpadassana nānuyuñjeyya, asappāya sotena sadda nānuyuñjeyya, asappāya ghānena gandha nānuyuñjeyya, asappāya jivhāya rasa nānuyuñjeyya, asappāya kāyena phoṭṭhabba nānuyuñjeyya, asappāya manasā dhamma nānuyuñjeyya.  Tassa asappāya cakkhunā rūpadassana nānuyuttassa, asappāya sotena sadda nānuyuttassa, asappāya ghānena gandha nānuyuttassa, asappāya jivhāya rasa nānuyuttassa, asappāya (CS:pg.3.46) kāyena phoṭṭhabba nānuyuttassa, asappāya manasā dhamma nānuyuttassa rāgo citta nānuddhaseyya.  So na (M.105./II,259.)rāgānuddhasitena cittena neva maraa vā nigaccheyya na maraamatta vā dukkha. 

 “Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena.  Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakka sallakatta upaṭṭhāpeyyu.  Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaamukha parikanteyya.  Satthena vaamukha parikantitvā esaniyā salla eseyya.  Esaniyā salla esitvā salla abbuheyya, apaneyya visadosa anupādisesa.  Anupādisesoti jānamāno so eva vadeyya-- ‘ambho purisa, ubbhata kho te salla, apanīto visadoso anupādiseso.  Analañca te antarāyāya.  Sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vao assāvī assa.  Kālena kālañca vaa dhoveyyāsi, kālena kāla vaamukha ālimpeyyāsi.  Mā te na kālena kāla vaa dhovato na kālena kāla vaamukha ālimpato pubbalohita vaamukha pariyonandhi.  Mā ca vātātape cāritta anuyuñji, mā te vātātape cāritta anuyuttassa rajosūka vaamukha anuddhasesi Vaṇānurakkhī ca, ambho purisa, vihareyyāsi vaasāropī’ti.  Tassa evamassa-- ‘ubbhata kho me salla, apanīto visadoso anupādiseso.  Analañca me antarāyāyā’ti.  So sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyya.  Tassa sappāyāni bhojanāni bhuñjato vao na assāvī assa.  Kālena kālañca vaa dhoveyya, kālena kāla vaamukha ālimpeyya.  Tassa kālena kāla vaa dhovato kālena kāla vaamukha ālimpato na pubbalohita vaamukha pariyonandheyya.  Na ca vātātape cāritta anuyuñjeyya.  Tassa vātātape cāritta ananuyuttassa rajosūka vaamukha nānuddhaseyya.  Vaṇānurakkhī ca vihareyya vaasāropī.  Tassa imissā ca sappāyakiriyāya asu ca § visadoso apanīto anupādiseso tadubhayena vao viruheyya.  So ruhena vaena sañchavinā neva maraa vā nigaccheyya na maraamatta vā dukkha. 

 “Evameva (CS:pg.3.47) kho, Sunakkhatta, hānameta vijjati ya idhekaccassa bhikkhuno evamassa-- ‘tahā kho salla samaena vutta, (M.105./II,260.) avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati.  Ta me tahāsalla pahīna, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti.  Sammā nibbānādhimuttasseva sato so yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyuñjeyya, asappāya cakkhunā rūpadassana nānuyuñjeyya, asappāya sotena sadda nānuyuñjeyya, asappāya ghānena gandha nānuyuñjeyya, asappāya jivhāya rasa nānuyuñjeyya, asappāya kāyena phoṭṭhabba nānuyuñjeyya, asappāya manasā dhamma nānuyuñjeyya.  Tassa asappāya cakkhunā rūpadassana nānuyuttassa, asappāya sotena sadda nānuyuttassa, asappāya ghānena gandha nānuyuttassa, asappāya jivhāya rasa nānuyuttassa, asappāya kāyena phoṭṭhabba nānuyuttassa, asappāya manasā dhamma nānuyuttassa, rāgo citta nānuddhaseyya.  So na rāgānuddhasitena cittena neva maraa vā nigaccheyya na maraamatta vā dukkha. 

 65. “Upamā kho me aya, Sunakkhatta, katā atthassa viññāpanāya.  Ayayevettha attho-- vaoti kho, Sunakkhatta, channeta ajjhattikāna āyatanāna adhivacana; visadosoti kho, Sunakkhatta, avijjāyeta adhivacana; sallanti kho, Sunakkhatta, tahāyeta adhivacana; esanīti kho, Sunakkhatta, satiyāyeta adhivacana; satthanti kho, Sunakkhatta, ariyāyeta paññāya adhivacana; bhisakko sallakattoti kho, Sunakkhatta, Tathāgatasseta adhivacana arahato sammāsambuddhassa. 

 “So vata, Sunakkhatta, bhikkhu chasu phassāyatanesu savutakārī ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti-- iti viditvā nirupadhi upadhisakhaye vimutto upadhismi vā kāya upasaharissati citta vā uppādessatīti-- neta hāna vijjati.  Seyyathāpi, Sunakkhatta, āpānīyakaso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; so ca kho visena sasaṭṭho.  Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaikūlo.  Ta ki maññasi, Sunakkhatta, api nu so puriso amu āpānīyakasa piveyya ya jaññā-- ‘imāha pivitvā maraa vā nigacchāmi maraamatta vā dukkhan’”ti?  “No heta, bhante”.  (M.105./II,261.) “Evameva kho, Sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu savutakārī ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti-- iti viditvā nirupadhi upadhisakhaye vimutto (CS:pg.3.48) upadhismi vā kāya upasaharissati citta vā uppādessatīti-- neta hāna vijjati.  Seyyathāpi, Sunakkhatta, āsīviso § ghoraviso.  Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaikūlo.  Ta ki maññasi, Sunakkhatta, api nu so puriso amussa āsīvisassa ghoravisassa hattha vā aguṭṭha vā dajjā § ya jaññā-- ‘imināha daṭṭho maraa vā nigacchāmi maraamatta vā dukkhan’”ti?  “No heta, bhante”.  “Evameva kho, Sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu savutakārī ‘upadhi dukkhassa mūlan’ti-- iti viditvā nirupadhi upadhisakhaye vimutto upadhismi vā kāya upasaharissati citta vā uppādessatīti-- neta hāna vijjatī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano Sunakkhatto Licchaviputto Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Sunakkhattasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

 (M.106.)6. Āneñjasappāyasutta不動利益經

u《中阿含75經》淨不動道經(T1.542.)

 66. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kurūsu viharati Kammāsadhamma nāma Kurūna nigamo.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Aniccā, bhikkhave, kāmā tucchā musā mosadhammā.  Māyākatame ta, bhikkhave, bālalāpana.  Ye ca diṭṭhadhammikā  kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā (M.106./II,262.) kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā-- ubhayameta māradheyya, mārassesa § visayo, mārassesa nivāpo, mārassesa gocaro.  Etthete pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi savattanti.  Teva ariyasāvakassa idhamanusikkhato antarāyāya sambhavanti.  Tatra, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā-- ubhayameta māradheyya, mārassesa visayo, mārassesa nivāpo, mārassesa gocaro.  Etthete (CS:pg.3.49) pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi savattanti, teva ariyasāvakassa idhamanusikkhato antarāyāya sambhavanti.  Yanūnāha vipulena mahaggatena cetasā vihareyya abhibhuyya loka adhiṭṭhāya manasā.  Vipulena hi me mahaggatena cetasā viharato abhibhuyya loka adhiṭṭhāya manasā ye pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi te na bhavissanti.  Tesa pahānā aparittañca me citta bhavissati appamāṇa subhāvitan’ti.  Tassa evapaipannassa tabbahulavihārino āyatane citta pasīdati.  Sampasāde sati etarahi vā āneñja samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā para maraṇā.  hānameta vijjati ya tasavattanika viññāṇa assa āneñjūpaga.  Aya, bhikkhave, pahamā āneñjasappāyā paipadā akkhāyati”. 

 67. “Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā yā ca samparāyikā kāmasaññā; ya kiñci rūpa (sabba rūpa) § cattāri ca mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtāna upādāyarūpan’ti.  Tassa evapaipannassa tabbahulavihārino āyatane citta pasīdati.  Sampasāde sati etarahi vā āneñja samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā para maraṇā.  hānameta vijjati ya tasavattanika viññāṇa assa āneñjūpaga.  Aya, bhikkhave, dutiyā āneñjasappāyā paipadā akkhāyati. 

(M.106./II,263.) “Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā-- ubhayameta anicca.  Yadanicca ta nāla abhinanditu, nāla abhivaditu, nāla ajjhositun’ti.  Tassa evapaipannassa tabbahulavihārino āyatane citta pasīdati.  Sampasāde sati etarahi vā āneñja samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā para maraṇā.  hānameta vijjati ya tasavattanika viññāṇa assa āneñjūpaga.  Aya, bhikkhave, tatiyā āneñjasappāyā paipadā akkhāyati. 

 68. “Puna (CS:pg.3.50) capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā; yā ca āneñjasaññā-- sabbā saññā.  Yatthetā aparisesā nirujjhanti eta santa eta paṇīta-- yadida ākiñcaññāyatanan’ti.  Tassa evapaipannassa tabbahulavihārino āyatane citta pasīdati.  Sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatana samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā para maraṇā.  hānameta vijjati ya tasavattanika viññāṇa assa ākiñcaññāyatanūpaga.  Aya, bhikkhave, pahamā ākiñcaññāyatanasappāyā paipadā akkhāyati. 

 69.“Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paisañcikkhati-- ‘suññamida attena vā attaniyena vā’ti.  Tassa evapaipannassa tabbahulavihārino āyatane citta pasīdati.  Sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatana samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā para maraṇā.  hānameta vijjati ya tasavattanika viññāṇa assa ākiñcaññāyatanūpaga.  Aya, bhikkhave, dutiyā ākiñcaññāyatanasappāyā paipadā akkhāyati. 

 70. “Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘nāha kvacani § kassaci kiñcanatasmi § , na ca (M.106./II,264.) mama kvacani kismiñci kiñcana natthī’ti.  Tassa evapaipannassa tabbahulavihārino āyatane citta pasīdati.  Sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatana samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā para maraṇā.  hānameta vijjati ya tasavattanika viññāṇa assa ākiñcaññāyatanūpaga.  Aya, bhikkhave, tatiyā ākiñcaññāyatanasappāyā paipadā akkhāyati. 

 “Puna capara, bhikkhave, ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā (CS:pg.3.51) yā ca āneñjasaññā, yā ca ākiñcaññāyatanasaññā-- sabbā saññā.  Yatthetā aparisesā nirujjhanti eta santa eta paṇīta-- yadida nevasaññānāsaññāyatanan’ti.  Tassa evapaipannassa tabbahulavihārino āyatane citta pasīdati.  Sampasāde sati etarahi vā nevasaññānāsaññāyatana samāpajjati paññāya vā adhimuccati kāyassa bhedā para maraṇā.  hānameta vijjati ya tasavattanika viññāṇa assa nevasaññānāsaññāyatanūpaga.  Aya, bhikkhave, nevasaññānāsaññāyatanasappāyā paipadā akkhāyatī”ti. 

 71. Eva vutte, āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“Idha, bhante, bhikkhu eva paipanno hoti-- ‘no cassa, no ca me siyā; na bhavissati, na me bhavissati; yadatthi ya, bhūta-- ta pajahāmī’ti.  Eva upekkha pailabhati.  Parinibbāyeyya nu kho so, bhante, bhikkhu na vā parinibbāyeyyā”ti?  “Apetthekacco, Ānanda, bhikkhu parinibbāyeyya, apetthekacco bhikkhu na parinibbāyeyyā”ti.  “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yenapetthekacco bhikkhu parinibbāyeyya, apetthekacco bhikkhu na parinibbāyeyyā”ti?  “Idhānanda, bhikkhu eva paipanno hoti-- ‘no cassa, no ca me siyā; na bhavissati, na me bhavissati; yadatthi, (M.106./II,265.) ya bhūta-- ta pajahāmī’ti.  Eva upekkha pailabhati.  So ta upekkha abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta upekkha abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissita hoti viññāṇa tadupādāna.  Sa-upādāno, Ānanda, bhikkhu na parinibbāyatī”ti.  “Kaha pana so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatī”ti?  “Nevasaññānāsaññāyatana, Ānandā”ti.  “Upādānaseṭṭha kira so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatī”ti?  “Upādānaseṭṭhañhi so, Ānanda, bhikkhu upādiyamāno upādiyati.  Upādānaseṭṭhañheta, Ānanda, yadida-- nevasaññānāsaññāyatana”. 

 72. “Idhānanda, bhikkhu eva paipanno hoti-- ‘no cassa, no ca me siyā; na bhavissati, na me bhavissati; yadatthi, ya bhūta-- ta pajahāmī’ti.  Eva upekkha pailabhati.  So ta upekkha nābhinandati, nābhivadati, na ajjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta upekkha anabhinandato anabhivadato anajjhosāya (CS:pg.3.52) tiṭṭhato na tannissita hoti viññāṇa na tadupādāna.  Anupādāno, Ānanda, bhikkhu parinibbāyatī”ti. 

 73. “Acchariya, bhante, abbhuta, bhante!  Nissāya nissāya kira no, bhante, Bhagavatā oghassa nittharaṇā akkhātā.  Katamo pana, bhante, ariyo vimokkho”ti?  “Idhānanda, bhikkhu ariyasāvako iti paisañcikkhati-- ‘ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā; yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā; ye ca diṭṭhadhammikā rūpā, ye ca samparāyikā rūpā; yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā; yā ca āneñjasaññā, yā ca ākiñcaññāyatanasaññā yā ca nevasaññānāsaññāyatanasaññā-- esa sakkāyo yāvatā sakkāyo.  Eta amata yadida anupādā cittassa vimokkho.  Iti, kho, Ānanda, desitā mayā āneñjasappāyā paipadā, desitā ākiñcaññāyatanasappāyā paipadā, desitā nevasaññānāsaññāyatanasappāyā paipadā, desitā nissāya nissāya oghassa nittharaṇā, desito ariyo vimokkho.  Ya kho, Ānanda, satthārā karaṇīya sāvakāna hitesinā anukampakena anukampa upādāya, (M.106./II,266.) kata vo ta mayā.  Etāni, Ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni.  Jhāyathānanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaisārino ahuvattha.  Aya vo amhāka anusāsanī’”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Āneñjasappāyasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

(M.107./III,1.)

 

 (M.107.)7. Gaakamoggallānasutta算數家目犍連經

u《中阿含144經》算數目犍連經(T1.652.)No70.《數經》(T1.875.)

 74. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde.  Atha kho Gaakamoggallāno § brāhmao yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha (CS:pg.3.53) sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Gaakamoggallāno brāhmao Bhagavanta etadavoca--

 “Seyyathāpi, bho Gotama, imassa Migāramātupāsādassa dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaipadā yadida-- yāva pacchimasopānakaevarā: imesampi hi, bho Gotama, brāhmaṇāna dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaipadā yadida-- ajjhene: imesampi hi, bho Gotama, issāsāna dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaipadā yadida-- issatthe § .  Amhākampi hi, bho Gotama, gaakāna gaanājīvāna dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaipadā yadida-- sakhāne.  Mayañhi, bho Gotama, antevāsi labhitvā pahama eva gaṇāpema-- ‘eka ekaka, dve dukā, tīṇi tikā, cattāri catukkā, pañca pañcakā, cha chakkā, satta sattakā, aṭṭha aṭṭhakā, nava navakā, dasa dasakā’ti; satampi maya, bho Gotama, gaṇāpema, bhiyyopi gaṇāpema.  Sakkā nu kho, bho Gotama, imasmimpi dhammavinaye evameva anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaipadā paññapetun”ti? 

(M.107./III,2.)75. “Sakkā brāhmaa, imasmimpi dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaipadā paññapetu.  Seyyathāpi, brāhmaa, dakkho assadammako bhadda assājānīya labhitvā pahameneva mukhādhāne kāraa kāreti, atha uttari kāraa kāreti; evameva kho, brāhmaa, Tathāgato purisadamma labhitvā pahama eva vineti-- ‘ehi tva, bhikkhu, sīlavā hohi, pātimokkhasavarasavuto viharāhi ācāragocarasampanno aumattesu Vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesū’”ti. 

 “Yato kho, brāhmaa, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasavarasavuto viharati ācāragocarasampanno aumattesu Vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, tamena Tathāgato uttari vineti-- ‘ehi tva, bhikkhu, indriyesu guttadvāro hohi, cakkhunā rūpa disvā mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjāhi; rakkhāhi cakkhundriya, cakkhundriye savara (CS:pg.3.54) āpajjāhi.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī.  Yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu tassa savarāya paipajjāhi; rakkhāhi manindriya, manindriye savara āpajjāhī’”ti. 

 “Yato kho, brāhmaa, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, tamena Tathāgato uttari vineti-- ‘ehi tva, bhikkhu, bhojane mattaññū hohi.  Paisakhā yoniso āhāra āhāreyyāsi-- neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa hitiyā yāpanāya vihisūparatiyā brahmacariyānuggahāya-- iti purāṇañca vedana paihakhāmi, navañca vedana na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’”ti. 

 “Yato kho, (M.107./III,3.) brāhmaa bhikkhu bhojane mattaññū hoti, tamena Tathāgato uttari vineti-- ‘ehi tva, bhikkhu, jāgariya anuyutto viharāhi, divasa cakamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodhehi, rattiyā pahama yāma cakamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodhehi, rattiyā majjhima yāma dakkhiena passena sīhaseyya kappeyyāsi pāde pāda accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasañña manasikaritvā, rattiyā pacchima yāma paccuṭṭhāya cakamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodhehī’”ti. 

 “Yato kho, brāhmaa, bhikkhu jāgariya anuyutto hoti, tamena Tathāgato uttari vineti-- ‘ehi tva, bhikkhu, satisampajaññena samannāgato hohi, abhikkante paikkante sampajānakārī ālokite vilokite sampajānakārī, samiñjite pasārite sampajānakārī, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī uccārapassāvakamme sampajānakārī, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī’”ti. 

 “Yato kho, brāhmaa, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti, tamena Tathāgato uttari vineti-- ‘ehi tva, bhikkhu, vivitta senāsana bhajāhi (CS:pg.3.55) arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñjan’ti.  So vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanappattha abbhokāsa palālapuñja.  So pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto nisīdati pallaka ābhujitvā, uju kāya paidhāya, parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So abhijjha loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya citta parisodheti; byāpādapadosa pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā citta parisodheti; thinamiddha § pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā citta parisodheti; uddhaccakukkucca pahāya anuddhato viharati ajjhatta vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā citta parisodheti; vicikiccha pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathakathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya citta parisodheti. 

(M.107./III,4.)76. “So ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati.  Pītiyā ca virāgā… tatiya jhāna upasampajja viharati.  Sukhassa ca pahānā… catuttha jhāna upasampajja viharati. 

 “Ye kho te, brāhmaa, bhikkhū sekkhā § apattamānasā anuttara yogakkhema patthayamānā viharanti tesu me aya evarūpī anusāsanī hoti.  Ye pana te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasayojanā sammadaññā vimuttā tesa ime dhammā diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva savattanti, satisampajaññāya cā”ti. 

 Eva vutte, Gaakamoggallāno brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Ki nu kho bhoto Gotamassa sāvakā bhotā Gotamena eva ovadīyamānā eva anusāsīyamānā sabbe accanta niṭṭha nibbāna ārādhenti udāhu ekacce nārādhentī”ti?  “Appekacce kho, brāhmaa, mama sāvakā mayā (CS:pg.3.56) eva ovadīyamānā eva anusāsīyamānā accanta niṭṭha nibbāna ārādhenti, ekacce nārādhentī”ti. 

 “Ko nu kho, bho Gotama, hetu ko paccayo ya tiṭṭhateva nibbāna, tiṭṭhati nibbānagāmī maggo, tiṭṭhati bhava Gotamo samādapetā; atha ca pana bhoto Gotamassa sāvakā bhotā Gotamena eva ovadīyamānā eva anusāsīyamānā appekacce accanta niṭṭha nibbāna ārādhenti, ekacce nārādhentī”ti? 

 77. “Tena hi, brāhmaa, tayevettha paipucchissāmi.  Yathā te khameyya tathā na byākareyyāsi.  Ta ki (M.107./III,5.) maññasi brāhmaa, kusalo tva Rājagahagāmissa maggassā”ti?  “Eva, bho, kusalo aha Rājagahagāmissa maggassā”ti.  “Ta ki maññasi, brāhmaa, idha puriso āgaccheyya Rājagaha gantukāmo.  So ta upasakamitvā eva vadeyya-- ‘icchāmaha, bhante, Rājagaha gantu; tassa me Rājagahassa magga upadisā’ti.  Tamena tva eva vadeyyāsi-- ‘ehambho § purisa, aya maggo Rājagaha gacchati.  Tena muhutta gaccha, tena muhutta gantvā dakkhissasi amuka nāma gāma, tena muhutta gaccha, tena muhutta gantvā dakkhissasi amuka nāma nigama; tena muhutta gaccha, tena muhutta gantvā dakkhissasi Rājagahassa ārāmarāmaeyyaka vanarāmaeyyaka bhūmirāmaeyyaka pokkharaṇīrāmaeyyakan’ti.  So tayā eva ovadīyamāno eva anusāsīyamāno ummagga gahetvā pacchāmukho gaccheyya.  Atha dutiyo puriso āgaccheyya Rājagaha gantukāmo.  So ta upasakamitvā eva vadeyya-- ‘icchāmaha, bhante, Rājagaha gantu; tassa me Rājagahassa magga upadisā’ti.  Tamena tva eva vadeyyāsi-- ‘ehambho purisa, aya maggo Rājagaha gacchati.  Tena muhutta gaccha, tena muhutta gantvā dakkhissasi amuka nāma gāma; tena muhutta gaccha, tena muhutta gantvā dakkhissasi amuka nāma nigama; tena muhutta gaccha, tena muhutta gantvā dakkhissasi Rājagahassa ārāmarāmaeyyaka vanarāmaeyyaka bhūmirāmaeyyaka pokkharaṇīrāmaeyyakan’ti.  So tayā eva ovadīyamāno eva anusāsīyamāno sotthinā Rājagaha gaccheyya.  Ko nu kho, brāhmaa, hetu ko paccayo ya tiṭṭhateva Rājagaha (CS:pg.3.57) tiṭṭhati Rājagahagāmī maggo, tiṭṭhasi tva samādapetā; atha ca pana tayā eva ovadīyamāno eva anusāsīyamāno eko puriso ummagga gahetvā pacchāmukho gaccheyya, eko sotthinā Rājagaha gaccheyyā”ti?  (M.107./III,6.) “Ettha kyāha, bho Gotama, karomi?  Maggakkhāyīha, bho Gotamā”ti. 

 “Evameva kho, brāhmaa, tiṭṭhateva nibbāna, tiṭṭhati nibbānagāmī maggo, tiṭṭhāmaha samādapetā; atha ca pana mama sāvakā mayā eva ovadīyamānā eva anusāsīyamānā appekacce accanta niṭṭha nibbāna ārādhenti, ekacce nārādhenti.  Ettha kyāha, brāhmaa, karomi?  Maggakkhāyīha, brāhmaa, Tathāgato”ti. 

 78. Eva vutte, Gaakamoggallāno brāhmao Bhagavanta etadavoca--“Yeme, bho Gotama, puggalā assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā sahā māyāvino ketabino § uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno jāgariya ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā § sāthalikā okkamane pubbagamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eamūgā, na tehi bhava Gotamo saddhi savasati”. 

 “Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriya pabbajitā asahā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariya anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā nabāhulikā nasāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbagamā āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneamūgā, tehi bhava Gotamo saddhi savasati. 

 “Seyyathāpi bho Gotama, ye keci mūlagandhā, kālānusāri tesa aggamakkhāyati; ye keci sāragandhā, lohitacandana tesa aggamakkhāyati; ye keci pupphagandhā, (M.107./III,7.) vassika tesa aggamakkhāyati; evameva bhoto Gotamassa ovādo paramajjadhammesu. 

 “Abhikkanta (CS:pg.3.58) bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Gaakamoggallānasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

 (M.108.)8. Gopakamoggallānasutta瞿默目犍連經

u《中阿含145經》瞿默目犍連經(T1.653.)

 79.Eva me suta--Eka samaya āyasmā Ānando Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe aciraparinibbute Bhagavati.  Tena kho pana samayena rājā Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Rājagaha paisakhārāpeti rañño pajjotassa āsakamāno.  Atha kho āyasmā Ānando pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Rājagaha piṇḍāya pāvisi.  Atha kho āyasmato Ānandassa etadahosi--“Atippago kho tāva Rājagahe piṇḍāya caritu.  Yanūnāha yena Gopakamoggallānassa brāhmaassa kammanto, yena gopakamoggallāno brāhmao tenupasakameyyan”ti. 

 Atha kho āyasmā Ānando yena Gopakamoggallānassa brāhmaassa kammanto, yena Gopakamoggallāno brāhmao tenupasakami.  Addasā kho Gopakamoggallāno brāhmao āyasmanta Ānanda dūratova āgacchanta.  Disvāna āyasmanta Ānanda etadavoca--“Etu kho bhava Ānando.  Svāgata bhoto Ānandassa.  Cirassa kho bhava Ānando ima pariyāyamakāsi yadida idhāgamanāya.  Nisīdatu bhava Ānando, idamāsana paññattan”ti.  Nisīdi kho āyasmā Ānando paññatte āsane.  Gopakamoggallānopi (M.108./III,8.) kho brāhmao aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Gopakamoggallāno brāhmao āyasmanta Ānanda etadavoca--“Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhupi tehi (CS:pg.3.59) dhammehi sabbenasabba sabbathāsabba samannāgato yehi dhammehi samannāgato so bhava Gotamo ahosi araha sammāsambuddho”ti?  “Natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbenasabba sabbathāsabba samannāgato yehi dhammehi samannāgato so Bhagavā ahosi araha sammāsambuddho.  So hi, brāhmaa, Bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū, maggavidū, maggakovido; maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā”ti.  Ayañca hida āyasmato Ānandassa Gopakamoggallānena brāhmaena saddhi antarākathā vippakatā ahosi.

 Atha kho vassakāro brāhmao magadhamahāmatto Rājagahe kammante anusaññāyamāno yena Gopakamoggallānassa brāhmaassa kammanto, yenāyasmā Ānando tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Ānandena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho vassakāro brāhmao magadhamahāmatto āyasmanta Ānanda etadavoca--“Kāyanuttha, bho Ānanda, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?  “Idha ma, brāhmaa, Gopakamoggallāno brāhmao evamāha-- ‘atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbenasabba sabbathāsabba samannāgato yehi dhammehi samannāgato so bhava Gotamo ahosi araha sammāsambuddho’ti.  Eva vutte aha, brāhmaa, Gopakamoggallāna brāhmaa etadavoca-- ‘Natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbenasabba sabbathāsabba samannāgato yehi dhammehi samannāgato so Bhagavā ahosi araha sammāsambuddho.  So hi, brāhmaa, Bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, (M.108./III,9.) asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū, maggavidū, maggakovido; maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā’ti.  Aya kho no, brāhmaa, Gopakamoggallānena brāhmaena saddhi antarākathā vippakatā.  Atha tva anuppatto”ti.

 80. “Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhupi tena bhotā Gotamena hapito-- ‘aya vo mamaccayena paisaraa bhavissatī’ti, ya tumhe etarahi (CS:pg.3.60) paipādeyyāthā”ti § ?  “Natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena hapito-- ‘aya vo mamaccayena paisaraa bhavissatī’ti, ya maya etarahi paipādeyyāmā”ti.  “Atthi pana, bho Ānanda, ekabhikkhupi saghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi hapito-- ‘aya no Bhagavato accayena paisaraa bhavissatī’ti, ya tumhe etarahi paipādeyyāthā”ti?  “Natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi saghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi hapito-- ‘aya no Bhagavato accayena paisaraa bhavissatī’ti, ya maya etarahi paipādeyyāmā”ti.  “Eva appaisarae ca pana, bho Ānanda, ko hetu sāmaggiyā”ti?  “Na kho maya, brāhmaa, appaisaraṇā; sappaisaraṇā maya, brāhmaa; dhammappaisaraṇā”ti. 

 “‘Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhupi tena bhotā Gotamena hapito-- aya vo mamaccayena paisaraa bhavissatīti, ya tumhe etarahi paipādeyyāthā’ti-- iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena hapito-- aya vo mamaccayena paisaraa bhavissatīti, ya maya etarahi paipādeyyāmā’ti vadesi; ‘atthi pana, bho Ānanda, ekabhikkhupi saghena sammato, sambahulehi therehi (M.108./III,10.) bhikkhūhi hapito-- aya no Bhagavato accayena paisaraa bhavissatīti, ya tumhe etarahi paipādeyyāthā’ti-- iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi saghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi hapito-- aya no Bhagavato accayena paisaraa bhavissatīti, ya maya etarahi paipādeyyāmā’ti-- vadesi; ‘eva appaisarae ca pana, bho Ānanda, ko hetu sāmaggiyā’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho maya, brāhmaa appaisaraṇā; sappaisaraṇā maya, brāhmaa; dhammappaisaraṇā’ti vadesi.  Imassa pana, bho Ānanda, bhāsitassa katha attho daṭṭhabbo”ti? 

 81. “Atthi kho, brāhmaa, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhūna sikkhāpada paññatta, pātimokkha uddiṭṭha.  Te maya tadahuposathe yāvatikā eka gāmakhetta upanissāya viharāma te sabbe (CS:pg.3.61) ekajjha sannipatāma; sannipatitvā yassa ta pavattati ta ajjhesāma.  Tasmi ce bhaññamāne hoti bhikkhussa āpatti hoti vītikkamo ta maya yathādhamma yathānusiṭṭha kāremāti.

 “Na kira no bhavanto kārenti; dhammo no kāreti”.  “Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhupi ya tumhe etarahi sakkarotha garu karotha § mānetha pūjetha; sakkatvā garu katvā § upanissāya viharathā”ti?  “Natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi ya maya etarahi sakkaroma garu karoma mānema pūjema; sakkatvā garu katvā upanissāya viharāmā”ti.

 “‘Atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhupi tena bhotā Gotamena hapito-- aya vo mamaccayena paisaraa bhavissatīti ya tumhe etarahi paipādeyyāthā’ti-- (M.108./III,11.) iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena hapito-- aya vo mamaccayena paisaraa bhavissatīti ya maya etarahi paipādeyyāmā’ti vadesi; ‘atthi pana, bho Ānanda, ekabhikkhupi saghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi hapito-- aya no Bhagavato accayena paisaraa bhavissatīti ya tumhe etarahi paipādeyyāthā’ti iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi saghena sammato, sambahulehi therehi bhikkhūhi hapito-- aya no Bhagavato accayena paisaraa bhavissatīti ya maya etarahi paipādeyyāmā’ti vadesi; ‘atthi nu kho, bho Ānanda, ekabhikkhupi ya tumhe etarahi sakkarotha garu karotha mānetha pūjetha; sakkatvā garu katvā upanissāya viharathā’ti-- iti puṭṭho samāno ‘natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi ya maya etarahi sakkaroma garu karoma mānema pūjema; sakkatvā garu katvā upanissāya viharāmā’ti vadesi.  Imassa pana, bho Ānanda, bhāsitassa katha attho daṭṭhabbo”ti? 

 82. “Atthi kho, brāhmaa, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa pasādanīyā dhammā akkhātā.  Yasmi no ime dhammā savijjanti ta maya etarahi sakkaroma garu karoma mānema pūjema; sakkatvā garu katvā upanissāya viharāma.  Katame dasa? 

 “Idha (CS:pg.3.62) brāhmaa, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasavarasavuto viharati ācāragocarasampanno, aumattesu Vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 

 “Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo.  Ye te dhammā ādikalyāṇā, majjhekalyāṇā, pariyosānakalyāṇā, sāttha, sabyañjana § , kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā § vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaividdhā.

“Santuṭṭho hoti ( ) § cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi.

 “Catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 

 “Anekavihita iddhividha paccanubhoti-- ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāva tirobhāva; tirokuṭṭa § tiropākāra tiropabbata asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujja karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviya; ākāsepi (M.108./III,12.) pallakena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuo; imepi candimasūriye evamahiddhike evamahānubhāve pāṇinā parimasati § parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasa vatteti. 

 “Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti-- dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. 

 “Parasattāna parapuggalāna cetasā ceto paricca pajānāti.  Sarāga vā citta ‘sarāga cittan’ti pajānāti, vītarāga vā citta ‘vītarāga cittan’ti pajānāti, sadosa vā citta ‘sadosa cittan’ti pajānāti, vītadosa vā citta ‘vītadosa cittan’ti pajānāti, samoha vā citta ‘samoha cittan’ti pajānāti, vītamoha vā citta ‘vītamoha cittan’ti pajānāti, sakhitta vā citta ‘sakhitta cittan’ti pajānāti, vikkhitta vā citta ‘vikkhitta cittan’ti pajānāti mahaggata vā citta ‘mahaggata (CS:pg.3.63) cittan’ti pajānāti, amahaggata vā citta ‘amahaggata cittan’ti pajānāti, sa-uttara vā citta ‘sa-uttara cittan’ti pajānāti, anuttara vā citta ‘anuttara cittan’ti pajānāti, samāhita vā citta ‘samāhita cittan’ti pajānāti, asamāhita vā citta ‘asamāhita cittan’ti pajānāti, vimutta vā citta ‘vimutta cittan’ti pajānāti, avimutta vā citta ‘avimutta cittan’ti pajānāti. 

 “Anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tisampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi savaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi savaṭṭavivaṭṭakappe-- ‘amutrāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi; tatrāpāsi evanāmo evagotto evavaṇṇo evamāhāro evasukhadukkhappaisavedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti.  Iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati.

 “Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

 Āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

 “Ime kho, brāhmaa, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa pasādanīyā dhammā akkhātā.  Yasmi no ime dhammā savijjanti ta maya etarahi sakkaroma garu karoma mānema pūjema; sakkatvā garu katvā upanissāya viharāmā”ti. 

(M.108./III,13.)83. Eva vutte vassakāro brāhmao magadhamahāmatto upananda senāpati āmantesi--“Ta ki maññati bhava senāpati § yadime bhonto sakkātabba sakkaronti, garu kātabba garu karonti, mānetabba mānenti (CS:pg.3.64) pūjetabba pūjenti”?  “Tagghime § bhonto sakkātabba sakkaronti, garu kātabba garu karonti, mānetabba mānenti, pūjetabba pūjenti.  Imañca hi te bhonto na sakkareyyu na garu kareyyu na māneyyu na pūjeyyu; atha kiñcarahi te bhonto sakkareyyu garu kareyyu māneyyu pūjeyyu, sakkatvā garu katvā mānetvā pūjetvā upanissāya vihareyyun”ti?  Atha kho vassakāro brāhmao magadhamahāmatto āyasmanta Ānanda etadavoca--“Kaha pana bhava Ānando etarahi viharatī”ti?  “Veuvane khoha, brāhmaa, etarahi viharāmī”ti.  “Kacci pana, bho Ānanda, veuvana ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavāta manussarāhasseyyaka § paisallānasāruppan”ti?  “Taggha, brāhmaa, veuvana ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavāta manussarāhasseyyaka paisallānasāruppa, yathā ta tumhādisehi rakkhakehi gopakehī”ti.  “Taggha, bho Ānanda, veuvana ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavāta manussarāhasseyyaka paisallānasāruppa, yathā ta bhavantehi jhāyīhi jhānasīlīhi.  Jhāyino ceva bhavanto jhānasīlino ca”. 

 “Ekamidāha bho Ānanda, samaya so bhava Gotamo Vesāliya viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāya.  Atha khvāha, bho Ānanda, yena Mahāvana kūṭāgārasālā yena so bhava Gotamo tenupasakami.  Tatra ca pana so § bhava Gotamo anekapariyāyena jhānakatha kathesi.  Jhāyī ceva so bhava Gotamo ahosi jhānasīlī ca.  Sabbañca pana so bhava Gotamo jhāna vaṇṇesī”ti. 

 84. “Na ca kho, brāhmaa, so Bhagavā sabba jhāna vaṇṇesi, napi so Bhagavā sabba jhāna na vaṇṇesīti.  Katha rūpañca (M.108./III,14.) brāhmaa, so Bhagavā jhāna na vaṇṇesi?  Idha, brāhmaa, ekacco kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraa yathābhūta nappajānāti; so kāmarāgayeva antara karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.  Byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraa yathābhūta nappajānāti; so byāpādayeva antara karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.  Thinamiddhapariyuṭṭhitena (CS:pg.3.65) cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraa yathābhūta nappajānāti; so thinamiddhayeva antara karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.  Uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraa yathābhūta nappajānāti; so uddhaccakukkuccayeva antara karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.  Vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraa yathābhūta nappajānāti; so vicikicchayeva antara karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.  Evarūpa kho, brāhmaa, so Bhagavā jhāna na vaṇṇesi. 

 “Katha rūpañca, brāhmaa, so Bhagavā jhāna vaṇṇesi?  Idha, brāhmaa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna …pe… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja viharati.  Evarūpa kho, brāhmaa, so Bhagavā jhāna vaṇṇesī”ti. 

 “Gārayha kira, bho Ānanda, so bhava Gotamo jhāna garahi, pāsasa pasasi.  Handa, ca dāni maya, bho Ānanda, gacchāma; bahukiccā maya bahukaraṇīyā”ti.  “Yassadāni tva, brāhmaa, kāla maññasī”ti.  (M.108./III,15.) Atha kho vassakāro brāhmao magadhamahāmatto āyasmato Ānandassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 

 Atha kho Gopakamoggallāno brāhmao acirapakkante vassakāre brāhmae magadhamahāmatte āyasmanta Ānanda etadavoca--“Ya no maya bhavanta Ānanda apucchimhā ta no bhava Ānando na byākāsī”ti.  “Nanu te, brāhmaa, avocumhā-- ‘natthi kho, brāhmaa, ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbenasabba sabbathāsabba samannāgato yehi dhammehi samannāgato so Bhagavā ahosi araha sammāsambuddho.  So hi, brāhmaa, Bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū, maggavidū, maggakovido (CS:pg.3.66) Maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā’”ti. 

 

 Gopakamoggallānasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

 

 (M.109.)9. Mahāpuṇṇamasutta滿月大經

u《雜阿含58經》 (T2.14.)、《相應部》S.22.82. Puṇṇamā 滿月

 85. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde.  Tena kho pana samayena Bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.  Atha kho aññataro bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekasa cīvara katvā yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā Bhagavanta etadavoca--

 “Puccheyyāha, bhante, Bhagavanta kiñcideva desa, sace me Bhagavā okāsa karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.  “Tena hi tva, bhikkhu, sake āsane nisīditvā puccha yadākakhasī”ti. 

 86. Atha kho so bhikkhu sake āsane nisīditvā Bhagavanta etadavoca--“Ime nu kho, bhante, pañcupādānakkhandhā, (M.109./III,16.) seyyathida rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, sakhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho”ti?  “Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā, seyyathida-- rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, sakhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho”ti. 

 “Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā Bhagavanta uttari pañha pucchi-- ”Ime pana, bhante, pañcupādānakkhandhā kimūlakā”ti?  “Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā chandamūlakā”ti.  “Tayeva nu kho, bhante, upādāna te pañcupādānakkhandhā, udāhu aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānan”ti?  “Na kho, bhikkhu, tayeva upādāna te pañcupādānakkhandhā, nāpi aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādāna.  Yo kho, bhikkhu, pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgo ta tattha upādānan”ti. 

 “Siyā pana, bhante, pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti?  “Siyā bhikkhū”ti Bhagavā avoca “Idha, bhikkhu, ekaccassa eva hoti-- ‘evarūpo (CS:pg.3.67) siya anāgatamaddhāna evavedano siya anāgatamaddhāna, evasañño siya anāgatamaddhāna, evasakhāro siya anāgatamaddhāna, evaviññāṇo siya anāgatamaddhānan’ti.  Eva kho, bhikkhu, siyā pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti. 

 “Kittāvatā pana, bhante, khandhāna khandhādhivacana hotī”ti?  “Ya kiñci, bhikkhu, rūpa-- atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā, oḷārika vā sukhuma vā, hīna vā paṇīta vā, ya dūre santike vā-- aya rūpakkhandho.  (M.109./III,17.) Yā kāci vedanā-- atītānāgatapaccuppannā ajjhatta vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā, hīnā vā paṇītā vā, yā dūre santike vā-- aya vedanākkhandho.  Yā kāci saññā-- atītānāgatapaccuppannā …pe… yā dūre santike vā-- aya saññākkhandho.  Ye keci sakhārā-- atītānāgatapaccuppannā ajjhatta vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā, hīnā vā paṇītā vā, ye dūre santike vā-- aya sakhārakkhandho.  Ya kiñci viññāṇa-- atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā, oḷārika vā sukhuma vā, hīna vā paṇīta vā, ya dūre santike vā-- aya viññāṇakkhandho.  Ettāvatā kho, bhikkhu, khandhāna khandhādhivacana hotī”ti. 

 “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya?  Ko hetu ko paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya?  Ko hetu ko paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya?  Ko hetu ko paccayo sakhārakkhandhassa paññāpanāya?  Ko hetu ko paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti? 

 “Cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetu, cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya.  Phasso hetu, phasso paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya.  Phasso hetu, phasso paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya.  Phasso hetu, phasso paccayo sakhārakkhandhassa paññāpanāya.  Nāmarūpa kho, bhikkhu, hetu, nāmarūpa paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti. 

 87. “Katha pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti?  “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto (CS:pg.3.68) sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpa attato samanupassati rūpavanta vā attāna attani vā rūpa rūpasmi vā attāna; vedana attato samanupassati vedanāvanta vā attāna attani vā vedana vedanāya vā attāna; sañña attato samanupassati saññāvanta vā attāna attani vā sañña saññāya vā attāna; sakhāre attato samanupassati sakhāravanta vā attāna attani vā sakhāre sakhāresu vā attāna; viññāṇa attato samanupassati viññāṇavanta vā attāna (M.109./III,18.) attani vā viññāṇa viññāṇasmi vā attāna.  Eva kho bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti. 

 “Katha pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti?  “Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako ariyāna dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisāna dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpa attato samanupassati na rūpavanta vā attāna na attani vā rūpa na rūpasmi vā attāna; na vedana attato samanupassati na vedanāvanta vā attāna na attani vā vedana na vedanāya vā attāna; na sañña attato samanupassati na saññāvanta vā attāna na attani vā sañña na saññāya vā attāna; na sakhāre attato samanupassati na sakhāravanta vā attāna na attani vā sakhāre na sakhāresu vā attāna; na viññāṇa attato samanupassati na viññāṇavanta vā attāna na attani vā viññāṇa na viññāṇasmi vā attāna.  Eva kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti. 

 88. “Ko nu kho, bhante, rūpe assādo, ko ādīnavo, ki nissaraa?  Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, ki nissaraa?  Ko saññāya assādo, ko ādīnavo, ki nissaraa?  Ko sakhāresu assādo, ko ādīnavo, ki nissaraa?  Ko viññāṇe assādo, ko ādīnavo, ki nissaraan”ti?  “Ya kho, bhikkhu, rūpa paicca uppajjati sukha somanassa, aya rūpe assādo.  Ya rūpa anicca dukkha vipariṇāmadhamma, aya rūpe ādīnavo.  Yo rūpe chandarāgavinayo chandarāgappahāna, ida rūpe nissaraa.  Ya kho § , bhikkhu, vedana paicca… sañña (CS:pg.3.69) paicca… sakhāre paicca… viññāṇa paicca uppajjati sukha somanassa, aya viññāṇe assādo.  Ya viññāṇa anicca dukkha vipariṇāmadhamma, aya viññāṇe ādīnavo.  Yo viññāṇe chandarāgavinayo chandarāgappahāna, ida viññāṇe nissaraan”ti. 

 89.“Katha pana, bhante, jānato katha passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahakāramamakāramānānusayā na hontī”ti?  “Ya kiñci, bhikkhu, rūpa-- atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā oḷārika vā sukhuma vā hīna (M.109./III,19.) vā paṇīta vā ya dūre santike vā-- sabba rūpa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya passati.  Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci sakhārā… ya kiñci viññāṇa-- atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā oḷārika vā sukhuma vā hīna vā paṇīta vā ya dūre santike vā-- sabba viññāṇa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya passati.  Eva kho, bhikkhu, jānato eva passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahakāramamakāramānānusayā na hontī”ti. 

 90. Atha kho aññatarassa bhikkhuno eva cetaso parivitakko udapādi-- ”Iti kira, bho, rūpa anattā, vedanā anattā, saññā anattā, sakhārā anattā, viññāṇa anattā; anattakatāni kammāni kamattāna § phusissantī”ti?  Atha kho Bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi--“hāna kho paneta, bhikkhave, vijjati ya idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato tahādhipateyyena cetasā satthu sāsana atidhāvitabba maññeyya-- ‘iti kira, bho, rūpa anattā, vedanā anattā, saññā anattā, sakhārā anattā, viññāṇa anattā; anattakatāni kammāni kamattāna phusissantī’ti.  Paivinītā § kho me tumhe, bhikkhave tatra tatra dhammesu”. 

 “Ta ki maññatha, bhikkhave, rūpa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  (M.109./III,20.) “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta (CS:pg.3.70) bhante”.  “Ta ki maññatha, bhikkhave, vedanā… saññā… sakhārā… viññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Tasmātiha, bhikkhave, ya kiñci rūpa atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā oḷārika vā sukhuma vā hīna vā paṇīta vā ya dūre santike vā sabba rūpa-- ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci sakhārā… ya kiñci viññāṇa atītānāgatapaccuppanna ajjhatta vā bahiddhā vā oḷārika vā sukhuma vā hīna vā paṇīta vā ya dūre santike vā sabba viññāṇa-- ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Eva passa, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, sakhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbinda virajjati virāgā vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānātī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti.  Imasmiñca pana veyyākaraasmi bhaññamāne saṭṭhimattāna bhikkhūna anupādāya āsavehi cittāni vimuccisūti. 

 

 Mahāpuṇṇamasutta niṭṭhita navama. 

 

 

 (M.110.)10. Cūḷapuṇṇamasutta滿月小經

u A.4.187./ II,179.作雨者(禹舍婆羅門問知不知善不善士)

 91. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde.  Tena kho pana samayena Bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya (M.110./III,21.) puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.  Atha kho Bhagavā tuhībhūta tuhībhūta bhikkhusagha anuviloketvā bhikkhū āmantesi--“Jāneyya nu kho, bhikkhave, asappuriso asappurisa-- ‘asappuriso aya bhavan’”ti?  “No heta, bhante”.  “Sādhu, bhikkhave; aṭṭhānameta, bhikkhave, anavakāso (CS:pg.3.71) ya asappuriso asappurisa jāneyya-- ‘asappuriso aya bhavan’ti.  Jāneyya pana, bhikkhave, asappuriso sappurisa-- ‘sappuriso aya bhavan’”ti?  “No heta, bhante”.  “Sādhu, bhikkhave; etampi kho, bhikkhave, aṭṭhāna anavakāso ya asappuriso sappurisa jāneyya-- ‘sappuriso aya bhavan’ti.  Asappuriso, bhikkhave, assaddhammasamannāgato hoti, asappurisabhatti § hoti, asappurisacintī hoti, asappurisamantī hoti, asappurisavāco hoti, asappurisakammanto hoti, asappurisadiṭṭhi § hoti; asappurisadāna deti”. 

 “Kathañca, bhikkhave, asappuriso assaddhammasamannāgato hoti?  Idha, bhikkhave, asappuriso assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.  Eva kho, bhikkhave, asappuriso assaddhammasamannāgato hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisabhatti hoti?  Idha, bhikkhave, asappurisassa ye te samaabrāhmaṇā assaddhā ahirikā anottappino appassutā kusītā muṭṭhassatino duppaññā tyāssa mittā honti te sahāyā.  Eva kho, bhikkhave, asappuriso asappurisabhatti hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisacintī hoti?  Idha, bhikkhave, asappuriso attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti.  (M.110./III,22.) Eva kho, bhikkhave, asappuriso asappurisacintī hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisamantī hoti?  Idha, bhikkhave, asappuriso attabyābādhāyapi manteti, parabyābādhāyapi manteti, ubhayabyābādhāyapi manteti.  Eva kho, bhikkhave, asappuriso asappurisamantī hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisavāco hoti?  Idha, bhikkhave, asappuriso musāvādī hoti, pisuavāco hoti, pharusavāco hoti (CS:pg.3.72) samphappalāpī hoti.  Eva kho, bhikkhave, asappuriso asappurisavāco hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisakammanto hoti?  Idha bhikkhave, asappuriso pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti.  Eva kho, bhikkhave, asappuriso asappurisakammanto hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisadiṭṭhi hoti?  Idha, bhikkhave, asappuriso evadiṭṭhi § hoti-- ‘natthi dinna, natthi yiṭṭha, natthi huta, natthi sukatadukkaṭāna § kammāna phala vipāko, natthi aya loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā § sammāpaipannā, ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.  Eva kho, bhikkhave, asappuriso asappurisadiṭṭhi hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, asappuriso asappurisadāna deti?  Idha, bhikkhave, asappuriso asakkacca dāna deti, asahatthā dāna deti, acittīkatvā dāna deti, apaviṭṭha dāna deti anāgamanadiṭṭhiko dāna deti.  Eva kho, bhikkhave, asappuriso asappurisadāna deti. 

 “So, bhikkhave, asappuriso eva assaddhammasamannāgato, eva asappurisabhatti, eva asappurisacintī, eva asappurisamantī, eva asappurisavāco, eva asappurisakammanto, eva asappurisadiṭṭhi; eva asappurisadāna datvā kāyassa bhedā para maraṇā yā asappurisāna gati tattha upapajjati.  Kā ca, bhikkhave, asappurisāna gati?  Nirayo vā tiracchānayoni vā. 

 92. “Jāneyya nu kho, bhikkhave, sappuriso sappurisa-- ‘sappuriso aya bhavan’”ti?  (M.110./III,23.) “Eva bhante”.  “Sādhu, bhikkhave; hānameta, bhikkhave, vijjati ya sappuriso sappurisa jāneyya-- ‘sappuriso aya bhavan’ti.  Jāneyya pana, bhikkhave, sappuriso asappurisa-- ‘asappuriso aya bhavan’”ti?  “Eva, bhante”.  “Sādhu, bhikkhave; etampi kho, bhikkhave, hāna vijjati ya sappuriso asappurisa jāneyya-- ‘asappuriso aya bhavan’ti.  Sappuriso, bhikkhave, saddhammasamannāgato hoti, sappurisabhatti hoti, sappurisacintī (CS:pg.3.73) hoti, sappurisamantī hoti, sappurisavāco hoti, sappurisakammanto hoti, sappurisadiṭṭhi hoti; sappurisadāna deti”. 

 “Kathañca, bhikkhave, sappuriso saddhammasamannāgato hoti?  Idha, bhikkhave, sappuriso saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti.  Eva kho, bhikkhave, sappuriso saddhammasamannāgato hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisabhatti hoti?  Idha, bhikkhave, sappurisassa ye te samaabrāhmaṇā saddhā hirimanto ottappino bahussutā āraddhavīriyā upaṭṭhitassatino paññavanto tyāssa mittā honti, te sahāyā.  Eva kho, bhikkhave, sappuriso sappurisabhatti hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisacintī hoti?  Idha, bhikkhave, sappuriso nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti.  Eva kho, bhikkhave, sappuriso sappurisacintī hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisamantī hoti?  Idha, bhikkhave, sappuriso nevattabyābādhāya manteti, na parabyābādhāya manteti, na ubhayabyābādhāya manteti.  Eva kho, bhikkhave, sappuriso sappurisamantī hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisavāco hoti?  Idha, bhikkhave, sappuriso musāvādā paivirato hoti, pisuṇāya vācāya paivirato hoti, pharusāya vācāya paivirato hoti, samphappalāpā paivirato hoti.  Eva kho, bhikkhave, sappuriso sappurisavāco hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti?  Idha, bhikkhave, sappuriso pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādānā (M.110./III,24.) paivirato hoti, kāmesumicchācārā paivirato hoti.  Eva kho, bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti. 

 “Kathañca (CS:pg.3.74) bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhi hoti?  Idha, bhikkhave, sappuriso evadiṭṭhi hoti-- ‘atthi dinna, atthi yiṭṭha, atthi huta, atthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko, atthi aya loko atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.  Eva kho, bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhi hoti. 

 “Kathañca, bhikkhave, sappuriso sappurisadāna deti?  Idha, bhikkhave, sappuriso sakkacca dāna deti, sahatthā dāna deti, cittīkatvā dāna deti, anapaviṭṭha dāna deti, āgamanadiṭṭhiko dāna deti.  Eva kho, bhikkhave, sappuriso sappurisadāna deti. 

 “So, bhikkhave, sappuriso eva saddhammasamannāgato, eva sappurisabhatti, eva sappurisacintī, eva sappurisamantī, eva sappurisavāco, eva sappurisakammanto, eva sappurisadiṭṭhi; eva sappurisadāna datvā kāyassa bhedā para maraṇā yā sappurisāna gati tattha upapajjati.  Kā ca, bhikkhave, sappurisāna gati?  Devamahattatā vā manussamahattatā vā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Cūḷapuṇṇamasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Devadahavaggo niṭṭhito pahamo. 

 

 Tassuddāna--

 Devadaha pañcattaya, kinti-sāma-Sunakkhatta. 

 Sappāya-gaa-gopaka-mahāpuṇṇacūḷapuṇṇañcāti. 

(M.111./III,25.)

 2. Anupadavaggo不斷品

 

 

 (M.111.)1. Anupadasutta不斷經

u北傳無相當之經典

 93. Eva (CS:pg.3.75) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Paṇḍito, bhikkhave, Sāriputto; mahāpañño, bhikkhave, Sāriputto; puthupañño, bhikkhave, Sāriputto; hāsapañño § , bhikkhave, Sāriputto; javanapañño, bhikkhave, Sāriputto; tikkhapañño, bhikkhave, Sāriputto; nibbedhikapañño, bhikkhave, Sāriputto; Sāriputto, bhikkhave, aḍḍhamāsa anupadadhammavipassana vipassati.  Tatrida, bhikkhave, Sāriputtassa anupadadhammavipassanāya hoti. 

 94. “Idha, bhikkhave, Sāriputto vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Ye ca pahame jhāne § dhammā vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā citta chando adhimokkho vīriya sati upekkhā manasikāro-- tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti.  Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti.  So eva pajānāti-- ‘eva kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paiventī’ti.  So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaibaddho § vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharati.  So ‘atthi uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tabbahulīkārā atthitvevassa § hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, Sāriputto vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva (M.111./III,26 .) avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Ye ca dutiye jhāne dhammā-- ajjhatta sampasādo ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā (CS:pg.3.76) citta chando adhimokkho vīriya sati upekkhā manasikāro-- tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti.  Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti.  So eva pajānāti-- ‘eva kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paiventī’ti.  So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaibaddho vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharati.  So ‘atthi uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, Sāriputto pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paisavedeti.  Ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  Ye ca tatiye jhāne dhammā-- sukhañca sati ca sampajaññañc cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā citta chando adhimokkho vīriya sati upekkhā manasikāro-- tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti, tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti.  So eva pajānāti-- ‘eva kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paiventī’ti.  So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaibaddho vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharati.  So ‘atthi uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, Sāriputto sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Ye ca catutthe jhāne dhammā-- upekkhā adukkhamasukhā vedanā passaddhattā cetaso anābhogo satipārisuddhi cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā citta chando adhimokkho vīriya sati upekkhā manasikāro-- tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti.  Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, (M.111./III,27.) viditā abbhattha gacchanti.  So eva pajānāti-- ‘eva kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paiventī’ti.  So tesu dhammesu anupāyo anapāyā-e anissito appaibaddho vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharati.  So ‘atthi uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 

 “Puna (CS:pg.3.77) capara, bhikkhave, Sāriputto sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati.  Ye ca ākāsānañcāyatane dhammā-- ākāsānañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā citta chando adhimokkho vīriya sati upekkhā manasikāro-- tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti.  Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti.  So eva pajānāti-- ‘eva kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paiventī’ti.  So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaibaddho vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharati.  So ‘atthi uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 

 (M.110./III,28.) “Puna capara, bhikkhave, Sāriputto sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati.  Ye ca viññāṇañcāyatane dhammā-- viññāṇañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā citta chando adhimokkho vīriya sati upekkhā manasikāro-- tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti.  Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti.  So eva pajānāti-- ‘eva kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paiventī’ti.  So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaibaddho vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharati.  So ‘atthi uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, Sāriputto sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati.  Ye ca ākiñcaññāyatane dhammā-- ākiñcaññāyatanasaññā ca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā citta chando adhimokkho vīriya sati upekkhā manasikāro-- tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti.  Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti.  So eva pajānāti-- ‘eva kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paiventī’ti.  So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaibaddho vippamutto (CS:pg.3.78) visayutto vimariyādīkatena cetasā viharati.  So ‘atthi uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 

 95. “Puna capara, bhikkhave, Sāriputto sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja viharati.  So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati.  So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye dhammā § atītā niruddhā vipariatā te dhamme samanupassati ‘eva kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paiventī’ti.  So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaibaddho vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharati.  So ‘atthi uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti. 

 96. “Puna capara, bhikkhave, Sāriputto sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharati.  Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.  So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati.  So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye dhammā atītā niruddhā vipariatā te dhamme samanupassati-- ‘eva kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paiventī’ti.  So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaibaddho vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharati.  So ‘natthi uttari nissaraan’ti pajānāti.  Tabbahulīkārā natthitvevassa hoti. 

 97. “Ya kho ta, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya-- ‘vasippatto pāramippatto ariyasmi sīlasmi, vasippatto pāramippatto ariyasmi samādhismi, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya vasippatto(M.111./III,29.) pāramippatto ariyāya vimuttiyā’ti, Sāriputtameva ta sammā vadamāno vadeyya-- ‘vasippatto pāramippatto ariyasmi sīlasmi, vasippatto pāramippatto ariyasmi samādhismi, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā’ti.  Ya kho ta, bhikkhave (CS:pg.3.79) sammā vadamāno vadeyya-- ‘Bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo’ti, Sāriputtameva ta sammā vadamāno vadeyya-- ‘Bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo’ti.  Sāriputto, bhikkhave, Tathāgatena anuttara dhammacakka pavattita sammadeva anuppavattetī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Anupadasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.112.)2. Chabbisodhanasutta六淨經

u《中阿含187經》說智經(T1.732.)

 98. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Idha, bhikkhave, bhikkhu añña byākaroti-- ‘khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyāti pajānāmī’ti.  Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsita neva abhinanditabba nappaikkositabba.  Anabhinanditvā appaikkositvā pañho pucchitabbo-- ‘cattārome, āvuso, vohārā tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā.  Katame cattāro?  Diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte (M.112./III,30.) viññātavāditā ime kho, āvuso, cattāro vohārā tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā.  Katha jānato panāyasmato, katha passato imesu catūsu vohāresu anupādāya āsavehi citta vimuttan’ti?  Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasayojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya-- ‘diṭṭhe kho aha āvuso, anupāyo anapāyo anissito (CS:pg.3.80) appaibaddho vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharāmi.  Sute kho aha, āvuso …pe… mute kho aha, āvuso… viññāte kho aha, āvuso, anupāyo anapāyo anissito appaibaddho vippamutto visayutto vimariyādīkatena cetasā viharāmi.  Eva kho me, āvuso, jānato eva passato imesu catūsu vohāresu anupādāya āsavehi citta vimuttan’ti.  Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsita abhinanditabba anumoditabba.  ‘Sādhū’ti bhāsita abhinanditvā anumoditvā uttari pañho pucchitabbo. 

 99.“‘Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā.  Katame pañca?  Seyyathida-- rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, sakhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho-- ime kho, āvuso, pañcupādānakkhandhā tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā.  Katha jānato panāyasmato, katha passato imesu pañcasu upādānakkhandhesu anupādāya āsavehi citta vimuttan’ti?  Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasayojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya-- ‘rūpa kho aha, āvuso, abala virāguna § anassāsikanti viditvā ye rūpe upāyūpādānā §(M.112./III,31.) cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesa khayā virāgā nirodhā cāgā painissaggā vimutta me cittanti pajānāmi.  Vedana kho aha, āvuso …pe… sañña kho aha, āvuso… sakhāre kho aha, āvuso… viññāṇa kho aha, āvuso, abala virāguna anassāsikanti viditvā ye viññāṇe upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesa khayā virāgā nirodhā cāgā painissaggā vimutta me cittanti pajānāmi.  Eva kho me, āvuso, jānato eva passato imesu pañcasu upādānakkhandhesu anupādāya āsavehi citta vimuttan’ti.  Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsita abhinanditabba, anumoditabba.  ‘Sādhū’ti bhāsita abhinanditvā anumoditvā uttari pañho pucchitabbo. 

 100. “‘Chayimā (CS:pg.3.81) āvuso, dhātuyo tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā.  Katamā cha?  Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu-- imā kho, āvuso, cha dhātuyo tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā.  Katha jānato panāyasmato, katha passato imāsu chasu dhātūsu anupādāya āsavehi citta vimuttan’ti?  Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasayojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya-- ‘pathavīdhātu kho aha, āvuso, na attato upagacchi, na ca pathavīdhātunissita attāna.  Ye ca pathavīdhātunissitā upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesa khayā virāgā nirodhā cāgā painissaggā vimutta me cittanti pajānāmi.  Āpodhātu kho aha, āvuso …pe… tejodhātu kho aha, āvuso… vāyodhātu kho aha, āvuso… ākāsadhātu kho aha, āvuso… viññāṇadhātu kho aha, āvuso, na attato upagacchi, na ca viññāṇadhātunissita attāna.  Ye ca viññāṇadhātunissitā upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesa khayā virāgā nirodhā cāgā painissaggā vimutta me cittanti pajānāmi.  Eva kho me, āvuso, jānato, eva passato imāsu chasu dhātūsu anupādāya āsavehi citta vimuttan’ti.  Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsita (M.112./III,32.) abhinanditabba, anumoditabba.  ‘Sādhū’ti bhāsita abhinanditvā anumoditvā uttari pañho pucchitabbo. 

 101. “‘Cha kho panimāni, āvuso, ajjhattikabāhirāni § āyatanāni tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni.  Katamāni cha?  Cakkhu ceva rūpā ca, sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca-- imāni kho, āvuso, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni.  Katha jānato panāyasmato, katha passato imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu (CS:pg.3.82) anupādāya āsavehi citta vimuttan’ti?  Khīṇāsavassa, bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasayojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya ‘cakkhusmi, āvuso, rūpe cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando yo rāgo yā nandī § yā tahā ye ca upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesa khayā virāgā nirodhā cāgā painissaggā vimutta me cittanti pajānāmi.  Sotasmi, āvuso, sadde sotaviññāṇe …pe… ghānasmi, āvuso, gandhe ghānaviññāṇe… jivhāya, āvuso, rase jivhāviññāṇe… kāyasmi, āvuso, phoṭṭhabbe kāyaviññāṇe… manasmi, āvuso, dhamme manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando yo rāgo yā nandī yā tahā ye ca upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesa khayā virāgā nirodhā cāgā painissaggā vimutta me cittanti pajānāmi.  Eva kho me, āvuso, jānato eva passato imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anupādāya āsavehi citta vimuttan’ti.  Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsita abhinanditabba anumoditabba.  ‘Sādhū’ti bhāsita abhinanditvā anumoditvā uttari pañho pucchitabbo. 

 102. “‘Katha jānato panāyasmato, katha passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahakāramamakāramānānusayā samūhatā’ti § ?  (M.112./III,33.) Khīṇāsavassa bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasayojanassa sammadaññāvimuttass ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya-- ‘pubbe kho aha, āvuso, agāriyabhūto samāno aviddasu ahosi.  Tassa me Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā dhamma desesi.  Tāha dhamma sutvā Tathāgate saddha pailabhi.  So tena saddhāpailābhena samannāgato iti paisañcikkhi-- sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.  Nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā (CS:pg.3.83) anagāriya pabbajeyyan’”ti. 

 “So kho aha, āvuso, aparena samayena appa vā bhogakkhandha pahāya mahanta vā bhogakkhandha pahāya, appa vā ñātiparivaṭṭa pahāya mahanta vā ñātiparivaṭṭa pahāya kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbaji.  So eva pabbajito samāno bhikkhūna sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato ahosi nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī vihāsi.  Adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato ahosi dinnādāyī dinnapāṭikakhī, athenena sucibhūtena attanā vihāsi.  Abrahmacariya pahāya brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā.  Musāvāda pahāya musāvādā paivirato ahosi saccavādī saccasandho theto paccayiko avisavādako lokassa.  Pisua vāca pahāya pisuṇāya vācāya paivirato ahosi, ito sutvā na amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā na imesa akkhātā amūsa bhedāya; iti bhinnāna vā sandhātā sahitāna vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakarai vāca bhāsitā ahosi.  Pharusa vāca pahāya pharusāya vācāya paivirato ahosi; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā (M.112./III,34.) pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpi vāca bhāsitā ahosi.  Samphappalāpa pahāya samphappalāpā paivirato ahosi; kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavati vāca bhāsitā ahosi kālena sāpadesa pariyantavati atthasahita. 

 “So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paivirato ahosi, ekabhattiko ahosi rattūparato virato vikālabhojanā.  Naccagītavāditavisūkadassanā paivirato ahosi.  Mālāgandhavilepanadhāraamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paivirato ahosi.  Uccāsayanamahāsayanā paivirato ahosi.  Jātarūparajatapaiggahaṇā paivirato ahosi, āmakadhaññapaiggahaṇā paivirato ahosi, āmakamasapaiggahaṇā paivirato ahosi; itthikumārikapaiggahaṇā paivirato ahosi, dāsidāsapaiggahaṇā paivirato ahosi, ajeakapaiggahaṇā paivirato ahosi, kukkuasūkarapaiggahaṇā paivirato ahosi (CS:pg.3.84) hatthigavassavaavapaiggahaṇā paivirato ahosi, khettavatthupaiggahaṇā paivirato ahosi.  Dūteyyapahiagamanānuyogā paivirato ahosi, kayavikkayā paivirato ahosi, tulākūṭakasakūṭamānakūṭā paivirato ahosi, ukkoanavañcananikatisāciyogā paivirato ahosi, chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paivirato ahosi. 

 “So santuṭṭho ahosi kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva § pakkami samādāyeva pakkami.  Seyyathāpi nāma pakkhī sakuo yena yeneva eti sapattabhārova eti; evameva kho aha, āvuso; santuṭṭho ahosi kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena.  So yena yeneva pakkami samādāyeva pakkami.  So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhatta anavajjasukha paisavedesi. 

 103. “So cakkhunā rūpa disvā na nimittaggāhī ahosi nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraamena cakkhundriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu, tassa savarāya (M.112./III,35.) paipajji rakkhi cakkhundriya, cakkhundriye savara āpajji.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā …pe… jivhāya rasa sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabba phusitvā …pe… manasā dhamma viññāya na nimittaggāhī ahosi nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraamena manindriya asavuta viharanta abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyu, tassa savarāya paipajji; rakkhi manindriya, manindriye savara āpajji.  So iminā ariyena indriyasavarena samannāgato ajjhatta abyāsekasukha paisavedesi. 

 “So abhikkante paikkante sampajānakārī ahosi, ālokite vilokite sampajānakārī ahosi, samiñjite pasārite sampajānakārī ahosi, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī ahosi, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī ahosi, uccārapassāvakamme sampajānakārī ahosi, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī ahosi. 

 “So (CS:pg.3.85) iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, (imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,) § iminā ca ariyena indriyasavarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivitta senāsana bhaji arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  So pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto nisīdi pallaka ābhujitvā uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā. 

 “So abhijjha loke pahāya vigatābhijjhena cetasā vihāsi, abhijjhāya citta parisodhesi.  Byāpādapadosa pahāya abyāpannacitto vihāsi sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā citta parisodhesi.  Thinamiddha pahāya vigatathinamiddho vihāsi ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā citta parisodhesi.  Uddhaccakukkucca pahāya anuddhato vihāsi ajjhatta, vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā citta parisodhesi.  Vicikiccha pahāya tiṇṇavicikiccho vihāsi akathakathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya citta parisodhesi. 

(M.112./III,36.)104. “So ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja vihāsi.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna …pe… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja vihāsi. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmesi.  So ida dukkhanti yathābhūta abbhaññāsi, aya dukkhasamudayoti yathābhūta abbhaññāsi, aya dukkhanirodhoti yathābhūta abbhaññāsi, aya dukkhanirodhagāminī paipadāti yathābhūta abbhaññāsi; ime āsavāti yathābhūta abbhaññāsi, aya āsavasamudayoti yathābhūta abbhaññāsi, aya āsavanirodhoti yathābhūta abbhaññāsi, aya āsavanirodhagāminī paipadāti yathābhūta abbhaññāsi.  Tassa me eva jānato eva (CS:pg.3.86) passato kāmāsavāpi citta vimuccittha, bhavāsavāpi citta vimuccittha, avijjāsavāpi citta vimuccittha: vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa ahosi.  Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyāti abbhaññāsi.  Eva kho me, āvuso, jānato eva passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahakāramamakāramānānusayā samūhatā”ti “Tassa, bhikkhave, bhikkhuno ‘sādhū’ti bhāsita abhinanditabba anumoditabba.  ‘Sādhū’ti bhāsita abhinanditvā anumoditvā evamassa vacanīyo-- ‘lābhā no, āvuso, suladdha no, (M.112./III,37.) āvuso, ye maya āyasmanta tādisa sabrahmacāri samanupassāmā’”ti § . 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Chabbisodhanasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 

 (M.113.)3. Sappurisasutta善士經

u《中阿含85經》真人經(T1.561.)No.48.是法非法經(T1.837.)

 105. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Sappurisadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Katamo ca, bhikkhave, asappurisadhammo?  Idha, bhikkhave, asappuriso uccākulā pabbajito hoti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi uccākulā pabbajito, ime panaññe bhikkhū na uccākulā pabbajitā’ti.  So tāya uccākulīnatāya attānukkaseti, para vambheti.  Aya § , bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho uccākulīnatāya lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti (CS:pg.3.87) mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi uccākulā pabbajito hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī (M.113./III,38.) so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tāya uccākulīnatāya nevattānukkaseti na para vambheti.  Aya, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso mahākulā pabbajito hoti …pe… § mahābhogakulā pabbajito hoti …pe… uḷārabhogakulā pabbajito hoti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi uḷārabhogakulā pabbajito, ime panaññe bhikkhū na uḷārabhogakulā pabbajitā’ti.  So tāya uḷārabhogatāya attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho uḷārabhogatāya lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi uḷārabhogakulā pabbajito hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tāya uḷārabhogatāya nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 106. “Puna capara, bhikkhave, asappuriso ñāto hoti yasassī.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi ñāto yasassī, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti.  So tena ñattena § attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho ñattena lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi ñāto hoti yasassī; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tena ñattena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

(M.113./III,39.) “Puna capara, bhikkhave, asappuriso lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi (CS:pg.3.88) lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna, ime panaññe bhikkhū na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti.  So tena lābhena attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho lābhena lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tena lābhena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso bahussuto hoti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi bahussuto, ime panaññe bhikkhū na bahussutā’ti.  So tena bāhusaccena attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave iti paisañcikkhati-- ‘na kho bāhusaccena lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi bahussuto hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tena bāhusaccena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso vinayadharo hoti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi vinayadharo, ime panaññe bhikkhū na vinayadharā’ti.  So tena vinayadharattena attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho vinayadharattena (M.113./III,40.) lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi vinayadharo hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tena vinayadharattena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna (CS:pg.3.89) capara, bhikkhave, asappuriso dhammakathiko hoti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi dhammakathiko, ime panaññe bhikkhū na dhammakathikā’ti.  So tena dhammakathikattena attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho dhammakathikattena lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi dhammakathiko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tena dhammakathikattena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 107. “Puna capara, bhikkhave, asappuriso āraññiko hoti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi āraññiko ime panaññe bhikkhū na āraññikā’ti.  So tena āraññikattena attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho āraññikattena lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi āraññiko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tena āraññikattena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso pasukūliko hoti. (M.113./III,41.) So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi pasukūliko, ime panaññe bhikkhū na pasukūlikā’ti.  So tena pasukūlikattena attānukkaseti, para vambheti Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho pasukūlikattena lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi pasukūliko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tena pasukūlikattena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna (CS:pg.3.90) capara, bhikkhave, asappuriso piṇḍapātiko hoti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi piṇḍapātiko, ime panaññe bhikkhū na piṇḍapātikā’ti.  So tena piṇḍapātikattena attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho piṇḍapātikattena lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi piṇḍapātiko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So (M.113./III,42.) paipadayeva antara karitvā tena piṇḍapātikattena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso rukkhamūliko hoti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi rukkhamūliko, ime panaññe bhikkhū na rukkhamūlikā’ti.  So tena rukkhamūlikattena attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho rukkhamūlikattena lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi rukkhamūliko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā tena rukkhamūlikattena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso sosāniko hoti …pe… abbhokāsiko hoti… nesajjiko hoti… yathāsanthatiko hoti… ekāsaniko hoti.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi ekāsaniko, ime panaññe bhikkhū na ekāsanikā’ti.  So tena ekāsanikattena attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘na kho ekāsanikattena lobhadhammā vā parikkhaya gacchanti, dosadhammā vā parikkhaya gacchanti, mohadhammā vā parikkhaya gacchanti.  No cepi ekāsaniko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaipanno sāmīcippaipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaso’ti.  So paipadayeva antara karitvā (CS:pg.3.91) tena ekāsanikattena nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 108. “Puna capara, bhikkhave, asappuriso vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi pahamajjhānasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū pahamajjhānasamāpattiyā na lābhino’ti.  So tāya pahamajjhānasamāpattiyā attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati ‘pahamajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā Bhagavatā.  Yena yena hi maññanti tato ta hoti aññathā’ti.  So  (M.113./III,43.) atammayataññeva antara karitvā tāya pahamajjhānasamāpattiyā nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna …pe… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi catutthajjhānasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū catutthajjhānasamāpattiyā na lābhino’ti.  So tāya catutthajjhānasamāpattiyā attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘catutthajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā Bhagavatā.  Yena yena hi maññanti tato ta hoti aññathā’ti.  So atammayataññeva antara karitvā tāya catutthajjhānasamāpattiyā nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū ākāsānañcāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti.  So tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati (CS:pg.3.92)ākāsānañcāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā Bhagavatā.  Yena yena hi maññanti tato ta hoti aññathā’ti.  So atammayataññeva antara karitvā tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe  (M.113./III,44.) bhikkhū viññāṇañcāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti.  So tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā Bhagavatā.  Yena yena hi maññanti tato ta hoti aññathā’ti.  So atammayataññeva antara karitvā tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū ākiñcaññāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti.  So tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā attānukkaseti, para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paisañcikkhati-- ‘ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā Bhagavatā.  Yena yena hi maññanti tato ta hoti aññathā’ti.  So atammayataññeva antara karitvā tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 “Puna capara, bhikkhave, asappuriso sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja viharati.  So iti paisañcikkhati-- ‘aha khomhi nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti.  So tāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā attānukkaseti (CS:pg.3.93) para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo.  Sappuriso ca kho, bhikkhave iti paisañcikkhati-- ‘nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā Bhagavatā.  Yena yena hi maññanti tato ta hoti aññathā’ti.  So atammayataññeva antara karitvā tāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā nevattānukkaseti, na para vambheti.  Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo. 

 (M.113./III,45.) “Puna capara, bhikkhave, sappuriso sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharati.  Paññāya cassa disvā āsavā § parikkhīṇā honti.  Aya § , bhikkhave, bhikkhu na kiñci maññati, na kuhiñci maññati, na kenaci maññatī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Sappurisasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

 (M.114.)4. Sevitabbāsevitabbasutta應習不應習經

u北傳無相當之經典

 109.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Sevitabbāsevitabba vo, bhikkhave, dhammapariyāya desessāmi.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Kāyasamācārapāha § , bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña kāyasamācāra.  Vacīsamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña vacīsamācāra.  Manosamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña manosamācāra.  Cittuppādapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca (M.114./III,46.)  aññamañña cittuppāda.  Saññāpailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi (CS:pg.3.94) asevitabbampi; tañca aññamañña saññāpailābha.  Diṭṭhipailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña diṭṭhipailābha.  Attabhāvapailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña attabhāvapailābhan”ti. 

 Eva vutte āyasmā Sāriputto Bhagavanta etadavoca--“Imassa kho aha, bhante, Bhagavatā sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, eva vitthārena attha ājānāmi. 

 110. “‘Kāyasamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña kāyasamācāran’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. 

 111. “Katharūpa, bhante, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?  Idha, bhante, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu; adinnādāyī kho pana hoti, ya ta parassa paravittūpakaraa gāmagata vā araññagata vā ta adinna theyyasakhāta ādātā hoti; kāmesumicchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguaparikkhittāpi tathārūpāsu cāritta āpajjitā hoti-- evarūpa, bhante,  (M.114./III,47.)  kāyasamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. 

 “Katharūpa bhante, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?  Idha, bhante, ekacco pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati; adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato hoti, ya ta parassa paravittūpakaraa (CS:pg.3.95) gāmagata vā araññagata vā ta nādinna theyyasakhāta ādātā hoti; kāmesumicchācāra pahāya kāmesumicchācārā paivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguaparikkhittāpi tathārūpāsu na cāritta āpajjitā hoti-- evarūpa, bhante, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  ‘Kāyasamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña kāyasamācāran’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta. 

 “‘Vacīsamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña vacīsamācāran’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta Yathārūpa, bhante, vacīsamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, vacīsamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo vacīsamācāro sevitabbo. 

 112. “Katharūpa, bhante, vacīsamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?  Idha, bhante, ekacco musāvādī hoti, sabhāgato § vā parisāgato § vā (M.114./III,48.) ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho-- ‘ehambho purisa, ya jānāsi ta vadehī’ti so ajāna vā āha-- ‘jānāmī’ti, jāna vā āha-- ‘na jānāmī’ti; apassa vā āha-- ‘passāmī’ti, passa vā āha-- ‘na passāmī’ti-- iti § attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu § vā sampajānamusā bhāsitā hoti; pisuavāco kho pana hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā imesa akkhātā amūsa bhedāya-- iti samaggāna vā bhettā, bhinnāna vā anuppadātā, vaggārāmo, vaggarato, vagganandī, vaggakarai vāca bhāsitā (CS:pg.3.96) hoti; pharusavāco kho pana hoti, yā sā vācā kaṇḍakā kakkasā pharusā parakaukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisavattanikā, tathārūpi vāca bhāsitā hoti; samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavati vāca bhāsitā hoti akālena anapadesa apariyantavati anatthasahita-- evarūpa, bhante, vacīsamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. 

 “Katharūpa, bhante, vacīsamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?  Idha, bhante, ekacco musāvāda pahāya musāvādā paivirato hoti sabhāgato vā parisāgato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho-- ‘ehambho purisa, ya jānāsi ta vadehī’ti so ajāna vā āha-- ‘na jānāmī’ti, jāna vā āha-- ‘jānāmī’ti, apassa vā āha-- (M.114./III,49.) ‘na passāmī’ti, passa vā āha-- ‘passāmī’ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti; pisua vāca pahāya pisuṇāya vācāya paivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesa bhedāya, amutra vā sutvā na imesa akkhātā amūsa bhedāya-- iti bhinnāna vā sandhātā sahitāna vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakarai vāca bhāsitā hoti; pharusa vāca pahāya pharusāya vācāya paivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpi vāca bhāsitā hoti; samphappalāpa pahāya samphappalāpā paivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavati vāca bhāsitā hoti kālena sāpadesa pariyantavati atthasahita-- evarūpa, bhante, vacīsamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  ‘Vacīsamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña vacīsamācāran’ti iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta. 

 “‘Manosamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña manosamācāran’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, manosamācāra sevato akusalā (CS:pg.3.97) dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo manosamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, manosamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo manosamācāro sevitabbo. 

 113. “Katharūpa, bhante, manosamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?  Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, ya ta parassa paravittūpakaraa ta abhijjhātā hoti-- ‘aho vata ya parassa ta mamassā’ti; byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasakappo  (M.114./III,50.)  ‘ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti-- evarūpa, bhante, manosamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. 

 “Katharūpa, bhante, manosamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?  Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, ya ta parassa paravittūpakaraa ta nābhijjhātā hoti-- ‘aho vata ya parassa ta mamassā’ti; abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasakappo ‘ime sattā averā abyābajjhā § anīghā sukhī attāna pariharantū’ti-- evarūpa, bhante, manosamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  ‘Manosamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña manosamācāran’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta. 

 114. “‘Cittuppādapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña cittuppādan’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, cittuppāda sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo cittuppādo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, cittuppāda sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo cittuppādo sevitabbo. 

 “Katharūpa, bhante, cittuppāda sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?  Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena (CS:pg.3.98) cetasā viharati; byāpādavā hoti, byāpādasahagatena cetasā viharati; vihesavā hoti, vihesāsahagatena cetasā viharati-- evarūpa, bhante, cittuppāda sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. 

 “Katharūpa, bhante, cittuppāda sevato akusalā dhammā parihāyanti (M.114./III,51.)  kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?  Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatena cetasā viharati; abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatena cetasā viharati; avihesavā hoti, avihesāsahagatena cetasā viharati-- evarūpa, bhante, cittuppāda sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  ‘Cittuppādapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña cittuppādan’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta. 

 115. “‘Saññāpailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña saññāpailābhan’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, saññāpailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo saññāpailābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, saññāpailābha sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo saññāpailābho sevitabbo. 

 “Katharūpa, bhante, saññāpailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?  Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatāya saññāya viharati; byāpādavā hoti, byāpādasahagatāya saññāya viharati; vihesavā hoti, vihesāsahagatāya saññāya viharati-- evarūpa, bhante, saññāpailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. 

 “Katharūpa, bhante, saññāpailābha sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?  Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatāya saññāya viharati; abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatāya saññāya viharati; avihesavā hoti, avihesāsahagatāya saññāya viharati-- evarūpa, bhante, saññāpailābha sevato (CS:pg.3.99) akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  ‘Saññāpailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña saññāpailābhan’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta. 

(M.114./III,52.) 116. “‘Diṭṭhipailābhapāha bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña diṭṭhipailābhan’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, diṭṭhipailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo diṭṭhipailābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, diṭṭhipailābha sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti-- evarūpo diṭṭhipailābho sevitabbo. 

 “Katharūpa, bhante, diṭṭhipailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?  Idha, bhante, ekacco evadiṭṭhiko hoti-- ‘natthi dinna, natthi yiṭṭha, natthi huta natthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko, natthi aya loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti-- evarūpa, bhante, diṭṭhipailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. 

 “Katharūpa, bhante, diṭṭhipailābha sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?  Idha, bhante, ekacco evadiṭṭhiko hoti-- ‘atthi dinna, atthi yiṭṭha, atthi huta, atthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko, atthi aya loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti-- evarūpa, bhante, diṭṭhipailābha sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  ‘Diṭṭhipailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña diṭṭhipailābhan’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta. 

 117. “‘Attabhāvapailābhapāha (CS:pg.3.100) bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña attabhāvapailābhan’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, (M.114./III,53.) attabhāvapailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti-- evarūpo attabhāvapailābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, attabhāvapailābha sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti-- evarūpo attabhāvapailābho sevitabbo. 

 “Katharūpa, bhante, attabhāvapailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?  Sabyābajjha § , bhante, attabhāvapailābha abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; abyābajjha, bhante, attabhāvapailābha abhinibbattayato pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  ‘Attabhāvapailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi asevitabbampi; tañca aññamañña attabhāvapailābhan’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta. 

 “Imassa kho aha, bhante, Bhagavatā sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, eva vitthārena attha ājānāmī”ti. 

 118. “Sādhu sādhu, Sāriputta!  Sādhu kho tva, Sāriputta, imassa mayā sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, eva vitthārena attha ājānāsi. 

 “‘Kāyasamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña kāyasamācāran’ti-- iti kho paneta vutta mayā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, Sāriputta, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, Sāriputta, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti-- evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. 

 (M.114./III,54.) “Katharūpa Sāriputta, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?  Idha, Sāriputta, ekacco pāṇātipātī hoti (CS:pg.3.101) luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu; adinnādāyī kho pana hoti, ya ta parassa paravittūpakaraa gāmagata vā araññagata vā ta adinna theyyasakhāta ādātā hoti; kāmesumicchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguaparikkhittāpi tathārūpāsu cāritta āpajjitā hoti-- evarūpa, Sāriputta, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. 

 “Katharūpa, Sāriputta, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?  Idha, Sāriputta, ekacco pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati; adinnādāna pahāya adinnādānā paivirato hoti, ya ta parassa paravittūpakaraa gāmagata vā araññagata vā ta nādinna theyyasakhāta ādātā hoti; kāmesumicchācāra pahāya kāmesumicchācārā paivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguaparikkhittāpi tathārūpāsu na cāritta āpajjitā hoti-- evarūpa, Sāriputta, kāyasamācāra sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  ‘Kāyasamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña kāyasamācāran’ti-- iti ya ta vutta mayā idameta paicca vutta. 

 “Vacīsamācārapāha, bhikkhave, duvidhena (M.114./III,55.) vadāmi …pe… manosamācārapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… cittuppādapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… saññāpailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… diṭṭhipailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe…. 

 “‘Attabhāvapailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamañña attabhāvapailābhan’ti-- iti kho paneta vutta mayā.  Kiñceta (CS:pg.3.102) paicca vutta?  Yathārūpa, Sāriputta, attabhāvapailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo attabhāvapailābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, Sāriputta, attabhāvapailābha sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti-- evarūpo attabhāvapailābho sevitabbo. 

 “Katharūpa, Sāriputta, attabhāvapailābha sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?  Sabyābajjha, Sāriputta, attabhāvapailābha abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; abyābajjha, Sāriputta, attabhāvapailābha abhinibbattayato pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.  ‘Attabhāvapailābhapāha, bhikkhave, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi asevitabbampi; tañca aññamañña attabhāvapailābhan’ti-- iti ya ta vutta mayā idameta paicca vutta.  Imassa kho, Sāriputta, mayā sakhittena bhāsitassa eva vitthārena attho daṭṭhabbo. 

 119.“Cakkhuviññeyya rūpapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; sotaviññeyya saddapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi asevitabbampi; ghānaviññeyya gandhapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; jivhāviññeyya rasapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; kāyaviññeyya phoṭṭhabbapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi; manoviññeyya dhammapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī”ti. 

 Eva vutte, āyasmā Sāriputto Bhagavanta etadavoca--“Imassa kho aha, bhante, Bhagavatā sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, eva vitthārena attha ājānāmi.  ‘Cakkhuviññeyya rūpapāha, Sāriputta, duvidhena (M.114./III,56.)  vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, cakkhuviññeyya rūpa sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpa cakkhuviññeyya rūpa na sevitabba; yathārūpañca kho, bhante, cakkhuviññeyya rūpa sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpa cakkhuviññeyya rūpa sevitabba.  ‘Cakkhuviññeyya (CS:pg.3.103) rūpapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta. 

 “Sotaviññeyya saddapāha, Sāriputta …pe… evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabbo… evarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabbo… (M.114./III,57.)  evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo… evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo… evarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabbo… evarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbo… kāyaviññeyya phoṭṭhabbapāha, Sāriputta evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo… evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. 

 “‘Manoviññeyya dhammapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, manoviññeyya dhamma sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti  (M.114./III,58.) evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, manoviññeyya dhamma sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.  ‘Manoviññeyya dhammapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta.  Imassa kho aha, bhante, Bhagavatā sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, eva vitthārena attha ājānāmī”ti. 

 120. “Sādhu sādhu, Sāriputta!  Sādhu kho tva, Sāriputta, imassa mayā sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, eva vitthārena attha ājānāsi.  ‘Cakkhuviññeyya rūpapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti kho paneta vutta mayā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, Sāriputta, cakkhuviññeyya rūpa sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpa cakkhuviññeyya rūpa na sevitabba; yathārūpañca kho, Sāriputta, cakkhuviññeyya rūpa sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpa cakkhuviññeyya rūpa sevitabba.  ‘Cakkhuviññeyya rūpapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti ya ta vutta mayā idameta paicca vutta. 

 “Sotaviññeyya (CS:pg.3.104) saddapāha, Sāriputta …pe… evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabbo… evarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabbo… evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo… evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo… evarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabbo… evarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbo… evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo… evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. 

 “Manoviññeyya dhammapāha, Sāriputta …pe… evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo… evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.  ‘Manoviññeyya dhammapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti ya ta vutta mayā idameta paicca vutta.  Imassa kho, Sāriputta, mayā sakhittena bhāsitassa eva vitthārena attho daṭṭhabbo. 

 121. “Cīvarapāha Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampi …pe… piṇḍapātapāha, Sāriputta… senāsanapāha, Sāriputta… gāmapāha, Sāriputta… nigamapāha, Sāriputta… nagarapāha, Sāriputta… janapadapāha, Sāriputta… puggalapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī”ti. 

 (M.114./III,59.) Eva vutte, āyasmā Sāriputto Bhagavanta etadavoca--“Imassa kho aha, bhante, Bhagavatā sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa, eva vitthārena attha ājānāmi.  ‘Cīvarapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, cīvara sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpa cīvara na sevitabba; yathārūpañca kho, bhante, cīvara sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpa cīvara sevitabba.  ‘Cīvarapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vutta. 

 “Piṇḍapātapāha, Sāriputta …pe… evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo… evarūpo piṇḍapāto sevitabbo… senāsanapāha, Sāriputta …pe… evarūpa senāsana na sevitabba… evarūpa senāsana sevitabba… gāmapāha, Sāriputta (CS:pg.3.105) …pe… evarūpo gāmo na sevitabbo… evarūpo gāmo sevitabbo… evarūpo nigamo na sevitabbo… evarūpo nigamo sevitabbo… evarūpa nagara na sevitabba… evarūpa nagara sevitabba… evarūpo janapado na sevitabbo… evarūpo janapado sevitabbo. 

 “‘Puggalapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti kho paneta vutta Bhagavatā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, bhante, puggala sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo puggalo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, puggala sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo puggalo sevitabbo.  ‘Puggalapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti ya ta vutta Bhagavatā idameta paicca vuttanti.  Imassa kho aha, bhante, Bhagavatā sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa eva vitthārena attha ājānāmī”ti. 

 122. “Sādhu sādhu, Sāriputta!  Sādhu kho tva, Sāriputta, imassa mayā sakhittena bhāsitassa, vitthārena attha avibhattassa eva vitthārena attha ājānāsi.  ‘Cīvarapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi  (M.114./III,60.) asevitabbampī’ti-- iti kho paneta vutta mayā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, Sāriputta, cīvara sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpa cīvara na sevitabba; yathārūpañca kho, Sāriputta, cīvara sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpa cīvara sevitabba.  ‘Cīvarapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti ya ta vutta mayā idameta paicca vutta.  (yathā pahama tathā vitthāretabba) evarūpo piṇḍapāto… evarūpa senāsana… evarūpo gāmo… evarūpo nigamo… evarūpa nagara… evarūpo janapado. 

 “‘Puggalapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti kho paneta vutta mayā.  Kiñceta paicca vutta?  Yathārūpa, Sāriputta, puggala sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo puggalo na sevitabbo; yathārūpañca kho, Sāriputta, puggala sevato (CS:pg.3.106) akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo puggalo sevitabbo.  ‘Puggalapāha, Sāriputta, duvidhena vadāmi-- sevitabbampi, asevitabbampī’ti-- iti ya ta vutta mayā idameta paicca vutta.  Imassa kho, Sāriputta, mayā sakhittena bhāsitassa eva vitthārena attho daṭṭhabbo. 

 123. “Sabbepi ce, Sāriputta, khattiyā imassa mayā sakhittena bhāsitassa eva vitthārena attha ājāneyyu, sabbesānampissa khattiyāna dīgharatta hitāya sukhāya.  Sabbepi ce Sāriputta, brāhmaṇā …pe… sabbepi ce, Sāriputta, vessā… sabbepi ce, Sāriputta, suddā imassa mayā sakhittena bhāsitassa eva vitthārena attha ājāneyyu, sabbesānampissa suddāna dīgharatta hitāya sukhāya.  Sadevakopi ce, Sāriputta, loko samārako sabrahmako sassamaabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imassa mayā sakhittena bhāsitassa eva vitthārena attha ājāneyya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaabrāhmaiyā pajāya sadevamanussāya dīgharatta hitāya sukhāyā”ti. 

 (M.114./III,61.) Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Sāriputto Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Sevitabbāsevitabbasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

 (M.115.)5. Bahudhātukasutta多界經

u《中阿含181經》多界經(T1.723.)No.776.佛說四品法門經(T17.712.)

 124. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato.  Seyyathāpi, bhikkhave (CS:pg.3.107) naḷāgārā vā tiṇāgārā vā aggi mutto § kūṭāgārānipi dahati ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihitavātapānāni; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato.  Iti kho, bhikkhave, sappaibhayo bālo, appaibhayo paṇḍito; sa-upaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito; sa-upasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito.  Natthi, bhikkhave, paṇḍitato bhaya, natthi paṇḍitato upaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo.  Tasmātiha, bhikkhave, ‘paṇḍitā bhavissāma vīmasakā’ti-- evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 

(M.115./III,62.) Eva vutte, āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito bhikkhu ‘vīmasako’ti ala vacanāyā”ti?  “Yato kho, Ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti, āyatanakusalo ca hoti, paiccasamuppādakusalo ca hoti, hānāṭhānakusalo ca hoti-- ettāvatā kho, Ānanda, paṇḍito bhikkhu ‘vīmasako’ti ala vacanāyā”ti. 

 125. “Kittāvatā pana, bhante, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti?  “Aṭṭhārasa kho imā, Ānanda, dhātuyo-- cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu; sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu; ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu; jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu; kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu; manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu.  Imā kho, Ānanda, aṭṭhārasa dhātuyo yato jānāti passati-- ettāvatāpi kho, Ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti. 

 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti?  “Siyā, Ānanda.  Chayimā, Ānanda, dhātuyo-- pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.  Imā kho, Ānanda, cha dhātuyo yato jānāti (CS:pg.3.108) passati-- ettāvatāpi kho, Ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti. 

 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti?  “Siyā, Ānanda.  Chayimā, Ānanda, dhātuyo-- sukhadhātu dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu, avijjādhātu.  Imā kho, Ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati-- ettāvatāpi kho, Ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti. 

 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti?  “Siyā, Ānanda.  Chayimā, Ānanda, dhātuyo-- kāmadhātu, nekkhammadhātu, byāpādadhātu, abyāpādadhātu, (M.115./III,63.)  vihisādhātu avihisādhātu.  Imā kho, Ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati-- ettāvatāpi kho, Ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti. 

 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti?  “Siyā, Ānanda.  Tisso imā, Ānanda, dhātuyo-- kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu.  Imā kho, Ānanda, tisso dhātuyo yato jānāti passati-- ettāvatāpi kho, Ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti. 

 “Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti?  “Siyā, Ānanda.  Dve imā, Ānanda, dhātuyo-- sakhatādhātu, asakhatādhātu.  Imā kho, Ānanda, dve dhātuyo yato jānāti passati-- ettāvatāpi kho, Ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti. 

 126. “Kittāvatā pana, bhante, ‘āyatanakusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti?  “Cha kho panimāni, Ānanda, ajjhattikabāhirāni āyatanāni-- cakkhuceva rūpā ca sotañca saddā ca ghānañca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca.  Imāni kho, Ānanda, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni yato jānāti passati-- ettāvatā kho, Ānanda, ‘āyatanakusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti. 

 “Kittāvatā (CS:pg.3.109) pana, bhante, ‘paiccasamuppādakusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti?  “Idhānanda, bhikkhu eva pajānāti-- ‘imasmi sati ida hoti, imassuppādā ida uppajjati, imasmi asati ida na hoti, imassa nirodhā ida nirujjhati, yadida-- avijjāpaccayā sakhārā, sakhārapaccayā viññāṇa, viññāṇapaccayā nāmarūpa, nāmarūpapaccayā saḷāyatana, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā tahā, tahāpaccayā upādāna, upādānapaccayā (M.115./III,64.) bhavo bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.  Avijjāyatveva asesavirāganirodhā sakhāranirodho, sakhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā tahānirodho, tahānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraa sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti.  Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti’.  Ettāvatā kho, Ānanda, ‘paiccasamuppādakusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti. 

 127. “Kittāvatā pana, bhante, ‘hānāṭhānakusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti?  “Idhānanda, bhikkhu ‘aṭṭhānameta anavakāso ya diṭṭhisampanno puggalo kañci § sakhāra niccato upagaccheyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya puthujjano kañci sakhāra niccato upagaccheyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti; ‘aṭṭhānameta anavakāso ya diṭṭhisampanno puggalo kañci sakhāra sukhato upagaccheyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya puthujjano kañci sakhāra sukhato upagaccheyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya diṭṭhisampanno puggalo kañci dhamma attato upagaccheyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti, ‘hānañca kho eta vijjati ya puthujjano kañci dhamma attato upagaccheyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti. 

 128. “‘Aṭṭhānameta (CS:pg.3.110) anavakāso ya diṭṭhisampanno puggalo mātara jīvitā voropeyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya puthujjano mātara jīvitā voropeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya(M.115./III,65.) diṭṭhisampanno puggalo pitara jīvitā voropeyya …pe… arahanta jīvitā voropeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti; ‘aṭṭhānameta anavakāso ya diṭṭhisampanno puggalo duṭṭhacitto Tathāgatassa lohita uppādeyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya puthujjano duṭṭhacitto Tathāgatassa lohita uppādeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya diṭṭhisampanno puggalo sagha bhindeyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya puthujjano sagha bhindeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya diṭṭhisampanno puggalo añña satthāra uddiseyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya puthujjano añña satthāra uddiseyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti. 

 129.“‘Aṭṭhānameta anavakāso ya ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubba acarima uppajjeyyu, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya ekissā lokadhātuyā eko araha sammāsambuddho uppajjeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattino apubba acarima uppajjeyyu, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti. 

 130. “‘Aṭṭhānameta anavakāso ya itthī araha assa sammāsambuddho neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya puriso araha assa sammāsambuddho, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya itthī rājā assa cakkavattī, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya puriso rājā assa cakkavattī, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya itthī sakkatta(M.115./III,66.)  kareyya māratta kareyya… brahmatta kareyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya puriso sakkatta (CS:pg.3.111) kareyya… māratta kareyya… brahmatta kareyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti. 

 131. “‘Aṭṭhānameta anavakāso ya kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya vacīduccaritassa …pe… ya manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; hānañca kho eta vijjati ya vacīduccaritassa …pe… ya manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, hānameta vijjatīti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya vacīsucaritassa …pe… ya manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya vacīsucaritassa …pe… ya manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti. 

 “‘Aṭṭhānameta anavakāso ya kāyaduccaritasamagī tanidānā tappaccayā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya kāyaduccaritasamagī  (M.115./III,67.) tanidānā tappaccayā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya vacīduccaritasamagī …pe… ya manoduccaritasamagī tanidānā tappaccayā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya vacīduccaritasamagī …pe… ya manoduccaritasamagī tanidānā tappaccayā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya kāyasucaritasamagī tanidānā tappaccayā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati (CS:pg.3.112) vinipāta niraya upapajjeyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya kāyasucaritasamagī tanidānā tappaccayā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  ‘Aṭṭhānameta anavakāso ya vacīsucaritasamagī …pe… ya manosucaritasamagī tanidānā tappaccayā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjeyya, neta hāna vijjatī’ti pajānāti; ‘hānañca kho eta vijjati ya vacīsucaritasamagī …pe… ya manosucaritasamagī tanidānā tappaccayā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjeyya, hānameta vijjatī’ti pajānāti.  Ettāvatā kho, Ānanda, ‘hānāṭhānakusalo bhikkhū’ti ala vacanāyā”ti. 

 132. Eva vutte āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“Acchariya, bhante, abbhuta, bhante!  Konāmo aya, bhante, dhammapariyāyo”ti?  “Tasmātiha tva, Ānanda, ima dhammapariyāya ‘bahudhātuko’tipi na dhārehi, ‘catuparivaṭṭo’tipi na dhārehi, ‘dhammādāso’tipi na dhārehi, ‘amatadundubhī’tipi § na dhārehi, ‘anuttaro sagāmavijayo’tipi na dhārehī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Bahudhātukasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

(M.116./III,68.)

 (M.116.)6. Isigilisutta仙吞經

u《增壹阿含38.7.經》仙人崛經(T2.723.)

 133. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Isigilismi pabbate.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Passatha no tumhe, bhikkhave, eta Vebhāra pabbatan”ti?  “Eva, bhante”.  “Etassapi kho, bhikkhave, Vebhārassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti”. 

 “Passatha (CS:pg.3.113) no tumhe, bhikkhave, eta Paṇḍava pabbatan”ti?  “Eva, bhante”.  “Etassapi kho, bhikkhave, Paṇḍavassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti”. 

 “Passatha no tumhe, bhikkhave, eta Vepulla pabbatan”ti?  “Eva, bhante”.  “Etassapi kho, bhikkhave, Vepullassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti”. 

 “Passatha no tumhe, bhikkhave, eta Gijjhakūṭa pabbatan”ti?  “Eva, bhante”.  “Etassapi kho, bhikkhave, Gijjhakūṭassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti”. 

 “Passatha no tumhe, bhikkhave, ima Isigili pabbatan”ti?  “Eva, bhante”.  “Imassa kho pana, bhikkhave, Isigilissa pabbatassa esāva samaññā ahosi esā paññatti”. 

 “Bhūtapubba, bhikkhave, pañca paccekabuddhasatāni imasmi Isigilismi pabbate ciranivāsino ahesu.  Te ima pabbata pavisantā dissanti paviṭṭhā na dissanti.  Tamena manussā disvā evamāhasu-- ‘Aya pabbato ime isī § gilatī’ti; ‘isigili isigili’ tveva samaññā udapādi.  Ācikkhissāmi § , bhikkhave, paccekabuddhāna nāmāni; kittayissāmi, bhikkhave, paccekabuddhāna nāmāni; desessāmi, (M.116./III,69.) bhikkhave paccekabuddhāna nāmāni Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 134. “Ariṭṭho nāma, bhikkhave, paccekasambuddho § imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; Upariṭṭho nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; tagarasikhī § nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; yasassī nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; sudassano nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; piyadassī nāma, bhikkhave, paccekasambuddho (CS:pg.3.114) imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; gandhāro nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; Piṇḍolo nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; upāsabho nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; nīto nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; tatho nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi, sutavā nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi; bhāvitatto nāma, bhikkhave, paccekasambuddho imasmi isigilismi pabbate ciranivāsī ahosi.

 135. “Ye sattasārā anīghā nirāsā,

          Paccekamevajjhagamasu bodhi § . 

          Tesa visallāna naruttamāna,

          Nāmāni me kittayato suṇātha. 

          “Ariṭṭho Upariṭṭho tagarasikhī yasassī,

          Sudassano piyadassī ca susambuddho § . 

          Gandhāro Piṇḍolo upāsabho ca,

          Nīto tatho sutavā bhāvitatto. 

          (M.116./III,70.) “Sumbho subho matulo § aṭṭhamo ca,

          Athassumegho § anīgho sudāṭho. 

          Paccekabuddhā bhavanettikhīṇā,

          Higū ca higo ca mahānubhāvā. 

          “Dve jālino munino aṭṭhako ca,

          Atha kosallo Buddho atho subāhu. 

          Upanemiso nemiso santacitto,

          Sacco tatho virajo paṇḍito ca. 

          “Kāḷūpakāḷā (CS:pg.3.115) vijito jito ca,

          Ago ca pago ca guttijito ca. 

          Passi jahi upadhidukkhamūla § ,

          Aparājito mārabala ajesi. 

          “Satthā pavattā sarabhago lomahaso,

          Uccagamāyo asito anāsavo. 

          Manomayo mānacchido ca bandhumā,

          Tadādhimutto vimalo ca ketumā. 

          “Ketumbharāgo ca mātago ariyo,

          Athaccuto accutagāmabyāmako. 

          Sumagalo dabbilo supatiṭṭhito,

          Asayho khemābhirato ca sorato. 

          “Durannayo sagho athopi ujjayo,

          Aparo muni sayho anomanikkamo. 

          Ānando nando upanando dvādasa,

          Bhāradvājo antimadehadhārī § . 

          “Bodhi Mahānāmo athopi uttaro,

          Kesī sikhī sundaro dvārabhājo. 

          Tissūpatissā bhavabandhanacchidā,

          Upasikhi tahacchido ca sikhari § . 

          “Buddho ahu magalo vītarāgo,

          Usabhacchidā jālini dukkhamūla. 

          Santa pada ajjhagamopanīto,

          Uposatho sundaro saccanāmo. 

          “Jeto jayanto padumo uppalo ca,

          Padumuttaro rakkhito pabbato ca. 

          (M.116./III,71.)  Mānatthaddho sobhito vītarāgo,

          Kaho ca Buddho suvimuttacitto. 

          “Ete (CS:pg.3.116) ca aññe ca mahānubhāvā,

          Paccekabuddhā bhavanettikhīṇā. 

          Te sabbasagātigate mahesī,

          Parinibbute vandatha appameyye”ti. 

 

 Isigilisutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

 (M.117.)7. Mahācattārīsakasutta大四十經

u《中阿含189經》聖道經(T1.735.)

 136. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Ariya vo, bhikkhave, sammāsamādhi desessāmi sa-upanisa saparikkhāra.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Katamo ca, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi sa-upaniso saparikkhāro?  Seyyathida-- sammādiṭṭhi, sammāsakappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati; yā kho, bhikkhave, imehi sattahagehi cittassa ekaggatā parikkhatā-- aya vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi sa-upaniso itipi, saparikkhāro itipi.  Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti.  Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti?  Micchādiṭṭhi ‘micchādiṭṭhī’ti pajānāti, sammādiṭṭhi ‘sammādiṭṭhī’ti pajānāti-- sāssa hoti sammādiṭṭhi. 

 “Katamā ca, bhikkhave, micchādiṭṭhi?  ‘Natthi dinna, natthi yiṭṭha, natthi huta, natthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko, natthi aya loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi (M.117./III,72.)loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti-- aya, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 

 “Katamā (CS:pg.3.117) ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi?  Sammādiṭṭhipaha § , bhikkhave, dvāya § vadāmi-- atthi, bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā; atthi, bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggagā.  Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā ‘Atthi dinna, atthi yiṭṭha, atthi huta, atthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko, atthi aya loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaipannā ye imañca loka parañca loka saya abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti-- aya, bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā. 

 “Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggagā?  Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamagino ariyamagga bhāvayato paññā paññindriya paññābala dhammavicayasambojjhago sammādiṭṭhi maggaga §-- aya vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggagā.  So micchādiṭṭhiyā pahānāya vāyamati, sammādiṭṭhiyā, upasampadāya, svāssa § hoti sammāvāyāmo.  So sato micchādiṭṭhi pajahati, sato sammādiṭṭhi upasampajja viharati, sāssa § hoti sammāsati.  Itiyime § tayo dhammā sammādiṭṭhi anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathida-- sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 

 137. “Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti.  Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti?  Micchāsakappa ‘micchāsakappo’ti pajānāti, sammāsakappa ‘sammāsakappo’ti pajānāti, sāssa hoti (M.117./III,73.) sammādiṭṭhi

 “Katamo ca, bhikkhave, micchāsakappo?  Kāmasakappo, byāpādasakappo, vihisāsakappo-- aya, bhikkhave, micchāsakappo. 

 “Katamo ca, bhikkhave, sammāsakappo?  Sammāsakappapaha, bhikkhave, dvāya vadāmi-- atthi, bhikkhave, sammāsakappo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko; atthi, bhikkhave, sammāsakappo ariyo anāsavo lokuttaro maggago.  Katamo ca, bhikkhave, sammāsakappo sāsavo puññabhāgiyo (CS:pg.3.118) upadhivepakko?  Nekkhammasakappo, abyāpādasakappo, avihisāsakappo-- ‘aya, bhikkhave, sammāsakappo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko’”. 

 “Katamo ca, bhikkhave, sammāsakappo ariyo anāsavo lokuttaro maggago?  Yo kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamagino ariyamagga bhāvayato takko vitakko sakappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā vacīsakhāro-- aya, bhikkhave, sammāsakappo ariyo anāsavo lokuttaro maggago.  So micchāsakappassa pahānāya vāyamati, sammāsakappassa upasampadāya, svāssa hoti sammāvāyāmo.  So sato micchāsakappa pajahati, sato sammāsakappa upasampajja viharati; sāssa hoti sammāsati.  Itiyime tayo dhammā sammāsakappa anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathida-- sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 

 138. “Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti.  Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti?  Micchāvāca ‘micchāvācā’ti pajānāti, sammāvāca ‘sammāvācā’ti pajānāti; sāssa hoti sammādiṭṭhi.  Katamā ca, bhikkhave, micchāvācā?  Musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo-- aya, bhikkhave, micchāvācā.  Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā?  Sammāvācapaha, bhikkhave, dvāya vadāmi-- atthi, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā; atthi, (M.117./III,74.) bhikkhave sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggagā.  Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā?  Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī-- aya, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā.  Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggagā?  Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamagino ariyamagga bhāvayato catūhi vacīduccaritehi ārati virati paivirati veramaṇī-- aya, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggagā.  So micchāvācāya pahānāya vāyamati, sammāvācāya upasampadāya; svāssa hoti sammāvāyāmo.  So sato micchāvāca pajahati, sato sammāvāca upasampajja viharati; sāssa hoti (CS:pg.3.119) sammāsati.  Itiyime tayo dhammā sammāvāca anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathida-- sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 

 139.“Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti.  Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti?  Micchākammanta ‘micchākammanto’ti pajānāti, sammākammanta ‘sammākammanto’ti pajānāti sāssa hoti sammādiṭṭhi.  Katamo ca, bhikkhave, micchākammanto?  Pāṇātipāto, adinnādāna, kāmesumicchācāro-- aya, bhikkhave, micchākammanto.  Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto?  Sammākammantapaha, bhikkhave dvāya vadāmi-- atthi, bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko; atthi, bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro maggago.  Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko?  Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī-- aya, bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko.  Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro maggago?  Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamagino ariyamagga bhāvayato tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paivirati veramaṇī-- aya, bhikkhave, sammākammanto (M.117./III,75.)  ariyo anāsavo lokuttaro maggago.  So micchākammantassa pahānāya vāyamati, sammākammantassa upasampadāya; svāssa hoti sammāvāyāmo.  So sato micchākammanta pajahati, sato sammākammanta upasampajja viharati; sāssa hoti sammāsati.  Itiyime tayo dhammā sammākammanta anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathida-- sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 

 140. “Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti.  Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti?  Micchā-ājīva ‘micchā-ājīvo’ti pajānāti, sammā-ājīva ‘sammā-ājīvo’ti pajānāti; sāssa hoti sammādiṭṭhi.  Katamo ca, bhikkhave, micchā-ājīvo?  Kuhanā, lapanā, nemittikatā, nippesikatā, lābhena lābha nijigīsanatā §-- aya, bhikkhave, micchā-ājīvo.  Katamo ca, bhikkhave, sammā-ājīvo?  Sammā-ājīvapaha, bhikkhave (CS:pg.3.120) dvāya vadāmi-- atthi, bhikkhave, sammā-ājīvo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko; atthi, bhikkhave, sammā-ājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggago.  Katamo ca, bhikkhave, sammā-ājīvo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko?  Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchā-ājīva pahāya sammā-ājīvena jīvika kappeti-- aya, bhikkhave, sammā-ājīvo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko.  Katamo ca, bhikkhave, sammā-ājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggago?  Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamagino ariyamagga bhāvayato micchā-ājīvā ārati virati paivirati veramaṇī-- aya, bhikkhave, sammā-ājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggago.  So micchā-ājīvassa pahānāya vāyamati, sammā-ājīvassa upasampadāya svāssa hoti sammāvāyāmo.  So sato micchā-ājīva pajahati, sato sammā-ājīva upasampajja viharati; sāssa hoti sammāsati.  Itiyime tayo dhammā sammā-ājīva anuparidhāvanti anuparivattanti, seyyathida-- sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati. 

 141. “Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti. Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti? (M.117./III,76.) Sammādiṭṭhiss bhikkhave, sammāsakappo pahoti, sammāsakappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammā-ājīvo pahoti, sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇa pahoti, sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti.  Iti kho, bhikkhave, aṭṭhagasamannāgato sekkho § , dasagasamannāgato arahā hoti.  (tatrapi sammāñāṇena aneke pāpakā akusalā dhammā vigatā bhāvanāpāripūri gacchanti). 

 142. “Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti.  Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbagamā hoti?  Sammādiṭṭhissa, bhikkhave, micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti.  Ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te (CS:pg.3.121) cassa nijjiṇṇā honti.  Sammādiṭṭhipaccayā aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūri gacchanti.  Sammāsakappassa, bhikkhave, micchāsakappo nijjiṇṇo hoti …pe… sammāvācassa, bhikkhave, micchāvācā nijjiṇṇā hoti… sammākammantassa, bhikkhave, micchākammanto nijjiṇṇo hoti… sammā-ājīvassa, bhikkhave, micchā-ājīvo nijjiṇṇo hoti… sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti… sammāsatissa, bhikkhave, micchāsati nijjiṇṇā hoti… sammāsamādhissa, bhikkhave, micchāsamādhi nijjiṇṇo hoti… (M.117./III,77.) sammāñāṇassa, bhikkhave, micchāñāṇa nijjiṇṇa hoti… sammāvimuttassa, bhikkhave, micchāvimutti nijjiṇṇā hoti.  Ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti.  Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūri gacchanti. 

 “Iti kho, bhikkhave, vīsati kusalapakkhā, vīsati akusalapakkhā-- mahācattārīsako dhammapariyāyo pavattito appaivattiyo samaena vā brāhmaena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi. 

 143. “Yo hi koci, bhikkhave, samao vā brāhmao vā ima mahācattārīsaka dhammapariyāya garahitabba paikkositabba maññeyya tassa diṭṭheva dhamme dasasahadhammikā vādānuvādā gārayha hāna āgacchanti-- sammādiṭṭhi ce bhava (M.117./III,78.)  garahati, ye ca micchādiṭṭhī samaabrāhmaṇā te bhoto pujjā, te bhoto pāsasā; sammāsakappa ce bhava garahati ye ca micchāsakappā samaabrāhmaṇā te bhoto pujjā, te bhoto pāsasā; sammāvāca ce bhava garahati …pe… sammākammanta ce bhava garahati… sammā-ājīva ce bhava garahati… sammāvāyāma ce bhava garahati… sammāsati ce bhava garahati… sammāsamādhi ce bhava garahati… sammāñāṇa ce bhava garahati sammāvimutti ce bhava garahati, ye ca micchāvimuttī samaabrāhmaṇā te bhoto pujjā, te bhoto pāsasā.  Yo koci, bhikkhave, samao vā brāhmao vā ima mahācattārīsaka dhammapariyāya garahitabba paikkositabba maññeyya tassa diṭṭheva dhamme ime dasasahadhammikā vādānuvādā gārayha hāna āgacchanti.  Yepi te, bhikkhave, ahesu okkalā vassabhaññā § ahetuvādā akiriyavādā natthikavādā tepi mahācattārīsaka dhammapariyāya na garahitabba (CS:pg.3.122) napaikkositabba amaññisu § .  Ta kissa hetu?  Nindābyārosa-upārambhabhayā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Mahācattārīsakasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

 (M.118.)8. Ānāpānassatisutta入出息念經

uNo.96.《佛說治意經》(T1.919.)、《雜阿含810經》 (T2.208.)

 144. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhi-- āyasmatā ca Sāriputtena āyasmatā ca Mahāmoggallānena § āyasmatā ca Mahākassapena āyasmatā ca Mahākaccāyanena āyasmatā ca Mahākoṭṭhikena āyasmatā ca Mahākappinena āyasmatā ca Mahācundena āyasmatā ca (M.118./III,79.) Anuruddhena āyasmatā ca Revatena āyasmatā ca Ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhi. 

 Tena kho pana samayena therā bhikkhū nave bhikkhū ovadanti anusāsanti.  Appekacce therā bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū vīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū tisampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti.  Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā (M.118./III,80.) uḷāra pubbenāpara visesa jānanti § . 

 145. Tena kho pana samayena Bhagavā tadahuposathe pannarase pavāraṇāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.  Atha kho Bhagavā tuhībhūta tuhībhūta bhikkhusagha anuviloketvā bhikkhū āmantesi--“Āraddhosmi, bhikkhave, imāya paipadāya; āraddhacittosmi, bhikkhave, imāya paipadāya.  Tasmātiha, bhikkhave, bhiyyosomattāya vīriya ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya (CS:pg.3.123) asacchikatassa sacchikiriyāya.  Idhevāha Sāvatthiya komudi cātumāsini āgamessāmī”ti.  Assosu kho jānapadā bhikkhū-- “Bhagavā kira tattheva Sāvatthiya komudi cātumāsini āgamessatī”ti.  Te jānapadā bhikkhū Sāvatthi § osaranti Bhagavanta dassanāya.  Te ca kho therā bhikkhū bhiyyosomattāya nave bhikkhū ovadanti anusāsanti.  Appekacce therā bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū vīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti appekacce therā bhikkhū tisampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti.  Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā uḷāra pubbenāpara visesa jānanti. 

 146. Tena kho pana samayena Bhagavā tadahuposathe pannarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.  Atha kho Bhagavā tuhībhūta tuhībhūta bhikkhusagha anuviloketvā bhikkhū āmantesi--“Apalāpāya, bhikkhave, parisā; nippalāpāya, bhikkhave, parisā; suddhā sāre § patiṭṭhitā.  Tathārūpo aya, bhikkhave, bhikkhusagho; tathārūpā aya, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhieyyā añjalikaraṇīyā anuttara puññakkhetta lokassa.  Tathārūpo aya, bhikkhave, bhikkhusagho; tathārūpā aya, bhikkhave, parisā yathārūpāya parisāya appa dinna bahu hoti, bahu dinna bahutara.  Tathārūpo aya, bhikkhave, bhikkhusagho; tathārūpā aya, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā dullabhā dassanāya lokassa.  Tathārūpo aya, bhikkhave, bhikkhusagho; tathārūpā aya, bhikkhave, parisā yathārūpa parisa ala yojanagaanāni dassanāya gantu puosenāpi” § .

 147. “Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasayojanā sammadaññāvimuttā-- evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmi bhikkhusaghe (CS:pg.3.124) Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā-- evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmi bhikkhusaghe.  Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe tiṇṇa sayojanāna parikkhayā rāgadosamohāna tanuttā sakadāgāmino sakideva § ima loka āgantvā (M.118./III,81.) dukkhassanta karissanti-- evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmi bhikkhusaghe Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā-- evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmi bhikkhusaghe. 

 “Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe catunna satipaṭṭhānāna bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmi bhikkhusaghe.  Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe catunna sammappadhānāna bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti …pe… catunna iddhipādāna… pañcanna indriyāna… pañcanna balāna… sattanna bojjhagāna… ariyassa aṭṭhagikassa maggassa bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti-- evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū (M.118./III,82.) imasmi bhikkhusaghe.  Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe mettābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti… karuṇābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti… muditābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti… upekkhābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti… asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti… aniccasaññābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti-- evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmi bhikkhusaghe.  Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmi bhikkhusaghe ānāpānassatibhāvanānuyogamanuyuttā viharanti.  Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisasā.  Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.  Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhage paripūrenti.  Satta bojjhagā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimutti paripūrenti. 

 148. “Katha bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati katha bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisasā?  Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaka ābhujitvā uju (CS:pg.3.125) kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So satova assasati satova § passasati. 

 “Dīgha vā assasanto ‘dīgha assasāmī’ti pajānāti, dīgha vā passasanto ‘dīgha passasāmī’ti pajānāti; rassa vā assasanto ‘rassa assasāmī’ti pajānāti, rassa vā passasanto ‘rassa passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya kāyasakhāra assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhaya kāyasakhāra passasissāmī’ti sikkhati. 

 “‘Pītipaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītipaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhapaisavedī assasissāmī’ti (M.118./III,83.) sikkhati, ‘sukhapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasakhārapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasakhārapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya cittasakhāra assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhaya cittasakhāra passasissāmī’ti sikkhati. 

 “‘Cittapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodaya citta assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodaya citta passasissāmī’ti sikkhati ‘samādaha citta assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādaha citta passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocaya citta assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocaya citta passasissāmī’ti sikkhati. 

 “‘Aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘painissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘painissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati.  Eva bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati eva bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisasā. 

 149.“Katha (CS:pg.3.126) bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati katha bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti?  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu dīgha vā assasanto ‘dīgha assasāmī’ti pajānāti, dīgha vā passasanto ‘dīgha passasāmī’ti pajānāti; rassa vā assasanto ‘rassa assasāmī’ti pajānāti, rassa vā passasanto ‘rassa passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya kāyasakhāra assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhaya kāyasakhāra passasissāmī’ti sikkhati; kāye kāyānupassī, bhikkhave, tasmi samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa.  Kāyesu kāyaññatarāha, bhikkhave, eva vadāmi yadida-- assāsapassāsā.  Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī tasmi samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa. 

 “Yasmi samaye, (M.118./III,84.)  bhikkhave, bhikkhu ‘pītipaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītipaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasakhārapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasakhārapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya cittasakhāra assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhaya cittasakhāra passasissāmī’ti sikkhati; vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, tasmi samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa.  Vedanāsu vedanāññatarāha, bhikkhave, eva vadāmi yadida-- assāsapassāsāna sādhuka manasikāra.  Tasmātiha, bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī tasmi samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa. 

 “Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu ‘cittapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodaya citta assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodaya citta passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādaha citta assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādaha citta passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocaya citta assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocaya (CS:pg.3.127) citta passasissāmī’ti sikkhati; citte cittānupassī, bhikkhave, tasmi samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa.  Nāha, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassati vadāmi.  Tasmātiha, bhikkhave, citte cittānupassī tasmi samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa. 

 “Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘painissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘painissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati; dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, tasmi samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa.  So ya ta abhijjhādomanassāna (M.118./III,85.)  pahāna ta paññāya disvā sādhuka ajjhupekkhitā hoti.  Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī tasmi samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa. 

 “Eva bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati eva bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti. 

 150. “Katha bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā katha bahulīkatā satta bojjhage paripūrenti?  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa, upaṭṭhitāssa tasmi samaye sati hoti asammuṭṭhā § .  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti.  Satisambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “So tathāsato viharanto ta dhamma paññāya pavicinati pavicayati § parivīmasa āpajjati.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto (CS:pg.3.128) ta dhamma paññāya pavicinati pavicayati parivīmasa āpajjati, dhammavicayasambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “Tassa ta dhamma paññāya pavicinato pavicayato parivīmasa āpajjato āraddha hoti vīriya asallīna.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno ta dhamma paññāya pavicinato pavicayato parivīmasa āpajjato āraddha hoti vīriya asallīna, vīriyasambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 Āraddhavīriyassa uppajjati (M.118./III,86.)  pīti nirāmisā.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati, passaddhisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “Passaddhakāyassa sukhino citta samādhiyati.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino citta samādhiyati, samādhisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “So tathāsamāhita citta sādhuka ajjhupekkhitā hoti.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhita citta sādhuka ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 151. “Yasmi (CS:pg.3.129) samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu …pe… citte… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa, upaṭṭhitāssa tasmi samaye sati hoti asammuṭṭhā.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “So tathāsato viharanto ta dhamma paññāya pavicinati pavicayati parivīmasa āpajjati.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto ta dhamma paññāya pavicinati pavicayati parivīmasa āpajjati, dhammavicayasambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “Tassa ta dhamma paññāya pavicinato pavicayato parivīmasa āpajjato āraddha hoti vīriya asallīna.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno ta dhamma paññāya pavicinato pavicayato parivīmasa āpajjato āraddha hoti vīriya asallīna, vīriyasambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaga (M.118./III,87.) tasmi samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati, passaddhisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “Passaddhakāyassa (CS:pg.3.130) sukhino citta samādhiyati.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino citta samādhiyati, samādhisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “So tathāsamāhita citta sādhuka ajjhupekkhitā hoti.  Yasmi samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhita citta sādhuka ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhago tasmi samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaga tasmi samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhago tasmi samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūri gacchati.  Eva bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā eva bahulīkatā satta sambojjhage paripūrenti. 

 (M.118./III,88.)152. “Katha bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhagā katha bahulīkatā vijjāvimutti paripūrenti Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaga bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi.  Dhammavicayasambojjhaga bhāveti …pe… vīriyasambojjhaga bhāveti… pītisambojjhaga bhāveti… passaddhisambojjhaga bhāveti… samādhisambojjhaga bhāveti… upekkhāsambojjhaga bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi.  Eva bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhagā eva bahulīkatā vijjāvimutti paripūrentī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Ānāpānassatisutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

 

 (M.119.)9. Kāyagatāsatisutta身行念經

u《中阿含81經》念身經(T1.554.)

 153. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho sambahulāna bhikkhūna pacchābhatta piṇḍapātapaikkantāna upaṭṭhānasālāya sannisinnāna sannipatitāna ayamantarākathā (CS:pg.3.131) udapādi-- “Acchariya, āvuso, abbhuta, āvuso!  Yāvañcida tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatāsati § bhāvitā bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisasā”ti.  Ayañca hida tesa bhikkhūna antarākathā vippakatā hoti, atha kho Bhagavā sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi.  Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? (M.119./III,89.)  “Idha bhante, amhāka pacchābhatta piṇḍapātapaikkantāna upaṭṭhānasālāya sannisinnāna sannipatitāna ayamantarākathā udapādi-- ‘acchariya, āvuso, abbhuta, āvuso!  Yāvañcida tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisasā’ti.  Aya kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha Bhagavā anuppatto”ti. 

 154. “Katha bhāvitā ca, bhikkhave, kāyagatāsati katha bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisasā?  Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaka ābhujitvā uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā.  So satova assasati satova passasati; dīgha vā assasanto ‘dīgha assasāmī’ti pajānāti, dīgha vā passasanto ‘dīgha passasāmī’ti pajānāti; rassa vā assasanto ‘rassa assasāmī’ti pajānāti, rassa vā passasanto ‘rassa passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaisavedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaisavedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhaya kāyasakhāra assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhaya kāyasakhāra passasissāmī’ti sikkhati.  Tassa eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā § sarasakappā te pahīyanti Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti § samādhiyati.  Eva, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati § bhāveti. 

 “Puna (CS:pg.3.132) capara, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā ‘gacchāmī’ti pajānāti, hito vāhitomhī’ti pajānāti, nisinno vā ‘nisinnomhī’ti pajānāti, sayāno vā ‘sayānomhī’ti pajānāti.  Yathā yathā vā panassa kāyo paihito hoti, tathā tathā na pajānāti.  Tassa eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasakappā te pahīyanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti. 

(M.118./III,90.)  “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saghāṭipattacīvaradhārae sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuhībhāve sampajānakārī hoti.  Tassa eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasakappā te pahīyanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti.

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya uddha pādatalā adho kesamatthakā tacapariyanta pūra nānappakārassa asucino paccavekkhati-- ‘atthi imasmi kāye kesā lomā nakhā dantā taco masa nhāru § aṭṭhi aṭṭhimiñja vakka hadaya yakana kilomaka pihaka papphāsa anta antagua udariya karīsa pitta semha pubbo lohita sedo medo assu vasā kheo sighāṇikā lasikā muttan’ti. 

 “Seyyathāpi, bhikkhave, ubhatomukhā putoi § pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathida-- sālīna vīhīna muggāna māsāna tilāna taṇḍulāna, tamena cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya-- ‘ime sālī ime vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulā’ti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya uddha pādatalā adho kesamatthakā tacapariyanta pūra (CS:pg.3.133) nānappakārassa asucino paccavekkhati-- ‘atthi imasmi kāye kesā lomā nakhā dantā taco masa nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñja vakka hadaya yakana kilomaka pihaka papphāsa anta antagua udariya karīsa pitta semha pubbo lohita sedo medo assu vasā kheo sighāṇikā lasikā muttan’ti.  Tassa eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasakappā te pahīyanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti.

(M.118./III,91.)  “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya yathāṭhita yathāpaihita dhātuso paccavekkhati-- ‘atthi imasmi kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti.

 “Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāvi vadhitvā catumahāpathe § bilaso vibhajitvā § nisinno assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya yathāṭhita yathāpaihita dhātuso paccavekkhati-- ‘atthi imasmi kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti.  Tassa eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasakappā te pahīyanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīra sivathikāya § chaḍḍita ekāhamata vā dvīhamata vā tīhamata vā uddhumātaka vinīlaka vipubbakajāta.  So imameva kāya upasaharati-- ‘ayampi kho kāyo evadhammo evabhāvī eva-anatīto’ti § .  Tassa eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasakappā te pahīyanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti.

 “Puna (CS:pg.3.134) capara, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita kākehi vā khajjamāna kulalehi vā khajjamāna gijjhehi vā khajjamāna kakehi vā khajjamāna sunakhehi vā khajjamāna byagghehi vā khajjamāna dīpīhi vā khajjamāna sigālehi vā § khajjamāna vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamāna.  So imameva kāya upasaharati-- ‘ayampi kho kāyo evadhammo evabhāvī eva-anatīto’ti.  Tassa eva appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti. 

 (M.119./III,92.) “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita aṭṭhikasakhalika samasalohita nhārusambandha …pe… aṭṭhikasakhalika nimmasalohitamakkhita nhārusambandha …pe… aṭṭhikasakhalika apagatamasalohita nhārusambandha …pe… aṭṭhikāni apagatasambandhāni § disāvidisāvikkhittāni § aññena hatthaṭṭhika aññena pādaṭṭhika aññena gopphakaṭṭhika § aññena jaghaṭṭhika aññena ūruṭṭhika aññena kaiṭṭhika

§ aññena phāsukaṭṭhika aññena piṭṭhiṭṭhika aññena khandhaṭṭhika aññena gīvaṭṭhika aññena hanukaṭṭhika aññena dantaṭṭhika aññena sīsakaṭāha § .  So imameva kāya upasaharati-- ‘ayampi kho kāyo evadhammo evabhāvī eva-anatīto’ti.  Tassa eva appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti.

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍita-- aṭṭhikāni setāni sakhavaṇṇapaibhāgāni § …pe… aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni …pe… aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni.  So imameva kāya upasaharati-- ‘ayampi kho kāyo evadhammo evabhāvī eva-anatīto’ti.  Tassa eva appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti. 

 155. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… pahama jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya vivekajena pītisukhena abhisandeti (CS:pg.3.135) parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphua hoti.  Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako § vā nhāpakantevāsī vā kasathāle nhānīyacuṇṇāni § ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka sanneyya, sāya nhānīyapiṇḍi § snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena na ca pagghariṇī; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena  (M.119./III,93.) apphua hoti.  Tassa eva appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphua hoti.  Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado gambhīro ubbhidodako § .  Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukha na pacchimāya disāya udakassa āyamukha na uttarāya disāya udakassa āyamukha na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukha; devo ca na kālena kāla sammā dhāra anuppaveccheyya; atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahada sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphua assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphua hoti.  Tassa eva appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti. 

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiya jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphua hoti.  Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniya vā paduminiya vā puṇḍarīkiniya vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā (CS:pg.3.136) udake jātāni udake savaḍḍhāni udakānuggatāniantonimuggaposīni  (M.119./III,94.) tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni § paripūrāni paripphuṭāni, nāssa § kiñci sabbāvata uppalāna vā padumāna vā puṇḍarīkāna vā sītena vārinā apphua assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphua hoti.  Tassa eva appamattassa …pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti.

 “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catuttha jhāna upasampajja viharati.  So imameva kāya parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphua hoti.  Seyyathāpi, bhikkhave puriso odātena vatthena sasīsa pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphua assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāya parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphua hoti.  Tassa eva appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasakappā te pahīyanti.  Tesa pahānā ajjhattameva citta santiṭṭhati, sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.  Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsati bhāveti. 

 156. “Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhāvāssa § kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā.  Seyyathāpi, bhikkhave, yassa kassaci mahāsamuddo cetasā phuo, antogadhāvāssa kunnadiyo yā kāci samuddagamā; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhāvāssa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā. 

 “Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāra, labhati tassa māro ārammaa § .  Seyyathāpi (CS:pg.3.137) bhikkhave, puriso garuka silāgua allamattikāpuñje pakkhipeyya.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu ta garuka silāgua allamattikāpuñje labhetha otāran”ti?  “Eva, bhante”. (M.119./III,95.)   “Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāra, labhati tassa māro ārammaa.  Seyyathāpi, bhikkhave, sukkha kaṭṭha koḷāpa § ; atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amu sukkha kaṭṭha koḷāpa uttarārai ādāya abhimanthento § aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?  “Eva bhante”.  “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāra, labhati tassa māro ārammaa.  Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaiko ritto tuccho ādhāre hapito; atha puriso āgaccheyya udakabhāra ādāya.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso labhetha udakassa nikkhepanan”ti?  “Eva, bhante”.  “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāra, labhati tassa māro ārammaa”. 

 157. “Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāra, na tassa labhati māro ārammaa.  Seyyathāpi, bhikkhave, puriso lahuka suttagua sabbasāramaye aggaaphalake pakkhipeyya.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso ta lahuka suttagua sabbasāramaye aggaaphalake labhetha otāran”ti?  “No heta, bhante”.  “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāra, na tassa labhati māro ārammaa.  Seyyathāpi, bhikkhave, alla kaṭṭha sasneha § ; atha puriso āgaccheyya uttarārai ādāya-- ‘aggi abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.  (M.119./III,96.) Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amu alla kaṭṭha sasneha uttarārai ādāya abhimanthento aggi abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Evameva kho, bhikkhave (CS:pg.3.138) yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāra, na tassa labhati māro ārammaa.  Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre hapito; atha puriso āgaccheyya udakabhāra ādāya.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so puriso labhetha udakassa nikkhepanan”ti?  “No heta, bhante”.  “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāra, na tassa labhati māro ārammaa”. 

 158. “Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa citta abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, ta tatre sakkhibhabbata pāpuṇāti sati sati-āyatane.  Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre hapito.  Tamena balavā puriso yato yato āviñcheyya, āgaccheyya udakan”ti?  “Eva, bhante”.  “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā so, yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa citta abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbata pāpuṇāti sati sati-āyatane.  Seyyathāpi, bhikkhave, same bhūmibhāge caturassā pokkharaṇī § assa āḷibandhā pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā.  Tamena balavā puriso yato yato āḷi muñceyya āgaccheyya udakan”ti? (M.119./III,97.) “Eva bhante”.  “Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa citta abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbata pāpuṇāti sati sati-āyatane.  Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiya catumahāpathe ājaññaratho yutto assa hito odhastapatodo § ; tamena dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiena hatthena patoda gahetvā yenicchaka yadicchaka sāreyyāpi (CS:pg.3.139) paccāsāreyyāpi; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa citta abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbata pāpuṇāti sati sati-āyatane”. 

 159.“Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya dasānisasā pāṭikakhā.  Aratiratisaho hoti, na ca ta arati sahati, uppanna arati abhibhuyya viharati. 

 “Bhayabheravasaho hoti, na ca ta bhayabherava sahati, uppanna bhayabherava abhibhuyya viharati. 

 “Khamo hoti sītassa uhassa jighacchāya pipāsāya asamakasavātātapasarīsapasamphassāna duruttāna durāgatāna vacanapathāna, uppannāna sārīrikāna vedanāna dukkhāna tibbāna kharāna kaukāna asātāna amanāpāna pāṇaharāna adhivāsakajātiko hoti. 

 (M119./III,98.) “Catunna jhānāna ābhicetasikāna diṭṭhadhammasukhavihārāna nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 

 “So anekavihita iddhividha paccānubhoti.  Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti, āvibhāva …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasa vatteti. 

 “Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca …pe…. 

 “Parasattāna parapuggalāna cetasā ceto paricca pajānāti.  Sarāga vā citta ‘sarāga cittan’ti pajānāti, vītarāga vā citta …pe… sadosa vā citta… vītadosa vā citta… samoha vā citta… vītamoha vā citta… sakhitta vā citta… vikkhitta vā citta… mahaggata vā citta… amahaggata vā citta… sa-uttara vā citta… anuttara vā citta… samāhita vā citta… asamāhita vā citta… vimutta vā citta… avimutta vā citta ‘avimutta cittan’ti pajānāti. 

 “So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida—Ekampi  (M.119./III,99.)  jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati. 

 “Dibbena (CS:pg.3.140) cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 

 Āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 

 “Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime dasānisasā pāṭikakhā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Kāyagatāsatisutta niṭṭhita navama. 

 

 

 (M.120.)10. Sakhārupapattisutta行生經

u《中阿含168經》意行經(T1.700.)

 160. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Sakhārupapatti § vo, bhikkhave, desessāmi, ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 161. “Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā khattiyamahāsālāna § sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta  (M.120./III,100.) bhāveti Tassa te sakhārā ca vihārā § ca eva bhāvitā eva bahulīkatā (CS:pg.3.141) tatrupapattiyā § savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 162. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā brāhmaamahāsālāna …pe… gahapatimahāsālāna § sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 163. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- ‘cātumahārājikā § devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā cātumahārājikāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 164. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- tāvatisā devā …pe… yāmā devā… tusitā devā… nimmānaratī devā… paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā paranimmitavasavattīna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva (CS:pg.3.142) bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 165. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato (M.120./III,101.)  hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- ‘sahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahulo’ti.  Sahasso, bhikkhave, brahmā sahassilokadhātu § pharitvā adhimuccitvā § viharati.  Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati.  Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso eka āmaṇḍa hatthe karitvā paccavekkheyya; evameva kho, bhikkhave, sahasso brahmā sahassilokadhātu pharitvā adhimuccitvā viharati.  Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā sahassassa brahmuno sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 166. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- dvisahasso brahmā …pe… tisahasso brahmā… catusahasso brahmā… pañcasahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahuloti.  Pañcasahasso, bhikkhave, brahmā pañcasahassilokadhātu pharitvā adhimuccitvā viharati.  Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati.  Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso pañca āmaṇḍāni hatthe karitvā paccavekkheyya; evameva kho, bhikkhave, pañcasahasso brahmā pañcasahassilokadhātu pharitvā adhimuccitvā viharati.  Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā pañcasahassassa brahmuno sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa (CS:pg.3.143) te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 167. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- ‘dasasahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahulo’ti.  Dasasahasso, bhikkhave, brahmā dasasahassilokadhātu pharitvā (M.120./III,102.) adhimuccitvā viharati.  Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati.  Seyyathāpi, bhikkhave, mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca § virocati ca; evameva kho, bhikkhave, dasasahasso brahmā dasasahassilokadhātu pharitvā adhimuccitvā viharati.  Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā dasasahassassa brahmuno sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 168. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- ‘satasahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahulo’ti.  Satasahasso, bhikkhave, brahmā satasahassilokadhātu pharitvā adhimuccitvā viharati.  Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati.  Seyyathāpi, bhikkhave, nikkha jambonada § dakkhakammāraputta-ukkāmukhasukusalasampahaṭṭha

 Paṇḍukambale nikkhitta bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave, satasahasso brahmā satasahassilokadhātu pharitvā adhimuccitvā viharati.  Yepi tattha sattā upapannā tepi pharitvā adhimuccitvā viharati.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā satasahassassa brahmuno sahabyata upapajjeyyan’ti (CS:pg.3.144) So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 169.“Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- ābhā devā …pe… parittābhā devā… appamāṇābhā devāābhassarā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā ābhassarāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 170. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- parittasubhā devā …pe… appamāṇasubhā devā… subhakihā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā subhakihāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 171. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti. (M.120./III,103.) Tassa suta hoti-- Vehapphalā devā …pe… Avihā devā… Atappā devā… Sudassā devā… Sudassī devā… Akaniṭṭhā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti.  Tassa eva hoti-- ‘Aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā akaniṭṭhāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā (CS:pg.3.145) ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati.

 172. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- ‘Ākāsānañcāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulā’ti Tassa eva hoti-- ‘Aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā ākāsānañcāyatanūpagāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati.

 173. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- ‘Viññāṇañcāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulā’ti.  Tassa eva hoti-- ‘Aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā viññāṇañcāyatanūpagāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati.

 174. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti.  Tassa suta hoti-- ākiñcaññāyatanūpagā devā …pe… nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulāti.  Tassa eva hoti-- ‘aho vatāha kāyassa bhedā para maraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagāna devāna sahabyata upapajjeyyan’ti.  So ta citta dahati, ta citta adhiṭṭhāti, ta citta bhāveti.  Tassa te sakhārā ca vihārā ca eva bhāvitā eva bahulīkatā tatrupapattiyā savattanti.  Aya, bhikkhave, maggo aya paipadā tatrupapattiyā savattati. 

 175. “Puna capara, bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgato hoti.  Tassa eva hoti (CS:pg.3.146) ‘aho vatāha āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti.  So āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.  Aya, bhikkhave, bhikkhu na katthaci upapajjatī”ti § .

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti.

 

 Sakhārupapattisutta niṭṭhita dasama.

 

 Anupadavaggo niṭṭhito dutiyo.

 

 Tassuddāna--

 Anupāda-sodhana-porisadhammo, sevitabba-bahudhātu-vibhatti. 

 Buddhassa kittināma-cattārīsena, ānāpāno kāyagato upapatti § . 

 

(M.121./III,104.)

 3. Suññatavaggo空品

 

 (M.121.)1. Cūḷasuññatasutta空小經

u《中阿含190經》小空經(T1.736.)

 176. Eva (CS:pg.3.147) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde.  Atha kho āyasmā Ānando sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“Ekamida, bhante, samaya Bhagavā Sakkesu viharati nagaraka nāma Sakyāna nigamo.  Tattha me, bhante, Bhagavato sammukhā suta, sammukhā paiggahita-- ‘suññatāvihārenāha, Ānanda, etarahi bahula viharāmī’ti.  Kacci meta, bhante, sussuta suggahita sumanasikata sūpadhāritan”ti?  “Taggha te eta, Ānanda, sussuta suggahita sumanasikata sūpadhārita.  Pubbepāha § , Ānanda, etarahipi § suññatāvihārena bahula viharāmi.  Seyyathāpi, Ānanda, aya Migāramātupāsādo suñño hatthigavassavaavena, suñño jātarūparajatena, suñño itthipurisasannipātena atthi cevida asuññata yadida-- bhikkhusagha paicca ekatta; evameva kho, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā gāmasañña, amanasikaritvā manussasañña, araññasañña paicca manasi karoti ekatta Tassa araññasaññāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.  So eva pajānāti-- ‘ye assu darathā gāmasañña paicca tedha na santi, ye assu darathā manussasañña paicca tedha na santi, atthi cevāya darathamattā yadida-- araññasañña paicca ekattan’ti.  So ‘suññamida saññāgata gāmasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamida saññāgata manussasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevida asuññata yadida-- araññasañña paicca ekattan’ti.  Iti yañhi kho tattha na hoti tena ta suñña samanupassati, ya pana tattha  (M.121./III,105.) avasiṭṭha hoti ta ‘santamida atthī’”ti pajānāti.  Evampissa esā, Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 

 177. “Puna capara, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā manussasañña, amanasikaritvā araññasañña, pathavīsañña paicca manasi karoti ekatta.  Tassa pathavīsaññāya (CS:pg.3.148) citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.  Seyyathāpi, Ānanda, āsabhacamma sakusatena suvihata vigatavalika; evameva kho, Ānanda, bhikkhu ya imissā pathaviyā ukkūlavikkūla nadīvidugga khāṇukaṇṭakaṭṭhāna pabbatavisama ta sabba § amanasikaritvā pathavīsañña paicca manasi karoti ekatta.  Tassa pathavīsaññāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.  So eva pajānāti-- ‘ye assu darathā manussasañña paicca tedha na santi, ye assu darathā araññasañña paicca tedha na santi, atthi cevāya darathamattā yadida-- pathavīsañña paicca ekattan’ti.  So ‘suññamida saññāgata manussasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamida saññāgata araññasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevida asuññata yadida-- pathavīsañña paicca ekattan’ti.  Iti yañhi kho tattha na hoti tena ta suñña samanupassati, ya pana tattha avasiṭṭha hoti ta ‘santamida atthī’ti pajānāti.  Evampissa esā, Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 

 178. “Puna capara, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā araññasañña, amanasikaritvā pathavīsañña, ākāsānañcāyatanasañña paicca manasi karoti ekatta.  Tassa ākāsānañcāyatanasaññāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.  So eva pajānāti-- ‘ye assu darathā araññasañña paicca tedha na santi, ye assu darathā (M.121./III,106.) pathavīsañña paicca tedha na santi, atthi cevāya darathamattā yadida-- ākāsānañcāyatanasañña paicca ekattan’ti.  So ‘suññamida saññāgata araññasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamida saññāgata pathavīsaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevida asuññata yadida-- ākāsānañcāyatanasañña paicca ekattan’ti.  Iti yañhi kho tattha na hoti tena ta suñña samanupassati, ya pana tattha avasiṭṭha hoti ta ‘santamida atthī’ti pajānāti.  Evampissa esā, Ānanda yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 

 179.“Puna capara, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā pathavīsañña, amanasikaritvā ākāsānañcāyatanasañña, viññāṇañcāyatanasañña paicca manasi karoti ekatta.  Tassa viññāṇañcāyatanasaññāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.  So eva pajānāti-- ‘ye assu darathā pathavīsañña (CS:pg.3.149) paicca tedha na santi, ye assu darathā ākāsānañcāyatanasañña paicca tedha na santi, atthi cevāya darathamattā yadida-- viññāṇañcāyatanasañña paicca ekattan’ti.  So ‘suññamida saññāgata pathavīsaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamida saññāgata ākāsānañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevida asuññata yadida-- viññāṇañcāyatanasañña paicca ekattan’ti.  Iti yañhi kho tattha na hoti tena ta suñña samanupassati, ya pana tattha avasiṭṭha hoti ta ‘santamida atthī’ti pajānāti.  Evampissa esā, Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 

 180. “Puna capara, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākāsānañcāyatanasañña, amanasikaritvā viññāṇañcāyatanasañña, ākiñcaññāyatanasañña paicca manasi karoti ekatta.  Tassa ākiñcaññāyatanasaññāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.  So eva pajānāti-- ‘ye assu darathā ākāsānañcāyatanasañña paicca tedha na santi, ye assu darathā viññāṇañcāyatanasañña paicca tedha na santi, atthi cevāya darathamattā yadida-- ākiñcaññāyatanasañña paicca ekattan’ti.  So ‘suññamida saññāgata ākāsānañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamida(M.121./III,107.) saññāgata viññāṇañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevida asuññata yadida-- ākiñcaññāyatanasañña paicca ekattan’ti.  Iti yañhi kho tattha na hoti tena ta suñña samanupassati, ya pana tattha avasiṭṭha hoti ta ‘santamida atthī’ti pajānāti.  Evampissa esā, Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 

 181. “Puna capara, Ānanda bhikkhu amanasikaritvā viññāṇañcāyatanasañña, amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasañña, nevasaññānāsaññāyatanasañña paicca manasi karoti ekatta.  Tassa nevasaññānāsaññāyatanasaññāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.  So eva pajānāti-- ‘ye assu darathā viññāṇañcāyatanasañña paicca tedha na santi, ye assu darathā ākiñcaññāyatanasañña paicca tedha na santi, atthi cevāya darathamattā yadida-- nevasaññānāsaññāyatanasañña paicca ekattan’ti.  So ‘suññamida saññāgata viññāṇañcāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamida saññāgata ākiñcaññāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevida asuññata (CS:pg.3.150) yadida-- nevasaññānāsaññāyatanasañña paicca ekattan’ti Iti yañhi kho tattha na hoti tena ta suñña samanupassati, ya pana tattha avasiṭṭha hoti ta ‘santamida atthī’ti pajānāti.  Evampissa esā, Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 

 182. “Puna capara, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasañña, amanasikaritvā nevasaññānāsaññāyatanasañña, animitta cetosamādhi paicca manasi karoti ekatta.  Tassa animitte cetosamādhimhi citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.  So eva pajānāti-- ‘ye assu darathā ākiñcaññāyatanasañña paicca tedha na santi, ye assu darathā nevasaññānāsaññāyatanasañña paicca tedha na santi, atthi cevāya darathamattā yadida-- imameva kāya paicca saḷāyatanika (M.121./III,108.) jīvitapaccayā’ti So ‘suññamida saññāgata ākiñcaññāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘suññamida saññāgata nevasaññānāsaññāyatanasaññāyā’ti pajānāti, ‘atthi cevida asuññata yadida-- imameva kāya paicca saḷāyatanika jīvitapaccayā’ti.  Iti yañhi kho tattha na hoti tena ta suñña samanupassati, ya pana tattha avasiṭṭha hoti ta ‘santamida atthī’ti pajānāti.  Evampissa esā, Ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati. 

 183. “Puna capara, Ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasañña, amanasikaritvā nevasaññānāsaññāyatanasañña, animitta cetosamādhi paicca manasi karoti ekatta.  Tassa animitte cetosamādhimhi citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.  So eva pajānāti-- ‘ayampi kho animitto cetosamādhi abhisakhato abhisañcetayito’.  ‘Ya kho pana kiñci abhisakhata abhisañcetayita tadanicca nirodhadhamman’ti pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti.  So eva pajānāti-- ‘ye assu darathā kāmāsava paicca tedha na santi, ye assu darathā bhavāsava paicca tedha na santi, ye assu darathā avijjāsava paicca tedha na santi, atthi cevāya darathamattā yadida-- imameva kāya paicca saḷāyatanika (CS:pg.3.151) jīvitapaccayā’ti.  So ‘suññamida saññāgata kāmāsavenā’ti pajānāti, ‘suññamida saññāgata bhavāsavenā’ti pajānāti, ‘suññamida saññāgata avijjāsavenā’ti pajānāti, ‘atthi cevida asuññata yadida-- imameva kāya paicca saḷāyatanika jīvitapaccayā’ti.  Iti yañhi kho tattha na hoti tena ta suñña samanupassati, ya pana tattha avasiṭṭha hoti ta ‘santamida atthī’ti pajānāti.  Evampissa esā, Ānanda, yathābhuccā  (M.121./III,109.) avipallatthā parisuddhā paramānuttarā suññatāvakkanti bhavati. 

 184. “Yepi hi keci, Ānanda, atītamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddha paramānuttara suññata upasampajja viharisu, sabbe te imayeva parisuddha paramānuttara suññata upasampajja viharisu.  Yepi § hi keci, Ānanda, anāgatamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddha paramānuttara suññata upasampajja viharissanti, sabbe te imayeva parisuddha paramānuttara suññata upasampajja viharissanti.  Yepi § hi keci, Ānanda, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddha paramānuttara suññata upasampajja viharanti, sabbe te imayeva parisuddha paramānuttara suññata upasampajja viharanti.  Tasmātiha, Ānanda, ‘parisuddha paramānuttara suññata upasampajja viharissāmā’ti §-- evañhi vo § , Ānanda, sikkhitabban”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Cūḷasuññatasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

  (M.122.)2. Mahāsuññatasutta空大經

u《中阿含191經》大空經(T1.738.)

 185. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmi Nigrodhārāme.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Kapilavatthu piṇḍāya pāvisi.  Kapilavatthusmi piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena kāḷakhemakassa sakkassa vihāro tenupasakami divāvihārāya.  Tena kho pana samayena kāḷakhemakassa (CS:pg.3.152) sakkassa vihāre sambahulāni senāsanāni paññattāni honti.  Addasā kho Bhagavā kāḷakhemakassa sakkassa vihāre sambahulāni (M.122./III,110.) senāsanāni paññattāni.  Disvāna Bhagavato etadahosi--“Sambahulāni kho kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni.  Sambahulā nu kho idha bhikkhū viharantī”ti. 

 186. Tena kho pana samayena āyasmā Ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhi ghaṭāya sakkassa vihāre cīvarakamma karoti.  Atha kho Bhagavā sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena ghaṭāya sakkassa vihāro tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi.  Nisajja kho Bhagavā āyasmanta Ānanda āmantesi--“Sambahulāni kho, Ānanda, kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni.  Sambahulā nu kho ettha bhikkhū viharantī”ti?  “Sambahulāni, bhante, kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni.  Sambahulā bhikkhū ettha viharanti.  Cīvarakārasamayo no, bhante, vattatī”ti. 

 “Na kho, Ānanda, bhikkhu sobhati sagaikārāmo sagaikarato sagaikārāmata anuyutto gaṇārāmo gaarato gaasammudito.  So vatānanda, bhikkhu sagaikārāmo sagaikarato sagaikārāmata anuyutto gaṇārāmo gaarato gaasammudito ya ta nekkhammasukha pavivekasukha upasamasukha sambodhisukha § tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti-- neta hāna vijjati.  Yo ca kho so, Ānanda, bhikkhu eko gaasmā vūpakaṭṭho viharati tasseta bhikkhuno pāṭikakha ya ta nekkhammasukha pavivekasukha upasamasukha sambodhisukha tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti-- hānameta vijjati. 

 “So vatānanda, bhikkhu sagaikārāmo sagaikarato sagaikārāmata anuyutto gaṇārāmo gaarato gaasammudito sāmāyika vā kanta(M.122./III,111.) cetovimutti upasampajja viharissati asāmāyika vā akuppanti-- neta hāna vijjati.  Yo ca kho so, Ānanda, bhikkhu eko gaasmā vūpakaṭṭho (CS:pg.3.153) viharati tasseta bhikkhuno pāṭikakha sāmāyika vā kanta cetovimutti upasampajja viharissati asāmāyika vā akuppanti-- hānameta vijjati. 

 “Nāha, Ānanda, eka rūpampi § samanupassāmi yattha rattassa yathābhiratassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā na uppajjeyyu sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā. 

 187. “Aya kho panānanda, vihāro Tathāgatena abhisambuddho yadida-- sabbanimittāna amanasikārā ajjhatta suññata upasampajja viharitu § .  Tatra ce, Ānanda, Tathāgata iminā vihārena viharanta bhavanti § upasakamitāro bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo rājāno rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā.  Tatrānanda, Tathāgato vivekaninneneva cittena vivekapoena vivekapabbhārena vūpakaṭṭhena nekkhammābhiratena byantībhūtena sabbaso āsavaṭṭhānīyehi dhammehi aññadatthu uyyojanikapaisayuttayeva katha kattā hoti.  Tasmātihānanda, bhikkhu cepi ākakheyya-- ‘ajjhatta suññata upasampajja vihareyyan’ti, tenānanda, bhikkhunā ajjhattameva citta saṇṭhapetabba sannisādetabba ekodi kātabba samādahātabba. 

 188. “Kathañcānanda, bhikkhu ajjhattameva citta saṇṭhapeti sannisādeti ekodi karoti § samādahati?  Idhānanda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi …pe… pahama jhāna upasampajja viharati …pe… dutiya jhāna… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja viharati.  Eva kho, Ānanda, bhikkhu ajjhattameva citta saṇṭhapeti sannisādeti ekodi karoti samādahati. (M.122./III,112.) So ajjhatta suññata manasi karoti.  Tassa ajjhatta suññata manasikaroto suññatāya citta na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati Eva santameta, Ānanda, bhikkhu eva pajānāti-- ‘ajjhatta suññata kho me manasikaroto ajjhatta suññatāya citta na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccatī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti.  So bahiddhā suññata manasi karoti …pe… so ajjhattabahiddhā suññata manasi karoti (CS:pg.3.154) …pe… so āneñja manasi karoti.  Tassa āneñja manasikaroto āneñjāya citta na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.  Eva santameta, Ānanda, bhikkhu eva pajānāti-- ‘āneñja kho me manasikaroto āneñjāya citta na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccatī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti. 

 “Tenānanda, bhikkhunā tasmiyeva purimasmi samādhinimitte ajjhattameva citta saṇṭhapetabba sannisādetabba ekodi kātabba samādahātabba.  So ajjhatta suññata manasi karoti.  Tassa ajjhatta suññata manasikaroto ajjhatta suññatāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.  Eva santameta, Ānanda, bhikkhu eva pajānāti-- ‘ajjhatta suññata kho me manasikaroto ajjhatta suññatāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccatī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti.  So bahiddhā suññata manasi karoti …pe… so ajjhattabahiddhā suññata manasi karoti …pe… so āneñja manasi karoti.  Tassa āneñja manasikaroto āneñjāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.  Eva santameta, Ānanda, bhikkhu eva pajānāti-- ‘āneñja kho me manasikaroto āneñjāya citta pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccatī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti. 

 189.“Tassa ce, Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato cakamāya citta namati, so cakamati-- ‘eva ma cakamanta nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā (M.122./III,113.) anvāssavissantī’ti Itiha tattha sampajāno hoti.  Tassa ce, Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato hānāya citta namati, so tiṭṭhati-- ‘eva ma hita nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti.  Tassa ce, Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato nisajjāya citta namati, so nisīdati-- ‘eva ma nisinna nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti.  Tassa ce, Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato sayanāya citta namati so sayati-- ‘eva ma sayanta nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti. 

 “Tassa (CS:pg.3.155) ce, Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato kathāya § citta namati, so-- ‘yāya kathā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasahitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattati, seyyathida-- rājakathā corakathā mahāmattakathā senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā pānakathā vatthakathā sayanakathā mālākathā gandhakathā ñātikathā yānakathā gāmakathā nigamakathā nagarakathā janapadakathā itthikathā surākathā visikhākathā kumbhaṭṭhānakathā pubbapetakathā nānattakathā lokakkhāyikā samuddakkhāyikā itibhavābhavakathā iti vā iti-- evarūpi katha na kathessāmī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti.  Yā ca kho aya, Ānanda, kathā abhisallekhikā cetovinīvaraasappāyā § ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati, seyyathida-- appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asasaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā iti-- ‘evarūpi katha kathessāmī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti. 

 “Tassa ce, Ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato (M.122./III,114.) vitakkāya citta namati, so-- ‘ye te vitakkā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasahitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya savattanti, seyyathida-- kāmavitakko byāpādavitakko vihisāvitakko iti evarūpe vitakke § na vitakkessāmī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti.  Ye ca kho ime, Ānanda, vitakkā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammādukkhakkhayāya, seyyathida-- nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihisāvitakko iti-- ‘evarūpe vitakke § vitakkessāmī’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti. 

 190. “Pañca kho ime, Ānanda, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā, sotaviññeyyā (CS:pg.3.156) saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā-- ime kho, Ānanda, pañca kāmaguṇā yattha bhikkhunā abhikkhaa saka citta paccavekkhitabba-- ‘atthi nu kho me imesu pañcasu kāmaguesu aññatarasmi vā aññatarasmi vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro’ti?  Sace, Ānanda, bhikkhu paccavekkhamāno eva pajānāti-- ‘atthi kho me imesu pañcasu kāmaguesu aññatarasmi vā aññatarasmi vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro’ti, eva santameta § , Ānanda, bhikkhu eva pajānāti-- ‘yo kho imesu pañcasu kāmaguesu chandarāgo so me nappahīno’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti.  Sace panānanda, bhikkhu paccavekkhamāno eva pajānāti-- ‘natthi kho me imesu pañcasu kāmaguesu aññatarasmi vā aññatarasmi vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro’ti, eva santameta, Ānanda, bhikkhu eva pajānāti-- ‘yo kho imesu pañcasu kāmaguesu chandarāgo so me pahīno’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti. 

 191. “Pañca kho ime, Ānanda, upādānakkhandhā yattha bhikkhunā udayabbayānupassinā vihātabba-- ‘iti rūpa iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthagamo, iti vedanā(M.122./III,115.) iti saññā… iti sakhārā… iti viññāṇa iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthagamo’ti.  Tassa imesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yo pañcasu upādānakkhandhesu asmimāno so pahīyati.  Eva santameta, Ānanda, bhikkhu eva pajānāti-- ‘yo kho imesu pañcasu upādānakkhandhesu asmimāno so me pahīno’ti.  Itiha tattha sampajāno hoti.  Ime kho te, Ānanda, dhammā ekantakusalā kusalāyātikā § ariyā lokuttarā anavakkantā pāpimatā.  Ta ki maññasi, Ānanda, ka atthavasa sampassamāno arahati sāvako satthāra anubandhitu api paujjamāno”ti § ?  “Bhagavamūlakā no, bhante, dhammā Bhagavanettikā Bhagavapaisaraṇā (CS:pg.3.157) Sādhu vata, bhante, Bhagavantayeva paibhātu etassa bhāsitassa attho.  Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 

 192. “Na kho, Ānanda, arahati sāvako satthāra anubandhitu, yadida sutta geyya veyyākaraa tassa hetu § .  Ta kissa hetu?  Dīgharattassa § hi te, Ānanda, dhammā sutā dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaividdhā.  Yā ca kho aya, Ānanda, kathā abhisallekhikā cetovinīvaraasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamā abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati, seyyathida-- appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asasaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā-- evarūpiyā kho, Ānanda, kathāya hetu arahati sāvako satthāra anubandhitu api paujjamāno. 

 “Eva sante kho, Ānanda, ācariyūpaddavo hoti, eva sante antevāsūpaddavo hoti, eva sante brahmacārūpaddavo hoti. 

 193. “Kathañcānanda, ācariyūpaddavo hoti?  Idhānanda, ekacco satthā vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguhasusāna  (M.122./III,116.) vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti § brāhmaagahapatikā negamā ceva jānapadā ca.  So anvāvattantesu brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca muccha nikāmayati § , gedha āpajjati, āvattati bāhullāya.  Aya vuccatānanda, upaddavo § ācariyo.  Ācariyūpaddavena avadhisu na pāpakā akusalā dhammā sakilesikā ponobbhavikā § sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā.  Eva kho, Ānanda, ācariyūpaddavo hoti. 

 194. “Kathañcānanda, antevāsūpaddavo hoti?  Tasseva kho panānanda, satthu sāvako tassa satthu vivekamanubrūhayamāno vivitta senāsana bhajati (CS:pg.3.158) arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaagahapatikā negamā ceva jānapadā ca.  So anvāvattantesu brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca muccha nikāmayati, gedha āpajjati, āvattati bāhullāya.  Aya vuccatānanda, upaddavo antevāsī.  Antevāsūpaddavena avadhisu na pāpakā akusalā dhammā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā.  Eva kho, Ānanda, antevāsūpaddavo hoti. 

 195. “Kathañcānanda, brahmacārūpaddavo hoti?  Idhānanda, Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā.  So vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaagahapatikā negamā ceva jānapadā ca.  So anvāvattantesu brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca na muccha nikāmayati, na gedha āpajjati, na (M.122./III,117.) āvattati bāhullāya.  Tasseva kho panānanda, satthu sāvako tassa satthu vivekamanubrūhayamāno vivitta senāsana bhajati arañña rukkhamūla pabbata kandara giriguha susāna vanapattha abbhokāsa palālapuñja.  Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaagahapatikā negamā ceva jānapadā ca.  So anvāvattantesu brāhmaagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca muccha nikāmayati, gedha āpajjati, āvattati bāhullāya.  Aya vuccatānanda, upaddavo brahmacārī.  Brahmacārūpaddavena avadhisu na pāpakā akusalā dhammā sakilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyati jātijarāmaraiyā.  Eva kho, Ānanda, brahmacārūpaddavo hoti. 

 “Tatrānanda, yo cevāya ācariyūpaddavo, yo ca antevāsūpaddavo aya tehi brahmacārūpaddavo dukkhavipākataro ceva kaukavipākataro ca, api ca vinipātāya savattati. 

 196. “Tasmātiha ma, Ānanda, mittavatāya samudācaratha, mā sapattavatāya.  Ta vo bhavissati dīgharatta hitāya sukhāya. 

 “Kathañcānanda (CS:pg.3.159) satthāra sāvakā sapattavatāya samudācaranti, no mittavatāya?  Idhānanda, satthā sāvakāna dhamma deseti anukampako hitesī anukampa upādāya-- ‘ida vo hitāya, ida vo sukhāyā’ti.  Tassa sāvakā na sussūsanti, na sota odahanti, na aññā citta upaṭṭhapenti, vokkamma ca Satthusāsanā vattanti.  Eva kho, Ānanda, satthāra sāvakā sapattavatāya samudācaranti, no mittavatāya.  

 “Kathañcānanda, satthāra sāvakā mittavatāya samudācaranti, no sapattavatāya?  Idhānanda, satthā sāvakāna dhamma deseti anukampako hitesī anukampa upādāya-- ‘ida vo hitāya, ida vo sukhāyā’ti.  Tassa sāvakā sussūsanti, sota odahanti, aññā citta upaṭṭhapenti, na ca vokkama Satthusāsanā vattanti.  Eva kho, Ānanda, satthāra sāvakā mittavatāya samudācaranti, no sapattavatāya. 

(M.122./III,118.)  “Tasmātiha ma, Ānanda, mittavatāya samudācaratha, mā sapattavatāya.  Ta vo bhavissati dīgharatta hitāya sukhāya.  Na vo aha, Ānanda, tathā parakkamissāmi yathā kumbhakāro āmake āmakamatte.  Niggayha niggayhāha, Ānanda, vakkhāmi; pavayha pavayha, Ānanda, vakkhāmi § .  Yo sāro so hassatī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Mahāsuññatasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 

  (M.123.)3. Acchariya-abbhutasutta希有未曾有法經

u《中阿含32經》未曾有法經(T1.469.)

 197. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho sambahulāna bhikkhūna pacchābhatta piṇḍapātapaikkantāna upaṭṭhānasālāya sannisinnāna sannipatitāna ayamantarākathā udapādi-- “Acchariya, āvuso, abbhuta, āvuso, Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma Tathāgato (CS:pg.3.160) atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jānissati §-- ‘evajaccā te Bhagavanto ahesu’ itipi, ‘evanāmā te Bhagavanto ahesu’ itipi, ‘evagottā te Bhagavanto ahesu’ itipi, ‘evasīlā te Bhagavanto ahesu’ itipi, ‘evadhammā te Bhagavanto ahesu’ itipi, ‘evapaññā te Bhagavanto ahesu’ itipi, ‘evavihārī te Bhagavanto ahesu’ itipi, ‘evavimuttā te Bhagavanto ahesu’ itipī”ti!  Eva vutte, āyasmā Ānando te bhikkhū etadavoca--“Acchariyā ceva, āvuso, Tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca; abbhutā ceva, āvuso, Tathāgatā abbhutadhammasamannāgatā cā”ti. (M.123./III,119.) Ayañca hida tesa bhikkhūna antarākathā vippakatā hoti. 

 198. Atha kho Bhagavā sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?  “Idha, bhante, amhāka pacchābhatta piṇḍapātapaikkantāna upaṭṭhānasālāya sannisinnāna sannipatitāna ayamantarākathā udapādi-- ‘acchariya, āvuso, abbhuta, āvuso, Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jānissati-- evajaccā te Bhagavanto ahesu itipi, evanāmā… evagottā… evasīlā… evadhammā..  evapaññā… evavihārī… evavimuttā te Bhagavanto ahesu itipī’ti!  Eva vutte, bhante, āyasmā Ānando amhe etadavoca--‘Acchariyā ceva, āvuso, Tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca, abbhutā ceva, āvuso, Tathāgatā abbhutadhammasamannāgatā cā’ti.  Aya kho no, bhante, antarākathā vippakatā; atha Bhagavā anuppatto”ti. 

 199.Atha kho Bhagavā āyasmanta Ānanda āmantesi--“Tasmātiha ta, Ānanda, bhiyyosomattāya paibhantu Tathāgatassa acchariyā abbhutadhammā”ti § . 

 “Sammukhā (CS:pg.3.161) meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘sato sampajāno, Ānanda, bodhisatto tusita kāya upapajjī’ti.  Yampi, bhante, sato sampajāno bodhisatto tusita kāya upapajji idapāha bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘sato sampajāno, Ānanda, bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsī’ti.  Yampi, bhante, sato sampajāno bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsi idapāha § , bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 200. “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yāvatāyuka, Ānanda, bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsī’ti.  Yampi, bhante, yāvatāyuka bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsi idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘sato sampajāno, Ānanda, bodhisatto tusitā, kāyā cavitvā mātukucchi okkamī’ti. Yampi, (M.123./III,120.) bhante sato sampajāno bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchi okkami idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 201. “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā, Ānanda, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchi okkamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaabrāhmaiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devāna devānubhāva.  Yāpi tā lokantarikā aghā asavutā andhakārā andhakāratimisā, yatthapime candimasūriyā evamahiddhikā evamahānubhāvā ābhāya nānubhonti tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devāna devānubhāva.  Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamañña sañjānanti-- aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannāti.  Ayañca dasasahassī lokadhātu sakampati sampakampati sampavedhati (CS:pg.3.162) appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devāna devānubhāvan’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 202. “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā, Ānanda, bodhisatto mātukucchi okkanto hoti, cattāro devaputtā catuddisa ārakkhāya upagacchanti-- mā na bodhisatta vā bodhisattamātara vā manusso vā amanusso vā koci vā vihehesī’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 203. “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā, Ānanda, bodhisatto mātukucchi okkanto hoti, pakatiyā sīlavatī bodhisattamātā hoti viratā pāṇātipātā viratā adinnādānā viratā kāmesumicchācārā viratā musāvādā viratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 (M.123./III,121.) “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā Ānanda, bodhisatto mātukucchi okkanto hoti, na bodhisattamātu purisesu mānasa uppajjati kāmaguṇūpasahita, anatikkamanīyā ca bodhisattamātā hoti kenaci purisena rattacittenā’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā, Ānanda, bodhisatto mātukucchi okkanto hoti, lābhinī bodhisattamātā hoti pañcanna kāmaguṇāna.  Sā pañcahi kāmaguehi samappitā samagībhūtā paricāretī’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 204. “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā, Ānanda, bodhisatto mātukucchi okkanto hoti, na bodhisattamātu kocideva ābādho uppajjati; sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā; bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigata (CS:pg.3.163) passati sabbagapaccaga ahīnindriya.  Seyyathāpi, Ānanda, mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato.  Tatrāssa sutta āvuta nīla vā pīta vā lohita vā odāta vā paṇḍusutta vā.  Tamena cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya-- aya kho mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato, tatrida sutta āvuta nīla vā pīta vā lohita vā odāta vā paṇḍusutta vāti.  Evameva kho, Ānanda, yadā bodhisatto mātukucchi okkanto hoti na bodhisattamātu kocideva ābādho uppajjati; sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā; bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigata passati sabbagapaccaga ahīnindriyan’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi.  

 (M.123./III,122.) 205. “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘sattāhajāte, Ānanda, bodhisatte bodhisattamātā kāla karoti, tusita kāya upapajjatī’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yathā kho panānanda, aññā itthikā nava vā dasa vā māse gabbha kucchinā pariharitvā vijāyanti, na heva bodhisatta bodhisattamātā vijāyati.  Daseva māsāni bodhisatta bodhisattamātā kucchinā pariharitvā vijāyatī’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yathā kho panānanda, aññā itthikā nisinnā vā nipannā vā vijāyanti, na heva bodhisatta bodhisattamātā vijāyati.  hitāva bodhisatta bodhisattamātā vijāyatī’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā Ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, devā na pahama paiggahanti pacchā manussā’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 206. “Sammukhā (CS:pg.3.164) meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā, Ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, appattova bodhisatto pathavi hoti, cattāro na devaputtā paiggahetvā mātu purato hapenti-- attamanā, devi, hohi; mahesakkho te putto uppanno’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā, Ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visadova nikkhamati amakkhito Udena § amakkhito semhena amakkhito ruhirena (M.123./III,123.) amakkhito kenaci asucinā suddho visado § .  Seyyathāpi, Ānanda, mairatana kāsike vatthe nikkhitta neva mairatana kāsika vattha makkheti nāpi kāsika vattha mairatana makkheti.  Ta kissa hetu?  Ubhinna suddhattā.  Evameva kho, Ānanda, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visadova nikkhamati amakkhito Udena amakkhito semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā suddho visado’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā, Ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, dve udakassa dhārā antalikkhā pātubhavanti--Eka sītassa, ekā uhassa; yena bodhisattassa udakakicca karonti mātu cā’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 207. “Sammukhā (CS:pg.3.165) meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘sampatijāto, Ānanda, bodhisatto samehi pādehi pathaviya patiṭṭhahitvā uttarābhimukho sattapadavītihārena gacchati, setamhi chatte anudhāriyamāne, sabbā ca disā viloketi, āsabhiñca vāca bhāsati-- aggohamasmi lokassa, jeṭṭhohamasmi lokassa, seṭṭhohamasmi lokassa.  Ayamantimā jāti natthi dāni punabbhavo’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremi. 

 “Sammukhā meta, bhante, Bhagavato suta, sammukhā paiggahita-- ‘yadā, Ānanda, bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaabrāhmaiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devāna devānubhāva.  Yāpi tā lokantarikā aghā asavutā andhakārā andhakāratimisā yatthapime candimasūriyā evamahiddhikā evamahānubhāvā ābhāya nānubhonti tatthapi (M.123./III,124.) appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devāna devānubhāva.  Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamañña sañjānanti-- aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannāti.  Ayañca dasasahassī lokadhātu sakampati sampakampati sampavedhati, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devāna devānubhāvan’ti.  Yampi, bhante …pe… idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremī”ti. 

 208. “Tasmātiha tva, Ānanda, idampi Tathāgatassa acchariya abbhutadhamma dhārehi.  Idhānanda, Tathāgatassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti; viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti; viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti.  Idampi kho, tva, Ānanda, Tathāgatassa acchariya abbhutadhamma dhārehī”ti.  “Yampi, bhante, Bhagavato viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti; viditā saññā… viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhattha gacchanti.  Idapāha, bhante, Bhagavato acchariya abbhutadhamma dhāremī”ti. 

 Idamavoca āyasmā Ānando.  Samanuñño satthā ahosi; attamanā ca te bhikkhū āyasmato Ānandassa bhāsita abhinandunti. 

 

Acchariya-abbhutasutta niṭṭhita tatiya. 

 

  (M.124.)4. Bākulasutta薄拘羅經

u《中阿含34經》薄拘羅經(T1.475.)

 209.Eva me suta--Eka samaya āyasmā Bākulo § Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Atha kho Acelakassapo āyasmato (CS:pg.3.166) bākulassa purāṇagihisahāyo(M.124./III,125.) yenāyasmā Bākulo tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Bākulena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Acelakassapo āyasmanta Bākula etadavoca--

 “Kīvacira pabbajitosi, āvuso Bākulā”ti?  “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassā”ti.  “Imehi pana te, āvuso Bākula, asītiyā vassehi katikkhattu methuno dhammo paisevito”ti?  “Na kho ma, āvuso Kassapa, eva pucchitabba-- ‘imehi pana te, āvuso Bākula, asītiyā vassehi katikkhattu methuno dhammo paisevito’ti.  Evañca kho ma, āvuso Kassapa, pucchitabba-- ‘imehi pana te, āvuso Bākula, asītiyā vassehi katikkhattu kāmasaññā uppannapubbā’”ti?  ( ) §

 210. “Asīti me, āvuso vassāni pabbajitassa nābhijānāmi kāmasañña uppannapubba.  Yapāyasmā Bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti kāmasañña uppannapubba idampi maya āyasmato Bākulassa acchariya abbhutadhamma dhārema. 

 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi byāpādasañña …pe… vihisāsañña uppannapubba.  Yapāyasmā Bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti vihisāsañña uppannapubba, idampi maya āyasmato Bākulassa acchariya abbhutadhamma dhārema. 

 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi kāmavitakka uppannapubba.  Yapāyasmā vo asītiyā vassehi nābhijānāti kāmavitakka uppannapubba, idampi maya āyasmato Bākulassa acchariya abbhutadhamma dhārema. 

 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi byāpādavitakka …pe… vihisāvitakka uppannapubba.  Yapāyasmā Bākulo asītiyā vassehi (CS:pg.3.167) nābhijānāti vihisāvitakka uppannapubba, idampi maya āyasmato Bākulassa acchariya abbhutadhamma dhārema. 

 (M.124./III,126.) 211. “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi gahapaticīvara sāditā.  Yapāyasmā Bākulo asītiyā vassehi nābhijānāti gahapaticīvara sāditā, idampi maya āyasmato Bākulassa acchariya abbhutadhamma dhārema. 

 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi satthena cīvara chinditā.  Yapāyasmā vo asītiyā vassehi nābhijānāti satthena cīvara chinditā …pe… dhārema. 

 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi sūciyā cīvara sibbitā …pe… nābhijānāmi rajanena cīvara rajitā… nābhijānāmi kathine § cīvara sibbitā… nābhijānāmi sabrahmacārīna cīvarakamme vicāritā § … nābhijānāmi nimantana sāditā… nābhijānāmi evarūpa citta uppannapubba ‘aho vata ma koci nimanteyyā’ti… nābhijānāmi antaraghare nisīditā… nābhijānāmi antaraghare bhuñjitā… nābhijānāmi mātugāmassa anubyañjanaso nimitta gahetā… nābhijānāmi mātugāmassa dhamma desitā antamaso catuppadampi gātha… nābhijānāmi bhikkhunupassaya upasakamitā… nābhijānāmi bhikkhuniyā dhamma desitā… nābhijānāmi sikkhamānāya dhamma desitā… nābhijānāmi sāmaeriyā dhamma desitā… nābhijānāmi pabbājetā… nābhijānāmi upasampādetā… nābhijānāmi nissaya dātā… nābhijānāmi sāmaera upaṭṭhāpetā… nābhijānāmi jantāghare nhāyitā… nābhijānāmi cuṇṇena nhāyitā… nābhijānāmi (M.124./III,127.) sabrahmacārīgattaparikamme vicāritā § … nābhijānāmi ābādha uppannapubba, antamaso gaddūhanamattampi… nābhijānāmi bhesajja upaharitā, antamaso haritakikhaṇḍampi… nābhijānāmi apassenaka apassayitā… nābhijānāmi seyya kappetā.  Yapāyasmā …pe… dhārema. 

 “Asīti me, āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi gāmantasenāsane vassa upagantā Yapāyasmā Bākulo asītiyā vassehi (CS:pg.3.168) nābhijānāti gāmantasenāsane vassa upagantā, idampi maya āyasmato Bākulassa acchariya abbhutadhamma dhārema. 

 “Sattāhameva kho aha, āvuso, sarao raṭṭhapiṇḍa bhuñji; atha aṭṭhamiya aññā udapādi.  Yapāyasmā Bākulo sattāhameva sarao raṭṭhapiṇḍa bhuñji; atha aṭṭhamiya aññā udapādi idampi maya āyasmato Bākulassa acchariya abbhutadhamma dhārema. 

 212. “Labheyyāha, āvuso Bākula, imasmi dhammavinaye pabbajja, labheyya upasampadan”ti.  Alattha kho Acelakassapo imasmi dhammavinaye pabbajja, alattha upasampada.  Acirūpasampanno panāyasmā Kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva-- yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriya pabbajanti tadanuttara-- brahmacariyapariyosāna diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti abbhaññāsi.  Aññataro kho panāyasmā Kassapo arahata ahosi. 

 Atha kho āyasmā Bākulo aparena samayena avāpuraa § ādāya vihārena vihāra upasakamitvā evamāha-- “Abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto.  Ajja me parinibbāna bhavissatī”ti.  “Yapāyasmā Bākulo avāpuraa ādāya vihārena vihāra upasakamitvā evamāha-- ‘abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto; ajja me parinibbāna bhavissatī’ti, idampi maya āyasmato Bākulassa acchariya abbhutadhamma dhārema”. 

 (M.124./III,128.) Āyasmā Bākulo majjhe bhikkhusaghassa nisinnakova parinibbāyi.  “Yapāyasmā Bākulo majjhe bhikkhusaghassa nisinnakova parinibbāyi, idampi maya āyasmato Bākulassa acchariya abbhutadhamma dhāremā”ti. 

 

 Bākulasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

  (M.125.)5. Dantabhūmisutta調御地經

u《中阿含198經》調御地經(T1.757.)

 213. Eva (CS:pg.3.169) me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Tena kho pana samayena Aciravato samauddeso Araññakuikāya viharati.  Atha kho Jayaseno rājakumāro jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno yena Aciravato samauddeso tenupasakami; upasakamitvā Aciravatena samauddesena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Jayaseno rājakumāro Aciravata samauddesa etadavoca--

 “Suta meta, bho Aggivessana-- ‘idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggatan’ti.  ‘Evameta, rājakumāra, evameta, rājakumāra.  Idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggatan’ti.  ‘Sādhu me bhava Aggivessano yathāsuta yathāpariyatta dhamma desetū’ti.  ‘Na kho te aha, rājakumāra, sakkomi yathāsuta yathāpariyatta dhamma desetu.  Ahañca hi te, rājakumāra, yathāsuta yathāpariyatta dhamma deseyya, tvañca me bhāsitassa attha na ājāneyyāsi; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. (M.125./III,129.) ‘Desetu me bhava Aggivessano yathāsuta yathāpariyatta dhamma.  Appevanāmāha bhoto Aggivessanassa bhāsitassa attha ājāneyyan’ti.  ‘Deseyya kho te aha, rājakumāra, yathāsuta yathāpariyatta dhamma.  Sace me tva bhāsitassa attha ājāneyyāsi, icceta kusala; no ce me tva bhāsitassa attha ājāneyyāsi, yathāsake tiṭṭheyyāsi, na ma tattha uttari paipuccheyyāsī’ti.  ‘Desetu me bhava Aggivessano yathāsuta yathāpariyatta dhamma.  Sace aha bhoto Aggivessanassa bhāsitassa attha ājānissāmi § , icceta kusala; no ce aha bhoto Aggivessanassa bhāsitassa attha ājānissāmi, yathāsake tiṭṭhissāmi § , nāha tattha bhavanta Aggivessana uttari paipucchissāmī’”ti. 

 214. Atha (CS:pg.3.170) kho Aciravato samauddeso jayasenassa rājakumārassa yathāsuta yathāpariyatta dhamma desesi.  Eva vutte, Jayaseno rājakumāro Aciravata samauddesa etadavoca-- “Aṭṭhānameta, bho Aggivessana, anavakāso ya bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggatan”ti.  Atha kho Jayaseno rājakumāro Aciravatassa samauddesassa aṭṭhānatañca anavakāsatañca pavedetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 

 Atha kho Aciravato samauddeso acirapakkante jayasene rājakumāre yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Aciravato samauddeso yāvatako ahosi jayasenena rājakumārena saddhi kathāsallāpo ta sabba Bhagavato ārocesi. 

 Eva vutte, Bhagavā Aciravata samauddesa etadavoca--“Ta kutettha, Aggivessana, labbhā.  Ya ta nekkhammena ñātabba nekkhammena daṭṭhabba nekkhammena pattabba nekkhammena sacchikātabba ta vata Jayaseno rājakumāro kāmamajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariayhamāno kāmapariyesanāya (M.125./III,130.) ussuko § ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatī”ti-- neta hāna vijjati. 

 215. “Seyyathāpissu, Aggivessana, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā.  Ta ki maññasi, Aggivessana, ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, api nu te dantāva dantakāraa gaccheyyu, dantāva dantabhūmi sampāpueyyun”ti?  “Eva, bhante”.  “Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā, api nu te adantāva dantakāraa gaccheyyu, adantāva dantabhūmi sampāpueyyu, seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā”ti?  “No heta, bhante”.  “Evameva kho, Aggivessana, ya ta nekkhammena ñātabba nekkhammena daṭṭhabba nekkhammena pattabba nekkhammena sacchikātabba ta vata Jayaseno rājakumāro kāmamajjhe vasanto kāme (CS:pg.3.171) paribhuñjanto kāmavitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariayhamāno kāmapariyesanāya ussuko ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatī”ti-- neta hāna vijjati. 

 216. “Seyyathāpi Aggivessana, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahāpabbato.  Tamena dve sahāyakā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā hatthavilaghakena yena so pabbato tenupasakameyyu; upasakamitvā eko sahāyako heṭṭhā pabbatapāde tiṭṭheyya, eko sahāyako uparipabbata āroheyya.  Tamena heṭṭhā pabbatapāde hito sahāyako uparipabbate hita sahāyaka eva vedayya-- ‘ya, samma, ki tva passasi uparipabbate hito’ti?  So eva vadeyya-- ‘passāmi kho aha, samma, uparipabbate hito ārāmarāmaeyyaka vanarāmaeyyaka bhūmirāmaeyyaka pokkharaṇīrāmaeyyakan’”ti. 

 “So eva vadeyya-- ‘aṭṭhāna kho eta, (M.125./III,131.) samma anavakāso ya tva uparipabbate hito passeyyāsi ārāmarāmaeyyaka vanarāmaeyyaka bhūmirāmaeyyaka pokkharaṇīrāmaeyyakan’ti.  Tamena uparipabbate hito sahāyako heṭṭhimapabbatapāda orohitvā ta sahāyaka bāhāya gahetvā uparipabbata āropetvā muhutta assāsetvā eva vadeyya-- ‘ya, samma, ki tva passasi uparipabbate hito’ti?  So eva vadeyya-- ‘passāmi kho aha, samma, uparipabbate hito ārāmarāmaeyyaka vanarāmaeyyaka bhūmirāmaeyyaka pokkharaṇīrāmaeyyakan’”ti

 “So eva vadeyya-- ‘idāneva kho te, samma, bhāsita-- maya eva ājānāma-- aṭṭhāna kho eta samma, anavakāso ya tva uparipabbate hito passeyyāsi ārāmarāmaeyyaka vanarāmaeyyaka bhūmirāmaeyyaka pokkharaṇīrāmaeyyakan’ti.  Idāneva ca pana te bhāsita maya eva ājānāma-- ‘passāmi kho aha, samma, uparipabbate hito ārāmarāmaeyyaka vanarāmaeyyaka bhūmirāmaeyyaka pokkharaṇīrāmaeyyakan’ti.  So eva vadeyya-- ‘tathā hi panāha, samma, iminā mahatā pabbatena āvuto § daṭṭheyya nāddasan’”ti. 

 “Ato (CS:pg.3.172) mahantatarena, Aggivessana, avijjākhandhena Jayaseno rājakumāro āvuto nivuto § ophuo § pariyonaddho.  So vata ya ta nekkhammena ñātabba nekkhammena daṭṭhabba nekkhammena pattabba nekkhammena sacchikātabba ta vata Jayaseno rājakumāro kāmamajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariayhamāno kāmapariyesanāya ussuko ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti-- neta hāna vijjati Sace kho ta, Aggivessana, jayasenassa rājakumārassa imā dve upamā paibhāyeyyu § , anacchariya te Jayaseno rājakumāro pasīdeyya, pasanno ca te pasannākāra kareyyā”ti.  “Kuto pana ma, bhante, jayasenassa rājakumārassa imā dve upamā paibhāyissanti § anacchariyā pubbe assutapubbā, seyyathāpi Bhagavantan”ti? 

(M.125./III,132.)217. “Seyyathāpi Aggivessana, rājā khattiyo muddhāvasitto nāgavanika āmanteti-- ‘ehi tva, samma nāgavanika, rañño nāga abhiruhitvā nāgavana pavisitvā āraññaka nāga atipassitvā rañño nāgassa gīvāya upanibandhāhī’ti.  ‘Eva, devā’ti kho, Aggivessana, nāgavaniko rañño khattiyassa muddhāvasittassa paissutvā rañño nāga abhiruhitvā nāgavana pavisitvā āraññaka nāga atipassitvā rañño nāgassa gīvāya upanibandhati.  Tamena rañño nāgo abbhokāsa nīharati.  Ettāvatā kho, Aggivessana, āraññako nāgo abbhokāsa gato hoti.  Etthagedhā § hi, Aggivessana, āraññakā nāgā yadida-- nāgavana.  Tamena nāgavaniko rañño khattiyassa muddhāvasittassa ārocesi-- ‘abbhokāsagato kho § , deva, āraññako nāgo’ti.  Atha kho Aggivessana, tamena rājā khattiyo muddhāvasitto hatthidamaka āmantesi--‘ehi tva, samma hatthidamaka, āraññaka nāga damayāhi āraññakānañceva sīlāna abhinimmadanāya āraññakānañceva sarasakappāna abhinimmadanāya āraññakānañceva darathakilamathapariḷāhāna abhinimmadanāya gāmante abhiramāpanāya manussakantesu sīlesu samādapanāyā’”ti § . 

 “‘Eva (CS:pg.3.173) devā’ti kho, Aggivessana, hatthidamako rañño khattiyassa muddhāvasittassa paissutvā mahanta thambha pathaviya nikhaitvā āraññakassa nāgassa gīvāya upanibandhati āraññakānañceva sīlāna abhinimmadanāya āraññakānañceva sarasakappāna abhinimmadanāya āraññakānañceva darathakilamathapariḷāhāna abhinimmadanāya gāmante abhiramāpanāya manussakantesu sīlesu samādapanāya.  Tamena hatthidamako yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpāhi vācāhi samudācarati.  Yato kho, Aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayagamā porī bahujanakantā (M.125./III,133.) bahujanamanāpā tathārūpāhi vācāhi samudācariyamāno sussūsati, sota odahati, aññā citta upaṭṭhāpeti; tamena hatthidamako uttari tiaghāsodaka anuppavecchati. 

 “Yato kho, Aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa tiaghāsodaka paiggahāti, tatra hatthidamakassa eva hoti-- ‘jīvissati kho § dāni āraññako § nāgo’ti.  Tamena hatthidamako uttari kāraa kāreti-- ‘ādiya, bho, nikkhipa, bho’ti.  Yato kho, Aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa ādānanikkhepe vacanakaro hoti ovādappaikaro, tamena hatthidamako uttari kāraa kāreti-- ‘abhikkama, bho, paikkama, bho’ti.  Yato kho, Aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa abhikkamapaikkamavacanakaro hoti ovādappaikaro, tamena hatthidamako uttari kāraa kāreti-- ‘uṭṭhaha, bho, nisīda, bho’ti.  Yato kho, Aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa uṭṭhānanisajjāya vacanakaro hoti ovādappaikaro, tamena hatthidamako uttari āneñja nāma kāraa kāreti, mahantassa phalaka soṇḍāya upanibandhati, tomarahattho ca puriso uparigīvāya nisinno hoti, samantato ca tomarahatthā purisā parivāretvā hitā honti, hatthidamako ca dīghatomarayaṭṭhi gahetvā purato hito hoti.  So āneñja kāraa kāriyamāno neva purime pāde copeti na pacchime pāde copeti, na purimakāya copeti na pacchimakāya copeti, na sīsa copeti, na kaṇṇe copeti, na dante copeti (CS:pg.3.174) na naguṭṭha copeti, na soṇḍa copeti.  So hoti āraññako nāgo khamo sattippahārāna asippahārāna usuppahārāna sarapattappahārāna § bheripaavavasasakhaiṇḍimaninnādasaddāna § sabbavakadosanihitaninnītakasāvo rājāraho rājabhoggo rañño aganteva sakha gacchati. 

 (M.125./III,134.) 218. “Evameva kho, Aggivessana, idha Tathāgato loke uppajjati araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā.  So ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Ta dhamma suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmi vā kule paccājāto.  So ta dhamma sutvā Tathāgate saddha pailabhati.  So tena saddhāpailābhena samannāgato iti paisañcikkhati-- ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.  Nayida sukara agāra ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇa ekantaparisuddha sakhalikhita brahmacariya caritu.  Yanūnāha kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajeyyan’ti. 

 “So aparena samayena appa vā bhogakkhandha pahāya mahanta vā bhogakkhandha pahāya appa vā ñātiparivaṭṭa pahāya mahanta vā ñātiparivaṭṭa pahāya kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriya pabbajati.  Ettāvatā kho, Aggivessana, ariyasāvako abbhokāsagato hoti.  Etthagedhā hi, Aggivessana, devamanussā yadida-- pañca kāmaguṇā.  Tamena Tathāgato uttari vineti-- ‘ehi tva, bhikkhu, sīlavā hohi, pātimokkhasavarasavuto viharāhi ācāragocarasampanno, aumattesu Vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesū’”ti. 

 “Yato kho, Aggivessana, ariyasāvako sīlavā hoti, pātimokkhasavarasavuto viharati ācāragocarasampanno aumattesu Vajjesu (CS:pg.3.175) bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, tamena Tathāgato uttari vineti-- ‘ehi tva, bhikkhu, indriyesu guttadvāro hohi, cakkhunā rūpa disvā mā nimittaggāhī (M.125./III,135.)…pe… (yathā Gaakamoggallānasuttante, eva vitthāretabbāni.)

 (M.125./III,136.) 219.“So ime pañca nīvarae pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkarae kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa.  Vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa.  Seyyathāpi, Aggivessana, hatthidamako mahanta thambha pathaviya nikhaitvā āraññakassa nāgassa gīvāya upanibandhati āraññakānañceva sīlāna abhinimmadanāya āraññakānañceva sarasakappāna abhinimmadanāya āraññakānañceva darathakilamathapariḷāhāna abhinimmadanāya gāmante abhiramāpanāya manussakantesu sīlesu samādapanāya; evameva kho, Aggivessana, ariyasāvakassa ime cattāro satipaṭṭhānā cetaso upanibandhanā honti gehasitānañceva sīlāna abhinimmadanāya gehasitānañceva sarasakappāna abhinimmadanāya gehasitānañceva darathakilamathapariḷāhāna abhinimmadanāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. 

 220. “Tamena Tathāgato uttari vineti-- ‘ehi tva, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi mā ca kāmūpasahita vitakka vitakkesi.  Vedanāsu… citte… dhammesu dhammānupassī viharāhi, mā ca kāmūpasahita vitakka vitakkesī’”ti. 

 “So vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna …pe… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja viharati.  So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya citta abhininnāmeti.  So anekavihita pubbenivāsa anussarati, seyyathida--Ekampi jāti dvepi jātiyo …pe… iti sākāra sa-uddesa anekavihita pubbenivāsa anussarati. 

 221. “So (CS:pg.3.176) eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti.  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 

 “So eva samāhite citte parisuddhe pariyodāte anagae vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye hite āneñjappatte āsavāna khayañāṇāya citta abhininnāmeti.  So ‘ida dukkhan’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya dukkhanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavasamudayo’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodho’ti yathābhūta pajānāti, ‘aya āsavanirodhagāminī paipadā’ti yathābhūta pajānāti.  Tassa eva jānato eva passato kāmāsavāpi citta vimuccati, bhavāsavāpi citta vimuccati, avijjāsavāpi citta vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti. 

 “So hoti bhikkhu khamo sītassa uhassa jighacchāya pipāsāya asamakasavātātapasarīsapasamphassāna duruttāna durāgatāna vacanapathāna, uppannāna  (M.125./III,137.) sārīrikāna vedanāna dukkhāna tibbāna kharāna kaukāna asātāna amanāpāna pāṇaharāna adhivāsakajātiko hoti sabbarāgadosamohanihitaninnītakasāvo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhieyyo añjalikaraṇīyo anuttara puññakkhetta lokassa. 

 222. “Mahallako cepi, Aggivessana, rañño nāgo adanto avinīto kālakaroti, ‘adantamaraa § mahallako rañño nāgo kālakato’tveva sakha gacchati; majjhimo cepi, Aggivessana, rañño nāgo.  Daharo cepi, Aggivessana, rañño nāgo adanto avinīto kālakaroti (CS:pg.3.177) ‘adantamaraa daharo rañño nāgo kālakato’tveva sakha gacchati; evameva kho, Aggivessana, thero cepi bhikkhu akhīṇāsavo kālakaroti, ‘adantamaraa thero bhikkhu kālakato’tveva sakha gacchati; majjhimo cepi, Aggivessana, bhikkhu.  Navo cepi, Aggivessana, bhikkhu akhīṇāsavo kālakaroti, ‘adantamaraa navo bhikkhu kālakato’tveva sakha gacchati. 

 “Mahallako cepi, Aggivessana, rañño nāgo sudanto suvinīto kālakaroti, ‘dantamaraa mahallako rañño nāgo kālakato’tveva sakha gacchati; majjhimo cepi, Aggivessana, rañño nāgo… daharo cepi, Aggivessana, rañño nāgo sudanto suvinīto kālakaroti, ‘dantamaraa daharo rañño nāgo kālakato’tveva sakha gacchati; evameva kho, Aggivessana, thero cepi bhikkhu khīṇāsavo kālakaroti, ‘dantamaraa thero bhikkhu kālakato’tveva sakha gacchati; majjhimo cepi, Aggivessana, bhikkhu.  Navo cepi, Aggivessana, bhikkhu khīṇāsavo kālakaroti, ‘dantamaraa navo bhikkhu kālakato’tveva sakha gacchatī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano Aciravato samauddeso Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Dantabhūmisutta niṭṭhita pañcama. 

 

(M.126./III,138.)

  (M.126.)6. Bhūmijasutta浮彌經

u《中阿含173經》浮彌經(T1.709.)

 223. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Atha kho āyasmā Bhūmijo pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena jayasenassa rājakumārassa nivesana tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi.  Atha kho Jayaseno rājakumāro yenāyasmā bhūmijo tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā bhūmijena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Jayaseno rājakumāro āyasmanta bhūmija etadavoca--“Santi, bho bhūmija, eke samaabrāhmaṇā (CS:pg.3.178) evavādino evadiṭṭhino-- ‘āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā § phalassa adhigamāya; anāsañcepi § karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāyā’ti.  Idha bhoto bhūmijassa satthā kivādī § kimakkhāyī”ti?  “Na kho meta, rājakumāra, Bhagavato sammukhā suta, sammukhā paiggahita.  hānañca kho eta vijjati ya Bhagavā eva byākareyya-- ‘āsañcepi karitvā ayoniso brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya.  Āsañcepi karitvā yoniso brahmacariya caranti, bhabbā phalassa (M.126./III,139.) adhigamāya anāsañcepi karitvā yoniso brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā yoniso brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā yoniso brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāyā’ti.  Na kho me ta, rājakumāra, Bhagavato sammukhā suta, sammukhā paiggahita.  hānañca kho eta vijjati ya Bhagavā eva byākareyyā”ti.  “Sace kho bhoto bhūmijassa satthā evavādī § evamakkhāyī, addhā bhoto bhūmijassa satthā sabbesayeva puthusamaabrāhmaṇāna muddhāna § maññe āhacca tiṭṭhatī”ti Atha kho Jayaseno rājakumāro āyasmanta bhūmija sakeneva thālipākena parivisi. 

 224. Atha kho āyasmā bhūmijo pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā bhūmijo Bhagavanta etadavoca--“Idhāha, bhante, pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena jayasenassa rājakumārassa nivesana tenupasakami; upasakamitvā paññatte (CS:pg.3.179) āsane nisīdi.  Atha kho, bhante, Jayaseno rājakumāro yenāha tenupasakami; upasakamitvā mayā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho, bhante, Jayaseno rājakumāro ma etadavoca--‘Santi, bho bhūmija, eke samaabrāhmaṇā evavādino evadiṭṭhino-- āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāyā’ti.  ‘Idha bhoto bhūmijassa satthā kivādī kimakkhāyī’ti?  Eva vutte aha, bhante, jayasena rājakumāra etadavoca-- ‘Na kho me ta, rājakumāra, Bhagavato sammukhā suta, sammukhā paiggahita.  hānañca kho eta vijjati ya Bhagavā eva byākareyya-- āsañcepi karitvā ayoniso brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya.  Āsañcepi karitvā yoniso brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā yoniso brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāyāti.  Na kho me ta, rājakumāra, Bhagavato sammukhā suta, sammukhā paiggahita.  hānañca kho eta vijjati ya Bhagavā eva byākareyyā’ti.  ‘Sace bhoto bhūmijassa satthā evavādī evamakkhāyī, addhā bhoto bhūmijassa satthā sabbesayeva puthusamaabrāhmaṇāna muddhāna maññe āhacca tiṭṭhatī’ti.  ‘Kaccāha, bhante, eva puṭṭho eva byākaramāno vuttavādī ceva Bhagavato homi, na ca Bhagavanta abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhamma byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayha hāna āgacchatī’”ti? 

 (M.126./III,140.) “Taggha tva, bhūmija, eva puṭṭho eva byākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca ma abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhamma byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayha hāna āgacchati.  Ye hi keci, bhūmija, samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino micchāsakappā micchāvācā (CS:pg.3.180) micchākammantā micchā-ājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 

 225. “Seyyathāpi, bhūmija, puriso telatthiko telagavesī telapariyesana caramāno vālika doiyā ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka pīḷeyya.  Āsañcepi karitvā vālika doiyā ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā vālika doiyā ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā vālika doiyā ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā vālika doiyā ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Ayoni hesā, bhūmija, telassa adhigamāya.  Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino micchāsakappā micchāvācā micchākammantā micchā-ājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. (M.126./III,141.) Ta kissa hetu?  Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 

 “Seyyathāpi bhūmija, puriso khīratthiko khīragavesī khīrapariyesana caramāno gāvi taruavaccha visāṇato āviñcheyya § .  Āsañcepi karitvā gāvi taruavaccha visāṇato āviñcheyya, abhabbo khīrassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa (CS:pg.3.181) nānāsañcepi karitvā gāvi taruavaccha visāṇato āviñcheyya, abhabbo khīrassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Ayoni hesā, bhūmija, khīrassa adhigamāya.  Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino …pe… micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 

 226. “Seyyathāpi, bhūmija, puriso navanītatthiko navanītagavesī navanītapariyesana caramāno udaka kalase āsiñcitvā matthena § āviñcheyya.  Āsañcepi karitvā udaka kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya, abhabbo navanītassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā udaka kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya, abhabbo navanītassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Ayoni hesā, bhūmija, navanītassa adhigamāya.  Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino …pe… micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 

 “Seyyathāpi, bhūmija, puriso aggitthiko § aggigavesī aggipariyesana caramāno alla kaṭṭha sasneha uttarārai (M.126./III,142.) ādāya abhimantheyya § .  Āsañcepi karitvā alla kaṭṭha sasneha uttarārai ādāya abhimantheyya, abhabbo aggissa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā alla kaṭṭha sasneha uttarārai ādāya abhimantheyya, abhabbo aggissa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Ayoni hesā, bhūmija, aggissa adhigamāya.  Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā (CS:pg.3.182) micchādiṭṭhino …pe… micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe…āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, abhabbā phalassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Ayoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya.  Ye hi keci, bhūmija, samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino sammāsakappā sammāvācā sammākammantā sammā-ājīvā sammāvāyāmā sammāsatī sammāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 

 227. “Seyyathāpi, bhūmija, puriso telatthiko telagavesī telapariyesana caramāno tilapiṭṭha doiyā ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka pīḷeyya.  Āsañcepi karitvā tilapiṭṭha doiyā ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka pīḷeyya, bhabbo telassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā tilapiṭṭha doiyā ākiritvā udakena paripphosaka paripphosaka pīḷeyya, bhabbo telassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Yoni hesā, bhūmija, telassa adhigamāya.  Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino …pe… sammāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, (M.126./III,143.) bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 

 “Seyyathāpi, bhūmija, puriso khīratthiko khīragavesī khīrapariyesana caramāno gāvi taruavaccha thanato āviñcheyya.  Āsañcepi karitvā gāvi taruavaccha thanato āviñcheyya, bhabbo khīrassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā gāvi taruavaccha thanato āviñcheyya, bhabbo khīrassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Yoni hesā, bhūmija, khīrassa adhigamāya.  Evameva (CS:pg.3.183) kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino …pe… sammāsamādhino te āsañcepi karitvā …pe… anāsañcepi karitvā …pe… āsañca anāsañcepi karitvā …pe… nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 

 228. “Seyyathāpi, bhūmija, puriso navanītatthiko navanītagavesī navanītapariyesana caramāno dadhi kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya.  Āsañcepi karitvā dadhi kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya, bhabbo navanītassa adhigamāya; anāsañcepi karitvāāsañca anāsañcepi karitvā… nevāsa nānāsañcepi karitvā dadhi kalase āsiñcitvā matthena āviñcheyya, bhabbo navanītassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Yoni hesā, bhūmija, navanītassa adhigamāya.  Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino …pe… sammāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvāāsañca anāsañcepi karitvā nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 

 “Seyyathāpi, bhūmija, puriso aggitthiko aggigavesī aggipariyesana caramāno sukkha kaṭṭha koḷāpa uttarārai ādāya abhimantheyya; ( ) § āsañcepi karitvā… anāsañcepi karitvā..  āsañca anāsañcepi karitvā… nevāsa nānāsañcepi karitvā sukkha kaṭṭha koḷāpa (M.126./III,144.) uttarārai ādāya abhimantheyya, bhabbo aggissa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Yoni hesā, bhūmija, aggissa adhigamāya.  Evameva kho, bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhino …pe… sammāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya; nevāsa nānāsañcepi karitvā brahmacariya caranti, bhabbā phalassa adhigamāya.  Ta kissa hetu?  Yoni hesā, bhūmija, phalassa adhigamāya. 

 “Sace (CS:pg.3.184) kho ta, bhūmija, jayasenassa rājakumārassa imā catasso upamā paibhāyeyyu anacchariya te Jayaseno rājakumāro pasīdeyya, pasanno ca te pasannākāra kareyyā”ti.  “Kuto pana ma, bhante, jayasenassa rājakumārassa imā catasso upamā paibhāyissanti anacchariyā pubbe assutapubbā, seyyathāpi Bhagavantan”ti? 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā bhūmijo Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Bhūmijasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

  (M.127.)7. Anuruddhasutta阿那律經

u《中阿含79經》(T1.549.)

 229.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Pañcakago thapati aññatara purisa āmantesi--“Ehi tva, ambho purisa, yenāyasmā Anuruddho tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena āyasmato Anuruddhassa pāde sirasā vandāhi §-- ‘Pañcakago, bhante, thapati āyasmato Anuruddhassa (M.127./III,145.) pāde sirasā vandatī’ti; evañca vadehi §-- ‘adhivāsetu kira, bhante, āyasmā Anuruddho Pañcakagassa thapatissa svātanāya attacatuttho bhatta; yena ca kira, bhante, āyasmā Anuruddho pagevatara āgaccheyya; Pañcakago, bhante, thapati § bahukicco bahukaraṇīyo rājakaraṇīyenā’”ti.  “Eva, bhante”ti kho so puriso Pañcakagassa thapatissa paissutvā yenāyasmā Anuruddho tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Anuruddha abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho so puriso āyasmanta Anuruddha etadavoca--“Pañcakago, bhante, thapati āyasmato Anuruddhassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti-- ‘adhivāsetu kira, bhante, āyasmā Anuruddho Pañcakagassa thapatissa svātanāya attacatuttho bhatta; yena ca kira, bhante, āyasmā Anuruddho pagevatara āgaccheyya; Pañcakago, bhante, thapati bahukicco bahukaraṇīyo rājakaraṇīyenā’”ti.  Adhivāsesi kho āyasmā Anuruddho tuhībhāvena. 

 230. Atha (CS:pg.3.185) kho āyasmā Anuruddho tassā rattiyā accayena pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya yena Pañcakagassa thapatissa nivesana tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi.  Atha kho Pañcakago thapati āyasmanta Anuruddha paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.  Atha kho Pañcakago thapati āyasmanta Anuruddha bhuttāvi onītapattapāṇi aññatara nīca āsana gahetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Pañcakago thapati āyasmanta Anuruddha etadavoca--

 “Idha ma, bhante, therā bhikkhū upasakamitvā evamāhasu-- ‘appamāṇa, gahapati, cetovimutti bhāvehī’ti § .  Ekacce therā evamāhasu-- ‘mahaggata, gahapati, cetovimutti bhāvehī’ti.  Yā cāya, bhante, appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti-- ime dhammā nānatthā (M.127./III,146.) ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti?  “Tena hi, gahapati, ta yevettha paibhātu.  Apaṇṇakante ito bhavissatī”ti.  “Mayha kho, bhante, eva hoti-- ‘yā cāya appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan’”ti.  “Yā cāya, gahapati, appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca Tadamināpeta, gahapati, pariyāyena veditabba yathā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca”. 

 “Katamā ca, gahapati, appamāṇā cetovimutti?  Idha, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya tathā tatiya tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati, tathā dutiya tathā tatiya tathā catuttha; iti uddhamadho tiriya sabbadhi sabbattatāya sabbāvanta loka upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.  Aya vuccati, gahapati, appamāṇā cetovimutti. 

 231. “Katamā (CS:pg.3.186) ca, gahapati, mahaggatā cetovimutti?  Idha, gahapati, bhikkhu yāvatā eka rukkhamūla mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati.  Aya vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti.  Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati.  Ayampi § vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti.  Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā eka gāmakkhetta mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati.  Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti.  Idha pana, gahapati bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati.  Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti.  Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā eka mahārajja mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati.  Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti.  Idha pana, (M.127./III,147.)  gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati.  Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti.  Idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā samuddapariyanta pathavi mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati.  Ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti.  Iminā kho eta, gahapati, pariyāyena veditabba yathā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. 

 232. “Catasso kho imā gahapati, bhavūpapattiyo.  Katamā catasso?  Idha, gahapati, ekacco ‘parittābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati.  So kāyassa bhedā para maraṇā parittābhāna devāna sahabyata upapajjati.  Idha pana, gahapati, ekacco ‘appamāṇābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati.  So kāyassa bhedā para maraṇā appamāṇābhāna devāna sahabyata upapajjati.  Idha pana, gahapati, ekacco ‘sakiliṭṭhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati.  So kāyassa bhedā para maraṇā sakiliṭṭhābhāna devāna sahabyata upapajjati.  Idha pana, gahapati, ekacco ‘parisuddhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati.  So kāyassa bhedā para maraṇā parisuddhābhāna devāna sahabyata upapajjati.  Imā kho, gahapati, catasso bhavūpapattiyo. 

 “Hoti kho so, gahapati, samayo, yā tā devatā ekajjha sannipatanti, tāsa ekajjha sannipatitāna vaṇṇanānattañhi kho paññāyati no ca ābhānānatta (CS:pg.3.187) Seyyathāpi, gahapati, puriso sambahulāni telappadīpāni eka ghara paveseyya.  Tesa eka ghara pavesitāna accinānattañhi kho paññāyetha, no ca ābhānānatta; evameva kho, gahapati, hoti kho so samayo, yā tā devatā ekajjha sannipatanti (M.127./III,148.) tāsa ekajjha sannipatitāna vaṇṇanānattañhi kho paññāyati, no ca ābhānānatta. 

 “Hoti kho so, gahapati, samayo, yā tā devatā tato vipakkamanti, tāsa tato vipakkamantīna vaṇṇanānattañceva paññāyati ābhānānattañca.  Seyyathāpi, gahapati, puriso tāni sambahulāni telappadīpāni tamhā gharā nīhareyya.  Tesa tato nīhatāna § accinānattañceva paññāyetha ābhānānattañca; evameva kho, gahapati, hoti kho so samayo, yā tā devatā tato vipakkamanti, tāsa tato vipakkamantīna vaṇṇanānattañceva paññāyati ābhānānattañca. 

 “Na kho, gahapati, tāsa devatāna eva hoti-- ‘ida amhāka niccanti vā dhuvanti vā sassatan’ti vā, api ca yattha yattheva tā § devatā abhinivisanti tattha tattheva tā devatā abhiramanti.  Seyyathāpi, gahapati, makkhikāna kājena vā piakena vā harīyamānāna na eva hoti-- ‘ida amhāka niccanti vā dhuvanti vā sassatan’ti vā, api ca yattha yattheva tā § makkhikā abhinivisanti tattha tattheva tā makkhikā abhiramanti; evameva kho, gahapati, tāsa devatāna na eva hoti-- ‘ida amhāka niccanti vā dhuvanti vā sassatan’ti vā, api ca yattha yattheva tā devatā abhinivisanti tattha tattheva tā devatā abhiramantī”ti. 

 233. Eva vutte, āyasmā sabhiyo Kaccāno § āyasmanta Anuruddha etadavoca--“Sādhu, bhante Anuruddha!  Atthi ca me ettha uttari paipucchitabba.  Yā tā, bhante, devatā ābhā sabbā tā parittābhā udāhu santettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti?  “Tadagena kho, āvuso Kaccāna, santettha ekaccā devatā parittābhā, santi panettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti.  “Ko nu kho, bhante Anuruddha, hetu ko paccayo yena tāsa devatāna eka devanikāya upapannāna (CS:pg.3.188) santettha ekaccā devatā parittābhā, santi panettha (M.127./III,149.) ekaccā devatā appamāṇābhā”ti? 

 “Tena hāvuso Kaccāna, tayevettha paipucchissāmi.  Yathā te khameyya tathā na byākareyyāsi.  Ta ki maññasi, āvuso Kaccāna yvāya bhikkhu yāvatā eka rukkhamūla ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāya § bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- imāsa ubhinna cittabhāvanāna katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti?  “Yvāya, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- aya imāsa ubhinna cittabhāvanāna mahaggatatarā”ti. 

 “Ta ki maññasi, āvuso Kaccāna, yvāya bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāya bhikkhu yāvatā eka gāmakkhetta ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- imāsa ubhinna cittabhāvanāna katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti?  “Yvāya, bhante, bhikkhu yāvatā eka gāmakkhetta ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- aya imāsa ubhinna cittabhāvanāna mahaggatatarā”ti. 

 “Ta ki maññasi, āvuso Kaccāna, yvāya bhikkhu yāvatā eka gāmakkhetta ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāya bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- imāsa ubhinna cittabhāvanāna katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti?  “Yvāya, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati aya imāsa ubhinna cittabhāvanāna mahaggatatarā”ti. 

 “Ta ki maññasi, āvuso Kaccāna, yvāya bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāya bhikkhu yāvatā eka mahārajja ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- imāsa ubhinna cittabhāvanāna katamā cittabhāvanā (CS:pg.3.189) mahaggatatarā”ti?  “Yvāya, bhante, bhikkhu yāvatā eka mahārajja ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- aya imāsa ubhinna cittabhāvanāna mahaggatatarā”ti. 

 “Ta ki maññasi, āvuso Kaccāna, yvāya bhikkhu yāvatā eka mahārajja ‘mahaggatan’ti pharitvā (M.127./III,150.) adhimuccitvā viharati, yocāya bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- imāsa ubhinna cittabhāvanāna katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti?  “Yvāya, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- aya imāsa ubhinna cittabhāvanāna mahaggatatarā”ti. 

 “Ta ki maññasi, āvuso Kaccāna, yvāya bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāya bhikkhu yāvatā samuddapariyanta pathavi ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- imāsa ubhinna cittabhāvanāna katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti?  “Yvāya, bhante, bhikkhu yāvatā samuddapariyanta pathavi ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati-- aya imāsa ubhinna cittabhāvanāna mahaggatatarā”ti?  “Aya kho, āvuso Kaccāna, hetu aya paccayo, yena tāsa devatāna eka devanikāya upapannāna santettha ekaccā devatā parittābhā, santi panettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti. 

 234. “Sādhu, bhante Anuruddha!  Atthi ca me ettha uttari paipucchitabba.  Yāvatā § , bhante, devatā ābhā sabbā tā sakiliṭṭhābhā udāhu santettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti? (M.127./III,151.) “Tadagena kho, āvuso Kaccāna, santettha ekaccā devatā sakiliṭṭhābhā, santi panettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti.  “Ko nu kho, bhante, Anuruddha, hetu ko paccayo, yena tāsa devatāna eka devanikāya upapannāna santettha ekaccā devatā sakiliṭṭhābhā, santi panettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti? 

 “Tena (CS:pg.3.190) hāvuso Kaccāna, upama te karissāmi.  Upamāyapidhekacce § viññū purisā bhāsitassa attha ājānanti.  Seyyathāpi, āvuso Kaccāna, telappadīpassa jhāyato telampi aparisuddha vaṭṭipi aparisuddhā.  So telassapi aparisuddhattā vaṭṭiyāpi aparisuddhattā andhandha viya jhāyati; evameva kho, āvuso Kaccāna, idhekacco bhikkhu ‘sakiliṭṭhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, tassa kāyaduṭṭhullampi na suppaippassaddha hoti, thinamiddhampi na susamūhata hoti uddhaccakukkuccampi na suppaivinīta hoti.  So kāyaduṭṭhullassapi na suppaippassaddhattā thinamiddhassapi na susamūhatattā uddhaccakukkuccassapi na suppaivinītattā andhandha viya jhāyati.  So kāyassa bhedā para maraṇā sakiliṭṭhābhāna devāna sahabyata upapajjati.  Seyyathāpi, āvuso Kaccāna, telappadīpassa jhāyato telampi parisuddha vaṭṭipi parisuddhā.  So telassapi parisuddhattā vaṭṭiyāpi parisuddhattā na andhandha viya jhāyati; evameva kho, āvuso Kaccāna, idhekacco bhikkhu ‘parisuddhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati.  Tassa kāyaduṭṭhullampi suppaippassaddha hoti, thinamiddhampi susamūhata hoti, uddhaccakukkuccampi suppaivinīta hoti.  So kāyaduṭṭhullassapi suppaippassaddhattā thinamiddhassapi susamūhatattā uddhaccakukkuccassapi suppaivinītattā na andhandha viya jhāyati.  So kāyassa bhedā para maraṇā parisuddhābhāna devāna sahabyata upapajjati. (M.127./III,152.) Aya kho, āvuso Kaccāna, hetu aya paccayo yena tāsa devatāna eka devanikāya upapannāna santettha ekaccā devatā sakiliṭṭhābhā, santi panettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti. 

 235. Eva vutte, āyasmā sabhiyo Kaccāno āyasmanta Anuruddha etadavoca--“Sādhu, bhante Anuruddha!  Na, bhante, āyasmā Anuruddho evamāha-- ‘eva me sutan’ti vā ‘eva arahati bhavitun’ti vā; atha ca pana, bhante, āyasmā Anuruddho ‘evampi tā devatā itipi tā devatā’tveva bhāsati.  Tassa mayha, bhante, eva hoti-- ‘addhā āyasmatā Anuruddhena tāhi devatāhi saddhi sannivutthapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā’”ti.  “Addhā kho aya, āvuso Kaccāna, āsajja upanīya vācā bhāsitā, api ca te aha byākarissāmi-- ‘dīgharatta kho me, āvuso (CS:pg.3.191) Kaccāna, tāhi devatāhi saddhi sannivutthapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā’”ti. 

 Eva vutte, āyasmā Sabhiyo Kaccāno Pañcakaga thapati etadavoca--“Lābhā te, gahapati, suladdha te, gahapati, ya tvañceva ta kakhādhamma pahāsi § , mayañcima § dhammapariyāya alatthamhā savanāyā”ti. 

 

 Anuruddhasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

  (M.128.)8. Upakkilesasutta隨煩惱經

u《中阿含72經》長壽王本起經(T1.532.)、《增壹阿含24.8經》(T2.626.)

 236. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kosambiya viharati Ghositārāme.  Tena kho pana samayena Kosambiya bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharanti.  Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā (M.128./III,153.) Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho so bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Idha, bhante, Kosambiya bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamañña mukhasattīhi vitudantā viharanti.  Sādhu, bhante, Bhagavā yena te bhikkhū tenupasakamatu anukampa upādāyā”ti.  Adhivāsesi Bhagavā tuhībhāvena.  Atha kho Bhagavā yena te bhikkhū tenupasakami; upasakamitvā te bhikkhū etadavoca--“Ala, bhikkhave, mā bhaṇḍana, mā kalaha, mā viggaha, mā vivādan”ti.

 Eva vutte, aññataro bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Āgametu, bhante!  Bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāra anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti.  Dutiyampi kho Bhagavā te bhikkhū etadavoca--“Ala, bhikkhave, mā bhaṇḍana, mā kalaha, mā viggaha, mā vivādan”ti.  Dutiyampi kho so bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Āgametu, bhante!  Bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāra anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti.  Tatiyampi (CS:pg.3.192) kho Bhagavā te bhikkhū etadavoca--“Ala, bhikkhave, mā bhaṇḍana, mā kalaha, mā viggaha, mā vivādan”ti.  Tatiyampi kho so bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Āgametu, bhante, Bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, Bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāra anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. 

 Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Kosambi piṇḍāya pāvisi.  Kosambiya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto senāsana sasāmetvā pattacīvaramādāya hitakova imā gāthā abhāsi--

 (M.128./III,154.) 237. “Puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha. 

          Saghasmi bhijjamānasmi, nāñña bhiyyo amaññaru. 

          “Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino;

          Yāvicchanti mukhāyāma, yena nītā na ta vidū. 

          “Akkocchi ma avadhi ma, ajini ma ahāsi me;

          Ye ca ta upanayhanti, vera tesa na sammati. 

          “Akkocchi ma avadhi ma, ajini ma ahāsi me;

          Ye ca ta nupanayhanti, vera tesūpasammati. 

          “Na hi verena verāni, sammantīdha kudācana;

          Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano. 

          “Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase;

          Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. 

          “Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavassadhanahārino;

          Raṭṭha vilumpamānāna, tesampi hoti sagati. 

          Kasmā tumhāka no siyā. 

          “Sace labhetha nipaka sahāya,

          Saddhi cara sādhuvihāri dhīra. 

          Abhibhuyya sabbāni parissayāni,

          Careyya tenattamano satīmā. 

          “No (CS:pg.3.193) ce labhetha nipaka sahāya,

          Saddhi cara sādhuvihāri dhīra. 

          Rājāva raṭṭha vijita pahāya,

          Eko care mātagaraññeva nāgo. 

          “Ekassa carita seyyo, natthi bāle sahāyatā;

          Eko care na ca pāpāni kayirā,

          Appossukko mātagaraññeva nāgo”ti. 

 238. Atha kho Bhagavā hitakova imā gāthā bhāsitvā yena bālakaloakāragāmo § tenupasakami.  Tena kho pana (M.128./III,155.) samayena āyasmā Bhagu bālakaloakāragāme viharati.  Addasā kho āyasmā Bhagu Bhagavanta dūratova āgacchanta.  Disvāna āsana paññapesi udakañca pādāna dhovana § .  Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.  Nisajja pāde pakkhālesi.  Āyasmāpi kho Bhagu Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho āyasmanta Bhagu Bhagavā etadavoca--“Kacci, bhikkhu, khamanīya, kacci yāpanīya, kacci piṇḍakena na kilamasī”ti?  “Khamanīya Bhagavā, yāpanīya Bhagavā, na cāha, bhante, piṇḍakena kilamāmī”ti.  Atha kho Bhagavā āyasmanta Bhagu dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahasetvā uṭṭhāyāsanā yena pācīnavasadāyo tenupasakami. 

 Tena kho pana samayena āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo § āyasmā ca Kimilo § pācīnavasadāye viharanti.  Addasā kho dāyapālo Bhagavanta dūratova āgacchanta.  Disvāna Bhagavanta etadavoca--“Mā, mahāsamaa, eta dāya pāvisi.  Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti.  Mā tesa aphāsumakāsī”ti.  Assosi kho āyasmā Anuruddho dāyapālassa Bhagavatā saddhi mantayamānassa.  Sutvāna dāyapāla etadavoca--“Mā, āvuso dāyapāla, Bhagavanta vāresi.  Satthā no Bhagavā anuppatto”ti. 

 239.Atha (CS:pg.3.194) kho āyasmā Anuruddho yenāyasmā ca Nandiyo yenāyasmā ca Kimilo tenupasakami; upasakamitvā āyasmantañca Nandiya āyasmantañca Kimila etadavoca--“Abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, satthā no Bhagavā anuppatto”ti.  Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimilo Bhagavanta paccuggantvā eko Bhagavato pattacīvara paiggahesi, eko āsana paññapesi, eko pādodaka upaṭṭhapesi.  Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.  Nisajja pāde pakkhālesi.  Tepi kho āyasmanto Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinna kho āyasmanta Anuruddha Bhagavā etadavoca--“Kacci vo, Anuruddhā, khamanīya, kacci yāpanīya, kacci piṇḍakena na kilamathā”ti? (M.128./III,156.) “Khamanīya Bhagavā, yāpanīya Bhagavā, na ca maya, bhante, piṇḍakena kilamāmā”ti.  “Kacci pana vo, Anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañña piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti?  “Taggha maya, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañña piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti.  “Yathā katha pana tumhe, Anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañña piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti?  “Idha mayha, bhante, eva hoti-- ‘lābhā vata me, suladdha vata me yoha evarūpehi sabrahmacārīhi saddhi viharāmī’ti.  Tassa mayha, bhante, imesu āyasmantesu metta kāyakamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca, metta vacīkamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca, metta manokamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca.  Tassa, mayha, bhante, eva hoti-- ‘yanūnāha saka citta nikkhipitvā imesayeva āyasmantāna cittassa vasena vatteyyan’ti.  So kho aha, bhante, saka citta nikkhipitvā imesayeva āyasmantāna cittassa vasena vattāmi.  Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittan”ti. 

 Āyasmāpi kho Nandiyo …pe… āyasmāpi kho Kimilo Bhagavanta etadavoca--“Mayhampi kho, bhante, eva hoti-- ‘lābhā vata me, suladdha vata me yoha evarūpehi sabrahmacārīhi saddhi viharāmī’ti.  Tassa mayha, bhante, imesu āyasmantesu metta kāyakamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca, metta vacīkamma paccupaṭṭhita āvi ceva raho ca, metta manokamma paccupaṭṭhita (CS:pg.3.195) āvi ceva raho ca.  Tassa mayha, bhante, eva hoti-- ‘yanūnāha saka citta nikkhipitvā imesayeva āyasmantāna cittassa vasena vatteyyan’ti.  So kho aha, bhante, saka citta nikkhipitvā imesayeva āyasmantāna cittassa vasena vattāmi.  Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittanti.  Eva kho maya, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamañña piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti. 

 240. “Sādhu, sādhu, Anuruddhā!  Kacci pana vo, Anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti? (M.128./III,157.)  “Taggha maya, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti.  “Yathā katha pana tumhe, Anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti?  “Idha, bhante, amhāka yo pahama gāmato piṇḍāya paikkamati, so āsanāni paññapeti, pānīya paribhojanīya upaṭṭhāpeti, avakkārapāti upaṭṭhāpeti.  Yo pacchā gāmato piṇḍāya paikkamati-- sace hoti bhuttāvaseso, sace ākakhati, bhuñjati; no ce ākakhati, appaharite vā chaḍḍeti apāṇake vā udake opilāpeti-- so āsanāni paisāmeti, pānīya paribhojanīya paisāmeti, avakkārapāti dhovitvā paisāmeti, bhattagga sammajjati.  Yo passati pānīyaghaa vā paribhojanīyaghaa vā vaccaghaa vā ritta tuccha so upaṭṭhāpeti.  Sacassa hoti avisayha, hatthavikārena dutiya āmantetvā hatthavilaghakena upaṭṭhāpema § , na tveva maya, bhante, tappaccayā vāca bhindāma.  Pañcāhika kho pana maya, bhante, sabbaratti dhammiyā kathāya sannisīdāma.  Eva kho maya, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti. 

 241. “Sādhu, sādhu, Anuruddhā!  Atthi pana vo, Anuruddhā, eva appamattāna ātāpīna pahitattāna viharata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti?  “Idha maya, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharantā obhāsañceva sañjānāma dassanañca rūpāna.  So kho pana no obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpāna; tañca nimitta nappaivijjhāmā”ti. 

 “Ta (CS:pg.3.196) kho pana vo, Anuruddhā, nimitta paivijjhitabba.  Ahampi suda, Anuruddhā, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpāna.  So kho pana me obhāso (M.128./III,158.)  nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti?  Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘vicikicchā kho me udapādi, vicikicchādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissatī’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpāna.  So kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti?  Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Amanasikāro kho me udapādi, amanasikārādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā …pe… tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Thinamiddha kho me udapādi, thinamiddhādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thinamiddhan’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā …pe… tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Chambhitatta kho me udapādi, chambhitattādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Seyyathāpi, Anuruddhā, puriso addhānamaggappaipanno, tassa ubhatopasse vaṭṭakā § uppateyyu, tassa tatonidāna chambhitatta uppajjeyya; evameva kho me, Anuruddhā, chambhitatta udapādi, chambhitattādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi (CS:pg.3.197) cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi (M.128./III,159.) yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thinamiddha na chambhitattan’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā …pe… tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Uppila § kho me udapādi, uppilādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna Seyyathāpi, Anuruddhā, puriso eka nidhimukha gavesanto sakideva pañcanidhimukhāni adhigaccheyya, tassa tatonidāna uppila uppajjeyya; evameva kho me, Anuruddhā, uppila udapādi, uppilādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddha, na chambhitatta, na uppilan’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā …pe… tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Duṭṭhulla kho me udapādi, duṭṭhullādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddha, na chambhitatta, na uppila, na duṭṭhullan’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā …pe… tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Accāraddhavīriya kho me udapādi, accāraddhavīriyādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Seyyathāpi, Anuruddhā, puriso ubhohi hatthehi vaṭṭaka gāḷha gaheyya, so tattheva patameyya § ; evameva kho me, Anuruddhā, accāraddhavīriya udapādi, accāraddhavīriyādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddha, na chambhitatta, na uppila, na duṭṭhulla, na accāraddhavīriyan’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā …pe… tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Atilīnavīriya kho me (M.128./III,160.) udapādi atilīnavīriyādhikaraañca pana me (CS:pg.3.198) samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Seyyathāpi, Anuruddhā, puriso vaṭṭaka sithila gaheyya, so tassa hatthato uppateyya; evameva kho me, Anuruddhā, atilīnavīriya udapādi, atilīnavīriyādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddha, na chambhitatta, na uppila, na duṭṭhulla, na accāraddhavīriya, na atilīnavīriyan’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā …pe… tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Abhijappā kho me udapādi, abhijappādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddha, na chambhitatta, na uppila, na duṭṭhulla, na accāraddhavīriya, na atilīnavīriya, na abhijappā’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā …pe… tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘nānattasaññā kho me udapādi, nānattasaññādhikaraañca pana me samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddha, na chambhitatta, na uppila, na duṭṭhulla, na accāraddhavīriya, na atilīnavīriya, na abhijappā, na nānattasaññā’”ti. 

 “So kho aha, Anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpāna.  So kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Tassa mayha Anuruddhā etadahosi--‘Ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti.  Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Atinijjhāyitatta kho me rūpāna udapādi, atinijjhāyitattādhikaraañca pana me rūpāna samādhi cavi.  Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna.  Soha tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddha, na chambhitatta, na uppila, na duṭṭhulla, na accāraddhavīriya, na atilīnavīriya, na abhijappā, na nānattasaññā, na atinijjhāyitatta rūpānan’”ti. 

 242. “So (CS:pg.3.199) kho aha, Anuruddhā, ‘vicikicchā cittassa upakkileso’ti iti viditvā vicikiccha cittassa upakkilesa pajahi, ‘amanasikāro cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā amanasikāra cittassa upakkilesa pajahi, ‘thinamiddha cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā thinamiddha cittassa upakkilesa pajahi, ‘chambhitatta cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā chambhitatta cittassa upakkilesa pajahi, ‘uppila cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā uppila cittassa upakkilesa pajahi, ‘duṭṭhulla cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā duṭṭhulla cittassa upakkilesa pajahi, ‘accāraddhavīriya cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā accāraddhavīriya cittassa upakkilesa pajahi, ‘atilīnavīriya cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā atilīnavīriya cittassa upakkilesa pajahi, ‘abhijappā cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā abhijappa cittassa upakkilesa pajahi, ‘nānattasaññā cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā nānattasañña cittassa upakkilesa pajahi, ‘atinijjhāyitatta rūpāna(M.128./III,161.) cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā atinijjhāyitatta rūpāna cittassa upakkilesa pajahi. 

 243. “So kho aha, Anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañhi kho sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho passāmi, na ca obhāsa sañjānāmi-- ‘kevalampi ratti, kevalampi diva § , kevalampi rattindiva§ .  Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Ko nu kho hetu ko paccayo yvāha obhāsañhi kho sañjānāmi na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho § passāmi na ca obhāsa sañjānāmi-- kevalampi ratti, kevalampi diva, kevalampi rattindivan’ti.  Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘yasmiñhi kho aha samaye rūpanimitta amanasikaritvā obhāsanimitta manasi karomi, obhāsañhi kho tasmi samaye sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi.  Yasmi panāha samaye obhāsanimitta amanasikaritvā rūpanimitta manasi karomi, rūpāni hi kho tasmi samaye passāmi na ca obhāsa sañjānāmi-- kevalampi ratti, kevalampi diva, kevalampi rattindivan’”ti. 

 “So (CS:pg.3.200) kho aha, Anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto parittañceva obhāsa sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi; appamāṇañceva obhāsa sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi-- kevalampi ratti, kevalampi diva, kevalampi rattindiva.  Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Ko nu kho hetu ko paccayo yvāha parittañceva obhāsa sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi appamāṇañceva obhāsa sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi-- kevalampi ratti, kevalampi diva, kevalampi rattindivan’ti.  Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Yasmi kho me samaye paritto samādhi hoti, paritta me tasmi samaye cakkhu hoti.  Soha parittena cakkhunā parittañceva obhāsa sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi.  Yasmi pana me samaye appamāṇo samādhi hoti, appamāṇa me tasmi samaye cakkhu hoti.  Soha appamāṇena cakkhunā appamāṇañceva obhāsa sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi-- kevalampi ratti, kevalampi diva, kevalampi rattindivan’”ti. 

 244. Yato kho (M.128./III,162.) me Anuruddhā, ‘vicikicchā cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘amanasikāro cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā amanasikāro cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘thinamiddha cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā thinamiddha cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘chambhitatta cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā chambhitatta cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘uppila cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā uppila cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘duṭṭhulla cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā duṭṭhulla cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘accāraddhavīriya cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā accāraddhavīriya cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘atilīnavīriya cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā atilīnavīriya cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘abhijappā cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā abhijappā cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘nānattasaññā cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā nānattasaññā cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘atinijjhāyitatta rūpāna cittassa upakkileso’ti-- iti viditvā (CS:pg.3.201) atinijjhāyitatta rūpāna cittassa upakkileso pahīno ahosi. 

 245. “Tassa mayha, Anuruddhā, etadahosi--‘Ye kho me cittassa upakkilesā te me pahīnā.  Handa, dānāha tividhena samādhi bhāvemī’ti § .  So kho aha, Anuruddhā, savitakkampi savicāra samādhi bhāvesi § , avitakkampi vicāramatta samādhi bhāvesi, avitakkampi avicāra samādhi bhāvesi, sappītikampi samādhi bhāvesi, nippītikampi samādhi bhāvesi, sātasahagatampi samādhi bhāvesi, upekkhāsahagatampi samādhi bhāvesi.  Yato kho me, Anuruddhā, savitakkopi savicāro samādhi bhāvito ahosi, avitakkopi vicāramatto samādhi bhāvito ahosi, avitakkopi avicāro samādhi bhāvito ahosi, sappītikopi samādhi bhāvito ahosi, nippītikopi samādhi bhāvito ahosi, sātasahagatopi samādhi bhāvito ahosi, upekkhāsahagatopi samādhi bhāvito ahosi.  Ñāṇañca pana me dassana udapādi, akuppā me cetovimutti.  Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Anuruddho Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Upakkilesasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

(M.129./III,163.)

  (M.129.)9. Bālapaṇḍitasutta賢愚經

u《中阿含199經》癡慧地經(T1.759.)No.86.佛說泥犁經(T1.907.)

 246. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni.  Katamāni tīṇi?  Idha, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaakammakārī ca.  No ceta § , bhikkhave, bālo (CS:pg.3.202) duccintitacintī ca abhavissa dubbhāsitabhāsī ca dukkaakammakārī ca kena na § paṇḍitā jāneyyu-- ‘bālo aya bhava asappuriso’ti?  Yasmā ca kho, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaakammakārī ca tasmā na paṇḍitā jānanti-- ‘bālo aya bhava asappuriso’ti.  Sa kho so, bhikkhave, bālo tividha diṭṭheva dhamme dukkha domanassa paisavedeti.  Sace, bhikkhave, bālo sabhāya vā nisinno hoti, rathikāya § vā nisinno hoti, sighāṭake vā nisinno hoti; tatra ce jano tajja tassāruppa katha manteti.  Sace, bhikkhave, bālo pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti, tatra, bhikkhave, bālassa eva hoti ‘ya kho jano tajja tassāruppa katha manteti, savijjanteva te § dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmī’ti.  Ida, bhikkhave, bālo pahama diṭṭheva dhamme dukkha domanassa paisavedeti. 

 247. “Puna capara, bhikkhave, bālo passati rājāno cora āgucāri gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente-- kasāhipi (M.129./III,164.) tāḷente vettehipi tāḷente addhadaṇḍakehipi tāḷente hatthampi chindante pādampi chindante hatthapādampi chindante kaṇṇampi chindante nāsampi chindante kaṇṇanāsampi chindante bilagathālikampi karonte sakhamuṇḍikampi karonte rāhumukhampi karonte jotimālikampi karonte hatthapajjotikampi karonte erakavattikampi karonte cīrakavāsikampi karonte eeyyakampi karonte baisamasikampi karonte kahāpaikampi karonte khārāpatacchikampi § karonte palighaparivattikampi karonte palālapīṭhakampi § karonte tattenapi telena osiñcante sunakhehipi khādāpente jīvantampi sūle uttāsente asināpi sīsa chindante.  Tatra, bhikkhave, bālassa eva hoti-- ‘yathārūpāna kho pāpakāna kammāna hetu rājāno cora āgucāri gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti-- kasāhipi tāḷenti …pe… asināpi sīsa chindanti; savijjanteva te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi.  Ma cepi rājāno § jāneyyu, mampi rājāno gahetvā (CS:pg.3.203) vividhā kammakāraṇā kāreyyu-- kasāhipi tāḷeyyu …pe… jīvantampi sūle uttāseyyu, asināpi sīsa chindeyyun’ti.  Idampi, bhikkhave, bālo dutiya diṭṭheva dhamme dukkha domanassa paisavedeti. 

 248. “Puna capara, bhikkhave, bāla pīṭhasamārūḷha vā mañcasamārūḷha vā chamāya § vā semāna, yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti.  Seyyathāpi, bhikkhave, mahata pabbatakūṭāna chāyā sāyanhasamaya pathaviyā olambanti ajjholambanti abhippalambanti; evameva kho, bhikkhave, bāla pīṭhasamārūḷha vā mañcasamārūḷha vā chamāya vā semāna, yānissa pubbe (M.129./III,165.) pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti.  Tatra, bhikkhave, bālassa eva hoti-- ‘akata vata me kalyāṇa, akata kusala, akata bhīruttāṇa; kata pāpa, kata ludda, kata kibbisa.  Yāvatā, bho, akatakalyāṇāna akatakusalāna akatabhīruttāṇāna katapāpāna kataluddāna katakibbisāna gati ta gati pecca gacchāmī’ti.  So socati kilamati paridevati urattāḷi kandati sammoha āpajjati.  Idampi, bhikkhave, bālo tatiya diṭṭheva dhamme dukkha domanassa paisavedeti. 

 “Sa kho so, bhikkhave, bālo kāyena duccarita caritvā vācāya duccarita caritvā manasā duccarita caritvā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  Ya kho ta, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya-- ‘ekanta aniṭṭha ekanta akanta ekanta amanāpan’ti, nirayameva ta sammā vadamāno vadeyya-- ‘ekanta aniṭṭha ekanta akanta ekanta amanāpan’ti.  Yāvañcida, bhikkhave, upamāpi § na sukarā yāva dukkhā nirayā”ti. 

 249.Eva vutte, aññataro bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Sakkā pana, bhante, upama kātun”ti?  “Sakkā bhikkhū”ti Bhagavā avoca.  Seyyathāpi, bhikkhu, cora āgucāri gahetvā rañño dasseyyu-- ‘aya kho, deva, coro āgucārī, imassa ya icchasi ta daṇḍa paehī’ti.  Tamena rājā eva vadeyya-- ‘gacchatha, bho, ima purisa pubbahasamaya sattisatena hanathā’ti (CS:pg.3.204) Tamena pubbahasamaya sattisatena haneyyu.  Atha rājā majjhanhikasamaya § eva vadeyya-- ‘ambho, katha so puriso’ti?  “‘Tatheva, deva, jīvatī’ti.  Tamena rājā eva vadeyya-- ‘gacchatha, bho, ta purisa majjhanhikasamaya sattisatena hanathā’ti.  Tamena majjhanhikasamaya sattisatena haneyyu.  Atha rājā sāyanhasamaya eva vadeyya-- ‘ambho, katha so puriso’ti?  ‘Tatheva, deva, jīvatī’ti.  Tamena rājā eva vadeyya-- ‘gacchatha, bho, ta purisa sāyanhasamaya sattisatena hanathā’ti.  Tamena sāyanhasamaya (M.129./III,166.) sattisatena haneyyu.  Ta ki maññatha bhikkhave, api nu so puriso tīhi sattisatehi haññamāno tatonidāna dukkha domanassa paisavediyethā”ti?  “Ekissāpi, bhante, sattiyā haññamāno so puriso tatonidāna dukkha domanassa paisavediyetha, ko pana vādo tīhi sattisatehī”ti? 

 250. Atha kho Bhagavā paritta pāṇimatta pāsāṇa gahetvā bhikkhū āmantesi--“Ta ki maññatha, bhikkhave, katamo nu kho mahantataro-- yo cāya mayā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito, yo ca himavā pabbatarājā”ti?  “Appamattako aya, bhante, Bhagavatā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito, Himavanta pabbatarājāna upanidhāya sakhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhampi § na upeti”.  “Evameva kho, bhikkhave, ya so puriso tīhi sattisatehi haññamāno tatonidāna dukkha domanassa paisavedeti ta nirayakassa dukkhassa upanidhāya sakhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhampi na upeti”. 

 “Tamena, bhikkhave, nirayapālā pañcavidhabandhana nāma kammakāraa karonti-- tatta ayokhila § hatthe gamenti, tatta ayokhila dutiye hatthe gamenti, tatta ayokhila pāde gamenti, tatta ayokhila dutiye pāde gamenti, tatta ayokhila majjhe urasmi gamenti.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kāla karoti yāva na ta pāpakamma byantīhoti § .  Tamena, bhikkhave, nirayapālā savesetvā kuhārīhi § tacchanti.  So tattha dukkhā tibbā …pe… byantīhoti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā uddhapāda adhosira gahetvā vāsīhi tacchanti.  So (CS:pg.3.205) tattha dukkhā tibbā …pe… byantīhoti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya pathaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya § sārentipi (M.129./III,167.) paccāsārentipi So tattha dukkhā tibbā …pe… byantīhoti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā mahanta agārapabbata āditta sampajjalita sajotibhūta āropentipi oropentipi.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kāla karoti yāva na ta pāpakamma byantīhoti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā uddhapāda adhosira gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya.  So tattha pheuddehaka paccati.  So tattha pheuddehaka paccamāno sakimpi uddha gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriya gacchati.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā § mahāniraye pakkhipanti.  So kho pana, bhikkhave, mahānirayo--

          “Catukkaṇṇo catudvāro, vibhatto bhāgaso mito;

          Ayopākārapariyanto, ayasā paikujjito. 

          “Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;

          Samantā yojanasata, pharitvā tiṭṭhati sabbadā”. 

 “Anekapariyāyenapi kho aha, bhikkhave, nirayakatha katheyya; yāvañcida, bhikkhave, na sukarā akkhānena pāpuitu yāva dukkhā nirayā. 

 251. “Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiabhakkhā.  Te allānipi tiṇāni sukkhānipi tiṇāni dantullehaka khādanti.  Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiabhakkhā?  Hatthī assā goṇā gadrabhā ajā migā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā tiabhakkhā.  Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā para maraṇā tesa sattāna sahabyata upapajjati ye te sattā tiabhakkhā. 

 “Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā.  Te dūratova gūthagandha ghāyitvā dhāvanti-- ‘ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā’ti.  Seyyathāpi (CS:pg.3.206) nāma brāhmaṇā āhutigandhena dhāvanti-- ‘ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā’ti; evameva kho, bhikkhave, santi tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā, te dūratova gūthagandha (M.129./III,168.) ghāyitvā dhāvanti-- ‘ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā’ti.  Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā?  Kukkuṭā sūkarā soṇā sigālā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā.  Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā para maraṇā tesa sattāna sahabyata upapajjati ye te sattā gūthabhakkhā. 

 “Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti § andhakāre mīyanti § .  Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti?  Kīṭā puavā § gaṇḍuppādā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti.  Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo, idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā para maraṇā tesa sattāna sahabyata upapajjati ye te sattā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti. 

 “Santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmi jāyanti udakasmi jīyanti udakasmi mīyanti.  Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmi jāyanti udakasmi jīyanti udakasmi mīyanti?  Macchā kacchapā susumārā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā udakasmi jāyanti udakasmi jīyanti udakasmi mīyanti.  Sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā para maraṇā tesa sattāna sahabyata upapajjati ye te sattā udakasmi jāyanti udakasmi jīyanti udakasmi mīyanti. 

 “Santi bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismi jāyanti asucismi jīyanti asucismi mīyanti.  Katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismi jāyanti asucismi jīyanti asucismi mīyanti?  Ye te, bhikkhave, sattā pūtimacche vā jāyanti pūtimacche vā jīyanti pūtimacche vā mīyanti pūtikuape vā …pe… pūtikummāse vā… candanikāya vā… oligalle (CS:pg.3.207) vā jāyanti, (ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā asucismi jāyanti asucismi jīyanti asucismi mīyanti.) § Sa kho so, bhikkhave, (M.129./III,169.)  bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā para maraṇā tesa sattāna sahabyata upapajjati ye te sattā asucismi jāyanti asucismi jīyanti asucismi mīyanti. 

 “Anekapariyāyenapi kho aha, bhikkhave, tiracchānayonikatha katheyya; yāvañcida, bhikkhave, na sukara akkhānena pāpuitu yāva dukkhā tiracchānayoni. 

 252. “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso ekacchiggala yuga mahāsamudde pakkhipeyya.  Tamena puratthimo vāto pacchimena sahareyya, pacchimo vāto puratthimena sahareyya, uttaro vāto dakkhiena sahareyya, dakkhio vāto uttarena sahareyya.  Tatrāssa kāṇo kacchapo, so vassasatassa vassasatassa § accayena saki ummujjeyya.  Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu so kāṇo kacchapo amusmi ekacchiggale yuge gīva paveseyyā”ti?  (“No heta, bhante”.) § “Yadi pana § , bhante, kadāci karahaci dīghassa addhuno accayenā”ti.  “Khippatara kho so, bhikkhave, kāṇo kacchapo amusmi ekacchiggale yuge gīva paveseyya, ato dullabhatarāha, bhikkhave, manussatta vadāmi saki vinipātagatena bālena.  Ta kissa hetu?  Na hettha, bhikkhave, atthi dhammacariyā samacariyā kusalakiriyā puññakiriyā.  Aññamaññakhādikā ettha, bhikkhave, vattati dubbalakhādikā”.

 “Sa kho so, bhikkhave, bālo sace kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussatta āgacchati, yāni tāni nīcakulāni-- caṇḍālakula vā nesādakula vā venakula § vā rathakārakula vā Pukkusakula vā.  Tathārūpe kule paccājāyati dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati.  So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko (CS:pg.3.208) okoimako bavhābādho § kāṇo vā kuṇī vā khujjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa (M.129./III,170.) yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.  So kāyena duccarita carati vācāya duccarita carati manasā duccarita carati.  So kāyena duccarita caritvā vācāya duccarita caritvā manasā duccarita caritvā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.

 “Seyyathāpi, bhikkhave, akkhadhutto pahameneva kaliggahena puttampi jīyetha, dārampi jīyetha, sabba sāpateyyampi jīyetha, uttaripi adhibandha § nigaccheyya.  Appamattako so, bhikkhave, kaliggaho ya so akkhadhutto pahameneva kaliggahena puttampi jīyetha, dārampi jīyetha, sabba sāpateyyampi jīyetha, uttaripi adhibandha nigaccheyya.  Atha kho ayameva tato mahantataro kaliggaho ya so bālo kāyena duccarita caritvā vācāya duccarita caritvā manasā duccarita caritvā kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  Aya, bhikkhave, kevalā paripūrā § bālabhūmī”ti. 

 253. “Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni.  Katamāni tīṇi?  Idha, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca.  No ceta, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca abhavissa subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca, kena na § paṇḍitā jāneyyu-- ‘paṇḍito aya bhava sappuriso’ti?  Yasmā ca kho, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca tasmā na paṇḍitā jānanti-- ‘paṇḍito aya bhava sappuriso’ti.  Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito tividha diṭṭheva dhamme sukha somanassa paisavedeti.  Sace, bhikkhave, paṇḍito sabhāya vā nisinno hoti, rathikāya vā nisinno hoti, sighāṭake vā nisinno hoti; tatra ce jano tajja tassāruppa katha manteti (CS:pg.3.209) Sace, bhikkhave, paṇḍito pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādānā paivirato hoti, kāmesumicchācārā(M.129./III,171.) paivirato hoti, musāvādā paivirato hoti, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paivirato hoti; tatra, bhikkhave, paṇḍitassa eva hoti-- ‘ya kho jano tajja tassāruppa katha manteti; savijjanteva te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmī’ti.  Ida, bhikkhave, paṇḍito pahama diṭṭheva dhamme sukha somanassa paisavedeti. 

 254. “Puna capara, bhikkhave, paṇḍito passati rājāno cora āgucāri gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente-- kasāhipi tāḷente vettehipi tāḷente addhadaṇḍakehipi tāḷente hatthampi chindante pādampi chindante hatthapādampi chindante kaṇṇampi chindante nāsampi chindante kaṇṇanāsampi chindante bilagathālikampi karonte sakhamuṇḍikampi karonte rāhumukhampi karonte jotimālikampi karonte hatthapajjotikampi karonte erakavattikampi karonte cīrakavāsikampi karonte eeyyakampi karonte balisamasikampi karonte kahāpaikampi karonte khārāpatacchikampi karonte palighaparivattikampi karonte palālapīṭhakampi karonte tattenapi telena osiñcante sunakhehipi khādāpente jīvantampi sūle uttāsente asināpi sīsa chindante.  Tatra, bhikkhave, paṇḍitassa eva hoti-- ‘yathārūpāna kho pāpakāna kammāna hetu rājāno cora āgucāri gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilagathālikampi karonti, sakhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eeyyakampi karonti, balisamasikampi karonti, kahāpaikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsa chindanti, na te dhammā mayi savijjanti, ahañca na tesu dhammesu sandissāmī’ti.  Idampi, bhikkhave, paṇḍito dutiya diṭṭheva dhamme sukha somanassa paisavedeti. 

 255. “Puna (CS:pg.3.210) capara, bhikkhave, paṇḍita pīṭhasamārūḷha vā mañcasamārūḷha vā chamāya vā semāna, yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni tānissa tamhi samaye olambanti …pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahata pabbatakūṭāna chāyā sāyanhasamaya pathaviyā olambanti ajjholambanti abhippalambanti; evameva kho, bhikkhave, paṇḍita pīṭhasamārūḷha vā mañcasamārūḷha vā chamāya vā semāna yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti.  Tatra, bhikkhave, paṇḍitassa eva hoti ‘akata vata me pāpa, akata ludda, akata kibbisa; kata kalyāṇa, kata kusala, kata bhīruttāṇa.  Yāvatā, bho, akatapāpāna akataluddāna akatakibbisāna katakalyāṇāna katakusalāna katabhīruttāṇāna gati ta gati pecca gacchāmī’ti.  So na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷi kandati, na sammoha āpajjati.  Idampi, bhikkhave, paṇḍito tatiya diṭṭheva dhamme sukha somanassa paisavedeti. 

 “Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito kāyena sucarita caritvā vācāya sucarita caritvā manasā sucarita caritvā kāyassa (M.129./III,172.) bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Ya kho ta, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya-- ‘ekanta iṭṭha ekanta kanta ekanta manāpan’ti, saggameva ta sammā vadamāno vadeyya-- ‘ekanta iṭṭha ekanta kanta ekanta manāpan’ti.  Yāvañcida, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva sukhā saggā”ti. 

 256. Eva vutte, aññataro bhikkhu Bhagavanta etadavoca--“Sakkā pana, bhante, upama kātun”ti?  “Sakkā bhikkhū”ti Bhagavā avoca.  “Seyyathāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī sattahi ratanehi samannāgato catūhi ca iddhīhi tatonidāna sukha somanassa paisavedeti.  Katamehi sattahi?  Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahuposathe pannarase sīsanhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibba cakkaratana pātubhavati sahassāra sanemika sanābhika sabbākāraparipūra.  Ta disvāna rañño khattiyassa muddhāvasittassa eva hoti §-- ‘suta kho pana meta (CS:pg.3.211) yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahuposathe pannarase sīsanhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibba cakkaratana pātubhavati sahassāra sanemika sanābhika sabbākāraparipūra, so hoti rājā cakkavattīti.  Assa nu kho aha rājā cakkavattī’”ti? 

 “Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhāvasitto vāmena hatthena bhikāra gahetvā dakkhiena hatthena cakkaratana abbhukkirati-- ‘pavattatu bhava cakkaratana, abhivijinātu bhava cakkaratanan’ti.  Atha kho ta, bhikkhave, cakkaratana puratthima disa pavattati.  Anvadeva rājā cakkavattī saddhi caturaginiyā senāya.  Yasmi kho pana, bhikkhave, padese cakkaratana patiṭṭhāti tattha rājā cakkavattī vāsa upeti saddhi caturaginiyā senāya.  Ye kho pana, (M.129./III,173.) bhikkhave puratthimāya disāya pairājāno te rājāna cakkavatti upasakamitvā evamāhasu-- ‘ehi kho, mahārāja!  Svāgata te, mahārāja § !  Saka te, mahārāja!  Anusāsa, mahārājā’ti Rājā cakkavattī evamāha-- ‘pāṇo na hantabbo, adinna nādātabba, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majja na pātabba, yathābhuttañca bhuñjathā’ti.  Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya pairājāno te rañño cakkavattissa anuyantā § bhavanti § . 

 257. “Atha kho ta, bhikkhave, cakkaratana puratthima samudda ajjhogāhetvā § paccuttaritvā dakkhia disa pavattati …pe… dakkhia samudda ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchima disa pavattati… pacchima samudda ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttara disa pavattati anvadeva rājā cakkavattī saddhi caturaginiyā senāya.  Yasmi kho pana, bhikkhave, padese cakkaratana patiṭṭhāti tattha rājā cakkavattī vāsa upeti saddhi caturaginiyā senāya. 

 “Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya pairājāno te rājāna cakkavatti upasakamitvā evamāhasu-- ‘ehi kho, mahārāja!  Svāgata te, mahārāja!  Saka te, mahārāja!  Anusāsa, mahārājā’ti.  Rājā cakkavattī evamāha-- ‘pāṇo na hantabbo, adinna nādātabba, kāmesumicchā na (CS:pg.3.212) caritabbā, musā na bhāsitabbā, majja na pātabba; yathābhuttañca bhuñjathā’ti.  Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya pairājāno te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti. 

 “Atha kho ta, bhikkhave, cakkaratana samuddapariyanta pathavi abhivijinitvā tameva rājadhāni paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre akkhāhata maññe tiṭṭhati rañño cakkavattissa antepuradvāra upasobhayamāna.  Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpa cakkaratana pātubhavati. 

 258. “Puna capara, bhikkhave, rañño cakkavattissa hatthiratana pātubhavati-- sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā vehāsagamo uposatho nāma nāgarājā.  Ta disvāna rañño cakkavattissa citta pasīdati-- ‘bhaddaka vata, bho, hatthiyāna, sace damatha upeyyā’ti.  Atha kho ta, bhikkhave, (M.129./III,174.) hatthiratana seyyathāpi nāma bhaddo hatthājānīyo dīgharatta suparidanto evameva damatha upeti.  Bhūtapubba, bhikkhave, rājā cakkavattī tameva hatthiratana vīmasamāno pubbahasamaya abhiruhitvā samuddapariyanta pathavi anusayāyitvā tameva rājadhāni paccāgantvā pātarāsamakāsi.  Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpa hatthiratana pātubhavati. 

 “Puna capara, bhikkhave, rañño cakkavattissa assaratana pātubhavati-- sabbaseto kāḷasīso muñjakeso iddhimā vehāsagamo valāhako nāma assarājā.  Ta disvāna rañño cakkavattissa citta pasīdati-- ‘bhaddaka vata, bho, assayāna, sace damatha upeyyā’ti.  Atha kho ta, bhikkhave, assaratana seyyathāpi nāma bhaddo assājānīyo dīgharatta suparidanto evameva damatha upeti.  Bhūtapubba, bhikkhave, rājā cakkavattī tameva assaratana vīmasamāno pubbahasamaya abhiruhitvā samuddapariyanta pathavi anusayāyitvā tameva rājadhāni paccāgantvā pātarāsamakāsi.  Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpa assaratana pātubhavati. 

 “Puna capara, bhikkhave, rañño cakkavattissa mairatana pātubhavati.  So hoti mai veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato Tassa kho pana, bhikkhave, mairatanassa ābhā samantā yojana phuṭā hoti.  Bhūtapubba, bhikkhave, rājā cakkavattī tameva mairatana vīmasamāno caturagini (CS:pg.3.213) sena sannayhitvā mai dhajagga āropetvā rattandhakāratimisāya pāyāsi.  Ye kho pana, bhikkhave, samantā gāmā ahesu te tenobhāsena kammante payojesu ‘divā’ti maññamānā.  Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpa mairatana pātubhavati. 

 “Puna capara, bhikkhave, rañño cakkavattissa itthiratana pātubhavati.  Sā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā nātidīghā nātirassā nātikisā (M.129./III,175.) nātithūlā nātikāḷikā § nāccodātā, atikkantā mānusa vaṇṇa, appattā dibba vaṇṇa.  Tassa kho pana, bhikkhave, itthiratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā.  Tassa kho pana, bhikkhave, itthiratanassa sīte uhāni gattāni honti, uhe sītāni gattāni honti.  Tassa kho pana, bhikkhave, itthiratanassa kāyato candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho vāyati.  Ta kho pana, bhikkhave, itthiratana rañño cakkavattissa pubbuṭṭhāyinī hoti pacchānipātinī kikārapaissāvinī manāpacārinī piyavādinī.  Ta kho pana, bhikkhave, itthiratana rājāna cakkavatti manasāpi no aticarati, kuto pana kāyena?  Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpa itthiratana pātubhavati. 

 “Puna capara, bhikkhave, rañño cakkavattissa gahapatiratana pātubhavati.  Tassa kammavipākaja dibbacakkhu pātubhavati, yena nidhi passati sassāmikampi assāmikampi.  So rājāna cakkavatti upasakamitvā evamāha-- ‘appossukko tva, deva, hohi.  Aha te dhanena dhanakaraṇīya § karissāmī’ti.  Bhūtapubba, bhikkhave, rājā cakkavattī tameva gahapatiratana vīmasamāno nāva abhiruhitvā majjhe Gagāya nadiyā sota ogāhitvā § gahapatiratana etadavoca--‘Attho me, gahapati, hiraññasuvaṇṇenā’ti.  ‘Tena hi, mahārāja, eka tīra nāvā upetū’ti.  ‘Idheva me, gahapati, attho hiraññasuvaṇṇenā’ti.  Atha kho ta, bhikkhave, gahapatiratana ubhohi hatthehi udake omasitvā pūra hiraññasuvaṇṇassa kumbhi uddharitvā rājāna cakkavatti etadavoca--‘alamettāvatā, mahārāja!  Katamettāvatā, mahārāja!  Pūjitamettāvatā, mahārājā’ti.  Rājā cakkavattī evamāha-- ‘alamettāvatā, gahapati!  Katamettāvatā, gahapati!  Pūjitamettāvatā, gahapatī’ti (CS:pg.3.214) Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpa gahapatiratana pātubhavati. 

 “Puna capara, bhikkhave, rañño cakkavattissa pariṇāyakaratana(M.129./III,176.)  pātubhavati-- paṇḍito byatto medhāvī paibalo rājāna cakkavatti upayāpetabba upayāpetu § apayāpetabba apayāpetu hapetabba hapetu.  So rājāna cakkavatti upasakamitvā evamāha-- ‘appossukko tva deva, hohi.  Ahamanusāsissāmī’ti.  Rañño, bhikkhave, cakkavattissa evarūpa pariṇāyakaratana pātubhavati.  Rājā, bhikkhave, cakkavattī imehi sattahi ratanehi samannāgato hoti. 

 259.“Katamāhi catūhi iddhīhi?  Idha, bhikkhave, rājā cakkavattī abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi.  Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya pahamāya iddhiyā samannāgato hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, rājā cakkavattī dīghāyuko hoti ciraṭṭhitiko ativiya aññehi manussehi.  Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, rājā cakkavattī appābādho hoti appātako samavepākiniyā gahaiyā samannāgato nātisītāya nāccuhāya ativiya aññehi manussehi.  Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato hoti. 

 “Puna capara, bhikkhave, rājā cakkavattī brāhmaagahapatikāna piyo hoti manāpo.  Seyyathāpi, bhikkhave, pitā puttāna piyo hoti manāpo, evameva kho, bhikkhave, rājā cakkavattī brāhmaagahapatikāna piyo hoti manāpo.  Raññopi, bhikkhave, cakkavattissa brāhmaagahapatikā piyā honti manāpā.  Seyyathāpi, bhikkhave, pitu puttā piyā honti manāpā, evameva kho, bhikkhave, raññopi cakkavattissa brāhmaagahapatikā piyā honti manāpā. 

 “Bhūtapubba (CS:pg.3.215) bhikkhave, rājā cakkavattī caturaginiyā senāya uyyānabhūmi niyyāsi.  Atha kho, bhikkhave, brāhmaagahapatikā rājāna cakkavatti upasakamitvā evamāhasu-- ‘ataramāno, deva, yāhi yathā ta maya ciratara passeyyāmā’ti.  Rājāpi, bhikkhave, cakkavattī sārathi āmantesi--(M.129./III,177.) ‘ataramāno sārathi, pesehi yathā ma brāhmaagahapatikā ciratara passeyyun’ti.  Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāya catutthāya iddhiyā samannāgato hoti.  Rājā, bhikkhave, cakkavattī imāhi catūhi iddhīhi samannāgato hoti. 

 “Ta ki maññatha, bhikkhave, api nu kho rājā cakkavattī imehi sattahi ratanehi samannāgato imāhi catūhi ca iddhīhi tatonidāna sukha somanassa paisavediyethā”ti?  “Ekamekenapi, bhante, ratanena § samannāgato rājā cakkavattī tatonidāna sukha somanassa paisavediyetha, ko pana vādo sattahi ratanehi catūhi ca iddhīhī”ti? 

 260. Atha kho Bhagavā paritta pāṇimatta pāsāṇa gahetvā bhikkhū āmantesi--“Ta ki maññatha, bhikkhave, katamo nu kho mahantataro-- yo cāya mayā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito yo ca himavā pabbatarājā”ti?  “Appamattako aya, bhante, Bhagavatā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito; Himavanta pabbatarājāna upanidhāya sakhampi na upeti; kalabhāgampi na upeti; upanidhampi na upetī”ti.  “Evameva kho, bhikkhave, ya rājā cakkavattī sattahi ratanehi samannāgato catūhi ca iddhīhi tatonidāna sukha somanassa paisavedeti ta dibbassa sukhassa upanidhāya sakhampi na upeti; kalabhāgampi na upeti; upanidhampi na upeti”. 

 “Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito sace kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussatta āgacchati, yāni tāni uccākulāni-- khattiyamahāsālakula vā brāhmaamahāsālakula vā gahapatimahāsālakula vā tathārūpe kule paccājāyati aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakarae pahūtadhanadhaññe.  So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya (CS:pg.3.216) vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.  So kāyena sucarita carati, vācāya sucarita carati, manasā sucarita carati.  So(M.129./III,178.) kāyena sucarita caritvā, vācāya sucarita caritvā, manasā sucarita caritvā, kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Seyyathāpi, bhikkhave, akkhadhutto pahameneva kaaggahena mahanta bhogakkhandha adhigaccheyya; appamattako so, bhikkhave, kaaggaho ya so akkhadhutto pahameneva kaaggahena mahanta bhogakkhandha adhigaccheyya.  Atha kho ayameva tato mahantataro kaaggaho ya so paṇḍito kāyena sucarita caritvā, vācāya sucarita caritvā, manasā sucarita caritvā kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Aya, bhikkhave, kevalā paripūrā paṇḍitabhūmī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Bālapaṇḍitasutta niṭṭhita navama. 

 

 

  (M.130.)10. Devadūtasutta天使經

u《中阿含64經》天使經(T1.503.)No.42.鐵城泥梨經(T1.826.)No.42.閻羅王五使者經(T1.828.)、《增壹阿含32.4經》大子經(T2.674.)

 261. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Seyyathāpi, bhikkhave, dve agārā sadvārā § , tattha cakkhumā puriso majjhe hito passeyya manusse geha pavisantepi nikkhamantepi anucakamantepi anuvicarantepi; evameva kho aha, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi-- ‘ime vata bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā (M.130./III,179.) ariyāna anupavādakā (CS:pg.3.217) sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapannā.  Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyāna anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā para maraṇā manussesu upapannā.  Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā para maraṇā pettivisaya upapannā.  Ime vā pana bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā para maraṇā tiracchānayoni upapannā.  Ime vā pana bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyāna upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapannā’”ti. 

 262. “Tamena, bhikkhave, nirayapālā nānābāhāsu gahetvā yamassa rañño dassenti-- ‘aya, deva, puriso amatteyyo apetteyyo asāmañño abrāhmañño, na kule jeṭṭhāpacāyī.  Imassa devo daṇḍa paetū’ti.  Tamena, bhikkhave, yamo rājā pahama devadūta samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati-- ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu pahama devadūta pātubhūtan’ti?  So evamāha-- ‘nāddasa, bhante’ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu dahara kumāra manda uttānaseyyaka sake muttakarīse palipanna semānan’ti?  So evamāha-- ‘addasa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi--Ahampi khomhi jātidhammo, jāti anatīto.  Handāha kalyāṇa karomi kāyena vācāya manasā’ti?  So evamāha-- ‘nāsakkhissa, bhante, pamādassa, bhante’”ti. 

 “Tamena (CS:pg.3.218) bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā.  Taggha tva, ambho purisa, tathā karissanti yathā ta pamatta.  Ta kho pana te eta pāpakamma § neva mātarā kata na pitarā (M.130./III,180.) kata na bhātarā kata na bhaginiyā kata na mittāmaccehi kata na ñātisālohitehi kata na samaabrāhmaehi kata na devatāhi kata, tayāveta pāpakamma § kata, tvaññevetassa vipāka paisavedissasī’”ti. 

 263. “Tamena, bhikkhave, yamo rājā pahama devadūta samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā dutiya devadūta samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati-- ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu dutiya devadūta pātubhūtan’ti?  So evamāha-- ‘nāddasa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu itthi vā purisa vā ( ) § jiṇṇa gopānasivaka bhogga daṇḍaparāyana pavedhamāna gacchanta ātura gatayobbana khaṇḍadanta palitakesa vilūna khalitasira § valina tilakāhatagattan’ti?  So evamāha-- ‘addasa, bhante’”ti. 

 “Tamena bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi--Ahampi khomhi jarādhammo, jara anatīto.  Handāha kalyāṇa karomi kāyena vācāya manasā’ti?  So evamāha-- ‘nāsakkhissa, bhante, pamādassa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā.  Taggha tva, ambho purisa, tathā karissanti yathā ta pamatta.  Ta kho pana te eta pāpakamma neva mātarā kata na pitarā kata na bhātarā kata na bhaginiyā kata na mittāmaccehi kata na ñātisālohitehi kata na (CS:pg.3.219) samaabrāhmaehi kata na devatāhi kata, tayāveta pāpakamma kata, tvaññevetassa vipāka paisavedissasī’”ti. 

 264. “Tamena, bhikkhave, yamo rājā dutiya devadūta samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tatiya devadūta samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati-- (M.130./III,181.) ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu tatiya devadūta pātubhūtan’ti?  So evamāha-- ‘nāddasa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu itthi vā purisa vā ābādhika dukkhita bāḷhagilāna sake muttakarīse palipanna semāna aññehi vuṭṭhāpiyamāna aññehi savesiyamānan’ti?  So evamāha-- ‘addasa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi--Ahampi khomhi byādhidhammo byādhi anatīto.  Handāha kalyāṇa karomi kāyena vācāya manasā’ti?  So evamāha-- ‘nāsakkhissa, bhante, pamādassa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā.  Taggha tva, ambho purisa, tathā karissanti yathā ta pamatta.  Ta kho pana te eta pāpakamma neva mātarā kata na pitarā kata na bhātarā kata na bhaginiyā kata na mittāmaccehi kata na ñātisālohitehi kata na samaabrāhmaehi kata na devatāhi kata, tayāveta pāpakamma kata, tvaññevetassa vipāka paisavedissasī’”ti. 

 265. “Tamena, bhikkhave, yamo rājā tatiya devadūta samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā catuttha devadūta samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati-- ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu catuttha devadūta pātubhūtan’ti?  So evamāha-- ‘nāddasa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu rājāno cora āgucāri gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente-- kasāhipi tāḷente vettehipi tāḷente addhadaṇḍakehipi tāḷente hatthampi chindante pādampi chindante hatthapādampi chindante kaṇṇampi chindante (CS:pg.3.220) nāsampi chindante kaṇṇanāsampi chindante bilagathālikampi karonte sakhamuṇḍikampi karonte rāhumukhampi karonte jotimālikampi karonte hatthapajjotikampi karonte erakavattikampi karonte cīrakavāsikampi karonte eeyyakampi karonte baisamasikampi karonte kahāpaikampi karonte khārāpatacchikampi karonte palighaparivattikampi karonte palālapīṭhakampi karonte tattenapi telena osiñcante sunakhehipi khādāpente jīvantampi sūle uttāsente asināpi sīsa chindante’ti?  So evamāha-- ‘addasa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi--Ye kira, bho, pāpakāni kammāni karonti te diṭṭheva dhamme evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti, kimaga § pana (M.130./III,182.) parattha Handāha kalyāṇa karomi kāyena vācāya manasā’ti?  So evamāha-- ‘nāsakkhissa, bhante, pamādassa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā.  Taggha tva, ambho purisa, tathā karissanti yathā ta pamatta.  Ta kho pana te eta pāpakamma neva mātarā kata na pitarā kata na bhātarā kata na bhaginiyā kata na mittāmaccehi kata na ñātisālohitehi kata na samaabrāhmaehi kata na devatāhi kata, tayāveta pāpakamma kata, tvaññevetassa vipāka paisavedissasī’”ti. 

 266. “Tamena, bhikkhave, yamo rājā catuttha devadūta samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā pañcama devadūta samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati-- ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu pañcama devadūta pātubhūtan’ti?  So evamāha-- ‘nāddasa, bhante’”ti. 

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, na tva addasa manussesu itthi vā purisa vā ekāhamata vā dvīhamata vā tīhamata vā uddhumātaka vinīlaka vipubbakajātan’ti?  So evamāha-- ‘addasa, bhante’”ti. 

 “Tamena (CS:pg.3.221) bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi--Ahampi khomhi maraadhammo, maraa anatīto.  Handāha kalyāṇa karomi kāyena vācāya manasā’ti?  So evamāha-- ‘nāsakkhissa, bhante, pamādassa, bhante’”ti.

 “Tamena, bhikkhave, yamo rājā evamāha-- ‘ambho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā.  Taggha tva, ambho purisa, tathā karissanti yathā ta pamatta.  Ta kho pana te eta pāpakamma neva mātarā kata na pitarā kata na bhātarā kata na bhaginiyā kata na mittāmaccehi kata na ñātisālohitehi kata na samaabrāhmaehi kata na devatāhi kata, tayāveta pāpakamma kata, tvaññevetassa vipāka paisavedissasī’”ti. 

 267. “Tamena, bhikkhave, yamo rājā pañcama devadūta samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tuhī hoti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā pañcavidhabandhana (M.130./III,183.) nāma kammakāraa karonti-- tatta ayokhila hatthe gamenti, tatta ayokhila dutiye hatthe gamenti, tatta ayokhila pāde gamenti, tatta ayokhila dutiye pāde gamenti, tatta ayokhila majjhe-urasmi gamenti.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kāla karoti yāva na ta pāpakamma byantīhoti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā savesetvā kuhārīhi tacchanti …pe… tamena, bhikkhave, nirayapālā uddhapāda adhosira gahetvā vāsīhi tacchanti …pe… tamena, bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya pathaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi, paccāsārentipi …pe… tamena, bhikkhave, nirayapālā mahanta agārapabbata āditta sampajjalita sajotibhūta āropentipi oropentipi …pe… tamena, bhikkhave, nirayapālā uddhapāda adhosira gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya.  So tattha pheuddehaka paccati.  So tattha pheuddehaka paccamāno sakimpi uddha gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriya gacchati.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā mahāniraye pakkhipanti.  So kho pana, bhikkhave, mahānirayo--

          “Catukkaṇṇo (CS:pg.3.222) catudvāro, vibhatto bhāgaso mito;

          Ayopākārapariyanto, ayasā paikujjito. 

          “Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasāyutā;

          Samantā yojanasata, pharitvā tiṭṭhati sabbadā

 268. “Tassa kho pana, bhikkhave, mahānirayassa puratthimāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā pacchimāya bhittiyā paihaññati, pacchimāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā puratthimāya (M.130./III,184.) bhittiyā paihaññati, uttarāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā dakkhiṇāya bhittiyā paihaññati, dakkhiṇāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā uttarāya bhittiyā paihaññati, heṭṭhā acci uṭṭhahitvā upari paihaññati, uparito acci uṭṭhahitvā heṭṭhā paihaññati.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti. 

 “Hoti kho so, bhikkhave, samayo ya kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa mahānirayassa puratthima dvāra apāpurīyati § .  So tattha sīghena javena dhāvati.  Tassa sīghena javena dhāvato chavimpi ayhati, cammampi ayhati, masampi ayhati, nhārumpi ayhati, aṭṭhīnipi sampadhūpāyanti, ubbhata tādisameva hoti.  Yato ca kho so, bhikkhave, bahusampatto hoti, atha ta dvāra pidhīyati § .  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti. 

 “Hoti kho so, bhikkhave, samayo ya kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa mahānirayassa pacchima dvāra apāpurīyati …pe… uttara dvāra apāpurīyati …pe… dakkhia dvāra apāpurīyati So tattha sīghena javena dhāvati.  Tassa sīghena javena dhāvato chavimpi ayhati, cammampi ayhati, masampi ayhati, nhārumpi ayhati, aṭṭhīnipi sampadhūpāyanti, ubbhata tādisameva hoti.  Yato ca kho so, bhikkhave, bahusampatto hoti, atha ta dvāra pidhīyati.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti. 

 “Hoti (CS:pg.3.223) kho so, bhikkhave, samayo ya kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa mahānirayassa puratthima dvāra apāpurīyati.  So tattha sīghena javena dhāvati.  Tassa sīghena javena dhāvato chavimpi ayhati, cammampi ayhati, masampi ayhati, nhārumpi ayhati, aṭṭhīnipi sampadhūpāyanti, ubbhata tādisameva hoti.  So tena dvārena nikkhamati. 

 269.“Tassa kho pana, bhikkhave, mahānirayassa samanantarā (M.130./III,185.)  sahitameva mahanto gūthanirayo.  So tattha patati.  Tasmi kho pana, bhikkhave, gūthaniraye sūcimukhā pāṇā chavi chindanti, chavi chetvā camma chindanti, camma chetvā masa chindanti, masa chetvā nhāru chindanti, nhāru chetvā aṭṭhi chindanti, aṭṭhi chetvā aṭṭhimiñja khādanti.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti. 

 “Tassa kho pana, bhikkhave, gūthanirayassa samanantarā sahitameva mahanto kukkulanirayo.  So tattha patati.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti. 

 “Tassa kho pana, bhikkhave, kukkulanirayassa samanantarā sahitameva mahanta simbalivana uddha § yojanamuggata soasagulakaṇṭaka § āditta sampajjalita sajotibhūta.  Tattha āropentipi oropentipi.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti. 

 “Tassa kho pana, bhikkhave, simbalivanassa samanantarā sahitameva mahanta asipattavana.  So tattha pavisati.  Tassa vāteritāni pattāni patitāni hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti. 

 “Tassa kho pana, bhikkhave, asipattavanassa samanantarā sahitameva mahatī khārodakā nadī § .  So tattha patati.  So tattha anusotampi vuyhati (CS:pg.3.224) paisotampi vuyhati, anusotapaisotampi vuyhati.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti. 

 270. “Tamena, bhikkhave, nirayapālā balisena uddharitvā (M.130./III,186.) thale patiṭṭhāpetvā evamāhasu-- ‘ambho purisa, ki icchasī’ti?  So evamāha-- ‘jighacchitosmi, bhante’ti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā tattena ayosakunā mukha vivaritvā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena tatta lohagua mukhe pakkhipanti āditta sampajjalita sajotibhūta.  So tassa § oṭṭhampi dahati § , mukhampi dahati, kaṇṭhampi dahati, urampi § dahati, antampi antaguampi ādāya adhobhāgā nikkhamati.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti yāva na ta pāpakamma byantīhoti. 

 “Tamena bhikkhave, nirayapālā evamāhasu-- ‘ambho purisa, ki icchasī’ti?  So evamāha-- ‘pipāsitosmi, bhante’ti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā tattena ayosakunā mukha vivaritvā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena tatta tambaloha mukhe āsiñcanti āditta sampajjalita sajotibhūta.  Ta tassa § oṭṭhampi dahati, mukhampi dahati, kaṇṭhampi dahati, urampi dahati, antampi antaguampi ādāya adhobhāgā nikkhamati.  So tattha dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā vedeti, na ca tāva kālakaroti, yāva na ta pāpakamma byantīhoti.  Tamena, bhikkhave, nirayapālā puna mahāniraye pakkhipanti. 

 “Bhūtapubba, bhikkhave, yamassa rañño etadahosi--‘Ye kira bho, loke pāpakāni akusalāni kammāni karonti te evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti.  Aho vatāha manussatta labheyya.  Tathāgato ca loke uppajjeyya araha sammāsambuddho.  Tañcāha Bhagavanta payirupāseyya.  So ca me Bhagavā dhamma deseyya.  Tassa cāha Bhagavato dhamma ājāneyyan’ti.  Ta kho panāha, bhikkhave, nāññassa samaassa vā brāhmaassa vā sutvā vadāmi, api ca yadeva sāma ñāta sāma diṭṭha sāma vidita tadevāha vadāmī”ti. 

 (M.130./III,187.) 271. Idamavoca (CS:pg.3.225) Bhagavā.  Ida vatvāna § Sugato athāpara etadavoca satthā--

          “Coditā devadūtehi, ye pamajjanti māṇavā;

          Te dīgharatta socanti, hīnakāyūpagā narā. 

          “Ye ca kho devadūtehi, santo sappurisā idha;

          Coditā nappamajjanti, ariyadhamme kudācana. 

          “Upādāne bhaya disvā, jātimaraasambhave;

          Anupādā vimuccanti, jātimaraasakhaye. 

          “Te khemappattā sukhino, diṭṭhadhammābhinibbutā;

          Sabbaverabhayātītā, sabbadukkha § upaccagun”ti. 

 

 Devadūtasutta niṭṭhita dasama. 

 

 Suññatavaggo niṭṭhito tatiyo. 

 

 Tassuddāna--

 Dvidhāva suññatā hoti, abbhutadhammabākula;

 Aciravatabhūmijanāmo, Anuruddhupakkilesa.

 Bālapaṇḍito devadūtañca te dasāti.

 

 4. Vibhagavaggo分別品

 

  (M.131.)1. Bhaddekarattasutta一夜賢者經

u北傳無相當之經典

 272. Eva (CS:pg.3.226) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Bhaddekarattassa vo, bhikkhave, uddesañca vibhagañca desessāmi.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

          “Atīta nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata;

          Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata.

          “Paccuppannañca yo[10] dhamma, tattha tattha vipassati;

 Asahīra[11] asakuppa, ta vidvā m’anubrūhaye.

          “Ajjeva kiccamātappa[12] , ko jaññā maraa suve;

          Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā.

          “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni”[13].

 (M.131./III,188.) 273. “Kathañca bhikkhave, atīta anvāgameti?  ‘Evarūpo ahosi atītamaddhānan’ti tattha nandi samanvāneti, ‘evavedano ahosi atītamaddhānan’ti tattha nandi samanvāneti, ‘evasañño ahosi atītamaddhānan’ti tattha nandi samanvāneti, ‘evasakhāro ahosi atītamaddhānan’ti tattha nandi samanvāneti, ‘evaviññāṇo ahosi atītamaddhānan’ti tattha nandi samanvāneti-- eva kho, bhikkhave, atīta anvāgameti. 

 “Kathañca, bhikkhave, atīta nānvāgameti?  ‘Evarūpo ahosi atītamaddhānan’ti tattha nandi na samanvāneti, ‘evavedano ahosi atītamaddhānan’ti tattha nandi na samanvāneti, ‘evasañño ahosi atītamaddhānan’ti (CS:pg.3.227) tattha nandi na samanvāneti, ‘evasakhāro ahosi atītamaddhānan’ti tattha nandi na samanvāneti, ‘evaviññāṇo ahosi atītamaddhānan’ti tattha nandi na samanvāneti-- eva kho, bhikkhave, atīta nānvāgameti. 

 274. “Kathañca, bhikkhave, anāgata paikakhati?  ‘Evarūpo siya anāgatamaddhānan’ti tattha nandi samanvāneti, evavedano siya …pe… evasañño siya… evasakhāro siya… evaviññāṇo siya anāgatamaddhānanti tattha nandi samanvāneti-- eva kho, bhikkhave, anāgata paikakhati. 

 “Kathañca, bhikkhave, anāgata nappaikakhati?  ‘Evarūpo siya anāgatamaddhānan’ti tattha nandi na samanvāneti, evavedano siya evasañño siya… evasakhāro siya… ‘evaviññāṇo siya anāgatamaddhānan’ti tattha nandi na samanvāneti-- eva kho, bhikkhave, anāgata nappaikakhati. 

 275. “Kathañca, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu sahīrati?  Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpa attato samanupassati, rūpavanta vā attāna, attani vā rūpa, rūpasmi vā attāna; vedana …pe… sañña(M.131./III,189.) sakhāre… viññāṇa attato samanupassati, viññāṇavanta vā attāna attani vā viññāṇa, viññāṇasmi vā attāna-- eva kho, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu sahīrati. 

 “Kathañca bhikkhave, paccuppannesu dhammesu na sahīrati?  Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyāna dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisāna dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpa attato samanupassati, na rūpavanta vā attāna, na attani vā rūpa, na rūpasmi vā attāna; na vedana… na sañña… na sakhāre… na viññāṇa attato samanupassati, na viññāṇavanta vā attāna, na attani vā viññāṇa, na viññāṇasmi vā attāna-- eva kho, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu na sahīrati. 

          “Atīta nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata;

          Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata. 

          “Paccuppannañca (CS:pg.3.228) yo dhamma, tattha tattha vipassati;

          Asahīra asakuppa, ta vidvā m’anubrūhaye. 

          “Ajjeva kiccamātappa, ko jaññā maraa suve;

          Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā. 

          “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 “‘Bhaddekarattassa vo, bhikkhave, uddesañca vibhagañca desessāmī’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vuttan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Bhaddekarattasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.132.)2. Ānandabhaddekarattasutta阿難一夜賢者經

u《中阿含167經》阿難說經(T1.699.)

 276. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena āyasmā Ānando upaṭṭhānasālāya bhikkhūna dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti (M.132./III,190.) sampahaseti, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca bhāsati. 

 Atha kho Bhagavā sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasakami; upasakamitvā paññatte āsane nisīdi.  Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Ko nu kho, bhikkhave, upaṭṭhānasālāya bhikkhūna dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca abhāsī”ti?  Āyasmā, bhante, Ānando upaṭṭhānasālāya bhikkhūna dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca abhāsī”ti. 

 Atha kho Bhagavā āyasmanta Ānanda āmantesi--“Yathā katha pana tva, Ānanda, bhikkhūna dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi (CS:pg.3.229) bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca abhāsī”ti?  “Eva kho aha, bhante, bhikkhūna dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca abhāsi--

          “Atīta nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata;

          Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata. 

          “Paccuppannañca yo dhamma, tattha tattha vipassati;

          Asahīra asakuppa, ta vidvā m’anubrūhaye. 

          “Ajjeva kiccamātappa, ko jaññā maraa suve;

          Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā. 

          “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni”. 

 277. “Kathañca, āvuso, atīta anvāgameti?  Evarūpo ahosi atītamaddhānanti tattha nandi samanvāneti, evavedano ahosi atītamaddhānanti tattha nandi samanvāneti, evasañño ahosi atītamaddhānanti tattha nandi samanvāneti, evasakhāro ahosi atītamaddhānanti tattha nandi samanvāneti, evaviññāṇo ahosi atītamaddhānanti tattha nandi samanvāneti-- eva kho, āvuso, atīta anvāgameti. 

 “Kathañca, āvuso, atīta nānvāgameti?  Evarūpo ahosi atītamaddhānanti tattha nandi na samanvāneti, evavedano ahosi atītamaddhānanti tattha nandi na samanvāneti, evasañño ahosi atītamaddhānanti tattha nandi na samanvāneti, evasakhāro ahosi atītamaddhānanti tattha nandi na samanvāneti, evaviññāṇo ahosi atītamaddhānanti tattha nandi na samanvāneti-- eva kho, āvuso, atīta nānvāgameti. 

 “Kathañca, āvuso, anāgata paikakhati?  Evarūpo siya anāgatamaddhānanti tattha nandi samanvāneti, evavedano siya …pe… evasañño siya… evasakhāro (CS:pg.3.230) siya… evaviññāṇo siya anāgatamaddhānanti tattha nandi samanvāneti-- eva kho, āvuso, anāgata paikakhati. 

 “Kathañca, āvuso, anāgata nappaikakhati?  Evarūpo siya anāgatamaddhānanti tattha nandi na samanvāneti, evavedano siya …pe… evasañño siya… evasakhāro siya… evaviññāṇo siya anāgatamaddhānanti tattha nandi na samanvāneti-- eva kho, āvuso, anāgata nappaikakhati. 

 “Kathañca, āvuso, paccuppannesu dhammesu sahīrati?  Idha, āvuso, assutavā puthujjano ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpa attato samanupassati, rūpavanta vā attāna, attani vā rūpa, rūpasmi vā attāna; vedana… sañña… sakhāre… viññāṇa attato samanupassati, viññāṇavanta vā attāna, attani vā viññāṇa, viññāṇasmi vā attāna-- eva kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu sahīrati. 

 “Kathañca āvuso, paccuppannesu dhammesu na sahīrati?  Idha, āvuso, sutavā ariyasāvako ariyāna dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisāna dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpa attato samanupassati, na rūpavanta vā attāna, na attani vā rūpa, na rūpasmi vā attāna; na vedana… na sañña… na sakhāre… na viññāṇa attato samanupassati, na viññāṇavanta vā attāna, na attani vā viññāṇa, na viññāṇasmi vā attāna-- eva kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu na sahīrati. 

          (M.132./III,191.) “Atīta nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata.  

          Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata. 

          “Paccuppannañca yo dhamma, tattha tattha vipassati;

          Asahīra asakuppa, ta vidvā manubrūhaye. 

          “Ajjeva kiccamātappa, ko jaññā maraa suve;

          Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā. 

          “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 “Eva (CS:pg.3.231) kho aha, bhante, bhikkhūna dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca abhāsin”ti. 

 278. “Sādhu sādhu, Ānanda!  Sādhu kho tva, Ānanda, bhikkhūna dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahasesi, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca abhāsi--

          “Atīta nānvāgameyya …pe…

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 “Kathañca, Ānanda, atīta anvāgameti …pe… eva kho, Ānanda, atīta anvāgameti.  Kathañca, Ānanda, atīta nānvāgameti …pe… eva kho, Ānanda, atīta nānvāgameti.  Kathañca, Ānanda, anāgata paikakhati …pe… eva kho, Ānanda, anāgata paikakhati.  Kathañca, Ānanda, anāgata nappaikakhati …pe… eva kho, Ānanda, anāgata nappaikakhati.  Kathañca, Ānanda, paccuppannesu dhammesu sahīrati …pe… eva kho, Ānanda, paccuppannesu dhammesu sahīrati.  Kathañca, Ānanda, paccuppannesu dhammesu na sahīrati …pe… eva kho, Ānanda, paccuppannesu dhammesu na sahīrati. 

          “Atīta nānvāgameyya …pe…

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Ānandabhaddekarattasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 (M.133./III,192.)

 (M.133.)3. Mahākaccānabhaddekarattasutta 大迦旃延一夜賢者經

u《中阿含165經》溫泉林天經(T1.696.)

 279.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Tapodārāme.  Atha kho āyasmā Samiddhi rattiyā paccūsasamaya paccuṭṭhāya yena Tapodo § tenupasakami gattāni parisiñcitu.  Tapode gattāni (CS:pg.3.232) parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno § .  Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappa Tapoda obhāsetvā yenāyasmā Samiddhi tenupasakami; upasakamitvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hitā kho sā devatā āyasmanta Samiddhi etadavoca--“Dhāresi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañcā”ti?  “Na kho aha, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Tva panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañcā”ti?  “Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Dhāresi pana tva, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti?  “Na kho aha, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti.  Tva panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?  “Ahampi kho, bhikkhu na dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti.  Uggahāhi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca; pariyāpuṇāhi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca; dhārehi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Atthasahito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhago ca ādibrahmacariyako”ti.  Idamavoca sā devatā; ida vatvā tatthevantaradhāyi. 

 280. Atha kho āyasmā Samiddhi tassā rattiyā accayena yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Samiddhi Bhagavanta etadavoca--

 “Idhāha, bhante, rattiyā paccūsasamaya paccuṭṭhāya yena Tapodo tenupasakami gattāni parisiñcitu. (M.133./III,193.) Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.  Atha kho bhante, aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappa Tapoda obhāsetvā yenāha tenupasakami; upasakamitvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hitā kho sā devatā ma etadavoca--‘dhāresi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañcā’”ti? 

 “Eva vutte aha, bhante, ta devata etadavoca-- ‘Na kho aha, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Tva panāvuso, dhāresi (CS:pg.3.233) bhaddekarattassa uddesañca vibhagañcā’ti?  ‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Dhāresi pana tva, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti?  ‘Na kho aha, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti.  Tva panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti?  ‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti.  Uggahāhi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca; pariyāpuṇāhi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca; dhārehi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Atthasahito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhago ca ādibrahmacariyako’ti.  Idamavoca, bhante, sā devatā; ida vatvā tatthevantaradhāyi.  Sādhu me, bhante, Bhagavā bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca desetū”ti.  “Tena hi, bhikkhu, suṇāhi, sādhuka manasi karohi; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Samiddhi Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

          “Atīta nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata;

          Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata. 

          “Paccuppannañca yo dhamma, tattha tattha vipassati;

          Asahīra asakuppa, ta vidvā m’anubrūhaye. 

          “Ajjeva kiccamātappa, ko jaññā maraa suve;

          Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā. 

          “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā; ida vatvāna Sugato uṭṭhāyāsanā vihāra pāvisi.  Atha kho tesa bhikkhūna acirapakkantassa Bhagavato, etadahosi--“Ida kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho--

          “Atīta nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata;

          Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata. 

          “Paccuppannañca yo dhamma, tattha tattha vipassati;

          Asahīra asakuppa, ta vidvā manubrūhaye. 

          “Ajjeva (CS:pg.3.234) kiccamātappa, ko jaññā maraa suve;

          Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā. 

          “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 “Ko nu kho imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajeyyā”ti? 

(M.133./III,194.) Atha kho tesa bhikkhūna etadahosi--“Aya kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna; pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Yanūna maya yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakameyyāma; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipuccheyyāmā”ti. 

 281. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakamisu; upasakamitvā āyasmatā Mahākaccānena saddhi sammodisu.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū āyasmanta Mahākaccāna etadavocu “Ida kho no, āvuso Kaccāna, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho--

          “Atīta nānvāgameyya …pe…

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 “Tesa no, āvuso Kaccāna, amhāka, acirapakkantassa Bhagavato, etadahosi--Ida kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho--

          “Atīta nānvāgameyya …pe…

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 “Ko nu kho imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajeyyāti?  Tesa no (CS:pg.3.235) āvuso Kaccāna, amhāka etadahosi--‘Aya kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna.  Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Yanūna maya yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakameyyāma; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipuccheyyāmā’ti.  Vibhajatāyasmā Mahākaccāno”ti. 

 “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato (M.133./III,195.) atikkammeva mūla atikkamma khandha sākhāpalāse sāra pariyesitabba maññeyya; eva sampadamida āyasmantāna satthari sammukhībhūte ta Bhagavanta atisitvā amhe etamattha paipucchitabba maññatha § .  So hāvuso, Bhagavā jāna jānāti, passa passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato.  So ceva panetassa kālo ahosi ya Bhagavantayeva etamattha paipuccheyyātha, yathā vo Bhagavā byākareyya tathā na dhāreyyāthā”ti. 

 “Addhāvuso Kaccāna, Bhagavā jāna jānāti, passa passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato.  So ceva panetassa kālo ahosi ya Bhagavantayeva etamattha paipuccheyyāma; yathā no Bhagavā byākareyya tathā na dhāreyyāma.  Api cāyasmā Mahākaccāno satthuceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna; pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Vibhajatāyasmā Mahākaccāno agaru karitvā”ti § . 

 “Tena hāvuso, suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa paccassosu.  Āyasmā Mahākaccāno etadavoca--

 “Ya (CS:pg.3.236) kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho--

          “Atīta nānvāgameyya …pe…

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 Imassa kho aha, āvuso, Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa eva vitthārena attha ājānāmi--

 282. “Kathañca, āvuso, atīta anvāgameti?  Iti me cakkhu (M.133./III,196.) ahosi atītamaddhāna iti rūpāti-- tattha chandarāgappaibaddha § hoti viññāṇa, chandarāgappaibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto atīta anvāgameti.  Iti me sota ahosi atītamaddhāna iti saddāti …pe… iti me ghāna ahosi atītamaddhāna iti gandhāti… iti me jivhā ahosi atītamaddhāna iti rasāti… iti me kāyo ahosi atītamaddhāna iti phoṭṭhabbāti… iti me mano ahosi atītamaddhāna iti dhammāti-- tattha chandarāgappaibaddha hoti viññāṇa, chandarāgappaibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto atīta anvāgameti-- eva kho, āvuso, atīta anvāgameti. 

 “Kathañca āvuso, atīta nānvāgameti?  Iti me cakkhu ahosi atītamaddhāna iti rūpāti-- tattha na chandarāgappaibaddha hoti viññāṇa, na chandarāgappaibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto atīta nānvāgameti.  Iti me sota ahosi atītamaddhāna iti saddāti …pe… iti me ghāna ahosi atītamaddhāna iti gandhāti… iti me jivhā ahosi atītamaddhāna iti rasāti… iti me kāyo ahosi atītamaddhāna iti phoṭṭhabbāti… iti me mano ahosi atītamaddhāna iti dhammāti-- tattha na chandarāgappaibaddha hoti viññāṇa, na chandarāgappaibaddhattā viññāṇassa, na tadabhinandati, na tadabhinandanto atīta nānvāgameti-- eva kho, āvuso, atīta nānvāgameti. 

 283. “Kathañca (CS:pg.3.237) āvuso, anāgata paikakhati?  Iti me cakkhu siyā anāgatamaddhāna iti rūpāti-- appailaddhassa pailābhāya citta paidahati, cetaso paidhānapaccayā tadabhinandati, tadabhinandanto anāgata paikakhati.  Iti me sota siyā anāgatamaddhāna iti saddāti …pe… iti me ghāna siyā anāgatamaddhāna iti gandhāti… iti me jivhā siyā anāgatamaddhāna iti rasāti… iti me kāyo siyā anāgatamaddhāna iti phoṭṭhabbāti… iti me mano siyā anāgatamaddhāna(M.133./III,197.) iti dhammāti-- appailaddhassa pailābhāya citta paidahati, cetaso paidhānapaccayā tadabhinandati, tadabhinandanto anāgata paikakhati-- eva kho, āvuso, anāgata paikakhati. 

 “Kathañca, āvuso, anāgata nappaikakhati?  Iti me cakkhu siyā anāgatamaddhāna iti rūpāti-- appailaddhassa pailābhāya citta nappaidahati cetaso appaidhānapaccayā na tadabhinandati, na tadabhinandanto anāgata nappaikakhati.  Iti me sota siyā anāgatamaddhāna iti saddāti …pe… iti me ghāna siyā anāgatamaddhāna iti gandhāti… iti me jivhā siyā anāgatamaddhāna iti rasāti… iti me kāyo siyā anāgatamaddhāna iti phoṭṭhabbāti… iti me mano siyā anāgatamaddhāna iti dhammāti-- appailaddhassa pailābhāya citta nappaidahati, cetaso appaidhānapaccayā na tadabhinandati, na tadabhinandanto anāgata nappaikakhati-- eva kho, āvuso, anāgata nappaikakhati. 

 284. “Kathañca, āvuso, paccuppannesu dhammesu sahīrati?  Yañcāvuso, cakkhu ye ca rūpā ubhayameta paccuppanna.  Tasmi ce paccuppanne chandarāgappaibaddha hoti viññāṇa, chandarāgappaibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu sahīrati.  Yañcāvuso, sota ye ca saddā …pe… yañcāvuso, ghāna ye ca gandhā… yā cāvuso, jivhā ye ca rasā… yo cāvuso, kāyo ye ca phoṭṭhabbā… yo cāvuso, mano ye ca dhammā-- ubhayameta paccuppanna.  Tasmi ce paccuppanne chandarāgappaibaddha hoti viññāṇa, chandarāgappaibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu sahīrati-- eva kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu sahīrati. 

 “Kathañca (CS:pg.3.238) āvuso, paccuppannesu dhammesu na sahīrati?  Yañcāvuso, cakkhu ye ca rūpā-- ubhayameta paccuppanna.  Tasmi ce paccuppanne na chandarāgappaibaddha hoti viññāṇa, na chandarāgappaibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu na sahīrati.  Yañcāvuso, sota ye ca saddā …pe… yañcāvuso, ghāna ye ca gandhā… yā cāvuso, jivhā ye ca rasā… yo cāvuso, kāyo ye ca phoṭṭhabbā… yo cāvuso, mano ye ca dhammā-- ubhayameta paccuppanna.  Tasmi ce (M.133./III,198.) paccuppanne na chandarāgappaibaddha hoti viññāṇa, na chandarāgappaibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati, na tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu na sahīrati-- eva kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu na sahīrati. 

 285. “Ya kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho--

          “Atīta nānvāgameyya …pe…

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 “Imassa kho aha, āvuso, Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa eva vitthārena attha ājānāmi.  Ākakhamānā ca pana tumhe āyasmanto Bhagavantayeva upasakamitvā etamattha paipuccheyyātha, yathā vo Bhagavā byākaroti tathā na dhāreyyāthā”ti. 

 Atha kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocuṁ-- “Ya kho no, bhante, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho--

         “Atīta nānvāgameyya …pe…

         Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 Tesa no, bhante, amhāka, acirapakkantassa Bhagavato, etadahosi--“Ida kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho--

          “Atīta (CS:pg.3.239) nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata;

          Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata. 

          “Paccuppannañca yo dhamma, tattha tattha vipassati;

          Asahīra asakuppa, ta vidvā manubrūhaye. 

          “Ajjeva kiccamātappa, ko jaññā maraa suve;

          Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā. 

          “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

(M.133./III,199.) “‘Ko nu kho imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajeyyā’ti?  Tesa no, bhante, amhāka etadahosi--‘Aya kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna.  Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Yanūna maya yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakameyyāma; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipuccheyyāmā’ti.  Atha kho maya, bhante, yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakamimha; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipucchimha.  Tesa no, bhante, āyasmatā Mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. 

 “Paṇḍito, bhikkhave, Mahākaccāno; mahāpañño, bhikkhave Mahākaccāno.  Ma cepi tumhe, bhikkhave, etamattha paipuccheyyātha, ahampi ta evameva byākareyya yathā ta Mahākaccānena byākata.  Eso, cevetassa attho.  Evañca na dhārethā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Mahākaccānabhaddekarattasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

 (M.134.)4. Lomasakagiyabhaddekarattasutta 盧夷強耆一夜賢者經

u《中阿含166經》釋中禪室尊經(T1.698.)No.77.《佛經尊上經》(T1.886.)

 286. Eva (CS:pg.3.240) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena āyasmā lomasakagiyo § Sakkesu viharati Kapilavatthusmi Nigrodhārāme.  Atha kho Candano devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappa Nigrodhārāma obhāsetvā yenāyasmā lomasakagiyo tenupasakami; upasakamitvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho Candano devaputto āyasmanta lomasakagiya etadavoca--“Dhāresi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañcā”ti? (M.134./III,200.) “Na kho aha, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Tva panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañcā”ti?  “Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Dhāresi pana tva, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti?  “Na kho aha, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.  Tva panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?  “Dhāremi kho aha, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti.  “Yathā katha pana tva, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?  “Ekamida, bhikkhu, samaya Bhagavā devesu tāvatisesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāya.  Tatra Bhagavā devāna tāvatisāna bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca abhāsi--

          “Atīta nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata;

          Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata. 

          “Paccuppannañca yo dhamma, tattha tattha vipassati;

          Asahīra asakuppa, ta vidvā m’anubrūhaye. 

          “Ajjeva kiccamātappa, ko jaññā maraa suve;

          Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā. 

          “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 “Eva kho aha, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.  Uggahāhi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca; pariyāpuṇāhi tva (CS:pg.3.241) bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca; dhārehi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Atthasahito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhago ca ādibrahmacariyako”ti.  Idamavoca Candano devaputto.  Ida vatvā tatthevantaradhāyi. 

 287. Atha kho āyasmā lomasakagiyo tassā rattiyā accayena senāsana sasāmetvā pattacīvaramādāya yena Sāvatthi (M.134./III,201.) tena cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena Sāvatthi Jetavana Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā lomasakagiyo Bhagavanta etadavoca--

 “Ekamidāha, bhante, samaya Sakkesu viharāmi Kapilavatthusmi Nigrodhārāme.  Atha kho, bhante, aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappa Nigrodhārāma obhāsetvā yenāha tenupasakami; upasakamitvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho, bhante, so devaputto ma etadavoca--‘dhāresi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañcā’ti?  Eva vutte aha, bhante, ta devaputta etadavoca-- ‘Na kho aha, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Tva panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañcā’ti?  ‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Dhāresi pana tva, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti?  ‘Na kho aha, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.  Tva panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti?  ‘Dhāremi kho aha, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti.  ‘Yathā katha pana tva, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti?  Ekamida, bhikkhu, samaya Bhagavā devesu tāvatisesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāya Tatra kho Bhagavā devāna tāvatisāna bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca abhāsi--

         “Atīta nānvāgameyya …pe…

         Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 “Eva kho aha, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.  Uggahāhi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca; pariyāpuṇāhi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa (CS:pg.3.242) uddesañca vibhagañca; dhārehi tva, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca.  Atthasahito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhago ca ādibrahmacariyako’ti.  Idamavoca, bhante, so devaputto; ida vatvā tatthevantaradhāyi.  Sādhu me, bhante, Bhagavā bhaddekarattassa uddesañca vibhagañca desetū”ti. 

 288. “Jānāsi pana tva, bhikkhu, ta devaputtan”ti?  “Na kho aha, bhante, jānāmi ta devaputtan”ti.  “Candano nāma so, bhikkhu, devaputto.  Candano, bhikkhu, devaputto aṭṭhi katvā § manasikatvā sabbacetasā § samannāharitvā ohitasoto dhamma suṇāti.  Tena hi, bhikkhu, suṇāhi, sādhuka manasi karohi; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā lomasakagiyo Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

          “Atīta nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata;

          Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata. 

          “Paccuppannañca yo dhamma, tattha tattha vipassati;

          Asahīra asakuppa, ta vidvā manubrūhaye. 

          “Ajjeva kiccamātappa, ko jaññā maraa suve;

          Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā. 

          “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

          Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni”. 

 “Kathañca, bhikkhu, atīta anvāgameti …pe… eva kho, bhikkhu, atīta anvāgameti.  (M.134./III,202.) Kathañca bhikkhu, atīta nānvāgameti …pe… eva kho, bhikkhu, atīta nānvāgameti.  Kathañca, bhikkhu, anāgata paikakhati …pe… eva kho, bhikkhu, anāgata paikakhati.  Kathañca, bhikkhu, anāgata nappaikakhati …pe… eva kho, bhikkhu, anāgata nappaikakhati.  Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu sahīrati …pe… eva kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu sahīrati.  Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na sahīrati …pe… eva kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na sahīrati. 

         “Atīta nānvāgameyya, nappaikakhe anāgata;

         Yadatīta pahīna ta, appattañca anāgata.

         “Paccuppannañca (CS:pg.3.243) yo dhamma, tattha tattha vipassati;

         Asahīra asakuppa, ta vidvā m’anubrūhaye. 

         “Ajjeva kiccamātappa, ko jaññā maraa suve;

         Na hi no sagara tena, mahāsenena maccunā. 

         “Eva vihāri ātāpi, ahorattamatandita;

         Ta ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā lomasakagiyo Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Lomasakagiyabhaddekarattasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

 (M.135.)5. Cūḷakammavibhagasutta §小業分別經

u《中阿含170經》鸚鵡經(T1.703.)No.78.《兜調經》(T1.887.)No.79.《鸚鵡經》(T1.888.)No.80.《佛為首加長者說業報差別經》(T1.891.)No.81.《分別善惡報應經》(T1.895.)

 289.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane, Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Subho māṇavo Todeyyaputto yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavanta etadavoca--

 “Ko nu kho, bho Gotama, hetu ko paccayo yena manussānayeva sata manussabhūtāna dissanti hīnappaṇītatā?  Dissanti hi, bho Gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā; dissanti bavhābādhā § , dissanti appābādhā; dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto; dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā; dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā; dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā; dissanti duppaññā, dissanti (M.135./III,203.)  paññavanto § Ko nu kho, bho Gotama, hetu ko paccayo yena manussānayeva sata manussabhūtāna dissanti hīnappaṇītatā”ti? 

 “Kammassakā (CS:pg.3.244) māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū § kammappaisaraṇā.  Kamma satte vibhajati yadida-- hīnappaṇītatāyāti.  Na kho aha imassa bhoto Gotamassa sakhittena bhāsitassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha ājānāmi.  Sādhu me bhava Gotamo tathā dhamma desetu yathā aha imassa bhoto Gotamassa sakhittena bhāsitassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha ājāneyyan”ti. 

 290. “Tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhuka manasi karohi; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bho”ti kho Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 “Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu § .  So tena kammena eva samattena eva samādinnena § kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti.  Appāyukasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. 

 “Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati dīghāyuko hoti.  Dīghāyukasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā (M.135./III,204.) paivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 

 291. “Idha (CS:pg.3.245) māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattāna vihehakajātiko hoti, pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati bavhābādho hoti.  Bavhābādhasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- sattāna vihehakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

 “Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattāna avihehakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati appābādho hoti.  Appābādhasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida sattāna avihehakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

 292. “Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo.  Appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇo hoti.  Dubbaṇṇasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- kodhano hoti upāyāsabahulo; appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.

(M.135./III,205.)  “Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā (CS:pg.3.246) sugati sagga loka upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati pāsādiko hoti.  Pāsādikasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 

 293. “Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issa bandhati.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti.  Appesakkhasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issa bandhati. 

 “Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issa bandhati.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti.  Mahesakkhasavattanikā esā, māṇava paipadā yadida-- anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issa bandhati. 

 294. “Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaassa vā brāhmaassa vā anna pāna vattha yāna mālāgandhavilepana seyyāvasathapadīpeyya.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti.  Appabhogasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida (CS:pg.3.247) na dātā hoti samaassa vā brāhmaassa vā anna pāna vattha yāna mālāgandhavilepana seyyāvasathapadīpeyya. 

 “Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaassa vā brāhmaassa vā anna pāna vattha yāna mālāgandhavilepana seyyāvasathapadīpeyya.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati mahābhogo hoti.  Mahābhogasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- dātā hoti samaassa vā brāhmaassa vā anna pāna vattha yāna mālāgandhavilepana seyyāvasathapadīpeyya. 

 295. “Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī-- abhivādetabba na abhivādeti, paccuṭṭhātabba na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsana deti, maggārahassa na magga deti, sakkātabba na sakkaroti, garukātabba na garukaroti, mānetabba na māneti, pūjetabba na pūjeti.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati nīcakulīno hoti.  Nīcakulīnasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- thaddho hoti atimānī; abhivādetabba na abhivādeti, paccuṭṭhātabba na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsana deti, maggārahassa na magga deti, sakkātabba na sakkaroti, garukātabba na garukaroti, mānetabba na māneti, pūjetabba na pūjeti. 

 (M.135./III,206.) “Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabba abhivādeti, paccuṭṭhātabba paccuṭṭheti, āsanārahassa āsana deti, maggārahassa magga deti, sakkātabba sakkaroti, garukātabba garukaroti, mānetabba māneti, pūjetabba pūjeti.  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati, sace manussatta (CS:pg.3.248) āgacchati yattha yattha paccājāyati uccākulīno hoti.  Uccākulīnasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabba abhivādeti, paccuṭṭhātabba paccuṭṭheti, āsanārahassa āsana deti, maggārahassa magga deti, sakkātabba sakkaroti, garukātabba garukaroti, mānetabba māneti, pūjetabba pūjeti. 

 296. “Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaa vā brāhmaa vā upasakamitvā na paripucchitā hoti-- ‘Ki, bhante, kusala, ki akusala; ki sāvajja, ki anavajja; ki sevitabba, ki na sevitabba; ki me karīyamāna dīgharatta ahitāya dukkhāya hoti, ki vā pana me karīyamāna dīgharatta hitāya sukhāya hotī’ti?  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati duppañño hoti.  Duppaññasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- samaa vā brāhmaa vā upasakamitvā na paripucchitā hoti-- ‘Ki, bhante, kusala, ki akusala; ki sāvajja, ki anavajja; ki sevitabba, ki na sevitabba ki me karīyamāna dīgharatta ahitāya dukkhāya hoti, ki vā pana me karīyamāna dīgharatta hitāya sukhāya hotī’”ti? 

 “Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaa vā brāhmaa vā upasakamitvā paripucchitā hoti-- ‘Ki, bhante, kusala, ki akusala; ki sāvajja, ki anavajja; ki sevitabba, ki na sevitabba; ki me karīyamāna dīgharatta ahitāya dukkhāya hoti, ki vā pana me karīyamāna dīgharatta hitāya sukhāya hotī’ti?  So tena kammena eva samattena eva samādinnena kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  No ce kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati, sace manussatta āgacchati yattha yattha paccājāyati mahāpañño hoti.  Mahāpaññasavattanikā esā, māṇava, paipadā yadida-- samaa vā brāhmaa vā upasakamitvā paripucchitā hoti-- ‘Ki, bhante, kusala, ki akusala; ki sāvajja, ki anavajja; ki sevitabba (CS:pg.3.249) ki na sevitabba; ki me karīyamāna dīgharatta ahitāya dukkhāya hoti, ki vā pana me karīyamāna dīgharatta hitāya sukhāya hotī’”ti? 

 297. “Iti kho, māṇava, appāyukasavattanikā paipadā appāyukatta upaneti, dīghāyukasavattanikā paipadā dīghāyukatta upaneti; bavhābādhasavattanikā paipadā bavhābādhatta upaneti, appābādhasavattanikā paipadā appābādhatta upaneti; dubbaṇṇasavattanikā paipadā dubbaṇṇatta upaneti, pāsādikasavattanikā paipadā pāsādikatta upaneti; appesakkhasavattanikā paipadā appesakkhatta upaneti, mahesakkhasavattanikā paipadā mahesakkhatta upaneti; appabhogasavattanikā paipadā appabhogatta upaneti, mahābhogasavattanikā paipadā mahābhogatta upaneti; nīcakulīnasavattanikā paipadā nīcakulīnatta upaneti, uccākulīnasavattanikā paipadā uccākulīnatta upaneti; duppaññasavattanikā paipadā duppaññatta upaneti, mahāpaññasavattanikā paipadā mahāpaññatta upaneti.  Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaisaraṇā.  Kamma satte vibhajati yadida-- hīnappaṇītatāyā”ti. 

 Eva vutte, Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavanta etadavoca--“Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Esāha bhavanta Gotama saraa gacchāmi dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsaka ma bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupeta saraa gatan”ti. 

 

 Cūḷakammavibhagasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 (M.136./III,207.)

 (M.136.)6. Mahākammavibhagasutta 大業分別經

u《中阿含171經》分別大業經(T1.706.)

 298. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Tena kho pana samayena āyasmā Samiddhi Araññakuikāya (CS:pg.3.250) viharati.  Atha kho Potaliputto paribbājako jaghāvihāra anucakamamāno anuvicaramāno yenāyasmā Samiddhi tenupasakami; upasakamitvā āyasmatā Samiddhinā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho Potaliputto paribbājako āyasmanta Samiddhi etadavoca--“Sammukhā meta, āvuso Samiddhi, samaassa Gotamassa suta, sammukhā paiggahita-- ‘mogha kāyakamma mogha vacīkamma, manokammameva saccan’ti.  Atthi ca sā § samāpatti ya samāpatti samāpanno na kiñci vediyatī”ti?  “Mā heva, āvuso Potaliputta, avaca; (mā heva, āvuso Potaliputta, avaca;) § mā Bhagavanta abbhācikkhi.  Na hi sādhu Bhagavato abbhakkhāna.  Na hi Bhagavā eva vadeyya-- ‘mogha kāyakamma mogha vacīkamma, manokammameva saccan’ti.  Atthi ca kho § sā, āvuso, samāpatti ya samāpatti samāpanno na kiñci vediyatī”ti.  “Kīvacira pabbajitosi, āvuso Samiddhī”ti?  “Na cira, āvuso!  Tīṇi vassānī”ti.  “Ettha dāni maya there bhikkhū ki vakkhāma, yatra hi nāma evanavo bhikkhu § satthāra parirakkhitabba maññissati.  Sañcetanika, āvuso Samiddhi, kamma katvā kāyena vācāya manasā ki so vediyatī”ti?  “Sañcetanika, āvuso Potaliputta, kamma katvā kāyena vācāya manasā dukkha so vediyatī”ti.  Atha kho Potaliputto paribbājako āyasmato Samiddhissa bhāsita neva abhinandi nappaikkosi; anabhinanditvā appaikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 

 299.Atha kho āyasmā Samiddhi acirapakkante Potaliputte paribbājake yenāyasmā Ānando tenupasakami; upasakamitvā (M.136./III,208.) āyasmatā Ānandena saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Samiddhi yāvatako ahosi Potaliputtena paribbājakena saddhi kathāsallāpo ta sabba āyasmato Ānandassa ārocesi. 

 Eva vutte, āyasmā Ānando āyasmanta Samiddhi etadavoca--“Atthi kho ida, āvuso Samiddhi, kathāpābhata Bhagavanta dassanāya.  Āyāmāvuso (CS:pg.3.251) Samiddhi, yena Bhagavā tenupasakamissāma; upasakamitvā etamattha Bhagavato ārocessāma.  Yathā no Bhagavā byākarissati tathā na dhāressāmā”ti.  “Evamāvuso”ti kho āyasmā Samiddhi āyasmato Ānandassa paccassosi. 

 Atha kho āyasmā ca Ānando āyasmā ca Samiddhi yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Ānando yāvatako ahosi āyasmato Samiddhissa Potaliputtena paribbājakena saddhi kathāsallāpo ta sabba Bhagavato ārocesi.  Eva vutte, Bhagavā āyasmanta Ānanda etadavoca--“Dassanampi kho aha, Ānanda, Potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi, kuto panevarūpa kathāsallāpa?  Iminā ca, Ānanda, Samiddhinā moghapurisena Potaliputtassa paribbājakassa vibhajjabyākaraṇīyo pañho ekasena byākato”ti.  Eva vutte, āyasmā Udāyī Bhagavanta etadavoca--“Sace pana § , bhante, āyasmatā Samiddhinā ida sandhāya bhāsita-- ya kiñci vedayita ta dukkhasmin”ti. 

 300. Atha kho § Bhagavā āyasmanta Ānanda āmantesi--“Passasi no tva, Ānanda, imassa Udāyissa moghapurisassa ummaga § ?  Aññāsi kho aha, Ānanda-- ‘idānevāya Udāyī moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissatī’ti.  Ādiyeva § , Ānanda, Potaliputtena paribbājakena tisso vedanā pucchitā.  Sacāya, Ānanda, Samiddhi moghapuriso  (M.136./III,209.) Potaliputtassa paribbājakassa eva puṭṭho eva byākareyya-- ‘sañcetanika, āvuso Potaliputta, kamma katvā kāyena vācāya manasā sukhavedanīya sukha so vedayati; sañcetanika, āvuso Potaliputta, kamma katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedanīya dukkha so vedayati; sañcetanika, āvuso Potaliputta, kamma katvā kāyena vācāya manasā adukkhamasukhavedanīya adukkhamasukha so vedayatī’ti.  Eva byākaramāno kho, Ānanda, Samiddhi moghapuriso Potaliputtassa paribbājakassa sammā (byākaramāno) § byākareyya.  Api (CS:pg.3.252) ca, Ānanda, ke ca § aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā ke ca Tathāgatassa mahākammavibhaga jānissanti?  Sace tumhe, Ānanda, sueyyātha Tathāgatassa mahākammavibhaga vibhajantassā”ti. 

 “Etassa, Bhagavā, kālo, etassa, Sugata, kālo ya Bhagavā mahākammavibhaga vibhajeyya Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.  “Tena hānanda, suṇāhi, sādhuka manasi karohi; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 “Cattārome, Ānanda, puggalā santo savijjamānā lokasmi.  Katame cattāro?  Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti.  So kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati. 

 “Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti.  So kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati. 

 “Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādānā paivirato hoti, kāmesumicchācārā paivirato hoti, musāvādā paivirato hoti, pisuṇāya vācāya paivirato hoti, (M.136./III,210.) pharusāya vācāya paivirato hoti, samphappalāpā paivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti.  So kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati. 

 “Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādānā paivirato hoti, kāmesumicchācārā paivirato hoti, musāvādā paivirato hoti, pisuṇāya vācāya (CS:pg.3.253) paivirato hoti, pharusāya vācāya paivirato hoti, samphappalāpā paivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti.  So kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati. 

 301. “Idhānanda, ekacco samao vā brāhmao vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpa cetosamādhi phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amu puggala passati-- idha pāṇātipāti adinnādāyi kāmesumicchācāri musāvādi pisuavāca pharusavāca samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitta micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā passati apāya duggati vinipāta niraya upapanna.  So evamāha-- ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko.  Amāha § puggala addasa idha pāṇātipāti adinnādāyi …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā passāmi apāya duggati vinipāta niraya upapannan’ti.  So evamāha-- ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  Ye eva jānanti, te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesa ñāṇan’ti § .  Iti so yadeva tassa sāma ñāta sāma diṭṭha sāma vidita tadeva tattha thāmasā parāmāsā § abhinivissa voharati-- ‘idameva sacca, moghamaññan’”ti. 

 “Idha panānanda, ekacco samao vā brāhmao vā (M.136./III,211.) ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpa cetosamādhi phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amu puggala passati-- idha pāṇātipāti adinnādāyi …pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā passati sugati sagga loka upapanna.  So evamāha-- ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko.  Amāha puggala addasa-- idha pāṇātipāti adinnādāyi …pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā passāmi sugati sagga loka upapannan’ti.  So evamāha-- ‘yo (CS:pg.3.254) kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Ye eva jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesa ñāṇan’ti.  Iti so yadeva tassa sāma ñāta sāma diṭṭha sāma vidita tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- ‘idameva sacca, moghamaññan’”ti. 

 “Idhānanda, ekacco samao vā brāhmao vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpa cetosamādhi phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amu puggala passati-- idha pāṇātipātā paivirata adinnādānā paivirata kāmesumicchācārā paivirata musāvādā paivirata pisuṇāya vācāya paivirata pharusāya vācāya paivirata samphappalāpā paivirata anabhijjhālu abyāpannacitta sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā passati sugati sagga loka upapanna.  So evamāha-- ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko.  Amāha puggala addasa-- idha pāṇātipātā paivirata adinnādānā paivirata …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā passāmi sugati sagga loka upapannan’ti.  So evamāha-- ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paivirato adinnādānā paivirato …pe… sammādiṭṭhi sabbo so kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Ye eva jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesa ñāṇan’ti.  Iti so yadeva tassa sāma ñāta sāma diṭṭha sāma vidita tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- ‘idameva sacca, moghamaññan’”ti. 

 “Idha panānanda, ekacco samao vā brāhmao vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpa cetosamādhi phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amu puggala (M.136./III,212.) passati-- idha pāṇātipātā paivirata …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā passati apāya duggati vinipāta niraya upapanna.  So evamāha-- ‘natthi kira, bho kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko.  Amāha (CS:pg.3.255) puggala addasa-- idha pāṇātipātā paivirata adinnādānā paivirata …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā passāmi apāya duggati vinipāta niraya upapannan’ti.  So evamāha-- ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paivirato adinnādānā paivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  Ye eva jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesa ñāṇan’ti.  Iti so yadeva tassa sāma ñāta sāma diṭṭha sāma vidita tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- ‘idameva sacca, moghamaññan’”ti. 

 302. “Tatrānanda, yvāya samao vā brāhmao vā evamāha-- ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha-- ‘amāha puggala addasa-- idha pāṇātipāti adinnādāyi …pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā passāmi apāya duggati vinipāta niraya upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha-- ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha-- ‘ye eva jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesa ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāma ñāta sāma diṭṭha sāma vidita tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- ‘idameva sacca, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi.  Ta kissa hetu?  Aññathā hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhage ñāṇa hoti. 

 “Tatrānanda, yvāya samao vā brāhmao vā evamāha-- ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha-- ‘amāha puggala addasa-- idha pāṇātipāti adinnādāyi …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā passāmi sugati sagga loka upapannan’ti (M.136./III,213.) idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha-- ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha-- ‘ye eva (CS:pg.3.256) jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesa ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāma ñāta sāma diṭṭha sāma vidita tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- ‘idameva sacca, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi.  Ta kissa hetu?  Aññathā hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhage ñāṇa hoti. 

 “Tatrānanda, yvāya samao vā brāhmao vā evamāha-- ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha-- ‘amāha puggala addasa-- idha pāṇātipātā paivirata adinnādānā paivirata …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā passāmi sugati sagga loka upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha-- ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paivirato adinnādānā paivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha-- ‘ye eva jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesa ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāma ñāta sāma diṭṭha sāma vidita tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- ‘idameva sacca, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi.  Ta kissa hetu?  Aññathā hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhage ñāṇa hoti. 

 “Tatrānanda, yvāya samao vā brāhmao vā evamāha-- ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha-- ‘amāha puggala addasa-- idha pāṇātipātā paivirata adinnādānā paivirata …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā passāmi apāya duggati vinipāta niraya upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha-- ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paivirato adinnādānā paivirato …pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha-- (M.136./III,214.) ‘ye eva jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesa ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāma ñāta (CS:pg.3.257) sāma diṭṭha sāma vidita tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati-- ‘idameva sacca, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi.  Ta kissa hetu?  Aññathā hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhage ñāṇa hoti. 

 303. “Tatrānanda, yvāya puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati, pubbe vāssa ta kata hoti pāpakamma dukkhavedanīya, pacchā vāssa ta kata hoti pāpakamma dukkhavedanīya, maraakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā.  Tena so kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipāka paisavedeti upapajja vā § apare vā pariyāye. 

 “Tatrānanda, yvāya puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati, pubbe vāssa ta kata hoti kalyāṇakamma sukhavedanīya, pacchā vāssa ta kata hoti kalyāṇakamma sukhavedanīya, maraakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā.  Tena so kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti …pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipāka paisavedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 

 “Tatrānanda yvāya puggalo idha pāṇātipātā paivirato adinnādānā paivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati, pubbe vāssa ta kata hoti kalyāṇakamma sukhavedanīya, pacchā vāssa ta kata hoti kalyāṇakamma sukhavedanīya, maraakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā.  Tena so kāyassa bhedā para maraṇā sugati sagga loka upapajjati.  Yañca kho so idha pāṇātipātā paivirato (M.136./III,215.) hoti adinnādānā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipāka paisavedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 

 “Tatrānanda (CS:pg.3.258) yvāya puggalo idha pāṇātipātā paivirato adinnādānā paivirato …pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati, pubbe vāssa ta kata hoti pāpakamma dukkhavedanīya, pacchā vāssa ta kata hoti pāpakamma dukkhavedanīya, maraakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā.  Tena so kāyassa bhedā para maraṇā apāya duggati vinipāta niraya upapajjati.  Yañca kho so idha pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādānā paivirato hoti …pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipāka paisavedeti upapajja vā apare vā pariyāye. 

 “Iti kho, Ānanda, atthi kamma abhabba abhabbābhāsa, atthi kamma abhabba bhabbābhāsa, atthi kamma bhabbañceva bhabbābhāsañca, atthi kamma bhabba abhabbābhāsan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Mahākammavibhagasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

 (M.137.)7. Saḷāyatanavibhagasutta六處分別經

u《中阿含163經》分別六處經(T1.692.)

 304. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Saḷāyatanavibhaga vo, bhikkhave, desessāmi.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 (M.137./III,216.) “‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā, chattisa sattapadā veditabbā, tatra ida nissāya ida pajahatha, tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati yadariyo (CS:pg.3.259) sevamāno satthā gaamanusāsitumarahati, so vuccati yoggācariyāna § anuttaro purisadammasārathī’ti-- ayamuddeso saḷāyatanavibhagassa. 

 305. “‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  ‘Cakkhāyatana sotāyatana ghānāyatana jivhāyatana kāyāyatana manāyatana-- cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 “‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti-- iti kho paneta vutta Kiñceta paicca vutta?  ‘Rūpāyatana saddāyatana gandhāyatana rasāyatana phoṭṭhabbāyatana dhammāyatana-- cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 “‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  ‘Cakkhuviññāṇa sotaviññāṇa ghānaviññāṇa jivhāviññāṇa kāyaviññāṇa manoviññāṇa-- cha viññāṇakāyā veditabbā’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 “‘Cha phassakāyā veditabbā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  ‘Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso-- cha phassakāyā veditabbā’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 “‘Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  ‘Cakkhunā rūpa disvā somanassaṭṭhānīya rūpa upavicarati, domanassaṭṭhānīya rūpa upavicarati, upekkhāṭṭhānīya rūpa upavicarati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā… jivhāya rasa sāyitvā… kāyena (M.137./III,217.) phoṭṭhabba phusitvā… manasā dhamma viññāya somanassaṭṭhānīya dhamma upavicarati, domanassaṭṭhānīya dhamma upavicarati, upekkhāṭṭhānīya dhamma upavicarati.  Iti cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 306. “‘Chattisa (CS:pg.3.260) sattapadā veditabbā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Cha gehasitāni § somanassāni, cha nekkhammasitāni § somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā.  Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni?  Cakkhuviññeyyāna rūpāna iṭṭhāna kantāna manāpāna manoramāna lokāmisapaisayuttāna pailābha vā pailābhato samanupassato pubbe vā pailaddhapubba atīta niruddha vipariata samanussarato uppajjati somanassa.  Ya evarūpa somanassa ida vuccati gehasita somanassa.  Sotaviññeyyāna saddāna… ghānaviññeyyāna gandhāna… jivhāviññeyyāna rasāna… kāyaviññeyyāna phoṭṭhabbāna… manoviññeyyāna dhammāna iṭṭhāna kantāna manāpāna …pe… somanassa.  Ya evarūpa somanassa ida vuccati gehasita somanassa.  Imāni cha gehasitāni somanassāni. 

 “Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni?  Rūpānatveva aniccata viditvā vipariṇāmavirāganirodha § , ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya passato uppajjati somanassa.  Ya evarūpa somanassa ida vuccati nekkhammasita somanassa.  Saddānatveva… gandhānatveva… rasānatveva… phoṭṭhabbānatveva… dhammānatve (M.137./III,218.) aniccata viditvā vipariṇāmavirāganirodha, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya passato uppajjati somanassa.  Ya evarūpa somanassa ida vuccati nekkhammasita somanassa.  Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni. 

 307. “Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni?  Cakkhuviññeyyāna rūpāna …pe… sotaviññeyyāna saddāna… ghānaviññeyyāna gandhāna… jivhāviññeyyāna rasāna… kāyaviññeyyāna phoṭṭhabbāna… manoviññeyyāna dhammāna iṭṭhāna kantāna manāpāna manoramāna lokāmisapaisayuttāna appailābha vā appailābhato samanupassato pubbe vā appailaddhapubba atīta niruddha vipariata samanussarato uppajjati domanassa.  Ya evarūpa domanassa (CS:pg.3.261) ida vuccati gehasita domanassa.  Imāni cha gehasitāni domanassāni. 

 “Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni?  Rūpānatveva aniccata viditvā vipariṇāmavirāganirodha, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu piha upaṭṭhāpeti-- ‘kudāssu § nāmāha tadāyatana upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatana upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu piha upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassa.  Ya evarūpa domanassa ida vuccati nekkhammasita domanassa.  Saddānatveva …pe… gandhānatveva… rasānatveva… phoṭṭhabbānatveva… dhammānatveva aniccata viditvā vipariṇāmavirāganirodha, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti (M.137./III,219.) evameta yathābhūta sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu piha upaṭṭhāpeti-- ‘kudāssu nāmāha tadāyatana upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatana upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu piha upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassa.  Ya evarūpa domanassa ida vuccati nekkhammasita domanassa.  Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni. 

 308. “Tattha katamā cha gehasitā upekkhā?  Cakkhunā rūpa disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa ( ) § puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa.  Yā evarūpā upekkhā, rūpa sā nātivattati.  Tasmā sā § upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati.  Sotena sadda sutvā… ghānena gandha ghāyitvā… jivhāya rasa sāyitvā… kāyena phoṭṭhabba phusitvā… manasā dhamma viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa.  Yā evarūpā upekkhā, dhamma sā nātivattati.  Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati.  Imā cha gehasitā upekkhā. 

 “Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā?  Rūpānatveva aniccata viditvā vipariṇāmavirāganirodha, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā (CS:pg.3.262) aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya passato uppajjati upekkhā.  Yā evarūpā upekkhā, rūpa sā ativattati.  Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati.  Saddānatveva… gandhānatveva… rasānatveva… phoṭṭhabbānatveva… dhammānatveva aniccata viditvā vipariṇāmavirāganirodha, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evameta yathābhūta sammappaññāya passato uppajjati upekkhā.  Yā evarūpā upekkhā, dhamma sā ativattati.  Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati.  Imā cha nekkhammasitā upekkhā.  ‘Chattisa sattapadā veditabbā’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

(M.137./III,220.) 309.“Tatra ida nissāya ida pajahathā”ti-- iti kho paneta vutta; kiñceta paicca vutta?  Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.  Evametesa pahāna hoti, evametesa samatikkamo hoti. 

 “Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.  Evametesa pahāna hoti, evametesa samatikkamo hoti. 

 “Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha, tā samatikkamatha.  Evametāsa pahāna hoti, evametāsa samatikkamo hoti. 

 “Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.  Evametesa pahāna hoti, evametesa samatikkamo hoti. 

 “Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.  Evametesa pahāna hoti, evametesa samatikkamo hoti. 

 310. “Atthi (CS:pg.3.263) bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā.  Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā?  Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu-- aya, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā.  Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā?  Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā-- aya, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā. 

 “Tatra, bhikkhave, yāya upekkhā ekattā ekattasitā ta nissāya ta āgamma yāya upekkhā nānattā nānattasitā ta pajahatha, ta samatikkamatha.  Evametissā pahāna hoti, evametissā samatikkamo hoti. 

 “Atammayata, bhikkhave, nissāya atammayata āgamma yāya upekkhā ekattā ekattasitā ta pajahatha, ta samatikkamatha.  Evametissā pahāna hoti, evametissā samatikkamo hoti. (M.137./III,221.) ‘Tatra ida nissāya ida pajahathā’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 311. “‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaamanusāsitumarahatī’ti-- iti kho paneta vutta; kiñceta paicca vutta?  Idha, bhikkhave, satthā sāvakāna dhamma deseti anukampako hitesī anukampa upādāya-- ‘ida vo hitāya, ida vo sukhāyā’ti.  Tassa sāvakā na sussūsanti, na sota odahanti, na aññā citta upaṭṭhapenti vokkamma ca Satthusāsanā vattanti.  Tatra, bhikkhave, Tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanata paisavedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno.  Ida, bhikkhave, pahama satipaṭṭhāna yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaamanusāsitumarahati. 

 “Puna capara, bhikkhave, satthā sāvakāna dhamma deseti anukampako hitesī anukampa upādāya-- ‘ida vo hitāya, ida vo sukhāyā’ti.  Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sota odahanti, na aññā citta upaṭṭhapenti, vokkamma ca Satthusāsanā vattanti; ekacce sāvakā sussūsanti, sota odahanti, aññā citta upaṭṭhapenti, na ca vokkamma Satthusāsanā vattanti (CS:pg.3.264) Tatra, bhikkhave, Tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanata paisavedeti; na ca attamano hoti, na ca attamanata paisavedeti.  Anattamanatā ca attamanatā ca-- tadubhaya abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno.  Ida vuccati, bhikkhave, dutiya satipaṭṭhāna yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaamanusāsitumarahati. 

 “Puna capara, bhikkhave, satthā sāvakāna dhamma deseti anukampako hitesī anukampa upādāya-- ‘ida vo hitāya, ida vo sukhāyā’ti.  Tassa sāvakā sussūsanti, sota odahanti, aññācitta upaṭṭhapenti, na ca vokkamma Satthusāsanā vattanti.  Tatra, bhikkhave, Tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paisavedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno.  Ida vuccati, bhikkhave, tatiya satipaṭṭhāna yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaamanusāsitumarahati. (M.137./III,222.) ‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaamanusāsitumarahatī’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 312. “‘So vuccati yoggācariyāna anuttaro purisadammasārathī’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekayeva disa dhāvati-- puratthima vā pacchima vā uttara vā dakkhia vā.  Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disa dhāvati-- puratthima vā pacchima vā uttara vā dakkhia vā.  Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekayeva disa dhāvati-- puratthima vā pacchima vā uttara vā dakkhia vā.  Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati.  Rūpī rūpāni passati-- aya ekā disā; ajjhatta arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati-- aya dutiyā disā; subhantveva adhimutto hoti-- aya tatiyā disā; sabbaso rūpasaññāna samatikkamā paighasaññāna atthagamā nānattasaññāna amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatana upasampajja viharati-- aya catutthī disā; sabbaso ākāsānañcāyatana samatikkamma ‘ananta viññāṇan’ti viññāṇañcāyatana upasampajja viharati-- aya pañcamī disā; sabbaso viññāṇañcāyatana samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatana upasampajja (CS:pg.3.265) viharati-- aya chaṭṭhī disā; sabbaso ākiñcaññāyatana samatikkamma nevasaññānāsaññāyatana upasampajja viharati-- aya sattamī disā; sabbaso nevasaññānāsaññāyatana samatikkamma saññāvedayitanirodha upasampajja viharati-- aya aṭṭhamī disā.  Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati.  ‘So vuccati yoggācariyāna anuttaro purisadammasārathī’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vuttan”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Saḷāyatanavibhagasutta niṭṭhita sattama. 

 

 (M.138./III,223.)

 (M.138.)8. Uddesavibhagasutta總說分別經

u《中阿含163經》分別六處經(T1.694.)

 313. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Uddesavibhaga vo, bhikkhave, desessāmi.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā § upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇa avikkhitta avisaa, ajjhatta asaṇṭhita anupādāya na paritasseyya.  Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisae sati ajjhatta asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyati jātijarāmaraadukkhasamudayasambhavo na hotī”ti.  Idamavoca Bhagavā.  Ida vatvāna Sugato uṭṭhāyāsanā vihāra pāvisi. 

 314. Atha kho tesa bhikkhūna, acirapakkantassa Bhagavato, etadahosi--“Ida kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- ‘tathā tathā, bhikkhave (CS:pg.3.266) bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇa avikkhitta avisaa, ajjhatta asaṇṭhita anupādāya na paritasseyya.  Bahiddhā bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisae sati ajjhatta asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyati jātijarāmaraadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti.  Ko nu kho imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajeyyā”ti?  Atha kho tesa bhikkhūna etadahosi--“Aya kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna; pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Yanūna maya yenāyasmā (M.138./III,224.)  Mahākaccāno tenupasakameyyāma; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipuccheyyāmā”ti. 

 Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakamisu; upasakamitvā āyasmatā Mahākaccānena saddhi sammodisu.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū āyasmanta Mahākaccāna etadavocu--

 “Ida kho no, āvuso Kaccāna, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- ‘tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇa avikkhitta avisaa, ajjhatta asaṇṭhita anupādāya na paritasseyya.  Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisae sati ajjhatta asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyati jātijarāmaraadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti.  Tesa no, āvuso Kaccāna, amhāka, acirapakkantassa Bhagavato, etadahosi--‘Ida kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya, yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇa avikkhitta avisaa ajjhatta asaṇṭhita anupādāya na paritasseyya.  Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisae sati ajjhatta asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyati jātijarāmaraadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti.  Ko nu kho imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha (CS:pg.3.267) avibhattassa vitthārena attha vibhajeyyā”ti.  “Tesa no, āvuso Kaccāna, amhāka etadahosi--‘Aya kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito, sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna.  Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Yanūna maya yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakameyyāma; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipuccheyyāmā’ti-- vibhajatāyasmā Mahākaccāno”ti.

 315. “‘Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesana caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūla atikkamma khandha sākhāpalāse sāra pariyesitabba maññeyya, eva sampadamida āyasmantāna satthari sammukhībhūte ta Bhagavanta atisitvā amhe etamattha paipucchitabba maññatha.  So hāvuso, Bhagavā jāna jānāti, passa passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato.  So ceva panetassa kālo ahosi ya Bhagavantayeva etamattha paipuccheyyātha; yathā vo Bhagavā (M.138./III,225.) byākareyya tathā na dhāreyyāthā’”ti.  ‘Addhāvuso Kaccāna, Bhagavā jāna jānāti, passa passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato.  So ceva panetassa kālo ahosi ya Bhagavantayeva etamattha paipuccheyyāma; yathā no Bhagavā byākareyya tathā na dhāreyyāma.  Api cāyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna.  Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Vibhajatāyasmā Mahākaccāno agaru karitvā’ti.  ‘Tena hāvuso, suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī’ti.  ‘Evamāvuso’ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa paccassosu.  Āyasmā Mahākaccāno etadavoca--

 ‘Ya kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu (CS:pg.3.268) upaparikkheyya, yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇa avikkhitta avisaa ajjhatta asaṇṭhita anupādāya na paritasseyya, bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisae sati ajjhatta asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyati jātijarāmaraadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti.  Imassa kho aha, āvuso, Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa eva vitthārena attha ājānāmi. 

 316. “Kathañcāvuso, bahiddhā viññāṇa vikkhitta visaanti vuccati?  Idhāvuso, bhikkhuno cakkhunā rūpa disvā rūpanimittānusāri viññāṇa hoti rūpanimittassādagadhita § rūpanimittassādavinibandha § rūpanimittassādasayojanasayutta bahiddhā viññāṇa vikkhitta visaanti vuccati.  Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā… jivhāya rasa sāyitvā… kāyena phoṭṭhabba phusitvā… manasā dhamma viññāya dhammanimittānusārī viññāṇa hoti; dhammanimittassādagadhita dhammanimittassādavinibandha dhammanimittassādasayojanasayutta bahiddhā viññāṇa vikkhitta visaanti vuccati.  Eva kho āvuso, bahiddhā viññāṇa vikkhitta visaanti vuccati. 

 317. “Kathañcāvuso, bahiddhā viññāṇa avikkhitta avisaanti vuccati Idhāvuso, bhikkhuno cakkhunā rūpa disvā na rūpanimittānusāri viññāṇa hoti rūpanimittassādagadhita na rūpanimittassādavinibandha na rūpanimittassādasayojanasayutta bahiddhā viññāṇa avikkhitta avisaanti (M.138./III,226.) vuccati Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā… jivhāya rasa sāyitvā… kāyena phoṭṭhabba phusitvā… manasā dhamma viññāya na dhammanimittānusārī viññāṇa hoti na dhammanimittassādagadhita na dhammanimittassādavinibandha na dhammanimittassādasayojanasayutta bahiddhā viññāṇa avikkhitta avisaanti vuccati.  Eva kho, āvuso, bahiddhā viññāṇa avikkhitta avisaanti vuccati. 

 318. “Kathañcāvuso, ajjhatta § saṇṭhitanti vuccati?  Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Tassa vivekajapītisukhānusāri viññāṇa hoti vivekajapītisukhassādagadhita vivekajapītisukhassādavinibandha (CS:pg.3.269) vivekajapītisukhassādasayojanasayutta ajjhatta citta saṇṭhitanti vuccati. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Tassa samādhijapītisukhānusāri viññāṇa hoti samādhijapītisukhassādagadhita samādhijapītisukhassādavinibandha samādhijapītisukhassādasayojanasayutta ajjhatta citta saṇṭhitanti vuccati. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paisavedeti, ya ta ariyā ācikkhanti-- ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiya jhāna upasampajja viharati.  Tassa upekkhānusāri viññāṇa hoti upekkhāsukhassādagadhita upekkhāsukhassādavinibandha upekkhāsukhassādasayojanasayutta ajjhatta citta saṇṭhitanti vuccati. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Tassa adukkhamasukhānusāri viññāṇa hoti adukkhamasukhassādagadhita adukkhamasukhassādavinibandha adukkhamasukhassādasayojanasayutta ajjhatta citta saṇṭhitanti vuccati.  Eva kho, āvuso, ajjhatta § saṇṭhitanti vuccati. 

 (M.138./III,227.) 319.“Kathañcāvuso ajjhatta § asaṇṭhitanti vuccati?  Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi …pe… pahama jhāna upasampajja viharati.  Tassa na vivekajapītisukhānusāri viññāṇa hoti na vivekajapītisukhassādagadhita na vivekajapītisukhassādavinibandha na vivekajapītisukhassādasayojanasayutta ajjhatta citta asaṇṭhitanti vuccati. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu vitakkavicārāna vūpasamā …pe… dutiya jhāna upasampajja viharati.  Tassa na samādhijapītisukhānusāri viññāṇa hoti na samādhijapītisukhassādagadhita na samādhijapītisukhassādavinibandha na samādhijapītisukhassādasayojanasayutta ajjhatta citta asaṇṭhitanti vuccati

 “Puna (CS:pg.3.270) capara, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiya jhāna upasampajja viharati.  Tassa na upekkhānusāri viññāṇa hoti na upekkhāsukhassādagadhita na upekkhāsukhassādavinibandha na upekkhāsukhassādasayojanasayutta ajjhatta citta asaṇṭhitanti vuccati. 

 “Puna capara, āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassāna atthagamā adukkhamasukha upekkhāsatipārisuddhi catuttha jhāna upasampajja viharati.  Tassa na adukkhamasukhānusāri viññāṇa hoti na adukkhamasukhassādagadhita na adukkhamasukhassādavinibandha na adukkhamasukhassādasayojanasayutta ajjhatta citta asaṇṭhitanti vuccati.  Eva kho, āvuso, ajjhatta § asaṇṭhitanti vuccati. 

 320. “Kathañcāvuso, anupādā paritassanā hoti?  Idhāvuso, assutavā puthujjano ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisāna adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpa attato samanupassati rūpavanta vā attāna attani vā rūpa rūpasmi vā attāna.  Tassa ta rūpa vipariamati, aññathā hoti.  Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇa hoti.  Tassa rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā citta pariyādāya tiṭṭhanti.  Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca anupādāya ca paritassati.  Vedana(M.138./III,228.) …pe… sañña… sakhāre… viññāṇa attato samanupassati viññāṇavanta vā attāna attani vā viññāṇa viññāṇasmi vā attāna.  Tassa ta viññāṇa vipariamati, aññathā hoti.  Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇa hoti.  Tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā citta pariyādāya tiṭṭhanti.  Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca anupādāya ca paritassati.  Eva kho, āvuso, anupādā paritassanā hoti. 

 321. “Kathañcāvuso, anupādānā aparitassanā hoti?  Idhāvuso, sutavā ariyasāvako ariyāna dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme (CS:pg.3.271) suvinīto sappurisāna dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpa attato samanupassati na rūpavanta vā attāna na attani vā rūpa na rūpasmi vā attāna.  Tassa ta rūpa vipariamati, aññathā hoti.  Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na ca rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇa hoti.  Tassa na rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā citta pariyādāya tiṭṭhanti.  Cetaso pariyādānā na cevuttāsavā § hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā anupādāya ca na paritassati.  Na vedana… na sañña… na sakhāre… na viññāṇa attato samanupassati na viññāṇavanta vā attāna na attani vā viññāṇa na viññāṇasmi vā attāna.  Tassa ta viññāṇa vipariamati, aññathā hoti.  Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na ca viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇa hoti.  Tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā citta pariyādāya tiṭṭhanti.  Cetaso pariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.  Eva kho, āvuso, anupādā aparitassanā hoti. 

 “Ya kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- ‘tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇa avikkhitta avisaa, ajjhatta asaṇṭhita anupādāya na paritasseyya.  Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisae sati ajjhatta asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyati jātijarāmaraadukkhasamudayasambhavo na hotī’ti.  Imassa kho aha, āvuso, Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa eva vitthārena (M.138./III,229.) attha ājānāmi.  Ākakhamānā ca pana tumhe āyasmanto Bhagavantayeva upasakamitvā etamattha paipuccheyyātha; yathā vo Bhagavā byākaroti tathā na dhāreyyāthā”ti. 

 322. Atha kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocu--

 “Ya (CS:pg.3.272) kho no, bhante, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- ‘tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇa avikkhitta avisaa, ajjhatta asaṇṭhita anupādāya na paritasseyya.  Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisae sati ajjhatta asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyati jātijarāmaraadukkhasamudayasambhavo na hotī’”ti. 

 “Tesa no, bhante, amhāka, acirapakkantassa Bhagavato, etadahosi--‘Ida kho no, āvuso, Bhagavā sakhittena uddesa uddisitvā vitthārena attha avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāra paviṭṭho-- tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya, yathā yathā upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇa avikkhitta avisaa, ajjhatta asaṇṭhita anupādāya na paritasseyya.  Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisae sati ajjhatta asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyati jātijarāmaraadukkhasamudayasambhavo na hotīti.  Ko nu kho imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajeyyā’ti?  Tesa no, bhante, amhāka etadahosi--‘Aya kho āyasmā Mahākaccāno satthu ceva savaṇṇito sambhāvito ca viññūna sabrahmacārīna.  Pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā sakhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attha avibhattassa vitthārena attha vibhajitu.  Yanūna maya yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakameyyāma; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipuccheyyāmā’ti. 

 “Atha kho maya, bhante, yenāyasmā Mahākaccāno tenupasakamimha; upasakamitvā āyasmanta Mahākaccāna etamattha paipucchimha.  Tesa no, bhante, āyasmatā Mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. 

 “Paṇḍito, bhikkhave, Mahākaccāno; mahāpañño, bhikkhave, Mahākaccāno.  Ma cepi tumhe, bhikkhave, etamattha paipuccheyyātha, ahampi evameva byākareyya (CS:pg.3.273) yathā ta Mahākaccānena byākata.  Eso cevetassa § attho.  Evañca na dhāreyyāthā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Uddesavibhagasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

(M.139./III,230.)

 (M.139.) 9. Araavibhagasutta無諍分別經

u《中阿含169經》拘樓瘦無諍經(T1.701.)

 323. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi “Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Araavibhaga vo, bhikkhave, desessāmi.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Na kāmasukhamanuyuñjeyya hīna gamma pothujjanika anariya anatthasahita, na ca attakilamathānuyogamanuyuñjeyya dukkha anariya anatthasahita.  Ete kho, bhikkhave § , ubho ante anupagamma majjhimā paipadā Tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati.  Ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā; ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā nevussādeyya, na apasādeyya § , dhammameva deseyya.  Sukhavinicchaya jaññā; sukhavinicchaya ñatvā ajjhatta sukhamanuyuñjeyya.  Rahovāda na bhāseyya, sammukhā na khīṇa § bhae.  Ataramānova bhāseyya, no taramāno.  Janapadanirutti nābhiniveseyya, samañña nātidhāveyyāti-- ayamuddeso araavibhagassa. 

 324. “‘Na kāmasukhamanuyuñjeyya hīna gamma pothujjanika anariya anatthasahita, na ca attakilamathānuyogamanuyuñjeyya dukkha anariya anatthasahitan’ti (CS:pg.3.274) iti kho paneta vutta; kiñceta paicca vutta?  Yo kāmapaisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasahito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Yo kāmapaisandhisukhino somanassānuyoga(M.139./III,231.) ananuyogo hīna gamma pothujjanika anariya anatthasahita, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā.  Yo attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasahito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Yo attakilamathānuyoga ananuyogo dukkha anariya anatthasahita, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā.  ‘Na kāmasukhamanuyuñjeyya hīna gamma pothujjanika anariya anatthasahita, na ca attakilamathānuyoga anuyuñjeyya dukkha anariya anatthasahitan’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 325. “‘Ete kho ubho ante anupagamma majjhimā paipadā Tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattatī’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo, seyyathida-- sammādiṭṭhi sammāsakappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.  ‘Ete kho ubho ante anupagamma majjhimā paipadā Tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattatī’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta. 

 326. “‘Ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā; ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā nevussādeyya, na apasādeyya, dhammameva deseyyā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Kathañca, bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca, no ca dhammadesanā?  ‘Ye kāmapaisandhisukhino somanassānuyoga anuyuttā hīna gamma pothujjanika anariya anatthasahita, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaipannā’ti-- iti vada § ittheke apasādeti. 

 “‘Ye (CS:pg.3.275) kāmapaisandhisukhino somanassānuyoga ananuyuttā hīna gamma pothujjanika anariya anatthasahita, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaipannā’ti-- iti vada ittheke ussādeti. 

 “‘Ye attakilamathānuyoga anuyuttā dukkha anariya anatthasahita, sabbe te sadukkhā (M.139./III,232.) sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaipannā’ti-- iti vada ittheke apasādeti. 

 “‘Ye attakilamathānuyoga ananuyuttā dukkha anariya anatthasahita, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaipannā’ti iti vada ittheke ussādeti. 

 “‘Yesa kesañci bhavasayojana appahīna, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaipannā’ti-- iti vada ittheke apasādeti. 

 “‘Yesa kesañci bhavasayojana pahīna, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaipannā’ti-- iti vada ittheke ussādeti.  Eva kho, bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca, no ca dhammadesanā. 

 327. “Kathañca, bhikkhave, nevussādanā hoti na apasādanā, dhammadesanā ca § ?  ‘Ye kāmapaisandhisukhino somanassānuyoga anuyuttā hīna gamma pothujjanika anariya anatthasahita, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaipannā’ti-- na evamāha.  ‘Anuyogo ca kho, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā’ti-- iti vada dhammameva deseti. 

 “‘Ye kāmapaisandhisukhino somanassānuyoga ananuyuttā hīna gamma pothujjanika anariya anatthasahita, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaipannā’ti-- na evamāha.  ‘Ananuyogo ca kho, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā’ti-- iti vada dhammameva deseti. 

 “‘Ye (CS:pg.3.276) attakilamathānuyoga anuyuttā dukkha anariya anatthasahita, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaipannā’ti-- na evamāha.  ‘Anuyogo ca kho sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā’ti-- iti vada dhammameva deseti. 

 “‘Ye attakilamathānuyoga ananuyuttā dukkha anariya anatthasahita, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaipannā’ti-- na evamāha.  ‘Ananuyogo ca kho, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā’ti-- iti vada dhammameva deseti. 

 “‘Yesa kesañci bhavasayojana appahīna, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaipannā’ti-- na (M.139./III,233.) evamāha ‘Bhavasayojane ca kho appahīne bhavopi appahīno hotī’ti-- iti vada dhammameva deseti. 

 “‘Yesa kesañci bhavasayojana pahīna, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaipannā’ti-- na evamāha.  ‘Bhavasayojane ca kho pahīne bhavopi pahīno hotī’ti-- iti vada dhammameva deseti.  Eva kho, bhikkhave, nevussādanā hoti na apasādanā, dhammadesanā ca.  ‘Ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā; ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā nevussādeyya, na apasādeyya, dhammameva deseyyā’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 328. “‘Sukhavinicchaya jaññā; sukhavinicchaya ñatvā ajjhatta sukhamanuyuñjeyyā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā.  Katame pañca?  Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā-- ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā.  Ya kho, bhikkhave, ime pañca kāmague paicca uppajjati sukha somanassa ida vuccati kāmasukha mīḷhasukha puthujjanasukha anariyasukha.  ‘Na āsevitabba, na bhāvetabba, na bahulīkātabba, bhāyitabba etassa sukhassā’ti-- vadāmi.  Idha (CS:pg.3.277) bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati.  Vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati.  Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati …pe… tatiya jhāna… catuttha jhāna upasampajja viharati.  Ida vuccati nekkhammasukha pavivekasukha upasamasukha sambodhisukha.  Āsevitabba, bhāvetabba, bahulīkātabba, na bhāyitabba etassa sukhassā’ti-- (M.139./III,234.) vadāmi ‘Sukhavinicchaya jaññā sukhavinicchaya ñatvā ajjhatta sukhamanuyuñjeyyā’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta. 

 329.“‘Rahovāda na bhāseyya, sammukhā na khīṇa bhae’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Tatra, bhikkhave, ya jaññā rahovāda abhūta ataccha anatthasahita sasakka § ta rahovāda na bhāseyya.  Yampi jaññā rahovāda bhūta taccha anatthasahita tassapi sikkheyya avacanāya.  Yañca kho jaññā rahovāda bhūta taccha atthasahita tatra kālaññū assa tassa rahovādassa vacanāya.  Tatra, bhikkhave, ya jaññā sammukhā khīṇavāda abhūta ataccha anatthasahita sasakka ta sammukhā khīṇavāda na bhāseyya.  Yampi jaññā sammukhā khīṇavāda bhūta taccha anatthasahita tassapi sikkheyya avacanāya.  Yañca kho jaññā sammukhā khīṇavāda bhūta taccha atthasahita tatra kālaññū assa tassa sammukhā khīṇavādassa vacanāya.  ‘Rahovāda na bhāseyya, sammukhā na khīṇa bhae’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta. 

 330. “‘Ataramānova bhāseyya no taramāno’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Tatra, bhikkhave, taramānassa bhāsato kāyopi kilamati, cittampi upahaññati § , saropi upahaññati § , kaṇṭhopi āturīyati, avisaṭṭhampi hoti aviññeyya taramānassa bhāsita.  Tatra, bhikkhave, ataramānassa bhāsato kāyopi na kilamati, cittampi na upahaññati, saropi na upahaññati, kaṇṭhopi na āturīyati, visaṭṭhampi hoti viññeyya ataramānassa bhāsita.  ‘Ataramānova bhāseyya, no taramāno’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta. 

 331. “‘Janapadanirutti (CS:pg.3.278) nābhiniveseyya, samañña nātidhāveyyā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Kathañca, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro?  Idha, bhikkhave, tadevekaccesu janapadesu ‘pātī’ti sañjānanti, (M.139./III,235.) ‘pattan’ti sañjānanti ‘vittan’ti[14] §  sañjānanti, ‘sarāvan’ti sañjānanti ‘dhāropan’ti[15] § sañjānanti, ‘poan’ti sañjānanti, ‘pisīlavan’ti[16] § sañjānanti.  Iti yathā yathā na tesu tesu janapadesu sañjānanti tathā tathā thāmasā parāmāsā § abhinivissa voharati-- ‘idameva sacca moghamaññan’ti.  Eva kho, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro. 

 332. “Kathañca, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti samaññāya ca anatisāro?  Idha, bhikkhave, tadevekaccesu janapadesu ‘pātī’ti sañjānanti, ‘pattan’ti sañjānanti, ‘vittan’ti sañjānanti, ‘sarāvan’ti sañjānanti, ‘dhāropan’ti sañjānanti, ‘poan’ti sañjānanti, ‘pisīlavan’ti sañjānanti.  Iti yathā yathā na tesu tesu janapadesu sañjānanti ‘ida kira me § āyasmanto sandhāya voharantī’ti tathā tathā voharati aparāmasa.  Eva kho, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti, samaññāya ca anatisāro.  ‘Janapadanirutti nābhiniveseyya samañña nātidhāveyyā’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta. 

 333. “Tatra, bhikkhave, yo kāmapaisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasahito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra, bhikkhave, yo kāmapaisandhisukhino somanassānuyoga ananuyogo hīna gamma pothujjanika anariya anatthasahita, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā.  Tasmā eso dhammo arao. 

 334. “Tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasahito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso (CS:pg.3.279) sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyoga ananuyogo dukkha anariya anatthasahita, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā. (M.139./III,236.) Tasmā eso dhammo arao. 

 335. “Tatra, bhikkhave, yāya majjhimā paipadā Tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya savattati, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā Tasmā eso dhammo arao. 

 336. “Tatra bhikkhave, yāya ussādanā ca apasādanā ca no ca dhammadesanā, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra, bhikkhave, yāya nevussādanā ca na apasādanā ca dhammadesanā ca, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā.  Tasmā eso dhammo arao.

 337. “Tatra, bhikkhave, yamida kāmasukha mīḷhasukha pothujjanasukha anariyasukha sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra, bhikkhave, yamida nekkhammasukha pavivekasukha upasamasukha sambodhisukha, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā.  Tasmā eso dhammo arao. 

 338. “Tatra, bhikkhave, yvāya rahovādo abhūto ataccho anatthasahito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra, bhikkhave, yvāya rahovādo bhūto taccho anatthasahito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra, bhikkhave, yvāya rahovādo bhūto taccho atthasahito, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā.  Tasmā eso dhammo arao. 

 339.“Tatra (CS:pg.3.280) bhikkhave, yvāya sammukhā khīṇavādo abhūto ataccho anatthasahito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra, bhikkhave, yvāya sammukhā khīṇavādo bhūto taccho anatthasahito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra, bhikkhave, yvāya sammukhā (M.139./III,237.) khīṇavādo bhūto taccho atthasahito, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā.  Tasmā eso dhammo arao. 

 340. “Tatra, bhikkhave, yamida taramānassa bhāsita, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra, bhikkhave yamida ataramānassa bhāsita, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā.  Tasmā eso dhammo arao. 

 341. “Tatra, bhikkhave, yvāya janapadaniruttiyā ca abhiniveso samaññāya ca atisāro, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho; micchāpaipadā.  Tasmā eso dhammo sarao.  Tatra bhikkhave, yvāya janapadaniruttiyā ca anabhiniveso samaññāya ca anatisāro, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaipadā.  Tasmā eso dhammo arao. 

 “Tasmātiha, bhikkhave, ‘saraañca dhamma jānissāma, araañca dhamma jānissāma; saraañca dhamma ñatvā araañca dhamma ñatvā araapaipada paipajjissāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba.  Subhūti ca pana, bhikkhave, kulaputto araapaipada paipanno”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Araavibhagasutta niṭṭhita navama. 

 

 

 (M.140.)10. Dhātuvibhagasutta界分別經

u《中阿含162經》分別六界經(T1.690.)

 342. Eva (CS:pg.3.281) me suta--Eka samaya Bhagavā Magadhesu cārika caramāno yena Rājagaha tadavasari; yena Bhaggavo kumbhakāro tenupasakami; upasakamitvā Bhaggava kumbhakāra etadavoca--“Sace te, Bhaggava, agaru viharemu āvesane § ekarattan”ti.  “Na kho me, bhante, garu.  Atthi cettha pabbajito pahama vāsūpagato.  Sace so anujānāti, viharatha § , bhante, yathāsukhan”ti. 

 (M.140./III,238.) Tena kho pana samayena Pukkusāti nāma kulaputto Bhagavanta uddissa saddhāya agārasmā anagāriya pabbajito.  So tasmi kumbhakārāvesane § pahama vāsūpagato hoti.  Atha kho Bhagavā yenāyasmā Pukkusāti tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Pukkusāti etadavoca--“Sace te, bhikkhu, agaru viharemu āvesane ekarattan”ti.  “Urunda, āvuso § , kumbhakārāvesana.  Viharatāyasmā yathāsukhan”ti. 

 Atha kho Bhagavā kumbhakārāvesana pavisitvā ekamanta tiasanthāraka § paññāpetvā nisīdi pallaka ābhujitvā uju kāya paidhāya parimukha sati upaṭṭhapetvā.  Atha kho Bhagavā bahudeva ratti nisajjāya vītināmesi.  Āyasmāpi kho Pukkusāti bahudeva ratti nisajjāya vītināmesi. 

 Atha kho Bhagavato etadahosi--“Pāsādika kho aya kulaputto iriyati.  Yanūnāha puccheyyan”ti.  Atha kho Bhagavā āyasmanta Pukkusāti etadavoca--“Kasi tva, bhikkhu, uddissa pabbajito?  Ko vā te satthā?  Kassa vā tva dhamma rocesī”ti?  “Atthāvuso, samao Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito.  Ta kho pana Bhagavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti (CS:pg.3.282) Tāha Bhagavanta uddissa pabbajito.  So ca me Bhagavā satthā.  Tassa cāha Bhagavato dhamma rocemī”ti.  “Kaha pana, bhikkhu, etarahi so Bhagavā viharati araha sammāsambuddho”ti.  “Atthāvuso, uttaresu janapadesu Sāvatthi nāma nagara.  Tattha so Bhagavā etarahi viharati araha sammāsambuddho”ti.  “Diṭṭhapubbo pana te, bhikkhu, so Bhagavā; disvā ca pana jāneyyāsī”ti? (M.140./III,239.) “Na kho me, āvuso, diṭṭhapubbo so Bhagavā; disvā cāha na jāneyyan”ti.

 Atha kho Bhagavato etadahosi--“Mamañca khvāya § kulaputto uddissa pabbajito.  Yanūnassāha dhamma deseyyan”ti.  Atha kho Bhagavā āyasmanta Pukkusāti āmantesi--“Dhamma te, bhikkhu, desessāmi.  Ta suṇāhi, sādhuka manasi karohi; bhāsissāmī”ti.  “Evamāvuso”ti kho āyasmā Pukkusāti Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 343. “‘Chadhāturo § aya, bhikkhu, puriso chaphassāyatano aṭṭhārasamanopavicāro caturādhiṭṭhāno; yattha hita maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccati.  Pañña nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti-- ayamuddeso dhātuvibhagassa § .

 344. “‘Chadhāturo aya, bhikkhu, puriso’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  (chayimā, bhikkhu, dhātuyo) §-- pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.  ‘Chadhāturo aya, bhikkhu, puriso’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta.

 345. “‘Chaphassāyatano aya, bhikkhu, puriso’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Cakkhusamphassāyatana, sotasamphassāyatana, ghānasamphassāyatana, jivhāsamphassāyatana, kāyasamphassāyatana, manosamphassāyatana.  ‘Chaphassāyatano aya, bhikkhu, puriso’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta.

 346. “‘Aṭṭhārasamanopavicāro (CS:pg.3.283) aya, bhikkhu, puriso’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Cakkhunā rūpa disvā somanassaṭṭhānīya rūpa upavicarati, domanassaṭṭhānīya rūpa upavicarati, upekkhāṭṭhānīya rūpa upavicarati; sotena sadda sutvā …pe… ghānena (M.140./III,240.) gandha ghāyitvā… jivhāya rasa sāyitvā… kāyena phoṭṭhabba phusitvā… manasā dhamma viññāya somanassaṭṭhānīya dhamma upavicarati, domanassaṭṭhānīya dhamma upavicarati upekkhāṭṭhānīya dhamma upavicarati-- iti cha somanassupavicārā, cha domanassupavicārā, cha upekkhupavicārā.  ‘Aṭṭhārasamanopavicāro aya, bhikkhu, puriso’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta.

 347. “‘Caturādhiṭṭhāno aya, bhikkhu, puriso’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Paññādhiṭṭhāno, saccādhiṭṭhāno, cāgādhiṭṭhāno, upasamādhiṭṭhāno.  ‘Caturādhiṭṭhāno aya, bhikkhu, puriso’ti-- iti ya ta vutta idameta paicca vutta.

 348. “‘Pañña nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Kathañca, bhikkhu, pañña nappamajjati?  Chayimā, bhikkhu, dhātuyo-- pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.

 349.“Katamā ca, bhikkhu, pathavīdhātu?  Pathavīdhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā.  Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā pathavīdhātu?  Ya ajjhatta paccatta kakkhaa kharigata upādinna § , seyyathida-- kesā lomā nakhā dantā taco masa nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñja § vakka hadaya yakana kilomaka pihaka papphāsa anta antagua udariya karīsa, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta kakkhaa kharigata upādinna-- aya vuccati, bhikkhu, ajjhattikā pathavīdhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu pathavīdhāturevesā ‘Ta neta mama nesohamasmi na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā citta virājeti.

 350. “Katamā (CS:pg.3.284) ca, bhikkhu, āpodhātu?  Āpodhātu siyā ajjhattikā   (M.140./III,241.) siyā bāhirā.  Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu?  Ya ajjhatta paccatta āpo āpogata upādinna seyyathida-- pitta semha pubbo lohita sedo medo assu vasā kheo sighāṇikā lasikā mutta, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta āpo āpogata upādinna-- aya vuccati, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā.  ‘Ta neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā citta virājeti.

 351. “Katamā ca, bhikkhu, tejodhātu?  Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā.  Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu?  Ya ajjhatta paccatta tejo tejogata upādinna, seyyathida-- yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyita sammā pariṇāma gacchati, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta tejo tejogata upādinna-- aya vuccati, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhāturevesā.  ‘Ta neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā citta virājeti.

 352. “Katamā ca, bhikkhu, vāyodhātu?  Vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā.  Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu?  Ya ajjhatta paccatta vāyo vāyogata upādinna, seyyathida-- uddhagamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhāsayā § vātā agamagānusārino vātā assāso passāso iti, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta vāyo vāyogata upādinna-- aya vuccati, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā.  ‘Ta neta mama nesohamasmi (CS:pg.3.285) na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā citta virājeti. 

 353. “Katamā ca, bhikkhu, ākāsadhātu?  Ākāsadhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā.  Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā (M.140./III,242.) ākāsadhātu Ya ajjhatta paccatta ākāsa ākāsagata upādinna, seyyathida kaṇṇacchidda nāsacchidda mukhadvāra yena ca asitapītakhāyitasāyita ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyita santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyita adhobhāga § nikkhamati, ya vā panaññampi kiñci ajjhatta paccatta ākāsa ākāsagata agha aghagata vivara vivaragata asamphuṭṭha masalohitehi upādinna-- aya vuccati bhikkhu ajjhattikā ākāsadhātu.  Yā ceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu ākāsadhāturevesā.  ‘Ta neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti-- evameta yathābhūta sammappaññāya daṭṭhabba.  Evameta yathābhūta sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā nibbindati, ākāsadhātuyā citta virājeti.

 354. “Athāpara viññāṇayeva avasissati parisuddha pariyodāta.  Tena ca viññāṇena ki § vijānāti?  ‘Sukhan’tipi vijānāti, ‘dukkhan’tipi vijānāti, ‘adukkhamasukhan’tipi vijānāti.  Sukhavedaniya, bhikkhu, phassa paicca uppajjati sukhā vedanā.  So sukha vedana vedayamāno ‘sukha vedana vedayāmī’ti pajānāti.  ‘Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā ya tajja vedayita sukhavedaniya phassa paicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.

 355. “Dukkhavedaniya, bhikkhu, phassa paicca uppajjati dukkhā vedanā.  So dukkha vedana vedayamāno ‘dukkha vedana vedayāmī’ti pajānāti.  ‘Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā ya tajja vedayita dukkhavedaniya phassa paicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. 

 356. “Adukkhamasukhavedaniya, bhikkhu, phassa paicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.  So adukkhamasukha vedana vedayamāno ‘adukkhamasukha vedana vedayāmī’ti (CS:pg.3.286) pajānāti.  ‘Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā ya tajja vedayita adukkhamasukhavedaniya phassa paicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. 

 357. “Seyyathāpi, bhikkhu, dvinna kaṭṭhāna saghaṭṭā § samodhānā usmā jāyati, tejo abhinibbattati, tesayeva dvinna kaṭṭhāna nānābhāvā vikkhepā yā tajjā usmā sā nirujjhati, sā vūpasammati; evameva kho, bhikkhu, sukhavedaniya (M.140./III,243.) phassa paicca uppajjati sukhā vedanā.  So sukha vedana vedayamāno ‘sukha vedana vedayāmī’ti pajānāti.  ‘Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā ya tajja vedayita sukhavedaniya phassa paicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. 

 358. “Dukkhavedaniya, bhikkhu, phassa paicca uppajjati dukkhā vedanā.  So dukkha vedana vedayamāno ‘dukkha vedana vedayāmī’ti pajānāti.  ‘Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā ya tajja vedayita dukkhavedaniya phassa paicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. 

 359.“Adukkhamasukhavedaniya bhikkhu, phassa paicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.  So adukkhamasukha vedana vedayamāno ‘adukkhamasukha vedana vedayāmī’ti pajānāti.  ‘Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā ya tajja vedayita adukkhamasukhavedaniya phassa paicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti. 

 360. “Athāpara upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca.  Seyyathāpi, bhikkhu, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukka bandheyya, ukka bandhitvā ukkāmukha ālimpeyya, ukkāmukha ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpa gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, tamena kālena kāla abhidhameyya, kālena kāla udakena paripphoseyya, kālena kāla ajjhupekkheyya, ta hoti jātarūpa § sudhanta niddhanta nīhaa § ninnītakasāva § mudu ca kammaññañca pabhassarañca, yassā yassā ca piandhanavikatiyā ākakhati-- yadi paṭṭikāya § yadi (CS:pg.3.287) kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya tañcassa attha anubhoti; evameva kho, bhikkhu, athāpara upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca. 

 361. “So eva pajānāti-- ‘imañce aha upekkha eva parisuddha eva pariyodāta ākāsānañcāyatana upasahareyya, tadanudhammañca citta bhāveyya.  Eva me aya upekkhā tanissitā tadupādānā cira dīghamaddhāna tiṭṭheyya.  Imañce aha upekkha eva parisuddha eva pariyodāta viññāṇañcāyatana upasahareyya, tadanudhammañca citta bhāveyya.  Eva me aya upekkhā tanissitā tadupādānā cira dīghamaddhāna tiṭṭheyya.  Imañce (M.140./III,244.) aha upekkha eva parisuddha eva pariyodāta ākiñcaññāyatana upasahareyya, tadanudhammañca citta bhāveyya.  Eva me aya upekkhā tanissitā tadupādānā cira dīghamaddhāna tiṭṭheyya.  Imañce aha upekkha eva parisuddha eva pariyodāta nevasaññānāsaññāyatana upasahareyya, tadanudhammañca citta bhāveyya.  Eva me aya upekkhā tanissitā tadupādānā cira dīghamaddhāna tiṭṭheyyā’”ti. 

 362. “So eva pajānāti-- ‘imañce aha upekkha eva parisuddha eva pariyodāta ākāsānañcāyatana upasahareyya, tadanudhammañca citta bhāveyya; sakhatameta.  Imañce aha upekkha eva parisuddha eva pariyodāta viññāṇañcāyatana upasahareyya, tadanudhammañca citta bhāveyya; sakhatameta.  Imañce aha upekkha eva parisuddha eva pariyodāta ākiñcaññāyatana upasahareyya, tadanudhammañca citta bhāveyya; sakhatameta.  Imañce aha upekkha eva parisuddha eva pariyodāta nevasaññānāsaññāyatana upasahareyya, tadanudhammañca citta bhāveyya; sakhatametan’”ti. 

 “So neva ta abhisakharoti, na abhisañcetayati bhavāya vā vibhavāya vā.  So anabhisakharonto anabhisañcetayanto bhavāya vā vibhavāya vā na kiñci loke upādiyati, anupādiya na paritassati, aparitassa paccattayeva parinibbāyati.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānāti. 

 363. “So sukhañce vedana vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti.  Dukkhañce vedana vedeti (CS:pg.3.288) ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti.  Adukkhamasukhañce vedana vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti.

 364. “So sukhañce vedana vedeti, visayutto na vedeti; dukkhañce vedana vedeti, visayutto na vedeti; adukkhamasukhañce vedana vedeti, visayutto na vedeti.  So kāyapariyantika vedana vedayamāno ‘kāyapariyantika vedana vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantika (M.140./III,245.) vedana vedayamāno ‘jīvitapariyantika vedana vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā para maraṇā uddha jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti. 

 365. “Seyyathāpi, bhikkhu, telañca paicca vaṭṭiñca paicca telappadīpo jhāyati; tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā aññassa ca anupahārā § anāhāro nibbāyati; evameva kho, bhikkhu, kāyapariyantika vedana vedayamāno ‘kāyapariyantika vedana vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantika vedana vedayamāno ‘jīvitapariyantika vedana vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā para maraṇā uddha jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti.  Tasmā eva samannāgato bhikkhu iminā paramena paññādhiṭṭhānena samannāgato hoti.  Esā hi, bhikkhu, paramā ariyā paññā yadida-- sabbadukkhakkhaye ñāṇa. 

 366. “Tassa sā vimutti sacce hitā akuppā hoti.  Tañhi, bhikkhu, musā ya mosadhamma, ta sacca ya amosadhamma nibbāna.  Tasmā eva samannāgato bhikkhu iminā paramena saccādhiṭṭhānena samannāgato hoti.  Etañhi, bhikkhu, parama ariyasacca yadida-- amosadhamma nibbāna. 

 367. “Tasseva kho pana pubbe aviddasuno upadhī honti samattā samādinnā.  Tyāssa pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyati anuppādadhammā.  Tasmā eva samannāgato bhikkhu (CS:pg.3.289) iminā paramena cāgādhiṭṭhānena samannāgato hoti.  Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo cāgo yadida-- sabbūpadhipainissaggo. 

 368. “Tasseva kho pana pubbe aviddasuno abhijjhā hoti chando sārāgo.  Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo (M.140./III,246.) tālāvatthukato anabhāvakato āyati anuppādadhammo.  Tasseva kho pana pubbe aviddasuno āghāto hoti byāpādo sampadoso.  Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyati anuppādadhammo.  Tasseva kho pana pubbe aviddasuno avijjā hoti sammoho.  Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyati anuppādadhammo.  Tasmā eva samannāgato bhikkhu iminā paramena upasamādhiṭṭhānena samannāgato hoti.  Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo upasamo yadida-- rāgadosamohāna upasamo.  ‘Pañña nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta. 

 369.“‘Yattha hita maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccatī’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  ‘Asmī’ti, bhikkhu, maññitameta, ‘ayamahamasmī’ti maññitameta, ‘bhavissan’ti maññitameta, ‘na bhavissan’ti maññitameta, ‘rūpī bhavissan’ti maññitameta, ‘arūpī bhavissan’ti maññitameta, ‘saññī bhavissan’ti maññitameta, ‘asaññī bhavissan’ti maññitameta, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitameta.  Maññita, bhikkhu, rogo maññita gaṇḍo maññita salla.  Sabbamaññitāna tveva, bhikkhu, samatikkamā muni santoti vuccati.  Muni kho pana, bhikkhu, santo na jāyati, na jīyati, na mīyati, na kuppati, na piheti.  Tañhissa, bhikkhu, natthi yena jāyetha, ajāyamāno ki jīyissati, ajīyamāno ki mīyissati, amīyamāno ki kuppissati, akuppamāno kissa § pihessati?  ‘Yattha hita maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccatī’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta.  Ima kho me tva, bhikkhu, sakhittena chadhātuvibhaga dhārehī”ti. 

 370. Atha (CS:pg.3.290) kho āyasmā Pukkusāti-- “Satthā kira me anuppatto, Sugato kira me anuppatto sammāsambuddho kira me anuppatto”ti uṭṭhāyāsanā ekasa cīvara katvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavanta etadavoca--“Accayo ma, bhante, accagamā yathābāla yathāmūḷha(M.140./III,247.) yathā-akusala, yoha Bhagavanta āvusovādena samudācaritabba amaññissa.  Tassa me, bhante, Bhagavā accaya accayato paiggahātu āyati savarāyā”ti.  “Taggha tva, bhikkhu, accayo accagamā yathābāla yathāmūḷha yathā-akusala ya ma tva āvusovādena samudācaritabba amaññittha.  Yato ca kho tva, bhikkhu, accaya accayato disvā yathādhamma paikarosi, ta te maya paiggahāma.  Vuddhihesā, bhikkhu, ariyassa vinaye yo accaya accayato disvā yathādhamma paikaroti, āyati savara āpajjatī”ti.  “Labheyyāha, bhante, Bhagavato santike upasampadan”ti.  “Paripuṇṇa pana te, bhikkhu, pattacīvaran”ti?  “Na kho me, bhante, paripuṇṇa pattacīvaran”ti.  “Na kho, bhikkhu, Tathāgatā aparipuṇṇapattacīvara upasampādentī”ti. 

 Atha kho āyasmā Pukkusāti Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pattacīvarapariyesana pakkāmi.  Atha kho āyasmanta Pukkusāti pattacīvarapariyesana caranta vibbhantā gāvī § jīvitā voropesi.  Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocuṁ-- “Yo so, bhante, Pukkusāti nāma kulaputto Bhagavatā sakhittena ovādena ovadito so kālakato.  Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?  “Paṇḍito, bhikkhave, Pukkusāti kulaputto paccapādi dhammassānudhamma, na ca ma dhammādhikaraa vihesesi § .  Pukkusāti, bhikkhave, kulaputto pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Dhātuvibhagasutta niṭṭhita dasama. 

 

 (M.141./III,248.)

 (M.141.)11. Saccavibhagasutta諦分別經

u《中阿含31經》分別聖諦經(T1.467.)No.32.《佛說四諦經》(T1.814.)、《增壹阿含27.1經》(T2.643.)

 371. Eva (CS:pg.3.291) me suta--Eka samaya Bhagavā Bārāṇasiya viharati Isipatane migadāye.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇasiya Isipatane migadāye anuttara dhammacakka pavattita appaivattiya samaena vā brāhmaena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi, yadida-- catunna ariyasaccāna ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma.  Katamesa catunna?  Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma, dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma, dukkhanirodhagāminiyā paipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma.  Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇasiya Isipatane migadāye anuttara dhammacakka pavattita appaivattiya samaena vā brāhmaena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi yadida-- imesa catunna ariyasaccāna ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma. 

 “Sevatha, bhikkhave, Sāriputtamoggallāne; bhajatha, bhikkhave, Sāriputtamoggallāne.  Paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā sabrahmacārīna.  Seyyathāpi, bhikkhave, janetā § , eva Sāriputto; seyyathāpi jātassa āpādetā, eva Moggallāno.  Sāriputto, bhikkhave, sotāpattiphale vineti, Moggallāno uttamatthe.  Sāriputto, bhikkhave, pahoti cattāri ariyasaccāni vitthārena ācikkhitu desetu paññāpetu paṭṭhapetu vivaritu vibhajitu uttānīkātun”ti.  Idamavoca Bhagavā.  Ida vatvāna Sugato uṭṭhāyāsanā vihāra pāvisi. 

 (M.141./III,249.)372. Tatra kho āyasmā Sāriputto acirapakkantassa Bhagavato bhikkhū āmantesi--“Āvuso, bhikkhave”ti.  Āvuso”ti kho te bhikkhū (CS:pg.3.292) āyasmato Sāriputtassa paccassosu.  Āyasmā Sāriputto etadavoca--

 “Tathāgatena, āvuso, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇasiya Isipatane migadāye anuttara dhammacakka pavattita appaivattiya samaena vā brāhmaena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi, yadida-- catunna ariyasaccāna ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma.  Katamesa catunna?  Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma, dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma, dukkhanirodhagāminiyā paipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma. 

 373. “Katamañcāvuso, dukkha ariyasacca?  Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraampi dukkha, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampiccha na labhati tampi dukkha; sakhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. 

 “Katamā cāvuso, jāti?  Yā tesa tesa sattāna tamhi tamhi sattanikāye 1jāti, 2sañjāti, 3okkanti, 4abhinibbatti, 5khandhāna pātubhāvo, 6āyatanāna pailābho, aya vuccatāvuso-- ‘jāti’”. 

 “Katamā cāvuso, jarā?  Yā tesa tesa sattāna tamhi tamhi sattanikāye 1jarā, 2jīraatā, 3khaṇḍicca, 4pālicca, 5valittacatā, 6āyuno sahāni, 7indriyāna paripāko, aya vuccatāvuso-- ‘jarā’”. 

 “Katamañcāvuso, maraa?  Yā tesa tesa sattāna tamhā tamhā sattanikāyā 1cuti 2cavanatā 3bhedo 4antaradhāna 5maccu 6maraa 7kālakiriyā 8khandhāna bhedo 9kaevarassa nikkhepo 10jīvitindriyassupacchedo, ida vuccatāvuso-- ‘maraa’”. 

 “Katamo cāvuso, soko?  Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa 1soko 2socanā 3socitatta 4antosoko 5antoparisoko, aya vuccatāvuso ‘soko’”. 

 “Katamo (CS:pg.3.293) cāvuso, paridevo?  Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo (M.141./III,250.) ādevanā paridevanā ādevitatta paridevitatta, aya vuccatāvuso-- ‘paridevo’”. 

 “Katamañcāvuso, dukkha?  Ya kho, āvuso, kāyika dukkha kāyika asāta kāyasamphassaja dukkha asāta vedayita, ida vuccatāvuso-- ‘dukkha’”.

 “Katamañcāvuso, domanassa?  Ya kho, āvuso, cetasika dukkha cetasika asāta manosamphassaja dukkha asāta vedayita, ida vuccatāvuso-- ‘domanassa’”. 

 “Katamo cāvuso, upāyāso?  Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitatta upāyāsitatta, aya vuccatāvuso-- ‘upāyāso’”. 

 “Katamañcāvuso, yampiccha na labhati tampi dukkha?  Jātidhammāna, āvuso, sattāna eva icchā uppajjati-- ‘aho vata, maya na jātidhammā assāma; na ca, vata, no jāti āgaccheyyā’ti.  Na kho paneta icchāya pattabba.  Idampi-- ‘yampiccha na labhati tampi dukkha’.  Jarādhammāna, āvuso, sattāna …pe… byādhidhammāna, āvuso, sattāna… maraadhammāna, āvuso, sattāna… sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammāna, āvuso, sattāna eva icchā uppajjati-- ‘aho vata, maya na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma na ca, vata, no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā āgaccheyyun’ti Na kho paneta icchāya pattabba.  Idampi-- ‘yampiccha na labhati tampi dukkha’”. 

 “Katame cāvuso, sakhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā?  Seyyathida-- rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, sakhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.  Ime vuccantāvuso-- ‘sakhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’.  Ida vuccatāvuso-- ‘dukkha ariyasacca’”. 

 374. “Katamañcāvuso, dukkhasamudaya § ariyasacca?  Yāya tahā ponobbhavikā § nandīrāgasahagatā § tatratatrābhinandinī, seyyathida-- kāmatahā (CS:pg.3.294) bhavatahā vibhavatahā (M.141./III,251.) ida vuccatāvuso-- ‘dukkhasamudaya § ariyasacca’”. 

 “Katamañcāvuso, dukkhanirodha § ariyasacca?  Yo tassāyeva tahāya asesavirāganirodho cāgo painissaggo mutti anālayo, ida vuccatāvuso-- ‘dukkhanirodha § ariyasacca’”. 

 375. “Katamañcāvuso, dukkhanirodhagāminī paipadā ariyasacca?  Ayameva ariyo aṭṭhagiko maggo, seyyathida-- sammādiṭṭhi, sammāsakappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. 

 “Katamācāvuso, sammādiṭṭhi?  Ya kho, āvuso, dukkhe ñāṇa, dukkhasamudaye ñāṇa, dukkhanirodhe ñāṇa, dukkhanirodhagāminiyā paipadāya ñāṇa, aya vuccatāvuso-- ‘sammādiṭṭhi’”. 

 “Katamo cāvuso, sammāsakappo?  Nekkhammasakappo, abyāpādasakappo avihisāsakappo, aya vuccatāvuso-- ‘sammāsakappo’”. 

 “Katamā cāvuso, sammāvācā?  Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, aya vuccatāvuso-- ‘sammāvācā’”. 

 “Katamo cāvuso, sammākammantī?  Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, aya vuccatāvuso-- ‘sammākammanto’”. 

 “Katamo cāvuso, sammā-ājīvo?  Idhāvuso, ariyasāvako micchā-ājīva pahāya sammā-ājīvena jīvika kappeti, aya vuccatāvuso-- ‘sammā-ājīvo’”. 

 “Katamo cāvuso, sammāvāyāmo?  Idhāvuso, bhikkhu anuppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna anuppādāya chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati, uppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati, anuppannāna kusalāna dhammāna(M.141./III,252.) uppādāya chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati, uppannāna kusalāna dhammāna hitiyā (CS:pg.3.295) asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti vāyamati vīriya ārabhati citta paggahāti padahati, aya vuccatāvuso-- ‘sammāvāyāmo’”. 

 “Katamā cāvuso, sammāsati?  Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa.  Vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… citte cittānupassī viharati… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa, aya vuccatāvuso-- ‘sammāsati’”. 

 “Katamo cāvuso, sammāsamādhi?  Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakka savicāra vivekaja pītisukha pahama jhāna upasampajja viharati, vitakkavicārāna vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāva avitakka avicāra samādhija pītisukha dutiya jhāna upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati …pe… tatiya jhāna… viharati, aya vuccatāvuso-- ‘sammāsamādhi’.  Ida vuccatāvuso-- ‘dukkhanirodhagāminī paipadā ariyasacca’”. 

 “Tathāgatenāvuso, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇasiya Isipatane migadāye anuttara dhammacakka pavattita appaivattiya samaena vā brāhmaena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi, yadida-- imesa catunna ariyasaccāna ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamman”ti. 

 Idamavoca āyasmā Sāriputto.  Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsita abhinandunti. 

 

  Saccavibhagasutta niṭṭhita ekādasama. 

(M.141./III,253.)

 (M.142.)12. Dakkhiṇāvibhagasutta施分別經

u《中阿含180經》瞿曇彌經(T1.721.)

 376. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmi Nigrodhārāme.  Atha kho Mahāpajāpati § Gotamī nava dussayuga ādāya yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā (CS:pg.3.296) ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinnā kho mahāpajāpati Gotamī Bhagavanta etadavoca--“Ida me, bhante, nava dussayuga Bhagavanta uddissa sāma kanta sāma vāyita.  Ta me, bhante, Bhagavā paiggahātu anukampa upādāyā”ti.  Eva vutte, Bhagavā mahāpajāpati Gotami etadavoca--“Saghe, Gotami, dehi.  Saghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi sagho cā”ti.  Dutiyampi kho mahāpajāpati Gotamī Bhagavanta etadavoca--“Ida me, bhante, nava dussayuga Bhagavanta uddissa sāma kanta sāma vāyita.  Ta me, bhante, Bhagavā paiggahātu anukampa upādāyā”ti.  Dutiyampi kho Bhagavā mahāpajāpati Gotami etadavoca--“Saghe, Gotami, dehi.  Saghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi sagho cā”ti.  Tatiyampi kho mahāpajāpati Gotamī Bhagavanta etadavoca--“Ida me, bhante, nava dussayuga Bhagavanta uddissa sāma kanta sāma vāyita.  Ta me, bhante, Bhagavā paiggahātu anukampa upādāyā”ti.  Tatiyampi kho Bhagavā mahāpajāpati Gotami etadavoca--“Saghe, Gotami, dehi Saghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi sagho cā”ti. 

 377. Eva vutte, āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“Paiggahātu, bhante, Bhagavā mahāpajāpatiyā Gotamiyā nava dussayuga.  Bahūpakārā § , bhante, mahāpajāpati Gotamī Bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā; Bhagavanta janettiyā kālakatāya thañña pāyesi.  Bhagavāpi, bhante, bahūpakāro mahāpajāpatiyā Gotamiyā.  Bhagavanta, bhante, āgamma mahāpajāpati Gotamī Buddha saraa gatā, dhamma saraa gatā, sagha saraa gatā.  Bhagavanta, bhante, āgamma mahāpajāpati Gotamī pāṇātipātā paiviratā adinnādānā paiviratā kāmesumicchācārā paiviratā musāvādā paiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paiviratā.  Bhagavanta, bhante, āgamma mahāpajāpati Gotamī Buddhe aveccappasādena samannāgatā dhamme aveccappasādena samannāgatā, saghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi (M.142./III,254.) sīlehi samannāgatā.  Bhagavanta, bhante, āgamma mahāpajāpati Gotamī dukkhe nikkakhā, dukkhasamudaye nikkakhā, dukkhanirodhe nikkakhā, dukkhanirodhagāminiyā paipadāya nikkakhā.  Bhagavāpi, bhante, bahūpakāro mahāpajāpatiyā Gotamiyā”ti. 

 378. “Evameta (CS:pg.3.297) Ānanda.  Ya hānanda, puggalo puggala āgamma Buddha saraa gato hoti, dhamma saraa gato hoti, sagha saraa gato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāra vadāmi, yadida-- abhivādana-paccuṭṭhānaañjalikamma sāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilā- nappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena. 

 “Ya hānanda, puggalo puggala āgamma pāṇātipātā paivirato hoti, adinnādānā paivirato hoti, kāmesumicchācārā paivirato hoti, musāvādā paivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paivirato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāra vadāmi, yadida-- abhivādana-paccuṭṭhāna-añjalikamma-sāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilā- nappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena. 

 “Ya hānanda, puggalo puggala āgamma Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti, dhamme… saghe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāra vadāmi, yadida-- abhivādana-paccuṭṭhāna-añjalikamma-sāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilā- nappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena. 

 “Ya hānanda, puggalo puggala āgamma dukkhe nikkakho hoti, dukkhasamudaye nikkakho hoti, dukkhanirodhe nikkakho hoti, dukkhanirodhagāminiyā paipadāya nikkakho hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāra vadāmi, yadida-- abhivādana-paccuṭṭhāna-añjalikamma-sāmīcikamma-cīvarapiṇḍapātasenāsanagilā- nappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena. 

 379.“Cuddasa kho panimānanda, pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Katamā cuddasa?  Tathāgate arahante sammāsambuddhe dāna deti-- aya pahamā pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Paccekasambuddhe § dāna deti-- aya dutiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Tathāgatasāvake arahante dāna deti-- aya tatiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. (M.142./III,255.)  Arahattaphalasacchikiriyāya paipanne dāna deti-- aya catutthī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Anāgāmissa dāna deti-- aya pañcamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Anāgāmiphalasacchikiriyāya paipanne dāna deti-- aya chaṭṭhī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Sakadāgāmissa dāna deti-- aya sattamī pāṭipuggalikā (CS:pg.3.298) dakkhiṇā.  Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paipanne dāna deti-- aya aṭṭhamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Sotāpanne dāna deti-- aya navamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Sotāpattiphalasacchikiriyāya paipanne dāna deti-- aya dasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Bāhirake kāmesu vītarāge dāna deti-- aya ekādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Puthujjanasīlavante dāna deti-- aya dvādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Puthujjanadussīle dāna deti-- aya terasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.  Tiracchānagate dāna deti-- aya cuddasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇāti. 

 “Tatrānanda, tiracchānagate dāna datvā sataguṇā dakkhiṇā pāṭikakhitabbā, puthujjanadussīle dāna datvā sahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikakhitabbā, puthujjanasīlavante dāna datvā satasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikakhitabbā, bāhirake kāmesu vītarāge dāna datvā koisatasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikakhitabbā, sotāpattiphalasacchikiriyāya paipanne dāna datvā asakheyyā appameyyā dakkhiṇā pāṭikakhitabbā, ko pana vādo sotāpanne, ko pana vādo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paipanne, ko pana vādo sakadāgāmissa, ko pana vādo anāgāmiphalasacchikiriyāya paipanne, ko pana vādo anāgāmissa, ko pana vādo arahattaphalasacchikiriyāya paipanne, ko pana vādo arahante, ko pana vādo paccekasambuddhe, ko pana vādo Tathāgate arahante sammāsambuddhe! 

 380. “Satta kho panimānanda, saghagatā dakkhiṇā.  Katamā satta?  Buddhappamukhe ubhatosaghe dāna deti-- aya pahamā saghagatā dakkhiṇā.  Tathāgate parinibbute ubhatosaghe dāna deti-- aya dutiyā saghagatā dakkhiṇā.  Bhikkhusaghe dāna deti-- aya tatiyā saghagatā dakkhiṇā.  Bhikkhunisaghe dāna deti-- aya catutthī saghagatā dakkhiṇā.  ‘Ettakā me bhikkhū ca bhikkhuniyo (M.142./III,256.) ca saghato uddissathā’ti dāna deti-- aya pañcamī saghagatā dakkhiṇā.  ‘Ettakā me bhikkhū saghato uddissathā’ti dāna deti-- aya chaṭṭhī saghagatā dakkhiṇā.  ‘Ettakā me bhikkhuniyo saghato uddissathā’ti dāna deti-- aya sattamī saghagatā dakkhiṇā. 

 “Bhavissanti (CS:pg.3.299) kho panānanda, anāgatamaddhāna gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā.  Tesu dussīlesu sagha uddissa dāna dassanti.  Tadāpāha, Ānanda, saghagata dakkhia asakheyya appameyya vadāmi.  Na tvevāha, Ānanda, kenaci pariyāyena saghagatāya dakkhiṇāya pāṭipuggalika dāna mahapphalatara vadāmi. 

 381. “Catasso kho imā, Ānanda, dakkhiṇā visuddhiyo.  Katamā catasso?  Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paiggāhakato.  Atthānanda, dakkhiṇā paiggāhakato visujjhati no dāyakato.  Atthānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paiggāhakato.  Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paiggāhakato ca. 

 “Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paiggāhakato?  Idhānanda, dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā-- eva kho, Ānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paiggāhakato. 

 “Kathañcānanda, dakkhiṇā paiggāhakato visujjhati no dāyakato?  Idhānanda, dāyako hoti dussīlo pāpadhammo, paiggāhakā honti sīlavanto § kalyāṇadhammā-- eva kho, Ānanda, dakkhiṇā paiggāhakato visujjhati no dāyakato. 

 “Kathañcānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paiggāhakato?  Idhānanda, dāyako ca hoti dussīlo pāpadhammo, paiggāhakā ca honti dussīlā pāpadhammā-- eva kho, Ānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paiggāhakato. 

 “Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paiggāhakato ca?  Idhānanda, dāyako ca hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paiggāhakā ca honti sīlavanto kalyāṇadhammā (M.142./III,257.) eva kho, Ānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paiggāhakato ca.  Imā kho, Ānanda, catasso dakkhiṇā visuddhiyo”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Ida vatvāna Sugato athāpara etadavoca satthā--

 382. “Yo (CS:pg.3.300) sīlavā dussīlesu dadāti dāna,

          Dhammena laddha § supasannacitto. 

          Abhisaddaha kammaphala uḷāra,

          Sā dakkhiṇā dāyakato visujjhati. 

          “Yo dussīlo sīlavantesu dadāti dāna,

          Adhammena laddha appasannacitto. 

          Anabhisaddaha kammaphala uḷāra,

          Sā dakkhiṇā paiggāhakato visujjhati. 

          “Yo dussīlo dussīlesu dadāti dāna,

          Adhammena laddha appasannacitto. 

          Anabhisaddaha kammaphala uḷāra,

          Na ta dāna vipulapphalanti brūmi. 

          “Yo sīlavā sīlavantesu dadāti dāna,

          Dhammena laddha supasannacitto. 

          Abhisaddaha kammaphala uḷāra,

          Ta ve dāna vipulapphalanti brūmi § . 

          “Yo vītarāgo vītarāgesu dadāti dāna,

          Dhammena laddha supasannacitto. 

          Abhisaddaha kammaphala uḷāra,

          Ta ve dāna āmisadānānamagga” § nti. 

 

 Dakkhiṇāvibhagasutta niṭṭhita dvādasama. 

 

 Vibhagavaggo niṭṭhito catuttho. 

 

 Tassuddāna--

 Bhaddekānandakaccāna, lomasakagiyāsubho;

 Mahākammasaḷāyatanavibhagā, uddesa-araṇā dhātu sacca. 

 

 Dakkhiṇāvibhagasuttanti. 

 

 (M.143./III,258.)

 5. Saḷāyatanavaggo六處分別品

 

  (M.143.)1. Anāthapiṇḍikovādasutta教給孤獨經

u《中阿含28經》教化病經(T1.458.)、《增壹阿含51.8經》(T2.819.)、《雜阿含1032經》(T2.269.)S.55.26.

 383. Eva (CS:pg.3.301) me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tena kho pana samayena Anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.  Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati aññatara purisa āmantesi--“Ehi tva, ambho purisa, yena Bhagavā tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi §-- ‘Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  So Bhagavato pāde sirasā vandatī’ti.  Yena cāyasmā Sāriputto tenupasakama; upasakamitvā mama vacanena āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandāhi §-- ‘Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  So āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti.  Evañca vadehi-- ‘sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesana tenupasakamatu anukampa upādāyā’”ti. 

 “Eva, bhante”ti kho so puriso Anāthapiṇḍikassa gahapatissa paissutvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho so puriso Bhagavanta etadavoca--“Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  So Bhagavato pāde sirasā vandatī”ti.  Yena cāyasmā Sāriputto tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Sāriputta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho so puriso āyasmanta Sāriputta etadavoca--“Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.  So āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandati; evañca vadeti-- ‘sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesana tenupasakamatu anukampa (CS:pg.3.302) upādāyā’”ti.  Adhivāsesi kho āyasmā Sāriputto tuhībhāvena.

 384. Atha kho āyasmā Sāriputto nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā Ānandena pacchāsamaena yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesana tenupasakami; upasakamitvā paññatte (M.143./III,259.) āsane nisīdi.  Nisajja kho āyasmā Sāriputto Anāthapiṇḍika gahapati etadavoca--“Kacci te, gahapati, khamanīya, kacci yāpanīya?  Kacci te dukkhā vedanā paikkamanti, no abhikkamanti; paikkamosāna paññāyati, no abhikkamo”ti? 

 “Na me, bhante Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, bhante Sāriputta, balavā puriso tihena sikharena muddhani § abhimattheyya § ; evameva kho me, bhante Sāriputta, adhimattā vātā muddhani § ūhananti § .  Na me, bhante Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, bhante Sāriputta, balavā puriso dahena varattakhaṇḍena sīse sīsaveha dadeyya; evameva kho me, bhante Sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā.  Na me, bhante Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, bhante Sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tihena govikantanena kucchi parikanteyya; evameva kho me, bhante Sāriputta, adhimattā vātā kucchi parikantanti.  Na me, bhante Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, bhante Sāriputta, dve balavanto purisā dubbalatara purisa nānābāhāsu gahetvā agārakāsuyā santāpeyyu, samparitāpeyyu; evameva kho me, bhante Sāriputta, adhimatto kāyasmi ḍāho.  Na me, bhante Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā (CS:pg.3.303) abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo”ti. 

 385. “Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na cakkhu upādiyissāmi, na ca me cakkhunissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na sota upādiyissāmi, na ca me sotanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na ghāna upādiyissāmi, na ca me ghānanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na jivha upādiyissāmi, na ca me jivhānissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na kāya upādiyissāmi, na ca me kāyanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na mana upādiyissāmi, na ca me manonissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na rūpa upādiyissāmi, na ca me rūpanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na sadda upādiyissāmi …pe… na gandha upādiyissāmi… na rasa upādiyissāmi… na phoṭṭhabba upādiyissāmi… na dhamma upādiyissāmi na ca me dhammanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na cakkhuviññāṇa upādiyissāmi, na ca me cakkhuviññāṇanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na sotaviññāṇa upādiyissāmi… na ghānaviññāṇa upādiyissāmi… na jivhāviññāṇa upādiyissāmi… na kāyaviññāṇa upādiyissāmi… na manoviññāṇa upādiyissāmi na ca me manoviññāṇanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha (CS:pg.3.304) te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na cakkhusamphassa upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphassanissita (M.143./III,260.) viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na sotasamphassa upādiyissāmi… na ghānasamphassa upādiyissāmi… na jivhāsamphassa upādiyissāmi… na kāyasamphassa upādiyissāmi… na manosamphassa upādiyissāmi, na ca me manosamphassanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na cakkhusamphassaja vedana upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphassajāvedanānissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na sotasamphassaja vedana upādiyissāmi… na ghānasamphassaja vedana upādiyissāmi… na jivhāsamphassaja vedana upādiyissāmi… na kāyasamphassaja vedana upādiyissāmi… na manosamphassaja vedana upādiyissāmi, na ca me manosamphassajāvedanānissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba. 

 386. “Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na pathavīdhātu upādiyissāmi, na ca me pathavīdhātunissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na āpodhātu upādiyissāmi… na tejodhātu upādiyissāmi… na vāyodhātu upādiyissāmi… na ākāsadhātu upādiyissāmi… na viññāṇadhātu upādiyissāmi, na ca me viññāṇadhātunissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na rūpa upādiyissāmi, na ca me rūpanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na vedana upādiyissāmi… na sañña upādiyissāmi… na sakhāre upādiyissāmi… na viññāṇa upādiyissāmi, na ca me viññāṇanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na ākāsānañcāyatana upādiyissāmi na ca me ākāsānañcāyatananissita viññāṇa bhavissatī’ti (CS:pg.3.305) Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na viññāṇañcāyatana upādiyissāmi… na (M.143./III,261.) ākiñcaññāyatana upādiyissāmi… na nevasaññānāsaññāyatana upādiyissāmi na ca me nevasaññānāsaññāyatananissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba. 

 “Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na idhaloka upādiyissāmi, na ca me idhalokanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘na paraloka upādiyissāmi, na ca me paralokanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabba.  Tasmātiha te, gahapati, eva sikkhitabba-- ‘yampi me diṭṭha suta muta viññāta patta pariyesita anupariyesita anucarita manasā tampi na upādiyissāmi, na ca me tanissita viññāṇa bhavissatī’ti.  Evañhi te, gahapati, sikkhitabban”ti. 

 387. Eva vutte, Anāthapiṇḍiko gahapati parodi, assūni pavattesi.  Atha kho āyasmā Ānando Anāthapiṇḍika gahapati etadavoca--“Olīyasi kho tva, gahapati, sasīdasi kho tva, gahapatī”ti?  “Nāha, bhante Ānanda, olīyāmi, napi sasīdāmi; api ca me dīgharatta satthā payirupāsito manobhāvanīyā ca bhikkhū; na ca me evarūpī dhammī kathā sutapubbā”ti.  “Na kho, gahapati, gihīna odātavasanāna evarūpī dhammī kathā paibhāti; pabbajitāna kho, gahapati, evarūpī dhammī kathā paibhātī”ti.  “Tena hi, bhante Sāriputta, gihīnampi odātavasanāna evarūpī dhammī kathā paibhātu.  Santi hi, bhante, kulaputtā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti; bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. 

 Atha kho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Ānando Anāthapiṇḍika gahapati iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamisu.  Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati, acirapakkante āyasmante ca Sāriputte āyasmante ca  (M.143./III,262.)  Ānande kālamakāsi tusita kāya upapajji.  Atha kho Anāthapiṇḍiko devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappa Jetavana obhāsetvā yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta (CS:pg.3.306) jhito kho Anāthapiṇḍiko devaputto Bhagavanta gāthāhi ajjhabhāsi--

          “Idañhi ta Jetavana, isisaghanisevita;

          Āvuttha dhammarājena, pītisañjanana mama. 

          “Kamma vijjā ca dhammo ca, sīla jīvitamuttama;

          Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā. 

          “Tasmā hi paṇḍito poso, sampassa atthamattano;

          Yoniso vicine dhamma, eva tattha visujjhati. 

          “Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena;

          Yopi pāragato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti. 

 (M.143./III,263.) Idamavoca Anāthapiṇḍiko devaputto.  Samanuñño satthā ahosi.  Atha kho Anāthapiṇḍiko devaputto-- “Samanuñño me satthā”ti Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā tatthevantaradhāyi. 

 388. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi--“Ima, bhikkhave, ratti aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappa Jetavana obhāsetvā yenāha tenupasakami; upasakamitvā ma abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hito kho so devaputto ma gāthāhi ajjhabhāsi--

          “Idañhi ta Jetavana, isisaghanisevita;

          Āvuttha dhammarājena, pītisañjanana mama. 

          “Kamma vijjā ca dhammo ca, sīla jīvitamuttama;

          Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā. 

          “Tasmā hi paṇḍito poso, sampassa atthamattano;

          Yoniso vicine dhamma, eva tattha visujjhati. 

          “Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena;

          Yopi pāragato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti. 

 “Idamavoca bhikkhave, so devaputto.  ‘Samanuñño me satthā’ti ma abhivādetvā padakkhia katvā tatthevantaradhāyī”ti. 

 Eva (CS:pg.3.307) vutte, āyasmā Ānando Bhagavanta etadavoca--“So hi nūna so, bhante, Anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati.  Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati āyasmante Sāriputte abhippasanno ahosī”ti.  “Sādhu, sādhu, Ānanda!  Yāvataka kho, Ānanda, takkāya pattabba, anuppatta ta tayā.  Anāthapiṇḍiko so, Ānanda, devaputto”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Anāthapiṇḍikovādasutta niṭṭhita pahama. 

 

 

 (M.144.) 2. Channovādasutta教闡陀經

u《雜阿含1266經》(T2.347.)cf.《相應部》S.35.87.

 389.Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Tena kho pana samayena āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahācundo āyasmā ca Channo Gijjhakūṭe pabbate viharanti.  Tena kho pana samayena āyasmā Channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.  Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahācundo tenupasakami; upasakamitvā āyasmanta Mahācunda etadavoca--“Āyāmāvuso Cunda, yenāyasmā Channo tenupasakamissāma gilānapucchakā”ti.  “Evamāvuso”ti kho āyasmā mahācundo āyasmato Sāriputtassa paccassosi. 

 Atha kho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahācundo yenāyasmā Channo tenupasakamisu; upasakamitvā āyasmatā Channena saddhi sammodisu.  Sammodanīya (M.144./III,264.) katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmanta Channa etadavoca--“Kacci te, āvuso Channa, khamanīya, kacci yāpanīya?  Kacci te dukkhā vedanā paikkamanti, no abhikkamanti; paikkamosāna paññāyati, no abhikkamo”ti? 

 “Na me, āvuso Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi āvuso Sāriputta, balavā puriso (CS:pg.3.308) tihena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, āvuso Sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti.  Na me, āvuso Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati no paikkamo.  Seyyathāpi, āvuso Sāriputta, balavā puriso dahena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveha dadeyya; evameva kho me, āvuso Sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā.  Na me, āvuso Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, āvuso Sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tihena govikantanena kucchi parikanteyya; evameva kho me, āvuso Sāriputta, adhimattā vātā kucchi parikantanti.  Na me, āvuso Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Seyyathāpi, āvuso Sāriputta, dve balavanto purisā dubbalatara purisa nānābāhāsu gahetvā agārakāsuyā santāpeyyu samparitāpeyyu; evameva kho me, āvuso Sāriputta, adhimatto kāyasmi ḍāho.  Na me, āvuso Sāriputta, khamanīya na yāpanīya.  Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paikkamanti; abhikkamosāna paññāyati, no paikkamo.  Sattha, āvuso Sāriputta, āharissāmi, nāvakakhāmi jīvitan”ti. 

 390. “Māyasmā Channo sattha āharesi.  Yāpetāyasmā Channo.  Yāpenta maya āyasmanta Channa icchāma.  Sace āyasmato Channassa natthi sappāyāni bhojanāni, aha āyasmato Channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi.  Sace āyasmato Channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, aha āyasmato Channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi.  Sace āyasmato Channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, aha āyasmanta Channa upaṭṭhahissāmi.  Māyasmā Channo sattha āharesi.  Yāpetāyasmā Channo.  Yāpenta maya āyasmanta Channa icchāmā”ti. 

 “Napi me, āvuso Sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni; napi me natthi sappāyāni bhesajjāni; napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā; api cāvuso Sāriputta (CS:pg.3.309) pariciṇṇo me satthā dīgharatta manāpeneva no amanāpena.  Etañhi, āvuso Sāriputta, sāvakassa patirūpa ya satthāra paricareyya manāpeneva no amanāpena.  ‘Anupavajja Channo bhikkhu sattha āharissatī’ti evameta § , āvuso Sāriputta, dhārehī”ti.  “Puccheyyāma maya āyasmanta Channa kañcideva desa, sace āyasmā Channo okāsa karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.  “Pucchāvuso Sāriputta, sutvā vedissāmī”ti. 

 391. “Cakkhu, āvuso Channa, cakkhuviññāṇa cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘eta mama, esohamasmi, (M.144./III,265.) eso me attā’ti samanupassasi?  Sota, āvuso Channa, sotaviññāṇa …pe… ghāna, āvuso Channa, ghānaviññāṇa… jivha, āvuso Channa, jivhāviññāṇa kāya, āvuso Channa, kāyaviññāṇa… mana, āvuso Channa, manoviññāṇa manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti? 

 “Cakkhu, āvuso Sāriputta, cakkhuviññāṇa cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi.  Sota, āvuso Sāriputta …pe… ghāna, āvuso Sāriputta… jivha, āvuso Sāriputta… kāya, āvuso Sāriputta… mana, āvuso Sāriputta, manoviññāṇa manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti. 

 392. “Cakkhusmi, āvuso Channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu ki disvā ki abhiññāya cakkhu cakkhuviññāṇa cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi?  Sotasmi, āvuso Channa, sotaviññāṇe ghānasmi, āvuso Channa, ghānaviññāṇe… jivhāya, āvuso Channa, jivhāviññāṇe… kāyasmi, āvuso Channa, kāyaviññāṇe… manasmi, āvuso Channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu ki disvā ki abhiññāya mana manoviññāṇa manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti? 

 “Cakkhusmi (CS:pg.3.310) āvuso Sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodha disvā nirodha abhiññāya cakkhu cakkhuviññāṇa cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi.  Sotasmi, āvuso Sāriputta, sotaviññāṇe… ghānasmi, āvuso Sāriputta, ghānaviññāṇe… jivhāya, āvuso Sāriputta, jivhāviññāṇe… kāyasmi, āvuso Sāriputta, kāyaviññāṇe… manasmi, āvuso Sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodha disvā nirodha abhiññā mana manoviññāṇa(M.144./III,266.)  manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī”ti. 

 393. Eva vutte, āyasmā Mahācundo āyasmanta Channa etadavoca--“Tasmātiha, āvuso Channa, idampi tassa Bhagavato sāsana § , niccakappa manasi kātabba-- ‘nissitassa calita, anissitassa calita natthi.  Calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti.  Natiyā asati āgatigati na hoti.  Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti.  Cutūpapāte asati nevidha na hura na ubhayamantarena.  Esevanto dukkhassā’”ti.  Atha kho āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahācundo āyasmanta Channa iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamisu. 

 394. Atha kho āyasmā Channo acirapakkante āyasmante ca Sāriputte āyasmante ca Mahācunde sattha āharesi.  Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavanta etadavoca--“Āyasmatā, bhante, Channena sattha āharita.  Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?  “Nanu te, Sāriputta, Channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā”ti?  “Atthi, bhante, pubbajira § nāma Vajjigāmo.  Tatthāyasmato Channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī”ti.  “Honti § hete, Sāriputta, Channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni.  Nāha, Sāriputta, ettāvatā (CS:pg.3.311) ‘sa-upavajjo’ti vadāmi.  Yo kho, Sāriputta, imañca kāya nikkhipati aññañca kāya upādiyati tamaha ‘sa-upavajjo’ti vadāmi.  Ta Channassa bhikkhuno natthi.  ‘Anupavajjo Channo bhikkhu sattha āharesī’ti evameta, Sāriputta, dhārehī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Sāriputto Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Channovādasutta niṭṭhita dutiya. 

 

 (M.145./III,267.)

 (M.145.)3. Puṇṇovādasutta教富樓那經

u《雜阿含311經》(T2.89.)No.108.佛說滿願子經(T2.502.)前半、《雜阿含215經》(T2.54.)S.35.87.

 395. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho āyasmā Puṇṇo sāyanhasamaya paisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinno kho āyasmā Puṇṇo Bhagavanta etadavoca--“Sādhu ma, bhante, Bhagavā sakhittena ovādena ovadatu, yamaha Bhagavato dhamma sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.  “Tena hi, Puṇṇa, suṇāhi, sādhuka manasi karohi; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Puṇṇo Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 “Santi kho, Puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā.  Ta ce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī § .  ‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, Puṇṇā’ti vadāmi. 

 “Santi kho, Puṇṇa, sotaviññeyyā saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā… manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā.  Ta ce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī.  ‘Nandīsamudayā dukkhasamudayo, Puṇṇā’ti vadāmi. 

 “Santi (CS:pg.3.312) ca kho, Puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā rajanīyā.  Ta ce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati.  ‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, Puṇṇā’ti vadāmi. 

 “Santi ca kho, Puṇṇa, sotaviññeyyā saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā… manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasahitā (M.145./III,268.) rajanīyā.  Ta ce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.  Tassa ta anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati.  ‘Nandīnirodhā dukkhanirodho, Puṇṇā’ti vadāmi. 

 “Iminā ca tva Puṇṇa, mayā sakhittena ovādena ovadito katarasmi janapade viharissasī”ti?  “Imināha, bhante, Bhagavatā sakhittena ovādena ovadito, atthi sunāparanto nāma janapado, tatthāha viharissāmī”ti. 

 396. “Caṇḍā kho, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā; pharusā kho, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā.  Sace ta, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?  “Sace ma, bhante, Sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha me eva bhavissati-- ‘Bhaddakā § vatime Sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, ya me nayime pāṇinā pahāra dentī’ti.  Evamettha § , Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti. 

 “Sace pana te, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā pāṇinā pahāra dassanti, tattha pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?  “Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā pāṇinā pahāra dassanti, tattha me eva bhavissati-- ‘bhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, ya me nayime leḍḍunā pahāra dentī’ti.  Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti. 

 “Sace pana te, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāra dassanti, tattha pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?  “Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā (CS:pg.3.313) leḍḍunā pahāra dassanti, tattha me eva bhavissati-- ‘bhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, ya me nayime daṇḍena pahāra dentī’ti.  Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti. 

 “Sace pana te, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā daṇḍena pahāra dassanti, tattha pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?  “Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā daṇḍena pahāra dassanti, tattha me eva bhavissati-- ‘Bhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, ya me nayime satthena pahāra dentī’ti.  Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti. 

 (M.145./III,269.) “Sace pana te, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā satthena pahāra dassanti, tattha pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?  “Sace me, bhante, Sunāparantakā manussā satthena pahāra dassanti, tattha me eva bhavissati-- ‘Bhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime Sunāparantakā manussā, ya ma § nayime tihena satthena jīvitā voropentī’ti.  Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti. 

 “Sace pana ta, Puṇṇa, Sunāparantakā manussā tihena satthena jīvitā voropessanti, tattha pana te, Puṇṇa, kinti bhavissatī”ti?  “Sace ma, bhante, Sunāparantakā manussā tihena satthena jīvitā voropessanti, tattha me eva bhavissati-- ‘santi kho Bhagavato sāvakā kāye ca jīvite ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahāraka pariyesanti.  Ta me ida apariyiṭṭhayeva satthahāraka laddhan’ti.  Evamettha, Bhagavā, bhavissati; evamettha, Sugata, bhavissatī”ti.  “Sādhu, sādhu, Puṇṇa!  Sakkhissasi kho tva, Puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmi janapade viharitu.  Yassadāni tva, Puṇṇa, kāla maññasī”ti. 

 397. Atha kho āyasmā Puṇṇo Bhagavato bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā senāsana sasāmetvā pattacīvaramādāya yena sunāparanto janapado tena (CS:pg.3.314) cārika pakkāmi.  Anupubbena cārika caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari.  Tatra suda āyasmā Puṇṇo sunāparantasmi janapade viharati.  Atha kho āyasmā Puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakasatāni paivedesi § , tenevantaravassena pañcamattāni upāsikasatāni paivedesi, tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi.  Atha kho āyasmā Puṇṇo aparena samayena parinibbāyi. 

 Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho te bhikkhū Bhagavanta etadavocuṁ-- “Yo so, bhante, Puṇṇo (M.145./III,270.) nāma kulaputto Bhagavatā sakhittena ovādena ovadito so kālakato.  Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?  “Paṇḍito, bhikkhave, Puṇṇo kulaputto paccapādi § dhammassānudhamma, na ca ma dhammādhikaraa vihehesi.  Parinibbuto, bhikkhave, Puṇṇo kulaputto”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Puṇṇovādasutta niṭṭhita tatiya. 

 

 

  (M.146.)4. Nandakovādasutta教難陀迦經

u《雜阿含276經》(T2.73.)

 398. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Mahāpajāpatigotamī pañcamattehi bhikkhunisatehi saddhi yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhāsi.  Ekamanta hitā kho mahāpajāpatigotamī Bhagavanta etadavoca--“Ovadatu, bhante, Bhagavā bhikkhuniyo; anusāsatu, bhante, Bhagavā bhikkhuniyo; karotu, bhante, Bhagavā bhikkhunīna dhammi kathan”ti § . 

 Tena kho pana samayena therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadanti pariyāyena.  Āyasmā Nandako na icchati bhikkhuniyo ovaditu pariyāyena.  Atha (CS:pg.3.315) kho Bhagavā āyasmanta Ānanda āmantesi--“Kassa nu kho, Ānanda, ajja pariyāyo bhikkhuniyo ovaditu pariyāyenā”ti?  “Sabbeheva, bhante, kato § pariyāyo bhikkhuniyo ovaditu pariyāyena.  Aya, bhante, āyasmā Nandako na icchati bhikkhuniyo ovaditu pariyāyenā”ti. 

 Atha kho Bhagavā āyasmanta Nandaka āmantesi--“Ovada, Nandaka, bhikkhuniyo; anusāsa, Nandaka, bhikkhuniyo; karohi tva, brāhmaa, bhikkhunīna dhammi kathan”ti.  “Eva, bhante”ti kho (M.146./III,271.) āyasmā Nandako Bhagavato paissutvā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthi piṇḍāya pāvisi.  Sāvatthiya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto attadutiyo yena rājakārāmo tenupasakami.  Addasasu kho tā bhikkhuniyo āyasmanta Nandaka dūratova āgacchanta.  Disvāna āsana paññāpesu, udakañca pādāna upaṭṭhapesu.  Nisīdi kho āyasmā Nandako paññatte āsane.  Nisajja pāde pakkhālesi.  Tāpi kho bhikkhuniyo āyasmanta Nandaka abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā Nandako etadavoca--“Paipucchakathā kho, bhaginiyo, bhavissati.  Tattha ājānantīhi-- ‘ājānāmā’ tissa vacanīya, na ājānantīhi-- ‘na ājānāmā’ tissa vacanīya.  Yassā vā panassa kakhā vā vimati vā ahameva tattha paipucchitabbo-- ‘ida, bhante, katha; imassa kvattho’”ti?  “Ettakenapi maya, bhante, ayyassa Nandakassa attamanā abhiraddhā § ya no ayyo Nandako pavāretī”ti. 

 399.“Ta ki maññatha, bhaginiyo, cakkhu nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta bhante”.  “Ta ki maññatha, bhaginiyo, sota nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante …pe… ghāna nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”… “Jivhā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante”… “Kāyo nicco vā anicco vā”ti?  “Anicco, bhante”… “Mano nicco vā anicco vā”ti?  “Anicco, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma(M.146./III,272.) kalla (CS:pg.3.316) nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Pubbeva no eta, bhante, yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha-- ‘itipime cha ajjhattikā āyatanā aniccā’”ti.  “Sādhu, sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya passato”. 

 400. “Ta ki maññatha, bhaginiyo, rūpā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta ki maññatha, bhaginiyo, saddā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante …pe… gandhā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante”… “Rasā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante”… “Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā bhante”… “Dhammā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Pubbeva no eta, bhante, yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha-- ‘itipime cha bāhirā āyatanā aniccā’”ti “Sādhu, sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya passato”. 

 401. “Ta ki maññatha, bhaginiyo, cakkhuviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”. (M.146./III,273.) “Ta ki maññatha, bhaginiyo, sotaviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante …pe… ghānaviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”… “Jivhāviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”… “Kāyaviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”… “Manoviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vāti”?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Pubbeva no eta, bhante, yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha-- ‘itipime cha viññāṇakāyā aniccā’”ti.  “Sādhu, sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya passato”.

 402. “Seyyathāpi (CS:pg.3.317) bhaginiyo, telappadīpassa jhāyato telampi anicca vipariṇāmadhamma, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā, ābhāpi aniccā vipariṇāmadhammā.  Yo nu kho, bhaginiyo, eva vadeyya-- ‘amussa telappadīpassa jhāyato telampi anicca vipariṇāmadhamma, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā; yā ca khvāssa ābhā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Amussa hi, bhante, telappadīpassa jhāyato telampi anicca vipariṇāmadhamma, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā; pagevassa ābhā aniccā vipariṇāmadhammā”ti.  “Evameva kho, bhaginiyo, yo nu kho eva vadeyya-- ‘cha khome ajjhattikā āyatanā aniccā § ; yañca kho cha ajjhattike āyatane paicca paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā ta nicca dhuva sassata avipariṇāmadhamman’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Tajja tajja, bhante, paccaya paicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti.  (M.146./III,274.) Tajjass tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī”ti.  “Sādhu, sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya passato”. 

 403. “Seyyathāpi, bhaginiyo, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi anicca vipariṇāmadhamma, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi anicca vipariṇāmadhamma, chāyāpi aniccā vipariṇāmadhammā.  Yo nu kho, bhaginiyo, eva vadeyya-- ‘amussa mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi anicca vipariṇāmadhamma, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi anicca vipariṇāmadhamma, yā ca khvāssa chāyā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Amussa hi, bhante, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi anicca vipariṇāmadhamma, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi anicca vipariṇāmadhamma; pagevassa chāyā aniccā vipariṇāmadhammā”ti.  “Evameva kho, bhaginiyo, yo nu kho eva vadeyya-- ‘cha khome bāhirā āyatanā (CS:pg.3.318) aniccā § .  Yañca kho cha bāhire āyatane paicca paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā ta nicca dhuva sassata avipariṇāmadhamman’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Tajja tajja, bhante, paccaya paicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti.  Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī”ti.  “Sādhu, sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya passato”. 

 404. “Seyyathāpi, bhaginiyo, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāvi vadhitvā tihena govikantanena gāvi sakanteyya anupahacca antara masakāya anupahacca bāhira cammakāya.  Ya yadeva tattha antarā vilimasa § antarā nhāru antarā bandhana ta tadeva tihena (M.146./III,275.) govikantanena sañchindeyya sakanteyya sampakanteyya samparikanteyya.  Sañchinditvā sakantitvā sampakantitvā samparikantitvā vidhunitvā bāhira cammakāya teneva cammena ta gāvi paicchādetvā eva vadeyya-- ‘tathevāya gāvī sayuttā imināva cammenā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Amu hi, bhante, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāvi vadhitvā tihena govikantanena gāvi sakanteyya anupahacca antara masakāya anupahacca bāhira cammakāya.  Ya yadeva tattha antarā vilimasa antarā nhāru antarā bandhana ta tadeva tihena govikantanena sañchindeyya sakanteyya sampakanteyya samparikanteyya.  Sañchinditvā sakantitvā sampakantitvā samparikantitvā vidhunitvā bāhira cammakāya teneva cammena ta gāvi paicchādetvā kiñcāpi so eva vadeyya-- ‘tathevāya gāvī sayuttā imināva cammenā’ti; atha kho sā gāvī visayuttā teneva cammenā”ti. 

 “Upamā kho me aya, bhaginiyo, katā atthassa viññāpanāya.  Ayamevettha attho; ‘antarā masakāyo’ti kho, bhaginiyo, channeta ajjhattikāna āyatanāna adhivacana; ‘bāhiro cammakāyo’ti kho bhaginiyo, channeta bāhirāna āyatanāna adhivacana; ‘antarā vilimasa, antarā nhāru, antarā bandhanan’ti kho, bhaginiyo, nandīrāgasseta adhivacana; ‘tiha (CS:pg.3.319) govikantanan’ti kho, bhaginiyo, ariyāyeta paññāya adhivacana; yāya ariyā paññā antarā kilesa antarā sayojana antarā bandhana sañchindati sakantati sampakantati samparikantati. 

 405. “Satta kho panime, bhaginiyo, bojjhagā, yesa bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.  Katame satta?  Idha, bhaginiyo, bhikkhu satisambojjhaga bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi, dhammavicayasambojjhaga bhāveti …pe… vīriyasambojjhaga bhāveti… pītisambojjhaga bhāveti… passaddhisambojjhaga bhāveti… samādhisambojjhaga bhāveti… upekkhāsambojjhaga bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi.  Ime kho, bhaginiyo, satta bojjhagā, yesa bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 

 (M.146./III,276.) 406. Atha kho āyasmā Nandako tā bhikkhuniyo iminā ovādena ovaditvā uyyojesi--  “Gacchatha, bhaginiyo; kālo”ti.  Atha kho tā bhikkhuniyo āyasmato Nandakassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmanta Nandaka abhivādetvā padakkhia katvā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhasu.  Ekamanta hitā kho tā bhikkhuniyo Bhagavā etadavoca--“Gacchatha, bhikkhuniyo; kālo”ti.  Atha kho tā bhikkhuniyo Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkamisu.  Atha kho Bhagavā acirapakkantīsu tāsu bhikkhunīsu bhikkhū āmantesi--“Seyyathāpi, bhikkhave, tadahuposathe cātuddase na hoti bahunojanassa kakhā vā vimati vā-- ‘ūno nu kho cando, Puṇṇo nu kho cando’ti, atha kho ūno candotveva hoti.  Evameva kho, bhikkhave, tā bhikkhuniyo Nandakassa dhammadesanāya attamanā honti no ca kho paripuṇṇasakappā”ti. 

 407. Atha kho Bhagavā āyasmanta Nandaka āmantesi--“Tena hi tva, Nandaka, svepi tā bhikkhuniyo tenevovādena ovadeyyāsī”ti.  “Eva (CS:pg.3.320) bhante”ti kho āyasmā Nandako Bhagavato paccassosi.  Atha kho āyasmā Nandako tassā rattiyā accayena pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthi piṇḍāya pāvisi.  Sāvatthiya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto attadutiyo yena rājakārāmo tenupasakami.  Addasasu kho tā bhikkhuniyo āyasmanta Nandaka dūratova āgacchanta.  Disvāna āsana paññāpesu, udakañca pādāna upaṭṭhapesu.  Nisīdi kho āyasmā Nandako paññatte āsane.  Nisajja pāde pakkhālesi.  Tāpi kho bhikkhuniyo āyasmanta Nandaka abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā Nandako etadavoca--“Paipucchakathā kho, bhaginiyo, bhavissati.  Tattha ājānantīhi ‘ājānāmā’ tissa vacanīya, na ājānantīhi ‘na ājānāmā’ tissa vacanīya.  Yassā vā panassa kakhā vā vimati vā, ahameva tattha  (M.146./III,277.)paipucchitabbo ‘ida, bhante, katha; imassa kvattho’”ti.  “Ettakenapi maya, bhante, ayyassa Nandakassa attamanā abhiraddhā ya no ayyo Nandako pavāretī”ti. 

 408. “Ta ki maññatha, bhaginiyo, cakkhu nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta bhante”.  “Ta ki maññatha, bhaginiyo, sota nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante …pe… ghāna nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante… jivhā… kāyo… mano nicco vā anicco vā”ti?  “Anicco, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Pubbeva no eta, bhante, yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha-- ‘itipime cha ajjhattikā āyatanā aniccā’”ti.  “Sādhu sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakass yathābhūta sammappaññāya passato”. 

 409.“Ta ki maññatha, bhaginiyo, rūpā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso (CS:pg.3.321) me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta ki maññatha, bhaginiyo, saddā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante …pe… gandhā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante… rasā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante… phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vā”ti “Aniccā, bhante… dhammā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Pubbeva no eta, bhante, yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha-- ‘itipime cha bāhirā āyatanā aniccā’”ti.  “Sādhu sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya passato”. 

 410. “Ta ki maññatha, bhaginiyo, cakkhuviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante …pe… sotaviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante… ghānaviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante… jivhāviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante… kāyaviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante… manoviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Pubbeva no eta, bhante, yathābhūta sammappaññāya sudiṭṭha-- ‘itipime cha viññāṇakāyā aniccā’”ti.  “Sādhu sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya passato”. 

 411. “Seyyathāpi, bhaginiyo, telappadīpassa jhāyato telampi anicca vipariṇāmadhamma, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā, ābhāpi aniccā vipariṇāmadhammā.  Yo nu kho, bhaginiyo, eva vadeyya-- ‘amussa telappadīpassa jhāyato telampi anicca vipariṇāmadhamma, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā; yā ca khvāssa ābhā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Amussa hi, bhante, telappadīpassa jhāyato telampi anicca vipariṇāmadhamma, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā (CS:pg.3.322) pagevassa ābhā aniccā vipariṇāmadhammā”ti.  “Evameva kho, bhaginiyo, yo nu kho eva vadeyya-- ‘cha khome ajjhattikā āyatanā aniccā.  Yañca kho cha ajjhattike āyatane paicca paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā ta nicca dhuva sassata avipariṇāmadhamman’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Tajja tajja, bhante, paccaya paicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti.  Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī”ti.  “Sādhu sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya passato”. 

 412. “Seyyathāpi, bhaginiyo, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi anicca vipariṇāmadhamma, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi anicca vipariṇāmadhamma, chāyāpi aniccā vipariṇāmadhammā.  Yo nu kho, bhaginiyo, eva vadeyya-- ‘amussa mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi anicca vipariṇāmadhamma, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi anicca vipariṇāmadhamma; yā ca khvāssa chāyā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā’ti; sammā nu kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Amussa hi, bhante, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi anicca vipariṇāmadhamma, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi anicca vipariṇāmadhamma; pagevassa chāyā aniccā vipariṇāmadhammā”ti.  “Evameva kho, bhaginiyo, yo nu kho eva vadeyya-- ‘cha khome bāhirā āyatanā aniccā.  Yañca kho bāhire āyatane paicca paisavedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā ta nicca dhuva sassata avipariṇāmadhamman’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Tajja tajja, bhante, paccaya paicca tajjā tajjā vedanā uppajjanti.  Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī”ti.  “Sādhu sādhu, bhaginiyo!  Evañheta, bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūta sammappaññāya passato”. 

 413. “Seyyathāpi, bhaginiyo, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāvi vadhitvā tihena govikantanena gāvi sakanteyya anupahacca (CS:pg.3.323) antara masakāya anupahacca bāhira cammakāya.  Ya yadeva tattha antarā vilimasa antarā nhāru antarā bandhana ta tadeva tihena govikantanena sañchindeyya sakanteyya sampakanteyya samparikanteyya.  Sañchinditvā sakantitvā sampakantitvā samparikantitvā vidhunitvā bāhira cammakāya teneva cammena ta gāvi paicchādetvā eva vadeyya-- ‘tathevāya gāvī sayuttā imināva cammenā’ti; sammā nu kho so, bhaginiyo, vadamāno vadeyyā”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta kissa hetu”?  “Amu hi, bhante, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāvi vadhitvā tihena govikantanena gāvi sakanteyya anupahacca antara masakāya anupahacca bāhira cammakāya.  Ya yadeva tattha antarā vilimasa antarā nhāru antarā bandhana ta tadeva tihena govikantanena sañchindeyya sakanteyya sampakanteyya samparikanteyya.  Sañchinditvā sakantitvā sampakantitvā samparikantitvā vidhunitvā bāhira cammakāya teneva cammena ta gāvi paicchādetvā kiñcāpi so eva vadeyya-- ‘tathevāya gāvī sayuttā imināva cammenā’ti; atha kho sā gāvī visayuttā teneva cammenā”ti. 

 “Upamā kho me aya, bhaginiyo, katā atthassa viññāpanāya ayamevettha attho.  ‘Antarā masakāyo’ti kho, bhaginiyo, channeta ajjhattikāna āyatanāna adhivacana; ‘bāhiro cammakāyo’ti kho, bhaginiyo, channeta bāhirāna āyatanāna adhivacana; ‘antarā vilimasa antarā nhāru antarā bandhanan’ti kho, bhaginiyo, nandīrāgasseta adhivacana; ‘tiha govikantanan’ti kho, bhaginiyo, ariyāyeta paññāya adhivacana; yāya ariyā paññā antarā kilesa antarā sayojana antarā bandhana sañchindati sakantati sampakantati samparikantati. 

 414. “Satta kho panime, bhaginiyo, bojjhagā, yesa bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.  Katame satta?  Idha, bhaginiyo, bhikkhu satisambojjhaga bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi.  Dhammavicayasambojjhaga bhāveti …pe… vīriyasambojjhaga bhāveti… pītisambojjhaga bhāveti… passaddhisambojjhaga

 Bhāveti… samādhisambojjhaga bhāveti… upekkhāsambojjhaga (CS:pg.3.324) bhāveti vivekanissita virāganissita nirodhanissita vossaggapariṇāmi.  Ime kho, bhaginiyo, satta bojjhagā yesa bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavāna khayā anāsava cetovimutti paññāvimutti diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 

 415. Atha kho āyasmā Nandako tā bhikkhuniyo iminā ovādena ovaditvā uyyojesi--  “Gacchatha, bhaginiyo; kālo”ti.  Atha kho tā bhikkhuniyo āyasmato Nandakassa bhāsita abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmanta Nandaka abhivādetvā padakkhia katvā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta aṭṭhasu.  Ekamanta hitā kho tā bhikkhuniyo Bhagavā etadavoca--“Gacchatha, bhikkhuniyo; kālo”ti.  Atha kho tā bhikkhuniyo Bhagavanta abhivādetvā padakkhia katvā pakkamisu.  Atha kho Bhagavā acirapakkantīsu tāsu bhikkhunīsu bhikkhū āmantesi--“Seyyathāpi, bhikkhave, tadahuposathe pannarase na hoti bahuno janassa kakhā vā vimati vā-- ‘Ūno nu kho cando, puṇṇo nu kho cando’ti, atha kho Puṇṇo candotveva hoti; evameva kho, bhikkhave, tā bhikkhuniyo Nandakassa dhammadesanāya attamanā ceva paripuṇṇasakappā ca.  Tāsa, bhikkhave, pañcanna bhikkhunisatāna yā pacchimitā bhikkhunī sā § sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti. 

 

 Nandakovādasutta niṭṭhita catuttha. 

 

 

  (M.147.)5. Cūḷarāhulovādasutta教羅睺羅小經

u《雜阿含200經》(T2.51.)、《相應部》S.35.121.

 416. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Atha kho Bhagavato rahogatassa paisallīnassa eva cetaso parivitakko udapādi-- “Paripakkā kho (CS:pg.3.325) Rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā.  Yanūnāha Rāhula uttari āsavāna khaye vineyyan”ti.  Atha kho Bhagavā pubbahasamaya nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthi piṇḍāya pāvisi.  Sāvatthiya piṇḍāya caritvā pacchābhatta piṇḍapātapaikkanto āyasmanta Rāhula āmantesi--“Gahāhi, Rāhula, nisīdana; yena andhavana tenupasakamissāma (M.147./III,278.) divāvihārāyā”ti “Eva, bhante”ti kho āyasmā Rāhulo Bhagavato paissutvā nisīdana ādāya Bhagavanta piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

 Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni Bhagavanta anubandhāni honti-- “Ajja Bhagavā āyasmanta Rāhula uttari āsavāna khaye vinessatī”ti.  Atha kho Bhagavā andhavana ajjhogāhetvā aññatarasmi rukkhamūle paññatte āsane nisīdi.  Āyasmāpi kho Rāhulo Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho āyasmanta Rāhula Bhagavā etadavoca--

 417. “Ta ki maññasi, Rāhula, cakkhu nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante .  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta ki maññasi, Rāhula, rūpā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta ki maññasi, Rāhula, cakkhuviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta ki maññasi, Rāhula, cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti?  “Anicco, bhante”.  “Ya panānicca, dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  (M.147./III,279.) “No heta, bhante”.  “Ta ki maññasi, Rāhula, yamida § cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgata saññāgata sakhāragata viññāṇagata tampi nicca vā anicca vā”ti (CS:pg.3.326) “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca, dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”. 

 418. “Ta ki maññasi Rāhula, sota nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante …pe… ghāna nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante …pe… jivhā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante …pe… kāyo nicco vā anicco vā”ti?  “Anicco, bhante …pe… mano nicco vā anicco vā”ti?  “Anicco, bhante”.  “Ya panānicca, dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta ki maññasi Rāhula, dhammā niccā vā aniccā vā”ti?  “Aniccā, bhante”.  “Ya panānicca, dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta ki maññasi Rāhula, manoviññāṇa nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca, dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta ki maññasi Rāhula, manosamphasso nicco vā anicco vā”ti?  “Anicco, bhante”.  “Ya panānicca, dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma, kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”.  “Ta ki maññasi, Rāhula, yamida manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgata saññāgata sakhāragata viññāṇagata, tampi nicca vā anicca vā”ti?  “Anicca, bhante”.  “Ya panānicca, dukkha vā ta sukha vā”ti?  “Dukkha, bhante”.  “Ya panānicca dukkha vipariṇāmadhamma kalla nu ta samanupassitu-- ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?  “No heta, bhante”. 

 419.“Eva passa, Rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmi § nibbindati, rūpesu nibbindati, cakkhuviññāṇe nibbindati, cakkhusamphasse nibbindati, yamida cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgata saññāgata sakhāragata viññāṇagata tasmimpi nibbindati.  Sotasmi nibbindati, saddesu nibbindati …pe… (CS:pg.3.327) ghānasmi nibbindati, gandhesu nibbindati… jivhāya nibbindati, rasesu nibbindati… kāyasmi nibbindati, phoṭṭhabbesu nibbindati… manasmi nibbindati, dhammesu nibbindati, manoviññāṇe nibbindati, manosamphasse nibbindati, yamida manosamphassapaccayā (M.147./III,280.) uppajjati vedanāgata saññāgata sakhāragata viññāṇagata tasmimpi nibbindati.  Nibbinda virajjati, virāgā vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānātī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Rāhulo Bhagavato bhāsita abhinandīti.  Imasmiñca pana veyyākaraasmi bhaññamāne āyasmato Rāhulassa anupādāya āsavehi citta vimucci.  Tāsañca anekāna devatāsahassāna viraja vītamala dhammacakkhu udapādi-- ‘ya kiñci samudayadhamma sabba ta nirodhadhamman”ti. 

 

 CūḷaRāhulovādasutta niṭṭhita pañcama. 

 

 

  (M.148.)6. Chachakkasutta六經

u《中阿含86經》說處經(T1.562.)、《雜阿含304經》(T2.86.)

 420. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Dhamma vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāsessāmi, yadida-- cha chakkāni.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 “Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, cha vedanākāyā veditabbā, cha tahākāyā veditabbā. 

 421. “‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Cakkhāyatana, sotāyatana, ghānāyatana, jivhāyatana (CS:pg.3.328) kāyāyatana, manāyatana.  ‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta.  Ida pahama chakka. 

 “‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti-- iti kho paneta vutta Kiñceta paicca vutta?  Rūpāyatana, saddāyatana, gandhāyatana, rasāyatana, phoṭṭhabbāyatana, dhammāyatana.  (M.148./III,281.) ‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta.  Ida dutiya chakka. 

 “‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, sotañca paicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇa, ghānañca paicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇa, jivhañca paicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇa, kāyañca paicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇa, manañca paicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa.  ‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta.  Ida tatiya chakka. 

 “‘Cha phassakāyā veditabbā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso; sotañca paicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso; ghānañca paicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso; jivhañca paicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso; kāyañca paicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso; manañca paicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso.  ‘Cha phassakāyā veditabbā’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta.  Ida catuttha chakka. 

 “‘Cha vedanākāyā veditabbā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā; sotañca paicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā; ghānañca paicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā; jivhañca paicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā; kāyañca paicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā (CS:pg.3.329) vedanā; manañca paicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā.  ‘Cha vedanākāyā veditabbā’ti-- iti ya (M.148./III,282.) ta vutta, idameta paicca vutta.  Ida pañcama chakka. 

 “‘Cha tahākāyā veditabbā’ti-- iti kho paneta vutta.  Kiñceta paicca vutta?  Cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā tahā; sotañca paicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇa …pe… ghānañca paicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇa… jivhañca paicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇa… kāyañca paicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇa… manañca paicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā tahā.  ‘Cha tahākāyā veditabbā’ti-- iti ya ta vutta, idameta paicca vutta.  Ida chaṭṭha chakka. 

 422. “‘Cakkhu attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Cakkhussa uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘cakkhu attā’ti yo vadeyya.  Iti cakkhu anattā. 

 “‘Rūpā attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Rūpāna uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘rūpā attā’ti yo vadeyya.  Iti cakkhu anattā, rūpā anattā. 

 “‘Cakkhuviññāṇa attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Cakkhuviññāṇassa uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘cakkhuviññāṇa attā’ti yo vadeyya.  Iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇa anattā. 

 “‘Cakkhusamphasso attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Cakkhusamphassassa uppādopi vayopi paññāyati Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘cakkhusamphasso attā’ti yo (CS:pg.3.330) vadeyya.  Iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇa anattā, cakkhusamphasso anattā. 

 “‘Vedanā attā’ti yo vadeyya (M.148./III,283.) ta na upapajjati.  Vedanāya uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘vedanā attā’ti yo vadeyya.  Iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇa anattā, cakkhusamphasso anattā, vedanā anattā. 

 “‘Tahā attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Tahāya uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘tahā attā’ti yo vadeyya.  Iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇa anattā, cakkhusamphasso anattā, vedanā anattā, tahā anattā. 

 423. “‘Sota attā’ti yo vadeyya …pe… ‘ghāna attā’ti yo vadeyya… ‘jivhā attā’ti yo vadeyya… ‘kāyo attā’ti yo vadeyya… ‘mano attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Manassa uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘mano attā’ti yo vadeyya.  Iti mano anattā. 

 “‘Dhammā attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Dhammāna uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘dhammā attā’ti yo vadeyya.  Iti mano anattā, dhammā anattā. 

 “‘Manoviññāṇa attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Manoviññāṇassa uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘manoviññāṇa attā’ti (CS:pg.3.331) yo vadeyya.  Iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇa anattā. 

 “‘Manosamphasso attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Manosamphassassa uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana (M.148./III,284.) uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘manosamphasso attā’ti yo vadeyya.  Iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇa anattā, manosamphasso anattā. 

 “‘Vedanā attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Vedanāya uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘vedanā attā’ti yo vadeyya.  Iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇa anattā, manosamphasso anattā, vedanā anattā. 

 “‘Tahā attā’ti yo vadeyya ta na upapajjati.  Tahāya uppādopi vayopi paññāyati.  Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgata hoti.  Tasmā ta na upapajjati-- ‘tahā attā’ti yo vadeyya.  Iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇa anattā, manosamphasso anattā, vedanā anattā, tahā anattā. 

 424. “Aya kho pana, bhikkhave, sakkāyasamudayagāminī paipadā-- cakkhu ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; rūpe ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; cakkhuviññāṇa ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; cakkhusamphassa ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; vedana ‘eta mama esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; taha ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; sota ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati …pe… ghāna ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati …pe… jivha ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti (CS:pg.3.332) samanupassati …pe… kāya ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati …pe… mana ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, dhamme ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, manoviññāṇa ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, manosamphassa ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, vedana ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, taha ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. 

 “Aya kho pana, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paipadā-- cakkhu ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Rūpe ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Cakkhuviññāṇa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Cakkhusamphassa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Vedana ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Taha ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Sota ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati …pe… ghāna ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati… jivha ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati… kāya ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati… mana ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Dhamme ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Manoviññāṇa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Manosamphassa ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Vedana (M.148./III,285.) ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.  Taha ‘neta mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. 

 425. “Cakkhuñca, bhikkhave, paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā.  So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.  Tassa rāgānusayo anuseti.  Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷi (CS:pg.3.333) kandati sammoha āpajjati.  Tassa paighānusayo anuseti.  Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta nappajānāti.  Tassa avijjānusayo anuseti.  So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusaya appahāya dukkhāya vedanāya paighānusaya appaivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusaya asamūhanitvā avijja appahāya vijja anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti-- neta hāna vijjati. 

 “Sotañca, bhikkhave, paicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇa …pe… ghānañca, bhikkhave, paicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇa …pe… jivhañca, bhikkhave, paicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇa …pe… kāyañca, bhikkhave, paicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇa …pe… manañca, bhikkhave, paicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā.  So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.  Tassa rāgānusayo anuseti.  Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷi kandati sammoha āpajjati.  Tassa paighānusayo anuseti.  Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta nappajānāti.  Tassa avijjānusayo anuseti.  So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusaya appahāya dukkhāya vedanāya paighānusaya appaivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusaya asamūhanitvā avijja appahāya vijja anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti-- neta hāna vijjati. 

(M.148./III,286.) 426. “Cakkhuñca bhikkhave, paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā.  So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.  Tassa rāgānusayo nānuseti.  Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati paridevati na urattāḷi kandati na sammoha āpajjati.  Tassa paighānusayo nānuseti.  Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā (CS:pg.3.334) vedanāya samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta pajānāti.  Tassa avijjānusayo nānuseti.  So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusaya pahāya dukkhāya vedanāya paighānusaya paivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusaya samūhanitvā avijja pahāya vijja uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti-- hānameta vijjati. 

 “Sotañca, bhikkhave, paicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇa …pe…. 

 “Ghānañca, bhikkhave, paicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇa …pe…. 

 “Jivhañca, bhikkhave, paicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇa …pe…

 “Kāyañca, bhikkhave, paicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇa …pe…. 

 “Manañca, bhikkhave, paicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā.  So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.  Tassa rāgānusayo nānuseti.  Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷi kandati na sammoha āpajjati.  Tassa paighānusayo nānuseti.  Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraañca yathābhūta pajānāti.  Tassa avijjānusayo nānuseti.  So vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusaya pahāya dukkhāya vedanāya paighānusaya paivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusaya samūhanitvā avijja pahāya vijja uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti-- hānameta vijjati. 

 427. “Eva passa, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmi § nibbindati, rūpesu nibbindati, cakkhuviññāṇe nibbindati, cakkhusamphasse nibbindati, vedanāya nibbindati, tahāya nibbindati.  Sotasmi nibbindati, saddesu nibbindati …pe… ghānasmi nibbindati, gandhesu nibbindati… jivhāya nibbindati, rasesu nibbindati… kāyasmi nibbindati, phoṭṭhabbesu nibbindati… manasmi nibbindati, dhammesu nibbindati, manoviññāṇe nibbindati, manosamphasse nibbindati, vedanāya nibbindati, tahāya nibbindati.  Nibbinda (M.148./III,287.) virajjati virāgā vimuccati.  Vimuttasmi vimuttamiti ñāṇa (CS:pg.3.335) hoti.  ‘Khīṇā jāti, vusita brahmacariya, kata karaṇīya, nāpara itthattāyā’ti pajānātī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti.  Imasmi kho pana veyyākaraasmi bhaññamāne saṭṭhimattāna bhikkhūna anupādāya āsavehi cittāni vimuccisūti. 

 

 Chachakkasutta niṭṭhita chaṭṭha. 

 

 

  (M.149.)7. Mahāsaḷāyatanikasutta大六處經

u《雜阿含305經》(T2.87.)

 428. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.  Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi--“Bhikkhavo”ti.  “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--“Mahāsaḷāyatanika vo, bhikkhave, desessāmi.  Ta suṇātha, sādhuka manasi karotha; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosu.  Bhagavā etadavoca--

 429.“Cakkhu, bhikkhave, ajāna apassa yathābhūta, rūpe ajāna apassa yathābhūta, cakkhuviññāṇa ajāna apassa yathābhūta, cakkhusamphassa ajāna apassa yathābhūta, yamida cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā tampi ajāna apassa yathābhūta, cakkhusmi sārajjati, rūpesu sārajjati, cakkhuviññāṇe sārajjati, cakkhusamphasse sārajjati, yamida cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā tasmimpi sārajjati. cetasikāpi darathā pavaḍḍhanti; kāyikāpi santāpā pavaḍḍhanti

 “Tassa sārattassa sayuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyati pañcupādānakkhandhā upacaya gacchanti.  Tahā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pavaḍḍhati.  Tassa kāyikāpi darathā pavaḍḍhanti,   (M.149./III,288.) cetasikāpi santāpā pavaḍḍhanti; kāyikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti, cetasikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti.  So kāyadukkhampi § cetodukkhampi paisavedeti. 

 “Sota (CS:pg.3.336) bhikkhave, ajāna apassa yathābhūta …pe… ghāna, bhikkhave, ajāna apassa yathābhūta …pe… jivha, bhikkhave, ajāna apassa yathābhūta …pe… kāya, bhikkhave, ajāna apassa yathābhūta …pe… mana, bhikkhave, ajāna apassa yathābhūta, dhamme, bhikkhave, ajāna apassa yathābhūta, manoviññāṇa, bhikkhave, ajāna apassa yathābhūta manosamphassa, bhikkhave, ajāna apassa yathābhūta, yamida manosamphassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā tampi ajāna apassa yathābhūta, manasmi sārajjati, dhammesu sārajjati, manoviññāṇe sārajjati, manosamphasse sārajjati, yamida manosamphassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā tasmimpi sārajjati. 

 “Tassa sārattassa sayuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyati pañcupādānakkhandhā upacaya gacchanti.  Tahā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pavaḍḍhati.  Tassa kāyikāpi darathā pavaḍḍhanti, cetasikāpi darathā pavaḍḍhanti; kāyikāpi santāpā pavaḍḍhanti, cetasikāpi santāpā pavaḍḍhanti; kāyikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti, cetasikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti.  So kāyadukkhampi cetodukkhampi paisavedeti. 

 430. “Cakkhuñca kho, bhikkhave, jāna passa yathābhūta, rūpe jāna passa yathābhūta, cakkhuviññāṇa jāna passa yathābhūta, cakkhusamphassa jāna passa yathābhūta, yamida cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā tampi jāna passa yathābhūta, cakkhusmi na sārajjati, rūpesu na sārajjati, cakkhuviññāṇe na sārajjati, cakkhusamphasse na sārajjati, yamida cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā tasmimpi na sārajjati. 

 “Tassa asārattassa asayuttassa asammūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyati pañcupādānakkhandhā apacaya gacchanti.  Tahā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, sā cassa pahīyati.  Tassa kāyikāpi darathā pahīyanti, cetasikāpi darathā pahīyanti; kāyikāpi santāpā pahīyanti, cetasikāpi santāpā pahīyanti; kāyikāpi pariḷāhā (M.149./III,289.) pahīyanti cetasikāpi pariḷāhā pahīyanti.  So kāyasukhampi cetosukhampi paisavedeti. 

 431. “Yā (CS:pg.3.337) tathābhūtassa § diṭṭhi sāssa hoti sammādiṭṭhi; yo tathābhūtassa § sakappo svāssa hoti sammāsakappo; yo tathābhūtassa § vāyāmo svāssa hoti sammāvāyāmo; yā tathābhūtassa § sati sāssa hoti sammāsati; yo tathābhūtassa § samādhi svāssa hoti sammāsamādhi.  Pubbeva kho panassa kāyakamma vacīkamma ājīvo suparisuddho hoti.  Evamassāya ariyo aṭṭhagiko maggo bhāvanāpāripūri gacchati. 

 “Tassa eva ima ariya aṭṭhagika magga bhāvayato cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūri gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūri gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūri gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūri gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūri gacchanti, sattapi bojjhagā bhāvanāpāripūri gacchanti. 

 “Tassime dve dhammā yuganandhā § vattanti-- samatho ca vipassanā ca.  So ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti.  Ye dhammā abhiññā pahātabbā te dhamme abhiññā pajahati.  Ye dhammā abhiññā bhāvetabbā te dhamme abhiññā bhāveti.  Ye dhammā abhiññā sacchikātabbā te dhamme abhiññā sacchikaroti. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā?  ‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīya, seyyathida-- rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, sakhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.  Ime dhammā abhiññā pariññeyyā. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā?  Avijjā ca bhavatahā ca-- ime dhammā abhiññā pahātabbā. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā?  Samatho ca vipassanā ca-- ime dhammā abhiññā bhāvetabbā. 

 “Katame (M.149./III,290.) bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā?  Vijjā ca vimutti ca-- ime dhammā abhiññā sacchikātabbā. 

 432. “Sota (CS:pg.3.338) bhikkhave, jāna passa yathābhūta …pe… ghāna bhikkhave, jāna passa yathābhūta …pe… jivha, bhikkhave, jāna passa yathābhūta… kāya, bhikkhave, jāna passa yathābhūta… mana, bhikkhave, jāna passa yathābhūta, dhamme jāna passa yathābhūta, manoviññāṇa jāna passa yathābhūta, manosamphassa jāna passa yathābhūta, yamida manosamphassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā tampi jāna passa yathābhūta, manasmi na sārajjati, dhammesu na sārajjati, manoviññāṇe na sārajjati, manosamphasse na sārajjati, yamida manosamphassapaccayā uppajjati vedayita sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā tasmimpi na sārajjati. 

 “Tassa asārattassa asayuttassa asammūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyati pañcupādānakkhandhā apacaya gacchanti.  Tahā cassa ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī sā cassa pahīyati.  Tassa kāyikāpi darathā pahīyanti, cetasikāpi darathā pahīyanti; kāyikāpi santāpā pahīyanti, cetasikāpi santāpā pahīyanti; kāyikāpi pariḷāhā pahīyanti, cetasikāpi pariḷāhā pahīyanti.  So kāyasukhampi cetosukhampi paisavedeti. 

 433. “Yā tathābhūtassa diṭṭhi sāssa hoti sammādiṭṭhi; yo tathābhūtassa sakappo svāssa hoti sammāsakappo; yo tathābhūtassa vāyāmo svāssa hoti sammāvāyāmo; yā tathābhūtassa sati sāssa hoti sammāsati; yo tathābhūtassa samādhi svāssa hoti sammāsamādhi.  Pubbeva kho panassa kāyakamma vacīkamma ājīvo suparisuddho hoti.  Evamassāya ariyo aṭṭhagiko maggo bhāvanāpāripūri gacchati.  

 “Tassa eva ima ariya aṭṭhagika magga bhāvayato cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūri gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūri gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūri gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūri gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūri gacchanti, sattapi bojjhagā bhāvanāpāripūri gacchanti. 

 “Tassime dve dhammā yuganandhā vattanti-- samatho ca vipassanā ca.  So ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti.  Ye (CS:pg.3.339) dhammā abhiññā pahātabbā te dhamme abhiññā pajahati.  Ye dhammā abhiññā bhāvetabbā te dhamme abhiññā bhāveti.  Ye dhammā abhiññā sacchikātabbā te dhamme abhiññā sacchikaroti. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā?  ‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīya, seyyathida-- rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, sakhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.  Ime dhammā abhiññā pariññeyyā. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā?  Avijjā ca bhavatahā ca-- ime dhammā abhiññā pahātabbā. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā?  Samatho ca vipassanā ca-- ime dhammā abhiññā bhāvetabbā. 

 “Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā?  Vijjā ca vimutti ca-- ime dhammā abhiññā sacchikātabbā”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsita abhinandunti.

 

 Mahāsaḷāyatanikasutta niṭṭhita sattama. 

 

 

  (M.150.)8. Nagaravindeyyasutta頻頭城經

u《雜阿含280經》(T2.76.)

 434. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Kosalesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhi yena Nagaravinda nāma Kosalāna brāhmaṇāna gāmo tadavasari.  Assosu kho Nagaravindeyyakā § brāhmaagahapatikā-- “Samao khalu, bho, Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kosalesu cārika caramāno mahatā bhikkhusaghena (M.150./III,291.) saddhi Nagaravinda anuppatto.  Ta kho pana bhavanta Gotama eva kalyāṇo kittisaddo abbhuggato-- ‘itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno Sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā’ti.  So (CS:pg.3.340) ima loka sadevaka samāraka sabrahmaka sassamaabrāhmai paja sadevamanussa saya abhiññā sacchikatvā pavedeti.  So dhamma deseti ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana, kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāseti.  Sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana hotī”ti. 

 Atha kho Nagaravindeyyakā brāhmaagahapatikā yena Bhagavā tenupasakamisu; upasakamitvā appekacce Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdisu.  Appekacce Bhagavatā saddhi sammodisu; sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdisu.  Appekacce yena Bhagavā tenañjali paṇāmetvā ekamanta nisīdisu.  Appekacce Bhagavato santike nāmagotta sāvetvā ekamanta nisīdisu.  Appekacce tuhībhūtā ekamanta nisīdisu.  Ekamanta nisinne kho Nagaravindeyyake brāhmaagahapatike Bhagavā etadavoca--

 435. “Sace vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā eva puccheyyu-- ‘kathabhūtā, gahapatayo, samaabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā’ti?  Eva puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesa aññatitthiyāna paribbājakāna eva byākareyyātha-- ‘ye te samaabrāhmaṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhatta avūpasantacittā, samavisama caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā.  Ta kissa hetu?  Mayampi hi cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhatta avūpasantacittā, samavisama carāma kāyena vācāya manasā, tesa no samacariyampi heta uttari apassata.  Tasmā te bhonto samaabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā.  Ye te samaabrāhmaṇā sotaviññeyyesu saddesu… ghānaviññeyyesu gandhesu… jivhāviññeyyesu rasesu… kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu… manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhatta avūpasantacittā, samavisama caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā.  Ta kissa hetu?  Mayampi hi manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā (CS:pg.3.341) (M.150./III,292.)  ajjhatta avūpasantacittā, samavisama carāma kāyena vācāya manasā, tesa no samacariyampi heta uttari apassata.  Tasmā te bhonto samaabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbā’ti.  Eva puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesa aññatitthiyāna paribbājakāna eva byākareyyātha. 

 436. “Sace pana vo, gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā eva puccheyyu-- ‘kathabhūtā, gahapatayo, samaabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā’ti?  Eva puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesa aññatitthiyāna paribbājakāna eva byākareyyātha-- ‘ye te samaabrāhmaṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu vītarāgā vītadosā vītamohā, ajjhatta vūpasantacittā, samacariya caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā.  Ta kissa hetu?  Mayampi hi § cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā, ajjhatta avūpasantacittā, samavisama carāma kāyena vācāya manasā, tesa no samacariyampi heta uttari passata.  Tasmā te bhonto samaabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā.  Ye te samaabrāhmaṇā sotaviññeyyesu saddesu… ghānaviññeyyesu gandhesu… jivhāviññeyyesu rasesu… kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu… manoviññeyyesu dhammesu vītarāgā vītadosā vītamohā, ajjhatta vūpasantacittā, samacariya caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā.  Ta kissa hetu?  Mayampi hi manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhatta avūpasantacittā, samavisama carāma kāyena vācāya manasā, tesa no samacariyampi heta uttari passata.  Tasmā te bhonto samaabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā’ti Eva puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesa aññatitthiyāna paribbājakāna eva byākareyyātha. 

 437. “Sace pana vo § , gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā eva puccheyyu-- ‘ke panāyasmantāna ākārā, ke anvayā, yena tumhe āyasmanto (CS:pg.3.342) eva vadetha?  Addhā te āyasmanto (M.150./III,293.) vītarāgā vā rāgavinayāya vā paipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paipannā’ti?  Eva puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesa aññatitthiyāna paribbājakāna eva byākareyyātha-- ‘tathā hi te āyasmanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paisevanti.  Natthi kho pana tattha tathārūpā cakkhuviññeyyā rūpā ye disvā disvā abhirameyyu, natthi kho pana tattha tathārūpā sotaviññeyyā saddā ye sutvā sutvā abhirameyyu, natthi kho pana tattha tathārūpā ghānaviññeyyā gandhā ye ghāyitvā ghāyitvā abhirameyyu natthi kho pana tattha tathārūpā jivhāviññeyyā rasā ye sāyitvā sāyitvā abhirameyyu, natthi kho pana tattha tathārūpā kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā ye phusitvā phusitvā abhirameyyu.  Ime kho no, āvuso, ākārā, ime anvayā, yena maya § eva vadema-- addhā te āyasmanto vītarāgā vā rāgavinayāya vā paipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paipannā’ti.  Eva puṭṭhā tumhe, gahapatayo, tesa aññatitthiyāna paribbājakāna eva byākareyyāthā”ti. 

 Eva vutte, Nagaravindeyyakā brāhmaagahapatikā Bhagavanta etadavocu-- “Abhikkanta, bho Gotama, abhikkanta, bho Gotama!  Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjita vā ukkujjeyya, paicchanna vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjota dhāreyya-- ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evameva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.  Ete maya bhavanta Gotama saraa gacchāma dhammañca bhikkhusaghañca.  Upāsake no bhava Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraa gate”ti. 

 

 Nagaravindeyyasutta niṭṭhita aṭṭhama. 

 

 

  (M.151.)9. Piṇḍapātapārisuddhisutta乞食清淨經

u《雜阿含236經》(大正2.57.)、《增壹阿含45.6經》(T2.773.)

 438. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Rājagahe viharati Veuvane Kalandakanivāpe.  Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamaya paisallānā (CS:pg.3.343) vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasakami; upasakamitvā Bhagavanta abhivādetvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho āyasmanta Sāriputta Bhagavā etadavoca--

 “Vippasannāni kho te, Sāriputta, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto.  Katamena kho tva, Sāriputta, vihārena etarahi bahula viharasī”ti?  “Suññatāvihārena kho aha, bhante, etarahi bahula viharāmī”ti.  “Sādhu, sādhu, Sāriputta!  Mahāpurisavihārena kira tva, Sāriputta, etarahi bahula viharasi.  Mahāpurisavihāro eso § , Sāriputta, yadida-- suññatā.  Tasmātiha, Sāriputta, bhikkhu sace ākakheyya-- ‘suññatāvihārena bahula § vihareyyan’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘yena cāha maggena gāma piṇḍāya pāvisi, yasmiñca padese piṇḍāya acari, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paikkami, atthi nu kho me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paigha vāpi cetaso’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘yena cāha maggena gāma piṇḍāya pāvisi, yasmiñca padese piṇḍāya acari, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paikkami, atthi me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paigha vāpi cetaso’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘yena cāha maggena gāma piṇḍāya pāvisi, yasmiñca padese piṇḍāya acari, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paikkami, natthi me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paigha vāpi cetaso’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 439.“Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘yena cāha maggena gāma piṇḍāya pāvisi, yasmiñca padese piṇḍāya acari, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paikkami, atthi nu kho me tattha sotaviññeyyesu saddesu …pe… ghānaviññeyyesu gandhesu… jivhāviññeyyesu rasesu (CS:pg.3.344) kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu… manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paigha vāpi cetaso’ti?  (M.151./III,295.)Sace Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘yena cāha maggena gāma piṇḍāya pāvisi, yasmiñca padese piṇḍāya acari, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paikkami, atthi me tattha manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paigha vāpi cetaso’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā tesayeva pāpakāna akusalāna dhammāna pahānāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘yena cāha maggena gāma piṇḍāya pāvisi, yasmiñca padese piṇḍāya acari, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paikkami, natthi me tattha manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paigha vāpi cetaso’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 440. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇā’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘appahīnā kho me pañca kāmaguṇā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā pañcanna kāmaguṇāna pahānāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘pahīnā kho me pañca kāmaguṇā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 441. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘pahīnā nu kho me pañca nīvaraṇā’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘appahīnā kho me pañca nīvaraṇā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā pañcanna nīvaraṇāna pahānāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘pahīnā kho me pañca nīvaraṇā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 442. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘pariññātā nu kho me pañcupādānakkhandhā’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘apariññātā kho me pañcupādānakkhandhā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā (CS:pg.3.345) pañcanna upādānakkhandhāna pariññāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu (M.151./III,296.) paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘pariññātā kho me pañcupādānakkhandhā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 443. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘bhāvitā nu kho me cattāro satipaṭṭhānā’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘abhāvitā kho me cattāro satipaṭṭhānā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā catunna satipaṭṭhānāna bhāvanāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘bhāvitā kho me cattāro satipaṭṭhānā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 444. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘bhāvitā nu kho me cattāro sammappadhānā’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘abhāvitā kho me cattāro sammappadhānā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā catunna sammappadhānāna bhāvanāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘bhāvitā kho me cattāro sammappadhānā’ti tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 445. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘bhāvitā nu kho me cattāro iddhipādā’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘abhāvitā kho me cattāro iddhipādā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā catunna iddhipādāna bhāvanāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘bhāvitā kho me cattāro iddhipādā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 446. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘bhāvitāni nu kho me pañcindriyānī’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘abhāvitāni kho me pañcindriyānī’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā pañcanna indriyāna bhāvanāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno (CS:pg.3.346) eva jānāti-- ‘bhāvitāni kho me pañcindriyānī’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 447. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘bhāvitāni nu kho me pañca balānī’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘abhāvitāni kho me pañca balānī’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā pañcanna balāna bhāvanāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘bhāvitāni kho me pañca balānī’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 448. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘bhāvitā nu kho me satta bojjhagā’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘abhāvitā kho me satta bojjhagā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā sattanna bojjhagāna bhāvanāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘bhāvitā kho me satta bojjhagā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 449.“Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘bhāvito nu kho me ariyo aṭṭhagiko maggo’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘abhāvito kho me ariyo aṭṭhagiko maggo’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā ariyassa aṭṭhagikassa maggassa bhāvanāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘bhāvito kho me ariyo aṭṭhagiko (M.151./III,297.) maggo’ti tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 450. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘bhāvitā nu kho me samatho ca vipassanā cā’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘abhāvitā kho me samatho ca vipassanā cā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā samathavipassanāna bhāvanāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘bhāvitā kho (CS:pg.3.347) me samatho ca vipassanā cā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 451. “Puna capara, Sāriputta, bhikkhunā iti paisañcikkhitabba-- ‘sacchikatā nu kho me vijjā ca vimutti cā’ti?  Sace, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘asacchikatā kho me vijjā ca vimutti cā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā vijjāya vimuttiyā sacchikiriyāya vāyamitabba.  Sace pana, Sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno eva jānāti-- ‘sacchikatā kho me vijjā ca vimutti cā’ti, tena, Sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabba ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. 

 452. “Ye hi keci, Sāriputta, atītamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā piṇḍapāta parisodhesu, sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapāta parisodhesu.  Yepi hi keci, Sāriputta, anāgatamaddhāna samaṇā vā brāhmaṇā vā piṇḍapāta parisodhessanti, sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapāta parisodhessanti.  Yepi hi keci, Sāriputta, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā piṇḍapāta parisodhenti, sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapāta parisodhenti.  Tasmātiha, Sāriputta § , ‘paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapāta parisodhessāmā’ti-- evañhi vo, Sāriputta, sikkhitabban”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Sāriputto Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Piṇḍapātapārisuddhisutta niṭṭhita navama. 

 

(M.152./III,298.)

  (M.152.)10. Indriyabhāvanāsutta根修習經

u《雜阿含282經》(T2.78.)

 453. Eva me suta--Eka samaya Bhagavā Gajagalāya § viharati Suveuvane § .  Atha kho Uttaro māṇavo pārāsiviyantevāsī § yena Bhagavā (CS:pg.3.348) tenupasakami; upasakamitvā Bhagavatā saddhi sammodi.  Sammodanīya katha sāraṇīya vītisāretvā ekamanta nisīdi.  Ekamanta nisinna kho Uttara māṇava pārāsiviyantevāsi Bhagavā etadavoca--“Deseti, Uttara, pārāsiviyo brāhmao sāvakāna indriyabhāvanan”ti?  “Deseti, bho Gotama, pārāsiviyo brāhmao sāvakāna indriyabhāvanan”ti.  “Yathā katha pana, Uttara, deseti pārāsiviyo brāhmao sāvakāna indriyabhāvanan”ti?  “Idha, bho Gotama, cakkhunā rūpa na passati, sotena sadda na suṇāti-- Eva kho, bho Gotama, deseti pārāsiviyo brāhmao sāvakāna indriyabhāvanan”ti.  “Eva sante kho, Uttara, andho bhāvitindriyo bhavissati, badhiro bhāvitindriyo bhavissati; yathā pārāsiviyassa brāhmaassa vacana.  Andho hi, Uttara, cakkhunā rūpa na passati, badhiro sotena sadda na suṇātī”ti.  Eva vutte, Uttaro māṇavo pārāsiviyantevāsī tuhībhūto makubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaibhāno nisīdi. 

 Atha kho Bhagavā Uttara māṇava pārāsiviyantevāsi tuhībhūta makubhūta pattakkhandha adhomukha pajjhāyanta appaibhāna viditvā āyasmanta Ānanda āmantesi--“Aññathā kho, Ānanda, deseti pārāsiviyo brāhmao sāvakāna indriyabhāvana, aññathā ca panānanda, (M.152./III,299.) ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hotī”ti.  “Etassa, Bhagavā, kālo; etassa, Sugata, kālo ya Bhagavā ariyass vinaye anuttara indriyabhāvana deseyya.  Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.  “Tenahānanda, suṇāhi, sādhuka manasi karohi; bhāsissāmī”ti.  “Eva, bhante”ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.  Bhagavā etadavoca--

 454. “Kathañcānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hoti?  Idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpa disvā uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So eva pajānāti-- ‘uppanna kho me ida manāpa, uppanna amanāpa, uppanna manāpāmanāpa Tañca kho sakhata oḷārika paiccasamuppanna.  Eta santa eta paṇīta yadida-- upekkhā’ti.  Tassa ta uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti.  Seyyathāpi, Ānanda, cakkhumā puriso ummīletvā vā nimīleyya, nimīletvā vā ummīleyya; evameva kho, Ānanda, yassa kassaci evasīgha evatuvaa (CS:pg.3.349) eva-appakasirena uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti-- aya vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā cakkhuviññeyyesu rūpesu. 

 455. “Puna capara, Ānanda, bhikkhuno sotena sadda sutvā uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So eva pajānāti-- ‘uppanna kho me ida manāpa, uppanna amanāpa, uppanna manāpāmanāpa.  Tañca kho sakhata oḷārika paiccasamuppanna.  Eta santa eta paṇīta yadida-- upekkhā’ti.  Tassa ta uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti.  Seyyathāpi, Ānanda, balavā puriso appakasireneva acchara § pahareyya; evameva kho, Ānanda, yassa kassaci evasīgha evatuvaa eva-appakasirena uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti-- aya vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā sotaviññeyyesu saddesu. 

 456. “Puna capara, Ānanda, bhikkhuno ghānena gandha ghāyitvā uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So eva pajānāti-- ‘uppanna kho me ida manāpa, uppanna amanāpa, uppanna manāpāmanāpa.  Tañca kho sakhata oḷārika paiccasamuppanna.  Eta santa eta paṇīta yadida-- upekkhā’ti.  Tassa ta uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti.  (M.152./III,300.) Seyyathāpi, Ānanda īsakapoe § padumapalāse § udakaphusitāni pavattanti, na saṇṭhanti; evameva kho, Ānanda, yassa kassaci evasīgha evatuvaa eva-appakasirena uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti-- aya vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā ghānaviññeyyesu gandhesu. 

 457. “Puna capara, Ānanda, bhikkhuno jivhāya rasa sāyitvā uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So eva pajānāti-- ‘uppanna kho me ida manāpa, uppanna amanāpa, uppanna manāpāmanāpa.  Tañca kho sakhata oḷārika paiccasamuppanna.  Eta santa eta paṇīta yadida-- upekkhā’ti.  Tassa ta uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti (CS:pg.3.350) Seyyathāpi, Ānanda, balavā puriso jivhagge kheapiṇḍa sayūhitvā appakasirena vameyya § ; evameva kho, Ānanda, yassa kassaci evasīgha evatuvaa eva-appakasirena uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti-- aya vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā jivhāviññeyyesu rasesu. 

 458. “Puna capara, Ānanda, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabba phusitvā uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So eva pajānāti-- ‘uppanna kho me ida manāpa, uppanna amanāpa, uppanna manāpāmanāpa.  Tañca kho sakhata oḷārika paiccasamuppanna.  Eta santa eta paṇīta yadida-- upekkhā’ti.  Tassa ta uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti.  Seyyathāpi, Ānanda, balavā puriso samiñjita vā bāha pasāreyya, pasārita vā bāha samiñjeyya; evameva kho, Ānanda, yassa kassaci evasīgha evatuvaa eva-appakasirena uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti-- aya vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu. 

 459.“Puna capara, Ānanda, bhikkhuno manasā dhamma viññāya uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So eva pajānāti-- ‘uppanna kho me ida manāpa, uppanna amanāpa, uppanna manāpāmanāpa.  Tañca kho sakhata oḷārika paiccasamuppanna.  Eta santa eta paṇīta yadida-- upekkhā’ti.  Tassa ta uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati; upekkhā saṇṭhāti.  Seyyathāpi, Ānanda, balavā puriso divasasantatte § ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya.  Dandho, Ānanda, udakaphusitāna nipāto, atha kho na khippameva parikkhaya pariyādāna gaccheyya; evameva kho, Ānanda, yassa kassaci evasīgha evatuvaa eva-appakasirena uppanna manāpa uppanna amanāpa uppanna manāpāmanāpa nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti-- aya vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā manoviññeyyesu dhammesu.  Eva kho, Ānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hoti. 

 460. “Kathañcānanda sekho hoti pāṭipado?  Idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpa disvā uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So (CS:pg.3.351) tena uppannena manāpena uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jigucchati.  (M.152./III,301.) Sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā…, jivhāya rasa sāyitvā… kāyena phoṭṭhabba phusitvā… manasā dhamma viññāya uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So tena uppannena manāpena uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jigucchati.  Eva kho, Ānanda, sekho hoti pāṭipado. 

 461. “Kathañcānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo?  Idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpa disvā uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So sace ākakhati-- ‘paikūle § appaikūlasaññī vihareyyan’ti, appaikūlasaññī tattha viharati.  Sace ākakhati-- ‘appaikūle paikūlasaññī vihareyyan’ti, paikūlasaññī tattha viharati.  Sace ākakhati-- ‘paikūle ca appaikūle ca appaikūlasaññī vihareyyan’ti, appaikūlasaññī tattha viharati.  Sace ākakhati-- ‘appaikūle ca paikūle ca paikūlasaññī vihareyyan’ti, paikūlasaññī tattha viharati.  Sace ākakhati-- ‘paikūlañca appaikūlañca tadubhaya abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. 

 462. “Puna capara, Ānanda, bhikkhuno sotena sadda sutvā …pe… ghānena gandha ghāyitvā… jivhāya rasa sāyitvā… kāyena phoṭṭhabba phusitvā… manasā dhamma viññāya uppajjati manāpa, uppajjati amanāpa, uppajjati manāpāmanāpa.  So sace ākakhati-- ‘paikūle appaikūlasaññī vihareyyan’ti, appaikūlasaññī tattha viharati.  Sace ākakhati-- ‘appaikūle paikūlasaññī vihareyyan’ti, paikūlasaññī tattha viharati.  Sace ākakhati-- ‘paikūle ca appaikūle ca appaikūlasaññī vihareyyan’ti, appaikūlasaññī tattha viharati.  Sace ākakhati-- ‘appaikūle ca paikūle ca paikūlasaññī vihareyyan’ti, paikūlasaññī tattha viharati.  Sace ākakhati-- ‘paikūlañca appaikūlañca (M.152./III,302.) tadubhayampmppi abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.  Eva kho, Ānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo. 

 463. “Iti (CS:pg.3.352) kho, Ānanda, desitā mayā ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā, desito sekho pāṭipado, desito ariyo bhāvitindriyo Ya kho, Ānanda, satthārā karaṇīya sāvakāna hitesinā anukampakena anukampa upādāya, kata vo ta mayā.  Etāni, Ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyathānanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaisārino ahuvattha.  Aya vo amhāka anusāsanī”ti. 

 Idamavoca Bhagavā.  Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsita abhinandīti. 

 

 Indriyabhāvanāsutta niṭṭhita dasama. 

 

 Saḷāyatanavaggo niṭṭhito pañcamo. 

 

 Tassuddāna--

 Anāthapiṇḍiko Channo, Puṇṇo Nandakarāhulā;

 Chachakka saḷāyatanika, Nagaravindeyyasuddhikā. 

 Indriyabhāvanā cāpi, vaggo ovādapañcamoti. 

 Ida vaggānamuddāna--

 Devadahonupado ca, suññato ca vibhagako;

 Saḷāyatanoti vaggā, uparipaṇṇāsake hitāti. 

 

 ~Uparipaṇṇāsaka samatta.~

 

 ~Tīhi paṇṇāsakehi paimaṇḍito sakalo

 

~Majjhimanikāyo samatto.  ~


▲Top回目錄

 

Majjhimanikāyo Catalog

         ﹝目錄﹞

1. Mūlapariyāyasutta 根本法門經

2. Sabbāsavasutta 一切漏經

3. Dhammadāyādasutta 法嗣經

4. Bhayabheravasutta 怖駭經

5. Anagaasutta 無穢經

6. Ākakheyyasutta 願經

7. Vatthasutta 布喻經

8. Sallekhasutta 削減經

9. Sammādiṭṭhisutta 正見經

10. Mahāsatipaṭṭhānasutta 念處經

11. Cūḷasīhanādasutta 師子吼小經

12. Mahāsīhanādasutta 師子吼大經

13. Mahādukkhakkhandhasutta 苦蘊大經

14. Cūḷadukkhakkhandhasutta 苦蘊小經

15. Anumānasutta 思量經

16. Cetokhilasutta 心荒蕪經

17. Vanapatthasutta 林藪經

18. Madhupiṇḍikasutta 蜜丸經

19. Dvedhāvitakkasutta 雙想經

20. Vitakkasaṇṭhānasutta 想念止息經

21. Kakacūpamasutta 鋸喻經

22. Alagaddūpamasutta 蛇喻經

23. Vammikasutta 蟻垤經

24. Rathavinītasutta 傳車經

25. Nivāpasutta 撒餌經

26. Pāsarāsisutta 聖求經

27. Cūḷahatthipadopamasutta 象跡喻小經

28. Mahāhatthipadopamasutta象跡喻大經

29. Mahāsāropamasutta 心材喻大經

30. Cūḷasāropamasutta 心材喻小經

31. Cūḷagosigasutta 牛角林小經

32. Mahāgosigasutta 牛角林大經

33. Mahāgopālakasutta 牧牛者大經

34. Cūḷagopālakasutta 牧牛者小經

35. Cūḷasaccakasutta 薩遮迦小經

36. Mahāsaccakasutta 薩遮迦大經

37. Cūḷatahāsakhayasutta 愛盡小經

38. Mahātahāsakhayasutta 愛盡大經

39. Mahā-assapurasutta 馬邑大經

40. Cūḷa-assapurasutta 馬邑小經

41. Sāleyyakasutta 薩羅村婆羅門經

42. Verañjakasutta 鞞蘭若村婆羅門經

43. Mahāvedallasutta 有明大經

44. Cūḷavedallasutta 有明小經

45. Cūḷadhammasamādānasutta 得法小經

46. Mahādhammasamādānasutta 得法大經

47.Vīmasakasutta 思察經

48. Kosambiyasutta 憍賞彌經

49. Brahmanimantanikasutta 梵天請經

50. Māratajjanīyasutta 魔訶責經

51. Kandarakasutta 乾達羅迦經

52. Aṭṭhakanāgarasutta 八城經

53. Sekhasutta 有學經

54. Potaliyasutta 哺多利經

55.Jīvakasutta 耆婆迦經

56. Upālisutta 優婆離經

57. Kukkuravatikasutta 狗行者經

58. Abhayarājakumārasutta 無畏王子經

59. Bahuvedanīyasutta 多受經

60. Apaṇṇakasutta 無戲論經

61. Ambalaṭṭhikarāhulovādasutta

菴婆孽林教誡羅睺羅經

62. Mahārāhulovādasutta 教誡羅睺羅大經

63. Cūḷamālukyasutta 摩羅迦小經

64. Mahāmālukyasutta 摩羅迦大經

65. Bhaddālisutta 跋陀利經

66. Laukikopamasutta 鶉喻經

67. Cātumasutta 車頭聚落經

68. Naakapānasutta 那羅伽波寧村經

69. Goliyānisutta 瞿尼師經

70. Kīṭāgirisutta 枳吒山邑經

71. Tevijjavacchasutta 婆蹉衢多三明經

72. Aggivacchasutta 婆蹉衢多火[]

73. Mahāvacchasutta 婆蹉衢多大經

74. Dīghanakhasutta 長爪經

75. Māgaṇḍiyasutta 摩犍提經

76. Sandakasutta 刪陀迦經

77. Mahāsakuludāyisutta 善生優陀夷大經

78. Samaamuṇḍikasutta 沙門文祁子經

79. Cūḷasakuludāyisutta 善生優陀夷小經

80. Vekhanasasutta 鞞摩那修經

81. Ghaikārasutta 陶師經

82. Raṭṭhapālasutta 賴吒恕羅經

83. Maghadevasutta 大天木奈林經

84. Madhurasutta 摩偷羅經

85. Bodhirājakumārasutta 菩提王子經

86. Agulimālasutta 鴦掘摩經

87. Piyajātikasutta 愛生經

88. Bāhitikasutta 鞞訶提經

89. Dhammacetiyasutta 法莊嚴經

90. Kaṇṇakatthalasutta 普棘刺林經

91. Brahmāyusutta 梵摩經

92. Selasutta 施羅經

93. Assalāyanasutta 阿攝恕經

94. Ghoamukhasutta 瞿哆牟伽經

95. Cakīsutta 商伽經

96. Esukārīsutta 鬱瘦歌邏經

97. Dhanañjānisutta 陀然經

98. Vāseṭṭhasutta 婆私吒經

99. Subhasutta 須婆經

100. Sagāravasutta 傷歌邏經

101. Devadahasutta 天臂經

102. Pañcattayasutta 五三經

103. Kintisutta 如何經

104. Sāmagāmasutta 舍彌村經

105. Sunakkhattasutta 善星經

106. Āneñjasappāyasutta 不動利益經

107. Gaakamoggallānasutta 算數家目犍連經

108. Gopakamoggallānasutta 瞿默目犍連經

109. Mahāpuṇṇamasutta 滿月大經

110. Cūḷapuṇṇamasutta 滿月小經

111. Anupadasutta 不斷經

112. Chabbisodhanasutta 六淨經

113. Sappurisasutta 善士經

114. Sevitabbāsevitabbasutta 應習不應習經

115. Bahudhātukasutta 多界經

116. Isigilisutta 仙吞經

117. Mahācattārīsakasutta 大四十經

118. Ānāpānassatisutta 入出息念經

119. Kāyagatāsatisutta 身行念經

120. Sakhārupapattisutta 行生經

121. Cūḷasuññatasutta 空小經

122. Mahāsuññatasutta 空大經

123. Acchariya-abbhutasutta 希有未曾有法經

124. Bākulasutta 薄拘羅經

125. Dantabhūmisutta 調御地經

126. Bhūmijasutta 浮彌經

127. Anuruddhasutta 阿那律經

128. Upakkilesasutta 隨煩惱經

129. Bālapaṇḍitasutta 賢愚經

130. Devadūtasutta 天使經

131. Bhaddekarattasutta 一夜賢者經

132. Ānandabhaddekarattasutta

阿難一夜賢者經

133. Mahākaccānabhaddekarattasutta 大迦旃延一夜賢者經

134. Lomasakagiyabhaddekaratta- sutta 盧夷強耆一夜賢者經

135. Cūḷakammavibhagasutta 小業分別經

136. Mahākammavibhagasutta 業分別經

137. Saḷāyatanavibhagasutta 六處分別經

138. Uddesavibhagasutta 總說分別經

139. Araavibhagasutta 無諍分別經

140. Dhātuvibhagasutta 界分別經

141. Saccavibhagasutta 諦分別經

142. Dakkhiṇāvibhagasutta 施分別經

143. Anāthapiṇḍikovādasutta 教給孤獨經

144. Channovādasutta 教闡陀經

145. Puṇṇovādasutta 教富樓那經

146. Nandakovādasutta 教難陀迦經

147. Cūḷarāhulovādasutta 教羅睺羅小經

148. Chachakkasutta 六經

149. Mahāsaḷāyatanikasutta 大六處經

150. Nagaravindeyyasutta 頻頭城經

151. Piṇḍapātapārisuddhisutta 乞食清淨經

152. Indriyabhāvanāsutta 根修習經

 

▲Top回目錄


《中部》與《中阿含經》經對照表

▲Top回目錄

《中部》

《中阿含經》及其他

一、Mūlapaṇṇāsa 根本

 

1.Mūlapariyāyavaggo 根本法門品

 

1. Mūlapariyāyasutta 根本法門經

《中阿含106經》想經(T1.596.)、《樂想經》(T1.851.)

2. Sabbāsavasutta 一切漏經

《中阿含10經》漏盡經(T1.431.)、《一切流攝守因經》(T1.813.)、《增壹阿含40.6經》淨諸漏(T2.740.)、《增支部》A.6.58.

3. Dhammadāyādasutta 法嗣經

《中阿含88經》求法經(T1.569.)、《增壹阿含9.3經》(T2.587.)

4. Bhayabheravasutta 怖駭經

《增壹阿含31.1經》(T2.665.)

5. Anagaasutta 無穢經

《中阿含87經》穢品經(T1.566.)、《求欲經》(T1.839.)、《增壹阿含25.6經》結(T2.632.)

6.Ākakheyyasutta 願經

《中阿含105經》願經(T1.595.)

7. Vatthasutta 布喻經

《中阿含93經》水淨梵志經(T1.575.)、《梵志許水淨經》(T1.843.)、《增壹阿含13.5經》孫陀利(T2.573.)後半、《雜阿含1185經》 (T2.321.)、《別譯雜阿含99經》 (T2.408.)

8. Sallekhasutta 削減經

《中阿含91經》周那問見經(T1.573.)

9. Sammādiṭṭhisutta 正見經

《增壹阿含49.5經》後半(T2.797.)

10. Mahāsatipaṭṭhānasutta 念處經

《中阿含98經》念處經(T1.582.)、《長部22經》大念處經(18~21.)

2.Sīhavaggo 師子吼品

 

11. Cūḷasīhanādasutta 師子吼小經

《中阿含103經》師子吼經(T1.590.)

12. Mahāsīhanādasutta 師子吼大經

身毛喜堅經(T17.591.)、《增壹阿含46.4經》力(T2.776.)、《增壹阿含50.6經》 (T2.811.)、《雜阿含684經》(T2.186.)、《增壹阿含31.8經》 (T2.670.)、信解智力經 (T17.747.)A.10.21

13. Mahādukkhakkhandhasutta 苦蘊大經

《中阿含99經》苦陰經(T1.587.)、《苦陰經》(T1.84.)

《增壹阿含21.9經》苦除(T2.604.)

14. Cūḷadukkhakkhandhasutta 苦蘊小經

《中阿含100經》苦陰經(T1.586.)、《苦陰因事經》(T1.847.)

《釋摩訶男本四子經》(T1.848.)

15. Anumānasutta 思量經

《中阿含89經》比丘講經(T1.571.)、《受歲經》(T1.842.)

16. Cetokhilasutta 心荒蕪經

《中阿含206經》心穢經(T1.780.)、《增壹阿含經》51.4 (T2.817.)

17. Vanapatthasutta 林藪經

《中阿含107~108經》林經(T1.5961.597.)

18. Madhupiṇḍikasutta 蜜丸經

《中阿含115經》蜜丸經(T1.603.)、《增壹阿含40.10經》甘露法味(T2.743.)

19. Dvedhāvitakkasutta 雙想經

《中阿含102經》念經(T1.589.)

20. Vitakkasaṇṭhānasutta 想念止息經

《中阿含101經》增上心經(T1.588.)

3.Opammavaggo 譬喻法品

 

21. Kakacūpamasutta 鋸喻經

《中阿含193經》牟犁破群那經(T1.744.)、《增壹阿含50.8經》(T2.813.)

22. Alagaddūpamasutta 蛇喻經

《中阿含200經》阿黎吒經(T2.763.)、《增壹阿含經》43.5船筏(T2.759.)

23. Vammikasutta 蟻垤經

蟻喻經(T1.918.)、《雜阿含1079經》(T2.282.)、《別譯雜阿含18經》(T2.379.)、《增壹阿含39.9經》婆蜜(T2.733.)

24. Rathavinītasutta 傳車經

《中阿含9經》七車經(T1.429.)、《增壹阿含39.10經》七車經(T2.733.)

25. Nivāpasutta 撒餌經

《中阿含178經》獵師經(T1.781.)

26. Pāsarāsisutta 聖求經

《中阿含204經》羅摩經(T1.775.)cf.《本事經》卷四(T17.679.)

27. Cūḷahatthipadopamasutta 象跡喻小經

《中阿含30經》象跡喻經(T1.464.)

28. Mahāhatthipadopamasutta象跡喻大經

《中阿含30經》象跡喻經(T1.464.)

29. Mahāsāropamasutta 心材喻大經

《增壹阿含43.4經》(T2.759.)

30. Cūḷasāropamasutta 心材喻小經

北傳無相當之經

4.Mahāyamakavaggo 雙大品

 

31. Cūḷagosigasutta 牛角林小經

《中阿含185經》牛角林經(T1.739.)

32. Mahāgosigasutta 牛角林大經

《中阿含184經》牛角婆羅林經(T1.736.)、《生經》一六比丘各誌經(T3.80.)、《增壹阿含37.3經》(T2.710.)

33. Mahāgopālakasutta 牧牛者大經

《雜阿含1249經》(T2.342.)、《增壹阿含49.1經》(T2.794.)、《牧牛經》(T2.546.)A.11.18.Gopālak牧牛者

34. Cūḷagopālakasutta 牧牛者小經

《雜阿含1248經》(T2.342.)、《增壹阿含43.6經》(T2.761.)

35. Cūḷasaccakasutta 薩遮迦小經

《雜阿含110經》薩遮(T2.35.)、《增壹阿含37.10經》薩遮(T2.715.)

36. Mahāsaccakasutta 薩遮迦大經

北傳無相當之經

37. Cūḷatahāsakhayasutta 愛盡小經

《雜阿含505經》愛盡(T2.133.)、《增壹阿含19.3經》斷盡(T2.593.)

38. Mahātahāsakhayasutta 愛盡大經

《中阿含201經》嗏帝經(T1.766.)

39. Mahā-assapurasutta 馬邑大經

《中阿含182經》馬邑經(T1.724.)、《增壹阿含49.8經》(T2.801.)

40. Cūḷa-assapurasutta 馬邑小經

《中阿含183經》馬邑經(T1.725.)

5. Cūḷayamakavaggo 雙小品

 

41. Sāleyyakasutta 薩羅村婆羅門經

北傳無相當之經

42. Verañjakasutta 鞞蘭若村婆羅門經

北傳無相當之經

43. Mahāvedallasutta 有明大經

《中阿含211經》大拘稀羅經(T1.790.)、《雜阿含251經》(T2.60.)

44. Cūḷavedallasutta 有明小經

《中阿含210經》法樂比丘尼經(T1.788.)

45. Cūḷadhammasamādānasutta 得法小經

《中阿含174經》受法經(T1.711.)

46. Mahādhammasamādānasutta得法大經

《中阿含175經》受法經(T1.712.)

47.Vīmasakasutta 思察經

《中阿含176經》求解經(T1.732.)

48. Kosambiyasutta 憍賞彌經

《增壹阿含24.8經》(T2.626.)、《本生經》J.428cf.《律藏》〈大品〉〈憍賞彌犍度〉Vin. Mv. p.338ff.、《五分律》卷24(T22.158)、《四分律》卷43(T22.874)

49. Brahmanimantanikasutta 梵天請經

《中阿含78經》梵天請佛經(T1.547.)

50. Māratajjanīyasutta 魔訶責經

《中阿含131經》降魔經(T1.620.)、《弊魔試目連經》(T1.864.)、《魔嬈亂經》(T1.864.)

二、Majjhimapaṇṇāsa中分

 

1.Gahapativaggo 居士品

 

51. Kandarakasutta 乾達羅迦經

北傳無相當之經

52. Aṭṭhakanāgarasutta 八城經

《中阿含217經》八城經(T1.802.)、《十支居士八城人經》(T1.916.)

53. Sekhasutta 有學經

北傳雖無相當經典,《雜阿含1176經》 (T2.316.)部份相合。其次阿難說法部份,北傳為大目犍連說法,內容亦不同。

54. Potaliyasutta 哺多利經

《中阿含203經》晡利多經(T1.773.)

55.Jīvakasutta 耆婆迦經

北傳無相當之經

56. Upālisutta 優婆離經

《中阿含133經》優婆離經(T1.628.)

57. Kukkuravatikasutta 狗行者經

北傳無相當之經

58. Abhayarājakumārasutta 無畏王子經

北傳無相當之經

59. Bahuvedanīyasutta 多受經

《雜阿含485經》(T2.123.)、《相應部》S.36.19般奢康伽經

60. Apaṇṇakasutta 無戲論經

北傳無相當之經

2.Bhikkhuvaggo 比丘品

 

61. Ambalaṭṭhikarāhulovādasutta

菴婆孽林教誡羅睺羅經

《中阿含14經》羅云經(T1.436.)

62. Mahārāhulovādasutta 教誡羅睺羅大經

《增壹阿含17.1經》羅云(T2.581.)

63. Cūḷamālukyasutta 摩羅迦小經

《中阿含221經》箭喻經(T1.804.)、《箭喻大經》(T1.917.)

64. Mahāmālukyasutta 摩羅迦大經

《中阿含205經》五下分結經(T1.778.)

65. Bhaddālisutta 跋陀利經

《中阿含194經》跋陀和利經(T1.746.)、《增壹阿含47.7經》(T2.800.)前部

66. Laukikopamasutta 鶉喻經

《中阿含192經》迦樓烏陀夷經(T1.740.)

67. Cātumasutta 車頭聚落經

《增壹阿含45.2經》 (T2.770.)、《舍利弗摩目犍連遊四衢經》(T2.860.)

68. Naakapānasutta 那羅伽波寧村經

《中阿含77經》娑雞帝三族姓子經(T1.544.)

69. Goliyānisutta 瞿尼師經

《中阿含26經》瞿尼師經(T1.454.)

70. Kīṭāgirisutta 枳吒山邑經

《中阿含195經》阿濕貝經(T1.749.)

3.Paribbājakavaggo 普行者品

 

71. Tevijjavacchasutta 婆蹉衢多三明經

北傳無相當之經

72. Aggivacchasutta 婆蹉衢多火[]

《雜阿含962經》(T2.245.)、《別譯雜阿含195經》 (T2.444.)

73. Mahāvacchasutta 婆蹉衢多大經

《雜阿含964經》(T2.246.)、《別譯雜阿含198經》 (T2.446.)

74. Dīghanakhasutta 長爪經

《雜阿含969經》 (T2.249.)、《別譯雜阿含203經》 (T2.449.)

75. Māgaṇḍiyasutta 摩犍提經

《中阿含153經》鬚閑提經(T1.670.)

76. Sandakasutta 刪陀迦經

cf.M.60cf.D.1. Brahmajālasutta梵網經、cf.《雜阿含973經》 (T2.251.)cf.《別譯雜阿含207經》 (T2.451.)

77. Mahāsakuludāyisutta 善生優陀夷大經

《中阿含207經》箭毛經(T1.783.)

78. Samaamuṇḍikasutta 沙門文祁子經

《中阿含179經》五支物主經(T1.720.)

79. Cūḷasakuludāyisutta 善生優陀夷小經

《中阿含208經》箭毛經(T1.783.)

80. Vekhanasasutta 鞞摩那修經

《中阿含209經》鞞摩那修經(T1.786.)

4.Rājavaggo 王品

 

81. Ghaikārasutta 陶師經

《中阿含63經》鞞婆陵耆經(T1.499.)

82. Raṭṭhapālasutta 賴吒恕羅經

《中阿含132經》賴吒恕羅經(T1.623.)

83. Maghadevasutta 大天木奈林經

《中阿含67經》大天木奈林經(T1.511.)

84. Madhurasutta 摩偷羅經

《雜阿含548經》摩偷羅經(T2.142.)

85. Bodhirājakumārasutta 菩提王子經

世尊詳述當年苦行的部份和《中部》26經同。cf.《五分律》卷10(T22.71)

86. Agulimālasutta 鴦掘摩經

《佛說鴦掘摩經》(T2.508.)、《鴦崛髻經》(T2.510.)、《央掘魔羅經》(T2.512.)、《別譯雜阿含16經》(T2.378.)、《增壹阿含31.6經》(T2.719.)、《雜阿含1077經》 (T2.280.)、《法句經》Dhp.172, 173, 382、《長老偈》Thag.871~873.

87. Piyajātikasutta 愛生經

《中阿含216經》愛生經(T1.800.)

88. Bāhitikasutta 鞞訶提經

《中阿含214經》鞞訶提經(T1.797.)

89. Dhammacetiyasutta 法莊嚴經

《中阿含213經》法莊嚴經(T1.795.)

90. Kaṇṇakatthalasutta 普棘刺林經

《中阿含212經》一切智經(T1.792.)

5.Brāḥmaavaggo 婆羅門品

 

91. Brahmāyusutta 梵摩經

《中阿含161經》梵摩經(T1.685.)

92. Selasutta 施羅經

《經集》Sn.3.7. Selasutta賽羅經、《長老偈》Thag.818~841.

93. Assalāyanasutta 阿攝(=/)

《中阿含151經》阿攝(T1.663.)

94. Ghoamukhasutta 瞿哆牟伽經

cf.M.51.Kandarakasutta 乾達羅迦經

95. Cakīsutta 商伽經

北傳無相當之經

96. Esukārīsutta 鬱瘦歌邏經

《中阿含150經》鬱瘦歌邏經(T1.661.)

97. Dhanañjānisutta 陀然經

《中阿含27經》陀然梵志經(T1.456.)

98. Vāseṭṭhasutta 婆私吒經

《經集》Sn.3.9. Vāseṭṭhasutta婆塞特經

99. Subhasutta 須婆經

《中阿含152經》鸚鵡經(T1.666.)

100. Sagāravasutta 傷歌邏經

世尊苦行精進,參照《中部》M.26. PāsarāsisuttaM.36.Mahāsaccakasutta

三、Uparipaṇṇāsa 上分

 

1.Devadahavagga 天臂品

 

101. Devadahasutta 天臂經

《中阿含19經》尼乾經(T1.442.)。部份參照《中部》M.27. Cūḷahatthipadopamasutta象跡喻小經

102. Pañcattayasutta 五三經

cf.《長部》D.1. Brahmajālasutta梵網經

103. Kintisutta 如何經

北傳無相當之經

104. Sāmagāmasutta 舍彌村經

《中阿含196經》周那經(T1.752.)

105. Sunakkhattasutta 善星經

《佛說身毛喜堅經》(T17.591.)

106. Āneñjasappāyasutta 不動利益經

《中阿含75經》淨不動道經(T1.542.)

107. Gaakamoggallānasutta算數家目犍連經

《中阿含144經》算數目犍連經(T1.652.)、《數經》(T1.875.)

108. Gopakamoggallānasutta 瞿默目犍連經

《中阿含145經》瞿默目犍連經(T1.653.)

109. Mahāpuṇṇamasutta 滿月大經

《雜阿含58經》 (T2.14.)、《相應部》S.22.82. Puṇṇamā 滿月

110. Cūḷapuṇṇamasutta 滿月小經

《雜阿含58經》 (T2.14.)、《相應部》S.22.82. Puṇṇamā 滿月

2.Anupadavaggo 不斷品

 

111. Anupadasutta 不斷經

北傳無相當之經

112. Chabbisodhanasutta 六淨經

《中阿含187經》說智經(T1.732.)

113. Sappurisasutta 善士經

《中阿含85經》真人經(T1.561.)、《是法非法經》(T1.837.)

114. Sevitabbāsevitabbasutta 應習不應習經

北傳無相當之經

115. Bahudhātukasutta 多界經

《中阿含181經》多界經(T1.723.)、《佛說四品法門經》(T17.712.)

116. Isigilisutta 仙吞經

《增壹阿含38.7經》仙人崛經(T2.723.)

117. Mahācattārīsakasutta 大四十經

《中阿含189經》聖道經(T1.735.)

118.Ānāpānassatisutta 入出息念經

佛說治意經(T1.919.)、《雜阿含810經》 (T2.208.)

119. Kāyagatāsatisutta 身行念經

《中阿含81經》念身經(T1.554.)

120. Sakhārupapattisutta 行生經

《中阿含168經》意行經(T1.700.)

3.Suññātavaggo 空品

 

121. Cūḷasuññatasutta 空小經

《中阿含190經》小空經(T1.736.)

122. Mahāsuññatasutta 空大經

《中阿含191經》大空經(T1.738.)

123. Acchariya-abbhutasutta

希有未曾有法經

《中阿含32經》未曾有法經(T1.469.)

124. Bākulasutta 薄拘羅經

《中阿含34經》薄拘羅經(T1.475.)

125. Dantabhūmisutta 調御地經

《中阿含198經》調御地經(T1.757.)

126. Bhūmijasutta 浮彌經

《中阿含173經》浮彌經(T1.709.)

127. Anuruddhasutta 阿那律經

《中阿含79經》有勝天經(T1.549.)

128. Upakkilesasutta 隨煩惱經

《中阿含72經》長壽王本起經(T1.532.)、《增壹阿含24.8經》(T2.626.)

129. Bālapaṇḍitasutta 賢愚經

《中阿含199經》癡慧地經(T1.759.)、《佛說泥犁經》(T1.907.)

130. Devadūtasutta 天使經

《中阿含64經》天使經(T1.503.)、《鐵城泥梨經》(T1.826.)、《閻羅王五使者經》(T1.828.)、《增壹阿含32.4經》大子經(T2.674.)

4.Vibhagavaggo 分別品

 

131. Bhaddekarattasutta 一夜賢者經

北傳漢譯無此經

132. Ānandabhaddekarattasutta

阿難一夜賢者經

《中阿含167經》阿難說經(T1.699.)

133. Mahākaccānabhaddekarattasutta

大迦旃延一夜賢者經

《中阿含165經》溫泉林天經(T1.696.)

134. Lomasakagiyabhaddekarattasutta

盧夷強耆一夜賢者經

《中阿含166經》釋中禪室尊經(T1.698.)、《尊者經》(T1.886.)

135. Cūḷakammavibhagasutta 小業分別經

《中阿含170經》鸚鵡經(T1.703.)、《分別善惡報應經》(T1.895.)、《兜調經》(T1.887.)、《鸚鵡經》(T1.888.)、《佛為首加長者說業報差別經》(T1.891.)

136. Mahākammavibhagasutta大業分別經

《中阿含171經》分別大業經(T1.706.)

137. Saḷāyatanavibhagasutta六處分別經

《中阿含163經》分別六處經(T1.692.)

138. Uddesavibhagasutta 總說分別經

《中阿含163經》分別六處經(T1.694.)

139. Araavibhagasutta 無諍分別經

《中阿含169經》拘樓瘦無諍經(T1.701.)

140. Dhātuvibhagasutta 界分別經

《中阿含162經》分別六界經(T1.690.)

5.Saḷāyatanavaggo 六處分別品

 

141. Saccavibhagasutta 諦分別經

《中阿含31經》分別聖諦經(T1.467.)、《佛說四諦經》(T1.814.)、《增壹阿含27.1經》(T2.643.)

142. Dakkhiṇāvibhagasutta 施分別經

《中阿含180經》瞿曇彌經(T1.721.)

143. Anāthapiṇḍikovādasutta 教給孤獨經

《中阿含28經》教化病經(T1.458.)、《增壹阿含51.8經》(T2.819.)、《雜阿含1032經》(T2.269.)S.55.26. Dussīlya破戒

144. Channovādasutta 教闡陀經

《雜阿含1266經》(T2.347.)cf.《相應部》S.S.35.87.

145. Puṇṇovādasutta 教富樓那經

《雜阿含311經》(T2.89.)、佛說滿願子經(T2.502.)前半、《雜阿含215經》(T2.54.)、《相應部》S.35.87. Channa 闡陀

146. Nandakovādasutta 教難陀迦經

《雜阿含276經》(T2.73.)

147. Cūḷarāhulovādasutta 教羅睺羅小經

《雜阿含200經》(T2.51.)、《相應部》S.35.121.Rāhula 羅睺羅

148. Chachakkasutta 六六經

《中阿含86經》說處經(T1.562.)、《雜阿含304經》(T2.86.)

149. Mahāsaḷāyatanikasutta 大六處經

《雜阿含305經》(T2.87.)

150. Nagaravindeyyasutta 頻頭城經

《雜阿含280經》(T2.76.)

151. Piṇḍapātapārisuddhisutta乞食清淨經

《雜阿含236經》(大正2.57.)、《增壹阿含45.6經》(T2.773.)

152. Indriyabhāvanāsutta 根修習經

《雜阿含282經》(T2.78.)

 

 

▲Top回目錄

《中阿含經》與《中部》對照表

 

《中阿含經》

《中部》及其他

1. 善法經

《增支部》A.7.64.Dhammaññū(知法經)、《七知經》(T1.810a.)、《般泥洹經》卷上(T1.176a.)、《增壹阿含39.1經》(T2.728b.)

2. 晝度樹經

《增支部》A.7.65.Pāricchattaka園生樹經(T1.810c.)、《增壹阿含39.2經》(T2.729b.)

3. 城喻經

《增支部》A.7.63.Nagara(城經)、《增壹阿含39.4經》(T2.730b.)

4. 水喻經

《增支部》A.7.15. Udakūpamā、《鹹水喻經》(T1.811c.)、《增壹阿含39.3經》(T2.729c.)

5. 木積喻經

《增支部》A.7.68. Aggi(火經)、《增壹阿含33.10經》(T2.689a.)

6. 善人往經

《增支部》A.7.52.Purisagati(人趣)

7. 世間福經

《增壹阿含40.7經》(T2.741b.)

8. 七日經

《增支部》A.7.62. Suriya(太陽)、《薩鉢多酥哩踰捺野經》(T1.811c.)、《增壹阿含40.1經》(T2.735b.)

9. 七車經

《中部24經》Rathavinītasutta (傳車經)、《增壹阿含39.10經》七車經(T2.733c.)

10. 漏盡經

《中部2經》Sabbāsavasutta (一切漏經)、《一切流攝守因經》(T1.813a.)、《增壹阿含40.6經》淨諸漏(T2.740a.) 、《增支部》A.6.58.

11. 鹽喻經

《增支部》A.3.99.Loaphala (鹽果)

12. 破經

《增支部》A.4.195. Vappa ()

13. 度經

《增支部》A.3.61. Tittha (度處)

14. 羅云經

《中部61經》Ambalaṭṭhikarāhulovādasutta (菴婆孽林教誡羅睺羅經)

15. 思經

《增支部》A.10.207. Cetanā (.)A.10.208. karaja-kāya (業所生身)

16. 伽藍經

《增支部》A.3.65. kesaputtiyā (於羇舍子〔村〕)

17. 伽彌尼經

《相應部》S.42.6. Pacchābhūmako(西〔地〕方人) or Matako (死歿者)

18. 師子經

《增支部》A.8.12. Sīha(師子)、《五分律》卷22(T22.149b.)、《四分律》卷42(T22.871.),參閱《律藏》大品(Mv.6.31.10-11.)

19. 尼乾經

《中部101經》Devadahasutta (天臂經)參照《中部27經》

20. 波羅牢經

《相應部》S.42.13. Pāṭali (波羅牢.) or Manāpo (可意.)

21. 等心經

《增支部》A.2.4.5. Saññojana()A.2.4.6. Samacittā (等心)

22. 成就戒經

《增支部》A.5.166. Nirodha()

23. 智經

《相應部》S.12.32. Kaḷāra (伽拉羅〔比丘〕)

24. 師子吼經

《增支部》A.9.11. Vuttha(安居住)、《法句經注》Dhp.A.2. p.178f、《增壹阿含37.6經》(T2.712c.)

25. 水喻經

《增支部》A.5.162. Āghātavinaya (除惱)

26. 瞿尼師經

《中部69經》Goliyānisutta (瞿尼師經)

27. 陀然梵志經

《中部97經》Dhanañjānisutta (陀然經)

28. 教化病經

《中部143經》Anāthapiṇḍikovādasutta (教給孤獨經)、《增壹阿含51.8經》(T2.819b.)、《雜阿含1032經》(T2.269c.)、《相應部》S.55.26. Pahama-anāthapiṇḍikasuttaṁ(破戒)(1)

29. 大拘絺羅經

《增支部》A.9.13. Koṭṭhita(拘絺羅)A.4.174. Koṭṭhika(拘絺羅)、《雜阿含343經》(T2.94b.)

30. 象跡喻經

《中部28經》Mahāhatthipadopamasuttaṁ(象跡喻大經)

31. 分別聖諦經

《中部141經》Saccavibhagasutta (諦分別經)、《佛說四諦經》(T1.814b.)、《增壹阿含27.1經》(T2.643a.)、《十誦律》卷60(T23.445c.)

32. 未曾有法經

《中部123經》Acchariya-abbhutasutta (希有未曾有法經)

33. 侍者經

《長老偈》Thag. (10181050.)

34. 薄拘羅經

《中部124經》Bākulasutta (薄拘羅經)

35. 阿修羅經

《增支部》A.8.19. Pahārāda (波呵羅)、《增壹阿含42.4經》(T2.752c.)

36. 地動經

《增支部》A.8.70.Bhūmicāla(地震)、《長部16經》Mahā-Parinibbāna-Suttanta (T般涅槃經)、《自說經》(Ud.6.1.)、《增壹阿含42.5經》(T2.753c.)

37. 瞻波經

《增支部》A.8.20. Uposatha(布薩)、《律藏》〈小品〉(Cv.9.1.)、《自說經》(Ud.5.5.)、《五分律》卷28(T22.180.)、《恒水經》(T1.817a.)、《法海經》(T1.817a.)、《海八德經》(T1.819a.)、《增壹阿含48.2經》(T2.786a.)

38. 郁伽長者經()

《增支部》A.8.21. Ugga(郁伽)

39. 郁伽長者經()

 

40. 手長者經()

《增支部》A.8.24. Hatthaka(手長者)

41. 手長者經()

《增支部》A.8.23. Hatthaka(手長者)

42. 何義經

《增支部》A.10.1. Kimatthiya(何義)

43. 不思經

《增支部》A.10.2. Cetanā()

44. 念經

參閱《增支部》A.8.81. Sati()

45. 慚愧經()

《增支部》A.7.61. Hiri(慚愧),參閱《增支部》A.8.81. Sati()

46. 慚愧經()

《增支部》A.7.61. Hiri(慚愧),參閱《增支部》A.8.81. Sati()A.10.3. Sīla ()

47. 戒經()

《增支部》A.10.3. Sīla()

48. 戒經()

《增支部》A.10.4. Upanisā (近習)A.10.5. Ānanda(阿難)、《雜阿含495經》(T2.129a.)

49. 恭敬經()

《增支部》A.5.21-22. Agārava(恭敬)

50. 恭敬經() 

《增支部》A.5.21-22. Gārava(恭敬)

51. 本際經

《增支部》A.10.61-62. Āhāra()、《佛說本相猗致經》(T1.819c.)、《佛說緣本致經》(T1.820b.)

52. 食經()

《增支部》A.10.61-62. Āhāra()

53. 食經()

《增支部》A.10.61-62. Āhāra()

54. 盡智經

參閱《何義經》、《不思經》、《念經》(T1.485a.)

55. 涅槃經

 

56. 彌醯經

《增支部》A.9.3. Meghiya(彌醯)、《自說經》Ud.4.1.

57. 即為比丘說經

《增支部》A.9.1. Sambodhi(等覺)

58. 七寶經

《相應部》S.46.42. Cakkavatti(轉輪)、《佛說輪王七寶經》(T1.821a.)《雜阿含721經》(T2.194a.)、《增壹阿含39.7經》(T2.731b.),參閱《長部17經》Mahā-Sudassana-Suttanta(T善見王經)

59. 三十二相經

《長部30經》Lakkhaa-Suttanta(三十二相經)

60. 四洲經

Divyāvadāna. pp. 210226、《佛說頂生王故事經》(T1.822b.)、《文陀竭王經》(T1.824a.)、《增壹阿含17.7經》(T2.583b.)

61. 牛糞喻經

《相應部》S.22.96. Gomayam(牛糞)《雜阿含264經》(T2.67c.)

62. 頻鞞娑邏王迎佛經

四分律.33(T22.794c.)、《佛說頻毘沙羅王經》(T1.825a.)、《十誦律》卷24(T23.174b.)、《撰集百緣經》卷219.〈頻婆娑羅王請佛緣〉(T4.212b.)、《五分律》卷16(T22.108.)、《雜阿含1074經》(T2.279a.)、《別譯雜阿含13經》(T2.377a.)、梵Bimbisāra-s.小經、藏(東北289, 北京955.),參閱《律藏》〈大品〉(Mv. 1.22.)

63. 鞞婆陵耆經

《中部81經》Ghaikārasutta (陶師經)

64. 天使經

《中部130經》Devadūtasutta (天使經)、《鐵城泥梨經》(T1.826c.)、《閻羅王五使者經》(T1.828b.)、《增壹阿含32.4經》(T2.674b.)

65. 烏鳥喻經

 

66. 說本經

《佛說古來世時經》(T1.829b.),參閱《長老偈》Thag. 910919

67.大天(木奈)林經

《中部83經》Makhādevasutta (T木奈林經),參閱 J.9.Makhādeva-jātaka、《增壹阿含經序品》(T2.549b.) 、《增壹阿含50.4經》(T2.806c.)

68. 大善見王經

《長部17經》Mahā-Sudassana-Suttanta(Ṭ善見王)、六度集經8.87摩調王經(T3.48.)、法《句譬喻4.41經》卷4 (T4.606.)、《長阿含2經》遊行經(T1.21.)、《佛般泥洹經》卷下(T1.169.)、《般泥洹經》(T1.185.)、《大般涅槃經》(T1.201.)、《根本說一切有部毘奈耶雜事》卷37(T24.393.)

69. 三十喻經

 

70. 轉輪王經

《長部26經》Cakkavatti-Sīhanāda-Suttanta(轉輪聖王師子吼經)、《長阿含6經》轉輪聖王修行經(T1.39a.)

71. 蜱肆經

《長部23經》Pāyāsi-Suttanta(弊宿經)、《大正句王經》(T1.831a.),參閱《長阿含7經》弊宿經(T1.42b.)

72. 長壽王本起經

《中部128經》Upakkilesasuttaṁ(隨煩惱經)、《本生經》J.428、《律藏》大品(Mv.10.2.220.)、四分律.43(T22.879.)、五分律.24(T22.158.)、《六度集經》1.10(T3.5.)、長壽王經.1(T3.386.)、《增壹阿含24.8經》(T2.626b.)

73. 天經

《增支部》A.8.64. Gayā(伽耶)

74. 八念經

《增支部》A.8.30. Anuruddha(阿那律)、《增壹阿含42.6經》(T2.754a.)、《佛說阿那律八念經》(T1.835c.)

75. 淨不動道經

《中部106經》Āneñjasappāyasutta (不動利益經)

76. 郁伽支羅經

參閱《相應部》S.47.2. Sato(正念)、《雜阿含610經》(T2.171b.)

77. 娑雞帝三族姓子經

《中部68經》Naakapānasutta (那羅伽波寧村經)

78. 梵天請佛經

《中部49經》Brahmanimantanikasutta (梵天請經)

79. 有勝天經

《中部127經》Anuruddhasutta (阿那律經)

80. 迦絺那經

 

81. 念身經

《中部119經》Kāyagatāsatisutta (身行念經)

82. 支離彌梨經

《增支部》A.6.60. Citta(質多〔比丘〕)

83.長老上尊睡眠經

《增支部》A.7.58. Pacala(睡眠)、《長老偈》(Thag. 11461149.)、《佛說離睡經》(T1.837a.)

84. 無刺經

《增支部》A.10.72. Kaṇṭhaka()

85. 真人經

《中部113經》Sappurisasutta (善士經)、《是法非法經》(T1.837c.)

86. 說處經

《中部148經》Chachakkasutta (六六經)《雜阿含304經》(T2.86c.)、《雜阿含326~312經》(T2.92c.)

87. 穢品經

《中部5經》Anagaasutta (無穢經)、《求欲經》(T1.839a.)、《增壹阿含25.6經》結(T2.632a.)

88. 求法經

《中部3經》Dhammadāyādasutta (法嗣經)《增壹阿含189.3經》(T2.587c.)

89. 比丘講經

《中部15經》Anumānasutta (思量經)、《受歲經》(T1.842b.)

90. 知法經

《增支部》A.10.24. Cunda(周陀)

91. 周那問見經

《中部8經》Sallekhasutta (削減經)

92. 青白蓮華喻經

 

93. 水淨梵志經

《中部7經》Vatthasutta(布喻經)、《梵志許水淨經》(T1.843c.)、《增壹阿含13.5經》孫陀利(T2.573c.)後半、《雜阿含1185經》 (T2.321a.)、《別譯雜阿含99經》(T2.408c.)

94. 黑比丘經

《增支部》A.10.87. Adhikaraa(鬪諍)

95. 住法經

《增支部》A.10.53. hiti(止住),參閱《增支部》A.10.17, 18 Nātha (救護)

96. 無經

《增支部》A.10.55. Parihāna(衰退)

97. 大因經

《長部15經》Mahā-Nidāna-Suttanta(T緣經)、《佛說大生義經》(T1.844b.)、《長阿含13經》大緣方便經(T1.60a.)、《佛說人本欲生經》(T1.241c.)、《緣起經》(T2.547b.)

98. 念處經

《中部10經》Mahāsatipaṭṭhānasutta (念處經)、《長部22經》大念處經(18~21本經缺),參閱《增壹阿含12.1經》(T2.567c.)

99. 苦陰經

《中部13經》Mahādukkhakkhandhasutta (苦蘊大經)、《苦陰經》(T1.846c.)、《增壹阿含21.9經》(T2.604c.)

100. 苦陰經

《中部14經》Cūḷadukkhakkhandhasutta (苦蘊小經)、《苦陰因事經》(T1.849b.)、《釋摩訶男本四子經》(T1.848b.) 、《增壹阿含41.1經》(T2.744a.)

101. 增上心經

《中部20經》Vitakkasaṇṭhānasutta (想念止息經)

102. 念經

《中部19經》Dvedhāvitakkasutta (雙想經)

103. 師子吼經

《中部11經》Cūḷasīhanādasutta (師子吼小經)

104. 優曇婆邏經

《長部25經》Udumbarika-Sīhanāda-Suttanta(優曇婆邏師子吼經)、《佛說尼拘陀梵志經》(T1.222a.)、《長阿含8經》散陀那經(T1.47a.)

105. 願經

《中部6經》Ākakheyyasuttaṁ(願經),參閱A.10.71.Ākakha

106. 想經

《中部1Mūlapariyāyasutta (根本法門經)、《樂想經》(T1.851a.)

107. 林經()

《中部17經》Vanapatthasutta 林藪經

108. 林經()

《中部17經》Vanapatthasutta 林藪經

109. 自觀心經()

《增支部》A.10.54. Samatha (寂止)

110. 自觀心經()

《增支部》A.10.51. Sacitta(自心)

111. 達梵行經

《增支部》A.6.63. Nibbedhika(抉擇)、《佛說漏分布經》(T1.851b.)

112. 阿奴波經

《增支部》A.6.62. Udaka()、《佛說阿耨風經》(T1.853c.)

113. 諸法本經

《增支部》A.8.83. Mūla(根本)10.58.Mūla(根本)、《佛說諸法本經》(T1.855c.)

114. 優陀羅經

《相應部》S.35.103. Uddaka(優陀羅)

115. 蜜丸經

《中部18經》Madhupiṇḍikasutta (蜜丸經)、《增壹阿含40.10經》甘露法味(T2.743a.)

116. 瞿曇彌經

《增支部》A.8.51. Gotamī(瞿曇彌)、《律藏》小品(Cv.10.1.)、《佛說瞿曇彌記果經》(T1.856a.)、《四分律》卷48(T22.922.)、《五分律》卷29(T22.185.)

117. 柔軟經

《增支部》A.3.38. Sukhumāla(柔軟)A.3.39. Mada(憍慢)

118. 龍象經

《增支部》A.6.43. Nāga()、《長老偈》(Thag.689704.)

119. 說處經

《增支部》A.3.67. Kathāvatthu(論事)

120. 說無常經

《相應部》S.22.76. Arahanta(阿羅漢)

121. 請請經

《相應部》S.8.7. Pavāraā(自恣)、《雜阿含1212經》(T2.330a.)、《別譯雜阿含228經》(T2.457a.)、《佛說解夏經》(T1.861b.)、《增壹阿含32.5經》(T2.676b.)、《佛說新歲經》(T1.859a.)、《佛說受新歲經》(T1.858a.),參閱《長老偈》(Thag. 12341237.)

122. 瞻波經

《增支部》A.8.10. Kāraṇḍava()A.8.20. Uposatha(布薩)、《佛說瞻婆比丘經》(T1.862b.)

123. 沙門二十億經

《增支部》A.6.55. Soa(輸屢那)、《律藏》大品(Mv.5.1.130.)、《雜阿含254經》(T2.62b.)、《增壹阿含23.3經》(T2.612a.)、《四分律》卷39(T22.843.)、《五分律》卷21(T22.145.)

124. 八難經

《增支部》A.8.29. Akkhaṇā()、《增壹阿含42.1經》(T2.747a.)

125. 貧窮經

《增支部》A.6.45. Dāliddiya(貧窮)

126. 行欲經

《增支部》A.10.91. Kāmabhogī(行欲人)、《佛說伏婬經》(T1.863b.)

127. 福田經

《增支部》A.2.4.4. Dakkhineyyā(諸應供)、《雜阿含992經》(T2.258c.)

128. 優婆塞經

《增支部》A.5.179. Gihī(在家者)

129. 怨家經

《增支部》A.7.60. Kodhanā(諸瞋恚者)

130. 教曇彌經

《增支部》A.6.54. Dhammika(曇彌)

131. 降魔經

《中部50經》Māratajjanīyasutta (魔訶責經)、《弊魔試目連經》(T1.867a.)、《佛說魔嬈亂經》(T1.864b.)

132. 賴吒(/)羅經

《中部82經》Raṭṭhapālasutta (賴吒恕羅經)、《法句經》Dhp.147、《長老偈》Thag.769、《賴吒和羅經》(T1.868c.)、《護國經》(T1.872a.)

133. 優婆離經

《中部56經》Upālisutta (優婆離經)、梵Upāli(Hoernle)

134. 釋問經

《長部21經》Sakka-Pañha Suttanta(帝釋所問經)、《長阿含14經》釋提桓因問經(T1.62b.)、《佛說帝釋所問經》(T1.246b.)、《雜寶藏經》卷6(T4.476.)

135. 善生經

《長部31經》Sigālovāda-Suttanta(教授尸迦羅越經)、《長阿含16經》善生經(T1.70a.)、《佛說尸迦羅越六方禮經》(T1.250c.)、《佛說善生子經》(T1.252b.)

136. 商人求財經

《本生經》J.196. Valāhassa(雲馬)、《增壹阿含45.1經》(T2.769b.)、《佛本行集經》卷50(T3.883b.)、《六度集經》卷3759(T3.19c33b.)

137. 世間經

《增支部》A.4.23. Loka(.)、《如是語經》It.112. Loka(世間)

138. 福經

《增支部》A.7.58.Pacala(睡眠)後半經,參閱《相應部》S.22.96. Gomayam(牛糞)、《雜阿含264經》(T2.67c.)

139. 息止道經

《經集》Sn.1.11. Vijaya sutta(征勝經)

140. 至邊經

《如是語經》It. 91. Jīvita(淨命自活)、《本事經》卷4(T17.682a.),參閱《相應部》S.22.80.Pindolyam(乞食)、《雜阿含272經》(T2.71c.)

141. 喻經

《相應部》S.3.17. Appamāda(不放逸)S.45.140-148. Padam etc.(足跡等)、《雜阿含1239經》(T2.339b.)、《別譯雜阿含66經》(T2.396b.)、《本事經》卷1(T17.664c.),參閱《如是語經》It.23. Ubho atthā(二利)

142. 雨勢經

《增支部》A.7.20. Vassakāra(雨勢.)、《長部16經》Mahā-Parinibbāna-Suttanta(T般涅槃經)、《長阿含2經》遊行經(T1.11a.)、《佛般泥洹經》(T1.160b.)、《般泥洹經》(T1.176a.)、《根本說一切有部毘奈耶雜事》卷35(T24.382.)、《增壹阿含40.2經》(T2.738c.)

143. 傷歌邏經

《增支部》A.3.60. Sagārava(傷歌邏)

144. 算數目犍連經

《中部107經》Gaakamoggallānasutta (算數家目犍連經)、《佛說數經》(T1.875a.)

145. 瞿默目犍連經

《中部108經》Gopakamoggallānasutta (瞿默目犍連經)

146. 象跡喻經

《中部27經》Cūḷahatthipadopamasuttaṁ(象跡喻小經)

147. 聞德經

 

148.何苦經

《增支部》A.5.31. Sumanā(須摩那)、《增壹阿含17.8經》(T2.584c.)

149.何欲經

《增支部》A.6.52. Khattiya(剎帝利)、《增壹阿含37-2.8經》(T2.714b.)

150. 鬱瘦歌邏經

《中部96經》Esukārīsutta (鬱瘦歌邏經)

151.阿攝(/)

《中部93經》Assalāyanasutta (阿攝恕經)、《梵志頞波羅延問種尊經》(T1.876b.)

152. 鸚鵡經

《中部99經》Subhasutta (須婆經)、《佛說鸚鵡經》(T1.888b.)

153. 鬚閑提經

《中部75經》Māgaṇḍiyasutta (摩犍提經)、《法句經》Dhp.204

154. 婆羅婆堂經

《長部27經》Aggañña-Suttanta(起世因本經)、《長阿含5經》小緣經(T1.36b~ .)、《佛說白衣金幢二婆羅門緣起經》(T1.216b.)

155. 須達哆經

《增支部》A.9.20. Velāma(毘羅摩)、佛說須達經(T1.879a.)、佛說長者施報經(T1.880a.)、《佛說三歸五戒慈心厭離功德》經(T1.878c.)、《增壹阿含27.3經》(T2.644b.)

156. 梵波羅延經

《經集》Sn.2.7.Brāhmaadhammika-sutta(婆羅門法經)

157. 黃蘆園經

《增支部》A.8.11. Verañjā(鞞蘭若)、《佛為黃竹園老婆羅門說學經》(T1.882a.)

158. 頭那經

《增支部》A.5.192. Doa (頭那〔梵志〕)

159. 阿伽羅訶那經

 

160. 阿蘭那經

《增支部》A.7.70. Araka(阿羅迦)A.7.69. Sunetta(妙眼)

161. 梵摩經

《中部91經》Brahmāyusutta (梵摩經)、《梵摩渝經》(T1.883b.)

162. 分別六界經

《中部140經》Dhātuvibhagasutta (界分別經)

163. 分別六處經

《中部137經》Saḷāyatanavibhagasutta (六處分別經)、《中部138經》Uddesavibhagasutta (總說分別經)

164. 分別觀法經

《中部138經》Uddesavibhagasuttaṁ(總說分別經)

165. 溫泉林天經

《中部133經》Mahākaccānabhaddekarattasuttaṁ(Ṭ迦旃延一夜賢者經),參閱 (東北313, 617, 974.)

166. 釋中禪室尊經

《中部134經》Lomasakagiyabhaddekarattasuttaṁ(盧夷強耆一夜賢者經)尊上經(T1.886a.)

167. 阿難說經

《中部132經》Ānandabhaddekarattasutta(阿難一夜賢者經)

168. 意行經

《中部120經》Sakhārupapattisutta (行生經)

169. 拘樓瘦無諍經

《中部139經》Araavibhagasutta (無諍分別經)《相應部》S.56.11.Tathāgatena vutta(1)(如來所說1),參閱《相應部》S.42.12.Rāsiyo(王髮)、《雜阿含912經》(T2.228c.)

170. 鸚鵡經

《中部135經》Cūḷakammavibhagasutta (小業分別經)、《分別善惡報應經》(T1.895b.)、《兜調經》(T1.887b.)、《鸚鵡經》(T1.888b.)、《佛為首加長者說業報差別經》(T1.891a.)

171. 分別大業經

《中部136經》Mahākammavibhagasutta (T業分別經)

172. 心經

《增支部》A.4.186. Ummagga(導管)、《佛說意經》(T1.901b.)

173. 浮彌經

《中部126經》Bhūmijasutta (浮彌經)

174. 受法經()

《中部45經》Cūḷadhammasamādānasutta (得法小經)

175. 受法經()

《中部46經》Mahādhammasamādānasutta (得法大經)、《應法經》(T1.902b.)

176. 行禪經

 

177. 說經

 

178. 獵師經

《中部25經》Nivāpasutta (撒餌經)

179. 五支物主經

《中部78經》Samaamuṇḍikasutta (沙門文祁子經)

180. 瞿曇彌經

《中部142經》Dakkhiṇāvibhagasutta (施分別經)、分別布施(T1.903b.)

181. 多界經

《中部115經》Bahudhātukasutta (多界經)、《佛說四品法門經》(T17.712.)、藏(東北297, 北京963.)

182. 馬邑經

《中部39經》Mahā-assapurasutta (馬邑大經)增壹阿含49.8經》(T2.801.)

183. 馬邑經

《中部40經》Cūḷa-assapurasutta (馬邑小經)

184. 牛角婆羅林經

《中部32經》Mahāgosigasutta (牛角林大經)、《佛說生經》卷16.比丘各言志(T3.80.)、《增壹阿含37.3經》(T2.710c.)

185. 牛角林經

《中部31經》Cūḷagosigasutta (牛角林小經)

186. 求解經

《中部47經》Vīmasakasutta (思察經)

187. 說智經

《中部112經》Chabbisodhanasutta (六淨經)

188. 阿夷那經

《增支部》A.10.116. Ajita(阿夷那.)10.115. Adhamma(3.)(非法3.)

189. 聖道經

《中部117經》Mahācattārīsakasutta (T四十經)

190. 小空經

《中部121經》Cūḷasuññatasutta (空小經)、藏(東北290, 北京956 .)

191. 大空經

《中部122經》Mahāsuññatasutta (空大經)、藏(東北291, 北京957 .)

192. 迦樓烏陀夷經

《中部66經》Laukikopamasutta (鶉喻經)

193. 牟犁破群那經

《中部21經》Kakacūpamasutta (鋸喻經)《增壹阿含50.8經》(T2.812c.)

194. 跋陀和利經

《中部65經》Bhaddālisutta (跋陀利經)《增壹阿含49.7經》(T2.800b.)前部

195. 阿濕貝經

《中部70經》Kīṭāgirisutta (枳吒山邑經)

196. 周那經

《中部104經》Sāmagāmasutta (舍彌村經)、《息諍因緣經》(T1.904b.)

197. 優婆離經

《律藏》大品Mv.9.6.1-8、四分律.44(T22.888b.)

198. 調御地經

《中部125經》Dantabhūmisutta (調御地經)

199. 癡慧地經

《中部129經》Bālapaṇḍitasutta (賢愚經)、《佛說泥犁經》(T1.907a.)

200. 阿黎吒經

《中部22經》Alagaddūpamasutta (蛇喻經)《增壹阿含43.5經》船筏(T2.759c.)

201. 嗏帝經

《中部38經》Mahātahāsakhayasutta (愛盡大經)

202. 持齋經

《增支部》A.8.43. Visākhā(毘舍佉.)A.3.70. Uposathaga(八齋戒.)、《佛說齋經》(T1.910c.)、《優陂夷墮舍佉經》(T1.912a.)、《佛說八關齋經》(T1.913c.)

203. 哺利多經

《中部54經》Potaliyasutta (哺多利經)

204. 羅摩經

《中部26經》Pāsarāsisutta (聖求經)、《長部14經》Mahāpadāna-suttanta、《律藏》〈大品〉Mv. 1.6.8.、《本事經》卷4(T17.678.)

205. 五下分結經

《中部64經》Mahāmālukyasutta (摩羅迦大經)

206. 心穢經

《中部16經》Cetokhilasutta (心荒蕪經)、《增壹阿含51.4經》 (T2.817a.)

207. 箭毛經()

《中部77經》Mahāsakuludāyisutta (善生優陀夷大經)

208. 箭毛經()

《中部79經》Cūḷasakuludāyisutta (善生優陀夷小經)

209. 鞞摩那修經

《中部80經》Vekhanasasuttaṁ(鞞摩那修經)

210. 法樂比丘尼經

《中部44經》Cūḷavedallasutta (有明小經)

211. 大拘稀羅經

《中部43經》Mahāvedallasutta (有明大經)《雜阿含251經》(T2.60b.)、《雜阿含344經》(T2.94b.)

212. 一切智經

《中部90經》Kaṇṇakatthalasutta (普棘刺林經)

213. 法莊嚴經

《中部89經》Dhammacetiyasutta (法莊嚴經)《增壹阿含38.10經》(T2.724b.)《佛說生經》卷15.子命過(T3.80.)、婆羅門子命終愛念不離經(T1.915a.)

214. 鞞訶提經

《中部88經》Bāhitikasutta (鞞訶提經)

215. 第一得經

《增支部》A.10.29. Kosala(拘薩羅)

216. 愛生經

《中部87經》Piyajātikasutta (愛生經)《增壹阿含13.3經》(T2.571b.)

217.八城經

《中部52經》Aṭṭhakanāgarasutta (八城經)《增支部》A.11.17. Dasama、《十支居士八城人經》(T1.916a.)

218.阿那律陀經()

 

219.阿那律陀經()

 

220. 見經

《增支部》A.7.51. Avyākata(無記)、《佛說邪見經》(T1.917a.)

221. 箭喻經

《中部63經》Cūḷamālukyasutta (摩羅迦小經)、《箭喻經》(T1.917b.)

222. 例經

 

▲Top

《中部》未收錄於《中阿含經》

M.4. Bhayabheravasutta 怖駭經

M.59.Bahuvedanīyasutta多受經

M.105.Sunakkhattasutta善星經

M.9.Sammādiṭṭhisutta 正見經

M.60.Apaṇṇakasutta無戲論經

M.109.Mahāpuṇṇamasutta滿月大經

M.12.Mahāsīhanādasutta師子吼大經

M.62.Mahārāhulovādasutta教誡羅睺羅大經

M.110.Cūḷapuṇṇamasutta滿月小經

M.23.Vammikasutta 蟻垤經

M.67.Cātumasutta車頭聚落經

M.111.Anupadasutta不斷經

M.29.Mahāsāropamasutta心材喻大經

M.71.Tevijjavacchasutta婆蹉衢多三明經

M.114.Sevitabbāsevitabbasutta應習不應習經

M.30.Cūḷasāropamasutta心材喻小經

M.72.Aggivacchasutta婆蹉衢多火[]

M.116.Isigilisutta仙吞經

M.33.Mahāgopālakasutta牧牛者大經

M.73.Mahāvacchasutta婆蹉衢多大經

M.118.Ānāpānassatisutta入出息念經

M.34.Cūḷagopālakasutta牧牛者小經

M.76.Sandakasutta刪陀迦經

M.131.Bhaddekarattasutta一夜賢者經

M.35.Cūḷasaccakasutta薩遮迦小經

M.84.Madhurasutta摩偷羅經

M.144.Channovādasutta教闡陀經

M.36.Mahāsaccakasutta薩遮迦大經

M.85.Bodhirājakumārasutta菩提王子經

M.145.Puṇṇovādasutta教富樓那經

M.37.Cūḷatahāsakhayasutta愛盡小經

M.86.Agulimālasutta鴦掘摩經

M.146.Nandakovādasutta教難陀迦經

M.40.Sāleyyakasutta薩羅村婆羅門經

M.92.Selasutta施羅經

M.147.Cūḷarāhulovādasutta教羅睺羅小經

M.42.Verañjakasutta鞞蘭若村婆羅門經

M.94.Ghoamukhasutta瞿哆牟伽經

M.149.Mahāsaḷāyatanikasutta大六處經

M.48.Kosambiyasutta憍賞彌經

M.95.Ghoamukhasutta瞿哆牟伽經

M.150.Nagaravindeyyasutta頻頭城經

M.51.Kandarakasutta乾達羅迦經

M.98.Vāseṭṭhasutta婆私吒經

M.151.Piṇḍapātapārisuddhisutta乞食清淨經

M.53.Sekhasutta有學經

M.100.Sagāravasutta傷歌邏經

M.152.Indriyabhāvanāsutta根修習經

M.55.Jīvakasutta耆婆迦經

M.102.Pañcattayasutta五三經

 

M.58.Abhayarājakumārasutta無畏王子經

103.Kintisutta如何經

 

▲Top回目錄

 

大正藏No.26 第一冊 P0421 中阿含經(60)【東晉 瞿曇僧伽提婆譯】

卷一 1. 善法經 2. 晝度樹經 3. 城喻經 4. 水喻經 5. 木積喻經

卷二 6. 善人往經 7. 世間福經 8. 七日經 9. 七車經 10. 漏盡經

卷三 11. 鹽喻經 12. (=/.)破經 13. 度經 14. 羅云經 15. 思經 16. 伽藍經 17. 伽彌尼經

卷四 18. 師子經 19. 尼乾經 20. 波羅牢經

卷五 21. 等心經 22. 成就戒經 23. 智經 24. 師子吼經 25. 水喻經

卷六 26. 瞿尼師經 27. 陀然梵志經 28. 教化病經

卷七 29. 大拘絺羅經 30. 象跡喻經 31. 分別聖諦經

卷八 32. 未曾有法經 33. 侍者經 34. 薄拘羅經 35. 阿修羅經

卷九 36. 地動經 37. 瞻波經 38. 郁伽長者經() 39. 郁伽長者經() 40. 手長者經() 41. 手長者經()

卷十 42. 何義經 43. 不思經 44. 念經 45. 慚愧經() 46. 慚愧經() 47. 戒經() 48. 戒經() 49. 恭敬經()

50. 恭敬經() 51. 本際經 52. 食經() 53. 食經() 54. 盡智經 55. 涅槃經 56. 彌醯經 57. 即為比丘說經

卷十一 58. 七寶經 59. 三十二相經 60. 四洲經 61. 牛糞喻經 62. 頻鞞娑邏王迎佛經

卷十二 63. 鞞婆陵耆經 64. 天使經

卷十三 65. 烏鳥喻經 66. 說本經

卷十四 67. 大天(+)林經 68. 大善見王經

卷十五 69. 三十喻經 70. 轉輪王經

卷十六 71. 蜱肆經

卷十七 72. 長壽王本起經

卷十八 73. 天經 74. 八念經 75. 淨不動道經 76. 郁伽支羅經 77. 娑雞帝三族姓子經

卷十九 78. 梵天請佛經 79. 有勝天經 80. 迦絺那經

卷二十 81. 念身經 82. 支離彌梨經 83. 長老上尊睡眠經

卷二十一 84.無刺經 85. 真人經 86. 說處經

卷二十二 87.穢品經 88. 求法經

卷二十三 89.比丘講經 90.知法經 91.周那問見經 92.青白蓮華喻經 93.水淨梵志經 94.黑比丘經 95.住法經 96.無經

卷二十四 97. 大因經 98. 念處經

卷二十五 99. 苦陰經 100. 苦陰經 101. 增上心經 102. 念經

卷二十六 103. 師子吼經 104. 優曇婆邏經 105. 願經 106. 想經

卷二十七 107. 林經() 108. 林經() 109. 自觀心經() 110. 自觀心經() 111. 達梵行經 112. 阿奴波經

卷二十八 113. 諸法本經 114. 優陀羅經 115. 蜜丸經 116. 瞿曇彌經

卷二十九 117. 柔軟經 118. 龍象經 119. 說處經 120. 說無常經 121. 請請經

     122. 瞻波經 123. 沙門二十億經 124. 八難經 125. 貧窮經

卷三十 126. 行欲經 127. 福田經 128. 優婆塞經 129. 怨家經 130. 教曇彌經 131. 降魔經

卷三十一132. 賴吒惒(=/)羅經

卷三十二133. 優婆離經

卷三十三134. 釋問經 135. 善生經

卷三十四136. 商人求財經 137. 世間經 138. 福經 139. 息止道經 140. 至邊經 141. 喻經

卷三十五142. 雨勢經 143. 傷歌邏經 144. 算數目犍連經

卷三十六145. 瞿默目犍連經 146. 象跡喻經 147. 聞德經 148.何苦經

卷三十七149.何欲經 150. 鬱瘦歌邏經 151. 阿攝恕經

卷三十八152. 鸚鵡經 153. 鬚閑提經

卷三十九154. 婆羅婆堂經 155. 須達哆經 156. 梵波羅延經

卷四十 157. 黃蘆園經 158. 頭那經 159. 阿伽羅訶那經 160. 阿蘭那經

卷四十一161. 梵摩經 162. 分別六界經

卷四十二163. 分別六處經 164. 分別觀法經

卷四十三165. 溫泉林天經 166. 釋中禪室尊經 167. 阿難說經 168. 意行經 169. 拘樓瘦無諍經

卷四十四170. 鸚鵡經 171. 分別大業經

卷四十五172. 心經 173. 浮彌經 174. 受法經() 175. 受法經()

卷四十六176. 行禪經 177. 說經

卷四十七178. 獵師經 179. 五支物主經 180. 瞿曇彌經 181. 多界經

卷四十八182. 馬邑經 183. 馬邑經 184. 牛角婆羅林經 185. 牛角林經 186. 求解經

卷四十九187. 說智經 188. 阿夷那經 189. 聖道經 190. 小空經 191. 大空經 192. 迦樓烏陀夷經

卷五十 193. 牟犁破群那經

卷五十一194. 跋陀和利經 195. 阿濕貝經

卷五十二196. 周那經 197. 優婆離經 198. 調御地經

卷五十三199. 癡慧地經

卷五十四200. 阿黎吒經 201. 嗏帝經 202. 持齋經

卷五十五203. 哺利多經

卷五十六204. 羅摩經 205. 五下分結經 206. 心穢經

卷五十七207. 箭毛經() 208. 箭毛經() 209. 鞞摩那修經

卷五十八210. 法樂比丘尼經 211. 大拘稀羅經

卷五十九212. 一切智經 213. 法莊嚴經 214. 鞞訶提經 215. 第一得經

卷六十 216. 愛生經 217.八城經 218.阿那律陀經() 219.阿那律陀經() 220. 見經 221. 箭喻經 222. 例經

▼.以下 中阿含經之單經

大正藏No.27 第一冊 P0810 佛說七知經(1)【吳 支謙譯】

大正藏No.28 第一冊 P0810 佛說園生樹經(1)【宋 施護譯】

大正藏No.29 第一冊 P0811 佛說鹹水喻經(1)【失譯】

大正藏No.30 第一冊 P0811 佛說薩(+)多酥哩踰捺野經(1)【宋 法賢譯】

大正藏No.31 第一冊 P0813 佛說一切流攝守因經(1)【後漢 安世高譯】

大正藏No.32 第一冊 P0814 佛說四諦經(1)【後漢 安世高譯】

大正藏No.33 第一冊 P0817 佛說恒水經(1)【西晉 法炬譯】

大正藏No.34 第一冊 P0818 法海經(1)【西晉 法炬譯】

大正藏No.35 第一冊 P0819 佛說海八德經(1)【後秦 鳩摩羅什譯】

大正藏No.36 第一冊 P0819 佛說本相猗致經(1)【後漢 安世高譯】

大正藏No.37 第一冊 P0820 佛說緣本致經(1)【失譯】

大正藏No.38 第一冊 P0821 佛說輪王七寶經(1)【宋 施護譯】

大正藏No.39 第一冊 P0822 佛說頂生王故事經(1)【西晉 法炬譯】

大正藏No.40 第一冊 P0824 佛說文陀竭王經(1)【北涼 曇無讖譯】

大正藏No.41 第一冊 P0825 佛說頻羅婆裟羅王經(1)【劉宋 法賢譯】

大正藏No.42 第一冊 P0826 佛說鐵城泥犁經(1)【東晉 竺曇無蘭譯】

大正藏No.43 第一冊 P0828 佛說閻王五天使者經(1)【劉宋 慧簡譯】

大正藏No.44 第一冊 P0829 佛說古來世時經(1)【失譯】

大正藏No.45 第一冊 P0831 大正句王經(2)【宋 法賢譯】

大正藏No.46 第一冊 P0835 佛說阿那律八念經(1)【後漢 支曜譯】

大正藏No.47 第一冊 P0837 佛說離睡經(1)【西晉 竺法護譯】

大正藏No.48 第一冊 P0837 佛說是法非法經(1)【後漢 安世高譯】

大正藏No.49 第一冊 P0839 佛說求欲經(1)【西晉 法炬譯】

大正藏No.50 第一冊 P0842 佛說受歲經(1)【西晉 竺法護譯】

大正藏No.51 第一冊 P0843 佛說梵志計水淨經(1)【失譯】

大正藏No.52 第一冊 P0844 佛說大生義經(1)【宋 施護譯】

大正藏No.53 第一冊 P0846 佛說苦陰經(1)【失譯】

大正藏No.54 第一冊 P0848 佛說釋摩男本四子經(1)【吳 支謙譯】

大正藏No.55 第一冊 P0849 佛說苦陰因事經(1)【西晉 法炬譯】

大正藏No.56 第一冊 P0851 佛說樂想經(1)【西晉 竺法護譯】

大正藏No.57 第一冊 P0851 佛說漏分布經(1)【後漢 安世高譯】

大正藏No.58 第一冊 P0853 佛說阿耨風經(1)【東晉 竺曇無蘭譯】

大正藏No.59 第一冊 P0855 佛說諸法本經(1)【吳 支謙譯】

大正藏No.60 第一冊 P0856 佛說瞿曇彌記果經(1)【劉宋 慧簡譯】

大正藏No.61 第一冊 P0858 佛說受新歲經(1)【西晉 竺法護譯】

大正藏No.62 第一冊 P0859 佛說新歲經(1)【東晉 竺曇無蘭譯】

大正藏No.63 第一冊 P0861 佛說解夏經(1)【宋 法賢譯】

大正藏No.64 第一冊 P0862 佛說瞻婆比丘經(1)【西晉 法炬譯】

大正藏No.65 第一冊 P0863 佛說伏婬經(1)【西晉 法炬譯】

大正藏No.66 第一冊 P0864 佛說魔嬈亂經(1)【失譯】

大正藏No.67 第一冊 P0867 弊魔試目連經(1)【吳 支謙譯】

大正藏No.68 第一冊 P0868 佛說賴吒和羅經(1)【吳 支謙譯】

大正藏No.69 第一冊 P0872 佛說護國經(1)【宋 法賢譯】

大正藏No.70 第一冊 P0875 佛說數經(1)【西晉 法炬譯】

大正藏No.71 第一冊 P0876 梵志頞波羅延問種尊經(1)【東晉 竺曇無蘭譯】

大正藏No.72 第一冊 P0878 佛說三歸五戒慈心厭離功德經(1)【失譯】

大正藏No.73 第一冊 P0879 佛說須達經(1)【蕭齊 求那毗地譯】

大正藏No.74 第一冊 P0880 佛說長者施報經(1)【宋 法天譯】

大正藏No.75 第一冊 P0882 佛為黃竹園老婆羅門說學經(1)【失譯】

大正藏No.76 第一冊 P0883 梵摩渝經(1)【吳 支謙譯】

大正藏No.77 第一冊 P0886 佛經尊上經(1)【西晉 竺法護譯】

大正藏No.78 第一冊 P0887 佛說兜調經(1)【失譯】

大正藏No.79 第一冊 P0888 佛說鸚鵡經(1)【劉宋 求那跋陀羅譯】

大正藏No.80 第一冊 P0891 佛為首迦長者說業報差別經(1)【隋 瞿曇法智譯】

大正藏No.81 第一冊 P0895 分別善惡報應經(2)【宋 天息災譯】

大正藏No.82 第一冊 P0901 佛說意經(1)【西晉 竺法護譯】

大正藏No.83 第一冊 P0902 佛說應法經(1)【西晉 竺法護譯】

大正藏No.84 第一冊 P0903 佛說分布施經(1)【宋 施護譯】

大正藏No.85 第一冊 P0904 佛說息諍因緣經(1)【宋 施護譯】

大正藏No.86 第一冊 P0907 佛說泥犁經(1)【東晉 竺曇無蘭譯】

大正藏No.87 第一冊 P0910 佛說齋經(1)【吳 支謙譯】

大正藏No.88 第一冊 P0912 優陂夷墮舍迦經(1)【失譯】

大正藏No.89 第一冊 P0913 佛說八關齋經(1)【劉宋 沮渠京聲譯】

大正藏No.90 第一冊 P0913 佛說鞞摩肅經(1)【劉宋 求那跋陀羅譯】

大正藏No.91 第一冊 P0915 佛說婆羅門子命終愛念不離經(1)【後漢 安世高譯】

大正藏No.92 第一冊 P0916 佛說十支居士八城人經(1)【後漢 安世高譯】

大正藏No.93 第一冊 P0917 佛說邪見經(1)【失譯】

大正藏No.94 第一冊 P0917 佛說箭喻經(1)【失譯】

大正藏No.95 第一冊 P0918 佛說蟻喻經(1)【宋 施護譯】

大正藏No.96 第一冊 P0919 佛說治意經(1)【失譯】

大正藏No.97 第一冊 P0919 廣義法門經(1)【陳 真諦譯】

大正藏No.98 第一冊 P0922 佛說普法義經(1)【後漢 安世高譯】

 

 


Suttapiake

 

Majjhimanikāyo

 

 

from CSCD

 

Released by Dhammavassārāma

 

2551 B.E. (2007A.D.)

 

 

 

 

 

Dhammavassārāma

No. 50-- 6, You-Tze-Zhai, Tong-Ren Village,
Zhong-Pu , Chiayi 60652, Taiwan

 

法雨道場
60652 台灣嘉義縣中埔鄉同仁村柚仔宅506

Tel(886)(5) 253-0029(白天)Fax203-0813
E-maildhamma.rain@msa.hinet.net

Websitehttp://www.dhammarain.org.tw/



[1] Nesohamasmi= PTS n’eso’ham-asmi

[2] cf. Vin.I,8.

[3] Tayidam=PTS Ta-y-idam

[4] Bhaddiyo= PTS Nandiyo

[5] Madhuro=PTS Madhuro

[6] Suttanipatapali, 3.Mahavaggo, 7.Selasuttam PTS omitted

[7] PTS omitted

[8] icchanavkale (si.pi.)

[9] janussoni (pi.), janusoni (ka.)

[10] yam(nettipali)

[11] asamhiram (sya. kam. ka.)

[12] kiccam ātappam (si. ka.)

[13] muniti (si sya. kam. pi.)

[14] vitthanti (sya. kam.)

[15] harosanti (sya. kam.)

[16] pisilanti (sī. pī.), pipilanti (syā. kam.)